Parajika

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Parajika

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project


[PTS Vol V - 3] [\z Vin /] [\f III /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol V-1-1] [\z Vin /] [\w I /]
[BJT Page 002] [\x 2/]


Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-22: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

Vinayapiṭake

Pārājikapāḷi

Bhikkhuvibhaṅgo

Verañjakaṇḍo

1.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

1. Tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharati naḷeru pucimandamūle mahatā

bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhu satehi. Assosi kho verañjo brāhmaṇo:

"samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito verañjāyaṃ viharati

naḷerupucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Taṃ

kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: iti'pi so bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī

satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ

sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ

sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana

tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī" ti.

[BJT Page 004] [\x 4/]

2. Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ [PTS Page 002]

[\q 2/] nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

"sutaṃ metaṃ bho gotama, na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake

addhagate vayo anuppatte abhivādeti vā, paccuṭṭheti vā, āsanena vā nimantetīti. Tayidaṃ

bho gotama tatheva. Na hi bhavaṃ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate

vayo anuppatte abhivādeti vā, paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Tayidaṃ bho gotama na

sampannamevā" ti.

3. "Nāhaṃ taṃ brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake

sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yamahaṃ abhivādeyyaṃ vā, paccuṭṭheyyaṃ

vā, āsanena vā nimanteyyaṃ. Yaṃ hi brāhmaṇa tathāgato abhivādeyya vā, paccuṭṭheyya vā,

āsanena vā nimanteyya, muddhāpi tassa vipateyyā" ti.

4. "Arasarūpo bhavaṃ gotamo" ti. "Atthi khvesa brāhmaṇa pariyāyo yena maṃ pariyāyena

sammā vadamāno vadeyya 'arasarūpo samaṇo gotamo' ti. Ye te brāhmaṇa, rūparasā

saddarasā gandharasā rasarasā poṭṭhabbarasā, te tathāgatassa pahīṇā ucchinnamūlā

tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā ayaṃ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena

maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'arasarūpo samaṇo gotamo' ti. No ca kho yaṃ

tvaṃ sandhāya vadesi. "

5. "Nibbhogo bhavaṃ gotamo" ti. "Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena

sammā vadamāno vadeyya 'nibbhogo samaṇo gotamo' ti. Ye te brāhmaṇa, rūpabhogā

saddabhogā gandhabhogā rasabhogā phoṭṭhabbabhogā, te tathāgatassa pahīṇā

ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho brāhmaṇa,

pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'nibbhogo samaṇo gotamo' ti. No

ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesi. "

[BJT Page 006] [\x 6/]

6. "Akiriyavādo bhavaṃ gotamo" ti. "Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena

sammā vadamāno vadeyya 'akiriyavādo samaṇo gotamo' ti. Ahaṃ hi brāhmaṇa akiriyaṃ

vadāmi. Kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa. Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ akiriyaṃ vadāmi. Ayaṃ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ

pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'akiriyavādo samaṇo gotamo' ti. No ca kho yaṃ tvaṃ

sandhāya vadesi. "

7. "Ucchedavādo bhavaṃ gotamo" ti. "Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ

pariyāyena sammā vadamāno vadeyya. 'Ucchedavādo samaṇo gotamo' ti. Ahaṃ hi

brāhmaṇa, ucchedaṃ vadāmi rāgassa dosassa mohassa anekavihitānaṃ pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ ucchedaṃ vadāmi. Ayaṃ kho brāhmaṇa pariyāyo yena maṃ

pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'ucchedavādo samaṇo gotamo' ti. [PTS Page 003] [\q

3/] no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesi.

8. "Jegucchi bhavaṃ gotamo" ti. "Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena

sammāvadamāno vadeyya 'jegucchi samaṇo gotamo' ti. Ahaṃ hi brāhmaṇa, jigucchāmi

kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena. Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ samāpattiyā jigucchāmi. Ayaṃ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena

sammā vadamāno vadeyya 'jegucchi samaṇo gotamo' ti. No ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya

vadesi.

9. "Venayiko bhavaṃ gotamo" ti. "Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena

sammā vadamāno vadeyya 'venayiko samaṇo gotamo' ti. Ahaṃ hi brāhmaṇa, vinayāya

dhammaṃ desemi rāgassa dosassa mohassa anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ vinayāya dhammaṃ desemi. Ayaṃ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ

pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'venayiko samaṇo gotamo' ti. No ca kho yaṃ tvaṃ

sandhāya vadesi. "

[BJT Page 008] [\x 8/]

10. "Tapassī bhavaṃ gotamo" ti. "Atthi khvesa brāhmaṇa pariyāyo yena maṃ pariyāyena

sammā vadamāno vadeyya 'tapassī samaṇo gotamo'ti. Tapanīyāhaṃ brāhmaṇa, pāpake

akusale dhamme vadāmi kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Yassa kho

brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā

anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tamahaṃ tapassīti vadāmi. Tathāgatassa kho

brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā

anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ

pariyāyena sammā vadamāno vadeyya. 'Tapassī samaṇo gotamo' ti. No ca kho yaṃ tvaṃ

sandhāya vadesi. "

11. "Apagabbho bhavaṃ gotamo" ti. "Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena

sammā vadamāno vadeyya 'apagabbho samaṇo gotamo' ti. Yassa kho brāhmaṇa, āyatiṃ

gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā

āyatiṃ anuppādadhammā, tamahaṃ apagabbho'ti vadāmi. Tathāgatassa kho brāhmaṇa,

āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīṇā ucchinnamūlā tālāvatthukatā

anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho brāhmaṇa pariyāyo yena maṃ

pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'apagabbho samaṇo gotamo' ti. No ca kho yaṃ tvaṃ

sandhāya vadesi"

12. "Seyyathāpi brāhmaṇa kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu

kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, yo nu kho tesaṃ

kukkuṭacchāpakānaṃ paṭhamataraṃ pādanakhasīkhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ

padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyya kinti svāssa vacanīyo jeṭṭho vā kaniṭṭho vā' ti.

'Jeṭṭho'ti'ssa bho gotama vacanīyo, so hi nesaṃ jeṭṭho hotī'ti. Evameva kho ahaṃ brāhmaṇa

avijjāgatāya pajāya aṇḍabhūtāya [PTS Page 004] [\q 4/] pariyonaddhāya

avijjaṇḍakosaṃ padāletvā eko'va loke anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho. Svāhaṃ

brāhmaṇa, jeṭṭho seṭṭho lokassa. "

[BJT Page 010] [\x 10/]

13. Āraddhaṃ kho pana me brāhmaṇa, viriyaṃ-1. Ahosi asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati

asammuṭṭhā. Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ

brāhmaṇa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ

pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cekaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ

jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ. Sato ca sampajāno

sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedesiṃ. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā

sukhavihārī'ti, taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca

pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsati

pārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.

14. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mūdubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi

jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo

cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, aneke'pi

saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, 'amutrāsiṃ

evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃ gotto

evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto

idhūppanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ kho me

brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo

vihato, aloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṃ kho me

brāhmaṇa, paṭhamābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.

--------------------------

1. Viriyaṃ, machasaṃ

[BJT Page 012] [\x 12/]

15. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mūdubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. [PTS Page

005] [\q 5/] so dibbena cakkhunā visuddhena-1. Atikkantamānusakena satte passāmi

cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage

satte pajānāmi, "ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena

samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ uppannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokāṃ

uppannā" ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena-1. Atikkantamānusakena satte passāmi

vacamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage

satte pajānāmi. Ayaṃ kho me brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā

vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino

pahitattassa viharato. Ayaṃ kho me brāhmaṇa, dutiyābhinibbhidā ahosi

kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.

16. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ dukkhasamudayo'ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

Ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti

yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ime āsavā'ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ āsavasamudayo'ti

yathā bhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ āsavanirodho'ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ayaṃ

āsavanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ

passato kāmāsavā'pi cittaṃ vimuccittha. Bhavāsavā'pi cittaṃ vimuccittha. Avijjāsavā'pi cittaṃ

vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,

kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho me brāhmaṇa rattiyā

pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko

uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṃ kho me brāhmaṇa

[PTS Page 006] [\q 6/] tatiyābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā'ti.

-------------------------

1. Parisuddhena - katthaci.

[BJT Page 014] [\x 14/]

17. Evaṃ vutte verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: "jeṭṭho bhavaṃ gotamo. Seṭṭho

bhavaṃ gotamo. Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama

nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya,

andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaṃ bhotā

gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ

gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ ma bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Adhivāsetu ca me bhavaṃ gotamo verañjāyaṃ vassāvāsaṃ

saddhiṃ bhikkhusaṅghenā" ti.

18. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho verañjo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ

viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

19. Tena kho pana samayena verañjā dubbhikkhā hoti dvīhītikā setaṭṭhikā salākāvuttā. Na

sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Tena kho pana samayena uttarāpathakā assavāṇijā

pañcamattehi assasatehi verañjaṃ vassāvāsaṃ upagatā honti. Tehi assamaṇḍalikāsu

bhikkhūnaṃ patthapatthapulakaṃ paññattaṃ hoti. Bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya verañjaṃ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṃ alabhamānā assamaṇḍalikāsu

piṇḍāya caritvā patthapatthapulakaṃ āramaṃ haritvā udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā

paribhuñjanti. Āyasmā panānando patthapulakaṃ silāyaṃ piṃsitvā bhagavato upanāmeti. Taṃ

bhagavā paribhuñjati.

20. Assosi kho bhagavā udukkhalasaddaṃ. - Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na

pucchanti. Kālaṃ viditvā pucchanti, kālaṃ viditvā na pucchanti. Atthasaṃhitaṃ tathāgatā

pucchanti, no anatthasaṃhitaṃ. Anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ. Dvīhākārehi buddhā

bhagavanto bhikkhū paripucchanti: 'dhammaṃ vā desessāma. Sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ

paññāpessāmā'ti. -

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "kiṃ nu kho so ānanda udukkhalasaddo"

ti atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ [PTS Page 007] [\q 7/] ārocesi.

"Sādhu sādhu ānanda, tumhehi ānanda, sappurisehi vijitaṃ. Pacchimā janatā sālimaṃsodanaṃ

atimaññissatīti.

[BJT Page 016] [\x 16/]

21. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca: "etarahi bhante verañjā dubbhikkhā dvihītikā

setaṭṭhikā salākāvuttā. Na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Imissā bhante

mahāpaṭhaviyā heṭṭhimaṃ talaṃ sampannaṃ. Seyyathāpi khuddamadhuṃ anīlakaṃ

evamassādaṃ. Sādhāhaṃ bhante paṭhaviṃ parivatteyyaṃ, bhikkhū pappaṭakojaṃ

paribhuñjissantī" ti.

"Ye pana te moggallāna, paṭhavinissitā pāṇā te kathaṃ karissasī?" Ti.

"Ekāhaṃ bhante pāṇiṃ abhinimminissāmi seyyathāpi mahāpaṭhavi. Ye paṭhavinissitā pāṇā

te tattha saṅkāmessāmi. Ekena hatthena paṭhaviṃ parivattessāmī" ti.

"Alaṃ moggallāna, mā te rucci paṭhaviṃ parivattetuṃ. Vipallāsampi sattā paṭilabheyyu" nti.

"Sādhu bhante sabbo bhikkhusaṅgho uttarakuruṃ piṇḍāya gaccheyyā"ti.

"Alaṃ moggallāna, mā te rucci sabbassa bhikkhusaṅghassa uttarakuruṃ piṇḍāya gamana"nti.

22. Atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko

udapādi: "katamesānaṃ kho buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ

ahosi? Katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī?" Ti.

23. Atha kho āyasmā sāriputto sāyaṇhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā

tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: "idha mayhaṃ bhante rahogatassa

patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "katamesānaṃ kho buddhānaṃ

bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi? Katamesānaṃ buddhānaṃ

bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī?" Ti.

24. "Katamesānaṃ nu kho bhante buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ

ahosi? Katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosi?" Ti.

"Bhagavato ca sāriputta vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa

brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi. Bhagavato ca sāriputta kakusandhassa bhagavato ca

konāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ [PTS Page 008] [\q 8/]

ciraṭṭhitikaṃ ahosī" ti.

[BJT Page 018] [\x 18/]

25. "Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa

bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosī?" Ti.

26. "Bhagavā ca sāriputta vipassī bhagavā ca sikhī bhagavā ca vessabhū kilāsuno ahesuṃ

sāvakānaṃ vitthārena dhammaṃ desetuṃ. Appakaṃ ca nesaṃ ahosi suttaṃ geyyaṃ

veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Appaññattaṃ

sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ anuddiṭṭhaṃ pātimokkhaṃ.

27. Tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ

antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā, te

taṃ brahmacariyaṃ khippaññeva antaradhāpesuṃ. Seyyathāpi sāriputta nānāpupphāni

phalake nikkhittāni suttena asaṅgahītāni, tāni vāto vikirati vidhamati viddhaṃseti. Taṃ kissa

hetu? Yathā taṃ suttena asaṅgahitattā. Evameva kho sāriputta tesaṃ buddhānaṃ bhagavantaṃ

antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā

nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā, te taṃ brahmacariyaṃ khippaññeva

antaradhāpesuṃ.

28. Akilāsuno1. Ca te bhagavanto ahesuṃ sāvake cetasā cetoparicca ovadituṃ. Bhūtapubbaṃ

sāriputta vessabhū bhagavā arahaṃ sammā sambuddho aññatarasmiṃ bhiṃsanake

vanasaṇḍe sahassaṃ bhikkhusaṅghaṃ cetasā ceto paricca ovadati anusāsati: "evaṃ

vitakketha. Mā evaṃ vitakkayittha. Evaṃ manasi karotha. Mā evaṃ manasākattha. Idaṃ

pajahatha. Idaṃ upasampajja viharathā" ti. Atha kho sāriputta tassa bhikkhusahassassa

vessabhunā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṃ ovadiyamānānaṃ evaṃ

anusāsiyamānānaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. - Tatra sudaṃ sāriputta

bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hoti: yo koci avītarāgo taṃ vanasaṇḍaṃ

pavisati, yebhuyyena lomāni haṃsanti.

29. Ayaṃ kho sāriputta hetu ayaṃ paccayo, yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca

sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosī" ti.

-------------------------

1. Kilāsuno, syā.

[BJT Page 020] [\x 20/]

30. "Ko pana bhante hetu ko paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca

konāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosi?" Ti.

31. "Bhagavā [PTS Page 009] [\q 9/] ca sāriputta kakusandho bhagavā ca konāgamano

bhagavā ca kassapo akilāsuno ahesuṃ sāvakānaṃ vitthārena dhammaṃ desetuṃ. Bahuṃ ca

nesaṃ ahosi suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ

abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Paññattaṃ sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ. Uddiṭṭhaṃ pātimokkhaṃ.

32. Tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ

antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā, te

taṃ brahmacariyaṃ ciraṃ dīghamaddhānaṃ ṭhapesuṃ. Seyyathāpi sāriputta nānāpupphāni

phalake nikkhittāni suttena susaṅgahītāni, tāni vāto na vikirati na vidhamati na viddhaṃseti.

Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ suttena susaṅgahitattā. Evameva kho sāriputta, tesaṃ buddhānaṃ

bhagavantaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā

sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā, te taṃ brahmacariyaṃ ciraṃ

dīghamaddhānaṃ ṭhapesuṃ.

33. Ayaṃ kho sāriputta hetu ayaṃ paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca

konāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī" ti.

[BJT Page 022] [\x 22/]

34. Atha kho āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā

tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: "etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ

bhagavā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeyya, uddiseyya pātimokkhaṃ, yathayidaṃ

brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitika" nti.

35. "Āgamehi tvaṃ sāriputta. Āgamehi tvaṃ sāriputta. Tathāgato'va tattha kālaṃ jānissati na

tāva sāriputta satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti, na uddisati pātimokkhaṃ, yāva na

idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Yato ca kho sāriputta idhekacce

āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti,

uddisati pātimokkhaṃ tesaññeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya.

36. Na tāva sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na

saṅgho rattaññumahattaṃ patto hoti. Yato ca kho sāriputta, saṅgho rattaññumahattaṃ patto

hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Atha satthā sāvakānaṃ

sikkhāpadaṃ [PTS Page 010] [\q 10/] paññāpeti, uddisati pātimokkhaṃ tesaññeva

āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya.

37. Na tāva sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na

saṅgho vepullamahattaṃ patto hoti. Yato ca kho sāriputta, saṅgho vepullamahattaṃ patto

hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Atha satthā sāvakānaṃ

sikkhāpadaṃ paññāpeti, uddisati pātimokkhaṃ tesaññeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ

paṭighātāya.

38. Na tāva sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na

saṅgho lābhaggamahattaṃ patto hoti. Yato ca kho sāriputta, saṅgho lābhaggamahattaṃ patto

hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Atha satthā sāvakānaṃ

sikkhāpadaṃ paññāpeti, uddisati pātimokkhaṃ tesaññeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ

paṭighātāya.

39. Na tāva sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na

saṅgho bāhusaccamahattaṃ patto hoti. Yato ca kho sāriputta, saṅgho bāhusaccamahattaṃ

patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Atha satthā

sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti, uddisati pātimokkhaṃ tesaññeva āsavaṭṭhānīyānaṃ

dhammānaṃ paṭighātāya. "

40. Nirabbudo hi sāriputta, bhikkhusaṅgho nirādīnavo apagatakāḷako suddho sāre

patiṭṭhito. Imesaṃ hi sāriputta pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ yo pacchimako bhikkhu, so

sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo" ti.

[BJT Page 024] [\x 24/]

41. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "āciṇṇaṃ kho panetaṃ ānanda

tathāgatānaṃ yehi nimantitā vassaṃ vasanti, na te anapaloketvā janapadacārikaṃ pakkamanti.

Āyāmānanda verañjaṃ brāhmaṇaṃ apalokessāmā" ti. "Evaṃ bhante" ti. Kho āyāsmā ānando

bhagavato paccassosi.

42. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena

yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṃ, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane

nisīdi.

43. Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho verañjaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā

etadavoca: "nimantitamha tayā [PTS Page 011] [\q 11/] brāhmaṇa vassaṃ vutthā.

Apalokema taṃ. Icchāma mayaṃ janapadacārikaṃ pakkamitu" nti.

44. "Saccaṃ bho gotama, nimantitattha mayā vassaṃ vutthā. Api ca yo deyyadhammo so na

dinno. Tañca kho no asantaṃ no'pi adātukamyatā. Taṃ kutettha labbhā? Bahukiccā gharāvāsā

bahukaraṇīyā. Adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ

bhikkhusaṅghenā" ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

45. Atha kho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā

samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

46. Atha kho verañjo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivasane paṇītaṃ khādanīyaṃ

bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi: "kālo bho gotama. Niṭṭhitaṃ bhatta"

nti.

[BJT Page 026] [\x 26/]

47. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verañjassa

brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ

bhikkhusaṅghena. Atha kho verañjo brāhmaṇo buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ

paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ

bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ticīvarena acchādesi. Ekamekaṃ ca bhikkhuṃ ekamekena

dussayugena acchādesi. Atha kho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ dhammiyā kathāya

sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

48. Atha kho bhagavā verañjāyaṃ yathābhirantaṃ1. Viharitvā anupagamma soreyyaṃ

saṅkassaṃ kannakujjaṃ, yena payāgapatiṭṭhānaṃ, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

payāgapatiṭṭhāne gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena bārāṇasī tadavasari. Atha kho bhagavā

bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena vesāli, tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena

cārikaṃ caramāno yena vesāli tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane

kūṭāgārasālāyaṃ.

Verañjabhāṇavāro niṭṭhito

---------------------

1. Yathābhirattaṃ. Katthaci, 2. Verañja bhāṇavāraṃ, sīmu.

[BJT Page 028] [\x 28/]

Pārājikakaṇḍo

(Tatirame cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchanti * )

Paṭhamapārājikaṃ

1. Tena kho pana samayena vesāliyā avidūre kalandagāmo nāma hoti. Tattha sudinno nāma

kalandaputto seṭṭhiputto hoti. Atha kho sudinno kalandaputto sambahulehi sahāyakehi

saddhiṃ vesāliṃ agamāsi kenacideva [PTS Page 012] [\q 12/] karaṇiyena. Tena kho

pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti.

2. Addasā kho sudinno kalandaputto bhagavantaṃ mahatiyā parisāya parivutaṃ dhammaṃ

desentaṃ nisinnaṃ. Disvānassa etadahosi "yannūnāhampi dhammaṃ suṇeyya" nti. Atha kho

sudinno kalandaputto yena sā parisā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinnassa kho sudinnassa kalandaputtassa etadahosi" yathā yathā kho ahaṃ

bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā

ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ

kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya" nti.

3. Atha kho sā parisā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā

sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

4. Atha kho sudinno kalandaputto aciravuṭṭhitāya parisāya yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho

sudinno kalandaputto bhagavantaṃ etadavoca: "yathā yathā kho ahaṃ bhante bhagavatā

dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ

ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ bhante kesamassuṃ

ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Pabbājetu maṃ

bhagavā" ti.

"Anuññāto'si pana tvaṃ sudinna mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā?" Ti.

"Na kho ahaṃ bhante anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā" ti.

"Na kho sudinna tathāgatā ananuññātaṃ mātāpitūhi puttaṃ pabbājentī" ti.

"So'haṃ bhante tathā karissāmi, yathā maṃ mātāpitaro anujānissanti, agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjāyā" ti.

-------------------------

Pāṭho'yaṃ potthakesu na dissate.

[BJT Page 030] [\x 30/]

5. Atha kho sudinno kalandaputto vesāliyaṃ taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena kalandagāmo, yena

mātāpitaro, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mātāpitaro etadavoca: "amma, tāta, yathā

yathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā

ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ

kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā [PTS Page 013] [\q 13/]

anagāriyaṃ pabbajituṃ. Anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā" ti. Evaṃ vutte

sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ: "tvaṃ kho' si

tāta sudinna, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo-1. Na tvaṃ tāta

sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇena'pi mayaṃ te akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana

mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā" ti.

6. Dutiyampi kho sudinno kalandaputto mātāpitaro etadavoca: "amma, tāta, yathā yathāhaṃ

bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā

ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ

kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ.

Anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā" ti. Dutiyampi kho sudinnassa

kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ: "tvaṃ kho' si tāta sudinna,

amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo-1. Na tvaṃ tāta sudinna,

kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇena'pi mayaṃ te akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana mayaṃ

taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā?" Ti.

Tatiyampi kho sudinno kalandaputto mātāpitaro etadavoca: "amma, tāta, yathā yathāhaṃ

bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā

ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchāmahaṃ

kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ.

Anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā" ti. Tatiyampi kho sudinnassa

kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ: "tvaṃ kho' si tāta sudinna,

amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo na tvaṃ tāta sudinna, kiñci

dukkhassa jānāsi. Maraṇena'pi mayaṃ te akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana mayaṃ taṃ

jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā?" Ti.

7. Atha kho sudinno kalandaputto "na maṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjāyā" ti. Tattheva anantarahitāya-2. Bhumiyā nipajji "idheva me maraṇaṃ bhavissati

pabbajjā vā" ti. Atha kho sudinno kalandaputto ekampi bhattaṃ na bhuñji. Dve'pi bhattāni

na bhuñji. Tīṇi'pi bhattāni na bhuñji. Cattāri'pi bhattāni na bhuñji. Pañca'pi bhattāni na

bhuñji. Cha'pi bhattāni na bhuñji. Satta'pi bhattāni na bhuñji.

------------------------

1. Paribhato, katthaci. 2. Anattharitāya:

[BJT Page 032] [\x 32/]

8. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ:

"tvaṃ kho'si tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi, maraṇena'pi mayaṃ te akāmakā vinā

bhavissāma. Kaṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya.

Uṭṭhehi tāta sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. Bhuñjanto pivanto paricārento kāme

paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāyā" ti.

Evaṃ vutte sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi dutiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa

mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ: "tvaṃ kho'si tāta sudinna, amhākaṃ

ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo, na tvaṃ tāta sudinna, kiñci dukkhassa

jānāsi, maraṇena'pi mayaṃ te akāmakā vinā bhavissāma. Kaṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ

anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Uṭṭhehi tāta sudinna, bhuñja ca piva ca

paricārehi ca. Bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto

abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā" ti. Dutiyampi kho

sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ:

"tvaṃ kho'si tāta sudinna, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhaṭo, na

tvaṃ tāta sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi, maraṇena'pi mayaṃ te akāmakā vinā bhavissāma.

Kaṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Uṭṭhehi tāta

sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. Bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto

puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā"

ti. Tatiyampi kho sudinno kalandaputto tuṇhī ahosi.

9. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinno kalandaputto

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ: "tvaṃ kho'si

samma sudinna mātāpitunnaṃ [PTS Page 014] [\q 14/] ekaputtako piyo manāpo

sukhedhito sukhaparibhaṭo. Na tvaṃ samma sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇena'pi

te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṃ pana taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāya. Uṭṭhehi samma sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. Bhuñjanto

pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mātāpitaro

anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā"ti. Evaṃ vutte sudinno kalandaputto tuṇhī

ahosi.

Dutiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ:

"tvaṃ kho'si samma sudinna mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito

sukhaparibhaṭo. Na tvaṃ samma sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇena'pi te

mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṃ pana taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāya. Uṭṭhehi samma sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. Bhuñjanto

pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mātāpitaro

anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā"ti. Dutiyampi kho sudinno kalandaputto

tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā sudinnaṃ kalandaputtaṃ etadavocuṃ:

"tvaṃ kho'si samma sudinna mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhedhito

sukhaparibhaṭo. Na tvaṃ samma sudinna, kiñci dukkhassa jānāsi. Maraṇena'pi te

mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṃ pana taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāya. Uṭṭhehi samma sudinna, bhuñja ca piva ca paricārehi ca. Bhuñjanto

pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mātāpitaro

anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā"ti. Tatiyampi kho sudinno kalandaputto

tuṇhī ahosi.

[BJT Page 034] [\x 34/]

10. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa sahāyakā yena sudinnassa kalandaputtassa

mātāpitaro tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā sudinnassa kalandaputtassa mātāpitaro

etadavocuṃ: "amma, tāta, 1. Eso sudinno anantarahitāya bhumiyā nipanno 'idheva me

maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vā' ti. Sace tumhe sudinnaṃ nānujānissatha agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāya, tattheva maraṇaṃ āgamissati. Sace pana tumhe sudinnaṃ

anujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, pabbajitampi naṃ dakkhissatha. Sace sudinno

nābhiramissati agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, kā tassa aññā gati bhavissati? Idheva

paccāgamissati. Anujānātha sudinnaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā" ti. "Anujānāma, tātā,

sudinnaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyā" ti. Atha kho sudinnassa kalandaputtassa

sahāyakā yena sudinno kalandaputto tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā sudinnaṃ

kalandaputtaṃ etadavocuṃ: "uṭṭhehi samma sudinna, anuññāto' si mātāpitūhi agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāyā"ti.

11. Atha kho sudinno kalandaputto "anuññāto'mhi kira mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjāyā" ti. Haṭṭho udaggo pāṇinā gattāni paripuñchanto uṭṭhāsi. Atha kho sudinno

kalandaputto katipāhaṃ balaṃ gāhetvā yena bhagavā, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sudinno kalandaputto

bhagavantaṃ etadavoca: "anuññāto'mhi-2. Ahaṃ bhante mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjāya. Pabbājetu maṃ bhagavā" [PTS Page 015] [\q 15/] ti. Alattha kho sudinno

kalandaputto bhagavato santike pabbajjaṃ. Alattha upasampadaṃ acirūpasampanno ca

panāyasmā sudinno evarūpe dhutaguṇe samādāya vattati: āraññiko hoti, piṇḍapātiko,

paṃsukuliko, sapadānacāriko. Aññataraṃ vajjigāmaṃ upanissāya viharati.

12. Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvihītikā setaṭṭhikā salākāvuttā. Na

sukarā uñjena paggahena yāpetuṃ. Atha kho āyasmato sudinnassa etadahosi: "etarahi kho

vajjī dubbhikkhā dvihītikā setaṭṭhikā salākāvuttā. Na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ.

Bahu kho pana me vesāliyaṃ ñātī aḍḍhā mahaddhanā mahābhogā pahūtajātarūparajatā

pahūtavittupakaraṇā pahūtadhanadhaññā. Yannūnāhaṃ ñāti upanissāya vihareyyaṃ. Ñātī3.

Maṃ nissāya dānāni dassanti. Puññāti karissanti bhikkhū ca lābhaṃ lacchanti. Ahañca

piṇḍakena na kilamissāmī" ti.

-------------------------

1. Ammatātā, machasaṃ, 2. Anuññāto, machasaṃ; 3. Ñātakāpi, syā.

[BJT Page 036] [\x 36/]

13. Atha kho āyasmā sudinno senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena vesāli, tena

pakkāmi. Anupubbena yena vesāli tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā sudinno vesāliyaṃ

viharati mahāvane-1. Assosuṃ kho āyasmato sudinnassa ñātakā "sudinno kira kalandaputto

vesāliṃ anuppatto" ti. Te āyasmato sudinnassa saṭṭhimatte thālipāke bhattābhihāraṃ

abhihariṃsu. Atha kho āyasmā sudinno te saṭṭhimatte thālipāke bhikkhūnaṃ vissajjetvā

pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kalandagāmaṃ piṇḍāya pāvisi.

Kalandagāme sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakapitunivesanaṃ, tenupasaṅkami.

14. Tena kho pana samayena āyasmato sudinnassa ñātidāsī ābhidosikaṃ kummāsaṃ

chaḍḍetukāmā hoti. Atha kho āyasmā sudinno taṃ ñātidāsiṃ etadavoca: "sace taṃ bhagini

chaḍḍanīyadhammaṃ, idha me patte ākirā" ti. Atha kho āyasmato sudinnassa ñātidāsī taṃ

ābhidosikaṃ kummāsaṃ āyasmato sudinnassa patte ākirantī hatthānañca pādānañca sarassa

ca nimittaṃ aggahesi. Atha kho āyasmato sudinnassa ñātidāsī yenāyasmato sudinnassa

mātā, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmato sudinnassa mātaraṃ etadavoca: "yagghayye

jāneyyāsi, ayyaputto sudinno anuppatto" ti. "Sace je saccaṃ bhaṇasi, adāsiṃ taṃ karomi" ti.

15. Tena kho pana samayena āyasmā sudinno taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ aññataraṃ

kuḍḍamūlaṃ nissāya paribhuñjati. Pitā'pi kho [PTS Page 016] [\q 16/] āyasmato

sudinnassa kammantā āgacchanto addasa āyasmantaṃ sudinnaṃ taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ

aññataraṃ kuḍḍamūlaṃ nissāya paribhuñjantaṃ. Disvāna yenāyasmā sudinno,

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca: "atthi nāma, tāta sudinna,

ābhidosikaṃ kummāsaṃ paribhuñjissasi? Nanu nāma tāta sudinna, sakaṃ gehaṃ

gantabba?"Nti. "Agamimha -2. Kho te gahapati gehaṃ. Tatāyaṃ ābhidosiko kummāso" ti.

Atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmato sudinnassa bāhāyaṃ gahetvā āyasmantaṃ

sudinnaṃ etadavoca: "ehi tāta sudinna, gharaṃ gamissāmā" ti. Atha kho āyasmā sudinno

yena sakapitunivesanaṃ, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho

āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca: "bhuñja tāta sudinnā" ti. "Alaṃ

gahapati, kataṃ me ajja bhattakicca" nti. "Adhivāsehi tāta sudinna svātanāya bhatta" nti.

Adhivāsesi kho āyasmā sudinno tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā sudinno uṭṭhāyāsanā

pakkāmi.

--------------------------

1. Mahāvane kuṭāgārasālāyaṃ, machasaṃ; 2. Agamamhā itipi

[BJT Page 038] [\x 38/]

16. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā tassā rattiyā accayena haritena gomayena paṭhaviṃ

opuñchāpetvā-1. Dve puñje kārāpesi: ekaṃ hiraññassa, ekaṃ suvaṇṇassa. Tāva mahantā

puñjā ahesuṃ-orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṃ purisaṃ na passati, pārato ṭhito puriso orato

ṭhitaṃ purisaṃ na passati. Te puñje kilañjehi paṭicchādāpetvā majjhe āsanaṃ paññāpetvā

tirokaraṇīyaṃ parikkhipitvā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṃ āmantesi: "tena hi tvaṃ

vadhu, yena alaṅkārena alaṅkatā puttassa me sudinnassa piyā ahosi manāpā, tena alaṅkārena

alaṅkarā" ti. 'Evaṃ ayye' ti kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa

mātuyā paccassosi.

17. Atha kho āyasmā sudinno pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacivaramādāya yena

sakapitunivesanaṃ, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho

āyasmato sudinnassa pitā yenāyasmā sudinno, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te puñje

vivarāpetvā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca: "idaṃ te tāta sudinna, mātumattikā itthikāya

itthidhanaṃ. Aññaṃ pettikaṃ. Aññaṃ pitāmahaṃ labbhā tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā

ca bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ. Ehi tvaṃ tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu.

Puññāni ca [PTS Page 017] [\q 17/] karohī" ti. "Tāta, na ussāhāmi. Na visahāmi.

Abhirato ahaṃ brahmacariyaṃ carāmī" ti.

Dutiyampi kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca: "idaṃ te tāta

sudinna, mātumattikā itthikāya itthidhanaṃ. Aññaṃ pettikaṃ. Aññaṃ pitāmahaṃ. Labbhā tāta

sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ. Ehi tvaṃ tāta sudinna,

hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī" ti. "Tāta, na ussāhāmi. Na visahāmi.

Abhirato ahaṃ brahmacariyaṃ carāmī" ti.

Tatiyampi kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca: "idaṃ te tāta

sudinna, mātumattikā itthikāya itthidhanaṃ. Aññaṃ pettikaṃ. Aññaṃ pitāmahaṃ. Labbhā tāta

sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ. Ehi tvaṃ tāta sudinna,

hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī" ti. "Vadeyyāma kho taṃ gahapati,

sace tvaṃ nātikaḍḍheyyāsī" ti. "Vadehi tāta sudinnā" ti. "Tena hi tvaṃ gahapati, mahante

mahante sāṇipasibbake kārāpetvā hiraññasuvaṇṇassa pūrāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā

majjhe gaṅgāya sote osādehi2. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi te gahapati bhavissati tato nidānaṃ

bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā ārakkho vā, so te na bhavissatī" ti. Evaṃ vutte

āyasmato sudinnassa pitā anattamano ahosi: "kataṃ hi nāma putto sudinno evaṃ vakkhatī"

ti.

18. Atha kho āyasmato sudinnassa pitā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṃ āmantesi:

"tena hi vadhu, tvampi yāca, appeva nāma putto sudinno tuyhampi vacanaṃ kareyyā" ti.

Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa pādesu gahetvā

āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca: "kīdisā nāma tā ayyaputta accharāyo, yāsaṃ tvaṃ hetu

brahmacariyaṃ carasī?" Ti. "Na kho ahaṃ bhagini, accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carāmī"

ti.

-------------------------

1. Opuñjāpetvā, machasaṃ syā. 2. Opātehi, machasaṃ

[BJT Page 040] [\x 40/]

19. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā "ajjatagge maṃ ayyaputto sudinno

bhaginīvādena samudācaratī" ti. Tattheva mucchitā papatā. Atha kho āyasmā sudinno

pitaraṃ etadavoca: "sace gahapati, bhojanaṃ dātabbaṃ, detha. Mā no viheṭhayitthā" ti.

"Bhuñja tāta sudinnā" ti. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā ca pitā ca āyasmantaṃ

sudinnaṃ paṇitena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṃ sampavāresuṃ. Atha

kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṃ sudinnaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ etadavoca:

"idaṃ tāta sudinna, kulaṃ aḍḍhaṃ mahaddhanaṃ mahābhogaṃ pahūtajātarūparajataṃ

pahūtavittūpakaraṇaṃ pahūtadhanadhaññaṃ. Labbhā tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca

bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ. Ehi tvaṃ tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu.

Puññāni ca karohī" ti. "Amma, na ussahāmi. Na [PTS Page 018] [\q 18/] visahāmi.

Abhirato ahaṃ brahmacariyaṃ carāmi" ti.

Dutiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca: "idaṃ tāta

sudinna, kulaṃ aḍḍhaṃ mahaddhanaṃ mahābhogaṃ pahūtajātarūparajataṃ

pahūtavittūpakaraṇaṃ pahūtadhanadhaññaṃ. Labbhā tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca

bhuñjituṃ. Puññāni ca kātuṃ. Ehi tvaṃ tāta

Sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī"ti. "Amma, na ussahāmi. Na

visahāmi. Abhirato ahaṃ brahmacariyaṃ carāmī"ti. Tatiyampi kho āyasmato sudinnassa

mātā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca: "idaṃ tāta sudinna, kulaṃ aḍḍhaṃ mahaddhanaṃ

mahābhogaṃ pahūtajātarūparajataṃ pahūtavittūpakaraṇaṃ pahūtadhanadhaññaṃ.

Tena hi tāta sudinna, bījakampi dehi, mā no aputtakaṃ sāpateyyaṃ licchavayo-1.

Atiharāpesu"nti. "Etaṃ kho me amma, sakkā kātu"nti. "Kahaṃ pana tāta sudinna, etarahi

viharasī" ti? "Mahāvane ammā" ti. Atha kho āyasmā sudinno uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

20. Atha kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṃ āmantesi:

"tena hi vadhu, yadā utunī hosi, pupphaṃ te uppannaṃ hoti, atha me āroceyyāsī" ti. "Evaṃ

ayye" ti. Kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātuyā paccassosi.

Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā na cirasseva utunī ahosi. Pupphaṃsā

uppajjī. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā āyasmato sudinnassa mātaraṃ

etadavoca: "utunī'mhi ayye, pupphaṃ me uppanna"nti. "Tena hi vadhu, yena alaṅkārena

alaṅkatā puttassa sudinnassa piyā ahosi manāpā, tena alaṅkārena alaṅkarā"ti. "Evaṃ ayye" ti.

Kho āyasmato sudinnassa purāṇa dūtiyikā āyasmato sudinnassa mātaraṃ paccassosi. Atha

kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikaṃ ādāya yena

mahāvanaṃ, yenāyasmā sudinno, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudinnaṃ

etadavoca: "idaṃ tāta sudinna, kulaṃ aḍḍhaṃ mahaddhanaṃ mahābhogaṃ

pahūtajātarūparajataṃ pahūtavittūpakaraṇaṃ pahūtadhanadhaññaṃ. Labbhā tāta sudinna

hīnāyāvattitvā bhogā ca bhuñjituṃ. Puññāni ca kātuṃ. Ehi tvaṃ tāta sudinna, hīnāyāvattitvā

bhoge ca bhuñjassu. Puññāni ca karohī" ti. "Amma, na ussahāmi. Na visahāmi abhirato

ahaṃ brahmacariyaṃ carāmī" ti.

Dutiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca: "idaṃ tāta

sudinna, kulaṃ aḍḍhaṃ mahaddhanaṃ mahābhogaṃ pahūtajātarūparajataṃ

pahūtavittūpakaraṇaṃ pahūtadhanadhaññaṃ. Labbhā tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhogā ca

bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ. Ehi tvaṃ tāta sudinna, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu

puññāni ca karohī"ti . " Amma na ussahāmi na visahāmi. Abhirato ahaṃ brahmacariyaṃ

carāmī"ti. Tatiyampi kho āyasmato sudinnassa mātā āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavoca: "idaṃ

tāta sudinna, kulaṃ aḍḍhaṃ mahaddhanaṃ mahābhogaṃ pahūtajātarūparajataṃ

pahūtavittūpakaraṇaṃ pahūtadhanadhaññaṃ. Tena hi tāta sudinna, bījakampi dehi, mā no

aputtakaṃ sāpateyyaṃ licchavayo atiharāpesu" nti.

-------------------------

1. Licchaviyo, katthaci.

[BJT Page 042] [\x 42/]

21. 'Etaṃ kho me amma, sakkā kātu" nti purāṇadutiyikaṃ1. Bāhāyaṃ gahetvā mahāvanaṃ

ajjhogāhetvā appaññatte sikkhāpade anādīnavadasso purāṇadutiyikāya tikkhattuṃ

methunaṃ dhammaṃ abhiviññāpesi. Sā tena gabbhaṃ gaṇhi.

Bhummā devā saddamanussāvesuṃ: "nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo

sudinnena kalandaputtena abbudaṃ uppāditaṃ, ādīnavo uppādito" ti. Bhummānaṃ devānaṃ

saddaṃ sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāvesuṃ:

"Nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. Sudinnena kalandaputtena abbudaṃ

uppāditaṃ, ādīnavo uppādito" ti.

Cātummahārājākā devānaṃ saddaṃ sutvā tāvatiṃsā devāsaddamanussāvesuṃ: "nirabbudo

vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. Sudinnena kalandaputtena abbudaṃ uppāditaṃ,

ādīnavo uppādito" ti.

Tāvatiṃsānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā yāmā devā saddamanussāvesuṃ: "nirabbudo vata bho

bhikkhusaṅgho nirādīnavo. Sudinnena kalandaputtena abbudaṃ uppāditaṃ, ādīnavo

uppādito" ti.

Yāmānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā tusitā devā saddamanussāvesuṃ: "nirabbudo vata bho

bhikkhusaṅgho nirādīnavo. Sudinnena kalandaputtena abbudaṃ uppāditaṃ, ādīnavo

uppādito" ti.

Tusitānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā nimmānaratino devā saddamanussāvesuṃ: "nirabbudo vata

bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. Sudinnena kalandaputtena abbudaṃ uppāditaṃ, ādīnavo

uppādito" ti.

Nimmānaratīnaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā [PTS Page 019] [\q 19/]

paranimmitavasavattino devā saddamanussāvesuṃ: "nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho

nirādīnavo. Sudinnena kalandaputtena abbudaṃ uppāditaṃ, ādīnavo uppādito" ti.

Paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṃ:

"nirabbudo vata bho bhikkhusaṅgho nirādīnavo. Sudinnena kalandaputtena abbudaṃ

uppāditaṃ, ādīnavo uppādito" ti. Itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā

saddo abbhuggañchi.

22. Atha kho āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikā tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṃ

vijāyi. Atha kho āyasmato sudinnassa sahāyakā tassa dārakassa bījako'ti nāmaṃ akaṃsu.

Āyasmato sudinnassa purāṇadutiyikāya bījakamātā'ti nāmaṃ akaṃsu. Āyasmato sudinnassa

bījakapitā'ti nāmaṃ akaṃsu. Te aparena samayena ubho agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā

arahattaṃ sacchākaṃsu.

23. Atha kho āyasmato sudinnassa ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro "alābhā vata me.

Na vata me lābhā. Dulladdhaṃ vata me. Na vata me suladdhaṃ: yo'haṃ evaṃ svākkhāte

dhamma vinaye pabbajitvā nāsakkhiṃ yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

caritu"nti. So teneva kukkuccena tena vippaṭisārena kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo

uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Antomano līnamano dukkhī dummano

vippaṭisārī pajjhāyi.

24. Atha kho āyasmato sudinnassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṃ sudinnaṃ etadavocuṃ:

"pubbe kho tvaṃ āvuso sudinna, vaṇṇavā ahosi pīnindriyo-2. Pasannamukhavaṇṇo

vippasannachavivaṇṇo. So'dāni tvaṃ etarahi kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto

dhamanisanthatagatto, antomano līnamano dukkhī dummano vippaṭisāri pajjhāyasi. Kacci

no tvaṃ āvuso sudinna, anabhirato brahmacariyaṃ carasi"? "Na kho ahaṃ āvuso anabhirato

brahmacariyaṃ carāmi. Atthi me pāpaṃ kammaṃ kataṃ. Purāṇadutiyikāya methuno

dhammo patisevito. Tassa mayhaṃ āvuso, ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro: alābhā vata

me. Na vata me lābhā. Dulladdhaṃ vata me. Na vata me suladdhaṃ: yo 'haṃ evaṃ svākkhāte

dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhiṃ yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

caritu"nti.

-------------------------

1. Purāṇadutiyikāyā - machasaṃ 2. Pīṇindriṃyā - machasaṃ

[BJT Page 044] [\x 44/]

25. "Alaṃ hi te āvuso sudinna kukkuccāya, alaṃ vippaṭisārāya, yaṃ tvaṃ evaṃ svākkhāte

dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ carituṃ.

26. Nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya?

Visaṃyogāya dhammo desito no saṃyogāya? Anupādānāya dhammo desito no saupādānāya?

27. Tattha nāma tvaṃ āvuso bhagavatā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi.

Visaṃyogāya dhamme [PTS Page 020] [\q 20/] desite saṃyogāya cetessasi.

Anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi.

28. Nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito?

Madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭupacchedāya taṇhakkhayāya

virāgāya nirodhāya nibbāṇāya dhammo desito?

29. Nanu āvuso bhagavatā aneka pariyāyena kāmānaṃ pahāṇaṃ akkhātaṃ, kāmasaññāṇaṃ

pariññā akkhātā. Kāmapipāsānaṃ paṭivinayo akkhāto, kāmavitakkānaṃ samugghāto akkhāto,

kāmaparilāhānaṃ vūpasamo akkhāto?

30. Netaṃ āvuso appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya-1. Atha khvetaṃ

āvuso appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti.

31. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ sudinnaṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ

sannipātāpetvā āyasmantaṃ sudinnaṃ paṭipucchi: "saccaṃ kira tvaṃ sudinna, purāṇa

dutiyikāya methunaṃ dhammaṃ patisevī" ti. "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā:

-------------------------

1. Hiye, itipi.

[BJT Page 046] [\x 46/]

32. "Ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ

akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa, evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā

na sakkhissasi yāvajīvaṃ parisuddhaṃ paripuṇṇaṃ brahmacariyaṃ carituṃ.

33. Nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya?

Visaṃyogāya dhammo desito no saṃyogāya? Anupādānāya dhammo desito no saupādānāya?

34. Tattha nāma tvaṃ moghapurisa, mayā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi.

Visaṃyogāya dhamme desite saṃyogāya cetessasi. Anupādānāya dhamme desite

saupādānāya cetessasi.

35. Nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito?

Madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghatāya vaṭṭupacchedāya taṇhakkhayāya

virāgāya nirodhāya nibbāṇāya dhammo desito?

36. Nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena kāmānaṃ pahāṇaṃ akkhātaṃ? Kāmasaññānaṃ

pariññā akkhātā? Kāmapipāsānaṃ paṭivinayo akkhāto? Kāmavitakkānaṃ samugghāto

akkhāto? Kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo akkhāto?"

37. "Varaṃ te moghapurisa āsīvisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṃ pakkhittaṃ, na tveva

mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ. Varaṃ te moghapurisa kaṇhasappassa mukhe

aṅgajātaṃ pakkhittaṃ, na tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ. Varaṃ te

moghapurisa aṅgārakāsuyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya aṅgajātaṃ pakkhittaṃ. Na

tveva mātugāmassa aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ. Taṃ kissa hetu? Tato nidānaṃ hi

moghapurisa maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Natveva tappaccayā

kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Itonidānañca

kho moghapurisa kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ [PTS Page 021] [\q 21/]

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya.

[BJT Page 048] [\x 48/]

38. "Tattha nāma tvaṃ moghapurisa, yaṃ tvaṃ asaddhammaṃ gāmadhammaṃ

vasaladhammaṃ duṭṭhullaṃ odakantikaṃ rāhassaṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjissasi,

bahunnaṃ kho tvaṃ moghapurisa akusalānaṃ dhammānaṃ ādikattā pubbaṅgamo. Netaṃ

moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhīyyobhāvā ya. Atha khvetaṃ

moghapurisa, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti.

39. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ sudinnaṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya

dupposanāya mahicchatāya asantuṭṭhitāya-1. Saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā

anekapariyāyena subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa

pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhunaṃ tadanucchavikaṃ

tadanulomikaṃ dhammaṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

40. "Tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca:

saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ

bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ

āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya,

saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ

uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ patiseveyya, pārājiko hoti asaṃvāso"ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti)

Sudinnabhāṇavāro niṭṭhito.

--------------------------

1. Asantuṭṭhatāya. Syā.

[BJT Page 050] [\x 50/]

Makkaṭīvatthu

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane makkaṭiṃ āmisena

upalāpetvā tassā methunaṃ dhammaṃ patisevati. Atha kho so bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ

nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi.

2. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū senāsanacārikaṃ āhiṇḍantā yena tassa

bhikkhuno vihāro tenupasaṅkamiṃsu. Addasā kho sā makkaṭī te bhikkhū durato'va

āgacchante disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tesaṃ bhikkhūnaṃ

purato kaṭimpi cālesi, cheppampi cālesi, [PTS Page 022] [\q 22/] kaṭimpi oḍḍi,

nimittampi akāsi. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "nissaṃsayaṃ kho so bhikkhu imissā

makkaṭiyā methunaṃ dhammaṃ paṭisevatī" ti ekamantaṃ nilīyiṃsu. Atha kho so bhikkhu

vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā piṇḍapātaṃ ādāya paṭikkami.

3. Atha kho sā makkaṭī yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Atha kho so bhikkhu taṃ

piṇḍapātaṃ ekadesaṃ bhuñjitvā ekadesaṃ tassā makkaṭiyā adāsi. Atha kho sā makkaṭī

bhuñjitvā tassa bhikkhuno kaṭiṃ oḍḍi. Atha kho so bhikkhu tassā makkaṭiyā methunaṃ

dhammaṃ patisevati.

4. Atha kho te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ: "nanu āvuso bhagavatā sikkhāpadaṃ

paññattaṃ. Kissa tvaṃ āvuso makkaṭiyā methunaṃ dhammaṃ patisevasī" ti. "Saccaṃ āvuso

bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Tañca kho manussitthiyā, no tiracchānagatāyā" ti. "Saccaṃ

āvuso bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Tañca kho manussitthiyā, no tiracchānagatāyā" ti.

"Nanu āvuso tatheva taṃ hoti. Ananucchaviyaṃ āvuso ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tvaṃ āvuso evaṃ svākkhāte

dhammavinaye pabbajitvā na sakkhissasi yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ carituṃ?

Nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya? Visaṃyogāya

dhammo desito no saṃyogāya? Anupādānāya dhammo desito no saupādānāya?

Tattha nāma tvaṃ āvuso bhagavatā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi. Visaṃyogāya

dhamme desite saṃyogāya cetessasi. Anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi.

Nanu āvuso bhagavatā anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito? Madanimmadanāya

pipāsavinayāya ālayasamugghātāya vaṭṭupacchedāya taṇhakkhayāya virāgāya nirodhāya

nibbāṇāya dhammo desito?

Nanu āvuso bhagavatā aneka pariyāyena kāmānaṃ pahāṇaṃ akkhātaṃ, kāmasaññāṇaṃ

pariññā akkhātā. Kāmapipāsānaṃ paṭivinayo akkhāto, kāmavitakkānaṃ samugghāto akkhāto,

kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo akkhāto?

Netaṃ āvuso appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ

āvuso appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti.

Atha kho te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

[BJT Page 052] [\x 52/]

5. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā taṃ

bhikkhuṃ paṭipucchi: "saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu, makkaṭiyā methunaṃ dhammaṃ patisevī"

ti. "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā:

"Ananucchaviyaṃ moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ

akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa, evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā

na sakkhissasi yāvajīvaṃ parisuddhaṃ paripuṇṇaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Nanu mayā

moghapurisa, anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya? Visaṃyogāya dhammo

desito no saṃyogāya? Anupādānāya dhammo desito no saupādānāya?

Tattha nāma tvaṃ moghapurisa, mayā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi.

Visaṃyogāya dhamme desite saṃyogāya cetessasi. Anupādānāya dhamme desite

saupādānāya cetessasi.

Nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito?

Madanimmadanāya pipāsavinayāya ālayasamugghatāya vaṭṭupacchedāya taṇhakkhayāya

virāgāya nirodhāya nibbāṇāya dhammo desito?

Nanu mayā moghapurisa, anekapariyāyena kāmānaṃ pahāṇaṃ akkhātaṃ? Kāmasaññānaṃ

pariññā akkhātā? Kāmapipāsānaṃ paṭivinayo akkhāto? Kāmavitakkānaṃ samugghāto

akkhāto? Kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo akkhāto?"

6. "Varaṃ te moghapurisa āsīvisassa ghoravisassa mukhe aṅgajātaṃ pakkhittaṃ, na tveva

makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ. Varaṃ te moghapurisa kaṇhasappassa mukhe

aṅgajātaṃ pakkhittaṃ, na tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ. Varaṃ te

moghapurisa aṅgārakāsuyā ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya aṅgajātaṃ pakkhittaṃ. Na

tveva makkaṭiyā aṅgajāte aṅgajātaṃ pakkhittaṃ. Taṃ kissa hetu? Tato nidānaṃ hi

moghapurisa, maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Na tveva tappaccayā

kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Ito nidānañca

kho moghapurisa kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ

upapajjeyya.

7. "Tattha nāma tvaṃ moghapurisa, yaṃ tvaṃ asaddhammaṃ gāmadhammaṃ

vasaladhammaṃ duṭṭhullaṃ odakantikaṃ rāhassaṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjissasi,

netaṃ moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhīyyobhāvāya. Atha

khvetaṃ moghapurisa, appasannānañceva appasādāya, pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti.

8. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya dupposanāya

mahicchatāya asantuṭṭhitāya saṅgaṇikāya kosajjassa avaṇṇaṃ bhāsitvā anekapariyāyena

subharatāya supposatāya appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa

apacayassa viriyārambhassa vaṇṇaṃ bhāsitvā bhikkhūnaṃ tadanucchavikaṃ tadanulomikaṃ

dhammikaṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

[BJT Page 054] [\x 54/]

9. "Tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca:

saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ

bhikkhūnaṃ phāsuvihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ

āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya, pasannānaṃ bhiyyobhāvāya,

saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ

uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu methunaṃ dhammaṃ patiseveyya,antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko

hoti asaṃvāso"ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Dutiyapaññapati)

Makkaṭīvatthu niṭṭhitaṃ.

Santhatabhāṇavāro

[PTS Page 023] [\q 23/]

1. Tena kho pana samayena sambahulā vesālikā vajjiputtakā bhikkhū yāvadatthaṃ bhuñjiṃsu,

yāvadatthaṃ supiṃsu, yāvadatthaṃ nahāyiṃsu. Yāvadatthaṃ bhuñjitvā, yāvadatthaṃ supitvā,

yāvadatthaṃ nahāyitvā, ayoniso manasi karitvā, sikkhaṃ apaccakkhāya, dubbalyaṃ

anāvīkatvā, methunaṃ dhammaṃ patiseviṃsu. Te aparena samayena ñātivyasanenapi

phuṭṭhā, bhogavyasanenapi phuṭṭhā, rogavyasanenapi phuṭṭhā āyasmantaṃ ānandaṃ

upasaṅkamitvā evaṃ vadanti: "na mayaṃ bhante ānanda, buddhagarahino na

dhammagarahino na saṅghagarahino. Attagarahino mayaṃ bhante ānanda, anaññagarahino.

Mayamevamhā alakkhikā mayaṃ appapuññā ye mayaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye

pabbajitvā nāsakkhimha yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Idāni

ce'pi mayaṃ bhante ānanda, labheyyāma bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma

upasampadaṃ. Idāni'pi mayaṃ vipassakā kusalānaṃ dhammānaṃ pubbarattāpararattaṃ

bodhapakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyuttā vihareyyāma. Sādhu bhante

ānanda, bhagavato etamattaṃ ārocehī" ti. "Evamāvuso" ti kho āyasmā ānando vesālikānaṃ

vajjiputtakānaṃ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavato

etamatthaṃ ārocesi.

[BJT Page 056] [\x 56/]

2. "Aṭṭhānametaṃ ānanda, anavakāso, yaṃ tathāgato vajjīnaṃ vā vajjiputtakānaṃ vā kāraṇā

sāvakānaṃ pārājikaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ samūhaneyyā" ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ

nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammaṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: yo pana bhikkhave

bhikkhu sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvīkatvā methunaṃ dhammaṃ patisevati, so

āgato na upasampādetabbo. Yo ca kho bhikkhave bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya dubbalyaṃ

āvīkatvā methunaṃ dhammaṃ patisevati, so āgato upasampādetabbo. Evañca pana

bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha".

3. "Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanto sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ

anāvīkatvā methunaṃ dhammaṃ patiseveyya antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti

asaṃvāso" ti.

(Tatiya paññatti)

4. Yo panāti - yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo [PTS Page 024] [\q 24/]

yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati 'yo

panā' ti.

5. Bhikkhūti - bhikkhako'ti bhikkhu, bhikkhācariyaṃ ajjhupagato'ti bhikkhu,

bhinnapaṭadharo'ti bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhū'ti

bhikkhu, tīhi saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu, bhadro bhikkhu, sāro bhikkhu,

sekho bhikkhu, asekho bhikkhu, samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena

ṭhānārahena upasampanno'ti. Bhikkhu. Tatrayvāyaṃ bhikkhu samaggena saṅghena

ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe

adhippeto 'bhikkhū'ti.

6. Sikkhāti - tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā. Tatra yāyaṃ

adhisīlasikkhā ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā 'sikkhā'ti.

7. Sājīvaṃ nāma - yaṃ bhagavatā paññattaṃ sikkhāpadaṃ, etaṃ sājīvaṃ nāma. Tasmiṃ

sikkhati tena vuccati sājīvasamāpanno'ti.

[BJT Page 058] [\x 58/]

8. Sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvīkatvā'ti - atthi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva

hoti sikkhā ca apaccakkhātā. Atthi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca

paccakkhātā.

9. Kathañca bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā? Idha

bhikkhave bhikkhu ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ

aṭṭīyamāno harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ

patthayamāno ārāmakabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno

titthiyabhāvaṃ patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ

patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno 'yannūnāhaṃ buddhaṃ paccakkheyya'nti

vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

10. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmakabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ

patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno

asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno 'yannūnāhaṃ dhammaṃ paccakkheyya'nti vadati

viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmakabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ

patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno

asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno 'yannūnāhaṃ saṅghaṃ paccakkheyya'nti vadati

viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ sikkhaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmakabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ

patthayamāno titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno

asakyaputtiyabhāvaṃ patthayamāno 'yannūnāhaṃ vinayaṃ paccakkheyya'nti vadati

viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ pātimokkhaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ uddesaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ [PTS Page 025] [\q 25/] upajjhāyaṃ paccakkheyya'nti vadati

viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ ācariyaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ saddhivihārikaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ antevāsikaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ samānupajjhāyakaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ samānācariyakaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ sabrahmacāriṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ gihī assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ upāsako assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ ārāmiko assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ sāmaṇero assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ titthiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ titthiyasāvako assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ assamaṇo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yannūnāhaṃ asakyaputtiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

[BJT Page 060] [\x 60/]

11. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ buddhaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ dhammaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ saṅghaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ vinayaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ pātimokkhaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ uddesaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ upajjhāyaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno samāṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ ācariyaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ saddhivihārikaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ antevāsikaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ samānupajjhāyakaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ samānācariyakaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ sabrahmacāriṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti, evampi

bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ gihī assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ upāsako assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ ārāmiko assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ sāmaṇero assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ titthiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ tītthiyasāvako assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ assamaṇo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamano jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno upāsakabhāvaṃ patthayamāno

ārāmikabhāvaṃ patthayamāno sāmaṇerabhāvaṃ patthayamāno titthiyabhāvaṃ patthayamāno

titthiyasāvakabhāvaṃ patthayamāno assamaṇabhāvaṃ patthayamāno asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'yadi panāhaṃ asakyaputtiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

12. Atha vā pana -pe- 'apāhaṃ buddhaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti -pe- 'apāhaṃ

asakyaputtiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammaṃ ceva hoti

sikkhā ca appaccakkhātā.

13. Atha vā pana -pe- 'handāhaṃ buddhaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti -pe-'handāhaṃ

asakyaputtiyo assa'nti, vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammaṃ ceva hoti

sikkhā ca apaccakkhātā.

14. Atha vā pana -pe- 'hoti me buddhaṃ paccakkheyya'nti vadati viññāpeti -pe- -pe- 'hoti me

asakyaputtiyo assa'nti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti

sikkhā ca appaccakkhātā.

15. Athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno -pe- asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'mātaraṃ sarāmī'ti vadati viññāpeti -pe- 'pitaraṃ sarāmī'ti vadati viññāpeti,

'bhātaraṃ sarāmī' ti vadati viññāpeti, -pe'bhaginiṃ sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- puttaṃ

sarāmī' ti vadati viññāpeti, 'dhītaraṃ sarāmī'ti vadati viññāpeti, 'pajāpatiṃ sarāmī'ti vadati

viññāpeti, -pe- 'ñātake sarāmīti' vadati viññāpeti, 'mitte sarāmī'ti vadati viññāpeti, 'gāmaṃ

sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'nigamaṃ sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'khettaṃ sarāmī'ti

vadati viññāpeti, -pe'vatthuṃ sarāmī'ti vadati viññāpeti, 'hiraññaṃ sarāmī'ti vadati viññāpeti,

-pe- suvaṇṇaṃ sarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe'sippaṃ sarāmī'ti vadati viñāpeti, -pe'pubbe

hasitaṃ lapitaṃ kīḷitaṃ samanussarāmī'ti vadati viññāpeti, -pe-evampi bhikkhave [PTS Page

026] [\q 26/] dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

16. Athavā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno -pe- asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'mātā me atthi. Sā mayā posetabbā'ti vadati viññāpeti, -pe'pitā me atthi so

mayā posetabbo'ti vadati viññāpeti, -pe'bhātā me atthi. So mayā posetabbo'ti vadati

viññāpeti, -pe- 'bhaginī me atthi sā mayā posetabbā'ti vadati viññāpeti, -pe- putto me atthi.

So mayā posetabbo'ti vadati viññāpeti, -pe- ṭhītā me atthi. Sā mayā posetabbā'ti vadati

viññāpeti, -pe- pajāpatī me atthi. Sā mayā posetabbā'ti vadati viññāpeti, -peñātakā me atthi.

Te mayā posetabbā'ti vadati viññāpeti, -pemittā me atthi. Te mayā posetabbā'ti vadati

viññāpeti, -pe- evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti, sikkhā ca apaccakkhātā.

[BJT Page 062] [\x 62/]

17. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno -pe- asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'mātā me atthi sā maṃ posessatī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'pitā me atthi so maṃ

posessatī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'bhātā me atthi so maṃ posessatī'ti vadati viññāpeti, -pe-

bhaginī me atthi sā maṃ posessatī'ti vadati viññāpeti, -pe-putto me atthi so maṃ posessatī'

vadati viññāpeti, -pe- ṭhītā me atthi sā maṃ posessatī'ti vadati viññāpeti, -pepajāpatī me

atthi sā maṃ posessatī'ti vadati viññāpeti, -peñātakā me atthi te maṃ posessanti'ti vadati

viññāpeti, -pemittā me atthi te maṃ posessantī' ti vadati viññāpeti, -pegāmo me atthi

tenāhaṃ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti, -pe'nigamo me atthi tenāhaṃ jīvissāmī'ti vadati

viññāpeti, -pe- 'khettaṃ me atthi tenāhaṃ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'vatthu me atthi

tenāhaṃ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti, -pe-hiraññaṃ me atthi tenāhaṃ jīvissāmi'ti vadati

viññāpeti, -pe- 'suvaṇṇaṃ me atthi tenāhaṃ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti. -Pe- sippaṃ me

atthi tenāhaṃ jīvissāmī'ti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti

sikkhā ca apaccakkhātā.

18. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno -pe- asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'dukkara'nti vadati viññāpeti - 'na sukara'nti vadati viññāpeti, 'duccara'nti

vadati viññāpeti, - 'na sucara'nti vadati viññāpeti, - 'na ussahāmī'ti vadati viññāpeti, - 'na

visahāmī'ti vadati viññāpeti, -'na ramāmī'ti vadati viññāpeti, -pe- 'na abhiramāmī'ti vadati

viññāpeti, evampi kho bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca apaccakkhātā.

19. Kathañca bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā? Idha

bhikkhave bhikkhu ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ

aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno -pe- asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'buddhaṃ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā.

[BJT Page 064] [\x 64/]

20. Atha vā pana ukkaṇṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno -pe-asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'dhammaṃ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - [PTS Page 027 [\q 27/]

']saṅghaṃ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, 'sikkhaṃ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, -

'vinayaṃ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, 'pātimokkhaṃ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, -

'uddesaṃ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'upajjhāyaṃ paccākkhāmī'ti vadati viññāpeti, -

'ācariyaṃ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, -'saddhivihārikaṃ paccakkhāmī'ti vadati

viññāpeti, 'antevāsikaṃ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'samānupajjhāyakaṃ

paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'samānācariyakaṃ paccakkhāmī' ti vadati viññāpeti, -

'sabrahmacāriṃ paccakkhāmī'ti vadati viññāpeti, - 'gihī ti maṃ dhārehī'ti vadati viññāpeti,

- 'upāsako ti maṃ dhārehīti' vadati viññāpeti, - 'ārāmiko ti maṃ dhārehī'ti vadati viññāpeti,

- 'sāmaṇero ti maṃ dhārehī' ti vadati viññāpeti, - 'titthiyo ti maṃ dhārehī'ti vadati viññāpeti,

'titthiyasāvako ti maṃ dhārehī'ti vadati viññāpeti, - 'assamaṇoti maṃ dhārehī'ti vadati

viññāpeti, -pe- asakyaputtiyo ti maṃ dhārehī' ti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave

dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā ca paccakkhātā.

21. Atha vā pana ukkaṇaṭhito anabhirato sāmaññā cavitukāmo bhikkhubhāvaṃ aṭṭīyamāno

harāyamāno jigucchamāno gihībhāvaṃ patthayamāno -pe-asakyaputtiyabhāvaṃ

patthayamāno 'alaṃ me buddhenā'ti vadati viññāpeti, -pe- 'alaṃ me sabrahmacārīhī' ti

vadati viññāpeti, evampi -pe- sikkhā ca paccakkhātā.

22. Atha vā pana -pe- 'kinnu me buddhenā'ti vadati viññāpeti, -pe- 'kinnu me

sabrahmacārīhī'ti vadati viññāpeti, evampi -pe-sikkhā ca paccakkhātā.

23. Atha vā pana -pe- 'na mamattho buddhenā'ti vadati viññāpeti, -pe-namamattho

sabrahmacārīhī'ti vadati viññāpeti, evampi -pe-sikkhā ca paccakkhātā.

24. Atha vā pana -pe- 'sumutto haṃ buddhenā'ti vadati viññāpeti, -pe-sumutto haṃ

sabrahmacārīhī'ti vadati viññāpeti, evampi bhikkhave dubbalyāvīkammañceva hoti sikkhā

ca paccakkhātā.

25. Yāni vā panaññāni'pi atthi buddhavevacanāni vā dhammavevacanāni vā

saṅghavevacanāni vā sikkhāvevacanāni vā vinayavevacanāni vā pātimokkhavevacanāni vā

uddesavevacanāni vā upajjhāyavevacanāni vā ācariyavevacanāni vā

saddhivihārikavevacanāni vā antevāsikavevacanāni vā samānupajjhāyakavevacanāni vā

samānācariyakavevacanāni vā sabrahmacārivevacanāni vā gihīvevacanāni vā

upāsakavevacanāni vā ārāmikadavecanāni vā sāmaṇeravecanāni vā titthiyavecanāni vā

titthiyasāvakavevacanāni vā assamaṇavecanāni vā asakyaputtiyavevacanāni vā tehi ākārehi

tehi liṅgehi tehi nimittehi vadati viññāpeti, evaṃ kho bhikkhave dubbalyāvīkammañceva

hoti sikkhā ca paccakkhātā.

[BJT Page 066] [\x 66/]

26. Kathañca bhikkhave apaccakkhātā hoti sikkhā? Idha bhikkhave yehi ākārehi yehi liṅgehi

yehi nimittehi sikkhā paccakkhātā hoti, tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi ummattako

sikkhaṃ paccakkhāti. Apaccakkhātā hoti sikkhā. Ummattakassa santike sikkhaṃ paccakkhāti,

apaccakkhātā hoti sikkhā.

Khittacitto sikkhaṃ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Khittacittassa santike sikkhaṃ

paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā.

Vedanaṭṭo sikkhaṃ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Vedanaṭṭassa santike sikkhaṃ

paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā.

Devatāya santiye sikkhaṃ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Tiracchānagatassa santike

sikkhaṃ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā.

Ariyakena milakkhassa santike sikkhaṃ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti

sikkhā. Milakkhakena ariyakassa santike sikkhaṃ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti,

apaccakkhātā hoti sikkhā. Ariyakena ariyakassa santike sikkhaṃ paccakkhāti, so ca na

paṭivijānāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Milakkhakena [PTS Page 028] [\q 28/]

milakkhakassa santike sikkhaṃ paccakkhāti, so ca na paṭivijānāti, apaccakkātā hoti sikkhā.

Davāya sikkhaṃ paccakkhāti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Ravāya sikkhaṃ paccakkhāti,

apaccakkhātā hoti sikkhā. Asāvetukāmo sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Sāvetukāmo na

sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Aviññussa sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Viññussa na

sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Sabbaso vā pana na sāveti, apaccakkhātā hoti sikkhā. Evaṃ

kho bhikkhave apaccākkhātā hoti sikkhā.

27. Methunadhammo nāma: yo so asaddhammo gāmadhammo vasaladhammo duṭṭhullaṃ

odakantikaṃ rahassaṃ dvayaṃ dvayasamāpatti, eso methunadhammo nāma.

28. Patisevati nāma: yo nimittena nimittaṃ aṅgajātena aṅgajātaṃ antamaso tilaphalamattampi

paveseti, eso patisevati nāma.

29. Antamaso tiracchānagatāyapī ti - tiracchānagatitthiyāpi methunaṃ dhammaṃ patisevitvā

assamaṇo hoti asakyaputtiyo, pageva manussitthiyā. Tena vuccati 'antamaso

tiracchānagatāyapī'ti.

[BJT Page 068] [\x 68/]

30. Pārājiko hotī ti - seyyathāpi nāma puriso sīsacchinno abhabbo tena sarīrabandhanena

jīvituṃ, evameva bhikkhu methunaṃ dhammaṃ patisevitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo.

Tena vuccati pārājiko hotīti.

31. Asaṃvāso'ti - saṃvāso nāma ekaṃ kammaṃ ekuddeso samasikkhatā. Eso saṃvāso nāma.

So tena saddhiṃ natthi. Tena vuccati asaṃvāso'ti.

32. Tisso itthiyo: manussitthi, amanussitthi, tiracchānagatitthi. Tayo ubhatobyañjanakā:

manussubhatobyañjanako, amanussubhatobyañjanako, tiracchānagatubhatobyañjanako. Tayo

paṇḍakā: manussapaṇḍako amanussapaṇḍako, tiracchānagatapaṇḍako. Tayo purisā:

manussapuriso amanussapuriso tiracchānagatapuriso.

33. Manussitthiyā tayo magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa 1. Āpatti pārājikassa:

vaccamagge passāvamagge mukhe.

Amanussitthiyā tayo magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa āpatti pārājikassa:

vaccamagge passāvamagge mukhe.

Tiracchānagatitthiyā tayo magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa-1. Āpatti pārājikassa:

vaccamagge passāvamagge mukhe.

Manussubhatobyañjanakassa tayo magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa āpatti

pārājikassa: vaccamagge passāvamagge mukhe.

Tiracchānagatubhatobyañjanakassa tayo magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa 1. Āpatti

pārājikassa: vaccamagge passāvamagge mukhe.

Manussubhatobyañjanakassa tayo magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa āpatti

pārājikassa: vaccamagge passāvamagge mukhe.

34. Manussapaṇḍakassa dve magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa 1. Āpatti

pārājikassa: passāvamagge mukhe.

Amanussapaṇḍakassa dve magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa āpatti pārājikassa:

passāvamagge mukhe.

Tiracchānagatapaṇḍakassa dve magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa āpatti

pārājikassa: passāvamagge mukhe.

Manussapurisassa dve magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa āpatti pārājikassa:

passāvamagge mukhe.

Amanussapurisassa dve magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa āpatti pārājikassa:

passāvamagge mukhe.

Tiracchānagatapurisassa dve magge methunaṃ dhammaṃ patisevantassa 1. Āpatti

pārājikassa: passāvamagge mukhe.

[PTS Page 029] [\q 29/]

35. Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite manussitthiyā vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa

2. Āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite manussitthiyā passāvamaggaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa

āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite manussitthiyā mukhaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa āpatti

pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite amanussitthiyā vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa-2.

Āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite amanussitthiyā passāvamaggaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa

āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite amanussitthiyā mukhaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa āpatti

pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite tiracchānagatitthiyā vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa

āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite tiracchānagatitthiyā passāvamaggaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite tiracchānagatitthiyā mukhaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa

āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite manussubhatobyañjanakassa vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite manussabhatobyañjanakassa passāvamaggaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite manussabhatobyañjanakassa mukhaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite amanussubhatobyañjanakassa vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite amanussabhatobyañjanakassa passāvamaggaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite amanussabhatobyañjanakassa mukhaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite tiracchānagatubhatobyañjanakassa vaccamaggaṃ

aṅgajātaṃ pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite tiracchānagatubhatobyañjanakassa passāvamaggaṃ

aṅgajātaṃ pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite tiracchānagatubhatobyañjanakassa mukhaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

36. Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite manussapaṇḍakassa vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa 2. Āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite manussapaṇḍakassa mukhaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa

āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite amanussapaṇḍakassa vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite amanussapaṇḍakassa mukhaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa

āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite tiracchānagatapaṇḍakassa vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite tiracchānagatapaṇḍakassa mukhaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite manussapurisassa vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa

āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite manussapurisassa mukhaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa āpatti

pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite amanussapurisassa vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa

āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite amanussapurisassa mukhaṃ aṅgajātaṃ

Pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite tiracchānagatapurisassa vaccamaggaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa āpatti pārājikassa.

Bhikkhussa sevanacittaṃ upaṭṭhite tiracchānagatapurisassa mukhaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa

āpatti pārājikassa.

------------------------

1. Patiseventassa, sī, 2. Pavesantassa - machasaṃ.

[BJT Page 070] [\x 70/]

37. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike-1. Ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṃ

abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ

sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike-1. Ānetvā

vaccamaggena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati,

ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ

bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na

sādiyati, paviṭṭhaṃ na sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa.

Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṃ

abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na sādiyati, paviṭṭhaṃ na sādiyati, ṭhitaṃ na sādiyati,

uddharanaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa

santike-1. Ānetvā vaccamaggena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na sādiyati,

paviṭṭhaṃ na sādiyati, ṭhitaṃ na sādiyati, uddharaṇaṃ na sādiyati, anāpatti.

38. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike ānetvā passāvamaggena aṅgajātaṃ

abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ

sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike ānetvā

passāvamaggena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati,

ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ

bhikkhussa santike ānetvā passāvamaggena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na

sādiyati, paviṭṭhaṃ na sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa.

Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike ānetvā passāvamaggena aṅgajātaṃ

abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na sādiyati, paviṭṭhaṃ na sādiyati, ṭhitaṃ na sādiyati,

uddharanaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthaṃ bhikkhussa

santike ānetvā passāvamaggena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na sādiyati,

paviṭṭhaṃ na sādiyati, ṭhitaṃ na sādiyati, uddharaṇaṃ na sādiyati, anāpatti.

Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike ānetvā mukhena aṅgajātaṃ

abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ

sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike ānetvā

mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ

sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ

bhikkhussa santike ānetvā mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na sādiyati,

paviṭṭhaṃ na sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa.

Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike ānetvā mukhena aṅgajātaṃ

abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na sādiyati, paviṭṭhaṃ na sādiyati, ṭhitaṃ na sādiyati,

uddharanaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā manussitthaṃ bhikkhussa

santike ānetvā mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ na sādiyati, paviṭṭhaṃ na

sādiyati, ṭhitaṃ na sādiyati, uddharaṇaṃ na sādiyati, anāpatti.

39. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ jāgarantiṃ -pe- suttaṃ -pe-mattaṃ -pe-ummattaṃ -pe-

pamattaṃ -pe- mataṃ akkhayitaṃ -pe-mataṃ yebhuyyena akkhayitaṃ -pe-sādiyati, āpatti

pārājikassa -pe- na sādiyati anāpatti.

40. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ mataṃ yebhuyyena khayitaṃ bhikkhussa santike ānetvā

vaccamaggena -pe- passāvamaggena -pe-mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ

sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa,

bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.

41. Bhikkhupaccatthikā amanussitthiṃ -pe- tiracchānagatitthiṃ -pe-manussabhatobyañjanakaṃ

-pe- amanussubhatobyañjanakaṃ -pe-tiracchānagatubhatobyañjanakaṃ bhikkhussa santike

ānetvā vaccamaggena -pe-passāvamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce

pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharanaṃ sādiyati, āpatti

pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.

42. Bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagatubhatobyañjanakaṃ jāgarantaṃ -pe- suttaṃ -pe-

mattaṃ -pe- ummattaṃ -pe-pamattaṃ -pe- mataṃ akkhayitaṃ -pe- mataṃ yebhuyyena

akkhayitaṃ -pe- sādiyati, āpatti pārājikassa. -Pe- na sādiyati, anāpatti.

-------------------------

1. Santikaṃ, machasaṃ li.

[BJT Page 072] [\x 72/]

43. Bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagatubhatobyañjanakaṃ mataṃ yebhuyyena khayitaṃ

bhikkhussa [PTS Page 031] [\q 31/] santike ānetvā vaccamaggena -pe-passāvamaggena

-pe- mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ

sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa. Bhikkhupaccatthikā -pe-na sādiyati,

anāpatti.

44. Bhikkhupaccatthikā manussapaṇḍakaṃ -pe- amanussapaṇḍakaṃ

-pe-tiracchānagatapaṇḍakaṃ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena

aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati,

uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.

45. Bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagatapaṇḍakaṃ jāgarantaṃ -pe-suttaṃ -pe- mattaṃ -pe-

ummattaṃ -pe- pamattaṃ -pe-mataṃ akkhayitaṃ -pe- mataṃ yebhuyyena akkhayitaṃ

-pe-sādiyati, āpatti pārājikassa. -Pe- na sādiyati anāpatti.

46. Bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagata paṇḍakaṃ mataṃ yebhuyyena khayitaṃ

bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce

pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti

thullaccayassa. Bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati anāpatti.

47. Bhikkhupaccatthikā manussapurisaṃ -pe- amanussapurisaṃ -pe -tiracchānagatapurisaṃ

bhikkhussa santike 1. Ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce

pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti

pārājikassa bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati anāpatti.

48. Bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagatapurisaṃ jāgarantaṃ -pe-suttaṃ -pe- mattaṃ -pe-

ummattaṃ -pe- pamattaṃ -pe-mataṃ akkhayitaṃ -pe- mataṃ yebhuyyena akkhayitaṃ

-pe-sādiyati, āpatti pārājikassa -pe- na sādiyati, anāpatti.

49. Bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagata purisaṃ mataṃ yebhuyyena khayitaṃ bhikkhussa

santike ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ

sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa.

Bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.

50. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena

-pe-passāvamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti. Santhatāya asanthatassa

-pe-asanthatāya santhassa -pe-santhāya santhatassa -pe- asanthatāya asanthatassa. So ce

pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti

pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati anāpatti.

1. Santikaṃ cha. Sa.

[BJT Page 074] [\x 74/]

51. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ jāgarantiṃ -pe- suttaṃ -pe-mattaṃ -pe- ummattaṃ -pe-

pamattaṃ -pe- mataṃ akkhayitaṃ -pe- mataṃ yebhuyyena akkhayitaṃ -pe- sādiyati, āpatti

pārājikassa -pe- na sādiyati, anāpatti.

52. Bhikkhupaccatthikā manussitthiṃ -pe- amanussitthiṃ -pe-tiracchānagatitthiṃ mataṃ

yebhuyyena khayitaṃ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- passāvamaggena

-pe-mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti, santhatāya asanthatassa -pe- asanthatāya santhatassa

-pe-santhatāya santhatassa -pe- asanthatāya asanthatassa. -Pe- so ce pavesanaṃ sādiyati,

paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa.

Bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.

53. Bhikkhupaccatthikā manussubhatobyañjanakaṃ -pe-amanussubhatobyañjanakaṃ

-pe-tiracchānagatubhatobyañjanakaṃ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena

-pe-passāvamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti, santhatassa asanthatassa

-pe-asanthatassa santhatassa -pe- santhatassa santhatassa -peasanthatassa asanthatassa -pe-

so ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti

pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati anāpatti.

54. Bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagatubhatobyañjanakaṃ jāgarantaṃ -pe- suttaṃ

-pemattaṃ -pe- ummattaṃ -pe-pamattaṃ -pe- mataṃ akkhayitaṃ -pe- mataṃ yebhuyyena

akkhayitaṃ -pe-āpatti pārājikassa.

55. Bhikkhupaccatthikā -pe- mataṃ yebhuyyena khayitaṃ bhikkhussa santike ānetvā

vaccamaggena -pe- passāvamaggena -pe-mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti, santhatassa

asanthatassa -pe-asantatassa santhatassa, -pe-santhatassa santhatassa -pe- so ce pavesanaṃ

sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa.

Bhikkhupaccatthikā -pena sādiyati, anāpatti.

56. Bhikkhupaccatthikā manussapaṇḍakaṃ -pe- amanussapaṇḍakaṃ

-pe-tiracchānagatapaṇḍakaṃ -pe- manussapurisaṃ -pe- amanussapurisaṃ -pe-

tiracchānagatapurisaṃ bhikkhussa santike ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṃ

abhinisīdenti- santhatassa asanthatassa - asanthatassa santhatassa - santhatassa santhatassa-

asanthatassa asanthatassa -pe- so ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati,

uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhu paccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.

57. Bhikkhupaccatthikā manussapaṇḍakaṃ -pe- tiracchānagatapurisaṃ jāgarantaṃ -pe- suttaṃ

-pe- mattaṃ -pe- ummattaṃ -pe-pamattaṃ -pe- mataṃ akkhayitaṃ -pe- mataṃ yebhuyyena

akkhayitaṃ -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhu paccatthikā -pe- na sādiyati, anāpatti.

[BJT Page 076] [\x 76/]

58. Bhikkhupaccatthikā -pe- tiracchānagata purisaṃ mataṃ yebhuyyena khayitaṃ bhikkhussa

santike ānetvā vaccamaggena -pe- mukhena aṅgajātaṃ abhinisīdenti, santhatassa

asanthatassa, -pe- asanthatassa santhatassa, -pe- santhatassa santhatassa, -pe- asanthatassa

asanthatassa. -Pe- so ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharanaṃ

[PTS Page 032] [\q 32/] sādiyati, āpatti thullaccayassa. Bhikkhupaccatthikā -pe- na

sādiyati anāpatti.

59. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ manussitthiyā santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṃ -pe-

passāvamaggaṃ -pe- mukhaṃ abhinisīdenti, so ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati,

ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā -pe- na sādiyati,

anāpatti.

60. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ manussitthiyā jāgarantiyā -pe-suttāya -pe- mattāya -pe-

ummattāya -pe- pamattāya -pe-matāya akkhayitāya, -pe- matāya yebhuyyena akkhayitāya

-pe-sādiyati, āpatti pārājikassa, bhikkhu paccatthikā bhikkhuṃ -pe- na sādiyati, anāpatti.

61. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- manussitthiyā matāya yebhuyyena khayitāya santike

ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṃ -pe-passāvamaggaṃ -pe- mukhaṃ abhinisīdenti. So ce

pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti

thullaccayassa. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- na sādiyati, anāpatti.

62. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ amanussitthiyā -pe-tiracchānagatitthiyā

-pe-manussubhatobyañjanakassa -pe-amanussubhatobyañjanakassa

-pe-tiracchānagatubhatobyañjanakassa -pe-manussapaṇḍakassa -pe-amanussapaṇḍakassa

-pe-tiracchānagatapaṇḍakassa -pe-manussapurisassa -pe- amanussapurisassa

-pe-tiracchānagatapurisassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṃ -pe- mukhaṃ

abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ

sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- na sādiyati, anāpatti.

63. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- tiracchānagatapurisassa jāgarantassa -pe- suttassa -pe-

mattassa -pe- ummattassa -pe- pamattassa -pe- matassa akkhayitassa -pe-matassa

yebhuyyena akkhayitassa -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhu paccatthikā bhikkhuṃ -pe-

na sādiyati, anāpatti.

64. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- tiracchānagatapurisassa matassa yebhuyyena

khayitassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṃ -pe-mukhaṃ abhinisīdenti. So ce

pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti

thullaccayassa. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- na sādiyati, anāpatti.

65. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ manussitthiyā santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṃ -pe-

passāvamaggaṃ -pe- mukhaṃ abhinīsīdenti. Santhatassa asanthatāya -pe- asanthatassa

santhatāya -pe-santhatassa santāya -pe- asanthatassa asanthatāya -pe-so ce pavesanaṃ

sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti pārājikassa.

Bhikkhupaccatthikā -pe-na sādiyati, anāpatti.

[BJT PAGE 078 66.] Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ manussitthiyā jāgarantiyā -pe-suttāya -pe-

mattāya -pe- ummattāya -pe-pamattāya -pe-matāya akkhayitāya, -pe- matāya yebhuyyena

akkhayitāya -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa, bhikkhu paccatthikā bhikkhuṃ -pe- na sādiyati,

anāpatti.

67. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- manussitthiyā matāya yebhuyyena khayitāya santike

ānetvā [PTS Page 033] [\q 33/] aṅgajātena vaccamaggaṃ -pe-passāvamaggaṃ -pe-

mukhaṃ abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati,

uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti thullaccayassa. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- na sādiyati,

anāpatti.

68. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ amanussitthiyā -pe-tiracchānagatitthiyā

-pe-manussubhatobyañjanakassa -pe-amanussubhatobyañjanakassa

-pe-tiracchānagatubhatobyañjanakassa -pe-manussapaṇḍakassa -pe-amanussapaṇḍakassa

-pe-tiracchānagatapaṇḍakassa -pe-manussapurisassa -pe- amanussapurisassa

-pe-tiracchānagatapurisassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṃ -pe- mukhaṃ

abhinisīdenti. So ce pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ

sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- na sādiyati, anāpatti.

69. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- tiracchānagatapurisassa jāgarantassa -pe- suttassa -pe-

mattassa -pe- ummattassa -pe- pamattassa -pe- matassa akkhayitassa -pe-matassa

yebhuyyena akkhayitassa -pe-sādiyati, āpatti pārājikassa. Bhikkhu paccatthikā bhikkhuṃ -pe-

na sādiyati, anāpatti.

70. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- tiracchānagatapurisassa matassa yebhuyyena

khayitassa santike ānetvā aṅgajātena vaccamaggaṃ -pe-mukhaṃ abhinisīdenti. So ce

pavesanaṃ sādiyati, paviṭṭhaṃ sādiyati, ṭhitaṃ sādiyati, uddharaṇaṃ sādiyati, āpatti

thullaccayassa. Bhikkhupaccatthikā bhikkhuṃ -pe- na sādiyati, anāpatti.

