Dighanikaya 2

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Dighanikaya 3

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project


[PTS Vol D - 2] [\z D /] [\f II /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol D - 2] [\z D /] [\w II /]
[BJT Page 002] [\x 2/]

Suttantapiṭake

Dīghanikāyo
(Dutiyo bhāgo)
Mahāvaggo

Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-15: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa.

1.

Mahāpadānasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme karerikuṭikāyaṃ. Atha kho sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkantānaṃ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatinānaṃ

pubbenivāsapaṭisaṃyuttā dhammī kathā udapādi: 'itipi pubbe nivāso, itipi1 pubbe nivāso'ti.

2. Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya2 tesaṃ

bhikkhūnaṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā yena karerimaṇḍalamāḷo

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū

āmantesi: "kāyanu'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarā kathā

vippakatā?"Ti.

3. Evaṃ vutte te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: "idha bhante amhākaṃ pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkantānaṃ [PTS Page 002] [\q 2/] karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ

sannipatitānaṃ pubbenivāsapaṭisaṃyuttā dhammī kathā udapādi: 'itipi pubbenivāso, itipi

pubbenivāso'ti. Ayaṃ kho no bhante antarā kathā vippakathā. Atha bhagavā anuppatto"ti.

1. Iti [PTS. 2.] Mānusakāya - sīmu

[BJT Page 004] [\x 4/]

4. "Iccheyyātha no tumhe bhikkhave [PTS Page 011] [\q 11/] pubbenivāsapaṭisaṃyuttaṃ

dhammiṃ kathaṃ sotu"nti.

"Etassa bhagavā kālo, etasusa sugata kālo, yaṃ bhagavā pubbenivāsapaṭisaṃyuttaṃ dhammiṃ

kathaṃ kareyya. Bhagavato sutvā bhikkhu dhāressantī"ti. "Tena hi bhikkhave suṇātha,

sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī"ti. "Evambhante"ti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:

5. Ito so bhikkhave ekanavutokappo1 yaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke

udapādi. Ito so bhikkhave ekatiṃsokappo2 yaṃ sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

loke udapādi. Tasmiññeva kho bhikkhave ekatiṃse kappe vessabhū bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho loke udapādi, imasmiññeva kho bhikkhave bhaddakappe kakusandho

bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi. Imasmiññeva kho bhikkhave

bhaddakappe koṇāgamano bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi. Imasmiññeva

kho bhikkhave bhaddakappe kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi.

Imasmiññeva kho bhikkhave bhaddakappe ahaṃ etarahi arahaṃ sammāsambuddho loke

uppanno.

6. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule

udapādi. Sikhī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho [PTS Page 003] [\q 3/]

khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule udapādi. Vessabhū bhikkhave bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiyakule udapādi. Kakusandho bhikkhave

bhagavā arahaṃ sammāsambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi, brāhmaṇakule udapādi.

Koṇāgamano bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi,

brāhmaṇakule udapādi. Kassapo bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho brāhmaṇo

jātiyā ahosi, brāhmaṇakule udapādi. Ahaṃ bhikkhave etarahi arahaṃ sammā sambuddho

khattiyo jātiyā ahosiṃ, khattiyakule uppanno.

7. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Sikhī

bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Vessabhū

bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Kakusandho

bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi.

1. Ekanavutikappe - ma cha saṃ, 2. Ekatiṃsekappe - ma cha saṃ,

[BJT Page 006] [\x 6/]

Koṇāgamano bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi.

Kassapo bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Ahaṃ

bhikkhave, etarahi arahaṃ sammāsambuddho gotamo gottena1.

8. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa asīti 2 vassasahassāni

āyuppamāṇaṃ ahosi. Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā sambuddhassa

sattativassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vessabhussa bhikkhave, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa saṭṭhivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Kakusandhassa bhikkhave,

bhagavato arahato sammāsambuddhassa cattālīsa 3 vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi.

Koṇāgamanassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tiṃsavassasahassāni

āyuppamāṇaṃ [PTS Page 004] [\q 4/] ahosi. Kassapassa bhikkhave, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa vīsati 4vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Mayhaṃ bhikkhave,

etarahi appakaṃ āyuppamāṇaṃ parittaṃ lahukaṃ yo ciraṃ jīvati so vassasataṃ appaṃ vā

bhiyyo.

9. Vipassī bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho.

Sikhī bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho puṇḍarīkassa mūle abhisambuddho.

Vessabhū bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho sālassa mūle abhisambuddho.

Kakusandho bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho sirīsassa mūle abhisambuddho.

Koṇāgamano bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho udumbarassa mūle

abhisambuddho. Kassapo bhikkhave, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nigrodhassa mūle

abhisambuddho. Ahaṃ bhikkhave, etarahi arahaṃ sammāsambuddho assatthassa mūle

abhisambuddho.

10. Vipassissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma

sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Sikhissa bhikkhave, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ.

Vessabhussa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa soṇuttaraṃ nāma

sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Kakusandhassa bhikkhave, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ.

Koṇāgamanassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhiyyosuttaraṃ nāma

sāvakayugaṃ ahosi [PTS Page 005] [\q 5/] aggaṃ bhaddayugaṃ. Kassapassa bhikkhave,

bhagavato arahato sammāsambuddhassa tissabhāradvājaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ

bhaddayugaṃ. Mayhaṃ bhikkhave, etarahi arahato sammāsambuddhassa

sāriputtamoggallānaṃ nāma sāvakayugaṃ hoti aggaṃ bhaddayugaṃ.

1. Gotamo gottena ahosiṃ sī mu syā. 2. Asītiṃ, [PTS. 3.] Cattālīsaṃ ma cha saṃ, [PTS. 4.]

Vīsatiṃ [PTS.]

[BJT Page 008] [\x 8/]

11. Vipassissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ

sannipātā ahesuṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi

asītibhikkhusahassāni. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime

tayo sāvākānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Sikhissa bhikkhave,

bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ: eko sāvakānaṃ

sannipāto ahosi bhikkhu satasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asīti

bhikkhusahassāni. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sattati bhikkhusahassāni. Sikhissa

bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ

sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Vessabhussa bhikkhave, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi

asīti bhikkhusahassāni. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sattati bhikkhusahassāni. Eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi saṭṭhi bhikkhusahassāni. Vessabhussa bhikkhave, bhagavato

arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva

khīṇāsavānaṃ. Kakusandhassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi cattālīsa bhikkhusahassāni. Kakusandhassa bhikkhave,

bhagavato arahato sammāsambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva

khīṇāsavānaṃ. Koṇāgamanassa bhikkhave, bhagavato arahato [PTS Page 006] [\q 6/]

sammāsambuddhassa eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi tiṃsa bhikkhusahassāni

koṇāgamanassa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ

sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ kassapassa bhikkhave, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi vīsati bhikkhusahassāni. Kassapassa

bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi

sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Mayhaṃ bhikkhave, etarahi arahato sammāsambuddhassa eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni. Mayhaṃ bhikkhave ayaṃ eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ.

12. Vipassissa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu

upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Sikhissa bhikkhave, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa khemaṅkaro nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko

vessabhussa bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa upasanto nāma bhikkhu

upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kakusandhassa bhikkhave, bhagavato arahato sammā

sambuddhassa buddhijo nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko.

[BJT Page 010] [\x 10/]

Koṇāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa sotthijo nāma bhikkhu

upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato

sammāsambuddhassa sabbamitto nāma bhikkhū upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Mayhaṃ

bhikkhave etarahi arahato sammāsambuddhassa ānando bhikkhu upaṭṭhāko hoti

aggupaṭṭhāko. 1

13. Vipassissa bhikkhatva bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā

pitā ahosi. Bandhumatī [PTS Page 007] [\q 7/] nāma devī mātā ahosi janetti. 2

Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi. Sikhissa bhikkhave

bhagavato arahato sammāsambuddhassa aruṇo nāma rājā pitā ahosi. Pabhāvatī nāma devī

mātā ahosi janetti. Aruṇassa rañño aruṇavatī nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi. Vessabhussa

bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa suppatīto3 nāma rājā pitā ahosi.

Yasavatī nāma devī mātā ahosi janetti. Suppatītassa rañño anomaṃ nāma nagaraṃ rājadhāni

ahosi. Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa aggidatto nāma

brāhmaṇo pitā ahosi. Visākhā nāma brāhmaṇī mātā ahosi janetti. Tena kho pana bhikkhave

samayena khemo nāma rājā ahosi. Khemassa rañño khemavatī nāma nagaraṃ rājadhāni

ahosi. Koṇāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa yaññadatto

nāma brāhmaṇo pitā ahosi. Uttarā nāma brāhmaṇī mātā ahosi janetti. Tena kho pana

bhikkhave samayena sobho nāma rājā ahosi. Sobhassa rañño sobhāvatī nāma nagaraṃ

rājadhāni ahosi. Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa

brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā ahosi. Dhanavatī nāma brāhmaṇī mātā ahosi janetti.

Tena kho pana bhikkhave samayena kikī nāma nāma 4 rājā ahosi. Kikissa rañño bārāṇasī

nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi. Mayhaṃ bhikkhave etarahi arahato sammāsambuddhassa

suddhodano rājā pitā ahosi, māyādevī mātā janetti. Kapilavatthu nāma nagaraṃ rājadhānī"ti.

Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

14. [PTS Page 008] [\q 8/] atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato

ayamantarā kathā udapādi: "acchariyaṃ āvuso tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā,

yatra hi nāma tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume

pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarissati, nāmatopi anussarissati,

1. Upaṭṭhāko ahosi sīmu. 2. Janetatī - syā. 3. Suppati ko - ma cha saṃ. 4. Kiṃki nāma - syā.

[BJT Page 012] [\x 12/]

Gottatopi anussarissati, āyuppamāṇatopi anussarissati, sāvakayugatopi anussarissati,

sāvakasannipātatopi anussarissati: 'evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā

evaṃgottā evaṃsīlā evaṃdhammā evaṃpaññā evaṃvihārī evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ

itipīti. Kinnu kho āvuso tathāgatasseva nu kho esā dhammadhātu suppaṭividdhā, yassā

dhammadhātuyā suppaṭividdhattā tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce

chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkha vītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi

anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugato pi anussarati,

sāvakasannipātato pi anussarati: 'evaṃ [PTS Page 010] [\q 10/] jaccā te bhagavanto

ahesuṃ itipi, evaṃnāmā evaṃgottā evaṃsīlā evaṃdhammā evaṃpaññā evaṃvihārī

evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipīti', udāhu devatā tathāgatassa etamatthaṃ ārocesuṃ

yena tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume [PTS Page 009] [\q

9/] pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati,

āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati:

'evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā evaṃgottā evaṃsīlā evaṃdhammā

evaṃpaññā evaṃvihārī evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipīti" ayañca hidaṃ tesaṃ

bhikkhūnaṃ antarā kathā vippakatā hoti.

15. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena, karerimaṇḍalamāḷo

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū

āmantesi: "kāyanu'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarā kathā

vippakathā?" Ti. Evaṃ vutte te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: "idha bhante amhākaṃ

acirapakkantassa bhagavato ayamantarā kathā udapādi:

[BJT Page 014] [\x 14/]

'Acchariyaṃ āvuso abbhutaṃ āvuso tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi

nāma tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinna vaṭume pariyādinnavaṭṭe

sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarissati, nāmato pi anussarissati, gottato pi anussarissati,

āyuppamāṇato pi anussarissati, sāvakayugato pi anussarissati, sāvakasannipātato pi

anussarissati: 'evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā, evaṃgottā, evaṃsīlā,

evaṃdhammā, evaṃpaññā, evaṃvihārī, evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipīti. Kinnu kho

āvuso tathāgatasseva nu kho esā dhammadhātu suppaṭividdhā yassā dhammadhātuyā

suppaṭividdhattā tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume

pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati. Gottato pi

anussarati, āyuppamāṇato pi anussarati, sāvakayugato pi anussarati, sāvakasannipātatopi

anussarati: evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā, evaṃgottā, evaṃsīlā,

evaṃdhammā, evaṃpaññā, evaṃvihārī, evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipīti? Udāhu

devatā tathāgatassa etamatthaṃ ārocesuṃ yena tathāgato atīte buddhe parinibbute

chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātito pi anussarati,

nāmatopi anussarati, gottatopi anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugato pi

anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati: 'evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā,

evaṃgottā, evaṃsīlā, evaṃdhammā, evaṃpaññā, evaṃvihārī, evaṃvimuttā te bhagavanto

ahesuṃ iti'pīti? Ayaṃ kho no bhante antarā kathā vippakatā hoti. Atha bhagavā

anuppatto"ti.

16. "Tathāgatassevesā bhikkhave dhammadhātu suppaṭividdhā yassā dhammadhātuyā

suppaṭividdhattā tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume

pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi

anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi

anussarati: evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā, evaṃgottā, evaṃsīlā,

evaṃdhammā, evaṃpaññā, evaṃvihārī, evaṃvimuttā te bhagavante ahesuṃ itipī'ti. Devatā pi

tathāgatassa etamatthaṃ ārocesuṃ evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā,

evaṃgottā, evaṃsīlā, evaṃdhammā, evaṃpaññā, evaṃvihārī, evaṃvimuttā te bhagavanto

ahesuṃ itipī'ti. Iccheyyātha no tumhe bhikkhave bhiyyosomattāya [PTS Page 011] [\q 11/]

pubbenivāsapaṭisaṃyuttaṃ dhammiṃ kathaṃ sotunti?"

[BJT Page 016] [\x 16/]

17. "Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo. Yaṃ bhagavā bhiyyosomattāya

pubbenivāsappaṭisaṃyuttaṃ dhammiṃ kathaṃ kareyya bhagavato sutvā bhikkhū

dhāressantī"ti. "Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī"ti.

'Evaṃbhante'ti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

18. "Ito so bhikkhave ekanavuto kappo1. Yaṃ vipassī bhagavā arahaṃsammāsambuddho

loke udapādi. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho khattiyo jātiyā ahosi,

khattiyakule udapādi. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño

gottena ahosi. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa

asītivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vipassī bhikkhave bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato

sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ.

Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā

ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ

sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi

asītibhikkhusatasahassāni. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa

ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Vipassissa bhikkhave

bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi

aggupaṭṭhāko. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā

nāma rājā pitā ahosi. Bandhumatī [PTS Page 012] [\q 12/] nāma devī mātā ahosi

janetti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi.

19. Atha kho bhikkhave vipassī bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṃ

okkami. Ayamettha dhammatā.

20. Dhammatā esā bhikkhave yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkamati,

atha sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya

appamāṇo uḷāro2 obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ. Yā pitā

lokantarikā aghā asaṃvutā andhakārā andhakāratimisā, yatthapime candimasuriyā

evaṃmahiddhikā evaṃmahānubhāvā ābhāya nānuhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso

pātubhavati atikkammeva devānaṃ devānubhāvā. -

1. Ekanavutikappe - ma cha saṃ, 2. Oḷāro - syā.

[BJT Page 018] [\x 18/]

Ye pi tattha sattā uppannā, 1 te pi tenobhāsena aññamaññaṃ sañjānanti 'aññe pi kira bho

santi sattā idhūpapannā'ti. Ayañca dasasahassī lokadhātu saṃkampati sampakampati

sampavedhati. Appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devānaṃ

devānubhāvaṃ. Ayamettha dhammatā.

21. Dhammatā esā bhikkhave yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, cattāro naṃ

devaputtā catuddisaṃ 2 rakkhāya upagacchanti: 'mā naṃ bodhisattaṃ vā bodhisattamātaraṃ

vā manusso vā amanusso vā koci vā viheṭhesī'ti. Ayamettha dhammatā.

22. Dhammatā esā bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, pakatiyā sīlavatī

bodhisattamātā hoti viratā pāṇātipātā, viratā adinnādānā, viratā kāmesu [PTS Page 013] [\q

13/] micchācārā, viratā musāvādā, viratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā. Ayamettha

dhammatā.

23. Dhammatā esā bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, na

bodhisattamātu purisesu mānasaṃ uppajjati kāmaguṇūpasaṃhitaṃ. Anatikkamaniyā ca

bodhisattamātā hoti kenaci purisena rattacittena. Ayamettha dhammatā.

24. Dhammatā esā bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, lābhinī

bodhisattamātā hoti pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ. Sā pañcahi kāmaguṇehi samappitā

samaṅgībhūtā parivāreti. Ayamettha dhammatā.

25. Dhammatā esā bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, na

bodhisattamātu kocideva ābādho uppajjati. Sukhinī bodhisattamātā hoti akilantakāyā.

Bodhisattañca bodhisattamātā tirokucchigataṃ passati sabbaṅgapaccaṃ abhinindriyaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho

vippasanno sabbākārasampanno, tatra yaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā

odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā, tamenaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ayaṃ

kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno

sabbākārasampanno, tatiradaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā

paṇḍusuttaṃ vā'ti. Evameva kho bhikkhave yadā bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti, na

bodhisattamātu kocideva ābādho uppajjati. Sukhinī bodhisattamātā hoti akilantakāyā.

Bodhisattañca [PTS Page 014] [\q 14/] bodhisattamātā tirokucchigataṃ passati

sabbaṅgapaccaṅgiṃ abhīnindriyaṃ ayamettha dhammatā:

1. Upapannā - ma cha saṃ, syā [PTS. 2.] Catuddisaṃ ma cha saṃ. Cātuddisaṃ - syā.

[BJT Page 020] [\x 20/]

26. Dhammatā esā bhikkhave, sattāhajāte bodhisatte bodhisattamātā kālaṃ karoti, tusitaṃ,

kāyaṃ upapajjati. Ayamettha dhammatā.

27. Dhammatā esā bhikkhave. Yathā aññā itthikā nava vā dasa vā māse gabbhaṃ kucchinā

pariharitvā vijāyanti, na hevaṃ bodhisattaṃ bodhisattamātā vijāyati. Daseva māsāni

bodhisattaṃ bodhisattamātā kucchinā pariharitvā vijāyati. Ayamettha dhammatā.

28. Dhammatā esā bhikkhave. Yathā aññā itthikā nisinnā vā nipannā vā vijāyanti, na hevaṃ

bodhisattaṃ bodhisattamātā vijāyati. hitā'va bodhisattaṃ bodhisattamātā vijāyati. Ayamettha

dhammatā.

29. Dhammatā esā bhikkhave. Yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, devā paṭhamaṃ

patigaṇhanti, pacchā manussā. Ayamettha dhammatā.

30. Dhammatā esā bhikkhave. Yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, appatto'va

bodhisatto paṭhaviṃ hoti. Cattāro naṃ devaputtā paṭiggahetvā mātu purato ṭhapenti.

'Attamanā devi hohi mahesakkho. Te putto uppanno'ti. Ayamettha dhammatā.

31. Dhammatā esā bhikkhave. Yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visado'va

nikkhamati amakkhito uddena1 amakkhito semhena amakkhito ruhirena, amakkhito kenaci

asucinā, suddho visado.

Seyyathāpi bhikkhave maṇiratanaṃ kāsike vatthe nikkhittaṃ neva maṇiratanaṃ kāsikaṃ

vatthaṃ makkheti, nāpi kāsikaṃ vatthaṃ maṇiratanaṃ makkheti - taṃ kissa hetu: ubhinnaṃ

suddhattā. Evameva kho bhikkhave yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visado'va

nikkhamati, amakkhito uddena amakkhito [PTS Page 015] [\q 15/] semhena amakkhito

ruhirena amakkhito kenaci asucinā, suddho visado. Ayamettha dhammatā.

32. Dhammatā esā bhikkhave. Yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, dve udakassa

dhārā2 antaḷikkhā pātubhavanti: ekā sītassa ekā uṇhassa, yena bodhisattassa udakakiccaṃ

karonti mātucca 3. Ayamettha dhammatā.

1. Udena - ma cha saṃ. 2. Udakadhārā - sīmu. 3. Mātu ca - sīmu. Ma cha saṃ, syā.

[BJT Page 022] [\x 22/]

33. Dhammatā esā bhikkhave. Sampatijāto bodhisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā

uttarābhimukho1 satta padavītihāre 2 gacchati setamhi chatte anuhīramāne 3, sabbā ca disā

anuviloketi 4, āsahiñca vācambhāsati: "aggo'hamasmi lokassa, jeṭṭho'hasmi lokassa,

seṭṭho'hamasmi lokassa, ayamantimā jāti, natthi'dāni punabbhavo"ti. Ayamettha dhammatā.

34. Dhammatā esā bhikkhave. Yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, atha sadevake

loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo

uḷāro obhāso pātubhavati atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ. Yā'pi tā lokantarikā aghā

asaṃvutā andhakārā andhakāratimisā, yatthapime candimasuriyā evammahānubhāvā ābhāya

nānuhonti, tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso pātu bhavati atikkammeva devānaṃ

devānubhāvaṃ. Ye'pi tattha sattā uppannā, te'pi tenobhāsena aññamaññaṃ sañjānanti:

"aññe'pi kira bho santi sattā idhūpapannā"ti. Ayañca dasasahassī lokadhātu saṃkampati

sampakampati sampavedhati. Appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva

devānaṃ devānubhāvaṃ. Ayamettha dhammatā.

35. [PTS Page 016] [\q 16/] jāte kho pana bhikkhave vipassamhi kumāre bandhumato

rañño paṭivedesuṃ: 'putto te deva jāto: taṃ devo passatu'ti. Addasā kho bhikkhave

bandhumā rājā vipassiṃ kumāraṃ, disvā nemitte brāhmaṇe āmantāpetvā etadavoca:

'Passantu bhonto nemittā brāhmaṇā kumāranti. ' Addasaṃsu 5 kho bhikkhave nemittā

brāhmaṇā vipassiṃ kumāraṃ disvā bandhumaṃ6 rājānaṃ etadavocuṃ: 'attamano deva hohi.

Mahesakkho te deva putto uppanno. Lābhā te mahārāja, suladdhaṃ te mahārāja, yassa te

kule evarūpo putto uppanno. '

36. "Ayaṃ hi deva kumāro dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato yehi

samannāgatassa mahāpurisassa dve va gatiyo bhavanti anaññā - save agāraṃ ajjhāvasati, rājā

hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto

sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti: seyyathīdaṃ -

1. Uttarenābhimukho, syā. 2. Padavītihārena, ma cha saṃ. 3. Anudhāriyamāne, ma cha saṃ.

4. Viloketi, [PTS. 5.]Adadasāsu, ma cha saṃ. 6. Bandhumantaṃ, ma cha saṃ.

[BJT Page 024] [\x 24/]

Cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ

parināyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā viraṅgarūpā

parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena

abhivijīya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti

sammāsambuddho loke vivattacchado.

37. Katamehi cāyaṃ dve kumāro dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato yehi

samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā - sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā

hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto

sattaratana samannāgato, tassimāni satta ratanāni [PTS Page 017] [\q 17/] bhavanti:

seyyathīdaṃ - cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ

gahapatiratanaṃ parināyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti

sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena

asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati,

arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivattacchado.

Ayaṃ hi deva kumāro suppatiṭṭhitapādo. Yampāyaṃ deva kumāro suppatiṭṭhitapādo,

idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Imassa deva kumārassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni

sabbākāraparipūrāṇi. Yampi deva imassa kumārassa heṭṭhāpādatalesu cakkāni jātāni

sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāṇi, idampi'ssa mahāpurisassa

mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro āyatapaṇhi. (Yampāyaṃ deva kumāro āyatapaṇhī idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. *)

Ayaṃ hi deva kumāro dīghaṅgulī. Yampāyaṃ deva kumāro dīghaṅgulī, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro mudutaḷuṇahatthapādo. Yampāyaṃ deva kumāro

mudutaḷuṇahatthapādo, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro jālahatthapādo. Yampāyaṃ deva kumāro jālahatthapādo, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro ussaṅkhapādo. Yampāyaṃ deva kumāro ussaṅkhapādo, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro eṇijaṅgho. Yampāyaṃ deva kumāro eṇijaṅgho, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

* Pāṭhoyaṃ potthakesu na dissati. Etthāpi aññesupi ṭhānesu "po" iti ca sīhala potthakesu na

dissati.

[BJT Page 026] [\x 26/]

Ayaṃ hi deva kumāro ṭhitako'va anonamanto ubhohi pāṇitalehi channukāni parimasati1

parimajjati. Yampāyaṃ deva kumāro ṭhitako'va anonamanto ubhohi pāṇitalehi jannukāni

parimasati parimajjati, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro kosohitavatthaguyho2. Yampāyaṃ deva kumāro kosohitavatthaguyho,

idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco. Yampāyaṃ deva kumāro

suvaṇṇavaṇṇo kañcanasannibhattaco, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ

bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro sukhumacchavi. Sukhumattā [PTS Page 018] [\q 18/] chaviyā

rajojallaṃ kāye na upalippati 3. Yampāyaṃ deva kumāro sukhumacchavi, sukhumattā

chaviyā rajojallaṃ kāye na upalippati, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ

bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro ekekalomo. Ekekāni lomāni loma kūpesu jātāni. Yampāyaṃ deva

kumāro ekekalomo. Ekekāni lomāni loma kūpesu jātāni, idampimassa mahāpurisassa

mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro uddhaggalomo. Uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni

kuṇḍalāvattāni dakkhiṇāvattakajātāni. Yampāyaṃ deva kumāro uddhaggalomo.

Uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvattāni dakkhiṇāvattakajātāni,

idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro brahmujjugatto. Yampāyaṃ deva kumāro brahmujjugatto,

idampimassa mahāpurisassa mahā purisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro sattussado. Yampāyaṃ deva kumāro sattussado, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro sīhapubbaddhakāyo. Yampāyaṃ deva kumāro sīhapubbaddhakāyo,

idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro citantaraṃso. Yampāyaṃ deva kumāro citantaraṃso, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro nigrodhaparimaṇḍalo yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo,

yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo. Yampāyaṃ deva kumāro nigrodhaparimaṇḍalo

yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo, yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo,

idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro samavattakkhandho. Yampāyaṃ deva kumāro samavattakkhandho,

idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro rasaggasaggī. Yampāyaṃ deva kumāro rasaggasaggī, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro sīhahanu. Yampāyaṃ deva kumāro sīhahanu, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro cattāḷīsadanto. Yampāyaṃ deva kumāro cattāḷīsadanto, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro samadanto. Yampāyaṃ deva kumāro samadanto, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro avivara 4danto. Yampāyaṃ deva kumāro avivaradanto, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro susukkadāṭho. Yampāyaṃ deva kumāro susukkadāṭho, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

1. Parāmasati, ma cha saṃ. 2. Kośopagatavastiguhya - mahāvyutpatti, - kośagatavastiguhya

- mahāyānapāṭha, 3. Upalimpati, ma cha saṃ. 4. Aviraḷa (sī mu. )

[BJT Page 028] [\x 28/]

Ayaṃ hi deva kumāro pahūtajivho. Yampāyaṃ deva kumāro pahūtajivho, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro brahmassaro karavīkabhāṇī. Yampāyaṃ deva kumāro brahmassaro

karavīkabhāṇī, idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro abhinīlanetto. Yampāyaṃ deva kumāro abhinīlanetto, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro gopakhumo. (Yampāyaṃ deva kumāro gopakhumo, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. )

Imassa deva kumārassa uṇṇā bhamukantare jātā odātā mudutūlasannihā. Yampimassa deva

kumārassa uṇṇā bhamukantare jātā odātā mudutūlasannibhā, [PTS Page 019] [\q 19/]

idampimassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

Ayaṃ hi deva kumāro uṇhīsasīso. Yampāyaṃ deva kumāro uṇhīsasīso, idampimassa

mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.

38. Imehi kho ayaṃ deva kumāro dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato yehi

samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā, sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā

hoti cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto

sattaratanasamannāgato. Tassimāni sattaratanāni bhavanti: seyyathīdaṃ - cakkaratanaṃ

hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ parināyakaratanameva

sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā.

So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena 1 abhivijiya ajjhāvasati.

Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke

vīvattacchado"ti.

39. Atha kho bhikkhave bandhumā rājā nemitte brāhmaṇe ahatehi vatthehi acchādāpetvā

sabbakāmehi santappesi. Atha kho bhikkhave bandhumā rājā vipassissa kumārassa dhātiyo

upaṭṭhāpesi. Aññā sudaṃ pāyenti. 2 Aññā nahāpenti. Aññā dhārenti. Aññā aṅkena

pariharanti. Jātassa kho pana bhikkhave vipassissa kumārassa setacchattaṃ dhārīyittha divā

ceva rattiñca 'mā naṃ sītaṃ vā uṇhaṃ vā tiṇaṃ vā rajo vā ussāvo vā bādhayitthā'ti. Jāto kho

pana bhikkhave vipassī kumāro bahuno janassa piyo ahosi manāpo. Seyyathāpi bhikkhave

uppalaṃ vā [PTS Page 020] [\q 20/] padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā bahuno janassa piyaṃ

manāpaṃ, evameva kho bhikkhave vipassī kumāro bahuno janassa piyo ahosi manāpo.

Svāssudaṃ aṅkeneva aṅkaṃ pariharīyati.

1. Dhammena samena, syā. 2. Khīraṃ pāyenti, sīmu.

[BJT Page 030] [\x 30/]

40. Jāto kho pana bhikkhave vipassī kumāro mañjussaro ca1 ahosi vaggussaro ca

madhurassaro ca 2 seyyathāpi bhikkhave himavante pabbate karavīkā nāma sakuṇajāti

mañjussarā ca vaggussarā ca madhurassarā ca pemanīyassarā ca, evameva kho bhikkhave

vipassī kumāro mañjussaro ca ahosi vaggussaro ca madhurassaro ca pemanīyassaro ca.

Jātassa kho pana bhikkhave vipassissa kumārassa kammavipākajaṃ dibbaṃ cakkhu

pāturahosi, yena sudaṃ3 samantā yojanaṃ passati divā ceva rattiñca. Jāto kho pana

bhikkhave vipassī kumāro animisanto pekkhati, seyyathāpi devā tāvatiṃsā. 'Animisanto

kumāro pekkhatī'ti kho bhikkhave vipassissa kumārassa 'vipassī, vipassī' tveva samaññā

udapādi.

41. Atha kho bhikkhave bandhumā rājā atthakaraṇe 4 nisinno vipassiṃ kumāraṃ aṅke

nisīdāpetvā atthe [PTS Page 021] [\q 21/] anusāsati. Tatra sudaṃ bhikkhave vipassī

kumāro pitu aṅke nisinno viceyya viceyya atthe panayati ñāyena. 'Viceyya viceyya kumāro

atthe panayati ñāyenā'ti kho bhikkhave vipassissa kumārassa bhiyyosomattāya 'vipassī,

vipassī' tveva samaññā udapādi.

42. Atha kho bhikkhave bandhumā rājā vipassissa kumārassa tayo pāsāde kārāpesi, ekaṃ

vassikaṃ ekaṃ hemantikaṃ ekaṃ gimhikaṃ. Pañcakāmaguṇāni upaṭṭhāpesi. Tatra sudaṃ

bhikkhave vipassī kumāro vassike pāsāde vassike cattāro māse 5 nippurisehi turiyehi

paricāriyamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohati.

(Paṭhamakabhāṇavāraṃ*)

1. Brahmassaro mañjussaroca, ma cha saṃ. 2. Vaggumadhurassarā ca, [PTS. 3.] Yena dura,

syā. 4. Aṭṭakaraṇe, syā. 5. Vassike pāsāde cattāro māse, machasaṃ. * Jātikakhaṇḍaṃ

niṭṭhitaṃ, [PTS.]

[BJT Page 032] [\x 32/]

43. Atha kho bhikkhave vipassī kumāro bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ

bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena sārathiṃ āmantesi: 'yojehi samma sārathi bhaddāni

bhaddāni yānāni. Uyyānabhūmiṃ gacchāma subhūmiṃ dassanāyā'ti. 'Evaṃ devā'ti kho

bhikkhave sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojetvā1

vipassissa kumārassa paṭivedesi: yuttāni kho te deva bhaddāni bhaddāni yānāni. Yassa'dāni

kālaṃ maññasī'ti.

44. Atha kho bhikkhave vipassī kumāro bhaddaṃ2 yānaṃ abhirūhitvā bhaddehi bhaddehi

yānehi uyyānabhūmiṃ niyyāsi. Addasā kho bhikkhave vipassī kumāro uyyānabhūmiṃ [PTS

Page 022] [\q 22/] niyyanto3 purisaṃ jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ4

daṇḍaparāyaṇaṃ pavedhamānaṃ gacchantaṃ āturaṃ gatayobbanaṃ disvā sārathiṃ āmantesi:

ayampana samma sārathi puriso kiṅkato? Kesā'pi ssa na yathā aññesaṃ, kāyo'pi'ssa na yathā

aññesanti". "Eso kho deva jiṇṇo nāmā"ti. "Kimpaneso samma sārathi jiṇṇo nāmā?"Ti. "Eso

kho deva jiṇṇo nāma: na'dāni tena ciraṃ jīvitabbaṃ bhavissatī"ti. "Kimpana samma sārathi

ahampi jarādhammo jaraṃ anatīto?'Ti. "Tvañca deva mayañcamhā sabbe jarādhammā jaraṃ

anatītā"ti. "Tena hi samma sārathī alandānajja uyyānabhūmiyā. Ito'ca antepuraṃ

paccaniyyāhī"ti. Evaṃ devā'ti kho bhikkhave sārathī vipassissa kumārassa paṭissutvā tato'ca

antepuraṃ paccaniyyāsi. Tatra sudaṃ bhikkhave vipassī kumāro antepuragato5 dukkhī

dummano pajjhāyati: "dhiratthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā

paññāyissatī"ti.

45. Atha kho bhikkhave bandhumā rājā sārathiṃ āmantāpetvā etadavoca: "kacci samma

sārathi kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha ? Kaccī samma sārathi kumāro

uyyānabhūmiyā attamano ahosī ?"Ti. "Na kho deva kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha.

Na kho deva kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosī"ti. "Kimpana samma sārathi addasa

kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto?"Ti.

1. Yojāpetvā [PTS. 2.] Bhaddaṃ bhaddaṃ, machasaṃ. Sīmu. 3. Niyanto [PTS. 4.] Bhaggaṃ,

syā. 5. Antepuraṃ gato, machasaṃ.

[BJT Page 034] [\x 34/]

[PTS Page 023] [\q 23/]

"Addasā kho deva, kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto purisaṃ jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ

bhoggaṃ daṇḍaparāyaṇaṃ pavedhamānaṃ gacchantaṃ āturaṃ gatayobbanaṃ. Disvā maṃ

etadavoca: ayampana samma sārathi, puriso kiṅkato? Kesāpissa na yathā aññesaṃ,

kāyo'pi'ssa na yathā aññesanti. " 'Eso kho deva, jiṇṇo nāmā ti. "Kimpana so samma sārathi,

jiṇṇo nāmā?"Ti. 'Eso kho deva, jiṇṇo nāma. Na'dāti tena ciraṃ jīvitabbaṃ bhavissatī'ti.

"Kimpana samma sārathi, ahampi jarādhammo jaraṃ anatīto?"Ti. 'Tvañca deva mayañcamhā

sabbe jarādhammā jaraṃ anatītāti. "Tena hi samma sārathi, alandānajja uyyānabhūmiyā.

Ito'va antepuraṃ paccaniyyāhī"ti. 'Evaṃ devā'ti kho ahaṃ deva, vipassissa kumārassa

paṭissutvā tato'ca antepuraṃ paccanīyyāsiṃ. So kho kumāro antepuragato dukkhī dummano

pajjhāyati: 'dhiratthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissatī'ti.

46. Atha kho bhikkhave, bandhumassa rañño etadahosi: māheva kho vipassī kumāro na

rajjaṃ kāresi. Māheva vipassī kumāro agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Māheva nemittānaṃ

brāhmaṇānaṃ saccaṃ assa vacanantī. Atha kho bhikkhave, bandhumā rājā vipassissa

kumārassa bhiyyosomattāya pañcakāmaguṇāni upaṭṭhāpesi yathā vipassī kumāro na

agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya, yathā nemittānaṃ brāhmaṇānaṃ micchā assa vacananti.

Tatra sudaṃ bhikkhave, vipassī kumāro pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto

parivāreti.

47. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ

bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena sārathiṃ āmantesi: yojehi samma sārathi, bhaddāni

bhaddāni yānāni uyyānabhūmiṃ gacchāma subhūmiṃ dassanāyā'ti. 'Evaṃ devā'ti kho

bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojetvā

vipassissa kumārassa paṭivedesi: yuttāni kho te deva, bhaddāni bhaddāni yānāni, yassa

dānikālaṃ maññasī'ti.

48. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro bhaddaṃ yānaṃ abhirūhitvā bhaddehi bhaddehi

yānehi uyyānabhūmiṃ niyyāsi. [PTS Page 024] [\q 24/] addasā kho bhikkhave, vipassī

kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto purisaṃ ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ sake

muttakarīse paḷipannaṃ semānaṃ aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ aññehi saṃvesiyamānaṃ. Disvā

sārathiṃ āmantesi: ayampana, samma sārathi, puriso kiṅkate? Akkhīnipi'ssa na yathā

aññesaṃ, saropi'ssa na yathā aññesanti. Eso kho deva, byādhito nāmā'ti. "Kimpana so samma

sārathi, byādhito nāmā?"Ti. 'Eso kho deva, byādhito nāma, appevanāma tamhā ābādhā

vuṭṭhaheyyā'ti: -

[BJT Page 036] [\x 36/]

"Kimpana samma sārathi, ahampi byādhidhammo byādhiṃ anatīto?"Ti. "Tvañca deva

mayañcamhā sabbe byādhidhammā byādhiṃ anatītā"ti. "Tena hi samma sārathī, alandānajja

uyyānabhūmiyā. Ito'va antepuraṃ paccaniyyāhī"ti. 'Evaṃ devā'ti kho bhikkhave, sārathi

vipassissa kumārassa paṭissutvā tato'va antepuraṃ paccaniyyāsi. Tatra sudaṃ bhikkhave

vipassī kumāro antepuragato dukkhī dummano pajjhāyati: "dhiratthu kira bho jāti nāma,

yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati, byādhi paññāyissatī"ti.

49. Atha kho bhikkhave, bandhumā rājā sārathiṃ āmantāpetvā etadavoca: "kacci samma

sārathī, kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha? Kacci samma sārathi, kumāro

uyyānabhūmiyā attamano ahosī?"Ti. "Na kho deva, kumāro uyyānabhūmiyā attamano

ahosī"ti. Kimpana samma sārathī, addasa kumāro uyyānabhūmiṃ, niyyanto?"Ti.

50. "Addasā kho deva, kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto purisaṃ ābādhitaṃ dukkhitaṃ

bāḷhagilānaṃ sake muttakarīse [PTS Page 025] [\q 25/] paḷipannaṃ semānaṃ aññehi

vuṭṭhāpiyamānaṃ aññehi saṃvesiyamānaṃ, disvā maṃ etadavoca: ayampana samma sārathi,

puriso kiṅkato? Akkhīnipi'ssa na yathā aññesaṃ, saropi'ssa na yathā aññesanti. "Eso kho

deva, byādhito nāmā"ti. "Kimpanesa samma sārathī byādhito nāmā?"Ti "eso kho deva,

byādhito nāma appevanāma tamhā ābādhā vuṭṭhaheyyā"ti. "Kimpana samma sārathī,

ahampi vyādhidhammo vyādhiṃ anatīto?"Ti. "Tvañca deva, mayañcamhā sabbe

vyādhidhammā vyādhiṃ anatītā"ti. "Tena hi samma sārathī, alandānajja uyyānabhūmiyā

ito'va antepuraṃ paccaniyyāhī'ti. 'Evaṃ devā'ti kho ahaṃ deva, vipassissa kumārassa

paṭissutvā tato'va antepuraṃ paccaniyyāsiṃ. So kho deva, kumāro antepuragato dukkhī

dummano pajjhāyati: "dhiratthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati,

vyādhi paññāyissatī"ti.

51. Atha kho bhikkhave, bandhumassa rañño etadahosi: mā heva kho vipassī kumāro na

rajjaṃ kāresi. Mā heva kho vipassī kumāro agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Mā heva

nemittānaṃ brāhmaṇānaṃ saccaṃ assa vacananti.

[BJT Page 038] [\x 38/]

52. Atha kho bhikkhave, bandhumā rājā vipassissa kumārassa bhiyyosomattāya pañca

kāmaguṇāni upaṭṭhapesi, yathā vipassī kumāro rajjaṃ kāreyya, yathā vipassī kumāro na

agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya, yathā nemittānaṃ brāhmaṇānaṃ micchā assa vacananti.

Tatra sudaṃ bhikkhave, vipassī kumāro pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto

parivāreti.

53. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ

bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena sārathiṃ āmantesi: "yojehi samma sārathi, bhaddāni

bhaddāni yānāni, uyyānabhūmiṃ gacchāma subhūmiṃ dassanāyā"ti. 'Evaṃ devā'ti kho

bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojetvā

vipassissa kumārassa paṭivedesi: "yuttāni kho te deva, bhaddāni bhaddāni yānāni yassa'dāni

kālaṃ maññasī"ti. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro bhaddaṃ yānaṃ abhirūhitvā

bhaddehi bhaddehi yānehi uyyānabhūmiṃ niyyāsi.

54. Addasā kho bhikkhave, vipassī kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto mahājanakāyaṃ

sannipatitaṃ nānārattānañca dussānaṃ vilātaṃ kayiramānaṃ, disvā sārathiṃ āmantesi: "kinnu

kho so samma sārathi, mahājanakāyo sannipatito, nānārattānañca dussānaṃ vilātaṃ

kayiratī?"Ti. [PTS Page 026] [\q 26/] "eso kho deva, kālakato nāmā'ti. "Tena hi samma

sārathi, yena so kālakato tena rathaṃ pesehī"ti. 'Evaṃ devā'ti kho bhikkhave, sārathi

vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so kālakato tena rathaṃ pesesi.

55. Addasā kho bhikkhave, vipassī kumāro petaṃ kālakataṃ disvā sārathiṃ āmantesi:

"kimpanāyaṃ samma sārathi, kālakato nāmā?"Ti. "Eso kho deva kālakato nāma. Na'dāni taṃ

dakkhinti mātā vā pitā vā aññe vā ñātisālohitā. So'pi na dakkhissati mātaraṃ vā pitaraṃ vā

aññe vā ñātisālohite"ti. Kimpana samma sārathi, ahampi maraṇa dhammo maraṇaṃ

anatīto? Mampi na dakkhinti devo vā devī vā aññe vā ñātisālohitā? Ahampi na

dakkhissāmi devaṃ vā deviṃ vā aññe vā ñātisālohite?"Ti.

[BJT Page 040] [\x 40/]

"Tvañca deva, mayañcamhā sabbe maraṇadhammā maraṇaṃ anatītā. Tampi na dakkhinti

devo vā devī vā aññe vā ñātisālohitā. Tvampi na dakkhissasi devaṃ vā deviṃ vā aññe vā

ñātisālohite"ti. "Tenahi samma sārathi, alandānajja uyyānabhūmiyā, ito'va antepuraṃ

paccanīyyāhī"ti. 'Evaṃ devā'ti kho bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā,

tato'va antepuraṃ paccanīyyāsi. Tatra sudaṃ bhikkhave, vipassī kumāro antepuragato

dukkhī dummano pajjhāyati "dhiratthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā

paññāyissati, byādhi paññāyissati, maraṇaṃ paññāyissatī"ti.

56. Atha kho bhikkhave, bandhumā rājā sārathiṃ āmantāpetvā etadavoca: "kacci samma

sārathi, kumāro uyyānabhūmiyā abhiramittha? Kacci sammasārathī, kumāro uyyānabhūmiyā

attamano ahosī?Ti" [PTS Page 027] [\q 27/] "na kho deva kumāro uyyāyanabhūmiyā

abhiramittha, na kho deva kumāro uyyānabhūmiyā attamano ahosī"ti. "Kimpana samma

sārathī, addasa kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto?"Ti.

57. Addasā kho deva, kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanto mahājanakāyaṃ sannipatitaṃ

nānārattānañca dussānaṃ vilātaṃ kayiramānaṃ, disvā maṃ etadavoca: 'kinnū kho so samma

sārathi, mahājanakāyo sannipatito, nānārattānañca dussānaṃ vilātaṃ kayiratī?Ti 'eso kho

deva, kālakato nāmā'ti. 'Tena hi samma sārathi, yena so kālakato tena rathaṃ pesehī'ti. 'Evaṃ

devā'ti kho ahaṃ deva, vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so kālakato tena rathaṃ

pesesiṃ. Addasā kho deva, kumāro petaṃ kālakataṃ. Disvā maṃ etadavoca; 'kimpanāyaṃ

samma sārathi, kālakato nāmā?'Ti. 'Eso kho deva, kālakato nāma, na'dāni taṃ dakkhinti mātā

vā pitā vā aññe vā ñātisālohito'ti. 'Kimpana samma sārathi, ahampi maraṇadhammo

maraṇaṃ anatīto? Mampi na dakkhinti devo vā devī vā aññe vā ñātisālohitā? Ahampi na

dakkhissāmī devaṃ vā deviṃ vā aññe vā ñātisālohite?'Ti. 'Tvañca deva, mayañcamhā sabbe

maraṇadhammā maraṇaṃ anatītā. Tampi na dakkhinti devo vā devī vā aññe vā

ñātisālohitā. Tvampi na dakkhissasi devaṃ vā deviṃ vā aññe vā ñātisālohite'ti.

