Cullavaga

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Cullavaga

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project


[PTS Vol V - 2] [\z Vin /] [\f II /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol V-4-1] [\z Vin /] [\w IVa /]
[BJT Page 002] [\x 2/]

Vinayapiṭake

Cullavaggapāḷi

Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-07: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

1.

Kammakkhandhakaṃ

1. Tajjanīyakammaṃ

1. [PTS Page 073] [\q 73/] tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane

ānāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi

caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe

adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaṃ vadenti, ''mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi.

Balavābalavaṃ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca

alamattatarā1 ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā''ti tena

anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya

vepullāya saṃvattanti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: ''kathaṃ hi nāma paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi

caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te

upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaṃ

patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā

vassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena anuppannāni ceva

bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī''ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. Alamatthatarā, katthaci.

[BJT Page 004] [\x 4/]

2. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi: ''saccaṃ kira bhikkhave paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā [PTS Page 002]

[\q 2/] bhaṇaḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe

adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā

bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaṃ vadenti: 'mā kho tumhe

āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaṃ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca byattatarā ca

bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā

bhavissāmā' ti. Tena anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni

bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī?''Ti. ''Saccaṃ bhagavā''. Vigarahi buddho bhagavā:

'ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ

akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā bhaṇḍanakārakā

kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhu

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te

upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaṃ

patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā

cassa bhāyittha. Mayampi tumhākaṃ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena anuppannāni ceva

bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti.

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ ca pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

3. Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposanāya

mahicchatāya asantuṭṭhiyā1 saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya2 supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho paṇḍukalokahitakānaṃ

bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karotu. Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ: paṭhamaṃ

paṇḍukalohitakā bhikkhū codetabbā. Codetvā sāretabbā. Sāretvā āpatti3 āropetabbā. Āpattiṃ

āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

1. Asantuṭṭhatāya - syā.

2. Suposatāya - machasaṃ.

3. Āpattiṃ - machasaṃ.

[BJT Page 006] [\x 6/]

4. ''Suṇātu me bhante saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā

kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhu

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā

evaṃ vadenti: mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaṃ patimantetha. Tumhe tena

paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi

tumhākaṃ pakkhā bhavissāmāti. Tena anuppannāni ceva bhaṇaḍanāni uppajjanti uppannāni

ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho

paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ kareyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ime paṇḍukalohitakā bhikkhu attanā bhaṇḍanakārakā

kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā

evaṃ vadenti: mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaṃ patimantetha. Tumhe tena

paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi

tumhākaṃ pakkhā bhavissāmāti. Tena anuppannāni ceva bhaṇaḍanāni uppajjanti uppannāni

ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ

bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ

bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutimpi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā

Kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā

evaṃ vadenti: mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaṃ patimantetha. Tumhe tena

paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi

tumhākaṃ pakkhā bhavissāmāti. Tena anuppannāni ceva bhaṇaḍanāni uppajjanti uppannāni

ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ

bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū attanā bhaṇḍanakārakā

Kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi caññe bhikkhū

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā

evaṃ vadenti: mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi. Balavābalavaṃ patimantetha. Tumhe tena

paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi

tumhākaṃ pakkhā bhavissāmāti. Tena anuppannāni ceva bhaṇaḍanāni uppajjanti uppannāni

ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ

bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ

bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Kataṃ saṅghena paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa.

Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

[BJT Page 008] [\x 8/]

Adhammakammadvādasakaṃ

1. [PTS Page 003] [\q 3/] tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti,

apaṭipucchā kataṃ hoti, apaṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi

samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca

duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ

hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ

anāropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 010] [\x 10/]

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti. Vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,

vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,

vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca: asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,

vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti avinayakammaṃ ca duvūpasantaṃ ca: āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ

hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti

avinayakammaṃ ca duvūpasantaṃ ca.

Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti,

paṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

[BJT Page 012] [\x 12/]

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti,

adesitāya [PTS Page 004] [\q 4/] āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammañca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā

kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sammukhā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

[BJT Page 014] [\x 14/]

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: desanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti. Samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Ākaṅkhamānachakkaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ

kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe

adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaṃsaṭṭho viharati

ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya.

[BJT Page 016] [\x 16/]

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya:

Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti,

Atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya:

Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya.

4. Tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya: eko

bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅgho adhikaraṇakārako

eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi

gihīsaṃsaggehi.

Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ

kareyya:

Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā

diṭṭhivipanno hoti. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho

tajjanīyakammaṃ kareyya.

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ [PTS

Page 005] [\q 5/] kareyya: eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ

bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tajjanīyakammaṃ kareyya.

Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 018] [\x 18/]

Aṭṭhārasavattaṃ

1. Tajjanīyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ

sammāvattanā: na upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo.

Na bhikkhunovādakasammati1 sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya

āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato

vā pāpiṭṭhatarā. Kammaṃ na garahitabbaṃ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa

bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ. Na

anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi

sampayojetabbanti.

Aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.

Napaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ

1. Atha kho saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ akāsi. Te saṅghena

tajjanīyakammakatā sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, bhikkhū

upasaṅkamitvā evaṃ vadenti: mayaṃ āvuso saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattāma,

lomaṃ pātema, netthāraṃ vattāma. Kathannukho amhehi paṭipajjitabbanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. ''Tena hi bhikkhave saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ

tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetu. ''

2. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ: upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhapeti,

bhikkhunovādakasammatiṃ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave

pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ: yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ

āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ garahati. Kammike garahati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ.

1. Bhikkhū bhikkhūhi, syā.

[BJT Page 020] [\x 20/]

4. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ [PTS Page 006]

[\q 6/] na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti,

pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti,

bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

tajjanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

Na paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaṃ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na

Sāmaṇeraṃ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammatiṃ sādiyati,

Sammato'pi bhikkhuniyo na ovadati, imehi kho bhikkhave

Pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: yāya āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na

āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ na garahati. Kammike na

garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno tajjanīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, ka pavāraṇaṃ

ṭhapeti, na saccanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti, na codeti, na

sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa

bhikkhuno tajjanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.

(Paṭippassambhanaṃ)

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: tehi bhikkhave paṇḍukalohitakehi

bhikkhūhi saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ

pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''mayaṃ bhante

saṅghena tajjanīyakammakatā sammā vattāma, lomaṃ pātema, netthāraṃ vattāma,

tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yāvāmā''ti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi

yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

[BJT Page 022] [\x 22/]

2. ''Suṇātu me bhante saṅgho, ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā

sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ [PTS Page 007] [\q 7/] vattanti, tajjanīyassa

kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho

paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho, ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā

sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ

yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheti.

Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa

paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho,

Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā

Sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ

yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheti.

Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa

paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho,

Ime paṇḍukalohitakā bhikkhū saṅghena tajjanīyakammakatā

Sammā vattanti, lomaṃ pātenti, netthāraṃ vattanti, tajjanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ

yācanti. Saṅgho paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ paṭippassambheti.

Yassāyasmato khamati paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyassa kammassa

paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭippassaddhaṃ saṅghena paṇḍukalohitakānaṃ bhikkhūnaṃ tajjanīyakammaṃ. Khamati

saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Tajjanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.

[BJT Page 024] [\x 24/]

2. Niyassakammaṃ

1. Tena kho pana samayena āyasmā seyyasako bālo hoti, avyatto āpattibahulo anapadāno,

gihīsaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ

dentā, mūlāya paṭikassantā, mānattaṃ dentā, abbhentā.

2. Ye te bhikkhū appicchā, santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhamānā te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: ''kathaṃ hi nāma āyasmā seyyasako bālo bhavissati abyatto āpattibahulo

anapadāno, gihīsaṃsaṭṭho viharissati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā

parivāsaṃ dentā, mūlāya paṭikassantā, mānattaṃ dentā, abbhentā''ti. Atha kho te bhikkhū

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

3. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi:

''Saccaṃ kira bhikkhave seyyasako bhikkhu bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno,

gihīsaṃsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā, mūlāya paṭikassantā, mānattaṃ

dentā, abbhentā''ti. ''Saccaṃ bhagavā''.

. 14. Vigarahi buddho bhagavā: ''ananucchavikaṃ bhikkhave tassa moghapurisassa

ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma so

bhikkhave moghapuriso bālo bhavissati abyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaṃsaṭṭho

viharissati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā, mūlāya

paṭikassantā, mānattaṃ dentā, abbhentā.

[BJT Page 026] [\x 26/]

5. ''Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhīyyobhāvāya,

athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaṃ

aññathattāyāti. Atha kho bhagavā seyyasakaṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā

dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ

bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa

dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ

tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: ''tena hi

bhikkhave saṅgho seyyasakassa [PTS Page 008] [\q 8/] bhikkhuno niyassakammaṃ

karotu nissāya te vatthabbanti. Evaṃ ca pana bhikkhave kātabbaṃ: paṭhamaṃ seyyasako

bhikkhu codetabbo. Codetvā sāretabbo. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiṃ āropetvā vyattena

bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

6. Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno

gihīsaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ

dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho

seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ kareyya nissāya te vatthabbanti. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno

gihīsaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ

dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno

niyassakammaṃ karoti nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa

bhikkhuno niyassa kammassa karaṇaṃ nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati so bhāseyya.

Dutayampi etamatthaṃ vadāmi.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno

gihīsaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ

dentā mūlāya paṭikassantā mānattaṃ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno

niyassakammaṃ karoti nissāya te vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa

bhikkhuno niyassa kammassa karaṇaṃ nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ

seyyasako bhikkhu bālo abyatto āpattibahulo anapadāno gihīsaṃsaṭṭho viharati

ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā mūlāya paṭikassantā

mānattaṃ dentā abbhentā. Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ karoti nissāya te

vatthabbanti. Yassāyasmato khamati seyyasakassa bhikkhuno niyassa kammassa karaṇaṃ

nissāya te vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Kataṃ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ, nissāya te vatthabbanti. Khamati

saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

[BJT Page 028] [\x 28/]

Adhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti, apaṭipucchā kataṃ hoti,

apaṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ

hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti

avinayakammaṃ ca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ

anāropetvā kataṃ hoti.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

6. Aparehi'pi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti. Vaggena kataṃ hoti.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,

vaggena kataṃ hoti.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammaṃ ca duvupasantañca: asāretvā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti avinayakammaṃ ca duvūpasantaṃ ca: āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ

hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti

avinayakammaṃ ca duvūpasantaṃ ca.

Niyassakamme adhammakamma dvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 030] [\x 30/]

Dhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvūpasantaṃ ca: sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya

kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ

ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti,

adesitāya āpattiyā kataṃ hoti.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā

kataṃ hoti.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sammukhā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

Vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

Vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

Vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: desanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti. Samaggena kataṃ hoti.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

Vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

Vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

Vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sāretvā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

Vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ niyassakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

Niyassakamme dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 032] [\x 32/]

Ākaṅkhamānachakkaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ

kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe

adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaṃsaṭṭho viharati

ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya:

Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti,

Atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya:

Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya.

4. Tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya:

Eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe

adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaṃsaṭṭho

viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi.

Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhunaṃ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya:

Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā

diṭṭhivipanno hoti. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya.

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya:

Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa

avaṇṇaṃ bhāsati. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho niyassakammaṃ kareyya.

Niyassakamme ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 034] [\x 34/]

Aṭṭhārasavattaṃ

1. Niyassakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā:

na upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo. Na

bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya

āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato

vā pāpiṭṭhatarā. Kammaṃ na garahitabbaṃ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa

bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ. Na

anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi

sampayojetabbanti.

Niyassakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.

Na paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ

1. Atha kho saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ akāsi. Niyassāya te

vatthabbanti. So saṅghena niyassakammakato kalyāṇamitte sevamāno bhajamāno

payirupāsamāno uddisāpento paripucchanto bahussuto hoti āgatāgamo dhammadharo

vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So sammā

vattati,

Lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, bhikkhū

Upasaṅkamitvā evaṃ vadeti: ''ahaṃ āvuso saṅghena niyassakammakato sammā vattāmi,

lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba''nti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. ''Tena hi

Bhikkhave saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetu. ''

2. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ: upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhapeti,

bhikkhunovādakasammatiṃ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave

pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ: yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ

āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ garahati. Kammike garahati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ.

[BJT Page 036] [\x 36/]

4. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti,

savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi

sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

niyassakammaṃ na [PTS Page 009] [\q 9/] paṭippassambhetabbaṃ.

Na paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaṃ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na

Sāmaṇeraṃ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati,

Sammato'pi bhikkhuniyo na ovadati, imehi kho bhikkhave

Pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: yāya āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na

āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ na garahati. Kammike na

garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno niyassakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, na pavāraṇaṃ

ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti,

Na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi

Sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

niyassakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.

(Paṭippassambhanaṃ)

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: tena bhikkhave seyyasakena bhikkhunā

saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde

vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante

saṅghena niyassakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi,

Niyassakammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo.

[BJT Page 038] [\x 38/]

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho, ime seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato sammā

vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi

saṅghassa pattakallaṃ saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheyya.

Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena siyassakammakato sammā

vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho

seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati

seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa yassa

nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho,

Ayaṃ seyyasako bhikkhu saṅghena niyassakammakato

Sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati.

Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati

seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho,

Ayaṃ seyyasako bhikkhū saṅghena niyassakammakato

Sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, niyassassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati.

Saṅgho seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati

seyyasakassa bhikkhuno niyassassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati so bhāseyya.

Paṭippassaddhaṃ saṅghena seyyasakassa bhikkhuno niyassakammaṃ. Khamati saṅghassa,

tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Niyassakammaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.

3. Pabbājanīyakammaṃ

(Assajipunabbasukānaṃ anācāraṃ)

1. Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma kiṭāgirismiṃ āvāsikā honti alajjino

pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi. Siñcantipi,

siñcāpentipi. Ocinantipi, ocināpentipi. Ganthentipi, ganthāpentipi. Ekatovaṇṭikamālaṃ

karontipi, kārāpentipi. Ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi, kārāpentipi. Mañjarikaṃ karontipi,

kārāpentipi. Vidhūtikaṃ karontipi, kārāpentipi. Vaṭaṃsakaṃ karontipi, kārāpentipi. Āveḷaṃ

[PTS Page 010] [\q 10/] karontipi, kārāpentipi. Uracchadaṃ karontipi, kārāpentipi.

[BJT Page 040] [\x 40/]

2. Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ

ekatovaṇṭikamālaṃ harantipi, harāpentipi. Ubhatovaṇṭikamālaṃ harantipi, harāpentipi.

Mañjarikaṃ harantipi, harāpentipi. Vidhūtikaṃ harantipi, harāpentipi. Vaṭaṃsakaṃ harantipi,

harāpentipi. Āveḷaṃ harantipi, harāpentipi. Uracchadaṃ harantipi, harāpentipi.

3. Te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi

bhuñjanti. Ekathālakepi pivanti. Ekāsanepi nisīdanti. Ekamañcepi tuvaṭṭenti. Ekattharaṇāpi

tuvaṭṭenti. Ekapāpuraṇāpi tuvaṭṭenti. Ekattharaṇa pāpuraṇāpi tuvaṭṭenti. Vikālepi

bhuñjanti. Majjampi pivanti. Mālāgandhavilopanampi dhārenti. -

Naccantipi. Gāyantipi. Vādentipi. Lāsentipi. Naccantiyāpi naccanti. Naccantiyāpi gāyanti.

Naccantiyāpi vādenti. Naccantiyāpi lāsenti. Gāyantiyāpi naccanti. Gāyantiyāpi gāyanti.

Gāyantiyāpi vādenti. Gāyantiyāpi lāsenti. Vādentiyāpi naccanti. Vādentiyāpi gāyanti.

Vādentiyāpi vādenti. Vādentiyāpi lāsenti. Lāsentiyāpi naccanti. Lāsentiyāpi gāyanti.

Lāsentiyāpi vādenti. Lāsentiyāpi lāsenti. -

Aṭṭhapadepi kīḷanti. Dasapadepi kīḷanti. Ākāsepi kīḷanti. Parihārapathepi kīḷanti.

Santikāyapi kīḷanti. Balikāyapi kīḷanti. Ghaṭikāyapi kīḷanti. Salākahatthenapi kīḷanti.

Akkhenapi kīḷanti. Paṅgavīrenapi kīḷanti. Vaṅkakenapi kīḷanti. Mokkhacikāyapi kīḷanti.

Ciṅgulakenapi kīḷanti. Pattāḷhakenapi kīḷanti. Rathakenapi kīḷanti. Dhanukenapi kīḷanti.

Akkharikāyapi kīḷanti. Manesikāyapi kīḷanti. Yathāvajjenapi kīḷanti. Hatthismimpi

sikkhanti. Assasmimpi sikkhanti. Rathasmimpi sikkhanti. Dhanusmimpi sikkhanti.

Tharusmimpi sikkhanti. Hatthissapi purato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi

purato dhāvanti. Ādhāvantipi. Usseḷentipi. Apphoṭentipi. Nibbujjhantipi. Muṭṭhihipi

yujjhanti. Raṅgamajjhepi saṃghāṭiṃ pattharitvā naccantiṃ evaṃ vadenti: idha bhagini

naccassūti. Naḷāṭikampi denti. Vividhampi anācāraṃ ācaranti.

4. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaṃ vuttho sāvatthiṃ gacchanto

bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri tadavasari. Atha kho so bhikkhu pubbanhasamayaṃ

nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisi, pāsādikena abhikkantena

paṭikkattena ālokikena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhu

iriyāpathasampanno.

[BJT Page 042] [\x 42/]

5. Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā evamāhaṃsu: kvāyaṃ [PTS Page 011] [\q 11/]

abalabalo viya, mandamando viya, bhākuṭikabhākuṭiko viya? Ko imassa upagatassa

piṇḍakampi dassati? Amhākaṃ pana ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā sukhasambhāsā

mihitapubbaṅgamā ehisvāgatavādino abbhākuṭikā uttānamukhā pubbabhāsino. Tesaṃ kho

nāma piṇḍo dātabbo''ti.

6. Addasā kho aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ kīṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ. Disvāna

yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca: ''api

bhante piṇḍo labbhati''ti. ''Na kho āvuso piṇḍo labbhatī''ti. ''Ehi bhante gharaṃ

gamissāmā''ti.

7. Atha kho so upāsako taṃ bhikkhuṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca: ''kahaṃ bhante ayyo

gamissatī?''Ti. ''Sāvatthiṃ kho ahaṃ āvuso gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā''ti. ''Tena hi

bhante mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda. Evaṃ ca vadehi: 'duṭṭho bhante

kīṭāgirismiṃ āvāso. Assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te

evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: . Mālāvacchaṃ ropenti'pi. Ropāpenti'pi. Siñcanti'pi, siñcāpenti'pi.

Ocinanti'pi, ocināpenti'pi. Ganthanti'pi, ganthāpenti'pi. Ekato vaṇṭikamālaṃ karonti'pi,

kārāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaṃ kavarānti'pi, kārāpenti'pi. Mañjarikaṃ karonti'pi,

kārāpenti'pi. Vidhūtikaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vaṭaṃsakaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Āveḷaṃ

karonti'pi, kārāpenti'pi. Uracchadaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. -

Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekato

vaṇṭikamālaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaṃ haranti'pi, harāpenti'pi.

Mañjarikaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Vidhūtikaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Vaṭaṃsakaṃ

haranti'pi, harāpenti'pi. Āveḷaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Uradacchaṃ haranti'pi, harāpenti'pi.

Kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājane'pi

bhuñjanti, ekathālake'pi pivanti, ekāsane'pi nisīdanti, ekamañce'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇā'pi

tuvaṭṭenti, ekapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, vikāle'pi

bhuñjanti, majja'mpi pivanti, mālāgandhavilepanampī dhārenti. -

Naccanti'pi, gāyanti'pi, vādenti'pi, lāsenti'pi. Naccantiyā'pi naccanti. Naccantiyā'pi gāyanti.

Naccantiyāpi vādenti, naccantiyā'pi lāsenti. Gāyantiyā'pi naccanti. Gāyantiyā'pi gāyanti.

Gāyantiyā'pi vādenti. Gāyantiyā'pi lāsenti. Vādentiyā'pi naccanti. Vādentiyā'pi gāyanti.

Vādentiyā'pi vādenti. Vādentiyā'pi lāsenti. Lāsentiyā'pi naccanti. Lāsentiyā'pi gāyanti.

Lāsentiyā'pi vādenti. Lāsentiyā'pi lāsenti. -

Aṭṭhapase'pi kīḷanti. Dasapade'pi kīḷanti. Ākāse'pi kīḷanti. Parihārapathe'pi kīḷanti.

Santikāya'pi kīḷanti. Khalikāya'pi kīḷanti. Salākahatthena'pi kīḷanti. Akkhena'pi kīḷanti.

Paṅgacīrena'pi kīḷanti. Vaṅkakena'pi kīḷanti. -

[BJT Page 044] [\x 44/]

Mokkhacikāya'pi kīḷanti, ciṅgulakena'pi kīḷanti, pattāḷhakena'pi kīḷanti, rathakena'pi

kīḷanti, dhanukena'pi kīḷanti, akkharikāya'pi kīḷanti, manesikāya'pi kīḷanti, yathāvajjena'pi

kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi

sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissa'pi purato dhāvanti, assassa'pi purato dhāvanti,

rathassa'pi purato dhāvanti, ādhāvanti'pi, usseḷenti'pi, apphoṭenti'pi, nibbujjhanti'pi,

muṭṭhihi'pi yujjhanti, raṅgamajjhe'pi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccanti. Naccantiṃ evaṃ vadenti:

idha bhagini naccassū'ti, naḷāṭikampi denti, vividhampi anācāraṃ ācaranti.

Ye'pi te bhante manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā te'pi etarahi assaddhā appasannā.

Yāni'pi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni, tāni'pi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā

bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū. ''Sādhu bhante bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū pahineyya,

yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā''ti.

8. Evamāvuso'ti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena sāvatthi tena

pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi, yena jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena

bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

9. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ

paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: ''kacci bhikkhu khamanīyaṃ

kacci yāpanīyaṃ, kaccisi appakilamathena addhānaṃ āgato. Kuto ca tvaṃ bhikkhu

āgacchasī''ti. ''Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, appakilamathena cāhaṃ bhante

addhānaṃ āgato. ''

10. Idhāhaṃ bhante kāsīsu vassaṃ vuttho sāvatthiṃ āgacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena

kīṭāgiri tadavasariṃ. Atha khvāhaṃ bhante pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya

kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasā kho maṃ bhante aññataro upāsako kīṭāgirismiṃ

piṇḍāya [PTS Page 012] [\q 12/] carantaṃ. Disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā etadavoca: ''api bhante piṇḍo labbhatī''ti. Na kho āvuso

piṇḍo labbhatī''ti. ''Ehi bhante gharaṃ gamissāmā''ti. Atha kho bhante so upāsako maṃ

gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca: ''kahaṃ bhante ayyo gamissatī''ti, ''sāvatthiṃ kho ahaṃ

āvuso gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā''ti. ''Tena hi bhante mama vacanena bhagavato

pāde sirasā vanda, evañca vadehi: -

[BJT Page 046] [\x 46/]

''Duṭṭho bhante kīṭāgirismiṃ āvāso. Assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino

pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: mālāvacchaṃ ropenti'pi. Ropāpenti'pi.

Siñcanti'pi, siñcāpenti'pi. Ocinanti'pi, ocināpenti'pi. Ganthanti'pi, ganthāpenti'pi. Ekato

vaṇṭikamālaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi.

Mañjarikaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vidhūtikaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vaṭaṃsakaṃ

karonti'pi, kārāpenti'pi. Āveḷaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Uracchadaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi.

-

Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekato

vaṇṭikamālaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaṃ haranti'pi, harāpenti'pi.

Mañjarikaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Vidhūtikaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Vaṭaṃsakaṃ

haranti'pi, harāpenti'pi. Āveḷaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Uradacchaṃ haranti'pi, harāpenti'pi.

Kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājane'pi

bhuñjanti, ekathālake'pi pivanti, ekāsane'pi nisīdanti, ekamañce'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇā'pi

tuvaṭṭenti, ekapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, vikāle'pi

bhuñjanti, majja'mpi pivanti, mālāgandhavilepanampī dhārenti. -

Naccanti'pi, gāyanti'pi, vādenti'pi, lāsenti'pi. Naccantiyā'pi naccanti. Naccantiyā'pi gāyanti.

Naccantiyāpi vādenti, naccantiyā'pi lāsenti. Gāyantiyā'pi naccanti. Gāyantiyā'pi gāyanti.

Gāyantiyā'pi vādenti. Gāyantiyā'pi lāsenti. Vādentiyā'pi naccanti. Vādentiyā'pi gāyanti.

Vādentiyā'pi vādenti. Vādentiyā'pi lāsenti. Lāsentiyā'pi naccanti. Lāsentiyā'pi gāyanti.

Lāsentiyā'pi vādenti. Lāsentiyā'pi lāsenti. -

Aṭṭhapase'pi kīḷanti. Dasapade'pi kīḷanti. Ākāse'pi kīḷanti. Parihārapathe'pi kīḷanti.

Santikāya'pi kīḷanti. Khalikāya'pi kīḷanti. Salākahatthena'pi kīḷanti. Akkhena'pi kīḷanti.

Paṅgacīrena'pi kīḷanti. Vaṅkakena'pi kīḷanti. -

Mokkhacikāya'pi kīḷanti, ciṅgulakena'pi kīḷanti, pattāḷhakena'pi kīḷanti, rathakena'pi

kīḷanti, dhanukena'pi kīḷanti, akkharikāya'pi kīḷanti, manesikāya'pi kīḷanti, yathāvajjena'pi

kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi

sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissa'pi purato dhāvanti, assassa'pi purato dhāvanti,

rathassa'pi purato dhāvanti, ādhāvanti'pi, usseḷenti'pi, apphoṭenti'pi, nibbujjhanti'pi,

muṭṭhihi'pi yujjhanti, raṅgamajjhe'pi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccanti. Naccantiṃ evaṃ vadenti:

idha bhagini naccassū'ti, naḷāṭikampi denti, vividhampi anācāraṃ ācaranti. Yepi te bhante

manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā. Te'pi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni

saṅghassa pubbe dānapathāni, tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū,

nivasanti pāpabhikkhū.Sādhu bhante bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū pahineyya, yathāyaṃ

kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyāti". Tatohaṃ bhagavā āgacchāmīti.

11. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi: ''saccaṃ kira bhikkhave assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā

alajjino pāpabhikkhu, te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti:

Mālāvacchaṃ ropenti'pi. Ropāpenti'pi. Siñcanti'pi, siñcāpenti'pi. Ocinanti'pi, ocināpenti'pi.

Ganthanti'pi, ganthāpenti'pi. Ekato vaṇṭikamālaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi.Ubhato

vaṇṭikamālaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Mañjarikaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vidhūtikaṃ

karonti'pi, kārāpenti'pi. Vaṭaṃsakaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Āveḷaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi.

Uracchadaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. -

Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekato

vaṇṭikamālaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaṃ haranti'pi, harāpenti'pi.

Mañjarikaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Vidhūtikaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Vaṭaṃsakaṃ

haranti'pi, harāpenti'pi. Āveḷaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Uradacchaṃ haranti'pi, harāpenti'pi.

Kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājane'pi

bhuñjanti, ekathālake'pi pivanti, ekāsane'pi nisīdanti, ekamañce'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇā'pi

tuvaṭṭenti, ekapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, vikāle'pi

bhuñjanti, majja'mpi pivanti, mālāgandhavilepanampī dhārenti. -

Naccanti'pi, gāyanti'pi, vādenti'pi, lāsenti'pi. Naccantiyā'pi naccanti. Naccantiyā'pi gāyanti.

Naccantiyāpi vādenti, naccantiyā'pi lāsenti. Gāyantiyā'pi naccanti. Gāyantiyā'pi gāyanti.

Gāyantiyā'pi vādenti. Gāyantiyā'pi lāsenti. Vādentiyā'pi naccanti. Vādentiyā'pi gāyanti.

Vādentiyā'pi vādenti. Vādentiyā'pi lāsenti. Lāsentiyā'pi naccanti. Lāsentiyā'pi gāyanti.

Lāsentiyā'pi vādenti. Lāsentiyā'pi lāsenti. -

Aṭṭhapase'pi kīḷanti. Dasapade'pi kīḷanti. Ākāse'pi kīḷanti. Parihārapathe'pi kīḷanti.

Santikāya'pi kīḷanti. Khalikāya'pi kīḷanti. Salākahatthena'pi kīḷanti. Akkhena'pi kīḷanti.

Paṅgacīrena'pi kīḷanti. Vaṅkakena'pi kīḷanti. -

Mokkhacikāya'pi kīḷanti, ciṅgulakena'pi kīḷanti, pattāḷhakena'pi kīḷanti, rathakena'pi

kīḷanti, dhanukena'pi kīḷanti, akkharikāya'pi kīḷanti, manesikāya'pi kīḷanti, yathāvajjena'pi

kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi

sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissa'pi purato dhāvanti, assassa'pi purato dhāvanti,

rathassa'pi purato dhāvanti, ādhāvanti'pi, usseḷenti'pi, apphoṭenti'pi, nibbujjhanti'pi,

muṭṭhihi'pi yujjhanti, raṅgamajjhe'pi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccanti. Naccantiṃ evaṃ vadenti:

idha bhagini naccassū'ti, naḷāṭikampi denti, vividhampi anācāraṃ ācaranti. Yepi te manussā

pubbe saddhā ahesuṃ pasannā, tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa

pubbe dānapathāni, tānipi etarahi upacchinnāni: riñcanti pesalā bhikkhu. Nivasanti

pāpabhikkhū''ti. Saccaṃ bhagavā.

12. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ

ananulomikaṃ appatirūpaṃ assamaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te

bhikkhave moghapurisā evarūpaṃ anācāraṃ ācarissanti: mālāvacchaṃ ropessanti'pi.

Ropāpenti'pi. Siñcanti'pi, siñcapenti'pi. Ocinanti'pi, ocināpenti'pi. Ganthanti'pi,

ganthāpenti'pi. Ekato vaṇṭikamālaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaṃ karotti'pi,

kārāpenti'pi. Mañjarikaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Vidhūtikaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi.

Vaṭaṃsakaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Āveḷaṃ karonti'pi, kārāpenti'pi. Uracchadaṃ karonti'pi,

kārāpenti'pi. -

Te kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekato

vaṇṭikamālaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Ubhato vaṇṭikamālaṃ haranti'pi, harāpenti'pi.

Mañjarikaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Vidhūtikaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Vaṭaṃsakaṃ

haranti'pi, harāpenti'pi. Āveḷaṃ haranti'pi, harāpenti'pi. Uradacchaṃ haranti'pi, harāpenti'pi.

Kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājane'pi

bhuñjanti, ekathālake'pi pivanti, ekāsane'pi nisīdanti, ekamañce'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇā'pi

tuvaṭṭenti, ekapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāpuraṇā'pi tuvaṭṭenti, vikāle'pi

bhuñjanti, majja'mpi pivanti, mālāgandhavilepanampī dhārenti. -

Naccanti'pi, gāyanti'pi, vādenti'pi, lāsenti'pi. Naccantiyā'pi naccanti. Naccantiyā'pi gāyanti.

Naccantiyāpi vādenti, naccantiyā'pi lāsenti. Gāyantiyā'pi naccanti. Gāyantiyā'pi gāyanti.

Gāyantiyā'pi vādenti. Gāyantiyā'pi lāsenti. Vādentiyā'pi naccanti. Vādentiyā'pi gāyanti.

Vādentiyā'pi vādenti. Vādentiyā'pi lāsenti. Lāsentiyā'pi naccanti. Lāsentiyā'pi gāyanti.

Lāsentiyā'pi vādenti. Lāsentiyā'pi lāsenti. -

Aṭṭhapase'pi kīḷanti. Dasapade'pi kīḷanti. Ākāse'pi kīḷanti. Parihārapathe'pi kīḷanti.

Sannikāya'pi kīḷanti. Khalikāya'pi kīḷanti. Salākahatthena'pi kīḷanti. Akkhena'pi kīḷanti.

Paṅgacīrena'pi kīḷanti. Vaṅkakena'pi kīḷanti. -

Mokkhacikāya'pi kīḷanti, ciṅgulakena'pi kīḷanti, pattāḷhakena'pi kīḷanti, rathakena'pi

kīḷanti, dhanukena'pi kīḷanti, akkharikāya'pi kīḷanti, manesikāya'pi kīḷanti, yathāvajjena'pi

kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi

sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissa'pi purato dhāvanti, assassa'pi purato dhāvanti,

rathassa'pi purato dhāvanti, ādhāvanti'pi, usseḷenti'pi, apphoṭenti'pi, nibbujjhanti'pi,

muṭṭhihi'pi yujjhanti, raṅgamajjhe'pi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccanti. Naccantiṃ evaṃ vadenti:

idha bhagini naccassū'ti, naḷāṭikampi denti, vividhampi anācāraṃ ācarissanti.

13. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhīyyobhāvāya,

athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyāti. Atha kho bhagavā assajipunabbasuke bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā

dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ

bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa

dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ

tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā sāriputtamoggallāne āmantesi:

gacchatha tumhe sāriputtā kīṭāgiriṃ. Gantvā assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā

pabbājaniyakammaṃ karotha. Tumhākaṃ ete saddhivihārino'ti.

14. ''Kathaṃ mayaṃ bhante assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā

pabbājaniyakammaṃ karoma. Caṇḍā te bhikkhū pharusā''ti. ''Tena hi tumhe sāriputtā

bahukehi bhikkhūhi saddhiṃ gacchathā''ti. Evaṃ bhante'ti kho sāriputtamoggallānā

bhagavato paccassosuṃ.

[BJT Page 048] [\x 48/]

15. ''Evañca pana bhikkhave kātabbā: paṭhamaṃ assajipunabbasukā [PTS Page 013] [\q 13/]

bhikkhu codetabbā. Codetvā sāretabbā. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiṃ āropetvā

vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ime assajipunabbasukā bhikkhu kuladūsakā pāpasamācārā.

Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva

suyyanti ca. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ

kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ kareyya: na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ

vatthabbanti. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ime assajipunabbasukā bhikkhu kuladūsakā pāpasamācārā.

Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva

suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ

karoti: na assajipunabbasukehi bhikkhuhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati

assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyassa kammassa karaṇaṃ na

assajīpunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho:

Ime assajipunabbasukā bhikkhu kuladūsakā pāpasamācārā.

Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva

suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ

karoti: na assajipunabbasukehi bhikkhuhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati

assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyassa kammassa karaṇaṃ na

assajīpunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ime assajipunabbasukā bhikkhu kuladūsakā pāpasamācārā.

Imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca. Kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva

suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ

karoti: na assajipunabbasukehi bhikkhuhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Yassāyasmato khamati

assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyassa kammassa karaṇaṃ na

assajīpunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Kataṃ saṅghena assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ na

assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī''ti.

(Pabbājanīyakammakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ. )

Pabbājanīyakamme adhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti, apaṭipucchā kataṃ hoti,

apaṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ

adhammakammaṃ ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca.

[BJT Page 050] [\x 50/]

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā

kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti, asāretvā

Kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti

Avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tajjanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti. Vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 052] [\x 52/]

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammaṃ

ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca: asāretvā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammaṃ

ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantaṃ ca: āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena

kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti avinayakammaṃ ca duvupasantaṃ ca.

Pabbājanīyakamme adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti,

paṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ

hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammañca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā kataṃ hoti, sāretvā

Kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sammukhā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

[BJT Page 054] [\x 54/]

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: desanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti. Samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sāretvā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pabbājanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

Pabbājanīkamme dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Ākaṅkhamānacuddasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho

Pabbājanīyakammaṃ kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako

Vivādakārako bhassakārako saṅghe

Adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaṃsaṭṭho viharati

ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya:

Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti,

Atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya:

Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

0[BJT Page 056] [\x 56/]

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya:

Kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena samannāgato hoti, kāyikavācasikena

davena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi

Samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya: kāyikena anācārena

samannāgato hoti, vācasikena anācārena samannāgato hoti, kāyikavācasikena anācārena

samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

6. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya: kāyikena upaghātikena

samannāgato hoti, vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, kāyikavācasikena

upaghātikena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya: kāyikena micchājīvena

samannāgato hoti, vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, kāyikavācasikena

micchājīvena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

8. Tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ [PTS Page 014] [\q 14/] ākaṅkhamāno saṅgho

pabbājanīyakammaṃ kareyya: eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako

bhassakārako saṅgho adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko

gihīsaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi.

Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhunaṃ ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

9. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya:

Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā

diṭṭhivipanno hoti. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

10. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya:

Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa

avaṇṇaṃ bhāsati. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya:

Eko kāyikena davena samannāgato hoti, eko vācasikena davena samannāgato hoti, eko

kāyikavācasikena davena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

12. Aparesampi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya: eko kāyikena anācārena

samannāgato hoti, eko vācasikena anācārena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena

Anācārena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

[BJT Page 058] [\x 58/]

13. Aparesampi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya:

Eko kāyikena upaghātikena

Samannāgato hoti, eko vācasikena upaghātikena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena

upaghātikena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

14. Aparesampi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya:

Eko kāyikena micchājīvena

Samannāgato hoti, eko vācasikena micchājīvena samannāgato hoti, eko kāyikavācasikena

micchājīvena samannāgato hoti, imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pabbājanīyakammaṃ kareyya.

Pabbājanīyakamme ākaṅkhamāna cuddasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Aṭṭhārasavattaṃ

1-18. Pabbājanīyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaṃ.

Tatrāyaṃ sammāvattanā: na

Na upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo. Na

bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya

āpattiyā saṅghena niyassakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato

vā pāpiṭṭhatarā. Kammaṃ na garahitabbaṃ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa

bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ. Na

anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi

sampayojetabbanti.

Pabbājanīyakamme aṭṭhārasa vattaṃ niṭṭhitaṃ.

Na paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaṃ

1. Atha kho sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaṅgho kīṭāgiriṃ gantvā

assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājanīyakammaṃ akāsi: 'na

assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabba'nti. Te saṅghena

pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na lomaṃ pātenti, na netthāraṃ vattanti, bhikkhū

na khamāpenti, akkosanti, paribhāsanti, chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā

pāpentipi, pakkamantipi, vibbhamantipi. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino

kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti:

''Kathaṃ hi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājanīyakammakatā na sammā

vattissanti, na lomaṃ pātessanti, na netthāraṃ vattissanti, bhikkhū na khamāpessanti,

akkosissanti, paribhāsissanti, chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā

pāpessantipi, pakkamissantipi, vibbhamissantipīti.

[BJT Page 060] [\x 60/]

Atha kho bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi. ''Sacchaṃ kira bhikkhave assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena

pabbājanīyakammakatā na sammā vattanti, na

Lomaṃ pātenti, na netthāraṃ vattanti, bhikkhū na khamāpenti, akkosanti, paribhāsanti,

chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpentipi, pakkamantipi,

vibbhamissantī''ti. Saccaṃ bhagavā ti.

Vigarahi buddho bhagavā: ''ananucchavikaṃ bhikkhave tassa moghapurisassa ananulomikaṃ

appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma so bhikkhave

moghapuriso bālo bhavissati abyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaṃsaṭṭho viharissati

ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Apissu bhikkhū pakatā parivāsaṃ dentā, mūlāya

paṭikassantā, mānattaṃ dentā, abbhentā.

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhīyyobhāvāya,

Athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaṃ

aññathattāyāti. Atha kho bhagavā assajipunabbasukhaṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena

vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa

avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā

anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa

pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ

tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho

pabbājanīyakammaṃ na paṭippassambhetu.

3. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

Pabbājanīyakammaṃ na

Paṭippassambhetabbaṃ: upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhapeti,

bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave

pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ: yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ

āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ garahati. Kammike garahati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

Pabbājanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

5 Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti,

savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi

sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

Pabbājanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

Pabbājanīyakamme na paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaṃ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno [PTS Page 015] [\q 15/]

pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na

Sāmaṇeraṃ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati,

Sammato'pi bhikkhuniyo na ovadati, imehi kho bhikkhave

Pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

[BJT Page 062] [\x 62/]

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: yāya āpattiyā saṅghena pabbājanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ

na āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ na garahati. Kammike na

garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, ka pavāraṇaṃ

ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ kāreti,

Na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi

Sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

Pabbājanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

Pabbājanīyakamme

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: tena bhikkhave

pabbājanīyakammakatena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo:

''Ahaṃ bhante saṅghena pabbājanīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ

vattāmi, pabbājanīyassa kammassa paṭippasaddhiṃ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbā,

tatiyampi yācitabbā.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato

sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ

paṭippassambheyya, esā ñatti.

[BJT Page 064] [\x 64/]

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato

sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ

paṭippassambheyya.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato

sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ

paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyassa

kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho:

Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājanīyakammakato sammā

Vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ

paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyassa

kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Tatiyampi

etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena

pabbājanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, pabbājanīyassa

kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa

bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa

bhikkhuno pabbājanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so

bhāseyya.

Paṭippassaddhaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno pabbājanīyakammaṃ khamati

saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Pabbājanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.

4. Paṭisāraṇīyakammaṃ

1. Tena kho pana samayena āyasmā sudhammo macchikāsaṇḍe cittassa gahapatino āvāsiko

hoti navakammiko dhuvabhattiko. Yadā citto gahapati saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā

nimantetukāmo hoti, tadā na āyasmantaṃ sudhammaṃ anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā

puggalaṃ vā nimanteti.

2. Tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhū - āyasmā ca sāriputto āyasmā ca

mahāmoggallāno āyasmā ca mahākaccāno āyasmā ca [PTS Page 016] [\q 16/]

mahākoṭṭhito āyasmā ca mahākappino āyasmā ca mahācundo āyasmā ca anuruddho

āyasmā ca revato āyasmā ca upāli āyasmā ca ānando āyasmā ca rāhulo kāsīsu cārikaṃ

caramānā yena macchikāsaṇḍo tadavasariṃsu.

[BJT Page 066] [\x 66/]

3. Assosi kho citto gahapati 'therā kira bhikkhū macchikāsaṇḍaṃ anuppattā'ti. Atha kho citto

gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā sāriputto dhammiyā

kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho citto gahapati āyasmatā

sāriputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito there

bhikkhū etadavoca: adhivāsentu me bhante therā svātanāya āgantukabhattanti. Adhivāsesuṃ

kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena.

4. Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there

bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā sudhamme tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudhammaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito

kho citto gahapati āyasmantaṃ sudhammaṃ etadavoca: adhivāsetu me bhante ayyo

sudhammo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ therehīti.

5. Atha kho āyasmā sudhammo ''pubbe khvāyaṃ citto gahapati yadā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā

puggalaṃ vā nimantetukāmo na maṃ anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā

nimanteti. So'dāni maṃ anapaloketvā there bhikkhū nimantesi. Duṭṭho'dānāyaṃ citto

gahapati anapekho virattarūpo mayī''ti cittaṃ gahapatiṃ etadavoca: 'alaṃ gahapati, na

adhivāsemī'ti. Dutiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ sudhammaṃ etadavoca: adhivāsetu

me bhante ayyo sudhammo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ therehīti. Tatiyampi kho citto

gahapati āyasmantaṃ sudhammaṃ etadavoca: adhivāsetu me bhante ayyo sudhammo

svātanāya bhattaṃ saddhiṃ therehīti. 'Alaṃ gahapati, na adhivāsemī'ti. Atha kho citto

gahapati 'kiṃ me karissati ayyo sudhammo adhivāsento vā anadhivāsento vā'ti āyasmantaṃ

sudhammaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

6. Atha kho citto gahapati tassā rattiyā accayena therānaṃ bhikkhūnaṃ paṇitaṃ khādanīyaṃ

bhojanīyaṃ paṭiyādāpesi. Atha kho āyasmā sudhammo 'yannūnāhaṃ cittassa gahapatino

therānaṃ bhikkhūnaṃ paṭiyattaṃ [PTS Page 017] [\q 17/] passeyyanti'

pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatino nivesanaṃ

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññātena āsane nisīdi.

[BJT Page 068] [\x 68/]

7. Atha kho citto pahapati yenāyasmā sudhammo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ sudhammaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ

gahapatiṃ āyasmā sudhammo etadavoca: pahūtaṃ kho te idaṃ gahapati khādanīyaṃ

bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ. Ekā'va kho idha natthi yadidaṃ tilasaṅguḷikā'ti. ''Bahumhi vata me

bhante ratane buddhavacane vijjamāne ayyena sudhammena yadeva kiñci bhāsitaṃ yadidaṃ

tilasaṅguḷikāti''.

8. Bhūtapubbaṃ bhante dakkhiṇāpathakā vāṇijā puratthimaṃ janapadaṃ agamaṃsu

vaṇijjāya. Te tato kukkuṭiṃ ānesuṃ. Atha kho sā bhante kukkuṭī kākena saddhiṃ saṃvāsaṃ

kappesi. Sā potakaṃ janesi. Yadā kho so bhante kukkuṭapotako kākavassaṃ vassitukāmo

hoti, 'kākakukkuṭā'ti vassati. Yadā kukkuṭavassaṃ vassitukāmo hoti, 'kukkuṭakākā'ti vassati.

Evameva kho bhante bahumhi ratane buddhavacane vijjamāne ayyena sudhammena yadeva

kiñci bhāsitaṃ yadidaṃ 'tilasaṅguḷikā'ti.

9. ''Akkosasi maṃ tvaṃ gahapati. Paribhāsasi maṃ tvaṃ gahapati. Eso te gahapati āvāso,

pakkamissāmī''ti. ''Nāhaṃ bhante ayyaṃ sudhammaṃ akkosāmi. Na paribhāsāmi. Vasatu

bhante ayyo sudhammo macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ. Ahaṃ ayyassa

sudhammassa ussukkaṃ karissāmi

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānanti. '' Dutiyampi kho āyasmā

sudhammo cittaṃ gahapatiṃ etadavoca: akkosasi maṃ tvaṃ gahapati. Paribhāsasi maṃ tvaṃ

gahapati. Eso te gahapati āvāso, pakkamissāmī"ti. Tatiyampi kho āyasmā sudhammo cittaṃ

gahapatiṃ etadavoca: ''akkosasi maṃ tvaṃ gahapati. Paribhāsasi maṃ

Tvaṃ gahapati. Eso te gahapati āvāso. Pakkāmissāmī''ti. ''Kahaṃ bhante ayyo sudhammo

gamissatī''ti. ''Sāvatthiṃ kho ahaṃ gahapati gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā''ti. ''Tena hi

bhante yañca attanā bhaṇitaṃ, yaṃ ca mayā bhaṇitaṃ, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocehi.

Anacchariyaṃ kho panetaṃ bhante yaṃ ayyo sudhammo punadeva macchikāsaṇḍaṃ

paccāgaccheyyā''ti.

10. Atha kho āyasmā sudhammo senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi

tena pakkāmi. Anupubbena yena sāvatthi, jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena

bhagavā, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sudhammo yañca attanā [PTS Page 018] [\q 18/]

bhaṇitaṃ, yañca cittena gahapatinā bhaṇitaṃ, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.

[BJT Page 070] [\x 70/]

11. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaṃ moghapurisa ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa cittaṃ gahapatiṃ

saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃsessasi, hīnena

vambhessesi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhīyyobhāvāya, athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha kho bhagavā sudhammaṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena

vigarahitvā dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa

avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā

anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa

pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ

tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

12. Tena hi bhikkhave saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇiyakammaṃ karotu 'citto

te gahapati khamāpetabbo'ti. Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ:

Paṭhamaṃ sudhammo bhikkhu codetabbo. Codetvā sāretabbo. Sāretvā āpatti āropetabbā.

Āpattiṃ āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ

dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃsesi, hīnena vambhesi. Yadi saṅghassa

pattakallaṃ saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya 'citto te

gahapati khamāpetabbā'ti. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ

dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃsesi, hīnena vambhesi. Saṅgho

sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karoti 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti.

Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaṃ 'citto

te gahapati khamāpetabbo'ti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 072] [\x 72/]

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho:

Ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ dāyakaṃ

Kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃsesi, hīnena vambhesi. Saṅgho sudhammassa

bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karoti 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti. Yassāyasmato

khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaṃ 'citto te gahapati

khamāpetabbo'ti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ sudhammo bhikkhu cittaṃ gahapatiṃ saddhaṃ pasannaṃ

dāyakaṃ kārakaṃ saṅghupaṭṭhākaṃ hīnena khuṃsesi, hīnena vambhesi. Saṅgho

sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ karoti 'citto te gahapati khamāpetabbo'ti.

Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa karaṇaṃ 'citto

te gahapati khamāpetabbo'ti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Kataṃ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ 'citto te gahapati

khamāpetabbo'ti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhīta evametaṃ dhārayāmī''ti.

Adhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti,

apaṭipucchā kataṃ hoti, apaṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi

samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti avinayakammañca

duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā

kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammaṃ

ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti, asāretvā

Kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,

vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,

vaggena kataṃ hoti. Imehi kho

Bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,

vaggena kataṃ hoti. Imehi kho

Bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 074] [\x 74/]

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti,

vaggena kataṃ hoti. Imehi

Kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti

avinayakammañca duvupasantañca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adhammena

kataṃ hoti. Vaggena kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ

paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ

hoti, vaggena kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ

paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti,

adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ

paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca: asāretvā kataṃ hoti,

adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ

paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammaṃ

ca hoti avinayakammaṃ ca duvūpasantaṃ ca: āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena

kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti avinayakammaṃ ca duvūpasantaṃ ca.

Paṭisāraṇīyakamme adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ

Dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sammukhā kataṃ hoti,

paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ

paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ

hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ

āropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

[BJT Page 076] [\x 76/]

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ adhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti. Imehi

Kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, dhammena

kataṃ hoti. Samaggena kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ

paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ

hoti, samaggena kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ

paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ

ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ

ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sāretvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ

ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ

hoti, samaggena kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ

paṭisāraṇīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

Paṭisāraṇīyakamme dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Ākaṅkhamānacatukkaṃ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

Ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya: gihīnaṃ alābhāya parisakkati, gihīnaṃ

anatthāya parisakkati, gihīnaṃ avāsāya parisakkati, gihīnaṃ akkosati paribhāsati, gihī [PTS

Page 019] [\q 19/] gihīhi bhedeti.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.

[BJT Page 078] [\x 78/]

2. Aparehipi bhikkhave pañcaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya:

Gihīnaṃ buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihīnaṃ dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihīnaṃ

saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati, gihī hīnena khuṃseti, gihī hīnena vambheti, gihīnaṃ

dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpeti. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa

bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.

3. Pañcannaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkamānaṃ saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya:

eko gihīnaṃ alābhāya parisakkati, eko gihīnaṃ anatthāya parisakkati, eko gihīnaṃ avāsāya

parisakkati, eko gihīnaṃ akkosati paribhāsati, eko gihī gihīhi bhedeti. Imesaṃ kho

bhikkhave pañcannaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.

4. Aparesampi bhikkhave pañcannaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho

paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya: eko gihīnaṃ buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko gihīnaṃ

dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati,

Eko gihīnaṃ saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Eko gihī hīnena khuṃseti, gihī hīnena vambheti,

eko gihīnaṃ dhammikaṃ paṭissavaṃ na saccāpeti.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīyakammaṃ kareyya.

Ākaṅkhamāna catukkaṃ niṭṭhitaṃ.

Paṭisāraṇīyakamme aṭṭhārasavattaṃ

1. Paṭisāraṇīyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ

sammāvattanā: na upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo.

Na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya

āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā,

tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaṃ na garahitabbaṃ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa

bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ. Na

anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi

sampayojetabbanti.

Paṭisāraṇīyakamme aṭṭhārasavattaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 080] [\x 80/]

Napaṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ

1. Atha kho saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ akāsi, ''citto te gahapati

khamāpetabbo''ti. So saṅghena paṭisāraṇīyakammakato macchikāsaṇḍaṃ gantvā

maṅkubhūto nāsakkhi cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. So punadeva sāvatthiṃ paccāgañji.

Bhikkhū evamāhaṃsu. ''Khamāpito tayā āvuso sudhamma citto gahapatī''ti. Idāhaṃ āvuso

macchikāsaṇḍaṃ gantvā maṅkubhuto nāsakkhiṃ cittaṃ gahapatiṃ khamāpetunti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho sudhammassa bhikkhūno anudūnaṃ detu cittaṃ gahapatiṃ

khamāpetuṃ. Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā

vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

sudhammassa bhikkhuno anudūtaṃ dadeyya cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ sudhammassa [PTS Page 020] [\q

20/] bhikkhuno anudūtaṃ deti cittaṃ gahapatiṃ khamāpetuṃ. Yassāyasmato khamati

itthannāmassa bhikkhuno sudhammassa bhikkhuno anudūtassa dānaṃ cittaṃ gahapatiṃ

khamāpetuṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmo bhikkhu sudhammassa bhikkhuno anudūto cittaṃ gahapatiṃ

khamāpetuṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

3. Tena bhikkhave sudhammena bhikkhunā anudūtena bhikkhunā saddhiṃ macchikāsaṇḍaṃ

gantvā citto gahapati khamāpetabbo. ''Khama gahapati, pasādemi taṃ''ti. Evaṃ ce vuccamāno

khamati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati, anudūtena bhikkhunā vattabbo: ''khama gahapati

imassa bhikkhuno, pasādeti tanti'' evaṃ ce vuccamāno khamati, iccetaṃ kusalaṃ no ce

khamati anudūtena bhikkhunā vattabbo: ''khama gahapati imassa bhikkhuno. Ahaṃ taṃ

pasādemī''ti. Evaṃ ce vuccamāno khamati iccetaṃ kusalaṃ. No ce khamati anudūtena

bhikkhunā vattabbo: ''khama gahapati imassa bhikkhuno saṅghassa vacanenā''ti. Evaṃ ce

vuccamāno khamati iccetaṃ kusalaṃ.

[BJT Page 082] [\x 82/]

No ce khamati, anudūtena bhikkhunā sudhammaṃ bhikkhuṃ cittassa gahapatino

dassanūpacāraṃ avijahāpetvā savaṇūpacāraṃ avijahāpetvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā

ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā sā āpatti desāpetabbā'ti.

4. Atha kho āyasmā sudhammo anudūtena bhikkhūnā saddhiṃ macchikāsaṇḍaṃ gantvā

cittaṃ gahapatiṃ khamāpesi.

So sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, bhikkhū

Upasaṅkamitvā evaṃ vadeti: 'ahaṃ āvuso saṅghena paṭisāraṇīyakammakatā sammā vattāmi,

lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi. Kathannukho mayā paṭipajjitabba'nti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. Tena bhikkhave saṅgho sudhammassa bhikkhuno

paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetu.

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ: upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ upaṭṭhapeti,

bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi kho bhikkhave

pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ: yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ

āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ garahati. Kammike garahati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

Paṭisāraṇīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti,

savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti, sāreti, bhikkhūhi

sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

paṭisāraṇīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

Paṭisāraṇīyakamme na paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 084] [\x 84/]

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaṃ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na sāmaṇeraṃ upaṭṭhapeti, na

bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati,

Sammato'pi bhikkhuniyo na ovadati, imehi kho bhikkhave

Pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: yāya āpattiyā saṅghena paṭisāraṇīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ

na āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ na garahati. Kammike na

garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ ṭhapeti, ka pavāraṇaṃ

ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ karoti, na codeti, na

sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa

bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

Paṭisāraṇīyakamme

Paṭippassambhetabbaaṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.

(Paṭippassambhanaṃ)

1. [PTS Page 021] [\q 21/] evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: tena1

bhikkhave sudhammena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattāmi, lomaṃ pātemi,

netthāraṃ vattāmi, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmīti. Dutiyampi

yācitabbo, tatiyampi yācitabbo.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato

sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ

paṭippassambheyya. Esā ñatti.

1. Tenahi - sīmu.

[BJT Page 086] [\x 86/]

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato

sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ

yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheti.

Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa

paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ sudhammo bhikkhu saṅghena paṭisāraṇīyakammakato

sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ

yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheti.

Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyassa kammassa

paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ sudhammo bhikkhu

saṅghena paṭisāraṇīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati,

paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho sudhammassa bhikkhuno

paṭisāraṇīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati sudhammassa bhikkhuno

paṭisāraṇīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭippassaddhaṃ saṅghena sudhammassa bhikkhuno paṭisāraṇīyakammaṃ. Khamati

saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Paṭisāraṇīyakammaṃ catutthaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 086] [\x 86/]

5. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana

samayena āyasmā chanto āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ passituṃ. Ye te bhikkhu

appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṃ

hi nāma āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchissati āpattiṃ passitunti. Atha kho te

bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi ''saccaṃ kira bhikkhave channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati

āpattiṃ passitu''nti. Saccaṃ bhagavā.

3. Vigarahi buddho bhagavā: ''kathaṃ hi nāma so bhikkhave moghapuriso āpattiṃ āpajjitvā

na icchissati āpattiṃ passituṃ,

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya, athakhvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha

kho bhagavā sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya

dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā

anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya

supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa

viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ

kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

[BJT Page 088] [\x 88/]

4. Tena hi bhikkhave saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

karotu asambhogaṃ saṅghena. Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ: paṭhamaṃ channo bhikkhu

codetabbo. Codetvā sāretabbo. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiṃ āropetvā vyattena

bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

5. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ

passituṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ kareyya asambhogaṃ saṅghena. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ

passituṃ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karoti

asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno ukkhepanīyassa

kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ

passituṃ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karoti

asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno ukkhepanīyassa

kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati [PTS Page 022]

[\q 22/] so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ

passituṃ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ karoti

asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno ukkhepanīyassa

kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Kataṃ saṅghena channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ asambhogaṃ

saṅghena. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

6. Āvāsaparamparañca bhikkhave saṃsatha 'channo bhikkhu āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammakato asambhogaṃ saṅghenā'ti.

[BJT Page 090] [\x 90/]

Adhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca

Duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti, apaṭipucchā kataṃ hoti, apaṭiññāya kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca:

acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

asammukhā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

apaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi pi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataṃ hoti,

adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

adesanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti. Vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 092] [\x 92/]

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti,

adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca: asāretvā kataṃ hoti,

adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammaṃ ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantaṃ ca: āpattiṃ anāropetvā kataṃ

hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantaṃ ca.

Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave

tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti

vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā

kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

[BJT Page 094] [\x 94/]

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti

Vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

6. Aparehi pi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti

Vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti,

samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

desanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti. Samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti

Vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena

kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sāretvā kataṃ hoti, dhammena

kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti,

dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā adassane

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 096] [\x 96/]

Ākaṅkhamānachakkaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā

adassane ukkhepanīyakammaṃ kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako

bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno,

gihīsaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi

samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

kareyya.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā

adassane ukkhepanīyakammaṃ kareyya: adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno

hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā

adassane ukkhepanīyakammaṃ kareyya: buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ

bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

4. Tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ kareyya: eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako

bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko

gihīsaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi.

Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhunaṃ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ kareyya: eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno

hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ

ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

[BJT Page 098] [\x 98/]

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ kareyya: eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ

bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ

ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme

Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme

Tecattārīsavattaṃ

1. Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaṃ.

Tatrāyaṃ sammāvattanā: na upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero

upaṭṭhāpetabbo. Na bhikkhunovādakasammati sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na

ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti sā

āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaṃ na garahitabbaṃ.

Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ

añjalīkammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ -

pādakaṭhalikā pattacīvarapaṭiggahanaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabbaṃ. Na pakatatto

bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo. Na ācāravipattiyā anuddhaṃsetabbo. Na

diṭṭhivipattiyā anuddhaṃsetabbo. Na ājīvavipattiyā anuddhaṃsetabbo. Na bhikkhu

bhikkhūhi bhedetabbo. Na gihīdhajo dhārebbo. Na titthiyadhajo dhāretabbo. Na titthiyā

sevitabbā. Bhikkhū sevitabbā. Bhikkhusikkhāya sikkhitabbaṃ. Na pakatattena bhikkhunā

saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne

āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ. Pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ. Na

pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā. Na pakatattassa bhikkhuno uposatho

ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ. Na [PTS Page 023] [\q

23/] anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na

bhikkhūhi sampayojetabbanti.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme

Tecattārīsavattaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 100] [\x 100/]

(Channassa bhikkhuno sammāvattanaṃ)

1. Atha kho saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ akāsi

asambhogaṃ saṅghena. So saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato tamhā āvāsā

aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tattha bhikkhū neva abhivādesuṃ. Na paccuṭṭhesuṃ. Na

añjalīkammaṃ na sāmīcikammaṃ akaṃsu. Na sakkariṃsu. Na garukariṃsu. Na mānesuṃ. Na

pūjesuṃ.

So bhikkhūhi asakkarīyamāno agarukarīyamāno amānīyamāno apūjīyamāno

asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi.

Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṃ. Na paccuṭṭhesuṃ. Na añjalīkammaṃ na

sāmīcikammaṃ akaṃsu. Na sakkariṃsu. Na garukariṃsu. Na mānesuṃ. Na pūjesuṃ.

So bhikkhūhi asakkarīyamāno agarukarīyamāno, amānīyamāno apūjiyamāno

asakkārapakato tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi.

Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṃ. Na paccuṭṭhesuṃ. Na añjalīkammaṃ na

sāmīcikammaṃ akaṃsu. Na sakkariṃsu. Na garukariṃsu. Na mānesuṃ na pūjesuṃ.

So bhikkhūhi asakkarīyamāno agarukarīyamāno amānīyamāno apūjīyamāno

asakkārapakato punadeva kosambiṃ paccāgañchi.

2. So sammā vattati. Lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati. Bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadeti:

''ahaṃ āvuso saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi. Lomaṃ

pātemi. Netthāraṃ vattāmi. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba?''Nti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ''Tena hi bhikkhave saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā

adassane ukkhepaniyakammaṃ paṭippassambhetu''.

Na paṭippassambhetabba tecattārīsakaṃ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ

upaṭṭhapeti, bhikkhunovādakasammatiṃ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi

kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ:

Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ

āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ garahati. Kammike garahati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

[BJT Page 102] [\x 102/]

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ,

paccuṭṭhānaṃ, añjalīkammaṃ, sāmīcikammaṃ, āsanābhihāraṃ sādiyati. Imehi kho bhikkhave

pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ.

4. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa [PTS Page 024] [\q 24/]

bhikkhuno seyyābhihāraṃ, pādodakaṃ, pādapīṭhaṃ - pādakaṭhalikaṃ,

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ, nahāne piṭṭhiparikammaṃ sādiyati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

5. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattaṃ bhikkhuṃ sīlavipattiyā

anuddhaṃseti, ācāravipattiyā anuddhaṃseti, diṭṭhivipattiyā anuddhaṃseti, ājīvavipattiyā

anuddhaṃseti, bhikkhuṃ bhikkhūhi bhedeti.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

6. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: gihīdhajaṃ dhāreti, titthiyadhajaṃ dhāreti,

titthiye sevati, bhikkhū na sevati, bhikkhusikkhāya na sikkhati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

7. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vasati, ekacchanne anāvāse vasati, ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati,

pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā na vuṭṭhāti, pakatattaṃ bhikkhuṃ āsādeti anto vā bahi vā.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

8. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ

ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti,

sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa

bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme

Na paṭippassambhetabba tecattārīsakaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 104] [\x 104/]

Paṭippassambhetabba tecattārīsakaṃ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na

Sāmaṇeraṃ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammatiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo

na ovadati,

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ:

Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na

āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ na garahati. Kammike na

garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ,

paccuṭṭhānaṃ, añjalīkammaṃ, sāmīcikammaṃ, āsanābhihāraṃ sādiyati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

4. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṃ,

pādodakaṃ, pādapīṭhaṃ - pādakaṭhalikaṃ, pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ, nahāne

piṭṭhiparikammaṃ sādiyati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

5. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattaṃ bhikkhuṃ sīlavipattiyā

anuddhaṃseti, na ācāravipattiyā anuddhaṃseti, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṃseti, na

ājīvavipattiyā anuddhaṃseti, na bhikkhuṃ bhikkhūhi bhedeti. Imehi kho bhikkhave

pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ.

6. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na gihīdhajaṃ dhāreti, na titthiyadhajaṃ

dhāreti, na titthiye sevati, bhikkhū sevati, bhikkhusikkhāya sikkhati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

[BJT Page 106] [\x 106/]

7. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vasati, na ekacchanne anāvāse vasati, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vasati, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā na vuṭṭhāti, na pakatattaṃ bhikkhuṃ āsādeti anto

vā bahi vā.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

8. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ

ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti,

Na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi

Sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā

adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakamme

Paṭippassambhetabba tecattārīsakaṃ niṭṭhitaṃ.

(Paṭippassambhanaṃ)

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: tena bhikkhave channena bhikkhunā

saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde

vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

''Ahaṃ bhante saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakatā

Sammā vattāmi. Lomaṃ pātemi. Netthāraṃ vattāmi.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī''ti. Dutiyampi

yācitabbo, tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

2. ''Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ channo bhikkhū saṅghena āpattiyā adassane

ukkhepanīyakammakatā sammā vattati. Lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati. Āpattiyā adassane

ukkhepanīyassa kammassa

Paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā

adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ channo bhikkhū saṅghena

Āpattiyā adassane ukkhepanīkammakatā sammā vattati. Lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho channassa

bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato

khamati channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa

paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 108] [\x 108/]

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ channo bhikkhū saṅghena

Āpattiyā adassane ukkhepanīkammakatā sammā vattati. Lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho channassa

bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato

khamati channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa

paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ channo bhikkhū saṅghena

Āpattiyā adassane ukkhepanīkammakatā sammā vattati. Lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācanti. Saṅgho channassa

bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato

khamati channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyassa

Kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭippassaddhaṃ saṅghena channassa bhikkhuno āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ.

Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Āpattiyā adassane ukkhepanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.

6. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

1. [PTS Page 025] [\q 25/] tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati

ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ

paṭikātuṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: ''kathaṃ hi nāma āyasmā channo āpattiṃ āpajjitvā na icchissati āpattiṃ

paṭikātu''nti.

2. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi. ''Saccaṃ kira

bhikkhave channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ paṭikātu''nti. ''Saccaṃ

bhagavā''.

3. Vigarahi buddho bhagavā: kathaṃ hi nāma so bhikkhave moghapuriso āpattiṃ āpajjitvā na

icchissati āpattiṃ pāṭikātuṃ.

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhīyyobhāvāya,

Athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaṃ

aññathattāyāti. Atha kho bhagavā channaṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā

dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ

bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

4. ''Tena hi bhikkhave saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ karotu asambhogaṃ saṅghena. Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ:

paṭhamaṃ channo bhikkhū codetabbā. Codetvā sāretabbo. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiṃ

āropetvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

[BJT Page 110] [\x 110/]

''Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ

paṭikātuṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho channassa āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ kareyya asambhogaṃ saṅghena. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ

paṭikātuṃ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karoti

asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Dutiyammapi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ

paṭikātuṃ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karoti

asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ channo bhikkhu āpattiṃ āpajjitvā na icchati āpattiṃ

paṭikātuṃ. Saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ karoti

asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Kathaṃ saṅghena channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

asambhogaṃ saṅghena. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī'ti.

Āvāsaparamparañca bhikkhave saṃsatha: ''channo bhikkhu āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammakato asambhogaṃ saṅghenā''ti.

[BJT Page 110] [\x 110/]

Adhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

Ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

asammukhā kataṃ hoti, apaṭipucchā kataṃ hoti, apaṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave

tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 112] [\x 112/]

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā

Appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti

Avinayakammaṃ ca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ

anāropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

asammukhā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

apaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataṃ hoti,

adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

adesanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti. Vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

acodetvā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca:

asāretvā kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti avinayakammaṃ ca duvūpasantaṃ ca:

āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammaṃ ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantaṃ ca.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme

Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

Ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave

tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca

hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā

kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammañca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

[BJT Page 114] [\x 114/]

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā

kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

sammukhā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

adhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: paṭiññāya kataṃ hoti,

dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā

kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

desanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti. Samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā

kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sāretvā

kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiṃ

āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme

Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā

appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako

vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo

anapadāno, gihīsaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Imehi kho bhikkhave

tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

[BJT Page 116] [\x 116/]

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kareyya:

adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi

kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā

appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā

appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kareyya: buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa

avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā

appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

4. Tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ kareyya: eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako

bhassakārako saṅgho adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko

gihīsaṃsaṭṭho viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi.

Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ kareyya: eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno

hoti, eko atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ

ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ kareyya: eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ

bhāsati, eko saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ

ākaṅkhamāno saṅgho āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme

Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 118] [\x 118/]

Tecattārīsavattaṃ

1. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā

vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā: na upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabbo. Na

sāmaṇero upaṭṭhapetabbo. Na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi

bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā

Tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaṃ na garahitabbaṃ. Kammikā na garahitabbā. Na.

Pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabbaṃ. Na pakatatto bhikkhu

sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ācāravipattiyā anuddhaṃsetabbo.Na diṭṭhivipattiyā

anuddhaṃsetabbo, na ājīvavipattiyā anuddhaṃsetabbo. Na bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo.

Na gihīdhajo dhāretabbo, na titthiyadhajo dhāretabbo, na titthiyā sevitabbā, bhikkhū

sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaṃ, na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ, na pakatatto bhikkhu

āsādetabbo anto vā bahi vā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā

ṭhapetabbā. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ. Anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na

codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi sampayojetabbanti.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme

Tecattārīsavattaṃ niṭṭhitaṃ.

( Paṭippassambhanaṃ )

1. Atha kho saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

akāsi asambhogaṃ saṅghena. So saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato

tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi.

[BJT Page 120] [\x 120/]

2. Tattha bhikkhū neva abhivādesuṃ, na paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ na sāmīcikammaṃ

akaṃsu, na sakkariṃsu, na garukariṃsu, na mānesuṃ, na pūjesuṃ. So bhikkhūhi

asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato tamhāpi

āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi.

3. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṃ, na paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ na

sāmīcikammaṃ akaṃsu, na sakkariṃsu, na garukariṃsu, na mānesuṃ, na pūjesuṃ. So

bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno apūjiyamāno asakkārapakato

tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatthapi bhikkhū neva abhivādesuṃ, na

paccuṭṭhesuṃ, na añjalikammaṃ na sāmīcikammaṃ akaṃsu, na sakkariṃsu, na garukariṃsu,

na mānesuṃ, na pūjesuṃ. So bhikkhūhi asakkariyamāno agarukariyamāno amāniyamāno

apūjiyamāno asakkārapakato punadeva kosambiṃ paccāgañchi.

4. So sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati. Bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadeti:

ahaṃ āvuso saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammakato sammā vattāmi,

lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. ''Tena hi bhikkhave saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā

appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetu. ''

Na paṭippassambhetabba tecattārīsakaṃ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ

upaṭṭhapeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi

kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

Ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

[BJT Page 122] [\x 122/]

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ:

Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ

āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ garahati. Kammike garahati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ,

paccuṭṭhānaṃ, añjalīkammaṃ, sāmīcikammaṃ, āsanābhihāraṃ sādiyati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

4. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṃ,

pādodakaṃ, pādapīṭhaṃ - pādakaṭhalikaṃ, pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ, nahāne

piṭṭhiparikammaṃ sādiyati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

5. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattaṃ bhikkhuṃ sīlavipattiyā

anuddhaṃseti, ācāravipattiyā anuddhaṃseti, diṭṭhivipattiyā anuddhaṃseti, ājīvavipattiyā

anuddhaṃseti, bhikkhuṃ bhikkhūhi bhedeti.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

6. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: gihīdhajaṃ dhāreti, titthiyadhajaṃ dhāreti,

titthiye sevati, bhikkhū na sevati, bhikkhusikkhāya na sikkhati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

7. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vasati, ekacchanne anāvāse vasati, ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vasati,

pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā na uṭṭhāti, pakatattaṃ bhikkhuṃ āsādeti anto vā bahi vā.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

[BJT Page 124] [\x 124/]

8. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ

ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ kāreti, codeti,

sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa

bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme

Na paṭippassambhetabba tecattārīsakaṃ niṭṭhitaṃ.

Paṭippassambhetabba tecattārīsakaṃ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na

Sāmaṇeraṃ upaṭṭhapeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammatopi bhikkhuniyo

na ovadati,

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

2. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ:

Yāya āpattiyā saṅghena āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ

na āpajjati,

Aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ. Kammaṃ na garahati. Kammike na garahati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ,

paccuṭṭhānaṃ, añjalīkammaṃ, sāmīcikammaṃ, āsanābhihāraṃ sādiyati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

4. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno seyyābhihāraṃ,

pādodakaṃ, pādapīṭhaṃ - pādakaṭhalikaṃ, pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ, nahāne

piṭṭhiparikammaṃ sādiyati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

5. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattaṃ bhikkhuṃ sīlavipattiyā

anuddhaṃseti, na ācāravipattiyā anuddhaṃseti, na diṭṭhivipattiyā anuddhaṃseti, na

ājīvavipattiyā anuddhaṃseti, na bhikkhuṃ bhikkhūhi bhedeti. Imehi kho bhikkhave

pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ

paṭippassambhetabbaṃ.

[BJT Page 126] [\x 126/]

6. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na gihīdhajaṃ dhāreti, na titthiyadhajaṃ

dhāreti, na titthiye sevati, bhikkhū sevati, bhikkhusikkhāya sikkhati.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

7. Aparehi'pi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vasati, na ekacchanne anāvāse vasati, na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vasati, pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā na vuṭṭhāti, na pakatattaṃ bhikkhuṃ āsādeti anto

vā bahi vā.

Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

8. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ

ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti, na anuvādaṃ paṭṭhapeti,

Na okāsaṃ kāreti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi

Sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno āpattiyā

appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakamme

Paṭippassambhetabba tecattārīsakaṃ niṭṭhitaṃ.

(Paṭippassambhanaṃ)

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: tena bhikkhave channena bhikkhunā

saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde

vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

Ahaṃ bhante saṅghena āpattiyā adassane ukkhepanīyakammakato

Sammā vattāmi. Lomaṃ pātemi. Netthāraṃ vattāmi. Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa

kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmāti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ channo bhikkhū saṅghena āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammakatā sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, āpattiyā

appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa

Paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho channassa bhikkhuno āpattiyā

appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippambheyya. Esā ñatti.

[BJT Page 128] [\x 128/]

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ channo bhikkhū saṅghena

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīkammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati,

āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho

channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti.

Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa

kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ channo bhikkhū saṅghena

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīkammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati,

āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho

channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti.

Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa

kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ channo bhikkhū saṅghena

Āpattiyā adassane ukkhepanīkammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati,

āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Saṅgho

channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti.

Yassāyasmato khamati channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyassa

kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭippassaddhaṃ saṅghena channassa bhikkhuno āpattiyā appaṭikamme

ukkhepanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Āpattiyā appaṭikamme ukkhepanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.

7. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissaggena ukkhepanīyakammaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati, jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhābādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ

diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: 'tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā ye'me

antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā'ti.

2. Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū ariṭṭhassa nāma kira bhikkhuno gaddhabādhipubbassa

evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: 'tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi

yathā ye'me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā'ti.

[BJT Page 130] [\x 130/]

3. Atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo, tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocuṃ:

''Saccaṃ kira te āvuso ariṭṭha evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: 'tathāhaṃ bhagavatā

dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: yathā ye me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevanā

nālaṃ antarāyāyā''ti.

''Evaṃ byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: yathā ye me antarāyikā

dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā''ti.

4. ''Mā āvuso ariṭṭha evaṃ avaca. Mā bhagavantaṃ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato

abbhakkhānaṃ. Na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Anekapariyāyena āvuso antarāyikā dhammā

antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāya.

''Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Supiṇakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

[BJT Page 132] [\x 132/]

Rukkhaphalūpamā kāmā [PTS Page 026] [\q 26/] vuttā bhagavatā bahudukkhā

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo''ti.

5. Evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tehi bhikkhūhi vuccamāno tatheva taṃ

pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: ''evaṃ byā kho ahaṃ āvuso

bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: yathā ye me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te

paṭisevanā nālaṃ antarāyāyā''ti.

Yato ca kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā

diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

6. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ paṭipucchi: saccaṃ kira te ariṭṭha evarūpaṃ

pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ 'tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: yathā yeme

antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā'ti.

''Evaṃ byā kho ahaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: yathā ye me antarāyikā

dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā''ti.

Kassa nu kho nāma tvaṃ moghapurisa mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi? Nanu mayā

moghapurisa anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā, alañca pana te

paṭisevato antarāyāya.

7. Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

[BJT Page 134] [\x 134/]

Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Maṃsapesūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Tiṇukkupamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sūpiṇakūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Yācitakūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Asisūnūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

8. Atha ca pana tvaṃ moghapurisa attanā duggahitena amhe ca abbhācikkhasi, attānañca

khaṇasi, bahuñca apuññaṃ pasavasi. Taṃ hi te moghapurisa bhavissati dīgharattaṃ ahitāya

dukkhāya. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya,

athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaṃ

aññathattāyāti. Atha kho bhagavā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā

dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ

bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

Tena hi bhikkhave saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karotu asambhogaṃ saṅghena.

Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ: paṭhamaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo

codetabbo. Codetvā sāretabbo. Sāretvā āpatti āropetabbā. Āpattiṃ āropetvā vyattena

bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

[BJT Page 136] [\x 136/]

9. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ

pāpakaṃ diṭṭhigataṃ [PTS Page 027] [\q 27/] uppannaṃ, ''tathāhaṃ bhagavatā

dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: yathā ye' me antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato

nālaṃ antarāyāyā''ti. So taṃ diṭṭhaṃ nappaṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho

ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ kareyya, asambhogaṃ saṅghena. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ

diṭṭhigataṃ uppannaṃ, ''tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: yathā ye' me

antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā''ti. So taṃ diṭṭhaṃ

nappaṭinissajjati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno

gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karoti

asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato khamati ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ

saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho:

Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ,

''tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: yathā ye' me antarāyikā dhammā vuttā

bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā''ti. So taṃ diṭṭhaṃ nappaṭinissajjati. Yadi

saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya

diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karoti asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato

khamati ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho:

Ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ,

''tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: yathā ye' me antarāyikā dhammā vuttā

bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā''ti. So taṃ diṭṭhaṃ nappaṭinissajjati. Yadi

saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya

diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ karoti asambhogaṃ saṅghena. Yassāyasmato

khamati ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyassa kammassa karaṇaṃ asambhogaṃ saṅghena, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Kataṃ saṅghena ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ asambhogaṃ saṅghena. Khamati saṅghassa. Tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

10. Āvāsaparañca bhikkhave saṃsatha, ''ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṅghena

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato asambhogaṃ saṅghenā''ti.

[BJT Page 138] [\x 138/]

Adhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca

Duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti, apaṭipucchā kataṃ hoti, apaṭiññāya kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

anāpattiyā kataṃ hoti, adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinisagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca:

acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti

Avinayakammañca duvupasantañca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

asammukhā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

apaṭipucchā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

apaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

anāpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

adesanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti. Vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

desitāya āpattiyā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca:

acodetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

[BJT Page 140] [\x 140/]

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca:

asāretvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantaṃ ca:

āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantaṃ ca.

Adhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dhammakammadvādasakaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅghehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

sammukhā kataṃ hoti, paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave

tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ

dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā

kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammañca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā

kataṃ hoti, sāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

4. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

sammukhā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

5. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ adhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

6. Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

7. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

tajjanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiyā

kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

[BJT Page 142] [\x 142/]

8. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

desanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti. Samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

9. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca:

adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

10. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: codetvā

kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

11. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: sāretvā

kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

12. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca: āpattiṃ

āropetvā kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantaṃ ca.

Dhammakammadvādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Ākaṅkhamānachakkaṃ

1. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya

diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ

Kareyya: bhaṇḍanakārako hoti kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe

adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaṃsaṭṭho viharati

ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya:

Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi

kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya

diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya:

Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya

diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

[BJT Page 144] [\x 144/]

4. Tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ kareyya:

Eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅgho

adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaṃsaṭṭho

viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi.

Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhunaṃ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya:

Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā

diṭṭhivipanno hoti. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya.

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kareyya:

Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa

avaṇṇaṃ bhāsati. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ

kareyya.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme

Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ.

Tecattāḷīsavattaṃ

1. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakatena

Bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā: na

Upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na

bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya

āpattiyā saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinismagge ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti sā

āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā. Kammaṃ na garahitabbaṃ.

Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ

añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ

pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabbaṃ. Na

pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo, na ācāravipattiyā anuddhaṃsetabbo. Na

bhikkhu bhikkhūhi bhedetabbo. Na gihīdhajo dhāretabbo, na titthiyadhajo dhāretabbo, na

titthiyā sevitabbā, bhikkhū sevitabbā, bhikkhusikkhāya sikkhitabbaṃ, na pakatattena

bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ, na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ, na

ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ. Pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā

vuṭṭhātabbaṃ, na pakatatto bhikkhu āsādetabbo anto vā bahi vā, na pakatattassa bhikkhuno

uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ. Na anuvādo

paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhūhi

sampayojetabbanti.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme

Tecattāḷīsavattaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 146] [\x 146/]

1. Atha kho saṅgho ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ akāsi asambhogaṃ saṅghena. So saṅghena pāpikāya

diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato vibbhami.

2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: ''kathaṃ hi nāma ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato vibbhamissatī''ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

3. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi: ''saccaṃ kira bhikkhave ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo saṅghena

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato vibbhamī''ti. [PTS Page 028 [\q

28/] '']saccaṃ bhagavā''.

4. Vigarahi buddho bhagavā: anucchavikaṃ moghapurisa ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assamaṇaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma so bhikkhave moghapuriso saṅghena

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato vibbhamissati.

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhīyyobhāvāya, athakhvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaṃ aññathattāyāti. Atha

kho bhagavā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya

mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya supposatāya

appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa

vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā

bhikkhū āmantesi: ''tena hi bhikkhave saṅgho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetu''.

5. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: upasampādeti, nissayaṃ deti, sāmaṇeraṃ

upaṭṭhāpeti, bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo ovadati, imehi

kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

[BJT Page 148] [\x 148/]

6. Aparehi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: yāya āpattiyā saṅghena

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ āpajjati,

aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ, kammaṃ garahati, kammike garahati. Imehi kho

bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ.

7. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ na paṭippassambhetabbaṃ: pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ

ṭhapeti, pavāraṇaṃ ṭhapeti, savacanīyaṃ karoti, anuvādaṃ paṭṭhapeti, okāsaṃ karoti, codeti,

sāreti, bhikkhūhi sampayojeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa

bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ na

paṭippassambhetabbaṃ.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme

Na paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaṃ

1. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na upasampādeti, na nissayaṃ deti, na

sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpeti, na bhikkhunovādakasammutiṃ sādiyati, sammato'pi bhikkhuniyo

na ovadati, imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya

diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

2. Aparehi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: yāya āpattiyā saṅghena

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ kataṃ hoti taṃ āpattiṃ na

Āpajjati, aññaṃ vā tādisikaṃ, tato vā pāpiṭṭhataraṃ, kammaṃ na garahati, kammike na

garahati. Imehi kho bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

3. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ: na pakatattassa bhikkhuno uposathaṃ

ṭhapeti, na pavāraṇaṃ ṭhapeti, na savacanīyaṃ karoti,

Na anuvādaṃ paṭṭhapeti, na okāsaṃ karoti, na codeti, na sāreti, na bhikkhūhi sampayojeti.

Imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambhetabbaṃ.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakamme paṭippassambhetabba aṭṭhārasakaṃ

niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 150] [\x 150/]

Paṭippassambhanaṃ

1. Evañca pana bhikkhave paṭippassambhetabbaṃ: tena bhikkhave pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammakatena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ

uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ

paggahetvā evamassa vacanīyo:

''Ahaṃ bhante saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā

vattāmi, lomaṃ pātemi, netthāraṃ vattāmi. Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi

yācitabbā.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi

saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi

saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi

saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pāpikāya diṭṭhiyā

appaṭinissagge ukkhepanīyakammakato sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhiṃ yācati. Yadi

saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ paṭippassambheti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno

pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyassa kammassa paṭippassaddhi, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭippassaddhaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhepanīyakammaṃ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhepanīyakammaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.

Kammakkhandhako niṭṭhito paṭhamo.

[BJT Page 152] [\x 152/]

Imamhi khandhake vatthu satta.

Tassuddānaṃ:

1. Paṇḍulohitakā bhikkhū sayaṃ bhaṇḍanakārakā

Tādise upasaṅkamma ussahiṃsu ca bhaṇḍane.

2. Anuppannāni jāyanti uppannāni ca vaḍḍhare

Appicchā pesalā bhikkhū ujjhāyanti parisato1.

3. Saddhammaṭṭhitiko buddho sayambhu aggapuggalo

Āṇāpesi tajjanīyakammaṃ sāvatthiyaṃ jino.

4. Asammukhā paṭipucchā paṭiññāya kataṃ ca yaṃ

Anāpatti adesane desitāya kataṃ ca yaṃ.

5. Acodetvā asāretvā nāropetvā ca yaṃ kataṃ

Asammukhā adhammena vaggena cāpi yaṃ kataṃ.

6. Appaṭipucchā'dhammena puna vaggena yaṃ kataṃ

Appaṭiññāyādhammena vaggena cāpi yaṃ kataṃ.

7. Anāpatti adhammena vaggena cāpi yaṃ kataṃ

Adesanāgāminiyā adhammavaggameva ca.

8. Desitāya adhammena vaggenāpi tatheva ca

[PTS Page 029] [\q 29/] acodetvā adhammena vaggenāpi tatheva ca.

9. Asāretvā adhammena vaggenāpi tatheva ca

Āropetvā adhammena vaggenāpi tatheva ca.

10. Kaṇhavāranayeneva sukkavāraṃ vijāniyā2

Saṅgho ākaṅkhamāno ca tassa tajjanīyaṃ kare.

11. Bhaṇḍanaṃ bālo saṃsaṭṭho adhisīle ajjhācāre

Atidiṭṭhivipanno'ssa saṅgho tajjanīyaṃ kare.

1. Padassato. Machasaṃ parassato. Sīmu. Padassako. [PTS.]

2. Sukkavārampi jāniyaṃ. [PTS.]

[BJT Page 154] [\x 154/]

12. Buddhadhammassa saṅghassa avaṇṇaṃ yo ca bhāsati

Tiṇṇannampi ca bhikkhūnaṃ saṅgho tajjanīyaṃ kare.

13. Bhaṇḍanakārako eko bālo saṃsagganissito

Adhisīle ajjhācāre tatheva atidiṭṭhiyā.

14. Buddhadhammassa saṅghassa avaṇṇaṃ yo ca bhāsati

Tajjanīyakammakatassevaṃ sammānuvattanā.

15. Upasampadānissayā sāmaṇeraupaṭṭhanā

Ovādaṃ sammatocāpi na kare tajjanīkato.

16. Nāpajje taṃ ca āpattiṃ tādisaṃ ca tato paraṃ

Kammaṃ ca kammike cāpi garahe na tathāvidho.

17. Uposathaṃ pavāraṇaṃ pakatattassa naṭṭhape

Savacaniṃ anuvādo okāso codanena ca.

18. Sāraṇaṃ sampayogañca na kareyya tathāvidho

Upasampadānissayaṃ sāmaṇeraupaṭṭhanaṃ.

19. Ovādasammatenāpi paṃcaṅgehi na sammati

Taṃ cāpajjati āpattiṃ tādisiṃ ca tato paraṃ.

20. Kammaṃ ca kammike cāpi garahanto na sammati.

Uposathaṃ pavāraṇaṃ savacanīyaṃ anuvādo.

21. Okāso codanā ceva sāraṇā sampayojanā.

Imehaṭṭhahaṅgehi yo yutto tajjanā nūpasammati.

22. Kaṇhavāranayeneva sukkavāraṃ vijāniyā.

Bālo āpattibahulo saṃsaṭṭho'pi ca seyyaso.

[BJT Page 156] [\x 156/]

23. Niyassakammaṃ sambuddho āṇāpesi mahāmuni.

Kīṭāgirismiṃ dve bhikkhū assaji ca punabbasu.

24. Anācāraṃ ca vividhaṃ ācariṃsu asaññatā

Pabbājanīyaṃ sambuddho kammaṃ sāvatthiyaṃ jino

Macchikāsaṇḍe sudhammo cittassāvāsiko ahu.

25. Jātivādena khuṃseti sudhammo cittupāsakaṃ

Paṭisāraṇiyaṃ kammaṃ āṇāpesi tathāgato.

26. Kosambiyaṃ channaṃ bhikkhuṃ nicchannāpattiṃ passituṃ

[PTS Page 030] [\q 30/] adassane ukkhipituṃ āṇāpesi chinuttamo.

27. Channo taṃ yeva āpattiṃ paṭikātuṃ na icchati

Ukkhepanāppaṭikamme āṇāpesi vināyako.

28. Pāpadiṭṭhi ariṭṭhassa āsī aññāṇanissitā

Diṭṭhiyāppaṭinissagge ukkhepaṃ jinabhāsitaṃ.

29. Niyassakammaṃ pabbājaṃ tatheva paṭisāraṇi

Adassanāppaṭikamme anissagge ca diṭṭhiyā.

30. Davānācārūpaghātamicchāājīvameva ca

Pabbājanīyakammamhi atirekapadā ime.

31. Alābhāvaṇṇā dve paṃca dve paṃcakāti nāmakā

Paṭisāraṇīyakammamhi atirekapadā ime.

32. Tajjanīyaṃ niyassaṃ ca duve kammāpi sādisā

Pabbājaṃ paṭisārīnaṃ atthi padātirittatā.

33. Tayo ukkhepanā kammā sādisā te vibhattito

Tajjanīyanayenāpi sesaṃ kammaṃ vijāniyā'ti.

Kammakkhandhako niṭṭhito.

[BJT Page 158] [\x 158/]

Pārivāsikakkhandhako

1. Pārivāsikavattaṃ

1. [PTS Page 031] [\q 31/] tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane

anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena pārivāsikā bhikkhū sādiyanti

pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā

lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti ''kathaṃ hi nāma pārivāsikā

bhikkhū sādiyissanti pakatattanānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ

sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ pannipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi: ''saccaṃ kira bhikkhave pārivāsikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ

bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro

seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikamma''nti. 'Sacacaṃ bhagavā'.

3. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaṃ moghapurisa ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ. Kathaṃ hi nāma bhikkhave pārivāsikā bhikkhū

sādiyissati pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ

sāmīcikammaṃ āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pāpapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ.

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhīyyobhāvāya,

Athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekakaccānaṃ

aññathattāyāti. Atha kho bhagavā parivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ anekapariyāyena vigarahitvā

dubharatāya dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ

bhāsitvā anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

4. ''Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhūnā sādiyitabbaṃ pakattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ

paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ

pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ. Yo

sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa.

5. Anājānāmi bhikkhave pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ mithu yathābuḍḍhaṃ abhivādanaṃ

paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ

pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ. ''

[BJT Page 160] [\x 160/]

6. Anujānāmi bhikkhave pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ pañca yathābuḍḍhaṃ: uposathaṃ,

pavāraṇaṃ, vassikasāṭikaṃ, onojanaṃ, bhattaṃ.

7. Tena hi bhikkhave pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmi yathā. Pārivāsikehi

bhikkhūhi [PTS Page 032] [\q 32/] vattitabbaṃ. Pārivāsikena bhikkhave bhikkhunā

sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammā vattanā:

8. Na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo, na

bhikkhunovādakasammati sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya

āpattiyā saṅghena parivāso dinno hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā

pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garihitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno

uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo

paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi

sampayojetabbaṃ.

9. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṃ, na

purato nisīditabbaṃ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so

tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

10. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā

pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni. Na āraññikaṅgaṃ samāditabbaṃ, na

piṇḍapātikaṅgaṃ samāditabbaṃ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo 'mā maṃ

janiṃsū'ti.

11. Pārivāsikena bhikkhave bhikkhunā āgantukena ārocetabbaṃ, āgantukassa ārocetabbaṃ,

uposathe ārocetabbaṃ, pavāraṇāya ārocetabbaṃ, sace gilāno hoti dūtenapi ārocetabbaṃ.

12. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo

aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā

āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave

pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo

aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

[BJT Page 162] [\x 162/]

13. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo

aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā

anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave

pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo

aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

14. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko

āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena

bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra

pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā

anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra

antarāyā.

15. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo

yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave

pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu

bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na

bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā

gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

16. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso

gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na

bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā

Sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā

aññatra pakatattena aññatra antarāyā, na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā

anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā

aññatra pakatattena, [PTS Page 033] [\q 33/] aññatra antarāyā.

[BJT Page 164] [\x 164/]

17. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko

āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na

bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso

gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na

bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā

anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena, aññatra

antarāyā.

18. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso,

yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā

Sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū

Samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena

bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū

samānāsaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gattunti.

19. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso,

yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu

bhikkhū

Samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena

bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū

samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

20. Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

Gantabbo bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko

anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā

anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

[BJT Page 166] [\x 166/]

21. Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse

vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ. Pakatatto bhikkhu āsanena

nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane

nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame

caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya

caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikena buḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā

anāvāse vā vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane

nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na

nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā

anāvāse vā vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane

nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na

nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā mānattārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse

vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā mānattacārikena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave pārivāsikena bhikkhunā abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse

vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

22. Pārivāsikacatuttho ce bhikkhave parivāsaṃ dadeyya: mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ

dadeyya, tabbīso abbheyya, akammaṃ. Na ca karaṇīyanti.

Catunavuti pārivāsikavattaṃ niṭṭhitaṃ.

23. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ

etadavoca: ''kati nu kho bhante pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā?''Ti. ''Tayo kho upāli

pārivāsikassa bhikkhuno [PTS Page 034] [\q 34/] ratticchedā: sahavāso, vippavāso,

anārocanā. Ime kho upāli tayo pārivāsikassa bhikkhuno ratticchedā''ti.

24. Tena kho pana samayena sāvatthiyā mahābhikkhusaṅgho sannipatito hoti. Na sakkonti

pāravāsikā bhikkhū parivāsaṃ sodhetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

[BJT Page 168] [\x 168/]

25. ''Anujānāmi bhikkhave parivāsaṃ nikkhipituṃ. Evañca pana bhikkhave nikkhipitabbo:

tena pārivāsikena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''parivāsaṃ nikkhipāmīti''

nikkhitto hoti parivāso. ''Vattaṃ nikkhipāmīti'' nikkhitto hoti parivāso''ti.

26. Tena kho pana samayena sāvatthiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ pakkamiṃsu. Na sakkonti

pārivāsikā bhikkhū parivāsaṃ sodhetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

27. ''Anujānāmi bhikkhave parivāsaṃ samādiyituṃ. Evañca pana bhikkhave samāditabbo:

tena pārivāsikena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

ukkuṭikaṃ nisīditvā añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo: 'parivāsaṃ samādiyāmī'ti.

Samādinno hoti parivāso 'vattaṃ samādiyāmī'ti. Samādinno hoti parivāso'ti.

Pārivāsikavattaṃ niṭṭhitaṃ.

2. Mūlāya paṭikassanārahavattaṃ

1. Tena kho pana samayena mūlāya paṭikassanārahā bhikkhū sādiyanti: pakatattānaṃ

bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāraṃ

seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikammaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti ''kathaṃ hi nāma mūlāya paṭikassanārahā bhikkhū sādiyissanti

pakatattanānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi: ''saccaṃ kira bhikkhave mūlāya paṭikassanārahā bhikkhū sādiyanti

pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. 'Sacacaṃ bhagavā'.

3. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaṃ moghapurisa ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ. Kathaṃ hi nāma bhikkhave mūlāya paṭikassanārahā

bhikkhū sādiyissati pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ

sāmīcikammaṃ āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pāpapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ.

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhīyyobhāvāya,

Athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

[BJT Page 170] [\x 170/]

4. ''Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhūnā sāditabbaṃ

Pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa.

5. Anājānāmi bhikkhave mūlāya paṭikassanārahānaṃ bhikkhūnaṃ

Mithu yathābuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ.

6. Anujānāmi bhikkhave mūlāya paṭikassanārahānaṃ bhikkhūnaṃ

Pañca yathābuḍḍhaṃ: uposathaṃ, pavāraṇaṃ, vassikasāṭikaṃ, onojanaṃ, bhattaṃ.

7. Tena hi bhikkhave mūlāya paṭikassanārahānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmi yathā

mūlāya paṭikassanārahehi bhikkhūhi vattitabbaṃ. Mūlāya paṭikassanārahena bhikkhave

bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammā vattanā:

8. Na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo, na

bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya

āpattiyā mūlāya paṭikassanāraho kato hoti saṅghena, sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā

tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na

pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ

kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na

bhikkhūhi sampayojetabbaṃ.

9. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā pakatattassa

Bhikkhuno purato gantabbaṃ, na purato nisīditabbaṃ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto

seyyāpariyanto vihārapariyanto so tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

10. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā

puresamaṇena vā pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni. Na āraññikaṅgaṃ

samādiyitabbaṃ, na piṇḍapāpikaṅgaṃ samādiyitabbaṃ, na ca tappaccayā piṇḍapāto

nīharāpetabbo 'mā maṃ jāniṃsū'ti.

[BJT Page 172] [\x 172/]

11. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko

āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya

paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra

pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo. Aññatra pakatattena, aññatra

antarāyā.

12. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

Sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na

bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso

gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso

vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

13. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā

Āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na

bhikkhave

Mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko

anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya

paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā

anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

14. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā

Āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena

aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

Sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā

aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

sabhikkhukā

Āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra

pakatattena, aññatra antarāyā.

15. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko

āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na

bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

Sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā

aññatra pakatattena, aññatra

Antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā

Anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā

aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

16. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra

antarāyā. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

Sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū

nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mūlāya

paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā

anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena, aññatra

antarāyā.

17. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

Sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā

sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū

Samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāya

paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā,

yatthassu bhikkhū samānāsaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

18. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

Sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā

sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū

Samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāya

paṭikassanārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā,

yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

[BJT Page 174] [\x 174/]

19. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

Sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā,

Yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāyapaṭikasasnārahena

bhikkhunā sabhikkhukā

Āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā

sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā

sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū

samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

20. Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā pakatattena

Bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na

ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ. Pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā

vuṭṭhātabbaṃ. Pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ

ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne

āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce

caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante [PTS Page 035] [\q 35/] caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mūlāya paṭikassanārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse

Vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā mūlāya paṭikassanārahena

buḍḍhatarena

Bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na

ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane

nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame

caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya

caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mūlāyapaṭikassārahena bhikkhunā mānattārahena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā

anāvāse vā vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane

nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na

nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā mānattacārikena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā

anāvāse vā vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane

nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na

nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā

anāvāse vā vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane

nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na

nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

21. Mūlāya paṭikassanārahacatuttho ce bhikkhave parivāsaṃ dadeyya: mūlāya paṭikasseyya,

mānattaṃ dadeyya, tabbīso abbheyya,

Akammaṃ. Na ca karaṇīyanti.

Mūlāya paṭikassanārahavattaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 176] [\x 176/]

2. Mānattārahavattaṃ

1. Tena kho pana samayena mānattārahā bhikkhū sādiyanti: pakattānaṃ bhikkhūnaṃ

abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ

pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikammaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti ''kathaṃ hi nāma mānattārahā bhikkhū sādiyissanti

pakattanānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ pannipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi: ''saccaṃ kira bhikkhave mānattārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ

bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro

seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikamma''nti. 'Sacacaṃ bhagavā'.

3. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaṃ moghapurisa ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ. Kathaṃ hi nāma bhikkhave mānattārahā bhikkhū

sādiyissati pakattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ

sāmīcikammaṃ āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pāpapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ.

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya,

Athakhvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyāti. Vigarahitvā tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

4. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhūnā sādiyitabbaṃ pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ

abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro

pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikammaṃ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave mānattarahānaṃ

bhikkhūnaṃ mithu yathābuḍḍhaṃ abhivādanaṃ, paccuṭṭhānaṃ, añjalikammaṃ,

sāmīcikammaṃ, āsanābhihāraṃ, seyyābhihāraṃ, pādodakaṃ, pādapīṭhaṃ, pādakaṭhalikaṃ,

pattacīvara paṭiggahaṇaṃ, nahāne piṭṭhiparikammaṃ.

5. Anujānāmi bhikkhave mānattārahānaṃ bhikkhūnaṃ

Pañca yathābuḍḍhaṃ uposathaṃ, pavāraṇaṃ, vassikasāṭikaṃ, onojanaṃ, bhattaṃ.

6. Tena hi bhikkhave mānattārahānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmi, yathā

mānattārahehi bhikkhūhi vattitabbaṃ mānattārahena bhikkhave bhikkhunā sammā

vattitabbaṃ, tatrāyaṃ sammā vattanā:

7. Na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo, na

bhikkhunovādakasammati sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya

āpattiyā mānattāraho kato hoti saṅghena, sā āpatti na

Āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na

garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na

savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na

sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaṃ. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā

pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṃ, na purato nisīditabbaṃ, yo hoti saṅghassa

āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto, so tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

8. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno1 puresamaṇena vā

pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni. Na āraññikaṅgaṃ samādiyitabbaṃ, na

piṇḍapātikaṅgaṃ samādiyitabbaṃ, na tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo 'mā maṃ

jāniṃsū'ti.

1. Pakatattena bhikkhunā. Katthaci.

[BJT Page 178] [\x 178/]

9. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā

Abhikkhuko āvāso gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave

mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra

pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā

abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo. Aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

10. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso

gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā

sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na

bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā

gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

11. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko

āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahehana

bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra

pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā

vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra

antarāyā.

12. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso

gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na

bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo

yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave

mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo

yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

13. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso

gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na

bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo

yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave

mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo

yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

14. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā

Anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra

pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā

vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra

pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā

vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā

aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

15. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso,

yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu

bhikkhū

Samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattārahena

bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū

samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

16. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso,

yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu

bhikkhū

Samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattārahena

bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū

samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

17. Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

Gantabbo bhikkhave mānattārahena bhikkhunā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso,

yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave mānattārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso

vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

[BJT Page 180] [\x 180/]

18. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ. Pakatatto bhikkhu āsanena

nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane

nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame

caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya

caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

19. Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā mānattārahena buḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā

anāvāse vā vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane

nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na

nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā

anāvāse vā vatthabbaṃ. Na nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā mānattacārikena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mānattārahena bhikkhunā abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

20. Mānattārahacatuttho ce bhikkhave parivāsaṃ dadeyya:

Mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, tabbīso abbheyya,

Akammaṃ. Na ca karaṇīyanti.

Mānattārahavattaṃ niṭṭhitaṃ.

4. Mānattacārikavattaṃ

1. Tena kho pana samayena mānattacārikā bhikkhū sādiyanti

Pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā

lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti ''kathaṃ hi nāma

mānattacārikā bhikkhū sādiyissanti pakattanānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ

añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ

pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikamma''nti. Atha kho te

bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

[BJT Page 182] [\x 182/]

2. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi: ''saccaṃ kira bhikkhave mānattacārikā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ

bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro

seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikamma''nti. ''Sacacaṃ bhagavā''. Vigarahi buddho bhagavā: kathaṃ hi nāma

bhikkhave mānattacārikā bhikkhū sādiyissati pakattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ

paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ

pāpapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ?

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya, athakhvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha

kho bhagavā mānatthacārike bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya

dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā

anekapariyāyena saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena subharatāya

supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa

viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ dhammiṃ

kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

3. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhūnā sādiyitabbaṃ pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ

abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro

pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikammaṃ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa.

4. Anujānāmi bhikkhave mānattacārikānaṃ bhikkhūnaṃ mithu yathābuḍḍhaṃ abhivādanaṃ

paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ

pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammaṃ.

5. Anujānāmi bhikkhave mānattacārinaṃ bhikkhūnaṃ pañca yathābuḍḍhaṃ: uposathaṃ,

pavāraṇaṃ, vassikasāṭikaṃ, onojanaṃ, bhattaṃ.

6. Tena hi bhikkhave mānattacārikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmi yathā

mānattacārikehi bhikkhūhi vattitabbaṃ.

7. Mānattacārikena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammā vattanā: na

upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo, na

bhikkhunovādakasammati sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya

āpattiyā saṅghena mānattaṃ dinnaṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā

pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na garahitabbā, na pakatattassa

bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na savacanīyaṃ kātabbaṃ, na

anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na sāretabbo, na bhikkhūhi

sampayojetabbaṃ.

8. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṃ, na

purato nisīditabbaṃ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so

tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

9. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno puresamaṇena vā

pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni. Na āraññikaṅgaṃ samādātabbaṃ, na

piṇḍapāpikaṅgaṃ samādātabbaṃ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo 'mā maṃ

jāniṃsū'ti.

[BJT Page 184] [\x 184/]

10. Mānattacārikena bhikkhave bhikkhunā āgantukena ārocetabbaṃ. Āgantukassa

ārocetabbaṃ, uposathe ārocetabbaṃ, pavāraṇāya ārocetabbaṃ. Devasikaṃ ārocetabbaṃ. Sace

gilāno hoti dūtenapi ārocebbaṃ.

11. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso

gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo

aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā

āvāsā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

12. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso

gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā

sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā

anāvāso vā gantabbo aññatra saṅaghena aññatra antarāyā.

13. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko

āvāso gantabbo aññatra saṅghena

Aññatra antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā

vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko

āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

14. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso

gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na

bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo

yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā

anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

15. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso

gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā. Na

bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo

yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā

anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

16. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra saṅghena aññatra

antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra saṅghena aññatra

antarāyā. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā [PTS

Page 037] [\q 37/] sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū

nānāsaṃvāsakā aññatra saṅghena aññatra antarāyā.

[BJT Page 186] [\x 186/]

17. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso,

yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu

bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave

mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu

bhikkhū samānāsaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

18. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko

āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso,

yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso

vā, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

19. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva

gantunti. Gantabbo bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānāsaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi

ajjeva gantunti.

20. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā pakatattena

Bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na

ekacchanne āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ. Pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā

vuṭṭhātabbaṃ. Pakatatto bhikkhu āsanena nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ

ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne

āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce

caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

21. Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mānattācārikena bhikkhunā mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā

anāvāse vā vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane

nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na

nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā mānattārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mānattacārikena bhikkhunā mānattacārikena buḍḍhatarena bhikkhunā

saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne

āvāse vā anāvāse vā vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane

nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na

nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave mānattācārikena bhikkhunā abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

22. Mānattacārikacatuttho ce bhikkhave parivāsaṃ dadeyya:

Mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, tabbīso abbheyya, akammaṃ. Na ca karaṇīyanti.

[BJT Page 188] [\x 188/]

23. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ

etadavoca: ''kati nu kho bhante mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā?''Ti. ''Cattāro kho

upāli mānattacārikassa

Bhikkhuno ratticchedā: sahavāso, vippavāso, anārocanā ūne gaṇe caraṇanti. Ime kho upāli

mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā''ti.

24. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ mahā bhikkhusaṅgho sannipatito hoti. Na sakkonti

mānattacārikā bhikkhū mānattaṃ sodhetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

25. ''Anujānāmi bhikkhave mānattaṃ nikkhipituṃ. Evañca pana bhikkhave nikkhipitabbaṃ:

tena mānattacārikena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ

Upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā

evamassa vacanīyo: 'mānattaṃ nikkhipāmī'ti. Nikkhittaṃ hoti mānattaṃ. 'Vattaṃ

nikkhipāmī'ti. Nikkhittaṃ hoti mānattaṃ''ti.

26. Tena kho pana samayena sāvatthiyā bhikkhū tahaṃ tahaṃ pakkamiṃsu. Na sakkonti

mānattacārikā bhikkhū mānattaṃ sodhetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

''Anujānāmi bhikkhave mānattaṃ samādiyituṃ. Evañca pana bhikkhave samādātabbaṃ: tena

mānattacārikena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

ukkuṭikaṃ nisīditvā añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo: 'mānattaṃ samādiyāmī'ti.

Samādinnaṃ hoti mānattaṃ. 'Vattaṃ samadiyāmī'ti. Samādinnaṃ hoti mānatta'nti.

Mānattacārikavattaṃ niṭṭhitaṃ.

5. Abbhānārahavattaṃ

1. Tena kho pana samayena abbhānārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ

abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāraṃ seyyābhihāraṃ

pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikammaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma abbhānārahā bhikkhū sādiyissanti

pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikammanti.

[BJT Page 190] [\x 190/]

2. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaṃ kira

bhikkhave abbhānārahā bhikkhū sādiyanti pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ

paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ

pādapīṭhaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne piṭṭhiparikamma''nti? ''Saccaṃ bhagavā''.

Vigarahi buddho bhagavā: ''kathaṃ hi nāma bhikkhave abbhānārahā bhikkhū sādiyissanti

pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

āsanābhihāro seyyābhihāro pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikammaṃ.

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhīyyobhāvāya, athakhvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha

kho bhagavā abbhānārahānaṃ bhikkhūnaṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya

dupposatāya mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅganikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā

anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa

pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ

tadanulomikaṃ dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

3. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sāditabbaṃ pakatattānaṃ bhikkhūnaṃ

abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyabhihāro

padodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikammaṃ. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassa.

4. Anujānāmi bhikkhave abbhānārahānaṃ bhikkhūnaṃ mithu yathābuḍḍhaṃ

Abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ āsanābhihāro seyyabhihāro

padodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggahaṇaṃ nahāne

piṭṭhiparikammaṃ.

5. Anujānāmi bhikkhave abbhānārahānaṃ bhikkhūnaṃ pañca yathābuḍḍhaṃ: uposathaṃ

pavāraṇaṃ vassikasāṭikaṃ onojanaṃ bhattaṃ.

6. Tena hi bhikkhave abbhānārahānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmi yathā

abbhānārahehi bhikkhūhi vattitabbaṃ.

7. Abbhānārahena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā: na

upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhapetabbo, na

bhikkhunovādakasammati sāditabbā, sammatenāpi bhikkhuniyo na ovaditabbā, yāya

āpattiyā abbhānāraho kato hoti saṅghena, sā āpatti na

Āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato vā pāpiṭṭhatarā, kammaṃ na garahitabbaṃ, kammikā na

garahitabbā, na pakatattassa bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo, na pavāraṇā ṭhapetabbā, na

savacanīyaṃ kātabbaṃ, na anuvādo paṭṭhapetabbo, na okāso kāretabbo, na codetabbo, na

sāretabbo, na bhikkhūhi sampayojetabbaṃ.

8. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā pakatattassa bhikkhuno purato gantabbaṃ, na

purato nisīditabbaṃ, yo hoti saṅghassa āsanapariyanto seyyāpariyanto vihārapariyanto so

tassa padātabbo, tena ca so sāditabbo.

9. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā puresamaṇena vā

pacchāsamaṇena vā kulāni upasaṅkamitabbāni. Na āraññikaṅgaṃ samāditabbaṃ, na

piṇḍapāpikaṅgaṃ samāditabbaṃ, na ca tappaccayā piṇḍapāto nīharāpetabbo 'mā maṃ

jāniṃsū'ti.

[BJT Page 192] [\x 192/]

10. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko āvāso

gantabbo, aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā

[PTS Page 037] [\q 37/] sabhikkhukā āvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo, aññatra

pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā

abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo. Aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso gantabbo

aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā

sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā abhikkhuko āvāso vā

anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko

āvāso gantabbo aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave ababhānārahena

bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko anāvāso gantabbo aññatra

pakatattena, aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā

vā anāvāsā vā abhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo aññatra pakatattena, aññatra

antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo

yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave

abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu

bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na

bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā

gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso gantabbo

yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave

abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu

bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra pakatattena, aññatra antarāyā. Na

bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso

vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena, aññatra antarāyā.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā

Anāvāsā vā sabhikkhuko āvāso gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra

pakatattena aññatra antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā

vā anāvāsā vā sabhikkhuko anāvāso gantabbo yatthassu bhikkhū

Nānāsaṃvāsakā aññatra pakatattena aññatra pakatattena, aññatra

Antarāyā. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā gantabbo yatthassu bhikkhū nānāsaṃvāsakā aññatra

pakatattena, aññatra antarāyā.

11. Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso,

yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu

bhikkhū

Samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave abbhānārahena

bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū

samānāsaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso,

yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo

bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko anāvāso, yatthassu

bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti. Gantabbo bhikkhave

abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā anāvāsā sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā,

yatthassu bhikkhū samānāsaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko āvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva gantunti.

Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko anāvāso, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi ajjeva

gantunti. Gantabbo bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā sabhikkhukā āvāsā vā anāvāsā vā

sabhikkhuko āvāso vā anāvāso vā, yatthassu bhikkhū samānasaṃvāsakā, yaṃ jaññā sakkomi

ajjeva gantunti.

12. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Pakatattaṃ bhikkhuṃ disvā āsanā vuṭṭhātabbaṃ. Pakatatto bhikkhu āsanena

nimantetabbo. Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane

nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame

caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya

caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

13. Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā pārivāsikena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā mūlāyapaṭikassanārahena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā

anāvāse vā vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane

nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na

nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā mānattārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā mānattacārikena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne

āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā anāvāse vā

vatthabbaṃ. Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ. Na

chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na nīce caṅkame

caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame caṅkamitabbaṃ.

Na bhikkhave abbhānārahena bhikkhunā abbhānārahena buḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ

ekacchanne āvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne anāvāse vatthabbaṃ. Na ekacchanne āvāse vā

anāvāse vā vatthabbaṃ.Na ekāsane nisīditabbaṃ. Na nīce āsane nisinne ucce āsane

nisīditabbaṃ. Na chamāya nisinne āsane nisīditabbaṃ. Na ekacaṅkame caṅkamitabbaṃ. Na

nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamitabbaṃ. Na chamāya caṅkamante caṅkame

caṅkamitabbaṃ.

14. Abbhānārahacatuttho ce bhikkhave parivāsaṃ dadeyya:

Mūlāya paṭikasseyya, mānattaṃ dadeyya, tabbīso abbheyya,

Akammaṃ. Na ca karaṇīyanti.

Abbhānārahavattaṃ niṭṭhitaṃ.

Pārivāsikakkhandhako niṭṭhito dutiyo.

[BJT Page 194] [\x 194/]

Imasmiṃ khandhake vatthu pañca.

Tassuddānaṃ:

1. Pārivāsikā sādiyanti pakatattāna bhikkhunaṃ,

Abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjaliñca sāmīciyaṃ.

2. Āsanaṃ seyyābhihāraṃ pādodakaṃ pādapīṭhaṃ,

Pādakaṭhalikaṃ pattacīvarapaṭiggāhaṇaṃ,

Nahāne piṭṭhiparikammaṃ ujjhāyanti ca pesalā.

3. Dukkaṭaṃ sādiyantassa mithu pañca yathābuḍḍhaṃ,

Uposathaṃ pavāraṇaṃ vassikonojabhojanaṃ.

4. Sammā ca vattanā tattha pakatattena gacchare,

Yo ca hoti pariyanto na pure pacchā samaṇena.

5. Araññaṃ piṇḍanīhāro āgantuke uposathe,

Pavāraṇā ca dūtena gantabbo ca sabhikkhuko.

6. Ekacchanne na vatthabbaṃ na chamāyaṃ nisajjite,

Āsane nīce caṅkame chamāyaṃ caṅkamena ca.

7. Buḍḍhatarena akammaṃ ratticchedā ca sodhanā,

Nikkhipanaṃ samādānaṃ ñātabbaṃ pārivāsikaṃ.

8. Mūlāyamānattārahaṃ tathā mānattacārikaṃ,

Abbhānārahakaṃ cāpi sambhedanayato puna.

9. Pārivāsikesu tayo catumānattacārike,

Na samenti ratticchedesu mānattesu ca devasi,

Dve kammā sādisā sesā tayo kammā samā'samāti.

[BJT Page 196] [\x 196/]

Samuccayakkhandhakaṃ

1. [PTS Page 038] [\q 38/] tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane

anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ1 apaṭicchannaṃ. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ''ahaṃ āvuso ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. Kathaṃ nu kho mayā

paṭipajjitabbanti. '' Bhagavato2 etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ detu. Evañca pana bhikkhave dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

''Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so' haṃ

bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ

mānattaṃ yācāmi. Ahaṃ bhante3 ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. Dutiyampi bhante3 saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmi. Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. Tatiyampi bhante3 saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmī''ti.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā [PTS Page 039] [\q 39/]

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ dadeyya, esā ñatti.

''Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ

mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati, so bhāseyya.

1. Sukkavissaṭṭhiṃ, machasaṃ.

2. Te bhikkhū bhagavato, syā.

3. Sohaṃ bhante, syā. [PTS]

[BJT Page 198] [\x 198/]

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

''Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ

mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

''Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ

mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati, so bhāseyya.

Dinnaṃ saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmī''ti.

Apaṭicchannamānattaṃ niṭṭhitaṃ.

Apaṭicchannaabbhānaṃ

1. So ciṇṇamānatto bhikkhūnaṃ ārocesi: ''ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkivisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ

ciṇṇamānatto. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti?''. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

''Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbhetu. Evañca pana bhikkhave abbhetabbo:

tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo:

Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ

saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ bhante ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmi. ''

[BJT Page 200] [\x 200/]

Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ

saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ bhante ciṇṇamānatto dutiyampi bhante saṅghaṃ abbhānaṃ

yācāmi.

Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ

saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ bhante ciṇṇamānatto tatiyampi bhante saṅghaṃ abbhānaṃ

yācāmīti.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena [PTS Page 040] [\q 40/] saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto

saṅghaṃ abbhānaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheyya.

Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto

saṅghaṃ abbhānaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So

ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. Yassāyasmato

khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 202] [\x 202/]

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So

ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. Yassāyasmato

khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmī''ti.

Apaṭicchannaabbhānaṃ niṭṭhitaṃ.

Ekāhapaṭicchannaparivāso

1. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ''ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ, kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. ''Tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ detu. Evañca pana bhikkhave dātabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ''ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

ekāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yācāmīti. '' Dutiyampi yācitabbo

''Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ

bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ yācāmīti. '' Tatiyampi yācitabbo

''Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ

bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ yācāmīti. ''

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya erakāhaparivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ dadeyya, esā ñatti.

[BJT Page 204] [\x 204/]

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno [PTS Page 041] [\q 41/] ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsassa dānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhaparivāso. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

Ekāhapaṭicchannaparivāso niṭṭhito.

Ekāhapaṭipacchannamānattaṃ

1. So parivutthaparivāso bhikkhūnaṃ ārocesi: ''ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. So' haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ

parivutthaparivāso. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. '' Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ detu. Evañca pana bhikkhave

dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ''ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

ekāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmī''ti.

Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

[BJT Page 206] [\x 206/]

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ [PTS Page 042] [\q 42/] ekāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ,

saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ dadeyya, esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattassa

dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattassa

dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattassa

dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinnaṃ saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmī''ti.

Ekāhapaṭicchannamānattaṃ niṭṭhitaṃ.

Ekāhapaṭicchannaabbhānaṃ

1. So ciṇṇamānatto bhikkhūnaṃ ārocesi: ''ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ

parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissa āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ

ciṇṇamānatto. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabibanti'' bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ:

[BJT Page 208] [\x 208/]

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbhetu. Evaṃ ca pana bhikkhave

abbhetabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ

so'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ

Parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ bhante

ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa [PTS Page

043] [\q 43/] bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheyya esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ

adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti.

Yassāyasmato khamati, udāyissa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so

bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ

adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti.

Yassāyasmato khamati, udāyissa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so

bhāseyya.

Tatiyampi etamattaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya

ekāhaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ

adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti.

Yassāyasmato khamati, udāyissa bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so

bhāseyya.

Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī evametaṃ dhārayāmī''ti.

Ekāhapaṭicchannaabbhānaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 210] [\x 210/]

Pañcāhapaṭicchannaparivāso

1. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ dvīhapaṭicchannaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaṃ āpattiṃ

āpanno hoti sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ tīhapaṭicchannaṃ. Tena kho pana samayena

āyasmā udāyī ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ catūhapaṭicchannaṃ.

Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ''ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ

āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. Kathaṃ nu kho mayā

paṭipajjitabba''nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ detu. Evañca pana bhikkhave

dātabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ

karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā

evamassa vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yācāmī ti. Dutiyampi yācitabbo tatiyampi

yācitabbo.

Ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho

udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ dadeyya, esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsassa dānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsassa dānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsassa dānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Pañcāhapaṭicchannaparivāso niṭṭhito.

[BJT Page 212] [\x 212/]

Pārivāsikamūlāya paṭikassanā

1. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

bhikkhūnaṃ ārocesi. Ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ

parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. Kathaṃ

nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassatu. Evaṃ ca pana bhikkhave mūlāya

paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ''ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaṭiccannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā

ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya [PTS Page 044] [\q

44/] mūlāya paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo. Tena hi bhikkhave saṅgho

udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭiccanāya mūlāya

paṭikassatu. Evaṃ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ''ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ

parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicachannaṃ. So'haṃ

bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Tatiyampi yācitabbo. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassatu. Evaṃ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ''ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ

parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ

bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.

[BJT Page 214] [\x 214/]

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyī bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmī''ti.

Pārivāsikamūlāya paṭikassanā niṭṭhitā.

Mānattārahamūlāya paṭikassanā

1. So parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ''ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi.

So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. Kathaṃ nu kho mayā

paṭipajjitabba''nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassatu.

1. Mūlāya, syā.

[BJT Page 216] [\x 216/]

Evaṃ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ''ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭiccannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ [PTS Page 045] [\q 45/] āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena

saṅgho ñāpetabbo:

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 218] [\x 218/]

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyī bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmī''ti.

Mānattārahamūlāya paṭikassanā niṭṭhitā.

Tikāpattimānattaṃ

1. So parivutthaparivāso bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcahapaṭicchannaṃ so'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi.

So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso. Kathaṃ nu kho mayā

paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ

detu. Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ

parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannaya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā

apattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti. Dutiyampi

yācitabbo:

Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ

bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ

āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannaya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā

Apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Tatiyampi yācitabbo:

Bhikkhave

Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ

bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ

āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannaya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā

Apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ [PTS Page 046]

[\q 46/] chārattaṃ mānattaṃ dedeyya. Esā ñatti.

[BJT Page 220] [\x 220/]

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Dinnaṃ saṅghena udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ. Khamati

saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Tikāpattimānattaṃ niṭṭhitaṃ.

Mānattacārikamūlāyapaṭikassanā

1. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ so'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi.

So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaṃ mānattaṃ detu.

Evaṃ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

[BJT Page 222] [\x 222/]

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmī''ti. ?????????????????? Dutiyampi yācitabbo:

Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ

bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Tatiyampi yācitabbo:

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ

bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci saṅgho udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Yadi saṅghassa

pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattā mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā raekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

mūlāyapaṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya, esā ñatti.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci. Tassa saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ

adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāyapaṭikassati. Yassāyasmato khamati

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

mūlāyapaṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyi bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī''ti.

4. Evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā

ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīta.

[BJT Page 224] [\x 224/]

??????????????? Dutiyampi yācitabbo: evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Tatiyampi yācitabbo: evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.[Xxxxxxxxxxxxxxxxx]

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāyapaṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ

mānattaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā chārattaṃ mānattaṃ deti

yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattassa dānaṃ. So tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāyapaṭikassi. So parivutthaparivāso saṅaghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ

mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattassa dānaṃ so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dānaṃ. So tuṇhassa yassa nakkhamati

so bhāseyya.

[Yyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvv]suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dedeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.[Xxxxxxxxxxxxx]

Dinnaṃ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. Khamati saṅghassa. Tasmātuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmī'ti.

Mānattacārikamūlāyapaṭikassanā niṭṭhitā.

Abbhānārahamūlāyapaṭikassanā

1. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcevatanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ.

So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ

Āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ so'haṃ saṅghaṃ ekissā

Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ ciṇṇamānatto abbhānāraho

Antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. ''Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā chārattaṃ mānattaṃ detu. Evaṃ ca pana

bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo:

Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaṃ mānattaṃ detu. Evaṃ ca pana

bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Tatiyampi yācitabbo:

Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaṃ mānattaṃ detu. Evaṃ ca pana

bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci saṅgho udāyissa

bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

Āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

Āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

Āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyissa bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaṃ

dhārayāmī''ti.

Evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Dutiyampi yācitabbo: evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Tatiyampi yācitabbo: evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅghaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti. Vyattena bhikkhunā

paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassayasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dānaṃ. So tuṇhassa yassa nakkhamati

so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dānaṃ. So tuṇhassa yassa nakkhamati

so bhāseyya.

[Yyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyvvv]- suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ

udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dedeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.[Xxxxxxxxxxxxxxxxxx]

Dinnaṃ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. Khamati saṅghassa. Tasmātuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmī'ti.

Abbhānārahamūlāyapaṭikassanā niṭṭhitā.

Mūlāyapaṭikassitassa abbhānaṃ

1. So ciṇṇamānatto bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ so'haṃ saṅghaṃ ekissā

Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ [PTS Page 047] [\q 47/] ciṇṇamānatto.

Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

[BJT Page 226] [\x 226/]

Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbhetu. Evaṃ ca pana bhikkhave abbhetabbo.

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo:

''Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ

āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṃgho

tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ

āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭaṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ ciṇṇamānatto

abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ

bhante ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi

yācitabbo.

[BJT Page 228] [\x 228/]

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu [PTS Page 048] [\q 48/] me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajjī sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhīṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanno antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

tissannanaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto abbhānāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ

adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho

udāyiṃ bhikkhuṃ abbheyya. Esā ñatti.

[BJT Page 230] [\x 230/]

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajjī sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhīṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ

adāsi. So parivasanno antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannanaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ

abbhānaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajjī sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhīṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ

adāsi. So parivasanno antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannanaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ

abbhānaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajjī sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhīṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ

adāsi. So parivasanno antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannanaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ

abbhānaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno abbhānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Abbhito saṅghena udāyī

bhikkhu. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Mūlāyapaṭikassita abbhānaṃ.

Pakkhapaṭicchannaparivāso

1. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī ekaṃ āpattiṃ āpanno hoti sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ''ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ

āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. Kathannukho mayā

paṭipajjitabbanti. '' Bhagavato etamatthaṃ ārocesu: tena hi bhikkhave saṅgho udāyissa

bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ detu. Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave udāyinā

bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ

pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante

ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ yācāmī'' ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ,

saṅgho udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yācati. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsassa dānaṃ. So

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 232] [\x 232/]

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yācati. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsassa dānaṃ. So

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yācati. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsassa dānaṃ. So

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāso. Khamati

saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

Pakkhapaṭicchannaparivāso.

Pakkhapārivāsikamūlāyapaṭikassanaṃ

1. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti?.

2. Bhagavato etamatthaṃ ārocasuṃ. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ detu. Evañca pana bhikkhave mūlāya

paṭikassitabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ

uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ

paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā

ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā

paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

[BJT Page 234] [\x 234/]

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho:

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

[PTS Page 049] [\q 49/] pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Yadi

saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udayī bhikkhū antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhi. Evametaṃ

dhārayāmī''ti.

Pakkhapārivāsikamūlāyapaṭikassanā niṭṭhitā.

Samodhānaparivāso

1. Evaṃ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo: tena bhikkhave

udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ

bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ

saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. -

[BJT Page 236] [\x 236/]

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yācāmīti. Dutiyampi

yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ dadeyya. Esā ñatti.

3. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

[BJT Page 238] [\x 238/]

Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭiccannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Samodhānaparivāso niṭṭhito.

Mānattārahamūlāyapaṭikassanādi

1. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So'haṃ parivutthaparivāso antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti? Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā

Ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ detu. Evañca pana bhikkhave mūlāya

paṭikassitabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ

uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ

paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā

ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭiccannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā

paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

3. ''Suṇātu me bhante saṅgho:

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Yadi saṅghassa

pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho

Udāyissa bhikkhuno ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācati.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udayī bhikkhū antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhi. Evametaṃ

dhārayāmī''ti.

[Yyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyvvv]evaṃ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā

samodhānaparivāso dātabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. -

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yācāmīti. Dutiyampi

yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti.

Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikkassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti.

Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti.

Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so

bhāseyya.[Xxxxxxxxxx]

Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭiccannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Mānattārahamūlāyapaṭikassanādi niṭṭhito.

[BJT Page 240] [\x 240/]

Tikāpattimānattaṃ

1. So parivutthaparivāso bhikkhūnaṃ ārocesi:

Ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ

Āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ so'haṃ saṅghaṃ ekissā

Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho, ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhahaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhanaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā

ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivutthaparivāso.

Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

Tena [PTS Page 050] [\q 50/] hi bhikkhave saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ detu. Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbaṃ.

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo:

Ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ

parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antārā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ

maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ

parivutthaparivāso

Abbhānāraho antarā ekaṃ

Āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ

maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā apattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ bhante

Parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajjī sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhīṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanno antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

Abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ

Āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ

tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajjī sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhīṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanno antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

Abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ

Āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ

tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ

Yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti.

Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajjī sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhīṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanno antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

Abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ

Āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ

tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ

Yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti.

Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajjī sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhīṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanno antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso mānattāraho

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

Abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ

Āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ

bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ

tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ

Yācati. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti.

Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno tissannaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinnaṃ saṅghena udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ. Tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Tikāpattimānattaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 242] [\x 242/]

Mānattacārikamūlāyapaṭikassanādi

1. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ so'haṃ saṅghaṃ ekissā

Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ mānattaṃ

caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti? Bhagavato

Etamatthaṃ ārocesuṃ.

Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā

sammodhānaparivāsaṃ datvā chārattaṃ mānattaṃ detu.

2. Evaṃ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ

maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo:

Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaṃ mānattaṃ detu. Evaṃ ca pana

bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Tatiyampi yācitabbo:

Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaṃ mānattaṃ detu. Evaṃ ca pana

bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci saṅgho udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

Āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

Āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So

mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchānnāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

Āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyi bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī''ti.

Evaṃ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo: tena bhikkhave

udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ

bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ

saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. -

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yācāmīti. Dutiyampi

yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

2. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭiccannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ.

So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ apaṭicchannaṃ. So'haṃ

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ

mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkamisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Dutiyampi yācitabbo: evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Tatiyampi yācitabbo: evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā

Ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti. Vyattena bhikkhunā

paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ

tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Dinnaṃ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. Khamati saṅghassa. Tasmātuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmī'ti.

Mānattacārikamūlāyapaṭikassanādayo niṭṭhitā.

Abbhānārahamūlāya paṭikassanādi

1. So ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ.

So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso ekaṃ āpattiṃ

Āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ so'haṃ saṅghaṃ ekissā

Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya pañcāhaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

pañcāhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ ciṇṇamānatto abbhānāraho

Antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. Kathaṃ nu

kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Tena hi bhikkhave saṅgho

udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassitvā purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ datvā

chārattaṃ mānattaṃ detu.

Evaṃ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā

ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo:

Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaṃ mānattaṃ detu. Evaṃ ca pana

bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho antarā ekissā

Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ

Bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ

Āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Tatiyampi yācitabbo:

Tena hi bhikkhave saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya paṭikassitvā chārattaṃ mānattaṃ detu.

Evaṃ ca pana bhikkhave mūlāya paṭikassitabbo:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā apaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassi. So'haṃ

Bhante parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So' haṃ mānattaṃ caranto

antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yācāmī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena

saṅgho ñāpetabbo.

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ nissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci saṅgho udāyissa bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikasseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

Paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. Yassāyasmato khamati

Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

Āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcevatanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

Paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

Āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

Paṭikassanaṃ yācati. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassati. Yassāyasmato khamati

Udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

Āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ so saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya

paṭikassanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyiṃ

Bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Paṭikassito saṅghena udāyi bhikkhu antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

mūlāya paṭikassanā. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī''ti.

Evaṃ ca pana bhikkhave purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo: tena bhikkhave

udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ

bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ

saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. -

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yācāmīti. Dutiyampi

yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā sañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭiccannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Dutiyampi yācitabbo: evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ antarā

Ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Tatiyampi yācitabbo: evaṃ ca pana bhikkhave chārattaṃ mānattaṃ dātabbaṃ:

Tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ

Ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā

ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissa āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ bhante parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ

sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

Sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yācāmīti.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ āpattiṃ

āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ

Antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ dedeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ udāyī bhikkhu ekaṃ

Āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

Pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi. So parivasanto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji

Sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

Sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

Mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Taṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ yācati. Saṅgho udāyissa

Bhikkhuno nissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ deti. Yassāyasmato khamati udāyissa

bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya.

Dinnaṃ saṅghena udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ. Khamati saṅghassa. Tasmātuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmī'ti.

Abbhānārahamūlāya paṭikassanādayo niṭṭhitā.

[BJT Page 244] [\x 244/]

Pakkhapaṭicchannaabbhānaṃ

1. [PTS Page 051] [\q 51/] so ciṇṇamānatto bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ so'haṃ saṅghaṃ ekissā

Āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa

me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ ciṇṇamānatto

Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Tena hi bhikkhave

saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbhetu.

2. Evaṃ ca pana bhikkhave abbhetabbo: tena bhikkhave udāyinā bhikkhunā saṅghaṃ

upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā

ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ

āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me

saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya

pakkhaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto antarā ekaṃ āpattiyaṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi

so'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkhavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivutthaparivāso mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ

āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi.

So'haṃ parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me

saṅgho tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So'haṃ mānattaṃ caranto antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhaṭicchannaṃ so'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ.

Taṃ maṃ saṅgho antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

[BJT Page 246] [\x 246/]

''So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho

antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya

āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ saṅghaṃ1 antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ

adāsi. So'haṃ2 ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanā yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi.

So'haṃ saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ3 saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho antarā

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ

adāsi. So'haṃ bhante ciṇṇamānatto saṅghaṃ abbhānaṃ yācāmī''ti.

Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhū ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. -

1. Sohaṃ parivutthaparivāso - machasaṃ.

2. Sohaṃ bhante - machasaṃ.

3. Sohaṃ parivutthaparivāso - machasaṃ.

[BJT Page 248] [\x 248/]

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ anatarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa

bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ āpattīnaṃ

chārattaṃ mānattaṃ adāsi.

So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi so ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi so saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci. -

[BJT Page 250] [\x 250/]

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ

abbhānaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ abbheyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ udāyī bhikkhū ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchanna.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. -

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ anatarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi.

So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi so ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi so saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci. -

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ

abbhānaṃ yācati. Saṅgho

Udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhū ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchanna.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. -

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi.

So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi so ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi so saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci. -

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ

abbhānaṃ yācati. Saṅgho

Udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho.

Ayaṃ udāyī bhikkhū ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ

Sukkavisaṭṭhiṃ pakkhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno

ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pakkhapaṭicchannāya pakkhaparivāsaṃ adāsi.

So parivasanto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchanna.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. -

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

mānattāraho antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ.

So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci.

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

saṅghaṃ tissannaṃ āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno tissannaṃ

āpattīnaṃ chārattaṃ mānattaṃ adāsi.

So mānattaṃ caranto antarā ekaṃ āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ

pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci. Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi. So saṅghaṃ

antarā ekissā āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā

samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā

sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho

udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi so ciṇṇamānatto abbhānāraho antarā ekaṃ

āpattiṃ āpajji sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ pañcāhapaṭicchannaṃ. So saṅghaṃ antarā ekissā

āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassanaṃ yāci.

Saṅgho udāyiṃ bhikkhuṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya mūlāya paṭikassi so saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ yāci. -

Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā

pañcāhapaṭicchannāya purimāya āpattiyā samodhānaparivāsaṃ adāsi. So parivutthaparivāso

saṅghaṃ antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya

chārattaṃ mānattaṃ yāci. Saṅgho udāyissa bhikkhuno antarā ekissā āpattiyā sañcetanikāya

sukkavisaṭṭhiyā pañcāhapaṭicchannāya chārattaṃ mānattaṃ adāsi. So ciṇṇamānatto saṅghaṃ

abbhānaṃ yācati. Saṅgho

Udāyiṃ bhikkhuṃ abbheti. Yassāyasmato khamati udāyissa bhikkhuno abbhānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Abbhito saṅghena udāyī bhikkhu. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmīti.

Pakkhapaṭicchannaabbhānaṃ niṭṭhitaṃ.

Sukkavisaṭṭhi samattā.

2. Parivāso

Agghasamodhānaparivāso

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti.

Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā āpatti tīhapaṭicchannā, ekā

āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā āpatti chāhapaṭicchannā, ekā

āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā āpatti navāhapaṭicchannā, ekā

āpatti dasāhapaṭicchannā.

[BJT Page 252] [\x 252/]

2. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Ekā āpatti

ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā

Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā

āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā

āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. Kathaṃ nu kho mayā

paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: tena hi bhikkhave saṅgho tassa

bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṃ

detu. Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjiṃ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā

Ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā

Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā

āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā

āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So'haṃ bhante saṅghaṃ tāsaṃ

āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaṃ yācāmīti.

Dutiyampi yācitabbo:

So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Ekā āpatti

ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā

Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā

āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā

āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. Kathaṃ nu kho mayā

paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: tena hi bhikkhave saṅgho tassa

bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṃ

detu. Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjiṃ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā

Ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā

Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā

āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā

āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So'haṃ bhante saṅghaṃ tāsaṃ

āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaṃ yācāmīti.

Tatiyampi yācitabbo:

So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Ekā āpatti

ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā

Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā

āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā

āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. Kathaṃ nu kho mayā

paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: tena hi bhikkhave saṅgho tassa

bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsaṃ

detu. Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjiṃ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā

Ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā

Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā

āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā

āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So'haṃ bhante saṅghaṃ tāsaṃ

āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaṃ yācāmīti.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā [PTS Page

052] [\q 52/] āpattiyo āpajji.

Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā

Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā

āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā

āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā

āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa

pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā,

tassā agghena samodhānaparivāsaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji.

Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā

Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā

āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā

āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā

āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa

bhikkhuno

Tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaṃ deti.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti

dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji.

Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā

Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā

āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā

āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā

āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa

bhikkhuno

Tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaṃ deti.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti

dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji.

Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, ekā āpatti dvīhapaṭicchannā, ekā

Āpatti tīhapaṭicchannā, ekā āpatti catūhapaṭicchannā, ekā āpatti pañcāhapaṭicchannā, ekā

āpatti chāhapaṭicchannā, ekā āpatti sattāhapaṭicchannā, ekā āpatti aṭṭhāhapaṭicchannā, ekā

āpatti navāhapaṭicchannā, ekā āpatti dasāhapaṭicchannā. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā

āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa

bhikkhuno

Tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dasāhapaṭicchannā, tassā agghena samodhānaparivāsaṃ deti.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti

dasāhapaṭicchannā tassā agghena samodhānaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa

nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpatti dāsahapaṭicchannā,

tassā agghena samodhānaparivāso. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmī''ti.

Agaghasamodhānaparivāso niṭṭhito.

[BJT Page 254] [\x 254/]

Cirapaṭicchannaagghasamodhānaparivāso

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti.

Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso āpattiyo

tīhapaṭicchannāyo,

Catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo, cha āpattiyo

chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo.

2. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Ekā āpatti

ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso āpattiyo tīhapaṭicchannāyo,

catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,

Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo.

Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: tena hi bhikkhave

saṅgho tassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo tāsaṃ agghena

samodhānaparivāsaṃ detu.

Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā

Saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde

vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā

Dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso

Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo

pañcāhapaṭicchannāyo,

Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo.

So'haṃ bhante saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena

samodhānaparivāsaṃ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:

So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Ekā āpatti

ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso āpattiyo tīhapaṭicchannāyo,

catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,

Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo.

Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: tena hi bhikkhave

saṅgho tassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo tāsaṃ agghena

samodhānaparivāsaṃ detu.

Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā

Saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde

vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā

Dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso

Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo

pañcāhapaṭicchannāyo,

Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo.

So'haṃ bhante saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena

samodhānaparivāsaṃ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:

So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso sambahulāsaṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Ekā āpatti

ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso āpattiyo tīhapaṭicchannāyo,

catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo pañcāhapaṭicchannāyo,

Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo.

Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbhanti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: tena hi bhikkhave

saṅgho tassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo tāsaṃ agghena

samodhānaparivāsaṃ detu.

Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā

Saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde

vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā

Dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso

Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo

pañcāhapaṭicchannāyo,

Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo.

So'haṃ bhante saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena

samodhānaparivāsaṃ yācāmīti.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji.

Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso

Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo

pañcāhapaṭicchannāyo,

Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo.

So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena

samodhānaparivāsaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

Tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo,

Tassā agghena samodhānaparivāsaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji.

Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso

Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo

pañcāhapaṭicchannāyo,

Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo. 1

So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena

samodhānaparivāsaṃ yācati. -

1. Paṭicchannā - sīmu

[BJT Page 256] [\x 256/]

Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

Tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo,

Tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno

tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsassa

dānaṃ, so tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji.

Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso

Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo

pañcāhapaṭicchannāyo,

Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo.

So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena

samodhānaparivāsaṃ yācati.

Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

Tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo,

Tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno

tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsassa

dānaṃ, so tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji.

Ekā āpatti ekāhapaṭicchannā, dve āpattiyo dvīhapaṭicchannāyo, tisso

Āpattiyo tīhapaṭicchannāyo, catasso āpattiyo catūhapaṭicchannāyo, pañca āpattiyo

pañcāhapaṭicchannāyo,

Cha āpattiyo chāhapaṭicchannāyo, satta āpattiyo sattāhapaṭicchannāyo, aṭṭha āpattiyo

aṭṭhāhapaṭicchannāyo, nava āpattiyo navāhapaṭicchannāyo, dasa āpattiyo

dasāhapaṭicchannāyo.

So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena

samodhānaparivāsaṃ yācati.

Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

Tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo,

Tāsaṃ agghena samodhānaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno

tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāsassa

dānaṃ, so tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ yā āpattiyo

sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhānaparivāso, khamati saṅghassa. Tasmā

tuṇhī. Emametaṃ dhārayāmī''ti.

Agghasamodhānaṃ niṭṭhitaṃ.

Dvemāsaparivāso

1. [PTS Page 053] [\q 53/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dve saṅghādisesā

āpattiyo āpanno hoti dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ahaṃ kho dve saṅghādisesā

āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yananūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. So saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami:

ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi:

''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yananūnāhaṃ saṅghaṃ

ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. So'haṃ saṅghaṃ ekissā

āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami:

yannūnāhaṃ saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ

yāceyyanti.

2. So bhikkhūnaṃ ārocesi: ahaṃ āvuso dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo tassa me etadahosi: ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti so'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo tassa me etadahosi: ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti.

[BJT Page 258] [\x 258/]

So'haṃ saṃghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me

saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me

parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaṃ saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. Kathaṃ nu kho mayā

paṭipajjitabbanti?''

3. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ''Tena hi bhikkhave saṃgho tassa bhikkhuno itarissāpi

āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ detu. Evaṃ ca pana bhikkhave dātabbo:

tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ''ahaṃ bhante dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me

etadahosi: 'ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo yannūnāhaṃ

saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. ' So'haṃ

saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho

ekissā āpattiyā dvemāsa paṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me parivasantassa

lajjidhammo okkami: '' 'ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo'

tassa me etadahosi: 'ahaṃ kho dve saṃghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo.

Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti.

' So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me

saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me

parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaṃ saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So'haṃ bhante saṅghaṃ itarissāpi

āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācāmī''ti. [PTS Page 054] [\q 54/]

dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

4. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. ' So saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo' 'tassa me etadahosi: ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ -

[BJT Page 260] [\x 260/]

Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me

parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaṃ saṅghaṃ itarissāpī āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho

itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ

dadeyya esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. ' So saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo' 'tassa me etadahosi: ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi.

Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaṃ saṅghaṃ itarissāpī āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho

itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsassa dānaṃ. So tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. ' So saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo' 'tassa me etadahosi: ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi.

Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaṃ saṅghaṃ itarissāpī āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho

itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsassa dānaṃ. So tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. ' So saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo' 'tassa me etadahosi: ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi.

Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaṃ saṅghaṃ itarissāpī āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho

itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsassa dānaṃ. So tuṇhassa yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Tena bhikkhave bhikkhunā tadupādāya dvemāsā parivasitabbā.

[BJT Page 262] [\x 262/]

Dvemāsaparivasitabbavidhi

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo.

Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti''.

So saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho

ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti. Tassa parivasantassa

lajjidhammo okkamati: 1 'ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti. '' So'haṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho ekissā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya

dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaṃ

saṅghaṃ itirissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya yāceyyanti''. So saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho itarissāpi āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti. Tena bhikkhave bhikkhunā tadupādāya

dvemāsā parivasitabbā.

2. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Ekaṃ āpattiṃ jānāti. Ekaṃ āpattiṃ na jānāti. So saṅghaṃ yaṃ āpattiṃ jānāti tassā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tassā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti. So parivasanto itarampi āpattiṃ jānāti. Tassa

evaṃ hoti: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaṃ āpattiṃ

jāniṃ, ekaṃ āpattiṃ na jāniṃ. So'haṃ saṅghaṃ yaṃ āpattiṃ jāniṃ, tassā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tassā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto itarampi āpattiṃ jānāmi

- yannūnāhaṃ saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti''. So saṅghaṃ

itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho [PTS Page

055] [\q 55/] itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti. Tena

bhikkhave bhikkhunā tadupādāya dvemāsā parivasitabbā.

3. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Ekaṃ āpattiṃ sarati. Ekaṃ āpattiṃ nassarati. So saṅghaṃ yaṃ āpattiṃ sarati tassā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tassā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti.

1. Okkami, machasaṃ

[BJT Page 264] [\x 264/]

So parivasanto itarampi āpattiṃ sarati. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo

āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaṃ āpattiṃ sariṃ, ekaṃ āpattiṃ nassariṃ. So'haṃ saṅghaṃ

yaṃ āpattiṃ sariṃ, tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me

saṅgho tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto

itarampi āpattiṃ sarāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā

Dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti''.

So saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa

saṅgho itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti. Tena bhikkhave

bhikkhunā tadupādāya dve māsā parivasitabbā.

4. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Ekāya āpattiyā nibbematiko.

Ekāya āpattiyā vematiko. So

Saṅghaṃ yāya āpattiyā nibbematiko tassā āpattiyā

Dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ

Yācati. Tassa saṅgho tassā āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti. So

parivasanto itarissāpi āpattiyā nibbematiko hoti.

Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho dve

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo.

Ekāya āpattiyā vematiko ekāya āpattiyā nibbematiko.

So'haṃ saṅghaṃ yāya āpattiyā nibbematiko tassā āpattiyā

Dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho tassā āpattiyā

dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto itarissāpi āpattiyā

nibbematiko. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā

Dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yāceyyanti''.

So saṅghaṃ itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa

saṅgho itarissāpi āpattiyā dvemāsapaṭicchannāya dvemāsaparivāsaṃ deti. Tena bhikkhave

bhikkhunā tadupādāya dvemāsā parivasitabbā.

5. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Ekā āpatti jānaṃ paṭicchannā. Ekā āpatti ajānaṃ paṭicchannā. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ deti. -

[BJT Page 266] [\x 266/]

Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo

vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajji kukkuccako sikkhākāmo. So evaṃ

vadeti: kiṃ ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaṃ bhikkhu parivasatī?Ti.

Te evaṃ vadenti: ayaṃ āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Ekā āpatti jānaṃpaṭicchannā, ekā āpatti ajānaṃpaṭicchannā. So

saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ dvemāsa paṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho

tāsaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tāyo ayaṃ āvuso

bhikkhu āpannā. Tāsānaṃ bhikkhu parivasatīti.

So evaṃ vadeti: ''yāyaṃ āvuso āpatti jānaṃpaṭicchannā, dhammikaṃ tassā āpattiyā

parivāsadānaṃ. Dhammattā rūhati. Yā ca khvāyaṃ āvuso āpatti ajānaṃpaṭicchannā

adhammikaṃ tassā āpattiyā parivāsadānaṃ. Adhammattā narūhati. Ekissā āvuso āpattiyā

bhikkhu mānattāraho''ti.

6. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Ekā āpatti saramānapaṭicchannā ekā āpatti asaramānapaṭicchannā. So saṅghaṃ tāsaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ deti.

Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo

vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaṃ

vadeti: kiṃ ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaṃ bhikkhu parivasatī?Ti.

Te evaṃ vadenti: ayaṃ āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Ekā āpatti saramānapaṭicchannā. Ekā āpatti asaramānapaṭicchannā.

So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho

tāsaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tāyo ayaṃ āvuso

bhikkhu āpanno. Tāsāyaṃ bhikkhu parivasatīti.

So evaṃ vadeti: ''yāyaṃ āvuso āpatti saramānapaṭicchannā dhammikaṃ tassā āpattiyā

parivāsadānaṃ. Dhammattā rūhati. Yā ca khvāyaṃ āvuso āpatti assaramānapaṭicchannā

adhammikaṃ tassā āpattiyā parivāsadānaṃ. Adhammattā na rūhati. Ekissā āvuso āpattiyā

bhikkhu mānattāraho''ti.

[BJT Page 268] [\x 268/]

7. Idha pana bhikkhave bhikkhū dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Ekā āpatti nibbematikapaṭicchannā ekā āpatti vematikapaṭicchannā. So saṅghaṃ tāsaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ deti.

Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo

vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaṃ

vadeti: kiṃ ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaṃ bhikkhu parivasatī?Ti.

Te evaṃ vadenti: ayaṃ āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Ekā āpatti nibbematikapaṭicchannā. Ekā āpatti vemati

vematikapaṭicchannā. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsa

parivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ

adāsi. Tāyo ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno. Tāsāyaṃ bhikkhu parivasatīti.

So evaṃ vadeti: yāyaṃ āvuso āpatti nibbematikapaṭicchannā, dhammikaṃ tassā āpattiyā

parivāsadānaṃ. Dhammattā rūhati. Yā ca khvāyaṃ āvuso āpatti vematikapaṭicchannā,

adhammikaṃ tassā āpattiyā parivāsadānaṃ. Adhammattā na rūhati. Ekissā āvuso āpattiyā

bhikkhu mānattāraho'ti.

8. [PTS Page 056] [\q 56/] tena kho samayena aññataro bhikkhu dve saṅghādisesā

āpattiyo āpanno hoti dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā

āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. ''Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti. ''

So saṅghaṃ divinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāci. Tassa

saṅgho dvinnaṃ ''āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa

parivasantassa lajjīdhammo okkami: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti. So'haṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho divinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāparivāsaṃ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaṃ saṅghaṃ

dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ yāceyyanti''. So

bhikkhūnaṃ ārocesi:

[BJT Page 270] [\x 270/]

''Ahaṃ kho āvuso dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me

etadahosi: ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ

saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti. So'haṃ

saṅghaṃ divinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me

saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me

parivasantassa lajjidhammo okkami ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyoti. Tassa me etadahosi: 'ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti. ' So'haṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaṃ

saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ yāceyyanti. ''

Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabbanti.

9. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Tena hi bhikkhave saṅgho tassa bhikkhuno dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ detu. Evaṃ ca pana bhikkhave

dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo: ''ahaṃ bhante dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me

etadahosi: 'ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ

saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti. ' So'haṃ

saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me

parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo'ti. Tassa me etadahosi: ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti. ' So'haṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaṃ saṅghaṃ

dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ yāceyyanti. So'haṃ

bhante saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ

yācāmī''ti. Dutiyampi [PTS Page 057] [\q 57/] yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo.

[BJT Page 272] [\x 272/]

10. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: 'ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāpasapaṭicchannāyo'ti. Tassa me etadahosi: 'ahaṃ kho

dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So'haṃ saṅghaṃ dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me parivasantassa

lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

itarampi māsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

itarampi māsaparivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: 'ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So'haṃ saṅghaṃ dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me parivasantassa

lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

itarampi māsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

itarampi māsaparivāsaṃ yācati.

[BJT Page 274] [\x 274/]

Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

Dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato

khamati itthannāmassa bhikkhuno dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi

māsaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: 'ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So'haṃ saṅghaṃ dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me parivasantassa

lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

itarampi māsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

itarampi māsaparivāsaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

Dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato

khamati itthannāmassa bhikkhuno dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi

māsaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajji

dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa etadahosi: 'ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa parivasantassa lajjidhammo okkami: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me etadahosi: 'ahaṃ kho dve

saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So'haṃ saṅghaṃ dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho dvinnaṃ

āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ adāsi. Tassa me parivasantassa

lajjidhammo okkami: 'yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

itarampi māsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

itarampi māsaparivāsaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

Dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato

khamati itthannāmassa bhikkhuno dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi

māsaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

itarampi māsaparivāso. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Tena bhikkhave bhikkhunā purimaṃ upādāya dve māsā parivasitabbā.

11. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo.

Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ

yāceyya'nti.

So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

Dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ yācati.

Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ

Dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ deti. Tassa parivasantassa lajjidhammo

okkamati: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Tassa me

etadahosi: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Yannūnāhaṃ

saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

Ekamāsaparivāsaṃ yāceyyanti. '' So'haṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

ekamāsaparivāsaṃ yāciṃ. Tassa me saṅgho dvinnaṃ

Āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ ekamāsaparivāsaṃ adāsi.

Tassa me parivasantassa lajjidhammo okkami: yannūnāhaṃ saṅghaṃ

Dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi

Māsaparivāsaṃ yāceyyanti''. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

Dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ yācati. Tassa

Saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ deti. Tena

bhikkhave bhikkhunā purimaṃ upādāya dve māsā parivasitabbā.

12. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Ekaṃ māsaṃ jānāti. Ekaṃ māsaṃ na jānāti. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ jānāti taṃ māsaṃ parivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho

dvinnaṃ āpattīnaṃ

Dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ jānāti taṃ māsaṃ parivāsaṃ deti.

So parivasanto itarampi māsaṃ jānāti. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo

āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaṃ māsaṃ jāniṃ, ekaṃ māsaṃ na jāniṃ. So'haṃ saṅghaṃ

dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ jāniṃ, taṃ māsaṃ parivāsaṃ yāciṃ. -

[BJT Page 276] [\x 276/]

Tassa me saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ jāniṃ, taṃ māsaṃ

parivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto itarampi māsaṃ

Jānāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi

māsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

Dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṃ

Āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ deti. Tena

Bhikkhave bhikkhunā purimaṃ upādāya dve māsā parivasitabbā.

13. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Ekaṃ māsaṃ sarati. Ekaṃ māsaṃ nassarati. So

Saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ sarati taṃ māsaṃ parivāsaṃ

yācati. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ

Dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ sarati taṃ māsaṃ parivāsaṃ deti.

So parivasanto itarampi māsaṃ sarati. Tassa evaṃ hoti: 'ahaṃ kho dve

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaṃ māsaṃ sariṃ, ekaṃ māsaṃ

nassariṃ. So'haṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ sariṃ, taṃ

māsaṃ parivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ sariṃ, taṃ māsaṃ

parivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto itarampi māsaṃ

Sarāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi

Māsaparivāsaṃ yāceyyanti'. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

Dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṃ

Āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ deti. Tena

Bhikkhave bhikkhunā purimaṃ upādāya dve māsā parivasitabbā.

14. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Ekaṃ māsaṃ nibbematiko. Ekaṃ māsaṃ vematiko. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ nibbematiko taṃ māsaṃ parivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho

dvinnaṃ āpattīnaṃ

Dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ nibbematiko taṃ māsaṃ parivāsaṃ deti.

So parivasanto itarampi māsaṃ nibbematiko hoti. Tassa evaṃ hoti:

''Ahaṃ kho dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

Dvemāsapaṭicchannāyo. Ekaṃ māsaṃ nibbematiko,

Ekaṃ māsaṃ vematiko. [PTS Page 058] [\q 58/] so'haṃ saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ nibbematiko, taṃ māsaṃ parivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ yaṃ māsaṃ nibbematiko taṃ

māsaṃ parivāsaṃ adāsi. So'haṃ parivasanto itarampi māsaṃ nibbematiko. Yannūnāhaṃ

saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ yāceyyanti. ''-

[BJT Page 278] [\x 278/]

So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

Dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṃ

Āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ itarampi māsaparivāsaṃ deti. Tena

Bhikkhave bhikkhunā purimaṃ upādāya dve māsā parivasitabbā.

15. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Eko māso jānapaṭicchanno, eko māso ajānapaṭicchanno. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu

āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto

medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So evaṃ vadeti:

''Kiṃ ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaṃ bhikkhu parivasatī''?Ti. Te evaṃ vadenti: 'ayaṃ

āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjī dvemāsapaṭicchannāyo. Eko māso

jānapaṭicchanno, eko māso ajānapaṭicchanno. So saṅghaṃ dvinnaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ

dvemāsapaṭicchannānaṃ dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tāyo ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno tāsāyaṃ

bhikkhu parivasatī'ti. So evaṃ vadeti: ''yvāyaṃ āvuso māso jānapaṭicchanno, dhammikaṃ

tassa māsassa parivāsadānaṃ. Dhammattā rūhati. Yo ca khvāyaṃ āvuso māso

ajānapaṭicchanno, adhammikaṃ tassa māsassa parivāsadānaṃ. Adhammattā na rūhati.

Ekassa āvuso māsassa bhikkhu mānattāraho''ti.

16. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Eko māso saramānapaṭicchanno,

Eko māso assaramāna1 paṭicchanno. So saṅghaṃ dvinnaṃ

Āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

Dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

dvemāsaparivāsaṃ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo

dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako

sikkhākāmo. So evaṃ vadeti:

1. Asaramāno, sīmu. 1.

[BJT Page 280] [\x 280/]

''Kiṃ ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaṃ bhikkhu parivasatī''?Ti te evaṃ vadenti: 'ayaṃ

āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjī dvemāsapaṭicchannāyo. Eko māso

saramānapaṭicchanno,

Eko māso asaramānapaṭicchanno. So saṅghaṃ dvinnaṃ

Āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

Dvemāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tāyo ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno. Tāsāyaṃ bhikkhu parivasatī'ti.

So evaṃ vadeti: ''yvāyaṃ āvuso māso saramānapaṭicchanno dhammikaṃ tassa māsassa

parivāsadānaṃ. Dhammattā rūhati.

Yo ca khvāyaṃ āvuso māso asaramānapaṭicchanno,

Adhammikaṃ tassa māsassa parivāsadānaṃ. Adhammattā na rūhati. Ekassa

Āvuso māsassa bhikkhu mānattāraho''ti.

17. Idha pana bhikkhave bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjati dvemāsapaṭicchannāyo.

Eko māso nibbematikapaṭicchanno,

Eko māso vematikapaṭicchanno. So saṅghaṃ dvinnaṃ

Āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

Dvemāsaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

dvemāsaparivāsaṃ deti. Tassa parivasantassa añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo

dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako

sikkhākāmo. So evaṃ vadeti:

''Kiṃ ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno? Kissāyaṃ bhikkhu parivasatī''?Ti. Te evaṃ vadenti: 'ayaṃ

āvuso bhikkhu dve saṅghādisesā āpattiyo āpajjī dvemāsapaṭicchannāyo. Eko māso

nibbematikapaṭicchanno,

Eko māso vematikapaṭicchanno. So saṅghaṃ

Dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

Dvemāsaparivāsaṃ yāci. Tassa saṅgho dvinnaṃ āpattīnaṃ dvemāsapaṭicchannānaṃ

dvemāsaparivāsaṃ adāsi. Tāyo ayaṃ āvuso bhikkhu āpanno. Tāsāyaṃ bhikkhu parivasatī'ti.

So evaṃ vadeti: ''yvāyaṃ āvuso māso nibbematikapaṭicchanno, dhammikaṃ tassa māsassa

parivāsadānaṃ. Dhammattā rūhati.

Yo ca khvāyaṃ āvuso māso vematikapaṭicchanno,

Adhammikaṃ tassa māsassa parivāsadānaṃ. Adhammattā na rūhati. Ekassa

Āvuso māsassa bhikkhu mānattāraho''ti.

(Dvemāsaparivasatabbavidhi niṭṭhitā. )

[BJT Page 282] [\x 282/]

Suddhantaparivāso

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti.

So āpattipariyantaṃ na jānāti. Ratti pariyantaṃ na jānāti. Āpattipariyantaṃ nassarati.

Rattipariyantaṃ nassarati. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So bhikkhūnaṃ

ārocesi: ahaṃ āvuso sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Āpattipariyantaṃ [PTS Page

059] [\q 59/] na jānāmi. Rattipariyantaṃ na jānāmi. Āpattipariyantaṃ nassarāmi.

Rattipariyantaṃ nassarāmi. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. Kathannu kho

mayā paṭipajjitabbanti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Tena hi bhikkhave saṅgho bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ detu. Evañca

pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ

karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā

evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ. Āpattipariyantaṃ

na jānāmi. Rattipariyantaṃ na jānāmi. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko.

So'haṃ bhante saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yācāmī''ti. Dutiyampi yācitabbo.

Tatiyampi yācitabbo.

3. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji. Āpattipariyantaṃ na jānāti. Rattipariyantaṃ na jānāti. Āpattipariyantaṃ nassarati.

Rattipariyantaṃ nassarati. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So saṅghaṃ

tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho

itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji. Āpattipariyantaṃ na jānāti. Rattipariyantaṃ na jānāti. Āpattipariyantaṃ nassarati.

Rattipariyantaṃ nassarati. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So saṅghaṃ

tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ

āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ

āpattīnaṃ suddhantaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi.

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji. Āpattipariyantaṃ na jānāti. Rattipariyantaṃ na jānāti. Āpattipariyantaṃ nassarati.

Rattipariyantaṃ nassarati. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So saṅghaṃ

tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ

āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ

āpattīnaṃ suddhantaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi.

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajji. Āpattipariyantaṃ na jānāti. Rattipariyantaṃ na jānāti. Āpattipariyantaṃ nassarati.

Rattipariyantaṃ nassarati. Āpattipariyante vematiko. Rattipariyante vematiko. So saṅghaṃ

tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ

āpattīnaṃ suddhantaparivāsaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ

āpattīnaṃ suddhantaparivāsassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṃghena itthannāmassa bhikkhuno tāsaṃ āpattīnaṃ suddhantaparivāso. Khamati

saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

[BJT Page 284] [\x 284/]

4. Evaṃ ca kho bhikkhave suddhantaparivāso dātabbo. Evaṃ parivāso dātabbo.

5. Kathañca bhikkhave suddhantaparivāso dātabbo?

''Āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānāti. Āpattipariyantaṃ nassarati,

rattipariyantaṃ nassarati. Āpattipariyante vematiko, rattipariyante vematiko

suddhantaparivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaṃ jānāti, rattipariyantaṃ na jānāti. Āpattipariyantaṃ sarati, rattipariyantaṃ

nassarati. Āpattipariyante nibbematiko, rattipariyante vematiko suddhantaparivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaṃ ekaccaṃ jānāti, ekaccaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na

Jānāti. Āpattipariyantaṃ ekaccaṃ sarati, ekaccaṃ nassarati,

Rattipariyantaṃ nassarati. Āpattipariyante ekacce vematiko, ekacce

Nibbematiko, rattipariyante vematiko suddhantaparivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ ekaccaṃ jānāti ekaccaṃ na jānāti. Āpattipariyantaṃ

nassarati, rattipariyantaṃ ekaccaṃ sarati,

Ekaccaṃ nassarati. Āpattipariyante vematiko,

Rattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko. Suddhantaparivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaṃ jānāti, rattipariyantaṃ ekaccaṃ jānāti ekaccaṃ na

Jānāti. Āpattipariyantaṃ sarati, rattipariyantaṃ ekaccaṃ sarati,

Ekaccaṃ nassarati. Āpattipariyante nibbematiko,

Rattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko. Suddhantaparivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaṃ ekaccaṃ jānāti, ekaccaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ ekaccaṃ jānāti. Ekaccaṃ

na jānāti. Āpattipariyantaṃ ekaccaṃ sarati, ekaccaṃ nassarati,

Rattipariyantaṃ ekaccaṃ sarati, ekaccaṃ nassarati. Āpattipariyante ekacce

Vematiko, ekacce nibbematiko, rattipariyante ekacce vematiko, ekacce nibbematiko.

Suddhantaparivāso dātabbo. '' Evaṃ kho bhikkhave [PTS Page 060] [\q 60/]

suddhantaparivāso dātabbo.

6. Kathañca bhikkhave parivāso dātabbo?

''Āpattipariyantaṃ jānāti, rattipariyantaṃ jānāti. Āpattipariyantaṃ sarati, rattipariyantaṃ sarati.

Āpattipariyante nibbematiko, rattipariyante

Nibbematiko. Parivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ jānāti. Āpattipariyantaṃ nassarati, rattipariyantaṃ

sarati. Āpattipariyante vematiko, rattipariyante

Nibbematiko. Parivāso dātabbo.

''Āpattipariyantaṃ ekaccaṃ jānāti, ekaccaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ

Jānāti. Āpattipariyantaṃ ekaccaṃ sarati, ekaccaṃ nassarati,

Rattipariyantaṃ sarati. Āpattipariyante ekacce vematiko, ekacce

Nibbematiko, rattipariyante nibbematiko. '' Parivāso dātabbo. Evaṃ kho bhikkhave parivāso

dātabbo'ti. *

Parivāso niṭṭhito.

*. Machasaṃ. Syā. [PTS.] Potthakesu, na dissati.

[BJT Page 286] [\x 286/]

Pārivāsikacattāḷīsakaṃ

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu parivasanto vibbhami. So puna paccāgantvā

bhikkhū upasampadaṃ yāci. Bhagavato1 etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. (1) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto vibbhamati. Vibbhantassa bhikkhave

parivāso na rūhati. So ce puna upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo

parivāso dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

(2) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto sāmaṇero hoti. Sāmaṇerassa bhikkhave

parivāso na rūhati. So ce puna upasampajjati,

Tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

3. (3) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto ummattako hoti. Ummattakassa bhikkhave

parivāso na rūhati. So ce puna anummattako hoti, tassa

Tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

(4) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto khittacitto hoti. Khittacittassa bhikkhave [PTS

Page 061] [\q 61/] parivāso na rūhati. So ce puna akkhittacitto hoti,

Tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

(5) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto vedanaṭṭo2 hoti. Vedanaṭṭassa bhikkhave

parivāso na rūhati. So ce puna avedanaṭṭo hoti,

Tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

4. (6) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto āpattiyā adassane ukkhipīyati. 3

Ukkhittakassa bhikkhave parivāso na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa4 tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

(7) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto āpattiyā appaṭikamme ukkhipīyati.

Ukkhittakassa bhikkhave parivāso na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

(8) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave parivāso na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Avaseso parivasitabbo.

1. Te bhikkhu bhagavato, syā.

2. Vedanāṭṭo, machasaṃ.

3. Ukkhipiyayati, machasaṃ. Ukkhipiyati, syā. [PTS]

4. Osāriyayati, machasaṃ.

[BJT Page 288] [\x 288/]

5. (9) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho vibbhamati.

Vibbhantakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna

Upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So

Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(10) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho sāmaṇerā hoti.

Sāmaṇerassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna

Upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So

Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(11) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho ummattako hoti.

Ummattakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna

Anummattako hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So

Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(12) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho khittacitto hoti.

Khittacittakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna

Akkhittacitto hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So

Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(13) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho vedanaṭṭo hoti.

Vedanaṭṭassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna

Avedanaṭṭo hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So

Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(14) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho āpattiyā adassane ukkhipīyati.

Ukkhittakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So

Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(15) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho āpattiyā appaṭikamme

ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So

Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

(16) Idha pana bhikkhave bhikkhu mūlāya paṭikassanāraho pāpikāya diṭṭhiyā

Appaṭinissagge ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave mūlāya paṭikassanā na rūhati. So ce

puna osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. So

Bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

6. (17) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho vibbhamati.

Vibbhantakassa bhikkhave mānattadānaṃ na rūhati. So ce puna

Upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.

Tassa bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ.

(18) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho sāmaṇero hoti.

Sāmaṇerassa bhikkhave mānattadānaṃ na rūhati. So ce puna

Upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.

Tassa bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ.

(19) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho ummattako hoti.

Ummattakassa bhikkhave mānattadānaṃ na rūhati. So ce puna

Anummattako hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.

Tassa bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ.

(20) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho khittacitto hoti.

Khittacittakassa bhikkhave mānattadānaṃ na rūhati. So ce puna

Akkhittacitto hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.

Tassa bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ.

(21) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho vedanaṭṭo hoti.

Vedanaṭṭassa bhikkhave mānattadānaṃ na rūhati. So ce puna

Avedanaṭṭo hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.

Tassa bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ.

(22) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho āpattiyā adassane ukkhipīyati.

Ukkhittakassa bhikkhave mānattadānaṃ na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.

Tassa bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ.

(23) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho āpattiyā appaṭikamme ukkhipīyati.

Ukkhittakassa bhikkhave mānattadānaṃ na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.

Tassa bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ.

(24) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho pāpikāya diṭṭhiyā

Appaṭinissagge ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave mānattadānaṃ na rūhati. So ce puna

osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho.

Tassa bhikkhuno mānattaṃ dātabbaṃ.

7. (25) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto vibbhamati.

Vibbhantakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna

Upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ, avasesaṃ caritabbaṃ.

[BJT Page 290] [\x 290/]

8. (26) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto sāmaṇero hoti.

Sāmaṇerassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna

Upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ, avasesaṃ caritabbaṃ.

(27) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto ummattako hoti.

Ummattakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna

Anummattako hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ, avasesaṃ caritabbaṃ.

(28) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto khittacitto hoti.

Khittacittakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna

Akkhittacitto hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ, avasesaṃ caritabbaṃ.

(29) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto vedanaṭṭo hoti.

Vedanaṭṭassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna

Avedanaṭṭo hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ, avasesaṃ caritabbaṃ.

(30) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto āpattiyā adassane ukkhipīyati.

Ukkhittakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ, avasesaṃ caritabbaṃ.

(31) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto āpattiyā appaṭikamme ukkhipīyati.

Ukkhittakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ, avasesaṃ caritabbaṃ.

(32) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave mānattacariyā na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ, avasesaṃ caritabbaṃ.

9. (33) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho vibbhamati.

Vibbhantakassa bhikkhave abbhānaṃ na rūhati. So ce puna

Upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ, so bhikkhu abbhetabbo.

10. (34) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho sāmaṇero hoti.

Sāmaṇerassa bhikkhave abbhānaṃ na rūhati. So ce puna

Upasampajjati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ. So bhikkhu abbhetabbo.

(35) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho ummattako hoti.

Ummattakassa bhikkhave abbhānaṃ na rūhati. So ce puna

Anummattako hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ. So bhikkhu abbhetabbo.

(36) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho khittacitto hoti.

Khittacittakassa bhikkhave abbhānaṃ na rūhati. So ce puna

Akkhittacitto hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ. So bhikkhu abbhetabbo.

(37) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho vedanaṭṭo hoti.

Vedanaṭṭassa bhikkhave abbhānaṃ na rūhati. So ce puna

Avedanaṭṭo hoti, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ. So bhikkhu abbhetabbo.

(38) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho āpattiyā adassane ukkhipīyati.

Ukkhittakassa bhikkhave abbhānaṃ na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ. So bhikkhu abbhetabbo.

(39) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho āpattiyā appaṭikamme ukkhipīyati.

Ukkhittakassa bhikkhave abbhānaṃ na rūhati. So ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ. So bhikkhu abbhetabbo.

(40) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge

ukkhipīyati. Ukkhittakassa bhikkhave abbhānaṃ na [PTS Page 062] [\q 62/] rūhati. So

ce puna

Osārīyati, tassa tadeva purimaṃ parivāsadānaṃ. Yo parivāso

Dinno, sudinno. Yo parivuttho, suparivuttho. Yaṃ mānattaṃ dinnaṃ. Sudinnaṃ. Yaṃ

mānattaṃ ciṇṇaṃ, suciṇṇaṃ. So bhikkhu abbhetabboti.

Pārivāsika cattāḷīsakaṃ samattaṃ.

4. Parivāsa chattiṃsakaṃ

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

parimāṇāyo apaṭicchannāyo1, so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

2. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

parimāṇāyo paṭicchannāyo, so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa

āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

1. Parimāṇā appaṭicchannāyo - machasaṃ.

[BJT Page 292] [\x 292/]

3. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

parimāṇāyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

4. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Aparimāṇāyo apaṭicchannāyo1 so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

5. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

aparimāṇāyo paṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa

āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

6. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

aparimāṇāyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

7. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi apaṭicchannāyo

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

8. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

9. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi so bhikkhu

mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

10. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo

Apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

11. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

12. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo'pi

Apaṭicchannāyo'pi so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

13. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati.

Aparimāṇāyo apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

14. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Aparimāṇāyo paṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

15. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Aparimāṇāyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

16. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā saṅghādisesā

Āpattiyo āpajjati parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi apaṭicchannāyo

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

17. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

18. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

19. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo

Apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

20. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

21. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo'pi

Apaṭicchannāyo'pi so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

22. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati.

Aparimāṇāyo apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

23. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Aparimāṇāyo paṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

24. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Aparimāṇāyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

25. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi apaṭicchannāyo

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

26. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

27. Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

28. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo

Apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

29. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

30. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo'pi

Apaṭicchannāyo'pi so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

31. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati.

Aparimāṇāyo apaṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

32. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Aparimāṇāyo paṭicchannāyo so bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

33. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Aparimāṇāyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

34. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā saṅghādisesā

Āpattiyo āpajjati parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi apaṭicchannāyo

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

35. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

36. Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā

Saṅghādisesā āpattiyo āpajjati

Parimāṇāyo'pi aparimāṇāyo'pi paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi

So bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

Chattiṃsakaṃ samattaṃ.

5. Mānattasatakaṃ

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā

vibbhamati. So ce puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti, tassa bhikkhave bhikkhuno

mānattaṃ dātabbaṃ.

2. Idha pana bhikkhave bhikkhu [PTS Page 063] [\q 63/] sambahulā saṅghādisesā

āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti,

tassa bhikkhave bhikkhuno pacchimasmiṃ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ

datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

3. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā

vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti, tassa bhikkhave bhikkhuno

purimasmiṃ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā

Mānattaṃ dātabbaṃ.

1. Aparimāṇā appaṭicchannāyo - machasaṃ.

[BJT Page 294] [\x 294/]

4. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā paṭicchādetvā

vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti, tassa bhikkhave bhikkhuno

purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ

dātabbaṃ.

5. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti

āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi.

So vibbhamitvā puna upasampanno, yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā

nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Tassa bhikkhave

bhikkhuno purimasmiṃ

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

6. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti

āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi.

So vibbhamitvā puna upasampanno, yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā

nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. Tassa bhikkhave

bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

7. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti

āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi.

So vibbhamitvā puna upasampanno, yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti.

Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno

purimasmiñca pacchamasmiñca

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

8. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Tassa honti

āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi.

So vibbhamitvā puna upasampanno, yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti.

Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. Tassa bhikkhave bhikkhuno

purimasmiñca pacchimasmiñca

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

9. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo

jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na [PTS

Page 064] [\q 64/] jānāti, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā

āpattiyo pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti.

Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti. Tassa

bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

[BJT Page 296] [\x 296/]

10. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo

jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na jānāti,

tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā

chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti.

Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. Tassa bhikkhave

bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

11. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo

jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na jānāti,

tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā

chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti.

Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti. Tassa

bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

12. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo

jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo na jānāti,

tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe jānitvā

chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti.

Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti. Tassa bhikkhave

bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

13. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo

sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo

Sarati, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna

upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti.

Yā āpattiyo pubbe asaritvā1 nacchādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti. Tassa

bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca

Āpattikkhandhe2 yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

1. Assaritvā - machasaṃ.

2. Purimasmiṃ āpattikkhandhe - machasaṃ.

[BJT Page 298] [\x 298/]

14. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo

sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo

Sarati, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna

upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti.

Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti. Tassa

bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

15. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo

sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo

Sarati, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna

upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti.

Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti. Tassa

bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

16. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccā āpattiyo

sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo

Sarati, tā āpattiyo chādeti, yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti, so vibbhamitvā puna

upasampanno yā āpattiyo pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti.

Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti. Tassa bhikkhave

bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca

Āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

17. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu

āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattīyo

chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno

yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā

āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Tassa

bhikkhave bhikkhuno purimasmiṃ āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā

mānattaṃ dātabbaṃ.

18. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu

āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo

chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno

yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā

āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa

bhikkhave bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne

parivāsaṃ datvā mānattaṃ

Dātabbaṃ.

[BJT Page 300] [\x 300/]

19. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu

āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo

chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno

yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo

pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa bhikkhave

bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ

datvā mānattaṃ

Dātabbaṃ.

20. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati. Ekaccāsu

āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo

chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno

yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo

pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa bhikkhave

bhikkhuno pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ datvā mānattaṃ

Dātabbaṃ.

21 - 40. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā

apaṭicchādetvā sāmaṇero hoti. (Yathāpubbe tathā vitthāretabbaṃ) -pe-. (41 -60) Ummattako

hoti -pe- (61 - 80) khittacitto hoti -pe- (81 - 100) vedanaṭṭo hoti. Tassa honti āpattiyo

paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi -pe- ekaccā āpattiyo jānāti. Ekaccā āpattiyo na jānāti.

-Peekaccā āpattiyo sarati. [PTS Page 065] [\q 65/] ekaccā āpattiyo nassarati -peekaccāsu

āpattīsu nibbematiko ekaccāsu āpattisu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo

chādeti. Yāsu āpattisu vematiko. Tā āpattiyo nacchādeti. So vedanaṭṭo hoti. So puna

avedanaṭṭo hutvā yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko

nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko

nacchādeti -peā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko

nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchā desi, tā āpattiyo pacchānibbematiko chādeti

-pe- yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā

āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti -peyā

āpattiyo pubbe nibbematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo

pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Tassa bhikkhave:

bhikkhuno purimasmiñca pacchimasmiñca āpattikkhandhe yathāpaṭicchanne parivāsaṃ

datvā mānattaṃ dātabbaṃ.

Mānattasatakaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 302] [\x 302/]

6. Mūlāyapaṭikassanacatussatakaṃ

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. So

bhikkhu mūlāyapaṭikassitabbo.

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. So bhikkhu

mūlāya paṭikassitabbo. Yathā paṭicchannānaṃ cassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā

samodhānaparivāso dātabbo.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. So

bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Paṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā

samodhānaparivāso dātabbo.

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjitvā paṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. So bhikkhu

mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā

samodhānaparivāso dātabbo.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi. So vibbhamitvā puna

upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe

nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Tassa honti [PTS Page 066] [\q 66/] āpattiyo paṭicchannāyo'pi

apaṭicchannāyo'pi. So vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā

āpattiyo pacchā nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. So

bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi. So vibbhamitvā puna

upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. Yā āpattiyo pubbe

nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

[BJT Page 304] [\x 304/]

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyo'pi apaṭicchannāyo'pi. So vibbhamitvā puna

upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. Yā āpattiyo pubbe

nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

9. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti. Ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo

chādeti. Yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā

āpattiyo

Pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā

Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

10. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti. Ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo

chādeti. Yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā

āpattiyo

Pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā

Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

11. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti. Ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo

chādeti. Yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā

āpattiyo

Pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā

Chādeti. Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā jānitvā nacchādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

12. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccā āpattiyo jānāti. Ekaccā āpattiyo na jānāti. Yā āpattiyo jānāti, tā āpattiyo

chādeti. Yā āpattiyo na jānāti, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā

āpattiyo

Pubbe jānitvā chādesi, tā āpattiyo pacchā jānitvā

Chādeti. Yā āpattiyo pubbe ajānitvā nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā jānitvā chādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

[BJT Page 306] [\x 306/]

13. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati. Ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati, tā āpattiyo

chādeti. Yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā

āpattiyo

Pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā

Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

14. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati. Ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati, tā āpattiyo

chādeti. Yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā

āpattiyo

Pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā

Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe assaritvā nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

15. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati. Ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati, tā āpattiyo

chādeti. Yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā

āpattiyo

Pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā

Chādeti. Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā saritvā nacchādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

16. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccā āpattiyo sarati. Ekaccā āpattiyo nassarati. Yā āpattiyo sarati, tā āpattiyo

chādeti. Yā āpattiyo nassarati, tā āpattiyo nacchādeti. So vibbhamitvā puna upasampanno yā

āpattiyo

Pubbe saritvā chādesi, tā āpattiyo pacchā saritvā

Chādeti. Yā āpattiyo pubbe asaritvā nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā saritvā chādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

[BJT Page 308] [\x 308/]

17. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko. Ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu

nibbematiko, tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko, tā āpattiyo nacchādeti. So

vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā

nibbematiko

Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

18. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko. Ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu

nibbematiko, tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko, tā āpattiyo nacchādeti. So

vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā

nibbematiko

Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

19. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko. Ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu

nibbematiko, tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko, tā āpattiyo nacchādeti. So

vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā

nibbematiko

Chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

20. Idha pana bhikkhave, bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjati. Ekaccāsu āpattīsu nibbematiko. Ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu

nibbematiko, tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko, tā āpattiyo nacchādeti. So

vibbhamitvā puna upasampanno yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā

nibbematiko

Chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi,

Tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

[BJT Page 310] [\x 310/]

(21-40) Idha pana bhikkhave bhikkhu parivasanto antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

āpajjitvā apaṭicchādetvā1 sāmaṇerā hoti. -Pe-. (Yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaṃ. ) (41-60)

Ummattako hoti. -Pe- (yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaṃ. ) (61-80) Khittacitto hoti. -Pe-.

(Yathā heṭṭhā tathā vitthāretabbaṃ. ) (81-100) Vedanaṭṭo hoti. -Pe-. (Yathā heṭṭhā tathā

vitthāretabbaṃ. ) Tassa honti āpattiyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi -pe-. (Yathā heṭṭhā

tathā vitthāretabbaṃ. ) Ekaccā āpattiyo jānāti, ekaccaṃ āpattiyo na jānāti -pe-. Ekaccā āpattiyo

sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. -Peekaccāsu āpattīsu nibbematiko, ekaccāsu āpattīsu

vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti. Yāsu āpattīsu vematiko, tā

āpattiyo nacchādeti. So vedanaṭṭo hoti. So puna avedanaṭṭo hutvā yā āpattiyo pubbe

nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacichādeti. Yā āpattiyo pubbe

vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. -Peyā āpattiyo pubbe

nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe

vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti -pe- yā āpattiyo pubbe

nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko

nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti -peyā āpattiyo pubbe nibbematiko

chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā

āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. So bhikkhu mūlāyapapaṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

(101-200) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattāraho -pe(antarā sambahulā saṅghādisesā

āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. ) -Pe-

(201-300. ) Idha pana bhikkhave bhikkhu mānattaṃ caranto -pe(antarā sambahulā

saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati. ) -Pe-

(301-400. ) Idha pana bhikkhave bhikkhu abbhānāraho antarā sambahulā saṅghādisesā

āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā vibbhamati -pe- (mānattāraho ca mānattacārī ca

abbhānāraho ca yathā parivāsiko tathā vitthāretabbā. ) Idha pana bhikkhave bhikkhu

abbhānāraho antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā apaṭicchādetvā sāmaṇero

hoti -pe-. Ummattako hoti -pe-. Khittacitto hoti -pe-. Vedanaṭṭo hoti. Tassa honti āpattiyo

paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi -peekaccā āpattiyo jānāti, ekaccā āpattiyo na jānāti -pe-.

Ekaccā āpattiyo sarati, ekaccā āpattiyo nassarati. -Pe- ekaccāsu āpattīsu nibbenamatiko,

ekaccāsu āpattīsu vematiko. Yāsu āpattīsu nibbematiko tā āpattiyo chādeti. -

1. Appaṭicchādetvā - machasaṃ, syā.

[BJT Page 312] [\x 312/]

Yāsu āpattīsu vematiko tā āpattiyo nacchādeti. So vedanaṭṭo hoti. So puna avedanaṭṭo

hutvā yā āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā

āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti -pe-. Yā

āpattiyo pubbe nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti. Yā āpattiyo

pubbe vematiko nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbamatiko chādeti -pe- yā āpattiyo pubbe

nibbematiko chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti. Yā āpattiyo pubbe vematiko

nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko nacchādeti -pe- yā āpattiyo pubbe nibbematiko

chādesi, tā āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti, yā āpattiyo pubbe vematiko nacchādesi, tā

āpattiyo pacchā nibbematiko chādeti, so bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo.

Yathāpaṭicchannānañcassa [PTS Page 067] [\q 67/] āpattīnaṃ purimāya āpattiyā

samodhānaparivāso dātabboti.

Mūlāyapaṭikassanacatussatakaṃ niṭṭhitaṃ.

Parimāṇādi vāraṭṭhakaṃ

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā parimāṇā1

apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. So bhikkhu

mūlāya paṭikassitabbo.

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā aparimāṇā2

apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. So bhikkhu mūlāya

paṭikassitabbo. Yathā paṭicchannānaṃ cassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā

samodhānaparivāso dātabbo.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā ekanāmā

apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo nacchādeti. So bhikkhu

mūlāya paṭikassitabbo. Paṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā

samodhānaparivāso dātabbo.

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjitvā nānānāmā

apaṭicchādetvā vibbhamati. So puna upasampanno tā āpattiyo chādeti. So bhikkhu mūlāya

paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ purimāya āpattiyā samodhānaparivāso

dātabbo.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

Āpajjitvā sabhāgā apaṭicchādetvā vibbhamati

Puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā

Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya

paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

Āpajjitvā visabhāgā apaṭicchādetvā vibbhamati

Puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā

Nacchādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti. So bhikkhu mūlāya

paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

Āpajjitvā vavatthitā apaṭicchādetvā vibbhamati

Puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā

Chādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā nacchādeti. So bhikkhu mūlāya

paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo

Āpajjitvā sambhinnā apaṭicchādetvā vibbhamati

Puna upasampanno yā āpattiyo pubbe chādesi, tā āpattiyo pacchā

Chādeti. Yā āpattiyo pubbe nacchādesi, tā āpattiyo pacchā chādeti.

So bhikkhu mūlāya paṭikassitabbo. Yathāpaṭicchannānañcassa āpattīnaṃ

Purimāya āpattiyā samodhānaparivāso dātabbo.

Parimāṇādi vāraṭṭhakaṃ niṭṭhitaṃ.

1. Parimāṇāyo - syā.

2. Aparimāṇāyo - syā.

[BJT Page 314] [\x 314/]

Dve bhikkhuvāra ekādasakaṃ

1. Dve bhikkhū saṅghādisesaṃ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti.

Eko chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaṃ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa1

parivāsaṃ datvā ubhinnampi mānattaṃ dātabbaṃ.

2. Dve bhikkhū saṅghādisesaṃ āpannā honti. Te saṅghādisese vematikā honti. Eko chādeti,

eko nacchādeti, yo chādeti, so

Dukkaṭaṃ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaṃ datvā ubhinnampi mānattaṃ

dātabbaṃ.

3. Dve bhikkhū saṅghādisesaṃ āpannā honti. Te saṅghādisese missakadiṭṭhino honti. Eko

chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaṃ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa

parivāsaṃ datvā ubhinnampi mānattaṃ dātabbaṃ.

4. Dve bhikkhū missakaṃ āpannā honti. Te missake saṅghādisesadiṭṭhino honti. Eko chādeti,

eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaṃ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaṃ

datvā ubhinnampi mānattaṃ dātabbaṃ.

5. Dve bhikkhū saṅghādisesaṃ āpannā honti. Te missake missakadiṭṭhino honti. Eko chādeti,

eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaṃ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaṃ

datvā ubhinnampi mānattaṃ dātabbaṃ.

6. Dve bhikkhū suddhakaṃ āpannā honti. Te suddhake saṅghādisesadiṭṭhino honti. Eko

chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaṃ desāpetabbo. Ubhopi yathādhammaṃ

kārāpetabbā.

7. Dve bhikkhū suddhakaṃ āpannā honti. Te suddhake suddhakadiṭṭhino honti. Eko

chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so dukkaṭaṃ desāpetabbo. Ubhopi yathādhammaṃ

kārāpetababā.

8. Dve bhikkhū saṅghādisesaṃ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti.

Ekassa hoti ārocessāmīti, ekassa hoti na ārocessāmīti. So paṭhamampi [PTS Page 068] [\q

68/] yāmaṃ chādeti, dutiyampi yāmaṃ chādeti, tatiyampiyāmaṃ chādeti, uddhaste2

aruṇe channā hoti āpatti. Yo chādeti, so dukkaṭaṃ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa

parivāsaṃ datvā ubhinnampi mānattaṃ dātabbaṃ.

1. Yathāpaṭicchannānañcassa - sīmu 1, 2. Yathāpaṭicchannecassa machasaṃ.

2. Uṭṭhite - machasaṃ uddhate [PTS]

[BJT Page 316] [\x 316/]

9. Dve bhikkhū saṅghādisesaṃ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti. Te

gacchanti ārocessāmāti. Ekassa antarāmagge makkhadhammo uppajjati na

Ārocessāmīti. So paṭhamampi yāmaṃ chādeti, dutiyampi yāmaṃ chādeti, tatiyampi yāmaṃ

chādeti, uddhaste aruṇe channā hoti āpatti. Yo chādeti, so dukkaṭaṃ desāpetabbo.

Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaṃ datvā ubhinnampi mānattaṃ dātabbaṃ.

10. Dve bhikkhū saṅghādisesaṃ āpannā honti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti.

Te ummattakā honti. Te pacchā anummattakā hutvā eko chādeti, eko nacchādeti. Yo chādeti,

so

Dukkaṭaṃ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaṃ datvā ubhinnampi mānattaṃ

dātabbaṃ.

11. Dve bhikkhū saṅghādisesaṃ āpannā honti. Te pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadenti:

''idāneva kho mayaṃ jānāma: ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno

anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatī''ti. Te saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhino honti.

Eko chādeti, eko nacchādeti, yo chādeti, so

Dukkaṭaṃ desāpetabbo. Yathāpaṭicchannañcassa parivāsaṃ datvā ubhinnampi mānattaṃ

dātabbanti.

Dvebhikkhuvāra ekādasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Mūlāyapaṭikassana avisuddhinavakaṃ

1. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena

ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena mānattaṃ deti, adhammena

abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

[BJT Page 318] [\x 318/]

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi [PTS Page 069] [\q

69/] vavatthitampi sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ

yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā

sambahulā saṃghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā

āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati

dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti,

adhammena mānattaṃ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi

āpattīhi.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyopi

Apaṭicchannāyopi. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena

kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena

mānattaṃ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati aparimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena

ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena mānattaṃ deti, adhammena

abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena

ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena mānattaṃ deti, adhammena

abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyopi

Apaṭicchannāyopi. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena

kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena

mānattaṃ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇayopi

Apaṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena

kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena

mānattaṃ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. -

[BJT Page 320] [\x 320/]

So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā

Āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi

Paṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena

kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, [PTS Page 070] [\q

70/] adhammena mānattaṃ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho

tāhi āpattīhi.

9. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi

Paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena

kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, adhammena

mānattaṃ deti, adhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

Mūlāyapaṭikassana avisuddhinavakaṃ niṭṭhitaṃ.

Mūlāyapaṭikassana visuddhinavakaṃ

1. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena

ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena mānattaṃ deti, dhammena

abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena

ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena mānattaṃ deti, dhammena

abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena

ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena mānattaṃ deti, dhammena

abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati aparimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena

ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena mānattaṃ deti, dhammena

abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena kammena akuppena

ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena mānattaṃ deti, dhammena

abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyopi

Apaṭicchannāyopi. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena

kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena

mānattaṃ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

[BJT Page 322] [\x 322/]

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi

Apaṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena

kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena

mānattaṃ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi

Paṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena

kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena

mānattaṃ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

9. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi

Paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati dhammikena

kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti, dhammena

mānattaṃ deti, dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu avisuddho tāhi āpattīhi.

Mūlāyapaṭikassanavisuddhinavakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dutiyamūlāyapaṭikassanavisuddhinavakaṃ

1. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena

aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo apaṭicchannāyo. 1

So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā2 āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarati. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi

vavatthitampi sambhinnampi. Sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasanto antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ parimāṇāyo apaṭicchannāyo. Sohaṃ saṅghaṃ antarā

āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassi

adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ adāsi.

Sohaṃ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

parimāṇāyo apaṭicchannāyo. Sohaṃ tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ purimā

āpattīnaṃ antarā āpattinañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaṃ

yāceyyaṃ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ,

dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ''ti. -

1. Parimāṇāpaṭicchannāyo - [PTS.]

2. Purimānaṃ - [PTS.]

[BJT Page 324] [\x 324/]

So saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca

mūlāya paṭikassanaṃ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ. Taṃ saṅgho purimā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati

dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti.

Dhammena mānattaṃ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi

āpattīhi.

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena

aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyopi.

So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarati. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi

vavatthitampi sambhinnampi. Sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yāci.

Tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasanto antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ parimāṇāyo1 paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.

Sohaṃ saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā

āpattīnaṃ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena

samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā

āpattiyo āpajjiṃ parimāṇāyo paṭicchannāyo. Sohaṃ tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ

antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ

purimā2 āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya

paṭikassanaṃ yāceyyaṃ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ''ti.

So saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca

mūlāya paṭikassanaṃ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ. Taṃ saṅgho purimā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati

dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti.

Dhammena mānattaṃ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi

āpattīhi.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyopi

Apaṭicchannāyopi. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena

kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, so parivasāmīti

maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyo paṭicchannāyopi

apaṭicchannāyopi.

So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarati. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi

vavatthitampi sambhinnampi. Sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasanto antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ parimāṇāyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.

Sohaṃ saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

Yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena

aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasāmīti maññamāno

antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ parimāṇāyo

Paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.

Sohaṃ tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaṃ

antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattinañca aparā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaṃ yāceyyaṃ dhammikena kammena

akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena

abbhānaṃ''ti.

So saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca

mūlāya paṭikassanaṃ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ. Taṃ saṅgho purimā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati

dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti.

Dhammena mānattaṃ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi

āpattīhi.

1. Parimāṇā - machasaṃ.

2. Pūrimānaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 326] [\x 326/]

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati aparimāṇāyo apaṭicchannāyo.

So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati1 adhammikena

kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, so parivasāmīti

maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo apaṭicchannāyo.

So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarati. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi

vavatthitampi sambhinnampi. Sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasanto antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ aparimāṇāyo apaṭicchannāyo. Sohaṃ saṅghaṃ

antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya

paṭikassi adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena

samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā

āpattiyo āpajjiṃ aparimāṇāyo apaṭicchannāyo. Sohaṃ tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā

āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaṃ

saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattinañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya

paṭikassanaṃ yāceyyaṃ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ''ti.

So saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca

mūlāya paṭikassanaṃ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ. Taṃ saṅgho purimā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati

dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti.

Dhammena mānattaṃ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi

āpattīhi.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena kammena kuppena

aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, so parivasāmīti maññamāno antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyo.

So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarati. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi

vavatthitampi sambhinnampi. Sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasanto antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ aparimāṇāyo paṭicchannāyo. Sohaṃ saṅghaṃ antarā

āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassi

adhammikena kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ adāsi.

Sohaṃ parivasāmīti maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

aparimāṇāyo paṭicchannāyo. Sohaṃ tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ purimā

āpattīnaṃ antarā āpattinañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaṃ

yāceyyaṃ dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ,

dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ''ti.

So saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca

mūlāya paṭikassanaṃ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ. Taṃ saṅgho purimā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati

dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti.

Dhammena mānattaṃ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi

āpattīhi.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyopi

Apaṭicchannāyopi*. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena

kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, so parivasāmīti

maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati aparimāṇāyo paṭicchannāyopi

apaṭicchannāyopi.

So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarati. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi

vavatthitampi sambhinnampi. Sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasanto antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ aparimāṇāyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.

Sohaṃ saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

Yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena

aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasāmīti maññamāno

antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

Aparimāṇāyo paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.

Sohaṃ tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaṃ

antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattinañca aparā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaṃ yāceyyaṃ dhammikena kammena

akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena

abbhānaṃ''ti.

So saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca

mūlāya paṭikassanaṃ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ. Taṃ saṅgho purimā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati

dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti.

Dhammena mānattaṃ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi

āpattīhi.

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi

Apaṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena

kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, so parivasāmīti

maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi

apaṭicchannāyo.

So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarati. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi

vavatthitampi sambhinnampi. Sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasanto antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ parimāṇāyopi aparimāṇāyopi apaṭicchannāyo.

Sohaṃ saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ

Yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena

aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasāmīti maññamāno

antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

Parimāṇāyopi aparimāṇāyopi apaṭicchannāyo.

Sohaṃ tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaṃ

antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattinañca aparā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaṃ yāceyyaṃ dhammikena kammena

akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena

abbhānaṃ''ti.

So saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca

mūlāya paṭikassanaṃ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ. Taṃ saṅgho purimā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassati

dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti.

Dhammena mānattaṃ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi

āpattīhi.

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi

Paṭicchannāyo. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāya paṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassati adhammikena

kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, so parivasāmīti

maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi

paṭicchannāyo.

So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarati. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi

vavatthitampi sambhinnampi. Sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasanto antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyo.

Sohaṃ saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassanaṃ yāciṃ. -

---------------------------------

* ''Parimāṇāyopi aparimāṇāyopi -peappaṭicchannāyo''-

Itipi dissati - machasaṃ.

1. Paṭikassi - machasaṃ.

[BJT Page 328] [\x 328/]

Taṃ maṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāya paṭikassi adhammikena kammena kuppena

Aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasāmīti maññamāno

antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

Parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyo.

Sohaṃ tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaṃ

antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāya paṭikassanaṃ yāceyyaṃ dhammikena kammena

akuppena ṭhānārahena, dhammena samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena

abbhānaṃ''ti.

So saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca

mūlāya paṭikassanaṃ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ. Taṃ saṅgho purimā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāyapaṭikassati

dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti.

Dhammena mānattaṃ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi

āpattīhi.

9. Idha pana bhikkhave, bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇampi

aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi vavatthitampi

sambhinnampi. So saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācati. Tassa saṅgho tāsaṃ

āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ deti. So parivasanto antarā sambahulā saṃghādisesā āpattiyo

āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi

Apaṭicchannāyopi. So saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ

Mūlāyapaṭikassanaṃ yācati. Taṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāyapaṭikassati adhammikena

kammena kuppena aṭṭhānārahena. Adhammena samodhānaparivāsaṃ deti, so parivasāmīti

maññamāno antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi

paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.

So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarati. Aparā āpattīnaṃ antarā

āpattiyo sarati. Tassa evaṃ hoti: ''ahaṃ kho sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

parimāṇampi aparimāṇampi ekanāmampi nānānāmampi sabhāgampi visabhāgampi

vavatthitampi sambhinnampi. Sohaṃ saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yāciṃ.

Tassa me saṅgho tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasanto antarā

sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi

apaṭicchannāyopi.

Sohaṃ saṅghaṃ antarā āpattīnaṃ mūlāyapaṭikassanaṃ

Yāciṃ. Taṃ maṃ saṅgho antarā āpattīnaṃ mūlāyapaṭikassi adhammikena kammena kuppena

aṭṭhānārahena: -

[BJT Page 330] [\x 330/]

Adhammena samodhānaparivāsaṃ adāsi. Sohaṃ parivasāmīti maññamāno

Antarā sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ

Parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi apaṭicchannāyopi.

Sohaṃ tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimā āpattīnaṃ antarā āpattiyo sarāmi. Aparā āpattīnaṃ

antarā āpattiyo sarāmi. Yannūnāhaṃ saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattinañca aparā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāyapaṭikassanaṃ yāceyyaṃ dhammikena kammena

akuppena ṭhānārahena, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ''ti.

So saṅghaṃ purimā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca, aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca

mūlāyapaṭikassanaṃ yācati dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena, dhammena

samodhānaparivāsaṃ, dhammena mānattaṃ, dhammena abbhānaṃ. Taṃ saṅgho purimā

āpattīnaṃ antarā āpattīnañca aparā āpattīnaṃ antarā āpattīnañca mūlāyapaṭikassati

dhammikena kammena akuppena ṭhānārahena. Dhammena samodhānaparivāsaṃ deti.

Dhammena mānattaṃ deti. Dhammena abbheti. So bhikkhave, bhikkhu visuddho tāhi

āpattīhī'ti.

Dutiyamūlāyapaṭikassanavisuddhinavakaṃ niṭṭhitaṃ.

Samuccayakkhandhakaṃ tatiyaṃ.

Tassuddānaṃ:

Apaṭicchannā ekāha dvīha tīha catūha ca,

Pañcāha pakkhadasānaṃ āpatyāha suddhanto muni.

Vibbhanto parimāṇāsu dve bhikkhu tattha saññino,

Dve vematikā missakadiṭṭhino missake garukadiṭṭhino.

Missake missakadiṭṭhino suddhake garukadiṭṭhino,

Suddhidiṭṭhi ca chādeti atha pakkamitena ca.

Ummattakadesanañca mūlāyapaṭivisuddhako,

Ācariyānaṃ vibhajjavādīnaṃ tambapaṇṇidīpappasādakānaṃ, mahāvihāravāsīnaṃ vācanā

saddhammaṭṭhitiyāti. *

Samuccayakkhandhakaṃ niṭṭhitaṃ.

*Uddānagāthānaṃ syāmamarammapotthakesu bahuso visadisatā dissate.

[BJT Page 332] [\x 332/]

4.

Samathakkhandhakaṃ

1. Sammukhāvinayo

Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni

karonti: tajjanīyampi niyassampi pabbājanīyampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampi. Ye te

bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti:

''kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni karissanti

tajjinīyampi niyassampi pabbājanīyampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampī''ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi*:

Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni

karonti: tajjanīyampi niyassampi pabbājanīyampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampīti.

'Saccaṃ bhagavā1'. Vigarahi buddho bhagavā: ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ

moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ. Kathaṃ

hi nāma te bhikkhave moghapurisā asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammāni karissanti:

tajjanīyampi niyassampi pabbājanīyampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampi. Netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Atha

kho bhagavā te bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposatāya

mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhūtassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

''Na bhikkhave asammukhībhūtānaṃ bhikkhūnaṃ kammaṃ kātabbaṃ tajjanīyaṃ vā niyassaṃ

vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, yo kareyya āpatti dukkaṭassā''ti.

Adhammavādīnavakaṃ: 2

Adhammavādī puggalo, adhammavādī sambahulā, 3 adhammavādī saṅgho, dhammavādī

puggalo, dhammavādī sambahulā, dhammavādī saṅgho.

1. Adhammavādī puggalo dhammavādiṃ puggalaṃ4 saññāpeti nijjhāpeti pekkheti

anupekkheti dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ

gaṇhāhi, [PTS Page 074] [\q 74/] imaṃ rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ

vūpasammati, adhammena vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

2. Adhammavādī puggalo dhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti

anupekkheti dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ

gaṇhatha, imaṃ rocethā''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena

vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

1. Bhagavāti - machasaṃ, syā.

2. Kaṇhapakkhanavakanti potthakesu dissate.

3. Adhammavādisambahulā - sī 1, 2.

4. Dhammavādipuggalaṃ - sīmu, sī 1, 2.

* Pāṭhoyaṃ sīhalamudditapotthake na dissati.

Peyyālehi saṅkhittaṭṭhānāni kammakkhandhake āgatanayena veditabbāni.

[BJT Page 334] [\x 334/]

3. Adhammavādī puggalo dhammavādiṃ saṅghaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti

dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ

rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena vūpasammati

sammukhāvinayapatirūpakena.

4. Adhammavādī sambahulā dhammavādiṃ puggalaṃ

Saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti

Dassenti anudassenti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena

vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

5. Adhammavādī sambahulā dhammavādī sambahule

Saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti

Dassenti anudassenti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena

vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

6. Adhammavādī sambahulā dhammavādiṃ saṅghaṃ2

Saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti

Dassenti anudassenti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena

vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

7. Adhammavādī saṅgho dhammavādiṃ puggalaṃ

Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti

Dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena

vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

8. Adhammavādī saṅgho dhammavādī sambahule

Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti

Dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena

vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakena.

9. Adhammavādī saṅgho dhammavādiṃ saṅghaṃ

Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti

Dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, adhammena

vūpasammati sammukhāvinayapatirūpakenāti.

Adhammavādinavakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dhammavādīnavakaṃ:

1. Dhammavādī puggalo adhammavādiṃ puggalaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti

anupekkheti dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ

gaṇhāhi, imaṃ rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati

sammukhāvinayena.

1. Dhammavādipuggalaṃ - sī 1, 2. Sīmu.

2. Dhammavādisaṅghaṃ - sī. 1. 2 Sīmu.

[BJT Page 336] [\x 336/]

2. Dhammavādī puggalo adhammavādī sambahule saññāpeti nijjhāpeti pekkheti

anupekkheti dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ

gaṇhatha, imaṃ rocethā''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati

sammukhāvinayena.

3. Dhammavādī puggalo adhammavādiṃ saṅghaṃ saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti

dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhāhi, imaṃ

rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena vūpasammati

sammukhāvinayena.

4. Dhammavādī sambahulā adhammavādiṃ puggalaṃ

Saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti

Dassenti anudassenti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena

vūpasammati sammukhāvinayena.

5. Dhammavādī sambahulā adhammavādī sambahule

Saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti anupekkhenti

Dassenti anudassenti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena

vūpasammati sammukhāvinayena.

6. Dhammavādī sambahulā adhammavādiṃ saṅghaṃ saññāpenti nijjhāpenti pekkhenti

anupekkhenti

Dassenti anudassenti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena

vūpasammati sammukhāvinayena.

7. Dhammavādī saṅgho adhammavādiṃ puggalaṃ

Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti

Dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena

vūpasammati sammukhāvinayena.

8. Dhammavādī saṅgho adhammavādī sambahule

Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti

Dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhatha, imaṃ rocethā''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena

vūpasammati sammukhāvinayena.

9. Dhammavādī saṅgho adhammavādiṃ saṅghaṃ

Saññāpeti nijjhāpeti pekkheti anupekkheti

Dasseti anudasseti: ''ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ,

Imaṃ gaṇhāhi, imaṃ rocehī''ti. Evañce taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, dhammena

vūpasammati sammukhāvinayena.

Dhammavādinavakaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 338] [\x 338/]

2. Sativinayo

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho

pana samayena āyasmatā dabbamallaputtena jātiyā sattavassena arahattā sacchikataṃ hoti.

Yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ, sabbaṃ tena anuppattaṃ hoti. Tatthi cassa kiñci uttariṃ

karaṇīyaṃ1, katassa vā paticayo. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa rahogatassa

patisallīnassa2 evaṃ cetaso parivitakko udapādi: mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṃ

sacchikataṃ. Yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ, sabbaṃ mayā anuppattaṃ. Natthi ca me kiñci

uttariṃ karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo. Kinnu kho ahaṃ saṅghassa ceyyāvaccaṃ kareyya''nti.

Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa etadahosi: ''yannūnāhaṃ3 saṅghassa senāsanañca

[PTS Page 075] [\q 75/] paññāpeyyaṃ4, bhattāni ca uddiseyya''nti.

2. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṃ etadavoca: ''idha mayhaṃ bhante

rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: 'mayā kho jātiyā sattavassena

arahattaṃ sacchikataṃ. Yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ sabbaṃ mayā anuppattaṃ. Natthi me

kiñci uttariṃ karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo. Kinnu kho ahaṃ saṅghassa veyyāvaccaṃ

kareyya''nti. Tassa mayhaṃ bhante etadahosi: ''yannūnāhaṃ saṅghassa senāsanañca

paññāpeyya, bhattāni ca uddiseyya''nti. Icchāmahaṃ bhante saṅghassa senāsanañca

paññāpetuṃ, bhantāni ca uddisitunti. ''Sādhu sādhu dabba, tena hi tvaṃ dabba, saṅghassa

senāsanañca paññāpehi, bhattāni ca uddisāhī''ti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā dabbo

mallaputto bhagavato paccassosi.

3. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho dabbaṃ mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca

bhattuddesakañca sammannatu. Evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ dabbo

yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho āyasmantaṃ dabbaṃ

mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammanneyya. Esā ñatti.

1. Uttarikaraṇiyaṃ - machasaṃ, syā.

2. Paṭisallīnassa, machasaṃ.

3. Yaṃnūnāhaṃ, machasaṃ.

4. Paññapeyyaṃ, machasaṃ.

[BJT Page 340] [\x 340/]

Suṇātu me bhante saṅgho: saṅgho āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca

bhattuddesakañca sammannati. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa

senāsanapaññāpakassa ca bhattuddesakassa ca sammuti1. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so

bhāseyya.

Sammato saṅghena āyasmā dabbo mallaputto senāsanapaññāpako ca bhattuddesako ca.

Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

4. Sammatoca panāyasmā dabbo mallaputto sabhāgānaṃ sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ2 ekajjhaṃ

senāsanaṃ paññāpeti: ye te bhikkhū suttantikā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti ''te

aññamaññaṃ suttantaṃ saṅgāyissantī''ti. Ye te bhikkhū vinayadharā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ

paññāpeti ''te aññamaññaṃ vinayaṃ vinicchinissantī''3ti. Ye te bhikkhū dhammakathikā

tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti ''te aññamaññaṃ dhammaṃ sākacchissantī''ti. Ye te

bhikkhū jhāyino tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti ''te aññamaññaṃ na vyābādhissantī''ti.

[PTS Page 076] [\q 76/] ye te bhikkhū tiracchānakathikā kāyadaḍḍhibahulā4 viharanti,

tesampi ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti ''imāyapime5 āyasmanto6 ratiyā acchissantī''ti. Yepi

te7 bhikkhū vikāle āgacchanti, tesampi tejodhātuṃ samāpajjitvā teneva ālokena senāsanaṃ

paññāpeti.

5. Apissu bhikkhū sañcicca vikāle āgacchanti ''mayaṃ āyasmato dabbassa mallaputtassa

iddhipāṭihāriyaṃ passissāmā''ti. Te āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ upasaṅkamitvā evaṃ

vadenti: ''amhākaṃ āvuso dabba senāsanaṃ paññāpehī''ti. Te āyasmā dabbo mallaputto evaṃ

vadeti: kattha āyasmantā icchanti? Kattha paññāpemīti? Te sañcicca dūre apadisanti:

''amhākaṃ āvuso dabba gijjhakūṭe pabbate senāsanaṃ paññāpehi. Amhākaṃ āvuso

corapapāte senāsanaṃ paññāpehi. Amhākaṃ āvuso isigilipasse kāḷasilāyaṃ senāsanaṃ

paññāpehi. Amhākaṃ āvuso vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi.

Amhākaṃ āvuso sītavane sappasoṇḍikapabbhāre senāsanaṃ paññāpehi.

Amhākaṃ āvuso gotamakandarāyaṃ8 senāsanaṃ paññāpehi.

Amhākaṃ āvuso tindukakandarāyaṃ9 senāsanaṃ paññāpehi.

Amhākaṃ āvuso tapodakandarāyaṃ10 senāsanaṃ paññāpehi.

Amhākaṃ āvuso tapodārāme senāsanaṃ paññāpehi.

Amhākaṃ āvuso jīvakambavane senāsanaṃ paññāpehi.

Amhākaṃ āvuso maddakucchismiṃ11 migadāye senāsanaṃ paññāpehī''ti.

1. Sammati - syā.

2. Sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ - machasaṃ.

3. Vinicchissanti - [PTS.]

4. Kāyadaḷahibahulā - machasaṃ. Syā sīmu.

5. Imāyapi ime - [PTS]

6. Āyasmantā - sī 1. 2 Sīmu. Syā.

7. Ye te - sī 1, 2.

8. Gotamakakandarāyaṃ - machasaṃ.

9. Tiṇḍukakandarāyaṃ - machasaṃ. Syā.

10. Kapotakandarāyaṃ - sīmu machasaṃ.

11. Maddakucchimbhi - machasaṃ. Syā.

[BJT Page 342] [\x 342/]

6. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto tejodhātuṃ samāpajjitvā aṅguliyā jalamānāya purato

purato gacchati. Tepi teneva ālokena āyasmato dabbassa mallaputtassa piṭṭhito piṭṭhito

gacchanti. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto evaṃ senāsanaṃ paññāpeti: ayaṃ mañco, idaṃ

piṭhaṃ, ayaṃ bhisi, idaṃ bimbohanaṃ1, idaṃ vaccaṭṭhānaṃ, idaṃ passāvaṭṭhānaṃ, idaṃ

pānīyaṃ, idaṃ paribhojanīyaṃ, ayaṃ kattaradaṇḍo, idaṃ saṅghassa katikasaṇṭhānaṃ2, imaṃ

kālaṃ pavisitabbaṃ, imaṃ kālaṃ nikkhamitabbanti. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto evaṃ

senāsanaṃ paññāpetvā punadeva veḷuvanaṃ paccāgacchati.

7. Tena kho pana samayena mettiyabhummajakā3 bhikkhū navakā ceva honti appapuññā ca.

Yāni saṅghassa lāmakāni senāsanāni tāni tesaṃ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni. Tena kho

pana samayena rājagahe manussā [PTS Page 077] [\q 77/] icchanti therānaṃ bhikkhūnaṃ

abhisaṅkhārikaṃ dātuṃ - sappīmpi telampi uttaribhaṅgampi. Mettiyabhummajakānaṃ pana

bhikkhūnaṃ pākatīkaṃ denti - yathāraddhaṃ4 kaṇājakaṃ5 bilaṅgadutiyā. Te pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkantā there bhikkhū pucchanti: 'tumhākaṃ āvuso bhattagge kiṃ ahosi,

tumhākaṃ kiṃ ahosī'ti. Ekacce therā evaṃ vadenti: 'amhākaṃ āvuso sappi ahosi. Telaṃ ahosi

uttaribhaṅgaṃ ahosī'ti. Mettiyabhummajakā3 pana bhikkhū evaṃ vadenti: amhākaṃ āvuso na

kiñci ahosi - pākatikaṃ yathāraddhaṃ4 kaṇājakaṃ - bilaṅgadutiyanti.

8. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattiko gahapati saṅghassa catukkabhattaṃ deti

niccabhattaṃ. So bhattagge saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisati - aññe odanena pucchanti,

aññe sūpena pucchanti, aññe telena pucchanti, aññe uttaribhaṅgena pucchanti. Tena kho

pana samayena kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṃ svātanāya mettiyabhummajakānaṃ

bhikkhūnaṃ uddiṭṭhaṃ hoti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṃ agamāsi

kenacideva karaṇīyena. So yenāyasmā dabbo mallaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

kalyaṇabhattikaṃ gahapatiṃ āyasmā dabbo mallaputto dhammiyā kathāya sandassesi,

samādapesi, samuttejesi, sampahaṃsesi.

9. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati āyasmatā dabbena mallaputtena dhammiyā kathāya

sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca:

kassa bhante amhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ uddiṭṭhanti? Mettiyabhummajakānaṃ kho

gahapati bhikkhūnaṃ tumhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ uddiṭṭhanti. Atha kho

kalyāṇabhattiko gahapati anattamano ahosi: kathaṃ hi nāma pāpibhikkhu amhākaṃ ghare

bhuñjissantīti. Gharaṃ gantvā dāsiṃ āṇāpesi: ''ye je sve bhattikā āgacchanti, te koṭṭhake

āsanaṃ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā''ti. Evaṃ ayyāti kho sā dāsī

kalyāṇabhattikassa gahapatino paccassosi.

1. Bibbohanaṃ - machasaṃ.

2. Katikasanthānaṃ, sīmu.

3. Mettiyabhumajakā - machasaṃ.

4. Yathārandhaṃ, machasaṃ.

5. Kāṇājakaṃ - syā.

[BJT Page 344] [\x 344/]

10. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū ''giyyo kho āvuso amhākaṃ kalyāṇabhattikassa

gahapatino bhattaṃ uddiṭṭhaṃ. Sve amhe kalyāṇabhattiko gahapati saputtadāro

upatiṭṭhitvā parivisissati: aññe odanena pucchissanti. Aññe sūpena pucchissanti. [PTS Page

078] [\q 78/] aññe telena pucchissanti. Aññe uttarabhaṅgena pucchissantī''ti. Te teneva

somanassena na cittarūpaṃ rattiyā supiṃsu.

11. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya

yena kalyāṇabhattikassa gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Addasā kho sā dāsī

mettiyabhummajake bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā

mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: nisīdatha bhanteti. Atha kho

mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: nissaṃsayaṃ kho na tāva bhattaṃ siddhaṃ

bhavissati yathā mayaṃ koṭṭhake nisīdāpīyāmāti1 atha kho sā dāsī kaṇājakena2

bilaṅgadutiyena upagañji bhuñjatha bhanteti. 'Mayaṃ kho bhagini niccabhattikā'ti. ''Jānāmi

ayyā niccabhattikāti. Api cāhaṃ bhiyyova gahapatinā āṇattā: 'ye je sve bhattikā āgacchanti,

te koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅkadutiyena parivisā'ti. Bhuñjatha bhante''ti.

12. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū ''bhiyyo kho āvuso, kalyāṇabhattiko gahapati

ārāmaṃ agamāsi dabbassa mallaputtassa santike. Nissaṃsayaṃ kho mayaṃ dabbena

mallaputtena gahapatino antare3 paribhinnā''ti. Te teneva domanassena na cittarūpaṃ

bhuñjiṃsu. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā

ārāmaṃ gantvā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā bahārāmakoṭṭhake saṅghāṭipallatthikāya

nisīdiṃsu - tuṇhībhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā.

13. Atha kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhummajakā bhikkhū tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: 'vandāmi ayyā'ti. Evaṃ vutte

mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu.

Dutiyampi kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhummajakā bhikkhū tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: 'vandāmi ayyā'ti. Evaṃ vutte

mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu.

Tatiyampi kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhummajakā bhikkhū tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: 'vandāmi ayyā'ti. Evaṃ vutte

mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu. 'Kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, kissa maṃ ayyā

nālapantī'tī? ''Tathā hi pana tvaṃ bhagini, amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne

ajjhupekkhasī''ti. 'Kyāhaṃ ayyā karomī'ti. ''Sace kho tvaṃ bhagini, iccheyyāsi, ajje va

bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāsāpeyyā''ti. 'Kyāhaṃ ayyā karomi, kiṃ mayā

sakkā kātunti?'

1. Nisīdāpeyyāmāti - sī 1, 2.

2. Kāṇājakena - syā.

3. Santike - syā.

[BJT Page 346] [\x 346/]

14. ''Ehi tvaṃ bhagini, yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ evaṃ

vadehi: [PTS Page 079] [\q 79/] idaṃ bhante, nacchannaṃ nappatirūpaṃ. Yāyaṃ bhante

disā abhayā anītikā anupaddavā, sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā. Yato nivātaṃ tato

pavātaṃ1. Udakaṃ maññe ādittaṃ. Ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā''ti. Evaṃ ayyāti

kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā2 yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ

ṭhitā kho sā mettiyā bhikkhunī bhagavantaṃ etadavoca: ''idaṃ bhante, nacchannaṃ

nappatirūpaṃ. Yāyaṃ bhante disā abhayā anītikā anupaddavā, sāyaṃ disā sabhayā saītikā

saupaddavā. Yato nivātaṃ tato pavātaṃ. Udakaṃ maññe ādittaṃ. Ayyenamhi dabbena

mallaputtena dūsitā''ti.

15. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ paṭipucchi: ''sarasi tvaṃ dabba, evarūpaṃ kattā yathāyaṃ

bhikkhunī āhā''ti. ''Yathā maṃ bhante bhagavā jānātī''ti.

Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ

Mallaputtaṃ etadavoca: ''sarasi tvaṃ dabba, evarūpaṃ kattā yathāyaṃ

Bhikkhunī āhā''ti. ''Yathā maṃ bhante bhagavā jānātī''ti.

Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ

Etadavoca: ''sarasi tvaṃ dabba, evarūpaṃ kattā yathāyaṃ

Bhikkhunī āhā''ti. ''Yathā maṃ bhante bhagavā jānātī''ti. Na kho dabba, dabbā evaṃ

nibbeṭhenti. Sace tayā kataṃ, katanti vadehi, sace akataṃ, akatanti vadehīti. ''Yatohaṃ

bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi3 methunaṃ dhammaṃ patisevitā, pageva jāgaro''ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave, mettiyā bhikkhuniṃ nāsetha. Ime ca

bhikkhū anuyuñjathāti. Idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

16. Atha kho te bhikkhu mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsesuṃ. Atha kho mettiyabhummajakā

bhikkhū te bhikkhū etadavocuṃ: ''mā āvuso, mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha. Na sā kiñci

aparajjhati. Amhehi sā ussāhitā kupitehi anattamanehi cāvanādhippāyehī''ti. ''Kiṃ pana

tumhe āvuso, āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsethā''ti.

'Evamāvuso'ti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: ''kathaṃ hi nāma mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ

dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsessantī''ti.

1. Svātaṃ - machasaṃ.

2. Paṭissuṇitvā - syā.

3. Supinantenāpi - sī2

[BJT Page 348] [\x 348/]

17. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: ''saccaṃ kira

bhikkhave, mettiyabhummajakā bhikkhū dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā

anuddhaṃsentīti?. 'Saccaṃ bhagavā', vigarahi buddho bhagavā

'Ananucchivikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

Assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi

caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe

adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi.

Balavābalavaṃ patimantetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattarā ca bahussuttarā ca

alamattarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumbhākaṃ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena

anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya

vepullāya saṃvattanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ ca pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposatāya

mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

18. Tena hi bhikkhave, saṅgho dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ detu.

Evañca [PTS Page 080] [\q 80/] pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave dabbena

mallaputtena saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ

pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ime maṃ

bhante, mettiyabhummajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Sohaṃ bhante

sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācāmī''ti.

Dutiyampi yācitabbo: ''ime maṃ bhante,

Mettiyabhummajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Sohaṃ bhante

sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācāmī''ti.

Tatiyampi yācitabbo: ''ime maṃ bhante,

Mettiyabhummajakā bhikkhū amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Sohaṃ bhante

sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācāmī''ti.

19. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ime mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ

mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Āyasmā dabbo mallaputto

sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho āyasmato

dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ime mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ

mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Āyasmā dabbo mallaputto

sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācati. Saṅgho

Āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ deti. Yassāyasmato

khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi.

Suṇātu me bhante saṅgho: ime mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ

mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Āyasmā dabbo mallaputto

sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācati. Saṅgho

Āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ deti. Yassāyasmato

khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi.

Suṇātu me bhante saṅgho: ime mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ

mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Āyasmā dabbo mallaputto

sativepullappatto saṅghaṃ sativinayaṃ yācati. Saṅgho

Āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayaṃ deti. Yassāyasmato

khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayassa dānaṃ, so

tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dinno saṅghena āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayo. Khamati

saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

[BJT Page 350] [\x 350/]

Pañcimāni bhikkhave dhammikāni sativinayassa dānāni: suddho hoti bhikkhu anāpattiko,

anuvadanti ca naṃ, yācati ca, tassa saṅgho sativinayaṃ deti, dhammena samaggena1 imāni

kho bhikkhave, pañca dhammikāni sativinayassa dānānīti. *

Sativinayo niṭṭhito.

Amūḷhavinayo

1. Tena kho pana samayena gaggo bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena

ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ.

2 Bhikkhu gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti: ''saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā''ti. So evaṃ vadeti: ''ahaṃ kho [PTS Page 081]

[\q 81/] āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena

cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi.

Mūḷhena me etaṃ kata''nti. Evampi naṃ vuccamānā codenteva: ''saratāyasmā evarūpaṃ

āpattiṃ āpajjitā''ti.

2. Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: ''kathaṃ hi nāma bhikkhū gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena

ajjhāciṇṇena āpattiyā codessanti: 'saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā'3ti. So evaṃ vadeti:

'ahaṃ kho āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena

cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi.

Mūḷhena me etaṃ kata'nti. Evampi taṃ vuccamānā codentava: ''saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ

āpajjitā''ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

Saccaṃ kira

Bhikkhave, mettiyabhummajakā bhikkhū dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā

anuddhaṃsentīti?. 'Saccaṃ bhagavā', vigarahi buddho bhagavā

'Ananucchivikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

Assāmiṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi

caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe

adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi.