71. Rājapaccatthikā -pe- corapaccatthikā -pe-dhuttapaccatthikā -pe-uppalagandhapaccatthikā

-pe- āpatti -pe-anāpatti (bhikkhu paccatthikesu viya vitthāretabbaṃ) (santhataṃ vaṇṇita

meva. )

72. Maggena maggaṃ paveseti, āpatti pārājikassa. Maggena amaggaṃ paveseti, āpatti

pārājikassa. Amaggena maggaṃ paveseti, āpatti pārājikassa. Amaggena amaggaṃ paveseti,

āpatti thullaccayassa.

.

[BJT PAGE 080 73.] Bhikkhu suttabhikkhumhi vippaṭipajjati, paṭibuddho sādiyati, ubho

nāsetabbā. Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo.

74. Bhikkhu suttasāmaṇeramhi vippaṭipajjati, paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā.

Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo.

75. Sāmaṇero suttabhikkhumhi vippaṭipajjati, paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā.

Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo.

76. Sāmaṇero suttasāmaṇeramhi vippaṭipajjati, paṭibuddho sādiyati, ubho nāsetabbā.

Paṭibuddho na sādiyati, dūsako nāsetabbo.

77. Anāpatti ajānantassa asādiyantassa ummattakassa khittacittassa vedanaṭṭhassa

ādikammikassāti.

Santhata bhāṇavāro niṭṭhito.

Vinītavatthu

Uddānagāthā:

Makkaṭī vajjiputtā ca gihī naggo va titthiyā,

Dārikuppalavaṇṇā ca byañjanehi pare duve.

Mātā dhītā bhaginī ca chāyā ca mūdulambino,

[PTS Page 034] [\q 34/] dve vaṇālepacittañca dārudhītalikāya ca.

Sundarena saha pañca pañca sīvathikaṭṭhikā,

Nāgī yakkhī ca petī ca paṇḍakopahato chupe.

Bhaddiye arahaṃ sutto sāvatthiyā caturo pare,

Vesāliyā tayo mallā supine bhārukacchako.

Supabbā saddhā bhikkhunī sikkhamānā sāmaṇerī ca,

Vesiyā paṇḍako gihī aññamaññaṃ buḍḍhapabbajito migo ti.

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu makkaṭiyā methunaṃ dhammaṃ patisevi.

Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Kacci nu kho ahaṃ pārājikaṃ

āpattiṃ āpanto'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. -Pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājikanti. (1)

2. Tena kho pana samayena sambahulā vesālikā vajjiputtakā bhikkhu sikkhaṃ apaccakkhāya

dubbalyaṃ anāvīkatvā methunaṃ dhammaṃ patiseviṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi: bhagavatā

sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Kacci nu kho mayaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpannā'ti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā pārājikanti. (2)

[BJT Page 082] [\x 82/]

3. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṃ me anāpatti bhavissatīti gihīliṅgena

methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājika"nti.

4. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṃ me anāpatti bhavissatīti naggo hutvā

methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājika"nti. (4)

5. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṃ me anāpatti bhavissatīti kusacīraṃ

nivāsetvā -pe- vākacīraṃ nivāsetvā -pe-phalakacīraṃ nivāsetvā -pe-kesakambalaṃ nivāsetvā

-pe-vālakambalaṃ nivāsetvā -pe- ulūkapakkhaṃ nivāsetvā -pe-ajinakkhipaṃ nivāsetvā

methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājika"nti. (5-11)

6. Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu pīṭhake nipannaṃ dārikaṃ

passitvā sāratto aṅguṭṭhaṃ aṅgajātaṃ pavesesi. Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi.

-Pe"anāpatti bhikkhu pārājikassa. Āpatti saṅghādisesassā"ti. (12)

7. [PTS Page 035] [\q 35/] tena kho pana samayena aññataro māṇavako

uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā paṭibaddhacitto hoti. Atha kho so māṇavako uppalavaṇṇāya

bhikkhuniyā gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhāya kuṭikaṃ pavisitvā nilīno acchi. Uppalavaṇṇā

bhikkhunī pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā pāde pakkhāletvā kuṭikaṃ pavisitvā

mañcake nisīdi. Atha kho so māṇavako uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ uggahetvā dusesi.

Uppalavaṇṇā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ

ekamatthaṃ ārocesuṃ bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe"anāpatti bhikkhave

asādiyantiyā" ti. (13)

8. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno itthiliṅgaṃ pātubhūtaṃ hoti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ "anujānāmi bhikkhave taññeva upajjhaṃ, tameva upasampadaṃ, tāni

vassāni, bhikkhunīhi saṅkamituṃ, yā āpattiyo bhikkhunaṃ bhikkhūnīhi sādhāraṇā, tā

āpattiyo bhikkhunīnaṃ santike vuṭṭhātuṃ, yā āpattiyo bhikkhūnaṃ bhikkhūnīhi asādhāraṇā

tāhi āpattīhi anāpattī" ti. (14)

9. Tena kho pana samayena aññatarassā bhikkhuniyā purisaliṅgaṃ pātubhūtaṃ hoti.

Bhagavato etamattaṃ ārocesuṃ. "Anujānāmi bhikkhave taññeva upajjhaṃ, tameva

upasampadaṃ, tāni vassāni, bhikkhūhi saṅkamituṃ, yā āpattiyo bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi

sādhāraṇā tā āpattiyo bhikkhūnaṃ santike vuṭṭhātuṃ, yā āpattiyo bhikkhūnīnaṃ bhikkhūhi

asādhāraṇā, tāhi āpattīhi anāpattī" ti. (15)

[BJT Page 084] [\x 84/]

10. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu evaṃ me anāpatti bhavissatīti mātuyā

methunaṃ dhammaṃ patisevi -pe- dhītuyā methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ

ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (16-18)

11. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ

patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (19)

12. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu mudupiṭṭhiko hoti. So anabhiratiyā pīḷito

attano aṅgajātaṃ mukhena aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti. (20)

13. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu lambī hoti. So anabhiratiyā pīḷito attano

aṅgajātaṃ attano vaccamaggaṃ pavesesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti.

14. [PTS Page 036] [\q 36/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matasarīraṃ 1.

Passi. Tasmiñca sarīre aṅgajātasāmantā vaṇo hoti. So evaṃ me anāpatti bhavissatīti aṅgajāte

aṅgajātaṃ pavesetvā vaṇena nīhari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājika"nti. (22)

15. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matasarīraṃ-1. Passi, tasmiñca sarīre

aṅgajātasāmantā vaṇo hoti. So evaṃ me anāpatti bhavissatīti vaṇe aṅgajātaṃ pavesetvā

aṅgajātena nīhari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti.

(23)

16. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto lepacittassa nimittaṃ aṅgajātena

chupi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti (24)

17. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto dārudhītalikāya nimittaṃ aṅgajātena

chupi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (25)

18. Tena kho pana samayena sundaro nāma bhikkhu rājagahā pabbajito rathikāya gacchati.

Aññatarā-2. Itthi "muhuttaṃ bhante āgamehi vandissāmī" ti. Sā vandantī antaravāsakaṃ

ukkhipitvā mukhena aṅgajātaṃ aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-sādiyi tvaṃ

bhikkhu?"Ti. -Pe- "sādiyi tvaṃ bhikkhu?"Ti. "Nāhaṃ bhagavā sādiyi"nti. "Anāpatti bhikkhu

asādiyantassā" ti. (26)

19. Tena kho pana samayena aññatarā itthi bhikkhuṃ passitvā etadavoca: "ehi bhante

methūnaṃ dhammaṃ patisevā"ti. "Alaṃ bhagini netaṃ kappatīti" 'ehi bhante ahaṃ

vāyamissāmi, tvaṃ mā vāyami. Evaṃ te anāpatti bhavissatī"ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (27)

1. Sarīraṃ, sī. Mu. 2. Itthi taṃ passitvā etadavoca muhuttaṃ.

[BJT Page 086] [\x 86/]

20. Tena kho pana samayena aññatarā itthi bhikkhuṃ passitvā etadavoca: "ehi bhante

methunaṃ dhammaṃ patisevā"ti. Alaṃ bhagini netaṃ kappatīti. Ehi bhante tvaṃ vāyama,

ahaṃ na vāyamissāmi, evaṃ te anāpatti bhavissatīti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (28)

21. Tena kho pana samayena aññatarā itthi bhikkhuṃ passitvā etadavoca: "ehi bhante

methunaṃ dhammaṃ patisevā" ti. Alaṃ bhagini netaṃ kappatīti. "Ehi bhante abbhantaraṃ

ghaṭṭetvā bahi mocehi" -pe- "bahi ghaṭṭetvā abbhantaraṃ mocehi, evaṃ te anāpatti

bhavissatī" ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti. (29, 30)

22. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sivathikaṃ gantvā akkhayitaṃ sarīraṃ

passitvā tasmiṃ methunaṃ [PTS Page 037] [\q 37/] dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (31)

23. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṃ gantvā yebhuyyena akkhayitaṃ-1.

Sarīraṃ passitvā tasmiṃ methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- āpattiṃ

tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (32)

24. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṃ gantvā yebhuyyena khayitaṃ-2.

Sarīraṃ passitvā tasmiṃ methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-

"anāpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (33)

25. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṃ gantvā chinnasīsaṃ passitvā

vattakate-3. Mukhe chupantaṃ aṅgajātaṃ pavesesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- āpattiṃ tvaṃ

bhikkhu āpanno pārājika"nti. (34)

26. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sīvathikaṃ gantvā chinnasīsaṃ passitvā

vattakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ pavesesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- anāpatti

bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (35)

27. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassā itthiyā paṭibaddhacitto hoti. Sā

kālakatā susāne chaḍḍitā, aṭṭhikāni vippakiṇṇāni honti. Atha kho so bhikkhu sīvathikaṃ

gantvā aṭṭhikāni saṃkaḍḍhaḍitvā nimittena aṅgajātaṃ paṭipādesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi.

-Pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (36)

28. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nāgiyā methunaṃ dhammaṃ patisevi

-pe-yakkhiyā methunaṃ patisevi -pe- petiyā methunaṃ dhammaṃ patisevi. -Pe- paṇḍakassa

methunaṃ dhammaṃ patisevi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājika"nti. (37-40)

1. Akkhayitaṃ - machasa. 2. Khāyitaṃ. Machasa. 3. Vaṭṭakate. Machasa.

[BJT Page 088] [\x 88/]

29. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu upahatindriyo hoti. So 'nāhaṃ vediyāmi

sukhaṃ vā dukkhaṃ vā, anāpatti me bhavissatī'ti. Methunaṃ dhammaṃ patisevi -pe-

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Vediyi vā so bhikkhave moghapuriso na vā vediyi, āpatti

pārājikassā"ti. (41)

30. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā methunaṃ dhammaṃ patisevissāmiti

chupitamatte vippaṭisārī ahosī. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa,

āpatti saṅghādisesassā"ti. (42)

31. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhaddiye jātiyāvane divāvihāragato nipanno

hoti. Tassa aṅgamaṅgāni vātupatthaddhāni honti. Aññatarā itthi passitvā aṅgajāte

abhinisīditvā yāvadatthaṃ katvā pakkāmi. Bhikkhu kilinnaṃ passitvā bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

[PTS Page 038] [\q 38/] "pañcahi bhikkhave ākārehi aṅgajātaṃ kammaniyaṃ hoti: rāgena

vaccena passāvena vātena uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena. Imehi kho bhikkhave pañcahākārehi

aṅgajātaṃ kammaniyaṃ hoti. Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ tassa bhikkhuno

rāgena aṅgajātaṃ kammaniyaṃ assa. Arahaṃ so bhikkhave bhikkhu. Anāpatti bhikkhave

tassa bhikkhuno"ti. (43)

32. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ andhavane divāvihāragato

nipanno hoti. Aññatarā gopālikā passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu pavesanaṃ sādiyi,

paviṭṭhaṃ sādiyi, ṭhitaṃ sādiyi, uddharaṇaṃ sādiyi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ

bhikkhu āpanno pārājika"nti. (44)

33. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ andhavane divāvihāragato

nipanno hoti. Aññatarā ajapālikā passitvā -pe- aññatarā kaṭṭhahārikā passitvā -pe- aññatarā

gomayahārikā passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu pavesanaṃ sādiyi, paviṭṭhaṃ sādiyi,

ṭhitaṃ sādiyi, uddharaṇaṃ sādiyi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājika"nti.

34. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane divāvihāragato

nippanno hoti. Aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṃ katvā sāmantā

hasamānā ṭhitā hoti. So bhikkhu paṭibujjhijitvā taṃ itthiṃ etadavoca: tuyhidaṃ kammanti.

"Āma mayhaṃ kamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"sādiyi tvaṃ bhikkhu"ti. "Nāhaṃ

bhagavā jānāmi"ti. "Anāpatti bhikkhu ajānantassā" ti. (48)

35. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane divāvihāragato rukkhaṃ

apassāya nipanno hoti. Aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu sahasā

vuṭṭhāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "sādiyi tvaṃ bhikkhū"ti. "Nāhaṃ bhagavā sādiyi"nti.

Anāpatti bhikkhu asādiyantassā"ti. (48)

[BJT Page 090] [\x 90/]

36. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane divāvihāragato rukkhaṃ

apassāya nipanno hoti. Aññatarā itthi passitvā aṅgajāte abhinisīdi. So bhikkhu akkamitvā

pavaṭṭesi. -1. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"sādiyi tvaṃ bhikkhu?" Ti. "Nāhaṃ bhagavā

sādiyi"nti. Anāpatti bhikkhu asādiyantassā"ti. (50)

37. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vesāliyaṃ mahāvane kuṭāgārasālāyaṃ

divāvihāragato dvāraṃ vivaritvā nipanno hoti. Tassa aṅgamaṅgāni vātupatthaddhāni honti.

Tena kho pana samayena sambahulā itthiyo gandhañca [PTS Page 39] [\q 39/] mālañca

ādāya ārāmaṃ agamaṃsu vihārapekkhikāyo. Atha kho tā itthiyo taṃ bhikkhuṃ passitvā

aṅgajāte abhinisīditvā yāvadatthaṃ katvā 'purisūsabho vatāya'nti vatvā gandhañca mālañca

āropetvā pakkamiṃsu. Bhikkhu kilinnaṃ passitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Pañcahi bhikkhave ākārehi aṅgajātaṃ kammanīyaṃ hoti: rāgena vaccena passāvena vātena

uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena. Imehi kho bhikkhave pañcahākārehi aṅgajātaṃ kammaniyaṃ hoti.

Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ tassa bhikkhuno rāgena aṅgajātaṃ kammaniyaṃ

assa. Arahaṃ so bhikkhave bhikkhu. Anāpatti bhikkhave tassa bhikkhuno. Anujānāmi

bhikkhave divā patisallīyantena dvāraṃ saṃvaritvā patisallīyitu"nti.

38. Tena kho pana samayena aññataro bhārukacchako bhikkhu supinantena-2.

Purāṇadutiyikāya methunaṃ dhammaṃ patisevitvā 'assamaṇo ahaṃ vibbhamissāmī' ti

bhārukacchaṃ gacchanto antarāmagge āyasmantaṃ upāliṃ passitvā etamatthaṃ ārocesi.

Āyasmā upāli evamāha: "anāpatti, āvuso supinantenā"ti. (52)

39. Tena kho pana samayena rājagahe supabbā nāma upāsikā muddhappasannā-3. Hoti. Sā

evaṃdiṭṭhikā hoti: "yā methunaṃ dhammaṃ deti, sā aggadānaṃ detī"ti. Sā bhikkhuṃ passitvā

etadavoca: "ehi bhante methunaṃ dhammaṃ patisevā"ti. "Alaṃ bhagini, netaṃ kappatī" ti.

"Ehi bhante ūrantarikāya-4. Ghaṭṭehi, evaṃ te anāpatti bhavissatī"ti. So bhikkhu tathā akāsi.

Tassa kukkuccaṃ ahosi. "Anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā"ti. (53)

1. Pavatteyi. Machasaṃ

Pavaṭṭeyi. Syā 2. Supinante - machasaṃ

3. Mudhappasannā - machasaṃ

4. Ūruttarikāya - machasaṃ

[BJT Page 092] [\x 92/]

40. Tena kho pana samayena rājagahe supabbā nāma upāsikā muddhappasannā hoti. Sā

evaṃ diṭṭhikā hoti: 'yā methunaṃ dhammaṃ deti, sā aggadānaṃ detī'ti. Sā bhikkhuṃ passitvā

etadavoca: "ehi bhante methunaṃ dhammaṃ patisevā"ti. "Alaṃ bhagini, netaṃ kappatī"ti.

"Ehi bhante nābhiyaṃ ghaṭṭehi" -pe-'ehi bhante uddaravaṭṭiyaṃ ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante

upakacchake ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante gīvāyaṃ ghaṭṭehi' -pe-'ehi bhante kaṇṇacchidde

ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante kesavaṭṭiyaṃ ghaṭṭehi' -pe- 'ehi bhante aṅgulantarikāya ghaṭṭehi'

-pe- 'ehi bhante hatthena upakkamitvā mocessāmi, evaṃ te anāpatti bhavissatī"ti. So bhikkhu

tathā akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. "Anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā"

ti. (54-61)

41. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ saddhā nāma upāsikā muddhappasannā hoti. Sā

evaṃ diṭṭhikā hoti. 'Yā methunaṃ dhammaṃ deti, sā aggadānaṃ detī'ti. Sā bhikkhuṃ passitvā

etadavoca: "ehi bhante methunaṃ dhammaṃ patisevā"ti. "Alaṃ bhagini, netaṃ kappati" ti.

"Ehi bhante ūrantarikāya ghaṭṭehi" -pe- "ehi bhante hatthena upakkamitvā mocessāmi. Evaṃ

te anāpatti bhavissatī" ti. So bhikkhu tathā akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi". Anāpatti bhikkhu

pārājikassa, āpatti saṅghādisesassā" ti. (62-70)

42. Tena kho pana samayena vesāliyaṃ licchavikumārakā bhikkhuṃ gahetvā bhikkhuniyā

vippaṭipādesuṃ. [PTS Page 040] [\q 40/] ubho sādiyiṃsu. "Ubho nāsetabbā" -pe- ubho

na sādiyiṃsu. "Ubhinnaṃ anāpatti". (71)

43. Tena kho pana samayena vesāliyaṃ licchavikumārakā bhikkhuṃ gahetvā sikkhamānāya

vippaṭipādesuṃ -pe- sāmaṇeriyā vippaṭipādesuṃ. Ubho sādiyiṃsu. "Ubho nāsetabbā"

-pe-ubho na sādiyiṃsu. "Ubhinnaṃ anāpatti" (72-73)

44. Tena kho pana samayena vesāliyaṃ licchavikumārakā bhikkhuṃ gahetvā vesiyā

vippaṭipādesuṃ -pe- paṇḍake vippaṭipādesuṃ -pe- gihiniyā vippaṭipādesuṃ -pe-bhikkhu

sādiyi. "Bhikkhu nāsetabbo". -Pe- bhikkhu sādiyi. "Bhikkhussa anāpatti". (74-76)

45. Tena kho pana samayena vesāliyaṃ licchavikumārakā bhikkhu gahetvā aññamaññaṃ

vippaṭipādesuṃ, ubho sādiyiṃsu. "Ubho nāsetabbā" -pe- ubho na sādiyiṃsu. "Ubhinnaṃ

anāpatti". (77)

[BJT Page 094] [\x 94/]

46. Tena kho pana samayena aññataro buḍḍhapabbajito bhikkhu purāṇadutiyikāya

dassanaṃ agamāsi. Sā 'ehi bhante vibbhamā'ti aggahesi. So bhikkhu paṭikkamanto uttāno

paripati. Sā ubbhujitvā -1. Aṅgajāte abhinisīdi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu

asādiyantassā"ti. (78)

47. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu araññe viharati. Migapotako tassa

passāvaṭṭhānaṃ āgantvā passāvaṃ pivanto mukhena aṅgajātaṃ aggahesi. So bhikkhu sādiyi.

Tassa kukkuccaṃ ahosi bhagavato etamatthaṃ ārocesi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājika"nti. (79)

Paṭhamapārājikaṃ samattaṃ.

[PTS Page 0041 [\q 41/] ] dutiyapārājikaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana

samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū isigilipasse tiṇakuṭiyo karitvā vassaṃ

upagacchiṃsu. Āyasmāpi dhaniyo kumbhakāraputto tiṇakuṭikaṃ karitvā vassaṃ upagacchi.

2. Atha kho te bhikkhū vassaṃ vutthā temāsaccayena tiṇakuṭiyo bhinditvā tiṇañca

kaṭṭhañca paṭisāmetvā janapadacārikaṃ pakkamiṃsu. Āyasmā pana dhaniyo

kumbhakāraputto tattheva vassaṃ vasi, tattha hemantaṃ, tattha gimhaṃ.

3. Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa

tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu.

4. Dutiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tiṇañca kaṭṭhañca saṃkaḍḍhitvā

tiṇakuṭikaṃ akāsi. Dutiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṃ

piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca

ādāya agamaṃsu.

5. Tatiyampi kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tiṇañca kaṭṭhañca saṃkaḍḍhitvā

tiṇakuṭikaṃ akāsi. Dutiyampi kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa gāmaṃ

piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhañca

ādāya agamaṃsu.

1. Ubbhajitvā - machasaṃ.

[BJT Page 096] [\x 96/]

6. Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi: 'yāva tatiyakaṃ kho me

gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇahāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca

kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu ahaṃ kho pana susikkhito anavayo sake ācariyake

kumbhakārakamme pariyodātasippo yannūnāhaṃ sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā

sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ kareyya'nti.

7. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto sāmaṃ cikkhallaṃ madditvā [PTS Page 042]

[\q 42/] sabbamattikāmayaṃ kuṭikaṃ karitvā tiṇañca kaṭṭhañca gomayañca

saṃkaḍḍhitvā taṃ kuṭikaṃ paci. Sā ahosi kuṭikā abhirūpā dassanīyā pāsādikā lohitikā,

seyyathāpi indagopako. Seyyathāpi nāma kiṅkiṇikasaddo evamevaṃ tassā kuṭikāya saddo

ahosi.

8. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa

taṃ kuṭikaṃ abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ lohitikaṃ. Disvāna bhikkhū āmantesi: kiṃ etaṃ

bhikkhave abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ lohitikaṃ seyyathāpi indagopako?"Ti.

9. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Vigarahi buddho bhagavā:

"ananucchaviyaṃ bhikkhave tassa moghapurisassa ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ

akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma so bhikkhave moghapuriso sabbamattikāmayaṃ

kuṭikaṃ karissati. Na hi nāma bhikkhave tassa moghapurisassa pāṇesu anuddayā

anukampā avihesā bhavissati. Gacchathetaṃ bhikkhave kuṭikaṃ bhindatha. Mā pacchimā

janatā pāṇesu pātabyataṃ āpajji. Na ca bhikkhave sabbamattikāmayā kuṭikā kātabbā. Yo

kareyya āpatti dukkaṭassā"ti.

10. "Evaṃ bhante" ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā yena sā kuṭikā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā taṃ kuṭikaṃ bhindiṃsu. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto te

bhikkhū etadavoca: "kissa me tumhe āvuso kuṭikaṃ bhindathā"ti. "Bhagavā āvuso

bhedāpetī" ti. "Bhindathāvuso sace dhammassāmī bhedāpetī"ti.

11. Atha kho āyasmato dhaniyassa kumbhakāraputtassa etadahosi: "yāvattiyakaṃ kho me

gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇhāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca

kaṭṭhañca ādāya agamaṃsu. Yāpi mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā, sāpi bhagavatā

bhedāpitā. Atthi ca me dārugahe gaṇako sandiṭṭho. Yannūnāhaṃ dārugahe gaṇakaṃ dārūni

yācitvā dārukuḍḍikaṃ-1. Kuṭikaṃ kareyya"nti.

1. Dārukuṭikaṃ. Ā.

[BJT Page 098] [\x 98/]

12. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena dārugahe gaṇako tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṃ etadavoca: "yāva tatiyakaṃ kho me āvuso gāmaṃ

piṇḍāya paviṭṭhassa tiṇhāriyo kaṭṭhahāriyo tiṇakuṭikaṃ bhinditvā tiṇañca kaṭṭhaṃ ca

ādāya agamaṃsu. Yāpi mayā sabbamattikāmayā kuṭikā katā, sāpi bhagavatā bhedāpitā. Dehi

me āvuso dārūni, icchāmi dārukuḍḍikaṃ kuṭikaṃ kātunti. "Natthi bhante tādisāni dārūni,

yānāhaṃ ayyassa dadeyyaṃ. [PTS Page 043] [\q 43/] atthi bhante devagahadārūni

nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni. Sace tāni rājā dāpeti, harāpetha bhante"ti.

"Dinnāni āvuso raññā " ti.

13. Atha kho dārugahe gaṇako "ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhammacārino samacārino

brahmacārino saccavādino sīlavanto kalyāṇadhammā. Rājāpimesaṃ abhippasanno. Na

arahati adinnaṃ dinnanti vattu"nti āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ etadavoca:

'harāpetha bhante'ti. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto tāni dārūni

khaṇḍākhaṇḍikaṃ chedāpetvā sakaṭehi nibbāhāpetvā dārukuḍḍikaṃ kuṭikaṃ akāsi.

14. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rājagahe kammante

anusaññāyamāno yena dārūgahe gaṇako, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā dārugahe gaṇakaṃ

etadavoca: "yāni tāni bhaṇe devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya

nikkhittāni. Kahaṃ tāni dārunī?"Ti. Tāni sāmi, dārūni devena ayyassa dhaniyassa

kumbhakāraputtassa dinnānī"ti.

15. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto anattamano ahosi: "kathaṃ hi nāma

devo devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni dhaniyassa

kumbhakāraputtassa dassatī"ti.

16. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto yena rājā māgadho seniyo

bimbisāro, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca:

"saccaṃ kira deva devena devagahadārūni nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya nikkhittāni

dhaniyassa kumbhakāraputtassa dinnānī?" Ti "ko evamāhā?'Ti. "Dārūgahe gaṇako devā"ti.

"Tena hi brāhmaṇa dārugahe gaṇakaṃ āṇāpehī"ti.

17. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto dārūgahe gaṇakaṃ baddhaṃ

āṇāpesi. Addasā kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto dārugahe gaṇakaṃ baddhaṃ

nīyamānaṃ. Disvāna dārugahe gaṇakaṃ etadavoca: "kissa tvaṃ āvuso baddho nīyyāsī?"Ti.

"Tesaṃ bhante dārūnaṃ kiccā"ti. "Gacchāvuso ahampi āgacchāmī"ti. "Eyyāsi bhante purāhaṃ

haññāmī"ti.

[BJT Page 100] [\x 100/]

18. Atha kho āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto yena rañño māgadhassa seniyassa

bimbisārassa nivesanaṃ, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho

rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā dhaniyo kumbhakāraputto, [PTS Page 044] [\q

44/] tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro

āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ etadavoca:

19. "Saccaṃ kira mayā bhante devagahadārūnī nagarapaṭisaṅkhārikāni āpadatthāya

nikkhittāni ayyassa dinnānī?"Ti. "Evaṃ mahārājā"ti. "Mayaṃ kho bhante rājāno nāma

bahukiccā bahukaraṇīyā. Datvāpi nassareyyāma. Iṅgha bhante sarāpehī"ti. "Sarasi tvaṃ

mahārāja, paṭhamābhisitto evarūpiṃ vācaṃbhāsitā: dinnaṃ yeva samaṇabrāhmaṇānaṃ

tiṇakaṭṭhodakaṃ paribhuñjantu"ti. "Sarāmahaṃ bhante, santi bhante samaṇabrāhmaṇā

lajjino kukkuccakā sikkhākāmā. Tesaṃ appamattake'pi kukkuccaṃ uppajjati. Tesaṃ mayā

sandhāya bhāsitaṃ. Tañca kho araññe aparaggahitaṃ. So tvaṃ bhante tena lesena dārūni

adinnaṃ harituṃ maññasi. Kathaṃ hi nāma mādiso samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vijite

vasantaṃ haneyya vā? Bandheyya vā? Pabbājeyya vā, gaccha bhante. Lomena tvaṃ muttosi.

1. Māssu punapi evarūpaṃ akāsi" ti.

20. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā

musāvādino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brāhmacārino saccavādino sīlavanto

kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ. Natthi imesaṃ brahmaññaṃ.

Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ? Kuto

imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā. Apagatā ime brahmaññā. Rājānampime

vañcenti. Kimpanaññe manusse"ti.

21. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye

te bhikkhū appicchā santuṭṭhā lajjino kukkuccakā sikkhākāmā, te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā dhaniyo kumbhakāraputto rañño dārūnī adinnaṃ

ādiyissatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. Mukko, sīmu.

[BJT Page 102] [\x 102/]

22. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāraputtaṃ paṭipucchi: "saccaṃ kira tvaṃ dhaniya rañño

dārūnī adinnaṃ ādiyī?"Ti. "Saccaṃ bhagavā viharahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṃ

moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi

nāma tvaṃ moghapurisa, [PTS Page 045] [\q 45/] rañño dārūni adinnaṃ ādiyissasi.

Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha

khvetaṃ moghapurisa, appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ

aññathattāyā"ti.

23. Tena kho pana samayena aññataro purāṇavohāriko mahāmatto bhikkhūsu pabbajito

bhagavato avidūre. Nisinno hoti atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kittakena kho

bhikkhu, rājā māgadho seniyo bimbisāro coraṃ gahetvā hanti vā bandhati vā pabbājeti

vā?"Ti. "Pādena vā bhagavā pādārahena vā"ti. Tena kho pana samayena rājagahe

pañcamāsako pādo hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ dhaniyaṃ kumbhakāra puttaṃ

anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ

uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ

gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyaṃ vā, coro'si bālo'si muḷho'si theno'sīti,

tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāsoti".

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti)

1. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū rajakattharaṇaṃ gantvā rajakabhaṇḍikaṃ

avaharitvā ārāmaṃ haritvā bhājesuṃ. Bhikkhū eva māhaṃsu: "mahāpuññattha tumhe āvuso,

bahuṃ tumhākaṃ cīvaraṃ uppanna"nti. "Kuto āvuso amhākaṃ puññaṃ? Idāni mayaṃ

rajakattharaṇaṃ gantvā rajakabhaṇḍikaṃ avaharimhā"ti.

"Nanu āvuso bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, kissa tumhe āvuso rajakabhaṇḍikaṃ

avaharitthā"ti.

"Saccaṃ āvuso bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, tañca kho gāme no araññe"ti.

2. "Nanu āvuso tatheva taṃ hoti. Ananucchaviyaṃ āvuso ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tumhe āvuso rajakabhaṇḍikaṃ

avaharissatha? Netaṃ āvuso appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya, atha

khvetaṃ āvuso appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti.

[BJT Page 104] [\x 104/]

3. Atha kho te bhikkhu chabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā vigarahitvā [PTS

Page 046] [\q 46/] bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhu paṭipucchi "saccaṃ

kira tumhe bhikkhave rajakattharaṇaṃ gantvā rajaka bhaṇḍikaṃ avaharitvā?"Ti. "Saccaṃ

bhagavā. " Viharahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṃ moghapurisā, ananulomikaṃ

appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā

rajakattharaṇaṃ gantvā rajakabhaṇḍikaṃ avaharissatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ

vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe

adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā 'coro'si

bālo'si mūḷho'si theno'sī' ti, tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti

asaṃvāso"ti.

(Dutiyapaññatti)

4. Yo panāti - yo yādiso yathāyutto yathājacco yathānāmo yathāgotto yathāsīlo yathāvihārī

yathāgocaro thero vā navo vā majjhimo vā eso vuccati 'yo panā'ti.

Bhikkhūti - bhikkhako'ti bhikkhu, bhikkhācariyaṃ ajjhupagato'ti bhikkhu, bhinnapaṭadharo'ti

bhikkhu, samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhu, ehi bhikkhu'ti bhikkhu, tīhi

saraṇagamanehi upasampanno'ti bhikkhu, bhadro bhikkhu, sāro bhikkhu, sekho bhikkhu

asekho bhikkhū, samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena

upasampanno'ti. Bhikkhu. Tatra yvāyaṃ bhikkhu samaggena saṅghena ñatticatutthena

kammena akuppena ṭhānārahena upasampanno, ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhū'ti.

Gāmo nāma - ekakuṭiko'pi gāmo dvikuṭiko'pi gāmo tikuṭiko'pi gāmo catukuṭiko'pi gāmo

samanusso'pi gāmo amanusso'pi gāmo parikkhitto'pi gāmo aparikkhitto'pi gāmo

gonisādiniviṭṭho'pi gāmo yo'pi sattho atirekacātumāsaniviṭṭho, so'pi vuccati gāmo.

Gāmupacāro nāma: parikkhittassa gāmassa indakhīle ṭhitassa majjhimassa purisassa

leḍḍupāto. Aparikkhittassa gāmassa gharūpacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa leḍḍupāto.

Araññaṃ nāma: ṭhapetvā gāmañca gāmupacārañca avasesaṃ araññaṃ nāma.

Adinnaṃ nāma: yaṃ adinnaṃ anissaṭṭhaṃ apariccattaṃ rakkhitaṃ gopitaṃ mamāyitaṃ

parapariggahitaṃ, etaṃ adinnaṃ nāma.

Theyyasaṅkhātanti - theyyacitto avaharaṇacitto.

Ādiyeyyāti: ādiyeyya hareyya avahareyya iriyāpathaṃ vikopeyya ṭhānā cāveyya saṃketaṃ

vitināmeyya.

Yathārūpaṃ nāma: pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā

[BJT Page 106] [\x 106/]

[PTS Page 047] [\q 47/]

Rājāno nāma: pathabyārājā, padesarājā, maṇḍalikā, antarabhogikā, akkhadassā, mahāmattā,

ye vā pana chejjabhejjaṃ anusāsanti, ete rājāno nāma.

Coro nāma: yo pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ adinnaṃ

theyyasaṅkhātaṃ ādiyati, eso coro nāma.

Haneyyuṃ vāti - hatthena vā pādena vā kasāya vā vettena vā addhadaṇḍakena vā chejjāya

vā haneyyuṃ.

Bandheyyuṃ vāti - rajjubandhanena vā andubandhanena vā saṅkhalikabandhanena vā

gharabandhanena vā nagarabandhanena vā gāmabandhanena vā nigamabandhanena vā

bandheyyuṃ, purisaguttiṃ vā kareyyuṃ.

Pabbājeyyuṃ vāti - gāmā vā nigamā vā nagaraṃ vā janapadā vā janapadapadesā vā

pabbājeyyuṃ.

Corosi bālosi muḷhosi thenosīti - paribhāso eso.

Tathārūpaṃ nāma: pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā.

Ādiyamānoti - ādiyamāno haramāno avaharamāno iriyāpathaṃ vikopayamāno ṭhānā

cāvayamāno saṃketaṃ vitināmayamāno.

Ayampīti - purimaṃ upādāya vuccati.

Pārājiko hotīti - seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto-1. Abhabbo haritattāya.

Evameva bhikkhu pādaṃ vā pādārahaṃ vā atirekapādaṃ vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ

ādiyitvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati pārājiko hotīti.

Asaṃvāsoti - saṃvāso nāma ekaṃ kammaṃ ekuddeso samasikkhātā, eso saṃvāso nāma. So

tena saddhiṃ natthīti tena vuccati asaṃvāsoti.

(Nayamātikā)

1. Bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ udakaṭṭhaṃ nāvaṭṭhaṃ yānaṭṭhaṃ

bhāraṭṭhaṃ ārāmaṭṭhaṃ vihāraṭṭhaṃ khettaṭṭhaṃ vatthuṭṭhaṃ gāmaṭṭhaṃ araññaṭṭhaṃ

udakaṃ dantaponaṃ vanaspati haraṇakaṃ upanidhi suṅkaghātaṃ pāṇo apadaṃ dipadaṃ

catuppadaṃ bahuppadaṃ ocarako onirakkho saṃvidāvahāro saṃketakammaṃ

nimittakammanti.

1. Pamutto, sabbattha. "Seyyathāpi nāma paṇḍupalāso bandhanā pavutto".

Dharmapradīpikā (315)

[BJT Page 108] [\x 108/]

2. Bhummaṭṭhaṃ nāma bhaṇaḍṃ bhumiyaṃ nikkhittaṃ hoti nikhātaṃ paṭicchannaṃ.

Bhummaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī' ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati kuddālaṃ vā

piṭakaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Tattha [PTS Page 048] [\q 48/]

jātakaṃ kaṭṭhaṃ vā lataṃ vā jindati, āpatti dukkaṭassa. Paṃsuṃ khaṇati vā vyuhati vā

uddharati vā, āpatti dukkaṭassa. Kumhiṃ āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti

thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Attano bhājanaṃ pavesetvā pañcamāsakaṃ vā

atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti,

āpatti thullaccayassa. Attano bhājanagataṃ vā karoti muṭṭhiṃ vā jindati, āpatti pārājikassa.

Suttārūḷhaṃ bhaṇḍaṃ vā pāmaṅgaṃ vā kaṇṭhasuttakaṃ vā kaṭisuttakaṃ vā sāṭakaṃ vā

veṭhanaṃ vā theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa.

Koṭiyaṃ gahetvā uccāreti, āpatti thullaccayassa. Ghaṃsanto nīharati, āpatti thullaccayassa.

Antamaso kesaggamattampi kumbhimukhā moceti, āpatti pārājikassa. Sappīṃ vā telaṃ vā

madhuṃ vā phāṇitaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto

ekena payogena pivati, āpatti pārājikassa. Tattheva bhindati vā chaḍḍeti vā jhāpeti vā

aparibhogaṃ vā karoti, āpatti dukkaṭassa.

3. Thalaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ thale nikkhittaṃ hoti. Thalaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti

theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa.

Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.

4. Ākāsaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ ākāsagataṃ hoti. Moro vā kapiñjaro vā tittiro vā vaṭṭako vā

sāṭakaṃ vā veṭhanaṃ vā hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā chijjamānaṃ patati. Ākāsaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ

'avaharissāmī'ti. Theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Gamanaṃ

upacchindati, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti

thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.

5. Vehāsaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ vehāsagataṃ hoti mañce vā pīṭhe vā cīvaravaṃse vā

cīvararajjuyā vā bhittikhīle vā nāgadante vā rukkhe vā laggitaṃ hoti, antamaso

pattādhārake'pi. Vehāsaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati

gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa.

hānā cāveti, āpatti pārājikassa.

[BJT Page 110] [\x 110/]

6. [PTS Page 049] [\q 49/] udakaṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ udake nikkhittaṃ hoti

udakaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti

dukkaṭassa nimujjati vā ummujjati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa.

Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṃ uppalaṃ vā

padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā bhisaṃ vā macchaṃ vā kacchapaṃ vā pañcamāsakaṃ vā

atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti,

āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.

7. Nāvā nāma yāya tarati. Nāvaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ nāvāya nikkhittaṃ hoti. Nāvaṭṭhaṃ

bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa.

Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti

pārājikassa. Nāvaṃ 'avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti

dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti āpatti thullaccayassa. Bandhanaṃ

moceti, āpatti dukkaṭassa. Bandhanaṃ mocetvā āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti,

āpatti thullaccayassa. Uddhaṃ vā adho vā tiriyaṃ vā antamaso kesaggamattampi saṅkāmeti,

āpatti pārājikassa.

8. Yānaṃ nāma mayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikā. Yānaṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ yāne

nikkhittaṃ hoti. Yānaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati

gacchati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa.

hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Yānaṃ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati

gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa.

hānā cāveti, āpatti pārājikassa.

9. Bhāro nāma sīsabhāro bandhabhāro kaṭībhāro olambako. Sīse bhāraṃ theyyacitto

āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Khandhaṃ oropeti, āpatti

pārājikassa. Khandhe bhāraṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti

thullaccayassa. Kaṭiṃ oropeti, āpatti pārājikassa. Kaṭiyā bhāraṃ theyyacitto āmasati, āpatti

dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Hatthena gaṇhāti, āpatti pārājikassa. Hatthe

bhāraṃ theyyacitto bhumiyaṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Theyyacitto bhumito gaṇhāti,

āpatti pārājikassa.

[BJT Page 112] [\x 112/]

10. Ārāmo nāma pupphārāmo phalārāmo. Ārāmaṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ ārāme catūhi ṭhānehi

nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭhaṃ phalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Ārāmaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ

[PTS Page 050 [\q 50/] ']avaharissāmī'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā,

āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā

cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṃ mūlaṃ vā tacaṃ vā pattaṃ vā pupphaṃ vā phalaṃ vā

pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti

dukkaṭassa phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Ārāmaṃ

abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko

'na mayhaṃ bhavissatī'ti dhūraṃ nikkhipati, āpatti pārajikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ

parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.

11. Vihāraṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ vihāre catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭhaṃ

thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Vihāraṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmi'ti theyyacitto

dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti,

āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Vihāraṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa

sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko 'na mayhaṃ bhavissatī'ti dhuraṃ

nikkhipati, āpatti pārājikassa dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa.

Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa.

12. Khettaṃ nāma yattha pubbannaṃ vā aparannaṃ vā jāyati. Khettaṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ

khette catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ.

Khettaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī' ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti

dukkaṭassa āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti,

āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṃ pubbannaṃ vā aparannaṃ vā pañcamāsakaṃ vā

atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti

āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa khettaṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko 'na mayhaṃ bhavissatī'ti dhuraṃ

nikkhipati, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa.

Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Khīlaṃ vā rajjuṃ vā vatiṃ vā mariyādaṃ

vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Ekaṃ payogaṃ anāgate, āpatti thullaccayassa. Tasmiṃ

payoge āgate, āpatti pārājikassa.

[BJT Page 114] [\x 114/]

13. Vatthu nāma ārāmavatthu vihāravatthu. Vatthuṭṭhaṃ nāma bhaṇḍaṃ vatthusmiṃ catūhi

ṭhānehi nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Vatthuṭṭhaṃ

bhaṇḍaṃ 'avaharissāmi'ti theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa

āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti

pārājikassa. Vatthuṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti

thullaccayassa. Sāmiko 'na mayhaṃ bhavissatī'ti dhūraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa

dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti,

āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto parajjati, āpatti thullaccayassa. Khīlaṃ vā rajjuṃ vā

vatiṃ vā pākāraṃ vā saṅkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Ekaṃ payogaṃ anāgate, āpatti

thullaccayassa. Tasmiṃ payoge āgate, āpatti pārājikassa.

14. Gāmaṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ gāme catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti: bhummaṭṭhaṃ

thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Gāmaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmi'ti theyyacitto

dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti,

āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.

15. [PTS Page 051] [\q 51/] araññaṃ nāma yaṃ manussānaṃ pariggahitaṃ hoti, taṃ

araññaṃ. Araññaṭṭhaṃ nāma: bhaṇḍaṃ araññe catūhi ṭhānehi nikkhittaṃ hoti:

bhummaṭṭhaṃ thalaṭṭhaṃ ākāsaṭṭhaṃ vehāsaṭṭhaṃ. Araññaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ 'avaharissāmī'ti

theyyacitto dutiyaṃ vā pariyesati gacchati vā, āpatti dukkaṭassa. Āmasati, āpatti dukkaṭassa.

Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Tattha jātakaṃ kaṭṭhaṃ vā

lataṃ vā tiṇaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto

āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti

pārājikassa.

16. Udakaṃ nāma bhājanagataṃ vā hoti pokkharaṇiyā vā taḷāke vā. Theyyacitto āmasati.

Āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. Attano

bhājanaṃ pavesetvā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ

theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Attano

bhājanagataṃ karoti, āpatti pārājikassa. Mariyādaṃ jindati, āpatti dukkaṭassa. Mariyādaṃ

jinditvā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti, āpatti

pārājikassa. Atirekamāsakaṃ vā ūnapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti, āpatti

thullaccayassa. Māsakaṃ vā ūnamāsakaṃ vā agghanakaṃ udakaṃ nikkhāmeti, āpatti

dukkaṭassa.

[BJT Page 116] [\x 116/]

17. Dantaponaṃ nāma chinnaṃ vā acchinnaṃ vā pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā

agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā

cāveti, āpatti pārājikassa.

18. Vanaspati-1. Nāma manussānaṃ pariggahito hoti rukkho paribhogo. Theyyacitto chindati,

pahāre pahāre āpatti dukkaṭassa. Ekaṃ pahāraṃ anāgate āpatti thullaccayassa. Tasmiṃ

pahāre āgate āpatti pārājikassa.

19. Haraṇakaṃ nāma aññassa haraṇakaṃ bhaṇḍaṃ. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa.

Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti. Āpatti pārājikassa. 'Sahabhaṇḍahārakaṃ

nessāmi'ti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti,

āpatti pārājikassa. 'Patitaṃ bhaṇḍaṃ gahessāmi'ti pātāpeti, āpatti dukkaṭassa. Patitaṃ

bhaṇḍaṃ pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti

dukkaṭassa phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti. Āpatti pārājikassa.

20. Upanidhi nāma upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ. 'Dehi me bhaṇḍa'nti vuccamāno 'nāhaṃ

gaṇhāmī'ti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa.

[PTS Page 052] [\q 52/] sāmiko 'na mayhaṃ dassatī'ti dhuraṃ nikkhipati, āpatti

pārājikassa. Dhammaṃ caranto sāmikaṃ parājeti, āpatti pārājikassa. Dhammaṃ caranto

parajjati, āpatti thullaccayassa.

21. Suṅkaghātaṃ nāma raññā ṭhapitaṃ hoti pabbatakhaṇḍe vā nadītitthe vā gāmadvāre vā

'atra paviṭṭhassa suṅkaṃ gaṇhantu'ti. Tatra pavisitvā rājagghaṃ bhaṇḍaṃ pañcamāsakaṃ vā

atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭasa, phandāpeti,

āpatti thullaccayassa. Paṭhamaṃ pādaṃ suṅkaghātaṃ atikkāmeti, āpatti thullaccayassa.

Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti. Āpatti pārājikassa. Anto suṅkaghāte ṭhino bahi suṅkaghātaṃ

pāteti, āpatti pārājikassa. Suṅkaṃ pariharati, āpatti dukkaṭassa.

22. Pāṇo nāma manussapāṇo vuccati. Theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti,

āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. 'Padasā nessāmi'ti paṭhamaṃ pādaṃ

saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.

23. Apadaṃ nāma ahimacchā. Pañcamāsakaṃ vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ

theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti

pārājikassa.

1. Vanappati, machasaṃ

[BJT Page 118] [\x 118/]

24. Dvipadaṃ nāma manussā pakkhajātā theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti,

āpatti thullaccayassa, ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. 'Padasā nessāmī'ti paṭhamaṃ pādaṃ

saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.

25. Catuppadaṃ nāma hatthi assā oṭṭhā goṇā gadrabhā pasukā. Theyyacitto āmasati, āpatti

dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. 'Padasā

nessāmi'ti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti,

āpatti thullaccayassa. Tatiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Catutthaṃ pādaṃ

saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.

26. Bahuppadaṃ nāma vicchikā - satapadi - uccāliṅgapāṇakā. Pañcamāsakaṃ vā

atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti,

āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa. 'Padasā nessāmī'ti saṅkāmeti, pade

pade āpatti thullaccayassa. Pacchimaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa.

27. Ocarako nāma bhaṇḍaṃ ocaritvā ācikkhati "itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharāti" āpatti

dukkaṭassa. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.

28. [PTS Page 053] [\q 53/] onirakkho nāma āhaṭaṃ bhaṇḍaṃ gopento pañcamāsakaṃ

vā atirekapañcamāsakaṃ vā agghanakaṃ vā theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa.

Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.

29. Saṃvidāvahāro nāma sambāhulā saṃvidahitvā eko bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti sabbesaṃ

pārājikassa.

30. Saṅketakammaṃ nāma saṅketaṃ karoti purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā rattiṃ vā divā vā

'tena saṅketena taṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti āpatti dukkaṭassa. Tena saṅkatena taṃ bhaṇḍaṃ

avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa. Taṃ saṅketaṃ pure vā pacchā vā taṃ bhaṇḍaṃ

avaharati, mūlaṭṭhaṭassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa.

31. Nimittakammaṃ nāma nimittaṃ karoti 'akkhiṃ vā nikhanissāmi bhamukaṃ vā

ukkhipissāmi sīsaṃ vā ukkhipissāmi, tena nimittena taṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti

dukkaṭassa. Tena nimittena taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa. Taṃ

nimittaṃ pure vā pacchā vā taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti, avahārakassa

āpatti pārājikassa.

[BJT Page 120] [\x 120/]

32. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ

maññamāno taṃ avaharati, āpatti uhinnaṃ pārājikassa.

33. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ

maññamāno aññaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Avahārakassa āpatti pārājikassa.

34. Bhikkhu bhikkhuṃ 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṃ

maññamano taṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.

35. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So

aññaṃ maññamāno aññaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti avahārakassa āpatti pārājikassa.

36. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti, 'itthannāmassa pāvada: itthannāmo itthannāmassa pāvadatu:

itthannāmo itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharatu' ti, āpatti dukkaṭassa. So itarassa āroceti, āpatti

dukkaṭassa. Avahārako patigaṇhāti, laṭṭhassa āpatti thullaccayassa. So taṃ bhaṇḍaṃ

avaharati, āpatti sabbesaṃ pārājikassa.

37. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti, "itthannāmassa pāvada: itthannāmo itthannāmassa pāvadatu,

itannāmo itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharatu" ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṃ ānāpeti, āpatti

dukkaṭassa. Avahārako patigaṇhāti āpatti, dukkaṭassa. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati,

mūlaṭṭhassa anāpatti. Āṇāpakassa ca avahārakassa ca āpatti pārājikassa.

38. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti [PTS Page 054 [\q 54/] ']itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ

avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So gantvā puna paccāgacchati 'nāhaṃ sakkomi taṃ bhaṇḍaṃ

avaharitu'nti. So puna āṇāpeti 'yadā sakkosi tadā taṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa

so taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.

39. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So

āṇāpetvā vippaṭisārī na sāveti.'Mā avaharī'ti. So taṃ bhaṇḍaṃ avaharati, āpatti ubhinnaṃ

pārājikassa.

40. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So

āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti 'mā avaharī'ti. So 'āṇatto ahaṃ tayā'ti taṃ bhaṇḍaṃ avaharati,

mūlaṭṭhassa anāpatti, avahārakassa āpatti pārājikassa.

[BJT Page 122] [\x 122/]

41. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti 'itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā'ti, āpatti dukkaṭassa. So

āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti 'mā avaharī'ti. So 'suṭṭhu'ti oramati, ubhinnaṃ anāpatti.

42. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassa parapariggahitañca hoti,

parapariggahitasaññi ca, garuko ca hoti parikkhāro pañcamāsako vā atirekapañcamāsako vā,

theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti. Āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti

thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.

43. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti thullaccayassa: parapariggahitañca hoti,

parapariggahitasaññi ca, lahuko ca hoti parikkhāro atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā,

theyya cittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti

dukkaṭassa ṭhānā cāveti, āpatti thullaccayassa.

44. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa: parapariggahitañca hoti,

parapariggahitasaññī ca, lahuko ca hoti parikkharo māsako vā ūnamāsako vā, theyyacittañca

paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti dukkaṭassa. hānā cāveti,

āpatti dukkaṭassa.

45. Chahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti pārājikassa: na ca sakasaññi, na ca vissāsagāhī,

na ca tāvakālikaṃ, garuko ca hoti parikkhāro pañcamāsako vā atirekapañcamāsako [PTS

Page 055] [\q 55/] vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa.

Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. hānā cāveti, āpatti pārājikassa.

46. Chahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti thullaccayassa: na ca sakasaññi, na ca

vissāsagāhī, na ca tāvakālikaṃ, lahuko ca hoti parikkhāro atirekamāsako vā ūnapañcamāsako

vā, theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa phandāpeti, āpatti

dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti thullaccayassa.

47. Chahi ākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa: - na ca sakasaññi, na ca

vissāsagāhī, na ca tāvakālikaṃ, lahuko ca hoti parikkhāro māsako vā ūnamāsako vā,

theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa, phandāpeti, āpatti

dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.

[BJT Page 124] [\x 124/]

48. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa na ca parapariggahitaṃ hoti,

parapariggahitasaññi vā garuko ca hoti parikkhāro pañcamāsako vā atireka pañcamāsako vā,

theyyacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti

dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.

49. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa na ca parapariggahitaṃ hoti,

parapariggahitasaññi ca, lahuko ca hoti parikkhāro atirekamāsako vā ūnapañcamāsako vā,

theyya cittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti

dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.

50. Pañcahākārehi adinnaṃ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa na ca parapariggahitaṃ hoti,

parapariggahitasaññi ca, lahuko ca hoti parikkhāro māsako vā ūnamāsako vā,

theyayacittañca paccupaṭṭhitaṃ hoti, āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti

dukkaṭassa. hānā cāveti, āpatti dukkaṭassa.

51. Anāpatti sakasaññissa-1. Vissāsagāhe, tāvakālike, petapariggahe, tiricchānagatapariggahe,

paṃsukūlasaññissa, ummattakassa, khittacittassa, vedanaṭṭassa, -2. Ādikammikassāti.

-Adinnādānamhi paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito-

1. Sasaññissa. Sī. Mu. 2. Vedanāṭṭassa. Machasaṃ.

[BJT Page 126] [\x 126/]

Vinītavatthu

Uddānagāthā

Rajakehi pañca akkhātā caturo attharaṇehi ca,

Andhakārena ce pañca pañcahāraṇakena cha.

Niruttiyā pañca akkhātā vātehi apare duve,

Asambhinne kusāpāto chantaggena-1. Sahā dasa.

Vighāsehi pañca akkhātā pañca ceva amūlakā

Dubbhikkhe kuramaṃsañca puvasakkhalimodakā.

Saparikkhārathavikaṃ-2. Bhisivaṃsā na nikkhame,

Khādanīyañca vissāsaṃ sasaññāya pare duve.

Satta nāvaharāmāti sattaceva avāharuṃ,

Saṅghassa avaharuṃ satta pupphehi apare duve.

Tayo ca vuttavādino maṇi tīṇi atikkame,

Sukarā ca migā macchā yānaṃ cāpi pavaṭṭhayī.

Duve pesī duve dāru paṃsukūlaṃ duve dakā,

[PTS Page 056] [\q 56/] anupubbavidhānena tadañño na paripūrayi.

Sāvatthiyā caturo muṭṭhi dve vighāsā duve tiṇā,

Saṅghassa bhājayuṃ satta satta ceva asāmikā.

Dārudakaṃ-3. Mattikā dve tiṇāni saṅghassa satta avabhāsiseyyuṃ-4.

Sassāmikaṃ na cāpi nīhareyya hareyya sassāmikaṃ tāvakālikaṃ.

Campā rājagahe ceva vesāliyā ca ajjuko,

Bārāṇasī ca kosambī sāgalā daḷhikena cāti.

1. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhu rajakattharaṇaṃ gantvā rajakabhaṇḍikaṃ

avahariṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi: bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Kacci nu kho mayaṃ

pārājikaṃ āpattiṃ āpannā'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe-āpattiṃ tumbhe bhikkhave

āpannā pārājikanti. (1)

2. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ

passitvā theyyacittaṃ uppādesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi: kacci nu kho ahaṃ pārājikaṃ āpattiṃ

āpanno'ti. Bhagavato etamattaṃ ārocesi: anāpatti bhikkhu cittuppāde'ti. (2)

1. Jantāgharena. Syā. 2. Thavikā. Machasaṃ. 3. Dārudakā. Syā. 4. Avahāsiseyayaṃ, sīmu. 5.

Assāmikā. Machasaṃ.

[BJT Page 128] [\x 128/]

3. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ

passitvā theyyacitto āmasi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa. Āpatti

dukkaṭassāti. (3)

4. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ

passitvā theyyacitto phandāpesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi, -pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa.

Āpatti thullaccayassāti. (4)

5. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rajakattharaṇaṃ gantvā mahagghaṃ dussaṃ

passitvā theyyacitto ṭhānā cāvesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi: -pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājikanti. (5)

6. Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu mahagghaṃ uttarattharaṇaṃ

passitvā theyyacittaṃ uppādesi. -Pe-theyyacitto āmasi. -Pe- theyyacitto phandāpesi.

-Pe-theyyacitto ṭhānā cāvesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi: -pe-āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājikanti. (6 - 9)

7. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā bhaṇḍaṃ passitvā nimittaṃ akāsi 'rattiṃ

avaharissāmī'ti. So taṃ maññamāno taṃ avahari. -Pe- taṃ maññamāno aññaṃ avahari, -pe-

aññaṃ maññamāno taṃ avahari. -Pe- aññaṃ maññamāno aññaṃ avahari. Tassa kukkuccaṃ

ahosi: -pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (10 - 13)

8. [PTS Page 057] [\q 57/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā bhaṇḍaṃ

passitvā nimittaṃ akāsi 'rattiṃ avaharissāmī'ti. So taṃ maññamāno attano bhaṇḍaṃ avahari.

Tassa kukkuccaṃ ahosi: -pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa. Āpatti dukkaṭassāti (14)

9. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññassa bhaṇḍaṃ haranto sīse bhāraṃ

theyyacitto āmasi. -Pe- theyyacitto phandāpesi. -Pe- theyyacitto khandhaṃ oropesi.

-Pe-khandhe' bhāraṃ theyyacitto āmasi. -Pe- theyyacitto phandāpesi. -Pe-theyyacitto kaṭiṃ

oropesi. -Pe- kaṭiyā bhāraṃ theyyacitto āmasi. -Pe- theyyacitto phandāpesi. -Pe-theyyacitto

hatthena aggahesi. -Pe- hatthe bhāraṃ theyyacitto bhumiyaṃ nikkhiti. -Pe-theyyacitto

bhumito aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi: -pe-āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti (15

- 25)

10. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ajjhokāse cīvaraṃ pattharitvā vihāraṃ pāvisi.

Aññataro bhikkhu 'māyi daṃ cīvaraṃ nassi'ti paṭisāmesi. So nikkhamitvā taṃ bhikkhuṃ

pucchi: āvuso mayhaṃ cīvaraṃ kena avahaṭanti. So evamāha' mayā avahaṭanti. So taṃ ādiyi.

'Assamaṇosi tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Kiñcitto tvaṃ

bhikkhu?Ti. 'Niruttipatho ahaṃ bhagavā'ti. Anāpatti bhikkhu niruttipathe'ti. (26)

[BJT Page 130] [\x 130/]

11. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pīṭhe cīvaraṃ nikkhipitvā -pe- pīṭhe

nisīdanaṃ nikkhipitvā -pe- heṭṭhāpīṭhe pattaṃ nikkhipitvā vihāraṃ pāvisi. Aññataro

bhikkhu 'māyaṃ patto nassī'ti. Paṭisāmesi. So nikkhamitvā taṃ bhikkhuṃ pucchi: 'āvuso

mayhaṃ patto kena avahaṭo'ti. So evamāha: 'mayā avahaṭo'ti. So taṃ ādisi 'assamaṇo'si

tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-"anāpatti bhikkhu niruttipathe" ti. (27-29)

12. Tena kho pana samayena aññatarā bhikkhunī vatiyā cīvaraṃ pattharitvā vihāraṃ pāvisi.

Aññatarā bhikkhunī 'māyidaṃ cīvaraṃ tassī'ti pāṭisāmesi. Sā nikkhamitvā taṃ bhikkhuniṃ

pucchi: 'ayye mayhaṃ cīvaraṃ kena avahaṭa'nti. Sā evamāha: 'mayā avahaṭa'nti. Sā taṃ ādisi

'assamaṇī'si tva'nti. Tassā kukkuccaṃ ahosi. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ

etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhu bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anāpatti bhikkhave niruttipathe" ti. (30)

13. [PTS Page 058] [\q 58/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu

vātamaṇḍalikāya ukkhittaṃ sāṭakaṃ passitvā 'sāmikānaṃ dassāmi'ti aggahesi. Sāmikā taṃ

bhikkhuṃ codesuṃ: 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-kiñcitto tvaṃ bhikkhu'ti.

'Atheyyacitto ahaṃ bhagavā'ti. "Anāpatti bhikkhu atheyyacittassā"ti. (31)

14. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vātamaṇḍalikāya ukkhittaṃ veṭhanaṃ 'pure

sāmikā passantī'ti theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ: 'assamaṇo'si tva'nti.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (32)

15. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu susānaṃ gantvā abhinne sarīre paṃsukūlaṃ

aggahesi. Tasmiṃ ca sarīre peto adhivattho hoti. Atha kho so peto taṃ bhikkhuṃ etadavoca:

"mā bhante mayhaṃ sāṭakaṃ aggahesī"ti. So bhikkhu anādiyanto agamāsi. Atha kho taṃ

sarīraṃ uṭṭhahitvā tassa bhikkhuno piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho so bhikkhu

vihāraṃ pavisitvā dvāraṃ thakesi. Atha kho taṃ sarīraṃ tattheva paripati-1. Tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu pārājikassa. Na ca bhikkhave abhinne sarīre paṃsukūlaṃ

gahetabbaṃ. Yo gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā"ti. (33)

16. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa cīvare bhājiyamāne theyyacitto

kusaṃ saṅkāmetvā cīvaraṃ aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti. (34)

1. Paripaṭi, katthaci.

[BJT Page 132] [\x 132/]

17. Tena kho pana samayena āyasmā ānando jantāghare aññatarassa bhikkhuno

antaravāsakaṃ attano maññamāno nivāsesi. Atha kho so bhikkhu āyasmantaṃ ānandaṃ

etadavoca: "kissa me tvaṃ āvuso ānanda, antaravāsakaṃ nivāsesī"ti. "Sakasaññī ahaṃ

āvuso"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ-pe- "anāpatti bhikkhave sakasaññissā"ti. (35)

18. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu gijjhakūṭā pabbatā orohantā sīhavighāsaṃ

passitvā pavāpetvā paribhuñjiṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkave

sīhavighāse" ti. (36)

19. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu gijjhakuṭā pabbatā orohantā

vyagghavighāsaṃ passitvā -pe- dīpivighāsaṃ passitvā -pe- taracchavighāsaṃ passitvā -pe-

kokavighāsaṃ passitvā pacāpetvā paribhuñjiṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhave tiracchānagatapariggahe" ti. (37 - 40)

20. [PTS Page 059] [\q 59/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa odane

bhājiyamāne "aparassa bhāgaṃ dehī"ti amūlakaṃ aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-

"anāpatti bhikkhu pārājikassa. Āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā"ti. (41)

21. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa khādaniye bhājiyamāne

-pe-saṅghassa pūve bhājiyamāne -pe- saṅghassa ucchumhi bhājiyamāne -pe- saṅghassa

timbarūsake bhājiyamāne "aparassa bhāgaṃ dehi"ti amūlakaṃ aggahesi. Tassa kukkaccaṃ

ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā"ti. (42-45)

22. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe odanīyagharaṃ pavisitvā

pattapūraṃ odanaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi-pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti. (46)

23. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe sūnāgharaṃ pavisitvā pattapūraṃ

maṃsaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājika"nti. (47)

24. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dubbhikkhe pūvagharaṃ pavisitvā

pattapūraṃ pūvaṃ theyyacitto avahari -pe- pattapūrā sakkhaliyo theyyacitto avahari

-pe-pattapūre modake theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti. (48-50)

[BJT Page 134] [\x 134/]

25. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā parikkhāraṃ passitvā nimittaṃ ākāsi:

"rattiṃ avaharissāmī"ti. So taṃ maññamāno taṃ avahari -pe- taṃ maññamāno aññaṃ avahari

-pe-aññaṃ maññamāno taṃ avahari -pe- aññaṃ maññamāno aññaṃ avahari -pe- tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (51-54)

26. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu divā parikkhāraṃ passitvā nimittaṃ akāsi.

"Rattiṃ avaharissāmī"ti. So taṃ maññāmāno attano parikkhāraṃ avahari. Tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (55)

27. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pīṭhe thavikaṃ passitvā ito gaṇhanto

pārājiko bhavissāmiti saha pīṭhakena saṅkāmetvā aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi

-pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (56)

28. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa bhisiṃ theyyacitto avahari. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (57)

29. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu cīvaravaṃse [PTS Page 060] [\q 60/]

cīvaraṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājika"nti. (58)

30. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vihāre cīvaraṃ avaharitvā ito nikkhamanto

pārājiko bhavissāmīti vihārā na nikkhami. Bhikkhū bhagavato etamattaṃ ārocesuṃ

-pe-"nikkhameyya vā so bhikkhave moghapuriso na vā nikkhameyya āpatti pārājikassā"ti.

(59)

31. Tena kho pana samayena dve bhikkhu sahāyakā honti, eko bhikkhu gāmaṃ piṇḍāya

pāvisi. Dutiyo bhikkhu saṅghassa khādanīye bhājiyamāne sahāyakassa bhāgaṃ gahetvā tassa

vissasanto paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi: 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe-"kiñcitto tvaṃ bhikkhū?"Ti. "Vissāsagāhī ahaṃ bhagavā"ti.

"Anāpatti bhikkhu vissāsagāhe"ti. (60)

32. Tena kho samayena sambahulā bhikkhu cīvarakammaṃ karonti. Saṅghassa khādanīye

bhājiyamāne sabbesaṃ paṭiviṃsā āharitvā upanikkhittā honti. Aññataro bhikkhu aññatarassa

bhikkhuno paṭiviṃsaṃ attano maññamāno paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi: 'assamaṇo'si

tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "kiñcitto tvaṃ bhikkhū'ti

sakasaññi ahaṃ bhagavā"ti. "Anāpatti bhikkhu sakasaññissā"ti. (61)

[BJT Page 136] [\x 136/]

33. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu cīvarakammaṃ karonti. Saṅghassa

khādanīye bhājiyamāne aññatarassa bhikkhuno pattena aññatarassa bhikkhuno paṭiviṃso

āharitvā upanikkhitto hoti. Pattasāmiko bhikkhu attano maññamāno paribhuñji. So jānitvā

taṃ codesi: 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe-

"kiñcitto tvaṃ bhikkhu?"Ti "sakasaññi ahaṃ bhagavā"ti. "Anāpatti bhikkhu sakasaññissā"ti.

(62)

34. Tena kho pana samayena ambacorakā ambaṃ pātetvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu.

Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu.

Bhikkhu paṃsukūlasaññino paṭiggāhāpetvā paribhuññiṃsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṃ:

"assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe-

"kiñcittā tumhe bhikkhave?"Ti "paṃsukūlasaññino mayaṃ bhagavā"ti. "Anāpatti bhikkhave

paṃsukūlasaññissā"ti. (63)

35. Tena kho pana samayena jambucorakā -pe- labujacorakā -pe- panasacorakā -pe-

tālapakkacorakā -pe-ucchucorakā -pe- timbarūsakacorakā timbarūsake [PTS Page 061] [\q

61/] ocinitvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu. Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā

sāmiko passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu. Bhikkhū paṃsukūlasaññino paṭiggāhāpetvā

paribhuñjiṃsu. Sāmikā te bhikkhu codesu: "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi.

-Pe-"anāpatti bhikkhave paṃsukūlasaññāssā"ti. (64-69)

36. Tena kho pana samayena ambacorakā ambaṃ pātetvā bhaṇḍikaṃ ādāya agamaṃsu.

Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṃ pātetvā palāyiṃsu.

Bhikkhu "pure sāmikā passanti"ti theyyacittā paribhuñjiṃsu. Sāmikā te bhikkhū codesuṃ

"assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā

pārājika"nti. (70)

37. Tena kho pana samayena jambucorakā -pe- labujacorakā -pe- panasacorakā -pe-

tālapakkacorakā -pe-ucchucorakā -pe- timbarūsakacorakā timbarūsake ocinitvā bhaṇḍikaṃ

ādāya agamaṃsu. Sāmikā te corake anubandhiṃsu. Corakā sāmike passitvā bhaṇḍikaṃ

pātetvā palāyiṃsu. Bhikkhu "pure sāmikā passantī" theyyacittā paribhuñjiṃsu. Sāmikā te

bhikkhu codesuṃ "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tumhe

bhikkhave āpannā pārājika"nti. (71-76)

38. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa ambaṃ theyyacitto avahari -pe-

saṅghassa jambuṃ -pe - saṅghassa labujaṃ -pe- saṅghassa panasaṃ -pe- saṅghassa tālapakkaṃ

-pesaṅghassa ucchuṃ -pe- saṅghassa timbarūsakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (77-83)

[BJT Page 138] [\x 138/]

39. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pupphārāmaṃ gantvā ocitaṃ pupphaṃ

pañcamāsagghanakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti. (84)

40. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pupphārāmaṃ gantvā pupphāni ocinitvā

pañcamāsagghanakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti (85)

41. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṃ gacchanto aññataraṃ bhikkhuṃ

etadavoca: "āvuso tuyhaṃ upaṭṭhākakulaṃ vutto vajjemī"ti. So gantvā ekaṃ sāṭakaṃ

āharāpetvā attanā paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi: 'assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ

ahosi. -Pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa. "Na ca bhikkhave 'vutto vajjemi'ti vattabbo. Yo

vadeyya āpatti dukkaṭassā"ti. (86)

42. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṃ gacchati. Aññataro bhikkhū taṃ

bhikkhuṃ etadavoca: "āvuso mayhaṃ upaṭṭhākakulaṃ vutto vajjehī"ti. So gantvā

yugasāṭakaṃ āharāpetvā ekaṃ attanā paribhuñji. Ekaṃ tassa bhikkhuno adāsi. So jānitvā taṃ

codesi: "assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-anāpatti bhikkhu pārājikassa. "Na

ca bhikkhave 'vutto vajjehī'ti vattabbo. Yo vadeyya āpatti dukkaṭassā"ti. (87)

43. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gāmakaṃ [PTS Page 062] [\q 62/]

gacchanto aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āvuso tuyhaṃ upaṭṭhākakulaṃ vutto vajjemī"ti.

So'pi evamāha: "vutto vajjehī"ti. So gantvā āḷhakaṃ sappiṃ, tulaṃ guḷaṃ, doṇaṃ, taṇḍulaṃ,

āharāpetvā attanā paribhuñji. So jānitvā taṃ codesi; "assamaṇo'si tvā'nti. Tassa kukkuccaṃ

ahosi. -Pe-anāpatti bhikkhu pārājikassa. "Na ca bhikkhave 'vutto vajjemī'ti vattabbo. 'Na ca

vutto vajjehī'ti vattabbo. Yo vadeyya āpatti dukkaṭassā"ti. (88)

44. Tena kho pana samayena aññataro puriso mahagghaṃ maṇiṃ ādāya aññatarena

bhikkhunā saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno hoti. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṃ

passitvā tassa bhikkhuno ajānantassa thavikāya maṇiṃ pakkhipitvā suṅkaṭṭhānaṃ

atikkamitvā aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "kiñcitto tvaṃ bhikkhū?" Ti. "Nāhaṃ

bhagavā jānāmī"ti. Anāpatti bhikkhu ajānantassāti. (89)

[BJT Page 140] [\x 140/]

45. Tena kho pana samayena aññataro puriso mahagghaṃ maṇiṃ ādāya aññatarena

bhikkhunā saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno hoti. Atha kho so puriso suṅkaṭṭhānaṃ

passitvā gilānālayaṃ karitvā attano bhaṇḍikaṃ tassa bhikkhuno adāsi. Atha kho so puriso

suṅkaṭṭhānaṃ atikkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āhara me bhante bhaṇḍikaṃ. Nāhaṃ

akallako"ti. Kissa pana tvaṃ āvuso evarūpaṃ akāsīti. Atha kho so puriso tassa bhikkhuno

etamatthaṃ ārocesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu ajānantassā"ti. (90)

46. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu satthena saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno

hoti. Aññataro puriso taṃ bhikkhuṃ āmisena upalāpetvā suṅkaṭṭhānaṃ passitvā mahagghaṃ

maṇiṃ tassa bhikkhuno adāsi. Imaṃ bhante maṇiṃ suṅkaṭṭhānaṃ atikkāmehīti. Atha kho so

bhikkhu taṃ maṇiṃ suṅkaṭṭhānaṃ atikkāmesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ

bhikkhu āpanno pārājika"nti. (91)

47. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse baddhaṃ-1. Sūkaraṃ kāruññena muñci.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"kiñcitto tvaṃ bhikkhū?"Ti. "Kāruññādhippāyo ahaṃ bhagavā"ti.

"Anāpatti bhikkhu kāruññādhippāyassā"ti. (92)

48. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse baddhaṃ sūkaraṃ "pure sāmikā

passantī" ti theyyacitto muñci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājika"nti. (93)

49. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu pāse baddhaṃ migaṃ kāruññena muñci -pe-

pāse baddhaṃ migaṃ 'pure sāmikā passāntī"ti theyyacitto muñci -pe- [PTS Page 063] [\q

63/] kumine baddhe macche kāruññena muñci. -Pe- kumine baddhe macche 'pure

sāmikā passantī'ti. Theyyacitto muñci, tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhū

āpanno pārājika"nti. (94-97)

50. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu yāne bhaṇḍaṃ passitvā "ito gaṇhanto

pārājiko bhavissāmī"ti atikkamitvā pavaṭṭetvā aggahesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ

tvaṃ bhikkhū āpanno pārājika"nti. (98)

51. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kulalena ukkhittaṃ maṃsapesiṃ "sāmikānaṃ

dassāmī" ti aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhū codesuṃ; "assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu atheyyacittassā"ti. (99)

52. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kulalena ukkhittaṃ maṃsapesiṃ "pure sāmikā

passantī"ti theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ: "assamaṇo'si tva'nti. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (100)

1. Khandhaṃ - machasaṃ

[BJT Page 142] [\x 142/]

53. Tena kho pana samayena manussā uempaṃṃ bandhitvā aciravatiyā nadiyā osādenti. -1.

"Bandhane chinne kaṭṭhāni vippakiṇṇāni agamaṃsu. Bhikkhū paṃsukūlasaññino uttāresuṃ.

Sāmikā te bhikkhu codesuṃ "assamaṇattha tumhe'ti" tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- anāpatti

bhikkhave paṃsukūlasaññissā'ti. (101)

54. Tena kho pana samayena manussāuempaṃtvā aciravatiyā nadiyā osādenti. Bandhane

chinne kaṭṭhāni vippakiṇṇāni agamaṃsu. Bhikkhu "pure sāmikā passantī"ti theyyacittā

uttāresuṃ. Sāmikā te bhikkhu codesuṃ: "assamaṇattha tumhe'-2. Ti" tesaṃ kukkuccaṃ ahosi

-pe-"āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā pārājika"nti. (102)

55. Tena kho pana samayena aññataro gopālako rukkhe sāṭakaṃ ālaggetvā uccāraṃ agamāsi.

Aññataro bhikkhu paṃsukūlasaññi aggahesi. Atha kho so gopālako taṃ bhikkhuṃ codesi:

"assamaṇo'si tva,nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu paṃsukūlasaññissā"ti.

(103)

56. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno nadiṃ tarantassa rajakānaṃ hatthato

muttaṃ sāṭakaṃ pāde laggaṃ hoti. So bhikkhu sāmikānaṃ dassāmiti aggahesi. Sāmikā taṃ

bhikkhuṃ codesuṃ: "assamaṇo'si tva'nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu

atheyyacittassā"ti. (104)

57. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno nadiṃ tarantassa rajakānaṃ hatthato

muttaṃ sāṭakaṃ pāde laggaṃ [PTS Page 064] [\q 64/] hoti. So bhikkhu "pure sāmikā

passantī" ti theyyacitto aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhuṃ codesuṃ: "assamaṇo'si tva'nti. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (105)

58. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sappikumhiṃ passitvā thokaṃ thokaṃ-3.

Paribhuñji. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti.

(106)

59. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū saṃvidahitvā agamaṃsu. "Bhaṇḍaṃ

avaharissamā"ti. Eko bhaṇḍaṃ avahari. Te evamāhaṃsu: "na mayaṃ pārājikā. Yo avahaṭo so

pārājiko"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe-"āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā

pārājika"nti. (107)

60. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu saṃvidahitvā bhaṇḍaṃ avaharitvā

bhājesuṃ. Tehi bhājiyamāne ekamekassa paṭiviṃso na pañcamāsako pūri. Te evamāhaṃsu.

"Na mayaṃ pārājikā"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe- "āpattiṃ tumhe bhikkhave

āpannā pārājika"nti. (108)

1. Osārenti, machasaṃ syā. 2. Assamaṇattha, machasaṃ syā. 3. Thokathokaṃ - machasaṃ

[BJT Page 144] [\x 144/]

61. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ dubbhikkhe āpaṇikassa

taṇḍulamuṭṭhiṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhū

āpanno pārājika"nti. (109)

62. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāvatthiyaṃ dubbhikkhe āpaṇikassa

muggamuṭṭhiṃ -pe- māsamuṭṭhiṃ -pe-tilamuṭṭhiṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe-āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (110-112)

63. Tena kho pana samayena sāvatthiyā andhavane corakā gāviṃ hantvā maṃsaṃ khāditvā

sesakaṃ paṭisāmetvā agamaṃsu. Bhikkhu paṃsukūlasaññino paṭiggāhāpetvā paribhuñjiṃsu.

Corakā te bhikkhū codesuṃ: "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhave paṃsukūlasaññissā"ti. (113)

64. Tena kho pana samayena sāvatthiyā andhavane corakā sūkaraṃ hantvā maṃsaṃ khāditvā

sesakaṃ paṭisāmetvā agamaṃsu. Bhikkhu paṃsukūlasaññino paṭiggāhāpetvā paribhuñjiṃsu.

Corakā te bhikkhū codesuṃ: "assamaṇattha tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhave paṃsukūlasaññissā"ti. (114)

65. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiṇakkhettaṃ gantvā lūnaṃ-2. Tiṇaṃ

pañcamāsagghanakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ

bhikkhu āpanno pārājika"nti. (115)

66. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiṇakkhettaṃ gantvā tiṇaṃ lāyitvā-3

pañcamāsagghanakaṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ

bhikkhu āpanno pārājika"nti. (116)

67. [PTS Page 065] [\q 65/] tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saṅghassa

ambaṃ bhājāpetvā paribhuñjiṃsu. Āvāsikā bhikkhu te bhikkhū codesuṃ: "assamaṇattha

tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe- "kiñcittā tumhe

bhikkhave?Ti "paribhogatthā. -4. Mayaṃ bhagavā'ti. "Anāpatti bhikkhave paribhogatthāyā"ti.

(117)

68. Tena kho pana samayena āgantukā bhikkhū saṅghassa jambuṃ -pe-saṅghassa labujaṃ -pe-

saṅghassa panasaṃ -pe- saṅghassa tālapakkaṃ -pe- saṅghassa ucchuṃ -pe- saṅghassa

timbarūsakaṃ bhājāpetvā paribhuñjiṃsu. Āvāsikā bhikkhū te bhikkhū codesuṃ: "assamaṇattha

tumhe"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi. -Pe-"anāpatti bhikkhave paribhogatthāyā"ti. (118-123)

69. Tena kho pana samayena ambapālakā bhikkhūnaṃ ambaphalaṃ denti. Bhikkhū 'gopetuṃ

ime issarā, nayime dātu'nti kukkuccāyantā na patigaṇhanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ

-pe- "anāpatti bhikkhave gopakassa dāne"ti. (124)

1. Pariggahāpetvā, 2. Lūnaṃ, machasaṃ. 3. Lāvitvā, sī. Mu. 4. Paribhogatthāya, - machasaṃ,

syā.

[BJT Page 146] [\x 146/]

70. Tena kho pana samayena jambupālakā -pe- labujapālakā -pe-panasapālakā -pe-

tālapakkapālakā -pe- ucchupālakā -pe-timbarūsakapālakā bhikkhūnaṃ timbarūsake denti.

Bhikkhū "gopetuṃ ime issarā, nayime dātu"nti kukkuccāyantā na patigaṇhanti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "anāpatti bhikkhave gopakassa dāne"ti. (125-130)

71. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa dāruṃ tāvakālikaṃ haritvā attano

vihārassa kuḍḍaṃ upatthambhesi. Bhikkhu taṃ bhikkhuṃ codesuṃ: "assamaṇo'si tva"nti.

Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato ekamatthaṃ ārocesi -pe-"kiñcitto tvaṃ bhikkhu'ti.

'Tāvakāliko ahaṃ bhagavā'ti, "anāpatti bhikkhu tāvakālike"ti. (131)

72. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa udakaṃ theyyacitto avahari. -Pe-

saṅghassa mattikaṃ theyyacitto avahari. -Pe- saṅghassa puñjakitaṃ tiṇaṃ theyyacitto avahari.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (132-134)

73. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa puñcajakitaṃ tiṇaṃ theyyacitto

jhāpesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (135)

74. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa mañcaṃ theyyacitto avahari. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (136)

75. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu saṅghassa pīṭhaṃ -pe-saṅghassa bhisiṃ

-pe-saṅghassa bimbohanaṃ -pe- saṅghassa kavāṭaṃ -pe-saṅghassa alokasandhiṃ

-pe-saṅghassa gopānasiṃ theyyacitto avahari. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ

bhikkhu āpanno pārājika"nti. (137-142)

76. Tena kho pana samayena bhikkhū aññatarassa upāsakassa [PTS Page 066] [\q 66/]

vihāraparibhogaṃ senāsanaṃ aññatra paribhuñjanti. Atha kho so upāsako ujjhāyati khīyati

vipāceti: "kathaṃ hi nāma bhadantā aññatra paribhogaṃ aññatra paribhuñjassantī"ti.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "na bhikkhave aññatra paribhogo aññatra

paribhuñjitabbo, yo paribhuñjeyya āpatti dukkaṭassā"ti. (143)

77. Tena kho pana samayena bhikkhu uposathaggampi sannisajjampi harituṃ kukkuccāyantā

chamāyaṃ nisīdanti. Gattāni'pi cīvarāni'pi paṃsukitāni honti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ -pe"anujānāmi bhikkhave tāvakālikaṃ haritu"nti. (144)

[BJT Page 148] [\x 148/]

78. Tena kho pana samayena campāyaṃ thullanandāya bhikkhuniyā antevāsikā-1. Bhikkhunī

thullanandāya bhikkhunīyā upaṭṭhakakulaṃ gantvā "ayyā icchati tekaṭulayāguṃ pātu"nti

pacāpetvā haritvā attanā paribhuñji. Sā jānitvā taṃ codesi: "assamaṇī'si tva"nti. Tassā

kukkuccaṃ ahosi. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo

bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Anāpatti

bhikkhave pārājikassa, āpatti sampajānamusāvāde pācittiyassā"ti. (145)

79. Tena kho pana samayena rājagahe thullanandāya bhikkhuniyā antevāsikā bhikkhunī

thullanandāya bhikkhunīyā upaṭṭhākakulaṃ gantvā "ayyā icchati madhugoḷakaṃ

khāditu"nti pacāpetvā haritvā attanā paribhuñji. Sā jānitvā taṃ codesi: "assamaṇisi tva"nti.

Tassā kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave pārājikassa, āpatti sampajānamusāvāde

pācittiyassā"ti. (146)

80. Tena kho pana samayena vesāliyaṃ āyasmato ajjukassa upaṭṭhākassa gahapatino dve

dārakā honti putto ca bhāgineyyo ca. Atha kho so gahapati āyasmantaṃ ajjukaṃ etadavoca:

"imaṃ bhante okāsaṃ yo imesaṃ dvinnaṃ dārakānaṃ saddho hoti pasanno tassa

ācikkheyyāsiti. -2. Tena kho pana samayena tassa gahapatino bhāgineyyo saddho hoti

pasanno. Atha kho āyasmā ajjuko taṃ okāsaṃ tassa dārakassa ācikkhi. So tena sāpateyyena

kuṭumbañca saṇṭhapesi, dānañca paṭṭhapesi. Atha kho tassa gahapatino putto āyasmantaṃ

ānandaṃ etadavoca: "ko nu kho bhante ānanda pituno dāyajjo putto vā bhāgineyyo vā"ti.

"Putto kho āvuso pituno dāyajjo"ti. Ayaṃ "ayyo ajjuko ambhākaṃ sāpateyyaṃ ambhākaṃ

methunakassa ācikkhī"ti. "Assamaṇo āvuso āyasmā ajjuko"ti. Atha kho ajjuko āyasmantaṃ

ānandaṃ etadavoca: "dehi me āvuso ānanda vinicchaya"nti. Tena [PTS Page 067] [\q 67/]

kho pana samayena āyasmā upāli āyasmato ajjukassa pakkho hoti. Atha kho āyasmā

upāli āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "yo nu kho āvuso ānanda sāmikena 'imaṃ okāsaṃ

itthannāmassa ācikkhā'ti-3. Vutto tassa ācikkhati" kiṃ so āpajjatī'ti. "Na bhante kiñci āpajjati,

antamaso dukkaṭamattampī"ti. "Ayaṃ āvuso āyasmā ajjuko sāmikena 'imaṃ okāsaṃ

itthannāmassa ācikkhā'ti vutto tassa ācikkhati. -4. Anāpatti āvuso āyasmato ajjukassā"ti. (147)

1. Antevāsinī. Machasaṃ. 2. Ācikkheyyāsī. Sokālamakāsini sya. 3. Ācikkhāhīti syā 4. Ācikkhi,

sīmu.

[BJT Page 150] [\x 150/]

81. Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṃ āyasmato pilindivacchassa upaṭṭhākakulaṃ corehi

upaddutaṃ hoti. Dve ca dārakā nītā honti. Atha kho āyasmā pilindivaccho te dārake iddhiyā

ānetvā pāsāde ṭhapesi. Manussā te dārake passitvā "ayyassāyaṃ pilindivacchassa

iddhānubhāvo"ti āyasmante pilindivacche abhippasīdiṃsu. Bhikkhū ujjhāyanti khiyanti

vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā pilindivaccho corehi nīte dārake ānessatī"ti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe- "anāpatti bhikkhave iddhimato -1. Iddhivisayeti. (146)

82. Tena kho pana samayena dve bhikkhu sahāyakā honti paṇḍuko ca kapilo ca. Eko

gāmake viharati eko kosombiyaṃ. Atha kho tassa bhikkhuno gāmakā kosambiṃ gacchantassa

antarā magge nadiṃ tarantassa sūkarikānaṃ hatthato muttā medavaṭṭi pāde laggā hoti. So

bhikkhu "sāmikānaṃ dassāmi"ti aggahesi. Sāmikā taṃ bhikkhu codesuṃ: "assamaṇo'si tva'nti.

Taṃ uttiṇṇaṃ aññatarā -2. Gopālikā passitvā etadavoca: "ehi bhante methunaṃ dhammaṃ

patisevā"ti. So 'pakatiyā pahaṃ assamaṇo'ti-3. ' Tassā methunaṃ dhammaṃ patisevitvā

kosambiṃ gantāva bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

. . Anāpatti bhikkhave adinnādāne pārājikassa, āpatti methunadhammasamāyoge

pārājikassā" ti. (149)

83. Tena kho pana samayena sāgalāyaṃ āyasmato daḷhikassa saddhivihāriko bhikkhu

anabhiratiyā pīḷito āpaṇikassa veṭhanaṃ avaharitvā āyasmantaṃ daḷhikaṃ etadavoca:

"assamaṇo ahaṃ bhante vibbhamissāmī"ti. "Kiṃ tayā āvuso kata"nti? So tamatthaṃ ārocesi.