[BJT Page 042] [\x 42/]

'Tena hi samma sārathi alandānajja uyyānabhūmiyā. Ito'va antepuraṃ paccaniyyāhī'ti. 'Evaṃ

devā'ti kho ahaṃ deva, vipassissa kumārassa paṭissutvā tato'va antepuraṃ paccaniyyāsiṃ. So

kho deva, kumāro antepuragato dukkhī dummano pajjhāyati: 'dhiratthu kira bho jāti nāma

yatra hi nāma jātassa jarā paññāyissati, byādhi paññāyissati, maraṇaṃ paññāyissatī"ti.

58. Atha kho bhikkhave, bandhumassa rañño etadahosi: "māheva kho vipasasī kumāro na

rajjaṃ kāresi. Māheva vipassī kumāro agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. [PTS Page 028] [\q

28/] māheva kho nemittānaṃ brāhmaṇānaṃ saccaṃ assa vacananti. " Atha kho

bhikkhave, bandhumā rājā vipassissa kumārassa bhiyyosomattāya pañca kāmaguṇāni

upaṭṭhapesi, yathā vipassī kumāro rajjaṃ kāreyya, yathā vipassī kumāro na agārasmā

anagāriyaṃ pabbajeyya, yathā nemittānaṃ brāhmaṇānaṃ micchā assa vacananti. Tatra sudaṃ

bhikkhave vipassī kumāro pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreti.

59. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ

bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena sārathiṃ āmantesi: "yojehi samma sārathi, bhaddāni

bhaddāni yānāni, uyyānabhūmiṃ gacchāma subhūmiṃ dassanāyā"ti. "Evaṃ devā'ti kho

bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojetvā

vipassissa kumārassa paṭivedesi: "yuttāni kho te deva, bhaddāni bhaddāni yānāni,

yassa'dāni kālaṃ maññasī"ti. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro bhaddaṃ yānaṃ

abhirūhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi uyyānabhūmiṃ niyyāsi.

60. Addasā kho bhikkhave, vipassī kumāro uyyānabhūmiṃ niyyanno purisaṃ bhaṇḍuṃ

pabbajitaṃ kāsāvavasanaṃ disvā sārathiṃ āmantesi: "ayampana samma sārathi, puriso

kiṅkato? Sīsampi'ssa na yathā aññesaṃ, vatthāni pi'ssa na yathā aññesa"nti. "Eso kho deva,

pabbajito nāmā'ti. Kimpaneso samma sārathi, pabbajito nāmā?"Ti. "Eso kho deva pabbajito

nāma: 'sādhu dhammacariyā, sādhu samacariyā, sādhu kusalakiriyā, sādhu puññakiriyā,

sādhu avihiṃsā, sādhu bhūtānukampā"ti. "Sādhu kho so samma sārathi, pabbajito nāma.

Sādhu [PTS Page 029] [\q 29/] samma sārathi, dhammacariyā, sādhu samacariyā, sādhu

kusalakiriyā, sādhu puññakiriyā, sādhu avihiṃsā, sādhu bhūtānukampā. Tena hi samma

sārathi, yena so pabbajito tena rathaṃ pesehī"ti.

[BJT Page 044] [\x 44/]

'Evaṃ devā'ti kho bhikkhave, sārathi vipassissa kumārassa paṭissutvā yena so pabbajito tena

rathaṃ pesesi. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro taṃ pabbajitaṃ etadavoca: "tvampana

samma, kiṅkato? Sīsampi tena na yathā aññesaṃ, vatthāni'pi te na yathā aññesanti?" "Ahaṃ

kho deva, pabbajito nāmā"ti, "kiṃ pana tvaṃ samma, pabbajito nāmā?"Ti. "Ahaṃ kho deva

pabbajito nāma, 'sādhu dhammacariyā, sādhu samacariyā, sādhu kusalakiriyā, sādhu

puññakiriyā, sādhu avihiṃsā, sādhu bhūtānukampā'ti. "Sādhu kho tvaṃ samma, pabbajito

nāma, sādhu dhammacariyā, sādhu samacariyā, sādhu kusalakiriyā, sādhu puññakiriyā,

sādhu avihiṃsā, sādhu bhūtānukampāti"

61. Atha kho bhikkhave, vipassī kumāro sārathiṃ āmantesi: "tena hi samma sārathi, rathaṃ

ādāya ito'va antepuraṃ paccaniyyāhi. Ahaṃ pana idheva kesamassuṃ obhāretvā kāsāyāni

vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī"ti. 'Evaṃ devā'ti kho bhikkhave

sārathī, vipassissa kumārassa paṭissutvā rathaṃ ādāya tato'ca antepuraṃ paccaniyyāsi.

62. Vipassī pana bhikkhave, kumāro tattheva kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni

acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Assosi kho bhikkhave, bandhumatiyā rājadhāniyā

mahājanakāyo caturāsītipāṇasahassāni "vipassī kira kumāro kemassuṃ ohāretvā kāsāyāni

vatthāni [PTS Page 030] [\q 30/] acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito"ti. Sutvāna

tesaṃ etadahosi "na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā1 pabbajjā, yattha vipassī

kumāro kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.

Vipassī'pi 2 nāma kumāro kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajissati kimaṅgapana mayanti ?" Atha kho so bhikkhave mahajanakāyo

caturāsītipāṇasahassāni kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā vipassiṃ

bodhisattaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajitaṃ anupabbajiṃsu. Tāya sudaṃ bhikkhave,

parisāya parivuto vipassi bodhisatto gāmanigamajanapadarājadhānīsu cārikaṃ carati.

63. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso

parivitakko udapādi: 'na kho metaṃ patirūpaṃ yo'haṃ ākiṇṇo viharāmi, yannūnāhaṃ eko

gaṇamhā vūpakaṭṭho vihareyyanti'. Atha kho bhikkhave vipassī bodhisatto aparena

samayena eko gaṇamhā vūpakaṭṭho vihāsi. Aññeneva tāni caturāsītipabbajitasahassāni

agamaṃsu, aññena vipassī bodhisatto.

1. Orikā - [PTS. 2.] Vipassi hi - machasaṃ.

[BJT Page 046] [\x 46/]

64. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa vāsūpagatassa rahogatassa paṭisallīnassa

evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno, jāyati ca jīyati mīyati ca

cavati ca upapajjati ca. Atha ca panimassa dukkhassa [PTS Page 031] [\q 31/]

nissaraṇaṃ nappajānāti jarāmaraṇassa. Kudassu nāma imassa dukkhassa nissaraṇaṃ

paññāyissati jarāmaraṇassā?Ti.

65. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ

hoti, kimpaccayā jarāmaraṇa'nti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo "jātiyā kho sati jarāmaraṇaṃ hoti, jātipaccayā

jarāmaraṇa"nti.

66. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati jāti hoti

kimpaccayā jātī" ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu

paññāya abhisamayo: "bhave kho sati jāti hoti, bhava paccayā jātī"ti.

67. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati bhavo hoti

kimpaccayā bhavo"ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu

paññāya abhisamayo: "upādāne kho sati bhavo hoti, upādānapaccayā bhavo"ti. 68. Atha kho

bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati upādānaṃ hoti kimpaccayā

upādānanti. " Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu paññāya

abhisamayo: "taṇhāya kho sati upādānaṃ hoti, taṇhāpaccayā upādānanti. "

69. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati taṇhā hoti

kimpaccayā taṇhā"ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu

paññāya abhisamayo: "vedanāya kho sati taṇhā hoti, vedanāpaccayā taṇhā"ti.

70. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati vedanā hoti,

kimpaccayā vedanā"ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa [PTS Page 032] [\q

32/] yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo. "Phasse kho sati vedanā hoti,

phassapaccayā vedanā"ti.

71. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati phasso hoti,

kimpaccayā phasso"ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā ahu

paññāya abhisamayo: "saḷāyatane kho sati phasso hoti, saḷāyatanapaccayā phasso"ti.

[BJT Page 048] [\x 48/]

72. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati saḷāyatanaṃ

hoti, kimpaccayā saḷāyatananti" atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: "nāmarūpe kho sati saḷāyatanaṃ hoti,

nāmarūpapaccayā saḷāyatananti. "

73. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati nāmarūpaṃ

hoti, kimpaccayā nāmarūpanti" atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: "viññāṇe kho sati nāmarūpaṃ hoti,

viññāṇapaccayā nāmarūpanti. "

74. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: kimhi nu kho sati viññāṇaṃ

hoti, kimpaccayā viññāṇanti" atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: "nāmarūpe kho sati viññāṇaṃ hoti,

nāmarūpapaccayā viññāṇanti. "

75. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "paccudāvattati kho idaṃ

viññāṇaṃ, nāmarūpamhā nāparaṃ gacchati. Ettāvatā jāyetha vā jīyetha vā cavetha vā

upapajjetha vā, yadidaṃ nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ,

nāmarūpaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā,

vedanāpaccayā [PTS Page 033] [\q 33/] taṇhā, taṇhā paccayā upādānaṃ,

upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hotī"ti.

76. "Samudayo, samudayo'ti kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa pubbe ananussutesu

dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

77. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho sati jarāmaraṇaṃ

na hoti, kissa nirodhā jarāmaraṇanirodho"ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: "jātiyā kho asati jarāmaraṇaṃ na hoti, jāti

nirodho jarāmaraṇanirodho"ti.

78. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati jāti na hoti,

kissa nirodhā jātinirodho"ti. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa yonisomanasikārā

ahu paññāya abhisamayo: "bhave kho asati jāti na hoti, bhavanirodhā jātinirodho"ti.

[BJT Page 050] [\x 50/]

79. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati bhavo na

hoti, kissa nirodhā bhavanirodho"ti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattatassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: "upādāne kho asati bhavo na hoti,

upādānanirodhā bhavanirodho"ti.

80. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati upādānaṃ

na hoti, kissa nirodhā upādānanirodho"ti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: taṇhāya kho asati upādānaṃ na hoti,

taṇhānirodhā upādānanirodho"ti.

81. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati taṇhā na

hoti, kissa nirodhā taṇhānirodho"ti. Atha kho bhikkhatva vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: [PTS Page 034] [\q 34/] "vedanāya kho

asati taṇhā na hoti, vedanā nirodhā taṇhānirodho"ti.

82. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 'kimhi nu kho asati vedanā na

hoti, kissa nirodhā vedanānirodho"ti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhīsamayo: "phasso kho asati vedanā na hoti,

phassanirodhā vedanānirodho"ti.

83. Atha kho bhikkhave, vipassisasa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati phasso na

hoti, kissa nirodhā phassanirodho"ti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: "saḷāyatane kho asati phasso na hoti,

saḷāyatana nirodhā phassanirodho"ti.

84. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati saḷāyatanaṃ

na hoti, kissa nirodhā saḷāyatana nirodho?"Ti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: "nāmarūpe kho asati saḷāyatanaṃ na hoti,

nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho"ti.

[BJT Page 052] [\x 52/]

85. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "kimhi nu kho asati nāmarūpaṃ

na hoti, kissa nirodhā nāmarūpanirodho?"Ti. Atha kho bhikkhave vipassassa bodhisattassa

yoniso manasikārā ahu paññāya abhisamayo: "viññāṇe kho asati nāmarūpaṃ na hoti,

viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho"ti.

86. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: 'kimhi nu kho asati viññāṇaṃ

na hoti, kissa nirodhā viññāṇanirodho?"Ti. Atha kho bhikkhave vipassissa bodhisattassa

yonisomanasikārā ahu paññāya abhisamayo: "nāmarūpe kho asati viññāṇaṃ na hoti.

Nāmarūpanirodhā viññāṇanirodho"ti.

87. Atha kho bhikkhave, vipassissa bodhisattassa etadahosi: "adhigato kho myāyaṃ1 maggo

sambodhāya 2: [PTS Page 035] [\q 35/] yadidaṃ nāmarūpanirodhāya viññāṇanirodho'

viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā

phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā

upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī"ti. "Nirodho, nirodho"ti kho bhikkhave vipassissa

bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā

udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi:

88. Atha kho bhikkhave, vipassī bodhisatto aparena samayena pañcasūpādānakkhandhesu

udayabbayānupassī vihāsi: "iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo. Iti

vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo. Iti saññā, iti saññāya samudayo,

iti saññāya atthaṅgamo. Iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo.

Iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo"ti. Tassa pañcasu

upādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato na cirasseva anupādāya āsavehi cittaṃ

vimucci"ti.

Dutiyaṃ bhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ

1. Me ayaṃ vipassanāmaggo, [PTS. 2.] Bodhāya, syā.

[BJT Page 054] [\x 54/]

89. Atha kho bhikkhave, vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa etadahosi:

"yannūnāhaṃ dhammaṃ deseyya"nti. Atha kho bhikkhave vipassissa bhagavato arahato [PTS

Page 036] [\q 36/] sammāsambuddhassa etadahosi: "adhigato kho myāyaṃ dhammo

gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo.

Ālayārāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayārāmāya kho pana pajāya

ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ

idappaccayatāyapaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṃ duddasaṃ yadidaṃ sabba

saṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ ahañce ca

kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ so mamassa kilamatho, sā mamassa

vīhesā'ti, apissudaṃ1 bhikkhave vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ imā

anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā:

"Kicchena me adhigataṃ halaṃ'dāni pakāsituṃ,

Rāgadosaparetehi nāyaṃ dhammo susambudho.

Paṭisogatāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ,

Rāgarattā na dakkhinti tamokkhandhena āvutā"ti.

Itiha bhikkhave vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paṭisaṃcikkhato

appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāya.

90. Atha kho bhikkhave aññaratassa mahābrahmuno vipassissa bhagavato arahato

sammāsambuddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya [PTS Page 037] [\q 37/] etadahosi:

"nassati vata bho loko, vinassati vata bholoko, yatra hi nāma vipassissa bhagavato arahato

sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāyā"ti. Atha kho so

bhikkhave mahā brahmā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya,

pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva brahmaloke antarahito vipassissa bhagavato

arahato sammāsambuddhassa purato pāturahosi.

91. Atha kho bhikkhave mahābrahmā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhīṇaṃ

jānumaṇḍalaṃ puthuviyaṃ nihantvā, 2 yena vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

tenañjaliṃ panāmetvā vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca:

"desetu bhante bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ. Santi 3 sattā

apparajakkhajātikā. Assavanatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro"ti.

1. Apissu [PTS.] Machasaṃ. 2. Nīdahanto - syā. 3. Santīdha - syā.

[BJT Page 056] [\x 56/]

92. Atha kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho taṃ mahābrahmānaṃ

etadavoca: "mayhampi kho brahme, etadahosi: "yannunāhaṃ dhammaṃ deseyya'nti. Tassa

mayhaṃ brahme, etadahosi: 'adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso

duranubodho santo paṇīto akattāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayārāmā kho panāyaṃ

pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayārāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya

duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatā paṭiccasamuppādo idampi kho ṭhānaṃ

duddasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo

nirodho nibbānaṃ ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so

mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā"ti. Apissudaṃ maṃ [PTS Page 038] [\q 38/]

brahme imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā:

"Kicchena me adhigataṃ halandāni pakāsituṃ,

Rāgadosaparetehi nāyaṃ dhammo susambudho. Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ

duddasaṃ aṇuṃ

Rāgarattā na dakkhintī tamokkhandhena āvutā1"ti.

Itiha me brahme paṭisaṃcikkhato appossukkatāya cittaṃ namī, no dhammadesanāyā"ti.

Dutyampi kho bhikkhave so mahābrahmā vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ

sammāsambuddhaṃ etadavoca: "desetu bhante bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ,

santi sattā apparajakkhajātikā. Assavaṇatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa

aññātāro"ti. Tatiyampi kho bhikkhave so mahābrahmā vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ

sammāsambuddhaṃ etadavoca: "desetu bhante bhagavā dhammaṃ, desate sugato dhammaṃ,

santi sattā apparajakkhajātikā. Assavaṇatā dhammassa paribhāyanti. Bhavissanti dhammassa

aññātāro"ti.

93. Atha kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho brahmuno ca ajjhesanaṃ

viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesi. Addasā kho

bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho buddhacakkhunā lokaṃ volokento

satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye

duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, appekacce na

paralokavajjabhayadassāvino viharante.

1. Namokkhajhane āvuṭā - ma cha saṃ.

[BJT Page 058] [\x 58/]

Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni

vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni

antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarikāni vā udakena janāni

udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni

vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti anupalittāni udakena, [PTS

Page 039] [\q 39/] evameva kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

buddhacakkhūnā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye

mudindiye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce

paralokavajjabhayadasnāvino viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvino

viharante.

94. Atha kho so bhikkhave mahābrahmā vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

cetasā cetoparivitakkamaññāya vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ gāthāhi

ajjhabhāsi:

"Sele yathā pabbatamuddhaniṭaṭhito

Yathāpi passe janataṃ samantato, tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha

Pāsādamāruyha samantacakkhu,

Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko

Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ.

Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma satthavāha aṇana vicara loke desassu1 bhagavā dhammaṃ

aññātāro bhavissantī"ti.

95. Atha kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho taṃ mahābrahmānaṃ

gāthāya ajjhabhāsi:

"Apārutā tesaṃ amatassa dvārā ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ vihiṃsasaññī paguṇaṃ

na bhāsiṃ

Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme"ti.

Atha kho so bhikkhave mahābrahmā "katāvakāso kho'mhi vipassinā bhagavatā arahatā

sammāsambuddhena dhammadesanāyā"ti vipassiṃ bhagavantaṃ [PTS Page 040] [\q 40/]

arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

1. Desetu [PTS.]

[BJT Page 060] [\x 60/]

96. Atha kho bhikkhave vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa etadahosi:

"kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, ko imaṃ dhammaṃ khippameva

ājānissati"tī. Atha kho bhikkhave vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

etadahosi: "ayaṃ kho khaṇḍo ca rājaputto tisso ca purohitaputto bandhumatiyā rājadhāniyā

paṭivasanti paṇḍitā viyattā medhāvino dīgharattaṃ apparajakkhajātikā. Yannūnāhaṃ

khaṇḍassa ca rājaputtassa tissassa ca purohitaputtassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ. Te

imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissanti"ti.

97. Atha kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho, seyyathāpi nāma

balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva

bodhirukkhamūle antarahito bandhumatiyā rājadhāniyā kheme migadāye pāturahosi. Atha

kho bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho dāyapālaṃ āmantesi, "ehi tvaṃ

samma dāyapāla bandhumatiṃ rājadhāniṃ pavisitvā khaṇḍañca rājaputtaṃ tissañca

purohitaputtaṃ evaṃ vadehi: "vipassī bhante bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

bandhumatiṃ rājadhāniṃ anuppatto kheme migadāye viharati. So tumhākaṃ dassanakāmo"ti.

Evaṃ bhante'ti kho bhikkhave dāyapālo vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

paṭissutvā bandhumatiṃ rājadhāniṃ pavisitvā khaṇḍañca rājaputtaṃ tissañca purohitaputtaṃ

etadavoca; "vipassī bhante bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bandhumatiṃ rājadhāniṃ

anuppatto kheme migadāye viharati, so tumhākaṃ dassanakāmo"ti.

98. Atha kho bhikkhave khaṇḍo ca rājaputto tisso [PTS Page 041] [\q 41/] vā

purohitaputto bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaṃ yānaṃ abhirūhitvā bhaddehi

bhaddehi yānehi bandhumatiyā rājadhāniyā niyyaṃsu, yena khemo migadāyo tena pāyaṃsu.

Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccerohitvā pattikā'ca yena vipassī bhagavā

arahaṃ samamāsambuddho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā vipassiṃ bhagavantaṃ

arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ vipassī bhagavā

arahaṃ sammāsambuddho ānupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathīdaṃ: dānakathaṃ sīlakathaṃ

saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā

te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā

buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi: dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ

maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ

patigaṇheyya, evameva khaṇḍassa ca rājaputtassa ca tissassa ca purohitaputtassa tasmiṃ

yeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ,

sabbantaṃ nirodhadhammanti".

[BJT Page 062] [\x 62/]

99. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā

vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane vipassiṃ bhagavantaṃ

arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavocuṃ. "Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante.

Seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchantaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā

maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti,

evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito, ete mayaṃ bhante bhagavantaṃ

[PTS Page 042] [\q 42/] saraṇaṃ gacchāma dhammañca. Labheyyāma mayaṃ bhante

bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma upasampadanti".

100. Alatthuṃ kho bhikkhave khaṇḍo ca rājaputto tisso ca purohitaputto vipassissa

bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṃ, alatthuṃ upasampadaṃ. Te

vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi

samuttejesi sampahaṃsesi. Saṃkhārānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nibbāne ca ānisaṃsaṃ

pakāsesi. Tesaṃ vipassinā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya

sandassiyamānānaṃ samādapiyamānānaṃ samuttejiyamānānaṃ sampahaṃsiyamānānaṃ na

cirasseva anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu.

101. Assosi kho bhikkhave bandhumatiyā rājadhāniyā mahājanakāyo

caturāsītipāṇasahassāni "vipassī kira bhagavā arahaṃ sammā sambuddho bandhumatiṃ

rājadhāniṃ anuppatto kheme migadāye viharati. Khaṇḍo ca kira rājaputto tisso ca

purohitaputto vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike kesamassuṃ

ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā"ti. Sutvāna nesaṃ

etadahosi: "na hi nūna so orako dhammavinayo, na sā orakā pabbajjā, yattha kho khaṇḍo ca

rājaputto tisso ca purohitaputto kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Khaṇḍoca nāma rājaputto tisso ca purohitaputto vipassissa

bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni

acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissanti, kimaṅgapana mayanti. "

[BJT Page 064] [\x 64/]

102. Atha kho so bhikkhave mahājanakāyo caturāsītipāṇasahassāni bandhumatiyā

rājadhāniyā nikkhamitvā yena khemo migadāyo, yena vipassī bhagavā arahaṃ [PTS Page

043] [\q 43/] sammāsambuddho, tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā vipassiṃ

bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ

vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho ānupubbiṃ kathā kathesi. Seyyathīdaṃ -

dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ca

ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññasi kallacitte muducitte vinīvaraṇacitte

pasannacitte, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi: dukkhaṃ

samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ

sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya. Evameva tesaṃ caturāsītipāṇasahassānaṃ tasmiṃ yeva

āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. "Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ

sabbantaṃ nirodhadhammanti. "

103. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā

vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane vipassiṃ bhagavantaṃ

arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavocuṃ: "abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante.

Seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā

maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti

evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhante bhagavantaṃ

saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāma mayaṃ bhante bhagavato

santike pabbajjaṃ labheyyāma upasampadanti. Alatthuṃ kho bhikkhave tāni caturāsītipāṇa

sahassāni vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṃ, alatthuṃ

upasampadaṃ.

104. Te vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi

samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi, [PTS Page 044] [\q 44/] saṅkhārānaṃ ādīnavaṃ

okāraṃ saṃkilesaṃ nibbāne ca ānisaṃsaṃ pakāsesi: tesaṃ vipassinā bhagavatā arahatā

sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassiyamānānaṃ samādāpiyamānānaṃ

samuttejīyamānānaṃ sampahaṃsiyamānānaṃ na cirasseva anupādāya āsavehi cittāni

vimucciṃsu.

[BJT Page 066] [\x 66/]

105. Assosuṃ kho bhikkhave, tāni purimāni caturāsīti pabbajitasahassāni: 'vipassī kira

bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bandhumatiṃ rājadhāniṃ anuppatto kheme migadāye

viharati, dhammañca kira desetī'ti. Atha kho bhikkhave, tāni caturāsītipabbajitasahassāni

yena bandhumatī rājadhāni yena khemo migadāyo yena vipassī bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho, tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ

sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

106. Tesaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho ānupubbiṃ kathaṃ kathesi -

seyyathīdaṃ: dānakathaṃ, sīlakathaṃ, saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ,

nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā te bhagavā aññāsi kallacitte muducitte

vinīvaraṇacitte udaggacitte pasannacitte, atha yā buddhānaṃ samukkaṃsikā

dhammadesanā, taṃ pakāsesi dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma

suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva tesaṃ

caturāsītipabbajitasahassānaṃ tasmiñceva āsane virajaṃ vītamalaṃ. Dhammacakkhuṃ

udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti. "

107. Te diṭṭhadhammā pattadhammā viditadhammā pariyogāḷhadhammā tiṇṇavicikicchā

vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane vipassiṃ bhagavantaṃ

arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavocuṃ: [PTS Page 045] [\q 45/] "abhikkantaṃ

bhante, abhikkantaṃ bhante. . . , Seyyathāpi nāma bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,

paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ

dhāreyya 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti, evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo

pakāsito. Ete mayaṃ bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca

bhikkhusaṅghañca. Labheyyāma mayaṃ bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyāma

upasampadanti. " Alatthuṃ kho bhikkhave, tāni caturāsītipabbajitasahassāni vipassissa

bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṃ, alatthuṃ upasampadaṃ.

108. Te vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi

samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Saṅkhārānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nibbāne ca

ānisaṃsaṃ pakāsesi. Tesaṃ vipassinā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā

kathāya sandasyiyamānānaṃ samādāpiyamānānaṃ samuttejiyamānānaṃ

sampahaṃsiyamānānaṃ na cirasseva anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu.

[BJT Page 068] [\x 68/]

109. Tena kho pana bhikkhave samayena bandhumatiyā rājadhāniyā mahābhikkhusaṅgho

paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ atha kho bhikkhave vipassissa bhagavato

arahato sammāsambuddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi:

"mahā kho etarahi bhikkhusaṅgho bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasati

aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Yannūnāhaṃ bhikkhu anujāneyyaṃ 'caratha bhikkhave

cārikaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya, atthāya hitāya sukhāya

devamanussānaṃ. Mā ekena dve agamittha. Desetha bhikkhave [PTS Page 046] [\q 46/]

dhammaṃ ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ,

kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā,

assavaṇatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro. Api ca channaṃ

channaṃ vassāna accayena bandhumatī rājadhāni upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā'ti.

"

110. Atha kho bhikkhave, aññataro mahābrahmā vipassissa bhagavato arahato

sammāsambuddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma balavā puriso

sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva brahmaloke

antarahito vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa purato pāturahosi. Atha kho

so bhikkhave, mahābrahmā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena vipassī bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho tenañjalimpanāmetvā vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ

sammāsambuddhaṃ etadavoca: "evametaṃ bhagavā, evameta, sugata, mahā kho bhante

etarahi bhikkhusaṅgho bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasati

aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Anujānātu bhante bhagavā bhikkhū 'caratha bhikkhave,

cārikaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya, atthāya hitāya sukhāya

devamanussānaṃ. Mā ekena dve agamittha. Desetha bhikkhave dhammaṃ ādikalyāṇaṃ

majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavaṇatā dhammassa

parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro'ti. Api ca bhante, mayaṃ tathā karissāma

yathā bhikkhu channaṃ channaṃ vassānaṃ accayena bandhumatiṃ rājadhāniṃ

upasaṅkamissanti pātimokkhuddesāyā"ti. Idamavoca bhikkhave, so mahābrahmā, idaṃ vatvā

[PTS Page 047] [\q 47/] vipassiṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ

abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

[BJT Page 070] [\x 70/]

111. Atha kho bhikkhave, vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho sāyaṇhasamayaṃ

patisallānā vuṭṭhito bhikkhu āmantesi: idha mayhaṃ bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa

evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "mahā kho etarahi bhikkhusaṅghā bandhumatiyā

rājadhāniyā paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Yannūnāhaṃ bhikkhu anujāneyyaṃ

"caratha bhikkhave cārikaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya, atthāya hitāya

sukhāya devamanussānaṃ. Mā ekena dve agamittha. Desetha bhikkhave dhammaṃ

ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ

parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā. Assavanatā

dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro. Api ca channaṃ channaṃ

vassānaṃ accayena bandhumatī rājadhāni upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā"ti.

112. Atha kho bhikkhave, aññataro mahābrahmā mama cetasā cetoparivitakkamaññāya

seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ

sammiñjeyya, evameva brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho so

bhikkhave, mahābrahmā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenāhaṃ tenañjalimpanāmetvā maṃ

etadavoca "evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugata, mahā kho bhante, etarahi bhikkhusaṅgho

bandhumatiyā rājadhāniyā paṭivasati aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Anujānātu bhante,

bhagavā bhikkhū "caratha bhikkhave, cārikaṃ bahujanahitāya bahujana sukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Mā ekena dve agamittha. Desetha

bhikkhave, dhammaṃ ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ

sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha santi sattā

apparajakkhajātikā assavaṇatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro.

[PTS Page 048] [\q 48/] api ca bhante, mayaṃ tathā karissāma, yathā bhikkhū channaṃ

channaṃ vassānaṃ accayena bandhumatiṃ rājadhāniṃ upasaṅkamissanti

pātimokkhuddesāyā"ti. Idamavoca so bhikkhave mahābrahmā, idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā

padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

113. "Anujānāmi bhikkhave, caratha cārikaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya

lokānukampāya, atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Mā ekena dve agamittha, desetha

bhikkhave, dhammaṃ ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ, pariyosāna kalyāṇaṃ sātthaṃ

sabyañjanaṃ. Kevaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha. Santi sattā

apparajakkhajātikā. Assavaṇatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro.

Api ca bhikkhave, channaṃ channaṃ vassānaṃ accayena bandhumatī rājadhāni

upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā"ti.

[BJT Page 072] [\x 72/]

114. Atha kho bhikkhave, bhikkhū yebhuyyena ekāheneva janapadacārikaṃ pakkamiṃsu.

Tena kho pana bhikkhave, samayena jambudīpe caturāsīti āvāsasahassāni honti. Ekamhi

vasse nikkhante devatā saddamanussāvesuṃ: "nikkhantaṃ kho mārisā ekaṃ vassaṃ

pañca'dāni vassāni sesāni. Pañcannaṃ vassānaṃ accayena bandhumatī rājadhāni

upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā"ti. Dvīsu vassesu nikkhantesu devatā

saddamasussāvesuṃ: "nikkhantāni kho mārisā dve vassāni, cattāridāni vassāni sesāni.

Catunnaṃ vassānaṃ accayena bandhumatī rājadhāni upasaṅkamitabbā

pātimokkhuddesāyā"ti. Tīsu vassesu nikkhantesu devatā saddamanussāvesuṃ: 'nikkhantāni

kho mārisā tīṇi vassāni. Tīṇi'dāni vassāni [PTS Page 049] [\q 49/] sesāni. Tiṇṇaṃ

vassānaṃ accayena bandhumatī rājadhāni upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā"ti. Catusu

vassesu nikkhantesu devatā saddamanussāvesuṃ: "nikkhantāni kho mārisā cattāri vassāni.

Dve'dāni vassāni sesāni. Dvinnaṃ vassānaṃ accayena bandhumatī rājadhāni

upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā"ti. Pañcasu vassesu nikkhantesu devatā

saddamanussāvesuṃ: "nikkhantāni kho mārisā pañca vassāni. Ekaṃ'dāni vassaṃ sesaṃ.

Ekassa vassassa accayena bandhumatī rājadhāni upasaṅkamitabbā pātimokkhuddesāyā"ti.

Chasu vassesu nikkhantesu devatā saddamanussāvesuṃ: "nikkhantāni kho mārisā

chabbassāni. Samayo'dāni bandhumatiṃ rājadhāniṃ upasaṅkamituṃ pātimokkhuddesāyā"ti.

115. Atha kho te bhikkhave bhikkhu, appekacce sakena iddhānubhāvena, appekacce

devatānaṃ iddhānubhāvena, ekāheneva bandhumatiṃ rājadhāniṃ upasaṅkamiṃsu

pātimokkhuddesāya. Tatra sudaṃ bhikkhave vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

bhikkhusaṅghe evaṃ pātimokkhaṃ uddisati:

"Khantī paramaṃ tapo titikkhā,

Nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā.

Na hi pabbajito parūpaghātī

Samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto.

Sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassa upasampadā,

Sacittapariyodapanaṃ etaṃ buddhānasāsanaṃ.

Anūpavādo anūpaghāto pātimokkhe ca saṃvaro,

[PTS Page 050] [\q 50/] mattaññutā ca bhattasmiṃ pantañca sayanāsanaṃ,

Adhicitte ca āyogo etaṃ buddhāna sāsanaṃ"ti.

[BJT Page 074] [\x 74/]

116. Ekamidāhaṃ bhikkhave samayaṃ ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi subhagavane sālarājamūle.

Tassa mayhaṃ bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivikko udapādi: 'na kho

so sattāvāso sulabharūpo yo mayā anajjhāvutthapubbo1 iminā dīghena addhunā aññatra

suddhāvāsehi devehi. Yannūnāhaṃ yena suddhāvāsā devā tenupasaṅkameyyanti". Atha kho

ahaṃ2 bhikkhave seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ

vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva ukkaṭṭhāyaṃ subhagavane sālarājamūle antarahito avihesu

devesu pāturahosiṃ.

117. Tasmiṃ bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatā satasahassāni

yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu,

ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave tā devatā maṃ etadavocuṃ: "ito so mārisa 3, ekanavuto

kappe 4 yaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke udapādi. Vipassī mārisa,

bhagavā arahaṃ sammā sambuddho khattiyo jātiyā ahosi khattiya kule udapādi vipassī

mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍaññā gottena ahosi. Vipassissa mārisa

bhagavato arahato sammāsambuddhassa asītivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vipassī

mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa

mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi

aggaṃ bhaddayugaṃ. Vipassissa mārisa, [PTS Page 051] [\q 51/] bhagavato arahato

sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi

aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ.

Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko

ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā

nāma rājā pitā ahosi. Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janenti. Bandhumassa rañño

bandhumatī nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ

abhisambodhi, evaṃ dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa, vipassimhi bhagavatī

brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā"ti.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

1. Anāvutthapubbo - machasaṃ. 2. Atha, khvāhaṃ - machasaṃ. 3.'Mārisā' - machasaṃ. 4.

Ekanavutikappe - machasaṃ.

[BJT Page 076] [\x 76/]

118. Tasmiṃyeva kho bhikkhave devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni

devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā

ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave tā devatā maṃ etadavocuṃ:

"Imasmiṃ yeva kho mārisa1, bhaddakappe etarahi arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno.

Bhagavā mārisa, khattiyo jātiyā, khattiyakule uppanno. Bhagavā mārisa gotamo gottena.

Bhagavato mārisa, [PTS Page 052] [\q 52/] appakaṃ āyuppamāṇaṃ parittaṃ lahukaṃ, 2

yo ciraṃ jīvati so vassasataṃ, appaṃ vā bhiyyo. Bhagavā mārisa assatthassa mūle

abhisambuddho. Bhagavato mārisa, sāriputtamoggallānaṃ3 nāma sāvakayugaṃ aggaṃ

bhaddayugaṃ. Bhagavato mārisa, eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aḍḍhateḷasāni

bhikkhusatāni bhagavato mārisa, ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃyeva

khīṇāsavānaṃ. Bhagavato mārisa, ānando bhikkhu upaṭṭhāko4 aggupaṭṭhāko. Bhagavato

mārisa, suddhodano nāma rājāpitā, 4 māyā nāma devī mātā4 janetti. Kapilavatthu nāma

nagaraṃ rājadhāni. Bhagavato mārisa, evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi' evaṃ pabbajjā, evaṃ

padhānaṃ, evaṃ abhisambodhi, evaṃ dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa,

bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā"ti. 119. Atha

khvāhaṃ bhikkhave, avihehi devehi saddhiṃ yena atappā devā tenupasaṅkamiṃ tasmiṃ

bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatā satasahassāni yenāhaṃ

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ vipassī mārisa, bhagavā

arahaṃ sammā sambuddho khattiyo jātiyā ahosi khattiyakule udapādi vipassī mārisa,

bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍaññā gottena ahosi. Vipassissa mārisa bhagavato

arahato sammāsambuddhassa asītivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vipassī mārisa,

bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa mārisa,

bhagavato arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ

bhaddayugaṃ. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ

sannipātā ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi

asītibhikkhusahassāni. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo

sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Vipassissa mārisa, bhagavato

arahato sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko.

Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi.

Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janenti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṃ

rājadhāni ahosi. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ

abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, evaṃ

dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa, vipassimhi bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā

kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā"ti.

Atha khvāhaṃ bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi saddhiṃ yena sudassā devā

tenupasaṅkamiṃ tasmiṃ bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatā

satasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ

aṭṭhaṃsu. [PTS Page 053] [\q 53/] ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, tā devatā maṃ

etadavocuṃ: "ito so mārisa, ekanavuto kappo yaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammā

sambuddho loke udapādi. Vipassī mārisa, bhagavā arahaṃ sammā sambuddho khattiyo

jātiyā ahosi khattiyakule udapādi vipassī mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

koṇḍaññā gottena ahosi. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

asītivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vipassī mārisa, bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ.

Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā

ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ

sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni.

Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā

ahesuṃ sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa

mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi.

Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janenti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṃ

rājadhāni ahosi. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ

abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, evaṃ

dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa, vipassimhi bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā

kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā"ti.

Atha khvāhaṃ bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi sudassehi ca devehi saddhiṃ

yena sudassī devā tenupasaṅkamiṃ tasmiṃ bhikkhave, devanikāye anekāni

Devatāsahassāni anekāni devatā satasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, tā devatā maṃ

etadavocuṃ: "ito so mārisa, ekanavuto kappo yaṃ vipassī bhagavā arahaṃ sammā

sambuddho loke udapādi. Vipassī mārisa, bhagavā arahaṃ sammā sambuddho khattiyo

jātiyā ahosi khattiyakule udapādi vipassī mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

koṇḍaññā gottena ahosi. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

asītivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vipassī mārisa, bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ.

Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā

ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ

sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni.

Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā

ahesuṃ sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa

mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi.

Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janenti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṃ

rājadhāni ahosi. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ

abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, evaṃ

dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa, vipassimhi bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā

kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā"ti.

Atha khvāhaṃ bhikkhave, avihehi ca devehi atappehi ca devehi sudassehi ca devehi

sudassīhi ca devehi saddhiṃ yena akaniṭṭhā devā tenupasaṅkamiṃ tasmiṃ bhikkhave,

devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni devatā satasahassāni yenāhaṃ

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā

kho bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ: "ito so mārisa, ekanavuto kappo yaṃ vipassī

bhagavā arahaṃ sammā sambuddho loke udapādi. Vipassī mārisa, bhagavā arahaṃ sammā

sambuddho khattiyo jātiyā ahosi khattiyakule udapādi vipassī mārisa, bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho koṇḍaññā gottena ahosi. Vipassissa mārisa bhagavato arahato

sammāsambuddhassa asītivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Vipassī mārisa, bhagavā

arahaṃ sammāsambuddho pāṭaliyā mūle abhisambuddho. Vipassissa mārisa, bhagavato

arahato sammāsambuddhassa khaṇḍatissaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ.

Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā

ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi aṭṭhasaṭṭhibhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ

sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni.

Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā

ahesuṃ sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa asoko nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vipassissa

mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bandhumā nāma rājā pitā ahosi.

Bandhumatī nāma devī mātā ahosi janenti. Bandhumassa rañño bandhumatī nāma nagaraṃ

rājadhāni ahosi. Vipassissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ

abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, evaṃ

dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa, vipassimhi bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā

kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā"ti.

1. Mārisā, - machasaṃ. 2. Lahusaṃ, - [PTS. 3.] Sāriputtamoggallānā, - [PTS. 4.] Ahosi -

machasaṃ. *

[BJT Page 078] [\x 78/]

120. Tasmiṃ yeva kho bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni

devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā

ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ: ito kho

mārisa, ekatiṃse kappe yaṃ sikhī bhagavā loke udapādi sikhī mārisa, bhagavā arahaṃ

sammā sambuddho khattiyo jātiyā ahosi khattiyakule udapādi sikhī mārisa, bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Sikhī mārisa bhagavato arahato

sammāsambuddhassa sattativassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Sikhī mārisa, bhagavā

arahaṃ sammāsambuddho puṇḍarīkassa mūle abhisambuddho. Sikhī mārisa, bhagavato

arahato sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ

bhaddayugaṃ. Sikhī mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ

sannipātā ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ

sannipāto ahosi bhikkhusatasahassaṃ. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi asītibhikkhusahassāni.

Sikhissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā

ahesuṃ sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Sikhissa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa khemaṅkaro nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Sikhissa

mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa aruṇo nāma rājā pitā ahosi. Pabhāvatī

nāma devī mātā ahosi janenti. Aruṇassa rañño aruṇavatī nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi.

Sikhissa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi,

evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, evaṃ dhammacakkappavattanaṃ. Te

mayaṃ mārisa, sikhīmhi bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā

idhūpapannā.

So yeva kho mārisa, ekatiṃso kappo yaṃ vessabhū bhagavā loke udapādi. Vessabhū mārisa,

bhagavā arahaṃ sammā sambuddho khattiyo jātiyā ahosi khattiyakule udapādi. Vessabhū

mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho koṇḍañño gottena ahosi. Vessabhū mārisa

bhagavato arahato sammāsambuddhassa saṭṭhivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi.

Vessabhū mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho sālassa mūle abhisambuddho.

Vessabhūssa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa soṇuttaraṃ nāma

sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Vessabhūssa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ: eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi

asīti bhikkhusahassāni. Eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sattati bhikkhusahassāni. Eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi saṭṭhi bhikkhusahassāni. Vessabhussa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaṃ sannipātā ahesuṃ sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ.

Vessabhussa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa upasanto nāma bhikkhu

upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Vessabhussa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa suppatīto nāma rājā pitā ahosi. Yasavatī nāma devī mātā ahosi

janenti. Suppatītassa rañño anomaṃ nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi. Vessabhūssa mārisa,

bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ

padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, evaṃ dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa,

vessabhūmhi bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā

idhūpapannā.

Imasmiṃ yeva kho mārisa, bhadda kappe kakusandho bhagavā loke udapādi. Kakusandho

mārisa, bhagavā arahaṃ sammā sambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi brāhmaṇa kule udapādi.

Kakusandho mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Kakusandho

mārisa bhagavato arahato sammāsambuddhassa cattālīsavassasahassāni āyuppamāṇaṃ

ahosi. Kakusandho mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho sirīsassa mūle

abhisambuddho. Kakusandhassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa

vidhurasañjīvaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Kakusandhassa mārisa,

bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi cattāḷīsa

bhikkhusahassāni. Kakusandhassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa ayaṃ

eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃ yeva khīṇāsavānaṃ. Kakusandhassa mārisa,

bhagavato arahato sammāsambuddhassa buddhijo nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi

aggupaṭṭhāko. Kakusandhassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa aggidatto

nāma brāhmaṇo pitā ahosi. Visākhā nāma brāhmaṇī mātā ahosi janenti. Tena kho pana

mārisa samayena khemo nāma rājā ahosi. Khemassa rañño khemavatī nāma nagaraṃ

rājadhāni ahosi. Kakusandhassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa evaṃ

abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ abhisambodhi, evaṃ

dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa, kakusandhamhi bhagavatī brahmacariyaṃ

caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā. Imasmiṃ yeva mārisa, bhadda kappe

koṇāgamano bhagavā loke udapādi. Koṇāgamano mārisa, bhagavā arahaṃ sammā

sambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi brāhmaṇakule udapādi koṇāgamano mārisa, bhagavā

arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Koṇāgamano mārisa bhagavato arahato

sammāsambuddhassa tiṃsavassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Koṇāgamano mārisa,

bhagavā arahaṃ sammāsambuddho udumbarassa mūle abhisambuddho. Koṇāgamano

mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhiyyosuttaraṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi

aggaṃ bhaddayugaṃ. Koṇāgamano mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi tiṃsabhikkhusahassāni. Koṇāgamanassa mārisa, bhagavato

arahato sammāsambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃyeva

khīṇāsavānaṃ. Koṇāgamanassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa sotthijo

nāma bhikkhu upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Koṇāgamanassa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa yaññadatto nāma brāhmaṇo pitā ahosi. Uttarā nāma brāhmaṇī mātā

ahosi janenti. Tena kho pana mārisa samayena sobho nāma rājā ahosi. Sobhassa rañño

sobhāvatī nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi. Koṇāgamanassa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ

abhisambodhi, evaṃ dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa, koṇāgamanamhi

bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā.

Imasmiṃ yeva mārisa, bhadda kappe kassapo bhagavā loke udapādi. Kassapo mārisa,

bhagavā arahaṃ sammā sambuddho brāhmaṇo jātiyā ahosi brāhmaṇakule udapādi kassapo

mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kassapo gottena ahosi. Kassapo mārisa

bhagavato arahato sammāsambuddhassa vīsati4vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi.

Kassapo mārisa, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nigrodhassa mūle abhisambuddho.

Kassapassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tissabhāradvājaṃ nāma

sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ

Bhaddayugaṃ. Kassapassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaṃ

sannipāto ahosi vīsatibhikkhusahassāni. Kassapassa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa ayaṃ eko sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ.

Kassapassa mārisa, bhagavato arahato sammāsambuddhassa sabbamitto nāma bhikkhu

upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko. Kassapassa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa brahmadatto nāma brāhmaṇo pitā ahosi. Dhanavatī nāma brāhmaṇī

mātā ahosi janenti. Tena kho pana mārisa samayena kikī nāma4 rājā ahosi. Kikissa rañño

bārāṇasī nāma nagaraṃ rājadhāni ahosi. Kassapassa mārisa, bhagavato arahato

sammāsambuddhassa evaṃ abhinikkhamanaṃ ahosi, evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ evaṃ

abhisambodhi, evaṃ dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa, kassapamhi bhagavatī

brahmacariyaṃ caritvā kāmesu kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā"ti.