Balavābalavaṃ patimattetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattarā ca bahussuttarā ca

alamattarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumbhākaṃ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena

anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya

vepullāya saṃvattanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ ca pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposatāya

mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

3. Tena hi bhikkhave, saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ detu. Evañca

pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave, gaggena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante, ummattako ahosiṃ

cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Maṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena

ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: ''saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā''ti. Tyāhaṃ evaṃ

vadāmi: -

1. Samaggo - [PTS.]

* ''Ettha suddhassa anāpattikassa dānaṃ ekaṃ, anuvaditassa ekaṃ, yācitassa ekaṃ, saṅghena

dānaṃ ekaṃ, dhammena samaggadānaṃ ekanti evaṃ pañca. Etāni pana ekena aṅgavasena na

labhanti. Tasmā desanāmattamevetaṃ'' - samannapāsādikā

2. Bhāsitaparikkantaṃ - machasaṃ, syā.

3. 'Āpajjitvā' tipi pāṭho, - aṭṭhakathā

[BJT Page 352] [\x 352/]

''Ahaṃ kho āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato tena me ummattakena

cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi.

Mūḷhena me etaṃ katanti. Evampi maṃ vuccamānā codenteva: 'saratāyasmā evarūpiṃ āpatti

āpajjitā'ti. Sohaṃ bhante amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmī''ti.

Dutiyampi yācitabbo: ''ahaṃ bhante, ummattako ahosiṃ

Cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Maṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena

ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: ''saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā''ti. Tyāhaṃ evaṃ

vadāmi:

''Ahaṃ kho āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato tena me ummattakena

cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi.

Mūḷhena me etaṃ katanti. Evampi maṃ vuccamānā codenteva: 'saratāyasmā evarūpiṃ āpatti

āpajjitā'ti. Sohaṃ bhante amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmī''ti.

Tatiyampi yācitabbo: ''ahaṃ bhante, ummattako ahosiṃ

Cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Maṃ bhikkhū ummattakena cittavipariyāsakatena

ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: ''saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā''ti. Tyāhaṃ evaṃ

vadāmi:

''Ahaṃ kho āvuso, ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato tena me ummattakena

cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi.

Mūḷhena me etaṃ katanti. Evampi maṃ vuccamānā codenteva: 'saratāyasmā evarūpiṃ āpatti

āpajjitā'ti. Sohaṃ bhante amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmī''ti.

4. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena

ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ.

Bhikkhū gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti: 'saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā'ti. So evaṃ vadeti: 'ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. [PTS Page 082] [\q 82/]

mūḷhena me etaṃ katanti. Evampi naṃ vuccamānā codenteva. 'Saratāyasmā evarūpiṃ

āpattiṃ āpajjitā'ti. So amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ,

saṅgho gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ dadeyya esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena

ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ.

Bhikkhū gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenteva 'saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā'ti. So evaṃ vadeti:

[BJT Page 354] [\x 354/]

'Ahaṃ kho āvuso ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena ummattakena

cittavipariyāsakatena bahuṃ

Assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi naṃ vuccamānā codenteva. 'Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā'ti. So amūḷho

saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācati. Saṅgho gaggassa

Bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno

amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena

ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ.

Bhikkhū gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenteva 'saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā'ti. So evaṃ vadeti: 'ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi naṃ vuccamānā codenteva. 'Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā'ti. So amūḷho

saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācati. Saṅgho gaggassa

Bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno

amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ gaggo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena

ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ.

Bhikkhū gaggaṃ bhikkhuṃ ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenteva 'saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā'ti. So evaṃ vadeti: 'ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Nāhaṃ taṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi naṃ vuccamānā codenteva. 'Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitā'ti. So amūḷho

saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācati. Saṅgho gaggassa

Bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati gaggassa bhikkhuno

amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṅghena gaggassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. Khamati saṅghassa tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

5. Tīṇimāni bhikkhave adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni. Tīṇi dhammikāni.

Katamāni tīṇi adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni? Idha pana bhikkhave bhikkhu

āpattiṃ āpanno hoti tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: saratāyasmā

evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So saramāno va evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso sarāmi evarūpiṃ

āpattiṃ āpajjitāti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Adhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhū āpattiṃ āpanno hoti tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā

ekapuggalo vā: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So saramāno va evaṃ vadeti: sarāmi

kho ahaṃ āvuso yathā supinantenāti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Adhammikaṃ

amūḷhavinayassa dānaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhū āpattiṃ āpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā

ekapuggalo vā: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So anummattako ummattakālayaṃ

karoti: ahampi kho evaṃ karomi, tumhepi evaṃ karotha, mayhampi etaṃ kappati,

tumhākampetaṃ kappatīti. Tassa

Saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Adhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ. Imāni tīṇi

adhammikāni amūḷhavinayassa dānāni.

[BJT Page 356] [\x 356/]

6. Katamāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānāni? Idha pana bhikkhave bhikkhu

ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā

ekapuggalo vā: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So asaramāno va evaṃ vadeti. Na

kho ahaṃ āvuso sarāmi evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tassa saṅgho amūḷhavinayaṃ deti.

Dhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu ummattako

Hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo

vā: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ [PTS Page 083] [\q 83/] āpajjitāti. So asaramāno va

evaṃ vadeti. Sarāmi kho ahaṃ āvuso yathāsupinantenāti. Tassa

Saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Dhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu ummattako

Hoti cittavipariyāsakato. Tena ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo

vā: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So ummattako ummattakālayaṃ karoti: ahampi

evaṃ karomi, tumhepi evaṃ karotha. Mayhampi etaṃ kappati, tumhākampetaṃ kappatīti.

Tassa

Saṅgho amūḷhavinayaṃ deti. Dhammikaṃ amūḷhavinayassa dānaṃ.

Imāni tīṇi dhammikāni amūḷhavinayassa dānānīti.

Paṭiññātakaraṇaṃ

7. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū apaṭiññāya bhikkhūnaṃ kammāni karonti

tajjanīyampi niyassampi pabbājanīyampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampi. Ye te bhikkhu

appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṃ

hi nāma chabbaggiyā bhikkhū apaṭiññāya bhikkhūnaṃ kammāni karissanti tajjinīyampi

pabbājanīyampi niyassampi paṭisāraṇīyampi ukkhepanīyampīti. Atha kho te bhikkhu

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe

bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: saccaṃ kira

Bhikkhave, mettiyabhummajakā bhikkhū dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā

anuddhaṃsentīti?.

[BJT Page 358] [\x 358/]

'Saccaṃ bhagavā', vigarahi buddho bhagavā

'Ananucchivikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

Assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi

caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe

adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi.

Balavābalavaṃ patimattetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattarā ca bahussuttarā ca

alamattarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumbhākaṃ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena

anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya

vepullāya saṃvattanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposatāya

mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: na bhikkhave apaṭiññāya bhikkhūnaṃ kammaṃ

kātabbaṃ tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā.

Yo kareyya1 āpatti dukkaṭassa.

8. Evaṃ kho bhikkhave adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ: evaṃ dhammikaṃ. Kathañca

bhikkhave adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ? Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti.

Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: pārājikaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So

evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso pārājikaṃ ajjhāpanno saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti taṃ saṅgho

saṅghādisesena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā

pārājikaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso pārājikaṃ ajjhāpanno'ti.

Taṃ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu thullaccayaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo

vā thullavaccayaṃ āyasmā [PTS Page 084] [\q 84/] ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho

ahaṃ āvuso thullavaccayaṃ ajjhāpanno'ti. Taṃ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaṃ

paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu pācittiyaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā

pācittiyaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso pācittiyaṃ ajjhāpanno'ti.

Taṃ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā

ekapuggalo vā pāṭidesanīyaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso

pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno'ti. Taṃ saṅgho

Pārājikena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā

dukkaṭaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso dukkaṭaṃ ajjhāpanno'ti.

Taṃ saṅgho pārājikena kāreti

Adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo

vā dubbhāsitaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso dubbhāsitaṃ

ajjhāpanno'ti. Taṃ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā

ekapuggalo vā saṅghādisesaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso

saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti taṃ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu thullavaccayaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā

ekapuggalo vā thullavaccayaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso

thullavaccayaṃ ajjhāpannoti taṃ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu pācittiyaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā

pācittiyaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso pācittiyaṃ ajjhāpannoti

taṃ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā

ekapuggalo vā pāṭidesanīyaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso

pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannoti taṃ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā

dukkaṭaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso dukkaṭaṃ ajjhāpannoti

taṃ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo

vā dubbhāsitaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso dubbhāsitaṃ

ajjhāpannoti taṃ saṅgho pārājikena kāreti adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo

vā dubbhāsitaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso dubbhāsitaṃ

ajjhāpannoti

Saṅghādisesaṃ ajjhāpannoti. Taṃ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Evaṃ kho bhikkhave adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ.

Thullavaccayaṃ ajjhāpannoti. Taṃ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Evaṃ kho bhikkhave adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ.

Pācittiyaṃ ajjhāpannoti. Taṃ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Evaṃ

kho bhikkhave adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ.

Pāṭidesanīyaṃ ajjhāpannoti. Taṃ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Evaṃ kho bhikkhave adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ.

Dukkaṭaṃ ajjhāpannoti. Taṃ saṅgho dukkaṭena kāreti, adhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ. Evaṃ

kho bhikkhave adhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ.

9. Kathañca bhikkhave dhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇaṃ: bhikkhu pārājikaṃ ajjhāpanno

hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā: pārājikaṃ āyasmā

ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: āmāvuso pārājikaṃ ajjhāpannoti. Taṃ saṅgho pārājikena kāreti

dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

1. Kāreyya - machasaṃ,

[BJT Page 360] [\x 360/]

Bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā

ekapuggalo vā: saṅghādisesaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: āmāvuso saṅghādisesaṃ

ajjhāpannoti. Taṃ saṅgho saṅghādisesena kāreti. Dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu thullaccayaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo

vā: thullaccayaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: āmāvuso thullaccayaṃ ajjhāpannoti.

Taṃ saṅgho thullaccayena kāreti. Dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu pācittiyaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā:

pācittiyaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: āmāvuso pācittiyaṃ ajjhāpannoti. Taṃ saṅgho

pācittiyena kāreti. Dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu pāṭidesanīyaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā

ekapuggalo vā: pāṭidesanīyaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: āmāvuso pāṭidesanīyaṃ

ajjhāpannoti. Taṃ saṅgho pāṭidesanīyena kāreti. Dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu dukkaṭaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo vā:

dukkaṭaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: āmāvuso dukkaṭaṃ ajjhāpannoti. Taṃ saṅgho

dukkaṭena kāreti. Dhammikaṃ

Paṭiññātakaraṇaṃ.

Bhikkhu dubbhāsitaṃ ajjhāpanno hoti. Tamenaṃ codeti saṅgho vā sambahulā vā ekapuggalo

vā: dubbhāsitaṃ āyasmā ajjhāpannoti. So evaṃ vadeti: āmāvuso dubbhāsitaṃ ajjhāpannoti.

Taṃ saṅgho dubbhāsitena kāreti. Dhammikaṃ paṭiññātakaraṇaṃ.

Evaṃ kho bhikkhave dhammikaṃ hoti paṭiññātakaraṇanti.

Yebhuyyasikā

10. Tena kho pana samayena bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā

aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi bhikkhave evarūpaṃ adhikaraṇaṃ

yebhuyyasikāya vūpasametuṃ.

11. Pañcahi bhikkhave aṅgehi samannāgato bhikkhu salākagāhāpako sammannitabbo: yo na

chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ

gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya: evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ

bhikkhu yācitabbo: yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

salākagāhāpakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ salākagāhāpakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno salākagāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu salākagāhāpako.

Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇahī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

[BJT Page 362] [\x 362/]

12. [PTS Page 085] [\q 85/] dasa ime bhikkhave adhammikā salākagāhā, dasa

dhammikā.

Katame dasa adhammikā salākagāhā: oramattakañca adhikaraṇaṃ hoti. Na ca gatigataṃ hoti.

Na ca saritasāritaṃ hoti. Jānāti 'adhammavādī bahutarā'ti. Appeva nāma adhammavādī

bahutarā assūti. Jānāti saṅgho bhijjissatīti appeva nāma saṅgho bhijjeyyāti. Adhammena

gaṇhanti. Vaggā gaṇhanti, na ca yathādiṭṭhiyā gaṇhanti, ime dasa adhammikā salākagāhā.

Katame dasa dhammikā salākagāhā: na ca oramattakaṃ adhikaraṇaṃ hoti, gatigatañca hoti,

saritasāritañca hoti, jānāti dhammavādī bahutarāti. Appeva nāma dhammavādī bahutarā

assūti. Jānāti saṅgho na bhijjissatīti appeva nāma saṅgho na bhijjeyyāti. Dhammena

gaṇhantī, samaggā gaṇhantī, yathādiṭṭhiyā ca gaṇhanti, ime dasa dhammikā salākagāhāti.

Tassapāpiyyasikā

13. Tena kho pana samayena uvāḷo1 bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno

avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññena aññaṃ paṭicarati, sampajānamusā bhāsati.

Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: kathaṃ hi nāma uvāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno avajānitvā

paṭijānissati, paṭijānitvā avajānisasti, aññena aññaṃ paṭicarissati, sampajānamusā

bhāsissatīti.

1. Upacāḷo - machasaṃ

[BJT Page 364] [\x 364/]

14. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira

Bhikkhave, mettiyabhummajakā bhikkhū dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā

anuddhaṃsentīti?. 'Saccaṃ bhagavā', vigarahi buddho bhagavā

'Ananucchivikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

Assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇiyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi

caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe

adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi.

Balavābalavaṃ patimattetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattarā ca bahussuttarā ca

alamattarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumbhākaṃ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena

anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya

vepullāya saṃvattanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposatāya

mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho uvāḷassa bhikkhuno

tassapāpiyyasikākammaṃ karotu. Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ: paṭhamaṃ uvāḷe

bhikkhū codetabbo: codetvā sāretabbo: sāretvā āpattiṃ āropetabbo: āpattiṃ āropetvā vyattena

bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ uvāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno

avajānitvā paṭijānāti. Paṭijānitvā avajānāti. Aññena aññaṃ paṭicarati. Sampajānamusā

bhāsati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ. Saṅgho uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaṃ

kareyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ uvāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno

avajānitvā paṭijānāti. Paṭijānitvā avajānāti. Aññena aññaṃ paṭicarati. Sampajānamusā

bhāsati. Saṅgho uvāḷassa bhikkhuno

Tassapāpiyyasikākammaṃ karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ uvāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno

avajānitvā paṭijānāti. Paṭijānitvā avajānāti. Aññena aññaṃ paṭicarati. Sampajānamusā

bhāsati. Saṅgho uvāḷassa bhikkhuno

Tassapāpiyyasikākammaṃ karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ uvāḷo bhikkhu saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno

avajānitvā paṭijānāti. Paṭijānitvā avajānāti. Aññena aññaṃ paṭicarati. Sampajānamusā

bhāsati. Saṅgho uvāḷassa bhikkhuno

Tassapāpiyyasikākammaṃ karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Kataṃ saṅghena uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

[PTS Page 086] [\q 86/] pañcamāni bhikkhave dhammikāni tassapāpiyyasikākammassa

karaṇāni: asūcī ca hoti alajji ca sānuvādo ca, tassa saṅgho tassapāpiyyasikā kammaṃ karoti

dhammena samaggo. Imāni kho bhikkhave pañca dhammikāni tassapāpiyyasikākammassa

karaṇāni.

Samaggena - machasaṃ

[BJT Page 366] [\x 366/]

Adhammakammadvādasakaṃ

15. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca

Duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti, apaṭipucchā kataṃ hoti, apaṭiññāya kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataṃ hoti,

adesanāgāminiyā āpattiyā kataṃ hoti, desitāya āpattiyā kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave

tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ adhammakammaṃ

ca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti, asāretvā kataṃ hoti, āpattiṃ

anāropetvā kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ

tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: asammukhā kataṃ hoti,

adhammena kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ

tassa pāpiyyasikākammaṃ adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭipucchā kataṃ hoti,

adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ adhammakammañca

hoti avinayakammañca duvupasantañca: apaṭiññāya kataṃ hoti, adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: anāpattiyā kataṃ hoti,

adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: adesanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, adhammena kataṃ hoti. Vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: desitāya āpattiyā kataṃ hoti,

adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca: acodetvā kataṃ hoti,

adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

adhammakammañca hoti avinayakammaṃ ca duvupasantañca: asāretvā kataṃ hoti,

adhammena

Kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ adhammakammaṃ

ca hoti avinayakammaṃ ca duvūpasantaṃ ca: āpattiṃ anāropetvā kataṃ hoti, adhammena

kataṃ hoti, vaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti avinayakammañca duvupasantañca.

Dhammakammadvādasakaṃ

16. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca hoti

vinayakammañca suvupasantañca: sammukhā kataṃ hoti,

Paṭipucchā kataṃ hoti, paṭiññāya kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Dhammakammaṃ ca hoti vinayakammaṃ ca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammañca suvupasannañca: āpattiyā kataṃ hoti, desanāgāminiyā āpattiyā kataṃ

hoti, adesitāya āpattiyā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasannañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammañca suvupasantañca: codetvā kataṃ hoti, sāretvā

Kataṃ hoti, āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammañca suvupasantañca: sammukhā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammañca suvupasantañca: paṭipucchā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Adhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammañca suvupasantañca: paṭiññāya kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammañca suvupasantañca: āpattiyā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammañca suvupasantañca: desanāgāminiyā āpattiyā

Kataṃ hoti, dhammena kataṃ hoti. Samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammañca suvupasantañca: adesitāya āpattiyā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammañca suvupasantañca: codetvā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammañca

hoti vinayakammañca suvupasantañca: sāretvā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ

Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyyasikākammaṃ dhammakammaṃ

ca hoti vinayakammañca suvupasantañca: āpattiṃ āropetvā kataṃ hoti, dhammena

Kataṃ hoti, samaggena kataṃ hoti.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgataṃ tassapāpiyasikākammaṃ

Dhammakammañca hoti vinayakammañca suvupasantañca.

Ākaṅkhamāna chakkaṃ

17. Tīhi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho

tassapāpiyyasikakammaṃ kareyya: bhaṇḍanakārako hoti

Kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe

Adhikaraṇakārako, bālo hoti avyatto āpattibahulo anapadāno, gihīsaṃsaṭṭho viharati

ananulomikehi gihīsaṃsaggehi. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa bhikkhuno

ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya.

[BJT Page 368] [\x 368/]

2. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya:

Adhisīle sīlavipanno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti,

Atidiṭṭhiyā diṭṭhivipanno hoti. Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya.

3. Aparehipi bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya:

Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati.

Imehi kho bhikkhave tīhaṅgehi samannāgatassa

Bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya.

4. Tiṇṇaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya:

eko bhaṇḍanakārako hoti, kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅgho

adhikaraṇakārako eko bālo hoti avyatto āpatti bahulo anapadāno, eko gihīsaṃsaṭṭho

viharati ananulomikehi gihīsaṃsaggehi.

Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya.

5. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya:

Eko adhisīle sīlavipanno hoti, eko ajjhācāre ācāravipanno hoti, eko atidiṭṭhiyā

diṭṭhivipanno hoti. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya.

6. Aparesampi bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya:

Eko buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, eko saṅghassa

avaṇṇaṃ bhāsati. Imesaṃ kho bhikkhave tiṇṇaṃ

Bhikkhūnaṃ ākaṅkhamāno saṅgho tassapāpiyyasikākammaṃ kareyya.

Ākaṅkhamānachakkaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 370] [\x 370/]

Aṭṭhārasa vattaṃ

18. Tassapāpiyyasikākammakatena bhikkhave bhikkhunā sammā vattitabbaṃ.

Tatrāyaṃ sammāvattanā: na

Upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabbo. Na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo. Na

bhikkhunovādakasammuti sāditabbā. Sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā. Yāya

āpattiyā saṅghena tajjanīyakammaṃ kataṃ hoti sā āpatti na āpajjitabbā, aññā vā tādisikā, tato

vā pāpiṭṭhatarā. Kammaṃ na garahitabbaṃ. Kammikā na garahitabbā. Na pakatattassa

bhikkhuno uposatho ṭhapetabbo. Na pavāraṇā ṭhapetabbā. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ. Na

anuvādo paṭṭhapetabbo. Na okāso kāretabbo. Na codetabbo. Na sāretabbo. Na bhikkhunī

sampayojetabbanti.

Atha kho saṅgho uvāḷassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaṃ akāsi.

Tiṇavatthārakaṃ

19. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ bhaṇaḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ

viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ. Atha kho tesaṃ

bhikkhūnaṃ etadahosi: amhākaṃ kho bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ

viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ sace mayaṃ imāhi āpattīhi

aññamaññaṃ kāressāma siyā pi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya

saṃvatteyya: kathannū [PTS Page 087] [\q 87/] kho amhehi paṭipajjitabbanti.

20. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Idha pana bhikkhave bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ

kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti

bhāsitaparikantaṃ, tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti amhākaṃ kho bhaṇḍanajātānaṃ

kalahajātānaṃ, vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikantaṃ sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma siyā pi taṃ

adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyyāti anujānāmi bhikkhave evarūpaṃ

adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasametuṃ.

[BJT Page 372] [\x 372/]

Evañca pana bhikkhave vūpasametabbaṃ: sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ: sannipatitvā

vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. Amhākaṃ

bhaṇḍanajātānaṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ sace mayaṃ imāhi

āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyā pi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya

saṃvatteyya yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena

vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā gihīpaṭisaṃyuttanti.

21. Ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo:

suṇantu me āyasmantā.

Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

Ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīti aññamaññaṃ kāressāma siyā pi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadāyasmantānaṃ

pattakallaṃ ahaṃ yā veva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva

atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā thullavajjaṃ

ṭhapetvā gihīpaṭisaṃyuttanti.

Athāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho

ñāpetabbo:

Suṇantu me āyasmantā. Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

Ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma siyā pi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadāyasmantānaṃ

pattakallaṃ ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti, āyasmantānañceva

atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā thullavajjaṃ

ṭhapetvā gihīpaṭisaṃyuttanti.

22. Ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

suṇātu me bhante amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

Ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma siyā pi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ

ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpattiyā

Ca attano āpatti imesaṃ ceva

Āyasmantānaṃ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā

thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihīpaṭisaṃyuttaṃ: esā ñatti.

[BJT Page 374] [\x 374/]

Suṇātu me bhante amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

Ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma siyā pi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya.

Ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpatti yā

Ca attano āpatti imesañceva

Āyasmantānaṃ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi

hapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Yassāyasmato khamati amhākaṃ imāsaṃ

āpattīnaṃ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā ṭhapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttaṃ so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Desitā amhākaṃ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena ṭhapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā

[PTS Page 088] [\q 88/] gihīpaṭisaṃyuttaṃ khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ

dhārayāmīti.

23. Athāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho

ñāpetabbo: suṇātu me bhante amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

Ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma siyā pi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ

ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpattiyā

Ca attano āpatti imesaṃ ceva

Āyasmantānaṃ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyya ṭhapetvā

thullavajjaṃ ṭhapetvā gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

Ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma siyā pi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya.

Ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpattiyā

Ca attano āpatti imesaṃ ceva

Āyasmantānaṃ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi

hapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Yassāyasmato khamati amhākaṃ imāsaṃ

āpattīnaṃ saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desanā ṭhapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Desitā amhākaṃ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena ṭhapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī'ti.

Evañca pana bhikkhave te bhikkhu tāhi āpattīhi vuṭṭhitā honti ṭhapetvā thullavajjaṃ

ṭhapetvā gihīpaṭisaṃyuttaṃ ṭhapetvā diṭṭhāvikammaṃ ṭhapetvā ye na tattha hontīti.

[BJT Page 376] [\x 376/]

Cattāri adhikaraṇāni

24. Tena kho pana samayena bhikkhu'pi bhikkhunīhi vivadanti, bhikkhuniyo pi bhikkhūhi

vivadanti. Channo pi bhikkhu bhikkhunīnaṃ anupakhajja bhikkhūhi saddhiṃ vivadati,

bhikkhunīnaṃ pakkhaṃ gāheti, ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā

sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma channo bhikkhu bhikkhunīnaṃ

anupakhajja bhikkhūhi saddhiṃ vivadissati, bhikkhunīnaṃ pakkhaṃ gāhessatīti. Atha kho te

bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira

Bhikkhave, mettiyabhummajakā bhikkhū dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā

anuddhaṃsentīti?. 'Saccaṃ bhagavā', vigarahi buddho bhagavā

'Ananucchivikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

Assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā attanā

bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā, yepi

caññe bhikkhu bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe

adhikaraṇakārakā, te upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti: 'mā kho tumhe āyasmanto eso ajesi.

Balavābalavaṃ patimattetha. Tumhe tena paṇḍitatarā ca vyattatarā ca bahussutatarā ca

alamattatarā ca. Mā cassa bhāyittha. Mayampi tumbhākaṃ pakkhā bhavissāmā'ti. Tena

anuppannāni ceva bhaṇḍanāni uppajjanti. Uppannāni ca bhaṇḍanāni bhiyyobhāvāya

vepullāya saṃvattanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ ca pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Atha kho bhagavā te bhikkhu anekapariyāyena vigarahitvā dūbharatāya dupposatāya

mahicchatāya asantuṭṭhiyā saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

25. Cattārimāni bhikkhave adhikaraṇāni vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ

āpattādhikaṇaṃ kiccādhikaraṇaṃ.

Tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ? Idha pana bhikkhave bhikkhu vīvadanti dhammoti vā

adhammoti vā vinayoti vā avinayoti vā bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā abhāsitaṃ alapitaṃ

tathāgatenāti vā āciṇṇaṃ kathāgatenāti vā, anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā. Paññattaṃ

tathāgatenāti vā apaññattaṃ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukā āpattīti vā

garukā āpattīti vā sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā duṭṭhullā āpattīti vā

aduṭṭhullā āpattīti vā, yaṃ tattha bhaṇaḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo

aññathāvādo vipaccatāya vohāro medhakaṃ1 idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ.

Tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ? Idha pana bhikkhave bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti

sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā, yo tattha anuvādo

anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ,

idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ.

1. Medhagaṃ (machasaṃ)

[BJT Page 378] [\x 378/]

Tattha katamaṃ āpattādhikaraṇaṃ? Pañcapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, sattapi

āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ: idaṃ vuccati [PTS Page 089] [\q 89/]

āpattādhikaraṇaṃ.

Tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṃ

ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ idaṃ vuccati kiccādhikaraṇaṃ.

25. Vivādādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ? Cha vivādamūlāni vivādidhikaraṇassa mūlaṃ, tīṇipi

akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ tīṇīpi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ.

Katamāni cha vivādamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu kodhano

hoti upanāhī. Yo so bhikkhave bhikkhu kodhano hoti upanāhī. So satthari pi agāravo

viharati appatisso,

Dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi

Agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhave bhikkhu

satthari pi agāravo viharati appatisso,

Dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi

Agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī so saṅghe vivādaṃ janeti. So hoti

vivādo bahujana ahitāya bahujana asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya

devamanussānaṃ. Evarūpañce tumhe bhikkhave vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā

samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya

vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe bhikkhave vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā

samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ

anavassavāya paṭipajjeyyātha, evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti.

Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.

[BJT Page 380] [\x 380/]

126. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti paḷāsī duppaṭinissaggi. Issukī hoti

maccharī duppaṭinissaggi. Saṭho hoti māyāvī duppaṭinissaggi. Pāpiccho hoti micchādiṭṭhi

duppaṭinissaggi. Sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggi. Yo so bhikkhave

bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti adhānagāhī duppaṭinissaggi. So satthari pi agāravo

viharati appattisso. Dhamme pi agāravo viharati appatisso. Saṅghe pi agāravo viharati

appatisso. Sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhave bhikkhū satthari pi agāravo

viharati appatisso.

Dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi

Agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. So saṅghe vivādaṃ janeti. So

hoti vivādo bahujana ahitāya bahujana asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya

dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpañce tumhe bhikkhave vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhā vā samanupasseyyātha tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa

pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe bhikkhave vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā

vā samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ

anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti.

Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni cha vivādamūlāni

vivādādhikaraṇassa mūlaṃ.

27. Katamāni tīṇi akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ?

Idha bhikkhave bhikkhu luddhacittā

Vivadanti, duṭṭhacittā vivadanti, mūḷhacittā vivadanti, dhammoti vā adhammoti vā vinayoti

vā avinayoti vā bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti vā,

āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā paññattaṃ tathāgatenāti vā apaññattaṃ

tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā garukāpattīti vā, sāvasesā āpattīti

vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā, imāni tīṇi

akusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ.

[BJT Page 382] [\x 382/]

Katamāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu

aluddhacittā

Vivadanti, aduṭṭhacittā vivadanti, amūḷhacittā vivadanti:[PTS Page 090] [\q 90/]

dhammoti vā adhammoti vā vinayoti vā avinayoti vā bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā

abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā

paññattaṃ tathāgatenāti vā apaññattaṃ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā

lahukāpattīti vā garukāpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā

āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā, imāni tīṇi kusalamūlāni vivādādhikaraṇassa mūlaṃ.

28. Anuvādādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ? Cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.

Tīṇi pi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. Tīṇi pi kusalamūlāni

anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ. Kāyo pi anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ vācāpi

anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.

Katamāni cha anuvādamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu

kodhano hoti upanāhī. Yo so bhikkhu kodhano hoti upanāhī so satthari pi agāravo viharati

appatisso, dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi agāravo viharati appatisso,

sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhave bhikkhu satthari pi agāravo viharati

appatisso, dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi agāravo viharati appatisso,

sikkhāya pi na paripūrakārī. So saṅghe anuvādaṃ janeti. So hoti anuvādo bahujana ahitāya

bahujana asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ.

Evarūpañce tumhe bhikkhave anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha,

tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya vāyameyyātha.

Evarūpañce tumhe bhikkhave anuvādamūlā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha,

tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavāya

paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa

pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.

1. Yo hoti - na. Ma

[BJT Page 384] [\x 384/]

29. Punacaparaṃ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti paḷāsī duppaṭinissaggī. Issukī hoti

maccharī duppaṭinissaggī. Saṭho hoti māyāvī duppaṭinissaggī. Pāpiccho hoti vicchādiṭṭhi

duppaṭinissaggī. Sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī. Yo so bhikkhave

bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti adhānagāhī duppaṭinissaggī. So satthari pi agāravo

viharati appatisso. Dhamme pi agāravo viharati appatisso. Saṅghe pi agāravo viharati

appatisso. Sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so bhikkhave bhikkhū satthari pi agāravo

viharati appatisso.

Dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṅghe pi

Agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī, so saṅghe anuvādaṃ janeti. So hoti1

anuvādo bahujana ahitāya bahujana asukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya

devamanussānaṃ. Evarūpañce tumhe bhikkhave anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā

samanupasseyyātha tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa anuvādamūlassa pahānāya

vāyameyyātha. Evarūpañce tumhe bhikkhave anuvādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā

samanupasseyyātha, tatra tumhe bhikkhave tasseva pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ

anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa pahānaṃ hoti.

Evametassa pāpakassa anuvādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni cha anuvādamūlāni

anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.

30. Katamāni tīṇi akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha bhikkhave bhikkhū

bhikkhuṃ luddhacittā anuvadanti, duṭṭhacittā anuvadanti, mūḷhacittā anuvadanti,

sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā, imāni tīṇi

akusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.

Katamāni tīṇi kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idha bhikkhave bhikkhū

bhikkhuṃ aluddhacittā anuvadanti, aduṭṭhacittā anuvadanti, amūḷhacittā anuvadanti,

sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā imāni tīṇi

kusalamūlāni anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.

1. Yo hoti - na. Ma.

2. Dudadasasiko - na. Ma

[BJT Page 386] [\x 386/]

31. Katamo kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idhekacco dubbaṇṇo hoti duddasiko

okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā yena naṃ anuvadanti.

Ayaṃ kāyo anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.

Katamā vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ? Idhekacco dubbaco hoti mammano eḷagalavāco

yāyaṃ naṃ anuvadanti, ayaṃ vācā anuvādādhikaraṇassa mūlaṃ.

32. Āpattādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ? Cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa mūlaṃ.

Atthāpatti kāyato samuṭṭhāti na vācāto na cittato. Atthāpatti vācāto samuṭṭhāti na kāyato

na cittato. Atthāpatti kāyato ca vācāto ca samuṭṭhāti na cittato. Atthāpatti kāyato ca cittato

ca samuṭṭhāti na vācāto. Atthāpatti vācāto ca cittato ca samuṭṭhāti na kāyato. Atthāpatti

kāyato ca vācāto ca cittato ca samuṭṭhāti. Ime cha āpattisamuṭṭhānā āpattādhikaraṇassa

mūlaṃ.

33. Kiccādhikaraṇassa kiṃ mūlaṃ? Kiccādhikaraṇassa ekaṃ mūlaṃ: saṅgho.

34. [PTS Page 091] [\q 91/] vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ avyākataṃ.

Vivādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ siyā akusalaṃ siyā avyākataṃ. Tattha katamaṃ

vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu kusalacittā vivadanti, dhammoti vā

adhammoti vā

Vinayenāti vā avinayoti vā bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti

vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā paññattaṃ tathāgatenāti vā

apaññattaṃ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā garukāpattīti vā,

sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṃ

tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro

medhagaṃ idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ kusalaṃ.

Tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ akusalaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu akusalacittā

Vivadanti, dhammoti vā adhammoti vā

Vinayenāti vā avinayoti vā bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti

vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā paññattaṃ tathāgatenāti vā

apaññattaṃ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā garukāpattīti vā,

sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṃ

tattha bhaṇaḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro

medhagaṃ idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ akusalaṃ.

[BJT Page 388] [\x 388/]

Tattha katamaṃ vivādādhikaraṇaṃ avyākataṃ? Idha bhikkhave bhikkhu avyākatacittā

Vivadanti dhammoti vā adhammoti vā

Vinayenāti vā avinayenāti vā bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā abhāsitaṃ alapitaṃ

tathāgatenāti vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā paññattaṃ

tathāgatenāti vā apaññattaṃ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā

garukāpattīti vā, sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā

āpattīti vā. Yaṃ tattha bhaṇaḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo

vipaccatāya vohāro medhagaṃ idaṃ vuccati vivādādhikaraṇaṃ. Avyākataṃ.

Anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ, akusalaṃ, avyākataṃ. Anāvādādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ siyā

akusalaṃ siyā avyākataṃ.

Tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu bhikkhuṃ kusalacittā

anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha

anuvādo anuvadatā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā

anubalappadānaṃ idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ kusalaṃ.

Tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ akusalaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu bhikkhuṃ

akusalacittā anuvadanti sīlavipattiyā idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ akusalaṃ.

Ājīvavipattiyā vā, yo tattha anuvādo idaṃ vuccati

Anuvādādhikaraṇaṃ akusalaṃ. Abbhussahanatā anubalappadānaṃ idaṃ vuccati

anuvādādhikaraṇaṃ akusalaṃ. Tattha katamaṃ anuvādādhikaraṇaṃ avyākataṃ?

Idha bhikkhave bhikkhu bhikkhuṃ avyākatacittā anuvadanti

Sīlavipattiyā idaṃ vuccati anuvādādhikaraṇaṃ avyākataṃ.

Ājīvavipattiyā vā, yo tattha anuvādo idaṃ vuccati

Anuvādādhikaraṇaṃ akusalaṃ. Abbhussahanatā anubalappadānaṃ idaṃ vuccati

anuvādādhikaraṇaṃ avyākataṃ.

36. Āpattādhikaraṇaṃ akusalaṃ avyākataṃ? Āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā avyākataṃ.

Natthi āpattādhikaraṇaṃ kusalaṃ.

Tattha katamaṃ āpattādhikaraṇaṃ akusalaṃ? Yaṃ jānanto sañjānanto vecca abhivitaritvā

vītikkamo, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ akusalaṃ.

[BJT Page 390] [\x 390/]

Tattha katamaṃ āpattādhikaraṇaṃ avyākataṃ? Yaṃ ajānanto asañjānanto acecca

anabhivitaritvā vītikkamo, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ avyākataṃ.

37. Kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ avyākataṃ? Kiccādhikaraṇaṃ siyā kusalaṃ, siyā

akusalaṃ, siyā avyākataṃ.

Tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ? Yaṃ saṅgho kusalacitto kammaṃ karoti

apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ, idaṃ vuccati

kiccādhikaraṇaṃ kusalaṃ.

Tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ [PTS Page 092] [\q 92/] akusalaṃ? Yaṃ saṅgho

akusalacitto kammaṃ karoti apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ

ñatticatutthakammaṃ, idaṃ vuccati kiccādhikaraṇaṃ akusalaṃ.

Tattha katamaṃ kiccādhikaraṇaṃ avyākataṃ? Yaṃ saṅgho avyākatacitto kammaṃ karoti

apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ, idaṃ vuccati

kiccādhikaraṇaṃ avyākataṃ.

38. Vivādo vivādādhikaraṇaṃ, vivādo no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no vivādo,

adhikaraṇañceva vivādo ca. Siyā vivādo vivādhikaraṇaṃ, siyā vivādo no adhikaraṇaṃ, siyā

adhikaraṇaṃ no vivādo, siyā adhikaraṇañceva vivādo ca.

Tattha katamo vivādo vivādādhikaraṇaṃ? Idha bhikkhave bhikkhu

Vivadanti dhammoti vā adhammoti vā

Vinayenāti vā avinayoti vā bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti vā abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti

vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā anāciṇṇaṃ tathāgatenāti vā paññattaṃ tathāgatenāti vā

apaññattaṃ tathāgatenāti vā āpattīti vā anāpattīti vā lahukāpattīti vā garukāpattīti vā,

sāvasesā āpattīti vā anavasesā āpattīti vā, duṭṭhullā āpattīti vā aduṭṭhullā āpattīti vā. Yaṃ

tattha bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo nānāvādo aññathāvādo vipaccatāya vohāro

medhakaṃ ayaṃ vivādo vivādādhikaraṇaṃ.

[BJT Page 392] [\x 392/]

Tattha katamo vivādo no adhikaraṇaṃ? Mātā pi puttena vivadati, putto pi mātarā vivadati,

pitā pi puttena vivadati, putto pitarā vivadati, bhātā pi bhātarā vivadati, bhātā pi bhaginiyā

vivadati, bhaginī pi bhātarā vivadati, sahāyo pi sahāyena vivadati. Ayaṃ vivādo no

adhikaraṇaṃ.

Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no vivādo? Anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ

kiccādhikaraṇaṃ, idaṃ adhikaraṇaṃ no vivādo.

Tattha katamaṃ adhikaraṇañceva vivādo ca? Vivādādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva vivādo ca.

39. Anuvādo anāvādādhikaraṇaṃ, anuvādo no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no anuvādo,

adhikaraṇañceva anuvādo ca, siyā anuvādo anuvādādhīkaraṇaṃ, siyā anuvādo no

adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no anuvādo, siyā adhikaraṇañceva anuvādo ca.

Tattha katamo anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ? Idha bhikkhave bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti

sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā. Yo tattha anuvādo

anuvadanā anullapanā anubhaṇanā anusampavaṅkatā abbhussahanatā anubalappadānaṃ,

ayaṃ anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ.

Tattha katamo anuvādo no adhikaraṇaṃ? Mātā pi puttaṃ anuvadati, putto pi mātaraṃ

anuvadatī, pitā pi puttaṃ anuvadati, putto pi pitaraṃ anuvadati, bhātā pi bhātaraṃ

anuvadati. Bhātā pi bhaginiṃ anuvadati, bhaginī pi bhātaraṃ anuvadati, sahāyo pi sahāyaṃ

anuvadati, ayaṃ anuvādo no adhikaraṇaṃ.

Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no anuvādo? Āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇaṃ

vivādādhikaraṇaṃ, idaṃ adhikaraṇaṃ no anuvādo.

Tattha katamo adhikaraṇañceva anuvādo ca? Anuvādādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva

anuvādo ca.

[BJT Page 394] [\x 394/]

40. Āpatti āpattādhikaraṇaṃ, āpatti no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no āpatti, adhikaraṇañce

va āpatti ca, siyā āpatti āpattādhikaraṇaṃ, siyā āpatti no adhikaraṇaṃ, siyā adhikaraṇaṃ no

āpatti, siyā adhikaraṇañceva āpatti ca.

Tattha [PTS Page 093] [\q 93/] katamaṃ āpatti āpattādhikaraṇaṃ? Pañca pi

āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, ayaṃ āpatti

āpattādhikaraṇaṃ.

Tattha katamaṃ āpatti no adhikaraṇaṃ? Sotāpatti samāpatti, ayaṃ āpatti no adhikaraṇaṃ.

Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no āpatti? Kiccādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇaṃ

anuvādādhikaraṇaṃ idaṃ adhikaraṇaṃ no āpatti.

Tattha katamaṃ adhikaraṇañceva āpatti ca? Āpattādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva āpatti ca.

41. Kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ, kiccaṃ no adhikaraṇaṃ, adhikaraṇaṃ no kiccaṃ,

adhikaraṇañceva kiccañca siyā kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ, siyā kiccaṃ no adhikaraṇaṃ, siyā

adhikaraṇaṃ no kiccaṃ, siyā adhikaraṇañceva kiccañca.

Tattha katamaṃ kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ? Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā

apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammaṃ, idaṃ kiccaṃ

kiccādhikaraṇaṃ.

Tattha katamaṃ kiccaṃ no adhikaraṇaṃ? Ācariyakiccaṃ upajjhāyakiccaṃ

samānupajjhāyakiccaṃ samānācarīyakiccaṃ idaṃ kiccaṃ no adhikaraṇaṃ.

Tattha katamaṃ adhikaraṇaṃ no kiccaṃ? Vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ

āpattādhikaraṇaṃ, idaṃ adhikaraṇaṃ no kiccaṃ.

Tattha katamaṃ adhikaraṇañceva kiccañca? Kiccādhikaraṇaṃ adhikaraṇañceva kiccañca.

[BJT Page 396] [\x 396/]

Adhikaraṇa vūpasamanaṃ

42. Vivādādhikaraṇaṃ katīhi samathehi sammati? Vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi

sammati sammukhā vinayena ca yebhuyyasikāya ca.

Siyā vivādādhikaraṇaṃ ekaṃ samathaṃ anāgamma yebhuyyasikaṃ ekena samathena

sammeyya sammukhāvinayenā?Ti. Siyāti'ssavacanīyaṃ. Yathākathaṃ viya? Idha bhikkhu

vivadanti dhammo ti vā adhammo ti vā. Vinayo ti vā avinayo ti vā, bhāsitaṃ lapitaṃ

tathāgatenāti vā, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti vā, āciṇṇaṃ tathāgatenāti vā, anāciṇṇaṃ

tathāgatenāti vā, paññattaṃ tathāgatenāti vā, apaññattaṃ tathāgatenāti vā, āpattīti vā,

anāpattīti vā, lahukāpattīti vā, garukāpattīti vā, sāvasesāpattīti vā, anavasesāpattīti vā,

duṭṭhullāpattīti vā, aduṭṭhullāpattīti vā, te ce bhikkhave bhikkhu sakkonti taṃ

adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ, idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena

vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena.

43. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā

vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti

chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaṃ tattha

saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? [PTS Page 094] [\q 94/] yena

dhammena yena vinayena yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati ayaṃ tattha

dhammasammukhatā vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti, ayaṃ tattha puggalasammukhatā.

[BJT Page 398] [\x 398/]

Evaṃ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ.

Chandadāyako khīyati khīyanakaṃ pācittiyaṃ.

Te ce bhikkhave bhikkhū na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ tasmiṃ āvāse vūpasametuṃ, tehi

bhikkhave bhikkhūhi yasmiṃ āvāse bahutarā1 bhikkhū so āvāso gantabbo. Te ce bhikkhave

bhikkhū taṃ āvāsaṃ gacchantā antarāmagge sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ idaṃ

vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ.

Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha

Sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā

puggalasammukhatā.

44. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti,

chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaṃ tattha

saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena

yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ. Vūpasammati, ayaṃ tattha dhammasammukhatā

vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, uho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti, ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave

adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ, chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ

pācittiyaṃ.

Te ce bhikkhave bhikkhū taṃ āvāsaṃ gacchantā2 antarāmagge na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ

vūpasametuṃ, tehi bhikkhave bhikkhūhi taṃ āvāsaṃ gantvā āvāsikā bhikkhū evamassu

vacanīyā: idaṃ kho āvuso adhikaraṇaṃ evaṃ jātaṃ evaṃ samuppannaṃ, sādhāyasmanto

idaṃ3 adhikaraṇaṃ vūpasamentu dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṃ

adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assāti.

1. Samabahulā - machasaṃ.

2. Āgacchanatā - machasaṃ.

3. Imaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 400] [\x 400/]

Sace bhikkhave āvāsikā bhikkhū vuḍḍhatarā honti, āgantukā bhikkhū navakatarā, tehi

bhikkhave āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā: iṅgha tumhe

āyasmanto muhuttaṃ ekamantaṃ hotha yāva mayaṃ mantemāti. Sace pana bhikkhave

āvāsikā bhikkhū navakatarā honti āgantukā bhikkhū vuḍḍhatarā tehi bhikkhave āvāsikehi

bhikkhūhi āgantukā bhikkhū evamassu vacanīyā: tena hi tumhe āyasmanto muhuttaṃ

idheva tāva hotha yāva mayaṃ mantemāti.

45. Sace pana bhikkhave āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ mantayamānānaṃ evaṃ hoti: na mayaṃ

sakkoma imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanenāti, na taṃ

adhikaraṇaṃ āvāsikehi bhikkhūhi sampaṭicchitabbaṃ.

Sace pana bhikkhave āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ mantayamānānaṃ evaṃ hoti: sakkoma mayaṃ

imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanenāti, tehi bhikkhave

āvāsikehi bhikkhūhi āgantukā bhikkhu evamassu vacanīyā ''sace tumhe āyasmanto [PTS

Page 095] [\q 95/] amhākaṃ idaṃ adhikaraṇaṃ yathājātaṃ yathāsamuppannaṃ

ārocessatha, yathā ca mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessāma dhammena vinayena

satthusāsanena tathā suvūpasantaṃ bhavissati, evaṃ mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ

sampaṭicchissāma. No ce tumhe āyasmanto amhākaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ yathājātaṃ

yathāsamuppannaṃ ārocessatha, yathā ca mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamessāma

dhammena vinayena satthusāsanena - tathā na suvūpasantaṃ bhavissati, na mayaṃ imaṃ

adhikaraṇaṃ sampaṭicchissāmāti. Evaṃ supariggahitaṃ kho bhikkhave katvā āvāsikehi

bhikkhūhi taṃ adhikaraṇaṃ sampaṭicchitabbaṃ.

46. Tehi bhikkhave āgantukehi bhikkhūhi āvāsikā bhikkhū evamassu vacanīyā: ''yathājātaṃ

yathā samuppannañca mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ āyasmantānaṃ ārocessāma. Sace āyasmantā

sakkonti ettakena vā ettakena vā antarena imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena

vinayena satthusāsanena tathā suvūpasantaṃ bhavissati. Evaṃ mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ

āyasmantānaṃ niyyādessāma. No ce āyasmantā sakkonti ettakena vā ettakenavā antarena

imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ dhammena vinayena satthusāsanena. Tathā na

suvūpasantaṃ bhavissati, na mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ āyasmantānaṃ niyyādessāma.

Mayameva imassa adhikaraṇassa sāmino bhavissāmāti.

[BJT Page 402] [\x 402/]

Evaṃ supariggahitaṃ kho bhikkhave katvā āgantukehi bhikkhūhi taṃ adhikaraṇaṃ

āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ niyyādetabbaṃ. Te ce bhikkhave bhikkhū sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ

vūpasametuṃ, idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ'.

Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ?

Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti,

Chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaṃ tattha

saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena

yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ. Vūpasammati, ayaṃ tattha dhammasammukhatā

vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, uho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti, ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave

adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ, chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ

pācittiyaṃ.

Ubbāhikāya vūpasamanaṃ

47. Tehi ce bhikkhave tasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni1 ceva bhassāni jāyanti

na cetassa2 bhāsitassa attho viññāyati. Anujānāmi bhikkhave evarūpaṃ adhikaraṇaṃ

ubbāhikāya vūpasametuṃ.

Dasahaṅgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo: sīlavā hoti

pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocara sampanno aṇumattesu vajjesu

bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkha padesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasanticayo, ye

te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ

kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti. Tathārūpāssa dhammā

bahussutā honti dhatā3 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

Ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāti honti sucibhattāni suppavattīni

suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso. [PTS Page 096] [\q 96/] vinaye kho pana ṭhito4

hoti asaṃhīro paṭibalo hoti ubho attapaccatthike aññāpetuṃ nijjhāpetuṃ pekkhetuṃ

pasīdituṃ5 pasādetuṃ adhikaraṇa samuppāda vūpasamakusalo hoti adhikaraṇaṃ jānāti.

Adhikaraṇasamudayaṃ jānāti. Adhikaraṇanirodhaṃ jānāti.

Adhikaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ jānāti. Anujānāmi bhikkhave imehi dasahaṅgehi

samannāgataṃ bhikkhuṃ ubbāhikāya sammannituṃ.

1. Anattāni - machasaṃ.

2. Nacekassa - machasaṃ.

3. Dhātā - machasaṃ.

4. Cheko - machasaṃ.

5. Passītuṃ - ci - machasaṃ.

[BJT Page 404] [\x 404/]

Evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena

bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva

bhassāni jāyanti na cetassa bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa jattakallaṃ saṅgho

itthannāmañca itthannāmañca bhikkhuṃ sammanneyya ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ

vūpasametuṃ esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva

bhassāni jāyanti na cetassa bhāsitassa attho viññāyati. Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca

bhikkhuṃ sammannati ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Yassāyasmato khamati

itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhuno sammuti ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ

vūpasametuṃ so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ

vūpasametuṃ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmiti.

Te ce bhikkhave bhikkhu sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ. Idaṃ vuccati

bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena. Kiñca tattha

sammukhā vinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā1 dhammasammukhatā vinayasammukhatā

puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti,

Chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaṃ tattha

saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena

yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ. Vūpasammati, ayaṃ tattha dhammasammukhatā

vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, uho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti, ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave

adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ, chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ

pācittiyaṃ.

Tehi ce bhikkhave bhikkhuhi tasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu

dhammakathiko, tassa neva suttaṃ āgataṃ hoti no suttavibhaṅgo. So atthaṃ asallakkhento

vyañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati. Vyattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhu ñāpetabbā:

1. Saṅghasammukhatā - ūna. Ma. Naṃ.

[BJT Page 406] [\x 406/]

Suṇantu me āyasmantā. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa neva suttaṃ

āgataṃ hoti. No suttavibhaṅgo. So atthaṃ asallakkhento vyañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati.

Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ itthannāmaṃ [PTS Page 097] [\q 97/] bhikkhuṃ

vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmāti.

Te ce bhikkhave bhikkhu taṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ

vūpasametuṃ - idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ kena vūpasantaṃ?

Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā

dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti,

Chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaṃ tattha

saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena

yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ. Vūpasammati, ayaṃ tattha dhammasammukhatā

vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, uho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti, ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave

adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ, chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ

pācittiyaṃ.

Tehi ce bhikkhave tasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne tatrāssa bhikkhu dhammakathiko.

Tassa suttaṃ hi kho āgataṃ hoti no suttavibhaṅgo. So atthaṃ asallakkhento vyañjanacchāyāya

atthaṃ paṭibāhati. Vyattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhu ñāpetabbā: 1

Suṇantu me āyasmantā. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko. Imassa suttaṃ hi kho

āgataṃ hoti. No suttavibhaṅgo.

So atthaṃ asallakkhento vyañjanacchāyāya

Atthaṃ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā

avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmāti.

Te ce bhikkhave bhikkhu taṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ

vūpasametuṃ idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ?

Sammukhāvinayena. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā

dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhū kammappattā te āgatā honti,

chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaṃ tattha

saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena

yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ. Vūpasammati, ayaṃ tattha dhammasammukhatā

vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati, yena ca vivadati, uho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti, ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Evaṃ vūpasantaṃ ce bhikkhave

adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ, chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ

pācittiyaṃ.

1. Ñāpetabbo - vi.

[BJT Page 408] [\x 408/]

Yebhuyyasikā vinayaṃ

48. Te ce bhikkhave bhikkhu na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ, tehi

bhikkhave bhikkhūhi taṃ adhikaraṇaṃ saṅghassa niyyādetabbaṃ: na mayaṃ bhante imaṃ

adhikaraṇaṃ ubbāhikāya vūpasametuṃ. Saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametūti anujānāmi

bhikkhave evarūpaṃ adhikaraṇaṃ yebhuyyasikāya vūpasametuṃ.

Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu salākagāhāpako1 sammannitabbo. Yo na chandāgatiṃ

gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayā gatiṃ gaccheyya,

gahitāgahitañca jāneyya anujānāmi bhikkhave imehi pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ

salākagāhāpakaṃ sammannituṃ.

Evaṃ ca pana bhikkhave sammannitabbo - paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā byattena

bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

''Suṇātu me bhante saṃgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

salākaggāhāpakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me saṃgho. Saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ salākagāhāpakaṃ sammanti. Yassā

yasmato khamati itthannāmassa khamati itthannāmassa bhikkhuno salākagāhāpakaṃ

sammati. So tuṇhassa yassa nakkhamati. So bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo

bhikkhu salākagāhāpako. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Tena salākagāhāpakena bhikkhunā salākā gāhetabbā. Yathā bahutarā bhikkhu

dhammavādino vadenti tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave

adhikaraṇaṃ vūpasannaṃ. Kena vūpasannaṃ? Sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca.

Kiñca tattha sammukhā vinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā

vinayasammukhatā puggalasammukhatā. Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā

bhikkhu kammappattā te āgatā honti. Chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā

na paṭikkosanti. Ayaṃ tattha saṅghasammukhatā.

1. Salākagagāhāpako - na. Ma.

[BJT Page 410] [\x 410/]

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena

yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, ayaṃ tattha dhammasammukhatā

vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca vivadati yena ca vivadati ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti, ayaṃ tattha puggalasammukhatā.

Kā ca tattha yebhuyyasikā? Yā yebhuyyasikā kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ

ajjhupagamanaṃ adhivāsanā appaṭikkosanā - ayaṃ tattha yebhuyyasikā.

Evaṃ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ.

Chandadāyako khīyati, khiyanakaṃ pācittiyanti.

Tividha salākagāho

49. [PTS Page 098] [\q 98/] tena kho pana samayena sāvatthiyā evaṃ jātaṃ evaṃ

samuppannaṃ adhikaraṇaṃ hoti. Atha kho te bhikkhu asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa

adhikaraṇa vūpasamanena. Assosuṃ kho amukasmiṃ kira āvāse sambahulā therā viharanti

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā paṇḍitā vyattā medhāvino

lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Te ce therā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyuṃ dhammena

vinayena satthusāsanena, evamidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assāti. Atha kho te bhikkhu

taṃ āvāsaṃ gantvā te there etadavocuṃ: idaṃ bhante adhikaraṇaṃ evaṃ jātaṃ evaṃ

samuppannaṃ: sādhu bhante therā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamentu dhammena vinayena

satthusāsanena yathayidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assāti.

50. Atha kho te therā yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ, yathā

suvūpasantaṃ, tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamesuṃ.

[BJT Page 412] [\x 412/]

Atha kho te bhikkhu asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇa vūpasamanena,

asantuṭṭhā sambahulānaṃ therānaṃ adhikaraṇavūpasamanena. Assosuṃ kho asukasmiṃ kira

āvāse tayo therā viharanti bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo

paṇḍito vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo.

Dve therā viharanti bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito

vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo.

Eko thero viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito

vyatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo. So ce thero imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyya

dhammena vinayena satthusāsanena, evamidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assāti.

51. Atha kho te bhikkhu taṃ āvāsaṃ gantvā taṃ therā etadavocuṃ: idaṃ bhante adhikaraṇaṃ

evaṃ jātaṃ evaṃ samuppannaṃ, sādhu bhante thero imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ

dhammena vinayena satthusāsanena, yathayidaṃ adhikaraṇaṃ suvūpasantaṃ assāti.

Atha kho so thero yathā sāvatthiyā saṅghena adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ, yathā sambahulehi

therehi adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ, yathā tīhi therehi adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ, yathā dvīhi

therehi adhikaraṇaṃ vūpasamitaṃ, yathā suvūpasantaṃ, tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamesi.

52. Atha kho te bhikkhu asantuṭṭhā sāvatthiyā saṅghassa adhikaraṇavūpasamanena

asantuṭṭhā sambahulānaṃ therānaṃ adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhā tiṇṇaṃ therānaṃ

adhikaraṇavūpasamanena, asantuṭṭhādvinnaṃ therānaṃ adhikaraṇavūpasamanena,

asantuṭṭhā ekassa therassa adhikaraṇavūpasamanena, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhagavā etadavoca:

Nihatametaṃ bhikkhave adhikaraṇaṃ santaṃ vūpasantaṃ suvūpasantaṃ. Anujānāmi

bhikkhave tesaṃ bhikkhūnaṃ saññattiyā tayo salākagāhe guḷhakaṃ sakaṇṇajappakaṃ

vivaṭakanti.

[BJT Page 414] [\x 414/]

Kathañca bhikkhave gūḷhako salākagāho hoti? Tena salākagāhāpakena [PTS Page 099] [\q

99/] bhikkhunā salākāyo vaṇṇāvaṇṇāyo katvā ekameko bhikkhu upasaṅkamitvā

evamassa vacanīyo: ayaṃ evaṃvādissa salākā, ayaṃ evaṃvādissa salākā, yaṃ icchasi taṃ

gaṇhāhīti. Gahite vattabbo: mā ca kassaci dassehīti. Sace jānāti adhammavādī bahutarāti,

duggahoti paccukkaḍḍhitabbaṃ. Sace jānāti dhammāvādī bahutarāti suggahoti sāvetabbaṃ

evaṃ kho bhikkhave gūḷhako salākagāho hoti.

Kathañca bhikkhave sakaṇṇajappako salākagāho hoti? Tena salākagāhapakena bhikkhunā

ekamekassa bhikkhuno upakaṇṇake ārocetabbaṃ. Ayaṃ evaṃvādissa salākā, yaṃ icchasi taṃ

gaṇhāhīti. Gahite vattabbo: mā ca kassaci ārocehīti. Sace jānāti adhammavādī bahutarāti

duggahoti paccukkaḍḍhitabbaṃ sace jānāti dhammavādī bahutarā'ti suggahoti sāvetabbaṃ.

Evaṃ kho bhikkhave sakaṇṇajappako salākagāho hoti.

Kathañca bhikkhave vivaṭako sagākagāho hoti? Sace jānāti dhammavādī bahutarāti

vissaṭṭhe neva vivaṭena gāhetabbo. Evaṃ kho bhikkhave vivaṭako salākagāho hoti.

Ime kho bhikkhave tayo salākagāhāti.

Sativinayo

53. Anuvādādhikaraṇaṃ katīhi samathehi sammati? Anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi

sammati sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyyasikāya ca.

Siyā anuvādādhikaraṇaṃ dve samathe anāgamma amūḷhavinayañca tassapāpiyyasikañca

dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca sativinayena cāti? Siyātissa vacanīyaṃ.

Yathā kathaṃ viya? Idha bhikkhu bhikkhuṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti, tassa

kho taṃ bhikkhave bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo dātabbo.

[BJT Page 416] [\x 416/]

Evaṃ ca pana bhikkhave dātababbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

maṃ bhante bhikkhu amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. Sohaṃ bhante sativepullappatto

saṅghaṃ sativinayaṃ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. Bhikkhu

itthannāmaṃ bhikkhuṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. So sativepullappatto saṅghaṃ

sativinayaṃ yācati. [PTS Page 100] [\q 100/] yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho

itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayaṃ dadeyya esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Bhikkhu

Itthannāmaṃ bhikkhuṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. So sativepullappatto saṅghaṃ

sativinayaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

Sativepullappattassa sativinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno

sativepullappattassa sativinayassa dānaṃ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho. Bhikkhu

Itthannāmaṃ bhikkhuṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. So sativepullappatto saṅghaṃ

sativinayaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

Sativepullappattassa sativinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno

sativepullappattassa sativinayassa dānaṃ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho. Bhikkhu

Itthannāmaṃ bhikkhuṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsenti. So sativepullappatto saṅghaṃ

sativinayaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

Sativepullappattassa sativinayaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno

sativepullappattassa sativinayassa dānaṃ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo. Khamati

saṅghassa tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca

sativinayena ca. Kiñcaka tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā

dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha dhammasammukhatā.

Kā ca tattha vinayasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha puggalasammukhatā. Kiñca tattha sativinayasmiṃ? Yā

sativinayassa kammassa kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā

apaṭikkosanā idaṃ tattha sativinayasmiṃ. Evaṃ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako

ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. Chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.

[BJT Page 418] [\x 418/]

Amūḷhavinayo

54. Siyā anuvādādhikaraṇaṃ dve samathe anāgamma sativinayañca tassapāpiyyasikañca,

dvīhi samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca amūḷhavinayenacāti? Siyātissa

vacanīyaṃ. Yathā kathaṃ viya? Idha bhikkhu ummattako hoti cittavipariyāsakato. Tena

ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti

bhāsitaparikkantaṃ. Taṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So evaṃ vadeti: ''ahaṃ kho āvuso ummattako

ahosiṃ citta vipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

'' Evampinaṃ vuccamānā codenteva 'saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti' tassa kho

bhikkhave bhikkhuno amūḷhahassa amūḷhavinayo dātabbo.

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti.

[BJT Page 420] [\x 420/]

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ

itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena

Cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Taṃ

bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: saratāyasmā

evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So evaṃ vadeti: ''ahaṃ kho āvuso ummattako ahosiṃ citta

vipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti. '' Evampinaṃ

vuccamānā codenteva 'saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti' tassa kho bhikkhave

bhikkhuno amūḷhahassa amūḷhavinayo dātabbo.

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So amūḷho

saṅghaṃ

Amūḷhavinayaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

amūḷhassa amūḷhavinayaṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ

Itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena

Cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Taṃ

bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: saratāyasmā

evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So evaṃ vadeti: ''ahaṃ kho āvuso ummattako ahosiṃ citta

vipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti. '' Evampinaṃ

vuccamānā codenteva 'saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti' tassa kho bhikkhave

bhikkhuno amūḷhahassa amūḷhavinayo dātabbo.

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So amūḷho

saṅghaṃ

Amūḷhavinayaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ deti.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṃ. So

tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ

Itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena

Cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Taṃ

bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: saratāyasmā

evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So evaṃ vadeti: ''ahaṃ kho āvuso ummattako ahosiṃ citta

vipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti. '' Evampinaṃ

vuccamānā codenteva 'saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti' tassa kho bhikkhave

bhikkhuno amūḷhahassa amūḷhavinayo dātabbo.

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So amūḷho

saṅghaṃ

Amūḷhavinayaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ deti.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṃ. So

tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ

Itthannāmo bhikkhu ummattako ahosi cittavipariyāsakato. Tena ummattakena

Cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Taṃ

bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā codenti: saratāyasmā

evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So evaṃ vadeti: ''ahaṃ kho āvuso ummattako ahosiṃ citta

vipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti. '' Evampinaṃ

vuccamānā codenteva 'saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti' tassa kho bhikkhave

bhikkhuno amūḷhahassa amūḷhavinayo dātabbo.

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. Dutiyampi yācitabbo:

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhantaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Sohaṃ bhante

amūḷho saṅghaṃ amūḷhavinayaṃ yācāmīti. Tatiyampi yācitabbo:

Evañca pana bhikkhave dātabbo: tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ahaṃ bhante ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato.

Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ

bhāsitaparikkantaṃ. Maṃ bhikkhu ummattakena cittavipariyāsakatena ajjhāciṇṇena āpattiyā

codenti. Saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: ahaṃ kho āvuso

ummattako ahosiṃ cittavipariyāsakato. Tena me ummattakena cittavipariyāsakatena bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Nāhattaṃ sarāmi. Mūḷhena me etaṃ katanti.

Evampi maṃ vuccamānā codenteva: saratāyasmā evarūpiṃ āpattiṃ āpajjitāti. So amūḷho

saṅghaṃ

Amūḷhavinayaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayaṃ deti.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayassa dānaṃ. So

tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa bhikkhuno amūḷhassa amūḷhavinayo. Khamati saṅghassa

tasmā tuṇhī evametaṃ dhārayāmīti.

Idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca

amūḷhavinayena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā

dhammasammukhatā viniyasammukhatā puggalasammukhatā. Kiñca tattha

amūḷhavinayasmiṃ? [PTS Page 101] [\q 101/] yā amūḷhavinayassa kammassa kiriyā

karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaṃ tattha

amūḷhavinayasmiṃ, evaṃ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti,

ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.

[BJT Page 422] [\x 422/]

Tassapāpiyyasikā

55. Siyā anuvādādhikaraṇaṃ dve samathe anāgamma sativinayañca amūḷhavinayañca dvīhi

samathehi sammeyya sammukhāvinayena ca tassa pāpiyyasikāya cāti? Siyātissa vacanīyaṃ.

Yathā kathaṃ viya? Idha bhikkhu bhikkhuṃ saṅghamajjhe garukāya āpattiyā codeti,

saratāyasmā evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā'ti.

So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso sarāmi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā

pārājikasāmantaṃ vāti.

Tamenaṃ so nibbaṭhentaṃ ativeṭheti. 'Iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evarūpiṃ

garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vāti.

So evaṃ vadeti: na kho ahaṃ āvuso sarāmi evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā

pārājikasāmantaṃ vā. Sarāmi ca kho ahaṃ āvuso evarūpiṃ appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitāti.

Tamenaṃ so nibbeṭhentaṃ ativeṭheti: 'iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi: yadi sarasi evarūpiṃ

garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā'ti.

So evaṃ vadeti: 'imaṃ hi nāmāhaṃ āvuso appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitvā apuṭṭho

paṭijānissāmi. Kimpanāhaṃ evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitvā pārājikaṃ vā

pārājikasāmantaṃ vā puṭṭho na paṭijānissāmī'ti.

So evaṃ vadeti: imaṃ hi nāma tvaṃ āvuso appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitvā apuṭṭho

paṭijānissasī. Kimpana tvaṃ evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitvā pārājikaṃ vā

pārājikasāmantaṃ vā puṭṭho na paṭijānissasi? Iṅghāyasmā sādhukameva jānāhi. Yadi sarasi

evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vāti.

[BJT Page 424] [\x 424/]

So evaṃ vadeti sarāmi kho ahaṃ āvuso evarūpiṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā

pārājikasāmantaṃ vā davā me etaṃ vuttaṃ, ravā me etaṃ vuttaṃ. Nāhantaṃ sarāmi evarūpiṃ

garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vāti.

56. Tassa kho taṃ bhikkhave bhikkhuno tassapāpiyyasikā kammaṃ kātabbaṃ. Evañca pana

bhikkhave kātabbaṃ. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā

anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṃ paṭicarati,

sampajānamusā bhāsati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

tassapāpiyyasikā kammaṃ kareyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā

anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṃ paṭicarati,

sampajānamusā bhāsati, saṅgho itthannāmassa

Bhikkhuno tassapāpiyyasikā kammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa

bhikkhuno tassapāpiyyasikākammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so

bhāseyya. Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā

anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṃ paṭicarati,

sampajānamusā bhāsati, saṅgho itthannāmassa

Bhikkhuno tassapāpiyyasikā kammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa

bhikkhuno tassapāpiyyasikākammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so

bhāseyya. Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi:

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghamajjhe garukāya āpattiyā

anuyuñjiyamāno avajānitvā paṭijānāti, paṭijānitvā avajānāti, aññenaññaṃ paṭicarati,

sampajānamusā bhāsati, saṅgho itthannāmassa

Bhikkhuno tassapāpiyyasikā kammaṃ karoti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa

bhikkhuno tassapāpiyyasikākammassa karaṇaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so

bhāseyya. Kataṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno tassapāpiyyasikākammaṃ. Khamati

saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī''ti.

Idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ [PTS Page 102] [\q 102/] vūpasantaṃ. Kena

vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca tassapāpiyyasikāya ca. Kiñca tattha

sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā

puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha dhammasammukhatā.

Kā ca tattha vinayasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha puggalasammukhatā.

Kāca tattha tassapāpiyyasikāya? Yā tassapāpiyyasikāya kammassa

Kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā apaṭikkosanā, ayaṃ tattha

tassapāpiyyasikāya, evaṃ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaṃ kārako ukkoṭeti,

ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.

[BJT Page 426] [\x 426/]

Paṭiññātakaraṇaṃ

57. Āpattādhikaraṇaṃ katīhi samathehi sammati? Āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati

sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca.

Siyā āpattādhikāraṇaṃ ekaṃ samathaṃ anāgamma tiṇavatthārakaṃ dvīhi samathehi

sammeyya sammukhā vinayena ca paṭiññātakaraṇena cāti? Siyā'tissa vacanīyaṃ.

Yathākathaṃ viya? Idha bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ āpanno hoti. Tena bhikkhave bhikkhunā

ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde

vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo: ahaṃ āvuso

itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno. Taṃ paṭidesemī'ti. Tena vattabbo: 'passasī?Ti. 'Āma passāmī'ti.

'Āyatiṃ saṃvareyyāsī'ti.

Idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca

paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Dhammasammukhatā

vinayasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha dhammasammukhatā.

Kā ca tattha vinayasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha puggalasammukhatā.

Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiṃ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa

Kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaṃ tattha

paṭiññātakaraṇasmiṃ, evaṃ vūpasannaṃ ce bhikkhave adhikaraṇaṃ paṭiggāhako

Ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ.

58. Evaṃ ce taṃ labhetha iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha tena bhikkhave bhikkhunā

sambahule bhikkhu upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarā saṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ

pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassu vacanīyā: 'ahaṃ bhante

itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ paṭidesemī'ti. Vyattena bhikkhunā [PTS Page 103] [\q

103/] paṭibalena te bhikkhu ñāpetabbā: 'suṇantu me āyasmantā. Ayaṃ itthannāmo

bhikkhu āpattiṃ sarati. Vivarati. Uttānīkaroti deseti. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ ahaṃ

itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ patigaṇheyyanti. ''

[BJT Page 428] [\x 428/]

Tena vattabbo 'passasī?'Ti. 'Āma passāmī'ti. 'Āyatiṃ saṃvareyyāsī'ti.

Idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca

paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Dhammasammukhatā

viniyasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha dhammasammukhatā.

Kā ca tattha vinayasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha puggalasammukhatā.

Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiṃ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa

Kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaṃ tattha

paṭiññātakaraṇasmiṃ, evaṃ vūpasantañce bhikkhave adhikaraṇaṃ paṭiggāhako ukkoṭeti,

ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ.

59. Evañce taṃ labhetha iccetaṃ kusalaṃ no ce labhetha, tena bhikkhave bhikkhunā saṅghaṃ

upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā

ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ''ahaṃ bhante itthannāmaṃ

āpattiṃ āpanno, taṃ paṭidesemī''ti. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo

''suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttānī karoti

deseti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ patigaṇheyyanti.

Tena vattabbo 'passasī?'Ti. 'Āma passāmī'ti. 'Āyatiṃ saṃvareyyāsī'ti.

Idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena ca

paṭiññātakaraṇena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ? Saṅghasammukhatā

dhammasammukhatā viniyasammukhatā puggalasammukhatā.

Kā ca tattha saṅghasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha dhammasammukhatā.

Kā ca tattha vinayasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca anuvadati, yañca anuvadati, ubho attapaccatthikā

sammukhībhūtā honti. Ayaṃ tattha puggalasammukhatā.

Kiñca tattha paṭiññātakaraṇasmiṃ? Yā paṭiññātakaraṇassa kammassa

Kiriyā karaṇaṃ upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanā apaṭikkosanā, idaṃ tattha

paṭiññātakaraṇasmiṃ, evaṃ vūpasantañca bhikkhave adhikaraṇaṃ paṭiggāhako

Ukkoṭeti, ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ. Chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.

[BJT Page 430] [\x 430/]

Tiṇavatthārakaṃ

60. Siyā āpattādhikaraṇaṃ ekaṃ samathaṃ anāgamma paṭiññātakaraṇaṃ dvīhi samathehi

sammeyya sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena cāti? Sikātissa vacanīyaṃ. Yathākathaṃ

viya? Idha bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ

assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikkantaṃ. Tatra ce bhikkhūnaṃ evaṃ hoti 'amhākaṃ

kho bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyyā'ti. Anujānāmi bhikkhave

evarūpaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasametuṃ.

Evañca pana bhikkhave vūpasametabbaṃ: sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ. Sannipatitvā

vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: ''suṇātu me bhante saṅgho. Amhākaṃ

bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññāmaññaṃ kāressāma. Siyāpi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ.

Saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttanti.

Ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo:

''suṇantu me āyasmantā

Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma. Siyāpi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadā yasmantānaṃ

pattakallaṃ ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti āyasmantānañceva atthāya

attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttanti.

Athāparesaṃ ekato

Pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena sako pakkho ñāpetabbo:

''Suṇantu me bhante saṅgho amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ

viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi

aññamaññaṃ kāressāma. Siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya

saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ yā ceva imesaṃ āyasmantānaṃ āpatti, yā ca

attano āpatti imesañceva āyasmantānaṃ atthāya attano ca atthāya saṅghamajjhe

tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihīpaṭisaṃyuttaṃ''ti.

1. Athāparesaṃ - vi - na. Machasaṃ. Adhikaṃ

[BJT Page 432] [\x 432/]

Ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho

Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma. Siyāpi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ

ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaṃ atthāya

attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho

Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma. Siyāpi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ

ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaṃ atthāya

attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena desemi ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Yassāyasmato khamati amhākaṃ imāsaṃ āpattīnaṃ saṅghamajjhe

tiṇavatthārakena desanā ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihīpaṭisaṃyuttaṃ, so tuṇhassa

yassa nakkhamati so bhāseyya.

Desitā amhākaṃ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evemetaṃ dhārayāmīti.

Athāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho

ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho

Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma. Siyāpi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ

ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaṃ atthāya

attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Esā ñatti.

[BJT Page 434] [\x 434/]

Suṇātu me bhante saṅgho

Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma. Siyāpi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ

ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaṃ atthāya

attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho

Amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ

ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma. Siyāpi

taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ

ahaṃ yā ceva āyasmantānaṃ āpatti, yā ca attano āpatti imesañceva āyasmantānaṃ atthāya

attano ca atthāya saṅghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Yassāyasmato khamati so tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Desitā amhākaṃ imā āpattiyo saṅghamajjhe tiṇavatthārakena ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā

gihīpaṭisaṃyuttaṃ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evemetaṃ dhārayāmīti.

61. Idaṃ vuccati bhikkhave adhikaraṇaṃ vūpasantaṃ. Kena vūpasantaṃ? Sammukhāvinayena

ca tiṇavatthārakena ca. Kiñca tattha sammukhāvinayasmiṃ?

Saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā. Kā ca

tattha saṅghasammukhatā? Yāvatikā bhikkhukammappattā te āgatā honti chandārahānaṃ

chando āhaṭo hoti. Sammukhībhūtā na paṭikkosanti. Ayaṃ tattha saṅghasammukhatā.

Kā ca tattha dhammasammukhatā vinayasammukhatā? Yena dhammena yena vinayena

yena satthusāsanena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasammati, ayaṃ tattha dhammasammukhatā [PTS

Page 104] [\q 104/] vinayasammukhatā.

Kā ca tattha puggalasammukhatā? Yo ca deseti, yassa ca deseti, ubho sammukhībhūtā honti,

ayaṃ tattha puggalasammukhatā.

Kiñca tattha tiṇavatthārakasmiṃ? Yā tiṇavatthārakassa kammassa kiriyā karaṇaṃ

upagamanaṃ ajjhupagamanaṃ adhivāsanaṃ apaṭikkosanaṃ idaṃ tattha tiṇavatthārakasmiṃ.

Evaṃ vūpasantaṃ ca bhikkhave adhikaraṇaṃ paṭiggāhako ukkoṭeti ukkoṭanakaṃ pācittiyaṃ.

Chandadāyako khīyati, khīyanakaṃ pācittiyaṃ.

Kiccādhikaraṇaṃ katīhi samathehi sammati? Kiccādhikaraṇaṃ ekena samathena sammati

sammukhāvinayenāti.

Samathakkhandhako niṭṭhito catuttho.

[BJT Vol V-4-2] [\z Vin /] [\w IVb /]

[BJT Page 002] [\x 2/]

[PTS Vol V - 2] [\z Vin /] [\f II /]

Vinayapiṭake

Cūllavaggapāḷi

(Dutiyo bhāgo)

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.

5

Khuddakavatthukkhandhako

Khuddakavatthūni.

1. [PTS Page 105] [\q 105/] tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane

kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ

ugghaṃsentī ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti,

kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti, ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmapoddavāti?1 Assosuṃ kho

bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe

bhikkhūsaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: saccaṃ kira bhikkhave jabbaggiyā

bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpiti.

Saccaṃ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ

moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ

hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave nahāyamānena bhikkhūnā rukkhe kāyo ugghaṃsetabbo. Yo ugghaṃseyya

āpatti dukkaṭassāti. "

1. Gāmupaddavā gāmapodadavā ti pi pāṭhā dissanti.

[BJT Page 004] [\x 4/]

2. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā thamhe kāyaṃ ugghaṃsenti

ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'kathaṃ hi nāma

samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā thamhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi

piṭṭhimpi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmapoddavā'ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. 'Saccaṃ kira bhikkhave jabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā thambhe

kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpiti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahi buddho

bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā

nahāyamānā thambhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave nahāyamānena bhikkhunā thamhe kāyougghaṃsetabbo. Yo ugghaṃseyya

āpatti dukkaṭassā"ti.

3. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā kuḍḍe kāyaṃ ugghaṃsenti

ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipāventi: kathaṃ hi nāma

samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā kuḍḍhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi

piṭṭhimapi, seyyathāpi mallamuṭṭhikā gāmapoddavāti assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantā naṃ vipāventānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. 'Saccaṃ kira bhikkhave jabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā kuḍḍe kāyaṃ

ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpiti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahi buddho

bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā

nahāyamānā kuḍḍe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmanetasi:

"Na bhikkhave nahāyamānena kuḍḍe kāyo ugghaṃsetabbo. Yo ugghaṃseyya āpatti

dukkaṭassāti.

4. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū aṭṭhāne. Nahāyanti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā nahāyamānā aṭṭhāne kāyaṃ

ugaghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. [PTS

Page 106] [\q 106/] assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ

vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. 'Saccaṃ kira bhikkhave

jabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā aṭṭhāne kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi

piṭṭhimpiti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā, "ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ

moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ

hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā aṭṭhāne kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave aṭṭhāne nahāyitabbaṃ. Yo nahāyeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

1. Aḍḍhāne- na. Ma (sabbattha)

[BJT Page 006] [\x 6/]

5. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū gandhabbahatthakena nahāyanti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā

gandhabbahatthakena kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ

bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ

ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te

bhikkhave moghapurisā nahāyamānā gandhabbahatthakena kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave gandhabbahatthakena nahāyitabbaṃ. Yo nahāyeyya āpatti dukkaṭassāti. "

6. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū kuruvindakasuttiyā nahāyanti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā

kuruvindakasuttiyā kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ

bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ

ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te

bhikkhave moghapurisā nahāyamānā kuruvindakasuttiyā kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave kuruvindakasuttiyā nahāyitabbaṃ yo nahāyeyya āpatti dukkaṭassāti. "

7. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū viggayha parikammaṃ kārāpenti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā

viggayhaparikammaṃ kārāpenti kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti.

Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ

moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ

hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā viggayha parikammaṃ kārāpenti kāyaṃ

ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā

pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva

appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā

bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave viggayha parikammaṃ kārāpetabbaṃ. Yo kārāpeyya āpatti dukkaṭassāti. "

8. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū mallakena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ

ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā mallakena kāyaṃ

ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho

bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā

nahāyamānā mallakena kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave mallakena nahāyitabbaṃ. Yo nahāyeyya āpatati dukkaṭassāti. "

9. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kacchurogābādho hoti. Na tassa vinā

mallakena phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave gilānassa akatamallakaṃ"ti.

10. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu jarādubbalo nahāyamāno na sakkoti attano

kāyaṃ ugghaṃsetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ukkāsikaṃ"ti.

11. Tena kho pana samayena bhikkhū piṭṭhiparikammaṃ kātuṃ kukkuccāyanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave puthupāṇikaṃ'ti.

[BJT Page 008. [\x 8/] ]

12. -19 Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū vallikaṃ, dhārenti. -Pe-pāmaṅgaṃ

dhārenti, -pe- kaṇṭhasuttaṃ dhārenti -pe- kaṭisuttakaṃ dhārenti, -peovaṭṭaṭikaṃ dhārenti,

-pekeyūraṃ1 dhārenti, -pe- hatthābharaṇaṃ dhārenti, -pe-aṅgulimuddikaṃ dhārenti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti " seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācenatānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ " saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū vallikaṃ dhārenti.

Pāmaṅgaṃ dhārenti-pe- kaṇṭhasuttakaṃ dhārenti-pe-kaṭisuttakaṃ dhārenti. Ovaṭṭīkaṃ

dhārenti-pe-keyūraṃ dhārenti-pe- hatthābharaṇaṃ dhārenti-peaṅgulimuddikaṃ dhārentī"ti.

'Sacca bhagavā'. -Pevigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave vallikā dhāretabbā, na pāmaṅgo dhāretabbo, na kaṇṭhasuttakaṃ dhāretabbaṃ

na kaṭisuttakaṃ dhāretabbaṃ. Na ovaṭṭikaṃ dhāretabbaṃ. Na keyūraṃ dhāretabbaṃ na

hatthābharaṇaṃ dhāretabbaṃ. Na aṅgulimuddikā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti

dukkaṭassāti. "

[Yyvvvyyvvvyyvvvyyvvvyyvvv20.] Tena kho pana samayena [PTS Page 107] [\q 107/]

chabbaggiyā bhikkhū dīghe kese dhārenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti

'seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ[xxxxxxxxxxxxxxxxx]

20. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū dīghe kese dhārenti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ

ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ

ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho

bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā

nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave dīghā kesā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave dumāsikaṃ vā duvaṅgulakaṃ vā"ti.

21-25. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kocchena kese osaṇhenti.

-Pephaṇakena kese osaṇhenti. -Pehatthaphaṇakena kese osaṇhenti. - Pesitthatelakena kese

osaṇhenti. -Peudakatelakena kese osaṇhenti manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti

"seyyathāpi gī kāmabhogino"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe-

"Na bhikkhave kocchena kesā osaṇhetabbā. Na phaṇakena kesā osaṇhetabbā. Na

hatthaphaṇakena kesā osaṇhetabbā. Na sitthatelakena kesā osaṇhetabbā. Na udakatelakena

kesā osaṇhetabbā. Yo osaṇheyya āpatti dukkaṭassāti. "

1. Kāyūraṃ-machasaṃ.

[BJT Page 010] [\x 10/]

26. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū ādāse'pi udakapatte'pi mukhanimittaṃ

olokenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṃ oloketabbaṃ. Yo olokeyya āpatti

dukkaṭassāti.

27. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mukhe vaṇo hoti. So bhikkhū pucchi

'kīdiso me āvuso vaṇo'ti. Bhikkhū evamāhaṃsu 'īdiso te āvuso vaṇo'ti. So na saddahati.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ābādhappaccayā ādāse vā udakapatte vā mukhanimittaṃ oloketunti.

"

28. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū mukhaṃ ālimpanti, mukhaṃ

ummaddenti, mukhaṃ cuṇṇenti, manosilikāya mukhaṃ lañchenti, aṅgarāgaṃ karonti,

mukharāgaṃ karonti, aṅgarāgamukharāgaṃ karonti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti.

'Seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira bhikkhave

chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi

piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ

moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ

hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

. 1

"Na bhikkhave mukhaṃ ālimpitabbaṃ, na mukhaṃ ummadditabbaṃ, na mukhaṃ

cuṇṇetabbaṃ, na manosilikāya mukhaṃ lañchetabbaṃ, na aṅgarāgo kātabbo, na mukharāgo

kātabbo, na aṅgarāga mukharāgo kātabbo. Yo kareyya āpatti dukkaṭassā"ti.

29. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhūno cakkhurogābādho hoti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ābādhappaccayā mukhaṃ ālimpitunti. "

30. Tena kho pana samayena rājagahe giraggasamajjo hoti. Chabbaggiyā bhikkhū

giraggasamajjaṃ dassanāya agamaṃsu. Manussā ujjhāyanti, khīyanti vipācenti " kathaṃ hi

nāma samaṇā sakyaputtiyā naccampi gītampi vāditampi [PTS Page 108] [\q 108/]

dassanāya gacchissanti 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ

bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ

akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ

ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā

pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva

appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā

bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gantabbaṃ. Yo gaccheyya āpatti

dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 012. [\x 12/] ]

31. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyanti.

Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'yatheva mayaṃ gāyāma evamevime samaṇā

sakyaputtiyā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantī'ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā

lajjino kukkuccakā sikkhā kāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hī nāma

chabbaggiyā bhikkhū āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyissantī'ti. Atha kho te bhikkhu

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kiri bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā

rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī

Buddho bhagavā, "ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ

appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave

moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi

piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya.

Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Pañcime bhikkhave ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantassa: attā pi1 tasmiṃ

sare sārajjati, pare pi tasmiṃ sare sārajjanti, gahapatikā pi ujjhāyanti, sarakattimpi

nikāmayamānassa samādhissa bhaṅgo hoti. Pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati. Ime kho

bhikkhave pañca ādīnavā āyatakena gītassarena dhammaṃ gāyantassa. Na bhikkhave

āyatakena gītassarena dhammo gāyitabbo. Yo gāyeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū sarabhaññe kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave sarabhaññanti. "

32. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bāhiralomiṃ uṇṇiṃ dhārenti. Manussā

ujjhāyanti khiyanti vipācenti 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃsaccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ

ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho

bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā

nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave bāhiralomi uṇṇī dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

33. Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārāme ambā phalino

honti. Raññā māgadhena seniyena bimbisārena anuññātaṃ hoti 'yathāsukhaṃ ayyā ambaṃ

paribhuñjantu'ti. Chabbaggiyā bhikkhū taruṇañceva ambaṃ pātāpetvā paribhuñchiṃsu.

Rañño ca [PTS Page 109] [\q 109/] māgadhassa seniyassa bimbisārassa ambena attho

hoti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro manusse āṇāpesi 'gacchatha bhaṇe ārāmaṃ,

gantvā ambaṃ āharathā'ti. 'Evaṃ devā'ti kho te manussā rañño māgadhassa seniyassa

bimbisārassa paṭissutvā ārāmaṃ gantvā ārāmapāle etadavocuṃ 'devassa bhaṇe ambena attho

ambaṃ dethā'ti. 'Natthayyā ambaṃ. Taruṇaṃ yeva ambaṃ pātāpetvā bhikkhū paribhuñjiṃsū'ti.

1. Attānāpi-machasaṃ.

[BJT Page 014] [\x 14/]

Atha kho te manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṃ ārocesuṃ.

'Suparibhuttaṃ bhaṇe ayyehi ambaṃ. Api ca bhagavatā mattā vaṇṇitā'ti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti 'kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā rañño ambaṃ

paribhuñjissanti'ti. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ

vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ saccaṃ kira bhikkhave

chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi

piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ

moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ

hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave ambaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

34. Tena kho pana sasamayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṃ hoti. Sūpe ambapesikāyo

pakkhittā honti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti.

'Paṭigaṇhātha bhikkhave paribhuñjatha. Anujānāmi bhikkhave ambapesikanti. "

Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṃ hoti. Te na pariyāpuṇiṃsu

ambapesikaṃ kātuṃ. Bhattagge sakaleheva ambehi caranti. Bhikkhū kukkuccāyantā na

paṭigaṇhanti.

" Paṭigaṇhātha bhikkhave paribhuñjatha. Anujānāmi bhikkhave pañcahi samaṇakappehi

phalaṃ paribhuñjituṃ, aggiparicitaṃ, satthaparicitaṃ, nakhaparicitaṃ, abījaṃ,

nibbaṭṭabījaññeva pañcamaṃ. Anujānāmi bhikkhave imehi pañcahi samaṇakappehi phalaṃ

paribhuñjitunti. "

35. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū ahinā daṭṭho kālakato1 hoti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. Naha nūna so bhikkhave bhikkhū imāni cattāri abhirājakulāni mettena

cittena eri. Sace hi so bhikkhave bhikkhū imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena

phareyya, na hi so bhikkhave bhikkhū ahinā daṭṭho kālaṃ kareyya. Katamāni cattāri

ahirājakulāni: virūpakkhaṃ ahirājakulaṃ, erāpathaṃ ahirājakulaṃ chabyāputtaṃ ahirājakulaṃ,

kaṇhāgotamakaṃ [PTS Page 110] [\q 110/] ahirājakulaṃ, naha2 nūna so bhikkhave

bhikkhū imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharī: sace hi so bhikkhave bhikkhū

imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya, na hi so bhikkhave bhikkhū ahinā

daṭṭho kālaṃ kareyya. Anujānāmi bhikkhave imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena

pharituṃ, attaguttiyā attarakkhāya attaparittaṃ kātuṃ. Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ:

1. Kālaṃkato-machasaṃ 2. Nahi nūna-machasaṃ.

[BJT Page 016] [\x 16/]

"Virūpakkhehi me mettaṃ mettaṃ erāpathehi me

Chabyāputtehi me mettaṃ mettaṃ kaṇhāgotamakehi ca

Apādakehi me mettaṃ mettaṃ dipādakehi me

Catuppadehi me mettaṃ mettaṃ bahuppadehi me

Mā maṃ apādako hiṃsi mā maṃ hiṃsi dipādako

Mā maṃ catuppado hiṃsi mā maṃ hiṃsi bahuppado

Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā ca kevalā sabbe bhadrāni passantu mā kañci

pāpamāgamā

Appamāṇo buddho

Appamāṇo dhammo appamāṇo saṅgho

Pamāṇavantāni siriṃsapāni1

Ahi vicchikā satapadī uṇṇānābhi

Sarabū mūsikā katā me rakkhā

Katā me parittā paṭikkamantu bhūtāni

So'haṃ namo bhagavato

Namo sattannaṃ sammāsambuddhānanti. "

36. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu anabhiratiyā pīḷito attano aṅgajātaṃ chindi.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Aññamhi so bhikkhave moghapuriso chettabbamhi aññaṃ

chindi.

Na bhikkhave attano aṅgajātaṃ chettabbaṃ. Yo chindeyya āpatti thullaccayassāti. "

1. Sarisapāni-machasaṃ.

[BJT Page 018] [\x 18/]

37. Tena kho pana samayena rājagahakassa seṭṭhissa mahagghassa candanasārassa

candanagaṇṭhi uppannā hoti. Atha kho rājagahakassa seṭṭhissa etadahosi: 'yannūnāhaṃ

imāya candanagaṇṭhiyā pattaṃ likhāpeyyaṃ, lekhañca me paribhogaṃ bhavissati, pattaṃ ca

dānaṃ dassāmī'ti. Atha kho rājagahako seṭṭhi tāya candanagaṇṭhiyā pattaṃ likhāpetvā

sikkāya vāhitvā veḷagge ālaggetvā veḷuparamparāya bandhitvā evamāha: ' yo samaṇo vā

brāhmaṇo vā arahā ceva iddhimā ca dinnaṃ yeva pattaṃ oharatu'ti.

Atha kho [PTS Page 111] [\q 111/] pūraṇo kassapo yena rājagahako seṭṭhi

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājagahakaṃ seṭṭhiṃ etadavoca: 'ahaṃ hi gahapati, arahā

ceva iddhimā ca dehi me pattanti' 'sace bhante, āyasmā arahā ceva iddhimā ca dinnaṃ yeva

pattaṃ oharatu'ti.

Atha kho makkhaligosālo ajito kesakambalo pakudho kaccāyano sañjayo bellaṭṭhiputto

nigaṇṭho nātaputto yena rājagahako seṭṭhi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rājagahakaṃ

seṭṭhiṃ etadavoca: 'ahaṃ hi gahapati arahā ceva iddhimā ca, dehi me pattanti. ' 'Sace bhante,

āyasmā arahā ceva iddhimā ca dinnaṃ yeva pattaṃ, oharatu'ti.

Tena kho pana samayena āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca piṇḍolabhāradvājo

pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho

āyasmā piṇḍolabhāradvājo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca, 'āyasmā kho

mahāmoggallāno arahā ceva iddhimā ca gacchāvuso moggallāna, etaṃ pattaṃ ohara, tuyheso

pattoti. 'Āyasmāpi kho piṇḍolabhāradvājo arahā ceva iddhimā ca. Gacchāvuso bhāradvāja,

etaṃ pattaṃ ohara. Tuyheso patto'ti. Atha kho āyasmā piṇḍolabhāradvājo vehāsaṃ

abbhuggantvā taṃ pattaṃ gahetvā tikkhattuṃ rājagahaṃ anupariyāyi.

[BJT Page 020] [\x 20/]

Tena kho pana samayena rājagahako seṭṭhi saputtadāro sake nivesane ṭhito hoti pañjaliko

namassamāno. 'Idheva bhante ayyo bhāradvājo amhākaṃ nivesane patiṭṭhātu'ti. Atha kho

āyasmā piṇḍolabhāradvājo rājagahakassa seṭṭhissa nivesane patiṭṭhāsi. Atha kho

rājagahako seṭṭhi āyasmato piṇḍolabhāradvājassa hatthato pattaṃ gahetvā mahagghassa

khādanīyassa pūretvā āyasmato piṇḍolabhāradvājassa pādāsi. Atha kho āyasmā

piṇḍolabhāradvājo taṃ pattaṃ gahetvā ārāmaṃ agamāsi. Assosuṃ kho manussā 'ayyena kira

piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito'ti. Te ca manussā uccāsaddā

mahāsaddā āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ piṭṭhito anubandhiṃsu. Assosi kho bhagavā

uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ. Sutvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: kinnu kho so ānanda,

uccāsaddo mahāsaddo'ti.

'Āyasmatā bhante, piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito. Assosuṃ kho

bhante, manussā ayyena kira piṇḍolabhāradvājena rājagahakassa seṭṭhissa patto ohāritoti.

Te ca bhante manussā uccāsaddā mahāsaddā āyasmantaṃ piṇḍolabhāradvājaṃ piṭṭhito

piṭṭhito anubaddhā, so eso bhante, bhagavā, uccāsaddo mahāsaddo'ti.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhu saṅghaṃ sannipātetvā

āyasmantaṃ [PTS Page 112] [\q 112/] piṇḍolabhāradvājaṃ paṭipucchi 'saccaṃ kira tayā

bhāradvāja, rājagahakassa seṭṭhissa patto ohārito'ti.

'Saccaṃ bhagavā. '

Vigarahī buddho bhagavā, 'ananucchavikaṃ bhāradvāja ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tvaṃ bhāradvāja, chavassa

dārupattassa kāraṇā gihīnaṃ uttarīmanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassessasi.

Seyyathāpi bhāradvāja, mātugāmo chavassa māsakarūpassa kāraṇā kopīnaṃ dasseti,

evameva kho tayā bhāradvāja, chavassa dārupattassa kāraṇā gihīnaṃ

uttarīmanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassitaṃ. Netaṃ bhāradvāja, appasannānaṃ vā

pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhāradvāja, appasannānaṃ ceva

appasādāya pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyā'ti.

[BJT Page 022] [\x 22/]

Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

" Na bhikkhave, gihīnaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetabbaṃ. Yo

dasseyya āpatti dukkaṭassa. Bhindathetaṃ bhikkhave, dārupattaṃ. Sakalikaṃ sakalikaṃ katvā

bhikkhūnaṃ añjanūpapiṃsanaṃ detha. Na ca bhikkhave dārupatto dhāretabbo yo dhāreyya

āpatti dukkaṭassā"ti.

38. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace patte dhārenti sovaṇṇamayaṃ

rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā

rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī

buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ

appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave

moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi

piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya.

Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, sovaṇṇamayo patto dhāretabbo, na rūpiyamayo patto dhāretabbo, na

veḷuriyamayo patto dhāretabbo, na phalikamayo patto dhāretabbo, na kaṃsamayo patto

dhāretabbo, na kācamayo patto dhāretabbo, na tipumayo patto dhāretabbo, na sīsamayo

patto dhāretabbo, na tambalohamayo patto dhāretabbo, yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave dve patte ayopattaṃ, mattikāpattaṃ"ti.

39. Tena kho pana samayena pattamūlaṃ ghaṃsīyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

'Anujānāmi bhikkhave, pattamaṇḍalanti. '.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni pattamaṇḍalāni dhārenti

sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī

kāmabhāgino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū

nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ

bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ

ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te

bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi

piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya.

Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, uccāvacāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave, dve pattamaṇḍalāni tipumayaṃ sīsamayaṃ"ti.

Bahalāni maṇḍalāni nācchupīyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārovesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, likhītu"nti

Valī [PTS Page 113] [\q 113/] honti bhagavato etamatthaṃ ārovesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, makaradantakaṃ chinditu"nti.

[BJT Page 024] [\x 24/]

40. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū citrāni pattamaṇḍalāni dhārenti

rūpakākiṇṇāni bhittikammakatāni. Tāni rathikāyapi dassentā āhiṇḍanti. Manussā ujjhāyanti

kīyanti vipācenti, 'seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ

kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃse nti ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ

bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ

akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ

ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā

pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva

appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā

bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, citrāni pattamaṇḍalāni dhāretabbāni rūpakākiṇṇāni bhittikammakatāni. Yo

dhāreyya āpatati dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, pakatimaṇḍala'nti.

41. Tena kho pana samayena bhikkhū saudakaṃ pattaṃ paṭisāmenti. Patto dussati.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave, sodako patto paṭisāmetabbo. Yo paṭisāmeyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave, otāpetvā pattaṃ paṭisāmetu"nti.

42. Tena kho pana samayena bhikkhū sodakaṃ pattaṃ otāpenti, patto duggandho hoti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave, sodako patto otāpetabbo. Yo otāpeyya āpatati dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave, vodakaṃ katvā otāpetvā pattaṃ paṭisāmetu"nti,

43. Tena kho pana samayena bhikkhū uṇhe pattaṃ nidahanti pattassa vaṇṇo dussati.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave, uṇhe patto nidahitabbo. Yo nidaheyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave, muhuttaṃ uṇhe otāpetvā pattaṃ paṭisāmetu"nti.

44. Tena kho pana samayena sambahulā pattā ajjhokāse anādhārā nikkhittā honti.

Vātamaṇḍalikāya āvaṭṭitvā pattā bhijjiṃsu. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Anujānāmi bhikkhave, pattādhāraka"nti.

45. Tena kho pana samayena bhikkhu mīḍhante pattaṃ nikkhipanti. Paripatitvā patto

bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave, mīḍhante patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 026] [\x 26/]

46. Tena kho pana samayena bhikkhu parihaṇḍante pattaṃ nikkhipanti. Paripatitvā patto

bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave, paribhaṇḍante patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

47. Tena kho pana samayena bhikkhū chamāya pattaṃ nikkujjanti. Oṭṭho ghaṃsīyati.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, tiṇasanthāraka"nti.

Tiṇasanthārako upacikāhi khajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave, coḷaka"nti.

Coḷakaṃ upacikāhi khajjati. [PTS Page 114] [\q 114/] bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, pattamālakanti. " Pattamālakā paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, pattakaṇḍolika"nti.

Pattakaṇḍolikāya patto ghaṃsīyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, pattatthavika"nti.

Aṃsabandhako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave, aṃsabandhakaṃ bandhanasuttaka"nti.

48. Tena kho pana samayena bhikkhū bhittikhīlepi nāgadantakepi pattaṃ lagganti.

Paripatitvā patto hijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave, patto laggetabbo. Yo laggeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 028] [\x 28/]

49. Tena kho pana samayena bhikkhū mañce pattaṃ nikkhipanti. Satisammosā nisīdantā

ottharitvā pattaṃ hindanti, bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave, mañce patetā nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

50. Tena kho pana samayena bhikkhū pīṭhe pattaṃ nikkhipanti. Satisammosā nisīdannā

ottharitvā pattaṃ bhindanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave, pīṭhe patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

51. Tena kho pana samayena bhikkhu aṅke pattaṃ nikkhipanti. Satisammosā vuṭṭhahanti.

Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave, aṅke patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

52. Tena kho pana samayena bhikkhū chatte pattaṃ nikkhipanti. Vātamaṇḍalikāya chattaṃ

ukkhipīyati. Paripatitvā patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhava, chatte patto nikkhipitabbo. Yo nikkhipeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

53. Tena kho pana samayena bhikkhū pattahatthā kavāṭaṃ paṇāmenti. Kavāṭo āvaṭṭhitvā

patto bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave, pattahatthena kavāṭo paṇāmetabbo. Yo paṇāmeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

54. Tena kho pana samayena bhikkhu tumbakaṭāhe piṇḍāya caranti. Manussā ujjhāyanti

khīyantī vipācenti 'seyyathāpi tittiyā'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave, tumbakaṭāhe piṇḍāya caritabbaṃ, yo careyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 030] [\x 30/]

55. Tena kho pana samayena bhikkhu [PTS Page 115] [\q 115/] ghaṭikaṭāhe piṇḍāya

caranti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi titthiyā'ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ

ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho

bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā

nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ

bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti.

Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, ghaṭīkaṭāhe piṇḍāya caritabbaṃ. Yo careyya āpatti dukkaṭassā"ti.

56. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū sabbapaṃsukuliko hoti. So chavasīsassa

pattaṃ dhāreti, aññatarā itthi passitvā bhītā vissaramakāsi 'abbhuṃ me, pisāco vatāyanti'.

Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti, 'kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā chavasīsassa

pattaṃ dhāressanti, seyyathāpi pisācillikā'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ saccaṃ kira

bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi

urampi piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ

bhikkhave tesaṃ moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ

akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ

ugghaṃsessanti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā

pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva

appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā

bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, chavasīsassa patto dhāretabbo. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Na ca

bhikkhave, sabbapaṃsukulikena bhavitabbaṃ. Yo bhaveyya āpatti dukkaṭassā"ti.

57. Tena kho pana samayena bhikkhū calakānipi aṭṭhikānipi ucciṭṭhodakampi pattena

nīharanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'yasmiṃ yevime samaṇā sakyaputtiyā

bhuñjanti sova nesaṃ paṭiggahoti ' bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ saccaṃ kira bhikkhave

chabbaggiyā bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi

piṭṭhimpīti. Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ

moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ

hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave, calakāni vā aṭṭhikāni vā ucciṭṭhodakaṃ vā pattena nīharitabbaṃ. Yo

nīhareyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave, paṭiggaha"nti.

58. Tena kho pana samayena bhikkhū hatthena vipāṭetvā cīvaraṃ sibbenti. Cīvaraṃ vilomaṃ

hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, satthakaṃ namataka"nti.

59. Tena kho pana samayena saṅghassa daṇḍasatthakaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, daṇḍasatthaka"nti.

[BJT Page 032] [\x 32/]

60. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace satthakadaṇḍe dhārenti

sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī

kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā

bhikkhū nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsenti ūrumpi bāhumpi urampi piṭṭhimpīti.

Saccaṃ bhagavā. Vigarahī buddho bhagavā, " ananucchavikaṃ bhikkhave tesaṃ

moghapurisānaṃ ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ

hi nāma te bhikkhave moghapurisā nahāyamānā rukkhe kāyaṃ ugghaṃsessanti ūrumpi

bāhumpi urampi piṭṭhimpi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyāti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"Na bhikkhave uccāvacā satthakadaṇḍā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ vīsāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ

kaṭṭhamayaṃ jatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimayanti.

61. Tena kho pana samayena bhikkhū kukkuṭapattena pī veḷupesikāya pi cīvaraṃ sibbenti

cīvaraṃ dussibbitaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Anujānāmi bhikkhave sūcika"nti.

Sūciyo kaṇṇakitāyo honti.

"Anujānāmi [PTS Page 116] [\q 116/] bhikkhave sūcināḷika"nti

Sūcināḷikāyapi kaṇṇakitāyo honti.

"Anujānāmi bhikkhave kiṇṇena pūretu"nti.

Kiṇṇepi kaṇṇakitāyo honti.

"Anujānāmi bhikkhave sattuyā pūretu"nti.

Sattuyāpi kaṇṇakitāyo honti.

" Anujānāmi bhikkhave saritaka"nti.

Saritakenapi kaṇṇakitāyo honti.

"Anujānāmi bhikkhave madhusitthakena sāretu"nti.

Sāritakaṃ paribhijjati.

"Anujānāmi bhikkhave sāritasipāṭika"nti.

62. Tena kho pana samayena bhikkhū tattha tattha khīlaṃ nikhanitvā sambandhitvā cīvaraṃ

sibbanti. Cīvaraṃ vikaṇṇaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

" Anujānāmi bhikkhave kaṭhinaṃ, kaṭhinarajjuṃ. Tattha tattha obandhitvā cīvaraṃ

sibbetunti, "

[BJT Page 034] [\x 34/]

Visame kaṭhinaṃ pattharanti. Kaṭhinaṃ paribhijjati.

" Na bhikkhave visame kaṭhinaṃ pattharitabbaṃ. Yo patthareyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Chamāya kaṭhinaṃ pattharanti. Kaṭhinaṃ paṃsukitaṃ hoti.

"Anujānāmi bhikkhave tiṇasanthārakanti"

Kaṭhinassa anto jīrati.

"Anujānāmi bhikkhave anuvātaṃ paribhaṇḍaṃ āropetunti".

Kaṭhinaṃ nappahoti.

" Anujānāmi bhikkhave daṇḍakaṭhinaṃ vidalakaṃ salākaṃ vinandhanarajjuṃ

vinandhanasuttakaṃ vinandhitvā cīvaraṃ sibbetunti. "

Suttantarikāyo visamā honti.

"Anujānāmi bhikkhave kalimbakanti"

Suttā vaṅkā honti.

"Anujānāmi bhikkhave moghasuttakanti. "

63. Tena kho pana samayena bhikkhū adhotehi pādehi kaṭhinaṃ akkamanti. Kaṭhinaṃ

dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave adhotehi pādehī kaṭhinaṃ akkamitabbaṃ. Yo akkameyya āpatti

dukkaṭassāti".

64. Tena kho pana samayena bhikkhū allehi pādehi kaṭhinaṃ akkamanti. Kaṭhinaṃ dussati.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave allehi pādehi kaṭhinaṃ akkamitabbaṃ. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti.

65. Tena kho pana samayena bhikkhū saupāhanā kaṭhinaṃ akkamanti. Kaṭhinaṃ dussati.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave saupāhanena kaṭhinaṃ akkamitabbaṃ. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 036] [\x 36/]

66. Tena kho pana samayena bhikkhu cīvaraṃ sibbentā aṅguliyā paṭigaṇhanti, aṅguliyo

dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave paṭiggahanti"

67. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace paṭiggahodhārenti

sovaṇṇamayaṃ rūpīmayaṃ. Manussā [PTS Page 117] [\q 117/] ujjhāyanti khīyanti

vipācenti. 'Seyyathāpi gihi kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave uccāvacā paṭiggahā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukakaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ visāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ kaṭṭhamayaṃ

jatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimayanti. "

68. Tena kho pana samayena sūciyopi sattakāpi paṭiggahāpi nassanti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave āvesanavitthakanti. "

Āvesanavitthake samākulā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave paṭiggahanti".

Aṃsabaddhako na hoti

"Anujānāmi bhikkhave aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttakanti"

69. Tena kho pana samayena bhikkhu abbhokāse cīvaraṃ sibbantā sītenapi uṇhenapi

kilamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave kaṭhinasālaṃ kaṭhinamaṇḍapanti".

Kaṭhinasālā nīcavatthukā hoti. Udakena ottharīyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātunti".

Cayo paripatati.

"Anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayanti".

Ārohantā vihaññanti.

"Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ dārusopāṇanti. "

Ārohantā paripatanti.

"Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti. "

[BJT Page 038] [\x 38/]

Kaṭhinasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati. "Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ

kātuṃ setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ

makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ cīvararajjunti".

70. Tena kho pana samayena bhikkhu cīvaraṃ sibbetvā tattheva kaṭhinaṃ ujjhitvā

pakkamanti. Undurehipi upacīkāhi pi khajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesu1. " Anujānāmi

bhikkhave kaṭhinaṃ saṅgharitunti".

Kaṭhinaṃ paribhijjati. "Anujānāmi bhikkhave goghaṃsikāya kaṭhinaṃ saṅgharitunti"

Kaṭhinaṃ viniveṭhiyati. "Anujānāmi bhikkhave bandhanarajjunti".

71. Tena kho pana samayena bhikkhū kuḍḍhepi thamhe pi kaṭhinaṃ ussāpetvā pakkamanti.

Paripatitvā kaṭhinaṃ bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bhittikhīle vā nāgadante vā laggetunti".

72. Atha kho bhagavā rājagahe yathāhirantaṃ viharitvā yena vesāli tena cārikaṃ pakkāmi.

Tena kho pana samayena [PTS Page 118] [\q 118/] bhikkhū sūcikampi satthakampi

bhesajjampi pattena ādāya gacchanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bhesajjatthavikanti"

Aṃsabaddhako na hoti.

"Anujānāmi bhikkhave aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttakanti"

73. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upāhanāyo kāyabandhanena bandhitvā

gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ abhivādento upāhanāyo sīsena

ghaṭṭesi. So bhikkhū maṅku ahosi. Atha kho so bhikkhū ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ

etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave upāhanatthavikanti. "

Aṃsabaddhako na hoti. "Anujānāmi bhikkhave aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttakanti".

74. Tena kho pana samayena antarāmagge udakaṃ akappiyaṃ hoti. Parissāvanaṃ na hoti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave parissāvananti".

Coḷakaṃ nappahoti.

"Anujānāmi bhikkhave kaṭacchuparissāvananti". Coḷakaṃ nappahoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave dhammakarakanti. "

[BJT Page 040] [\x 40/]

75. Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapadesu addhānamaggapaṭipannā

honti. Eko bhikkhu anācāraṃ ācarati. Dutiyo bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca, 'mā āvuso

evarūpaṃ akāsi. Netaṃ kappatī'ti. So tasmiṃ upanaddhi1. Atha kho so bhikkhū pipāsāya

pīḷito upanaddhaṃ bhikkhuṃ etadavoca 'dehī me āvuso parissāvanaṃ pānīyaṃ pivissāmī'ti

upanaddho bhikkhu na adāsi. So bhikkhu pipāsāya pīḷito kālamakāsi. Atha kho so bhikkhu

ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. " Kimpana tvaṃ āvuso parissāvanaṃ

yāciyamāno na adāsī"ti. 'Evamāvuso'ti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā

sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti, 'kathaṃ hī nāma bhikkhū parissāvanaṃ

yāciyamāno na dassatī'ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhu saṅghaṃ sannipātāpetvā taṃ

bhikkhuṃ paṭipucchi 'saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu parissāvanaṃ yāciyamāno na adāsī'ti.

'Saccaṃ bhagavā'. Vigarahi buddho bhagavā, 'ananucchavikaṃ moghapurisa ananulomikaṃ

appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ, kathaṃ hī nāma tvaṃ moghapurisa,

parissāvanaṃ yāciyamāno na dassasi? Netaṃ [PTS Page 119] [\q 119/] moghapurisa

appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ moghapurisa

appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā'ti. Vigarahitvā

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi. " Na bhikkhave addhānamaggapaṭipannena

bhikkhunā parissāvanaṃ yāciyamānena na dātabbaṃ yo na dadeyya āpatti dukkaṭassa, na ca

bhikkhave aparissāvanakena addhānamaggo paṭipajjitabbo. Yo paṭipajjeyya āpatti

dukkaṭassa. Sace na hoti parissāvanaṃ vā dhammakarako vā saṅghāṭikaṇṇo pi

adhiṭṭhātabbo iminā parissāvetvā pivissāmī"ti.

76. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesāli tadavasari. Tatra sudaṃ

bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kuṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena bhikkhū

navakammaṃ karonti. Parissāvanaṃ na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. Upanandhi-sīmu.

[BJT Page 042. [\x 42/] ]

"Anujānāmi bhikkhave daṇḍaparissāvananti". Daṇḍaparissāvanaṃ na sammati. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave ottharakanti".

77. Tena kho pana samayena bhikkhū makasehi ubbāḷahā honti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave makasakuṭikanti".