Āharāpetvā agghāpesi. Taṃ agghāpente na pañcamāsako agghi-4. . . "Anāpatti āvuso

pārājikassā"ti dhammakathaṃ akāsi. So bhikkhu abhiramīti. -5. (150)

-Dutiyapārājikaṃ samattaṃ-

1. Iddhimantassa. Machasaṃ. Iddhimassa. Syā 2. Ūnaṃ machasaṃ. 3. Assamaṇosmitī sīmu.

4. Agghāpentaṃ na pañcamāsake agghapeti. Machasaṃ. 5. Abhiramatīti. Machasaṃ

[BJT Page 152] [\x 152/]

2. 3.

[PTS Page 068] [\q 68/] tatiyapārājikaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho

pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti. Asubhāya

vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati, ādissa ādissa asubhasamāpattiyā

vaṇṇaṃ bhāsati.

2. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "icchāmahaṃ bhikkhave addhamāsaṃ patisallīyituṃ,

nambhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapāta nīhārakenā"ti. "Evaṃ bhante"ti

kho te bhikkhū bhagavatā paṭissutvā-1. Nāssū'dha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati aññatra

ekena piṇḍapātanīhārakena.

3. Bhikkhu "bhagavā kho ānakapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati,

asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati, ādissa ādissa asubhasamāpattiyā vaṇṇaṃ bhāsatī"te

anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti.

4. Te sakena kāyena aṭṭīyanti harāyanti jigucchanti. Seyyathāpi nāma itthi vā puriso vā

daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṃ nahāto abhikuṇapena vā kakkurakuṇapena vā

manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭīyeyya harāyeyya jiguccheyya. Evameva te

bhikkhū sakena kāyena aṭṭīyantā harāyantā jigucchantā attanāpi attānaṃ jīvitā voropenti,

aññamaññampi jīvitā voropenti. Migalaṇḍikampi samaṇakuttakaṃ upasaṅkamitvā evaṃ

vadenti: - "sādhu no āvuso jīvitā voropehi, idaṃ te pattacīvaraṃ bhavissatī"ti.

5. Atha kho migalaṇḍiko samaṇakuttako pattacīvarehi bhaṭo sambahule bhikkhu jīvitā

voropetvā lohitakaṃ asiṃ ādāya yena vaggumudā nadī, tenupasaṅkami. Atha kho

migalaṇḍikassa samaṇakuttakassa lohitakaṃ asiṃ-2. Dhovantassa ahudeva kukkuccaṃ ahu

vippaṭisāro: "alābhā vata me, na vata me lābhā. Dulladdhaṃ vata me, na vata me [PTS Page

069] [\q 69/] suladdhaṃ, bahuṃ vata mayā apuññaṃ pasutaṃ yo'haṃ bhikkhu sīlavante

kalyāṇadhamme jīvitā voropesi"nti.

6. Atha kho aññatarā mārakāyikā devatā abhijjamāne udake āgantvā migalaṇḍikaṃ

samaṇakuttakaṃ etadavoca: "sādhu sādhu sappurisa, lābhā te sappurisa, suladdhaṃ te

sappurisa, bahuṃ tayā sappurisa, puññaṃ pasutaṃ, yaṃ tvaṃ atiṇṇe tāresī"ti.

1. Paṭissuṇitvā machasaṃ. 2. Taṃ asiṃ. Machasaṃ

[BJT Page 154] [\x 154/]

7. Atha kho migalaṇḍiko samaṇakuttako: "lābhā kira me, suladdhaṃ kira me, bahuṃ kira

mayā puññaṃ pasutaṃ, atiṇṇe kirāhaṃ tāremi" ti tiṇhaṃ asiṃ ādāya vihārena vihāraṃ

pariveṇena pariveṇaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeti: "ko atiṇṇo kaṃ tāremi"ti. Tattha ye te

bhikkhu avītarāgā tesaṃ tasmiṃ samaye hotiyeva bhayaṃ. Hoti chambhitattaṃ. Hoti

lomahaṃso. Ye pana te bhikkhu vītarāgā tesaṃ tasmiṃ samaye na hoti bhayaṃ. Na hoti

chambhitattaṃ. Na hoti lomahaṃso.

8. Atha kho migalaṇḍiko samaṇakuttako ekampi bhikkhu ekāhena jīvitā voropesi, dve'pi

bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, tayo'pi bhikkhū ekāhena jīvitā voropesi, cattāro'pi bhikkhu

ekāhena jīvitā voropesi, pañca'pi bhikkhu ekāhena jīvitā voropesi, dasa'pi bhikkhu ekāhena

jīvitā voropesi, vīsampi bhikkhu ekāhena jīvitā voropesi, tiṃsampi bhikkhu ekāhena jīvitā

voropesi, cattārisampi bhikkhu ekāhena jīvitā voropesi, paññāsampi bhikkhu ekāhena jīvitā

voropesi, saṭṭhimpi bhikkhu ekāhena jīvitā voropesi.

9. Atha kho bhagavā tassa addhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ

ānandaṃ āmantesi: "kiṃ nu kho ānanda tanubhuto viya bhikkhusaṅgho"ti.

10. "Tathāhi pana bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti,

asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati, ādissa ādissa

asubhasamāpattiyā vaṇṇaṃvaṇṇaṃca bhante bhikkhū bhagavā kho anekapariyāyena

asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati, ādissa

ādissa asubhasamāpattiyā vaṇṇaṃ bhāsatī"ti. Te anekākāravokāraṃ

asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te sakena kāyena aṭṭīyanti harāyanti

jigucchanti. Seyyathāpi nāma itthi vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṃ nahāto

ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭīyeyya

harāyeyya jiguccheyya, evameva te bhikkhu sakena kāyena [PTS Page 070] [\q 70/]

aṭṭīyantā harāyantā jigucchantā attanāpi attānaṃ jīvitā voropenti, aññamaññampi jīvitā

voropenti. Migalaṇḍikampi samaṇakuttakaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadenti: "sādhu no āvuso

jīvitā voropehi. Idaṃ te pattacīvaraṃ bhavissatī"ti. Atha kho bhante migalaṇḍiko

samaṇakuttako pattacīvarehi bhaṭo ekampi bhikkhuṃ ekāhena jīvitā voropesi -pe-

saṭṭhimpi bhikkhu ekāhena jīvitā voropesi. "Sādhu bhante bhagavā aññaṃ pariyāyaṃ

ācikkhatu, yathāyaṃ bhikkhusaṅgho aññāyaṃ saṇṭhaheyyā"ti.

11. "Tenahānanda yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ

santipātehī"ti. "Evaṃ bhante"ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū

vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ santipātetvā yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: "sannipatito bhante bhikkhusaṅgho,

yassa'dāni bhante bhagavā kālaṃ maññatī"ti.

[BJT Page 156] [\x 156/]

12. Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane

nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhu āmantesi: ayampi kho bhikkhave ānāpānasatisamādhi

bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca āsevanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne

pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Seyyathāpi bhikkhave

gimbhānaṃ pacchime māse ūhataṃ rajojallaṃ, tamenaṃ mahā akālamegho ṭhānaso

antaradhāpeti vūpasameti, evameva kho bhikkhave ānāpānasatisamādhi bhāvito bahulīkato

santo ceva paṇīto ca āsevanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne pāpake akusale

dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti.

13. Kathaṃ bhāvito ca bhikkhave ānāpānasatisamādhi kathaṃ bahulīkato santo ceva paṇito

ca asevanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso

antaradhāpeti vūpasameti?

14. "Idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati

pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So sato ca

assasati, sato passasati: -

Dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passāmīti

pajānāti, rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti, rassaṃ vā passasanto rassaṃ

passasāmīti pajānāti, sabbakāyapaṭisaṃvedi assasissāmīti sikkhati, sabbakāyapaṭisaṃvedī

[PTS Page 071] [\q 71/] passasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ

assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati.

Pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, pīti paṭisaṃvedi passasissāmīti sikkhati,

sukhapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, sukhapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati,

cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmiti

sikkhati, passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ

passasissāmīti sikkhati, cittapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, cittapaṭisaṃvedī

passasissāmīti sikkhati, abhippamodayaṃ cittaṃ -pe- samādahaṃ cittaṃ -pe-vimocayaṃ cittaṃ

-pe-aniccānupassī -pe- virāgānupassī -pe-nirodhānupassi -pe-paṭinissaggānupassī

assasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho

bhikkhave ānāpānasatisamādhi evaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho

ca vihāro uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī"ti.

[BJT Page 158] [\x 158/]

15. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ santipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi: "saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū attanāpi attānaṃ jīvitā voropenti.

Aññamaññampi jīvitā voropenti. Migalaṇḍakampi samaṇakuttakaṃ upasaṅkamitvā evaṃ

vadenti: -1. Sādhu no āvuso jīvitā voropehi, idaṃ te pattacīvaraṃ bhavissatī"ti. "Saccaṃ

bhagavā. " "Viharahi buddho bhagavā, ananucchaviyaṃ bhikkhave tesaṃ bhikkhūnaṃ

ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma te

bhikkhave bhikkhu attanāpi attānaṃ jīvitā voropessanti, aññamaññampi jīvitā voropessanti,

migalaṇḍikampi samaṇakuttakaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti: "sādhu no āvuso jīvitā

voropehi, idaṃ te pattacīvaraṃ bhavissatī"ti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya

-pe-evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃ vāssa

pariyeseyya, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso"ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti)

1. Tena kho pana samayena aññataro upāsako gilāno hoti, tassa pajāpati abhirūpā hoti

dassanīyā pāsādikā. Jabbaggiyā bhikkhu tassā itthiyā paṭibaddhacittā honti. Atha kho

chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "sace kho so [PTS Page 072] [\q 72/] āvuso

upāsako jīvissati na mayaṃ taṃ itthiṃ labhissāma. Handa mayaṃ āvuso tassa upāsakassa

maraṇavaṇṇaṃ saṃvaṇṇemā" ti.

2. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū yena so upāsako tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā taṃ

upāsakaṃ etadavocuṃ: "tvaṃ kho'si upāsaka, katakalayyāṇo katakusalo katabhīruttāno

akatapāpo akataluddo akatakibbiso. Kataṃ tayā kalyāṇaṃ, akataṃ tayā pāpaṃ. Kiṃ tuyhiminā

pāpakena dujjīvitena, mataṃ te jīvitā seyyo. Ito tvaṃ kālakato kāyassa bhedā parammaraṇā

sugatiṃ saggaṃ lokaṃ-2. Upapajjīssasi. Tattha dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito

samaṅgībhuto paricāressasī"ti.

3. Atha kho so upāsako "saccaṃ kho ayyā āhaṃsu. Ahaṃ hi katakalyāṇo katakusalo

katabhīruttāno, akatapāpo akataluddo akatakibbiso. Kataṃ mayā kalyāṇaṃ, akataṃ mayā

pāpaṃ. Kiṃ mayhaminā pāpakena dujjīvitena, mataṃ me jīvitā seyyo. Ito ahaṃ kālakato

kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjissāmi. Tattha dibbehi pañcahi

kāmaguṇehi samappito samaṅgībhuto paricāressāmī"ti. So asappāyāni ceva bhojanāni

bhuñji, asappāyāni ca khādanīyāni khādi, asappāyāni sāyanīyāni sāyi, asappāyāni pānāni

pivi. Tassa asappāyāni ceva bhojanāni bhuñjato asappāyāni ca khādanīyāni khādato

asappāyāni sāyanīyāni sāyato asappāyāni pānāni pivato kharo ābādho uppajji. So teneva

ābādhena kālamakāsi.

1. Vadanti. Machasaṃ. 2. Loke uppajjassati. Katthaci.

[BJT Page 160] [\x 160/]

4. Tassa pajāpati ujjhāyati khīyati vipāceti: "alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā

musāvādino. Ime hi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto

kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ brahmaññaṃ.

Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ, kuto

imesaṃ brahmaññaṃ. Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Ime me sāmikassa

maraṇavaṇṇaṃ saṃvaṇṇesuṃ. Imehi me sāmiko mārito"ti.

5. Aññepi manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "alacchino ime samaṇā sakyaputtiyā

dussīlā musāvādino. Imehi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino

sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ

brahmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ

sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ. Apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā. Ime

upāsakassa maraṇavaṇṇaṃ saṃvaṇṇesuṃ. Imehi upāsako mārito"ti.

6. Assosuṃ kho bhikkhu tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te

bhikkhu appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma jabbaggiyā bhikkhu

upāsakassa maraṇavaṇṇaṃ saṃvaṇṇissantī"ti.

7. Atha [PTS Page 073] [\q 73/] kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha

kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave upāsakassa maraṇavaṇṇaṃ

saṃvaṇṇayitthā"ti. "Saccaṃ bhagavā. " Viharahi buddho bhagavā "ananucchaviyaṃ

moghapurisā, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi

nāma tumhe moghapurisā upāsakassa maraṇavaṇṇaṃ saṃvaṇṇissatha. Netaṃ moghapurisā

appasannānaṃ vā pasādāya" -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

-

"Yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃ vāssa

pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya: "ambho purisa

kiṃ tuyhaminā pāpakena dujjīvitena, matante jīvitā seyyo"ti iti cittamano cittasaṅkappo

anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya maraṇāya vā samādapeyya, ayampī

pārājiko hoti asaṃvāso"ti.

(Dutiyapaññatti. )

8. Yo panāti - yo yādiso -pe- bhikkhuni -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Sañciccāti - jānanto saṃjānanto cecca abhivitaritvā vītikkamo.

1. Sūlaṃ vā ladaḍaṃ vā - syā.

[BJT Page 162] [\x 162/]

Manussaviggaho nāma: yaṃ mātukucchismiṃ paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ paṭhamaṃ

viññāṇaṃ pātubhūtaṃ yāva maraṇakālā etthantare eso manussaviggaho nāma.

Jīvitā voropeyyāti: jīvitindriyaṃ upacchindati uparodheti santatiṃ vikopeti.

Satthahārakaṃ vāssa pariyeseyyāti - asiṃ vā sattiṃ vā bheṇḍiṃ vā laguḷaṃ-1. Vā pāsāṇaṃ vā

satthaṃ vā visaṃ vā rajjuṃ vā

Maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyāti - jivite ādīnavaṃ dasseti, maraṇe vaṇṇaṃ bhaṇati.

Maraṇāya vā samādapeyyāti - satthaṃ vā āhara, visaṃ vā khāda, rajjuyā vā ubbandhitvā

kālaṃ karohīti.

Ambho purisāti - ālapanādhivacanametaṃ ambho purisāti.

Kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjivitenāti - pāpakaṃ nāma jīvitaṃ: aḍḍhānaṃ jīvitaṃ upādāya

daḷiddānaṃ jīvitaṃ pāpakaṃ, sadhanānaṃ jīvitaṃ upādāya adhanānaṃ jīvitaṃ pāpakaṃ,

devānaṃ jīvitaṃ upādāya manussānaṃ jīvitaṃ [PTS Page 074] [\q 74/] pāpakaṃ.

Dujjīvitaṃ nāma: hatthacchinnassa pādacchinnassa hatthapādacchinnassa kaṇṇacchinnassa

nāsacchinnassa kaṇṇanāsacchinnassa. Iminā ca pāpakena iminā ca dujjivitena matante jīvitā

seyyāti.

Iti cittamanoti - yañcittaṃ taṃ mano, yaṃ mano taṃ cittaṃ

Cittasaṅkappoti - maraṇasaññi maraṇacetano maraṇādhippāyo.

Anekapariyāyenāti - uccāvacehi ākārehi.

Maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyāti - jivite ādīnavaṃ dasseti, maraṇe vaṇṇaṃ bhaṇati: 'ito

tvaṃ kālakato kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissasi. Tattha

dibbehi paññahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhuto parivāressasī'ti. -2.

Maraṇāya vā samādapeyyāti - satthaṃ vā āhara, visaṃ vā khāda, rajjuyā vā ubbandhitvā

kālaṃ karohi, sobbhe vā narake vā papāte vā papatā'ti.

Ayampīti - purime upādāya vuccati.

Pārājiko hotīti - seyyathāpi nāma puthusilā dvedhā bhinnā appaṭisandhikā hoti, evameva

bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropetvā assamaṇo hoti asakyaputtiyo. Tena

vuccati pārājiko hotīti.

1. Lagulaṃ, sīhme. 2. Parivāressatīti. Sīmu.

[BJT Page 164] [\x 164/]

Asaṃvāsoti - saṃvāso nāma: ekaṃ kammaṃ ekuddeso samasikkhatā, eso saṃvāso nāma. So

tena saddhiṃ natthi tena vuccati asaṃvāso'ti.

(Nayamātikā)

1. Sāmaṃ adhiṭṭhāya, dutena, dutaparamparāya, visakkiyena dutena, gatapaccāgatena

dutena, araho rahosaññi, raho arahosaññi, araho arahosaññi, raho rahosaññi, kāyena

saṃvaṇṇeti, vācāya saṃvaṇṇeti, kāyena vācāya saṃvaṇṇeti, dutena saṃvaṇṇeti, lekhāya

saṃvaṇṇeti, opātaṃ, apassenaṃ upanikkhipanaṃ, bhesajjaṃ, rūpūpahāro, saddūpahāro,

gandhūpahāro, rasūpahāro, phoṭṭhabbūpahāro, dhammūpahāro, ācikkhanā, anusāsanī,

saṃketakammaṃ, nimittakammanti.

2. Sāmanti - sayaṃ hanti kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā.

3. Adhiṭṭhāyāti - adhiṭṭhahitvā āṇāpeti: "evaṃ vijjha, evaṃ pahara, evaṃ ghātehī"ti.

4. [PTS Page 075] [\q 75/] bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti: "itthannāmaṃ jīvitā voropehi"ti,

āpatti dukkaṭassa. So taṃ maññamāno taṃ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.

5. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti: "itthannāmaṃ jīvitā voropehi"ti, āpatti dukkaṭassa, so taṃ

maññamāno aññaṃ jīvitā voropeti, mūlaṭṭhassa anāpatti, vadhakassa āpatti pārājikassa.

6. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti: "itthannāmaṃ jīvitā voropehī"ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṃ

maññamāno taṃ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa.

7. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti: "itthannāmaṃ jīvitā voropehi"ti, āpatti dukkaṭassa, so aññaṃ

maññamāno aññaṃ jīvitā voropeti, mūlaṭṭhassa anāpatti, vadhakassa āpatti pārājikassa.

8. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti: "itthannāmassa pāvada: itthannāmo itthannāmassa pāvadatu:

itthannāmo itthannāmaṃ jīvitā voropetu" ti, āpatti dukkaṭassa. So itarassa āroceti, āpatti

dukkaṭassa. Vadhako patigaṇhāti, mūlaṭṭhassa āpatti thullaccayassa. So taṃ jīvitā voropeti,

āpatti sabbesaṃ pārājikassa.

[BJT Page 166] [\x 166/]

9. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti: "itthannāmassa pāvada: itthannāmo itthannāmassa pāvadatu:

itthannāmo itthannāmaṃ jīvitā voropetu"ti, āpatti dukkaṭassa. So aññaṃ āṇāpeti, āpatti

dukkaṭassa. Vadhako patigaṇhāti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ jīvitā voropeti, mūlaṭṭhassa

anāpatti. Āṇāpakassa ca vadhakassa ca āpatti pārājikassa.

10. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti: "itthannāmaṃ jīvitā voropehi"ti. Āpatti dukkaṭassa. So gantvā

puna paccāgacchati 'nāhaṃ sakkomi taṃ jīvitaṃ voropetu'nti. So puna āṇāpeti: "yadā sakkosi

tadā taṃ jīvitā voropehi"ti, āpatti dukkaṭassa. So taṃ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṃ

pārājikassa.

11. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti: "itthannāmaṃ jīvitā voropehi"ti, āpatti dukkaṭassa so

āṇāpetvā vippaṭisārī na sāveti 'mā ghātehi'ti. So taṃ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṃ

pārājikassa.

12. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti: "itthannāmaṃ jīvitā voropehi"ti, āpatti dukkaṭassa; so

'āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti 'mā ghātehī'ti, so 'āṇatto ahaṃ tayā'ti taṃ jīvitā voropeti,

mūlaṭṭhassa anāpatti, vadhakassa āpatti pārājikassa.

13. Bhikkhu bhikkhuṃ āṇāpeti: "itthannāmaṃ jīvitā voropehi"ti, āpatti dukkaṭassa. So

āṇāpetvā vippaṭisārī sāveti: 'mā ghātehi'ti, so 'suṭṭhu'ti oramati, ubhinnaṃ anāpatti.

14. Araho rahosaññi ullapati: "aho itthannāmo hato assā"ti, āpatti dukkaṭassa. Raho

arahosaññi ullapati: "aho itthannāmo hato assā"ti, āpatti dukkaṭassa. Araho arahosaññi

ullapati: [PTS Page 076] [\q 76/] "aho itthannāmo hato assā"ti, āpatti dukkaṭassa, raho

rahosaññi ullapati: "aho itthannāmo hato assā"ti, āpatti dukkaṭassa.

15. Kāyena saṃvaṇṇeti nāma: kāyena vikāraṃ karoti: "yo evaṃ marati so dhanaṃ vā labhati

yasaṃ vā labhati saggaṃ vā gacchatī"ti, āpatti dukkaṭassa; tāya saṃvaṇṇanāya marissāmīti

dukkhaṃ vedanaṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

16. Vācāya saṃvaṇṇeti nāma: vācāya bhaṇati: "yo evaṃ marati so dhanaṃ vā labhati yasaṃ

vā labhati saggaṃ vā gacchatī"ti, āpatti dukkaṭassa; tāya saṃvaṇṇanāya marissāmīti

dukkhaṃ vedanaṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

[BJT Page 168] [\x 168/]

17. Kāyena vācāya saṃvaṇṇeti nāma: kāyena vikāraṃ karoti: vācāya ca bhaṇati, "yo evaṃ

marati. So dhanaṃ vā labhati yasaṃ vā labhati saggaṃ vā gacchatī"ti, āpatti dukkaṭassa; tāya

saṃvaṇṇanāya ' marissāmīti' dukkhaṃ vedanaṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa; marati,

āpatti pārājikassa.

18. Dūtena saṃvaṇṇeti nāma: dūtassa sāsanaṃ āroceti: "yo evaṃ marati so dhanaṃ vā labhati

yasaṃ vā labhati saggaṃ vā gacchatī"ti, āpatti dukkaṭassa. Dūtassa sāsanaṃ sutvā

'marissāmi'ti, dukkhaṃ vedanaṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

19. Lekhāya saṃvaṇṇeti nāma: lekhaṃ jindati "yo evaṃ marati so dhanaṃ vā labhati yasaṃ

vā labhati saggaṃ vā gacchatī"ti; akkharakkharāya āpatti dukkaṭassa; lekhaṃ passitvā

'marissāmi' ti dukkhaṃ vedanaṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

20. Opātaṃ nāma: manussaṃ uddissa opātaṃ khaṇati 'papatitvā marissatī'ti, āpatti

dukkaṭassa; papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti

pārājikassa. Anodissa opātaṃ khaṇati 'yo koci papatitvā marissatī'ti, āpatti dukkaṭassa.

Manusso tasmiṃ papatati, āpatti dukkaṭassa; papatite dukkhā vedanā uppajati, āpatti

thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa. Yakkho vā peto vā tiracchānagatamanussaviggaho

vā tasmiṃ papatati, āpatti dukkaṭassa; papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti dukkaṭassa,

marati, āpatti thullaccayassa. Tiracchānagato tasmiṃ papata'ti, āpatti dukkaṭassa; papatite

dukkhā vedanā uppajjati, āpatti dukkaṭassa; marati, āpatti pācittiyassa.

21. Apassenaṃ nāma: apassene satthaṃ vā ṭhapeti, visena vā makkheti, dubbalaṃ vā karoti,

sobbhe vā narake vā papāte vā ṭhapeti 'papatitvā marissatī'ti, āpatti dukkaṭassa; satthena vā

visena vā papatitena vā dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; [PTS Page 077] [\q

77/] marati, āpatti pārājikassa.

22. Upanikkhipanaṃ nāma: asiṃ vā sattiṃ vā bheṇḍiṃ vā laguḷaṃ vā pāsāṇaṃ vā satthaṃ vā

visaṃ vā rajjuṃ vā upanikkhipati 'iminā marissatī'ti, āpatti dukkaṭassa; tena marissāmīti

dukkhaṃ vedanaṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

23. Bhessajjaṃ nāma: sappīṃ vā navanītaṃ vā telaṃ vā madhuṃ vā phāṇitaṃ vā deti 'imaṃ

sāyitvā marissatī'ti, āpatti dukkaṭassa; taṃ sāyite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti

thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

24. Rūpūpahāro nāma: amanāpikaṃ rūpaṃ upasaṃharati bhayānakaṃ bheravaṃ "imaṃ passitvā

uttasitvā marissatī"ti, āpatti dukkaṭassa; taṃ passitvā uttasati, āpatti thullaccayassa; marati,

āpatti pārājikassa. Manāpikaṃ rūpaṃ upasaṃharati-1. 'Imaṃ passitvā alābhakena sussitvā

marissatī'ti, āpatti dukkaṭassa; taṃ passitvā alābhakena sussati, āpatti thullaccayassa; marati,

āpatti pārājikassa.

1. Pemanīyaṃ hadayaṅgamaṃ. Syā.

[BJT Page 170] [\x 170/]

25. Saddupahāro nāma: amanāpikaṃ saddaṃ upasaṃharati bhayānakaṃ bheravaṃ 'imaṃ sutvā

uttasitvā marissati'ti, āpatti dukkaṭassa, taṃ sutvā uttasati, āpatti thullaccayassa; marati,

āpatti pārājikassa. Manāpikaṃ saddaṃ upasaṃharati pemanīyaṃ hadayaṅgamaṃ 'imaṃ sutvā

alābhakena sussitvā marissatī'ti, āpatti dukkaṭassa; taṃ sutvā alābhakena sussati, āpatti

thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

26. Gandhūpahāro nāma: amanāpikaṃ gandhaṃ upasaṃharati jegucchaṃ pāṭikulyaṃ 'imaṃ

ghāyitvā jegucchatā pāṭikulyatā marissatī'ti, āpatti dukkaṭassa; taṃ ghāyite jegucchatā

pāṭikulyatā dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

Manāpikaṃ gandhaṃ upasaṃharati 'imaṃ ghāyitvā alābhakena sussitvā marissatī'ti. Āpatti

dukkaṭassa; taṃ ghāyitvā alābhakena sussati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

27. Rasūpahāro nāma: amanāpikaṃ rasaṃ upasaṃharati jegucchaṃ pāṭikulyaṃ 'imaṃ sāyitvā

jegucchatā pāṭikulyatā marissatī'ti, āpatti dukkaṭassa; taṃ sāyite jeguccatā pāṭikulyatā

dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa. Manāpikaṃ rasaṃ

upasaṃharati, imaṃ sāyitvā alābhakena sussitvā marissatī'ti. Āpatti dukkaṭassa; taṃ sāyitvā

alābhakena sussati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

28. Phoṭṭhabbūpahāro nāma: amanāpikaṃ [PTS Page 078] [\q 78/] phoṭṭhabbaṃ

upasaṃharati dukkhasamphassaṃ kharasamphassaṃ 'iminā phuṭṭho marissatī'ti āpatti

dukkaṭassa; tena phuṭṭhassa dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti

pārājikassa. Manāpikaṃ phoṭṭhabbaṃ upasaṃharati, sukhasamphassaṃ mudusamphassaṃ

"iminā phuṭṭho alābhakena sussitvā marissatī"ti, āpatti dukkaṭassa; tena phuṭṭho

alābhakena sussati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

29. Dhammūpahāro nāma: nerayikassa nirayakathaṃ katheti "imaṃ sutvā uttasitvā

marissatī"ti, āpatti dukkaṭassa; taṃ sutvā uttasati, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti

pārājikassa. Kalyāṇakammassa saggakathaṃ katheti "imaṃ sutvā adhimutto marissatī"ti.

Āpatti dukkaṭassa; taṃ sutvā adhimutto "marissāmī"ti dukkhaṃ vedanaṃ uppādeti, āpatti

thullaccayassa; āpatti pārājikassa.

30. Ācikkhanā nāma: puṭṭho bhaṇati evaṃ marassu"yo evaṃ marati, so dhanaṃ vā labhati,

yasaṃ vā labhati, saggaṃ vā gacchatī"ti āpatti dukkaṭassa; tāya ācikkhanāya marissāmīti

dukkhaṃ vedanaṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

31. Anusāsanī nāma: apuṭṭho bhaṇati evaṃ marassu "yo evaṃ marati, so dhanaṃ vā labhati,

yasaṃ vā labhati, saggaṃ vā gacchatī"ti, āpatti dukkaṭassa; tāya anusāsaniyā "marissāmī"ti

dukkhaṃ vedanaṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa; marati, āpatti pārājikassa.

[BJT Page 172] [\x 172/]

32. Saṅketakammaṃ nāma: saṅketaṃ karoti: "purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā rattiṃ vā divā

vā tena saṅketena taṃ jīvitā voropehi"ti, āpatti dukkaṭassa; tena saṅketena taṃ jīvitā

voropeti, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa; taṃ saṅketaṃ pure vā pacchā vā taṃ jīvitā voropeti,

mūlaṭṭhassa anāpatti; vadhakassa āpatti pārājikassa.

33. Nimittakammaṃ nāma: nimittaṃ karoti "akkhiṃ vā nikhaṇissāmi bhamukaṃ vā

ukkhipssāmi sīsaṃ vā ukkhipissāmi tena nimittena taṃ jīvitā voropehī"ti, āpatti dukkaṭassa;

tena nimittena taṃ jīvitā voropeti, āpatti ubhinnaṃ pārājikassa; taṃ nimittaṃ pure vā pacchā

vā jīvitā voropeti, mūlaṭṭhassa anāpatti; vadhakassa āpatti pārājikassa.

34. Anāpatti asañcicca ajānantassa na maraṇādhippāyassa ummattakassa khittacittassa

vedanaṭṭassa-1. Ādikammikassāti.

Manussaviggahapārājikamhi paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

1. Khittacittassa, vedanaṭṭassa, sīhala potthakesu natthi.

[BJT Page 174] [\x 174/]

Vinītavatthu.

Uddānagāthā.

[PTS Page 079] [\q 79/] saṃvaṇṇanā nisīdanto mūsalodukkhalena ca,

Buḍḍhapabbajitā satta-1. Laggavīmaṃsanāvisaṃ.

Tayo ca vatthukammehi iṭṭhakāhi pare tayo

Vāsī gopānasī ceva aṭṭako tāraṇampati.

Sedaṃ natthu ca sambāho nahāpanabbhañjanena ca,

Uṭṭhāpento nipātento annapānena maraṇaṃ

Jāragabbho sapattī ca mātā puttaṃ ubho vadhi,

Ubho na mīyare maddā tāpaṃ vañjhā vijāyinī.

Patodaṃ niggaho yakkho vālayakkhañca pāhinī,

Taṃ maññamāno pahari saggañca nirayaṃ bhaṇe.

Ālaviyā tayo rukkhā dāyehi apare tayo,

Mā kilamesi na tuyhaṃ takkaṃ sovīrakena cāti.

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti, tassa bhikkhū kāruññena

maraṇavaṇṇaṃ saṃvaṇṇesuṃ, so bhikkhu kālamakāsi, tesaṃ kukkuccaṃ ahosi, "kacci nū

kho mayaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpannā"ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ -pe- "āpattiṃ tumhe bhikkhave āpannā pārājikanti. " (1)

2. Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu piṭhake piḷotikāya paṭicchannaṃ

dārakaṃ nisīdanto ottharitvā māresi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu

pārājikassa". "Na ca bhikkhave appaṭivekkhitvā āsane nisīditabbaṃ. Yo nisīdeyya, āpatti

dukkaṭassā"ti. (2)

3. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhattagge antaraghare āsanaṃ paññāpento

musale ussite ekaṃ mūsalaṃ aggahesi. Dutiyo musalo paripatitvā aññatarassa dārakassa

matthake avatthāsi. So kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"kiñcitto tvaṃ bhikkhūti?"

Asañcicca ahaṃ bhagavā"ti. "Anāpatti bhikkhu asañciccā"ti. (3)

4. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhattagge antaraghare āsanaṃ paññāpento

udukkhalabhaṇḍikaṃ akkamitvā pavaṭṭesi, aññataraṃ dārakaṃ ottharitvā māresi. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu asañciccā"ti. (4)

1. Buḍḍhapabbajitābhisanno. Machasaṃ

[BJT Page 176] [\x 176/]

5. Tena kho pana samayena pitāputtā bhikkhūsu pabbajitā honti. Kāle arocite putto pitaraṃ

etadavoca: 'gaccha bhante saṅgho taṃ patimānetī'ti piṭṭhiyaṃ gahetvā panāmesi. So

papatitvā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"kiñcitto [PTS Page 080] [\q 80/] tvaṃ

bhikkhū"?Ti "nāhaṃ bhagavā maraṇādhippāyo"ti. "Anāpatti bhikkhu na

maraṇādhippāyassā"ti. (5)

6. Tena kho pana samayena pitāputtā bhikkhūsu pabbajitā honti. Kāle ārocite putto pitaraṃ

etadavoca: 'gaccha bhante saṅgho taṃ patimānetī'ti maraṇādhippāyo piṭṭhiyaṃ gahetvā

panāmesi. So papatitvā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi-pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti. (6)

7. Tena kho pana samayena pitāputtā bhikkhūsu pabbajitā honti. Kāle arocite putto pitaraṃ

etadavoca: 'gaccha bhante saṅgho taṃ patimānetī'ti maraṇādhippāyo piṭṭhiyaṃ gahetvā

panāmesi. So papatitvā na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (7)

8. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bhuñjantassa maṃsaṃ kaṇṭhe vilaggaṃ

hoti. Aññataro bhikkhu tassa bhikkhuno gīvāyaṃ pahāraṃ adāsi. Salohitaṃ maṃsaṃ pati. So

bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu na

maraṇādhippāyassā"ti. (8)

9. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bhuñjantassa maṃsaṃ kaṇṭhe vilaggaṃ

hoti. Aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo tassa bhikkhuno gīvāyaṃ pahāraṃ adāsi. Salohitaṃ

maṃsaṃ pati. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti. (9)

10. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bhuñjantassa maṃsaṃ kaṇṭhe vilaggaṃ

hoti. Aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo tassa bhikkhuno gīvāyaṃ pahāraṃ adāsi. Salohitaṃ

maṃsaṃ pati. So bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu

pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (10)

11. Tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu visagataṃ piṇḍapātaṃ labhitvā

paṭikkamanaṃ haritvā bhikkhūnaṃ aggakārikaṃ adāsi. Te bhikkhu kālamakaṃsu. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- "kiñcitto tvaṃ bhikkhū"ti? "Nāhaṃ bhagavā jānāmī"ti. "Anāpatti

bhikkhu ajānantassā"ti. (11)

12. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vīmaṃsādhippāyo aññatarassa bhikkhuno

visaṃ adāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "kiñcitto tvaṃ bhikkhū"ti?

"Vīmaṃsādhippāyo ahaṃ bhagavā"ti. "Anāpatti bhikkhū pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti.

(12)

[BJT Page 178] [\x 178/]

13. Tena kho pana samayena ālavakā-1. Bhikkhu vihāravatthuṃ [PTS Page 081] [\q 81/]

karonti, aññataro bhikkhu heṭṭhā hutvā silaṃ uccāresi, uparimena bhikkhunā duggahitā

silā heṭṭhimassa bhikkhuno matthake avatthāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu asañciccā"ti. (13)

14. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhu vihāravatthuṃ karonti. Aññataro bhikkhu

heṭṭhā hutvā silaṃ uccāresi. Uparimo bhikkhu maraṇādhippāyo heṭṭhimassa bhikkhuno

matthake silaṃ muñci. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ

bhikkhu āpanno pārājika"nti. (14)

15. Tena -pe- so bhikkhu na kālamakāsi tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (15)

16. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhu vihārassa kuḍḍaṃ uṭṭhāpenti. Aññataro

bhikkhu heṭṭhā hutvā iṭṭhakaṃ uccāresi, uparimena bhikkhunā duggahitā iṭṭhakā

heṭṭhimassa bhikkhuno matthake avatthāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ

ahosi-pe-"anāpatti bhikkhu asañciccā"ti. (16)

17. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhū vihārassa kuḍḍaṃ uṭṭhāpenti. Aññataro

bhikkhu heṭṭhā hutvā iṭṭhakaṃ uccāresi, uparimo bhikkhu maraṇādhippāyo heṭṭhimassa

bhikkhuno matthake iṭṭhakaṃ muñci. So bhikkhu kālamakāsi -pe- (āpanno pārājikanti tena

kho pana sampayena -pe-) so bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti

bhikkhu pārājikassa; āpatti thullaccayassā"ti. (17-18)

18. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhu navakammaṃ karonti. Aññataro bhikkhu

heṭṭhā hutvā vāsiṃ uccāresi. Uparimena bhikkhunā duggahitā vāsi heṭṭhimassa bhikkhuno

matthake avatthāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu

asañciccā" ti. (19)

19. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhū navakammaṃ karonti. Aññataro bhikkhu

heṭṭhā hutvā vāsiṃ uccāresi, uparimo bhikkhu maraṇādhippāyo heṭṭhimassa bhikkhuno

matthake vāsiṃ muñci. So bhikkhu kālamakāsi (-pe- āpanno pārājikanti tena kho pana

samayena -pe-) so bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti -pe- bhikkhu

pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (20-21)

20. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhū navakammaṃ karonti, aññataro bhikkhu

heṭṭhā hutvā gopānasiṃ uccāresi, uparimena bhikkhunā duggahitā gopānasī heṭṭhimassa

bhikkhuno matthake avatthāsi. So bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti

bhikkhu asañciccā"ti. (22)

1. Ālavikā. Syā.

[BJT Page 180] [\x 180/]

21. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhū navakammaṃ karonti. Aññataro bhikkhu

heṭṭhao hutvā gopānasiṃ uccāresi, uparimo bhikkhu maraṇādhippāyo heṭṭhimassa

bhikkhuno matthake gopānasiṃ muñci. So bhikkhu kālamakāsi -pe- (āpanno pārājikanti tena

kho pana samayena -pe-) so bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti

bhikkhu pārājikassa, āpatti thullaccayassāti". (25-34)

22. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhū navakammaṃ karontā aṭṭakaṃ khandhanti.

Aññataro bhikkhu aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āvuso atraṭṭhito bandhāhī" ti. So

tatraṭṭhito khandhanto paripatitvā kālamakāsi. [PTS Page 082] [\q 82/] tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe-"kiñcitto tvaṃ bhikkhū?Ti" "nāhaṃ bhagavā maraṇādhippāyo"ti. "Anāpatti bhikkhu

na maraṇādhippāyassā"ti. (25)

23. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhū navakammaṃ karontā aṭṭakaṃ khandhanti.

Aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo aññataraṃ bhikkhūṃ etadavoca: "āvuso atraṭṭhito

khandhāhī"ti. So tatraṭṭhito khandhanto paripatitvā kālamakāsi -pe- (āpanno pārājikanti

tena kho pana samayena -pe- tatraṭṭhito) paripatitvā na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi

-pe-"anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (26-27)

24. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vihāraṃ chādetvā otarati. Aññataro bhikkhu

taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āvuso ito otarāhī" ti. So tena otaranto paripatitvā kālamakāsi.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu na maraṇādhippāyassā" ti. (28)

25. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu vihāraṃ chādetvā otarati. Aññataro bhikkhu

maraṇādhippāyo taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āvuso ito otarāhī" ti. So tena otaranto

paripatitvā kālamakāsi. -Pe- (āpanno pārājikanti tena kho pana samayena -pe- ) paripatitvā

na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti

thullaccayassā"ti. (29-30)

26. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu anabhiratiyā pīḷito gijjhakūṭaṃ pabbataṃ

abhiruhitvā papāte papatanto aññataraṃ vilīvakāraṃ ottharitvā māresi, tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe-anāpatti bhikkhu pārājikassa māresi, tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- anāpatti bhikkhu

pārājikassa. Na ca bhikkhave attānaṃ pātetabbaṃ. Yo pāteyya, āpatti dukkaṭassā"ti. (31)

27. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhu gijjhakūṭaṃ pabbataṃ abhiruhitvā davāya

sīlaṃ pavijjhiṃsu. Aññataraṃ gopālakaṃ ottharitvā māresi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi

-pe-"anāpatti bhikkhave pārājikassa, na ca bhikkhave davāya silā pavijjhitabbā, yo

pavijjheyya āpatti dukkaṭassā"ti. (32)

28. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū sedesuṃ. So

bhikkhu kālamakāsi tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave na

maraṇādhippāyassā"ti. (33)

[BJT Page 182] [\x 182/]

29. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhu maraṇādhippāyā

sedesuṃ. So bhikkhu kālamakāsi -pe-(āpannā pārājikanti. Tena kho pana samayena. . . ) So

bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhave pārājikassa, āpatti

thullaccayassā"ti. (34-35)

30. Tena kho pana [PTS Page 083] [\q 83/] samayena aññatarassa bhikkhuno

sīsābhitāpo hoti. Tassa bhikkhū natthuṃ adaṃsu. So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ

ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave na maraṇādhippāyassā"ti. (36)

31. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno sīsābhitāpo hoti. Tassa bhikkhu

maraṇādhippāyā natthuṃ adaṃsu. So bhikkhu kālamakāsi. -Pe- (āpannā pārājikanti. Tena

kho pana samayena -pe-) so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhave pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (37-38)

32. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū sambāhesuṃ. So

bhikkhu kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave na

maraṇādhippāyassā"ti. (39)

33. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū maraṇādhippāyā

sambāhesuṃ. So bhikkhu kālamakāsi -pe-(āpannā pārājikanti. Tena kho pana samayena -pe-

) so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhave pārājikassa,

āpatti thullaccayassā"ti. (40-41)

34. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhu nahāpesuṃ. So

bhikkhu kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "anāpatti bhikkhave na

maraṇādhippāyassā"ti. (42)

35. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhu maraṇādhippāyā

nahāpesuṃ. So bhikkhu kālamakāsi -pe-(āpannā pārājikanti. Tena kho pana samayena -pe-

) so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi-pe-anāpatti bhikkhave pārājikassa,

āpatti thullaccayassāti. (43-44)

36. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū telena abbhañjiṃsu.

So bhikkhu kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave na

maraṇādhippāyassā"ti. (45)

37. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhu maraṇādhippāyā

telena abbhañjiṃsu. So bhikkhu kālamakāsi -pe- (āpannā pārājikanti. Tena kho pana

samayena -pe- ) so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave

pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (46-47)

38. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū uṭṭhāpesuṃ. So

bhikkhu kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave na

maraṇādhippāyassā"ti. (48)

39. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhu maraṇādhippāyā

uṭṭhāpesuṃ, so bhikkhu kālamakāsi -pe-(āpannā pārājikanti. Tena kho pana samayena -pe-)

so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhave pārājikassa,

āpatti thullaccayassā"ti. (49-50)

[BJT Page 184] [\x 184/]

40. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū nipātesuṃ. So

bhikkhu kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave na

maraṇādhippāyassā"ti. (51)

41. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhu maraṇādhippāyā

nipātesuṃ. So bhikkhu kālamakāsi. -Pe-(āpannā pārājikanti. Tena kho pana samayena -pe- )

so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhave pārājikassa,

āpatti thullaccayassā"ti. (52-53)

42. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhu annaṃ adaṃsu. So

bhikkhu kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave na

maraṇādhippāyassā"ti. (54)

43. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhū maraṇādhippāyā

annaṃ adaṃsu. So bhikkhu kālamakāsi -pe-(āpannā pārājikanti. Tena kho pana samayena

-pe- ) so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhave pārājikassa,

āpatti thullaccayassā"ti. (55-56)

44. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhu pānaṃ adaṃsu. So

bhikkhu kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave na

maraṇādhippāyassā"ti. (57)

45. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Tassa bhikkhu maraṇādhippāyā

pānaṃ adaṃsu. So bhikkhu kālamakāsi -pe-(āpannā pārājikanti. Tena kho pana samayena

-pe- ) so bhikkhu na kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhave pārājikassa;

āpatti thullaccayassā"ti. (58-59)

46. Tena kho pana samayena aññatarā itthi pavutthapatikā jārena gabbhinī hoti. Sā

kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca: - "iṅghayya gabbhapātanaṃ jānāhī"ti "suṭṭhu bhaginī"ti

tassā gabbhapātanaṃ adāsi. Dārako kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ

bhikkhu āpanno pārājikana"nti. (60)

47. Tena kho pana samayena aññatarassa purisassa dve pajāpatiyo honti ekā vañjhā ekā

vijāyinī. Vañjhā itthi kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca: - "sace sā bhante vijāyissati sabbassa

kuṭumbassa issarā bhavissati. Iṅghayya tassā gabbhapātanaṃ jānāhī"ti. "Suṭṭhu bhaginī" ti

tassā gabbhapātanaṃ adāsi. Dārako kālamakāsi. Mātā na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi

-pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (61)

48. Tena kho pana samayena aññatarassa purisassa dve pajāpatiyo honti ekā vañjhā ekā

vijāyinī. Vañjhā itthi kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca: - "sace sā bhante vijāyissati sabbassa

kuṭumbassa issarā bhavissati. Iṅghayya tassā gabbhapātanaṃ jānāhī"ti. "Suṭṭhu bhaginī" ti

tassā gabbhapātanaṃ adāsi. Mātā kālamakāsi. Dārako na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi

-pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa; [PTS Page 084] [\q 84/] āpatti thullaccayassā"ti. (62)

[BJT Page 186] [\x 186/]

49. Tena kho pana samayena aññatarassa purisassa dve pajāpatiyo honti ekā vañjhā ekā

vijāyinī. Vañjhā itthi kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca: - "sace sā bhante vijāyissati sabbassa

kuṭumbassa issarā bhavissati. Iṅghayya tassā gabbhapātanaṃ jānāhī"ti. "Suṭṭhu bhaginī" ti

tassā gabbhapātanaṃ adāsi. Mātā kālamakaṃsu. -Pe- (āpanno pārājikanti. Tena kho pana

samayena -pe- ) ubho na kālamakaṃsu. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (63-64)

50. Tena kho pana samayena aññatarā gabbhinī itthi kulupagaṃ bhikkhuṃ etadavoca:

"iṅghayya gabbhapātanaṃ jānāhī"ti. "Tena hi bhagini maddassū"ti. Sā maddāpetvā gabbhaṃ

pātesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (65)

51. Tena kho pana samayena aññatarā gabbhinī itthi kulupagaṃ bhikkhuṃ etadavoca:

"iṅghayya gabbhapātanaṃ jānāhī"ti. "Tena hi bhagini tāpehī"ti. Sā tāpetvā gabbhaṃ pātesi.

Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājika"nti. (66)

52. Tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthi kulupagaṃ bhikkhuṃ etadavoca:

"iṅghayya bhesajjaṃ jānāhi yenāhaṃ vijāyeyya"nti. "Suṭṭhu bhagini"ti tassā bhesajjaṃ adāsi.

Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhuṃ pārājikassa; āpatti

dukkhaṭassā"ti (67)

53. Tena kho pana samayena aññatarā vijāyinī itthi kulupagaṃ bhikkhuṃ etadavoca:

"iṅghayya bhesajjaṃ jānāhi yenāhaṃ na vijāyeyya"nti. "Suṭṭhu bhagini"ti tassā bhesajjaṃ

adāsi. Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhuṃ pārājikassa; āpatti

dukkaṭassā"ti (68)

54. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiyaṃ bhikkhuṃ

aṅgulipatodakena hāsesuṃ. So bhikkhu uttasanto anassāsako kālamakāsi. Tesaṃ kukkuccaṃ

ahosi -pe-"anāpatti bhikkhave pārājikassā"ti. -1. (69)

55. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sattarasavaggiyaṃ bhikkhuṃ kammaṃ

karissāmāti ottharitvā māresuṃ. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhave

pārājikassā"ti. (70)

56. Tena kho pana samayena aññataro bhūtavejjako bhikkhu yakkhaṃ jīvitā voropesi. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu pārājikassa; āpatti thullaccayassā"ti. (71)

57. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṃ bhikkhuṃ vāḷayakkhavihāraṃ

pāhesi. Taṃ yakkhā jīvitā voropesuṃ. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-"anāpatti bhikkhu na

maraṇādhippāyassā"ti. (72)

1. Anāpatti bhikkhave pārājikassa āpatti pācittiyassāti. Syā

(Imasmiṃ pana vatthusmiṃ yāya āpattiyā bhavitabbaṃ sā buddakesu niddhiṭhāti idha na

vuttā aṭṭhakathā)

[BJT Page 188] [\x 188/]

58. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo aññataraṃ bhikkhuṃ

vāḷayakkhavihāraṃ pāhesi. Taṃ yakkhā jīvitā voropesuṃ -pe- (āpanno pārājikanti. Tena kho

pana samayena -pe-) taṃ yakkhā jīvitā na voropeseṃ. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti

bhikkhu pārājikassa; āpatti thullaccayassā"ti. (73-74)

59. [PTS Page 085] [\q 85/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṃ

bhikkhuṃ vāḷakantāraṃ pāhesi. Taṃ vāḷā jīvitā voropesuṃ. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-

"anāpatti bhikkhu namaraṇādhippāyassā"ti. (75)

60. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo aññataraṃ bhikkhuṃ

vāḷakantāraṃ pāhesi. Taṃ vāḷā jīvitā voropesuṃ. -Pe- (āpanno pārājikanti. Tena kho pana

samayena -pe- ) taṃ vāḷā jīvitā na voropesuṃ. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhū

pārājikassa; āpatti thullaccayassā"ti. (76-77)

61. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṃ bhikkhuṃ corakantāraṃ pāhesi.

Taṃ corā jīvitā voropesuṃ. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

namaraṇādhippāyassā"ti. (78)

62. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo aññataraṃ bhikkhuṃ

corakantāraṃ pāhesi. Taṃ corā jīvitā voropesuṃ. -Pe- (āpanno pārājikanti. Tena kho pana

samayena -pe-) taṃ corā jīvitā na voropesuṃ. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

pārājikassa; āpatti thullaccayassā"ti. (79-80)

63. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu taṃ maññamāno taṃ jīvitā voropesi -pe- taṃ

maññamāno aññaṃ jīvitā voropesi. -Pe- aññaṃ maññamāno taṃ jīvitā voropesi -pe- aññaṃ

maññamāno aññaṃ jīvitā voropesi. Tassa kakkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno pārājika"nti. (81-84)

64. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu amanussena gahito hoti. Aññataro bhikkhu

tassa bhikkhuno pahāraṃ adāsi so bhikkhu kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti

bhikkhu na maraṇādhippāyassā"ti. (85)

65. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu amanussena gahito hoti. Aññataro bhikkhu

maraṇādhippāyo tassa bhikkhuno pahāraṃ adāsi. So bhikkhu kālamakāsi -pe-(āpanno

pārājikānti. Tena kho pana samayena -pe-) so bhikkhu na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu pārājikassa; āpatti thullaccayassā"ti. (85-87

66. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kalyāṇakammakassa saggakathaṃ kathesi.

So adhimutto kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

namaraṇādhippāyassā"ti. (88)

67. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo kalyāṇakammakassa

saggakathaṃ kathesi. So adhimutto kālamakāsi -pe-(āpanno pārājikanti. Tena kho pana

samayena -pe-) so adhimutto na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu

pārājikassa āpatti thullaccayassā"ti. (89-90)

[BJT Page 190] [\x 190/]

68. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nerayikassa nirayakathaṃ kathesi. So

uttasitvā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu na

maraṇādhippāyassā"ti. (91)

69. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo nerayikassa nirayakathaṃ

kathesi. So uttasitvā kālamakāsi -pe-(āpanno pārājikanti. Tena kho pana samayena -pe-) so

uttasitvā na kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti

bhikkhu pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (92-93)

70. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhū navakammaṃ karontā rukkhaṃ jindanti.

Aññataro bhikkhu aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āvuso atraṭṭhiko jindāhī"ti. Taṃ

tatraṭṭhitaṃ jindantaṃ rukkho ottharitvā māresi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhu namaraṇādhippāyassā" ti.

71. Tena kho pana samayena ālavakā bhikkhū navakammaṃ karontā rukkhaṃ jindanti.

Aññataro bhikkhu maraṇādhippāyo aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca: "āvuso atraṭṭhito

jindāhī"ti. Taṃ tatraṭṭhitaṃ jindantaṃ rukkho ottharitvā māresi -pe-(āpanno pārājikanti. Tena

kho pana samayena -pe-) rukkho ottharitvā na māresi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhu pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (95-96)

72. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū dāyaṃ ālimpesuṃ. Manussā daḍḍhā

kālamakaṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe-"ānāpātti bhikkhave namaraṇādhippāyassā"ti. (97)

73. Tena kho pana samayena chabaggiyā bhikkhū maraṇādhippāyā dāyaṃ ālimpesuṃ.

Manussā daḍḍhā kālamakaṃsu -pe-(āpannā pārājikanti tena kho pana samayena -pe-)

manussā daḍḍhā na kālama-kaṃsu. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi -pe"anāpatti bhikkhave

pārājikassa, āpatti thullaccayassā"ti. (98-99)

74. [PTS Page 086] [\q 86/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āghātanaṃ

gantvā coraghātaṃ etadavoca: - "āvuso māyimaṃ kilamesi, ekena pahārena jīvitā voropehīti.

'Suṭṭhu bhante'ti ekena pahārena jīvitā voropesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ

bhikkhu āpanno pārājikā"nti. (100)

75. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu āghātanaṃ gantvā coraghātaṃ etadavoca: -

"āvuso māyimaṃ kilamesi, ekena pahārena jīvitā voropehī"ti. So "nāhaṃ tuyhaṃ vacanaṃ

karissāmī"ti jīvitā voropesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti

dukkaṭassā"ti. (101)

76. Tena kho pana samayena aññataro puriso ñātighare hattha pādacchinno ñātakehi

samparikiṇṇo hoti. Aññataro bhikkhu te manusse etadavoca: - "āvuso icchatha imassa

maraṇa"nti. "Āma bhante icchāmā"ti. "Tena hi takkaṃ pāyethā"ti. Te taṃ takkaṃ pāyesuṃ. So

kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (102)

[BJT Page 192] [\x 192/]

77. Tena kho pana samayena aññataro puriso kulaghare hatthapādacchinno ñātakehi

samparikiṇṇo hoti. Aññatarā bhikkhunī te manusse etadavoca: - "āvuso icchatha imassa

maraṇa"nti. "Āmayye icchāmā"ti. Tena hi "loṇasovīrakaṃ pāyethā"ti. Te taṃ loṇasovīrakaṃ

pāyesuṃ. So kālamakāsi. Tassā kukkuccaṃ ahosi. Atha kho sā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ

etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhu bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ -pe-"āpattiṃ sā bhikkhave bhikkhunī āpannā pārājika"nti. (103)

- Tatiyapārājikaṃ [PTS Page 087] [\q 87/] samattaṃ -

2. 4.

Catutthapārājikaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho

pana samayena sambahulā sandiṭṭhā sambhattā bhikkhū vaggumudāya nadiyā tīre vassaṃ

upagacchiṃsu. Tena kho pana samayena vajjī dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā-1. Salākā

vuttā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ.

2. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: - etarahi kho vajji dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā

salākā vuttā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Kena nu kho mayaṃ upāyena samaggā

sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vaseyyāma, na ca piṇḍakena kilameyyāmā'ti.

3. Ekacce evamāhaṃsu: - "handa mayaṃ āvuso gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhema, evaṃ te

amhākaṃ dātuṃ maññissanti", evaṃ mayaṃ samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ

vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā"ki.

4. Ekacce evamāhaṃsu: - "alaṃ āvuso kiṃ gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena, handa mayaṃ

āvuso gihīnaṃ dūteyyaṃ harāma, evaṃ te amhākaṃ dātuṃ maññissanti, evaṃ mayaṃ samaggā

sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma, na ca piṇḍakena kilamissāmā"ti.

5. Ekacce evamāhaṃsu: "alaṃ āvuso kiṃ gihīnaṃ kammantaṃ adhiṭṭhitena, kiṃ gihīnaṃ

duteyyaṃ haṭena, handa mayaṃ āvuso gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa

vaṇṇaṃ bhāsāma, -2. Asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, asuko bhikkhu dutiyassa

jhānassa lābhī, asuko bhikkhu tatiyassa jhānassa lābhi, asuko bhikkhu catutthassa jhānassa

lābhī, asuko bhikkhu sotāpanno, asuko bhikkhu sakadāgāmī, asuko bhikkhu anāgāmī,

asuko bhikkhu arahā, asuko bhikkhu tevijjo, asuko bhikkhu chaḷabhiñño'ti. Evaṃ te

amhākaṃ dātaṃ maññissanti. Evaṃ mayaṃ samaggā [PTS Page 088] [\q 88/]

sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasissāma na ca piṇḍakena kilamissāmā"ti.

"Esoyeva kho āvuso seyyo yo ambhākaṃ gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa

vaṇṇo bhāsito"ti.

1. Setaṭṭikā, katthaci. 2. Bhāsissāma - machasaṃ

[BJT Page 194] [\x 194/]

6. Atha kho te bhikkhū gihīnaṃ aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsiṃsu:

asuko bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī -pe-asuko bhikkhu chaḷabhiñño"ti.

7. Atha kho te manussā "lābhā vata no, suladdhaṃ vata no, yesaṃ-1. No evarūpā bhikkhū

vassaṃ upagatā, na vata no ito pubbe evarūpā bhikkhu vassaṃ upagatā, yathayime bhikkhu

sīlavanto, kalyāṇadhammā"ti. Te na tādisāni bhojanāni attanā bhuñjanti, mātāpitunnaṃ

denti, puttadārassa denti, dāsakammakaraporisassa denti, mittāmaccānaṃ denti,

ñātisālohitānaṃ denti, yādisāni bhikkhūnaṃ denti. Na tādisāni khādaniyyāni -pe- sāyaniyyāni

-pe-pānāni attanā pivanti, mātāpitunnaṃ denti, puttadārassa denti, dāsākāmmakaraporisassa

denti, mittāmaccānaṃ denti, ñātisālohitānaṃ denti, yādisāni bhikkhūnaṃ denti. Atha kho te

bhikkhū vaṇṇavā ahesuṃ pīṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā.

8. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ vassaṃ vutthānaṃ bhikkhūnaṃ bhagavantaṃ dassanāya

upasaṅkamituṃ. Atha kho te bhikkhu vassaṃ vutthā temāsaccayena senāsanaṃ saṃsāmetvā

pattacīvaraṃ ādāya yena vesālī tena pakkamiṃsu. Anupubbena yena vesālī mahāvanaṃ

kuṭāgārasālā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdiṃsu.

9. Tena kho pana samayena disāsu vassaṃ vutthā bhikkhū kisā honti lukhā dubbaṇṇā

uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā. Vaggumudātīriyā pana-2. Bhikkhū vaṇṇavā

honti piṇindriyā pasannamukhavaṇṇā vippasannachavivaṇṇā. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ

buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ.

10. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca: "kacci bhikkhave khamanīyaṃ

kacci yāpanīyaṃ kacci samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasittha, na

ca piṇḍakena kilamitthā"ti. "Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, samaggā ca mayaṃ

bhante sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasimhā, na ca piṇḍakena

kilamimbhā"ti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, [PTS Page 089] [\q 89/] jānantāpi na

pucchanti, kālaṃ viditvā puccanti kālaṃ viditvā na pucchanti, atthasaṃhitaṃ tathāgatā

pucchanti no anatthasaṃhitaṃ, anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ.

1. Yesaṃ vata. - Machasaṃ. 2. 'Pana' iti potthakesu ūnaṃ.

[BJT Page 196] [\x 196/]

11. Dvihākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti "dhammaṃ vā desissāma,

sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññāpessāmā"ti. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū

etadavoca: "yathā kathaṃ pana tumhe bhikkhave samaggā sammodamānā avivadamānā

phāsukaṃ vassaṃ vasittha, na ca piṇḍakena kilamitthā"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. "Kacci pana vo bhikkhave bhūta"nti. "Abhūtaṃ bhagavā"ti. Vigarahi

buddho bhagavā: "ananucchaviyaṃ moghapurisā ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ

akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā udarassa kāraṇā gihīnaṃ

aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇaṃ bhāsissatha. Varaṃ tumhehi moghapurisā

tiṇhena govikantanena-1. Kucchiparikanto, -2. Na tveva udarassa kāraṇā gihīnaṃ

aññamaññassa uttarimanussadhammassa vaṇṇo bhāsito. Taṃ kissa hetu? Tato nidānaṃ hi

moghapurisā maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ, na tveva tappaccayā

kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Ito nidānañca

kho moghapurisā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ

upapajjeyya. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- vigarahitvā dhammiṃ

kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

12. Pañcime bhikkhave mahācorā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame pañca?

(1) Idha bhikkhave ekaccassa mahācorassa evaṃ hoti: "kudassu-3. Nāmāhaṃ satena vā

sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu āhiṇḍissāmi hananto ghātento jindanto

chedāpento pacanto pācento"ti. So aparena samayena satena vā sahassena vā purivuto

gāmanigamarājadhānīsu āhiṇḍati hananto ghātento jindanto chedāpento pacanto pācento.

Evameva kho bhikkhave idhekaccassa pāpabhikkhuno evaṃ hoti: 'kudassu nāmāhaṃ satena

vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu cārikaṃ carissāmi sakkato garukato

mānito pūjito [PTS Page 090] [\q 90/] apacito gahaṭṭhānaṃ ceva pabbajitānañca, lābhī

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna"nti. So aparena samayena

satena vā sahassena vā parivuto gāmanigamarājadhānīsu cārikaṃ carati sakkato garukato

mānito pūjito apacito gahaṭṭhānañceva pabbajitānaṃ ca, lābhī

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo

mahācoro santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

(2) Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco pāpabhikkhu tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ

pariyāpuṇitvā attano dahati. Ayaṃ bhikkhave dutiyo mahā coro santo saṃvijjamāno

lokasmiṃ.

(3) Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco pāpabhikkhu suddhaṃ brahmacāriṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ carantaṃ amūlakena abrahmacariyena anuddhaṃseti. Ayaṃ bhikkhave tatiyo

mahācoro santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

1. Govikatthanena, katthaci, mu. 2. Kucchiṃ parikanto. Katthaci. 3. Kudāssu. Machasaṃ.

[BJT Page 198] [\x 198/]

(4) Puna ca paraṃ bhikkhave idhe'kacco pāpabhikkhu yāni tāni saṅghassa garubhaṇḍāni

garuparikkhārāni, seyyathīdaṃ: ārāmo ārāmavatthu vihāro vihāravatthu mañco pīṭhaṃ bhisi

bimbohanaṃ-1. Lohakumbhi lohabhāṇako lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsi pharasu kuṭhāri

kuddālo nikhādanaṃ vallī vepha muñjaṃ babbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ

mattikābhaṇḍaṃ, tehi gihī-2. Saṅgaṇhāti, upalāpeti. Ayaṃ bhikkhave catuttho mahācoro

santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

(5) Sadevake bhikkhave loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya

sadevamanussāya ayaṃ aggo mahācoro yo asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati.

Taṃ kissa hetu? Theyyāya vo bhikkhave raṭṭhapiṇḍo bhuttoti.

Aññathā santamattānaṃ aññathā yo pavedaye,

Nikacca kitavasseva bhuttaṃ theyyena tassa taṃ.

Kāsāvakaṇṭhā bahavo pāpadhammā asaññatā,

Pāpā pāpehi kammehi nirayaṃ te upapajjare.

Seyyo ayogulo bhutto tatto aggisikhūpamo,

Yañce bhuñjeyya dussīlo raṭṭhapiṇḍaṃ asaññatoti.

13. Atha kho bhagavā vaggumudātīriye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā dubharatāya

-pe-evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attūpanāyikaṃ

alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya 'iti jānāmi, iti passāmī'ti. Tato aparena samayena

samanuggāhiyamāno vā asamanuggāhiyamāno vā āpanto visuddhāpekkho evaṃ vadeyya:

'ajānamevāhaṃ āvuso avacaṃ [PTS Page 091] [\q 91/] jānāmi, apassaṃ passāmi, tucchaṃ

musā vilapi'nti. Ayampi pārājiko hoti asaṃvāso"ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti. )

1. Bimbohanaṃ. Machasaṃ. 2. Gihiṃ, katthavi.

[BJT Page 200] [\x 200/]

14. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū adiṭṭhe diṭṭhasaññino appatte

pattasaññino anadhigate adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino adhimānena aññaṃ

vyākariṃsu. Tesaṃ aparena samayena rāgāyapi cittaṃ namati, dosāyapi cittaṃ namati,

mohāyapi cittaṃ namati. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi: "bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ.

Mayañcamha adiṭṭhe diṭṭhasaññino appatte pattasaññino anadhigate adhigatasaññino

asacchikate sacchikatasaññino, adhimānena aññaṃ vyākarimha, kacci nu kho mayaṃ

pārājikaṃ āpattiṃ āpannā"ti. Āyasmato ānandassa etamatthaṃ ārocesuṃ. Āyasmā ānando

bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

15. Honti-1. Te ānanda bhikkhu adiṭṭhe diṭṭhasaññino appatte pattasaññino anadhigate

adhigatasaññino asacchikate sacchikatasaññino adhimānena aññaṃ byākaronti, taṃ ca kho

etaṃ abbohārikanti. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attūpanāyikaṃ

alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya 'iti jānāmi, iti passāmī'ti. Tato aparena samayena

samanuggāhiyamāno vā asamanuggāhiyamāno vā āpanto visuddhāpekkhā evaṃ vadeyya:

'ajānamevāhaṃ āvuso avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi, tucchaṃ musā vilapi'nti aññatra

adhimānā. Ayampi pārājiko hoti asaṃvāso"ti.

(Dutiyapaññatti. )

16. Yo panāti - yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- (ñatticatutthena kammena -pe- upasampanno) ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto

bhikkhūti.

Anabhijānanti asantaṃ abhūtaṃ asaṃvijjamānaṃ ajānanto apassanto attani kusalaṃ dhammaṃ

atthi me kusalo dhammoti.

Uttarimanussadhammo nāma: jhānaṃ vimokkhaṃ samādhi samāpatti ñāṇadassanaṃ

maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṃ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhirati.

Attūpanāyikanti te vā kusale dhamme attani upaneti, attānaṃ vā tesu kusalesu dhammesu

upaneti.

Ñāṇanti tisso vijjā.

Dassananti yaṃ ñaṇaṃ taṃ dassanaṃ. Yaṃ dassanaṃ taṃ ñāṇaṃ.

[PTS Page 092] [\q 92/] samudācareyyāti āreceyya itthiyā vā purisassa vā gahaṭṭhassa

vā pabbajitassa vā.

1. Honti yena te ānanda, machasaṃ. Honti yevānanda, syā.

[BJT Page 202] [\x 202/]

Iti jānāmi iti passāmiti jānāmahaṃ ete dhamme, passāmahaṃ ete dhamme, atthi ca me ete

dhammā, mayi ete dhammā sandissanti, ahañca etesu dhammesu sandissāmiti.

Tato aparena samayenāti yasmiṃ khaṇe samudāciṇṇaṃ hoti, taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ

muhuttaṃ vītivatte.

Samanuggāhiyamānoti yaṃ vatthu paṭiññātaṃ hoti, tasmiṃ vatathusmiṃ

samanuggāhiyamāno: 'kiṃ te adhigataṃ, kinti te adhigataṃ, kadā te adhigataṃ, kattha te

adhigataṃ, katame te kilesā pahīnā, katamesaṃ tvaṃ dhammānaṃ vā lābhī'ti.

Asamanuggāhiyamānoti na kenaci vuccamāno.

Āpantoti pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapitvā pārājikaṃ

āpattiṃ āpanno hoti.

Visuddhāpekkhoti gihī vā hotukāmo upāsako vā hotukāmo ārāmiko vā hotukāmo sāmaṇero

vā hotukāmo.

Ajānamevaṃ āvuso avacaṃ jānāmi apassaṃ passāmīti nāhaṃ ete dhamme jānāmi, nāhaṃ ete

dhamme passāmi, natthi ca me ete dhammā, na mayi ete dhammā sandissanti, na cāhaṃ

etesu dhammesu sandissāmīti.

Tucchā musā vilapinti tucchakaṃ mayā bhaṇitaṃ, musā mayā bhaṇitaṃ, abhūtaṃ mayā

bhaṇitaṃ, ajānantena mayā bhaṇitaṃ.

Aññatra adhimānāti ṭhapetvā adhimānaṃ.

Ayampīti purime upādāya vuccati.

Pārājiko hotīti seyyathāpi nāma tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā, evameva

bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapitvā assamaṇo

hoti asakyaputtiyo. Tena vuccati pārājiko hotīti.

Asaṃvāsoti saṃvāso nāma: eka-1. Kammaṃ ekuddeso samasikkhatā eso saṃvāso nāma. So

tena saddhiṃ natthi, tena vuccati asaṃvāsoti.

Uttarimanussadhammo nāma: jhānaṃ vimokkhaṃ samādhi samāpatti ñāṇadassanaṃ

maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṃ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhirati.

Jhānanti paṭhamaṃ jhānaṃ dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ.

1. Ekaṃ kammaṃ, katthaci.

[BJT Page 204] [\x 204/]

Vimokkhoti suññato vimokkho animitto vimokkho appaṇihito vimokkho.

[PTS Page 093] [\q 93/] samādhīti suññato samādhi animitto samādhi appaṇihito

samādhi.

Samāpattīti suññatā samāpatti animittā samāpatti appaṇihitā samāpatti.

Ñāṇadassananti-1. Tisso vijjā.

Maggabhāvanāti cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādo

pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.

Phalasacchikiriyāti sotāpattiphalassa sacchikiriyā sakadāgāmiphalassa sacchikiriyā

anāgāmiphalassa sacchikiriyā arahattassa sacchikiriyā.

Kilesappahānanti rāgassa pahānaṃ dosassa pahānaṃ mohassa pahānaṃ.

Vinīvaraṇatā cittassāti rāgā cittaṃ vinīvaraṇatā dosā cittaṃ vinīvaraṇatā mohā cittaṃ

vinīvaraṇatā.

Suññāgāre abhiratīti paṭhamena jhānena suññāgāre abhirati, dutiyena jhānena suññāgāre

abhirati, tatiyena jhānena suññāgāre abhirati, catutthena jhānena suññāgāre abhirati. )

1. Tīhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa:

pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti, bhaṇitassa hoti musā

mayā bhaṇitanti.

2. Catuhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmiti,

bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ.

3. Pañcahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmiti,

bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya khantiṃ.

4. Chahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti musā bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti musā bhaṇāmīti,

bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇitanti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ.

1. Ñāṇanti, sabbattha.

[BJT Page 206] [\x 206/]

5. Sattahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjinti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇitanti", vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

6. Tīhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti.

7. Catuhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ,

8. Pañcahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.

9. Chahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ,

10. Sattahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

11. Tīhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti.

12. Catuhākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ.

13. Pañcahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.

[BJT Page 208] [\x 208/]

14. Chahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ. Vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ.

15. Sattahākārehi paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannoti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti. Bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi" ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

16. Tīhākārehi paṭhamassa jhānassa lābhī'mhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti.

17. Catuhākārehi paṭhamassa jhānassa lābhī'mhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ.

18. Pañcahākārehi paṭhamassa jhānassa lābhī'mhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.

19. Chahākārehi paṭhamassa jhānassa lābhī'mhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti. Vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ.

20. Sattahākārehi paṭhamassa jhānassa lābhī'mhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

21. Tīhākārehi paṭhamassa jhānassa vasīmhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti.

22. Catuhākārehi paṭhamassa jhānassa vasī'mhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ.

[BJT Page 210] [\x 210/]

23. Pañcahākārehi paṭhamassa jhānassa vasīmhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.

24. Chahākārehi paṭhamassa jhānassa vasīmhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbecassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti. Vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ.

25. Sattahākārehi paṭhamassa jhānassa vasīmhīti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

26. [PTS Page 094] [\q 94/] tīhākārehi "paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayā" ti

sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti,

bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi"ti bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti.

27. Catuhākārehi "paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayā" ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi"ti

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ.

28. Pañcahākārehi "paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayā" ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi"ti

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ.

29. Chahākārehi "paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayā" ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi"ti

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ.

30. Sattahākārehi "paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikataṃ mayā" ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi"ti

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya

ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

(Yathā idaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ vitthāritaṃ, evaṃ sabbaṃ vitthāretabbaṃ. )

31. Tīhākārehi - dutiyaṃ jhānaṃ -pe- tatiyaṃ jhānaṃ -pe-catutthaṃ jhānaṃ -pe-samāpajjiṃ - pe-

samāpajjāmi -pe-samāpanno -pe- catutthassa jhānassa lābhīmhi -pevasīmhi -pe- catutthaṃ

jhānaṃ sacchikataṃ mayāti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa; pubbevassa hoti

"musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi"ti. Bhaṇitassa hoti "musā mayā

bhaṇita"nti, -pe- vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ,

[BJT Page 212] [\x 212/]

32. Tīhākārehi - suññataṃ vimokkhaṃ -pe- animittaṃ vimokkhaṃ -pe- appaṇihitaṃ

vimokkhaṃ samāpajjiṃ -pe-samāpajjāmi -pe-samāpanno -pe- appaṇihitassa vimokkhassa

lābhimhi -pe- vasīmhi -pe- 'appaṇihito vimokkho sacchikato mayā'ti sampajānamusā

bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

33. Tīhākārehi - suññataṃ samādhiṃ -pe- animittaṃ samādhiṃ -pe-appaṇihitaṃ samādhiṃ

samāpajjiṃ -pe- samāpajjāmi -pe-samāpanno -pe- appaṇihitassa samādhissa lābhimhi

-pe-vasīmhi -pe-'appaṇihito samādhi sacchikato mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa -pe-

34. Tīhākārehi - suññataṃ samāpattiṃ -pe- animittaṃ samāpattiṃ -pe- appaṇihitaṃ

samāpattiṃ samāpajjiṃ -pe-samāpajjāmi -pe-samāpanno -pe- appaṇihitassa samāpattiyā

lābhimhi -pe- vasīmhi -pe- 'appaṇihitā samāpatti sacchikatā mayā'ti sampajānamusā

bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

35. Tīhākārehi - tisso vijjā samāpajjiṃ, -pe-samāpajjāmi -pe-samāpanno -pe- tissannaṃ

vijjānaṃ lābhimhi -pe- vasīmhi -pe- 'tisso vijjā sacchikatā mayā' ti sampajānamusā

bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

36. Tīhākārehi - cattāro satipaṭṭhāne -pe- cattāro sammappadhāne -pe-cattāro iddhipāde

samāpajjiṃ -pe-samāpajjāmi -pe- samāpanno -pe- catunnaṃ iḍaddhipādānaṃ lābhimhi

-pe-vasīmhi -pe- 'cattāro iddhipādā sacchikatā mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa -pe-

37. Tīhākārehi - pañcindriyāni -pe- pañcabalāni samāpajjiṃ -pe- samāpajjāmi -pe- samāpanno

-pe- pañcannaṃ balānaṃ lābhimhi -pe- vasīmhi -pe- 'pañca balāni sacchikatāni mayā'ti

sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

38. Tīhākārehi - sattabojjhaṅge samāpajjiṃ -pe-samāpajjāmi -pe-samāpanno -pe- sattannaṃ

bojjhaṅgānaṃ lābhimhi -pe- vasīmhi -pe- 'satta bojjhaṅgā sacchikatā mayā'ti sampajānamusā

bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

39. Tīhākārehi - ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ samāpajjiṃ -pesamāpajjāmi -pe- samāpanno

-pe- ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhīmhi -pe- vasīmhi -pe- 'ariyo aṭṭhaṅgiko maggo

sacchikato mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

40. Tīhākārehi - sotāpattiphalaṃ -pe- sakadāgāmiphalaṃ -pe- anāgāmiphalaṃ -pe- arahattaṃ

samāpajjiṃ -pesamāpajjāmi -pe-samāpanno -pe- arahattassa lābhīmhi -pe-vasīmhi

-pe-'arahattaṃ sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti [PTS Page 095] [\q

95/] pārājikassa -pe-

41. Tīhākārehi 'rāgo me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito,

samukkheṭito'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

[BJT Page 214] [\x 214/]

42. Tīhākārehi - doso me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito,

samukkheṭito'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

43. Tīhākārehi - moho me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito,

samukkheṭito'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

44. Tīhākārehi - rāgā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa -pe-

45. Tīhākārehi -dosā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa

-pe-

46. Tīhākārehi -mohā me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa: - pubbevassa hoti: "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti,

bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti.

47. Catuhākārehi -pe- pañcahākārehi -pe- chahākārehi -pe-sattahākārehi mohā me cittaṃ

vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa: pubbevassa hoti "musā

bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti, bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti,

vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Suddhikaṃ niṭṭhitaṃ

1. Tīhākārehi - paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ samāpajjiṃ -pe-samāpajjāmi -pe-

samāpanno -pe- paṭhamassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa lābhīmhi -pe-vasī'mhi

-pe-'paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa -pe-

2. Tīhākārehi - paṭhamaṃ ca jhānaṃ tatiyaṃ ca jhānaṃ samāpajjiṃ -pe-samāpajjāmi -pe-

samāpanno -pe- paṭhamassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa lābhīmhi -pe-vasīmhi

-pe-'paṭhamañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa -pe-

3. Tīhākārehi - paṭhamañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ samāpajjiṃ -pe- samāpajjāmi -pe-

samāpanno -pe- paṭhamassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa lābhīmhi -pe-vasī'mhi

-pe-paṭhamañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa -pe-

[BJT Page 216] [\x 216/]

4. Tīhākārehi - paṭhamañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ, paṭhamañca jhānaṃ animittañca

vimokkhaṃ, paṭhamañca jhānaṃ appaṇihitañca vimokkhaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi,

samāpanno, paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitassa ca vimokkhassa lābhīmhi, vasīmhi,

'paṭhamañca jhānaṃ appaṇihito ca vimokkho sacchikato mayā'ti sampajānamusā

bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

5. Tīhākārehi - paṭhamañca jhānaṃ suññatañca samādhiṃ, paṭhamañca jhānaṃ animittañca

samādhiṃ, paṭhamañca jhānaṃ appaṇihitañca samādhiṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi,

samāpanno, paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitassa ca samādhissa lābhīmhi, vasīmhi,

'paṭhamañca jhānaṃ appaṇihito ca samādhi sacchikato mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa -pe-

6. Tīhākārehi - paṭhamañca jhānaṃ suññatañca samāpattiṃ, paṭhamañca jhānaṃ animittañca

samāpattiṃ, paṭhamañca jhānaṃ appaṇihitañca samāpattiṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi,

samāpanno, paṭhamassa ca jhānassa appaṇihitāya ca samāpattiyā lābhīmhi, vasīmhi,

'paṭhamaṃ ca jhānaṃ appaṇihitā ca samāpatti sacchikato mayā'ti sampajānamusā

bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe- 1

7. Tīhākārehi - paṭhamaṃ ca jhānaṃ tisso ca vijjā samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno,

paṭhamassa ca jhānassa tissannaṃ ca vijjānaṃ lābhīmhi, vasīmhi, 'paṭhamaṃ ca jhānaṃ tisso

ca vijjā sacchikatā mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

8. Tīhākārehi paṭhamaṃ ca jhānaṃ cattāro ca satipaṭṭhāne, paṭhamaṃ ca jhānaṃ cattāro ca

sammappadhāne, paṭhamaṃ ca jhānaṃ cattāro ca iddhipāde samāpajjiṃ, samāpajjāmi,

samāpanno, paṭhamassa ca jhānassa catunnañca iddhipādānaṃ lābhīmhi, vasīmhi,

'paṭhamaṃ ca jhānaṃ cattāro ca iddhipādā sacchikatā mayā'ti sampajānamūsā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa -pe-

9. Tīhākārehi - paṭhamaṃ ca jhānaṃ pañca ca indriyāni, paṭhamaṃ ca jhānaṃ pañca ca [PTS

Page 096] [\q 96/] balāni samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno, paṭhamassa ca jhānassa

pañcannaṃ ca balānaṃ lābhīmhi, vasīmhi, 'paṭhamaṃ ca jhānaṃ pañca ca balāni sacchikatāni

mayā' ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

10. Tīhākārehi - paṭhamaṃ ca jhānaṃ satta ca bojjhaṅge samāpajjiṃ, samāpajjāmi,

samāpanno, paṭhamassa ca jhānassa sattannaṃ ca bojjhaṅgānaṃ lābhīmhi, vasīmhi,

'paṭhamaṃ ca jhānaṃ satta ca bojjhaṅgā sacchikatā mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa -pe-

11. Tīhākārehi - paṭhamaṃ ca jhānaṃ ariyaṃ ca aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ samāpajjiṃ,

samāpajjāmi, samāpanno, paṭhamassa ca jhānassa ariyassa ca aṭṭhaṅgikassa maggassa

lābhīmhi, vasīmhi, 'paṭhamaṃ ca jhānaṃ ariyo ca aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayā'ti

sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

11-2. Vinidhāya bhāvaṃ mu.

[BJT Page 218] [\x 218/]

12. Tīhākārehi - paṭhamaṃ ca jhānaṃ sotāpattiphalaṃ ca, paṭhamaṃ ca jhānaṃ

sakadāgāmiphalaṃ ca, paṭhamaṃ ca jhānaṃ anāgāmiphalaṃ ca, paṭhamaṃ ca jhānaṃ

arahattaṃ ca samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno, paṭhamassa ca jhānassa arahattassa ca

lābhīmhi, vasīmhi, 'paṭhamaṃ ca jhānaṃ arahattaṃ ca sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā

bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

13. Tīhākārehi - paṭhamaṃ ca jhānaṃ, samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno, paṭhamassa ca

jhānassa lābhīmhi, vasīmhi, paṭhamaṃ ca jhānaṃ sacchikataṃ mayā, rāgo ca me catto, doso

ca me catto, moho ca me catto, vanto, mutto, pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito,

samukkheṭito, ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

14. Tīhākārehi -pe- sattahākārehi - paṭhamaṃ ca jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi,

samāpanno, paṭhamassa ca jhānassa lābhīmhi, vasīmhi, paṭhamaṃ ca jhānaṃ sacchikataṃ

mayā, rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, mohā ca me cittaṃ

vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa: pubbevassa hoti "musā

bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmi"ti, bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti,

vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ,

-Khaṇḍacakkaṃ niṭṭhitaṃ-

1. Tīhākārehi dutiyaṃ ca jhānaṃ tatiyaṃ ca jhānaṃ samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno -

dutiyassa ca jhānassa tatiyassa ca jhānassa lābhīmhī - vasīmhi - dutiyaṃ ca jhānaṃ tatiyaṃ

ca jhānaṃ sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

2. Tīhākārehi dutiyaṃ ca jhānaṃ catutthaṃ ca jhānaṃ samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno

- dutiyassa ca jhānassa catutthassa ca jhānassa lābhīmhi - vasīmhi - dutiyaṃ ca jhānaṃ

catutthaṃ ca jhānaṃ sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

3. Tīhākārehi dutiyaṃ ca jhānaṃ suññataṃ ca vimokkhaṃ - animittaṃ ca vimokkhaṃ -

appaṇihitaṃ ca vimokkhaṃ - suññataṃ ca samādhiṃ - animittaṃ ca samādhiṃ - appaṇihitaṃ

ca samādhiṃ - suññataṃ ca samāpattiṃ - animittaṃ ca samāpattiṃ - appaṇihitaṃ ca

samāpattiṃ - tisso ca vijjā - cattāro ca satipaṭṭhāne - cattāro ca sammappadhāne - cattāro ca

iddhipāde - pañca ca indriyāni - pañca ca balāni - satta ca bojjhaṅge - ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ

maggaṃ - sotāpattiphalaṃ ca - sakadāgāmiphalaṃ ca - anāgāmiphalaṃ ca - arahattaṃ ca -

samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno - dutiyassa ca jhānassa arahattassa ca lābhimhi -

vasīmhi - dutiyaṃ ca jhānaṃ arahattaṃ ca sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa -pe-

[BJT Page 220] [\x 220/]

4. Tīhākārehi dutiyaṃ ca jhānaṃ samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno dutiyassa ca jhānassa

lābhīmhi - vasīmhi - dutiyaṃ ca jhānaṃ sacchikataṃ mayā - rāgo ca me catto - doso ca me

catto - moho ca me catto - vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito - samukkheṭito rāgā

ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ - dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ - mohā ca me cittaṃ

vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

5. Tīhākārehi -pe- sattahākārehi dutiyaṃ ca jhānaṃ paṭhamaṃ ca jhānaṃ samāpajjiṃ -

samāpajjāmi - samāpanno - dutiyassa ca jhānassa paṭhamassa ca jhānassa lābhīmhi -

vasīmhi - dutiyaṃ ca jhānaṃ paṭhamaṃ ca jhānaṃ sacchikataṃ mayā'ti sampajānāmusā

bhaṇantassa āpatti pārājikassa.

