Samyuttanikaya 2

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Samyuttanikaya 4

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project


[PTS Vol S - 2] [\z S /] [\f II /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol S - 2] [\z S /] [\w II /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
Suttantapiṭake

Saṃyuttanikāyo

Dutiyo bhāgo

Nidānavaggo

1. Abhisamayasaṃyuttaṃ

1. Buddhavaggo


Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-23: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

1. 1. 1.

Paṭiccasamuppādasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā1 etadavoca:

Paṭiccasamuppādaṃ vo bhikkhave, desissāmi. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ manasikarotha.

Bhāsissāmī'ti. 'Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā1 etadavoca:

Katamo ca bhikkhave, paṭiccasamuppādo? Avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā.

Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ.

Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā

upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave paṭiccasamuppādo.

-------------

1. Paccassosumbhagavā - sī 1, 2.

[BJT Page 004] [\x 4/]

Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho. [PTS Page 002] [\q 2/]

saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā

saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho.

Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā

bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

*Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

1. 1. 2,

Vibhaṅgasuttaṃ

2. Sāvatthiyaṃ-1

Paṭiccasamuppādaṃ vo bhikkhave, desissāmi. Vibhajissāmi. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ

manasikarotha. Bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave, paṭiccasamuppādo? Avijjāpaccayā bhikkhave, saṅkhārā.

Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ.

Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā

upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Katamañca bhikkhave, jarāmaraṇaṃ? Yā2 tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā

jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati

jarā.

Katamañca bhikkhave, maraṇaṃ? Yā2 [PTS Page 003] [\q 3/] tesaṃ tesaṃ sattānaṃ

tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccumaraṇaṃ kālakiriyā

khandhānaṃ bhedo kalebarassa3 nikkhepo jīvitindriyassa upacchedo4. Idaṃ vuccati

maraṇaṃ. Iti ayañca jarā idañca maraṇaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave, jarāmaraṇaṃ.

Katamā ca bhikkhave, jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti

okkanti nibbatti abhinibbatti, khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, ayaṃ vuccati

bhikkhave, jāti.

Katamo ca bhikkhave, bhavo? Tayome bhikkhave, bhavā: kāmabhavo, rūpabhavo,

arūpabhavo. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhavo.

--------------

* Katthaci na dissati.

1. Sāvatthiyaṃ viharati. -Syā. 2. Yaṃ-sīmu, sī, 1, 2 3. Kalevarassa - syā, machasaṃ 4.

Jīvitindriyassa upacchedo, ayaṃ pāṭho na dissate. -Sīmu. Machasaṃ. Machasaṃ, sīmu. Na

dissate.

[BJT Page 006] [\x 6/]

Katamañca bhikkhave upādānaṃ? Cattārimāni bhikkhave, upādānāni: kāmūpadānaṃ,

diṭṭhūpādānaṃ, sīlabbatūpādānaṃ, attavādūpādānaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave upādānaṃ.

Katamā ca bhikkhave taṇhā? Chayime bhikkhave, taṇhākāyā: rūpataṇhā saddataṇhā

gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Ayaṃ vuccati bhikkhave taṇhā.

Katamā ca bhikkhave vedanā? Chayime bhikkhave, vedanākāyā: cakkhusamphassajā

vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghāṇasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā,

kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Ayaṃ vuccati bhikkhave vedanā.

Katamo ca bhikkhave phasso? Chayime bhikkhave, phassakāyā: cakkhusamphasso,

sotasamphasso, ghāṇasamphasso jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso. Ayaṃ

vuccati bhikkhave, phasso.

Katamañca bhikkhave saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghāṇāyatanaṃ jivhāyatanaṃ

kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave, saḷāyatanaṃ.

Katamañca bhikkhave nāmarūpaṃ? Vedanā saññā cetanā phasso manasikāro, idaṃ vuccati

nāmaṃ. Cattāro [PTS Page 004] [\q 4/] ca mahābhūtā, catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ

upādāyarūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave,

nāmarūpaṃ.

Katamañca bhikkhave viññāṇaṃ? Chayime bhikkhave, viññāṇakāyā: cakkhuviññāṇaṃ

sotaviññāṇaṃ ghāṇaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ. Idaṃ vuccati

bhikkhave, viññāṇaṃ.

Katame ca bhikkhave saṅkhārā? Tayome bhikkhave, saṅkhārā: kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro

cittasaṅkhāro. Ime vuccanti bhikkhave, saṅkhārā.

Katamā ca bhikkhave avijjā? Yaṃ kho bhikkhave dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye

aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, ayaṃ

vuccati bhikkhave, avijjā.

Iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā

nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā

vedanā vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho.

Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho.

Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā

taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho.

Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

[BJT Page 008] [\x 8/]

1. 1. 3

Paṭipadāsuttaṃ

3. Sāvatthiyaṃ -

Micchāpaṭipadañca vo bhikkhave desissāmi sammāpaṭipadañca. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ

manasikarotha. Bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamā ca bhikkhave, micchāpaṭipadā? Avijjāpaccayā bhikkhave, saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā

viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā

phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ.

Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, micchāpaṭipadā.

[PTS Page 005] [\q 5/] katamā ca bhikkhave, sammāpaṭipadā? Avijjāya tveva

asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññaṇanirodhā

nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, sammāpaṭipadā'ti.

1. 1. 4

Vipassisuttaṃ

4. Sāvatthiyaṃ -

Vipassissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā

anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ''kicchaṃ1 vatāyaṃ loko āpanno jāyati

ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ

nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudassu2 nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati

jarāmaraṇassā''ti.

Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ

hoti? Kimpaccayā jarāmaraṇa''nti? Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, jātipaccayā

jarāmaraṇa''nti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 'kimhi nu kho sati jāti hoti?

Kimpaccayā jātī''ti? Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''bhave kho sati jāti hoti, bhavapaccayā jātī''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati bhavo hoti?

Kimpaccayā bhavo''ti? Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā3 bhavo''ti.

---------------

1. Kicchā - sī. 1, 2. 2. Kudāssu - sīmu, machasaṃ. 3. Upādānapaccayā - sī2

[BJT Page 010] [\x 10/]

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati upādānaṃ hoti?

Kimpaccayā upādāna''nti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho sati upādānaṃ hoti. Taṇhāpaccayā1 upādāna''nti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati taṇhā hoti?

Kimpaccayā taṇhā''ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso [PTS Page 006]

[\q 6/] manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho sati taṇhā hoti.

Vedanāpaccayā2 taṇhā''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati vedanā hoti?

Kimpaccayā vedanā''ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''phasso kho sati vedanā hoti. Phassapaccayā3 vedanā''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati phasso hoti:

kimpaccayā phasso''ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho sati phasso hoti. Saḷāyatanapaccayā4 phasso''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati saḷāyatanaṃ

hoti? Kimpaccayā saḷāyatana''nti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ hoti.

Nāmarūpapaccayā5 saḷāyatana''nti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati nāmarūpaṃ hoti?

Kimpaccayā nāmarūpa''nti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ hoti. Viññāṇapaccayā

nāmarūpa''nti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati viññāṇaṃ hoti?

Kimpaccayā viññāṇa''nti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu6 kho sati viññāṇaṃ hoti. Saṅkhārapaccayā

viññāṇa''nti.

Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi: [PTS Page 007 [\q 7/] '']kimhi

nu kho sati saṅkhārā honti. Kimpaccayā saṅkhārāti? Atha kho bhikkhave, vipassissa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho sati saṅkhārā honti.

Avijjāpaccayā saṅkhārā''ti.

--------------

1. Taṇhāppaccayā, -sī 1, 2. 2. Vedanāppaccayā- sī 1, 2 3. Phassappaccayā -sī 1, 2. 4.

Saḷāyatanappaccayā- sī 1, 2. 5. Nāmarūpappaccayā- sī 1, 2. 6. Saṅkhāre - syā.

[BJT Page 012] [\x 12/]

Iti hidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ''Samudayo samudayo''ti kho bhikkhave,

vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ udapādi.

Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko udapādi.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṃ

na hoti? Kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti.

Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati jāti na hoti?

Kissa nirodhā jātinirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''bhave kho asati jāti

na hoti. Bhavanirodhā jātinirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati bhavo na hoti?

Kissa nirodhā bhavanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''upādāne kho asati

bhavo na hoti. Upādānanirodhā bhavanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati upādānaṃ na

hoti? Kissa nirodhā upādānanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho asati upādānaṃ na hoti.

Taṇhānirodhā upādānanirodho''ti.

[PTS Page 008] [\q 8/] atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi

nu kho asati taṇhā na hoti? Kissa nirodhā taṇhānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho asati

taṇhā na hoti. Vedanānirodhā taṇhānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati vedanā na

hoti? Kissa nirodhā vedanānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''phasse kho asati vedanā na hoti. Phassanirodhā

vedanānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati phasso na hoti?

Kissa nirodhā phassanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho asati

phasso na hoti. Saḷāyatananirodhā phassanirodho''ti.

[BJT Page 014] [\x 14/]

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ na

hoti? Kissa nirodhā saḷāyatananirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṃ na hoti.

Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati nāmarūpaṃ na

hoti? Kissa nirodhā nāmarūpanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho asati nāmarūpaṃ na hoti.

Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na

hoti? Kissa nirodhā viññāṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho asati viññāṇaṃ na hoti.

Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho''ti.

[PTS Page 009] [\q 9/] atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi

nu kho asati saṅkhārā na honti? Kissa nirodhā saṅkhāranirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

vipassissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho asati

saṅkhārā na honti. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho''ti.

Iti hidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā

nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

''Nirodho nirodho''ti kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu

dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko

udapādī'ti.

(Sattannampi buddhānaṃ evaṃ vitthāretabbo. )

1. 1. 5

Sikhīsuttaṃ

5. Sikhissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā

anabhisambuddhassa bodhisattassa eva sato etadahosi: ''kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati

ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ

nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudassu2 nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati

jarāmaraṇassā''ti.

Atha kho bhikkhave sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hoti?

Kimpaccayā jarāmaraṇa''nti? Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, jātipaccayā jarāmaraṇa''nti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: 'kimhi nu kho sati jāti hoti?

Kimpaccayā jātī''ti? Atha kho bhikkhave , sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''bhave kho sati jāti hoti, bhavapaccayā jātī''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati bhavo hoti?

Kimpaccayā bhavo''ti? Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā bhavo''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati upādānaṃ hoti?

Kimpaccayā upādāna''nti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho sati upādānaṃ hoti. Taṇhāpaccayā upādāna''nti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati taṇhā hoti?

Kimpaccayā taṇhā''ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho sati taṇhā hoti. Vedanāpaccayā taṇhā''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati vedanā hoti?

Kimpaccayā vedanā''ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''phasso kho sati vedanā hoti. Phassapaccayā vedanā''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati phasso hoti:

kimpaccayā phasso''ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho sati phasso hoti. Saḷāyatanapaccayā phasso''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati saḷāyatanaṃ hoti?

Kimpaccayā saḷāyatana''nti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ hoti. Nāmarūpapaccayā

saḷāyatana''nti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati nāmarūpaṃ hoti?

Kimpaccayā nāmarūpa''nti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ hoti. Viññāṇapaccayā

nāmarūpa''nti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati viññāṇaṃ hoti?

Kimpaccayā viññāṇa''nti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho sati viññāṇaṃ hoti. Saṅkhārapaccayā viññāṇa''nti.

Atha kho bhikkhave sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati saṅkhārā honti.

Kimpaccayā saṅkhārāti? Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho sati saṅkhārā honti. Avijjāpaccayā saṅkhārā''ti.

Iti hidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ''Samudayo samudayo''ti kho bhikkhave,

sikhissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ udapādi.

Paññā udapādi, vijjā udapādi. Āloko udapādi.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṃ na

hoti? Kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho''ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti. Jāti

nirodhā jarāmaraṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave sikhissa bodhisattassa etadahosi. ''Kimhi nu kho asati jāti na hoti'' kissa

nirodhā jātinirodho''ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''bhave kho asati jāti na hoti. Bhavanirodhā jātinirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati bhavo na hoti?

Kissa nirodhā bhavanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''upādāne kho asati

bhavo na hoti. Upādānanirodhā bhavanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati upādānaṃ na

hoti? Kissa nirodhā upādānanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho asati upādānaṃ na hoti. Taṇhānirodhā

upādānanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati taṇhā na hoti?

Kissa nirodhā taṇhānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho asati

taṇhā na hoti. Vedanānirodhā taṇhānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati vedanā na hoti?

Kissa nirodhā vedanānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''phasse kho asati vedanā na hoti. Phassanirodhā

vedanānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati phasso na hoti?

Kissa nirodhā phassanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Sikhissa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho asati

phasso na hoti. Saḷāyatananirodhā phassanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ na

hoti? Kissa nirodhā saḷāyatananirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṃ na hoti.

Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati nāmarūpaṃ na

hoti? Kissa nirodhā nāmarūpanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho asati nāmarūpaṃ na hoti.

Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na

hoti? Kissa nirodhā viññāṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho asati viññāṇaṃ na hoti.

Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati saṅkhārā na

honti? Kissa nirodhā saṅkhāranirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho asati saṅkhārā na honti.

Avijjānirodhā saṅkhāranirodho''ti.

Iti hidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā

nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

''Nirodho nirodho''ti kho bhikkhave, sikhissa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu

cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko udapādī'ti.

)

1. 1. 6

Vessabhusuttaṃ

6. Vessabhussa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā

anabhisambuddhassa bodhisattassa eva sato etadahosi: ''kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati

ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ

nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudassu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati

jarāmaraṇassā''ti.

Atha kho bhikkhave vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ

hoti? Kimpaccayā jarāmaraṇa''nti? Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, jātipaccayā

jarāmaraṇa''nti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: 'kimhi nu kho sati jāti hoti?

Kimpaccayā jātī''ti? Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''bhave kho sati jāti hoti, bhavapaccayā jātī''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati bhavo hoti?

Kimpaccayā bhavo''ti? Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā bhavo''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati upādānaṃ

hoti? Kimpaccayā upādāna''nti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho sati upādānaṃ hoti. Taṇhāpaccayā

upādāna''nti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati taṇhā hoti?

Kimpaccayā taṇhā''ti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho sati taṇhā hoti. Vedanāpaccayā taṇhā''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati vedanā hoti?

Kimpaccayā vedanā''ti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''phasso kho sati vedanā hoti. Phassapaccayā vedanā''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati phasso hoti:

kimpaccayā phasso''ti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho sati phasso hoti. Saḷāyatanapaccayā phasso''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati saḷāyatanaṃ

hoti? Kimpaccayā saḷāyatana''nti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ hoti.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatana''nti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati nāmarūpaṃ

hoti? Kimpaccayā nāmarūpa''nti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ hoti. Viññāṇapaccayā

nāmarūpa''nti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati viññāṇaṃ

hoti? Kimpaccayā viññāṇa''nti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho sati viññāṇaṃ hoti. Saṅkhārapaccayā

viññāṇa''nti.

Atha kho bhikkhave vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati saṅkhārā

honti. Kimpaccayā saṅkhārāti? Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho sati saṅkhārā honti. Avijjāpaccayā

saṅkhārā''ti.

Iti hidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ''Samudayo samudayo''ti kho bhikkhave,

vessabhussa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ

udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko udapādi.

Atha kho bhikkhave, vessabhūssa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṃ

na hoti? Kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na

hoti. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati jāti na hoti?

Kissa nirodhā jātinirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Vessabhussa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''bhave kho asati

jāti na hoti. Bhavanirodhā jātinirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati bhavo na

hoti? Kissa nirodhā bhavanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Vessabhussa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''upādāne kho asati

bhavo na hoti. Upādānanirodhā bhavanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati upādānaṃ na

hoti? Kissa nirodhā upādānanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho asati upādānaṃ na hoti.

Taṇhānirodhā upādānanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati taṇhā na

hoti? Kissa nirodhā taṇhānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Vessabhussa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho

asati taṇhā na hoti. Vedanānirodhā taṇhānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati vedanā na

hoti? Kissa nirodhā vedanānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''phasse kho asati vedanā na hoti.

Phassanirodhā vedanānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati phasso na

hoti? Kissa nirodhā phassanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Vessabhussa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho

asati phasso na hoti. Saḷāyatananirodhā phassanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ

na hoti? Kissa nirodhā saḷāyatananirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''nāmarūpe kho asati

saḷāyatanaṃ na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati nāmarūpaṃ

na hoti? Kissa nirodhā nāmarūpanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho asati nāmarūpaṃ

na hoti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na

hoti? Kissa nirodhā viññāṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho asati viññāṇaṃ na hoti.

Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati saṅkhārā na

honti? Kissa nirodhā saṅkhāranirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho asati saṅkhārā na honti.

Avijjānirodhā saṅkhāranirodho''ti.

Iti hidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā

nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

''Nirodho nirodho''ti kho bhikkhave, vessabhussa bodhisattassa pubbe ananussutesu

dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko

udapādī'ti.

)

[BJT Page 016] [\x 16/]

1. 1. 7

Kakusandhasuttaṃ

. 87. Kakusandhassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa pubbeva

sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ''kicchaṃ vatāyaṃ loko

āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa

nissaraṇaṃ nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudassu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ

paññāyissati jarāmaraṇassā''ti.

Atha kho bhikkhave kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati

jarāmaraṇaṃ hoti? Kimpaccayā jarāmaraṇa''nti? Atha kho bhikkhave, kakusandhassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ

hoti, jātipaccayā jarāmaraṇa''nti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: 'kimhi nu kho sati jāti hoti?

Kimpaccayā jātī''ti? Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''bhave kho sati jāti hoti, bhavapaccayā jātī''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati bhavo hoti?

Kimpaccayā bhavo''ti? Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā bhavo''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati upādānaṃ

hoti? Kimpaccayā upādāna''nti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho sati upādānaṃ hoti. Taṇhāpaccayā

upādāna''nti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati taṇhā hoti?

Kimpaccayā taṇhā''ti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho sati taṇhā hoti. Vedanāpaccayā taṇhā''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati vedanā

hoti? Kimpaccayā vedanā''ti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''phasso kho sati vedanā hoti. Phassapaccayā

vedanā''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati phasso

hoti: kimpaccayā phasso''ti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho sati phasso hoti. Saḷāyatanapaccayā

phasso''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati

saḷāyatanaṃ hoti? Kimpaccayā saḷāyatana''nti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ

hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatana''nti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati nāmarūpaṃ

hoti? Kimpaccayā nāmarūpa''nti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ hoti. Viññāṇapaccayā

nāmarūpa''nti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati viññāṇaṃ

hoti? Kimpaccayā viññāṇa''nti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho sati viññāṇaṃ hoti. Saṅkhārapaccayā

viññāṇa''nti.

Atha kho bhikkhave kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati saṅkhārā

honti. Kimpaccayā saṅkhārāti? Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho sati saṅkhārā honti. Avijjāpaccayā

saṅkhārā''ti.

Iti hidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ''Samudayo samudayo''ti kho bhikkhave,

kakusandhassa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ

udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko udapādi.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati

jarāmaraṇaṃ na hoti? Kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

kakusandhassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho asati

jarāmaraṇaṃ na hoti. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati jāti na

hoti? Kissa nirodhā jātinirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Kakusandhassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''bhave kho asati

jāti na hoti. Bhavanirodhā jātinirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati bhavo na

hoti? Kissa nirodhā bhavanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Kakusandhassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''upādāne kho

asati bhavo na hoti. Upādānanirodhā bhavanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati upādānaṃ

na hoti? Kissa nirodhā upādānanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho asati upādānaṃ na

hoti. Taṇhānirodhā upādānanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati taṇhā na

hoti? Kissa nirodhā taṇhānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Kakusandhassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho

asati taṇhā na hoti. Vedanānirodhā taṇhānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati vedanā na

hoti? Kissa nirodhā vedanānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''phasse kho asati vedanā na hoti.

Phassanirodhā vedanānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati phasso na

hoti? Kissa nirodhā phassanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Kakusandhassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho

asati phasso na hoti. Saḷāyatananirodhā phassanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati

saḷāyatanaṃ na hoti? Kissa nirodhā saḷāyatananirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

kakusandhassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''nāmarūpe kho

asati saḷāyatanaṃ na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati

nāmarūpaṃ na hoti? Kissa nirodhā nāmarūpanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

kakusandhassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho

asati nāmarūpaṃ na hoti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati viññāṇaṃ

na hoti? Kissa nirodhā viññāṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho asati viññāṇaṃ

na hoti. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati saṅkhārā

na honti? Kissa nirodhā saṅkhāranirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kakusandhassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho asati saṅkhārā na

honti. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho''ti.

Iti hidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā

nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

''Nirodho nirodho''ti kho bhikkhave, kakusandhassa bodhisattassa pubbe ananussutesu

dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko

udapādī'ti.

1. 1. 8

Konāgamanasuttaṃ

8. Konāgamanassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā

anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ''kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca

jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ

nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudassu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati

jarāmaraṇassā''ti.

Atha kho bhikkhave konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nukho sati

jarāmaraṇaṃ hoti? Kimpaccayā jarāmaraṇa''nti? Atha kho bhikkhave, konāgamanassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ

hoti, jātipaccayā jarāmaraṇa''nti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: 'kimhi nu kho sati jāti hoti?

Kimpaccayā jātī''ti? Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''bhave kho sati jāti hoti, bhavapaccayā jātī''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati bhavo

hoti? Kimpaccayā bhavo''ti? Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā

bhavo''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati upādānaṃ

hoti? Kimpaccayā upādāna''nti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho sati upādānaṃ hoti. Taṇhāpaccayā

upādāna''nti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati taṇhā

hoti? Kimpaccayā taṇhā''ti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho sati taṇhā hoti. Vedanāpaccayā

taṇhā''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati vedanā

hoti? Kimpaccayā vedanā''ti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''phasso kho sati vedakā hoti. Phassapaccayā

vedanā''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati phasso

hoti: kimpaccayā phasso''ti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho sati phasso hoti. Saḷāyatanapaccayā

phasso''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati

saḷāyatanaṃ hoti? Kimpaccayā saḷāyatana''nti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ

hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatana''nti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati

nāmarūpaṃ hoti? Kimpaccayā nāmarūpa''nti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ

hoti. Viññāṇapaccayā nāmarūpa''nti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati viññāṇaṃ

hoti? Kimpaccayā viññāṇa''nti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho sati viññāṇaṃ hoti. Saṅkhārapaccayā

viññāṇa''nti.

Atha kho bhikkhave konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati saṅkhārā

honti. Kimpaccayā saṅkhārāti? Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho sati saṅkhārā honti. Avijjāpaccayā

saṅkhārā''ti.

Iti hidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ''Samudayo samudayo''ti kho bhikkhave,

konāgamanassa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ

udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko udapādi.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati

jarāmaraṇaṃ na hoti? Kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

konāgamanassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho asati

jarāmaraṇaṃ na hoti. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati jāti na

hoti? Kissa nirodhā jātinirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Konāgamanassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''bhave kho

asati jāti na hoti. Bhavanirodhā jātinirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati bhavo na

hoti? Kissa nirodhā bhavanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Konāgamanassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''upādāne kho

asati bhavo na hoti. Upādānanirodhā bhavanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati upādānaṃ

na hoti? Kissa nirodhā upādānanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho asati upādānaṃ na

hoti. Taṇhānirodhā upādānanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati taṇhā na

hoti? Kissa nirodhā taṇhānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Konāgamanassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho

asati taṇhā na hoti. Vedanānirodhā taṇhānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati vedanā

na hoti? Kissa nirodhā vedanānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''phasse kho asati vedanā na

hoti. Phassanirodhā vedanānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati phasso

na hoti? Kissa nirodhā phassanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Konāgamanassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho

asati phasso na hoti. Saḷāyatananirodhā phassanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati

saḷāyatanaṃ na hoti? Kissa nirodhā saḷāyatananirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

konāgamanassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''Nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṃ na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati

nāmarūpaṃ na hoti? Kissa nirodhā nāmarūpanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

konāgamanassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho

asati nāmarūpaṃ na hoti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati viññāṇaṃ

na hoti? Kissa nirodhā viññāṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho asati viññāṇaṃ

na hoti. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati saṅkhārā

na honti? Kissa nirodhā saṅkhāranirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, konāgamanassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho asati saṅkhārā na

honti. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho''ti.

Iti hidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā

nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

''Nirodho, nirodho''ti kho bhikkhave, konāgamanassa bodhisattassa pubbe ananussutesu

dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko

udapādī'ti.

1. 1. 9

Kassapasuttaṃ

9. Kassapassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa pubbeva sambodhā

anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: ''kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca

jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ

nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudassu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati

jarāmaraṇassā''ti.

Atha kho bhikkhave kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nukho sati jarāmaraṇaṃ

hoti? Kimpaccayā jarāmaraṇa''nti? Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, jātipaccayā

jarāmaraṇa''nti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: 'kimhi nu kho sati jāti hoti?

Kimpaccayā jātī''ti? Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''bhave kho sati jāti hoti, bhavapaccayā jātī''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati bhavo hoti?

Kimpaccayā bhavo''ti? Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā bhavo''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati upādānaṃ hoti?

Kimpaccayā upādāna''nti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho sati upādānaṃ hoti. Taṇhāpaccayā upādāna''nti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati taṇhā hoti?

Kimpaccayā taṇhā''ti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho sati taṇhā hoti. Vedanāpaccayā taṇhā''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati vedanā hoti?

Kimpaccayā vedanā''ti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''phasso kho sati vedanā hoti. Phassapaccayā vedanā''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati phasso hoti:

kimpaccayā phasso''ti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho sati phasso hoti. Saḷāyatanapaccayā phasso''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati saḷāyatanaṃ

hoti? Kimpaccayā saḷāyatana''nti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ hoti.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatana''nti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati nāmarūpaṃ

hoti? Kimpaccayā nāmarūpa''nti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso

manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ hoti. Viññāṇapaccayā

nāmarūpa''nti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nukho sati viññāṇaṃ hoti?

Kimpaccayā viññāṇa''nti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho sati viññāṇaṃ hoti. Saṅkhārapaccayā

viññāṇa''nti.

Atha kho bhikkhave kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho sati saṅkhārā honti.

Kimpaccayā saṅkhārāti? Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā

ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho sati saṅkhārā honti. Avijjāpaccayā saṅkhārā''ti.

Iti hidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ''Samudayo samudayo''ti kho bhikkhave,

kassapassa bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ

udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko udapādi.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṃ

na hoti? Kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kassapassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na

hoti. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati jāti na hoti?

Kissa nirodhā jātinirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''bhave kho asati jāti

na hoti. Bhavanirodhā jātinirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati bhavo na hoti?

Kissa nirodhā bhavanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''upādāne kho asati

bhavo na hoti. Upādānanirodhā bhavanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati upādānaṃ na

hoti? Kissa nirodhā upādānanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''taṇhāya kho asati upādānaṃ na hoti.

Taṇhānirodhā upādānanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati taṇhā na hoti?

Kissa nirodhā taṇhānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho asati

taṇhā na hoti. Vedanānirodhā taṇhānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati vedanā na

hoti? Kissa nirodhā vedanānirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''phasse kho asati vedanā na hoti.

Phassanirodhā vedanānirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati phasso na

hoti? Kissa nirodhā phassanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave,

Kassapassa bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho

asati phasso na hoti. Saḷāyatananirodhā phassanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ

na hoti? Kissa nirodhā saḷāyatananirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kassapassa

bodhisattassa yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''Nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṃ na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati nāmarūpaṃ na

hoti? Kissa nirodhā nāmarūpanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''viññāṇe kho asati nāmarūpaṃ na hoti.

Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na

hoti? Kissa nirodhā viññāṇanirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saṅkhāresu kho asati viññāṇaṃ na hoti.

Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho''ti.

Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa etadahosi: ''kimhi nu kho asati saṅkhārā na

honti? Kissa nirodhā saṅkhāranirodho?''Ti. Atha kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya kho asati saṅkhārā na honti.

Avijjānirodhā saṅkhāranirodho''ti.

Iti hidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā

nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

''Nirodho, nirodho''ti kho bhikkhave, kassapassa bodhisattassa pubbe ananussutesu

dhammesu cakkhuṃ udapādi. Ñāṇaṃ udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko

udapādī'ti.

(Peyyālamukhena niddiṭṭhāni (5-9) imāni suttantāni vipassisuttāgatapāḷinayeneva vitthārato

daṭṭhabbāni. )

1. 1. 10

Gotamasuttaṃ

10. [PTS Page 010] [\q 10/] pubbeva me bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa

bodhisattasseva sato etadahosi: ''kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno. Jāyatī ca, jīyatī ca, mīyatī

ca, cavati ca, uppajjati2 ca. Atha ca panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ nappajānāti

jarāmaraṇassa. Kudassu3 nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassā''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hoti? Kimpaccayā

jarāmaraṇa''nti.4 Tassa mayhaṃ bhikkhave, yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti. Jātipaccayā jarāmaraṇa''nti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho sati jāti hoti? Kimpaccayā jātī''ti? Tassa

mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāyā abhisamayo: ''bhave kho sati jāti hoti,

bhavapaccayā jātī''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''timhi nu kho sati bhavo hoti? Kimpaccayā bhavo''ti?

Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''upādāne kho sati

bhavo hoti, upādānapaccayā bhavo''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: 'kimhi nu kho sati upādānaṃ hoti? Kimpaccayā

upādāna''nti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''taṇhāya kho sati upādānaṃ hoti. Taṇhāpaccayā upādāna''nti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nu kho sati taṇhā hoti? Kimpaccayā taṇhā''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''vedanāya kho sati

taṇhā hoti. Vedanāpaccayā taṇhā''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nu kho sati vedanā hoti? Kimpaccayā vedanā''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''phasse kho sati

vedanā hoti. Phassapaccayā vedanā''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nu kho sati phasso hoti? Kimpaccayā phasso''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''saḷāyatane kho sati

phasso hoti. Saḷāyatanapaccayā phasso''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nu kho sati saḷāyatanaṃ hoti? Kimpaccayā

saḷāyatana''nti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatana''nti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho sati nāmarūpaṃ hoti? Kimpaccayā

nāmarūpa''nti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ hoti. Viññāṇapaccayā nāmarūpa''nti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho sati viññāṇaṃ hoti? Kimpaccayā

viññāṇa''nti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''saṅkhāresu kho sati viññāṇaṃ hoti. Saṅkhārapaccayā viññāṇa''nti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho sati saṅkhārā honti. Kimpaccayā

saṅkhārāti? Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: ''avijjāya

kho sati saṅkhārā honti. Avijjāpaccayā saṅkhārā''ti.

Iti hidaṃ5 avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

''Samudayo samudayo''ti kho me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ

udapādi. Ñāṇaṃ udapādi. Paññā udapādi. Vijjā udapādi. Āloko udapādi.

--------------

1. Koṇāgamanassa sī. Mu. Machasaṃ ''konakamuni - kanakamuni'' - bauddhasaṃskṛta. 2.

Upapajjati 3. Kudāssu - machasaṃ, sī. Mu. 4. Jarāmaraṇaṃ - sīmu. 5. Itihidaṃ bhikkhave -

sīmu, sī. 1, 2.

[BJT Page 018] [\x 18/]

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti? Kissa

nirodhā jarāmaraṇanirodho?''Ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya

abhisamayo: ''jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti. Jarāmaraṇanirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nu [PTS Page 011] [\q 11/] kho asati jāti na

hoti? Kissa nirodhā jātinirodho?''Ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu

paññāya abhisamayo: ''bhave kho asati jāti na hoti. Bhavanirodhā jātinirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho asati bhavo na hoti? Kissa nirodhā

bhavanirodho?''Ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''upādāne kho asati bhavo na hoti. Upādānanirodhā bhavanirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho asati upādānaṃ na hoti? Kissa nirodhā

upādānanirodho?''Ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya

abhisamayo: ''taṇhāya kho asati upādānaṃ na hoti. Taṇhānirodhā upādānanirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho asati taṇhā na hoti? Kissa nirodhā

taṇhānirodho?''Ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''vedanāya kho asati taṇhā na hoti. Vedanānirodhā taṇhānirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho asati vedanā na hoti? Kissa nirodhā

vedanānirodho?''Ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''phasse kho asati vedanā na hoti. Phassanirodhā vedanānirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho asati phasso na hoti? Kissa nirodhā

phassanirodho?Ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''saḷāyatane kho asati phasso na hoti. Saḷāyatananirodhā phassanirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ na hoti. Kissa nirodhā

saḷāyatananirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya

abhisamayo: ''nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṃ na hoti. Nāmarūpanirodhā

saḷāyatananirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nu kho asati nāmarūpaṃ na hoti. Kissa nirodhā

nāmarūpanirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''viññāṇe kho asati nāmarūpaṃ na hoti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na hoti. Kissa nirodhā

viññāṇanirodho?''Ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya

abhisamayo: ''saṅkhāresu kho asati viññāṇaṃ na hoti. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: ''kimhi nu kho asati saṅkhārā na honti. Kissa nirodhā

saṅkhāranirodho?''Ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya

abhisamayo: ''avijjāya kho asati saṅkhārā na honti. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho''ti.

Iti hidaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā

nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

''Nirodho, nirodho''ti kho me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi.

Ñāṇaṃ udapādi. Paññā udapādā. Vijjā udapādi. Āloko udapādī'ti.

Buddhavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ1:

Desanā vibhaṅga paṭipadā ca2

Vipassī sikhī ca vessabhū,

Kakusandho3 konāgamano ca4 kassapo

(Mahāyaso sakyamunī ca) gotamoti5

---------------

1. Tassa uddānaṃ bhavatī -syā. 2. Vibhaṅgaṃ paṭipadaṃ -syā. 3. Kakusandho ca -sīmu. 4.

Konāgamano - machasaṃ. 5. Mahāsakyamunī ca gotamoti - machasaṃ, syā.

[BJT Page 020] [\x 20/]

2. Āhāravaggo

1. 2. 1.

Āhārasuttaṃ

11. Sāvatthiyaṃ-

Cattārome bhikkhave, āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya.

Katame cattāro? Kabaliṅkāro1 āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā

tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ. Ime kho bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā

sambhavesīnaṃ vā anuggahāya.

Ime kho bhikkhave,2 cattāro āhārā kinnidānā? Kiṃsamudayā? [PTS Page 012] [\q 12/]

kiñjātikā? Kimpabhavā? Ime cattāro āhārā taṇhānidānā, taṇhāsamudayā, taṇhājātikā,

taṇhāpabhavā3

Taṇhā cāyaṃ bhikkhave, kinnidānā? Kiṃsamudayā? Kiñjātikā? Kimpabhavā? Taṇhā

vedanānidānā, vedanāsamudayā, vedanājātikā, vedanāpabhavā.

Vedanā cāyaṃ bhikkhave, kinnidāno? Kiṃsamudayā? Kiñjātikā? Kimpabhavā? Vedanā

phassanidānā, phassasamudayā, phassajātikā, phassappabhavā.

Phasso cāyaṃ bhikkhave, kinnidāno? Kiṃsamudayo? Kiñjātiko? Kimpabhavo? Phasso

saḷāyatananidāno, saḷāyatanasamudayo, saḷāyatanajātiko, saḷāyatanappabhavo.

Saḷāyatanañcidaṃ bhikkhave, kinnidānaṃ? Kiṃsamudayaṃ? Kiñjātikaṃ? Kimpabhavaṃ?

Saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ, nāmarūpasamudayaṃ, nāmarūpajātikaṃ,

nāmarūpappabhavaṃ.

Nāmarūpañcidaṃ bhikkhave, kinnidānaṃ? Kiṃsamudayaṃ? Kiñjātikaṃ? Kimpabhavaṃ?

Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ, viññāṇasamudayaṃ, viññāṇajātikaṃ, viññāṇappabhavaṃ.

-------------

1. Kabalīkāro - machasaṃ, syā. 2. Ime bhikkhave - machasaṃ. Ime ca bhikkhave - syā. Ime

- sīmu. 3. Taṇhāppabhavā - sīmu.

[BJT Page 022] [\x 22/]

Viññāṇañcidaṃ bhikkhave, kinnidānaṃ? Kiṃsamudayaṃ? Kiñjātikaṃ? Kimpabhavaṃ?

Viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ, saṅkhārasamudayaṃ, saṅkhārajātikaṃ, saṅkhārappabhavaṃ.

Saṅkhārā cime bhikkhave, kinnidānā? Kiṃsamudayā? Kiñjātikā? Kimpabhavā? Saṅkhārā

avijjānidānā, avijjāsamudayā, avijjājātikā, avijjāpabhavā.

Iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā

nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho.

Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho.

Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā

taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho.

Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 2. 2.

Moḷiyaphagguna1suttaṃ

12. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 013] [\q 13/] cattāro'me bhikkhave, āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā,

sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabaliṅkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā,

phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ. Ime kho bhikkhave, cattāro āhārā

bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā, sambhavesīnaṃ vā anuggahāyāti.

Evaṃ vutte āyasmā moḷiyaphagguno bhagavantaṃ etadavoca: ko nu kho bhante

viññāṇahāraṃ āhāretī'ti? No kallo pañhoti bhagavā avoca: āhāretī'ti ahaṃ na vadāmi.

Āhāretī'ti cāhaṃ vadeyya, tatrassa kallo pañho 'ko nu kho bhante, āhāretī'ti. Evañcāhaṃ na

vadāmi. Evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya: 'kissa nu kho bhante viññāṇāhāro'ti, esa

kallo pañho. Tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ, viññāṇāhāro āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā

paccayo. Tasmiṃ bhūte sati saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phassoti.

Ko nu kho bhante, phusatī'ti. No kallo pañho'ti bhagavā avoca. Phusatī'ti ahaṃ na vadāmi.

Phusatī'ti cāhaṃ vadeyyaṃ, tatrassa kallo pañho 'ko nu kho bhante, phusatī'ti. Evaṃ cāhaṃ

na vadāmi. Evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya 'kimpaccayā nu kho bhante, phasso'ti.

Esa kallo pañho. Tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ 'saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā

vedanā'ti.

----------------

1. Moliyaphagguna - syā. Moḷiyaphagguṇa - sīmu.

[BJT Page 024] [\x 24/]

Ko nu kho bhante, vediyatī'ti1. No kallo pañho'ti bhagavā avoca. Vediyatī'ti ahaṃ na

vadāmi. Vediyatī'ti cāhaṃ vadeyyaṃ, tatrassa kallo pañho ''ko nu kho bhante, vediyatī''ti

evaṃ cāhaṃ na vadāmi. Evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya 'kimpaccayā nu kho bhante

vedanā'ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ ''phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā''ti.

Ko nu kho bhante, taṇhīyatī'ti2. No kallo pañho'ti bhagavā avoca. Taṇhīyatī'ti ahaṃ na

vadāmi. [PTS Page 014] [\q 14/] taṇhīyatī'ti cāhaṃ vadeyyaṃ, tatrassa kallo pañho ''ko

nu kho bhante, taṇhīyatī''ti. Evaṃ cāhaṃ na vadāmi. Evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ

puccheyya ''kimpaccayā nu kho bhante, taṇhā''ti, esa kallo pañho. Tatra kallaṃ

veyyākaraṇaṃ ''vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādāna''nti.

Ko nu kho bhante, upādiyatī'ti. No kallo pañho'ti bhagavā avoca. Upādiyatī'ti ahaṃ na

vadāmi. Upādiyatī'ti cāhaṃ vadeyyaṃ, tatrassa kallo pañho ''konu kho bhante, upādiyatī''ti.

Evaṃ cāhaṃ na vadāmi. Evaṃ maṃ avadantaṃ yo evaṃ puccheyya ''kimpaccayā nu kho

bhante, upādāna''nti. Esa kallo pañho. Tatra kallaṃ veyyākaraṇaṃ ''taṇhāpaccayā upādānaṃ.

Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti. ''

Channaṃ tveva phagguna, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotīti.

1. 2. 3

Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ

13. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ nappajānanti,

jarāmaraṇasamudayaṃ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṃ nappajānanti.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Jātiṃ nappajānanti, jātisamudayaṃ

nappajānanti, jātinirodhaṃ nappajānanti, jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti.

Bhavaṃ nappajānanti, bhavasamudayaṃ nappajānanti, bhavanirodhaṃ nappajānanti,

bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Upādānaṃ nappajānanti, upādānasamudayaṃ

nappajānanti, upādānanirodhaṃ nappajānanti, upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

nappajānanti. Taṇhaṃ nappajānanti, taṇhāsamudayaṃ nappajānanti, taṇhānirodhaṃ

nappajānanti, taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Vedanaṃ nappajānanti,

vedanāsamudayaṃ nappajānanti, vedanānirodhaṃ nappajānanti, vedanānirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ nappajānanti. Phassaṃ nappajānanti, phassasamudayaṃ nappajānanti,

phassanirodhaṃ nappajānanti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Saḷāyatanaṃ

nappajānanti, saḷāyatanasamudayaṃ nappajānanti, saḷāyatananirodhaṃ nappajānanti,

saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Nāmarūpaṃ nappajānanti,

nāmarūpasamudayaṃ nappajānanti, nāmarūpanirodhaṃ nappajānanti,

nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Viññāṇaṃ nappajānanti,

viññāṇasamudayaṃ nappajānanti, viññāṇanirodhaṃ nappajānanti, viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ nappajānanti. Saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṃ nappajānanti,

saṅkhāranirodhaṃ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ3 nappajānanti. [PTS

Page 015] [\q 15/] na me te bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā

samaṇasammatā. Brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmanto

sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharanti.

----------------

1. Vedayatīti - katthaci. 2. Tasati - machasaṃ. 3. Gāminīpaṭipadaṃ - syā.

[BJT Page 026] [\x 26/]

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brahmaṇā vā jarāmaraṇaṃ pajānanti,

jarāmaraṇasamudayaṃ pajānanti. Jarāmaraṇanirodhaṃ pajānanti.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Jātiṃ pajānanti, jātisamudayaṃ pajānanti.

Jātinirodhaṃ pajānanti. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Bhavaṃ pajānanti.

Bhavasamudayaṃ pajānanti. Bhavanirodhaṃ pajānanti. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

pajānanti. Upādanaṃ pajānanti, upādānasamudayaṃ pajānanti. Upādānanirodhaṃ pajānanti.

Upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Taṇhaṃ pajānanti, taṇhāsamudayaṃ

pajānanti. Taṇhānirodhaṃ pajānanti. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Vedanā

pajānanti, vedanāsamudayaṃ pajānanti. Vedanānirodhaṃ pajānanti. Vedanānirodhagāminī

paṭipadaṃ pajānanti. Phassaṃ pajānanti, phassasamudayaṃ pajānanti. Phassanirodhaṃ

pajānanti. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Saḷāyatanaṃ pajānanti.

Saḷāyatanasamudayaṃ pajānanti. Saḷāyatananirodhaṃ pajānanti. Saḷāyatananirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Nāmarūpaṃ pajānanti. Nāmarūpasamudayaṃ pajānanti.

Nāmarūpanirodhaṃ pajānanti. Nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Viññāṇaṃ

pajānanti. Viññāṇasamudayaṃ pajānanti, viññāṇanirodhaṃ pajānanti.

Viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Saṅkhāre pajānanti, saṅkhārasamudayaṃ

pajānanti. Saṅkhāranirodhaṃ pajānanti. Saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ . Pajānanti. Te

kho me bhikkhave, samaṇā vā brahāmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā.

Brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 2. 4.

Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

14 Sāvatthiyaṃ-

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime dhamme nappajānanti, imesaṃ

dhammānaṃ samudayaṃ nappajānanti. Imesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ nappajānanti. Imesaṃ

dhammānaṃ nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Katame dhamme nappajānanti?

Katamesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ nappajānanti? Katamesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ

nappajānanti? Katamesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti?

Jarāmaraṇaṃ nappajānanti. Jaramaraṇasamudayaṃ nappajānanti. Jarāmaraṇanirodhaṃ

nappajānanti. Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Jātiṃ

nappajānanti, jātisamudayaṃ nappajānanti, jātinirodhaṃ nappajānanti, jātinirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ nappajānanti. Bhavaṃ nappajānanti, bhavasamudayaṃ nappajānanti,

bhavanirodhaṃ nappajānanti, bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Upādānaṃ

nappajānanti, upādānasamudayaṃ nappajānanti, upādānanirodhaṃ nappajānanti,

upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Taṇhaṃ nappajānanti, taṇhāsamudayaṃ

nappajānanti, taṇhānirodhaṃ nappajānanti, taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti.

Vedanaṃ nappajānanti, vedanāsamudayaṃ nappajānanti, vedanānirodhaṃ nappajānanti,

vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Phassaṃ nappajānanti, phassasamudayaṃ

nappajānanti, phassanirodhaṃ nappajānanti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti.

Saḷāyatanaṃ nappajānanti, saḷāyatanasamudayaṃ nappajānanti, saḷāyatananirodhaṃ

nappajānanti, saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Nāmarūpaṃ nappajānanti,

nāmarūpasamudayaṃ nappajānanti, nāmarūpanirodhaṃ nappajānanti,

nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Viññāṇaṃ nappajānanti,

viññāṇasamudayaṃ nappajānanti, viññāṇanirodhaṃ nappajānanti, viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ nappajānanti. Saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṃ nappajānanti,

saṅkhāranirodhaṃ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti.

Ime dhamme nappajānanti, imesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ nappajānanti. Imesaṃ

dhammānaṃ [PTS Page 016] [\q 16/] nirodhaṃ nappajānanti. Imesaṃ dhammānaṃ

nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Na me te bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā

samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca pana te

āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā ime dhamme pajānanti, imesaṃ

dhammānaṃ samudayaṃ pajānanti. Imesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ pajānanti. Imesaṃ

dhammānaṃ nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Katame dhamme pajānanti? Katamesaṃ

dhammānaṃ samudayaṃ pajānanti? Katamesaṃ dhammānaṃ nirodhaṃ pajānanti? Katamesaṃ

dhammānaṃ nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti? Jarāmaraṇaṃ pajānanti.

Jarāmaraṇasamudayaṃ pajānanti. Jarāmaraṇanirodhaṃ pajānanti.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Jātiṃ pajānanti, jātisamudayaṃ pajānanti.

Jātinirodhaṃ pajānanti. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Bhavaṃ pajānanti.

Bhavasamudayaṃ pajānanti. Bhavanirodhaṃ pajānanti. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

Pajānanti. Upādanaṃ pajānanti, upādānasamudayaṃ pajānanti. Upādānanirodhaṃ pajānanti.

Upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Taṇhaṃ pajānanti, taṇhā samudayaṃ

pajānanti. Taṇhānirodhaṃ pajānanti. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

Pajānatti. Vedanā pajānanti, vedanāsamudayaṃ pajānanti. Vedanānirodhaṃ pajānanti.

Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Phassaṃ pajānanti, phassasamudayaṃ

pajānanti. Phassa nirodhaṃ pajānanti. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti.

Saḷāyatanaṃ pajānanti. Saḷāyatanasamudayaṃ pajānanti. Saḷāyatananirodhaṃ pajānanti.

Saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Nāmarūpaṃ pajānanti.

Nāmarūpasamudayaṃ pajānanti. Nāmarūpa nirodhaṃ pajānanti. Nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Viññāṇaṃ pajānanti. Viññāṇasamudayaṃ pajānanti, viññāṇanirodhaṃ

pajānanti. Viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Saṅkhāre pajānanti,

saṅkhārasamudayaṃ pajānanti. Saṅkhāranirodhaṃ pajānanti. Saṅkhāranirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti.

[BJT Page 028] [\x 28/]

Ime dhamme pajānanti, imesaṃ dhammānaṃ samudayaṃ pajānanti. Imesaṃ dhammānaṃ

nirodhaṃ pajānanti. Imesaṃ dhammānaṃ nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Te kho me

bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca

brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 2. 5.

Kaccānagottasuttaṃ

15. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 017] [\q 17/] atha kho āyasmā kaccānagotto yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

kaccānagotto bhagavantaṃ etadavoca: ''sammādiṭṭhi sammādiṭṭhī''ti bhante vuccati,

kittāvatā nu kho bhante sammādiṭṭhi hotīti?

2Dvayaṃnissito kho'yaṃ kaccāna loko yebhuyyena atthitañceva natthitañca.

Lokasamudayañca kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā na

hoti. Lokanirodhaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke natthitā, sā

na hoti. Lokanirodhaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā loke atthitā, sā

na hoti. Upāyupādānābhinivesavinibaddho3 khvāyaṃ kaccāna loko yebhuyyena tañca

upāyupādānaṃ cetaso adhiṭṭhānaṃ abhinivesānusayaṃ na upeti, na upādiyati, nādhiṭṭhāti

'attā me'ti. Dukkhameva uppajjamānaṃ uppajjati, dukkhaṃ nirujjhamānaṃ nirujjhatī'ti na

kaṅkhati. Na vicikicchati. Aparappaccayā ñāṇamevassa ettha hoti. Ettāvatā4 kho kaccāna,

sammādiṭṭhi hoti.

Sabbamatthī'ti kho kaccāna, ayameko anto. Sabbaṃ natthī'ti ayaṃ dutiyo anto. Ete te

kaccāna ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. Avijjāpaccayā

saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā

saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā.

Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho.

Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā

saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho.

Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā

bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 2. 6

Dhammakathikasuttaṃ

16. [PTS Page 018] [\q 18/] sāvatthiyaṃ-

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:

'dhammakathiko dhammakathiko'ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante, dhammakathiko

hotī'ti?

---------------------

1. Kaccāyana - sī 1.2. 2. Dvaya - machasaṃ, syā, 3. Vinibandho - machasaṃ, syā, sīmu. 4.

Ettāvatā nu kho - sī, 1, 2.

[BJT Page 030] [\x 30/]

Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko

bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti,

dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Jarāmaraṇassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Jātiyā ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhū'ti

alaṃ vacanāya. Bhavassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Upādānassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya

nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Taṇhāya ce bhikkhu

nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Vedanāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko

bhikkhūti alaṃ vacanāya. Phassassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ

deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya. Saḷāyatanassa ce bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacakāya.

Nāmarūpassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko

bhikkhūti alaṃ vacanāya. Viññāṇassa ce bhikkhu

Nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Saṅkhārānaṃ ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, dhammakathiko

bhikkhūti alaṃ vacanāya. Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ

deseti, dhammakathiko bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Jātiyā ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paḍipanno hoti.

Dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Bhavassa ce bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Upādānassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodāya paṭipanno hoti,

dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Taṇhāya ce bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Vedanāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti,

dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Phassassa ce bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Saḷāyatanassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti,

dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Nāmarūpassa ce bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Viññāṇassa ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti,

dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya. Saṅkhārānaṃ ce bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Avijjāya ce bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti,

dhammānudhammapaṭipanno bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Jātiyā ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Bhavassa ce bhikkhu nibbidā virāgā

nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Upādānassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Taṇhāya ce bhikkhu nibbidā virāgā

nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Vedanāya ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Phassassa ce bhikkhu nibbidā virāgā

nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Saḷāyatanassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Nāmarūpassa ce bhikkhu nibbidā

virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ

vacanāya. Viññāṇassa ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

daṭiṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāya. Saṅkhārānaṃ ce bhikkhu nibbidā

virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ

vacanāya. Avijjāya ce bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

Diṭṭhadhammanibbāṇappatto bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

1. 2. 7

Acelakassapasuttaṃ

17. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakakanivāpe.

[PTS Page 019] [\q 19/] atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho acelo kassapo1 bhagavantaṃ

dūratova āgaccantaṃ. Disvāna yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārānīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Ekamantaṃ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca: puccheyyāma mayaṃ

bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva desaṃ, sace no bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa

veyyākaraṇāyā'ti.

-------------------

1. Acelakassapo - sīmu

[BJT Page 032] [\x 32/]

Akālo kho tāva kassapa, pañhassa. Antaragharaṃ paviṭṭhambhāti. Dutiyampi kho acelo

kassapo bhagavantaṃ etadavoca: puccheyyāma mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva desaṃ,

sace no bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa vyekaraṇāyā'ti. Akālo kho tāva kassapa

pañhassa, antaragharaṃ paviṭṭhambhāti. Tatiyampi kho acelo kassapo bhagavantaṃ

etadavoca: puccheyyāma mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva desaṃ, sace no bhavaṃ

gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā'ti. Akālo kho tāva kassapa pañhassa,

antaragharaṃ paviṭṭhambhāti.

Evaṃ vutte acelakassapo bhagavantaṃ etadavoca: na kho pana mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ

bahudeva pucchitukāmā'ti.

Puccha kassapa, yadākaṅkhasī'ti.

Kinnu kho bho gotama, sayaṃ kataṃ dukkhanti'? Mā hevaṃ kassapā'ti bhagavā avoca.

Kimpana bho gotama, parakataṃ1 dukkhanti? Mā hevaṃ kassapā'ti bhagavā avoca.

Kinnu kho bho getama, sayaṃ katañca parakatañca dukkhanti? Mā hevaṃ kassapā'ti bhagavā

avoca.

[PTS Page 020] [\q 20/] kimpana bho gotama, asayaṃkāraṃ aparakāraṃ2

adhiccasamuppannaṃ dukkhanti? Mā hevaṃ kassapā'ti bhagavā avoca.

Kinnu kho bho gotama, natthi dukkhanti. Na kho kassapa, natthi dukkhaṃ. Atthi kho

kassapa, dukkhanti.

Tena hi bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti na passatī'ti? Nakhvāhaṃ3 kassapa, dukkhaṃ na

jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṃ4 kassapa, dukkhaṃ, passāmi khvāhaṃ kassapa,

dukkhanti.

'Kinnu kho bho gotama, sayaṃkataṃ dukkha'nti iti puṭṭho samāno 'mā hevaṃ kassapā'ti

vadesi. 'Kimpana bho gotama parakataṃ dukkha'nti iti puṭṭho samāno 'mā hevaṃ kassapā'ti

vadesi. 'Kinnu kho bho gotama, sayaṃkatañca parakatañca dukkha'nti iti puṭṭho samāno

'mā hevaṃ kassapā'ti vadesi. 'Kimpana bho gotama asayaṃkāraṃ aparakāraṃ

adhiccasamuppannaṃ dukkha'nti iti puṭṭho samāno 'mā hevaṃ kassapā'ti vadesi. 'Kinnu kho

bho gotama natthi dukkha'nti iti puṭṭho samāno 'na kho kassapa natthi dukkhaṃ, atthi kho

kassapa dukkha'nti vadesi. 'Tena hi bhavaṃ gotamo dukkhaṃ na jānāti, na passatī'ti iti

puṭṭho samāno 'na khvāhaṃ kassapa, dukkhaṃ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi khvāhaṃ

kassapa dukkhaṃ, passāmi khvāhaṃ kassapa dukkha'nti vadesi. 'Ācikkhatu5 me bhante

bhagavā dukkhaṃ, desetu6 me bhante bhagavā dukkha'nti.

-----------------

1. Paraṃkataṃ- 2. Aparaṃkāraṃ 3. Nakhohaṃ-sī. Mu. Sī1. 2 4. Khohaṃ-sī. Mu, sī. 1 2. 5.

Ācikkhatu ca -machasaṃ, syā 6. Desetu ca - machasaṃ, syā.

[BJT Page 034] [\x 34/]

''So karoti so paṭisaṃvediyatī''ti1 kho kassapa, ādito sato ''sayaṃ kataṃ dukkha''nti iti vadaṃ

sassataṃ etaṃ pareti. ''Añño karoti añño paṭisaṃvediyatī''ti kho kassapa, vedanāhitunnassa

sato ''paraṃkataṃ dukkha''nti iti vadaṃ ucchedaṃ etaṃ pareti.

Ete te kassapa, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: avijjāpaccayā

saṅkhārā, saṅkārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā

saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā.

Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāyatveva [PTS Page 021] [\q 21/]

asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā

nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

Evaṃ vutte acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante:

seyyathāpi bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūlhassa vā

maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti.

Evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaṃ bhante bhagavantaṃ

saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhambhante, bhagavato santike

pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadanti.

Yo kho kassapa, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ. Ākaṅkhati

upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati. Catunnaṃ māsānaṃ accayena parivutthaparivāsaṃ2

āraddhacittā bhikkhū. Ākaṅkhamānā3 pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, api ca

mayā puggalavemattatā viditāti.

Sace bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ, ākaṅkhantā

upasampadaṃ cattāro māse parivasanti. Catunnaṃ māsānaṃ accayena parivutthaparivāse

āraddhacittā bhikkhu ākaṅkhamānā pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṃ cattāri

vassāni parivasissāmi, catunnanañca vassānaṃ accayena parivutthaparivāsaṃ āraddhacittā

bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyāti.4

Alattha kho acelo5 kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ. Alattha upasampadaṃ.

Acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo6 eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto

viharanto na cirasseva [PTS Page 022] [\q 22/] yassatthāya kulaputtā sammadeva

agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ

karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā kassapo arahataṃ

ahosī'ti.

---------------

1. Paṭisaṃvedīyatī - sīmu, si 1,2. 2. Parivutthaparivāsaṃ - na dissate marammapotthake. 3.

Ākaṅkhamānā - na dissateyampi marammaṃ potthake. 4. Sace bhante -pe-upasampādentu

bhikkhūbhāvāyāti - imassa vākyakhaṇḍassa marammapotthake visadisatā dissate. 5.

Acelako kassapo - sī1, 2.

6. Acelakassapo - sīmu.

[BJT Page 36] [\x 36/]

1. 2. 8

Timbarukasuttaṃ

18. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho timbaruko1 paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kataṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho timbaruko paribbājako bhagavantaṃ etadavoca:

Kinnu kho bho gotama, sayaṃ kataṃ sukhadukkhanti? ''Mā hevaṃ timbarukā''ti bhagavā

avoca. Kimpana bho gotama, paraṃ kataṃ sukhadukkhanti? ''Mā hevaṃ timbarukā''ti

bhagavā avoca. Kinnu kho bho gotama, sayaṃ katañca paraṃ katañca sukhadukkhanti? ''Mā

hevaṃ timbarukā''ti bhagavā avoca. Kimpana bho gotama, asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ

adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhanti? ''Mā hevaṃ timbarukā''ti bhagavā avoca. Kinnu kho

bho gotama, natthi sukhadukkhanti? Na kho timbaruka natthi sukhadukkhaṃ, atthi kho

timbaruka, sukhadukkhanti. Tena hi bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ na jānāti, na passati?

Nakhvāhaṃ timbaruka, sukhadukkhaṃ na jānāmi, na passāmi. Jānāmi kho ahaṃ timbaruka,

sukhadukkhaṃ. Passāmi khvāhaṃ timbaruka, sukhadukkhanti.

Kinnu kho bho gotama, ''sayaṃ kataṃ sukhadukkhanti'' iti puṭṭho samāno mā hevaṃ

timbarukā'ti vadesi. [PTS Page 023 [\q 23/] '']kimpana bho gotama, paraṃ kataṃ

sukhadukkhanti'' iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukā'ti vadesi: ''kinnu kho bho gotama,

sayaṃ katañca paraṃ katañca sukhadukkhanti'' iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukā'ti

vadesi. ''Kimpana bho gotama, asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ

sukhadukkhanti'' iti puṭṭho samāno mā hevaṃ timbarukā'ti vadesi. ''Kinnu kho bho gotama,

natthi sukhadukkhanti'' iti puṭṭho samāno na kho timbaruka, natthi sukhadukkhaṃ, atthi

kho timbaruka, sukhadukkhanti vadesi. ''Tena hi bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ na jānāti na

passatī'ti'' iti puṭṭho samāno 'na khvāhaṃ timbaruka, sukhadukkhaṃ na jānāmi, na passāmi.

Jānāmi khvāhaṃ timbaruka, sukhadukkhaṃ, passāmi khvāhaṃ timbaruka, sukhadukkha'nti

vadesi. Ācikkhatu ca me bhavaṃ gotamo sukhadukkhaṃ. Desetu ca2 me bhavaṃ gotamo

sukhadukkhanti.

''Sā vedanā, so vediyatī''ti kho timbaruka, ādito sato ''sayaṃ kataṃ sukhadukkha''nti

evampahaṃ3 na vadāmi. Aññā vedanā ''añño vediyatī''ti kho timbaruka, vedanābhitunnassa

sato ''paraṃ kataṃ sukhadukkha''nti, evampahaṃ3 na vadāmi.

----------------

1. Timbarukkho. Syā. 2. Ca - na dissate sīmu - potthake 3. Evampāhaṃ - machasaṃ, syā.

[BJT Page 038] [\x 38/]

Ete te timbaruka, ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti.

''Avijjāpaccayā saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā

saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho.

Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā

vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī''ti.

Evaṃ vutte timbaruko paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama,

abhikkantaṃ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ

vā vivareyya, mūlhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya

cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo

pakāsito. Esāhaṃ1 bhavantaṃ2 gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca.

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

1. 2. 9

Bālapaṇḍitasuttaṃ.

19. Sāvatthiyaṃ-

Avijjānīvaraṇassa bhikkhave, bālassa taṇhāya sampayuttassa3 [PTS Page 024] [\q 24/]

evamayaṃ kāyo samudāgato. Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ itthetaṃ dvayaṃ

dvayaṃ paṭicca phasso, saḷevāyatanāni yehi puṭṭho bālo sukhadukkhaṃ paṭisaṃvediyati

etesaṃ vā aññatarena.

Avijjānīvaraṇassa bhikkhave, paṇḍitassa taṇhāya sampayuttassa evamayaṃ kāyo

samudāgato. Iti ayañceva kāyo bahiddhā ca nāmarūpaṃ itthetaṃ dvayaṃ dvayaṃ paṭicca

phasso. Saḷevāyatanāni yehi puṭṭho paṇḍito sukhadukkhaṃ paṭisaṃvediyati etesaṃ vā

aññatarena.

Tatra hi4 bhikkhave, ko viseso ko adhippāyo5 kiṃ nānākaraṇaṃ paṇḍitassa bālenāti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā, bhagavannettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata

bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū

dhāressantī'ti. Tena hi bhikkhave, suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmī'ti.

''Evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Yāya ca bhikkhave, avijjāya nivutassa bālassa yāya ca taṇhāya sampayuttassa ayaṃ kāyo

samudāgato, sā ceva avijjā bālassa appahīnā sā ca taṇhā aparikkhīṇā. Taṃ kissa hetu? Na

hi bhikkhave,6 bālo acari brahmacariyaṃ sammā dukkhakkhayāya. Tasmā bālo kāyassa

bhedā kāyūpago hoti. So kāyūpago samāno na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi

paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi na parimuccati dukkhasmā'ti vadāmi.

------------------

1. Esāhaṃ bhante - syā, sīmu 2. Bhagavantaṃ - katthaci. 3. Saṃyuttassa - syā. 4. Tatra hi - iti

na dissate syā, machasaṃ. 5. Adhipayāso - machasaṃ adhippāyaso - syā. 6. Na bhikkhave -

machasaṃ.

[BJT Page 040] [\x 40/]

Yāya ca bhikkhave, avijjāya nivutassa paṇḍitassa yāya ca taṇhāya sampayuttassa ayaṃ kāyo

samudāgato. Sā ceva avijjā paṇḍitassa pahīnā. Sā ca taṇhā parikkhīṇā taṃ kissa hetu?

Acari bhikkhave, paṇḍito brahmacariyaṃ [PTS Page 025] [\q 25/] sammā

dukkhakkhayāya. Tasmā paṇḍito kāyassa bhedā na kāyūpago hoti. So akāyūpago samāno

parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi.

Parimuccati dukkhasmā'ti vadāmi.

Ayaṃ kho bhikkhave, viseso ayaṃ adhippāyo, idaṃ nānākaraṇaṃ paṇḍitassa bālena,

yadidaṃ brahmacariyavāsoti.

1. 2. 10

Paccaya (paccayuppanna) suttaṃ*

20. Sāvatthiyaṃ-

Paṭiccasamuppādañca vo bhikkhave, desissāmi1 paṭiccasamuppanne ca dhamme. Taṃ

suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī'ti. Evambhante'ti kho ke bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave, paṭiccasamuppādo? Jātipaccayā bhikkhave jarāmaraṇaṃ uppādā vā2

tathāgatānaṃ anuppādā2 vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā

dhammaniyāmatā idapaccayatā. Taṃ tathāgato abhisambujjhati, abhisameti.

Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti3 paṭṭhapeti vivarati vibhajati

uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. ''Jātipaccayā bhikkhave jarāmaraṇaṃ''4 (iti kho bhikkhave, yā

tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā. Ayaṃ vuccati bhikkhave,

paṭiccasamuppādo. )

Bhavapaccayā bhikkhave jāti uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā

dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato abhisambujjhati,

[PTS Page 026] [\q 26/] abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti

paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. '' Bhavapaccayā

bhikkhave jāti'' iti

Kho bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā, ayaṃ vuccati

bhikkhave, paṭiccasamuppādo.

Upādānapaccayā bhikkhave bhavo uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ

ṭhitāva ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato

abhisambujjhati, abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti

paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. '' Upādānapaccayā bhikkhave

bhavo'' iti kho bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā, ayaṃ

vuccati bhikkhave, paṭiccasamuppādo.

Taṇhāpaccayā bhikkhave upādānaṃ uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ

ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato

abhisambujjhati, abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti

paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. '' Taṇhāpaccayā bhikkhave

upādānaṃ'' iti kho bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā, ayaṃ

vuccati bhikkhave, paṭiccasamuppādo.

Vedanāpaccayā bhikkhave taṇhā uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva

sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato abhisambujjhati,

abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vivarati

vibhajati uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. '' Vedanāpaccayā bhikkhave taṇhā'' iti kho

bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā, ayaṃ vuccati bhikkhave,

paṭiccasamuppādo.

Phassapaccayā bhikkhave vedanā uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ

ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato

abhisambujjhati, abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti

paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. '' Phassapaccayā bhikkhave

vedanā'' iti kho bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā, ayaṃ

vuccati bhikkhave, paṭiccasamuppādo.

Saḷāyatanapaccayā bhikkhave phasso uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ

ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato

abhisambujjhati, abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti

paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. '' Saḷāyatanapaccayā bhikkhave

phasso'' iti kho bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā, ayaṃ

vuccati bhikkhave, paṭiccasamuppādo.

Nāmarūpapaccayā bhikkhave saḷāyatanaṃ uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā

tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ

tathāgato abhisambujjhati, abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti

paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. '' Nāmarūpapaccayā

bhikkhave saḷāyatanaṃ'' iti kho bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā

idappaccayatā, ayaṃ vuccati bhikkhave, paṭiccasamuppādo.

Viññāṇapaccayā bhikkhave nāmarūpaṃ uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ

ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato

abhisambujjhati, abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti

paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. '' Viññāṇapaccayā bhikkhave

nāmarūpaṃ'' iti kho bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā, ayaṃ

vuccati bhikkhave, paṭiccasamuppādo.

Saṅkhārapaccayā bhikkhave viññāṇaṃ uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ

ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato

abhisambujjhati, abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti

paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. '' Saṅkhārapaccayā bhikkhave

viññāṇaṃ'' iti kho bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā, ayaṃ

vuccati bhikkhave, paṭiccasamuppādo.

Avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ

ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā. Taṃ tathāgato

abhisambujjhati, abhisameti. Abhisambujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti paññapeti

paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Passathā'ti cāha. '' Avijjāpaccayā bhikkhave

saṅkhārā'' iti kho bhikkhave, yā tatra tathatā avitathatā anaññathatā idappaccayatā, ayaṃ

vuccati bhikkhave, paṭiccasamuppādo. +

-----------------

1. Desessāmi-machasaṃ. Syā. 2. Uppāde vā-sīmu. Anuppāde vā sīmu.

3. Paññāpeti- machasaṃ. 4. Jarāmaraṇaṃ-pe-hotīti. Sīmu. Syā.

* Visuddhimagge 'paṭiccasamuppāda paṭiccasamuppannadhammadesanā sutta'nti

niddiṭṭhaṃ.

+ Imasmiṃ sutte peyyālavasena saṃkhitta cāresu sabbattha 'uppādāvā tathāgatānaṃ'

ādi(pāṭhoca 'itikho bhikkhave yā tatra tathatā' ādi pāṭho ca yathāyogaṃ paccekaṃ yojetabbā.

[BJT Page 042] [\x 42/]

Katame ca bhikkhave, paṭiccasamuppannā dhammā? Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ, khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammaṃ. Jāti bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā

vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Bhavo bhikkhave, anicco saṅkhato

paṭiccasamuppanno khayadhammo vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo.

Upādānaṃ bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ, khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ. Taṇhā bhikkhave, aniccā saṅkhatā

paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Vedanā

bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā

nirodhadhammā. Phasso bhikkhave anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo

vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammo. Saḷāyatanaṃ bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ.

Nāmarūpaṃ bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ, khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ. Viññāṇaṃ bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ, khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ.

Saṅkhārā bhikkhave aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā, khayadhammā vayadhammā

virāgadhammā nirodhadhammā. Avijjā bhikkhave, aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā

khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Ime vuccanti bhikkhave,

paṭiccasamuppannā dhammā.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa ayañca paṭiccasamuppādo ime ca paṭiccasamuppannā

dhammā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā1 honti, so vata2 pubbantaṃ vā

paridhāvissati3: ''ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ, na nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ,

kiṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ, kathaṃ nu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ

ahosiṃ, nu kho ahaṃ atītamaddhānanti'', aparantaṃ vā upadhāvissati. ''Bhavissāmi nu kho

ahaṃ anāgatamaddhānaṃ, na nu kho bhavissāmi [PTS Page 027] [\q 27/]

anāgatamaddhānaṃ, kiṃ nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ, kathaṃ nu kho bhavissāmi

anāgatamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānanti'', etarahi

vā paccuppannaṃ addhānaṃ ajjhattaṃ kathaṅkathī bhavissati: ''ahaṃ nu khosmi, no nu

khosmi, kiṃ nu khosmi, kathaṃ nu khosmi, ayaṃ nu kho satto kuto4 āgato, so kuhiṃ gāmī

bhavissatī''ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Tathā hi bhikkhave, ariyasāvakassa

ayañca paṭiccasamuppādo, ime ca paṭiccasamuppannā dhammā yathābhūtaṃ

sammappaññāya sudiṭṭhāti.

Āhāravaggo dutiyo.

Tatruddānaṃ:-

Āhāraphagguṇā ceva dve ca samaṇabrāhmaṇā,

Kaccānagotto dhammakathi acelatimbarukena ca,

Bālapaṇḍitato ceva dasamo paccayena cāti.

------------------------

1. Suuddiṭṭhā-sī2. Suddiṭṭhā-sī1. 2. So ca-syā. 3. Upadhāvissati-syā.

Paṭidhāvissati-machasaṃ. 4. Kuto nu kho-sīmu. 5. Gamissatīti- machasaṃ.

[BJT Page 044] [\x 44/]

3. Dasabalavaggo.

1. 3. 1.

Dasabalasuttaṃ

21. Sāvatthiyaṃ-

Dasabalasamannāgato bhikkhave, tathāgato catuhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṃ

ṭhānaṃ paṭijānāti. Parisāsu sīhanādaṃ nadati. Brahmacakkaṃ pavatteti: [PTS Page 028] [\q

28/] iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṃgamo.1 Iti vedanā, iti vedanāya

samudayo, iti vedanāya atthaṃgamo. Iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya

atthaṃgamo. Iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ atthaṃgamo. Iti

viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṃgamo. Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti.

Imassuppādā idaṃ uppajjati. Imasmiṃ asati idaṃ na hoti. Imassa nirodhā idaṃ nirujjhati.

Yadidaṃ: avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapapaccayā

jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā

saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho.

Nāmarūnirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā

vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 3. 2

Dutiyadasabalasuttaṃ

22. Sāvatthiyaṃ-

Dasabalasamannāgato bhikkhave, tathāgato catuhi ca vesārajjehi samannāgato āsabhaṃ

ṭhānaṃ paṭijānāti. Parisāsu sīhanādaṃ nadati. Brahmacakkaṃ pavatteti: iti rūpaṃ, iti rūpassa

samudayo, iti rūpassa atthaṃgamo.1 Iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya

atthaṃgamo. Iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṃgamo. Iti saṅkhārā, iti

saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ atthaṃgamo. Iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo,

iti viññāṇassa atthaṃgamo. Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti. Imassuppādā idaṃ uppajjati. Imasmiṃ

asati idaṃ na hoti. Imassa nirodhā idaṃ nirujjhati.

-----------------

1. Atthagamo. - Sī 1, 2.

[BJT Page 046] [\x 46/]

Yadidaṃ: avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapapaccayā

jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā

saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho.

Nāmarūnirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā

vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Evaṃ svākkhāto bhikkhave, mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ

svākkhāte kho bhikkhave, mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike alameva

saddhā pabbajitena kulaputtena viriyaṃ1 ārabhituṃ: kāmaṃ taco ca nahāru ca aṭṭhi ca

avasissatu, sarīre upasussatu maṃsalohitaṃ, yaṃ taṃ purisatthāmena2 purisaviriyena

purisaparakkamena pattabbaṃ na taṃ apāpuṇitvā viriyassa saṇṭhānaṃ bhavissati.

[PTS Page 029] [\q 29/] dukkhaṃ hi bhikkhave, kusīto viharati vokiṇṇo pāpakehi

akusalehi dhammehi. Mahantañca sadatthaṃ parihāpeti. Āraddhaviriyo ca kho bhikkhave

sukhaṃ viharati pavivitto pāpakehi akusalehi dhammehi mahantañca sadatthaṃ paripūreti.