78. Tena kho pana samayena vesāliyaṃ paṇitānaṃ bhattānaṃ bhattapaṭipāṭi adhiṭṭhitā hoti.

Bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā abhisannakāyā honti bahvābādhā. Atha kho jīvako

komārabhacco vesāliṃ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Addasā kho jīvako komārabhacco

bhikkhū abhisannakāye bahvābādhe. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco

bhagavantaṃ etadavoca: etarahi bhante bhikkhū abhisannakāyā bahvābādhā. Sādhu bhante

bhagavā bhikkhūnaṃ caṅkamañca jantāgharañca anujānātu evaṃ bhikkhū appābādhā

bhavissantīti.

Atha kho bhagavā jīvakaṃ komārabhaccaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi

samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya

sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā

padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi: " anujānāmi bhikkhave vaṅkamañca jantāgharañcāti.

Tena kho pana samayena bhikkhū [PTS Page 120] [\q 120/] visame caṅkame caṅkamanti.

Pādā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave samaṃ kātunti.

" Caṅkamo nīcavatthuko hoti. Udakena ottharīyati. "Anujānāmi bhikkhave uccavattukaṃ

kātunti. " Cayo paripatati, " anujānāmi bhikkhave cinituṃ taye caye: iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ

dārucayanti. "

[BJT Page 044] [\x 44/]

Ārohantā vihaññanti. " Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ

dārusopāṇanti. "

Ārohantā paripatanti. Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti.

79. Tena kho samayena bhikkhū caṅkame caṅkamantā paripatanti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave caṅkamaṇavedikanti. "

80. Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse caṅkamantā sītenapi uṇhenapi kilamanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave caṅkamaṇasālā"ti.

Caṅkamaṇasālāyaṃ1 tiṇacuṇṇaṃ paripatati. " Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā2

ullittāvalittaṃ kātuṃ: setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ

latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ cīvararajjunti. "

81. Jantāgharaṃ nīcavattukaṃ hoti. Udakena ottharīyati. "Anujānāmi bhikkhave

uccavattukaṃ kātunti. " Cayo paripatati. " Anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye:

iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayanti. "

Ārohantā vihaññanti. " Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ

dārusopāṇanti".

Ārohantā paripatanti. " Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti. "

Jantāgharassa kavāṭaṃ na hoti. "Anujānāmi bhikkhave kavāṭaṃ piṭṭhasaṅghāṭaṃ

udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ aggalavaṭṭikaṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tālacchiddaṃ

āviñjanacchiddaṃ āviñjanarajajunti"

1. Caṅkamaṇasālāya-sīmu, 2. Ogumphetvā-machasaṃ.

[BJT Page 046] [\x 46/]

82. Jantāgharassa kuḍḍapādo jīrati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave

maṇḍalikaṃ kātunti. "

Jantāgharassa dhūmanettaṃ na hoti. "Anujānāmi bhikkhave dhūmanettanti. "

83. Tena kho pana samayena bhikkhu buddake jantāghare majjhe aggiṭṭhānaṃ karonti.

Upacāro na hoti. " Anujānāmi bhikkhave khuddake jantāghare ekamantaṃ aggiṭṭhānaṃ

kātuṃ, mahallake majjhe"ti.

Jantāghare aggi mukhaṃ ḍahati. "Anujānāmi bhikkhave mukhamattikanti. "

Hatthe1 mattikaṃ tementi. "Anujānāmi bhikkhave mattikā doṇikanti. "

Mattikā duggandhā hoti. "Anujānāmi bhikkhave vāsetunti. "

Jantāghare aggi kāyaṃ ḍahati. "Anujānāmi bhikkhave udakaṃ atiharitunti. " Pātiyāpi

pattenapi udakaṃ atiharanti. "Anujānāmi bhikkhave udakādhānaṃ udakasarāvakanti. "

84. Jantāgharaṃ tiṇacchadanaṃ sādeti2. "Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā3 ullittāvalittaṃ

kātunti. "

Jantāgharaṃ cikkhallaṃ hoti. "Anujānāmi bhikkhave santharituṃ tayo santhare4:

iṭṭhakāsantharaṃ silāsantharaṃ dārusantharanti. " Cikkhallaññeva hoti. " Anujānāmi

bhikkhave dhovitunti. "

Udakaṃ santiṭṭhati, " anujānāmi bhikkhave udakaniddhamananti. "

Tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare [PTS Page 121] [\q 121/] chamāya

nisīdanti. Gattāni kaṇḍuvanti. "Anujānāmi bhikkhave jantāgharapīṭhanti. "

1. Hatthena- sīmu, 2. Tiṇacchadanaṃ na sedeti-[pts 3.] Ogumphetvā-machasaṃ 4.

Santhāre-machasaṃ.

[BJT Page 048] [\x 48/]

85. Tena kho pana samayena jantāgharaṃ aparikkhittaṃ hoti. " Anujānāmi bhikkhave

parikkhipituṃ, tayo pākāre iṭṭhakāpākāraṃ silāpākāraṃ dārupākāranti. "

Koṭṭhako na hoti. " Anujānāmi bhikkhave koṭṭhakanti. "

Koṭṭhako nīcavatthuko hoti, udakena ottharīyati. " Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ

kātunti. "

Cayo paripatati "anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayanti.

"

Ārohantā vihaññanti. "Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ

dārusopāṇanti. "

Ārohantā paripatanti. "Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti. "

Koṭṭhakassa kavāṭaṃ na hoti. "Anujānāmi bhikkhave kavāṭaṃ piṭṭhasaṅghāṭaṃ

udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ aggalavaṭṭikaṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tācchiddaṃ

āviñjanacchiddaṃ āviñjanarajjunti. "

Koṭṭhake tiṇacuṇṇaṃ paripatati. "Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ

setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ

pañcapaṭikanti.

Pariveṇaṃ cikkhallaṃ hoti. "Anujānāmi bhikkhave marumbaṃ upakiritunti. "

Na pariyāpuṇanti. "Anujānāmi bhikkhave padarasilaṃ nikkhipitunti. " Udakaṃ santiṭṭhati.

"Anujānāmi bhikkhave udakaniddhamananti. "

[BJT Page 050] [\x 50/]

86. Tena kho pana samayena bhikkhū naggā naggaṃ abhivādenti. Naggā naggaṃ

abhivādāpenti. Naggā naggassa parikammaṃ karonti. Naggā naggassa parikammaṃ

kārāpenti1. Naggā naggassa denti. Naggā paṭigaṇhanti2. Naggā khādanti. Naggā bhuñjanti.

Naggā sāyanti. Naggā pivanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave naggena

naggo abhivādetabbo. Yo abhivādeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena naggo

abhivādāpetabbo. Yo abhivādāpeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena abhivādetabbaṃ yo

abhivādeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena abhivādāpetabbaṃ yo abhivādāpeyya āpatti

dukkaṭassa, na naggena naggassa parikammaṃ kātabbaṃ yo kareyya āpatti dukkaṭassa, na

naggena naggassa parikammaṃ kārāpetabbaṃ yo kārāpeyya āpatti dukkaṭassa. Na naggena

naggassa dātabbaṃ yo dadeyya āpatti dukkaṭassa. Na naggena paṭiggahetabbaṃ yo

paṭiggaheyya āpatti dukkaṭassa, na naggena khāditabbaṃ yo khādiyeyya āpatti dukkaṭassa,

na naggena bhūñjitabbaṃ yo bhuñjeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena sāyitabbaṃ yo

sāyeyya āpatti dukkaṭassa, na naggena pātabbaṃ yo piveyya āpatti dukkaṭassāti.

87. Tena kho pana samayena bhikkhū jantāghare chamāya cīvaraṃ nikkhipatti. Cīvaraṃ

paṃsukitaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ, " anujānāmi bhikkhave jantāghare

cīvaravaṃsaṃ cīvararajjunti. "

Deve vassente cīvaraṃ ovassati. "Anujānāmi [PTS Page 122] [\q 122/] bhikkhave

jantāgharasālanti"

Jantāgharasālā nīcavatthukā hoti. Udakena ottharīyati. "Anujānāmi bhikkhave

uccavatthukaṃ kātunti. "

Cayo paripatati. Anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ sīlācayaṃ

Dārucayanti. Ārohantā vihaññanti anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhasopāṇaṃ

silāsopāṇaṃ dārusopāṇanti" ārohantā paripatanti" anujānāmi bhikkhave ālambana bāhanti."

Jantāgharasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati. " Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ

kātuṃ setavaṇṇaṃ kālavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ

makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ anujānāmi bhikkhave tiṇacuṇṇaṃ gerukaparikammaṃ

mālākammaṃ latākammaṃ dārucayanti. "Ārohantā paripatanti " anujānāmi bhikkhave tayo

gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ ārohantā

paripatanti anujānāmi bhikkhave cīvaravaṃsaṃ cīvararajjunti. "

Tena kho pana samayena bhikkhū naggā jantāgharepi udakepi parikammaṃ kātuṃ

kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave tisso paṭicchādiyo

jantāgharapaṭicchādiṃ udakapaṭicchādiṃ vatthapaṭicchādinti. "

1. Kārenti-sīmu 2. Paṭiggaṇhanti-sīmu.

[BJT Page 052] [\x 52/]

88. Tena kho pana samayena jantāghare udakaṃ na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "

Anujānāmi bhikkhave udapānanti. "

Udapānassa kulaṃ lujjati. "Anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye: iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ

dārucayanti. "

Udapāno nīcavatthuko hoti. Udakena ottharīyati. " Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ

kātunti. "

Cayo paripatati""anujānāmi bhikkhave cinituṃtayo caye: iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayanti.

"Ārohantā vihaññanti "anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ

dārusopāṇanti" ārohantā paripatanti. "Anujānāmi bhikkhave āmbanabāhanti, "

89. Tena kho pana samayena bhikkhū valliyāpi kāyabandhanenapi udakaṃ vāhenti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "anujānāmi bhikkhave udakavāhanarajjunti. "

Hatthā dukkhā honti. "Anujānāmi bhikkhave tulaṃ karakaṭakaṃ cakkavaṭṭakanti. "

Bhājanā bahū bhijjanti. "Anujānāmi bhikkhave tayo vārake lohavārakaṃ dāruvārakaṃ

cammakhaṇaḍanti. "

90. Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse udakaṃ vāhanto sītenapi uṇhenapi

kilamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave udapānasālanti. "

Udapānasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati. " Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ

kātuṃ setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ

makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ cīvararajjunti. "

Udapāno apāruto hoti. Tiṇacuṇṇehipi paṃsukehipi okiriyati. "Anujānāmi bhikkhave

apidhānanti. "

Udakabhājanaṃ na saṃvijjati. "Anujānāmi bhikkhave udakadoṇiṃ udakakaṭāhanti. "

[BJT Page 054. [\x 54/] ]

91. Tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṃ tahaṃ nahāyanti. Ārāmo vikkhallo hoti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave candanikanti. "

Candanikā apārutā1 hoti. Bhikkhū hirīyanti nahāyituṃ. " Anujānāmi bhikkhave parikkhituṃ

tayo pākāre iṭṭhakāpākāraṃ sīlāpākāraṃ dārupākāranti. "

Candanikā cikkhallā hoti. "Anujānāmi bhikkhave sattharituṃ tayo santhare2

iṭṭhakāsantharaṃ silāsantharaṃ dārusantharanti. "

Udakaṃ santiṭṭhati. "Anujānāmi bhikkhave udakaniddhamananti, "

92. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ gattāni sītikāni honti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave udakapuñjacolakena pi paccuddharitunti. "

Tena kho pana [PTS Page 123] [\q 123/] samayena aññataro upāsako saṅghassa atthāya

pokkharaṇiṃ kāretukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave

pokkharaṇinti. "

Pokkharaṇiyā kulaṃ lujjati. "Anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ

dārucayanti. "

Ārohantā vihaññanti. "Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ

dārusopāṇanti. "

Ārohantā paripatanti. "Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti. "

Pokkharaṇiyā udakaṃ purāṇaṃ hoti. "Anujānāmi bhikkhave udakamātikaṃ

udakaniddhamananti. "

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū saṅghassa atthāya nīllekhaṃ jantāgharaṃ

kātukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave nillekhaṃ

jantāgharanti. "

1. Pākaṭā-sīmu. 2. Santhāre-sīmu.

[BJT Page 056] [\x 56/]

93. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū cātumāsaṃ nisīdanena vippavasanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ " na bhikkhave cātumāsaṃ nisīdanena vippavasitabbaṃ. Yo

vippavaseyya āpatti dukkaṭassā"ti.

94. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pupphābhikiṇṇesu sayanesu sayanti

manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gī

kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Na bhikkhave pupphābhikiṇṇesu

sayanesu sayitabbaṃ. Yo sayeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena manussā gandhampi mālampi ādāya ārāmaṃ āgacchanti. Bhikkhū

kukkuccāyantā na paṭigaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ " anujānāmi bhikkhave

gandhaṃ gahetvā kavāṭe pañcaṅgulikaṃ dātuṃ, pupphaṃ gahetvā vihāre ekamantaṃ

nikkhipitunti. "

95. Tena kho pana samayena saṅghassa namatakaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave namatakanti. "

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi: 'namatakaṃ adhiṭṭhātabbaṃ nu kho udāhu

vikappetabbanti. ' " Na bhikkhave namatakaṃ adhiṭṭhātabbaṃ, na vikappetabbanti. "

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū āsittakūpadhāne bhuñjanti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Na bhikkhave āsittakūpadhāne bhuñjitabbaṃ. Yo bhuñjeyya āpatti [PTS Page 124]

[\q 124/] dukkaṭassā"ti.

96. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. So bhuñjamāno na sakkoti

hatthena pattaṃ sandhāretuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "anujānāmi bhikkhave

maḷorikanti. "

[BJT Page 058] [\x 58/]

97 Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ekabhājane pi bhuñjanti. Ekathālake pi

pivanti. Ekamañce pi tuvaṭṭenti. Ekattharaṇā1 pi tuvaṭṭenti. Ekapāpuraṇā2 pi tuvaṭṭenti.

Ekattharaṇā pāpuraṇā pi tuvaṭṭenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi

gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ, "na bhikkhave ekabhājane

bhuñjitabbaṃ. Na ekathālake pātabbaṃ. Na ekamañce tuvaṭṭitabbaṃ. Na ekattharaṇe

tuvaṭṭitabbaṃ ekapāpuraṇepi tuvaṭṭitabbaṃ. Na ekattharaṇapāpuraṇepi tuvaṭṭitabbaṃ. Yo

tuvaṭṭeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

98. Tena kho pana samayena vaḍḍho licchavi mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ sahāyo

hoti. Atha kho vaḍḍho licchavi yena mettiyabhummajakā bhikkhū tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: 'vandāmi ayyā'ti. Evaṃ vutte

mettiyabhummajakā bhikkhu nālapiṃsu. Dutiyampi kho vaḍḍho licchavi

mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca. 'Vandāmi ayyā'ti. Dutiyampi kho

mettiyabhūmmajakā bhikkhū nālapiṃsu. Tatiyampi kho vaḍḍho licchavi mettiyabhummajake

bhikkhu etadavoca: 'vandāmi ayyā'ti. Tatiyampi kho mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu.

"Kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi? Kissa maṃ ayyā nālapantī"ti "tathā hi pana tvaṃ āvuso

vaḍḍha amhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne ajjhapekkhasī?Ti"

'Kyāhaṃ ayyā karomī?Ti.

'Sace kho tvaṃ āvuso vaḍḍha iccheyyāsi, ajjeva bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ

nāsāpeyyā'ti.

'Kyāhaṃ ayyā karomi? Kiṃ mayā sakkā kātunti'

'Ehi tvaṃ āvuso vaḍḍha, yena bhagavā tenupasakaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ evaṃ

vadehi: " idaṃ bhante tacchantaṃ nappatirūpaṃ yāyaṃ bhante disā abhayā anītikā

anupaddavā, sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā. Yato nivātaṃ, tato pavātaṃ udakaṃ

maññe ādittaṃ. Ayyena me dabbena mallaputtena pajāpatī dusitā"ti.

1. Ekattharaṇe-machasaṃ 2. Ekapāpuraṇe-machasaṃ.

[BJT Page 060] [\x 60/]

'Evaṃ ayyā'ti kho vaḍḍho licchavi mettiyabhūmmajakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yena

bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho vaḍḍho [PTS Page 125] [\q 125/] licchavi bhagavantaṃ

etadavoca: " idaṃ bhante nacchantaṃ nappatirūpaṃ, yāyaṃ bhante disā abhayā anītikā

anupaddavā sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā, yato nivātaṃ tato pavātaṃ udakaṃ

maññe ādittaṃ. Ayyena me dabbena mallaputtena pajāpati dūsitā"ti.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhu saṅghaṃ sannipātāpetvā

āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ paṭipucchi: " sarasi tvaṃ dabba evarūpaṃ kattā yathāyaṃ

vaḍḍho āhā?"Ti.

"Yathā maṃ bhante bhagavā jānāti"ti.

Dutiyampi kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhū saṅghaṃ sannipātāpetvā

āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ paṭipucchi: " sarasi tvaṃ dabba evarūpaṃ kattā yathāyaṃ

vaḍḍho āhā?"Ti. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca: "sarasi

tvaṃ dabba evarūpaṃ kattā yathāyaṃ vaḍḍho āhā"ti.

Yathā maṃ bhante bhagavā jānātī"ti.

" Na kho dabba dabbā evaṃ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṃ katanti vadehi. Sace akataṃ

akatanti vadehī"ti.

"Yatohaṃ bhante jāto, nābhijānāmi supinantena'pi methunaṃ dhammaṃ paṭisevitā, pageva

jāgaro"ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " tena hi bhikkhave saṅgho vaḍḍhassa licchavissa

pattaṃ nikkujjatu asaṃbhogaṃ saṅghena karotu. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa

upāsakassa patto nikkujjitabbo: bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya

parisakkati, bhikkhūnaṃ āvāsāya parisakkati.

Bhikkhū akkosati parihāsati. Bhikkhū bhikkhūhi bhedeti. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati.

Dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati. Saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Anujānāmi bhikkhave imehī

aṭṭhahaṅgehī samannāgatassa upāsakassa pattaṃ nikkujjituṃ.

[BJT Page 062] [\x 62/]

Evañca pana bhikkhave nikkujjitabbo: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho: vaḍḍho licchavi āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya

sīlavipattiyā anuddhaṃseti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ

nikkujjeyya asambhogaṃ saṅghena kareyya". Esā ñatti.

"Suṇātu me bhante saṅgho: vaḍḍho licchavi āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya

sīlavipattiyā anuddhaṃseti. Saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ nikkujjati. Asambhogaṃ

saṅghena karoti. Yassāyasmato khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa nikkujjanā

asambhogaṃ saṅghena karaṇaṃ, so tuṇhassa, yassa nakkhamati so bhāseyya. Nikkujjito

saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto asambhogo saṅghena, khamati saṅghassa tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

99. Atha kho āyasmā ānando pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena

vaḍḍhassa licchavissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā vaḍḍhaṃ licchaviṃ

etadavoca: " saṅghena te āvuso vaḍḍha patto nikkujjito. Asambhogo'si saṅghenā"ti. [PTS

Page 126] [\q 126/] atha kho vaḍḍho licchavi " saṅghena kira me patto nikkujjito

asambhogo'mhi kira saṅghenā"ti tattheva mucchito papati. Atha kho ḍaḍḍhassa licchavissa

mittāmaccā ñātisālohitā vaḍḍhaṃ licchaviṃ etadavocuṃ: "alaṃ āvuso vaḍḍha, mā soci, mā

paridevi, mayaṃ bhagavantaṃ pasādessāma bhikkhūsaṅghañcā"ti.

Atha kho vaḍḍho licchavi saputtadāro samittāmacco sañātisālohito allavattho allakeso yena

bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ

etadavoca: " accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yohaṃ

ayyaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsesiṃ. Tassa me bhante

bhagavā accayaṃ accayato paṭigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā"ti.

[BJT Page 064] [\x 64/]

"Taggha tvaṃ āvuso vaḍḍha accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yaṃ

tvaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsesi. Yato ca kho tvaṃ āvuso

vaḍḍha accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ paṭigaṇhāma.

Vuddhi hesā āvuso vaḍḍha ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ

paṭikaroti āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī"ti.

Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho vaḍḍhassa licchavissa

pattaṃ ukkujjatu sambhogaṃ saṅghena karotu. Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa

upāsakassa patto ukkujjitabbo: na bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati. Na bhikkhūnaṃ

anatthāya parisakkati. Na bhikkhūnaṃ āvāsāya parisakkati. Na bhikkhū akkosati na

parihāsati, na bhikkhū bhikkhūhi bhedeti. Na buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati. Na dhammassa

avaṇṇaṃ bhāsati, na saṅghassa avaṇṇaṃ bhāsati. Anujānāmi bhikkhave imehi aṭṭhahi

aṅgehi samannāgatassa upāsakassa pattaṃ ukkujjituṃ.

Evañca pana bhikkhave ukkajjitabbo. Tena bhikkhave vaḍḍhena licchivinā saṅghaṃ

upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo: saṅghena me bhante patto nikkujjito asambhogo'mhi

saṅghena, so'haṃ bhante sammā vattāmi lomaṃ pātemi. Nenthāraṃ vattāmi. Saṅghaṃ

pattukkujjanaṃ yācāmīti dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā

paṭibalena [PTS Page 127] [\q 127/] saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito asambhogo

saṅghena. So sammā vattati. Lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati. Saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācati.

Yadi saṅghassa pannakallaṃ saṅgho vaḍḍhassa liccavissa pattaṃ ukkujjeyya sambhogaṃ

saṅghena kareyya. Esā ñatti.

[BJT Page 066] [\x 66/]

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto nikkujjito asambhogo

saṅghena. So sammā vattati. Lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati. Saṅghaṃ pattukkujjanaṃ yācati.

Saṅgho vaḍḍhassa licchavissa pattaṃ ukkujjeyya sambhogaṃ saṅghena karoti. Yassāyasmato

khamati vaḍḍhassa licchavissa pattassa ukkujjanaṃ, sambhogaṃ saṅghena karaṇaṃ. So

tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Ukkujjito saṅghena vaḍḍhassa licchavissa patto sambhogo saṅghena. Khamati saṅghassa.

Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Dutiya bhāṇavāraṃ.

[BJT Page 068] [\x 68/]

Tatiya bhāṇavāraṃ

100. Atha kho bhagavā vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bhaggā tena cārikaṃ

pakkāmi. Anupabbena cārikaṃ caramāno yena bhaggā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā

bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye.

Tena kho pana samayena bodhissa rājakumārassa kokanado nāma pāsādo acirakārito hoti

anajjhāvuttho samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena.

Atha kho bodhirājakumāro sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi: ehi tvaṃ samma sañjikāputta,

yena bhagavā tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā

vanda, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha 'bodhi bhante

rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ

phāsuvihāraṃ pucchatī'ti. Evañca vadehi: 'adhivāsetu kira bhante bhagavā bodhissa

rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā'ti.

'Evaṃ bho'ti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ

sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sañjikāputto māṇavo

bhagavantaṃ etadavoca: bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati.

Appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Evañca vadeti

'adhivāsetu kira bhante bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ

bhikkhusaṅghenā'ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho sañjikāputto māṇavo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena

bodhirājakumāro tenupasaṅkami. [PTS Page 128] [\q 128/] upasaṅkamitvā bodhi

rājakumāraṃ etadavoca: " avocumha kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhagavantaṃ gotamaṃ

'bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ

lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Evañca vadeti: adhivāsetu kira bhante bhagavā

bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā'ti. Adhivutthañca pana

samaṇena gotamenā"ti.

[BJT Page 070] [\x 70/]

101. Atha kho bodhirājakumāro tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ

paṭiyādāpetvā kokanadañca pāsādaṃ odātehi dussehi sattharāpetvā yāva pacchimā

sopāṇakalebarā sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi: ehi tvaṃ samma sañjikāputta, yena

bhagavā tenupasaṅkama, upaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocehi kālo bhante niṭṭhitaṃ

bhattanti' ' evambho'ti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena

bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamatvā bhagavato kālaṃ ārocesi 'kālo bho gotama

niṭṭhitaṃ bhattanti. '.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena bodhissa

rājakumārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Tena kho pana

samayena bodhirājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti bhagavantaṃ āgamayamāno.

Addasā kho bodhirājakumāro bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna tato

paccuggantvā bhagavantaṃ abhivādetvā purakkhatvā yena kokanado pāsādo tenupasaṅkami.

Atha kho bhagavā pacchimaṃ sopāṇakalebaraṃ nissāya aṭṭhāsi. Atha kho bodhirājakumāro

bhagavantaṃ etadavoca: 'akkamatu bhante bhagavā dussāni, akkamatu sugato dussāni, yaṃ

mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho

bodhirājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: 'akkamatu bhante bhagavā dussāni, akkamatu

sugato dussāni, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. Tatiyampi kho

bodhirājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: 'akkamatu bhante bhagavā dussāni, akkamatu

sugato dussāni, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā'ti. Atha kho bhagavā

āyasmantaṃ ānandaṃ apalokesi. Atha kho āyasmā ānando bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca:

'saṃharatu rājakumāra dussāni, na bhagavā celapattikaṃ1 akkamissati. Pacchimaṃ janataṃ

tathāgato anukampatī'ti.

Atha kho bodhirājakumāro dussāni saṃharāpetvā upari kokanade pāsāde āsanaṃ paññāpesi.

Atha kho bhagavā kokanadaṃ pāsādaṃ abhirūhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ

bhikkhusaṅghena. Atha kho bodhirājakumāro buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena

khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ

onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi.

1. Celapaṭṭikaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 072] [\x 72/]

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bodhiṃ rājakumāraṃ bhagavā dhammiyā kathāya [PTS Page 129]

[\q 129/] sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu

āmantesi " na bhikkhave celapattikā akkamitabbā. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti.

102. Tena kho pana samayena aññatarā itthi apagatagabbhā bhikkhu nimantetvā dussaṃ

paññapetvā etadavoca " akkamatha bhante dussanti". Bhikkhū kukkuccāyantā na akkamanti.

"Akkamatha bhante dussaṃ maṅgalatthāyā"ti. Bhikkhu kukkuccāyantā na akkamiṃsu.

Atha kho sā itthi ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaṃ hī nāma ayyā maṅgalatthāya

yāciyamānā celapattikaṃ nākkamissanti"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tassā itthiyā ujjhāyantiyā

khiyantiyā vipācentiyā. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho

bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi " na

bhikkhave celapattikā akkamitabbā. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti. "Gihī bhikkhave

maṅgalikā. Anujānāmi bhikkhave gihīnaṃ maṅgalatthāya yāciyamānena celapattikaṃ

akkamitunti. "

Tena kho pana samayena bhikkhū dhotapādakaṃ akkamituṃ kukkuccāyanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ

katvā bhikkhu āmantesi " na bhikkhave celapattikā akkamitabbā. Yo akkameyya āpatti

dukkaṭassā"ti. "Anujānāmi bhikkhave dhotapādakaṃ akkamitunti"

103. Atha kho bhagavā bhaggesu yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ

pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā

sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho visākhā migāramātā

ghaṭakañca katakañca sammajjaniñca ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho visākhā migāramātā

bhagavantaṃ etadavoca: " paṭigaṇhātu me bhante bhavo ghaṭakañca katakañca

sammajjaniñca yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti. Paṭiggahesi bhagavā

ghaṭakañca sammajjaniñca. Na bhagavā katakaṃ paṭiggahesi.

[BJT Page 74] [\x 74/]

Atha kho bhagavā visākhaṃ migāramātaraṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi

samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya

sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā

padakkhīṇaṃ katvā pakkāmi. Atha [PTS Page 130] [\q 130/] kho bhagavā etasmiṃ

nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave

ghaṭakañca sammajjaniñca. Na bhikkhave katakaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya

āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave tisso pādaghaṃsaniyo sakkharaṃ kaṭhalaṃ

samuddaeṇekanti. "

104. Atha kho visākhā migāramātā vidhūpanañca tālavaṇṭañca ādāya yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādatvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṃ etadavoca: "paṭigaṇhātu me bhante bhagavā

vidhūpanañca tālavaṇṭañca yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti.

Paṭiggahesi bhagavā vidhūpanañca tālavaṇṭañca. Atha kho bhagavā visākhaṃ

migāramātaraṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha

kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā

sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha

kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

" anujānāmi bhikkhave vidhupanañca tālavaṇṭañcā"ti.

105. Tena kho pana samayena saṅghassa makasavījanī uppannā hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave makasavījaninti".

Camarivijanī1 uppannā hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Na bhikkhave camarivījanī

dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave tisso vījaniyo:

vākamayaṃ usīramayaṃ morapiñjamayanti.

1. Cāmarikhijanī-machasaṃ.

[BJT Page 076] [\x 76/]

106. Tena kho pana samayena saṅghassa chattaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave chattanti, "

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū chattapaggahitā āhiṇḍanti. Tena kho pana

samayena aññataro upāsako sambahulehi ājivakasāvakehi saddhiṃ uyyānaṃ agamāsi.

Addasaṃsu1 kho te ājivakasāvakā chabbaggiye bhikkhu dūratova chattapaggahite

āgacchante. Disvāna taṃ upāsakaṃ etadavocuṃ: "ete kho ayya, tumhākaṃ bhadantā

chattapaggahitā āgacchanti seyyathāpi gaṇakamahāmattā"ti.

"Nāyyā ete bhikkhū paribbājakā"ti.

" Bhikkhū na bhikkhū"ti abbhutaṃ akaṃsu. Atha kho so upāsako upagate sañjānitvā ujjhāyati

khīyati vipāceti "kathaṃ hi nāma bhadantā [PTS Page 131] [\q 131/] chattapaggahitā

āhiṇḍissanti"ti.

Assosuṃ kho bhikkhu tassa upāsakassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Atha kho te

bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Saccaṃ kira bhikkhave upāsaka chabbaggiyā

bhikkhu chattapaggahitā āhīṇḍanti. Saccaṃ bhagavā

Vigarahī buddho bhagavā. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: " na

bhikkhave chattaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

197. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, tassa vinā chattena na phāsu

hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave gilānassa chattanti. 2"

Tena kho pana samayena bhikkhu 'gilānasseva bhagavatā chattaṃ anuññātaṃ no agilānassā'ti

ārāme ārāmūpacāre chattaṃ dhāretuṃ kukkuvacāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesu.

"Anujānāmi bhikkhave agilānenapi ārāme ārāmūpacāre chattaṃ dhāretunti. "

1. Addasāsuṃ-machasaṃ 2. Chattaṃ dhāretunti-machasaṃ.

[BJT Page 078] [\x 78/]

108. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sikkāya pattaṃ uḍḍhetvā1 daṇḍe ālaggitvā

vikāle aññatarena gāmadvārena atikkamati. Manussā "esayyā2 coro gacchati. Asi'ssa

vijjotalatī"ti anupatitvā gahetvā sañjānitvā muñciṃsu. Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā

bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi.

"Kiṃ pana tvaṃ āvuso daṇḍasikkaṃ dhāresī"ti.

"Evamāvuso"ti.

Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū daṇḍasikkaṃ dhāressatī"ti.

Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu daṇḍasikkaṃ dhāresī'ti"

"Saccaṃ bhagavā

Vigarahī buddho bhagavā. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: " na

bhikkhave daṇḍasikkā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

109. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Na sakkoti vinā daṇḍena3

āhiṇaḍituṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno

daṇḍasammatiṃ4 dātuṃ. Evañca pana bhikkhave dātabbā: tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ

upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā

ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

"Ahaṃ bhante gilāno na sakkomi vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ so'haṃ bhante saṅghaṃ

daṇḍasammatiṃ yācāmī"ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Vyattena bhikkhunā

paṭibalena [PTS Page 132] [\q 132/] saṅgho ñāpetabbo.

1. Uṭṭitvā-machasaṃ, [pts] uḍḍitvā-syā 2. Esayyo-sīmu. 3. Daṇḍakena-sīmu. 4.

Daṇḍasammutiṃ-machasaṃ.

[BJT Page 080] [\x 80/]

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno, na sakkoti vinā daṇḍena

āhiṇḍituṃ. So saṅghaṃ daṇḍasammatiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho

itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammatiṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti vinā daṇḍena

āhiṇḍituṃ. So saṅghaṃ daṇḍasammatiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

daṇḍasammatiṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammatiyā

dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasammati, khamati saṅghassa tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

110. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ

pariharituṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno sikkāsammatiṃ dātuṃ. Evañca pana bhikkhave

dātabbā: tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa

vacanīyo " ahaṃ bhante gilāno na sakkomi vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. So'haṃ bhante

saṅghaṃ sikkāsammatiṃ yācāmī"ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatayampi yācitabbā. Vyattena

bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo. "

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhū gilāno na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ

pariharituṃ. So saṅghaṃ sikkāsammatiṃ yācati. Yadi saṅghassa pannakallaṃ saṅgho

itthannāmassa bhikkhūno sikkāsammatiṃ dadeyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ

pariharituṃ. So saṅghaṃ sikkāsammatiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno

sikkāsammatiṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sikkāsammatiyā

dānaṃ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmassa

bhikkhuno sikkāsammati. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

[BJT Page 082] [\x 82/]

111: Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, na sakkoti vinā daṇḍena

āhiṇḍituṃ. Na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammatiṃ dātuṃ. Evañca pana

bhikkhave dātabbā: tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ

karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjalimpaggahetvā.

Evamassa vacanīyo: " ahaṃ bhante gilāno, na sakkomi vinā daṇḍena āhiṇḍituṃ, na

sakkomi vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. So'haṃ bhante saṅghaṃ daṇḍasikkāsammatiṃ

yācāmī"ti. Dutiyampi yācitabbā. Tatiyampi yācitabbā. Vyattena bhikkhunā paṭibalena

saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno. Na sakkoti vinā daṇḍena

āhiṇḍituṃ. Na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. So saṅghaṃ daṇḍasikkāsammatiṃ

yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammatiṃ

dadeyya" esā ñatti.

"Suṇātu me bhante saṅgho: ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno. Na sakkoti vinā daṇḍena

āhiṇḍituṃ, na sakkoti vinā sikkāya pattaṃ pariharituṃ. So saṅghaṃ daṇḍasikkāsammatiṃ

yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāmmatiṃ deti. Yassāyasmato khamati

itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammatiyā dānaṃ. So tuṇha'ssa. Yassa nakkhamati so

bhāseyya. Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno daṇḍasikkāsammati. Khamati

saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

112. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū romanthako1 hoti2 so romanthitvā

romanthitvā3 ajjhoharati. Bhikkhū ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " vikāle'yaṃ bhikkhū

bhojanaṃ bhuñjatī"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocasuṃ.

"Eso bhikkhave bhikkhū aciraṃ goyoniyā cuto. Anujānāmi bhikkhave romanthakassa

romanthanaṃ. Na ca bhikkhave bahi mukhavāraṃ nīharitvā ajjhoharitabbaṃ. Yo ajjhāhareyya

yathā dhammo kāretabbo"ti.

1. Romaṭṭhako- machasaṃ, syā 2. Ahosi-syā 3. Romaṭṭhitvā-machasaṃ, syā.

[BJT Page 084] [\x 84/]

113. Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṃ hoti. Bhattagge bahū

sitthāni vippakirīyiṃsu1. Manussā ujjhāyanti khiyanti vipācentī: " kathaṃ hi nāma samaṇā

sakyaputtiyā odane dīyamāne na sakkaccaṃ paṭiggahessanti. Ekamekaṃ sitthaṃ

kammasatena niṭṭhāyatī"ti. Assosuṃ kho [PTS Page 133] [\q 133/] bhikkhu tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave yaṃ dīyamānaṃ patati taṃ sāmaṃ gahetvā

paribhuñjituṃ. Pariccattaṃ taṃ bhikkhave dāyakehī"ti.

114. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū dīghehi nakhehi piṇḍāya carati. Aññatarā

itthi passitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: " ehī bhante methunaṃ dhammaṃ paṭisevā"ti.

"Alaṃ bhagini, netaṃ kappatī"ti.

"Sace kho tvaṃ bhante na paṭisevissasi, idānāhaṃ attano nakhehi gattāni vilikhitvā kuppaṃ

karissāmi 'ayaṃ maṃ bhikkhu vippakarotī'ti.

"Pajānāsi tvaṃ bhaginī"ti.

Atha kho sā itti attano nakhehi gattāni vilikhitvā kuppaṃ akāsi: "ayaṃ maṃ bhikkhu

vippakarotī"ti.

Manussā upadhāvitvā taṃ bhikkhuṃ aggahesuṃ. Addasāsuṃ kho te manussā tassā itthiyā

nakhesu chavimpi lohītampi. Disvāna 'imissāyeva ittiyā idaṃ kammaṃ, akārako bhikkhū'ti

taṃ bhikkhuṃ muñciṃsu.

Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi.

"Kiṃ pana tvaṃ āvuso dīghe nakhe dhāresī"ti.

"Evamāvuso"ti.

Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: " kathaṃ hi nāma bhikkhū dīghe nakhe dhāressantī" ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave dīghā nakhā

dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

1. Parikiriṃsu-syā, pakiriyiṃsu-[pts.]

[BJT Page 086] [\x 86/]

115. Tena kho pana samayena bhikkhū nakhenapi nakhaṃ chindanti, mukhenapi nakhaṃ

chindanti kuḍḍepi nakhaṃ ghaṃsanti. Aṅguliyo dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave nakhacchedananti".

Salohitakaṃ nakhaṃ chindanti. Aṅguliyo dukkhā honti.

"Anujānāmi bhikkhave maṃsappamāṇena nakhaṃ chinditunti. "

116. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vīsatimaṭṭaṃ kārāpenti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

" Na bhikkhave vīsatimaṭṭaṃ kārāpetabbaṃ. Yo kārāpeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave malamattaṃ apakaḍḍhitunti".

117. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ kesā dīghā honti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Ussahanti pana bhikkhave bhikkhū aññamaññaṃ kese oropetunti?"

"Ussahanti bhagavā"ti.

[PTS Page 134] [\q 134/] atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ

kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: " anujānāmi bhikkhave khuraṃ khurasilaṃ khurasipāṭikaṃ

namatakaṃ sabbaṃ khurabhaṇḍanti. "

118. Tena kho pana samayena chabbagagiyā bhikkhū massuṃ kappāpenti, massuṃ

vaḍḍhāpenti, golomikaṃ kārāpenti. Caturassakaṃ kārāpenti, parimukhaṃ kārāpenti,

aḍḍhurakaṃ kārāpenti, dāṭhikaṃ ṭhapenti, sambādhe lomaṃ saṃharāpenti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Na bhikkhave massu kappāpetabbaṃ, na massu vaḍḍhāpetabbaṃ, na golomikaṃ

kārāpetabbaṃ, na caturassakaṃ kārāpetabbaṃ, na parimukhaṃ kārāpetabbaṃ, na aḍḍhurakaṃ

kārāpetabbaṃ, na dāṭhikā ṭhapetabbā na sambādhe lomaṃ saṃharāpetabbaṃ. Yo

saṃharāpeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 088] [\x 88/]

119. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sambādhe vaṇo hoti. Bhesajjaṃ na

santiṭṭhati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

Anujānāmi bhikkhave ābādhappaccayā sambādhe lomaṃ saṃ harāpetunti, "

120. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu kattarikāya kese chedāpenti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Na bhikkhave kattarikāya kesā chedāpetabbā. Yo chedāpeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

121. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sise vaṇo hoti. Na sakkāti khurena

kese oropetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ābādhappaccayā kattarikāya kese chedāpetunti. "

122. Tena kho pana samayena bhikkhū dīghāni nāsikālomāni dhārenti, manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi pisācillikā'ti, bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave dīghaṃ nāsikālomaṃ dhāretabbaṃ, yo dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

123. Tena kho pana samayena bhikkhū sakkharikāyapi madhusitthakenapi nāsikālomaṃ

gāhāpenti. Nāsikā dukkhā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave saṇḍāsanti. "

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū palitaṃ gāhāpenti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave palitaṃ gāhāpetabbaṃ. Yo gāhāpeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 090] [\x 90/]

124. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kaṇṇaguthakehi kaṇṇā thakītā [PTS

Page 135] [\q 135/] honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave kaṇṇamalaharaṇinti. "

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā kaṇṇamalaharaṇīyo dhārenti

sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī

kāmabhoginā'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave uccāvacā kaṇṇamalaharaṇiyo dhāretabbā. Yo dhāryeya āpattī dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ vīsāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ

kaṭṭhamayaṃ jatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimayanti. "

125. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bahuṃ lohabhaṇḍa -

kaṃsabhaṇḍa-santicayaṃ karonti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: " kathaṃ hī nāma samaṇā sakyaputtiyā bahuṃ

lohabhaṇḍa-kaṃsabhaṇḍa-sannicayaṃ karissanti seyyathāpi kaṃsapattharikā"ti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

Na bhikkhave lohabhaṇḍa-kaṃsabhaṇḍa-sannicayo kātabbo. Yo kareyya āpatti

dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū añjanimpi añjanisalākampi kaṇṇamalaharaṇimpi

bandhanamattampi kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave añjaniṃ añjanisalākaṃ kaṇṇamalaharaṇiṃ bandhanamattanti. "

126. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū saṅghāṭipallatthikāya nisīdanti.

Saṅghāṭiyā pattā lujjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave saṅghāṭipallatthikāya nisīditabbaṃ. Yo nisīdeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samane aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa vinā āyogā1 na phāsu hoti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave āyoganti. "

1. Āyogena-machasaṃ.

[BJT Page 092. [\x 92/] ]

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi: 'kathannu kho āyogo cetabbo'ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave tantakaṃ vemakaṃ vaṭṭaṃ1 salākaṃ sabbaṃ tantabhaṇḍakanti, "

127. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū akāyabandhano gāmaṃ piṇḍāya pāvisi.

Tassa rathikāya antaravāsako hassittha2. Manussā ukkuṭṭhiṃ akaṃsu. So bhikkhū maṅku

[PTS Page 136] [\q 136/] ahosi. Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ

etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave akāyabandhanena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave kāyabandhananti. "

128. Tena ko pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni kāyabandhanāni dhārenti:

kalābukaṃ deḍḍuhakaṃ murajaṃ maddavīṇaṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "

seyyathāpi gihī kāmabhogino"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave uccāvacāni kāyabandhanāni dhāretabbāni: kalābukaṃ deḍḍuhakaṃ murajaṃ

maddavīṇaṃ. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave dve kāyabandhanāni

paṭṭikaṃ sūkarantakanti.

Kāyabandhanassa dasā jiranti. "Anujānāmi bhikkhave murajaṃ maddaviṇanti. "

Kāyabandhanassa anto jirati. "Anujānāmi bhikkhave sohakaṃ guṇakanti. "

Kāyabandhanassa pavananto jirati. "Anujānāmi bhikkhave vīṭhanti. "

1. Vedhaṃ, vaṭṭaṃ, 2. Pabhassittha-machasaṃ.

[BJT Page 094] [\x 94/]

129. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvace vīṭhe dhārenti

sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī

kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave uccāvacā vīṭhā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ vīsāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ kaṭṭhamayaṃ

chatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimayaṃ suttamayanti. "

130. Tena kho pana samayena āyasmā ānando lahukā saṅghāṭiyo pārupitvā gāmaṃ piṇḍāya

pāvisi, vātamaṇḍalikāya saṅghāṭiyo ukkhipiyiṃsu1. Atha kho āyasmā ānando ārāmaṃ

gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkave gaṇṭhikaṃ pāsakanti. "

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā gaṇṭhikāyo dhārenti

sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī

kāmabhogino'ti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave uccāvacā gaṇṭhikā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave, aṭṭhimayaṃ dantamayaṃ vīsāṇamayaṃ naḷamayaṃ veḷumayaṃ kaṭṭhamayaṃ

jatumayaṃ phalamayaṃ lohamayaṃ saṅkhanābhimayaṃ suttamayanti. "

131. Tena kho pana samayena bhikkhū gaṇṭhikampi pāsakampi cīvare appenti. Cīvaraṃ

jirati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānami bhikkhave gaṇṭhikāphalakaṃ pāsakaphalakanti. "

[PTS Page 137] [\q 137/] gaṇṭhikāphalakampi pāsakaphalakampi ante appenti. Koṇo

vivarīyati. Bhagavato etamattaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave gaṇṭhikāphalakaṃ ante appetuṃ pāsakaphalakaṃ sattaṅgulaṃ vā

aṭṭhaṅgulaṃ vā ogāhetvā appetunti".

1. Ukkhipiṃsu-sīmu.

[BJT Page 096. [\x 96/] ]

132. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihīnivatthaṃ nivāsenti: hatthisoṇḍikaṃ

macchāvāḷakaṃ catukaṇṇakaṃ tālavaṇṭakaṃ satavallikaṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave gihīnivatthaṃ nivāsetabbaṃ: hatthisoṇḍikaṃ macchavāḷakaṃ catukaṇṇakaṃ

tālavaṇṭakaṃ satavallikaṃ. Yo nivāseyya āpatti dukkaṭassā"ti.

133. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu saṃvelliyaṃ nivāsenti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi rañño muṇḍavaṭṭi'ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Na bhikkhave, saṃvelliyaṃ nivāsetabbaṃ. Yo nivāseyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gihīpārutaṃ pārupanti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave gihīpārutaṃ pārupitabbaṃ. Yo pārupeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

134. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ubhato kājaṃ haranti. Manussā

ujjhāyanti khiyanti vipācenti: 'seyyathāpi rañño muṇḍavaṭṭī'ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Na bhikkhave ubhato kājaṃ haritabbaṃ. Yo hareyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave ekato kājaṃ antarākājaṃ sīsabhāraṃ khandhabhāraṃ olambakanti".

[BJT Page 098. [\x 98/] ]

135. Tena kho pana samayena bhikkhū dantakaṭṭhaṃ na khādanti. Mukhaṃ duggandhaṃ

hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Pañcime bhikkhave, ādinavā dantakaṭṭhassa akhādane: acakkhussaṃ, mukhaṃ duggandhaṃ

hoti, rasaharaṇiyo na visujjhanti, pittaṃ semhaṃ bhattaṃ pariyonandhati, bhattamassa

nacchādeti. Ime kho bhikkhave pañca ādīnavā dantakaṭṭhassa akhādane.

Pañcime bhikkhave ānisaṃsā dantakaṭṭhassa khādane: cakkhussaṃ, mukhaṃ na duggandhaṃ

hoti, rasaharaṇīyo visujjhanti, pittaṃ semhaṃ bhattaṃ na pariyonandhati, bhattamassa [PTS

Page 138] [\q 138/] chādeti. Ime kho bhikkhave pañca ānisaṃsā dantakaṭṭhassa

khādane. Anujānāmi bhikkhave dantakaṭṭhanti".

136. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dīghāni dantakaṭṭhāni khādanti.

Teheva sāmaṇere ākoṭenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

" Na bhikkhave, dīghaṃ dantakaṭṭhaṃ khāditabbaṃ. Yo khādeyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave aṭṭhaṅgulaparamaṃ dantakaṭṭhaṃ, na ca tena sāmaṇero ākoṭetabbo.

Yo ākoṭeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

137. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno atimaṭāhakaṃ dantakaṭṭhaṃ

khādantassa kaṇṭhe vilaggaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave atimaṭāhakaṃ dantakaṭṭhaṃ khāditabbaṃ. Yo khādeyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave caturaṅgūlapacchimaṃ dantakaṭṭhanti. "

138. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dāyaṃ ālimpenti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi davaḍāhakā'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave dāyo ālimpetabbo. Yo ālimpeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena vihārā tiṇagahaṇā honti. Davaḍāhe ḍayhamāne vihārā ḍayhanti.

Bhikkhū kukkuccāyanti paṭaggiṃ dātuṃ parittaṃ kātuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave davaḍāhe ḍayhamāne paṭaggiṃ dātuṃ parittaṃ kātunti. "

[BJT Page 100] [\x 100/]

139. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rukkhaṃ abhiruhanti. Rukkhā rukkhaṃ

saṅkamanti. Manussā ujjhāyanti khiyanti vipācenti: 'seyyathāpi makkaṭā'ti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave rukkho abhiruhitabbo. Yo abhiruheyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapadesu sāvatthiṃ

gacchantassa antarāmagge hatthi pariyuṭṭhāsi. Atha kho so bhikkhū rukkhamūlaṃ

upadhāvitvā kukkuccāyanto rukkhaṃ na abhiruhi. So hatthi aññena maggena agamāsi. Atha

kho so bhikkhu sāvatthiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave sati karaṇiye porisaṃ rukkhaṃ ahiruhituṃ āpadāsu yāvadatthanti".

140. [PTS Page 139] [\q 139/] tena kho pana samayena yameḷutekulā nāma bhikkhū dve

bhātikā honti brāhmaṇajātikā kalyāṇavācākalyāṇavākkaraṇā. Te yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: " etarahi bhante bhikkhū

nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā. Te sakāya niruttiyā buddhavacanaṃ

dūsenti. Handa mayaṃ bhante buddhavacanaṃ chandaso āropemā"ti. Vigarahi buddho

bhagavā. " Kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā evaṃ vakkhatha 'handa mayaṃ bhante

buddhavacanaṃ chandaso āropemā'ti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya

pasantānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ bhikkhave appasannānaṃ ceva appasādāya

pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi:

"Na bhikkhave buddhavacanaṃ chandaso āropetabbaṃ. Yo āropeyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave sakāya niruttiyā buddhavacanaṃ pariyāpuṇitunti. "

141. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu lokāyataṃ pariyāpuṇanti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

[BJT Page 102] [\x 102/]

"Api nu kho bhikkhave lokāyate sāradassāvi imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷahiṃ

vepullaṃ āpajjeyyā"ti.

"Nohetaṃ bhante".

"Imasmiṃ vā pana dhammavinaye sāradassāvi lokāyataṃ pariyāpuṇeyyā"ti.

"Nohetaṃ bhante".

"Na bhikkhave lokāyataṃ pariyāpuṇitabbaṃ. Yo pariyāpuṇeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu lokāyataṃ vācenti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave lokāyataṃ vācetabbaṃ. Yo vāceyya āpatti dukkaṭassā'ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇanti manussā

ujjhāyanti khiyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihi kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Na bhikkhave tiracchānavijjā pariyāpuṇitabbā. Yo pariyāpuṇeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū tiraccānavijjaṃ vācenti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave tiracchānavijjā vācetabbā. Yo vāceyya āpatti dukkaṭassā"ti.

142. Tena kho [PTS Page 140] [\q 140/] pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya

parivuto dhammaṃ desento khipi. Bhikkhū " jivatu bhante bhagavā jīvatu sugato"ti

uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ akaṃsu. Tena saddena dhammakathā antarā ahosi. Atha kho

bhagavā bhikkhū āmantesi. " Api nu kho bhikkhave khīpite jivāti vutte tappaccayā jīveyya

vā māreyya vā"ti.

[BJT Page 104] [\x 104/]

"Nohetaṃ bhante"

"Na bhikkhave khīpite jīvāti vattabbo. Yo vadeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena manussā bhikkhūnaṃ khipite 'jīvatha bhante'ti vadanti. Bhikkhū

kukkuccāyantā nālapanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'kathaṃ hi nāma samaṇā

sakyaputtiyā jīvatha bhanteti vuccamānā nālapissantī'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Gihī bhikkhave maṅgalikā, anujānāmi bhikkhave gihīnaṃ jīvatha bhanteti vuccamānena

ciraṃ jīvāti vattunti".

143. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento

nisinno hoti. Aññatarena bhikkhunā lasunaṃ khāyitaṃ hoti. So 'mā bhikkhū vyābādhiyiṃsū'ti

ekamantaṃ nisīdi. Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ ekamantaṃ nisinnaṃ. Disvāna bhikkhū

āmantesi. " Kinnu kho so bhikkhave bhikkhu ekamantaṃ nisinno"ti.

" Etena bhante bhikkhunā lasunaṃ khāyitaṃ. 'So mā bhikkhū vyābādhiyiṃsū'ti ekamantaṃ

nisinno"ti.

'Api nu kho bhikkhave taṃ khāditabbaṃ yaṃ khāditvā evarūpāya dhammakathāya

paribāhiro1 assā"ti.

"Nohetaṃ bhante".

" Na bhikkhave lasunaṃ khāditabbaṃ. Yo khādeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena āyasmato sāriputtassa udaravātābādho hoti. Atha kho āyasmā

mahāmoggallāno yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

sāriputtaṃ etadavoca: " pubbe te āvuso sāriputta udaravātābādho kena phāsu hoti"ti.

" Lasunena me āvuso"ti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave ābādhappaccayā lasunaṃ

khādituṃ"ti.

1. Paribāhiyo-machasaṃ

[BJT Page 106] [\x 106/]

144. Tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṃ tahaṃ passāvaṃ karonti. Ārāmo dussati.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, ekamantaṃ passāvaṃ [PTS Page 141] [\q 141/] kātunti"

Ārāmo duggandho hoti. "Anujānāmi bhikkhave, passāvakumhitti".

Dukkhaṃ nisinnā passāvaṃ karonti.

"Anujānāmi bhikkhave, passāvapādukanti" passāvapādukā pākaṭā hoti. Bhikkhu hirīyanti

passāvaṃ kātuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, parikkhipituṃ tayo pākāre: iṭṭhakāpākāraṃ silāpākaraṃ

dārupākāranti".

Passāvakumhi apārutā duggandhā hoti. "Anujānāmi bhikkhave apidhānanti. "

145. Tena kho pana samayena bhikkhū ārāme tahaṃ tahaṃ vaccaṃ karonti. Ārāmo dussati.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, ekamantaṃ vaccaṃ kātunti. "

Ārāmo duggandho hoti. " Anujānāmi bhikkhave, vaccakupanti"

Vaccakupassa kulaṃ lujjati, "anujānāmi bhikkhave, vinituṃ tayo caye: iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ

dārucayanti".

Vaccakūpo nīcavatthuko hoti. Udakena ottharīyati.

"Anujānāmi bhikkhave, uccavattukaṃ kātunti".

Cayo paripatati. "Anujānāmi bhikkhave, cinituṃ, tayo caye: iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ

dārucayanti".

Ārohantā vihaññanti.

[BJT Page 108] [\x 108/]

"Anujānāmi bhikkhave, tayo sopāṇe, iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ dārusopāṇanti"

Ārohantā paripatanti. " Anujānāmi bhikkhave, ālambanabāhanti". Ante nisinnā vaccaṃ

karontā paripatanti.

" Anujānāmi bhikkhave santharitvā majjhe chiddaṃ katvā vaccaṃ kātunti".

Dukkhaṃ nisinnā vaccaṃ karoti

"Anujānāmi bhikkhave vaccapādukanti".

Bahiddhā passāvaṃ karonti.

"Anujānāmi bhikkhave passāvadoṇikanti"

Avalekhanakaṭṭhaṃ na hoti.

"Anujānāmi bhikkhave avalekhanakaṭṭhanti"

Avalekhanapiṭharo na hoti.

"Anujānāmi bhikkhave avalekhanapiṭharanti"

Vaccakupo apāruto duggandho hoti. " Anujānāmi bhikkhave apidhānanti".

Ajjhokāse vaccaṃ karontā sītenapi uṇhenapi kilamanti. "Anujānāmi bhikkhave vaccakuṭinti"

Vaccakuṭiyā kavāṭaṃ na hoti

"Anujānāmi bhikkhave, kavāṭaṃ, piṭṭhisaṅghāṭaṃ1, udukkhalikaṃ, uttarapāsakaṃ,

aggalavaṭṭiṃ, kapisīsakaṃ, sūcikaṃ, ghaṭikaṃ, tālacchiddaṃ. Āviñjanacchiddaṃ,

āviñjanarajjunti".

Vaccakuṭiyā tiṇacuṇṇaṃ paripatati.

"Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ, setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ

gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ

cīvararajjunti".

1. Piṭṭhasaṅghāṭaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 110] [\x 110/]

146. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū jarādubbalo vaccaṃ katvā [PTS Page 142]

[\q 142/] vuṭṭhahanto parīpati1 bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, olambanakanti"

Vaccakuṭi aparikkhittā hoti.

" Anujānāmi bhikkhave, parikkhipituṃ tayo pākāre: iṭṭhakāpākāraṃ silāpākāraṃ

dārupākāranti"

Koṭṭhako na hoti

"Anujānāmi bhikkhave, koṭṭhakanti"

Koṭṭhako nīcavatthuko hoti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . "Anujānāmi bhikkhave,

uccavatthukaṃ kātunti. " Cayo paripatati bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi

bhikkhave, ārohantā vihaññanti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ anujānāmi bhikkhave, tayo

sopāṇeti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "anujānāmi bhikkhave, ālambanabāhanti.

Koṭṭhakassa kavāṭaṃ na hoti.

" Anujānāmi bhikkhave, kavāṭaṃ piṭṭhisaṅghāṭaṃ2 udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ

aggalavaṭṭiṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tālacchiddaṃ āviñjanacchiddaṃ āviñjanarajjunti".

Koṭṭhake tiṇacuṇṇaṃ paripatati.

"Anujānāmi bhikkhave, ogumbetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ: setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ

gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikanti.

Parivenaṃ cikkhallaṃ hoti.

"Anujānāmi bhikkhave, marumbaṃ upakiritunti"

Na pariyāpuṇanti.

"Anujānāmi bhikkhave, padarasilaṃ nikkhipitunti"

Udakaṃ santiṭṭhati.

"Anujānāmi bhikkhave, udakaniddhamananti"

Ācamanakumhī na hoti.

" Anujānāmi bhikkhave, ācamanakumbhinti"

Ācamanasarāvako na hoti. " Anujānāmi bhikkhave, āvamanasarāvakanti".

Dukkhaṃ nisinnā ācamenti.

"Anujānāmi bhikkhave, ācamanapādukanti"

1. Paripatati-machasaṃ 2. Piṭṭhasaṅghāṭakaṃ. - Machasaṃ.

[BJT Page 112] [\x 112/]

Ācamanapādukā pākaṭā honti. Bhikkhū hiriyanti ācametuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave parikkhipituṃ tayo pākāre: iṭṭhakāpākāraṃ silāpākāraṃ

dārupākāranti. "

Ācamanakumhi apārutā hoti. Tiṇacuṇṇehi pi paṃsukehi pi okirīyati.

"Anujānāmi bhikkhave apidhānanti".

147. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū evarūpaṃ anāvāraṃ ācaranti:

mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi, siñcantipi siñcāpentipi, ocinantipi, ganthentipi

ganthāpentipi, ekato vaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi, ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi

kārāpentipi, mañjarikaṃ karontipi kārāpentipi, vidhūtikaṃ karontipi kārāpentipi, vaṭaṃsakaṃ

karontipi kārāpentipi, āveḷakaṃ karontipi kārāpentipi, uracchadaṃ karontipi kārāpentipi.

Te kulatthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekato

vaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi, ubhato vaṇṭikamālaṃ harantipi hārāpentipi,

mañjarikaṃ harantipi, hārāpentipi, vidhūtikaṃ harantipi hārāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi

hārāpentipi, āveḷakaṃ harantipi hārāpentipi, uracchadaṃ harantipi hārāpentipi.

Te kulatthihi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi

bhuñjanti, ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi

tuvaṭṭenti, ekapāpuraṇāpi tuvaṭṭenati, ekattharaṇapāpuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi

bhuñjanti, majjampi pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi gāyantipi

vādentipi lāsentipi, naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi gāyanti, naccantiyāpi vādenti,

naccantiyāpi lāsenti, gāyantiyāpi naccanti. . . Gāyanti. . . Lāsenti vādentiyāpi naccanti. . .

Gāyanti. . . . Vādenti. . . . Lāsenti, lāsentiyāpi naccanti, lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi

vādenti, lāsentiyāpi lāsenti. Aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi kīḷanti, ākāsepi kīḷanti,

parihārapathepi kīḷanti,

[BJT Page 114] [\x 114/]

Sattikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti, ghaṭikāyapi kīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti,

akkhenapi kīḷanti, paṅgavīrenapi kīḷanti, vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti,

vīṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi kīḷanti, rathakena pi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti,

akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti,

assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi

sikkhanti, hatthissapi pūrato dhāvanti, assassapi purato dhāvanti, rathassapi purato

dhāvanti. Dhāvantipi ādhāvantipi, ussoḷhentipi1, appoṭhentipi, nibbujjhantipi muṭṭhihipi

yujjhantī, raṅgamajjhepi saṃghāṭiṃ pattharitvā naccantiṃ2 evaṃ vadenti 'idha bhagini

naccassu'ti nalāṭikampi denti, vividhampi anācāraṃ ācaranti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

-pe-

"Na bhikkhave vividhaṃ anācāraṃ ācaritabbaṃ. Yo ācareyya yathādhammo kāretabbo"ti.

148. Tena kho pana samayena āyasmante uruvelakassape pabbajite saṅghassa bahuṃ

lohabhaṇḍaṃ dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ uppannaṃ hoti. Atha kho bhikkhūnaṃ

etadahosi "kinnu kho bhagavatā lohabhaṇḍaṃ anuññātaṃ kiṃ ananuññātaṃ, kiṃ

dārubhaṇḍaṃ anuññātaṃ, kiṃ ananuññātaṃ, kiṃ mattikābhaṇḍaṃ anuññātaṃ, kiṃ

ananuññātanti".

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

"Anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā paharaṇiṃ sabbaṃ lohabhaṇḍaṃ, ṭhapetvā āsandiṃ [PTS

Page 143] [\q 143/] pallaṅkaṃ dārupattaṃ dārupādukaṃ sabbaṃ dārubhaṇḍaṃ, ṭhapetvā

katakaṃ ca kumbhakārikañca sabbaṃ mattikābhaṇḍanti. "

Khuddaka vatthukkhandhakaṃ pañcamaṃ3.

1. Usseḷentipi-machasaṃ 2. Naccakiṃ-machasaṃ 3. Khuddakavatthukkhandhako

pañcamo-machasaṃ.

[BJT Page 116] [\x 116/]

Tassuddānaṃ:

1. Rukkhe thambhe ca kuḍḍhe ca aṭṭhāne gandhasuttiyā

Viggayha mallako kacchu jarā ca puthupāṇikā.

2. Vallikāpi ca pāmaṅgaṃ kaṇṭhasuttaṃ na dhāraye

Kaṭi ovaṭṭi keyūraṃ hatthābharaṇa muddikā.

3. Dighe kocche phaṇe hatthe sitthā udakatelake

Ādāsuda pattavaṇā ālepa madda cuṇṇanā

4. Lañchenti aṅgarāgañca mukharāgaṃ tadubhayaṃ

Cakkhurogaṃ giraggañca āyataṃ sarabāhiraṃ

5. Ambapesi sakalehi ahi chindi ca candanaṃ

Uccāvacā pattamūlaṃ suvaṇṇo bahalā valī

6. Citrā dussati duggandho uṇhe bhijjiṃsu miḍḍhiyā

Parihaṇḍaṃ tiṇaṃ coḷaṃ mālaṃ kaṇḍolikāya ca

Thavikañca aṃsabandhakaṃ tathā bandhanasuttakā

7. Khīle mañce ca pīṭhe ca aṃke chatte paṇāmanā

Tumbaghaṭī chavasīsaṃ calakāni paṭiggaho.

8. Vipphāli daṇḍa sovaṇṇaṃ patte pesi ca nāḷikā

Kiṇṇaṃ sattu saritañca madhusitthaṃ sipāṭikaṃ.

[BJT Page 118] [\x 118/]

9. Vikiṇṇaṃ bandhi visamaṃ chamā jīra pahoti ca

Kalimbaṃ moghasuttañca adhotallaṃ upāhanā

10. Aṅgulī paṭiggāhañca vitthakaṃ aṃsabandhakā

Ajjhokāse nīcavatthu vayo cāpī vihaññare.

11. Paripatati tiṇacuṇṇaṃ ullittāvalittakaṃ

Setaṃ kāḷakavaṇṇañca parikammañca gerukaṃ

12. Mālākammaṃ latākammaṃ makaradantaka paṭṭikā

Cīvaravaṃsaṃ rajjuñca anuññāsi vināyako

13. Ujjhitvā pakkamanti khajjati paribhijjati.

Viniveṭhiyati kuḍḍepi pattenādāya gacchare

14. Thavikā bandhanasuttañca bandhitvā ca upāhanā

Upāhanatthavikañca aṃsabandhana suttakaṃ

15. Udakākappiyaṃ magge parissāvanacoḷakaṃ

Dhammakarakaṃ dve bhikkhū vesāliṃ agamā muni.

16. Daṇḍaṃ ottharakaṃ tattha anuññāsi parissāvanaṃ

Makasehi paṇītena bavhābādhā ca jīvako

17. [PTS Page 144] [\q 144/] caṅkamanaṃ jantāgharaṃ visame nīcavatthukā

Tayo caye vihaññanti sopāṇālamba vedikaṃ

18. Ajjhokāse tiṇacuṇṇaṃ ullittāvalittakaṃ

Setakaṃ kāḷavaṇṇañca parikammañca gerukaṃ

19. Mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakapaṭṭikaṃ

Vaṃsaṃ cīvararajjuñca uccaṃ ca vatthukaṃ kare.

[BJT Page 120] [\x 120/]

20. Tayo sopāṇa bāhañca kavāṭaṃ piṭṭhisaṅghāṭaṃ

Udukkhaluttarapāsakaṃ vaṭṭiñca kapisīsakaṃ

21. Sūci ghaṭi tālacchiddaṃ āviñjanañca rajjukaṃ

Maṇḍalaṃ dhūmanettañca majjhe ca mukhamattikaṃ

22. Mattikādoṇi duggandho ḍahatī udakādhānaṃ

Sarāvakaṃ ca sedeti cikkhallaṃ dhovi niddhamanaṃ

23. Pīṭhañca koṭṭhake kammaṃ marumbasilā niddhamanaṃ

Naggā chamāyaṃ vassante paṭicchādi tayo tahiṃ

24. Udapānaṃ lujjati ca valliyā kāyabandhanaṃ

Tulaṃ karakaṭakaṃ cakkaṃ bahū bhijjanti bhājanā

25. Lohadāru cammakhaṇḍaṃ sālā tiṇaṃ pidhāni ca

Doṇiṃ candani pākāraṃ cikkhallaṃ niddhamena ca

26. Sitigataṃ pokkharaṇiṃ purāṇañca nillekhanaṃ

Cātumāsaṃ sayanti ca namatakañca nadhiṭṭhahe

27. Āsittakaṃ maḷorikaṃ bhuñjantekaṃ tuvaṭṭisuṃ

Vaḍḍo bodhi na akkami ghaṭaṃ katakaṃ sammajjani.

[BJT Page 122] [\x 122/]

28. Sakkharaṃ kaṭhalañceva pheṇakaṃ pādaghaṃsaniṃ

Vidhūpanaṃ tālavaṇṭaṃ makasaṃ cāpi cāmarī

29. Chattaṃ vinā ca ārāme tayo sikkāya sammati

Roma sitthā nakhā dīghā chindantaṅgulikā dukkhā

30. Salohitaṃ pamāṇañca vīsati dīghakesatā

Khuraṃ sīlaṃ sipāṭikaṃ namatakaṃ khurabhaṇḍakaṃ

31. Massuṃ kappenti vaḍḍhenti golomi caturassakaṃ

Parimukhaṃ aḍḍharakañca dāṭhi sambādhasaṃhare.

32. Ābādhā kattari vaṇo dīghaṃ sakkharikāya

Palitaṃ thakitaṃ uccā lohabhaṇḍañjanī cayā.

33. Pallatthikaṃ ca āyogo vaṭaṃ salākabandhanaṃ

Kalābukaṃ deḍḍubhakaṃ murajaṃ maddavīṇakaṃ

34. Paṭṭikaṃ sūkarantañca dasā muraja veṇitā

Anto sobhaṃ gaṇañceva pavanantopi jīrati

35. Vīṭhe gaṇṭhi ca pāsakaṃ1 phalakante ca ogahe

Gihīnivatthaṃ hatthisoṇḍaṃ macchakaṃ catukaṇṇakaṃ

1. Gaṇḍikaṃ uccāvacaṃ ca-sīmu.

[BJT Page 124] [\x 124/]

36. Tālavaṇaṭaṃ satavalliṃ sāvelliṃ gihipārutaṃ

Ubhatokājaṃ1 na hareyya dantakaṭṭhaṃ ākoṭanaṃ

37. Kaṇaṭhe vilaggaṃ dāyañca paṭaggirukkha hatthinā

Yameḷu lokāyatakaṃ pariyāpuṇiṃsu vācayuṃ

38. [PTS Page 145] [\q 145/] tiracchavijjā vācanā2 khipi maṅgala lasuṇaṃ ca3 vātābādho

dussati ca duggandho dukkhapādukā

39. Hirīyanti apāru4 duggandhotahaṃ tahaṃ karonti ca

Duggandho kūpaṃ lujjati uccavatthu cayepi5 ca

40. Sopāṇālambaṇa bāhā ante dukkhañca pādukā

Bahiddhā doṇi kaṭṭhañca piṭharo ca apāruto

41. Vaccakuṭī kavāṭañca piṭṭhisaṅghāṭameva ca

Udukkhaluttarapāso vaṭṭiṃ ca kapisīsakaṃ

42. Sūci ghaṭī tālacchiddaṃ āviñjanacchiddameva ca rajjuṃ ullittāvalittaṃ setavaṇṇañca

kāḷakaṃ

43. Mālākammaṃ latākammaṃ makaraṃ pañcapaṭṭikaṃ

Cīvaravaṃsaṃ rajjuṃ ca jarā dubbala pākāraṃ

44. Pariveṇe cāpi6 tattheva marumbaṃ padarasilā

Santiṭṭhati nīddhamanaṃ kumhiñcāpi sarāvakaṃ

45. Dukkhaṃ hiri apidhānaṃ anācārañca ācaruṃ

Lohabhaṇḍaṃ anuññāsi ṭhapayitvā paharaṇiṃ

1. Saṃvelli ubhato kājaṃ-sīmu. 2. Tiracchāna kathā vijjā-sīmu, 3. Khādi ca. Sīmu. 4. Pāru -

sīmu, 5. Cayo ca-sīmu 6. Koṭṭhake cāpi-sīmu.

[BJT Page 126] [\x 126/]

46. hapetvā'sandipallaṅkaṃ dārupattañca pādukaṃ

Sabbaṃ dārumayaṃ bhaṇḍaṃ anuññāsi mahāmuni

47. Katakaṃ kumbhakārañca ṭhapayitvā tathāgato

Sabbampi mattikābhaṇḍaṃ anuññāsi anukampako

48. Yassa vatthussa niddeso purimena samampi va

Taṃpi saṃkhittamuddāne nayato taṃ vijāniyā

49. Evaṃ dasasatā vatthu vinaye khuddakavatthuke

Saddhammaṭṭhitiyā ceva pesalānaṃ canuggaho

50. Susikkhito vinayadharo hitacitto supesalo

Padīpakaraṇo1 dhīro pūjāraho bahussutoti.

Uddānaṃ niṭṭhitaṃ.

1. Padīpakārako-sīmu.

[BJT Page 128] [\x 128/]

6. Senāsanakkhandhakaṃ

1. [PTS Page 146] [\q 146/] tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane

kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṃ senāsanaṃ apaññattaṃ

hoti. Te ca1 bhikkhū tahaṃ tahaṃ2 viharanti araññe rukkhamūle pabbate kandarāyaṃ

giriguhāyaṃ3 susāne vanapatthe ajjhokāse palālapuñje. Te kālasseva tato tato

upanikkhamanti araññā rukkhamūlā pabbatā kandarā giriguhā susānā vanapatthā ajjhokāsā

palālapuñjā, pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena

pasāritena okkhittacakkhūiriyāpathasampannā.

2. Tena kho pana samayena rājagahako seṭṭi kālasseva uyyānaṃ agamāsi. Addasā kho

rājagahako seṭṭhi te bhikkhū kālasseva tato tato upanikkhamante araññā rukkhamūlā

pabbatā kandarā giriguhā susānā vanapatthā ajjhākāsā palālapuñjā, pāsādikena abhikkantena

paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhū

iriyāpathasampanne. Disvānassa cittaṃ pasīdi. Atha kho rājagahako seṭṭhi yena te bhikkhū

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: " sacāhaṃ bhante vihāre kārāpeyyaṃ

vaseyyātha me vihāresūti".

3. ' Na kho gahapati bhagavatā vihārā anuññātā'ti. 'Tena hi bhante bhagavantaṃ

paṭipucchitvā mama āroceyyāthā'ti.

'Evaṃ gahapatī'ti kho tena bhikkhū rājagahakassa seṭṭhissa paṭissutvā yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: 'rājagahako bhante seṭṭhi

vihāre kāretukāmo4 kathannu kho bhante paṭipajjitabbanti'. Atha kho bhagavā etasmiṃ

nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave

pañca lenāni vihāraṃ aḍḍhayogaṃ pāsādaṃ hammiyaṃ guhāti. "

Atha kho [PTS Page 147] [\q 147/] te bhikkhū yena rājagahako seṭṭhi

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā rājagahakaṃ seṭṭhiṃ etadavocuṃ: " anuññātā kho

gahapati bhagavatā vihārā yassa'dāni kālaṃ maññasī"ti. Atha kho rājagahako seṭṭhi

ekāheneva saṭṭhi vihāre patiṭṭhāpesi.

1. Te dha-machasaṃ 2. Tahiṃ tahiṃ -syā 3. Kandarāya giriguhāya-sī 4.

Kārāpetukāmo-machasaṃ.

[BJT Page 130] [\x 130/]

4. Atha kho rājagahako seṭṭhi te saṭṭhi vihāre pariyosāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho

rājagahako seṭṭhi bhagavantaṃ etadavoca: "adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya

bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā"ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho

rājagahako seṭṭhi bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā

padakkhīṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho rājagahako seṭṭhi tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ

paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi 'kālo bhante niṭṭhitaṃ bhattanti'. Atha kho

bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena rājagahakassa seṭṭhissa

nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena.

Atha kho rājagahako seṭṭhi buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena

bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājagahako seṭṭhi bhagavantaṃ etadavoca: " ete

me bhante saṭṭhivihārā puññatthikena saggatthikena kārāpitā, kathāhaṃ bhante tesu

vihāresu paṭipajjāmi"ti.

"Tena hi tvaṃ gahapati te saṭṭhi vihāre āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa patiṭṭhāpehī"

ti.

"Evaṃ bhante"ti kho rājagahako seṭṭhi bhagavato paṭissutvā te saṭṭhi vihāre āgatānāgatassa

cātuddissa saṅghassa patiṭṭhāpesi.

5. Atha kho bhagavā rājagahakaṃ seṭṭhiṃ imāhi gāthāhi anumodi:

Sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti tato vālamigāni ca

Siriṃsape1 ca makase sisire cāpi vuṭṭhiyo.

Tato vātātapo ghoro sañjāto paṭihaññati

Lenatthañca sukatthañca jhāyituṃ ca vipassituṃ

1. Sarisape-machasaṃ.

[BJT Page 132] [\x 132/]

Vihāradānaṃ saṅghassa aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṃ atthamattano

Vihāre kāraye ramme vāsayettha bahussute

[PTS Page 148] [\q 148/] tesaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca

Dadeyya ujubhutesu vippasannena cetasā

Te tassa dhammaṃ desenti sabbadukkhāpanūdanaṃ

Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya parinibbāti anāsavo ti.

Atha kho bhagavā rājagahakaṃ seṭṭhiṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

6. Assosuṃ kho manussā "bhagavatā kira vihārā anuññātā"ti. Sakkaccaṃ vihāre kārāpenti. Te

vihārā akavāṭakā honti. Ahīpi vicchikāpi satapadiyopi pavisanti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave kavāṭanti".

Bhitticchiddaṃ karitvā valliyā pi rajjuyā pi kavāṭaṃ bandhanti. Undurehipi upacīkāhipi

khajjanti. Khāyitabandhanānī kavāṭāni patanti1. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave piṭṭhisaṅghāṭaṃ udukkhalikaṃ uttarapāsakanti. "

Kavāṭā na phassīyanti2 bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave āviñjanarajjunti. "

Kavāṭā na thakīyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave aggalavaṭṭikaṃ kapisīsakaṃ sucikaṃ ghaṭikanti. "

Tena kho pana samayena bhikkhu na sakkonti kavāṭaṃ avāpurituṃ?3 Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave tālacchiddaṃ tīṇi tālāni lohatālaṃ kaṭṭhatālaṃ visāṇatālanti. "

Ye pi te ugghāṭetvā pavisanti vihārā aguttā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave yantakaṃ sūcikanti. "

1. Paṭanti-sīmu 2. Phusīyanti-machasaṃ 3. Apāpurituṃ-machasaṃ.

[BJT Page 134] [\x 134/]

Tena kho pana samayena vihārā tiṇacchadanā honti. Sītakāle sītā uṇhakāle uṇhā.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ kātunti. "

8. Tena kho pana samayena vihārā avātapānakā1 honti acakkhussā duggandhā. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave tīṇi vātapānāni: vedikāvātapānaṃ jālavātapānaṃ salākavātapānanti.

Vātapānantarikāya kālakāpi vagguliyopi pavisanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave vātapānacakkalikaṃti. "

Cakkalikantarikāyapi kālakāpi vagguliyopi pavisanti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave vātapānakavāṭakaṃ vātapānabhisikaṃti".

9. Tena kho pana samayena bhikkhū chamāya sayanti. Gattānipi cīvarānipi paṃsukitāni

honti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

'Anujānāmi bhikkhave tiṇasanthārakanti".

Tiṇasanthārako [PTS Page 149] [\q 149/] undurehipi upacikāhipi khajjati bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave mīḍhinti. "

Mīḍhiyā gattāni dukkhā honti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bidalamañcakanti"

10. Tena kho pana samayena saṅghassa sosāniko masārako mañco uppanno hoti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave masārakaṃ mañcanti. "

Masārakaṃ pīṭhaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave masārakaṃ pīṭhanti"

1. Avātapānikā -sīmu.

[BJT Page 136] [\x 136/]

Tena kho pana samayena saṅghassa sosāniko bundikābaddho mañco uppanno hoti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bundikābaddhaṃ mañcanti".

Bundikābaddhaṃ pīṭhaṃ uppannaṃ hoti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave bundikābaddhaṃ pīṭhanti. "

Tena kho pana samayena saṅghassa sosāniko kuḷīrapādako mañco uppanno hoti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave kuḷīrapādakaṃ mañcanti. "

Kuḷīrapādakaṃ pīṭhaṃ uppannaṃ hoti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "anujānāmi

bhikkhave kuḷīrapādakaṃ pīṭhanti"

Tena kho pana samayena saṅghassa sosāniko āhaccapādako mañco uppanno hoti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Anujānāmi bhikkhave āhaccapādakaṃ mañcanti. "

Āhaccapādakaṃ pīṭhaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave āhaccapādakaṃ pīṭhanti. "

11. Tena kho pana samayena saṅghassa āsandiko uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave āsandikanti"

Uccako āsandiko uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave uccakampi āsandikanti. "

Sattaṅgo uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Anujānāmi bhikkhave sattaṅganti".

Uccako sattaṅgo uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave uccakampi sattaṅganti. "

Bhaddapīṭhaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bhaddapīṭhanti"

[BJT Page 138] [\x 138/]

Pīṭhikā1 uppannā hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pīṭhikanti. "

Elakapādakaṃ pīṭhaṃ uppannaṃ hoti, bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave phalakapādakaṃ pīṭhanti. "

Āmalakavaṭṭikapīṭhaṃ2 uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave āmalakavaṭṭikaṃ pīṭhanti. "

Phalakaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave phalakanti"

Kocchaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave kocchanti. "

Palālapīṭhaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave palālapīṭhanti".

12. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ucce mañce sayanti. Manussā

vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti "seyyathāpi

gihīkāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave ucce mañce sayitabbaṃ yo sayeyya [PTS Page 150] [\q 150/] āpatti

dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū nīce mañce sayanto ahinā daṭṭho hoti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave mañcapaṭipādakanti"

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū ucce mañcapaṭipādake dhārenti. Saha

mañcapaṭipādakehi paloṭhenti3 bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave uccā paṭipādakā dhāretabbā. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave aṭṭhaṅgulaparamaṃ mañcapaṭipādakanti.

1. Piṭṭhikā-sīmu 2. Āmaṇḍakavaṇṭika pīṭhaṃ-machasaṃ, sīmu 3. Pavedhenti-machasaṃ,

syā

[BJT Page 140] [\x 140/]

13. Tena kho pana samayena saṅghassa suttaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave mañcaṃ vetunti "

Aṅgāni bahuṃ suttaṃ pariyādiyanti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "

" Anujānāmi bhikkhave aṅge vijjhitvā aṭṭhapādakaṃ vetunti"

Coḷakaṃ uppannaṃ hoti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave cilimikā1 kātunti"

Tulikā uppannā hoti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave vijaṭetvā bimbohanaṃ kātuṃ. Tīṇi tulāni rukkhatūlaṃ latātūlaṃ

poṭakītūlanti. "

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū aḍḍhakāyikāni bimbohanāni dhārenti.

Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'seyyathāpi gihī

kāmabhogino'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave aḍḍhakāyikāni bimbohanāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave sīsappamāṇaṃ bimbohananti.

14. Tena kho pana samayena rājagahe giraggasamajjo hoti. Manussā mahāmattānaṃ atthāya

bhisiyo paṭiyādenti uṇṇābhisiṃ coḷabhisiṃ vākabhisiṃ tiṇabhisiṃ paṇṇabhisinti. Te

vītivanne samajje chaviṃ uppāṭetvā haranti. Addasāsuṃ kho bhikkhū samajjaṭṭhāne bahuṃ

uṇṇampi colampi vākampi tiṇampi paṇṇampi chaḍḍhitaṃ. Disvāna bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcabhisiyo uṇṇābhisiṃ coḷabhisiṃ vākabhisiṃ tiṇabhisiṃ

paṇṇabhisinti. "

Tena kho pana samayena saṅghassa senāsanaparikkhārikaṃ dussaṃ uppannaṃ hoti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bhisiṃ onandhitunti. "

Tena kho pana samayena bhikkhū mañcabhisiṃ pīṭhe santharanti, pīṭhabhisiṃ mañce

santharanti bhisiyo paribhijjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. Cimilikaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 142] [\x 142/]

"Anujānāmi bhikkhave onaddhamañcaṃ onaddhapīṭhanti. "

Ullokaṃ [PTS Page 151] [\q 151/] akaritvā santharanti. Heṭṭhato nipphaṭanti bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave ullokaṃ katvā santharitvā bhisiṃ onandhitunti. "

Chaviṃ uppāṭetvā haranti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave phosetunti"

Haranti yeva bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave bhattikammanti. "

Haranti yeva bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave hatthabhattinti. "

15. Tena kho pana samayena titthiyānaṃ seyyā setavaṇṇā honti kāḷavaṇṇakatā bhumi

gerukaparikammakatā bhitti, bahū manussā seyyāpekkhakā gacchanti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave vihāre setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ gerukaparikammanti. "

Tena kho pana samayena pharusāya bhittiyā setavaṇṇo na nipatati. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave thusapiṇḍaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā setavaṇṇaṃ nipātetunti.

"

Setavaṇṇo anibandhaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave saṇhamattikaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā setavaṇṇaṃ nipātetunti.

"

Setavaṇṇo anibandhaniyo hoti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave ikkāsaṃ piṭṭhamaddanti. "

Tena kho pana samayena pharusāya bhittiyā gerukaṃ na nipatati. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

[BJT Page 144] [\x 144/]

"Anujānāmi bhikkhave thusapiṇḍaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā gerukaṃ nipātetunti. "

Gerukaṃ anibandhaniyaṃ hoti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave kuṇḍakamattikaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā gerukaṃ nipātetunti.

"

Gerukaṃ anibandhaniyaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave sāsapakuṇḍaṃ sitthatelakanti.

Accussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave coḷakena paccuddharītunti. "

16. Tena kho pana samayena pharusāya bhumiyā kāḷavaṇṇo na nipatati bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ anujānāmi bhikkhave thusapiṇḍaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā

kāḷavaṇṇaṃ nipātetunti.

Kāḷavaṇṇo anibandhaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave

gaṇḍamattikaṃ datvā pāṇikāya paṭibāhetvā kāḷavaṇṇaṃ nipātetunti. "

Kāḷavaṇṇo anibandhaniyo hoti, bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ikkāsaṃ kasāvanti. "

17. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū vihāre paṭibhānacittaṃ kārāpenti

itthirūpakaṃ purisarūpakaṃ. Manussā vihāracārikaṃ ābhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti

vipācenti 'seyyathāpi [PTS Page 152] [\q 152/] gihi kāmabhogino'ti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave paṭibhānacittaṃ kārāpetabbaṃ itthirūpakaṃ purisarūpakaṃ. Yo kārāpeyya

āpatti dukkaṭassa.

"Anujānāmi bhikkhave mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikanti. "

[BJT Page 146] [\x 146/]

18. Tena kho pana samayena vihārā nīcavatthukā honti, udakena ottharīyanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātunti. "

Cayo paripatati bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye: iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayanti. "

Ārohantā vihaññanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe:

iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ dārusopāṇanti. "

Ārohantā paripatanti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhantī. "

19. Tena kho pana samayena vihārā ālakamandā honti. Bhikkhū hirīyanti nipajjituṃ.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ:

"Anujānāmi bhikkhave tirokaraṇinti. "

Tirokaraṇiṃ ukkhipitvā olokenti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave aḍḍhakuḍḍakantī"

Aḍḍhakuḍḍakā uparito olokentī bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave tayo gabbhe: sivikāgabbhaṃ nāḷikā gabbhaṃ hammiyagabbhantī. "

Tena kho pana samayena bhikkhū khuddake vihāre majjhegabbhaṃ karonti. Upacāro na hoti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave khuddake vihāre ekamantaṃ gabbhaṃ kātuṃ mahallake majjhe"ti.

20. Tena kho pana samayena vihārassa kuḍḍapādo jīrati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave kuluṅkapādakantī".

Vihārassa kuḍḍo ovassati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

[BJT Page 148] [\x 148/]

"Anujānāmi bhikkhave parittānakiṭikaṃ uddasudhanti. "

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno tiṇacchadanā ahi khandhe papati, so bhīto

vissaramakāsi. Bhikkhu upadhāvitvā taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ. " Kissa tvaṃ āvuso

vissaramakāsī"ti. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave vitānanti"

21. Tena kho pana samayena bhikkhū mañcapādepi pīṭhapādepi thavikāyo laggenti.

Undūrehipi upacikāhipi khajjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bhittikhīlaṃ nāgadantakanti. "

Tena kho pana samayena bhikkhu mañce'pi pīṭhe'pi cīvaraṃ nikkhipanti. Cīvaraṃ

paribhijjiti. Cīvaraṃ paribhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave cīvaravaṃsaṃ cīvararajjunti. "

[PTS Page 153] [\q 153/] tena kho pana samayena vihārā anālindakā honti

appaṭissāraṇā. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ālindaṃ paghanaṃ pakuḍḍaṃ osarakanti. "

Ālindā pākaṭā honti. Bhikkhu hirīyanti nipajjituṃ bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave saṃsaraṇakiṭikaṃ ugghāṭanakiṭikanti. "

22. Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse bhattavissaggaṃ karontā sītena'pi uṇhena'pi

kilamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave upaṭṭhānasālanti. "

Upaṭṭhānasālā nīcavatthukā hoti. Udakena ottharīyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. Uddesudhanti- aṭṭhakathā.

[BJT Page 150] [\x 150/]

"Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātunti. "

Cayo paripatati.

" Anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye: iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayanti. "

Ārohantā vihaññanti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe: iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ dārusopāṇanti. "

Ārohantā paripatanti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti. "

Upaṭṭhānasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ. Setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ

gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ

cīvararajjunti. "

Tena kho pana samayena bhikkhū ajjhokāse chamāyaṃ cīvaraṃ pattharanti. Cīvaraṃ

paṃsukitaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ajjhokāse cīvaravaṃsaṃ cīvara rajjunti. "

Pānīyaṃ otappati bhagavatoetamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pānīyasālaṃ pānīyamaṇḍapanti"

Pānīyasālā nīcavatthukā hoti udakena ottharīyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātunti. "

Cayo paripatati bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave cinituṃ tayo caye: iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayanti. "

Ārohantā vihaññanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe: iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ dārusopāṇanti. "

Ārohantā paripatanti bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti. "

Pānīyasālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

[BJT Page 152. [\x 152/] ]

"Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ

gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ

cīvararajjunti. "

Pānīyabhājanaṃ na saṃvijjati bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pānīyasaṅkhaṃ pānīyasarāvakanti"

23. Tena kho pana samayena vihārā aparikkhittā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave parikkhipituṃ tayo pākāre iṭṭhakāpākāraṃ silāpākāraṃ dārupākāranti.

"

Koṭṭhako na hoti.

"Anujānāmi bhikkhave koṭṭhakanti, "

Koṭṭhako nīcavatthuko hoti. Udakena ottharīyati bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātunti"

Koṭṭhakassa kavāṭaṃ na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave kavāṭaṃ piṭṭhisaṅghāṭaṃ udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ

aggaḷavaṭṭikaṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tālacchiddaṃ āviñjanacchiddaṃ

āviñjanarajjunti. "

Koṭṭhake tiṇacuṇṇaṃ paripatati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ

gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikanti. "

24. Tena kho pana samayena parivenaṃ cikkhallaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave marumbaṃ upakiritunti"

Na pariyāpunanti.

[BJT Page 154] [\x 154/]

"Anujānāmi bhikkhave [PTS Page 154] [\q 154/] padarasilaṃ nikkhipitunti"

Udakaṃ santiṭṭhati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave udakaniddhamananti"

Tena kho pana samayena bhikkhū parivene tahaṃ tahaṃ aggiṭṭhānaṃ karonti. Parivenaṃ

uklāpaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ekamantaṃ aggisālaṃ kātunti"

Aggisālā nīcavatthukā hoti. Udakena ottharīyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave uccavatthukaṃ kātunti. "

Cayo paripatati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave cīnituṃ tayo caye iṭṭhakācayaṃ silācayaṃ dārucayanti. "

Ārohantā vihaññanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave tayo sopāṇe iṭṭhakāsopāṇaṃ silāsopāṇaṃ dārusopāṇanti. "

Ārohantā paripatanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave ālambanabāhanti"

Aggisālāya kavāṭaṃ na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave kavāṭaṃ piṭṭhisaṅghāṭaṃ udukkhalikaṃ uttarapāsakaṃ

aggaḷavaṭṭikaṃ kapisīsakaṃ sūcikaṃ ghaṭikaṃ tālacchiddaṃ āviñjanacchiddaṃ

āviñjanarajjunti. "

Aggisālāya tiṇacuṇṇaṃ paripatati, bhagavato ekamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ

gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikaṃ cīvaravaṃsaṃ

cīvararajjunti. "

25. Tena kho pana samayena ārāmo aparikkhitto hoti. Ajakā'pi pasukā'pi uparope

viheṭhenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave parikkhipituṃ tayo vaṭe1 veḷuvaṭaṃ kaṇṭakīvaṭaṃ2 parikhanti. "

Koṭṭhako na hoti. Tatheva ajakā'pi pasukā'pi uparope viheṭhenti bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

1. Vāṭe-sīmu 2. Veḷuvāṭaṃ kaṇṭakīvāṭaṃ-simu kuṇṭakavaṭa -syā, machasaṃ.

[BJT Page 156] [\x 156/]

"Anujānāmi bhikkhave koṭṭhakaṃ āpesiṃ yamakakavāṭaṃ toraṇaṃ palighanti".

Koṭṭhake tiṇacuṇṇaṃ paripatati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ogumbetvā ullittāvalittaṃ kātuṃ setavaṇṇaṃ kāḷavaṇṇaṃ

gerukaparikammaṃ mālākammaṃ latākammaṃ makaradantakaṃ pañcapaṭikanti. "

Ārāmo cikkhallo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave marumbaṃ upakiritunti"

Na pariyāpuṇanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Anujānāmi bhikkhave padarasilaṃ nikkhipitunti. "

Udakaṃ santiṭṭhati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave udakaniddhamananti".

26. Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro saṅghassa atthāya

sudhāmattikālepanaṃ pāsādaṃ kārāpetukāmo hoti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi: " kinnu

kho bhagavatā chadanaṃ anuññātaṃ kiṃ ananuññātanti". Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

Anujānāmi bhikkhave pañca chadanānī iṭṭhakāchadanaṃ silāchadanaṃ sudhāchadanaṃ

tiṇacchadanaṃ paṇṇacchadananti. "

Paṭhamabhāṇavāraṃ.

[BJT Page 158] [\x 158/]

27. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati rājagahakassa seṭṭhissa bhaginipatiko

hoti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati rājagahaṃ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Tena

kho pana samayena rājagahakena seṭṭhinā svātanāya buddhapamukho saṅgho nimantito

hoti. Atha kho rājagahako seṭṭhi dāse ca kammakare ca āṇāpesi " tena hi bhaṇe kālasseva

uṭṭhāya yāguyo pacatha, bhattāni pacatha, sūpāni sampādetha, uttaribhaṅgāni sampādethā"ti

Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi: "pubbe khvāyaṃ gahapati mayi āgate

sabbakiccāni nikkhipitvā mamaññeva saddhiṃ paṭisammodati. So'dānāyaṃ vikkhittarūpo

dāse ca kammakare ca āṇāpesi tena hi bhaṇe kālasseva uṭṭhāya yāguyo pacatha bhattāni

pacatha, sūpāni sampādetha, [PTS Page 155] [\q 155/] uttaribhaṅgāni sampādethā'ti.

Kinnu kho imassa gahapatissa āvāho vā bhavissati vivāho vā bhavissati, mahāyañño vā

paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiṃ

balakāyenā"ti.

Atha kho rājagahako seṭṭhi dāse ca kammakare ca āṇāpetvā yena anāthapiṇḍiko gahapati

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā anāthapiṇḍikena gahapatinā saddhiṃ paṭisammoditvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājagahakaṃ seṭṭhiṃ anāthapiṇḍiko gahapati

etadavoca: "pubbe kho tvaṃ gahapati mayi āgate sabbakiccāni nikkhipitvā mamaññeva

saddhiṃ paṭisammodasi. So'dāni tvaṃ vikkhittarūpo dāse ca kammakare ca āṇāpesi tena hi

bhaṇe kālasseva uṭṭhāya yāguyo pacatha bhattāni pacatha, sūpāni sampādetha,

uttaribhaṅgāni sampādethā'ti. Kinnu kho te gahapati āvāho vā bhavissati vivāho vā

bhavissati, mahāyañño vā paccupaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito

svātanāya saddhiṃ balakāyenā"ti.

" Na me gahapati āvāho vā bhavissati vivāho vā. Na pi rājā vā māgadho seniyo bimbisāro

nimantito svātanāya saddhiṃ balakāyena. Api ca me mahāyañño paccupaṭṭito. Svātanāya

buddhapamukho saṅgho nimantito"ti.

[BJT Page 160] [\x 160/]

28. "Buddho'ti tvaṃ gahapati vadesī"ti.

Buddho' tyāhaṃ gahapati vadāmī"ti.

"Buddho'ti tvaṃ gahapati vadesī"ti.

Buddho' tyāhaṃ gahapati vadāmī"ti.

"Buddho'ti tvaṃ gahapati vadesī"ti.

Buddho' tyāhaṃ gahapati vadāmī"ti.

"Ghoso pi kho eso gahapati dullabho lokasmiṃ yadidaṃ 'buddho'ti. Sakkā nu kho gahapati

imaṃ kālaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ arahantaṃ sammāsambuddhanti"

"Akālo kho gahapati imaṃ kālaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ arahantaṃ

sammāsambuddhaṃ. Sve'dāni tvaṃ kālena taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamissasi

arahantaṃ sammāsambuddhanti. "

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati sve'dānāhaṃ kālena taṃ bhagavantaṃ dassanāya

upasaṅkamissāmi arahantaṃ sammāsambuddhanti buddhagatāya satiyā nipajjitvā rattiyā

sudaṃ tikkhattuṃ uṭṭhāsi pabhātaṃ maññamāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena

sītavanadvāraṃ1 tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṃ vivariṃsu. Atha kho anāthapiṇḍikassa

gahapatissa nagarambhā nikkhannassa āloko antaradhāyī. Andhakāro pāturahosi. Bhayaṃ

chamhitattaṃ lomahaṃso [PTS Page 156] [\q 156/] udapādi. Tato ca puna nivattitukāmo

ahosi.

Atha kho sīvako yakkho antarahito saddamanussāvesi:

"Sataṃ hatthi sataṃ assā sataṃ assatarī rathā

Sataṃ kaññā sahassāni āmuttamaṇikuṇḍalā

Ekassa padavītihārassa kalaṃ nāgghanti soḷasi"nti.

Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati, abhikkantaṃ te seyyo no paṭikkantanti.

Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyī, āloko pāturahosi, yaṃ

ahosi bhayaṃ chamhitattaṃ lomahaṃso so paṭippassamhi.

Dutiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyī, andhakāro pāturahosi.

Bhayaṃ chamhitattaṃ lomahaṃso udapādi. Tato'ca puna nivattitukāmo ahosi. Dutiyampi kho

sīvako yakkho antarahito saddamanussāvesi: tatiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa

āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi. Bhayaṃ chamhitattaṃ lomahaṃso udapādi. Tato'ca

puna nivattitukāmo ahosi. Tatiyampi kho sīvako yakkho antarahito saddamanussāvesi:

"Sataṃ hatthi sataṃ assā sataṃ assatarī rathā

Sataṃ kaññā sahassāni āmuttamaṇikuṇḍalā

Ekassa padavītihārassa kalaṃ nāgghanti soḷasi"nti.

Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati, abhikkantaṃ te seyyo no paṭikkantanti.

1. Sīvakadvāraṃ-sīmu.

[BJT Page 162] [\x 162/]

Tatiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi. Yaṃ

hosi bhayaṃ chamhitattaṃ lomahaṃso so paṭippassamhi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati

yena sītavanaṃ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ

paccuṭṭhāya ajjhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dūratova

āgacchantaṃ. Disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi.

29. Nisajja kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca 'ehi sudattā'ti. Atha kho

anāthapiṇḍiko gahapati 'nāmena maṃ bhagavā ālapatī'ti haṭṭho udaggo yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca

'kacci bhante bhagavā sukhamasayitthā'ti.

"Sabbadā ve sukhaṃ seti brāhmaṇo parinibbuto

Yo na lippati kāmesu sītibhūto nirūpadhi.

Sabbā āsattiyo chetvā vineyya hadaye daraṃ upasanto sukhaṃ seti santiṃ pappuyya cetaso"ti.

Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikassa gahapatissa ānupubbīkathaṃ1 kathesi. Seyyathīdaṃ:

dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhammeca

ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ kallacittaṃ muducittaṃ

vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammaṃ

desanā taṃ pakāsesi 'dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. ' Seyyathāpi nāma suddhaṃ

[PTS Page 157] [\q 157/] vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya

evameva anāthapiṇḍikassa gahapatissa tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vītamalaṃ

dhammacakkhuṃ udapādi 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti. '.

1. Anupubbikathaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 164] [\x 164/]

30. Athakho anāthapiṇḍiko gahapati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo

pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃ katho vesārajjappatto aparappaccayo

satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca: "abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi

bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ

ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhīntīti, evameva

bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ

gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Adhivāsetu ca me bhante bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ

bhikkhusaṅghenā"ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati

bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

pakkāmi.

Assosi kho rājagahako seṭṭhi anāthapiṇḍikena kira gahapatinā svātanāya buddhapamukho

saṅgho nimantitoti atha kho rājagahako seṭṭhi anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca: "tayā

kira gahapati svātanāya buddhapamukho1 saṅgho nimantito. Tvañcāsi āganatuko. Demi te

gahapati veyyāyikaṃ yena tvaṃ buddhapamukhassa saṅghassa bhattaṃ kareyyāsī"ti. "Alaṃ

gahapati. Atthi me veyyāyikaṃ yenāhaṃ buddhapamukhassa saṅghassa bhattaṃ karissāmī"ti.

31. Assosi kho rājagahako negamo "anāthapiṇḍikena kira gahapatinā svātanāya

buddhapamukho saṅgho nimantito"ti. Atha kho rājagahako negamo anāthapiṇḍikaṃ

gahapatiṃ etadavoca " tayā kira gahapati svātanāya buddhapamukho saṅgho nimantito.

Tvañcāsi āgantuko. Demi te gahapati veyyāyikaṃ yena tvaṃ buddhapamukhassa saṅghassa

bhattaṃ kareyyāsī"ti. "Alaṃ ayyo, atthi me veyyāyikaṃ yenāhaṃ buddhapamukhassa

saṅghassa bhattaṃ karissāmī"ti.

Assosi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro "anātha piṇḍikena kira gahapatinā svātanāya

buddhapamukho saṅgho nimantito"ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro

anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca " tayā kira gahapati svātanāya buddhapamukho

saṅgho nimantito. Tvañcāsi āgantuko, demi te gahapati veyyāyikaṃ yena tvaṃ

buddhapamukhassa saṅghassa bhattaṃ karissāmī"ti.

1. Buddhappamukho-machasaṃ.

[BJT Page 166] [\x 166/]

32. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati tassā rattiyā accayena rājagahakassa seṭṭissa nivesane

paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā [PTS Page 166] [\q 166/] bhagavato

kālaṃ ārocāpesi "kālo bhante, niṭṭitaṃ bhatta"nti. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ

nivāsetvā pattacīvaramādāya yena rājagahakassa seṭṭhissa nivesanaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena

khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ

onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati

bhagavantaṃ etadavoca " adhivāsetu me bhante bhagavā sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ saddhiṃ

bhikkhusaṅghenā"ti.

"Suññāgāre kho gahapati tathāgatā abhiramanti"ti.

"Aññāgataṃ bhagavā aññātaṃ sugatā"ti.

Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapati dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā

samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

33. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati bahumitto hoti bahusahāyo

ādeyyavaco. 1 Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati rājagahe taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena

sāvatthi tena pakkāmi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati antarāmagge manusse āṇāpesi

"ārāme ayyā karotha vihāre patiṭṭhāpetha. Dānāni paṭṭhapetha. Buddho loka uppanno. So

ca mayā bhagavā nimantito iminā maggena āgacchissatī"ti. Atha kho te manussā

anāthapiṇḍikena gahapatinā uyyojitā ārāme akaṃsu, vihāre patiṭṭhāpesuṃ, dānāni

paṭṭhapesuṃ.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati sāvatthiṃ gantvā samantā sāvatthiṃ anuvilokesi. ' Kattha

nu kho bhagavā vihareyya yaṃ assa gāmato nātidūre2 nāccāsanne

gamanāgamanasampannaṃ atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ abhikkhamanīyaṃ divā

appākiṇṇaṃ3 rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ vijanavātaṃ manussarāhaseyyakaṃ

paṭisallānasāruppanti'.

1. Ādeyyavāco-sīmu. 2. Neva avidure-sīmu. 3. Apapakiṇṇaṃ-sīmu.

[BJT Page 168] [\x 168/]

Addasā kho anāthapiṇḍiko gahapati jetassa rājakumārassa1 uyyānaṃ gāmato neva avidure

nāccāsanne gamanāgamana sampannaṃ atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ abhikkamanīyaṃ

divā appakiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ vijanavātaṃ manussa rāhaseyyakaṃ

paṭisallānasāruppaṃ. Disvāna yena jeto rājakumāro2 tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā jetaṃ

rājakumāraṃ3 etadavoca: " dehi me ayyaputta uyyānaṃ ārāmaṃ kātunti. "

"Adeyyo gahapati ārāmo api koṭisantharenā"ti.

"Gahito ayyaputta ārāmo"ti.

"Na gahapati gahito ārāmo"ti

" Gahito na gahito"ti vohārike mahāmatte pucchiṃsu. Mahāmattā evamāhaṃsu "yato [PTS

Page 159] [\q 159/] tayā ayyaputta aggho kato, gahito ārāmo"ti.

34. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati sakaṭehi hiraññaṃ nibbāhāpetvā jetavanaṃ

koṭisantharaṃ santharāpesi. Sakiṃ nīhaṭaṃ hiraññaṃ thokassa okāsassa koṭṭhakasāmantā

nappahoti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati manusse āṇāpesi " gacchatha bhaṇe, hiraññaṃ

āharatha. Imaṃ okāsaṃ santharissāmī"ti.

Atha kho jetassa kumārassa etadahosi "na kho idaṃ orakaṃ bhavissati, yatāyaṃ gahapati tāva

bahūṃ hīraññaṃ pariccajatī"ti. Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca "alaṃ gahapati, mā taṃ

okāsaṃ santharāpesi. Dehi me etaṃ okāsaṃ. Mametaṃ dānaṃ bhavissati"ti.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati "ayaṃ kho jeto rājakumāro abhiññāto ñātamanusso.

Mahatthiko4 kho pana evarūpānaṃ ñātamanussānaṃ imasmiṃ dhammavinaye pasāde"ti taṃ

okāsaṃ jetassa rājakumārassa pādāsi. Atha kho jeto rājakumāro tasmiṃ okāse koṭṭhakaṃ

māpesi.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati jetavane vihāre kārāpesi, parivenāni kārāpesi, koṭṭhake

kārāpesi, upaṭṭhānasālāyo kārāpesi, aggisālāyo kārāpesi, kappiyakuṭiyo kārāpesi,

vaccakuṭiyo kārāpesi, passāvakuṭiyo kārāpesi, caṅkame kārāpesi, caṅkamanasālāyo kārāpesi,

udapāne kārāpesi, udapānasālāyo kārāpesi, jantāghare kārāpesi, jantāgharasālāyo kārāpesi,

pokkharaṇiyo kārāpesi, maṇḍape kārāpesi.

1. Jetassa kumārassa-machasaṃ 2. Jetokumāro-machasaṃ 3. Jetaṃ kumāraṃ -machasaṃ 4.

Mahiddhiko-sīmu

[BJT Page 170] [\x 170/]

35. Atha kho bhagavā rājagahe yathāhirantaṃ viharitvā yena vesāli tena cārikaṃ pakkāmi.

Anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ

viharati mahāvane kuṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena manussā sakkaccaṃ

navakammaṃ karonti. Yepi bhikkhū navakammaṃ adhiṭṭhenti tepi sakkaccaṃ upaṭṭhenti.

Cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi.

Atha kho aññatarassa daḷiddassa tunnavāyassa etadahosi " na kho panedaṃ orakaṃ

bhavissati. Yathā ime manussā sakkaccaṃ navakammaṃ karonti. Yannūnāhampi

navakammaṃ kareyyanti. "

Atha kho so daḷiddo tunnavāyo sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā iṭṭhakāyo cinitvā kuḍḍaṃ

uṭṭhāpesi. Tena akusalakena citā vaṅkā bhitti paripati.

Dutiyampi kho so daḷiddo tunnavāyo sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā iṭṭhakāyo cinitvā

kuḍḍaṃ uṭṭhāpesi. Tena akusalakena citā vaṅkā bhitti paripati.

Tatiyampi kho so daḷiddo tunnavāyo sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā iṭṭhakāyo cinitvā kuḍḍaṃ

uṭṭhāpesi. Tena akusalakena citā vaṅkā bhitti paripati.

Atha kho so daḷiddo tunnavāyo ujjhāyati khiyati vipāceti " ye imesaṃ samaṇānaṃ [PTS Page

160] [\q 160/] sakyaputtiyānaṃ denti cīvara

piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ te ime ovadanti anusāsanti tesaṃ ca

navakammaṃ adhiṭṭhenti. Ahaṃ panamhi daḷiddo. Na maṃ koci ovadati vā anusāsati vā

navakammaṃ vā adhiṭṭhetī"ti.

36. Assosuṃ kho bhikkhū tassa daḷiddassa tunnavāyassa ujjhāyantassa khīyannassa

vipācentassa. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā

etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

"Anujānāmi bhikkhave navakammaṃ dātuṃ, navakammiko bhikkhave bhikkhu ussukkaṃ

āpajjissati " kinti nu kho vihāro khippaṃ pariyosānaṃ gaccheyyā"ti khaṇḍaphullaṃ

paṭisaṅkharissati. Evañca pana bhikkhave dātabbaṃ: paṭhamaṃ bhikkhū yācitvā vyattena

bhikkhūnā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

" Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmassa gahapatino

vihāraṃ itthannāmassa bhikkhuno navakammaṃ dadeyya" esā ñatti.

[BJT Page 172] [\x 172/]

Suṇātu me bhante saṅgho itthannāmassa gahapatino vihāraṃ itthannāmassa bhikkhuno

navakammaṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa gahapatino vihāraṃ itthannāmassa

bhikkhuno navakammassa dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dinno saṅghena itthannāmassa gahapatino vihāro itthannāmassa bhikkhuno navakammaṃ.

Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī evametaṃ dhārayāmi"ti.

37. Atha kho bhagavā vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ

pakkāmi. Tena kho pana samayena chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ antevāsikā bhikkhū

buddhapamukhassa saṅghassa purato purato gantvā vihāre parigaṇhanti, seyyāyo

parigaṇhanti "idaṃ amhākaṃ upajjhāyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ bhavissati,

idaṃ amhākaṃ bhavissatī"ti.

Atha kho āyasmā sāriputto buddhapamukhassa saṅghassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā vihāresu

pariggahitesu seyyāsu pariggahitāsu seyyaṃ alabhamāno aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.

Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya ukkāsi. Āyasmā pi sāriputto ukkāsi.

" Ko etthā"ti. " Ahaṃ bhante sāriputto"ti.

"Kissa tvaṃ sāriputta idha nisinno"ti.

Atha kho āyasmā sāriputto bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhu paripucchi " saccaṃ kira

bhikkhave [PTS Page 161] [\q 161/] chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ antevāsikā bhikkhū

buddhapamukhassa saṅghassa purato purato gantvā vihāre parigaṇhanti, seyyāyo

parigaṇhanti 'idaṃ amhākaṃ upajjhāyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ bhavissati,

idaṃ amhākaṃ bhavissatī"ti " saccaṃ bhagavāti.

[BJT Page 174] [\x 174/]

Vigarahī buddho bhagavā "kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā buddhapamukhassa

saṅghassa purato purato gantvā vihāre parigaṇhissanti, seyyāyo parigaṇhissanti 'idaṃ

amhākaṃ upajjhāyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ bhavissati. Idaṃ amhākaṃ

bhavissatī'ti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya.

Atha kho taṃ bhikkhave appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: " ko bhikkhave arahati

aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍanti"

38. Ekacce bhikkhu evamāhaṃsu: "yo bhagavā khattiyakulā pabbajito so arahati aggāsanaṃ

aggodakaṃ aggapiṇḍanti. "

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā brāhmaṇakulā pabbajito so arahati aggāsanaṃ

aggodakaṃ aggapiṇḍanti. "

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā gahapatikulā pabbajito so arahati aggāsanaṃ

aggodakaṃ aggapiṇḍanti. "

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā suttantiko so arahati aggāsanaṃ aggodakaṃ

aggapiṇḍanti".

Ekacce bhikkha evamāhaṃsu: " yo bhagavā vinayadharo so arahati aggāsanaṃ aggodakaṃ

aggapiṇḍanti. "

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā dhammakathiko so arahati aggāsanaṃ aggodakaṃ

aggapiṇḍanti".

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā paṭhamassa jhānassa lābhī so arahati aggāsanaṃ

aggodakaṃ aggapiṇḍanti. "

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā dutiyassa jhānassa lābhī so arahati aggāsanaṃ

aggodakaṃ aggapiṇḍanti. " " Yo bhagavā tatiyassa jhānassa lābhīti so arahati aggāsanaṃ

aggodakaṃ aggapiṇḍanti. " Yo bhagavā catutthassa jhānassa lābhī " so arahati aggāsanaṃ

aggodakaṃ aggapiṇḍanti. "

[BJT Page 176] [\x 176/]

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā sotāpanno so arahati aggāsanaṃ aggodakaṃ

aggapiṇḍanti. "

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā sakadāgāmi" so arahati aggāsanaṃ aggodakaṃ

aggapiṇḍanti. "

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā anāgāmi" so arahati aggāsanaṃ aggodakaṃ

aggapiṇḍanti. "

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā arahā so arahati aggāsanaṃ

Aggodakaṃ aggapiṇḍanti. "

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: " yo bhagavā tevijjo so arahati aggāsanaṃ aggodakaṃ

aggapiṇḍanti. "

Ekacce bhikkhū evamāhaṃsu: "yo bhagavā chaḷabhiñño so arahati aggāsanaṃ

Aggodakaṃ aggapiṇḍanti. "

39. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "bhūtapubbaṃ bhikkhave himavantapasse

mahānigrodho ahosi. Taṃ tayo sahāyā upanissāya vihariṃsu tittiro ca makkaṭo ca hatthināgo

ca. Te aññamaññaṃ agāravā appatissā asabhāgavuttikā viharanti. Atha kho bhikkhave tesaṃ

sahāyakānaṃ etadahosi: "aho nūna mayaṃ jāneyyāma. Yo amhākaṃ jātiyā mahantataro, taṃ

mayaṃ sakkareyyāma garukareyyāma māneyyāma pūjeyyāma tassa ca mayaṃ ovāde

tiṭṭheyyāmā"ti.