121. Tasmiṃ yeva kho bhikkhave, devanikāye anekāni devatāsahassāni anekāni

devatāsatasahassāni yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā

ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, tā devatā maṃ etadavocuṃ: "imasmiṃ

yeva kho mārisa1, bhaddakappe etarahi arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno. Bhagavā

mārisa, khattiyo jātiyā, khattiyakule uppanno. Bhagavā mārisa gotamo gottena. Bhagavato

mārisa, appakaṃ āyuppamāṇaṃ parittaṃ lahukaṃ, 2 yo ciraṃ jīvati so vassasataṃ, appaṃ vā

bhiyyo. Bhagavā mārisa assatthassa mūle abhisambuddho. Bhagavato mārisa,

sāriputtamoggallānaṃ3 nāma sāvakayugaṃ aggaṃ bhaddayugaṃ. Bhagavato mārisa, eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni bhagavato mārisa, ayaṃ eko

sāvakānaṃ sannipāto ahosi sabbesaṃyeva khīṇāsavānaṃ. Bhagavato mārisa, ānando bhikkhu

upaṭṭhāko4 aggupaṭṭhāko. Bhagavato mārisa, suddhodano nāma rājāpitā, 4 māyā nāma

devī mātā4 janetti. Kapilavatthu nāma nagaraṃ rājadhāni. Bhagavato mārisa, evaṃ

abhinikkhamanaṃ ahosi' evaṃ pabbajjā, evaṃ padhānaṃ, evaṃ abhisambodhi, evaṃ

dhammacakkappavattanaṃ. Te mayaṃ mārisa, bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā kāmesu

kāmacchandaṃ virājetvā idhūpapannā"ti.

122. Iti kho bhikkhave, tathāgatassevesā dhammadhātu suppaṭividdhā yassā dhamma

dhātuyā suppaṭividdhattā tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce 'chinnavaṭume

pariyādinnavaṭṭe, sabbadukkhavītivante jātitopi anussarati, nāmatopi anussarati, gottatopi

anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati, sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi

anussarati, "evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā, evaṃgottā, evaṃsīlā,

evaṃdhammā, evaṃpaññā, evaṃvihārī, evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipī"ti. Devatā'pi

tathāgatassa etamatthaṃ ārocesuṃ yena tathāgato atīte buddhe parinibbuto chinnapapañce

'chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe, sabbadukkhavītivatte jātitopi anussarati, nāmatopi

anussarati, gottatopi [PTS Page 054] [\q 54/] anussarati, āyuppamāṇatopi anussarati,

sāvakayugatopi anussarati, sāvakasannipātatopi anussarati, "evaṃ jaccā te bhagavanto

ahesuṃ itipi, evaṃnāmā, evaṃgottā, evaṃsīlā, evaṃdhammā, evaṃpaññā, evaṃvihārī,

evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipī"ti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Mahāpadānasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.

[BJT Page 080] [\x 80/]

2 Mahānidānasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadammaṃ1 nāma kurūnaṃ

nigamo. Atha kho āyasmā ānando. Yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando

bhagavantaṃ etadavoca: "acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yāvagambhīro cāyaṃ bhante,

paṭiccasamuppādo gambhīravabhāso ca. Atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatī"ti.

2. Mā hevaṃ ānanda avaca, mā hevaṃ ānanda avaca, gambhīro cāyaṃ ānanda

paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso ca. Etassa ānanda, dhammassa ananubodhā

appaṭivedhā evamayaṃ pajā tantākulakajātā guḷāguṇḍikajātā2 muñjababbajabhūtā3 apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattati.

3. Atthi idappaccayā jarāmaraṇanti iti puṭṭhena satā ānanda, atthīti'ssa vacanīyaṃ.

Kimpaccayā jarāmaraṇanti iti ce. Vadeyya, jātipaccayā jarāmaraṇanti iccassa vacanīyaṃ.

Atthi idappaccayā jātīti iti puṭṭhena satā ānanda, [PTS Page 056] [\q 56/] atthīti'ssa

vacanīyaṃ. Kimpaccayā jātīti iti ce vadeyya, bhavapaccayā jātīti iccassa vacanīyaṃ.

Atthi idappaccayā bhavo'ti iti puṭṭhena satā ānanda, atthīti'ssa vacanīyaṃ. Kimpaccayā

bhavo'ti iti ce vadeyya, upādānapaccayā bhavo'ti iccassa vacanīyaṃ.

Atthi idappaccayā upādānanti iti puṭṭhena satā ānanda, atthīti'ssa vacanīyaṃ. Kimpaccayā

upādānanti iti ce vadeyya, taṇhāpaccayā upādānanti iccassa vacanīyaṃ.

1. Kammāsadhammaṃ - machasaṃ. 2. Guḷāguṇḍhikajāta - sīmu gulagaṇḍhikajātā - di

aṭṭhakathā kulagaṇḍhikajātā - guṇagaṇḍhikajātā - syā. 3. Muñjapabbajabhūtā - machasaṃ,

syā.

[BJT Page 082] [\x 82/]

Atthi idappaccayā taṇhā'ti iti puṭṭhena satā ānanda atthīti'ssa vacanīyaṃ. Kimpaccayā

taṇhā'ti iti ce vadeyya, vedanāpaccayā taṇhā'ti iccassa vacanīyaṃ.

Atthi idappaccayā vedanā'ti iti puṭṭhena satā ānanda atthīti'ssa vacanīyaṃ. Kimpaccayā

vedanā'ti iti ce vadeyya, phassapaccayā vedanā'ti iccassa vacanīyaṃ.

Atthi idappaccayā phasso'ti iti puṭṭhena satā ānanda atthīti'ssa vacanīyaṃ. Kimpaccayā

phasso'ti iti ce vadeyya, nāmarūpaccayā phasso'ti iccassa vacanīyaṃ.

Atthi idappaccayā nāmarūpanti iti puṭṭhena satā ānanda atthi'ssa vacanīyaṃ. Kimpaccayā

nāmarūpanti iti ce vadeyya, viññāṇapaccayā nāmarūpanti iccassa vacanīyaṃ.

Atthi idappaccayā viññāṇanti iti puṭṭhena satā ānanda atthīti'ssa vacanīyaṃ. Kimpaccayā

viññāṇanti iti ce vadeyya, nāmarūpapaccayā viññāṇanti iccassa vacanīyaṃ.

Iti kho ānanda nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā

phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ,

upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā [PTS Page 057] [\q 57/] sambhavanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

4. "Jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena

veditabbaṃ yathā jātipaccayā jarāmaraṇaṃ: jāti ca hi ānanda nābhavissa sabbena sababaṃ

sabbathā sabbaṃ kassaci kimhivi seyyathīdaṃ: devānaṃ vā devattāya, gandhabbānaṃ vā

gandhabbattāya, yakkhānaṃ vā yakkhattāya, bhūtānaṃ vā bhūtattāya, manussānaṃ vā

manussattāya, catuppadānaṃ vā catuppadattāya. Pakkhinaṃ vā pakkhittāya, siriṃsapānaṃ vā

siriṃsapattāya1, tesaṃ tesañca ānanda sattānaṃ tathattāya 2 jāti nābhavissa, sabbaso jātiyā

asati jātinirodhā api nu kho jarāmaraṇaṃ paññāyethā?"Ti.

"No hetaṃ bhante".

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo jarāmaraṇassa

yadidaṃ jāti".

1. Sarīsapānaṃ vā machasaṃ. 2. Tadatadattāya - machasaṃ.

[BJT Page 084] [\x 84/]

5. "Bhavapaccayā jātīti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena

veditabbaṃ yathā bhavapaccayā jāti: bhavo ca hi ānanda nābhavissa sabbena sabbaṃ

sabbathā sabbaṃ kassavi kimhivi seyyathīdaṃ: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo, sabbaso

bhave asati bhavanirodhā api nu kho jāti paññāyethā?"Ti.

"Nohetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo jātiyā yadidaṃ bhavo.

"

6. "Upādānapaccayā bhavo'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena

veditabbaṃ: yathā upādānapaccayā bhavo: upādānaṃ ca hi ānanda nābhavissa sabbena

sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassavi [PTS Page 058] [\q 58/] kimhivi seyyathīdaṃ:

kāmūpadānaṃ vā diṭṭhūpadānaṃ vā sīlabbatūpādānaṃ vā attavādūpādānaṃ vā - sabbaso

upādāne asati upādānanirodhā api nu kho bhavo papaññāyethā?Ti.

"Nohetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo bhavassa yadidaṃ

upādānaṃ. "

7. Taṇhāpaccayā upādānanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena

veditabbaṃ: yathā taṇhāpaccayā upādānaṃ: taṇhā ca hi ānanda nābhavissa sabbena sabbaṃ

sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici - seyyathīdaṃ: rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā

rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā - sabbaso taṇhāya asati taṇhānirodhā api nu

kho upādānaṃ paññāyethā?"Ti.

"Nohetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo upādānassa yadidaṃ

taṇhā. "

8. "Vedanāpaccayā taṇhā'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda iminā petaṃ pariyāyena

veditabbaṃ yathā vedanāpaccayā taṇhā: vedanā ca hi ānanda nābhavissa sabbena sabbaṃ

sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici - seyyathīdaṃ: cakkhusamphassajā vedanā sotasamphassajā

vedanā ghānasampassajā vedanā kāyasamphassajā vedanā manosamphassajā vedanā, -

sabbaso vedanāya asati vedanānirodhā api nu kho taṇhā paññāyethā?"Ti.

"No hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo taṇhāya yadidaṃ

vedanā. "

[BJT Page 086] [\x 86/]

9. Iti kho panetaṃ ānanda vedanaṃ paṭicca taṇhā, taṇhaṃ paṭicca pariyesanā, pariyesanaṃ

paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo, vinicchayaṃ paṭiccachandarāgo, chandarāgaṃ

paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho, pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ,

macchariyaṃ [PTS Page 059] [\q 59/] paṭicca ārakkho, ārakkhādhikaraṇaṃ1 paṭicca

daṇḍādāna satthādānakalahaviggahavivādatuvaṃtuvaṃ pesuññamusāvādā aneke pāpakā

akusalā dhammā sambhavanti.

10. Ārakkhādhikaraṇaṃ daṇaḍādānasatthādānakalaha - viggaha - vivādatuvantuvaṃ -

pesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantīti iti kho panetaṃ vuttaṃ.

Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena veditabbaṃ yathā ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādāna -

satthādāna - kalaha - viggaha - vivāda - tuvantuvaṃ - pesuñña - musā - vādā aneke pāpakā

akusalā dhammā sambhavanti: ārakkho ca hi ānanda nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā

sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso ārakkhe asati ārakkhanirodhā api nu kho daṇḍādāna -

satthādāna - kalaha - viggaha - vivāda - tuvantuvaṃ - pesuñña - musā - vādā aneke pāpakā

akusalā dhammā sambhaveyyunti?.

"No hetaṃ bhante. "

Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo

daṇḍadānasatthādānakalahaviggahavivādatuvantuvaṃpesuññamusāvādānaṃ anekesaṃ

pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ sambhavāya yadidaṃ ārakkho.

11. Macchariyaṃ paṭicca ārakkho'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ tadānanda imināpetaṃ pariyāyena

veditabbaṃ yathā macchariyaṃ paṭicca ārakkho: macchariyaṃ ca hi ānanda nābhavissa

sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso macchariye asati

macchariyanirodhā api nu kho ārakkho paññāyethāti?

"No hetaṃ bhante. "

Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo ārakkhassa yadidaṃ

macchariyaṃ.

12. Pariggahaṃ paṭicca macchariyanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ

pariyāyena veditabbaṃ. Yathā pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ: [PTS Page 060] [\q 60/]

pariggaho ca hi ānanda nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici,

sabbaso pariggahe asati pariggahanirodhā api nu kho macchariyaṃ paññāyethā ti?

"No hetaṃ bhante. "

Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo macchariyassa yadidaṃ

pariggaho.

1. Ārakkhaṃ paṭicca ārakkhādhikaraṇaṃ - syā.

[BJT Page 088] [\x 88/]

13. "Ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ

pariyāyena veditabbaṃ. Yathā ajjhosānaṃ paṭicca paṭiggaho: ajjhosānaṃ ca hi ānanda

nābhavissa sabbesa sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici. Sabbaso ajjhosāne asati

ajjhosānanirodhā nirodhā api nu kho pariggaho paññāyethā?"Ti.

"No hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo pariggahassa yadidiṃ

ajjhosānaṃ. "

14. "Chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ

pariyāyena veditabbaṃ. Yathā chandarāgaṃ paṭicca ajjhosānaṃ: chandarāgo ca hi ānanda

nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso chandarāge asati

chandarāganirodhā api nu kho ajjhosānaṃ paññāyethā?Ti. "

"No hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo ajjhosānassa yadidaṃ

chandarāgo. "

15. "Vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ

pariyāyena veditabbaṃ yathā vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo: vinicchayo ca hi ānanda

nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso vinicchaye asati

vinicchayanirodhā api nu kho chandarāgo paññāyethā?"Ti.

[PTS Page 061] [\q 61/] "no hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo chandarāgassa,

yadidaṃ vinicchayo. "

16. "Lābhaṃ paṭicca vinicchayo'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ tadānanda imināpetaṃ pariyāyena

veditabbaṃ. Yathā lābhaṃ paṭicca vinicchayo: lābho ca hi ānanda nābhavissa sabbena sabbaṃ

sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso lābhe asati lābhanirodhā api nu kho vinicchayo

paññāyethā?Ti.

"No hetaṃ bhante"

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo vinicchayassa yadidaṃ

lābho. "

17. "Pariyesanaṃ paṭicca lābho'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena

veditabbaṃ. Yathā pariyesanaṃ paṭicca lābho: pariyesanā ca hi ānanda nābhavissa sabbena

sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, sabbaso pariyesanāya asati pariyesanānirodhā api

nu kho lābho paññāyethā?"Ti.

"No hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo lābhassa yadidaṃ

pariyesanā. "

[BJT Page 090] [\x 90/]

18. Taṇhaṃ paṭicca pariyesanā'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena

veditabbaṃ. Yathā taṇhaṃ paṭicca pariyesanā: taṇhā ca hi ānanda nābhavissa sabbena

sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathīdaṃ kāmataṇhā bhavataṇhā

vibhavataṇhā, sabbaso taṇhā nirodhā api nu kho pariyesanā paññāyethā?Ti.

"No hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo pariyesanāya yadidaṃ

taṇhā.

Iti kho ānanda ime dve dhammā dvayena vedanāya ekasamosaraṇā bhavanti. "

19. [PTS Page 062] [\q 62/] "phassapaccayā vedanā'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda

iminā petaṃ pariyāyena veditabbaṃ yathā phassapaccayā vedanā: phasso ca hi ānanda

nābhavissa sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ kassaci kimhici, seyyathīdaṃ -

cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso

manosamphasso, sabbaso phasse asati phassanirodhā api nu kho vedanā paññāyethā?"Ti.

"No hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo vedanāya yadidaṃ

phasso. "

20. "Nāmarūpapaccayā phasso'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ pariyāyena

veditabbaṃ yathā nāmarūpapaccayā phasso: yehi ānanda ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi

yehi uddesehi nāmakāyassa paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liṅgesu tesu nimittesu tesu

uddesesu asati api nu kho rūpakāye adhivacanasamphasso paññāyethāti

"No hetaṃ bhante. "

"Yehi ānanda ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi rūpakāyassa paññatti hoti,

tesu ākāresu tesu liṅgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati api nu kho nāmakāye

paṭighasamphasso paññāyethā?"Ti.

"No hetaṃ bhante. "

[BJT Page 092] [\x 92/]

"Yehi ānanda ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāmakāyassa ca rūpakāyassa

ca paññatti hoti, tesu ākāresu tesu liṅgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati api nu kho

adhivacanasamphasso vā paṭighasamphasso vā paññāyethā?"Ti.

"No hetaṃ bhante. "

"Yehi ānanda ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāmarūpassa paññatti hoti,

tesu ākāresu tesu liṅgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati api nu kho phasso

paññāyethā?"Ti.

"No hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo phassassa yadidaṃ

nāmarūpaṃ.

21. "Viññāṇapaccayā nāmarūpanti iti kho panetaṃ [PTS Page 063] [\q 63/] vuttaṃ.

Tadānanda iminā petaṃ pariyāyena veditabbaṃ. Yathā viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ.

Viññāṇaṃ ca hi ānanda mātukucchismiṃ na okkamissatha, api nu kho nāmarūpaṃ

mātukucchismiṃ samuccissathāti"?

"No hetaṃ bhante. "

"Viññāṇaṃ ca hi ānanda mātukucchiṃ okkamitvā vokkamissatha, api nu kho nāmarūpaṃ

itthattāya abhinibbattissathāti"?

"No hetaṃ bhante".

"Viññāṇaṃ ca hi ānanda daharasseva sato vocchijjissatha kumārakassa vā kumārikāya vā,

api nu kho nāmarūpaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissathāti'?

"No hetaṃ bhante. "

'Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ. Esa samudayo esa paccayo nāmarūpassa yadidaṃ

viññāṇaṃ. "

22. "Nāmarūpapaccayā viññāṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Tadānanda imināpetaṃ

pariyāyena veditabbaṃ. Yathā nāmarūpapaccayā viññāṇaṃ: viññāṇaṃ ca hi ānanda

nāmarūpe patiṭṭhaṃ na labhissatha, api nu kho āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ

dukkhasamudayasambhavo paññāyethāti"?

"No hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda, eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo viññāṇassa yadidaṃ

nāmarūpaṃ. "

[BJT Page 094] [\x 94/]

"Ettāvatā kho ānanda jāyetha vā jīyetha vā mīyetha vā cavetha vā upapajjetha vā, ettāvatā

adhivacanapatho, ettāvatā niruttipatho, ettāvatā viññattipatho, ettāvatā paññāvacaraṃ

ettāvatā vaṭṭaṃ vattati, (ettāvatā) [PTS Page 064] [\q 64/] itthattaṃ paññapanāya,

yadidaṃ nāmarūpaṃ saha viññāṇena aññamaññapaccayatāya pavattati. "

23. "Kittāvatā ca ānanda attānaṃ paññapento paññapeti: rūpiṃ vā hi ānanda parittaṃ attānaṃ

paññapento paññapeti 'rūpī me paritto attāti'ti, rūpiṃ vā hi ānanda anantaṃ attānaṃ

paññapento paññapeti 'rūpī me ananto attā'ti, 'arūpiṃ vā hi ānanda parittaṃ attānaṃ

paññapento paññapeti 'arūpī me paritto attā'ti, arūpiṃ vā hi ānanda anantaṃ attānaṃ

paññapento paññapeti 'arūpī me ananto attā'ti.

24. "Tatrānanda yo so rūpiṃ parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti1, etarahi vā so rūpiṃ

parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti. Tattha bhāviṃ vā so rūpiṃ parittaṃ attānaṃ

paññapento paññapeti. Atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī ti iti vā panassa

hoti. Evaṃ santaṃ kho ānanda rūpiṃ parittattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṃ vacanāya.

25. "Tatrānanda yo so rūpiṃ anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, etarahi vā so rūpiṃ

anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, tattha bhāviṃ vā so rūpiṃ anantaṃ attānaṃ

paññapento paññapeti. Atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmīti iti vā panassa

hoti. Evaṃ santaṃ kho ānanda rūpiṃ anattattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṃ vacanāya.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

1. Paññāpetto paññāpeti, katthaci.

[BJT Page 096] [\x 96/]

26. "Tatrānanda yo so arūpiṃ parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, etarahi vā so arūpiṃ

parittaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, tattha bhāviṃ vā so arūpiṃ parittaṃ attānaṃ

paññapento paññapeti. Atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmīti iti vā panassa

hoti. Evaṃ santaṃ kho ānanda arūpiṃ parittattānudiṭṭhi anusetīti iccālaṃ vacanāya.

27. "Tatrānanda yo so arūpiṃ anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti, etarahi vā so arūpiṃ

anantaṃ attānaṃ paññapento paññapeti. Tattha bhāviṃ vā so arūpiṃ anantaṃ attānaṃ

paññapento paññapeti. Atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmīti iti vā [PTS Page

065] [\q 65/] panassa hoti. Evaṃ santaṃ kho ānanda arūpiṃ anattattānudiṭṭhi anusetīti

iccālaṃ vacanāya. Ettāvatā kho ānanda attānaṃ paññapento paññapeti.

28. "Kittāvatā cānanda attānaṃ na paññapento na paññapeti:

Rūpiṃ vā hi ānanda parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti 'rūpī me paritto attā'ti.

Rūpiṃ vā hi ānanda anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti. 'Rūpī me ananto attā'ti.

Arūpiṃ vā hi ānanda parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti 'arūpī me paritto attā'ti.

Arūpiṃ vā hi ānanda anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti 'arūpī me ananto attā'ti.

29. "Tatrānanda yo so rūpiṃ parittaṃ attānaṃ na paññapento, na paññapeti, etarahi vā so

rūpiṃ parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti. Tattha bhāviṃ vā so rūpiṃ parittaṃ

attānaṃ na paññapento na paññapeti. Atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī ti

iti vā panassa na hoti, evaṃ santaṃ kho ānanda rūpiṃ parittattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṃ

vacanāya.

[BJT Page 098] [\x 98/]

30. "Tatrānanda, yo so rūpiṃ anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, etarahi vā so

rūpiṃ anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti. Tattha bhāviṃ vā so rūpiṃ anantaṃ

attānaṃ na paññapento na paññapeti. 'Atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī'ti

iti vā panassa na hoti. Evaṃ santaṃ kho ānanda rūpiṃ anattattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṃ

vacanāya.

31. "Tatrānanda, yo so arūpiṃ parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, etarahi vā so

arūpiṃ parittaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti. Tattha bhāviṃ vā so arūpiṃ parittaṃ

attānaṃ na paññapento na paññapeti. 'Atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī'ti

iti vā panassa na hoti. Evaṃ santaṃ kho ānanda arūpiṃ parittattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṃ

vacanāya.

32. "Tatrānanda, yo so arūpiṃ anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti, etarahi mā so

arūpiṃ anantaṃ attānaṃ na paññapento na paññapeti. Tattha bhāviṃ vā so arūpiṃ anantaṃ

attānaṃ na paññapento na paññapeti. 'Atathaṃ vā pana santaṃ tathattāya upakappessāmī'ti

iti vā panassa [PTS Page 066] [\q 66/] na hoti. Evaṃ santaṃ kho ānanda, arūpiṃ

anattattānudiṭṭhi nānusetīti iccālaṃ vacanāya. Ettāvatā kho ānanda attānaṃ na paññapento

na paññapeti.

33. "Kittāvatā ca ānanda attānaṃ samanupassamāno samanupassati.

Vedanaṃ vāhi ānanda, attānaṃ samanupassamāno samanupassati: 'vedanā me attā'ti. 'Na

heva kho me vedanā attā, appaṭisaṃvedano me attā'ti iti vā hi ānanda, attānaṃ

samanupassamāno samanupassati. 'Na heva kho me vedanā attā, no'pi appaṭisaṃvedano me

attā, attā me vedayati vedanādhammo hi me attā'ti iti vā hi ānanda, attānaṃ

samanupassamāno samanupassati.

[BJT Page 100] [\x 100/]

34. Tatrānanda, yo so evamāha: 'vedanā, me attā'ti, so evamassa vacanīyo: 'tisso kho imā

āvuso vedanā: sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā. Imāsaṃ kho tvaṃ

tissannaṃ vedanānaṃ katamaṃ attato samanupassasī ti'. Yasmiṃ ānanda, samaye sukhaṃ

vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ

vedanaṃ vedeti, sukhaṃ yeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ ānanda, samaye

dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na

adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, dukkhaṃ yeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ

ānanda, samaye adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ

vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, adukkhamasukhaṃ yeva tasmiṃ samaye vedanaṃ

vedeti.

35. "Sukhā pi kho ānanda, vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā

vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā. Dukkhāpi kho ānanda vedanā aniccā

saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā [PTS Page 067] [\q 67/] vayadhammā

virāgadhammā nirodhadhammā. Adukkhamasukhā pi kho ānanda vedanā aniccā saṅkhatā

paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā. Tassa sukhaṃ vedanaṃ

vedayamānassa1 'eso me attā'ti hoti. Tassā yeva sukhāya vedanāya nirodhā 'vyaggo me

attā'ti hoti. Dukkhaṃ vedanaṃ vedayamānassa 'eso me attā'ti hoti. Tassā yeva dukkhāya

vedanāya nirodhā 'vyaggo me attā'ti hoti. Adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamānassa 'eso

me attā'ti hoti. Tassā yeva adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā 'vyaggo me attā'ti hoti. Iti

so diṭṭheva dhamme aniccaṃ sukhaṃ dukkhaṃ vokiṇṇaṃ2 uppādavayadhammaṃ attānaṃ

samanupassamāno samanupassati. Yo so evamāha 'vedanā me attā'ti. Tasmātihānanda,

etenapetaṃ nakkhamati 'vedanā me attā'ti samanupassituṃ.

36. "Tatrānanda, yo so evamāha 'naheva kho me vedanā attā, appaṭisaṃvedano me attā'ti, so

evamassa vacanīyo 'yattha panāvuso sabbaso vedayitaṃ natthi, api nu kho tattha

ayamahamasmī'ti 3 siyā?"Ti.

"No hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda, etenapetaṃ nakkhamati 'naheva kho me vedanā attā, appaṭisaṃvedano me

attā'ti samanupassituṃ.

1. Vediyamānassa - katthaci. 2. Aniccasukhadukkhavokiṇṇaṃ - katthaci 3. Ahamasmīti,

sīmu.

[BJT Page 102] [\x 102/]

37. Tatrānanda, yo so evamāha 'naheva kho me vedanā attā, no'pi appaṭisaṃvedano me attā,

attā me vedeti, vedanādhammo hi me attā'ti, so evamassa vacanīyo: 'vedanā ca hi āvuso

sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ aparisesā nirujjheyyuṃ, sabbaso vedanāya asati

vedanānirodhā api nu kho tattha ayamahamasmiti siyā?"Ti.

"No hetaṃ bhante. "

"Tasmātihānanda, etenapetaṃ nakkhamati ' naheva [PTS Page 068] [\q 68/] kho me

vedanā attā, no pi appaṭisaṃvedano me attā, attā me vedayati, vedanādhammo hi me attā'ti

samanupassituṃ. "

38. "Yato kho panānanda, bhikkhu neva vedanaṃ attānaṃ samanupassati, no pi

appaṭisaṃvedanaṃ attānaṃ samanupassati, no pi 'attā me vedayati vedanādhammo hi me

attā'ti samanupassati, so evaṃ asamanupassanto na ca kiñci loke upādiyati, anupādiyaṃ na

paritassati, aparitassaṃ paccattaṃ yeva parinibbāyissati. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,

kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti.

39. "Evaṃ vimuttacittaṃ kho ānanda, bhikkhuṃ yo evaṃ vadeyya" hoti tathāgato

parammaraṇā iti'ssa diṭṭhi"ti tadakallaṃ. "Na hoti tathāgato parammaraṇā iti'ssa diṭṭhiti

tadakallaṃ. "Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā iti'ssa diṭṭhi"ti tadakallaṃ. "Neva

hoti, na na hoti tathāgato parammaraṇā iti'ssa diṭṭhi"ti tadakallaṃ. Taṃ kissa hetu: yāvatā

ānanda adhivacanaṃ, yāvataṃ adhivacanapatho, yāvatā nirutti, yāvatā niruttipatho, yāvatā

paññatti, yāvatā paññattipatho, yāvatā paññā, yāvatā paññāvacaraṃ yāvatā vaṭṭaṃ vaṭṭati,

1 tadabhiññā vimutto bhikkhu "tadabhiññā vimutto bhikkhu 2 na jānāti na passati iti'ssa

diṭṭhi"ti tadakallaṃ.

40. "Satta kho imā ānanda, viññāṇaṭṭhitiyo, dve āyatanāni, katamā satta:

Santānanda sattā nānāttakāyā [PTS Page 069] [\q 69/] nānattasaññino seyyathāpi

manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

1. Yācanā vaṭṭaṃ yācanā vaṭṭati - machasaṃ. 2. Vimuttaṃ bhikkhuṃ - machasaṃ.

[BJT Page 104] [\x 104/]

"Santānanda, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā

paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

Santānanda, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catutthā1

viññāṇaṭṭhiti.

"Santānanda, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā

nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ pañcamā2

viññāṇaṭṭhiti.

"Sattānanda, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti

viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhā3 viññāṇaṭṭhiti.

"Sattānanda, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi kiñcī'ti

ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ sattamā4 viññāṇaṭṭhiti.

Asaññasattāyatanaṃ, nevasaññānāsaññāyatanameva dutiyaṃ.

41. Tatrānanda, yāyaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti nānattakāyā nānattasaññino seyyathāpi

manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā, yo nu kho ānanda, tañca pajānāti, tassā ca

samudayaṃ pajānāti, tassā ca atthaṅgamaṃ pajānāti, tassā ca assādaṃ pajānāti, tassā ca

ādīnavaṃ pajānāti, tassā ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditunti?"

[PTS Page 070] [\q 70/] "no hetaṃ bhante. "

"Tatrānanda, yāyaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā

brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā, yo nu kho ānanda, tañca pajānāti, tassā ca samudayaṃ

pajānāti, tassā ca atthaṅgamaṃ pajānāti, tassā ca assādaṃ pajānāti, tassā ca ādīnavaṃ pajānāti,

tassā ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditunti?"

"Tatrānanda, yāyaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā

ābhassarā, yo nu kho ānanda, tañca pajānāti, tassā ca samudayaṃ pajānāti, tassā ca

atthaṅgamaṃ pajānāti, tassā ca assādaṃ pajānāti, tassā ca ādīnavaṃ pajānāti, tassā ca

nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditunti?"

"Tatrānanda, yāyaṃ catutthā viññāṇaṭṭhiti ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā

subhakiṇṇā, yo nu kho ānanda, tañca pajānāti, tassā ca samudayaṃ pajānāti, tassā ca

atthaṅgamaṃ pajānāti, tassā ca assādaṃ pajānāti, tassā ca ādīnavaṃ pajānāti, tassā ca

nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditunti?" "Tatrānanda, yāyaṃ pañcamā

viññāṇaṭṭhiti sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā

nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanūpagā. Yo nu kho ānanda,

tañca pajānāti, tassā ca samudayaṃ pajānāti, tassā ca atthaṅgamaṃ pajānāti, tassā ca assādaṃ

pajānāti, tassā ca ādīnavaṃ pajānāti, tassā ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena

tadabhinanditunti?"

"Tatrānanda, yāyaṃ chaṭṭhā viññāṇaṭṭhiti sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma

anantaṃ viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanūpagā, yo nu kho ānanda, tañca pajānāti, tassā ca

samudayaṃ pajānāti, tassā ca atthaṅgamaṃ pajānāti, tassā ca assādaṃ pajānāti, tassā ca

ādīnavaṃ pajānāti, tassā ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditunti?"

"Tatrānanda, yāyaṃ sattamā viññāṇaṭṭhiti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma

'natthi kiñci'ti ākiñcaññāyatanūpagā, yo nu kho ānanda, tañca pajānāti, tassā ca samudayaṃ

pajānāti, tassā ca atthaṅgamaṃ pajānāti, tassā ca assādaṃ pajānāti, tassā ca ādīnavaṃ pajānāti,

tassā ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditunti?"

"No hetaṃ bhante. "

1. Catutthi - sīmu, machasaṃ, syā, [PTS. 2.] Pañcamī - sīmu, machasaṃ, syā. [PTS.]

3. Chaṭṭhī, sīmu - machasaṃ, syā, [PTS. 4.] Sattamī - sīmu, machasaṃ, syā, [PTS.]

[BJT Page 106] [\x 106/]

"Tatrānanda, yadidaṃ asaññasattāyatanaṃ, yo nu kho ānanda, tañca pajānāti, tassa ca

samudayaṃ pajānāti, tassa ca atthaṅgamaṃ pajānāti, tassa ca assādaṃ pajānāti, tassa ca

ādīnavaṃ pajānāti, tassa ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditunti?"

"No hetaṃ bhante. "

"Tatrānanda, yadidaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ, yo nu kho ānanda, tañca pajānāti, tassa ca

samudayaṃ pajānāti, tassa ca atthaṅgamaṃ pajānāti, tassa ca assādaṃ pajānāti, tassa ca

ādīnavaṃ pajānāti. Tassa ca nissaraṇaṃ pajānāti, kallaṃ nu tena tadabhinanditunti?"

"No hetaṃ bhante. "

"Yato kho ānanda, bhikkhu imāsañca sattannaṃ viññāṇaṭṭhitinaṃ, imesañca dvinnaṃ

āyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ

viditvā anupādā vimutto hoti. Ayaṃ vuccatānanda, bhikkhu paññāvimutto.

42. "Aṭṭha kho ime ānanda vimokkhā. Katame aṭṭha:

Rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho.

Ajjhattaṃ arūpasaññībahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyo vimokkho.

[PTS Page 071] [\q 71/] subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho.

Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ

amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ catuttho

vimokkho.

Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṃ

upasampajja viharati. Ayaṃ pañcamo vimokkho.

Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ chaṭṭho vimokkho,

Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.

Ayaṃ sattamo vimokkho.

Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho.

Ime kho ānanda, aṭṭha vimokkhā.

[BJT Page 108] [\x 108/]

"Yato kho ānanda, bhikkhu ime aṭṭha vimokkhe anulomampi samāpajjati, paṭilomampi

samāpajjati, anulomapaṭilomampi samāpajjati, yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvadicchakaṃ

samāpajjati pi vuṭṭhāti pi, āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, ayaṃ vuccatānanda, bhikkhu

ubhatobhāgavimutto. Imāya ca ānanda ubhatobhāgavimuttiyā aññā ubhatobhāgavimutti

uttarītarā vā paṇītatarā vā natthi"ti.

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Mahānidānasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.

[BJT Page 110] [\x 110/]

3

[PTS Page 072] [\q 72/] mahāparinibbānasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana

samayena rājā māgadho ajātasattu vedehīputto vajjī abhiyātukāmo hoti. So evamāha: 'ahaṃ

hi ime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi, 1 vināsessāmi vajjī,

anayabyasanaṃ āpādessāmi vajjī'ti.

2. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vassakāraṃ brāhmaṇaṃ

magadhamahāmattaṃ āmantesi:

"Ehi tvaṃ brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā mama vacanena

bhagavato pāde sirasā vandāhi. Appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ

puccha: 'rājā bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato pāde sirasā vandati.

Appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī'ti.

Evaṃ ca vadehi: 'rājā bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo hoti. So

evamāha: ahaṃ hi ime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi, vināsessāmī

vajjī, [PTS Page 073] [\q 73/] anayabyasanaṃ āpādessāmī vajjī'ti. Yathā ca te bhagavā

byākaroti, taṃ sādhunaṃ uggahetvā mama āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantī"ti.

3. 'Evaṃ ho'ti kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rañño māgadhassa ajātasattussa

vedehiputtassa paṭissutvā, bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā, 2 bhaddaṃ yānaṃ

abhirūhitvā, bhaddehi bhaddehi yānehi rājagahamhā niyyāsi. Yena gijjhakūṭo pabbato tena

pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko'va yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ

sārānīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo

magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca:

1. Ucchejjāmi - aṭṭhakathā, syā, [PTS. 2.] Yojetvā - ma cha saṃ,

[BJT Page 112] [\x 112/]

"Rājā bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati.

Appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Rājā bho gotama,

māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha: ahaṃ hi ime vajjī

evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi, vināsessāmi vajjī anayabyasanaṃ

āpādessāmi vajjī"ti.

(Vajjīnaṃ satta aparihāniyā dhammā:)

4. Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti. Bhagavantaṃ

vījayamāno1. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

"Kinti te ānanda, sutaṃ: vajjī abhiṇhasannipātā sannipātabahulāti?

"Sutammetaṃ bhante, vajjī abhiṇhasannipātā sannipātabahulā"ti.

"Yāvakīvañca ānanda, vajjī abhiṇhasannipātā sannipātabahulā bhavissanti vuddhiyeva 2

ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni."(1)

"Kinti te ānanda, [PTS Page 074] [\q 74/] sutaṃ: vajjī samaggā sannipātanti, samaggā

vuṭṭhahanti, samaggā vajjīkarakaṇīyāni karontīti?"

"Sutammetaṃ bhante,vajjī samaggā sannipatanti,samaggā vuṭṭhahanti,samaggā

vajjīkaraṇīyāni karontī"ti.

"Yāvakīvañca ānanda, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā

vajjikaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva ānanda vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. " (2)

"Kinti te ānanda sutaṃ: vajjī apaññattaṃ na paññapenti, paññattaṃ na samucchindanti,

yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantīti?"

"Sutammetaṃ bhante, vajjī apaññattaṃ na paññapenti, paññattaṃ na samucchindanti,

yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattanti"ti.

1. Vijīyamāno, syā. 2. Vuḍḍhiyepha - syā. Vijayamāno - ma cha saṃ.

[BJT Page 114] [\x 114/]

"Yāvakīvañca ānanda vajjī apaññattaṃ na paññapessanti, paññattaṃ na samucchindissanti,

yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva ānanda vajjīnaṃ

pāṭikaṅkhā, no parihāni. (3)

Kinti te ānanda sutaṃ: vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkaronti garukaronti1 mānenti

pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantīti?"

"Sutammetaṃ bhante, vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkaronti garukaronti mānenti

pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantī"ti.

"Yāvakīvañca ānanda vajji ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkarissanti garukarissanti

mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti, vuddhiyeva ānanda vajjīnaṃ

pāṭikaṅkhā, no parihāni. " (4)

"Kinti te ānanda sutaṃ: vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha

vāsentī?"Ti.

"Sutammetaṃ bhante, vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okkassa pasayha vāsenti" ti.

"Yāvakīvañca ānanda vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okkassa pasayha vāsessanti,

vuddhiyeva ānanda vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. " (5)

"Kinti te ānanda sutaṃ: vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca,

tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ

baliṃ no parihāpentīti?. "

[PTS Page 075] [\q 75/] "sutammetaṃ bhante, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni

abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tesañca

dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpenti"ti.

1. Garuṃ karonti, - ma cha saṃ.

[BJT Page 116] [\x 116/]

"Yāvakīvañca ānanda vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirānica, tāni

sakkarissanti garukarussanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ

dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti, vuddhiyeva ānanda vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

" (6)

"Kinti te ānanda sutaṃ: vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā: kinni

anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ1 vihareyyunti?"

"Sutammetaṃ bhante vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā: kinti

anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ vihareyyunti. "

"Yāvakīvañca ānanda vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇatutti susaṃvihitā

bhavissanti: kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ

vihareyyunti, vuddhiyeva ānanda vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī'ti. " (7)

5. Atha kho bhagavā vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ āmantesi: "ekamidāhaṃ

brāhmaṇa samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaṃ vajjīnaṃ ime satta

aparihāniye dhamme desesiṃ. Yāvakīvañca brāhmaṇa ime satta aparihāniyā dhammā

vajjīsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti,

vuddhiyeva brāhmaṇa vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī"ti.

(Iti vajjīnaṃ satta aparihāniyā dhammā. )

6. Evaṃ vutte vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca:

ekamekenāpi bho gotama aparihāniyena dhammena samannāgatānaṃ vajjīnaṃ vuddhiyeva

pāṭikaṅkhā no [PTS Page 076] [\q 76/] parihāni, ko pana vādo sattahi aparihāniyehi

dhammehi, akaraṇīyā'ca, bho gotama vajjī raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena

yadidaṃ yuddhassa, aññatra upalāpanāya aññatra mithubhedā2.

"Bhanda ca'dāni mayaṃ bho gotama gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā"ti.

"Yassa'dāni tvaṃ brāhmaṇa kālaṃ maññasī"ti.

1. Phāsu vihareyyuṃ, - ma cha saṃ. 2. Mithubhedāya, - ma cha saṃ.

[BJT Page 118] [\x 118/]

Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā

anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

7. Atha kho bhagavā acirapakkante vassakāre brāhmaṇe magadhamahāmatte āyasmantaṃ

ānandaṃ āmantesi: "gaccha tvaṃ ānanda, yāvatikā bhikkhū rājagahaṃ upanissāya viharanti,

te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī"ti.

'Evaṃ bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū rājagahaṃ

upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā

ānando bhagavantaṃ etadavoca: "sannipātito1 bhante bhikkhusaṅgho. Yassa'dāni bhante

bhagavā kālaṃ maññatī"ti.

(1. Bhikkhūnaṃ satta aparihāniyā dhammā:)

8. Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi "satta vo bhikkhave

aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī"ti.

'Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

"Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhu abhiṇhasannipātā sannipātabahulā bhavissanti,

vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (1)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū samaggā sannipatissanti samaggā vuṭṭhahissanti samaggā

saṅghakaraṇīyāni [PTS Page 077] [\q 77/] karissanti, vuddhiyeva bhikkhave

bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (2)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhu apaññattaṃ na paññapessanti 2, paññattaṃ na

samucchindissanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti, vuddhiyeva

bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (3)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro

saṅghaparināyakā3, te sakkarissanti garukarissanti 4 mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ

maññissanti, vuddhiyeva bhikkhu bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (4)

1. Sannipātito, sīmu. 2. Paññāpessanti, [PTS. 3.] Saṅghapariṇāyakā, machasaṃ.

4. Garuṃkarissanti, machasaṃ.

[BJT Page 120] [\x 120/]

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaṃ gacchanti,

vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (5)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti, vuddhiyeva

bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (6)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū paccattaññeva satiṃ upaṭṭhapessanti1, 'kinti anāgatā ca

pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuṃ vihareyyunti,

vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (7)

Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca

sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihāni.

(2. Aparepi bhikkhūnaṃ sattaaparihāniyā dhammā:)

19. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na kammārāmā [PTS Page 078] [\q 78/] bhavissanti na

kammaratā na kammārāmataṃ anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no

parihāni. (1)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti na bhassaratā na bhassārāmataṃ

anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (2)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na niddārāmā bhavissanti na niddāratā10 na niddārāmataṃ

anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (3)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na saṅgaṇikārāmā bhavissanti na saṅgaṇikāratā na

saṅgaṇikārāmataṃ anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (4)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā,

vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (5)

1. Upaṭṭhāpessanti, [PTS.]

10 [BJT] niraddātā [PTS] niddā - ratā

[BJT Page 122] [\x 122/]

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāsampavaṅkā,

vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (6)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū na oramattakena visesādhigamena antarā vosānaṃ

āpajjissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. (7)

Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca

sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhu sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihāni.

3. Aparepi satta aparihāniyā dhammā

10. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasi karotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū saddhā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū hirimā bhavissanti, vuddhiyeva

bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū ottappī

bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca

bhikkhave bhikkhū bahussutā [PTS Page 079] [\q 79/] bhavissanti, vuddhiyeva

bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū

āraddhaviriyā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū upaṭṭhitasatī bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave

bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū paññavanto

bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu sattasu

aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā, no parihāni.

4. Apare pi satta aparihāniyā dhammā

11. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmīti. 'Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū satisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave

bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū

dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā,

no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū viriyasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva

bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū

pītisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva

bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave

bhikkhūsamādhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā

no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvessanti,

vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

[BJT Page 124] [\x 124/]

Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca

aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā, no parihāni.

(5. Apare pi satta aparihāniyā dhammā:)

12. Apare pi vo bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmī ti. 'Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū aniccasaññaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave

bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū anattasaññaṃ

bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca

bhikkhave bhikkhū asubhasaññaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū ādīnavasaññaṃ bhāvessanti,

vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave

bhikkhū pahānasaññaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no

parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū virāgasaññaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave

bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū nirodhasaññaṃ

bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

[PTS Page 080] [\q 80/] yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā

bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti

vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(6. Apare cha aparihāniyā dhammā:)

13. Apare bhikkhave cha aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmī'ti. 'Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū metataṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpessanti

sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no

parihāni. (1)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu

āvī ceva raho ca, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. (2)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpessanti

sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no

parihāni. (3)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso

pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī1 bhavissanti

sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā, no parihāni. (4)

1. Na appaṭivibhattabhogi, syā.

[BJT Page 126] [\x 126/]

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni

akammāsāni bhujissāni viññūppasatthāni1 aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni,

tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagatā viharissanti sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca,

vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni, (5)

Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhūnaṃ yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa

sammādukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagatā viharissanti

sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca bhikkhave vuddhiyeva bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no

parihāni. (6)

[PTS Page 081] [\q 81/] yāvakīvañca bhikkhave ime cha aparihāniyā dhammā

bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca chasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti,

vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānīti.

(Bhikkhūnaṃ dhammīkathā:)

14. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharanto gijjhakūṭe pabbate etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ

dhammiṃ kathaṃ karoti: "iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi

mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathīdaṃ2: kāmāsavā

bhavāsavā3 avijjāsavā"ti.

15. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

āyāmānanda yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamissāmāti. 'Evaṃ bhante'ti kho āyasmā ānando

bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena

ambalaṭṭhikā tadavasari tatra sudaṃ bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ viharati rājāgārake. Tatrapi

sudaṃ4 bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ viharanto rājāgārake etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ

dhammiṃ kathaṃ karoti: "iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā sīlaparibhāvito samādhi

mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathīdaṃ: kāmāsavā bhavāsavā

avijjāsavā"ti.

1. Viññapasatthāni, ma cha saṃ. 2. Seyyathīdaṃ, ma cha saṃ. 3.Bhavāsavā diṭṭhāsavā, sīmu.

4. Tatrāpi sudaṃ, machasaṃ.

[BJT Page 128] [\x 128/]

16. Atha kho bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ

āmantesi 'āyamānanda, yena nālandā tenupasaṅkamissāmā'ti. 'Evaṃ bhante'ti kho āyasmā

ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena nālandā

tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane.