Na bhikkhave, hīnena aggassa patti hoti aggena ca kho3 aggassa patti hoti

maṇḍapeyyamidaṃ bhikkhave, brahmacariyaṃ, satthā4 sammukhībhūto. Tasmātiha

bhikkhave, viriyaṃ ārabhatha appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa

sacchikiriyāya, ''evaṃ no ayaṃ amhākaṃ pabbajjā avañjhā5 bhavissati, saphalā saudrayā,

yesaṃ6 mayaṃ paribhuñjāma cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ,

tesaṃ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave

sikkhitabbaṃ. Attatthaṃ vā hi bhikkhave sampassamānena alameva appamādena

sampādetuṃ. Paratthaṃ vā hi bhikkhave sampassamānena alameva appamādena

sampādetuṃ. Ubhayatthaṃ vā hi bhikkhave sampassamānena alameva appamādena

sampādetunti.

1. 3. 3

Upanisasuttaṃ

23. Sāvatthiyaṃ-

Jānato ahaṃ bhikkhave, passato asāvānaṃ khayaṃ vadāmi. No ajānato no apassato. Kiñca

bhikkhave jānato kiṃ passato āsavānaṃ khayo hoti? ''Iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo iti

rūpassa atthaṃgamo, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṃgamo, iti saññā,

iti saññāya samudayo, ita saññāya atthaṃgamo. Iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti

saṅkhārānaṃ atthaṃgamo. Iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo iti viññāṇassa

atthaṃgamo'ti'' evaṃ kho bhikkhave jānato evaṃ passato āsavānaṃ khayo hoti.

-------------

1. Viriyaṃ-machasaṃ. 2. Purisathāmena. Machasaṃ. 3. Aggena ca kho bhikkhave -machasaṃ.

4. Satthussa-sīmu. 5. Avaṅkatā avañjhā-syā. 6. Yesañca - machasaṃ.

[BJT Page 048] [\x 48/]

[PTS Page 030] [\q 30/] yampissa1 taṃ bhikkhave, khayasmiṃ khaye ñāṇaṃ, tampi

saupanisaṃ vadāmi. No anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave khaye ñāṇassa upanisā? Vimuttītissa

vacanīyaṃ. Vimuttimpahaṃ2 bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca

bhikkhave, vimuttiyā upanisā? Virāgotissa vacanīyaṃ. Virāgampahaṃ3 bhikkhave

saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, virāgassa upanisā? Nibbidātissa

vacanīyaṃ. Nibbidampahaṃ4 bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca

bhikkhave, nibbidāya upanisā? Yathābhūtañāṇadassanantissa vacanīyaṃ.

Yathābhūtañāṇadassanampahaṃ5 bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca

bhikkhave, yathābhūtañāṇadassanassa upanisā? Samādhītissa vacanīyaṃ. Samādhimpahaṃ

bhikkhave saupanisaṃ vadāmi. No anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, samādhissa upanisā?

Sukhantissa vacanīyaṃ. Sukhampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca

bhikkhave, sukhassa upanisā? Passaddhītissa vacanīyaṃ. Passaddhimpahaṃ bhikkhave

saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, passaddhiyā upanisā? Pītitissa

vacanīyaṃ. Pītimpahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave

pītiyā upanisā? Pāmujjantissa vacanīyaṃ. Pāmujjampahaṃ bhikkhave saupanisaṃ vadāmi.

No anupanisaṃ.

Kā ca bhikkhave, pāmujjassa upanisā? Saddhātissa vacanīyaṃ. Saddhampahaṃ bhikkhave,

saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. [PTS Page 031] [\q 31/] kā ca bhikkhave, saddhāya

upanisā? Dukkhantissa vacanīyaṃ. Dukkhampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no

anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, dukkhassa upanisā? Jātītissa vacanīyaṃ. Jātimpahaṃ

bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, jātiyā upanisā? Bhavotissa

vacanīyaṃ. Bhavampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave,

bhavassa upanisā? Upādānantissa vacanīyaṃ. Upādānampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ

vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, upādānassa upanisā? Taṇhātissa vacanīyaṃ.

Taṇhampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, taṇhāya

upanisā? Vedanātissa vacanīyaṃ. Vedanampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no

anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, vedanāya upanisā? Phassotissa vacanīyaṃ. Phassampahaṃ

bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ.

----------------

1. Yampi - syā 2. Vimuttimpāhaṃ - machasaṃ. 3. Virāgampāhaṃ - machasaṃ. 4.

Nibbidampāhaṃ - machasaṃ 5. Dassanampāhaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 050] [\x 50/]

Kā ca bhikkhave, phassassa upanisā? Saḷāyatanantissa vacanīyaṃ. Saḷāyatanampahaṃ

bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, saḷāyatanassa upanisā?

Nāmarūpantissa vacanīyaṃ. Nāmarūpampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no

anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave, nāmarūpassa upanisā? Viññāṇantissa vacanīyaṃ.

Viññāṇampahaṃ bhikkhave, saupanisaṃ vadāmi, no anupanisaṃ. Kā ca bhikkhave,

viññāṇassa upanisā? Saṅkhārātissa vacanīyaṃ. Saṅkhārepahaṃ bhikkhave, saupanise vadāmi,

no anupanise. Kā ca bhikkhave, saṅkhārānaṃ upanisā? Avijjātissa vacanīyaṃ.

Iti kho bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā. Saṅkhārūpanisaṃ viññāṇaṃ. Viññāṇūpanisaṃ

nāmarūpaṃ. Nāmarūpūpanisaṃ saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanūpaniso phasso. Passūpanisā vedanā.

Vedanūpanisā taṇhā. Taṇhūpanisaṃ upādānaṃ. Upādānūpaniso bhavo. Bhavūpanisā jāti.

Jātūpanisaṃ dukkhaṃ. Dukkhūpanisā saddhā. Saddhūpanisaṃ pāmujjaṃ. Pāmujjūpanisā pīti.

Pītūpanisā passaddhi. Passaddhūpanisaṃ sukhaṃ. Sukhūpaniso samādhi. Samādhūpanisaṃ

yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassanūpanisā [PTS Page 032] [\q 32/]

nibbidā. Nibbidūpaniso virāgo. Virāgūpanisā vimutti. Vimuttupanisaṃ khaye ñāṇaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave, upari pabbate thullaphusatake deve vassante taṃ udakaṃ

yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandara padarasākhā paripūreti. Pabbatakandara

padarasākhā paripūrā kusobbhe1 paripūrenti, kusobbhā paripūrā mahāsobbhe paripūrenti,

mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrāyo mahānadiyo paripūrenti,

mahānadiyo paripūrāyo mahāsamuddaṃ2 paripūrenti.

Evameva kho bhikkhave, avijjūpanisā saṅkhārā. Saṅkhārūpanisaṃ viññāṇaṃ. Viññāṇūpanisaṃ

nāmarūpaṃ. Nāmarūpūpanisaṃ saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanūpaniso phasso. Passūpanisā vedanā.

Vedanūpanisā taṇhā. Taṇhūpanisaṃ upādānaṃ. Upādānūpaniso bhavo. Bhavūpanisā jāti.

Jātūpanisaṃ dukkhaṃ. Dukkhūpanisā saddhā. Saddhūpanisaṃ pāmujjaṃ. Pāmujjūpanisā pīti.

Pītūpanisā passaddhi. Passaddhūpanisaṃ sukhaṃ. Sukhūpaniso samādhi. Samādhūpanisaṃ

yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassanūpanisā nibbidā. Nibbidūpaniso virāgo.

Virāgūpanisā vimutti. Vimuttupanisaṃ khaye ñāṇanti.

--------------

1. Kussubbhe - syā - sīmu, sī1,2. 2. Mahāsamuddaṃ sāgaraṃ - sī 1, 2.

[BJT Page 052] [\x 52/]

1. 3. 4.

Aññatitthiyasuttaṃ

24. Rājagahe-

Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ

piṇḍāya pāvisi. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: atippago kho tāva rājagahe

piṇḍāya carituṃ, yannūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo

tenupasaṅkameyyanti. Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaṃ [PTS Page 033] [\q

33/] paribbājakānaṃ ārāmo tesupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi

paribbājakehi saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ te aññatitthiyā paribbājakā

etadavocuṃ:

Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti.

Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ

paññāpenti. Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca

paraṃkatañca dukkhaṃ paññāpenti. Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā

kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññāpenti. Idha

panāvuso sāriputta, samaṇo gotamo kiṃ vādī, kimakkhāyī? Kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ

vuttavādino ceva samaṇassa gotamassa assāma? Na ca samaṇaṃ gotamaṃ abhūtena

abbhācikkheyyāma? Dhammassa cānudhammaṃ1 byākareyyāma na ca koci sahadhammiko

vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti?

Paṭiccasamuppannaṃ kho āvuso dukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kimpaṭicca? Phassaṃ paṭicca.

Iti vadaṃ vuttavādī ceva bhagavato assa. Na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyya

dhammassa cānudhammaṃ byākareyya. Na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ

ṭhānaṃ āgaccheyya.

Tatra āvuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, tadapi

phassapacacayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti.

Tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca

dukkhaṃ paññāpenti, tadapi phassapaccayā. Yepi [PTS Page 034] [\q 34/] te

samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ

paññāpenti, tadapi phassapaccayā.

-----------------

1. Dhammassa anudhammaṃ - sī.Mu.

[BJT Page 054] [\x 54/]

Tatra āvuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, te vata

aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti1 netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā

kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca

dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi

te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ

paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti.

Assosi kho āyasmā ānando āyasmato sāriputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ

imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho āyasmā ānando rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako āyasmato

sāriputtassa tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ ahosi kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ

bhagavato ārocesi.

Sādhu sādhu ānanda, yathā taṃ sāriputto ca2 sammā byākaramāno byākareyya,

paṭiccasamuppannaṃ kho ānanda dukkhaṃ vuttaṃ mayā. Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca. Iti

vadaṃ vuttavādī ceva me assa. Na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa

cānudhammaṃ byākareyya, na ca ko ci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ

āgaccheyya.

Tatrā'nanda, ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, tadapi

phassapaccayā. [PTS Page 035] [\q 35/] yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā

paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā

kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññāpenti, tadapi phassapaccayā. Yepi

te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ

paññāpenti, tadapi phassapaccayā.

Tatrā'nanda yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, te vata

aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā

kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca

dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi

te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ

paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ekamidhāhaṃ ānanda samayaṃ idheva rājagahe viharāmi vephavane kalandakanivāpe atha

khvāhaṃ ānanda, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya

pāvisiṃ. Tassa mayhaṃ ānanda etadahosi: ''atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ

yannūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyanti. Atha

khvāhaṃ ānanda, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃ.

Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ

sārāṇīyaṃ3 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ ānanda, te

aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ:

-----------------

1. Paṭisaṃvedayanti, syā. 2. Sāriputto - machasaṃ. 3. Sāraṇīyaṃ - machasaṃ

[BJT Page 056] [\x 56/]

Santāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti.

Santi panāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā, paraṃkataṃ dukkhaṃ

paññāpenti, santāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca

paraṃkatañca dukkhaṃ paññāpenti. Santi panāvuso gotama, eke samaṇabrāhmaṇā

kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññāpenti. Idha no

āyasmā gotamo kiṃ vādī? Kimakkhāyī? Kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ vuttavādino ceva

āyasmato gotamassa assāma: na ca āyasmantaṃ gotamaṃ abhūtena [PTS Page 036] [\q 36/]

abbhācikkheyyāma, dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma, na ca koci sahadhammiko

vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti.

Evaṃ vuttāhaṃ ānanda, te aññatitthiye paribbājake etadavocaṃ: paṭiccasamuppannaṃ kho

āvuso dukkhaṃ vuttaṃ mayā. Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca. Iti vadaṃ vuttavādī ceva me

assa, na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṃ byākareyya, na ca

koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya. 1

Tatrā'vuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, tadapi

phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti,

tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca

dukkhaṃ paññāpenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā

asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññāpenti, tadapi phassapaccayā.

Tatrā'vuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, te vata

aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā

kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca

dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi

te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ

paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti.

Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yatra hi nāma etena padena sabbo attho vutto

bhavissati. Siyā nu kho bhante esevattho vitthārena vuccamāno gambhīro ceva assa,

gambhīrāvabhāso cāti. Tenahānanda, taññevettha paṭibhātū'ti.

Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ, jarāmaraṇaṃ āvuso ānanda, kinnidānaṃ kiṃ samudayaṃ

kiñjātikaṃ kimpabhavanti: evaṃ puṭṭhohaṃ2 bhante evaṃ byākareyyaṃ, jarāmaraṇaṃ kho

āvuso jātinidānaṃ, jātisamudayaṃ, jātijātikaṃ, jātippabhavanti. Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ

byākareyyaṃ.

----------------

1. Āgaccheya. 2. Puṭṭhāhaṃ - sīmu.

[BJT Page 058] [\x 58/]

Sace maṃ bhante, evaṃ puccheyyuṃ jāti panāvuso ānanda, kinnidānā kiṃ samudayā kiñjātikā

kimpabhavāti, evaṃ puṭṭho'haṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ jāti kho āvuso bhavanidānā,

bhavasamudayā, bhavajātikā, bhavappabhavāti, evaṃ puṭṭho'haṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ.

Sace maṃ bhante, evaṃ puccheyyuṃ bhavo panāvuso ānanda, kinnidāno, kiṃ samudayo,

kiñjātiko, kimpabhavoti, evaṃ puṭṭho'haṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ. Bhavo kho āvuso

upādānanidāno upādānasamudayo upādānajātiko upādānappabhavoti. Evaṃ puṭṭho'haṃ

bhante evaṃ byākareyyaṃ.

Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ. Upādāna panāvuso ānanda, kinnidāno, kiṃ samudayo,

kiñjātiko, kimpabhavoti, evaṃ puṭṭho'haṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ upādānaṃ kho āvuso

taṇhānidānaṃ, taṇhāsamudayaṃ, taṇhājātikaṃ, taṇhāppabhavoti. Evaṃ puṭṭho'haṃ bhante

evaṃ byākareyyaṃ.

Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ. Taṇhā panāvuso ānanda, kinnidānā, kiṃ samudayā,

kiñjātikā kimpabhavāti. Evaṃ puṭṭho'haṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ. Taṇhā kho āvuso

vedanānidānā, vedanāsamudayā, vedanājātikā, vedanāppabhavāti. Evaṃ puṭṭho'haṃ bhante

evaṃ byākareyyaṃ.

Sace maṃ bhante evaṃ puccheyyuṃ. Vedanā panāvuso ānanda, kinnidānā, kiṃ samudayā,

kiñjātikā kimpabhavāti. Evaṃ puṭṭho'haṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ. Vedanā kho āvuso

phassanidānā, phassasamudayā, phassajātikā, phassappabhavoti. Evaṃ puṭṭho'haṃ bhante

evaṃ byākareyyaṃ.

Sace maṃ bhante, evaṃ puccheyyuṃ phasso panāvuso ānanda, kinnidāno, kiṃ samudayo,

kiñjātiko, kimpabhavoti, evaṃ puṭṭho'haṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ, phasso kho āvuso

saḷāyatananidāno, saḷāyatanasamudayo, saḷāyatanajātiko, saḷāyatanapabhavo1.

Channaṃ tveva āvuso, phassāyatanānaṃ asesavirāganirodhā phassanirodho. Phassanirodhā

vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti. Evaṃ puṭṭho'haṃ bhante evaṃ byākareyyanti.

1. 3. 5.

Bhumijasuttaṃ

25. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho āyasmā bhumijo sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yenāyasmā sāriputto

tenupasaṅkami. [PTS Page 038] [\q 38/] upasaṅkamitvā āyasmatā sārittena saddhiṃ

sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā bhumijo āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca:

-----------------

1. Saḷāyatanappabhavoti - machasaṃ.

[BJT Page 060] [\x 60/]

Santāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ

paññāpenti. Santi panāvuso sāriputta, eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ

sukhadukkhaṃ paññāpenti. Santi panāvuso1 sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā kammavādā

sayaṃkatañca paraṃkatañña sukhadukkhaṃ paññāpenti. Santi panāvuso sāriputta eke

samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ

sukhadukkhaṃ paññāpenti.

Idha no āvuso sāriputta bhagavā kiṃ vādī? Kimakkhāyī? Kathaṃ vyākaramānā ca mayaṃ

vuttavādino ceva bhagavato assāma? Na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma?

Dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma? Na ca ko ci sahadhammiko vādānupāto

Gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti?

Paṭiccasamuppannaṃ kho āvuso sukhadukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiṃ paṭicca? Phassaṃ

paṭicca. Iti vadaṃ vuttavādī ceva. Bhagavato assa, na ca bhagavantaṃ abhūtena

abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṃ byākareyya, na ca ko ci sahadhammiko

vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya.

Tatrā'vuso ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññāpenti,

tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ

paññāpenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca

paraṃkatañca dukkhaṃ paññāpenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā

kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññāpenti,

tadapi phassapaccayā.

Tatrā'vuso yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññāpenti, te

vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā

kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca

dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. [PTS

Page 039] [\q 39/] yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ

adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Assosi kho āyasmā ānando āyasmato sāriputtassa āyasmatā bhūmijena saddhiṃ imaṃ

kathāsallāpaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā emantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako

āyasmato sāriputtassa āyasmatā bhūmijena saddhiṃ ahosi kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ

bhagavato ārocesi.

Sādhu sādhu ānanda, yathā taṃ sāriputto ca sammā vyākaramāno vyākareyya.

Paṭiccasamuppannaṃ kho ānanda, sukhadukkhaṃ vuttaṃ mayā, kiṃ paṭicca? Phassaṃ

paṭicca. Iti vadaṃ vuttavādī ceva me assa na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa

cānudhammaṃ byākareyya, na ca ko ci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ

āgaccheyya.

---------------

1. Santāvuso machasaṃ, syā

[BJT Page 062] [\x 62/]

Tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññāpenti,

tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ

paññāpenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca

paraṃkatañca dukkhaṃ paññāpenti, tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā

kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ sukhadukkhaṃ paññāpenti,

tadapi phassapaccayā.

Tatrānanda ye te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkataṃ sukhadukkhaṃ paññāpenti, te

vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā

kammavādā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā kammavādā sayaṃkatañca paraṃkatañca

dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi

te samaṇabrāhmaṇā kammavādā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ

sukhadukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Kāye vā hānanda sati kāyasañcetanāhetu uppajjati [PTS Page 040] [\q 40/] ajjhattaṃ

sukhadukkhaṃ, vācāya1 vā hānanda sati vacīsañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ

sukhadukkhaṃ, mane vā hānanda sati manosañcetanāhetu uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ

avijjāpaccayā ca2.

Sāmaṃ vā taṃ ānanda kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti yampaccayāssa3 taṃ uppajjati ajjhattaṃ

sukhadukkhaṃ, parevāssa4 taṃ ānanda kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti.5 Yampaccayāssa taṃ

uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, sampajāno vā taṃ ānanda kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti.

Yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, sāmaṃ vā taṃ ānanda vacīsaṅkhāraṃ

abhisaṅkharoti. Yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ6, parevāssa taṃ ānanda

vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti. Yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ,

sampajāno vā taṃ ānanda kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. Yampaccayāssa taṃ uppajjati

ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, asampajāno vā taṃ ānanda kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti.

Vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti.

Yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, sāmaṃ vā taṃ ānanda manosaṅkhāraṃ

abhisaṅkharoti, yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Parevāssa taṃ ānanda

manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharonti. Yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ,

sampajāno vā taṃ ānanda manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. Yampaccayāssa taṃ uppajjati

ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ, asampajāno vā taṃ ānanda manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, yaṃ

paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Imesu ānanda dhammesu avijjā anupatitā.

Avijjāyatveva ānanda asesavirāganirodhā so kāyo na hoti. Yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati

ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Sā vācā na hoti. Yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ

sukhadukkhaṃ. So mano na hoti. Yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.

Khettaṃ taṃ7 na hoti. Yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Vatthu taṃ8 na

hoti yaṃ paccayāssa taṃ [PTS Page 041] [\q 41/] uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ.

Āyatanaṃ taṃ9 na hoti yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhaṃ. Adhikaraṇaṃ

taṃ10 na hoti yaṃ paccayāssa taṃ uppajjati ajjhattaṃ sukhadukkhanti.

-------------

1. Vācāyaṃ- syā 2. Avijjāpaccayā ca -sī.Mu. Syā, 3. Yampaccayāya- syā.

4. Parevāya taṃ-syā, parevātaṃ-machasaṃ, 5. Abhiṃsakaroti-syā.

6. Sukhadukkhaṃ-pe-sī. Mu. 7. Khettaṃ vā- syā 8. Vatthuṃ vā, -syā

9. Āyatanaṃ vā- syā. 10. Adhikaraṇaṃ vā -syā

[BJT Page 064] [\x 64/]

1. 3. 6

Upavāṇasuttaṃ

26. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho āyasmā upavāṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Usaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upavāṇo bhagavantaṃ

etadavoca:

Santi hi bhante,1 eke samaṇabrāhmaṇā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti. Santi hi pana

bhante,2 eke samaṇabrāhmaṇā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti. Santi hi bhante, eke

samaṇabrāhmaṇā sayaṃkataṃñca paraṃkatañca dukkhaṃ paññāpenti. Santi hi pana bhante,

eke samaṇabrāhmaṇā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññāpenti.

Idha no bhante bhagavā kiṃ vādī? Kimakkhāyī! Kathaṃ byākaramānā ca mayaṃ

vuttavādino ceva bhagavato assāma? Na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma?

Dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma? Na ca koci sahadhammiko vādānupāto

gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyāti?

Paṭiccasamuppannaṃ kho upavāṇa dukkhaṃ vuttaṃ mayā. Kiṃ paṭicca? Phassaṃ paṭicca. Iti

vadaṃ vuttavādī ceva me assa na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya dhammassa

cānudhammaṃ byākareyya na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ

āgaccheyya.

Tatra upavāṇa ye te samaṇabrāhmaṇā sayaṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, tadapi

phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, tadapi

phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā sayaṃkatañca paraṃkatañca dukkhaṃ paññāpenti,

tadapi phassapaccayā. Yepi te samaṇabrāhmaṇā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ

adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ paññāpenti tadapi phassapaccayā.

[PTS Page 042] [\q 42/] tatra upavāṇa3 ye te samaṇabrāhmaṇā sayaṃkataṃ dukkhaṃ

paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati yepi te

samaṇabrāhmaṇā paraṃkataṃ dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā

paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā sayaṃkatañca

paraṃkatañca dukkhaṃ paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissantī'ti netaṃ ṭhānaṃ

vijjati. Yepi te samaṇabrāhmaṇā asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ dukkhaṃ

paññāpenti, te vata aññatra phassā paṭisaṃvedissannī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti.

----------------

1. Santi pana bhante - machasaṃ -syā. 2. Santi pana bhante - machasaṃ - syā.

3. Tatrupavāṇa - syā.

[BJT Page 066] [\x 66/]

1. 3. 7

Paccayasuttaṃ

27. Sāvatthiyaṃ-

Avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Katamañca bhikkhave jarāmaraṇaṃ? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā

jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati

jarā. Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ

maccumaraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kalebarassa1 nikkhepo jīvitindriyassa

upacchedo, idaṃ vuccati maraṇaṃ. Iti ayañca jarā idaṃ ca maraṇaṃ idaṃ vuccati bhikkhave

jarāmaraṇaṃ. Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho. Ayameva

ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamā ca bhikkhave jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti

okkanti nibbatti abhinibbatti, khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, ayaṃ vuccati

bhikkhave jāti. Bhavasamudayā jātisamudayo. Bhavanirodhā jātinirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo jātinirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo

sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamo ca bhikkhave, bhavo? Tayome bhikkhave, bhavā: kāmabhavo rūpabhavo

arūpabhavo. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhavo. Upādānasamudayā bhavasamudayo.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhavanirodhagāminī

paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamañca bhikkhave upādānaṃ? Cattārimāni bhikkhave, upādānāni: kāmūpadānaṃ

diṭṭhūpadānaṃ sīlabbatūpadānaṃ attavādūpādānaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave upādānaṃ.

Taṇhāsamudayā upādānasamudayo. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo upādānanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

[PTS Page 043] [\q 43/] katamā ca bhikkhave taṇhā? Chayime bhikkhave, taṇhākāyā:

rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Ayaṃ

vuccati bhikkhave taṇhā. Vedanāsamudayā taṇhāsamudayo. Vedanānirodhā taṇhānirodho.

Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo taṇhānirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ:

sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo

sammāsati sammāsamādhi.

Katamā ca bhikkhave vedanā? Chayime bhikkhave, vedanākāyā: cakkhusamphassajā

vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghāṇasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā,

kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Ayaṃ vuccati bhikkhave vedanā.

Phassasamudayā vedanāsamudayo. Phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamo ca bhikkhave phasso? Chayime bhikkhave, phassakāyā: cakkhusamphasso,

sotasamphasso, ghāṇasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso. Ayaṃ

vuccati bhikkhave, phasso. Saḷāyatanasamudayā phassasamudayo. Saḷāyatananirodhā

phassanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo phassanirodhagāminī paṭipadā.

Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvavācā sammākakammanto sammāājīvo

sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamaṃ ca bhikkhave saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghāṇāyatanaṃ

jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave, saḷāyatanaṃ.

Nāmarūpasamudayā saḷāyatanasamudayo. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Ayameva

ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saḷāyatananirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamaṃ ca bhikkhave nāmarūpaṃ? Vedanā saññā cetanā phasso manasikāro, idaṃ vuccati

nāmaṃ. Cattāro ca mahābhūtā, catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ, idaṃ vuccati

rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave, nāmarūpaṃ.

Viññāṇasamudayā nāmarūpasamudayo. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo nāmarūpanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamaṃ ca bhikkhave viññāṇaṃ? Chayime bhikkhave, viññāṇakāyā: cakkhuviññāṇaṃ

sotaviññāṇaṃ ghāṇaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ. Idaṃ vuccati

bhikkhave, viññāṇaṃ. Saṅkhārasamudayā viññāṇasamudayo. Saṅkhāranirodhā

viññāṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā.

Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo

sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. *

Katame ca bhikkhave saṅkhārā? Tayo me bhikkhave, saṅkhārā: kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro

cittasaṅkhāro, ime vuccanti bhikkhave, saṅkhārā. Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo.

Avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī

paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvako evaṃ paccayaṃ pajānāti, evaṃ paccayasamudayaṃ pajānāti,

evaṃ paccayanirodhaṃ pajānāti, evaṃ paccayanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, ayaṃ

vuccati bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṃ

saddhammaṃ itipi, passati imaṃ saddhammaṃ itipi, sekhena4 ñāṇena samannāgato itipi,

sekhayā5 vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṃ samāpanto itipi, ariyo nibbedhikapañño

itipi, amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipīti.

----------------

1. Kalevarassa - machasaṃ, syā. 2. Katamā ca bhikkhave jāti -pe- machasaṃ - syā. 3. Paccayaṃ

pana - sīmu. 4. Sekkhena - machasaṃ - syā. 5. Sekkhāya-machasaṃ-syā.

* ''Katamoca bhikkhave bhavo -pe-'' iccādīsu peyyālamukhena saṅkhitto paccayavibhāgo

buddhavagge vibhaṅgasutte vuttanayānusārena veditabbo. (Pi. 4, 6. )

[BJT Page 068] [\x 68/]

1. 3. 8

Bhikkhu suttaṃ

28. Sāvatthiyaṃ-

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantetasi bhikkhavoti. Bhadanteti kho te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Idha bhikkhave, bhikkhu jarāmaraṇaṃ pajānāti, jarāmaraṇasamudayaṃ pajānāti,

jarāmaraṇanirodhaṃ pajānāti, jarāmaraṇa nirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Jātiṃ pajānāti,

jāti samudayaṃ pajānāti, jātinirodhaṃ pajānāti, jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti.

Bhavaṃ pajānāti, bhavasamudayaṃ pajānāti, bhavanirodhaṃ pajānāti, bhavanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānāti. Upādānaṃ pajānāti, upādānasamudayaṃ pajānāti, upādānanirodhaṃ

pajānāti, upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. [PTS Page 044] [\q 44/] taṇhaṃ

pajānāti, taṇhāsamudayaṃ pajānāti, taṇhānirodhaṃ pajānāti, taṇhānirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānāti. Vedanaṃ pajānāti, vedanāsamudayaṃ pajānāti, vedanānirodhaṃ pajānāti,

vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Phassaṃ pajānāti, phassasamudayaṃ pajānāti,

phassanirodhaṃ pajānāti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Saḷāyatanaṃ pajānāti,

saḷāyatanasamudayaṃ pajānāti, saḷāyatananirodhaṃ pajānāti, saḷāyatananirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānāti, nāmarūpaṃ pajānāti, nāmarūpasamudayaṃ pajānāti, nāmarūpanirodhaṃ

pajānāti, nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Viññāṇaṃ pajānāti,

viññāṇasamudayaṃ pajānāti, viññāṇanirodhaṃ pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

pajānāti. Saṅkhāre pajānāti, saṅkhārasamudayaṃ pajānāti, saṅkhāranirodhaṃ pajānāti,

saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti.

Katamañca bhikkhave jarāmaraṇaṃ? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā

jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati

jarā. Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ

maccumaraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kalebarassa nikkhepo idaṃ vuccati maraṇaṃ.

Iti ayañca jarā idaṃ ca maraṇaṃ idaṃ vuccati bhikkhave jarāmaraṇaṃ. Jātisamudayā

jarāmaraṇasamudayo, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo

jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathidaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo

sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamā ca bhikkhave jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti

okkanti nibbatti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, ayaṃ vuccati

bhikkhave jāti. Bhavasamudayā jātisamudayo. Bhavanirodhā jātinirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo jātinirodhagāminī paṭipadā. Seyyathidaṃ: sammā diṭiṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamo ca bhikkhave, bhavo? Tayome bhikkhave, bhavā: kāmabhavo rūpabhavo

arūpabhavo. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhavo. Upādānasamudayā bhavasamudayo.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhavanirodhagāminī

paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamañca bhikkhave upādānaṃ? Cattārimāni bhikkhave, upādānāni: kāmūpadānaṃ

diṭṭhūpadānaṃ sīlabbatūpadānaṃ attavādūpādānaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave upādānaṃ.

Taṇhāsamudayā upādānasamudayo. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo upādānanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamā ca bhikkhave taṇhā? Chayime bhikkhave, taṇhākāyā: rūpataṇhā saddataṇhā

gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Ayaṃ vuccati bhikkhave taṇhā.

Vedanāsamudayā taṇhāsamudayo. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo taṇhānirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamā ca bhikkhave vedanā? Chayime bhikkhave, vedanākāyā: cakkhusamphassajā

vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghāṇasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā,

kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Ayaṃ vuccati bhikkhave vedanā.

Phassasamudayā vedanāsamudayo. Phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamo ca bhikkhave phasso? Chayime bhikkhave, phassakāyā: cakkhusamphasso,

sotasamphasso, ghāṇasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso. Ayaṃ

vuccati bhikkhave, phasso. Saḷāyatanasamudayā phassasamudayo. Saḷāyatananirodhā

phassanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo phassanirodhagāminī paṭipadā.

Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākakammanto sammāājīvo

sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamaṃ ca bhikkhave saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghāṇāyatanaṃ

jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave, saḷāyatanaṃ.

Nāmarūpasamudayā saḷāyatanasamudayo. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Ayameva

ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saḷāyatanananirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamaṃ ca bhikkhave nāmarūpaṃ? Vedanā saññā cetanā phasso manasikāro, idaṃ vuccati

nāmaṃ. Cattāro ca mahābhūtā, catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ, idaṃ vuccati

rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave, nāmarūpaṃ.

Viññāṇasamudayā nāmarūpasamudayo. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo nāmarūpanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamaṃ ca bhikkhave viññāṇaṃ? Chayime bhikkhave, viññāṇakāyā: cakkhuviññāṇaṃ

sotaviññāṇaṃ ghāṇaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ. Idaṃ vuccati

bhikkhave, viññāṇaṃ. Saṅkhārasamudayā viññāṇasamudayo. Saṅkhāranirodhā

viññāṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā.

Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo

sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katame ca bhikkhave saṅkhārā? Tayo me bhikkhave, saṅkhārā: kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro

cittasaṅkhāro, ime vuccanti bhikkhave, saṅkhārā. Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo.

Avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī

paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

[BJT Page 070] [\x 70/]

Yato kho bhikkhave, bhikkhu evaṃ jarāmaraṇaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇaṃ samudayaṃ

pajānāti, evaṃ jarāmaraṇanirodhaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

pajānāti. Evaṃ jātiṃ pajānāti, evaṃ jātisamudayaṃ pajānāti, evaṃ jātinirodhaṃ pajānāti, evaṃ

jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Evaṃ bhavaṃ pajānāti. Evaṃ bhavasamudayaṃ

pajānāti, evaṃ bhavanirodhaṃ pajānāti, evaṃ bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Evaṃ

upādanaṃ pajānāti, evaṃ upādānasamudayaṃ pajānāti, evaṃ upādānanirodhaṃ pajānāti, evaṃ

upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Evaṃ taṇhaṃ pajānāti, evaṃ taṇhāsamudayaṃ

pajānāti, evaṃ taṇhānirodhaṃ pajānāti. Evaṃ taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Evaṃ

vedanaṃ pajānāti, evaṃ vedanāsamudayaṃ pajānāti, evaṃ vedanānirodhaṃ pajānāti, evaṃ

vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Evaṃ phassaṃ pajānāti, evaṃ phassasamudayaṃ

pajānāti, evaṃ phassanirodhaṃ pajānāti, evaṃ phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti.

Evaṃ saḷāyatanaṃ pajānāti. Evaṃ saḷāyatanasamudayaṃ pajānāti, evaṃ saḷāyatananirodhaṃ

pajānāti. Evaṃ saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Evaṃ nāmarūpaṃ pajānāti,

evaṃ nāmarūpasamudayaṃ pajānāti, evaṃ nāmarūpanirodhaṃ pajānāti, evaṃ

nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Evaṃ viññāṇaṃ pajānāti, evaṃ

viññāṇasamuyaṃ pajānāti, evaṃ viññāṇanirodhaṃ pajānāti. Evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānāti. Evaṃ saṅkhāre pajānāti, evaṃ saṅkhārasamudayaṃ pajānāti, evaṃ

saṅkhāranirodhaṃ pajānāti, evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, [PTS Page

045] [\q 45/] ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhū diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno

itipi, āgato imaṃ saddhammaṃ itipi, passati imaṃ saddhammaṃ itipi, sekhena ñāṇena

samannāgato itipi, sekhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṃ samāpanto itipi, ariyo

nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṃ āgacca tiṭṭhati itipīti.

1. 3. 9.

Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ

29. Sāvatthiyaṃ-

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti kho te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ na parijānanti, jarāmaraṇa

samudayaṃ na parijānanti, jarāmaraṇanirodhaṃ na parijānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ na parijānanti, jātiṃ na parijānanti, jātisamudayaṃ na parijānanti, jātinirodhaṃ na

parijānanti, jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti. Bhavaṃ na parijānanti,

bhavasamudayaṃ na parijānanti, bhavanirodhaṃ na parijānanti, bhavanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ na parijānanti. Upādānaṃ na parijānanti, upādāna samudayaṃ na parijānanti,

upādānanirodhaṃ na parijānanti, upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti. Taṇhaṃ

na parijānanti, taṇhāsamudayaṃ na parijānanti, taṇhānirodhaṃ na parijānanti,

taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti. Vedanaṃ na parijānanti, vedanāsamudayaṃ

na parijānanti, vedanānirodhaṃ na parijānanti, vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na

parijānanti. Phassaṃ na parijānanti, phassasamudayaṃ na parijānanti, phassanirodhaṃ na

parijānanti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti. Saḷāyatanaṃ na parijānanti,

saḷāyatanasamudayaṃ na parijānanti, saḷāyatananirodhaṃ na parijānanti,

saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti. Nāmarūṃ na parijānanti,

nāmarūpasamudayaṃ na parijānanti, nāmarūpanirodhaṃ na parijānanti,

nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti. Viññāṇaṃ na parijānanti,

viññāṇasamudayaṃ na parijānanti, viññāṇanirodhaṃ na parijānanti, viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ na parijānanti. Saṅkhāre na parijānanti, saṅkhārasamudayaṃ na parijānanti,

saṅkhāranirodhaṃ na parijānanti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ na parijānanti, namete

bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā

brāhmaṇasammatā. Na ca panete āyasmantā sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ parijānanti, jarāmaraṇa

samudayaṃ parijānanti, jarāmaraṇanirodhaṃ parijānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ parijānanti, jātiṃ parijānanti, jātisamudayaṃ parijānanti, jātinirodhaṃ

Parijānanti, jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti. Bhavaṃ parijānanti, bhavasamudayaṃ

parijānanti, bhavanirodhaṃ parijānanti, bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti.

Upādānaṃ parijānanti, upādāna samudayaṃ parijānanti, upādānanirodhaṃ parijānanti,

upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti. Taṇhaṃ parijānanti, taṇhāsamudayaṃ

parijānanti, taṇhānirodhaṃ parijānanti, taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti.

Vedanaṃ parijānanti, vedanāsamudayaṃ parijānanti, vedanānirodhaṃ parijānanti,

vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti. Phassaṃ parijānanti, phassasamudayaṃ

parijānanti, phassanirodhaṃ parijānanti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti.

Saḷāyatanaṃ parijānanti, saḷāyatanasamudayaṃ parijānanti, saḷāyatananirodhaṃ parijānanti,

saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti. Nāmarūṃ parijānanti,

nāmarūpasamudayaṃ parijānanti, nāmarūpanirodhaṃ parijānanti, nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ parijānanti. Viññāṇaṃ parijānanti, viññāṇasamudayaṃ parijānanti,

viññāṇanirodhaṃ parijānanti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti. Saṅkhāre

parijānanti, [PTS Page 046] [\q 46/] saṅkhārasamudayaṃ parijānanti, saṅkhāranirodhaṃ

parijānanti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ parijānanti, namete bhikkhave samaṇā vā

brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Te ca

panāyasmantā sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

[BJT Page 072] [\x 72/]

1. 3. 10

Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

30. Sāvatthiyaṃ-

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti kho te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ nappajānanti,

jarāmaraṇasamudayaṃ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṃ nappajānanti,

jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti, te vata jarāmaraṇaṃ samatikkamma

ṭhassastī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jātiṃ nappajānanti, jāti samudayaṃ

nappajānanti, jātinirodhaṃ nappajānanti, jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti, te vata

jātiṃ samatikkamma ṭhassantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavaṃ nappajānanti, bhavasamudayaṃ

nappajānanti, bhavanirodhaṃ nappajānanti, bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti,

te vata bhavaṃ samatikkakamma ṭhassantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā upādānaṃ nappajānanti, upādānasamudayaṃ

nappajānanti, upādānanirodhaṃ nappajānanti, upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

nappajānanti, te vata upādānaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā taṇhaṃ nappajānanti, taṇhāsamudayaṃ

nappajānanti, taṇhānirodhaṃ nappajānanti, taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti,

te vata taṇhaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vedanaṃ nappajānanti, vedanāsamudayaṃ

nappajānanti, vedanānirodhaṃ nappajānanti, vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

nappajānanti, te vata vedanaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā phassaṃ nappajānanti, phassasamudayaṃ

nappajānanti, phassanirodhaṃ nappajānanti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti,

te vata phassaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saḷāyatanaṃ nappajānanti,

saḷāyatanasamudayaṃ nappajānanti, saḷāyatananirodhaṃ nappajānanti,

saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Te vata saḷāyatanaṃ samatikkamma

ṭhassantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā nāmarūṃ nappajānanti, nāmarūpasamudayaṃ

nappajānanti, nāmarūpa nirodhaṃ nappajānanti, nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

nappajānanti. Te vata nāmarūpaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā viññāṇaṃ nappajānanti, viññāṇasamudayaṃ

nappajānanti, viññāṇa nirodhaṃ nappajānanti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

nappajānanti. Te vata viññāṇaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre nappajānanti, saṅkhārasamudayaṃ

nappajānanti, saṅkhāranirodhaṃ nappajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

nappajānanti. Te vata saṅkhāre samatikkamma ṭhassantī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ pajānanti,

jarāmaraṇasamudayaṃ pajānanti, jarāmaraṇanirodhaṃ pajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Te vata jarāmaraṇaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jātiṃ pajānanti, jāti samudayaṃ

pajānanti, jātinirodhaṃ pajānanti, jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te

Vata jātiṃ samatikkamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavaṃ pajānanti, bhavasamudayaṃ

pajānanti, bhavanirodhaṃ pajānanti, bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te

Vata bhavaṃ samatikkakamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā upādānaṃ pajānanti,

upādānasamudayaṃ pajānanti, upādānanirodhaṃ pajānanti, upādānanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti, te vata upādānaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā taṇhaṃ pajānanti, taṇhāsamudayaṃ

pajānanti, taṇhānirodhaṃ pajānanti, taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti,

Te vata taṇhaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vedanaṃ pajānanti, vedanāsamudayaṃ

pajānanti, vedanānirodhaṃ pajānanti, vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te vata

vedanaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā phassaṃ pajānanti, phassasamudayaṃ

pajānanti, phassanirodhaṃ pajānanti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti,

Te vata phassaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saḷāyatanaṃ pajānanti,

saḷāyatanasamudayaṃ pajānanti, saḷāyatananirodhaṃ pajānanti, saḷāyatananirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Te vata saḷāyatanaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā nāmarūṃ pajānanti,

nāmarūpasamudayaṃ pajānanti, nāmarūpa nirodhaṃ pajānanti, nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Te vata nāmarūpaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā viññāṇaṃ pajānanti,

viññāṇasamudayaṃ pajānanti, viññāṇa nirodhaṃ pajānanti, viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Te vata viññāṇaṃ samatikkamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjati.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre pajānanti, saṅkhārasamudayaṃ

pajānanti, saṅkhāranirodhaṃ ppajānanti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Te

vata saṅkhāre samatikkamma ṭhassantī'ti ṭhānametaṃ vijjatīti.

[PTS Page 047] [\q 47/] dasabalavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ:

Dve dasabalā upanisā ca aññatitthiya bhūmijo,

Upavāṇo paccayo bhikkhu dve ca samaṇabrāhmaṇāti.

[BJT Page 074] [\x 74/]

4. Kaḷārakhattiyavaggo

1. 4. 1

Bhūtasuttaṃ

31. Sāvatthiyaṃ-

Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantetasi. Vuttamidaṃ sāriputta, pārāyaṇe1

ajitapañhe:

''Ye ca saṅkhāta2 dhammāse ye ca sekhā3 puthū idha,

Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho4 pabrūhi mārisā''ti.

Imassa nu kho sāriputta, saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti. Evaṃ

vutte āyasmā sāriputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ

āmantesi. Vuttamidaṃ sāriputta pārāyaṇe ajitapañhe:

''Ye ca saṅkhāta2dhammāse ye ca sekhā3 puthū idha,

Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho4 pabrūhi mārisā''ti.

Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi: vuttamidaṃ sāriputta pārāyaṇe

ajitapañhe:

''Ye ca saṅkhātadhammāse ye ca sekhā puthū idha,

Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisā''ti.

[PTS Page 048] [\q 48/] imassa nu kho sāriputta saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ

vitthārena attho daṭṭhabbo?Ti. Evaṃ vutte tatiyampi kho āyasmā sāraputto tuṇhī ahosi.

Bhūtamidanti sāriputta passasīti. Bhūtamidanti bhante yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

* Bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya

paṭipanno hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhāranirodhā - yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti

yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā - yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti

yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya

paṭipanno hoti. Evaṃ kho bhante, sekho hoti.

----------------

1. Pārāyane - machasaṃ, syā, [p. T. S 2.] Saṅkhata - sīmu.

3. Sekkhā -machasaṃ, syā. 4. Puṭṭho ca - syā, puṭṭho me - [p. T. S]

* ''Sammāpaññāya passatoti - sahavipassanāya maggapaññāya sammā passantassa'' iti

aṭṭhakathāgatapāṭho vimaṃsitabbo.

[BJT Page 076] [\x 76/]

Katañca bhante, saṅkhātadhammo hoti? Bhūtamidanti bhante yathābhūtaṃ sammappaññāya

passati. Bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidā virāgā nirodhā

anupādā vimutto hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidā virāgā

nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhāranirodhā - yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti

yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti

yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā

vimutto hoti. Evaṃ kho bhante saṅkhātadhammo hoti.

Iti kho bhante yaṃ taṃ vuttaṃ pārāyaṇe ajitapañhe:

''Ye ca saṅkhātadhammāse ye ca sekhā puthū idha,

Tesaṃ me nipako irayaṃ puṭṭho pabrūhi mārisā''ti.

Imassa khvāhaṃ bhante saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī'ti.

Sādhu sādhu, sāriputta bhūtamidanti sāriputta, yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya

paṭipanno hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti. Tadāhāranirodhā - yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhammanti

yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā - yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti

yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā nirodhadhammassa nibbidāya virāgāya nirodhāya

paṭipanno hoti. Evaṃ kho sāriputta sekho hoti.

Katañca sāriputta, saṅkhātadhammo hoti? Bhūtamidanti sāriputta, yathābhūtaṃ

sammappaññāya passati. Bhūtamidanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā bhūtassa nibbidā

virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya

passati. Tadāhārasambhavanti yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āhārasambhavassa

nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti. Tadāhāranirodhā - yaṃ bhūtaṃ taṃ

nirodhadhammanti yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ

nirodhadhammanti yathābhūtaṃ sammappaññāya [PTS Page 050] [\q 50/] disvā

nirodhadhammassa nibbidā virāgā [PTS Page 049] [\q 49/] nirodhā anupādā vimutto

hoti. Evaṃ kho sāriputta, saṅkhātadhammo hoti.

[BJT Page 078] [\x 78/]

Iti kho sāriputta, yaṃ taṃ vuttaṃ pārāyaṇe ajitapañhe:

''Ye ca saṅkhātadhammāse ye ca sekhā puthū idha,

Tesaṃ me nipako irayaṃ puṭṭho pabrūhi mārisā''ti.

Imassa kho sāriputta, saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.

1. 4. 2.

Kaḷārasuttaṃ

32. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kaḷārakhattiyo bhikkhu āyasmantaṃ sāriputtaṃ

etadavoca:

Moliyaphagguṇo āvuso sāriputta, bhikkhu sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattoti. Naha nūna

so āyasmā imasmiṃ dhammavinaye assāsamalatthāti. Tena hāyasmā sāriputto imasmiṃ

dhammavinaye assāsaṃ pattoti. ''Na khvāhaṃ āvuso kaṅkhāmī''ti. Āyatimpanāvusoti? ''Na

khvāhaṃ āvuso, vicikicchāmī''ti.

Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā ye na bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho

kaḷārakhattiyo bhikkhu [PTS Page 051] [\q 51/] bhagavantaṃ etadavoca: āyasmatā

bhante, sāriputtena aññā byākatā ''khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ

nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī''ti.

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena

sāriputtaṃ āmantenahi ''satthā taṃ āvuso sāriputta āmantetī''ti. Evaṃ bhanteti kho so

bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: ''satthā taṃ āvuso sāriputta āmantetī''ti. Evamāvusoti kho

āyasmā sāriputto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ

sāriputtaṃ bhagavā etadavoca:

[BJT Page 080] [\x 80/] saccaṃ kira tayā sāriputta, aññā byākatā ''khīṇā jāti. Vusitaṃ

brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ. Nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī''ti? Na kho bhante, etehi

padehi etehi byañjanehi. Attho1 ca vuttoti. Yena kenacipi sāriputta, pariyāyena kulaputto

aññaṃ byākaroti, atha kho byākataṃ byākato daṭṭhabbanti. Nanu ahampi bhante, evaṃ

vadāmi: ''na kho bhante, etehi padehi etehi byañjanehi attho ca vutto''ti.

Sace taṃ sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ: kathaṃ jānatā pana tayā āvuso sāriputta, kathaṃ

passatā aññā byākatā ''khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ. Nāparaṃ

itthattāyāti pajānāmī''ti evaṃ puṭṭho tvaṃ sāriputta, kinti byākareyyāsīti?

Sace maṃ bhante, evaṃ puccheyyuṃ: kataṃ jānatā pana tayā āvuso sāriputta, kathaṃ passatā

aññā byākatā, [PTS Page 052 [\q 52/] '']khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ

karaṇīyaṃ. Nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī''ti. Evaṃ puṭṭhohambhante. Evaṃ byākareyyaṃ:

''Yannidānāvuso jāti, tassa nidānassa khayā khīṇasmiṃ khīṇamiti2 viditaṃ. Khīṇasmiṃ

khīṇamiti viditvā, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti

pajānāmī''ti. Evaṃ puṭṭhohambhante, evaṃ byākareyyanti.

Sace pana taṃ sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ: jāti panāvuso sāriputta, kinnidānā? Kiṃ

samudayā? Kiñjātikā? Kimpabhavāti? Evaṃ puṭṭho tvaṃ sāriputta, kinti byākareyyāsī'ti?

Sace maṃ bhante, evaṃ puccheyyuṃ: jāti panāvuso sāriputta, kinnidānā? Kiṃsamudayā?

Kiñjātikā? Kimpabhavāti? Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ byākareyyaṃ: ''jāti kho āvuso,

bhavanidānā, bhavasamudayā, bhavajātikā, bhavappabhavāti. Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ

byākareyyanti.

Sace pana taṃ sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ: bhavo panāvuso sāriputta, kinnidāno? Kiṃ

samudayo? Kiñjātiko? Kimpabhavoti? Evaṃ puṭṭho tvaṃ sāriputta, kinti byākareyyāsī'ti?

Sace maṃ bhante, evaṃ puccheyuṃ: bhavo panāvuso sāriputta, kinnidāno? Kiṃ samudayo?

Kiñjātiko? Kimpabhavo? Ti evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ byākareyyaṃ: bhavo kho āvuso

upādānanidāno, upādānasamudayo, upādānajātiko, upādānappabhavoti. Evaṃ puṭṭhohaṃ

bhante, evaṃ byākareyyanti.

--------------

1. Attho - machasaṃ 2. Khīṇāmbhīti - machasaṃ

[BJT Page 82] [\x 82/]

Sace pana taṃ sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ: upādāna panāvuso sāriputta, kinnidānaṃ? Kiṃ

samudayaṃ? Kiñjātikaṃ? Kimpabhavanti? Evaṃ puṭṭho tvaṃ sāriputta, kinti byākareyyāsī'ti.

Sace maṃ bhante, evaṃ puccheyyuṃ: ''upādānaṃ panāvuso sāriputta, kinnidānaṃ? Kiṃ

samudayaṃ? Kiñjātikaṃ? Kimpabhavanti?'' Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ byākareyyaṃ:

upādānaṃ kho āvuso taṇhā nidānaṃ, taṇhā samudayaṃ, taṇhā jātikaṃ, taṇhā sambhavanti.

Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyanti.

Sace pana taṃ sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ: [peyyala missing ! PTS Page 053] [\q 53/]

taṇhā panāvuso sāriputta, kinnidānā kiṃ samudayā, kiñjātikā kimpabhavoti? Evaṃ puṭṭho

tvaṃ sāriputta, kinti byākareyyāsī'ti? Sace maṃ bhante, evaṃ puccheyyuṃ: taṇhā panāvuso

sāriputta, kinnidānā? Kiṃ samudayā? Kiñjātikā? Kimpabhavāti? Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante,

evaṃ byākareyyaṃ: taṇhā kho āvuso vedanānidānā, vedanāsamudayā, vedanājātikā,

vedanāpabhavāti. Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ byākareyyanti.

Sace pana taṃ sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ: vedanā panāvuso sāriputta, kinnidānā?

Kiṃsamudayā? Kiñjātikā? Kimpabhavāti? Evaṃ puṭṭho tvaṃ sāriputta, kinti byākareyyāsī'ti?

Sace maṃ bhante, evaṃ puccheyyuṃ: vedanā panāvuso sāriputta, kinnidānā, kiṃ samudayā,

kiñjātikā kimpabhavāti? Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyaṃ: vedanā kho āvuso

phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassappabhavāti. Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante

evaṃ byākareyyanti.

Sace pana taṃ sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ: kathaṃ jānato pana te āvuso sāriputta, kathaṃ

passato yā vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī'ti? Evaṃ puṭṭho tvaṃ sāriputta, kinti

vyākareyyāsī'ti?

Sace me bhante evaṃ puccheyyuṃ: kathaṃ jānato pana te āvuso sāriputta, kathaṃ passato yā

vedanāsu nandī sā na upaṭṭhāsī'ti, evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ byākareyyaṃ: tisso kho

imā āvuso vedanā, katamā tisso? Sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā,

imā kho āvuso, tisso vedanā aniccā. Yadaniccaṃ taṃ dukkhanti viditaṃ. Yā vedanāsu nandī

sā na upaṭṭhāsī'ti.1 Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante evaṃ byākareyyanti.

-------------

1. Yā vedanāsu na sā nandi upaṭṭhāsīti - sīmu.

[BJT Page 084] [\x 84/]

Sādhu, sādhu sāriputta, ayampi kho sāriputta, pariyāyo etasseva atthassa saṅkhittena

veyyākaraṇāya:1 yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasminti.

Sace pana taṃ sāriputta, evaṃ puccheyyuṃ: kathaṃ vimokkhā pana tayā āvuso sāriputta,

aññā byākatā ''khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti

pajānāmi''ti. Evaṃ puṭṭho tvaṃ sāriputta, kinti byākareyyāsī'ti?

Sace maṃ bhante, evaṃ puccheyyuṃ: kathaṃ vimokkhā pana tayā āvuso sāriputta, aññā

byākatā ''khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti

pajānāmi''ti. Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ byākareyyaṃ: [PTS Page 054] [\q 54/]

ajjhattavimokkhā2 khvāhaṃ āvuso sabbūpādānakkhayā3 tathā sato viharāmi, yathā sataṃ

viharantaṃ āsavā nānussavanti, attānañca nāvajānāmī'ti. Evaṃ puṭṭhohaṃ bhante, evaṃ

byākareyyanti.

Sādhu sādhu, sāriputta, ayampi kho sāriputta, pariyāyo etasseva atthassa saṅkhittena

veyyākaraṇāya: 'ye āsavā samaṇena vuttā, tesvāhaṃ na kaṅkhāmi. Te me pahīṇāti na

vicikicchāmī''ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna4 sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi: pubbe

appaṭisaṃviditaṃ maṃ āvuso bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi. Tassame ahosi

dandhāyitattaṃ. Yato ca kho me āvuso bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ anumodi, tassa mayhaṃ

āvuso etadahosi:

''Divasañcepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi

pariyāyehi, divasampahaṃ5 bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi.

Rattiñcepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi

pariyāyehi, rattimpahaṃ6 bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi.

Rattindivaṃ cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi

pariyāyehi, rattindivampahaṃ bhagavato etamatthaṃ vyākareyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi.

---------------

1. Byākaraṇāya -sīmu.

2. Ajjhattaṃ vimokkhā - machasaṃ, sīmu, [p. T. S.] Sī 1, 2. 3. Kkhayāya - sīmu.

4. Vatvā - sī 1, 2. 5. Divasampāhaṃ - machasaṃ. 6. Rattimpāhaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 086] [\x 86/]

[PTS Page 055] [\q 55/] dve rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, dve rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ

byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Tīni rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, tīni rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Cattāri rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, cattāri rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Pañca rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, pañca rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Cha rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, cha rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Satta rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī'ti.

Atha kho kaḷārakhattiyo bhikkhu uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho

kaḷārakhattiyo bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:

Āyasmatā bhante, sāriputtena sīhanādo nadito: ''pubbe appaṭisaṃviditaṃ maṃ āvuso,

bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ āpucchi.1 Tassa me ahosi dandhāyitattaṃ. Yato ca kho me āvuso

bhagavā paṭhamaṃ pañhaṃ anumodi, tassa mayhaṃ āvuso etadahosi:

''Divasañcepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi

pariyāyehi, divasampahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi.

Rattiñcepi2 maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi

pariyāyehi, rattimpahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi.

Rattindivaṃ cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi aññamaññehi

pariyāyehi, rattindivampahaṃ bhagavato etamatthaṃ vyākareyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi.

Dve rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, dve rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Tīni rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, tīni rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Cattāri rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, cattāri rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Pañca rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ [PTS Page 056] [\q 56/] puccheyya

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi, pañca rattindivānipahaṃ bhagavato

etamatthaṃ byākareyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Cha rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, cha rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Satta rattindivāni cepi maṃ bhagavā etamatthaṃ puccheyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, satta rattindivānipahaṃ bhagavato etamatthaṃ byākareyyaṃ

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī''ti.

Sā hi bhikkhu sāriputtassa dhammadhātu suppaṭividdhā.3 Yassa dhammadhātuyā

suppaṭividdhattā divasañcepahaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, divasampi4 me sāriputto etamatthaṃ byākareyya aññamaññehi

padehi aññamaññehi pariyāyehi.

-----------------

1. Apucchi machasaṃ, syā. 2. Rattiñcāpi - sī 1, 2. 3. Suppaṭividitā - sīmu. 4. Divasaṃ ce pi

*ca - sīmu 5. Rattindivāni cepahaṃ sīmu, [pts]

[BJT Page 088] [\x 88/]

Rattiṃ cepahaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi

pariyāyehi, rattimpi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya aññamaññehi padehi aññamaññehi

pariyāyehi.

Rattindivaṃ cepahaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi aññamaññehi

pariyāyehi, rattindivampi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi.

Dve rattindivāni cepahaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, dve rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Tīṇi rattindivāni cepahaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi, tīṇi rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Cattāri rattindivāni cepahaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi. Cattāri rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Pañca rattindivāni cepahaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi. Pañca rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Cha rattindivāni cepahaṃ sāriputtaṃ etamatthaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi. Cha rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehi.

Satta rattindivāni cepahaṃ sāriputtaṃ etamattaṃ puccheyyaṃ aññamaññehi padehi

aññamaññehi pariyāyehi. Satta rattindivānipi me sāriputto etamatthaṃ byākareyya

aññamaññehi padehi aññamaññehi pariyāyehī'ti.

1. 4. 3.

Ñāṇavatthusuttaṃ

33. Sāvatthiyaṃ-

Catucattāḷīsaṃ vo bhikkhave, ñāṇavatthūni desissāmi. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ

manasikarotha. Bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca: katamāni bhikkhave, catucattāḷīsaṃ ñāṇavatthūni?

[PTS Page 057] [\q 57/] jarāmaraṇe ñāṇaṃ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṃ,

jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṃ, jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.

Jātiyā ñāṇaṃ, jāti samudaye ñāṇaṃ, jātinirodhe ñāṇaṃ, jātinirodhagāminiyā paṭipadāya

ñāṇaṃ.

Bhave ñāṇaṃ, bhavasamudaye ñāṇaṃ, bhavanirodhe ñāṇaṃ, bhavanirodhagāminiyā

paṭipadāya ñāṇaṃ.

Upādāne ñāṇaṃ, upādānasamudaye ñāṇaṃ, upādānanirodhe ñāṇaṃ,

upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.

Taṇhāya ñāṇaṃ, taṇhāsamudaye ñāṇaṃ, taṇhānirodhe ñāṇaṃ, taṇhānirodhagāminiyā

paṭipadāya ñāṇaṃ.

Vedanāya ñāṇaṃ, vedanāsamudaye ñāṇaṃ, vedanānirodhe ñāṇaṃ, vedanānirodhagāminiyā

paṭipadāya ñāṇaṃ.

Phasse ñāṇaṃ, phassasamudaye ñāṇaṃ, phassanirodhe ñāṇaṃ, phassanirodhagāminiyā

paṭipadāya ñāṇaṃ.

Saḷāyatane ñāṇaṃ, saḷāyatanasamudaye ñāṇaṃ, saḷāyatananirodhe ñāṇaṃ,

saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.

Nāmarūpe ñāṇaṃ, nāmarūpasamudaye ñāṇaṃ, nāmarūpanirodhe ñāṇaṃ,

nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.

Viññāṇe ñāṇaṃ, viññāṇasamudaye ñāṇaṃ, viññāṇanirodhe ñāṇaṃ,

viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.

Saṅkhāresu ñāṇaṃ, saṅkhārasamudaye ñāṇaṃ, saṅkhāranirodhe ñāṇaṃ,

saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ. Imāni vuccanti bhikkhave catucattāḷīsaṃ

ñāṇavatthūni. *

Katamañca bhikkhave, jarāmaraṇaṃ? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā

jīraṇatā khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati

jarā. Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaṃ

maccumaraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷebarassa nikkhepo idaṃ vuccati maraṇaṃ.

Iti ayañca jarā, idañca maraṇaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave jarāmaraṇaṃ.

---------------

* Jarāmaraṇadīnaṃ ekādasannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ cattāri cattāri katvā catucattāḷīsa

ñāṇavatthūni daṭṭhabbāti.

[BJT Page 090] [\x 90/]

Jātisamudayā jarāmaraṇasamudayo, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvako evaṃ jarāmaraṇaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇasamudayaṃ

pajānāti, evaṃ [PTS Page 058] [\q 58/] jarāmaraṇanirodhaṃ pajānāti, evaṃ

jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, idamassa dhamme ñāṇaṃ. So iminā

dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena pariyogāḷhena atītānāgate nayaṃ neti1.

Ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ abbhaññaṃsu,

jarāmaraṇasamudayaṃ abbhaññaṃsu, jarāmaraṇanirodhaṃ abbhaññaṃsu,

jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abbhaññaṃsu, sabbe te evameva abbhaññaṃsu,

seyyathāpahaṃ2 etarahi. Yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā

jarāmaraṇaṃ abhijānissanti, jarāmaraṇasamudayaṃ abhijānissanti, jarāmaraṇanirodhaṃ

abhijānissanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ abhijānissanti, sabbe te evameva

abhijānissanti, seyyathāpahaṃ etarahi. Idamassa anvaye ñāṇaṃ.

Yato kho bhikkhave ariyasāvakassa imāni dve ñāṇāni parisuddhāni honti pariyodātāni

dhamme ñāṇañca anvaye ñāṇañca, ayaṃ vuccati bhikkhave ariyasāvako diṭṭhisampanno

itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṃ saddhammaṃ itipi, passati imaṃ saddhammaṃ itipi,

sekhena ñāṇena samannāgato itipi, sekhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṃ

samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipī'ti.

Katamā ca bhikkhave jāti? Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti

okkanti nibbatti abhinibbatti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, ayaṃ vuccati

bhikkhave jāti. Bhavasamudayā jātisamudayo. Bhavanirodhā jātinirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo jātinirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo

sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamo ca bhikkhave, bhavo? Tayome bhikkhave, bhavā: kāmabhavo rūpabhavo

arūpabhavo. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhavo. Upādānasamudayā bhavasamudayo.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhavanirodhagāminī

paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamañca bhikkhave upādānaṃ? Cattārimāni bhikkhave, upādānāni: kāmūpadānaṃ

diṭṭhūpadānaṃ sīlabbatūpadānaṃ attavādūpādānaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave upādānaṃ.

Taṇhāsamudayā upādānasamudayo. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo upādānanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamā ca bhikkhave taṇhā? Chayime bhikkhave, taṇhākāyā: rūpataṇhā saddataṇhā

gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Ayaṃ vuccati bhikkhave taṇhā.

Vedanāsamudayā taṇhāsamudayo. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo taṇhānirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamā ca bhikkhave vedanā? Chayime bhikkhave, vedanākāyā: cakkhusamphassajā

vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghāṇasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā,

kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Ayaṃ vuccati bhikkhave vedanā.

Phassasamudayā vedanāsamudayo. Phassanirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamo ca bhikkhave phasso? Chayime bhikkhave, phassakāyā: cakkhusamphasso,

sotasamphasso, ghāṇasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso. Ayaṃ

vuccati bhikkhave, phasso. Saḷāyatanasamudayā phassasamudayo. Saḷāyatananirodhā

phassanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo phassanirodhagāminī paṭipadā.

Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvavācā sammākakammanto sammāājīvo

sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamaṃ ca bhikkhave saḷāyatanaṃ? Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghāṇāyatanaṃ

jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave, saḷāyatanaṃ.

Nāmarūpasamudayā saḷāyatanasamudayo. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Ayameva

ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saḷāyatanananirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamaṃ ca bhikkhave nāmarūpaṃ? Vedanā saññā cetanā phasso manasikāro, idaṃ vuccati

nāmaṃ. Cattāro ca mahābhūtā, catunnaṃ ca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ, idaṃ vuccati

rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ, idañca rūpaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave, nāmarūpaṃ.

Viññāṇasamudayā nāmarūpasamudayo. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo nāmarūpanirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Katamaṃ ca bhikkhave viññāṇaṃ? Chayime bhikkhave, viññāṇakāyā: cakkhuviññāṇaṃ

sotaviññāṇaṃ ghāṇaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ. Idaṃ vuccati

bhikkhave, viññāṇaṃ. Saṅkhārasamudayā viññāṇasamudayo. Saṅkhāranirodhā

viññāṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā.

Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo

sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katame ca bhikkhave saṅkhārā? Tayo me bhikkhave, [PTS Page 059] [\q 59/] saṅkhārā:

kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro, ime vuccanti bhikkhave, saṅkhārā.

Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo. Avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi.

Yato kho bhikkhave ariyasāvako evaṃ saṅkhāre pajānāti, evaṃ saṅkhārasamudayaṃ pajānāti,

evaṃ saṅkhāranirodhaṃ pajānāti, evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti,

idamassa dhamme ñāṇaṃ. So iminā dhammena diṭṭhena viditena akālikena pattena

pariyogāḷhena atītānāgate nayaṃ neti.1

1. Atītānāgatena yaṃ neti - machasaṃ. 2. Seyyathāpāhaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 092] [\x 92/]

Ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṅkhāre abbhaññaṃsu,

saṅkhārasamudayaṃ abhaññaṃsu, saṅkhāranirodhaṃ abbhaññaṃsu, saṅkhāranirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ abhaññaṃsu, sabbe te evameva abbhaññaṃsu, seyyathāpahaṃ etarahi. Yepi hi keci

anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā saṅkhāre abhijānissanti, saṅkhārasamudayaṃ

abhijānissanti, saṅkhāranirodhaṃ abhijānissanti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

abhijānissanti, sabbe te evameva abhijānissanti, seyyathāpahaṃ etarahi. Idamassa anvaye

ñāṇaṃ.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvakassa imāni dve ñāṇāni parisuddhāni honti pariyodātāni

dhamme ñāṇaṃ ca anvaye ñāṇaṃ ca. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno

itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṃ saddhammaṃ itipi, passati imaṃ saddhammaṃ itipi,

sekhena ñāṇena samannāgato itipi, sekhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṃ

samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipī'ti.

1. 4. 4.

Dutiyañāṇavatthu suttaṃ

34. Sāvatthiyaṃ-

Sattasattari vo bhikkhave ñāṇavatthūni desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha

bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

[PTS Page 060] [\q 60/] katamāni bhikkhave satta sattari ñāṇavatthūni?

Jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, atītampi

addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñaṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇaṃ,

anāgatampi addhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti ñāṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti

ñāṇaṃ, yampissa taṃ dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ

virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ.

Bhavapaccayā jātī'ti ñāṇaṃ, asati bhavā natthi jātī'ti ñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ

bhavapaccayā jātī'ti ñāṇaṃ, asati bhavā natthi jātī'ti ñāṇaṃ, anāgatampi addhānaṃ

bhavapaccayā jātī'ti ñāṇaṃ, asati bhavā natthi jātī'ti ñāṇaṃ, yampissa taṃ dhammaṭṭhiti

ñāṇaṃ tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ.

Upādānapaccayā bhavo'ti ñāṇaṃ, asati upādānā natthi bhavo'ti ñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ

upādānapaccayā bhavo'ti ñāṇaṃ, asati upādānā natthi bhavo'ti ñāṇaṃ, anāgatampi

addhānaṃ upādānapaccayā bhavo'ti ñāṇaṃ, asati upādānā natthi bhavo'ti ñāṇaṃ, yampissa

taṃ dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti ñāṇaṃ.

Taṇhāpaccayā upādānanti ñāṇaṃ, asati taṇhā natthi upādānanti ñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ

taṇhāpaccayā upādānanti ñāṇaṃ, asati taṇhā natthi upādānanti ñāṇaṃ, anāgatampi

addhānaṃ taṇhāpaccayā upādānanti ñāṇaṃ, asati taṇhā natthi upādānanti ñāṇaṃ, yampissa

taṃ dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti ñāṇaṃ.

Vedanāpaccayā taṇhā'ti ñāṇaṃ, asati vedanā natthi taṇhā'ti ñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ

vedanāpaccayā taṇhā'ti ñāṇaṃ, asati vedanā natthi taṇhā'ti ñāṇaṃ, anāgatampi addhānaṃ

vedanāpaccayā taṇhā'ti ñāṇaṃ, asati vedanā natthi taṇhā'ti ñāṇaṃ, yampissa taṃ

dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ, tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti ñāṇaṃ.

Phassapaccayā vedanā'ti ñāṇaṃ, asati phassā natthi vedanā'ti ñāṇaṃ. Atītampi addhānaṃ

phassapaccayā vedanā'ti ñāṇaṃ, asati phassā natthi vedanā'ti ñāṇaṃ, anāgatampi addhānaṃ

phassapaccayā vedanā'ti ñāṇaṃ, asati phassā natthi vedanā'ti ñāṇaṃ, anāgatampi addhānaṃ

phassapaccayā vedanā'ti ñāṇaṃ, asati phassā natthi vedanā'ti ñāṇaṃ, yampissa taṃ

dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ, tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti ñāṇaṃ.

Saḷāyatanapapaccayā phasso'ti ñāṇaṃ, asati saḷāyatanatā natthi phasso'ti ñāṇaṃ, atītampi

addhānaṃ saḷāyatanapaccayā phasso'ti ñāṇaṃ, asati saḷāyatano natthi phasso'ti ñāṇaṃ,

anāgatampi addhānaṃ saḷāyatanapaccayā phasso'ti ñāṇaṃ, asati saḷāyatanā natthi phasso'ti

ñāṇaṃ, yampissa taṃ dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ, tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ

virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ñāṇaṃ, asati nāmarūpā natthi saḷāyatananti ñāṇaṃ,

atītampi addhānaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ñāṇaṃ, asati nāmarūpā natthi

saḷāyatananti ñāṇaṃ, anāgatampi addhānaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatananti ñāṇaṃ, asati

nāmarūpā natthi saḷāyatananti ñāṇaṃ, yampissa taṃ dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ, tampi

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ.

Viññāṇapaccayā nāmarūpanti ñāṇaṃ, asati viññāṇā natthi nāmarūpanti ñāṇaṃ, atītampi

addhānaṃ viññāṇapaccayā nāmarūnti ñāṇaṃ, asati viññāṇā natthi nāmarūpanti ñāṇaṃ,

anāgatampi addhānaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpanti ñāṇaṃ, asati viññāṇā natthi

nāmarūpanti ñāṇaṃ, yampissa taṃ dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ, tampi khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ.

Saṅkhārapaccayā viññāṇanti ñāṇaṃ, asati saṅkhārā natthi viññāṇanti ñāṇaṃ, atītampi

addhānaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇanti ñāṇaṃ, asati saṅkhārā natthi viññāṇanti ñāṇaṃ,

anāgatampi addhānaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇanti ñāṇaṃ, asati saṅkhārā natthi viññāṇanti

ñāṇaṃ, yampissa taṃ dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ, tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ

virāgadhammaṃ nirodhadhammanti ñāṇaṃ.

[BJT Page 094] [\x 94/]

Avijjāpaccayā saṅkhārā'ti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārā'ti ñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ

avijjāpaccayā saṅkhārā'ti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārā'ti ñāṇaṃ, anāgatampi

addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā'ti ñāṇaṃ, asati avijjāya natthi saṅkhārā'ti ñāṇaṃ, yampissa

taṃ dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ tampi khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti ñāṇaṃ. Imāni vuccanti bhikkhave sattasattari ñāṇavatthūnī'ti. *

1. 4. 5.

Avijjādipaccaya desanā suttaṃ

35. Sāvatthiyaṃ-

Avijjāpaccayā bhikkhave, saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī'ti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu, bhagavantaṃ etadavoca. Katamaṃ nu kho bhante,

jarāmaraṇaṃ? Kassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti? No kallo pañhoti bhagavā avoca. ''Katamaṃ

jarāmaraṇaṃ? [PTS Page 061] [\q 61/] kassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti?'' Iti vā bhikkhu

yo vadeyya, ''aññaṃ jarāmaraṇaṃ aññassa ca panidaṃ jarāmaraṇanti'' iti vā bhikkhu yo

vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ. Byañjanameva nānaṃ.

''Taṃ jīvaṃ, taṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti jātipaccayā jarāmaraṇanti.

Katamā nu kho bhante, jāti? Kassa ca panāyaṃ jātī'ti? No kallo pañho'ti bhagavā avoca

''katamā jāti? Kassa ca panāyaṃ jātī'ti?'' Iti vā bhikkhu yo vadeyya, ''aññā jāti, aññassa ca

panāyaṃ jātī'ti'' iti vā bhikkhu yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ.

''Taṃ jīvaṃ, taṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti bhavapaccayā jātī'ti.

----------------

* Jātipaccayādīnaṃ ekādasannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ satta satta katvā sattasattari

ñāṇavatthūni daṭṭhabbāni.

[BJT Page 096] [\x 96/]

Katamo nu kho bhante, bhavo? Kassa ca panāyaṃ bhavo'ti? No kallo pañho'ti bhagavā

avoca. katamo bhavo, kassa ca panāyaṃ bhavo'ti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya, ''aññassa

bhavo'' añño panāyaṃ bhavo'ti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekattaṃ,

byañjanameva nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. Upādānapaccayā bhavo'ti.

Katamaṃ nu kho bhante upādānaṃ? Kassa ca panidaṃ upādānanti? No kallo pañho'ti

bhagavā avoca. ''Katamaṃ upādānaṃ, kassa ca panidaṃ upādānanti. '' Iti vā bhikkhu, yo

vadeyya, ''aññassa upādānaṃ'' aññaṃ panidaṃ upādānanti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya,

ubhayametaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ.

''Taṃ jīvaṃ, taṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. Taṇhāpaccayā upādānanti.