Atha kho bhikkhave tittiro ca makkaṭo ca hatthināgaṃ pucchiṃsu " tvaṃ samma kiṃ

porāṇaṃ sarasī"ti.

"Yadāhaṃ sammā chāpo homi, imaṃ nigrodhaṃ antarā satthinaṃ1 karitvā atikkamāmi

aggaṅkuraṃ me udaraṃ chupati. Imāhaṃ sammā porāṇaṃ sarāmī"ti.

Atha kho bhikkhave tittiro ca hatthināgo ca makkaṭaṃ pucchiṃsu " tvaṃ samma kiṃ

porāṇaṃ sarasī"ti.

Yadāhaṃ sammā chāpo homi chamāyaṃ nisīditvā imassa nigrodhassa aggaṅkuraṃ khādāmi.

Imāhaṃ sammā porāṇaṃ sarāmī"ti.

Atha kho bhikkhave makkaṭo ca hatthināgo ca tittiraṃ pucchiṃsu "tvaṃ samma kiṃ porāṇaṃ

sarasī"ti.

Amukasmiṃ sammā okāse mahānigrodho ahosi. Tato ahaṃ phalaṃ bhakkhitvā imasmiṃ

okāse vaccaṃ akāsiṃ. Tassāyaṃ nigredho jāto. Tadāpahaṃ sammā jātiyā mahantataro" ti.

1. Antarāsatthikaṃ-sīmu.

[BJT Page 178] [\x 178/]

[PTS Page 162] [\q 162/] atha kho bhikkhave makkaṭo ca hatthināgo ca tittiraṃ

etadavocuṃ: " tvaṃ samma amhākaṃ jātiyā mahantataro, taṃ mayaṃ sakkarissāma

garukarissāma mānessāma pūjessāma tuyhañca mayaṃ ovāde patiṭṭhissāmā"ti.

Atha kho bhikkhave tittiro makkaṭañca hatthināgañca pañcasu sīlesu samādapesi. Attanā ca

pañcasu sīlesu samādāya vattati. Te aññamaññaṃ sagāravā sappatissā sahāgavuttikā

viharitvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu. Etaṃ kho

bhikkhave tittiriyaṃ nāma brahmacariyaṃ ahosi.

Ye vuddhamapacāyanti narā dhammassa kovidā

Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā samparāye ca suggatī

Te hi nāma bhikkhave tiracchānagatā pāṇā aññamaññaṃ sagāravā sappatissā sahāgavuttikā

viharissanti. Idha kho taṃ bhikkhave sobhetha yaṃ tumhe evaṃ svākkhāte dhammavinaye

pabbajitā samānā aññamaññaṃ agāravā appatissā asahāgavuttikā vihareyyātha. Netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ

bhikkhave appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti

vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: " anujānāmi bhikkhave

yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ aggāsanaṃ

aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. Na ca bhikkhave saṅghikaṃ yathāvuḍḍhaṃ paṭibāhitabbaṃ. Yo

paṭibāheyya āpatti dukkaṭassā"ti.

40. Dasa ime bhikikhave avandiyā: pure upasampannena pacchā upasampanno avandiyo,

anupasampanno avandiyo, nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro adhammavādi avandiyo, mātugāmo

avandiyo, paṇḍako avandiyo, pārivāsiko avandiyo, mūlāya paṭikassanāraho avandiyo,

mānattāraho avandiyo, mānattavāriko avandiyo. Abbhānāraho avandiyo. Ime kho bhikkhave

dasa avandiyā.

[BJT Page 180] [\x 180/]

Tayo me bhikkhave vandiyā: pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo,

nānāsaṃvāsako vuḍḍhataro dhammavādi vandiyo, sadevake bhikkhave loke samārake

sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato arahaṃ

sammāsambuddho vandiyo. Ime kho bhikkhave tayo vandiyāti.

41. Tena kho pana samayena manussā saṅghaṃ uddissa maṇḍape paṭiyādenti, satthare1

paṭiyādenti, okāse paṭiyādenti, [PTS Page 163] [\q 163/] chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ

antevāsikā bhikkhū saṅghīkaññeva 'bhagavatā yathāvuḍḍhaṃ anuññātaṃ, no uddissakatanti'

buddhapamukhassa saṅghassa purato purato gantvā maṇḍapepi parigaṇhanti' santharepi

parigaṇhanti, okāse parigaṇhanti 'idaṃ amhākaṃ upajjhāyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ

ācariyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ bhavissatī'ti.

Atha kho āyasmā sāriputto buddhapamukhassa saṅghassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā

maṇḍapesu pariggahitesu santharesu pariggahitesu okāsesu pariggahitesu okāsaṃ

alabhamāno aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ

paccuṭṭhāya ukkāsi. Āyasmāpi sāriputto ukkāsi. " Ko etthāti. " " Ahaṃ bhagavā sāriputto"ti.

"Kissa tvaṃ sāriputata idha nisinno"ti.

Atha kho āyasmā sāriputto bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi: " saccaṃ kira

bhikkhave chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ antevāsikā bhikkhū saṅghikaññeva bhagavatā

yathāvuḍḍhaṃ anuññātaṃ no uddissakatanti buddhapamukhassa saṅghassa purato purato

gantvā maṇḍape parigaṇhanti, santhare parigaṇhanti, okāse parigaṇhanti: idaṃ amhākaṃ

upajjhāyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ bhavissati"ti.

" Saccaṃ bhagavā vigarehi buddho bhagavā vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu

āmantesi: " na bhikkhave uddissakatampi yathāvuḍḍhaṃ paṭibāhitabbaṃ. Yo paṭibāheyya

āpatti dukkaṭassā"ti.

1. Santhāre-sīmu.

[BJT Page 182. [\x 182/] ]

42. Tena kho pana samayena manussā bhattagge antaraghare uccāsayanamahāsayanāni

paññāpenti. Seyyathīdaṃ: āsandiṃ pallaṅkaṃ goṇakaṃ cittakaṃ paṭikaṃ paṭalikaṃ tulikaṃ

vikatikaṃ uddalomiṃ ekantalomiṃ kaṭṭhissaṃ koseyyaṃ kambalaṃ kuttakaṃ hatthattharaṃ1

assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇiṃ kādalimigapavarapaccattharaṇaṃ sauttaracchadaṃ

ubhatolohitakūpadhānaṃ. Bhikkhū kukkuccāyantā nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā tīṇi āsandiṃ pallaṅkaṃ tulikaṃ gihīvikataṃ abhinīsidituṃ

natveva ahinipajjitunti, "

Tena kho pana samayena manussā bhattagge antaraghare tulonaddhaṃ mañcampi pīṭhampi

paññāpenti. Bhikkhū kukkuccāyanti nābhinisīdanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave gihīvikataṃ abhinisīdituṃ natveva abhinipajjitunti."

43. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ

bhagavā sāvatthiyaṃ [PTS Page 164] [\q 164/] viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho anāthapiṇḍiko

gahapati bhagavantaṃ etadavoca: "adhivāsetu me bhante bhagavā svātanāya bhattaṃ

saddhiṃ bhikkhusaṅghenā"ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ

abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati tassā rattiyā

accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi 'kālo

bhante niṭṭhitaṃ bhattanti. '

1. Hatthittharaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 184] [\x 184/]

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena anāthapiṇḍikassa

gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ

bhikkhusaṅghena. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ

paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ

bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho anāthapiṇḍiko

gahapati bhagavantaṃ etadavoca: " kathāhaṃ bhante jetavane paṭipajjāmī"ti.

"Tena hi tvaṃ gahapati jetavanaṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa patiṭṭhāpehī"ti.

"Evaṃ bhante"ti kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavato paṭissutvā jetavanaṃ āgatānāgatassa

cātuddisassa saṅghassa patiṭṭhāpesi.

Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ imāhi gāthāhi anumodi:

44. Sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti tato vāḷamigāni ca

Siriṃsape1 ca makase sisire cāpi vuṭṭhiyo

Tato vātātapo ghoro sañjāto paṭihaññati

Leṇatthañca sukhatthañca jhāyituñca vipassituṃ

Vihāradānaṃ saṅghassa aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṃ atthamattano

Vihāre kāraye ramme vāsayettha bahussute.

Tesaṃ annañca pānañca vatthasenāsanāni ca

Dadeyya ujubhutesu vippasannena cetasā.

Te tassa dhammaṃ desenti sabbadukkhāpanūdanaṃ

Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya parinibbāti anāsavoti.

[PTS Page 165] [\q 165/] atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ imāhi gāthāhi

anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

1. Sarīsape-machasaṃ.

[BJT Page 186] [\x 186/]

45. Tena kho pana samayena aññatarassa ājīvakasāvakassa mahāmattassa saṅghahattaṃ hoti.

Āyasmā upanando sakyaputto pacchā āgantvā vippakatabhojanaṃ1 ānantarikaṃ bhikkhūṃ

vuṭṭhāpesi. Bhattaggaṃ kolāhalamahosi. Atha kho so mahāmatto ujjhāyati khīyati vipāceti:

"kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā pacchā āgantvā vippakatabhojane bhikkhū

vuṭṭhāpessanti, bhattaggaṃ kolāhalamahosi. Nanu nāma labbhā aññatrāpi nisinnena

yāvadatthaṃ bhuñjitunti" assosuṃ kho bhikkhū tassa mahāmattassa ujjhāyantassa

khīyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā

Santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " kathaṃ hi nāma

āyasmā upanando sakyaputto pacchā āgantvā vippakatabhojanaṃ ānantarikaṃ bhikkhuṃ

vuṭṭhāpessati. Bhattaggaṃ kolāhalaṃ ahosī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira tvaṃ upananda pacchā āgantvā vippakatabhojanaṃ ānantarikaṃ bhikkhuṃ

vuṭṭhāpesi bhattaggaṃ kolahalaṃ ahosī"ti.

"Saccaṃ bhagavā. "

Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa pacchā āgantvā

vippakatabhojanaṃ ānantarikaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpessasi. Bhattaggaṃ kolāhalaṃ ahosi. Netaṃ

moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ

bhikkhave appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti

vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

" Na bhikkhave vippakatabhojano bhikkhu vuṭṭhāpetabbo. Yo vuṭṭhāpeyya āpatti

dukkaṭassa. Sace vuṭṭhāpeti pavārito ca hoti. 'Gaccha udakaṃ āharā'ti vattabbo. Evañcetaṃ

labheta iccetaṃ kusalaṃ. No ce lahetha sādhukaṃ sitthāni gilitvā vuḍḍhatarassa āsanaṃ

dātabbaṃ. Natvevāhaṃ bhikkhave kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa bhikkhuno āsanaṃ

paṭibāhetabbanti vadāmi. Yo paṭibāheyya āpatti dukkaṭassā"ti.

1. Vippakatabhojano-sīmu.

[BJT Page 188] [\x 188/]

46. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū gilāne bhikkhū vuṭṭhāpenti. Gilānā evaṃ

vadenti 'na mayaṃ āvuso sakkoma vuṭṭhātuṃ gilānamhā'ti. 'Mayaṃ āyasmante

'vuṭṭhāpessāmā'ti pariggahetvā vuṭṭhāpetvā ṭhitake muñcanti. Gilānā mucchitā papatanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave gilāno vuṭṭhāpetabbo. Yo vuṭṭhāpeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā [PTS Page 166] [\q 166/] bhikkhu'gilānā

mayamhā avuṭṭhāpanīyā'ti varaseyyāyo paḷibuddhenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave gilānassa patirūpaṃ seyyaṃ dātunti. "

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū lesakappena senāsanaṃ paṭibāhanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave lesakappena senāsanaṃ paṭibāhitabbaṃ. Yo paṭibāheyya āpatti

dukkaṭassā"ti.

47. Tena kho pana samayena sattarasavaggiyā bhikkhū aññataraṃ paccantimaṃ mahāvihāraṃ

paṭisaṅkharontī 'idha mayaṃ vassaṃ vasissāmā'ti. Addasaṃsu kho chabbaggiyā bhikkhū

sattarasavaggiye bhikkhū vihāraṃ paṭisaṅkharonte. Disvāna evamāhaṃsu 'ime āvuso

sattarasavaggiyā bhikkhū aññataraṃ vihāraṃ paṭisaṅkharonti, handa no vuṭṭhāpessāmā'ti.

Ekacce evamāhaṃsu: 'āgametha āvuso yāva paṭisaṅkharonti, paṭisaṅkhate vuṭṭhāpessāmā'ti

atha kho chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiye bhikkhū etadavocuṃ: 'uṭṭhethāvuso

ambhākaṃ vihāro pāpuṇātī'ti.

"Nanu āvuso paṭigacceva ācikkhitabbaṃ. Mayañca aññaṃ paṭisaṅkhareyyāmā"ti.

"Nanu āvuso saṅghiko vihāro?Ti

"Āma āvuso, saṅghīko vihāroti"

"Uṭṭhethāvuso, ambhākaṃ vihāro pāpuṇāti"ti.

[BJT Page 190. [\x 190/] ]

"Mahallako āvuso vihāro. Tumhe'pi vasatha mayampi vasissāmā"ti. " Uṭṭhethāvuso

ambhākaṃ vihāro pāpuṇāti"ti. Kupitā anattamanā gīvāyaṃ gahetvā nikkaḍḍhanti. Tena

nikkaḍḍhiyamānā rodanti. Bhikkhū evamāhaṃsu " kissa tumhe āvuso rodathā"ti.

"Ime āvuso chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā amhe saṅghīkā vihārā nikkaḍḍhanti"ti.

Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: " kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhū saṅghīkā

vihārā nikkaḍḍhissantī"ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhu paripucchi saccaṃ kira

bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū kupitā anattamanā bhikkhū saṅghīkā vihārā

nikkaḍḍhantīti. Saccaṃ bhagavā vigarahi buddho bhagavā vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ

katvā bhikkhū āmantesi.

" Na bhikkhave kupitena anattamanena bhikkhū saṅghikā vihārā nikkaḍḍhitabbo. Yo

nikkaḍḍheyya, yathādhammo kāretabbo. Anujānāmi bhikkhave senāsanaṃ gāhetunti. "

48. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi: 'kena nu kho senāsanaṃ gāhetabbanti?' Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

[PTS Page 167] [\q 167/] "anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhūṃ

senāsanagāhāpakaṃ sammantituṃ: yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na

bhayāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya. Evañca pana

bhikkhave sammannitabbo:

Paṭhamaṃ bhikkhū yācitabbo, yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

[BJT Page 192] [\x 192/]

"Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

senāsanagāhāpakaṃ sammanneyya. Esā ñātti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ senāsanagāhāpakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhūno senāsanagāhāpakassa sammati. So

tuṇhassa, yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu senāsanagāhāpako. Khamati saṅghassa. Tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Atha kho senāsanagāhāpakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: " kathannu kho senāsanaṃ

gāhetabbanti. " Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetuṃ, bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṃ, seyyā

gaṇetvā seyyaggena gāhetunti. "

Seyyaggena gāhentā seyyā ussādayiṃsu.

"Anujānāmi bhikkhave vihāraggena gāhentunti. "

Vihāraggena gāhentā vihāraṃ ussadayiṃsu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave parivenaggena gāhetunti. "

Parivenaggena gāhentā parivenaṃ ussādayiṃsu.

"Anujānāmi bhikkhave anubhāgampi dātuṃ. Gahite anubhāge añño bhikkhu āgacchati na

akāmā dātabbo"ti.

[BJT Page 194] [\x 194/]

49. Tena kho pana samayena bhikkhū nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhenti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ

"Na bhikkhave nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhetabbaṃ. Yo gāheyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū senāsanaṃ gāhetvā sabbakālaṃ paṭibāhanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave senāsanaṃ gāhetvā sabbakālaṃ paṭibāhitabbaṃ. Yo paṭibāheyya āpatti

dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave vassānaṃ temāsaṃ paṭibāhituṃ utukālaṃ na paṭibāhitunti.

"

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi " kati nu kho senāsanagāhā?"Ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Tayo me bhikkhave senāsanagāhā: purimako pacchimako antarāmuttako. Aparajjugatāya

āsāḷhiyā purimako gāhetabbo, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimako gāhetabbo, aparajjugatāya

pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo. Ime kho bhikkhave tayo

senāsanagāhā"ti.

Dutiyabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 196. [\x 196/] ]

50. [PTS Page 168] [\q 168/] tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto

sāvatthiyaṃ senāsanaṃ gahetvā aññataraṃ gāmakāvāsaṃ agamāsi. Tatthapi senāsanaṃ

aggahesi. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "ayaṃ kho āvuso āyasmā upanando

sakyaputto bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe

adhikaraṇakārako. Sacāyaṃ idha vassaṃ vasissati sabbeva mayaṃ na phāsuṃ vasissāma.

Handa naṃ pucchāmā"ti.

Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavocuṃ: " nanu tayā āvuso

upananda sāvatthiyaṃ senāsanaṃ gahitanti. "

"Evamāvuso"ti.

"Kiṃ pana tvaṃ āvuso upananda eko dve paṭibāhasī"ti,

"Idha'dānāhaṃ āvuso muñcāmi. Tattha gaṇhāmī"ti.

Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: " kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto eko dve paṭibāhissati"ti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā -pe -

Etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ upanandaṃ

sakyaputtaṃ paṭipucchi " saccaṃ kira tvaṃ upananda eko dve paṭibāhasī"ti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa eko dve paṭibāhissasi, tattha

tayā moghapurisa gahitaṃ idha mukkaṃ. Idha tayā gahitaṃ tatra mukkaṃ. Evaṃ kho tvaṃ

moghapurisa ubhayattha paribāhiro. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya

pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānaṃ ceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: " na

bhikkhave ekena dve paṭibāhitabbā, yo paṭibāheyya āpatti dukkaṭassā"ti.

[BJT Page 198] [\x 198/]

51. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena vinayakathaṃ katheti.

Vinayassa vaṇṇaṃ bhāsati. Vinayapariyattiyā vaṇṇaṃ bhāsati. Ādissa ādissa āyasmato

upālissa vaṇṇaṃ bhāsati. Bhikkhūnaṃ etadahosi: " bhagavā kho anekapariyāyena

vinayakathaṃ katheti, vinayassa vaṇṇaṃ bhāsati, vinayapariyattiyā vaṇṇaṃ bhāsati, ādissa

ādissa āyasmato upālissa vaṇṇaṃ bhāsati. Handa mayaṃ āvuso āyasmato upālissa santike

vinayaṃ pariyāpuṇāmā"ti. Te ca bahū bhikkhū therā ca navā ca majjhimā ca āyasmato

upālissa santike vinayaṃ pariyāpuṇanti. Āyasmā upāli ṭhitako'va uddissati therānaṃ

bhikkhūnaṃ gāravena. Therāpi bhikkhū ṭhitakā'va uddisāpenti dhammagāravena. Tattha

therā ceva bhikkhū kilamanni āyasmā ca upāli.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave navakena bhikkhunā [PTS Page 169] [\q 169/] uddisantena

samake vā āsane nisīdituṃ uccatarake vā dhammagāravena. Therena bhikkhunā

uddisāpentena samake vā āsane nisīdituṃ nīcatarake vā dhammagāravenā"ti.

Tena kho pana samayena bahū bhikkhū āyasmato upālissa santike ṭhitakā'va uddesaṃ

patimānentā1 kilamanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave samānāsanikehi saha nisīditunti. "

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi: "kittāvatā nu kho samānāsaniko hotī?"Ti. Bhagavato

etamatthaṃ ārecesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave tivassantarena saha nisīditunti".

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū samānāsanikā ekamañce2 nisīditvā mañcaṃ

bhindiṃsu. Ekapīṭhe3 nisīditvā pīṭhaṃ bhindiṃsu. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave tivaggassa mañcaṃ, tivaggassa pīṭhanti. "Tivaggo pi mañce nisīditvā

mañcaṃ bhindi, pīṭhe nisīditvā pīṭhaṃ hindi.

1. Paṭimānettā-syā 2. Mañce-machasaṃ, sīmu. 3. Pīṭhe machasaṃ, sīmu.

[BJT Page 200] [\x 200/]

"Anujānāmi bhikkhave duvaggassa mañcaṃ duvaggassa pīṭhanti. "

Tena kho pana samayena bhikkhū asamānāsanikehi saha dīghāsane nisīdituṃ

kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā paṇḍakaṃ mātugāmaṃ ubhatobyañjanakaṃ

asamānāsanikehi saha dīghāsane nisīditunti. "

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi 'kittakapacchimaṃ nu kho dīghāsanaṃ hotī'ti bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave yaṃ tiṇṇannaṃ pahoti1 ettakapacchimaṃ dīghāsananti. "

52. Tena kho pana samayena visākhā migāramātā saṅghassa atthāya sālindaṃ pāsādaṃ

kārāpetukāmā hoti hatthinakhakaṃ, atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi "kinnū kho bhagavatā

pāsādaparibhoge anuññāto kiṃ ananuññāto?Ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave sabbaṃ pāsādaparibhoganti. "

Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa ayyakā kālakatā hoti. Tassā

kālakiriyāya saṅghassa bahuṃ akappiyabhaṇḍaṃ uppannaṃ hoti. Seyyathīdaṃ: āsandi

pallaṅko goṇako cittako paṭikā paṭalikā tulikaṃ vikatikaṃ uddalomikaṃ ekantalomikaṃ

kaṭṭissaṃ koseyyaṃ kuttakaṃ kambalaṃ hatthattharaṃ assattharaṃ rathattharaṃ ajinappaveṇi

kādalimigapavarapaccattharaṃ sauttaracchadaṃ ubhatolohitakūpadhānaṃ. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave āsandiyā pāde [PTS Page 170] [\q 170/] chinditvā paribhuñjituṃ,

pallaṅkassa vāle bhinditvā paribhuñjituṃ, tūlikaṃ vijaṭetvā bimbohanaṃ kātuṃ, avasesaṃ

bhummattharaṇaṃ kātunti. "

1. Tiṇṇaṃ nappahoti- sīmu, machasaṃ.

[BJT Page 202] [\x 202/]

53. Tena kho pana samayena sāvatthiyā avidure aññatarasmiṃ gāmakāvāse āvāsikā bhikkhū

upaddutā honti āgantukagamikānaṃ bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paññāpentā. Atha kho tesaṃ

bhikkhūnaṃ etadahosi: " etarahi kho mayaṃ āvuso upaddutā āgantukagamikānaṃ

bhikkhūnaṃ senāsanaṃ paññāpentā. Handa mayaṃ āvuso sabbaṃ saṃghikaṃ senāsanaṃ

ekassa dema tassa santakaṃ paribhuñjissāmā"ti. Te sabbaṃ saṃghikaṃ senāsanaṃ ekassa

adaṃsu. Āgantukā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṃ: 'amhākaṃ āvuso senāsanaṃ paññāpethā'ti.

"Natthāvuso saṅghīkaṃ senāsanaṃ sabbaṃ amhehi ekassa dinnanti". " Kiṃ pana tumhe āvuso

saṅghīkaṃ senāsanaṃ vissajjethā"ti.

"Evamāvuso"ti ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ hi nāma bhikkhū saṅghikaṃ senāsanaṃ vissajjessantī"

ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū saṅghikaṃ senāsanaṃ vissajjenti"ti?

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā saṅghikaṃ senāsanaṃ

vissajjessanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya.

Atha kho taṃ bhikkhave appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi:

Pañcimāni bhikkhave avissajjiyāni na vissajjetabbāni saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā.

Vissajjitānipi avissajjitāni honti. Yo vissajjeyya āpatti thullaccayassa. Katamāni pañca: ārāmo

ārāmavatthu. Idaṃ paṭhamaṃ avissajjiyaṃ na vissajje tabbaṃ saṅghena vā gaṇena vā

puggalena vā vissajjitampi avissajjitaṃ hoti. Yo vissajjeyya āpatti thullaccayassa.

Vihāro vihāravatthu, idaṃ dutiyaṃ avissajjiyaṃ: na vissajjetabbaṃ saṅghena vā gaṇena vā

puggalena vā. Vissajjitampi avissajjitaṃ hoti. Yo vissajjeyya āpatti thullaccayassa.

[BJT Page 204] [\x 204/]

Mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ idaṃ tatiyaṃ avissajjiyaṃ: na vissajjetabbaṃ: saṅghena vā

gaṇena vā puggalena vā. Vissajjitampi avissajjitaṃ hoti. Yo vissajjeyya āpatti thullaccayassa.

Lohakumhī lohabhāṇakaṃ lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsi pharasu kuṭhāri khuddālo

nikhādanaṃ idaṃ catutthaṃ avissajjayaṃ. Na vissajjetabbaṃ saṅghena vā gaṇena vā

puggalena vā. Vissajjitampi avissajjitaṃ hoti. Yo vissajjeyya āpatti thullaccayassa.

Vallī veḷu muñjaṃ babbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ idaṃ pañcamaṃ

avissajjiyaṃ. Na vissajjetabbaṃ saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vissajjitampi

avissajjitaṃ hoti. Yo vissajjeyya āpatti thullaccayassa.

Imāni kho bhikkhave pañca avissajjiyāni na vissajjetabbāni saṅghena vā gaṇena vā

puggalena vā vissajjitānipi avissajjitāni honti. Yo vissajjeyya āpatti thullaccayassā"ti.

54. Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ yathāhirantaṃ viharitvā [PTS Page 171] [\q 171/] yena

kīṭāgiri tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi

bhikkhusatehi sāriputtamoggallānehi ca. Assosuṃ kho assajipunabbasukā bhikkhu " bhagavā

kira kīṭāgiriṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi

sāriputta moggallānehi ca". "Handa mayaṃ āvuso sabbaṃ saṅghīkaṃ senāsanaṃ bhājema.

Pāpicchā sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā. Na mayaṃ tesaṃ senāsanaṃ

paññāpessāmā"ti. Te sabbaṃ saṅghikaṃ senāsanaṃ bhājesuṃ.

Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena kīṭāgiri tadavasari. Atha kho

bhagavā sambahule bhikkhū āmantesi " gacchatha tumhe bhikkhave, assajipunabbasuke

bhikkhū upasaṅkamitvā evaṃ vadetha: bhagavā āvuso āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena

saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sāriputtamoggallānehi ca. Bhagavato ca āvuso

senāsanaṃ paññāpetha1. Bhikkhūsaṅghassa ca sāriputtamoggallānānañcā"ti.

1. Paññapetha-machasaṃ.

[BJT Page 206] [\x 206/]

"Evaṃ bhante"ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā yena assajipunabbasukā bhikkhū

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā assaji punabbasuke bhikkhū etadavocuṃ: " bhagavā

āvuso āgacchati mahatā bhikkhūsaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehī sāriputta

moggallānehi ca. Bhagavato ca āvuso senāsanaṃ paññāpetha bhikkhūsaṅghassa ca

sāriputtamoggallānānañcā"ti.

" Natthāvuso saṅghikaṃ senāsanaṃ sabbaṃ amhehi bhājitaṃ. Svāgataṃ āvuso bhagavato.

Yasmiṃ vihāre bhagavā icchissati tasmiṃ vihāre vasissati. Pāpicchā sāriputtamoggallānā

pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā. Na mayaṃ tesaṃ senāsanaṃ paññāpessāmā"ti.

"Kiṃ pana tumhe āvuso saṅghīkaṃ senāsanaṃ bhājitthā"ti?

"Evamāvuso"ti.

Ye te bhikkhu appiccā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyantī khiyantī

vipācenti kathaṃ hi nāmā assajipunabbasukā bhikkhū saṅghikaṃ senāsanaṃ bhājessantī"ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ antevāsikā bhikkhū

buddhapamukhassa saṅghassa purato purato gantvā vihāre parigaṇhanti, seyyāyo

parigaṇhanti'idaṃ amhākaṃ upajjhāyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ bhavissati,

idaṃ amhākaṃ bhavissatī"ti " saccaṃ bhagavā. "

"Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā saṅghikaṃ senāsanaṃ bhājessanti, netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ

bhikkhave appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti

vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi:

"Pañcimāni bhikkhave avebhaṅgiyāni na vibhajitabbāni saṅghena vā gaṇena vā puggalena

vā. Vibhattāni pi avibhattāni honti. Yo vibhajeyya āpatti thullaccayassa.

Katamāni pañca: ārāmo ārāmavatthu idaṃ paṭhamaṃ āvebhaṅgiyaṃ1. Na vibhajitabbaṃ

saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vibhattampi avibhattaṃ hoti. Yo vibhajeyya āpatti

thullaccayassa.

1. Avebhaṅgikaṃ-sīmu.

[BJT Page 208] [\x 208/]

Vihāro vihāravatthu idaṃ dutiyaṃ avebhaṅgiyaṃ na vibhajitabbaṃ saṅghena vā gaṇena vā

puggalena vā. Vibhattampi avibhattaṃ hoti. Yo vibhajeyya āpatti thullaccayassa.

Mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ idaṃ tatiyaṃ avebhaṅgiyaṃ na vibhajitabbaṃ saṅghena vā

gaṇena vā puggalena vā. Vibhattampi avibhattaṃ hoti. Yo vibhajeyya āpatti thullaccayassa.

Lohakumhi lohabhāṇakaṃ lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsi pharasu kuṭhāri kuddālo

nikhādanaṃ idaṃ catutthaṃ avebhaṅgiyaṃ na vibhajitabbaṃ saṅghena vā gaṇena vā

puggalena vā. Vibhattampi avibhattaṃ hoti. Yo vibhajeyya āpatti thullaccayassa.

Vallī veḷu muñjaṃ babbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ idaṃ pañcamaṃ

avehaṅgiyaṃ na vihajitabbaṃ saṅghena vā gaṇena vā puggalena vā. Vibhattampi avibhattaṃ

hoti. Yo vibhajeyya āpatti thullaccayassa.

Imāni kho bhikkhave pañca avebhaṅgiyāni na vibhajitabbāni saṅghena vā gaṇena vā

puggalena vā. Vibhattāni pi avibhattāni honti yo vibhajeyya āpatti thullaccayassāti.

55. [PTS Page 172] [\q 172/] atha kho bhagavā kīṭāgirismiṃ yathābhirantaṃ viharitvā

yena āḷavī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena āḷavī tadavasari.

Tatra sudaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye.

Tena kho pana samayena āḷavikā bhikkhū evarūpāni navakammāni denti:

piṇḍanikkhepanamattenapi navakammaṃ denti, kuḍḍalepanamattenapi navakammaṃ

denti, dvāraṭṭhapanamattenapi navakammaṃ denti, aggaḷavaṭṭikaraṇamattenapi

navakammaṃ denti, ālokasandhikaraṇamattenapi navakammaṃ denti, setavaṇṇakaraṇaṃ

mattenapi navakammaṃ denti, kāḷavaṇṇakaraṇamattenapi navakammaṃ denti,

gerukaparikammakaraṇamattenapi navakammaṃ denti, chādanamattenapi navakammaṃ

denti, bandhanamattenapi navakammaṃ denti,

[BJT Page 210] [\x 210/]

Gaṇḍikādhānamattenapi navakammaṃ denti, khaṇḍaphullapaṭisaṃkharaṇamattenapi

navakammaṃ denti, paribhaṇḍakaraṇamattenapi navakammaṃ denti, vīsativassikampi

navakammaṃ denti, tiṃsavassikampi nava kammaṃ denti, yāvajīvikampi navakammaṃ

denti, dhūmakālikampi pariyositaṃ vihāraṃ navakammaṃ denti. Ye te bhikkhū appiccā

santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma

āḷavikā bhikkhū evarūpāni navakammāni dassanti. Piṇḍanikkhepanamattenapi

navakammaṃ dassanti, kuḍḍalepanamattenapi navakammaṃ dassanti,

dvāraṭṭhapanamattenapi navakammaṃ dassanti, aggaḷavaṭṭikaraṇamattenapi navakammaṃ

dassanti, ālokasandhikaraṇamattenapi navakammaṃ dassanti setavaṇṇakaraṇamattenapi

navakammaṃ dasasanti kāḷavaṇṇakaraṇamattenapi navakammaṃ dassanti,

gerukaparikammakaraṇamattenapi navakammaṃ dassanti, chādanamattenapi navakammaṃ

dassanti, bandhanamattenapi navakammaṃ dassanti, gaṇḍikādhānamattenapi navakammaṃ

dassanti, khaṇḍaphullapaṭisaṃkharaṇamattenapi navakammaṃ dassanti,

paribhaṇḍakaraṇamattenapi navakammaṃ dassanti, vīsativassikampi navakammaṃ

dassanti, tiṃsavassikampi navakammaṃ dassanti, yāvajīvikampi navakammaṃ dassanti,

dhūmakālikampi pariyositaṃ vihāraṃ navakammaṃ dassantī"ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

" Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ antevāsikā bhikkhū

buddhapamukhassa saṅghassa purato purato gantvā vihāre parigaṇhanti, seyyāyo

parigaṇhanti'idaṃ amhākaṃ upajjhāyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ bhavissati,

idaṃ amhākaṃ bhavissatī"ti " saccaṃ bhagavā. "

"Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā saṅghikaṃ senāsanaṃ bhājessanti, netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ

bhikkhave appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti

vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi:

"Na bhikkhave piṇḍanikkhepanamattena navakammaṃ dātabbaṃ, na kuḍḍalepanamattena

navakammaṃ dātabbaṃ, na dvāraṭṭhapanamattena navakammaṃ dātabbaṃ, na

aggaḷavaṭṭikaraṇamattena navakammaṃ dātabbaṃ, na ālokasandhikaraṇamattena

navakammaṃ dātabbaṃ, na setavaṇṇakaraṇamattena navakammaṃ dātabbaṃ, na

kāḷavaṇṇakaraṇamattena navakammaṃ dātabbaṃ, na gerukaparikammakaraṇamattena

navakammaṃ dātabbaṃ, na chādanamattena navakammaṃ dātabbaṃ, na bandhanamattena

navakammaṃ dātabbaṃ, na gaṇḍikādhānamattena navakammaṃ dātabbaṃ, na

khaṇḍaphulla paṭisaṃkharaṇamattena navakammaṃ dātabbaṃ, na

paribhaṇḍakaraṇamattena navakammaṃ dātabbaṃ, na vīsativassikaṃ navakammaṃ

dātabbaṃ, na tiṃsavassikaṃ navakammaṃ dātabbaṃ, na yāvajīvikaṃ navakammaṃ dātabbaṃ,

na dhūmakālikaṃpi pariyositaṃ vihāraṃ navakammaṃ dātabbaṃ. Yo dadeyya āpatti

dukkaṭassa. "

"Anujānāmi bhikkhave akataṃ vā vihāraṃ vippakataṃ vā navakammaṃ dātuṃ. Khuddake

vihāre kammaṃ oloketvā chappañcavassikaṃ navakammaṃ dātuṃ. Aḍḍhayoge kammaṃ

oloketvā sannaṭṭhavassikaṃ navakammaṃ dātuṃ. Mahallake vihāre pāsāde vā kammaṃ

oloketvā dasadvādasavassikaṃ navakammaṃ dātunti. "

[BJT Page 212] [\x 212/]

56. Tena kho pana samayena bhikkhū sabbaṃ vihāraṃ navakammaṃ denti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave sabbo vihāro navakammaṃ dātabbo. Yo dadeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū ekassa dve denti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave ekassa dve dātabbā. Yo dadeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhu navakammaṃ gahetvā aññaṃ vāsenti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave navakammaṃ [PTS Page 173] [\q 173/] gahetvā añño vāsetabbo. Yo

vāseyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṃ gahetvā saṅghīkaṃ paṭibāhanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave navakammaṃ gahetvā saṅghikaṃ paṭibāhitabbaṃ. Yo paṭibāheyya āpatti

dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave ekaṃ varaseyyaṃ gahetunti. "

Tena kho pana samayena bhikkhū nissīme ṭhitassa navakammaṃ denti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave nissīme ṭhitassa navakammaṃ dātabbaṃ. Yo dadeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṃ gahetvā sabbakālaṃ paṭibāhanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave navakammaṃ gahetvā sabbakālaṃ paṭibāhitabbaṃ. Yo paṭibāheyya āpatti

dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave vassānaṃ temāsaṃ paṭibāhituṃ utukālaṃ na

paṭibāhitunti".

[BJT Page 214] [\x 214/]

57. Tena kho pana samayena bhikkhū navakammaṃ gahetvā pakkamantipi, vibbhantipi,

kālampi karonti, sāmaṇerāpi paṭijānanti, sikkhaṃ paccakkhātakāpi paṭijānanti.

Antimavatthuṃ ajjhāpannakāpi paṭijānanti, ummattakāpi paṭijānanti, khittacittāpi

paṭijānanti, vedanaṭṭāpi paṭijānanti, āpattiyā adassane ukkhittakāpi paṭijānanti, āpattiyā

appaṭikamme ukkhittakāpi paṭijānanti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakāpi

paṭijānanti, paṇḍakāpi paṭijānanti, theyyasaṃvāsakāpi paṭijānanti, titthiyapakkantakāpi

paṭijānanti, tiracchānagatāpi paṭijānanti, mātughātakāpi paṭijānanti, pitughātakāpi

paṭijānanti, arahantaghātakāpi paṭijānanti, bhikkhunīdūsakāpi paṭijānanti, saṃghabhedakāpi

paṭijānanti, lohituppādakāpi paṭijānanti, ubhatobyañjanakāpi paṭijānanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ antevāsikā bhikkhū

buddhapamukhassa saṅghassa purato purato gantvā vihāre parigaṇhanti, seyyāyo

parigaṇhanti'idaṃ amhākaṃ upajjhāyānaṃ bhavissati, idaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ bhavissati,

idaṃ amhākaṃ bhavissatī"ti " saccaṃ bhagavā. "

"Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā saṅghikaṃ senāsanaṃ bhājessanti, netaṃ

bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ

bhikkhave appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti

vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi:

"Idha pana bhikkhave bhikkhū navakammaṃ gahetvā pakkamati, mā saṅghassa hāyīti

aññassa dātabbaṃ. Idha pana bhikkhave bhikkhū navakammaṃ gahetvā vibbhamati, kālaṃ

karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṃ ajjhāpannako

paṭijānāti, ummattako paṭijānāti, khittacitto paṭijānāti, vedanaṭṭo paṭijānāti, āpattiyā

adassane ukkhittako paṭijānāti,

Āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako

paṭijānāti', paṇḍako paṭijānāti, theyyasaṃvāsako paṭijānāti, titthīyapakkantako paṭijānāti,

tiracchānagato paṭijānāti, mātughātako paṭijānāti, pitughātuko paṭijānāti, arahantaghātako

paṭijānāti, bhikkhūnīdusako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti,

ubhatobyañjanako paṭijānāti, mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṃ.

[BJT Page 216] [\x 216/]

Idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā vippakate pakkamati. Mā saṅghassa

hāyīti aññassa dātabbaṃ. Idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā vippakate

vibbhamati mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā kālaṃ karoti.

Mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā ubhatobyañjanako paṭijānāti.

Mā saṅghassa hāyīti aññassa dātabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā pariyosite pakkamati, tasseva taṃ. Idha

pana bhikkhave bhikkhū navakammaṃ gahetvā pariyosite vibbhamati,

Tasseva taṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā kālaṃ karoti sāmaṇero paṭijānāti,

Sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti, saṅgho sāmi.

Idha pana bhikkhave bhikkhu navakammaṃ gahetvā pariyosite ummattako paṭijānāti,

khittacitto paṭijānāti, vedanaṭṭo paṭijānāti, āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā

appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā [PTS Page 174] [\q 174/]

appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti, tasseva taṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhū navakammaṃ gahetvā pariyosite paṇḍako paṭijānāti,

theyyasaṃvāsako paṭijānāti, titthiyapakkantako paṭijānāti, tiracchānagato paṭijānāti,

mātughātako paṭijānāti, pitughātako paṭijānāti, arahantaghātako paṭijānāti,

bhikkhunīdusako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti,

ubhatobyañjanako paṭijānāti, saṅgho sāmī ti.

58. Tena kho pana samayena bhikkhū aññatarassa upāsakassa vihāraparibhogaṃ senāsanaṃ

aññatra paribhuñjanti. Atha kho so upāsako ujjhāyati khīyati vipāceti: 'kathaṃ hi nāma

bhadantā aññatra paribhogaṃ aññatra paribhuñjissantī'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

[BJT Page 218] [\x 218/]

"Na bhikkhave aññatra paribhogo aññatra paribhuñjitabbo. Yo paribhuñjeyya āpatti

dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū uposathaggampi sannisajjampi harituṃ kukkuccāyantā

chamāya nisīdanti. Gattānipi cīvarānipi paṃsukitāni honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave tāvakālikaṃ haritunti. "

Tena kho pana samayena saṅghassa mahāvihāro udriyati. Bhikkhū kukkuccāyantā senāsanaṃ

nābhiharanti1 bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave guttatthāya haritunti. "

Tena kho pana samayena saṅghassa senāsanaparikkhāriko mahaggho kambalo uppanno

hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave phātikammatthāya parivattetunti. "

Tena kho pana samayena saṅghassa senāsanaparikkhārikaṃ mahagghaṃ dussaṃ uppannaṃ

hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave phātikammatthāya parivattetunti. "

59. Tena kho pana samayena saṅghassa acchacammaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pādapuñchaniṃ kātunti. "

Cakkalitaṃ2 uppannaṃ hoti.

"Anujānāmi bhikkhave pādapuñchaniṃ kātunti. "

Coḷakaṃ uppannaṃ hoti.

"Anujānāmi bhikkhave pādapuñchaniṃ kātunti. "

Tena kho pana samayena bhikkhu adhotehi pādehi senāsanaṃ akkamanti. Senāsanaṃ

dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. Nātiharanti - sīmu, [pts 2.] Cakkali-sīmu.

[BJT Page 220. [\x 220/] ]

"Na bhikkhave adhotehī pādehi senāsanaṃ akkamitabbaṃ yo akkameyya āpatti

dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū allehi pādehi senāsanaṃ akkamanti. Senāsanaṃ dussati.

Bhagavato etamatthaṃ [PTS Page 175] [\q 175/] ārocesuṃ.

"Na bhikkhave allehi pādehi senāsanaṃ akkamitabbaṃ. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhū saupāhanā senāsanaṃ akkamanti, senāsanaṃ dussati.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave saupāhanena senāsanaṃ akkamitabbaṃ. Yo akkameyya āpatti dukkaṭassā"ti.

60. Tena kho pana samayena bhikkhū parikammakatāya bhūmiyā niṭṭhubhanti1. Vaṇṇo

dussati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave parikammakatāya bhūmiyā niṭṭhubhitabbaṃ. Yo niṭṭhubheyya āpatti

dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave kheḷamallakanti. "

Tena kho pana samayena mañcapādāpi pīṭhapādāpi parikammakataṃ bhūmiṃ vilikhanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave coḷakena paliveṭhetunti. "

Tena kho pana samayena bhikkhū parikammakataṃ bhittiṃ apassenti. Vaṇṇo dussati,

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave parikammakatā bhitti apassetabbā. Yo apasseyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave apassenaphalakanti. "

Apassenaphalakaṃ heṭṭhato bhumiṃ vilikhati uparito bhittiṃ2 bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave heṭṭhato ca uparito ca coḷakena paliveṭhetunti. "

Tena kho pana samayena bhikkhū dhotapādakā nipajjituṃ kukkuccāyanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave paccattharitvā nipajjatunti. "

1. Nuṭṭhubhanti-machasaṃ, 2. Bhittiṃhanti-sīmu.

[BJT Page 222] [\x 222/]

61. Atha kho bhagavā āḷaviyaṃ yathāhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ

pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā

rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

62. Tena kho pana samayena rājagahaṃ dubhikkhaṃ hoti. Manussā na sakkonti

saṅghabhattaṃ kātuṃ. Icchanti uddesabhattaṃ nimantanaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ

uposathikaṃ pāṭipadikaṃ kātuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave saṅghabhattaṃ uddesabhattaṃ nimantanaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ

uposathikaṃ pāṭipadikanti.

63. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū attano varabhattāni gahetvā lāmakāni

bhattāni bhikkhūnaṃ denti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhūṃ bhattuddesakaṃ [PTS Page

177] [\q 177/] sammannituṃ: yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya na

mohāgatiṃ gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya uddiṭṭhānudiṭṭhañca jāneyya. Evañca pana

bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhū yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā

paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

bhattuddesakaṃ sammanteyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhattuddesakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno bhattuddesakaggasammati so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 224] [\x 224/]

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu bhattuddesako. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Atha kho bhattuddesakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: 'kathannu kho bhattaṃ uddisitabbanti?'

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave salākāya vā paṭṭikāya vā upanibandhitvā opuñjitvā1 opuñjitvā

uddisitunti. "

64. Tena kho pana samayena saṅghassa senāsanapaññāpako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanapaññāpakaṃ

sammantituṃ: yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ

gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, paññattāpaññattañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhū yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena

saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

senāsanapaññāpakaṃ sammanteyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ senāsanapaññāpakaṃ

sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno senāsanapaññāpakassa

sammati so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu senāsanapaññāpako. Khamati saṅghassa. Tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

1. Opuñchitvā uddisituṃ-syā.

[BJT Page 226] [\x 226/]

64. Tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāriko na hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammantituṃ:

yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya na mohāgatiṃ gaccheyya na

bhayāgatiṃ gaccheyya, guttāguttañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave sammannitabbo:

paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

'Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

bhaṇḍāgārikaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno bhaṇḍāgārikassasammati. So tuṇhassa.

Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu bhaṇḍāgāriko. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

65. Tena kho pana samayena saṅghassa cīvarapaṭiggāhako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ

sammantituṃ. Yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ

gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena

saṅgho ñāpetabbo.

"Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

cīvarapaṭiggāhakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho1. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ

sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarapaṭiggāhakassa

sammati so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarapaṭiggāhako. Khamati saṅghassa tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

1. Saṅgho-vi. Ūnaṃ.

[BJT Page 228. [\x 228/] ]

67. Tena kho pana samayena saṅghassa cīvarabhājako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcabhaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvara bhājakaṃ

sammantituṃ: yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ

gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahītañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbo:

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvara bhājakaṃ

sammantituṃ: yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya na bhayāgatiṃ

gaccheyya na mohāgatiṃ gaccheyya, bhājitā bhājitañca jāneyya, evaṃ ca pana bhikkhave

sammannitabbo:

Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

cīvarabhājakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarabhājakassa sammuti so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati. So bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarabhājako. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

68. Tena kho pana samayena saṅghassa yāgubhājako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ yāgu bhājakaṃ sammantituṃ:

yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya na bhājitā

bhājitañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave sammannitabbo:

Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

yāgubhājakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ yāgubhājakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno yāgubhājakassa sammuti so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati. So bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu yāgubhājako. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Tena kho pana samayena saṅghassa phalabhājako na bhoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ phalabhājakaṃ sammantituṃ:

yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya na

bhayāgatiṃ gaccheyya, bhājitābhājitañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave sammannitabbo:

Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

phalabhājakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ phalabhājakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno phalabhājakassa sammuti so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati. So bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu phalabhājako. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

[BJT Page 230] [\x 230/]

69. Tena kho pana samayena saṅghassa khajjakabhājako na hoti. Khajjakaṃ abhājiyamānaṃ

nassati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ khajjakabhājakaṃ

sammantituṃ: yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ

gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbo:

Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

khajjakabhājakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ khajjakabhājakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno khajjakabhājakassa sammuti. So tuṇhassa.

Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu khajjakabhājako. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

70. Tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāre appamattako parikkhāro uppanno hoti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ appamattakavissajjakaṃ

sammantituṃ: yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ

gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya, vissajjitāvissajjitaṃ ca jāneyya.

Evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena

bhikkhunāpaṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

appamattakavissajjakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

[BJT Page 232] [\x 232/]

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ appamattakavissajjakaṃ

sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno appamattakavissajjakassa

sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati. So bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu appamattakavissajjako. Khamati saṅghassa. Tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmi"ti.

"Tena appamattakavissajjakena bhikkhunā ekekā sūci dātabbā. Satthakaṃ dātabbaṃ. Upāhanā

dātabbā. Kāyabandhanaṃ dātabbaṃ. Aṃsabandhako dātabbo. Parissāvanaṃ dātabbaṃ.

Dhammakarako dātabbo. Kusi dātabbā. Aḍḍhakusi dātabbā maṇḍalaṃ dātabbaṃ.

Aḍḍhamaṇḍalaṃ dātabbaṃ. Anuvāto dātabbo. Paribhaṇḍaṃ dātabbaṃ. Sace hoti saṅghassa

sappi vā telaṃ vā madhu vā phāṇitaṃ vā sakiṃ paṭisāyituṃ dātabbaṃ. Sace pūnapi attho hoti

pūnapi dātabbanti. "

71. Tena kho pana samayena saṅghassa sāṭiyagāhāpako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ sāṭiyagāhāpakaṃ

sammannituṃ: yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ

gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena

saṅgho ñāpetabbo.

Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

sāṭiyagāhāpakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

[BJT Page 234. [\x 234/] ]

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ sāṭiyagāhāpakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sāṭiyagāhāpakassa sammati so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu sāṭiyagāhāpako.

Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Tena kho pana samayena saṅghassa pattagāhāpako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhūṃ pattagāhāpakaṃ sammantituṃ:

yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya na

bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahītañca jāneyya.

Evañca pana bhikkhave sammannitabbo:

Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

pattagāhāpakaṃ khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

72. Tena kho pana samayena saṅghassa ārāmikapesako na hoti. Ārāmikā apesiyamānā

kammaṃ na karonti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ ārāmikapesakaṃ

sammannituṃ. Yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ

gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya, pesitāpesitañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā pesitāpesitañca khamati saṅghassa

tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Tena kho pana samayena saṅghassa sāmaṇerapesako na hoti. Sāmaṇerā apesiyamānā

kammaṃ na karonti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

[BJT Page 236] [\x 236/]

"Anujānāmi bhikkhave pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ sāmaṇerapesakaṃ

sammannituṃ: yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya na mohāgatiṃ

gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya pesitāpesitañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena

saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

sāmaṇerapesakaṃ sammanneyya. Esāñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ sāmaṇerapesakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno sāmaṇerapesakassa sammati. So tuṇhassa.

Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu sāmaṇerapesako. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Tatiyaka-bhāṇavāraṃ.

Senāsanakkhandhako niṭṭhito chaṭṭho1.

Tassuddānaṃ:

1. Vihāro2 buddhaseṭṭhena apaññatto tadā ahu

Tahaṃ tahaṃ nikkhamanti vāsā te jinasāvakā.

2. Te seṭṭhi gahapati disvā bhikkhūnaṃ etadabravi

Kārāpeyyaṃ vaseyyātha paṭipucchiṃsu nāyakaṃ.

3. Vihāraṃ aḍḍhayogañca pāsādaṃ hammiyaṃ guhaṃ

Pañcaleṇaṃ anuññāsi vihāre saṭṭhi kārayi.

4. Jano vihāraṃ kāreti akavāṭaṃ asaṃvutaṃ

Kavāṭaṃ piṭṭhisaṅghāṭaṃ udukkhalañca uttarī.

1. Senāsanakkhandhakaṃ chaṭṭhaṃ-machasaṃ 2. Vihāraṃ-sīmu.

[BJT Page 238] [\x 238/]

5. Āviñjanacchiddarajjuṃ vaṭṭiñca kapisīsakaṃ

[PTS Page 178] [\q 178/] sūci ghaṭī tālacchiddaṃ lohakaṭṭhavisāṇakaṃ.

6. Yantakaṃ sūcikañceva chadanaṃ ullittāvalittaṃ

Vedijālasalākañca cakkalī santharena ca.

7. Mīḍhiṃ bidalamañcañca sosānikamasārako

Bundi kuḷīrapādañca āhaccāsandi uccake.

8. Sattaṅgo ca bhaddapīṭhaṃ pīṭhikāphalakapādakaṃ

Āmalāphalakā1 kocchā palālapīṭhameva ca

9. Ucce ca ahipādāni aṭṭhaṅgulakapādakaṃ

Suttaṃ aṭṭhapadaṃ coḷaṃ tulikaṃ aḍḍhakāyikaṃ

10. Giraggo bhisiyo cāpi dussaṃ senāsanampi ca

Onaddhaṃ heṭṭhā patati uppāṭetvā haranti ca.

11. Bhattiñca2 hatthabhattiñca anuññāsi tathāgato

Setakāḷavihārepi thusaṃ saṇhañca mattikaṃ

12. Ikkāsaṃ pāṇikaṃ kuṇḍaṃ sāsapaṃ sitthatelakaṃ

Ussanne paccuddharituṃ pharusaṃ gaṇḍamattikaṃ

13. Ikkāsaṃ paṭibhānañca nīcā cayo ca āruhaṃ

Paripatanti āḷakaṃ aḍḍhakuḍḍaṃ tayo puna.

14. Khuddake kuḍḍapādo ca ovassati saraṃ khilaṃ

Cīvaravaṃsaṃ rajjuñca āḷindaṃ kiṭīkena ca.

15. Ālambaṇaṃ tiṇacuṇṇaṃ heṭṭhāmagge nayaṃ kare

Ajjhokāse otappati sālaṃ heṭṭhā ca bhājanaṃ

1. Āmakāmalakā-vi sa.

2. Bhittiñca - ma.

[BJT Page 240] [\x 240/]

16. Vihāro koṭṭhako ceva pariveṇaggisālakaṃ

Ārāme ca puna koṭṭhe heṭṭhaññeva nayaṃ kare.

17. Sudaṃ anāthapiṇḍī ca saddho sītavanaṃ agā

Diṭṭhadhammo nimantesi saha saṅghena nāyakaṃ.

18. Āṇāpesantarāmagge ārāmaṃ kārayi gaṇo

Vesāliyaṃ navakammaṃ purato ca pariggahaṃ.

19. Ko arahati bhattagge tittiraṃ ca avandiyā

Pariggahitantaragharā tulo sāvatthi osari.

20. Patiṭṭhāpesi ārāmaṃ bhattagge ca kolāhalaṃ,

Gilānā varaseyyā ca lesā sattarasā tahiṃ.

21. Kena nu kho kathannu kho vihāraggena bhājasī

Pariveṇānubhāgañca akāmā bhāgaṃ no dade.

22. Nissīmaṃ sabbakālaṃ ca gāhā senāsane tayo

Upanando ca vaṇṇesi ṭhitakā samānāsanā.

23. Samānāsanikā bhindiṃsu tivaggā ca duvaggikaṃ

Asamānāsanikehi dīghaṃ sāḷindaṃ1 paribhuñjituṃ.

24. Ayyakā ca avidūre bhājitañca kīṭāgire

[PTS Page 179] [\q 179/] āḷavī piṇḍakakuḍḍehi dvāraaggaḷavaṭṭikā.

1. Āḷindaṃ-sīmu. Taṃcinnaṃ paribhuṃjituṃ-[pts]

[BJT Page 242. [\x 242/] ]

25. Āloka seta-kāḷañca geru-chādana bandhanā

Gaṇḍi-khaṇḍa-paribhaṇḍaṃ visa-tiṃsā yāvajīvikaṃ.

26. Osite akataṃ1 khudde cha-pañcavassikaṃdade

Aḍḍhayoge ca sattaṭṭha mahalle dasa-dvādasa.

27. Sabbaṃ vihāraṃ ekassa aññaṃ vāsenti saṅghikaṃ

Nissīmaṃ sabbakālañca pakkamanti vibbhamanti ca.

28. Kālañca sāmaṇerañca sikkhāpaccakkhakāntimaṃ

Ummatta khittacittā ca vedanāpattyadassanā.

29. Appaṭikammā diṭṭhiyā paṇḍakā theyyatitthiyā

Tiracchāna mātu pitu arahanta ghātaka dūsakā.

30. Bhedakā lohītuppādā ubhato cāpi vyañjanā

Mā saṅghassa parihāyi kammaṃ aññassa dātave.

31. Vippakate ca aññassa kate tasseva pakkame

Vibbhamati kālakato sāmaṇero ca jāyati.

32. Paccakkhāto ca sikkhāya antimā paṇḍako yadi

Saṅgho ca sāmiko hoti ummatta khittavedanā.

2. Akataṃ sabbaṃ -sīmu.

[BJT Page 244] [\x 244/]

33. Adassanāppaṭikamme diṭṭhi tasseva hoti vā

Paṇḍako theyya titthī ca tiracchāna mātupettikaṃ

34. Ghātako dūsako cāpi bheda lohita vyañjanā

Paṭijānāti yadi so saṅgho va hoti sāmiko.

35. Harantaññatra kukkuccaṃ udriyati ca kambalaṃ

Dussaṃ ca camma cakkalī coḷakaṃ akkamanti ca.

36. Allā upāhanā niṭṭhu likhanti apassenti ca.

Apassenaṃ likhate vā dhotapaccattharena ca.

37. Rājagahe na sakkonti lāmakaṃ bhattuddesakaṃ

Kathaṃ nu kho paññāpakaṃ bhaṇḍāgārikasammutiṃ.

38. Paṭiggahabhājako cāpi yāgu ca phalabhājako

Khajjakabhājako ceva appamattakavissajo.

39. Sāṭiyagāhāpako ceva tatheva pattagāhako

Ārāmika sāmaṇera pesakassa ca sammuti.

40. Sabbābhigu lokavidu hitacitto vināyako

Leṇatthaṃ ca sukhatthaṃ ca jhāyituṃ ca vipassitunti.

[BJT Page 246] [\x 246/]

Saṅghabhedakakkhandhakaṃ

Paṭhamabhāṇavāraṃ

Chasakyapabbajjā

1. [PTS Page 180] [\q 180/] tena samayena buddho bhagavā anupiyāya viharati

anupiyaṃ nāma mallānaṃ nigamo. Tena kho pana samayena abhiññātā abhiññātā

sakyakumārā bhagavantaṃ pabbajitaṃ anupabbajanti. Tena kho pana samayena mahānāmo

ca sakko anuruddho ca sakko dve bhātikā honti. Anuruddho sakko sukhumālo hoti. Tassa

tayo pāsādā honti eko hemantiko eko gimhiko eko vassiko. So vassike pāsāde vassike cattāro

māse nippurisehi turiyehi paricāriyamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohati.

Atha kho mahānāmassa sakkassa etadahosi: " etarahī kho abhiññātā abhiññātā sakyakumārā

bhagavantaṃ pabbajitaṃ anupabbajanti. Amhākañca kulā natthi koci agārasmā anagāriyaṃ

pabbajito. Yannūnāhaṃ vā pabbajeyyaṃ anuruddho vā"ti. Atha kho mahānāmo sakko yena

anuruddho sakko tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca: " etarahi

tāta anuruddha, abhiññatā abhiññatā sakyakumārā bhagavantaṃ pabbajitaṃ anupabbajanti.

Amhākañca kulā natti koci agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Tena hi tvaṃ vā pabbaja ahaṃ vā

pabbajissāmī"ti.

" Ahaṃ kho sukhumālo. Nāhaṃ sakkomi agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Tvaṃ

pabbajjāhī"ti.

"Ehī kho te tāta anuruddha gharāvāsatthaṃ anusāsissāmi: paṭhamaṃ khettaṃ kasāpetabbaṃ,

kasāpetvā vapāpetabbaṃ, vapāpetvā udakaṃ atinetabbaṃ, udakaṃ atinetvā udakaṃ

ninnetabbaṃ udakaṃ ninnetvā niḍḍahetabbaṃ1 niḍḍahetvā2 lavāpetabbaṃ, lavāpetvā

ubbāhāpetabbaṃ. Ubbāhāpetvā pūñjaṃ kārāpetabbaṃ. Puñjaṃ kārāpetvā maddāpetabbaṃ.

Maddāpetvā palālāni uddharāpetabbāni, palālāni [PTS Page 181] [\q 181/] uddharāpetvā

bhūsikā uddharāpetabbā. Bhūsikaṃ uddharāpetvā opunāpetabbaṃ. Opunāpetvā

atiharāpetabbaṃ. Atiharāpetvā āyatimpi vassaṃ evameva kātabbanti. "

1. Nidadhāpetabbaṃ- machasaṃ 2. Nidadhāpetvā - machasaṃ.

[BJT Page 248. [\x 248/] ]

" Na kammā khiyanti, na kammānaṃ anto paññāyati. Kadā kammā khīyissanti? Kadā

kammānaṃ anto paññāyissati? Kadā mayaṃ appossukkā pañcahī kāmaguṇehi samappitā

samaṅgibhūtā paricārissāmā"ti.

"Na hi tāta anuruddha kammā khīyanti, na kammānaṃ anto paññāyati akhīṇeyeva kamme

pitaro ca pitāmahā ca kālakatā"ti.

" Tena hi tvaññeva gharāvāsatthena upajānāhi1. Ahaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī"ti.

2. Atha kho anuruddho sakko yena mātā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mātaraṃ

etadavoca: "icchāmahaṃ amma agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Anujānāhi maṃ agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāyā"ti. Evaṃ vutte anuruddhassa sakkassa mātā anuruddha1 sakkaṃ

etadavoca: "tumhe kho me tāta anuruddha dve puttā piyā manāpā appaṭikkulā maraṇenapi

vo akāmakā vinā bhavissāmi. Kimpanāhaṃ tumhe jīvante anujānissāmi agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjāyāti".

Dutiyampi kho anuruddho sakko mātaraṃ etadavoca: "icchāmahaṃ amma agārasmā

anagāriyaṃ pabbajituṃ. Anujānāhi maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā"ti.

"Tumhe kho me tāta anuruddha dve puttā piyā manāpā appaṭikkulā maraṇenapi vo

akāmakā vinā bhavissāmi. Kiṃ panāhaṃ tumhe jīvante anujānissāmi agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjāyā"ti.

Tatiyampi kho anuruddho sakko mātaraṃ etadavoca: "icchāmahaṃ amma agārasmā

anagāriyaṃ pabbajituṃ. Anujānāhi maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā"ti.

Tena kho pana samayena bhaddiyo sakyarājā sakyānaṃ rajjaṃ kāreti. So ca anuruddhassa

sakkassa sahāyo hoti. Atha kho anuruddhassa sakkassa mātā " ayaṃ kho bhaddiyo sakyarājā

sakyānaṃ rajjaṃ kāreti anuruddhassa sakkassa sahāyo. So na ussahati agārasmā anagāriyaṃ

pabbajitunti" anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca: "sace tāta anuruddha bhaddiyo sakyarājā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajati evaṃ tvampi pabbajāhī"ti.

1. Upajāna-sīmu.

[BJT Page 250] [\x 250/]

3. Atha kho anuruddho sakko yena bhaddiyo sakyarājā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhaddiyaṃ sakyarājānaṃ etadavoca: "mamaṃ kho samma, pabbajjā tava paṭibaddhā"ti.

"Sace te samma pabbajjā mama paṭibaddhā vā apaṭibaddhā vā1 hotu. Ahaṃ tayā. . . Yathā

sukhaṃ pabbajjāhī"ti.

"Ehi samma ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā"ti.

"Nāhaṃ samma sakkomi agārasmā anagāriyaṃ [PTS Page 182] [\q 182/] pabbajituṃ. Yaṃ

te sakkā aññaṃ mayā kātuṃ tyāhaṃ karissāmi. Tvaṃ pabbajjāhī"ti.

"Mātā kho maṃ samma evamāha: 'sace tāta anuruddha bhaddiyo sakyarājā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajati evaṃ tvampi pabbajjāhī'ti bhāsitā kho pana te samma esā vācā: "sace

te samma pabbajjā mama paṭibaddhā vā apaṭibaddhā vā sā hotu. Ahaṃ tayā. . .

Yathāsukhaṃ pabbajjāhī'ti. Ehi samma ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissamā"ti.

Tena kho pana samayena manussā saccavādino honti saccapaṭiññā. Atha kho bhaddiyo

sakyarājā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca: " āgamehi samma satta vassāni sattannaṃ vassānaṃ

accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā"ti.

"Aticiraṃ samma sattavassāni. Nāhaṃ sakkomi sattavassāni āgametunti. "

Tena kho pana samayena manussā saccavādino honti saccapaṭiññā. Atha kho bhaddiyo

sakyarājā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca: " āgamehi samma cha vassāni cha vassānaṃ

accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā"ti.

Aticiraṃ samma cha vassāni. Nāhaṃ sakkomi cha vassāni āgametunti.

Tena kho pana samayena manussā saccavādino honti saccapaṭiññā. Atha kho bhaddiyo

sakyarājā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca: "āgamehi samma pañca vassāni pañca vassānaṃ

accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā"ti.

Aticiraṃ samma pañca vassāni. Nāhaṃ sakkomi pañca vassāni āgametunti.

Tena kho pana samayena manussā saccavādino honti saccapaṭiññā. Atha kho bhaddiyo

sakyarājā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca: "āgamehi samma cattāri vassāni cattāri vassānaṃ

accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā"ti.

Aticiraṃ samma cattāri vassāni. Nāhaṃ sakkomi cattāri vassāni āgametunti.

Tena kho pana samayena manussā saccavādino honti saccapaṭiññā. Atha kho bhaddiyo

sakyarājā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca: "āgamehi samma tīṇi vassāni tīṇi vassānaṃ

accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā"ti.

Aticiraṃ samma tīṇi vassāni. Nāhaṃ sakkomi tīṇi vassāni āgametunti.

Tena kho pana samayena manussā saccavādino honti saccapaṭiññā. Atha kho bhaddiyo

sakyarājā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca: "āgamehi samma dve vassāni dve vassānaṃ

accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā"ti.

Aticiraṃ samma dve vassāni. Nāhaṃ sakkomi dve vassāni āgametunti.

Tena kho pana samayena manussā saccavādino honti saccapaṭiññā. Atha kho bhaddiyo

sakyarājā anuruddhaṃ sakkaṃ etadavoca: "āgamehi samma ekaṃ vassāni ekaṃ vassānaṃ

accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmā"ti.

"Aticiraṃ sammaekaṃ vassaṃ nāhaṃ sakkomi ekaṃ vassaṃ āgametunti".

"Āgamehi samma satta māse. Sattannaṃ māsānāṃ accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāmā"ti.

1. Apaṭibaddhā vā sa hotu. Machasaṃ. Sīmu.

[BJT Page 252] [\x 252/]

"Aticiraṃ samma satta māsā. Nāhaṃ sakkomi satta māse āgametunti. "

"Āgamehī samma cha māse. Cha māsānaṃ accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāmā"ti. "Aticiraṃ samma cha māsā. Nāhaṃ sakkomi cha māse āgametunti. "

. 1

"Āgamehī samma pañca māse. Pañca māsānaṃ accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāmā"ti. "Aticiraṃ samma pañca māsā. Nāhaṃ sakkomi pañca māse āgametunti. "

"Āgamehī samma cattāro māse. Cattāro māsānaṃ accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāmā"ti. "Aticiraṃ samma cattāro māsā. Nāhaṃ sakkomi cattāro māse āgametunti. "

"Āgamehī samma tayo māse. Tayo māsānaṃ accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāmā"ti. "Aticiraṃ samma tayo māsā. Nāhaṃ sakkomi tayo māse āgametunti. "

"Āgamehī samma dve māse. Dve māsānaṃ accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāmā"ti. "Aticiraṃ samma dve māsā. Nāhaṃ sakkomi dve māse āgametunti. "

"Āgamehī samma ekaṃ māsaṃ. Ekaṃ māsānaṃ accayena ubho agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāmā"ti. "Aticiraṃ samma ekaṃ māsaṃ. Nāhaṃ sakkomi ekaṃ māse āgametunti. "

"Āgamehī samma addhamāsaṃ. Addhamāsassa accayena ubho pi agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāmā"ti.

"Aticiraṃ samma addhamāso. Nāhaṃ sakkomi addhamāsaṃ āgametunti. "

"Āgamehi samma, sattāhaṃ yāvāhaṃ putte ca bhātare ca rajjaṃ nīyyādemī"ti.

" Na ciraṃ samma sattāho āgamessāmī"ti.

4. Atha kho bhaddiyo ca sakyarājā anuruddho ca ānando ca bhagu ca kimbilo ca devadatto

ca upālikappakena sattamā yathā pure caturaṅginiyā senāya uyyānabhūmiṃ nīyanti evameva

caturaṅginiyā senāya nīyyaṃsu. Te dūraṃ gantvā senaṃ nivattāpetvā paravisayaṃ okkamitvā

abharaṇaṃ omuñcitvā uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṃ banditvā upāliṃ kappakaṃ etadavocuṃ:

"handa bhaṇe upāli nivattassu. Alaṃ te ettakaṃ jīvikāyā"ti.

Atha kho upālissa kappakassa nivattantassa etadahosi: "caṇḍā kho sākiyā. Iminā kumārā

nippātitāti ghātāpeyyumpi maṃ. Imehi nāma sakyakumārā agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissanti. Kimaṅga panāhanti" so bhaṇḍikaṃ muñcitvā taṃ bhaṇḍaṃ rukkhe ālaggetvā

'yo passati dinnaññeva [PTS Page 183] [\q 183/] haratū'ti vatvā yena te sakyakumārā

tenupasaṅkami. Addasāsuṃ kho te sakyakumārā upāliṃ kappakaṃ dūratova āgacchantaṃ.

Disvāna upāliṃ kappakaṃ etadavocuṃ: " kissa bhaṇe upāli nivattosī"ti.

" Idha me ayyaputtā nivattantassa etadahosi: chaṇḍā kho sākiyā iminā kumārā nippātitāti

ghātāpeyyumpi maṃ. Ime hi nāma sakyakumārā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissanti

kimaṅgapanāhanti, so kho ahaṃ ayyaputtā bhaṇḍikaṃ muñcitvā taṃ bhaṇḍaṃ rukkhe

ālaggetvā ' yo passati dinnaññeva haratū'ti vatvā tatomhi paṭinivatto"ti.

[BJT Page 254] [\x 254/]

"Suṭṭhu bhaṇe upāli, akāsi yaṃ nivatto, caṇḍā kho sākiyā. Iminā kumārā nippātitāti

ghātāpeyyumpi tanti"

5. Atha kho te sakyakumārā upāliṃ kappakaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te

sakyakumārā bhagavantaṃ etadavocuṃ: " mayaṃ bhante sākiyā nāma mānassino. Ayaṃ

bhante upāli kappako amhākaṃ dīgharattaṃ paricāriko. Imaṃ paṭhamaṃ pabbājetu. Imassa

mayaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmivikammaṃ karissāma. Evaṃ amhākaṃ

sākiyānaṃ sākiyamāno nimmānīyissatī"ti. 1

Atha kho bhagavā upāliṃ kappakaṃ paṭhamaṃ pabbājesi, pacchā te sakyakumāre. Atha kho

āyasmā bhaddiyo teneva antaravassena tisso vijjā sacchākāsi. Āyasmā anuruddho

dibbacakkhuṃ uppādesi. Āyasmā ānando sotāpattiphalaṃ sacchākāsi. Devadatto

pothujjanikaṃ iddhiṃ abhinipphādesi.

Tena kho pana samayena āyasmā bhaddiyo araññagatopi rukkhamūlagatopi

suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udāneti 'aho sukhaṃ aho sukhanti'. Atha kho

sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ

etadavocuṃ: " āyasmā bhante bhaddiyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi

abhikkhaṇaṃ udānaṃ udāneti ' aho sukhaṃ aho sukhanti'. Nissaṃsayaṃ kho bhante āyasmā

bhaddiyo anabhiratova brahmacariyaṃ carati. Taññeva vā purimaṃ rajjasukhaṃ

samanussaranto araññagato pi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ

udāneti 'aho sukhaṃ aho sukhanti".

6. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: " ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena

bhaddiyaṃ bhikkhuṃ āmantehi: satthā taṃ āvuso bhaddiya [PTS Page 184] [\q 184/]

āmantetīti. " "Evaṃ bhante"ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā bhaddiyo

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ bhaddiyaṃ etadavoca: 'satthā taṃ āvuso

bhaddiya āmantetī'ti.

1. Nimmādayissati-sīmu.

[BJT Page 256] [\x 256/]

"Evamāvuso" ti kho āyasmā bhaddiyo tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaddiyaṃ bhagavā etadavoca: "saccaṃ kira tvaṃ bhaddiya

araññagato pi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi aho sukhaṃ

aho sukhanti. "

"Evaṃ bhante"ti.

"Kiṃ pana tvaṃ bhaddiya atthavasaṃ sampassamāno araññagato pi rukkhamūlagato pi

suññāgaragato pi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi aho sukhaṃ aho sukhanti. "

"Pubbe me bhante rañño sato antopi antepure rakkhā susaṃvihitā hoti. Bahipi antepure

rakkhā sūsaṃvihitā hoti. Antopi nagare rakkhā susaṃvihitā hoti. Bahipi nagare rakkhā

susaṃvihitā hoti. Antopi janapade rakkhā susaṃvihitā hoti. Bahipi janapade rakkhā

susaṃvihitā hoti. So kho ahaṃ bhante evaṃ rakkhitopi gopitopi santo bhīto ubbiggo ussaṅkī

utrasto viharāmi. Etarahi kho panāhaṃ bhante eko araññagato' pi rukkhamūlagato' pi

suññāgāragato' pi abhīto anubbiggo anussaṅkī anutrasto appossukko pannalomo

paradavutto1 migabhūtena cetasā viharāmi. Imampi2 kho ahaṃ bhante atthavasaṃ

sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ

udānemi 'aho sukhaṃ aho sukhanti. "

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:

Yassantarato na santi kopā

Iti bhavābhavatañca vītivatto

Taṃ vigatabhayaṃ sukhiṃ asokaṃ

Devā nānubhavantidassanāyāti.

7. Atha kho bhagavā anupiyāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena kosambī tena cārikaṃ

caramāno yena kosambi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme.

Atha kho devadattassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: " kiṃ nu

kho ahaṃ pasādeyya yasmiṃ me pasanne bahu lābhasakkāro uppajjeyyā"ti.

1. Paradatta vutto- machasaṃ 2. Imaṃ kho- na. Ma.

[BJT Page 258] [\x 258/]

Atha kho devadattassa etadahosi: " ayaṃ kho ajātasattu kumāro taruṇo [PTS Page 185] [\q

185/] ceva āyatiṃ bhaddo ca, yannūnāhaṃ ajātasattuṃ kumāraṃ pasādeyyaṃ. Tasmiṃ me

pasanne bahu lābhasakkāro uppajjissatī"ti.

Atha kho devadatto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena rājagahaṃ tena

pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṃ tadavasari. Atha kho devadatto sakavaṇṇaṃ

paṭisaṃharitvā kumārakavaṇṇaṃ abhinimminitvā ahimekhalikāya ajātasattussa kumārassa

ucchaṅge pāturahosi. Atha kho ajātasattu kumāro bhīto ahosi ubbiggo ussaṅkī utrasto. Atha

kho devadatto ajātasattuṃ kumāraṃ etadavoca: " bhāyasi maṃ tvaṃ kumārāti".

"Āma bhāyāmi. Kosi tvanti".

"Ahaṃ devadatto"ti.

"Sace kho tvaṃ bhante ayyo devadatto, iṅgha sakene va vaṇṇena pātubhavassū"ti

8. Atha kho devadatto kumārakavaṇṇaṃ paṭisaṃharitvā saṅghāṭipattacīvaradharo

ajātasattussa kumārassa purato aṭṭhāsi. Atha kho ajātasattu kumāro devadattassa iminā

iddhipāṭihāriyena abhippasanno pañcahi rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gacchati.

Pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyati.

Atha kho devadattassa lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādinnavittassa evarūpaṃ

icchāgataṃ uppajji ' ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī'ti. Saha cittuppādā'va devadatto

tassā iddhiyā parihāyi.

Tena kho pana samayena kakudho nāma koḷiyaputto āyasmato mahāmoggallānassa

upaṭṭhāko adhunā kālakato. Aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapanno. Tassa evarūpo

attabhāvapaṭilābho hoti seyyathāpi nāma dve vā tīṇi vā māgadhakāni gāmakkhettāni. So

tena attabhāvapaṭilābhena neva attānaṃ na paraṃ vyābādheti.

[BJT Page 260] [\x 260/]

Atha kho kakudho devaputto yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhito kho

kakudho devaputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: devadattassa bhante

lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādinnacittassa evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji 'ahaṃ

bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī'ti. Saha cittuppādāva bhante devadatto tassā iddhiyā

parihīno'ti. Idamavoca kakudho devaputto. Idaṃ vatvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ

abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tattheva antaradhāyi.

9. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami. [PTS Page 186] [\q

186/] upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno

kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca: kakudho nāma bhante koḷiyaputto

mama upaṭṭhāko adhunā kālakato aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapanno tassa evarūpo

attabhāvapaṭilābho seyyathāpi nāma dve vā tīṇi vā māgadhakāni gāmakkhettāni, so tena

attabhāvapaṭilābhena neva attānaṃ na paraṃ vyābādheti. Atha kho bhante kakudho

devaputto yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Ekamantaṃ ṭhito kho bhante kakudho devaputto maṃ etadavoca: devadattassa bhante

lābhasakkārasilokena abhibhūtassa pariyādinnacittassa evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji: ahaṃ

bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmīti. Saha cittuppādāva bhante devadatto tassā iddhiyā

parihīnoti. Idamavoca bhante kakudho devaputto. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā

padakkhiṇaṃ katvā tattheva antaradhāyīti.

"Kiṃ pana te moggallāna kakudho devaputto cetasā ceto paricca vidito yaṃ kiñci kakudho

devaputto bhāsati 'sabbantaṃ katheva hoti no aññathā'ti".

Cetasā ceto paricca vidito ca me bhante kakudho devaputto yaṃ kiñci kakudho devaputto

bhāsati sabbantaṃ tatheva hoti no aññathā"ti.

"Rakkhassetaṃ moggallānaṃ vācaṃ rakkhassetaṃ moggallānaṃ vācaṃ. Idāni so moghapuriso

attanā va attānaṃ pātukarissatī"ti.

[BJT Page 262] [\x 262/]

10. "Pañcime moggallāna satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca,

Idha moggallāna ekacco satthā aparisuddhasīlo samāno parisuddhasīlomhīti paṭijānāti

parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṅkiliṭṭhanti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti: ayaṃ kho

bhavaṃ satthā aparisuddhasīlo samāno parisuddhasīlomhīti paṭijānāti, parisuddhaṃ me

sīlaṃ pariyodātaṃ asaṅkiliṭṭhanti. Mayañceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma nāssassa

manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ kathaṃ taṃ mayaṃ tena samudācareyyāma

sammannati kho pana cīvarapiṇḍapāta senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ

tumo karissati tumova tena paññāyissatīti.

Evarūpaṃ kho moggallāna satthāraṃ sāvakā sīlato rakkhanti. Evarūpo ca pana satthā

sāvakehi sīlato rakkhaṃ paccāsiṃsati.

Puna ca paraṃ moggallāna idhekacco satthā aparisuddhājīvo samāno ' parisuddhājīvomhī'ti

paṭijānāti ' parisuddho me ājīvo pariyodāto asaṅkiliṭṭho'ti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti,

ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhājīvo samāno parisuddhājīvomhīti paṭijānāti

parisuddho me ājivo pariyodāto [PTS Page 187] [\q 187/] asaṅkiliṭṭho'ti. Mayaṃ ceva

kho pana gihīnaṃ āroceyyāma nāssassa manāpaṃ yaṃ kho panassa amanāpaṃ kathaṃ taṃ

mayaṃ tena samudācareyyāma? Sammannati kho pana

civarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārena. Yaṃ tumo karissati tumo va

tena paññāyissatīti.

Evarūpaṃ kho moggallāna satthāraṃ sāvakā ājīvato rakkhanti. Evarūpo ca pana satthā

sāvakehi ājīvato rakkhaṃ paccāsiṃsati.

Puna ca paraṃ moggallāna idhekacco satthā aparisuddha dhammadesano samāno

'parisuddhadhammadesanomhī'ti paṭijānāti 'parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā

asaṅkiliṭṭhā'ti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti: ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddha

dhammadesano samāno parisuddhadhammadesanomhīti paṭijānāti parisuddhā me

dhammadesanā pariyodātā asaṅkiliṭṭhā'ti. Mayaṃ ceva kho pana gihīnaṃ aroceyyāma

nāssassa manāpaṃ,

1. Naṃ-machasaṃ 2. Paccāsīsati-machasaṃ 3. Pajānāti-machasaṃ.

[BJT Page 264] [\x 264/]

Yaṃ kho panassa amanāpaṃ kathaṃ taṃ mayaṃ tena samudācareyyāma sammannati kho

pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena yaṃ tumo karissati

tumo'va tena paññāyissatī'ti.

Evarūpaṃ kho moggallāna satthāraṃ sāvakā dhammadesanato rakkhanti. Evarūpo ca pana

satthā sāvakehi dhammadesanato rakkhaṃ paccāsiṃsati.

Puna ca paraṃ moggallāna idhekacco satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno

parisuddhaveyyākaraṇomhīti paṭijānāti parisuddhaṃ me veyyākaraṇaṃ pariyodātaṃ

asaṅkiliṭṭhanti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti: " ayaṃ kho bhavaṃ satthā

aparisuddhaveyyākaraṇo samāno parisuddhaveyyākaraṇomhīti paṭijānāti parisuddhaṃ me

veyyākaraṇaṃ pariyodātaṃ asaṅkiliṭṭhanti. Mayaṃ ceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma

nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ kathaṃ taṃ mayaṃ tena samudācareyyāma.

Sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ

tumo karissati tumo'va tena paññāyissatī"ti.

Evarūpaṃ kho moggallāna satthāraṃ sāvakā veyyākaraṇato rakkhanti. Evarūpo ca pana

satthā sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaṃ paccāsiṃsati.

Puna ca paraṃ moggallāna idhekacco satthā aparisuddhañāṇadassano samāno

parisuddhañāṇadassanomhīti paṭijānāti parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ

asaṅkiliṭṭhanti. Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti: ayaṃ kho bhavaṃ satthā

aparisuddhañāṇadassano samāno parisuddhañāṇadassanomhīti paṭijānāti, parisuddhaṃ me

ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṅkiliṭṭhanti. Mayaṃ ceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma

nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ kathaṃ taṃ mayaṃ tena samudācareyyāma,

sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ

tumo karissati tumo'va tena paññāyissatī'ti.

Evarūpaṃ kho pana moggallāna satthāraṃ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti. Evarūpo ca pana

satthā sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṃ paccāsiṃsatīti.

[BJT Page 266] [\x 266/]

Ime kho moggallāna pañca satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

Ahaṃ kho pana moggallāna parisuddhasīlo samāno parisuddhasīlomhīti paṭijānāmi

parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṅkiliṭṭhanti. Na ca maṃ sāvakā sīlato rakkhantī. Na

cāhaṃ sāvakehi sīlato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.

Parisuddhājīvo samāno " parisuddhājivomhīti paṭijānāmi parisuddho me ājivo pariyodāto

asaṅkiliṭṭho"ti. Na ca maṃ sāvakā ājīvato rakkhanti. Na cāhaṃ sāvakehi ājīvato rakkhaṃ

paccāsiṃsāmi.

Parisuddhadhammadesano samāno parisuddhadhammadesanomhīti paṭijānāmi parisuddhā

me dhammadesanā pariyodātā asaṅkiliṭṭhāti. Na ca maṃ sāvakā dhammadesanato

rakkhanti. Na cāhaṃ sāvakehi dhammadesanato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.

Parisuddhaveyyākaraṇo samāno parisuddhaveyyākaraṇomhīti paṭijānāmi parisuddhaṃ me

veyyākaraṇaṃ pariyodātaṃ asaṅkiliṭṭhanti. Na ca maṃ sāvakā veyyākaraṇato rakkhanti. Na

cāhaṃ sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.

Parisuddhañāṇadassano samāno parisuddhañāṇadassanomhīti. Paṭijānāmi parisuddhaṃ me

ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṅkiliṭṭhanti. Na ca maṃ sāvakā ñāṇadassanato rakkhanti, na

'cāhaṃ sāvakehi' rakkhaṃ paccāsiṃsāmīti.

11. Atha kho bhagavā kosambiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ

pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari.

Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū

bhagavantaṃ etadavocuṃ: " devadattassa bhante ajātasattu kumāro pañcahi rathasatehi sāyaṃ

pātaṃ upaṭṭhānaṃ gacchati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyatī"ti.

[BJT Page 268] [\x 268/]

"Mā bhikkhave devadattassa lābhasakkārasilokaṃ pihayittha, yāvakīvañca bhikkhave

devadattassa ajātasattu kumāro pañcahi rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ [PTS Page 188]

[\q 188/] gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyissati. Hāni yeva

bhikkhave devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

Seyyathāpi bhikkhave caṇḍassa kukkurassa nāsāya pittaṃ bhindeyyuṃ. Evaṃ hi so

bhikkhave kukkuro bhiyyosomattāya caṇḍataro assa. Evameva kho bhikkhave yāvakīvañca

devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gamissati,

pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyissati, hāni yeva bhikkhave devadattassa

pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Attavadhāya bhikkhave devadattassa

lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave kadalī attavadhāya phalaṃ deti. Parābhavāya phalaṃ deti. Evameva

kho bhikkave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave veḷu attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti, evameva kho

bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa

lābhasakkārasiloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave naḷo attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti, evameva kho

bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya devadattassa

lābhasakkārasiloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave assatarī attavadhāya gabbhaṃ gaṇhāti, parābhavāya gabbhaṃ deti,

evameva kho bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi, parābhavāya

devadattassa lābhasakkārasiloko udapādī'ti.

Phalaṃ ve kadaliṃ hanti phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ,

Sakkāro kāpurisaṃ hanti gabbho assatariṃ yathāti.

Paṭhamaka bhāṇavāraṃ.

[BJT Page 270] [\x 270/]

12. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento

nisinno hoti sarājikāya. Atha kho devadatto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena

bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca:

'Jiṇṇo'dāni bhante bhagavā vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Appossukko'

dāni bhante bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto virahatu mamaṃ

bhikkhusaṅghaṃ nissajjatu, ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmi"ti.

"Alaṃ devadatta, mā te rucci bhikkhusaṅghaṃ pariharitunti"

Dutiyampi kho devadatto bhagavantaṃ etadavoca: jiṇṇo'dāni bhante bhagavā vuddho

mahallako addhagato vayo anuppatto. Appossukko'dāni bhante bhagavā

diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu, mamaṃ bhikkhusaṅghaṃ nissajjatu, ahaṃ

bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī"ti.

Tatiyampi kho devadatto bhagavantaṃ etadavoca: jiṇṇo'dāni bhante bhagavā vuddho

mahallako addhagato vayo anuppatto. Appossukko'dāni bhante bhagavā

diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu, mamaṃ bhikkhusaṅghaṃ nissajjatu, ahaṃ

bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī"ti.

"Sāriputta moggallānānampi kho ahaṃ devadatta bhikkhusaṅghaṃ na nissajjeyyaṃ, kimpana

tuyhaṃ chavassa kheḷāsakassā"ti.

Atha kho devadatto "sarājikāya [PTS Page 189] [\q 189/] maṃ bhagavā parisāya,

kheḷāsakavādena apasādeti. Sāriputtamoggallāne va ukkaṃsatī"ti kupito anattamano

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Ayaṃ carahi devadattassa bhagavati paṭhamo āghāto ahosi.

[BJT Page 272] [\x 272/]

13. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho devadattassa rājagahe

pakāsanīyakammaṃ karotu: pubbe devadattassa aññā pakati ahosi. Idāni aññā pakati. Yaṃ

devadatto kareyya kāyena vācāya' na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo.

Devadatto 'va tena daṭṭhabboti.

"Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho devadattassa rājagahe

pakāsanīyakammaṃ kareyya: pubbe devadattassa aññā pakati ahosi. Idāni aññā pakati. Yaṃ

devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo.

Devadatto'va tena daṭṭhabboti. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho devadattassa rājagahe pakāsanīyakammaṃ karoti: pubbe

devadattassa aññā pakati ahosi. Idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya na

tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo. Devadatto'va tena daṭṭhabboti.

Yassāyasmato khamati devadattassa rājagahe pakāsanīyassa kammassa karaṇaṃ pubbe

devadattassa aññā pakati ahosi idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya na

tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo. Devadatto va tena daṭṭhabboti, so

tuṇhassa yassa nakkhamati so bhāseyya.

Kataṃ saṅghena devadattassa rājagahe pakāsanīyakammaṃ 'pubbe devadattassa aññā pakati

ahosi. Idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya, na tena buddho vā

dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo. Devadatto va tena daṭṭhabbo'ti, khamati saṅghassa tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

14. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi: " tena hi tvaṃ sāriputta devadattaṃ

rājagahe pakāsehī"ti.

"Pubbe mayā bhante devadattassa rājagahe vaṇṇo bhāsito mahiddhiko godhiputto

mahānubhāvo godhiputto"ti. Kathāhaṃ devadattaṃ rājagahe pakāsemī?Ti.

[BJT Page 274] [\x 274/]

"Nanu tayā sāriputta, bhūtoyeva devadattassa rājagahe vaṇṇo bhāsito mahiddhiko

godhiputto mahānubhāvo godhiputto"ti.

"Evaṃ bhante"

"Evameva kho tvaṃ sāriputta bhūtaññeva devadattaṃ rājagahe pakāsehī"ti.

"Evaṃ bhante"ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: tena hi bhikkhave saṅgho sāriputtaṃ sammannatu

devadattaṃ rājagahe pakāsetuṃ: 'pubbe devadattassa aññā pakati ahosi. Idāni aññā pakati.

Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo

devadatto va tena daṭṭhabbo'ti evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ sāriputto

yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho: yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho āyasmantaṃ sāriputtaṃ [PTS

Page 190] [\q 190/] sammanneyya devadattaṃ rājagahe pakāsetuṃ: pubbe devadattassa

aññā pakati ahosi. Idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya na tena buddho

vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo devadatto va tena daṭṭhabbo'ti. Esā ñatati.

Suṇātu me bhante saṅgho: saṅgho āyasmantaṃ sāriputtaṃ sammannati devadattaṃ rājagahe

pakāsetu: pubbe devadattassa aññā pakati ahosi. Idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya

kāyena vācāya na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo devadattova tena

daṭṭhabboti. Yassāyasmato khamati āyasmato sāriputtassa sammati devadattaṃ rājagahe

pakāsetuṃ: pubbe devadattassa aññā pakati ahosi. Idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya

kāyena vācāya na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo devadatto va tena

daṭṭhabbo'ti so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammato saṅghena āyasmā sāriputto devadattaṃ rājagahe pakāsetuṃ: pubbe devadattassa

aññā pakati ahosi idāni aññā pakati. Yaṃ devadatto kareyya kāyena vācāya na tena buddho

vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo devadatto va tena daṭṭhabbo'ti. Khamati saṅghassa.

Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

[BJT Page 276] [\x 276/]

Sammato ca kho āyasmā sāriputto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ rājagahaṃ pavisitvā

devadattaṃ rājagahe pakāsesi: pubbe devadattassa aññā pakati ahosi. Idāni aññā pakati. Yaṃ

devadatto kareyya kāyena vācāya na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo

devadatto va tena daṭṭhabbo'ti tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino te

evamāhaṃsu: usūyakā ime samaṇā sakyaputtiyā devadattassa lābhasakkāraṃ usūyantīti. Ye

pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā buddhimanto te evamāhaṃsu: na kho idaṃ

orakaṃ bhavissati - yathā bhagavā devadattaṃ rājagahe pakāsāpetīti.

15. Atha kho devadatto yena ajātasattu kumāro tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ajātasattuṃ

kumāraṃ etadavoca " pubbe kho kumāra manussā dīghāyukā' etarahi appāyukā. hānaṃ kho

panetaṃ vijjati yaṃ tvaṃ kumāro'va samāno kālaṃ kāreyyāsi. Tena hi tvaṃ kumāra, pitaraṃ

hantvā rājā hohi. Ahaṃ bhagavantaṃ hantvā buddho bhavissāmīti.

Atha kho ajātasattu kumāro ayyo kho devadatto mahiddhiko mahānubhāvo. Jāneyyāpi ayyo

devadattoti ūruyā potthanikaṃ1 bandhitvā divādivassa bhīto ubbiggo ussaṅki utrasto sahasā

antepuraṃ pāvisi addasāsuṃ kho antepure upacārakā mahāmattā ajātasattuṃ kumāraṃ divā

divassa bhītaṃ ubbiggaṃ ussaṅkiṃ utrastaṃ sahasā antepuraṃ pavisantaṃ. Disvāna

aggahesuṃ, te vicinantā ūruyā potthanikaṃ baddhaṃ disvāna ajātasattuṃ kumāraṃ

etadavocuṃ: 'kiṃ tvaṃ kumāra kattukāmo'sī?Ti.

"Pitaramhi hantukāmo"ti.

"Kenāsi ussāhito?"Ti.

"Ayyena devadattenā"ti.

Ekacce mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu: " kumāro ca hantabbo devadatto ca sabbe ca bhikkhū

hantabbā"ti.

1. Potthaniyaṃ-sīmu.

[BJT Page 278] [\x 278/]

Ekacce mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu: " na bhikkhu hantabbā, na bhikkhu kiñci

aparajjhanti. Kumāro ca hantabbo devadatto cā"ti.

Ekacce mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu: "na kumāro ca hantabbo na devadatto, na bhikkhū

hantabbā. Rañño ārocetabbaṃ. Yathā rājā vakkhati tathā karissāmā"ti.

Atha kho te mahāmattā ajātasattuṃ kumāraṃ ādāya yena rājā māgadho seniyo bimbisāro

[PTS Page 191] [\q 191/] tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā rañño māgadhassa

seniyassa bimbisārassa etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Kathaṃ bhaṇe mahāmattehi mati katā?"Ti.

"Ekacce deva mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu, kumāro ca hantabbo devadatto ca sabbe ca

bhikkhū hantabbāti. Ekacce mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu: na bhikkhu hantabbā na bhikkhū

kiñci aparajjhanti. Kumāro ca hantabbo devadatto cāti. Ekacce mahāmaccā evaṃ matiṃ

akaṃsu: na kumāro hantabbo na devadatto na bhikkhū hantabbā. Rañño ārocetabbaṃ yathā

rājā vakkhati tathā karissāmā"ti.

"Kiṃ bhaṇe karissati buddho vā dhammo vā saṅgho vā? Nanu bhagavatā paṭigacceva

devadatto rājagahe pakāsāpito: pubbe devadattassa aññā pakati ahosi, idāni aññā pakati, yaṃ

devadatto kareyya kāyena vācāya na tena buddho vā dhammo vā saṅgho vā daṭṭhabbo,

devadattova tena uṭṭhabbo"ti. Tattha ye te mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu: " kumāro ca

hantabbo devadatto ca sabbe ca bhikkhū hantabbā"ti te abhabbe akāsi. Ye te mahāmattā evaṃ

matiṃ akaṃsu: 'na bhikkhū hantabbā na bhikkhū kiñci aparajjhanti. Kumāro ca hantabbo

devadatto cā'ti, te nīce ṭhāne ṭhapesi. Ye te mahāmattā evaṃ matiṃ akaṃsu: 'na kumāro ca

hantabbo na devadatto na bhikkhū hantabbā. Rañño ārocetabbaṃ, yathā rājā vakkhati tathā

karissāmā"ti te ucce ṭhāne ṭhapesi.

Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro ajātasattuṃ kumāraṃ etadavoca: " kissa maṃ tvaṃ

kumāra hattukāmo'si"ti "rajjenamhi deva atthiko"ti.

"Sace kho tvaṃ kumāra rajjena atthiko etaṃ te rajjanti". Ajātasattussa kumārassa rajjaṃ

niyyādesi.

[BJT Page 280] [\x 280/]

16. Atha kho devadatto yena ajātasattu kumāro tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ajātasattuṃ

kumāraṃ etadavoca: purise mahārāja āṇāpehi: ye samaṇaṃ gotamaṃ jīvitā voropessantī"ti.

Atha kho ajātasattu kumāro manusse āṇāpesi: "yathā bhaṇe ayyo devadatto āha, tathā

karothā"ti.

Atha kho devadatto ekaṃ purisaṃ āṇāpesi: " gacchāvuso amukasmiṃ okāse samaṇo gotamo

viharati. Taṃ jīvitā voropetvā iminā maggena āgacchā"ti. Tasmiṃ magge dve purise ṭhapesi:

" yo iminā maggena eko puriso āgacchati, taṃ jīvitā voropetvā iminā maggena āgacchathā"ti,

tasmiṃ magge cattāro purise ṭhapesi: " ye iminā maggena dve purisā āgacchanti, te [PTS

Page 192] [\q 192/] jīvitā voropetvā iminā maggena āgacchathā"ti. Tasmiṃ magge

aṭṭhapurise ṭhapesi: " ye iminā maggena cattāro purisā āgacchanti, te jīvitā voropetvā iminā

maggena āgacchathā"ti. Tasmiṃ magge soḷasa purise ṭhapesi: "ye iminā maggena aṭṭha

purisā āgacchanti, te jīvitā voropetvā āgacchathā"ti.

Atha kho so eko puriso asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato avidūre tato ubbiggo ussaṅkī utrasto

patthaddhena kāyena aṭṭhāsi. Addasā kho bhagavatā taṃ purisaṃ bhītaṃ ubbiggaṃ ussaṅkiṃ

utrastaṃ patthaddhena kāyena ṭhitaṃ. Disvāna taṃ purisaṃ etadavoca: ehi āvuso mā bhāyiti.

Atha kho so puriso asicammaṃ ekamantaṃ karitvā dhanukalāpaṃ nikkhipitvā yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca:

" accayo maṃ bhante accagamā yathābalāṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yohaṃ duṭṭhacitto

vadhakacitto idhūpasaṅkanto. Tassa me bhante bhagavā accayaṃ accayato patigaṇhātu

āyatiṃ saṃvarāyā"ti.

"Taggha tvaṃ āvuso accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yaṃ tvaṃ

duṭṭhacitto vadhakacitto idhūpasaṅkanto. Yato ca kho tvaṃ āvuso accayaṃ accayato disvā

yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ patigaṇhāma. Vuddhi hesā āvuso ariyassa vinaye

yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjatī"ti.

1. Kareyyathāti-machasaṃ 2. Paṭiggaṇhātu- machasaṃ 3. Anupubbikathaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 282] [\x 282/]

Atha kho bhagavā tassa purisassa ānupubbīkathaṃ kathesi seyyathīdaṃ: dānakathaṃ

sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ

pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi taṃ purisaṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ

udaggacittaṃ pasannacittaṃ atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi,

dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagataṃ

kāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya evameva tassa purisassa tasmiṃ yeva āsane

virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ

nirodhadhammanti.

Atha kho so puriso diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo

tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ

etadavoca: "abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhīntīti, evameva bhagavatā

anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhante bhagavantaṃ [PTS Page 193] [\q 193/]

saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu

ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. Atha kho bhagavā taṃ purisaṃ etadavoca: mā kho

tvaṃ āvuso iminā maggena gaccha. Iminā maggena gacchāhīti aññena maggena uyyojesi.

17. Atha kho te dve purisā kinnu kho so eko puriso cirena āgacchatīti paṭipathaṃ gacchantā

addasaṃsu bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ, disvāna yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ

bhagavā ānupubbīkathaṃ kathesi. Seyyathīdaṃ: dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ

kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi

tesaṃ purisānaṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ atha yā

buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi, dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ

maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagataṃ kāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ

patigaṇheyya evameva tesaṃ purisānaṃ tesu yeva āsanesu virajaṃ vītamalaṃ

dhammacakkhuṃ udapādi: yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti.

Atha kho te purisā diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā

tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparapaccayā satthusāsane bhagavantaṃ

etadavocuṃ: "abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhīntīti, evameva bhagavatā

anekapariyāyena dhammo pakāsito. Etemayaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma

dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ

gate"ti

Atha kho bhagavā te purise etadavoca: "mā kho tumhe āvuso iminā maggena gacchittha.

Iminā maggena gacchathā"ti añañena maggena uyyojesi.

[BJT Page 284] [\x 284/]

Atha kho te cattāro purisā kinnu kho te dve purisā cirena āgacchantīti paṭipathaṃ gacchantā

addasaṃsu bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ, disvāna yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ

bhagavā ānupubbīkathaṃ kathesi atha kho bhagavā cattāro purisassa ānupubbīkathaṃ

kathesi seyyathīdaṃ: dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ

saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi tesaṃ purisānaṃ kallacittaṃ

muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā

dhammadesanā taṃ pakāsesi, dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma

suddhaṃ vatthaṃ apagataṃ kāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya evameva tesaṃ

purisānaṃ tasmiṃ yeva āsanesu virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: yaṃ kiñci

samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti. Atha kho te purisā diṭṭhadhammā

pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā

vesārajjappattā aparapaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ: "abhikkantaṃ bhante

abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya

mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni

dakkhīntīti, evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhante

bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhagavā

dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gate"ti. Atha kho bhagavā te purise etadavoca "mā

kho tumhe āvuso iminā maggena gacchittha. Iminā maggena gacchāthā"ti aññena maggena

uyyojesi.

Atha kho te aṭṭhapurisā kinnu kho te cattāro purisā cirena āgacchatīti paṭipathaṃ gacchantā

addasaṃsu bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ. Disvāna yena bhagavā

tenupasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ

bhagavā ānupubbīkathaṃ kathesi.Seyyathīdaṃ dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ

kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi

tesaṃ purisānaṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ.Atha

yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi. Dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ

maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ

patigaṇheyya evameva tesaṃ purisānaṃ tesuyeva āsanesu virajaṃ vītamalaṃ

dhammacakkhuṃ udapādi: yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti.

Atha kho te purisā diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā

tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparapaccayā satthusāsane bhagavantaṃ

etadavocuṃ: "abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷahassa vā maggaṃ ācikkeyya andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhīntīti, evameva bhagavatā

anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma

dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ

gatanti. Atha kho bhagavā te purise etadavoca: mā kho tumhe āvuso iminā maggena

gacchittha. Iminā maggena gacchathāti aññena maggena uyyojesi.

Atha kho te soḷasa purisā kinnu kho te aṭṭha purisā cirena āgacchatī"ti paṭipathaṃ

gacchantā addasaṃsu bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ, disvāna yena

bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Tesaṃ bhagavā ānupubbīkathaṃ kathesi seyyathīdaṃ: dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ

kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi

tesaṃ purisānaṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ atha yā

buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi, dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ

maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagataṃ kāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ

patigaṇheyya evameva tesaṃ purisānaṃ tesu yeva āsanesu virajaṃ vītamalaṃ

dhammacakkhuṃ udapādi: yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti.

Atha kho te purisā diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā

tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparapaccayā satthusāsane bhagavantaṃ

etadavocuṃ: "abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷahassa vā maggaṃ ācikkeyya andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhīntīti, evameva bhagavatā

anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma

dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ

gate"ti

Atha kho bhagavā te purise etadavoca: "mā kho tumhe āvuso iminā maggena gacchittha.

Iminā maggena gacchathā"ti aññena maggena uyyojesi.

Atha kho so eko puriso yena devadatto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā devadattaṃ

etadavoca: " nāhambhante sakkomi taṃ bhagavantaṃ jīvitā voropetuṃ. Mahiddhiko so

bhagavā mahānubhāvo"ti.

"Alaṃ āvuso mā kho tvaṃ samaṇaṃ gotamaṃ jīvitā voropesi ahameva samaṇaṃ gotamaṃ

jīvitā voropessāmi. "

[BJT Page 286] [\x 286/]

18 Tena kho pana samayena bhagavā gijjhakūṭassa pabbatassa pacchāyāyaṃ caṅkamati. Atha

kho devadatto gijjhakūṭaṃ pabbataṃ abhiruhitvā1 mahatiṃ silaṃ pavijjhi 'imāya samaṇaṃ

gotamaṃ jīvitā voropessāmī'ti. Dve pabbatakūṭā samāgantvā taṃ silaṃ sampaṭicchiṃsu. Tato

papaṭikā uppatitvā bhagavato pāde ruhiraṃ uppādesi.

Atha kho bhagavā uddhaṃ ulloketvā devadattaṃ etadavoca: " bahu tayā moghapurisa

apuññaṃ pasutaṃ yaṃ tvaṃ duṭṭhacitto vadhakacitto tathāgatassa ruhiraṃ uppādesī"ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " idaṃ bhikkhave devadattena paṭhamaṃ

ānantariyakammaṃ upacitaṃ yaṃ duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa ruhiraṃ

uppāditanti.

Assosuṃ [PTS Page 194] [\q 194/] kho bhikkhū " devadattena kira bhagavato vadho

payutto"ti. Te ca bhikkhū bhagavato vihārassa parito parito caṅkamanti uccāsaddā

mahāsaddā sajjhāyaṃ karontā bhagavato rakkhāvaraṇaguttiyā. Assosi kho bhagavā

uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ sajjhāyasaddaṃ. Sutvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: kinnu kho

so ānanda uccāsaddo mahāsaddo sajjhāyasaddoti.

Assosuṃ kho bhante bhikkhū' devadattena kira bhagavato vadho payutto'ti. Te'dha bhante

bhikkhū bhagavato vihārassa parito parito caṅkamanti uccāsaddā mahāsaddā sajjhāyaṃ

karontā bhagavato rakkhāvaraṇaguttiyā, so eso bhagavā uccāsaddo mahāsaddo

sajjhāyasaddo"ti.

"Tenahānanda mama vacanena te bhikkhū āmantehi: " satthā āyasmante āmantetī"ti.

"Evaṃ bhante"ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: " satthā āyasmante āmantetī"ti.

"Evamāvuso"ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhu bhagavā etadavoca:

1. Āruhitvā-machasaṃ

[BJT Page 288] [\x 288/]

19. " Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ parūpakkamena tathāgataṃ jīvitā voropeyya,

anupakkamena bhikkhave tathāgatā. Parinibbāyantī. "

"Pañcime bhikkhave satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca: idha bhikkhave

ekacco satthā aparisuddhasīlo samāno " parisuddhasīlomhī"ti paṭijānāti "parisuddhaṃ me

sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti". Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti: "ayaṃ kho bhavaṃ satthā

aparisuddhasīlo samāno " parisuddhasīlomhī"ti paṭijānāti

"Parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti". Mayañceva kho pana gihīnaṃ

āroceyyāma nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ taṃ mayaṃ tena

samudācareyyāma, sammannati kho pana

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ tumo karissati tumo'va

tena paññāyissatīti. Evarūpaṃ kho bhikkhave satthāraṃ sāvakā sīlato rakkhanti. Evarupo ca

pana satthā sāvakehi sīlako rakkhaṃ paccāsiṃsiti.

Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco satthā aparisuddhājīvo samāno parisuddhājīvomhīti

paṭijānāti "parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. " Tamenaṃ sāvakā evaṃ

jānanti: "ayaṃ kho bhavaṃ satthā aparisuddhājīvo samānoparisuddhājīvomhīti. Paṭijānāti

"parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti". Mayañceva kho pana gihīnaṃ

āroceyyāma nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ taṃ mayaṃ tena

samudācareyyāma, sammannati kho pana

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ tumo karissati tumo'va

tena paññāyissatīti. Evarūpaṃ kho bhikkhave satthāraṃ sāvakā ājīvato rakkhanti. Evarupo

ca pana satthā ājīvato rakkhaṃ paccāsiṃsiti.

Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco satthā aparisuddhadhammadesano samāno

parisuddhadhammedesanomhīti paṭijānāti "parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ

asaṃkiliṭṭhanti". Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti: " ayaṃ kho bhavaṃ satthā

aparisuddhadhammadesano samāno " aparisuddhadhammedesanomhīti paṭijānāti

"parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti". Mayañceva kho pana gihīnaṃ

āroceyyāma nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ taṃ mayaṃ tena

samudācareyyāma, sammannati kho pana

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ tumo karissati tumo'va

tena paññāyissatīti. Evarūpaṃ kho bhikkhave satthāraṃ sāvakā dhammadesanato rakkhanti.

Evarupo ca pana satthā sāvakehi dhammadesanato rakkhaṃ paccāsiṃsiti.

Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco satthā aparisuddhaveyyākaraṇo samāno

parisuddhaveyyākaraṇomhīti paṭijānāti "parisuddhaṃ me veyyākaraṇo pariyodātaṃ

asaṃkiliṭṭhanti". Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti: " ayaṃ kho bhavaṃ satthā

aparisuddhaveyyākaraṇo samāno " parisuddhaveyyākaraṇomhi"ti paṭinānāti "parisuddhaṃ

me veyyākaraṇato pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti". Mayañceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma

nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ taṃ mayaṃ tena samudācareyyāma,

sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ

tumo karissati tumo'va tena paññāyissatīti. Evarūpaṃ kho bhikkhave satthāraṃ sāvakā

veyyākaraṇato rakkhanti. Evarupo ca pana satthā sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaṃ

paccāsiṃsiti.

Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco satthā aparisuddhañāṇadassano samāno

parisuddhañāṇadassanomhīti paṭijānāti "parisuddhaṃ me sīlaṃ pariyodātaṃ

asaṃkiliṭṭhanti". Tamenaṃ sāvakā evaṃ jānanti: "ayaṃ kho bhavaṃ satthā

aparisuddhañāṇadassano samāno"parisuddhasīlomhī"ti paṭijānāti "parisuddhaṃ me

ñāṇadassa no pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti". Mayañceva kho pana gihīnaṃ āroceyyāma

nāssassa manāpaṃ. Yaṃ kho panassa amanāpaṃ, kathaṃ taṃ mayaṃ tena samudācareyyāma,

sammannati kho pana cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yaṃ

tumo karissati tumo'va tena paññāyissatīti. Evarūpaṃ kho bhikkhave satthāraṃ sāvakā

ñāṇadassanato rakkhanti. Evarupo ca pana satthā sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṃ

paccāsiṃsati. Ime kho bhikkhave pañca satthāro santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

[BJT Page 290] [\x 290/]

Ahaṃ kho pana bhikkhave parisuddhasīlo samāno parisuddhasīlomhiti paṭijānāmi

parisuddhaṃ me sīla pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Na ca maṃ sāvakā sīlato rakkhanti,

nacāhaṃ sāvakehi sīlato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.

Ahaṃ kho pana bhikkhave parisuddhājīvo samāno parisuddhājīvomhiti paṭijānāmi

parisuddhā me ājīvo pariyodāto asaṃkiliṭṭhoti. Na ca maṃ sāvakā ājīvato rakkhanti,

nacāhaṃ sāvakehi ājīvato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.

Ahaṃ kho pana bhikkhave parisuddhadhammadesano samāno

parisuddhadhammadesanomhīti paṭijānāmi parisuddhā me dhammadesanā pariyodātā

asaṃkiliṭṭhāti. Na ca maṃ sāvakā dhammadesanato rakkhanti. Na cāhaṃ sāvakehi

dhammadesanato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.

Ahaṃ kho pana bhikkhave parisuddhaveyyākaraṇo samāno parisuddhaveyyākaraṇomhīti

paṭijānāmi parisuddhaṃ me veyyākaraṇaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti. Na ca maṃ sāvakā

veyyākaraṇato rakkhanti. Na cāhaṃ sāvakehi veyyākaraṇato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.

Ahaṃ kho pana bhikkhave parisuddhañāṇadassano samāno parisuddhañāṇadassanomhīti

paṭijānāmi. Parisuddhaṃ me ñāṇadassanaṃ pariyodātaṃ asaṃkiliṭṭhanti na ca maṃ sāvakā

ñāṇadassanato rakkhanti. Na cāhaṃ sāvakehi ñāṇadassanato rakkhaṃ paccāsiṃsāmi.

Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ parūpakkamena tathāgataṃ jīvitā voropeyya,

anupakkamena bhikkhave tathāgatā parinibbāyanti.

Gacchatha tumhe bhikkhave yathāvihāraṃ. Arakkhiyā bhikkhave tathāgatā"ti.