(Sāriputta sīhanādo. )

17. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenusapasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā [PTS Page 082] [\q 82/] ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: 'evaṃ pasanno ahaṃ bhante bhagavatī: na cāhu na ca

bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo bhagavatā bhiyyo'bhiññataro1

yadidaṃ sambodhiyanti. " Uḷārā kho te ayaṃ sāriputta āsabhī vācā2 bhāsitā, ekaṃso gahito,

sīhanādo nadito: "evaṃ pasanno ahambhante bhagavati: na cāhu na ca bhavissati na cetarahi

vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyo'bhiññataro yadidaṃ sambodhiyanti.

"

Ninte 3 sāriputta ye te ahesuṃ. Atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te

bhagavanto cetasā ceto paricca viditā: evaṃsīlā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃdhammā -

evaṃpaññā - evaṃ vihārī - evaṃ vimuttā te bhagavanto ahesuṃ iti pī ti?

"No hetaṃ bhante. "

Kimpana te sāriputta ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā,

sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā: evaṃsīlā te bhagavanto bhavissanti itipi,

evaṃdhammā - evaṃpaññā - evaṃvihārī - evaṃvimuttā te bhagavanto bhavissanti iti pī ti?

"No hetaṃ bhante".

1. Bhiyyobhiññātaro, syā. 2. Āsabhivācā, syā. 3. Kinnū, syā, [PTS.]

[BJT Page 130] [\x 130/]

Kimpana te1 sāriputta ahaṃ etarahi arahaṃ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito:

evaṃsīlo bhagavā iti pi, evaṃdhammo - evaṃpañño - evaṃvihārī - evaṃvimutto bhagavā iti

pī ti?

"No hetaṃ bhante".

Ettha hi 2 te sāriputta atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu

cetopariyañāṇaṃ3 natthi. Atha kiñcarahi te ayaṃ sāriputta uḷārā [PTS Page 083] [\q 83/]

āsahī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito: 'evaṃ pasanno ahaṃ bhante bhagavati

na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā4

bhiyye'bhiññataro yadidaṃ sambodhiyanti?"

18. Na kho panetaṃ bhante atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu

cetopariyañāṇaṃ atthi. Api ca kho me bhante dhammanvayo vidito:

Seyyathāpi bhante rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddāpaṃ5 daḷhapākāratoraṇaṃ

ekadvāraṃ, tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṃ6 nivāretā ñātānaṃ

pavesetā, so tassa sāmantā7 anupariyāyapathaṃ8 anukkamamāno na passeyya

pākārasandhiṃ vā pākāravivaraṃ vā antamaso biḷāranissakkanamattampi, 9 tassa evamassa:

ye keci oḷārikā pāṇā imaṃ nagaraṃ pavisanti vā nikkhamanti vā sabbe te iminā'va dvārena

pavisanti vā nikkhamanti vā'ti, evameva kho me bhante dhammanvayo vidito: ye te bhante

ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañcanīvaraṇe

pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catusu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā,

sattasambojjhaṅge10 yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhiṃsu,

ye pi te bhante bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddho, sabbe te

bhagavanto pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu

satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, sattasambojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abhisambujjhissanti, bhagavā'pi bhante etarahi arahaṃ sammāsambuddho

pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catusu satipaṭṭhānesu

suppatiṭṭhitacitto, sattasambojjhaṅge yathābhūtaṃ

Bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti,

1. Kiṃ pana, syā, [PTS. 2.] Ettha ca hi machasaṃ. 3.Cetopariññāyañāṇaṃ, syā. 4. Bhagavato,

syā. 5.Daḷhuddhāpaṃ machasaṃ daḷhadvāraṃ, syā. 6. Añātānaṃ, syā. 7. Samantā, syā. 8.

Anucariyāyapathaṃ, syā. 9.Biḷāranikkhamatanamattaṃ, sīmu. 10. Bojjhaṅge, machasaṃ.

[BJT Page 132] [\x 132/]

19.Tatra pi sudaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharanto [PTS Page 084] [\q 84/]

pāvārikambavane etadeva bahulaṃ bhikkhunaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti: "iti sīlaṃ, iti

samādhi, iti paññā, sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso:

samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ

sammadeva āsavehi vimuccati seyyathīdaṃ: kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā"ti,

20. Atha kho bhagavā nālandāyaṃ yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

āyāmānanda yena pāṭaligāmo tenupasaṅkamissāmāti. 'Evaṃ bhanteti' kho āyasmā ānando

bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāṭaligāmo

tadavasari. Assosuṃ kho pāṭaligāmiyā upāsakā 'bhagavā kira pāṭaligāmaṃ anuppatto ti, atha

kho pāṭaligāmiyā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāṭaligāmiyā upāsakā

bhagavantaṃ etadavocuṃ: adhivāsetu no bhante bhagavā āvasathāgāranti. Adhivāsesi

bhagavā tuṇhībhāvena,

21. Atha kho pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ āvasathāgāraṃ santharitvā āsanāni paññāpetvā

udakamaṇikaṃ patiṭṭhapetvā telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho

pāṭaligāmiyā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ: sabbasattharisanthataṃ bhante

āvasathāgāraṃ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telappadīpo āropito,

yassa'dāni bhante bhagavā kālaṃ maññatī ti.

22. [PTS Page 085] [\q 85/] atha kho bhagavā sāyaṇhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya

puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅgho pi kho pāde pakkhāletvā - āvasathāgāraṃ

pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṃ yeva

purakkhatvā. 2 Pāṭaligāmiyā pi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pivisitvā

puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantaṃ yeva purakkhatvā2.

1. Sabbasantharitaṃ santhataṃ, syā. Sabbasanthariṃ santhataṃ, sīmu. 2. Purekkhitvā, sīmu.

[BJT Page 134] [\x 134/]

(Pāṭaligāmiyānaṃ upāsakānaṃ ovādo:)

23. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake āmantesi. Pañcime gahapatayo ādīnavā

dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca:

Idha gahapatayo dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati.

Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlaṃ vipattiyā.

Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati.

Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi

khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, avisārado

upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho

ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Puna ca paraṃ gahapatayo dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.

Ime kho gahapatayo pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.

24. [PTS Page 086] [\q 86/] pañcime gahapatayo ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya.

Katame pañca?

Idha gahapatayo sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ

adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Puna ca paraṃ gahapatayo sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati.

Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Puna ca paraṃ gahapatayo sīlavā sīlasampannā yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi

khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, visārado

upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

Puna ca paraṃ gahapatayo sīlasampanno asammuḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso

sīlavato sīlasampadāya.

[BJT Page 136] [\x 136/]

Puna ca paraṃ gahapatayo sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ

saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.

"Ime kho gahapatayo pañca ānisaṃso sīlavato sīlasampadāyā"ti.

25. Atha kho bhagavā pāṭaligāmiye upāsake bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya

sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi "abhikkantā kho gahapatayo

ratti yassa'dāni tumhe kālaṃ maññathā"ti. 'Evaṃ bhante'ti kho pāṭaligāmiyā upāsakā

bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

pakkamiṃsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmiyesu upāsakesu suññāgāraṃ

pāvisi.

(Pāṭalīnagaramāpanaṃ)

26. Tena kho pana samayena sunīdhavassakārā1 magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ

māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Tena kho pana samayena sambahulā [PTS Page 087] [\q 87/]

devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni parigaṇhanti. Yasmiṃ padese

mahesakkhā devatā vatthūni parigaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ

cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni parigaṇhanti,

majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ

padese nīcā devatā vatthūni parigaṇhanti, nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni

namanti nivesanāni māpetuṃ.

27. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāye

sahassasahasseva 2 pāṭaligāme vatthūni parigaṇhantiyo. Atha kho bhagavā rattiyā

paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: konu kho3 ānanda pāṭaligāme

nagaraṃ māpentī? Ti 4. "Sunīdhavassakārā bhante magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ

māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāyā"ti.

1. Sunīdha vassakārā, machasaṃ. 2. Sahasasasseva, sīmu. [PTS.] Sahasseva, machasaṃ. 3.

Konukho, sīmu. 4. Māpetī, sīmu.

[BJT Page 138] [\x 138/]

28. Seyyathāpi ānanda devehi tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā evameva kho ānanda

sunīdhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya.

Idhāhaṃ ānanda addasaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā

devatāyo sahassasahasseva pāṭaligāme vatthūni parigaṇhantiyo. Yasmiṃ ānanda padese

mahesakkhā devatā vatthūni parigaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ

cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni parigaṇhanti,

majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ

padesā nīcā devatā vatthūni parigaṇhanti, nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni

namanti nivesanāni māpetuṃ. Yāvatā ānanda ariyaṃ āyatanaṃ yāvatā vaṇippatho1 idaṃ

agganagaraṃ bhavissati pāṭaliputtaṃ puṭabhedanaṃ. [PTS Page 088] [\q 88/]

pāṭaliputtassa kho ānanda tayo antarāyā bhavissanti: aggito vā udakato vā mithubhedā vāti.

29. Atha kho sunīdhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārānīyaṃ

vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho sunīdhavassakārā

magadhamahāmattā bhagavantaṃ etadavocuṃ: "adhivāsetu no bhavaṃ gotamo ajjatanāya

bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā"ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

30. Atha kho sunīdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā yena

sako āvasatho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṃ khādanīyaṃ

bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesuṃ. 'Kālo bho gotama niṭṭhitaṃ

bhattanti'.

31. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ

bhikkhusaṅghena yena sunīdhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ āvasatho

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunīdhavassakārā

magadhamahāmattā buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena

bhojanīyena sahatthā santappesuṃ sampavāresuṃ.

32. Atha kho sunīdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ

onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisidiṃsu. Ekamantaṃ nisinne

kho sunīdhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi:

1. Vaṇipapātho, syā.

[BJT Page 140] [\x 140/]

Yasmiṃ padese kappeti vāsaṃ paṇḍitajātiyo, 1 sīlavantettha bhojetvā saññate brahmacārayo,

2

Yā tattha devatā āsuṃ3 tāsaṃ dakkhiṇamādise.

Tā pūjitā pūjayanti mānitā mānayanti naṃ,

[PTS Page 089] [\q 89/] tato naṃ anukampanti 4 mātā puttaṃ'ca orasaṃ

Devatānukampito poso sadā bhadrāni passatī'ti.

Atha kho bhagavā sunīdhavassakāre magadhamahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā

uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

33. Tena kho pana samayena sunīdhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ piṭṭhīto

piṭṭhito anubandhā honti. 'Yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati, taṃ

gotamadvāraṃ nāma bhavissati. Yena titthena gaṅgaṃ nadiṃ5 tarissati, taṃ gotamatitthaṃ

nāma bhavissatī'ti.

Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhakami, taṃ gotamadvāraṃ nāma ahosi. Atha kho

bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti

samātittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṃ pariyesanti, appekacce uḷumpaṃ

pariyesanti, appekacce kullaṃ bandhanti orā pāraṃ6 gantukāmā atha kho bhagavā

seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ7 vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ

sammiñjeyya, 8 evameva gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi

saddhiṃ bhikkhusaṅghena.

Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṃ pariyesante appekacce uḷumpaṃ

pariyesante, appekacce kullaṃ bandhante orā pāraṃ gantukāme. Atha kho bhagavā

etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānāṃ udānesi:

"Ye taranti aṇṇavaṃ saraṃ

Setuṃ katvāna visajja pallalāni,

Kullaṃ hi jano pabandhati 9

Tiṇṇā medhāvino janā'ti. "

Paṭhamabhāṇavāraṃ

1. Paṇḍitajātiko, [PTS. 2.] Brahmacārino, machasaṃ. 3.Asasu, [PTS 4.] Anukampenti, sīmu.

5. Gaṅgānadiṃ, syā. 6.Pārāpāraṃ, sīmu. Apārāpāraṃ, ma cha saṃ, [PTS. 7.]Samiñjitaṃ,

machasaṃ. 8. Samiñjeyya, machasaṃ. 9. Kullaṃ jano cabandhati, syā. * "Gotamatitthaṃ nāma

ahosī"ti pāḷiyaṃ na dissati. Tathāpa "gotamatitthāvidure" iti mahābodhivaṃsādisu dissate.

[BJT Page 142] [\x 142/]

(Ariyasacca paṭivedhakathā)

34. [PTS Page 090] [\q 90/] atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

'āyamānanda yena koṭigāmo tenupasaṅkamissāmā'ti. 'Evaṃ bhante'ti. Kho āyasmā ānando

bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena koṭigāmo

tadavasari. Tatrasudaṃ bhagavā koṭigāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi:

Catunnaṃ bhikkhave ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ

sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Katamesaṃ catunnaṃ:

Dukkhassa bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ

sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa bhikkhave

ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ

mamañceva tumhākañca. Dukkhanirodhassa bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā

appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca.

Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya bhikkhave ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā

evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca.

Tayidaṃ bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ dukkhasamudayo1

ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ. Dukkhanirodho2 ariyasaccaṃ anubuddhaṃ

paṭividdhaṃ. Dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ.

Ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti. Natthidāni punabbhavo'ti.

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatthā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

[PTS Page 091] [\q 91/] catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ adassanā

Saṃsitaṃ3 dīghamaddhānaṃ tāsu tāsveva 4 jātisu

Tāni etāni diṭṭhāni bhavanetti samūhatā,

Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa natthidāni punabbhavo'ti.

35. Tatra pi sudaṃ bhagavā koṭigāme viharanto etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ

kathaṃ karoti: "iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti

mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalāhoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ

cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathīdaṃ: kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā"ti

1. Dukkhasamudayaṃ sīmu. Machasaṃ, [PTS. 2.] Dukkhanirodhaṃ, sīmu, machasaṃ, [PTS.

3.] Saṃsaritaṃ sīmu. 4. Tāyeva, [PTS. 5.]Kāmāsavā bhavāsavā diṭṭhāsavā avijjāsavā, [PTS.]

[BJT Page 144] [\x 144/]

Dhammādāsa dhammapariyāyo

36. Atha kho bhagavā koṭigāme yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi

"āyāmānanda yena nādikā1 tenupasaṅkamissāmā"ti. 'Evaṃ bhante'ti kho āyasmā ānando

bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena nādikā

tadavasari. Tatrapi sudaṃ bhagavā nādike viharati giñjakāvasathe. Atha kho āyasmā ānando

yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

Sāḷho nāma bhante bhikkhu nādike kālakato. 2 Tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Nandā

nāma bhante bhikkhunī nādike kālakatā. Tassā kā gati, ko abhisamparāyo? [PTS Page 092]

[\q 92/] sudatto nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati, ko

abhisamparāyo? Sujātā nāma bhante upāsikā nādike kālakatā. Tassā kā gati, ko

abhisamparāyo? Kakudho3 nāma bhante upāsako nādike kālakato, tassa kā gati, ko

abhisamparāyo? Kāliṅgo4 nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati, ko

abhisamparāyo. Nikaṭo nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati, ko

abhisamparāyo? Kaṭissabho nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati. Ko

abhisamparāyo? Tuṭṭho nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati. Ko

abhisamparāyo? Santuṭṭho nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati. Ko

abhisamparāyo? Bhaddo nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati, ko

abhisamparāyo? Subhaddo nāma bhante upāsako nādike kālakato. Tassa kā gati, ko

abhisamparāyo? Ti.

37. Sāḷho ānanda bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cotovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭhevadhammesayaṃabhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Nandā ānanda bhikkhunī

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī

anāvattidhammā tasmā lokā. Sudatto ānanda upāsako tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmi sakideva imaṃ lokaṃ āganatvā dukkhassantaṃ

karissati. Sujātā ānanda upāsikā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā

avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā.

1. Nātika, ma cha saṃ. 2. Kālakato, machasaṃ. 3. Kukkuṭo machasaṃ. 4. Kāḷimbe, machasaṃ

kāraḷimbo, syā.

[BJT Page 146] [\x 146/]

Kakudho nāma ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Kāliṅgo ānanda upāsako

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā. Nikaṭo ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Kaṭissabho ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Tuṭṭho ānanda upāsako

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā. Santuṭṭho ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Bhaddo

ānanda upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha

parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Subhaddo ānanda upāsako pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo

tasmā [PTS Page 093] [\q 93/] lokā.

Paropaññāsaṃ ānanda nādike upāsakā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā.

Sādhikā navuti ānanda nādike upāsakā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ

karissanti.

Sātirekāni ānanda pañca satāni nādike upāsakā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā.

38. Anacchariyaṃ kho panetaṃ ānanda yaṃ manussabhūto kālaṃ kareyya, tasmiñce kālakate

tathāgataṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchissatha, vihesā cesā ānanda tathāgatassa.

Tasmātihānanda dhammādāsaṃ nāma dhammapariyāyaṃ desessāmi yena samannāgato

ariyasāvako ākaṅkhamāno attanā'va attānaṃ byākareyya: 'khīṇanirayomhi

khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi

avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo'ti.

Katamo ca so ānanda dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariyasāvako

ākaṅkhamāno attanā va attānaṃ byākareyya: khīṇanireyomhi khīṇatiracchānayoni

khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpanno'hamasmi avinipātadhammo niyato

sambodhiparāyaṇo'ti:

[BJT Page 148] [\x 148/]

Idhānanda ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī

satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti.

Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: "svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko

akāliko ehipassiko opanayiko1 paccattaṃ veditabbo viññūhī"ti.

Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: "supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,

ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno [PTS Page 094] [\q 94/]

bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho. Yadidaṃ cattāri

purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā. Esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo, pāhuneyyo,

dakkhiṇeyyo, añjalikaranīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā"ti.

Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi

bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi.

Ayaṃ kho so ānanda dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariyasāvako

ākaṅkhamāno attanā'va attānaṃ byākareyya 'khīṇanirayo'mbhi khīṇatiracchānayoni

khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto. Sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato

sambodhiparāyaṇo'ti.

39. Tatra pi sudaṃ bhagavā nādike viharanto giñjakāvasathe etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ

dhammiṃ kathaṃ karoti: "iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā sīlaparibhāvito samādhi

mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati - seyyathīdaṃ: kāmāsavā bhavāsavā

avijjāsavā"ti.

1. Opaneyyako, machasaṃ.

[BJT Page 150] [\x 150/]

(Ambapālivane satipaṭṭhāna desanā)

40. Atha kho bhagavā nādike yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

'āyāmānanda, yena vesāli tenupasaṅkamissāmā'ti. 'Evaṃ bhante'ti kho āyasmā ānando

bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena vesālī

tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā

bhikkhū āmantesi:

"Sato bhikkhave bhikkhū vihareyya sampajāno. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī.

Kathañca bhikkhave, bhikkhu sato hoti: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati

ātāpīsampajāno [PTS Page 095] [\q 95/] satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,

vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,

citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ

dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu sato hoti.

Kathañca bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti: idha bhikkhave, bhikkhu abhikkante

paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite vilokite sampajānakārī hoti. Sammiñjite pasārite

sampajānakārī hoti. Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asite pīte khāyite

sāyite sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate ṭhite nisinne

sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu

sampajāno hoti.

Sato bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī"ti.

[BJT Page 152] [\x 152/]

(Ambapālī ārāmapaṭiggahanaṃ)

41. Assosi kho ambapālī gaṇikā 'bhagavā kira vesāliṃ anuppatto vesāliyaṃ viharati mayhaṃ

ambavane'ti. Atha kho ambapālī gaṇikā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā, bhaddaṃ

yānaṃ abhirūhitvā, bhaddehi bhaddehi yānehi vesāliyā niyyāsi. Yena sako ārāmo tena

pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikā'va yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinnaṃ kho ambapāliṃ gaṇikaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi

samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavatā dhammiyā kathāya

sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavoca: 'adhivāsetu me

bhante bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā'ti. Adhivāsesi bhagavā

tuṇhībhāvena. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

42. Assosuṃ kho vesālikā licchavī 'bhagavā kira [PTS Page 096] [\q 96/] vesāliṃ

anuppatto vesāliyaṃ viharati ambapālivane'ti. Atha kho te licchavī bhaddāni bhaddāni

yānāni yojāpetvā, bhaddaṃ bhaddaṃ yānaṃ abhirūhitvā, bhaddehi bhaddehi yānehi vesāliyā

nīyaṃsu. 1 Tatra ekacce licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, ekacce

licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā, ekacce licchavī lohitā2 honti

lohitavaṇṇā lohitavatthā lohitālaṅkārā, ekacce licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā

odātālaṅkārā.

43. Atha kho ambapālī gaṇikā daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ akkhena akkhaṃ cakkena

cakkaṃ yugena yugaṃ pativaṭṭesi. 3 Atha kho te licchavī ambapāliṃ gaṇikaṃ etadavocuṃ:

'kiñje, ambapāli, daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ akkhena akkhaṃ cakkena cakkaṃ yugena

yugaṃ pativaṭṭesī?Ti. 'Tathā hi pana me ayyaputtā, bhagavā nimantino svātanāya bhattaṃ

saddhiṃ bhikkhusaṅghenā'ti. 'Dehi je, ambapāli, etaṃ bhattaṃ satasahassenā'ti. 'Sace'pi me

ayyaputtā vesāliṃ sāhāraṃ dassatha, evamahaṃ taṃ bhattaṃ 4 na dassāmī'ti. Atha kho te

licchavī aṅguliṃ5 poṭhesuṃ. 'Jitamhā vata bho ambakāya, 6 jitamhā7 vata bho ambakāyā'ti.

1. Nīyāyiṃsu - [PTS.] Nīyyaṃsu, machasaṃ, syā. 2.Lohitakā - [PTS. 3.] Paṭivaṭṭesi, machasaṃ

- [PTS,] syā. 4.Esīmpi mahattaṃ - syā. 5. Aṅgulī sīmu. [PTS. 6.] Ambapālikāya - syā. 7.

Vañcitamhā - [PTS.]

[BJT Page 154] [\x 154/]

44. Atha kho te licchavī yena ambapālivanaṃ tena pāyiṃsu. Addasā kho bhagavā te licchavī

dūrato'va āgacchante. Disvā bhikkhū āmantesi: 'yesaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ devā tāvatiṃsā

adiṭṭhā, 1 oloketha bhikkhave, licchavīparisaṃ, avaloketha 2 [PTS Page 097] [\q 97/]

bhikkhave, licchavīparisaṃ, upasaṃharatha bhikkhave licchavīparisaṃ tāvatiṃsasadisanti 3.

45. Atha kho te licchavī yāvatikā yānassa bhūmi yānena ganatvā yānā paccorohitvā,

pattikā'va yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te licchavī bhagavā dhammiyā kathāya

sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho te licchavī bhagavatā dhammiyā

kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavocuṃ:

'adhivāsetu no bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā'ti. Atha kho bhagavā

te licchavī etadavoca. 'Adhivutthaṃ kho me licchavī svātanāya ambapāliyā gaṇikāya 4

bhattanti. ' Atha kho te licchavī aṅguliṃ poṭhesuṃ: 'jitambhā vata bho ambakāya. Jitambhā

vata bho ambakāyā'ti. Atha kho te licchavī bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

46. Atha kho ambapālī gaṇikā tassā ettiyā accayena sake ārāme paṇītaṃ khādanīyaṃ

bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi: 'kālo bhante, niṭṭhitaṃ bhattanti'.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ

bhikkhusaṅghena yena ambapāliyā gaṇikāya nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

paññatte āsane nisīdi. Atha kho ambapālī gaṇikā buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ

paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho ambapālī

gaṇikā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā [PTS Page

098] [\q 98/] ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho ambapālī gaṇikā bhagavantaṃ

etadavoca: "imāhaṃ bhante, ārāmaṃ buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa dammī"ti.

Paṭiggahesi bhagavā ārāmaṃ. Atha kho bhagavā ambapāliṃ gaṇikaṃ dhammiyā kathāya

sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

47. Tatra pi sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharanto ambapālivane etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ

dhammiṃ kathaṃ karoti: 'iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi

mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā

paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati - seyyathīdaṃ: kāmāsavā bhavāsavā

avijjāsavā"ti.

1. Adiṭṭhapubbā - katthavi. 2. Apaloketha - sīmu. 3. Tāvatiṃsā sadisaṃ - sīmu

tāvatiṃsaparisaṃ - [PTS. 4.] Ambapāligaṇikāya - sīmu - [PTS.]

[BJT Page 156] [\x 156/]

(Beluvagāme jīvitasaṅkhāra - adhiṭṭhānaṃ)

48. Atha kho bhagavā ambapālivane yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

'āyāmānanda, yena beluvagāmako2 tenupasaṅkamissāmā'ti. 'Evaṃ bhante'ti kho āyasmā

ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena

beluvagāmako tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā beluvagāmake viharati. Tatra kho bhagavā

bhikkhū āmantesi: 'etha tumhe bhikkhave samantā vesāliṃ yathāmittaṃ yathāsandiṭṭhaṃ

yathāsambhattaṃ vassaṃ upetha. 3 Ahaṃ pana idheva beluvagāmake vassaṃ upagacchāmī'ti.

'Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā samantā vesāliṃ yathāmittaṃ

yathāsandiṭṭhaṃ [PTS Page 099] [\q 99/] yathāsambhattaṃ vassaṃ upagacchiṃsu. 4

Bhagavā pana tatve beluvagāmake vassaṃ upagañchi. 5

49. Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji. Bāḷhā6 vedanā vattanti

māraṇantikā. Tā sudaṃ7 bhagavā sato sampajāno adhivāseti 8 avihaññamāno. Atha kho

bhagavato etadahosi: 'na kho metaṃ patirūpaṃ yo'haṃ9 anāmantetvā upaṭṭhāke

anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ parinibbāyeyyaṃ. Yannūnāhaṃ imaṃ ābādhaṃ viriyena10

paṭippanāmetvā jīvitasaṅkhāraṃ adhiṭṭhāya vihareyya'nti. Atha kho bhagavā taṃ ābādhaṃ

viriyena paṭippanāmetvā jīvitasaṅkhāraṃ adhiṭṭhāya vihāsi. Atha kho bhagavato so ābādho

paṭippassamhi. Atha kho bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamma

vihārapacchāyāyaṃ11 paññatte āsane nisīdi.

50. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca: "diṭṭho12 me bhante bhagavato phāsu. Diṭaṭhaṃ me bhante bhagavato

khamanīyaṃ. Api ca me bhante madhurakajāto viya kāyo. Disā'pi me na pakkhāyanti,

dhammā'pi maṃ nappaṭibhanti bhagavato gelaññena. Api ca me bhante ahosi kāci deva

assāsamattā 'na tāva bhagavā parinibbāyissati na yāva bhagavā bhikkhusaṅghaṃ ārabbha

kiñcideva udāharatī"ti.

1. Parivesanā. [PTS. 2.] Veḷuvagāmako - machasaṃ, 3.Upagacchatha - syā. 4. Upagañjuṃ -

[PTS. 5.] Upagacchi - machasaṃ. 6.Pabāḷabhā - katthaci. 7. Tatra sudaṃ - machasaṃ. 8.

Adhivāsesi - machasaṃ. 9. Yavāhaṃ - machasaṃ. 10. Viriyena - machasaṃ.

11.Vihārapapacachāyāyaṃ - syā. 12. Diṭṭhā - katthaci.

[BJT Page 158] [\x 158/]

51. [PTS Page 100] [\q 100/] kimpanānanda bhikkhusaṅgho mayi paccāsiṃsati:1 desito

ānanda, mayā dhammo anantaraṃ abāhiraṃ karitvā natthānanda 2 tathāgatassa dhammesu

ācariyamuṭṭhi. Yassa nūna ānanda evamassa: 'ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī'ti vā,

mamuddesiko bhikkhusaṅgho'ti vā, so nūna ānanda, bhikkhusaṅghaṃ ārabbha kiñcideva

udāhareyya. Tathāgatassa kho ānanda na evaṃ hoti: 'ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī'ti

vā mamuddesiko bhikkhusaṅgho'ti vā. Sa kiṃ3 ānanda tathāgato bhikkhusaṅghaṃ ārabbha

kiñcideva udāharissati?

52. Ahaṃ kho panānanda, etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto.

Āsītiko me vayo vattati. Seyyathāpi ānanda, jajjarasakaṭaṃ vekkhamissakena 4 yāpeti,

evameva kho ānanda vekkhamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti. Yasmiṃ ānanda,

samaye tathāgato sabbanimittānaṃ amanasikārā ekaccānaṃ vedanānaṃ nirodhā animittaṃ

cetosamādhiṃ upasampajja viharati, phāsutaro5 ānanda, tasmiṃ samaye tathāgatassa kāyo

hoti. Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā

dhammasaraṇā anaññasaraṇā.

53. Kathañca ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo

dhammasaraṇo anaññasaraṇo: idhānanda bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī

sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī

sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, citte cittānupassī viharati ātāpī

sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, dhammesu dhammānupassī viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

54. Evaṃ kho ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo

dhammasaraṇo anaññasaraṇo. [PTS Page 101] [\q 101/] ye hi keci ānanda, etarahi vā

mamaṃ vā accayena attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā. Dhammadīpā

dhammasaraṇā anaññasaraṇā, tamatagge me te ānanda, bhikkhu bhavissanti ye keci

sikkhākāmā'ti.

Dutiyabhāṇavāraṃ.

1. Paccāsīsati, machasaṃ. 2. Na natthānanda, [PTS. 3.] Kiṃ, [PTS. 4.] Vedhamissakena, sīmu:

nā: veṭhamisasakena, katthaci. Veḷumissakena, syā. Veghamissakena, [PTS,]

vekhamissakena, di a; machasaṃ. 5. Phāsukato, [PTS.]

[BJT Page 160] [\x 160/]

(Cāpālacetiye āyusaṅkhārossajanaṃ)

55. [PTS Page 102] [\q 102/] atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "gaṇhāhi ānanda nisīdanaṃ, yena

cāpālaṃ cetiyaṃ1 tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā"ti. 'Evaṃ bhante'ti kho āyasmā ānando

bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho

bhagavā yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmā

pi kho ānando bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca:

56. "Ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ,

ramaṇīyaṃ sattamba 2 cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ

cetiyaṃ3 ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. [PTS Page 103] [\q 103/] yassa kassaci ānanda

cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā,

so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho pana ānanda

cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā.

So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā"ti.

57. Evaṃ kho4 āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse

kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na bhagavantaṃ yāci "tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ,

tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussānanti" yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

58. Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "ramaṇīyā ānanda vesālī,

ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattamba 2 cetiyaṃ,

ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ3 ramaṇīyaṃ cāpālaṃ

cetiyaṃ.

1. Cāpālacetiyaṃ, sīmu pāvalaṃ cetiyaṃ, syā. 2. Sattambakaṃ cetiya. [PTS. 3.] Ānandacetiyaṃ,

sīmu. 4. Evampi. Sata

[BJT Page 162] [\x 162/]

Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā

paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā.

Tathāgatassa kho pana ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā

anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya

kappāvasesaṃ vā"ti.

Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "ramaṇīyā ānanda vesālī,

ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattamba 2 cetiyaṃ,

ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ3 ramaṇīyaṃ cāpālaṃ

cetiyaṃ. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā

anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā.

Tathāgatassa kho pana ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā

anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya

kappāvasesaṃ vā"ti.

59. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse

kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. [PTS Page 104] [\q 104/] na bhagavantaṃ yāci

"tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti" yathā taṃ mārena

pariyuṭṭhitacitto.

60. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "gaccha tvaṃ ānanda, yassa'dāni kālaṃ

maññasī" ti. 'Evaṃ bhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.

Atha kho māro pāpimā acirapakkante āyasmante ānande yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṃ

etadavoca:

61. "Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato parinibbānakālo'dāni bhante

bhagavato. "Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaṃ pāpima

parinibbāyissāmi yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā

dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ

ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti

vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahītaṃ

niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī ti. Etarahi kho pana bhante bhikkhu

bhagavato sāvakaṃ viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā

dhammānudhammapaṭipannā [PTS Page 105] [\q 105/] sāmīcipaṭipannā

anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti

vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahītaṃ

niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu

sugato. Parinibbānakālo' dāni bhante bhagavato. "

[BJT Page 164] [\x 164/]

62. "Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva

me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā

dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ

uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti

uttāni karissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahītaṃ niggahetvā

sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti'ti. Etarahi kho pana bhante bhikkhuniyo bhagavato

sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā

sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti

paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ

sahadhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.

Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato. Parinibbānakālo'dāni bhante

bhagavato. 63."Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaṃ pāpima

parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā

dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ

ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti

vibhajissanti uttāni karissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahītaṃ

niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti'ti. Etarahi kho pana bhante upāsakā

bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā

dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ

uggahetvā ācikkhinti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti,

uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ

dhammaṃ desenti. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato.

Parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato. "

64. "Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva

me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā

dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ

uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti

uttāni karissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahītaṃ niggahetvā

sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti'ti.

[BJT Page 166] [\x 166/] etarahi kho pana bhante upāsikā bhagavato sāvikā viyattā

vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacāriniyo, sakaṃ [PTS Page 106] [\q 106/] ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti

desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ

sahadhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.

Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato. Parinibbānakālo'dāni bhante

bhagavato.

65. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: 'na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva

me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhaṃ ceva bhavissati phitañca vitthārikaṃ1 bāhujaññaṃ

puthubhūtaṃ, yāva devamanussehi suppakāsitanti', etarahi kho pana bhante bhagavato

brahmacariyaṃ iddhañceva phitañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva

demamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā. Parinibbātu sugato.

Parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato"ti.

66. Evaṃ vutte bhagavā māraṃ pāpimantaṃ etadavoca: appossukke tvaṃ pāpima hohi. Na

ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ite tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato

parinibbāyissatī"ti.

67. Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossaji. Ossaṭṭhe ca

bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi hiṃsanako salomahaṃso2. Devadundubhiyo3

ca phaliṃsu. Atha kho bhagavā [PTS Page 107] [\q 107/] etamatthaṃ viditvā tāyaṃ

velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:

Tulamatulañca sambhavaṃ

Bhavasaṅkhāramavassajī muni,

Ajjhattarato samāhito

Abhindi kavacamivattasambhavanti.

(Bhūmicālassa aṭṭha hetu)

68. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho. Mahā

vatāyaṃ bhūmicālo, sumahā vatāyaṃ bhūmicālo, hiṃsanako salomahaṃso. Devadundubhiyo

ca eliṃsu. Ko nu kho hetu ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā ti. Atha kho

āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante. Mahā vatāyaṃ bhante bhūmicālo, sumahā vatāyaṃ

bhante bhūmicālo hiṃsanako salomahaṃso. Devadundubhiyo ca eliṃsu. Ko nu kho bhante

hetu ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā?"Ti.

1. Vitthāritaṃ, sīmu. 2. Lomahaṃso, machasaṃ. 3. Devaduhiyo, sīmu

[BJT Page 168] [\x 168/]

69. Aṭṭha kho ime ānanda hetu aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Katame

aṭṭha?

Ayaṃ ānanda mahāpaṭhavi udake patiṭṭhitā. Udakaṃ vāte patiṭṭhitaṃ. Vāto ākāsaṭṭho hoti.

Hoti kho so ānanda samayo yaṃ mahāvātā vāyanti, mahāvātā vāyantā udakaṃ kampenti,

udakaṃ kampitaṃ paṭhaviṃ kampeti. Ayaṃ [PTS Page 108] [\q 108/] paṭhamo hetu

paṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (1)

Puna ca paraṃ ānanda samaṇo vā hoti brāhmaṇo vā ididhimā cetovasippatto, devo vā

mahiddhiko mahānubhāvo, tassa parittā paṭhavisaññā bhāvitā hoti, appamāṇā āposaññā. So

imaṃ paṭhaviṃ kampeti saṃkampeti sampakampeti sampavedheti. Ayaṃ dutiyo hetu dutiyo

paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (2)

Puna ca paraṃ ānanda yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṃ

okkamati, tadā'yaṃ paṭhavī kampati saṃkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ tatiyo

hetu tatiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (3)

Puna ca paraṃ ānanda yadā bodhisatto sato sampajāno mātukucchismiṃ nikkhamati,

tadāyaṃ paṭhavī kampati saṃkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ catuttho hetu

catuttho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (4)

Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, tadāyaṃ

paṭhavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ pañcamo hetu pañcamo

paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (5)

Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti, tadāyaṃ paṭhavī

kampati saṃkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo

mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (6)

Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajati, tadāyaṃ

paṭhavī kampati saṃkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ sattamo hetu sattamo

paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (7)

1. Mahāpathavi machasaṃ.

[BJT Page 170] [\x 170/]

Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato anupādisesāya [PTS Page 109] [\q 109/]

nibbānadhātuyā parinibbāyati, tadā'yaṃ paṭhavī kampati saṃkampati sampakampati

sampavedhati. Ayaṃ aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. (8)

Ime kho ānanda aṭṭha hetu aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā ti.

(Aṭṭhaparisā)

70. Aṭṭha kho imā ānanda parisā. Katamā aṭṭha? Khattiyaparisā brāhmaṇaparisā

gahapatiparisā samaṇaparisā cātummahārājikaparisā tāvatiṃsaparisā māraparisā

brahmaparisā.

Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ khattiyarisaṃ upasaṅkamitā1. Tatrāpi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako

tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ

saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi.

Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā

kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi.

Antarahitañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā'ti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ brāhmaṇaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako

tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ

saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi.

Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā

kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi.

Antarahitañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā'ti. Abhijānāmi

kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ gahapatiparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako

tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ

saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi.

Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā

kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi.

Antarahitañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā'ti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ samaṇaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako

tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ

saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi.

Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā

kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi.

Antarahitañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā'ti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ cātummahārājikaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi

mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha

yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako

mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi.

Sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso

vā'ti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā

antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso

vā'ti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ tāvatiṃsaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako

tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ

saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi.

Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā

kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi.

Antarahitañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā'ti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ māraparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako

tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ

saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi.

Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā'ti. Dhammiyā

kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi.

Antarahitañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā'ti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ ānanda anekasataṃ brahmaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrāpi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako

tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ

saro hoti. Dhammiyā ca 2 kathāya sandassemi. Samādapemi samuttejemi. Sampahaṃsemi.

Bhāsamānañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā'ti. [PTS Page

110] [\q 110/] dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā

sampahaṃsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti 'ko nu kho ayaṃ antarahito

devo vā manusso vā'ti.

Imā kho ānanda aṭṭha parisā.

1. Upasaṅkamitvā, syā [PTS. 2.] Dhammiyā, machasaṃ.

[BJT Page 172] [\x 172/]

(Aṭṭha abhibhāyatanāni)

71. Aṭṭha kho imāni ānanda abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha?

Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni

abhibhuyya 'jānāmi passāmī'ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. (1)

Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni

abhibhuyya 'jānāmi passāmī'ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ. (2)

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni

abhibhuyya 'jānāmi passāmī'ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ. (3)

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni

abhibhuyya 'jānāmi passāmī'ti evaṃsaññī hoti, idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ. (4)

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīladassanāni

nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma ummāpupphaṃ1 nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ

nīlanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ

nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko

bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Tāni abhibhuyya

jānāmi passāmī'ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ. (5)

[PTS Page 111] [\q 111/] ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni

pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ

pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ

ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ

arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni.

Tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmī'ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ. (6)

1. Umāpupaphaṃ machasaṃ

[BJT Page 174] [\x 174/]

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni

lohitakānidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ

lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana naṃ vatthaṃ

bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ

lohitakanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni

lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmī'ti

evaṃ saññī hoti idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ. (7)

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni

odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhī tārakā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā

seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ

odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ, evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā

rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya

'jānāmi passāmī'ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Imāni kho aṭṭha ānanda abhibhāyatanāni.

(Aṭṭha vimokkhā)

72. Aṭṭha kho ime ānanda vimokkho. Katame aṭṭha?

Rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho (1)

[PTS Page 112] [\q 112/] ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyo

vimokkho. (2)

Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho. (3)

Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ

amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ catuttho

vimokkho. (4)

Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇanti' viññāṇañcāyatanaṃ

upasampajja viharati. Ayaṃ pañcamo vimokkho. (5)

[BJT Page 176] [\x 176/]

Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ chaṭṭho vimokkho. (6)

Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.

Ayaṃ sattamo vimokkho. (7)

Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. (8)

Ime kho ānanda aṭṭha vimokkhā.

(Mārāyācanā)

73. Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ uruvelāyaṃ viharāmi najjā nerañjarāya tīre

ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho ānanda māro pāpimā yenāhaṃ

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho ānanda māro

pāpimā maṃ etadavoca: parinibbātu'dāni bhante bhagavā, parinibbātu sugato.

Parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato'ti.

Evaṃ vutto'haṃ ānanda māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ: "na tāvāhaṃ pāpima

parinibbāyissāmi yāva me bhikkhu na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā

dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ

ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti1 paṭṭhapessanti [PTS Page

113] [\q 113/] vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, 2 uppannaṃ parappavādaṃ saha

dhammena suniggahitaṃ3 niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

"Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā

vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti1

paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ saha

dhammena suniggahitaṃ3 niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

1. Paññapessanti machasaṃ. 2. Uttāniṃ karissanti, sī katthavi uttānikarissanti, [PTS. 3.]

Suniggahītaṃ, [PTS.]

[BJT Page 178] [\x 178/]

"Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā

vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti1

paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ saha

dhammena suniggahitaṃ3 niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

"Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā

vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti1

paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ saha

dhammena suniggahitaṃ3 niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi - yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva

bhavissati phitañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ1 puthubhūtaṃ yāva devamanussehi

suppakāsitanti. '

74. Idāneva kho ānanda ajja cāpāle 2 cetiye māro pāpimā yenāhaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho ānanda māro pāpimā maṃ

etadavoca: "parinibbātu'dāni bhante bhagavā, parinibbātu sugato. Parinibbānakālo'dāni

bhante bhagavato. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: "na tāvāhaṃ [PTS Page 114]

[\q 114/] pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhu na sāvakā bhavissanti viyattā

vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti1

paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, 2 uppannaṃ parappavādaṃ saha

dhammena suniggahitaṃ3 niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

"Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā

vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti1

paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ saha

dhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

"Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā

vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti1

paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ saha

dhammena suniggahitaṃ3 niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

"Na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi - yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā

vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññāpessanti1

paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ saha

dhammena suniggahitaṃ3 niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.

Yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva bhavissati phitañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ

puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitanti.

Etarahi kho pana bhante bhagavato brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ

bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātu'dāni bhante

bhagavā, parinibbātu sugato parinibbānakālo'dāni bhante bhagavato"ti.

1. Bahujaññaṃ, syā. 2. Pāvāle, syā.

[BJT Page 180] [\x 180/]

Evaṃ vutte ahaṃ ānanda māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ: 'appossukko tvaṃ pāpima hohi. Na

ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato

parinibbāyissatī"ti. Idāneva kho ānanda ajja cāpāle cetiye tathāgatena satena sampajānena

āyusaṅkhāro ossaṭṭho"ti.

(Ānandāyācanā)

75. [PTS Page 115] [\q 115/] evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

"tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ, bahujanahitāya bahujanasukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna"nti.

Alaṃ ānanda, mā tathāgataṃ yāci. Akālo'dāni ānanda tathāgataṃ yācanāyā'ti.

Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ,

tiṭṭhatu sugato kappaṃ, bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussāna"nti. Tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

"tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ, bahujanahitāya bahujanasukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna"nti.

Saddahasi tvaṃ ānanda tathāgatassa bodhinti? "Evambhante". Atha kiñcarahi tvaṃ ānanda

tathāgataṃ yāvatatiyakaṃ abhinippīḷesī? Ti.

Sammukhā metaṃ bhante bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ: "yassa kassaci ānanda

cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā,

so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kakappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro

iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So

ākaṅkhamāno ānanda tathāgatokappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā"ti.

Saddahasi tvaṃ ānandā?Ti. "Evambhante".

[BJT Page 182] [\x 182/]

Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ, yaṃ tvaṃ tathāgatena evaṃ

oḷārike nimitte kayiramāne, 1 oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na

tathāgataṃ yāci 'tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya

bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ

ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dve va te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ

adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

76. Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate. Tatra pi kho tāhaṃ

ānanda āmantesiṃ: [PTS Page 116] [\q 116/] ramaṇīyaṃ ānanda rājagahaṃ ramaṇīyo

gijjhakūṭo pabbato yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya

kappāvasesaṃvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā

tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti. Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārikena nimitte

kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu

bhante bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ

yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivaseyya.

Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi gotama nigrodhe. Tatra pi kho

tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: ramaṇīyaṃ ānanda rājagahaṃ ramaṇīyo gotamanigrodho. Yassa

kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃvā. Tathāgatassa kho

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti.

Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārikena nimitte kayiramāne oḷārike obhāse

kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ

tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato

paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ,

tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi corapapāte. Tatra pi kho tāhaṃ

ānanda āmantesiṃ: ramaṇīyaṃ ānanda rājagahaṃ ramaṇīyo corapapāto. Yassa kassaci

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃvā. Tathāgatassa kho

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti.

Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārikena nimitte kayiramāne oḷārike obhāse

kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ

tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato

paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ,

tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṃ.

Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: ramaṇīyaṃ ānanda rājagahaṃ ramaṇīyā

vebhārapasse sattapaṇṇiguhā. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā

yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya

kappāvasesaṃvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā

tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti. Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārikena nimitte

kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu

bhante bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ

yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivaseyya.

Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi isigilipasse kāḷasilāyaṃ. Tatra pi

kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: ramaṇīyaṃ ānanda rājagahaṃ ramaṇīyā isigilipasse kāḷasilā.

Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā

paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃvā. Tathāgatassa

kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti.

Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārikena nimitte kayiramāne oḷārike obhāse

kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ

tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato

paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ,

tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi sītavane sappasoṇḍikapabbhāre.

Tatra pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: ramaṇīyaṃ ānanda rājagahaṃ ramaṇīyo sītavane

sappasoṇḍikapabbhāro. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā

yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya

kappāvasesaṃvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā

tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti. Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārikena nimitte

kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu

bhante bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ

yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivaseyya.

Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi tapodārāme. Tatra pi kho tāhaṃ

ānanda āmantesiṃ: ramaṇīyaṃ ānanda rājagahaṃ [PTS Page 117] [\q 117/] ramaṇīyo

tapodārāmo. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā

anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃvā.

Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā

anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya

kappāvasesaṃ vā'ti. Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārikena nimitte kayiramāne

oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu bhante

bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya

atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva

te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ

dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra

pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: ramaṇīyaṃ ānanda rājagahaṃ ramaṇīyo veḷuvane

kalandaka nivāpo. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya

kappāvasesaṃvā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā

tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti. Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārikena nimitte

kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu

bhante bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ

yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivaseyya.

Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi jīvakambavane . Tatra pi kho

tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: ramaṇīyaṃ ānanda rājagahaṃ ramaṇīyaṃ jīvakambavanaṃ. Yassa

kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃvā. Tathāgatassa kho

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti.

Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārikena nimitte kayiramāne oḷārike obhāse

kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ

tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato

paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ,

tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi maddakucchismiṃ migadāye. Tatrā

pi kho tāhaṃ ānanda āmantesiṃ: ramaṇīyaṃ ānanda rājagahaṃ ramaṇīyo gotamanigrodho.

Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā

paricitā susamāraddhā. So ākaṅkamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃvā. Tathāgatassa

kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti.

1. Kariyamāne, sīmu. 2. Nigrodhārāme, [PTS. 3.] Tatra, [PTS.]

[BJT Page 184] [\x 184/]

Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena, oḷārikena nimitte kayiramāne oḷārike obhāse

kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ

tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato

paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivaseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ,

tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

77. Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi udenacetiye. Tatrapi kho tāhaṃ

ānanda āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti.

Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne

nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato

kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato

paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ,

tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

[PTS Page 118] [\q 118/] ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi

gotamakecetiye. Tatrapi kho tāhaṃ ānanda āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ

gotamatecetiyaṃ. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya

kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā

tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti. Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārike nimitte

kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu

bhante bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ

yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya.

Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi sattambecetiye. Tatrapi kho tāhaṃ

ānanda āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ sattambecetiyaṃ. Yassa kassaci

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti.

Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne

nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato

kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato

paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ,

tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi bahuputtecetiye. Tatrapi kho tāhaṃ

ānanda āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ bahuputtecetiyaṃ. Yassa kassaci

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti.

Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne

nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato

kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato

paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ,

tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Ekamidāhaṃ ānanda samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi sārandadecetiye. Tatrapi kho tāhaṃ

ānanda āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ sārandadecetiyaṃ. Yassa kassaci

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho

ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā

susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti.

Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne

nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu bhante bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato

kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato

paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ,

tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

Idāneva kho tāhaṃ ānanda ajja cāpāle cetiye āmantesi: ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ

cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya

kappāvasesaṃ vā tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā

vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā

tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā'ti. Evampi kho tvaṃ ānanda tathāgatena oḷārike nimitte

kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na tathāgataṃ yāci: 'tiṭṭhatu

bhante bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya, bahujanasukhāya

lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna'nti. Sace tvaṃ ānanda tathāgataṃ

yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya.

Tasmātihānanda tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.

[BJT Page 186] [\x 186/]

78. Nanvetaṃ ānanda mayā paṭigacceva akkhātaṃ: sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo

vinābhāvo aññathābhāvo. Taṃ kutettha ānanda labbhā yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ

palokadhammaṃ. Taṃ vata mā palujjitī. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yaṃ kho panetaṃ ānanda

tathāgatena cattaṃ vantaṃ muttaṃ pahīṇaṃ paṭinissaṭṭhaṃ, ossaṭṭho āyusaṅkhāro, ekaṃsena

vācā tathāgatena bhāsitā 'na ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ [PTS Page 119] [\q 119/]

bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī'ti. Tañcenaṃ1 kathāgato

jīvitahetu puna paccāmissatī'ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

79. Āyāmānanda yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkamissāmā'ti. "Evaṃ bhante"ti kho

āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena

mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi;

gaccha tvaṃ ānanda, yāvatikā bhikkhu vesāliṃ upanissāya viharanti, te sabbe

upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī"ti. "Evaṃ bhante' ti kho āyasmā ānando bhagavato

paṭissutvā, yāvatikā bhikkhu vesāliṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ

sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca;

"sannipātito bhante bhikkhusaṅgho, yassa'dāni bhante bhagavā kālaṃ maññatī"ti.

(Brahmacariyaciraṭṭhitika - dhammadesanā)

80. Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane

nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "tasmātiha bhikkhave ye te 2 mayā dhammā

abhiññā desitā, te vo sādhukaṃ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā yathayidaṃ

[PTS Page 120] [\q 120/] brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ. Tadassa

bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ

katame ca te bhikkhave dhammā mayā abhiññā3 desitā, ye vo4 sādhukaṃ uggahetvā

āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa

ciraṭṭhitikaṃ. Tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussānaṃ. Seyyathīdaṃ, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā,

cattāro iddhipādā pañcindriyāni, pañcabalāni. Satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo.

1. Taṃvenaṃ, syā taṃ vacanaṃ, [PTS] sīmu. 2. Ye co, [PTS. 3.] Abhiññāya, [PTS. 4.] Te vo,

sīmu.

[BJT Page 188] [\x 188/]

Ime kho bhikkhave dhammā mayā abhiññā desitā. Te vo sādhukaṃ uggahetvā āsevitabbā

bahulīkātabbā yathāyidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa

bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

"

81. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "bhanda'dāni bhikkhave āmantayāmi vo.

Vayadhammā saṅkhārā. Appamādena sampādetha. Naciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ

bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī"ti. Idamavoca bhagavā.

Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā1;

Paripakko vayo mayhaṃ parittaṃ mama jīvitaṃ

Pahāya vo gamissāmi katamme saraṇamattano.

Appamattā satimanto susīlā hotha bhikkhavo, *

Susamāhitasaṅkappā sacittamanurakkhatha.

[PTS Page 121] [\q 121/] yo imasmiṃ dhammavinaye appamatto vihassati 2,

Pahāya jātisaṃsāraṃ dukkhassantaṃ karissatī ti.

Tatiyabhāṇavāro.

1. Ito paraṃ syāmapotthake ayaṃ adhito pāṭho'pi dissate;

"Daharā pi ca ye vuḍḍhā ye bālā ye ca paṇḍitā

Aḍḍhā ceva daḷiddā ca sabbe maccuparāyaṇā

Yathā pi kumbhakārassa kataṃ mattikabhājataṃ

Khuddakaṃ ca mahantaṃ vayañca pakkañcaāmakaṃ

Sabbaṃ bhedanapariyantaṃ evaṃ maccāna jīvitaṃ

Athāparaṃ etadavoca" satthā

2. Viharissati syā, vihessati sīmu. Saddanītiyaṃ 1038 - "viharassa ha - vipubbassa hara

dhātussa 'ha' iccādeso hoti vā sasatimbhi vibhattiyaṃ - appamatto vihassati"

[BJT Page 190] [\x 190/]

(Cattāro ariyadhammā)

82. [PTS Page 122] [\q 122/] atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto nāgāpalokitaṃ1 vesāliṃ apaloketvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

idaṃ pacchimakaṃ ānanda tathāgatassa vesāliyā dassanaṃ bhavissati. Āyāmānanda yena

bhaṇḍagāmo2 tenupasaṅkamissāmā'ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato

paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena bhaṇḍagāmo

tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bhaṇḍagāme viharati.

Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "catunnaṃ bhikkhave dhammānaṃ ananubodhā

appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca.

Katamesaṃ catunnaṃ? Ariyassa bhikkhave sīlassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ

dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Ariyassa bhikkhave

samādhissa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ

mamañceva tumhākañca - ariyāya bhikkhave paññāya ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ

dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Ariyāya bhikkhave

vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ

mamañceva tumhākañca.

Tayidaṃ bhikkhave ariyaṃ sīlaṃ anubuddhaṃ. [PTS Page 123] [\q 123/] paṭividdhaṃ.

Ariyo samādhi anubuddho paṭividdho. Ariyā paññā anubuddhā paṭividdhā. Ucchinnā

bhavataṇhā khīṇā bhavanetti. Natthidāni punabbhavo"ti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā

sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

"Sīlaṃ samādhi paññā ca vimutti ca anuttarā

Anubuddhā ime dhammā gotamena yasassinā,

Iti buddho abhiññāya dhammamakkhāsi bhikkhūnaṃ

Dukkhassantakaro satthā cakkhumā parinibbuto"ti.

1. Nāgāvalokitaṃ, syā. 2. Bhaṇḍugāmo, machasaṃ.

[BJT Page 192] [\x 192/]

Tatrāpi sudaṃ bhagavā bhaṇḍagāme viharanto etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ

kathaṃ karoti: "iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti

mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ

cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati seyyathīdaṃ kāmāsavā bhavāsavā avijjāsavā'ti.

(Cattāro mahāpadesā)

83. Atha kho bhagavā bhaṇḍagāme yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

āyāmānanda yena hatthigāmo, yena ambagāmo, yena jambugāmo. Yena bhoganagaraṃ

tenupasaṅkamissāmā"ti. "Evambhante"ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho

bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena bhoganagaraṃ tadavasari. Tatrasudaṃ

bhagavā bhoganagare viharati ānande cetiye.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: "cattāro' me bhikkhave mahāpadese desissāmi. Taṃ

suṇātha sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī"ti. [PTS Page 124] [\q 124/]

"evambhante"ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Idha bhikkhave bhikkhū evaṃ vadeyya: "sammukhā metaṃ āvuso bhagavato sutaṃ,

sammukhā paṭiggahitaṃ, ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsananti" tassa bhikkhave

bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ na paṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā

appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhunaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni1 vinaye

sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni 2 vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte

otaranti 3 na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ: addhā idaṃ na ceva tassa

bhagavato vacanaṃ. Imassa ca bhikkhuno duggahitanti. Iti hetaṃ bhikkhave chaḍḍeyyātha.

Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca

sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ: 'addhā idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ. Imassa ca

bhikkhuno suggahita'nti. Imaṃ bhikkhave paṭhamaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha. (1)

1. Osāretabbāhi, machasaṃ. 2. Osāriyāmānāni. 3. Osaranti,

[BJT Page 194] [\x 194/]

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ vadeyya: amukasmiṃ nāma āvāse saṅgho viharati

sathero sapāmokkho. Tassa me saṅghassa sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ 'ayaṃ

dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana'nti tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaṃ neva

abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni

sādhukaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni 1 vinaye sandassetabbāni tāni ce sutte otāriyamānāni

2 vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti 3 na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha

gantabbaṃ: 'addhā idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ, tassa ca saṅghassa duggahita'nti.

Iti hetaṃ bhikkhave chaḍḍeyyātha. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni

sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ: [PTS Page 125 [\q 125/]

']addhā idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ, tassa ca saṅghassa suggahita'nti. Idaṃ bhikkhave

dutiyaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha. (2)

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ vadeya: amukasmiṃ nāma āvāse sambahulā therā

bhikkhu viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaṃ me

therānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ

satthusāsana'nti. Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ

nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ

uggahetvā sutte otāretabbāni vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye

sandassiyamānāni na ceva sutte otaranti na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ:

"addhā idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ, tesañca therānaṃ duggahita'nti. Iti hetaṃ

bhikkhave chaḍḍeyyātha tāni ce sutte otārīyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva

otaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ: 'addhā idaṃ tassa bhagavato

vacanaṃ, tesañca therānaṃ suggahita'nti. Idaṃ bhikkhave tatiyaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.

(3)

1. Osāretabbāni machasaṃ. 2. Osāriyamānāti, machasaṃ. 3. Osaranati, machasaṃ.

[BJT Page 196] [\x 196/]

Idha pana bhikkhave bhikkhu evaṃ vadeyya: 'amukasmiṃ nāma āvāse eko thero bhikkhu

viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa

sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ 'ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana'nti.

Tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ.

Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte otāretabbāni.

Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte otārīyamānāni vinaye sandassīyamānāni na ceva

sutte otaranti na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ: 'addhā idaṃ na ceva tassa

bhagavato vacanaṃ, tassa ca therassa duggahita'nti. Iti hetaṃ bhikkhave chaḍḍeyyātha. Tāni

ce sutte otārīyamānāni vinaye sandassīyamānāni sutte ceva otaranti vinaye ca sandissanti,

niṭṭhamettha gantabbaṃ: [PTS Page 126 [\q 126/] ']addhā idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ,

tassa ca therassa suggahita'nti. Idaṃ bhikkhave catutthaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha. (4) Ime

kho bhikkhave cattāro mahāpadese dhāreyyāthā"ti.

Tatrapi sudaṃ bhagavā bhoganagare viharanto ānande cetiye etadeva bahulaṃ bhikkhunaṃ

dhammiṃ kathaṃ karoti: 'iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi

mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati. Seyyathīdaṃ kāmāsavā bhavāsavā

avijjāsavā'ti.

(Cunda - kammāraputtakathā)

84. Atha kho bhagavā bhoganagare yathābhirattaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi:

"āyāmānanda yena pāvā, tenupasaṅkamissāmā"ti. "Evambhante"ti kho āyasmā ānando

bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāvā

tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.

Assosi kho cundo kammāraputto 'bhagavā kira pāvaṃ anuppatto pāvāyaṃ viharati mayhaṃ

ambavane'ti. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ

kammāraputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi

sampahaṃsesi. Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito

samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca: 'adhivāsetu me bhante

bhagavā cātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhu saṅghenā'ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaṃ [PTS Page 127] [\q 127/] viditvā

uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā pakkāmi.

[BJT Page 198] [\x 198/]

Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ

bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṃ, bhagavato kālaṃ ārocāpesi: kālo

bhante, niṭṭhitaṃ bhattanti. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaṃ

tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā cundaṃ

kammāraputtaṃ āmantesi: 'yante cunda sūkaramaddavaṃ paṭiyattaṃ, tena maṃ parivisa. Yaṃ

panaññaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ yaṭiyattaṃ, tena bhikkhusaṅghaṃ parivisā'ti.

'Evambhante'ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṃ ahosi sūkaramaddavaṃ

paṭiyattaṃ, tena bhagavantaṃ parivisi. Yaṃ panaññaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ,

tena bhikkhusaṅghaṃ parivisi.

Atha kho bhagavā cundaṃ kammāraputtaṃ āmantesi: yante cunda sūkaramaddavaṃ

avasiṭṭhaṃ, taṃ sobbhe nikhanāhi. Nāhaṃ taṃ cunda passāmi sadevake loke samārake,

sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa taṃ paribhuttaṃ sammā

pariṇāmaṃ gaccheyya aññatra tathāgatassā'ti. 'Evambhante'ti kho cundo kammāraputto

bhagavato paṭissutvā, yaṃ ahosi sūkaramaddavaṃ avasiṭṭhaṃ taṃ sobbhe nikhaṇitvā, yena

bhagavā tenupasaṅkami: upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā

samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

(Lohitapakkhandikā ābādho)

85. Atha kho bhagavato cundasasa kammāraputtassa bhattaṃ bhuttāvissa kharo ābādho

uppajji lohitapakkhandikā. Pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tā [PTS Page 128] [\q

128/] sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "āyāmānanda yena kusinārā

tenupasaṅkamissāmā"ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

[BJT Page 200] [\x 200/]

"Cundassa bhattaṃ bhuñjitvā kammārassāti me sutaṃ,

Ābādhaṃ samphusī dhīro pabāḷhaṃ1 māraṇantikaṃ.

Bhuttassa ca sūkaramaddavena

Byādhippabāḷho udapādi satthuno

Viriñcamāno2 bhagavā avoca

Gacchāmahaṃ kusināraṃ nagaranti. "

(Ānandena pānīyāharaṇaṃ)

86. Atha kho bhagavā maggā okkamma yenaññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "iṅgha me tvaṃ ānanda catugguṇaṃ saṅghāṭi

paññapehi. Kilanto'smi ānanda, nisīdissāmī"ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando

bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane.

Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "iṅgha me tvaṃ ānanda pānīyaṃ āhara,

pipāsito'mhi ānanda pivissāmī'ti evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "idāni

bhante pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni. Taṃ cakkacchinnaṃ udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ

āvilaṃ sandati. Ayaṃ bhante kakutthā nadī avidūre acchodakā3 [PTS Page 129] [\q 129/]

sātodakā sītodakā setakā4 supatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati, gattāni

ca sītikarissatīti". Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: 'iṅgha me tvaṃ

ānanda pānīyaṃ āhara, pipāsito'smi ānanda pivissāmī'ti dutiyampi kho āyasmā ānando

bhagavantaṃ etadavoca: "idāni bhante pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni. Taṃ

cakkacchinnaṃ udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ āvilaṃ sandati. Ayaṃ bhante kakutthā nadī avidūre

acchodakā sātodakā sītodakā setakā4 suppatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca

pivissati, gattāni ca sītikarissatī" ti.

Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: 'iṅgha me tvaṃ ānanda pānīyaṃ

āhara, pipāsito'smi ānanda pivissāmī"ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato

paṭissutvā pattaṃ gahetvā yena sā nadikā tenupasaṅkami.

1. Sabāḷhaṃ, syā. 2. Virecamāno machasaṃ, sīmu. Viricavamāno, dī a. 3. Acchodikā -

machasaṃ. 4. Setodakā, machasaṃ. 5. Supappatitthā, machasaṃ.

[BJT Page 202] [\x 202/]

Atha kho sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā āyasmante ānande

upasaṅkamante acchā vippasantā anāvilā sandittha. Atha kho āyasmate, ānandassa

etadahosi: 'acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, tathāgatassa mahiddhikatā

mahānubhāvatā. Ayaṃ hi sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi

upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī"ti. Pattena pānīyaṃ ādāya yena bhagavā

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca: "acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ

bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Idāni sā bhante nadikā cakkacchinnā

parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha.

Pivatu bhagavā pānīyaṃ, pivatu sugato pānīyanti". Atha kho bhagavā pānīyaṃ apāsi.

(Pukkusamallaputtakathā)

87. [PTS Page 130] [\q 130/] tena kho pana samayena pukkuso mallaputto āḷārassa

kālāmassa sāvako kusinārāya pāvaṃ addhānamaggapaṭipanno hoti. Addasā kho pukkuso

mallaputto bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ. Disvā yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ

nisinno kho pukkuso mallaputto bhagavantaṃ etadavoca: "acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ

bhante, santena vata bhante pabbajitā vihārena viharanti. Bhūtapubbaṃ bhante, āḷāro kālāmo

addhānamaggapaṭipanno maggā okkamma avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ

nisīdi. Atha kho bhante pañcamattāni sakaṭasatāni āḷāraṃ kālāmaṃ nissāya nissāya

atikkamiṃsu. Atha kho bhante aññataro puriso tassa sakaṭasatthassa piṭṭhito piṭṭhito

āgacchanto yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavoca:

"api bhante pañcamattāni sakaṭasatāni atikkamantāni addasā?'Ti 'na kho ahaṃ āvuso

addasanti. ' 'Kimpana bhante saddaṃ assosi?'Ti. 'Na kho ahaṃ āvuso saddaṃ assosi'nti.

'Kimpana bhante sutto ahosī?'Ti. Na kho ahaṃ āvuso sutto ahosi'nti 'kimpana bhante saññī

ahosī ?'Ti 'evamāvuso'ti. 'So tvaṃ bhante saññī samāno jāgaro mañcamattāni sakaṭasatāni

nissāya nissāya atikkamantāni neva addasa na pana saddaṃ assosi apissu te bhante saṅghāṭi

rajena okiṇṇā?Ti. 'Evamāvuso'ti. Atha kho bhante tassa purisassa etadahosi: acchariyaṃ vata

bho, abbhutaṃ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti, yatra hi nāma saññī

[PTS Page 131] [\q 131/] samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya

atikkamantāni neva dakkhiti, na pana saddaṃ sossatī'ti āḷāre kālāme uḷāraṃ pasādaṃ

paveditvā pakkāmī"ti.

[BJT Page 204] [\x 204/]

Taṃ kimmaññasi pukkusa, katamannu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā yo

saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkamantāni neva

passeyya, na pana saddaṃ suṇeyya, yo vā saññī samāno jāgaro deve vassante deve

galagalāyante vijjutāsu1 niccharantisu asaṇiyā phalantiyā neva passeyya na pana saddaṃ

suṇeyyā?Ti.

"Kiñhi bhante karissanti pañca vā sakaṭasatāni cha vā sakaṭasatāni satta vā sataṭasatāni

aṭṭha vā sakaṭasatāni nava vā sakaṭasatāni sakaṭasahassaṃ vā sakaṭasatasahassaṃ vā. Atha

kho etadeva dukkarataraṃ ceva durabhisambhavatarañca yo saññī samāno jāgaro deve

vassante deve galagalāyante vijjutāsu niccharantīsu asaṇiyā phalantiyā neva passeyya na

pana saddaṃ suṇeyyā"ti.

Ekamidāhaṃ pukkusa samayaṃ ātumāyaṃ viharāmi bhūsāgāre. Tena kho pana samayena

deve vassante deve galagalāyante vijjutāsu niccharantīsu asaṇiyā phalantiyā avidūre.

Bhūsāgārassa dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balivaddā. Atha kho pukkusa ātumāya

mahājanakāyo nikkhamitvā yena te dve kassakā bhātaro hatā cattārā ca balivaddā,

tenupasaṅkami. Tena kho panāhaṃ pukkusa samayena bhusāgārā nikkhamitvā

bhusāgāradvāre abbhokāse caṅkamāmi. Atha kho pukkusa aññataro puriso tamhā

mahājanakāyā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ

aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho ahaṃ pukkusa taṃ purisaṃ etadavocaṃ 'kinnukho so āvuso

mahājanakāyo sannipatito?Ti. [PTS Page 132] [\q 132/] idāni bhante deve vassante deve

galagalāyante vijjutāsu niccharantīsu asaṇiyā phalantiyā dve kassakā bhātaro hatā cattāro

ca balivaddā. Ettheso mahājanakāyo sannipatito. Tvampana bhante kuhiṃ ahosī?Ti. 'Idheva

kho ahaṃ āvuso ahosi'nti. 'Kimpana bhante na addasā?Ti. 'Na kho ahaṃ āvuso addasanti'.

'Kimpana bhante saddaṃ assosī?'Ti. 'Na kho ahaṃ āvuso saddaṃ assosinti'. 'Kimpana bhante

sutto ahosī?Ti. 'Na kho ahaṃ āvuso sutto ahosinti'. 'Kimpana bhante saññī ahosī?Ti.

'Evamāvuso'ti. 'So tvaṃ bhante saññī samāno jāgaro deve vassante deve galagalāyante

vijjutāsu niccharantīsu asaṇiyā phalantiyā neva addasa, na pana saddaṃ assosī?'Ti.

'Evamāvuso'ti.

1. Vijjullatāsu, machasaṃ.

[BJT Page 206] [\x 206/]

Atha kho pukkusa, tassa purisassa etadahosi. 'Acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho,

santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti. Yatra hi nāma saññī samāno jāgaro deve

vassante deve galagalāyante vijjutāsu niccharantīsu asaṇiyā phalantiyā neva dakkhīti na

pana saddaṃ sossatī'ti mayi uḷāraṃ pasādaṃ pavedetvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ

katvā pakkāmīti.

Evaṃ vutte pukkuso mallaputto bhagavantaṃ etadavoca: 'esāhaṃ bhante yo me āḷāre kālame

pasādo, taṃ mahāvāte vā opunāmi, sīghasotāya vā nadiyā pavāhemi. Abhikkantaṃ bhante,

abhikkantaṃ bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā

vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya

cakkhumanto rūpāni dakkhantīti, evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.

Esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi [PTS Page 133] [\q 133/] dhammañca

bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Atha kho pukkuso mallaputto aññataraṃ purisaṃ āmantesi. 'Iṅgha me tvaṃ bhaṇe

siṅgivaṇṇaṃ yugaṃ maṭṭhaṃ dhāraṇiyaṃ āhāra'ti.Evaṃ bhante'ti so puriso pukkusassa

mallaputtassa paṭissutvā taṃ siṅgīvaṇṇaṃ yugaṃ maṭṭhaṃ dhāraṇiyaṃ āhari. Atha kho

pukkuso mallaputto taṃ siṅgivaṇṇaṃ yugaṃ maṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato upanāmesi

'idambhante siṅgivaṇṇaṃ yugaṃ maṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ. Tamme bhante bhagavā

patigaṇhātu anukampaṃ upādāyā'ti. 'Tena hi pukkusa ekena maṃ acchādehi ekena

ānandanti'. 'Evambhante'ti kho pukkuso mallaputto bhagavato paṭissutvā ekena

bhagavantaṃ acchādesi ekena āyasmantaṃ ānandaṃ. Atha kho bhagavā pukkusaṃ

mallaputtaṃ dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṃsesi. Atha

kho pukkuso mallaputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito

sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

88. Atha kho āyasmā ānando acirapakkante pukkuse mallaputte taṃ siṅgivaṇṇaṃ yugaṃ

maṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato kāyaṃ upanāmesi taṃ bhagavato kāyaṃ upanāmitaṃ

vītaccikaṃ viya khāyati.

[BJT Page 208] [\x 208/]

Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: 'acchariyambhante, abbhutambhante,

yāvaparisuddho bhante tathāgatassa chavivaṇṇo pariyodāto. Idambhante siṅgivaṇṇaṃ

yugaṃ maṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato [PTS Page 134] [\q 134/] upanāmitaṃ vītaccikaṃ

ciya khāyatī'ti.

"Evametaṃ ānanda, dvīsu kho ānanda kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti

chavivaṇṇo pariyodāto. Katamesu dvīsu? Yañca ānanda rattiṃ tathāgato anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā

parinibbāyati imesu kho ānanda dvīsu kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti

chavivaṇṇo pariyodāto. Ajja kho panānanda rattiyā pacchime yāme kusinārāyaṃ upavattane

mallānaṃ sālavane antarena yamakasālānaṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati.

Āyāmānanda yena kakutthā nadī tenupasaṅkamissāmā"ti. "Evambhante"ti kho āyasmā

ānando bhagavato paccassosi.

"Siṅgivaṇṇaṃ yugaṃ maṭṭhaṃ pukkuso abhihārayi,

Tena acchādito satthā hemavaṇṇo asobhathā"ti.

(Ambavanūpagamanaṃ)

89. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena kakutthā nadī

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā kakutthaṃ nadiṃ ajjhogāhetvā nahātvā ca pivitvā ca

paccuttaritvā yena ambavanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ cundakaṃ

āmantesi. 'Iṅgha me cundaka catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpehi. Kilanto'smi cundaka

nipajjissāmī'ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ

saṅghāṭiṃ paññāpesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde

pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ [PTS Page 135] [\q 135/]

manasikaritvā. Āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi.

[BJT Page 210] [\x 210/]

"Ganatvāna buddho nadiyaṃ kakutthaṃ acchodakaṃ sātodakaṃ vippasannaṃ, 1

Ogāhi satthā sukilantarūpo tathāgato appaṭimo'dha loke.

Nahātvā ca pītvā cudatāri satthā purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe.

Satthā pavattā bhagavā'dha dhamme upāgamī ambavanaṃ mahesī.

Āmantayī vundakaṃ nāma bhikkhuṃ catugguṇaṃ patthara me nipacchaṃ2

So vodito3 bhāvitattena vundo catugguṇaṃ patthari khippameva

Nipajji satthā sukilantarūpo cundo'pi tattha pamukhe nisīdī"ti.

(Dve piṇḍapātā samaphalā)

90. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi. "Siyā kho panānanda cundassa

kammāraputtassa koci vippaṭisāraṃ upadaheyya" 'tassa te āvuso cunda, alābhā, tassa te

dulladdhaṃ, yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā parinibbuto'ti.

Cundassānanda kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro vinetabbo.

Tassa te āvuso lābhā, tassa te suladdhaṃ, yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ

bhuñjitvā parinibbuto. Sammukhā metaṃ āvuso cunda bhagavato sutaṃ sammukhā

paṭiggahītaṃ 'dve' me piṇḍapātā samaphalā [PTS Page 136] [\q 136/] samavipākā

ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca. Katame dve? Yañca

piṇḍapātaṃ bhuñjitvā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca

piṇḍapātaṃ bhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyaṃ parinibbāyati, ime dve

piṇḍapātā samaphalā samavipākā ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca

mahānisaṃsatarā ca.

1. Acchodakaṃ, sātudakā, vippasannaṃ machasaṃ. 2. Nipajjaṃ (bahusu).

3. Modito (machasaṃ)

[BJT Page 212] [\x 212/]

Āyusaṃvattanikaṃ panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ

sukhasaṃvattanikaṃ panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ.

Vaṇṇasaṃvattanikaṃ panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ.

Yasasaṃvattanikaṃ panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ.

Ādhipateyyasaṃvattanikaṃ panāyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitanti'.

Cundassa ānanda kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinetabbo"ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:

"Dadato puññaṃ pavaḍḍhati saññamato veraṃ na vīyati,

Kusalo ca jahāti pāpakaṃ rāgadosamohakkhayā sa nibbuto'ti.

Aḷārāvedallabhāṇavāro catuttho.

[BJT Page 214] [\x 214/]

(Kusinārā gamanaṃ)

[PTS Page 137] [\q 137/]

91. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi āyāmānanda yena hiraññavatiyā

nadiyā pārimaṃ tīraṃ, yena kusinārā, yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ,

tenupasaṅkamissāmā'ti. 'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho

bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena hiraññavatiyā nadiyā pārimaṃ tīraṃ, yena

kusinārā, yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi. "Iṅgha me tvaṃ ānanda antarena yamakasālānaṃ

uttarasīsakaṃ mañcakaṃ paññāpehi. Kilanto'smi ānanda nipajjissāmī'ti. 'Evambhante'ti kho

āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā antarena yamakasālānaṃ uttarasīsakaṃ mañcakaṃ

paññāpesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ

accādhāya sato sampajāno.

92. Tena kho pana samayena yamakasālā sabbaphāliphullā honti akālapupphehi. Te

tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbāni pi

mandāravapupphāni antaḷikkhā papatanti, yāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti

abhippakiranti tathāgatassa pūjāya dibbāni pi candanacuṇṇāni antaḷikkhā papatanti. Tāni

tathāgatassa sarīraṃ [PTS Page 138] [\q 138/] okiranti ajjhokiranti abhippakiranti

tathāgatassa pūjāya. Dibbāni pi turiyāni antaḷikkhe vajjanti. Tathāgatassa pūjāya.Dibbāni pi

saṅgītāni antaḷikkhe vattanti tathāgatassa pūjāya. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ

āmantesi: sabbaphāliphullā kho ānanda yamakasālā akālapupphehi te tathāgatassa sarīraṃ

okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi mandāravapupphāni

antaḷikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti

tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi candanacuṇṇāni antaḷikkhā papatanti, tāni tathāgatassa

sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbāni pi turiyāni

antaḷikkhe vajjanti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi saṅgitāni antaḷikkhe vattanti tathāgatassa

pūjāya. Na kho ānanda ettāvatā tathāgato sakkato vā hoti garukato vā mānito vā pūjito vā

apacito vā, yo kho ānanda bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā

dhammānudhammapaṭipanno viharati sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tathāgataṃ

sakkaroti garukaroti māneti pūjeti apaciyati paramāya pūjāya. Tasmātihānanda

dhammānudhammapaṭipannā viharissāma sāmīcipaṭipannā anudhammacārino ti, evaṃ hi

vo ānanda sikkhitabbanti.

[BJT Page 216] [\x 216/]

Upavāṇa thero

93. Tena kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato purato ṭhito hoti bhagavantaṃ

vījamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasādesi: 'apehi bhikkhu. Mā me

purato aṭṭhāsī'ti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: 'ayaṃ kho [PTS Page 139] [\q

139/] āyasmā upavāṇo dīgharattaṃ bhagavato upaṭṭhāko santikāvacaro samīpacārī.

Atha ca pana bhagavā pacchime kāle āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasādesi: apehi bhikkhu, mā

me purato aṭṭhāsīti. Ko nu kho hetu ko paccayo yaṃ bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ

apasāresi. 1 Apehi bhikkhu mā me purato aṭhāsī'ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca: ayaṃ bhante āyasmā upavāṇo dīgharattaṃ bhagavato upaṭṭhāko santikāvacaro

samīpacārī, atha ca pana bhagavā pacchime kāle āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasādeti: apehi

bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsīti. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yaṃ bhagavā

āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasādeti apehi bhikkhu mā me purato aṭṭhāsī'ti? Yebhuyyena

ānanda dasasu sahassīsu lokadhātusu devatā sannipatitā tathāgataṃ dassanāya, yāvatā

ānanda kusinārā upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ samannato dvādasayojanāni natthi so

padeso vāḷagga koṭinittudana mattopi mahesakkhāhi devatāhi apathuṭo. Devatā ānanda

ujjhāyanti dūrā ca vata mahā āgatā tathāgataṃ dassanāya. Kadāci karahaci tathāgatā loke

uppajjanti arahanto sammāsambuddhā ajjeva rattiyā pacchime yāme tathāgatassa

parinibbānaṃ bhavissati, ayañca mahesakkho bhikkhu bhagavato purato ṭhito ovārento, na

mayaṃ labhāma pacchime kāle tathāgataṃ dassanāyā'ti.

94. Kathaṃ bhūtā pana bhante bhagavā devatā manasi karotī'ti.

"Santānanda devatā ākāse pathavisaññiniyo, kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha

kandanti, chinnapātaṃ [PTS Page 140] [\q 140/] papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti

atikhippaṃ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṃ sugato parinibbāyissati, atikhippaṃ cakkhu

loke antaradhāyissatī'ti santānanda devatā paṭhaviyaṃ paṭhavisaññiniyo, kesepakiriya

kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti:

1. Apasāresi. Kesuci.

[BJT Page 218] [\x 218/]

Atikhippaṃ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṃ sugato parinibbāyissati, atikhippaṃ

cakkhu1 loke antaradhāyissatīti!

Yā pana tā devatā vītarāgā, tā satā sampajānadā adhivāsenti: aniccā saṅkhārā taṃ kutettha

labbhā?Ti,

95. "Pubbe bhante disāsu vassaṃ vutthā bhikkhū āgacchanti tathāgataṃ dassanāya. Te mayaṃ

labhāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya labhāma payirupāsānāya, bhagavato pana

mayaṃ bhante accayena na labhissāma manobhāvanīye bhikkhu dassanāya na labhissāma

payirupāsanāyā"ti.

"Cattārimāni ānanda saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṃvejanīyāni ṭhānāni. Katamāni

cattāri:

'Idha tathāgato jāto'ti ānanda saddhassa kulaputtassa dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ.

'Idha tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti ānanda saddhassa

kulaputtassa dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ.

'Idha tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitanti' ānanda saddhassa kulaputtassa

dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ.

'Idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā' parinibbutoti ānanda saddhassa kulaputtassa

dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ.

[PTS Page 141] [\q 141/] imāni kho ānanda cattāri saddhassa kulaputtassa dassanīyāni

saṃvejanīyāni ṭhānāni.

Āgamissanti kho ānanda saddhā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo idha tathāgato jāto

ti pi, idha tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti pi, idha tathāgatena

anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitantipi, idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā

parinibbuto ti pi. Ye hi keci ānanda cetiyacārikaṃ āhiṇḍantā pasannacittā kālaṃ karissanti,

sabbe te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissantiti.

1. Cakkhumaṃ - sī. Mu. Cakkhuṃ - i.

[BJT Page 220] [\x 220/]

Ānanda pucchā kathā

96. "Kathaṃ mayaṃ bhante mātugāme paṭipajjāmā?" Ti.

"Adassanaṃ ānandā"ti.

"Dassane bhagavā sati kathaṃ paṭipajjitabbanti?"

"Anālāpo ānandā"ti.

"Alapattena pana bhante kathaṃ paṭipajjitabbanti?"

"Sati ānanda upaṭṭhapetabbā"ti.

Kathaṃ mayaṃ bhante tathāgatassa sarīre paṭipajjāmā?"Ti.

"Abyāvaṭā tumhe ānanda hotha tathāgatassa sarīrapūjāya. Iṅgha tumhe ānanda sadatthe,

ghaṭatha1 sadatthamanuyujjatha, sadatthe 2 appamattā ātāpino pahitattā viharatha,

santānanda khattiyapaṇḍitā pi brāhmaṇapaṇḍitā pi gahapatipaṇḍitā pi tathāgate

ahippasannā te tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissantī"ti.

"Kathaṃ pana bhante tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbantī?"

"Yathā kho ānanda rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṃ tathāgatassa sarīre

paṭipajjitabbanti" "kathaṃ pana bhante rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti?"Ti "rañño

ānanda cakkavattissa sarīraṃ ahatena vatthena veṭhenti. Ahatena vatthena veṭhetvā

vihatena kappāsena veṭhenti. Vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena [PTS Page 142]

[\q 142/] veṭhenti.

1. Cakkhumā, (machasaṃ) cakṣurantardhayati (sabbatthivādīnaṃ mahāparinibbānasutte).

2. Sāratthe ghaṭhatha anuyuñapatha (machasaṃ. ) 3. Sāratthe (machasaṃ)

[BJT Page 222] [\x 222/]

Etenūpāyena pañcahi yugasatehi rañño cakkavattissa sarīraṃ1 veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā

pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā rañño

cakkavattissa sarīraṃ jhāpenti. Cātummahāpathe 2 rañño cakakavattissa thūpaṃ karonti.

Evaṃ kho ānanda rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti. Yathā kho ānanda rañño

cakkavattissa sarīre paṭipajjanti evaṃ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbaṃ cātummahāpathe

tathāgatassa thūpo kātabbo. Tattha ye mālaṃ vā gandhaṃ vā cuṇṇakaṃ3 vā āropessanti vā

abhivādessanti vā, cittaṃ vā pasādessanti, tesantaṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti.

Thūpārahā puggalā.

97. "Cattāro'me ānanda thūpārahā. Katame cattāro? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho

thūpāraho. Paccekasambuddho thūpāraho, tathāgatassa sāvako thūpāraho, rājā cakkavattī

thūpāraho'ti.

Kiñcānanda atthavasaṃ paṭicca tathāgato arahaṃ sammāsambuddho thūpāraho? Ayaṃ tassa

bhagavato arahato sammāsambuddhassa thūpo ti ānanda bahū janā cittaṃ pasādenti, te

tatthacittaṃ pasādetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Idaṃ

kho ānanda atthavasaṃ paṭicca tathāgato arahaṃ sammāsambuddho thūpāraho.

Kiñcānanda atthavasaṃ paṭicca paccekasambuddho thūpāraho? Ayaṃ tassa bhagavato

paccekasambuddhassa [PTS Page 143] [\q 143/] thūpo ti ānanda bahūjanā cittaṃ

pasādenti. Te tattha cittaṃ pasādetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapajjanti. Idaṃ kho ānanda atthavasaṃ paṭicca paccekasambuddho thūpāraho.

1. Sarīre (syā, kaṃ). 2. Cātumahāpattha (machasaṃ). 3. Vaṇṇakaṃ [PTS]

[BJT Page 224] [\x 224/]

Kiñcānanda atthavasaṃ paṭicca tathāgatassa sāvako thūpāraho? Ayaṃ tassa bhagavato

arahato sammāsambuddhassa sāvakassa thūpo ti ānanda bahū janā cittaṃ pasādenti. 1 Te

tattha cittaṃ pasādetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Idaṃ

kho ānanda atthavasaṃ paṭicca tathāgatassa sāvako thūpāraho, 2

Kiñcānanda atthavasaṃ paṭicca rājā cakkavattī thūpāraho? Ayaṃ dhammikassa

dhammarañño thūpo ti ānanda bahū janā cittaṃ pasādenti, te tattha cittaṃ pasādetvā kāyassa

bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

Idaṃ kho ānanda atthavasaṃ paṭicca rājā cakkavatti thūpāraho. Ime kho ānanda cattāro

thūpārahā"ti.

Ānandattherassa acchariyadhammā.

98. Atha kho āyasmā ānando vihāraṃ pavisitvā kapisīsaṃ ālambitvā rodamāno aṭṭhāsi:

"ahañca vatamhi sekho sakaraṇīyo, satthu ca me parinibbānaṃ bhavissati yo mamaṃ3

ānukampako"ti, atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: "kahannu kho bhikkhave ānando"ti

"eso bhante āyasmā ānando vihāraṃ pavisitvā kapisīsaṃ ālambitvā rodamāno ṭhito: 'ahañca

vatamhi sekho sakaraṇīyo satthu ca me parinibbānaṃ bhavissati yo mamaṃ ānukampako"ti.

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: "ehi tvaṃ bhikkhu, mama vacanena

ānandaṃ āmantehi: satthā taṃ āvuso ānanda āmanteti"ti [PTS Page 144] [\q 144/]

"evambhante'ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: satthā taṃ āvuso ānanda āmantetī"ti.

'Evamāvuso'ti kho āyasmā ānando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ

nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca:

1. Bahujano cittaṃ pasādeti [PTS]. 2. Sāvakathūpo. [PTS]. 3. Mama (machasaṃ).

[BJT Page 226] [\x 226/]

"Alaṃ ānanda mā soci, mā paridevi - nanu etaṃ ānanda mayā paṭikacceva akkhātaṃ

sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Taṃ kutettha ānanda

labbhā 'yantaṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata tathāgatassāpi sarīraṃ'

māpalujjiti. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Dīgharattaṃ kho te ānanda tathāgato paccupaṭṭhito

mettena kāyakammena hitena sukhena advayena appamāṇena, mettena vacīkammena

hitena sukhena advayena appamāṇena, mettena manokammena hitena sukhena advayena

appamāṇena. Katapuñño'si tvaṃ ānanda padhānamanuyuñja , khippaṃ hehisi1 anāsavo"ti.

99. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: " ye pi te bhikkhave ahesuṃ atītamaddhānaṃ

arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantaṃ etaparamāyeva upaṭṭhākā ahesuṃ

seyyathāpi mayhaṃ ānando. Ye pi te bhikkhave bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto

sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṃ etaparamāyeva upaṭṭhākā bhavissanti

seyyathāpi mayhaṃ ānando, paṇḍito bhikkhave ānando, medhāvī bhikkhave ānando, jānāti

'ayaṃ kālo tathāgataṃ dassanāya upasaṅkamituṃ bhikkhūnaṃ, ayaṃ kālo bhikkhunīnaṃ ayaṃ

kālo upāsakānaṃ, [PTS Page 145] [\q 145/] ayaṃ kālo upāsikānaṃ, ayaṃ kālo rañño

rājamahāmattānaṃ titthiyānaṃ titthiyasāvakānanti. '

100. Cattāro'me bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā ānande katame cattāro? Sace

bhikkhave bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti.

Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā'va bhikkhave

bhikkhuparisā hoti. Atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace bhikkhave bhikkhunīparisā,

upāsakaparisā, upāsikāparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti.

Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittā'va bhikkhave

upāsikāparisā hoti. Atha kho ānando tuṇhī hoti. Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā

abbhutā dhammā ānande.

1. Hohisi (machasaṃ)

[BJT Page 228] [\x 228/]

Cattāro'me bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi. Katame cattāro?

Sace bhikkhave khattiyaparisā rājānaṃ cakkavattiṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā

attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati bhāsitenapi sā attamanā hoti atittā'va

bhikkhave khattiyaparisā hoti. Atha kho rājā cakkavattī tuṇhī hoti. Sace bhikkhave

brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā rājānaṃ cakkavattiṃ dassanāya

upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati śāsitena pi sā

attamanā hoti, atittā'va bhikkhave samaṇaparisā hoti. Atha kho rājā cakkavatti tuṇhī hoti.

[PTS Page 146] [\q 146/] evameva kho bhikkhave cattāro 'me acchariyā abbhutā

dhammā ānande. Sace bhikkhave bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati,

dassanena sā attamanā hoti, tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitena pi sā attamanā

hoti, tatu ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā'va bhikkhave

bhikkhuparisā hoti. Atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace bhikkhunīparisā, upāsakaparisā,

upāsikāparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti, tatra ce

ānando dhammaṃ bhāsati bhāsitenapi sā attamanā hoti atittā'va bhikkhave upāsikāparisā

hoti. Atha kho ānando tuṇhī hoti. Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā

ānande'ti.

(Mahāsudassana sutta desanā. )

101. Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "mā bhante bhagavā imasmiṃ

kuḍḍanagarake1 ujjaṅgalanagarake sākhānagarake parinibbāyī. 2 Santi bhante aññāni

mahānagarāni, seyyathīdaṃ campā rājagahaṃ sāvatthi sāketaṃ kosambī bārāṇasī. Ettha

bhagavā parinibbātu. Ettha bahū khattiyamahāsālā brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā

tathāgate abhippasannā. Te tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissanti"ti. "Māhevaṃ ānanda avaca,

māhevaṃ ānanda avaca kuḍḍanagarakaṃ ujjaṅgalanagarakaṃ sākhānagarakanti. "

'Bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano nāma ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā

cāturanto vijitāvī janapadatthācariyappatto sattaratanasamannāgato.