Katame nu kho bhante, taṇhā? Kassa ca panime taṇhā'ti? No kallo pañho'ti bhagavā avoca.

''Katame taṇhā, kassa ca panime taṇhā'ti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya, aññassa taṇhā'' aññe

panime taṇhā'ti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ.

''Taṃ jīvaṃ, taṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. Vedanāpaccayā taṇhā'ti.

Katame nu kho bhante, vedanā? Kassa ca panime vedanā'ti? No kallo pañho'ti bhagavā

avoca. ''Katame vedanā, kassa ca panime vedanā'ti'' iti vā bhikkhu, so vadeyya, ''aññassa

vedanā'' aññe panime vedanā'ti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ,

byañjanameva nānaṃ.

''Taṃ jīvaṃ, taṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anugamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. Phassapaccayā vedanā'ti.

Katamo nu kho bhante, phasso? Kassa ca panāyaṃ phasso'ti? No kallo pañho'ti bhagavā

avoca. ''Katamo phasso, kassa ca panāyaṃ phasso'ti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya, ''aññassa

phasso'' añño panāyaṃ phasso'ti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ,

byañjanameva nānaṃ.

''Taṃ jīvaṃ, taṃ sarīranti''vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. Saḷāyatanapaccayā phasso'ti.

Katamaṃ nu kho bhante, saḷāyatanaṃ? Kassa ca panidaṃ saḷāyatananti? No kallo pañho'ti

bhagavā avoca. ''Katamaṃ saḷāyatanaṃ, kassa ca panidaṃ saḷāyatananti'' iti vā bhikkhu yo

vadeyya, ''aññassa saḷāyatanaṃ'' aññaṃ panidaṃ saḷāyatananti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya,

ubhayametaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ.

''Taṃ jīvaṃ, taṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti.

Katamaṃ nu kho bhante, nāmarūpaṃ? Kassa ca panidaṃ nāmarūpanti? No kallo pañho'ti

bhagavā avoca. ''Katamaṃ nāmarūpaṃ, kassa ca panidaṃ nāmarūpanti'' iti vā bhikkhu, yo

vadeyya, ''aññassa nāmarūpaṃ'' aññaṃ panidaṃ nāmarūpanti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya,

ubhayametaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ.

''Taṃ jīvaṃ, taṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. [PTS Page 062] [\q 62/]

viññāṇapaccayā nāmarūpanti.

Katamaṃ nu kho bhante, viññāṇaṃ? Kassa ca panidaṃ viññāṇanti? No kallo pañho'ti

bhagavā avoca. ''Katamaṃ viññāṇaṃ, kassa ca panidaṃ viññāṇanti'' iti vā bhikkhu, yo

vadeyya, ''aññassa viññāṇaṃ'' aññaṃ panidaṃ viññāṇanti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya,

ubhayametaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ.

''Taṃ jīvaṃ, taṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. Saṅkhārapaccayā viññāṇanti.

Katame nu kho bhante, saṅkhārā? Kassa ca panime saṅkhārā'ti? No kallo pañho'ti bhagavā

avoca. ''Katame saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārā'ti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya, ''aññe

saṅkhārā, aññassa panime saṅkhārā'ti'' iti vā bhikkhu, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ,

byañjanameva nānaṃ.

''Taṃ jīvaṃ, taṃ sarīranti'' vā bhikkhu diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ jīvaṃ,

aññaṃ sarīranti'' vā bhikkhu, diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhu ubho

ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti. Avijjāpaccayā saṅkhārā'ti.

Avijjāyatveva bhikkhu, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni1 visevitāni

vipphanditāni kānici kānici ''katamañca jarāmaraṇaṃ? Kassa ca panidaṃ jarāmaraṇaṃ? Iti vā,

aññaṃ jarāmaraṇaṃ, aññassa ca panidaṃ jarāmaraṇaṃ iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā,

aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni

tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammāti.

Avijjāyatveva bhikkhu asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni

kānici kānici ''katamā jāti? Kassa ca panāyaṃ jāti? Iti vā, aññā jāti aññassa ca panāyaṃ jāti iti

vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni

bhavanti ucchinnanamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammāni.

----------------

1. Sūkāyitāni - sī. Mu.

[BJT Page 098] [\x 98/]

Avijjāyatveva bhikkhu asesavirāganirodhā yāni'ssa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni

kānici kānici, ''katamo bhavo, kassa ca panāyaṃ bhavo iti vā, añño bhavo aññassa ca

panāyaṃ bhavo iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā''

sabbāni'ssa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ

anuppādadhammāni.

Avijjāyatveva bhikkhu asesavirāganirodhā yāni'ssa tāni''taṃkāyitāni visevitāni vipphanditāni

kānici kānici, ''katamaṃ upādānaṃ, kassa ca panidaṃ upādānaṃ? Iti vā, aññaṃ upādānaṃ,

aññassa ca panidaṃ upādānaṃ iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ

iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni

āyatiṃ anuppādadhammāti.

Avijjāyatveva bhikkhu asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni

kānici kānici, katamā taṇhā, kassa ca panāyaṃ taṇhā? Iti vā, aññā taṇhā aññassa ca panāyaṃ

taṇhā iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbānissa tāni

pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ

anuppādadhammāni.

Avijjāyatveva bhikkhu asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni

kānici kānici, '' [PTS Page 063] [\q 63/] katamā vedanā, kassa ca panāyaṃ vedanā? Iti

vā, aññā vedanā aññassa ca panāyaṃ vedanā iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbāni'ssa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni

anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammāni.

Avijjāyatveva bhikkhu asesavirāganirodhā yāni'ssa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni

kānici kānici, ''katamo phasso, kassa ca panāyaṃ phasso iti vā, añño phasso aññassa ca

panāyaṃ phasso iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā''

sabbāni'ssa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ

anuppādadhammāni.

Avijjāyatveva bhikkhu asesavirāganirodhā yāni'ssa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni

kānici kānici, ''katamaṃ saḷāyatanaṃ, kassa ca panidaṃ saḷāyatanaṃ iti vā, aññaṃ

saḷāyatanaṃ aññassa ca panidaṃ saḷāyatanaṃ iti vā, taṃ jīva ṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ

jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbāni'ssa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni

tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammāni.

Avijjāyatveva bhikkhu asesavirāganirodhā yāni'ssa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni

kānici kānici, ''katamaṃ nāmarūpaṃ, kassa ca panidaṃ nāmarūpaṃ iti vā, aññaṃ nāmarūpaṃ

aññassa ca panidaṃ nāmarūpaṃ iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ

sarīraṃ iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni

anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammāni.

Avijjāyatveva bhikkhu asesavirāganirodhā yāni'ssa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni

kānici kānici, ''katamaṃ viññāṇaṃ, kassa ca panidaṃ viññāṇaṃ iti vā, aññaṃ viññāṇaṃ

aññassa ca panidaṃ viññāṇaṃ iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ

iti vā'' sabbāni'ssa tāni pahīnāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni

āyatiṃ anuppādadhammāni.

Avijjāyatveva bhikkhu asesavirāganirodhā yāni'ssa tāni visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni

kānici kānici, ''katame saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārā iti vā, aññe saṅkhārā, aññassa ca

panime saṅkhārā iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā''

sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ

anuppādadhammānī'ti.

1. 4. 6.

Dutiyaavijjāpaccayasuttaṃ

36. Sāvatthiyaṃ-

Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapapaccayā

nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Katamaṃ jarāmaraṇaṃ, kassa ca panidaṃ jarāmaraṇaṃ iti vā bhikkhave, yo vadeyya, aññaṃ

jarāmaraṇaṃ aññassa ca panidaṃ jarāmaraṇaṃ iti vā bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṃ

ekatthaṃ byañjanameva nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhave

ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: jātipaccayā jarāmaraṇanti.

Katamā jāti? Kassa ca panāyaṃ jāti iti vā bhikkhave, yo vadeyya, aññā jāti aññassa ca

panāyaṃ jāti iti vā bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhave

ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: bhavapaccayā jātī'ti.

Katamo bhavo? Kassa ca panāyaṃ bhavo iti vā bhikkhave, yo vadeyya, añño bhavo aññassa

ca panāyaṃ bhavo iti vā bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ. Byañjanameva

nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhave

ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: upādānapaccayā bhavo'ti.

Katamaṃ upādānaṃ? Kassa ca panidaṃ upādānaṃ iti vā bhikkhave, yo vadeyya, aññaṃ

upādānaṃ aññassa panidaṃ upādānaṃ iti vā bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ

byañjanameva nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhave

ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: taṇhāpaccayā upādānanti.

Katamā taṇhā, kassa ca panāyaṃ taṇhā iti vā bhikkhave, yo vadeyya, aññā taṇhā aññassa

ca panāyaṃ taṇhā iti vā bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ. Byañjanameva

nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhave

ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: vedanāpaccayā taṇhā'ti.

Katamā vedanā, kassa ca panāyaṃ vedanā iti vā bhikkhave, yo vadeyya, aññā vedanā

aññassa ca panāyaṃ vedanā iti vā bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ.

Byañjanameva nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhave

ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: phassapaccayā vedanā'ti.

Katamo phasso, kassa ca panāyaṃ phasso iti vā bhikkhave, yo vadeyya, añño phasso

aññassa ca panāyaṃ phasso iti vā bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ

byañjanameva nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhave

ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: saḷāyatanapaccayā phasso'ti.

[PTS Page 064] [\q 64/] katamaṃ saḷāyatanaṃ, kassa ca panidaṃ saḷāyatanaṃ iti vā

bhikkhave, yo vadeyya, aññaṃ saḷāyatanaṃ aññassa ca panidaṃ saḷāyatanaṃ iti vā

bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ. Byañjanameva nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhave

ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: nāmarūpapaccayā

saḷāyatananti.

Katamaṃ nāmarūpaṃ, kassa ca panidaṃ nāmarūpaṃ iti vā bhikkhave, yo vadeyya, aññaṃ

nāmarūpaṃ aññassa ca panidaṃ nāmarūpaṃ iti vā bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṃ

ekatthaṃ. Byañjanameva nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhave

ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: viññāṇapapaccayā

nāmarūpanti.

Katamaṃ viññāṇaṃ, kassa ca panidaṃ viññāṇaṃ iti vā bhikkhave, yo vadeyya, aññaṃ

viññāṇaṃ aññassa ca panidaṃ viññāṇaṃ iti vā bhikkhave, yo vadeyya, ubhayametaṃ

ekatthaṃ. Byañjanameva nānaṃ.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te bhikkhave

ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: saṅkhārapaccayā viññāṇanti.

Katame saṅkhārā, kassa ca panime saṅkhārā iti vā bhikkhave yo vadeyya, aññe saṅkhārā,

aññassa ca panime saṅkhārā iti vā bhikkhave yo vadeyya, aññe saṅkhārā, aññassa ca panime

saṅkhārā iti vā bhikkhave yo vadeyya, ubhayametaṃ ekatthaṃ. Byañjanameva nānaṃ.

[BJT Page 100] [\x 100/]

''Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ'' iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. ''Aññaṃ

jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ'' iti vā bhikkhave diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso na hoti. Ete te

bhikkhave ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti: avijjāpaccayā

saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā

saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā.

Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katamaṃ jarāmaraṇaṃ? Kassa ca panidaṃ jarāmaraṇaṃ? Iti vā,

aññaṃ jarāmaraṇaṃ aññassa ca panidaṃ jarāmaraṇaṃ iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā,

aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni

tālāvatthukatāni anabhāvakatāni1 āyatiṃ anuppādadhammānī'ti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katamā jāti? Kassa ca panāyaṃ jāti? Iti vā, aññā jāti aññassa ca

panāyaṃ jāti iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbānissa

tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ

anuppādadhammānī'ti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katamo bhavo? Kassa ca panāyaṃ bhavo? Iti vā, añño bhavo

aññassa ca panāyaṃ bhavo iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti

vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni

āyatiṃ anuppādadhammānī'ti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katamaṃ upādānaṃ? Kassa ca panidaṃ upādānaṃ? Iti vā, aññaṃ

upādānaṃ aññassa ca panāyaṃ upādānaṃ iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni

anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammānī'ti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katamā taṇhā? Kassa ca panāyaṃ taṇhā? Iti vā, aññā taṇhā

aññassa ca panāyaṃ iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā''

sabbānissa tāni pahīṇānā bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ

anuppādadhammānī'ti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katamā vedanā? Kassa ca panāyaṃ vedanā? Iti vā, aññā vedanā

aññassa ca panāyaṃ vedanā iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ

iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni

āyatiṃ anuppādadhammānī'ti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katamo phasso? Kassa ca panāyaṃ phasso? Iti vā, añño phasso

aññassa ca panāyaṃ phasso itivā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti

vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni anabhāvakatāni

āyatiṃ anuppādadhammānī'ti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katamaṃ saḷāyatanaṃ? Kassa ca panidaṃ saḷāyatanaṃ? Iti vā,

aññaṃ saḷāyatanaṃ aññassa ca panidaṃ saḷāyatanaṃ iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā,

aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni

tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammānī'ti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katamaṃ nāmarūpaṃ? Kassa ca panidaṃ nāmarūpaṃ? Iti vā,

aññaṃ nāmarūpaṃ aññassa ca panidaṃ nāmarūpaṃ iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ

jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni

tālāvatthukatāni anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammānī'ti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirāganirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katamaṃ viññāṇaṃ? Kassa ca panidaṃ viññāṇaṃ? Iti vā, aññaṃ

viññāṇaṃ aññassa ca panidaṃ viññāṇaṃ iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ

aññaṃ sarīraṃ iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni

anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammānī'ti.

Avijjāyatveva bhikkhave, asesavirātanirodhā yānissa tāni visūkāyitāni visevitāni

vipphanditāni kānici kānici, ''katame saṅkhārā?, Kassa ca panime saṅkhārā? Iti vā, aññe

saṅkhārā, aññassa ca panime saṅkhārā iti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ iti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ

sarīraṃ iti vā'' sabbānissa tāni pahīṇāni bhavanti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni

anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammānī'ti.

1. 4. 7

Natumhasuttaṃ

37. Sāvatthiyaṃ-

Nāyaṃ bhikkhave, kāyo tumhākaṃ. Nāpi2 aññesaṃ. [PTS Page 65] [\q 65/]

purāṇamidaṃ bhikkhave kammaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ vedayitaṃ3 daṭṭhabbaṃ.

Tatra kho bhikkhave sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṃ yoniso

manasikaroti: ''iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na

hoti, imassanirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā

viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā

phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ.

Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho.

Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā

saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho.

Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā

bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

-----------------

1. Anabhāvaṃ katāni - machasaṃ, syā - sīmū.

2. Napi - machasaṃ, [pts. 3.] Vedanīyaṃ - machasaṃ, syā, [pts.]

[BJT Page 102] [\x 102/]

1. 4. 8.

Cetanāsuttaṃ

38. Sāvatthiyaṃ-

Yañca bhikkhave, ceteti yañca pakappeti, yañca anuseti, ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa

ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti hoti. Āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṃ jāti jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

No ce bhikkhave, ceteti, no ce1 pakappeti, atha ce anuseti, ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa

ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti hoti. Āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Yato ca kho bhikkhave, no ceva ceteti, no ca pakappeti, no ca anuseti, ārammaṇametaṃ na

hoti viññāṇassa [PTS Page 066] [\q 66/] ṭhitiyā. Ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa

na hoti. Tadappatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hoti. Āyatiṃ

punabbhavābhinibbattiyā asati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparideva

dukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho

hotī'ti.

1. 4. 9.

Dutiya cetanā suttaṃ

39. Sāvatthiyaṃ-

Yañca bhikkhave, ceteti, yañca pakappeti, yañca anuseti, ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa

ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe

nāmarūpassa avakkanti hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso,

phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā

bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

No ce bhikkhave, ceteti, no ce pakappeti, atha ce anuseti, ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa

ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe

nāmarūpassa avakkanti hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā

bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

---------------

1. No ca - sī. Mu - syā.

[BJT Page 104] [\x 104/]

Yato ca kho bhikkhave, no ceva ceteti, no ca pakappeti, no ca anuseti, ārammaṇametaṃ na

hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhite

viññāṇe avirūḷhe nāmarūpassa avakkanti na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatana nirodho.

Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā

taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho.

Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 4. 10

Tatiyacetanāsuttaṃ

40. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 67] [\q 67/] yañca bhikkhave, ceteti, yañca pakappeti, yañca anuseti,

ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṃ

patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nati hoti. Natiyā sati āgatigati hoti. Āgatigatiyā sati cutūpapāto

hoti. Cutūpapāte sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

No ce bhikkhave, ceteti, no ce pakappeti, atha ce anuseti ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa

ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti. Tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe nati

hoti. Natiyā sati āgatigati hoti. Āgatigatiyā sati cutūpapāto hoti. Cutūpapāte sati āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Yato ca kho bhikkhave, no ceva ceteti, no ca pakappeti, no ca anuseti, ārammaṇametaṃ na

hoti viññāṇassa ṭhitiyā. Ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti. Tadappatiṭṭhite

viññāṇe virūḷhe nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na

hoti. Cutūpapāte asati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

Kaḷārakhattiyavaggo catuttho

Tatruddānaṃ:

Bhūtamidaṃ kaḷārañca duve ca ñāṇavatthuni,

Avijjāpaccayā ca dve natumha cetanā tayoti.

[BJT Page 106] [\x 106/]

5. Gahativaggo

1. 5. 1

Pañcabhayaverasuttaṃ

41. [PTS Page 068] [\q 68/] sāvatthiyaṃ-

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā nenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ

gahapatiṃ bhagavā etadavoca:

Yato kho gahapati, ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi ca

sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho,

so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya: ''khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoniyo1

khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpanno hamasmi avinipātadhammo niyato

sambodhiparāyaṇo''ti.

Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti?

Yaṃ gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedayati,2 pāṇātipātā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

Yaṃ gahapati, adinnādāyī adinnādānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati,

adinnādānā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

[PTS Page 069] [\q 69/] yaṃ gahapati, kāmesu micchācārī kāmesu micchācārapaccayā

diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati, kāmesu micchācārā paṭiviratassa evaṃ

taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

Yaṃ gahapati, musāvādī musāvādapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati,

musāvādā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

----------------

1. Yoni - machasaṃ 2. Paṭisaṃvediyati - sī. Mu. [P. T. S.]

[BJT Page 108] [\x 108/]

Yaṃ gahapati, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā

diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā

paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti.

Katamehi catuhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti?

Idha gahapati, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ''itipi so bhagavā

arahaṃ, sammāsambuddho, vijjācaraṇasampanno, sugato, lokavidū, anuttaro

purisadammasārathī, satthā devamanussānaṃ, buddho, bhagavā''ti.

Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ''svākkhāto bhagavatā dhammo, sandiṭṭhiko,

akāliko, ehipassiko, opanayiko, paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.

Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ''supaṭipanno1 bhagavato sāvakasaṅgho,

ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,

sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha

purisapuggalā esa bhagavato [PTS Page 070] [\q 70/] sāvakasaṅgho, - āhuneyyo,

pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā''ti.

Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti: akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi

bhūjissehi viññūppasatthehi2 aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattatikehi.

Imehi catuhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho?

Idha gahapati, ariyasāvako paṭiccasamuppādaññeva sādhukaṃ yonisomanasikaroti: ''iti

imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa

nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ,

viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā

bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāyatveva

asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā

nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho.

Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti

suppaṭividdho-

---------------

1. Suppaṭipanno - machasaṃ.

2. Viññūpasatthehi - syā [pts]

[BJT Page 110] [\x 110/]

Yato kho gahapati, ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi

catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayamassa1 ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti

suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya: khīṇanirayomhi

khīṇatiracchānayoniso khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi

avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇoti.

1. 5. 2

Dutiya pañcabhayaverasuttaṃ

42. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho sambahulā bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā

etadavoca:

[PTS Page 071] [\q 71/] yato ca kho bhikkhave ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni

vūpasantāni honti. Catuhi ca sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. Ariyo cassa ñāyo paññāya

sudiṭṭho hoti suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya.

Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoniso khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto,

sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo'ti.

Katamāni pañca bhayāni verāni vupasantāni honti?

Yaṃ bhikkhave, pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati,

pāṇātipātā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

Yaṃ bhikkhave, adinnādāyī adinnādānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ

pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedayati, adinnādānā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

Yaṃ bhikkhave, kāmesu micchācārī kāmesu micchācārapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ

veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedayati, kāmesu micchācārā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

Yaṃ bhikkhave, musāvādī musāvādapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati,

musāvādā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

Yaṃ bhikkhave, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā

diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā

paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti.

Katamehi catuhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti?

Idha bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ''itipi so bhagavā

arahaṃ, sammāsambuddho, vijjācaraṇasampanno, sugato, lokavidū, anuttaro

purisadammasārathī, satthā devamanussānaṃ, buddho, bhagavā''ti.

Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: ''svākkhāto bhagavatā dhammo, sandiṭṭhiko,

akāliko, ehipassiko, opanayiko, paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.

Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ''supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,

ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,

sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha

purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho, āhuneyyo, pāhuṇeyyo, dakkhiṇeyyo,

añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā''ti.

Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti: akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi

bhūjissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattatikehi.

Imehi catuhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho?

------------

1. Ayañcassa - machasaṃ, [pts 1, 2]

* Bhikkhaveti sabbaṃ vitthāretabbaṃ - sīmu, [pts] sī 1, 2

[BJT Page 112] [\x 112/]

Yato ca kho bhikkhave ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi

catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti

suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya: ''khīṇanirayomhi,

khīṇatiracchānayoniyo, khīṇapettivisayo, khīṇāpāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi

avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo''ti.

1. 5. 3

Dukkhasuttaṃ

43. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 072] [\q 72/] dukkhassa bhikkhave, samudayañca atthaṅgamañca1 desissāmi.

Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī'ti. Evambhante'ti kho te bhikkhū

bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave dukkhassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati

cakkhuviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā.

Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa samudayo.

Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa samudayo.

Ghāṇañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghāṇaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa samudayo.

Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa samudayo.

Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa samudayo.

Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa samudayo.

Katamo ca bhikkhave, dukkhassa atthaṅgamo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati

cakkhuviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā.

Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho.

Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave

dukkhassa atthaṅgamo.

Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa atthaṅgamo.

Ghāṇañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghāṇaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa atthaṅgamo.

Jivhañca paṭicca rase ca jivhāviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa atthaṅgamo.

Kāyañca paṭicca phoṭṭabbe ca kāyaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa atthaṅgamo.

Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati mano viññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ [PTS Page 073] [\q 73/] sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave dukkhassa

atthaṅgamoti.

---------------

1. Atthagamaṃ - sī 1, 2

[BJT Page 114] [\x 114/]

1. 5. 4

Lokasuttaṃ

44. Sāvatthiyaṃ-

Lokassa bhikkhave samudayaṃ ca atthaṅgamaṃ ca desissāmi taṃ suṇātha. Sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave, lokassa samudayo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati

cakkhuviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā vedanāpaccayā taṇhā.

Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Ayaṃ kho bhikkhave

lokassa samudayo.

Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.

Ghāṇañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghāṇaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā

bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.

Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.

Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā

bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.

Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā

bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa samudayo.

Katamo ca bhikkhave, lokassa atthaṅgamo? Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati

cakkhuviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā.

Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho.

Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave

lokassa atthaṅgamo.

Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthaṅgamo.

[PTS Page 074] [\q 74/] ghāṇañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghāṇaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ

saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya

asesavirāganirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā

jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa

atthaṅgamo.

Jivhañca paṭicca rase ca jivhāviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthaṅgamo.

Kāyañca paṭicca phoṭṭabbe ca kāyaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthaṅgamo.

Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati mano viññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ kho bhikkhave lokassa atthaṅgamo'ti.

1. 5. 5.

Ñātikasuttaṃ

45. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā ñātike viharati giñjakāvasathe.

Atha kho bhagavā rahogato paṭisallīno1 imaṃ dhammapariyāyaṃ abhāsi:

----------------

1. Paṭisallāno - machasaṃ

[BJT Page 116] [\x 116/]

Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā

bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Ghāṇañca paṭicca gandhe ca ghāṇaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇahāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Jivhañca paṭicca rase ca jivhāviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca kāyaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā

bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

[PTS Page 075] [\q 75/] sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ

saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya

asesavirāganirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā

jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Ghāṇañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghāṇaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Jivhañca paṭicca rase ca jivhāviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Kāyañca paṭicca phoṭṭabbe ca kāyaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati mano viññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotīti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassutiṃ1 ṭhito hoti. Addasā kho

bhagavā taṃ bhikkhuṃ upassutiṃ ṭhitaṃ. Disvāna taṃ bhikkhuṃ etadavoca: assosi no tvaṃ

bhikkhu imaṃ dhammapariyāyanti? Evambhanteti. Uggaṇhāhi tvaṃ bhikkhu imaṃ

dhammapariyāyaṃ. Pariyāpuṇāhi tvaṃ bhikkhu imaṃ dhammapariyāyaṃ. Dhārehi tvaṃ

bhikkhu imaṃ dhammapariyāyaṃ. Atthasaṃhitoyaṃ bhikkhu dhammapariyāyo,

ādibrahmacariyakoti.

1. 5. 6

Aññatara brāhmaṇasuttaṃ

46. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

Kinnu kho bho gotama, so karoti, so paṭisaṃvedayatī'ti? ''So karoti so paṭisaṃvedayatī''ti

kho brāhmaṇa, ayameko anto.

[PTS Page 076] [\q 76/] kiṃ pana bho gotama, añño karoti, añño paṭisaṃvedayatī'ti?

''Añño karoti añño paṭisaṃvedayatī''ti kho brāhmaṇa, ayaṃ dutiyo anto.

----------------

1. Upassuti - machasaṃ, syā.

[BJT Page 118] [\x 118/]

Ete te brāhmaṇa ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti.

''Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ,

nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayohoti. Avijjāyatveva asesavirāganirodhā

saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho.

Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā

vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī''ti.

Evaṃ vutte so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ

bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya,

mūlhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni

dakkhinti. Evamevaṃ1 bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ

bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhu saṅghañca. Upāsakaṃ maṃ

bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

1. 5. 7

Jāṇussoṇisuttaṃ

47. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho jāṇussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

Kinnu kho bho gotama sabbamatthī'ti? ''Sabbamatthī''ti kho brāhmaṇa ayameko anto.

Kiṃ pana bho gotama sabbaṃ natthī'ti? ''Sabbaṃ natthī'' ti kho brāhmaṇa ayaṃ dutiyo anto.

Ete te brāhmaṇa ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti:

''avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ,

nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho.

Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho.

Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā

taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho.

Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī''ti.

Evaṃ vutte jāṇussoṇī brāhmaṇo bhagavantaṃ [PTS Page 077] [\q 77/] etadavoca:

abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya , paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena

anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi

dhammañca bhikkhu saṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

1. 5. 8.

Lokāyatikasuttaṃ.

48. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho lokāyatiko brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho lokāyatiko brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

[BJT Page 120] [\x 120/]

Kinnu kho bho gotama, sabbamatthī'ti? 'Sabbamatthī''ti kho brāhmaṇa jeṭṭhametaṃ

lokāyataṃ.

Kiṃ pana bho gotama, sabbaṃ natthiti? Sabbaṃ natthi'ti kho brāhmaṇa dutiyametaṃ

lokāyataṃ.

Kinnu kho bho gotama, sabbamekattanti? 'Sabbamekattanti' kho brāhmaṇa tatiyametaṃ

lokāyataṃ.

Kiṃ pana bho gotama, sabbaṃ puthuttanti? 'Sabbaṃ puthuttanti' kho brāhmaṇa

catutthametaṃ lokāyataṃ.

Ete te brāhmaṇa ubho ante anupagamma majjhena tathāgato dhammaṃ deseti:

''avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ,

nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho.

Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho.

Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā

taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho.

Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī''ti.

Evaṃ vutte lokāyatiko brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama,

abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ

vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya

cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo

pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhu saṅghañca.

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

1. 5. 9

Paṭhama ariyasāvakasuttaṃ

49. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 078] [\q 78/] na bhikkhave sutavato ariyasāvakassa evaṃ hoti: ''kinnu kho

kismiṃ sati kiṃ hoti, kissuppādā kiṃ uppajjati, (kismiṃ sati saṅkhārā honti, kismiṃ sati

viññāṇaṃ hoti, kismiṃ sati nāmarūpaṃ hoti, kismiṃ sati saḷāyatanaṃ hoti,) * kismiṃ sati

phasso hoti, kismiṃ sati vedanā hoti, kismiṃ sati taṇhā hoti, kismiṃ sati upādānaṃ hoti,

kismiṃ sati bhavo hoti, kismiṃ sati jāti hoti, kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hotī''ti,

Atha kho bhikkhave sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇame vettha hoti: ''imasmiṃ

sati idaṃ hoti. Imassuppādā idaṃ uppajjati. (Avijjāya sati saṅkhārā honti. Saṅkhāresu sati

viññāṇaṃ hoti.) * Viññāṇe sati nāmarūpaṃ hoti. Nāmarūpe sati saḷāyatanaṃ hoti. Saḷāyatane

sati phasso hoti. Phasse sati vedanā hoti. Vedanāya sati taṇhā hoti. Taṇhāya sati upādānaṃ

hoti. Upādāne sati bhavo hoti. Bhave sati jāti hoti. Jātiyā sati jarāmaraṇaṃ hotī''ti so evaṃ

pajānāti: ''evaṃ ayaṃ loko samudayatī''ti.

----------------

*(-) Imehi saṅketehi antarita pāṭhā syāmapotthake ca likhitasīhalapotthakesu ca na dissante.

[BJT Page 122] [\x 122/]

Na bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṃ hoti: ''kiṃ nu kho kismiṃ asati kiṃ na hoti, kissa

nirodhā kiṃ nirujjhati, kismiṃ asati saṅkhārā na honti, kismiṃ asati viññāṇaṃ na hoti, kismiṃ

asati nāmarūpaṃ na hoti, kismiṃ asati saḷāyatanaṃ na hoti, kismiṃ asati phasso na hoti,

kismiṃ asati vedanā na hoti, kismiṃ asati taṇhā na hoti, kismiṃ asati upādānaṃ na hoti,

kismiṃ asati bhavo na hoti, kismiṃ asati jāti na hoti, kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī''ti.

Atha kho bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti: ''imasmiṃ

asati idaṃ na hoti. Imassa nirodhā idaṃ nirujjhati. Avijjāya asati saṅkhārā na honti.

Saṅkhāresu asati viññāṇaṃ na hoti. Viññāṇe asati nāmarūpaṃ na hoti. Nāmarūpe asati

saḷāyatanaṃ na hoti. Saḷāyatane asati phasso na hoti. Phasse asati vedanā na hoti. Vedanāya

asati taṇhā na hoti. Taṇhāya asati upādānaṃ na hoti. Upādāne asati bhavo na hoti. Bhave

asati jāti na hoti. Jātiyā asati jarāmaraṇaṃ na hotī''ti. So evaṃ pajānāti ''evaṃ ayaṃ loko

nirujjhatī''ti.

[PTS Page 079] [\q 79/] yato kho bhikkhave, ariyasāvako evaṃ lokassa samudayaṃ ca

atthaṅgamaṃ ca yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno

itipi, dassanasampanno itipi, āgato imaṃ saddhammaṃ itipi, passati imaṃ saddhammaṃ itipi,

sekhena ñāṇena samannāgato itipi, sekhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṃ

samāpanno itipi, ariyo nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipī'ti.

1. 5. 10

Dutiya ariyasāvakasuttaṃ

50. Sāvatthiyaṃ-

Na bhikkhave sutavato ariyasāvakassa evaṃ hoti: ''kinnu kho kismiṃ sati kiṃ hoti.

Kissuppādā kiṃ uppajjati, kismiṃ sati saṅkhārā honti, kismiṃ sati viññāṇaṃ hoti, kismiṃ sati

nāmarūpaṃ hoti, kismiṃ sati saḷāyatanaṃ hoti, kismiṃ sati phasso hoti, kismiṃ sati vedanā

hoti, kismiṃ sati taṇhā hoti, kismiṃ sati upādānaṃ hoti, kismiṃ sati bhavo hoti, kismiṃ sati

jāti hoti, kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hotī''ti,

Atha kho bhikkhave sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇame vettha hoti: ''imasmiṃ

sati idaṃ hoti. Imassuppādā idaṃ uppajjati. (Avijjāya sati saṅkhārā honti. Saṅkhāresu sati

viññāṇaṃ hoti.) * Viññāṇe sati nāmarūpaṃ hoti. Nāmarūpe sati saḷāyatanaṃ hoti. Saḷāyatane

sati phasso hoti. Phasse sati vedanā hoti. Vedanāya sati taṇhā hoti. Taṇhāya sati upādānaṃ

hoti. Upādāne sati bhavo hoti. Bhave sati jāti hoti. Jātiyā sati jarāmaraṇaṃ hotī''ti so evaṃ

pajānāti: ''evaṃ ayaṃ loko samudayatī''ti.

[BJT Page 124] [\x 124/]

Na bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa evaṃ hoti: ''kiṃ nu kho kismiṃ asati kiṃ na hoti, kissa

nirodhā kiṃ nirujjhati, kismiṃ asati saṅkhārā na honti, kismiṃ asati viññāṇaṃ na hoti, kismiṃ

asati nāmarūpaṃ na hoti, kismiṃ asati saḷāyatanaṃ na hoti, kismiṃ asati phasso na hoti,

kismiṃ asati vedanā na hoti, kismiṃ asati taṇhā na hoti, kismiṃ asati upādānaṃ na hoti,

kismiṃ asati bhavo na hoti, kismiṃ asati jāti na hoti, kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī''ti.

Atha kho bhikkhave, sutavato ariyasāvakassa aparappaccayā ñāṇamevettha hoti: ''imasmiṃ

asati idaṃ na hoti. Imassa nirodhā idaṃ nirujjhati. Avijjāya asati [PTS Page 080] [\q 80/]

saṅkhārā na honti. Saṅkhāresu asati viññāṇaṃ na hoti. Viññāṇe asati nāmarūpaṃ na hoti.

Nāmarūpe asati saḷāyatanaṃ na hoti. Saḷāyatane asati phasso na hoti. Phasse asati vedanā

na hoti. Vedanāya asati taṇhā na hoti. Taṇhāya asati upādānaṃ na hoti. Upādāne asati

bhavo na hoti. Bhave asati jāti na hoti. Jātiyā asati jarāmaraṇaṃ na hotī''ti. So evaṃ pajānāti

''evamayaṃ loko nirujjhatī''ti.

Yato kho bhikkhave, ariyasāvako evaṃ lokassa samudayaṃ ca atthaṅgamaṃ ca yathābhūtaṃ

pajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako diṭṭhisampanno itipi, dassanasampanno itipi,

āgato imaṃ saddhammaṃ itipi, passati imaṃ saddhammaṃ itipi, sekhena ñāṇena

samannāgato itipi, sekhāya vijjāya samannāgato itipi, dhammasotaṃ samāpanno itipi, ariyo

nibbedhikapañño itipi, amatadvāraṃ āhacca tiṭṭhati itipī'ti.

Gahapativaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ:

Dve pañca verabhayā vuttā dukkhaṃ loko ca ñātikaṃ

Auññataraṃ jāṇussoṇi ca lokāyatikena aṭṭhamaṃ

Dve ariyasāvakā vuttā vaggo tena pavuccatī'ti.

[BJT Page 126] [\x 126/]

6. Dukkhavaggo

1. 6. 1

Parivīmaṃsanasuttaṃ

51. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho1 bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Kittāvatā nu kho bhikkhave bhikkhu parivīmaṃsamāno parivīmaṃseyya sabbaso sammā

dukkhakkhayāyā'ti? ''Bhagavā mūlakā no bhante, dhammā. Bhagavaṃ nettikā, [PTS Page 081]

[\q 81/] bhagavaṃ paṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaṃ eva paṭibhātu etassa

bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī''ti.

Tena hi bhikkhave,2 suṇātha. Sādhukaṃ manasikarotha. Bhāsissāmī'ti.

Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Imaṃ bhikkhave, bhikkhu parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati: ''yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ.

Nānappakārakaṃ3 dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ. Idaṃ nu kho dukkhaṃ kinnidānaṃ,

kiṃ samudayaṃ, kiñjātikaṃ, kiṃ pabhavaṃ. Kismiṃ sati jarāmaraṇaṃ hoti. Kismiṃ asati

jarāmaraṇaṃ na hoti''ti.

So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti: ''yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānāppakārakaṃ dukkhaṃ

loke uppajjati jarāmaraṇaṃ, idaṃ kho dukkhaṃ jātinidānaṃ jātisamudayaṃ jātijātikaṃ

jātippabhavaṃ. Jātiyā sati jarāmaraṇaṃ hoti. Jātiyā asati jarāmaraṇaṃ na hotī''ti.

So jarāmaraṇañca pajānāti. Jarāmaraṇasamudayañca pajānāti. Jarāmaraṇanirodhañca

pajānāti. Yā ca jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno

ca hoti anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno hoti4

jarāmaraṇanirodhāya.

Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati: ''jātipanāyaṃ kinnidānā, kiṃ samudayā,

kiñjātikā, kimpabhavā, kismiṃ sati jāti hoti, kismiṃ asati jāti na hotī''ti. *

---------------

1. 'Kho'iti natthi - [pts. 2.] Bhikkhave taṃ - [pts, 3.] Nānāppakāraṃ - sīmu. 4. 'Bhoti' iti

sabbattha natthi. * Jākicāro ta dissate - [pts.]

[BJT Page 128] [\x 128/]

So parivimaṃsamāno evaṃ pajānāti: ''jāti bhavanidānā, bhavasamudayā, bhavajātikā,

bhavappabhavā. Bhave sati jāti hoti. Bhave asati jāti na hotī''ti.

So jātiṃ ca pajānāti. Jātisamudayaṃ ca pajānāti. Jātinirodhaṃ ca pajānāti. Yā ca

jātinirodhasāruppagāminī paṭipadā, taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso dukkhakkhayāya paṭipanno hoti1 jātinirodhāya.

Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati: ''bhavo panāyaṃ kinnidāno, kiṃsamudayo,

kiñjātiko, kimpabhavo, kismiṃ sati bhavo hoti, kismiṃ asati bhavo na hotī''ti.

So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti: bhavo upādānanidāno. Upādānasamudayo,

upādānajātiko, upādānapabhavo. Upādāne sati bhavo hoti. Upādāne asati bhavo na hotī'ti.

So bhavaṃ ca pajānāti. Bhavasamudayaṃ ca pajānāti. Bhavanirodhaṃ ca pajānāti. Yā ca

bhavanirodhasāruppagāminī paṭipadā, taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso dukkhakkhayāya paṭipanno hoti bhavanirodhāya.

Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati: upādānaṃ panidaṃ kinnidānaṃ, kiṃ

samudayaṃ, kiñjātikaṃ, kimpabhavaṃ, kismiṃ sati upādānaṃ hoti, kismiṃ asati upādānaṃ na

hotī''ti.

So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti: upādānaṃ taṇhānidānaṃ. Taṇhāsamudayaṃ,

taṇhājātikaṃ, taṇhāpabhavaṃ, taṇhā sati upādānaṃ hoti. Taṇhā asati upādānaṃ na hotī'ti.

So upādānaṃ ca pajānāti. Upādānasamudayaṃ ca pajānāti. Upādānanirodhaṃ ca pajānāti. Yā

ca upādānanirodhasāruppagāminī paṭipadā, taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso dukkhakkhayāya paṭipanno hoti upādāna

nirodhāya.

Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati: ''taṇhā panāyaṃ kinnidānā, kiṃ samudayā,

kiñjātikā, kimpabhavā, kismiṃ sati taṇhā hoti, kismiṃ asati taṇhā na hotī''ti.

So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti: taṇhā vedanānidānā. Vedanāsamudayā, vedanājātikā,

vedanāpabhavā. Vedanā sati taṇhā hoti. Vedanā asati taṇhā na hotī'ti.

So taṇhaṃ ca pajānāti. Taṇhāsamudayaṃ ca pajānāti. Taṇhānirodhaṃ ca pajānāti. Yā ca

taṇhānirodhasāruppagāminī paṭipadā, taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso dukkhakkhayāya paṭipanno hoti taṇhānirodhāya.

Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati: ''vedanā panāyaṃ kinnidānā, kiṃ samudayā,

kiñjātikā, kimpabhavā, kismiṃ sati vedanā hoti, kismiṃ asati vedanā na hotī''ti.

So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti: vedanā phassanidānā, phassasamudayā, phassajātikā,

phassapabhavā. Phasse sati vedanā hoti. Phasse asati vedanā na hotī'ti.

So vedanaṃ ca pajānāti. Vedanāsamudayaṃ ca pajānāti. Vedanānirodhaṃ ca pajānāti. Yā ca

vedanānirodhasāruppagāminī paṭipadā, taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso dukkhakkhayāya paṭipanno hoti

vedanānirodhāya.

Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati, ''phasso panāyaṃ kinnidāno, kiṃ samudayo,

kiñjātiko, kimpabhavo, kismiṃ sati phasso hoti, kismiṃ asati phasso na hotī''ti.

So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti: phasso saḷāyatananidāno. Saḷāyatanasamudayo,

saḷāyatanajātiko, saḷāyatanapabhavo, saḷāyatane sati phasso hoti. Saḷāyatane asati phasso

na hotī'ti.

So phassaṃ ca pajānāti. Phassasamudayaṃ ca pajānāti. Phassanirodhaṃ ca pajānāti. Yā ca

phassanirodhasāruppagāminī paṭipadā, taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso dukkhakkhayāya paṭipanno hoti

phassanirodhāya.

Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati: ''saḷāyatanaṃ panidaṃ kinnidānaṃ, kiṃ

samudayaṃ, kiñjātikaṃ, kimpabhavaṃ, kismiṃ sati saḷāyatanaṃ hoti, kismiṃ asati saḷāyatanaṃ

na hotī''ti.

So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti: saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ, nāmarūpasamudayaṃ,

nāmarūpajātikaṃ, nāmarūpapabhavaṃ. Nāmarūpe sati viññāṇo hoti. Nāmarūpe asati viññāṇo

na hotīti.

So saḷāyatanaṃ ca pajānāti. Saḷāyatanasamudayaṃ ca pajānāti. Saḷāyatananirodhaṃ ca

pajānāti. Yā ca saḷāyatananirodhasāruppagāminī paṭipadā, taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno

ca hoti anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso dukkhakkhayāya paṭipanno hoti

saḷāyatananirodhāya.

Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati: ''nāmarūpaṃ panidaṃ kinnidānaṃ, kiṃ

samudayaṃ, kiñjātikaṃ, kimpabhavaṃ, kismiṃ sati nāmarūpaṃ hoti, kismiṃ asati nāmarūpaṃ

na hotī''ti.

So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti: nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ. Viññāṇasamudayaṃ,

viññāṇajātikaṃ, viññāṇapabhavaṃ. Viññāṇe sati nāmarūpe hoti. Viññāṇe asati nāmarūpe na

hotī'ti.

So nāmarūpaṃ ca pajānāti. Nāmarūsamudayaṃ ca pajānāti. Nāmarūpanirodhaṃ ca pajānāti.

Yā ca nāmarūpanirodhasāruppagāminī paṭipadā, taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso dukkhakkhayāya paṭipanno hoti

nāmarūpanirodhāya.

Athāparaṃ parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati: ''viññāṇaṃ panidaṃ kinnidānaṃ, kiṃ

samudayaṃ, kiñjātikaṃ, kimpabhavaṃ, kismiṃ sati viññāṇaṃ hoti, kismiṃ asati viññāṇaṃ na

hotī''ti.

So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti: viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ. Saṅkhārasamudayaṃ,

saṅkhārajātikaṃ, saṅkhārapabhavaṃ. Saṅkhāre sati viññāṇe hoti. Saṅkhāre asati viññāṇe na

hotī'ti.

So viññāṇaṃ ca pajānāti. Viññāṇasamudayaṃ ca pajānāti. Viññāṇanirodhaṃ ca pajānāti. Yā

ca viññāṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā, taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso dukkhakkhayāya paṭipanno hoti

viññāṇanirodhāya.

So parivīmaṃsamāno parivīmaṃsati: ''saṅkhārā panime kinnidānā, kiṃ samudayā, kiñjātikā,

kimpabhavā, kismiṃ sati saṅkhārā honti, kismiṃ asati saṅkhārā na hontī''ti.

So parivīmaṃsamāno evaṃ pajānāti: ''saṅkhārā avijjānidānā, avijjāsamudayā, avijjājātikā,

avijjāpabhavā. [PTS Page 082] [\q 82/] avijjāya sati saṅkhārā honti. Avijjāya asati

saṅkhārā na hontī'ti.

So saṅkhāre ca pajānāti. Saṅkhārasamudayaṃ ca pajānāti. Saṅkhāranirodhaṃ ca pajānāti. Yā

ca saṅkhāranirodhasāruppagāminī paṭipadā, taṃ ca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya paṭipanno hoti

saṅkhāranirodhāya.

-------------------

1. 'Hoti' iti natthi - machasaṃ, syā, [pts.] Sī

[BJT Page 130] [\x 130/]

Avijjāgatoyaṃ bhikkhave, purisapuggalo puññaṃ ce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, puññopagaṃ

hoti viññāṇaṃ. Apuññaṃ ce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, apuññopagaṃ hoti viññāṇaṃ. Āneñjaṃ

ce saṅkhāraṃ abhisaṅkharoti, āneñjūpagaṃ hoti viññāṇaṃ.

Yato kho bhikkhave, bhikkhuno avijjā pahīṇā hoti vijjā uppannā, so avijjāvirāgā vijjūppādā

neva puññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. Na apuññābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. Na

āneñjābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti anabhisaṅkharonto anabhisañcetayanto na kiñci loke

upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati. Aparitassaṃ paccattaṃ yeva1 parinibbāyati. 'Khīṇā

jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattayā'ti pajānāti.

So sukhaṃ ce vedanaṃ vediyati, sā aniccāti pajānāti. Anajjhositāti2 pajānāti. Anabhinanditāti3

pajānāti. Dukkhaṃ ce vedanaṃ vediyati, sā aniccāti pajānāti. Anajjhositāti2 pajānāti.

Anabhinanditāti3 pajānāti. Adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vediyati, sā aniccāti pajānāti.

Anajjhositāti2 pajānāti. Anabhinanditāti pajānāti.

So sukhaṃ ce vedanaṃ vediyati, visaññutto naṃ4 vedanaṃ vediyati. Dukkhaṃ ce vedanaṃ

vediyati, visaññutto naṃ vedanaṃ vediyati. Adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vediyati,

visaññutto naṃ vedanaṃ vediyati.

[PTS Page 083] [\q 83/] so kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno5 kāyapariyantikaṃ

vedanaṃ vedayāmī'ti6 pajānāti. Jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno jīvitapariyantikaṃ

vedanaṃ vedayāmī'ti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva

sabbavedayitāni anabhinanditāni sīti bhavissanti. Sarīrāni avasissantī'ti pajānāti.

Seyyathāpi bhikkhave, puriso kumbhakārapākā uṇhaṃ kumbhaṃ uddharitvā same

bhūmibhāge pativiseyya,7 tatra yāyaṃ usmā sā tattheva vūpasameyya. Kapallāni

avasisseyyuṃ. Evameva kho bhikkhave bhikkhu kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno

(kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmī'ti pajānāti) jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno

jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmī'ti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā

idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sīti bhavissanti, sarīrāni avasissantī'ti pajānāti.

------------------

Saḷāyatananirodhasāruppagāminī na ajjhositā-sīmu. 3. Na abhinanditā-sīmu. 4. Visaṃyutto

taṃ-sīmu. 5. Vediyamāno-sīmu, [pts, 6.] Vediyāmi-sīmu,

7. Paṭisisseyya-machasaṃ, patiṭṭhapeyya-syā, [pts]

[BJT Page 132] [\x 132/]

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, api nu kho khīṇāsavo bhikkhu puññābhisaṅkhāraṃ vā

abhisaṅkhareyya, apuññābhisaṅkhāraṃ vā abhisaṅkhareyya, āneñjābhisaṅkhāraṃ vā

abhisaṅkhareyyā'ti?

'No hetaṃ bhante'

Sabbaso vā pana saṅkhāresu asati saṅkhāranirodhā api nu kho viññāṇaṃ paññāyethā'ti?

'No hetaṃ bhante'

Sabbaso vā pana viññāṇe asati viññāṇanirodhā api nu kho nāmarūpaṃ paññāyethā'ti?

'No hetaṃ bhante'

Sabbaso vā pana nāmarūpe asati nāmarūpanirodhā api nu kho saḷāyatanaṃ paññāyethā'ti?

'No hetaṃ bhante'

'Sabbaso vā pana saḷāyatane asati saḷāyatananirodhā api nu kho phasso paññāyethā'ti?

'No hetaṃ bhante'

[PTS Page 084] [\q 84/] sabbaso vā pana phasse asati phassanirodhā api nu kho vedanā

paññāyethā'ti?

'No hetaṃ bhante'

Sabbaso vā pana vedanāya asati vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethā'ti?

'No hetaṃ bhante'

Sabbaso vā pana taṇhāya asati taṇhānirodhā api nu kho upādānaṃ paññāyethā'ti?

'No hetaṃ bhante'

Sabbaso vā pana upādāne asati upādānanirodhā api nu kho bhavo paññāyethā'ti?

'No hetaṃ bhante'

Sabbaso vā pana bhave asati bhavanirodhā api nu kho jāti paññāyethā'ti?

'No hetaṃ bhante'

Sabbaso vā pana jātiyā asati jātinirodhā api nu kho jarāmaraṇaṃ paññāyethā'ti?

'No hetaṃ bhante'

Sādhu sādhu kho1 bhikkhave, evamevetaṃ2 bhikkhave, netaṃ aññathā saddahatha

evamevetaṃ3 bhikkhave, adhimuccatha. Nikkaṅkhā ettha hotha nibbicikicchā. Esevanto

dukkhassāti.

--------------

1. ''Kho' iti natthi-machasaṃ, syā, [pts. 2.] Evametaṃ-machasaṃ.

3. Saddahatha me taṃ-machasaṃ, [pts.] Saddahatha evametaṃ-syā.

[BJT Page 134] [\x 134/]

1. 6. 2.

Upādānasuttaṃ

52. Sāvatthiyaṃ-

Upādānīyesu bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati

taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, dasannaṃ vā kaṭṭhavāhānaṃ [PTS Page 085] [\q 85/] vīsāya vā

kaṭṭhavāhānaṃ tiṃsāya vā kaṭṭhavāhānaṃ cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṃ

mahāaggikkhandho jaleyya1, tatra puriso kālena kālaṃ sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya,

sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, evaṃ2 hi so

bhikkhave mahā aggikkhandho tadāhāro tadupādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ jaleyya.

Evameva kho bhikkhave, upādānīyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā

pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Upādānīyesu bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati.

Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho.

Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, dasannaṃ vā kaṭṭhavāhānaṃ vīsāya vā kaṭṭhavāhānaṃ tiṃsāya vā

kaṭṭhavāhānaṃ cattārīsāya vā kaṭṭhavāhānaṃ mahā aggikkhandho jaleyya, tatra puriso na

kālena kālaṃ sukkhāni ceva tīṇāni pakkhipeyya. Na sukkhāni ca gomayāni pakkhipeyya, na

sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya, evaṃ hi so bhikkhave mahā aggikkhandho purimassa ca

upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro nibbāyeyya.

Evameva kho bhikkhave, upādānīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā

nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā

jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 6. 3

Saññojanasuttaṃ

53. [PTS Page 086] [\q 86/] sāvatthiyaṃ-

Saññojanīyesu bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati.

Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

--------------------

1. Jāleyya - [pts. 2.] Evañhi - syā, [pts.]

[BJT Page 136] [\x 136/]

Seyyathāpi bhikkhave, telaṃ ca paṭicca vaṭṭiṃ ca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tatra puriso

kālena kālaṃ telaṃ āsiñceyya,1 vaṭṭiṃ upasaṃhareyya,2 evaṃ hi so bhikkhave telappadīpo

tadāhāro tadūpādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ jaleyya.

Evameva kho bhikkhave, saññojanīyesu dhammesu assādānupassino vihirato taṇhā

pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Saññojanīyesu bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati.

Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho.

Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, telaṃ ca paṭicca vaṭṭiṃ ca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tatra puriso

na kālena kālaṃ telaṃ āsiñceyya, na vaṭṭiṃ ca3 upasaṃhareyya, evaṃ hi so bhikkhave

telappadīpo purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā anāhāro

nibbāyeyya.

Evameva kho bhikkhave, saññojanīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā

nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā

jātinirodhā, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 6. 4

Dutiya saññojanasuttaṃ

54. [PTS Page 087] [\q 87/] sāvatthiyaṃ-

Seyyathāpi bhikkhave, telaṃ ca paṭicca vaṭṭiṃ ca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tatra puriso

kālena kālaṃ telaṃ āsiñceyya, vaṭṭiṃ upasaṃhareyya, evaṃ hi so bhikkhave, telappadīpo

tadāhāro tadūpādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ jaleyya.

Evameva kho bhikkhave, saññojanīyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā

pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, telaṃ ca paṭicca vaṭṭiṃ ca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tatra puriso

na kālena kālaṃ telaṃ āsiñceyya, na vaṭṭiṃ ca upasaṃhareyya, evaṃ hi so bhikkhave

telappadīpo purimassa ca upādānassa pariyādānā aññassa ca anupahārā4 anāhāro

nibbāyeyya.

Evameva kho bhikkhave, saññojanīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā

nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā

jātinirodhā, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

-----------------

1. Abhisiñceyya-sīmu. 2. Upahareyya-sīmu, sī1, 3. Ca, iti natthi-syā, machasaṃ 4.

Anupāhārā-[pts.]

[BJT Page 138] [\x 138/]

1. 6. 5

Mahārukkhasuttaṃ

55. Sāvatthiyaṃ-

Upādānīyesu bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati.

Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādāpaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, mahārukkho, tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca

tiriyaṃgamāni, sabbāni tāni uddhaṃ ojaṃ abhiharanti. Evaṃ hi so bhikkhave mahārukkho

tadāhāro tadūpādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya.

Evameva kho bhikkhave, upādānīyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā

pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

[PTS Page 088] [\q 88/] upādānīyesu bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino

viharato taṇhā nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho.

Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, mahārukkho, atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya. So taṃ

rukkhaṃ mūle chindeyya. Mūle chetvā1 palikhaṇeyya2 palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya

antamaso usīranāḷamattānipi.3 So taṃ rukkhaṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya.

Khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya. Sakalikaṃ

sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahetvā

masiṃ kareyya. Masiṃ karitvā mahāvāte vā opuneyya. Nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya.

Evaṃ hi so bhikkhave mahārukkho ucchinnanamūlo assa tālāvatthukato anabhāvakato4

āyatiṃ anuppādadhammo.

Evameva kho bhikkhave, upādānīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā

nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā

jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 6. 6

Dutiya mahārukkhasuttaṃ

56. Sāvatthiyaṃ-

Seyyathāpi bhikkhave, mahārukkho, tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca

tiriyaṃgamāni, sabbāni tāni uddhaṃ ojaṃ abhiharanti. Evaṃ hi so bhikkhave, mahārukkho

tadāhāro tadupādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya.

---------------

1. Mūlaṃ chinditvā-machasaṃ, mūlena chetvā-[pts. 2.] Paliṃ-[pts.]

3. Usīranāḷa-sīmu. 4. Anabhāvaṃkato-[pts,] sīmu. Machasaṃ, anabhāvaṃgato-syā.

[BJT Page 140] [\x 140/]

Evameva kho bhikkhave, upādānīyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā

pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā [PTS Page 089] [\q 89/] upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, mahārukkho, atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya. So taṃ

rukkhaṃ mūle chindeyya. Mūle chetvā palikhaṇeyya palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya

antamaso usīranāḷamattānipi. So taṃ rukkhaṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya.

Khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya. Sakalikaṃ

sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahetvā

masiṃ kareyya. Masiṃ karitvā mahāvāte vā opuneyya. Nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya.

Evaṃ hi so bhikkhave mahārukkho ucchinnanamūlo assa tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ

anuppādadhammo.

Evameva kho bhikkhave, upādānīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā

nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā

jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 6. 7

Taruṇarukkhasuttaṃ

57. Sāvatthiyaṃ-

Saññojanīyesu bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati.

Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kovalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, taruṇo rukkho, tassa puriso kālena kālaṃ mūlāni palisattheyya.1

Kālena kālaṃ paṃsuṃ dadeyya. Kālena kālaṃ udakaṃ dadeyya. Evaṃ hi so bhikkhave taruṇo

rukkho tadāhāro tadupādāno vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya.

Evameva kho bhikkhave:, saññojanīyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā

pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Saññojanīyesu bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati.

Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho.

Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

[PTS Page 090] [\q 90/] seyyathāpi bhikkhave, taruṇo rukkho, atha puriso āgaccheyya

kuddālapiṭakaṃ ādāya. So taṃ rukkhaṃ mūle chindeyya. Mūle chetvā palikhaṇeyya

palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷamattānipi. So taṃ rukkhaṃ

khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya. Khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṃ

sakalikaṃ kareyya. Sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā

ḍaheyya. Agginā ḍahetvā masiṃ kareyya. Masiṃ karitvā mahāvāte vā opuneyya. Nadiyā vā

sīghasotāya pavāheyya. Evaṃ hi so bhikkhave taruṇorukkho ucchinnanamūlo assa

tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo.

-------------------

1. Palimajjeyya-machasaṃ, palisajjeyya-syā, [pts.] Palisanteyya-sī 1 sī mu.

[BJT Page 142] [\x 142/]

Evameva kho bhikkhave, saññojanīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā

nirujjhati. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā

jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 6. 8

Nāmarūpasuttaṃ

58. Sāvatthiyaṃ-

Saññojanīyesu bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti

hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā.

Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, mahārukkho, tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca

tiriyaṃgamāni, sabbāni tāni uddhaṃ ojaṃ abhiharanti. Evaṃ hi so bhikkhave mahārukkho

tadāhāro tadūpādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya.

Evameva kho bhikkhave, saññojanīyesu dhammesu assādānupassino viharato nāmarūpassa

avakkanti hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā

vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Saññojanīyesu bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato nāmarūpassa avakkanti na

hoti. Nāmarūpanirodhā [PTS Page 091] [\q 91/] saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā

phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

Seyyathāpi bhikkhave, mahārukkho, atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya. So taṃ

rukkhaṃ mūle chindeyya. Mūle chetvā palikhaṇeyya palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya

antamaso usīranāḷamattānipi. So taṃ rukkhaṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya.

Khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya. Sakalikaṃ

sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahetvā

masiṃ kareyya. Masiṃ karitvā mahāvāte vā opuneyya. Nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya.

Evaṃ hi so bhikkhave, mahārukkho ucchinnanamūlo assa tālāvatthukato anabhāvakato

āyatiṃ anuppādadhammo.

Evameva kho bhikkhave, saññojanīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato

nāmarūpassa avakkanti na hoti. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā

phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā

upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 6. 9

Viññāṇasuttaṃ

59. Sāvatthiyaṃ-

Saññojanīyesu bhikkhave, dhammesu assādānupassino viharato viññāṇassa avakkanti hoti.

Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā

bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, mahārukkho, tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca

tiriyaṃgamāni, sabbāni tāni uddhaṃ ojaṃ abhiharanti. Evaṃ hi so bhikkhave mahārukkho

tadāhāro tadūpādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya.

Evameva kho bhikkhave, saññojanīyesu dhammesu assādānupassino viharato viññāṇassa

avakkanti hoti. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ.

Saḷāyatanapaccayā phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā

upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

[BJT Page 144] [\x 144/]

Saññojanīyesu bhikkhave, dhammesu ādīnavānupassino viharato viññāṇassa avakkanti na

hoti. Viññāṇanirodhā1 nāmarūpanirodho. Nāmarūnirodhā saḷāyatananirodho.

Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā

taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho.

Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, mahārukkho, atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya. So taṃ

rukkhaṃ mūle chindeyya. Mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya,

antamaso usīranāḷamattānipi. So taṃ rukkhaṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya.

Khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya. Sakalikaṃ

sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahetvā

masiṃ kareyya. Masiṃ karitvā mahāvāte vā opuneyya. Nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya.

Evaṃ hi so bhikkhave mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ

anuppādadhammo.

Evameva kho bhikkhave, saññojanīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato viññāṇassa

avakkanti na hoti. Viññāṇanirodhā1 nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā

saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho.

Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā

bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

1. 6. 10

Nidāna (paṭiccasamuppāda) suttaṃ

60. [PTS Page 092] [\q 92/] ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāssadammaṃ2

nāma kurūnaṃ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

ānando bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bhante, abbhūtaṃ bhante. Yāca gambhīro cāyaṃ

bhante, paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca, atha ca pana me uttānakuttānako viya

khāyatī'ti.

Mā hevaṃ ānanda, mā hevaṃ ānanda, gambhīro cāyaṃ ānanda, paṭiccasamuppādo

gambhirāvabhāso ca etassa ānanda, dhammassa aññāṇā ananubodhā appaṭivedhā

evamayaṃ pajā tantākulakajātā guḷāguṇṭhika3 jātā muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ

vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.

Upādānīyesu ānanda, dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati.

Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Seyyathāpi ānanda, mahārukkho, tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni, yāni ca tiriyaṃgamāni.

Sabbāni tāni uddhaṃ ojaṃ abhiharanti. Evaṃ hi so ānanda, mahārukkho tadāhāro tadūpādāno

ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya.

Evameva kho ānanda, upādānīyesu dhammesu assādānupassino viharato taṇhā

pavaḍḍhati. Taṇhāpaccayā [PTS Page 093] [\q 93/] upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo.

Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Upādānīyesu ānanda, dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati.

Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho.

Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

----------------

1. Viññāṇassa nirodhā-machasaṃ, [pts. 2.] Kammāsadhammaṃ machasaṃ, kammāsadammaṃ,

syā, [pts 3.] Kulagaṇṭhika-machasaṃ, guḷīguṇṭhika-syā, gulikandhika - [pts]

[BJT Page 146] [\x 146/]

Seyyathāpi bhikkhave, mahārukkho, atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya. So taṃ

rukkhaṃ mūle chindeyya. Mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya

antamaso usīranāḷamattānipi. So taṃ rukkhaṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya.

Khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya. Sakalikaṃ

sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahetvā

masiṃ kareyya. Masiṃ karitvā mahāvāte vā opuneyya. Nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya.

Evaṃ hi so bhikkhave mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ

anuppādadhammo.

Evameva kho ānanda, upādānīyesu dhammesu ādīnavānupassino viharato taṇhā nirujjhati.

Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho.

Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

Dukkhavaggo chaṭṭho.

Tatruddānaṃ:

Parivīmaṃsanupādānaṃ dve ca saññojanāni ca

Mahārukkhena dve vuttā taruṇena ca sattamaṃ

Nāmarūpañca viññāṇaṃ nidānena ca te dasāti.

[BJT Page 148] [\x 148/]

7. Mahāvaggo

1. 7. 1

Assutavantusuttaṃ

61. [PTS Page 094] [\q 94/] evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati

jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti.

Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Assutavā bhikkhave, puthujjano imasmiṃ cātummahābhūtikasmiṃ1 kāyasmiṃ nibbindeyya'pi

virajjeyya'pi vimucceyya'pi. Taṃ kissa hetu: dissati bhikkhave, imassa cātummahābhūtikassa

kāyassa ācayo'pi apacayo'pi ādānampi nikkhepanampi.2 Tasmā tatrāssutavā puthujjano

nibbindeyya'pi virajjeyya'pi vimucceyya'pi.

Yaṃ ca kho etaṃ bhikkhave, vuccati cittaṃ itipi mano itipi viññāṇaṃ itipi, tatrāssutavā

puthujjano nālaṃ nibbindituṃ, nālaṃ virajjituṃ, nālaṃ vimuccituṃ. Taṃ kissa hetu?

Dīgharattaṃ hetaṃ bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṃ mamāyitaṃ parāmaṭṭhaṃ

etaṃ mama esohamasmi eso me attāti. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṃ nibbindituṃ,

nālaṃ virajjituṃ, nālaṃ vimuccituṃ.

Varaṃ bhikkhave, assutavā puthujjano imaṃ cātummahābhūtikaṃ kāyaṃ attato

upagaccheyya, natveva cittaṃ. Taṃ kissa hetu: dissatāyaṃ bhikkhave, cātummahābhūtiko

kāyo ekampi vassaṃ tiṭṭhamāno, dve'pi vassāni tiṭṭhamāno, tīṇi'pi vassāni kiṭṭhamāno,

cattārī'pi vassāni tiṭṭhamāno, pañca'pi vassāni tiṭṭhamāno, dasa'pi vassāni tiṭṭhamāno,

vīsati'pi vassāni tiṭṭhamāno, tiṃsampi vassāni tiṭṭhamāno, cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno,

paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno, vassasatampi tiṭṭhamāno [PTS Page 095] [\q 95/]

bhīyyo'pi tiṭṭhamāno. Yañca kho etaṃ bhikkhave vuccati cittaṃ itipi mano itipi viññāṇaṃ

itipi. Taṃ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati aññaṃ nirujjhati.

Seyyathāpi bhikkhave, makkaṭo araññe pavane3 caramāno sākhaṃ gaṇhāti.4 Taṃ muñcitvā

aññaṃ gaṇhāti: taṃ muñcitvā aññaṃ gaṇhāti: evameva kho bhikkhave yadidaṃ vuccati cittaṃ

itipi mano itipi viññāṇaṃ itipi. Taṃ rattiyā ca divasassa ca aññadeva uppajjati, aññaṃ

nirujjhati.

----------------

1. Cātumahābhūtikasmiṃ-machasaṃ, [pts. 2.] Nikkhepampi-sīmu, sī2

3. Araññāpavane-sīmu, sī1, 2, araññe ca brahāvane - syā.

4. Gaṇhati - machasaṃ.

[BJT Page 150] [\x 150/]

Tatra bhikkhave sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṃ yeva sādhukaṃ yoniso

manasikaroti: iti imasmiṃ sati idaṃ hoti. Imassuppādā idaṃ uppajjati. Imasmiṃ asati idaṃ na

hoti. Imassa nirodhā idaṃ nirujjhati: yadidaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā saṅkhārapaccayā

viññāṇaṃ. Viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā

phasso. Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ.

Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho.

Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho.

Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho. Vedanānirodhā

taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā

jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati. Vedanāyapi nibbindati.

Saññāyapi nibbindati. Saṅkhāresupi nibbindati. Viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ

virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimittamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti. Vusitaṃ

brahmacariyaṃ. 'Kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

1. 7. 2

Dutiya assutavantusuttaṃ

62. Sāvatthiyaṃ-

Assutavā bhikkhave, puthujjano imasmiṃ cātummahābhūtikasmiṃ kāyasmiṃ nibbindeyyapi

virajjeyyapi vimucceyyapi. Taṃ kissa hetu: dissati bhikkhave, imassa cātummahābhūtikassa

kāyassa ācayo'pi apacayo'pi ādānampi [PTS Page 096] [\q 96/] nikkhepanampi. Tasmā

tatrāssutavā puthujjano nibbindeyya'pi virajjeyya'pi vimucceyya'pi.

Yañca kho etaṃ bhikkhave vuccati cittaṃ itipi mano itipi viññāṇaṃ itipi. Tatrāssutavā

puthujjano nālaṃ nibbindituṃ, nālaṃ virajjituṃ, nālaṃ vimuccituṃ. Taṃ kissa hetu:

dīgharattaṃ hetaṃ bhikkhave, assutavato puthujjanassa ajjhositaṃ mamāyitaṃ parāmaṭṭhaṃ

''etaṃ mama esohamasmi eso me attā''ti. Tasmā tatrāssutavā puthujjano nālaṃ nibbindituṃ,

nālaṃ virajjituṃ, nālaṃ vimuccituṃ.

Varaṃ1 bhikkhave, assutavā puthujjano imaṃ cātummahābhūtikaṃ kāyaṃ attato

upagaccheyya. Na tveva cittaṃ. Taṃ kissa hetu: dissatāyaṃ bhikkhave, cātummahābhūtiko

kāyo ekampi vassaṃ tiṭṭhamāno, dve'pi vassāni tiṭṭhamāno, tīṇi'pi vassāni tiṭṭhamāno,

cattārī'pi vassāni tiṭṭhamāno, pañca'pi vassāni tiṭṭhamāno, dasa'pi vassāni tiṭṭhamāno,

vīsati'pi vassāni tiṭṭhamāno, tiṃsampi vassāni tiṭṭhamāno, cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno,

paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno, vassasatampi tiṭṭhamāno. Bhīyyo'pi tiṭṭhamāno, yañca

kho etaṃ bhikkhave, vuccati cittaṃ itipi mano itipi viññāṇaṃ itipi, taṃ rattiyā ca divasassa ca

aññadeva uppajjati. Aññaṃ nirujjhati.

----------------

1. Varaṃpi - syā

[BJT Page 152] [\x 152/]

Tatra bhikkhave, sutavā ariyasāvako paṭiccasamuppādaṃ yeva sādhukaṃ yoniso

manasikaroti: iti imasmiṃ sati idaṃ hoti: imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na

hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati. Sukhavedanīyaṃ bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati

sukhā vedanā. Tasseva sukha vedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ

sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati. Sā vūpasammati.1

Dukkhavedanīyaṃ bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā2, tasseva

dukkhavedanīyassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ dukkhavedanīyaṃ [PTS Page 097] [\q

97/] phassaṃ paṭicca uppannā dukkhā vedanā, sā nirujjhati. Sā vūpasammati.

Adukkhamasukhavedanīyaṃ bhikkhave, phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā

vedanā, tasseva adukkhamasukhavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ

adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā

nirujjhati. Sā vūpasammati.

Seyyathāpi bhikkhave, dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ saṅghaṭṭasamodhānā3 usmā jāyati, tejo

abhinibbattati. Tesaṃ yeva dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ nānābhāvā vinikkhepā4 yā tajjā usmā sā

nirujjhati. Sā vūpasammati. Evameva kho bhikkhave, sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca

uppajjati sukhā vedanā5, tasseva sukhavedanīyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ

sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā sukhā vedanā. Sā nirujjhati. Sā vūpasammati.

Dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā dukkhā vedanā, tasseva dukkhavedanīyassa

nirodhā, yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ dukkhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā dukkhā vedanā,

sā nirujjhati. Sā vūpasammati. Adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā

adukkhamasukhā vedanā, sā nirujjhati. Sā vūpasammati.

Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako phasse'pi nibbindati. Vedanāya'pi nibbindati.

Paññāya'pi nibbindati. Saṅkhāresu'pi nibbindati. Viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ

virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti. Vusitaṃ

brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ. Nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti.

1. 7. 3

Puttamaṃsasuttaṃ

63. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 098] [\q 98/] cattāro me bhikkhave, āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā

sambhavesīnaṃ vā anuggahāya. Katame cattāro? Kabalīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā,

phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ. Ime kho bhikkhave, cattāro āhārā

bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya.

----------------

1. Vūpasamati. Syā. 2. Dukkhavedanā-machasaṃ, [pts. 3.] Saṅghaṭasamodhānā-syā. 4.

Nānākata vinibbhogā-syā, machasaṃ. 5. Sukhavedanā-machasaṃ, [pts.]

[BJT Page 154] [\x 154/]

Katañca bhikkhave, kabalīkāro āhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi bhikkhave, dve jayampatikā1

parittaṃ sambalaṃ ādāya kantāramaggaṃ paṭipajjeyyuṃ, tesamassa ekaputtako piyo manāpo.

Atha kho tesaṃ bhikkhave, dvinnaṃ jayampatikānaṃ kantāragatānaṃ yā parittā

sambalamattā, sā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya. Siyā ca tesaṃ kantarāvaseso

anittiṇṇo.2 * Atha kho tesaṃ bhikkhave, dvinnaṃ jayampatikānaṃ evamassa: amhākaṃ kho

yā parittā sambalamattā, sā parikkhīṇā pariyādinnā. Atthi cāyaṃ kantārāvaseso anattiṇṇo.

Yannūna mayaṃ imaṃ ekaputtakaṃ piyaṃ manāpaṃ vadhitvā vallūrañca soṇḍikañca karitvā

puttamaṃsāni khādantā dvepimaṃ3 kantārāvasesaṃ nitthareyyāma, mā sabbeva tayo

vinassimhā'ti. Atha kho te bhikkhave, dve jayampatikā taṃ ekaputtakaṃ piyaṃ manāpaṃ

vadhitvā vallūrañca soṇḍikañca karitvā puttamaṃsāni khādantā evaṃ naṃ4 kantārāvasesaṃ

nitthareyyuṃ. Te puttamaṃsāni ceva khādeyyuṃ, ure ca patipiṃseyyuṃ.5 'Kahaṃ ekaputtaka,

kahaṃ ekaputtakā'ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, api nu te davāya vā āhāraṃ āhareyyuṃ,6 madāya vā āhāraṃ

āhareyyuṃ,6 [PTS Page 099] [\q 99/] maṇḍanāya vā āhāraṃ āhareyyuṃ,6 vibhūsanāya

vā āhāraṃ āhareyyuṃ. No hetambhante. Nanu te bhikkhave, yāvadeva kantārassa

nittharaṇatthāya āhāraṃ āhareyyunti? Evambhante. Evameva khvāhaṃ bhikkhave,

kabalīkāro āhāro daṭṭhabbo'ti vadāmi.

Kabalīkāre bhikkhave āhāre pariññāte pañcakāmaguṇiko rāgo pariññato hoti.

Pañcakāmaguṇike rāge pariññate natthi taṃ saññojanaṃ, yena saññojanena saṃyutto

ariyasāvako puna imaṃ lokaṃ āgaccheyya.