[BJT Page 292] [\x 292/]

20. Tena kho pana samayena rājagahe nālāgiri nāma hatthi caṇḍo hoti manussaghātako.

Atha kho devadatto rājagahaṃ pavisitvā hatthisālaṃ gantvā hatthibhaṇḍe etadavoca: "

mayaṃ kho bhaṇe rājañātakā nāma paṭibalā nīcaṭṭhānīyaṃ ucceṭhāne ṭhapetuṃ, bhattampi

vetanampi vaḍḍhāpetuṃ. Tena hi bhaṇe yadā samaṇo gotamo imaṃ racchaṃ paṭipanno

hoti tadā imaṃ nālāgiriṃ hatthiṃ muñcitvā imaṃ racchaṃ paṭipādethā"ti. "Evaṃ bhante"ti kho

te hatthibhaṇḍā devadattassa paccassosuṃ.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sambahulehi bhikkhūhi

[PTS Page 195] [\q 195/] saddhiṃ rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavā taṃ

racchaṃ paṭipajji. Addasāsuṃ kho te hatthibhaṇḍā bhagavantaṃ taṃ racchaṃ paṭipannaṃ,

disvāna nālāgiriṃ hatthiṃ muñcitvā taṃ racchaṃ paṭipādesuṃ. Addasā kho nālāgiri hatthi

bhagavantaṃ dūrato'va āgacchantaṃ, disvāna soṇḍaṃ ussāpetvā pahaṭṭhakaṇṇavālo yena

bhagavā tena abhidhāvi. Addasāsuṃ kho te bhikkhū nālāgiriṃ hatthiṃ dūratova āgacchannaṃ,

disvāna bhagavantaṃ etadavocuṃ: "ayaṃ bhante nālāgiri hatthi caṇḍo manussaghātako imaṃ

racchaṃ paṭipanno. Paṭikkamatu bhante bhagavā paṭikkamatu sugato"ti. " Āgacchatha

bhikkhave, mā bhāyittha. Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ parūpakkamena

tathāgataṃ jīvitā voropeyya, anupakkamena bhikkhave tathāgatā parinibbāyantī"ti.

Dutiyampi kho te bhikkhū nālāgiriṃ hatthiṃ dūratova āgacchannaṃ, disvāna bhagavantaṃ

etadavocuṃ: "ayaṃ bhante nālāgiri hatthi caṇḍo manussaghātako imaṃ racchaṃ paṭipanno.

Paṭikkamatu bhante bhagavā paṭikkamatu sugato"ti.

Tatiyampi kho te bhikkhū nālāgiriṃ hatthiṃ dūratova āgacchannaṃ, disvāna bhagavantaṃ

etadavocuṃ: "ayaṃ bhante nālāgiri hatthi caṇḍo manussaghātako imaṃ racchaṃ paṭipanno.

Paṭikkamatu bhante bhagavā paṭikkamatu sugato"ti.

"Āgacchatha bhikkhave, mā hāyittha, aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ

parūpakkamena tathāgataṃ jīvitā voropeyya. Anupakkamena bhikkhave tathāgatā

parinibbāyantī"ti.

21. Tena kho pana samayena manussā pāsādesupi hammiyesupi chadanesupi ārūḷhā

acchanti. Tattha ye te manussā assaddhā appasantā dubbuddhino te evamāhaṃsu: "abhirūpo

vata bho mahāsamaṇo nāgena viheṭhiyissatī"ti. Ye pana manussā saddhā pasannā paṇḍitā

buddhimanto te evamāhaṃsu: " cirassaṃ vata bho nāgo nāgena saṅgāmessatī"ti.

[BJT Page 294] [\x 294/]

Atha kho bhagavā nālāgiriṃ hatthiṃ mettena cittena eri. Atha kho nālāgiri hatthi bhagavatā

mettena cittena phuṭo soṇḍaṃ oropetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavato purato aṭṭhāsi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena hatthena nālāgirissa hatthissa

kumbhaṃ parāmasanto nālāgiriṃ hatthiṃ gāthāhi ajjhabhāsi:

"Mā kuñjara nāgamāsado dukkhaṃ hi kuñjara nāgamāsado,

Na hi nāgahatassa kuñjara sugati hoti ito paraṃ yato.

Mā ca mado mā ca pamādo na hi pamattā sugatiṃ vajanti.

Tena tvaññeva tathā karissasī yena tvaṃ sugatiṃ gamissasī"ti.

Atha kho nālāgiri hatthi soṇḍāya bhagavato pādapaṃsūni gahetvā upari muddhani ākiritvā

patikuṭito paṭisakki yāva bhagavantaṃ addakkhi. Atha kho nālāgiri hatthi hatthisālaṃ

gantvā sake ṭhāne aṭṭhāsi. Tathā danto ca [PTS Page 196] [\q 196/] pana nālāgiri hatthi

ahosi. Tena kho pana samayena manussā imaṃ gāthaṃ gāyanti.

Daṇḍeneke damayanti aṃkusehi kasāhi ca

Adaṇḍena asatthena nāgo danto mahesināti.

Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācentifa " yāva pāpo ayaṃ devadatto alakkhiko yatra hi

nāma samaṇassa gotamassa evaṃ mahiddhikassa evaṃ mahānubhāvassa vadhāya

parakkamissatī"ti.

Devadattassa lābhasakkāro parihāyi. Bhagavato ca lābhasakkāro abhivaḍḍhi.

22. Tena kho pana samayena devadatto parihīnalābhasakkāro sapariso kulesu viññāpetvā

viññāpetvā bhuñjati. Manussā ujjhāyantī khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā

sakyaputtiyā kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjissanti, kassa sampannaṃ na manāpaṃ,

kassa sādu na ruccati"ti.

[BJT Page 296] [\x 296/]

Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyannānaṃ vipācentānaṃ. Ye te

bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācentī:

" kathaṃ hi nāma devadatto sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjissatī"ti.

Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocasuṃ

"Saccaṃ kira tvaṃ devadatta, sapariso kulesu viññāpetvā viññāpetvā bhuñjasī?"Ti.

Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

"Tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ kulesu tikabhojanaṃ paññāpessāmi tayo atthavase paṭicca

dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, mā pāpicchā

pakkhaṃ nissāya saṅghaṃ bhindeyyuṃ kulānuddayāya ca. Gaṇabhojane yathādhammo

kāretabbo"ti.

23. Atha kho devadatto yena kokāliko kaṭamorakatisso khaṇḍadeviyā putto samuddadatto

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā kokālikaṃ kaṭamorakatissaṃ khaṇḍadeviyā puttaṃ

samuddadattaṃ etadavoca: " etha mayaṃ āvuso samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṃ

karissāma cakkabhedanti. "

Evaṃ vutte kokāliko devadattaṃ etadavoca: " samaṇo kho āvuso gotamo mahiddhiko

mahānubhāvo. Kathaṃ mayaṃ samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṃ karissāma

cakkabhedanti. "

"Etha, mayaṃ āvuso samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañcavatthūnī yācissāma: bhagavā

bhante anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa [PTS Page 197] [\q 197/] sallekhassa

dhūtassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa

[BJT Page 298] [\x 298/]

Vaṇṇavādī, imāni bhante pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā

sallekhāya dhūtatāya pāsādikatāya apacayāya viriyārambhāya saṃvattanti.

Sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assu. Yo gāmantaṃ osareyya vajjaṃ naṃ

phuseyya.

Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu. Yo nimantanaṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ paṃsukulikā assu. Yo gahapaticīvaraṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu. Yo channaṃ upagaccheyya, vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ nakhādeyyuṃ yo macchamaṃsaṃ khādeyya, vajjaṃ naṃ

phuseyya"ti.

"Imāni pañca vatthūni samaṇo gotamo nānujānissati. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi

janaṃ saññāpessāmā"ti.

"Sakkā kho āvuso imehi pañcahi vatthūhi samaṇassa gotamassa saṅghabhedo kātuṃ

cakkabhedo, lūkhappasannā hi āvuso manussā"ti.

24. Atha kho devadatto sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho devadatto bhagavantaṃ etadavoca:

"Bhagavā bhante anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhūtassa

pāsādikasasa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇavādī imāni bhante pañca vatthūni

anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhūtatāya pāsādikatāya apacayāya

viriyārambhāya saṃvattanti.

[BJT Page 300] [\x 300/]

"Sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā1 assu, yo gāmantaṃ osareyya vajjaṃ naṃ

phuseyya.

Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu, yo nimantanaṃ sādiyeyya vajjaṃ naṃ phuseyya

Yāvajīvaṃ paṃsukulikā assu, ye gahapaticīvaraṃ sādiyeyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu, yo channaṃ upagaccheyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ, yo macchamaṃsaṃ khādeyya vajjaṃ naṃ

phūseyyā"ti.

"Alaṃ devadatta. Yo icchati āraññiko hotu, yo icchati gāmante viharatu".

Yo icchati piṇḍapātiko hotu, yo icchati nimantanaṃ sādiyatu.

Yo icchati paṃsukuliko hotu, yo icchati gahapaticīvaraṃ sādiyatu.

Aṭṭha māse kho mayā devadatta rukkhamūlasenāsanaṃ anuññataṃ, anuññātaṃ

tikoṭiparisuddhaṃ macchamaṃsaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkītantī".

25. Atha kho devadatto 'na bhagavā imāni pañca vatthūni anujānātī'ti haṭṭho udaggo

sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho

devadatto sapariso rājagahaṃ pavisitvā pañcahi vatthūhi janaṃ saññāpesi

1. Āraññako-sī.

[BJT Page 302] [\x 302/]

"Mayaṃ āvuso samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācimha: bhagavā bhante

anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa

viriyārambhassa vaṇṇavādi imāni bhante pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya

santuṭṭhiyā sallekhāya dhūtatāya pāsādikatāya apacayāya viriyārambhāya vaṇṇavādī.

Imāni bhante pañca vatthuni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya

dhutatāya pāsādikatāya apacayāya viriyārambhāya saṃvattanti.

Sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assu. Yo gāmantaṃ osareyya vajjaṃ naṃ

phuseyya.

Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu. Yo nimantanaṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ paṃsukulikā assu. Yo gahapaticīvaraṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu. Yo channaṃ upagaccheyya, vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ yo macchamaṃsaṃ khādeyya, vajjaṃ naṃ

phuseyyā"ti.

"Imāni pañca vatthūni samaṇo gotamo nānujānāti. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi

samādāya vattāmā"ti.

Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino te evamāhaṃsu: " ime kho

samaṇā1 dhūtā sallekhavuttino. Samaṇo pana gotamo bāhuliko bāhullāya cetetī"ti. Ye pana

te manussā [PTS Page 199] [\q 199/] saddhā pasannā paṇḍitā buddhimanto te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hī nāma devadatto bhagavato saṅghabhedāya

parakkamissati cakkabhedāyā"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ

khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appiccā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā

te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " kathaṃ hi nāma devadatto saṅghabhedāya parakkamissati

cakkabhedāyā"ti.

26. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ devadatta

saṅghabhedāya parakkamasi cakkabhedāyā"ti.

"Saccaṃ bhagavā".

"Alaṃ devadatta. Mā te rucci saṅghabhedo. Garuko kho devadatta saṅghabhedo. Yo kho

devadatta samaggaṃ saṅghaṃ bhindati, kappaṭṭhitikaṃ kibbisaṃ pasavati, kappaṃ nirayamhi

paccati. Yo ca kho devadatta bhinnaṃ saṅghaṃ samaggaṃ karoti, brahmaṃ puññaṃ pasavati,

kappaṃ saggamhi modati. Alaṃ devadatta. Mā te rucci saṅghabhedo. Garukā kho devadatta

saṅghabhedo"ti.

1. Samaṇā sakyaputtiyā-sīmu.

[BJT Page 304] [\x 304/]

Atha kho āyasmā ānando pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ

piṇḍāya pāvisi. Addasā kho devadatto āyasmantaṃ ānandaṃ rājagahe piṇḍāya carantaṃ.

Disvāna yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:

"ajjatagge dānāhaṃ āvuso ānanda aññatreva bhagavatā aññatreva bhikkhusaṅghā uposathaṃ

karissāmi, saṅghakammaṃ karissāmī"ti.

Atha kho āyasmā ānando rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto

yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "idhāhaṃ bhante

pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasā kho

maṃ bhante devadatto rājagahe piṇḍāya carantaṃ. Disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā maṃ etadavoca: "ajjatagge dānāhaṃ āvuso ānanda aññatreva bhagavatā

aññatreva bhikkhusaṅghā uposathaṃ karissāmi, saṅghakammaṃ karissāmī"ti. Ajja bhante

devadatto saṅghaṃ bhindissatī"ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:

Sukaraṃ sādhunā sādhu sādhu pāpena dukkaraṃ,

Pāpaṃ pāpena sukaraṃ pāpamariyehi dukkaranti.

Dutiyaṃ bhāṇavāraṃ

[BJT Page 306] [\x 306/]

1. Atha kho devadatto tadahuposathe uṭṭhāyāsanā salākaṃ gāhesi. "Mayaṃ āvuso samaṇaṃ

gotamaṃ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācimha:

"Bhagavā bhante anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhūtassa

pāsādikasasa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇavādī imāni bhante pañca vatthūni

anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhūtatāya pāsādikatāya apacayāya

viriyārambhāya saṃvattanti.

"Sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā1 assu, yo gāmantaṃ osareyya vajjaṃ naṃ

phuseyya.

Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu, yo nimantanaṃ sādiyeyya vajjaṃ naṃ phuseyya

Yāvajīvaṃ paṃsukulikā assu, ye gahapaticīvaraṃ sādiyeyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu, yo channaṃ upagaccheyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ, yo macchamaṃsaṃ khādeyya vajjaṃ naṃ

phūseyyā"ti. Imāni pañca vatthūni samaṇo gotamo nānujānāti. Te mayaṃ imehi pañcahi

vatthūhi samādāya vattāma. Yassāyasmato imāni pañca vatthūnī khamantī1 so salākaṃ

gaṇhātū"ti.

Tena kho pana samayena vesālikā vajjīputtakā pañcamattāni bhikkhūsatāni navakā ceva

honti appakataññuno ca. Te 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsananti' salākaṃ

gaṇhiṃsu.

Atha kho devadatto saṅghaṃ bhinditvā pañcamattāni bhikkhūsatāni ādāya yena gayāsīsaṃ

tena pakkāmi.

Atha kho sāriputtamoggallānā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto

bhagavantaṃ etadavoca: "devadatto bhante saṅghaṃ bhinditvā pañcamattāni bhikkhusatāni

ādāya yena gayāsīsaṃ tena pakkanto"ti.

"Na hi nāma tumhākaṃ sāriputtā tesu navakesu bhikkhūsu kāruññampi bhavissati.

Gacchatha tumhe sāriputtā, purā te bhikkhū anayavyasanaṃ āpajjantī"ti. "Evaṃ bhante"ti kho

sāriputta moggallānā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā

padakkhiṇaṃ katvā yena gayāsīsaṃ tena pakkamiṃsu.

1. Khamati-vi.

[BJT Page 308] [\x 308/]

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū bhagavato avidure rodamāno ṭhito hoti. Atha

kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kissa tvaṃ bhikkhu rodasī"ti.

"Yepi te bhante bhagavato aggasāvakā sāriputta moggallānā tepi devadattassa santike

gacchanti, devadattassa dhammaṃ rocentā"ti.

"Aṭṭhānametaṃ bhikkhu anavakāso yaṃ sāriputtamoggallānā devadattassa dhammaṃ

roceyyuṃ. Api ca te gatā bhikkhūnaṃ saññattiyā"ti.

2. Tena kho pana samayena devadatto mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento hoti.

Addasā kho devadatto sāriputta moggallāne dūrato va āgacchante. Disvāna bhikkhū

āmantesi. "Passatha bhikkhave yāva svākkhāto mayā dhammo, yepi te samaṇassa gotamassa

aggasāvakā sāriputtamoggallānā tepi mama santike āgacchanti, mama dhammaṃ rocentā"ti.

Evaṃ vutte kokāliko devadattaṃ etadavoca: " mā āvuso devadatta sāriputtamoggallāne

vissasi. Pāpicchā sāriputtamoggallānā [PTS Page 200] [\q 200/] pāpikānaṃ icchānaṃ

vasaṃgatā"ti.

"Alaṃ āvuso. Svāgataṃ tesaṃ yato me dhammaṃ rocentī"ti.

Atha kho devadatto āyasmantaṃ sāriputtaṃ upaḍḍhāsanena nimantesi: "ehāvuso sāriputta

idha nisīdāhī"ti.

"Alaṃ āvuso"ti kho āyasmā sāriputto aññataraṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Āyasmāpi

kho mahāmoggallāno aññataraṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.

Atha kho devadatto bahudevarattiṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā

samuttejetvā sampahaṃsetvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ ajjhesi: "vigatathīnamiddho kho āvuso

sāriputta bhikkhūsaṅgho. Paṭibhātu taṃ āvuso sāriputta bhikkhūnaṃ dhammīkathā. Piṭṭhi

me āgilāyati. Tamhaṃ āyamissāmi"ti. "Evamāvuso"ti kho āyasmā sāriputto devadattassa

paccassosi.

Atha kho devadatto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhīṇena passena seyyaṃ

kappesi. Tassa kilamantassa muṭṭhassatissa asampajānassa muhutteneva1 niddā okkami.

1. Muhuttakeneva-machasaṃ

[BJT Page 310] [\x 310/]

Atha kho āyasmā sāriputto ādesanāpāṭihāriyānusāsaniyā bhikkhū dhammiyā kathāya ovadi,

anusāsi. Āyasmā mahāmoggallāno iddhipāṭihāriyānusāsaniyā bhikkhū dhammiyā kathāya

ovadi, anusāsi. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ āyasmatā sāriputtena

ādesanāpāṭihāriyānusāsaniyā āyasmatā mahāmoggallānena iddhipāṭihāriyānusāsaniyā

ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci

samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti".

Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: "gacchāma mayaṃ āvuso bhagavato santike.

Yo tassa bhagavato dhammaṃ roceti so āgacchatū"ti. Atha kho sāriputtamoggallānā tāni

pañca bhikkhūsatāni ādāya yena veḷuvanaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Atha kho kokāliko

devadattaṃ uṭṭhāpesi: uṭṭhehi āvuso devadatta. Nītā te bhikkhū sāriputtamoggallānehi.

Nanu tvaṃ āvuso devadatta mayā vutto 'mā āvuso devadatta, sāriputta moggallāne vissasi.

Pāpicchā sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃgatā'ti. ? Atha kho devadattassa

tattheva uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggañchi.

3. Atha kho sāriputtamoggallānā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto

[PTS Page 201] [\q 201/] bhagavantaṃ etadavoca: "sādhu bhante bhedakānuvattakā

bhikkhū puna upasampajjeyyunti".

"Alaṃ sāriputta. Mā te rucci bhedakānuvattakānaṃ bhikkhūnaṃ puna upasampadā. Tena hi

tvaṃ sāriputta bhedakānuvattake bhikkhū thullaccayaṃ desāpehi".

"Kathaṃ pana te sāriputta devadatto paṭipajjī"ti.

" Yatheva bhante bhagavā bahudeva rattiṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassetvā

samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā maṃ ajjhesati: " vigatathīnamiddho kho sāriputta

bhikkhusaṅgho, paṭibhātu taṃ sāriputta bhikkhūnaṃ dhammi kathā. Piṭṭhi me āgilāyati.

Tamahaṃ āyamissāmī'ti. Evameva kho me bhante devadatto paṭipajji"ti.

[BJT Page 312] [\x 312/]

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " bhūtapubbaṃ bhikkhave araññāyatane mahāsarasi.

Taṃ nāgā upanissāya vihariṃsu. Te taṃ sarasiṃ ogāhetvā soṇḍāya bhisamuḷālaṃ abbūhitvā

suvikkhālitaṃ vikkhāletvā akaddamaṃ saṃkhāditvā ajjhoharanti. Tesaṃ taṃ vaṇṇāya ceva

hoti balāya ca, na ca tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchanti maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.

Tesaṃ yeva kho pana bhikkhave, mahānāgānaṃ anusikkhamānā taruṇā bhiṃkachāpā te taṃ

sarasiṃ ogāhetvā soṇaḍāya bhisamuḷālaṃ abbūhitvā na suvikkhālitaṃ vikkhāletvā

sakaddamaṃ saṃkhāditvā ajjhoharanti. Tesaṃ taṃ neva vaṇṇāya hoti na balāya. Tato

nidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchanti maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Evameva kho bhikkhave

devadatto mamānukubbaṃ kapaṇo marissatīti.

Mahāvarāhassa mahiṃ vikubbato

Bhisaṃ ghasānassa1 nadīsu jaggato,

Bhiṃkova paṅkaṃ abhibhakkhayitvā

Mamānukubbaṃ kapaṇo marissatī"ti.

4. " Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgato bhikkhu dūteyyaṃ gantumarahati. Katamehi

aṭṭhahi: idha bhikkhave bhikkhu sotā ca hoti sāvetā ca uggahetā ca dhāretā ca viññātā ca

viññāpetā ca kusalo ca sahitāsahitassa no ca kalahakārako. Imehi kho bhikkhave

aṭṭhahaṅgehi samannāgato bhikkhū dūteyaṃ gantumarahati.

" Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgato sāriputto dūteyyaṃ gantumarahati. Katamehi

aṭṭhahi: idha bhikkhave sāriputto sotā ca hoti sāvetā ca uggahetā ca dhāretā ca viññātā ca

viññāpetā ca kusalo ca sahitāsahitassa no ca kalahakāharako. [PTS Page 202] [\q 202/]

imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgato sāriputtetā dūteyaṃ gantumarahatī"ti.

"Yo ce na byathatī2 patvā parisaṃ uggavādiniṃ

Na ca hāpeti vacanaṃ na ca chādeti sāsanaṃ.

Asandiddho ca akkhāti pucchito ca na kuppati

Sa ve tādisako bhikkhu dūteyyaṃ gantumarahatī"ti.

1. Ghasamānassa (kesuci) 2. Vyādhati (sīmu)

[BJT Page 314] [\x 314/]

"Aṭṭhahi bhikkhave asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko

kappaṭṭhe atekiccho. Katamehi aṭṭhahi: lābhena bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto

devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Alābhena bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho

atekiccho. Yasena bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko

kappaṭṭho atekiccho.

Ayasena bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho

atekiccho. Sakkārena bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko

kappaṭṭho atekiccho.

Asakkārena bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho

atekiccho. Pāpicchatāya bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko

kappaṭṭho atekiccho.

Pāpamittatāya bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho

atekiccho. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto

devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Sādhu bhikkhave bhikkhū uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya sādhu

bhikkhave bhikkhu uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya sādhu bhikkhave

bhikkhū uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya sādhu bhikkhave bhikkhu

uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya sādhu bhikkhave bhikkhū uppannaṃ

sakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya sādhu bhikkhave bikkhu uppannaṃ asakkāraṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya sādhu bhikkhave bhikkhu uppannaṃ pāpicchataṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya sādhu bhikkhave bhikkhu uppannaṃ pāpamittataṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya.

Kiṃ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya.

Kiṃ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya. Kiṃ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya

abhibhuyya vihareyya.

Kiṃ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya. Kiṃ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ sakkāraṃ abhibhuyya

abhibhuyya vihareyya. Kiṃ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ asakkāraṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Kiṃ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ

pāpicchataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Kiṃ ca bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ

paṭicca uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Bhikkhave uppannaṃ

lābhaṃ anabhibhuyya anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ vihareyya. Yaṃhi'ssa āsavā

vighātapariḷāhā uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā

vighātapariḷāhā na honti.

Yaṃ hi'ssa bhikkhave uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā

vighātapariḷāhā na honti.

Yaṃ hi'ssa bhikkhave uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā

vighātapariḷāhā na honti.

Yaṃ hi'ssa bhikkhave uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā

vighātapariḷāhā na honti.

Yaṃ hi'ssa bhikkhave uppannaṃ sakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā

vighātapariḷāhā na honti.

Yaṃ hi'ssa bhikkhave uppannaṃ asakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā

vighātapariḷāhā na honti.

Yaṃ hi'ssa bhikkhave uppannaṃ pāpicchataṃ abhibhuyya abhibhuyya viharato evaṃsa te

āsavā vighātapariḷāhā na honti.

Yaṃ hi'ssa āsavā vighātapariḷāhā uppannaṃ pāpamittataṃ anabhibhuyya anabhibhayya

viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya

abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ sakkāraṃ abhibhuyya

abhibhuyya vihareyya.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ asakkāraṃ abhibhuyya

abhibhuyya vihareyya.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ pāpicchataṃ abhibhuyya

abhibhuyya vihareyya.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya

abhibhuyya vihareyya. Tasmātiha bhikkhave uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya

viharissāma

Tasmātiha bhikkhave uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma

Tasmātiha bhikkhave uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma

Tasmātiha bhikkhave uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma

Tasmātiha bhikkhave uppannaṃ sakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma

Tasmātiha bhikkhave uppannaṃ asakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma

Tasmātiha bhikkhave uppannaṃ pāpicchataṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma

Tasmātiha bhikkhave uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāmā'ti evaṃ

hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[BJT Page 316] [\x 316/]

5. "Tīhi bhikkhave asaddhammehī [PTS Page 203] [\q 203/] abhibhūto pariyādinnacitto

devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi tīhi: pāpicchatā pāpamittatā

oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṃ āpādi. Imehi kho bhikkhave tīhi

asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho

atekiccho"ti.

1. "Mā jātu koci lokasmiṃ pāpiccho udapajjatha,

Tadaminā'pi1 vijānātha2 pāpicchānaṃ yathā gati.

2. Paṇḍitoti samaññāto bhāvitattoti sammato,

Jalaṃ'va yasasā aṭṭhā devadatto'ti me sutaṃ.

3. So pamādamanuciṇṇo3 āsajja naṃ tathāgataṃ,

Avīcinirayaṃ patto catudvāraṃ bhayānakaṃ

4. Aduṭṭhassa hi yo dubbhe pāpakammaṃ akubbato

Tameva pāpaṃ phusati duṭṭhavittaṃ anādaraṃ.

5. Samuddaṃ visakumbhena yo maññeyya padūsituṃ.

Na so tena padūseyya bhismā4hi udadhi mahā.

6. Evameva tathāgataṃ yo vādenupahiṃsati

Sammaggataṃ5 santacittaṃ vādo tamhi na rūbhati,

7. Tādisaṃ mittaṃ kubbetha taṃ ca sevetha paṇḍito

Yassa maggānugo bhikkhu khayaṃ dukkhassa pāpuṇe"ti.

1. Tadaminā-sīmu. 2. Jānātha-machasaṃ, syā 3. Pamādaṃ anuciṇṇo-machasaṃ 4.

Bhesmā-sīmu. Bhasmā- machasaṃ 5. Sammāgataṃ-sīmu.

[BJT Page 318] [\x 318/]

6. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ

etadavoca: " saṅgharāji saṅgharājī'ti bhante vuccati kittāvatā nu kho bhante saṅgharāji hoti

no ca saṅghabhedo. Kittavatā ca pana saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā"ti.

"Ekato upāli eko hoti ekato dve. Catuttho anusāveti1 salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ

vinayo idaṃ satthusāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'tī, evampi kho upāli saṅgharāji hoti

no ca saṅghabhedo. "

"Ekato upāli dve honti ekato dve pañcamo anusāveti salākaṃ gāheti, 'ayaṃ dhammo ayaṃ

vinayo idaṃ satthusāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti, evampi kho upāli saṅgharāji hoti

no ca saṅghabhedo. "

"Ekato upāli dve honti ekato tayo. Chaṭṭho anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ

vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti, evampi kho upāli saṅgharāji hoti

no ca saṅghabhedo. "

"Ekato upāli tayo honti, ekato tayo. Sattamo anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ

vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti, evampi kho upāli saṅgharāji hoti

no ca saṅghabhedo. "

"Ekato upāli tayo honti ekato cattāro, aṭṭhamo anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ

vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti evampi kho upāli saṅgharāji hoti

no ca saṅghabhedo. "

1. Anussāveti-machasaṃ

[BJT Page 320] [\x 320/]

[PTS Page 204] [\q 204/] "ekato upāli cattāro honti ekato cattāro. Navamo anusāveti

salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ

rocethā'ti. Evampi kho upāli saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Navannaṃ vā upāli atireka

navannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. "

"Na kho upāli bhikkhūnī saṅghaṃ bhindati. Api ca bhedāya parakkamati. Na sikkhamānā

saṅghaṃ bhindati. Api ca bhedāya parakkamati. Na sāmaṇero saṅghaṃ bhindati. Api ca

bhedāya parakkamati. Na sāmaṇerī saṅghaṃ bhindati. Api ca bhedāya parakkamati. Na

upāsako saṅghaṃ bhindati. Api ca bhedāya parakkamati. Na upāsikā saṅghaṃ bhindati. Api

ca bhedāya parakkamati. Bhikkhū kho upāli pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ

ṭhito saṅghaṃ bhinde"ti.

'Saṅghabhedo saṅghabhedo'ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante saṅghā bhinnā hotī"ti.

"Idhūpāli bhikkhū adhammaṃ dhammo'ti dīpenti, dhammaṃ adhammo'ti dīpenti, avinayaṃ

vinayoti dīpenti, vinayaṃ avinayoti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ

tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti,

anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ

tathātatenāti dīpenti, apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, paññattaṃ

tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, anāpattiṃ āpattīti dīpenti, āpattiṃ anāpattīti

dīpenti, lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpenti, garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpenti,

sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpenti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpentī,

duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpenti, aduṭṭhullaṃ āpattīṃ duṭṭhullā āpattīti

dīpenti. Te imehi aṭṭhārasahi vatthūhi apakassanti1, vipakassanti2, āveṇiṃ3 uposathaṃ

karonti, āveṇiṃ pavāraṇaṃ karonti, āveṇiṃ saṅghakammaṃ karontī. Ettāvatā kho upāli

saṅgho bhinno hotī"ti.

1. Apakāsanti-sīmu. 2. Avapakāsanti-sīmu. 3. Āveṇī-sīmu.

[BJT Page 322] [\x 322/]

8. "Saṅghasāmaggi saṅghasāmaggī ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante saṅgho

samaggo, hotī"ti.

"Idhūpāli bhikkhū adhammaṃ adhammoti dīpenti, dhammaṃ dhammoti dīpenti, avinayaṃ

avinayoti dīpenti, vinayaṃ vinayoti dīpenti abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ

alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti

dīpenti, anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṃ tathāgatena

āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti,

paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti, anāpattiṃ anāpattīti dīpenti, āpattiṃ

āpattīti dīpenti, lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti dīpenti, garukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti

dīpenti, sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpenti, anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti

dīpenti, duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpenti. Aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā

āpattīti dīpenti, te imehi aṭṭhārasahi vatthuhi na apakassanti na vipakassanti na āveṇiṃ

uposathaṃ karonti, na āveṇiṃ pavāraṇaṃ karonti, na āveṇiṃ saṅghakammaṃ karonti,

ettāvatā kho upāli saṅgho samaggo hotī"ti.

9. "Samaggaṃ pana bhante saṃghaṃ bhinditvā kiṃ so pasavatī?"Ti.

"Samaggaṃ kho upāli saṃghaṃ bhinditvā kappaṭṭhitikaṃ kibbisaṃ pasavati. Kappaṃ

nirayamhī paccatī"ti.

[PTS Page 205] [\q 205/] āpāyiko nerayiko kappaṭṭho saṅghabhedako,

Vaggarato adhammaṭṭho yogakkhemā padhaṃsati,

Saṅghaṃ samaggaṃ bhinditvā kappaṃ nirayamhi paccatī"ti.

"Bhinnaṃ pana bhante saṅghaṃ samaggaṃ katvā kiṃ so pasavatī?"Ti.

[BJT Page 324] [\x 324/]

"Bhinnaṃ kho upāli saṅghaṃ samaggaṃ katvā brahmaṃ puññaṃ pasavati. Kappaṃ saggamhi

modatī"ti.

"Sukhā saṅghassa sāmaggi samaggānaṃ canuggaho, 1

Samaggarato dhammaṭṭho yogakkhemā na dhaṃsati,

Saṅghaṃ samaggaṃ katvāna kappaṃ saggamhi modatī"ti.

10. "Siyā nu kho bhante saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho?"Ti.

"Siyā upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho"ti.

"Siyā pana bhante saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho?Ti".

"Siyā upāli saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekiccho"ti.

"Katamo pana bhante saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho?"Ti.

"Idhūpāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti tasmiṃ adhammadiṭṭhi bhede

adhammadiṭṭhi vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethā'ti. Ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

1. Ca anaggaho-sīmu.

[BJT Page 326] [\x 326/]

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ adhammadiṭṭhi bhede

dhammadiṭṭhi, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ adhammadiṭṭhi bhede

vematiko, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ anusāveti

salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ

rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede

adhammadiṭṭhi vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede

dhammadiṭṭhi vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede

vematiko, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ anusāveti

salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ

rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ vematiko, bhede

adhammadiṭṭhi, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

[BJT Page 328] [\x 328/]

11. Punacaparaṃ upāli bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpeti, tasmiṃ vematiko bhede

dhammadiṭṭhi, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ,

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethāti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpeti, tasmiṃ vematiko bhede vematiko,

vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ anusāveti salākaṃ

gāheti ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethāti.

Ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpeti, dhammaṃ adhammoti dīpeti,

avinayaṃ vinayoti dīpeti, vinayaṃ avinayoti dīpeti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ

lapitaṃ tathāgatenāti dipeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti

dīpeti, anāviṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena

anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti,

paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, anāpattiṃ āpattīti dīpeti, āpattiṃ

anāpattīti dīpeti, lahukaṃ āpatti, garukā āpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti

dīpeti, sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattiti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti

dīpeti, duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti

dīpeti, tasmiṃ adhammadiṭṭhī, bhede adhammadiṭṭhi, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya,

khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ, anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ

vinayo idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli

saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhū dhammaṃ adhammoti dīpeti, adhammaṃ dhammoti dīpeti,

vinayaṃ avinayoti dīpeti, avinayaṃ vinayoti dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ

alapitaṃ tathāgatenāti dipeti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti

dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, anāciṇṇaṃ thathāgatena

āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti,

apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpeti, āpattiṃ anāpattīti dīpeti, anāpattiṃ

āpattīti dīpeti, garukaṃ āpatti, lahukā āpattīti dīpeti, lahukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti

dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattiti dīpeti, sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti

dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭhullā āpattīti dīpeti, duṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti

dīpeti, tasmiṃ adhammadiṭṭhī, bhede dhammadiṭṭhi, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya,

khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ, anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ

vinayo idaṃ satthusāsanaṃ, imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli

saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

[BJT Page 330] [\x 330/]

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ adhammadiṭṭhi bhede

vematiko, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ anusāveti

salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ

rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede

adhammadiṭṭhi vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede

dhammadiṭṭhi vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede

vematiko, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ anusāveti

salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ

rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ vematiko, bhede

adhammadiṭṭhi, vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Punacaparaṃ upāli bhikkhū adhammaṃ dhammoti dīpeti, tasmiṃ vematiko bhede

dhammadiṭṭi, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ. Vinidhāyā ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ,

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethāti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Tasmiṃ vematiko bhede vematiko vinidhāyā diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ

vinidhāya bhāvaṃ anusāveti, salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsanaṃ

imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko

kappaṭṭho atekicchoti.

12. "Katamo pana bhante saṅghabhedako na āpāyiko na nerayiko na [PTS Page 206] [\q

206/] kappaṭṭho na atekiccho"ti.

"Idhūpāli bhikkhū adhammaṃ adhammoti dīpeti, tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede

dhammadiṭṭhi avinidhāya diṭṭhiṃ avinidhāya khantiṃ avinidhāya ruciṃ avinidhāya bhāvaṃ

anusāveti, salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako na āpāyiko na kappaṭṭho na atekiccho. "

Punacaparaṃ upāli bhikkhu dhammaṃ dhammoti dīpeti. Tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede

dhammadiṭṭhi vinidhāya diṭṭhiṃ vinidhāya khantiṃ vinidhāya ruciṃ vinidhāya bhāvaṃ

anusāveti salākaṃ gāheti 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthu sāsanaṃ imaṃ gaṇhatha

imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Avinayaṃ avinayoti dīpeti, tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede dhammadiṭṭhi avinidhāya diṭṭhiṃ

avinidhāya khantiṃ avinidhāya ruciṃ avinidhāya bhāvaṃ anusāveti, salākaṃ gāheti: "ayaṃ

dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti, ayaṃ pi kho upāli

saṃghabhedako na āpāyiko

Na nerayiko na kappaṭṭho na atekicchoti.

Vinayaṃ vinayoti dīpeti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti

dīpeti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpeti, anāciṇṇaṃ

tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, āciṇṇaṃ tathāgatena.

[BJT Page 322] [\x 322/]

Āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpeti, apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpeti,

paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathā gatenāti dīpeti, āpattiṃ āpattīti dīpeti, anāpattiṃ

anāpattīti dīpeti, garukaṃ āpattiṃ garukā āpattīti dīpeti, lahukaṃ āpattiṃ lahukā āpattīti

dīpeti, sāvasesaṃ āpattiṃ sāvasesā āpattīti dīpeti, anavasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti

dīpeti, duṭṭhullaṃ āpattiṃ duṭṭullā āpattīti dīpeti, aduṭṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullā āpattīti

dīpeti, tasmiṃ dhammadiṭṭhi bhede dhammadiṭṭhi avinidhāya diṭṭhiṃ avinidhāya khantiṃ

avinidhāya ruciṃ avinidhāya bhāvaṃ anusāveti, salākaṃ gāheti: " ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo

idaṃ satthusāsanaṃ imaṃ gaṇhatha imaṃ rocethā'ti, ayampi kho upāli saṅghabhedako na

āpāyiko na nerayiko na kappaṭṭho na atekicchoti.

Tatiya bhāṇavāraṃ.

Saṅghabhedakakkhandhakaṃ sattamaṃ. 1

Tassuddānaṃ:

Anupiye abhiññātā sukhumālo na icchati

Kasā vappā2 atininne3 niḍḍā lāve ca ubbaho

Puñjamaddapalālañca bhusaopunaatihare

Āyatimpi na khīyanti pitaro ca pitāmahā

Bhaddiyo anuruddho ca ānando bhagu kimbilo4

Sakyamāno ca kosambiṃ parihāyi kakudhena ca

Pakāsesi pituno ca purise silaṃ nāḷāgiriṃ

Tikapañca garuko bhindi thullaccayena ca

Tayo aṭṭha puna tīṇi rāji bhedo siyā nu kho ti.

1. Saṅghabhedakakkhandhako sattamo-machasaṃ 2. Vapā- machasaṃ 3. Nineta-machasaṃ 4.

Kimilo-ma.

[BJT Page 334] [\x 334/]

Vattakkhandhakaṃ

Āgantukavattaṃ

1. [PTS Page 207] [\q 207/] tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati

jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisanti, chattapaggahitāpi ārāmaṃ pavisanti, oguṇṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi

cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike

bhikkhū na abhivādenti, na senāsanaṃ pucchanti.

Aññataropi āgantuko bhikkhu anajjhāvutthaṃ vihāraṃ ghaṭikaṃ ugghāṭetvā kavāṭaṃ

paṇāmetvā sahasā pāvisi tassa uparipiṭṭhito ahikhandho papati. So bhīto vissaramakāsi.

Bhikkhū upadhāvitvā taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ: ' kissa tvaṃ āvuso vissaramakāsī'ti. Atha

kho so bhikkhū bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino

kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti " kathaṃ hi nāma āgantukā bhikkhū

saupāhanāpi ārāmaṃ pavisissanti. Chattapaggahitāpi ārāmaṃ pavisissanti oguṇṭhitāpi

ārāmaṃ pavissanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ pavisissanti, pānīyena, pi pāde

dhovissanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādessanti, na senāsanaṃ pucchissantīti"

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira bhikkhave āgantukā bhikkhū saupāhanāpi ārāmaṃ pavisanti oguṇṭhitāpi

ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti,

vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na senāsanaṃ pucchanti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇṭhitāpi ārāmaṃ pavisissanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisissanti, pānīyena, pi pāde dhovissanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na

abhivādessanti, na senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya

pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

[BJT Page 336] [\x 336/]

Tena hi bhikkhave āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmi yathā āgantukehi

bhikkhūhi vattitabbaṃ, āgantukena bhikkhave bhikkhunā 'idāni ārāmaṃ pavisissāmi'ti

upāhanā [PTS Page 208] [\q 208/] omuñcitvā nīcaṃ katvā papphoṭetvā gahetvā chattaṃ

apaṇāmetvā sīsaṃ vivaritvā sīse cīvaraṃ khandhe karitvā sādhukaṃ ataramānena ārāmo

pavisitabbo. Ārāmaṃ pavisantena sallakkhetabbaṃ " kattha āvāsikā bhikkhū paṭikkamantī"ti.

Yattha āvāsikā bhikkhū paṭikkamanti upaṭṭhānasālāya vā maṇḍape vā rukkhamūle vā

tattha gantvā ekamantaṃ patto nikkhipitabbo, ekamantaṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Patirūpaṃ

āsanaṃ gahetvā nisīditabbaṃ. Pānīyaṃ pucchitabbaṃ. Paribhojanīyaṃ pucchitabbaṃ,

"katamaṃ pānīyaṃ katamaṃ paribhojanīyanti". Sace pānīyena attho hoti pānīyaṃ gahetvā

pātabbaṃ. Sace paribhojanīyena attho hoti paribhojanīyaṃ gahetvā pādā dhovitabbā. Pāde

dhovantena ekena hatthena udakaṃ āsiñcitabbaṃ ekena hatthena pādā dhovitabbā. Na

teneva hatthena udakaṃ āsiñcitabbaṃ. Na teneva hatthena pādā dhovitabbā.

Upāhanapuñchanacoḷakaṃ pucchitvā upāhanā puñchitabbā. Upāhanā puñchantena

paṭhamaṃ sukkhena coḷakena puñchitabbā pacchā allena. Upāhanacoḷakaṃ dhovitvā

ekamantaṃ vissajjetabbaṃ. Sace āvāsiko bhikkhū vuḍḍho hoti abhivādetabbo. Sace navako

hoti abhivādāpetabbo.

Senāsanaṃ pucchitabbaṃ 'katamaṃ me senāsanaṃ pāpuṇātī'ti. Ajjhāvutthaṃ vā

anajjhāvutthaṃ1 vā pucchitabbaṃ. Gocaro pucchitabbo agocaro pucchitabbo. Sekhasammatāni

kulāni pucchitabbāni. Vaccaṭṭhānaṃ pucchitabbaṃ. Passāvaṭṭhānaṃ pucchitabbaṃ. Pānīyaṃ

pucchitabbaṃ. Paribhojanīyaṃ pucchitabbaṃ. Kattaradaṇḍo pucchitabbo. Saṅghassa

katikasaṇṭhānaṃ pucchitabbaṃ 'kaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ kaṃ kālaṃ nikkhamitabbanti'.

2. Sace vihāro anajjhāvuttho hoti kavāṭaṃ ākoṭetvā muhuttaṃ āgametvā ghaṭikaṃ

ugghāṭetvā kavāṭaṃ paṇāmetvā bahi ṭhitena nilloketabbo2. Sace so vihāro uklāpo hoti

mañce vā mañco āropito hoti, pīṭhe vā pīṭhaṃ āropitaṃ hoti, senāsanaṃ uparipuñjakataṃ

hoti. Sace ussahati sodhetabbo. Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ bhummattharaṇaṃ nīharitvā

ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbā.

Bhisibimbohanaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ.

1. Ajjhāvuṭṭhaṃ vā anachajhāvuṭṭhaṃ vā - machasaṃ 2. Ulloketabbo-sīmu.

[BJT Page 338] [\x 338/]

Nisīdanapaccattharaṇaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ mañco nīcaṃ katvā sādhukaṃ

aparighaṃsantena asaṅghaṭṭantena ekamantaṃ nikkhipitabbo. Pīṭhaṃ nīcaṃ katvā sādhukaṃ

aparighaṃsantena asaṅghaṭṭantena nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Kavāṭapiṭṭhaṃ

nīharitvā [PTS Page 209] [\q 209/] ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Kheḷamallako nīharitvā

ekamantaṃ nikkhipitabbo. Apassenaphalakaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ.

Sace vihāre santānakaṃ hoti ullokā paṭhamaṃ ohāretabbaṃ. Ālokasandhikaṇṇabhāgā

pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti coḷakaṃ temetvā pīḷetvā

pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti coḷakaṃ temetvā pīḷetvā

pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi udakena paripphositvā sammajjitabbā1 'mā vihāro

rajena ūhaññī'ti. Saṅkhāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍetabbaṃ.

Bhummattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ

paññāpetabbaṃ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā.

Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena

asaṅghaṭṭantena yathāṭhāne paññāpetabbo. Pīṭhaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ

katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena asaṅghaṭṭantena atiharitvā yathāṭhāne paññāpetabbaṃ.

Kavāṭapiṭṭhaṃ atiharitvā yathāṭhāne nikkhipitabbaṃ bhisibimbohanaṃ otāpetvā sodhetvā

papphoṭetvā atiharitvā yathāṭhāne paññāpetabbaṃ. Nisīdanapaccattharaṇaṃ otāpetvā

sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāṭhāne paññāpetabbaṃ. Kheḷamallako otāpetvā

pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṃ otāpetvā pamajjitvā

atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṃ.

3. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena

hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca

anattharitāya2 bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ

gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato

bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ,

1. Pamajjitabbā-sīmu. 2. Anattarahitāya-machasaṃ, sīmu.

[BJT Page 340] [\x 340/]

Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā

vātā vāyanti pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti uttarā vātapānā

thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti dakkhiṇā vātapānā thaketabbā. Sace sītakālo

hoti divā vātapānā vivaritabbā. Rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti divā vātapānā

thaketabbā. Rattiṃ vivaritabbā.

Sace pariveṇaṃ [PTS Page 210] [\q 210/] uklāpaṃ hoti pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace

koṭṭhako uklāpo hoti koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti

upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti aggisālā sammajjitabbā. Sace

vaccakuṭi uklāpā hoti vaccakuṭi sammajjitabbā.

Sace pānīyaṃ na hoti pānīyaṃ upaṭṭhapetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti

paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetabbaṃ. Sace ācamanakumbhiyā udakaṃ na hoti ācamanakumhiyā

udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

Idaṃ kho bhikkhave āgantukānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ yathā āgantukehi bhikkhūhi

vattitabbanti. 1

Āvāsikavattaṃ

4. Tena kho pana samayena āvasikā bhikkhū āgantuke bhikkhū disvā neva āsanaṃ

paññāpenti na pādodakaṃ na pādapīṭhaṃ na pādakaṭhalikaṃ2 upanikkhīpanti. Na

paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭigaṇhanti. Na pānīyena pucchanti. Vuḍḍhatare, pī āgantuke

bhikkhū na abhivādenti na senāsanaṃ paññāpenti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino

kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyantī khiyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma āvāsikā bhikkhu

āgantuke bhikkhu disvā neva āsanaṃ paññāpessanti na pādodakaṃ na pādapīṭhaṃ na

pādakaṭhalikaṃ2 upanikkhīpissanti. Na paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭigaṇhissanti. Na

pānīyena pucchissanti. Vuḍḍhatare, pī āgantuke bhikkhū na abhivādessanti na senāsanaṃ

paññāpessanti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te

ujjhāyantī khiyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma āvāsikā bhikkhu āgantuke bhikkhu disvā neva

āsanaṃ paññāpessanti

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. Sammā vattitabbanti- machasaṃ. (Evaṃ sabbattha) 2. Pāda kathalikaṃ sīmu.

[BJT Page 342. [\x 342/] ]

"Saccaṃ kira bhikkhave āgantukā bhikkhū saupāhanāpi ārāmaṃ pavisanti oguṇṭhitāpi

ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti,

vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na senāsanaṃ pucchanti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisissanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisissanti, pānīyena, pi pāde dhovissanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na

abhivādessanti, na senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya

pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

"Tena hi bhikkhave āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmi yathā āvāsikehi

vattitabbaṃ: "

5. "Āvāsikena bhikkhave bhikkhunā āgantukaṃ bhikkhuṃ vuḍḍhataraṃ disvā āsanaṃ

paññāpetabbaṃ. Pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Paccuggantvā

pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ. Pānīyena pucchitabbo. Sace ussahati upāhanā puñchitabbā.

Upāhanā puñchantena paṭhamaṃ sukkhena coḷakena puñchitabbā, pacchā allena

upāhanapuñchanacoḷakaṃ dhovitvā ekamantaṃ vissajjetabbaṃ. Āgantuko bhikkhū

vuḍḍhataro abhivādetabbo. Senāsanaṃ paññāpetabbaṃ etaṃ te senāsanaṃ pāpuṇātīti.

Ajjhāvutthaṃ vā anajjhāvutthaṃ vā ācikkhitabbaṃ. Gocaro ācikkhitabbo, agocaro

ācikkhitabbo. Sekhasammatāni kulāni ācikkhitabbāni. Vaccaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ.

Passāvaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ, pānīyaṃ ācikkhitabbaṃ, paribhojanīyaṃ ācikkhitabbaṃ.

Kattaradaṇḍo ācikkhitabbo. Saṅghassa katikasaṇṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ imaṃ kālaṃ

pavisitabbaṃ imaṃ kālaṃ nikkhamitabbanti.

[PTS Page 211] [\q 211/] sace navako hoti nisinnakena ācikkhitabbaṃ: " atra pattaṃ

nikkhipāhi, atra cīvaraṃ nikkhipāhi, idaṃ āsanaṃ, nisīdāhī"ti. Pānīyaṃ acikkhitabbaṃ,

paribhojanīyaṃ ācikkhitabbaṃ, upāhanapuñjana coḷakaṃ ācikkhitabbaṃ. Āgantukena

bhikkhunā abhivādāpetabbo. Senāsanaṃ ācikkhitabbaṃ 'etaṃ te senāsanaṃ pāpuṇātī'ti,

ajjhāvutthaṃ vā anajjhāvutthaṃ vā acikkhitabbaṃ. Gocaro ācikkhitabbo, agocaro ācikkhitabbo,

sekhasammatāni kulāni ācikkhitabbāni, vaccaṭṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ passāvaṭṭhānaṃ

ācikkhitabbaṃ, pānīyaṃ ācikkhitabbaṃ, paribhojanīyaṃ ācikkhitabbaṃ, kattaradaṇḍo

ācikkhitabbo. Saṅghassa katikasaṇṭhānaṃ ācikkhitabbaṃ imaṃ kālaṃ pavisitabbaṃ imaṃ

kālaṃ nikkhamitabbanti.

Idaṃ kho bhikkhave āvāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ yathā āvāsikehi bhikkhūhi vattitabbanti.

[BJT Page 344] [\x 344/]

Gamikavattaṃ

6. Tena kho pana samayena gamikā bhikkhū dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ apaṭisāmetvā

dvāravātapānaṃ vivaritvā senāsanaṃ anāpucchā pakkamanti. Dārubhaṇḍaṃ

mattikābhaṇaḍaṃ nassati. Senāsanaṃ aguttaṃ hoti. Yena te bhikkhū appicchā lajjino

kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma gamikā bhikkhū

dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ apaṭisāmetvā dvāravātapānavivaritvā senāsanaṃ anāpucchā

pakkamissanti, dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ nassati senāsanaṃ aguttaṃ hotīti.

Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira bhikkhave āgantukā bhikkhū saupāhanāpi ārāmaṃ pavisanti oguṇṭitāpi ārāmaṃ

pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti,

vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na senāsanaṃ pucchanti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇṭhitāpi ārāmaṃ pavisissanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisissanti, pānīyena, pi pāde dhovissanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na

abhivādessanti, na senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya

pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañceva appasādāya pasannānañca

ekaccānaṃ aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

"Tena hi bhikkhave gamikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmi yathā gamikehi bhikkhū

hi vattitabbaṃ. "

7. Gamikena bhikkhave bhikkhunā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā

dvāravātapānaṃ thaketvā senāsanaṃ āpucchitvā pakkamitabbaṃ. Sace bhikkhu na hoti.

Sāmaṇero āpucchitabbo. Sace sāmaṇero na hoti. Ārāmiko āpucchitabbo. Sace ārāmiko na

hoti. Upāsako āpucchitabbo. Sace na hoti bhikkhū vā sāmaṇero vā ārāmiko vā upāsako vā

catusu pāsāṇesu mañcaṃ paññāpetvā mañce mañcaṃ āropetvā pīṭhe pīṭhaṃ āropetvā

senāsanaṃ upari puñjaṃ karitvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā

dvāravātapānaṃ thaketvā pakkamitabbaṃ.

Sace vihāro ovassati sace ussahati chādetabbo. Ussukkaṃ vā kātabbaṃ kinti nu kho vihāro

chādiyethāti. Evañcetaṃ labhetha iccetaṃ kusalā. No ce labhetha yo deso anovassako hoti,

tattha catusu pāsāṇesu mañcaṃ paññāpetvā mañce mañcaṃ āropetvā pīṭhe pīṭhaṃ āropetvā

senāsanaṃ upari puñjaṃ karitvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā

dvāravātapānaṃ thaketvā pakkamitabbaṃ.

[BJT Page 346] [\x 346/]

Sace sabbo vihāro ovassati sace ussahati senāsanaṃ gāmaṃ atiharitabbaṃ. Ussukkaṃ vā [PTS

Page 212] [\q 212/] kātabbaṃ kinti nu kho senāsanaṃ gāmaṃ atiharīyethāti. Evañcetaṃ

labhetha iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha ajjhokāse catusu pāsāṇesu mañcaṃ paññāpetvā

mañce mañcaṃ āropetvā pīṭhe pīṭhaṃ āropetvā senāsanaṃ upari puñjaṃ karitvā

dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā

pakkamitabbaṃ appevanāma aṅgānipi seseyyunti.

Idaṃ kho bhikkhave gamikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ yathā gamikehi vattitabbanti.

8. Tena kho pana samayena bhikkhū bhattagge na anumodanti. Manussā ujjhāyantī khīyanti

vipācenti " kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā bhattagge na anumodissantī'ti. Assosuṃ

kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te

bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu

āmantesi.

"Anujānāmi bhikkhave bhattagge anumoditunti".

Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi " kena nu kho bhattagge anumoditabbanti".

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

" Anujānāmi bhikkhave therena bhikkhunā bhattagge anumoditunti".

Tena kho pana samayena aññatarassa pūgassa saṅghabhattaṃ hoti. Āyasmā sāriputto

saṅghatthero hoti. Bhikkhu 'bhagavatā anuññātaṃ therena bhikkhunā bhattagge

anumoditunti', āyasmannaṃ sāriputtaṃ ekakaṃ ohāya pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā

sāriputto te manusse paṭisammoditvā pacchā ekakova agamāsi. Addasā kho bhagavā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ dūrato'va āgacchantaṃ. Disvāna āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: "

kacci sāriputta bhattaṃ iddhaṃ ahosi"ti. " Iddhaṃ kho bhante bhattaṃ ahosi. Api ca maṃ

bhikkhū ekakaṃ ohāya pakkantā"ti.

[BJT Page 348] [\x 348/]

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi.

"Anujānāmi bhikkhave bhattagge catūhi pañcahi therānutherehi bhikkhūhi āgametunti.

Tena kho pana samayena aññataro thero bhattagge vaccito āgamesi. So vaccaṃ sandhāretuṃ

asakkonto mucchito papati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave satikaraṇīye ānantarikaṃ bhikkhuṃ āpucchitvā gantunti.

Bhattaggavattaṃ

9. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu dunnivatthā duppārutā [PTS Page 213]

[\q 213/] anākappasampannā bhattaggaṃ gacchanti vokkamma. Pī therānaṃ bhikkhūnaṃ

purato purato gacchanti. Therepi bhikkhū anupakhajji nīsīdanti. Nave pi bhikkhū āsanena

paṭibāhanti. Ottharitvā antaraghare nisīdanti. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino

kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyantī khiyanti vipācenti " kathaṃ hi nāma chabbaggiyā

bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā bhattaggaṃ gacchissanti vokkamma

therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchissanti, therepi bhikkhū anupakhajja nisīdissanti,

navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi ottharitvā nisīdissantīti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato ekamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā

bhattaggaṃ gacchanti vokkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchanti, therepi

bhikkhū anupakhajja nisīdanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhanti, saṅghāṭimpi

ottharitvā nisīdantīti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na

senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañcheva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

Tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ bhattagge vattaṃ paññāpessāmi yathā bhikkhūhi bhattagge

vattitabbaṃ:

[BJT Page 350] [\x 350/]

10. "Sace ārāme kālo ārocito hoti, timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā

kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā

dhovitvā pattaṃ gahetvā sādhukaṃ ataramānena gāmo pavisitabbo. Na vokkamma therānaṃ

bhikkhūnaṃ purato purato gantabbaṃ supaṭicchantena antaraghare gantabbaṃ, sūsaṃvuttena

antaraghare gantabbaṃ, okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṃ, ukkhittakāya antaraghare

gantabbaṃ, na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṃ, appasaddena antaraghare gantabbaṃ, na

kāyappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ, na bāhuppācālakaṃ antaraghare gantabbaṃ, na

sīsappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ na khamhakatena antaraghare gantabbaṃ, na

oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṃ, na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṃ.

Supaṭicchantena antaraghare nisīditabbaṃ, susaṃvutena antaraghare nisīditabbaṃ.

Okkhittacakkhunā antaraghare nisīditabbaṃ. Na ukkhittakāya antaraghare nisīditabbaṃ. Na

ujjagghikāya antaraghare nisīditabbaṃ. Appasaddena antaraghare nisīditabbaṃ. Na

kāyappacālakaṃ antaraghare nisīditabbaṃ. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīditabbaṃ. Na

sīsappacālakaṃ antaraghare nisīditabbaṃ. Na khamhakatena antaraghare nisīditabbaṃ. Na

oguṇṭhitena antaraghare nisīditabbaṃ. Na pallatthikāya antaraghare nisīditabbaṃ. Na there

bhikkhu anupakhajja nisīditabbaṃ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Na saṅghāṭiṃ

ottharitvā antaraghare nisīditabbaṃ.

11. Udake dīyamāne ubhogi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā udakaṃ paṭiggahetabbaṃ. Nīcaṃ

katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena patto dhovitabbo. Sace udakapaṭiggāhako hoti nīcaṃ

katvā udakapaṭiggahe udakaṃ āsiñcitabbaṃ mā udakapaṭiggāhako udakena osiñci, mā

sāmantā bhikkhū udakena osiñciṃsu, mā saṅghāṭi udakena osiñcī'ti.

Sace udakapaṭiggāhako [PTS Page 214] [\q 214/] na hoti, nicaṃ katvā chamāya udakaṃ

āsiñcitabbaṃ. Mā sāmantā bhikkhū udakena siñciṃsu, mā saṅghāṭi udakena osiñcī'ti.

Odane dīyamāne ubhogi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā odano paṭiggahetabbo. Sūpassa

okāso kātabbo. Sace hoti sappi vā telaṃ vā uttaribhaṅgaṃ vā. Therena vattabbo sabbesaṃ

samakaṃ sampādehīti.

Sakkaccaṃ piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Pattasaññinā piṇḍa pāto paṭiggahetabbo.

Samasūpako piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Samatittiko piṇḍapāto paṭiggahetabbo. Na tāva

therena bhūñjitabbo. Yāva na sabbesaṃ odano sampatto hoti.

[BJT Page 352] [\x 352/]

Sakkaccaṃ piṇḍapāto bhuñjitabbo. Pattasaññinā piṇḍapāto bhuñjitabbo. Sapadānaṃ

piṇḍapāto bhuñjitabbo. Samasūpako piṇḍapāto bhuñjitabbo. Na thūpato. Omadditvā

piṇḍapāto bhuñjitabbo. Na sūpaṃ vā vyañjanaṃ vā odanena paṭicchādetabbaṃ

bhiyyokamyataṃ upādāya. Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilānena attano atthāya viññāpetvā

bhuñjitabbaṃ.

12. Na ujjhānasaññinā paresaṃ patto oloketabbo. Nātimahanto kabalo kātabbo. Parimaṇḍalo

ālopo kātabbo. Na anāhaṭe kabale mukhadvāraṃ vivaritabbaṃ. Na bhuñjamānena sabbo

hattho mukhe pakkhipitabbo. Na sakabalena mukhena vyāharitabbaṃ. Na piṇḍukkhepakaṃ

bhuñjitabbaṃ. Na kabalāvacchedakaṃ bhuñjitabbaṃ. Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Na

hatthaniddhunakaṃ bhuñjitabbaṃ. Na sitthāvakārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Na jivhānicchārakaṃ

bhuñjitabbaṃ. Na capucapukārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Na surusurukārakaṃ bhuñjitabbaṃ. Na

hatthanillehakaṃ bhuñjitabbaṃ. Na pattanillehakaṃ bhuñjitabbaṃ. Na oṭṭhanillehakaṃ

bhuñjitabbaṃ. Na sāmisena hatthena pānīyathālako paṭiggahetabbo.

Na tāva therena udakaṃ paṭiggahetabbaṃ yāva na sabbe bhuttāvino honti. Udake dīyamāne

ubhohi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā udakaṃ paṭiggahetabbaṃ. Nīcaṃ katvā sādhukaṃ

aparighaṃsantena patto dhovitabbo. Sace udakapaṭiggāhako hoti nīcaṃ katvā

udakapaṭiggahe udakaṃ āsiñcitabbaṃ mā udakapaṭiggāhako udakena osiñci. Mā sāmantā

bhikkhū udakena osiñciṃsu mā saṅghāṭi udakena osiñcīti. Sace udakapaṭiggāhako na hoti

nīcaṃ katvā chamāya udakaṃ āsiñcitabbaṃ mā sāmantā bhikkhū udakena osiñciṃsu, mā

saṅghāṭi udakena osiñcī ti. Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍetabbaṃ.

Nīvattantena, navakehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ nivattitabbaṃ pacchā therehi. [PTS Page

215] [\q 215/] supaṭicchannena antaraghare gantabbaṃ susaṃvutena antaraghare

gantabbaṃ, okkhitta cakkhunā antaraghare gantabbaṃ na ukkhittakāya antaraghare

gantabbaṃ na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṃ appasaddena antaraghare gantabbaṃ na

kāyappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ na bāhuppacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ, na

sīsappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ, na khambhakatena antaraghare gantabbaṃ na

oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṃ na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṃ.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhūnaṃ bhattagge vattaṃ yathā bhikkhūhi bhattagge vattitabbanti.

Paṭhamaṃ bhāṇavāraṃ.

[BJT Page 354] [\x 354/]

Piṇḍacārika vattaṃ

1. Tena kho pana samayena piṇḍacārikā bhikkhū dunnivatthā duppārutā

anākappasampannā piṇḍāya caranti. Asallakkhetvāpi nivesanaṃ pavisanti asallakkhetvāpi

nikkhamanti. Atisahasāpi pavisanti. Atisahasāpi nikkhamanti. Atidūrepi tiṭṭhanti.

Accāsannepi tiṭṭhanti. Aticirampi tiṭṭhanti. Atilahukampi nivattanti.

Aññataropi piṇḍacāriko bhikkhu asallakkhetvā nivesanaṃ pāvisi. So ca dvāraṃ maññamāno

aññamāno aññataraṃ ovarakaṃ pāvisi. Tasmiṃ ca ovarake itthi naggā uttānā nipannā hoti.

Addasā kho so bhikkhu taṃ itthiṃ naggaṃ uttānaṃ nipannaṃ. Disvāna 'nayidaṃ dvāraṃ,

ovarakaṃ idaṃ'ti tamhā ovarakā nikkhami. Addasā kho tassā itthiyā sāmiko taṃ itthiṃ

naggaṃ uttānaṃ nipannaṃ. Disvāna iminā me bhikkhunā pajāpati dūsitāti taṃ bhikkhūṃ

gahetvā ākoṭesi.

Atha kho sā itthi tena saddena paṭibujjhitvā taṃ purisaṃ etadavoca: " kissa tvaṃ ayya imaṃ

bhikkhuṃ ākoṭesī"ti.

"Imināsi tvaṃ bhikkhunā dūsitā"ti.

"Nāhaṃ ayya iminā bhikkhunā dūsitā. Akārako so bhikkhū"ti taṃ bhikkhuṃ muñcāpesi.

Atha kho so bhikkhu ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhu appiccā

santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma

piṇḍacārikā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā piṇḍāya carissanti.

Asallakkhetvāpi nivesanaṃ pavisissanti, asallakkhetvāpi nikkhamissanti, atisahasāpi

pavisissanti, atisahasāpi nikkhamissanti. Atidūrepi tiṭṭhissanti. Accāsannepi tiṭṭhissanti.

Aticirampi tiṭṭhissanti. Atilahukampi nivattissantīti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato ekamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā

bhattaggaṃ gacchissanti vokkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchissanti, therepi

bikkhū anupakhajja nisīdissanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi

ottharitvā nisīdissantīti.

"Saccaṃ bhagavā"

[BJT Page 356] [\x 356/]

Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi. "Tena hi bhikkhave piṇḍacārikānaṃ

bhikkhunaṃ vattaṃ paññāpessāmi yathā piṇḍacārikehi bhikkhūhi vattitabbaṃ. " 2.

"Piṇḍacārikena bhikkhave bhikkhunā idāni gāmaṃ pavisissāmīti timaṇḍalaṃ

paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ katvā

saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhīkaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā sādhukaṃ

ataramānena gāmo pavisitabbo. Supaṭicchannena antaraghare [PTS Page 216] [\q 216/]

gantabbaṃ. Susaṃvutena antaraghare gantabbaṃ. Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṃ.

Na ukkhittakāya antaraghare gantabbaṃ, na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṃ.

Appasaddena antaraghare gantabbaṃ. Na kāyappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na

bāhuppacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na sīsappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na

khamhakatena antaraghare gantabbaṃ. Na oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṃ. Na

ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṃ.

Nivesanaṃ pavisantena sallakkhetabbaṃ, 'iminā pavisissāmi iminā nikkhamissāmīti.

Nātisahasā pavisitabbaṃ. Nātisahasā nikkhamitabbaṃ. Nātidure ṭhātabbaṃ. Nāccāsanne

ṭhātabbaṃ. Nāticiraṃ ṭhātabbaṃ. Nātilahukaṃ nivattitabbaṃ. hitakena sallakkhetabbaṃ

bhikkhaṃ dātukāmā vā adātukāmā vāti. Sace kammaṃ vā nikkhipati āsanā vā vuṭṭhāti

kaṭacchuṃ vā parāmasati bhājanaṃ vā parāmasati ṭhapeti vā dātukāmā viyāti ṭhātabbaṃ.

Bhikkhāya dīyamānāya vāmena hatthena saṅghāṭiṃ uccāretvā dakkhiṇena hatthena pattaṃ

paṇāmetvā ubhohi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā bhikkhā paṭiggahetabbā, na ca

bhikkhādāyikāya mukhaṃ ulloketabbaṃ.

Sallakkhetabbaṃ sūpaṃ dātukāmā vā adātukāmā vāti. Sace kaṭacchuṃ vā parāmasati

bhājanaṃ vā parāmasati ṭhapeti vā 'dātukāmāviyā'ti1 ṭhātabbaṃ. Bhikkhāya dinnāya

saṅghāṭiyā pattaṃ paṭicchādetvā sādhukaṃ ataramānena nivattitabbaṃ.

3. Supaṭicchannena antaraghare gantabbaṃ. Susaṃvutena antaraghare gantabbaṃ.

Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṃ. Na ukkhittakāya antaraghare gantabbaṃ, na

ujjagghikāya antaraghare gantabbaṃ. Appasaddena antaraghare gantabbaṃ. Na

kāyappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na

sīsappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na khamhakatena antaraghare gantabbaṃ. Na

oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṃ. Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṃ.

1. Dātukāmassāti- syā

[BJT Page 358] [\x 358/]

Yo paṭhamataraṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati tena āsanaṃ paññāpetabbaṃ, pādedakaṃ

pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Avakkārapāti dhovitvā upaṭṭhāpetabbā.

Pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace

hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati bhuñjitabbaṃ. No ce ākaṅkhati appaharite vā

chaḍḍetabbaṃ. Appāṇake vā udake opilāpetabbaṃ.

Tena āsanaṃ uddharitabbaṃ. Pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ paṭisāmetabbaṃ.

Avakkārapāti dhovitvā paṭisāmetabbā. Pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmetabbaṃ. Bhattaggaṃ

sammajjitabbaṃ. Yo passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ

kucchaṃ tena upaṭṭhāpetabbaṃ. Sacassa hoti avisayhaṃ hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā

hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpetabbaṃ, na ca tappaccayā vācā bhinditabbā.

Idaṃ kho bhikkhave piṇḍacārikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ yathā piṇḍacārikehi bhikkhūhi

vattitabbanti. "

Āraññikavattaṃ

4. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu araññe viharanti. Te neva pānīyaṃ

upaṭṭhāpentī. Na paribhojanīyaṃ [PTS Page 217] [\q 217/] upaṭṭhāpenti. Na aggiṃ

upaṭṭhāpentī. Na araṇisahitaṃ upaṭṭhāpenti. Na nakkhattapadāni jānanti. Na disābhāgaṃ

jānanti. Corā tattha gantvā te bhikkhu etadavocuṃ: 'atthi bhante pānīyanti'.

'Natthāvuso'ti.

'Atthi bhante paribhojanīyantī. '

'Natthāvuso'ti.

'Atthi bhante aggīti. '

'Natthāvuso'ti.

'Atthi bhante araṇisahitanti. '

[BJT Page 360] [\x 360/]

'Natthāvusoti'.

'Atthi bhante nakkhattapadānī'ti.

'Na jānāma āvuso'ti.

'Atthi bhante disābhāganti'.

'Na jānāma āvuso'ti.

'Kenajja bhante yuttanti'.

'Na kho mayaṃ āvuso jānāmā'ti.

'Katamāyaṃ bhante disā'ti.

'Na kho mayaṃ āvuso jānāmā'ti.

Atha kho te corā " nevimesaṃ pānīyaṃ atthi, na paribhojanīyaṃ atthi, na aggi atthi, na

araṇisahitaṃ atthi, na nakkhattapadāni jānanti, na disābhāgaṃ jānanti. Corā ime nayime

bhikkhū"ti ākoṭetvā pakkamiṃsu. Atha kho te bhikkhū bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ.

Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ

pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhu āmantesi: " tena hi bhikkhave āraññikānaṃ

bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessā"mi yathā āraññikehi bhikkhūhi vattitabbaṃ:

5. " Āraññikena bhikkhave bhikkhunā kālasseva uṭṭhāya pattaṃ thavikāya pakkhipitvā aṃse

ālaggetvā cīvaraṃ khandhe karitvā upāhanā ārohitvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ

paṭisāmetvā dvāravātapānaṃ thaketvā senāsanā oritabbaṃ " idāni gāmaṃ pavisissāmī"ti.

Upāhanā omuñcitvā nīcaṃ katvā papphoṭetvā thavikāya pakkhipitvā aṃse ālaggetvā

timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā saguṇaṃ

katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā sādhukaṃ

ataramānena gāmo pavisitabbo. Supaṭicchannena antaraghare gantabbaṃ. Susaṃvutena

antaraghare gantabbaṃ. Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṃ. Na ukkhittakāya

antaraghare gantabbaṃ, na ujjagghikāya antaraghare gantabbaṃ. Appasaddena antaraghare

gantabbaṃ. Na kāyappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare

gantabbaṃ. Na sīsappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na khamhakatena antaraghare

gantabbaṃ. Na oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṃ. Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṃ.

[BJT Page 362] [\x 362/]

Nivesanaṃ pavisantena sallakkhetabbaṃ 'iminā pavisissāmi iminā nikkhamissāmīti.

Nātisahasā pavisitabbaṃ. Nātisahasā nikkhamitabbaṃ. Nātidure ṭhātabbaṃ. Na accāsanne

ṭhātabbaṃ. Nāticiraṃ ṭhātabbaṃ. Nātilahuṃ nivattitabbaṃ. hitakena sallakkhetabbaṃ

'bhikkhaṃ dātukāmā vā adātukāmā vā'ti. Sace kammaṃ vā nikkhipati āsanā vā vuṭṭhāti

kaṭacchuṃ vā parāmasati bhājanaṃ vā parāmasati ṭhapeti vā dātukāmā viyāti ṭhātabbaṃ.

Bhikkhāya dīyamānāya vāmena bhatthena saṅghāṭiṃ uccāretvā dakkhiṇena hatthena pattaṃ

paṇāmetvā ubhohi hatthehi pattaṃ paṭiggahetvā bhikkhā paṭiggahetabbā. Na ca

bhikkhādāyikāya mukhaṃ ulloketabbaṃ. Sallakkhetabbaṃ sūpaṃ dātukāmā vā adātukāmā

vāti. Sace kaṭacchuṃ vā parāmasati bhājanaṃ vā parāmasati ṭhapeti vā dātukāmā viyāti

ṭhātabbaṃ. Bhikkhāya dinnāya saṅghāṭiyā pattaṃ paṭicchādetvā sādhukaṃ ataramānena

nivattitabbaṃ. Supaṭicchannena antaraghare gantabbaṃ susaṃvutena antaraghare gantabbaṃ.

Okkhittacakkhunā antaraghare gantabbaṃ. Na ukkhīttakāya antaraghare gantabbaṃ, na

ujjagghikāya antaraghare gantabbaṃ. Appasaddena antaraghare gantabbaṃ. Na

kāyappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na

sīsappacālakaṃ antaraghare gantabbaṃ. Na khamhakatena antaraghare gantabbaṃ. Na

oguṇṭhitena antaraghare gantabbaṃ. Na ukkuṭikāya antaraghare gantabbaṃ.

Gāmato nikkhamitvā pattaṃ thavikāya pakkhipitvā aṃse ālaggetvā cīvaraṃ saṅgharitvā sīse

karitvā upāhanaṃ ārohitvā gantabbaṃ.

6. Āraññikena bhikkhave bhikkhunā pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Paribhojanīyaṃ

upaṭṭhāpetabbo. Araṇīsahitaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Kattaradaṇḍo upaṭṭhāpetabbo.

Nakkhattapadāni uggahetabbāni sakalāni vā ekadesāni vā. Disākusalena bhavitabbaṃ. Idaṃ

kho bhikkhave āraññikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ yathā ārakaññikehi bhikkhūhi vattitabbanti.

"

Senāsanavattaṃ

7. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū ajjhokāse [PTS Page 218] [\q 218/]

cīvarakammaṃ karonti. Chabbaggiyā bhikkhū paṭivāte paṅgaṇe1 senāsanaṃ papphoṭesuṃ.

Bhikkhū rajena okirīyiṃsu. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā

te ujjhāyanti khiyanti vipācenti: " kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū paṭivātena paṅgaṇe

senāsanaṃ papphoṭessanti bhikkhū rajena okirīyiṃsūti. "

1. Aṅgaṇe-machasaṃ.

[BJT Page 364] [\x 364/]

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā

bhikkhu paṭivāte paṅgaṇe senāsanaṃ papphoṭesuṃ bhikkhū rajena okiriyiṃsūti.

" Saccaṃ bhagavā "

"Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā

bhattaggaṃ gacchissanti vokkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchissanti, therepi

bikkhū anupakhajja nisīdissanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi

ottharitvā nisīdissantīti.

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na

senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañcheva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi. "Tena hi bhikkhave

bhikkhūnaṃ senāsanavattaṃ paññāpessāmi yathā bhikkhūhi senāsane vattitabbaṃ. "

8. " Yasmiṃ vihāre viharati sace so vihāro uklāpo hoti, sace ussahati sodhetabbo. Vihāraṃ

sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ.

Nisīdanapaccattharaṇaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ bhisi bimbohanaṃ nīharitvā

ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ mañco nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena asaṅghaṭṭantena

kavāṭapiṭṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo. Pīṭhaṃ nīcaṃ katvā sādhukaṃ

aparighaṃsantena asaṃghaṭṭantena kavāṭapiṭṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ.

Mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbā. Kheḷamallako nīharitvā ekamantaṃ

nikkhipitabbo. Apassenaphalakaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Bhummattharaṇaṃ

yathā paññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ.

Sace vihāre santānakaṃ hoti ullokā paṭhamaṃ ohāretabbaṃ. Ālokasandhikaṇṇahāgā

pamajjitabbā. 1 Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā piḷetvā

pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti, coḷakaṃ temetvā pīḷetvā

pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇaṃ katā hoti bhūmi udakena paripphositvā paripphositvā

pamajjitabbaṃ mā vihāro rajena ūhaññīti. Saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍetabbaṃ. Na

bhikkhusāmantā senāsanaṃ papphoṭetabbaṃ. Na vihārasāmantā senāsanaṃ papphoṭetabbaṃ,

na pānīyasāmantā senāsanaṃ pāpphoṭetabbaṃ. Na paribhojanīyasāmantā senāsanaṃ

papphoṭetabbaṃ. Na paṭivāte paṅgaṇe2 senāsanaṃ papphoṭetabbaṃ. Adhovāte senāsanaṃ

papphoṭetabbaṃ.

1. Sammajjitabbā-machasaṃ 2. Aṅgaṇe-machasaṃ.

[BJT Page 366] [\x 366/]

9. Bhummattharaṇaṃ ekamantaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathā paññattaṃ

paññāpetabbaṃ. Mañcapaṭipādakā ekamantaṃ otāpetvā pamajjitvā [PTS Page 219] [\q 219/]

atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā. Mañce ekamantaṃ otāpetvā sodhetvā pāpphoṭetvā

nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena asaṃghaṭṭantena kavāṭapiṭṭhaṃ atiharitvā yathā

paññattaṃ paññāpetabbo. Pīṭhaṃ ekamantaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā

sādhukaṃ aparighaṃsantena asaṅghaṭṭantena kavāṭapiṭṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ

paññapetabbā. Bhisiṃ bimbohanaṃ ekamantaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā

yathā paññattaṃ paññāpetabbaṃ. Nisīdanapaccattharaṇaṃ ekamantaṃ otāpetvā sodhetvā

papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpetabbaṃ. Kheḷamallako ekamantaṃ otāpetvā

pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṃ ekamantaṃ otāpetvā

pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṃ.

Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena

hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca

anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ

gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato

bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

10. Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti puratthimā vātapānā thaketabbā.

Sace pacchimā sarajā vātā vāyanti pacchimā vātāpānā thaketabbā.

Sace uttarā sarajā vātā vāyanti uttarā vātapānā thaketabbā.

Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti dakkhiṇā vātāpānā thaketabbā.

Sace sītakālo hoti divā vātapānā vivaritabbā. Rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti divā

vātapānā thaketabbā. Rattiṃ vivaritabbā.

Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti

koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace

aggisālā uklāpā hoti aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti vaccakuṭi

sammajjitabbā. Sace pānīyaṃ na hoti pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na

hoti paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace ācamanakumhiyā udakaṃ na hoti

ācamanakumhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

[BJT Page 368] [\x 368/]

Sace vuḍḍhena saddhiṃ ekavihāre viharati na vuḍḍhaṃ anāpucchā uddeso dātabbo na

paripucchā dātabbā. Na sajjhāyo kātabbo. Na dhammo bhāsitabbo. Na padīpo kātabbo. Na

padīpo vijjhāpetabbo. Na vātapānā vivaritabbā. Na vātapānā thaketabbā. [PTS Page 220] [\q

220/] sace vuḍḍhena saddhiṃ ekacaṅkame caṅkamati yena vuḍḍho tena

parivattitabbaṃ. Na ca vuḍḍho saṅghāṭikaṇṇena ghaṭṭetabbo.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhūnaṃ senāsanavattaṃ yathā bhikkhū hi senāsane vattitabbanti".

Jantāgharavattaṃ

11. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu jantāghare therehi bhikkhūhi

nivāriyamānā anādariyaṃ paṭicca pahūtaṃ kaṭṭhaṃ āropetvā aggiṃ datvā dvāraṃ thaketvā

dvāre nisīdanti. Bhikkhū uṇhābhitattā dvāraṃ alabhamānā mucchitā papatanti. Ye te

bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti:

" kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhu jantāghare therehi bhikkhūhi nivāriyamānā

anādariyaṃ paṭicca pahūtaṃ kaṭṭhaṃ āropetvā aggiṃ datvā dvāraṃ thaketvā dvāre

nisīdissanti. Bhikkhū uṇhābhitattā dvāraṃ alabhamānā mucchitā papatantī"ti.

Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū jantāghare therehi bhikkhūhi nivāriyamānā

anādariyaṃ paṭicca pahūtaṃ kaṭṭhaṃ āropetvā aggiṃ datvā dvāraṃ thaketvā dvāre nisīdanti.

Bhikkhū uṇhābhitattā dvāraṃ alabhamānā mucchitā papatantīti. "

" Sacca bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na

senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañcheva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

" Na bhikkhave jantāghare therena bhikkhunā nivāriyamānena anādariyaṃ paṭicca pahūtaṃ

kaṭṭhaṃ āropetvā aggi dātabbo. Yo dadeyya āpatti dukkaṭassa. Na bhikkhave dvāraṃ

thaketvā dvāre nisīditabbaṃ. Yo nisīdeyya āpatti dukkaṭassa.

[BJT Page 370] [\x 370/]

12. "Tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ jantāghare vattaṃ paññāpessāmi yathā bhikkhūhi

jantāghare vattitabbaṃ. "

"Yo paṭhamaṃ jantāgharaṃ gacchati, sace chārikā ussannā hoti chārikā chaḍḍetabbā. Sace

jantāgharaṃ uklāpaṃ hoti jantāgharaṃ sammajjitabbaṃ, sace paribhaṇḍaṃ uklāpaṃ hoti

paribhaṇḍaṃ sammajjitabbaṃ. Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace

koṭṭhako uklāpo hoti koṭṭhako sammajjitabbo. Sace jantāgharasālā uklāpā hoti

jantāgharasālā sammajjitabbā. Cuṇṇaṃ sannetabbaṃ. Mattikā temetabbā. Udakadoṇikāya

udakaṃ āsiñcitabbaṃ. Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca

pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharapīṭhaṃ ādāya jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there

bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhitabbā. Sace ussahati

jantāghare therānaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāgharā nikkhamantena

jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ.

Sace ussahati udakepi therānaṃ bhikkhūnaṃ parikammaṃ kātabbaṃ. Na therānaṃ bhikkhūnaṃ

purato nahāyitabbaṃ. [PTS Page 221] [\q 221/] na uparito nahāyitabbaṃ. Nahātena

uttarantena otarantānaṃ maggo dātabbo. Yo pacchā jantāgharā nikkhamati sace jantāgharaṃ

cikkhallaṃ hoti dhovitabbaṃ. Mattikādoṇikaṃ dhovitvā jantāgharapīṭhaṃ paṭisāmetvā aggiṃ

vijjhāpetvā dvāraṃ thaketvā pakkamitabbaṃ.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhūnaṃ jantāgharavattaṃ yathā bhikkhūhi jantāghare vattitabbanti.

".

Vaccakuṭivattaṃ

13. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu brāhmaṇa jātiko vaccaṃ katvā na icchati

ācametuṃ ko imaṃ vasalaṃ duggandhaṃ āmasissatīti. Tassa vaccamagge kimi saṇṭhāsi. Atha

kho so bhikkhū bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesi.

" Kimpana tvaṃ āvuso vaccaṃ katvā na ācamesī"ti.

"Evamāvuso"ti.

[BJT Page 372] [\x 372/]

Ye te bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyantī khiyanti

vipācenti: " kathaṃ hi nāma bhikkhu vaccaṃ katvā na āvamessatī"ti.

Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu vaccaṃ katvā na ācamesī"ti.

"Saccaṃ bhagavā"

"Saccaṃ kiri bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā

bhattaggaṃ gacchissanti vokkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchissanti, therepi

bikkhū anupakhajja nisīdissanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi

ottharitvā nisīdissantīti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na

senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañcheva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

" Na bhikkhave vaccaṃ katvā sati udake na āvametabbaṃ. Yo na ācameyya āpatti

dukkaṭassā"ti.

14. Tena kho pana samayena bhikkhu vaccakuṭiyā yathāvuḍḍaṃ vaccaṃ karonti. Navakā

bhikkhu paṭhamataraṃ āgantvā vaccitā āgamenti. Te vaccaṃ sandhārentā mucchitā

papatanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Saccaṃ kira bhikkhave"

"Saccaṃ kiri bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā

bhattaggaṃ gacchissanti vokkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchissanti, therepi

bikkhū anupakhajja nisīdissanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi

ottharitvā nisīdissantīti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na

senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañcheva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

"Na bhikkhave vaccakuṭiyā yathāvuḍḍaṃ vacco kātabbo. Yo kareyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave āgatapaṭipāṭiyā vaccaṃ kātunti. "

15. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū atisahasāpi vaccakuṭiṃ pavisanti.

Ubbhujitvā pi pavisanti. Nitthunantāpi vaccaṃ karontī. Dantakaṭṭhaṃ khādantāpi vaccaṃ

karonti. Bahiddhāpi vaccadoṇikāya vaccaṃ karonti. Bahiddhāpi passāvadoṇikāya passāvaṃ

karonti. Passāvadoṇikāya kheḷaṃ karonti. Pharusenapi kaṭṭhena avalekhanti

avalekhanakaṭṭhampi vaccakupamhi pātenti. Atisahasāpi nikkhamanti. Ubbhujitvāpi

nikkhamanti. Capucapukārakampi ācamenti. Ācamanasarāvake pi udakaṃ sesenti. Ye te

bhikkhu appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti [PTS Page

222] [\q 222/] vipācentifa " kathaṃ hī nāma chabbaggiyā bhikkhu atisahasāpi

vaccakuṭiṃ pavisissanti ubbhajitvā pi pavisissanti. Nitthunantāpi vaccaṃ karissantī.

Dantakaṭṭhaṃ khādantāpi vaccaṃ karissanti. Bahiddhāpi vaccadoṇikāya vaccaṃ karissanti.

Bahiddhāpi passāvadoṇikāya passāvaṃ karissanti. Passāvadoṇikāya kheḷaṃ karissanti.

Pharusenapi kaṭṭhena avalekhissanti avalekhanakaṭṭhampi vaccakupamhi pātessanti.

Atisahasāpi nikkhamissanti. Ubbhujitvāpi nikkhamissanti. Capucapukārakampi ācamessanti.

Ācamanasarāvake pi udakaṃ sesessantī"ti.

[BJT Page 374] [\x 374/]

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

"Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā

bhattaggaṃ gacchissanti vokkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchissanti, therepi

bikkhū anupakhajja nisīdissanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi

ottharitvā nisīdissantīti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na

senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañcheva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi.

"Tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ vaccakuṭivattaṃ paññāpessāmi yathā bhikkhuhi vaccakuṭiyā

vattitabbaṃ:

Yo vaccakuṭiṃ gacchati tena bahi ṭhitena ukkāsitabbaṃ. Anto nisinnenapi ukkāsitabbaṃ.

Cīvaravaṃse vā cīvara rajjuyā vā cīvaraṃ nikkhipitvā sādhukaṃ ataramānena vaccakuṭi

pavisitabbā. Nātisahasā pavisitabbā. Na ubbhajitvā pavisitabbā. Vaccapādukāya ṭhitena

ubbhajitabbaṃ. Na nitthunantena vacco kātabbo. Na dantakaṭṭhaṃ khādantena vacco

kātabbo. Na bahiddhā vaccadoṇikāya vacco kātabbo. Na bahiddhā passāvadoṇikāya

passāvo kātabbo. Na passāvadoṇikāya kheḷo kātabbo. Na pharusena kaṭṭhena

avalekhitabbaṃ. Na avalekhanakaṭṭhaṃ vaccakupamhi pātetabbaṃ. Vaccapādukāya ṭhitena

paṭicchādetabbaṃ. Nātisahasā nikkhamitabbaṃ. Na ubbhajitvā nikkhamitabbaṃ.

Ācamanapādukāya ṭhitena ubbhajitabbaṃ. Na capucapukārakena ācametabbaṃ. Na

ācamanasarāvake udakaṃ sesetabbaṃ. Ācamanapādukāya ṭhitena paṭicchādetabbaṃ. Sace

vaccakuṭi ūhatā hoti dhovitabbā. Sace avalekhana. Pīṭharo pūro hoti avalekhanakaṭṭhaṃ

chaḍḍetabbaṃ. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace paribhaṇḍaṃ

uklāpaṃ hoti paribhaṇḍaṃ sammajjitabbaṃ. Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti pariveṇaṃ

sammajjitabbaṃ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti koṭṭhako sammajjitabbo. Sace ācamanakumhiyā

udakaṃ na hoti ācamanakumhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

Idaṃ kho bhikkhave bhikkhūnaṃ vañcakuṭivattaṃ yathā bhikkhūhi vaccakuṭiyā vattitabbanti.

"

[BJT Page 376] [\x 376/]

Upajjhāyavattaṃ

16. Tena kho pana samayena saddhivihārikā upajjhāyesu na sammāvattanti. Ye te bhikukhu

appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti kathaṃ

hi nāma saddhivihārikā upajjhāyesu na sammāvattissantī"ti.

Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira bhikkhave saddhivihārikā upajjhāyesu na sammāvattantī"ti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave saddhivihārikā [PTS Page 223] [\q

223/] upajjhāyesu na sammāvattissanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya

pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ bhikkhave appasantānaṃ ceva appasādāya

pasannānaṃ ca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi:

"Tena hi bhikkhave saddhivihārikānaṃ upajjhāyesu vattaṃ paññāpessāmi yathā

saddhivihārikehi upajjhāyesu vattitabbaṃ".

"Saddhivihārikena bhikkhave upajjhāyamhi sammāvattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammāvattanā:

Kālasseva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dantakaṭṭhaṃ

dātabbaṃ. Mukhodakaṃ dātabbaṃ. Āsanaṃ paññāpetabbaṃ. Sace yāgu hoti bhājanaṃ dhovitvā

yāgu upanāmetabbā. Yāgu pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā

sādhukaṃ aparighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṃ. Upajjhāyamhi uṭṭhite āsanaṃ

uddharitabbaṃ.

Sace so deso uklāpo hoti, so deso sammajjitabbo. Sace upajjhāyo gāmaṃ pavisitukāmo hoti

nivāsanaṃ dātabbaṃ. Paṭinivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ. Kāyabandhanaṃ dātabbaṃ. Saguṇaṃ

katvā saṅghāṭiyo dātabbā, dhovitvā patto saudako dātabbo. Sace upajjhāyo pacchāsamaṇaṃ

ākaṅkhati, timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā

saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā

upajjhāyassa pacchāsamaṇena hotabbaṃ. Nātidūre gantabbaṃ, na accāsanne gantabbaṃ.

Pattapariyāpannaṃ paṭiggahetabbaṃ.

[BJT Page 378] [\x 378/]

Na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Upajjhāyo āpattisāmantā

bhaṇamāno nivāretabbo. Nivattantena paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññāpetabbaṃ.

Pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Paccuggantvā pattacīvaraṃ

paṭiggahetabbaṃ. Paṭinivāsanaṃ dātabbaṃ. Nivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ. Sace cīvaraṃ sinnaṃ

hoti muhuttaṃ uṇhe otāpetabbaṃ. Na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabbaṃ. Cīvaraṃ

saṅgharitabbaṃ. Cīvaraṃ saṅgharantena caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā1 cīvaraṃ

saṅgharitabbaṃ, mā majjhebhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbaṃ.

17. Sace piṇḍapāto hoti upajjhāyo ca bhuñjitukāmo hoti udakaṃ datvā piṇḍapāto

upanāmetabbo. Upajjhāyo pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ

paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ

uṇhe otāpetabbo. Na ca uṇhe patto nidahitabbo. [PTS Page 224] [\q 224/] pattacīvaraṃ

nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena

heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya

bhūmiyā patto nikkhipitabbo.

Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā

cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

Upajjhāyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

paṭisāmetabbaṃ, sace so deso uklāpo hoti so deso sammajjitabbo.

Sace upajjhāyo nahāyitukāmo hoti nahānaṃ paṭiyāde tabbaṃ. Sace sītena attho hoti sītaṃ

paṭiyādetabbaṃ. Sace uṇhena attho hoti uṇhaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace upajjhāyo jantāgharaṃ

pavisitukāmo hoti cuṇṇaṃ sannetabbaṃ. Mattikā temetabbā. Chantāgharapīṭhaṃ ādāya

upajjhāyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṃ datvā cīvaraṃ paṭiggahetvā

ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Cuṇṇaṃ dātabbaṃ. Mattikā dātabbā. Sace ussahati jantāgharaṃ

pavisitabbaṃ. Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca

paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ.

1. Ussādetvā- sīmu.

[BJT Page 380] [\x 380/]

Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ. Na navā bhikkhu āsanena paṭibāhitabbā.

Jantāghare upajjhāyassa parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṃ

ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ. Udakepi

upajjhāyassa parikammaṃ kātabbaṃ. Nahānena paṭhamataraṃ uttaritvā antano gattaṃ

vodakaṃ katvā nivāsetvā upajjhāyassa gattato udakaṃ pamajjitabbaṃ. Nivāsanaṃ dātabbaṃ.

Saṅghāṭi dātabbā. Jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññāpetabbaṃ.

Pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Upajjhāyo pānīyena

pucchitabbo.

18. Sace uddisāpetukāmo hoti uddisāpetabbo. Sace paripucchitukāmo hoti paripucchitabbo.

Yasmiṃ vihāre upajjhāyo viharati sace so vihāro uklāpo hoti sace ussahati sodhetabbo.

Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ.

Nisīdanapaccattharaṇaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Bhisibimbohanaṃ nīharitvā

ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Mañco nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena

asaṅghaṭṭantena nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo, pīṭhaṃ nīcaṃ katvā sādhukaṃ

aparighaṃsantena asaṃghaṭṭantena nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Kavāṭapīṭhaṃ

nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena [PTS Page 225] [\q 225/] asaṅghaṭṭantena

nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbā.

Kheḷamallako nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo. Apassenaphalakaṃ nīharitvā ekamantaṃ

nikkhipitabbaṃ. Bhūmmattharaṇaṃ yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ

nikkhipitabbaṃ.

Sace vihāre santānakaṃ hoti ullokā paṭhamaṃ ohāretabbaṃ. Alokasandikaṇṇabhāgā

pamajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhittikaṇṇakitā hoti coḷakaṃ temetvā pīḷetvā

pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti coḷakaṃ temetvā pīḷetvā

pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhumi udakena paripphositvā paripphositvā samajjitabbā 'mā

vihāro rajena ūhaññi'ti. Saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍetabbaṃ.

[BJT Page 382] [\x 382/]

Bhūmmattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ

paññāpetabbaṃ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā.

Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena

asaṅghaṭṭantena (kavāṭapiṭṭhaṃ) atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpetabbo. Pīṭhaṃ otāpetvā

sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena asaṅghaṭṭantena

(kavāṭapiṭṭhaṃ) atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpetabbaṃ. Kavāṭapiṭṭhaṃ otāpetvā

sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena asaṅghaṭṭhantena atiharitvā

yathāṭhāne ṭhapetabbaṃ. Bhisibimbohanaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā

yathāpaññattaṃ paññāpetabbaṃ. Nisīdanapaccattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā

atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpetabbaṃ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā

yathāṭhāne ṭhapetabbo. Apassenaphalakaṃ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne

ṭhapetabbaṃ.

19. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena

hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca

anantarahitāya bhumiyā patto nikkhipitabbo, cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ

gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvara rajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato

bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā

vātā vāyanti pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti uttarā vātapānā

thaketabbā. Sace [PTS Page 226] [\q 226/] dakkhiṇā sarājā vātā vāyanti dakkhiṇā

vātapānā thaketabbā.

Sace sītakālo hoti divā vātapānā vivaritabbā. Rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti divā

vātapānā thaketabbā. Rattiṃ vivaritabbā.

Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti

koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace

aggisālā uklāpā hoti aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti vaccakuṭi

sammajjitabbā.

Sace pānīyaṃ na hoti pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti

paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace ācamanakumhiyā udakaṃ na hoti ācamanakumhiyā

udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

[BJT Page 384] [\x 384/]

20. Sace upajjhāyassa anabhirati uppannā hoti, saddhivihārikena vūpakāsetabbā

vūpakāsāpetabbā dhammakathā vāssakātabbā. Sace upajjhāyassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti

saddhivihārikena vinodetabbaṃ, vinodāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace

upajjhāyassa diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti saddhivihārikena vivecetabbaṃ, vivecāpetabbaṃ,

dhammakathā vāssa kātabbā. Sace upajjhāyo garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho

saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa parivāsaṃ

dadeyyā'ti.

Sace upajjhāyo mūlāya paṭikassanāraho hoti saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu

kho saṅgho upajjhāyaṃ mūlāya paṭikasseyyā'ti. Sace upajjhāyo mānattāraho hoti

saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa mānattaṃ dadeyyā'ti.

Sace upajjhāyo abbhānāraho hoti saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ kinti nu kho saṅgho

upajjhāyaṃ abbheyyā'ti. Sace saṅgho upajjhāyassa kammaṃ kattukāmo hoti tajjinīyaṃ vā

niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, saddhivihārikena

ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho saṅgho upajjhāyassa kammaṃ na kareyya lahukāya vā

parināmeyyā'ti. Kataṃ vā panassa hoti saṅghena kammaṃ tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā

pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇiyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā, saddhivihārikena ussukkaṃ kātabbaṃ

'kinti nu kho upajjhāyo sammā vatteyya lomaṃ pāteyya netthāraṃ vatteyya saṅgho taṃ

kammaṃ paṭippassambheyyā'ti.

21. Sace upajjhāyassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ [PTS Page 227] [\q 227/] hoti,

saddhivihārikena dhovitabbaṃ ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ

dhovīyethā'ti. Sace upajjhāyassa cīvaraṃ kātabbaṃ hoti saddhivihārikena kātabbaṃ.

Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ karīyethā'ti. Sace upajjhāyassa

rajanaṃ pacitabbaṃ hoti saddhivihārikena pacitabbaṃ. Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho

upajjhāyassa rajanaṃ pacīyethā'ti. Sace upajjhāyassa cīvaraṃ rajitabbaṃ hoti

saddhivihārikena rajitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho upajjhāyassa cīvaraṃ

rajīyethā'ti. Cīvaraṃ rajantena sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajitabbaṃ. Na

ca acchinne theve pakkamitabbaṃ.

[BJT Page 386] [\x 386/]

Na upajjhāyaṃ anāpucchāekaccassa patto dātabbo, na ekaccassa patto paṭiggahetabbo, na

ekaccassa cīvaraṃ dātabbaṃ, na ekaccassa cīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ, na ekaccassa parikkhāro

dātabbo, na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo, na ekaccassa kesā chettabbā, na ekaccena

kesā chedāpetabbā, na ekaccassa parikammaṃ kātabbaṃ, na ekaccena parikammaṃ

kārāpetabbaṃ, na ekaccassa veyyāvacco kātabbo, na ekaccena veyyāvacco kārāpetabbo, na

ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṃ, na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo, na ekaccassa

piṇḍapāto nīharitabbo, na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo.

Na upajjhāyaṃ anāpucchā gāmo pavisitabbo, na susānaṃ gantabbaṃ, na disā pakkamitabbā.

Sace upajjhāyo gilāno hoti yāvajīvaṃ upaṭṭhāpetabbo, vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ.

Idaṃ kho bhikkhave saddhivihārikānaṃ upajjhāyesu vattaṃ yathā saddhivihārikehi

upajjhāyesu vattitabbanti. "

Saddhivihārikavattaṃ.

22. Tena kho pana samayena upajjhāyā saddhivihārikesu na sammāvattanti. Ye te bhikkhū

appiccā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " kathaṃ

hi nāma upajjhāyā saddhivihārikesu na sammā vattissantī"ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Saccaṃ kira bhikkhave upajjhāyā

saddhivihārikesu na sammā vattantī"ti.

"Saccaṃ bhagavā"

"Saccaṃ kiri bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā

bhattaggaṃ gacchissanti vokkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchissanti, therepi

bikkhū anupakhajja nisīdissanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi

ottharitvā nisīdissantīti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na

senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañcheva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: " tena hi bhikkhave

upajjhāyānaṃ saddhivihārikesu vattaṃ paññāpessāmi yathā upajjhāyehi saddhivihārikesu

vattitabbaṃ. "

"Upajjhāyena bhikkhave saddhivihārikamhi sammā vattitabbaṃ. [PTS Page 228] [\q 228/]

tatrāyaṃ sammā vattanā:

[BJT Page 388] [\x 388/]

Upajjhāyena bhikkhave saddhivihāriko saṅgahetabbo, anuggahetabbo, uddesena

paripucchāya ovādena anusāsaniyā. Sace upajjhāyassa patto hoti, saddhivihārikassa patto na

hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa patto dātabbo. Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho

saddhivihārikassa patto uppajjiyethā'ti. Sace upajjhāyassa cīvaraṃ hoti, saddhivihārikassa

cīvaraṃ na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa cīvaraṃ dātabbaṃ. Ussukkaṃ vā kātabbaṃ

'kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṃ uppajjiyethā'ti. Sace upajjhāyassa parikkhāro hoti,

saddhivihārikassa parikkhāro na hoti, upajjhāyena saddhivihārikassa parikkhāro dātabbo.

Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho saddhivihārikassa parikkhāro uppajjiyethā'ti.

23. Sace saddhivihāriko gilāno hoti, kālasseva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ,

mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ paññāpetabbaṃ. Sace yāgu hoti bhājanaṃ dhovitvā yāgu

upanāmetabbā. Yāguṃ pītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ

aparighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṃ. Saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṃ

uddharitabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti so deso sammajjitabbo.

Sace saddhivihāriko gāmaṃ pavisitukāmo hoti nivāsanaṃ dātabbaṃ. Paṭinivāsanaṃ

paṭiggahetabbaṃ. Kāyabandhanaṃ dātabbaṃ. Saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā. Dhovitvā

patto saudako dātabbo. Ettāvatā nivattissatīti. Āsanaṃ paññāpetabbaṃ. Pādodakaṃ

pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Paccuggantvā pattacīvaraṃ

paṭiggahetabbaṃ. Paṭinivāsanaṃ dātabbaṃ. Nivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ. Sace cīvaraṃ sinnaṃ

hoti muhuttaṃ uṇhe otāpetabbaṃ. Na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabbaṃ. Cīvaraṃ

saṅgharitabbaṃ. Cīvaraṃ saṅgharantena caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā cīvaraṃ

saṅgharitabbaṃ, mā majjhe bhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbaṃ.

Sace piṇḍapāto hoti saddhivihāriko ca bhuñjitukāmo hoti udakaṃ datvā piṇḍapāto

upanāmetabbo. Saddhivihāriko pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ

paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ

uṇhe otāpetabbo. Na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ

nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena [PTS Page 229] [\q 229/]

heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpiṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya

bhūmiyā patto nikkhipitabbo.

[BJT Page 390] [\x 390/]

Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā

cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

Saddhivihārikamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Pādodakaṃ pādapiṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

paṭisāmetabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti so deso sammajjitabbo.

24. Sace saddhivihāriko nahāyitukāmo hoti nahānaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace sītena attho hoti

sītaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace uṇhena attho hoti uṇhaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace saddhivihāriko

jantāgharaṃ pavisitukāmo hoti cuṇṇaṃ sannetabbaṃ. Mattikā temetabbā. Jantāgharapīṭhaṃ

ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṃ datvā cīvaraṃ paṭiggahetvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ.

Cuṇṇaṃ dātabbaṃ. Mattikā dātabbā. Sace ussahati jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Jantāgharaṃ

pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ

pavisitabbaṃ.

Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhetabbā.

Jantāghare saddhivihārikassa parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāgharā nikkhamantena

jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ.

Udakepi saddhivihārikassa parikammaṃ kātabbaṃ. Nahānena paṭhamataraṃ uttaritvā attano

gattaṃ codakaṃ katvā nivāsetvā saddhivihārikassa gattato udakaṃ pamajjitabbaṃ. Nivāsanaṃ

dātabbaṃ. Saṅghāṭi dātabbā. Jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ

paññāpetabbaṃ. Pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Saddhivihāriko

pānīyena pucchitabbo.

Yasmiṃ vihāre saddhivihāriko viharati sace so vihāro uklāpo hoti sace ussahati sodhetabbo.

Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ

Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā

vātā vāyanti pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti uttarā vātapānā

thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarājā vātā vāyanti dakkhiṇā vātapānā thaketabbā.

Sace sītakālo hoti divā vātapānā vivaritabbā. Rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti divā

vātapānā thaketabbā. Rattiṃ vivaritabbā.

Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti

koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace

aggisālā uklāpā hoti aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti vaccakuṭi

sammajjitabbā.

Sace pānīyaṃ na hoti pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti

paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace ācamanakumhiyā udakaṃ na hoti ācamanakumhiyā

udakaṃ āsiñciṃ tabbaṃ. Sace saddhivihārikassa anabhirati uppannā hoti upajjhāyena

vūpakāsetabbā. Vūpakāsāpetabbā. Dhammakathā vāssa kātabbā. Sace saddhivihārikassa

kukkuccaṃ uppannaṃ hoti upajjhāyena vinodetabbaṃ. Vinodāpetabbaṃ. Dhammakathā vāssa

kātabbā. Sace saddhivihārikassa [PTS Page 230] [\q 230/] diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti

upajjhāyena vivecetabbaṃ. Vivecāpetabbaṃ. Dhammakathā vāssakātabbā.

[BJT Page 392] [\x 392/]

25. Sace saddhivihāriko garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho upajjhāyena ussukkaṃ

kātabbaṃ 'kitti nu kho saṅgho saddhivihārikassa parivāsaṃ dadeyyā'ti. Sace saddhivihāriko

mūlāya paṭikassanāraho hoti upajjhāyena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho saṅgho

saddhivihārikaṃ mūlāyapaṭikasseyyā'ti. Sace saddhivihāriko mānattāraho hoti upajjhāyena

ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho saṅgho saddhivihārikassa mānattaṃ dadeyyā'ti. Sace

saddhivihāriko abbhānāraho hoti upajjhāyena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho saṅgho

saddhivihārikaṃ abbheyyā'ti.

Sace saṅgho saddhivihārikassa kammaṃ kattukāmo hoti tajjinīyaṃ vā niyassaṃ vā

pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā upajjhāyena ussukkaṃ kātabbaṃ, 'kinti

nu kho saṅgho saddhivihārikassa kammaṃ na kareyya lahukāya vā parināmeyyā'ti. Kataṃ vā

panassa hoti saṅghena kammaṃ tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ

vā ukkhepanīyaṃ vā upajjhāyena ussukkaṃ kātabbaṃ, ' kinti nu kho saddhivihāriko sammā

vatteyya lomaṃ pāteyya netthāraṃ vatteyya saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyā'ti.

Sace saddhivihārikassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti upajjhāyena ācikkhitabbaṃ 'evaṃ

dhoveyyāsī'ti. Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṃ dhovīyethā'ti.

Sace saddhivihārikassa cīvaraṃ kātabbaṃ hoti upajjhāyena ācikkhitabbaṃ 'evaṃ kareyyāsī'ti.

Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṃ karīyethā'ti. Sace

saddhivihārikassa rajanaṃ pacitabbaṃ hoti upajjhāyena ācikkhitabbaṃ 'evaṃ paceyyāsī'ti.

Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho saddhivihārikassa rajanaṃ pacīyethā'ti. Sace

saddhivihārikassa cīvaraṃ rajitabbaṃ hoti upajjhāyena ācikkhitabbaṃ 'evaṃ rajeyyāsī'ti.

Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho saddhivihārikassa cīvaraṃ rajiyethā'ti. Cīvaraṃ

rajantena sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajitabbaṃ. Na ca acchinnetheve

pakkamitabbaṃ. Sace saddhivihāriko gilāno hoti yāvajīvaṃ upaṭṭhāpetabbo vuṭṭhānamassa

āgametabbaṃ.

Idaṃ kho bhikkhave [PTS Page 231] [\q 231/] upajjhāyānaṃ saddhivihārikesu vattaṃ

yathā upajjhāyehi saddhivihārikesu vattitabbanti.

Dutiyabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 394] [\x 394/]

Ācariyavattaṃ

26. Tena kho pana samayena antevāsikā ācariyesu na sammā vattanti. Ye te bhikkhū

appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'kathaṃ

hi nāma antevāsikā ācariyesu na sammā vattissantī'ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Saccaṃ kiri bhikkhave antevāsikā ācariyesu na sammā vattantī"ti. Saccaṃ bhagavā.

"Saccaṃ kiri bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā

bhattaggaṃ gacchissanti vokkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchissanti, therepi

bikkhū anupakhajja nisīdissanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi

ottharitvā nisīdissantīti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na

senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañcheva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi. " Tenahi bhikkhave

antevāsikānaṃ ācariyesu vattaṃ paññāpessāmi yathā antevāsikehi ācariyesu vattitabbaṃ. "

"Antevāsikena bhikkhave ācariyamhi sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammā vattanā:

Kālasseva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dantakaṭṭhaṃ

dātabbaṃ. Mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ paññāpetabbaṃ. Sace yāgu hoti bhājanaṃ dhovitvā

yāgu upanāmetabbā. Yāgupītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā

sādhukaṃ aparighaṃsantena dhovitvā paṭisāmetabbaṃ. Ācariyamhi vuṭṭhite āsanaṃ

uddharitabbaṃ.

Sace so deso uklāpo hoti so deso sammajjitabbo. Sace ācariyo gāmaṃ pavisitukāmo hoti

nivāsanaṃ dātabbaṃ. Paṭinivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ. Kāyabandhanaṃ dātabbaṃ. Saguṇaṃ

katvā saṅghāṭiyo dātabbā dhovitvā patto saudako dātabbo. Sace ācariyo pacchāsamaṇaṃ

ākaṅkhati timaṇḍalaṃ paṭicchādentena parimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā

saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo pārupitvā gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā dhovitvā pattaṃ gahetvā

ācariyassa pacchāsamaṇena hotabbaṃ. Nātidūre gantabbaṃ. Nāccāsanne gantabbaṃ.

Pattapariyāpannaṃ paṭiggahetabbaṃ.

[BJT Page 396] [\x 396/]

27. Na ācariyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbā. Ācariyo āpattisāmantā

bhaṇamāno nivāretabbo. Nivattantena paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññāpetabbaṃ.

Pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Paccuggantvā pattacīvaraṃ

paṭiggahetabbaṃ. Paṭinivāsanaṃ dātabbaṃ nivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ. Sace cīvaraṃ sinnaṃ

hoti muhuttaṃ uṇhe otāpetabbaṃ. Na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabbaṃ. Cīvaraṃ

saṅgharitabbaṃ. Cīvaraṃ saṅgharantena caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvā cīvaraṃ

saṅgharitabbaṃ mā majjhebhaṅgo ahosīti. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbaṃ.

Sace piṇḍapāto hoti ācariyo ca bhuñjitukāmo hoti udakaṃ datvā piṇḍapāto upanāmetabbo.

Ācariyo pānīyena pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā

sādhukaṃ aparighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ uṇhe otāpetabbo. Na ca

uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena

pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto

nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena

ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā

pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

Ācariyamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Pādodakaṃ pādapiṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ

paṭisāmetabbaṃ. Sace so deso uklāpo hoti so deso sammajjitabbo.

Sace ācariyo nahāyitukāmo hoti nahānaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace sītena attho hoti sītaṃ

paṭiyādetabbaṃ. Sace uṇhena attho hoti uṇhaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace ācariyo jantāgharaṃ

pavisitukāmo hoti cuṇṇaṃ sannetabbaṃ. Mattikā temetabbā. Jantāgharapīṭhaṃ ādāya

ācariyassa piṭṭhito piṭṭhito gantvā jantāgharapīṭhaṃ datvā cīvaraṃ paṭiggahetvā

ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Cuṇṇaṃ dātabbaṃ. Mattikā dātabbā. Sace ussahati jantāgharaṃ

pavisitabbaṃ. Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca

paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ.

[BJT Page 398. [\x 398/] ]

28. Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhetabbā,

jantāghare ācariyassa parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāgharā nikkhamantena jantāgharapīṭhaṃ

ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ. Udakepi ācariyassa

parikammaṃ kātabbaṃ. Nahānena paṭhamataraṃ uttaritvā attano gattaṃ vodakaṃ katvā

nivāsetvā ācariyassa gattato udakaṃ pamajjitabbaṃ. Nivāsanaṃ dātabbaṃ. Saṅghāṭi dātabbā.

Jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ paññāpetabbaṃ. Pādodakaṃ

pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Ācariyo pānīyena pucchitabbo. Sace

uddisāpetukāmo hoti uddisāpetabbo. Sace paripucchitukāmo hoti paripucchitabbo.

Yasmiṃ vihāre ācariyo viharati sace so vihāro uklāpo hoti sace ussahati sodhetabbo. Vihāraṃ

sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ:

nisīdanapaccattharaṇaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Bhisi - bimbohanaṃ nīharitvā

ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Mañco nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena

asaṅghaṭṭantena kavāṭapiṭṭhaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbo. Pīṭhaṃ nīcaṃ katvā

sādhukaṃ aparighaṃsantena asaṅghaṭṭantena kavāṭapiṭṭhaṃ nīharitvā nikkhipitabbaṃ.

Mañcapaṭipādakā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbā. Kheḷamallako nīharitvā ekamantaṃ

nikkhipitabbo. Apassenaphalakaṃ nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Bhummattharaṇaṃ

yathāpaññattaṃ sallakkhetvā nīharitvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ.