- Baddhacakkaṃ. -

Evaṃ ekekaṃ mūlaṃ kātuna baddhacakkaṃ-1. Parivattakaṃ kattabbaṃ

1. Tīhākārehi tatiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ -pe-tatiyañca jhānaṃ arahattañca

samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno - tatiyassa ca jhānassa arahattassa ca lābhīmhi -

vasīmhi - tatiyañca jhānaṃ arahattañca sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa -pe-

2. Tīhākārehi tatiyañca jhānaṃ samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno- tatiyassa ca jhānassa

lābhīmhi - vasīmhi - tatiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā - rāgo ca me catto - doso ca me

catto - moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito. Rāgā

ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ - dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ - mohā ca me cittaṃ

vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. -Pe-

3. Tīhākārehi tatiyañca jhānaṃ paṭhamañca jhānaṃ -pe- tatiyañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ

samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno - tatiyassa ca jhānassa dutiyassa ca jhānassa lābhīmhi

- vasīmhi - tatiyañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā

bhaṇantassa āpatti pārājikassa. -Pe-

4. Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ paṭhamañca jhānaṃ -pe-dutiyañca jhānaṃ

tatiyañca jhānaṃ samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ

Catutthassa ca jhānassa lābhīmhi - vasīmhi - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ catutthañca

jhānaṃ sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. -Pe-

1. Cakkaṃ - sīmu.

[BJT Page 222] [\x 222/]

5. Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ [PTS Page 097] [\q 97/] suññatañca

vimokkhaṃ animittañca vimokkhaṃ appaṇihitañca vimokkhaṃ samāpajjiṃ - samāpajjāmi -

samāpanno - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, appaṇihitassa ca vimokkhassa lābhīmhi -

vasīmhi - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ appaṇihito ca vimokkho sacchikato mayā'ti

sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. -Pe-

6. Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ suññatañca samādhiṃ animittañca samādhiṃ

appaṇihitañca samādhiṃ samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno - mohā ca me cittaṃ

vinīvaraṇaṃ, appaṇihitassa ca samādhissa lābhīmhi - vasīmhi - mohā ca me cittaṃ

vinīvaraṇaṃ appaṇihito ca samādhi sacchikato mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa. -Pe-

7. Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ suññatañca samāpattiṃ animittañca

samāpattiṃ appaṇihitañca samāpattiṃ samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno - mohā ca me

cittaṃ vinīvaraṇaṃ, appaṇihitāya ca samāpattiyā lābhīmhi - vasīmhi - mohā ca me cittaṃ

vinīvaraṇaṃ appaṇihitā ca samāpatti sacchikatā mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa. -Pe-

8. Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ tisso ca vijjā samāpajjiṃ - samāpajjāmi -

samāpanno - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ tissannaṃ ca vijjānaṃ lābhīmhi - vasīmhi

mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ tisso ca vijjā sacchikatā mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa

āpatti pārājikassa -pe-

9. Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca

sammappadhāne cattāro ca iddhipāde samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno - mohā ca me

cittaṃ vinīvaraṇaṃ catunnaṃ ca iddhipādānaṃ lābhīmhi - vasīmhi - mohā ca me cittaṃ

vinīvaraṇaṃ cattāro ca iddhipādā sacchikatā mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti

pārājikassa. Pe-

10. Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ pañca ca indriyāni pañca ca balāni

samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ pañcannañca

balānaṃ lābhīmhi - vasīmhi - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ pañca ca balāni sacchikatāni

mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. -Pe-

11. Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ satta ca bojjhaṅge samāpajjiṃ - samāpajjāmi

- samāpanno - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ sattannañca bojjhaṅgānaṃ lābhīmhi -

vasīmhi - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ satta ca bojjhaṅgā sacchikatā mayā'ti

sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. -Pe

[BJT PAGE 224 12.] Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ

maggaṃ samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ ariyassa ca

aṭṭhaṅgikassa maggassa lābhīmhi - vasīmhi - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ ariyo ca

aṭṭhaṅgiko maggo sacchikato mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. -Pe-

13. Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ sotāpattiphalaṃ ca sakadāgāmiphalaṃ ca

anāgāmiphalaṃ ca arahattañca samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno - mohā ca me cittaṃ

vinīvaraṇaṃ arahattassa lābhīmhi - vasīmhi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ arahattañca

sacchikataṃ mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa. -Pe-

14. Tīhākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ paṭhamaṃ ca jhānaṃ samāpajjiṃ -

samāpajjāmi - samāpanno - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ paṭhamassa ca jhānassa

lābhīmhi - vasīmhi - mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ paṭhamaṃ ca jhānaṃ sacchikataṃ

mayā'ti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

15. Tīhākārehi -pe- sattahākārehi mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ dutiyaṃ ca jhānaṃ -pe-

tatiyaṃ ca jhānaṃ -pe-catutthaṃ ca jhānaṃ -pe- suññataṃ ca vimokkhaṃ -pedosā ca me cittaṃ

vinīvaraṇanti sampajānāmusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-pubbevassa hoti 'musā

bhaṇissanti, bhaṇantassa hoti 'musā bhaṇāmī'ti, bhaṇitassa hoti 'musā mayā bhaṇita'nti,

vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ-1.

16. Dumūlakampi timūlakampi catumūlakampi pañcamūlakampi chamūlakampi

sattamūlakampi aṭṭhamūlakampi navamūlakampi dasamūlakampi kātabbaṃ. Yathā

nikkhittāni padāni ekekamūlakaṃ vaḍḍhetabbaṃ. Yathā ekamūlakaṃ vitthāritaṃ evameva

dumūlakādi'pi vitthāretabbaṃ.

1. Tīhākārehi -pe- sattāhākārehi paṭhamaṃ ca jhānaṃ dutiyaṃ ca jhānaṃ tatiyaṃ ca jhānaṃ

catutthaṃ ca jhānaṃ suññataṃ ca vimokkhaṃ animittañca vimokkhaṃ appaṇihitaṃ ca

vimokkhaṃ suññataṃ ca samādhiṃ animittaṃ ca samādhiṃ appaṇihitaṃ ca samādhiṃ

suññataṃ ca samāpattiṃ animittaṃ ca samāpattiṃ appaṇihitaṃ ca samāpattiṃ tisso ca vijjā

cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni

pañca ca balānī satta ca bojjhaṅge ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ sotāpattiphalañca

sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca samāpajjiṃ - samāpajjāmi - samāpanno

-pe- rāgo ca me catto doso ca me catto moho ca me catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho

ukkheṭito samukkheṭito, rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ,

mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇanti sampajānamusā bhaṇantassa āpatti pārājikassa -pe-

pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti, bhaṇitassa hoti

"musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya

bhāvaṃ.

Sabbamūlakaṃ niṭṭhitaṃ

Suddhikavārakathā niṭṭhitā.

1. Ekamūlakaṃ saṅkhittaṃ niṭṭhitaṃ. Syā.

[BJT Page 226] [\x 226/]

1. Tīhākārehi 'paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji'nti vattukāmo 'dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji'nti

sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti

thullaccayassa.

2. Tīhākārehi 'paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji'nti vattukāmo 'tatiyaṃ jhānaṃ -pe-catutthaṃ

jhānaṃ -pe- suññataṃ vimokkhaṃ -pe-animittaṃ vimokkhaṃ -pe- appaṇihitaṃ vimokkhaṃ

-pe-suññataṃ samādhiṃ -pe- animittaṃ samādhiṃ -pe- appaṇihitaṃ samādhiṃ -pe-suññataṃ

samāpattiṃ -pe- animittaṃ samāpattiṃ -pe- appaṇihitaṃ samāpattiṃ -pe- tisso vijjā -pe-cattāro

satipaṭṭhāne -pe-cattāro sammappadhāne -pe-cattāro iddhipāde -pe-pañcindriyāni -pe- pañca

balāni -pe- satta bojjhaṅge -pe-ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ -pe-sotāpattiphalaṃ

-pe-sakadāgāmiphalaṃ -pe- anāgāmiphalaṃ -pe-arahattaṃ samāpajjiṃ -pe- rāgo me catto

-pe-doso me catto -pe- moho me catto, vanto, mutto pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito,

samūkkheṭito -pe-rāgā me cittaṃ vinīvaraṇaṃ -pe- dosā me cittaṃ vinīvaraṇaṃ -pe- mohā

me cittaṃ vinīvaraṇa'nti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa, na

paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa" nti, bhaṇantassa

hoti "musā bhaṇāmi"ti, bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, -pe- vinidhāya diṭṭhiṃ,

vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Vattuvissārakassa-1. Ekamūlakassa [PTS Page 098] [\q 98/] khaṇḍacakkaṃ.

1. Tīhākārehi 'dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji'nti vattukāmo 'tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji'nti

sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti

thullaccayassa.

2. Tīhākārehi 'dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji'nti vattukāmo -pe-mohā me cittaṃ vinīvaraṇa'nti

sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti

thullaccayassa.

1. Vatthuvisārakassa. Sī. Machasaṃ syā. Cattuvisārakassa, sī. Mu.

[BJT Page 228] [\x 228/]

3. Tīhākārehi -pe- sattahākārehi 'dutiya jhānaṃ samāpajji'nti vattukāmo 'paṭhamaṃ jhānaṃ

samāpajji'nti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na

paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa -pe- vinidhāya bhāvaṃ.

Vattuvissārakassa ekamūlakassa baddhacakkaṃ

Mūlakaṃ saṅkhittaṃ

1. Tīhākārehi 'mohā me cittaṃ vinīvaraṇa'nti vattukāmo 'paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji'nti

sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti

thullaccayassa.

2. Tīhākārehi 'mohā me cittaṃ vinīvaraṇa'nti vattukāmo 'dosā me cittaṃ vinīvaraṇa'nti

sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa; na paṭivijānantassa āpatti

thullaccayassa.

Vattuvissārakassa ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

3. Dumūlakampi timūlakampi catumūlakampi pañcamūlakampi chamūlakampi

sattamūlakampi aṭṭhamūlakampi navamūlakampi dasamūlakampi evameva kātabbaṃ.

Idaṃ sabbamūlakaṃ

1. Tīhākārehi -pe- sattahākārehi 'paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ

catutthañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ animittañca vimokkhaṃ appaṇihitañca

vimokkhaṃ suññatañca samādhiṃ animittañca samādhiṃ appaṇihitañca samādhiṃ

suññatañca samāpattiṃ animittañca samāpattiṃ appaṇihitañca samāpattiṃ tisso ca vijjā

cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni

pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ sotāpattiphalañca

sakadāgāmiphalañca anāgāmiphalañca arahattañca samāpajjiṃ -pe-rāgo ca me catto-pe- doso

ca me catto-pe-moho ca me catto, vanto, mutto pahīno, paṭinissaṭṭho, ukkheṭito,

samūkkheṭito rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, dosā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, mohā ca me

cittaṃ vinīvaraṇa'nti vattukāmo sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti

pārājikassa, na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa: -pe- vinidhāya bhāvaṃ.

[BJT Page 230] [\x 230/]

2. Tīhākārehi 'dutiyañca jhānaṃ tatiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ suññatañca vimokkhaṃ

animittañca vimokkhaṃ appaṇihitañca vimokkhaṃ suññatañca samādhiṃ animittañca

samādhiṃ appaṇihitañca samādhiṃ suññatañca samāpattiṃ animittañca samāpattiṃ

appaṇihitañca samāpattiṃ tisso ca vijjā cattāro ca satipaṭṭhāne cattāro ca sammappadhāne

cattāro ca iddhipāde pañca ca indriyāni pañca ca balāni satta ca bojjhaṅge ariyañca

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ sotāpattiphalaṃ ca sakadāgāmiphalaṃ ca anāgāmiphalaṃ ca arahattaṃ

ca samāpajjiṃ rāgo ca me catto, doso ca me catto, moho ca me catto, vanto, mutto pahīno,

paṭinissaṭṭho, ukkheṭito, samūkkheṭito rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ, dosā ca me cittaṃ

vinīvaraṇaṃ, mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇa'nti vattukāmo 'paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji'nti

sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa, na paṭivijānantassa āpatti

thullaccayassa:

3. Tīhākārehi 'tatiyañca jhānaṃ catutthaṃ ca jhānaṃ -pe-mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ -pe-

paṭhamañca jhānaṃ samāpajji'nti vattukāmo 'dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji'nti sampajānamusā

bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa, na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa.

4. Tīhākārehi 'mohā ca me cittaṃ vinīvaraṇaṃ paṭhamañca jhānaṃ dutiyañca jhānaṃ

tatiyañca jhānaṃ catutthañca jhānaṃ -pe- rāgā ca me cittaṃ vinīvaraṇa'nti vattukāmo: 'dosā

ca me cittaṃ vinīvaraṇa'nti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti pārājikassa,

na paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa: pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa

hoti "musā bhaṇāmī"ti, bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti -pe- vinidhāya diṭṭhiṃ,

vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Sabbamūlakaṃ.

Vattuvissārakassa cakkapeyyālaṃ [PTS Page 099] [\q 99/] niṭṭhitaṃ.

Vattukāmavārakathā niṭṭhitā.

1. Tīhākārehi 'yo te vihāre vasī, so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, samāpajjati,

samāpanno, so bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī, vasī, tena bhikkhunā paṭhamaṃ jhānaṃ

sacchikata'nti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa; na

paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa: pubbevassa-1. Hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇantassa

hoti "musābhaṇāmī"ti, bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti.

1. Pubbecassādipāṭho machasaṃ. Natthi.

[BJT Page 232] [\x 232/]

2. Catuhākārehi -pe- pañcahākārehi -pe- chahākārehi -pe- sattahākārehi yo te vihāre vasī, so

bhikkhu 'paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjī samāpajjati, samāpanno, so bhikkhu paṭhamassa

jhānassa lābhī, vasī, tena bhikkhunā paṭhamaṃ jhānaṃ sacchikata'nti sampajānamusā

bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa, na paṭivijānantassa āpatti, dukkaṭassa,

pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti, bhaṇattassa hoti "musā bhaṇāmī"ti, bhaṇitassa hoti

"musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya

bhāvaṃ.

3. Tīhākārehi 'yo te vihāre vasī so bhikkhu dutiyaṃ jhānaṃ - tatiyaṃ jhānaṃ - catutthaṃ

jhānaṃ - suññataṃ vimokkhaṃ - animittaṃ vimokkhaṃ - appaṇihitaṃ vimokkhaṃ - suññataṃ

samādhiṃ - animittaṃ samādhiṃ - appaṇihitaṃ samādhiṃ - suññataṃ samāpattiṃ - animittaṃ

samāpattiṃ - appaṇihitaṃ samāpattiṃ - tisso vijjā - cattāro satipaṭṭhāne - cattāro

sammappadhāne - cattāro iddhipāde - pañca indiyāni - pañca balāni - satta bojjhaṅge -

ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ -sotāpattiphalaṃ - sakadāgāmiphalaṃ - anāgāmiphalaṃ -

arahattaṃ - samāpajji - samāpajjati - samāpanno - so bhikkhu arahattassa lābhī - vasī - tena

bhikkhunā arahattaṃ sacachikata'nti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti

thullaccayassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa.

4. Tīhākārehi 'tassa bhikkhuno rāgo catto -doso catto - moho catto vanto mutto pahīno

paṭinissaṭṭho ukkheṭito samukkheṭito'ti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa

āpatti thullaccayassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa.

5. Tīhākārehi -pe- sattahākārehi tassa bhikkhuno rāgā cittaṃ vinīvaraṇaṃ - dosā cittaṃ

vinīvaraṇaṃ - mohā cittaṃ vinīvaraṇaṃ'nti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa

āpatti thullaccayassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa, pubbevassa hoti "musā

bhaṇissa"nti, bhaṇantassa hoti, "musā bhaṇāmī"ti, bhaṇitassa hoti, "musā mayā

bhaṇita"nti, vinidhāya diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

6. Tīhākārehi -pe- sattahākārehi 'yo te vihāre vasī, so bhikkhu suññāgāre paṭhamaṃ jhānaṃ

- dutiyaṃ dhānaṃ- tatiyaṃ jhānaṃ - catutthaṃ jhānaṃ samāpajjī - samāpajjati - samāpanno

-pe-so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī, tena bhikkhunā suññāgāre

catutthaṃ jhānaṃ sacchikata'nti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti

thullaccayassa, na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa, pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti

bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti. Bhaṇitassa hoti "musā mayā bhaṇita"nti, vinidhāya

diṭṭhiṃ, vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

[BJT Page 234] [\x 234/]

7. Tīhākārehi -pe- sattahākārehi 'yo te vihāraṃ paribhuñji, yo te cīvaraṃ paribhuñji, yo te

piṇḍapātaṃ paribhuñji, yo te senāsanaṃ paribhuñji, yo te gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ

paribhuñji, so bhikkhu suññāgāre catutthaṃ jhānaṃ samāpajji - samāpajjati - samāpanno, so

bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī. Tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṃ

jhānaṃ sacchikata'nti sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Na

paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa. -Pe

8. Tīhākārehi -pe- sattahākārehi 'yena te vihāro paribhutto, yena te cīvaraṃ paribhutto, yena

te piṇḍapāto paribhutto, yena te senāsanaṃ paribhuttaṃ, yena te

gilānapaccayabhesajjaparikkhāro paribhutto, so bhikkhu suññāgāre catutthaṃ jhānaṃ

samāpajji - samāpajjati - samāpanno, so bhikkhu suññāgāre catutthassa jhānassa lābhī, vasī.

Tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṃ jhānaṃ sacchikatanti sampajānamusā bhaṇantassa

paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Na paṭivijānantassa āpatti dukkaṭassa. -Pe

9. Tihākārehi -pe- sattahākārehi 'yaṃ tvaṃ āgamma vihāraṃ adāsi, cīvaraṃ adāsi, piṇḍapātaṃ

adāsi, senāsanaṃ adāsi, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ adāsi, so bhikkhu suññāgāre

catutthaṃ jhānaṃ samāpajji- samāpajjati - samāpanno, so bhikkhu suññāgāre catutthassa

jhānassa lābhī, vasī. Tena bhikkhunā suññāgāre catutthaṃ jhānaṃ sacchikata'nti

sampajānamusā bhaṇantassa paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Na paṭivijānantassa

[PTS Page 100] [\q 100/] āpatti dukkaṭassa. Pubbevassa hoti "musā bhaṇissa"nti,

bhaṇantassa hoti "musā bhaṇāmī"ti, bhaṇitassa hoti musā mayā bhaṇita"nita vinidhāya

diṭṭhiṃ. Vinidhāya khantiṃ, vinidhāya ruciṃ, vinidhāya bhāvaṃ.

Peyyālapaṇṇarasakaṃ niṭṭhitaṃ.

Paccayapaṭisaṃyuttavārakathā niṭṭhitā.

Uttarimanussadhammacakkapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.

Anāpatti adhimānena, anullapanādhippāyassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanaṭṭassa,

ādikammikassāti.

[BJT Page 236] [\x 236/]

Vinītavatthu

Uddānagāthā.

Adhimānena-1. 'Raññamhi piṇḍopajjhāriyāpatho,

Saññojanā raho dhammā vihāre paccupaṭṭhito.

Na dukkaraṃ viriyamathopi maccuno yassāvuso vippaṭisāri sammā,

Viriyena yogena ārādhanāya atha vedanāya apare duve.

Brāhmaṇe pañcavatthūni aññabyākaraṇā tayo,

Agārāvaraṇā kāmā rati vāpi ca pakkamo.

Aṭṭhipesi ubho gāvo ghātakā piṇḍo sākuṇiko nicchavorabbhi

Asi ca sūkari satti māgavi usu ca kāraṇiko sūci sārathī.

Yo ca sibbīyati sūcako hi so aṇḍahārī ahu gāmakūṭako,

Kūpe nimuggo hi so pāradāriko guthakhādi ahu duṭṭhabrāhmaṇo.

Nicchavitthi aticārinī ahu maṅgulitthi ahu ikkhaṇitthikā,

Okilinī sapattaṅgārokiri sīsacchinno ahu coraghātako.

Bhikkhu bhikkhuṇī sikkhamānā sāmaṇero atha sāmaṇerikā,

Kassapassa vinayassa pabbajuṃ pāpakammamakariṃsu tāvade.

Tapodā rājagahe yuddhaṃ nāgānogāhanena ca,

Sobhito arahaṃ bhikkhu pañca kappasataṃ sareti.

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu adhimānena aññaṃ vyākāsi. Tassa kukkuccaṃ

ahosi: 'bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ, kacci nu kho ahaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpanno'ti.

Atha kho so bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe-anāpatti bhikkhu adhimānenāti. (1)

2. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇidhāya [PTS Page 101] [\q 101/]

araññe viharati "evaṃ maṃ jano sambhāvessatī"ti. Taṃ jano sambhāvesi. Tassa kukkuccaṃ

ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa. Na ca bhikkhave

paṇidhāya araññe vatthabbaṃ, yo vaseyya, āpatti dukkaṭassāti. (2)

1. Adhimāne. Machasaṃ

[BJT Page 238] [\x 238/]

3. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇidhāya piṇḍāya carati. "Evaṃ maṃ jano

sambhāvessatī"ti. Taṃ jano sambhāvesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesi -pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa. Na ca bhikkhave paṇidhāya piṇḍāya caritabbaṃ.

Yo careyya āpatti dukkaṭassāti. (3)

4. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca: "ye āvuso

ambhākaṃ upajjhāyassa saddhivihārikā sabbeva arahanto"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi.

Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. -Pe- kiñcitto vaṃ bhikkhūti. Ullapanādhippāyo ahaṃ

bhagavāti. Anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti thullaccayassāti. (5)

5. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca: "ye āvuso

amhākaṃ upajjhāyassa antevāsikā sabbeva mahiddhikā mahānubhāvā"ti. Tassa kukkuccaṃ

ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- kiñcitto tvaṃ bhikkhūti. Ullapanādhippāyo ahaṃ

bhagavāti. Anāpatti bhikkhu pārājikassa; āpatti thullaccayassāti. (5)

6. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇidhāya caṅkamati - paṇidhāya tiṭṭhati -

paṇidhāya nisīdati - paṇidhāya seyyaṃ kappeti "evaṃ maṃ jano sambhāvessatī"ti. Taṃ jano

sambhāvesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe-anāpatti bhikkhu

pārājikassa. Na ca bhikkhave paṇidhāya -peseyyā kappetabbā. Yo kappeyya, āpatti

dukkaṭassāti. (6-9)

7. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno

uttarimanussadhammaṃ ullapati. Sopi evamāha: "mayhampi āvuso saññojanā pahīnā"ti.

Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. -Pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

pārājikanti. (10)

8. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rahogato uttarimanussadhammaṃ ullapati.

Paracittavidū bhikkhu taṃ bhikkhuṃ apasādesi: "mā āvuso evarūpaṃ abhaṇi. Nattheso

tuyha"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- anāpatti bhikkhu

pārājikassa; āpatti dukkaṭassāti. (11)

9. Tena kho pana samayena [PTS Page 102] [\q 102/] aññataro bhikkhu rahogato

uttarimanussadhammaṃ ullapati. Devatā naṃ bhikkhuṃ apasādesi: "mā bhante evarūpaṃ

abhaṇi. Nattheso tuyha"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- anāpatti bhikkhu pārājikassa; āpatti

dukkaṭassāti. (12)

10. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṃ upāsakaṃ etadavoca: yo āvuso

tuyhaṃ vihāre vasati, so bhikkhu arahā'ti. So ca tassa vihāre vasati. Tassa kukkuccaṃ ahosi

-pe- kiñcitto tvaṃ bhikkhūti? "Ullapanādhippāyo ahaṃ bhagavā"ti. Anāpatti bhikkhu

pārājikassa; āpatti thullaccayassāti. (13)

[BJT Page 240] [\x 240/]

11. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṃ upāsakaṃ etadavoca: "yaṃ tvaṃ

āvuso upaṭṭhesi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya-1. Bhesajjaparikkhārena, so

bhikkhu arahā'ti. So ca taṃ upaṭṭheti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya-1.

Bhesajjaparikkhārena. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- kiñcitto tvaṃ bhikkhū?Ti.

"Ullapanādhippāyo ahaṃ bhagavā"ti. Anāpatti bhikkhu pārājikassa; āpatti thullaccayassāti.

(14)

12. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū etadavocuṃ:

"atthāyasmato uttarimanussadhammo"ti. "Na āvuso dukkaraṃ aññaṃ byākātu"nti tassa

kukkuccaṃ ahosi. Ye kho te bhagavato sāvakā te evaṃ vadeyyuṃ: "ahañcamhi na bhagavato

sāvako kacci nu kho ahaṃ pārājikaṃ āpattiṃ āpanno"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi

-pekiñcitto tvaṃ bhikkhūti? "Anullapanādhippāyo ahaṃ bhagavā"ti. Anāpatti bhikkhu

anullapanādhippāyassāti. (15)

13. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū etadavocuṃ:

"atthāyasmato uttarimanussadhammo"ti. "Ārādhanīyo kho āvuso dhammo

āraddhaviriyenā"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. -Pe-anāpatti

bhikkhu anullapanādhippāyassāti. (16)

14. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū etadavocuṃ: "mā

kho āvuso bhāyī"ti. "Nāhaṃ āvuso maccuno bhāyāmī"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-anāpatti

bhikkhu anullapanādhippāyassāti. (17)

15. Tena kho pana [PTS Page 103] [\q 103/] samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti.

Taṃ bhikkhū etadavocuṃ: "mā kho āvuso bhāyī"ti. "Yo nūnāvuso vippaṭisāri assa, so

bhāyeyyā"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-anāpatti bhikkhu anullapanādhippāyassāti. (18)

16. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū etadavocuṃ:

"atthāyasmato uttarimanussadhammo"ti. "Ārādhanīyo kho āvuso dhammo

sammāpayuttenā"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe-anāpatti

bhikkhu anullapanādhippāyassāti. (19)

17. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhu etadavocuṃ:

"atthāyasmato uttarimanussadhammo"ti. "Ārādhanīyo kho āvuso dhammo

āraddhaviriyenā"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe-anāpatti

bhikkhu anullapanādhippāyassāti. (20)

1. Gilānappaccaya, machasaṃ.

[BJT Page 242] [\x 242/]

18. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhu etadavocuṃ:

"atthāyasmato uttarimanussadhammo"ti. "Ārādhanīyo kho āvuso dhammo yuttayogenā"ti.

Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-anāpatti bhikkhu anullapanādhippāyassāti. (21)

19. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhu etadavocuṃ:

"kaccāvuso khamanīyaṃ, kacci yāpanīya"nti. "Nāvuso sakkā yena vā tena vā adhivāsetu"nti.

Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- anāpatti bhikkhu anullapanādhippāyassāti. (22)

20. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṃ bhikkhū etadavocuṃ:

"kaccāvuso khamanīyaṃ kacci yāpanīya"nti. "Nāvuso sakkā puthujjanena adhivāsetu"nti.

Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- kiñcitto tvaṃ bhikkhūti? "Ullapanādhippāyo ahaṃ bhagavā"ti.

Anāpatti bhikkhu pārājikassa; āpatti thullaccayassāti.

21. Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū nimantetvā etadavoca: "āyantu

bhonto arahanto"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi, "mayañcamha anarahanto-1. Ayañca brāhmaṇo

amhe arahantavādena samudācarati. Kathannukho amhehi paṭipajjitabba"nti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe- anāpatti bhikkhave pasādabhaññeti. (24)

22. Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū nimantetvā etadavoca: "nisīdantu

bhonto arahanto"ti. -Pe-"bhuñjantu bhonto arahanto"ti. -Pe-"tappantu-2. Bhonto arahanto"ti.

-Pe- gacchantu bhonto arahanto"ti. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi: mayañcamha anarahanto.

Ayañca brāhmaṇo amhe arahantavādena samudācaranti. Kathannukho amhehi

paṭipajjitabbanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. -Pe- anāpatti bhikkhave pasādabhaññeti.

(25-28)

23. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno

uttarimanussadhammaṃ ullapati. Sopi evamāha: "mayhampi āvuso āsavā pahīnā"ti. Tassa

kukkuccaṃ ahosi. -Pe-āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (29)

24. Tena [PTS Page 104] [\q 104/] kho pana samayena aññataro bhikkhū aññatarassa

bhikkhuno uttarimanussadhammaṃ ullapati. Sopi evamāha: "mayhampi āvuso ete dhammā

saṃvijjantī"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (30)

25. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhū aññatarassa bhikkhuno

uttarimanussadhammaṃ ullapati. Sopi evamāha: "ahampāvuso tesu dhammesu

sandissāmī"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (31)

1. Na arahanto. Sīmu. 2. Tappentu. Bahusu.

[BJT Page 244] [\x 244/]

26. Tena kho pana samayena aññataraṃ bhikkhuṃ ñātakā etadavocuṃ: "ehi bhante, agāraṃ

ajjhāvasāti. " "Abhabbo kho āvuso mādiso agāraṃ ajjhāvasitu"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi.

-Pe-anāpatti bhikkhu anullapanādhippāyassāti. (32)

27. Tena kho pana samayena aññataraṃ bhikkhuṃ ñātakā etadavocuṃ: "ehi bhante, kāme

paribhuñjā"ti "āvaṭā me āvuso kāmā"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe- anāpatti bhikkhu

anullapanādhippāyassāti. (33)

28. Tena kho pana samayena aññataraṃ bhikkhuṃ ñātakā etadavocuṃ: "abhiramasi bhante"ti.

"Abhirato ahaṃ āvuso paramāya abhiratiyā"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. 'Ye kho te bhagavato

sāvakā te evaṃ vadeyyuṃ: ahañcamhi na bhagavato sāvako, kacci nu kho ahaṃ pārājikaṃ

āpattiṃ āpanno"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. "Kiñcitto tvaṃ bhikkhū?"Ti.

"Anullapanādhippāyo ahaṃ bhagavā"ti. Anāpatti bhikkhu anullapanādhippāyassāti. (34)

29. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū katikaṃ katvā aññatarasmiṃ āvāse vassaṃ

upagacchiṃsu: "yo imamhā āvāsā paṭhamaṃ pakkamissati, taṃ mayaṃ arahāti jānissamā"ti.

Aññataro bhikkhu maṃ arahāti jānantuti tamhā āvāsā paṭhamaṃ pakkami. Tassa kukkuccaṃ

ahosi. -Pe- āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno pārājikanti. (35)

30. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho

pana samayena āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno gijjhakūṭe pabbate

viharanti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya yenāyasmā lakkhaṇo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

lakkhaṇaṃ etadavoca: "āyāmāvuso lakkhaṇa, rājagahaṃ piṇḍāya pavisissāmā"ti.

"Evamāvuso"ti kho āyasmā lakkhaṇo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi.

31. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā [PTS Page 105] [\q 105/] pabbatā

orohanto aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvakāsi. Atha kho āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṃ

mahāmoggallānaṃ etadavoca: "ko nu kho āvuso moggallāna, hetu ko paccayo sītassa

pātukammāyā"ti. "Akālo kho āvuso lakkhaṇa, etassa pañhassa, -1. Bhagavato maṃ santike

etaṃ pañhaṃ pucchā"ti.

1. Pañhassa byākaraṇāya syā.

[BJT Page 246] [\x 246/]

32. Atha kho āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno rājagahe piṇḍāya caritvā

pacchābhattaṃ piṇḍapātaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā lakkhaṇo

āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: "idhāyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā

orohanto aññatarasmiṃ padese sītaṃ pātvakāsi. Ko nu kho āvuso moggallāna, hetu ko

paccayo sītassa pātukammāyā"ti. Idāhaṃ-1. Āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ

aṭṭhikasaṅkhalikaṃ vehāsaṃ gacchantiṃ. Tamenaṃ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā

anupatitvā phāsulantarikāhi vitudanti-2. Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso

etadahosi: "acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho, evarūpopi nāma satto bhavissati.

Evarūpopi nāma yakkho bhavissati, evarūpopi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī"ti.

Bhikkhū ujjhāyanti, khīyanti, vipācenti: "uttarimanussadhammaṃ āyasmā mahāmoggallāno

ullapatī"ti.

33. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā,

dakkhati vā, sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave satto diṭṭho ahosi. Apivāhaṃ

na vyākāsiṃ, ahañcetaṃ vyākareyyaṃ, pare ca me na saddaheyyuṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe

goghātako ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedeti. Saccaṃ bhikkhave moggallāno āha. Anāpatti

bhikkhave moggallānassāti. (36)

34. Idāhaṃ, āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ maṃsapesiṃ vehāsaṃ gacchantiṃ,

tamenaṃ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti-3. Sā sudaṃ

aṭṭassaraṃ [PTS Page 106] [\q 106/] karoti -pe- eso bhikkhave satto imasmiṃyeva

rājagahe ghogātako ahosi. (37)

35. Idāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ maṃsapiṇḍaṃ vehāsaṃ gacchantaṃ,

tamenaṃ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupativā anupativā vitacchenti virājenti. So sudaṃ

aṭṭassaraṃ karoti -pe- eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe sākuṇiko ahosi. (38)

36. Idāhaṃ, āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ nicchaviṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ, tamenaṃ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti-4.

So sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti -pe- eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe orabbhiko ahosi.

(39)

1. Idhāhaṃ. Sīmu. (Sabbatthāpi) 2. Vitudenti vitacchenti virājenti. Syā. 3. Vibhajjenti 4.

Vibhajjenti. Machasaṃ. Upari ca evaṃ.

[BJT Page 248] [\x 248/]

37. Idāhaṃ, āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ asilomaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tassa te asī uppattitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṃ aṭṭassaraṃ

karoti -pe- eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe sūkariko ahosi (40)

38. Idāhaṃ, āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ sattilomaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tassa tā sattiyo uppatitvā uppattitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṃ

aṭṭassaraṃ karoti -pe- eso bhikkhave satto imasmiṃ yeva rājagahe māgaviko ahosi (41)

39. Idāhaṃ, āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ usulomaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tassa te usū uppattitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṃ aṭṭassaraṃ

karoti -pe- eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe kāraṇiko ahosi (42)

40. Idāhaṃ, āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ sūcilomaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tassa tā sūciyo uppattitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṃ aṭṭassaraṃ

karoti -pe- eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe sārathiko ahosi (43)

41. Idāhaṃ, āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ sūcilomaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tassa tā sūciyo sīse pavisitvā mukhato nikkhamanti, mukhe pavisitvā urato

nikkhamanti, ure pavisitvā udarato nikkhamanti, udare pavisitvā urahi nikkhamanti, ūrūsu

pavisitvā jaṅghāhi nikkhamanti, jaṅghāsu pavisitvā pādehi nikkhamanti. So sudaṃ

aṭṭassaraṃ karoti -pe- eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe sūcako ahosi (44)

42. Idāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ kumbhaṇḍaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. So gakacchantopi teva aṇḍe khandhe āropetvā gacchati, nisīdantopi tesveva

aṇḍesu nisīdati. Tamenaṃ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti

virājenti-1. So sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti -pe-eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe

gāmakūṭako ahosi. (45)

43. Idāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā erohanto addasaṃ purisaṃ guthakūpe sasīsakaṃ

nimuggaṃ -pe- eso bhikkhave satto imasmiṃyeva rājagahe pāradāriko ahosi, (46)

44. Idāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto [PTS Page 107] [\q 107/] addasaṃ purisaṃ

guthakūpe sasīsakaṃ nimuggaṃ ubhohi hatthehi bhuthaṃ khādantaṃ -pe- eso bhikkhave

satto imasmiṃyeva rājagahe duṭṭhabrāhmaṇo ahosi. So kassapassa sammāsambuddhassa

pāvacane bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimantetvā doṇiyo-2. Guthassa pūrāpetvā kālaṃ

ārocāpetvā etadavoca: ato-3. Bhonto yāvadatthaṃ bhuñjantu ceva harantu cā"ti. (47)

1. Vitudenti vibhajjenti virājenti. Syā.

2. Doṇiyā (itipi sīmu. )

3. Ito. Syā. Ato. (Itipi syā)

[BJT Page 250] [\x 250/]

45. Idāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ nicchaviṃ itthiṃ vehāsaṃ gacchantiṃ.

Tamenaṃ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. Sā sudaṃ

aṭṭassaraṃ karoti -pe- esā bhikkhave itthi imasmiṃyeva rājagahe aticārinī ahosi. (48)

46. Idāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ itthiṃ duggandhaṃ maṅguliṃ vehāsaṃ

gacchantiṃ. Tamenaṃ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. Sā

sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti -pe- esā bhikkhave itthi imasmiṃyeva rājagahe ikkhaṇikā ahosi. (49)

47. Idāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ itthiṃ uppakkaṃ okiliniṃ okiriniṃ

vehāsaṃ gacchantiṃ. Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti -pe- esā bhikkhave itthi kāliṅgassa rañño

aggamahesi ahosi. Sā issāpakatā sapattiṃ aṅgārakaṭāhena okiri. (50)

48. Idāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ asīsakaṃ kavandhaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tassa ure akkhinī ceva honti mukhañca. Tamenaṃ gijjhāpi kākāpi kulalāpi

anupatitvā anupatitvā vitacchenti virājenti. So sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti -pe- eso bhikkhave

satto imasmiṃyeva rājagahe hāriko nāma voraghātako ahosi. (51)

49. Idāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ bhikkhuṃ vehāsaṃ gacchantaṃ. Tassa

saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhuto,

kāyabandhanampi ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhuto.

So sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti -pe-eso bhikkhave kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane

pāpabhikkhu ahosi. (52)

50. Idāhaṃ āvuso gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ bhikkhuṇiṃ -pe- addasaṃ

sikkhamānaṃ -pe- addasaṃ sāmaṇeraṃ -pe-addasaṃ sāmaṇeriṃ vehāsaṃ gacchantiṃ. Tassā

saṅgāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhuto,

kāyakhandhanampi ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ, kāyopi āditto sampajjalito,

sajotibhuto. Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi. "Acchariyaṃ vata

bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpopi nāma satto bhavissati, evarūpopi nāma yakkho

bhavissati, evarūpopi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī"ti. Bhikkhū ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: uttarimanussadhammaṃ āyasmā mahāmoggallāno ullapatīti.

[BJT Page 252] [\x 252/]

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi. Cakkhubhūtā vata bhikkhave sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā [PTS Page 108] [\q 108/] vata bhikkhave sāvakā viharanti, yatra hi nāma

sāvako evarūpaṃ ñassati vā dakkhati vā sakkhīṃ vā karissati. Pubbeva me sā bhikkhave

sāmaṇerī diṭṭhā ahosi, apicāhaṃ na byākāsiṃ. Ahañcetaṃ byākareyyaṃ, pare ca me na

saddaheyyuṃ, ye me na saddaheyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Esā

bhikkhave sāmaṇerī kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇerī ahosi. Sā

tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni

vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṃ

attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedeti. Saccaṃ bhikkhave moggallāno āha. Anāpatti bhikkhave

moggallānassāti. (53-56)

51. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi. Yatāyaṃ āvuso tapodā sandati, so

daho acchodako sītodako sātodako setako suppatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo

cakkamattāni ca padumāni pupphantī, ti. Bhikkhū ujhāyanti khīyanti vipācenti, kathaṃ hi

nāma āyasmā mahāmoggallāno evaṃ vakkhati. "Yatāyaṃ āvuso tapodā sandati, so daho

acchodako sītodako sātodako setako supatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo,

cakkamattāni ca padumāni pupphantī"ti. "Atha ca panāyaṃ tapodā kuthitā-1. Sandati.

Uttarimanussadhammaṃ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī"ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ: "yatāyaṃ bhikkhave tapodā sandati, so daho acchodako sītodako sātodako setako

supatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo, cakkamattāni ca padumāni pupphanti,

apicāyaṃ bhikkhave tapodā dvinnaṃ mahānirayānaṃ antarikāya āgacchati, tenāyaṃ tapodā

kuthitā sandati. Saccaṃ bhikkhave moggallāno āha. Anāpatti bhikkhave moggallānassā"ti.

(57)

52. Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro licchavīhi saddhiṃ saṅgāmento

pabhaggo hoti. -2. Atha rājā pacchā senaṃ saṃkaḍḍhitvā licchavayo parājesi, saṅgāme ca

nandī carati "raññā licchavī pabhaggā"ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū

āmantesi. "Rājā āvuso licchavīhi pabhaggo"ti. Bhikkhū ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ

hi nāma āyasmā mahāmoggallāno evaṃ vakkhati". "Rājā āvuso licchavīhi pabhaggo"ti.

Saṅgāme ca nandī carati raññā licchavī pabhaggā"ti. Uttarī- manussadhammaṃ āyasmā

mahāmoggallāno ullapatīti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Paṭhamaṃ bhikkhave rājā

licchavīhi pabhaggo. [PTS Page 109] [\q 109/] atha rājā pacchā senaṃ saṅkaḍḍhitvā

licchavayo parājesi. Saccaṃ bhikkhave moggallāno āha. Anāpatti bhikkhave moggallānassāti.

(58)

1. Kuṭṭhitā. Syā.

2. Ahosi. Machasaṃ.

3. Nandiṃ. Machasaṃ

[BJT Page 254] [\x 254/]

54. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi. Idāhaṃ āvuso sappinikāya nadiyā

tīre āneñjaṃ samādhiṃ samāpanno nāgānaṃ ogayha uttarantānaṃ koñcaṃ karontānaṃ saddaṃ

assosinti. Bhikkhū ujjhāyānti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā mahāmoggallāno

āneñjaṃ samādhiṃ samāpanno saddaṃ sossati. Uttarimanussadhammaṃ āyasmā

mahāmoggallāno ullapatī"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Attheso bhikkhave samādhi,

so ca kho aparisuddho. Saccaṃ bhikkhave moggallāno āha. Anāpatti bhikkhave

moggallānassā"ti. (59)

55. Atha kho āyasmā sobhito bhikkhū āmantesi: "ahaṃ āvuso pañcakappasatāni

anussarāmī"ti. Bhikkhū ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā sobhito evaṃ

vakkhati: ahaṃ āvuso pañcakappasatāni anussarāmī"ti. "Uttarimanussadhammaṃ āyasmā

sobhito ullapatī"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "atthesā bhikkhave sobhitassa, sā ca kho

ekāyeva jāti. Saccaṃ bhikkhave sobhito āha. Anāpatti bhikkhave sobhitassāti. (60)

Catutthapārājikaṃ samattaṃ.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā, yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ

vā āpajjitvā na labhati bhikkhuhi saddhiṃ saṃvāsaṃ, yathā pure tathā pacchā pārājiko hoti

asaṃvāso. Tatthāyasmante pucchāmi kaccīttha parisuddhā? Dutiyampi pucchāmi kaccittha

parisuddhā? Tatiyampi pucchāmi kaccittha parisuddhā? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā

tuṇhi. Evametaṃ dhārayāmitī.

Pārājikaṃ niṭṭhitaṃ

Tassuddānaṃ:

Methunādinnadānañca manussaviggahuttari,

Pārājikāni cattāri chejjavatthu asaṃsayāti.

Pārājikakaṇḍo [PTS Page 110] [\q 110/] niṭṭhito.

[BJT Page 256] [\x 256/]

Saṅghādisesakaṇḍo.

3.

Terasakaṃ.

Ime kho panāyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā uddasaṃ āgacchanti.

3. 1.

Paṭhamasaṅghādiseso.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā seyyasako anabhirato brahmacariyaṃ carati. So tena kiso

hoti lukho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto.

2. Addasā kho āyasmā udāyī āyasmantaṃ seyyasakaṃ kisaṃ lukhaṃ dubbaṇṇaṃ

uppaṇḍuppaṇḍukajātaṃ dhamanisanthatagattaṃ. Disvāna āyasmantaṃ seyyasakaṃ

etadavoca: "kissa tvaṃ āvuso seyyasaka, kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto

dhamanisanthatagatto. Kacci no tvaṃ āvuso seyyasaka, anabhirato brahmacariyaṃ carasī"ti.

'Evamāvuso'ti. 'Tena hi tvaṃ āvuso seyyasaka yāvadatthaṃ bhuñja, yāvadatthaṃ supa,

yāvadatthaṃ nahāya, yāvadatthaṃ bhuñjitvā yāvadatthaṃ supitvā yāvadatthaṃ nāhāyitvā

yadā te anabhirati uppajjati, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti, tadā hatthena upakkamitvā asuciṃ

mocehī'ti. "Kinnu kho āvuso kappati evarūpaṃ kātu"nti. 'Āma āvuso, ahampi evaṃ karomi'ti.

3. Atha kho āyasmā seyyasako yāvadatthaṃ bhuñji, yāvadatthaṃ supi, yāvadatthaṃ nahāyi.

Yāvadatthaṃ bhuñjitvā yāvadatthaṃ supitvā yāvadatthaṃ nahāyitvā, yadā anabhirati

uppajjati, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti, tadā hatthena upakkamitvā asuciṃ moveti. Atha kho

āyasmā seyyasako aparena samayena vaṇṇavā ahosi pīṇindriyo pasannamukhavaṇṇo

vippasannachavivaṇṇo.

[BJT Page 258] [\x 258/]

4. Atha kho āyasmato seyyasakassa sahāyakā bhikkhu āyasmantaṃ seyyasakaṃ etadavocuṃ:

"pubbe kho tvaṃ āvuso seyyasakaṃ kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto

dhamanisanthatagatto. So 'dāni tvaṃ etarahi vaṇṇavā pīṇindriyo [PTS Page 111] [\q 111/]

pasannamukhavaṇṇo vippasannachavivaṇṇo. Kinnu kho tvaṃ āvuso seyyasaka

bhesajjaṃ karosī" 'ti na kho ahaṃ āvuso bhesajjaṃ karomi. Api cāhaṃ yāvadatthaṃ bhuñjāmi,

yāvadatthaṃ supāmi, yāvadatthaṃ nahāyāmi, yāvadatthaṃ bhuñjitvā yāvadatthaṃ supitvā

yāvadatthaṃ nahāyitvā, yadā me anabhirati uppajjati, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti, tadā

hatthena uppakkamitvā asuciṃ mocemī'ti. 'Kiṃ pana tvaṃ āvuso seyyasaka yene'va hatthena

saddhādeyyaṃ bhuñjasi, tene'va hatthena upakkamitvā asuciṃ mocesīti. 'Evamāvuso'ti. Ye

te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'kathaṃ hi nāma āyasmā seyyasako

hatthena upakkamitvā asuciṃ mocessatī'ti. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ seyyasakaṃ

anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

5. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

āyasmantaṃ seyyasakaṃ paṭipucchi: "saccaṃ kīra tvaṃ seyyasaka hatthena upakkamitvā

asuciṃ mocesī" ti. 'Saccaṃ bhagavā' vigarahi buddho bhagavā "ananucchaviyaṃ moghapurisa

ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ, kathaṃ hi nāma tvaṃ

moghapurisa hatthena upakkamitvā asuciṃ mocessasi. Nanu mayā moghapurisa

anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya, visaññogāya dhammo desito no

saññogāya, anupādānāya dhammo desito no saupādānāya. Tattha nāma tvaṃ moghapurisa

mayā virāgāya dhamme desite sarāgāya cetessasi. Visaññegāya dhamme desite saññogāya

cetessasi. Anupādānāya dhamme desite saupādānāya cetessasi. Nanu mayā moghapurisa

anekapariyāyena rāgavirāgāya dhammo desito, madanimmadanāya, pipāsavinayāya,

ālayasamugghātāya, vaṭṭūpacchedāya, taṇhakkhayāya, virāgāya, nirodhāya, nibbāṇāya

dhammo desito. Nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena kāmānaṃ pahānaṃ akkhātaṃ,

kāmasaññānaṃ pariññā akkhātā, kāmapipāsānaṃ paṭivinayo akkhāto, kāmavitakkānaṃ

samugghāto akkhāto, kāmaparilāhānaṃ vūpasamo akkhāto. Netaṃ moghapurisa

appasannānaṃ vā pasādāya pasannānaṃ vā bhiyyobhāvāya. Atha khvetaṃ moghapurisa

appasannānañceva appasādāya pasannānañca ekaccānaṃ aññathattāyā"ti.

[BJT Page 260] [\x 260/]

6. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ [PTS Page 112] [\q 112/] seyyasakaṃ anekapariyāyena

vigarahitvā dubharatāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Sañcetanikā sukkavisaṭṭhi-1. Saṅghādiseso" ti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Paṭhamapaññatti. )

7. Tena kho pana samayena bhikkhū paṇitāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā

niddaṃ okkamanti. Tesaṃ muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ

supinantena asuci muccati. Tesaṃ kukkuccaṃ ahosi: "bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ

sañcetanikā sukkavisaṭṭhi saṅghādiseso"ti. 'Ambhākañca supinantena asuci muccati. Atthi

cettha cetanā labbhā"ti. "Kacci nū kho mayaṃ saṅghādisesaṃ āpattiṃ āpannā"ti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. "Atthesā bhikkhave cetanā, sā ca kho abbohārikā"ti. Evañca pana

bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Sañcetanikā sukkavisaṭṭhi aññatra supinantā sṅghādiseso"ti.

(Dutiyapaññatti. )

8. Sañcetanikā'ti jānanto sañjānanto cecca abhivitaritvā vītikkamo.

Sukkanti dasasukkāni: nīlaṃ pītaṃ lohitakaṃ odātaṃ takkavaṇṇaṃ dakavaṇṇaṃ telavaṇṇaṃ

khīravaṇṇaṃ dadhivaṇṇaṃ sappivaṇṇaṃ.

Visaṭṭhīti ṭhānato cāvanaṃ vuccati visaṭṭhiti.

Aññatra supinantā'ti ṭhapetvā supinantaṃ.

Saṅghādiseso'ti saṅgho'va tassā āpattiyā parivāsaṃ deti, mūlāya paṭikkassati, mānattaṃ deti,

abbheti. Na sambahūlā na ekapuggalo. Tena vuccati saṅghādiseso'ti. Tasse'va āpattinikāyassa

nāmakammaṃ adhivacanaṃ. Tena'pi vuccati saṅghādiseso'ti.

9. Ajjhattarūpe moceti, bahiddhārūpe moceti, ajjhattabahiddhārūpe moceti, ākāse kaṭiṃ

kampento moceti, rāgupatthamhe moceti, vaccūpatthamhe moceti, passāvūpatthamhe moceti,

vātupatthamhe moceti, uccāliṅgapāṇakadaṭṭhūpatthambhe moceti, ārogyatthāya moceti,

sukhatthāya moceti, bhesajjatthāya moceti, dānatthāya moceti, [PTS Page 113] [\q 113/]

puññatthāya moceti, yaññatthāya moceti, saggatthāya moceti, bījatthāya moceti,

vīmaṃsatthāya moceti, davatthāya moceti, nīlaṃ moceti, pītakaṃ moceti, lohitakaṃ moceti,

odātaṃ moceti, takkavaṇṇaṃ moceti, dakavaṇṇaṃ moceti, telavaṇṇaṃ moceti,

khīravaṇṇaṃ moceti, dadhivaṇṇaṃ moceti, sappivaṇṇaṃ moceti.

1. Sukkavissaṭṭhi; machasaṃ

[BJT Page 262] [\x 262/]

10. Ajjhattarūpe'ti ajjhattaṃ upādinne rūpe.

Bahiddhārūpe'ti bahiddhā upādinne vā anupādinne vā.

Ajjhattabahiddhārūpe'ti tadubhaye

Ākāse kaṭiṃ kampenno'ti ākāse vāyamantassa aṅgajātaṃ kammanīyaṃ hoti.

Rāgupatthambhe'ti rāgena pīḷitassa aṅgajātaṃ kammanīyaṃ hoti.

Vaccūpatthambhe'ti vaccena pīḷitassa aṅgajātaṃ kammanīyaṃ hoti.

Passāvūpatthambhe'ti passāvena pīḷitassa aṅgajātaṃ kammanīyaṃ hoti.

Vātupatthambhe'ti vātena pīḷitassa aṅgajātaṃ kammanīyaṃ hoti.

Uccāliṅgapāṇakadaṭṭhūpatthambhe'ti uccāliṅgapāṇakadaṭṭhena aṅgajātaṃ kammanīyaṃ

hoti. Ārogyatthāyā'ti ārogo bhavissāmi;

Sukhatthāyā'ti sukhaṃ vedanaṃ uppādessāmi;

Bhesajjatthāyā'ti bhesajjaṃ bhavissati;

Dānatthāyā'ti dānaṃ dassāmi;

Puññatthāyā'ti puññaṃ bhavissati;

Yaññatthāyā'ti yaññaṃ yajissāmi;

Saggatthāyā'ti saggaṃ gamissāmi;

Bījatthāyā'ti bījaṃ bhavissati;

Vīmaṃsatthāyā'ti nīlaṃ bhavissati -pe- sappivaṇṇaṃ bhavissati;

Davatthāyā'ti biḍḍādhippāyo.

11. Ajjhattarūpe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādi sesassa.

Bahiddhārūpe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Ajjhattabahiddhārūpe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Ākāse kaṭiṃ kampento ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Rāgupatthambhe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

[BJT Page 264] [\x 264/]

Vaccūpatthambhe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Passāvupatthambhe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Vātupatthambhe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Uccāliṅgapāṇakadaṭṭhupatthambhe ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

12. Ārogyatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Sukhatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Bhesajjatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Dānatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Puññatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Yaññatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Saggatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Bījatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Vīmaṃsatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Davatthāya ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

13. Nīlaṃ ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Pītakaṃ -pe- lohitataṃ -pe-

odātaṃ -pe- takkavaṇṇaṃ -pedakavaṇṇaṃ -pe- telavaṇṇaṃ -pe- khīravaṇṇaṃ

-pedadhivaṇṇaṃ -pesappivaṇṇaṃ ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

[PTS Page 114] [\q 114/]

Suddhikaṃ niṭṭhitaṃ

14. Ārogyatthañca sukhatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Ārogyatthañca bhesajjatthañca -pe-ārogatthañca dānatthañca -pe-ārogyatthañca puññatthañca

-pe-ārogyatthañca yaññatthañca -pe- ārogyatthañca saggatthañca -pe- ārogyatthañca

bījatthañca -pe-ārogyatthañca vīmaṃsatthañca -pe- ārogyatthañca davatthañca ceteti

upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakassa khaṇḍacakkaṃ niṭṭhitaṃ

[BJT Page 266] [\x 266/]

15. Sukhatthañca bhesajjatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Sukhatthañca dānatthañca -pe- sukhatthañca puññatthañca -pe- sukhatthañca yaññatthañca

-pe-sukhatthañca saggatthañca -pe-sukhatthañca bījatthañca -pe- sukhatthañca

vīmaṃsatthañca -pe-sukhatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti

saṅghādisesassa. Sukhatthañca ārogyatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti

saṅghādisesassa.

16. Bhesajjatthañca dānatthañca -pe- bhesajjatthañca puññatthañca -pe-bhesajjatthañca

yaññatthañca -pe- bhesajjatthañca saggatthañca -pe-bhesajjatthañca bījatthañca -pe-

bhesajjatthañca vīmaṃsatthañca -pe-bhesajjatthañca davatthañca ceteti upakkamati, muccati,

āpatti saṅghādisesassa. Bhesajjatthañca ārogyatthañca -pe-bhesajjatthañca sukhatthañca ceteti,

upakkamati, muccati āpatti saṅghādisesassa.

17. Dānatthañca puññatthañca -pe- dānatthañca yaññatthañca -pe-dānatthañca saggatthañca

-pe- dānatthañca bījatthañca -pe-dānatthañca vīmaṃsatthañca -pe- dānatthañca davatthañca

ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Dānatthañca ārogyatthañca

-pe-dānatthañca sukhatthañca -pe- dānatthañca bhesajjatthañca ceteti upakkamati muccati,

āpatti saṅghādisesassa.

18. Puññatthañca yaññatthañca -pe- puññatthañca saggatthañca -pe-puññatthañca bījattañca

-pe- puññatthañca vīmaṃsatthañca -pe-puññatthañca davatthañca ceteti upakkamati

muccati, āpatti saṅghādisesassa. Puññatthañca ārogyatthañca -pe- puññatthañca

sukhatthañca -pe- puññatthañca bhesajjatthañca -pe- puññatthañca dānatthañca ceteti

upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

19. Yaññatthañca saggatthañca -pe- yaññatthañca bījatthañca -pe-yaññatthañca

vīmaṃsatthañca -pe- yaññatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti

saṅghādisesassa. Yaññatthañca ārogyatthañca -pe- yaññatthañca sukhatthañca -pe-

yaññatthañca bhesajjatthañca -pe- yaññatthañca dānatthañca -pe- yaññatthañca

puññatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

20. Saggatthañca bījatthañca -pe- saggattha -pe- saggatthañca -pe- saggatthañca davatthañca

ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Saggatthañca -pe- ārogyatthañca

-pe-saggatthañca sukhatthañca -pe- saggatthañca bhesajjatthañca -pesaggatthañca

dānatthañca -pe-saggatthañca puññatthañca -pesaggatthañca yaññatthañca ceteti upakkamati

muccati, āpatti saṅghādisesassa.

[BJT Page 268] [\x 268/]

21. Bījatthañca vīmaṃsatthañca -pe- bījatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati,

āpatti saṅghādisesassa. Bījatthañca ārogyatthañca -pe- bījatthañca sukhatthañca

-pe-bījatthañca bhesajjatthañca -pe-bījatthañca dānatthañca -pe- bījatthañca puññatthañca

-pe-bījatthañca yaññatthañca -pe- bījatthañca saggatthañca ceteti upakkamati, muccati,

āpatti saṅghādisesassa.

22. Vīmaṃsatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Vīmaṃsatthañca ārogyatthañca -pe- vīmaṃsatthañca sukhatthañca -pe- vīmaṃsatthañca

bhesajjatthañca -pe- vīmaṃsatthañca dānatthañca -pe- vīmaṃsatthañca puññatthañca

-pe-vīmaṃsatthañca yaññatthañca -pe- vīmaṃsatthañca saggatthañca -pe- vīmaṃsatthañca

bījatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

23. Davatthañca ārogyatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Dvatthañca sukhatthañca -pe- dvatthañca bhesajjatthañca, -pe- dvatthañca dānatthañca,

-pe-dvatthañca puññatthañca, -pe-dvatthañca yaññatthañca, dvatthañca saggatthañca,

-pe-dvatthañca bījatthañca, -pe- dvatthañca vīmaṃsatthañca ceteti upakkamati muccati,

āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakassa baddhacakkaṃ.

Saṅkhittaṃ

Ekamūlakassa cakkapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.

24. Ārogyatthañca sukhatthañca bhesajjatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti

saṅghādisesassa. -Pe- ārogyatthañca sukhatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati,

āpatti saṅghādisesassa.

Dumūlakassa khaṇḍacakkaṃ niṭṭhitaṃ.

25. Sukhatthañca bhesajjatthañca dānatthañca ceteti upakkamati muccati āpatti

saṅghādisesassa. -Pe- sukhatthañca bhesajjatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati,

āpatti saṅghādisesassa. Sukhatthañca bhesajjatthañca ārogyatthañca ceteti upakkamati

muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Dumūlakassa baddhacakkaṃ.

Saṅkhittaṃ.

[BJT Page 270] [\x 270/]

26. Vīmaṃsatthañca davatthañca ārogyatthañca ceteti upakkamati muccati āpatti

saṅghādisesassa. -Pe- vīmaṃsatthañca davatthañca sukhatthañca -pe- vīmaṃsatthañca

davatthañca bījatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Dumūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

27. Timūlakampi catumūlakampi pañcamūlakampi chamūlakampi sattamūlakampi

aṭṭhamūlakampi navamūlakampi evameva vitthāretabbaṃ.

Idaṃ sabbamūlakaṃ:

28. Ārogyatthañca sukhatthañca bhesajjatthañca dānatthañca puññatthañca yaññatthañca

saggatthañca bījatthañca vīmaṃsatthañca davatthañca ceteti upakkamati muccati, āpatti

saṅghādisesassa.

Sabbamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

Cakkapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.

29. Nīlañca pītakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Nīlañca

lohitakañca -pe- nīlañca odātañca -pe-nīlañca takkavaṇṇañca -pe- nīlañca dakavaṇṇañca,

-pe-nīlañca telavaṇṇañca, -pe- nīlañca khīravaṇṇañca, -pe- nīlañca dadhivaṇṇañca, -pe-

nīlañca sappīvaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakassa khaṇḍacakkaṃ.

30. Pītakañca lohitakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Pītakañca

odātañca -pe- pītakañca takkavaṇṇañca -pe-pītakañca dakavaṇṇañca, -pe- pītakañca

telavaṇṇañca, -pe-pītakañca khīravaṇṇañca, -pe- pītakañca dadhivaṇṇañca, -pe-pītakañca

sappīvaṇṇañca pītakañca nīlañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakassa baddhacakkaṃ.

[BJT Page 272] [\x 272/]

31. Lohitakañca odātañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Lohitakañca

takkavaṇṇañca -pe- lohitakañca dakavaṇṇañca, -pe- lohitakañca telavaṇṇañca, -pe-

lohitakañca khīravaṇṇañca, -pe- lohitakañca dadhivaṇṇañca, -pe- lohitakañca

sappīvaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

32. Odātañca takkavaṇṇañca -pe- odātañca dakavaṇṇañca, -pe-odātañca telavaṇṇañca, -pe-

odātañca khīravaṇṇañca, -pe-odātañca dadhivaṇṇañca, -pe- odātañca sappīvaṇṇañca

ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Odātañca nīlañca -pe-odātañca pītakañca

-pe-odātañca lohitakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

33. Takkavaṇṇañca dadhivaṇṇañca, -pe- takkavaṇṇañca telavaṇṇañca, -pe-

takkavaṇṇañca khīravaṇṇañca, -pe- takkavaṇṇañca dadhivaṇṇañca, -pe-takkavaṇṇañca

sappīvaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Takkavaṇṇañca nīlañca

-pe- takkavaṇṇañca pītakañca -pe-takkavaṇṇañca lohitakañca -pe- takkavaṇṇañca

odātañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

34. Dakavaṇṇañca telavaṇṇañca, -pe- dakavaṇṇañca khīravaṇṇañca, -pe-dakavaṇṇañca

dadhivaṇṇañca, -pe- dakavaṇṇañca sappīvaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti

saṅghādisesassa. Dakavaṇṇañca nīlañca -pe-dakavaṇṇañca pītakañca -pe-dakavaṇṇañca

lohitakañca -pe-dakavaṇṇañca odātañca -pe-dakavaṇṇañca takkavaṇṇañca ceteti

upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

35. Telavaṇṇañca, khiravaṇṇañca, -pe-telavaṇṇañca dadhivaṇṇañca, -pe-telavaṇṇañca

sappīvaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Telavaṇṇañca nīlañca

-pe- telavaṇṇañca pītakañca -pe-telavaṇṇañca lohitakañca -pe- telavaṇṇañca odātañca

-pe-telavaṇṇañca takkavaṇṇañca -pe- telavaṇṇañca dakavaṇṇañca ceteti upakkamati

muccati, āpatti saṅghādisesassa.

36. Khiravaṇṇañca, dadhivaṇṇañca, -pe- khīravaṇṇañca sappīvaṇṇañca ceteti

upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Khīravaṇṇañca nīlakañca -pe-khīravaṇṇañca

pītakañca -pe-khīravaṇṇañca lohitakañca -pe- khīravaṇṇañca odātañca -pe-

khīravaṇṇañca takkavaṇṇañca -pe-khīravaṇṇañca dakavaṇṇañca khīravaṇṇañca

telavaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

[BJT Page 274] [\x 274/]

37. Dadhivaṇṇañca, sappīvaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Dadhivaṇṇañca nīlakañca -pe- dadhivaṇṇañca pītakañca -pe- dadhivaṇṇañca lohitakañca

-pe- dadhivaṇṇañca odātañca -pe-dadhivaṇṇañca takkavaṇṇañca -pe- dadhivaṇṇañca

takkavaṇṇañca dadhivaṇṇañca telavaṇṇañca dadhivaṇṇañca khīravaṇṇañca ceteti

upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

38. Sappīvaṇṇaṃ ca nīlaṃ ca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Sappivaṇṇañca pītakañca -pe- sappivaṇṇañca lohitakañca -pe- sappivaṇṇañca odātañca

-pe-sappivaṇṇañca takkavaṇṇañca -pe- sappivaṇṇañca dakavaṇṇañca sappivaṇṇañca

telavaṇṇañca sappivaṇṇañca khīravaṇṇañca sappivaṇṇañca dadhivaṇṇañca ceteti

upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakassa baddhacakkaṃ niṭṭhitaṃ.

39. Nīlañca pītakañca lohitañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Nīlañca

pītakañca odātakañca -pe- nīlañca pītakañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati,

āpatti saṅghādisesassa.

Dumūlakassa khaṇḍacakkaṃ.

40. Pītakañca lohitañca odātañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. -Pe-

pītakañca lohitakañca sappivaṇṇañca -pe-pītakañca lohitakañca nīlakañca ceteti

upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Dumūlakassa baddhacakkaṃ. 41. Dadhivaṇṇañca sappivaṇṇañca nīlañca ceteti upakkamati

muccati, āpatti saṅghādisesassa. -Pedadhivaṇṇañca sappivaṇṇañca khīravaṇṇañca ceteti

upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Dumūlakaṃ niṭṭhitaṃ 42. Timūlakampi catumūlakampi pañcamūlakampi chamūlakampi

sattamūlakampi aṭṭhamūlakampi navamūlakampi evameva vitthāretabbaṃ.

[BJT Page 276] [\x 276/]

Idaṃ sabbamūlakaṃ:

43. Nīlañca pītakañca lohitakañca odātañca takkavaṇṇañca dakavaṇṇañca telavaṇṇañca

khīravaṇṇañca dadhivaṇṇañca sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti

saṅghādisesassa.

Sabbamūlakaṃ niṭṭhitaṃ

44. Ārogyatthañca nīlañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa. Ārogyatthañca

sukhatthañca nīlañca pītakañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Ārogyatthañca sukhatthañca bhesajjatthañca nīlañca pītakañca lohitakañca ceteti upakkamati

muccati, āpatti saṅghādisesassa. -Pe- sappivaṇṇaṃ ceteti upakkamati muccati, āpatti

saṅghādisesassa.

Ubhatovaḍḍhakaṃ evameva [PTS Page 115] [\q 115/] netabbaṃ-1.

45. Ārogyatthañca sukhatthañca bhesajjatthañca dānatthañca puññatthañca yaññatthañca

saggatthañca bījatthañca vīmaṃsatthañca davatthañca nīlañca pītakañca lohitakañca

odātakañca takkavaṇṇañca dakavaṇṇañca telavaṇṇañca khīravaṇṇañca dadhivaṇṇañca

sappivaṇṇañca ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Missakacakkaṃ niṭṭhitaṃ

46. Nīlaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati, pītakaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Nīlaṃ

mocessāmiti ceteti upakkamati lohitakaṃ -pe- odātaṃ -pe- takkavaṇṇaṃ -pe- dakavaṇṇaṃ

-pe- telavaṇṇaṃ -pe- khīravaṇṇaṃ -pe- dadhivaṇṇaṃ -pe-sappivaṇṇaṃ muccati, āpatti

saṅghādisesassa.

Khaṇḍacakkaṃ niṭṭhitaṃ

47. Pītakaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati, lohitakaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Pītakaṃ mocessāmiti ceteti upakkamati odātaṃ -pe- takkavaṇṇaṃ -pe- dakavaṇṇaṃ

-pe-telavaṇṇaṃ -pe-khīravaṇṇaṃ -pe- dadhivaṇṇaṃ -pe-sappivaṇṇaṃ -pe- nīlaṃ muccati,

āpatti saṅghādisesassa.

Baddhacakkaṃ

Mūlaṃ saṅkhittaṃ

1. Vaḍḍhetabbaṃ. Machasa.

[BJT Page 278] [\x 278/]

48. Sappivaṇṇaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati, nīlaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Sappivaṇṇaṃ mocessāmiti ceteti upakkamati pītakaṃ -pe- lohitakaṃ -pe- odātaṃ

-petakkavaṇṇaṃ -pe-dakavaṇṇaṃ -pe- telavaṇṇaṃ -pekhīravaṇṇaṃ -pe-dadhivaṇṇaṃ

muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Kucchicakkaṃ niṭṭhitaṃ

49. Pītakaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati, nīlaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa. Lohitakaṃ

-pe- odātaṃ -petakkavaṇṇaṃ -pe-dakavaṇṇaṃ -pe-telavaṇṇaṃ -pe-khīravaṇṇaṃ

-pe-dadhivaṇṇaṃ -pe- sappivaṇṇaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati nīlaṃ muccati, āpatti

saṅghādisesassa.

Pīṭṭhicakkassa paṭhamaṃ gamanaṃ niṭṭhitaṃ

50. Lohitakaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati, pītakaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Odātaṃ -pe- takkavaṇṇaṃ -pe- dakavaṇṇaṃ -pe-telavaṇṇaṃ -pe- khīravaṇṇaṃ-pe-

dadhivaṇṇaṃ -pe- sappivaṇṇaṃ -pe- nīlaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati pītakaṃ muccati,

āpatti saṅghādisesassa.

Piṭṭhicakkassa dutiyaṃ gamanaṃ niṭṭhitaṃ

51. Odātaṃ mocessāmiti ceteti upakkamati lohitakaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Takkavaṇṇaṃ -pe- dakavaṇṇaṃ -pe- telavaṇṇaṃ -pe- khīravaṇṇaṃ -pe-dadhivaṇṇaṃ

-pe-sappivaṇṇaṃ -pe- nīlaṃ -pe- pītakaṃ mocessāmiti ceteti upakkamati. Lohitakaṃ muccati,

āpatti saṅghādisesassa.

Piṭṭhicakkassa tatiyaṃ gamanaṃ niṭṭhitaṃ

52. Takkavaṇṇaṃ mocessāmiti ceteti upakkamati odātaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Dakavaṇṇaṃ -pe- telavaṇṇaṃ -pe- khīravaṇṇaṃ -pe- dadhivannaṃ -pe-sappivaṇṇaṃ -pe-

nīlaṃ -pe- pītakaṃ -pe-lohitakaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati, odātaṃ muccati, āpatti

saṅghādisesassa.

Piṭṭhicakkassa catutthaṃ gamanaṃ niṭṭhitaṃ

[BJT Page 280] [\x 280/]

53. Dakavaṇṇaṃ mocessāmiti ceteti upakkamati, takkavaṇṇaṃ muccati, āpatti

saṅghādisesassa. Telavaṇṇaṃ -pe- khīravaṇṇaṃ -pe- dadhivaṇṇaṃ -pe- sappivaṇṇaṃ

-pe-nīlaṃ -pe- pītakaṃ -pe-lohitakaṃ -pe-odātaṃ mocessāmiti ceteti upakkamati,

takkavaṇṇaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Piṭṭhicakkassa pañcamaṃ gamanaṃ niṭṭhitaṃ.

54. Telavaṇṇaṃ mocessāmiti ceteti upakkamati, dakavaṇṇaṃ muccati, āpatti

saṅghādisesassa. Khīravaṇṇaṃ -pe- dadhivaṇṇaṃ -pe- sappivaṇṇaṃ -pe- nīlaṃ -pe-pītakaṃ

-pe- lohitakaṃ -pe- odātaṃ -pe-takkavaṇṇaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati, dakavaṇṇaṃ

muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Piṭṭhicakkassa chaṭṭhaṃ gamanaṃ niṭṭhitaṃ

55. Khīravaṇṇaṃ mocessāmiti ceteti upakkamati, telavaṇṇaṃ muccati, āpatti

saṅghādisesassa. Dadhivaṇṇaṃ -pe- sappivaṇṇaṃ -pe- nīlaṃ -pe- pītakaṃ -pe-lohitakaṃ -pe-

odātaṃ -pe-takkavaṇṇaṃ -pe-dakavaṇṇaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati telavaṇṇaṃ

muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Piṭṭhicakkassa sattamaṃ gamanaṃ niṭṭhitaṃ.

56. Dadhivaṇṇaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati, khīravaṇṇaṃ muccati, āpatti

saṅghādisesassa. Sappivaṇṇaṃ -pe- nīlaṃ -pe-pītakaṃ -pe-lohitakaṃ -pe-odātaṃ -pe-

takkavaṇṇaṃ -pe-dakavaṇṇaṃ -pe-telavaṇṇaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati,

khīravaṇṇaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Piṭṭhicakkassa aṭṭhamaṃ gamanaṃ niṭṭhitaṃ.

57. Sappivaṇṇaṃ mocessāmiti ceteti upakkamati dadhivaṇṇaṃ muccati, āpatti

saṅghādisesassa. Nīlaṃ -pe- pītakaṃ -pe-lohitakaṃ -pe-odātaṃ -pe-takkavaṇṇaṃ -pe-

dakavaṇṇaṃ -pe-telavaṇṇaṃ -pe-khīravaṇṇaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati,

dadhivaṇṇaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Piṭṭhicakkassa navamaṃ gamanaṃ niṭṭhitaṃ

[BJT Page 282] [\x 282/]

58. Nīlaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati, sappivaṇṇaṃ muccati, āpatti saṅghādisesassa.

Pītakaṃ -pe- lohitakaṃ -pe- odātaṃ -pe- takkavaṇṇaṃ -pe-dakavaṇṇaṃ -pe- telavaṇṇaṃ

-pe-khīravaṇṇaṃ -pe- dadhivaṇṇaṃ mocessāmīti ceteti upakkamati, sappivaṇṇaṃ muccati,

āpatti saṅghādisesassa.

Piṭṭhicakkassa dasamaṃ gamanaṃ niṭṭhitaṃ piṭṭhicakkaṃ niṭṭhitaṃ

59. [PTS Page 116] [\q 116/] ceteti upakkamati muccati, āpatti saṅghādisesassa;

Ceteti upakkamati na muccati, āpatti thullaccayassa;

Ceteti na upakkamati na muccati, anāpatti;

Ceteti na upakkamati na muccati, anāpatti;

Na ceteti upakkamati muccati, anāpatti;

Na ceteti upakkamati na muccati, anāpatti;

Na ceteti na upakkamati muccati, anāpatti;

Na ceteti na upakkamati na muccati anāpatti.

60. Anāpatti supinantena, na mocanādhippāyassa, ummattakassa khittacittassa,

vedanaṭṭassa, ādikammikassāti.

Vinītavatthu.

Uddānagāthā.

Supino uccārapassāvo vitakkuṇhodakena ca

Bhesajjaṃ kaṇḍuvaṃ maggo vatthijantāgharaṃ -1. Ūru.

Sāmaṇero ca sutto ca ūru muṭṭhinā pīḷayi

Ākāse thamhaṃ nijjhāyi jiddaṃ kaṭṭhena ghaṭṭayī.

Sote udañjalaṃ dhāvaṃ pupphāvaliyapokkharaṃ

Vālikā kaddamusseko sayanaṅguṭṭhakena cāti.

1. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno supinantena asuci mucci. Tassa

kukkuccaṃ ahosi: kacci nu kho ahaṃ saṅghādisesaṃ āpattiṃ āpanno'ti. Atha kho so bhikkhu

bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "anāpatti bhikkhu supinantena"ti. (1)

1. Jantāgharūpakkamo - machasaṃ

[BJT Page 284] [\x 284/]

2. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno uccāraṃ karontassa asuci mucci. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- bhagavato etamatthaṃ ārocesi. "Kiñcitto tvaṃ bhikkhū"ti. "Nāhaṃ

bhagavā mocanādhippāyo"ti. "Anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (2)

3. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno passāvaṃ karontassa asuci mucci. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (3)

4. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno passāvaṃ kāmavitakkaṃ vitakkentassa

asuci mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu vitakkentassā"ti. (4)

5. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno uṇhodakena nahāyantassa asuci mucci.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"kiñcitto tvaṃ bhikkhū"ti. "Nāhaṃ bhagavā mocanādhippāyo"ti.

"Anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (5)

6. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa uṇhodakena

nahāyantassa asuci mucci. Tassa [PTS Page 117] [\q 117/] kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ

tvaṃ bhikkhu āpanno saṅghādisesa"nti. (6)

7. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa uṇhodakena

nahāyantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa.

Āpatti thullaccayassā"ti. (7)

8. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno aṅgajāte vaṇo hoti, bhesajjena

ālimpentassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu na

mocanādhippāyassā"ti. (8)

9. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno aṅgajāte vaṇo hoti, -1.

Mocanādhippāyassa bhesajjena ālimpentassa asuci mucci -pe- asuci na mucci. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (9-10)

10. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno aṇḍaṃ kaṇḍūvantassa asuci mucci.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (11)

11. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhūno mocanādhippāyassa aṇḍaṃ

kaṇḍūvantassa asuci mucci -pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti

bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (12-13)

12. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno maggaṃ gacchantassa asuci mucci.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (14)

1. Tassa mocanādhippāyassa - syā.

[BJT Page 286] [\x 286/]

13. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa maggaṃ

gacchantassa asuci mucci -pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (15-16)

14. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno vatthiṃ gahetvā passāvaṃ karontassa

asuci mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (17)

15. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa vatthiṃ gahetvā

passāvaṃ karontassa asuci mucci -pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhu saṅghādisessa; āpatti thullaccayassā"ti. (18-19)

16. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno jantāghare udaravaṭṭiṃ tāpentassa

asuci mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (20)

17. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa jantāghare

udaravaṭṭiṃ tāpentassa asuci mucci -pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi. -Pe-

"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (21-22)

18. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno jantāghare upajjhāyassa

piṭṭhiparikammaṃ karontassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu na

mocanādhippāyassā"ti. (23)

19. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa jantāghare

upajjhāyassa piṭṭhiparikammaṃ karontassa asuci mucci -pe-asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassāti. (24-25)

20. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno ūruṃ ghaṭṭāyassa pentassa asuci mucci.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (26)

21. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa ūruṃ

ghaṭṭāpentassa asuci mucci -pe-asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhu saṅghādisesassa, āpatti thullaccayassā"ti. (27-28)

22. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu mocanādhippāyo aññataraṃ sāmaṇeraṃ

etadavoca: "ehi me tvaṃ āvuso sāmaṇera aṅgajātaṃ gaṇhāhī"ti so tassa aṅgajātaṃ aggahesi,

tassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

saṅghādisesa"nti. (29)

23. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu suttassa sāmaṇerassa aṅgajātaṃ aggahesi,

tassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṃ [PTS Page 118] [\q 118/] ahosi -pe- "anāpatti

bhikkhu saṅghādisesassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (30)

[BJT Page 288] [\x 288/]

24. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa uruhi aṅgajātaṃ

pīḷentassa asuci mucci. -Pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa, āpatti thullaccayassā"ti. (31-32)

25. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa muṭṭhinā

aṅgajātaṃ piḷentassa asuci mucci. -Pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti

bhikkhu saṅghādisesassa, āpatti thullaccayassā"ti. (33-34)

26. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa ākāse kaṭiṃ

kampentassa asuci mucci -pe-asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (35-36)

27. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kāyaṃ thambhentassa asuci mucci.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (37)

28. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa kāyaṃ

thambhentassa asuci mucci. -Pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (38-39)

29. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto mātugāmassa aṅgajātaṃ upanijjhāyi.

Tassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Na ca

bhikkhave sārattena mātugāmassa aṅgajātaṃ upanijjhāyitabbaṃ, yo upanijjhāyeyya, āpatti

dukkaṭassā"ti. (40)

30. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa tālacchiddaṃ

aṅgajātaṃ pavesantassa asuci mucci. -Pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"

anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (41-42)

31. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa kaṭṭhena

aṅgajātaṃ ghaṭṭentassa asuci mucci. -Pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"

anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (43-44)

32. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno paṭisote nhāyantassa asuci mucci.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (45)

33. Te kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa paṭisote

nahāyantassa-1. Asuci mucci -pe-asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (46-47)

1. Nahāyantassa - sīmu.

[BJT Page 290] [\x 290/]

34. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno udañjalaṃ kīḷantassa asuci mucci.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā" (48)

35. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhipāyassa udañjalaṃ

kīḷantassa asuci mucci -pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (49-50)

36. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno udake dhāvantassa asuci mucci. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā "ti. (51)

37. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa udake dhāvantassa

asuci mucci -pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (52-53)

38. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno pupphāvaliyaṃ kīḷantassa asuci mucci.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā"ti. (54)

39. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa pupphāvaliyaṃ

kīḷantassa asuci mucci. -Pe-asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (55-56)

40. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno pokkharavane dhāvantassa asuci

mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu namocanādhippāyassā"ti. (57)

41. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa pokkharavane

dhāvantassa asuci mucci. -Pe-asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (58-59)

42. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhipāyassa vālikaṃ aṅgajātaṃ

pavesentassa-1. Asuci mucci. -Pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti

bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (60-61)

43. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa kaddamaṃ

aṅgajātaṃ pavesentassa-1. Asuci mucci -pe- asuci na [PTS Page 119] [\q 119/] mucci.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti.

(62-63)

44. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno namocanādhippāyassa udakena

aṅgajātaṃ osiñcantassa asuci mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu na

mocanādhippāyassā"ti. (64)

1. Pavesantassa - sī mu.

[BJT Page 292] [\x 292/]

45. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa udakena aṅgajātaṃ

osiñcantassa asuci mucci. -Pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa āpatti thullaccayassā"ti. (65-66)

46. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa sayane aṅgajātaṃ

ghaṭṭentassa asuci mucci -pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (67-68)

47. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa aṅguṭṭhena

aṅgajātaṃ ghaṭṭentassa asuci mucci -pe- asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi: 'kacci nu

kho ahaṃ saṅghādisesaṃ āpattiṃ āpanno'ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "anāpatti

bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti thullaccayassā"ti. (69-70)

Sukkavisaṭṭhisikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

3. 2.

Kāyasaṃsaggasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā udāyi araññe viharati. Tassāyasmato vihāro abhirūpo hoti

dassanīyo pāsādiko, majjhe gabbho samantā pariyāgāro. Supaññattaṃ mañcapīṭhaṃ

bhisibimbohanaṃ, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ sūpaṭṭhitaṃ, pariveṇaṃ susammaṭṭhaṃ. Bahū

manussā āyasmato udāyissa vihārapekkhakā āgacchanti.

2. Aññataro'pi brāhmaṇo sapajāpatiko yenāyasmā udāyi, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: "icchāmi mayaṃ bhoto udāyissa vihāraṃ pekkhitu"nti. "Tena

hi brāhmaṇa pekkhassū"ti avāpuraṇaṃ ādāya ghaṭikaṃ ugghāṭetvā kavāṭaṃ panāmetvā

vihāraṃ pāvisi. So'pi kho brāhmaṇo āyasmato udāyissa piṭṭhito pāvisi. Sāpi kho brāhmaṇi

tassa brāhmaṇassa piṭṭhito pāvisi. Atha kho āyasmā udāyi ekacce vātapāne vivaranto

ekacce vātapāne thakento gabbhaṃ anuparigantvā piṭṭhito āgantvā tassā brāhmaṇiyā

aṅgamaṅgāni parāmasi. Atha kho so brāhmaṇo āyasmatā udāyinā saddhiṃ paṭisammoditvā

āgamāsi.

3. Atha kho so brāhmaṇo attamano attamanavācaṃ nicchāresi; "uḷārā ime samaṇā

sakyaputtiyā ye ime evarūpe araññe viharanti. Bhavampi udāyī uḷāro yo evarūpe araññe

viharatī"ti. Evaṃ vutte sā brāhmaṇi taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: [PTS Page 120] [\q 120/]

"kuto tassa uḷāratā? Yatheva me tvaṃ aṅgamaṅgāni parāmasi. Evameva me samaṇo udāyi

aṅgamaṅgāni parāmasī"ti.

[BJT Page 294] [\x 294/]

4. Atha kho so brāhmaṇo ujjhāyati khīyati vipāceti: "alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā

dussīlā musāvādino. Imehi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino

sīlavanto kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ, natthi imesaṃ

brahmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ, naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ, kuto imesaṃ

sāmaññaṃ, kuto imesaṃ brahmaññaṃ, apagatā ime sāmaññā, apagatā ime brahmaññā kathaṃ

hi nāma samaṇo udāyī mama bhariyāya aṅgamaṅgāni parāmasissati. Nahi sakkā kulitthihi

kuladhitāhi kulakumārīhi kulasuṇahāhi kuladāsīhi ārāmaṃ vā vihāraṃ vā gantuṃ. Sace-1.

Kīlitthiyo kuladhitaro-2 kulakumāriyo kulasuṇhāyo kuladāsiyo ārāmaṃ vā vihāraṃ vā

gaccheyyuṃ, tāpi samaṇā sakyaputtiyā duseyyu"nti.

5. Assosuṃ kho bhikkhū tassa brāhmaṇassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa ye te

bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī

mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjissatī"ti.

6. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārācesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ udāyiṃ paṭipucchi: "saccaṃ

kira tvaṃ udāyi mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajji"ti. "Saccaṃ bhagavā" ti.

Viharahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṃ moghapurisa ananulomikaṃ appatirūpaṃ

assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa mātugāmena

saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjissasi. Nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena virāgāya

dhammo desito no sarāgāya -pe- kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo akkhāto. Netaṃ moghapurisa

appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ

samāpajjayya: hatthagāhaṃ vā veṇigāhaṃ vā aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa

parāmasanaṃ, saṅghādiseso"ti.

7. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

[PTS Page 121] [\q 121/] otiṇṇo nāma: sāratto apekkhavā paṭibaddhacitto.

1. Sacehi: syā 2. Kuladhītaro. Machasaṃ. Kuladhītāyo sīmu.

[BJT Page 296] [\x 296/]

Vipariṇatanti rattampi cittaṃ vipariṇataṃ, duṭṭhampi cittaṃ vipariṇataṃ, muḷhampi cittaṃ

vipariṇataṃ. Api ca rattaṃ cittaṃ imasmiṃ atthe adhippetaṃ vipariṇatanti.

Mātugāmo nāma manussitthi, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā. Antamaso tadahujātāpi

dārikā, pageva mahattarī.

Saddhinti ekato.

Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyāti ajjhācāro vuccati.

Hattho nāma kapparaṃ upādāya yāva agganakhā.

Veṇi nāma suddhakesā vā suttamissā vā mālamissā vā hiraññamissā vā suvaṇṇamissā vā

muttāmissā vā maṇimissā vā.

Aṅgaṃ nāma hatthañca veṇiñca ṭhapetvā avasesaṃ aṅgaṃ nāma.

8. Āmasanā parāmasanā omasanā ummasanā olaṅghanā ullaṅghanā ākaḍḍhanā

patikaḍḍhanā abhiniggaṇhanā abhinippīḷanā gahaṇaṃ jūpanaṃ.

Āmasanā nāma āmaṭṭhamattā.

Parāmasanā nāma itocito ca sañcopanā.

Dhamasanā nāma heṭṭhā oropanā.

Ummasanā nāma uddhaṃ uccāraṇā.

Olaṅghanā nāma heṭṭhā onamanā.

Ullaṅghanā nāma uddhaṃ uccāraṇā.

Ākaḍḍhanā nāma āviñjanā-1.

Patikaḍḍhanā nāma patipanāmanā.

Abhiniggaṇhanā nāma aṅgaṃ gahetvā nippīḷanā.

Abhinippīḷanā nāma kenaci saha nippīḷanā.

Gahaṇaṃ nāma gahitamattaṃ.

Jupanaṃ nāma phuṭṭhamattaṃ.

Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādiseso'ti.

1. Āviñjanaṃ. Machasaṃ. Syā.

[BJT Page 298] [\x 298/]

1. Itthī ca hoti, itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā kāyena kāyaṃ āmasati

parāmasati omasati ummasati olaṅgheti ullaṅgheti ākaḍḍhati patikaḍḍhati abhiniggaṇhāti

abhinippīḷeti gaṇhāti jupati, āpatti saṅghādisesassa.

2. Itthī ca hoti, vematiko sāratto ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā kāyena kāyaṃ āmasati

parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa. Itthi ca hoti, paṇḍakasaññi sāratto

ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti

thullaccayassa. Itthi ca hoti, purisasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā kāyena kāyaṃ

āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati. Āpatti thullaccayassa. Itthi ca hoti,

tiracchānagatasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati

-pe-gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa.

3. Paṇḍako ca hoti, paṇḍakasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ [PTS Page 122] [\q 122/]

paṇḍakassa kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa.

Paṇḍako ca hoti, vematiko sāratto ca, bhikkhu ca naṃ paṇḍakassa kāyena kāyaṃ āmasati

parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa.

Paṇḍako ca hoti, purisasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ paṇḍakassa kāyena kāyaṃ āmasati

parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa.

Paṇḍako ca hoti, tiracchānagatasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ paṇḍakassa kāyena kāyaṃ

āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa.

Paṇḍako ca hoti, itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ paṇḍakassa kāyena kāyaṃ āmasati

parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa.

4. Puriso ca hoti, purisasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ purisassa kāyena kāyaṃ āmasati

parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa; puriso ca hoti, vematiko -pe- puriso ca

hoti, tiracchānagatasaññi -pe- puriso ca hoti, itthisaññi -pe- puriso ca hoti, paṇḍakasaññi

sāratto ca, bhikkhu ca naṃ purisassa kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati,

āpatti dukkaṭassa.

[BJT Page 300] [\x 300/]

5. Tiracchānagato ca hoti tiracchānagatasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ tiracchānagatassa

kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa. Tiracchānagato

ca hoti, vematiko -pe- tiracchānagato ca hoti, itthisaññi -pe- tiracchānagato ca hoti

paṇḍakasaññi -pe- tiracchānagato ca hoti, purisasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ

tiracchānagatassa kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa.

Ekamūlakaṃ

1. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthīnaṃ

kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati āpatti dvinnaṃ saṅghādisesānaṃ.

2. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ vematiko sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthīnaṃ

kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati āpatti dvinnaṃ thullaccayānaṃ.