Kathañca bhikkhave, phassāhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi bhikkhave, gāvī niccammā

kuḍḍañce nissāya tiṭṭheyya, ye kuḍḍanissītā pāṇā te naṃ khādeyyuṃ. Rukkhañce nissāya

tiṭṭheyya, ye rukkhanissitā pāṇā te naṃ khādeyyuṃ. Udakañce nissāya tiṭṭheyya, ye

udakanissitā pāṇā te naṃ khādeyyuṃ. Ākāsañce nissāya tiṭṭheyya, ye ākāsanissitā pāṇā te

naṃ khādeyyuṃ. Yaññadeva hi sā bhikkhave, gāvī niccammā nissāya tiṭṭheyya, ye tannissitā

tannissitā pāṇā7 te naṃ khādeyyuṃ. Evameva khvāhaṃ bhikkhave phassāhāro daṭṭhabbo'ti

vadāmi.

Phasse bhikkhave, āhāre pariññāte tisso vedanā pariññātā honti. Tīsu vedanāsu pariññātāsu

ariyasāvakassa natthi kiñci uttariṃ8 karaṇīyanti vadāmi.

------------------

1. Jāyapatikā-syā 2. Anatiṇṇo-machasaṃ, anitiṇṇo-[pts]

3. Dvepi taṃ-syā 4. Evaṃ taṃ-machasaṃ, [pts. 5.] Paṭipiṃseyyuṃ-machasaṃ

6. Āhāreyuṃ-machasaṃ. 7. Ye tannissitā pāṇā-machasaṃ. 8. Uttari machasaṃ-syā.

[BJT Page 156] [\x 156/]

Kathañca bhikkhave, manosaññetanāhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi bhikkhave, aṅgārakāsu

sādhikaporisā puṇṇā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ. Atha puriso āgaccheyya

jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkulo.1 Tamenaṃ dve balavanto purisā

nānābāhāsu gahetvā taṃ aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ. Atha kho bhikkhave, tassa purisassa

ārakāvassa cetanā ārakā patthanā ārakā paṇidhi. [PTS Page 100] [\q 100/] taṃ kissa

hetu: viditaṃ hi2 bhikkhave, tassa purisassa hoti: imañcāhaṃ aṅgārakāsuṃ papatissāmi,

tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchāmi, maraṇamattaṃ vā dukkhanti. Evameva khvāhaṃ

bhikkhave, manosañcetanāhāro daṭṭhabbo'ti vadāmi.

Manosañcetanāya bhikkhave, āhāre pariññāte tisso taṇhā pariññātā honti. Tīsu taṇhāsu

pariññātāsu ariyasāvakassa natthi kiñci uttariṃ karaṇīyanti vadāmi.

Katañca bhikkhave, viññāṇāhāro daṭṭhabbo? Seyyathāpi bhikkhave, coraṃ āgucāriṃ gahetvā

rañño dasseyyuṃ, ayaṃ te deva, coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi naṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti.

Tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya: gacchatha, bho, imaṃ purisaṃ pubbaṇhasamayaṃ sattisatena

hanathā'ti. Tamenaṃ pubbaṇhasamayaṃ sattisatena haneyyuṃ. Atha rājā majjhantikaṃ

samayaṃ evaṃ vadeyya: ambho, kathaṃ so puriso'ti. Tatheva deva jīvatī'ti. Tamenaṃ rājā

evaṃ vadeyya: gacchatha bho, taṃ purisaṃ majjhantikasamayaṃ sattisatena hanathā'ti.

Tamenaṃ majjhantikasamayaṃ sattisatena haneyyuṃ. Atha rājā sāyanhasamayaṃ evaṃ

vadeyya: ambho, kathaṃ so puriso'ti. Tatheva deva jīvatī'ti. Tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya:

gacchatha bho, taṃ purisaṃ sāyanhasamayaṃ sattisatena hanathā'ti. Tamenaṃ

sāyanhasamayaṃ sattisatena haneyyuṃ. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, api nu so puriso

divasaṃ tīhi sattisatehi haññamāno tato nidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayethā'ti.3

Ekissāpi bhikkhave, sattiyā haññamāno tato nidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedayetha. Ko pana vādo tīhi sattisatehi haññamāno'ti. Evameva khvāhaṃ

bhikkhave, viññāṇāhāro daṭṭhabbo'ti vadāmi.

Viññāṇe bhikkhave, āhāre pariññāte nāmarūpaṃ pariññātaṃ hoti. Nāmarūpe pariññāte

ariyasāvakassa natthi kiñci uttariṃ karaṇīyanti vadāmī'ti.

---------------

1. Dukkhappaṭikūlo - machasaṃ. 2. Evaṃ hi - machasaṃ, [pts]

3. Paṭisaṃvediyetha - sīmu, machasaṃ, [pts.] Sī 1, 2

[BJT Page 158] [\x 158/]

1. 7. 4

Atthirāgasuttaṃ

64. [PTS Page 101] [\q 101/] sāvatthiyaṃ-

Cattārome bhikkhave, āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya.

Katame cattāro? Kabalīkāro1 āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā

tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ. Ime kho bhikkhave, cattāro āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā

sambhavesīnaṃ vā anuggahāya.

Kabalīkāre ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā patiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ atthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṃkhārānaṃ vuddhi. Yattha atthi

saṃkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbavābhinibbanti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ2 saupāyāsanti vadāmi.

Phasse ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ

virūḷhaṃ yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha

atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṃkhārānaṃ vuddhi. Yattha atthi saṃkhārānaṃ

vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi.

Manosañcetanāya ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. Patiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṃkhārānaṃ vuddhi. Yattha atthi

saṃkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti. Atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇa, yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi.

Viññāṇe ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. Patiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṃkhārānaṃ vuddhi, yattha atthi

saṃkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti. Atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi.

Seyyathāpi bhikkhave, rajako vā cittakāro3 vā sati rajanāya vā lākhāya vā haḷiddiyā vā

nīliyā vā mañjiṭṭhāya4 [PTS Page 102] [\q 102/] vā sumaṭṭhe vā5 phalake vā bhittiyā

vā dussapaṭe 'vā itthirūpaṃ vā purisarūpaṃ vā abhinimmiṇeyya sabbaṅgapaccaṅgaṃ.

Evameva kho bhikkhave, kabalīkāre ce āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā: patiṭṭhitaṃ

tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha atthi

saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ sasokaṃ taṃ bhikkhave, sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi.

-------------------

1. Kabaliṅkāro-sīmu, [pts. 2.] Sarajaṃ-sīmu, syā. 3. Cittakārako-machasaṃ syā. 4.

Mañjeṭṭhe-sīmu. Mañjeṭṭhāya-[pts 5.] Suparimaṭṭhe vā-machasaṃ.

6. Dussapaṭṭe-machasaṃ, [pts]

[BJT Page 160] [\x 160/]

Phasse ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ

virūḷhaṃ yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha

atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṃkhārānaṃ vuddhi. Yattha atthi saṃkhārānaṃ

vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi.

Manosañcetanāya ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. Patiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṃkhārānaṃ vuddhi. Yattha atthi

saṃkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti. Atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇa, yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi.

Viññāṇe ce bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandi, atthi taṇhā. Patiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṃkhārānaṃ vuddhi, yattha atthi

saṃkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti. Atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ bhikkhave sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi.

Kabalīkāre ce bhikkhave āhāre natthi rāgo, natthi nandi, natthi taṇhā. Appatiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ avirūḷhaṃ. Yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha

natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha natthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ bhikkhave, adaraṃ anupāyāsanti vadāmi.

[PTS Page 103] [\q 103/] phasse ce bhikkhave, āhāre natthi rāgo, natthi nandi, natthi

taṇhā. Appatiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ avirūḷhaṃ yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ,

natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha

saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ. Yattha natthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ bhikkhave, adaraṃ

anupāyāsanti vadāmi.

Manosañcetanāya ce bhikkhave, āhāre natthi rāgo, natthi nandi, natthi taṇhā. Appatiṭṭhitaṃ

tattha viññāṇaṃ avirūḷhaṃ yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha

nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṃ

vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti.

Yattha natthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha

natthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ bhikkhave, adaraṃ anupāyāsanti vadāmi.

Viññāṇe ce bhikkhave, āhāre natthi rāgo, natthi nandi, natthi taṇhā. Appatiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ avirūḷhaṃ yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha

natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha natthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ bhikkhave, adaraṃ anupāyāsanti vadāmi.

Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgāraṃ vā kūṭāgārasālā vā uttarāya vā dakkhiṇāya vā pācīnāya

vā vātapānā1 suriye uggacchante vātapānena rasmi pavisitvā kvāssa patiṭṭhitāti. Pacchimāya

bhante, bhittiyanti. Pacchimā ce bhikkhave, bhitti nāssa, kvāssa patiṭṭhitāti? Paṭhaviyaṃ

bhante'ti paṭhavi ce bhikkhave, nāssa, kvāssa patiṭṭhitāti? Āpasmaṃ bhante'ti āpo ce

bhikkhave, nāssa kvāssa, patiṭṭhitāti? Appatiṭṭhitā bhante'ti.

Evameva kho bhikkhave, kabalīkāre ce āhāre natthi rāgo, natthi nandi, natthi taṇhā.

Appatiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ avirūḷhaṃ. Yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi

tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha

saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ. Yattha natthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ bhikkhave, adaraṃ

anupāyāsanti vadāmi.

Phasse ce bhikkhave, āhāre natthi rāgo, natthi nandi, natthi taṇhā. Appatiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ avirūḷhaṃ yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha

natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ

punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha natthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ bhikkhave, adaraṃ anupāyāsanti vadāmi.

Manosañcetanāya ce bhikkhave, āhāre natthi rāgo, natthi nandi, natthi taṇhā. Appatiṭṭhitaṃ

tattha viññāṇaṃ avirūḷhaṃ yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha

nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṃ

vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti.

Yattha natthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha

natthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ bhikkhave, adaraṃ anupāyāsanti vadāmi.

------------------

1. Pācīnavātapānā - simu, syā.

[BJT Page 162] [\x 162/]

Viññāṇe ce bhikkhave, āhāre natthi rāgo, natthi nandi, natthi taṇhā. Appatiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ avirūḷhaṃ yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha

natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. [PTS Page 104] [\q

104/] yattha natthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ.

Yattha natthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ bhikkhave, adaraṃ anupāyāsanti vadāmi.

1. 7. 5

Nagarasuttaṃ

65. Sāvatthiyaṃ-

Pubbeva me1 bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi:

''kicchaṃ2 vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati ca3. Atha ca

panimassa dukkhassa nissaraṇaṃ na pajānāti jarāmaraṇassa. Kudāssu nāma imassa

dukkhassa nissaraṇaṃ paññāyissati jarāmaraṇassā''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi:

''kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, kiṃ paccayā jarāmaraṇanti. '' Tassa mayhaṃ

bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo ''jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti.

Jātipaccayā jarāmaraṇa''nti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nukho sati jāti hoti, kiṃ paccayā jātī'ti. '' Tassa

mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo ''bhavo kho sati jātiyā hoti.

Bhavapaccayā jātī''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nukho sati bhavo hoti, kiṃ paccayā bhavo'ti. ''

Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo ''upādāne kho sati

bhavo hoti. Upādānapaccayā bhavo''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nukho sati upādānaṃ hoti, kiṃ paccayā

upādānanti. '' Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo ''taṇhā

kho sati upādānaṃ hoti. Taṇhāpaccayā upādāna''nti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nukho sati taṇhā hoti. Kiṃ paccayā taṇhā'ti. ''

Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo ''vedanā kho sati

taṇhā hoti. Vedanāpaccayā taṇhā''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nukho sati vedanā hoti. Kiṃ paccayā vedanā'ti.

'' Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo ''phasse kho sati

vedanā hoti. Phassapaccayā vedanā''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nukho sati phasso hoti. Kiṃ paccayā phasso'ti.

'' Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo ''saḷāyatane kho

sati phasso hoti. Saḷāyatanapaccayā phasso''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nukho sati saḷāyatanaṃ hoti. Kiṃ paccayā

saḷāyatananti. '' Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo

''nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ hoti. Nāmarūpapaccayā saḷāyatana''nti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nukho sati nāmarūpaṃ hoti. Kiṃ paccayā

nāmarūpa''nti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayoḥ

''viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ hoti. Viññāṇapaccayā nāmarūpa''nti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''kimhi nukho sati viññāṇaṃ hoti. Kimpaccayā

viññāṇa''nti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''nāmarūpe kho sati viññāṇaṃ hoti. Nāmarūpapaccayā viññāṇa''nti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''paccudāvattati kho idaṃ viññāṇaṃ, nāmarūpamhā na

paraṃ4 gacchati. Ettāvatā jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā upapajjetha vā

yadidaṃ nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā

saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā.

Taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. [PTS Page 105] [\q 105/]

evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī''ti.

------------------

1. Pubbe me - machasaṃ. 2. Kicchā - machasaṃ. 3. Uppajjati ca - sīmu. 4. Nāparaṃ - sīmu,

[pts.]

[BJT Page 164] [\x 164/]

''Samudayo, samudayo''ti kho me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ

udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: kimhi nu kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti. Kissa nirodhā

jarāmaraṇanirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya

abhisamayo: ''jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: kimhi nu kho asati jāti na hoti. Kissa nirodhā

jātinirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''bhavo kho asati jāti na hoti, bhavanirodhā jātinirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: kimhi nu kho asati bhavo na hoti. Kissa nirodhā

bhavanirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''upādāne kho asati bhavo na hoti. Upādānanirodhā bhavanirodho''ti.

Tassa mayahaṃ bhikkhave, etadahosi: kimhi nu kho asati upādānaṃ na hoti. Kissa nirodhā

upādānanirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''taṇhā kho asati upādānaṃ na hoti. Taṇhānirodhā upādānanirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: kimhi nu kho asati taṇhā na hoti. Kissa nirodhā

taṇhānirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''vedanā kho asati taṇhā na hoti. Vedanānirodhā taṇhānirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: kimhi nu asati vedanā na hoti. Kissa nirodhā

vedanānirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''phasse kho asati vedanā na hoti, phassanirodhā vedanānirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: kimhi nu kho asati phasso na hoti. Kissa nirodhā

phassanirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''saḷāyatane kho asati phasso na hoti, saḷāyatananirodhā phassanirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ na hoti. Kissa nirodhā

saḷāyatananirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya

abhisamayo: nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṃ na hoti, nāmarūpanirodhā

saḷāyatananirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: kimhi nu kho asati nāmarūpaṃ na hoti. Kissa nirodhā

nāmarūpanirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''viññāṇe kho asati nāmarūpaṃ na hoti. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho''ti

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: kimhi nu kho asati viññāṇaṃ na hoti, kissa nirodhā

viññāṇanirodho''ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave, yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo:

''nāmarūpe kho asati viññāṇaṃ na hoti, nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho''ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: ''adhigato kho myāyaṃ maggo bodhāya yadidaṃ

nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā

saḷāyatananirodho. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Phassanirodhā vedanānirodho.

Vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā

bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī''ti.

''Nirodho, nirodho''ti kho me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi,

ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave, puriso araññe pavane caramāno passeyya purāṇaṃ maggaṃ

purāṇañjasaṃ pubbakehi manussehi anuyātaṃ. So tamanugaccheyya, tamanugacchanto

passeyya purāṇaṃ nagaraṃ, purāṇaṃ rājadhāniṃ [PTS Page 106] [\q 106/] pubbakehi

manussehi ajjhāvutthaṃ1 ārāmasampannaṃ vanasampannaṃ pokkharaṇisampannaṃ

uddāpaṃ2 ramaṇīyaṃ. Atha kho so bhikkhave, puriso rañño vā rājamahāmattassa vā

āroceyya: ''yagghe bhante, jāneyyāsi ahaṃ addasaṃ araññe pavane caramāno purāṇaṃ

maggaṃ purāṇañjasaṃ pubbakehi manussehi anuyātaṃ. Tamanugacchiṃ. Tamanugacchanto

addasaṃ purāṇaṃ nagaraṃ, purāṇaṃ rājadhāniṃ pubbakehi manussehi ajjhāvutthaṃ

ārāmasampannaṃ vanasampannaṃ pokkharaṇisampannaṃ uddāpaṃ2 ramaṇīyaṃ.

Tambhante, nagaraṃ māpehī'ti.

------------------

1. Ajjhāvuṭṭhaṃ - machasaṃ. 2. Uddāpavantaṃ - machasaṃ, syā, [pts,] sī1, 2.

[BJT Page 166] [\x 166/]

Atha kho bhikkhave, rājā vā rājamahāmatto vā taṃ nagaraṃ māpeyya, tadassa nagaraṃ

aparena samayena iddhañce va phītañca bāhujaññaṃ1 ākiṇṇamanussaṃ vuddhiṃ

vepullappattaṃ. Evameva khvāhaṃ bhikkhave, addasaṃ purāṇaṃ maggaṃ purāṇañjasaṃ

pubbakehi sammāsambuddhehi anuyātaṃ.

Takamo ca so bhikkhave, purāṇamaggo purāṇañjaso pubbakehi sammāsambuddhehi

anuyāto? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo

sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ

kho so bhikkhave purāṇamaggo. Purāṇañjaso. Pubbakehi sammāsambuddhehi anuyāto.

Tamanugacchiṃ, tamanugacchanto jarāmaraṇaṃ abbhaññāsiṃ, jarāmaraṇa samudayaṃ

abbhaññāsiṃ, jarāmaraṇanirodhaṃ abbhaññāsiṃ, jarāmaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ

abbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ, tamanugacchanto jātiṃ abbhaññāsiṃ, jātisamudayaṃ

abbhaññāsiṃ, jātinirodhaṃ abbhaññāsiṃ, jātinirodhagāminīpaṭipadaṃ abbhaññāsiṃ.

Tamanugacchiṃ, tamanugacchanto bhavaṃ abbhaññāsiṃ, bhavasamudayaṃ abbhaññāsiṃ,

bhavanirodhaṃ abbhaññāsiṃ, bhavanirodhagāminīpaṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ,

tamanugacchanto, upādānaṃ abbhaññāsiṃ, upādānasamudayaṃ abbhaññāsiṃ,

upādānanirodhaṃ abbhaññāsiṃ, upādānanirodhagāminīpaṭipadaṃ abbhaññāsiṃ.

Tamanugacchiṃ, tamanugacchanto taṇhaṃ abbhaññāsiṃ, taṇhāsamudayaṃ abbhaññāsiṃ,

taṇhānirodhaṃ abbhaññāsiṃ, taṇhānirodhagāminīpaṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ,

tamanugacchanto vedanāṃ abbhaññāsiṃ, vedanādasamudayaṃ abbhaññāsiṃ, vedanānirodhaṃ

abbhaññāsiṃ, vedanānirodhagāminīpaṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ,

tamanugacchanto phassaṃ abbhaññāsiṃ, phassasamudayaṃ abbhaññāsiṃ, phassanirodhaṃ

abbhaññāsiṃ, phassanirodhagāminīpaṭipadaṃ abbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ,

tamanugacchanto saḷāyatanaṃ abbhaññāsiṃ. Saḷāyatanasamudayaṃ abbhaññāsiṃ,

saḷāyatananirodhaṃ abbhaññāsiṃ, saḷāyatananirodhagāminīpaṭipadaṃ abbhaññāsiṃ.

Tamanugacchiṃ, tamanugacchanto nāmarūpaṃ abbhaññāsiṃ, nāmarūpasamudayaṃ

abbhaññāsiṃ, nāmarūpanirodhaṃ abbhaññāsiṃ, nāmarūpanirodhagāminīpaṭipadaṃ

abbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ, tamanugacchanto viññāṇaṃ abbhaññāsiṃ, viññāṇasamudayaṃ

abbhaññāsiṃ, viññāṇanirodhaṃ abbhaññāsiṃ, viññāṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ

aubbhaññāsiṃ. Tamanugacchiṃ, tamanugacchanto saṅkhāre abbhaññāsiṃ,

saṅkhārasamudayaṃ abbhaññāsiṃ, saṅkhāranirodhaṃ abbhaññāsiṃ,

saṅkhāranirodhagāminīpaṭipadaṃ abbhaññāsiṃ.

[PTS Page 107] [\q 107/] tadabhiññā ācikkhiṃ bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ

upāsikānaṃ. Tayidaṃ bhikkhave, brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ

bāhujaññaṃ1 puthubhūtaṃ yāvadeva manussehi suppakāsitanti.

1. 7. 6

Sammasanasuttaṃ*

66. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadammaṃ nāma kurūnaṃ

nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhū

bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Sammasatha no tumhe bhikkhave, antarā sammasananti?2 Evaṃ vutte aññataro bhikkhu

bhagavantaṃ etadavoca: ahaṃ kho bhante, sammasāmi antarā sammasananti. Yathā kathaṃ

pana tvaṃ bhikkhu, sammasasi antarā sammasananti? Atha kho so bhikkhu vyākāsi. Yathā

so bhikkhu vyākāsi, na so bhikkhu bhagavato cittaṃ ārādhesi.

------------------

1. Bahujanaṃ - [pts,] bahuññaṃ - syā.

* Sammasa suttaṃ - machasaṃ. 2. Antaraṃ sammasanti - machasaṃ, [pts.]

[BJT Page 168] [\x 168/]

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: ''etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo,

yaṃ bhagavā antarā sammasanaṃ bhāseyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī''ti.

Tenahānanda suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te

bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Idha bhikkhave, bhikkhu sammasamāno sammasati antarā sammasanaṃ. Yaṃ kho idaṃ

anekavidhaṃ nānappakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ. Idaṃ nu kho1 dukkhaṃ

kinnidānaṃ kiṃ samudayaṃ [PTS Page 108] [\q 108/] kiñjātikaṃ kimpabhavaṃ, kismiṃ

sati jarāmaraṇaṃ hoti, kismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī'ti. So sammasamāno evaṃ pajānāti:

yaṃ kho idaṃ anekavidhaṃ nānāppakārakaṃ dukkhaṃ loke uppajjati jarāmaraṇaṃ, idaṃ kho

dukkhaṃ upadhinidānaṃ upadhisamudayaṃ upadhijātikaṃ upadhipabhavaṃ, upadhismiṃ

sati jarāmaraṇaṃ hoti, upadhismiṃ asati jarāmaraṇaṃ na hotī'ti. So jarāmaraṇañca pajānāti,

jarāmaraṇasamudayañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhañca pajānāti. Yā ca

jarāmaraṇanirodhasāruppagāminī paṭipadā, tañca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya

paṭipanno jarāmaraṇanirodhāya.

Athāparaṃ sammasamāno sammasati antarā sammasanaṃ. Upadhi panāyaṃ kinnidāno kiṃ

samudayo kiñjātiko kimpabhavo, kismiṃ sati upadhi hoti, kismiṃ asati upadhi na hotī'ti. So

sammasamāno evaṃ pajānāti, upadhi taṇhānidāno, taṇhāsamudayo, taṇhājātiko,

taṇhāpabhavo, taṇhāya sati upadhi hoti, taṇhāya asati upadhi na hotī'ti. So upadhiñca

pajānāti, upadhisamudayañca pajānāti, upadhinirodhañca pajānāti, yā ca

upadhinirodhasāruppagāminī paṭipadā, tañca pajānāti. Tathā paṭipanno ca hoti

anudhammacārī. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu sabbaso sammā dukkhakkhayāya

paṭipanno upadhinirodhāya.

Athāparaṃ sammasamāno sammasati antarā sammasanaṃ, taṇhā panāyaṃ kattha

uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisatī'ti. So sammasamāno evaṃ pajānāti:2 yaṃ

kho kiñci loke3 piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā

nivisati. Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ? Cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

---------------------

1. Idaṃ kho - machasaṃ, [pts. 2.] Jānāti - machasaṃ, syā.

3. Yaṃ kho loke - machasaṃ, syā.

[BJT Page 170] [\x 170/]

Sotaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā

nivisati. Ghāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha

nivisamānā [PTS Page 109 [\q 109/] PART MISSING] nivisati. Jivhā loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Kāyo loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Mano

loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Ye hi ke ci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, taṃ niccato addakkhuṃ, sukhato addakkhuṃ, attato addakkhuṃ, ārogyato

addakkhuṃ, khemato addakkhuṃ, te taṇhaṃ vaḍḍhesuṃ. Ye taṇhaṃ vaḍḍhesuṃ, te

upadhiṃ vaḍḍhesuṃ. Ye upadhiṃ vaḍḍhesuṃ, te dukkhaṃ vaḍḍhesuṃ. Ye dukkhaṃ

vaḍḍhesuṃ, te na parimucciṃsu jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi, na parimucciṃsu dukkhasmā'ti vadāmi.

Yepi hi ke ci1 bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, taṃ niccato dakkhinti2, sukhato dakkhinti. Attato dakkhinti, ārogyato dakkhinti,

khemato dakkhinti, te taṇhaṃ vaḍḍhessanti.3 Ye taṇhaṃ vaḍḍhessanti, te dukkhaṃ

vaḍḍhessanti. Te na parimuccissanti jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi. Na parimuccissanti dukkhasmā'ti vadāmi.

Yepi hi keci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, taṃ

niccato passanti, sukhato passanti, attato passanti, ārogyato passanti, khemato passanti, te

taṇhaṃ vaḍḍhenti, ye taṇhaṃ vaḍḍhenti, te upadhiṃ vaḍḍhenti. Ye upadhiṃ vaḍḍhenti,

te dukkhaṃ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhenti. Te na parimuccanti. Jātiyā jarāmaraṇena

sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi na parimuccanti dukkhasmā'ti vadāmi.

1

[PTS Page 110] [\q 110/] seyyathāpi bhikkhave, āpānīyakaṃso4 vaṇṇasampanno

gandhasampanno rasasampanno, so ca kho visena saṃsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya

ghammāhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ''ayaṃ te

ambho purisa, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, so ca kho

visena saṃsaṭṭho, sace ākaṅkhasi piva.5 Pivato hi kho taṃ chādissati9 vaṇṇenapi

gandhenapi rasenapi. Pītvā7 ca pana tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchasi, maraṇamattaṃ vā

dukkha''nti. So taṃ pānīyakaṃsaṃ sahasā apaṭisaṅkhā piveyya, na paṭinissajjeyya so

tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.

-------------------

1. Ye hi ke ci-sīmu. 2. Dakkhissanti-machaṃ syā. 3. Vaḍḍhassanti-machasaṃ

4. Āpānīyakaṃso-syā, [pts 5.] Pivasi-sīmu, pibeyyāsi-sī2.

6. Chādessati, sīmu, machasaṃ. 7. Pivitvā-sīmu. Machasaṃ, syā, sī2.

[BJT Page 172] [\x 172/]

Evameva kho bhikkhave, ye hi ke ci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, taṃ niccato addakkhuṃ, sukhato addakkhuṃ, attato addakkhuṃ,

ārogyato addakkhuṃ, khemato addakkhuṃ. Te taṇhaṃ vaḍḍheyyuṃ. Ye taṇhaṃ vaḍḍhesuṃ,

te upadhiṃ vaḍḍhesuṃ. Ye upadhiṃ vaḍḍhesuṃ, te dukkhaṃ vaḍḍhesuṃ. Ye dukkhaṃ

vaḍḍhesuṃ. Te na parimucciṃsu jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi. Na parimucciṃsu dukkhasmā'ti vadāmi.

Ye hi ke ci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, taṃ niccato dakkhinti, sukhato dakkhinti. Attato dakkhinti, ārogyato dakkhinti,

khemato dakkhinti, te taṇhaṃ vaḍḍhessanti. Ye taṇhaṃ vaḍḍhessanti, te dukkhaṃ

vaḍḍhessanti. Te na parimuccissanti jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi. Na parimuccissanti dukkhasmā'ti vadāmi.

Ye hi ke ci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, taṃ

niccato passanti, sukhato passanti, attato passanti, ārogyato passanti, khemato passanti, te

taṇhaṃ vaḍḍhenti, ye taṇhaṃ vaḍḍhenti, te upadhiṃ vaḍḍhenti. Ye upadhiṃ vaḍḍhenti,

te dukkhaṃ vaḍḍhenti. Ye dukkhaṃ vaḍḍhenti. Te na parimuccanti. Jātiyā jarāmaraṇena

sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi na parimuccanti dukkhasmā'ti vadāmi.

Ye ca kho ke ci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, taṃ aniccato addakkhuṃ, dukkhato addakkhuṃ, anattato addakkhuṃ, rogato

addakkhuṃ, bhayato addakkhuṃ. Te taṇhaṃ pajahiṃsu. Ye taṇhaṃ pajahiṃsu, te upadhiṃ

pajahiṃsu. Ye upadhiṃ pajahiṃsu, te dukkhaṃ pajahiṃsu. Ye dukkhaṃ pajahiṃsu, te

parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi

parimucciṃsu dukkhasmā'ti vadāmi.

Yepi hi ke ci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā [PTS Page 111] [\q 111/] vā

brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, taṃ aniccato dakkhinti, dukkhato dakkhinti,

anattato dakkhinti, rogato dakkhinti, bhayato dakkhinti. Te taṇhaṃ pajahissanti. Ye taṇhaṃ

pajahissanti, te dukkhaṃ pajahissanti. Te na parimuccissanti jātiyā jarāmaraṇena sokehi

paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi na parimuccissanti1 dukkhasmā'ti vadāmi.

Yepi hi ke ci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loko piyarūpaṃ sātarūpaṃ, taṃ

aniccato passanti, dukkhato passanti, anattato passanti, rogato passanti, bhayato passanti. Te

taṇhaṃ pajahanti. Ye taṇhaṃ pajahanti, te upadhiṃ pajahanti. Ye upadhiṃ pajahanti, te

dukkhaṃ pajahanti. Ye dukkhaṃ pajahanti, te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi

paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmā'ti vadāmi.

-----------------

1. Parimuccanti - sīmu. Syā.

[BJT Page 174] [\x 174/]

Seyyathāpi bhikkhave, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, so

ca kho visena saṃsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto

tasito pipāsito tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ''ayaṃ te ambho purisa, āpānīyakaṃso

vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, so ca kho visena saṃsaṭṭho sace

ākaṅkhasi piva, pivato hi kho taṃ chādissati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi. Pītvā ca pana

tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchasi, maraṇamattaṃ vā dukkha''nti. Atha kho bhikkhave,

tassa purisassa evamassa: ''sakkā kho me ayaṃ surāpipāsitā pānīyena vā vinetuṃ,

dadhimaṇḍakena vā vinetuṃ, matthaloṇikāya1 vā vinetuṃ, loṇasovīrakena vā vinetuṃ. Na

tvevāhaṃ taṃ piveyyaṃ, yaṃ mama assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā''ti. So taṃ

āpānīyakaṃsaṃ paṭisaṅkhā na piveyya, paṭinissajjeyya. So [PTS Page 112] [\q 112/]

tatonidānaṃ na maraṇaṃ vā nigaccheyya, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.

Evameva kho bhikkhave, ye hi ke ci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, taṃ aniccato addakkhuṃ, dukkhato addakkhuṃ, anattato addakkhuṃ,

rogato addakkhuṃ, bhayato addakkhuṃ. Te taṇhā pajahiṃsu. Ye taṇhā pajahiṃsu. Te

upadhiṃ pajahiṃsu. Ye upadhiṃ pajahiṃsu. Te dukkhaṃ pajahiṃsu. Ye dukkhaṃ pajahiṃsu,

te parimucciṃsu jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi

parimucciṃsu dukkhasmā'ti vadāmi.

Yepi hi ke ci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, taṃ aniccato dakkhinti, dukkhato dakkhinti, anattato dakkhinti, rogato dakkhinti,

bhayato dakkhinti. Te taṇhaṃ pajahissanti. Ye taṇhaṃ pajahissanti, te dukkhaṃ pajahissanti.

Te na parimuccissanti jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi

upāyāsehi na parimuccissanti dukkhasmā'ti vadāmi.

Yepi hi ke ci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, taṃ

aniccato passanti, dukkhato passanti, anattato passanti, rogato passanti, bhayato passanti. Te

taṇhaṃ pajahanti. Ye taṇhaṃ pajahanti, te upadhiṃ pajahanti. Ye upadhiṃ pajahanti, te

dukkhaṃ pajahanti. Ye dukkhaṃ pajahanti, te parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi

paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, parimuccanti dukkhasmā'ti vadāmi.

-----------------

Bhaṭṭhaloṇikāya - machasaṃ, maṭṭhaloṇikāya - syā, [pts.]

[BJT Page 176] [\x 176/]

1. 7. 7

Naḷakalāpasuttaṃ

67. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahākoṭṭhito bārāṇasiyaṃ viharanti

isipatane migadāye. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyaṇhasamayaṃ patisallāṇā vuṭṭhito

yenāyasmā sāriputto tenupasaṃkami. Upasaṃkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ

sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: ''kinnu kho

āvuso sāriputta, sayaṃkataṃ jarāmaraṇaṃ, parakataṃ1 jarāmaraṇaṃ, [PTS Page 113] [\q

113/] sayaṃkatañca parakatañca jarāmaraṇaṃ, udāhu asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ

adhiccasamuppannaṃ jarāmaraṇa''nti?

Na kho āvuso koṭṭhita, sayaṃkataṃ jarāmaraṇaṃ. Na parakataṃ jarāmaraṇaṃ. Na

sayaṃkatañca parakatañca jarāmaraṇaṃ. Nāpi asayaṃkāraṃ. Aparaṃkāraṃ adhicca

samuppannaṃ jarāmaraṇaṃ. Api ca jātipaccayā jarāmaraṇanti.

Kinnu kho āvuso sāriputta, sayaṃkatā jāti, parakatā1 jāti, sayaṃkatā ca parakatā ca jāti,

udāhu asayaṃkārā2 aparaṃkārā2 adhiccasamuppannā jātī'ti?

Na kho āvuso koṭṭhita, sayaṃkatā jāti. Na parakatā jāti, na sayaṃkatā ca parakatā ca jāti.

Nāpi asayaṃkārā2 aparaṃkārā2 adhiccasamuppannā jāti. Api ca bhavapaccayā jātī'ti.

Kinnu kho āvuso sāriputta, sayaṃkato bhavo, parakato bhavo, sayaṃkato ca parakato ca

bhavo, udāhu asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppanno bhavo'ti?

Na kho āvuso koṭṭhita, sayaṃkato bhavo na parakato bhavo. Na sayaṃkato ca parakato ca

bhavo. Nāpi asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppanno bhavo api ca upādānapaccayā

bhavo'ti.

-------------------

1. Paraṃkataṃ - machasaṃ, [pts. 2.] Kāraṃ - syā.

[BJT Page 178] [\x 178/]

Kinnu kho āvuso sāriputta, sayaṃkataṃ upādānaṃ, parakataṃ upādānaṃ, sayakatañca

parakatañca upādānaṃ, udāhu asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ nāmarūpanti?

Na kho āvuso koṭṭhita, sayaṃkataṃ upādānaṃ. Parakataṃ upādānaṃ. Na parakataṃ

upādānaṃ. Na sayaṃkatañca parakatañca upādānaṃ. Nāpi asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ

adhiccasamuppannaṃ upādānaṃ. Api ca taṇhāpaccayā upādānanti.

Kinnu kho āvuso sāriputta, sayaṃkatā taṇhā, parakatā taṇhā, sayaṃkatā ca parakatā ca

taṇhā, udāhu asayaṃkārā aparaṃkārā adhiccasamuppannā taṇhā'ti?

Na kho āvuso koṭṭhita, sayaṃkatā taṇhā, na parakatā taṇhā, na sayaṃkatā ca parakatā ca

taṇhā. Nāpi asayaṃkārā aparaṃkārā adhiccasamuppannā taṇhā. Api ca vedanāpaccayā

taṇhā'ti.

Kinnu kho āvuso sāriputta, sayaṃkatā vedanā, parakatā vedanā, sayaṃkatā ca parakatā ca

vedanā, udāhu asayaṃkārā aparaṃkārā adhiccasamuppannā vedanā'ti.

Na kho āvuso koṭṭhita, sayaṃkatā vedanā, na parakatā vedanā, na sayaṃkatā ca parakatā ca

vedanā. Nāpi asayaṃkārā aparaṃkārā adhiccasamuppannā vedanā. Api ca phassapaccayā

vedanā'ti.

Kinnu kho āvuso sāriputta, sayaṃkato phasso, parakato phasso, sayaṃkato ca parakato ca

phasso. Udāhu asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppano phasso'ti.

Na kho āvuso koṭṭhita, sayaṃkato phasso, na parakato phasso, na sayaṃkato ca parakato ca

phasso. Nāpi asayaṃkāro aparaṃkāro adhiccasamuppanno phasso. Api ca saḷāyatanapaccayā

phasso'ti.

Kinnu kho āvuso sāriputta, sayaṃkataṃ saḷāyatanaṃ, parakataṃ saḷāyatanaṃ, sayakatañca

parakatañca saḷāyatanaṃ, udāhu asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ

saḷāyatananti?

Na kho āvuso koṭṭhita, sayaṃkataṃ saḷāyatanaṃ, na parakataṃ saḷāyatanaṃ, na sayaṃkataṃ

ca parakataṃ ca saḷāyatanaṃ, nāpi asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ

saḷāyatanaṃ. Api ca nāmarūpapaccayā saḷāyatananti.

Kinnu kho āvuso sāriputta, sayaṃkataṃ nāmarūpaṃ, parakataṃ nāmarūpaṃ, sayaṃkatañca

parakatañca nāmarūpaṃ, udāhu asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ

nāmarūpanti?

Na kho āvuso koṭṭhita, sayaṃkataṃ nāmarūpaṃ. Na parakataṃ nāmarūpaṃ. Na sayaṃkatañca

parakatañca nāmarūpaṃ. Nāpi asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ nāmarūpaṃ.

Api ca viññāṇapaccayā nāmarūpanti.

Kinnu kho āvuso sāriputta, sayaṃkataṃ viññāṇaṃ, parakataṃ viññāṇaṃ, sayaṃkatañca

parakatañca viññāṇaṃ, udāhu asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ viññāṇanti?

Na kho āvuso koṭṭhita, sayakataṃ viññāṇaṃ. Parakataṃ viññāṇaṃ, na sayaṃkatañca

parakatañca viññāṇaṃ. Nāpi asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ. Api

ca nāmarūpapaccayā viññāṇanti.

[PTS Page 114] [\q 114/]

Idāneva kho mayaṃ āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ evaṃ ājānāma: ''na kho āvuso koṭṭhita,

sayaṃkataṃ nāmarūpaṃ, na parakataṃ nāmarūpaṃ, na sayaṃkatañca parakatañca nāmarūpaṃ,

nāpi asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ nāmarūpaṃ. Api ca viññāṇapaccayā

nāmarūpa''nti.

Idāneva pana mayaṃ āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ evaṃ ājānāma: ''na kho āvuso koṭṭhita,

sayaṃkataṃ viññāṇaṃ, na parakataṃ viññāṇaṃ, na sayaṃkatañca parakatañca viññāṇaṃ, nāpi

asayaṃkāraṃ aparaṃkāraṃ adhiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ. Api ca nāmarūpapaccayā

viññāṇa''nti.

Yathā kathampanāvuso sāriputta, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo'ti? Tena hāvuso

upamaṃ te karissāmi. Upamāyapidhekacce1 viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.

------------------

1. Upamāyapi idhekacce - sīmu.

[BJT Page 180] [\x 180/]

Seyyathāpi āvuso, dve naḷakalāpiyo aññamaññaṃ nissāya tiṭṭheyyuṃ, evameva kho āvuso,

nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā,

vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ. Upādānapaccayā bhavo. Bhavapaccayā jāti.

Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Tāsañce āvuso, naḷakalāpīnaṃ ekaṃ

apakaḍḍheyya, ekā papateyya, aparañce apakaḍḍheyya, aparā papateyya. Evameva kho

āvuso, nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho,

nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā

vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho. Taṇhānirodhā upādānanirodho.

Upādānanirodhā bhavanirodho. Bhavanirodhā jātinirodho. Jātinirodhā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

Acchariyaṃ āvuso sāriputta, abbhutaṃ āvuso sāriputta, yāva subhāsitañcidaṃ āyasmatā

sāriputtena. Idaṃ ca pana mayaṃ āyasmato sāriputtassa subhāsitaṃ imehi chattiṃsāya

vatthūhi anumodāma.

Jarāmaraṇassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

'dhammakathiko bhikkhū'ti [PTS Page 115] [\q 115/] alaṃ vacanāya. Jarāmaraṇassa ce

āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti,

'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Jarāmaraṇassa ce āvuso, bhikkhu

nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, 'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ

vacanāya.

Jātiyā ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, 'dhammakathiko

bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Jātiyā ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno

hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Jātiyā ce āvuso, bhikkhu

nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, 'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ

vacanāya.

Bhavassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

'dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Bhavassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya

nirodhāya paṭipanno hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Bhavassa ce āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Upādānassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

'dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Upādānassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Upādānassa ce āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Taṇhāya ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

'dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Taṇhāya ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya

nirodhāya paṭipanno hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Taṇhāya ce āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Vedanāya ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

'dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Vedanāya ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya

nirodhāya paṭipanno hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Vedanāya ce āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Phassassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

'dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Phassassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya

nirodhāya paṭipanno hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Phassassa ce āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Saḷāyatanassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

'dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Saḷāyatanassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Saḷāyatanassa ce āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Nāmarūpassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

'dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Nāmarūpassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Nāmarūpassa ce āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Viññāṇassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

'dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Viññāṇassa ce āvuso, bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Viññāṇassa ce āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Saṅkhārānaṃ ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti,

'dhammakathiko bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Saṅkhārānaṃ ce āvuso, bhikkhu nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Saṅkhārānaṃ ce āvuso, bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti,

'diṭṭhadhammanibbānappatto bhikkhū'ti alaṃ vacanāya.

Avijjāya ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya dhammaṃ deseti, 'dhammakathiko

bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Avijjāya ce āvuso, bhikkhu nibbidāya virāgāya nirodhāya

paṭipanno hoti, 'dhammānudhammapaṭipanno bhikkhū'ti alaṃ vacanāya. Avijjāya ce āvuso,

bhikkhu nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto hoti, 'diṭṭhadhammanibbānappatto

bhikkhū'ti alaṃ vacanāyāti.

1. 7. 8.

Kosambisuttaṃ.

68. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca mūsīlo āyasmā ca saviṭṭho1 āyasmā ca nārado āyasmā ca

ānando kosambiyaṃ viharanti ghositārāme.

Atha kho āyasmā saviṭṭho āyasmantaṃ kho mūsīlaṃ etadavoca: ''aññatreva āvuso mūsīla,

saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra

diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato mūsilassa paccattameva ñāṇaṃ jātipaccayā

jarāmaraṇanti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā

aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi ahametaṃ

passāmi jātipaccayā jarāmaraṇa''nti.

---------------

1. Paviṭṭho - machasaṃ, syā.

[BJT Page 182] [\x 182/]

[PTS Page 116] [\q 116/] aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra

anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa

paccattameva ñāṇaṃ bhavapaccayā jātī'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ

jānāmi ahametaṃ passāmi bhavapaccayā jātī'ti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ upādānapaccayā bhavo'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

ahametaṃ jānāmi ahametaṃ passāmi upādānapaccayā bhavo'ti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ taṇhāpaccayā upādānanti? Aññatreva āvuso saviṭṭha saddhāya aññatra ruciyā

aññatra

Aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ

jānāmi ahametaṃ passāmi taṇhāpaccayā upādānanti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ vedanāpaccayā taṇhā'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra

anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi

ahametaṃ passāmi vedanāpaccayā taṇhā'ti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ phassapaccayā vedanā'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi

ahametaṃ passāmi phassapaccayā vedanā'ti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ saḷāyatanapaccayā phasso'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi

ahametaṃ passāmi saḷāyatanapaccayā phasso'ti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatananti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi

ahametaṃ passāmi nāmarūpapaccayā saḷāyatananti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpanti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi

ahametaṃ passāmi viññāṇapaccayā nāmarūpanti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇanti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi

ahametaṃ passāmi saṅkhārapaccayā viññāṇanti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ avijjāpaccayā saṅkhārāti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra

anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi

ahametaṃ passāmi saṅkhārapaccayā viññāṇanti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā, aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi, jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ bhavanirodhā jātinirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā,

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ

jānāmi, ahametaṃ passāmi, bhavanirodhā jātinirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ upādānanirodhā bhavanirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā, aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi, upādānanirodhā bhavanirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ taṇhānirodhā upādānanirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā, aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi, taṇhānirodhā upādānanirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ vedanānirodhā taṇhānirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā,

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ

jānāmi, ahametaṃ passāmi, vedanānirodhā taṇhānirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsīla, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ phassanirodhā vedanānirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā, aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi, phassanirodhā vedanānirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ saḷāyatananirodhā phassanirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā, aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi, saḷāyatananirodhā phassanirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā, aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā, aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā, aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ avijjānirodhā saṅkhāranirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā, aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi, avijjānirodhā saṅkhāranirodho'ti.

Aññatreva āvuso mūsila, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā, atthāyasmato mūsilassa paccattameva

ñāṇaṃ bhavanirodho nibbāṇanti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā

Ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi, bhavanirodho nibbāṇanti. Tena hāyasmā mūsilo

arahaṃ khīṇāsavo'ti. Evaṃ vutte āyasmā mūsilo tuṇhī ahosi.

[BJT Page 184] [\x 184/]

Autha kho āyasmā nārado āyasmantaṃ saviṭṭhaṃ etadavoca: sādhāvuso saviṭṭha, ahametaṃ

pañhaṃ labheyyaṃ, mametaṃ1 pañhaṃ puccha. Ahaṃ te etaṃ pañhaṃ vyākarissāmī'ti.

Labhatāyasmā2 nārado etaṃ pañhaṃ. Pucchāmahaṃ āyasmantaṃ nāradaṃ etaṃ paññaṃ.

Byākarotu ca me āyasmā nārado etaṃ pañhaṃ.

Aññatreva āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva

ñāṇaṃ jātipaccayā jarāmaraṇanti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ

jānāmi, ahametaṃ passāmi jātipaccayā jarāmaraṇanti.

Aññatreva āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva

ñāṇaṃ bhavapaccayā jātī'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra

anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi,

ahametaṃ passāmi bhavapaccayā jātī'ti.

Aññatreva āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva

ñāṇaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ

jānāmi, ahametaṃ passāmi, avijjāpaccayā saṅkhārā'ti.

Aññatreva āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva

ñāṇaṃ jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra

ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ

jānāmi, ahametaṃ passāmi jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'ti.

Aññatreva āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva

ñāṇaṃ bhavanirodhā jātinirodho'ti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ

passāmi bhavanirodhā jātinirodho'ti.

Aññatreva āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva

ñāṇaṃ [PTS Page 117] [\q 117/] avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti? Aññatreva āvuso

saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra

diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi avijjānirodhā

saṅkhāranirodhoti.

1. Mamevaṃ - syā. 2. Labhati āyasmā - syā.

[BJT Page 186] [\x 186/]

Aññatreva āvuso nārada, saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra

ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā atthāyasmato nāradassa paccattameva

ñāṇaṃ bhavanirodho nibbāṇanti? Aññatreva āvuso saviṭṭha, saddhāya aññatra ruciyā

aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā ahametaṃ

jānāmi, ahametaṃ passāmi bhavanirodho nibbāṇanti.

Tena hāyasmā nārado arahaṃ khīṇāsavo'ti? [PTS Page 118] [\q 118/] bhavanirodho

nibbāṇanti kho me āvuso, sammapaññāya sudiṭṭhaṃ, na camhi arahaṃ khīṇāsavo.

Seyyathāpi āvuso, kantāramagge udapāno, tatra nevassa rajju na udakavārako. Atha puriso

āgaccheyya ghammābhitatto sammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṃ udapānaṃ olokeyya.

Tassa udakanti hi kho ñāṇaṃ assa, na ca kāyena phusitvā vihareyya. Evameva kho āvuso,

bhavanirodho nibbāṇanti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ, na camhi arahaṃ

khīṇāsavo'ti. Evaṃ vutte āyasmā ānando āyasmantaṃ saviṭṭhaṃ etadavoca: evaṃvādī tvaṃ

āvuso saviṭṭha, āyasmantaṃ nāradaṃ kiṃ vadesī'ti? Evaṃvādāhaṃ āvuso ānanda,

āyasmantaṃ nāradaṃ na kiñci vadāmi aññatra kalyāṇā, aññatra kusalā'ti.

1. 7. 9

Upayantisuttaṃ

69. Sāvatthiyaṃ-

Mahāsamuddo bhikkhave, upayanto mahānadiyo upayāpeti mahānadiyo upayantiyo

kunnadiyo upayāpenti. Kunnadiyo upayāpentiyo mahāsobbhe upayāpenti. Mahāsobbhā

upayantā kussobbhe1 upayāpenti. Evameva kho bhikkhave, avijjā upayantī saṅkhāre

upayāpeti. Saṅkhārā upayantā viññāṇaṃ upayāpenti. Viññāṇaṃ upayantaṃ nāmarūpaṃ

upayāpeti. Nāmarūpaṃ upayantaṃ saḷāyatanaṃ upayāpeti. Saḷāyatanaṃ upayantaṃ phassaṃ

upayāpeti. Phasso upayanto vedanaṃ upayāpeti. Vedanā upayantī taṇhaṃ upayāpeti. Taṇhā

upayantī upādānaṃ upayāpeti. Upādānaṃ upayantaṃ [PTS Page 119] [\q 119/] bhavaṃ

upayāpeti. Bhavo upayanto jātiṃ upayāpeti. Jāti upayanti jarāmaraṇaṃ upayāpeti.

Mahāsamuddo bhikkhave, apayanto mahānadiyo apayāpeti. Mahānadiyo apayantiyo

kunnadiyo apayāpenti. Kunnadiyo apayantiyo mahāsobbhe apayāpenti. Mahāsobbhā

apayantā kussobbhe apayāpenti. Evameva kho bhikkhave, avijjā apayantī saṅkhāre

apayāpeti. Saṅkhārā apayantā viññāṇaṃ apayāpenti. Viññāṇaṃ apayantaṃ nāmarūpaṃ

apayāpeti. Nāmarūpaṃ apayantaṃ saḷāyatanaṃ apayāpeti. Saḷāyatanaṃ apayantaṃ phassaṃ

apayāpeti. Phasso apayanto vedanaṃ apayāpeti. Vedanā apayantī taṇhaṃ apayāpeti. Taṇhā

apayantī upādānaṃ apayāpeti. Upādānaṃ apayantaṃ bhavaṃ apayāpeti. Bhavo apayanto

jātiṃ apayāpeti. Jāti apayantī jarāmaraṇaṃ apayāpetī'ti.

1. Kusobbhe - machasaṃ, kussubbhe - sīmu.

[BJT Page 188] [\x 188/]

1. 7. 10

Susīmasuttaṃ1

70. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandaka nivāpe.

Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī

civarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya2bhesajjaparikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅgho'pi sakkato

hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana

paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā apūjitā anupacitā na lābhino3

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ.

Tena kho pana samayena susīmo paribbājako rājagahe paṭivasati mahatiyā

paribbājakaparisāya saddhiṃ. [PTS Page 120] [\q 120/] atha kho susīmassa

paribbājakassa parisā susīmaṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ: ehi tvaṃ āvuso susīma, samaṇe

gotame brahmacariyaṃ cara. Tvaṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā amhe vāceyyāsi. Taṃ mayaṃ

dhammaṃ pariyāpuṇitvā gihīnaṃ bhāsissāma. Evaṃ mayampi sakkatā bhavissāma garukatā

mānitā pūjitā apacitā lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti.

Evamāvuso'ti kho susīmo paribbājako sakāya parisāya paṭissutvā4 yenāyasmā ānando

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ

kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho susīmo paribbājako

āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: icchāmahaṃ āvuso ānanda, imasmiṃ dhammavinaye

brahmacariyaṃ caritunti.

Atha kho āyasmā ānando susīmaṃ paribbājakaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi: ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

ānando bhagavantaṃ etadavoca: ayaṃ bhante susīmo paribbājako evamāha: ''icchāmahaṃ

āvuso ānanda, imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu''nti. Tena hānanda susīmaṃ

pabbājethā'ti. Alattha kho susīmo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha

upasampadaṃ.5

Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā vyākatā hoti

''khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmā'ti. Assosi

kho āyasmā susīmo sambahulehi [PTS Page 121] [\q 121/] kira [PTS Page 121] [\q 121/]

bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ

karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmā''ti.

------------------

1. Susima-machasaṃ, syā. 2. Gilānappaccaya-machasaṃ, sīmu. 3. Alābhino -syā. 4.

Paṭissuṇitvā-machasaṃ, paṭisuṇitvā-[pts. 5.] Alatthupasampadaṃ-sīmu, syā.

[BJT Page 190] [\x 190/]

Atha kho āyasmā susīmo yena te bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā susīmo te bhikkhu etadavoca: saccaṃ kira āyasmantehi

bhagavato santike aññā byākatā ''khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ

nāparaṃ itthattāyāti pajānāmā''ti. Evamāvuso'ti.

Api nu tumhe1 āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā anekavihitaṃ iddhividhaṃ

paccanubhotha? Eko'pi hutvā bahudhā hotha. Bahudhā'pi hutvā eko hotha. Āvībhāvaṃ

tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchatha seyyathāpi ākāse.

Paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaṃ2 karotha seyyathāpi udake. Udake'pi abhejjamāne3 gacchatha

seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi pallaṅkena kamatha seyyathāpi pakkhi sakuṇo. Imepi

candimasuriye evammahiddhike evammahānubhāve pāṇinā parāmasatha4 parimajjatha.

Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ vattethā'ti? No hetaṃ āvuso.

Api nu tumhe āyasmanto evaṃ jānantā evaṃ passantā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya

atikkantamānusakāya5 ubho sadde suṇātha dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike cāti? No

hetaṃ āvuso.

Api nu tumhe āyasmanto, evaṃ jānantā evaṃ passantā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā

ceto paricca pajānātha?6 Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānātha, vītarāgaṃ vā cittaṃ

vītarāgaṃ cittanti pajānātha, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānātha, vītadosaṃ vā

cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānātha, samohaṃ vā cittaṃ [PTS Page 122] [\q 122/] samohaṃ

cittanti pajānātha, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānātha, saṅkhittaṃ vā cittaṃ

saṅkhittaṃ cittanti pajānātha, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānātha, mahaggataṃ

vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānātha, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti

pajānātha, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānātha, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ

cittanti pajānātha, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānātha, asamāhitaṃ vā cittaṃ

asamāhitaṃ cittanti pajānātha, vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānātha, avimuttaṃ vā

cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāthā'ti? No hetaṃ āvuso.

---------------------

1. Api pana tumhe - machasaṃ, [pts. 2.] Nimmujjaṃ - syā, [pts.]

3. Abhijjamāno - syā, [pts,] machasaṃ. Abhejjamānā - sīmu.

4. Parimasatha - machasaṃ, syā, [pts. 5.] Mānusikāya - machasaṃ, syā.

6. Jānātha - sīmu, syā.

[BJT Page 192] [\x 192/]

Api nu tumhe āyasmanto, evaṃ jānantā evaṃ passantā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ

anussaratha? Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi

jātiyo dasa'pi jātiyo vīsampi jātiyo tīsampi jātiyo cattārisampi jātiyo paññāsampi jātiyo

jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe

anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, 'amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato vuto amutra udapādiṃ.1

Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto, so tato vuto idhūpapanno'ti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarathā'ti? No hetaṃ āvuso.

Api nu tumhe āyasmanto, evaṃ jānantā evaṃ passantā dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passatha cavamāne uppajjamāne.2 Hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānātha? Ime vata honto sattā

kāyaduccaritena samannāgatā [PTS Page 123] [\q 123/] vacīduccaritena samannāgatā

manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passatha

cavamāne uppajjamāne2 hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage

satte pajānāthā'ti? No hetaṃ āvuso.

Api nu tumhe āyasmanto, evaṃ jānantā evaṃ passantā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe

āruppā, te kāyena phusitvā viharathā'ti? No hetaṃ āvuso. Etthadāni āyasmanto, idañca

veyyākaraṇaṃ imesañca dhammānaṃ asamāpatti. Idaṃ no āvuso kathanti? Paññāvimuttā

kho mayaṃ āvuso susīmā'ti. Na khvāhaṃ imassa āyasmantānaṃ saṅkhittena bhāsitassa

vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me āyasmanto tathā bhāsantu, yathāhaṃ imassa

āyasmantānaṃ saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti. [PTS Page 124] [\q 124/]

ājāneyyāsi vā tvaṃ āvuso susīma, na vā3 tvaṃ ājāneyyāsi. Atha kho paññāvimuttā

mayanti.

-----------------

1. Uppādiṃ - sīmu, sī 1,2. 2. Upapajjamāne - machasaṃ, syā, [pts.]

3. Mā vā - sīmu.

[BJT Page 194] [\x 194/]

Atha kho āyasmā susīmo uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā susīmo

yāvatako tehi bhikkhūhi saddhiṃ ahosi kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.

''Pubabe kho susīma, dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, pacchā nibbāṇe ñāṇanti. ''

Na khvāhaṃ bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi.

Sādhu me bhante, bhagavā tathā bhāsatu, yathāhaṃ imassa bhagavatā1 saṅkhittena

bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti.

''Ājāneyyāsi vā tvaṃ susīma, na vā tvaṃ ājāneyyāsi, atha kho dhammaṭṭhiti ñāṇaṃ pubbe,

pacchā nibbāṇe ñāṇaṃ. ''

Taṅkimmaññasi susīma, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ cāti? 'Aniccaṃ bhante'. Yaṃ panāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? 'Dukkhaṃ bhante. ' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ

viparināmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ, ''etaṃ mama, eso'hamasmi, eso me

attā''ti? 'No hetaṃ bhante, vedanā niccā vā aniccā vāti? 'Aniccā bhante'. Yaṃ panāniccā

dukkhā vā taṃ sukhā vāti? 'Dukkhā bhante. Yaṃ panāniccā dukkhā viparināmadhammā kallā

nu taṃ samanupassituṃ, ''etaṃ mama, eso' hamasmi, eso me attā''ti? 'No hetaṃ bhante, saññā

niccā vā aniccā vā ti? 'Aniccā bhante'. Yaṃ panāniccā dukkhā vā taṃ sukhā vāti? 'Dukkhā

bhante'. Yaṃ panāniccā dukkhā viparināmadhammā kallā nu taṃ samanupassituṃ, etaṃ

mama, eso, hamasmi, eso me attā''ti? 'No hetaṃ bhante, saṅkhārā niccā vā aniccā vā ti?

'Aniccā bhante'. Yaṃ panāniccā dukkhā vā taṃ sukhā vāti? 'Dukkhā bhante'. Yaṃ panāniccā

dukkhā viparināmadhammā kallā nu taṃ samanupassituṃ, etaṃ mama, eso' hamasmi, eso me

attā''ti? 'No hetaṃ bhante, viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? [PTS Page 125 [\q 125/]

']aniccaṃ bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? 'Dukkhaṃ bhante, yaṃ

panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama eso'

hamasmi, eso me attāti?'' 'No hetaṃ bhante. '

Tasmātiha susīma, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā

oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ''netaṃ

mama, neso 'hamasmi, na me so attā''ti evametaṃ yathābhūtasammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Yā kāci vedanā atītānāgata paccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā

hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā ''netaṃ mama nesā' hamasmi, na me so

attā''ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā

atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā

yaṃ dūre santike vā, sabbā saññā ''netaṃ mama, nesā hamasmi, sa me so attā''ti evametaṃ

yathābhūtasammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ

vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, sabbe

saṅkhārā ''netaṃ mama, netaṃ' hamasmi, na me so attā''ti evametaṃ yathābhūtaṃ

sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

viññāṇaṃ ''netaṃ mama, neso'hamasmi, na me so attā''ti evametaṃ yathābhūtaṃ

sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evaṃ passaṃ susīma sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāyapi nibbindati,

saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ

virajjati, virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ

brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti.

------------------

1. Bhagavato -

[BJT Page 196] [\x 196/]

Jātipaccayā jarāmaraṇanti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante'. Bhavapaccayā jātī'ti susīma,

passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Upādānapaccayā bhavo'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' [PTS

Page 126] [\q 126/] taṇhāpaccayā upādānanti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. '

Vedanāpaccavā taṇhā'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Phassapaccayā vedanā'ti susīma,

passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Saḷāyatanapaccayā phasso'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. '

Saḷāyatanapaccayā phasso'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Nāmarūpapaccayā

saḷāyatananti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Viññāṇapaccayā nāmarūpanti susīma,

passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Saṅkhārapaccayā viññāṇanti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. '

Avijjāpaccayā saṅkhārā'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante'.

Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Bhavanirodhā

jātinirodho'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Upādānanirodhā bhavanirodho'ti susīma,

passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Taṇhānirodhā upādānanirodho'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ

bhante. ' Vedanānirodhā taṇhānirodho'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Phassanirodhā

vedanānirodho'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Saḷāyatananirodhā phassanirodho'ti

susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho'ti susīma,

passasī'ti? 'Evaṃ bhante. ' Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ

bhante. ' Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. '

Avijjānirodhā saṅkhāranirodho'ti susīma, passasī'ti? 'Evaṃ bhante. '

Api nu tvaṃ susīma, evaṃ jānanto evaṃ passanto anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosi?

- Eko'pi hutvā bahudhā hosi, bahudhā'pi hutvā eko hosi, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ, tirokuḍḍaṃ

tiropakāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchasi seyyathāpi ākāse, paṭhaviyampi

ummujjanimujjaṃ karosi seyyathāpi udake, udakepi abhejjamāne gacchasi seyyathāpi

paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kamasi seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candima suriye

evammahiddhike evammahānubhāve pāṇinā parāmasasi parimajjasi, yāva brahmalokāpi

kāyena vasaṃ vattesī'ti? 'No hetaṃ bhante. '

Api nu tvaṃ susīma, evaṃ jānanto evaṃ passanto dibbāya sota dhātuyā visuddhāya

atikkantamānusakāya ubho sadde suṇāsi dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cāti? [PTS

Page 127 [\q 127/] '@]nā hetaṃ bhante. '

Api nu tvaṃ susīma, evaṃ jananto evaṃ passanto parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto

paricca pajānāsi: sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāsi, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ

cittanti pajānāsi, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāsi, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ

cittanti pajānāsi, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāsi, vītamohaṃ vā cittaṃ

vītamohaṃ cittanti pajānāsi, saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāsi, vikkhittaṃ vā

cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāsi, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāsi,

amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāsi, sauttataraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti

pajānāsi, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāsi, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ

cittanti pajānāsi, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāsi, vimuttaṃ vā cittaṃ

vimuttaṃ cittanti pajānāsi, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāsī'ti? 'No hetaṃ

bhante'.

Api nu tvaṃ susīma, evaṃ jānanto evaṃ passanto anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarasi:

seyyathīdaṃ- ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi

jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārisampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi

jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarasī'ti? No hetaṃ bhante. '

[BJT Page 198] [\x 198/]

Api nu tvaṃ susīma, evaṃ jānanto evaṃ passanto dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passasi cavamāne uppajjamāne hīne paṇite suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate yathā kammūpage satte pajānāsī'ti? 'No hetaṃ bhante. '

Api nu tvaṃ susīma, evaṃ jānanto evaṃ passanto ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe

āruppā te kāyena phusitvā viharasī'ti? 'No hetaṃ bhante. '

Etthadāni susīma, idañca veyyākaraṇaṃ imesañca dhammānaṃ asamāpatti. Idaṃ no susīma,

kathanti?

Atha kho āyasmā susīmo bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca:

''accayo maṃ bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yo'haṃ1 evaṃ

svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. Tassa me bhante, bhagavā accayaṃ

accayato patigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā''ti.

Taggaṃ tvaṃ susīma, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yo tvaṃ

evaṃ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenako pabbajito. [PTS Page 128] [\q 128/]

seyyathāpi susīma, coraṃ āgucāriṃ gahetvā rañño dasseyyuṃ 'ayaṃ te deva coro āgucārī.

Imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti. Tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya: ''gacchatha bho imaṃ

purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍakaṃ2 karitvā

kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ pariṇetvā dakkhiṇena

dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chindathā''ti. Tamenaṃ rañño purisā

daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍakaṃ karitvā

kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ pariṇetvā dakkhiṇena

dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa sīsaṃ chindeyyuṃ.

Taṃ kiṃ maññasi susīma api nu so puriso tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ3

paṭisaṃvedayethā'ti? 'Evaṃ bhante'.

Yaṅkho so susīma, puriso tato nidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayetha,4 yā ca

evaṃ svākkhāte dhammavinaye dhammatthenakassa pabbajjā, ayaṃ tato dukkhavipākatarā

ca kaṭukavipākatarā ca. Api ca vinipātāya saṃvattati. Yato ca kho tvaṃ susīma, accayaṃ

accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ paṭigaṇhāma. Vuddhi hesā susīma,

ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiñca saṃvaraṃ

āpajjatī'ti.

Mahāvaggo sattamo

Tatruddānaṃ:

Dve assutavatā vuttā puttamaṃsena cāparaṃ,

Atthirāgo ca nagaraṃ sammasananaḷakalāpīyaṃ,

Kosambi upayanti ca dasamo vutto susīmenāti. *

---------------------

1. Yvāhaṃ-machasaṃ. 2. Khuramuṇḍaṃ-machasaṃ, syā, [pts. 3.] Dukkhadomanassaṃ-syā. 4.

Paṭisaṃvediyetha-machasaṃ, sīmu, [pts. 5.] Yāca-syā

* ''Makkaṭo akaraṇiputto sālaṃ nagarena sammasaṃ,

Naḷakalāpaṃ udapānaṃ samuddo susīmena cā''ti.

Iti likhita potthekesu.

[BJT Page 200] [\x 200/]

8. Samaṇabrāhmaṇavaggo

1. 8. 1

Jarāmaraṇasuttaṃ

71. [PTS Page 129] [\q 129/] evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati

jetavane ānathapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti.

Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ nappajānanti,

jarāmaraṇasamudayaṃ nappajānanti, jarāmaraṇanirodhaṃ nappajānanti,

jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Namete bhikkhave, samaṇā vā

brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇa sammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca

pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jarāmaraṇaṃ pajānanti,

jarāmaraṇasamudayaṃ pajānanti, jarāmaraṇanirodhaṃ pajānanti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Te khome bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva

samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca

brahmaññatthatañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 8. 2

Jātisuttaṃ

1. 8. 2

Jātisuttaṃ

72. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jātiṃ nappajānanti, jātisamudayaṃ

nappajānanti, jātinirodhaṃ nappajānanti, jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti.

Namete bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu

vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā jātiṃ pajānanti, jātisamudayaṃ pajānanti,

jātinirodhaṃ pajānanti, jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Te khome bhikkhave,

samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca

brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthatañca diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 8. 3

Bhavasuttaṃ

73. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavaṃ nappajānanti, bhavasamudayaṃ

nappajānanti, bhavanirodhaṃ nappajānanti, bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti.

Namete bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu

vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavaṃ pajānanti, bhavasamudayaṃ

pajānanti, bhavanirodhaṃ pajānanti, bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Te khome

bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca

brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthatañca diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 8. 4

Upādānasuttaṃ

74. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā upādānaṃ nappajānanti,

upādānasamudayaṃ nappajānanti, upādānanirodhaṃ nappajānanti, upādānanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ nappajānanti. Namete bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā

samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto

sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā upādānaṃ pajānanti,

upādānasamudayaṃ pajānanti, upādānanirodhaṃ pajānanti, upādānanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Te khome bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva

samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca

brahmaññatthatañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 8. 5

Taṇhāsuttaṃ

75. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā taṇhaṃ nappajānanti, taṇhāsamudayaṃ

nappajānanti, taṇhānirodhaṃ nappajānanti, taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti.

Namete bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu

vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā taṇhaṃ pajānanti, taṇhāsamudayaṃ

pajānanti, taṇhānirodhaṃ pajānanti, taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Te khome

bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca

brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthatañca diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

[BJT Page 202] [\x 202/]

1. 8. 6

Vedanāsuttaṃ

76. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vedanaṃ nappajānanti, vedanāsamudayaṃ

nappajānanti, vedanānirodhaṃ nappajānanti, vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

nappajānanti. Namete bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā,

brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā

brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā vedanaṃ pajānanti, vedanāsamudayaṃ

pajānanti, vedanānirodhaṃ pajānanti, vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Te khome

bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca

brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthatañca diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 8. 7

Phassasuttaṃ

77. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā phassaṃ nappajānanti, phassasamudayaṃ

nappajānanti, phassanirodhaṃ nappajānanti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti.

Namete bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu

vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā phassaṃ pajānanti, phassasamudayaṃ

pajānanti, phassanirodhaṃ pajānanti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Te khome

bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca

brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthatañca diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 8. 8

Saḷāyatanasuttaṃ

78. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saḷāyatanaṃ nappajānanti,

saḷāyatanasamudayaṃ nappajānanti, saḷāyatananirodhaṃ nappajānanti,

saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Namete bhikkhave, samaṇā vā

brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca

pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saḷāyatanaṃ pajānanti,

saḷāyatanasamudayaṃ pajānanti, saḷāyatananirodhaṃ pajānanti, saḷāyatananirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Te khome bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva

samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca

brahmaññatthatañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 8. 9

Nāmarūpasuttaṃ

79. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā nāmarūpaṃ nappajānanti,

nāmarūpasamudayaṃ nappajānanti, nāmarūpanirodhaṃ nappajānanti,

nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Namete bhikkhave, samaṇā vā

brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca

pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā nāmarūpaṃ pajānanti,

nāmarūpasamudayaṃ pajānanti, nāmarūpanirodhaṃ pajānanti, nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Te khome bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva

samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca

brahmaññatthatañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 8. 10

Viññāṇasuttaṃ

80. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā viññāṇaṃ nappajānanti, viññāṇasamudayaṃ

nappajānanti, viññāṇanirodhaṃ nappajānanti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

nappajānanti. Namete bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā,

brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā

brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā viññāṇaṃ pajānanti,

viññāṇasamudayaṃ pajānanti, viññāṇanirodhaṃ pajānanti, viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Te khome bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva

samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca

brahmaññatthatañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

1. 8. 11

Saṃkhārasuttaṃ

81. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi ke ci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saṃkhāre nappajānanti, saṃkhārasamudayaṃ

nappajānanti, saṃkhāranirodhaṃ nappajānanti, saṃkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

nappajānanti. Namete bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā,

brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā, na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā

brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā saṃkhāre pajānanti, saṃkhārasamudayaṃ

pajānanti, saṃkhāranirodhaṃ pajānanti, saṃkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti. Te

khome bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā, brāhmaṇesu

ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthatañca diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

Samaṇabrāhmaṇavaggo aṭṭhamo.

Tatrūddānaṃ

Paccayekādasa vuttā catusaccavibhajjanā

Samaṇabrāhmaṇavaggo abhisamayebhavataṭṭhamo1

------------------

1. Nidāne bhavati aṭṭhamaṃ sī.-Machasaṃ. Nidānaṃ- syā. Aṭṭhamaṃ-syā, [pts]

9. Annarapeyyālo

1.Satthuvaggo

1.9.1.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

82. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

satthā pariyesitabbo. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Jarāmaraṇanirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo'ti.

1.9.1.2.

Jātisuttaṃ

83. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā

pariyesitabbo. Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo'ti.

1.9.1.3.

Bhavasuttaṃ

84. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā

pariyesitabbo. Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo'ti.

1.9.1.4.

Upādānasuttaṃ

85. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā

pariyesitabbo. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

upādānanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Upādānanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya satthā pariyesitabbo'ti.

1.9.1.5.

Taṇhāsuttaṃ

86. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā

pariyesitabbo. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo'ti.

[BJT Page 206] [\x 206/]

1.9.1.6.

Vedanāsuttaṃ

87. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā

pariyesitabbo. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

vedanānirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya

satthā pariyesitabbo'ti.

1.9.1.7.

Phassasuttaṃ

88. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā

pariyesitabbo. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo'ti.

1.9.1.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

89. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā

pariyesitabbo. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatanasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Saḷāyatananirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo'ti.

1.9.1.9.

Nāmarūpasuttaṃ

90. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā

pariyesitabbo. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya satthā pariyesitabbo'ti.

1.9.1.10.

Viññāṇasuttaṃ

91. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā

pariyesitabbo. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

viññāṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya satthā pariyesitabbo'ti.

1.9.1.11.

Saṃkhārasuttaṃ

92. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā

pariyesitabbo. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya satthā pariyesitabbo. Saṃkhāranirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya satthā pariyesitabbo'ti.

[BJT Page 208] [\x 208/]

2. Sikkhāvaggo

1.9.2.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

93. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

sikkhā karaṇīyā. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Jarāmaraṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā'ti.

1.9.2.2.

Jātisuttaṃ

94. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā.

Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā

karaṇīyā. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā

karaṇīyā. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā'ti.

1.9.2.3.

Bhavasuttaṃ

95. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā

karaṇīyā. Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā'ti.

1.9.2.4.

Upādānasuttaṃ

96. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā

karaṇīyā. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā'ti.

1.9.2.5.

Taṇhāsuttaṃ

97. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā

karaṇīyā. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā'ti.

1.9.2.6.

Vedanāsuttaṃ

98. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā

karaṇīyā. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā'ti.

1.9.2.7.

Phassasuttaṃ

99. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā

karaṇīyā. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā'ti.

1.9.2.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

100. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya

sikkhā karaṇīyā. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatanasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Saḷāyatananirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā'ti.

1.9.2.9.

Nāmarūpasuttaṃ

101. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā

karaṇīyā. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya sikkhā karaṇīyā'ti.

1.9.2.10.

Viññāṇasuttaṃ

102. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā

karaṇīyā. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā'ti.

1.9.2.11.

Saṃkhārasuttaṃ

103. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā

karaṇīyā. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sikkhā karaṇīyā. Saṃkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya

sikkhā karaṇīyā'ti.

3. Yogavaggo

1.9.3.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

104. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Jarāmaraṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo'ti.