Sace vihāre santānakaṃ hoti ullokā paṭhamaṃ ohāretabbaṃ. Ālokasandhikaṇṇabhāgā

sammajjitabbā. Sace gerukaparikammakatā bhitti kaṇṇakitā hoti coḷakaṃ temetvā pīḷetvā

pamajjitabbā. Sace kāḷavaṇṇakatā bhūmi kaṇṇakitā hoti coḷakaṃ temetvā pīḷetvā

pamajjitabbā. Sace akatā hoti bhūmi udakena paripphositvā sammajjitabbā 'mā vihāro rajena

ūhaññi'ti. Saṅkāraṃ vicinitvā ekamantaṃ chaḍḍetabbaṃ.

29. Bhummattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathā paññattaṃ

paññāpetabbaṃ. Mañcapaṭipādakā otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbā.

Mañco otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena

asaṅghaṭṭantena kavāṭapiṭṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpetabbo. Pīṭhaṃ otāpetvā

sodhetvā papphoṭetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena asaṅghaṭṭantena

kavāṭapiṭṭhaṃ atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpetabbaṃ. Bhisi bimbohanaṃ otāpetvā

sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ paññāpetabbaṃ.

[BJT Page 400] [\x 400/]

Nisidanapaccattharaṇaṃ otāpetvā sodhetvā papphoṭetvā atiharitvā yathāpaññattaṃ

paññāpetabbaṃ. Kheḷamallako otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbo.

Apassenaphalakaṃ otāpetvā pamajjitvā atiharitvā yathāṭhāne ṭhapetabbaṃ.

Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena

hatthena heṭṭhāmañcaṃ vā heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca

anantarahitāya bhūmiyā patto nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ

gahetvā ekena hatthena cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato

bhogaṃ katvā cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ.

Sace pūratthimā sarajā vātā vāyanti puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā

vātā vāyanti pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti uttarā vātapāna

thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarajā vātā vāyanti dakkhīṇā vātapānā thaketabbā. Sace

uṇhakālo hoti divā vātapānā thaketabbā, rattiṃ vivaritabbā. Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti

pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti koṭṭhako sammajjitabbo. Sace

upaṭṭhānasālā uklāpā hoti upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace aggisālā uklāpā hoti aggisālā

sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti vaccakuṭi sammajjitabbā. Sace pānīyaṃ na hoti

pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ.

Sace ācamanakumhiyā udakaṃ na hoti ācamanakumhiyā udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

30. Sace ācariyassa anabhirati uppannā hoti antevāsikena vūpakāsetabbā, vūpakāsāpetabbā,

dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti, antevāsikena

vinodetabbaṃ, vinodāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace ācariyassa diṭṭhigataṃ

uppannaṃ hoti antevāsikena vivecetabbaṃ vivecāpetabbaṃ, dhammakathā vāssakātabbā. Sace

ācariyo garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti

nu kho saṅgho ācariyassa parivāsaṃ dadeyyā'ti.

[BJT Page 402] [\x 402/]

Sace ācariyo mūlāya paṭikassanāraho hoti antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho

saṅgho ācariyaṃ mūlāya paṭikasseyyā'ti. Sace ācariyo mānantāraho hoti antevāsikena

ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho saṅgho ācariyassa mānattaṃ dadeyyā'ti. Sace ācariyo

abbhānāraho hoti antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho saṅgho ācariyaṃ

abbheyyā'ti. Sace saṅgho ācariyassa kammaṃ kattukāmo hoti tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā

pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti

nu kho saṅgho ācariyassa kammaṃ na kareyya lahukāya vā pariṇāmeyyā'ti. Kataṃ vā

panassa hoti saṅghena kammaṃ tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ

vā ukkhepanīyaṃ vā, antevāsikena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho ācariyo sammāvatteyya,

lomaṃ pāteyya, netthāraṃ vatteyya, saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassamheyyā'ti.

Sace ācariyassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti antevāsikena dhovitabbaṃ ussukkaṃ vā kātabbaṃ

'kinti nu kho ācariyassa cīvaraṃ dhoviyethā'ti. Sace ācariyassa cīvaraṃ kātabbaṃ hoti,

antevāsikena kātabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho ācariyassa cīvaraṃ karīyethā'ti.

Sace ācariyassa rajanaṃ pavitabbaṃ hoti, antevāsikena pacitabbaṃ, ussukkaṃ vā kātabbaṃ '

kinti nu kho ācariyassa rajanaṃ pacīyethā'ti. Sace ācariyassa cīvaraṃ rajitabbaṃ hoti,

antevāsikena rajitabbaṃ. Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho ācariyassa cīvaraṃ rajiyethā'ti.

Cīvaraṃ rajantena sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajitabbaṃ. Na ca acchinne

theve pakkamitabbaṃ.

Na ācariyaṃ anāpucchā ekaccassa patto dātabbo. Na ekaccassa patto paṭiggahetabbo. Na

ekaccassa cīvaraṃ dātabbaṃ. Na ekaccassa cīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ. Na ekaccassa

parikkhāro dātabbo. Na ekaccassa parikkhāro paṭiggahetabbo. Na ekaccassa kesā chettabbā.

Na ekaccena kesā chedāpetabbā. Na ekaccassa parikammaṃ kātabbaṃ. Na ekaccena

parikammaṃ kārāpetabbaṃ. Na ekaccassa veyyāvacco kātabbo. Na ekaccena veyyāvacco

kārāpetabbo. Na ekaccassa pacchāsamaṇena hotabbaṃ. Na ekacco pacchāsamaṇo ādātabbo.

Na ekaccassa piṇḍapāto nīharitabbo. Na ekaccena piṇḍapāto nīharāpetabbo.

[BJT Page 404] [\x 404/]

Na āvariyaṃ anāpucchā gāmo pavisitabbo. Na susānaṃ gantabbaṃ na disā pakkamitabbā.

Sace ācariyo gilāno hoti yāvajīvaṃ upaṭṭhāpetabbo. Vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ.

Idaṃ kho bhikkhave antevāsikānaṃ ācariyesu vattaṃ yathā antevāsikehi ācariyesu

vattitabbanti. "

31. Tena kho pana samayena ācariyā antevāsikesu na sammā vattanti. Ye te bhikkhu

appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " kathaṃ

hi nāma ācariyā antevāsikesu na sammā vattissantī"ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

bhikkhu paṭipucchi: "saccaṃ kira bhikkhave ācariyā antevāsikesu na sammā vattantī"ti.

"Saccaṃ bhagavā".

"Saccaṃ kiri bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā

bhattaggaṃ gacchissanti vokkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchissanti, therepi

bikkhū anupakhajja nisīdissanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi

ottharitvā nisīdissantīti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na

senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañcheva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi. "Tena hi bhikkhave,

ācariyānaṃ antevāsikesu vattaṃ paññāpessāmi yathā ācariyehi antevāsikesu vattitabbaṃ. "

"Ācariyena bhikkhave antevāsikamhi sammā vattitabbaṃ. Tatrāyaṃ sammā vattanā:

Ācariyena bhikkhave, antevāsiko saṅgahetabbo. Anuggahe tabbo uddesena paripucchāya

ovādena anusāsaniyā. Sace ācariyassa patto hoti, antevāsikassa patto na hoti, ācariyena

antevāsikassa patto dātabbo. Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho antevāsikassa patto

uppajjiyethā'ti.

Sace ācariyassa cīvaraṃ hoti antevāsikassa cīvaraṃ na hoti ācariyena antevāsikassa cīvaraṃ

dātabbaṃ. Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṃ uppajjiyethā'ti.

Sace ācariyassa parikkhāro hoti antevāsikassa parikkhāre na hoti. Ācariyena antevāsikassa

parikkhāro dātabbo. Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho antevāsikassa parikkhāro

uppajjiyethā'ti.

[BJT Page 406] [\x 406/]

32. Sace antevāsiko gilāno hoti kālasseva uṭṭhāya dantakaṭṭhaṃ dātabbaṃ. Mukhodakaṃ

dātabbaṃ. Āsanaṃ paññāpetabbaṃ. Sace yāgu hoti bhājanaṃ dhovitvā yāgu upanāmetabbā.

Yāgupītassa udakaṃ datvā bhājanaṃ paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena

dhovitvā paṭisāmetabbaṃ. Antevāsikamhi uṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Sace so deso

uklāpo hoti so deso sammajjitabbo.

Sace antevāsiko gāmaṃ pavisitukāmo hoti nivāsanaṃ dātabbaṃ. Paṭinivāsanaṃ

paṭiggahetabbaṃ. Kāyabandhanaṃ dātabbaṃ. Saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā. Dhovitvā

patto saudako dātabbo. 'Ettāvatā nivattissatī'ti āsanaṃ paññāpetabbaṃ. Pādodakaṃ

pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Paccuggantvā pattacīvaraṃ

paṭiggahetabbaṃ. Paṭinivāsanaṃ dātabbaṃ. Nivāsanaṃ paṭiggahetabbaṃ.

Sace cīvaraṃ sinnaṃ hoti muhuttaṃ uṇhe otāpetabbaṃ. Na ca uṇhe cīvaraṃ nidahitabbaṃ.

Cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ. Cīvaraṃ saṅgharantena caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussādetvā cīvaraṃ

saṅgharitabbaṃ mā majjhe bhaṅgo ahositi. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbaṃ.

33. Sace piṇḍapāto hoti antevāsiko ca bhuñjitukāmo hoti, udakaṃ datvā piṇḍapāto

upanāmetabbo. Antevāsiko pānīye pucchitabbo. Bhuttāvissa udakaṃ datvā pattaṃ

paṭiggahetvā nīcaṃ katvā sādhukaṃ aparighaṃsantena dhovitvā vodakaṃ katvā muhuttaṃ

uṇhe otāpetabbo. Na ca uṇhe patto nidahitabbo. Pattacīvaraṃ nikkhipitabbaṃ. Pattaṃ

nikkhipantena ekena hatthena pattaṃ gahetvā ekena hatthena heṭṭhā mañcaṃ vā heṭṭhā

pīṭhaṃ vā parāmasitvā patto nikkhipitabbo. Na ca anantarahitāya bhūmiyā patto

nikkhipitabbo. Cīvaraṃ nikkhipantena ekena hatthena cīvaraṃ gahetvā ekena hatthena

cīvaravaṃsaṃ vā cīvararajjuṃ vā pamajjitvā pārato antaṃ orato bhogaṃ katvā cīvaraṃ

nikkhipitabbaṃ. Antevāsikamhi vuṭṭhite āsanaṃ uddharitabbaṃ. Pādodakaṃ pādapīṭhaṃ

pādakaṭhalikaṃ paṭisāmetabbaṃ.

Sace so deso ukalāpo hoti so deso sammajjitabbo. Sace antevāsiko nahāyitukāmo hoti

nahānaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace sītena attho hoti sītaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace uṇhena attho

hoti uṇhaṃ paṭiyādetabbaṃ. Sace antevāsiko jantāgharaṃ pavisitukāmo hoti cuṇṇaṃ

sannetabbaṃ. Mattikā temetabbā. Jantāgharapīṭhaṃ ādāya gantvā jantāgharapīṭhaṃ datvā

cīvaraṃ paṭiggahetvā ekamantaṃ nikkhipitabbaṃ. Cuṇṇaṃ dātabbaṃ. Mattikā dātabbā. Sace

ussahati jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā

purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ.

[BJT Page 408] [\x 408/]

Na there bhikkhū anupakhajja nisīditabbaṃ. Na navā bhikkhū āsanena paṭibāhetabbā.

Jantaghare antevāsikassa parikammaṃ kātabbaṃ. Jantāgharā nikkhamantena

jantāgharapīṭhaṃ ādāya purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharā nikkhamitabbaṃ.

Udakepi antevāsikassa parikammaṃ kātabbaṃ. Nahātena paṭhamataraṃ uttaritvā attano

gattaṃ vodakaṃ katvā nivāsetvā antevāsikassa gattato udakaṃ pamajjitabbaṃ. Nivāsanaṃ

dātabbaṃ. Saṅghāṭi dātabbā jantāgharapīṭhaṃ ādāya paṭhamataraṃ āgantvā āsanaṃ

paññāpetabbaṃ. Pādodakaṃ pādapīṭhaṃ pādakaṭhalikaṃ upanikkhipitabbaṃ. Antevāsiko

pānīyena pucchitabbo. Yasmiṃ vihāre antevāsiko viharati sace so vihāro uklāpo hoti sace

ussahati sodhetabbo. Vihāraṃ sodhentena paṭhamaṃ pattacīvaraṃ nīharitvā ekamantaṃ

nikkhipitabbaṃ

Sace puratthimā sarajā vātā vāyanti puratthimā vātapānā thaketabbā. Sace pacchimā sarajā

vātā vāyanti pacchimā vātapānā thaketabbā. Sace uttarā sarajā vātā vāyanti uttarā vātapānā

thaketabbā. Sace dakkhiṇā sarājā vātā vāyanti dakkhiṇā vātapānā thaketabbā.

Sace sītakālo hoti divā vātapānā vivaritabbā. Rattiṃ thaketabbā. Sace uṇhakālo hoti divā

vātapānā thaketabbā. Rattiṃ vivaritabbā.

Sace pariveṇaṃ uklāpaṃ hoti pariveṇaṃ sammajjitabbaṃ. Sace koṭṭhako uklāpo hoti

koṭṭhako sammajjitabbo. Sace upaṭṭhānasālā uklāpā hoti upaṭṭhānasālā sammajjitabbā. Sace

aggisālā uklāpā hoti aggisālā sammajjitabbā. Sace vaccakuṭi uklāpā hoti vaccakuṭi

sammajjitabbā.

Sace pānīyaṃ na hoti pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace paribhojanīyaṃ na hoti

paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Sace ācamanakumhiyā udakaṃ na hoti ācamanakumhiyā

udakaṃ āsiñcitabbaṃ.

34. Sace antevāsikassa anabhirati uppannā hoti ācariyena vūpakāsetabbā, vūpakāsāpetabbā.

Dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsikassa kukkuccaṃ uppannaṃ hoti ācariyena

vinodetabbaṃ, vinodāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā. Sace antevāsikassa diṭṭhigataṃ

uppannaṃ hoti ācariyena vivecetabbaṃ, vivecāpetabbaṃ, dhammakathā vāssa kātabbā.

Sace antevāsiko garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho, ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ

'kinti nu kho saṅgho antevāsikassa parivāsaṃ dadeyyā'ti. Sace antevāsiko

mūlāyayaṭikassanāraho hoti ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho saṅgho antevāsikaṃ

mūlāya paṭikasseyyā'ti. Sace antevāsiko mānattāraho hoti ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti

nu kho saṅgho antevāsikassa mānattaṃ dadeyyā'ti. Sace antevāsiko abbhānāraho hoti

ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho saṅgho antevāsikaṃ abbheyyā'ti.

Sace saṅgho antevāsikassa kammaṃ kattukāmo hoti tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ

vā paṭisāraṇīyaṃ vā ukkhepanīyaṃ vā ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ ' kinti nu kho saṅgho

antevāsikassa kammaṃ na kareyya lahukāya vā pariṇāmeyyā'ti. Kataṃ vā panassa hoti

saṅghena kammaṃ tajjanīyaṃ vā niyassaṃ vā pabbājanīyaṃ vā paṭisāraṇīyaṃ vā

ukkhepanīyaṃ vā ācariyena ussukkaṃ kātabbaṃ 'kinti nu kho antevāsiko sammā vatteyya

lomaṃ pāteyya netthāraṃ vatteyya saṅgho taṃ kammaṃ paṭippassambheyyā'ti.

[BJT Page 410] [\x 410/]

Sace antevāsikassa cīvaraṃ dhovitabbaṃ hoti ācariyena ācikkhitabbaṃ 'evaṃ dhoveyyāsī'ti.

Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṃ dhovīyethā'ti. Sace antevāsikassa

cīvaraṃ kātabbaṃ hoti ācariyena ācikkhitabbaṃ 'evaṃ kareyyāsī'ti. Ussukkaṃ vā kātabbaṃ

kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṃ karīyethā'ti. Sace antevāsikassa rajanaṃ pacitabbaṃ hoti.

Ācariyena ācikkhitabbaṃ 'evaṃ paceyyāsī'ti, ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho

antevāsikassa rajanaṃ pacīyethā'ti.

Sace antevāsikassa cīvaraṃ rajitabbaṃ hoti ācariyena ācikkhitabbaṃ 'evaṃ rajeyyāsī'ti.

Ussukkaṃ vā kātabbaṃ 'kinti nu kho antevāsikassa cīvaraṃ rajiyethā'ti. Cīvaraṃ rajantena

sādhukaṃ samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajitabbaṃ, na ca acchinne theve

pakkamitabbaṃ. Sace antevāsiko gilāno hoti yāvajīvaṃ upaṭṭhāpetabbo, vuṭṭhānamassa

āgametabbaṃ.

Idaṃ kho bhikkhave ācariyānaṃ antevāsikesu vattaṃ yathā ācariyehi antevāsikesu

vattitabbanti. "

Vattakkhandhakaṃ aṭṭhamaṃ. 1

Imamhi khandhake vatthupañcapaṇṇāsa

Tassuddānaṃ:

1. Sa upāhanā chattā ca oguṇṭhisīsaṃ pānīyaṃ

Nābhivādena na pucchanti ahi ujjhāyanti pesalā

2. Omuñci chattaṃ bandhe ca atarañca paṭikkamaṃ

Pattacīvaraṃ nikkhipi patirūpañca pucchitā

3. Āsiñceyya dhovitena sukkhenallenupāhanā

Vuḍḍho navako puccheyya ajjhāvutthaṃ ca gocarā.

1. Vattakkhandhako aṭṭhamo- machasaṃ.

[BJT Page 412] [\x 412/]

4. Sebā vaccā pānī pari kattaraṃ katikaṃ tato

Kālaṃ muhuttaṃ uklāpo bhummattharaṇa nīhare

5. Paṭipādo bhisibimbo mañcapīṭhaṃ ca mallakaṃ

Apassenulloka kaṇhā gerukā kāḷa akatā

6. Saṅkāraṃ ca bhummattharaṃ paṭipādakaṃ mañcapīṭhakaṃ

Bhisibimbo nisīdanaṃ mallakaṃ apassena ca.

7. Pattacīvaraṃ bhūmi ca pārantaṃ orato bhogaṃ

Puratthimā pacchimā ca uttarā atha dakkhiṇā

8. Sītuṇhe ca divā rattiṃ pariveṇaṃ ca koṭṭhako

Upaṭṭhānaggisālā ca vattaṃ vaccakuṭīsu ca.

9. Pāniparibhojanikā kumhī ācamanesu ca

Anopamena paññattaṃ vattaṃ āgantukehi me.

10. Nevāsanaṃ na udakaṃ na paccu na ca pānīyaṃ

Nābhivāde na paññāpe ujjhāyantī ca pesalā.

11. Vuḍḍhāsanaṃ ca udakaṃ paccuggantvā ca pānīyaṃ

Upāhane ekamantaṃ abhivāde ca paññape

12. [PTS Page 232] [\q 232/] vutthaṃ gocara sekho ca ṭhānaṃ pānīyaṃ bhojanaṃ

Kattaraṃ katikaṃ kālaṃ navakassa nisinnake.

13. Abhivādaye ācikkhe yathā heṭṭhā tathā naye

Niddiṭṭhaṃ satthavāhena vattaṃ āvāsikehime.

14. Gamikā dāru mattī ca vivaritvā na pucchiya

Nassanti ca aguttaṃ ca ujjhāyanti ca pesalā.

15. Paṭisāmetvā thaketvā āpucchitvā ca pakkame

Bhikkhu vā sāmaṇero vā ārāmiko upāsako.

[BJT Page 414] [\x 414/]

16. Pāsāṇakesu ca puñjaṃ paṭisāme thakeyya ca

Ussahati ussukkaṃ vā anovasse tatheva ca.

17. Sabbo ovassati gāmaṃ ajjhokāse tatheva ca

Appevaṅgāni seseyyuṃ vattaṃ gamikabhikkhunā.

18. Nānumodanti therena ohāya catu pañcahi

Vaccato mucchito āsi vattānumodanesume

19. Jabbaggiyā duntivatthā atho pi ca dūpārutā

Anākappā ca vokkamma there anupakhajjane

20. Nave bhikkhū ca saṅghāṭi ujjhāyanti ca pesalā

Timaṇḍalaṃ nivāsetvā kāya saguṇa gaṇṭhikā

21. Na vokkamma paṭicchannaṃ susaṃvutokkhittacakkhunā

Ukkhittojjagghikā saddo tayo ceva pacālanā.

22. Khambhoguṇṭhi ukkuṭikā paṭicchannaṃ susaṃvuto

Okkhittacittā ujjagghi appasaddā tayo calā.

23. Khambhoguṇṭhi pallatthi anupakhajjanāsane

Ottharitvāna udake nīcaṃ katvā na siñciyā.

24. Paṭisāmante saṅghāṭi odane ca paṭiggahe

Sūpaṃ uttaribhaṅgena sabbesaṃ samatitti ca.

25. Sakkaccaṃ pattasaññi ca sapadānañca sūpakaṃ

Na thūpato paṭicchāde viññattujjhānasaññitā

26. Mahantaṃ maṇḍala dvāraṃ sabbahattho na byāhari

Ukkhepo chedanā gaṇḍa dhūnaṃ sitthāvakārakaṃ

27. Jivhānicchārakañceva capu suru surena ca

Hatthapattoṭṭhanillehaṃ sāmisena paṭiggahe

[BJT Page 416] [\x 416/]

28. Yāva na sabbe udake nīcaṃ katvāna siñciya

Paṭisāmantaṃ saṅghāṭi nīcaṃ katvā chamāya ca.

29. Sasitthakaṃ nivattante supaṭicchannamukkuṭi

Dhammarājena paññattaṃ idaṃ bhattaggavattanaṃ

30. Dunnivatthā anākappā asallakkhetvā ca sahasā1

Dūre acca ciraṃ lahuṃ tatheva piṇḍacāriko.

31. [PTS Page 233] [\q 233/] paṭicchannena gaccheyya susaṃvutokkhittacakkhunā

Ukkhittojjaggikā saddo tayo ceva pacālanā

32. Khambhoguṇṭhi ukkuṭikā sallakkhetvā ca sahasā1

Dūre acca ciraṃ lahuṃ āmasanaṃ kaṭacchukā.

33. Bhājanaṃ vā ṭhapeti ca uccāretvā paṇāmetvā

Paṭiggahe na ulloke sūpesu pi tatheva taṃ

34. Bhikkhu saṅghāṭiyā chāde paṭicchanneva gacchiya susaṃvutokkhittacakkhu

ukkhittojjagghikāya ca

35. Appasaddo tayo cālā khambhoguṇṭhika ukkuṭī

Paṭhamāsanavakkāraṃ pānīyaṃ paribhojaniṃ

Pacchākaṅkhati bhuñjeyya opilāpeyya uddhare.

36. Paṭisāmeyya sammajje rittaṃ tuccha upaṭṭhape

Hatthavikāre bhindeyya vattañca piṇḍapātike.

37. Pāṇipari agyāraṇi nakkhattaṃ disā corā ca

Sabbaṃ natthīti koṭetvā pattaṃse cīvaraṃ tato

38. Idāni aṃse laggetvā timaṇḍalaṃ parimaṇḍalaṃ

Yathā piṇḍacārivattaṃ nayo āraññikesu pi.

39. Pattaṃse cīvaraṃ sīse āropetvā ca pānīyaṃ

Paribhojanikā aggi araṇi cāpi kattarī

40. Nakkhattaṃ sabbadesaṃ vā disāsu kusalo bhave

Sattuttamena paññattaṃ vattaṃ āraññikesume

41. Ajjhokāse okiriṃsu ujjhāyanti ca pesalā

Sace vihāro uklāpo paṭhamaṃ pattacīvaraṃ

42. Bhisibimbohanaṃ mañcaṃ pīṭhañca kheḷamallakaṃ

Apassenālokakaṇhā gerukaṃ kāḷavākataṃ

1. Sāhasā-machasaṃ

2. Aggiaraṇi-machasaṃ.

[BJT Page 418] [\x 418/]

43. Saṅkāra bhikkhu sāmantā senā vihārapānīyaṃ

Paribhojana sāmantā paṭivāte ca paṅgaṇe.

44. Adhovāte attharaṇaṃ paṭipādaka mañcakaṃ

Pīṭhaṃ bhisi nisīdanaṃ mallakaṃ apassena ca.

45. Patta cīvaraṃ bhūmi ca pārantaṃ orabhogato

Puratthimā ca pacchimā uttarā atha dakkhiṇā.

46. Sītuṇhe ca divā rattiṃ parivenañca koṭṭhako

Upaṭṭhānaggisālā ca vaccakuṭī ca pānīyaṃ.

47. Ācamakumhī vuḍḍho ca uddesa paripucchanā sajjhā

Dhammo padīpaṃ vijjhāpe na cīvare nāpi thake

48. Yena vuḍḍho parivatti kaṇṇenapi na ghaṭṭaye

Paññāpesi mahāvīro vattaṃ senāsanesu taṃ.

49. Nivāriyamānā dvāraṃ mucchitujjhanti pesalā

[PTS Page 234] [\q 234/] chārikaṃ chaḍḍaye jantā paribhaṇḍaṃ tatheva ca

50. Pariveṇaṃ koṭṭhako sālā cuṇṇa mattika doṇikā

Mukhaṃ purato na there na nave ussahati sace

51. Purato uparimaggo cikkhallaṃ matti pīṭhakaṃ

Vijjhāpetvā pakkame vattaṃ jantāgharesume

52. Nācameti yathāvuḍḍhaṃ paṭipāṭi ca sahasā

Ubbhujji nitthuno kaṭṭhaṃ vaccaṃ passāva kheḷakaṃ

53. Pharusā kūpa sahasā ubbhujji capu sesena

Bahi anto ca ukkāse rajju ataramānañca

54. Sahasā ubbhujjitvāna nitthune kaṭṭhavaccakaṃ,

Passāva kheḷa pharusā kūpañca vaccapāduke.

55. Nātisahasā ubbhujji pādukāya capucapu

Na sesaye paṭicchāde ūhana piṭharena ca.

56. Vaccakuṭī paribhaṇḍaṃ pariveṇañca koṭṭhako

Ācamane ca udakaṃ vattaṃ vaccakuṭīsume.

57. Upāhanā dantakaṭṭhaṃ mukhodakañca āsanaṃ

Yāgu udakaṃ dhovitvā uddharuklāpa gāma ca.

58. Nivāsanaṃ kāyabandhaṃ1. Saguṇaṃ pattasodakaṃ

Pacchā timaṇḍalo ceva parimaṇḍalabandhanaṃ

59. Saguṇaṃ dhovitvā pacchā nātidūre paṭiggahe

Bhaṇamānassa āpatti paṭhamaṃ gantvāna āsanaṃ.

1. Nivāsanā kāyabandhanaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 420] [\x 420/]

60. Udakaṃ pīṭha kaṭhali paccuggantvā nivāsanaṃ

Otāpe nidahi bhaṅgo obhoge bhuñjatunname.

61. Pānīyaṃ udakaṃ nīcaṃ muhuttaṃ na ca nidahe

Pattacīvara bhūmī ca pārantaṃ orabhogato.

62. Uddhare paṭisāme ca uklāpo ca nahāyituṃ

Sītaṃ uṇhaṃ jantāgharaṃ cuṇṇaṃ mattikapiṭṭhito

63. Pīṭhañca cīvaraṃ cuṇṇaṃ mattikussahati mukhaṃ

Purato there nace ca parikammañca nikkhame.

64. Purato udake nahāne nivāsetvā upajjhāyaṃ

Nivāsanañca saṅghāṭi pīṭhakaṃ āsanena ca.

65. Pādo pīṭhaṃ kaṭhaliñca pāniyuddesapucchanā

Uklāpaṃ susodheyya paṭhamaṃ pattacīvaraṃ.

66. Nisīdanapaccattharaṇaṃ bhisibimbohanāni ca

Mañco pīṭhaṃ paṭipādaṃ mallakaṃ apassena ca.

67. Bhumma santāna āloka gerukā kāḷa akatā

Bhummatthara paṭipādā mañco pīṭhaṃ bimbohanaṃ

68. Nisīdanattharaṇaṃ kheḷa apasse pattacīvaraṃ

[PTS Page 235] [\q 235/] puratthimā pacchimā ceva uttarā atha dakkhīṇā.

69. Sītuṇhañca divā rattiṃ pariveṇañca koṭṭhako

Upaṭṭhānaggisālā ca vacca pānīyaṃ bhojani.

70. Ācamaṃ anabhirati kukkuccaṃ diṭṭhi ca garu

Mūlamānatta abbhānaṃ tajjanīyaṃ niyassakaṃ

71. Pabbajā paṭisāraṇi ukkhepañca kataṃ yadi

Dhove kātabbaṃ rajañca raje samparivattakaṃ.

72. Pattañca cīvaraṃ cāpi parikkhārañca chedanaṃ

Parikammaṃ veyyāvaccaṃ pacchā piṇḍaṃ pavisanaṃ

73. Na susānaṃ disā ceva yāvajīvaṃ upaṭṭhahe

Saddhivihārikenetaṃ vattupajjhāyakesume1

74. Ovāda sāsanuddesā pucchā pattañca cīvaraṃ

Parikkhāra gilāno ca na pacchāsamaṇo bhave.

75. Upajjhāyesu ye vattā evaṃ ācariyesupi

Saddhivihārike vattā tatheva antevāsike.

1. Cattupapajhāyakehime-machasaṃ.

[BJT Page 422] [\x 422/]

76. Āgantukesu ye vattā puna āvāsikesu ca

Gamikānumodanikā bhattagge piṇḍapātike.

77. Āraññikesu yaṃ vattaṃ yañca senāsanesu pi

Jantāghare vaccakuṭī upajjhā saddhivihārike.

78. Ācariyesu yaṃ vattaṃ tatheva antevāsike

Ekunavīsati vatthu vuttā soḷasakhandhake1

79. Vattaṃ aparipūrento na sīlaṃ paripūrati

Asuddhasīlo duppañño cittekaggaṃ na vindati.

80. Vikkhittacitto nekaggo sammā dhammaṃ na passati.

Apassamāno saddhammaṃ dukkhā na parimuccati.

81. Yaṃ vattaṃ paripūrentā sīlampi paripūrati

Visuddhasīlo sappañño cittekaggampi vindati.

82. Avikkhittacitto ekaggo sammā dhammaṃ vipassati.

Sampassamāno saddhammaṃ dukkhā so parimuccati.

83. Tasmā hi vattaṃ pūreyya jinaputto vicakkhaṇo

Ovādaṃ buddhaseṭṭhassa tato nibbānamehīti.

1. Cuddasa bandhake-machasaṃ.

[BJT Page 424. [\x 424/] ]

9. Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhakaṃ.

Paṭhamabhāṇavāraṃ

Pātimokkhuddesayācana

1. [PTS Page 236] [\q 236/] tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati

pubbārāme migāramātu pāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe

bhikkhūsaṅghaparivuto nisinno hoti.

Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante paṭhame yāme uṭṭhāyāsanā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca:

" abhikkantā bhante ratti nikkhanto paṭhamo yāmo ciranisinno bhikkhusaṅgho uddisatu

bhante bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhanti. Evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante majjhime yāme uṭṭhāyāsanā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅghaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca:

"abhikkantā bhante ratti nikkhanto majjhimo yāmo ciranisinno bhikkhusaṅgho uddisatu

bhante bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhanti". Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante pacchime yāme uddhaste

aruṇe nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā

tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: " abhikkantā bhante ratti. Nikkhanto

pacchimo yāmo, uddhastaṃ aruṇaṃ, nandimukhī ratti, ciranisinno bhikkhūsaṅgho. Uddisatu

bhante bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhanti. "

"Aparisuddhā ānanda parisā"ti.

[BJT Page 426. [\x 426/] ]

2. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: "kaṃ nū kho bhagavā puggalaṃ

sandhāya evamāha: aparisuddhā ānanda parisā"ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno

sabbāvantaṃ bhikkhusaṅghaṃ cetasā ceto paricca manasākāsi. Addasā kho āyasmā

mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ dussīlaṃ pāpadhammaṃ asucisaṃkassarasamācāraṃ

paṭicchannakammantaṃ assamaṇaṃ samaṇapaṭiññaṃ abrahmacāriṃ brahmacāripaṭiññaṃ

antopūtiṃ avassutaṃ kasambujātaṃ majjhe bhikkhu saṅghassa nisinnaṃ.

Disvāna yena so puggalo tenupasaṅkami. [PTS Page 237] [\q 237/] upasaṅkamitvā taṃ

puggalaṃ etadavoca: " uṭṭhehi āvuso, diṭṭhosi bhagavatā. Natthi te bhikkhūhi saddhiṃ

saṃvāso"ti. Evaṃ vutte so puggalo tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ etadavoca: " uṭṭhehi āvuso, diṭṭhosi

bhagavatā. Natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāso"ti. Dutiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ etadavoca: " uṭṭhehi āvuso, diṭṭhosi

bhagavatā. Natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāso"ti. Tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ bāhāyaṃ gahetvā bahidvārakoṭṭhakā

nikkhāmetvā sūcighaṭikaṃ datvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

etadavoca: " nikkhāmito so bhante puggalo mayā. Parisuddhā parisā. Uddīsatu bhante

bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhanti. "

"Acchariyaṃ moggallāna, ababhūtaṃ moggallāna, yāva bāhāgahaṇāpi nāma so moghapuriso

āgamessatī"ti.

Mahāsamudde aṭṭha acchariyā

3. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: aṭṭhime bhikkhave mahāsamudde acchariyā

abbhūtā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Katame aṭṭha?

[BJT Page 428] [\x 428/]

Mahāsamuddo bhikkhave anupubbaninno anupubbapoṇo anupubba pabbhāro na

āyatakeneva papāto. Yampi bhikkhave mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo

anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. Ayaṃ bhikkhave mahāsamudde paṭhamo

acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

Puna ca paraṃ bhikkhave mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati. Yampi bhikkhave

mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati, ayaṃ bhikkhave mahāsamudde dutiyo

acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

Puna ca paraṃ bhikkhave mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati. Yaṃ hoti

mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippaññeva tīraṃ vāheti. Thalaṃ vā ussādeti. Yampi

bhikkhave mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati. Yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ

kuṇapaṃ taṃ khippaññeva tīraṃ vāheti. Thalaṃ vā ussādeti. Ayaṃ bhikkhave mahāsamudde

tatiyo acchariyo abbhūto dhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave yā kāci mahānadiyo seyyathīdaṃ: gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū

mahī tā mahāsamuddaṃ pattā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saṅkhaṃ

gacchanti. Yampi bhikkhave yā kāvi mahānadiyo gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī tā

mahāsamuddaṃ pattā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saṅkhaṃ gacchanti

ayaṃ bhikkhave mahāsamudde [PTS Page 238] [\q 238/] catuttho acchariyo abbhuto

dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

Puna ca paraṃ bhikkhave yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti yā ca antalikkhā

dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Yampi

bhikkhave yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti yā ca antalikkhā dhārā papatanti na

tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Ayaṃ bhikkhave mahāsamudde

pañcamo acchariyo abbhūto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

Puna ca paraṃ bhikkhave mahāsamuddo ekaraso loṇaraso. Yampi bhikkhave mahāsamuddo

ekaraso loṇaraso. Ayaṃ bhikkhave mahāsamudde chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo yaṃ

disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

[BJT Page 430] [\x 430/]

Puna ca paraṃ bhikkhave mahāsamuddo bahuratano anekaratano. Tatiramāni ratanāni,

seyyathīdaṃ: muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṃko

masāragallaṃ. Yampi bhikkhave mahāsamuddo bahuratano anekaratano: tatiramāni ratanāni,

seyyathīdaṃ: muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṃko

masāragallaṃ. Ayaṃ bhikkhave mahāsamudde sattamo acchariyo abbhūto dhammo yaṃ

disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

Puna ca paraṃ bhikkhave mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso. Tatirame bhūtā: timi

timiṅgalo timirapiṅgalo asurā nāgā gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā

dviyojanasatikāpi attabhāvā tiyojanasatikāpi attabhāvā catuyojanasatikāpi attabhāvā

pañcayojanasatikāpi attabhāvā. Yampi bhikkhave mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso,

tatirame bhūtā: timi timiṅgalo timirapiṅgalo asurā nāgā gandhabbā. Santi mahāsamudde

yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā tiyojanasatikāpi attabhāvā

catuyojanasatikāpi attabhāvā pañcayojanasatikāpi attabhāvā - ayaṃ bhikkhave mahāsamudde

aṭṭhamo acchariyo abbhūto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Ime

kho bhikkhave mahāsamudde aṭṭha acchariyā abbhūtā dhammā ye disvā disvā asurā

mahāsamudde abhiramanti.

4. Evameva kho bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhūtā dhammā ye

disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti. Katame aṭṭha

Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na

āyatakeneva papāto. Evameva kho bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā

anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Yampi bhikkhave

imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā na

āyatakeneva aññāpaṭivedho. Ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye paṭhamo acchariyo

abbhūto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati, evameva kho

bhikkhave yaṃ mayā mama sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā

jīvitahetupi nātikkamanti. Yampi bhikkhave yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ

[PTS Page 239] [\q 239/] taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamanti. Ayaṃ bhikkhave

imasmiṃ dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhūto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū

imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

[BJT Page 432] [\x 432/]

Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati, yaṃ hoti

mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippaññeva tīraṃ vāheti, thalaṃ vā ussādeti. Evameva

kho bhikkhave yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro

paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti

avassuto kasambhūjāto, na tena saṅgho saṃvasati khippaññeva taṃ sannipatitvā ukkhipati.

Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhū saṅghassa nisinto. Atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho

ca tena. Yampi bhikkhave yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro

paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño antopūti

avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṃvasati khippaññeva taṃ sannipatitvā ukkhīpati,

kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhūsaṅghassa nisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca

tena. Ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā

disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

Seyyathāpi bhikkhave yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaṃ: gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū

mahī, tā mahāsamuddaṃ pattā jahanti purimāni nāmagottāni mahāsamuddotveva saṅkhaṃ

gacchanti. Evameva kho bhikkhave cattārome vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā, te

tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā jahanti purimāni

nāmagottāni, samaṇā sakyaputtiyātveva saṅkhaṃ gacchanti. Yampi bhikkhave cattārome

vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā, te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajitā jahanti purimāni nāmagottāni, samaṇā sakyaputtiyātveva saṅkhaṃ

gacchanti. Ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto dhammo

yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

Seyyathāpi bhikkhave yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā dhārā

papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati, evameva kho

bhikkhave bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena

nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Yampi bhikkhave bahū cepi bhikkhū

anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ

vā paññāyati. Ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye pañcamo acchariyo abbhuto

dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, evameva kho bhikkhave ayaṃ

dhammavinayo ekaraso vimuttiraso. Yampi bhikkhave ayaṃ dhammavinayo ekaraso

vimuttiraso. Ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhūto dhammo

yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni,

seyyathīdaṃ: muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṃko

masāragallaṃ, evameva [PTS Page 240] [\q 240/] kho bhikkhave ayaṃ dhammavinayo

bahuratano anekaratano tatiramāni ratanāni, seyyathīdaṃ: cattāro satipaṭṭhānā cattāro

sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo. Yampi bhikkhave ayaṃ dhammavinayo bahuratano anekaratano

tatiramāni ratanāni seyyathīdaṃ: cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro

iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ayaṃ

bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye sattamo acchariyo abbhūto dhammo yaṃ disvā disvā

bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

[BJT Page 434] [\x 434/]

Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso. Tatirame bhūtā: timi

timiṅgalo timirapiṅgalo asurā nāgā gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā

dviyojanasatikāpi attabhāvā tiyojanasatikāpi attabhāvā catuyojanasatikāpi attabhāvā

pañcayojanasatikāpi attabhāvā. Evameva kho bhikkhave ayaṃ dhammavinayo mahataṃ

bhūtānaṃ āvāso tatirame bhūtā: sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno

sakadāgāmī sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī

anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno arahā arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno. Yampi

bhikkhave ayaṃ dhammavinayo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso. Tatirame bhūtā: sotāpanno

sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno sakadāgāmī sakadāgāmiphalasacchikiriyāya

paṭipanno, anāgāmī anāgāmīphalasacchikiriyāya paṭipanno arahā

arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye aṭṭhamo

acchariyo abbhūto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

Ime kho bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhūtā dhammā ye disvā

disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramantīti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:

'Suchannamativassati vivaṭaṃ nātivassati

Tasmā channaṃ vivaretha evaṃ taṃ nātivassatī'ti.

5. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: na dānāhaṃ bhikkhave ito paraṃ uposathaṃ

karissāmi pātimokkhaṃ uddisissāmi. Tumhe'va dāni bhikkhave ito paraṃ uposathaṃ

kareyyātha pātimokkhaṃ uddiseyyātha. Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ tathāgato

aparisuddhāya parisāya uposathaṃ kareyya pātimokkhaṃ uddiseyya. Na ca bhikkhave

sāpattikena pātimokkhaṃ sotabbaṃ. Yo suṇeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave yo

sāpattiko pātimokkhaṃ suṇāti tassa pātimokkhaṃ ṭhapetuṃ.

Evañca pana bhikkhave ṭhapetabbaṃ tadahuposathe cātuddase vā paṇṇarase vā tasmiṃ

puggale sammukhībhute saṅghamajjhe [PTS Page 241] [\q 241/] udāharitabbaṃ: suṇātu

me bhante saṅgho. Itthannāmo puggalo sāpattiko tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi. Tasmiṃ

sammukhībhūte na pātimokkhaṃ uddīsitabbanti. hapitaṃ hoti pātimokkhanti.

[BJT Page 436] [\x 436/]

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū 'nāmhe koci jānātī'ti sāpattikāva

pātimokkhaṃ suṇanti, therā bhikkhū paracittaviduno bhikkhūnaṃ ārocenti: " itthannāmo ca

itthannāmo ca āvuso chabbaggiyā bhikkhū nāmhe koci jānātīti sāpattikāva pātimokkhaṃ

suṇantī"ti. Assosuṃ kho chabbaggiyā bhikkhū 'therā kira bhikkhū paracittaviduno amhe

bhikkhūnaṃ ārocenti itthannāmo ca itthannāmo ca āvuso chabbaggiyā bhikkhū nāmhe koci

jānātīti sāpattikāva pātimokkhaṃ suṇantī'ti. Te 'puramhākaṃ pesalā bhikkhū pātimokkhaṃ

ṭhapentī'ti paṭigacceva suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe

pātimokkhaṃ ṭhapenti.

Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te ujjhāyantī khīyanti

vipācenti: 'kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ

avatthusmiṃ akāraṇe pātimokkhaṃ ṭhapessantī'ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ:

'Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ

avatthūsmiṃ akāraṇe pātimokkhaṃ ṭhapentī'ti. ' Saccaṃ bhagavā"

"Saccaṃ kira bhikkhave chabbaggiyā bhikkhū dunnivatthā duppārutā anākappasampannā

bhattaggaṃ gacchissanti vokkamma therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato gacchissanti, therepi

bikkhū anupakhajja nisīdissanti, navepi bhikkhū āsanenapi paṭibāhissanti, saṅghāṭimpi

ottharitvā nisīdissantīti.

"Saccaṃ bhagavā"

Vigarahi buddho bhagavā: " kathaṃ hi nāma bhikkhave āgantukā bhikkhu saupāhanāpi

ārāmaṃ pavisissanti oguṇaṭhitāpi ārāmaṃ pavisanti, sīsepi cīvaraṃ karitvā ārāmaṃ

pavisanti, pānīyena, pi pāde dhovanti, vuḍḍhatare'pi āvāsike bhikkhū na abhivādenti, na

senāsanaṃ pucchissanti. Tena bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā

bhiyyobhāvāya. Atha kho taṃ appasannānañcheva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti. Vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi. "Na bhikkhave

suddhānaṃ bhikkhūnaṃ anāpattikānaṃ avatthusmiṃ akāraṇe pātimokkhaṃ ṭhapetabbaṃ. Yo

ṭhapeyya, āpatti dukkaṭassa".

6. Ekaṃ bhikkhave adhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ ekaṃ dhammikaṃ.

Dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni dve dhammikāni

Tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni tīṇi dhammikāni.

Cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni cattāri dhammikāni.

Pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni pañca dhammikāni.

[BJT Page 438] [\x 438/]

Cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni cha dhammikāni.

Satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni satta dhammikāni

Aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni aṭṭha dhammikāni

Nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni nava dhammikāni

Dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni dasa dhammikāni.

7. Katamaṃ ekaṃ adhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ: amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ

ṭhapeti. Idaṃ ekaṃ adhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ. Katamaṃ ekaṃ dhammikaṃ

pātimokkhaṭṭhapanaṃ: samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti, idaṃ ekaṃ

dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

Katamāni dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: amūlikāya [PTS Page 242] [\q 242/]

sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti. Amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti. Imāni

dve adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni dve dhammikāni

pātimokkhaṭṭhapanāni: samūlikāya sīla vipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti. Samūlikāya

ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti. Imāni dve dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

Katamāni tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ

ṭhapeti. Amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti. Amūlikāya diṭṭhivipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti, imāni tīṇi adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni katamāni tīṇi

dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti.

Samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti. Samūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ

ṭhapeti. Imāni tīṇi dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

Katamāni cattāri adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ

ṭhapeti. Amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkaṃ ṭhapeti. Amūlikāya diṭṭhivipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti. Amūlikāya ājīvavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti. Imāni cattāri

adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni cattāri dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni:

samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti. Samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ

ṭhapeti. Samūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti. Samūlikāya ājivavipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti. Imāni cattāri dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

Katamāni pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: amūlikena pārājikena pātimokkhaṃ

ṭhapeti, amūlikena saṅghādisesena pātimokkhaṃ ṭhapeti. Amūlikena pācittiyena

pātimokkhaṃ ṭhapeti. Amūlikena pāṭidesanīyena pātimokkhaṃ ṭhapeti. Amūlikena

dukkaṭena pātimokkhaṃ ṭhapeti. Imāni pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

Katamāni pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: samūlikena pārājikena pātimokkhaṃ

ṭhapeti samūlikena saṅghādisesena pātimokkhaṃ ṭhapeti. Samūlikena pācittiyena

pātimokkhaṃ ṭhapeti. Samūlikena pāṭidesanīyena pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlikena

dukkaṭena pātimokkhaṃ ṭhapeti, imāni pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

[BJT Page 440] [\x 440/]

Katamāni cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ

ṭhapeti akatāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, amūlikāya

ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti

katāya, amūlikāya diṭṭhavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, amūlikāya diṭṭhivipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, imāni cha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni cha

dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya,

samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya. Samūlikāya ācāravipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya,

samūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya diṭṭhivipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, imāni cha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

Katamāni satta adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: amūlikena pārājikena pātimokkhaṃ

ṭhapeti, amūlikena saṅghādisesena pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlikena thullaccayena

pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlikena pācittiyena pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlikena

pāṭidesanīyena pātimokkhaṃ ṭhapeti, amūlikena dukkaṭena pātimokkhaṃ ṭhapeti,

amūlikena dubbhāsitena pātimokkhaṃ ṭhapeti, imāni satta adhammikāni

pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni satta dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: samūlikena

pārājikena pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlikena saṅghādisesena pātimokkhaṃ ṭhapeti,

samūlikena thulalaccayena pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlikena pācittiyena pātimokkhaṃ

ṭhapeti samūlikena pāṭidesanīyena pātimokkhaṃ ṭhapeti, samūlikena dukkaṭena

pātimokkhaṃ ṭhapeti. Samūlikena dubbhāsitena pātimokkhaṃ ṭhapeti. Imāni satta

dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

Katamāni aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ

ṭhapeti akatāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, amūlikāya

ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, amūlikāya [PTS Page 243] [\q 243/]

ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti

akatāya, amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, amūlikāya ājivavipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, amūlikāya ājivavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, imāni

aṭṭha adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni aṭṭha dhammikāni

pātimokkhaṭṭhapanāni: samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya

sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti

akatāya, samūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, samūlikāya diṭṭhivipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya,

samūlikāya ājivavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya ājivavipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, imāni aṭṭha dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

[BJT Page 442] [\x 442/]

Katamāni nava adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ

ṭhapeti akatāya, amūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, amūlikāya

sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katākatāya, amūlikāya acāravipattiyā pātimokkhaṃ

ṭhapeti akatāya, amūlikāya ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya. Amūlikāya

ācāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katākatāya, amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ

ṭhapeti akatāya, amūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, amūlikāya

diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katākatāya, imāni nava adhammikāni

pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni nava dhammikāni pātimokkhaṭaṭhapanāni: samūlikāya

sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya sīlavipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti

katāya, samūlikāya acāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya ācāravipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, samūlikāya acāravipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katākatāya,

samūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti akatāya, samūlikāya diṭṭhivipattiyā

pātimokkhaṃ ṭhapeti katāya, samūlikāya diṭṭhivipattiyā pātimokkhaṃ ṭhapeti katākatāya.

Imāni nava dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

Katamāni dasa adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni: na pārājiko tassaṃ parisāyaṃ nisinno

hoti, na pārājikakathā vippakatā hoti, na sikkhaṃ paccakkhātako tassaṃ parisāyaṃ nisinno

hoti, na sikkhaṃ paccakkhātakathā vippakatā hoti, dhammikaṃ sāmaggiṃ upeti, na

dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyati, na dhammikāya sāmaggiyā paccādānakathā vippakatā

hoti, na sīlavipattiyā diṭṭha sutaparisaṅkito hoti, na ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito

hoti, na diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti imāni dasa adhammikāni

pātimokkhaṭṭhapanāni. Katamāni dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni? Pārājiko tassaṃ

parisāyaṃ nisinno hoti, pārājikakathā vippakatā hoti, sikkhaṃ paccakkhātako tassaṃ

parisāyaṃ nisinno hoti, sikkhaṃ paccakkhātakathā vippakatā hoti, dhammikaṃ sāmaggiṃ na

upeti, dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyati, dhammikāya sāmaggiyā paccādānakathā vippakatā

hoti, sīlavipattiyā diṭṭhasuta parisaṅkito hoti, ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti,

diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti. Imāni dasa dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni.

8. Kathaṃ pārājiko tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti: idha bhikkhave yehi ākārehi yehi liṅgehi

yehi nimittehi pārājikassa dhammassa ajjhāpatti hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi

bhikkhū bhikkhuṃ passati pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjantaṃ. Naheva kho bhikkhū

bhikkhuṃ passati [PTS Page 244] [\q 244/] pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjantaṃ. Api ca

añño bhikkhu bhikkhussa āroceti 'itthannāmo āvuso bhikkhu pārājikaṃ dhammaṃ

ajjhāpanno'ti.

[BJT Page 444] [\x 444/]

Naheva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjantaṃ. Nāpi añño

bhikkhu bhikkhussa āroceti 'itthannāmo āvuso bhikkhu pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno'ti.

Api ca so'ca bhikkhu bhikkhussa āroceti 'ahaṃ āvuso pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno'ti.

Ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe

cātuddase vā paṇṇarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmo puggalo pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno tassa

pātimokkhaṃ ṭhapemi. Na tasmiṃ sammukhībhute pātimokkhaṃ uddisitabbanti"

dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

Bhikkhussa pātimokkhe ṭhapite parisā vuṭṭhāti dasannaṃ antarāyānaṃ aññatarena:

rājantarāyena vā corantarāyena vā aggyantarāyena vā udakantarāyena vā manussantarāyena

vā amanussantarāyena vā vāḷantarāyena vā siriṃsapantarāyena1 vā jīvitantarāyena vā

brahmacariyantarāyena vā, ākaṅkhamāno bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ vā āvāse aññasmiṃ vā

āvāse tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmassa puggalassa pārājikakathā vippakatā. Taṃ vatthuṃ

avinicchitaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchineyyāti. "

Evañcetaṃ labhetha iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha tadahuposathe cātuddase vā paṇṇarase

vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṃ:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmassa puggalassa pārājikakathā vippakatā. Taṃ vatthu

avinicchitaṃ. Tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi. Na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ

uddisitabbanti: "

Dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

1. Sarisapantarāyena-machasaṃ.

[BJT Page 446] [\x 446/]

9. Kathaṃ sikkhaṃ paccakkhātako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti: idha pana bhikkhave

bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi sikkhaṃ paccakkhātā hoti, tehi ākārehi tehi

liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati sikkhaṃ paccakkhantaṃ, naheva kho

bhikkhu bhikkhuṃ passati sikkhaṃ paccakkhantaṃ, api ca añño bhikkhu bhikkhussa āroceti

'itthannāmena āvuso bhikkhunā sikkhā paccakkhātā'ti, naheva kho bhikkhu bhikkhuṃ

passati sikkhaṃ paccakkhantaṃ, nāpi [PTS Page 245] [\q 245/] añño bhikkhu bhikkhussa

āroceti 'itthannāmena āvuso bhikkhunā sikkhā paccakkhātā'ti, api ca so'va bhikkhu

bhikkhussa āroceti mayā āvuso sikkhā paccakkhātā'ti, ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhu tena

diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe cātuddase vā paṇṇarase vā tasmiṃ

puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya:

"Suṇātu me bhante saṅgho, itthannāmena puggalena sikkhā paccakkhātā tassa pātimokkhaṃ

ṭhapemi. Na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddīsitabbanti" dhammikaṃ

pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

Bhikkhusasa pātimokkhe ṭhapite parisā vuṭṭhāti dasannaṃ antarāyānaṃ aññatarena

rājantarāyena vā corantarāyena vā aggyantarāyena vā udakantarāyena vā manussantarāyena

vā amanussantarāyena vā vāḷantarāyena vā siriṃsapantarāyena1 vā jīvitantarāyena vā

brahmacariyantarāyena vā, ākaṅkhamāno bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ vā āvāse aññasmiṃ vā

āvāse tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmassa puggalassa sikkhaṃ paccakkhātakathā vippakatā.

Taṃ vatthuṃ avinicchitaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho taṃ vatthuṃ vinicchineyyāti. "

Evañcetaṃ labhetha iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha tadahuposathe cātuddase vā paṇṇarase

vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṃ: "suṇātu me bhante saṅgho.

Itthannāmassa puggalassa sikkhaṃ paccakkhātakathā vippakatā. Taṃ vatthuṃ avinicchitaṃ.

Tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi. Na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti: "

dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

10. Kathaṃ dhammikaṃ sāmaggiṃ na upeti: idha pana bhikkhave bhikkhuno yehi ākārehi

yehi liṅgehi yehi nimittehi dhammikāya sāmaggiyā anupagamanaṃ hoti, tehi ākārehi tehi

liṅgehi tehi nimittehi bhikkhū bhikkhūṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ na upentaṃ. Naheva

kho bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ na upentaṃ. Api ca añño bhikkhū

bhikkhussa āroceti itthannāmo āvuso bhikkhū dhammikaṃ sāmaggiṃ na upetīti.

[BJT Page 448] [\x 448/]

Naheva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ na upentaṃ, nāpi añño

bhikkhu bhikkhussa āroceti. 'Itthannāmo āvuso bhikkhu dhammikaṃ sāmaggiṃ na upetī'ti.

Api ca so'ca bhikkhussa āroceti 'ahaṃ āvuso dhammikaṃ sāmaggiṃ na upemi'ti.

Ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe

cātuddase [PTS Page 246] [\q 246/] vā paṇṇarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte

saṅghamajjhe udāhareyya:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmo puggalo dhammikaṃ sāmaggiṃ na upeti. Tassa

pātimokkhaṃ ṭhapemi. Na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti":

dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

Kathaṃ dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyati: idha pana bhikkhave bhikkhu yehi ākārehi yehi

liṅgehi yehi nimittehi dhammikāya sāmaggiyā paccādānaṃ hoti. Tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi

nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyantaṃ. Naheva kho

bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyantaṃ. Api ca añño bhikkhū

bhikkhussa āroceti: itthannāmo āvuso bhikkhu dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyatīti. Naheva

kho bhikkhu bhikkhuṃ passati dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyantaṃ. Nāpi añño bhikkhū

bhikkhussa āroceti itthannāmo āvuso bhikkhu dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyatīti. Api ca

so'va bhikkhu bhikkhussa āroceti " ahaṃ āvuso dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyāmī"ti.

Ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe

cātuddase vā paṇṇarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya:

suṇātu me bhante saṅgho itthannāmo puggalo dhammikaṃ sāmaggiṃ paccādiyati, tassa

pātimokkhaṃ ṭhapemi. Na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti.

Dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

Bhikkhussa pātimokkhe ṭhapite parisā vuṭṭhāti dasannaṃ antarāyānaṃ aññatarena:

rājantarāyena vā corantarāyena vā aggyantarāyena vā udakantarāyena vā manussantarāyena

vā amanussantarāyena vā vāḷantarāyena vā siriṃsapantarāyena1 vā jīvitantarāyena vā

brahmacariyantarāyena vā, ākaṅkhamāno bhikkhave, bhikkhu tasmiṃ vā āvāse aññasmiṃ vā

āvāse tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmassa puggalassa dhammikāya sāmaggiyā

paccādānakathā vippakatā. Taṃ vatthuṃ avinicchitaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho taṃ

vatthuṃ vinicchineyyāti. "

[BJT Page 450] [\x 450/]

Evañcetaṃ labhetha iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha tadahuposathe cātuddase vā paṇṇarase

vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāharitabbaṃ:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmassa puggalassa dhammikāya sāmaggiyā

paccādānakathā vippakatā, taṃ vatthu avinicchitaṃ. Tassa pātimokkhaṃ ṭhapemi. Na tasmiṃ

sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti: " dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

11. Kathaṃ sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti: idha pana bhikkhave bhikkhu yehi

ākārehi yehi līṅgehi yehi nimittehi sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, tehi ākārehi tehi

liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati sīlavipattiyā diṭṭha sutaparisaṅkitaṃ.

Naheva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ. Api ca añño

bhikkhu bhikkhussa āroceti itthannāmo āvuso bhikkhu sīlavipattiyā

diṭṭhasutaparisaṅkito"ti. Naheva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati sīlavipattiyā

diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti " itthannāmo āvuso bhikkhu

sīlavipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito"ti. Api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti "ahaṃ āvuso

sīlavipattiyā diṭṭhasuta parisaṅkitomhī " ti.

Ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe

cātuddase vā paṇṇarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya:

suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmo puggalo sīlavipattiyā diṭṭhasuta parisaṅkito tassa

pātimokkhaṃ ṭhapemi. Na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti.

Dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

12. Kathaṃ ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti, idha bhikkhave bhikkhu yehi ākārehi

yehi liṅgehi yehi nimittehi ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti. Tehi ākārehi tehi liṅgehi

tehi nimittehi bhikkhū bhikkhuṃ passati ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ. Na heva kho

bhikkhū bhikkhuṃ passati ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ api ca añño bhikkhu

bhikkhussa āroceti itthannāmo āvuso bhikkhu ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitoti. Na

heva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati ācāravipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ. Nāpi añño

bhikkhū bhikkhūssa āroceti itthannāmo āvuso bhikkhū ācāravipattiyā diṭṭhasuta

parisaṅkitoti. Api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti. Ahaṃ āvuso ācāravipattiyā

diṭṭhasutaparisaṅkitomhīti.

[BJT Page 452] [\x 452/]

Ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhu tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe

cātuddase vā paṇṇarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya:

suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmo puggalo ācāravipattiyā diṭṭhasuta parisaṅkito. Tassa

pātimokkhaṃ ṭhapemi. Na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddisitabbanti.

Dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ.

13. Kathaṃ diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti: idha pana bhikkhave bhikkhu yehi

ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkito hoti. Tehi ākārehi

tehi liṅgehi tehi nimittehi bhikkhu bhikkhuṃ passati diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ.

Na heva kho bhikkhū bhikkhuṃ passati diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ. Api ca añño

bhikkhu bhikkhussa āroceti. Itthannāmo āvuso bhikkhu diṭṭhivipattiyā

diṭṭhasutaparisaṅkitoti. Naheva kho bhikkhu bhikkhuṃ passati diṭṭhivipattiyā

diṭṭhasutaparisaṅkitaṃ. Nāpi añño bhikkhu bhikkhussa āroceti itthannāmo āvuso bhikkhu

diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitoti. Api ca sova bhikkhu bhikkhussa āroceti: ahaṃ āvuso

diṭṭhivipattiyā diṭṭhasutaparisaṅkitomhīti.

Ākaṅkhamāno bhikkhave bhikkhū tena diṭṭhena tena sutena tāya parisaṅkāya tadahuposathe

cātuddase vā paṇṇarase vā tasmiṃ puggale sammukhībhūte saṅghamajjhe udāhareyya:

suṇātu me bhante saṅgho itthannāmo puggalo diṭṭhivipattiyā diṭṭhasuta parisaṅkito: tassa

pātimokkhaṃ ṭhapemi. Na tasmiṃ sammukhībhūte pātimokkhaṃ uddīsitabbanti. [PTS Page

247] [\q 247/] dhammikaṃ pātimokkhaṭṭhapanaṃ. Imāni dasa dhammikāni

pātimokkhaṭṭhapanānīti.

Paṭhamaṃ bhāṇavāraṃ.

[BJT Page 454] [\x 454/]

14. Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ

etadavoca: attādānaṃ ādātukāmena bhante bhikkhunā katamaṅgasamannāgataṃ1 attādānaṃ

ādātabbanti.

Attādānaṃ ādātukāmena upāli bhikkhunā pañcaṅga samannāgataṃ attādānaṃ ādātabbaṃ.

Attādānaṃ ādātukāmena upāli bhikkhunā evaṃ paccavekkhitabbaṃ: yaṃ kho ahaṃ imaṃ

attādānaṃ ādātukāmo kālo nu kho imaṃ attādānaṃ ādātuṃ udāhu noti. Sace upāli bhikkhū

paccavekkhamāno evaṃ jānāti: akālo imaṃ attādānaṃ ādātuṃ no kāloti. Na taṃ upāli

attādānaṃ ādātabbaṃ.

Sace pana upāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: kālo imaṃ attādānaṃ ādātuṃ no

akāloti. Tena upāli bhikkhunā uttariṃ paccavekkhitabbaṃ. Yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ

ādātukāmo bhūtaṃ nu kho idaṃ attādānaṃ udāhu noti. Sace upāli bhikkhu paccavekkhamāno

evaṃ jānāti: abhūtaṃ idaṃ attādānaṃ no bhūtanti. Na taṃ upāli attādānaṃ ādātabbaṃ.

Sace pana upāli bhikkhū paccavekkhamāno evaṃ jānāti bhūtaṃ idaṃ attādānaṃ no abhūtanti.

Tenupāli bhikkhūnā uttariṃ paccavekkhi tabbaṃ yaṃ kho ahaṃ imaṃ attādānaṃ ādātukāmo

atthasaṃhitaṃ nu kho idaṃ attādānaṃ udāhu noti. Sace upāli bhikkhu paccavekkhamāno

evaṃ jānāti: anatthasaṃhitaṃ idaṃ attādānaṃ no atthasaṃhitanti. Na taṃ upāli attādānaṃ

ādātabbaṃ.

Sace pana upāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: atthasaṃhitaṃ idaṃ attādānaṃ no

anatthasaṃhitanti, tenupāli bhikkhunā uttariṃ paccavekkhitabbaṃ: imaṃ kho ahaṃ attādānaṃ

ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkhe udāhu

noti, sace pana upāli bhikkhū paccavekkhamāno evaṃ jānāti: imaṃ kho ahaṃ attādānaṃ

ādiyamāno na labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato pakkheti na taṃ

upāli attādānaṃ ādātabbaṃ.

1. Kataṅgasamannāgataṃ-machasaṃ.

[BJT Page 456] [\x 456/]

Sace pana upāli bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti imaṃ kho [PTS Page 248] [\q 248/]

ahaṃ attādānaṃ ādiyamāno labhissāmi sandiṭṭhe sambhatte bhikkhū dhammato vinayato

pakkheti. Tenupāli bhikkhunā uttariṃ paccavekkhitabbaṃ. Imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato

bhavissati saṅghassa tato nidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo

saṅgharājī saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇaṃ udāhu noti. Sace upāli bhikkhū

paccavekkhamāno evaṃ jānāti imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato bhavissati saṅghassa tato

nidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo saṅgarājī saṅghavavatthānaṃ

saṅghanānākaraṇanti. Na taṃ upāli attādānaṃ ādātabbaṃ.

Sace pana upāli bhikkhū paccavekkhamāno evaṃ jānāti: imaṃ kho me attādānaṃ ādiyato na

bhavissati saṅghassa tato nidānaṃ bhaṇḍanaṃ kalaho viggaho vivādo saṅghabhedo

saṅgharājī saṅghavavatthānaṃ saṅghanānākaraṇanti. Ādātabbaṃ taṃ upāli attādānaṃ. Evaṃ

pañcaṅgasamannāgataṃ kho upāli attādānaṃ ādinnaṃ pacchāpi avippaṭisārakaraṃ1

bhavissatīti.

15. Codakena bhante bhikkhūnā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā

paro codetabboti.

Codakena upāli bhikkhūnā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā

paro codetabbo. Codakena upāli bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ:

parisuddhakāyasamācāro nu khomhi parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato

acchiddena appatimaṃsena2. Saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti. No ce upāli

bhikkhū parisuddha kāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato

acchiddena appatimaṃsena. Tassa bhavanti cattāro: iṅgha tāva āyasmā kāyikaṃ sikkhassūti.

Itissa bhavanti vattāro.

Puna ca paraṃ upāli codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ:

parisuddhavacīsamācāro nu khomhi parisuddhenamhi vacīsamācārena samannāgato

acchiddena appatimaṃsenaṃ. Saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti. No ce upāli

bhikkhū parisuddhavacīsamācāro hoti parisuddena vacīsamācārena samannāgato

acchiddena appatimaṃsena tassa bhavanti vattāro: iṅgha tāva āyasmā vācasikaṃ sikkhassūti.

Itissa bhavanti vattaro.

1. Avippaṭisārakaṃ-machasaṃ 2. Appaṭimaṃsakena-machasaṃ.

[BJT Page 458] [\x 458/]

Punacaparaṃ upāli, codakena bhikkhunā paraṃ codetu kāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ:

mettaṃ nu kho me cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ sabrahmacārīsu [PTS page 249] anāghāti1,

saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti? No ce upāli bhikkhuno mettaṃ cittaṃ

paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu anāghāti, tassa bhavanti vattāro: iṅgha tāva āyasmā

sabrahmacārīsu mettaṃ cittaṃ upaṭṭhāpehīti. 2 Itissa bhavanti vattāro.

Punacaparaṃ upāli codakena bhikkhunā paraṃ codetu kāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ:

bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhatā3 vacasā paricitā

manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti.

No ce upāli bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā

majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ abhivadanti. Tathārūpāssa dhammā na bahussutā honti dhatā vacasā paricitā

manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Tassa bhavanti vattāro iṅgha tāva āyasmā

āgamaṃ pariyāpuṇassūti: itissa bhavanti vattāro.

Punacaparaṃ upāli codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ:

ubhayāni kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattini

suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso, saṃvijjati nu kho me eso dhammo udāhu noti? No ce

upāli bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni

suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso - idaṃ panā vuso kattha vuttaṃ

bhagavatāti iti puṭṭho na sampāyati. Tassa bhavanti vattāro iṅghatāva āyasmā vinayaṃ

pariyāpuṇassūti. Itissa bhavanti vattāro.

Codakena upāli bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ

paccavekkhitvā paro codetabboti.

1. Anāghātaṃ-machasaṃ 2. Upaṭṭhapehīti-sīmu, machasaṃ 3. Dhātā-machasaṃ.

[BJT Page 460] [\x 460/]

16. Codakena bhante bhikkhunā paraṃ codetukāmena kati dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā

paro codetabboti?

Codakena upāli bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā

paro codetabbo: kālena vakkhāmi no akālena: bhūtena vakkhāmi no abhūtena saṇhena

vakkhāmi no pharusena. Atthasaṃhitena vakkhāmi no anattha saṃhitena. Mettacitto

vakkhāmi no dosantaroti. Codakenupāli bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca

dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā paro codetabbāti.

17. Adhammacodakassa bhante bhikkhuno katihākārehi [PTS Page 250] [\q 250/]

vippaṭi sāro upadahātabboti?

Adhammacodakassa upāli bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo: akālena

āyasmā codesi no kālena alaṃ te vippaṭisārāya, abhūtenāyasmā codesi no bhūtena alaṃ te

vippaṭisārāya, pharusenāyasmā codesi no saṇhena alaṃ te vippaṭisārāya,

anatthasaṃhitenāyasmā codesi no atthasaṃhitena alaṃ te vippaṭisārāya, dosantaro āyasmā

codesi no mettacitto. Alaṃ te vippaṭisārāyāti. Adhammacodakassa upāli bhikkhuno imehi

pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo: taṃ kissa hetu? Yathā na aññopi bhikkhū abhūtena

codetabbaṃ maññeyyāti.

18. Adhammacuditakassa1 pana bhante bhikkhuno katihākārehi avippaṭisāro

upadahātabboti?

Adhammacūditakassa1 upāli bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo,

akālenāyasmā cudito no kālena, alaṃ te avippaṭisārāya, 2 abhūtenāyasmā cudito no bhūtena,

alaṃ te avippaṭisārāya. Pharusenāyasmā cudito no saṇhena, alaṃ te avippaṭisārāya3.

Anatthasaṃhitenāyasmā cudito no atthasaṃhitena, alaṃ te avippaṭisārāya. 3

Dosantarenāyasmā cudito no metta cittena, alaṃ te avippaṭisārāyāti. Adhammacuditakassa1

upāli bhikkhuno imehi pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabboti.

1. Adhammacūditassa-machasaṃ 2. Vippaṭisārāya-machasaṃ 3. Alaṃ te

avippaṭisārāya-machasaṃūna.

[BJT Page 462] [\x 462/]

19. Dhammacodakassa bhante bhikkhuno katibhākārehi avippaṭisāro upadahātabboti?

Dhammacodakassa upāli bhikkhuno pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo:

kālenāyasmā codesi no akālena, alaṃ te avippaṭisārāya. Bhūtenāyasmā codesi no abhūtena.

Alaṃ te avippaṭisārāya. Saṇhenāyasmā codesi no pharusena, alaṃ te avippaṭisārāya.

Atthasaṃhitenāyasmā codesi no anatthasaṃhitena, alaṃ te avippaṭisārāya. Mettacitto āyasmā

codesi no dosantaro. Alaṃ te avippaṭisārāyāti. Dhammacodakassa upāli bhikkhuno imehi

pañcahākārehi avippaṭisāro upadahātabbo. Taṃ kissa hetu? Yathā aññepi bhikkhu bhūtena

codetabbaṃ maññeyyāti.

20. Dhammacuditakassa1 pana bhante bhikkhuno katihākārehi vippaṭisāro upadahātabboti?

Dhammacūditakassa upāli bhikkhuno pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabbo:

kālenāyasmā cudito no akālena, alaṃ te vippaṭisārāya. Bhutenāyasmā cudito no abhutena,

alaṃ te vippaṭisārāya, saṇhenāyasmā cudito no pharusena, alaṃ te vippaṭisārāya.

Atthasaṃhitenāyasmā cudito no anatthasaṃhitena, alaṃ te vippaṭisārāya. Mettacittenāyasmā

cudito no dosantarena, alaṃ te vippaṭisārāyāti. Dhammacuditakassa1 upāli bhikkhuno imehi

pañcahākārehi vippaṭisāro upadahātabboti.

21. Codakena bhante bhikkhunā paraṃ codetukāmena katidhamme ajjhattaṃ manasikaritvā

paro codetabboti?

Codakenupāli bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ manasikaritvā paro

codetabbo: kāruññatā hitesitā anukampatā2 āpattivuṭṭhānatā vinayapurekkhāratāti.

Codakena upāli bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme [PTS Page 251] [\q

251/] ajjhattaṃ manasikaritvā paro codetabboti.

1. Dhammacuditassa-machasaṃ 2. Anukampitā-machasaṃ.

[BJT Page 464] [\x 464/]

Cuditakena1 pana bhante bhikkhunā katīsu dhammesu patiṭṭhā tabbanti?

Cūditakenupāli bhikkhūnā dvīsu dhammesu patiṭṭhātabbaṃ: sace ca akuppe cāti.

Dutiya bhāṇavāraṃ.

Pātimokkhaṭṭhapanakkhandhakaṃ navamaṃ.

Imamhi khandhake vatthu tiṃsa,

Tassuddānaṃ:

1. Uposatho yāvatikaṃ pāpabhikkhū na nikkhami

Moggallānena nicchuddho acchariyaṃ jinasāsane

2. Ninnonupubbasikkhā ca ṭhitadhammā nātikkama2

Kuṇapukkhipatī saṅgho savantiyo jahanti ca.

3. Savanti parinibbanti ekarasa vimutti ca

Bahu dhammavinayopi bhūtaṭṭhāriyapuggalā.

4. Samuddaṃ upamaṃ katvā vācesi sāsane guṇaṃ

Uposathe pātimokkhaṃ na amhe koci jānāti.

5. Paṭigacceva ujjhanti eko dve tīṇi cattāri

Pañca cha satta ca aṭṭha nava ca dasamāni ca.

6. Sīla ācāra diṭṭhi ca ājīvaṃ catubhāgike3

Pārājikaṃ ca saṅghādi pācitti pāṭidesani.

7. Dukkaṭaṃ pañcabhāgesu sīlācāra vipatti ca

Akatāya katāya ca cha bhāgesu yathāvidhi.

8. Pārājikañca saṅghādi thulla pācittiyena ca

Pāṭidesanīyañceva dukkaṭaṃ ca dubbhāsitaṃ.

9. Sīlācāravipatti ca diṭṭhi ājiva vipatti

Yā ca aṭṭhā katākate tenetā sīlācāra diṭṭhiyā

10. Akatāya katāya pi katākatāya meva ca

Evaṃ navavidhā vuttā yathābhūtena ñāyato. 4

11. Pārājiko vippakato paccakkhāto tatheva ca

Upeti paccādiyati pacca dānakathā ca yā.

1. Cūditena-machasaṃ 2. Nātikkamma-machasaṃ 3. Catusāvake-syā 4. Jānatā-syā.

[BJT Page 466] [\x 466/]

12. Sīlācāra vipatti ca yathā diṭṭhivipattiyā

Diṭṭhasutaparisaṅki dasadhā taṃ vijānatha. 1

13. Bhikkhu vipassati bhikkhūṃ añño vāro cāyenaṃ2

Suddho ca tassa akkhāti pātimokkhaṃ ṭhapeti so.

14. Vuṭṭhāti antarāyena rājacoraggudakā ca,

Manussa amanussā ca vāḷa siriṃsapajīvabrahmaṃ3

15. Dasannamaññatarena tasmiṃ aññataresu vā

Dhammikādhammikā ceva yathā maggena jānatha. 4

16. [PTS Page 252] [\q 252/] kālabhūtatthasañhitaṃ labhissāmi bhavissati

Kāyavācasikā mettā bāhusaccaṃ ubhayāni.

17. Kālabhūtena saṇhena attamettena codaye

Vippaṭisāradhammena tathā vācā vinodaye.

18. Dhammacoda cuditassa vinodeti vippaṭisāro

Karuṇā hitānukampi vuṭṭhānapurekkhāratā.

19. Codakassa paṭipatti sambuddhena pakāsitā

Sacce ceva akuppe ca cuditassa ca dhammatāti.

1. Vijānātha- machasaṃ 2. Cayātitaṃ-machasaṃ 3. Sarīsapājīvibrahmaṃ-machasaṃ 4.

Jānātha-machasaṃ.

[BJT Page 468] [\x 468/]

10. Bhikkhūnīkkhandhakaṃ

1. [PTS Page 253] [\q 253/] tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati

kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā

tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ

ṭhitā kho mahāpajāpatī gotami bhagavantaṃ etadavoca: " sādhu bhante labheyya mātugāmo

tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. "

"Alaṃ gotamī, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjā"ti.

Dutiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca: " sādhu bhante labheyya

mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. "

"Alaṃ gotamī, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjā"ti.

Tatiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca: "sādhu bhante labheyya

mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. "

"Alaṃ gotamī, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjā"ti.

Atha kho mahāpajāpatī gotamī " na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite

dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti" dukkhī dummanā assumukhī rudamānā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā

kapilavatthusmiṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena vesāli tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena

cārikaṃ caramāno yena vesāli tadavasari, tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane

kūṭāgārasālāyaṃ.

[BJT Page 470] [\x 470/]

Atha kho mahāpajāpatī gotamī kese chedāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā sambahulāhī

sākiyānīhi saddhiṃ yena vesāli tena pakkāmi. Anupubbena yena vesāli mahāvanaṃ

kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. Atha kho mahāpajāpatī gotamī sūnehi pādehi rajokiṇṇena

gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvāra koṭṭhake aṭṭhāsi addasā kho

[PTS Page 254] [\q 254/] āyasmā ānando mahāpajāpatiṃ gotamiṃ sūnehi pādehī

rajokiṇṇena gattena dukkhiṃ dummanaṃ assumukhiṃ rudamānaṃ bahidvārakoṭhake ṭhitaṃ,

disvāna mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavoca: "kissa tvaṃ gotamī sūnehi pādehi rajo kiṇṇena

gattena dukkhī dummanā assumukhī rudamānā bahidvāra koṭṭhake ṭhitā"ti. " Tathā hi

pana bhante ānanda na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye

agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti.

2. Tena hi tvaṃ gotami muhuttaṃ idheva tāva hohi, yāvāhaṃ bhagavantaṃ yācāmi

mātugāmassa tathāgatappavedite dhamma vinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjantī.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca: esā bhante mahāpajāpatī gotamī sūnehi pādehi rajo kiṇṇena gattena dukkhī

dummanā assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā " na bhagavā anujānāti

mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. " Sādhu

bhante labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjanti.

"Alaṃ ānanda. Mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjā"ti.

Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "sādhu bhante labheyya mātugāmo

tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. "

"Alaṃ ānanda mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjā"ti.

Tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "sādhu bhante labheyya mātugāmo

tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. "

Alaṃ ānanda mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjā"ti.

[BJT Page 472] [\x 472/]

Atha kho āyasmā ānando "na bhagavā anujānāti mātu gāmassa tathāgatappavedite

dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ yannūnāhaṃ aññenapi pariyāyena

bhagavantaṃ yāceyyaṃ mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjanti". Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "bhabbo nu kho

bhante mātugāmo tathāgatappavedite dhamma vinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā

sotāpattiphalaṃ vā sakadāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arahattaṃ vā sacchikātunti"?

"Bhabbo ānanda mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ

pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmi phalampi anāgāmi phalampi arahattampi

sacchikātunti".

"Sace bhante bhabbo mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ

pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmi phalampi anāgāmi phalampi arahattampi

sacchikātuṃ. Bahūpakārā bhante mahāpajāpatī gotamī bhagavato mātucchā [PTS Page 255]

[\q 255/] āpādikā posikā khīrassa dāyikā bhagavantaṃ janettiyā kālakatāya thaññaṃ

pāyesi. Sādhu bhante labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjanti".

3. "Sace ānanda mahāpajāpatī gotamī aṭṭha garudhamme paṭigaṇhāti sāvassā hotu

upasampadā.

Vassasatupasampannāya bhikkhūniyā tadahūpasampannassa bhikkhuno abhivādanaṃ

paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kātabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā

garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Na bhikkhūniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ, ayampi dhammo sakkatvā garukatvā

mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsiṃsitabbā:

uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā

mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Vassaṃ vutthāya bhikkhuniyā ubhato saṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ: diṭṭhena vā sutena

vā parisaṅkāya vā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo.

Garudhammaṃ ajjhāpannāya bhikkhūniyā ubhato saṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ,

ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhato saṅghe upasampadā

pariyesitabbā, ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo

[BJT Page 474] [\x 474/]

Na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhū akkositabbo paribhāsitabbo, ayampi dhammo

sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo

Ajjatagge ovaṭo bhikkhūnīnaṃ bhikkhūsu vacanapatho, ano vaṭo bhikkhūnaṃ bhikkhūnīsu

vacanapatho, ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo.

Sace ānanda mahāpajāpatī gotamī ime aṭṭha garudhamme patigaṇhāti sā'vassā hoti

upasampadā"ti.

Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike aṭṭha garu dhamme uggahetvā yena

mahāpajāpatī gotamī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavoca: "

sace kho tvaṃ gotami aṭṭha garudhamme paṭigaṇheyyāsi sā'va te bhavissati upasampadā.

Vassasatupasampannāya bhikkhūniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṃ

paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kātabbaṃ ayampi dhammo sakkatvā garukatvā

mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo

Na bhikkhūniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ, ayampi dhammo sakkatvā garukatvā

mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsiṃsitabbā:

uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā

mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Vassaṃ vutthāya bhikkhuniyā ubhato saṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ: diṭṭhena vā sutena

vā parisaṅkāya vā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo.

Garudhammaṃ ajjhāpannāya bhikkhūniyā ubhato saṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ,

ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhato saṅgho upasampadā

pariyesitabbā, ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo

Na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhū akkositabbo paribhāsitabbo, ayampi dhammo

sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo

Ajjatagge ovaṭo bhikkhūnīnaṃ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṃ bhikkhūnīsu

vacanapatho, ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo.

Sace kho tvaṃ gotamī ime aṭṭha garudhamme paṭigaṇheyyāsi " sāva te bhavissati

upasampadā"ti.

"Seyyathāpi bhante ānanda itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṃ nahāto

uppalamālaṃ vā vassika mālaṃ vā [PTS Page 256] [\q 256/] atimuttakamālaṃ vā labhitvā

ubhohi hatthehī paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhāpeyya, evameva kho ahaṃ bhante

ānanda ime aṭṭha garudhamme paṭigaṇhāmī yāva jīvaṃ anatikkamanīye"ti.

4. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca: paṭiggahitā bhante mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā upasampannā

bhagavato mātucchā"ti.

[BJT Page 476] [\x 476/]

"Sace ānanda nālabhissā mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjaṃ, ciraṭṭhitikaṃ ānanda brahmacariyaṃ ahavissa vassasahassaṃ saddhammo

tiṭṭheyya. Yato ca kho ānanda mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito na'dāni ānanda brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ bhavissati. Pañceva'dāni

ānanda vassasatāni saddhammo ṭhassati.

Seyyathāpi ānanda yāni kānici kulāni bahuitthikāni1 appapurisakāni tāni suppadhaṃsiyāni

honti corehi kumbhatthena kehi, evameva kho ānanda yasmiṃ dhammavinaye labhati

mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, na taṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.

Seyyathāpi ānanda sampanne sālikkhette setaṭṭhikā nāma rogajāti nipatati, evaṃ taṃ

sālikkhettaṃ na ciraṭṭhitikaṃ hoti. Evameva kho ānanda yasmiṃ dhammavinaye labhati

mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, na taṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.

Seyyathāpi ānanda sampanne ucchukkhette mañjeṭṭhikā nāma rogajāti nipatati evaṃ taṃ

ucchukkhettaṃ na ciraṭṭhitikaṃ hoti, evameva kho ānanda yasmiṃ dhammavinaye labhati

mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ na taṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.

Seyyathāpi ānanda puriso mahato taḷākassa paṭigacceva2 āḷiṃ bandheyya, yāvadeva

udakassa anatikkamanāya, evameva kho ānanda mayā paṭigacceva bhikkhunīnaṃ aṭṭha

garudhammā3 paññattā yāvajīvaṃ anatikkamanīyā"ti.

Bhikkhūnīnaṃ aṭṭha garudhammā.

5. Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī

bhagavantaṃ etadavoca: " kathāhambhante imāsu [PTS Page 257] [\q 257/] sākiyānīsu

paṭipajjāmī"ti.

Atha kho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi

samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho mahāpajāpatī gotamī bhagavatā dhammiyā kathāya

sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ

katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā

bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave bhikkhūhi bhikkhūniyo upasampādetunti".

1. Bahutthikāni-machasaṃ 2. Paṭikacceva-machasaṃ 3. Aṭṭhagarudhamma-na. Machasaṃ.

[BJT Page 478] [\x 478/]

6. Atha kho tā bhikkhuniyo mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavocuṃ. "Ayyā anupasampannā

mayamhā upasampannā. Evaṃ hi bhagavatā paññattaṃ: "bhikkhūhi bhikkhuniyo

upasampādetabbā"ti.

Atha kho mahāpajāpatī gotamī yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpatī

gotamī āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " imā maṃ bhante ānanda bhikkhuniyo

evamāhaṃsu " ayyā anupasampannā mayamhā1 upasampannā evaṃ hi bhagavatā paññattaṃ

bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā'ti.

7. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānande bhagavantaṃ

etadavoca: "mahā pajāpatī bhante gotamī evamāha " imā maṃ bhante ānanda bhikkhuniyo

evamāhaṃsu: ayyā anupasampannā mayamhā1 upasampannā, evaṃ hi bhagavatā paññattaṃ

bhikkhūhi bhikkhuniyo upasampādetabbā'ti.

"Yadaggena ānanda mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā paṭiggahitā tadeva sā

upasampannā"ti.

8. Atha kho mahāpajāpatī gotamī yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpatī

gotamī āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca. "Ekāhaṃ bhante bhagavantaṃ varaṃ yācāmi. Sādhu

bhante bhagavā anujāneyya bhikkhūnañca bhikkhūnīnañca yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ

paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikamma''nti.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca: "mahā pajāpatī bhante gotamī evamāha 'ekāhaṃ bhante ānanda bhagavantaṃ

varaṃ yācāmi. Sādhu bhante bhagavā anujāneyya bhikkhunañca bhikkhūnīnañca

yathāvuḍḍhaṃ abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikamma'nti'.

1. Mayaṃ camhā-machasaṃ.

[BJT Page 480] [\x 480/]

"Aṭṭhānametaṃ ānanda [PTS Page 258] [\q 258/] anavakāso yaṃ tathāgato anujāneyya

mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ. Ime hi nāma

ānanda aññatitthiyā durakkhātadhammā mātu gāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ

añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ na karissanti. Kimaṅga pana tathāgato anujānissati

mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammanti. Atha kho

bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: " na

bhikkhave mātugāmassa abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ

kātabbaṃ. Yo kareyya apatti dukkaṭassā"ti.

9. Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī

bhagavantaṃ etadavoca: "yāni tāni bhante bhikkhūnīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi

sādhāraṇāni kathaṃ mayaṃ bhante tesu sikkhāpadesu paṭipajjāmā"ti.

"Yāni tāni gotamī bhikkhūnīnaṃ sikkhāpadānī bhikkhūhi sādhāraṇāni yathā bhikkhū

sikkhanti tathā tesu sikkhāpadesu sikkhathā"ti.

"Yāni pana tāni bhante bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi asādhāraṇāni, kathaṃ mayaṃ

bhante etesu sikkhāpadesu paṭipajjamā"ti.

"Yāni tāni gotamī bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni bhikkhūhi asādhāraṇāni yathā paññattesu

sikkhāpadesu sikkhathāti. "

10. Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā nenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī

bhagavantaṃ etadavoca: " sādhu me bhante bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yāhaṃ

dhammaṃ sutvā ekā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpinī pahitattā vihareyyanti"

1. Yamahaṃ bhagavato dhammaṃ-sīmu.

[BJT Page 482] [\x 482/]

"Ye ca kho1 tvaṃ gotami, dhamme jāneyyāsi ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya.

Saṃyogāya saṃvattanti no visaṃyogāya. Ācayāya saṃvattanti no apacayāya. Mahicchatāya

saṃvattanti no appicchatāya. Asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā saṅgaṇikāya

saṃvattanti no pavivekāya kosappāya saṃvattanti no viriyārambhāya. [PTS Page 259] [\q

259/] dubharatāya2 saṃvattanti no subharatāya. Ekaṃsena gotamī, dhāreyyāsi neso

dhammo neso vinayo netaṃ satthusāsananti.

"Ye ca kho tvaṃ gotami dhamme jāneyyāsi ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya.

Visaññogāya saṃvattanti no saññogāya apacayāya saṃvattanti no ācayāya. Appicchatāya

saṃvattanti no mabhicchatāya. Santuṭṭhiyā saṃvattanti no asantuṭṭhiyā. Pavivekāya

saṃvattanti no saṅgaṇikāya. Viriyārambhāya saṃvattanti no kosajjāya. Subharatāya

saṃvattanti no dubharatāya. Ekaṃsena gotami, dhāreyyāsi eso dhammo eso vinayo etaṃ

satthusāsananti. "

11. Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ na uddīsīyati. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitunti. "

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi: kena nu kho bhikkhūnīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitabbanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ:

"Anujānāmi bhikkhave bhikkhūhi bhikkhūnīnaṃ pātimokkhaṃ uddasitunti".

Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhūnūpassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhūnīnaṃ

pātimokkhaṃ uddisanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: " jāyāyo imā imesaṃ jāriyo

imā imesaṃ idāni ime imāhi saddhiṃ abhiramissantī"ti.

1. Ye kho- sī. Mu 2. Dubbharatāya-machasaṃ.

[BJT Page 484] [\x 484/]

Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ atha kho

te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhūhi bhikkhūnīnaṃ

pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ. Yo uddiseyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave,

bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ pātimokkhaṃ uddisitunti. "

Bhikkhuniyo na jānanti evaṃ pātimokkhaṃ uddisitabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ācikkhituṃ. Evaṃ pātimokkhaṃ

uddiseyyāthā"ti.

12. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo āpattiṃ na paṭi karonti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhūniyā āpatti na paṭikātabbā. Yā na paṭikareyya āpatti

dukkaṭassā"ti.

Bhikkhuniyo na jānanti: evaṃ āpatti paṭikātabbā'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave, bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ācikkhituṃ evaṃ āpattiṃ paṭikareyyāthā'ti.

"

[PTS Page 260] [\q 260/] atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi: kena nu kho bhikkhunīnaṃ

āpatti paṭiggahetabbā'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave, bhikkhūhi

bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭiggahetu'nti. "

13. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo rathikāyapi1 vyuhe'pi siṅghāṭakepi bhikkhuṃ

passitvā pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā āpattiṃ paṭikaronti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'jāyāyo imā

imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ. Rattiṃ vimānetvā idāni khamāpentī"ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhūhi bhikkhūnīnaṃ āpatti paṭiggahetabbā. Yo paṭigaṇheyya

āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave bhikkhūnīhi bhikkhūnīnaṃ āpattiṃ paṭiggahetunti,

"

Bhikkhūniyo na jānanti: evaṃ āpatti paṭiggahetabbā'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bhikkhūhi bhikkhūnīnaṃ ācikkhituṃ evaṃ āpattiṃ paṭigaṇheyyāthāti.

"

1. Raṭayāpi-machasaṃ.

[BJT Page 486] [\x 486/]

14. Tena kho pana samayena bhikkhūnīnaṃ kammaṃ na kariyati. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ "anujānāmi bhikkhave bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātunti. "

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi. "Kena nu kho bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātabbanti?.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave bhikkhūhi bhikkhūnīnaṃ kammaṃ

kātunti, "

15. Tena kho pana samayena katakammā bhikkhuniyo rathikāyapi1 vyuhepi siṃghāṭakepi

bhikkhuṃ passitvā pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ

nisīditvā añjaliṃ paggahetvā khamāpetti evaṃ nūna kātabbanti maññamānā. Manussā

tatheva ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'jāyāyo imā imesaṃ jāriyo imā imesaṃ. Ratatiṃ

vimānetvā idāni khamāpenti"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātabbaṃ. Yo kareyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave bhikkhūnīhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātunti. "

Bhikkhūniyo na jānanti: 'evaṃ kammaṃ kātabbanti'. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bhikkhūhi bhikkhūnīnaṃ ācikkhituṃ 'evaṃ kammaṃ kareyyāthā'ti.

16. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo saṅghamajjhe bhaṇḍanajātā kalahajātā

vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantī2 viharanti. Na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ

vūpasametuṃ bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave bhikkhūhī

bhikkhunīnaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametunti".

17. Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamenti. Tasmiṃ kho

pana adhikaraṇe vinicchiyamāne dissanti bhikkhuniyo kammappattāyo'pi āpattigāminiyopi.

Bhikkhuniyo evamāhaṃsu: " sādhu bhante ayyāva bhikkhunīnaṃ kammaṃ karontu ayyāva

bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭigaṇhantu. Evaṃ hi bhagavatā paññattaṃ " bhikkhūhi

bhikkhunīnaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbanti. ' Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. Rathikāyapi. -Machasaṃ 2. Vitudantā-sīmu.

[BJT Page 488] [\x 488/]

"Anujānāmi bhikkhave bhikkhūhi bhikkhūnīnaṃ kammaṃ āropetvā bhikkhunīnaṃ

niyyādetuṃ, bhikkhunīhi bhikkhunīnaṃ kammaṃ kātuṃ. Bhikkhūhi bhikkhūnīnaṃ āpattiṃ

āropetvā bhikkhunīnaṃ niyyādetuṃ, bhikkhūnīhi bhikkhunīnaṃ āpattiṃ paṭiggahetunti".

18. Tena kho pana samayena uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā antevāsinī bhikkhūnī satta

vassāni bhagavantaṃ anubaddhā hoti vinayaṃ pariyāpuṇantī. Tassā muṭṭhassatiniyā gahito

gahito mussati. Assosi kho sā bhikkhunī bhagavā kira sāvatthiṃ gantukāmo'ti. Atha tassā

bhikkhuniyā etadahosi: ahaṃ kho satta vassāni bhagavantaṃ anubandhiṃ vinayaṃ

pariyāpuṇantī. Tassā me muṭṭhassatiniyā gahito gahito mussati. Dukkaraṃ kho pana

mātugāmena yāvajīvaṃ satthāraṃ anubandhituṃ. Kathannu kho mayā paṭipajjitabbanti?.

Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ

etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave

bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ vinayaṃ vācetunti, "

Paṭhama bhāṇavāraṃ.

[BJT Page 490] [\x 490/]

19. Atha kho bhagavā vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ

pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasarī. Tatra sudaṃ bhagavā

sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa [PTS Page 262] [\q 262/] ārāme.

20. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcanti

'appevanāma amhesu sārajjeyyunti. ' Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave

bhikkhunā bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcitabbā. Yo osiñceyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi. Bhikkhave tassa bhikkhuno daṇḍakammaṃ kātunti. "

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi: 'kinnu kho daṇḍakammaṃ kātabbanti. ' Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Avandiyo so bhikkhave bhikkhu bhikkhunīsaṅghena kātabbo"ti.

21. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū kāyaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti,

ūruṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti,

bhikkhuniyo obhāsanti, bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojenti 'appevanāma amhesu

sārajjeyyunti. ' Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Na bhikkhave bhikkhunā kāyo vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassetabbo. Na ūruṃ vivaritvā

bhikkhunīnaṃ dassetabbo. Na aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassetabbaṃ. Na

bhikkhuniyo obhāsetabbā. Na bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojetabbaṃ yo sampayojeyya

āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave tassa bhikkhuno daṇḍakammaṃ kātunti. "

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi kinnu kho daṇḍakammaṃ kātabbanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Avandiyo so bhikkhave bhikkhu bhikkhunīsaṅghena kātabboti. "

[BJT Page 492] [\x 492/]

22. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhū kaddamodakena osiñcanti

'appevanāma amhesu sārajjeyyunti. ' Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na bhikkhave

bhikkhuniyā bhikkhū kaddamodakena osiñcitabbo. Yā osiñceyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave tassā bhikkhuniyā daṇḍakammaṃ kātunti. "

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi "kinnu kho daṇḍakammaṃ kātabbanti. " Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave āvaraṇaṃ kātunti. "

Āvaraṇe kate na ādiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave ovādaṃ

ṭhapetunti."

23. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo kāyaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ

dassenti. Thanaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassenti. Ūruṃ vivaritvā bhikkhunaṃ dassenti.

Aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassenti. Bhikkhū obhāsenti. [PTS Page 263] [\q 263/]

bhikkhūhi saddhiṃ sampayojenti. "Appevanāma amhesu sārajjeyyunti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā kāyo vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbo, na thanaṃ

vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbaṃ, na ūruṃ vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbo, na aṅgajātaṃ

vivaritvā bhikkhūnaṃ dassetabbaṃ, na bhikkhū obhāsitabbā, na bhikkhūhi saddhiṃ

sampayojetabbaṃ. Yā sampayojeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave tassā

bhikkhuniyā daṇḍakammaṃ kātunti.

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi 'kinnu kho daṇḍakammaṃ kātabbanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi bhikkhave āvaraṇaṃ kātunti. Āvaraṇe kate na ādiyanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ " anujānāmi bhikkhave ovādaṃ ṭhapetunti. "

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi 'kappati nu kho ovādaṭhapitāya bhikkhuniyā saddhiṃ

uposatho kātuṃ na nu kho kappatī"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave

ovādaṭhapitāya bhikkhuniyā saddhiṃ uposatho kātabbo yāva na taṃ adhikaraṇaṃ

vūpasantaṃ hotī"ti.

[BJT Page 494] [\x 494/]

24. Tena kho pana samayena āyasmā udāyi ovādaṃ ṭhapetvā cārikaṃ pakkāmī. Bhikkhuniyo

ujjhāyanti khiyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma ayyo udāyī ovādaṃ ṭhapetvā cārikaṃ

pakkamissatī?Ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave ovādaṃ ṭhapetvā cārikā

pakkamitabbā yo pakkameyya āpatti dukkaṭassā"ti.

25. Tena kho pana samayena bālā avyattā ovādaṃ ṭhapenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Na bhikkhave bālena avyattena ovādo ṭhapetabbo. Yo ṭhapeyya āpatti dukkaṭassāti.

26. Tena kho pana samayena bhikkhu avattusmiṃ akāraṇe ovādaṃ ṭhapenti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave avatthusmiṃ akāraṇe ovāde ṭhapetabbo. Yo ṭhapeyya

āpatti dukkaṭassā"ti.

27. Tena kho pana samayena bhikkhu ovādaṃ ṭhapetvā vinicchayaṃ na denti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave ovādaṃ ṭhapetvā vinicchayo na dātabbo. Yo na

dadeyya āpatti dukkaṭassā"ti.

28. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ovādaṃ na gacchanti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ: " na bhikkhave bhikkhuniyā ovādo na gantabbo. Yā na gaccheyya yathādhammo

kāretabbā"ti.

29. Tena kho pana samayena sabbo bhikkhunīsaṅgho ovādaṃ gacchati. Manussā ujjhāyanti

[PTS Page 264] [\q 264/] khīyanti vipācenti: " jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ,

idāni imā imehi saddhiṃ ahiramissantī"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave

sabbena bhikkhunīsaṅghena ovādo gantabbo. Gaccheyya ce āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave catūhi pañcahi bhikkhunīhi ovādaṃ gantunti.

[BJT Page 496] [\x 496/]

30. Tena kho pana samayena catasso pañca bhikkhuniyo ovādaṃ gacchanti. Manussā tatheva

ujjhāyanti khīyanti vipācenti 'jāyāyo imā imesaṃ, jāriyo imā imesaṃ idāni imā imehi saddhiṃ

abhiramissantī'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Na bhikkhave catūhi pañcahi

bhikkhunīhi ovādo gantabbo. Gaccheyyuṃ ce āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave dve

tisso bhikkhuniyo ovādaṃ gantuṃ ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ

karitvā pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo

bhikkhūnīsaṅgho ayya, bhikkhusaṅghassa pāde vandati ovādūpasaṅkamanañca yācati.

Labhatu kira ayya, bhikkhūnī saṅgho ovādūpasaṅkamananti.

Tena bhikkhunā pātimokkhuddesako bhikkhū upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo:

'bhikkhūnī saṅgho bhante bhikkhusaṅghassa pāde vandati ovādūpasaṅkamanañca yācati.

Labhatu kira bhante bhikkhūnī saṅgho ovādūpasaṅkamananti. ' Pātimokkhuddesakena

vattabbo. " Atthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato"ti. Sace hoti koci bhikkhu

bhikkhūnovādako sammato pātimokkhuddesakena vattabbo: " itthannāmo bhikkhu

bhikkhunovādako sammato. Taṃ bhikkhunīsaṅgho upasaṅkamatu"ti. Sace na hoti koci

bhikkhū bhikkhunovādako sammato pātimokkhuddesakena vattabbo: ko āyasmā ussahati

bhikkhuniyo ovaditunti?

Sace koci ussahati bhikkhūniyo ovadituṃ, so ca hoti aṭṭhahaṅgehi samannāgato sammantitvā

vattabbo: " itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato. Taṃ bhikkhunīsaṅgho

upasaṅkamatū'ti. Sace na koci ussahati bhikkhuniyo ovadituṃ pātimokkhuddesakena

vattabbo: natthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato. Pāsādikena bhikkhunī saṅgho

sampādetu"ti.

31. Tena kho pana samayena bhikkhū ovādaṃ na gaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

' Na bhikkhave ovādo na gahetabbo yo na gaṇheyya āpatti dukkaṭassā'ti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bālo hoti taṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā

etadavocuṃ: ovādaṃ ayya gaṇhā'ti.

[BJT Page 498] [\x 498/]

[PTS Page 265] [\q 265/] "ahaṃ hi bhagini, bālo. Kathāhaṃ ovādaṃ gaṇhāmī"ti.

Gaṇhāhayya ovādaṃ. Evaṃ hi bhagavatā paññattaṃ 'bhikkhūhi bhikkhunīnaṃ ovādo

gahetabbo'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā bālaṃ

avasesehi ovādaṃ gahetunti. "

32. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhuniyo upasaṅkamitvā

etadavocuṃ " ovādaṃ ayya gaṇhāhī"ti. " Ahaṃ hi bhagini gilāno. Kathāhaṃ ovādaṃ

gaṇhāmī" ti. " Gaṇhāhayya ovādaṃ. Evaṃ hi bhagavatā paññattaṃ: ṭhapetvā bālaṃ avasesehi

ovādo gahetabbo"ti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā bālaṃ ṭhapetvā gilānaṃ

avasesehi ovādaṃ gahetunti".

33. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gamiko hoti. Taṃ bhikkhuniyo

upasaṅkamitvā etadavocuṃ: " ovādaṃ ayya gaṇhāhī"ti. "Ahaṃ hi bhagini, gamiko. Kathāhaṃ

ovādaṃ gaṇhāmi"ti " gaṇhāhayya ovādaṃ. Evaṃ hi bhagavatā paññattaṃ: ṭhapetvā bālaṃ

ṭhapetvā gilānaṃ avasesehi ovādo gahetabbo"ti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā bālaṃ ṭhapetvā gilānaṃ

ṭhapetvā gamikaṃ avasesehi ovādaṃ gahetunti".

34. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Taṃ bhikkhuniyo

upasaṅkamitvā etadavocuṃ " ovādaṃ ayya, gaṇhāhī"ti. "Ahaṃ hi bhagini, araññe viharāmi

kathāhaṃ ovādaṃ gaṇhāmī"ti. " Gaṇhāhayya ovādaṃ evaṃ hi bhagavatā paññattaṃ:

ṭhapetvā bālaṃ ṭhapetvā gilānaṃ ṭhapetvā gamikaṃ avasesehi ovādo gahetabbo"ti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "anujānāmi bhikkhave āraññakena bhikkhunā ovādaṃ

gahetuṃ saṃketañca kātuṃ atra paṭiharissāmī"ti.

[BJT Page 500] [\x 500/]

35. Tena kho pana samayena bhikkhu ovādaṃ gahetvā na ārocenti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Na bhikkhave ovādo na ārocetabbo. Yo na āroceyya āpatti dukkaṭassā"ti.

36. Tena kho pana samayena bhikkhu ovādaṃ gahetvā na paccāharanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave ovādo na paccāharitabbo. Yo na paccāhareyya āpatti

dukkaṭassā"ti.

37. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo saṃketaṃ na gacchanti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. "Na bhikkhave bhikkhuniyā saṃketaṃ na gantabbaṃ. Yā na gaccheyya āpatti

dukkaṭassā"ti.

38. [PTS Page 266] [\q 266/] tena kho pana samayena bhikkhuniyo dīghāni

kāyabandhanāni dhārenti. Teheva phāsuke namenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti:

'seyyathāpi gihī kāmabhoginiyo'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave

bhikkhuniyā dīghaṃ kāyabandhanaṃ dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave bhikkhuniyā ekapariyākataṃ kāyabandhanaṃ. Na ca tena phāsukā

nametabbā. Yā nameyya āpatti dukkaṭassā"ti.

39. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vilīvena paṭṭena phāsuke namenti,

cammapaṭṭena phāsuke namenti, dussapaṭṭena phāsuke namenti, dussaveṇiyā phāsuke

namenti, dussavaṭṭiyā phāsuke namenti, coḷapaṭṭena phāsuke namenti, coḷaveṇiyā

phāsuke namenti, coḷavaṭṭiyā phāsuke namenti, sutta veṇiyā phāsuke namenti, suttavaṭṭiyā

phāsuke namenti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhoginiyo'ti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā vilīvena paṭṭena phāsukā

nametabbā, na cammapaṭṭena phāsukā nametabbā, na dussapaṭṭena phāsukā nametabbā,

na dussaveṇiyā phāsukā nametabbā, na dussavaṭṭiyā phāsukā nametabbā, na voḷapaṭṭena

phāsukā nametabbā, na coḷaveṇiyā phāsukā nametabbā, na coḷavaṭṭiyā phāsukā

nametabbā, na suttaveṇiyā phāsukā nametabbā, na suttavaṭṭiyā phāsukā nametabbā. Yā

nameyya āpatti dukkaṭassāti.

[BJT Page 502] [\x 502/]

40. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo aṭṭhillena jaghanaṃ ghaṃsāpenti, gohanukena

Jaghanaṃ koṭṭāpenti, hatthaṃ koṭṭāpenti, hatthakocchaṃ koṭṭāpenti pādaṃ koṭṭāpenti.

Pādakocchaṃ koṭṭāpenti, ūruṃ koṭṭāpenti. Mukhaṃ koṭṭāpenti, dantamaṃsaṃ koṭṭāpenti.

Manussā ujjhāyantī khīyanti vipācenti: 'seyyathāpi gihī kāmabhoginiyo'ti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā aṭṭhillena jaghanaṃ ghaṃsāpetabbaṃ na

gohanuke jaghanaṃ koṭṭāpetabbaṃ, na hatthaṃ koṭṭāpetabbaṃ, na hatthakocchaṃ

koṭṭāpetabbaṃ, na pādaṃ koṭṭāpetabbaṃ, na pādakocchaṃ koṭṭāpetabbaṃ, na ūruṃ

koṭṭāpetabbaṃ, na mukhaṃ koṭṭāpetabbaṃ, na dantamaṃsaṃ koṭṭāpetabbaṃ. Yā koṭṭāpeyya

āpatti dukkaṭassā"ti.

41. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo mukhaṃ ālimpenti, mukhaṃ

ummaddenti, mukhaṃ cuṇṇenti, manosilikāya mukhaṃ lañchenti, aṅgarāgaṃ karonti,

mukharāgaṃ karonti, aṅgarāgamukharāgaṃ karonti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti:

seyyathāpi gihī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na [PTS Page 267] [\q

267/] bhikkhave bhikkhuniyā mukhaṃ ālimpitabbaṃ, na mukhaṃ ummaddetabbaṃ, na

mukha cuṇṇetabbaṃ, na manosilikāya mukhaṃ lañjetabbaṃ, na aṅgarāgo kātabbo, na

mukharāgo kātabbo, na aṅgarāgamukharāgo kātabbo, yā kareyya1 āpatti dukkaṭassā"ti.

42. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo avaṅgaṃ karonti, visesakaṃ karonti,

olokanakena olokenti, sāloke tiṭṭhanti, naccaṃ2 kārāpenti, vesiṃ uṭṭhāpenti, pānāgāraṃ

ṭhapenti, sūnaṃ ṭhapenti. Āpaṇaṃ pasārenti. Vaḍḍhiṃ payojenti, vāṇijjaṃ payojenti, dāsaṃ

upaṭṭhāpenti, dāsiṃ upaṭṭhāpenti. Kammakāraṃ upaṭṭhāpenti. Kammakāriṃ upaṭṭhāpenti,

tiracchānagataṃ upaṭṭhāpenti, harītakapakkikaṃ pakiṇanti, namatakaṃ dhārenti. Manussā

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: seyyathāpi gihīkāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā avaṅgaṃ kātabba. Na visesakaṃ kātabbaṃ, na

olokanakena oloketabbaṃ, na sāloke tiṭṭhitabbaṃ, na naccaṃ2 kāropetabbaṃ, na vesiṃ

uṭṭhāpetabbaṃ, na pānāgāraṃ ṭhapetabbaṃ, na sūnaṃ ṭhapetabbaṃ, na āpaṇaṃ pasāretabbaṃ,

na vaḍḍhiṃ payojetabbaṃ, na vāṇijjaṃ payojetabbaṃ, na dāsaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, na dāsiṃ

upaṭṭhāpetabbaṃ, na kammakāraṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, na kammakāriṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, na

tiracchānagataṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, na harītakapakkikaṃ pakiṇantitabbaṃ, na namatakaṃ

dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

1. Kāreyya-machasaṃ 2. Sanaccaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 504] [\x 504/]

43. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sabbanīlakāni civarāni dhārenti,

sabbapitakāni cīvarāni dhārenti, sabbalohitakāni cīvarāni dhārenti, sabbamañjeṭṭhikāni

cīvarāni dhārenti, sabbakaṇhāni cīvarāni dhārenti, sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni

dhārenti, sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhārenti, acchinnadasāni cīvarāni dhārenti,

dīghadasāni cīvarāni dhārenti, pupphadasāni cīvarāni dhārenti, phaṇadasāni cīvarāni

dhārenti, kañcukaṃ dhārenti, tirīṭakaṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti, khīyanti, vipācenti:

'seyyathāpi gihī kāmabhoginiyo'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave

bhikkhuniyā sabbanīlakāni cīvarāni dhāretabbāni na sabbapītakāni cīvarāni dhāretabbāni,

na sabbalohītakāni cīvarāni dhārekabbāni, na sabbamañjeṭṭhikāni cīvarāni dhāretabbāni, na

sabbakaṇhāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbamahāraṅgarattāni vīvarāni dhāretabbāni, na

sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhāretabbāni, na acchinnadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na

dīghadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na pupphadasāni cīvarāni dhāretabbāni, phaṇadasāni

cīvarāni dhāretabbāni, na kañcukaṃ dhāretabbaṃ, na tirīṭakaṃ dhāretabbaṃ. Yā dhāreyya

āpatti dukkaṭassā"ti.

44. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī kālaṃ karontī evamāha: 'mamaccayena

mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotu'ti. Tattha bhikkhūca bhikkhuniyo ca [PTS Page 268] [\q

268/] vivadanti 'amhākaṃ hoti, amhākaṃ hotī'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Bhikkhunī ce bhikkhave kālaṃ karonti evaṃ vadeyya 'mamaccayena mayhaṃ parikkhāro

saṅghassa ho'tūti. Anissaro tattha bhikkhusaṅgho bhikkhūnī saṅghassevetaṃ. Sikkhamānā ce

bhikkhave kālaṃ karonti evaṃ vadeyya 'mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa ho'tuti.

Anissaro tattha bhikkhusaṅgho bhikkhunī saṅghassevetaṃ. Sikkhamānā ce bhikkhave kālaṃ

naronti evaṃ vadeyya mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū'ti.Anissaro tattha

bhikkhusaṅgho bhikkhunī saṅghassevetaṃ. Sāmaṇerī ce bhikkhunī kālaṃ karonti evaṃ

vadeyya 'mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa ho'tuti. Anissaro tattha bhikkhu

saṅgho bhikkhunī saṅghassevetaṃ. Bhikkhū ce bhikkhave kālaṃ karonto evaṃ vadeyya:

'mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotu'ti. Anissaro tattha bhikkhūnīsaṅgho

bhikkhūsaṅghassevetaṃ. Sāmaṇero ce bhikkhave kālaṃ karontī evaṃ vadeyya: 'mamaccayena

mayhaṃ parikkhāro saṅgassa hotū'ti. Anissaro tattha bhikkhunī saṅgho

bhikkhūsaṅghassevetaṃ". Upāsako ce bhikkhave koci kālaṃ karonto evaṃ vadeyya:

'mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū'ti. Anissaro tattha bhikkhūnīsaṅgho

bhikkhūsaṅghassevetaṃ" upāsikā ce bhikkhave aññe ce bhikkhave koci kālaṃ karonto evaṃ

vadeyya: 'mamaccayena mayhaṃ parikkhāro saṅghassa hotū'ti. Anissaro tattha

bhikkhūnīsaṅgho bhikkhū saṅghassevetanti. "

45. Tena kho pana samayena aññatarā purāṇamallī bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā rathikāya

dubbalakaṃ bhikkhuṃ passitvā aṃsakūṭena pahāraṃ datvā pavaṭṭesi. 1 Bhikkhu ujjhāyantī,

khīyanti, vipācenti: 'kathaṃ hi nāma bhikkhunī bhikkhussa pahāraṃ dassatī'ti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. "Na bhikkhave bhikkhuniyā bhikkhussa pahāro dātabbo. Yā dadeyya

āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā duratova

okkamitvā maggaṃ dātunti. "

1. Pāhesi-machasaṃ.

[BJT Page 506] [\x 506/]

46. Tena kho pana samayena aññatarā itthi pavutthapatikā jārena gabhīnī hoti. Sā gabbhaṃ

pātetvā kulūpikaṃ bhikkhuniṃ etadavoca: 'handayye imaṃ gabbhaṃ pattena nīharā'ti. Atha

kho sā bhikkhūnī taṃ gabbhaṃ patte pakkhipitvā saṅghāṭiyā paṭicchādetvā agamāsi. Tena

kho pana samayena aññatarena piṇḍavārikena bhikkhūnā samādānaṃ kataṃ hoti 'yamahaṃ

paṭhamaṃ bhikkhaṃ labhissāmi na taṃ adatvā bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā

paribhuñjissāmī'ti.