3. Dve itthiyo dvinnaṃ itthīnaṃ paṇḍakasaññi -pe- purisasaññi -pe-tiracchānagatasaññī

sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthīnaṃ kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti

chupati, āpatti dvinnaṃ thullaccayānaṃ.

4. Dve paṇḍakā, dvinnaṃ paṇḍakānaṃ paṇḍakasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ

paṇḍakānaṃ kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ

thullaccayānaṃ.

5. Dve paṇḍakā, dvinnaṃ paṇḍakānaṃ vematiko -pe-purisasaññī -pe- tiracchānagatasaññī

-pe- itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ paṇḍakānaṃ kāyena kāyaṃ āmasati

parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

[BJT Page 302] [\x 302/]

6. Dve purisā, dvinnaṃ purisānaṃ purisasaññi sāratto ca, bhikkhu ca, naṃ dvinnaṃ purisānaṃ

kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

7. Dve purisā, dvinnaṃ purisānaṃ vematiko -pe-tiracchānagatasaññi -pe-itthisaññi -pe-

paṇḍakasaññi sāratto ca bhikkhu ca, naṃ dvinnaṃ purisānaṃ kāyena kāyaṃ āmasati

parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

8. Dve tiracchānagatā, dvinnaṃ tiracchānagatānaṃ tiracchānagatasaññi sāratto ca, bhikkhu ca

naṃ dvinnaṃ tiracchānagatānaṃ kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati,

āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

9. Dve tiracchānagatā, dvinnaṃ tiracchānagatānaṃ vematiko -pe-itthisaññi -pe-paṇḍakasaññi

-pe- purisasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ tiracchānagatānaṃ kāyena kāyaṃ

āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

10. Itthi ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ kāyena

kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa.

11. Itthi ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ vematiko sāratto ca, bhikkhu [PTS Page 123] [\q 123/]

ca naṃ ubhinnaṃ kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti

thullaccayena dukkaṭassa.

12. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ paṇḍakasaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

kāyena kāyaṃ āmasati parāmati chupati -pe-gaṇhāti, āpatti dvinnaṃ thullaccayānaṃ.

13. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ purisasaññi sāratto ca, bhikkhu naṃ ubhinnaṃ kāyena

kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa.

14. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ tiracchānagatasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa.

[BJT Page 304] [\x 304/]

15. Itthī ca puriso ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ kāyena

kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa.

16. Itthī ca puriso ca, ubhinnaṃ vematiko -pe- paṇḍakasaññī -pe- purisasaññi -pe-

tiracchānagatasaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati

-pe- gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa.

17. Itthī ca tiracchānagato ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa.

18. Itthī ca tiracchānagato ca, ubhinnaṃ vematiko -pe-paṇḍakasaññi -pe-purisasaññī -pe-

tiracchānagatasaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati

-pe-gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa.

19. Paṇḍako ca puriso ca, ubhinnaṃ paṇḍakasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena dukkaṭassa.

20. Paṇḍako ca puriso ca, ubhinnaṃ vematiko -pe-purisasaññī -pe-tiracchānagatasaññī -pe-

itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati

-pe-gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

21. Paṇḍako ca tiracchānagato ca, ubhinnaṃ paṇḍakasaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ

ubhinnaṃ kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena

dukkaṭassa.

22. Paṇḍako ca tiracchānagato ca, ubhinnaṃ vematiko -pe-purisasaññī

-pe-tiracchānagatasaññī -pe- itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ kāyena kāyaṃ

āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ

[BJT Page 306] [\x 306/]

23. Puriso ca tiracchānagato ca, ubhinnaṃ purisasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

24. Puriso ca tiracchānagato ca, ubhinnaṃ vematiko -pe-tiracchānagatasaññī -pe-itthisaññi

-pe- paṇḍakasaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ kāyena kāyaṃ āmasati parāmasati

-pe-gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

Dumūlakaṃ niṭṭhitaṃ

1. Itthī ca hoti, itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā kāyena kāyapaṭibaddhaṃ

āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa. -Pe-

2. Dve itithiyo, dvinnaṃ itthinaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthinaṃ

kāyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ

thullaccayānaṃ. -Pe-

3. [PTS Page 124] [\q 124/] itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu

ca naṃ ubhinnaṃ kāyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti

thullaccayena dukkaṭassa -pe-

4. Itthī ca hoti, itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā kāyapaṭibaddhena kāyaṃ

āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayassa. -Pe-

5. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthinaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthinaṃ

kāyapaṭibaddhena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ

thullaccayānaṃ. -Pe-

6. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

kāyapaṭibaddhena kāyaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti thullaccayena

dukkaṭassa -pe-

7. Itthī ca hoti, itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā kāyapaṭibaddhena

kāyapaṭibaddhaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti dukkaṭassa. -Pe-

[BJT Page 308] [\x 308/]

8. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthinaṃ

kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati parāmasati -pe- gaṇhāti chupati, āpatti

dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. -Pe-

9. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati parāmasati -pe-gaṇhāti chupati, āpatti dvinnaṃ

dukkaṭānaṃ -pe-

10. Itthī ca hoti, itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā nissaggiyena kāyaṃ āmasati

āpatti dukkaṭassa. -Pe-

11. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthinaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthinaṃ

nissaggiyena kāyaṃ āmasati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. -Pe-itthinaṃ

12. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

nissaggiyena kāyaṃ āmasati āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

13. Itthī ca hoti, itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṃ

āmasati, āpatti dukkaṭassa. -Pe-

14. Dve itithiyo, dvinnaṃ itthinaṃ itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthinaṃ

nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

15. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

16. Itthī ca hoti, itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ itthiyā nissaggiyena nissaggiyaṃ

āmasati āpatti dukkaṭassa. -Pe-

17. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthinaṃ itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthinaṃ

nissaggiyena nissaggiyaṃ āmasati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

18. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññī sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

nissaggiyena nissaggiyaṃ āmasati, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

Bhikkhupeyyālaṃ niṭṭhitaṃ

[BJT Page 310] [\x 310/]

1. Itthī ca hoti, itthisaññi sāratto ca, itthi ca naṃ bhikkhussa kāyena kāyaṃ āmasati

parāmasati omasati ummasati olaṅgheti ullaṅgheti ākaḍḍhati patikaḍḍhati abhiniggaṇhāti

abhinippīḷeti gaṇhāti chupati, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti

saṅghādisesassa. -Pe-

2. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthinaṃ itthisaññi sāratto ca, itthiyo ca naṃ bhikkhussa kāyena

kāyaṃ āmasanti parāmasanti omasanti ummasanti olaṅghenti ullaṅghenti ākaḍḍhanti

patikaḍḍhanti abhiniggaṇhanti abhinippīḷenti gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena

vāyamati, phassaṃ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesānaṃ -pe-

3. [PTS Page 125] [\q 125/] itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, ubho ca

naṃ bhikkhussa kāyena kāyaṃ āmasanti parāmasanti -pe-gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo

kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe-

4. Itthī ca hoti, itthisaññi sāratto ca, itthi ca naṃ bhikkhussa kāyena kāyapaṭibaddhaṃ

āmasati parāmasati omasati ummasati olaṅgheti ullaṅgheti ākaḍḍhati patikaḍḍhati

abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti gaṇhāti chupati, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ

paṭivijānāti, āpatti thullaccayassa. -Pe-

5. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthinaṃ itthisaññi sāratto ca, itthiyo ca naṃ bhikkhussa kāyena

kāyapaṭibaddhaṃ āmasanti parāmasanti omasati ummasati olaṅgheti ullaṅgheti ākaḍḍhanti

patikaḍḍhanti abhiniggaṇhanti abhinippīḷenti gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena

vāyamati, phassaṃ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṃ thullaccayānaṃ -pe-

6. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, ubho ca naṃ bhikkhussa kāyena

kāyapaṭibaddhaṃ āmasanti parāmasanti -pe-gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo kāyena

vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti thullaccayena dukkaṭassa -pe-

7. Itthī ca hoti, itthisaññi sāratto ca, itthi ca naṃ bhikkhussa kāyapaṭibaddhena kāyaṃ

āmasati parāmasati-pe- gaṇhāti chupati, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ

paṭivijānāti, āpatti thullaccayassa -pe-

8. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthinaṃ itthisaññi sāratto ca, itthiyo ca naṃ bhikkhussa

kāyapaṭibaddhena kāyaṃ āmasanti parāmasanti -pe- gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo

kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṃ thullaccayānaṃ -pe-

[BJT Page 312] [\x 312/]

9. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññī sāratto ca, ubho ca naṃ bhikkhussa

kāyapaṭibaddhena kāyaṃ āmasanti parāmasanti -pe-gaṇhanti chupanti, sevanādhippāyo

kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti thullaccayena dukkaṭassa -pe-

10. Itthī ca hoti, itthisaññi sāratto ca, itthī ca naṃ bhikkhussa kāyapaṭibaddhena

kāyapaṭibaddhaṃ āmasati parāmasati-pe-gaṇhāti chupati, sevanādhippāyo kāyena vāyamati

phassaṃ paṭivijānāti, āpatti dukkaṭassa -pe-

11. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññi sāratto ca, itthiyo ca naṃ bhikkhussa

kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasanti parāmasanti -pe- gaṇhanti chupanti,

sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

12. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññī sāratto ca, ubho ca naṃ bhikkhussa

kāyapaṭibaddhena kāyapaṭibaddhaṃ āmasanti parāmasanti -pe-gaṇhanti chupanti,

sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

13. Itthī ca hoti, itthisaññi sāratto ca, itthi ca naṃ bhikkhussa nissaggiyena kāyaṃ āmasati,

sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti dukkaṭassa -pe-

14. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññī sāratto ca, itthiyo ca naṃ bhikkhussa

nissaggiyena kāyaṃ āmasanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti

dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

15. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, ubho ca naṃ bhikkhussa

nissaggiyena kāyaṃ āmasanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti

dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

16. Itthī ca hoti, itthisaññī sāratto ca, itthi ca naṃ bhikkhussa nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṃ

āmasati, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, āpatti dukkaṭassa -pe-

[BJT Page 314] [\x 314/]

17. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññi sāratto ca, itthiyo ca naṃ bhikkhussa

nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ

paṭivijānāti, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

18. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññi sāratto ca, ubho ca naṃ bhikkhussa

nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ

paṭivijānāti, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

19. Itthī ca hoti, itthisaññi sāratto ca, itthi ca naṃ bhikkhussa nissaggiyena nissaggiyaṃ

āmasati, sevanādhippāyo kāyena vāyamati na ca phassaṃ paṭivijānāti, āpatti dukkaṭassa -pe-

20. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññi sāratto ca, itthiyo ca naṃ bhikkhussa

nissaggiyena nissaggiyaṃ āmasanti sevanādhippāyo kāyena vāyamati, na ca phassaṃ

paṭivijānāti, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

21. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññī sāratto ca, ubho ca naṃ bhikkhussa

nissaggiyena nissaggiyaṃ āmasanti, sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti,

āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

22. Sevanādhippāyo kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti āpatti saṅghādisesassa.

Sevanādhippāyo kāyena vāyamati na ca phassaṃ paṭivijānāti, āpatti dukkaṭassa.

Sevanādhippāyo na ca kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, anāpatti. Sevanādhippāyo na

ca kāyena vāyamati na ca phassaṃ [PTS Page 126] [\q 126/] paṭivijānāti, anāpatti,

mokkhādhippāyo na ca kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, anāpatti. Mokkhādhippāyo na

ca kāyena vāyamati phassaṃ paṭivijānāti, anāpatti. Mokkhādhippāyo na ca kāyena vāyamati

phassaṃ paṭivijānāti, anāpatti. Mokkhādhippāyo na ca kāyena vāyamati na ca phassaṃ

paṭivijānāti anāpatti.

23. Anāpatti asañcicca, asatiyā, ajānantassa; asādiyantassa, ummattakassa, khittacittassa,

vedanaṭṭassa-1. Ādikammikassāti.

1. Vedanāṭṭassa. Machasaṃ

[BJT Page 316] [\x 316/]

Vinītavatthu

Uddānagāthā:

Mātā dhītā ca bhaginī ca chāyā yakkhī ca paṇḍako,

Suttā matā tiracchānā dārudhītalikāya ca.

Sampiḷe saṅkamo maggo rukkho nāvā ca rajju ca,

Daṇḍo pattaṃ panāmesi vande vāyāmi nacchupeti.

1. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu mātuyā mātupemena āmasi. Tassa kukkuccaṃ

ahosi -pe- kacci nu kho ahaṃ saṅghādisesaṃ āpattiṃ āpanno, ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi

-pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti dukkaṭassā"ti (1)

2. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dhītuyā dhītupemena āmasi -pe- bhaginiyā

bhaginipemena āmasi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti

dukkaṭassā"ti. (2-3)

3. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu purāṇadutiyikāya kāyasaṃsaggaṃ samāpajji.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno saṅghādisesa"nti. (4)

4. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu yakkhiyā kāyasaṃsaggaṃ samāpajji. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (5)

5. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇḍakassa kāyasaṃsaggaṃ samāpajji. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti thullaccayassā"ti. (6)

6. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu suttitthiyā kāyasaṃsaggaṃ samāpajji. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno saṅghādisesa"nti. (7)

7. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu matitthiyā kāyasaṃsaggaṃ samāpajji. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti thullaccayassā"ti. (8)

8. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu tiracchānagatitthiyā kāyasaṃsaggaṃ samāpajji.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti dukkaṭassā"ti. (9)

9. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu dārudhītalikāya kāyasaṃsaggaṃ samāpajji.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti dukkaṭassā"ti. (10)

[BJT Page 318] [\x 318/]

10. Tena kho pana samayena sambahulā itthiyo aññataraṃ bhikkhuṃ sampiḷetvā

bāhāparamparāya -1 neseṃ. Tassa kukkuccaṃ ahosi. "Sādiyi tvaṃ bhikkhū"ti. "Nāhaṃ bhagavā

sādiyi"nti "anāpatti bhikkhu asādiyantassā"ti. (11)

11. [PTS Page 127] [\q 127/] tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā

abhiruḷhaṃ saṅkamaṃ sāratto saṃcālesi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa. Āpatti dukkaṭassā"ti. (12)

12. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiṃ paṭipathe passitvā sāratto aṃsakūṭena

pahāraṃ adāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhū āpanno saṅghādisesa"nti.

(13)

13. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā abhiruḷhaṃ rukkhaṃ sāratto sañcālesi.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti dukkaṭassā"ti. (14)

14. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā abhiruḷhaṃ nāvaṃ sāratto sañcālesi.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti dukkaṭassā"ti. (15)

15. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā gahitaṃ rajjuṃ sāratto āviñji. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti thullaccayassā"ti. (16)

16. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiyā gahitaṃ daṇḍaṃ sāratto āviñji. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti thullaccayassā"ti. (17)

17. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto itthiṃ pattena panāmesi. Tassa

kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti thullaccayassā"ti. (18)

18. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ittiyā vandantiyā sāratto pādaṃ uccāresi.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno saṅghādisesa"nti. (19)

19. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu itthiṃ gahessāmīti vāyamitvā na chupi.

Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti dukkaṭassā"ti. (20)

Kāya saṃsaggasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ. -2

1. Ānesuṃ. Machasaṃ 2. Kāyasaṃsaggasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ machasaṃ.

[BJT Page 320] [\x 320/]

3. 3.

Duṭṭhullavācāsikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā udāyī araññe viharati. Tassāyasmato vihāro abhirūpo hoti

dassanīyo pāsādiko. Tena kho pana samayena sambahulā itthiyo ārāmaṃ agamaṃsu

vihārapekkhikāyo. Atha kho tā itthiyo yenāyasmā udāyī, tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ udāyiṃ etadavocuṃ: "icchāma mayaṃ bhante ayyassa vihāraṃ pekkhitu"nti. Atha

kho āyasmaṃ udāyī tā itthiyo vihāraṃ pekkhāpetvā tāsaṃ itthīnaṃ vaccamaggaṃ

passāvamaggaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati. Yācati'pi āyācati'pi,

pucchati'pi paṭipucchati'pi, ācikkhati'pi, anusāsati'pi, akkosati'pi. Yā tā [PTS Page 128] [\q

128/] itthiyo chinnakā dhuttikā ahirikāyo tā āyasmatā udāyinā saddhiṃ ūhasanti'pi

ullapanti'pi ujjhagghanti'pi uppaṇḍenti'pi. Yā pana tā itthiyo hirimanā tā nikkhamitvā

bhikkhū ujjhāpenti: "idaṃ bhante nacchannaṃ nappatirūpaṃ, sāmikenapi mayaṃ evaṃ vuttā

na iccheyyāma, kimpanayyena udāyinā"ti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi ohāsissatī"ti. Atha

kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

2. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

āyasmantaṃ udāyiṃ paṭipucchi: "saccaṃ kira tvaṃ udāyī mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi

obhāsī"ti. "Saccaṃ bhagavā. Vigarahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṃ moghapurisa

ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi nāma tvaṃ

moghapurisa mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsissasi. Nanu mayā moghapurisa

anekapariyāyena virāgāya dhammo desito, no sarāgāya -pe- kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo

akkhāto netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evaṃ ca pana bhikkhave imaṃ

sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhū otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāseyya

yathā taṃ yuvā yuvatiṃ methunūpasaṃhitāhi, saṅghādiseso'ti.

3. Yo panā'ti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Otiṇṇo nāma sāratto apekkhavā paṭibaddhacitto.

[BJT Page 322] [\x 322/]

Vipariṇatanti rattampi cittaṃ vipariṇataṃ, duṭṭhampi cittaṃ vipariṇataṃ, mūḷahampi cittaṃ

vipariṇataṃ. Api ca rattaṃ cittaṃ imasmiṃ atthe adhippetaṃ vipariṇatanti.

Mātugāmo nāma: manussitthi, na yakkhī na petī na tiracchānagatā, viññū paṭibalā

subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānituṃ.

Duṭṭhullā vācā nāma: vaccamaggapassāvamaggamethunadhammapaṭisaṃyuttā vācā.

Obhāseyyāti ajjhācāro vuccati.

Yathā taṃ yuvā yuvatinti daharo dahariṃ taruṇo taruṇiṃ kāmabhogī kāmabhoginiṃ.

[PTS Page 129] [\q 129/] methunūpasaṃhitāhīti methunadhammapaṭisaṃyuttāhi.

Saṅghādiseso'ti -pe- tenapi vuccati saṅghādiseso'ti.

4. Dve magge ādissa vaṇṇampi bhaṇati, avaṇṇampi bhaṇati, yācati'pi, āyācati'pi,

pucchati'pi, paṭipucchati'pi, ācikkhati'pi, anusāsati'pi, akkosati'pi.

Vaṇṇaṃ bhaṇati nāma: dve magge thometi vaṇṇeti pasaṃsati.

Avaṇṇaṃ bhaṇati nāma: dve magge khuṃseti vamheti garahati.

Yācati nāma: dehi me arahasi me dātunti.

Āyācati nāma: kadā te mātā pasīdissati, kadā te pitā pasīdissati, kadā te devatāyo

pasīdissanti, kadā-1 sukhaṇo sulayo sumuhutto bhavissati, kadā te methunaṃ dhammaṃ

labhissāmī-2. Ti.

Pucchati nāma: kathaṃ tvaṃ sāmikassa desi-3 kathaṃ jārassa desī-3 ti.

Paṭipucchati nāma: evaṃ kira tvaṃ sāmikassa desi-3 evaṃ jārassa desī-3 ti.

Ācikkhati nāma: puṭṭho bhaṇati "evaṃ dehi, evaṃ dentī-4 sāmikassa piyā bhavissasi manāpā

cā"ti.

Anusāsati nāma: apuṭṭho bhaṇati, "evaṃ dentī-1. Sāmikassa piyā bhavissati manāpā cā"ti.

Akkosati nāma: animittā'si nimittamattā'si alohitā'si dhuvalohitā'si dhuvavolā'si

paggharantī'si sikhariṇi'si itthipaṇḍakā'si vepurisikā'si sambhinnā'si ubhatobyañjanāsīti.

1. Kadā te. Syā. 2. Labhissasīti. Sī. Mu. 3. Dehi, dehīti. Sī. Mu. 4. Dentā, machasaṃ

[BJT Page 324] [\x 324/]

1. Itthī ca hoti, itthisaññī, sāratto ca bhikkhū ca naṃ itthiyā vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ

ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati, yācati'pi āyācati'pi pucchati'pi

paṭipucchati'pi, ācikkhati'pi, anusāsati'pi, akkosati'pi, āpatti saṅghādisesassa -pe-*

2. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññi, sāratto ca bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthīnaṃ

vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati -pe-akkosati'pi

āpatti dvinnaṃ saṅghādissonaṃ -pe-

3. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññī, sāratto ca bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati -pe-akkosati'pi

āpatti dvinnaṃ saṅghādissesena dukkaṭassa -pe-

4. Itthī ca hoti, itthisaññī, sāratto ca. Bhikkhu ca naṃ itthiyā vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ

ṭhapetvā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi

bhaṇati [PTS Page 130 [\q 130/] -@]pa-akkosati'pi, āpatti thullaccayassa-pe-

5. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññi, sāratto ca bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthīnaṃ

vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ṭhapetvā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa

vaṇṇampi bhaṇati -pe-akkosati'pi āpatti dvinnaṃ thullaccayānaṃ -pe-

6. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññī, sāratto ca bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

vaccamaggaṃ passāvamaggaṃ ṭhapetvā adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa

vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati -pe-akkosati'pi āpatti thullaccayena dukkaṭassa -pe.

7. Itthī ca hoti, itthisaññī, sāratto ca. Bhikkhu ca naṃ itthiyā ubbhakkhakaṃ

adhojāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati -pe- akkosati'pi, āpatti

dukkaṭassa -pe-

8. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññī, sāratto ca. Bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthīnaṃ

ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati -pe-

akkosati'pi, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

9. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññī, sāratto ca bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati

-pe-akkosati'pi āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

10. Itthī ca hoti, itthisaññī, sāratto ca. Bhikkhu ca naṃ itthiyā kāyapaṭibaddhaṃ ādissa

vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati -pe-akkosati'pi, āpatti dukkaṭassa -pe

* Peyyālamukhena kāyasaṃsagge vuttanayova veditabbo.

[BJT Page 326] [\x 326/]

11. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññi, sāratto ca. Bhikkhu ca naṃ divinnaṃ itthinaṃ

kāyapaṭibaddhaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati -pe- akkosati'pi, āpatti

dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

12. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññī, sāratto ca, bhikkhu ca naṃ ubhinnaṃ

kāyapaṭibaddhaṃ ādissa vaṇṇampi bhaṇati avaṇṇampi bhaṇati -pe- akkosati'pi, āpatti

dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

13. Anāpatti atthapurekkhārassa, dhammapurekkhārassa, anusāsanīpurekkhārassa,

ummattakassa, ādikammikassāti.

Vinītavatthu

Uddānagāthā:

Lohitaṃ kakkasākiṇṇaṃ kharaṃ dīghañca vāpitaṃ kacci saṃsīdati-1 maggo saddhā dānena

kammunā'ti.

1. Tena kho pana samayena aññatarā itthī navarattaṃ kambalaṃ pārutā hoti. Aññataro

bhikkhu sāratto taṃ itthiṃ etadavoca: "lohitaṃ kho te bhaginī"ti. Sā na paṭivijāni. "Āmayya,

navaratto kambalo"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. "Kacci nu kho ahaṃ saṅghādisesaṃ āpattiṃ

āpanno"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti

dukkaṭassā"ti. (1)

2. Tena kho pana samayena aññatarā itthī kharakambalaṃ pārutā hoti. Aññataro bhikkhu

sāratto taṃ itthiṃ etadavoca: "kakkasalomaṃ kho te bhaginī"ti. Sā na paṭivijāni. "Āmayya,

kharakambalako"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti

dukkaṭassā"ti. (2)

3. Tena kho pana samayena aññatarā itthī navāvutaṃ kambalaṃ pārutā hoti. Aññataro

bhikkhu sāratto taṃ itthiṃ etadavoca: "ākiṇṇalomaṃ kho te bhaginī"ti. Sā na paṭivijāni.

"Āmayya, navāvuto kambalo"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (3)

4. Tena kho pana samayena aññatarā itthi kharakambalakaṃ pārutā hoti. Aññataro bhikkhu

sāratto taṃ itthiṃ etadavoca: "kharalomaṃ kho te bhaginī"ti. Sā na paṭivijāni, "āmayya,

kharakambalako"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti

dukkaṭassā"ti. (4)

1. Saṃsīrati. Sī. Mu. Syā.

[BJT Page 328] [\x 328/]

5. Tena kho pana samayena aññatarā itthī pāvāraṃ-1 pārutā hoti. Aññataro bhikkhu sāratto

taṃ itthiṃ etadavoca: "dīghalomaṃ kho te bhaginī"ti. Sā na paṭivijāni, "āmayya, pāvāro"-2.

Ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (5)

6. [PTS Page 131] [\q 131/] tena kho pana samayena aññatarā itthī khettaṃ vapāpetvā

āgacchati. Aññataro bhikkhu sāratto taṃ itthiṃ etadavoca: "vāpitaṃ kho te bhaginī"ti. Sā na

paṭivijāni "āmayya, no ca kho paṭivutta"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa, āpatti dukkaṭassā"ti. (6)

7. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paribbājikaṃ paṭipathe passitvā sāratto taṃ

paribbājikaṃ etadavoca: "kacci te bhagini maggo saṃsīdatī". Sā na paṭivijāni. "Āma bhikkhu,

paṭipajjissasī"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti

thullaccayassā"ti. (7)

8. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto aññataraṃ itthiṃ etadavoca: "saddhā'si

tvaṃ bhagini api ca yaṃ tvaṃ sāmikassa desi taṃ nāmbhākaṃ desī"ti. "Kiṃ bhante"ti.

"Methunaṃ dhamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

saṅghādisesa"nti. (8)

9. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sāratto aññataraṃ itthiṃ etadavoca: "saddhā'si

tvaṃ bhagini. Api ca yaṃ aggadānaṃ taṃ nāmbhākaṃ desī"ti. "Kiṃ bhante aggadāna"nti.

"Methunaṃ dhamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

saṅghādisesa"nti. (9)

10. Tena kho pana samayena aññatarā itthī kammaṃ karoti. Aññataro bhikkhu sāratto taṃ

itthiṃ etadavoca: "tiṭṭha bhagini ahaṃ karissāmī"ti. -Pe- "nisīda bhagini ahaṃ karissāmī"ti

-pe-"nipajja bhagini, ahaṃ karissāmī"ti. Sā na paṭivijāni. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-

"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa. Āpatti dukkaṭassā"ti. (10-11-12)

Duṭṭhullavācāsikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ

1. Dīghapāvāraṃ. Syā. 2. Dīghapāvāro. Syā. 3. Saṃsīratīti. Sī. Mu.

[BJT Page 330] [\x 330/]

3. 4.

Attakāmapāricariyasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā udāyī sāvatthiyaṃ kulupago hoti. Bahukāni kulāni

upasaṅkamati. Tena kho pana samayena aññatarā itthī matapatikā abhirūpaṃ hoti dassanīyā

pāsādikā. Atha kho āyasmā udāyī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena

tassā itthiyā nivesanaṃ tenupasaṅkami. [PTS Page 132] [\q 132/] upasaṅkamitvā

paññatte āsane nisīdi.

2. Atha kho sā itthī yenāyasmā udāyī, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho taṃ itthiṃ āyasmā udāyī dhammiyā

kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.

3. Atha kho sā itthī āyasmatā udāyinā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā

sampahaṃsitā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: "vadeyyātha bhante yena attho. Paṭibalā

mayaṃ ayyassa dātuṃ yadidaṃ

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāra"nti. "Na kho te bhagini ambhākaṃ

dullabhā yadidaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā. Api ca yo

ambhākaṃ dullabho taṃ dehī"ti. "Kiṃ bhante"ti "methunaṃ dhamma"nti. "Attho bhante"ti

"attho bhaginī"ti. "Ehi bhante"ti ovarakaṃ pavisitvā sāṭakaṃ nikkhipitvā mañcake uttānā

nipajji. Atha kho āyasmā udāyī yena sā itthī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā "ko imaṃ

vasalaṃ duggandhaṃ āmasissatī"ti niṭṭhubhitvā pakkāmi.

4. Atha kho sā itthī ujjhāyati khīyati vipāceti: "alajjino ime samaṇā sakyaputtiyā dussīlā

musāvādino. Imehi nāma dhammacārino samacārino brahmacārino saccavādino sīlavanto

kalyāṇadhammā paṭijānissanti. Natthi imesaṃ sāmaññaṃ. Natthi imesaṃ brahmaññaṃ.

Naṭṭhaṃ imesaṃ sāmaññaṃ. Naṭṭhaṃ imesaṃ brahmaññaṃ. Kuto imesaṃ sāmaññaṃ? Kuto

imesaṃ brahmaññaṃ? Apagatā ime sāmaññā. Apagatā ime brahmaññā. Kathaṃ hi nāma

samaṇo udāyī maṃ sāmaṃ methunaṃ dhammaṃ yācitvā, 'ko imaṃ vasalaṃ duggandhaṃ

āmasissatī'ti niṭṭhubhitvā pakkamissati? Kiṃ me pāpakaṃ? Kiṃ me duggandhaṃ? Kassāhaṃ?

Kena hāyāmī?"Ti.

5. Aññāpi itthiyo ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "alajjino ime samaṇā sakyaputtīyā -pe-

kathaṃ hi nāma samaṇo udāyī imissā sāmaṃ methunaṃ dhammaṃ yācitvā ko imaṃ vasalaṃ

duggandhaṃ āmasissatīti niṭṭhubhitvā pakkamissati? Kiṃ imissā pāpakaṃ? Kiṃ imissā

duggandhaṃ? Kassāyaṃ? Kena hāyatī?"Ti.

6. Assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ itthīnaṃ ujjhāyantīnaṃ khīyantīnaṃ vipācentīnaṃ. Ye te

bhikkhu appicchā, te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī

mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsissatī"ti.

[BJT Page 332] [\x 332/]

7. Atha kho te bhikkhū-1 bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ [PTS Page 133] [\q 133/] sannipātāpetvā āyasmantaṃ

udāyiṃ paṭipucchi: "saccaṃ kira tvaṃ udāyī mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya

vaṇṇaṃ bhāsasī"ti. "Saccaṃ bhagavā. " Viharahi buddho bhagavā: "ananucchaviyaṃ

moghapurisa ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathaṃ hi

nāma tvaṃ moghapurisa mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsissasi?

Nanu mayā moghapurisa anekapariyāyena virāgāya dhammo desito no sarāgāya

-pe-kāmapariḷāhānaṃ vūpasamo akkhāto. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya

-pe-evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya

vaṇṇaṃ bhāseyya: etadaggaṃ bhagini, pāricariyānaṃ yā mādisaṃ sīlavantaṃ

kalyāṇadhammaṃ brahmacāriṃ etena dhammena paricareyyāti methunūpasaṃhitena,

saṅghādiseso"ti.

8. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhū'ti.

Otiṇṇo nāma: sāratto apekkhavā paṭibaddhacitto.

Vipariṇatanti rattampi cittaṃ vipariṇataṃ. Duṭṭhampi cittaṃ vipariṇataṃ mūḷhampi cittaṃ

vipariṇataṃ. Api ca rattaṃ cittaṃ imasmiṃ atthe adhippetaṃ vipariṇatanti.

Mātugāmo nāma: manussitthī. Na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā, viññū paṭibalā

subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānituṃ.

Mātugāmassa santike'ti mātugāmassa sāmantā, mātugāmassa avidūre.

Attakāmanti attano kāmaṃ, attano hetuṃ, attano adhippāyaṃ, attano pāricariyaṃ,

Etadagganti etaṃ aggaṃ etaṃ seṭṭhaṃ etaṃ mokkhaṃ etaṃ uttamaṃ etaṃ pavaraṃ -

Yā'ti khattiyā -2 vā brāhmaṇivā vessī vā suddī vā.

Mādisanti khattiyaṃ vā brāhmaṇaṃ vā vessaṃ vā suddaṃ vā.

1. Atha kho te bhikkhu āyasmantaṃ udāyiṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato,

machasaṃ.

2. Khatti. Sī. Mu.

[BJT Page 334] [\x 334/]

Sīlavattanti pāṇātipātā paṭivirataṃ, adinnādānā paṭivirataṃ, musāvādā paṭivirataṃ.

Brahmacārinti methunadhammā paṭivirataṃ.

Kalyāṇadhammo nāma: tena ca sīlena tena ca brahmacariyena kalyāṇadhammo hoti.

Etena dhammenāti methunadhammena.

Paricareyyāti abhirameyya.

Methunūpasaṃhitenāti methunadhammapaṭisaṃyuttena.

Saṅghādiseso'ti -pe- tenapi vuccati saṅghādiseso'ti.

1. [PTS Page 134] [\q 134/] itthī ca hoti, itthisaññi, sāratto ca. Bhikkhu ca naṃ itthiyā

santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti saṅghādisesassa.

2. ( Itthī ca hoti, vematiko -pe- paṇḍakasaññi -pe-purisasaññi -pe-tiracchānagatasaññi,

sāratto ca. Bhikkhu ca naṃ itthiyā santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti

dukkaṭassa.

3. Paṇḍako ca hoti, paṇḍakasaññi, sāratto ca. Bhikkhu ca naṃ paṇḍakassa santike

attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti thullaccayassa.

4. Paṇḍako ca hoti vematiko -pe- purisasaññi. -Pe-tiracchānagatasaññī. Itthisaññī, sāratto

ca. Bhikkhu ca naṃ paṇḍakassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati āpatti

dukkaṭassa.

5. Puriso ca hoti -pe- tiracchānagato ca hoti, tiracchānagatasaññī -pe-vematiko. -Pe-

itthisaññī. -Pe-paṇḍakasaññī. -Pe- purisasaññī sāratto ca. Bhikkhu ca naṃ tiracchānagatassa

santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati āpatti dukkaṭassa. ) *

6. Dve itthiyo, dvinnaṃ itthīnaṃ itthisaññī, sāratto ca, bhikkhu ca naṃ dvinnaṃ itthīnaṃ

santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesānaṃ -pe-

7. Itthī ca paṇḍako ca, ubhinnaṃ itthisaññī, sāratto ca, bhikkhū ca naṃ ubhinnaṃ santike

attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsati, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe

* Imehi antaritapāṭhā sīmu. Potthake na dissanti.

[BJT Page 336] [\x 336/]

8. Anāpatti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena upaṭṭhahāti

bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti.

Vinītavatthu

Uddānagāthā.

Kathaṃ vañjhā labhe puttaṃ piyā ca subhagā siyā,

Kiṃ dajjaṃ kenupaṭṭheyyaṃ kathaṃ gaccheyyaṃ suggatinti.

1. Tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kathāhaṃ

bhante vijāyeyya"nti. "Tena hi bhagini aggadānaṃ dehī"ti. "Kiṃ bhante aggadāna"nti?

"Methunaṃ dhamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

saṅghādisesa"nti (1)

2. Tena kho pana samayena aññatarā vijāyinī itthī kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca:

"kathāhaṃ bhante puttaṃ labheyya"nti. "Tena hi bhagini aggadānaṃ dehī"ti. "Kiṃ bhante

aggadāna"nti? "Methunaṃ dhamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno saṅghādisesa"nti (2)

3. Tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kathāhaṃ

bhante sāmikassa piyā assa"nti. "Tena hi bhagini aggadānaṃ dehī"ti. "Kiṃ bhante

aggadāna"nti? "Methunaṃ dhamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno saṅghādisesa"nti (3)

4. Tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kathāhaṃ

bhante subhagā assa?"Nti. "Tena hi bhagini aggadānaṃ dehī"ti. "Kiṃ bhante aggadāna"nti?

"Methunaṃ dhamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

saṅghādisesa"nti (4)

5. Tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kyāhaṃ

bhante ayyassa dajjāmī?"Ti. ,Aggadānaṃ bhaginī"ti. "Kiṃ bhante aggadāna"nti? "Methunaṃ

dhamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno saṅghādisesa"nti (5)

6. Tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kenāhaṃ

bhante ayyaṃ upaṭṭhemī?"Ti. "Aggadānena bhaginī" ti. "Kiṃ bhante aggadāna"nti?

"Methunaṃ dhamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu āpanno

saṅghādisesa"nti (6)

[BJT Page 338] [\x 338/]

7. Tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpagaṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kathāhaṃ

bhante sugatiṃ gaccheyya"nti. "Tena hi bhagini aggadānaṃ dehī"ti. "Kiṃ bhante

aggadāna"nti? "Methunaṃ dhamma"nti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "āpattiṃ tvaṃ bhikkhu

āpanno saṅghādisesa"nti (7)

Attakāmapāricariyasikkhāpadaṃ [PTS Page 135] [\q 135/] niṭṭhitaṃ

3. 5.

Sañcarittasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā udāyī sāvatthiyaṃ kulupago hoti, bahukāni kulāni

upasaṅkamati, yattha passati kumārakaṃ vā apajāpatikaṃ, kumārikaṃ vā apatikaṃ,

kumārakassa mātāpitunnaṃ santike kumārikāya vaṇṇaṃ bhaṇati: "amukassa kulassa

kumārikā abhirūpā dassanīyā pāsādikā paṇḍitā byattā medhāvinī dakkhā analasā. Channā

sā kumārikā imassa kumārakassā"ti. Te evaṃ vadenti: "ete kho bhante ambhe na jānanti "ke

vā ime kassa vā"ti. Sace bhante ayyo dāpeyya āneyyāma mayaṃ taṃ kumārikaṃ imassa

kumārakassā"ti. Kumārikāya mātāpitunnaṃ santike kumārakassa vaṇṇaṃ bhaṇati:

"amukassa kulassa kumārako abhirūpo dassanīyo pāsādiko paṇḍito byatto medhāvī

dakkho analaso. Channāyaṃ-1. Kumārikā tassa kumārakassā"ti. Te evaṃ vadenti: ete kho

bhante amhe na jānanti: 'ke vā ime kassavā'ti. Kismiṃ viya kumārikāya vattuṃ. Sace bhante

ayyo yācāpeyya dadeyyāma mayaṃ imaṃ kumārikaṃ tassa kumārakassā"ti. Eteneva upāyena

āvāhāni'pi kārāpeti. Vivāhāni'pi kārāpeti. Vāreyyāni'pi vattāpeti.

2. Tena kho pana samayena aññatarassā, purāṇagaṇakiyā dhītā abhirūpā hoti dassanīyā

pāsādikā. Tirogāmakā ājīvakasāvakā āgantvā taṃ gaṇakiṃ etadavocuṃ: "dehayye imaṃ

kumārikaṃ amhākaṃ kumārakassā"ti. Sā evamāha: "ahaṃ khvayyā-2. Tumhe na jānāmi "ke

vā ime kassa vā"ti. "Ayañca me ekadhītikā. Tirogāmo ca gantabbo, "nāhaṃ dassāmī"ti.

Manussā te ājīvakasāvake etadavocuṃ: "kissa tumhe ayyā āgatatthā"ti. "Idha mayaṃ ayyā

amukaṃ nāma gaṇakiṃ dhītaraṃ yācimha amhākaṃ kumārakassa, sā evamāha: "ahaṃ

khvayyā tumhe na jānāmi "ke vā ime kassa vā"ti. Ayañca me ekadhītikā tirogāmo ca

gantabbo, nāhaṃ dassāmī"ti. "Kissa tumhe ayyā taṃ gaṇakiṃ dhītaraṃ yācittha? Nanu ayyo

udāyī vattabbo? Ayyo udāyī dāpessatī"ti. Atha kho te [PTS Page 136] [\q 136/]

ājīvakasāvakā yenāyasmā udāyī, tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ

etadavocuṃ: "idha mayaṃ bhante amukaṃ nāma gaṇakiṃ dhītaraṃ yācimha amhākaṃ

kumārakassa. Sā evamāha: ahaṃ khvayyā tumhe na jānāmi ke vā ime kassa vā'ti. Ayañca me

ekadhītikā tirogāmo ca gantabbo, nāhaṃ dassāmī'ti. Sādhu bhante ayyo taṃ gaṇakiṃ

dhītaraṃ dāpetu amhākaṃ kumārakassā"ti.

1. Chanto so kumārako imissā kumārikāyāti, syā.

2. Khvayyo, sīmu, machasaṃ.

[BJT Page 340] [\x 340/]

3. Atha kho āyasmā udāyī yena sā gaṇaki,tenupasaṅkami tenupasaṅkamitvā taṃ gaṇakiṃ

etadavoca: "kissimesaṃ dhītaraṃ na desī?"Ti. "Ahaṃ khvayya ime na jānāmi 'ke vā ime kassa

vā' ti. Ayañca me ekadhītikā, tirogāmo ca gantabbo, nāhaṃ dassāmī"ti. "Dehimesaṃ, ahaṃ

ime jānāmī"ti "sace bhante ayyo jānāti, dassāmī"ti. Atha kho sā gaṇaki tesaṃ

ājīvakasāvakānaṃ dhītaraṃ adāsi. Atha kho te ājīvakasāvakā taṃ kumārikaṃ netvā

māsaṃyeva suṇisābhogena bhuñjiṃsu. Tato aparena dāsibhogena bhuñjanti. Atha kho sā

kumārikā mātuyā santike dūtaṃ pāhesi: "ahaṃ hi duggatā dukkhitā na sukhaṃ labhāmi.

Māsaṃ yeva maṃ suṇisābhogena bhuñjiṃsu. Tato aparena dāsībhogena bhuñjanti. Āgacchatu

me mātā maṃ nessatu"ti.

4. Atha kho sā gaṇakī yena te ājīvakasāvakā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te

ājīvakasāvake etadavoca: "māyyā imaṃ kumārikaṃ dāsibhogena bhuñjittha, suṇisābhogena

imaṃ kumārikaṃ bhuñjathā"ti. Te evamāhaṃsu "natthamhākaṃ tayā saddhiṃ āhārūpahāro,

samaṇena saddhiṃ amhākaṃ āhārūpahāro, gaccha tvaṃ, na mayaṃ taṃ jānāmā"ti. Atha kho

sā gaṇakī tehi ājīvakasāvakehi apasāditā punadeva sāvatthiṃ paccāgañji. Dutiyampi kho sā

kumārikā mātuyā santike dūtaṃ pāhesi: "ahaṃ hi duggatā dukkhitā, na sukhaṃ labhāmi.

Māsaṃyeva maṃ suṇisābhogena bhuñjiṃsu. Tato aparena dāsībhogena bhuñjanti. Āgacchatu

me mātā. Maṃ nessatu"ti.

5. Atha kho sā gaṇakī yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

udāyiṃ etadavoca: "sā kira bhante kumārikā duggatā dukkhitā na sukhaṃ labhati.

Māsaṃyeva naṃ suṇisābhogena bhuñjiṃsu. Tato aparena dāsībhogena bhuñjanti. Vadeyyātha

bhante: "māyyā imaṃ kumārikaṃ dāsibhogena bhuñjittha. Suṇisābhogena imaṃ kumārikaṃ

bhuñjathā"ti. Atha kho āyasmā udāyī yena te ājīvakasāvakā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

te ājīvakasāvake etadavoca: māyyā imaṃ kumārikaṃ dāsībhogena bhuñjittha suṇisābhogena

imaṃ kumārikaṃ bhuñjathā"ti. Te evamāhaṃsu: "natthamhākaṃ tayā saddhiṃ āhārūpahāro,

gaṇakiyā saddhiṃ amhākaṃ āhārūpahāro. Samaṇena bhavitabbaṃ abyāvaṭena. [PTS Page

137] [\q 137/] samaṇo assa susamaṇo. Gaccha tvaṃ. Na mayaṃ taṃ jānāmā"ti. Atha kho

āyasmā udāyī tehi ājīvakasāvakehi apasādito punadeva sāvatthiṃ paccāgañchi. Tatiyampi

kho sā kumārikā mātuyā santike dūtaṃ pāhesi: "ahaṃ hi duggatā dukkhitā, na sukhaṃ

labhāmi. Māsaṃyeva maṃ suṇisābhogena bhuñjiṃsu. Tato aparena dāsībhogena bhuñjanti.

Āgacchatu me mātā maṃ nessatu"ti.

6. Dutiyampi kho sā gaṇakī yenāyasmā udāyī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

udāyiṃ etadavoca: sā kira bhante kumārikā duggatā dukkhitā. Na sukhaṃ labhati.

Māsaṃyeva naṃ suṇisābhogena bhuñjiṃsu. Tato aparena dāsībhogena bhuñjanti. Vadeyyātha

bhante: "māyyā imaṃ kumārikaṃ dāsībhogena bhuñjittha. Suṇisābhogena imaṃ kumārikaṃ

bhuñjathā"tī. Paṭhamaṃ pāhaṃ tehi ājīvakasāvakehi apasādito. Tvaṃ gaccha nāhaṃ

gamissāmīti.

[BJT Page 342] [\x 342/]

7. Atha kho sā gaṇakī ujjhāyati khīyati vipāceti: evaṃ duggato hotu ayyo udāyī, evaṃ

dukkhito hotu ayyo udāyī, evaṃ mā sukhaṃ labhatu ayyo udāyī, yathā me kumārikā

duggatā dukkhitā na sukhaṃ labhati, pāpikāya sassuyā pāpakena sasurena pāpakena

sāmikenā"ti. Sā'pi kho kumārikā ujjhāyati khīyati vipāceti: "evaṃ duggato hotu ayyo udāyī,

evaṃ dukkhito hotu ayyo udāyī, evaṃ mā sukhaṃ labhatu ayyo udāyī, yathāhaṃ duggatā

dukkhitā na sukhaṃ labhāmi pāpikāya sassuyā pāpakena sasurena pāpakena sāmikenā"ti.

Aññāpi itthiyo asantuṭṭhā sassūhi vā sasurehi vā sāmikehi vā, tā evaṃ āyācanti: "evaṃ

duggato hotu ayyo udāyī, evaṃ dukkhito hotu ayyo udāyī, evaṃ mā sukhaṃ labhatu ayyo

udāyī, yathā mayaṃ duggatā dukkhitā na sukhaṃ labhāma, pāpikāhi sassūhi pāpakehi

sasurehi pāpakehi sāmikehī"ti.

8. Yā pana tā itthiyo santuṭṭhā sassūhi vā sasurehi vā sāmikehi vā tā evaṃ āyācanti: "evaṃ

sukhito hotu ayyo udāyī, evaṃ sajjito hotu ayyo udāyī, evaṃ sukhamedhatu ayyo udāyī,

yathā mayaṃ sukhitā sajjitā sukhamedhāma bhaddikāhi sassūhi bhaddakehi sasurehi,

bhaddakehi sāmikehī"ti.

9. Assosuṃ kho bhikkhū ekaccānaṃ itthīnaṃ oyācantīnaṃ ekaccānaṃ itthinaṃ āyācantīnaṃ.

Ye te bhikkhu appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī

sañcarittaṃ samāpajjissatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

10. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

āyasmantaṃ udāyiṃ paṭipucchi: "sacchaṃ kira tvaṃ udāyī sañcarittaṃ samāpajjī"ti. "Saccaṃ

bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃhi nāma tvaṃ moghapurisa sañcarittaṃ

samāpajjissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave

imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

[PTS Page 138] [\q 138/] "yo pana bhikkhu sañcarittaṃ samāpajjeyya itthiyā vā

purisamatiṃ purisassa vā itthimatiṃ jāyattane vā jārattane vā, saṅghādisesoti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

Mūlapaññatati

[BJT Page 344] [\x 344/]

11. Tena kho pana samayena sambahulā dhuttaṃ uyyāne paricārentā aññatarassā-1. Vesiyā

santike dūtaṃ pāhesuṃ: "āgacchatu uyyāne paricāressāmā"ti. Sā evamāha: "apuriso-2. Tumhe

na jānāmi 'ke vā ime kassa vā'ti. Ahañcamhi bahubhaṇḍā, bahuparikkhārā, bahinagarañca

gantabbaṃ, nāhaṃ gamissāmī"ti. Atha kho so dūto tesaṃ dhuttānaṃ etamatthaṃ ārocesi, evaṃ

vutte aññataro puriso te dhutte etadavoca: "kissa tumhe ayyā taṃ vesiṃ yācittha? Nanu ayyo

udāyī vattabbo? Ayyo udāyī uyyojessatī"ti. Evaṃ vutte aññataro upāsako taṃ purisaṃ

etadavoca: "māyyo evaṃ avaca, na kappati samaṇānaṃ sakyaputtiyānaṃ evarūpaṃ kātuṃ.

Nāyyo udāyī evaṃ karissatī"ti. Evaṃ vutte 'karissati na karissatī'ti abbhutaṃ akaṃsu. Atha

kho te dhuttā yenāyasmā 'karissati na karissatī'ti abbhutaṃ akaṃsu. Atha kho te dhuttā

yenāyasmā udāyī tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavocuṃ.Idha

mayaṃ bhante uyyāne paricārentā asukāya nāma vesiyā santike dūtaṃ pahiṇimha:

"āgacchatu uyyāne paricāressāmā"ti sā evamāha: " "ahaṃ khvayyā tumhe na jānāmi 'ke vā

ime kassa vā'ti, ahañcamhi bahubhaṇḍā, bahuparikkhārā, bahinagarañca gantabbaṃ, nāhaṃ

gamissāmī"ti. "Sādhu bhante ayyo taṃ vesiṃ uyyojetu"ti.

12. Atha kho āyasmā udāyī yena sā vesī, tenupasaṅkami.Upasaṅkamitvā taṃ vesiṃ

etadavoca: "kissa mesaṃ na gacchasī"ti. "Ahaṃ khvayya ime na jānāmi 'ke vā ime kassa vā'ti.

Ahañcamhi bahubhaṇḍā' bahuparikkhārā bahinagarañca gantabbaṃ. Nāhaṃ gamissāmī"ti.

"Gacchimesaṃ ahaṃ ime jānāmī" sace bhante ayyo jānāti, gamissāmī"ti. Atha kho te dhuttā

taṃ vesiṃ ādāya uyyānaṃ agamaṃsu. Atha kho so upāsako ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaṃ

hi nāma ayeyā udāyī taṅkhaṇikaṃ sañcarittaṃ samāpajjissatī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tassa

upāsakassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī taṃ khaṇikaṃ sañcarittaṃ

samāpajjissatī"ti, atha kho te bhikkhū bhagavato [PTS Page 139] [\q 139/] etamatthaṃ

ārocesuṃ -pe- "saccaṃ tvaṃ udāyī taṃ khaṇikaṃ sañcarittaṃ samāpajjī,ti. "Saccaṃ bhagavā. "

Vigarahi buddho bhagavā -pe-kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa taṅkhaṇikaṃ sañcarittaṃ

samāpajjissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evaṃ ca pana bhikkhave

imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu sañcarittaṃ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṃ purisassa vā itthimatiṃ,

jāyattane vā jārattane vā, antamaso taṅkhaṇikāyapi, saṅghādiseso"ti.

(Dutiyapaññatti. )

1. Aññatarissā. Machasaṃ 2. Khvayyo. Sīmu. Machasaṃ

[BJT Page 346] [\x 346/]

12. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhū'ti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto 'bhikkhū'ti.

Sañcarittaṃ samāpajjeyyāti itthiyā vā pahito purisassa santike gacchati. Purisena vā pahito

itthiyā santike gacchati.

Itthiyā vā purisamatinti purisassa matiṃ itthiyā vā āroceti.

Purisassa vā itthīmatinti itthiyā matiṃ purisassa vā āroceti.

Chāyattane vā'ti jāyā bhavissasi.

Jārattane vā'ti jārī bhavissasi.

Antamaso taṃ khaṇikāyapīti muhuttikā bhavissasi.

Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.

14. Dasa itthiyo: māturakkhitā,piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhāturakkhitā,bhaginirakkhitā,

ñātirakkhitā, gottarakkhitā, dhammarakkhitā, sārakkhā, saparidaṇḍā.

Dasa bhariyāyo: dhanakkītā, chandavāsinī, bhogavāsinī, paṭavāsinī, odapattakinī,

obhatacumbaṭā, dāsī ca bhariyā ca, kammakārī ca bhariyā ca, dhajābhaṭā, muhuttikā,

Māturakkhitā nāma: mātā rakkhati gopeti issariyaṃ karoti vasaṃ vatteti.

Piturakkhitā nāma: pitā rakkhati gopeti issariyaṃ kāreti vasaṃ vatteti.

Mātāpiturakkhitā nāma: mātāpitaro rakkhanti gopentī issariyaṃ kārenti vasaṃ vattenti.

Bhāturakkhitā nāma: bhātā rakkhati gopeti issariyaṃ kāreti vasaṃ vatteti.

Bhaginirakkhitā nāma: bhagini rakkhati gopeti issariyaṃ karoti vasaṃ vatteti.

Ñātirakkhikā nāma: ñātakā rakkhanti gopenti issariyaṃ kārenti vasaṃ vattenti.

Gottarakkhitā nāma: sagottā rakkhanti gopenti issariyaṃ kārenti vasaṃ vattenti.

[BJT Page 348] [\x 348/]

Dhammarakkhitā nāma: sahadhammikā rakkhanti gopenti issariyaṃ kārenti vasaṃ vattenti.

Sārakkhā nāma: gabbhepi pariggahītā hoti 'mayhaṃ esā'ti, antamaso mālāguṇaparikkhittāpi.

Saparidaṇḍā nāma: kehici daṇḍo ṭhapito hoti 'yo itthannāmaṃ itthi gacchati ettako

daṇḍo'ti.

[PTS Page 140] [\q 140/] dhanakkītā nāma: dhanena kiṇitvā vāseti. Vāseti.

Chandavāsinī nāma: piyo piyaṃ vāseti.

Bhogavāsinī nāma: bhogaṃ datvā vāseti.

Paṭavāsinī nāma: paṭaṃ datvā vāseti.

Odapattakinī nāma: udapattaṃ āmasitvā vāseti.

Obhatacumbaṭā-1. Nāma: cumbaṭaṃ oropetvā vāseti.

Dāsī nāma: dāsī ceva hoti bhariyā ca.

Kammakārī nāma: kammakārī ceva hoti bhariyā ca.

Dhajābhaṭā nāma: karamarānītā vuccati.

Muhuttikā nāma: taṅkhaṇikā vuccati.

Nikkhepapadāni.

1. Puriso bhikkhu pahiṇātiṃ2. "Gaccha bhante itthannāmaṃ mātapiturakkhitaṃ brūhi: hohi

kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā''ti. Patigaṇhāti. Vīmaṃsati paccāharati,āpatti

saṅghādisesassa.

2. Puriso so bhikkhuṃ pahiṇātiṃ: "gaccha bhante itthannāmaṃ piturakkhitaṃ brūhi

-pe-mātāpiturakkhitaṃ brūhi -pebhāturakkhitaṃ brūhi -pe-bhaginirakkhitaṃ brūhi

-pe-ñātirakkhitaṃ brūhi -pe-gottarakkhitaṃ brūhi -pe- dhammarakkhitaṃ brūhi -pe-sārakkhaṃ

brūhi -pe- saparidaṇḍaṃ brūhi -pe- hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā"ti.

Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Ohaṭa machasaṃ, 2. Pahiṇati. Machasaṃ,

[BJT Page 350] [\x 350/]

3. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitañca piturakkhitañca

brūhi: "hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā''ti. Patigaṇhāti vimaṃsati

paccāharati,āpatti saṅghādisesassa.

4.Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ [PTS Page 1] [\q 1/]

māturakkhitañca mātāpiturakkhitañca -pe- māturakkhitañca bhāturakkhitañca

-pe-māturakkhitañca bhaginirakkhitañca -pe-māturakkhitaṃ ca ñātirakkhitañca

-pe-māturakkhitañca gottarakkhitañca -pe-māturakkhitañca dhammarakkhitañca

-pe-māturakkhitañca sārakkhañca -pe- māturakkhitañca saparidaṇḍañca brūhi: hotha kira

itthannāmassa bhariyāyo dhanakkitā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

Khaṇḍacakkaṃ.

5. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: -"gaccha bhante itthannāmaṃ piturakkhitañca

mātāpiturakkhitañca brūhi: "hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā"ti. Patigaṇhāti

vimaṃsati paccāharati, āpatti saṅghadisessasa. 6.Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: ,gaccha bhante

itthannāmaṃ piturakkhitañca bhāturakkhitañca -pe- piturakkhitañca bhaginirakkhitañca -pe-

piturakkhitañca ñātirakkhitañca -pepiturakkhitañca gottarakkhitañca -pe-piturakkhitañca

dhammarakkhitañca -pepiturakkhitañca sārakkhañca -pe- piturakkhitañca saparidaṇḍañca

brūhi: "hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati

paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

7. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante itthannāmaṃ piturakkhitañca māturakkhitañca

brūhi: hotha kira ittannāmassa bhariyāyo dhanakkītā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,

āpatti saṅghādisesassa.

Baddhacakkaṃ

Mūlaṃ saṅkhittaṃ.

8. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ saparidaṇḍañca māturakkhitañca

brūhi: hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,

āpatti saṅghādisesassa.

9. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ saparidaṇḍañca, piturakkhitañca

-pe- saparidaṇḍañca mātāpiturakkhitañca -pe- saparidaṇḍañca bhāturakkhitañca -pe-

saparidaṇḍañca bhaginirakkhitañca -pe- saparidaṇḍañca ñātirakkhitañca

-pesaparidaṇḍañca gottarakkhitañca -pe- saparidaṇḍañca dhammarakkhitañca

-pesaparidaṇḍañca sārakkhañca brūhi: hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā"ti.

Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ

[BJT Page 352] [\x 352/]

10. Evaṃ dumūlakampi timūlakampi catumūlakampi pañcamūlakampi chamūlakampi

sattamūlakampi aṭṭhamūlakampi navamūlakampi kātabbaṃ. *

Idaṃ dasamūlakaṃ:

11. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitañca pīturakkhitañca

mātāpiturakkhitañca bhāturakkhitañca bhaginirakkhitañca ñātirakkhitañca gottarakkhitañca

dhammarakkhitañca sārakkhañca saparidaṇḍañca brūhi: hotha kira itthannāmassa

bhariyāyo dhanakkītā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,āpatti saṅghādisesassa.

Dhanakkītācakkaṃ-1. Niṭṭhitaṃ

12. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brahi. Hohi kira

itthannāmassa bhariyā chandavāsinī -pe-bhogavāsinī -pe- paṭavāsinī -pe-odapattakinī

-pe-obhatacumbaṭā -pe- dāsī ca bhariyā ca -pe- kammakārī ca bhariyā ca -pe-dhajāhaṭā -pe-

muhuttikā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati.Āpatti saṅghādisesassa.

13. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ piturakkhitaṃ brūhi -pe-

mātāpiturakkhitaṃ brūhi -pebhāturakkhitaṃ brūhi -pe-bhaginirakkhitaṃ brūhi

-pe-ñātirakkhitaṃ brūhi -pe-gottarakkhitaṃ brūhi -pe- dhammarakkhitaṃ brūhi -pe-sārakkhaṃ

brūhi -pe- saparidaṇḍaṃ brūhi: hoti kira itthannāmassa bhariyā muhuttikā"ti. Patigaṇhāti

vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Nikkhepapadāni.

14. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitañca piturakkhitañca

brūhi: hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā" ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,

āpatti saṅghādisesassa.

15. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthanānāmaṃ māturakkhitañca

mātāpiturakkhitañca -pe- māturakkhitañca saparidaṇḍañca brūhi: hotha kira itthannāmassa

bhariyāyo muhuttikā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Khaṇḍacakkaṃ niṭṭhitaṃ

16. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: gaccha bhante itthannāmaṃ piturakkhitañca

mātāpiturakkhitañca brūhi: "hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā"ti. Patigaṇhāti

vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

* Evaṃ dumūlakampi timūlakampi yāva navamūlakaṃ kātabbaṃ ma. Cha. Saṃ.

1. Dhanakkītāitthicakkaṃ sīmu.

[BJT Page 354] [\x 354/]

17. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ piturakkhitañca

bhāturakkhitañca -pe- piturakkhitañca saparidaṇḍañca brūhi: "hotha kira itthannāmassa

bhariyāyo muhuttikā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

18. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti, "gaccha bhante itthannāmaṃ piturakkhitañca māturakkhitañca

brūhi: hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati.

Āpatti saṅghādisesassa.

Baddhacakkaṃ.

Mūlaṃ saṅkhittaṃ.

19. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ saparidaṇḍañca

māturakkhitañca brūhi: hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā"ti. Patigaṇhāti

vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

20. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ saparidaṇḍañca piturakkhitañca

-pe- saparidaṇḍañca sārakkhañca brūhi: hotha kira itthannāmassa bhariyāyo muhuttikā"ti.

Patigaṇhāti, vīmaṃsati paccāharati āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

21. Evaṃ dumūlakampi, timūlakampi, catumūlakampi, pañcamūlakampi, chamūlakampi,

sattamūlakampi, aṭṭhamūlakampi, navamūlakampi kātabbaṃ. *

Idaṃ dasamūlakaṃ:

22. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitañca piturakkhitañca

mātāpiturakkhitañca bhāturakkhitañca bhaginirakkhitañca ñātirakkhitañca gottarakkhitañca

dhammarakkhitañca sārakkhañca saparidaṇḍañca brūhi: hotha kira itthannāmassa

bhariyāyo muhuttikā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Muhuttikācakkaṃ niṭṭhitaṃ.

*Evaṃ dumūlakampi timūlakampi yāva navamūlakaṃ kātabbaṃ machasaṃ:

Dumūlakādīnipi evameva kātabbāni, sīmu.

1. Muhuttikā itthicakkaṃ. Sīmu.

[BJT Page 356] [\x 356/]

23. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brūhi: hohi kira

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā"ti patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

24. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brūhi: hohi kira

itthannāmassa bhariyā chandavāsinī -pe- bhogavāsinī, paṭavāsinī, odapattakinī,

obhaṭacumbaṭā, -1. Dāsī ca bhariyā ca, kammakārī ca bhariyā ca, dhajāhaṭā, muhuttikā"ti,

patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Nikkhepapadāni.

25. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brūhi: hohi kira

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,

āpatti saṅghādisesassa.

26. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitaṃ buhi. Hohi kira

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca bhogavāsinī ca -pe- dhanakkītā ca paṭavāsinī ca

-pe-dhanakkītā ca odapattakinī ca -pe-dhanakkītā ca obhaṭacumbaṭā ca -pe-dhanakkītā ca

dāsī ca bhariyā ca -pe-dhanakkītā ca kammakārī ca bhariyā ca -pedhanakkītā ca dhajāhaṭā

ca -pe-dhanakkītā ca muhuttikā cā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

Khaṇḍacakkaṃ. 27. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitaṃ

brūhi: hohi kira itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca -pe- chandavāsinī

ca muhuttikā ca, chandavāsinī ca dhanakkītācā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

Baddhacakkaṃ. Mūlaṃ saṅkhittaṃ

28. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brūhi: "hohi kira

itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca -pe- muhuttikā ca chandavāsinī ca,

-pemuhuttikā ca dhajāhaṭā cā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

Evaṃ dumūlakampi yāva navamūlakaṃ kātabbaṃ.

1. Obhatavumbaṭā. Sīmu.

[BJT PAGE 358]

Dasamūlakaṃ:

29. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante, itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brūhi: "hoti kira

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca

odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā

ca muhuttikā cā,ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,āpatti saṅghādisesassa.

Māturakkhitacakkaṃ niṭṭhitaṃ.

30. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante, itthannāmaṃ piturakkhitaṃ -pe-

mātāpiturakkhitaṃ -pe- bhāturakkhitaṃ -pebhaginirakkhitaṃ -pe- ñātirakkhitaṃ

-pe-gottarakkhitaṃ -pe-dhammarakkhitaṃ -pe-sārakkhaṃ -pe- saparidaṇḍaṃ brūhi: "hohi kira

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā" ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,āpatti

saṅghādisesassa.

31. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ saparidaṇḍaṃ brūhi: "hohi kira

itthannāmassa bhariyā chandavāsinī -pe- bhogavāsinī -pe- paṭavāsinī -pe-odapattakinī

-pe-obhaṭacumbaṭā -pe-dāsī ca bhariyā ca -pe- kammakārī ca bhariyā ca -pe-dhajāhaṭā -pe-

muhuttikā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Nikkhepapadāni.

32. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante, itthannāmaṃ saparidaṇḍaṃ brūhi: "hohi kira

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,

āpatti saṅghādisesassa.

33. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante, itthannāmaṃ saparidaṇḍaṃ brūhi: "hohi kira

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca bhogavāsinī ca -pe- dhanakkītā ca muhuttikā cā"ti,

patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Khaṇḍacakkaṃ.

34. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante, itthannāmaṃ saparidaṇḍaṃ brūhi: "hohi kira

itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca -pe- chandavāsinī ca muhuttikā ca

-pechandavāsinī ca dhanakkītā cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

Baddhacakkaṃ

Mūlaṃ saṅkhittaṃ.

[BJT Page 360] [\x 360/]

35. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: - gaccha bhante, itthannāmaṃ saparidaṇḍaṃ brūhi: "hohi kira

itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkitā ca -pe- muhuttikā ca chandavāsinī ca -pe-

muhuttikā ca dhajāhaṭā cā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dumūlakampi yāva navamūlakaṃ evameva kātabbaṃ.

Idaṃ dasamūlakaṃ:

36. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante, itthannāmaṃ saparidaṇḍaṃ brūhi: "hohi kira

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca

odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā

ca muhuttikā cā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Saparidaṇḍācakkaṃ niṭṭhitaṃ.

37. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante, itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brūhi: "hohi kira

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

38. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante, itthannāmaṃ māturakkhitañca

piturakkhitañca brūhi: "hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkitā ca chandavāsinī

cā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

39. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante, itthannāmaṃ māturakkhitañca

piturakkhitañca mātāpiturakkhitañca brūhi: "hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkitā

ca chandavāsinī ca bhogavāsinī cā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

Evaṃ ubhato vaḍḍhamānaṃ-1 kātabbaṃ. 40. Puriso bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante,

itthannāmaṃ māturakkhitañca piturakkhitañca mātāpiturakkhitañca bhāturakkhitañca

bhaginirakkhitañca ñātirakkhitañca gottarakkhitañca dhammarakkhitañca sārakkhañca

saparidaṇḍañca brūhi: "hotha kira itthannāmassa bhariyāyo dhanakkītā ca chandavāsinī ca

bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca

kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā ca muhuttikā cā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,

āpatti saṅghādisesassa.

Ubhatovaḍḍhakaṃ niṭṭhitaṃ.

1.Caḍḍhakaṃ machasaṃ sī.Mu.

[BJT PAGE 362. 41.] Purisassa mātā bhikkhuṃ pahiṇāti -pepurisassa pitā bhikkhuṃ pahiṇāti

-pe- purisassa mātāpitaro bhikkhuṃ pahiṇanti -pe- purisassa bhātā bhikkhuṃ pahiṇāti

-pepurisassa bhaginī bhikkhuṃ pahiṇāti -pe- purisassa ñātakā bhikkhuṃ pahiṇanti,

purisassa gottā [PTS Page 142] [\q 142/] bhikkhuṃ pahiṇanti -pepurisassa

sahadhammikā bhikkhuṃ pahiṇanti -pe-

Purisassa peyyālo vitthāretabbo.

Ubhato vaḍḍhakaṃ yathā purimanayo tatheva vitthāretabbaṃ.

42. Mātu rakkhitāya mātā bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante, itthannāmaṃ brūhi: "hotu

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

43. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ bahi: "hotu

itthannāmassa bhariyā chandavāsinī -pebhogavāsinī -pe- paṭavāsinī -pe- odapattakinī

-peobhaṭacumbaṭā, . . . Dāsī ca bhariyā ca -pe- kammakārī ca bhariyā ca -pe-dhajāhaṭā -pe-

muhuttikā'ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Nikkhepapadāni.

44. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante, itthannāmaṃ brūhi: "hotu

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca" -pe- dhanakkītā ca bhogavāsinī ca

-pedhanakkītā ca muhuttikā cā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghadisesassa.

Khaṇḍacakkaṃ

45. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante, itthannāmaṃ brūhi: "hoti

itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca -pe- chandavāsinī ca muhuttikā ca

-pechandavāsinī ca dhanakkītā cā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa. Baddhacakkaṃ.

Mūlaṃ saṅkhittaṃ

46. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "hotu

itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca -pe- muhuttikā ca chandavāsinī ca -pe-

muhuttikā ca dhajāhaṭā cā"ti, patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

Evaṃ dumūlakampi yāva navamūlakaṃ kātabbaṃ.

[BJT Page 364] [\x 364/]

Idaṃ dasamūlakaṃ 47. Māturakkhitāya mātā bhikkhuṃ pahiṇāti: ''gaccha bhante,

itthannāmaṃ brūhi: "hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī

ca paṭavāsinī ca odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca

bhariyā ca dhajāhaṭā ca muhuttikā cā"ti patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

Mātucakkaṃ niṭṭhitaṃ.

48. Piturakkhitāya pitā bhikkhuṃ pahiṇāti -pe- mātāpiturakkhitāya mātāpitaro bhikkhuṃ

pahiṇanti -pe- bhāturakkhitāya bhātā bhikkhuṃ pahiṇāti -pe- bhaginirakkhitāya bhaginī

bhikkhuṃ pahiṇāti -peñātirakkhitāya ñātakā bhikkhuṃ pahiṇanti -pe- gottarakkhitāya gottā

bhikkhūṃ pahiṇanti -pe- dhammarakkhitāya sahadhammikā bhikkhuṃ pahiṇanti -pe-

sārakkhāya yena pariggahitā hoti so bhikkhuṃ pahiṇāti -pe- saparidaṇḍāya yena daṇḍo

ṭhapito hoti so bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "hotu itthannāmassa

bhariyā dhanakkītā'ti.Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa;

saparidaṇḍāya yena daṇḍo ṭhapito hoti so bhikkhu pahiṇāti, "gaccha bhante. Itthannāmaṃ

brūhi: "hoti itthannāmassa bhariyā chandavāsinī -pe- bhogavāsinī -pe- paṭavāsinī -pe-

odapattakinī -pe- obhaṭacumbaṭā, dāsī ca bhariyā ca -pe- kammakārī ca bhariyā ca -pe-

dhajāhaṭā -pemuhuttikā" ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Nikkhepapadāni.

49. Saparidaṇḍāya yena daṇḍo ṭhapito hoti, so bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante

itthannāmaṃ brūhi: "hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca -pe-

dhanakkītā ca bhogavāsinī ca -pe- dhanakkītā ca muhuttikā cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati

paccāharati,āpatti saṅghādisesassa.

50. Saparidaṇḍāya yena daṇḍo ṭhapito hoti so bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante

itthannāmaṃ brūhi: "hotu itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca

-pechandavāsinī ca muhuttikā ca -pe- chandavāsinī ca dhanakkītā cā"ti. Patigaṇhāti

vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Baddhacakkaṃ. Mūlaṃ saṃkhittaṃ. [BJT Page 366] [\x 366/]

51. Saparidaṇḍāya yena daṇḍo ṭhapito hoti so bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante

itthannāmaṃ brūhi: "hotu itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca -pe-muhuttikā

ca chandavāsinī ca -pe- muhuttikā ca dhajāhaṭā cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,

āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dumūlakampi timūlakampi yāva navamūlakaṃ evameva kātabbaṃ.

Idaṃ dasamūlakaṃ:

52. Saparidaṇḍāya yena daṇḍo ṭhapito hoti so bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante

itthannāmaṃ brūhi: "hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī

ca paṭavāsinī ca odapattakinī ca, obhaṭacumbaṭā ca, dāsī ca bhariyā ca, kammakārī ca

bhariyā ca, dhajāhaṭā ca, muhuttikā cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

Daṇḍaṭhapitacakkaṃ niṭṭhitaṃ.

53. Māturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homi

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā'ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

54. Māturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homi

itthannāmassa bhariyā chandavāsinī -pebhogavāsinī -pe- paṭavāsinī -pe- odapattakinī

-peobhaṭacumbaṭā -pe- dāsī ca bhariyā ca -pe- kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā

-pemuhuttikā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Nikkheppadānī.

55. Māturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homi

itthannāmassa bhariyā dhanakkītātā ca chandavāsinī cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati

paccāharati, āpatti saṅghādisesassa. Māturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante

itthannāmaṃ brūhi: "homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca bhogavāsinī ca

-pedhanakkītā ca muhuttikā'ti. Patigaṇhāti vimaṃsatī paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Khaṇḍacakkaṃ

56. Māturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homi

itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca -pe- chandavāsinī ca muhuttikā ca

-pe- chandavāsinī ca dhanakkītā cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti

saṅghādisesassa.

Baddhacakkaṃ.

Mūlaṃ saṅkhittaṃ.

[BJT Page 368] [\x 368/]

57. Māturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homi

itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca -pe- muhuttikā ca chandavāsinī ca -pe-

muhuttikā ca dhajāhaṭā cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ.

Dumūlakādinipi evameva kātabbāni.

Idaṃ dasamūlakaṃ:

58. Māturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homi

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca

odapattakinī ca obhaṭacumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca -pe-bhāturakkhitā ca

muhuttikā cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Aparaṃ māturakkhitācakkaṃ niṭṭhitaṃ.

59. Piturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti -pe- mātāpiturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti -pe-

bhāturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti -pe- bhaginirakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti -pe- ñātirakkhitā

bhikkhuṃ pahiṇāti -pegottarakkhitā bhikkhuṃ pahiṇāti -pe- dhammarakkhitā bhikkhuṃ

pahiṇāti -pe- sārakkhā bhikkhuṃ pahiṇāti, -pe- saparidaṇḍā bhikkhuṃ pahiṇāti "gaccha

bhante ittannāmaṃ brūhi: "homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati

paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

60. Saparidaṇḍā bhikkhuṃ pahiṇāti, "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homi

itthannāmassa bhariyā chandavāsinī, bhogavāsinī, paṭavāsinī, odapattakinī,

obhaṭacumbaṭā, dāsī ca bhariyā ca, kammakārī ca bhariyā ca, ojāhaṭā,

muhuttikā'ti.Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Nikkhepapadāni.

61. Saparidaṇḍā bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homi

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca -pe- dhanakkītā muhuttikā cā'ti.

Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Khaṇḍakacakkaṃ.

62. Saparidaṇḍā bhikkhuṃ pahiṇāti: 'gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homī

itthannāmassa bhariyā chandavāsinī ca bhogavāsinī ca -pe- chandavāsinī ca muhuttikā ca

-pe- chandavāsinī ca dhanakkītā cā'ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati,āpatti

saṅghādisesassa. Baddhacakkaṃ. Mūlaṃ saṅkhittaṃ.

[BJT Page 370] [\x 370/]

63. Saparidaṇḍā bhikkhuṃ pahiṇāti: "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homi

itthannāmassa bhariyā muhuttikā ca dhanakkītā ca -pe- muhuttikā ca chandavāsinī ca -pe-

muhuttikā ca dhajāhaṭā cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Ekamūlakaṃ niṭṭhitaṃ

Dumūlakādīnipi evameva kātabbāni.

Idaṃ dasamūlakaṃ:

64. Saparidaṇḍā bhikkhuṃ pahiṇāti: - "gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi: "homi

itthannāmassa bhariyā dhanakkītā ca chandavāsinī ca bhogavāsinī ca paṭavāsinī ca

obhaṭavumbaṭā ca dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā ca muhuttikā

cā"ti. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Saparidaṇḍācakkaṃ.

Sabbaṃ cakkapeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.

65. Patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

Patigaṇhāti vīmaṃsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa.

[PTS Page 143] [\q 143/] patigaṇhāti na vīmaṃsati paccāharati, āpatti thullaccayassa.

Patigaṇhāti na vīmaṃsati, na paccāharati, āpatti dukkaṭassa.

Na patigaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti thullaccayassa.

Na patigaṇhāti vīmaṃsati na paccāharati, āpatti dukkaṭassa.

Na patigaṇhāti na vīmaṃsati paccāharati, āpatti dukkaṭassa.

Na patigaṇhāti na vīmaṃsati na paccāharati, anāpatti.

66. Puriso sambahule bhikkhū āṇāpeti: - "gacchatha bhante itthannāmaṃ itthiṃ

vīmaṃsathā"ti. Sabbe patigaṇhanti sabbe vīmaṃsanti sabbe paccāharanti, āpatti sabbesaṃ

saṅghādisesassa.

67. Puriso sambahule bhikkhū āṇāpeti: - "gacchatha bhante itthannāmaṃ itthiṃ vīmaṃsathāti.

" Sabbe patigaṇhanti sabbe vīmaṃsanti ekaṃ paccāharāpenti, āpatti sabbesaṃ

saṅghādisesassa.

68. Puriso sambahule bhikkhū āṇāpeti: - "gacchatha bhante itthannāmaṃ itthiṃ

vīmaṃsathā"ti. Sabbe patigaṇhanti ekaṃ vīmaṃsāpetvā sabbe paccāharanti, āpatti sabbesaṃ

saṅghādisesassa.

[BJT Page 372] [\x 372/]

69. Puriso sambahule bhikkhū āṇāpeti: - "gacchatha bhante itthannāmaṃ itthiṃ

vīmaṃsathā"ti. Sabbe patigaṇhanti ekaṃ vīmaṃsāpetvā ekaṃ paccāharāpenti, āpatti sabbesaṃ

saṅghādisesassa.

70. Puriso bhikkhuṃ āṇāpeti: - "gaccha bhante itthannāmaṃ itthiṃ vīmaṃsā"ti. Patigaṇhāti

vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

71. Puriso bhikkhūṃ āṇāpeti: - "gaccha bhante itthannāmaṃ itthiṃ vīmaṃsā"ti. Patigaṇhāti

vīmaṃsati antevāsiṃ paccāharāpeti. Āpatti saṅghādisesassa.

72. Puriso bhikkhūṃ āṇāpeti: - "gaccha bhante itthannāmaṃ itthiṃ vīmaṃsā'ti. Patigaṇhāti,

antevāsiṃ vīmaṃsāpetvā attanā paccāharati, āpatti saṅghādisesassa.

73. Puriso bhikkhuṃ āṇāpeti: - "gaccha bhante itthannāmaṃ itthiṃ vīmaṃsā"ti. Patigaṇhāti

antevāsiṃ vīmaṃsāpeti, antevāsī vīmaṃsitvā bahiddhā paccāharati, āpatti ubhinnaṃ

thullaccayassa.

74. Gacchanto sampādeti, āgacchanto vīsaṃvādeti, āpatti thullaccayassa. Gacchanto

vīsaṃvādeti, āgacchanto sampādeti. Āpatti thullaccayassa. Gacchanto sampādeti, āgacchanto

sampādeti, āpatti saṅghādisesassa. Gacchanto vīsaṃvādeti, āgacchanto vīsaṃvādeti, anāpatti.

75. Anāpatti saṅghassa vā cetiyassa vā gilānassa vā karaṇiyena gacchati, ummattakassa,

ādikammikassāti.

Vinītavatthu

Uddānagāthā:

Suttā matā ca nikkhantā anitthi itthipaṇḍakā,

Kalahaṃ katvāna sammodi sañcarittañca paṇḍaketi.

1. Tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṃ bhikkhuṃ [PTS Page 144] [\q 144/]

āṇāpesi: - "gaccha bhante itthannāmaṃ itthiṃ vīmaṃsā"ti. So gantvā manusse pucchi: -

"kahaṃ itthannāmā"ti "suttā bhante"ti tassa kukkuccaṃ ahosi. "Kacci nu kho ahaṃ

saṅghādisesaṃ āpattiṃ āpanno"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe- "anāpatti bhikkhu

saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassā'ti [BJT Page 374] [\x 374/]

2. Tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṃ bhikkhuṃ āṇāpesi: "gaccha bhante

itthannāmaṃ itthiṃ vīmaṃsā"ti. So gantvā manusse pucchi: "kahaṃ itthannāmā"ti "matā

bhante"ti -pe- "nikkhantā bhante"ti, "itthipaṇḍakā bhante"ti. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe-

anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti dukkaṭassāti. (2. 5)

3. Tena kho pana samayena aññatarā itthī sāmikena saha bhaṇḍitvā mātugharaṃ agamāsi.

Kulupago bhikkhu sammodanīyaṃ akāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi -pe- "alaṃvacanīyā

bhikkhu"ti? "Nālaṃvacanīyā bhagavā"ti anāpatti bhikkhu nālaṃvacanīyāyā"ti. (6)

4. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇḍake sañcarittaṃ samāpajji. Tassa

kukkuccaṃ ahosi:

Kacci nu kho ahaṃ saṅghādisesaṃ āpattiṃ āpannoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesi -pe-

"anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa; āpatti thullaccayassā"ti. (7)

Sañcaritta sikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ

3. 6.

Kuṭikārasikkhāpadaṃ

11. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho

pana samayena āḷavakā bhikkhū saññācikāyo kuṭiyo kārāpenti assāmikāyo attuddesikāyo

appamāṇikāyo, tāyo na niṭṭhānaṃ gacchanti. Te yācanabahulā viññattibahulā viharanti:

"purisaṃ detha, purisatthakaraṃ detha, goṇaṃ detha, sakaṭaṃ detha, vāsiṃ detha, pharasuṃ

detha, kuṭhāriṃ detha, kuddālaṃ detha, nikhādanaṃ detha, valliṃ detha, vephaṃ detha,

muñjaṃ detha, babbajaṃ detha, tiṇaṃ detha, mattikaṃ dethā"ti. Manussā upaddutā yācanāya,

upaddutā viññattiyā bhikkhū disvā ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti

aññenapi mukhaṃ karonti dvārampi thakenti, gāvimpi disvā palāyanti, [PTS Page 145] [\q

145/] bhikkhū maññamānā.

12. Atha kho āyasmā mahākassapo rājagahe vassaṃ vuttho yena āḷavi tena pakkāmi.

Anupubbena yena āḷavi tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā mahākassapo āḷaviyaṃ viharati

aggālave cetiye. Atha kho āyasmā mahākassapo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya āḷaviṃ piṇḍāya pāvisi. Manussā āyasmantaṃ mahākassapaṃ passitvā

ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṃ karonti dvārampi

thakenti. Atha kho āyasmā mahākassapo āḷaviyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto bhikkhū āmantesi:

[BJT Page 376] [\x 376/]

"Pubbāyaṃ āvuso āḷavi subhikkhā ahosi sulabhapiṇḍā sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ.

Etarahi panāyaṃ āḷavi dubbhikkhā dullabhapiṇḍā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ.

Ko nu kho āvuso hetu ko paccayo yenāyaṃ āḷavi dubbhikkhā dullabhapiṇḍā na sukarā

uñchena paggahena yāpetu"nti. Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākassapassa etamatthaṃ

ārocesuṃ.

3. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena āḷavi tena cārikaṃ pakkāmi.

Anupubbena cārikaṃ caramāno yena āḷavi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā āḷaviyaṃ

viharati aggālave cetiye. Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā, tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho

mahākassapo bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

4. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

āḷavake bhikkhū paṭipucchi: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave saññācikāyo kuṭiyo kārāpetha

assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo, tāyo na niṭṭhānaṃ gacchanti. Te tumhe

yācanabahulā viññattibahulā viharatha, purisaṃ detha, purisatthakaraṃ detha, -pe- tiṇaṃ

detha, mattikaṃ dethā"ti. Manussā upaddutā yācanāya, upaddutā viññattiyā bhikkhū disvā

ubbijjantipi uttasantipi palāyantipi aññenapi gacchanti aññenapi mukhaṃ karonti dvārampi

thakenti, gāvimpi disvā palāyanti bhikkhū maññamānā"ti. "Saccaṃ bhagavā".

5. Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā saññācikāyo kuṭiyo

kārāpessatha assāmikāyo attuddesikāyo appamāṇikāyo, tāyo na niṭṭhānaṃ gacchanti. Te

tumhe yācanabahulā viññattibahulā viharissatha: purisaṃ detha purisatthakaraṃ detha -pe-

tiṇaṃ detha mattikaṃ dethā"ti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe-

vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

[BJT Page 378] [\x 378/]

6. Bhūtapubbaṃ bhikkhave dve bhātaro isayo gaṅgaṃ nadiṃ upanissāya vihariṃsu. Atha kho

bhikkhave maṇikaṇṭho [PTS Page 146] [\q 146/] nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena

kaṇiṭṭho isi tenupasaṅkami upasaṅkamitvā kaṇiṭṭhaṃ isiṃ sattakkhattuṃ bhogehi

parikkhipitvā upari muddhani mahantaṃ phaṇaṃ karitvā aṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave

kaṇiṭṭho isi tassa nāgassa bhayā kiso ahosi lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto

dhamanisanthatagatto. Addasā kho bhikkhave jeṭṭho isi kaṇiṭṭhaṃ isiṃ kisaṃ lūkhaṃ

dubbaṇṇaṃ uppaṇḍuppaṇḍukajātaṃ dhamanisanthatagattaṃ, disvāna kaṇiṭṭhaṃ isiṃ

etadavoca: "kissa tvaṃ bho kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto

dhamanisatthatagatto"ti. Idha bho maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yenāhaṃ

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā upari muddhani

mahantaṃ phaṇaṃ karitvā aṭṭhāsi. Tassāhaṃ bho nāgassa bhayā'mhi kiso lūkho dubbaṇṇo

uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto"ti. "Icchasi pana tvaṃ bho tassa nāgassa

anāgamananti. " "Icchāmahaṃ bho tassa nāgassa anāgamananti. " "Api pana tvaṃ bho tassa

nāgassa kiñci passasī"ti. "Passāmahaṃ bho maṇissa kaṇṭhe pilandhana"nti. "Tena hi tvaṃ

bho taṃ nāgaṃ maṇiṃ yāca, maṇiṃ me bho dehi, maṇinā me attho"ti.

7. Atha kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena kaṇiṭṭho isi

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho bhikkhave

maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ kaṇiṭṭho isi etadavoca: "maṇiṃ me bho dehi, maṇinā me

attho"ti. Atha kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā "bhikkhu maṇiṃ yācati, bhikkhussa

maṇinā attho"ti khippaññeva agamāsi. Dutiyampi kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā

gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena kaṇiṭṭho isi tenupasaṅkami. Addasā kho bhikkhave kaṇiṭṭho

isi maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ

etadavoca: "maṇiṃ me bho dehi, maṇinā me attho"ti. Atha kho bhikkhave maṇikaṇṭho

nāgarājā "bhikkhu maṇiṃ yācati, bhikkhussa maṇinā attho"ti tatova paṭinivatti. Tatiyampi

kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā gaṅgaṃ nadiṃ uttarati. Addasā kho bhikkhave

kaṇiṭṭho isi maṇikaṇṭhaṃ nāgarājānaṃ gaṅgaṃ nadiṃ uttarantaṃ. Disvāna maṇikaṇṭhaṃ

nāgarājānaṃ etadavoca: "maṇiṃ me bho dehi, maṇinā me attho"ti. Atha kho bhikkhave

maṇikaṇṭho nāgarājā kaṇiṭṭhaṃ isiṃ gāthāhi ajjhabhāsi:

[PTS Page 147] [\q 147/] "mamannapānaṃ vipulaṃ uḷāraṃ uppajjatīmassa maṇissa hetu,

Taṃ te na dassaṃ atiyācako'si na cāpi te assamamāgamissaṃ.