1.9.3.2.

Jātisuttaṃ

105. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo.

Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo'ti.

1.9.3.3.

Bhavasuttaṃ

106. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo.

Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya

yogo karaṇīyo. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo'ti.

1.9.3.4.

Upādānasuttaṃ

107. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya yogo karaṇīyo. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo'ti.

1.9.3.5.

Taṇhāsuttaṃ

108. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya yogo karaṇīyo. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo'ti.

1.9.3.6.

Vedanāsuttaṃ

109. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya yogo karaṇīyo. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo'ti.

1.9.3.7.

Phassasuttaṃ

110. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya yogo karaṇīyo. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo'ti.

1.9.3.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

111. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatanasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Saḷāyatananirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo'ti.

1.9.3.9.

Nāmarūpasuttaṃ

112. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya

yogo karaṇīyo'ti.

1.9.3.10.

Viññāṇasuttaṃ

113. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya yogo karaṇīyo. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo'ti.

1.9.3.11.

Saṃkhārasuttaṃ

114. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo

karaṇīyo. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya yogo karaṇīyo. Saṃkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya

yogo karaṇīyo'ti.

4. Chandavaggo

1.9.4.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

115. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

chando karaṇīyo. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Jarāmaraṇanirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

1.9.4.2.

Jātisuttaṃ

116. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo.

Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya chando

karaṇīyo. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya chando

karaṇīyo. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

1.9.4.3.

Bhavasuttaṃ

117. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya chando

karaṇīyo. Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya chando karaṇīyo. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

1.9.4.4.

Upādānasuttaṃ

118. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya chando

karaṇīyo. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya chando karaṇīyo. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

1.9.4.5.

Taṇhāsuttaṃ

119. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya chando

karaṇīyo. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya chando karaṇīyo. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

1.9.4.6.

Vedanāsuttaṃ

120. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya chando

karaṇīyo. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya chando karaṇīyo. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

1.9.4.7.

Phassasuttaṃ

121. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya chando

karaṇīyo. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya chando karaṇīyo. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

1.9.4.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

122. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya

chando karaṇīyo. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatanasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Saḷāyatananirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya

yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

1.9.4.9.

Nāmarūpasuttaṃ

123. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya chando

karaṇīyo. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

1.9.4.10.

Viññāṇasuttaṃ

124. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya chando

karaṇīyo. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya chando karaṇīyo. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

1.9.4.11.

Saṃkhārasuttaṃ

125. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya chando

karaṇīyo. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya chando karaṇīyo. Saṃkhāranirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya chando karaṇīyo'ti.

5. Ussoḷhīvaggo

1.9.5.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

126. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

ussoḷhī karaṇīyo. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Jarāmaraṇanirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo'ti.

1.9.5.2.

Jātisuttaṃ

127. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo.

Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī

karaṇīyo. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya

ussoḷhī karaṇīyo. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo'ti.

1.9.5.3.

Bhavasuttaṃ

128. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī

karaṇīyo. Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo'ti.

1.9.5.4.

Upādānasuttaṃ

129. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī

karaṇīyo. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī

karaṇīyo'ti.

1.9.5.5.

Taṇhāsuttaṃ

130. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī

karaṇīyo. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo'ti.

1.9.5.6.

Vedanāsuttaṃ

131. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī

karaṇīyo. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo'ti.

1.9.5.7.

Phassasuttaṃ

132. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī

karaṇīyo. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo'ti.

1.9.5.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

133. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya

ussoḷhī karaṇīyo. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatanasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Saḷāyatananirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya

yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo'ti.

1.9.5.9.

Nāmarūpasuttaṃ

134. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī

karaṇīyo. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo'ti.

1.9.5.10.

Viññāṇasuttaṃ

135. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī

karaṇīyo. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo'ti.

1.9.5.11.

Saṃkhārasuttaṃ

136. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī

karaṇīyo. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo. Saṃkhāranirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya ussoḷhī karaṇīyo'ti.

6. Appaṭivānīvaggo

1.9.6.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

137. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

appaṭivānī karaṇīyā. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Jarāmaraṇanirodhaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā'ti.

1.9.6.2.

Jātisuttaṃ

138. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī

karaṇīyā. Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya

appaṭivānī karaṇīyā. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ

ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā'ti.

1.9.6.3.

Bhavasuttaṃ

139. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī

karaṇīyā. Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī

karaṇīyā'ti.

1.9.6.4.

Upādānasuttaṃ

140. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya

appaṭivānī karaṇīyā. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

upādānanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Upādānanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā'ti.

1.9.6.5.

Taṇhāsuttaṃ

141. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī

karaṇīyā. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī

karaṇīyā'ti.

1.9.6.6.

Vedanāsuttaṃ

142. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya

appaṭivānī karaṇīyā. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

vedanānirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Vedanānirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā'ti.

1.9.6.7.

Phassasuttaṃ

143. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī

karaṇīyā. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī

karaṇīyā'ti.

1.9.6.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

144. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya

appaṭivānī karaṇīyā. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatanasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā.

Saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā'ti.

1.9.6.9.

Nāmarūpasuttaṃ

145. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya

appaṭivānī karaṇīyā. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā.

Nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā'ti.

1.9.6.10.

Viññāṇasuttaṃ

146. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

appaṭivānī karaṇīyā. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

viññāṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā'ti.

1.9.6.11.

Saṃkhārasuttaṃ

147. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya

appaṭivānī karaṇīyā. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā. Saṃkhāranirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya appaṭivānī karaṇīyā'ti.

7. Ātappavaggo

1.9.7.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

148. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

ātappaṃ karaṇīyaṃ. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Jarāmaraṇanirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyanti.

1.9.7.2.

Jātisuttaṃ

149. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ

karaṇīyaṃ. Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya

ātappaṃ karaṇīyaṃ. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ

ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyanti.

1.9.7.3.

Bhavasuttaṃ

150. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ

karaṇīyaṃ. Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyanti.

1.9.7.4.

Upādānasuttaṃ

151. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ

karaṇīyaṃ. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

upādānanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Upādānanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ'ti.

1.9.7.5.

Taṇhāsuttaṃ

152. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ

karaṇīyaṃ. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyanti.

1.9.7.6.

Vedanāsuttaṃ

153. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ

karaṇīyaṃ. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyanti.

1.9.7.7.

Phassasuttaṃ

154. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ

karaṇīyaṃ. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyanti.

1.9.7.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

155. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya

ātappaṃ karaṇīyaṃ. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatanasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ.

Saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyanti.

1.9.7.9.

Nāmarūpasuttaṃ

156. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya

ātappaṃ karaṇīyaṃ. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyanti.

1.9.7.10.

Viññāṇasuttaṃ

157. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ

karaṇīyaṃ. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

viññāṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyanti.

1.9.7.11.

Saṃkhārasuttaṃ

158. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ

karaṇīyaṃ. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyaṃ. Saṃkhāranirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya ātappaṃ karaṇīyanti.

8. Viriyavaggo

1.9.8.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

159. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

viriyaṃ karaṇīyaṃ. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Jarāmaraṇanirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyanti.

1.9.8.2.

Jātisuttaṃ

160. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ.

Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ

karaṇīyaṃ. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya

viriyaṃ karaṇīyaṃ. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyanti.

1.9.8.3.

Bhavasuttaṃ

161. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ

karaṇīyaṃ. Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyanti.

1.9.8.4.

Upādānasuttaṃ

162. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ

karaṇīyaṃ. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

upādānanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Upādānanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ'ti.

1.9.8.5.

Taṇhāsuttaṃ

163. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ

karaṇīyaṃ. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyanti.

1.9.8.6.

Vedanāsuttaṃ

164. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ

karaṇīyaṃ. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyanti.

1.9.8.7.

Phassasuttaṃ

165. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ

karaṇīyaṃ. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyanti.

1.9.8.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

166. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya

viriyaṃ karaṇīyaṃ. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatanasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ.

Saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyanti.

1.9.8.9.

Nāmarūpasuttaṃ

167. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ

karaṇīyaṃ. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyanti.

1.9.8.10.

Viññāṇasuttaṃ

168. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ

karaṇīyaṃ. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

viññāṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyanti.

1.9.8.11.

Saṃkhārasuttaṃ

169. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ

karaṇīyaṃ. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyaṃ. Saṃkhāranirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya viriyaṃ karaṇīyanti.

9. Sātaccavaggo

1.9.9.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

170. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Jarāmaraṇanirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyanti.

1.9.9.2.

Jātisuttaṃ

171. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ

karaṇīyaṃ. Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya

sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ

ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyanti.

1.9.9.3.

Bhavasuttaṃ

172. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ

karaṇīyaṃ. Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyanti.

1.9.9.4.

Upādānasuttaṃ

173. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ

karaṇīyaṃ. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

upādānanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Upādānanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ'ti.

1.9.9.5.

Taṇhāsuttaṃ

174. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ

karaṇīyaṃ. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyanti.

1.9.9.6.

Vedanāsuttaṃ

175. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ

karaṇīyaṃ. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ

karaṇīyanti.

1.9.9.7.

Phassasuttaṃ

176. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ

karaṇīyaṃ. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyanti.

1.9.9.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

177. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya

sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatanasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ.

Saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyanti.

1.9.9.9.

Nāmarūpasuttaṃ

178. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya

sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Nāmarūpanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyanti.

1.9.9.10.

Viññāṇasuttaṃ

179. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ

karaṇīyaṃ. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

viññāṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyanti.

1.9.9.11.

Saṃkhārasuttaṃ

181. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ

karaṇīyaṃ. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyaṃ. Saṃkhāranirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya sātaccaṃ karaṇīyanti.

10. Sativaggo

1.9.10.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

181. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Jarāmaraṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya

yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā'ti.

1.9.10.2.

Jātisuttaṃ

182. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā.

Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā'ti.

1.9.10.3.

Bhavasuttaṃ

183. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā.

Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya

sati karaṇīyā. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā'ti.

1.9.10.4.

Upādānasuttaṃ

184. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sati karaṇīyā. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā'ti.

1.9.10.5.

Taṇhāsuttaṃ

185. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sati karaṇīyā. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā'ti.

1.9.10.6.

Vedanāsuttaṃ

186. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sati karaṇīyā. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā'ti.

1.9.10.7.

Phassasuttaṃ

187. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā.

Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya

sati karaṇīyā. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā'ti.

1.9.10.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

188. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatanasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Saḷāyatananirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya

yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā'ti.

1.9.10.9.

Nāmarūpasuttaṃ

189. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya

sati karaṇīyā'ti.

1.9.10.10.

Viññāṇasuttaṃ

190. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sati karaṇīyā. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā'ti.

1.9.10.11.

Saṃkhārasuttaṃ

191. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sati karaṇīyā. Saṃkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sati

karaṇīyā'ti.

11. Sampajaññavaggo

1.9.11.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

192. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Jarāmaraṇanirodhaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ

karaṇīyaṃ. Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyanti.

1.9.11.2.

Jātisuttaṃ

193. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ

karaṇīyaṃ. Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya

sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ

ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ

karaṇīyanti.

1.9.11.3.

Bhavasuttaṃ

194. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ

karaṇīyaṃ. Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

bhavanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Bhavanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyanti.

1.9.11.4.

Upādānasuttaṃ

195. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya

sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

upādānasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Upādānanirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ.

Upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā

paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ'ti.

1.9.11.5.

Taṇhāsuttaṃ

196. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ

karaṇīyaṃ. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

taṇhānirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Taṇhānirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyanti.

1.9.11.6.

Vedanāsuttaṃ

197. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya

sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ vedanānirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ.

Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā

paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyanti.

1.9.11.7.

Phassasuttaṃ

198. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ

karaṇīyaṃ. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

phassanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Phassanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyanti.

1.9.11.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

199. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya

sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatanasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Saḷāyatananirodhaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ

karaṇīyaṃ. Saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyanti.

1.9.11.9.

Nāmarūpasuttaṃ

200. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya

sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Nāmarūpanirodhaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ

karaṇīyaṃ. Nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyanti.

1.9.11.10.

Viññāṇasuttaṃ

201. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

viññāṇasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ.

Viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā

paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyanti.

1.9.11.11.

Saṃkhārasuttaṃ

202. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya

sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhārasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyaṃ.

Saṃkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā

paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya sampajaññaṃ karaṇīyanti.

12. Appamādavaggo

1.9.12.1.

Jarāmaraṇasuttaṃ

203. Sāvatthiyaṃ-

Jarāmaraṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya

appamādo karaṇīyo. Jarāmaraṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Jarāmaraṇanirodhaṃ

ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jarāmaraṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo.

Jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo'ti.

1.9.12.2.

Jātisuttaṃ

204. Sāvatthiyaṃ-

Jātiṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātiyā yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo

karaṇīyo. Jātisamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātisamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya

appamādo karaṇīyo. Jātinirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ jātinirodhe yathābhūtaṃ

ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

jātiṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo'ti.

1.9.12.3.

Bhavasuttaṃ

205. Sāvatthiyaṃ-

Bhavaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhave yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo

karaṇīyo. Bhavasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Bhavanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ bhavanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā

yathābhūtaṃ bhavanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo'ti.

1.9.12.4.

Upādānasuttaṃ

206. Sāvatthiyaṃ-

Upādānaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādāne yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo

karaṇīyo. Upādānasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Upādānanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

upādānanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Upādānanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ upādānanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya appamādo karaṇīyo'ti.

1.9.12.5.

Taṇhāsuttaṃ

207. Sāvatthiyaṃ-

Taṇhaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo

karaṇīyo. Taṇhāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Taṇhānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ taṇhānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo

karaṇīyo'ti.

1.9.12.6.

Vedanāsuttaṃ

208. Sāvatthiyaṃ-

Vedanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo

karaṇīyo. Vedanāsamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanāsamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Vedanānirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ vedanānirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo

karaṇīyo'ti.

1.9.12.7.

Phassasuttaṃ

209. Sāvatthiyaṃ-

Phassaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phasse yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo

karaṇīyo. Phassasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Phassanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhe

yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ phassanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo

karaṇīyo'ti.

1.9.12.8.

Saḷāyatanasuttaṃ

210. Sāvatthiyaṃ-

Saḷāyatanaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatane yathābhūtaṃ ñāṇāya

appamādo karaṇīyo. Saḷāyatanasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatanasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Saḷāyatananirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ saḷāyatananirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo.

Saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saḷāyatananirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo'ti.

1.9.12.9.

Nāmarūpasuttaṃ

211. Sāvatthiyaṃ-

Nāmarūpaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpe yathābhūtaṃ ñāṇāya

appamādo karaṇīyo. Nāmarūpasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpasamudaye yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Nāmarūpanirodhaṃ ajānatā

apassatā yathābhūtaṃ nāmarūpanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo.

Nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

nāmarūpanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo'ti.

1.9.12.10.

Viññāṇasuttaṃ

212. Sāvatthiyaṃ-

Viññāṇaṃ bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇe yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo

karaṇīyo. Viññāṇasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇasamudaye yathābhūtaṃ

ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Viññāṇanirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

viññāṇanirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Viññāṇanirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ viññāṇanirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya appamādo karaṇīyo'ti.

1.9.12.11.

Saṃkhārasuttaṃ

213. Sāvatthiyaṃ-

Saṃkhāre bhikkhave, ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāresu yathābhūtaṃ ñāṇāya

appamādo karaṇīyo. Saṃkhārasamudayaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhārasamudaye

yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Saṃkhāranirodhaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ

saṃkhāranirodhe yathābhūtaṃ ñāṇāya appamādo karaṇīyo. Saṃkhāranirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ ajānatā apassatā yathābhūtaṃ saṃkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya yathābhūtaṃ

ñāṇāya appamādo karaṇīyo'ti.

Antarapeyyālo navamo. Tatra vagguddānaṃ:

Satthā sikkhā ca yogo ca chando ussoḷhi pañcamī

Appaṭivānī ātappaṃ viriyaṃ sātaccamuccati.

Sati ca sampajaññañca appamādena dvādasāti.

Suttantā antarapeyyālā niṭṭhitā.

Vaggā te dvādasā honti suttā dvattiṃsa satāni ca

Catusaccena te vuttā peyyāla antaramhiye'ti. [BJT Page 212] [\x 212/]

10. Abhisamayavaggo

1. 10. 1

Nakhasikhāsuttaṃ

214. [PTS Page 129] [\q 129/] du 133 [para missing] evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ

bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā parittaṃ

nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi: taṅkimmaññatha bhikkhave, katamannu

kho bahutaraṃ yo vāyaṃ mayā1 paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā

mahāpaṭhavī'ti?

Etadeva bhante, bahutaraṃ yadidaṃ mahāpaṭhavi, appamattako nakhasikhāyaṃ bhagavatā

paritto paṃsu āropito neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na

satasahassimaṃ kalaṃ upeti, mahāpaṭhaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāya

paṃsu āropito'ti.

Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino

etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ.

Neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ [PTS Page 134] [\q 134/] kalaṃ upeti, na

satasahassimaṃ kalaṃ upeti, purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ

upanidhāya yadidaṃ sattakkhattūṃ paramatā.2

Evaṃ mahatthiyo kho bhikkhave, dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo3

dhammacakkhupaṭilābho'ti.

1. 10. 2.

Pokkharaṇisuttaṃ

215. Sāvatthiyaṃ-

Seyyathāpi bhikkhave, pokkharaṇī paññāsayojanāni āyāmena paññāsayojanāni vitthārena

paññasayojanāni ubbedhena puṇṇā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tato puriso kusaggena

udakaṃ uddhareyya, taṃ kimmaññatha bhikkhave katamannūkho bahutaraṃ yaṃ vā

kusaggena udakaṃ ubbhataṃ, yaṃ vā pokkharaṇiyā udakanti?

Etadeva bhante, bahutaraṃ yadidaṃ pokkharaṇiyā udakaṃ. Appamattaṃ kusaggena udakaṃ

ubbhataṃ. Neva sati maṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na satasahassimaṃ kalaṃ

upeti, pokkharaṇiyā udakaṃ upanidhāya kusaggena udakaṃ ubbhatanti.

------------------

1. Yovāyaṃ-sīmu, [pts,] syā. 2. Sattakkhattuparamatā-syā. 3. Mahiddhiyo-sīmu.

[BJT Page 214] [\x 214/]

Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino

etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ.

Neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ [PTS Page 134] [\q 134/] kalaṃ upeti, na

satasahassimaṃ kalaṃ upeti, purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ

upanidhāya yadidaṃ sattakkhattūṃ paramatā.

Evaṃ mahatthiyo kho bhikkhave dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo

dhammacakkhupaṭilābho'ti.

1. 10. 3

Samhejjaudakasuttaṃ

216. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 135] [\q 135/] seyyathāpi bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti

samenti, seyyathīdaṃ: gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī. Tato puriso dve vā tīṇi vā

udakaphusitāni uddhareyya. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, katamannu kho bahutaraṃ yāni

vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni, yaṃ vā samhejja udakanti?

Etadeva bhante, bahutaraṃ yadidaṃ samhejja udakaṃ. Appamattakāni dve vā tīṇi vā

udakaphusitāni ubbhatāni. Neva satimaṃ kalaṃ upenti, na sahassimaṃ kalaṃ upenti, na

satasahassimaṃ kalaṃ upenti, samhejja udakaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni

ubbhatānīti.

Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino

etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ.

Neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na satasahassimaṃ kalaṃ upeti,

purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattūṃ

paramatā.

Evaṃ mahatthiyo kho bhikkhave dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo

dhammacakkhupaṭilābho'ti.

1. 10. 4.

Dutiya sambhejjaudakasuttaṃ

217. Sāvatthiyaṃ-

Seyyathāpi bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathīdaṃ: gaṅgā

yamunā aciravatī sarabhū mahī. Taṃ udakaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā

dve vā tīṇivā udakaphusitāni. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, katamannū kho bahutaraṃ yaṃ

vā samhejja udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ. Yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusikāni

avasiṭṭhānī'ti?

Etadeva bhante, bahutaraṃ sambhejja udakaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ.

Appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Neva satimaṃ kalaṃ upenti, na

sahassimaṃ kalaṃ upenti, na satasahassimaṃ kalaṃ upenti, sambhejja udakaṃ parikkhīṇaṃ

pariyādinnaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī'ti.

Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino

etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ.

Neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na satasahassimaṃ kalaṃ upeti,

purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattūṃ

paramatā.

Evaṃ mahatthiyo kho bhikkhave, dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo

dhammacakkhupaṭilābho'ti.

[BJT Page 216] [\x 216/]

1. 10. 5.

Paṭhavisuttaṃ

218. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 136] [\q 136/] seyyathāpi bhikkhave, puriso mahāpaṭhaviyā

sattakolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhipeyya. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho

bahutaraṃ yā vā sattakolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā. Yā vā mahāpaṭhavī'ti?

Etadeva bhante, bahutaraṃ yadidaṃ mahāpaṭhavi. Appamattikā sattakolaṭṭhimattiyo guḷikā

upanikkhittā. Neva satiyaṃ kalaṃ upenti, na sahassimaṃ kalaṃ upenti, na satasahassimaṃ

kalaṃ upenti, mahāpaṭhaviṃ upanidhāya sattakolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā'ti.

Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino

etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ.

Neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na satasahassimaṃ kalaṃ upeti,

purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattūṃ

paramatā.

Evaṃ mahatthiyo kho bhikkhave dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo

dhammacakkhupaṭilābho'ti.

1. 10. 6

Dutiyapaṭhavisuttaṃ

219. Sāvatthiyaṃ-

Seyyathāpi bhikkhave, mahāpaṭhavi parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā

sattakolaṭṭhimattiyo guḷikā. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, katamannu kho bahutaraṃ yaṃ

vā mahāpaṭhaviyā parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yā vā sattakolaṭṭhimattiyo guḷikā

avasiṭṭhā'ti?

Etadeva bhante, bahutaraṃ mahāpaṭhaviyā yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ.

Appamattikā sattakolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā. Neva satimaṃ kalaṃ upenti, na

sahassimaṃ kalaṃ upenti, na satasahassimaṃ kalaṃ upenti, mahāpaṭhaviyā parikkhīṇaṃ

pariyādinnaṃ upanidhāya sattakolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā'ti.

Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino

etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ.

Neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na satasahassimaṃ kalaṃ upeti,

purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattūṃ

paramatā.

Evaṃ mahatthiyo kho bhikkhave dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo

dhammacakkhupaṭilābho'ti.

1. 10. 7

Samuddasuttaṃ

220. Sāvatthiyaṃ-

Seyyathāpi bhikkhave, puriso mahāsamuddato1 dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya,

taṃ kimmaññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ yāni vā dve vā tīṇi vā

udakaphusitāni ubbhatāni, yaṃ vā mahāsamudde udakanti?

[PTS Page 137] [\q 137/] etadeva bhante, bahutaraṃ yadidaṃ mahāsamudde udakaṃ

appamattāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Neva satimaṃ kalaṃ upenti, na

sahassimaṃ kalaṃ upenti, na satasahassimaṃ kalaṃ upenti. Mahāsamudde udakaṃ

upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī'ti.

Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino

etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ.

Neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na satasahassimaṃ kalaṃ upeti,

purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattūṃ

paramatā.

Evaṃ mahatthiyo kho bhikkhave dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo

dhammacakkhupaṭilābho'ti.

---------------------

1. Mahāsamuddā - syā.

[BJT Page 218] [\x 218/]

1. 10. 8

Dutiya samuddasuttaṃ

221. Sāvatthiyaṃ-

Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā dve vā

tīṇi vā udakaphusitāni. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā

mahāsamudde udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni

avasiṭṭhānī'ti?

Etadeva bhante, bahutaraṃ mahāsamudde udakaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ

appamattāni dve vā tiṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Neva satimaṃ kalaṃ upenti, na

sahassimaṃ kalaṃ upenti, na satasahassimaṃ kalaṃ upenti, mahāsamudde udakaṃ

parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī'ti.

Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino

etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ.

Neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na satasahassimaṃ kalaṃ upeti,

purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattūṃ

paramatā.

Evaṃ mahatthiyo kho bhikkhave dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo

dhammacakkhupaṭilābho'ti.

1. 10. 9

Pabbatūpamasuttaṃ

222. Sāvatthiyaṃ-

Seyyathāpi bhikkhave, puriso himavato pabbatarājassa satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā

upanikkhipeyya taṃ kiṃmaññatha bhikkhave, katamannukho bahutaraṃ yā vā satta

sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, yo vā himavā pabbatarājā'ti.

Etadeva bhante, bahutaraṃ yadidaṃ himavā pabbatarājā. Appamattikā satta sāsapamattiyo

pāsāṇasakkharā [PTS Page 138] [\q 138/] upanikkhittā. Neva satimaṃ kalaṃ upenti, na

sahassimaṃ kalaṃ upenti, na satasahassimaṃ kalaṃ upenti, himavantaṃ pabbatarājaṃ

upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā'ti.

Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino

etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ.

Neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na satasahassimaṃ kalaṃ upeti,

purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattūṃ

paramatā.

Evaṃ mahatthiyo kho bhikkhave, dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo

dhammacakkhupaṭilābho'ti.

1. 10. 10

Dutiya pabbatūpamasuttaṃ

223. Sāvatthiyaṃ-

Seyyathāpi bhikkhave, himavā pabbatarājā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā

satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, katamannukho

bahutaraṃ, yaṃ vā himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, yā vā satta

sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā'ti?

[BJT Page 220] [\x 220/]

Etadeva bhante, bahutaraṃ himavato pabbatarājassa yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ

appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Neva satimaṃ kalaṃ apenti na

sahassimaṃ kalaṃ upenti, na satasahassimaṃ kalaṃ upenti, himavato pabbatarājassa

parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā'ti.

Evameva kho bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino

etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ, appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ.

Neva satimaṃ kalaṃ upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na satasahassimaṃ kalaṃ upeti,

purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattūṃ

paramatā.

Evaṃ mahatthiyo kho bhikkhave dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo

dhammacakkhupaṭilābho'ti.

1. 10. 11

Tatiyapabbatūpamasuttaṃ

224. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 139] [\q 139/] seyyathāpi bhikkhave, puriso sinerussa pabbatarājassa satta

muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, katamaṃ nu

kho bahutaraṃ yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, yo vā sineru

pabbatarājā'ti?

Etadeva bhante, bahutaraṃ yadidaṃ sineru pabbatarājā. Appamattikā satta muggamattiyo

pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Neva satimaṃ kalaṃ upenti, na sahassimaṃ kalaṃ upenti, na

satasahassimaṃ kalaṃ upenti, sineruṃ pabbatarājānaṃ upanidhāya satta muggamattiyo

pāsāṇasakkharā upanikkhittā'ti.

Evameva kho bhikkhave ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa adhigamaṃ

upanidhāya aññatitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakānaṃ adhigamo. Neva satimaṃ kalaṃ

upeti, na sahassimaṃ kalaṃ upeti, na satasahassimaṃ kalaṃ upeti. Evaṃ mahādhigamo

bhikkhave, diṭṭhisampanno puggalo evaṃ mahābhiñño'ti.

Abhisamayavaggo dasamo.

Tatruddānaṃ:

Nakhasikhā pokkharaṇi ceva sambhejja udake duve,

Dve paṭhavī dve samuddā tayo ca pabbatūpamā'ti.

Abhisamayasaṃyuttaṃ samattaṃ.

Tatra vagguddānaṃ:

Buddho āhāro dasabalo kaḷāro gahapati pañcamo,

Dukkhavaggo mahāvaggo aṭṭhamo samaṇabrāhmaṇo,

Navamo'ntarapeyyālo dasamo'bhisamayo bhaveti

[BJT Page 222] [\x 222/]

2. Dhātusaṃyuttaṃ

1. Nānattavaggo

2. 1. 1.

Dhātunānattasuttaṃ

225. [PTS Page 140] [\q 140/] sāvatthiyaṃ-

Dhātunānattaṃ vo bhikkhave, desissāmi,1 taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha

bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:

Katamañca bhikkhave, dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu,

sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghāṇadhātu gandhadhātu ghāṇaviññāṇadhātu,

jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu,

manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Idaṃ vuccati bhikkhave, dhātunānattanti.

2. 1. 2

Phassanānattasuttaṃ

226. Sāvatthiyaṃ-

Dhātunānattaṃ bhikkhave paṭicca uppajjati phassanānattaṃ. Katamañca bhikkhave,

dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu sotadhātu ghāṇadhātu jivhādhātu kāyadhātu manodhātu.

Idaṃ vuccati bhikkhave dhātunānattaṃ.

Kathañca2 bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ? Cakkhudhātuṃ

bhikkhave, paṭicca uppajjati cakkhusamphasso, sotadhātuṃ paṭicca uppajjati sotasamphasso,

ghāṇadhātuṃ [PTS Page 141] [\q 141/] paṭicca uppajjati ghāṇasamphasso, jivhādhātuṃ

paṭicca uppajjati jivhāsamphasso, kāyadhātuṃ paṭicca uppajjati kāyasamphasso,

manodhātuṃ paṭicca uppajjati manosamphasso. Evaṃ kho bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca

uppajjati phassanānattanti.

2. 1. 3

No phassanānattasuttaṃ

227. Sāvatthiyaṃ-

Dhātunānattaṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, no phassanānattaṃ paṭicca

uppajjati dhātunānattaṃ.

Kathañca bhikkhave dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu,

sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghāṇadhātu gandhadhātu ghāṇaviññāṇadhātu,

jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu,

manodhātu idaṃ vuccati bhikkhave dhātunānattaṃ.

Kathañca bhikkhave dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, no phassanānattaṃ

paṭicca uppajjati dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu bhikkhave paṭicca uppajjati

cakkhusamphasso, no cakkhusamphassaṃ paṭicca uppajjati cakkhudhātu rūpadhātu

cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghāṇadhātu gandhadhātu

ghāṇaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu

kāyaviññāṇadhātu, manodhātuṃ paṭicca uppajjati manosamphasso. No manosamphassaṃ

paṭicca uppajjati manodhātu. Evaṃ kho bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati

phassanānattaṃ. No phassanānattaṃ paṭicca uppajjati dhātunānattanti.

------------------

1. Desessāmi - machasaṃ, 2. Katamañca - syā.

[BJT Page 224] [\x 224/]

2. 1. 4

Vedanānānattasuttaṃ

228. Sāvatthiyaṃ-

Dhātunānattaṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṃ. Phassanānattaṃ paṭicca

uppajjati vedanānānattaṃ.

Katamañca bhikkhave dhātunānattaṃ? [PTS Page 142] [\q 142/] cakkhudhātu rūpadhātu

cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghāṇadhātu gandhadhātu

ghāṇaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu

kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Idaṃ vuccati bhikkhave

dhātunānattaṃ.

Kathañca bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, phassanānattaṃ

paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ? Cakkhudhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati

cakkhusamphasso. Cakkhusamphassaṃ paṭicca uppajjati cakkhusamphassajā vedanā.

Sotadhātuṃ paṭicca uppajjati sotasamphasso. Sotasamphassaṃ paṭicca uppajjati

sotasamphassajā vedanā. Ghāṇadhātuṃ paṭicca uppajjati ghāṇasamphasso.

Ghāṇasamphassaṃ paṭicca uppajjati ghāṇasamphassajā vedanā. Jivhādhātuṃ paṭicca

uppajjati jivhāsamphasso. Jivhāsamphassaṃ paṭicca uppajjati jivhāsamphassajā vedanā.

Kāyadhātuṃ paṭicca uppajjati kāyasamphasso. Kāyasamphassaṃ paṭicca uppajjati

kāyasamphassajā vedanā. Manodhātuṃ paṭicca uppajjati manosamphasso. Manosamphassaṃ

paṭicca uppajjati manosamphassajā vedanā. Evaṃ kho bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca

uppajjati phassanānattaṃ. Phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattanti.

2. 1. 5

No vedanānānattasuttaṃ

229. Sāvatthiyaṃ-

Dhātunānattaṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, phassanānattaṃ paṭicca

uppajjati vedanānānattaṃ, no vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ. No

phassanānattaṃ paṭicca uppajjati dhātunānattaṃ.

Katamañca bhikkhave dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu,

sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghāṇadhātu gandhadhātu ghāṇaviññāṇadhātu,

jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu,

manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Idaṃ vuccati bhikkhave dhātunānattaṃ.

Kathañca bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ. Phassanānattaṃ

paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ, no vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ, no

phassanānattaṃ paṭicca uppajjati dhātunānattaṃ? Cakkhudhātuṃ bhikkhave, paṭicca

uppajjati cakkhusamphasso. Cakkhusamphassaṃ paṭicca uppajjati cakkhusamphassajā

vedanā. No cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ [PTS Page 143] [\q 143/] paṭicca uppajjati

cakkhusamphasso. No cakkhusamphassaṃ paṭicca uppajjati cakkhudhātu. Sotadhātuṃ

paṭicca uppajjati sotasamphasso. Sotasamphassaṃ paṭicca uppajjati sotasamphassajā vedanā.

No sotasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati cakkhusamphasso. No sotasamphassaṃ

paṭicca uppajjati sotadhātu. Ghāṇadhātuṃ paṭicca uppajjati ghāṇasamphasso.

Ghāṇasamphassaṃ paṭicca uppajjati ghāṇasamphassajā vedanā. No ghāṇasamphassajaṃ

vedanaṃ paṭicca uppajjati ghāṇasamphasso. No ghāṇasamphassaṃ paṭicca uppajjati

ghāṇadhātu. Jivhādhātuṃ paṭicca uppajjati jivhāsamphasso. Jivhāsamphassaṃ paṭicca

uppajjati jivhāsamphassajā vedanā. No jivhāsamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati

jivhāsamphasso. No jivhāsamphassaṃ paṭicca uppajjati jivhādhātu. Kāyadhātuṃ paṭicca

uppajjati kāyasamphasso. Kāyasamphassaṃ paṭicca uppajjati kāyasamphassajā vedanā. No

kāyasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati kāyasamphasso. No kāyasamphassaṃ paṭicca

uppajjati kāyadhātu. Manodhātuṃ paṭicca uppajjati manosamphasso. Manosamphassaṃ

paṭicca uppajjati manosamphassajā vedanā. No manosamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca

uppajjati manosamphasso. No manosamphassaṃ paṭicca uppajjati manodhātu.

Evaṃ kho bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ. Phassanānattaṃ

paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ. No vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ. No

phassanānattaṃ paṭicca uppajjati dhātunānattanti.

[BJT Page 226] [\x 226/]

2. 1. 6

Bāhiradhātunānattasuttaṃ

230. Sāvatthiyaṃ -

Dhātunānattaṃ kho bhikkhave, desessāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi.

Katamañca bhikkhave, dhātunānattaṃ? Rūpadhātu saddadhātu gandhadhātu rasadhātu

phoṭṭhabbadhātu dhammadhātu. Idaṃ vuccati bhikkhave, dhātunānattanti.

2. 1. 7

Pariyesanānānattasuttaṃ

231. Sāvatthiyaṃ-

Dhātunānattaṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. Saññānānattaṃ paṭicca uppajjati

saṅkappanānattaṃ. Saṅkappanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ. Chandanānattaṃ

paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ. Pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ.

Katamañca bhikkhave, dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu,

sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghāṇadhātu gandhadhātu ghāṇaviññāṇadhātu,

jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu,

manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Idaṃ vuccati bhikkhave dhātunānattaṃ.

[PTS Page 144] [\q 144/] kathañca bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati

saññānānattaṃ, saññānānattaṃ paṭicca uppajjati saṅkappanānāttaṃ, saṅkappanānattaṃ paṭicca

uppajjati chandanānattaṃ, chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ,

pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ?

Rūpadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā. Rūpasaññaṃ paṭicca uppajjati

rūpasaṃkappo. Rūpasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati rūpacchando. Rūpacchandaṃ paṭicca

uppajjati rūpapariḷāho. Rūpapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati rūpapariyesanā. Saddadhātuṃ

bhikkhave, paṭicca uppajjati saddasaññā. Saddasaññaṃ paṭicca uppajjati saddasaṃkappo.

Saddasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati saddacchando. Saddacchandaṃ paṭicca uppajjati

saddapariḷāho. Saddapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati saddapariyesanā. Gandhadhātuṃ

bhikkhave, paṭicca uppajjati gandhasaññā. Gandhasaññaṃ paṭicca uppajjati

gandhasaṃkappo. Gandhasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati gandhacchando. Gandhacchandaṃ

paṭicca uppajjati gandhapariḷāho. Gandhapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati gandhapariyesanā.

Rasadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati rasasaññā. Rasasaññaṃ paṭicca uppajjati

rasasaṃkappo. Rasasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati rasacchando. Rasacchandaṃ paṭicca

uppajjati rasapariḷāho. Rasapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati rasapariyesanā. Phoṭṭhabbadhātuṃ

bhikkhave, paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasaññā. Phoṭṭhabbasaññaṃ paṭicca uppajjati

phoṭṭhabbasaṃkappo. Phoṭṭhabbasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbacchando.

Phoṭṭhabbacchandaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbapariḷāho. Phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭicca

uppajjati phoṭṭhabbapariyesanā. Dhammadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati

dhammasaññā. Dhammasaññaṃ paṭicca uppajjati dhammasaṃkappo. Dhammasaṃkappaṃ

paṭicca uppajjati dhammacchando. Dhammacchandaṃ paṭicca uppajjati dhammapariḷāho.

Dhammapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā.

Evaṃ kho bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ, saññānānattaṃ paṭicca

uppajjati saṅkappanānāttaṃ, saṅkappanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ,

chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ, pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati

pariyesanānānattanti.

[BJT Page 228] [\x 228/]

2. 1. 8

No pariyesanānānattasuttaṃ

232. Sāvatthiyaṃ-

Dhātunānattaṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. Saññānānattaṃ paṭicca uppajjati

saṃkappanānattaṃ. Saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ. Chandanānattaṃ

paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ. Pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ.

No pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ. [PTS Page 145] [\q 145/] no

pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ. No chandanānattaṃ paṭicca uppajjati

saṃkappanānattaṃ. No saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. No saññānānattaṃ

paṭicca uppajjati dhātunānattaṃ.

Katamañca bhikkhave, dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu,

sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghāṇadhātu gandhadhātu ghāṇaviññāṇadhātu,

jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu,

manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati bhikkhave dhātunānattaṃ.

Kathañca bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ, saññānānattaṃ paṭicca

uppajjati saṅkappanānāttaṃ, saṅkappanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ,

chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ, pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati

pariyesanānānattaṃ? No pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ, no

pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ, no chandanānattaṃ paṭicca uppajjati

saṃkappanānattaṃ, no saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ, no saññānānattaṃ

paṭicca uppajjati dhātunānattaṃ?

Rūpadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā rūpasaññaṃ paṭicca uppajjati

rūpasaṃkappo. Rūpasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati rūpacchando, rūpacchandaṃ paṭicca

uppajjati rūpapariḷāho, rūpapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati rūpapariyesanā, no rūpapariyesanaṃ

paṭicca uppajjati rūpapariḷāho, no rūpapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati rūpacchando, no

rūpacchandaṃ paṭicca uppajjati rūpasaṃkappo, no rūpasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati

rūpasaññā, no rūpasaññaṃ paṭicca uppajjati rūpadhātu.

Saddadhātuṃ bhikkhave paṭicca uppajjati saddasaññā. Saddasaññaṃ paṭicca uppajjati

saddasaṃkappo. Saddasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati saddacchando. Saddacchandaṃ paṭicca

uppajjati saddapariḷāho. Saddapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati saddapariyesanā. No

saddapariyesanaṃ paṭicca uppajjati saddapariḷāho. No saddapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati

saddacchando. No saddacchandaṃ paṭicca uppajjati saddasaṃkappo. No saddasaṃkappaṃ

paṭicca uppajjati saddasaññā no saddasaññaṃ paṭicca uppajjati saddadhātu.

Gandhadhātuṃ bhikkhave paṭicca uppajjati gandhasaññā. Gandhasaññaṃ paṭicca uppajjati

gandhasaṃkappo. Gandhasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati gandhacchando. Gandhacchandaṃ

paṭicca uppajjati gandhapariḷāho. Gandhapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati gandhapariyesanā. No

gandhapariyesanaṃ paṭicca uppajjati gandhapariḷāho. No gandhapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati

gandhacchando. No gandhacchandaṃ paṭicca uppajjati gandhasaṃkappo. No

gandhasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati gandhasaññā. No gandhasaññaṃ paṭicca uppajjati

gandhadhātu.

Rasadhātuṃ bhikkhave paṭicca uppajjati rasasaññā. Rasasaññaṃ paṭicca uppajjati

rasasaṃkappo. Rasasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati rasacchando. Rasacchandaṃ paṭicca

uppajjati rasapariḷāho. Rasapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati rasapariyesanā. No rasapariyesanaṃ

paṭicca uppajjati rasapariḷāho. No rasapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati rasacchando. No

rasacchandaṃ paṭicca uppajjati rasasaṃkappo. No rasasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati rasasaññā

no rasasaññaṃ paṭicca uppajjati rasadhātu.

Phoṭṭhabbadhātuṃ bhikkhave paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasaññā. Phoṭṭhabbasaññaṃ

paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasaṃkappo. Phoṭṭhabbasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati

phoṭṭhabbacchando. Phoṭṭhabbacchandaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbapariḷāho.

Phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbapariyesanā. No phoṭṭhabbapariyesanaṃ

paṭicca uppajjati phoṭṭhabbapariḷāho. No phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati

phoṭṭhabbacchando. No phoṭṭhabbacchandaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasaṃkappo. No

phoṭṭhabbasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasaññā. No phoṭṭhabbasaññaṃ paṭicca

uppajjati phoṭṭhabbadhātu.

Dhammadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati dhammasaññā. [PTS Page 146] [\q 146/]

dhammasaññaṃ paṭicca uppajjati dhammasaṃkappo. Dhammasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati

dhammacchando, dhammacchandaṃ paṭicca uppajjati dhammapariḷāho. No

dhammapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā. No dhammapariyesanaṃ paṭicca

uppajjati dhammapariḷāho. No dhammapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati dhammacchando. No

dhammacchandaṃ paṭicca uppajjati dhammasaṃkappo. No dhammasaṃkappaṃ paṭicca

uppajjati dhammasaññā. No dhammasaññaṃ paṭicca uppajjati dhammadhātu.

Evaṃ kho bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ, saññānānattaṃ paṭicca

uppajjati saṅkappanānāttaṃ, saṅkappanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ,

chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ, pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati

pariyesanānānattaṃ. No pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ. No

pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ. No chandanānattaṃ paṭicca uppajjati

saṃkappanānattaṃ. No saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. No saññānānattaṃ

paṭicca uppajjati dhātunānattanti.

[BJT Page 230] [\x 230/]

2. 1. 9

Lābhanānattasuttaṃ

233. Sāvatthiyaṃ-

Dhātunānattaṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. Saññānānattaṃ paṭicca uppajjati

saṃkappanānattaṃ. Saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ. Phassanānattaṃ

paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ. Vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ.

Chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhānānattaṃ. Pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati

pariyesanānānattaṃ. Pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati lābhanānattaṃ.

Katamañca bhikkhave, dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu,

sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghāṇadhātu gandhadhātu ghāṇaviññāṇadhātu,

jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu,

manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu idaṃ vuccati bhikkhave dhātunānattaṃ.

Kathañca bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati [PTS Page 147] [\q 147/]

saññānānattaṃ. Saññānānattaṃ paṭicca uppajjati saṃkappanānattaṃ. Saṃkappanānattaṃ

paṭicca uppajjati phassanānattaṃ. Phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ.

Vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ. Chandanānattaṃ paṭicca uppajjati

pariḷāhānānattaṃ. Pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ.

Pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati lābhanānattaṃ?

Rūpadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā. Rūpasaññaṃ paṭicca uppajjati

rūpasaṃkappo. Rūpasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati rūpasamphasso. Rūpasamphassaṃ paṭicca

uppajjati rūpasamphassajā vedanā. Rūpasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati

rūpacchando, rūpacchandaṃ paṭicca uppajjati rūpapariḷāho. Rūpapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati

rūpapariyesanā. Rūpapariyesanaṃ paṭicca uppajjati rūpalābho.

Saddadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati saddasaññā. Saddasaññaṃ paṭicca uppajjati

saddasaṃkappo. Saddasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati saddasamphasso. Saddasamphassaṃ

paṭicca uppajjati saddapasamphassajā vedanā. Saddasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca

uppajjati saddacchando, saddacchandaṃ paṭicca uppajjati saddapariḷāho. Saddapariḷāhaṃ

paṭicca uppajjati saddapariyesanā. Saddapariyesanaṃ paṭicca uppajjati saddalābho.

Gandhadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati gandhasaññā. Gandhasaññaṃ paṭicca uppajjati

gandhasaṃkappo. Gandhasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati gandhasamphasso.

Gandhasamphassaṃ paṭicca uppajjati gandhasamphassajā vedanā. Gandhasamphassajaṃ

vedanaṃ paṭicca uppajjati gandhacchando, gandhacchandaṃ paṭicca uppajjati

gandhapariḷāho. Gandhapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati gandhapariyesanā. Gandhapariyesanaṃ

paṭicca uppajjati gandhalābho.

Rasadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati rasasaññā. Rasasaññaṃ paṭicca uppajjati

rasasaṃkappo. Rasasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati rasasamphasso. Rasasamphassaṃ paṭicca

uppajjati rasasamphassajā vedanā. Rasasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati

rasacchando, rasacchandaṃ paṭicca uppajjati rasapariḷāho. Rasapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati

rasapariyesanā. Rasapariyesanaṃ paṭicca uppajjati rasalābho.

Phoṭṭhabbadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasaññā. Phoṭṭhabbasaññaṃ

paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasaṃkappo. Phoṭṭhabbasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati

phoṭṭhabbasamphasso. Phoṭṭhabbasamphassaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasamphassajā

vedanā. Phoṭṭhabbasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbacchando,

phoṭṭhabbacchandaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbapariḷāho. Phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭicca

uppajjati phoṭṭhabbapariyesanā. Phoṭṭhabbapariyesanaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbalābho.

Dhammadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati dhammasaññā. [PTS Page 146] [\q 146/]

dhammasaññaṃ paṭicca uppajjati dhammasaṃkappo. Dhammasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati

dhammasamphasso. Dhammasamphassaṃ paṭicca uppajjati dhammasamphassajā vedanā.

Dhammasamphassajā vedanaṃ paṭicca uppajjati dhammacchando. Dhammacchandaṃ

paṭicca uppajjati dhammapariḷāho. Dhammapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā.

Dhammapariyesanaṃ paṭicca uppajjati dhammalābho.

Evaṃ kho bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. Saññānānattaṃ paṭicca

uppajjati saṃkappanānattaṃ. Saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ.

Phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ. Vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati

chandanānattaṃ. Chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhānānattaṃ. Pariḷāhanānattaṃ

paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ. Pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati lābhanānattanti.

3. 1. 10

Nolābhanānattasuttaṃ

234. Sāvatthiyaṃ-

Dhātunānattaṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. Saññānānattaṃ paṭicca uppajjati

saṃkappanānattaṃ. Saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati [PTS Page 148] [\q 148/]

phassanānattaṃ. Phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ. Vedanānānattaṃ paṭicca

uppajjati chandanānattaṃ. Chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhānānattaṃ.

Pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ. Pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati

lābhanānattaṃ. No lābhanānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ. No

pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhanānattaṃ. No pariḷāhanānattaṃ paṭicca

uppajjati chandanānattaṃ. No chandanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ. No

vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ. No phassanānattaṃ paṭicca uppajjati

saṃkappanānattaṃ. No saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. No saññānānattaṃ

paṭicca uppajjati dhātunānattaṃ.

[BJT Page 232] [\x 232/]

Katamañca bhikkhave, dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu,

sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghāṇadhātu gandhadhātu ghāṇaviññāṇadhātu,

jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu,

manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Idaṃ vuccati bhikkhave dhātunānattaṃ.

Kathañca bhikkhave, dhātunānattaṃ, paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. Saññānānattaṃ paṭicca

uppajjati saṃkappanānattaṃ. Saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ.

Phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ. Vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati

chandanānattaṃ. Chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhānānattaṃ. Pariḷāhanānattaṃ

paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ. Pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati lābhanānattaṃ.

No lābhanānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ. No pariyesanānānattaṃ paṭicca

uppajjati pariḷāhanānattaṃ. No pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ. No

chandanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ. No vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati

phassanānattaṃ. No phassanānattaṃ paṭicca uppajjati saṃkappanānattaṃ. No

saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. No saññānānattaṃ paṭicca uppajjati

dhātunānattaṃ.

Rūpadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati rūpasaññā. Rūpasaññaṃ paṭicca uppajjati

rūpasaṃkappo. Rūpasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati rūpasamphasso. Rūpasamphassaṃ paṭicca

uppajjati rūpasamphassajā vedanā. Rūpasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati

rūpacchando, rūpacchandaṃ paṭicca uppajjati rūpapariḷāho. Rūpapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati

rūpapariyesanā. Rūpapariyesanaṃ paṭicca uppajjati rūpalābho. No rūpalābhaṃ paṭicca

uppajjati rūpapariyesanā. No rūpapariyesanaṃ paṭicca uppajjati rūpapariḷāho. No

rūpapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati rūpacchando, no rūpacchandaṃ paṭicca uppajjati

rūpasamphassajā vedanā, no rūpasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati rūpasamphasso,

no rūpasamphassaṃ paṭicca uppajjati rūpasaṃkappo. No rūpasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati

rūpasaññā. No rūpasaññaṃ paṭicca uppajjati rūpadhātu.

Saddadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati saddasaññā. Saddasaññaṃ paṭicca uppajjati

saddasaṃkappo. Saddasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati saddasamphasso. Saddasamphassaṃ

paṭicca uppajjati saddasamphassajā vedanā. Saddasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati

saddacchando, saddacchandaṃ paṭicca uppajjati saddapariḷāho. Saddapariḷāhaṃ paṭicca

uppajjati saddapariyesanā. Saddapariyesanaṃ paṭicca uppajjati saddalābho. No saddalābhaṃ

paṭicca uppajjati saddapariyesanā. No saddapariyesanaṃ paṭicca uppajjati saddapariḷāho.

No saddapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati saddacchando, no saddacchandaṃ paṭicca uppajjati

saddasamphassajā vedanā, no saddasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati

saddasamphasso, no saddasamphassaṃ paṭicca uppajjati saddasaṃkappo. No

saddasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati saddasaññā. No saddasaññaṃ paṭicca uppajjati

saddadhātu.

Gandhadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati gandhasaññā. Gandhasaññaṃ paṭicca uppajjati

gandhasaṃkappo. Gandhasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati gandhasamphasso.

Gandhasamphassaṃ paṭicca uppajjati gandhasamphassajā vedanā. Gandhasamphassajaṃ

vedanaṃ paṭicca uppajjati gandhacchando, gandhacchandaṃ paṭicca uppajjati

gandhapariḷāho. Gandhaparilāhaṃ paṭicca uppajjati gandhapariyesanā. Gandhapariyesanaṃ

paṭicca uppajjati gandhalābho. No gandhalābhaṃ paṭicca uppajjati gandhapariyesanā. No

gandhapariyesanaṃ paṭicca uppajjati gandhapariḷāho. No gandhapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati

gandhacchando, no gandhacchandaṃ paṭicca uppajjati gandhasamphassajā vedanā, no

gandhasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati gandhasamphasso, no gandhasamphassaṃ

paṭicca uppajjati gandhasaṃkappo. No gandhasaṃkappaṃ paṭicca uppajajati gandhasaññā,

no gandhasaññaṃ paṭicca uppajjati gandhadhātu.

Rasadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati rasasaññā. Rasasaññaṃ paṭicca uppajjati

rasasaṃkappo. Rasasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati rasasamphasso. Rasasamphassaṃ paṭicca

uppajjati rasasamphassajā vedanā. Rasasampassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati rasacchando,

rasacchandaṃ paṭicca uppajjati rasapariḷāho. Rasapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati rasapariyesanā.

Rasapariyesanaṃ paṭicca uppajjati rasalābho. No rasalābhaṃ paṭicca uppajjati rasapariyesanā.

No rasapariyesanaṃ paṭicca uppajjati rasapariḷāho. No rasapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati

rasacchando, no rasacchandaṃ paṭicca uppajjati rasasamphassajā vedanā, no

rasasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati rasasamphasso, no rasasamphassaṃ paṭicca

uppajjati rasasaṃkappo. No rasasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati rasasaññā. No rasasaññaṃ

paṭicca uppajjati rasadhātu.

Phoṭṭhabbadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasaññā. Phoṭṭhabbasaññaṃ

paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasaṃkappo. Phoṭṭhabbasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati

phoṭṭhabbasamphasso. Phoṭṭhabbasamphassaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasamphassajā

vedanā. Phoṭṭhabbasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati paṭicca uppajjati

phoṭṭhabbacchando. Phoṭṭhabbacchandaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbapariḷāho.

Phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbapariyesanā. Phoṭṭhabbapariyesanaṃ

paṭicca uppajjati phoṭṭhabbalābho. No phoṭṭhabbalābhaṃ paṭicca uppajjati

phoṭṭhabbapariyesanā. No phoṭṭhabbapariyesanaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbapariḷāho.

No phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbacchando, no phoṭṭhabbacchandaṃ

paṭicca uppajjati phoṭṭabbasamphassajā vedanā, no phoṭṭhabbasamphassajaṃ vedanaṃ

paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasamphasso, no phoṭṭhabbasamphassaṃ paṭicca uppajjati

phoṭṭhabbasaṃkappo. No phoṭṭhabbasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbasaññā. No

phoṭṭhabbasaññaṃ paṭicca uppajjati phoṭṭhabbadhātu.

Dhammadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati dhammasaññā. Dhammasaññaṃ paṭicca

uppajjati dhammasaṃkappo. Dhammasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati dhammasamphasso.

Dhammasamphassaṃ paṭicca uppajjati dhammasamphassajā vedanā.

Dhammasamphassajaṃvedanaṃ paṭicca uppajjati dhammacchando, dhammacchandaṃ

paṭicca uppajjati dhammapariḷāho. Dhammapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā.

Dhammapariyesanaṃ paṭicca uppajjati dhammalābho. No dhammalābhaṃ paṭicca uppajjati

dhammapariyesanā. Dhammapariyesanaṃ paṭicca uppajjati dhammalābho. No

dhammalābhaṃ paṭicca uppajjati dhammapariyesanā. No dhammapariyesanaṃ paṭicca

uppajjati [PTS Page 149] [\q 149/] dhammapariḷāho. No dhammapariḷāhaṃ paṭicca

uppajjati dhammacchando, no dhammacchandaṃ paṭicca uppajjati dhammasamphassajā

vedanā, no dhammasamphassajaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati dhammasamphasso, no

dhammasamphassaṃ paṭicca uppajjati dhammasaṃkappo. No dhammasaṃkappaṃ paṭicca

uppajjati dhammasaññā. No dhammasaññaṃ paṭicca uppajjati dhammadhātu.

Evaṃ kho bhikkhave, dhātunānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. Saññānānattaṃ paṭicca

uppajjati saṃkappanānattaṃ. Saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati phassanānattaṃ.

Phassanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ. Vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati

chandanānattaṃ. Chandanānattaṃ paṭicca uppajjati pariḷāhānānattaṃ. Pariḷāhanānattaṃ

paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ. Pariyesanānānattaṃ paṭicca uppajjati lābhanānattaṃ.

No lābhanānattaṃ paṭicca uppajjati pariyesanānānattaṃ. No pariyesanānānattaṃ paṭicca

uppajjati pariḷāhanānattaṃ. No pariḷāhanānattaṃ paṭicca uppajjati chandanānattaṃ. No

chandanānattaṃ paṭicca uppajjati vedanānānattaṃ. No vedanānānattaṃ paṭicca uppajjati

phassanānattaṃ. No phassanānattaṃ paṭicca uppajjati saṃkappanānattaṃ. No

saṃkappanānattaṃ paṭicca uppajjati saññānānattaṃ. No saññānānattaṃ paṭicca uppajjati

dhātunānattanti.

Nānattavaggo paṭhamo.

Tatruddānaṃ:

Dhātusamphassaṃ no cetaṃ vedanā apare duve,

Etaṃ ajjhattapañcakaṃ dhātusaññā ca no cetaṃ,

Phassena apare duve etaṃ bāhirapañcakanti.+

--------------------* Uddāne suttanāmānaṃ visadisatā dissate.

[BJT Page 234] [\x 234/]

2. Sattadhātuvaggo

2. 2. 1

235. Sāvatthiyaṃ -

[PTS Page 150] [\q 150/] sattimā bhikkhave, dhātuyo. Katamā satta? Ābhādhātu,

subhadhātu,1 ākāsānaññāyatanadhātu, viññāṇañcāyatanadhātu, ākiñcaññāyatanadhātu,

nevasaññānāsaññāyatanadhātu, saññāvedayitanirodhadhātu, imā kho bhikkhave,

sattadhātuyo'ti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: yā cāyaṃ bhante, ābhādhātu, yā ca

subhadhātu, yā ca ākāsānañcāyatanadhātu, yā ca viññāṇañcāyatanadhātu, yā ca

ākiñcaññāyatanadhātu, yā ca nevasaññānāsaññāyatanadhātu, yā ca

saññāvedayitanirodhadhātu, imā nu kho bhante, dhātuyo kiṃ paṭicca paññāyantī'ti?

Yāyaṃ bhikkhu, ābhādhātu, ayaṃ dhātu andhakāraṃ paṭicca paññāyati, yāyaṃ bhikkhu,

subhadhātu, ayaṃ dhātu asubhaṃ paṭicca paññāyati, yāyaṃ bhikkhu,

ākāsānañcāyatanadhātu, ayaṃ dhātu rūpaṃ paṭicca paññāyati, yāyaṃ bhikkhu,

viññāṇañcāyatanadhātu, ayaṃ dhātu ākāsānañcāyatanaṃ paṭicca paññāyati. Yāyaṃ bhikkhu,

ākiñcaññāyatanadhātu, ayaṃ dhātuṃ viññāṇañcāyatanaṃ paṭicca paññāyati, yāyaṃ bhikkhu,

nevasaññānāsaññāyatanadhātu, ayaṃ dhātu ākiñcaññāyatanaṃ paṭicca paññāyati, yāyaṃ

bhikkhu, saññāvedayitanirodhadhātu, ayaṃ dhātu nirodhaṃ paṭicca paññāyatī'ti.

Yā cāyaṃ bhante, ābhādhātu yā ca subhadhātu, yā ca ākāsānañcāyatanadhātu, yā ca

viññāṇañcāyatanadhātu, yā ca ākiñcaññāyatanadhātu, yā ca nevasaññānāsaññāyatanadhātu,

yā ca saññāvedayitanirodhadhātu, imā nu kho bhante, dhātuyo kathaṃ samāpatti

pattabbā'ti?

Ya cāyaṃ bhikkhu, ābhādhātu, yā ca subhadhātu, yā ca ākāsānañcāyatanadhātu, yā ca

viññāṇañcāyatanadhātu, yā [PTS Page 151] [\q 151/] ca ākiñcaññāyatanadhātu, imā

dhātuyo saññāsamāpatti pattabbā. Yāyaṃ bhikkhu, nevasaññānāsaññāyatanadhātu, ayaṃ

dhātu saṃkhārāvasesā samāpatti pattabbā. Yāyaṃ bhikkhu, saññāvedayitanirodhadhātu, ayaṃ

dhātu nirodhasamāpatti pattabbāti.

----------------1. Subhādhātu - bahūsu.

[BJT Page 236] [\x 236/]

2. 2. 2

Sanidānasuttaṃ

236. Sāvatthiyaṃ-

Sanidānaṃ bhikkhave, uppajjati kāmavitakko no anidānaṃ, sanidānaṃ uppajjati

vyāpādavitakko no anidānaṃ, sanidānaṃ uppajjati vihiṃsāvitakko no anidānaṃ.

Katañca bhikkhave, sanidānaṃ uppajjati kāmavitakko no anidānaṃ, sanidānaṃ uppajjati

vyāpādavitakko no anidānaṃ, sanidānaṃ uppajjati vihiṃsāvitakko no anidānaṃ?

Kāmadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati kāmasaññā. Kāmasaññaṃ paṭicca uppajjati

kāmasaṃkappo. Kāmasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati kāmacchando. Kāmacchandaṃ paṭicca

uppajjati kāmapariḷāho. Kāmapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati kāmapariyesanā.

Kāmapariyesanaṃ bhikkhave, pariyesamāno assutavā puphujjano tīhi ṭhānehi micchā

paṭipajjati: kāyena vācāya manasā.

Vyāpādadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati vyāpādasaññā. Vyāpādasaññaṃ paṭicca

uppajjati vyāpādasaṃkappo. Vyāpādasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati vyāpādacchando

vyāpādacchandaṃ paṭicca uppajjati vyāpādapariḷāho. Vyāpādapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati

vyāpādapariyesanā. Vyāpādapariyesanaṃ bhikkhave, pariyesamāno assutavā puthujjano tīhi

ṭhānehi micchā paṭipajjati: kāyena vācāya manasā.

Vihiṃsādhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati vihiṃsāsaññā. Vihiṃsāsaññaṃ paṭicca uppajjati

vihiṃsāsaṃkappo. Vihiṃsāsaṃkappaṃ paṭicca uppajjati vihiṃsāchando. Vihiṃsāchandaṃ

paṭicca uppajjati vihiṃsāpariḷāho. Vihiṃsāpariḷāhaṃ paṭicca uppajjati vihiṃsāpariyesanā.

Vihiṃsāpariyesanaṃ [PTS Page 152] [\q 152/] bhikkhave, pariyesamāno assutavā

puthujjano tīhi ṭhānehi micchā paṭipajjati: kāyena vācāya manasā.

Seyyathāpi bhikkhave, puriso ādittaṃ tīṇukkaṃ sukkhe tiṇadāye nikkhipeyya,1 no ce

hatthehi ca pādehi ca khippameva nibbāpeyya, evaṃ hi bhikkhave, ye tiṇakaṭṭhanissitā

pāṇā, te anayavyasanaṃ āpajjeyyuṃ.

Evameva kho bhikkhave, yo hi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā uppannaṃ visamagataṃ

akusalasaññaṃ2 na khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, so diṭṭhe

ceva3 dhamme dukkhaṃ viharati savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ. Kāyassa ca bhedā4

parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā.

Sanidānaṃ bhikkhave, uppajjati nekkhammavitakko no anidānaṃ. Sanidānaṃ uppajjati

avyāpādavitakko no anidānaṃ. Sanidānaṃ uppajjati avihiṃsāvitakko no anidānaṃ.

--------------------

1. Nikkhepeyya - syā. 2. Visamagataṃ saññaṃ - machasaṃ, [pts.]

3. Diṭṭheva dhamme - sīmu, syā. 4. Kāyassa bhedā - sīmu, syā.

[BJT Page 238] [\x 238/]

Katañca bhikkhave, sanidānaṃ uppajjati kekkhammavitakko no anidānaṃ, sanidānaṃ

uppajjati avyāpādavitakko no anidānaṃ, sanidānaṃ uppajjati avihiṃsāvitakko no anidānaṃ?

Nekkhammadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati nekkhammasaññā. Kekkhammasaññaṃ

paṭicca uppajjati nekkhammasaṃkappo. Nekkhammasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati

nekkhammacchando. Nekkhammacchandaṃ paṭicca uppajjati nekkhakammapariḷāho.

Nekkhammapariḷāhaṃ paṭicca uppajjati nekkhammapariyesanā. Nekkhammapariyesanaṃ

bhikkhave, pariyesamāno sutavā ariyasāvako tīhi ṭhānehi sammā paṭipajjati: kāyena vācāya

manasā.

Avyāpādadhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati avyāpādasaññā. Avyāpādasaññaṃ paṭicca

uppajjati avyāpādasaṃkappo. Avyāpādasaṃkappaṃ paṭicca uppajjati avyāpādacchando.

Avyāpādacchandaṃ paṭicca uppajjati avyāpādapariḷāho. Avyāpādapariḷāhaṃ paṭicca

uppajjati avyāpādapariyesanā. Avyāpādapariyesanaṃ bhikkhave, pariyesamāno sutavā

ariyasāvako tīhi ṭhānehi sammā paṭipajjati: kāyena vācāya manasā.

Avihiṃsādhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati avihiṃsāsaññā. [PTS Page 153] [\q 153/]

avihiṃsāsaññaṃ paṭicca uppajjati avihiṃsāsaṃkappo. Avihiṃsāsaṃkappaṃ paṭicca uppajjati

avihiṃsācchando. Avihiṃsāchandaṃ paṭicca uppajjati avihiṃsāpariḷāho. Avihiṃsāpariḷāhaṃ

paṭicca uppajjati avihiṃsāpariyesanā. Avihiṃsāpariyesanaṃ bhikkhave, pariyesamāno sunavā

ariyasāvako tīhi ṭhānehi sammā paṭipajjati: kāyena vācāya manasā.

Seyyathāpi bhikkhave, puriso ādittaṃ tīṇukkaṃ sukkhe tiṇadāye nikkhipeyya, tamenaṃ

hatthehi ca pādehi ca khippameva nibbāpeyya, evaṃ hi bhikkhave, ye tiṇakaṭṭhanissitā

pāṇā, te na anayavyasanaṃ āpajjeyyuṃ.

Evameva kho bhikkhave, yo hi koci samaṇo vā brāhmaṇo vā uppannaṃ visamagataṃ

akusalasaññaṃ khippameva pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti, so diṭṭhe ceva

dhamme sukhaṃ viharati avighātaṃ anupāyāsaṃ apariḷāhaṃ. Kāyassa ca bhedā

parammaraṇā sugati pāṭikaṅkhā'ti.

2. 2. 3

Giñjakāvasathasuttaṃ

237. Ekaṃ samayaṃ bhagavā ñātike1 viharati giñjakāvasathe, tatra kho bhagavā bhikkhū

āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:

Dhātuṃ bhikkhave, paṭicca uppajjati saññā, uppajjati diṭṭhi, uppajjati vitakko'ti.

Evaṃ vutte, āyasmā kaccāno2 bhagavantaṃ etadavoca: ''yāyaṃ bhante, diṭṭhi

asammāsambuddhesu sammā sambuddhā'ti. Ayaṃ nu kho bhante, diṭṭhi kiṃ paṭicca

paññāyatī''ti?

----------------1. Ñātikehi - [pts. 2.] Saddho kaccāyano-[pts.] Sandho kaccāyano-sī1, 2

[BJT Page 240] [\x 240/]

Mahati kho esā kaccāna, dhātu yadidaṃ avijjādhātu. [PTS Page 154] [\q 154/] hīnaṃ

kaccāna, dhātuṃ paṭicca uppajjati hīnā saññā, hīnā diṭṭhi, hīno vitakko, hīnā cetanā, hīnā

patthanā, hīno paṇidhi, hīno puggalo, hīnā vācā. Hīnaṃ ācikkhati, deseti, paññapeti,

paṭṭhapeti, vivarati, vibhajati, uttānīkaroti. Hīnā tassa uppattī'ti1 vadāmi.

Majjhamaṃ kaccāna, dhātuṃ paṭicca uppajjati majjhamā saññā, majjhamā diṭṭhi, majjhamo

vitakko, majjhamā cetanā, majjhamā patthanā, majjhamo paṇidhi, majjhamo puggalo,

majjhamā vācā. Majjhamaṃ ācikkhati, deseti, paññapeti, paṭṭhapeti, vivarati, vibhajati,

uttānīkaroti. Majjhamātassa uppattī'ti vadāmi.

Paṇītaṃ kaccā,na dhātuṃ paṭicca uppajjati paṇītā saññā, paṇītā diṭṭhi, paṇīto vitakko,

paṇītā cetanā, paṇītā patthanā, paṇīto paṇidhi, paṇīto puggalo, paṇītā vācā. Paṇītaṃ

ācikkhati, deseti, paññāpeti, paṭṭhapeti, vivarati, vibhajati, uttānīkaroti paṇītā tassa

uppattī'ti vadāmī'ti.

2. 2. 4

Hīnādhimuttika suttaṃ

238. Sāvatthiyaṃ -

Dhātusova3 bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti.

Atītampi3 bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu. Hīnādhimuttikā

hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi4 bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti,

hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Kalyāṇādhimuttikā

kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

[PTS Page 155] [\q 155/] etarahi5 bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā

saṃsandanti samenti: hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samentī'ti.

----------------

1. Uppattiti-machasaṃ, syā 2. Dhātuso-katthaci. 3. Atītampi kho-machasaṃ 4. Anāgatampi

kho-machasaṃ. 5. Etarahi kho-machasaṃ.

[BJT Page 242] [\x 242/]

2. 2. 5

Caṅkamasuttaṃ

239. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena

āyasmā1 sāriputto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ bhagavato avidūre caṅkamati. Āyasmā'pi

kho mahāmoggallāno sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ bhagavato avidūre caṅkamati.

Āyasmā'pi kho mahākassapo sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ bhagavato avidūre caṅkamati.

Āyasmā'pi kho anuruddho sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ bhagavato avidūre caṅkamati.

Āyasmā'pi kho puṇṇo mantāniputto sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ bhagavato avidūre

caṅkamati. Āyasmā'pi kho upāli sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ bhagavato avidūre

caṅkamati. Āyasmā'pi kho ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ bhagavato avidūre

caṅkamati. Devadatto'pi kho sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ bhagavato avidūre caṅkamati.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: passatha no tumhe bhikkhave, sāriputtaṃ sambahulehi

bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamantanti? 'Evaṃ bhante' sabbe kho ete bhikkhave, bhikkhū

mahāpaññā.

Passatha no tumhe bhikkhave, moggallānaṃ2 sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ

caṅkamantanti? 'Evaṃ bhante' sabbe kho3 ete bhikkhave, bhikkhū mahiddhikā.

Passatha no tumhe bhikkhave, kassapaṃ4 sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamantanti?

[PTS Page 156 [\q 156/] ']evaṃ bhante' sabbe kho ete bhikkhave, bhikkhū dhutavādā.

Passatha no tumhe bhikkhave, anuruddhaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamantanti?

'Evaṃ bhante' sabbe kho ete bhikkhave, bhikkhū dibbacakkhukā.

Passatha no bhikkhave, puṇṇaṃ mantāniputtaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ

caṅkamantanti? 'Evaṃ bhante' sabbe kho ete bhikkhave, bhikkhū dhammakathikā.

Passatha no tumhe bhikkhave, upāliṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamantanti? 'Evaṃ

bhante' sabbe kho ete bhikkhave, bhikkhū vinayadharā.

Passatha no tumhe bhikkhave, ānandaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamantanti?

'Evaṃ bhante' sabbe kho ete bhikkhave, bhikkhū bahussutā.

-----------------

1. Āyasmāpi kho-[pts,] syā, sī 2. 2. Mahāmoggallanaṃ sīmu. 3. Sabbepi kho-sī. 1, 2, [Pts. 4.]

Mahākassapaṃ - sīmu. 1

[BJT Page 244] [\x 244/]

Passatha no tumhe bhikkhave, devadattaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamantanti?

'Evaṃ bhante' sabbe kho ete bhikkhave, bhikkhū pāpicchā.

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: hīnādhimuttikā

hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti:

hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Kalyāṇādhimuttikā

kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

[PTS Page 157] [\q 157/] etarahi'pi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā

saṃsandanti samenti: hīnādhimuttikā hinādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samentī'ti.

2. 2. 6

Sagāthasuttaṃ

240. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu

samiṃsu. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Anāgatampi

bhikkhave. Addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: hīnādhimuttikā

hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Etarahi'pi bhikkhave, paccuppannaṃ

addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti. Hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti.

Seyyathāpi bhikkhave, gūtho gūthena saṃsandati sameti. Muttaṃ muttena saṃsandati sameti.

Khelo khelena saṃsandati sameti. Pubbo pubbena saṃsandati sameti. Lohitaṃ lohitena

saṃsandati sameti. Evameva kho bhikkhave, dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Atītampi bhikkhave,

addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti

samessanti: hīnādhimuttikā hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Etarahi'pi

bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:hīnādhimuttikā

hīnādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

[BJT Page 246] [\x 246/]

[PTS Page 158] [\q 158/] dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti:

kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, atītampi bhikkhave,

addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā

saṃsandissanti samessanti. Kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Etarahi'pi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti

samenti: kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Seyyathāpi bhikkhave, khīraṃ khīrena saṃsandati sameti. Telaṃ telena saṃsandati sameti.

Sappi sappinā saṃsandati sameti. Madhu madhunā saṃsandati sameti. Phāṇitaṃ phāṇitena

saṃsandati sameti. Evameva kho bhikkhave, dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Atītampi bhikkhave,

addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu. Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ

dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: etarahi'pi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ

dhātusova sattā saṃsandanti samenti: kalyāṇādhimuttikā kalyāṇādhimuttikehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti.

Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Saṃsaggā vanatho jāto asaṃsaggena chijjati,

Parittaṃ dārumāruyha yathā sīde mahaṇṇave

Evaṃ kusītamāgamma sādhu jīvī'pi sīdati,

Tasmā naṃ parivajjeyya kusītaṃ hīnavīriyaṃ,

Pavivittehi ariyehi pahitattehi jhāyihi,

Niccaṃ āraddhaviriyehi paṇḍitehi sahā vase'ti.

2. 2. 7

Assaddhasuttaṃ1

241. [PTS Page 159] [\q 159/] sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Anottāpino anottāpīhi2 saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kusītā kusītehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. *

-------------------

1. Assaddha saṃsandana sutta- machasaṃ. 2. Anottappino anottappīhi-machasaṃ. *. ''Saddho

saddhehi saddhiṃ saṃsandanti, samenti, hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti samenti,

ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti, bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti, āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Upaṭṭhitasatino

upaṭṭhita satīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti''. Dissatetrāyamadhiko pāṭho [pts] potthake

[BJT Page 248] [\x 248/]

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: assaddhā assaddhehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Anottāpino

anottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Muṭṭhassatino

Muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: assaddhā

assaddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti: ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Anottapino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Appassutā [PTS Page

160] [\q 160/] appassutehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Kusītā kusītehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahi'pi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Appassutā appassutehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Muṭṭhassatino

muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti.