Atha kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ passitvā etadavoca: 'handa bhagini bhikkhaṃ

patigaṇhā'ti1. 'Alaṃ ayyā'ti. Dutiyampi kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ etadavoca: 'handa

bhagīni bhikkhaṃ patigaṇhā'ti. 'Alaṃ ayyā'ti. Tatiyampi kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ

etadavoca: 'handa bhagini bhikkhaṃ patigaṇhā'ti 'alaṃ ayyā'ti. 'Mayā kho bhagini

samādānaṃ kataṃ yamahaṃ paṭhamaṃ bhikkhaṃ labhissāmi na taṃ adatvā bhikkhussa vā

bhikkhuniyā vā paribhuñjissāmīti. [PTS Page 269] [\q 269/] handa bhagini bhikkhaṃ

patigaṇhā'ti.

Atha kho sā bhikkhunī tena bhikkhunā nippīḷiyamānā nīharitvā pattaṃ dassesi: 'passa ayya

- patte gabbhaṃ. Mā ca kassaci ārocesī'ti. Atha kho so bhikkhu ujjhāyati, khīyati, vipāceti:

'kathaṃ hi nāma bhikkhūnī pattena gabbhaṃ nīharissatī'ti. Atha kho so bhikkhu bhikkhūnaṃ

etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā te

ujjhāyantī kīyanti, vipācenti: ' kathaṃ hi nāma bhikkhunī pattena gabbhaṃ nīharissatī'ti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā pattena gabbho nīharitabbo.

Yā nīhareyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā

nīharitvā pattaṃ dassetunti".

47. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo bhikkhuṃ passitvā parivattetvā

pattamūlaṃ dassenti. Bhikkhū ujjhāyanti, khīyanti, vipācenti: 'kathaṃ hi nāma chabbaggiyā

bhikkhuniyo bhikkhuṃ passitvā parivattetvā pattamūlaṃ dassessantī'ti. Atha kho bhikkhū

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā

parivattetvā pattamūlaṃ dassetabbaṃ. Yā dasseyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave

bhikkhuniyā bhikkhuṃ passitvā ukkujjitvā pattaṃ dassetuṃ. Yañca patte āmisaṃ hoti tena ca

bhikkhu nimantetabboti".

-------------------------

1. Paṭiggaṇhāti-machasaṃ

[BJT Page 508] [\x 508/]

48. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ rathiyāya purisavyañjanaṃ chaḍḍhitaṃ hoti. Taṃ

bhikkhuniyo sakkaccaṃ upanijjhāyiṃsu. Manussā ukkuṭṭhiṃ akaṃsu. Tā bhikkhuniyo maṃku

ahesuṃ. Atha kho tā bhikkhuniyo upassayaṃ gantvā bhikkhūnīnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Yā

tā bhikkhunīyo appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā tā ujjhāyanti, khīyanti,

vipācenti: 'kathaṃ hi nāma bhikkhuniyo purisavyañjanaṃ upanijjhāyissantīti: atha kho tā

bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "

Na bhikkhave bhikkhuniyā purisavyañjanaṃ upanijjhāyitabbaṃ. Yā upanijjhāyeyya āpatti

dukkaṭassāti. "

49. Tena kho pana samayena manussā bhikkhūnaṃ āmisaṃ denti. Bhikkhū bhikkhūnīnaṃ

denti. Manussā ujjhāyanti, khīyanti, vipācenti: ' kathaṃ hi nāma bhadantā attano

paribhogatthāya [PTS Page 270] [\q 270/] dinnaṃ aññesaṃ dassanti. Mayampi na jānāma

dānaṃ dātunti'. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave attano paribhogatthāya

dinnaṃ aññesaṃ dātabbaṃ. Yo dadeyya āpatti dukkaṭassati".

50. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave saṅghassa dātunti. " Bāḷhataraṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave puggalikampi dātunti. " Tena kho pana

samayena bhikkhūnaṃ sannidhikataṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Anujānāmi bhikkhave bhikkhūnaṃ sannidhiṃ bhikkhūnīhi bhikkhūhi1 paṭiggahāpetvā

paribhuñjitunti."

51. Tena kho pana samayena manussā bhikkhuṇīnaṃ āmisaṃ denti. Bhikkhuniyo

bhikkhūnaṃ denti. Manussā ujjhāyanti, khīyanti, vipācenti: 'kathaṃ hī nāma bhikkhuniyo

attano paribhogatthāya dinnaṃ aññesaṃ dassanti. Mayampi na jānāma dānaṃ dātunti'.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā attano paribhogatthāya

dinnaṃ aññesaṃ dātabbaṃ. Yā dadeyya āpatti dukkaṭassāti. "

1. Bhikkhūhi-machasaṃ ūnaṃ

[BJT Page 510. [\x 510/] ]

52. Tena kho pana samayena bhikkhunīnaṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave saṅghassa dātunti". Bāḷhataraṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave puggalikampi dātunti". Tena kho pana

samayena bhikkhunīnaṃ sannidhikataṃ āmisaṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave bhikkhunīnaṃ sannidhiṃ bhikkhūhī bhikkhunīhi1

paṭiggahāpetvā2 paribhūñjitunti. "

52. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ senāsanaṃ ussannaṃ hoti. Bhikkhunīnaṃ na hoti.

Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesuṃ: 'sādhu bhante ayyā amhākaṃ senāsanaṃ

dentu tāvakālikanti'. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave bhikkhunīnaṃ

senāsanaṃ dātuṃ tāvakālikanti".

54. Tena kho pana samayena utuniyo bhikkhuniyo onaddhamañcaṃ onaddhapīṭhaṃ

abhinisīdantipi abhinipajjantipi. Sonasanaṃ lohitena makkhīyati. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. Na bhikkhave utuniyā3 [PTS Page 271] [\q 271/] bhikkhuniyā

onaddhamañcaṃ onaddhapīṭhaṃ abhinisīditabbaṃ. Abhinipajjitabbaṃ. Yā abhinisīdeyya vā

abhinipajjeyya vā āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave āvasathacīvaranti. "

Āvasathacīvaraṃ4 lohitena makkhīyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi

bhikkhave āṇicoḷakanti". Coḷakaṃ nipatati. 5 Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi

bhikkhave suttakena bandhitvā ūruyā bandhitunti". Suttakaṃ chijjati. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave saṃvelliyaṃ kaṭisuttakanti".

55. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo sabbakālaṃ kaṭisuttakaṃ dhārenti.

Manussā ujjhāyanti, khīyanti, vipācenti. 'Seyyathāpi gihī kāmabhoginiyoti'. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ: " na bhikkhave bhikkhuniyā sabbakālaṃ kaṭisuttakaṃ dhāretabbaṃ. Yā

dhāreyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave utuniyā kaṭisuttakanti".

Dutiya bhāṇavāraṃ

1. Bhikkhunīhi-machasaṃ ūnaṃ 2. Paṭiggāhāpetvā-machasaṃ 3. Utuniyā-machasaṃ. Ūnaṃ 4.

Āvasathacīvaraṃ-machasaṃ 5. Nipphaṭati-machasaṃ.

[BJT Page 512] [\x 512/]

56. Tena kho pana samayena upasampannāyo dissanti animittāpi nimittamattāpi alohitāpi1

dhūvalohitāpi paggharantipi sikhariṇīpi2 itthipaṇḍakāpi vepurisikāpi samhinnāpi

ubhatobyañjanakāpi3. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave

upasampādentiyā catuvīsati antarāyike dhamme pucchituṃ. Evañca pana bhikkhave

pucchitabbā: " nasi animittā, nasi nimittamattā, nasi alohitā, nasi dhūvalohitā, nasi

dhuvacoḷā, nasi paggharanti, nasi sikhariṇī, nasi itthipaṇḍakā, nasi vepurisikā, nasi

samhinnā, nasi ubhatobyañjanakā. Santi te evarūpā ābādhā: kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso

apamāro. Manussāsi, itthisi, bhujissāsi, anaṇāsi, nasi rājabhaṭī, anuññātāsi mātāpituhi

sāmikena, paripuṇṇavīsativassāsi, paripuṇṇaṃ te pattacīvaraṃ, kiṃ nāmāsi, kā nāmā te

pavattīnī"ti.

57. Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhūnīnaṃ antarāyike dhamme pucchanti.

Upasampadāpekhāyo4 vitthāyanti maṃkū honti na sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave ekatoupasampannāya bhikkhunīsaṅghe

visuddhāya bhikkhusaṅgho upasampadanti5"

58. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo ananusiṭṭhā upasampadāpekhāyo antarāyike

dhamme pucchanti. Upasampadāpekhāyo [PTS Page 272] [\q 272/] vitthāyanti. Maṃkū

honti. Na sakkonti vissajjetuṃ bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave

paṭhamaṃ anusāsitvā pacchā antarāyike dhamme pucchitunti". Tattheva saṅghamajjhe

anusāsanti, upasampadāpekhāyo tatheva vitthāyanti. Maṃku honti. Na sakkonti vissajjetuṃ.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave ekamantaṃ anusāsitvā

saṅghamajjhe antarāyike dhamme pucchituṃ".

1. Ālohitā-sīmu, 2. Sikharaṇīpi-machasaṃ 3. Ubhatobyañjanāpi-machasaṃ 4.

Upasampadāpekkhāyo-machasaṃ 5. Upasampādetunti-machasaṃ.

[BJT Page 514] [\x 514/]

Evañca pana bhikkhave anusāsitabbā: paṭhamaṃ upajjhaṃ gāhāpetabbā. Upajjhaṃ gāhāpetvā

pattacīvaraṃ ācikkhitabbaṃ: ayaṃ te patto, ayaṃ saṅghāṭi, ayaṃ uttarāsaṅgo, ayaṃ

antaravāsako, idaṃ saṅkaccikaṃ, ayaṃ udakasāṭikā. Gaccha amumhi okāse tiṭṭhāhīti. Bālā

avyattā anusāsanti. Duranusiṭṭhā upasampadāpekhāyo vītthāyanti maṅku honti. Na

sakkonti vissajjetuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Na bhikkhave bālāya avyattāya

anusāsitabbā. Yā anusāseyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave vyattāya bhikkhuniyā

paṭibalāya anusāsitunti". Asammatā anusāsanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na

bhikkhave asammatāya anusāsitabbā. Yā anusāseyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave sammatāya anusāsituṃ".

Evañca pana bhikkhave sammannitabbā: attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃ. Parāya vā parā

sammantitabbā. Kathañca attanā vā attānaṃ sammannitabbaṃ? Vyattāya bhikkhuniyā

paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo: " suṇātu me ayye saṅgho: itthannāmā itthannāmāya ayyāya

upasampadāpekhā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ itthannāmā itthannāmaṃ

anusāseyyanti". Evaṃ attanāva attānaṃ sammantitabbaṃ. Kathañca parāya parā

sammannitabbā? Vyattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo: " suṇātu me ayye

saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ

itthannāmā itthannāmaṃ anusāseyyāti". Evaṃ parāya vā parā sammannitabbā.

Tāya sammatāya bhikkhuniyā upasampadāpekhaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyā:

"suṇasi itthannāme ayaṃ te saccakālo bhūtakālo yaṃ jātaṃ taṃ saṅghamajjhe pucchante

santaṃ atthīti vattabbaṃ. Asantaṃ natthīti vattabbaṃ. Mā kho vitthāsi1 mā kho maṅkū ahosi.

Evaṃ taṃ pucchissanti: nasi animittā, nasi nimittamattā, nasi alohitā2, nasi dhuvalohitā, nasi

dhuvacoḷā, nasi paggharanti, nasi sikhariṇi3, nasi itthipaṇḍakā, nasi vepurisikā, nasi

samhinnā,

1. Vitthāyi-machasaṃ 2. Ālohitā-sī 3. Sikharaṇī-machasaṃ.

[BJT Page 516] [\x 516/]

Nasi ubhatobyañjanakā1, santi te evarūpā ābādhā-kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro.

Manussāsi, itthisi, bhujissāsi, anaṇāsi, nasi rājabhaṭī, anuññātāsi mātāpituhi sāmikena,

paripuṇṇavīsativassāsi, paripuṇṇaṃ te pattacīvaraṃ, kiṃ nāmāsi, kā nāmā te pavattinī"ti.

59. [PTS Page 273] [\q 273/] ekato āgacchanti. Na ekato āgantabbaṃ. Anusāsikāya

paṭhamataraṃ āgantvā saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me ayye saṅgho. Itthannāmā2

itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā. Anusiṭṭhā sā mayā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ

itthannāmā āgaccheyyāti. Āgacchāhīti vattabbā. Ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā

bhikkhunīnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā

upasampadaṃ yācāpetabbā: saṅghaṃ ayye upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ ayye

saṅgho anukampaṃ upādāya. Dutiyampi ayye saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu

maṃ ayye saṅgho anukampaṃ upādāya. Tatiyampi ayye saṅghaṃ upampadaṃ yācāmi.

Ullumpatu maṃ ayye saṅgho anukampaṃ upādāyāti.

Vyattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me ayye saṅgho, ayaṃ

itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā, yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ

itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyaṃ. Suṇasi itthannāme, ayaṃ te saccakālo

bhūtakālo. Yaṃ jātaṃ taṃ pucchāmi. Santaṃ atthīti vattabbaṃ. Asantaṃ natthīti vattabbaṃ,

nasi animittā, nasi nimittamattā, nasi alohitā2, nasi dhuvalohitā, nasi dhuvacoḷā, nasi

paggharanti, nasi sikhariṇi3, nasi itthipaṇḍakā, nasi vepurisikā, nasi samhinnā, nasi

ubhatobyañjanakā1, santi te evarūpā ābādhā kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, apamāro.

Manussāsi, itthisi, bhujissāsi, anaṇāsi, nasi rājabhaṭī, anuññātāsi mātāpituhi sāmikena,

paripuṇṇavīsativassāsi, paripuṇṇaṃ te pattacīvaraṃ, kiṃ nāmāsi, kā nāmā te pavattinī"ti.

Vyattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me ayye saṅgho, ayaṃ

itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā, parisuddhā antarāyikehi dhammehi.

Paripuṇṇassā pattacīvaraṃ. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya ayyāya

pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya itthannāmāya

ayyāya pavattiniyā. Esā ñatti.

1. Ubhatobyañjanā-machasaṃ 2. Itthannāmo-machasaṃ 3. Vattabbo-machasaṃ.

[BJT Page 518] [\x 518/]

"Suṇātu me ayye saṅgho, ayaṃ itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā.

Parisuddhā antarāyikehi dhammehi. Paripuṇṇassā pattacīvaraṃ. Itthannāmā saṅghaṃ

upasampadaṃ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti

itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya upasampadā

itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Sā tuṇhassa. Yassā nakkhamati sā bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi "suṇātu me ayye saṅgho, ayaṃ itthannāmā itthannāmāya

ayyāya upasampadāpekhā. Parisuddhā antarāyikehi dhammehi. Paripuṇṇassā pattacīvaraṃ.

Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Saṅgho

itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yassā ayyāya khamati

itthannāmāya upasampadā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Sā tuṇhassa. Yassā

nakkhamati sā bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi "suṇātu me ayye saṅgho, ayaṃ itthannāmā itthannāmāya

ayyāya upasampadāpekhā. Parisuddhā antarāyikehi dhammehi. Paripuṇṇassā pattacīvaraṃ.

Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Saṅgho

itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Yassā ayyāya khamati

itthannāmāya upasampadā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Sā tuṇhassa. Yassā

nakkhamati sā bhāseyya.

Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya ayyāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa

tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Tāvadeva taṃ ādāya bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā

bhikkhūnaṃ pāde vandāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā upasampadaṃ

yācāpetabbā. "Ahaṃ ayyā itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā. [PTS Page

274] [\q 274/] ekato upasampannā bhikkhunīsaṅghe visuddhā. Saṃghaṃ ayyā

upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ ayyā saṅgho anukampaṃ upādāya. Ahaṃ ayyā

itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā ekato upasampannā bhikkhunīsaṅghe

visuddhā, dutiyampi ayyā saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ ayyā saṅgho

anukampaṃ upādāya.Ahaṃ ayyā itthannāmā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā ekato

upasampannā

Bhikkhunīsaṅghe visuddhā, tatiyampi ayyi saṅghaṃ upasampadaṃ yācāmi. Ullumpatu maṃ

ayyā saṅgho anukampaṃ

Upādāyā"ti.

[BJT Page 520] [\x 520/]

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ

itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekhā ekato upasampannā bhikkhunīsaṅghe

visuddhā. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā ca. Yadi

saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya itthannāmāya pavattiniyā. Esā

ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya upasampadāpekhā ekato

upasampannā bhikkhūnīsaṅghe visuddhā. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati

itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā,

yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā. So tuṇhassa.

Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya

upasampadāpekhā ekato upasampannā bhikkhunīsaṅghe visuddhā. Itthannāmā saṅghaṃ

upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti

itthannāmāyā pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya

pavattiniyā. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmā itthannāmāya

upasampadāpekhā ekato upasampannā bhikkhunīsaṅghe visuddhā. Itthannāmā saṅghaṃ

upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti

itthannāmāyā pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya upasampadā itthannāmāya

pavattiniyā. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

Tāvadeva chāyā metabbā. Utupamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ. Divasabhāgo ācikkhitabbo, saṃgīti

ācikkhitabbā, bhikkhuniyo vattabbā imissā tayo ca nissaye aṭṭha ca akaraṇīyāni

ācikkheyyāthāti.

60. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhattagge āsanaṃ saṅkasāyantiyo1 kālaṃ

vītināmesuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave aṭṭhannaṃ

bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ avasesānaṃ yathāgatikanti".

1. Saṅkāyantiyo-sīmu.

[BJT Page 522] [\x 522/]

61. Tena kho pana samayena bhikkhūniyo bhagavatā anuññātaṃ aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ

yathāvuḍḍhaṃ avasesānaṃ yathāgatikanti sabbattha aṭṭhāva1. Bhikkhuniyo yathāvuḍḍhaṃ

paṭibāhanti avasesāyo yathāgatikaṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi

bhikkhave bhattagge aṭṭhannaṃ bhikkhunīnaṃ yathāvuḍḍhaṃ avasesānaṃ yathāgatikaṃ.

Aññattha sabbattha yathāvuḍḍhaṃ na paṭibāhitabbaṃ. Yā paṭibāheyya āpatti dukkaṭassāti".

62. [PTS Page 275] [\q 275/] tena kho pana samayena bhikkhuniyo na pavārenti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā na pavāretabbaṃ. Yā na

pavāreyya yathādhammo kāretabboti". Tena kho pana samayena bhikkhuniyo attanā

pavāretvā bhikkhusaṅghaṃ na pavārenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave

bhikkhuniyā attanā pavāretvā bhikkhusaṅgho na pavāretabbo. Yā na pavāreyya

yathādhammo kāretabbo"ti.

63. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhūhi saddhiṃ ekato pavārentiyo kolāhalaṃ

akaṃsu. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā bhikkhūhi saddhiṃ

ekato pavāretabbaṃ. Yā pavāreyya āpatti dukkaṭassā"ti.

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purebhattaṃ pavārentiyo kālaṃ vītināmesuṃ.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave pacchābhattaṃ pavāretunti".

Pacchābhattaṃ pavārentiyo vikāle ahesuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi

bhikkhave ajjatanā bhikkhūnīsaṅghaṃ pavāretvā aparajju bhikkhusaṅghaṃ pavāretunti".

64. Tena kho pana samayena sabbo bhikkhunīsaṅgho pavārento kolāhalaṃ akāsi. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave ekaṃ bhikkhuniṃ viyattaṃ paṭibalaṃ

sammannituṃ bhikkhunīsaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Evañca pana

bhikkhave sammannitabbā: paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā. Yācitvā vyattāya bhikkhuniyā

paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me ayye saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho

itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammanneyya bhikkhunīsaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ

pavāretuṃ". Esā ñatti.

[BJT Page 524] [\x 524/]

"Suṇātu me ayye saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammannati bhikkhunīsaṅghassa

atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā

sammuti bhikkhunīsaṅghassa atthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ. Sā tuṇhassa. Yassā

nakkhamati sā bhāseyya. Sammatā saṅghena itthannāmā bhikkhūnī bhikkhūnīsaṅghassa

atthāya bhikkhusaṅghaṃ

Pavāretuṃ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti. "

Tāya sammatāya bhikkhuniyā bhikkhūnīsaṅghaṃ ādāya bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo bhikkhūnīsaṅgho [PTS Page 276] [\q 276/] ayyā

bhikkhusaṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā. Vadatu ayyā

bhikkhusaṅgho bhikkhunīsaṅghaṃ anukampaṃ upādāya. Passanto paṭikarissati. Dutiyampi

ayyā bhikkhunīsaṅgho bhikkhusaṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā.

Vadatu ayyā bhikkhusaṅgho bhikkhunīsaṅghaṃ anukampaṃ upādāya.Passanto paṭikarissati.

Tatiyampi ayyā bhikkhunīsaṅgho bhikkhusaṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā

parisaṅkāya vā. Vadatu ayyā bhikkhusaṅgho bhikkhunīsaṅghaṃ anukampaṃ upādāya.

Passanto paṭikarissatīti.

65. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ uposathaṃ ṭhapenti, pavāraṇaṃ

ṭhapenti. Savacanīyaṃ karonti, anuvādaṃ paṭṭhapenti, okāsaṃ kārenti, codenti, sārenti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā bhikkhussa uposatho

ṭhapetabbo, ṭhapitopi aṭṭhapito, ṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na pavāraṇā ṭhapetabbā,

ṭhapitāpi aṭṭhapitā, ṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na savacanīyaṃ kātabbaṃ, katampi

akataṃ, karontiyā āpatti dukkaṭassa. Na anudo paṭṭhapetabbo, paṭṭhapitopi apaṭṭhapito,

paṭṭhapentiyā āpatti dukkaṭassa. Na okāso kāretabbo, kāritopi akārito, kārentiyā āpatti

dukkaṭassa. Na codetabbo, coditopi acodito, codentiyā āpatti dukkaṭassa. Na sāretabbo,

sāritopi asārito, sārentiyā āpatti dukkaṭassāti. "

[BJT Page 526] [\x 526/]

66. Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhunīnaṃ uposathaṃ ṭhapenti, pavāraṇaṃ

ṭhapenti, savacanīyaṃ karonti, anuvādaṃ paṭṭhapenti, okāsaṃ kārenti, codenti, sārenti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave bhikkhunā bhikkhunīnaṃ1

uposathaṃ ṭhapetuṃ, ṭhapitopi suṭṭhapito, ṭhapentassa anāpatti. Pavāraṇaṃ ṭhapetuṃ,

ṭhapitāpi suṭṭhapitā, ṭhapentassa anāpatti, savacanīyaṃ kātuṃ, katampi sukataṃ, karontassa

anāpatti. Anuvādaṃ paṭṭhapetuṃ, paṭṭhapitopi supaṭṭhapito2. Paṭṭhapentassa anāpatti.

Okāsaṃ kāretuṃ. Kāritopi sukārito, kārentassa anāpatti. Codetuṃ, coditāpi sucoditā,

codentassa anāpatti. Sāretuṃ. Sāritāpi susāritā, sārentassa anāpattī"ti.

67. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhuniyo yānena yāyanti itthiyuttenapi

purisantarena purisayuttenapi itthantarena. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti:

seyyathāpi gaṅgā mahīyāti. 3 Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā

yānena yāyitabbaṃ. Yā yāyeyya yathā dhammo kāretabbo"ti. Tena kho pana samayena

aññatarā bhikkhunī gilānā hoti. Na sakkoti padasā gantuṃ. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

" Anujānāmi bhikkhave gilānāya yānanti". Atha kho bhikkhunīnaṃ etadahosi: itthiyuttannu

kho purisayuttannu khoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave

itthiyuttaṃ purisayuttaṃ hatthavaṭṭakanti". Tena kho pana samayena aññatarāya4

bhikkhuniyā yānugghātena bāḷhataraṃ aphāsu ahosi. [PTS Page 277] [\q 277/]

bhagavato ematthaṃ ārocesuṃ. " Anujānāmi bhikkhave sivikaṃ pāṭaṅkinti".

68. Tena kho pana samayena aḍḍhakāsī gaṇikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti. Sā sāvatthiṃ

gantukāmā hoti bhagavato santike upasampajjissāmīti. Assosuṃ kho dhuttā 'aḍḍhakāsi kira

gaṇikā sāvatthiṃ gantukāmā'ti. Te magge pariyuṭṭhiṃsu. Assosi kho aḍḍhakāsi gaṇikā

'dhuttā kira magge pariyuṭṭhitā'ti. Bhagavato santike dūtaṃ pāhesi. Ahaṃ hi

upasampajjitukāmā kathannu kho mayā paṭipajjitabbanti.

1. Bhikkhuniyā-machasaṃ 2. Suppaṭṭhapito-machasaṃ 3. Gaṅgāmahiyāyāti-machasaṃ 4.

Aññatarissā-machasaṃ.

[BJT Page 528] [\x 528/]

Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi: "anujānāmi bhikkhave dūtenapi upasampādetunti". Bhikkhūdūtena upasampādenti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhudūtena upasampādetabbā. Yo

upasampādeyya āpatti dukkaṭassāti. " Sikkhamānadūtena upasampādenti " na bhikkhave

sikkhamānadūtena upasampādetabbā. Yo upasampādeyya āpatti dukkaṭassāti. "

Sāmaṇeradūtena upasampādenti na bhikkhave sāmaṇeradūtena upasampādetabbā. Yo

upasampādeyya āpatti dukkaṭassāti. " Sāmaṇerīdūtena upasampādenti "na bhikkhave

sāmaṇerīdūtena upasampādetabbā. Yo upasampādeyya āpatti dukkaṭassāti. " Bālāya

avyattāya dūtena upasampādenti. Na bhikkhave bālāya avaśayattāya dūtena

upasampādetabbā. Yā1 upasampādeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave vyattāya

bhikkhuniyā paṭibalāya dūtena upasampādetuṃ. Tāya dūtāya bhikkhuniyā saṅghaṃ

upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjalimpaggahetvā evamassa vacanīyo:

Itthannāmā ayyā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā2 ekato upasampannā

bhikkhunīsaṅghe visuddhā. Sā kenacideva antarāyena nāgacchati. Itthannāmā ayyā saṅghaṃ

upasampadaṃ yācati ullumpatu taṃ ayyā saṅgho anukampaṃ upādāya.

Itthannāmā ayyā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā ekato upasampannā

bhikkhunīsaṅghe visuddhā. Sā kenacideva antarāyena nāgacchati. Dutiyampi ayyā

itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati ullumpatu taṃ ayyā saṅgho anukampaṃ upādāya.

Itthannāmā ayyā itthannāmāya ayyāya upasampadāpekhā ekato upasampannā

bhikkhunīsaṅghe visuddhā. Sā kenacideva antarāyena nāgacchati. Tatiyampi ayyā

itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati. Ullumpatu taṃ ayyā saṅgho anukampaṃ upādāya.

Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmā

itthannāmāya upasampadāpekhā ekato upasampannā bhikkhuṇisaṅghe visuddhā. Sā

kenacideva antarāyena nāgacchati. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya

pavattiniyā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ upasampādeyya itthannāmāya

pavattiniyā". Esā ñatti.

1. Yo-machasaṃ. 2. Upasampadāpekakhā- sīmu. Machasaṃ.

[BJT Page 530] [\x 530/]

"Suṇātu [PTS Page 278] [\q 278/] me bhante saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya

upasampadāpekhā ekato upasampannā bhikkhūṇisaṅghe visuddhā. Sā kenacideva

antarāyena nāgacchati. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā.

Saṅgho itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati

itthannāmāya upasampadā itthannāmāya pavattiniyā. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so

bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi "suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya

upasampadāpekhā ekato upasampannā bhikkhūṇisaṅghe visuddhā. Sā kenacideva antarā

yena nāgacchati. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho

itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya

upasampadā itthannāmāya pavattiniyā. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi "suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmā itthannāmāya

upasampadāpekhā ekato upasampannā bhikkhūṇisaṅghe visuddhā. Sā kenacideva antarā

yena nāgacchati. Itthannāmā saṅghaṃ upasampadaṃ yācati itthannāmāya pavattiniyā. Saṅgho

itthannāmaṃ upasampādeti itthannāmāya pavattiniyā. Yassāyasmato khamati itthannāmāya

upasampadā itthannāmāya pavattiniyā. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Upasampannā saṅghena itthannāmā itthannāmāya pavattiniyā. Khamati saṅghassa. Tasmā

tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Tāvadeva chāyā metabbā, utupamāṇaṃ ācikkhitabbaṃ. Divasabhāgo ācikkhitabbo. Saṃgīti

ācikkhitabbā. Bhikkhuniyo vattabbā tassā tayo ca nissaye aṭṭha ca akaraṇīyāni

ācikkheyyāthāti.

69. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo araññe viharanti. Dhuttā dūsenti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhunīyā araññe vatthabbaṃ, yā vaseyya āpatti

dukkaṭassāti". Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena bhikkhunī saṅghassa

uddosito dinno hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave uddositanti".

Uddosito na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave upassayanti".

Upassayo na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave

navakammanti". Navakammaṃ na sammati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi

bhikkhave puggalikampi kātunti".

[BJT Page 532] [\x 532/]

70. Tena kho pana samayena aññatarā itthi sannisinnagabbhā bhikkhunīsu pabbajitā hoti.

Tassā pabbajitāya gabbho vuṭṭhāsi. Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi: kathannu kho

mayā imasmiṃ dārake paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi

bhikkhave posetuṃ yāva so dārako viññūtaṃ pāpuṇāti"ti.

Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi: mayā ca na labbhā ekikāya vatthuṃ, aññāya ca

bhikkhuniyā na labbhā dārakena saha vatthuṃ, kathannu kho mayā paṭipajjitabbanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave ekaṃ bhikkhunīṃ sammantitvā [PTS

Page 279] [\q 279/] tassā bhikkhuniyā dutiyaṃ dātuṃ. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbā: paṭhamaṃ bhikkhunī yācitabbā. Yācitvā vyattāya bhikkhuniyā paṭibalāya

saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me ayye saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ

bhikkhuniṃ sammanneyya itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Esā ñatti.

Suṇātu me ayye saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammannati itthannāmāya

bhikkhuniyā dutiyaṃ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti

itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyāya. Sā tuṇhassa. Yassā nakkhamati sā bhāseyya. Sammatā

saṅghena itthannāmā bhikkhunī itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyā. Khamati saṅghassa

tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Atha kho tassā dutiyikāya bhikkhuniyā etadahosi: kathannu kho mayā imasmiṃ dārake

paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave ṭhapetvā sagāraṃ

yathā aññasmiṃ purise paṭipajjanti evaṃ tasmiṃ dārake paṭipajjitunti".

Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī garudhammaṃ ajjhāpannā hoti mānattacārinī.

Atha kho tassā bhikkhuniyā etadahosi: mayā ca na labbhā ekikāya vatthuṃ. Aññāya ca

bhikkhuniyā na labbhā saha mayā vatthuṃ. Kathannu kho mayā paṭipajjitabbanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave ekaṃ bhikkhuniṃ sammannitvā tassā

bhikkhuniyā dutiyaṃ dātuṃ. Evañca pana bhikkhave sammannitabbā. Paṭhamaṃ bhikkhunī

yācitabbā. Yācitvā vyattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo: suṇātu me ayye

saṅgho yadi saṅghassa pannakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammanneyya

itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Esā ñatti.

[BJT Page 534] [\x 534/]

Suṇātu me ayye saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuniṃ sammannati itthannāmāya

bhikkhuniyā dutiyaṃ. Yassā ayyāya khamati itthannāmāya bhikkhuniyā sammuti

itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyaṃ. Sā tuṇhassa. Yassā nakkhamati sā bhāseyya. Sammatā

saṅghena itthannāmā bhikkhunī itthannāmāya bhikkhuniyā dutiyā. Khamati saṅghassa

tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

71. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sikkhaṃ paccakkhāya vibbhami. Sā puna

paccāgantvā bhikkhuniyo upasampadaṃ yāci. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Na1

bhikkhave bhikkhuniyā sikkhāpaccakkhānaṃ yadeva sā vibbhantā tadeva sā abhikkhunī"ti.

Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī sakāsāvā2 titthāyatanaṃ saṅkami. Sā puna

paccāgantvā bhikkhūniyo upasampadaṃ yāci. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Yā " sā

bhikkhave bhikkhunī sakāsāvā titthāyatanaṃ saṅkantā sā puna āgatā na

upasampādetabbā"ti.

72. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo purisehi abhivādanaṃ [PTS Page 280] [\q 280/]

kesacchedanaṃ nakhacchedanaṃ vaṇapaṭikammaṃ kukkuccāyantā na sādiyanti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave sāditunti".

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo pallaṅkena nisīdanti. Paṇhisamphassaṃ sādiyanti.

Bhagavato etamattha1 ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā pallaṅkena nisīditabbaṃ. Yā

nisideyya āpatti dukkaṭassāti".

73. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī gilānā hoti. Tassā vinā pallaṅkena na

phāsu hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave bhikkhuniyā

aḍḍhapallaṅkanti".

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vaccakuṭiyā vaccaṃ karonti. Chabbaggiyā

bhikkhuniyo tattheva gabbhaṃ pātenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave

bhikkhuniyā vaccakuṭiyā vacco kātabbo. Yā kareyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi

bhikkhave heṭṭhā vivaṭe upari paṭicchanne vaccaṃ kātunti".

1. Natti bhikkhave-sī 2. Sakāvāsā-machasaṃ.

[BJT Page 536] [\x 536/]

74. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo cuṇṇena nahāyanti. Manussā ujjhāyanti khiyanti

vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhoginiyoti1. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na

bhikkhave bhikkhuniyā cuṇṇena nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya āpatti dukkaṭassa.

Anujānāmi bhikkhave kukkusaṃ mattikanti. "

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo vāsitakāya mattikāya nahāyanti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti. Seyyathāpi gihī kāmabhoginiyoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na

bhikkhave bhikkhuniyā vāsitakāya mattikāya nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya āpatti

dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave pakatimattikanti. ".

75. Tena kho pana samayena bhikkhuniyo jantāghare nahāyantiyo kolāhalaṃ akaṃsu.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā jantāghare nahāyitabbaṃ. Yā

nahāyeyya āpatti dukkaṭassāti".

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo paṭisote nahāyanti dhārāsamphassaṃ sādiyantā.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Na bhikkhave bhikkhuniyā paṭisote nahāyitabbaṃ. Yā

nahāyeyya āpatti dukkaṭassāti".

Tena kho pana samayena bhikkhuniyo atitthe nahāyanti. Dhuttā dūsenti. Bhagavato

etamattha1 ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā atitthe nahāyitabbaṃ. Yā nahāyeyya āpatti

dukkaṭassāti".

76. Tena kho pana samayena bhikkhūniyo purisatitthe nahāyanti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti seyyathāpi gihī kāmabhoginiyoti. Bhagavato [PTS Page 281] [\q 281/]

etamatthaṃ ārocesuṃ. " Na bhikkhave bhikkhuniyā purisatitthe nahāyitabbaṃ. Yā

nahāyeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi bhikkhave mahilātitthe nahāyitunti".

Tatiya bhāṇavāraṃ

Bhikkhunīkkhandhakaṃ dasamaṃ.

Imamhi bandhake vatthu ekasataṃ cha2

Tassuddānaṃ: -

1. Pabbajjaṃ gotamī yāci nānuññāsi tathāgato

Kapilavatthu vesāliṃ agamāsi vināyako.

1. Gihinī kāmabhoginiyoti-machasaṃ 2. Ekasataṃ-machasaṃ.

[BJT Page 538] [\x 538/]

2. Rajokiṇṇena koṭṭhake ānandassa pavedayi

Bhabboti nayato yāci mātāti posikāti ca.

3. Vassasataṃ tadahu ca abhikkhu paccāsiṃsanā

Pavāraṇā garudhammā dve vassāanakkosanā

4. Ovaṭo ca aṭṭha dhammā yāvajīvānuvattanā

Garudhammapaṭiggāho sāvassā upasampadā.

5. Vassasahassaṃ pañceva kumbhathenaka setaṭṭhi

Mañjeṭṭhika upamāhi evaṃ saddhammahiṃsanā.

6. Āliṃ bandheyyupamāhi1 puna saddhammasaṇṭhiti

Upasampādetuṃ ayyā yathā vuḍḍhābhivādanā.

7. Na karissanti kimeva sādhāraṇāsādhāraṇaṃ

Ovādaṃ pātimokkhañca kena nu kho upassayaṃ.

8. Na jānanti ca ācikkhi na karonti ca bhikkhuhi

Paṭiggahetuṃ bhikkhūhi bhikkhunīhi paṭiggaho.

9. Ācikkhi kammaṃ bhikkhūhi ujjhāyanti bhikkhunīhi vā

Ācikkhaṃ bhaṇḍanañca ropetvā upalāya ca.

10. Sāvatthiyā kaddamoda avandikāya ūru ca

Aṅgajātañca obhāsaṃ sampayojenti vaggikā

11. Avandiyo daṇḍakammaṃ bhikkhuniyo tathā puna

Āvaraṇañca ovādaṃ kappati nu kho pakkami.

12. Bālā vatthu vinicchayo ovādaṃ saṅgho pañcahi

Duve tisso na gaṇhanti bālā gilāna gamikā.

13. Āraññikā narocenti na paccāgacchanti ca

Dīghaṃ vilīva cammañca dussā ca veṇī vaṭṭi ca,

Coḷaveṇi ca vaṭṭī ca suttaveṇī ca vaṭṭikā.

14. Aṭṭhillaṃ gohanukena hatthakocchaṃ pādaṃ tathā

Ūruṃ mukhaṃ dantamaṃsaṃ ālimpo madda cuṇṇanā.

15. Lañchenti aṅgarāgañca mukharāgaṃ tathā duve

Avaṅgavisesoloke sāloke sanaccena ca.

16. [PTS Page 282] [\q 282/] vesī pānāgāraṃ sūnaṃ āpaṇaṃ vaḍḍha vāṇijā

Dāsaṃ dāsiṃ kammakaraṃ kammakāri upaṭṭhahaṃ.

1. Bandheyya pāeva -machasaṃ.

[BJT Page 540] [\x 540/]

17. Tiracchāna harītakī sandhārayanti namatakaṃ

Nīlaṃ pītaṃ lohitakaṃ mañjeṭṭha kaṇha cīvarā.

18. Mahāraṅga mahānāma acchinnā dīghameva ca

Puppha phala kaṃcukañca tiriṭakañca dhārayuṃ.

19. Bhikkhunī sikkhamānāya sāmaṇerāya accaye

Nīyādite parikkhāre bhikkhunī ceva issarā.

20. Bhikkhussa sāmaṇerassa upāsakassupāsikā

Aññesañca parikkhāre nīyante bhikkhu issarā

21. Malligabbhaṃ pattamūlaṃ byañjanaṃ āmisena ca

Ussannañca bāḷhataraṃ sannidhikata māmisaṃ

22. Bhikkhūnaṃ yādisaṃ heṭṭhaṃ bhikkhunīnaṃ tathā kare

Senāsanaṃ utuniyo makkhīyati paṭāni ca.

23. Chijjanti sabbakālañca animittādi dissare

Nimittā lohitā ceva tatheva dhuvalohitā.

24. Dhūvacoḷa paggharaṇī sikhariṇitthi paṇḍakā

Vepūrisī ca samhinnā ubhatobyañjanā pi ca.

25. Animittādito katvā yā ca ubhatobyañjanā

Etaṃ peyyālato heṭṭhā kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāsi.

26. Sosāpamāro mānusi itthisi bhujissāsi ca

Aṇanā na rājabhaṭī anuññātā ca vīsati.

27. Paripuṇṇā ca kinnāmā kā nāmā te pavattinī

Catuvisantarāyānaṃ pucchitvā upasampadā.

28. Vitthāyanti ananusiṭṭhā saṅghamajjhe tatheva ca

Upajjhā gāha saṃghāṭī uttarantaravāsako.

29. Saṃkaccudakasāṭi ca āvikkhitvāna pesaye

Bālā asammatekato yā ce pucchantarāyikā.

30. Ekato upasampannā bhikkhusaṃghe tathā puna

Chāyā utu divasañca saṃgiti tayo nissaye

31. Aṭṭha akaraṇīyāni kālaṃ sabbattha aṭṭhadhā

Na pavārenti bhikkhuniyo bhikkhusaṃghaṃ tatheva ca.

[BJT Page 542] [\x 542/]

32. Kolāhalaṃ purebhattaṃ vikāle ca kolāhalaṃ

Uposathaṃ pavāraṇaṃ savacanīyānuvādanaṃ.

33. Okāsaṃ code sārenti paṭikkhittaṃ mahesinā

Tatheva bhikkhu bhikkhunī anuññātaṃ mahesinā.

34. Yānaṃ gilānayuttañca yānugghātaḍḍhakāsikā

Bhikkhu sikkhā sāmaṇerā sāmaṇerī ca bālakā.

35. [PTS Page 283] [\q 283/] araññe upāsakena uddosito upassayaṃ

Na sammati navakammaṃ nisinnagabbhā ekikā.

36. Sāgārañca garudhammaṃ paccakkhāya ca saṅkamī

Abhivādana kesā ca nakhā vaṇakammanā.

37. Pallaṅkena gilānā ca vaccaṃ cuṇṇena vāsitaṃ

Jantāghare paṭisote atitthe purisena ca.

38. Mahāgotamī āyāci ānando cāpi yoniso

Parisā catasso honti pabbajjā1 jinasāsane.

39. Saṃvegajananatthāya saddhammassa ca vuddhiyā

Āturasseva bhesajjaṃ evaṃ buddhena desitaṃ.

40. Evaṃ vinītā saddhamme mātugāmāpi ittarā2

Tā yanti accutaṃ ṭhānaṃ yattha gantvā na socareti.

1. Pabbajjaṃ-machasaṃ 2. Itarā-sī.

[BJT Page 544] [\x 544/]

11. Pañcasatikakkhandhakaṃ

Saṃgīti nidānaṃ

1. [PTS Page 284] [\q 284/] atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi:

ekamidāhaṃ āvuso samayaṃ pāvāya kusināraṃ addhāna maggapaṭipanno mahatā

bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Athakhvāhaṃ āvuso maggā

okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdiṃ. Tena kho pana samayena aññataro ājivako

kusinārāya1 mandāravapupphaṃ gahetvā pāvaṃ addhānamaggapaṭipanno hoti. Addasaṃ

kho ahaṃ āvuso taṃ ājivakaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna taṃ ājivakaṃ etadavocaṃ:

"apāvuso amhākaṃ satthāraṃ jānāsi"ti? "Āmāvuso jānāmi. Ajja sattāhaparinibbuto samaṇo

gotamo. Tato me idaṃ mandāravapupphaṃ gahitanti".

2. Tatrāvuso ye te bhikkhū avītarāgā, appekacce bāhā paggayha kandanti. Chinnapapātaṃ2

papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti, atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato

parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ3 loke antarahitanti. Ye pana te bhikkhū vītarāgā te satā

sampajānā adhivāsenti "aniccā saṃkhārā taṃ kutettha labhā"ti. Athakhvāhaṃ āvuso te

bhikkhū etadavocaṃ: " alaṃ āvuso mā socittha. Mā paridevittha. Nanvetaṃ āvuso bhagavatā

paṭigacceva4 akkhātaṃ sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo?

Taṃ kutettha āvuso labbhā yantaṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ taṃ vata mā

palujjiti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti".

3. Tena kho panāvuso samayena subhaddo nāma vuḍḍhapabbajito tassaṃ parisāyaṃ nisinno

hoti. Atha kho āvuso subhaddo vuḍḍhapabbajito te bhikkhū etadavoca: "alaṃ āvuso. Mā

sovittha. Mā paridevittha. Sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena. [PTS Page 285] [\q 285/]

upaddutā ca mayaṃ homa 'idaṃ vo kappati, idaṃ vo na kappatī'ti. Idāni pana mayaṃ yaṃ

icchissāma taṃ karissāma, yaṃ na icchissāma na taṃ karissāmāti".

1. Kusinārāyaṃ-sī 2. Chinnapātaṃ-machasaṃ 3. Cakkhu-machasaṃ 4. Paṭikacceva-machasaṃ.

[BJT Page 546] [\x 546/]

Handa mayaṃ āvuso dhammañca vinayañca saṅgāyāma pure adhammo dīpati dhammo

paṭibāhīyati. Pure avinayo dippati vinayo paṭibāhīyati. Pure adhammavādino balavanto

honti. Dhammavādino dubbalā honti. Pure avinayavādino balavanto honti. Vinayavādino

dubbalā hontīti.

Tena hi bhante thero bhikkhū uccinatūti. Atha kho āyasmā mahākassapo ekenūnāni pañca

arahantasatāni1 uccini. Bhikkhū āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocuṃ: ayaṃ bhante

āyasmā ānando kiñcāpi sekho abhabbo chandā dosā mohā bhayā agatiṃ gantuṃ. Bahū ca

anena bhagavato santike dhammo ca vinayo ca pariyatto. Tena hi bhante thero

āyasmantampi ānandaṃ uccinatūti.

4. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantampi ānandaṃ uccini. Atha kho therānaṃ

bhikkhūnaṃ etadahosi: kattha nu kho mayaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāmāti. Atha

kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: rājagahaṃ kho mahāgocaraṃ pahūtasenāsanaṃ. Yannūna

mayaṃ rājagahe vassaṃ vasantā2 dhammañca vinayañca saṅgāyeyyāma. Na aññe bhikkhū

rājagahe vassaṃ upagaccheyyunti. Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi: suṇātu

me āvuso saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho imāni pañca bhikkhusatāni

sammanneyya rājagahe vassaṃ vasantā dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ. Na aññehi

bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti. Esā ñatti.

Suṇātu me āvuso saṅgho. Saṅgho imāni pañcabhikkhusatāni sammannati rajagahe vassaṃ

vasantā dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ. Na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ

vasitabbanti. Yassāyasmato khamati imesaṃ pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ sammuti rājagahe

vassaṃ vasantānaṃ dhammañca vinayañca saṅgāyituṃ. Na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ

vasitabbanti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Sammatāni saṅghena imāni pañcabhikkhusatāni rājagahe vassaṃ vasantā dhammañca

vinayañca saṅgāyituṃ. Na aññehi bhikkhūhi rājagahe vassaṃ vasitabbanti. Khamati

saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

1. Ekenuna pañca arahantasatāni-machasaṃ 2. Vasantāni-machasaṃ.

[BJT Page 548] [\x 548/]

5. [PTS Page 286] [\q 286/] atha kho therā bhikkhū rājagahaṃ agamaṃsu dhammañca

vinayañca saṅgāyituṃ. Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: bhagavatā kho āvuso

khaṇḍaphullapaṭisaṃkharaṇaṃ vaṇṇitaṃ. Handa mayaṃ āvuso paṭhamaṃ māsaṃ

khaṇḍaphullaṃ paṭisaṅkharoma. Majjhimaṃ māsaṃ sannipatitvā dhammañca vinayañca

saṅgāyissāmāti. Atha kho therā bhikkhū paṭhamaṃ māsaṃ khaṇḍaphullaṃ paṭisaṅkhariṃsu.

Atha kho āyasmā ānando sve sannipāto, na kho metaṃ patirūpaṃ yohaṃ sekho1 samāno

sannipātaṃ gaccheyyanti bahudevarattiṃ kāyagatāya satiyā vītināmetvā rattiyā

paccūsasamayaṃ nipajjissāmīti kāyaṃ āvajjesi. Appattaṃ ca sīsaṃ bimbohanaṃ, bhūmito ca

pādā muttā, etasmiṃ antare anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci. Atha kho āyasmā ānando

arahā samāno sannipātaṃ agamāsi.

6. Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi: suṇātu me āvuso saṅgho. Yadi saṅghassa

pattakallaṃ ahaṃ āyasmantaṃ upāliṃ vinayaṃ puccheyyanti. Āyasmā pi upāli saṅghaṃ ñāpesi:

suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ āyasmatā mahākassapena

vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyanti. Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ upāliṃ

etadavoca: paṭhamaṃ āvuso upāli pārājikaṃ kattha paññattanti. Vesāliyaṃ bhanteti. Kaṃ

ārabbhāti. Sudintaṃ kalandaputtaṃ ārabbhāti. Kismiṃ vatthusminti. Methunadhammeti. Atha

kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ upāliṃ paṭhamassa pārājikassa vatthumpi pucchi,

nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi,

āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi.

7. Dutiyampanāvuso upāli pārājikaṃ kattha paññattanti. Rājagahe bhanteti. Kaṃ ārabbhāti.

Dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ ārabbhāti. Kasmiṃ vatthusminti. Adinnādāneti. Atha kho

āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ upāliṃ dutiyassa pārājikassa vatthumpi pucchi, nidānampi

pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi. Anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi,

anāpattimpi pucchi.

1. Sekkhā-machasaṃ.

[BJT Page 550] [\x 550/]

Tatiyampanāvuso upāli pārājikaṃ kattha paññattanti. Vesāliyaṃ bhanteti. Kaṃ ārabbhāti.

Sambahule bhikkhū ārabbhāti. Kismiṃ vatthusminti. Manussaviggaheti. Atha kho āyasmā

mahā kassapo āyasmantaṃ [PTS Page 287] [\q 287/] upāliṃ tatiyassa pārājikassa

vatthumpi pucchi, nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi,

anupaññattimpi pucchi, āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi.

Catutthampanāvuso upāli pārājikaṃ kattha paññattanti. Vesāliyaṃ bhanteti. Kaṃ ārabbhāti.

Vaggumudātiriye bhikkhū ārabbhāti. Kismiṃ vatthusminti. Uttarimanussadhammeti. Atha

kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ upāliṃ catutthassa pārājikassa vatthumpi pucchi,

nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, paññattimpi pucchi, anupaññattimpi pucchi,

āpattimpi pucchi, anāpattimpi pucchi, eteneva upāyena ubhato vibhaṅge1 pucchi, puṭṭho

puṭṭho āyasmā upāli vissajjesi.

8. Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi: suṇātu me āvuso saṅgho. Yadi saṅghassa

pattakallaṃ ahaṃ ayasmantaṃ ānandaṃ dhammaṃ puccheyyanti. Atha kho āyasmā ānando

saṅghaṃ ñāpesi: suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ āyasmatā

mahākassapena dhammaṃ puṭṭho2 vissajjeyyanti. Atha kho āyasmā mahākassapo

āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: brahmajālaṃ āvuso ānanda kattha bhāsitanti. Antarā ca

bhante rājagahaṃ antarā ca nālandaṃ rājāgārake ambalaṭṭhikāyanti. Kaṃ ārabbhāti.

Suppiyañca paribbājakaṃ brahmadattañca māṇavanti. Atha kho āyasmā mahākassapo

āyasmantaṃ ānandaṃ brahmajālassa nidānampi pucchi, puggalampi pucchi.

Sāmaññaphalaṃ panāvuso ānanda kattha bhāsitanti. Rājagahe bhante jivakambavaneti. Kena

saddhinti. Ajātasattunā vedehi puttena saddhinti. Atha kho āyasmā mahākassapo

āyasmantaṃ ānandaṃ sāmaññaphalassa nidānampi pucchi, puggalampi pucchi, eteneva

upāyena pañcapi nikāye pucchi, puṭṭho puṭṭho āyasmā ānando vissajjesi.

1. Vinaye-sī 2. Puṭṭho puṭṭho - machasaṃ.

[BJT Page 552] [\x 552/]

Khuddānukhuddakasikkhāpadakathā

9. Atha kho āyasmā ānando there bhikkhū etadavoca: bhagavā maṃ bhante parinibbānakāle

evamāha: ākaṅkhamāno ānanda saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni

samūhaneyyāti. Pucchi pana tvaṃ āvuso ānanda bhagavantaṃ katamāni pana bhante

khuddānukhuddakāni sikkhāpadānīti. Na kho ahaṃ bhante bhagavantaṃ pucchiṃ, katamāni

pana bhante khuddānukhuddakāni sikkhā padānīti.

Ekacce therā evamāhaṃsu: cattāri pārājikāni ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni

sikkhāpadānīti. Ekacce therā evamāhaṃsu: cattāri pārājikāni [PTS Page 288] [\q 288/]

ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānīti.

Ekacce therā evamāhaṃsu: cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve

aniyate ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānīti. Ekacce therā evamāhaṃsu:

cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā tiṃsa

nissaggiye pācittiye ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānīti. Ekacce therā

evamāhaṃsu: cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā

tiṃsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā dvenavuti pācittiye ṭhapetvā avasesāni

khuddānukhuddakāni sikkhāpadānīti. Ekacce therā evamāhaṃsu: cattāri pārājikāni ṭhapetvā

terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā tiṃsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā

dvenavuti pācittiye ṭhapetvā cattāro pāṭidesanīye ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni

sikkhāpadānīti.

10. Atha kho āyasmā mahākassapo saṅghaṃ ñāpesi: suṇātu me āvuso saṅgho. Santambhākaṃ

sikkhāpadāni gihīgatāni gihīnopi jānanti- idaṃ vo samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ kappati,

idaṃ vo na kappatīti. Sace mayaṃ khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma

bhavissanti vattāro: dhūmakālikaṃ samaṇena gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ.

Yāvimesaṃ satthā aṭṭhāsi tāvime sikkhāpadesu sikkhiṃsu. Yato imesaṃ satthā parinibbuto na

dānime sikkhāpadesu sikkhantīti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho apaññattaṃ na

paññāpeyya. Paññattaṃ na samucchindeyya. Yathā paññattesu sikkhāpadesu samādāya

vatteyya. Esā ñatti.

[BJT Page 554] [\x 554/]

Suṇātu me āvuso saṅgho. Santamhākaṃ sikkhāpadāni gihīgatāni gihīnopi jānanti idaṃ vo

samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ kappati. Idaṃ vo na kappatīti. Sace mayaṃ

khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanissāma, bhavissanti vattāro: dhūmakālikaṃ

samaṇena gotamena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Yāvimesaṃ satthā aṭṭhāsi tāvime

sikkhāpadesu sikkhiṃsu. Yato imesaṃ satthā parinibbuto na dānime sikkhāpadesu

sikkhantīti. Saṅgho apaññattaṃ na paññāpeti. Paññattaṃ na samucchindati. Yathā paññattesu

sikkhāpadesu samādāya vattati. Yassāyasmato khamati apaññattassa apaññapanā1

paññattassa asamucchedo, yathā paññattesu sikkhāpadesu samādāya vattanā, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati so bhāseyya.

Saṅgho apaññattaṃ na paññāpeti paññattaṃ na samucchindati, yathā paññattesu

sikkhāpadesu samādāya vattati. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

11. Atha kho therā bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ: idaṃ te āvuso ānanda

dukkaṭaṃ yaṃ tvaṃ bhagavantaṃ na pucchikatamāni pana bhante khuddānukhuddakāni

[PTS Page 289] [\q 289/] sikkhāpadānīti. Desehi taṃ dukkaṭanti.

Ahaṃ kho bhante asatiyā2 bhagavantaṃ na pucchiṃ katamāni pana bhante

khuddānukhuddakāni sikkhāpadānīti. Nāhantaṃ dukkaṭaṃ passāmi. Apicāyasmantānaṃ

saddhāya desemi taṃ dukkaṭanti.

Idampi te āvuso ānanda dukkaṭaṃ yaṃ tvaṃ bhagavato vassikasāṭikaṃ akkamitvā sibbesi.

Desehi taṃ dukkaṭanti.

Nāhaṃ kho bhante agāravena bhagavato vassikasāṭikaṃ akkamitvā sibbesiṃ. Nāhantaṃ

dukkaṭaṃ passāmi. Apicāyasmantānaṃ saddhāya desemi taṃ dukkaṭanti.

Idampi te āvuso ānanda dukkaṭaṃ yaṃ tvaṃ mātugāmehi bhagavato sarīraṃ paṭhamaṃ

vandāpesi. Tāsaṃ rodantīnaṃ bhagavato sarīraṃ assukena makkhitaṃ. Desehi taṃ

dukkaṭanti.

1. Appaññattassa appaññapanā - machasaṃ. 2. Assatiyā- machasaṃ.

[BJT Page 556] [\x 556/]

Ahaṃ kho bhante māyimā1 vikāle ahesunti mātugāmehi bhagavato sarīraṃ paṭhamaṃ

vandāpesiṃ. Nāhantaṃ dukkaṭaṃ passāmi. Apicāyasmantānaṃ saddhāya desemi taṃ

dukkaṭanti.

Idampi te āvuso ānanda dukkaṭaṃ yaṃ tvaṃ bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike

obhāse kayiramāne na bhagavantaṃ yāci-tiṭṭhatu bhagavā kappaṃ. Tiṭṭhatu sugato kappaṃ

bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

Desehi taṃ dukkaṭanti.

Ahaṃ kho bhante mārena pariyuṭṭhitacitto na bhagavantaṃ yāciṃ tiṭṭhatu bhagavā kappaṃ,

tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussānanti. Nāhantaṃ dukkaṭaṃ passāmi. Apicāyasmantānaṃ saddhāya

desemi taṃ dukkaṭanti.

Idampi te āvuso ānanda dukkaṭaṃ-yaṃ tvaṃ mātugāmassa tathāgatappavedite

dhammavinaye pabbajjaṃ ussukkaṃ akāsi. Desehi taṃ dukkaṭanti.

Ahaṃ kho bhante ayaṃ mahāpajāpatī gotamī bhagavato mātucchā āpādikā posikā khirassa

dāyikā bhagavantaṃ janettiyā kālakatāya2 thaññaṃ pāyesīti mātugāmassa tathāgatappavedite

dhammavinaye pabbajjaṃ ussukkaṃ akāsiṃ. Nāhantaṃ dukkaṭaṃ passāmi.

Apicāyasmantānaṃ saddhāya desemi taṃ dukkaṭanti.

12. Tena kho pana samayena āyasmā purāṇo dakkhiṇāgirismiṃ cārikaṃ carati mahatā

bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Atha kho āyasmā purāṇo therehi

bhikkhūhi dhamme ca vinaye ca saṃgīte dakkhiṇāgirismiṃ yathābhirannaṃ viharitvā yena

rājagahaṃ yena [PTS Page 290] [\q 290/] veḷuvanaṃ kalandakanivāpo yena therā

bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā therehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammoditvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ purāṇaṃ therā bhikkhū etadavocuṃ:

therehi āvuso purāṇa, dhammo ca vinayo ca saṃgīto. Upehi taṃ saṃgītinti. Susaṃgītāvuso

therehi dhammo ca vinayo ca. Api ca yatheva mayā bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā

paṭiggahitaṃ tathevāhaṃ dhāressāmīti.

1. Māyimāsaṃ-machasaṃ 2. Kālaṃ katāya-machasaṃ.

[BJT Page 558] [\x 558/]

Brahmadaṇḍakathā

13. Atha kho āyasmā ānando there bhikkhū etadavoca: bhagavā maṃ bhante parinibbānakāle

evamāha: tenahānanda saṅgho mamaccayena channassa bhikkhuno brahmadaṇḍaṃ

āṇāpetuti. Pucchi pana tvaṃ āvuso ānanda bhagavantaṃ katamo ca pana bhante

brahmadaṇḍoti. Pucchiṃ kho ahaṃ bhante bhagavantaṃ katamo pana bhante

brahmadaṇḍoti. Channo ānanda bhikkhū yaṃ iccheyya taṃ vadeyya. Bhikkhūhi channo

bhikkhū neva vattabbo. Na ovaditabbo. Nānusāsitabboti. Tenahāvuso ānanda tvaññeva

channassa bhikkhuno brahmadaṇḍaṃ āṇāpehīti.

Kathāhaṃ bhante channassa bhikkhuno brahmadaṇḍaṃ āṇāpemi? Caṇḍo so bhikkhu

pharusoti. Tenahāvuso ānanda bahukehi bhikkhūhi saddhiṃ gacchāhīti. Evaṃ bhanteti kho

āyasmā ānando therānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ

pañcamattehi bhikkhūsatehi nāvāya kosambiṃ ujjavi1. Nāvāya paccorohitvā rañño udenassa

uyyānassa avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.

14. Tena kho pana samayena rājā udeno uyyāne paricāreti saddhiṃ orodhena. Assosi kho

rañño udenassa orodho amhākaṃ kira ācariyo ayyo ānando uyyānassa avidūre aññatarasmiṃ

rukkhamūle nisinnoti. Atha kho rañño udenassa orodho rājānaṃ udenaṃ etadavoca:

amhākaṃ kira deva ācariyo ayyo ānando uyyānassa avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle

nisinno. Icchāma mayaṃ deva ayyaṃ ānandaṃ passitunti. Tena hi tumhe samaṇaṃ ānandaṃ

passathāti.

Atha kho rañño udenassa orodho yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rañño

udenassa orodhaṃ āyasmā ānando dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi,

[PTS Page 291] [\q 291/] sampahaṃsesi. Atha kho rañño udenassa orodho āyasmatā

ānandena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito āyasmato

ānandassa pañcauttarāsaṅgasatāni pādāsi. Atha kho rañño udenassa orodho āyasmato

ānandassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ ānandaṃ

abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena rājā udeno tenupasaṅkami.

1. Nāvāya ujjavanikāya kosambiṃ ujjavi-machasaṃ.

[BJT Page 560] [\x 560/]

Addasā kho rājā udeno orodhaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna orodhaṃ etadavoca: api nu

tumhe samaṇaṃ ānandaṃ passitthāti. Apassimhā kho mayaṃ deva ayyaṃ ānandanti. Api nu

tumhe samaṇassa ānandassa kiñci adatthāti. Adamhā kho mayaṃ deva ayyassa ānandassa

pañcauttarāsaṅgasatānīti. Rājā udeno ujjhāyati khīyati vipāceti: kathaṃ hi nāma samaṇo

ānando tāva bahuṃ cīvaraṃ paṭiggahessati. Dussavaṇijjaṃ vā samaṇo ānando karissati

paggāhikasālaṃ vā pasāressatīti.

15. Atha kho rājā udeno yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā

ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā udeno āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: āgamā nu

khodha2 bho ānanda amhākaṃ orodhoti.

"Āgamā kho tedha3 mahārāja orodhoti".

"Api pana bhoto ānandassa kiñci adāsīti".

"Adāsi kho me mahārāja pañcauttarāsaṅgasatānī"ti.

"Kimpana bhavaṃ ānando tāva bahuṃ cīvaraṃ karissatī"ti.

Ye pana te mahārāja bhikkhū dubbalacīvarā tehi saddhiṃ saṃvihajissāmīti.

Yāni kho pana bho ānanda porāṇakāni dubbalacīvarāni tāni kathaṃ karissathāti.

Tāni mahārāja uttarattharaṇaṃ karissāmāti.

Yāni pana bho ānanda porāṇakāni uttarattharaṇāni tāni kathaṃ karissathāti.

Tāni mahārāja bhisicchaviyo karissāmāti.

Yāni pana4 bho ānanda porāṇakā bhisicchaviyo tā kathaṃ karissathāti.

Tā mahārāja bhummattharaṇaṃ karissāmāti.

Yāni pana bho ānanda porāṇakāni bhummattharaṇāni tāni kathaṃ karissathāti.

Tāni mahārāja pādapuñchaniyo karissāmāti.

Yā pana bho ānanda porāṇakā pādapuñchaniyo tā kathaṃ karissathāti.

1. Sāraṇīyaṃ-machasaṃ 2. Āgatānukhvidha - machasaṃ 3. Āgamāsi kho te idha - machasaṃ.

4. Yā pana - machasaṃ.

[BJT Page 562] [\x 562/]

Tā mahārāja rajoharaṇaṃ karissāmāti

Yāni pana bho ānanda porāṇakāni rajoharaṇāni tāni kathaṃ karissathāti.

Tāni mahārāja koṭṭetvā cikkhallena madditvā paribhaṇḍaṃ limpissāmāti.

Atha kho rājā udeno sabbevime [PTS Page 292] [\q 292/] samaṇā sakyaputtiyā yoniso

upanenti. Na kulavaṃ1 gamentīti āyasmato ānandassa aññānipi pañca dussasatāni pādāsi.

Ayaṃ carahi āyasmato ānandassa paṭhamaṃ cīvarabhikkhā uppajji cīvarasahassaṃ.

16. Atha kho āyasmā ānando yena ghositārāmo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte

āsane nisīdi. Atha kho āyasmā channo yena āyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ

channaṃ āyasmā ānando etadavoca: saṅghena te āvuso channa brahmadaṇḍo āṇattoti2.

Katamo pana bhante ānanda brahmadaṇḍoti. 3.

Tvaṃ āvuso channa bhikkhū4 yaṃ iccheyyāsi taṃ vadeyyāsi. Bhikkhūhi tvaṃ neva vattabbo

na ovaditabbo nānusāsitabboti. Nanvāhaṃ bhante ānanda hato ettāvatā yatohaṃ bhikkhūhi

neva vattabbo na ovaditabbo nānusāsitabboti- tattheva mucchito papati. 5

17. Atha kho āyasmā chanto brahmadaṇḍena aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno eko

vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ

brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā

channo arahataṃ ahosi.

1. Kulāvaṃ-sa 2. Āṇāpitoti-machasaṃ 3. Brahmadaṇḍo āṇāpitoti-machasaṃ 4. Bhikkhūnaṃ -

machasaṃ 5. Papato-machasaṃ.

[BJT Page 564] [\x 564/]

Atha kho āyasmā chanto arahattaṃ patto yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: paṭippassambhehi dāni me bhante ānanda

brahmadaṇḍanti. Yadaggena tayā āvuso channa arahattaṃ sacchikataṃ tadaggena te

brahmadaṇḍo paṭippassaddhoti.

Imāya kho pana vinayasaṅgitiyā pañca bhikkhusatāni anūnāni anadhikāni ahesuṃ. Tasmā

ayaṃ vinayasaṅgīti pañcasatikāti vuccatīti.

Pañcasatikakkhandhakaṃ ekādasamaṃ. 1

Imamhi khandhake vatthu tevīsati.

Tassuddānaṃ: -

1. Parinibbutamhī sambuddhe thero kassapasavhayo

Āmantayī bhikkhugaṇaṃ saddhammamanupālako.

2. Pāvāyaddhānamaggamhi subhaddena paveditaṃ

[PTS Page 293] [\q 293/] saṅgāyissāma saddhammaṃ adhammo pure dippati.

3. Ekenūnapañcasataṃ ānandampi ca uccini

Dhammavinayasaṅgītiṃ vasanto guhamuttame.

4. Upāliṃ vinayaṃ pucchi suttantānandapaṇḍitaṃ

Piṭakaṃ tīṇi saṅgītiṃ akaṃsu jinasāvakā.

5. Khuddānukhuddakā nānā yathā paññatti vattanā

Na pucchi akkamitvā ca vandāpesi na yāci ca

Pabbajjaṃ mātugāmassa saddhāya dukkaṭānime.

6. Purāṇo brahmadaṇḍaṃ ca orodhā udenena saha

Tāva bahū dubbalaṃ ca uttarattharaṇā bhisi.

7. Bhummattharaṇā puñchaniyo rajo cikkhallamaddanā

Sahassacivaruppajji paṭhamānandasavhayā.

8. Tajjito brahmadaṇḍena catusaccaṃ apāpuṇi

Vasībhūtā pañcatā tasmā pañcasatī iti.

1. Pañcasatikakkhandhako ekādasamo-machasaṃ.

[BJT Page 566] [\x 566/]

12. Sattasatikakkhandhakaṃ

Paṭhama bhāṇavāraṃ

1. [PTS Page 294] [\q 294/] tena kho pana samayena vassasataparinibbute bhagavati

vesālikāvajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ dasavatthuni dīpenti: kappati siṅgiloṇakappo.

Kappati dvaṅgulakappo. Kappati gāmantarakappo. Kappati āvāsakappo. Kappati

anumatikappo. Kappati āciṇṇakappo. Kappati amathitakappo. Kappati jalogipātuṃ, 1

kappati adasakaṃ nisīdanaṃ. Kappati jātarūparajatanti.

2. Tena kho pana samayena āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vajjīsu cārikaṃ caramāno yena

vesāli tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā yaso kākaṇḍakaputto vesāliyaṃ viharati mahāvane

kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena vosalikā vajjiputtakā bhikkhū tadahuposathe

kaṃsapātiṃ udakena pūretvā majjhe bhikkhūsaṅghassa ṭhapetvā āgatāgate vesālike upāsake

evaṃ vadenti: 2 dethāvuso saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarūpampi.

Bhavissati saṅghassa parikkhārena karaṇīyanti. Evaṃ vutte āyasmā yaso kākaṇḍakaputto

vesālike upāsake etadavoca: māvuso adattha saṅghassa kahāpaṇampi aḍaḍhampi pādampi

māsakarūpampi. Na kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ. Na sādiyanti

samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ. Na paṭigaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ.

Nikkhitta maṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā, apetajātarūparajatāti.

Evampi kho vesālikā upāsakā āyasmatā yasena kākaṇḍakaputtena vuccamānā adaṃsu yeva

saṅghassa kahāpaṇampi aḍḍhampi pādampi māsakarupampi. Atha kho vesālikā

vajjiputtakā bhikkhū tassā rattiyā accayena taṃ hiraññaṃ bhikkhaggena paṭiviṃsaṃ3 ṭhapetvā

bhājesuṃ.

3. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū āyasmantaṃ yasaṃ kākaṇḍakaputtaṃ etadavocuṃ:

[PTS Page 295] [\q 295/] eso te āvuso yasa hiraññassa paṭiviṃsoti. Natthi me āvuso

hiraññassa paṭiviṃso nāhaṃ hiraññaṃ sādiyāmīti.

1. Jalogiṃ pātuṃ-machasaṃ 2. Vadanti-machasaṃ 3. Paṭavisaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 568] [\x 568/]

Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū ayaṃ āvuso yaso kākaṇḍakaputto upāsake saddhe

pasanne akkosati, parihāsati, appasādaṃ karoti. Handassa mayaṃ paṭisāraṇīyakammaṃ

karomāti, te tassa paṭisāraṇiyakammaṃ akaṃsu. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto

vesālike vajjiputtake bhikkhū etadavoca: bhagavatā āvuso paññattaṃ

paṭisāraṇīyakammakatassa bhikkhūno anudūto dātabboti. Detha me āvuso anudūtaṃ

bhikkhunti. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū ekaṃ bhikkhuṃ sammannitvā āyasmato

yasassa kākaṇḍakaputtassa anudūtaṃ adaṃsu.

4. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto anudūtena bhikkhunā saddhiṃ vesāliṃ pavisitvā

vesālike upāsake etadavoca: ahaṃ kirāyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi,

paribhāsāmi, appasādaṃ karomi. Yohaṃ adhammaṃ adhammoti vadāmi. Dhammaṃ

dhammoti vadāmi. Avinayaṃ avinayoti vadāmi. Vinayaṃ vinayoti vadāmi.

Ekamidaṃ āvuso samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tatra kho āvuso bhagavā bhikkhū āmantesi: cattāro me bhikkhave candimasuriyānaṃ

upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na

virocanti. Katame cattāro? Abbhaṃ bhikkhave candimasuriyānaṃ upakkileso yena

upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Mahikā

bhikkhave candimasuriyānaṃ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na

tapanti na bhāsanti na virocanti. Dhūmarajo bhikkhave candimasūriyānaṃ upakkileso yena

upakkilesena upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Rāhu

bhikkhave asurindo candimasuriyānaṃ upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā

candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Ime kho bhikkhave cattāro

candimasuriyānaṃ upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasuriyā na tapanti na

bhāsanti na virocanti.

Evameva kho bhikkhave cattārome samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkilesāyehi upakkilesehi

upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Katame cattāro?

Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā suraṃ pivanti. Merayaṃ pivanti. Surāmerayapānā

appaṭiviratā. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso yena upakkilesena

upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti. Na bhāsanti. Na virocanti. Puna ca paraṃ

bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā [PTS Page 296] [\q 296/] methunaṃ dhammaṃ

patisevanti methunadhammā appaṭiviratā. Ayaṃ bhikkhave dutiyo samaṇabrāhmaṇānaṃ

upakkileso

[BJT Page 570] [\x 570/]

Yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti. Na virovanti.

Puna ca paraṃ bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā jātarūparajataṃ sādiyanti

jātarūparajatapaṭiggahaṇā appaṭiviratā. Ayaṃ bhikkhave tatiyo samaṇabrāhmaṇānaṃ

upakkileso yena upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti.

Na virocanti. Puna ca paraṃ bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā micchājivena jivikaṃ kappenti

micchājīvā appaṭiviratā. Ayaṃ bhikkhave catuttho samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso yena

upakkilesena upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā na tapanti, na bhāsanti. Na virovanti. Ime

kho bhikkhave cattāro samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke

samaṇabrāhmaṇā na tapanti na bhāsanti na virocantīti. Idamavocāvuso bhagavā. Idaṃ

vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Rāgadosaparikkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā

Avijjā nivutā posā piyarūpābhinandino,

Suraṃ pivanti merayaṃ paṭisevanti methunaṃ

Rajataṃ jātarūpañca sādiyanti aviddasu.

Micchājīvena jīvanti eke samaṇabrāhmaṇā

Ete upakkilesā vuttā buddhenādiccabandhunā.

Yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā eke samaṇabrāhmaṇā

Na tapanti na bhāsanti na virocanti1 asuddhā sarajā magā.

Andhakārena onaddhā taṇhādāsā sanettikā

Vaḍḍhenti kaṭasiṃ ghoraṃ ādiyanti punabbhavanti.

Evaṃvādī kirāhaṃ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṃ

karomi. Sohaṃ2 adhammaṃ adhammoti vadāmi. Dhammaṃ dhammoti vadāmi. Avinayaṃ

avinayoti vadāmi. Vinayaṃ vinayoti vadāmi.

5. Ekamidaṃ āvuso samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena

kho panāvuso samayena3 rājantepure rājaparisāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ

ayamantarā kathā udapādi: kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ. Sādiyanti

samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ. Paṭigaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajatanti.

Tena kho panāvuso samayena maṇicūḷako gāmaṇi tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti.

1. Na vīrovanti-machasaṃ. Ūnaṃ 2. Yohaṃ-machasaṃ 3. Tena kho pana samayena-machasaṃ.

[BJT Page 572] [\x 572/]

Atha kho āvuso maṇicūḷako gāmaṇī taṃ parisaṃ etadavoca: mā ayyo1 evaṃ avacuttha. Na

kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ. Na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā

jātarūparajataṃ na paṭigaṇhanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ. [PTS Page 297] [\q

297/] nikkhitta maṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā apetajātarūparajatāti. Asakkhi kho

āvuso maṇicūḷako gāmaṇī taṃ parisaṃ saññāpetuṃ.

6. Atha kho āvuso maṇicūḷako gāmiṇī taṃ parisaṃ saññāpetvā yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ. Nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āvuso maṇicūḷako gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: idha bhante rājantepure

rājaparisāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā2 kathā udapādi: kappati samaṇānaṃ

sakyaputtiyānaṃ jātarūparajataṃ. Sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ.

Paṭigaṇhanti3 samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajatanti. Evaṃ vutte ahaṃ taṃ bhante parisaṃ

etadavocaṃ: mā ayyo evaṃ avacuttha. Na kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ

jātarūparajataṃ. Na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ. Na paṭigaṇhanti samaṇā

sakyaputtiyā jātarūparajataṃ. Nikkhittamaṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā

apetajātarūparajatāti. Asakkhiṃ kho ahaṃ bhante taṃ parisaṃ saññāpetuṃ. Kaccāhaṃ bhante

evaṃ vyākaramāno vuttavādi ceva bhagavato homi. Na ca bhagavantaṃ abhūtena

abbhācikkhāmi. Dhammassa cānudhammaṃ vyākaromi. Na ca koci sahadhammiko

vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatīti?

Taggha tvaṃ gāmaṇi evaṃ vyākaramāno vuttavādi ceva me ahosi. Na ca maṃ abhūtena

abbhācikkhasi. Dhammassa cānudhammaṃ vyākarosi. Na ca koci sahadhammiko

vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati. Na hi gāmaṇi kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ

jātarūparajataṃ. Na sādiyanti samaṇā sakyaputtiyā jātarūparajataṃ. Na paṭigaṇhanti samaṇā

sakyaputtiyā jātarūparajataṃ. Nikkhitta maṇisuvaṇṇā samaṇā sakyaputtiyā

apetajātarūparajatāti. Yassa kho gāmaṇī jātarūparajataṃ kappati, pañcapi tassa kāmaguṇā

kappanti. Yassa pañcakāmaguṇā kappanti, ekaṃsenetaṃ gāmaṇi dhāreyyāsi

assamaṇadhammo asakyaputtiyadhammoti. Apicāhaṃ gāmaṇi evaṃ vadāmi: tiṇaṃ

tiṇatthikena pariyesitabbaṃ. Dāruṃ dārutthikena pariyesitabbaṃ. Sakaṭaṃ sakaṭatthikena

pariyesitabbaṃ. Puriso purisatthikena pariyesitabbo. Natvevāhaṃ gāmaṇi kenaci pariyāyena

jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabbanti vadāmiti. Evaṃvādī kirāhaṃ āyasmante upāsake

saddhe pasanne akkosāmi paribhāsāmi appasādaṃ karomi. Sohaṃ adhammaṃ adhammoti

vadāmi. Dhammaṃ dhammoti vadāmi. Avinayaṃ avinayoti vadāmi. Vinayaṃ vinayoti

vadāmi.

1. Ayyā- machasaṃ 2. Ayamantara-machasaṃ 3. Pariggaṇhanti-machasaṃ

[BJT Page 574] [\x 574/]

7. Ekamidaṃ āvuso samayaṃ bhagavā tattheva1 rājagahe āyasmantaṃ upanandaṃ

sakyaputtaṃ ārabbha jātarūparajataṃ paṭikkhipi sikkhāpadaṃ ca paññāpesi. Evaṃvādi

kirāhaṃ āyasmante upāsake saddhe pasanne akkosāmi, paribhāsāmi, appasādaṃ karomi

sohaṃ [PTS Page 298] [\q 298/] adhammaṃ adhammoti vadāmi. Dhammaṃ dhammoti

vadāmi. Avinayaṃ avinayoti vadāmi. Vinayaṃ vinayoti vadāmīti. Evaṃ vutte vesālikā

upāsakā āyasmantaṃ yasaṃ kākaṇḍakaputtaṃ etadavocuṃ: ekova bhaneta ayyo yaso

kākaṇḍakaputto samaṇo sakyaputtiyo. Sabbevime assamaṇā asakyaputtiyā. Vasatu bhante

ayyo yaso kākaṇḍakaputto vesāliyaṃ. Mayaṃ ayyassa yasassa kākaṇḍakaputtassa ussukkaṃ

karissāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti. Atha kho āyasmā

yaso kākaṇḍakaputto vesālike upāsake saññāpetvā anudūtena bhikkhunā saddhiṃ ārāmaṃ

agamāsi.

8. Atha kho vesālikā vajjiputtakābhikkhū anudūtaṃ bhikkhūṃ pucchiṃsu: khamāpitā āvuso

yasena kākaṇḍakaputtena vesālikā upāsakāti? Upāsakehi pāpikā no āvuso katā2. Ekova

yaso kākaṇḍakaputto samaṇo sakyaputtiyo kato. Sabbeva mayaṃ assamaṇā asakyaputtiyā

katāti.

Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū ayaṃ āvuso yaso kākaṇḍakaputto amhehi asammato

gihīnaṃ pakāsesi. Handassa mayaṃ ukkhepanīyakammaṃ karomāti. Te tassa

ukkhepanīyakammaṃ kattukāmā sannipatisuṃ. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto

vehāsaṃ abbhuggantvā kosambiyaṃ paccuṭṭhāsi. Atha kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto

pāveyyakānañca avantidakkhiṇāpathakānañca bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi: āgacchantu

āyasmantā imaṃ adhikaraṇaṃ ādiyissāma, pure adhammo dīppati dhammo paṭibāhīyati,

avinayo dippati vinayo paṭibāhīyati, pure adhammavādino balavanto honti dhammavādino

dubbalā honti. Avinayavādino balavanto honti vinayavādino dubbalā hontīti. Tena kho

pana samayena āyasmā sambhuto sāṇavāsī ahogaṅge pabbate paṭivasati. Atha kho āyasmā

yaso kākaṇḍakaputto yena ahogaṅgā pabbato yenāyasmā sambhūto sāṇavāsī

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sambhūtaṃ sāṇavāsiṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmantaṃ sambhūtaṃ

sāṇavāsiṃ etadavoca:

-------------------

1. Tattheva-machasaṃ. Ūnaṃ 2. Pāpikaṃ no āvuso kataṃ-machasaṃ.

[BJT Page 576] [\x 576/]

Ime bhante vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ dasavatthūni dīpenti kappati

siṅgiloṇakappo. Kappati dvaṅgula kappo. Kappati gāmantarakappo. Kappati āvāsakappo.

Kappati anumatikappo. Kappati āciṇṇakappo. Kappati amathitakappo. Kappati

jalogipātuṃ1. Kappati adasakaṃ nisīdanaṃ. Kappati jātarūparajatanti. [PTS Page 299] [\q

299/] handa mayaṃ bhante imaṃ adhikaraṇaṃ ādiyissāma. Pure adhammo dippati

dhammo paṭibāhīyati. Avinayo dippati vinayo paṭibāhīyati. Pure adhammavādino

balavanto honti dhammavādino dubbalā honti avinayavādino balavanto honti vinayavādino

dubbalā hontīti. Evamāvusoti kho āyasmā sambhuto sāṇavāsī āyasmato yasassa

kākaṇḍakaputtassa paccassosi.

9. Atha kho saṭṭhimattā pāveyyakā bhikkhū sabbe āraññikā, sabbe piṇḍapātikā, sabbe

paṃsukulikā, sabbe tecivarikā, sabbeva arahanto ahogaṅge pabbate sannipatiṃsu.

Aṭṭhaasītimattā avanti dakkhiṇāpathakā bhikkhū appekacce āraññikā, appekacce

piṇḍapātikā, appekacce paṃsukulikā, appekacce tecīvarikā sabbeva arahanto ahogaṅge

pabbate sannipatiṃsu.

Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ mantayamānānaṃ etadahosi: idaṃ kho adhikaraṇaṃ

kakkhaḷañca vālañca. Kathaṃ nu kho mayaṃ pakkhaṃ labheyyāma yena mayaṃ imasmiṃ

adhikaraṇe balavantatarā assāmāti. Tena kho pana samayena āyasmā revato soreyye

paṭivasati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito vyatto

medhāvi lajji kukkuccako sikkhākāmo. Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: ayaṃ kho

āyasmā revato soreyye paṭivasati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo

mātikādharo paṇḍito vyatto medhāvi lajji kukkuccako sikkhākāmo sace mayaṃ āyasmantaṃ

revataṃ pakkhaṃ labhissāma evaṃ mayaṃ imasmiṃ adhikaraṇe balavantatarā assāmāti.

Assosi kho āyasmā revato dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya therānaṃ

bhikkhūnaṃ mantayamānānaṃ sutvānassa etadahosi: idaṃ kho adhikaraṇaṃ kakkhaḷañca

vālañca. Na kho metaṃ patirūpaṃ yohaṃ evarūpe adhikaraṇe osakkeyyaṃ. Idāni ca pa te

bhikkhū āgacchissanti. Sohaṃ tehi ākiṇṇo na phāsuṃ gamissāmi. Yannunāhaṃ paṭigacceva

gaccheyyanti. Atha kho āyasmā revato soreyyā saṅkassaṃ agamāsi.

1. Jalogiṃ pātuṃ-machasaṃ 2. Phāsu-machasaṃ.

[BJT Page 578] [\x 578/]

10. Atha kho therā bhikkhū soreyyaṃ gantvā pucchiṃsu kahaṃ āyasmā revatoti. Te

evamāhaṃsu: esāyasmā revato saṅkassaṃ gatoti. Atha kho āyasmā revato saṅkassā

kaṇṇakujjaṃ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū saṅkassaṃ gantvā pucchiṃsu kahaṃ āyasmā

revatoti. Te evamāhaṃsu: esāyasmā revato kaṇṇakujjaṃ gatoti. Atha kho āyasmā revato

kaṇṇakujjā udumbaraṃ agamāsi. Atha kho therā bhikkhū kaṇṇakujjaṃ gantvā pucchiṃsu

kahaṃ āyasmā revatoti. Te evamāhaṃsu: esāyasmā revato udumbaraṃ gatoti. [PTS Page 300]

[\q 300/] atha kho āyasmā revato udumbarā aggaḷapuraṃ agamāsi. Atha kho therā

bhikkhū udumbaraṃ gantvā pucchiṃsu kahaṃ āyasmā revatoti. Te evamāhaṃsu: esāyasmā

revato aggaḷapuraṃ gatoti. Atha kho āyasmā revato aggaḷapurā sahajātiṃ agamāsi. Atha kho

therā bhikkhu aggaḷapuraṃ gantvā pucchiṃsu kahaṃ āyasmā revatoti. Te evamāvaṃsu:

esāyasmā revato sahajātiṃ gatoti. Atha kho therā bhikkhū āyasmantaṃ revataṃ sahajātiyā

sambhāvesuṃ.

11. Atha kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī āyasmantaṃ yasaṃ kākaṇḍakaputtaṃ etadavoca:

ayaṃ āvuso āyasmā revato bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo

paṇḍito vyatto medhāvī lajji kukkuccako sikkhākāmo sace mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ

pañhaṃ pucchissāma paṭibalo āyasmā revato ekeneva pañhena sakalampi rattiṃ

vītināmetuṃ. Idāni ca panāyasmā revato antevāsikaṃ sarabhāṇakaṃ bhikkhuṃ ajjhesissati. So

tvaṃ tassa bhikkhuno sarabhaññapariyosāne āyasmantaṃ revataṃ upasaṅkamitvā imāni

dasavatthūni puccheyyāsīti.

Evambhanteti kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmato sambhutassa sāṇavāsissa

paccassosi. Atha kho āyasmā revato antevāsikaṃ sarabhāṇakaṃ bhikkhuṃ ajjhesi. Atha kho

āyasmā yaso kākaṇḍakaputto tassa bhikkhuno sarabhaññapariyosāne yenāyasmā revato

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā yaso kākaṇḍakaputto āyasmantaṃ revataṃ etadavoca:

12. 1. Kappati bhante siṅgiloṇakappoti. Ko so āvuso siṅgiloṇakappoti. Kappati bhante

siṅginā loṇaṃ pariharituṃ, yattha aloṇikaṃ bhavissati-tattha paribhuñjissāmīti. Nāvuso

kappatīti.

[BJT Page 580] [\x 580/]

2. Kappati bhante dvaṅgulakappoti. Ko so āvuso dvaṅgula kappoti. Kappati bhante

dvaṅgulāya chāyāya vītivattāya vikāle bhojanaṃ bhuñjitunti. Nāvuso kappatīti.

3. Kappati bhante gāmantarakappoti. Ko so āvuso gāmantarakappoti. Kappati bhante idāni

gāmantaraṃ gamissāmīti bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ bhojanaṃ bhuñjitunti. Nāvuso

kappatīti.

4. Kappati bhante āvāsakappoti. Ko so āvuso āvāsakappoti. Kappati bhante sambahulā āvāsā

samānasīmā nānuposathaṃ kātunti. Nāvuso kappatīti.

5. [PTS Page 301] [\q 301/] kappati bhante anumatikappoti. Ko so āvuso anumati

kappoti? Kappati bhante vaggena saṅghena kammaṃ kātuṃ āgate bhikkhū anujānissāmāti1.

Nāvuso kappatīti.

6. Kappati bhante āciṇṇakappoti? Ko so āvuso āciṇṇakappoti. Kappati bhante idaṃ me

upajjhāyena ajjhāciṇṇaṃ idaṃ me ācariyena ajjhāciṇṇanti taṃ ajjhācaritunti. Āciṇṇakappo

kho āvuso ekacco kappati ekacco na kappatīti.

7. Kappati bhante amathitakappoti. Ko so āvuso amathitakappoti. Kappati bhante yaṃ taṃ

khīraṃ khīrabhāvaṃ vijahitaṃ asampattaṃ dadhibhāvaṃ taṃ bhuttāvinā pavāritena

anatirittaṃ pātunti, nāvuso kappatīti.

8. Kappati bhante jalogipātunti. Ko so āvuso jalogīti3. Kappati bhante yā sā surā asuttā4

asampattā majjabhāvaṃ. Taṃ pātunti. Nāvuso kappatīti.

9. Kappati bhante adasakaṃ nisīdananti. Nāvuso kappatīti.

10. Kappati bhante jātarūparajatanti. Nāvuso kappatīti.

Ime kho bhante vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ imāni dasavatthūni dīpenti. Handa

mayaṃ bhante imaṃ adhikaraṇaṃ ādiyāma5, pure adhammo dippati dhammo paṭibāhīyati.

Avinayo dippati vinayo paṭibāhīyati. Pure adhammavādino balavanto honti dhammavādino

dubbalā honti. Avinayavādino balavanto honti. Vinayavādino dubbalā hontīti. Evamāvusoti

kho āyasmā revato āyasmato yasassa kākaṇḍakaputtassa paccassosi.

Paṭhamabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.

1. Anumānessāmāti-machasaṃ 2. Jalogiṃ pātunti-machasaṃ 3. Kā sā āvuso jalogīti-machasaṃ

4. Āsutā-machasaṃ 5. Ādiyissāma-machasaṃ.

[BJT Page 582] [\x 582/]

Dutiyabhāṇavāraṃ

13. Assosuṃ kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū yaso kira kākaṇḍakaputto imaṃ1

adhikaraṇaṃ ādiyitukāmo pakkhaṃ pariyesati. Labhati ca kira pakkhanti. Atha kho

vesālikānaṃ vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: idaṃ kho adhikaraṇaṃ kakkhaḷañca

vālañca. Kannu kho2 mayaṃ pakkhaṃ labheyyāma yena mayaṃ imasmiṃ adhikaraṇe

balavantatarā assamāti. Atha kho vesālikānaṃ vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: ayaṃ

kho āyasmā revato bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito

vyatto medhāvī lajji kukkuccako sikkhākāmo. Sace mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ pakkhaṃ

labheyyāma evaṃ mayaṃ imasmiṃ adhikaraṇe balavantatarā assāmāti.

Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū pahūtaṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ paṭiyādesuṃ

pattampi cīvarampi nisīdanampi sūcigharampi kāyabandhanampi parissāvanampi

dhammakarakampi. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū taṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ

ādāya nāvāya sahajātiṃ ujjaviṃsu. Nāvāya [PTS Page 302] [\q 302/] paccorohitvā

aññatarasmiṃ rukkhamūle bhattavissaggaṃ karonti.

14. Atha kho āyasmato sāḷhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi.

Ko nu kho dhammavādino pācinakā vā bhikkhū pāveyyakā vāti. Atha kho āyasmato

sāḷhassa dhammañca vinayañca3 paccavekkhantassa etadahosi: adhammavādino pācīnakā

bhikkhu dhammavādino pāveyyakā bhikkhūti. Atha kho aññatarā suddhāvāsakāyikā devatā

āyasmato sāḷhassa cetasā ceto parivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso

sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva suddhāvāsesu

devesu antarahitā āyasmato sāḷhassa pamukhe4 pāturahosi. Atha kho sā devatā āyasmantaṃ

sāḷhaṃ etadavoca: sādhu sādhu5 bhante sāḷha, adhammavādino6 pācinakā bhikkhū

dhammavādino7 pāveyyakā bhikkhū. Tena hi bhante sāḷha, yathā dhammo tathā tiṭṭhāhīti.

Pubbepi cāhaṃ devate etarahi ca yathā dhammo tathā ṭhito. Api cāhaṃ na tāva diṭṭhiṃ

āvīkaromi. Appevanāma maṃ imasmiṃ adhikaraṇe sammanneyyāti.

1. Idaṃ-machasaṃ 2. Kiṃ nu kho -machasaṃ 3. Vinayañca cetasā

paccavekkhantassa-machasaṃ 4. Sammukho-machasaṃ 5. Sādhu-machasaṃ 6.

Adhammavādi-machasaṃ. Ūnaṃ 7. Dhammavādi-machasaṃ.

[BJT Page 584] [\x 584/]

15. Atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū taṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ ādāya yenāyasmā

revato tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ etadavocuṃ: paṭigaṇhātu

bhante thero sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ pattampi cīvarampi nisīdanampi sūcigharampi

kāyabandhanampi parissāvanampi dhammakarakampīti. Alaṃ āvuso, paripuṇṇaṃ me

pattacīvaranti. Na icchi paṭiggahetuṃ.

Tena kho pana samayena uttaro nāma bhikkhu vīsati vasso āyasmato revatassa upaṭṭhāko

hoti atha kho vesālikā vajjiputtakā bhikkhū yenāyasmā uttaro tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uttaraṃ etadavocuṃ. Paṭigaṇhātu āyasmā uttaro sāmaṇakaṃ

parikkhāraṃ pattampi cīvarampi nisīdanampi sūcigharampi kāyabandhanampi

parissāvanampi dhammakarakampīti. Alaṃ āvuso paripuṇṇaṃ me pattacīvaranti. Na icchi

paṭiggahetuṃ.

Manussā kho āvuso uttara, bhagavato sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ upanāmenti. Sace bhagavā

paṭigaṇhāti teneva te attamanā honti. No ce bhagavā paṭigaṇhāti āyasmato ānandassa

upanāmenti. Paṭigaṇhātu bhante thero sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ, yathā bhagavatā

paṭiggahito evameva so bhavissatīti. Paṭigaṇhātu āyasmā uttaro sāmaṇakaṃ [PTS Page 303]

[\q 303/] parikkhāraṃ. Yathā therena paṭiggahito evameva so bhavissatīti.

16. Atha kho āyasmā uttaro vesālikehi vajjiputtakehi bhikkhūhi nippīḷiyamāno ekaṃ cīvaraṃ

aggahesi. Vadeyyāthāvuso yenatthoti. Ettakaṃ āyasmā uttaro theraṃ vadetu: ettakaṃ bhante

thero saṅghamajjhe vadetu. Puratthimesu janapadesu buddhā bhagavanto uppajjanti.

Dhammavādino pācīnakā bhikkhū adhammavādino pāveyyakā bhikkhūti. Evamāvusoti kho

āyasmā uttaro vesālikānaṃ vajjiputtakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yenāyasmā revato

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ etadavoca: ettakaṃ bhante thero

saṅghamajjhe vadetu. Puratthimesu janapadesu buddhā bhagavanto uppajjanti.

Dhammavādino pācinakā bhikkhū adhammavādino pāvyeyakā bhikkhūti.

[BJT Page 586] [\x 586/]

Adhamme maṃ tvaṃ bhikkhū niyojesīti thero āyasmantaṃ uttaraṃ paṇāmesi. Atha kho

vesālikā vajjiputtakā bhikkhū āyasmantaṃ uttaraṃ etadavocuṃ: kiṃ āvuso uttaraṃ thero āhāti.

Pāpikaṃ no āvuso kataṃ. Adhamme maṃ tvaṃ bhikkhu niyojesīti thero maṃ paṇāmesīti.

Nanu tvaṃ āvuso vuḍḍho vīsativassosīti, āmāvusoti. Api ca mayaṃ garunissayaṃ

gaṇhāmāti.

17. Atha kho saṅgho taṃ adhikaraṇaṃ cinicchinitukāmo sannipati. Atha kho āyasmā revato

saṅghaṃ ñāpesi: suṇātu me āvuso saṅgho. Sace mayaṃ imaṃ adhikaraṇaṃ idha

vūpasameyyāma1 siyāpi mūladāyakā bhikkhū puna kammāya ukkoṭeyyuṃ. Yadi saṅghassa

pattakallaṃ yatthevimaṃ adhikaraṇaṃ samuppannaṃ. Saṅgho tatthevimaṃ adhikaraṇaṃ

vūpasameyyāti. Atha kho therā bhikkhū vesāliṃ agamaṃsu taṃ adhikaraṇaṃ

cinicchinitukāmā.

18. Tena kho pana samayena sabbakāmī nāma pathavyā saṅghatthero visaṃvassasatiko2

upasampadāya āyasmato ānandassa saddhivihāriko vesāliyaṃ paṭivasati. Atha kho āyasmā

revato āyasmantaṃ sambhutaṃ sāṇavāsiṃ etadavoca: ahaṃ āvuso yasmiṃ vihāre sabbakāmi

thero viharati taṃ vihāraṃ upagacchāmi. So tvaṃ kālasseva āyasmantaṃ sabbakāmiṃ

upasaṅkamitvā imāni dasavatthuni puccheyyāsīti. Evambhanteti kho āyasmā sambhūto

sāṇavāsī āyasmato revatassa paccassosi. Atha kho āyasmā revato yasmiṃ vihāre sabbakāmī

thero viharati taṃ vihāraṃ upagañchi.

Gabbhe āyasmato sabbakāmissa senāsanaṃ paññattaṃ hoti gabbha pamukhe āyasmato

revatassa. Atha kho āyasmā revato ayaṃ [PTS Page 304] [\q 304/] thero mahallako na

nipajjatīti na seyyaṃ kappesi. Āyasmā sabbakāmī ayaṃ bhikkhu āgantuko kilanto na

nipajjatīti na seyyaṃ kappesi.

1. Vūpasamessāma-machasaṃ 2. Vīsavassasatiko-machasaṃ.

[BJT Page 588] [\x 588/]

Atha kho āyasmā sabbakāmī rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ revataṃ

etadavoca: katamena tvaṃ bhūmmi vihārena etarahi bahulaṃ viharasīti. Mettāvihārena kho

ahaṃ bhante etarahi bahulaṃ viharāmīti. Kullakavihārena kira tvaṃ bhummi etarahi bahulaṃ

viharasi' kullakavihāro eso bhummī yadidaṃ mettāti.

Pubbepi me bhante gihībhūtassa āciṇṇā mettā. Tenāhaṃ etarahipi mettāvihārena bahulaṃ

viharāmi. Api ca kho mayā cirapattaṃ arahattaṃ. Thero pana bhante katamena vihārena

etarahi bahulaṃ viharatīti. Suññatā vihārena kho ahaṃ bhummī etarahi bahulaṃ viharāmīti?

Mahāpurisavihārena kira bhante thero etarahi bahulaṃ viharati. Mahāpurisavihāro eso

bhante yadidaṃ suññatāti. Pubbepi me bhummi gihībhūtassa āciṇṇā suññatā. Tenāhaṃ

etarahipi suññatāvihārena bahulaṃ viharāmi. Api ca mayā cirapattaṃ arahattanti. Ayañcarahi

therānaṃ bhikkhūnaṃ antarā kathā vippakatā.

19. Athāyasmā sambhuto sāṇavāsī tasmiṃ anuppatte hoti. Atha kho āyasmā sambhūto

sāṇavāsī yenāyasmā sabbakāmi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sabbakāmiṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sambhūto sāṇavāsī

āyasmantaṃ sabbakāmiṃ etadavoca: ime bhante vesālikā vajjiputtakā bhikkhū vesāliyaṃ

dasavatthūni dīpenti: kappati siṅgiloṇakappo. Kappati dvaṅgulakappo. Kappati

gāmantarakappo. Kappati āvāsakappo. Kappati anumatikappo. Kappati āciṇṇakappo.

Kappati amathitakappo kappati jalogi pātuṃ kappati adasakaṃ nisīdanaṃ. Kappati

jātarūparajatanti. Therena bhante upajjhāyassa mūle bahu dhammo ca vinayo ca pariyatto

therassa bhante dhammañca vinayañca paccavekkhantassa kathaṃ hoti ke nu kho

dhammavādino pācīnakā vā bhikkhū pāveyyakā vāti.

[BJT Page 590] [\x 590/]

Tayāpi kho āvuso upajjhāyassa mūle bahu dhammo ca vinayo ca pariyatto. Tuyhaṃ

panāvuso dhammañca vinayañca paccavekkhantassa kathaṃ hoti, kenu kho dhammavādino

pācīnakā vā bhikkhu pāveyyakā vāti. Mayhaṃ kho bhante dhammañca vinayañca

paccavekkhantassa evaṃ hoti: adhammavādino pācinakā bhikkhu dhammavādino pāveyyakā

bhikkhūti. Apicāhaṃ na tāva diṭṭhiṃ āvīkaromi appeva nāma maṃ imasmiṃ adhikaraṇe

sammanneyyāti.

Mayhampi kho āvuso dhammañca vinayañca paccavekkhantassa evaṃ [PTS Page 305] [\q

305/] hoti: adhammavādino pācīnakā bhikkhū dhammavādino pāveyyakā bhikkhūti.

Apicāhaṃ na tāva diṭṭhiṃ āvīkaromi appevanāma maṃ imasmiṃ adhikaraṇe

sammanneyyāti.

20. Atha kho saṅgho taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitukāmo sannipati. Tasamiṃ kho pana

adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggānī ceva bhassāni jāyanti. Na cekassa bhāsitassa attho

viññāyati. Atha kho āyasmā revato saṅghaṃ ñāpesi: suṇātu me bhante saṅgho. Amhākaṃ

imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti na cekassa bhāsitassa

attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ ubbāhikāya

vūpasameyya. Saṅgho cattāro pācīnake bhikkhu cattāro pāveyyake bhikkhū uccini.

Pācīnakānaṃ bhikkhūnaṃ āyasmantañca sabbakāmiṃ āyasmantañca sāḷhaṃ āyasmantañca

khujjasobhitaṃ āyasmantañca vāsabhagāmikaṃ. Pāveyyakānaṃ bhikkhūnaṃ āyasmantañca

revataṃ. Āyasmantañca sambhūtaṃ sāṇavāsiṃ. Āyasmantañca yasaṃ kākaṇḍakaputtaṃ.

Āyasmantañca sumanaṃ. Atha kho āyasmā revato saṅghaṃ ñāpesi: suṇātu me bhante saṅgho.

Amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva bhassāni jāyanti na cekassa

bhāsitassa attho viññāyati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū

cattāro pāveyyake bhikkhū sammanneyya ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Esā

ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Amhākaṃ imasmiṃ adhikaraṇe vinicchiyamāne anaggāni ceva

bhassāni jāyanti na cekassa bhāsitassa attho viññāyati. Saṅgho cattāro pācīnake bhikkhū

cattāro pāveyyake bhikkhū sammannati ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ.

Yassāyasmato khamati catuṇṇaṃ pācīnakānaṃ bhikkhūnaṃ catuṇṇaṃ pāveyyakānaṃ

bhikkhūnaṃ sammuti ubbāhikāya imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. So tuṇhassa. Yassa

nakkhamati so bhāseyya.

[BJT Page 592] [\x 592/]

Sammatā saṅghena cattāro pācīnakā bhikkhu cattāro pāveyyakā bhikkhū ubbāhikāya imaṃ

adhikaraṇaṃ vūpasametuṃ. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

21. Tena kho pana samayena ajito nāma bhikkhu dasavasso saṅghassa pātimokkhuddesako

hoti. Atha kho saṅgho āyasmantampi ajitaṃ sammanti therānaṃ bhikkhūnaṃ

āsanapaññāpakaṃ. Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: kattha nu kho mayaṃ imaṃ

adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmāti. Atha kho therānaṃ bhikkhūnaṃ [PTS Page 306] [\q 306/]

etadahosi: ayaṃ kho vālikārāmo ramaṇiyo appasaddo appanigghoso. Yannūna mayaṃ

vālikārāme imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmāti. Atha kho therā bhikkhū vālikārāmaṃ

agamaṃsu taṃ adhikaraṇaṃ vinicchinitukāmā. Atha kho āyasmā revato saṅghaṃ ñāpesi:

suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ āyasmantaṃ sabbakāmiṃ

vinayaṃ puccheyyanti. Āyasmā sabbakāmī saṅghaṃ ñāpesi: suṇātu me āvuso saṅgho yadi

saṅghassa pattakallaṃ ahaṃ revatena vinayaṃ puṭṭho vissajjeyyanti. Atha kho āyasmā revato

āyasmantaṃ sabbakāmiṃ etadavoca.

1. Kappati bhante siṅgiloṇakappoti. Ko so āvuso siṅgiloṇakappoti. Kappati bhante siṅginā

loṇaṃ pariharituṃ yattha aloṇikaṃ bhavissati tattha paribhuñjissāmīti. Nāvuso kappatīti,

kattha paṭikkhittanti. Sāvatthiyā suttavibhaṅgeti. Kiṃ āpajjatīti. Sannidhikārakabhojane

pācittiyanti. Suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ paṭhamaṃ vatthuṃ saṅghena vinicchitaṃ.

Itipidaṃ vatthuṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ paṭhamaṃ salākaṃ

nikkhipāmi.

2. Kappati bhante dvaṅgulakappoti. Ko so āvuso dvaṅgulakappoti. Kappati bhante

dvaṅgulāya chāyāya vītivattāya vikāle bhojanaṃ bhuñjitunti. Nāvuso kappatīti. Kattha

paṭikkhittanti rājagahe suttavibhaṅgeti. Kiṃ āpajjatīti. Vikālabhojane pācittiyanti suṇātu me

bhante saṅgho idaṃ dutiyaṃ vatthuṃ saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthuṃ uddhammaṃ

ubbinayaṃ apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ dutiyaṃ salākaṃ nikkhipāmi.

[BJT Page 594] [\x 594/]

3. Kappati bhante gāmantarakappoti. Ko so āvuso gāmantarakappoti. Kappati bhante idāni

gāmantaraṃ gamissāmīti bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ bhojanaṃ bhuñjitunti. Nāvuso

kappatīti. Kattha paṭikkhittanti. Sāvatthiyā suttavibhaṅgeti. Kiṃ āpajjatīti. Anatirittabhojane

pācittiyanti. Suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ tatiyaṃ vatthuṃ saṅghena viniccitaṃ. Itipidaṃ

vatthuṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ tatiyaṃ salākaṃ nikkhipāmi.

4. Kappati bhante āvāsakappoti. Ko so āvuso āvāsa kappoti. Kappati bhante sambahulā

āvāsā samānasīmā nānuposathaṃ kātunti. Nāvuso kappatīti. Kattha paṭikkhittanti. Rājagahe

uposathasaññutteti. Kiṃ āpajjatīti. Vinayātisāre dukkaṭanti. Suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ

catutthaṃ vatthuṃ saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthuṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ

apagatasatthusāsanaṃ idaṃ catutthaṃ salākaṃ nikkhipāmi.

5. Kappati bhante anumatikappoti. Ko so āvuso anumatikappoti. Kappati bhante vaggena

saṅghena kammaṃ kātuṃ āgate bhikkhu anujānissāmāti. Nāvuso [PTS Page 307] [\q 307/]

kappatīti. Kattha paṭikkhittanti. Campeyyake vinayavatthusminti. Kiṃ āpajjatīti.

Vinayātisāre dukkaṭanti. Suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ pañcamaṃ vatthuṃ saṅghena

vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthuṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ pañcamaṃ

salākaṃ nikkhipāmi.

6. Kappati bhante āciṇṇakappoti. Ko so āvuso āciṇṇakappoti. Kappati bhante idaṃ me

upajjhāyena ajjhāciṇṇaṃ idaṃ me ācariyena ajjhāciṇṇaṃ taṃ ajjhācaritunti. Āciṇṇakappo kho

āvuso ekacco kappati ekacco na kappatīti. Suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ chaṭṭhaṃ

vatthuṃ saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthuṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ

apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ chaṭṭhaṃ salākaṃ nikkhipāmi.

[BJT Page 596] [\x 596/]

7. Kappati bhante amathitakappoti. Ko so āvuso amathitakappoti, kappati bhante yaṃ taṃ

khīraṃ khīrabhāvaṃ vijahitaṃ asampattaṃ dadhibhāvaṃ, taṃ bhuttāvinā pavāritena

anatirittaṃ pātunti. Nāvuso kappatīti. Kattha paṭikkhittanti. Sāvatthiyā suttavibhaṅgeti. Kiṃ

āpajjatīti. Anatirittabhojane pācittiyanti. Suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ sattamaṃ vatthuṃ

saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthuṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ

sattamaṃ salākaṃ nikkhipāmi.

8. Kappati bhante jalogiṃ pātunti. Ko so āvuso jalogīti. Kappati bhante yā sā surā asuttā

asampattā majjabhāvaṃ, sā pātunti. Nāvuso kappatīti. Kattha paṭikkhittanti. Kosambiyaṃ

suttavibhaṅgeti. Kiṃ āpajjatīti. Surāmerayapāne pācittiyanti. Suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ

aṭṭhamaṃ vatthuṃ saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthuṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ

apagatasatthu sāsanaṃ. Idaṃ aṭṭhamaṃ salākaṃ nikkhipāmi.

9. Kappati bhante adasakaṃ nisīdananti. Nāvuso kappatīti. Kattha paṭikkhittanti. Sāvatthiyā

suttavibhaṅgeti. Kiṃ āpajjatīti. Chedanake pācittiyanti. Suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ

navamaṃ vatthuṃ saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthuṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ

apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ navamaṃ salākaṃ nikkhipāmi.

10. Kappati bhante jātarūparajatanti. Nāvuso kappatīti. Kattha paṭikkhittanti. Rājagahe

suttavibhaṅgeti. Kiṃ āpajjatīti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇe pācittiyanti. Suṇātu me bhante

saṅgho. Idaṃ dasamaṃ vatthuṃ saṅghena vinicchitaṃ. Itipidaṃ vatthuṃ uddhammaṃ

ubbinayaṃ apagatasatthusāsanaṃ. Idaṃ dasamaṃ salākaṃ nikkhipāmi.

[BJT Page 598] [\x 598/]

Suṇātu me bhante saṅgho. Imāni dasa vatthuni saṅghena vinicchitāni. Itipimāni dasavatthūni

uddhammāni ubbinayāni apagatasatthusāsanānīti. Nihatametaṃ āvuso adhikaraṇaṃ santaṃ

vūpasantaṃ suvūpasantaṃ. Api ca maṃ tvaṃ āvuso saṅghamajjhepi imāni dasavatthūni

puccheyyāsi tesaṃ bhikkhūnaṃ saññattiyāti.

22. Atha kho āyasmā revato āyasmantaṃ sabbakāmiṃ saṅghamajjhepi imāni dasavatthūni

pucchi. Puṭṭho puṭṭho āyasmā sabbakāmi vissajjesi. Imāya kho pana vinayasaṅgītiyā satta

bhikkhusatāni anūnāni anadhikāni ahesuṃ. Tasmāyaṃ vinayasaṅgīti sattasatikāti vuccatīti.

Sattasatikakkhandhakaṃ.

[PTS Page 308] [\q 308/] imamhi khandhake vatthu pañcavīsati.

Tassuddānaṃ: -

1. Dasavatthūni pūretvā kammaṃ dūtena pāvisi

Cattāro puna rūpañca kosambi ca pāveyyako.

2. Maggo soreyya saṅkassaṃ kaṇṇakujjaṃ udumbaraṃ

Aggaḷaṃ sahajātaṃ ca assosi kannu kho mayaṃ.

3. Pattanāvāya ujjavī rahosi upanāmayaṃ

Garu saṅgho ca vesālī mettā saṅgho ubbāhikāti.

4. Kammaṃ ca parivāso ca samuccayo samathopi ca

Khudda senāsanaṃ bhedā vattūposatha bhikkhunī

Pañcasatī sattasatī khandhakā cullavaggamhi

(Vuttā dvādasamā siyuṃ)

Cullavaggo niṭṭhito.


Rechtsinhaber*in
GRETIL project

Zitationsvorschlag für dieses Objekt
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Cullavaga. Cullavaga. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D2FB-0