Sūsū yathā sakkharadhotapāṇi tāsesi maṃ selaṃ yācamāno,

Taṃ te na dassaṃ atiyācako'si na cāpi te assamamāgamissa"nti.

[BJT Page 380] [\x 380/]

8. Atha kho bhikkhave maṇikaṇṭho nāgarājā "bhikkhu maṇiṃ yācati bhikkhussa maṇinā

attho"ti pakkāmi. Tadā pakkanto pakkantova-1 ahosi, na puna paccāgañchi. Atha kho

bhikkhave kaṇiṭṭho isi tassa nāgassa dassanīyassa adassanena bhiyyosomattāya kiso ahosi

lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Addasā kho bhikkhave

jeṭṭho isi kaṇiṭṭhaṃ isiṃ bhīyyosomattāya kisaṃ lukhaṃ dubbaṇṇaṃ

uppaṇḍuppaṇḍukajātaṃ dhamanisanthatagattaṃ. Disvāna kaṇiṭṭhaṃ isiṃ etadavoca: "kissa

tvaṃ bho bhiyyosomattāya kiso lukho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto

dhamanisanthatagatto"ti. Tassāhaṃ bho nāgakassa dassanīyassa adassanena.

Bhiyyosomattāya kiso lukho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto"ti.

Atha kho bhikkhave jeṭṭho isi kaṇiṭṭhaṃ isiṃ gāthāya ajjhabhāsi: -

"Na taṃ yāce yassa piyaṃ jigiṃse-2 desso-3 hoti atiyācanāya,

Nāgo maṇiṃ yācito brāhmaṇena adassanaññeva tadajjhagamāti.

Tesaṃ hi nāma bhikkhave tiracchānagatānaṃ pāṇānaṃ amanāpā bhavissati yācanā amanāpā

viññatti. Kimaṅga-4 pana manussabhūtānaṃ.

9. Bhūtapubbaṃ bhikkhave aññataro bhikkhu himavantapasse viharati aññatarasmiṃ

vanasaṇḍe. Tassa kho pana bhikkhave vanasaṇḍassa avidūre mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ.

Atha kho bhikkhave mahāsakuṇasaṅgho tasmiṃ pallale divasaṃ gocaraṃ caritvā sāyaṃ taṃ

vanasaṇḍaṃ vāsāya upagacchati. Atha kho bhikkhave so bhikkhu tassa sakuṇasaṅghassa

saddena ubbāḷehā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ bhikkhave taṃ bhikkhuṃ etadavoca [PTS Page 148]

[\q 148/] "kacci bhikkhu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccisi appakilamathena

addhānaṃ āgato, kuto ca tvaṃ bhikkhu āgacchasī"ti. "Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ

bhagavā, appakilamathena cāhaṃ bhante addhānaṃ āgato. Atthi bhante himavantapasse

mahāvanasaṇḍo. Tassa kho pana bhante vanasaṇḍassa avidūre mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ.

Atha kho bhante mahāsakuṇasaṅgho tasmiṃ pallale divasaṃ gocaraṃ caritvā sāyaṃ taṃ

vanasaṇḍaṃ vāsāya upagacchati. Tato ahaṃ bhagavā āgacchāmi tassa sakuṇasaṅghassa

saddena ubbāḷehā"ti. "Icchasi pana tvaṃ bhikkhu tassa sakuṇasaṅghassa anāgamana"nti.

"Icchāmahaṃ bhagavā tassa sakuṇasaṅghassa anāgamana"nti. "Tena hi tvaṃ bhikkhu tattha

gantvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ

saddamanussāvehi: "suṇantu me bhonto sakuṇā, yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ

upagatā pattena me attho, ekekaṃ me bhonto pattaṃ dadantu"ti. Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ

-perattiyā pacchimaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ saddamanussāvehi; "suṇantu me bhonto sakuṇā

yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā, pattena me attho, ekekaṃ me bhonto pattaṃ

dadantu"ti.

1. Tathā pakkantova, machasa. Tadā pakkannoca sīmu.

2. Jigīse, machasaṃ

3. Videsso, machasaṃ. Desso ca, syā.

4. Kimaṅgaṃ, machasaṃ.

[BJT Page 382] [\x 382/]

10. Atha kho bhikkhave so bhikkhu tattha gantvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā rattiyā

paṭhamaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ saddamanussāvesi: "suṇantu me bhonto sakuṇā yāvatikā

imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā, pattena me attho, ekekaṃ me bhonto pattaṃ dadantu"ti.

Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ -perattiyā pacchimaṃ yāmaṃ tikkhattuṃ saddamanussāvesi:

"suṇantu me bhonto sakuṇā yāvatikā imasmiṃ vanasaṇḍe vāsaṃ upagatā, pattena me attho,

ekekaṃ me bhonto pattaṃ dadantu"ti. Atha kho bhikkhave so sakuṇasaṅgho bhikkhu pattaṃ

yācati. Bhikkhussa pattena attho"ti. Tambhā vanasaṇḍā pakkāmi. Tadā pakkanto

pakkantova ahosi. Na puna paccāgañji. Tesaṃ hi nāma bhikkhave tiracchānagatānaṃ

pāṇānaṃ amanāpā bhavissati yācanā amanāpā viññatti, kimaṅga pana manussabhūtānaṃ.

11. Bhūtapubbaṃ bhikkhave raṭṭhapālassa kulaputtassa pitā raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ gāthāya

ajjhabhāsi:

"Apāhaṃ te na jānāmi raṭṭhapāla bahujjanā,

Te maṃ saṅgamma yācanti kasmā maṃ tvaṃ na yācasīti.

Yācako appiyo hoti yācaṃ addamappiyo,

Tasmāhaṃ taṃ na yācāmi mā me viddesanā-1 ahū"ti.

12. So hi nāma bhikkhave raṭṭhapālo kulaputto sakaṃ pitaraṃ evaṃ vakkhati kimaṅga pana

jano janaṃ. Gihīnaṃ hi bhikkhave dussaṃharāni bhogāni saṃbhatāni'pi-2 [PTS Page 149] [\q

149/] duranurakkhiyāni. Tattha nāma tumhe moghapurisā evaṃ dussaṃharesu bhogesu

saṃbhatesupi-3 duranurakkhiyesu yācanabahulā viññattibahulā viharissatha: "purisaṃ detha,

purisatthakaraṃ detha, goṇaṃ detha, sakaṭaṃ detha, vāsiṃ detha: pharasuṃ-4 detha,

kuṭhāriṃ detha, kuddālaṃ detha, nikhādanaṃ detha, valliṃ detha. Vephaṃ detha muñjaṃ

detha, babbajaṃ detha, tiṇaṃ detha, mattikaṃ dethā"ti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā

pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

"Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṃ kārayamānena assāmikaṃ attuddesaṃ pamāṇikā

kāretabbā. Tatiradaṃ pamāṇaṃ: dīghaso dvādasavidatthiyo sugatavidatthiyā tiriyaṃ

sattantarā, bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya. Tehi bhikkhūhi vatthuṃ desetabbaṃ

anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane saññācikāya

kuṭiṃ kāreyya bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya pamāṇaṃ vā atikkāmeyya

saṅghādiseso"ti.

13. Saññācikā nāma: sayaṃ yācitvā purisampi purisatthakarampi goṇampi sakaṭampi

vāsimpi pharasumpi kuṭhārimpi kuddālampi nikhādanampi vallimpi vephampi muñjampi

babbajampi tiṇampi mattikampi.

Kuṭināma: ullittā vā hoti avalittā vā ullittāvallittā vā.

Kārayamānenāti karontena vā kārāpentena vā.

1. Videssanā. Machasaṃ. Sī. Mu. 2. Saṃhatānipi. Sī. Mu. 3. Saṃhatesupi. Sīmu. 4. Parasuṃ

machasaṃ. Sī. Mu.

[BJT Page 384] [\x 384/]

Assāmikanti na añño koci sāmiko hoti itthī vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā

Attuddesanti attano atthāya.

Pamāṇikā kāretabbā tatiradaṃ pamāṇaṃ: dighaso dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyā ti

bāhirimena mānena.

Tiriyaṃ sattantarā ti abbhantarimena mānena.

Bhikkhu abhinetabbā vatthu desanāyāti - tena kuṭikārakena bhikkhunā kuṭivatthuṃ

sodhetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ

pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante

saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ attuddesaṃ. Sohaṃ bhante saṅghaṃ kuṭivatthu

olokanaṃ yācāmi"ti. Dutiyampi yācitabbo. Tatiyampi [PTS Page 150] [\q 150/] yācitabbo.

Sace sabbo saṅgho ussahati kuṭivatthuṃ oloketuṃ, sabbena saṅghena oloketabbaṃ. No ce

sabbo saṅgho ussahati kuṭivatthuṃ oloketuṃ, ye tattha honti bhikkhū vyattā paṭibalā

sārambhaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ aparikkamanaṃ jānituṃ, te yācitvā sammannitabbā.

Evañca pana bhikkhave sammantitabbā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo

assāmikaṃ attuddesaṃ, so saṅghaṃ kuṭivatthu olokanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ,

saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū sammanneyya itthannāmassa bhikkhuno

kuṭivatthuṃ oloketuṃ. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo

assāmikaṃ attuddesaṃ, so saṅghaṃ kuṭivatthuolokanaṃ yācati, saṅgho itthannāmañca

itthannāmañca bhikkhū sammannati itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ oloketuṃ,

yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṃ sammati-1.

Itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ oloketuṃ. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so

bhāseyya.

Sammatā saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu itthannāmassa bhikkhuno

kuṭivatthuṃ oloketuṃ. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

1. Sammuti. Machasaṃ

[BJT Page 386] [\x 386/]

Tehi sammatehi bhikkhūhi tattha gantvā kuṭivatthu oloketabbaṃ sārambhaṃ anārambhaṃ,

saparikkamanaṃ aparikkamanaṃ jānitabbaṃ. Sace sārambhaṃ hoti aparikkamanaṃ, mā idha

karīti vattabbo. Sace anārambhaṃ hoti saparikkamanaṃ saṅghassa ārocetabbaṃ anārambhaṃ

saparikkamananti. Tena kuṭikārakena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ

uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ

paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante saññacikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ

attuddesaṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ kuṭivatthudesanaṃ yācāmī"ti. Dutiyampi yācitabbo.

Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo

assāmikaṃ attuddesaṃ, so saṅghaṃ kuṭivatthudesanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ

saṅgho itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ deseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho ayaṃ itthannāmo bhikkhu saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo

assāmikaṃ attuddesaṃ, so saṅghaṃ kuṭivatthudesanaṃ yācati, [PTS Page 151] [\q 151/]

saṅgho itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthuṃ deseti, yassāyasmato khamati itthannāmassa

bhikkhuno kuṭivatthussa desanā so tuṇhassa, yassa nakkhamati so bhāseyya.

Desitaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno kuṭivatthu. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

Sārambhaṃ nāma: kipillikānaṃ vā āsayo hoti. Upacikānaṃ vā āsayo hoti. Undurānaṃ vā

āsayo hoti. Ahīnaṃ vā āsayo hoti. Vicchikānaṃ vā āsayo hoti. Satapadīnaṃ vā āsayo hoti.

Hatthinaṃ vā āsayo hoti. Sīhānaṃ vā āsayo hoti. Vyagghānaṃ vā āsayo hoti. Dīpīnaṃ vā

āsayo hoti. Acchānaṃ vā āsayo hoti. Taracchānaṃ vā āsayo hoti. Yesaṃ kesañci

tiracchānagatānaṃ pāṇānaṃ āsayo hoti. Pubbannanissitaṃ vā hoti. Aparannanissitaṃ vā hoti.

Abbhāghātanissitaṃ vā hoti. Āghātanissitaṃ vā hoti susānanissitaṃ vā hoti. Uyyānanissitaṃ vā

hoti. Rājavatthunissitaṃ vā hoti. Hatthisālānissītaṃ vā hoti. Assasālānissitaṃ vā hoti.

Bandhanāgāranissitaṃ vā hoti. Pānāgāranissitaṃ vā hoti. Sūnānissitaṃ vā hoti. Racchānissitaṃ

vā hoti. Caccaranissitaṃ vā hoti. Sabhānissitaṃ vā hoti. Saṃsaraṇa-1 nissitaṃ vā hoti. Etaṃ

sārambhaṃ nāma:

Aparikkamanaṃ nāma: na sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṃ, samantā

nisseniyā anuparigantuṃ. Etaṃ aparikkamanaṃ nāma.

1. Saṃcaraṇa, aṭṭhakathā.

[BJT Page 388] [\x 388/]

Anārambhaṃ nāma: na kipillikānaṃ vā āsayo hoti -pe- na saṃsaraṇanissitaṃ vā hoti. Etaṃ

anārambhaṃ nāma.

Saparikkamanaṃ nāma: sakkā hoti yathā yuttena sakaṭena anuparigantuṃ, samantā nisseniyā

anuparigantuṃ, etaṃ saparikkamanaṃ nāma.

Saññācikā nāma: sayaṃ yācitvā purisampi purisatthakarampi -pemattikampi.

Kuṭi nāma: ullittā vā hoti avalittā vā ullittāvalittā vā. Kareyyāti karoti vā kārāpeti vā.

Bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya pamāṇaṃ vā atikkāmeyyāti: ñattidutiyena

kammena kuṭivatthuṃ na desāpetvā āyāmato vā vitthārato vā antamaso kesaggamattampi

atikkāmetvā karoti vā kārāpeti vā payoge payoge dukkaṭaṃ, ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti

thullaccayassa; tasmiṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa.

Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.

1. [PTS Page 152] [\q 152/] bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ,

Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena

dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena

dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ

dukkaṭānaṃ,

Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena

dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

[BJT Page 390] [\x 390/]

Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena

dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇātikkantaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena

dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇātikkantaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa

Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇikaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti

dvinnaṃ saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ

Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti

dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ,

āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti dvinnaṃ saṅghādisesānaṃ.

[PTS Page 153] [\q 153/] bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti

dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti

dukkaṭassa.

Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

[BJT Page 392] [\x 392/]

2. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti, tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ

saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti

saṅghādisesena dukkaṭassa. -Pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

3. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti, tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti

dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ

saparikkamanaṃ, anāpatti.

4. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti, tassa kuṭiṃ karontī pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ

saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti

saṅghādisesena dukkaṭassa. -Pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

5. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti, tassa kuṭiṃ karontī pamāṇikaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti

dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ

saparikkamanaṃ, anāpatti.

6. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti. Tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ

pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dvinnaṃ

dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa.

-Peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa. -Pe-

anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesānaṃ.

7. Bhikkhu samādisati kuṭiṃ me karothāti tassa kuṭiṃ karontī desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ

sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ

saparikkamanaṃ, anāpatti.

8. Bhikkhu samādisitvā pakkamati. Kuṭiṃ me karothāti na ca samādisati. Desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cāti tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ

saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa. -Peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti

saṅghādisesena dukkaṭassa. -Peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

[BJT Page 394] [\x 394/]

9. Bhikkhu samādisitvā pakkamati. "Kuṭiṃ me karothāti na ca samādisati. Desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā"ti tassa kuṭiṃ karonti. Desitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti

dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ

saparikkamanaṃ, anāpatti.

10. Bhikkhu samādisitvā pakkamati "kuṭiṃ me karothā'ti na ca samādisati, pamāṇikā ca hotu

anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ

saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti

saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

11. Bhikkhu samādisitvā pakkamati "kuṭiṃ me karothāti na ca samādisati' pamāṇikā ca hotu

anārambhā ca saparikkamanā cā'ti, tassa kuṭiṃ karontī pamāṇikaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti

dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ

saparikkamanaṃ, anāpatti.

12. Bhikkhu samādisitvā pakkamati "kuṭiṃ me karothāti na ca samādisati 'desitavatthukā ca

hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ

pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dvinnaṃ

dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa.

-Pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa

-peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesānaṃ.

13. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti na ca samādisati 'desitavatthukā ca

hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī desitavatthukā

pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ, -pesārambhaṃ

saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa. -Pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa

-pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ anāpatti.

14. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca 'desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, so suṇāti "kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā sārambhā aparikkamanā"ti.

Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo. 'Desītavatthukā ca [PTS Page 154]

[\q 154/] hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti no ce sāmaṃ vā gaccheyya. Dūtaṃ vā

pahiṇeyya āpatti dukkaṭassa.

[BJT Page 396] [\x 396/]

15. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca 'desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ sārambhā

saparikkamanaṃ so suṇāti kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā sārambhā saparikkamanā'ti

tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ duto vā pāhetabbo "desitavatthukā ca hotu anārambhā

cā"ti no ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

16. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ anārambhaṃ

aparikkamanaṃ so suṇāti 'kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā anārambhā aparikkamanā'ti,

tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo. 'Desitavatthukā ca hotu

saparikkamanā cā"ti, no ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya āpatti dukkaṭassa.

17. Bhikkhu samādisitvā pakkamati "kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī adesitavatthukaṃ anārambhaṃ

saparikkamanaṃ. So suṇāti "kuṭi kira me kayirati adesitavatthukā anārambhā

saparikkamanā'ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pahetabbo desītavatthukā

hotu'ti no ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

18. Bhikkhu samādisitvā pakkamati "kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī desitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ. So suṇāti "kuṭi kira me kayirati desitavatthukā sārambhā aparikkamanā'ti.

Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pahetabbo. 'Anārambhā ca hotu

saparikkamanā cā'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

19. Bhikkhū samādisitvā pakkamati kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca 'desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karontī desitavatthukaṃ sārambhaṃ

saparikkamanaṃ. So suṇāti "kuṭi kira me kayirati desitavatthukā sārambhā

saparikkamanā'ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo. 'Anārambhā

hotu'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya. Āpatti dukkaṭassa.

20. Bhikkhu samādisitvā pakkamati kuṭiṃ me karotha'ti. Samādisati ca desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ anārambhaṃ

aparikkamanaṃ. So suṇāti 'kuṭi kira me kayirati desitavatthukā anārambhā aparikkamanā'ti

tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo. 'Saparikkamanā ca hotu'ti. No ce

sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya āpatti dukkaṭassa.

21. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti tassa kuṭiṃ karontī desitavatthukaṃ anārambhaṃ

saparikkamanaṃ, anāpatti.

[BJT Page 398] [\x 398/]

22. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'pamāṇikā ca hotu

anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karontī pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ. So suṇāti 'kuṭi kira me kayirati pamāṇātikkantā sārambhā aparikkamanā'ti.

Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo pamāṇikā-1 ca hotu anārambhā ca

saparikkamanā cāti -pe- pamāṇikā ca hotu anārambhā cāti -pe- pamāṇikā ca hotu

saparikkamanā cāti -pe- pamāṇikā hotu'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya,

āpatti dukkaṭassa.

23. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'pamāṇikā ca hotu

anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ. So suṇāti 'kuṭi kira me kayirati pamāṇikā sārambhā aparikkamanā'ti. Tena

bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo 'anārambhā ca hotu saparikkamanā cā'ti

-peanārambhā hotu'ti -pe- saparikkamanā hotu'ti -peanāpatti.

24. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca 'desitavatthukā ca

hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ

pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti 'kuṭi kira me kayirati

adesitavatthukā pamāṇātikkantā sārambhā aparikkamanā'ti tena bhikkhunā sāmaṃ vā

gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā ca

saparikkamanā cā'ti -pe- 'desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca anārambhā cā'ti -pe-

'desitavatthukā ca hotu pamāṇikā ca saparikkamanā cā'ti -pe- desitavatthukā ca hotu

pamāṇikā cā'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

25. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthukā ca

hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ

pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So suṇāti 'kuṭi kira me kayirati desitavatthukā

pamāṇikā sārambhā aparikkamanā'ti tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā

pāhetabbo anārambhā ca hotu saparikkamanā cā'ti -pe- anārambhā hotu'ti -pesaparikkamanā

hotu"ti -pe- anāpatti.

26. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca "desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ-2 tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ

dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa.

1. Desitavatthukā machasaṃ. 2. Kārakānaṃ - syā.

[BJT Page 400] [\x 400/]

27. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthukā ca

hotu anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -peanārambhaṃ [PTS Page 155] [\q 155/] aparikkamanaṃ,

āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

28. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti samādisati ca 'pamāṇikā ca hotu

anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ

dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa.

29. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'pamāṇikā ca hotu

anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa

-pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

30. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca desitavatthukā ca

hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā"ti. Tassa kuṭiṃ karonti adesitavatthukaṃ

pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ catunnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

31. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthukā ca

hotu pamāṇikā ca anārambhā ca saparikkamanā cā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ

pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe-

sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa. -Pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ,

āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

[BJT Page 402] [\x 402/]

32. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti

adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā

kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ca aññassa vā dadeyya bhinditvā vā

puna kāreyya, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ,

-pe- āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, -peāpatti

saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti saṅghādisesassa.

33. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti

desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati. Tena bhikkhunā sā

kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā

puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti

dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, -pe- āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ

saparikkamanaṃ, -pe- anāpatti.

34. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti

pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati, tena bhikkhunā sā

kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā

puna kāreyya, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ,

-pe- āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, -peāpatti

saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti saṅghādisesassa.

35. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti pamāṇikaṃ

sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati. Tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā

dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya,

āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti dukkaṭassa

-peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, -pe- āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ saparikkamanaṃ,

-pe- anāpatti.

36. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti

adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati,

tena bhikkhunā sā kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā

dadeyya bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ

-pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa -pe-

anārambhaṃ aparikkamanaṃ, -pe- āpatti dvinnaṃ saṅghādisesena dukkaṭassa -pe-

anārambhaṃ saparikkamanaṃ, -peāpatti dvinnaṃ saṅghādisesassa.

[BJT Page 404] [\x 404/]

37. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti

desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati. Tena bhikkhunā sā

kuṭi aññassa vā dātabbā bhinditvā vā puna kātabbā. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā vā

puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ saparikkamanaṃ, -pe- āpatti

dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, -pe- āpatti dukkaṭassa bhikkhu samādisitvā

pakkamati 'kuṭiṃ me karothā'ti. Tassa kuṭiṃ karonti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ

anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

38. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Attanā vippakataṃ parehi

pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti

saṅghādisesassa. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi

vippakataṃ parehi pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa.

39. Anāpatti lene guhāya tiṇakuṭikāya aññassatthāya, vāsāgāraṃ ṭhapetvā sabbattha,

anāpatti ummattakassa ādikammikassāti.

Kuṭikārasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

3. 7.

Vihārakārasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana

samayena āyasmato channassa upaṭṭhāko gahapati āyasmantaṃ channaṃ etadavoca:

'vihāravatthuṃ bhante jānāhi, ayyassa vihāraṃ kārāpessāmī'ti. Atha kho āyasmā channo

vihāravatthuṃ sodhento aññataraṃ cetiyarukkhaṃ chedāpesi gāmapūjitaṃ nigamapūjitaṃ

nagarapūjitaṃ janapadapūjitaṃ raṭṭhapūjitaṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: 'kathaṃ

hi nāma samaṇā sakyaputtiyā cetiyarukkhaṃ chedāpessanti [PTS Page 156] [\q 156/]

gāmapūjitaṃ nigamapūjitaṃ janapadapūjitaṃ raṭṭhapūjitaṃ, ekindriyaṃ samaṇā sakyaputtiyā

jīvaṃ viheṭṭhentī'ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ

vipācentānaṃ, ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma

āyasmā channo cetiyarukkhaṃ chedāpessati, gāmapūjitaṃ -pe- raṭṭhapūjita"nti.

[BJT Page 406] [\x 406/]

2. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ channaṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tvaṃ channa, cetiyarukkhaṃ chedāpesi gāmapūjitaṃ

-peraṭṭhapūjita"nti "saccaṃ bhagavā"ti. Viharahi buddho bhagavā -pe"kathaṃ hi nāma tvaṃ

moghapurisa, cetiyarukkhaṃ chedāpessasi gāmapūjitaṃ nigamapūjitaṃ nagarapūjitaṃ

raṭṭhapūjitaṃ. Jivasaññino hi moghapurisa, manussā rukkhasmiṃ, netaṃ moghapurisa

appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha. "

"Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena sassāmikaṃ attuddesaṃ, bhikkhū

abhinetabbā vatthudesanāya. Tehi bhikkhuhi vatthuṃ desetabbaṃ anārambhaṃ

saparikkamanaṃ, sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane mahallakaṃ vihāraṃ

kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, saṅghādiseso"ti.

Mahallako nāma: vihāro sassāmiko vuccati.

Vihāro nāma: ullitto vā hoti avalitto vā ullittāvalitto vā.

Kārayamānenāti: karento vā kārāpento vā.

Sassāmikanti: añño koci sāmiko hoti itthi vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā.

Attuddesanti attano atthāya.

Bhikkhu abhinetabbā vatthudesanāyāti tena vihārakārakena bhikkhunā vihāravatthuṃ

sodhetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ

pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante

mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ. Sohaṃ bhante saṅghaṃ vihāravatthu

olokanaṃ yācāmi"ti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo. Sace sabbo saṅgho ussahati

vihāravatthuṃ oloketuṃ, sabbena saṅghena oloketabbaṃ. No ce sabbo saṅgho ussahati

vihāravatthuṃ oloketuṃ, ye tattha honti bhikkhū vyattā paṭibalā sārambhaṃ anārambhaṃ

saparikkamanaṃ aparikkamanaṃ jānituṃ, te yācitvā sammannitabbā. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbā. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo

sassāmikaṃ attuddesaṃ. So saṅghaṃ vihāravatthu olokanaṃ yācati. Yadi saṅghassa

pattakallaṃ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū sammanneyya, itthannāmassa

bhikkhuno vihāravatthuṃ oloketuṃ. Esā ñatti.

[BJT Page 408] [\x 408/]

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo

sassāmikaṃ attuddesaṃ. So saṅghaṃ vihāravatthuolokanaṃ yācati. Saṅgho itthannāmañca

itthannāmañca bhikkhū sammannati, itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṃ oloketuṃ.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṃ sammati

itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṃ oloketuṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so

bhāseyya.

Sammatā saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno

vihāravatthuṃ oloketuṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhi, evametaṃ dhārayāmī"ti.

Tehi sammatehi bhikkhūhi tattha gantvā vihāravatthu oloketabbaṃ sārambhaṃ anārambhaṃ

saparikkamanaṃ aparikkamanaṃ jānitabbaṃ. Sace sārambhaṃ hoti aparikkamanaṃ, māyidha

karīti vattabbo. Sace anārambhaṃ hoti saparikkamanaṃ, saṅghassa ārocetabbaṃ anārambhaṃ

saparikkamananti. Tena vihārakārakena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ

uttarāsaṅghaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ

paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ

attuddesaṃ so'haṃ bhante saṅghaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ so'haṃ bhante

saṅghaṃ vihāravatthudesanaṃ yācāmi"ti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo. Vyattena

bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo

sassāmikaṃ attuddesaṃ. So saṅghaṃ vihāravatthudesanaṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ.

Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthuṃ deseyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo

sassāmikaṃ attuddesaṃ. So saṅghaṃ vihāravatthudesanaṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa

bhikkhuno vihāravatthuṃ deseti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno

vihāravatthussa desanā, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Desitaṃ saṅghena itthannāmassa bhikkhuno vihāravatthu. Khamati saṅghassa tasmā tuṇhī,

evametaṃ dhārayāmī"ti.

Sārambhaṃ nāma: kipillikānaṃ vā āsayo hoti -pesaṃsaraṇanissitaṃ vā hoti, etaṃ sārambhaṃ

nāma.

Aparikkamanaṃ nāma: na sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṃ, samantā

nisseniyā anuparigantuṃ. Etaṃ aparikkamanaṃ nāma.

[BJT Page 410] [\x 410/]

Anārambhaṃ nāma: na kipillikānaṃ vā āsayo hoti -pe- na saṃsaraṇanissitaṃ vā hoti. Etaṃ

anārambhaṃ nāma.

Saparikkamanaṃ nāma: sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṃ, samantā nisseniyā

anuparigantuṃ. Etaṃ saparikkamanaṃ nāma.

Mahallako nāma: vihāro sassāmiko vuccati.

Vihāro nāma: ullitto vā hoti avalitto vā ullittāvalitto vā.

Kāreyyāti karoti vā kārāpeti vā.

Bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāyāti ñattidutiyena kammena vihāravatthuṃ na

desāpetvā karoti vā kārāpeti vā, [PTS Page 157] [\q 157/] payoge vā payoge dukkaṭaṃ.

Ekaṃ piṇḍaṃ anāgate āpatti thullaccayassa. Tasmaṃ piṇḍe āgate āpatti saṅghādisesassa.

Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.

3. Bhikkhu vihāraṃ karoti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti

saṅghādisesena dvinnaṃ dukakaṭānaṃ.

Bhikkhu vihāraṃ karoti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena

dukkaṭassa.

Bhikkhu vihāraṃ karoti adesitavatthukaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena

dukkaṭassa.

Bhikkhu vihāraṃ karoti adesitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti

saṅghādisesassa.

Bhikkhu vihāraṃ karoti desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ

dukkaṭānaṃ.

Bhikkhu vihāraṃ karoti desitavatthukaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu vihāraṃ karoti desitavatthukaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa.

Bhikkhu vihāraṃ karoti desitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

Bhikkhu samādisati 'vihāraṃ me karothā'ti. Tassa vihāraṃ karonti adesitavatthukaṃ

sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ

saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti

saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

[BJT Page 412] [\x 412/]

4. Bhikkhu samādisati 'vihāraṃ me karothā'ti. Tassa vihāraṃ karonti desitavatthukaṃ

sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -peanārambhaṃ

saparikkamanaṃ, anāpatti.

5. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Na ca samādisati 'desitavatthuko

ca hotu anārambho ca saparikkamano cā'ti. Tassa vihāraṃ karonti adesitavatthukaṃ

sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pesārambhaṃ

saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti

saṅghādisesena dukkaṭassa -peanārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

6. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Na ca samādisati desitavatthuko

ca hotu anārambho ca saparikkamano cāti. Tassa vihāraṃ karonti desitavatthukaṃ

sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ

saparikkamanaṃ, anāpatti.

7. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthuko ca

hotu anārambho ca saparikkamano cā'ti. Tassa vihāraṃ karonti, adesitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, so suṇāti: 'vihāro kira me kayirati adesitavatthuko sārambho

aparikkamano'ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā pāhetabbo, 'desitavatthuko

ca hotu anārambho ca saparikkamano cā'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā pahiṇeyya

āpatti dukkaṭassa -pedesitavatthuko ca hotu anārambho cāti -pedesitavatthuko ca hotu

saparikkamano cāti -pedesitavatthuko hotu'ti. No ce sāmaṃ vā gaccheyya dūtaṃ vā

pahiṇeyya, āpatti dukkaṭassa.

8. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthuko ca

hotu anārambhā ca saparikkamano cā'ti. Tassa vihāraṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, so suṇāti: "vihāro kira me kayirati desitavatthuko sārambho

aparikkamano"ti. Tena bhikkhunā sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo, anārambho ca

hotu saparikkamano cā'ti -pe- anārambho hotu" ti -pesaparikkamano hotu"ti -pe-

anārambhaṃ saparikkamanaṃ-1 anāpatti.

1. Anārambhaṃ saparikkamanaṃ ma. Cha. Sa: nadissati.

[BJT Page 414] [\x 414/]

9. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti samādisati ca 'desitavatthuko ca

hotu anārambho ca saparikkamano cā'ti. Tassa vihāraṃ karonti adesitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ - pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ

dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa.

10. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Samādisati ca 'desitavatthuko ca

hotu anārambho ca saparikkamano cā'ti. Tassa vihāraṃ karonti desitavatthukaṃ sārambhaṃ

aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ,

āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti kārakānaṃ dukkaṭassa

-pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, anāpatti.

11. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā' ti. Tassa vihāraṃ karonti

adesitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ. So ce vippakate āgacchati. Tena bhikkhunā so

vihāro aññassa vā dātabbo, bhinditvā vā puna kātabbo. No ce aññassa vā dadeyya,

bhinditvā vā puna kāreyya, āpatti saṅghādisesena dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ

saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti

saṅghādisesena dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassa.

12. Bhikkhu samādisitvā pakkamati 'vihāraṃ me karothā'ti. Tassa vihāraṃ karonti

desitavatthukaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, so ce vippakate āgacchati. Tena bhikkhunā so

vihāro aññassa vā dātabbo bhinditvā vā puna kātabbo. No ce aññassa vā dadeyya bhinditvā

vā puna kāreyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ -pe- sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti

dukkaṭassa -peanārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa -pe- anārambhaṃ

saparikkamanaṃ, anāpatti.

13. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Attanā vippakataṃ parehi

pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti

saṅghādisesassa. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, āpatti saṅghādisesassa.

14. Anāpatti lene guhāya tiṇakuṭikāya aññassatthāya, vāsāgāraṃ ṭhapetvā sabbattha,

anāpatti ummattakassa, ādikammikassāti.

Vihārakārasikkhāpadaṃ [PTS Page 158] [\q 158/] niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 416] [\x 416/]

3. 8.

Paṭhama-duṭṭhadosasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho

pana samayena āyasmatā dabbena mallaputtena jātiyā sattavassena arahattaṃ sacchikataṃ

hoti, yaṃ-1 kiñci sāvakena pattabbaṃ, sabbaṃ tena anuppattaṃ hoti, natthi cassa kiñci uttariṃ

karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa rahogatassa

patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṃ

sacchikataṃ. Yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ sabbaṃ mayā anuppattaṃ, natthi ca me kiñci

uttariṃ karaṇīyaṃ, katassa vā paticayo. Kinnu kho ahaṃ saṅghassa veyyāvaccaṃ kareyya'nti.

Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa etadahosi: "yannūnāhaṃ saṅghassa senāsanañca

paññāpeyyaṃ, bhattāni ca uddiseyya"nti.

2. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṃ etadavoca: "idha mayhaṃ bhante

rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: mayā kho jātiyā sattavassena

arahattaṃ sacchikataṃ. Yaṃ kiñci sāvakena pattabbaṃ sabbaṃ mayā anuppattaṃ, natthi ca me

kiñci uttariṃ karaṇīyaṃ. Katassa vā paticayo, kinnu kho ahaṃ saṅghassa veyyāvaccaṃ

kareyya"nti. Tassa mayhaṃ bhante etadahosi: "yannūnāhaṃ saṅghassa senāsanañca

paññāpeyyaṃ, bhattāni ca uddiseyya"nti. "Icchāmahaṃ bhante saṅghassa senāsanañca

paññāpetuṃ, bhattāni ca uddisitu"nti. "Sādhu sādhu dabba tena hi tvaṃ dabba saṅghassa

senāsanañca paññāpehi, bhattāni ca uddisā"ti. "Evaṃ bhante"ti kho āyasmā dabbo mallaputto

bhagavato paccassosi.

3. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi: "tena hi bhikkhave saṅgho dabbaṃ mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca

bhattuddesakañca sammannatu. Evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ dabbo

mallaputto yācitabbo. Yācitvā vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho āyasmantaṃ dabbaṃ

mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca [PTS Page 159] [\q 159/]

sammanneyya, esā ñatti:

1. Yañca kiñci, mu.

[BJT Page 418] [\x 418/]

Suṇātu me bhante saṅgho, saṅgho āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ senāsanapaññāpakañca

bhattuddesakañca sammannati, yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa

senāsanapaññāpakassa ca bhattudadesakassa ca sammuti. So tuṇhassa. Yassa nakkhamati,

so bhāseyya:

Sammato saṅghena āyasmā dabbo mallaputto senāsanapaññāpako ca bhattuddesako ca

khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayā mī"ti.

5. Sammato ca panāyasmā dabbo mallaputto sabhāgānaṃ sabhāgānaṃ bhikkhūnaṃ ekajjhaṃ

senāsanaṃ paññāpeti. Ye te bhikkhū suttantikā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti, "te

aññamaññaṃ suttantaṃ saṅgāyissanti" ti. Ye te bhikkhū vinayadharā tesaṃ ekajjhaṃ

senāsanaṃ paññāpeti, "te aññamaññaṃ vinayaṃ vinicchinissantī"ti. -1 Ye te bhikkhū

dhammakathikā tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti. "Te aññamaññaṃ dhammaṃ

sākacchissantī"ti. Ye te bhikkhū jhāyino tesaṃ ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti, "te

aññamaññaṃ na vyābādhissanti"ti. -2 Ye te bhikkhū tiracchānakathikā kāyadaḍḍhibahulā-3

viharanti, tesampi ekajjhaṃ senāsanaṃ paññāpeti, "imāyapime āyasmanto ratiyā

acchissantī"ti. Ye te bhikkhū vikāle āgacchanti, tesampi tejodhātuṃ samāpajjitvā teneva

ālokena senāsanaṃ paññāpeti. Apissu bhikkhū sañcicca vikāle āgacchanti "mayaṃ āyasmato

dabbassa mallaputtassa iddhipāṭihāriyaṃ passissāmā"ti. Te āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ

upasaṅkamitvā evaṃ vadenti: "amhākaṃ āvuso dabba, senāsanaṃ paññāpehī"ti. Te āyasmā

dabbo mallaputto evaṃ vadeti: "katthāyasmantā icchanti, kattha paññāpemī"ti. Te sañcicca

dūre apadisanti, "amhākaṃ āvuso dabba, gijjhakūṭe pabbate senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ

āvuso corapapāte senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso isigilipasse kāḷasilāyaṃ senāsanaṃ

paññāpehi, amhākaṃ āvuso vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi,

amhākaṃ āvuso sītavane sappasoṇḍikapabbhāre senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso

gotamakandarāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso tindukakandarāyaṃ senāsanaṃ

paññāpehi, amhākaṃ āvuso tapodakandarāyaṃ senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso

tapodārāme senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso jīvakambavane [PTS Page 160] [\q 160/]

senāsanaṃ paññāpehi, amhākaṃ āvuso maddakucchismiṃ migadāye senāsanaṃ

paññāpehī"ti. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto tejodhātuṃ samāpajjitvā aṅguliyā jalamānāya

purato purato gacchati. Tepi teneva ālokena āyasmato dabbassa mallaputtassa piṭṭhito

piṭṭhito gacchanti. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto evaṃ senāsanaṃ paññāpeti: ayaṃ mañco,

idaṃ pīṭhaṃ, ayaṃ bhisi, idaṃ bimbohanaṃ, idaṃ vaccaṭṭhānaṃ, idaṃ passāvaṭṭhānaṃ, idaṃ

pānīyaṃ, idaṃ paribhojanīyaṃ, ayaṃ kattaradaṇḍo, idaṃ saṅghassa katikasaṇṭhānaṃ, imaṃ

kālaṃ pavisitabbaṃ, imaṃ kālaṃ nikkhamitabba"nti. Tesaṃ āyasmā dabbo mallaputto

senāsanaṃ paññāpetvā punadeva vephavanaṃ paccāgacchati.

1. Vinicchissantīti, katthaci.

2. Vyābāhissantī"ti.

3. Kāyadaḷhibahulā machasaṃ.

[BJT Page 420] [\x 420/]

6. Tena kho pana samayena mettiyabhummajakā bhikkhū navakā ceva honti appapuññā ca,

yāni saṅghassa lāmakāni senāsanāni, tāni tesaṃ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni, tena kho

pana samayena rājagahe manussā icchanti therānaṃ bhikkhūnaṃ abhisaṅkhārikaṃ

piṇḍapātaṃ dātuṃ sappimpi telampi uttaribhaṅgampi. Mettiyabhummajakānaṃ pana

bhikkhūnaṃ pākatikaṃ denti yathārandhaṃ kaṇājakaṃ bilaṅgadutiyaṃ, te pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkantā there bhikkhu pucchanti: tumhākaṃ āvuso bhattagge kiṃ ahosi,

tumhākaṃ kiṃ ahosī"ti. Ekacce therā evaṃ vadenti: "amhākaṃ āvuso sappi ahosi telaṃ ahosi

uttaribhaṅgaṃ ahosī"ti. Mettiyabhummajakā pana bhikkhū evaṃ vadenti: "amhākaṃ āvuso na

kiñci ahosi pākatikaṃ yathārandhaṃ kaṇājakaṃ bilaṅgadutiya"nti.

7. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattiko gahapati saṅghassa vatukkabhattaṃ deti

niccabhattaṃ. So bhattagge saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisati, aññe odanena pucchanti,

aññe sūpena pucchanti, aññe telena pucchanti, aññe uttaribhaṅgena pucchanti. Tena kho

pana samayena kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṃ svātanāya mettiyabhummajakānaṃ

bhikkhūnaṃ uddiṭṭhaṃ hoti. Atha kho kalayāṇabhattiko gahapati ārāmaṃ agamāsi

kenacideva karaṇīyena. So yenāyasmā dabbo mallaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

kalyāṇabhattikaṃ [PTS Page 161] [\q 161/] gahapatiṃ āyasmā dabbo mallaputto

dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho

kalyāṇabhattiko gahapati āyasmatā dabbena mallaputtena dhammiyā kathāya sandassito

samādapito samuttejito sampahaṃsito āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca: "kassa

bhante amhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ uddiṭṭha"nti? "Mettiyabhummajakānaṃ kho

gahapati bhikkhūnaṃ tumhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ uddiṭṭha"nti.

8. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati anattamano ahosi: "kathaṃ hi nāma pāpabhikkhū

amhākaṃ ghare svātanāya bhattaṃ bhuñjissantī"ti gharaṃ gantvā dāsiṃ āṇāpesi: "ye je sve

bhattikā āgacchanti, te koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā"ti

"evaṃ ayyā"ti kho sā dāsī kalyāṇabhattikassa gahapatino paccassosi.

9. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū "hiyyo kho āvuso amhākaṃ kalyāṇabhattikassa

gahapatino bhattaṃ uddiṭṭhaṃ, sve amhe kalyāṇabhattiko gahapati saputtadāro upatiṭṭhitvā

parivisissati. Aññe odanena pucchissanti, aññe sūpena pucchissanti, aññe telena pucchissanti,

aññe uttaribhaṅgena pucchissantī"ti. Te teneva somanassena na cittarūpaṃ rattiyā supiṃsu.

[BJT Page 422] [\x 422/]

10. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya

yena kalyāṇabhattikassa gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Addasā kho sā dāsī

mettiyabhummajake bhikkhū dūratova āgacchante, disvāna koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā

mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: "nisīdatha bhante"ti. Atha kho

mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "nissaṃsayaṃ kho na tāva bhattaṃ siddhaṃ

bhavissati yāva-1 mayaṃ koṭṭhake nisīdāpiyeyyāmā"-2 ti. Atha kho sā dāsi kaṇājakena

bilaṅgadutiyena upagañji: "bhuñjatha bhante"ti mayaṃ kho bhagini niccabhattikā"ti

"jānāmayyā niccabhattikattha, apicāhaṃ hiyyova āṇattā: 'ye je sve bhattikā āgacchanti, te

koṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā'ti. Bhuñjatha bhante"ti.

11. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū "hiyyo kho āvuso kalyāṇabhattiko gahapati

ārāmaṃ agamāsi, dabbassa mallaputtassa santike nissaṃsayaṃ kho mayaṃ dabbena

mallaputtena gahapatino santike paribhinnā"ti. Te teneva domanassena na cittarūpaṃ

bhuñjiṃsu. Atha kho mettiyabhummajakā bhikkhū pacchābhattaṃ [PTS Page 162] [\q 162/]

piṇḍapātapaṭikkantā ārāmaṃ gantvā pattacīvaraṃ paṭisāmetvā bahārāmakoṭṭhake

saṅghāṭipallatthikāya nisīdiṃsu tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā

pajjhāyantā appaṭibhānā.

12. Atha kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhummajakā bhikkhū tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: "vandāmi ayyā"ti. -3 Evaṃ vutte

mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu. Dutiyampi kho -pe- tatiyampi kho mettiyā

bhikkhūnī mettiyabhummajake bhikkhū etadavoca: "vandāmi ayyā"ti. Tatiyampi kho

mettiyabhummajakā bhikkhū nālapiṃsu. "Kyāhaṃ ayyānaṃ aparajjhāmi, kissa maṃ ayyā

nālapantī"ti. Tathā hi pana tvaṃ bhagini, ambhe dabbena mallaputtena viheṭhiyamāne

ajjhupekkhasī'ti. 'Kyāhaṃ ayyā karomī'ti 'sace kho tvaṃ bhagini iccheyyāsi ajjeva bhagavā

dabbaṃ mallaputtaṃ nāsāpeyyā'ti. Kyāhaṃ ayyā karomi. Kiṃ mayā sakkā kātunti. Ehi tvaṃ

bhagini, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ evaṃ vadehi: 'idaṃ

bhante nacchannaṃ nappatirūpaṃ, yāyaṃ bhante disā abhayā anītikā anupaddavā, sāyaṃ disā

sabhayā saītikā saupaddavā, yato nivātaṃ tato pavātaṃ, -4 udakaṃ maññe ādittaṃ,

ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā'ti. Evaṃ ayyāti kho mettiyā bhikkhunī

mettiyabhummajakānaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhitā kho mettiyā

bhikkhunī bhagavantaṃ etadavoca: 'idaṃ bhante nacchannaṃ nappatirūpaṃ, yāyaṃ bhante

disā abhayā anītikā anupaddavā, sāyaṃ disā sabhayā saītikā saupaddavā, yato nivātaṃ tato

pavātaṃ, udakaṃ maññe ādittaṃ, ayyenamhi dabbena mallaputtena dusitā'ti.

1. Yathā. Mu. 2. Nisīdeyyāmāti, sīmu. Nisīdāpīyāmāti syā. 3. Ayyeti -sīmu 4. Savātaṃ -

machasaṃ,

[BJT Page 424] [\x 424/]

13. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā

āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ paṭipucchi: 'sarasi tvaṃ dabba evarūpaṃ kattā yathāyaṃ

bhikkhunī āhā, ti "yathā maṃ bhante bhagavā jānātī"ti. Dutiyampi kho bhagavā -pe-

tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca: "sarasi tvaṃ dabba

evarūpaṃ kattā yathāyaṃ bhikkhunī āhā"ti "yathā maṃ bhante bhagavā jānātī"ti. 'Na kho

dabba dabbā evaṃ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṃ katanti vadehi, sace akataṃ akatanti

vadehī'ti. "Yato ahaṃ bhante jāto nābhījānāmi supinantenāpi methunaṃ dhammaṃ

patisevitā, pageva jāgaro"ti. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "tenahi bhikkhave

mettiyaṃ bhikkhuniṃ [PTS Page 163] [\q 163/] nāsetha, ime ca bhikkhū anuyuñjathā"ti.

Idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

14. Atha kho te bhikkhū mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsesuṃ. Atha kho mettayabhummajakā

bhikkhū te bhikkhu etadavocuṃ: "mā āvuso mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsetha, na sā kiñci

aparajjhati, amhehi sā ussāhitā kupitehi anattamanehi vācanādhippāyehī"ti. Kiṃ pana tumhe

āvuso āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsethā'ti.

Evamāvuso'ti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti "kathaṃ hi nāma

mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena

dhammena anuddhaṃsessantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe-

"saccaṃ kira tumhe bhikkhave dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena

anuddhaṃ sethā"ti. "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā -pe- "kataṃ hi nāma tumhe

moghapurisā dabbaṃ mallaputtaṃ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃsessatha.

Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ

sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena

anuddhaṃseyya appevanāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti. Tato aparena samayena

samanuggāhiyamāno vā asamanuggāhiyamāno vā amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti

bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso"ti.

15. Yo panāti yo yādiso -pe- bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Bhikkhunti aññaṃ bhikkhūṃ

Duṭṭho dosoti kupito anattamano anabhiraddho āhatacitto khilajāto.

[BJT Page 426] [\x 426/]

Appatītoti tena ca kopena tena ca dosena tāya ca anattamanatāya tāya ca anabhiraddhiyā

appatīto hoti.

Amūlakaṃ nāma adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitaṃ.

Pārājikena dhammenāti catunnaṃ aññatarena.

Anuddhaṃseyyāti codeti vā codāpeti vā.

Appevanāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti [PTS Page 164] [\q 164/]

bhikkhubhāvā cāveyyaṃ samaṇadhammā cāveyyaṃ sīlakkhandhā cāveyyaṃ tapoguṇā

cāveyyaṃ.

Tato aparena samayenāti yasmiṃ khaṇe anuddhaṃsito hoti taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ

muhuttaṃ vītivatte.

Samanuggāhiyamānoti yena vatthunā anuddhaṃsito hoti tasmiṃ vatthusmiṃ

samanuggāhiyamāno.

Asamanuggāhiyamānoti na kenaci vuccamāno.

Adhikaraṇaṃ nāma: cattāri adhikaraṇāni vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ

āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇaṃ.

Bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhātīti tucchakaṃ mayā bhaṇitaṃ, musā mayā bhaṇitaṃ, abhūtaṃ

mayā bhaṇitaṃ, ajānantena mayā bhaṇitaṃ.

Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.

16. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: "diṭṭho mayā pārājikaṃ

dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā

pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

17. Asutassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codeti: "suto mayā pārājikaṃ

dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā

pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

18. Aparisaṅkitassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, taṃ ce codeti: "parisaṅkito mayā

pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ

uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

[BJT Page 428] [\x 428/]

19. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: "diṭṭho mayā suto ca

pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ

uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

20. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: "diṭṭho mayā parisaṅkito

ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, -peāpatti vācāya vācāya

saṅghādisesassa.

21. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: "diṭṭho mayā suto ca

parisaṅkito ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pe- " āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

22. Asutassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codeti: "suto mayā parisaṅkito ca

-pe- suto mayā diṭṭho ca -pe- suto mayā parisaṅkito ca diṭṭho ca pārājikaṃ dhammaṃ

ajjhāpannosi, " -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

23. Aparisaṅkitassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codeti: "parisaṅkito mayā

diṭṭho ca -peparisaṅkito mayā suto ca -pe- parisaṅkito mayā diṭṭho ca suto ca pārājikaṃ

dhammaṃ ajjhāpannosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

24. Diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codeti: suto mayā pārājikaṃ

dhammaṃ ajjhāpannosi -peāpatti vācāyā vācāya saṅghādisesassa.

25. [PTS Page 165] [\q 165/] diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce

codeti: parisaṅkito mayā pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti -pe- tañce codeti: suto mayā

parisaṅkito ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pe- āpatti vācāya saṅghādisesassa.

26. Sutassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codeti: parisaṅkito mayā -pe- diṭṭho

mayā -peparisaṅkito mayā diṭṭho ca pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pe- āpatti vācāya

vācāya saṅghādisesassa.

27. Parisaṅkitassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, taṃ ce codeti: diṭṭho mayā

pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pe- suto mayā pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi -pediṭṭho

mayā suto ca pārājikā dhammaṃ ajjhāpannosi -peāpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

[BJT Page 430] [\x 430/]

28. Diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, diṭṭhe vematiko diṭṭhaṃ no kappeti,

diṭṭhaṃ nassarati, diṭṭhaṃ pammuṭṭho-1 hoti, -pe- sute vematiko sutaṃ no kappeti, sutaṃ

nassarati, sutaṃ pammuṭṭho hoti, -peparisaṅkite vematiko parisaṅkitaṃ no kappeti:

parisaṅkitaṃ nassarati, parisaṅkitaṃ pammuṭṭho hoti, tañce codeti, parisaṅkito mayā diṭṭho

ca -pe- parisaṅkito mayā suto ca -peparisaṅkito mayā diṭṭho ca suto ca pārājikaṃ dhammaṃ

ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā

saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

29. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codāpeti: "diṭṭhosi pārājikaṃ

dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā

pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

30. Asutassa hoti parājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, -peaparisaṅkitassa hoti pārājikaṃ

dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codāpeti: "parisaṅkitosi, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi,

assamaṇosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

31. Adiṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codāpeti: diṭṭhosi sutosi -pe-

diṭṭhosi parisaṅkitosi -pe- diṭṭhosi sutosi parisaṅkitosi, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi,

-pe- asutassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codāpeti: sutosi parisaṅkitosi -pe-

sutosi diṭṭhosi -pe- sutosi parisaṅkitosi diṭṭhosi -pe- aparisaṅkitassa hoti pārājikaṃ

dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codāpeti: parisaṅkitosi diṭṭhosi -pe- parisaṅkitosi sutosi -pe-

parisaṅkitosi diṭṭhosi sutosi pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, -pe- āpatti

vācāya vācāya saṅghādisesassa.

32. Diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tañce codāpeti: sutosi -pe- tañce

codāpeti: parisaṅkitosi -pe- tañce codāpeti: sutosi parisaṅkitosi, pārājikaṃ dhammaṃ

ajjhāpannosi, assamaṇosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

33. Sutassa hoti 'pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno'ti -peparisaṅkitassa hoti pārājikassa hoti

pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannoti, tañce codāpeti: diṭṭhosi -pe- tañce codāpeti: sutosi -pe-

tañce codāpeti: diṭṭhosi sutosi pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi -peāpatti

vācāya vācāya saṅghādisesassa.

1. Pamuṭho. Machasaṃ

[BJT Page 432] [\x 432/]

34. Diṭṭhassa hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, diṭṭhe vematiko diṭṭhaṃ no kappeti,

diṭṭhaṃ nassarati, diṭṭhaṃ pammuṭṭho hoti -pe- sute vematiko sutaṃ no kappeti sutaṃ

nassarati sutaṃ pammuṭṭho hoti -pe- parisaṅkite vematiko parisaṅkitaṃ no kappeti,

parisaṅkitaṃ nassarati, parisaṅkitaṃ pammuṭṭho hoti, tañce codāpeti: parisaṅkitosi diṭṭhosi

-pe- parisaṅkitosi sutosi -pe- parisaṅkitosi diṭṭhosi sutosi pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi,

assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ

cāti āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

35. [PTS Page 166] [\q 166/] asuddhe suddhadiṭṭhi, suddhe asuddhadiṭṭhi, asuddhe

asuddhadiṭṭhi, suddhe suddhadiṭṭhi.

36. Asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce

suddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena

dukkaṭassa.

37. Asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce

suddhadiṭṭhisamāno okāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesassa.

38. Asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce

suddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena

dukkaṭassa.

39. Asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce

suddhadiṭṭhisamāno okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

40. Suddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ anajjhāpanno, tañce

asuddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā vācanādhippāyo vadeti, āpatti dukkaṭassa.

41. Suddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ anajjhāpanno, tañce

asuddhadiṭṭhisamāno okāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, anāpatti.

42. Suddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ anajjhāpanno, tañce

asuddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena

dukkaṭassa.

43. Suddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ anajjhāpanno, tañce

asuddhadiṭṭhisamāno okāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

[BJT Page 434] [\x 434/]

44. Asuddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno, tañce

asuddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti dukkaṭassa

-peokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, anāpatti -peanokāsaṃ kārāpetvā

akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa -pe- okāsaṃ kārāpetvā

akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

45. Suddho hoti puggalo aññataraṃ pārājikaṃ dhammaṃ anajjhāpanno, tañce

suddhadiṭṭhisamāno anokāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesena

dukkaṭassa -pe- okāsaṃ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṅghādisesassa -pe-

anokāsaṃ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa -pe- okāsaṃ

kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.

46. Anāpatti: suddhe asuddhadiṭṭhissa, asuddhe asuddhadiṭṭhissa, ummattakassa,

ādikammikassāti.

Paṭhama duṭṭhadosa sikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

3. 9.

Dutiya duṭṭhadosa sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho

pana samayena mettiyabhummajakā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā addasaṃsu

chagalakaṃ-1 ajikāya vippaṭipajjantaṃ, [PTS Page 167] [\q 167/] disvāna evamāhaṃsu:

"handa mayaṃ āvuso imaṃ chagalakaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma karoma, imaṃ ajikaṃ

mettiyaṃ nāma bhikkhuniṃ karoma. Evaṃ mayaṃ voharissāma. Pubbe mayaṃ āvuso dabbaṃ

mallaputtaṃ sutena avocumha, idāni pana amhehi sāmaṃ diṭṭho mettiyāya bhikkhuniyā

vippaṭipajjanto"ti. Te taṃ chagalakaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma akaṃsu, taṃ ajikaṃ mettiyaṃ

nāma bhikkhuniṃ akaṃsu. Te bhikkhūnaṃ ārocesuṃ: 'pubbe mayaṃ āvuso dabbaṃ

mallaputtaṃ sutena avocumha idāni pana amhehi sāmaṃ diṭṭho mettiyāya bhikkhuniyā

vippaṭipajjanto'ti. Bhikkhū evamāhaṃsu: "mā āvuso evaṃ avacuttha, nāyasmā dabbo

mallaputto evaṃ karissatī"ti.

1. Chakalakaṃ. Syā. Sī.

[BJT Page 436] [\x 436/]

2. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne

etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ

paṭipucchi: "sarasi tvaṃ dabba evarūpa kattā, yathayime bhikkhu āhaṃsū"ti. "Yathā maṃ

bhante bhagavā jānātī"ti. Dutiyampi kho bhagavā -pe- tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ

dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca: "sarasi tvaṃ dabba evarūpaṃ kattā, yathayime bhikkhū

āhaṃsū"ti. "Yathā maṃ bhante bhagavā jānātī"ti. "Na kho dabba dabbā evaṃ nibbeṭhenti.

Sace tayā kataṃ katanti vadehi, sace akataṃ akatanti vadehī"ti. "Yato ahaṃ bhante jāto

nābhijānāmi supinantenāpi methunaṃ dhammaṃ patisevitā, pageva jāgaro"ti. Atha kho

bhagavā bhikkhū āmantesi: "tena hi bhikkhave ime bhikkhū anuyuñjathā"ti. Idaṃ vatvā

bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

3. Atha kho te bhikkhū mettiyabhummajake bhikkhū anuyuñjiṃsu: "kiṃ pana tumhe āvuso

āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ

upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsethā'ti. 'Evamāvuso'ti. Ye te bhikkhū appicchā, te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma mettiyabhummajakā bhikkhū āyasmantaṃ

dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya

pārājikena dhammena anuddhaṃsessantī"ti atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tumhe bhikkhave dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa

adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsethā"ti.

"Saccaṃ bhagavā" vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā dabbaṃ

mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena

dhammena anuddhaṃsessatha netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca

pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

"Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho deso appatīto aññabhāgiyassa [PTS Page 168] [\q 168/]

adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya,

appevanāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti. Tato aparena samayena

samanuggāhiyamāno vā asamanuggāhiyamāno vā aññabhāgiyaṃ ceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti,

koci deso lesamanto upādinno, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso"ti.

4. Yo panāti yo yādiso -pe- bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Bhikkhunti aññaṃ bhikkhuṃ.

Duṭṭho dosoti kupito anattamano anabhiraddho āhatacitto khilajāto.

"Te bhikkhuhi anuyuñjiyamānā bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ" ayampi pāṭho potthakesu

dissate.

[BJT Page 438] [\x 438/]

Appatītoti tena ca kopena tena ca dosena tāya ca anattamanatāya tāya ca anabhiraddhiyā

appatīto hoti.

Aññabhāgiyassa adhikaraṇassāti āpattaññabhāgiyaṃ vā hoti adhikaraṇaññabhāgiyaṃ vā.

Kathaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ. Vivādādhikaraṇaṃ

anuvādādhikaraṇassa āpattādhikaraṇassa kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ,

anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa kiccādhikaraṇassa vivādādhikaraṇassa

aññabhāgiyaṃ, āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇassa vivādādhikaraṇassa

anuvādādhikaraṇassa āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ evaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa

aññabhāgiyaṃ.

Kathaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ? Vivādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇassa

tabbhāgiyaṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ. Āpattādhikaraṇaṃ

āpattādhikaraṇassa siyā tabbhāgiyaṃ siyā aññabhāgiyaṃ.

Kathaṃ āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ? Methunadhammapārājikāpatti

adinnādānapārājikāpattiyā manussaviggahapārājikāpattiyā

uttarimanussadhammapārājākāpattiyā aññabhāgiyā. Adinnādānapārājikāpatti

manussaviggahapārājikāpattiyā uttarimanussadhammapārājikāpattiyā methunadhamma

pārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Manussaviggahapārājikāpatti

uttarimanussadhammapārājikāpattiyā methunadhammapārājikāpattiyā

adinnādānapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Uttarimanussadhammapārājikāpatti

methunadhammapārājikāpattiyā adinnādānapārājikāpattiyā manussaviggahapārājikāpattiyā

aññabhāgiyā. Evaṃ āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ.

Kathañca āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ? Methunadhammapārājikāpatti

methunadhammapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Adinnādānapārājikāpatti

adinnādānapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Manussaviggahapārājikāpatti

manussaviggahapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Uttarimanussadhammapārājikāpatti

uttarimanussadhammapārājikāpattiyā tabbhāgiyā evaṃ āpattādhikaraṇaṃ

āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ.

Kiccādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ. Evaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa

tabbhāgiyaṃ.

Kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāyāti leso nāma: dasalesā: [PTS Page 169] [\q 169/] jātileso

nāmaleso gottaleso liṅgaleso āpattileso pattaleso cīvaraleso upajjhāyaleso ācariyaleso

senāsanaleso.

[BJT Page 440] [\x 440/]

Jātileso nāma: khattiyo diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ khattiyaṃ

passitvā codeti: "khattiyo mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi,

asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vāsaṅghakammaṃ vāti, āpatti

vācāya vācāya saṅghādisesassa. Brāhmaṇo diṭṭho hoti -pe- vesso diṭṭho hoti -pe- suddo

diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ suddaṃ passitvā codeti: suddo mayā

diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- āpatti vācāya

vācāya saṅghādisesassa.

Nāmaleso nāma: buddharakkhito diṭṭho hoti -pedhammarakkhito diṭṭho hoti -pe-

saṅgharakkhito diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ saṅgharakkhitaṃ

passitvā codeti: saṅgharakkhito mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi,

asakyaputtiyosi -peāpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

Gottaleso nāma: gotamo diṭṭho hoti -pemoggallāno diṭṭho hoti -pe- kaccāyano diṭṭho hoti

-pe- vāsiṭṭho diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ vāsiṭṭhaṃ passitvā codeti:

vāsiṭṭho mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe-

āpatti vācāya saṅghādisesassa.

Liṅgaleso nāma: dīgho diṭṭho hoti -pe- rasso diṭṭho hoti -pe- kaṇho diṭṭho hoti -pe- odāto

diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ odātaṃ passitvā codeti: odāto mayā

diṭṭho, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- āpatti vācāya

vācāya saṅghādisesassa.

Āpattileso nāma: lahukaṃ āpattiṃ āpajjanto diṭṭho hoti, tañce pārājikena codeti: assamaṇosi,

asakyaputtiyosi -pe- āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

Pattaleso nāma: lohapattadharo diṭṭho hoti -pesāṭakapattadharo diṭṭho hoti -pe-

sumbhakapattadharo diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ

sumbhakapattadharaṃ passitvā codeti: sumbhakapattadharo mayā diṭṭho pārājikaṃ

dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- āpatti vācāya vācāya

saṅghādisesassa.

[BJT Page 442] [\x 442/]

Cīvaraleso nāma: paṃsukuliko diṭṭho hoti -pe- gahapati civaradharo diṭṭho hoti pārājikaṃ

dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ gahapaticīvaradharaṃ passitvā codeti: gahapaticīvaradharo

mayā diṭṭho, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- āpatti

vācāya vācāya saṅghādisesassa.

Upajjhāyaleso nāma: itthannāmassa saddhivihāriko diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ

ajjhāpajjanto, aññaṃ itthannāmassa saddhivihāriko mayā diṭṭho, pārājikaṃ dhammaṃ

ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, -pe- āpatti vācāya saṅghādisesassa.

Ācariyaleso nāma: itthannāmassa antevāsiko diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto.

Aññaṃ itthannāmassa antevāsikaṃ passitvā codeti: itthannāmassa antavāsiko mayā diṭṭho,

pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno'si, assamaṇo'si, asakyaputtiyo'si -pe- āpatti vācāya vācāya

saṅghādisesassa.

Senāsanaleso nāma: itthannāmassa senāsanavāsiko diṭṭho hoti [PTS Page 170] [\q 170/]

pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, aññaṃ itthannāmassa senāsanavāsikaṃ passitvā codeti:

itthannāmassa senāsanavāsiko mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpanno'si, assamaṇo'si,

asakyaputtiyo'si natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ cā'ti. Āpatti

vācāya vācāya saṅghādisesassa.

Pārājikena dhammenāti catunnaṃ aññatarena.

Anuddhaṃseyyāti codeti vā codāpeti vā.

Appevanāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti bhikkhubhāvā cāveyyaṃ

samaṇadhammā cāveyyaṃ, sīlakkhandhā cāveyyaṃ, tapoguṇā cāveyyaṃ.

Tato aparena samayenāti yasmiṃ khaṇe anuddhaṃsito hoti taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ

muhuttaṃ vītivatte.

Samanuggāhiyamānoti yena vatthunā anuddhaṃsito hoti, tasmiṃ vatthusmiṃ

samanuggāhiyamāno.

Asamanuggāhiyamānoti na kenaci vuccamāno.

Adhikaraṇaṃ nāma cattāri adhikaraṇāni vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ,

āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ.

Koci deso lesamatto upādinnoti tesaṃ lesānaṃ aññataro leso upādinno hoti.

[BJT Page 444] [\x 444/]

Bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhātīti tucchakaṃ mayā bhaṇitaṃ, musā mayā bhaṇitaṃ, abhūtaṃ

mayā bhaṇitaṃ, ajānantena mayā bhaṇitaṃ,

Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.

5. Bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhi hoti,

tañce pārājikena codeti: assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā

pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vāti, evampi āpattiññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti

vācāya vācāya saṅghādisesassa.

6. Bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese thullaccayadiṭṭhi hoti -pe-

pācittiyadiṭṭhi hoti -pe- pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti -pe- dukkaṭadiṭṭhi hoti

-pedubbhāsitadiṭṭhi hoti tañce pārājikena codeti: assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- evampi

āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

7. Bhikkhu thullaccayaṃ -pe- pācittiyaṃ -pe- pāṭidesanīyaṃ -pe- dukkaṭaṃ -pe- dubbhāsitaṃ

ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, dubbhāsite dubbhāsitadiṭṭhi hoti, tañce pārājikena codeti:

assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe- evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti

vācāya vācāya saṅghādisesassa.

8. Bhikkhu dubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti. Dubbhāsite saṅghādisesadiṭṭhi hoti -pe-

dubbhāsite tullaccayapācittiyapāṭidesanīyadukkaṭa diṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti:

assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ

vāti, evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti. Leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya

saṅghādisesassa.

Ekekaṃ mūlaṃ kātuna cakkaṃ bandhitabbaṃ

9. Bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese saṅghādisesadiṭṭhi hoti.

Tañce pārājikena codāpeti: "assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā

pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā"ti. Evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti

vācāya vācāya saṅghādisesassa.

[BJT Page 446] [\x 446/]

10. Bhikkhu saṅghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṅghādisese thullaccayadiṭṭhi hoti -pe-

pācittiyadiṭṭhi hoti -pe- pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti -pe- dukkaṭadiṭṭhi hoti

-pedubbhāsitadiṭṭhi hoti -pe- tañce pārājikena codāpeti: "assamaṇosi, asakyaputtiyosi -pe-

" evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

11. Bhikkhu thullaccayaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, thullaccaye thullaccayadiṭṭhi hoti -pe-

thullaccaye pācittiyadiṭṭhi hoti -pe- pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti -pe- dukkaṭadiṭṭhi hoti -pe-

dubbhāsitadiṭṭhi hoti, saṅghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti: "assamaṇosi,

asakyaputtiyosi" -pe- evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti, leso ca upādinno, āpatti vācāya

vācāya saṅghādisesassa.

12. Bhikkhu pācittiyaṃ -pe- pāṭidesanīyaṃ -pe- dukkaṭaṃ -pedubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto

diṭṭho hoti dubbhāsite dubbhāsitadiṭṭhi hoti -pe- dubbhāsite saṅghādisesadiṭṭhi hoti -pe-

thullaccayadiṭṭhi hoti -pe- pācittiyadiṭṭhi hoti -pepāṭidesanīyadiṭṭhi hoti -pe-

dukkaṭadiṭṭhi hoti, tañce pārājikena codāpeti: "assamaṇo'si, asakyaputtiyo'si, natthi tayā

saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā'ti. Evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti,

leso ca upādinno, āpatti vācāya vācāya saṅghādisesassa.

13. Anāpatti tathāsaññī codeti vā codāpeti vā ummattakassa, ādikammikassāti.

Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpadaṃ [PTS Page 171] [\q 171/] niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 448] [\x 448/]

3. 10

Paṭhamasaṅghabhedasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho

devadatto yena kokāliko kaṭamorakatissako khaṇḍadeviyā putto samuddadatto

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā kokālikaṃ kaṭamorakatissakaṃ khaṇḍadeviyā puttaṃ

samuddadattaṃ etadavoca: "etha mayaṃ āvuso samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṃ

karissāmi cakkabhedanti". Evaṃ vutte kokāliko devadattaṃ etadavoca: "samaṇo kho āvuso

gotamo mahiddhiko mahānubhāvo. Kathaṃ mayaṃ samaṇassa gotamassa saṅghabhedaṃ

karissāma cakkabhedanti". Etha mayaṃ āvuso samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañca

vatthūni yācissāma: "bhagavā bhante anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa

dhutassa pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇavādī". Imāni bhante pañca vatthūni

aneka pariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutāya pāsādikāya apacayāya

viriyārambhāya saṃvattanti:

"Sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ āraññakā assu, yo gāmantaṃ osareyya vajjaṃ naṃ

phuseyya.

Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu, yo nimantanaṃ sādiyeyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ paṃsukulikā assu, yo gahapaticīvaraṃ sādiseyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu, yo channaṃ upagaccheyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ, yo macchamaṃsaṃ khādeyya vajjaṃ naṃ

phuseyyā"ti.

Imāni samaṇo gotamo nānujānissati. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi janaṃ

saññāpessāmāti. Sakkā kho āvuso imehi pañcahi vatthūhi samaṇassa gotamassa

saṅghabhedo kātuṃ cakkabhedo lukhappasannā hi āvuso manussā"ti.

2. Atha kho devadatto sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho devadatto bhagavantaṃ etadavoca:

"bhagavā bhante anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa

pāsādikassa apacayassa viriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni bhante pañca vatthūni

anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhūtāya pāsādikāya apacayāya

viriyārambhāya saṃvattanti.

[BJT Page 450] [\x 450/]

"Sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ āraññakā assu, yo gāmantaṃ osareyya vajjaṃ naṃ

phuseyya.

Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu, yo nimantanaṃ sādiyeyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ paṃsukulikā assu, yo gahapaticīvaraṃ sādiseyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu, yo channaṃ upagaccheyya vajjaṃ naṃ phuseyya.

Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ, yo macchamaṃsaṃ khādeyya vajjaṃ naṃ

phuseyyā"ti. "Alaṃ devadatta, yo icchati āraññako hotu, yo icchati gāmante viharatu, yo

icchati [PTS Page 172] [\q 172/] piṇḍapātiko hotu, yo icchati nimantanaṃ sādiyatu, yo

icchati paṃsukūliko hotu, yo icchati gahapaticīvaraṃ sādiyatu. Aṭṭhamāse kho mayā

devadatta, rukkhamūlasenāsanaṃ anuññātaṃ, tikoṭiparisuddhaṃ macchamaṃsaṃ adiṭṭhaṃ

asutaṃ aparisaṅkitanti. Atha kho devadatto na bhagavā imāni pañca vatthūni anujānātīti

haṭṭho udaggo sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

pakkāmi.

3. Atha kho devadatto rājagahaṃ pavisitvā pañcahi vatthūhi janaṃ saññāpesi: "mayaṃ āvuso

samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañcavatthūni yācimha: bhagavā bhante anekapariyāyena

appicchassa -pe- yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ, yo macchamaṃsaṃ khādeyya

vajjaṃ naṃ phuseyyā"ti. Imāni samaṇo gotamo nānujānāti. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi

-1. Samādāya vattāmā"ti. Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino, te

evamāhaṃsu: "ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhutā sallekhavuttino, samaṇo pana gotamo

bāhuliko bāhullāya ceteti"ti. Ye pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā buddhimanto te

ujjhāyanti khiyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma devadatto bhagavato saṅghabhedāya

parakkamissati cakkabhedāyā"ti.

4. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te

bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma devadatto bhagavato

saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā"ti. Atha kho te bhikkhu bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tvaṃ devadatta saṅghabhedāya parakkamasi cakkabhedāyā"ti.

"Saccaṃ bhagavā" vigarahi buddho bhagavā: kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa

saṅghabhedāya parakkamissasi cakkabhedāya. Netaṃ moghapurisa, appasannānaṃ vā

pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

1. "Pañcavatthunīti" vattabbepi "te maṃ imehi paṃcahi vatthuhi" janaṃ saññāpessāmāti

abhiṇhaparivitakkavasena vuttanti. Sa. Pāsādikā.

[BJT Page 452] [\x 452/]

"Yo pana bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṃvattanikaṃ vā

adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo: 'mā

āyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ

samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyasmā saṅghena samaggo hi saṅgho sammodamāno

avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī'ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva

[PTS Page 173] [\q 173/] paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāva tatiyaṃ

samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāva tatiyañceva samanubhāsiyamāno taṃ

paṭinissajeyya, -1 iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajeyya, saṅghādiseso"ti.

5. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Samaggo nāma saṅgho: samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito.

Bhedāya parakkameyyāti 'kathaṃ ime nānā assu vinā assu vaggā assū'ti pakkhaṃ pariyesati,

gaṇaṃ bandhati.

Bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇanti aṭṭhārasabhedakaravatthūni.

Samādāyāti ādāya.

Paggayhāti dīpeyya.

Tiṭṭheyyāti na paṭinissajeyya.

So bhikkhūti yo so saṅghabhedako bhikkhu.

Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi.

Ye passanti ye suṇanti tehi vattabbo: "mā āyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya

parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya vaggayha aṭṭhāsi,

sametāyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu

viharatī"ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo sace paṭinissajati, iccetaṃ kusalaṃ no ve

paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa.

1. Paṭinissajjeyya machasaṃ.

[BJT Page 454] [\x 454/]

So bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo: "mā āyasmā samaggassa saṅghassa

bhedāya parakkami, bhedanavattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi,

sametāyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu

viharatī" ti. Dutiyampi vattabbo tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajati, iccetaṃ kusalaṃ. No

ce paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa, so bhikkhu bhikkhūhi-1 samanubhāsitabbo. Evañca pana

bhikkhave samanubhāsitabbo, vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya

parakkamati. So taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho

itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya, esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya

parakkamati. So taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, saṅgho [PTS Page 174] [\q 174/]

itthannāmaṃ bhikkhūṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya, yassāyasmato khamati

itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi -pe-

Tatiyampi etamatthaṃ vadāmi: suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu

samaggassa saṅghassa bhedāya parakkamati. So taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, saṅgho

itthannāmaṃ bhikkhūṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya, yassāyasmato khamati

itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Samanubhaṭṭho saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya, khamati

saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti

saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi

thullaccayā paṭippassamhanti.

Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.

6. Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajati. Āpatti saṅghādisesassa.

Dhammakamme vematiko na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme

adhammakammasaññī na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme

dhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko āpatti dukkaṭassa.

Adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa.

7. Anāpatti asamanubhāsantassa, paṭinissajantassa, ummattakassa, ādikadammikassāti.

Paṭhamasaṅghabhedasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Machasaṃ. Nadissate.

[BJT Page 456] [\x 456/]

3. 11

Dutiyasaṅghabhedasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho

pana samayena devadatto saṅghabhedāya parakkamati cakkabhedāya. Bhikkhū evamāhaṃsu:

adhammavādī devadatto, avinayavādī devadatto. Kathaṃ hi nāma devadatto

saṅghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyāti. Evaṃ vutte kokāliko ca-1 kaṭamorakatissako

khaṇḍadeviyā putto samuddadatto ca-1 te bhikkhū-2 etadavocuṃ. Mā āyasmanto evaṃ

avacuttha: [PTS Page 175] [\q 175/] dhammavādī devadatto vinayavādī devadatto,

ambhākañca devadatto chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti. No bhāsati,

ambhākampetaṃ khamatīti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyanti vipācenti: "kathaṃ

hi nāma bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā bhavissanti

vaggavādakā"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira

bhikkhave bhikkhū devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā bhavissanti

vaggavādakā"ti. "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā -pe-"kathaṃ hi nāma te

bhikkhave moghapurisā devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā

bhavissanti vaggavādakā. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana

bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Tasseva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā eko vā dve vā tayo

vā, te evaṃ vadeyyuṃ: "mā āyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha, dhammavādī ceso

bhikkhū vinayavādī ceso bhikkhu amhākaṃ ceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati,

jānāti no bhāsati, amhākampetaṃ khamatī"ti. Te bhikkhu bhikkhūhi evamassu vacanīyā: "mā

āyasmanto evaṃ avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ce so bhikkhu vinayavādī, mā

āyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha. Sametāyasmantānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho

sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī"ti. Evañca te bhikkhu bhikkhūhi

vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ, te bhikkhu bhikkhūhi yāva tatiyaṃ samanubhāsitabbā

tassa paṭinissaggāya. Yāva tatiyañce samanubhāsiyamānā naṃ paṭinissajeyyuṃ, iccetaṃ

kusalaṃ, no ce paṭinissajeyyuṃ, saṅghādiseso"ti.

2. Tasseva kho panāti tassa saṅghabhedakassa bhikkhuno.

Bhikkhū hontīti aññe bhikkhū honti.

1. Casaddo katthacipi na dissate. 2. Etadavoca. Sīmu.

[BJT Page 458] [\x 458/]

Anuvattakāti yaṃdiṭṭhiko hoti yaṃkhantiko yaṃruciko, tepi taṃdiṭṭhikā honti taṃkhantikā

taṃrucikā.

Vaggavādakāti tassa vaṇṇāya pakkhāya ṭhitā honti.

Eko vā dve vā tayo vāti eko vā hoti dve vā tayo vā. Te evaṃ vadeyyuṃ: "mā āyasmanto etaṃ

bhikkhuṃ kiñci avacuttha, dhammavādī ceso bhikkhu vinayavādī ceso bhikkhu

amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya [PTS Page 176] [\q 176/] voharati, jānāti

no bhāsati, amhākampetaṃ khamati"ti.

Te bhikkhūti ye te anuvattakā bhikkhū.

Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi, ye passanti, ye suṇanti, tehi vattabbā: "mā āyasmanto evaṃ

avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī, mā āyasmantānampi

saṅghabhedo ruccittha sametāyasmantānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno

avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī"ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace

paṭinissajanti, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajanti, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti,

āpatti dukkaṭassa. Te bhikkhū saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbā: - "mā āyasmanto evaṃ

avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī, mā āyasmantānampi

saṅghabhedo ruccittha, sametāyasmantānaṃ saṅghena. Samaggo hi saṅgho sammodamāno

avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī"ti. Dutiyampi vattabbā. Tatiyampi vattabbā. Sace

paṭinissajanti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajanti, āpatti dukkaṭassa. Te bhikkhū

bhikkhūhi samanubhāsitabbā, evañca pana bhikkhave samanubhāsitabbā. Vyattena

bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhū itthannāmassa bhikkhuno

saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā vaggavādakā. Te taṃ vatthuṃ na paṭinissajanti.

Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhu samanubhāseyya

tassa vatthussa paṭinissaggāya: esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu itthannāmassa bhikkhuno

saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattakā vaggavādakā. Te taṃ vatthuṃ na paṭinissajanti.

Saṅgho itthannāmañca itthannāmañca bhikkhū samanubhāsati tassa vatthussa

paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa ca itthannāmassa ca bhikkhūnaṃ

samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya. So tuṇhassa, yassa nakkhamati, so

bhāseyya: dutiyampi etamatthaṃ vadāmi -pe- tatiyampi etamatthaṃ vadāmi. -Pe-

[BJT Page 460] [\x 460/]

Samanubhaṭṭhā saṅghena itthannāmo ca itthannāmo ca bhikkhu tassa vatthussa

paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa. Tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti

saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantānaṃ ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi kammavācāhi

thullaccayā paṭippassambhanti. Dve tayo ekato samanubhāsitabbā. Taduttari na

samanubhāsitabbā.

Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.

3. [PTS Page 177] [\q 177/] dhammakamme dhammakammasaññī-1 na paṭinissajanti,

āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme vematikā na paṭinissajanti, āpatti saṅghādisesassa.

Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajanti. Āpatti saṅghādisesassa.

Adhammakamme dhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā

āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī āpatti dukkaṭassa.

4. Anāpatti asamanubhāsantānaṃ, paṭinissajantānaṃ, ummattakānaṃ, khittacittānaṃ,

vedanaṭṭānaṃ ādikammikānanti.

Dutiyasaṅghabheda sikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

1. Dhammakammasaññino. Sī. Mu. Sabbattha.

[BJT Page 462] [\x 462/]

3. 12

Dubbacasikkhāpadaṃ tena samayena buddho bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā channo anācāraṃ ācarati. Bhikkhū evamāhaṃsu: "mā āvuso

channa, evarūpaṃ akāsi. Netaṃ kappatī" ti. So evaṃ vadeti: "kinnu kho nāma tumhe āvuso,

maṃ vattabbaṃ maññatha. Ahaṃ kho nāma tumhe vadeyyaṃ. Ambhākaṃ buddho ambhākaṃ

dhammo ambhākaṃ ayyaputtena dhamme abhisamito. Seyyathāpi nāma mahāvāto vāyanto

tiṇakaṭṭhapaṇṇasaṭaṃ-1 ekato ussādeyya-2 , seyyathāpi vā pana nadī pabbateyyā

saṅkhasevālapaṇakaṃ ekato ussādeyya, evameva tumhe nānānāmā nānāgottā nānājaccā

nānākulā pabbajitā ekato ussāditā. Kinnu kho nāma tumhe āvuso, maṃ vattabbaṃ maññatha.

Ahaṃ kho nāma tumhe vadeyyaṃ. Ambhākaṃ buddho ambhākaṃ dhammo ambhākaṃ

ayyaputtena dhammo abhisamito"ti. Ye te bhikkhu appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti:

"kathaṃ hi nāma āyasmā channo bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ

karissatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tvaṃ

channa, bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karosi"ti? "Saccaṃ

bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa bhikkhūhi

sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karissasi -pe- netaṃ moghapurisa [PTS

Page 178] [\q 178/] appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ

sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Bhikkhu paneva dubbacajātiko hoti, uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi

sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacaniyaṃ karoti, 'mā maṃ āyasmanto kiñci avacuttha,

kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā,

viramathāyasmanto mama vacanāyā'ti. So bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo: 'mā

āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi. Vacanīyamevāyasmā attānaṃ karotu. Āyasmāpi bhikkhu

vadetu sahadhammena. Bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena. Evaṃ saṃvaddhā

hi tassa bhagavato parisā, yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā'ti. Evañca

so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāva tatiyaṃ

samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāva tatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ

paṭinissajeyya, iccetaṃ kusalaṃ noce paṭinissajeyya, saṅghādiseso"ti.

1. Paṇṇakasaṭaṃ. Machasaṃ. 2. Ussāreyya. Machasaṃ.

[BJT Page 464] [\x 464/]

2. Bhikkhu paneva dubbacajātiko hotīti dubbaco hoti dovacassakaraṇehi dhammehi

samannāgato akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ.

Uddesapariyāpantesu sikkhāpadesūti pātimokkhapariyāpantesu sikkhāpadesu.

Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi.

Sahadhammikaṃ nāma: yaṃ bhagavatā paññattaṃ sikkhāpadaṃ etaṃ sahadhammikaṃ nāma.

Tena vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti, "mā maṃ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṃ

vā pāpakaṃ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā,

viramathāyasmanto mama vacanāyā"ti.

So bhikkhūti yo so dubbacajātiko bhikkhu.

Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi, ye passanti ye suṇanti tehi vattabbo: "mā āyasmā attānaṃ

avacanīyaṃ akāsi. Vacanīyamevāyasmā attānaṃ karotu. Āyasmāpi bhikkhu vadetu

sahadhammena. Bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena. Evaṃ saṃvaddhā hi tassa

bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā"ti. Dutiyampi

vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace [PTS Page 179] [\q 179/] paṭinissajati, iccetaṃ

kusalaṃ. No ce paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. So

bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo: "mā āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi.

Vacanīyamevāyasmā attānaṃ karotu. Āyasmāpi bhikkhu vadetu sahadhammena. Bhikkhūpi

āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena. Evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ

aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā"ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo.

Sace paṭinissajati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu

samanubhāsitabbo. Evañca pana bhikkhave samanubhāsitabbo: vyattena bhikkhunā

paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ

vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti, so taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, yadi saṅghassa

pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya.

Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ

vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti, so taṃ vatthuṃ na paṭinissajati, saṅgho itthannāmaṃ

bhikkhuṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya, yassāyasmato khamati,

itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya. So tuṇhassa,

yassa nakkhamati, so bhāseyya.

[BJT Page 466] [\x 466/]

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi -pe- tatiyampi etamatthaṃ vadāmi -pesamanubhaṭṭho

saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā

tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti

saṅghādisesassa, saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi

thullaccayā paṭippassambhanti.

Saṅghādisesoti -pe- tenapi vuccati saṅghādisesoti.

3. Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa.

Dhammakamme vematiko na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme

adhammakammasaññī na paṭinissajati āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme

dhammakammasaññī -pe- āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko -pe- āpatti

dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññī -pe- āpatti dukkaṭassa.

4. Anāpatti asamanubhāsantassa, paṭinissajantassa, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dubbacasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ

3. 13.

Kuladūsakasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme

tena kho pana samayena assajipunabbasukā-1 nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā honti alajjino

pāpabhikkhū. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi. Siñcantipi

[PTS Page 180] [\q 180/] siñcāpentipi. Ocinantipi ocināpentipi. Ganthentipi

ganthāpentipi. Ekatovaṇṭikamālaṃ karontipi kārāpentipi. Ubhatovaṇṭikamālaṃ karontipi

kārāpentipi. Mañjarikaṃ karontipi kārāpentipi. Vidhūtikaṃ karontipi kārāpentipi. Vaṭaṃsakaṃ

karontipi kārāpentipi. Āvelaṃ karontipi kārāpentipi. Uracchadaṃ karontipi kārāpentipi. Te

kulitthīnaṃ kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekatovaṇṭikamālaṃ

harantipi harāpentipi. Ubhato vaṇṭikamālaṃ harantipi harāpentipi. Mañjarikaṃ harantipi

harāpentipi, vidhūtikaṃ harantipi harāpentipi, vaṭaṃsakaṃ harantipi harāpentipi. Āvelaṃ

harantipi harāpentipi. Uracchadaṃ harantipi harāpentipi. Te kulitthīhi kuladhītāhi

kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhajānepi bhuñjanti-

1. Nāma bhikkhū. Itipi sīmu.

[BJT Page 468] [\x 468/]

Ekathālakepi pivanti, ekāsanepi nisīdanti, ekamañcepi tuvaṭṭenti, ekattharaṇāpi tuvaṭṭenti,

ekapāpuraṇāpi tuvaṭṭenti, ekattharaṇapāpuraṇāpi tuvaṭṭenti, vikālepi bhuñjanti, majjampi

pivanti, mālāgandhavilepanampi dhārenti, naccantipi gāyantipi vādentipi lāsentipi,

naccantiyāpi naccanti, naccantiyāpi vādenti, naccantiyāpi lāsenti, gāyantiyāpi naccanti,

gāyantiyāpi gāyanti, gāyantiyāpi vādenti, gāyantiyāpi lāsenti, vādentiyāpi naccanti,

vādentiyāpi gāyanti, vādentiyāpi vādenti, vādentiyāpi lāsenti, lāsentiyāpi naccanti,

lāsentiyāpi gāyanti, lāsentiyāpi vādenti, lāsentiyāpi lāsenti, aṭṭhapadepi kīḷanti, dasapadepi

kīḷanti, ākāsepi kīḷanti, parihārapathepi kīḷanti, santikāyapi kīḷanti, khalikāyapi kīḷanti,

ghaṭikāyapi khīḷanti, salākahatthenapi kīḷanti, akkhenapi kīḷanti, paṅgacīrenapi kīḷanti,

vaṅkakenapi kīḷanti, mokkhacikāyapi kīḷanti, viṅgulakenapi kīḷanti, pattāḷhakenapi

kīḷanti, rathakenapi kīḷanti, dhanukenapi kīḷanti, akkharikāyapi kīḷanti, manesikāyapi

kīḷanti, yathāvajjenapi kīḷanti, hatthismimpi sikkhanti, assasmimpi sikkhanti, rathasmimpi

sikkhanti, dhanusmimpi sikkhanti, tharusmimpi sikkhanti, hatthissapi purato dhāvanti,

assassapi purato dhāvanti, rathassapi-1 purato dhāvanti, dhāvantipi ādhāvantipi,

usseḷentipi-2 appoṭhentipi nibbujjhantipi, muṭṭhihipi yujjhanti, raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ

pattharitvā naccantiṃ-3 evaṃ vadenti: 'idha bhagini naccassū'ti, nalāṭikampi denti,

vividhampi anācāraṃ ācaranti.

2. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kāsīsu vassaṃ vuttho sāvatthiṃ gacchanto

bhagavantaṃ dassanāya yena kīṭāgiri [PTS Page 181] [\q 181/] tadavasari. Atha kho so

bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisi

pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhitta

cakkhu iriyāpathasampanno. Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā evamāhaṃsu: "kvāyaṃ

abalabalo viya mandamando viya bhākuṭikabhākuṭiko viya, ko imassa upagatassa

piṇḍakampi dassati. Ambhākaṃ pana ayyā assajipunabbasukā saṇhā sakhilā

sukhasambhāsā mihitapubbaṅgamā, ehi svāgatavādino abbhākuṭikā uttānamukhā

pubbabhāsino, tesaṃ nāma piṇḍo dātābbo"ti. Addasā kho aññataro upāsako taṃ bhikkhuṃ

kīṭāgirismiṃ piṇḍāya carantaṃ, disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā

taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā etadavoca: "api bhante piṇḍo labbhatī" ti "na kho āvuso piṇḍo

labbhatī"ti. "Ehi bhante gharaṃ gamissāmā"ti.

1. Rathassa purato dhāvantipi ādhāvantipi. Machasaṃ.

2. Ussoḷhentipi. Pāṭho

3. Naccakiṃ machasaṃ.

[BJT Page 470] [\x 470/]

3. Atha kho so upāsako taṃ bhikkhuṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca: "kahaṃ bhante ayyo

gamissatī"ti. "Sāvatthiṃ kho ahaṃ āvuso gamissāmi bhagavantaṃ dassanāyā"ti. "Tena hi

bhante mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, evañca vadehi: " duṭṭho bhante

kīṭāgirismiṃ āvāso, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā alajjino pāpabhikkhū. Te

evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: mālāvacchaṃ ropentīpi ropāpentipi -pe- vividhampi anācāraṃ

ācaranti yepi te bhante manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā, tepi etarahi assaddhā

appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni, tānipi etarahi upacchinnāni. Riñcanti

pesalā bhikkhū. Nivasanti pāpabhikkhū. Sādhu bhante bhagavā kīṭāgiriṃ bhikkhū

pahiṇeyya yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā"ti.

4. "Evamāvuso" ti kho so bhikkhu tassa upāsakassa paṭissutvā yena sāvatthi tena pakkāmi.

Anupubbena yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi āciṇṇaṃ kho

panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha

kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kacci bhikkhu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccisi

appakilamathena addhānaṃ āgato, kuto ca tvaṃ bhikkhu āgacchasī"ti. "Khamanīyaṃ

bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, appakilamathena cāhaṃ bhante addhānaṃ [PTS Page 182] [\q

182/] āgato.

5. Idāhaṃ bhante kāsīsu vassaṃ vuttho sāvatthiṃ āgacchanto bhagavantaṃ dassanāya yena

kīṭāgiri tadavasariṃ, atha khvāhaṃ bhante pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya

kīṭāgiriṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasā kho maṃ bhante aññataro upāsako kīṭāgirismiṃ

piṇḍāya carantaṃ, disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā

etadavoca: "api bhante piṇḍo labbhatī"ti. "Na kho āvuso piṇḍo labbhatī"ti. "Ehi bhante

gharaṃ gamissāmā"ti. Atha kho bhante so upāsako maṃ gharaṃ netvā bhojetvā etadavoca:

"kahaṃ bhante ayyo gamissatī"ti. "Sāvatthiṃ kho ahaṃ āvuso gamissāmi bhagavantaṃ

dassanāyā"ti. "Tena hi bhante mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, evañca

vadehi: 'duṭṭho bhante kīṭāgirismiṃ āvāso, assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā

alajjino pāpabhikkhu. Te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi

-pe- vividhampi anācāraṃ ācaranti. Yepi te bhante manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā,

tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni, tānipi etarahi

upacchinnāni. Riñcanti pesālā bhikkhū. Nivasanti pāpabhikkhū'ti. Sādhu bhante bhagavā

kīṭāgiriṃ bhikkhū pahiṇeyya yathāyaṃ kīṭāgirismiṃ āvāso saṇṭhaheyyā"ti. "Tato ahaṃ

bhagavā āgacchāmī"ti.

[BJT Page 472] [\x 472/]

6. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ santipātāpetvā

bhikkhū paṭipucchi: "saccaṃ kira bhikkhave assajipunabbasukā nāma kīṭāgirismiṃ āvāsikā

alajjino pāpabhikkhū, te evarūpaṃ anācāraṃ ācaranti: mālāvacchaṃ ropentipi ropāpentipi -pe-

vividhampi anācāraṃ ācaranti, yepi te bhikkhave manussā pubbe saddhā ahesuṃ pasannā,

tepi etarahi assaddhā appasannā. Yānipi tāni saṅghassa pubbe dānapathāni, tānipi etarahi

upacchinnāni. Riñcanti pesalā bhikkhū nivasanti pāpabhikkhū"ti? "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi

buddho bhagavā:

7. "Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā evarūpaṃ anācāraṃ ācarissanti: mālāvacchaṃ

ropessantipi ropāpessantipi, siñcissantipi siñcāpessantipi, ocinissantipi ocināpessantipi,

ganthissantipi ganthāpessantipi, ekato vaṇṭikamālaṃ karissantipi kārāpessantipi,

ubhatovaṇṭikamālaṃ karissantipi kārāpessantipi, mañjarikaṃ karissantipi kārāpessantipi,

vidhūtikaṃ karissantīpi kārāpessantipi, vaṭaṃsakaṃ karissantipi kārāpessantipi, āvelaṃ

karissantipi kārāpessantipi, uracchadaṃ karissantipi kārāpessantipi, te kulitthīnaṃ

kuladhītānaṃ kulakumārīnaṃ kulasuṇhānaṃ kuladāsīnaṃ ekato vaṇṭikamālaṃ harissantipi

harāpessantipi, ubhato vaṇṭikamālaṃ harissantipi harāpessantipi, mañjarikaṃ harissantipi

harāpessantipi, vidhūtikaṃ harissantipi harāpessantipi, vaṭaṃsakaṃ harissantipi

harāpessantipi, āvelaṃ harissantipi harāpessantipi, uracchadaṃ harissantipi harāpessantipi,

te kulitthīhi kuladhītāhi kulakumārīhi kulasuṇhāhi kuladāsīhi saddhiṃ ekabhājanepi

bhuñjissanti, ekathālakepi pivissanti, ekāsanepi nisīdissanti, ekamañcepi tuvaṭṭissanti,

ekattharaṇāpi tuvaṭṭissanti, ekapāpuraṇāpi tuvaṭṭissanti, ekattharaṇapāpuraṇāpi

tuvaṭṭissanti, vikālepi bhuñjissanti, majjampi pivissanti, mālāgandhavilepanampi

dhārissanti, naccissantipi, gāyissantipi, vādissantipi, lāsessantipi, naccantiyāpi naccissanti,

naccantiyāpi gāyissanti, naccantiyāpi vādissanti, naccantīyāpi lāsessanti, gāyantiyāpi

naccissanti, gāyantiyāpi gāyissanti, gāyantiyāpi vādissanti, gāyantiyāpi lāsessanti,

vādentiyāpi naccissanti, vādentiyāpi gāyissanti, vādentiyāpi vādissanti, vādentiyāpi

lāsessanti, lāsentiyāpi naccissanti, lāsentiyāpi gāyissanti, lāsentiyāpi vādissanti, lāsentiyāpi

lāsessanti, aṭṭhapadepi kīḷissanti, dasapadepi kīḷissanti, ākāsepi kīḷissanti, parihārapathepi

kīḷissanti, santikāyapi kīḷissanti, khalikāyapi kīḷissanti, ghaṭikāyapi kīḷissanti,

salākahatthenapi kīḷissanti, akkhenapi kīḷissantī, paṅgacīrenapi kīḷissanti, vaṅkakenapi

kīḷissanti, mokkhacikāyapi kīḷissanti, ciṅgulakenapi kīḷissanti, pattāḷahakenapi kīḷissanti,

rathakenapi kīḷissanti, dhanukenapi kīḷissanti, akkharikāyapi kīḷissanti, manesikāyapi

kīḷissanti, yathāvajjenapi kīḷissanti, hatthismimpi sikkhissanti, assasmimpi sikkhissanti,

rathasmimpi sikkhissanti, dhanusmimpi sikkhissanti, tharusmimpi sikkhissanti, hatthissapi

purato dhāvissanti, assassapi purato dhāvissanti, rathassapi purato dhāvissanti,

dhāvissantipi ādhāvissantipi, usseḷissantipi-1 appoṭhessantipi, nibbujjhissantipi, muṭṭhihipi

yujjhissanti, raṅgamajjhepi saṅghāṭiṃ pattharitvā naccantiṃ evaṃ vakkhanti: "idha bhagini

naccassū"ti, nalāṭikampi dassanti, vividhampi anācāraṃ ācarissanti.

1. Ussoḷhissantīpi. Sī. Mu.

[BJT Page 474] [\x 474/]

8. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe"vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā

sāriputtamoggallāne āmantesi: "gacchatha tumhe sāriputtā kīṭāgiriṃ, gantvā

assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ karotha, tumhākaṃ ete

saddhivihārikā"ti. "Kathaṃ mayaṃ bhante assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ [PTS Page 183]

[\q 183/] kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ karoma. Caṇḍā te bhikkhū pharusā"ti "tena

hi tumhe sāriputtā bahukehi bhikkhūhi saddhiṃ gacchathā" ti. "Evaṃ bhante"ti kho

sāriputtamoggallānā bhagavato paccassosuṃ.

9. Evañca pana bhikkhave kātabbaṃ: paṭhamaṃ assajipunabbasukā bhikkhū codetabbā.

Codotvā sāretabbā, sāretvā āpatti-1 ropetabbā, āpattiṃ ropetvā, byattena bhikkhunā

paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā,

imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva

suyyanti ca, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ

kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ kareyya, na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ

vatthabba"nti. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Ime assajipunabbasukā bhikkhū kuladūsakā pāpasamācārā,

imesaṃ pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca imehi duṭṭhāni dissanti ceva

suyyanti ca. Saṅgho assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ

karoti, na assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti yassāyasmato khamati

assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammassa karaṇaṃ; na

assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti so tuṇhassa, yassa nakkhamati. So

bhāseyya.

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi -pe- tatiyampi etamatthaṃ vadāmi -pekataṃ saṅghena

assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismā pabbājaniyakammaṃ, na

assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabbanti, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī,

evametaṃ dhārayāmī"ti.

1. Āpattiṃ. Sī. Mu.

[BJT Page 476] [\x 476/]

10. Atha kho sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaṅgho kīṭāgiriṃ gantvā

assajipunabbasukānaṃ bhikkhūnaṃ kīṭāgirismiṃ-1 pabbājaniyakammaṃ akāsi: "na

assajipunabbasukehi bhikkhūhi kīṭāgirismiṃ vatthabba"nti. Te saṅghena

pabbājaniyakammakatā na sammā vattanti, na lomaṃ pātenti, na netthāraṃ vattanti, bhikkhū

na khamāpenti. Akkosanti, paribhāsanti chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā

pāpenti. Pakkamannipi. Vibbhamantipi. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: "kathaṃ hi nāma assajipunabbasukā bhikkhū saṅghena pabbājaniyakammakatā na

sammā vattīssanti na lomaṃ pātessanti, na netthāraṃ vattissanti, bhikkhū na [PTS Page 184]

[\q 184/] khamāpessanti, akkosissanti, paribhāsissanti, chandagāmitā dosagāmitā

mohagāmitā bhayagāmitā pāpessanti, pakkamissantipi vibbhamissantipi"ti.

11. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesu. -Pe"saccaṃ kira bhikkhave

assajipunabbasukā bhikkhu saṅghena pabbājaniyakammakatā na sammā vattanti -pe-

vibbhamantipi"ti? "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā -pe- kathaṃ hi nāma te

bhikkhave moghapurisā saṅghena pabbājaniyakammakatā na sammā vattissanti, na lomaṃ

pātessanti, na netthāraṃ vattissanti bhikkhū na khamāpessanti. Akkosissanti, paribhāsissanti,

chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpessanti, pakkamissantipi

vibbhamissanti'pi. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave

imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati kuladūsako

pāpasamācāro, tassa kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tena duṭṭhāni

dissanti ceva suyyanti ca, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo: "āyasmā kho

kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni

cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha

vāsenā"ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṃ vadeyya:

"chandagāmino ca bhikkhū dosagāmino ca bhikkhū mohagāmino ca bhikkhū bhayagāmino

ca bhikkhū, tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbāchenti: ekaccaṃ na pabbāchentī"ti. So bhikkhu

bhikkhūhi evamassa vacanīyo "mā āyasmā evaṃ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino na ca

bhikkhū dosagāmino na ca bhikkhū mohagāmino na ca bhikkhū bhayagāmino, āyasmā kho

kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca' kulāni

cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyantī ca pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha

vāsenā"ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu

bhikkhūhi yāva tatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāva tatiyañceva

samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajeyya

saṅghādiseso"ti.

1. Hirismi mu. Si.

[BJT Page 478] [\x 478/]

12. Bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vāti gāmopi nigamopi nagarampi gāmo

ceva nigamo ca.

Upanissāya viharatīti tattha paṭibaddhā honti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā.

Kulaṃ nāma: cattāri kulāni: khattiyakulaṃ brāhmaṇakulaṃ [PTS Page 185] [\q 185/]

vessakulaṃ suddakulaṃ.

Kuladūsakoti kulāni dūseti pupphena vā phalena vā cuṇṇena vā mattikāya vā

dantakaṭṭhena vā vephanā vā-1. Vejjikāya vā jaṅghapesanikena vā.

Pāpasamācāroti mālāvacchaṃ ropetipi ropāpetipi, siñcatipi siñcāpetipi, ocinātipi ocināpetipi,

ganthetipi ganthāpetipi. -Pe-

Dissanti ceva suyyayanti cāti ye sammukhā te passanti. Ye tirokkhā te suṇanti.

Kulāni ca tena duṭṭhānīti pubbe saddhā hutvā taṃ āgamma assaddhā honti. Pasannā hutvā

appasannā honti.

Dissanti ceva suyyanti cāti ye sammukhā te passanti, ye tirokkhā te suṇanti.

So bhikkhūti yo so kuladūsako bhikkhu.

Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti ye suṇanti, tehi vattabbo: "āyasmā kho

kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni

cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha

vāsenā"ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṃ vadeyya:

"chandagāmino ca bhikkhū dosagāmino ca bhikkhū mohagāmīno ca bhikkhū bhayagāmino

ca bhikkhū tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti ekaccaṃ na pabbājentī"ti.

So bhikkhūti so kammakato bhikkhu.

1. Vephayā.

[BJT Page 480] [\x 480/]

Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti. Suṇanti, tehi vattabbo: "mā āyasmā evaṃ avaca,

na ca bhikkhū chandagāmino na ca bhikkhū dosagāmino na ca bhikkhū mohagāmino na ca

bhikkhū bhayagāmino; āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā

samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca,

pakkamatāyasmā imamhā āvāsā alaṃ te idha vāsenā"ti. Dutiyampi vattabbo tatiyampi

vattabbo sace paṭinissajjati, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na

vadanti, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo: "mā āyasmā

evaṃ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino na ca bhikkhū dosagāmino na ca bhikkhū

mohagāmino na ca bhikkhū bhayagāmino, āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato

kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti, ca kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva

suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā"ti.

Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo sace paṭinissajati, iccetaṃ kusalaṃ, no ce

paṭinissajati, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu samanubhāsitabbo. Evañca pana bhikkhave

samanubhāsitabbo: vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo.

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājaniyakammakato

bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpeti, so taṃ vatthuṃ na

paṭinissajati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāsati tassa

vatthussa paṭinissaggāya, esā ñatti:

Suṇātu me bhante saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu saṅghena pabbājaniyakammakato

bhikkhū chandagāmitā dosagāmitā mohagāmitā bhayagāmitā pāpeti, so taṃ vatthuṃ na

paṭinissajati, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya,

yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā, tassa vatthussa

paṭinissaggāya. So tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya:

Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi -pe- tatiyampi etamatthaṃ vadāmi -pesamanubhaṭṭho

saṅghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṅghassa, tasmā

tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

13. Ñattiyā dukkaṭaṃ. Dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti

saṅghādisesassa. Saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi

thullaccayā paṭippassambhanti.

[BJT Page 482] [\x 482/]

Saṅghādisesoti saṅghova tassā āpattiyā parivāsaṃ deti mūlāya paṭikassati mānattaṃ deti

abbheti, na sambahulā, na [PTS Page 186] [\q 186/] ekapuggalo. Tena vuccati

saṅghādisesoti. Tasseva āpattinikāyassa nāmakammaṃ adhivacanaṃ tenapi vuccati

saṅghādisesoti.

15. Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa.

Dhammakamme vematiko na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Dhammakamme

adhammakammasaññī na paṭinissajati, āpatti saṅghādisesassa. Adhammakamme

dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematiko āpatti dukkaṭassa.

Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa.

16. Anāpatti asamanubhāsantassa, paṭinissajantassa, ummattakassa, ādikammikassāti.

Kuladūsakasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

17. Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā, nava paṭhamāpattikā, cattāro

yāvatatiyakā, yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā yāvatihaṃ jānaṃ

paṭicchādeti tāvatihaṃ tena bhikkhunā akāmā parivatthabbaṃ. Parivutthaparivāsena

bhikkhunā uttari chārattaṃ bhikkhu mānattāya paṭipajjitabbaṃ. Ciṇṇamānatto bhikkhu

yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbhetabbo. Ekenapi ce ūno

vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho taṃ bhikkhuṃ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito. Te ca bhikkhu

gārayhā. Ayaṃ tattha sāmīci. Tatthāyasmante pucchāmi kaccittha parisuddhā dutiyampi

pucchāmi kaccittha parisuddhā. Tatiyampi pucchāmi kaccittha parisuddhā.

Parisuddhetthāyasmanto. Tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmīti.

Terasakaṃ niṭṭhitaṃ

Tassuddānaṃ

Vissaṭṭhi kāyasaṃsaggo duṭṭhullaṃ attakāmataṃ,

Sañcarittaṃ kuṭī ceva vihāro ca amūlakaṃ.

Kiñci desañca bhedo ca tasseva anuvattakā,

Dubbacaṃ kuladusañca saṅghādisesā terasāti.

Saṅghādisesakaṇḍo [PTS Page 187] [\q 187/] niṭṭhito.

[BJT Page 484] [\x 484/]

4.

Aniyatakaṇḍo.

Ime kho panāyasmanto dve aniyatā dhammā uddesaṃ āgacchanti:

4. 1.

Paṭhamaaniyatasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā udāyī sāvatthiyaṃ kulupago hoti. Bahukāni kulāni

upasaṅkamati. Tena kho pana samayena āyasmato udāyissa upaṭṭhākakulassa kumārikā

aññatarassa kulassa kumārakassa dinnā hoti. Atha kho āyasmā udāyī pubbaṇhasamayaṃ

nivāsetvā pattacīvaramādāya yena taṃ kulaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā manusse

pucchi: "kahaṃ itthannāmā"ti. "Dinnā bhante amukassa kulassa kumārakassā"ti.

2. Tampi kho kulaṃ āyasmato udāyissa upaṭṭhākaṃ hoti. Atha kho āyasmā udāyī yena taṃ

kulaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā manusse pucchi: "kahaṃ itthannāmā"ti. "Esāyya

ovarake nisinnā"ti. Atha kho āyasmā udāyī yena sā kumārikā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā tassā kumārikāya saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane

alaṃkammaniye nisajjaṃ kappesi kālayuttaṃ samullapanto kālayuttaṃ dhammaṃ bhaṇanto.

3. Tena kho pana samayena visākhā migāramātā bahuputtā hoti. Bahunattā arogaputtā

aroganattā abhimaṅgalasammatā. Manussā yaññesu chanesu ussavesu visākhaṃ

migāramātaraṃ paṭhamaṃ bhojenti. Atha kho visākhā migāramātā nimantitā taṃ kulaṃ

agamāsi. Addasā kho visākhā migāramātā āyasmantaṃ udāyiṃ tassā kumārikāya saddhiṃ

ekaṃ ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisinnaṃ. Disvāna āyasmantaṃ udāyiṃ

etadavoca:

"Idaṃ bhante nacchannaṃ nappatirūpaṃ, yaṃ ayyo mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho

paṭicchanne āsane alaṃkammaniye [PTS Page 188] [\q 188/] nisajjaṃ kappeti. Kiñcāpi

bhante ayyo anatthiko tena dhammena, api ca dussaddhāpayā appasannā manussā"ti.

4. Evampi kho āyasmā udāyī visākhāya migāramātuyā vuccamāno nādiyi. Atha kho visākhā

migāramātā nikkhamitvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi, ye te bhikkhū appicchā te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī mātugāmena saddhiṃ eko

ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappessatī"ti.

Te evamāhaṃsu. Machasaṃ.

[BJT Page 486] [\x 486/]

5. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "saccaṃ kira tvaṃ udāyī

mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ

kappesi"?Ti "saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ

moghapurisa mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye

nisajjaṃ kappessasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana

bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye

nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena

vadeyya, pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno

tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā.

Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo. Ayaṃ dhammo

aniyato"ti.

6. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Mātugāmo nāma: manussitthi. Na yakkhī. Na petī. Na tiracchānagatā. Antamaso

tadahujātāpi dārikā. Pageva mahattarī.

Saddhinti ekato.

Eko ekāyāti bhikkhu ceva hoti mātugāmo ca.

Raho nāma: cakkhussa raho sotassa raho. Cakkhussa raho nāma: na sakkā hoti akkhiṃ vā

nikhaṇiyamāne bhamukaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā, ukkhipiyamāne passituṃ. Sotassa

raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotuṃ.

Paṭicchannaṃ nāma: āsanaṃ kuḍḍena vā kavāṭena vā [PTS Page 189] [\q 189/] kilañjena

vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thambhena vā kotthaliyā vā yena kenaci paṭicchannaṃ hoti.

Alaṃkammaniyeti sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ patisevituṃ.

Nisajjaṃ kappeyyāti mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā. Bhikkhu

nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā. Ubho vā nisinnā honti ubho vā

nipannā.

Saddheyyavacasā nāma: āgataphalā abhisametāvinī viññātasāsanā.

[BJT Page 488] [\x 488/]

Upāsikā nāma: buddhaṃ saraṇaṃ gatā dhammaṃ saraṇaṃ gatā saṅghaṃ saraṇaṃ gatā.

Disvāti passitvā.

Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya, pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā.

Nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā

saṅghādisesena vā pācittiyena vā. Yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so

bhikkhu kāretabbo.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ

patisevanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ

patisevanto"ti. So ce evaṃ vadeyya: "saccāhaṃ nisinno no ca kho methunaṃ dhammaṃ

patisevi"nti. Nisajjāya kāretabbo.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ

patisevanto"ti. So ce evaṃ vadeyya: "nāhaṃ nisinno api ca kho nipanno"ti, nipajjāya

kāretabbo. Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmassa methunaṃ

dhammaṃ patisevantoti. So ce evaṃ vadeyya: "nāhaṃ nisinno, api ca kho ṭhito"ti. Na

kāretabbā.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ

patisevanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā

diṭṭho nipanno mātugāmassa methunaṃ dhammaṃ patisevanto"ti. So ce evaṃ vadeyya:

"saccāhaṃ nipanno. No ca kho methunaṃ dhammaṃ patisevi"nti. Nipajjāya kāretabbo -pe-

"nāhaṃ nipanno. Api ca kho nisinno"ti. Nisajjāya kāretabbo -pe- [PTS Page 190] [\q 190/]

"nāhaṃ nipanno. Api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ

samāpajjanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo -pe- "saccāhaṃ nisinno, no ca kho

kāyasaṃsaggaṃ samāpajji"nti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno, api ca kho nipanno"ti.

Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo. Sā ce evaṃ

vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto"ti.

So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo -pe- "saccāhaṃ nipanno, no ca kho kāyasaṃsaggaṃ

samāpajji"nti. Nipajjāya kāretabbo -pe"nāhaṃ nipanno. Api ca kho nisinno"ti. Nisajjāya

kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno, api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo. [BJT Page 490] [\x 490/]

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne

āsane alaṃkammaniye nisinno"ti. So ca taṃ paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ

nisinno, api ca kho nipanno"ti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho ṭhito"ti.

Na kāretabbo.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne

āsane alaṃkammaniye nipanno"ti. So ca taṃ paṭijānāti, nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ

nipanno api ca kho nisinno"ti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho ṭhito"ti.

Na kāretabbo.

Aniyatoti na niyato pārājikaṃ vā saṅghādiseso vā pācittiyaṃ vā.

7. Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ

paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ paṭijānāti

nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo. Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ na

paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, na kāretabbo.

Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti [PTS Page 191] [\q 191/] āpattiṃ paṭijānāti,

āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti, āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā

kāretabbo. Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, nisajjāya

kāretabbo. Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, na kāretabboti.

Paṭhamaaniyatasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

4. 2.

Dutiyaaniyatasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā udāyī bhagavatā paṭikkhittaṃ mātugāmena saddhiṃ eko

ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappetunti tassāyeva kumārikāya

saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi. Kālayuttaṃ samullapanto kālayuttaṃ dhammaṃ

bhaṇanto. Dutiyampi kho visākhā migāramātā nimantitā taṃ kulaṃ agamāsi. Addasā kho

visākhā migāramātā āyasmantaṃ udāyiṃ tassā yeva kumārikāya saddhiṃ ekaṃ ekāya raho

nisinnaṃ, disvāna āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: "idaṃ bhante nacchannaṃ nappatirūpaṃ,

yaṃ ayyo mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeti. Kiñcāpi bhante ayyo

anatthiko tena dhammena, api ca dussaddhāpayā appasannā manussā"ti. Evampi kho

āyasmā udāyī visākhāya migāramātuyā vuccamāno nādiyi.

[BJT Page 492] [\x 492/]

2. Atha kho visākhā migāramātā nikkhamitvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhū

appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī mātugāmena

saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappessatī'ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ "saccaṃ kira tvaṃ udāyī mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappesi"?Ti.

"Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa

mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappessasi, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ

vā pasādāya -peevañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha"

"Naheva kho pana paṭicchantaṃ āsanaṃ hoti nālaṃkammaniyaṃ, alañca kho hoti mātugāmaṃ

duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ. Yo pana bhikkhu tathārūpe āsane mātugāmena saddhiṃ eko

ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā dvinnaṃ

dhammānaṃ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu

paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā pācittiyena vā,

yena vā sā [PTS Page 192] [\q 192/] saddheyyavacasā upāsikā vadeyya tena so bhikkhu

kāretabbo. Ayampi dhammo aniyato"ti.

3. Naheva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hotīti apaṭicchannaṃ hoti, kuḍḍena vā kavāṭena

vā kilañjena vā sāṇipākārena vā rukkhena vā thambhena vā kotthaliyā vā yena kenaci

apaṭicchannaṃ hoti.

Nālaṃkammaniyanti na sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevituṃ.

Alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsitunti sakkā hoti mātugāmaṃ

duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ.

Yo panāti yo yādiso -pe- bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Tathārūpe āsaneti evarūpe āsane

Mātugāmo nāma: manussitthī, na yakkhī na petī na tiracchānagatā.

Viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānituṃ.

Saddhinti ekato.

Eko ekāyāti bhikkhu ceva hoti mātugāmo ca.

Raho nāma: cakkhussa raho sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṃ vā

nikhaṇiyamāne bhamukaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā ukkhipiyamāne passituṃ. Sotassa

raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotuṃ.

[BJT Page 494] [\x 494/]

Nisajjaṃ kappeyyāti mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hoti upanipanno vā, bhikkhu

nisinne mātugāmo upanisinno vā hoti upanipanno vā, ubho vā nisinnā honti ubho vā

nipannā.

Saddheyyavacasā nāma: āgataphalā abhisametāvinī viññātasāsanā.

Upāsikā nāma: buddhaṃ saraṇaṃ gatā dhammaṃ saraṇaṃ gatā saṅghaṃ saraṇaṃ gatā.

Disvāti passitvā.

Dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā nipajjaṃ

bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā

pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ

samāpajjanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā

diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto"ti. So ce evaṃ vadeyya:

"saccāhaṃ nisinno no ca kho kāyasaṃsaggaṃ samāpajji"nti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ

nisinno api ca kho nipanno" ti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho ṭhito"ti.

Na kāretabbo.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho nipanno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ

samāpajjanto"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo -pe- "saccāhaṃ nipanno no ca kho

kāyasaṃsaggaṃ samāpajjinti". Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho nisinno"ti.

Nisajjāya [PTS Page 193] [\q 193/] kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho ṭhito"ti.

Na kāretabbo.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyassa mayā sutaṃ nisinnassa mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi

obhāsantassā" ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo -pe- "saccāhaṃ nisinno no ca kho

duṭṭhullāhi vācāhi obhāsi"nti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho nipanno"ti.

Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

[BJT Page 496] [\x 496/]

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyassa mayā sutaṃ nipannassa mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi

obhāsantassā"ti. So ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo -pe- "saccāhaṃ nipanno no ca kho

duṭṭhullāhi vācāhi obhāsi"nti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho

nisinno"ti. Nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho ṭhito"ti. Na kāretabbo.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisinno"ti. So

ca taṃ paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho nipanno"ti. Nipajjāya

kāretabbo: -pe- "nāhaṃ nisinno api ca kho ṭhito"ti, na kāretabbo.

Sā ce evaṃ vadeyya: "ayyo mayā diṭṭho mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nipanno"ti. So

ca taṃ paṭijānāti. Nipajjāya kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho nisinno" ti. Nisajjāya

kāretabbo -pe- "nāhaṃ nipanno api ca kho ṭhito" ti, na kāretabbo.

Ayampīti purimaṃ upādāya vuccati.

Aniyatoti na niyato saṅghādiseso vā pācittiyaṃ vā.

4. Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ

paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ paṭijānāti

nisajjaṃ paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo. Gamanaṃ paṭijānāti nisajjaṃ na

paṭijānāti āpattiṃ na paṭijānāti, na kāretabbo. Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ paṭijānāti,

āpattiṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ na paṭijānāti nisajjaṃ na paṭijānāti āpattiṃ

paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo. Gamanaṃ na paṭijānāti, nisajjaṃ paṭijānāti, āpattiṃ na

paṭijānāti, nisajjāya kāretabbo. Gamanaṃ na paṭijānāti, nisajjaṃ na paṭijānāti, āpattiṃ na

paṭijānāti, na kāretabboti.

Dutiyaaniyatasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ

5. [PTS Page 194] [\q 194/] uddiṭṭhā kho āyasmanto dve aniyatā dhammā.

Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā. Dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā,

tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā. Parisuddhetthāyasmanto tasmā tuṇhī, evametaṃ

dhārayāmīti.

Tassuddānaṃ

Alaṃkammaniyañceva tatheva ca naheva kho,

Aniyatā supaññattā buddhaseṭṭhena tādināti.

Aniyatakaṇḍo [PTS Page 195] [\q 195/] niṭṭhito.

[BJT Page 498] [\x 498/]

5.

Nissaggiyakaṇḍo.

Ime kho panāyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Cīvaravaggo

5. 1. 1.

Paṭhamakaṭhinasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati gotamake cetiye. Tena kho pana

samayena bhagavatā bhikkhūnaṃ ticīvaraṃ anuññātaṃ hoti. Jabbaggiyā bhikkhū bhagavatā

ticīvaraṃ anuññātanti aññeneva ticīvarena gāmaṃ pavisanti, aññena ticīvarena ārāme

acchanti, aññena ticīvarena nahānaṃ otaranti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṃ dhāressantī"ti. Atha kho te

bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- "saccaṃ kira tumhe bhikkhave atirekacīvaraṃ

dhārethā?"Ti. "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe

moghapurisā atirekacīvaraṃ dhāressatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya

-pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu atirekacīvaraṃ dhāreyya nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti. )

2. Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekacīvaraṃ uppannaṃ hoti. Āyasmā ca

ānando taṃ cīvaraṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmo hoti. Āyasmā ca sāriputto sākete

viharati. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: "bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ na

atirekacīvaraṃ dhāretabba"nti. Idañca me atirekacīvaraṃ uppannaṃ, ahañcimaṃ cīvaraṃ

āyasmato sāriputtassa dātukāmo, āyasmā ca [PTS Page 196] [\q 196/] sāriputto sākete

viharati, kathannukho mayā paṭipajjitabba"nti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato

etamatthaṃ ārocesi. "Kīva ciraṃ panānanda sāriputto āgacchissatī"?Ti. "Navamaṃ vā

bhagavā divasaṃ dasamaṃ cā"ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave dasāhaparamaṃ

atirekacīvaraṃ dhāretuṃ evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Jabbaggiye bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā" machasaṃ. Adhikaṃ.

[BJT Page 500] [\x 500/]

"Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ

dhāretabbaṃ. Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

(Dutiyapaññatti. )

3. Niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno cīvaraṃ kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā

daḍḍhaṃ vā cīvarāsā vā upacchinnā.

Ubbhatasmiṃ kaṭhineti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāya mātikāya ubbhataṃ hoti, saṅghena

vā antarā ubbhataṃ hoti.

Dasāhaparamanti dasāhaparamatā-1 dhāretabbaṃ

Atirekacīvaraṃ nāma: anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ.

Cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagapacchimaṃ.

Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ hotīti-2 ekādase aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti

nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ:

tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ

bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

"idaṃ me bhante cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti.

Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā.

Nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa

nissaṭṭhaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno

dadeyyā"ti.

4. Tena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassu

vacanīyā: "idamme bhante cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ [PTS Page 197] [\q 197/]

nissaggiyaṃ. Imāhaṃ āyasmantānaṃ nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena

bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ.

"Suṇantu me āyasmantā. Idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ. Āyasmantānaṃ

nissaṭṭhaṃ. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa

bhikkhuno dadeyyu"nti.

5. Tena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅghaṃ karitvā ukkuṭikaṃ

nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "idaṃ me āvuso cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ

nissaggiyaṃ. Imāhaṃ āyasmato nissajāmī" ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Tena bhikkhunā

āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ: "imaṃ cīvaraṃ āyasmato dammi"ti.

1. Dasāhaparamatāya. Sī. Likhita. 2. 'Hotīti' idaṃ padaṃ potthakesu atthi. Sikkhāpade pana

natthi.

[BJT Page 502] [\x 502/]

6. Dasāhātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ dasāhātikkante vematiko,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Dasāhātikkante anatikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avikappite vikappitasaññī,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avissajjite vissajjitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Anaṭṭhe

naṭṭhasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Adaḍḍhe daḍḍhasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avilutte viluttasaññī, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

Dasāhānatikkante atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante vematiko, āpatti

dukkaṭassa. Dasāhānatikkante anatikkantasaññī, anāpatti.

7. Anāpatti antodasāhaṃ adhiṭṭheti vikappeti vissajjeti nassati vinassati ḍayhati acchinditvā

gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti.

8. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū nissaṭṭhacīvaraṃ na denti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. "Na bhikkhave nissaṭṭhacīvaraṃ na dātabbaṃ. Yo na dadeyya, āpatti

dukkaṭassā"ti.

Paṭhamakaṭhinasikkhāpadaṃ [PTS Page 198] [\q 198/] niṭṭhitaṃ

5. 1. 2.

Dutiyakaṭhina sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena

janapadacārikaṃ pakkamanti. Tāni cīvarāni ciraṃ nikkhittāni kaṇṇakitāni honti. Tāni

bhikkhū otāpenti. Addasā kho āyasmā ānando senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni

cīvarāni otāpente. Disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū

etadavoca: "kassimāni āvuso cīvarāni kaṇṇakitānī"ti. Atha kho te bhikkhū āyasmato

ānandassa etamatthaṃ ārocesuṃ. Āyasmā ānando ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaṃ hi nāma

bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ

pakkamissantī"ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi, "saccaṃ kira

bhikkhave bhikkhū bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ

pakkamantī"ti? "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā. "Kathaṃ hi nāma te bhikkhave

moghapurisā bhikkhūnaṃ hatthe cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ

pakkamissanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave

imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

Uddosita sikkhāpadaṃ, sīmu. Udosīta sikkhāpadaṃ, machasaṃ.

[BJT Page 504] [\x 504/]

"Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena

vippavaseyya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūla paññatti. )

2. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosambiyaṃ gilāno hoti. Ñātakā tassa

bhikkhuno santike dutaṃ pāhesuṃ: "āgacchatu bhadanto mayaṃ upaṭṭhahissāmā"ti.

Bhikkhūpi evamāhaṃsu. "Gacchāvuso ñātakā taṃ upaṭṭhahissantī"ti. So evamāha:

"bhagavatāvuso sikkhāpadaṃ paññattaṃ na ticīvarena vippavasitabba"nti. "Ahañcamhi

gilāno, na sakkomi ticīvaraṃ ādāya pakkamituṃ, nāhaṃ [PTS Page 199] [\q 199/]

gamissāmī"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

3. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi: "anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṃ

dātuṃ. Evañca pana bhikkhave dātabbā: tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante gilāno na sakkomi ticīvaraṃ ādāya

pakkamituṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ ticīvarena avippavāsasammutiṃ yācāmi"ti. Dutiyampi

yācitabbo. Tatiyampi yācitabbo. Vyattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti ticīvaraṃ ādāya

pakkamituṃ. So saṅghaṃ ticīvarena avippavāsasammutiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ,

saṅgho itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṃ dadeyya: esā ñatti.

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti ticīvaraṃ ādāya

pakkamitūṃ. So saṅghaṃ ticīvarena avippavāsasammutiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa

bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṃ deti. Yassāyasmato khamati itthannāmassa

bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiyā dānaṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so

bhāseyya.

Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammuti, khamati

saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena

vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

(Dutiyapaññatti)

4. Niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno cīvaraṃ kataṃ vā hoti naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā

daḍḍhaṃ vā cīvarāsā vā upacchinnā.

[BJT Page 506] [\x 506/]

Ubbhatasmiṃ kaṭhineti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāya mātikāya ubbhataṃ hoti. Saṅghena

vā antarā ubbhataṃ hoti.

Ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyyāti saṅghāṭiyā vā uttarāsaṅgena vā

antaravāsakena vā.

Aññatra bhikkhusammutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.

Nissaggiyaṃ hotīti saha aruṇuggamanena-1 nissaggiyaṃ hoti. Nissajjitabbaṃ saṅghassa vā

gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajjitabbaṃ -pe- "idamme [PTS Page

200] [\q 200/] bhante cīvaraṃ rattiṃ vippavutthaṃ-2 aññatra bhikkhusammutiyā

nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmi"ti -pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe-āyasmato

dammī"ti.

5. Gāmo ekūpacāro nānūpacāro, nivesanaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ, uddosito-3 ekūpacāro

nānūpacāro, aṭṭo ekūpacāro nānūpacāro, mālo ekūpacāro nānūpacāro, pāsādo ekūpacāro

nānūpacāro, hammiyaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ, nāvā ekūpacārā nānūpacārā, sattho

ekūpacāro nānūpacāro, khettaṃ ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ, dhaññakaraṇaṃ ekūpacāraṃ

nānūpacāraṃ, ārāmo ekūpacāro nānūpacāro, vihāro ekūpacāro nānūpacāro, rukkhamūlaṃ

ekūpacāraṃ nānūpacāraṃ, ajjhokāso ekūpacāro nānūpacāro.

6. Gāmo ekūpacāro nāma: ekakulassa gāmo hoti parikkhitto ca, antogāme cīvaraṃ

nikkhipitvā antogāme vatthabbaṃ. Aparikkhitto hoti, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti

tasmiṃ ghare vatthabbaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

7. Nānākulassa gāmo hoti parikkhitto ca, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti. Tasmiṃ

ghare vatthabbaṃ sabhāye vā dvāramūle vā hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Sabhāyaṃ

gacchantena hatthapāse cīvaraṃ nikkhipitvā sabhāye vā vatthabbaṃ dvāramūle vā.

Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Sabhāye cīvaraṃ nikkhipitvā sabhāye vā vatthabbaṃ

dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhitto hoti, yasmiṃ ghare cīvaraṃ

nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ghare vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

8. Ekakulassa nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhā nānāovarakā, antonivesane cīvaraṃ

nikkhipitvā antonivesane vatthabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ

hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

9. Nānākulassa nivesanaṃ hoti parikkhittañca nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe

cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na

vijahitabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti tasmiṃ gabbhe

vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

1. Saha aruṇuggamanā. Machasaṃ.

2. Rattivippavutthaṃ machasaṃ. Syā.

3. Udosito machasaṃ.

[BJT Page 508] [\x 508/]

10. Ekakulassa uddosito hoti parikkhitto ca nānāgabbho nānāovarakā, [PTS Page 201] [\q

201/] antouddosite cīvaraṃ nikkhipitvā antouddosite vatthabbaṃ. Aparikkhitto hoti,

yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na

vijahitabbaṃ.

11. Nānākulassa uddosito hoti parikkhitto ca nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe

cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na

vijahitabbaṃ. Aparikkhitto hoti. Yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe

vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

12. Ekakulassa aṭṭo hoti, antoaṭṭe cīvaraṃ nikkhipitvā antoaṭṭe vatthabbaṃ nānākulassa

aṭṭo hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe

vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

13. Ekakulassa mālo hoti, antomāle cīvaraṃ nikkhipitvā antomāle vatthabbaṃ. Nānākulassa

mālo hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ gabbhe

vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

14. Ekakulassa pāsādo hoti, antopāsāde cīvaraṃ nikkhipitvā antopāsāde vatthabbaṃ.

Nānākulassa pāsādo hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti,

tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

15. Ekakulassa hammiyaṃ hoti, antohammiye cīvaraṃ nikkhipitvā antohammiye vatthabbaṃ.

Nānākulassa hammiyaṃ hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ

hoti, tasmiṃ gabbhe vattabbaṃ dvāramūle vā. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

16. Ekakulassa nāvā hoti antonāvāya cīvaraṃ nikkhipitvā antonāvāya vatthabbaṃ.

Nānākulassa nāvā hoti nānāgabbhā nānāovarakā, yasmiṃ ovarake cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti,

tasmiṃ ovarake vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

17. Ekakulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā

na vijahitabbā. Passato abbhantaraṃ na vijahitabbaṃ. Nānākulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ

nikkhipitvā hatthapāsā na vijahitabbaṃ.

18. Ekakulassa khettaṃ hoti parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā antokhette

vatthabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṃ. Nānākulassa khettaṃ hoti

parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na

vijahitabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṃ.

[BJT Page 510] [\x 510/]

19. Ekakulassa dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca, antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā

antodhaññakaraṇe vatthabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṃ. Nānākulassa

dhaññakaraṇaṃ hoti parikkhittañca, antodhaññakaraṇe cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā

vatthabbaṃ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhittaṃ hoti, hatthāpāsā na vijahitabbaṃ.

20. Ekakulassa ārāmo hoti parikkhitto ca, antoārāme cīvaraṃ nikkhipitvā antoārāme

vatthabbaṃ. Aparikkhitto hoti, hatthapāsā na vijahitabbaṃ. Nānākulassa ārāmo hoti

parikkhitto ca, antoārāme cīvaraṃ nikkhipitvā dvāramūle vā vatthabbaṃ, hatthapāsā vā na

vijahitabbaṃ. Aparikkhitto hoti, hatthāpāsā na vijahitabbaṃ.

21. [PTS Page 202] [\q 202/] ekakulassa vihāro hoti parikkhitto ca, antovihāre cīvaraṃ

nikkhipitvā antovihāre vatthabbaṃ. Aparikkhitto hoti, yasmaṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ

hoti, tasmiṃ vihāre vatthabbaṃ, hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Nānākulassa vihāro hoti

parikkhitto ca, yasmiṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ vihāre vatthabbaṃ dvāramūle

vā, hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhitto hoti, yasmiṃ vihāre cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti,

tasmiṃ vihāre vatthabbaṃ. Hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.

22. Ekakulassa rukkhamūlaṃ hoti yaṃ majjhantike kāle samantā chāyā pharati, antochāyāya

cīvaraṃ nikkhipitvā anto chāyāya vatthabbaṃ. Nānākulassa rukkhamūlaṃ hoti, hatthapāsā na

vijahitabbaṃ.

23. Ajjhokāso ekūpacāro nāma: agāmake araññe samantā sattabbhantarā ekūpacāro, tato

paraṃ nānūpacāro.

24. Vippavutthe vippavutthasaññī aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Vippavutthe vematiko aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Vippavutthe

avippavutthasaññi aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Apaccuddhaṭe

paccūddhaṭasaññī -pe- avissajjite vissajjitasaññī -pe- anaṭṭhe naṭṭhasaññī -peavinaṭṭhe

vinaṭṭhasaññī -pe- adaḍḍhe daḍḍhasaññī -peavilutte viluttasaññī aññatra

bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajitvā paribhuñjati,

āpatti dukkaṭassa. Avippavutthe vippavutthasaññī āpatti dukkaṭassa. Avippavutthe

vematiko, āpatti dukkaṭassa. Avippavutthe avippavutthasaññī, anāpatti.

25. Anāpatti anto aruṇe paccuddharati, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā

gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dutiyakaṭhinasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 512] [\x 512/]

5. 1. 3.

Tatiyakaṭhinasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno akālacīvaraṃ uppannaṃ hoti. Tassa taṃ

cīvaraṃ kayiramānaṃ nappahoti. Atha [PTS Page 203] [\q 203/] kho so bhikkhu taṃ

cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjati. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto

taṃ bhikkhuṃ taṃ cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjantaṃ. Disvāna yena so bhikkhu

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "kissa tvaṃ bhikkhu imaṃ cīvaraṃ

ussāpetvā punappunaṃ vimajjasī"ti? "Idamme bhante akālacīvaraṃ uppannaṃ kayiramānaṃ

nappahoti. Tenāhaṃ imaṃ cīvaraṃ ussāpetvā punappunaṃ vimajjāmī"ti. "Atthi pana te

bhikkhu cīvarapaccāsā"ti? "Atthi bhagavā"ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ

pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: - "anujānāmi bhikkhave akālacīvaraṃ

paṭiggahetvā cīvarapaccāsā nikkhipitu"nti.

2. Tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ akālacīvaraṃ paṭiggahetvā

cīvarapaccāsā nikkhipitunti akālacīvarāni paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipanti tāni

cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhanti. Addasā kho āyasmā ānando

senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto tāni cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhante. Disvāna

bhikkhū āmantesi: "kassimāni āvuso cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhantī"ti.

Amhākaṃ āvuso akālacīvarāni cīvarapaccāsā nikkhittānī"ti. "Kīva cīraṃ panāvuso imāni

cīvarāni nikkhittānī"ti. "Atirekamāsaṃ āvuso"ti. Āyasmā ānando ujjhāyati khīyati vipāceti:

"kathaṃ hi nāma bhikkhū akālacīvaraṃ paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipissantī"ti. Atha

kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. -Pe- "saccaṃ kīra bhikkhave bhikkhū

akālacīvaraṃ paṭiggahetvā atirekamāsaṃ nikkhipantī"ti? "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho

bhagavā. "Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā akālacīvaraṃ paṭiggahetvā

atirekamāsaṃ nikkhipissantī"ti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca

pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kaṭhine bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ

uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā khippameva

kāretabbaṃ. Nocassa pāripūri, māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ

ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya, tato ce uttariṃ nikkhipeyya satiyāpi paccāsāya,

nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

3. [PTS Page 204] [\q 204/] niṭṭhitacīvarasminti bhikkhuno cīvaraṃ kataṃ vā hoti

naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā daḍḍhaṃ cā cīvarāsā vā upacchinnā.

[BJT Page 514] [\x 514/]

Ubbhatasmiṃ kaṭhineti aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāya mātikāya ubbhataṃ hoti, saṅghena

vā antarā ubbhataṃ hoti.

Akālacīvaraṃ nāma: anatthate kaṭhine ekādasamāse uppannaṃ, atthate kaṭhine sattamāse

uppannaṃ, kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvaraṃ nāma.

Uppajjeyyāti uppajjeyya saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlaṃ vā attano vā

dhanena.

Ākaṅkhamānenāti icchamānena paṭiggahetabbaṃ.

Paṭiggahetvā khippameva kāretabbanti dasāhā kāretabbaṃ.

No cassa pāripūrīti kayiramānaṃ nappahoti.

Māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbanti māsaparamatā nikkhipitabbaṃ.

Ūnassa pāripūriyāti ūnassa pāripūratthāya.

Satiyā paccāsāyāti paccāsā hoti saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlaṃ vā

attano vā dhanena.

Tato ce uttariṃ nikkhipeyya satiyāpi paccāsāyāti tadahuppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ

uppajjati, dasāhā kāretabbaṃ. Dvihuppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, dasāhā

kāretabbaṃ. Tīhuppanne -pe- catuhuppanne, -pepañcāhuppanne -pe- chāhuppanne, -pe-

sattāhuppanne, -peaṭṭhāhuppanne, -pe- navāhuppanne, -pe- dasāhuppanne mūlacīvare

paccāsācīvaraṃ uppajjati, dasāhā kāretabbaṃ. Ekādase uppanne -pe- dvādase uppanne -pe-

terase uppanne -pe- cuddase uppanne -pepaṇṇarase uppanne -pesoḷase uppanne -pe-

sattarase uppanne -peaṭṭhārase uppanne -pe- ekūnavīse uppanne -pe- vīse uppanne

mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, dasāhā kāretabbaṃ. Ekavīse uppanne mūlacīvare

paccāsācīvaraṃ uppajjati, navāhā kāretabbaṃ. Dvāvīse uppanne -petevīse uppanne

-pecatuvīse uppanne -pe- pañcavīse uppanne -pe- chabbīse uppanne -pe- sattavīse

uppanne -pe- aṭṭhavīse uppanne -pe- ekunatiṃse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ

uppajjati, ekāhā kāretabbaṃ. Tiṃse uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati, tadaheva

adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappetabbaṃ. Vissajjetabbaṃ. No ce adhiṭṭheyya vā vikappeyya vā

vissajjeyya vā-

[BJT Page 516] [\x 516/]

Ekatiṃse aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti, nissajitabbaṃ [PTS Page 205] [\q 205/]

saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ -pe- "idamme

bhante akālacīvaraṃ māsātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti

-pedadeyyā"ti -pe- dadeyyu"nti -pe- āyasmato dammī"ti.

4. Visabhāge uppanne mūlacīvare paccāsācīvaraṃ uppajjati rattiyo ca sesā honti, na akāmā

kāretabbaṃ.

5. Māsātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Māsātikkante vematiko -pe-

māsātikkante anatikkantasaññī -pe- anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī -pe- avikappite

vikappitasaññī -pe- avissajjite vissajjitasaññī -pe- anaṭṭhe naṭṭhasaññī -peavinaṭṭhe

vinaṭṭhasaññī -pe- adaḍḍhe daḍḍhasaññī -peavilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

6. Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajitvā paribhuñjati āpatti dukkaṭassa. Māsānatikkante

atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Māsānatikkante vematiko, āpatti dukkaṭassa.

Māsānatikkante anatikkantasaññī, anāpatti.

7. Anāpatti antomāsaṃ adhiṭṭheti, vikappeti, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati,

acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Tatiyakaṭhinasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ

5. 1. 4.

Purāṇacīvarasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmato udāyissa purāṇa dutiyikā bhikkhunīsu pabbajitā hoti,

sā āyasmato udāyissa santike abhikkhaṇaṃ āgacchati, āyasmāpi udāyī tassā bhikkhuniyā

santike abhikkhaṇaṃ gacchati. Tena kho pana samayena āyasmā udāyī tassā bhikkhuniyā

santike bhattavissaggaṃ karoti. Atha kho āyasmā udāyī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya yena sā bhikkhunī tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā tassā bhikkhuniyā

purato aṅgajātaṃ vivaritvā āsane nisīdi, sāpi kho bhikkhunī āyasmato udāyissa purato

aṅgajātaṃ vivaritvā nisīdi. Atha kho āyasmā udāyī sāratto tassā bhikkhuniyā aṅgajātaṃ

upanijjhāyi. Tassa asuci mucci.

[BJT Page 518] [\x 518/]

2. Atha kho āyasmā udāyī taṃ bhikkhuniṃ etadavoca: "gaccha bhagini udakaṃ āhara,

antaravāsakaṃ dhovissāmī"ti. "Āharayya, [PTS Page 206] [\q 206/] ahameva

dhovissāmī"ti. Taṃ asuciṃ ekadesaṃ mukhena aggahesi, ekadesaṃ aṅgajāte pakkhipi. Sā tena

gabbhaṃ gaṇhi. Bhikkhuniyo evamāhaṃsu: "abrahmacārinī ayaṃ bhikkhunī gabbhinī"ti.

"Nāhaṃ ayyā abrahmacārinī"ti bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhuniyo ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma ayyo udāyī bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ

dhovāpessatī"ti. Atha kho tā bhikkhuniyo bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Ye te bhikkhū

appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī bhikkhuniyā

purāṇacīvaraṃ dhovāpessatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira tvaṃ udāyī bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpesī"ti? "Saccaṃ bhagavā".

"Ñātikā te udāyī aññātikā"ti. "Aññātikā bhagavā"ti. "Aññātako moghapurisa aññātikāya na

jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā pāsādikaṃ vā apāsādikaṃ vā. Tattha nāma tvaṃ

moghapurisa aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpessasi. Netaṃ moghapurisa

appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha. "

"Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpeyya vā rajāpeyya vā

ākoṭāpeyya vā nissaggiyaṃ pācīttiya"nti.

3. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Aññātikā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā.

Bhikkhunī nāma: ubhato saṅghe upasampannā.

Purāṇacīvaraṃ nāma: sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampi.

Dhovāti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Dhotaṃ nissaggiyaṃ hoti. Rajāti āṇāpeti, āpatti

dukkaṭassa, rattaṃ nissaggiyaṃ hoti. Ākoṭehīti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa, sakiṃ

pāṇippahāraṃ vā muggarappahāraṃ vā dinne nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā

gaṇassa vā puggalassa vā.

4. Evaṃ ca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante purāṇacīvaraṃ aññātikāya

bhikkhuniyā dhovāpitaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -pe- dadeyyāti -pe-

dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti. -Pe-

[BJT Page 520] [\x 520/]

5. [PTS Page 207] [\q 207/] aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti rajāpeti,

nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ dhovāpeti

ākoṭāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ

dhovāpeti rajāpeti ākoṭāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

6. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ rajāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ -pe- rajāpeti

ākoṭāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Rajāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti

dukkaṭassa. Rajāpeti ākoṭāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

7. Aññātikāya aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ ākoṭāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya

aññātikasaññī purāṇacīvaraṃ ākoṭāpeti dhovāpeti -pe- ākoṭāpeti rajāpeti -pe- ākoṭāpeti

dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

8. Aññātikāya vematiko -pe- aññātikāya ñātikasaññī -peaññassa purāṇacīvaraṃ dhovāpeti,

āpatti dukkaṭassa. Nisīdanapaccattharaṇaṃ dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ekato

upasampannāya dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī -pe- āpatti

dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko -pe- āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī -pe- anāpatti.

9. Anāpatti ñātikāya dhovantiyā aññātikā dutiyā hoti, avuttā dhovati, aparibhuttaṃ

dhovāpeti, cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ dhovāpeti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā,

ummattakassa, ādikammikassāti.

Purāṇacīvarasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 522] [\x 522/]

5. 1. 5

Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho

pana samayena uppalavaṇṇā bhikkhunī sāvatthiyaṃ viharati. Atha kho uppalavaṇṇā

bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā [PTS Page 208] [\q 208/] pattacīvaramādāya

sāvatthiṃ-1 piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā divāvihārāya

andhavanaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Tena kho pana

samayena corā katakammā gāviṃ vadhitvā maṃsaṃ gahetvā andhavanaṃ pavisiṃsu. Addasā

kho coragāmaṇiko uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ

nisinnaṃ, disvā sace me puttabhātukā passissanti viheṭhayissanti imaṃ bhikkhūninti aññena

maggena agamāsi. Atha kho so coragāmaṇiko maṃse pakkevaramaṃsāni gahetvā

paṇṇapuṭaṃ -2 bandhitvā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā avidūre rukkhe ālaggetvā "yo

passati samaṇo vā brāhmaṇo vā dinnaṃ yeva haratuti" vatvā pakkāmi. Assosi kho

uppalavaṇṇā bhikkhunī samādhimhā vuṭṭhahitvā tassa coragāmaṇikassa imaṃ vācaṃ

bhāsamānassa. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī taṃ maṃsaṃ gahetvā upassayaṃ agamāsi.

Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī tassā rattiyā accayena taṃ maṃsaṃ sampādetvā

uttarāsaṅge bhaṇḍikaṃ bandhitvā vehāsaṃ ababhuggantvā veḷuvane paccuṭṭhāsi.

2. Tena kho pana samayena bhagavā gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti. Āyasmā udāyī

ohiyyako hoti vihārapālo. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī yenāyasmā udāyī

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: - "kahaṃ bhante bhagavā"ti.

"Paviṭṭho bhagini bhagavā gāmaṃ piṇḍāyā"ti. "Imaṃ bhante maṃsaṃ bhagavato dehī"ti.

"Santappito tayā bhagini bhagavā maṃsena. Sace me tvaṃ antaravāsakaṃ dadeyyāsi, evaṃ

ahampi santappito bhaveyyaṃ antaravāsakenā"ti. "Mayaṃ kho bhante mātugāmā nāma

kicchalābhā, idañca me antimaṃ pañcamaṃ cīvaraṃ, nāhaṃ dassāmī"ti. "Seyyathāpi bhagini

puriso hatthiṃ datvā kacche sajjeyya, -3 evameva kho tvaṃ bhagini bhagavato maṃsaṃ datvā

mayi antaravāsake-1 sajjasī"ti. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī āyasmatā udāyinā

nippīḷiyamānā antaravāsakaṃ datvā upassayaṃ agamāsi. Bhikkhuniyo uppalavaṇṇāya

bhikkhuniyā pattacīvaraṃ paṭiggaṇhantiyo uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ etadavocuṃ: "kahaṃ

te ayye antaravāsako"ti. Uppalavaṇṇā bhikkhunī bhikkhunīnaṃ etamatthaṃ ārocesi.

Bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti [PTS Page 209] [\q 209/] vipācenti: "kathaṃ hi nāma

ayyo udāyī bhikkhuniyā cīvaraṃ paṭiggahessati, kicchalābho mātugāmo"ti. Atha kho tā

bhikkhuniyo bhikkhunaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. Sāvattiyaṃ, katthavi 2. Paṇṇepuṭaṃ. Syā. 3. Vissajjeyya syā. 4. Antaravāsakaṃ na sajjasīti.

Sī. Mu. Mayhaṃ antaravāsakaṃ vissajjehīti. Syā.

[BJT Page 524] [\x 524/]

3. Ye te bhikkhu appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā udāyī

bhikkhuniyā cīvaraṃ paṭiggahessati"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira tvaṃ udāyī bhikkhuniyā cīvaraṃ paṭiggahesīti? "Saccaṃ bhagavā. " "Ñātikā te

udāyī aññātikā"ti. "Aññātikā bhagavā"ti. "Aññātako moghapurisa aññātikāya na jānāti

patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā. Asantaṃ vā tattha nāma tvaṃ moghapurisa

aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggahessasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ

vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha. "

"Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya, nissaggiyaṃ

pācittiyanti. "

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti. )

4. Tena kho pana samayena bhikkhū kukkuccāyantā bhikkhunīnaṃ pārivaṭṭakacīvaraṃ na

paṭiggaṇhanti. Bhikkhuniyo ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma ayyā ambhākaṃ

pārivaṭṭakacīvaraṃ nappaṭiggahessantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tāsaṃ bhikkhūnīnaṃ

ujjhāyantīnaṃ khīyantīnaṃ vipācentīnaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā

bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave pañcannaṃ pārivaṭṭakaṃ paṭiggahetuṃ,

bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā. Anujānāmi bhikkhave

imesaṃ pañcannaṃ pārivaṭṭakaṃ paṭiggahetuṃ. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ

uddiseyyātha: "

"Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya aññatra

pārivaṭṭakā, nissaggiyaṃ pācittiyanti".

(Dutiyapaññatti. )

5. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Aññātikā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā.

Bhikkhūnī nāma: ubhato saṅghe upasampannā.

[PTS Page 210] [\q 210/] cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ

vikappanūpagapacchimaṃ.

Aññatra pārivaṭṭakāti ṭhapetvā pārivaṭṭakaṃ paṭiggaṇhāti.

[BJT Page 526] [\x 526/]

6. Pāyoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā

puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idamme bhante cīvaraṃ aññātikāya

bhikkhuniyā hatthato paṭiggahitaṃ aññatra pārivaṭṭakā nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa

nissajāmī"ti -pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti.

7. Aññātikāya aññātikasaññī cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Aññātikāya vematiko cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Aññātikāya ñātikasaññī cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Ekato upasampannāya hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhāti aññatra pārivaṭṭakā, āpatti

dukkaṭassa. Ñātikāya aññātikasaññī -pe- āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko -pe- āpatti

dukkaṭassa. Ñātikāya ñātikasaññī -pe- anāpatti.

8. Anāpatti ñātikāya, pārivaṭṭakaṃ, parittena vā vipulaṃ, vipulena vā parittaṃ,

bhikkhuvissāsaṃ gaṇhāti, tāvakālikaṃ gaṇhāti, cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ

ghaṇhāti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti.

Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 1. 6.

Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto paṭṭo hoti dhammakathaṃ kātuṃ.

Atha kho aññataro seṭṭhiputto yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ seṭṭhiputtaṃ āyasmā upanando sakyaputto dhammiyā kathāya

sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho so seṭṭhiputto āyasmatā

upanandena sakyaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito

sampahaṃsito āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "vadeyyātha bhante yena

attho, paṭibalā mayaṃ [PTS Page 211] [\q 211/] ayyassa dātuṃ yadidaṃ

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāra"nti. "Sace me tvaṃ āvuso

dātukāmo'si ito ekaṃ sāṭakaṃ dehī"ti.

[BJT Page 528] [\x 528/]

2. "Amhākaṃ kho bhante kulaputtānaṃ kismiṃ viya ekasāṭakaṃ gantuṃ, āgamehi bhante

yāva gharaṃ gacchāmi, gharaṃ gato ito vā ekaṃ pahiṇissāmi, ito vā sundaratara"nti.

Dutiyampi kho -pe- tatiyampi kho āyasmā upanando sakyaputto taṃ seṭṭhiputtaṃ

etadavoca: - "sace me tvaṃ āvuso dātukāmo'si, ito ekaṃ sāṭakaṃ dehi"ti. "Ambhākaṃ kho

bhante kulaputtānaṃ kismiṃ viya ekasāṭakaṃ gantuṃ, āgamehi bhante yāva gharaṃ

gacchāmi, gharaṃ gato ito vā ekaṃ pahiṇissāmi, ito vā sundaratara"nti. "Kimpana tayā āvuso

adātukāmena pavāritena, yaṃ tvaṃ pavāretvā na desī"ti. Atha kho so seṭṭhiputto āyasmatā

upanandena sakyaputtena nippīḷiyamāno ekaṃ sāṭakaṃ datvā agamāsi. Manussā taṃ

seṭṭhiputtaṃ passitvā-1 etadavocuṃ: "kissa tvaṃ ayyo ekasāṭako āgacchasī"ti.

3. Atha kho so seṭṭhiputto tesaṃ manussānaṃ etamatthaṃ ārocesi. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā, nayimesaṃ sukarā

dhammanimantanāpi kātuṃ. -2. "Kathaṃ hi nāma seṭṭhiputtena dhammanimantanāya

kayiramānāya sāṭakaṃ gahessantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ

khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ

hi nāma āyasmā upanando sakyaputto seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ viññāpessatī"ti. Atha kho te

bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "saccaṃ kira tvaṃ upananda seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ

viññāpesī?"Ti "saccaṃ. Bhagavā" "ñātako te upananda aññātako?"Ti "aññātako bhagavā"ti.

"Aññātako moghapurisa aññātakassa na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā

asantaṃ vā. Tattha nāma tvaṃ moghapurisa aññātakaṃ seṭṭhiputtaṃ cīvaraṃ viññāpessasi.

Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ

sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

"Yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya, nissaggiyaṃ

pācittiyanti".

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti)

4. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū sāketā [PTS Page 212] [\q 212/]

sāvatthiṃ addhānamaggapaṭipannā honti. Antarāmagge corā nikkhamitvā te bhikkhū

acchindiṃsu. Atha kho te bhikkhū "bhagavatā paṭikkhittaṃ aññātakaṃ gahapatiṃ vā

gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpetunti" kukkuccāyantā na viññāpesuṃ. Yathā naggā'va

sāvatthiṃ gantvā bhikkhū abhivādenti. Bhikkhū evamāhaṃsu: "sundarā kho ime āvuso

ājīvakā, ye ime bhikkhū-3 abhivādentī"ti. Te evamāhaṃsu: "na mayaṃ āvuso ājīvakā,

bhikkhū maya"nti. Bhikkhū āyasmantaṃ upāliṃ etadavocuṃ: "iṅghāvuso upāli ime

anuyuñjāhī"ti. Te anuyuñjiyamānā etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. Natthi. Machasaṃ. 2. Na ime sukarā dhammanimantanāyapi kātuṃ. Syā. 3. Bhikkhusu.

Machasaṃ.

[BJT Page 530] [\x 530/]

5. Atha kho āyasmā upāli te bhikkhū anuyuñjitvā bhikkhū etadavoca: "bhikkhū ime āvuso,

detha nesaṃ cīvarānī"ti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi

nāma bhikkhū naggā āgacchissanti, nanu nāma tiṇena vā paṇṇena vā paṭicchādetvā

āgantabba"nti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

6. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi: "anujānāmi bhikkhave acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā aññātakaṃ

gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpetuṃ. Yaṃ āvāsaṃ paṭhamaṃ upagacchati, sace

tattha hoti saṅghassa vihāracīvaraṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā bhisicchavi

vā naṃ gahetvā pārupituṃ, labhitvā odahissāmī"ti. No ce hoti saṅghassa vihāracīvaraṃ vā

uttarattharaṇaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā bhisicchavi vā, tiṇena vā paṇṇena vā

paṭicchādetvā āgantabbaṃ. Nattheva naggena āgantabbaṃ. Yo āgaccheyya. Āpatti

dukkaṭassa. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

"Yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra

samayā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo: acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu

naṭṭhacīvaro vā. Ayaṃ tattha samayo'ti.

(Dutiyapaññatti)

7. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhū'ti.

Aññātako nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho.

Gahapati nāma: yo koci agāraṃ ajjhāvasati.

Gahapatānī nāma: yā kāci agāraṃ ajjhāvasati.

[PTS Page 213] [\q 213/] cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ

vikappanūpagapacchimaṃ.

Aññatra samayāti ṭhapetvā samayaṃ.

Acchinnacīvaro nāma: bhikkhussa cīvaraṃ acchinnaṃ hoti, rājūhi vā corehi vā dhuttehi vā

yehi kehici vā acchinnaṃ hoti.

Naṭṭhacīvaro nāma: bhikkhussa cīvaraṃ agginā vā daḍḍhaṃ hoti, udakena vā vuḷhaṃ hoti,

undurehi vā upacikāhi vā khāyitaṃ hoti, paribhogajiṇṇaṃ vā hoti. Aññatra samayā viññāpeti

payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā

puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idamme bhante cīvaraṃ aññātakaṃ

gahapatikaṃ aññatra samayā viññāpitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -pe-

dadeyyāti -pe- dadeyyunti -peāyasmato dammī"ti -pe-

[BJT Page 532] [\x 532/]

8. Aññātake aññātakasaññī aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññātake vematiko aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake

ñātakasaññī aññatra samayā cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ñātake

aññātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake ñātakasaññī,

anāpatti.

9. Anāpatti samaye, ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa,

ādikammikassāti.

Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 1. 7.

Tatuttarisikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū acchinnacīvarake bhikkhū upasaṅkamitvā

evaṃ vadenti: "bhagavatā āvuso anuññātaṃ acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā

aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpetuṃ. Viññāpetha āvuso cīvaranti.

" "Alaṃ āvuso laddhaṃ ambhehi cīvaranti. " "Mayaṃ āyasmantānaṃ atthāya-1 viññāpemā"ti.

"Viññāpetha āvuso"ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū aññātake-2 gahapatike upasaṅkamitvā

etadavocuṃ: "acchinnacīvarakā āvuso bhikkhū āgatā, detha nesaṃ cīvarānī"ti bahuṃ cīvaraṃ

viññāpesuṃ.

2. Tena kho pana [PTS Page 214] [\q 214/] samayena aññataro puriso sabhāyaṃ nisinno

aññataraṃ purisaṃ etadavoca: "acchinnacīvarakā ayyo bhikkhū āgatā, tesaṃ mayā cīvaraṃ

dinna"nti. Sopi evamāha "mayāpi dinnanti". Aparopi evamāha mayāpi dinnanti. " Te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā

bahuṃ cīvaraṃ viññāpessanti. Dussavāṇijjaṃ vā samaṇā sakyaputtiyā karissanti,

paggāhikasālaṃ-3 vā pasāressantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ

khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ

hi nāma chabbaggiyā bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessanti"ti. Atha kho

te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

1. 'Atthāya' machasaṃ. Natthi. 2. 'Aññātake, ' machasaṃ. Nadissate. 3. Paṭiggāhikasālaṃ, itipi.

[BJT Page 534] [\x 534/]

3. "Saccaṃ kira tumhe bhikkhave na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpethā"ti. "Saccaṃ

bhagavā" vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā na mattaṃ jānitvā

bahuṃ cīvaraṃ viññāpessatha, netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca

pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

"Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya,

santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ. Tato ce uttarīṃ-1 sādiyeyya,

nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

4. Tañce ti acchinnacīvarakaṃ bhikkhuṃ.

Aññātako nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho,

Gahapati nāma: yo koci agāraṃ ajjhāvasati.

Gahapatānī nāma: yā kāci agāraṃ ajjhāvasati.

Bahūhi cīvarehīti bahukehi cīvarehi.

Abhihaṭṭhuṃ pavāreyyāti yāvatakaṃ icchasi tāvatakaṃ gaṇhāhīti.

Santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbanti. Sace tīṇi naṭṭhāni honti

dve sāditabbāni, dve naṭṭhāni ekaṃ sāditabbaṃ, ekaṃ naṭṭhaṃ na kiñci sāditabbaṃ.

Tato ce uttariṃ sādiyeyyāti tatuttariṃ viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ

hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave

nissajitabbaṃ:

"Idamme bhante cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ-2 tatuttariṃ [PTS Page 215] [\q 215/]

viññāpitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. Dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe-

āyasmato dammī"ti.

5. Aññātake aññātakasaññī tatuttarīṃ cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake

vematiko -pe- aññātake ñātakasaññī tatuttarīṃ cīvaraṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Ñātake aññātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake

ñātakasaññī, anāpatti.

6. Anāpatti sesakaṃ āharissāmīti haranto gacchati, sesakaṃ tuyheva hotiti denti, na

acchinnakāraṇā denti, na naṭṭhakāraṇā denti, ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, attano dhanena,

ummattakassa, ādikammikassāti.

Tatuttarisikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ

1. Uttari, machasaṃ. 2. Gahapatikaṃ upasaṅkamitvā. Machasaṃ.

[BJT Page 536] [\x 536/]

5. 1. 8.

Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena aññataro puriso pajāpatiṃ etadavoca: "ayyaṃ upanandaṃ cīvarena

acchādessāmī"ti. Assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tassa purisassa imaṃ vācaṃ

bhāsamānassa. Atha kho so bhikkhu yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "mahāpuñño'si tvaṃ āvuso

upananda, amukasmiṃ okāse aññataro puriso pajāpatiṃ etadavoca: ayyaṃ upanandaṃ

cīvarena acchādessāmī"ti. "Atthāvuso maṃ so upaṭṭhāko'ti. Atha kho āyasmā upanando

sakyaputto yena so puriso tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ purisaṃ etadavoca: "saccaṃ

kira maṃ tvaṃ āvuso cīvarena acchādetukāmosī"ti. "Api-1 ma'yya evaṃ hoti: "ayyaṃ

upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. "Sace kho maṃ tvaṃ āvuso cīvarena

acchādetukāmo"si, "evarūpena civarena acchādehi kyāhaṃ tena acchannopi karissāmi, yāhaṃ

na paribhuñjissāmī"ti.

2. Atha kho so puriso ujjhāyati khīyati vipāceti: "mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā

asantuṭṭhā, nayime sukarā cīvarena acchādetuṃ. Kathaṃ hi nāma ayyo upanando mayā

pubbe appavārito maṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū

tassa purisassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito

gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ [PTS Page 216] [\q 216/] ārocesuṃ "saccaṃ kira tvaṃ upananda pubbe

appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjīti-2? "Saccaṃ bhagavā".

"Ñātako te upananda aññātakoti"? "Aññātako bhagavā"ti. 'Aññātako moghapurisa

aññātakassa na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā. Tattha nāma tvaṃ

moghapurisa pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatiṃ-3 upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ

āpajjissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave

imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha. "

"Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṃ-4

upakkhaṭaṃ hoti, iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ

cīvarena acchādessāmīti. Tatra ceso bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare

vikappaṃ āpajjeyya: sādhu vata maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpantena evarūpaṃ vā evarūpaṃ

vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehīti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

1. Api meyya evaṃ hoti. Machasaṃ. 2. Āpajjasi, machasaṃ. 3. Gahapatikaṃ, machasaṃ 4.

Cīvaracetāpanaṃ. Syā.

[BJT Page 538] [\x 538/]

3. Bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya, bhikkhuṃ ārammaṇaṃ karitvā, bhikkhuṃ

acchādetukāmo.

Aññātako nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho.

Gahapati nāma: yo koci agāraṃ ajjhāvasati.

Gahapatānī nāma: yā kāci agāraṃ ajjhāvasati.

Cīvaracetāpannaṃ nāma: hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā muttā vā maṇi vā pavāḷo vā phaḷiko

vā paṭako vā suttaṃ vā kappāso vā.

Iminā cīvaracetāpannenāti paccupaṭṭhitena.

Cetāpetvāti parivattetvā.

Acchādessāmīti dassāmi.

Tatra ceso bhikkhūti yaṃ bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hoti, so bhikkhu.

Pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti, kīdisena te bhante cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ

cetāpemīti.

Upasaṅkamitvāti gharaṃ gantvā, yattha katthaci upasaṅkamitvā.

Cīvare vikappaṃ āpajjeyyāti āyataṃ vā hotu vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā.

[PTS Page 217] [\q 217/] iminā cīvaracetāpantenāti paccupaṭṭhitena.

Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vāti āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā.

Cetāpetvāti parivattetvā.

Acchādehīti dajjehi.

Kalyāṇakamyataṃ upādāyāti sādhatthīko-1 mahagghatthiko.

4. Tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā cetāpeti, payoge dukkaṭaṃ.

Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti, nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca

pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakaṃ

gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa

nissajāmī"ti -pedadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti.

1. Sādhutthiko. Syā

[BJT Page 540] [\x 540/]

5. Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ

āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake vematiko -pe- aññātake ñātakasaññī pubbe

appavārito gahapatikaṃ upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Ñātake aññātakasaññī. Āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake

ñātakasañī, anāpatti.

6. Anāpatti ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, mahagghaṃ

cetāpetukāmassa appagghaṃ cetāpeti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 1. 9.

Dutiya upakkhaṭasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṃ purisaṃ etadavoca: "ahaṃ ayyaṃ

upanandaṃ-1 cīvarena acchādessāmī"ti. So'pi evamāha: "ahampi ayyaṃ upanandaṃ cīvarena

acchādessāmī"ti. Assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tesaṃ purisānaṃ imaṃ

kathāsallāpaṃ. Atha kho so bhikkhu yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "mahāpuñño'si tvaṃ āvuso

upananda amukasmiṃ [PTS Page 218] [\q 218/] okāse aññataro puriso aññataraṃ

purisaṃ etadavoca: "ahaṃ ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. So'pi evamāha:

ahampi ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. Atthāvuso maṃ te upaṭṭhākāti.

2. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena te purisā tenupaṅkami, upasaṅkamitvā te

purise etadavoca: "saccaṃ kira maṃ tumhe āvuso cīvarehi acchādetukāmatthā"ti. "Api nayya

evaṃ hoti, ayyaṃ upanandaṃ cīvarehi acchādessāmā"ti. "Sace kho maṃ tumhe āvuso cīvarehi

acchādetukāmattha, evarūpena cīvarena acchādetha, kyāhaṃ tehi acchanno'pi karissāmi,

yānāhaṃ na paribhuñjissāmī"ti.

3. Atha kho te purisā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā

asantuṭṭhā, nayime sukarā cīvarehi acchādetuṃ, kathaṃ hi nāma ayyo upanando amhehi

pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

purisānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito

gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatī"ti.

1. Ahaṃ upanandaṃ. Machasaṃ.

[BJT Page 542] [\x 542/]

4. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārecesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ upananda pubbe

appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajji?"Ti. "Saccaṃ bhagavā". "Ñātakā

te upananda aññātakā?"Ti "aññātakā bhagavā"ti. "Aññātako moghapurisa aññātakānaṃ na

jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā. Tattha nāma tvaṃ moghapurisa

pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissasi. Netaṃ

moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ

uddiseyyātha:

"Bhikkhuṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ vā

paccekacīvaracetāpannā upakkhaṭā-1 honti: imehi mayaṃ paccekacīvaracetāpantehi

paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarehi acchādessāmāti. Tatra ceso

bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya: sādhu vata maṃ

āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā

acchādetha. Ubho'va santā ekenāti, kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

5. [PTS Page 219] [\q 219/] bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya, bhikkhuṃ

ārammaṇaṃ karitvā, bhikkhuṃ acchādetukāmā.

Ubhinnanti dvinnaṃ

Aññātakā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā.

Gahapatī nāma: ye keci agāraṃ ajjhāvasanti.

Gahapatāniyo nāma: yā kāci agāraṃ ajjhāvasanti.

Cīvaracetāpantā nāma: hiraññā vā suvaṇṇā vā muttā vā maṇi vā pavāḷā vā phaḷikā vā

paṭakā vā suttā vā kappāsā vā.

Imehi cīvaracetāpannehīti paccupaṭṭhitehi. Cetāpetvāti parivattetvā.

Acchādessāmāti dassāma.

Tatra ceso bhikkhūti yaṃ bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannā upakkhaṭā honti, so bhikkhu.

Pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti, kīdisena te bhante cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ

cetāpemāti.

Upasaṅkamitvāti gharaṃ gantvā, yattha katthaci upasaṅkamitvā.

1. Cīvara cetāpannāni upakkhaṭāni. Machasaṃ.

[BJT Page 544] [\x 544/]

Cīvare vikappaṃ āpajjeyyāti āyataṃ vā hotu vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā.

Imehi cīvaracetāpannehīti paccupaṭṭhitehi. Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vāti āyataṃ vā vitthataṃ

vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā.

Cetāpetvāti parivattetvā

Acchādethāti dajjetha. Ubho'va santā ekenāti dvepi janā ekena.

Kalyāṇakamyataṃ upādāyāti sādhatthīko-1 mahagghatthiko.

6. Tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā saṇhaṃ vā cetāpenti. Payoge dukkaṭaṃ.

Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca

pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante cīvaraṃ pubbe appavārito aññātake

gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa

nissajāmī"ti dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti. -Pe-

7. Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ

āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake vematiko -pe- aññātake ñātakasaññī pubbe

appavārito gahapatike upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Ñātake aññātakasaññī āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātake

ñātakasaññī, anāpatti.

8. Anāpatti ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, mahagghaṃ

cetāpetukāmānaṃ appagghaṃ cetāpeti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

1. Sādhutthiko. Syā.

[BJT Page 546] [\x 546/]

5. 1. 10.

Rājasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhāko mahāmatto

āyasmato upanandassa sakyaputtassa dūtena cīvaracetāpannaṃ pāhesi: iminā

cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādehī'ti. Atha kho so

dūto yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "idaṃ kho bhante āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ

ābhataṃ. Patigaṇhātu āyasmā cīvaracetāpannanti. " Evaṃ [PTS Page 220] [\q 220/] vutte

āyasmā upanando sakyaputto taṃ dūtaṃ etadavoca: "na kho mayaṃ āvuso cīvaracetāpannaṃ

patigaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ patigaṇhāma kālena kappiya"nti evaṃ vutte so dūto

āyāsmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro"ti.

Tena kho pana samayena aññataro upāsako ārāmaṃ agamāsi kenacideva karaṇiyena. Atha

kho āyasmā upanando sakyaputto taṃ dūtaṃ etadavoca: "eso kho āvuso upāsako bhikkhūnaṃ

veyyāvaccakaro"ti. Atha kho so dūto taṃ upāsakaṃ saññāpetvā yenāyasmā upanando

sakyaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca:

"yaṃ kho bhante āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatu āyasmā

kālena, cīvarena taṃ acchādessatī"ti.

2. Tena kho pana samayena so mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa santike

dūtaṃ pāhesi: "paribhuñjatu ayyo taṃ cīvaraṃ. Icchāma mayaṃ ayyena taṃ cīvaraṃ

paribhutta"nti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto taṃ upāsakaṃ na kiñci avacāsi.

Dutiyampi kho so mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa santike dūtaṃ pāhesi:

"paribhuñjatu ayyo taṃ cīvaraṃ, icchāma mayaṃ ayyena taṃ cīvaraṃ paribhutta"nti.

Dutiyampi kho āyasmā upanando sakyaputto taṃ upāsakaṃ na kiñci avacāsi. Tatiyampi kho

so mahāmatto āyasmato upanandassa sakyaputtassa santike dūtaṃ pāhesi: "paribhuñjatu

ayyo taṃ cīvaraṃ, icchāma mayaṃ ayyena taṃ cīvaraṃ paribhutta"nti.

3. Tena kho pana samayena negamassa samayo hoti. Negamena ca katikā katā hoti: "yo

pacchā āgacchati, paññāsaṃ baddho"ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena so

upāsako tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ upāsakaṃ etadavoca: -

[BJT Page 548] [\x 548/]

"Attho me āvuso cīvarenā"ti. "Ajjunho bhante āgamehi, ajjanegamassa samayo hoti,

negamena ca katikā katā hoti: "yo pacchā āgacchati. Paññāsaṃ baddho"ti. "Ajjeva me āvuso

cīvaraṃ dehī"ti ovaṭṭikāya parāmasi. Atha kho so upāsako āyasmatā upanandena

sakyaputtena nippīḷiyamāno āyasmato upanandassa sakyaputtassa cīvaraṃ cetāpetvā

pacchā agamāsi. Manussā taṃ upāsakaṃ etadavocuṃ" "kissa tvaṃ ayyo pacchā āgatosi,

paññāsaṃ jitosī"ti.

4. Atha kho so upāsako tesaṃ manussānaṃ etamatthaṃ ārocesi. Manussā ujjhāyanti khiyanti

vipācenti: "mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā, [PTS Page 221] [\q 221/]

nayimesaṃ sukaraṃ veyyāvaccampi kātuṃ. Kathaṃ hi nāma āyasmā upanando upāsakena

"ajjunho bhante āgamehī"ti vuccamāno nāgamessatī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto upāsakena "ajjunho

bhante āgamehī"ti vuccamāno nāgamessatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. -Pe- "saccaṃ kira tvaṃ upananda upāsakena ajjunho bhante āgamehī"ti vuccamāno

nāgamesī"ti? "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā. -Pe"kathaṃ hi nāma tvaṃ

moghapurisa upāsakena 'ajjunho bhante āgamehī'ti vuccamāno nāgamessasi. Netaṃ

moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ

uddiseyyātha: "

"Bhikkhuṃ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena

cīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya: 'iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ

bhikkhuṃ cīvarena acchādehī"ti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya:

'idaṃ kho bhante āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpantaṃ ābhataṃ. Patigaṇhātu āyasmā

cīvaracetāpantanti". Tena bhikkhūnā so dūto evamassa vacanīyo: 'na kho mayaṃ āvuso

cīvaracetāpantaṃ patigaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ patigaṇhāma kālena kappiya'nti. So

ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya: "atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro'ti

cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā,

'eso kho āvuso bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro"ti. So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā

taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: 'yaṃ kho bhante āyasmā veyyāvaccakaraṃ

niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatu āyasmā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī'ti.

Cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ

codetabbo sāretabbo: 'attho me āvuso cīvarenāti;

[BJT Page 550] [\x 550/]

Dvattikkhattuṃ codayamāno sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No

ce abhinipphādeyya, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuṃ paramaṃ tuṇhībhutena

uddissa ṭhātabbaṃ. Catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuṃ paramaṃ tuṇhībhuto uddissa

[PTS Page 222] [\q 222/] tiṭṭhamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ.

Tato ce uttariṃ vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. No ce

abhinipphādeyya yatassa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ dūto vā

pāhetabbo: 'yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na

taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti. Yuñjantāyasmanto sakaṃ mā vo sakaṃ vinassā'ti.

Ayaṃ tatthi sāmicī"ti.

5. Bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya bhikkhuṃ ārammaṇaṃ karitvā bhikkhuṃ

acchādetukāmo.

Rājā nāma: yo koci rajjaṃ kāreti.

Rājabhoggo nāma: yo koci rañño bhattavetanāhāro.