1. Khuddanagarake (machasaṃ). 2. Kusinārāyaṃ (machasaṃ).

[BJT Page 230] [\x 230/]

Rañño ānanda mahāsudassanassa ayaṃ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī ahosi.

Puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena, uttarena ca dakkhiṇena ca

sattayojanāni vitthārena, kusāvatī ānanda rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā [PTS Page 147]

[\q 147/] ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā va. Seyyathāpi ānanda devānaṃ

āḷakamandā nāma rājadhāni iddhā ceva phitā ca bahujanā ca ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā

ca, evameva kho ānanda kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca

ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Kusāvatī ānanda rājadhānī dasahi saddehi avīvittā ahosi

divā ceva rattiñca: seyyathīdaṃ hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena

mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena saṅkhasaddena, sammasaddena tālasaddena

asnātha pivatha khādathāti dasamena saddena. Gaccha tvaṃ ānanda, kusināraṃ pavisitvā

kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocehi: ajja kho vāseṭṭhā rattiyā pacchime yāme tathāgatassa

parinibbānaṃ bhavissati. Abhikkamatha vāseṭṭhā abhikkamatha vāseṭṭhā, mā pacchā

vippaṭisārino ahuvattha: amhākañca no gāmakkhette tathāgatassa parinibbānaṃ ahosi, na

mayaṃ labhimhā pacchime kāle tathāgataṃ dassanāyā"ti.

"Evambhante" ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya

attadutiyo kusināraṃ pāvisi.

Mallānaṃ vandanā

102. Tena kho pana samayena kosinārakā mallā santhāgāre sannipatitā honti kenacideva

karaṇīyena. Atha kho āyasmā ānando yena kosinārakānaṃ mallānaṃ santhāgāraṃ

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocesi "ajja kho vāseṭṭhā rattiyā

pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Abhikkamatha vāseṭṭhā,

abhikkamatha vāseṭṭhā. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha! 'Amhākañca no gāmakkhette

tathāgatassa [PTS Page 148] [\q 148/] parinibbānaṃ ahosi, naṃ mayaṃ labhimhā

pacchime kāle tathāgataṃ dassanāyā"ti.

[BJT Page 232] [\x 232/]

Idamāyasmato ānandassa sutvā mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca

aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā appekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha

kandanti, chinnapātaṃ patanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti "atikhippaṃ bhagavā parinibbāyissati,

atikhippaṃ sugato parinibbāyissati, atikhippaṃ cakkhu 1 loke antaradhāyissatī"ti.

Atha kho mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā

cetodukkhasamappitā yena upavattaṃ mallānaṃ sālavanaṃ yenāyasmā ānando

tenupasaṅkamiṃsu. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: sace kho ahaṃ kosinārake

malle ekamekaṃ bhagavantaṃ vandāpessamiṃ, avandito'va bhagavā kosinārakehi mallehi

bhavissati. Athāyaṃ ratti vibhāyissati. Yannūnāhaṃ kosinārake malle kulaparivattaso

kulaparivattaso ṭhapetvā bhagavantaṃ vandāpeyyaṃ 'itthannāmo bhante mallo saputto

sahariyo sapariso sāmacco bhagavato pāde sirasā vandatī'ti.

Atha kho āyasmā ānando kosinārake malle kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvā

bhagavantaṃ vandāpesi: 'itthannāmo bhante mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco

bhagavato pāde sirasā vandatī'ti. Atha kho āyasmā ānando etena upāyena paṭhameneva

yāmena kosinārake malle bhagavantaṃ vandāpesi.

Subhadda paribbājaka vatthu

103. Subhadda paribbājaka vatthu

103. Tena kho pana samayena subhaddo nāma paribbājako kusinārāyaṃ paṭivasati. Assosi

kho subhaddo paribbājako: 'ajja kira rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa

parinibbānaṃ bhavissatī'ti. [PTS Page 149] [\q 149/] atha kho subhaddassa

paribbājakassa etadahosi: "sutaṃ kho pana me'taṃ paribbājakānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ

ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto

sammāsambuddhāti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ

bhavissati.

1. Cakkhumā (machasaṃ)

[BJT Page 234] [\x 234/]

Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno. Evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe gotame 'pahoti me

samaṇo gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ yathāhaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyyanti'.

Atha kho subhaddo paribbājako yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ yena āyasmā ānando

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bho

ānandaparibbājakānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: "kadāvi

karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā"ti. Ajjeva rattiyā pacchime

yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo

uppanno, "evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe gotame, pahoti me samaṇo gotamo tathā dhamaṃ

desetuṃ yathāhaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyyaṃ. Sādhāhaṃ bho ānanda labheyyaṃ

samaṇaṃ gotamaṃ dassanāyā"ti.

Evaṃ vutte āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca: 'alaṃ āvuso subhadda, mā

tathāgataṃ viheṭhesi. Kilanto bhagavā"ti. Dutiyampi kho subhaddo paribbājako āyasmantaṃ

ānandaṃ etadavoca: "sutaṃ metaṃ bho ānanda paribbājakānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ

ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto

sammāsambuddhāti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme [PTS Page 150] [\q 150/] samaṇassa

gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno, evaṃ

pasanno ahaṃ samaṇe gotame, 'pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammā desetuṃ yathāhaṃ

imaṃ kaṅkhā dhammaṃ pajaheyyaṃ'. Sādhāhaṃ bho ānanda labheyyaṃ samaṇaṃ gotamaṃ

dassanāyā"ti. Dutiyampi kho āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca: "alaṃ

āvuso subhadda, mā tathāgataṃ viheṭhesi kilanto bhagavā"ti. Tatiyampi kho subhaddo

paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "sutaṃ metaṃ bho ānanda paribbājakānaṃ

vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: kadāci karahaci tathāgatā loke

uppajjanti arahanto sammāsambuddhāti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa

gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno, evaṃ

pasanno ahaṃ samaṇe gotame, 'pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammā desetuṃ yathāhaṃ

imaṃ kaṅkhā dhammaṃ pajaheyyaṃ'. Sādhāhaṃ bho ānanda labheyyaṃ samaṇaṃ gotamaṃ

dassanāyā"ti. Tatiyampi kho āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca: "alaṃ āvuso

subhadda, mā tathāgataṃ viheṭhesi kilanto bhagavā"ti.

104. Assosi kho bhagavā āyasmato ānandassa subhaddena paribbājakena saddhiṃ imaṃ

kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: "alaṃ ānanda mā

subhaddaṃ vāresi, labhataṃ ānanda subhaddo tathāgataṃ dassanāya. Yaṃ kiñci maṃ

subhaddo pucchissati, sabbantaṃ aññāpekkho'va pucchissati no vihesāpekkho. Yañcassāhaṃ

puṭṭho byākarissāmi, taṃ khippameva ājānissatī"ti.

[BJT Page 236] [\x 236/]

Atha kho āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca: gacchāvuso subhadda, karoti

te bhagavā okāsanti. Atha kho subhaddo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho subhaddo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca:

'ye' me bho gotama samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā

sādhusammatā bahujanassa, seyyathīdaṃ pūraṇo kassapo, makkhali gosālo, ajito

kesakambalo, pakudho kaccāyano, sañjayo belaṭṭhaputto. Nigaṇṭhonātaputto, sabbe te

sakāya paṭiññāya abbhaññiṃsu. Sabbeva na [PTS Page 151] [\q 151/] abbhaññiṃsu,

udāhu ekacce abbhaññiṃsu ekacce nābbhaññiṃsū ?"Ti.

"Alaṃ subhaddaṃ tiṭhatetaṃ sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññiṃsu, sabbeva na

abbhaññiṃsu, udāhu ekacce abbhaññiṃsu ekacce nābbhaññiṃsū"ti. Dhammaṃ te subhadda

desissāmi. Taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī"ti. 'Evaṃ bhante'ti kho

subhaddo paribbājako bhagavato paccassosi, bhagavā etadavoca:

105. "Yasmiṃ kho subhadda dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati,

samaṇo pi na upalabbhati, dutiyo pi tattha samaṇo na upalabbhati, tatiyo pi tattha samaṇo

na upalabbhati, catuttho pi tattha samaṇo na upalabbhati. Yasmiñca kho subhadda

dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati, samaṇo pi tattha upalabbhati, dutiyo

pi tattha samaṇo upalabbhati, tatiyo pi tattha samaṇo upalabbhati, catuttho pi tattha

samaṇo upalabbhati. Imasmiṃ kho subhadda dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo

upalabbhati. Idhe va subhadda samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo idha

catuttho samaṇo. Suññā parappavādā samaṇehi aññe. Ime ca1 subhadda bhikkhū sammā

vihareyyuṃ asuñño loko arahantehi assā"ti.

1. Ime (kaṃ)

[BJT Page 238] [\x 238/]

"Ekūnatiṃso vayasā subhadda

Yaṃ pabbajiṃ kiṃ kusalānuesī

Vassāni paññāsa samādhikāni

Yato ahaṃ pabbajito subhadda

Ñāyassa dhammassa padesavatti

Ito bahiddhā samaṇo pi natthi. 4

[PTS Page 152] [\q 152/]

Dutiyo pi samaṇo natthi,

Tatiyo pi samaṇo natthi,

Catuttho pi samaṇo natthi.

Suññā parappavādā samaṇehi aññe

Ime ca subhadda bhikkhū sammā vihareyyuṃ

Asuñño loko arahantehī"ti 3

106. Evaṃ vutte subhaddo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante,

abhikkantaṃ bhante seyyathā pi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā

vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya

cakkhumanto rūpāni dakkhintī ti. Evameva bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.

Esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.

Labheyyāhaṃ bhante bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadanti.

"Yo kho subhadda aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati, pabbajjaṃ,

ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati. Catunnaṃ māsānaṃ accayena

āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha

puggalavemattatā viditā"ti. "Sace bhante aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye,

ākaṅkhantā pabbajjaṃ, ākaṅkhantā upasampadaṃ, cattāro māse parivasanti, catunnaṃ

māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṃ

cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu

upasampādentu bhikkhubhāvāyā"ti.

3. Asuñño loko, arahantehi assāti ( [PTS] machasaṃ)

4. Ekūnatriṃśo vayasānuprāpto (mahāvastu) ekona triṃśatko vasayā subhadra yat prāvrajaṃ

kiṃ kuśalaṃ gaveṣī, paṃcāśad varṣāṇi samādhikāni, yasmādahaṃ pravrajitaḥ subhadra,

āryasya dharmasya, pradeśavartatī ito bahir vai śramaṇo'sti nānyaḥ (avadānaśataka)

[BJT Page 240] [\x 240/]

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: tena hānanda subhaddaṃ pabbājethā ti.

'Evambhante'ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho subhaddo paribbājako

āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "lābhā vo āvuso ānanda, suladdhaṃ vo āvuso ānanda, ye1

ettha satthu sammukhā antevāsābhisekena abhisittā ti. 2

[PTS Page 153] [\q 153/] alattha kho subhaddo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ,

alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panāyasmā subhaddo eko vūpakaṭṭho

appamatto ātāpī pahitatto viharanto, nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva

agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi, 'khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ

karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā subhaddo arahataṃ

ahosi. So ca 3 bhagavato pacchime sakkhisāvako ahosī ti.

Pañcamo bhāṇavāro.

1. Yo, [PTS] 2. Abhisitte [PTS] 3. So (machasaṃ)

[BJT Page 242] [\x 242/]

[PTS Page 154] [\q 154/]

Tathāgatassa pacchimā vācā

107. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi.

"Siyā kho panānanda tumhākaṃ evamassa, atītasatthukaṃ pāvacanaṃ, natthi no satthāti. Na

kho panetaṃ ānanda evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yo kho ānanda mayā dhammo ca vinayo ca desito

paññatto so vo mamaccayena satthā ti. Yathā kho panānanda etarahi bhikkhū aññamaññaṃ

āvusovādena samudācaranti, na kho mamaccayena evaṃ samudācaritabbaṃ. Theratarena

ānanda bhikkhunā navakataro bhikkhu nāmena vā gottena vā āvusovādena vā

samudācaritabbo, navakatarena bhikkhunā therataro bhikkhu bhanteti vā āyasmāti vā

samudācaritabbo.

Ākaṅkhamāno ānanda saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni

samūhanatu. 1 Channassa ānanda bhikkhuno mamaccayena brahmadaṇḍo dātabbo"ti.

"Katamo pana bhante brahmadaṇḍo?"Ti. "Channo ānanda bhikkhu yaṃ iccheyya taṃ

vadeyya, so bhikkhūhi neva vattabbo na ovaditabbo na anusāsitabbo"ti.

108. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussāpi kaṅkhā

vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha

bhikkhave, mā pacchā [PTS Page 155] [\q 155/] vippaṭisārino ahuvattha:

sammukhībhūto no satthā ahosi, na mayaṃ sakkhīmha bhagavantaṃ sammukhā

paṭipucchitunti. Evaṃ vutte te bhikkhu tuṇhī ahesuṃ. Dutiyampi kho bhagavā bhikkhū

āmantesi: siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā

dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha bhikkhave, mā pacchā

vippaṭisārino ahuvattha: sammukhībhūto no satthā ahosi, na mayaṃ sakkhīmha

bhagavantaṃ sammukhā paṭipucchitunti. Dutiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ.

Tatiyampi kho bhagavā bhikkhū āmantesi: siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussāpi kaṅkhā

vā vimati vā buddhe vā dhammevā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā pucchatha

bhikkhave mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha, sammukhībhūto no satthā ahosi, na mayaṃ

sakkhimha bhagavantaṃ sammukhā paṭipucchitunti. Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī

ahesuṃ. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'siyā kho pana bhikkhave satthugāravenāpi na

puccheyyātha. Sahāyako pi bhikkhave sahāyakassa ārocetū'ti. Evaṃ vutte te bhikkhū tuṇhī

ahesuṃ.

1. Samūhanatu [PTS]

[BJT Page 244] [\x 244/]

108. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante,

evaṃ pasanno ahaṃ bhante imasmiṃ bhikkhusaṅghe 'natthi ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā

vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā'ti. "Pasādā kho tvaṃ

ānanda vadesi. Ñāṇameva hettha ānanda tathāgatassa natthi imasmiṃ bhikkhu saṅghe

ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā

paṭipadāya vā. Imesaṃ hi ānanda pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ yo pacchimako bhikkhu so

sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo'ti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: [PTS Page 156] [\q 156/] "handa'dāni bhikkhave

āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā appamādena sampādethā"ti.

Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācā2.

Bhagavato parinibbānaṃ.

109. Atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji. Paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ

jhānaṃ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Tatiyajjhānā

vuṭṭhahitvayā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṃ

samāpajji. Ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṃ samāpajji.

Viññāṇañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajji.

Ākiñcaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji.

Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaṃ samāpajji.

Atha kho āyasmā ānando āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca, "parinibbuto bhante

anuruddha bhagavā'ti. "Na āvuso ānanda bhagavā parinibbuto saññāvedayitanirodhaṃ

samāpanno"ti.

2. Sabbatthikavādīnaṃ, mahāparinibbānasutte, evaṃ dissate:

Atha bhagavānutatarāsaṃgataḥ suvarṇavarṇaṃ bāhuṃ nissāryya tān bhikṣūnavocat:

tathāgatasya darśanaṃ loke kadācideva bhavati yathā udumbarapuṣpaṃ kadācideva

prādurbhavati aruṇavarṇa - bāhuṃ nīssāryya buddhaḥ prādurakarot adbhūtaṃ nimittam

āgantukā saṃskārāḥ anityā utpadya vinaśyanti mā pramādethāḥ iti. Tasmād bhikṣavaḥ

apramādena sampādayata. Nāhaṃ prāmadam tena samyaksambuddhaḥ asaṃkhyeyaguṇo

jātaḥ vyayadharmāḥ saṃskārāḥ apramādena sampādethāḥ. Iyamasti tathāgatasya paścimā

vāk.

[BJT Page 246] [\x 246/]

Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahitvā

nesavasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā

ākiñcaññāyatanaṃ samāpajji. Ākiñcaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṃ

samāpajji. Viññāṇañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṃ samāpajji.

Ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Catutthajjhānā

vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji.

Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā paṭhamaṃjjhānaṃ samāpajji. Paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā

dutiyaṃjjhānaṃ samāpajji. Dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyajjhānaṃ samāpajji. Tatiyajjhānā

vuṭṭhahitvā catutthajjhānaṃ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā taṃ samanantarā bhagavā

parinibbāyi.

110. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā mahābhūmicālo ahosi, mahiṃsanako

salomahaṃso devadundubhiyo ca phaliṃsu. [PTS Page 157] [\q 157/] parinibbute

bhagavati saha parinibbānā brahmā sahampati imaṃ gāthaṃ abhāsi:

"Sabbeva nikkhipissanti bhūtā loke samussayaṃ1

Yathā etādiso satthā loke appaṭipuggalo

Tathāgato balappatto sambuddho parinibbuto"ti.

Parinibbute bhagavati saha parinibbānā sakko devānamindo imaṃ gāthaṃ abhāsi:

"Aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino,

Uppajjitvā nirujjhanti tesaṃ vūpasamo sukho"ti.

Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi:

"Nāhu assāsapassāso ṭhitacittassa tādino,

Anejo santimārabbha yaṃ kālamakarī muni.

Asallīnena cittena vedanaṃ ajjhavāsayī,

Pajjotasseva nibbānaṃ vimokkho cetaso ahū"ti. 2

1. Cakkhumā loke antarahito ti (machasaṃ). 2. Asaṃlīnena kāyena vedanāmadhivāsayan

pradyotasyeva vimokṣas tasya cetasaḥ (madhyamikāvānti)

[BJT Page 248] [\x 248/]

Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā ānando imaṃ gāthaṃ abhāsi:

"Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ tadāsi lomahaṃsanaṃ

Sabbākāravarūpete sambuddhe parinibbute"ti.

111. "Parinibbute bhagavati ye te tattha bhikkhū avītarāgā appekacce bāhā paggayha

kandanti chinnapātaṃ patanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti:' atikhippaṃ bhagavā [PTS Page 158] [\q

158/] parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto atikhippaṃ cakkhu loke antarahitanti.

Ye pana te bhikkhū vītarāgā te satā sampajānā 'adhivāsenti aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha

labbhā'ti.

112. Atha kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi; alaṃ āvuso mā sovittha mā

paridevittha. Nanu etaṃ āvuso bhagavatā paṭigacceva akkhātaṃ, sabbeheva piyehi manāpehi

nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo, taṃ kutettha āvuso labbhā yantaṃ jātaṃ bhūtaṃ

saṅkhataṃ palokadhammaṃ taṃ vata mā palujjiti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Devatā āvuso

ujjhāyantī"ti.

"Kathambhūtā pana bhante anuruddha devatā manasikaroti? Santāvuso ānanda devatā ākāse

paṭhavisaññiniyo kese pakiriya kandanti bāhā paggayha kandanti chinnapātaṃ patanti,

āvaṭṭanti: vivaṭṭanti atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto,

atikhippaṃ cakkhu loke antarahitanti. Santāvuso ānanda devatā paṭhaviyā paṭhavisaññiniyo

kese pakiriya kandanti bāhā paggayha kandanti chinnapātaṃ patanti, āvaṭṭanti: vivaṭṭanti

atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhu loke

antarahito ti. Yā pana devatā vītarāgā tā satā sampajānā adhivāsenti 'aniccā saṅkhārā taṃ

kutettha labbhā'ti.

[BJT Page 250] [\x 250/]

113. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca ānando taṃ rattāvasesaṃ dhammiyā kathāya

vītināmesuṃ. Atha kho āyasmā anuruddho āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: gacchāvuso

ānanda kusināraṃ. Kusināraṃ pavisitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocehi: 'parinibbuto

vāsiṭṭhā bhagavā, yassa'dāni kālaṃ maññathā'ti. Evambhante ti kho āyasmā ānando

āyasmato anuruddhassa paṭissutvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya

attadutiyo kusināraṃ pāvisi. [PTS Page 159] [\q 159/] tena kho pana samayena

kosinārakā mallā santhāgāre sannipatitā honti teneva karaṇīyena. Atha kho āyasmā ānando

yena kosinārakānaṃ mallānaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā kosinārakānaṃ

mallānaṃ ārocesi: "parinibbuto vāsiṭṭhā bhagavā, yassa'dāni kālaṃ maññathā"ti.

Idamāyasmato ānandassa vacanaṃ sutvā mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca

mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā ceto dukkhasamappitā appekacce kese pakiriya

kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ patanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti atikhippaṃ

bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhu loke antarahitanti.

"

114. Atha kho kosinārakā mallā purise āṇāpesuṃ "tenahi bhaṇe kusinārāyaṃ gandhamālañca

sabbañca tāḷāvacaraṃ sannipātethā"ti. Atha kho kosinārakā mallā gandhamālañca sabbañca

tāḷāvacaraṃ pañca ca dussayugasatāni ādāya yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ yena

bhagavato sarīraṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi

vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā celavitānāni karontā

maṇḍalamāḷe paṭiyādentā 'ekadivasaṃ vītināmesuṃ. Atha kho kosinārakānaṃ mallānaṃ

etadahosi. 'Ativikālo kho ajja bhagavato sarīraṃ jhāpetuṃ, svedāni mayaṃ bhagavato sarīraṃ

naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā

celavitānāni karontā maṇḍalamāḷe paṭiyādentā dutiyampi divasaṃ vītināmesuṃ, tatiyampi

divasaṃ vītināmesuṃ, catutthampi divasaṃ vītināmesu, pañcamampi divasaṃ vītināmesu,

chaṭṭhampi divasaṃ vītināmesuṃ atha kho sattamaṃ divasaṃ kosinārakānaṃ mallānaṃ [PTS

Page 160] [\q 160/] etadahosi: mayaṃ bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi vāditehi mālehi

gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā, dakkhiṇena dakkhiṇaṃ nagarassa

haritvā bāhirena bāhiraṃ dakkhiṇato nagarassa bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā'ti.

[BJT Page 252] [\x 252/]

Tena kho pana samayena aṭṭha mallapāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā

'mayaṃ bhagavato sarīraṃ uccāressāmā'ti nasakkonti uccāretuṃ. Atha kho kosinārakā mallā

āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ: ko nu kho bhante anuruddha hetu ko paccayo yenime

aṭṭha mallapāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā 'mayaṃ bhagavato sarīraṃ

uccāressāmā'ti na sakkonti uccāretunti ?" "Aññathā kho vāsiṭṭhā tumhākaṃ adhippāyo,

aññathā devatānaṃ adhippāyo"ti. "Kathā pana bhante devatānaṃ adhippāyo"ti. "Tumhākaṃ

kho vāsiṭṭhā adhippāyo: "mayaṃ bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi

sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā dakkhiṇena dakkhiṇaṃ nagarassa haritvā, bāhirena

bāhiraṃ dakkhiṇato nagarassa bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā"ti. Devatānaṃ kho vāsiṭṭhā

adhippāyo "mayaṃ bhagavato sarīraṃ dibbehi naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi

sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā, uttarena uttaraṃ nagarassa haritvā, uttarena

dvārena nagaraṃ pavesetvā, majjhena majjhaṃ nagarassa haritvā, puratthimena dvārena

nikkhāmetvā, puratthimato nagarassa makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ, ettha

bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā"ti. "Yathā bhante devatānaṃ adhippāyo, tathā hotu"ti.

116. Tena kho pana samayena kusinārā yāva sandhisamalasaṃkaṭīrā jaṇṇumattena odhinā

mandāravapupphehi satthatā hoti atha kho devatā ca kosinārakā ca mallā bhagavato sarīraṃ

dibbehi ca mānusakehi ca [PTS Page 161] [\q 161/] naccehi gītehi vāditehi mālehi

gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā pūjentā, uttarena uttaraṃ nagarassa haritvā

uttarena dvārena nagaraṃ pavesetvā, majjhena majjhaṃ nagarassa haritvā, puratthimena

dvārena nikkhamitvā, puratthimato nagarassa makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ,

1 tattha bhagavato sarīraṃ nikkhipiṃsu.

1. Uttareṇa dvāreṇa nagarāt niṣakramya nadīṃ hiraṇyavatīṃ upasaṅkramya

mukuṭabandhane caitye(sabbatthivāditaṃ mahāparinibbāṇasutta)

[BJT Page 254] [\x 254/]

117. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ: "kathaṃ mayaṃ bhante

ānanda tathāgatassa sarīre paṭipajjāmā?"Ti. "Yathā kho vāsiṭṭhā rañño cakkavattissa sarīre

paṭipajjatti, evaṃ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbanti. " "Kathaṃ pana bhante ānanda rañño

cakkavattissa sarīre paṭipajjintī"ti. "Raññe vāsiṭṭhā cakkavattissa sarīraṃ ahatena vatthena

veṭhenti, ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhenti. Vihatena kappāsena

veṭhetvā ahatena vatthena veṭhenti. Etena upāyena pañcahi yugasatehi rañño cakkavattissa

sarīraṃ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjetvā,

sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā rañño cakkavattissa sarīraṃ jhāpenti. Cātummahāpathe

rañño cakkavattissa thūpaṃ karonti. Evaṃ kho vāsiṭṭhā rañño cakkavattissa sarīre

paṭipajjanti. Yathā kho vāsiṭṭhā rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṃ tathāgatassa

sarīre paṭipajjitabbaṃ. Cātummahāpathe tathāgatassa thūpo kātabbo. Tattha ye mālaṃ vā

gandhaṃ vā cuṇṇakaṃ vā āropessanti vā abhivādessanti vā cittaṃ vā pasādessanti, tesantaṃ

bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti.

Atha kho kosinārakā mallā purise āṇāpesuṃ "tena hi bhaṇe mallānaṃ vihataṃ kappāsaṃ

sannipātethā"ti. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīraṃ ahatena vatthena veṭhesuṃ.

Ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhesuṃ. Vihatena kappāsena veṭhetvā

ahatena [PTS Page 162] [\q 162/] vatthena veṭhesuṃ. Etena upāyena pañcahi yugasatehi

bhagavato sarīraṃ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā1 aññissā āyasāya doṇiyā

paṭikujjetvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā bhagavato sarīraṃ citakaṃ āropesuṃ.

Mahākassapāgamanaṃ.

118. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraṃ

addhānamaggapaṭipanno hoti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi

bhikkhusatehi. Atha kho āyasmā mahākassapo maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle

nisīdi. Tena kho pana samayena aññataro ājīvako2 kusinārāya mandāravapupphaṃ gahetvā

pāvaṃ addhānamaggapaṭipanno hoti. Addasā kho āyasmā mahākassapo taṃ ājīvakaṃ

dūrato'va āgacchantaṃ. Disvā taṃ ājīvakaṃ etadavoca: 'apāvuso amhākaṃ satthāraṃ jānāsī

?Ti. Āma āvuso jānāmi.

1. Suvarṇadroṇyāṃ nidhāya telena pūrayitvā tāṃ suvarṇadroṇīṃ utthāpya dvitīyasyāṃ

mahādroṇyāṃ prakṣipya (sabbatthivāditaṃ mahāparinibbānasutte)

[BJT Page 256] [\x 256/]

Ajja sattāhaparinibbuto samaṇo gotamo. Tato me idaṃ mandāravapupphaṃ gahitanti".

Tattha ye te bhikkhu avītarāgā appekacce bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ patanti,

āvaṭṭanti vivaṭṭanti: atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto,

atikhippaṃ cakkhu loke 3 antarahitanti, ye pana te bhikkhu vītarāgā, te satā sampajānā

adhivāsenti: aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha labbhā'ti.

119. Tena kho pana samayena subhaddo nāma buḍḍhapabbajito' tassaṃ parisāyaṃ nisinno

hoti. Atha kho subhaddo, buḍḍhapabbajito te bhikkhu etadavoca:" alaṃ āvuso mā sovittha,

mā paridevittha. Sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena. Upaddutā ca homa idaṃ vo kappati,

idaṃ vo na kappatī ti. Idāni pana mayaṃ yaṃ icchissāma taṃ karissāma, yaṃ na icchissāma

na taṃ karissāmā"ti. Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi: 'alaṃ āvuso mā

sovittha, mā paridevittha. Nanu [PTS Page 163] [\q 163/] etaṃ āvuso bhagavatā

paṭigacce va akkhātaṃ: sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo.

Taṃ kutettha āvuso labbhā yantaṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ

tathāgatassāpi sarīraṃ mā palujjīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"ti.

120. Tena kho pana samayena cattāro mallapāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā

mayaṃ bhagavato citakaṃ ālimpessāmāti na sakkonti ālimpetuṃ. Atha kho kosinārakā mallā

āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ: ko nu kho bhante anuruddha hetu, ko paccayo,

yenime cattāro mallapāmokkhā sīsaṃ nahātā ahatāni vatthāni nivatthā mayaṃ bhagavato

citakaṃ ālimpessāmāti na sakkonti ālimpetunti"? "Aññathā kho vāsiṭṭhā devatānaṃ

adhippāyo"ti. "Kathaṃ pana bhante devatānaṃ adhippāyo?"Ti. "Devatānaṃ kho vāsiṭṭhā

adhippāyo: ayaṃ āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraṃ addhānamaggapaṭipanno mahatā

bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Na tāva bhagavato citako pajjalissati

yāvāyasmā mahākassapo bhagavato pāde sirasā na vandissatī"ti. "Yathā bhante devatānaṃ

adhippāyo tathā hotu"ti.

2. Atha khalu mārge nyataro nirgrantha śrāvakaḥ mandāra puṣpaṃādāya (sabbatthivādīnaṃ

mahāparinibbānasutte). 4. Cakkhumā loke antarahito (machasaṃ) loke cakṣurantarhitam

(sabbatthivādīnaṃ mahāparinibbānasutte) 1. Buddhapabbajito(machasaṃ)

[BJT Page 258] [\x 258/]

121. Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ

cetiyaṃ yena bhagavato citako tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekaṃ saṃ cīvaraṃ katvā

añjalimpaṇāmetvā tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā, pādato vivaritvā bhagavato pāde

sirasā vandi. Tāni pi kho pañca bhikkhusatāni ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā añjalimpaṇāmetvā

tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā bhagavato pāde sirasā vandiṃsu. [PTS Page 164] [\q

164/] vanditesu1 ca panāyasmatā mahākassapena tehi pi pañcahi bhikkhusatehi,

sayameva bhagavato citako pajjali.

122. Jhāyamānassa kho pana bhagavato sarīrassa, yaṃ ahosi chavīti vā cammanti mā

maṃsanti vā naharū ti vā lasikā ti vā tassa neva chārikā paññāyittha, na masi. Sārīrāneca

avasissiṃsu. Seyyathāpi nāma sapissa vā telassa vā jhāyamānassa neva chārikā paññāyati na

masi, evameva bhagavato sarirassa jhāyamānassa yaṃ ahosi chavīti vā cammanti vā

maṃsanti vā nahārūti vā lasikāti vā tassa neva chārikā paññāyittha'na masi, sārīrāneva

avasissiṃsu. Tesañca pañcannaṃ dussayugasatānaṃ dveva dussāni na ḍayhiṃsu yañca

sabbabbhantarimaṃ2 yañca bāhiraṃ. Daḍḍhe ca kho pana bhagavato sarīre antaḷikkhā

udakadhārā pātubhavitvā bhagavato citakaṃ nibbāpesi. Udakaṃ sālato pi abbhunnamitvā

bhagavato citakaṃ nibbāpesi. Kosinārakā pi mallā sabbagandhodakena bhagavato citakaṃ

nibbāpesuṃ.

Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sārīrāni sattāhaṃ santhāgāre sattipañjaraṃ karitvā

dhanupākāraṃ parikkhipāpetvā naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkariṃsu

garukariṃsu mānesuṃ pūjesuṃ.

Sārīrikadhātuvibhajanā

122. Assosi kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto: "bhagavā kira kusinārāyaṃ

parinibbuto"ti. Atha kho rājā māgadho: ajātasattu vedehiputto kosinārakānaṃ mallānaṃ

dūtaṃ pāhesi "bhagavā pi khattiyo ahampi khattiyo. Ahampi arahāmi bhagavato sārīrānaṃ

bhāgaṃ, ahampi bhagavato sārīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmī"ti.

1. Vandite va (machasaṃ [PTS] 2. Sabbabbhantarimaṃ (machasaṃ) sabbaṃ abbhantarimaṃ

[PTS]

[BJT Page 260] [\x 260/]

Assosuṃ kho vesālikā licchavī: 'bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto'ti. Atha kho vesālikā

licchavī kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ: "bhagavā pi khattiyo mayampi khattiyā.

Mayampi arahāma bhagavato [PTS Page 165] [\q 165/] sārīrānaṃ bhāgaṃ. Mayampi

bhagavato sārīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā"ti.

Assosuṃ kho kāpilavatthavā sakyā: "bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto"ti. Atha kho

kāpilavatthavā sakyā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ: "bhagavā amhākaṃ

ñātiseṭṭho. Mayampi arahāma bhagavato sārīrānaṃ bhāgaṃ. Mayampi bhagavato sārīrānaṃ

thūpañca mahañca karissāmā"ti.

Assosuṃ kho allakappakā bulayo "bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto"ti. Atha kho

allakappakā bulayo kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ: "bhagavā pi khattiyo mayampi

khattiyā mayampi arahāma bhagavato sārīrānaṃ bhāgaṃ. Mayampi bhagavato sārīrānaṃ

thūpañca mahañca karissāmā"ti.

Assosuṃ kho rāmagāmakā koliyā "bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto"ti. Atha kho

rāmagāmakā koliyā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ: "bhagavā pi khattiyo, mayampi

khattiyā. Mayampi arahāma bhagavato sārīrānaṃ bhāgaṃ. Mayampi bhagavato sārīrānaṃ

thūpañca mahañca karissāmā"ti.

Assosi kho veṭhadīpako brāhmaṇo: "bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto"ti. Atha kho

veṭhadīpako brāhmaṇo kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesi: "bhagavā tu1 khattiyo.

Ahamasmi brāhmaṇo, ahampi arahāmi bhagavato sārīrānaṃ bhāgaṃ. Ahampi bhagavato

sārīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmī"ti.

1. Bhagavāpi (machasaṃ)

[BJT Page 262] [\x 262/]

Assosuṃ kho pāveyyakā mallā "bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto"ti. Atha kho

pāveyyakā mallā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ. Bhagavā pi khattiyo mayampi

khattiyā. Mayampi arahāma bhagavato sārīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sārīrānaṃ

thūpañca mahañca karissāmāti.

Evaṃ vutte kosinārakā mallā te saṅghe gaṇe etadavocuṃ, [PTS Page 166] [\q 166/]

bhagavā amhākaṃ gāmakkhette parinibbuto, na mayaṃ dassāma bhagavato sārīrānaṃ

bhāganti.

123. Evaṃ vutte doṇo brāhmaṇo te saṅghe gaṇe etadavoca:

Suṇantu bhonto mama ekavākyaṃ1

Amhākaṃ buddho ahu khantivādo.

Na hi sādhu'yaṃ uttamapuggalassa

Sarīrabhāge siyā sampahāro.

Sabbeva bhonto sahitā samaggā

Sammodamānā karomaṭṭhabhāge.

Vitthārikā hontu disāsu thūpā

Bahū janā cakkhumato pasannā"ti.

124. "Tena hi brāhmaṇa tvaññeva bhagavato sārīrāni aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ

vibhajāhī"ti. "Evaṃ ho'ti kho doṇo brāhmaṇo tesaṃ saṅghānaṃ gaṇānaṃ paṭissutvā

bhagavato sārīrāni aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajitvā te saṅghe gaṇe etadavoca: "imaṃ

me bhonto tumbaṃ dadantu, ahampi tumbassa thūpañca mahañca karissāmī"ti. Adaṃsu kho

te doṇassa brāhmaṇassa tumbaṃ.

Assosuṃ kho pippalivaniyā2 moriyā: "bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto'ti. Atha kho

pippalivaniyā moriyā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ: bhagavā pi khattiyo mayampi

khattiyā. Mayampi arahāma bhagavato sārīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sārīrānaṃ

thūpañca mahañca karissāmā'ti. "Natthi bhagavato sārīrānaṃ bhāgo, vibhattāna bhagavato

sārīrāni, ito aṅgāraṃ harathā"ti. Te tato aṅgāraṃ hariṃsu:2

1. Vācaṃ. Machasaṃ. 2. Pipphalīvaniyā. Syā. 3. Āhariṃsu syā. Kā

[BJT Page 264] [\x 264/]

Dhātucetiya pūjā

124. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājagahe bhagavato sārīrānaṃ thūpañca

mahañca akāsi. [PTS Page 167] [\q 167/] vesālikā pi licchavī vesāliyaṃ bhagavato

sārīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu. Kāpilavatthavā pi sakyā kapilavatthusmiṃ bhagavato

sārīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu. Allakappakā pi bulayo allakappe bhagavato sārīrānaṃ

thūpañca mahañca akaṃsu. Rāmagāmakā pi koliyā rāmagāme bhagavato sārīrānaṃ thūpañca

mahañca akaṃsu. Veṭhadīpako pi brāhmaṇo veṭhadīpe bhagavato sārīrānaṃ thūpañca

mahañca akāsi. Pāveyyakā pi mallā pāvāyaṃ bhagavato sārīrānaṃ thūpañca mahañca

akaṃsu. Kosinārakā pi mallā kusinārāyaṃ bhagavato sārīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu.

Doṇo pi brāhmaṇo tumbassa thūpañca mahañca akāsi. Pippalivaniyā pi moriyā pippalivane

aṅgārānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu. Iti aṭṭha sarīrathūpā navamo tumbathūpo dasamo

aṅgārathūpo. Evametaṃ bhūtapubbanti.

125. "Aṭṭha doṇā1 cakkhumato sarīrā,

Sattadoṇaṃ jambudīpe mahenti,

Ekañca doṇaṃ purisavaruttamassa

Rāmagāme nāgarājā mahenti.

Ekā hi dāṭhā tidivehi pūjitā ekā pana gandhārapure mahīyati,

Kāliṅgarañño vijite punekaṃ ekaṃ puna nāgarājā mahenti.

Tasseva tejena ayaṃ vasundharā

Āyāgaseṭṭhehi mahī alaṃkatā

Evaṃ imaṃ cakkhumato sarīraṃ

Susakkataṃ sakkatasakkatehi.

[PTS Page 168] [\q 168/] devindanāgindanarinda pūjito

Manussaseṭṭhehi tatheva pūjito,

Taṃ2 vandatha pañjalikā bhavitvā

Buddho bhave kappasatehi dullabho'ti.

Cattāḷīsa samā dantā kesā lomā ca sabbaso,

Devā hariṃsu ekekaṃ cakkavālaparamparā"ti.

Mahāparinibbānasuttaṃ tatiyaṃ.

1. Aṭṭhadoṇaṃ cakkhumato sarīraṃ (machasaṃ). 2. Taṃ taṃ (syā)

[BJT Page 266] [\x 266/]

4.

[PTS Page 169] [\q 169/] mahāsudassanasuttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati upa vattane mallānaṃ

sālavane antarena yamakasālānaṃ parinibbānasamaye.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca. "Mā bhante bhagavā imasmiṃ kuḍḍanagarake ujjaṅgalanagarake sākhānagarake

parinibbāyi. Santi bhante aññāni mahānagarāni, seyyathīdaṃ, campā rājagahaṃ sāvatthi

sāketaṃ kosambī bārāṇasī, ettha bhagavā parinibbāyatu. Ettha bahū khattiyamahāsālā

brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā tathāgate abhippasannā, te tathāgatassa sarīrapūraṃ

karisantī"ti.

2. "Mā hevaṃ ānanda avaca mā hevaṃ ānanda avaca kuḍḍanagarakaṃ ujjaṅgalanagarakaṃ

sākhā nagarakanti.

Kusāvati rājadhāni

Bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano nāma ahosi khantiyo muddhāvasitto1 cāturanto

vijitāvī janapadatthācariyappatto. [PTS Page 170] [\q 170/] rañño ānanda

mahāsudassanassa ayaṃ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī ahosi. Sā kho ānanda kusāvatī

puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni ahosi āyāmena, uttarena ca dakkhiṇena ca

sattayojanāni vitthārena. Kusāvatī ānanda rājadhāni iddhā ceva ahosi vītā ca bahujanā ca

ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca.

1. Muddhāhisītto (kaṃ). 2. Iddhā ceva ahosi phītā ca (syā)

[BJT Page 268] [\x 268/]

Seyyathāpi ānanda devānaṃ āḷakamandā nāma rājadhāni iddhā ceva phītā ca bahujanā ca

ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā ca, evameva kho ānanda kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi

phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Kusāvatī ānanda rājadhāni dasahi

saddehi avicittā ahosi divā ceva rattiṃ ca. Seyyathīdaṃ, hatthisaddena assaddena

rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena sammasaddena

tālasaddena (saṅkhasaddena) asnātha pivatha khādathāti dasamena saddena.

3. Kusāvatī ānanda rājadhānī sattahi pākārehi parikkhittā ahosi. Eko pākāro sovaṇṇamayo,

eko rūpiyamayo, eko veḷuriyamayo, eko phaḷikamayo, eko lohitaṅkamayo1 eko

masāragallamayo, eko sabbaratanamayo. Kusāvatiyā ānanda rājadhāniyā catunnaṃ

vaṇṇānaṃ dvārāni ahesuṃ. Ekaṃ dvāraṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriya

mayaṃ, ekaṃ phaḷikamayaṃ. [PTS Page 171] [\q 171/] ekekasmiṃ dvāre satta satta esikā

nikhātā ahesuṃ. Tiporisaṅgā tiporisanikhātā dvādasaporisā ubbedhena, ekā esikā

sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phaḷikamayā, ekā lohitaṅkamayā,

ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā.

Kusāvatī ānanda rājadhāni sattahi tālapantihi parikkhittā ahosi. Ekā tālapanti sovaṇṇamayā,

ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā ekā phaḷikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā

masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho

ahosi, rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca rūpiyamayassa tālassa rūpiyamayo khandho ahosi

sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho

ahosi phaḷikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phaḷikamayassa tālassa phaḷikamayo khandho

ahosi. Veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo

khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa

masāragallamayo khandho ahosi lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca sabbaratanamayassa

tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaṃ kho

panānanda tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca 2

madanīyo ca. Seyyathāpi ānanda pañcaṅgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa

kusalehi samannāgatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo [PTS

Page 172] [\q 172/] ca. Evameva kho ānanda tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi

vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda tena samayena

kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā, te tāsaṃ tālapantinaṃ vāteritānaṃ

saddena parivāresuṃ.

1. Lohitaṅkamayo (kaṃ). 2. Khamanīyo (machasaṃ)

[BJT Page 270] [\x 270/]

Cakkaratanaṃ

4. Rājā ānanda mahāsudassano sattahi ratanehi samannāgato ahosi catūhi ca iddhihi.

Katamehi sattahi? Idhānanda rañño mahāsudassanassa tadahuposathe paṇṇarase sīsaṃ

nahātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi sahassāraṃ

sanemikaṃ sanāhikaṃ sabbākāraparipūraṃ, disvā rañño mahāsudassanassa etadahosi: "sutaṃ

kho panetaṃ: yassa rañño khattiyassa muddhābhisittassa tadahuposathe paṇṇarase sīsaṃ

nahātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātu bhavati

sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ, so hoti rājā cakkavattīti. Assaṃ nu

kho ahaṃ rājā cakkavatti"ti.

5. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano uṭṭhāyāsanā, ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā, vāmena

hatthena suvaṇṇa bhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṃ abbhukkiri:

pavattatu bhavaṃ cakkaratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakkaratananti. Atha kho taṃ ānanda

cakkaratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti'?1 Anvadeva 2 rājā mahāsudassano saddhiṃ

caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho panānanda padese [PTS Page 173] [\q 173/]

cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi tattha rājā mahāsudassano vāsaṃ upagañchi saddhiṃ caturaṅginiyā

senāya. Ye kho panānanda puratthimāya disāya paṭirājāno te rājānaṃ mahāsudassanaṃ

upasaṅkamitvā evamāhaṃhu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ, te mahārāja, sakante mahārāja,

anusāsa mahārājāti. Rājā mahāsudassano evamāha pāṇo na hantabbo adinnaṃ nādātabbaṃ

kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaṃ na pātabbaṃ. Yathā bhuttañca

bhuñjathāti. Ye kho panānanda puratthimāya disāya paṭirājāno te rañño mahāsudassanassa

anuyantā ahesuṃ. Atha kho taṃ ānanda cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā4

paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti, dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā

pacchimaṃ disaṃ pavatti, pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ

pavatti anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāya yasmiṃ kho panānanda

padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā mahāsudassano vāsaṃ upagañji saddhiṃ

caturaṅginiyā senāya. Ye kho panānanda uttarāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ mahā

sudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu:ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakaṃ te

mahārāja, anusāsa mahārājāti. Rājā mahāsudassano evamāha: pāṇo na hantabbo, adinnaṃ

nādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, [PTS Page 174] [\q 174/] musā na bhāsitabbā,

majjaṃ na pātabbaṃ, yathā bhuttañca bhuñjathāti ye kho panānanda uttarāya disāya

paṭirājāno te rañño mahāsudassanassa anuyantā5 ahesuṃ.

1. Pavattati (syā kaṃ). 2. Anudeva (syā). 3. Sāśataṃ [PTS]. 4 Ajjhogāhetvā [PTS]. 5. Ākayanta

(machasaṃ)

[BJT Page 272] [\x 272/]

6. Atha kho taṃ ānanda cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ abhivijinitvā kusāvatiṃ

rājadhāniṃ paccāgantvā rañño mahāsudassanassa antepuradvāre atthakaraṇappamukhe

akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi. Rañño mahāsudassanassa antepuraṃ upasobhayamānaṃ. Rañño

ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi.