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Āraddhaviriyā

āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave,addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu. Saddhā saddhehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Ottāpino

ottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Upaṭṭhitasatino

upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: saddhā

saddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Bahussutā bahussutehi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññavanto

paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ

addhānaṃ dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: saddhā saddhehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ottāpino ottāpīhi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Upaṭṭhitasatino

upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ

saṃsandanti samentī'ti.

3. 2. 8

Assaddhamūlakatikapañcakasuttaṃ

242. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: [PTS Page 161] [\q 161/] assaddhā

assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ (saṃsandanti samenti.)

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ (saṃsandanti samenti.) Saddhā saddhehi saddhiṃ

(saṃsandanti samenti.) Hirimanā hirimanehi saddhiṃ (saṃsandanti samenti.) Paññavanto

paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. [BJT Page 250] [\x 250/]

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: assaddhā assaddhehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Anottāpino

anottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: assaddhā

assaddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti: ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Anottapino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Appassutā

appassutehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Duppaññā

duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Appassutā appassutehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Muṭṭhassatino

muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

(Paṭhamattikaṃ.)

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ottāpino

ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: assaddhā assaddhehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Saddhā saddhehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto

paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: assaddhā

assaddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti, samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Saddhā saddhehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi

Saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto

paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. (Dutiyattikaṃ.)

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Bahussutā

bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: assaddhā assaddhehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Saddhā saddhehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññāvanto

paññāvantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

[PTS Page 162] [\q 162/] anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā

saṃsandissanti samessanti: assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Bahussutā

bahussutehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññāvanto paññāvantehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Appassutā appassutehi saddhiṃ samenti.

Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā

hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Paññāvanto paññāvantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. ( Tatiyattikaṃ)

(Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti:) assaddhā assaddhehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Saddhā

saddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: assaddhā assaddhehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Duppaññā

duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto paññavantehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave addhānaṃ assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Saddhā saddhehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandantīti samenti. (Catutthattikaṃ. )

[BJT Page 252] [\x 252/]

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti. Assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā

duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Uppaṭiṭhitasatino uppaṭiṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu. Assaddhā assaddhehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Saddhā saddhehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti. Assaddhā

assaddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti.

Assaddhā assaddhe saddhiṃ saṃsandanti samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Saddhā saddhehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samentī'ti. (Pañcamattikaṃ)

2. 2. 9

Ahirikamūlakatikacatukkasuttaṃ

243. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ottāpino

ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu. Ahirikā ahirikehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Anottāpino [PTS Page 163] [\q 163/] anottāpīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto

paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti. Ahirikā

ahirikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññavanto

paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti. Ahirikā

ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. (Paṭhamattikaṃ)

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Bahussutā

bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu, ahirikā ahirikehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto

paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti, ahirikā

ahirikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Hirimanā hirimanehi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti, ahirikā

ahirike saddhiṃ saṃsandanti samenti. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto

paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. (Dutiyattikaṃ. )

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Āraddhaviriyā

āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu, ahirikā ahirikehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Duppaññā

duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto

Paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti, ahirikā

ahirikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Hirimanā hirimanehi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti, ahirikā

ahirike saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. (Tatiyattikaṃ.)

[BJT Page 254] [\x 254/]

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā

duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto

paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu, ahirikā ahirikehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti, ahirikā

ahirikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti, ahirikā

ahirike saddhiṃ saṃsandanti samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. (Catutthattikaṃ.)

3. 2. 10

Anottāpamūlakatikattayasuttaṃ

244. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 164] [\q 164/]

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti, anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Bahussutā

bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu. Anottāpino

anottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto

paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti. Anottāpino

anottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Appassutā appassutehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti.

Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Appassutā appassutehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ottāpino

ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. (Paṭhamattikaṃ.)

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti, anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Āraddhaviriyā

āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu. Anottāpino

anottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti. Anottāpino

anottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Ottāpino ottāpīhi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti.

Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. (Dutiyattikaṃ.)

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti, anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā

duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu. Anottāpino

anottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Ottāpino

ottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti. Anottāpino

anottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti.

Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ottāpino

ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. (Tatiyattikaṃ.)

[BJT Page 256] [\x 256/]

3. 2. 11

Appassutamūlakatikadvayasuttaṃ

245. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti, appassutā appassutehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Āraddhaviriyā [PTS Page 165] [\q 165/] āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu. Appassutā

appassutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti. Appassutā

appassutehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Bahussutā

bahussutehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti.

Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Bahussutā bahussutehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. (Paṭhamattikaṃ.)

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti, appassutā appassutehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Bahussutā bahussutehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu. Appassutā

appassutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Bahussutā

bahussutehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti. Appassutā

appassutehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Bahussutā bahussutehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti.

Appassutā appassutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Bahussutā

bahussutehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. (Dutiyattikaṃ.)

3. 2. 12

Kusītamūlakatikekasuttaṃ

246. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: kusītā kusītehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā

duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: kusītā kusītehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: kusītā

kusītehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Āraddhaviriyā āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Upaṭṭhitasatino

upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi

Saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti: kusītā

kusītehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Muṭṭhassatino muṭṭhassatīhi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Āraddhaviriyā

āraddhaviriyehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Upaṭṭhitasatino upaṭṭhitasatīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sattadhātuvaggo dutiyo.

Tatruddānaṃ:

Sattadhātu sanidānaṃ giñjakāvasathena ca,

Hīnādhimutti caṅkamaṃ sagāthāssaddha1 sattamaṃ.

[PTS Page 166] [\q 166/] assaddhamūlakā pañca cattāri ahirikamūlakā,

Anottāpamūlakā tīṇi duve appassutena ca

Kusītaṃ ekakaṃ vuttaṃ suttantā tīṇi pañcakāti.

--------------------

Sagāthañcāti. Sīmu.

[BJT Page 258] [\x 258/]

3. Kammapathavaggo

2. 3. 1

Asamāhitasuttaṃ

247. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave sattā saṃsandanti samenti: assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Asamāhitā asamāhitehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā

duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Samāhitā samāhitehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samentī'ti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: assaddhā assaddhehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Anottāpino

anottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Asamāhitā asamāhitehi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Samāhitā samāhitehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: assaddhā

assaddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Asamāhitā

asamāhitehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti.

Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Samāhitā

samāhitehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessantī'ti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Asamāhitā asamāhitehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Samāhitā samāhitehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samentī'ti.

2. 3. 2

Dussīlasuttaṃ

248. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Dussīlā dussīlehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā

duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. [PTS Page 167] [\q 167/]

sīlavanto sīlavantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ

saṃsandanti samentī'ti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: assaddhā assaddhehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Anottāpino

anottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Dussīlā dussīlehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sīlavanto sīlavantehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave,addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: assaddhā

assaddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Ahirikā ahirikehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Dussīlā dussīlehi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti.

Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Sīlavanto

sīlavantehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā

saṃsandanti samenti: assaddhā assaddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Ahirikā ahirikehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Anottāpino anottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Dussīlā

dussīlehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Duppaññā duppaññehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti.

Saddhā saddhehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hirimanā hirimanehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Ottāpino ottāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sīlavanto sīlavantehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Paññavanto paññavantehi saddhiṃ saṃsandanti samentī'ti.

2. 3. 3

Pañcasikkhāpadasuttaṃ

249. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu

micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Musāvādino musāvādīhi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhāyino

surāmerayamajjapamādaṭṭhāyīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Adinnādānā

paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu micchācārā

paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Musāvādā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratehi

saddhiṃ saṃsandanti, samentī'ti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: pāṇātipātino

pāṇātipātīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Kāmesu micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Musāvādino musāvādīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Surāmerayamajjapamādaṭṭhāyino surāmerayamajjapamādaṭṭhāyīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Adinnādānā

paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Kāmesu micchācārā

paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Musāvādā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: pāṇātipātino

pāṇātipātīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Kāmesu micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Musāvādino musāvādīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Surāmerayamajjapamādaṭṭhāyino surāmerayamajjapamādaṭṭhāyīhi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Adinnādānā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Kāmesu

micchācārā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Musāvādā paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratehi

saddhiṃ saṃsandissanti, samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Adinnādāyino adinnādāyīhi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Musāvādino musāvādīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Surāmerayamajjapamādaṭṭhāyino surāmerayamajjapamādaṭṭhāyīhi saddhiṃ saṃsandanti

samenti.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Adinnādānā

paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu micchācārā

paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Musāvādā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratehi

saddhiṃ saṃsandanti, samentī'ti.

[BJT Page 260] [\x 260/]

2. 3. 4

4. Sattakammapathasuttaṃ

250. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu

micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Musāvādino musāvādīhi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pisuṇāvācā pisuṇāvācehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Pharusāvācā pharusāvācehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Samphappalāpino

samphappalāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Adinnādānā

paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu micchācārā

paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Musāvādā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pisuṇāya vācāya1 paṭiviratā

pisuṇāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pharusāya vācāya2 paṭiviratā

pharusāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Samphappalāpā paṭiviratā

samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: pāṇātipātino

pāṇātipātīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Kāmesu micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Musāvādino musāvādīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Pisuṇāvācā pisuṇāvācehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Pharusāvācā pharusāvācehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Adinnādānā

paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Kāmesu micchācārā

paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Musāvādā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Pisuṇāya vācāya paṭiviratā

pisuṇāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Pharusāya vācāya paṭiviratā

pharusāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Samphappalāpā paṭiviratā

samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: pāṇātipātino

pāṇātipātīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Kāmesu micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Musāvādino musāvādīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Pisuṇāvācā pisuṇāvācehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Pharusāvācā pharusāvācehi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Adinnādānā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Kāmesu

micchācārā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Musāvādā paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Pisuṇāya

vācāya1 paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Pharusāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Samphappalāpā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Adinnādāyino adinnādāyīhi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Musāvādino musāvādīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pisuṇāvācā

pisuṇāvācehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pharusāvācā pharusāvācehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Adinnādānā

paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu micchācārā

paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Musāvādā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pisuṇāya vācāya1 paṭiviratā

pisuṇāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pharusāya vācāya paṭiviratā

pharusāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Samphappalāpā paṭiviratā

samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samentī'ti.

2. 3. 5

Dasakammapathasuttaṃ

251. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 168] [\q 168/] dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: pāṇātipātino

pāṇātipātīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Kāmesu micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Musāvādino musāvādīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pisuṇāvācā pisuṇāvācehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pharusāvācā pharusāvācehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Abhijjhāluno abhijjhālūhi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Byāpannacittā byāpannacittehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Adinnādānā

paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu micchācārā

paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Musāvādā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pisuṇāya vācāya paṭiviratā

pisuṇāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pharusāya vācāya paṭiviratā

pharusāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Samphappalāpā paṭiviratā

samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Anabhijjhāluno anabhijjhālūhi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Abyāpannacittā abyāpannacittehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandanti samentī'ti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: pāṇātipātino

pāṇātipātīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Kāmesu micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Musāvādino musāvādīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Pisuṇāvācā pisuṇāvācehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Pharusāvācā pharusāvācehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Abhijjhāluno abhijjhālūhi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Byāpannacittā byāpannacittehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Adinnādānā

paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Kāmesu micchācārā

paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Musāvādā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Pisuṇāya vācāya paṭiviratā

pisuṇāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Pharusāya vācāya paṭiviratā

pharusāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Samphappalāpā paṭiviratā

samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Anabhijjhāluno anabhijjhālūhi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Abyāpannacittā abyāpannacittehi saddhiṃ saṃsandiṃsu

samiṃsu. Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti: pāṇātipātino

pāṇātipātīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Adinnādāyino adinnādāyīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Kāmesu micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Musāvādino musāvādīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Pisuṇāvācā pisuṇāvācehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Pharusāvācā pharusāvācehi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Abhijjhāluno abhijjhālūhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Byāpannacittā byāpannacittehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Adinnādānā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Kāmesu

micchācārā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Musāvādā paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Pisuṇāya

vācāya paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Pharusāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Samphappalāpā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Anabhijjhāluno anabhijjhālūhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Abyāpannacittā abyāpannacittehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

pāṇātipātino pāṇātipātīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Adinnādāyino adinnādāyīhi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu micchācārayo kāmesu micchācārīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Musāvādino musāvādīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pisuṇāvācā

pisuṇāvācehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pharusāvācā pharusāvācehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Samphappalāpino samphappalāpīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Abhijjhāluno

abhijjhālūhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Byāpannacittā byāpannacittehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Pāṇātipātā paṭiviratā pāṇātipātā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Adinnādānā

paṭiviratā adinnādānā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Kāmesu micchācārā

paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Musāvādā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pisuṇāya vācāya paṭiviratā

pisuṇāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Pharusāya vācāya paṭiviratā

pharusāya vācāya paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Samphappalāpā paṭiviratā

samphappalāpā paṭiviratehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Anabhijjhāluno anabhijjhālūhi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Abyāpannacittā abyāpannacittehi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandanti samentī'ti.

-----------------1. Pisuṇāvācā - sīmu. Sī1, 2, pisuṇavācāya - [pts.]

2. Pharusāvācā - simu, sī1, 2, pharusavācāya - [pts.]

[BJT Page 262] [\x 262/]

2. 3. 6

Aṭṭhaṅgikasuttaṃ

252. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Micchāsaṃkappā micchāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Micchāvācā micchāvācehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchākammantā

micchākammantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāājīvā micchāājīvehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Micchāvāyāmā micchāvāyāmehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Micchāsatino micchāsatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāsamādhino

micchāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāsaṃkappā

sammāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāvācā sammāvācehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Sammākammantā sammākammantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammāājīvā sammāājīvehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāvāyāmā sammāvāyāmehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāsatino samimāsatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammāsamādhino sammāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāsaṃkappā micchāsaṃkappehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāvācā micchāvācehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Micchākammantā micchākammantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāājīvā

micchāājīvehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāvāyāmā micchāvāyāmehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāsatino micchāsatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Micchāsamādhino micchāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammāsaṃkappā

sammāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammāvācā sammāvācehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammākammantā sammākammantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Sammāājīvā sammāājīvehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammāvāyāmā sammāvāyāmehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammāsatino samimāsatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Sammāsamādhino sammāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti:

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Micchāsaṃkappā

micchāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Micchāvācā micchāvācehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Micchākammantā micchākammantehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Micchāājīvā micchāājīvehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Micchāvāyāmā

micchāvāyāmehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Micchāsatino micchāsatīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Micchāsamādhino micchāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti.

Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Sammāsaṃkappā

sammāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Sammāvācā sammāvācehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Sammākammantā sammākammantehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Sammāājīvā sammāājīvehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Sammāvāyāmā

sammāvāyāmehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Sammāsatino samimāsatīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Sammāsamādhino sammāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāsaṃkappā

micchāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāvācā micchāvācehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Micchākammantā micchākammantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Micchāājīvā micchāājīvehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāvāyāmā micchāvāyāmehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāsatino micchāsatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Micchāsamādhino micchāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāsaṃkappā

sammāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāvācā sammāvācehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Sammākammantā sammākammantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammāājīvā sammāājīvehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāvāyāmā sammāvāyāmehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāsatino samimāsatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammāsamādhino sammāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandanti samentī'ti.

2. 3. 7

Dasaṅgikasuttaṃ

253. Sāvatthiyaṃ-

Dhātusova bhikkhave, sattā saṃsandanti samenti: micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Micchāsaṃkappā micchāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Micchāvācā micchāvācehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchākammantā

micchākammantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāājīvā micchāājīvehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Micchāvāyāmā micchāsatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Micchāsamādhino [PTS Page 169] [\q 169/] micchāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Micchāñāṇino micchāñāṇīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāvimuttino1

micchāvimuttīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāsaṃkappā

sammāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāvācā sammāvācehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Sammākammantā sammākammantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammāājīvā sammāājīvehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāvāyāmā sammāvāyāmehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāsatino samimāsatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammāsamādhino sammāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandanti samentīti. Sammāñāṇino

sammāñāṇīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāvimuttino1 sammāvimuttīhi saddhiṃ

saṃsandanti samenti.

Atītampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandiṃsu samiṃsu: micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāsaṃkappā micchāsaṃkappehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāvācā micchāvācehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Micchākammantā micchākammantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāājīvā

micchāājīvehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāvāyāmā micchāsatīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāsamādhino micchāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Micchāñāṇino micchāñāṇīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Micchāvimuttino

micchāvimuttīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammāsaṃkappā

sammāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammāvācā sammāvācehi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammākammantā sammākammantehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Sammāājīvā sammāājīvehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammāvāyāmā sammāvāyāmehi

saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammāsatino samimāsatīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

Sammāsamādhino sammāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammāñāṇino

sammāñāṇīhi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Sammāvimuttino sammāvimuttīhi saddhiṃ

saṃsandiṃsu samiṃsu.

Anāgatampi bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandissanti samessanti:

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Micchāsaṃkappā

micchāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Micchāvācā micchāvācehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Micchākammantā micchākammantehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Micchāājīvā micchāājīvehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Micchāvāyāmā

micchāsatīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Micchāsamādhino micchāsamādhīhi

saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Micchāñāṇino micchāñāṇīhi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Micchāvimuttino micchāvimuttīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Sammāsaṃkappā

sammāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Sammāvācā sammāvācehi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Sammākammantā sammākammantehi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Sammāājīvā sammāājīvehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Sammāvāyāmā

sammāvāyāmehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Sammāsatino samimāsatīhi saddhiṃ

saṃsandissanti samessanti. Sammāsamādhino sammāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandissanti

samessanti. Sammāñāṇino sammāñāṇīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Sammāvimuttino1 sammāvimuttīhi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

Etarahipi bhikkhave, paccuppannaṃ addhānaṃ dhātusova sattā saṃsandanti samenti:

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāsaṃkappā

micchāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāvācā micchāvācehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Micchākammantā micchākammantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Micchāājīvā micchāājīvehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāvāyāmā micchāsatīhi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāsamādhino micchāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandanti

samenti. Micchāñāṇino micchāñāṇīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Micchāvimuttino

micchāvimuttīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāsaṃkappā

sammāsaṃkappehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāvācā sammāvācehi saddhiṃ

saṃsandanti samenti. Sammākammantā sammākammantehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammāājīvā sammāājīvehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāvāyāmā sammāvāyāmehi

saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāsatino samimāsatīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

Sammāsamādhino sammāsamādhīhi saddhiṃ saṃsandanti samentīti. Sammāñāṇino

sammāñāṇīhi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Sammāvimuttino1 sammāvimuttīhi saddhiṃ

saṃsandanti samentī'ti.

Sattannaṃ suttānaṃ uddānaṃ:

Asamāhitaṃ dussīlaṃ pañcasikkhāpadāni ca,

Sattakammapathaṃ vuttā dasakammapathena ca,

Chaṭṭhaṃ aṭṭhaṅgikaṃ vuttaṃ dasaṅgikena2 sattamanti.

Kammapathavaggo tatiyo.

------------------1. Vimuttikā - sīmu.

2. Dasaṅgehi - sīmu 1, 2, dasahi aṅgehi ca - syā.

[BJT Page 264] [\x 264/]

4. Catudhātuvaggo

2. 4. 1

Catudhātusuttaṃ

254. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Catasso imā bhikkhave, dhātuyo. Katamā catasso? Paṭhavidhātu āpodhātu tejodhātu

vāyodhātu. Imā kho bhikkhave, catasso dhātuyo'ti.

2. 4. 2

Pubbasuttaṃ

255. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 170] [\q 170/] pubbeva me bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa

bodhisattasseva sato etadahosi: ko nu kho paṭhavidhātuyā assādo ko ādīnavo kiṃ

nissaraṇaṃ? Ko āpodhātuyā assādo ko ādīnavo kiṃ nissaraṇaṃ? Ko tejodhātuyā assādo ko

ādīnavo kiṃ nissaraṇaṃ? Ko vāyodhātuyā assādo ko ādīnavo kiṃ nissaraṇanti?

Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: yaṃ kho paṭhavidhātuṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ

somanassaṃ, ayaṃ paṭhavidhātuyā assādo, yaṃ paṭhavidhātu1 aniccā dukkhā

vipariṇāmadhammā, ayaṃ paṭhavidhātuyā ādīnavo. Yo paṭhavidhātuyā chandarāgavinayo

chandarāgappahāṇaṃ, idaṃ paṭhavidhātuyā nissaraṇaṃ. Yaṃ āpodhātuṃ paṭicca uppajjati

sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ āpodhātuyā assādo, yaṃ āpodhātu aniccā dukkhā

vipariṇāmadhammā, ayaṃ āpodhātuyā ādīnavo. Yo āpodhātuyā chandarāgavinayo

chandarāgappahāṇaṃ, idaṃ āpodhātuyā nissaraṇaṃ. Yaṃ tejodhātuṃ paṭicca uppajjati

sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ tejodhātuyā assādo. Yaṃ tejodhātu aniccā dukkhā

vipariṇāmadhammā, ayaṃ tejodhātuyā ādīnavo. Yo tejodhātuyā chandarāgavinayo

chandarāgappahāṇaṃ, idaṃ tejodhātuyā nissaraṇaṃ. Yaṃ vāyodhātuṃ paṭicca uppajjati

sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ vāyodhātuyā assādo. Yaṃ vāyodhātu aniccā dukkhā

vipariṇāmadhammā, ayaṃ vāyodhātuyā ādīnavo. Yo vāyodhātuyā chandarāgavinayo

chandarāgappahāṇaṃ, idaṃ vāyodhātuyā nissaraṇaṃ.

Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave, imāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ evaṃ assādañca assādato

ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, neva tāvāhaṃ

bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya

sadevamanussāya anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambuddho paccaññāsiṃ3.

---------------------

1. Yā paṭhavidhātu-sīmu, yā paṭhavidhātuyā-sī1,2. 2. Yā vāyodhātu-sīmu, yā

vāyodhātuyā-sī1,2. 3. Abhisambuddhoti paccaññāsiṃ-machasaṃ.

[BJT Page 266] [\x 266/]

Yato ca khohaṃ bhikkhave, imāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca

ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave,

sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya

anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho paccaññāsiṃ. [PTS Page 171] [\q 171/]

ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi: ''akuppā me cetovimutti1 ayamantimā jāti. Natthidāni

punabbhavo''ti.

2. 4. 3

Assādapariyesanasuttaṃ*

256. Sāvatthiyaṃ-

Paṭhavidhātuyāhaṃ bhikkhave, assādapariyesanaṃ acariṃ. Yo paṭhavidhātuyā assādo,

tadajjhagamaṃ. Yāvatā paṭhavidhātuyā assādo, paññāya me so sudiṭṭho.

Paṭhavidhātuyāhaṃ bhikkhave, ādīnavapariyesanaṃ acariṃ. Yo paṭhavidhātuyā ādīnavo,

tadajjhagamaṃ. Yāvatā paṭhavidhātuyā ādīnavo, paññāya me so sudiṭṭho.

Paṭhavidhātuyāhaṃ bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ. Yaṃ paṭhavidhātuyā

nissaraṇaṃ, tadajjhagamaṃ. Yāvatā paṭhavidhātuyā nissaraṇaṃ, paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Āpodhātuyāhaṃ bhikkhave, assādapariyesanaṃ acariṃ. Yo āpodhātuyā assādo, tadajjhagamaṃ.

Yāvatā āpodhātuyā assādo, paññāya me so sudiṭṭho. Āpodhātuyāhaṃ bhikkhave,

ādīnavapariyesanaṃ acariṃ. Yo āpodhātuyā ādīnavo, tadajjhagamaṃ. Yāvatā āpodhātuyā

ādīnavo, paññāya me so sudiṭṭho. Āpodhātuyāhaṃ bhikkhave, nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ.

Yaṃ āpodhātuyā nissaraṇaṃ, tadajjhagamaṃ. Yāvatā āpodhātuyā nissaraṇaṃ, paññāya me

taṃ sudiṭṭhaṃ.

Tejodhātuyāhaṃ bhikkhave, assādapariyesanaṃ acariṃ. Yo tejodhātuyā assādo,

tadajjhagamaṃ. Yāvatā tejodhātuyā assādo, paññāya me so sudiṭṭho. Tejodhātuyāhaṃ

bhikkhave, ādīnavapariyesanaṃ acariṃ. Yo tejodhātuyā ādīnavo, tadajjhagamaṃ. Yāvatā

tejodhātuyā ādīnavo, paññāya me so sudiṭṭho. Tejodhātuyāhaṃ bhikkhave,

nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ. Yaṃ tejodhātuyā nissaraṇaṃ, tadajjhagamaṃ. Yāvatā

tejodhātuyā nissaraṇaṃ, paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Vāyodhātuyāhaṃ bhikkhave, assādapariyesanaṃ acariṃ. Yo vāyodhātuyā assādo,

tadajjhagamaṃ. Yāvatā vāyodhātuyā assādo, paññāya me so sudiṭṭho. Vāyodhātuyāhaṃ

bhikkhave, ādīnavapariyesanaṃ acariṃ. Yo vāyodhātuyā ādīnavo, tadajjhagamaṃ. Yāvatā

vāyodhātuyā ādīnavo, paññāya me so sudiṭṭho. Vāyodhātuyāhaṃ bhikkhave,

nissaraṇapariyesanaṃ acariṃ. Yaṃ vāyodhātuyā nissaraṇaṃ, tadajjhagamaṃ. Yāvatā

vāyodhātuyā nissaraṇaṃ, paññāya me taṃ sudiṭṭhaṃ.

Yāvakīvañcāhaṃ bhikkhave, imāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ evaṃ assādañca assādato

ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsiṃ, [PTS Page 172]

[\q 172/] neva tāvāhaṃ bhikkhave sadevake loke samārake sabrahmake,

sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammā sambodhiṃ

abhisambuddho paccaññāsiṃ.

-------------------

1. Akuppā me vimutti - machasaṃ, syā. Sī. 2. * Acariṃsuttaṃ-machasaṃ, [pts]

[BJT Page 268] [\x 268/]

Yato ca khohaṃ bhikkhave, imāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ evaṃ assādañca assādato ādīnavañca

ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, athāhaṃ bhikkhave,

sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya

anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ

udapādi: ''akuppā me cetovimutti ayamantimā jāti. Natthidāni punabbhavo''ti.

2. 4. 4

Nocedaṃsuttaṃ

357. Sāvatthiyaṃ-

No cedaṃ bhikkhave, paṭhavīdhātuyā assādo abhavissa, nayidaṃ sattā paṭhavīdhātuyaṃ

sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave, atthi paṭhavīdhātuyā assādo, tasmā sattā

paṭhavīdhātuyā sārajjanti. No cedaṃ bhikkhave, paṭhavīdhātuyā ādīnavo abhavissa,

nayidaṃ sattā paṭhavīdhātuyā nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave, atthi

paṭhavīdhātuyā ādinavo, tasmā sattā paṭhavīdhātuyā nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave,

paṭhavīdhātuyā nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā paṭhavīdhātuyā nissareyyuṃ. Yasmā

ca kho bhikkhave, atthi paṭhavīdhātuyā nissaraṇaṃ, tasmā sattā paṭhavīdhātuyā nissaranti.

No cedaṃ bhikkhave, āpodhātuyā assādo abhavissa, nayidaṃ sattā āpodhātuyaṃ sārajjeyyuṃ.

Yasmā ca kho bhikkhave, atthi āpodhātuyā assādo, tasmā sattā āpodhātuyā sārajjanti. No

cedaṃ bhikkhave, āpodhātuyā ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā āpodhātuyā nibbindeyyuṃ.

Yasmā ca kho bhikkhave, atthi āpodhātuyā ādinavo, tasmā sattā āpodhātuyā nibbindanti. No

cedaṃ bhikkhave, āpodhātuyā nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā āpodhātuyā nissareyyuṃ.

Yasmā ca kho bhikkhave, atthi āpodhātuyā nissaraṇaṃ, tasmā sattā āpodhātuyā nissaranti.

No cedaṃ bhikkhave, tejodhātuyā assādo abhavissa, nayidaṃ sattā tejodhātuyaṃ sārajjeyyuṃ.

Yasmā ca kho bhikkhave, atthi tejodhātuyā assādo, tasmā sattā tejodhātuyā sārajjanti. No

cedaṃ bhikkhave, tejodhātuyā ādīnavo abhavissa, nayidaṃ sattā tejodhātuyā nibbindeyyuṃ.

Yasmā ca kho bhikkhave, atthi tejodhātuyā ādinavo, tasmā sattā tejodhātuyā nibbindanti. No

cedaṃ bhikkhave, tejodhātuyā nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā tejodhātuyā nissareyyuṃ.

Yasmā ca kho bhikkhave atthi tejodhātuyā nissaraṇaṃ, tasmā sattā tejodhātuyā nissaranti.

No cedaṃ bhikkhave, vāyodhātuyā assādo abhavissa, nayidaṃ sattā vāyodhātuyaṃ

sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave, atthi vāyodhātuyā assādo, tasmā sattā vāyodhātuyā

sārajjanti. [PTS Page 173] [\q 173/] no cedaṃ bhikkhave, vāyodhātuyā ādīnavo

abhavissa, nayidaṃ sattā vāyodhātuyā nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave, atthi

vāyodhātuyā ādinavo, tasmā sattā vāyodhātuyā nibbindanti. No cedaṃ bhikkhave,

vāyodhātuyā nissaraṇaṃ abhavissa, nayidaṃ sattā vāyodhātuyā nissareyyuṃ. Yasmā ca kho

bhikkhave, atthi vāyodhātuyā nissaraṇaṃ, tasmā sattā vāyodhātuyā nissaranti.

[BJT Page 270] [\x 270/]

Yāvakīvañca bhikkhave, sattā imāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ assādañca assādato ādīnavañca

ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nābbhaññāsuṃ1, neva tāvime bhikkhave,

sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā, sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā2

nissaṭā visaññuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā vihariṃsu.

Yato ca kho bhikkhave, sattā imāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ assādañca assādato ādīnavañca

ādinavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ abbhaññāsuṃ, atha bhikkhave, sattā

sadevakā lokā samārakā sabrahmakā, sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā2 nissaṭā

visaññuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā viharantī'ti.

2. 4. 5

Dukkhalakkhaṇasuttaṃ

258. Sāvatthiyaṃ-

Paṭhavīdhātu ca3 hidaṃ bhikkhave, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā

dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṃ sattā paṭhavīdhātuyā sārajjeyyuṃ. Yasmā

ca kho bhikkhave, paṭhavīdhātu sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā

dukkhena, tasmā sattā paṭhavīdhātuyā sārajjanti.

[PTS Page 174] [\q 174/] āpodhātu ca hidaṃ bhikkhave, ekantadukkhā abhavissa

dukkhānupatitā dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, nayidaṃ sattā āpodhātuyā

sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave, āpodhātu sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā

anavakkantā dukkhena, tasmā sattā āpodhātuyā sārajjanti.

Tejodhātu ca hidaṃ bhikkhave, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā

anavakkantā sukhena, nayidaṃ sattā tejodhātuyā sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave,

tejodhātu sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā

tejodhātuyā sārajjanti.

Vāyodhātu ca hidaṃ bhikkhave, ekantadukkhā abhavissa dukkhānupatitā dukkhāvakkantā

anavakkantā sukhena, nayidaṃ sattā vāyodhātuyā sārajjeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave,

vāyodhātu sukhā sukhānupatitā sukhāvakkantā anavakkantā dukkhena, tasmā sattā

vāyodhātuyā sārajjanti.

Paṭhavīdhātu ca hidaṃ bhikkhave, ekantasukhā abhavissa sukhānupatitā sukhāvakkantā

anavakkantā dukkhena, nayidaṃ sattā paṭhavīdhātuyā nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho

bhikkhave, paṭhavīdhātu dukkhā dukkhānupatitā. Dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena,

tasmā sattā paṭhavīdhātuyā nibbindanti.

Āpodhātu ca hidaṃ bhikkhave, ekantasukhā abhavissa sukhānupatitā sukhāvakkantā

anavakkantā dukkhena, nayidaṃ sattā āpodhātuyā nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave,

āpodhātu dukkhā dukkhānupatitā. Dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, tasmā sattā

āpodhātuyā nibbindanti.

Tejodhātu ca hidaṃ bhikkhave, ekantasukhā abhavissa sukhānupatitā sukhāvakkantā

anavakkantā dukkhena, nayidaṃ sattā tejodhātuyā nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave,

tejodhātu dukkhā dukkhānupatitā. Dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, tasmā sattā

tejodhātuyā nibbindanti.

Vāyodhātu ca hidaṃ bhikkhave, ekantasukhā abhavissa sukhānupatitā sukhāvakkantā

anavakkantā dukkhena, nayidaṃ sattā vāyodhātuyā nibbindeyyuṃ. Yasmā ca kho bhikkhave,

vāyodhātu dukkhā dukkhānupatitā. Dukkhāvakkantā anavakkantā sukhena, tasmā sattā

vāyodhātuyā nibbindantī'ti.

---------------------1. Nābbhaññaṃsu-syā, machasaṃ, [pts 2.] Sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya

sadevamanussāya. Machasaṃ, [pts,] sī1, 2. 3. Ce - machasaṃ, [pts.] Dhātuñca - syā.

[BJT Page 272] [\x 272/]

2. 4. 6

Abhinandanasuttaṃ

259. Sāvatthiyaṃ-

Yo bhikkhave, paṭhavīdhātuṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ

abhinandati, aparimutto so dukkhasmā vadāmi. Yo āpodhātuṃ abhinandati, dukkhaṃ so

abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo tejodhātuṃ

abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati, aparimutto so dukkhasmāti

vadāmi. Yo vāyodhātuṃ abhinandati, dukkhaṃ so abhinandati. Yo dukkhaṃ abhinandati,

aparimutto so dukkhasmāti vadāmi.

[PTS Page 175] [\q 175/] yo ca kho bhikkhave, paṭhavīdhātuṃ nābhinandati, dukkhaṃ

so nābhinandati. Yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo

āpodhātuṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati, yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so

dukkhasmāti vadāmi. Yo tejodhātuṃ nābhinandati, dukkhaṃ so nābhinandati, yo dukkhaṃ

nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmi. Yo vāyodhātuṃ nābhinandati, dukkhaṃ so

nābhinandati, yo dukkhaṃ nābhinandati, parimutto so dukkhasmāti vadāmī'ti.

2. 4. 7

Uppādasuttaṃ

260. Sāvatthiyaṃ-

Yo bhikkhave, paṭhavīdhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo,

rogānaṃ ṭhīti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo āpodhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti

pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṃ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo. Yo tejodhātuyā

uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo, rogānaṃ ṭhiti, jarāmaraṇassa

pātubhāvo. Yo vāyodhātuyā uppādo ṭhiti abhinibbatti pātubhāvo, dukkhasseso uppādo,

rogānaṃ ṭhiti, jarāmaraṇassa pātubhāvo.

Yo ca kho bhikkhave, paṭhavīdhātuyā nirodho vūpasamo atthaṅgamo1 dukkhasseso

nirodho, rogānaṃ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo āpodhātuyā nirodho vūpasamo

atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṃ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo

tejodhātuyā nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso nirodho, rogānaṃ vūpasamo,

jarāmaraṇassa atthaṅgamo. Yo vāyodhātuyā nirodho vūpasamo atthaṅgamo, dukkhasseso

nirodho, rogānaṃ vūpasamo, jarāmaraṇassa atthaṅgamo'ti.

2. 4. 8

Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ

261. Sāvatthiyaṃ-

Catasso imā bhikkhave, dhātuyo. Katamā catasso? Paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu

vāyodhātu.

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ catunnaṃ dhātunaṃ assādañca

ādīnavañca nissaraṇañca [PTS Page 176] [\q 176/] yathābhūtaṃ nappajānanti, namete

bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā

brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

----------------

1. Atthagamo - sī 1, 2, [pts.]

[BJT Page 274] [\x 274/]

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ catunnaṃ dhātunaṃ assādañca

ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te ca khome bhikkhave, samaṇā vā

brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Te ca

panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharantī'ti

2. 4. 9

Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

262. Sāvatthiyaṃ-

Catasso imā bhikkhave, dhātuyo katamā catasso? Paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu

vāyodhātu. Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ

samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti.

Namete bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu

vā brāhmaṇasammatā.Na ca pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Yeca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ assādañca

ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti. Te ca khome bhikkhave, samaṇā vā

brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca

panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

2. 4. 10

Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

263. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā paṭhavidhātuṃ nappajānanti,

paṭhavidhātusamudayaṃ nappajānanti, paṭhavidhātunirodhaṃ nappajānanti,

paṭhavīdhātunirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. [PTS Page 177] [\q 177/]

āpodhātuṃ nappajānanti, āpodhātusamudayaṃ nappajānanti, āpodhātunirodhaṃ

nappajānanti, āpodhātunirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Tejodhātuṃ nappajānanti,

tejodhātusamudayaṃ nappajānanti, tejodhātunirodhaṃ nappajānanti,

tejodhātunirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Vāyodhātuṃ nappajānanti.

Vāyodhātusamudayaṃ nappajānanti, vāyodhātunirodhaṃ nappajānanti,

vāyodhātunirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānanti. Namete bhikkhave, samaṇā vā

brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca

pana te āyasmanto sāmaññatthaṃ vā brahmaññatthaṃ vā diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā paṭhavīdhātuṃ pajānanti,

paṭhavīdhātusamudayaṃ pajānanti, paṭhavīdhātunirodhaṃ pajānanti,

paṭhavīdhātunirodhagāminīṃ paṭipadaṃ pajānanti. Āpodhātuṃ pajānatti,

āpodhātusamudayaṃ pajānanti, āpodhātunirodhaṃ pajānanti, āpodhātunirodhagāminiṃ

paṭipadaṃ pajānanti. Tejodhātuṃ pajānanti, tejodhātuṃ pajānanti, tejodhātusamudayaṃ

pajānanti, tejodhātunirodhaṃ pajānanti, tejodhātunirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti,

vāyodhātuṃ pajānanti, vāyodhātusamudayaṃ pajānanti, vāyodhātunirodhaṃ pajānanti,

vāyodhātunirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānanti, te ca khome bhikkhave, samaṇā vā

brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca

panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

Catudhātuvaggo catuttho.

Tassuddānaṃ:

Catudhātupubbaassādā2 no cedaṃ ca dukkhena ca,

Abhinandanañca uppādaṃ tayo samaṇa brāhmaṇāti.

Dhātusaṃyuttaṃ samattaṃ.

-----------------

1. Ca - sī mu 2. Catasso pubbe acariṃ - sabbattha.

[BJT Page 276] [\x 276/]

3. Anamataggasaṃyuttaṃ

1. Tiṇakaṭṭhavaggo

3. 1. 1.

Tiṇakaṭṭhasuttaṃ

364. [PTS Page 178] [\q 178/] evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ

viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi

'bhikkhavo'ti. 'Bhadante' ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Seyyathāpi bhikkhave, puriso yaṃ imasmiṃ

jambudīpe tīṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ, taṃ chetvā1 ekajjhaṃ saṃhareyya, ekajjhaṃ saṃharitvā

caturaṅgulaṃ caturaṅgulaṃ ghaṭikaṃ karitvā2 nikkhipeyya, ayaṃ me mātā, tassā me mātu

ayaṃ mātāti. Apariyādinnāva bhikkhave, tassa purisassa mātu mātaro, assu. Atha imasmiṃ

jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya. Taṃ kissa hetu?

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānāṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ.

Evaṃ dīgharattaṃ vo3 bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ, tibbaṃ paccanubhūtaṃ, vyasanaṃ

paccanubhūtaṃ, vyasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasi4 vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ bhikkhave,

alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

3. 1. 2

Paṭhavīsuttaṃ

365. [PTS Page 179] [\q 179/] sāvatthiyaṃ-

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Seyyathāpi bhikkhave, puriso imaṃ

mahāpaṭhaviṃ kolaṭṭhikamattaṃ5 kolaṭṭhikamattaṃ guḷikaṃ6 karitvā nikkhipeyya, ayaṃ

me7 pitā, tassa me pitu ayaṃ pitā'ti. Apariyādinnāva kho bhikkhave8 tassa purisassa pitu

pitaro assu. Athāyaṃ mahāpaṭhavī parikkhayaṃ pariyādinnaṃ gaccheyya. Taṃ kissa hetu?

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇahāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ.

--------------------

1. Tacchetvā-sīmu. [Pts,] gahetvā-sī1,2 2. Katvā-machasaṃ.

3. Dīgharattaṃ kho-syā. 4. Kaṭasī-machasaṃ. 5. Kolaṭṭhimattaṃ-machasaṃ.

6. Mattikā guṭikāṃ-machasaṃ, mattikā guḷikaṃ-syā, [pts 7.] Ayaṃ kho me-[pts. 8.]

Apariyādinnā va bhikkhave-machasaṃ, apariyādinnā ca bhikkhave-syā, apariyādinnā

bhikkhave-[pts.]

[BJT Page 278] [\x 278/]

Evaṃ dīgharattaṃ vo bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tibbaṃ paccanubhūtaṃ, vyasanaṃ

paccanubhūtaṃ, kaṭasi vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu

nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

3. 1. 3

Assusuttaṃ

266. Sāvatthiyaṃ-

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. ''Dīgharattaṃ vo bhikkhave, dukkhaṃ

paccanubhūtaṃ''. 1 Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamannu kho bahutaraṃ yaṃ vā kho

iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ2 assupassannaṃ3 paggharitaṃ, yaṃ vā catusu mahāsamuddesu

udakanti?

''Yathā kho mayaṃ bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, etadeva bhante, bahutaraṃ

yaṃ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ amanāpasampayogā

manāpavippayogā kandantānaṃ rudantānaṃ assupassannaṃ3 paggharitaṃ, na tveva catusu

mahāsamuddesu udaka''nti.

Sādhu sādhu bhikkhave, sādhu kho me tumhe bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha.

Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ yaṃ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ

amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ

paggharitaṃ, na tveva catusu mahāsamuddesu udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, mātumaraṇaṃ paccanubhūtaṃ. Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ

yaṃ tesaṃ vo mātumaraṇaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ, paggharitaṃ. Na tveva catusu mahāsamuddesu

udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, pi pītumaraṇaṃ paccanubhūtaṃ. Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ

yaṃ tesaṃ vo pitumaraṇaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ, paggharitaṃ. Na tveva catusu mahāsamuddesu

udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, bhātumaraṇaṃ paccanubhūtaṃ. Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ

yaṃ tesaṃ vo bhātumaraṇaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ, paggharitaṃ. Na tveva catusu mahāsamuddesu

udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, bhaginimaraṇaṃ paccanubhūtaṃ. Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ

yaṃ tesaṃ vo bhaginimaraṇaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ, paggharitaṃ. Na tveva catusu mahāsamuddesu

udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, puttamaraṇaṃ paccanubhūtaṃ. Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ

yaṃ tesaṃ vo puttamaraṇaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ, paggharitaṃ. Na tveva catusu mahāsamuddesu

udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, dhītumaraṇaṃ paccanubhūtaṃ. Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ

yaṃ tesaṃ vo dhītumaraṇaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ, paggharitaṃ. Na tveva catusu mahāsamuddesu

udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, ñātivyasanaṃ paccanubhūtaṃ. Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ yaṃ

tesaṃ vo ñātimaraṇaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ, paggharitaṃ. Na tveva catusu mahāsamuddesu

udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, ñātivyasanaṃ paccanubhūtaṃ. Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ yaṃ

tesaṃ vo ñātivyasanaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ, paggharitaṃ. Na tveva catusu mahāsamuddesu

udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, bhogavyasanaṃ paccanubhūtaṃ. Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ

yaṃ tesaṃ vo bhogavyasanaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ, paggharitaṃ. Na tveva catusu mahāsamuddesu

udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, rogavyasanaṃ paccanubhūtaṃ. Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ

yaṃ tesaṃ vo rogavyasanaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā

kandantānaṃ rudantānaṃ assu passannaṃ, paggharitaṃ. Na tveva catusu mahāsamuddesu

udakaṃ.

Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati

avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Yāvañcidaṃ

bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

-------------------1. ''Na '' dissateyaṃ antaritapāṭho, machasaṃ, syā, [pts.]

2. Rodantānaṃ-machasaṃ [pts.]

3. Passandaṃ = sīmu, passandanti. Sanditaṃ, aṭṭhakathā-sīmu. Pasandaṃ-syā.

[BJT Page 280] [\x 280/]

3. 1. 4

Mātuthaññasuttaṃ

267. Sāvatthiyaṃ-

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamannu kho

bahutaraṃ yaṃ vā vo1 iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ [PTS Page 181] [\q 181/]

saṃsarataṃ mātuthaññaṃ pītaṃ, yaṃ vā catusu mahāsamuddesu udakanti.

''Yathā kho mayaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, etadeva bhante, bahutaraṃ

yaṃ yaṃ no2 iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ mātuthaññaṃ pītaṃ, natveva

catusu mahāsamuddesu udaka''nti.

Sādhu sādhu bhikkhave, sādhu kho me tumhe bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha.

Etadeva bhikkhave, bahutaraṃ yaṃ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ

mātuthaññaṃ pītaṃ, natveva catusu mahāsamuddesu udakaṃ. Taṃ kissa hetu?

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva

sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

3. 1. 5

Pabbatasuttaṃ

268. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho aññataro bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhū bhagavantaṃ etadavoca:

''kīvadīgho2

Nu kho bhante, kappo''ti?

Dīgho kho bhikkhu, kappo. So na sukaro saṅkhātuṃ ettakāni vassāni iti vā, ettakāni

vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā'ti. Sakkā

pana bhante, upamaṃ kātunti? Sakkā bhikkhū'ti bhagavā avoca. Seyyathāpi bhikkhu,

mahāselo pabbato yojanaṃ āyāmena, yojanaṃ vitthārena, yojanaṃ ubbedhena, acchiddo

asusiro ekaghano, tamenaṃ puriso vassasatassa vassasatassa accayena kāsikena vatthena

sakiṃ sakiṃ parimajjeyya, khippataraṃ kho so bhikkhu mahāselo pabbato iminā upakkamena

parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva kappo.

Evaṃ dīgho kho bhikkhu, kappo. Evaṃ dīghānaṃ kho [PTS Page 182] [\q 182/] bhikkhu,

kappānaṃ neko kappo saṃsito nekaṃ kappasataṃ saṃsitaṃ, nekaṃ kappasahassaṃ saṃsitaṃ,

nekaṃ kappasatasahassaṃ saṃsitaṃ. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhu, saṃsāro

pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhā saṃyojanānaṃ sandhāvataṃ

saṃsarataṃ. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ,

alaṃ vimuccitunti.

------------------

1. Kho - sī 1,2. 2. Yaṃ kho - sīmu, sī 2.

3. Kīvo dīgho - [pts.]

[BJT Page 282] [\x 282/]

3. 1. 6

Sāsapasuttaṃ

269. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:

''kīvadīgho nu kho bhante, kappo''ti?

Dīgho kho bhikkhu kappo. So na sukaro saṃkhātuṃ ettakānivassānī'ti vā, ettakāni

vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā'ti. Sakkā

pana bhante, upamaṃ kātunti? Sakkā bhikkhū'ti bhagavā avoca. Seyyathāpi bhikkhu, āyasaṃ

nagaraṃ yojanaṃ āyāmena yojanaṃ vitthārena yojanaṃ ubbedhena puṇṇaṃ sāsapānaṃ

cūlikābaddaṃ, tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ sāsapaṃ

uddhareyya. Khippataraṃ kho so bhikkhu, mahāsāsaparāsi iminā upakkamena parikkhayaṃ

pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva kappo.

Evaṃ dīgho kho bhikkhu, kappo. Evaṃ dīghānaṃ kho bhikkhu, kappānaṃ neko kappo

saṃsito nekaṃ kappasataṃ saṃsitaṃ, nekaṃ kappasahassaṃ saṃsitaṃ, nekaṃ

kappasatasahassaṃ saṃsitaṃ. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhu saṃsāro pubbākoṭi na

paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhā saṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ.

Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ

vimuccitunti.

3. 1. 7

Sāvakasuttaṃ

270. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 183] [\q 183/] atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te

bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: ''kīvabahukā nu kho bhante, kappā abbhatītā

atikkantā''ti?

Bahukā kho bhikkhave, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṃ ettakā kappā iti

vā, ettakāni kappasatāni iti vā ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti

vā'ti. Sakkā pana bhante, upamaṃ kātunti? Sakkā bhikkhavo'ti bhagavā avoca. Idhassu

bhikkhave, cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino. Te divase divase

kappasatasahassaṃ kappasatasahassaṃ anussareyyuṃ1. Ananussaritā ca2 bhikkhave, tehi

kappā assu. Atha kho te cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena

kālaṃ kareyyuṃ.

Evaṃ bahukā kho bhikkhave, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṃ ettakā

kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni

kappasatasahassāni iti vā. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi

na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ.

Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ

vimuccitunti.

--------------------

1. Kappasatasahassa anussaresuṃ-sī1, 2, [pts. 2.] Anussaritāva - [pts.]

[BJT Page 284] [\x 284/]

3. 1. 8

Gaṅgāsuttaṃ

271. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Atha kho

aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca.

Kīvabahukā nu kho bho gotama, kappā abbhatītā atikkantā'ti.

Bahukā kho brāhmaṇa, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṃ ettakā kappā iti

vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni

iti vāti. [PTS Page 184] [\q 184/] sakkā pana bho gotama, upamaṃ kātunti? Sakkā

brāhmaṇā'ti bhagavā avoca. Seyyathāpi brāhmaṇa, yato cāyaṃ gaṅgānadī pahoti1, yattha ca

mahāsamuddaṃ appeti, yā ca tasmiṃ2 antare vālikā, esā na sukarā saṅkhātuṃ ettakā vālikā

iti vā, ettanāni vālikāsatāni iti vā, ettakāni vālikā sahassāni iti vā, ettakāni vālikā

satasahassāni iti vā.

Tato bahutaraṃ kho brāhmaṇa, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṃ ettakā

kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni

kappasatasahassāni iti vā. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ brāhmaṇa, saṃsāro. Pubbā koṭi

na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhā saṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ.

Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ

vimuccitunti.

Evaṃ vutte so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: ''abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ

bho gotama. Seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya,

mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni

dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ

bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhu saṅghañca. Upāsakaṃ maṃ

bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata''nti.

3. 1. 9

Daṇḍasuttaṃ

272. Sāvatthiyaṃ-

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Seyyathāpi bhikkhave, daṇḍo upari vehāsaṃ

khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi majjhena nipatati, sakimpi aggena3 nipatati,

evameva kho bhikkhave, avijjānīvaraṇā [PTS Page 185] [\q 185/] sattā taṇhāsaṃyojanā

sandhāvantā saṃsarantā sakimpi asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchanti. Sakimpi parasmā lokā

imaṃ lokaṃ āgacchanti. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na

paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ.

Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ

vimuccitunti.

--------------------

1. Pabhavati - machasaṃ. 2. Yā ca tasmiṃ - [pts. 3.] Antena - machasaṃ.

[BJT Page 286] [\x 286/]

3. 1. 10

Ekapuggalasuttaṃ

273. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū

āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Ekapuggalassa bhikkhave, kappaṃ sandhāvato

saṃsarato siyā evaṃ mahāaṭṭhikaṅkhalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṃ vepullo pabbato, sace

saṃhārako assa, sambhatañca na vinasseyya. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave,

saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ

sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ

virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Ekassekena kappena puggalassaṭṭhisañcayo,

Siyā pabbatasamo rāsi iti vuttaṃ mahesinā

So kho panāyaṃ akkhāto vepullo pabbato mahā,

Uttaro gijjhakūṭassa magadhānaṃ giribbaje.

Yato ca1 ariyasaccāni sammappaññāya passati:

Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ,

Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ.

Na sattakkhattu paramaṃ sandhāvitvāna puggalo,

[PTS Page 186] [\q 186/] dukkhassantakaro hoti sabbasaññojanakkhayā'ti.

Tiṇakaṭṭhavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

Tiṇakaṭṭhañca paṭhavī assu khīrañca pabbataṃ,

Sāsapo sāvako gaṅgā daṇḍo ca puggalena cāti.

-----------------

1. Yato - sīmu. [Pts.]

[BJT Page 288] [\x 288/]

2. Duggatavaggo

3. 2. 1

Duggatasuttaṃ

274. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra

kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Yaṃ bhikkhave, passeyyātha duggataṃ

durupetaṃ,1 niṭṭhamettha gantabbaṃ: 'amhehipi evarūpaṃ paccanubhūtaṃ iminā dīghena

addhunāti'. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati

avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Yāvañcidaṃ

bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

3. 2. 2

Sukhitasuttaṃ

275. Sāvatthiyaṃ-

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Yaṃ bhikkhave, passeyyātha sukhitaṃ sajjitaṃ,

[PTS Page 187] [\q 187/] niṭṭhamettha gantabbaṃ ''amhehipi evarūpaṃ paccanubhūtaṃ

iminā dīghena addhunā''ti. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi

na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ.

Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibibindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ

vimuccitunti.

3. 2. 3

Tiṃsamattasuttaṃ

276. Rājagahe -

Atha kho tiṃsamattā pāveyyakā2 bhikkhū, sabbe āraññakā sabbe piṇḍapātikā sabbe

paṃsukūlikā sabbe tecīvarikā3 sabbe sasaṃyojanā4 yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu.

Upasaṃkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Atha kho bhagavato etadahosi: ''ime kho tiṃsamattā pāveyyakā bhikkhū sabbe āraññakā,

sabbe piṇḍapātikā, sabbe paṃsukūlikā, sabbe tecīvarikā, sabbe sasaṃyojanā.4 Yannūnāhaṃ

imesaṃ tathā dhammaṃ deseyyaṃ yathā nesaṃ5 imasmiṃ yeva āsane anupādāya āsavehi

cittāni vimucceyyu''nti.6

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti, 'bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na

paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Taṃ kiṃ

maññatha bhikkhave, katamannu kho bahutaraṃ, yaṃ vā vo iminā dighena addhunā

sandhāvataṃ saṃsarataṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, yaṃ vā catusu

mahāsamuddesu udakanti?

-----------------

1. Durūpetaṃ - machasa, [pts,] sī1.

2. Pāṭheyyakā - sī. 2,3. Ticīvarikā, sī 1,2. 4. Sasaññojanā - syā. 5. Imesaṃ - sīmu, sī 1,2 6.

Cittaṃ vimucciyāti - sī 1, 2, cittāni vimucceyyanti - [pts.]

[BJT Page 290] [\x 290/]

''Yathā kho mayaṃ bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma: etadeva bhante, bahutaraṃ

yaṃ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ sīsacchinnānaṃ [PTS Page 188] [\q

188/] lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catusu mahāsamuddesu udaka''nti.

Sādhu sādhu bhikkhave, sādhu kho me tumhe bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha:

etadeva bhikkhave, bahutaraṃ yaṃ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ

sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catusu mahāsamuddesu udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, gunnaṃ sataṃ gobhūtānaṃ sisacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ

paggharitaṃ, na tveva catusu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo bhikkhave,

mahisānaṃ1 sataṃ mahisabhūtānaṃ sisacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva

catusu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo bhikkhave, ajānaṃ sataṃ ajabhūtānaṃ

sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catusu mahāsamuddesu udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, urabbhānaṃ sataṃ urabbhabhūtānaṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ

passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catusu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo

bhikkhave,migānaṃ sataṃ migabhūtānaṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na

tveva catusu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo bhikkhave, sūkarānaṃ sataṃ

sūkarabhūtānaṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catusu

mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo bhikkhave, kukkuṭānaṃ sataṃ kukkuṭabhūtānaṃ

sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catusu mahāsamuddesu udakaṃ.

Dīgharattaṃ vo bhikkhave, corā gāmaghātakāti2 gahetvā sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ

paggharitaṃ, na tveva catusu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo bhikkhave, corā

paripatthakāti3 gahetvā sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ. Na tveva catusu

mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo bhikkhave, corā pāradārikāti gahetvā

sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catusu mahāsamuddesu udakaṃ.

Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro pubbā koṭi na paññāyati avijjā

nīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Yāvañcidaṃ bhikkhave,

alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. [PTS Page 189]

[\q 189/] imasmiṃ ca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tiṃsamattānaṃ pāveyyakānaṃ

bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsū'ti.

3. 2. 4

Mātusuttaṃ

277. Sāvatthiyaṃ -

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojānānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Na so bhikkhave, satto sulabharūpo yo na

mātābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave,

saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ

sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ vo bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ, tibbaṃ

paccanubhūtaṃ, vyasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasi vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva

sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

3. 2. 5

Pitusuttaṃ

278. Sāvatthiyaṃ -

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojānānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Na so bhikkhave, satto sulabharūpo yo na

pitābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave,

saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ

sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ vo bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ, tibbaṃ

paccanubhūtaṃ, vyasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasi vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva

sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

--------------------

1. Mahiṃsānaṃ - machasaṃ 2. Gāmaghātāni - machasaṃ, [pts.]

3. Pāripatthikāti, machasaṃ.

[BJT Page 292] [\x 292/]

3. 2. 6

Bhātusuttaṃ

279. Sāvatthiyaṃ -

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojānānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Na so bhikkhave, satto sulabharūpo yo na

bhātābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave,

saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ

sandhāvataṃ saṃsarataṃ.

Evaṃ dīgharattaṃ vo bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ, tibbaṃ paccanubhūtaṃ, vyasanaṃ

paccanubhūtaṃ, kaṭasi vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu

nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

3. 2. 7

Bhaginisuttaṃ

280. Sāvatthiyaṃ -

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojānānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Na so bhikkhave, satto sulabharūpo yo na

bhaginibhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave,

saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ

sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ vo bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ, tibbaṃ

paccanubhūtaṃ, vyasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasi vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva

sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

3. 2. 8

Puttasuttaṃ

281. 190 Sāvatthiyaṃ -

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojānānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Na so bhikkhave, satto sulabharūpo yo na

puttabhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave,

saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ

sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ vo bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ, tibbaṃ

paccanubhūtaṃ, vyasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasi vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva

sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

3. 2. 9

Dhītusuttaṃ

282. Sāvatthiyaṃ -

Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojānānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Na so bhikkhave, satto sulabharūpo yo na

dhītābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ bhikkhave,

saṃsāro. Pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ

sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ vo bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ, tibbaṃ

paccanubhūtaṃ, vyasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasi vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva

sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitunti.

3. 2. 10

Vepullapabbatasuttaṃ

283. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū

āmantesi 'bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro, pubbākoṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ

taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ.

---------------

1. Putto bhūtapubbo - sīmu, syā, sī 1, 2

[BJT Page 294] [\x 294/]

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa pācīnavaṃsotve samaññā udapādi.

Tena kho pana [PTS Page 191] [\q 191/] bhikkhave, samayena manussānaṃ tivarā tveva

samaññā udapādi. Tivarānaṃ bhikkhave, manussānaṃ cattāḷīsa vassasahassāni

āyuppamāṇaṃ ahosi. Tivarā bhikkhave, manussā pācīnavaṃsaṃ pabbataṃ catuhena1

ārohanti, catuhena orohanti.

Tena kho pana samayena kakusandho2 bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno

hoti. Kakusandhassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhura-sañjīvaṃ

nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Passatha bhikkhave, sā cevimassa pabbatassa

samaññā antarahitā. Te ca manussā kālakatā. So ca bhagavā parinibbuto. Evaṃ aniccā

bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ anassāsikā bhikkhave,

saṅkhārā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ

vimuccituṃ.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa vaṅkako3 tveva samaññā udapādi.

Tena kho pana bhikkhave, samayena manussānaṃ rohitassā tveva samaññā udapādi.

Rohitassānaṃ bhikkhave, manussānaṃ tiṃsavassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Rohitassā

bhikkhave, manussā vaṅkakaṃ pabbataṃ tīhena ārohanti, tīhena orohanti.

Tena kho pana bhikkhave, samayena konāgamano4 bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke

uppanno hoti. Konāgamanassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhiyyo

suttaraṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Passatha bhikkhave, sā cevimassa

pabbatassa samaññā antarahitā. Te ca manussā kālakatā. So ca bhagavā parinibbuto. [PTS

Page 192] [\q 192/] evaṃ aniccā bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave,

saṅkhārā, evaṃ anassāsikā bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva

sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa suphasso tveva5 samaññā udapādi.

Tena kho pana bhikkhave, samayena manussānaṃ suppiya6 tveva samaññā udapādi.

Suppiyānaṃ bhikkhave, manussānaṃ vīsativassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Suppiyā

bhikkhave, manussā suphassaṃ pabbataṃ dvīhena ārohanti, dvīhena orohanti.

Tena kho pana bhikkhave, samayena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke

uppanno hoti. Kassapassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa

tissa-bhāradvājaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Passatha bhikkhave, sā

cevimassa pabbatassa samaññā antarahitā. Te ca manussā kālakatā. So ca bhagavā

parinibbuto. Evaṃ aniccā bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ

anassāsikā bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu

nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.

---------------------

1. Catuhena - machasaṃ.

2. Krakucchanda- bauddha saṃskṛta.

3. Vaṅkato - syā,

4. Koṇāgamaṇo, aṭṭhakathā sīmu, konākamuni - kanakamuni, bauddha saṃskṛta.

5. Supasso - machasaṃ, syā, [pts.]

6. Appiyā - sīmu,

[BJT Page 296] [\x 296/]

Etarahi kho pana bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa vepullo tveva samaññā udapādi.

Etarahi kho pana bhikkhave, imesaṃ manussānaṃ māgadhakā tveva samaññā udapādi.

Māgadhakānaṃ bhikkhave, manussānaṃ appakaṃ āyuppamāṇaṃ parittaṃ lahukaṃ. 1 Yo

ciraṃ jīvati, so vassasataṃ, appaṃ vā hiyyo māgadhakā bhikkhave, manussā vepullaṃ

pabbataṃ muhuttena ārohanti, muhuttena orohanti.

Etarahi kho panāhaṃ bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno. Mayhaṃ kho

pana bhikkhave, sāriputtamoggallānaṃ nāma sāvakayugaṃ aggaṃ bhaddayugaṃ. Bhavissati

bhikkhave, so samayo, yā ayañcevimassa [PTS Page 193] [\q 193/] pabbatassa samaññā

antaradhāyissati. Ime ce manussā kālaṃ karissanti. Ahañca parinibbāyissāmi. Evaṃ aniccā

bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ anassāsikā bhikkhave,

saṅkhārā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbinditūṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ

vimuccitunti.

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Pācīnavaṃso tivarānaṃ rohitassāna vaṅkako,

Suppiyānaṃ suphassoti māgadhānañca vepullo.

Aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino,

Uppajjitvā nirujjhanti tesaṃ vūpasamo sukho'ti,

Duggatavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ:

Duggataṃ sukhitañceva tiṃsa mātāpitena ca

Bhātā bhagini putto ca dhītā vepullapabbataṃ.2

Anamataggasaṃyuttaṃ samattaṃ.

-------------------

1. Lahusaṃ - simu, sī 1, 2 2. Vepullapabbanti - sīmu.

[BJT Page 298] [\x 298/]

4. Kassapasaṃyuttaṃ

1. Kassapavaggo

4. 1. 1

Santuṭṭhisuttaṃ

284. [PTS Page 194] [\q 194/] sāvatthiyaṃ -

Santuṭṭhoyaṃ bhikkhave, kassapo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca

vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca cīvaraṃ na

paritassati. Laddhā ca cīvaraṃ agadhito1 amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī

nissaraṇapañño paribhuñjati.

Santuṭṭhoyaṃ bhikkhave, kassapo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā

ca vaṇṇavādī. Na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati, aladdhā ca piṇḍapātaṃ

na paritassati. Laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhito1 amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī

nissaraṇapañño paribhuñjati.

Santuṭṭhoyaṃ bhikkhave, kassapo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca

vaṇṇavādī, na ca senāsana hetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati aladdhā ca senāsanaṃ na

paritassati. Laddhā ca senāsanaṃ agadhito1 amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī

nissaraṇapañño paribhuñjati.

Santuṭṭhoyaṃ bhikkhave, kassapo itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena,

itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca

gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati. Aladdhā ca

gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ na paritassati. Laddhā ca

gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ agadhito, amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī

nissaraṇapañño paribhuñjati.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ, santuṭṭhā bhavissāma itarītarena cīvarena,

itarītaracivirasantuṭṭhiyā vaṇṇavādino. Na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ

āpajjissāma. Aladdhā ca cīvaraṃ na paritassissāmaṃ2. Laddhā ca cīvaraṃ agadhitā amucchitā

anajjhāpannā ādinavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjissāma. * Santuṭṭhā bhavissāma

itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā vaṇṇavādino. Na ca

piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjissāma. Aladdhā ca piṇḍapātaṃ na

paritassissāmaṃ laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhitā amucchitā anajjhāpannā ādīnavadassāvino

nissaraṇapaññā paribhuñchissāma. Santuṭṭhā bhavissāma itarītarena senāsanena,

itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā vaṇṇavādino. Na ca senāsanahetu anesanaṃ appatirūpaṃ

āpajjissāma. Aladdhā ca senāsanaṃ na paritassissāmaṃ. Laddhā ca senāsanaṃ agadhitā

amucchitā anajjhāpannā ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjissāma. Santuṭṭhā

bhavissāma itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena,

itarītaragilānapaccayabhesajjaparikkhārasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādino. Na ca

gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjissāma. Aladdhā ca

gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ na paritassissāma. Laddhā ca

gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ agadhitā amucchitā anajjhāpannā ādīnavadassāvino

nissaraṇapaññā paribhuñjissāmā'ti. Evaṃ hi kho bhikkhave, sikkhitabbaṃ.

Kassapena vā hi vo bhikkhave, ovadissāmi, yo vā panassa3 kassapasadiso ovaditehi ca pana

vo tathattāya paṭipajjitabbanti.

------------------------

1. Agathito - sīmu, sī 1, 2

2. Na ca paritassissāma - machasaṃ * dissateyaṃ antaritapāṭho sabbattha. Tathāpi na yujjati

viya khāyati.

3. Yo vā pana - sīmu.

[BJT Page 300] [\x 300/]

4. 1. 2

Anottāpisuttaṃ

285. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca sāriputto

bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho āyasmā sāriputto sāyaṇhasamayaṃ

paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahākassapo tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā āyasmantā

mahākassapena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca:

''Vuccati hidaṃ āvuso kassapa, anātāpī anottāpī1 abhabbo sambodhāya, abhabbo nibbānāya,

abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, ātāpī ca [PTS Page 196] [\q 196/]

ottāpī ca bhabbo, sambodhāya, bhabbo nibbānāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa

adhigamāyā''ti.

''Kittāvatā nu kho āvuso, anātāpī hoti anottāpī1 abhabbo sambodhāya, abhabbo nibbānāya,

abhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya? Kittāvatā ca panāvuso, ātāpī hoti ottāpī

bhabbo sambodhāya, bhabbo nibbānāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyā''ti?

Idhāvuso, bhikkhu anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya

saṃvatteyyunti na ātappaṃ karoti. Uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā

anatthāya saṃvatteyyunti na ātappaṃ karoti. Anuppannā me kusalā dhammā nūppajjamānā2

anatthāya saṃvatteyyunti na ātappaṃ karoti. Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā

anatthāya saṃvatteyyunti na ātappaṃ karoti. Evaṃ kho āvuso, anātāpī hoti.

Kathañcāvuso, anottāpī1 hoti?

Idhāvuso, bhikkhu anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya

saṃvatteyyunti na ottapati.3 Uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya

saṃvatteyyunti na ottapati.3 Anuppannā me kusalā dhammā nūppajjamānā2 anatthāya

saṃvetteyyunti na ottapati.3 Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya

saṃvatteyyunti na ottapati. 3 [PTS Page 197] [\q 197/] evaṃ kho āvuso anottāpī1 hoti.

Evaṃ kho āvuso, anātāpī anottāpī1 abhabbo sambodhāya, abhabbo nibbānāya, abhabbo

anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

--------------------

1. Anottāppi-machasaṃ 2. Anuppajjamānā-syā, sī 2 3. Ottappati-machasaṃ. [Pts]

[BJT Page 302] [\x 302/]

Katañcāvuso, ātāpī hoti?

Idhāvuso, bhikkhu anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya

saṃvatteyyunti ātappaṃ karoti. Uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā

anatthāya saṃvatteyyunti ātappaṃ karoti. Anuppannā me kusalā dhammā nūppajjamānā2

anatthāya saṃvatteyyunti ātappaṃ karoti. Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā

anatthāya saṃvatteyyunti ātappaṃ karoti. Evaṃ kho āvuso, ātāpī hoti.

Kathañcāvuso, ottāpī hoti?

Idhāvuso, bhikkhu anuppannā me pāpakā akusalā dhammā uppajjamānā anatthāya

saṃvatteyyunti ottapati. Uppannā me pāpakā akusalā dhammā appahīyamānā anatthāya

saṃvatteyyunti ottapati. Anuppannā me kusalā dhammā nūppajjamānā anatthāya

saṃvetteyyunti ottapati. Uppannā me kusalā dhammā nirujjhamānā anatthāya

saṃvatteyyunti ottapati. Evaṃ kho āvuso ottāpī hoti.

Evaṃ kho āvuso, ātāpī ottāpī1 bhabbo sambodhāya, bhabbo nibbānāya, bhabbo anuttarassa

yogakkhemassa adhigamayā'ti.

4. 1. 3

Candūpamasuttaṃ

286. Sāvatthiyaṃ -

Candūpamā bhikkhave, kulāni upasaṅkamatha apakasseva [PTS Page 198] [\q 198/]

kāyaṃ, apakassa2 cittaṃ, niccanavakā kulesu3 appagabbhā. Seyyathāpi bhikkhave, puriso

charūdapānaṃ vā olokeyya pabbatavisamaṃ vā nadīviduggaṃ vā apakasseva kāyaṃ,

apakassa cittaṃ, evameva kho bhikkhave, candūpamā kulāni upasaṅkamatha apakasseva

kāyaṃ apakassa2 cittaṃ, niccanavakā kulesu appagabbhā. Kassapo bhikkhave, candūpamo

kulāni upasaṅkamati apakasseva kāyaṃ apakassa2 cittaṃ, niccanavako kulesu appagabbho.

Taṃ kimmaññatha bhikkhave, kathaṃrūpo bhikkhu arahati kulāni upasaṅkamitunti?

''Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavannettikā, bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata

bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhu

dhāressantī''ti.

-----------------

1. Ottappī-machasaṃ, 2. Apakasseva-sīmu, 3. Niccaṃ navyā kulesu- sī2.

[BJT Page 304] [\x 304/]

Atha kho bhagavā ākāse pāṇiṃ cālesi. Seyyathāpi bhikkhave, ayaṃ ākāse pāṇi na sajjati, na

gayhati. Na bajjhati. Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno kulāni upasaṅkamato

kulesu cittaṃ na sajjati, na gayhati na bajjhati, ''labhantu lābhakāmā, puññakāmā karontu

pana puññānī''ti. Yathā sakena lābhena attamano hoti sumano, evaṃ paresaṃ lābhena

attamano hoti sumano. Evarūpo kho bhikkhave, bhikkhu arahati kulāni upasaṅkamituṃ.

Kassapassa bhikkhave, kulāni upasaṅkamato kulesu cittaṃ na sajjati, na gayhati, na bajjhati

''labhantu lābhakāmā, puññakāmā karontu pana puññānī''ti. Yathā sakena lābhena attamano

hoti sumano, evaṃ paresaṃ lābhena attamano hoti sumano. Evarūpo kho bhikkhave, bhikkhū

arahati kulāni upasaṅkamituṃ.

[PTS Page 199] [\q 199/] taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, kathaṃ rūpassa bhikkhuno

aparisuddhā dhammadesanā hoti, kathaṃ rūpassa bhikkhuno parisuddhā dhammadesanā

hotī'ti? ''Bhagavammūlakā no bhante, dhammā, bhagavannettikā bhagavampaṭisaraṇā.

Sādhu vata bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā

bhikkhū dhāressantī''ti.

Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te

bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Yo hi koci bhikkhave, bhikkhū evañcitto paresaṃ dhammaṃ deseti: ''aho vata me dhammaṃ

suṇeyyuṃ, sutvā ca pana dhammaṃ pasīdeyyuṃ, pasannā ca pana me pasannākāraṃ

kareyyu''nti. Evarūpassa kho bhikkhave, bhikkhuno aparisuddhā dhammadesanā hoti.

Yo ca kho bhikkhave, bhikkhū evañcitto paresaṃ dhammaṃ deseti: ''svākkhāto bhagavatā

dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti. Aho vata

me dhammaṃ suṇeyyuṃ, sutvā ca pana dhammaṃ ājāneyyuṃ, ājānitvā ca pana tathattāya

paṭipajjeyyu''nti. Iti dhammasudhammataṃ paṭicca paresaṃ dhammaṃ deseti. Kāruññaṃ

paṭicca paresaṃ dhammaṃ deseti. Anuddayaṃ paṭicca paresaṃ dhammaṃ deseti.

Anukampaṃ upādāya paresaṃ dhammaṃ deseti. Evarūpassa kho bhikkhave, bhikkhuno

parisuddhā dhammadesanā hoti.

Kassapo bhikkhave, evaṃcitto paresaṃ dhammaṃ deseti: ''svākkhāto bhagavatā dhammo

sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti. Aho vata [PTS

Page 200] [\q 200/] me dhammaṃ suṇeyyuṃ, sutvā ca pana dhammaṃ ājāneyyuṃ,

ājānitvā ca pana tathattāya paṭipajjeyyu''nti. Iti dhammasudhammataṃ paṭicca paresaṃ

dhammaṃ deseti. Kāruññaṃ paṭicca paresaṃ dhammaṃ deseti. Anuddayaṃ paṭicca paresaṃ

dhammaṃ deseti. Anukampaṃ upādāya paresaṃ dhammaṃ deseti. 1

Kassapena vā hi vo bhikkhave, ovadissāmi, yo vā panassa kassapasadiso. Ovaditehi ca pana

vo tathattāya paṭipajjitabbanti.