Brāhmaṇo nāma: jātiyā brāhmaṇo.

Gahapatiko nāma: ṭhapetvā rājānaṃ rājabhoggaṃ brāhmaṇaṃ avaseso gahapatiko nāma.

Cīvaracetāpannaṃ nāma: hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā muttā vā maṇi vā.

Iminā cīvaracetāpannenāti paccupaṭṭhitena.

Cetāpetvāti parivattetvā.

Acchādehīti dajjehi.

So ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: "idaṃ kho bhante āyasmantaṃ

uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ. Patigaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna"nti. Tena

bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo: "na kho mayaṃ āvuso cīvaracetāpannaṃ

patigaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ patigaṇhāma kālena kappiya"nti. So ce dūto taṃ

bhikkhuṃ evaṃ vadeyya: "atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro"ti. Cīvaratthikena

bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo, ārāmiko vā upāsako vā: "eso kho āvuso

bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro"ti. Na vattabbo: "tassa dehī"ti vā so vā nikkhipissati, so vā

parivattessati, so vā cetāpessatī"ti.

So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya:

"yaṃ kho bhante āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatu āyasmā

kālena, cīvarena taṃ acchādessatī"ti. Cīvaratthikena bhikkhave bhikkhunā veyyāvaccakaro

upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo: "attho me āvuso cīvarenā"ti. Na

vattabbo: "dehi me cīvaraṃ, āhara me cīvaraṃ, parivattehi me cīvaraṃ, cetāpehi me

cīvara"nti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace abhinipphādeti iccetaṃ kusalaṃ.

[BJT Page 552] [\x 552/]

No ce abhinipphādeti, tattha gantvā tuṇhībhutena uddissa ṭhātabbaṃ. Na āsane

nisīditabbaṃ, na āmisaṃ paṭiggahetabbaṃ na dhammo bhāsitabbo. "Kiṃ kāraṇā āgatosī"ti

pucchiyamāno-1 jānāhi-2 āvusoti vattabbo: sace āsane vā [PTS Page 223] [\q 223/]

nisīdati, āmisaṃ vā patigaṇhāti, dhammaṃ vā bhāsati, ṭhānaṃ bhañjati. Dutiyampi

ṭhātabbaṃ. Tatiyampi ṭhātabbaṃ. Catukkhattuṃ codetvā catukakhattuṃ ṭhātabbaṃ.

Pañcakkhattuṃ codetvā dvikkhattuṃ ṭhātabbaṃ. Chakkhattuṃ codetvā na ṭhātabbaṃ. Tato ce

uttariṃ vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeti, payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena

nissaggiyaṃ hoti, nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana

bhikkhave nissajitabbaṃ: -pe- "idaṃ me bhante cīvaraṃ atirekatikkhattuṃ codanāya

atirekachakkhattuṃ ṭhānena abhinipphāditaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti

-pedadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti.

No ce abhinipphādeyya, yatassa civaracetāpannaṃ ābhataṃ tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto

vā pāhetabbo. "Yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha,

na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti. Yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ

vinassā"ti.

Ayaṃ tattha sāmīcīti. Ayaṃ tattha anudhammatā.

6. Atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena, atirekasaññī abhinipphādeti,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena vematiko

abhīnipphādeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ

ṭhānena ūnakasaññī abhinipphādeti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ūnakatikkhattuṃ codanāya

ūnakachakkhattuṃ ṭhānena atirekasaññī āpatti dukkaṭassa. Ūnakatikkhattuṃ codanāya

ūnakachakkhattuṃ ṭhānena vematiko āpatti dukkaṭassa. Ūnakatikkhattuṃ codanāya

ūnakachakkhattuṃ ṭhānena ūnakasaññī, anāpatti.

7. Anāpatti tikkhattuṃ codanāya chakkhattuṃ ṭhānena, ūnakachakkhattuṃ codanāya

ūnakachakkhattuṃ ṭhānena. Acodiyamāno deti, sāmikā codetvā denti, ummattakassa,

ādikammikassāti.

Rājasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Cīvaravaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ: -

Ubbhataṃ kaṭhinaṃ tīṇi dhovanañca paṭiggaho,

Aññātakāni tīṇeva ubhinnaṃ dūtakena ca.

1. Pucchamāno - syā. 2. Na jānāsi - sīmu.

[BJT Page 554] [\x 554/]

Kosiyavaggo

5. 2. 1.

[PTS Page 224] [\q 224/] kosiyasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana

samayena jabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ vadenti: "bahu āvuso

kosakārake pacatha amhākampi dassatha. Mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ

kātu"nti. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā amhe

upasaṅkamitvā evaṃ cakkhanti, bahū āvuso kosakārake pacatha, amhākampi dassatha,

mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātunti. Amhākampi alābhā amhākampi

dulladdhaṃ, ye mayaṃ ājīvassa hetu puttadārassa kāraṇā bahū buddake pāṇake-1 saṅghātaṃ

āpādemā"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ

vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma

chabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti: - bahū āvuso kosakārake

pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātunti. " Atha

kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tumhe bhikkhave kosiyakārake

upasaṅkamitvā evaṃ vadetha: bahū āvuso kosakārake pacatha, amhākampi dassatha,

mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātu"nti. "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho

bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ

vakkhatha, bahū āvuso kosakārake pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma

kosiyamissakaṃ santhataṃ kātu"nti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe-

evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṃ satthataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

2. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Santhataṃ nāma: santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

Kārāpeyyāti ekenapi kosiyaṃsunā missetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṃ:

paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca

pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpitaṃ

nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmīti, dadeyyāti. Dadyeyunti, āyasmato dammī'ti.

1. Pāṇe machasaṃ.

[BJT Page 556] [\x 556/]

3. [PTS Page 225] [\q 225/] attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ

attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena

kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

4. Anāpatti vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā

karoti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Kosiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 2

Suddhakāḷakasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho

pana samayena jabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpenti.

Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma

samaṇā sakyaputtiyā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessanti, seyyathāpi

gihī kāmabhogino, ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ

vipācentānaṃ ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanati khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma

chabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessantī"ti? Atha kho

te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "saccaṃ kira tumhe bhikkhave suddhakāḷakānaṃ

eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpethā"ti?. "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā.

"Kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ

kārāpessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave

imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ

pācittiya"nti.

2. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Kāḷakaṃ nāma: dve kāḷakāni jātiyā kāḷakaṃ vā rañjanakāḷakaṃ vā

Santhataṃ nāma: santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

[BJT Page 558] [\x 558/]

[PTS Page 226] [\q 226/] kārāpeyyāti karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṃ

paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca

pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idamme bhante suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ

kārāpitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe-

āyasmato dammī"ti.

3. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi

pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassatthāya

karoti vā kārāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti

dukkaṭassa.

4. Anāpatti vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā

karoti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Suddhakāḷakasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 3.

Dvebhāgasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū bhagavatā paṭikkhittaṃ suddhakāḷakānaṃ

eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpetunti te thokaṃ yeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva

suddhakāḷakānaṃ santhataṃ kārāpenti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū thokaṃyeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva

suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessanti"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ "saccaṃ kira tumhe bhikkhave thokaṃyeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva

suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpethā"ti. "Saccaṃ bhagavā, vigarahi buddho

bhagavā, "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā thokaṃyeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva

suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ

vā pasādāya -pe-" evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: -

[BJT Page 560] [\x 560/]

"Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ

eḷakalomānaṃ ādātabbā, tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ, anādā ce bhikkhu dve

bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ, navaṃ

santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

2. Navaṃ nāma: karaṇaṃ upādāya vuccati.

Santhataṃ nāma: santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

Kārayamānenāti karotā vā kārāpetā vā.

Dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ. Ādātabbāti dhārayitvā dve tulā ādātabbā.

Tatiyaṃ odātānanti tulaṃ odātānaṃ.

Catutthaṃ gocariyānanti tulaṃ gocariyānaṃ.

[PTS Page 227] [\q 227/] anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ

tatiyaṃ odātānaṃ catutthaṃ gocariyānanti anādiyitvā dve tulā suddhakāḷakānaṃ

eḷakalomānaṃ, tulaṃ odātānaṃ, tulaṃ gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ karoti vā kārāpeti vā,

payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā

puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idamme bhante navaṃ santhataṃ

anādiyitvā (dve tulā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ, ) tulaṃ odātānaṃ, tulaṃ gocariyānaṃ

kārāpitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmīti -pedadeyyāti -pe- dadeyyunti

-peāyasmato dammī"ti.

3. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi

pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassatthāya

karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa.

4. Anāpatti tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karoti, bahutaraṃ odātānaṃ bahutaraṃ

gocariyānaṃ ādiyitvā karoti, suddhaṃ odātānaṃ suddhaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karoti,

vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti.

Ummattakassa, ādikammikassāti.

Dvebhāgasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Sī. Mu. Natthi.

[BJT Page 562] [\x 562/]

5. 2. 4.

Chabbassasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena bhikkhū anuvassaṃ santhataṃ kārāpenti, te yācanabahulā

viññattibahulā viharanti: "eḷakalomāni detha eḷakalomehi attho"ti. Manussā ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā anuvassaṃ santhataṃ kārāpessanti,

yācanabahulā viññattibahulā viharissanti: eḷakalomāni detha eḷakalomehi attho"ti. Amhākaṃ

pana sakiṃ katāni santhatāni pañcapi chapi vassāni honti, yesaṃ no dārakā ūhadantipi

ummihantipi undurehipi khajjanti. Ime pana samaṇā sakyaputtiyā anuvassaṃ santhataṃ

kārāpenti. Yācanabahulā viññattibahulā viharanti: "eḷakalomāni detha eḷakalomehi attho"ti.

2. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te

bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū anuvassaṃ

santhataṃ kārāpessanti. Yācanabahulā viññattibahulā viharissanti: "eḷakalomāni detha

eḷakalomehi attho"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. [PTS Page 228]

[\q 228/] "saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū anuvassaṃ santhataṃ kārāpenti. Yācanabahulā

viññattibahulā viharanti: "eḷakalomāni detha eḷakalomehi attho"ti. "Saccaṃ bhagavā"

vigarahi buddho bhagavā. "Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā anuvassaṃ santhataṃ

kārāpessanti. Yācanabahulā viññattibahulā viharissanti: "eḷakalomāni detha eḷakalomehi

attho"ti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ

sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā jabbassāni dhāretabbaṃ. Orena ce channaṃ

vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya,

nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti. )

3. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosambiyaṃ gilāno hoti. Ñātakā tassa

bhikkhuno santike dūtaṃ pāhesuṃ: "āgacchatu bhadanto, mayaṃ upaṭṭhahissāmā"ti.

Bhikkhūpi evamāhaṃsu: "gacchāvuso, ñātakā taṃ upaṭṭhahissantī"ti. So evamāha:

"bhagavatā āvuso sikkhāpadaṃ paññattaṃ: "navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā

chabbassāni dhāretabba"nti. "Ahañcamhi gilāno na sakkomi santhataṃ ādāya pakkamituṃ,

mayhañca vinā santhatā na phāsu hoti, nāhaṃ gamissāmī"ti. Bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ.

[BJT Page 564] [\x 564/]

4. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammaṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno santhatasammutiṃ dātuṃ. Evañca

pana bhikkhave dātabbā: tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ

uttarāsaṅghaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ

paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante gilāno na sakkomi santhataṃ ādāya

pakkamituṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ santhatasammutiṃ yācāmī"ti. Dutiyampi yācitabbo,

tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti santhataṃ ādāya

pakkamituṃ, so saṅghaṃ santhatasammutiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho

itthannāmassa bhikkhuno santhatasammutiṃ dadeyya. Esā ñatti. "

"Suṇātu me bhante [PTS Page 229] [\q 229/] saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno

na sakkoti santhataṃ ādāya pakkamituṃ, so saṅghaṃ santhatasammutiṃ yācati. Saṅgho

itthannāmassa bhikkhuno santhatasammutiṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa

bhikkhuno santhatasammutiyā dānaṃ, so tuṇhassa, yassanakkhamati, so bhāseyya.

Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno santhatasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā

tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

5. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ, orena ce channaṃ

vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya,

aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

(Dutiyapaññatti. )

6. Navaṃ nāma: karaṇaṃ upādāya vuccati.

Santhataṃ nāma: santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

Kārāpetvāti karitvā vā kārāpetvā vā.

Chabbassāni dhāretabbanti chabbassaparamatā dhāretabbaṃ.

Orena ce chantaṃ vassānanti ūnakachabbassāni.

Taṃ satthataṃ vissajjetvāti aññesaṃ datvā.

Avissajjetvāti na kassaci datvā.

Aññatra bhikkhusammutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.

[BJT Page 566] [\x 566/]

7. Aññaṃ navaṃ santhataṃ karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ

hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave

nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante santhataṃ ūnakachabbassāni kārāpitaṃ aññatra

bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmiti. -1. -Pe- dadeyyunti -pe-

āyasmato dammī"ti.

8. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi

pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

9. Anāpatti chabbassāni karoti, atireka chabbassāni karoti, aññassatthāya karoti vā kārāpeti

vā, aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ

vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chabbassasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 5.

[PTS Page 230] [\q 230/] nisīdanasanthata sikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: "icchāmahaṃ bhikkhave temāsaṃ paṭisallīyituṃ, namhi

kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā"ti. Evaṃ bhanteti kho te

bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena

piṇḍapātanīhārakena. Tena kho pana samayena sāvatthiyā saṅghena katikā katā hoti.

"Icchatāvuso bhagavā temāsaṃ paṭisallīyituṃ, na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo aññatra

ekena piṇḍapātanīhārakena. Yo bhagavantaṃ upasaṅkamati, so pācittiyaṃ desāpetabbo"ti.

2. Atha kho āyasmā upaseno vaṅgantaputto sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ bhagavā etadavoca: "kacci vo upasena khamanīyaṃ,

kacci yāpanīyaṃ, kaccittha appakilamathena addhānaṃ āgatā"ti. "Khamanīyaṃ bhagavā,

yāpanīyaṃ bhagavā, appakilamathena ca mayaṃ bhante addhānaṃ āgatā"ti.

1. Nissajjāmi machasaṃ.

[BJT Page 568] [\x 568/]

3. Tena kho pana samayena āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa saddhivihāriko bhikkhū

bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "manāpāni te

bhikkhu paṃsukūlānī"ti. "Na kho me bhante manāpāni paṃsukūlānī"ti. "Kissa pana tvaṃ

bhikkhu paṃsukuliko"ti. "Upajjhāyo me bhante paṃsukūliko, evaṃ ahampi paṃsukūliko"ti.

Atha fakhā bhagavā āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavoca: "pāsādikā kho tyāyaṃ

upasena parisā, "kathaṃ tvaṃ upasena parisaṃ vinesī"ti. Yo maṃ bhante upasampadaṃ

yācati, tāhaṃ-1 evaṃ vadāmi: "ahaṃ kho āvuso āraññiko piṇḍapātiko paṃsukūliko, sace

tvampi āraññiko bhavissasi piṇḍapātiko paṃsukūliko, evāhantaṃ upasampādessāmi"ti. Sace

me paṭisuṇāti, upasampādemi. No ce me paṭisuṇāti, na upasampādemi. [PTS Page 231] [\q

231/] yo maṃ nissayaṃ yācati, tāhaṃ evaṃ vadāmi: "ahaṃ kho āvuso āraññiko

piṇḍapātiko paṃsukūliko, sace tvampi āraññiko bhavissasi piṇḍapātiko paṃsukūliko,

evāhante nissayaṃ dassāmīti. Sace me paṭisuṇāti, nissayaṃ demi. No ce me paṭisuṇāti, na

nissayaṃ demi. Evaṃ kho ahaṃ bhante parisaṃ vinemī"ti. "Sādhu sādhu upasena, sādhu kho

tvaṃ upasena parisaṃ vinesi. Jānāsi pana tvaṃ upasena sāvatthiyā saṅghassa katika"nti. "Na

kho ahaṃ bhante jānāmi sāvatthiyā saṅghassa katika"nti. Sāvatthiyā kho upasena saṅghena

katikā katā: "icchatāvuso bhagavā temāsaṃ paṭīsallīyituṃ, na bhagavā kenaci

upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. Yo bhagavantaṃ upasaṅkamati, so

pācittiyaṃ desāpetabbo"ti. "Paññāyissati bhante sāvatthiyā saṅgho sakāya katikāya "na mayaṃ

appaññattaṃ paññāpessāma, paññattaṃ vā na samucchīndissāma, yathā paññattesu

sikkhāpadesu samādāya vattissāmā"ti. "Sādhū sādhū upasena, appaññattaṃ na

paññāpetabbaṃ, paññattaṃ vā na samūcchinditabbaṃ, yathāpaññattesu sikkhāpadesu

samādāya vattitabbaṃ". "Anujānāmi upasena ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā

paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantu"ti.

4. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bahidvārakoṭṭhake ṭhitā honti: "mayaṃ

āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ pācittiyaṃ desāpessāmā"ti. Atha kho āyasmā upaseno

vaṅgantaputto sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavocuṃ "jānāsi pana tvaṃ

āvuso upasena sāvatthiyā saṅghassa katika"nti. Bhagavāpi maṃ āvuso evamāha: "jānāsi

pana-2. Tvaṃ upasena sāvatthiyā saṅghassa katika"nti.,,Na kho ahaṃ bhante jānāmi

sāvatthiyā saṅghassa katika,nti. Sāvatthiyā kho upasena saṅghena katikā katā: "icchatāvuso

bhagavā temāsaṃ paṭisallīyituṃ na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena

piṇḍapātanīhārakena. Yo bhagavantaṃ upasaṅkamati, so pācittiyaṃ desāpetabbo"ti.

"Paññāyissati bhante sāvatthiyā saṅgho sakāya katikāya. "Na mayaṃ appaññattaṃ

paññāpessāma, paññattaṃ vā na samucchindissāma, yathāpaññattesu sikkhāpadesū

samādāya vattissāmā"ti. Anuññātāvuso bhagavatā ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā

paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dasasanāya upasaṅkamantu"ti.

1. Tamahaṃ machasaṃ. 2. Machasaṃ. Natthī.

[BJT Page 570] [\x 570/]

5. Atha kho te bhikkhū "saccaṃ kho āyasmā upaseno āha. Na appaññattaṃ paññāpetabbaṃ,

paññattaṃ vā na samucchinditabbaṃ, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya

vattitabba"nti. Assosuṃ kho bhikkhū anuññātā kira bhagavatā ye te bhikkhū āraññikā

piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantu"ti. Te bhagavantaṃ

dassanaṃ pihentā-1 santhatāni ujjhitvā āraññikaṅgaṃ [PTS Page 232] [\q 232/]

piṇḍapātikaṅgaṃ paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyiṃsu. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi

saddhiṃ senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto addasa santhatāni tahiṃ tahiṃ ujjhitāni, passitvā

bhikkhū āmantesi. "Kassimāni bhikkhave santhatāni tahiṃ tahiṃ ujjhitānī"ti. Atha kho te

bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ

pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, "tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ

sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya -pe-

"evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Nisīdanasanthataṃ na bhikkhūnā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthī

ādātadabbā dubbaṇṇakaraṇāya. Anādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa sāmantā

sugatavidatthiṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti".

6. Nisīdanaṃ nāma: sadasaṃ vuccati.

Santhataṃ nāma: santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā.

Purāṇasanthataṃ nāma: sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampi.

Sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāyāti-2 vaṭṭaṃ vā caturassaṃ-3 vā jinditvā

ekadese vā santharitabbaṃ, vijaṭetvā vā santharitabbaṃ.

Anādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthinti anādiyitvā

purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ karoti vā kārāpeti vā,

payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā

puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idamme bhante nisīdanasanthataṃ

anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ

saṅghassa nissajāmī"ti. -Pe- dadeyyāti -pe- dadeyyuntī, āyasmato dammī"ti.

7. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi

pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassatthāya

karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa.

1. Dassanāya pihayamānā, syā. 2. Thirabhāvāya, machasaṃ. 3. Caturassaraṃ. Katthaci.

[BJT Page 572] [\x 572/]

8. Anāpatti purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ ādiyitvā [PTS Page 233] [\q 233/]

karoti. Alabhanto thokataraṃ ādiyitvā karoti, alabhanto anādiyitvā karoti, aññena kataṃ

paṭilabhitvā paribhuñjati, vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā

bimbohanaṃ vā karoti. Ummattakassa, ādikammikassāti.

Nisīdanasanthatasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 6.

Eḷakaloma sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapadesu sāvatthiṃ

gacchantassa antarā magge eḷakalomāni uppajjiṃsu. Atha kho so bhikkhu tāni eḷakalomāni

uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṃ bandhitvā agamāsi. Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā uppaṇḍesuṃ:

"kittakena te bhante kītāni, kittako udayo bhavissatī"ti so bhikkhu tehi manussehi

uppaṇḍiyamāno maṅku ahosi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṃ gantvā tāni eḷakalomāni

ṭhitakova āsumhi. Bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ: "kissa pana tvaṃ āvuso imāni

eḷakalomāni ṭhitakova āsumbhasī"ti. "Tathā hi panāhaṃ āvuso imesaṃ eḷakalomānaṃ

kāraṇā manussehi uppaṇḍito"ti. "Kīva dūrato pana tvaṃ āvuso imāni eḷakalomāni āharī"ti.

"Atirekatiyojanaṃ āvuso"ti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ

hi nāma bhikkhu atirekatiyojanaṃ eḷakalomāni āharissati"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu atirekatiyojanaṃ eḷakalomāni āharī"ti?

"Saccaṃ bhagavā. " Higarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa

atirekatiyojana eḷakalomāni āharissasi, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe-

evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ,

ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni. Paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā

haritabbāni-1. Asante hārake. Tato ce uttariṃ hareyya asantepi hārake nissaggiyaṃ

pācittiyanti. "

2. [PTS Page 234] [\q 234/] bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassāti pathaṃ

gacchantassa.

1. Hāretabbāni. Mu.

[BJT Page 574] [\x 574/]

Eḷakalomāni uppajjeyyunti uppajjeyyuṃ saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā

paṃsukūlaṃ vā attano vā dhanena.

Ākaṅkhamānenāti icchamānena

Paṭiggahetabbāni, paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā haritabbānīti, tiyojanaparamatā

sahatthā haritabbāni.

Asante hāraketi nāñño koci hārako hoti itthi vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā.

Tato ce uttariṃ hareyya asantepi hāraketi paṭhamaṃ pādaṃ tiyojanaṃ atikkāmeti, āpatti

dukkaṭassa. Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ-1. Anto tiyojane ṭhito bahi

tiyojanaṃ pāteti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassa yāne vā bhaṇḍe vā ajānantassa

pakkhipitvā tiyojanaṃ atikkāmeti, nissaggiyāni honti. Nissajitabbāni saṅghassa vā gaṇassa vā

puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbāni: "imāni me bhante eḷakalomāni

tiyojanaṃ atikkāmitāni nissaggiyāni, imānāhaṃ saṅghassa nissajāmi"ti -pe- dadeyyāti -pe-

dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti. -Pe-

3. Atirekatiyojane atirekasaññī -2 atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekatiyojane

vematiko -2 atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekatiyojane ūnakasaññī-2. Atikkāmeti,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ūnakatiyojane atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatiyojane

vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatiyojane ūnakasaññī, anāpatti.

4. Anāpatti tiyojanaṃ harati, ūnakatiyojanaṃ harati, tiyojanaṃ haratipi paccāharatipi,

tiyojanaṃ vāsādhippāyo gantvā tato paraṃ harati, acchinnaṃ paṭilabhitvā harati, nissaṭṭhaṃ

paṭilabhitvā harati, aññaṃ harāpeti, kaṭabhaṇḍaṃ harati, ummattakassa, ādikammikassāti.

Eḷakalomasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

1. Nissaggiyāni honti syā. 2. Tiyojanaṃ atikkāmeti, syā.

[BJT Page 576] [\x 576/]

5. 2. 7.

Eḷakalomadhovāpana sikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena

kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi eḷakalomāni [PTS Page 235] [\q

235/] dhovāpentipi rajāpentipi vijaṭāpentipi. Bhikkhuniyo eḷakalomāni dhovantiyo

rajantiyo vijaṭentiyo riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ. Atha

kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho mahāpajāpatiṃ gotamiṃ bhagavā

etadavoca: "kacci gotami bhikkhuniyo appamattā ātāpiniyo pahitattā viharantī"ti. "Kuto

bhante bhikkhunīnaṃ appamādo, ayyā chabbaggiyā bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpentipi

rajāpentipi vijaṭāpentipi, bhikkhunīyo eḷakalomāni dhovantiyo rajantiyo vijaṭentiyo riñcanti

uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññanti. "

2. Atha kho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi

samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho mahāpajāpati gotamī bhagavatā dhammiyā kathāya

sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ

katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ

sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi: "sacchaṃ kira tumhe bhikkhave

bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpethapi rajāpethapi vijaṭāpethapi"ti? "Saccaṃ bhagavā".

"Ñātikāyo tumhākaṃ bhikkhave aññātikāyo"ti. "Aññātikāyo bhagavā"ti. "Aññātikā

moghapurisā aññātikānaṃ na jānanti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā pāsādikaṃ vā apāsādikaṃ

vā. Tattha nāma tumhe moghapurisā aññātikāhi bhikkhūnīhi eḷakalomāni dhovāpessathapi

rajāpessathapi vijaṭāpessathapi. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca

pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

"Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā oḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā

vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

3. Yo panāti yo yādiso -pe- bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Aññātikā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā.

Bhikkhunī nāma: ubhato saṅghe upasampannā.

[BJT Page 578] [\x 578/]

4. "Dhovā"ti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Dhotāni nissaggiyāni honti. Rajāti āṇāpeti, āpatti

dukkaṭassa. Rattāni nissaggiyāni honti. "Vijaṭehī"ti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Vijaṭitāni

[PTS Page 236] [\q 236/] nissaggiyāni honti. Nissajitabbāni saṅghassa vā gaṇassa vā

puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajatabbāni: "imāni me bhante eḷakalomāni

aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitāni nissaggiyāni, imānāhaṃ saṅghassa nissajāmīti -pe-

dadeyyāti -pe- dadeyyunti, -peāyasmato dammiti. "

5. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya

aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya

aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti vijaṭāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa.

Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti rajāpeti vijaṭāpeti, nissaggiyena āpatti

dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

6. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya

aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti vijaṭāpeti -pe- rajāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti

dukkaṭassa. -Pe- rajāpeti vijaṭāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

7. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya

aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti dhovāpeti -pe- vijaṭāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti

dukkaṭassa. -Pe- vijaṭāpeti dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

8. Aññātikāya vematiko -pe- aññātikāya ñātikasaññī -peaññassa eḷakalomāni dhovāpeti,

āpatti dukkaṭassa. Ekato upasampannāya dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya

aññātikasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ñātikāya

ñātikasaññī, anāpatti.

9. Anāpatti ñātikāya dhovantiyā aññātikā dutiyā hoti, avuttā dhovati, aparibhuttaṃ

kaṭabhaṇḍaṃ dhovāpeti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti.

Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 580] [\x 580/]

5. 2. 8.

Rūpiyasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho

pana samayena [PTS Page 237] [\q 237/] āyasmā upanando sakyaputto rājagahe

aññatarassa kulassa kulupago hoti niccabhattiko. Yaṃ tasmiṃ kule uppajjati khādanīyaṃ vā

bhojanīyaṃ vā tato āyasmato upanandassa sakyaputtassa paṭiviṃso-1 ṭhapīyati. Tena kho

pana samayena sāyaṃ tasmiṃ kule maṃsaṃ uppannaṃ hoti. Tato āyasmato upanandassa

sakyaputtassa paṭiviṃso ṭhapito hoti. Tassa kulassa dārako rattiyā paccūsasamayaṃ

paccuṭṭhāya rodati: "maṃsaṃ me dethā"ti. Atha kho so puriso pajāpatiṃ etadavoca: "ayyassa

paṭiviṃsaṃ dārakassa dehi, aññaṃ cetāpetvā ayyassa dassāmā"ti. Tassa-2 taṃ adāsi.

2. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya

yena taṃ kulaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so puriso

yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ

sakyaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ

upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "hiyyo kho bhante sāyaṃ maṃsaṃ uppannaṃ ahosi, tato

ayyassa paṭiviṃso ṭhapito. Ayaṃ bhante dārako rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya rodati:

"maṃsaṃ me dethā"ti. Ayyassa paṭiviṃso dārakassa dinno. Kahāpaṇena bhante kiṃ

āhariyyatu"ti. "Pariccatto me āvuso kahāpaṇoti?" "Āma bhante pariccattoti. " "Taññeva me

āvuso kahāpaṇaṃ dehī"ti.

3. Atha kho so puriso āyasmato upanandassa sakyaputtassa kahāpaṇaṃ datvā ujjhāyati

khīyati vipāceti: "yatheva mayaṃ rūpiyaṃ paṭiggaṇhāma, evameva ime samaṇā

sakyaputtiyā rūpiyaṃ paṭiggaṇhantī" ti. Assosuṃ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa

khīyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ

hi nāma āyasmā upanando sakyaputto rūpiyaṃ paṭiggahessatī"ti. Atha kho te bhikkhū

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "saccaṃ kira tvaṃ upananda rūpiyaṃ paṭiggahesī"ti? "Saccaṃ

bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā. "Kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa rūpiyaṃ

paṭiggahessasi, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave

imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu jātarūparajataṃ uggaṇaheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā

sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

4. [PTS Page 238] [\q 238/] yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

1. Paṭiviso. Machasaṃ. 2. Tassa taṃ adāsi. Machasaṃ nadissate.

[BJT Page 582] [\x 582/]

Jātarūpaṃ nāma: satthuvaṇṇo vuccati.

Rajataṃ nāma: kahāpaṇo lohamāsako dārumāsako chatumāsako ye vohāraṃ gacchanti.

Uggaṇheyyāti sayaṃ gaṇhāti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Uggaṇhāpeyyāti aññaṃ gāhāpeti. Nissaggiyaṃ-1 pācittiyaṃ.

Upanikkhittaṃ vā sādiyeyyāti "idaṃ ayyassa hotu'ti upanikkhittaṃ sādiyati, nissaggiyaṃ hoti,

saṅghamajjhe nissajitabbaṃ. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: tena bhikkhunā saṅghaṃ

upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā

ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante rūpiyaṃ

paṭiggahesiṃ. Idaṃ me nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti nissajitvā āpatti

desetabbā. Vyattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Sace tattha āgacchati

ārāmiko vā upāsako vā. So vattabbo: "āvuso imaṃ jānāhī"ti. Sace so bhaṇati "iminā kiṃ

āhariyyatu"ti. Na vattabbo "imaṃ vā imaṃ vā āharā"ti. Kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ: sappi vā

telaṃ vā madhu vā phāṇitaṃ vā. Sace so tena parivattetvā kappiyaṃ āharati,

rūpiyapaṭiggāhakaṃ ṭhapetvā sabbeheva paribhuñjitabbaṃ. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ

kusalaṃ. No ve labhetha, so vattabbo: "āvuso imaṃ chaḍḍehī"ti. Sace so chaḍḍeti, iccetaṃ

kusalaṃ. No ce chaḍḍeti, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu rūpiyachaḍḍako

sammannitabbo: yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ

gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalona

saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya, esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammuti, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

1. Nissaggiyaṃ hoti. Syā.

[BJT Page 584] [\x 584/]

5. Tena sammatena bhikkhunā animittaṃ katvā pātetabbaṃ. Sace nimittaṃ katvā pāteti, āpatti

dukkaṭassa. [PTS Page 239] [\q 239/] rūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ paṭiggaṇhāti,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Rūpiye vematiko rūpiyaṃ paṭiggaṇhāti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Rūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṃ paṭiggaṇhāti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Arūpiye rūpiyasaññī,

āpatti dukkaṭassa. Arūpiye vematiko, āpatti dukkaṭassa. Arūpiye arūpiyasaññī, anāpatti.

6. Anāpatti ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipati, "yassa

bhavissati so bharissatī"ti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Rūpiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 9.

Rūpiyasaṃvohāra sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ

samāpajjantī. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā

nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjissanti, seyayathāpi gihī kāmabhogino"ti.

Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ ye te

bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū

nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjissantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- 'saccaṃ kira tumhe bhikkhave nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ

samāpajjathā'ti. 'Saccaṃ bhagavā'. Vigarahi buddho bhagavā. "Kathaṃ hi nāma tumhe

moghapurisā nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjissatha. Netaṃ moghapurisā

appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti.

"

2. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Nānappakārakaṃ nāma: katampi akatampi katākatampi. Kataṃ nāma: sīsūpagaṃ gīvūpagaṃ

hatthūpagaṃ pādūpagaṃ kaṭūpagaṃ. Akataṃ nāma: ghanakataṃ vuccati. Katākataṃ nāma:

tadubhayaṃ.

[BJT Page 586] [\x 586/]

[PTS Page 240] [\q 240/] rūpiyaṃ nāma: satthuvaṇṇo kahāpaṇo lohamāsako

dārumāsako chatumāsako ye vohāraṃ gacchanti.

Samāpajjeyyāti katena kataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ-1 katena akataṃ cetāpeti,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Katena katākataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Akatena kataṃ

cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Akatena akataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Akatena

katākataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Katākatena kataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Katākatena akataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Katākatena katākataṃ cetāpeti,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Saṅghamajjhe nissajitabba. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: tena

bhikkhūnā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ

pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

"Ahaṃ bhante nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjiṃ, idaṃ me nissaggiyaṃ, imāhaṃ

saṅghassa nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti

paṭiggahetabbā. Sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā, so vattabbo: "āvuso imaṃ

jānāhī"ti. Sace so bhaṇati: "iminā kiṃ āhariyyatu"ti. Na vattabbo "imaṃ vā imaṃ vā āharā"ti.

Kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ: sappi vā telaṃ vā madhu vā phāṇitaṃ vā. Sace so tena parivattetvā

kappiyaṃ āharati. Rūpiyacetāpakaṃ ṭhapetvā sabbeheva paribhuñjitabbaṃ. Evañcetaṃ

labhetha iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, so vattabbo: "āvuso imaṃ chaḍḍeti. Sace so

chaḍḍeti. Iccetaṃ kusalaṃ. No ce chaḍḍeti, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu

rūpiyachaḍḍako sammannitabbo: yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya na

mohāgatiṃ gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya. Evañca pana

bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo yācitvā byattena bhikkhunā

paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammuti, so tuṇhassa.

Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī.

Evametaṃ dhārayāmī"ti.

3. Tena sammatena bhikkhunā animittaṃ katvā pātetabbaṃ. Sace nimittaṃ katvā pāteti, āpatti

dukkaṭassa.

1. Nissaggiyaṃ. Hoti. Syā.

[BJT Page 588] [\x 588/]

4. Rūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Rūpiye vematiko rūpiyaṃ

cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Rūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Arūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Arūpiye vematiko

rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Arūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Arūpiye rūpiyasaññī, āpatti dukkaṭassa. Arūpiye vematiko, āpatti dukkaṭassa.

Arūpiye arūpiyasaññī, anāpatti.

5. Anāpatti ummattakassa, ādikammikassāti.

Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 10

Kayavikkayasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto paṭṭo hoti cīvarakammaṃ kātuṃ. So

paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ karitvā surattaṃ suparikammakataṃ katvā pārupi. Atha kho

aññataro paribbājako mahagghaṃ paṭaṃ pārupitvā yenāyasmā upanando sakyaputto

tenupasakkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: [PTS Page

241] [\q 241/] "sundarā kho tyāyaṃ āvuso saṅghāṭi, dehi me paṭenā"ti. "Jānāhi āvuso"ti?

"Āmāvuso jānāmī"ti. "Handāvuso"ti adāsi. Atha kho so paribbājako taṃ saṅghāṭiṃ pārupitvā

paribbājakārāmaṃ agamāsi. Paribbājakā taṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ: "sundarā kho tyāyaṃ

āvuso saṅghāṭi, kuto tayā laddhā"ti? "Tena me āvuso paṭena parivattitā"ti. "Katīhipi tyāyaṃ

āvuso saṅghāṭi bhavissati, so yeva te paṭo varo"ti.

2. Atha kho so paribbājako "saccaṃ kho paribbājakā āhaṃsu. Katīhipi myāyaṃ saṅghāṭi

bhavissati, so yeva me paṭo varo"ti yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "handa te āvuso saṅghāṭi,

dehi me paṭa"nti. "Nanu tvaṃ āvuso mayā vutto jānāhi āvusoti, nāhaṃ dassāmī";

[BJT Page 590] [\x 590/]

3. Atha kho so paribbājako ujjhāyati khīyati vipāceti: gihīpi naṃ gihissa vippaṭisārissa

deti-1, kiṃ pana pabbajito pabbajitassa na dassatī"ti. Assosuṃ kho bhikkhu tassa

paribbājakassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto paribbājakena saddhiṃ

kayavikkayaṃ samāpajjissatī"ti. "Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

"Saccaṃ kira tvaṃ upananda paribbājakena saddhiṃ kayavikkayaṃ samāpajjī"ti?-2. "Saccaṃ

bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa paribbājakena

saddhiṃ kayavikkayaṃ samāpajjissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe-

evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti"

4. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Nānappakārakaṃ nāma: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārā,

antamaso cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampi.

Kayavikkayaṃ samāpajjeyyāti 'iminā imaṃ dehi, iminā imaṃ āhara, iminā imaṃ parivattehi,

iminā imaṃ cetāpehī'ti ajjhācarati, āpatti dukkaṭassa. Yato kayitañca hoti vikkayitañca,

attano bhaṇḍaṃ parahatthagataṃ parabhaṇḍaṃ, attano hatthagataṃ, nissaggiyaṃ hoti.

Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā [PTS Page 242] [\q 242/] puggalassa vā. Evañca

pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "ahaṃ bhante nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjiṃ. Idaṃ

me nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. -Pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe-

āyasmato dammīti"

5. Kayavikkaye kayavikkayasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Kayavikkaye vematiko,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Kayavikkaye na kayavikkayasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Na

kayavikkaye kayavikkayasaññī, āpatti dukkaṭassa. Na kayavikkaye vematiko, āpatti

dukkaṭassa. Na kayavikkaye na kayavikkayasaññī, anāpatti.

6. Anāpatti agghaṃ pucchati, kappīyakārakassa ācikkhati, idaṃ amhākaṃ atthi amhākañca

iminā ca iminā ca atthoti bhaṇati. Ummattakassa, ādikammikassāti.

Kayavikkayasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Kosiyavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ: -

Kosiyā suddhadvebhāgā chabbassāni nisīdanaṃ,

Dve ca lomāni uggaṇhe, ubho nānappakārakāti.

1. Denti machasaṃ. 2. Samāpajjasī. Machasaṃ.

[BJT Page 592] [\x 592/]

Pattavaggo.

5. 3. 1

Pattasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bahū patte sannicayaṃ karonti. Manussā

vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā

sakyaputtiyā bahū patte sannicayaṃ karissanti, pattavāṇijjaṃ vā samaṇā sakyaputtiyā

karissanti, āmattikāpaṇaṃ vā pasāressanti"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ

ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti

vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekapattaṃ dhāressantī"ti. Atha kho te

bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave atirekapattaṃ

dhārethā"ti? "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe

moghapurisā atirekapattaṃ dhāressatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe-

[PTS Page 243] [\q 243/] evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu atirekapattaṃ dhāreyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti. )

2. Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekapatto uppanno hoti, āyasmā ca

ānando taṃ pattaṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmo hoti. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati.

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ: "na atirekapatto

dhāretabbo"ti. Ayañca me atirekapatto uppanno, ahañcimaṃ pattaṃ āyasmato sāriputtassa

dātukāmo. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Kathannu kho mayā paṭipajjitabbanti. " Atha

kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

[BJT Page 594] [\x 594/]

3. "Kīva ciraṃ panānanda sāriputto āgacchissatī"ti. "Navamaṃ vā bhagavā divasaṃ dasamaṃ

vā"ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū

āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave dasāhaparamaṃ atirekapattaṃ dhāretuṃ". Evañca pana

bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo, taṃ atikkāmayato, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

(Dutiyapaññati. )

4. Dasāhaparamanti dasāhaparamatā dhāretabbo.

Atirekapatto nāma: anadhiṭṭhito avikappito.

Patto nāma: dve pattā: ayopatto mattikāpatto. Tayo pattassa vaṇṇā: ukkaṭṭho patto

majjhimo patto omako patto. Ukkaṭṭho nāma patto aḍḍhāḷhakodanaṃ gaṇhāti catubhāgaṃ

khādanaṃ tadupiyaṃ ca vyañjanaṃ. Majjhimo nāma patto nāḷikodanaṃ gaṇhāti catubhāgaṃ

khādanaṃ tadupiyaṃ ca vyañjanaṃ. Omako nāma patto patthodanaṃ gaṇhāti catubhāgaṃ

khādanaṃ tadupiyaṃ ca vyañjanaṃ. Tato ukkaṭṭho apatto. Omako apatto.

Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ hotiti (ekādase puggalassa vā. Nissaggiyo hoti. )

Nissajitabbo saṅghassa vā gaṇassa vā aruṇugga. Maeveñca pana bhikkhave nissajitabbo:

tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ

bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

"ayaṃ me bhante patto [PTS Page 244] [\q 244/] dasāhātikkanto nissaggiyo. Imāhaṃ

saṅghassa nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti

paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhapatto dātabbo.

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ patto itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyo saṅghassa

nissaṭṭho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ pattaṃ itthannāmassa bhikkhuno

dadeyyā"ti.

Tena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā

buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassu

vacanīyā: "ayaṃ me bhante patto dasāhātikkanto nissaggiyo. Imāhaṃ āyasmantānaṃ

nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti

paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhapatto dātabbo.

"Suṇantu me āyasmantā. Ayaṃ patto itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyo āyasmantānaṃ

nissaṭṭho yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ pattaṃ itthannāmassa bhikkhuno

dadeyyu"nti.

( - ) Sīmu natthi.

[BJT Page 596] [\x 596/]

5. Tena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ

nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ayaṃ me āvuso patto dasāhātikkanto

nissaggiyo. Imāhaṃ āyasmato nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Tena bhikkhunā

āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhapatto dātabbo: imaṃ pattaṃ āyasmato dammī"ti.

6. Dasāhātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Dasāhātikkante vematiko,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Dasāhātikkante anatikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avikappite vikappitasaññī,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avissajjite vissajjitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Anaṭṭhe

naṭṭhasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Abhinne bhinnasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Nissaggiyaṃ pattaṃ anissajitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante

atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante vematiko āpatti dukkaṭassa.

Dasāhānatikkante anatikkantasaññī anāpatti.

7. Anāpatti antodasāhaṃ adhiṭṭhāti, -1 vikappeti, vissajjeti, nassati, vinassati, bhijjati,

acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti.

8. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nissaṭṭhapattaṃ na denti. Bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ: "na bhikkhave nissaṭṭhapatto na dātabbo. Yo na dadeyya, āpatti

dukkaṭassā"ti.

Pattasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 2.

Ūnapañcabandhana sikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena

kho pana samayena aññatarena kumbhakārena bhikkhū pavāritā honti: "yesaṃ ayyānaṃ

pattena attho ahaṃ pattenā" ti. Tena kho pana samayena bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahū

patte viññāpenti. Yesaṃ buddakā pattā te mahante patte viññāpenti. Yesaṃ mahantā pattā te

buddake patte viññāpenti. Atha kho so kumbhakāro bhikkhūnaṃ bahū patte karonto na

sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ. Attanāpi na yāpeti. Puttadārāpissa kilamanti.

Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ

jānitvā bahū patte viññāpessanti:

1. Adhiṭṭheti. Machasaṃ.

[BJT Page 598] [\x 598/]

Ayaṃ imesaṃ bahū patte karonto [PTS Page 245] [\q 245/] na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ

bhaṇḍaṃ kātuṃ. Attanāpi na yāpeti. Puttadārāpissa kilamantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ

manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessantī"ti.

2. "Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū na

mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpentīti?" "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā:

"kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessanti.

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā

bhikkhū āmantesi: "na bhikkhave patto viññāpetabbo, yo viññāpeyya, āpatti dukkaṭassāti. "

3. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno patto bhinno hoti. Atha kho so bhikkhu

"bhagavatā paṭikkhittaṃ pattaṃ viññāpetunti" kukkuccāyanto na viññāpeti. Hatthesu

piṇḍāya carati. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā

sakyaputtiyā hatthesu piṇḍāya carissanti, seyyathāpi añña-1 titthiyā"ti. Assosuṃ kho

bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe

dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave naṭṭhapattassa vā

bhinnapattassa vā pattaṃ viññāpetunti".

4. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū "bhagavatā anuññātaṃ naṭṭhapattassa vā

bhinnapattassa vā pattaṃ viññāpetunti, " te-2 appamattakenapi bhinnena appamattakenapi

khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpenti. Atha kho so kumbhakāro bhikkhūnaṃ

tatheva bahū patte karonto na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ. Attanāpi na

yāpeti. Puttadārāpissa kilamanti. Manussā tatheva ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi

nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessanti. Ayaṃ imesaṃ bahū

patte karonto na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ. Attanāpi na yāpeti.

Puttadārāpissa kilamantī"ti.

5. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te

bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū

appamattakenapi [PTS Page 246] [\q 246/] bhinnena appamattakenapi khaṇḍena

vilikhitamattenapi bahū patte viññāpessantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ

ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tumhe bhikkhave appamattakenapi bhinnena appamattakenapi

khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpethā"ti? "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho

bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā appamattakenapi bhinnena appamattakenapi

khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ

vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

1. 'Añña' iti ca 2. 'Te' iti ca machasaṃ nadissate.

[BJT Page 600] [\x 600/]

"Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajitabbo. Yo ca tassā

bhikkhuparisāya pattapariyanto so tassa bhikkhuno padātabbo 'ayaṃ te bhikkhu patto yāva

bhedanāya dhāretabbo'ti. Ayaṃ tattha sāmīcī"ti.

6. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Ūnapañcabandhano nāma patto: abandhano vā ekabandhano vā dvibandhano vā tibandhano

vā catubandhaṇo vā. Abandhanokāso nāma patto: yassa dvaṅgulā rāji na hoti.

Bandhanokāso nāma patto: yassa dvaṅgulā rāji hoti. Navo nāma patto: viññattiṃ upādāya

vuccati.

Cetāpeyyāti viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyo hoti. Saṅghamajjhe

nissajitabbo. Sabbeheva adhiṭṭhitapattaṃ gahetvā sannipatitabbaṃ. Na lāmako patto

adhiṭṭhātabbo "mahagghaṃ pattaṃ gahessāmī"ti. Sace lāmakaṃ pattaṃ adhiṭṭhāti

"mahagghaṃ pattaṃ gahessāmī"ti, āpatti dukkaṭassa.

Evañca pana bhikkhave nissajitabbo: tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ

uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ

paggahetvā evamassa vacanīyo: 'ayaṃ me bhante patto ūnapañcabandhanena pattena

cetāpito nissaggiyo. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena

bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā.

Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu pattagāhāpako sammannitabbo. Yo na chandāgatiṃ

gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya,

gahitāgahitañca [PTS Page 247] [\q 247/] jāneyya. Evañca pana bhikkhave

sammannitabbo: "paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena

saṅgho ñāpetabbo. "

"Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ

pattagāhāpakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ pattagāhāpakaṃ sammannati.

Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pattagāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa,

yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu pattagāhāpako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī

evametaṃ dhārayāmī"ti.

[BJT Page 602] [\x 602/]

Tena sammatena bhikkhunā patto gāhetabbo. Thero vattabbo: "gaṇhātu bhante thero

patta"nti. Sace thero pattaṃ-1 gaṇhāti, therassa patto dutiyassa gāhetabbo. Na ca tassa

anuddayatāya na gahetabbo. Yo na gaṇheyya, āpatti dukkaṭassa. Apattakassa na gāhetabbo

eteneva upāyena yāva saṅghanavakā gāhāpetabbo. Yo ca tassā bhikkhuparisāya

pattapariyanto so tassa bhikkhuno padātabbo: "ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya

dhāretabbo"ti. Tena bhikkhunā so patto na adese nikkhipitabbo, na abhogena bhuñjitabbo,

na vissajjetabbo, 'kathāyaṃ patto nasseyya vā vinasseyya vā bhijjeyya vā'ti. Sace adese vā

nikkhipati abhogena vā bhuñjati vissajjeti vā, āpatti dukkaṭassa.

Ayaṃ tattha sāmicīti ayaṃ tattha anudhammatā.

7. Abandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Abandhanena

pattena ekabandhanaṃ pattaṃ -pedvibandhanaṃ pattaṃ -pe- tibandhanaṃ pattaṃ -pe-

catubandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

8. Ekabandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ-pe-ekabandhanaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanaṃ

pattaṃ -pe-tibandhanaṃ pattaṃ-pe-catubandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

9. Dvibandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ-pe-ekabandhanaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanaṃ

pattaṃ -pe-tibandhanaṃ pattaṃ-pe-catubandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

10. Tibandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ-pe-ekabandhanaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanaṃ

pattaṃ -pe-tibandhanaṃ pattaṃ-pe-catubandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

11. Catubandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ-pe-ekabandhanaṃ pattaṃ -pe-

dvibandhanaṃ pattaṃ -pe-tibandhanaṃ pattaṃ-pe-catubandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ.

12. Abandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, pācittiyaṃ. Abandhanena pattena

ekabandhanokāsaṃ pattaṃ nissaggiyaṃ. -Pe- dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ

pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

13. Ekabandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe-

dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ

cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ,

1. Pattaṃ machasaṃ nadissate.

[BJT Page 604] [\x 604/]

14. Dvibandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe-

dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ

cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ,

15. Tibandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe-

dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ

cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ,

16. Catubandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe-

dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ

cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ,

17. [PTS Page 248] [\q 248/] abandhanokāsena pattena abandhanaṃ pattaṃ -pe-

ekabandhanaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanaṃ pattaṃ -petibandhanaṃ pattaṃ -pe- catubandhanaṃ

pattaṃ -peekabandhanokāsena pattena -pe- dvibandhanokāsena pattena -pe-

tibandhanokāsena pattena -pecatubandhanokāsena pattena abandhanaṃ pattaṃ -pe-

ekabandhanaṃ pattaṃ -pecatubandhanaṃ pattaṃ -pe- abandhanokāsena pattena

abandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- ekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pedvibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe-

tibandhanokāsaṃ pattaṃ -pecatubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

18. Ekabandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe-

dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ

cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

19. Dvibandhanokāsena pattena -pe- tibandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -pe-

ekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- tibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe-

catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

20. Catubandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe-

dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ

cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

21. Anāpatti naṭṭhapattassa, bhinnapattassa, ñātakānaṃ, pavāritānaṃ. Aññassatthāya, attano

dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti.

Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 606] [\x 606/]

5. 3. 3.

Bhesajjasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā pilindivaccho rājagahe pabbhāraṃ sodhāpeti leṇaṃ

kattukāmo. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindivaccho

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindivacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi,

ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ pilindivacchaṃ

etadavoca: "kiṃ bhante thero kārāpetī"ti. Pabbhāraṃ mahārāja, sodhāpemi leṇaṃ

kattukāmo"ti. "Attho bhante ayyassa ārāmikenā"ti. Na kho mahārāja bhagavatā ārāmiko

anuññāto"ti. "Tena hi bhante bhagavantaṃ paṭipucchitvā mama āroceyyāthā"ti. "Evaṃ

mahārājā"ti kho āyasmā pilindivaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosi.

Atha kho āyasmā pilindivaccho rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ dhammiyā kathāya

sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro

āyasmatā pilindivacchena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito

sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ pilindivacchaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

pakkāmi.

2. Atha kho āyasmā pilindivaccho bhagavato santiko dūtaṃ pāhesi: "rājā bhante māgadho

seniyo bimbisāro ārāmikaṃ dātukāmo. Kathaṃ nu kho bhante mayā paṭipajjitabba"nti. Atha

kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"anujānāmi bhikkhave ārāmika"nti. Dutiyampi kho rājā māgadho [PTS Page 249] [\q 249/]

seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindivaccho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

pilindivacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo

bimibisāro āyasmantaṃ pilindivacchaṃ etadavoca: "anuññāto bhante bhagavatā ārāmiko"ti.

"Evaṃ mahārājā"ti. "Tena hi bhante ayyassa ārāmikaṃ dammī"ti. Atha kho rājā māgadho

seniyo bimbisāro āyasmato pilindivacchassa ārāmikaṃ paṭissuṇitvā vissaritvā cirena satiṃ

paṭilabhitvā aññataraṃ sabbatthakaṃ mahāmattaṃ āmantesi: "yo mayā bhaṇe, ayyassa

ārāmiko paṭissuto, dinno so ārāmiko"ti. "Na kho dve ayyassa ārāmiko dinno"ti. "Kīva ciraṃ

nu kho bhaṇe ito hi taṃ hotī"ti. Atha kho so mahāmatto rattiyo vigaṇetvā-1 rājānaṃ

māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca: "pañca deva rattisatānī"ti. "Tena hi bhaṇe,

ayyassa pañca arāmikasatāni dehī"ti. "Evaṃ devā"ti kho so mahāmatto rañño māgadhassa

seniyassa bimbisārassa paṭissuṇitvā āyasmato pilindivacchassa pañca ārāmikasatāni pādāsi.

-2 Pāṭiyekko gāmo nivisi. "Ārāmikagāmako"tipi naṃ āhaṃsu "pilindigāmako"tipi naṃ āhaṃsu.

1. Gaṇetvā. Machasaṃ. 2. Adāsī. Syā.

[BJT Page 608] [\x 608/]

3. Tena kho pana samayena āyasmā pilindivaccho tasmiṃ gāmake kulūpago hoti. Atha kho

āyasmā pilindivaccho pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindigāmaṃ

piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena tasmiṃ gāmake ussavo hoti. Dārakā-1 alaṅkatā

mālākitā kīḷanti.

4. Atha kho āyasmā pilindivaccho pilindigāmake sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena

aññatarassa ārāmikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Tena kho pana samayena tassā ārāmikiniyā dhītā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā

rodati: "mālā me detha, alaṅkāraṃ me dethā"ti. Atha kho āyasmā pilindivaccho taṃ

ārāmikīniṃ etadavoca: "kissāyaṃ dārikā rodatī"ti. "Kissāyaṃ dārikā rodatī"ti. "Ayaṃ bhante

dārikā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati: "mālaṃ me detha alaṅkāraṃ me

dethā"ti. "Kuto amhākaṃ duggatānaṃ mālā, kuto alaṅkārā"ti. -2 Atha kho āyasmā

pilindivaccho aññataraṃ tiṇaṇḍupakaṃ gahetvā taṃ ārāmikiniṃ etadavoca: "handimaṃ

tiṇaṇḍupakaṃ tassā dārikāya sīse paṭimuñcā"ti. Atha kho sā ārāmikinī taṃ tiṇaṇḍupakaṃ

gahetvā tassā dārikāya sīse paṭimuñci, sā ahosi suvaṇṇamālā abhirūpā [PTS Page 250] [\q

250/] dassanīyā pāsādikā, natthi tādisā raññepi antepure suvaṇṇamālā. Manussā rañño

māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārocesuṃ: "amukassa deva ārāmikassa ghare

suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā, natthi tādisā devassāpi antepure suvaṇṇamālā.

Kuto tassa duggatassa, nissaṃsayaṃ corikāya ābhatā"ti. Atha kho rājā māgadho seniyo

bimbisāro taṃ ārāmikakulaṃ bandhāpesi.

5. Dutiyampi kho āyasmā pilindivaccho pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya

pilindigāmakaṃ piṇḍāya pāvisi. Pilindigāmike sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena tassa

ārāmikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paṭivissake pucchi: "kahaṃ idaṃ

ārāmikakulaṃ gata"nti. "Etissā bhante suvaṇṇamālāya kāraṇā raññā bandhāpita"nti.

6. Atha kho āyasmā pilindivaccho yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa

nivesanaṃ, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā māgadho

seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindivaccho tonupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

pilindivacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rajānaṃ māgadhaṃ

seniyaṃ bimbisāraṃ āyasmā pilindivaccho etadavoca: "kissa mahārāja ārāmikakulaṃ

bandhāpita"nti. Tassa bhante ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā,

natthi tādisā amhākampi antepure suvaṇṇamālā, kuto tassa duggatassa, nissaṃsayaṃ

corikāya ābhatā"ti. Atha kho āyasmā pilindivaccho rañño māgadhassa seniyassa

bimbisārassa pāsādaṃ suvaṇṇanti adhimucci, so ahosi sabbasovaṇṇamayo. "Idaṃ pana te

mahārāja tāvabahuṃ suvaṇṇaṃ kuto"ti. "Aññātaṃ bhante, ayyasseva so iddhānubhāvo"ti taṃ

ārāmikakulaṃ muñcāpesi.

1. Dārikā. Machasaṃ. 2. Alaṅkāroti. Machasaṃ.

[BJT Page 610] [\x 610/]

7. Manussā ayyena kira pilindivacchena sarājikāya parisāya uttarimanussadhammā-1

iddhipāṭihāriyaṃ dassitanti attamanā abhippasannā āyasmato pilindivacchassa

pañcabhesajjāni abhihariṃsu. Seyyathīdaṃ: "sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ"

pakatiyāpi ca āyasmā pilindivaccho lābhī hoti pañcannaṃ bhesajjānaṃ, laddhaṃ laddhaṃ

parisāya vissajjeti. Parisā cassa hoti bāhulikā, laddhaṃ laddhaṃ koḷambepi ghaṭepi puretvā

paṭisāmeti. Parissāvanānipi thavikāyopi pūretvā vātapānesu laggeti. Tāni olīnavilīnāni

tiṭṭhanti. Undurehipi vihārā [PTS Page 251] [\q 251/] okiṇṇavikiṇṇā honti. Manussā

vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "antokoṭṭhāgārikā ime

samaṇā sakyaputtiyā, seyyathāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro"ti. Assosuṃ kho bhikkhū

tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te

ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetessantī"ti.

8. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū

evarūpāya bāhullāya cetentī"ti? "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi

nāma te bhikkhave moghapurisā evarūpāya bāhullāya cetessanti" netaṃ bhikkhave

appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

"Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni seyyathīdaṃ: sappī

navatītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sanatidhikārakaṃ

paribhuñjitabbāni. Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyanti".

9. Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjānīti-

Sappi nāma: gosappi vā ajikāsappi vā mahisasappi vā-2 yesaṃ maṃsaṃ kappati tesaṃ sappi.

Navanītaṃ nāma: tesaṃ yeva navanītaṃ.

Telaṃ nāma: tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍakatelaṃ vasātelaṃ.

Madhu nāma: makkhikā madhu.

Phāṇitaṃ nāma: ucchumbhā nibbattaṃ.

Tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni sattāhaparamatā

paribhuñjitabbāni.

Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ hotīti aṭṭhame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti.

Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ:

"idaṃ me bhante bhesajjaṃ sattāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -

dadeyyanti - dadeyyunti - āyasmato dammī"ti.

1. Dhammaṃ. Machasaṃ. 2. Mahiṃsasappi. Machasaṃ.

[BJT Page 612] [\x 612/]

10. Sattāhātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sattāhātikkante vematiko,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sattāhātikkante anatikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

11. Avissajjite vissajjitasaññī, anaṭṭhe naṭṭhasaññī, -1 avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, [PTS Page

252] [\q 252/] adaḍḍhe daḍḍhasaññī, avilutte viluttasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ:

12. Nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā na kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ. Na ajjhoharitabbaṃ,

padīpe vā kālavaṇṇe vā upanetabbaṃ. Aññena bhikkhunā kāyikena paribhogena

paribhuñjitabbaṃ, na ajjhoharitabbaṃ.

13. Sattāhānatikkante atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Sattāhānatikkante vematiko, āpatti

dukkaṭassa sattāhānatikkante anatikkantasaññī, anāpatti.

14. Anāpatti antosattāhaṃ adhiṭṭhāti, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā

gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, anūpasampannassa vattena, vattena, muttena, anapekkho

datvā paṭilabhitvā paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti.

Bhesajjasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 4.

Vassikasāṭika sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṃ vassikasāṭikā anuññātā hoti. Chabbaggiyā

bhikkhū "bhagavatā vassikasāṭikā anuññātā"ti paṭigacceva-2. Vassikasāṭikacīvaraṃ

pariyesanti, paṭigacceva katvā nivāsenti. Jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpenti.

Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā

bhikkhū paṭigacceva vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesissanti, paṭigacceva katvā nivāsessanti,

jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpessantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ "saccaṃ kira tumhe bhikkhave paṭigacceva vassikasāṭikacīvaraṃ

pariyesatha, paṭigacceva katvā nivāsetha, jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ

ovassāpethā"ti? "Saccaṃ bhagavā. ' Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe

moghapurisā paṭigacceva vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesissatha, paṭigacceva katvā

nivāsessatha, jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpessatha. Netaṃ moghapurisā

appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca na bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha".

1. Anaṭṭhasaññi. Machasaṃ. 2. Paṭikacceva machasaṃ.

[BJT Page 614] [\x 614/]

"Māso seso gimhānanti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbaṃ. Addhamāso seso

gimhānanti katvā [PTS Page 253] [\q 253/] nivāsetabbaṃ. Orena ce māso seso

gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyeseyya, orenaddhamāso seso gimhānanti katvā

nivāseyya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

2. Māso seso gimhānanti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbanti ye manussā

pubbepi vassikasāṭikacīvaraṃ denti. Te upasaṅkamitvā evamassu vacanīyā: "kālo

vassikasāṭikāya, samayo vassikasāṭikāya, "aññepi manussā vassikasāṭikacīvaraṃ dentī"ti.

Na vattabbā: "detha me vassikasāṭikacīvaraṃ, āharatha me vassikasāṭikacīvaraṃ,

parivattetha me vassikasāṭikacīvaraṃ, cetāpetha me vassikasāṭikacīvaranti. "

Addhamāso seso gimhānanti katvā nivāsetabbanti addhamāse sese gimhāne katvā

nivāsetabbaṃ.

Orena ce māso seso gimhānanti atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Orenaddhamāso seso gimhānanti atirekaddhamāse sese gimhāne katvā nivāseti, nissaggiyaṃ

hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave

nissajitabbaṃ: "i daṃ me bhante vassikasāṭikacīvaraṃ atirekamāse sese gimhāne pariyiṭṭhaṃ,

atirekaddhamāse sese gimhāne katvā paridahitaṃ-1 nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa

nissajāmī"ti -dadeyyāti- dadeyyunti - āyasmato dammi"ti.

3. Atirekamāse sese gimhāne atirekasaññī, vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Atirekamāse sese gimhāne vematiko vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Atirekamāse sese gimhāne ūnakasaññī, vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

4. Atirekamāse sese gimhāne atirekasaññī katvā nivāseti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Atirekaddhamāse sese gimhāne vematiko katvā nivāseti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Atirekaddhamāse sese gimhāne ūnakasaññī, katvā nivāseti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

5. Satiyā vassikasāṭikāya naggo kāyaṃ ovassāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ūnakamāse sese

gimhāne atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakamāse sese gimhāne vematiko, āpatti

dukkaṭassa. Ūnakamāse sese gimhāne ūnakasaññī, anāpatti.

6. Ūnakaddhamāse sese gimhāne atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakaddhamāse sese

gimhāne [PTS Page 254] [\q 254/] vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakaddhamāse sese

gimhāne ūnakasaññī. Anāpatti.

1. Nivāsatthaṃ. Katthavi.

[BJT Page 616] [\x 616/]

7. Anāpatti māso seso gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati, addhamāso seso

gimhānanti katvā nivāseti, ūnakamāso seso gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati.

Ūnakaddhamāso seso gimhānanti katvā nivāseti, pariyiṭṭhāya vassikasāṭikāya vassaṃ

ukkaḍḍhīyati, nivatthāya vassikasāṭikāya vassaṃ ukkaḍḍhīyati, dhovitvā nikkhapitabbaṃ.

Samayena nivāsetabbaṃ. Acchinnacīvarassa, naṭṭhacīvarassa, āpadāsu, ummattakassa,

ādikammikassāti.

Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 5.

Cīvaraacchindana sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto bhātuno saddhivihārikaṃ bhikkhuṃ

etadavoca: "ehāvuso janapadacārikaṃ pakkamissāmā"ti. "Nāhaṃ bhante gamissāmi,

dubbalacīvaromhi"ti. "Ehāvuso ahante cīvaraṃ dassāmī"ti tassa cīvaraṃ adāsi. Assosi kho

so bhikkhu: "bhagavā kira janapadacārikaṃ pakkamissatī"ti. Atha kho tassa bhikkhuno

etadahosi: - "nadānāhaṃ-1 āyasmatā upanandena sakyaputtena saddhiṃ janapadacārikaṃ

pakkamissāmi, bhagavatā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmī"ti. Atha kho āyasmā

upanando sakyaputto taṃ bhikkhuṃ etadavoca; "ehidāni āvuso janapadacārikaṃ

pakkamissāmā"ti. "Nāhaṃ bhante tayā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmi, bhagavatā

saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmī"ti. "Yampi tyāhaṃ āvuso cīvaraṃ adāsiṃ mayā

saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissatī"ti kupito anattamano acchindi.

2. Atha kho so bhikkhū bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti

khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṃ

cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindissatī"ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ upananda bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito

anattamano acchindī"ti. "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ

moghapurisa [PTS Page 255] [\q 255/] bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito

anattamano acchindissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana

bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

1. Nāhaṃ, katthami.

[BJT Page 618] [\x 618/]

"Yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindeyya vā

acchindāpeyya vā nissaggiyaṃ pācittiyanti".

3. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa.

Sāmanti sayaṃ datvā

Cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagapacchīmaṃ.

Kupito anattamanoti anabhiraddho āhatacitto khilajāto.

Acchindeyyāti sayaṃ acchindati, nissaggiyaṃ-1 pācittiyaṃ.

Acchindāpeyyāti aññaṃ āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Sakiṃ āṇatto bahukampi acchindati,

nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana

bhikkhave nissajitabbaṃ. "Idaṃ me bhante cīvaraṃ bhikkhussa sāmaṃ datvā acchinnaṃ

nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti - dadeyyāti - dadeyyunti - āyasmato dammī"ti.

4. Upasampanne upasampannasaññī cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā

acchindāpeti vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Upasampanne vematiko -pe- upasampanne

anupasampannasaññī cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

5. Aññaṃ parikkhāraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā, āpatti

dukkaṭassa. Anupasampannassa cīvaraṃ vā aññaṃ vā parikkhāraṃ datvā kupito anattamano

acchindati vā acchindāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī,

āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannasaññī,

āpatti dukkaṭassa.

6. Anāpatti so vā deti, tassa vā vissasanto gaṇhāti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Cīvaraacchindana sikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

1. Nissaggiyaṃ hoti, syā.

[BJT Page 620] [\x 620/]

5. 3. 6.

[PTS Page 256] [\q 256/] suttaviññattisikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho

pana samayena chabbaggiyā bhikkhū cīvarakārasamaye bahuṃ suttaṃ viññāpesuṃ. Katepi

cīvare bahusuttaṃ avasiṭṭhaṃ hoti. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "handa

maṃ āvuso aññampi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpemā"tī. Atha kho

chabbaggiyā bhikkhū aññampi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpesuṃ. Vītepi

cīvare bahusuttaṃ-1 avasiṭṭhaṃ hoti. Dutiyampi kho chabbaggiyā bhikkhū aññampi suttaṃ

viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpesuṃ. Vītepi cīvare bahusuttaṃ avasiṭṭhaṃ hoti.

Tatiyampi kho chabbaggiyā bhikkhū aññampi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ

vāyāpesuṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā

sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpessantī"ti.

2. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te

bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: - "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū

sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpessantī"ti. Atha kho te bhikkhū

bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā

tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpethāti "saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: 'kathaṃ hi

nāma tumhe moghapurisā sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpessatha.

Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ

sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, nissaggiyaṃ

pācittiyanti".

3. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Sāmanti sayaṃ viññāpetvā.

Suttaṃ nāma: cha suttāni: khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅgaṃ.

Tantavāyehīti pesakārehi vāyāpeti, payoge payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.

Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. [PTS Page 257] [\q 257/] evañca

pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante cīvaraṃ sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā

nattavāyehi vāyāpitaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. - Dadeyyāti - dadeyyunti

- āyasmato dammī"ti.

1. Bahuṃsuttaṃ ma. Cha. Sa.

[BJT Page 622] [\x 622/]

4. Vāyāpite vāyāpitasaññi, nisassaggiyaṃ pācittiyaṃ. Vāyāpite vematiko, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Vāyāpite avāyāpitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

5. Avāyāpite vāyāpitasaññi, āpatti dukkaṭassa. Avāyāpite vematiko, āpatti dukkaṭassa.

Avāyāpite avāyāpitasaññi, anāpatti.

6. Anāpatti cīvaraṃ sibbetuṃ, āyoge, kāyabandhane, aṃsavaṭṭake, -1. Pattatthavikāya,

parissāvane, ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa,

ādikammikassāti.

Suttaviññattisikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 7.

Mahāpesakārasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena aññataro puriso pavāsaṃ gacchanto pajāpatiṃ etadavoca: "suttaṃ

dhārayitvā amukassa tantavāyassa dehi. Cīvaraṃ vāyāpetvā nikkhipa. Āgato ayaṃ

upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. Assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tassa

purisassa imaṃ vācaṃ bhāsamānassa. Atha kho so bhikkhū yenāyasmā upanando sakyaputto

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā, āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca:

"mahāpuññosi tvaṃ āvuso upananda, amukasmiṃ okāse aññataro puriso pavāsaṃ gacchanto

pajāpatiṃ etadavoca: "suttaṃ dhārayitvā amukassa tantavāyassa dehi. Cīvaraṃ vāyāpetvā

nikkhipa. Āgato ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. "Atthāvuso maṃ so

upaṭṭhāko"ti. Sopi kho tantavāyo āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhāko hoti.

2. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena so tantavāyo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā

tantavāyaṃ etadavoca: "idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karohi,

vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karohī"ti.

"Ete kho me bhante suttaṃ dhārayitvā adaṃsu iminā suttena cīvaraṃ vināhīti. Na bhante

sakkā āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā kātuṃ, [PTS Page 258] [\q 258/] sakkā ca kho

bhante suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca kātunti. " "Iṅgha tvaṃ āvuso

āyatañca karohi vitthatañca appitañca, na te-2 suttena paṭibaddhaṃ bhavissatī"ti.

1. Aṃsabaddhake. Machasaṃ. 2. Na tena suttena. Ma. Cha. Saṃ.

[BJT Page 624] [\x 624/]

3. Atha kho so tantavāyo yathābhūtaṃ suttaṃ tante upanetvā yena sā itthī tenupasaṅkami,

upasaṅkamitavā taṃ itthiṃ etadavoca: "suttena ayye attho"ti. "Nanu tvaṃ ayyo mayā vutto:

iminā suttena cīvaraṃ vināhī"ti. "Saccāhaṃ ayye tayā vutto: iminā suttena cīvaraṃ vināhī"ti,

apica maṃ ayyo upanando evamāha: "iṅgha tvaṃ āvuso āyatañca karohi vitthatañca

appitañca, na te suttena paṭibaddhaṃ bhavissatīti. " Atha kho sā itthi yattakaṃ yeva suttaṃ

paṭhamaṃ adāsi, tattakaṃ pacchā adāsi.

4. Assosi kho āyasmā upanando sakyaputto: "so kira puriso pavāsato āgatoti. " Atha kho

āyasmā upanando sakyaputto yena tassa purisassa nivesanaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so puriso yenāyasmā upanando sakyaputto

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso pajāpatiṃ etadavoca: "taṃ vāyāpitaṃ-1. Cīcaranti?"

"Āmayya vāyāpitaṃ taṃ cīcaranti". "Āhara ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. Atha

kho sā itthī taṃ cīvaraṃ nīharitvā sāmikassa datvā etamatthaṃ ārocesi. Atha kho so puriso

āyasmato upanandassa sakyaputtassa cīvaraṃ datvā ujjhāyati khīyati vipāceti: "mahicchā

ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā, nayime sukarā cīvarena acchādetuṃ. Kathaṃ hi nāma

ayyo upanando mayā pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ

āpajjissatī"ti.

5. Assosuṃ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa ye te

bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando

sakyaputto pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ

āpajjissatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ

upananda pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ

āpajji"ti? "Saccaṃ bhagavā. " "Ñātako te upananda aññātako"ti? "Aññātako bhagavā"ti.

"Aññātako moghapurisa aññātakassa na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā

asantaṃ vā. Tattha nāma tvaṃ moghapurisa pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa

[PTS Page 259] [\q 259/] tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikippaṃ āpajjissasi. Netaṃ

moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ

uddiseyyātha:

"Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṃ

vāyāpeyya, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ

āpajjeyya: 'idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha citthatañca

appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karotha, appevanāma

mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā'ti, evañca so bhikkhu vatvā

kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

1. Cītaṃ. Katthaci.

[BJT Page 626] [\x 626/]

6. Bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya bhikkhuṃ ārammaṇaṃ karitvā bhikkhuṃ

acchādetukāmo.

Aññātako nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho.

Gahapati nāma: yo koci agāraṃ ajjhāvasati.

Gahapatānī nāma: yā kāci agāraṃ ajjhāvasati.

Tattavāyehīti pesakārehi.

Cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagapacchimaṃ.

Vāyāpeyyāti vināpeti.

Tatra ce so bhikkhūti yaṃ bhikkhuṃ uddissa cīvaraṃ viyyati so bhikkhu.

Pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti. "Kīdisena te bhante cīvarena attho, kīdisaṃ te

cīvaraṃ vāyāpemī"ti.

Tantavāye upasaṅkamitvāti gharaṃ gantvā yattha katthaci upasaṅkamitvā

Cīvare vikappaṃ āpajjeyyāti "idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati. Āyatañca

karotha, vitthatañca appitañca sucītañca suppavāyitañca suvilekhitañca sucitacchitañca

karotha. "

Appevanāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmāti evañca so bhikkhu

vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampīti. Piṇḍapāto nāma: yāgupi

bhattampi khādanīyampi [PTS Page 260] [\q 260/] cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi

dasikasuttampi antamaso dhammampi bhaṇati.

7. Tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā karoti, payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena

nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana

bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakassa

gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ

saṅghassa nissajāmī"ti. -Pedadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammi"ti.

[BJT Page 628] [\x 628/]

8. Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare

vikappaṃ āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake vematiko -pe- aññātake ñātakasaññī

pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati,

nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

9. Ñātake aññātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ñātake vematiko āpatti dukkaṭassa. Ñātake

ñātakasaññi, anāpatti.

10. Anāpatti ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena mahagghaṃ

vāyāpetukāmassa appagghaṃ vāyāpeti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Mahāpesakārasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 8.

Accekacīvarasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena aññataro mahāmatto pavāsaṃ gacchanto bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ

pāhesi: "āgacchantu bhadantā, vassāvāsikaṃ dassāmī"ti. Bhikkhū vassaṃ vutthānaṃ

bhagavatā vassāvāsikaṃ anuññāta"nti kukkuccāyantā nāgamaṃsu. Atha kho so mahāmatto

ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaṃ hi nāma bhadantā mayā dūte pahite nāgacchissanti" "ahaṃ

hi senāya gacchāmi, dujjānaṃ jīvitaṃ, dujjānaṃ maraṇa"nti. Assosuṃ kho bhikkhū tassa

mahāmattassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Atha kho te bhikkhū bhagavato

etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ

katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave accekacīvaraṃ paṭiggahetvā nikkhipitu"nti.

2. Tena kho pana samayena bhikkhū "bhagavato anuññātaṃ accekacīvaraṃ paṭiggahetvā

nikkhipitunti. " [PTS Page 261] [\q 261/] accekacīvarāni paṭiggahetvā

cīvarakālasamayaṃ atikkāmenti. Tāni cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhanti.

Addasā-1 kho āyasmā ānando senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto tāni cīvarāni cīvaravaṃse

bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhante, disvā bhikkhū etadavoca: "kassimāni āvuso cīvarāni

cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhantī"ti? "Amhākaṃ āvuso accekacīvarānī'ti. "Kīva

ciraṃ panāvuso imāni cīvarāni nikkhittānī"ti. Atha kho te bhikkhū āyasmato ānandassa

yathānikkhittaṃ ārocesuṃ. Āyasmā ānando ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaṃ hi nāma

bhikkhū accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmessantī"ti. Atha kho

āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

1. Addasa. Machasaṃ

[BJT Page 630] [\x 630/]

3. Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ

atikkāmentī"ti. ? "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma te

bhikkhave moghapurisā accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmessanti".

Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ

uddiseyyātha: "

"Dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇamaṃ bhikkhuno paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya,

accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṃ

nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttariṃ nikkhipeyya. Nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

4. Dasāhānāgatanti dasāhānāgatāya pāvāraṇāya.

Kattikatemāsikapuṇṇamanti pavāraṇā kattikā vuccati.

Accekacīvaraṃ nāma: senāya vā gantukāmo hoti, pavāsaṃ vā gantukāmo hoti, gilāno vā hoti.

Gabbhinī vā hoti, assaddhassa vā saddhā uppannā hoti, appasannassa vā pasādo uppanno

hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya: "āgacchantu bhadantā, vassāvāsikaṃ

dassāmīti" etaṃ accekacīvaraṃ nāma.

Accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṃ

nikkhipitabbanti saññānaṃ katvā nikkhipitabbaṃ, accekacīvaranti.

Cīvarakālasamayo nāma: anatthate kaṭhine vassānassa pacchimo māso, anatthate kaṭhine

pañcamāsā.

[PTS Page 262] [\q 262/] tato ce uttariṃ nikkhipeyyāti anatthate kaṭhine vassānassa

pacchimaṃ divasaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ-1 pācittiyaṃ. Atthate kaṭhine

kaṭhinuddhāradivasaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā

puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitibbaṃ: "idaṃ me bhante accekacīvaraṃ

cīvarakālasamayaṃ atikkāmitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. -Pe- dadeyyāti

-pe- dadeyyunti -peāyasmato dammī"ti.

5. Accekacīvare accekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Accekacīvare vematiko cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Accekacīvare

anaccekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Anadhiṭṭhite

adhiṭṭhitasaññī -pe- avikappite vikappitasaññī, avissajjite vissajjitasaññī, anaṭṭhe

naṭṭhasaññī, avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, adaḍḍhe daḍḍhasaññī, avilutte viluttasaññī,

cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

1. Nissaggiyaṃ hoti. Syā.

[BJT Page 632] [\x 632/]

6. Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anaccekacīvare

accekacīvarasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anaccekacīvare vematiko, āpatti dukkaṭassa.

Anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī, anāpatti.

7. Anāpatti antosamayaṃ-1. Adhiṭṭheti vikappeti vissajjeti nassati vinassati ḍayhati,

acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Accekacīvarasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 9.

Sāsaṅkasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena bhikkhū vutthavassā-2 āraññakesu senāsanesu viharanti.

Kattikacorakā "bhikkhū laddhalābhāti" paripātenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha

kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi:

"anujānāmi bhikkhave āraññakesu senāsanesu viharantena tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ

cīvaraṃ antaraghare nikkhipitu"nti.

2. Tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ āraññakesu senāsanesu

viharantena tiṇṇaṃ cīvarānaṃ [PTS Page 263] [\q 263/] aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare

nikkhipitunti" te tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā

atirekachārattaṃ vippavasanti. Tāni cīvarāni nassantipi ḍayhantipi vinassantipi undūrehipi

khajjanti. Bhikkhū duccolā honti lūkhacīvarā. Bhikkhū evamāhaṃsu: "kissa tumhe āvuso

duccolā lūkhacīvarā"ti. Atha kho te bhikkhū bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Ye te bhikkhū

appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū tiṇṇaṃ cīvarānaṃ

aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasissantī"ti.

3. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū

tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ

vippavasantī"ti? "Saccaṃ bhagavā" vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma te bhikkhave

moghapurisā tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ

vippavasissanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave

imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

1. Antosamaye. Ma. Cha. Sa. 2. Vuṭṭhavassā machasaṃ.

[BJT Page 634] [\x 634/]

"Upavassaṃ kho pana kattikapuṇṇamaṃ yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni

sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto ākaṅkhamāno

tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyya. Siyā ca tassa bhikkhuno

kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya, chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena

cīvarena vippavasitabbaṃ. Tato ce uttariṃ vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā,

nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

4. Upavassaṃ kho panāti vutthavassānaṃ

Kattikapuṇṇamanti kattikacātumāsinī vuccati.

Yāni kho pana tāni araññakāni senāsanānīti āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ

pacchimaṃ.

Sāsaṅkaṃ nāma: ārāme ārāmūpacāre corānaṃ niviṭṭhokāso dissati. Bhuttokāso dissati.

hitokāso dissati. Nisinnokāso dissati. Nipannokāso dissati.

Sappaṭibhayaṃ nāma: ārāme ārāmūpacāre corehi manussā hatā dissanti. Viluttā dissanti.

Ākoṭitā dissanti.

Tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharantoti evarūpesu bhikkhū senāsanesu viharanto.

[PTS Page 264] [\q 264/] ākaṅkhamānoti icchamāno.

Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaranti saṅghāṭiṃ vā uttarāsaṅghaṃ vā antaravāsakaṃ vā.

Antaraghare nikkhīpeyyāti samantā gocaragāme nikkhipeyya

Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāyāti siyā paccayo siyā

karaṇīyaṃ.

Chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbanti chārāttaparamatā

vippavasitabbaṃ.

Aññatra bhikkhusammutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.

Tato ce uttariṃ vippavaseyyāti sattame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ

saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me

bhante cīvaraṃ atirekachārattaṃ vippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggīyaṃ.

Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti - dadeyyāti - dadeyyunti - āyasmato dammī"ti.

[BJT Page 636] [\x 636/]

5. Atirekachāratte atirekasaññī vippavasati aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggīyaṃ

pācittiyaṃ. Atirekachāratte vematiko vippavasati aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Atirekachāratte ūnakasaññī vippavasati aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ

pācittiyaṃ. Apaccuddhaṭe paccuddhaṭasaññi -pe- avissajjite vissajjitasaññi, anaṭṭhe

naṭṭhasaññī, avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññi, adaḍḍhe daḍḍhasaññī, avilutte viluttasaññī

vippavasati aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

6. Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte

atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte

ūnakasaññī, anāpatti.

7. Anāpatti chārattaṃ vippavasati, ūnakachārattaṃ vippavasati, chārattaṃ vippavasitvā puna

gāmasīmaṃ okkamitvā vasitvā pakkamati, antochārattaṃ paccuddharati, vissajjeti nassati

vinassati ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, bhikkhusammutiyā,

ummattakassa, ādikammikassāti.

Sāsaṅkasikkhāpadaṃ [PTS Page 265] [\q 265/] niṭṭhitaṃ.

5. 3. 10.

Pariṇatasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ aññatarassa pūgassa saṅghassa sacīvarabhattaṃ

paṭiyattaṃ hoti: "bhojetvā cīvarena acchādessāmā"ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū yena so

pūgo tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā taṃ pūgaṃ etadavocuṃ: "dethāvuso amhākaṃ imāni

cīvarānī"ti. "Na mayaṃ bhante dassāma amhākaṃ saṅghassa anuvassaṃ sacīvarabhikkhā

paññattā"ti, "bahū āvuso saṅghassa dāyakā, bahū saṅghassa bhaddā-1. Mayaṃ tumhe nissāya

tumhe sampassantā idha viharāma. Tumhe ce amhākaṃ na dassatha atha ko carahi amhākaṃ

dassati? "Dethāvuso amhākaṃ imāni cīvarānī"ti. Atha kho so pūgo chabbaggiyehi bhikkhūhi

nippiḷiyamāno yathāpaṭiyattaṃ cīvaraṃ chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ datvā saṅghaṃ

bhattena parivisi. Ye te bhikkhū jānanti saṅghassa sacīvarabhattaṃ paṭiyattaṃ, na ca jānanti.

Chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ dinnanti, te evamāhaṃsu:

[BJT Page 638] [\x 638/]

2. "Onojethāvuso saṅghassa cīvara"nti. "Natthi bhante yathāpaṭiyattaṃ cīvaraṃ ayyā

chabbaggiyā attano pariṇāmesu"nti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti:

"kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano

pariṇāmessantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tumhe

bhikkhave jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmethā"ti? "Saccaṃ bhagavā"

vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ

pariṇataṃ attano pariṇāmessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe-

evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha. "

"Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṃ

pācittiyanti.

3. Yo panāti yo sādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Jānanti nāma: sāmaṃ vā jānāti aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti.

[PTS Page 266] [\q 266/] saṅghikaṃ nāma: saṅghassa dinnaṃ hoti pariccattaṃ.

Lābho nāma: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, antamaso

vuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampi.

Pariṇataṃ nāma: dassāma karissāmāti vācā bhinnā hoti.

4. Attano pariṇāmeti. Payoge dukkaṭaṃ, parilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ

saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me

bhante jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmitaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ

saṅghassa nissajāmī"ti. -Pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti, -pe- āyasmato dammī"ti.

5. Pariṇate pariṇatasaññī attano pariṇāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Pariṇate vematiko

attano pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Pariṇate apariṇatasaññī attano pariṇāmeti, āpatti

dukkaṭassa. Saṅghassa pariṇataṃ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti, āpatti

dukkaṭassa. Cetiyassa pariṇataṃ aññacetiyassa vā saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā

pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Puggalassa pariṇataṃ aññassa puggalassa vā saṅghassa vā

gaṇassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate pariṇatasaññī, āpatti

dukkaṭassa. Apariṇate vematiko, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate apariṇatasaññi anāpatti.

[BJT Page 640] [\x 640/]

6. Anāpatti kattha demāti pucchiyamāno yattha tumhākaṃ deyyadhammo paribhogaṃ vā

labheyya paṭisaṅkhāraṃ vā labheyya ciraṭṭhitiko vā assa, yattha vā pana tumhākaṃ cittaṃ

pasīdati tattha dethāti bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti.

Pariṇatasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ

Pattavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ:

Dve ca pattāni bhesajjaṃ vassikādānapañcamaṃ,

Sāmaṃ vāyāpanacceko sāsaṅkaṃ saṅghikena cāti.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṃsanissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi:

kaccittha parisuddhā? Dutiyampi pucchāmi: kaccittha parisuddhā? Tatiyampi pucchāmi:

kaccittha parisuddhā? Parisuddhetthāyasmanto tasmā tuṇahī. Evametaṃ dhārayāmīti.

(Atirekekarattañca akālaporāṇadhovanaṃ,

Paṭiggahañca tañceva viññatti ca tatuttari,

Dve appavāritā ceva tikkhattuṃ codanāya cāti.

Missakaṃ suddhakañceva tulañca anuvassakaṃ,

Purāṇasanthatañceva lomānaṃ haraṇena ca,

Dhovanaṃ rupiyañceva dve ca nānappakārakāti.

Atirekañca pattañca ūnena bandhanena ca,

Bhesajjaṃ sāṭakañceva kupitena acchindanaṃ,

Dve tantavāyā ceva accekacīvarena ca,

Chārattaṃ vippavāsena attano pariṇāmanāti. )

Tiṃsakaṃ niṭṭhitaṃ,

Pārājikapāḷi niṭṭhitā.

Imā atirekagāthāyo sīhala potthakesu yeva dissante.


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Parajika. Parajika. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D2F2-9