Hatthiratanaṃ

7. Puna ca paraṃ ānanda rañño mahāsudassanassa hatthiratanaṃ pāturahosi, sabbaseto

sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaṅgamo uposatho nāma nāgarājā. Taṃ disvā rañño

mahāsudassanassa cittaṃ pasīdi: bhaddakaṃ vata bho hatthiyānaṃ sace damathaṃ upeyyāti

atha kho taṃ ānanda hatthiratanaṃ seyyathāpi nāma bhaddo hatthājāniyo dīgharattaṃ

suparidanto, evameva damathaṃ upagañja. Bhūtapubbaja ānanda rājā mahāsudassano

tameva hatthiratanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhirūhitvā samuddapariyantaṃ

paṭhaviṃ anuyāyitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsamakāsi. Rañño ānanda

mahāsudassanassa evarūpaṃ hatthiratanaṃ pāturahosi.

Assaratanaṃ

8. Puna ca paraṃ ānanda rañño mahāsudassanassa assaratanaṃ pāturahosi, sabbaseto

kāḷasīso muñjakeso iddhimā vehāsaṅgamo valāhako nāmā assarājā. Taṃ disvā rañño

mahāsudassanassa cittaṃ pasīdi: bhaddakaṃ vata bho assayānaṃ sace damathaṃ upeyyāti.

Atha [PTS Page 175] [\q 175/] kho taṃ ānanda assaratanaṃ seyyathāpi nāma bhaddo

assājānīyo dīgharattaṃ suparidanto evameva damathaṃ upagañchi. Bhūtapubbaṃ ānanda

rājā mahāsudassano tameva assaratanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhiruhitvā

samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ anuyāyitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsamakāsi.

Rañño ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ assaratanaṃ pāturahosi.

Maṇiratanaṃ

9. Puna ca paraṃ ānanda rañño mahāsudassanassa maṇiratanaṃ pāturahosi. So ahosi maṇi

veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno.

Tassa kho panānanda maṇiratanassa ābhā samantā yojanaṃ phuṭā ahosi. Bhūtapubbaṃ

ānanda rājā mahāsudassano tameva maṇiratanaṃ vīmaṃsamāno caturaṅginiṃ senaṃ

sannayahitvā maṇiṃ dhajaggaṃ āropetvā rattandhakāratimisāyaṃ pāyāsi. Ye kho panānanda

samantā gāmā ahesuṃ, te tenobhāsena kammante payojesuṃ divāti maññamānā. Rañño

ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ maṇiratanaṃ pāturahosi.

[BJT Page 274] [\x 274/]

Itthiratanaṃ

10. Puna ca paraṃ ānanda rañño mahāsudassanassa itthiratanaṃ pāturahosi. Abhirūpā

dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, nātidīghā nātirassā,

nātikisā nātithūlā nātikāḷi nāccodātā atikkantā mānusaṃ vaṇṇaṃ1 appattā dibbaṃ vaṇṇaṃ.

Tassa kho panānanda itthiratanassa evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma

tūlapicuno vā kappāsapicuno vā. Tassa kho panānanda itthiratanassa sīte uṇhāni gattāni

honti, uṇhe sītāni. Tassa kho panānanda itthiratanassa kāyato candanagandho vāyati.

Mukhato uppalagandho. Taṃ kho panānanda itthiratanaṃ rañño mahāsudassanassa

pubbuṭṭhāyinī ahosi [PTS Page 176] [\q 176/] pacchānipātinī kiṃkārapaṭisāvinī

manāpacārīni piyavādinī. Taṃ kho panānanda itthiratanaṃ rājānaṃ mahāsudassanaṃ

manasāpi no aticārī2. Kuto pana kāyena. Rañño ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ

itthīratanaṃ pāturahosi.

Gahapatiratanaṃ

11. Puna ca paraṃ ānanda rañño mahāsudassanassa gahapatiratanaṃ pāturahosi. Tassa

kammavipākajaṃ dibbacakkhu pāturahosi, yena nidhiṃ passati sassāmikampi assāmikampi.

So rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāha: appossukko tvaṃ deva hohi, ahaṃ te

dhanena dhanakaraṇīyaṃ karissāmīti. Bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano tameva

gahapatiratanaṃ vīmaṃsamāno nāvaṃ abhiruhitvā majjhe gaṅgāya nadiyā sotaṃ ogāhitvā

gahapatiratanaṃ etadavoca: attho me gahapati: hiraññasuvaṇṇenāti' tena hi mahārāja ekaṃ

tīraṃ nāvaṃ upetūti idheva me gahapati attho hiraññasuvaṇṇenāti. Atha kho taṃ ānanda

gahapatiratanaṃ ubhohi hatthehi udakaṃ omasitvā pūraṃ hirañña vaṇṇassa kumbhiṃ

uddharitvā rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca: alamettāvatā mahārāja, katamettāvatā

mahārāja, pūjitamettāvatā mahārājāti. Rājā mahāsudassano evamāha: alamettāvatā gahapati,

katamettāvatā gahapati pūjitamettāvatā gahapatīti. [PTS Page 177] [\q 177/] rañño

ānanda mahāsudassanassa evarūpaṃ gahapatiratanaṃ pāturahosi.

1. Mānussivaṇṇaṃ - syā, mānusivaṇṇaṃ (machasaṃ). 2. Aticarī - kaṃ

[BJT Page 276] [\x 276/]

Parināyakaratanaṃ

12. Puna ca paraṃ ānanda, rañño mahāsudassanassa parināyakaratanaṃ pāturahosi paṇḍito

viyatto medhāvī paṭibalo rājānaṃ mahāsudassanaṃ upayāpetabbaṃ upayāpetuṃ

apayāpetabbaṃ apayāpetuṃ. So rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāha;

appossukko tvaṃ deva hohi, ahamanusāsissāmīti, rañño ānanda mahāsudassanassa

evarūpaṃ parināyakaratanaṃ pāturahosi; rājā ānanda mahāsudassano imehi sattahi ratanehi

samannāgato ahosi.

Iddhisamannāgamo

13. Puna ca paraṃ ānanda rājā mahāsudassano catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. Katamāhi

catūhi iddhīhi? Idha ānanda rājā mahāsudassano abhirūpo ahosi dassanīyo pāsādiko

paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi. Rājā ānanda

mahāsudassano imāya paṭhamāya iddhiyā samannāgato ahosi.

Puna ca paraṃ ānanda rājā mahāsudassano dīghāyuko ahosi ciraṭṭhitiko ativiya aññehi

manussehi. Rājā ānanda mahāsudassano imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato ahosi.

Puna ca paraṃ ānanda rājā mahāsudassano appābādho ahosi appātaṅko samavepākiniyā

gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi. Rājā ānanda

mahāsudassano imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato ahosi.

[PTS Page 178] [\q 178/] puna ca paraṃ ānanda rājā mahāsudassano

brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo ahosi manāpo. Seyyathāpi ānanda pitā puttānaṃ piyo hoti.

Manāpo, evameva kho ānanda rājā mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo ahosi

manāpo rañño pi ānanda mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṃ manāpā.

Seyyathāpi ānanda pitu puttā piyā honti manāpā evameva kho ānanda rañño

mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṃ manāpā. Seyyathāpi ānanda pitu puttā

piyā honti manāpā evameva kho ānanda rañño mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā

piyā ahesuṃ manāpā. Bhūtapubbaṃ ānanda rājā mahāsudassano caturaṅginiyā senāya

uyyānabhūmiṃ niyyāsi. Atha kho ānanda brāhmaṇagahapatikā rājānaṃ mahāsudassanaṃ

upasaṅkamitvā evamāhaṃsu 'ataramāno deva yāhi yathā taṃ mayaṃ cirataraṃ passeyyāmā'ti

rājā pi ānanda mahāsudassano sārathiṃ āmantesi ataramāno sārathi rathaṃ pesehi yathāhaṃ

brāhmaṇagahapatikehi ciratara passīyeyyanti. Rājā ānanda mahāsudassano imāya

catutthiyā1 iddhiyā samannāgato ahosi.

Rājā ānanda mahāsudassano imāhi catūhi iddhīhi samannāgato ahosi.

1. Catutthāya (syā)

[BJT Page 278] [\x 278/]

Pokkharaṇīyamāpanaṃ

14. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: yannūnāhaṃ imāsu tālantarikāsu

dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo māpeyyanti. Māpesi kho ānanda rājā mahāsudassano

tāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo. Tā kho panānanda pokkharaṇiyo

catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi citā ahesuṃ, ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rupiyamayā, ekā

veḷuriyamayā, ekā phaḷikamayā' tāsu kho panānanda pokkharaṇīsu cattāri cattāri ca

sopāṇāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ. Ekaṃ sopāṇaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ

ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ phaḷikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopāṇassa sovaṇṇamayā [PTS

Page 179] [\q 179/] thamhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca rūpiyamayassa

sopāṇassa rūpiyamayā thamhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca

veḷuriyamayassa sopāṇassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ, phaḷikamayā sūciyo ca

uṇhīsañca. Phaḷikamayassa sopāṇassa phaḷikamayā thambhā ahesuṃ, veḷuriyamayā sūciyo

ca uṇhīsañca. Tā kho panānanda pokkharaṇiyo dvīhi vedikāhi parikkhittā ahesuṃ, ekā

vedikā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā

ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā

ahesuṃ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa

etadahosi "yannūnāhaṃ imāsu pokkharaṇīsu evarūpaṃ mālaṃ ropāpeyyaṃ: uppalaṃ

padumaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ sabbotukaṃ sabbajanassa anāvaṭanti. Ropāpesi kho ānanda

rājā mahāsudassano tāsu pokkharaṇīsu evarūpaṃ mālaṃ uppalaṃ padumaṃ kumudaṃ

puṇḍarīkaṃ sabbotukaṃ sabbajanassa anāvaṭaṃ.

15. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanasasa etadahosi: "yannūnāhaṃ imāsaṃ

pokkharaṇīnaṃ tīre nahāpake purise ṭhapeyyaṃ ye āgatāgataṃ janaṃ nahāpessantī"ti.

hapesi kho ānanda rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre nahāpake purise ye

agatāgataṃ janaṃ nahāpesuṃ.

Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: yannūnāhaṃ imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ

tīre evarūpaṃ dānaṃ paṭṭhapeyyaṃ annaṃ annatthikassa 1 pānaṃ pānatthikassa vatthaṃ

vatthatthikassa yānaṃ yānatthikassa sayanaṃ sayanatthikassa itthiṃ itthatthikassa hiraññaṃ

hiraññatthikassa suvaṇṇaṃ suvaṇṇatthikassāti. [PTS Page 180] [\q 180/] paṭṭhapesi

kho ānanda rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ: annaṃ

annatthikassa pānaṃ pānatthikassa vatthaṃ vatthatthikassa yānaṃ yānatthikassa sayanaṃ

sayanatthikassa itthiṃ itthitthikassa hiraññaṃ hiraññatthikassa suvaṇṇaṃ

suvaṇṇatthikassāti.

1. Ananatthitassa (syā, kā. [PTS]

[BJT Page 280] [\x 280/]

16. Atha kho ānanda brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāya rājānaṃ

mahāsudasasanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu; idaṃ deva pahūtaṃ sāpateyyaṃ devaññeva

uddīssa āhataṃ, taṃ dovo paṭigaṇhātūti. "Alaṃ bho, mamapīdaṃ pahūtaṃ sāpateyyaṃ

dhammikena balinā abhisaṅkhataṃ taṃ vo hotu, ito ca hīyo harathā"ti. Te raññā paṭikkhittā

ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ: 'na kho etaṃ amhākaṃ patirūpaṃ, yaṃ mayaṃ

imāni sāpateyyāni punadeva sakāni gharāni paṭihareyyāmāti, yannūna mayaṃ rañño

mahāsudassanassa nivesanaṃ māpeyyāmā"ti. Te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā

evamāhaṃsu 'nivesanante deva māpessāmā'ti. Adhivāsesi kho ānanda rājā mahāsudassano

tuṇhībhāvena. Atha kho ānanda sakko devānamindo rañño mahāsudassanassa cetasā ceto

parivitakkamaññāya vissakammaṃ1 devaputtaṃ āmantesi, ehi tvaṃ samma vissakamma

rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ māpehi dhammaṃ nāma pāsādanti.

'Evaṃ bhadante'ti kho ānanda vissakammā [PTS Page 181] [\q 181/] devaputto sakkassa

devānamindassa paṭissutvā, seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ

pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evamevaṃ devesu tāvatiṃsesu antarahito, rañño

mahāsudassanassa purato pāturahosi. Atha kho ānanda vissakammā devaputto rājānaṃ

mahāsudassanaṃ etadavoca, nivesanante deva māpessāmi dhammaṃ nāma pāsādanti.

Adhivāsesi kho ānanda rājā mahā sudassano tuṇhībhāvena. Māpesi kho ānanda

vissakammā devaputto rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ dhammaṃ nāma pāsādaṃ.

17. Dhammo ānanda pāsādo puratthimena ca pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi,

uttarena ca dakkhiṇena ca addhayojanaṃ vitthārena, dhammassa ānanda pāsādassa

tiporisaṃ uccattena vatthūcitaṃ ahosi catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakābhi, ekā iṭṭhakā

sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā ekā veḷuriyamayā ekā phaḷikamayā.

Dhammassa ānanda pāsādassa caturāsīti thambhasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ,

eko thambho sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo, eko veḷuriyamayo, eko phaḷikamayo.

Dhammo ānanda pāsādo catunnaṃ vaṇṇānaṃ phalakehi satthato ahosi'

1. Catutthāya - [PTS. 1*] Vīsukammaṃ - (kā)

[BJT Page 282] [\x 282/]

Ekaṃ phalakaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ

phaḷikamayaṃ. Dhammassa ānanda pāsādassa catuvīsati sopāṇāni ahesuṃ catunnaṃ

vaṇṇānaṃ, ekaṃ sopāṇaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ

phaḷikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopāṇassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā

sūciyo ca uṇhīsañca rūpiyamayassa sopāṇassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā

sūciyo ca uṇhīsañca veḷuriyamayassa sopāṇassa [PTS Page 182] [\q 182/]

veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ, phaḷikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phaḷikamayassa

sopāṇassa phaḷikamayā thambhā ahesuṃ veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca.

Dhamme ānanda pāsāde caturāsītikūṭāgārasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ: ekaṃ

kūṭāgāraṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phaḷikamayaṃ,

sovaṇṇamaye kūṭāgāre rūpiyamayo pallaṅko paññatto ahosi rūpiyamaye kūṭāgāre

sovaṇṇamayo pallaṅko paññatto ahosi, veḷuriyamaye kūṭāgāre dantamayo pallaṅko

paññatto ahosi, phaḷikamaye kūṭāgāre masāragallamayo pallaṅko paññatto ahosi,

sovaṇṇamayassa kūṭāgārassa dvāre rūpiyamayo tālo ṭhito ahosi tassa rūpiyamayo khandho.

Sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa kūṭāgārassa dvāre sovaṇṇamayo tālo

ṭhito ahosi, tassa sovaṇṇamayo khandho, rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca,

veḷuriyamayassa kūṭāgārassa dvāre phaḷikamayo tālo ṭhito ahosi, tassa phaḷikamayo

khandho, veḷuriyamayāni pattāni ca, phalāni ca. Phaḷikamayassa kūṭāgārassa dvāre

veḷuriyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa veḷuriyamayo khandho, phaḷikamayāni pattāni ca

phalāni ca.

18. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: yannūnāhaṃ mahāviyūhassa

kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ māpeyyaṃ yattha divāvihāraṃ

nisīdissāmīti. Māpesi kho ānanda rājā mahāsudassano mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre

sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ yattha divāvihāraṃ nisīdi. Dhammo ānanda pāsādo dvīhi

vedikāhi parikkhitto [PTS Page 183] [\q 183/] ahosi. Ekā vedikā sovaṇṇamayā ekā

rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ, rūpiyamayā suciyo

ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo

ca uṇhīsañca.

19. Dhammo ānanda pāsādo dvīhi kiṃkiṇikajālehi1 parikkhitto ahosi, ekaṃ jālaṃ

sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ sovaṇṇamayassa jālassa rūpiyamayā kiṃkiṇiyo ahesuṃ,

rūpiyamayassa jālassa sovaṇṇamayā kiṃkiṇiyo ahesuṃ.

1. Kiṃkaṇikajālehi (syā, kā)

[BJT Page 284] [\x 284/]

Tesaṃ kho panānanda kiṃkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyoca

kamanīyo ca madanīyo ca seyyathāpi ānanda pañcaṅgikassa turiyassa suvinītassa

suppaṭitāḷitassa sukusalehi1 samannāgatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca

madanīyo ca evameva kho ānanda tesaṃ kiṃkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca

rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda tena samayena tusāvatiyā

rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā. Te tesaṃ kiṃkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddena

parivāresuṃ.

Niṭṭhito kho panānanda dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhuni. Seyyathāpi

ānanda vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nahaṃ

abbhuggamamāno2 duddikkho3 [PTS Page 184] [\q 184/] hoti, musati cakkhūni,

evameva kho ānanda dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhūni.

20. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi; yannūnāhaṃ dhammassa

pāsādasasa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ māpeyyanti. Māpesi kho ānanda rājā

mahāsudassano dhammassa pāsādassa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ. Dhammā

ānanda pokkharaṇī puratthimena ca pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi, uttarena ca

dakkhiṇena ca addhayojanaṃ vitthārena. Dhammā ānanda pokkharaṇī catunnaṃ vaṇṇānaṃ

iṭṭhakāhi citā ahosi, ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā ekā

phaḷikamayā.

Dhammāya ānanda pokkharaṇiyā catuvīsatisopāṇāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ, ekaṃ

sopāṇaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phaḷikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa

sopāṇassa sovaṇṇanamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca,

rūpiyamayassa sopāṇassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca,

veḷuriyamayassa sopāṇassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ phaḷikamayā sūciyo ca

uṇhīsañca, phaḷikamayassa sopāṇassa phaḷikamayā thambhā ahesuṃ veḷuriyamayā sūciyo

ca uṇhīsañca.

Dhammā ānanda pokkharaṇī dvīhi vedikāhi parikkhittā ahosi, ekā vedikā sovaṇṇamayā

ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā

sūciyo ca uṇhīsañca, rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā

sūciyo ca uṇhīsañca.

1. Kusalehi. (Sīmu. Syā kā, [PTS]. 2. Abbhussattamāno (machasaṃ). 3. Dudikkho. [PTS.]

[BJT Page 286] [\x 286/]

Dhammā ānanda pokkharaṇi sattahi tālapantīhi pārikkhittā ahosi, ekā tālapantī

sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā eḷikamayā, ekā lohitaṅkhamayā, ekā

masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho

ahosi [PTS Page 185] [\q 185/] rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa

tālassa rūpiyamayo khandho ahosi sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa

tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi phaḷikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phaḷikamayassa

tālassa phaḷikamayo khandho ahosi veḷurimayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaṅkamayassa

tālassa lohitakkhamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca.

Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaṅkamayāni pattāni ca

phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi sabbaratanamayāni

pattāni ca phalāni ca. Tāsaṃ kho pana ānanda tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu

ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi ānanda pañcaṅgikassa turiyassa

suvinītassa suppaṭitāḷitassa kusalehi samannāgatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca

kamanīyo ca madanīyo ca, evameva kho ānanda tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo

ahosi vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda tena samayena

kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā, te tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ

saddesu parivāresuṃ.

Niṭṭhite kho panānanda dhamme ca pāsāde dhammāya ca pokkharaṇiyā rājā

mahāsudassano. Ye1 tena samayena samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā

brāhmaṇasammatā te sabbakāmehi santappetvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhi.

Paṭhamabhāṇavāro.

1. Yo kho panānanda. (Syā, kā. )

[BJT Page 288] [\x 288/]

Jhānasamāpattipaṭilābho

21. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: kissa nu kho me idaṃ kammassa

phalaṃ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo ti.

[PTS Page 186] [\q 186/] atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: tiṇṇaṃ

kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃ

mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo, seyyathīdaṃ: dānassa damassa saṃyamassā ti. Atha kho

ānanda rājā mahāsudassano yena mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre ṭhito udānaṃ udānesi. 'Tiṭṭha kāmavitakka, tiṭṭha

byāpādavitakka, tiṭṭha vihiṃsāvitakka, ettāvatā kāmavitakka, ettāvatā byāpādavitakka,

ettāvatā vihiṃsāvitakkā' ti.

22. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā sovaṇṇamaye

pallaṅke nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā

ajjhattaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ

upasampajja vihāsi. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsi, sato ca sampajāno sukhaṃ ca

kāyena paṭisaṃvedesi. Yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ

jhānaṃ upasampajja vihāsi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa

domanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhā satipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ

upasampajja vihāsi.

23. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamitvā

sovaṇṇamayaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā rūpiyamaye pallaṅke nisinno mettāsahagatena cetasā

ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, iti uddhamadho

tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena

mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi, karuṇāsahagatena cetasā

ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, iti uddhamadho

tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena

mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi, muditāsahagatena cetasā

ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, iti uddhamadho

tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena

mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi, [PTS Page 187] [\q 187/]

upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā

catutthaṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā

vihāsi,

[BJT Page 290] [\x 290/]

Nagarādīni.

24. Rañño ānanda mahāsudassanassa caturāsītinagarasahassāni ahesuṃ

kusāvatīrājadhānipamukhāni, caturāsītipāsādasahassāni ahesuṃ dhammapāsādapamukhāni,

caturāsītikūṭāgārasahassāni ahesuṃ mahāviyūhakūṭāgārapamukhāni.

Caturāsītipallaṅkasahassāni ahesuṃ sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni

goṇakatthitāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kādalimigapavarapaccattharaṇāni

sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Caturāsītināgasahassāni ahesuṃ

sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājapamukhāni,

caturāsītiassasahassāni ahesuṃ sovaṇṇalaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni

valāhakaassarājapamukhāni, caturāsītirathasahassāni ahesuṃ sīhacammaparivārāni

byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇalaṅkārāni

sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathapamukhāni, caturāsītimaṇisahassāni

ahesuṃ maṇiratanapamukhāni, caturāsītiitthisahassāni ahesuṃ subhaddādevīpamukhāni,

[PTS Page 188] [\q 188/] caturāsītigahapatisahassāni ahesuṃ gahapatiratanapamukhāni,

caturāsītikhattiyasahassāni ahesuṃ anuyantāni parināyakaratanapamukhāni,

caturāsītidhenusahassāni ahesuṃ dhuvasandanāni1 kaṃsūpadhāraṇāni,

caturāsītivatthakoṭisahassāni ahesuṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ

koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Rañño ānanda mahāsudassanassa

caturāsītithālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhiharīyittha.

25. Tena kho panānanda samayena rañño mahāsudassanassa caturāsītināgasahassāni sāyaṃ

pātaṃ upaṭṭhānaṃ gacchanti. Atha kho ānanda rañño mahāsudassanassa etadahosi: imāni

kho me caturāsītināgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti. Yannūna vassasatassa

vassasatassa accayena dvecattārīsaṃ nāgasahassāni dvecattārīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ

upaṭṭhānaṃ āgaccheyyunti. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano parināyakaratanaṃ

āmantesi, ' imāni kho me samma parināyakaratana caturāsītināgasahassāni sāyaṃ pātaṃ

upaṭṭhānaṃ āgacchanti. Tena hi samma parināyakaratana vassasatassa vassasatassa

accayena dvecattārīsaṃ nāgasahassāni [PTS Page 189] [\q 189/] dvecattārīsaṃ

nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgacchantu ti. ' Evaṃ devā, ti kho ānanda

parināyakaratanaṃ rañño mahāsudassanassa paccassosi. Atha kho ānanda rañño

mahāsudassanassa aparena samayena vassasatassa vassasatassa accayena dvecattārīsaṃ

nāgasahassāni dvecattārīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhanaṃ āgamaṃsu.

- - - - - - - - - - - - -

1. Duhasandanāni - machasaṃ , dūkulasandanāni [PTS]

[BJT Page 292] [\x 292/]

Subhaddāyūpasaṅkamanaṃ

26. Atha kho ānanda subhaddāya deviyā bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ

accayena etadahosi: ciradiṭṭhiko kho me rājā mahāsudassano. Yannūnāhaṃ rājānaṃ

mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkameyyanti. Atha kho ānanda subhaddā devī itthāgāraṃ

āmantesi, " etha tumhe sīsāni nahāyatha, pītāni vatthāni pārupatha, ciradiṭṭho no rājā

mahāsudassano. Rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkamissāmā' ti. Evaṃ ayye' ti kho

ānanda itthāgāraṃ subhaddāya deviyā paṭissutvā sīsāni nahāyitvā pītāni vatthāni pārupitvā

yena subhaddā devī tenupasaṅkami. Atha kho ānanda subhaddā devī parināyakaratanaṃ

āmantesi: " kappehi samma parināyakaratana caturaṅginiṃ senaṃ, ciradiṭṭho no rājā

mahāsudassano, rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmā" ti. ' Evaṃ devī 'ti

kho ānanda parināyakaratanaṃ subhaddāya deviyā paṭissutvā caturaṅginiṃ senaṃ

kappāpetvā, subhaddāya deviyā paṭivadesi. ' Kappitā kho devī caturaṅginī senā, yassa'dāni

kālaṃ maññasī' ti. [PTS Page 190] [\q 190/] atha kho ānanda subhaddā devī

caturaṅginiyā senāya saddhiṃ itthāgārena yena dhammo pāsādo tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhitvā yena mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvārabāhaṃ ālambitvā aṭṭhāsi.

Atha kho ānanda rājā mahāsudassano saddaṃ sutvā kinnu kho mahato viya janakāyassa

saddoti, mahāviyūhakūṭāgārā nikkhamanno addasa subhaddaṃ deviṃ dvārabāhaṃ ālambitvā

ṭhitaṃ, disvāna subhaddaṃ deviṃ etadavoca: ' ettheva devī tiṭṭha mā pavisī' ti. Atha kho

ānanda rājā mahāsudassano aññataraṃ purisaṃ āmantesi: ' ehi tvaṃ ambho purisa,

mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṃ pallaṅkaṃ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane

paññapehī' ti. ' Evaṃ devā ' ti kho ānanda so puriso rañño mahāsudassanassa paṭissutvā

mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṃ pallaṅkaṃ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane

paññapesi. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi

pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.

Atha kho ānanda subhaddāya deviyā etadahosi: vippasannāni kho rañño mahāsudassanassa

indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, mā heva kho rājā mahāsudassano

kālamakāsīti. Rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca: imāni kho te deva

caturāsītinagarasahassāni kusāvatirājadhānipamukhāni. Ettha deva chandaṃ janehi jīvite

apekkhaṃ karohi. [PTS Page 191] [\q 191/] imāni te deva caturāsītipāsādasahassāni

dhammapāsādapamukhāni, ettha chandaṃ janehi -

[BJT Page 294] [\x 294/]

Jīvite apekkhaṃ karohi, imāni te deva caturāsītikūṭāgārasahassāni

mahāviyūhakūṭāgārapamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi, imāni te

deva caturāsītipallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni

goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kādalimigapavarapaccattharaṇāni

sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ

karohi, imāni te deva caturāsītināgasahassāni sovaṇṇalaṅkārāṇi sovaṇṇadhajāni

hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi jīvite

apekkhaṃ karohi, imāni te deva caturāsītiassasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni

hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājapamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi jīvite

apekkhaṃ karohi, imāni te deva caturāsītirathasahassāni sīhacammaparivārāni

byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni

sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni,1 ettha deva chandaṃ

janehi jīvite apekkhaṃ karohi, imāni te deva caturāsītimaṇisahassāni

maṇiratanappamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi, imāni te deva

caturāsītiitthisahassāni itthiratanappamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ

karohi, imāni te deva caturāsītigahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni, ettha deva

chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi, imāni te deva caturāsītikhattiyasahassāni anuyantāni

parināyakaratanappamukhāni, ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi, imāni te

deva caturāsītidhenusahassāni [PTS Page 192] [\q 192/] dhuvasandanāni

kaṃsupadhāraṇāni, ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi, imāni te deva

caturāsītivatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ

koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ, ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ

karohi, imāni te deva caturāsītithālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhiharīyati,

ettha deva chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohī' ti.

- - - - - - - - - - - - - - - -

1. Vejayantarathapamukhāni ( bahusu ) aññesu īdisesu ṭhānesu pakārassa damitataṃ

dissate.

[BJT Page 296] [\x 296/]

27. Evaṃ vutte ānanda rājā mahāsudassano subhaddaṃ deviṃ etadavoca: dīgharattaṃ kho

maṃ tvaṃ devi iṭṭhehi kantehi piyehi manāpehi samudācarittha, atha ca pana maṃ tvaṃ

pacchime kāle aniṭṭhehi akantehi appiyehi amanāpehi samudācarasī " ti.' Kathañcarahi taṃ

deva samudācarāmī' ti. ' Evaṃ kho maṃ tvaṃ devī samudācara: sabbeheva deva piyehi

manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Mā kho tvaṃ deva sāpekkho kālamakāsi.

Dukkhā sāpekkhassa kālakiriyā garahitā ca sāpekkhassa kālakiriyā. Imāni te deva

caturāsītinagarasahassāni kusāvatirājadhānippamukhāni. Ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite

apekkhaṃ mākāsi. Imāni te deva caturāsītipāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni,

ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, [PTS Page 193] [\q 193/] imāni te

deva caturāsītikūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni, ettha deva chandaṃ

pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītipallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni

rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni

kādalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha deva

chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītināgasahassāni

sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni,

ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītiassasahassāni

sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni,

ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītirathasahassāni

sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni

paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni

vejayantarathappamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te

deva caturāsītimaṇisahassāni maṇiratanappamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite

apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītiitthisahassāni itthiratanappamukhāni, ettha deva

chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītigahapatisahassāni

gahapatiratanappamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te

deva caturāsītikhattiyasahassāni anuyantāni parināyakaratanappamukhāni, ettha deva

chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītidhenusahassāni

dhuvasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi,

[PTS Page 194] [\q 194/] imāni te deva caturāsītivatthakoṭisahassāni

khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ, ettha

deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītithālipākasahassāni

sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhiharīyati, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsī'

ti.

[BJT Page 298] [\x 298/]

28. Evaṃ vutte ānanda subhaddā devī parodi assūni pavattesi. Atha kho ānanda subhaddā

devī assūni pamajjitvā1 rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca:

Sabbeheva deva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Mā kho tvaṃ deva

sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā sāpekkhassa kālakiriyā garahitā ca sāpekkhassa kālakiriyā.

Imāni te deva caturāsītinagarasahassāni kusāvatirājadhānippamukhāni. Ettha deva chandaṃ

pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te deva caturāsītipāsādasahassāni

dhammapāsādappamukhāni, ettha chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva

caturāsītikūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha,

jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītipallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni

rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni

kādalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha deva

chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītināgasahassāni

sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni,

ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītiassasahassāni

sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni [PTS Page 195] [\q 195/]

valāhakaassarājappamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te

deva caturāsītirathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni

dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni

hemajālapaṭicchannāni vejayantarathapamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite

apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītimaṇisahassāni maṇiratanappamukhāni, ettha

deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītiitthisahassāni

itthiratanappamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva

caturāsītigahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite

apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītikhattiyasahassāni anuyantāni

parināyakaratanappamukhāni, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te

deva caturāsītidhenusahassāni dhuvasandanāni kaṃsupadhāraṇāni, ettha deva chandaṃ

pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītivatthakoṭisahassāni

khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ, ettha

deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi, imāni te deva caturāsītithālipākasahassāni

sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhiharīyati, ettha deva chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsī'

ti.

- - - - - - - - - - - - - - - - - -

1. Puñjitvā - machasaṃ

[BJT Page 300] [\x 300/]

Brahmalokūpagamanaṃ

29. Atha kho ānanda rājā mahāsudassano na cirasseva kālamakāsi. Seyyathāpi ānanda

gahapatissa vā gahapatiputtassa vā manuññaṃ bhojanaṃ bhuttāvissa bhattasammado hoti,

evameva kho ānanda rañño [PTS Page 196] [\q 196/] mahāsudassanassa māraṇantikā

vedanā ahosi. Kālakato cānanda rājā mahāsudassano sugatiṃ brahmalokaṃ upapajji. Rājā

ānanda mahāsudassano caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ1 kīḷi.

Caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi. Caturāsītivassasahassāni gihībhūto2 dhamme

pāsāde brahmacariyaṃ cari.3 So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā

brahmalokūpagato ahosi.

30. Siyā kho panānanda evamassa añño nūna tena samayena rājā

Mahāsudassano ahosī ti. Na kho panetaṃ ānanda evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena

rājā mahāsudassano ahosi. Mama tāni caturāsītinagarasahassāni kusāvatīnagarapamukhāni,

mama tāni caturāsītipāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni, mama tāni

caturāsītikūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni, mama tāni

caturāsītipallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni

goṇakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kādalimigapavarapaccattharaṇāni

sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni, mama tāni caturāsītināgasahassāni

sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni,

mama tāni caturāsītiassasahassāni sovaṇṇalaṅkārāni sovaṇṇadhajāni

hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni, mama tāni caturāsītirathasahassāni

[PTS Page 197] [\q 197/] sīhacammaparivārāni byaggacammaparivārāni

dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇalaṅkārāni sovaṇṇadhajāni

hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni, mama tāni caturāsītimaṇisahassāni

maṇiratanappamukhāni, mama tāni caturāsītiitthisahassāni subhaddādevīpamukhāni,

mama tāni caturāsītigahapatisahassāni gahapatiratanapamukhāni, mama tāni

caturāsītikhattiyasahassāni anuyantāni parināyakaratanapamukhāni, mama tāni

caturāsītidhenusahassāni dhuvasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni, mama tāni

caturāsītivatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ

koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ, mama tāni caturāsītithālipākasahassāni sāyaṃ

pātaṃ bhattābhihāro abhiharīyittha.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - -

1. Kumārakīḷaṃ - machasaṃ, 2. Gihibhūto - machasaṃ, 3. Brahmacariyamacari - kaṃ

[BJT Page 302] [\x 302/]

31. Tesaṃ kho panānanda caturāsītinagarasahassānaṃ ekaññeva taṃ nagaraṃ hoti yaṃ tena

samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ kusāvatī rājadhāni.

Tesaṃ kho panānanda caturāsītipāsādasahassānaṃ ekoyeva so pāsādo hoti yantena

samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ dhammo pāsādo.

Tesaṃ kho panānanda caturāsītikūṭāgārasahassānaṃ ekaññeva taṃ kūṭāgāraṃ hoti yantena

samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ.

Tesaṃ kho panānanda caturāsītipallaṅkasahassānaṃ eko yeva so pallaṅko hoti yantena

samayena paribhuñjāmi yadidaṃ sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā dantamayo vā sāramayo

vā.

Tesaṃ kho panānanda caturāsītināgasahassānaṃ eko yeva so nāgo hoti yantena samayena

abhirūhāmi yadidaṃ uposatho nāgarājā.

[PTS Page 198] [\q 198/]

Tesaṃ kho panānanda caturāsītiassasahassānaṃ eko yeva so asso hoti yantena samayena

abhirūhāmi yadidaṃ valāhako assarājā.

Tesaṃ kho panānanda caturāsītirathasahassānaṃ eko yeva so ratho hoti yantena samayena

abhirūhāmi yadidaṃ vejayantaratho.

Tesaṃ kho panānanda caturāsītiitthisahassānaṃ ekā yeva sā itthi hoti yā tena samayena

paccupaṭṭhāti khattiyinī1 vā vessinī2 vā.

Tesaṃ kho panānanda caturāsītikoṭivatthasahassānaṃ ekaṃ yeva taṃ dussayugaṃ hoti

yantena samayena paridahāmi khomasukhumaṃ vā kappāsikasukhumaṃ vā

koseyyasukhumaṃ vā kambalasukhumaṃ vā.

Tesaṃ kho panānanda caturāsītithālipākasahassānaṃ eko yeva so thālipāko hoti yato

nālikodanaparamaṃ bhuñjāmi tadupiyañca sūpeyyaṃ.

- - - - - - - - - - - -

1. Khattiyānī - machasaṃ, khattiyāyinī - syā, 2. Vessayinī - syā.

[BJT Page 304] [\x 304/]

32. Passānanda sabbe te saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā. Evaṃ aniccā kho ānanda

saṅkhārā. Evaṃ addhuvā kho ānanda saṅkhārā. Evaṃ anassāsikā kho ānanda saṅkhārā,

yāvañcidaṃ ānanda alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.

Chakkhattuṃ kho panāhaṃ ānanda abhijānāmi imasmiṃ padese sarīraṃ nikkhipitā, tañca kho

rājā' va samāno cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī

janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Ayaṃ sattamo sarīranikkhepo. Na kho

panāhaṃ ānanda taṃ padesaṃ samanupassāmi sadevake loke [PTS Page 199] [\q 199/]

samārake sabuhmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yattha tathāgato

aṭṭhamaṃ sarīraṃ nikkhipeyyāti.

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā.

Aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino

Uppajjitvā nirujjhanti tesaṃ vūpasamo sukho ti.

Mahāsudassanasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ

- - - - - - - - - - - - - - - - - - -

[BJT Page: 306 [\x 306/] ]

[PTS Page 200] [\q 200/]

Janavasabhasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike1 viharati giñjakāvasathe. Tena kho pana

samayena bhagavā parito parito janapadesu parivārake abbhatīte

Kālakate upapattīsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu2 kurupañcālesu

macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti. Paropaññāsaṃ nātikiyā

paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā

paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā

sakadāgāmino sakideva3 imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Sātirekāni

pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā, tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā ti.

[PTS Page 201] [\q 201/]

2. Assosuṃ kho nātikiyā paricārakā: bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake

abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu

kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti.

Paropaññāsaṃ nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā.

Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ

karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā tā, tiṇṇaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā" ti. Tena ca nātikiyā

paricārakā attamanā ahesuṃ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ4

sutvā.

- - - - - - - - - - -

1. Nādike - sīmu, syā [PTS , 2.] Cetiyavaṃsesu - machasaṃ,

3. Sakiṃdeva - (kā) , 4. Pañhāveyyākaraṇaṃ ( syā kā)

[BJT Page 308] [\x 308/]

3. Assosi kho āyasmā ānando: bhagavā kira bhagavā kira parito parito janapadesu

paricārake abbhatīte kālakate upapattīsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu

kurupañcālesu macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti.

Paropaññāsaṃ nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā.

Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ

karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā" ti. Tena

ca nātikiyā paricārakā

Attamanā ahesuṃ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā ti.

Ānanda parikathā

4. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: [PTS Page 202] [\q 202/] ime kho panāpi1

ahesuṃ māgadhakā paricārakā bahū ceva rattaññū ca abbhatītā kālakatā. Suññā maññe

aṅgamagadhā aṅgamāgadhakehi2 paricārakehi abbhatītehi kālakatehi. Te kho panāpi ahesuṃ

buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārino te abbhatītā

kālakatā bhagavato abyākatā. Tesampassa3 sādhu veyyākaraṇaṃ. Bahujano pasīdeyya tato

gaccheyya sugatiṃ. Ayaṃ kho panāpi ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro dhammiko

dhammarājā hito brāhmaṇagahapatikānaṃ negamānañceva jānapadānañca. Apissudaṃ

manussā kittayamānarūpā viharanti ' evaṃ no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā

kālakato, evaṃ mayaṃ tassa dhammikassa dhammarañño vijite phāsu4 viharimhā' ti. So kho

panāpi ahosi buddhe pasanno dhamme pasanno saṅghe pasanno sīlesu paripūrakārī.

Apissudaṃ manussā evamāhaṃsu, yāva maraṇakālāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro

bhagavantaṃ kittayamānarūpo kālakato' ti.

- - - - - - - - - - -

1. Panapi - [PTS]

2. Aṅgamāgadhikehi - syā

3. Tesampissa - machasaṃ

4. Phāsukaṃ - syā

[BJT Page 310] [\x 310/]

So abbhatīto kālakato bhagavatā abyākato. Tassa passa sādhu veyyākaraṇaṃ. Bahujano

pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṃ. Bhagavato kho pana sambodhi magadhesu. Yattha kho

bhagavato sambodhi magadhesu kathaṃ tattha bhagavā māgadhake paricārake abbhatīte

kālakate upapattīsu na byākareyya? Bhagavā ceva kho pana māgadhake paricārake

abbhatīte kālakate upapattīsu na byākareyya dīnamanā tenassu māgadhakā paricārakā.

[PTS Page 203] [\q 203/] yena kho panassu dīnamanā māgadhakā paricārakā kathaṃ te

bhagavā na byākareyyāti.

5. Idamāyasmā ānando māgadhake paricārake ārabbha eko raho anuvicintetvā rattiyā

paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantā

etadavoca.

Sutammetaṃ bhante bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālakate

upapattīsu byākaroti, kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu kurupañcālesu

macchasūrasenesu asu amutra upapanno asu amutra upapanno ti. Paropaññāsaṃ nātikiyā

paricārakā abbhatītā kālakatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā

paricārakā abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā

sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Sātirekāni

pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālakatā, tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā" ti. Tena ca nātikiyā paricārakā

attamanā ahesuṃ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā' ti. Ime

kho panāpi bhante ahesuṃ māgadhakā paricārakā bahū ceva rattaññū ca abbhatītā kālakatā

suññāmaññe aṅgamagadhā aṅgamāgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kālakatehi. Te kho

panāpi bhante ahesuṃ buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu

paripūrakārino. Te abbhatītā kālakatā bhagavatā abyākatā.

[BJT Page 312] [\x 312/]

Tesampassa sādhu veyyākaraṇaṃ bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiṃ ayaṃ kho

panāpi bhante ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito

buhmaṇagahapatikānaṃ [PTS Page 204] [\q 204/] negamānañceva jānapadānañca.

Apissudaṃ manussā kittayamānarūpā viharanti ' evaṃ no so dhammiko dhammarājā

sukhāpetvā kālakato. Evaṃ mayaṃ tassa dhammikassa dhammarañño vijite phāsu viharimhā

'ti. So kho panāpi bhante ahosi buddhe pasanno dhamme pasanno saṅghe pasanno sīlesu

paripūrakārī. Apissudaṃ manussā evamāhaṃsu ' yāva maraṇakālāpi rājā māgadho seniyo

bimbisāro bhagavantaṃ kittayamānarūpo kālakato 'ti. So abbhatīto kālakato bhagavatā

abyākato, tassa passa sādhu veyyākaraṇaṃ bahujano pasīdeyya tato gaccheyya sugatiṃ,

bhagavato kho pana bhante sambodhi magadhesu. Yattha kho pana bhante bhagavato

sambodhi magadhesu kathaṃ tattha bhagavā māgadhake paricārake abbhatīte kālakate

upapattīsu na byākareyya. Bhagavā ce kho pana bhante māgadhake paricārake abbhatīte

kālakate upapattīsu na byākareyya, dīnamanā1 tenassu māgadhakā paricārakā. Yena kho

panassu bhante dīnamanā māgadhakā paricārakā, kathaṃ te bhagavā na byākareyyā 'ti.

Idamāyasmā ānando māgadhake paricārake ārabbha bhagavato sammukhā parikathaṃ katvā

uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

6. Atha kho bhagavā acirapakkante āyasmante ānande pubbanhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya nātikaṃ piṇḍāya pāvisi. Nātike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaṃ pavisitvā māgadhake paricārake

ārabbha aṭṭhikatvā manasikatvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdi. "

Gatiṃ tesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ yaṃ gatikā te bhavanto yaṃ abhisamparāyā "

ti.Addasā kho bhagavā māgadhake paricārake yaṃ gatikā te [PTS Page 205] [\q 205/]

bhavanto yaṃ abhisamparāyā ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito

giñjakāvasathā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi.

- - - - - - - - - - - - - - - -

1. Ninnamanā syā, dīnamānā [PTS.]

[BJT Page 314] [\x 314/]

7. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca. " Upasantapadisso1 bhante bhagavā, bhātiriva bhagavato mukhavaṇṇo

vippasannattā indriyānaṃ. Santena nūnajja bhante bhagavā vihārena vihāsī "ti. " Yadeva kho

me tvaṃ ānanda māgadhake paricārake ārabbha sammukhā parikathaṃ katvā uṭṭhāyāsanā

pakkanto, tadevāhaṃ nātike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde

pakkhāletvā giñjakāvasathaṃ pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā2 manasi

katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā paññatte āsane nisīdiṃ ' gatiṃ tesaṃ jānissāmi

abhisamparāyaṃ, yaṃgatikā te bhavanto yaṃ abhisamparāyā" ti. Addasaṃ kho ahaṃ ānanda

māgadhake paricārake yaṃgatikā te bhavanto yaṃ abhisamparāyā ti.

Janavasabhāgamanaṃ

8. Atha kho ānanda antarahito yakkho saddamanussāvesi: " janavasabho ahaṃ bhagavā,

janavasabho ahaṃ sugatā " ti. " Abhijānāsi no tvaṃ ānanda ito pubbe evarūpaṃ nāmadheyyaṃ

sutaṃ yadidaṃ janavasabho " ti. " Na kho ahaṃ bhante abhijānāmi ito pubbe evarūpaṃ

nāmadheyyaṃ sutaṃ yadidaṃ janavasabho " ti. Api ca me bhante lomāni haṭṭhāni

janavasabho ti nāmadheyyaṃ sutvā. Tassa mayhaṃ bhante etadahosi: nahi [PTS Page 206]

[\q 206/] nūna so orako yakkho bhavissati yassidaṃ3 evarūpaṃ nāmadheyyaṃ

supaññattaṃ yadidaṃ janavasabho' ti. " Anantarā kho ānanda saddā pātubhāvā uḷāravaṇṇo

me yakkho sammukhe pāturahosi. Dutiyampi saddamanussāvesi: bimbisāro ahaṃ bhagavā

bimbisāro ahaṃ sugatā 'ti. Idaṃ sattamaṃ kho ahaṃ bhante vessavaṇassa mahārājassa

sahabyataṃ upapajjāmi. So tato cuto manussarājā bhavituṃ pahomi.4

Ito satta tato satta saṃsārāni catuddasa

Nivāsamabhijānāmi yattha me vusitaṃ pure.