---------------------

1. Kāruññaṃ paṭicca anuddayaṃ paṭicca anukampaṃ upādāya paresaṃ dhammaṃ deseti -

machasaṃ

[BJT Page 306] [\x 306/]

4. 1. 4

Kulūpagasuttaṃ

287. Sāvatthiyaṃ -

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, kathaṃrūpo bhikkhū arahati kulūpago hotuṃ, kathaṃrūpo

bhikkhū arahati na kulupago1 hotunti? ''Bhagavammūlakā no bhante, dhammā

bhagavannettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu

etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī''ti.

Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te

bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Yo hi koci bhikkhave, bhikkhu evaṃcitto kulāni upasaṅkamati: ''dentuyeva me, mā

nādaṃsu.2 Bahuññeva3 me dentu mā thokaṃ. Paṇitaññeva me dentu mā lūkhaṃ.

Sīghaññeva me dentu mā dandhaṃ. Sakkaccaññeva me dentu mā asakkacca''nti. Tassa ce

bhikkhave, bhikkhuno evaṃ cittassa kulāni upasaṅkamato na denti, tena bhikkhu sandīyati.

So tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati. Thokaṃ denti no bahukaṃ, tena

bhikkhu sandīyati, so tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati. Lūkhaṃ denti no

paṇītaṃ, tena bhikkhu sandīyati. So tato nidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati.

Dandhaṃ denti no sīghaṃ, tena bhikkhu sandīyati. So tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedayati. Asakkaccaṃ denti no sakkaccaṃ. Tena bhikkhu sandīyati. [PTS Page 201]

[\q 201/] so tato nidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati. Evarūpo kho

bhikkhave, bhikkhū na arahati kulūpago hotuṃ.

Yo ca kho bhikkhave, bhikkhu evaṃcitto kulāni upasaṅkamati ''taṃ kutettha labbhā

parakulesu-dentu yeva me, mā nādaṃsu bahuññeva me dentu mā thokaṃ. Paṇītaññeva me

dentu mā lūkhaṃ. Sīghaññeva me dentu mā dandhaṃ sakkaccaññeva me dentu mā

asakkacca''nti. Tassa me bhikkhave, bhikkhuno evaṃcittassa kulāni upasaṅkamato na denti.

Tena bhikkhu na sandīyati. So na tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati.

Thokaṃ denti no bahukaṃ, tena bhikkhu na sandīyati. So na tatonidānaṃ dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedayati. Lūkhaṃ denti no paṇītaṃ, tena bhikkhu na sandīyati. So na

tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati. Dandhaṃ denti. No sīghaṃ, tena

bhikkhu na sandīyati. So na tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati.

Asakkaccaṃ denti no sakkaccaṃ, tena bhikkhu na sandīyati. So na tatonidānaṃ dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedayati. Evarūpo kho bhikkhave bhikkhu arahati kulūpago hotuṃ.

Kassapo bhikkhave, evaṃcitto kulāni upasaṅkamati: ''taṃ kutettha labbhā parakulesu-dentu

yeva me, mā nādaṃsu, bahuññeva me dentu mā thokaṃ, paṇītaññeva me dentu, mā lūkhaṃ,

sīghaññeva me dentu mā dandhaṃ, sakkaccaññeva me dentu, '' mā asakkaccanti.

-----------------------

1. Kulūpako - machasaṃ, syā 2. Mā adaṃsu - sīmu, sī 1, 2

3. Subahuññeva - sī 1, 2 bahukaññeva - machasaṃ, syā, [pts]

[BJT Page 308] [\x 308/]

Tassa ce bhikkhave, kassapassa evaṃcittassa kulāni upasaṅkamato na denti, tena kassapo na

sandīyati. So na tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati. Thokaṃ denti no

bahukaṃ, tena kassapo na sandīyati. So na tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedayati. Lūkhaṃ denti no paṇītaṃ, tena kassapo na sandīyati. So na tatonidānaṃ

dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati. Dandhaṃ denti no sīghaṃ, tena kassapo na

sandīyati. [PTS Page 202] [\q 202/] so na tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedayati. Asakkaccaṃ denti no sakkaccaṃ, tena kassapo na sandīyati. So na

tatonidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedayati.

Kassapena vā hi vo te bhikkhave, ovadissāmi, yo vā panassa kassapasadiso. Ovaditehi ca

pana te tathattāya paṭipajjitabbanti.

4. 1. 5

Jiṇṇasuttaṃ

288. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandaka nivāpe.

Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ mahākassapaṃ

bhagavā etadavoca: jiṇṇosidāni tvaṃ kassapa. Garukāni kho te1 imāni sāṇāni paṃsukūlāni

nibbasanāni. Tasmātiha tvaṃ kassapa, gahapatikāni ceva cīvarāni dhārehi, nimantaṇesu2 ca

bhuñjāhi, mamañca santike viharāhī'ti.

Ahaṃ kho bhante, dīgharattaṃ āraññako ceva āraññakattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko

ceva piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, paṃsukūliko ceva paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī,

tecīvariko ceva tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, appiccho ceva appicchatāya ca vaṇṇavādī,

santuṭṭho ceva santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, pavivitto ceva pavivekassa ca vaṇṇavādī,

asaṃsaṭṭho ceva asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī, āraddhaviriyo ceva viriyārambhassa ca

vaṇṇavādī.

Kimpana tvaṃ kassapa, atthavasaṃ sampassamāno dīgharattaṃ āraññako ceva āraññakatassa

ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva piṇḍapātikassa ca vaṇṇavādī, paṃsukūliko ceva

paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, tecīvariko ceva tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, appiccho

ceva appicchatāya ca vaṇṇavādī, santuṭṭho ceva santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, pavivitto ceva

pavivekassa ca vaṇṇavādī, asaṃsaṭṭho ceva asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī, āraddhaviriyo

ceva viriyārambhassa ca vaṇṇavādī'ti?

----------------

1. Garukāni ca te - machasaṃ, syā, [pts.]

2. Nimantanāni - machasaṃ, syā, [pts]

[BJT Page 310] [\x 310/]

''Dve khohaṃ bhante, atthavase sampassamāno dīgharattaṃ āraññako ceva āraññakattassa ca

vaṇṇavādī, [PTS Page 203] [\q 203/] piṇḍapātiko ceva piṇḍapātikassa ca vaṇṇavādī,

paṃsukūliko ceva paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, tecīvariko ceva tecīvarikattassa ca

vaṇṇavādī, appiccho ceva appicchatāya ca vaṇṇavādī, santuṭṭho ceva santuṭṭhiyā ca

vaṇṇavādī, pavivitto ceva pavivekassa ca vaṇṇavādī, asaṃsaṭṭho ceva asaṃsaggassa ca

vaṇṇavādī, āraddhaviriyo ceva viriyārambhassa ca vaṇṇavādī: attanā ca

diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sampassamāno - pacchimañcajanataṃ anukampamāno 'appeva

nāma pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjeyya.1 Ye kira te ahesuṃ buddhānubuddhasāvakā,

te dīgharattaṃ āraññakā ceva ahesuṃ āraññakattassa ca vaṇṇavādino. Piṇḍapātikā ceva

ahesuṃ piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādino. Paṃsukūlikā ceva ahesuṃ paṃsukūlikattassa ca

vaṇṇavādino. Tecīvarikā ceva ahesuṃ tecīvarikattassa ca vaṇṇavādino. Appicchā ceva

ahesuṃ appicchassa ca vaṇṇavādino. Santuṭṭhā ceva ahesuṃ. Santuṭṭhassa ca

vaṇṇavādino. Pavivittā ceva ahesuṃ pavivittassa ca vaṇṇavādino. Asaṃsaṭṭhā ceva ahesuṃ

asaṃsaṭṭhassa ca vaṇṇavādino. Āraddhaviriyā ceva ahesuṃ viriyārambhassa ca

vaṇṇavādino'ti. Te tathattāya paṭipajjissanti. Tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya

sukhāya. ''

Ime khohaṃ bhante, dve atthavase sampassamāno dīgharattaṃ āraññako ceva āraññakattassa

ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva piṇḍapātikassa ca vaṇṇavādī, paṃsukūliko ceva

paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī, tecīvariko ceva tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, appiccho

ceva appicchatāya ca vaṇṇavādī, santuṭṭho ceva santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, pavivitto ceva

pavivekassa ca vaṇṇavādī, asaṃsaṭṭho ceva asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī, āraddhaviriyo

ceva viriyārambhassa ca vaṇṇavādī'ti.

Sādhu, sādhu, kassapa, bahujanahitāya kira tvaṃ kassapa, paṭipanno bahujanasukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Tasmātiha tvaṃ kassapa, sāṇāni

ceva paṃsukūlāni dhārehi nibbasanāni, piṇḍāya ca carāhi, araññe ca viharāhī'ti.

4. 1. 6

Ovādasuttaṃ

289. Rājagahe -

Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ mahā kassapaṃ

bhagavā etadavoca: ovada kassapa, bhikkhū. Karohi kassapa, bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ.

Ahaṃ vā [PTS Page 204] [\q 204/] kassapa, bhikkhū ovadeyyaṃ tvaṃ vā, ahaṃ vā

bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ kareyyaṃ tvaṃ vā'ti.

Dubbacā kho bhante bhagavā, etarahi bhikkhū dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā,

akkhamā, appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṃ. Idhāhaṃ bhante, addasaṃ bhaṇḍuñca nāma

bhikkhuṃ ānandassa saddhivihāriṃ, ābhiñjikañca nāma bhikkhuṃ anuruddhassa

saddhivihāriṃ, aññamaññaṃ sutena accāvadante ''ehi bhikkhu, ko bahutaraṃ bhāsissati, ko

sundarataraṃ bhāsissati, ko cīrataraṃ bhāsissatī''ti.

--------------------1 Āpajjeyyuṃ - machasaṃ

[BJT Page 312] [\x 312/]

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: ''ehi tvaṃ bhikkhu, mama vacanena

bhaṇḍuñca bhikkhuṃ ānandassa saddhiṃ vihāriṃ, ābhiñjikañca bhikkhuṃ anuruddhassa

saddhivihāriṃ āmantehi satthā āyasmante āmantetī''ti. Evaṃ bhante'ti kho so bhikkhū

bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca:

''satthā āyasmante āmantetī''ti. 'Evamāvuso'ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā

yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho pana te bhikkhū bhagavā etadavoca: saccaṃ kira tumhe

bhikkhave, aññamaññaṃ sutena accāvadatha, ''ehi bhikkhu ko bahutaraṃ bhāsissati, ko

sundarataraṃ bhāsissati, ko cirataraṃ bhāsissatī''ti evaṃ bhante'ti.

Kinnu me tumhe bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha? ''Etha tumhe bhikkhave,

aññamaññaṃ sutena accāvadatha: ehi bhikkhu, ko bahutaraṃ bhāsissati, ko sundarataraṃ

bhāsissati, ko cirataraṃ bhāsissatī''ti. [PTS Page 205 [\q 205/] '@]nā hetaṃ bhante, no ce

kira tumhe bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha, atha kiñcarahi tumhe moghapurisā,

kiṃ jānantā kiṃ passantā evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṃ

sutena accāvadatha: ''ehi bhikkhu ko bahutaraṃ bhāsissati, ko sundarataraṃ bhāsissati, ko

cirataraṃ bhāsissatī''ti.

Atha kho te bhikkhū bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ: accayo no

bhante, accagamā yathā bāle, yathā mūḷhe, yathā akusale ye mayaṃ evaṃ svākkhāte

dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṃ sutena accāvadimhā ''ehi bhikkhu ko

bahutaraṃ bhāsissati, ko sundarataraṃ bhāsissati, ko cirataraṃ bhāsissatī''ti. Tesaṃ no bhante,

bhagavā accayaṃ accayato patigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā'ti.

Taṅgha tumhe bhikkhave, accayo accagamā, yathā bāle yathā mūḷhe yathā akusale, ye1

tumhe evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitā samānā aññamaññaṃ sutena accāvadittha:

''ehi bhikkhu, kho bahutaraṃ bhāsissati, ko sundarataraṃ bhāsissati, ko cirataraṃ

bhāsissatī''ti. Yato ca kho tumhe bhikkhave, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ

paṭikarotha, taṃ vo mayaṃ accayaṃ paṭigaṇhāma.2 Vuddhi hesā bhikkhave, ariyassa vinaye

yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiñca saṃvaraṃ āpajjatī'ti.

--------------------

1. Yaṃ - sī 1

2. Paṭiggaṇhāma - machasaṃ

[BJT Page 314] [\x 314/]

4. 1. 7

Dutiyaovādasuttaṃ

290. Sāvatthiyaṃ-1

Atha kho āyasmā mahākassapo yenana bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ

mahākassapaṃ bhagavā etadavoca: ovada kassapa bhikkhū, karohi kassapa bhikkhūnaṃ

dhammiṃ kathaṃ. Ahaṃ vā [PTS Page 206] [\q 206/] kassapa bhikkhū ovadyeṃ, tvaṃ vā.

Ahaṃ vā bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ kareyyaṃ, tvaṃ vā'ti.

Dubbacā kho bhante, bhagavā etarahi bhikkhū dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā

akkhamā appadakkhiṇaggāhino anusāsaniṃ. Yassa kassaci bhante,2 saddhā natthi kusalesu

dhammesu, hiri3 natthi kusalesu dhammesu, ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ

natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā

āgacchati4, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

Seyyathāpi bhante kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena,

hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya. Hāyati ārohapariṇāhena. Evameva kho bhante, yassa

kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi kusalesu dhammesu, ottappaṃ natthi

kusalesu dhammesu, viriyaṃ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu,

tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

Assaddho purisapuggalo'ti bhante, parihānametaṃ. Ahiriko purisapuggalo'ti bhante,

parihānametaṃ. Anottāpī purisapuggalo'ti bhante, parihānametaṃ. Kusīto purisapuggalo'ti

bhante, parihānametaṃ. Duppañño purisapuggalo'ti bhante parihānametaṃ. Kodhano

purisapuggalo'ti bhante, parihānametaṃ. Upanāhī purisapuggalo'ti bhante, parihānametaṃ.

Na santi bhikkhū ovādakā'ti bhante, parihānametaṃ.

Yassa kassaci bhante, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi kusalesu dhammesu,

ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ atthi kusalesu dhammesu, paññā atthi kusalesu

dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu

dhammesu, no parihāni.

Seyyathāpi bhante, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva

vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, [PTS Page 207] [\q 207/] vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati

ārohapariṇāhena. Evameva kho bhante yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri

atthi kusalesu dhammesu, ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ atthi kusalesu

dhammesu, paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,

vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni.

-------------------

1. Rājagahe 2. Bhante bhikkhuno sī 1, 3. Hirī - machasaṃ.

4. Āgacchanti - simu. Viharati phevane, machasaṃ - syā.

[BJT Page 316] [\x 316/]

Saddho purisapuggalo'ti bhante, aparihānametaṃ. Hirimā purisapuggalo'ti bhante,

aparihānametaṃ. Ottāpī purisapuggalo'ti bhante, aparihānametaṃ āraddhaviriyo

purisapuggalo'ti bhante, aparihānametaṃ. Paññavā purisapuggalo'ti bhante, aparihānametaṃ.

Akkodhano purisapuggalo'ti bhante, aparihānametaṃ. Anupanāhī purisapuggalo'ti bhante,

aparihānametaṃ. Santi bhikkhū ovādakā'ti bhante, aparihānametanti.

Sādhu sādhu kassapa, yassa kassaci kassapa, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi

kusalesu dhammesu, ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ natthi kusalesu

dhammesu. Paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,

hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

Seyyathāpi kassapa, kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva

vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena, evameva kho kassapa,

yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi kusalesu dhammesu, ottappaṃ

natthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu

dhammesu, tassa yā rattī vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu,

no vuddhi.

Assaddho purisapuggalo'ti kassapa, parihānanametaṃ. Ahiriko purisapuggalo'ti kassapa,

parihānametaṃ anottāpī purisapuggalo'ti kassapa, parihānametaṃ. Kusīto purisapuggalo'ti

kassapa, parihānametaṃ. Duppañño purisapuggalo'ti kassapa parihānametaṃ. Kodhano

purisapuggalo'ti kassapa, parihānametaṃ. Upanāhī purisapuggalo'ti kassapa,

parihānamehataṃ. Na santi bhikkhū ovādakā'ti kassapa, parihānametaṃ.

Yassa kassaci kassapa, saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi kusalesu dhammesu,

ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ atthi kusalesu dhammesu, paññā atthi kusalesu

dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu

dhammesu, no parihāni.

Seyyathāpi kassapa, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā [PTS Page 208] [\q 208/] divaso

vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati

ārohapariṇāhena. Evameva kho kassapa, yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu,

hiri atthi kusalesu dhammesu, ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ atthi kusalesu

dhammesu, paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,

vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni.

Saddho purisapuggalo'ti kassapa, aparihānametaṃ. Hirimā purisapuggalo'ti kassapa,

aparihānametaṃ. Ottāpī purisapuggalo'ti kassapa, aparihānametaṃ āraddhaviriyo

purisapuggalo'ti kassapa, aparihānametaṃ. Paññavā purisapuggalo'ti kassapa,

aparihānametaṃ. Akkodhano purisapuggalo'ti kassapa, aparihānametaṃ. Anupanāhī

purisapuggalo'ti kassapa, aparihānametaṃ. Santi bhikkhū ovādakā'ti kassapa,

aparihānametanti.

[BJT Page 318] [\x 318/]

4. 1. 8

Tatiya ovādasuttaṃ

291. Sāvatthiyaṃ1 -

Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ mahākassapaṃ

bhagavā etadavoca: ''ovada kassapa, bhikkhū, karohi kassapa, bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ.

Ahaṃ vā kassapa, bhikkhū2 ovadeyaṃ, tvaṃ vā. Ahaṃ vā bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ

kareyyaṃ, tvaṃ vā'ti.

Dubbacā kho bhante,3 etarahi bhikkhū, dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgatā,

akkhamā, appadakkhiṇaggāhino anusāsaninti.

Tathā hi pana kassapa, pubbe therā bhikkhū āraññakā ceva ahesuṃ āraññakattassa ca

vaṇṇavādino. Piṇḍapātikā ceva ahesuṃ piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādino. Paṃsukūlikā

ceva ahesuṃ paṃsukulikattassa ca vaṇṇavādino. Tecīvarikā ceva ahesuṃ tecīvarikattassa ca

vaṇṇavādino. Appicchā ceva ahesuṃ appicchatāya ca4 vaṇṇavādino santuṭṭhā ceva ahesuṃ

santuṭṭhiyā5 ca vaṇṇavādino. Pavivittā ceva ahesuṃ pavivekassa ca vaṇṇavādino.

Asaṃsaṭṭhā ceva [PTS Page 209] [\q 209/] ahesuṃ asaṃsaggassa ca vaṇṇavādino.

Āraddhaviriyā ceva ahesuṃ viriyārambhassa ca vaṇṇavādino.

Tatra yo hoti bhikkhu āraññako ceva āraññakattassa ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva

piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī, paṃsukūliko ceva paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī,

tecīvariko ceva tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī, appiccho ceva appicchatāya ca vaṇṇavādī,

santuṭṭho ceva santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, pavivitto ceva pavivekassa ca vaṇṇavādī,

asaṃsaṭṭho ceva asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī, āraddhaviriyo ceva viriyārambhassa ca

vaṇṇavādī, taṃ therā bhikkhū āsanena nimanetanti ''ehi bhikkhu, ko nāmāyaṃ6 bhikkhu,

bhaddako vatāyaṃ bhikkhu, sikkhākāmo vatāyaṃ bhikkhu, ehi bhikkhu, idaṃ āsanaṃ

nisīdāhī''ti.

Tatra kassapa, navānaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti. 'Yo kira so hoti bhikkhū āraññako ceva

āraññakattayā ca vaṇṇavādī, piṇḍapātiko ceva piṇḍapātikattayā ca vaṇṇavādī,

paṃsakulīko ceva paṃsakūlikattayā ca vaṇṇavādī, tecīvariko ceva tecīvarikattayā ca

vaṇṇavādī, appiccho ceva appicchatāya ca vaṇṇavādī, santuṭṭho ceva santuṭṭhiyā ca

vaṇṇavādī, pavivitto ceva pavivekassa ca vaṇṇavādī, asaṃsaṭṭho ceva asaṃsaggassa ca

vaṇṇavādī, āraddhaviriyo ceva viriyārambhassa ca vaṇṇavādī, taṃ therā bhikkhū āsanena

nimattenti ''ehi bhikkhu ko nāmāyaṃ, bhaddako vatāyaṃ bhikkhu sikkhākāmovatāyaṃ

bhikkhu ''ehi bhikkhu, idaṃ āsanaṃ nisīdāhī'ti. Te tathattāya paṭipajjanti. Tesaṃ taṃ hoti

dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

-----------------------

1. Rājagahe kalandaka nivāpe-machasaṃ, syā. 2. Bhikkhūnaṃ-machasaṃ. 3. Bhante

bhagavā-sīmu. 4. Appicchāya ca- sīmu, sī 2. 5. Santuṭṭhitāya ca - sī 2.

6.Konāmo ayaṃ- sīmu sī 1, 2.

[BJT Page 320] [\x 320/]

Etarahi pana kassapa, therā bhikkhū na ceva āraññakā na ca āraññakattassa ca

vaṇṇavādino. Na ceva piṇḍapātikā na ca piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādino. Na ceva

paṃsukūlikā na ca paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādino. Na ceva tecīvarikā na ca

tecīvarikattassa ca vaṇṇavādino. Na ceva appicchā na ca appicchatāya ca vaṇṇavādino.

Naceva santuṭṭhā na ca santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādino. Na ceva pavivittā na ca pavivekassa

ca vaṇṇavādino. Na ceva asaṃsaṭṭhā na ca asaṃsaggassa ca vaṇṇavādino. Na [PTS Page

210] [\q 210/] ceva āraddhaviriyā na ca viriyārambhassa ca vaṇṇavādino.

Tatra yo hoti bhikkhu ñāto yasassī lābhī

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, taṃ therā bhikkhū āsanena

nimantenti ''ehi bhikkhu, ko nāmāyaṃ bhikkhu, bhaddako vatāyaṃ bhikkhu,

sabrahmacārikāmo vatāyaṃ bhikkhu, ehi bhikkhu, idaṃ āsanaṃ, nisīdāhī''ti.

Tatra kassapa, navānaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: ''yo kira so hoti bhikkhu ñāto yasassī lābhī

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, taṃ therā bhikkhū āsanena

nimanteti ''ehi bhikkhu ko nāmāyaṃ bhikkhu, bhaddakako vatāyaṃ bhikkhu:

sabrahmacārikāmo vatāyaṃ bhikkhu, ehi bhikkhū, idaṃ āsanaṃ, nisīdāhī'ti. Te tathattāya

paṭipajjanti tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

Yaṃ hi taṃ kassapa, sammāvadamāno vadeyya upaddutā brahmacārī brahmacārūpaddavena,

abhibhavanā1 brahmacārī brahmacārābhibhavanenā'ti.2 Evaṃ hi taṃ kassapa, sammāvadanto

vadeyya2 upaddutā brahmacārī brahmacārupaddavena abhibhavanā brahmacārī

brahmacārābhibhavanenā'ti.

4. 1. 9

Jhānābhiññāsuttaṃ

292. Sāvatthiyaṃ-

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharāmi. [PTS

Page 211] [\q 211/] kassapo'pī bhikkhave, yāvade4 ākaṅkhati vivicce va kāmehi vivicca

akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ

upasampajja viharati.

-------------------

1. Abhipatthanā - machasaṃ, 2. Brahmacārī abhipatthantoti - machasaṃ.

3. Kīhābhiñña - machasaṃ. 4. Yāvade - machasaṃ.

[BJT Page 322] [\x 322/]

Ahaṃ bhikkhave, yāvade1 ākaṅkhāmi vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade1 ākaṅkhati vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati.

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi, sato ca

sampajāno. Sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedemi. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā

sukhavihārī'ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade

ākaṅkhati pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno. Sukhaṃ ca kāyena

paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti, tatiyaṃ jhānaṃ

upasmapajja viharati.

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva

somanassa domanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sukhassa ca pahāṇā

dukkhassa ca pahaṇā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā

paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti

ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati.

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ

viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. [PTS Page 212] [\q 212/]

kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ

viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi

kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati

sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja

viharati.

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti saññāvedayita

nirodhaṃ upasampajja viharati.

---------------

1. Yāvadeva - sīmu.

[BJT Page 324] [\x 324/]

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhomi: eko'pi hutvā

bahudhā homi. Bahudhā'pi hutvā eko homi. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ

tiropabbaṃ asajjamāno gacchāmi. Seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaṃ karomi

seyyathāpi udake. Udake'pi abhejjamāne gacchāmi seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi

pallaṅkena caṅkamāmi1 seyyathāpi pakkhi sakuṇo. Imepi candimasuriye evammahiddhike

evammahānubhāve pāṇinā parāmasāmi parimajjāmi. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ

vattemi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti.

Eko'pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā'pi hutvā eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ

tiropakāraṃ tiropabbaṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaṃ

karoti seyyathāpi udake. Udake'pi abhejjamāne gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi

pallaṅkhena caṅkamati seyyathāpi pakkhi sakuṇo. Imepi candimasuriye evammahiddhike

evammahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ vatteti.

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya

ubho sadde suṇāmi, dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade

ākaṅkhati dibbāya sotadhātuyā ubho sadde suṇāti, dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

[PTS Page 213] [\q 213/] ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi, parasattānaṃ

parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāmi.

Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāmi. Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāmi.

Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāmi. Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti

pajānāmi. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāmi. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ

cittanti pajānāmi. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāmi. Mahaggataṃ vā cittaṃ

mahaggataṃ cittanti pajānāmi. Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāmi.

Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāmi. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti

pajānāmi. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāmi. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ

cittanti pajānāmi. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāmi. Avimuttaṃ vā cittaṃ

avimuttaṃ cittanti pajānāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati parasattānaṃ

parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti.

Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti. Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti.

Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti. Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti.

Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti

pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ

cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti. Sauttaraṃ vā cittaṃ

sauttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā

cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti.

Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti

pajānāti.

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi -

seyyathīdaṃ.''Ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañcapi' jātiyo dasa'pi

jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi

jātisahassampi jātisatasahassampi, aneke'pi saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ''amutrāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno''ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ''ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi

jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo

paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, aneke'pi saṃvaṭṭakappe

aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ''amutrāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto

evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto

amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto. Evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno''ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

-------------------

1. Kamāmi - machasaṃ.

[BJT Page 326] [\x 326/]

Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena

satte passāmi: [PTS Page 214] [\q 214/] cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. 'Ime vata bhonto sattā

kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā

ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā

kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passāmi: cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade

ākaṅkhati dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati. Cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte

pajānāti. 'Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā

manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapannā'ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte

pajānāti.

Ahaṃ bhikkhave, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharatī'ti.

4. 1. 10

Bhikkhunūupassayasuttaṃ

293. Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākassapo sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā [PTS Page 215] [\q 215/]

pattacīvaramādāya yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

mahākassapaṃ etadavoca: ''āyāma bhante, kassapa, yenaññataro bhikkhunūpassayo

tenupasaṅkamissamā''ti.

Gaccha tvaṃ āvuso ānanda, bahukicco tvaṃ bahukaraṇīyo'ti.

Dutiyampi kho āyasmā ānando āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca: ''āyāma bhante

kassapa, yenaññataro bhikkhunūpassayo tenupasaṅkamissāmā''ti.

Gaccha tvaṃ āvuso ānanda, bahukicco tvaṃ bahukaraṇīyo'ti.

Tatiyampi kho āyasmā ānando, āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca: ''āyāma bhante

kassapa, yenaññataro bhikkhunūpassayo tenupasaṅkamissāmā''ti.

[BJT Page 328] [\x 328/]

Atha kho āyasmā mahākassapo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā

ānandena pacchāsamaṇena yenaññataro bhikkhunūpassayo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

paññatte āsane nisīdi.

Atha kho sambahulā bhikkhuniyo yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākassapaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ

nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā mahākassapo dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi

samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho āyasmā mahākassapo tā bhikkhuniyo dhammiyā

kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanāpakkami.

Atha kho thullatissā bhikkhunī anattamanā anattamanavācaṃ nicchāresi: ''kiṃ panayyo1

mahākassapo ayyassa ānandassa vedehamunino sammukhā dhammaṃ bhāsitabbaṃ maññati?

Seyyathāpi nāma sūcivāṇijako [PTS Page 216] [\q 216/] sūcikārassa santike sūciṃ

vikketabbaṃ maññeyya, evamevaṃ ayyo mahākassapo ayyassa ānandassa vedehamunino

sammukhā dhammaṃ bhāsitabbaṃ maññatī''ti.

Assosi kho āyasmā mahākassapo thullatissāya bhikkhuniyā imaṃ vācaṃ bhāsamānāya. Atha

kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: kinnu kho āvuso ānanda, ahaṃ

sūcivāṇijako, tvaṃ sūcikāro? Udāhu ahaṃ sūcikāro, tvaṃ sūcivāṇijako''ti? Khamatha2 bhante

kassapa, bālo mātugāmo'ti.

Āgamehi tvaṃ āvuso ānanda, mā te saṃgho uttariṃ3 upaparikkhi.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda? Api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṃghe upanīto:

''ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi.

Ānando'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī''ti?

'No hetaṃ bhante. '

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: ''ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ

pītisukhaṃ paṭhamaṃjhānaṃ upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati

vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ

paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī''ti

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda? Api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharāmi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharatī'ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso,bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: yāvade ākaṅkhāmi

vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ

samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade

ākaṅkhati vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ

avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi, sato ca

sampajāno. Sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedemi. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā

sukhavihārī'ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati

pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno. Sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti.

Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasmapajja

viharatī'ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi, sato ca sampajāno. Sukhaṃ ca kāyena

paṭisaṃvedemi. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti, tatiyaṃ jhānaṃ

upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati pītiyā ca virāgā upekkhako

ca viharati, sato ca sampajāno. Sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti

'upekkhako satimā sukhavihārī'ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasmapajja viharatī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva

somanassa domanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharāmi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sukhassa ca pahāṇā

dukkhassa ca pahaṇā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī'ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: " ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassa domanassānaṃ

atthagamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja

viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca

pahaṇā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharāmi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā

paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti

ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharatī"ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā

nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi.

Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā

paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti

ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharatī"ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ

viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade

ākaṅkhati sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti

viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharatī'ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti

viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso

ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja

viharatī"ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi

kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati

sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja

viharatī"ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ

upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ

samatikkamma 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharatī"ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharatī'ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ

upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso

nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti nevasaññānāsaññāyatanaṃ

upasampajja viharatī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāmi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti saññāvedayita

nirodhaṃ upasampajja viharatī'ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ

upasampajja viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati sabbaso

nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti saññāvedayita nirodhaṃ

upasampajja viharatī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhomi: eko'pi hutvā

bahudhā homi. Bahudhā'pi hutvā eko homi. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ

tiropabbaṃ asajjamāno gacchāmi. Seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaṃ karomi

seyyathāpi udake. Udake'pi abhejjamāne gacchāmi seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi

pallaṅkena caṅkamāmi1 seyyathāpi pakkhi sakuṇo. Imepi candimasuriye evammahiddhike

evammahānubhāve pāṇinā parāmasāmi parimajjāmi. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ

vattemi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti.

Eko'pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā'pi hutvā eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ

tiropakāraṃ tiropabbaṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaṃ

karoti seyyathāpi udake. Udake'pi abhejjamāne gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi

pallaṅkhena caṅkamati seyyathāpi pakkhi sakuṇo. Imepi candimasuriye evammahiddhike

evammahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ

vattetī'ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhomi: eko'pi hutvā bahudhā homi.

Bahudhā'pi hutvā eko homi. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbaṃ

asajjamāno gacchāmi. Seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaṃ karomi seyyathāpi

udake. Udake'pi abhejjamāne gacchāmi seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi pallaṅkena

caṅkamāmi1 seyyathāpi pakkhi sakuṇo. Imepi candimasuriye evammahiddhike

evammahānubhāve pāṇinā parāmasāmi parimajjāmi. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ

vattemi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti.

Eko'pi hutvā bahudhā hoti. Bahudhā'pi hutvā eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ

tiropakāraṃ tiropabbaṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaṃ

karoti seyyathāpi udake. Udake'pi abhejjamāne gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi

pallaṅkhena caṅkamati seyyathāpi pakkhi sakuṇo. Imepi candimasuriye evammahiddhike

evammahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ

vattetī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya

ubho sadde suṇāmi, dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Ānando'pi bhikkhave, yāvade

ākaṅkhati dibbāya sotadhātuyā ubho sadde suṇāti, dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāmi,

dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati dibbāya

sotadhātuyā ubho sadde suṇāti, dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca?

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi, parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca

pajānāmi: sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāmi. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti

pajānāmi. Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāmi. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ

cittanti pajānāmi. Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāmi. Vītamohaṃ vā cittaṃ

vītamohaṃ cittanti pajānāmi. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāmi. Vikkhittaṃ vā

cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāmi. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāmi.

Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāmi. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti

pajānāmi. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāmi. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ

cittanti pajānāmi. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāmi. Vimuttaṃ vā cittaṃ

vimutta cittanti pajānāmi. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāmi. Ānando'pi

bhikkhave, yāvade ākaṅkhati parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti.

Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti.

Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti.

Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti

pajānāti. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ

cittanti pajānāti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ

amahaggataṃ cittanti pajānāti. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā

cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ

vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti.

Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānātī'ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi, parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: sarāgaṃ vā cittaṃ

sarāgaṃ cittanti pajānāmi. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāmi. Sadosaṃ vā cittaṃ

sadosaṃ cittanti pajānāmi. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāmi. Samohaṃ vā

cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāmi. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāmi.

Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāmi. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti

pajānāmi. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāmi. Amahaggataṃ vā cittaṃ

amahaggataṃ cittanti pajānāmi. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāmi. Anuttaraṃ vā

cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāmi. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāmi.

Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāmi. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimutta cittanti

pajānāmi. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade

ākaṅkhati parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ

sarāgaṃ cittanti pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti. Sadosaṃ vā cittaṃ

sadosaṃ cittanti pajānāti. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti. Samohaṃ vā cittaṃ

samohaṃ cittanti pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti. Saṅkhittaṃ vā

cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti.

Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ

cittanti pajānāti. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ

cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ vā cittaṃ

asamāhitaṃ cittanti pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti. Avimuttaṃ vā

cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānātī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi -

seyyathīdaṃ.''Ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañcapi'jātiyo dasa'pi

jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi

jātisahassampi jātisatasahassampi, aneke'pi saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ''amutrāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno''ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ''ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi

jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo

paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, aneke'pi saṃvaṭṭakappe

aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ''amutrāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto

evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto

amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto. Evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno''ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaratī'ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi - seyyathīdaṃ.''Ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo

tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañcapi'jātiyo dasa'pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo

cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, aneke'pi

saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ''amutrāsiṃ evaṃ

nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto

so tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno''ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ''ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi

jātiyo catasso'pi jātiyo pañca'pi jātiyo dasa'pi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo

cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, aneke'pi

saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ''amutrāsiṃ evaṃ

nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto.

Evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto

idhūpapanno''ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaratī'ti.

Taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto:

"ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena

satte passāmi: cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate

yathākammūpage satte pajānāmi. 'Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā

vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passāmi: cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Ānando'pi bhikkhave, yāvade

ākaṅkhati dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati. Cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte

pajānāti. 'Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā

manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapannā'ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte

pajānātī'ti?

"No hetaṃ bhante"

Ahaṃ kho āvuso, bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto: "ahaṃ bhikkhave, yāvade

ākaṅkhāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi: cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte

pajānāmi. 'Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā

manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapannā'ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi: cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte

pajānāmi. Kassapo'pi bhikkhave, yāvade ākaṅkhati dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati. Cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 'Ime vata bhonto sattā

kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā

ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā

kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati: cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānātī'ti.

(Navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnaṃ pañcannañca abhiññānaṃ peyyālo4)

-----------------------

1. Pana ayyo-machasaṃ, syā, [pts. 2.] Khama - machasaṃ. 3. Uttari - machasaṃ. 4.

Abhiññānaṃ vitthāro veditabbo - machasaṃ,

[BJT Page 330] [\x 330/]

[PTS Page 217] [\q 217/] taṃ kiṃ maññasi āvuso ānanda, api nu tvaṃ bhagavato

sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto ''ahaṃ bhikkhave, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharāmi. Ānando'pi bhikkhave, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī''ti?

'No hetaṃ bhante. '

Ahaṃ kho āvuso bhagavato sammukhā bhikkhusaṅghe upanīto ''ahaṃ bhikkhave, āsavānaṃ

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

viharāmi. Kassapo'pi bhikkhave āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī''ti.

Sattaratanaṃ vā so āvuso nāgaṃ aḍḍhaṭṭharatanaṃ vā tālapattikāya chādetabbaṃ maññeyya,

yo me cha abhiññā chādetabbaṃ maññeyyā'ti.

Cavittha ca pana thullatissā bhikkhunī brahmacariyambhā'ti.

4. 1. 11.

Cīvarasuttaṃ

294. Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākassapo rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe.

Tena kho pana samayena āyasmā ānando dakkhiṇāgirismiṃ1 cārikaṃ carati mahatā

bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa tiṃsamattā

saddhivihārino bhikkhū sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyavattā bhavanti yebhuyyena

kumārabhūtā. [PTS Page 218] [\q 218/] atha kho āyasmā ānando dakkhiṇāgirismiṃ

yathābhirantaṃ2 cārikaṃ caritvā yena rājagahaṃ vephavanaṃ kalandakanivāpo, yenāyasmā

mahākassapo tenupasaṅkakami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākassapaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ āyasmā mahākassapo

etadavoca:

''Kati nu kho āvuso ānanda atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṃ paññattanti?"

Tayo kho bhante kassapa, atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṃ paññattaṃ:

dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihāraya, mā pāpicchā

pakkhaṃ nissāya saṃghaṃ bhindeyyuṃ, kulānuddayatāya ca.3 Ime kho bhante kassapa, tayo

atthavase paṭicca bhagavatā kulesu tikabhojanaṃ paññattanti.

------------------------

1. Dakkhiṇagirismiṃ - machasaṃ. 2. Yathābhirattaṃ - sīmu, sī 1, 2

3. Kulānudakatāya ca - syā.

[BJT Page 332] [\x 332/]

Atha kiñcarahi tvaṃ āvuso ānanda, imehi navehi bhikkhūhi indriyesu aguttadvārehi bhojane

amattaññūhi jāgariyaṃ ananuyuttehi saddhiṃ cārikaṃ carasi? Sassaghātaṃ maññe carasi.

Kulūpaghātaṃ maññe carasi olujjati1 kho te āvuso ānanda, parisā. Palujjanti kho te āvuso

navappāyā na cāyaṃ kumārako mattamaññātī'ti.

''Api me bhante, kassapa, sirasmiṃ palitāni jātāni. Atha ca pana mayaṃ ajjāpi āyasmato

mahākassapassa kumārakavādā na muccāmā''ti.

[PTS Page 219] [\q 219/] tathā hi pana tvaṃ āvuso ānanda, imehi navehi bhikkhūhi

indriyesu aguttadvārehi bhojane amattaññūhi jāgariyaṃ ananuyuttehi saddhiṃ cārikaṃ carasi?

Sassaghātaṃ maññe carasi. Kulūpaghātaṃ maññe carasi olujjati1 kho te āvuso ānanda, parisā.

Palujjanti kho te āvuso navappāyā na cāyaṃ kumārako mattamaññātī'ti.

Assosi kho thullanandā bhikkhunī ''ayyena kira mahākassapena ayyo ānando vedehamuni

kumārakavādena apasādito''ti. Atha kho thullanandā bhikkhunī anattamanā

anattamanavācaṃ nicchāresi. ''Kiṃ pana ayyo mahākassapo aññatitthiyapubbo samāno ayyaṃ

ānandaṃ vedehamuniṃ kumārakavādena apasādetabbaṃ maññatī''ti.

Assosi kho āyasmā mahākassapo thullanandāya bhikkhuniyā imaṃ vācaṃ bhāsamānāya.

Atha kho āyasmā mahākassapo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: tagghāvuso ānanda,

thullanandāya bhikkhuniyā sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā. Yatohaṃ2 āvuso kesamassuṃ

ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, nābhijānāmi aññaṃ

satthāraṃ uddisituṃ aññatra tena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena.

Pubbe me āvuso agāriyabhūtassa sato etadahosi. ''Sambādho gharāvāso rajāpatho3,

abbhokāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ

ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ, yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā

kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya''nti. So kho ahaṃ4āvuso

aparena samayena paṭapilotikānaṃ [PTS Page 220] [\q 220/] saṅghāṭiṃ karitvā5 ye loke

arahanto te udissa kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthīni acchādetvā āgarasmā anagāriyaṃ

pabbajiṃ.

-------------------1. Ullujjati-sīmu, sīmu aṭṭhakathā. 2. Yatvāhaṃ-machasaṃ. Yato khohaṃ-sī1,

2. 3. Rajopatho-sīmu. 4. So khvāhaṃ-machasaṃ, syā [pts. 5.] Kāretvā-machasaṃ

[BJT Page 334] [\x 334/]

So evaṃ pabbajito samāno addhānamaggapaṭipanno addasaṃ bhagavantaṃ antarā ca

rājagahaṃ antarā ca nālandaṃ bahuputtena cetiye nisinnaṃ. Disvāna me etadahosi:

satthārañca vatāhaṃ passeyyaṃ bhagavantameva passeyyaṃ, sugatañca vatāhaṃ passeyyaṃ

bhagavantameva passeyyaṃ, sammāsambuddhañca vatāhaṃ passeyyaṃ bhagavantameva

passeyyanti. So khohaṃ āvuso tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ

etadavoca: ''sattā me bhante bhagavā. Sāvakohamasmi. Sattā me bhante bhagavā.

Sāvakohamasmī''ti.

Evaṃ vutte maṃ āvuso, bhagavā etadavoca: ''yo kho kassapa, evaṃ sabbacetasā

samannāgataṃ sāvakaṃ ajānaññeva vadeyya jānāmī'ti, apassaññeva vadeyya passāmī'ti,

muddhā'pi tassa vipateyya. Ahaṃ kho pana kassapa, jānaññeva vadāmi jānāmī'ti,

passaññeva vadāmi passāmī''ti.

Tasmātiha te kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''tibbaṃ me hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavissati

theresu navesu1 majjhamesū''ti. Evaṃ hi te kassapa, sikkhitabbaṃ.

Tasmātiha te kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''yaṃ kiñci dhammaṃ suṇissāmi.2

Kusalūpasaṃhitaṃ, sabbaṃ taṃ aṭṭhikatvā manasikatvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto

dhammaṃ suṇissāmī''ti. Evaṃ hi te kassapa, sikkhitabbaṃ.

Tasmātiha te kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ''sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī''ti.

Evaṃ hi te kassapa, sikkhitabbanti.

Atha kho maṃ āvuso, bhagavā iminā ovādena ovāditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

[PTS Page 221] [\q 221/] sattāhameva kho ahaṃ āvuso sāṇo3 raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjiṃ.

Atha aṭṭhamiyā aññā udapādi.

Atha kho āvuso, bhagavā maggā okkamma yenaññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami.

Atha khohaṃ āvuso, paṭapilotīnaṃ saṃghāṭiṃ catugguṇaṃ paññāpetvā bhagavantaṃ

etadavocaṃ: ''idha bhante, bhagavā nisīdatu, yaṃ mamassa4 dīgharattaṃ hitāya sukhāyā''ti.

Nisīdi kho āvuso bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho maṃ āvuso bhagavā etadavoca:

''mudukā kho tyāyaṃ kassapa, paṭapilotīnaṃ saṃghāṭī''ti. Patigaṇhātu me bhante, bhagavā

paṭapilotīnaṃ saṃghāṭi, anukampaṃ upādāyā'ti.

---------------------

1. Navakesu- sīmu 2. Sussāmi-sīmu, [pts.] Sī 1, 2

3. Sarano-machasaṃ

4. Mama assa - sīmu, sī1.

[BJT Page 336] [\x 336/]

Dhāressasi pana me tvaṃ kassapa, sāṇāni paṃsukulāni nibbasanānī'ti? Dhāressāmahaṃ

bhante, bhagavato sāṇāni paṃsukulāni nibbasanānī'ti.

So kho ahaṃ āvuso, paṭapilotīnaṃ saṃghāṭiṃ bhagavato pādāsiṃ. Ahaṃ pana bhagavato

sāṇāni paṃsukulāni nibbasanānā paṭipajjiṃ. Yaṃ hi taṃ āvuso, sammā vadamāno vadeyya

''bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo

paṭiggahetā.1 Sāṇāni paṃsukulāni nibbasanānī''ti, mamaṃ taṃ sammā vadamāno vadeyya

''bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo

paṭiggahetā sāṇāni paṃsukūlāni nibbasanānī''ti.

Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ [PTS Page 222] [\q 222/] vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja vihārāmi.

Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharāmi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi, sato ca

sampajāno. Sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedemi. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā

sukhavihārī'ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva

somanassa domanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharāmi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharāmi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ

viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi

kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāmi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhomi: eko'pi hutvā

bahudhā homi. Bahudhā'pi hutvā eko homi. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ

tiropabbaṃ asajjamāno gacchāmi. Seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyā'pi ummujjanimujjaṃ karomi

seyyathāpi udake. Udake'pi abhejjamāne gacchāmi seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse'pi

pallaṅkena caṅkamāmi1 seyyathāpi pakkhi sakuṇo. Imepi candimasuriye evammahiddhike

evammahānubhāve pāṇinā parāmasāmi parimajjāmi. Yāva brahmalokā'pi kāyena vasaṃ

vattemi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya

ubho sadde suṇāmi, dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi, parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca

pajānāmi: sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāmi. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti

pajānāmi. Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāmi. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ

cittanti pajānāmi. Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāmi. Vītamohaṃ vā cittaṃ

vītamohaṃ cittanti pajānāmi. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāmi. Vikkhittaṃ vā

cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāmi. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāmi.

Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāmi. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti

pajānāmi. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāmi. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ

cittanti pajānāmi. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāmi. Vimuttaṃ vā cittaṃ

vimutta cittanti pajānāmi. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāmi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi -

seyyathīdaṃ.''Ekampi jātiṃ dve'pi jātiyo tisso'pi jātiyo catasso'pi jātiyo pañcapi'jātiyo dasa'pi

jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattāḷīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi

jātisahassampi jātisatasahassampi, aneke'pi saṃvaṭṭakappe aneke'pi vivaṭṭakappe aneke'pi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe ''amutrāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno''ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarāmi.

"Ahaṃ kho āvuso, yāvade ākaṅkhāmi dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena

satte passāmi: cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate

yathākammūpage satte pajānāmi. 'Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā

vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passāmi: cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi.

Ahaṃ kho āvuso āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmi.

Sattaratanaṃ vā so āvuso3 nāgaṃ aḍḍhaṭṭharatanaṃ vā tālapattikāya chādetabbaṃ

maññeyya, yo me abhiññā chādetabbaṃ maññeyyā'ti.

Cavittha ca pana thullanandā bhikkhunī brahmacariyasmā'ti.

4. 1. 12

Tathāgata parammaraṇasuttaṃ

295. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca sāriputto bārāṇasiyaṃ viharanti

isipatane migadāye. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito

yenāyasmā mahākassapo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mahākassapaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākassapaṃ

etadavoca:

''Kinnu kho āvuso kassapa, hoti tathāgato parammaraṇā'ti?

Abyākataṃ kho etaṃ āvuso, bhagavatā ''hoti tathāgato parammaraṇā''ti.

--------------------

1. Paṭiggahitāni-machasaṃ, syā, [pts.] Paṭiggahito-sī 1, 2

2. Abhiññāṇaṃ evaṃ vitthāretabbaṃ-sīmu.

3. Sattaratanaṃ vā āvuso-machasaṃ, [pts.]

[BJT Page 338] [\x 338/]

Kiṃ panāvuso, na hoti tathāgato parammaraṇā'ti?

Etampi1 kho āvuso, abyākataṃ bhagavatā ''na hoti tathāgato parammaraṇā''ti.

[PTS Page 223] [\q 223/] kinnu kho āvuso, hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā'ti?

Abyākataṃ kho etaṃ āvuso bhagavatā, ''hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā''ti.

Kiṃ panāvuso, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā'ti?

Etampi kho āvuso, abyākataṃ bhagavatā ''neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā''ti.

Kasmā cetaṃ āvuso, abyākataṃ bhagavatā'ti?

Na hetaṃ āvuso, atthasaṃhitaṃ ādibrahmacariyakaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya

na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Tasmā taṃ abyākataṃ

bhagavatā'ti.

Atha kiñcarahāvuso,2 byākataṃ bhagavatā'ti?

Idaṃ dukkhanti kho āvuso, byākataṃ bhagavatā. Ayaṃ dukkhasamudayo'ti byākataṃ

bhagavatā. Ayaṃ dukkhanirodho'ti byākataṃ bhagavatā. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī

paṭipadā'ti byākataṃ bhagavatā'ti.

Kasmā cetaṃ āvuso byākataṃ bhagavatā'ti?

Etaṃ hi āvuso, atthasaṃhitaṃ, etaṃ ādibrahmacariyakaṃ, etaṃ nibbidāya virāgāya nirodhāya

upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Tasmā taṃ bhagavatā byākatanti.

4. 1. 13

Saddhammapatirūpakasuttaṃ

296. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

Atha kho āyasmā mahākassapo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [PTS Page 224] [\q 224/] ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

mahākassapo bhagavantaṃ etadavoca:

---------------------

1. Evampi kho - machasaṃ, [pts.]

Kiñcarahi āvuso - sī 1, 2.

[BJT Page 340] [\x 340/]

Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo yena pubbe appatarāni ceva sikkhāpadāni ahesuṃ,

bahutarā ca bhikkhu aññāya saṇṭhahiṃsu? Ko pana bhante. Hetu ko paccayo yenetarahi

bahutarāni ceva sikkhāpadāni appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantī'ti?

Evaṃ hetaṃ kassapa, hoti. Sattesu hāyamānesu, saddhamme antaradhāyamāne, bahutarāni

ceva sikkhāpadāni honti. Appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahanti.

Na tāva kassapa, saddhammassa antaradhānaṃ hoti, yā ca na saddhammapatirūpakaṃ loke

uppajjati. Yato ca kho kassapa, saddhammapatirūpakaṃ loke uppajjati, atha saddhammassa

antaradhānaṃ hoti. Seyyathāpi kassapa, na tāva jātarūpassa antaradhānaṃ hoti. Yāca na

jātarūpapatirūpakaṃ loke uppajjati. Yato ca kho kassapa, jātarūpapatirūpakaṃ loke uppajjati,

atha jātarūpassa antaradhānaṃ hoti. Evameva kho kassapa, na tāva saddhammassa

antaradhānaṃ hoti, yāca na saddhammapatirūpakaṃ loke uppajjati. Yato ca kho kassapa

saddhammapatirūpakaṃ loke uppajjati, atha saddhammassa antaradhānaṃ hoti. Na kho

kassapa, paṭhavīdhātu saddhammaṃ antaradhāpeti na āpodhātu saddhammaṃ

antaradhāpeti na tejodhātu saddhammaṃ antaradhāpeti. Na vāyodhātu saddhammaṃ

antaradhāpeti. Atha kho idheva te uppajjanti moghapurisā ye imaṃ saddhammaṃ

antaradhāpenti.

Seyyathāpi kassapa, nāvā ādikeneva opilavati, na kho kassapa, evaṃ saddhammassa

antaradhānaṃ hoti.

Pañca kho me kassapa, okkamaṇiyā dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya

saṃvattanti. Katame pañca?

Idha kassapa, bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā,

dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅgha agāravā viharanti appatissā, [PTS Page 225] [\q

225/] sikkhāya agāravā viharanti appatissā, samādhismiṃ agāravā viharanti appatissā.

Ime kho kassapa, pañca okkamaṇiyā dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya

saṃvattanti.

[BJT Page 342] [\x 342/]

Pañca kho me kassapa, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya antaradhānāya

saṃvattanti. Katame pañca? Idha kassapa, bhikkhu bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari

sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṃghe sagāravā

viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, samādhismiṃ sagāravā

viharanti sappatissā. Ime kho kassapa, pañca dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya

antaradhānāya saṃvattantī'ti.

Kassapavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

Santuṭṭhañca anottāpī candopamaṃ kulūpagaṃ,

Jiṇṇaṃ tayo ca ovādā jhānābhiññā upassayaṃ,

Cīvaraṃ parammaraṇaṃ saddhammapatirūpakanti.

Kassapasaṃyuttaṃ samattaṃ.

[BJT Page 344] [\x 344/]

5. Lābhasakkārasaṃyuttaṃ

1. Dāruṇavaggo

5. 1. 1.

Dāruṇasuttaṃ

297. Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti kho te bhikkhū

bhagavato paccassosuṃ. [PTS Page 226] [\q 226/] bhagavā etadavoca:

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasīloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ ''uppannaṃ

lābhasakkārasīlokaṃ pajahissāma. Na ca no1 uppanno lābhasakkārasīloko cittaṃ pariyādāya

ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

5. 1. 2

Balisasuttaṃ

298. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi bhikkhave, bāḷisiko āmisagataṃ baḷisaṃ gambhīre

udakarahade pakkhipeyya. Tamenaṃ aññataro āmisacakkhu maccho gileyya, evaṃ hi so

bhikkhave, maccho gilabaḷiso2 bāḷisikassa anayaṃ āpanno, vyasanaṃ āpanno,

yathākāmakariṇīyo bāḷisikassa. Bāḷisiko'ti kho bhikkhave, mārassetaṃ pāpimato

adhivacanaṃ. Baḷisanti kho bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṃ adhivacanaṃ.

Yo hi koci bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ assādeti nikāmeti, ayaṃ

vuccati bhikkhave, bhikkhu gilabaḷiso2 mārassa anayaṃ āpanno, vyasanaṃ āpanno,

yathākāmakaraṇīyo pāpimato, evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko

pharuso antarāyiko yogakkhekamassa adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, evaṃ

sikkhitabbaṃ: ''uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no uppanno

lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

-------------------------

1. Na vata no - sī 1, 2.

2. Gilitabaḷiso - sīmu. [Pts]

[BJT Page 346] [\x 346/]

5. 1. 3

Kummasuttaṃ

299. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 227] [\q 227/] dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso

antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, aññatarasmiṃ udakarahade mahākummakulaṃ ciranivāsī ahosi.

Atha kho bhikkhave, aññataro kummo aññataraṃ kumma etadavoca: ''mā kho tvaṃ tāta

kumma, etaṃ padesaṃ agamāsī''ti. Agamāsi kho bhikkhave, so kummo taṃ padesaṃ.

Tamenaṃ luddo papatāya vijjha. Atha kho bhikkhave, so kummo yena so kummo

tenupasaṅkami. Addasā kho bhikkhave so kummo taṃ kummaṃ dūratova āgacchantaṃ.

Disvāna taṃ kummaṃ etadavoca: kacci tvaṃ tāta kumma, na taṃ padesaṃ agamāsī'ti?

Agamāsiṃ kho ahaṃ tāta kumma, taṃ padesanti. Kacci panāsi tāta kumma, akkhato

anupahato'ti? Akkhato khomhi tāta kumma, anupahato. Atthi pana me1 idaṃ suttakaṃ

piṭṭhito piṭṭhito, anubaddhanti.2

Tagghassasi3 tāta kumma, khato upahato. Etena hi te tāta, kumma, suttakena pitaro ca

pitāmahā ca anayaṃ āpannā vyasanaṃ āpannā. Gacchadāni tvaṃ tāta kumma, na dāni tvaṃ

amhākanti.

Luddoti4 kho bhikkhave, mārassetaṃ pāpimato adhivacanaṃ. Papatā'ti kho bhikkhave,

lābhasakkārasilokassetaṃ adhivacanaṃ. Suttakanti kho bhikkhave, nandirāgassetaṃ

adhivacanaṃ. Yo hi koci bhikkhave, bhikkhu upannaṃ lābhasakkārasilokaṃ assādeti,

nikāmeti, ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu giddho papatāya anayaṃ āpanno, vyasanaṃ

āpanno, yathākāmakaraṇīyo pāpimato. Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko

kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave,

evaṃ sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no uppanno no

uppannolābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. [PTS Page 220] [\q 220/] evaṃ

hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

5. 1. 4

Dīghalomieḷakasuttaṃ

300. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Seyyathāpi bhikkhave, dighalomikā eḷakā kaṇṭakāgahaṇaṃ paviseyya, sā tatra tatra

sajjeyya, tatra tatra gayheyya, 5 tatra tatra bajjheyya, tatra tatra anayavyasanaṃ āpajjeyya.

Evameva kho bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto

pariyādinnacitto6 pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā

piṇḍāya pavisati, so tatra tatra sajjati, tatra tatra gayhati.7 Tatra tatra bajjhati, tatra tatra

anayavyasanaṃ āpajjati. Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso

antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, evaṃ

sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no uppanno no

uppannolābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

---------------------

1. Atthi ca me-machasaṃ, [pts. 2.] Anubandhanti-machasaṃ: syā, [pts]

3. Taggahi - syā 4. Luddakena - sīmu, sī1, 2, [pts.]

5. Gaccheyya-sīmu. Gaṇheyya, [pts,] syā. 6. Pariyādinna cinto - sīmu, machasaṃ. 7. Gacchati

- sīmu.

[BJT Page 348] [\x 348/]

5. 1. 5

Mīḷhakasuttaṃ

301. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Seyyathāpi bhikkhave, mīḷhakā1 gūthādī, gūthapurā, puṇṇā guthassa, purato cassa

mahāgūthapuñjo. Sā tena aññā mīḷhakā atimaññeyya: ahaṃ hi gūthādi, gūthapūrā, puṇṇā

gūthassa, purato ca myāyaṃ mahāgūthapuñjo'ti.

[PTS Page 229] [\q 229/] evameva kho bhikkhave, idhekacco bhikkhu

lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādinnacitto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati. So tattha bhuttāvī ca hoti

yāvadattho, nimantito ca svātanāya, piṇḍapāto cassa pūro. So ārāmaṃ gantvā

bhikkhugaṇassa majjhe vikatthati:2 bhuttāvī camhi yāvadattho, nimantitocamhi svātanāya,

piṇḍapāto ca myāyaṃ pūro, lābhī camhi

civarapiṇḍapātasenāsanagilānapapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Ime panaññe bhikkhū

appapuññā appesakkhā na lābhino

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayaśesajjaparikkhārānaṃ. So tena

lābhasakkārasilokenābhibhuto pariyādinnacitto aññepesale bhikkhū atimaññati. Taṃ hi tassa

bhikkhave, moghapurisassa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Evaṃ dāruṇo kho

bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa

adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ

pajahissāma. ''Na ca no uppanno no uppannolābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya

ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

5. 1. 6

Asanivicakkasuttaṃ

302. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Kaṃ bhikkhave, asani vicakkaṃ āgacchatu? Sekhaṃ appattamānasaṃ lābhasakkārasiloko

anupāpuṇātu.3 ''Asani vicakkanti'' kho bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṃ adhivacanaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: '' uppannaṃ

lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no uppanno no uppannolābhasakkārasiloko cittaṃ

pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

5. 1. 7

Diddhavisallasuttaṃ.

303. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Kaṃ bhikkhave, diddhagatena visallena4 sallena bijjhatu? Sekhaṃ appattamānasaṃ

lābhasakkārasiloko anupāpuṇātu. 'Visalla'nti kho bhikkhave, lābhasakkārasilokassetaṃ

adhivacanaṃ. Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave,lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko

anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''

uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. '' Na ca no uppanno no

uppannolābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

--------------------

1. Eḷakā-piḷhakā-[pts.] Kaṃsaḷakā-syā. 2. Vikatheti-syā. Vikattheti-sīmu.

3. Anupāpuṇāti-[pts. 4.] Diṭṭhigatena sallena vijjhatu-syā, diddhagatena visallena-sīmu

[BJT Page 350] [\x 350/]

5. 1. 8

Sigālasuttaṃ1

304. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Assuttha2 no tumhe bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṃ jarasigālassa vassamānassā'ti? Evaṃ

bhante, eso kho bhikkhave, jarasigālo ukkaṇṭakena3 nāma rogajātena phuṭṭho neva bilagato

ramati. Na rukkhamūlagato ramati. Na ajjhokāsagato ramati. Yena yena gacchati, yattha

yattha tiṭṭhati, yattha yattha nisīdati, yattha yattha nipajjati, tattha tattha anayabyasanaṃ

āpajjati.

Eva meva kho bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto

pariyādinnacitto neva suññāgāragato ramati. Na rukkhamūlagato ramati. Na ajjhokāsagato

ramati. Yena yena gacchati, yattha yattha tiṭṭhati, yattha yattha nisīdati, yattha yattha

nipajjati, tattha tattha anayabyasanaṃ āpajjati. [PTS Page 231] [\q 231/] evaṃ dāruṇo

kho bhikkhave lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa

adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ

pajahissāma. ''Na ca no uppanno no uppannolābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya

ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

5. 1. 9

Verambasuttaṃ

305. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Upari bhikkhave, ākāse verambā4 nāma vātā vāyanti. Tattha yo pakkhi gacchati, tamenaṃ

verambā vātā khipanti. Tassa verambavātakhittassa5 aññeneva pādā gacchanti, aññena

pakkhā gacchanti, aññena sīsaṃ gacchati, aññena kāyo gacchati.

Evameva kho bhikkhave, idhekacco bhikkhu lābhasakkārasilokena abhibhūto

pariyādinnacitto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā

piṇḍāya pavisati, arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena

anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā

duppārutaṃ vā. Tassa mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ

anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Tassa aññe

cīvaraṃ haranti. Aññe pattaṃ haranti. Aññe nisīdanaṃ haranti. Aññe sūcigharaṃ haranti.

Verambavātabittasseva sakuṇassa. Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko

pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na

ca no uppanno no uppannolābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo

bhikkhave, sikkhitabbanti.

----------------------

1. Siṅgāla suttaṃ - machasaṃ. 2. Assattha - syā. 3. Ukkantakena - simu. Ukkaṇṇakena-syā.

[Pts. 4.] Verambhā - machasaṃ. 5. Verambavāte khittassa-sīmu, sī 1, 2

verambavātukkhittassa - syā.

[BJT Page 352] [\x 352/]

5. 1. 10

Sagāthasuttaṃ

306. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ passāmi lābhasakkārena [PTS Page 232] [\q 232/]

abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannaṃ.

Idha panāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ passāmi asakkārena abhibhūtaṃ

pariyādinnacittaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ

upapannaṃ.

Idha panāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ passāmi sakkārena ca asakkārena ca dvayena

abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkāranasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: 'uppannaṃ

lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. Na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya

ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

Idavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Yassa sakkariyamānassa asakkārena cūhayaṃ,

Samādhi na vikampati appamāṇavihārino.1

Taṃ jhāyinaṃ sātatikaṃ sukhumadiṭṭhivipassakaṃ,

Upādānakkhayārāmaṃ āhu sappuriso itī'ti.

Dāruṇavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

Dāruṇo baḷisaṃ kummo dīghalomiṃ mīḷhakaṃ, 2

Asani diddhaṃ sigālañca verambena sagāthakanti.

-----------------------

1. Appamāda vihārino - [pts 2.] Puneḷakaṃ - simu.

[BJT Page 354] [\x 354/]

2. Pātivaggo.

5. 2. 1

Suvaṇṇapātisuttaṃ

307. [PTS Page 233] [\q 233/] sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi. ''Na cāyamāyasmā

suvaṇṇapātiyāpi rūpiyacuṇṇaparipūrāya hetu sampajāna musā bhāseyyā''ti. Tamenaṃ

passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ

sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 2. 2

Rūpiyapātisuttaṃ.

308. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi ''na cāyamāyasmā

rūpiyapātiyāpi suvaṇṇacuṇṇaparipūrāya hetu sampajānamusā bhāseyyā''ti. Tamenaṃ

passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ

sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

[BJT Page 356] [\x 356/]

5. 2. 3.

Suvaṇṇanikkhasuttaṃ.

309. Sāvatthiyaṃ- [PTS 234]

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi. ''Na cāyamāyasmā

suvaṇṇanikkhassāpi hetu sampajāna musā bhāseyyā''ti. Tamenaṃ passāmi aparena

samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 2. 4.

Suvaṇṇanikkhasatasuttaṃ.

310. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi. ''Na cāyamāyasmā

suvaṇṇanikkhasatassāpi hetu sampajāna musā bhāseyyā''ti. Tamenaṃ passāmi aparena

samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 2. 5.

Siṅgīnikkhasuttaṃ.

311. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi. ''Na cāyamāyasmā

siṅgīnikkhassapi hetu sampajāna musā bhāseyyā''ti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena

lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 2. 6.

Siṅgīnikkhasatasuttaṃ.

312. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi. ''Na cāyamāyasmā

siṅgīnikkhasatassāpi hetu sampajāna musā bhāseyyā''ti. Tamenaṃ passāmi aparena

samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 2. 7.

Paṭhavisuttaṃ.

313. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi. ''Na cāyamāyasmā

paṭhaviyāpi jātarūpaparipūrāya hetu sampajāna musā bhāseyyā''ti. Tamenaṃ passāmi

aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā

bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 2. 8.

Kiñcikkhasuttaṃ.

314. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi. ''Na cāyamāyasmā

āmisakiñcikkha hetu'pi sampajāna musā bhāseyyā''ti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena

lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 2. 9.

Jīvitasuttaṃ.

315. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi. ''Na cāyamāyasmā

jīvitahetu'pi sampajāna musā bhāseyyā''ti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena

lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 2. 10.

Janapadakalyāṇisuttaṃ.

316. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi. ''Na cāyamāyasmā

janapadakalyāṇiyā'pi hetu sampajāna musā bhāseyyā''ti. Tamenaṃ passāmi aparena

samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

Pātivaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ

Dve pāti dve suvaṇṇā siṅgīhi apare duve, paṭhavi kiñcikkha jīvitaṃ janapadakalyāṇiyā

dasā'ti.

[BJT Page 358] [\x 358/]

3. Mātugāmavaggo

5. 3. 1

Mātugāmasuttaṃ

317. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

[PTS Page 235] [\q 235/] na tassa bhikkhave, mātugāmo eko ekassa cittaṃ pariyādāya

tiṭṭhati, yassa lābhasakkāra siloko cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 3. 2

Janapadakalyāṇisuttaṃ

318. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Na tassa bhikkhave, janapadakalyāṇi ekā ekassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yassa

lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na

ca no uppanno no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo

bhikkhave, sikkhitabbanti.

5. 3. 3

Ekaputtasuttaṃ

319. Sāvatthiyaṃ -

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Saddhā bhikkhave, upāsikā ekaṃ puttaṃ piyaṃ manāpaṃ evaṃ sammā āyācamānā āyāceyya

''tādiso tāta, bhavāhi, yādiso citto ca gahapati hatthako ca āḷavako.

Esā bhikkhave tulā, etaṃ pamāṇaṃ, mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ yadidaṃ citto ca gahapati,

hatthako ca āḷavako.

''Sace kho tvaṃ tāta, agārasmā anagāriyaṃ pabbajasi, ''tādiso nāta bhavāhi yādisā

sāriputta-moggallānā''ti.

Esā bhikkhave tulā, etaṃ pamāṇaṃ, sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ yadidaṃ sāriputtamoggallānā.

[BJT Page 360] [\x 360/]

''Mā ca kho tvaṃ tāta, sekhaṃ appattamānasaṃ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātu''ti.

Tañce [PTS Page 236] [\q 236/] bhikkhave, bhikkhuṃ sekhaṃ appattamānasaṃ

lābhasakkārasiloko anupāpuṇāti, so1 tassa hoti antarāyāya.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. ''Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 3. 4

Ekadhītusuttaṃ

320. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Saddhā bhikkhave, upāsikā ekaṃ ṭhitikaṃ2 piyaṃ manāpaṃ evaṃ sammā āyācamānā

āyāceyya: ''tādisā ayye, bhavāhi, yādisā khujjuttarā upāsikā veḷukaṇṭakiyā3 ca

nandamātā''ti.

Esā bhikkhave, tulā, etaṃ pamāṇaṃ, mama sāvikānaṃ upāsikānaṃ yadidaṃ khujjuttarā ca

upāsikā, veḷukaṇṭakiyā ca nandamātā.

''Sace kho tvaṃ ayye, agārasmā anagāriyaṃ pabbajasi, tādisā ayye, bhavāhi, yādisā khemā ca

bhikkhunī, uppalavaṇṇācā''ti.

Esā bhikkhave, tulā, etaṃ pamāṇaṃ, mama sāvikānaṃ bhikkhunīnaṃ yadidaṃ khemā ca

bhikkhunī uppalavaṇṇā ca.

''Mā ca kho tvaṃ ayye, sekhaṃ appattamānasaṃ lābhasakkārasiloko anupāpuṇātū''ti.

Tañce bhikkhave, bhikkhuniṃ sekhaṃ appattamānasaṃ lābhasakkārasiloko anupāpuṇāti, so

tassā hoti antarāyāya.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: 'uppannaṃ

lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. Na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya

ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

5. 3. 5

Samaṇabrāhmaṇasuttaṃ

321. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 237] [\q 237/] ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā

lābhasakkārasilokassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, na me

te bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā

brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmato sāmaññatthaṃ vā brahmaññattaṃ vā diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

-------------------

1. Yo. Sī. 1. 2. 2. Dhītaraṃ - machasaṃ. 3. Vephakaṇṭakī ca - sīmu.

[BJT Page 362] [\x 362/]

Ye ca kho keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa assādañca

ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te ca khome bhikkhave samaṇā vā

brāhmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Te ca

panāyasmato sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

5. 3. 6

Dutiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

322. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa samudayañca

atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti, na me te

bhikkhave, samaṇā vā brahmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā

brāhmaṇasammatā. Na ca pana te āyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti.

Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokassa samudayañca

atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te ca khome

bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca

brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

5. 3. 7

Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttaṃ

323. Sāvatthiyaṃ-

Ye hi keci bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokaṃ nappajānanti,

lābhasakkārasilokasamudayaṃ nappajānanti, lābhasakkārasiloka nirodhaṃ nappajānanti,

lābhasakkārasilokanirodhagāminīpaṭipadaṃ nappajānanti, na me te bhikkhave, samaṇā vā

brahmaṇā vā samaṇesu vā samaṇasammatā, brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā. Na ca

pana te āyasmanto sāmaññatthañca brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharanti.

Yehi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokañca lābhasakkārasilokasamudayañca

lābhasakkārasilokanirodhañca lābhasakkāranirodhagāminīpaṭipadañca yathābhūtaṃ

pajānanti. Te ca khome bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā samaṇesu ceva

samaṇasammatā, brāhmaṇesu ca brāhmaṇasammatā. Te ca panāyasmanto sāmaññatthañca

brahmaññatthañca diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī'ti.

5. 3. 8

Chavisuttaṃ

324. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko. [PTS Page 238] [\q 238/] lābhasakkārasiloko

bhikkhave chaviṃ chindati, chaviṃ chetvā maṃsaṃ chindati, maṃsaṃ chetvā cammaṃ

chindati, cammaṃ chetvā nahāruṃ chindati, nahāruṃ chetvā aṭṭhiṃ chindati, aṭṭhiṃ chetvā

aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭhati.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: 'uppannaṃ

lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. Na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya

ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

[BJT Page 364] [\x 364/]

5. 3. 9

Vālarajjusuttaṃ

325. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Lābhasakkārasiloko bhikkhave, chaviṃ chindati,

chaviṃ chetvā cammaṃ chindati, chammaṃ chetvā maṃsaṃ chindati, maṃsaṃ chetvā nahāruṃ

chindati, nahāruṃ chetvā aṭṭhiṃ chindati, aṭṭhiṃ chetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭhati.

Seyyathāpi bhikkhave, balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā1 jaṅghaṃ veṭhetvā ghaṃseyya, sā

chaviṃ chindeyya, chaviṃ chetvā cammaṃ chindeyya, cammaṃ chetvā maṃsaṃ chindeyya,

maṃsaṃ chetvā nahāruṃ chindeyya, nahāruṃ chetvā aṭṭhiṃ chindeyya, aṭṭhiṃ chetvā

aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭheyya, evameva kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko chaviṃ chindati,

chaviṃ chetvā cammaṃ chindati, cammaṃ chetvā maṃsaṃ chindati, maṃsaṃ chetvā nahāruṃ

chindati, nahāruṃ chetvā aṭṭhiṃ chindati, aṭṭhiṃ chetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭhati.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: 'uppannaṃ

lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. Na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya

ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

5. 3. 10

Khīṇāsavabhikkhusuttaṃ

326. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 239] [\q 239/] yo pi so bhikkhave, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo, tassa pāhaṃ2

lābhasakkārasilokaṃ antarāyāya vadāmī'ti.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca kissa pana bhante, khīṇāsavassa

bhikkhuno lābhasakkārasiloko antarāyāyā'ti?

Yā hissa sā ānanda, akuppā ceto vimukti,10 nāhaṃ tassā lābhasakkāra silokaṃ antarāyāya

vadāmi. Ye ca khvassa ānanda, appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

diṭṭhadhammasukhavihāraṃ adhigatā, tesāhamassa lābhasakkārasilokaṃ antarāyāya vadāmi.

Evaṃ dāruṇo kho ānanda, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso, antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Tasmātiha ānanda, evaṃ sikkhitabbaṃ. Uppannaṃ

lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya

ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo ānanda, sikkhitabbanti.

Mātugāmavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ:

Mātugāmo ca kalyāṇī ekaputteka dhītu ca3

Samaṇabrāhmaṇā tīṇi chavi rajjū ca bhikkhu ceti.

------------------------

1. Vāḷarajjuyā - machasaṃ 2. Pahaṃ - syā, sī1, 2. 3. Dhītiyā - sīmu. Sī 1

10 Cetovimutti [PTS]

[BJT Page 366] [\x 366/]

4. Saṅghabhedavaggo

5. 4. 1

Saṅghabhedasuttaṃ

427. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

[PTS Page 240] [\q 240/] lābhasakkārasilokena abhibhūto pariyādinnacitto bhikkhave,

devadatto saṅghaṃ bhindi. Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso

antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: 'uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 4. 2

Kusalamūlasamucchedasuttaṃ

328. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Lābhasakkārasilokana abhibhūtassa pariyādinnacittassa bhikkhave, devadattassa

kusalamūlaṃ samucchedamagamā. Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko

pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 4. 3

Kusaladhammasamucchedasuttaṃ

329. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Lābhasakkārasilokana abhibhūtassa pariyādinnacittassa bhikkhave, devadattassa kusalo

dhammo samacchedamagamā. Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko

pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 4. 4

Sukkadhammasamucchedasuttaṃ

330. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkārasiloko. Kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Lābhasakkārasilokana abhibhūtassa pariyādinnacittassa bhikkhave, devadattassa sukko

dhammo samucchedamagamā. Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko

pharuso antarāyiko anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, sikkhitabbaṃ: uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma. Na ca no

uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 4. 5

Attavadhasuttaṃ

331. [PTS Page 241] [\q 241/] ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe

pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaṃ ārabbha bhikkhū āmantesi:

attavadhāya bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya

lābhasakkārasiloko udapādi.

---------------------

*Aṅkitasuttanta pañcakaṃ 'bhindi-mūla-dhamma-sukka-pakkanta'-nāmavasena uddāne

āgataṃ.

[BJT Page 368] [\x 368/]

Seyyathāpi bhikkhave, kadali attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti, evameva

kho bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya

devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave, veḷu attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti, evameva

kho bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya

devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave, naḷo attavadhāya phalaṃ deti, parābhavāya phalaṃ deti, evameva

kho bhikkhave, attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Parābhavāya

devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

Seyyathāpi bhikkhave, assatarī attavadhāya gabbhaṃ gaṇhāti, parābhavāya gabbhaṃ

gaṇhāti, evameva kho bhikkhave attavadhāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

Parābhavāya devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso, antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ. Uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na ca

no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Phalaṃ ve kadaliṃ hanti phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ,

Sakkāro kāpurisaṃ hanti gabbho assatariṃ yathā'ti.

5. 4. 6

Pañcarathasatasuttaṃ*

332. Ekaṃ samayaṃ bhagavā [PTS Page 242] [\q 242/] rājagahe viharati veḷuvane

kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena devadattassa ajātasattu kumāro pañcahi

rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gacchati. Pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro

abhiharīyati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te

bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: ''devadattassa bhante, ajātasattukumāro pañcahi

rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gacchati. Pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro

abhiharīyatī''ti.

Mā bhikkhave, devadattassa lābhasakkārasilokaṃ pihayittha. Yāvakīvañca bhikkhave,

devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gamissati,

pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyissati, hāni yeva bhikkhave, devadattassa

pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

---------------------

* Rathasuttaṃ - uddāna.

[BJT Page 370] [\x 370/]

Seyyathāpi bhikkhave, caṇḍassa kukkurassa nāsāya pittaṃ bhindeyyuṃ, evaṃ hi so

bhikkhave, kukkuro bhiyyosomattāya caṇḍataro assa. Evameva kho bhikkhave,

yāvakīvañca devadattassa ajātasattukumāro pañcahi rathasatehi sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ

gamissati, pañca ca thālipākasatāni bhattābhihāro abhiharīyissati, hāni yeva bhikkhave,

devadattassa pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso, antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ. Uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na ca

no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 4. 7

Mātusuttaṃ.

333. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkarasiloko kaṭuko, pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. [PTS Page 243] [\q 243/] idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ

puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: ''na cāyamāyasmā mātu'pi hetu sampajānamusā

bhāseyyā'ti. '' Tamenaṃ passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ

pariyādinnacittaṃ sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''uppannaṃ [PTS Page 244] [\q 244/]

lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya

ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

5. 4. 8.

Pitusuttaṃ

434. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkarasiloko kaṭuko, pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca

pajānāmi: ''na cāyamāyasmā pitu'pi hetu sampajānamusā bhāseyyā'ti. '' Tamenaṃ passāmi

aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā

bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na

ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 4. 9.

Bhātusuttaṃ

435. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkarasiloko kaṭuko, pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca

pajānāmi: ''na cāyamāyasmā bhātu'pi hetu sampajānamusā bhāseyyā'ti. '' Tamenaṃ passāmi

aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā

bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na

ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 4. 10.

Bhaginisuttaṃ

436. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkarasiloko kaṭuko, pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca

pajānāmi: ''na cāyamāyasmā bhaginiyā'pi hetu sampajānamusā bhāseyyā'ti. '' Tamenaṃ

passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ

sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na

ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 4. 11.

Puttasuttaṃ

437. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkarasiloko kaṭuko, pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca

pajānāmi: ''na cāyamāyasmā puttassa'pi hetu sampajānamusā bhāseyyā'ti. '' Tamenaṃ

passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ

sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na

ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 4. 12.

Dhītusuttaṃ

438. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkarasiloko kaṭuko, pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca

pajānāmi: ''na cāyamāyasmā dhituyā'pi hetu sampajānamusā bhāseyyā'ti. '' Tamenaṃ passāmi

aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ sampajānamusā

bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''uppannaṃ lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na

ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

5. 4. 13.

Pajāpatisuttaṃ

439. Sāvatthiyaṃ-

Dāruṇo bhikkhave, lābhasakkarasiloko kaṭuko, pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya. Idhāhaṃ bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca

pajānāmi: ''na cāyamāyasmā pajāpatiyā'pi hetu sampajānamusā bhāseyyā'ti. '' Tamenaṃ

passāmi aparena samayena lābhasakkārasilokena abhibhūtaṃ pariyādinnacittaṃ

sampajānamusā bhāsantaṃ.

Evaṃ dāruṇo kho bhikkhave, lābhasakkārasiloko kaṭuko pharuso antarāyiko anuttarassa

yogakkhemassa adhigamāya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''uppannaṃ [PTS Page 244] [\q 244/]

lābhasakkārasilokaṃ pajahissāma, na ca no uppanno lābhasakkārasiloko cittaṃ pariyādāya

ṭhassatī''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

Saṅghabhedavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ:

Bhindi mūlaṃ sukko dhammo pakkantaṃ rathamātaro,

Pitā ca bhātā bhaginī putto dhitā pajāpatī'ti.

Lābhasakkārasaṃyuttaṃ samattaṃ.

[BJT Page 374] [\x 374/]

6. Rāhulasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamo vaggo

6. 1. 1

Cakkhuādisuttaṃ

340. Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme.

Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ

etadavoca: sādhu me bhante, bhagavā saṃkkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato

dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyanti.

Taṃ kimmaññasi rāhula, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. [PTS Page 245] [\q 245/]

yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama,

esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Ghāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Jivhā niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Kāyo nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Mano nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti.

Dukkhaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati,

ghāṇasmimpi nibbindati, jivhāyapi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi

nibbindati. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.

'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

[BJT Page 376] [\x 376/]

6. 1. 2

Rūpādiārammaṇasuttaṃ

341. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, rūpā niccā vā aniccā vā'ti? [PTS Page 246] [\q 246/] aniccā

bhante, saddā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, gandhā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā

bhante, rasā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā

bhante, dhammā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhanate, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako rūpesu'pi nibbindati, saddesu'pi nibbindati,

gandhesu'pi nibbindati, rasesu'pi nibbindati, phoṭṭhabbesu'pi nibbindati, dhammesu'pi

nibbindati. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.

Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 1. 3

Viññāṇasuttaṃ

442. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante,

yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Ghāṇaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ va'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhuviññāṇasmimpi nibbindati,

sotaviññāṇasmimpi nibbindati, ghāṇaviññāṇasmimpi nibbindati, jivhāviññāṇasmimpi

nibbindati, kāyaviññāṇasmimpi nibbindati, manoviññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ

virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ

brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 1. 4

Samphassasuttaṃ

443. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula cakkhusamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante,

yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Sotasamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Ghāṇasamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Kāyasamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Manosamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusamphassasmimpi nibbindati,

sotasamphassamimpi nibbindati, ghāṇasamphassasmimpi nibbindati, jivhāsamphassasmimpi

nibbindati, kāyasamphassasmimpi nibbindati, manosamphassasmimpi nibbindati. [PTS Page

247] [\q 247/] nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ

hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

------------------------

1. Saddesupi-pe- gandhesupi-pe-, rasesupi-pe-, phoṭṭhabbesupi-pe- sīmu, sī1, 2.

[BJT Page 378] [\x 378/]

6. 1. 5

Vedanāsuttaṃ

444. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, cakkhusamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante

yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Sotasamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,

kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Ghāṇasamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,

kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Jivhāsamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,

kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Kāyasamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,

kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Manosamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,

kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā āriyasāvako cakkhusamphassajāya vedanāya'pi nibbindati.

Sotasamphassajāya vedanāya'pi nibbindati. Ghāṇasamphassajāya vedanāya'pi nibbindati.

Jivihāsamphassajāya vedanāya'pi nibbindati. Kāyasamphassajāya vedanāya'pi nibbindati.

Manosamphassajāya vedanāya'pi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati.

Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,

nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 1. 6

Saññāsuttaṃ

345. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, rūpasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esomahasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Saddasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Gandhasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Rasasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Phoṭṭhabbasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Dhammasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasaññāya'pi nibbindati. Saddasaññāya'pi

nibbindati. Gandhasaññāya'pi nibbindati. Rasasaññāya'pi nibbindati. Phoṭṭhabbasaññāya'pi

nibbindati. Dhammasaññāya'pi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati.

Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,

nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 1. 7

Sañcetanāsuttaṃ.

346. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, rūpasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Saddasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Gandhasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vāti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Rasasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

[PTS Page 248] [\q 248/] phoṭṭhabbasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante.

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Dhammasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasañcetanāya'pi nibbindati. Saddasañcetanāya'pi

nibbindati. Gandhasañcetanāya'pi nibbindati. Rasasañcetanāya'pi nibbindati.

Phoṭṭhabbasaṃcetanāya'pi nibbindati. Dhammasañcetanāya'pi nibbindati. Nibbindaṃ

virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ

brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

[BJT Page 380] [\x 380/]

6. 1. 8

Taṇhāsuttaṃ

347. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, rūpataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Saddataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Gandhataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Rasataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Phoṭṭhabbataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Dhammataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako rūpataṇhāya'pi nibbindati, saddataṇhāya'pi

nibbindati, gandhataṇhāya'pi nibbindati, rasataṇhāya'pi nibbindati, phoṭṭhabbataṇhāya'pi

nibbindati, dhammataṇhāya'pi nibbindati, nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati.

Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,

nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 1. 9

Dhātusuttaṃ

348. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, paṭhavidhātu niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Āpodhātu niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Tejodhātu niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Vāyodhātu niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Ākāsadhātu niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Viññāṇadhātu niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako paṭhavīdhātuyā'pi nibbindati, āpodhātuyā'pi

nibbindati, tojodhātuyā'pi nibbindati, [PTS Page 249] [\q 249/] vāyodhātuyā'pi

nibbindati, ākāsadhātuyā'pi nibbindati, viññāṇadhātuyā'pi nibbindati, nibbindaṃ virajjati.

Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ.

Kataṃ karaṇīyaṃ. Nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 1. 10

Bandhasuttaṃ

349. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? 'Aniccaṃ bhante'. Yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Vedanā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Saññā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Saṅkhārā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Viññāṇaṃ niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāya'pi nibbindati,

saññāya'pi nibbindati, saṅkhāresu'pi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ

virajjati. Virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti. Vusitaṃ

brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ. Nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

Vaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

Cakkhuṃ rūpañca viññāṇaṃ samphasso vedanāya ca,

Saññā sañcetanā taṇhā dhātu khandhena te dasā'ti.

Dutiyo vaggo

6. 2. 1

Cakkhuādisuttaṃ

350. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārame. [PTS Page 250] [\q 250/] atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

āyasmantaṃ rāhulaṃ bhagavā etadavoca:

Taṃ kimmaññasi rāhula, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? 'Aniccaṃ bhante'. Yaṃ panāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? 'Dukkhaṃ bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti. No hetaṃ bhante. '

Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? 'Aniccaṃ bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? 'Dukkhaṃ bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti ' no hetaṃ bhante'.

Ghāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? 'Aniccaṃ bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? 'Dukkhaṃ bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti ' no hetaṃ bhante'.

Jivhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

'Dukkhaṃ bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti ' no hetaṃ bhante'.

Kāyo nicco vā anicco vā'ti? 'Anicco bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

'Dukkhaṃ bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti ' no hetaṃ bhante'.

Mano nicco vā anicco vā'ti? 'Anicco bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

'Dukkhaṃ bhante'. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti ' no hetaṃ bhante'.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati, sotasmimpi nibbindati,

ghāṇasmimpi nibbindati, jivhāya'pi nibbindati, kāyasmimpi nibbindati, manasmimpi

nibbindati, nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.

Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 2. 2

Rūpādisuttaṃ

351. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, rūpā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yaṃ panāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? 'Dukkhaṃ bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti ' no hetaṃ bhante'.

Saddā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

'Dukkhaṃ bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti 'no hetaṃ bhante'.

Gandhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

'Dukkhaṃ bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti 'no hetaṃ bhante'.

Rasā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

'Dukkhaṃ bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti 'no hetaṃ bhante'.

Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

sukhaṃ vā'ti? 'Dukkhaṃ bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, e so me attā''ti 'no hetaṃ bhante'.

Dhammā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

sukhaṃ vā'ti? 'Dukkhaṃ bhante.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, e so me attā''ti 'no hetaṃ bhante'.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako rūpesu'pi nibbindati, saddesu'pi nibbindati,

gandhesu'pi nibbindati, rasesu'pi nibbindati, phoṭṭhabbesu'pi nibbindati, dhammesu'pi

nibbindati. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.

Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 2. 3

Viññāṇasuttaṃ

352. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante,

yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Ghāṇaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti? Aniccaṃ bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhuviññāṇasmimpi nibbindati,

sotaviññāṇasmimpi nibbindati, ghāṇaviññāṇasmimpi nibbindati, jivhāviññāṇasmimpi

nibbindati, kāyaviññāṇasmimpi nibbindati, manoviññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ

virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ

brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

[BJT Page 384] [\x 384/]

6. 2. 4

Samphassasuttaṃ

353. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula cakkhusamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante,

yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Sotasamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Ghāṇasamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Jivhāsamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Kāyasamphasso nicco vā anicco vā'ti? Anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Manosamphasso nicco vā anicco vā'ti anicco bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusamphassamimpi nibbindati,

sotasamphassamimpi nibbindati, ghāṇasamphassamimpi nibbindati, jivhāsamphassamimpi

nibbindati, kāyasamphassamimpi nibbindati, manosamphassamimpi nibbindati. Nibbindaṃ

virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ

brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 2. 5

Vedanāsuttaṃ

354. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, cakkhusamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante

yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Sotasamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,

kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Ghāṇasamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,

kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Jivhāsamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,

kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Kāyasamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,

kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Manosamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ,

kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā āriyasāvako cakkhusamphassajāya vedanāya'pi nibbindati.

Sotasamphassajāya vedanāya'pi nibbindati. Ghāṇasamphassajāya vedanāya'pi nibbindati.

Jivhāsamphassajāya vedanāya'pi nibbindati. Kāyasamphassajāya vedanāya'pi nibbindati.

Manosamphassajāya vedanāya'pi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati.

Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,

nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 2. 6

Saññāsuttaṃ

355. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, rūpasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante, yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhamamaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esomahasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Saddasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Gandhasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Rasasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Phoṭṭhabbasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Dhammasaññā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasaññāya'pi nibbindati. Saddasaññāya'pi

nibbindati. Gandhasaññāya'pi nibbindati. Rasasaññāya'pi nibbindati. Phoṭṭhabbasaññāya'pi

nibbindati. Dhammasaññāya'pi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati.

Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,

nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 2. 7

Sañcetanāsuttaṃ.

356. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, rūpasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Saddasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Gandhasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Rasasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Phoṭṭhabbasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Dhammasañcetanā niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasañcetanāya'pi nibbindati. Saddasañcetanāya'pi

nibbindati. Gandhasañcetanāya'pi nibbindati. Rasasañcetanāya'pi nibbindati.

Phoṭṭhabbasañcetanāya'pi nibbindati. Dhammasañcetanāya'pi nibbindati. Nibbindaṃ

virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ

brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 2. 8

Taṇhāsuttaṃ

357. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, rūpataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Saddataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Gandhataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Rasataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassitu ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Phoṭṭhabbataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Dhammataṇhā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ

sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu

taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako rūpataṇhāya'pi nibbindati, saddataṇhāya'pi

nibbindati, gandhataṇhāya'pi nibbindati, rasataṇhāya'pi nibbindati, phoṭṭhabbataṇhāya'pi

nibbindati, dhammataṇhāya'pi nibbindati, nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati.

Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,

nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 2. 9

Dhātusuttaṃ

358. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, paṭhavidhātu niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante.' Yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā''ti? No hetaṃ bhante.

Āpodhātu niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Tejodhātu niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Vāyodhātu niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Ākāsadhātu niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Viññāṇadhātu niccā vā aniccā vā'ti? Aniccā bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako paṭhavīdhātuyā'pi nibbindati, āpodhātuyā'pi

nibbindati, tojodhātuyā'pi nibbindati, vāyodhātuyā'pi nibbindati, ākāsadhātuyā'pi nibbindati,

viññāṇadhātuyā'pi nibbindati, nibbindaṃ virajjati. Virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ

vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ. Nāparaṃ

itthattāyāti pajānātī'ti.

[BJT Page 386] [\x 386/]

6. 2. 10

Bandhasuttaṃ

359. Sāvatthiyaṃ-

Taṃ kimmaññasi rāhula, [PTS Page 252] [\q 252/] rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti?

'Aniccaṃ bhante'. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti? Dukkhaṃ bhante.

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ samanupassituṃ ''etaṃ mama,

esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Vedanā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Saññā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Saṅkhārā niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti?

Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Viññāṇaṃ niccā vā aniccā vā'ti? 'Aniccā bhante' yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ

vā'ti? Dukkhaṃ bhante. Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallannu taṃ

samanupassituṃ ''etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā''ti? No hetaṃ bhante.

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati, vedanāya'pi nibbindati,

saññāya'pi nibbindati, saṅkhāresu'pi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ

virajjati. Virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti. Vusitaṃ

brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ. Nāparaṃ itthattāyāti pajānātī'ti.

6. 2. 11

Mānānusayasuttaṃ

360. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ

etadavoca:

''Kathannu kho bhante, jānato, kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca

sabbanimittesu ahiṃkāramamiṃkāramānānusayā1 na hontī? Ti. ''

Yaṃ kiñci rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikaṃ vā

sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā - sabbaṃ rūpaṃ ''netaṃ mama,

nesohamasmi, na me so attā''ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā

hīnā vā paṇītā vā yaṃ dūre santike vā sabbe vedanā ''netaṃ mama, nesohamasmi, na meso

attā''ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā

hīnā vā paṇītā vā yaṃ dūre santike vā sabbe saññā ''netaṃ mama, nesohamasmi, na meso

attā''ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā

hīnā vā paṇītā vā yaṃ dūre santike vā sabbe saṅkhārā ''netaṃ mama, nesohamasmi, na me

so attā''ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikaṃ vā

sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ ''netaṃ mama,

nesohamasmi, na me so attā''ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Evaṃ kho rāhula, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca

sabbanimittesu ahiṃkāramamiṃkāramānānusayā na hontī'ti.

6. 2. 12

Mānāpagatasuttaṃ

361. [PTS Page 253] [\q 253/] sāvatthiyaṃ-

Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ

etadavoca: ''kathannu kho bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye

bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṃkāramamiṃkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti,

vidhāsamatikkantaṃ santaṃ suvimutta''nti?

------------------------

1. Ahaṃkāra mamaṃkāramānānusayā - machasaṃ, syā, [pts,] sī 1, 2

[BJT Page 388] [\x 388/]

Yaṃ kiñci rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikaṃ vā

sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā sabbanda rūpaṃ ''netaṃ mama,

nesohamasmi, na meso attā''ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā

anupādāvimutto hoti.

Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā

hīnā vā paṇītā vā, yaṃ dūre santike vā - sabbe vedanā ''netaṃ mama, nesohamasmi, na

meso attā''ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti.

Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā

hīnā vā paṇītā vā, yaṃ dūre santike vā - sabbe saññā ''netaṃ mama, nesohamasmi, na meso

attā''ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti.

Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikā vā sukhumā vā

hīnā vā paṇītā vā, yaṃ dūre santike vā - sabbe saṅkhārā ''netaṃ mama, nesohamasmi, na me

so attā''ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādāvimutto hoti.

Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā olārikaṃ vā

sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā - sabbaṃ viññāṇaṃ ''netaṃ mama,

nesohamasmi, na me so attā''ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā

anupādāvimutto hoti.

Evaṃ kho rāhula, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye, bahiddhā ca

sabbanimittesu ahiṅkhāramamiṅkhāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhāsamatikkantaṃ

santaṃ suvimuttanti.

Vaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ:

[PTS Page 254] [\q 254/] cakkhuṃ rūpañca viññāṇaṃ samaphasso vedanāya ca,

Saññā sañcetanā taṇhā dhātu khandhena te dasa

Anusayaṃ apagatañceva vaggo tena pavuccatī'ti

Rāhulasaṃyuttaṃ samattaṃ.

[BJT Page 390] [\x 390/]

7. Lakkhaṇasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamo vaggo

7. 1. 1

Aṭṭhisaṅkhalikasuttaṃ

362. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe.

Tena kho pana samayena āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno gijjhakūṭe

pabbate viharanti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya yenāyasmā lakkhaṇo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

lakkhaṇaṃ etadavoca: āyāmāvuso lakkhaṇa, rājagahaṃ piṇḍāya pavisissāmā'ti.

Evamāvuso'ti kho āyasmā lakkhaṇo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṃ padese sitaṃ

pātvākāsi. Atha kho āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: ko nu kho

āvuso moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā'ti? Akālo kho āvuso lakkhaṇa,

etassa pañhassa. Bhagavato maṃ santiko etaṃ paṇhaṃ pucchā'ti.

[PTS Page 255] [\q 255/] atha kho āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno

piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho

āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: idhāyasmā mahāmoggallāno

gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi. Ko nu kho āvuso

moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā'ti?

Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ vehāsaṃ

gacchantiṃ. Tamenaṃ gijjhā'pi kākā'pi kulalā'pi anupatitvā anupatitvā phāsulantarikāhi

vitudanti.1 Sāsudaṃ2 aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata

bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho

bhavissati, evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

--------------------

1. Vitudenti-sīmu, sī. 1, 2, Vitudenti vitacchenti virājenti-machasaṃ, syā, vitacchenti,

vibhājenti - [pts 2.] Sāssudaṃ - sīmu. Sī1, 2

[BJT Page 392] [\x 392/]

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ1 byākareyyaṃ, pare me2 na saddaheyyaṃ. Ye me na

saddaheyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ

yeva rājagahe goghātako ahosi so tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni

vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā3 tasseva

kammassa vipākāvasesena4 [PTS Page 256] [\q 256/] evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ

paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 1. 2

Maṃsapesisuttaṃ

363. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ maṃsapesiṃ vehāsaṃ gacchantaṃ.

Tamenaṃ gijjhā'pi kākā'pi kulalā'pi anupatitvā anupatitvā vitacchenti, virājenti. Sāsudaṃ

aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho,

evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi nāma

attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyaṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

goghātako ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 1. 3

Maṃsapiṇḍasuttaṃ

364. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ maṃsapiṇḍaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tamenaṃ gijjhā'pi kākā'pi kulalā'pi anupatitvā anupatitvā vitacchenti, virājenti.

So sudaṃ aṭṭasaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ

vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi

nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyaṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

sākuṇiko ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 1. 4

Nicchavisuttaṃ

365. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ nicchaviṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tamenaṃ gijjhā'pi kākā'pi kulalā'pi anupatitvā anupatitvā vitacchenti, virājenti.

So sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ

vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi

nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyaṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

orabbhiko ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

--------------------------

1. Ahañcetaṃ-machasaṃ, syā, [pts. 2.] Pare ca me-machasaṃ. [Pts.] Parepi me-syā 3. Pacitvā

- sī 1, 2, 4. Vipākavasena - sīmu 1, 2

[BJT Page 394] [\x 394/]

7. 1. 5

Asilomasuttaṃ

366. [PTS Page 257] [\q 257/] idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ

asilomaṃ purisaṃ vehāsaṃ gacchantaṃ. Tassa te asī uppatitvā uppatitvā tasseva kāye

nipatanti. So sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho,

abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati,

evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyaṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

sūkariko ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 1. 6

Sattilomasuttaṃ

367. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ sattilomaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tassa tā sattiyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṃ aṭṭassaraṃ

karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi

nāma satto bhavissati, evarūpe'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi nāma

attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyaṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

māgaviko ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 1. 7

Usulomasuttaṃ

368. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ usulomaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tassa te usū uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṃ aṭṭasaraṃ

karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi

nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi nāma

attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyaṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

kāraṇiko ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 1. 8

Sūcilomasuttaṃ

. 9369. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ sūcilomaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tassa tā sūciyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṃ aṭṭassaraṃ

karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi

nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi nāma

attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyaṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

sūto ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

[BJT Page 396] [\x 396/]

7. 1. 9

Dutiyasucilomasuttaṃ

370. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ sucilomaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. [PTS Page 258] [\q 258/] tassa tā sūciyo sīse pavisitvā mukhato

nikkhamanti. Mukhe pavisitvā urato nikkhamanti, ure pavisitvā udarato nikkhamanti, udare

pavisitvā ūrūhi nikkhamanti, ūrūsu pavisitvā jaṅghāhi nikkhamanti, jaṅghāsu pavisitvā

pādehi nikkhamanti. So sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ

vata bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho

bhavissati, evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyuṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

sūcako ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 1. 10

Kumbhaṇḍasuttaṃ

371. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ kumbhaṇḍaṃ purisaṃ vehāsaṃ

gacchantaṃ. So gacchanto'pi teva aṇḍe khandhe āropetvā gacchati. Nisīdanto'pi tesveva

aṇḍesu nisīdati. Tamenaṃ gijjhā'pi kākā'pi kulalā'pi anupatitvā anupatitvā vitacchenti,

virājenti. So sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti.

Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi nāma

satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho

bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hā nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyuṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

gāmakūṭo ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

Paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṃ:

Aṭṭhi pesi ubho hi goghātakā

Piṇḍasākuṇiyo nicchavorabbhi,

Asi sūkariko satti māgavī

Usukāraṇiko sūci sārathi,

Yo ca sikkhīyati sūcako hi so

Aṇḍahārī ahu gāmakūṭako'ti.

[BJT Page 398] [\x 398/]

2. Dutiyovaggo

7. 2. 1

Gūthakūpasuttaṃ

372. Rājagahe -

[PTS Page 259] [\q 259/] idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ purisaṃ

gūthakūpe sasīsakaṃ1 nimuggaṃ. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho,

abbhutaṃ ta bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati,

evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyuṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

pāradāriko ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 2. 2

Gūthakhādisuttaṃ

373. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ purisaṃ gūthakūpe nimuggaṃ,

ubhohi hatthehi gūthaṃ khādantaṃ. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho,

abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati,

evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyuṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ yeva rājagahe

duṭṭhabrāhmaṇo ahosi. So kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane bhikkhusaṅghaṃ

bhattena nimantetvā doṇiyo gūthassa pūrāpetvā kālaṃ ārocāpetvā etadavoca: ato bhonto,

yāvadatthaṃ bhuñjantu ceva harantu cā'ti. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni

bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva

kammassa vipākāvasesena evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 2. 3

Nicchavitthisuttaṃ

374. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ nicchaviṃ itthiṃ vehāsaṃ

gacchantiṃ. Tamenaṃ gijjhā'pi kākā'pi kulalā'pi anupatitvā anupatitvā vitacchenti, virājenti.

Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ

vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi

nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyaṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Esā bhikkhave, itthi imasmiṃ yeva rājagahe

aticārinī ahosi. Sā tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitva3 tasseva kammassa

vipākāvasesena evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 2. 4

Maṅgulitthisuttaṃ

374. [PTS Page 260] [\q 260/] idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ itthiṃ

duggandhaṃ maṅguliṃ2 vehāsaṃ gacchantiṃ. Tamenaṃ gijjhā'pi kākā'pi kulalā'pi anupatitvā

anupatitvā vitacchenti, virājenti. Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi:

acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma

yakkho bhavissati, evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyaṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Esā bhikkhave, itthi imasmi yeva rājagahe

ikkhaṇikā ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena

evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

----------------------

1. Sīsakaṃ - sīmu. Syā. 2. Maṅkuḷiṃ - aṭṭhakathā.

[BJT Page 400] [\x 400/]

7. 2. 5

Okilinīsuttaṃ

374. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ itthiṃ uppakkaṃ okiliniṃ okiriṇiṃ

vehāsaṃ gacchantiṃ. Sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi: acchariyaṃ

vata bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho

bhavissati, evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti, yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ

na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyaṃ. Ye me na saddaheyyuṃ,

tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Esā bhikkhave, itthi kāliṅgassa rañño

aggamahesī ahosi. Sā issāpakatā sapattiṃ aṅgārakaṭāhena okiri. So tassa kammassa vipākena

bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye

paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ

paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 2. 6

Asīsakasuttaṃ

377. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ asīsakaṃ kabandhaṃ2 vehāsaṃ

gacchantaṃ. Tassa ure akkhīni ceva honti mukhañca. Tamenaṃ gijjhā'pi kākā'pi kulalā'pi

anupatitvā anupatitvā vitacchenti, virājenti. So sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ

āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati,

evarūpe'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti. Yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, asīsako diṭṭho ahosi. Api

cāhaṃ na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyuṃ. Ye me na

saddaheyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, satto imasmiṃ

yeva rājagahe hārito nāma coraghātako ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni

bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva

kammassa vipākāvasesena evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 2. 7

Bhikkhusuttaṃ

378. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ bhikkhuṃ vehāsaṃ gacchantaṃ.

Tassa saṅghāṭi'pi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, patto'pi āditto sampajjalito sajotibhūto,

kāyabandhanampi [PTS Page 261] [\q 261/] ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ, kāyo'pi

āditto sampajjalito sajotibhūto, so sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi:

acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma

yakkho bhavissati, evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti. Yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. [PTS Page 262] [\q 262/] pubbeva me so bhikkhave,

bhikkhu diṭṭho ahosi. Api cāhaṃ na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na

saddaheyyuṃ. Ye me na saddaheyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso

bhikkhave, bhikkhu kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpabhikkhu ahosi. So tassa

kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni

vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṃ

attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 2. 8

Bhikkhuṇīsuttaṃ

379. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ bhikkhuniṃ vehāsaṃ gacchantiṃ.

Tassa saṅghāṭi'pi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, patto'pi āditto sampajjalito sajotibhūto,

kāyabandhanampi ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ, kāyo'pi āditto sampajjalito sajotibhūto,

so sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ

vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi

nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti. Yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me sā bhikkhave, bhikkhuṇī diṭṭhā ahosi. Api

cāhaṃ na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyuṃ. Ye me na

saddaheyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Esā bhikkhave, bhikkhunī

kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpabhikkhunī ahosi. Sā tassa kammassa

vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni

niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ

paṭisaṃvedayatī'ti.

---------------------

1. Kaliṅgassa - machasaṃ, syā, [pts. 2.] Kavandhaṃ - simu, [pts.] Sī1, 2.

[BJT Page 402] [\x 402/]

7. 2. 9

Sikkhamānāsuttaṃ

380. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ sikkhakamānaṃ vehāsaṃ

gacchantiṃ. Tassa saṅghāṭi'pi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, patto'pi āditto sampajjalito

sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ, kāyo'pi āditto sampajjalito

sajotibhūto, so sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata

bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho

bhavissati, evarūpo'pi nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti. Yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me sā bhikkhave, sikkhamānā diṭṭhā ahosi. Api

cāhaṃ na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyuṃ. Ye me na

saddaheyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Esā bhikkhave, sikkhamānā

kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasikkhamānā ahosi. Sā tassa kammassa

vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni

niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ

paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 2. 10

Sāmaṇerasuttaṃ

381. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ sāmaṇeraṃ vehāsaṃ gacchantaṃ.

Tassa saṅghāṭi'pi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, patto'pi āditto sampajjalito sajotibhūto,

kāyabandhanampi ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ, kāyo'pi āditto sampajjalito sajotibhūto,

so sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ

vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpe'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi

nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti. Yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me so bhikkhave, sāmaṇero diṭṭho ahosi. Api

cāhaṃ na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyuṃ. Ye me na

saddaheyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Eso bhikkhave, sāmaṇero

kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇero ahosi. So tassa kammassa

vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni

niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṃ attabhāvapaṭilābhaṃ

paṭisaṃvedayatī'ti.

7. 2. 11

Sāmaṇerīsuttaṃ

382. Idhāhaṃ āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṃ sāmaṇeriṃ vehāsaṃ gacchantaṃ.

Tassa saṅghāṭi'pi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, patto'pi āditto sampajjalito sajotibhūto,

kāyabandhanampi ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ, kāyo'pi āditto sampajjalito sajotibhūto,

sā sudaṃ aṭṭassaraṃ karoti. Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ

vata bho, evarūpo'pi nāma satto bhavissati, evarūpo'pi nāma yakkho bhavissati, evarūpo'pi

nāma attabhāvapaṭilābho bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cakkhubhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti,

ñāṇabhūtā vata bhikkhave, sāvakā viharanti. Yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā

dakkhati vā sakkhiṃ vā karissati. Pubbeva me sā bhikkhave, sāmaṇerī diṭṭhā ahosi. Api

cāhaṃ na vyākāsiṃ. Ahamevetaṃ byākareyyaṃ, pare me na saddaheyyuṃ. Ye me na

saddaheyyuṃ, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

[BJT Page 404] [\x 404/]

Esā bhikkhave, sāmaṇerī kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇerī ahosi.

Sā tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni

bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṃ

attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayatī'ti.

Vaggo dutiyo

Tassuddānaṃ:

Kūpe nimuggo hi so pāradāriko

Gūthakhādī ahu duṭṭhasamaṇabrāhmaṇo,

Nicchavitthi aticārinī ahu

Maṅgulitthi ahu ikkhaṇitthikā,

Okilinī sapattaṅgārakokiri

Sīsacchinno ahu coraghātako,

Bhikkhu bhikkhunī sikkhamānā sāmaṇero atha

Sāmaṇerikā kassapassa vinayasmiṃ pabbajja,

Pāpakammaṃ akariṃsu tāvade'ti

Lakkhaṇasaṃyuttaṃ samattaṃ.

[BJT Page 406] [\x 406/]

8. Opammasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamo vaggo

8. 1. 1

Kūṭasuttaṃ

383. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. [PTS Page 263] [\q 263/] tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavo'ti.

Bhadante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Seyyathāpi bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo, sabbā tā kūṭaṅgamā

kūṭasamosaraṇā, kūṭasamugghātā sabbā tā samugghātaṃ gacchanti. Evameva kho

bhikkhave, ye keci akusalamūlā1 sabbe te avijjaṅgamā2 avijjāsamosaraṇā. Avijjāsamugghātā

sabbe te samugghātaṃ gacchanti.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''appamattā viharissāmā''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

8. 1. 2

Nakhasikhāsuttaṃ

384. Sāvatthiyaṃ -

Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāya paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi: taṃ

kimmaññatha bhikkhave, katamannukho bahutaraṃ yo vāyaṃ3 mayā paritto nakhasikhāyaṃ

paṃsu āropito, ayaṃ vā4 mahāpaṭhavī'ti?

Etadeva bhante, bahutaraṃ yadidaṃ mahāpaṭhavī. Appamattakoyaṃ bhagavatā paritto

nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. Saṅkhampi na upeti, upanidhimpi na upeti, kalabhāgampi na

upeti mahāpaṭhaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito'ti.

Eva meva kho bhikkhave, appakā te sattā ye manussesu paccājāyanti. Atha kho eteva

bahutarā sattā ye aññatra manussehi paccājāyanti.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''appamattā viharissāmā''ti evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

---------------------

1. Akusalā dhammā-machasaṃ, [pts,] syā 2. Avijjā-mūlakā machasaṃ [pts,] syā. 3. Yo cāyaṃ

- machasaṃ. 4. Yo cāyaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 408] [\x 408/]

8. 1. 3

Kulasuttaṃ

385. Sāvatthiyaṃ -

[PTS Page 264@ [\q 264/] ]sayyathāpi bhikkhave, yāni kānici kulāni bahutthikāni

appapurisāni, tāni suppadhaṃsiyāni honti corehi kumbhatthenakehi. Evameva kho

bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno mettā cetovimutti abhāvitā abahulīkatā, so

suppadhaṃsiyo hoti amanussehi.

Seyyathāpi bhikkhave, yāni kānici kulāni appitthikāni bahupurisāni, tāni duppadhaṃsiyāni

honti corehi kumbhatthenakehi. Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno mettā

cetovimutti bhāvitā bahulīkatā, so duppadhaṃsiyo hoti amanussehi.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: mettā no cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā

yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

8. 1. 4

Okkhāsatasuttaṃ

386. Sāvatthiyaṃ -

Yo bhikkhave, pubbaṇhasamayaṃ okkhāsataṃ2 dānaṃ dadeyya, yo majjhantikaṃ samayaṃ

okkhāsataṃ dānaṃ dadeyya, yo sāyaṇhasamayaṃ okkhāsataṃ dānaṃ dadeyya, yo vā

pubbaṇhasamayaṃ antamaso gadduhanamattampi mettaṃ cittaṃ bhāveyya, yo vā

majjhantikaṃ samayaṃ antamaso gadduhanamattampi mettaṃ cittaṃ bhāveyya, yo vā

sāyaṇhasamayaṃ antamaso gadduhanamattampi mettaṃ cittaṃ bhāveyya, idaṃ tato

mahapphalataraṃ.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: mettā no cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā

yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave

sikkhitabbanti.

-----------------------

1. Appatthikāni, - sīmu, sī 1, 2, syā.

2. Ukkhāsataṃ - sī 1, 2.

[BJT Page 410] [\x 410/]

8. 1. 5

Sattisuttaṃ

387. [PTS Page 265] [\q 265/] sāvatthiyaṃ -

Seyyathāpi bhikkhave, satti tiṇhaphalā, atha puriso āgaccheyya ''ahaṃ imaṃ sattiṃ

tiṇhaphalaṃ pāṇinā vā miṭṭhinā vā patileṇissāmi patikoṭṭessāmi1 pativaṭṭessāmī''ti.2 Taṃ

kimmaññasi bhikkhave, bhabbo nu kho so puriso amuṃ sattiṃ tiṇhaphalaṃ pāṇinā vā

muṭṭhinā vā patileṇetuṃ patikoṭṭetuṃ pativaṭṭetunti? No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu?

Asu hi bhante, satti tiṇhaphalā na sukarā pāṇinā vā muṭṭhinā vā patileṇetuṃ patikoṭṭetuṃ

pativaṭṭetuṃ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā'ti.

Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci bhikkhuno mettā cetovimutti bhāvitā bahulīkatā

yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, tassa ce amanusso cittaṃ khipitabbaṃ

maññeyya, atha kho sveva amanusse kilamathassa. Vighātassa bhāgī assa.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ. Mettā no cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā

yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

8. 1. 6

Dhanuggahasuttaṃ

388. Sāvatthiyaṃ -

Seyyathāpi bhikkhave, cattāro daḷhadhammā dhanuggahā [PTS Page 266] [\q 266/]

sikkhitā kahatatthā katūpāsanā catuddisā ṭhitā assu, atha puriso āgaccheyya: ''ahaṃ imesaṃ

catunnaṃ daḷhadhammānaṃ dhanuggahānaṃ sikkhitānaṃ katatthānaṃ katūpāsānaṃ catuddisā

kaṇḍe khitte appatiṭṭhite paṭhaviyaṃ3 gahetvā āharissāmī''ti. Taṃ kimmaññatha bhikkhave,

javano puriso paramena javena samannāgato'ti alaṃ vacanāyā'ti?

Ekassa cepi bhante, daḷhadhammassa dhanuggahassa sikkhitassa3 katahatthassa

katūpāsanassa kaṇḍaṃ khittaṃ appatiṭṭhitaṃ paṭhaviyaṃ4 gahetvā āhareyya, javano puriso

paramena javena samannāgato'ti alaṃ vacanāya. Kopanavādo catunnaṃ daḷhadhammānaṃ

dhanuggahānaṃ sikkhitānaṃ katahatthānaṃ katūpāsanānanti.

---------------------

1. Patikoṭṭassāmi - sī 1, 2 2. Pativaṭṭassāmi - sī 1, 2.

3. Susikkhitassa - machasaṃ 4. Puthuviyaṃ - sī 1, 2, thapaviyaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 412] [\x 412/]

Yathā ca bhikkhave, tassa purisassa javo yathā ca candimasuriyānaṃ javo tato sīghataro.

Yathā ca bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasuriyānaṃ javo, yathā ca yā

devatā candimasuriyānaṃ purato dhāvanti, tisaṃ devatānaṃ javo tato sīghataro.1 Yathā ca

bhikkhave, tassa purisassa javo, yathā ca candimasuriyānaṃ javo, yathā ca yā devatā

candimasuriyānaṃ purato dhāvanti tāsaṃ devatānaṃ javo, tato sīghataraṃ āyusaṅkhārā

khīyanti.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: appamattā viharissāmā'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

8. 1. 7

Āṇisuttaṃ

389. Sāvatthiyaṃ -

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, dasārahānaṃ2 āṇako nāma mudiṅgo ahosi. Tassa dasārahā āṇake

phaḷite3 aññaṃ āṇiṃ odahiṃsu. [PTS Page 267] [\q 267/] ahu kho so bhikkha,ve samayo

yaṃ āṇakassa mudaṅgassa porāṇaṃ pokkhara phalakaṃ4 antaradhāyi, āṇisaṅghāṭova

avasissi.

Evameva kho bhikkhave, bhavissanti bhikkhū anāgatamaddhānaṃ, ye te suttantā

tathāgatabhāsitā gambhīrā gambhiratthā lokuttarā suññatapaṭisaṃyuttā,5 tesu

bhaññamānesu na sussūsissanti.6 Na sotaṃ odahissanti, na aññācittaṃ upaṭṭhāpessanti. Na

ca te dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ maññissanti. Ye pana te suttantā kavikatā

kāveyyā cittakkharā cittabyañjanā bāhirakā sāvakabhāsitā, tesu bhaññamānesu sussūsissanti,

sotaṃ odahissanti, aññācittaṃ upaṭṭhāpessanti te ca dhamme uggahetabbaṃ

pariyāpuṇitabbaṃ maññissanti. Evametesaṃ bhikkhave, suttantānaṃ tathāgatabhāsitānaṃ

gambhīrānaṃ gambhīratthānaṃ lokuttarānaṃ suññatapaṭisaṃyuttānaṃ antaradhānaṃ

bhavissati.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''ye te suttantā tathāgatabhāsitā gambhīrā

gambhīratthā lokuttarā suññatapaṭisaṃyuttā, tesu bhaññamānesu sussusissāma, sotaṃ

odahissāma, aññācittaṃ upaṭṭhāpessāma te ca dhamme uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabbaṃ

maññissāmā'ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

----------------------

1. Sīghataraṃ - machasaṃ. 2. Dasabhātikānaṃ - sīmu. 3. Ghaṭite - machasaṃ, [pts 4.]

Pokkharaṃ phalakaṃ - sīmu, syā. 5. Suññatappaṭisāyuttaṃ - machasaṃ.

6. Sussūyissanti - sīmu, sī 1, 2

[BJT Page 414] [\x 414/]

8. 1. 8

Kaliṅgarūpadhānasuttaṃ

390. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ: bhagavā etadavoca:

Kaliṅgarūpadhānā bhikkhave, etarahi licchavī viharanti [PTS Page 268] [\q 268/]

appamattā ātāpino upāsanasmiṃ. Tesaṃ rājāmāgadho ajātasattu vedehiputto na labhati

otāraṃ, na labhati ārammaṇaṃ. Bhavissanti bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ licchavī

sukhumālā mudutaphaṇahatthapādā te mudukāsu seyyāsu tūlabimbohanādisu yāva

suriyuggamanā seyyaṃ kappessanti. Tesaṃ rājā māgadho ajātasattu vedehiputto lacchati

otāraṃ, lacchati ārammaṇaṃ.

Kaliṅgarūpadhānā bhikkhave, etarahi bhikkhū viharanti appamattā ātāpino padhānasmiṃ.

Tesaṃ māro pāpimā na labhati otāraṃ, na labhati ārammaṇaṃ. Bhavissanti bhikkhave,

anāgatamaddhānaṃ bhikkhū sukhumālā mudutaphaṇahatthapādā. Te mudukāsu seyyāsu

tūlabimbohanādisu yāva suriyuggamanā seyyaṃ kappessanti tesaṃ māro pāpimā lacchati

otāraṃ, lacchati ārammaṇaṃ.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''kaliṅgarūpadhānā viharissāma appamattā ātāpino

padhānasmi''nti.1 Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

8. 1. 9

Nāgasuttaṃ

391. Sāvatthiyaṃ -

Tena kho pana samayena aññataro navo bhikkhu ativelaṃ kulāni upasaṅkamati. Tamenaṃ

bhikkhū evamāhaṃsu: ''mā āyasmā ativelaṃ kulāni upasaṅkamī''ti. So bhikkhūhi vuccamāno

evamāha: ''imehi nāma therā bhikkhū kulāni upasaṅkamitabbaṃ maññissanti,

kimaṅgapanāha''nti.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. [PTS Page 269] [\q 269/] ekamantaṃ

nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: idha bhante, aññataro navo bhikkhu

ativelaṃ kulāni upasaṅkamati. Tamenaṃ bhikkhū evamāhaṃsu: ''mā āyasmā evaṃ ativelaṃ

kulāni upasaṅkamī''ti. So bhikkhū bhikkhūhi vuccamāno evamāha: ''imehi nāma therā

bhikkhū kulāni upasaṅkamitabbaṃ maññissanti, kimaṅgapanāha''nti.

---------------------

1. Padhānasmiṃ - sīmu.

[BJT Page 416] [\x 416/]

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, araññāyatane mahāsarasi. Taṃ nāgā upanissāya viharanti. Te taṃ

sarasiṃ ogāhetvā soṇḍāya bhisamūlālaṃ abbhuggahetvā1 suvikkhālitaṃ vikkhāletvā

akaddamaṃ saṅkhāditvā2 ajjhoharanti. Tesaṃ taṃ vaṇṇāya ceva hoti balāya ca. Na ca

tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchanti, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.

Tesaññeva kho pana bhikkhave, mahānāgānaṃ anusikkhamānā taruṇā hiṃkacchāpā, te taṃ

sarasiṃ ogāhetvā soṇḍāya bhisamūlālaṃ abbhuggahetvā1 na suvikkhālitaṃ vikkhāletvā

sakaddamaṃ asaṅkhāditvā ajjhoharanti. Tesaṃ taṃ neva vaṇṇāya hoti na balāya. Tato

nidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchanti, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.

Evameva kho bhikkhave, idha therā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisanti. Te tattha dhammaṃ bhāsanti

tesaṃ gihī pasannākara karonti. Te taṃ lābhaṃ agathitā amucchitā anajjhopannaṃ,3

ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti. Tesaṃ taṃ vaṇṇāya ceva hoti balāya ca.

Na ca tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchanti, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.

Tesaññeva kho pana bhikkhave, therānaṃ bhikkhūnaṃ anusikkhamānā navā bhikkhū

pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisanti.

Te tattha dhammaṃ bhāsanti. Tesaṃ gihī pasannākāraṃ [PTS Page 270] [\q 270/] karonti.

Te taṃ lābhaṃ gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā

paribhuñjanti. Tesaṃ taṃ neva vaṇṇāya hoti na balāya. Te tatonidānaṃ maraṇaṃ vā

nigacchanti, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''agathitā amucchitā anajjhopannā

ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā lābhaṃ paribhuñjissāmā''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

8. 1. 10

Biḷālasuttaṃ

392. Sāvatthiyaṃ -

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ativelaṃ kulesu cārittaṃ āpajjati. Tamenaṃ

bhikkhū evamāhaṃsu: '' mā āyasmā ativelaṃ kulesu cārittaṃ āpajjī''ti. So bhikkhu bhikkhūhi

vuccamāno na ramati.4

-------------------------

1. Adhogahetvā-sīmu, sī1, 2: abbūhetvā-aṭṭhakathā, abbāgahetvā-machasaṃ.

2. Saṃkharitvā. [Pts. 3.] Anajjhāpannaṃ - sīmu, syā.

4. Viramati - machasaṃ, [pts]

[BJT Page 418] [\x 418/]

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū

bhagavantaṃ etadavocuṃ: ''idha bhante, aññataro bhikkhū aticelaṃ kulesu āpajjati. Tamenaṃ

bhikkhū evamāhaṃsu ''mā āyasmā aticelaṃ kulesu cārittaṃ āpajjī''ti. So bhikkhu bhikkhūhi

vuccamāno na ramatī''ti.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, biḷālo1 sandhisamalasaṅkaṭīre2 ṭhito ahosi mudumūsiṃ

magayamāno,3 ''yadāyaṃ mudumūsī gocarāya pakkamissati, tattheva naṃ gahetvā

khādissāmī''ti. Atha kho bhikkhave, mudumūsī gocarāya pakkami. Tamenaṃ biḷālo gahetvā

sahasā asaṅkhāditvā4 ajjhohari. Tassa mudumūsi antampi khādi, antaguṇampi khādi. So

[PTS Page 271] [\q 271/] tato nidānaṃ maraṇampi nigacchi, maraṇamattampi dukkhaṃ.

Evameva kho bhikkhave, idhekacco bhikkhu pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati, arakkhiteneva kāyena

arakkhitāya vācāya arakkhitena cittena anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi.

So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā, tassa mātugāmaṃ disvā

dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena

maraṇaṃ vā nigacchati, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Maraṇaṃ hetaṃ bhikkhave, ariyassa

vinaye yo sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Maraṇamattaṃ hetaṃ bhikkhave, dukkhaṃ

yadidaṃ aññataraṃ saṅkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati, yathārūpāya āpattiyā vuṭṭhānaṃ paññāyati.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''rakkhiteneva kāyena rakkhitāya vācāya

rakkhitena cittena upaṭṭhitāya satiyā saṃvutehi indriyehi gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya

pavisissāmā''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

8. 1. 11

Sigālasuttaṃ.

393. Sāvatthiyaṃ-

Assuttha no tumhe bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṃ sigālassa vassamānassāti?5 Evaṃ

bhante. Eso kho bhikkhave, jarasigālo ukkaṇṭakena6 nāma rogajātena phuṭṭho. So yena

yena icchati, tena tena gacchati. Yattha yattha icchati, tattha tattha tiṭṭhati. Yattha yattha

icchati, tattha tattha nisīdati. Yattha yattha [PTS Page 272] [\q 272/] icchati, tattha tattha

nipajjati. Sītako'pi naṃ vāto upavāyati. Sādhu khvassa bhikkhave, yaṃ idhekacco

sakyaputtiyapaṭiñño evarūpampi attabhāvapaṭilābhaṃ paṭisaṃvedayetha.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''appamattā viharissāmā''ti. Evaṃ hi vo bhikkhave,

sikkhitabbanti.

-------------------

1. Biḷāro-syā. 2. Saṅkatīre-syā. 3. Āgamayamāno-syā. Maggamāno-sīmu,

maggayamāno-machasaṃ, [pts. 4.] Saṃkhāditvā-sīmu, machasaṃ, masaṃkhāditvā-syā.

Saṃkhāritvā-[pts. 5.] Vasamānassāti-sīmu, syā.

6. Ukkaṇḍakena-machasaṃ, ukkaṇṇakena-sīmu, sī 1, 2 [pts.]

[BJT Page 420] [\x 420/]

8. 1. 12

Dutiyasigālasuttaṃ

394. Sāvatthiyaṃ-

Assuttha no tumhe bhikkhave, rattiyā paccūsasamayaṃ sigālassa vassamānassā'ti? Evaṃ

bhante. Siyā kho bhikkhave, tasmiṃ jarasigāle yā kāci kataññutā kataveditā. Na tveva

idhekacce sakyaputtiyapaṭiññe siyā kāci kataññutā kataveditā.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: ''kataññuno bhavissāma katavedino. Amhesu

appakampi kataṃ mā nassissatī''ti1. Evaṃ hi vo bhikkhaveva, sikkhitabbanti.

Vaggo paṭhamo

Tassuddānaṃ:

Kūṭaṃ nakhasikhaṃ kulaṃ okkhā satti dhanuggaho,

Āṇi kaliṅgaro nāgo biḷālo dve sigālakā'ti.

Opammasaṃyuttaṃ samattaṃ.

------------------------

1. Na ca no amhesu appakampi kataṃ tassissatīti - machasaṃ.

[BJT Page 422] [\x 422/]

9. Bhikkhusaṃyuttaṃ

1. Paṭhamo vaggo

9. 1. 1.

Moggallānasuttaṃ1

395. [PTS Page 273] [\q 273/] evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ

viharati. Jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū

āmantesi: āvuso bhikkhavo'ti. Āvuso'ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa

paccassosuṃ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

Idha mayhaṃ āvuso, rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: ''ariyo

tuṇhībhāvo ariyo tuṇhībhāvo'ti vuccati, katamo nu kho ariyo tuṇhībhāvo''ti?

Tassa mayhaṃ āvuso etadahosi: ''idha bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati ariyo tuṇhībhāvo''ti.

So khvāhaṃ2 āvuso, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ

avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi.3 Tassa

mayhaṃ āvuso iminā vihārena viharato vitakkasahagatā saññāmanasikārā samadācaranti.

Atha kho maṃ āvuso, bhagavā iddhiyā upasaṅkamitvā etadavoca: ''moggallāna, moggallāna,

mā brāhmaṇa, ariyaṃ tuṇhībhāvaṃ pamādo. Ariye tuṇhībhāve cittaṃ saṇṭhāpehi. Ariye

tuṇhībhāve cittaṃ ekodiṃ4 karohi. Ariye tuṇhībhāve cittaṃ samādahā''ti.

So khvāhaṃ āvuso, aparena samayena vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

vihāsiṃ.5 Yaṃ hi taṃ [PTS Page 274] [\q 274/] āvuso, sammā vadamāno vadeyya,

''satthārā anuggahito sāvako mahābhiññataṃ patto''ti, mamaṃ taṃ sammā vadamāno vadeyya

''satthārā anuggahito sāvako mahābhiññataṃ patto''ti.

---------------------------

1. Kolitasutta-machasaṃ, syā. Kolita-uddāna-sī1, 2. Khohaṃ- sīmu, sī1, 2 3. Vihariṃ -

machasaṃ. 4. Ekodibhāvaṃ -machasaṃ.

5. Viharāmi - machasaṃ, syā.

[BJT Page 424] [\x 424/]

9. 1. 2

Sāriputtasuttaṃ1

396. Sāvatthiyaṃ-

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: āvuso, bhikkhavo'ti. Āvuso'ti kho te bhikkhū

āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

Idha mayhaṃ āvuso, rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: ''atthi nu

kho taṃ kiñci lokasmiṃ yassa me vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā''ti.

Tassa mayhaṃ āvuso, etadahosi: ''natthi kho taṃ kiñci lokasmiṃ yassa me

vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā''ti.

Evaṃ vutte āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: ''satthu'pi kho te āvuso,

sāriputta, vipariṇāmaññathābhāvā nūppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā''ti.

Satthu'pi kho me āvuso, vipariṇāmaññathābhāvā nūppajjeyyuṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Api ca me evamassa: mahesakkho vata bho, satto

antarahito mahiddhiko mahānubhāvo, sace hi bhagavā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya,

tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussānanti.

[PTS Page 275] [\q 275/] tathā hi panāyasmato sāriputtassa dīgharattaṃ

ahiṅkāramamiṃkāramānānusayā susamūhatā. Tasmā āyasmato sāriputtassa satthu'pi

vipariṇāmaññathābhāvā nūppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti.

10. 1. 3

Mahānāgasuttaṃ2

397. Sāvatthiyaṃ-

Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno rājagahe

viharanti veḷuvane kalandakanivāpe ekavihāre. Atha kho āyasmā sāriputto

sāyaṇhasamayaṃ patisallāṇā vuṭṭhito yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā āyasmatā mahāmoggallānena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ

sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto

āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: vippasannāni kho te āvuso moggallāna, indriyāni.

Parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto, santena nūnāyasmā mahāmoggallāno ajja vihārena

vihāsī'ti.

-------------------

1. Upatissasuttaṃ - machasaṃ, syā. 2. Ghaṭasuttaṃ - machasaṃ. Ghaṭa - uddāna

[BJT Page 426] [\x 426/]

Oḷārikena kho ahaṃ āvuso, ajja vihārena vihāsiṃ. Api ca me ahosi dhammī kathā'ti. ''Kena

saddhiṃ panāyasmato mahāmoggallānassa ahosi dhammī kathā''ti? Bhagavatā kho me

āvuso, saddhiṃ ahosi dhammī kathā'ti. ''Dūre kho āvuso, bhagavā etarahi sāvatthiyaṃ

viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Ninnu kho āyasmā mahāmoggallāno

bhagavantaṃ iddhiyā upasaṅkami, udāhu bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ iddhiyā

upasaṅkamī''ti?

[PTS Page 276] [\q 276/] nakhvāhaṃ āvuso, bhagavantaṃ iddhiyā upasaṅkamiṃ. Napi

maṃ bhagavā iddhiyā upasaṅkami. Api ca me yāvatā bhagavā ettāvatā dibbaṃ cakkhuṃ

visujjhi dibbā ca sotadhātu. Bhagavato'pi yāvatāhaṃ ettāvatā dibbaṃ cakkhuṃ visujjhi, dibbā

ca sotadhātū'ti.

Yathā kathaṃ panāyasmato mahāmoggallānassa bhagavatā saddhiṃ ahosi dhammī kathā'ti?

Idhāhaṃ āvuso, bhagavantaṃ etadavoca: ''āraddhaviriyo āraddhaviriyo''ti bhante, vuccati.

Kittāvatā nu kho bhante, āraddhaviriyo hotī'ti? Evaṃ vutte maṃ āvuso, bhagavā etadavoca:

idha moggallāna bhikkhu āraddhaviriyo viharati, ''kāmaṃ taco ca nahārū ca aṭṭhī ca

avasissatu sarīre, upasussatu maṃsalohitaṃ. Yaṃ taṃ purisathāmena purisaviriyena

purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā viriyassa saṇṭhānaṃ bhavissatī''ti. Evaṃ

kho moggallāna, āraddhaviriyo hotī'ti. Evaṃ kho me āvuso, bhagavatā saddhiṃ ahosi

dhammī kathā'ti.

Seyyathāpi āvuso, himavato pabbatarājassa parittā pāsāṇasakkharā yāvadeva

upanikkhepanamattāya. Evameva kho mayaṃ āyasmato mahāmoggallānassa yāvadeva

upanikkhepanamattāya, āyasmā hi mahāmoggallāno mahiddhiko mahānubhāvo,

ākaṅkhamāno kappaṃ tiṭṭheyyā'ti.

Seyyathāpi āvuso, mahatiyā loṇaghaṭāya parittā loṇasakkharā yāvadeva

upanikkhepanamattāya. Evameva mayaṃ āyasmato sāriputtassa yāvadeva

upanikkhepanamattāya. [PTS Page 277] [\q 277/] āyasmā hi sāriputto bhagavatā

anekapariyāyena thomito vaṇṇito pasattho:

''Sāriputtova paññāya sīlena upasamena ca,

Yopi pāraṅgato bhikkhu etāva1 paramo siyā''ti.

Iti hete ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ samanumodiṃsū'ti.

------------------------

1. Esova - syā.

[BJT Page 428] [\x 428/]

9. 1. 4

Navabhikkhusuttaṃ1

398. Sāvatthiyaṃ-

Tena kho pana samayena aññataro navo bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto

vihāraṃ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati, na bhikkhūnaṃ veyyāvaccaṃ karoti

cīvarakārasamaye. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te

bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: ''idha bhante, aññataro navo bhikkhū pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṃ pavisitvā appossukko tuṇhībhūto saṅkasāyati na bhikkhūnaṃ

veyyāvaccaṃ karoti cīvarakārasamaye''ti.

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhū āmantesi ''ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena taṃ

bhikkhuṃ āmantehi, satthā taṃ āvuso, āmantetī''ti. Evaṃ bhante'ti kho so bhikkhu bhagavato

paṭissutvā yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhū etadavoca: ''satthā

taṃ āvuso, āmantetī''ti. Evamāvusoti kho so bhikkhu tassa bhikkhuno paṭissutvā yena

bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. [PTS

Page 278] [\q 278/] ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ bhikkhūṃ bhagavā etadavoca: ''saccaṃ

kira tvaṃ bhikkhu, pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto vihāraṃ pavisitvā appossukko

tuṇhībhūto saṃkasāyasi, na bhikkhūnaṃ veyyāvaccaṃ karosi cīvarakāra samaye''ti. Ahampi

kho bhante, sakaṃ kiccaṃ karomī'ti.

Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā cotoparivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi: mā

kho tumhe bhikkhave, etassa bhikkhuno ujjhāyittha eso kho bhikkhave, bhikkhu catunnaṃ

jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ2 diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī

akasiralābhī. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,

tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharatī'ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā.

Nayidaṃ sithilamārabbha nayidaṃ appena thāmasā,

Nibbānaṃ adhigantabbaṃ sabbaganthappamocanaṃ. 3

Ayañca daharo bhikkhu ayamuttamaporiso,

Dhāreti antimaṃ dehaṃ jetvā māraṃ savāhininti.

---------------------

1. Navasuttaṃ - machasaṃ, bhava - uddāna.

2. Abhicetasikānaṃ-sīmu, syā. 3. Sabbadukkhappamocanaṃ-machasaṃ, [pts.]

[BJT Page 430] [\x 430/]

9. 1. 5

Sujātasuttaṃ

399. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho āyasmā sujāto yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ

sujātaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhikkhū āmantesi:

Ubhayenevāyaṃ bhikkhave, kulaputto sobhati: [PTS Page 279] [\q 279/] yañca abhirūpo

dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, yassa catthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī'ti. Idamavoca bhagavā.

Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Sobhati vatāyaṃ bhikkhu ujubhūtena cetasā,

Vippamutto1 visaññutto anupādāya nibbuto,

Dhāreti antimaṃ dehaṃ jetvā māraṃ savāhininti.

9. 1. 6

Lakuṇṭakabhaddiyasuttaṃ

400. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho āyasmā lakuṇṭakabhaddiyo yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā

āyasmantaṃ lakuṇṭakabhaddiyaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna bhikkhū āmantesi:

Passatha no tumhe bhikkhave, etaṃ bhikkhuṃ āgacchantaṃ dubbaṇṇaṃ duddasikaṃ

okoṭimakaṃ bhikkhūnaṃ paribhūtarūpanti? Evaṃ bhante. Eso kho bhikkhave, bhikkhu

mahiddhiko mahānubhāvo, na ca sā samāpatti sulabharūpā yā tena bhikkhunā

asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,

tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharatī'ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Haṃsā koñcā mayūrā ca hatthiyo pasadā migā,

Sabbe sīhassa bhāyanti natthi kāyasmiṃ tulyatā.

Evameva manussesu daharo cepi paññavā,

So hi tattha mahā hoti neva bālo sarīravā'ti.

--------------------------

1. Vippayutto - machasaṃ, syā, [pts.]

[BJT Page 432] [\x 432/]

9. 1. 7

Visākhapañcāliputtasuttaṃ1

401. [PTS Page 280] [\q 280/] ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane

kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā visākho pañcāliputto upaṭṭhānasālāyaṃ

bhikkhū dhammiyā kathāya sandessati samādapeti samuttejeti sampahaṃseti, poriyā vācāya

vissaṭhāya anelagalāya1 atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāya.

Atha kho bhagavā sāyaṇhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: konu kho

bhikkhave, upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandessati samādapeti samuttejeti

sampahaṃseti, poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya2 atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya

anissitāya'ti? Āyasmā bhante, visākho pañcāliputto upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā

kathāya sandessati samādapeti samuttejeti sampahaṃseti, poriyā vācāya visisaṭṭhāya

anelagalāya atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya anissitāyā'ti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ visākhaṃ pañcāliputtaṃ āmantesi: sādhu, sādhu, visākha,

sādhu kho tvaṃ visākha, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi

sampahaṃsesi, poriyā vācāya vissaṭṭhāya anelagalāya2 atthassa viññāpaniyā pariyāpannāya

anissitāyā'ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca: satthā:

Na bhāsamānaṃ jānanti missaṃ bālehi paṇḍitaṃ,

Bhāsamānañca jānanti desentaṃ amataṃ padaṃ.

Bhāsaye jotaye dhammaṃ paggaṇhe isinaṃ dhajaṃ,

Subhāsitadhajā isayo dhammo hi isinaṃ dhajo'ti.

9. 1. 8

Nandasuttaṃ

402. [PTS Page 281] [\q 281/] sāvatthiyaṃ-

Atha kho āyasmā nando bhagavato mātucchaputto ākoṭitapaccākoṭitāni civarāni pārupitvā

akkhīni añjitvā acchaṃ pattaṃ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ nandaṃ

bhagavā etadavoca:

----------------------

1. Visākhasuttaṃ - machasaṃ, visākha - uddāna. 2. Anelamūgāya - sīmu.

[BJT Page 434] [\x 434/]

Na kho te taṃ nanda, patirūpaṃ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitassa yaṃ

tvaṃ ākoṭitapaccākoṭitāni cīvarāni pārupeyyāsi, akkhinī ca añjeyyāsi, acchañca pattaṃ

dhāreyyāsi. Etaṃ1 kho te nanda, patirūpaṃ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṃ

pabbajitassa yaṃ tvaṃ āraññako ca assasi piṇḍapātiko ca paṃsukūliko ca kāmesu ca

anapekkho vihareyyāsī'ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca

satthā:

Kadāhaṃ nandaṃ passeyyaṃ āraññaṃ paṃsukūlikaṃ,

Aññātuñchena2 yāpentaṃ kāmesu anapekkhinanti.

Atha kho āyasmā nando aparena samayena āraññako cāsi piṇḍapātiko ca paṃsukūliko ca

kāmesu ca anapekho vihāsī'ti.

9. 1. 9

Tissasuttaṃ

403. Sāvatthiyaṃ-

[PTS Page 282] [\q 282/] atha kho āyasmā tisso bhagavato pitucchāputto yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, dukkhī

dummano assūni pavattayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ tissaṃ etadavoca: kiṃ tvaṃ

tissa, ekamantaṃ nisinno dukkhī dummano assūni pavattayamāno'ti?

Tathā hi pana maṃ bhante, bhikkhū samantā vācāsannitodakena3 sañjambhariṃ akaṃsū'ti.

Tathā hi pana tvaṃ tissa, vattā no ca vacanakkhamo, na kho te taṃ tissa, patirūpaṃ

kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitassa, yaṃ tvaṃ vattā no ca vacanakkhamo.

Etaṃ kho te tissa, patirūpaṃ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitassa yaṃ tvaṃ

vattā ca assasi4 vacanakkhamo cā'ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ

etadavoca satthā:

Kinnu kujjhasi mā kujjha akkodho tissa te varaṃ,

Kodhamānamakkhavinayatthaṃ hi tissa brahmacariyaṃ vussatī'ti.

9. 1. 10

Theranāmakasuttaṃ

404. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana

samayena aññataro bhikkhu theranāmako ekavihārī ceva hoti ekavihārassa ca vaṇṇavādī.

So eko gāmapiṇḍāya pavisati. Eko paṭikkamati. Eko raho nisīdati. Eko caṅkamaṃ

adhiṭṭhā'ti.

-------------------

1. Evaṃ - sī1, 2. 2. Aññābhuñjena - syā. 3. Vācāya sannitodakena - machasaṃ, syā, [pts.] Sī1,

2. 4. Assa - machasaṃ, āsi - syā

[BJT Page 436] [\x 436/]

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. [PTS Page 283] [\q 283/]

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho

te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: idha bhante aññataro bhikkhu theranāmako ekavihārī

ekavihārassa ca vaṇṇavādī'ti.

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: ehi tvaṃ bhikkhu, mama vacanena theraṃ

bhikkhuṃ āmantehi ''satthā taṃ āvuso, thera, āmantetī''ti. 'Evaṃ bhante'ti kho so bhikkhu

bhagavato paṭissutvā yenāyasmā thero bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

theraṃ etadavoca: ''satthā taṃ āvuso, thera, āmantetī''ti. Evamāvuso'ti kho āyasmā thero tassa

bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ theraṃ bhagavā

etadavoca: saccaṃ kira tvaṃ thera, ekavihārī, ekavihārassa ca vaṇṇavādī'ti? Evaṃ bhante.

Yathā kathaṃ pana tvaṃ thera, ekavihārī ekavihārassa ca vaṇṇavādī'ti? Idhāhaṃ bhante, eko

gāmaṃ piṇḍāya pavisāmi. Eko paṭikkāmāmi. Eko raho nisīdāmi. Eko caṅkamaṃ

adhiṭṭhāmi. Evaṃ khvāhaṃ bhante ekavihārī, ekavihārassa ca vaṇṇavādī'ti.

Attheso thera ekavihāro, na so natthī'ti vadāmi. Api ca thera, yathā ekavihāro vitthāreṇa

paripuṇṇo hoti, taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho

thero bhikkhu bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Kathaṃ ca thera, ekavihāro vitthāreṇa paripuṇṇo hoti? Idha thera, yaṃ atītaṃ taṃ pahīnaṃ,

yaṃ anāgataṃ taṃ paṭinissaṭṭhaṃ. Paccuppannesu ca attabhāvapaṭilābhesu chandarāgo

suppaṭivinīto. Evaṃ kho thera, ekavihāro vitthāreṇa paripuṇṇo hotī'ti. [PTS Page 284] [\q

284/] idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Sabbābhibhuṃ sabbaviduṃ sumedhaṃ

Sabbesu dhammesu anūpalittaṃ,

Sabbaṃ jahaṃ taṇhakkhaye vimuttaṃ

Tamahaṃ naraṃ ekavihārī'ti brumī'ti.

[BJT Page 438] [\x 438/]

9. 1. 11

Mahākappinasuttaṃ

405. Sāvatthiyaṃ-

Atha kho āyasmā mahākappino yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā

āyasmantaṃ mahākappinaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhikkhū āmantesi: passatha no

tumhe bhikkhave, etaṃ bhikkhuṃ āgacchantaṃ odātaṃ1 tanukaṃ. Tuṅganāsikanti? Evaṃ

bhante.

Eso kho bhikkhave, bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo. Na ca sā samāpatti sulabharūpā, yā

tena bhikkhunā asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā

anagāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī'ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato

athāparaṃ etadavoca satthā:

Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ ye gottapaṭisārino,

Vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuse.

Divā tapati ādicco rattiṃ ābhāti candimā

Sannaddho khattiyo tapati jhāyī tapati brāhmaṇo,

Atha sabbamahorattaṃ2 buddho tapati tejasā'ti.

9. 1. 12

Sahāyakasuttaṃ

406. [PTS Page 285] [\q 285/] sāvatthiyaṃ-

Atha kho dve bhikkhu sahāyakā āyasmato mahākappinassa saddhivihārino yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu. Addasā kho bhagavā te bhikkhū dūrato va āgacchante. Disvāna bhikkhū

āmantesi: passatha no tumhe bhikkhave, ete dve bhikkhū3 sahāyake āgacchante

mahākappinassa saddhivihārino'ti? Evaṃ bhante.

Ete kho bhikkhave, bhikkhū mahiddhikā mahānubhāvā, na ca sā samāpatti sulabharūpā tehi

bhikkhūhi asamāpannapubbā. Yassa catthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ

pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariya pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharantī'ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ

etadavoca satthā:

---------------------

1. Odātakaṃ - machasaṃ, [pts. 2.] Ahorattiṃ - sī1, 2. Machasaṃ, [pts. 3.] Ete bhikkhū -

machasaṃ.

[BJT Page 440] [\x 440/]

Sahāyā vatime bhikkhū cirarattaṃ sametikā,1

Sameti tesaṃ saddhammo dhamme buddhappavedite.

Suvinītā kappinena dhamme ariyappavedite,

Dhārenti antimaṃ dehaṃ jetvā māraṃ savāhininti.

Vaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

Kolito sāriputto2 ghaṭo cāpi pavuccati,

[PTS Page 286] [\q 286/] navo sujāto bhaddī ca visākho nando tisso ca,

Theranāmo ca kappino sahāyā cāpi dvādasā'ti. *

Bhikkhusaṃyuttaṃ samattaṃ

Nidānavaggassa saṃyuttuddānaṃ:

Abhisamayo dhātu ca anamataggena kassapo,

Lābhasakkārarāhula lakkhaṇopammabhikkhuhi,

Nidānavaggo dutiyo pūritoti pavuccatī'ti. *

Nidānavaggo niṭṭhito. 3

--------------------------------

1. Samenikā -syā. Samāhitā - sī.

2. Upatisso ca - machasaṃ, syā.

* Uddānagāthāyo pana syāmmaramma sīhala potthakesu visadisāva dissanti.

3. Dissateyaṃ atireka gāthā - sī 1, 2 -

''Dasabala selappabhavā nibbāṇamahāsamuddapariyantā,

Aṭṭhaṅgamaggasalilā jinavacananadī ciraṃ vahatū''ti.


Rechtsinhaber*in
GRETIL project

Zitationsvorschlag für dieses Objekt
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Samyuttanikaya 2. Samyuttanikaya 2. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D2E9-4