Dīgharattaṃ kho ahaṃ bhante avinipāto avinipātaṃ sañjānāmi. Āsā ca pana me santiṭṭhati

sakadāgāmitāyā ti.

- - - - - - - - - - - - - - - - -

1. Upasantapatiso - kaṃ

2. Aṭṭhiṃkatvā - machasaṃ

3. Yadidaṃ - machasaṃ

4. Manussarājā pi homi - [PTS]

[BJT Page 316] [\x 316/]

9. " Acchariyamidaṃ āyasmato janavasabhassa yakkhassa, abbhutamidaṃ āyasmato

janavasabhassa yakkhassa, 'dīgharattaṃ kho ahaṃ bhante avinipāto avinipātaṃ sañjānāmīti

ca vadesi, āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyāti ca vadesi. Kuto nidānaṃ panāyasmā

janavasabho yakkho evarūpaṃ uḷāraṃ visesādhigamaṃ sañjānātī ?" Ti.

" Na aññattha bhagavā tava sāsanā, na aññattha sugata tava sāsanā. Yadagge ahaṃ bhante

bhagavati ekantikato1 abhippasanno, tadagge ahaṃ bhante [PTS Page 207] [\q 207/]

dīgharattaṃ avinipāto avinipātaṃ sañjānāmi. Āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāya.

Idhāhaṃ bhante vessavaṇena mahārājena pesito virūḷhakassa mahārājassa santike

kenacidevakaraṇīyena. Addasaṃ bhagavantaṃ antarāmagge giñjakāvasathaṃ pavisitvā

māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhikatvā manasi katvā sabbaṃ cetaso samannāharitvā

nisinnaṃ ' gatiṃ tesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyā

ti. Anacchariyaṃ kho panetaṃ bhante yaṃ vessavaṇassa mahārājassa tassaṃ parisāyaṃ

bhāsato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyā

ti. Tassa mayhaṃ bhante etadahosi: bhagavantañca dakkhāmi. Idañca bhagavato ārocessāmī

ti. Ime kho me bhante dve paccayā bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.

Devasabhā

10. Purimāni bhante divasāni purimatarāni tadahuposathe paṇṇarase vassupanāyikāya

puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ

sannisinnā honti sannipatitā, mahatī ca dibbaparisā2 samantato sannisinnā honti3

sannipatitā. Cattāro ca mahārājāno cātuddisā nisinnā honti. Puratthimāya disāya dhataraṭṭho

mahārājā pacchimābhimukho4 nisinno hoti deve purakkhatvā. Dakkhiṇāya disāya virūḷhako

mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Pacchimāya disāya virūpakkho

mahārājā puratthābhimukho5 nisinno hoti deve purakkhatvā. Uttarāya disāya vessavaṇo

mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve [PTS Page 208] [\q 208/] purakkhatvā.

Yadā bhante kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti

sannipatitā,mahatī ca dibbaparisā samantato sannisinnā honti sannipatitā, cattāro ca

mahārājāno catuddisā nisinnā honti idaṃ tesaṃ hoti āsanasmiṃ.

- - - - - - - - - - - - - - - -

1. Ekanatato - syā,

2. Dibbā parisā - [PTS,]

3. Hoti - [PTS,]

4. Pacchābhimukho - machasaṃ,

5. Puratthābhimukho - machasaṃ,

[BJT Page 318] [\x 318/]

Atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti. Ye te bhante devā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā

adhunūpapannā tāvatiṃsakāyaṃ, te aññe deve atirocanti vaṇṇena ceva yasasā ca.

Tenassudaṃ bhante devā tāvatiṃsā attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā. " Dibbā vata

bho kāyā paripūranti hāyanti asurā kāyā " ti. Atha kho bhante sakko devānamindo devānaṃ

tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:

Modanti vata bho devā tāvatiṃsā sahindakā1

Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ. [A]

Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine2

Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate.

Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā

Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha.

Idaṃ disvāna nandanti tāvatiṃsā sahindakā

Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti.

[PTS Page 209] [\q 209/]

11. Tena sudaṃ bhante devā tāvatiṃsā bhiyyosomattāya attamanā honti pamuditā

pītisomanassajātā. ' Dibbā vata bho kāyā paripūranti

Hāyanti asurā kāyā ' ti.

12.Atha kho bhante yenatthena devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti

sannipatitā, taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvā vuttavacanāpi taṃ3 cattāro

mahārājāno tasmiṃ atthe honti, paccanusiṭṭhavacanāpi4 taṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ atthe

honti, sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā5.

" Te vuttavākyā rājāno paṭiggayhānusāsaniṃ

Vippasannamanā santā aṭṭhaṃsu samhi āsane" ti.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

1. Saindakā - sīmu.

2. Yasassino - syā

3. Vuttavacanānāmidaṃ - kaṃ

4. Paccanusiṭṭhavacanā pi taṃ - machasaṃ

5. Ayipakkantā - kaṃ

[A.] Modanti bho punar devāḥ trayasatriṃśa saśatrakāṃ (saśakrakā)

Tathāgataṃ namasyantā dharmasya sukhadharmatām - mahāvastu

[BJT Page 320] [\x 320/]

13. Atha kho bhante uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi, obhāso pāturahosi, atikkammeva

devānaṃ devānubhāvaṃ. Atha kho bhante sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi.

Yathā kho mārisā nimitattāni dissanti uḷāro āloko sañjāyati. Obhaso pātubhavati, brahmā

pātubhavissati, brahmuno hetaṃ pubbanimittaṃ pātubhāvāya yadidaṃ āloko sañjāyati obhāso

pātubhavatī ti.

" Yathā nimittā dissanti brahmā pātubhavissati,

Brahmuno hetaṃ nimittaṃ obhāso vipulo mahā ti.

Sanaṅkumārakathā

14. Atha kho bhante devā tāvatiṃsā yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu. ' Obhāsametaṃ ñassāma

yaṃ vipāko bhavissati sacchikatvā 'va naṃ gamissāmā ti. Cattaro pi mahārājāno yathāsakesu

āsananesu nisīdiṃsu " obhāsametaṃ ñassāma yaṃ vipāko bhavissati, [PTS Page 210] [\q

210/] sacchikatvā va naṃ gamissāmā ti. Idaṃ sutvā devā tāvatiṃsā ekaggatā samāpajjiṃsu

"obhāsametaṃ ñassāma, yaṃ vipāko bhavissati, sacchikatvā va naṃ gamissāmā''ti.

Yadā bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati oḷārikaṃ attabhāvaṃ

abhinimminitvā pātubhavati. Yo kho pana bhante brahmuno pakativaṇṇo,

anabhisambhavanīyo so devānaṃ tāvatiṃsānaṃ cakkhupathasmiṃ. Yadā bhante brahmā

sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva

yasasā ca. Seyyathāpi bhante sovaṇṇo viggaho mānusaṃ viggahaṃ atirocati, evameva kho

bhante yadā brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, so aññe deve atirocati

vaṇṇena ceva yasasā ca. Yadā bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ

pātubhavati, na tassaṃ parisāyaṃ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā

nimanteti. Sabbeva tuṇhībhūtā pañjalikā pallaṅkena nisīdanti yassa'dāni devassa icchissati

brahmā sanaṃkumāro tassa devassa pallaṅkena nisīdissatī' ti. Yassa kho pana bhante

devassa brahmā sanaṃkumāro pallaṅkena nisīdati, uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ,

uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ, seyyathāpi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto

adhunābhisitto rajjena, uḷāraṃ so labhati vedapaṭilābhaṃ, uḷāraṃ so labhati

somanassapaṭilābhaṃ, evameva kho bhante yassa devassa brahmā sanaṃkumāro pallaṅke

nisīdati uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ, uḷāraṃ so labhati devo

somanassapaṭilābhaṃ.

[BJT Page 322] [\x 322/]

[PTS Page 211] [\q 211/]

15. Atha bhante brahmā sanaṃkumāro oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā kumāravaṇṇī

hutvā pañcasikho devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāturahosi. So vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse

antaḷikkhe pallaṅkena nisīdi. Seyyathāpi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke

same vā bhūmibhāge pallaṅkena nisīdeyya, evameva kho bhante brahmā sanaṃkumāro

vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaṅkena nisīditvā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ

sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi:

" Modanti vata bho devā tāvatiṃsā sahindakā

Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ.

Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine

Sugatasmiṃ buhmacariyaṃ caritvāna idhāgate.

Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā

Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha.

Idaṃ disvāna nandanti tāvatiṃsā sahindakā

Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti.

16. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmuno

Sanaṃkumārassa bhāsato aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti: vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañju

ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathāparisaṃ kho pana bhante

brahmā sanaṃkumāro sarena viññāpeti. Na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa

kho pana bhante evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti, so vuccati ' brahmasaro'ti. Atha kho

bhante brahmā sanaṃkumāro tettiṃsa attabhāve abhinimminitvā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ [PTS

Page 212] [\q 212/] paccekapallaṅkesu paccekapallaṅkena nisīditvā deve tāvatiṃse

āmantesi: " taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā. Yāvañca so bhagavā bahujanahitāya

paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Ye

hi keci bho buddhaṃ saraṇaṃ gatā dhammaṃ saraṇaṃ gatā saṅghaṃ saraṇa gatā sīlesu

paripūrakārino, te kāyassa bhedā parammaraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaṃ

devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Appekacce nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ

upapajjanti, appekacce tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce yāmānaṃ

devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti,

appekacce cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Ye sabbanihīnaṃ kāyaṃ

paripūrenti te gandhabbakāyaṃ paripūrentī ti.

[BJT Page 324] [\x 324/]

Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmuno

sanaṃkumārassa bhāsato ghoso yeva. Devā maññanti yvāyaṃ mama pallaṅke, svāyaṃ eko'va

bhāsatī ti.

" Ekasmiṃ bhāsamānasmiṃ sabbe bhāsanti nimmitā [a]

Ekasmiṃ tuṇhimāsīne sabbe tuṇhī bhavanti te.

Tadā su devā maññanti tāvatiṃsā sahindakā

Yvāyaṃ mama pallaṅkasmiṃ svāyaṃ eko'va bhāsatī" ti.

17. Atha kho bhante brahmā sanaṃkumāro ekattena attānaṃ upasaṃhāsi. Ekattena attānaṃ

upasaṃharitvā [PTS Page 213] [\q 213/] sakkassa devānamindassa pallaṅke pallaṅkena

nisīditvā deve tāvatiṃse āmantesi:

Iddhipāda bhāvanā

18. Taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvasupaññattā cime tena bhagavatā jānatā

passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhipahutāya

iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu

chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti,

viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti,

cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti,

vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho bho tena

bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā paññattā

iddhipahutāya iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya. Ye hi keci bho atītamaddhānaṃ samaṇā

vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ, sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ

iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā, ye pi hi keci bho anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā

brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti, sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ

iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye pi hi keci bho etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā

anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti, sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ iddhipādānaṃ

bhāvitattā bahulīkatattā. Passanti no bhonto devā tāvatiṃsā mama pi maṃ evarūpaṃ

iddhānubhāvanati.

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

[A.] Ekasya bhāṣamānasya sarve bhāṣanti nirmitāḥ

Ekasya tuṣṇīmbhūtasya sarve tuṣṇīm bhavanti te. ( Divyāvadāna)

[BJT Page 326] [\x 326/]

Evaṃ mahābrahme ' ti.

' Ahampi kho bho imesaṃ yeva catunnaṃ [PTS Page 214] [\q 214/] iddhipādānaṃ

bhāvitattā bahulīkatattā evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo' ti.

Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmā

sanaṃkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi.

Okāsādhigamā

19. Taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā

arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassa adhigamāya. Katame

tayo? Idha bho ekacco saṃsaṭṭho viharati kāmehi, saṃsaṭṭho akusalehi dhammehi. So

aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti, yoniso manasi karoti, dhammānudhammaṃ

paṭipajjati, so ariyadhammasavanaṃ āgamma yoniso manasikāraṃ

dhammānudhammapaṭipattiṃ asaṃsaṭṭho viharati kāmehi, asaṃsaṭṭho akusalehi dhammehi.

Tassa asaṃsaṭṭhassa kāmehi asaṃsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaṃ. Sukhā

bhiyyo somanassaṃ, seyyathāpi bho mudā pāmojjaṃ jāyetha, evameva kho bho

asaṃsaṭṭhassa kāmehi assaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaṃ, sukhā bhiyyo

somanassaṃ. Ayaṃ kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

padhamo okāsādhigamo anubuddho sukhassa adhigamāya.

Puna ca paraṃ bho idhekaccassa oḷārikā kāyasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti. Oḷārikā

vacīsaṅkhārā appaṭippassaddhā honti, oḷārikā cittasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti, so

aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti yoniso manasi karoti dhammānudhammaṃ

paṭipajjati. Tassa ariyadhammasavanaṃ āgamma yoniso manasikāraṃ

dhammānudhammapaṭipattiṃ, oḷārikā kāyasaṅkhārā paṭippasasambhanti, oḷārikā

vacīsaṅkhārā paṭippassambhanti, [PTS Page 215] [\q 215/] oḷārikā cittasaṅkhārā

paṭippassambhanti. Tassa oḷārikānaṃ kāyasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ

vacīsaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ cittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā uppajjati

sukhaṃ. Sukhā bhiyyo somanassaṃ. Seyyathāpi bho mudā pāmojjaṃ jāyetha. Evameva kho

oḷārikānaṃ kāyasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ vacīsaṅkhārānaṃ

paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ cittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaṃ. Sukhā

bhiyyo somanassaṃ. Ayaṃ kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena dutiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassa adhigamāya.

[BJT Page 328] [\x 328/]

Puna ca paraṃ bho idhekacco idaṃ kusalanti yathābhūtaṃ nappajānāti. Idaṃ akusalanti

yathābhūtaṃ nappajānāti, idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ

idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāganti yathābhūtaṃ nappajānāti. So

aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti yoniso manasi karoti dhammānudhammaṃ

paṭipajjati. So ariyadhammasavanaṃ āgamma yonisomanasikāraṃ

dhammānudhammappaṭipattiṃ idaṃ kusalanti yathābhūtaṃ pajānāti, idaṃ akusalanti

yathābhūtaṃ pajānāti, idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ idaṃ

hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāganti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ

jānato evaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Tassa avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati

sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ. Seyyathāpi bho mudā pāmojjaṃ1 jāyetha, evameva kho

bho avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaṃ. Sukhā bhiyyo somanassaṃ. Ayaṃ kho bho tena

bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo okāsādhigamo anubuddho

sukhassa adhigamāya.

[PTS Page 216] [\q 216/]

Ime kho bho tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā

anubuddhā sukhassa adhigamāyāti. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha.

Idamatthaṃ bhante buhmā sanaṃkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi:

Satipaṭṭhānā

20. Taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāva supaññattāvime tena bhagavatā jānatā

passatā arahatā sammāsambuddhena. Cattāro satipaṭṭhānā kusalassādhigamāya. Katame

cattāro? Idha bho bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā

vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharanto tattha

sammāsamādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno

bahiddhā parakāye ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti.

Ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharantotattha sammāsamādhiyati

sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito

Sammāvippasanno bahiddhā paravedanāsu ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti.

Ajjhattaṃ citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ citte cittānupassī viharanto tattha sammāsamādhiyati sammā

vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno bahiddhā paracitte ñāṇadassanaṃ

abhinibbatteti.

- - - - - - - - - - -

1. Pāmujjaṃ - kaṃ

[BJT Page 330] [\x 330/]

Ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharanto tattha

sammāsamādhiyati sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammāvippasanno

bahiddhā paradhammesu ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti. Ime kho bho tena bhagavatā jānatā

passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaṭṭhānā paññattā kusalassa adhigamāyāti.

Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmā

sanaṃkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi.

Samādhiparikkhārā

21. Taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvasupaññattāvime tena bhagavatā jānatā

passatā arahatā sammāsambuddhena satta sammāsamādhiparikkhārā sammāsamādhissa

bhāvanāya sammāsamādhissa pāripūriyā. Katame satta? Sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo

sammāvācā sammākammanto [PTS Page 217] [\q 217/] sammāājīvo sammāvāyāmo

sammāsati.

Yā kho bho imehi sattahi aṅgehi cittassa ekaggatā parikkhatā, ayaṃ vuccati bho ariyo

sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipi. Sammādiṭṭhissa bho sammāsaṅkappo

pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti,

sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti,

sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti,

sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti, sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti. Yaṃ hi taṃ

bho sammā vadamāno vadeyya, svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko

ehipassiko opanayiko1 paccattaṃ veditabbo viññūhī. Apārutā amatassa dvārāti,idametaṃ

sammā vadamāno vadeyya svākkhāto hi bho bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko

ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhi. Apārutā amatassa dvārāti.

- - - - - - - - - - - - - - - - -

1. Opaneyyako - machasaṃ,

[BJT Page 332] [\x 332/]

Ye hi keci bho buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena

samannāgatā saṅghe aveccappasādena samannāgatā, ariyakantehi sīlehi samannāgatā. Ye

cime opapātikā dhammavinītā sātirekāni catuvisatisatasahassāni māgadhakā paricārakā

abbhatītā kālakatā tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā

sambodhiparāyaṇā. Atthi cevettha sakadāgāmino.

Atthāyaṃ1 itarā pajā puññabhāgāti me mano,

Saṅkhātuṃ no pi sakkomi musāvādassa ottapanti. 2

22. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro bhāsittha. Idamatthaṃ bhante brahmuno

sanaṃkumārassa bhāsato vessavaṇassa mahārājassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi.

'Acchariyaṃ vata bho. Abbhutaṃ vata bho, evarūpopi nāma uḷāro satthā bhavissati, evarūpaṃ

uḷāraṃ dhammakkhānaṃ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantī'ti. Atha bhanne

brahmā sanaṃkumāro vessavaṇassa mahārājassa cetasā ceto paritavitakkamaññāya

vessavaṇaṃ mahārājānaṃ etadavoca: "taṃ kimmaññati bhavaṃ vessavaṇo mahārājā.

Atītampi addhānaṃ evarūpo uḷāro satthā ahosi, evarūpaṃ uḷāraṃ dhammakkhānaṃ, evarūpā

uḷārā visesādhigamā paññāyiṃsu. Anāgatampi addhānaṃ evarūpo uḷāro satthā bhavissati.

Evarūpaṃ uḷāraṃ dhammakkhānaṃ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantī"ti.

23. Idamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ abhāsi. Idamatthaṃ

vessavaṇo mahārājā brahmuno sanaṃkumārassa devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhāsato sammukhā

sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ sayaṃ parisāyaṃ ārocesi. Idamatthaṃ janavasabho yakkho

vessavaṇassa mahārājassa sayaṃ parisāyaṃ bhāsato sammukhā sutaṃ sammukhā

paṭiggahitaṃ bhagavato ārocesi. Idamatthaṃ bhagavā janavasabhassa yakkhassa sammukhā

sutvā sammukhā paṭiggahetvā sāmañca abhiññāya āyasmato ānandassa ārocesi. Idamatthaṃ

āyasmā ānando bhagavato sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā ārocesi bhikkhūnaṃ

bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ 'tayidaṃ brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca

vitthāritaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitanti.

Janavasabhasuttaṃ pañcamaṃ.

1. Athāyaṃ - syā. 2. Ottappanti - machasaṃ.

[BJT Page 334] [\x 334/]

6.

[PTS Page 220] [\q 220/] mahāgovindasuttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho

pañcasiko gandhabbaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ

pabbataṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbaputto bhagavantaṃ

etadavoca: yaṃ kho me bhante devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā

paṭiggahitaṃ, ārocemetaṃ bhagavato'ti. 'Ārocehi me tvaṃ pañcasikhā'ti bhagavā avoca.

Devasabhā

2. "Purimāni bhante divasāni purimatarāni tadahuposathe paṇṇarase pavāraṇāya puṇṇāya

puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā

honti sannipatitā mahatī ca dibbaparisā samantato sannisinnā honti sannipatitā. Cattāro ca

mahārājāno cātuddisā sannisinnā honti. Puratthimāya disāya dhataraṭṭho mahārājā

pacchābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā dakkhiṇāya disāya virūḷhako mahārājā

uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Pacchimāya disāya [PTS Page 221] [\q

221/] virūpakkho mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Uttarāya

disāya vessavaṇo mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Yadā bhante

kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti, sannipatitā mahatī

ca dibbaparisā samantato sannisinnā honti sannipatitā cattāro ca mahārājāno cātuddisā

nisinnā honti idaṃ tesaṃ hoti āsanasmiṃ atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti. Ye te bhante

devā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā adhunūpapannā tāvatiṃsakāyaṃ, te aññe deve

atirocanti vaṇṇena ceva yasasā ca. Tenasudaṃ bhante devā tāvatiṃsā attamanā honti

pamuditā pītisomanassajātā 'dibbā vata bho kāyā paripūranti hāyanti asurā kāyā'ti.

[BJT Page 336] [\x 336/]

3. Atha kho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi

gāthāhi anumodi:

"Modanti vata bho devā tāvatiṃsā sahindakā,

Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ.

Nace deve ca passantā vaṇṇavante yasassine.

Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate.

Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā,

Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha,

Idhaṃ disvāna nandanti tāvatisā sahindakā,

Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti".

[PTS Page 222] [\q 222/] tena sudaṃ bhante devā tāvatiṃsā bhiyyosomattāya attamanā

honti pamuditā pītisomanassajātā 'dibbā vata bho kāyā paripūranti hāyanti asurā kāyā1'ti.

Aṭṭha yathābhuccavaṇṇā

4. Atha kho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā deve

tāvatiṃse āmantesi 'iccheyyātha no tumhe mārisā tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe

sotunti". 'Icchāma 2 mayaṃ mārisā tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sotunti'.

Atha kho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce

vaṇṇe payirudāhāsi:

Taṃ kimpaññanti bhonto devā tāvatiṃsā yāvañca 3 so bhagavā yāvañca 3 so bhagavā

bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussānaṃ, evaṃ bahujanahitāya paṭipannaṃ bahujanasukhāya lokānukampāya

atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva

atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā.

1. Asurakāyā - machasaṃ. 2. Iccheyyāma - [PTS. 3.] Yāva cassa - [PTS.]

[BJT Page 338] [\x 338/]

2. Svākkhāto kho pana tena bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko

paccattaṃ veditabbo viññūhi. Evaṃ opanayikassa1 dhammassa desetāraṃ imināpaṅgena

samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarehi aññatra tena

bhagavatā.

3. Idaṃ kusalanti kho pana tena bhagavatā suppaññattaṃ. Idaṃ akusalanti suppaññattaṃ.

Idaṃ [PTS Page 223] [\q 223/] sāvajjanti suppaññattaṃ. Idaṃ anavajjanti suppaññattaṃ.

Idaṃ sevitabbanti suppaññattaṃ. Idaṃ na sevitabbanti suppaññattaṃ. Idaṃ hīnanti

suppaññattaṃ. Idaṃ paṇītanti suppaññattaṃ. Idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāganti

suppaññattaṃ. Evaṃ kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabbahīnappaṇitakaṇhasukka

sappaṭibhāgānaṃ dhammānaṃ paññāpetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva

atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā.

4. Suppaññattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā. Saṃsandati

nibbānañca paṭipadā ca seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti

evameva suppaññattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminīpaṭipadā saṃsandati

nibbānañca paṭipadā ca. Evaṃ nibbānagāminiyā paṭipadāya paññāpetāraṃ iminā paṅgena

samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na ca panetarahi, aññatra tena

bhagavatā.

5. Abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno sīloko yāva maññe

khattiyā sampiyāyamānarūpā viharanti. Vigatamado kho pana so bhagavā āhāraṃ āhāreti

evaṃ vigatamadaṃ āhāraṃ āhārayamāna 2 iminā paṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva

atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā.

6. Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhānañceva paṭipannānaṃ khīṇāsavānañca

vusitavataṃ. Te bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyuttopi viharati. Evaṃ ekārāmataṃ

anuyuttaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva [PTS Page 224] [\q 224/]

atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā,

1. Opaneyyikassa - machasaṃ. 2. Āhariyamānaṃ - sī. Mu.

[BJT Page 340] [\x 340/]

7. Yathāvādī kho pana so bhagavā tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī

yathākārī tathāvādī. Evaṃ dhammānudhammapaṭipannaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ

satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

8. Tiṇṇavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaṃkatho pariyositasaṃkappo ajjhāsayaṃ

ādi brahmacariyaṃ evaṃ tiṇṇavicikicchaṃ vigatakathaṃkathaṃ pariyositasaṃkappaṃ

ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ. Iminā paṅghena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse

samanupassāma. Na panetarahi, aññatra tena bhagavatā ti.

5. Ime kho bhante sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce

vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaṃ bhante devā tāvatiṃsā bhiyyosomattāya attamanā honti

pamuditā pītisomanassajātā bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā. Tatra bhante ekacce

devā evamāhaṃsu:

Aho vata mārisā cattāro sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañca deseyyuṃ

yatharivabhagavā, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussānni.

Ekacce devā evamāhaṃsu: tiṭṭhantu mārisā cattāro sammāsambuddhā, aho vata mārisā tayo

sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañca deseyyuṃ yathariva bhagavā, tadassa

bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

Ekacce devā evamāhaṃsu: tiṭṭhantu mārisā tayo sammāsambuddhā, aho vata mārisā dve

sammāsambuddhā loke uppajjeyyuṃ dhammañca deseyyuṃ yathariva bhagavā. Tadassa

bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

[BJT Page 342] [\x 342/]

6. [PTS Page 225] [\q 225/] evaṃ vutte bhante sakko devānamindo deve tāvatiṃse

etadavoca: aṭṭhānaṃ kho etaṃ mārisā anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto

sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Aho vata mārisā

so bhagavā appābādho appātaṅko ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya. Tadassa

bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

Atha kho bhante yenatthena devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti

sannipatitā, taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvā vuttavacanā nāmidaṃ cattāro

mahārājāno tasmiṃ atthe honti. Paccānusiṭṭhavacanā nāmidaṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ

atthe honti. Sakesu sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā.

"Te vuttavākyā rājāno paṭiggayhānusāsaniṃ

Vippasannamanā santā aṭṭhaṃsu sambhi āsane"ti.

7. Atha kho bhante uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi obhāso pāturahosi atikkammeva

devānaṃ devānubhāvaṃ atha kho bhante sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi:

Yathā kho mārisā nimittāni dissanti uḷāro āloko sañjāyati obhāso pātubhavati brahmā

pātubhavissati brahmuno hetaṃ pubbanimittaṃ pātubhāvāya yadidaṃ āloko sañjāyati obhāso

pātubhavatī ti.

"Yathā nimittā dissanti brahmā pātubhavissati,

Brahmuno hetaṃ nimittaṃ obhāso vipulo mahā"ti.

Sanaṅkumārakathā

8. [PTS Page 226] [\q 226/] atha kho bhante devā tāvatiṃsā yathāsakesu āsanesu

nisīdiṃsu "obhāsametaṃ ñassāma, yaṃvipāko bhavissati sacchi katvā'va naṃ gamissāmā"ti.

Cattāro'pi mahārājāno yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu, "obhāsametaṃ ñassāma, yaṃvipāko

bhavissati sacchi katvā'va naṃ gamissāmā"ti. Idaṃ sutvā devā tāvatiṃsā ekaggā samāpajjiṃsu

obhāsametaṃ ñassāma, yaṃvipāko bhavissati sacchikatvā'va naṃ gamissāmāti.

[BJT Page 344] [\x 344/]

Yadā bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatisānaṃ pātu bhavati oḷārikaṃ attabhāvaṃ

abhinimminitvā pātubhavati. Yo kho pana bhante brahmuno pakativaṇṇo

anabhisambhavanīyo so devānaṃ tāvatiṃsānaṃ cakkhupathasmiṃ. Yadā bhante brahmā

sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva

yasasā ca. Seyyathāpi bhante sovaṇṇo viggaho mānusaṃ viggahaṃ atirocati, evameva kho

bhante yadā brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, so aññe deve atirocati

vaṇṇena ceva yasasā ca. Yadā bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ

pātubhavati na tassaṃ parisāyaṃ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā

nimanteti. Sabbeva tuṇhībhūtā pañjalikā pallaṅkena nisīdanti 'yassa'dāni devassa pallaṅkaṃ

icchissati brahmā sanaṃkumāro tassa devassa pallaṅke nisīdassatī'ti.Yassa kho pana bhante

devassa brahmā sanaṃkumāro pallaṅke nisīdati uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ.

Uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ. [PTS Page 227] [\q 227/] seyyathāpi

bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, uḷāraṃ so labhati vedapaṭilābhaṃ

uḷāraṃ so labhati somanassapaṭilābhaṃ, evameva kho bhante yassa devassa brahmā

sanaṃkumāro pallaṅke nisīdati uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ. Uḷāraṃ so labhati

devo somanassa paṭilābhaṃ.

9. Atha bhante brahmā sanaṃkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā antarahito

imāhi gāthāhi anumodi:

"Modanti vata bho devā tāvatiṃsā sahindakā,

Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammataṃ.

Nave deve ca passantā vaṇṇavante yasassine,

Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ caritvāna idhāgate.

Te aññe atirocanti vaṇṇena yasasāyunā,

Sāvakā bhūripaññassa visesūpagatā idha.

Idaṃ disvāna nandanti tāvatiṃsā sahindakā,

Tathāgataṃ namassantā dhammassa ca sudhammatanti.

[BJT Page 346] [\x 346/]

10. Imamatthaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro abhāsittha. Imamatthaṃ bhante brahmuno

sanaṃkumārassa bhāsato aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti vissaṭṭho ca viññoyyo ca mañju ca

savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathāparisaṃ kho pana bhante

brahmā sanaṃkumāro sarena viññāpeti, na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa

kho pana bhante evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti so vuccati brahmassaroti.

11. Atha kho bhante devā tāvatiṃsā brahmānaṃ sanaṃkumāraṃ etadavocuṃ: "sādhu

mahābrahme etadeva mayaṃ saṅkhāya modāma. [PTS Page 228] [\q 228/] atthi ca

sakkena devānamindena tassa bhagavato aṭṭha yathābhuccā vaṇṇā bhāsitā, te ca mayaṃ

saṅkhāya modāmā"ti. Atha kho bhante brahmā sanaṃkumāro sakkaṃ devānamindaṃ

etadavoca: "sādhu devānaminda mayampi tassa bhagavato aṭṭha yathābhucce

vaṇṇesuṇeyyāmā"ti.

'Evaṃ mahābrahme'ti kho bhante sakko devānamindo brahmuno sanaṃkumārassa bhagavato

aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi.

Taṃ kimmaññati bhavaṃ mahābrahmā yāvañca so bhagavā bahujanahitāya paṭipanno

bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ, evaṃ

bahujanahitāya paṭipannaṃ bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussānaṃ, imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma, na

panetarahi aññatra tena bhagavatā.

Svakkhāto kho pana tena bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko

paccattaṃ veditabbo viññūhi evaṃ opanayikassa dhammassa desetāraṃ iminā paṅgena

samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena

bhagavatā.

[BJT Page 348] [\x 348/]

Idaṃ kusalanti kho pana tena bhagavatā suppaññattaṃ. Idaṃ akusalanti suppaññattaṃ. Idaṃ

sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ idaṃ

kaṇhasukkasappaṭibhāganti suppaññattaṃ. Evaṃ

kusalākusalasāvajjānavajjasevitabbāsevitabbahīnappaṇītakaṇhasukkasappaṭi - bhāgānaṃ

dhammānaṃ paññāpetāraṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva [PTS Page 229] [\q

229/] atītaṃse samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā.

Suppaññattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminī paṭipadā. Saṃsandati

nibbānañca paṭipadā ca seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti

evameva suppaññattā tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbānagāminīpaṭipadā saṃsandati

nibbānañca paṭipadā ca. Evaṃ nibbānagāminiyā paṭipadāya paññāpetāraṃ iminā paṅgena

samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi, aññatra tena

bhagavatā.

Abhinipphanno kho pana tassa bhagavato lābho abhinipphanno sīloko yāva khattiyā

sampiyāyamānarūpā viharanti. Vigatamado kho pana maññe so bhagavā āhāraṃ āhāreti evaṃ

vigatamadaṃ āhāraṃ āhārayamānaṃ iminā paṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse

samanupassāma na panetarahi aññatra tena bhagavatā.

Laddhasahāyo kho pana so bhagavā sekhānañceva paṭipannānaṃ khīṇāsavānañca

vusitavataṃ. So bhagavā apanujja ekārāmataṃ anuyuttopi viharati. Evaṃ ekārāmataṃ

anuyuttaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na

panetarahi aññatra tena bhagavatā,

Yathāvādī kho pana so bhagavā tathākārī, yathākārī tathāvādī, iti yathāvādī tathākārī

yathākārī tathāvādī. Evaṃ dhammānudhammapaṭipannaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ

satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi, aññatra tena bhagavatā.

Tiṇṇavicikiccho kho pana so bhagavā vigatakathaṃkatho pariyositasaṃkappo ajjhāsayaṃ ādi

brahmacariyaṃ [PTS Page 230] [\q 230/] evaṃ tiṇṇavicikicchaṃ vigatakathaṃkathaṃ

pariyositasaṃkappaṃ ajjhāsayaṃ ādibrahmacariyaṃ iminā paṅghena samannāgataṃ satthāraṃ

neva atītaṃse samanupassāma na panetarahi, aññatra tena bhagavatā ti.

[BJT Page 350] [\x 350/]

10. Ime kho bhante sakko devānamindo brahmuno sanaṃkumārassa bhagavato aṭṭha

yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi. Tena sudaṃ bhante brahmā sanaṃkumāro attamano hoti

pamudito pītisomanassajāto bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe sutvā. Atha bhante

brahmā sanaṃkumāro oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā kumāravaṇṇī hutvā pañcasikho

devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāturahosi. So vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antaḷikkhe pallaṅkena

nisīdi. Seyyathāpi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke same vā bhūmibhāge

pallaṅkena nisīdeyya, evameva kho bhante brahmā sanaṃkumāro vehāsaṃ abbhuggantvā

ākāse antaḷikkhe pallaṅkena nisīditvā deve tāvatiṃse āmantesi:

Govindabrāhmaṇavatthu

11. Taṃ kimmaññanti bhonto devā tāvatiṃsā. Yāva dīgharattaṃ mahāpañño'va so bhagavā

ahosi. Bhūtapubbaṃ bho rājā disampati nāma ahosi, disampatissa rañño govindo nāma

brāhmaṇo purohito ahosi. Disampatissa rañño reṇu nāma kumāro putto ahosi. Govindassa

brāhmaṇassa jotipālo nāma māṇavo putto ahosi. Iti reṇu ca rājaputto jotipālo ca māṇavo

aññe ca chakhattiyā iccete aṭṭha sahāyā ahesuṃ.

[PTS Page 231] [\q 231/] atha kho bho ahorattānaṃ accayena govindo brāhmaṇo

kālamakāsi. Govinde buhmaṇe kālakate rājā disampati paridevesī "yasmiṃ vata bho mayaṃ

samaye govinde brāhmaṇe sabbakiccāni sammā vossajjitvā pañcahi kāmaguṇehi samappitā

samaṅgībhūtā parivārema tasmiṃ no samaye govindo brāhmaṇo kālakato"ti. Evaṃ vutte bho

reṇu rājaputto rājānaṃ disampatiṃ etadavoca: "mā kho tvaṃ deva govinde brāhmaṇe

kālakate atibāḷhaṃ paridevesi. Atthi deva govindassa brāhmaṇassa jotipālo nāma māṇavo

putto paṇḍitataro ceva pitarā alamatthadasataro ceva pitarā. Ye'pi'ssa pitā atthe anusāsi.

Te'pi jotipālasseva māṇavassa anusāsaniyā"ti. 'Evaṃ kumārā'ti. 'Evaṃ devā'ti.

[BJT Page 352] [\x 352/]

12. Atha kho bho rājā disampati aññataraṃ purisaṃ āmantesi, 'ehi tvaṃ ambho purisa, yena

jotipālo nāma māṇavo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā jotipālaṃ māṇavaṃ evaṃ vadehi:

bhavamatthu bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ, rājā disampati bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ

āmantayati, rājā disampati bhoto jotipālassa māṇavassa dassanakāmo'ti. 'Evaṃ devā'ti kho

bho so puriso disampatissa rañño paṭissutvā yena jotipālo māṇavo tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā jotipālaṃ māṇavaṃ etadavoca: "bhavamatthu bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ,

rājā disampati bhavantaṃ jotipālaṃ māṇavaṃ āmantayati, [PTS Page 232] [\q 232/] rājā

disampati bhoto jotipālassa māṇavassa dassanakāmo"ti. 'Evaṃ bho'ti kho so jotipālo māṇavo

tassa purisassa paṭissutvā yena rājā disampati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā disampatinā

raññā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārānīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bho jotipālaṃ mānavaṃ rājā disampati etadavoca: "anusāsatu no

bhavaṃ jotipālo, mā no bhavaṃ jotipālo anusāsaniyā paccabyāhāsi, pettike taṃ ṭhāne

ṭhapessāmi, govindiye abhisiñcissāmī"ti. 'Evaṃ bho'ti kho so jotipālo māṇavo disampatissa

rañño paccassosi.

13. Atha kho bho rājā disampati jotipālaṃ māṇavaṃ govindiye abhisiñci. Pettike ṭhāne

ṭhapesi. Abhisitto jotipālo māṇavo govindiye, pettike ṭhāne ṭhapito, ye' pi'ssa pitā atthe

anusāsi te pi atthe anusāsati, ye'pi'ssa pitā atthe nānusāsi te'pi atthe anusāsati, ye'pi'ssa pitā

kammante abhisambhosi, te'pi kammante abhisambhoti, ye'pi'ssa pitā kammante

nābhisambhosi te'pi kammante abhisambhoti. Tamenaṃ manussā evamāhaṃhu: "govindo

vata bho brāhmaṇo, mahāgovindo vata bho buhmaṇo"ti. Iminā kho evaṃ bho pariyāyena

jotipālassa māṇavassa govindo mahāgovindo'tveva samaññā udapādi.

[BJT Page 354] [\x 354/]

Rājasaṃvibhāgo

14. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca: disampati kho bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako

addhagato [PTS Page 233] [\q 233/] vayo anuppatto. Ko nu kho pana bho jānāti jīvitaṃ,

ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ disampatimhi rañño kālakate rājakattāro reṇuṃ rājaputtaṃ

rajje abhisiñceyyuṃ, āyantu bhonto yena reṇu rājaputto tenupasaṅkamatha. Upasaṅkamitvā

reṇuṃ rājaputtaṃ evaṃ vadetha: "mayaṃ kho bhoto reṇussa sahāyā piyā manāpā

appaṭikkūlā, yaṃsukho bhavaṃ taṃsukhā mayaṃ. Yaṃdukkho bhavaṃ taṃdukkhā mayaṃ.

Disampati kho bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Ko nu kho

pana bho jānāti jīvitaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ disampatimhi rañño kālakate rāja

kattāro bhavantaṃ reṇuṃ rajje abhisiñceyyuṃ. Sace bhavaṃ reṇu rajjaṃ labhetha,

saṃvibhajetha no rajjenā"ti. 'Evaṃ bho'ti kho bho te cha khattiyā mahāgovindassa

brāhmaṇassa paṭissutvā yena reṇu rājaputto tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā reṇuṃ

rājaputtaṃ etadavocuṃ: "mayaṃ kho bhoto reṇussa sahāyā piyā manāpā appaṭikkūlā.

Yaṃsukho bhavaṃ taṃsukhā mayaṃ, yaṃdukkho bhavaṃ taṃdukkhā mayaṃ. Disampati kho

bho rājā jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. Ko nu kho pana bho jānāti

jīvitaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ disampatimhi rañño kālakate rājakattāro bhavantaṃ

reṇuṃ rajje abhisiñceyyuṃ. Sace bhavaṃ reṇu rajjaṃ labhetha, saṃvibhajetha no rajjenā"ti "ko

nu kho bho aññe mama vijite sukhamedhetha1 aññatra bhavantehi. Sacāhaṃ bho rajjaṃ

labhissāmi saṃvibhajissāmi vo rajjenā"ti.

15. [PTS Page 234] [\q 234/] atha kho bho ahorattānaṃ accayena rājā disampati

kālamakāsi. Disampatimhi rañño kālakate rājakattāro reṇuṃ rājaputtaṃ rajje abhisiñciṃsu.

Abhisitto reṇu rajjena pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti. Atha kho

bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te cha

khattiye etadavoca: disampati kho bho rājā kālakato abhisitto reṇu rajjena, pañcahi

kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāreti. Ko nu kho pana bho jānāti. Madanīyā

kāmā. Āyantu bhonto yena reṇu rājā tenupasaṅkamatha, upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ evaṃ

vadetha: disampati kho bho rājā kālakato. Abhisitto bhavaṃ reṇu rajjena. Sarati bhavaṃ taṃ

vacananti.

1. Sukho bhavetha - machasaṃ

Sukhaṃ bhaveyyātha - syā

Sukhamedheyyātha - [PTS]

Sukhā bhaveyyātha - kaṃ.

[BJT Page 356] [\x 356/]

'Evaṃ bho'ti kho bho te cha khattiyā mahāgovindassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena reṇu

rājā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā reṇuṃ rājānaṃ etadavocuṃ: disampati kho bho rājā

kālakato, abhisitto bhavaṃ reṇu rajjena. Sarati bhavaṃ taṃ vacananti. ' 'Sarāmahaṃ bho taṃ

vacanaṃ ko nu kho bho pahoti imaṃ mahāpathaviṃ uttarena āyātaṃ dakkhiṇena

sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajitunti. " 'Ko nu kho bho añño pahoti

aññatra mahāgovindena brāhmaṇenā'ti.

16. Atha kho bho reṇu rājā aññataraṃ purisaṃ āmantesi: ehi tvaṃ ambho purisa, yena

mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ evaṃ

vadehi: 'rājā taṃ bhante reṇu āmantetī'ti. [PTS Page 235 [\q 235/] ']evaṃ devā'ti kho bho

so puriso reṇussa rañño paṭissutvā yena mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: 'rājā taṃ bhante reṇu āmanteti'ti.

'Evaṃ bhoti kho so mahāgovindo brāhmaṇo tassa purisassa paṭissutvā yena reṇu rājā

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā reṇunā raññā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathā

sārānīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinnaṃ kho bho mahāgovindaṃ

brāhmaṇaṃ reṇu rājā etadavoca: etu bhavaṃ govindo, imaṃ mahāpathaviṃ uttarena āyataṃ

dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajatū'ti. 'Evaṃ bho'ti kho so

mahāgovindo brāhmaṇo reṇussa rañño paṭissutvā imaṃ mahāpathaviṃ uttarena āyataṃ

dakkhiṇena sakaṭamukhaṃ sattadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhaji. Sabbāni sakaṭamukhāni

paṭṭhapesi tatra sudaṃ majjhe reṇussa rañño janapado hoti.

"Dantapuraṃ kaliṅgānaṃ1 assakānañca potanaṃ

Māhissatī avantīnaṃ sovīrānañca rorukaṃ

Mīthilā ca videhānaṃ campā aṅgesu māpitā,

Bārāṇasī ca kāsīnaṃ ete govindamāpitā"ti.

17. [PTS Page 236] [\q 236/] atha kho bho te cha khattiyā yathāsakena lābhena attamanā

ahesuṃ paripuṇṇasaṅkappā "yaṃ vata no ahosi icchitaṃ yaṃ ākaṅkhitaṃ yaṃ adhippetaṃ yaṃ

adhipatthitaṃ. Taṃ no laddhanti. "

"Sattabhū brahmadatto ca vessabhū bharato sahā

Reṇu dve ca dhataraṭṭhā2 tadāsuṃ sattabhāratā"ti.

Paṭhamabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.

1. Kāḷiṅgānaṃ syā kaṃ - [PTS. 2.] Reṇudve dhataraṭṭhā ca machasaṃ.

[BJT Page 358] [\x 358/]

Kittisaddabbhuggamanaṃ

18. Atha kho bho te cha khattiyā yena mahāgovindo brāhmaṇo tenupasaṅkamiṃsu

upasaṅkamitvā mahāgovindaṃ brāmhaṇaṃ etadavocuṃ: "yathā kho bhavaṃ govindo reṇussa

rañño sahāyo piyo manāpo appaṭikkūlo, evameva kho bhavaṃ govindo amhākampi sahāyo

piyo manāpo appaṭikkūlo. Anusāsatu no bhavaṃ govindo, mā no bhavaṃ govindo

anusāsaniyā paccabyākāsī'ti. "Evaṃ bho"ti kho so mahāgovindo brāhmaṇo tesaṃ channaṃ

khattiyānaṃ paccassosi. Atha kho bho mahāgovindo brahmaṇo satta ca rājāno khattiye

muddhāvasatte rajje anusāsi, satta ca brāhmaṇamahāsāle, satta ca nhātakasatāni mante

vācesi.

19. [PTS Page 237] [\q 237/] atha kho bho mahā govindassa brāhmaṇassa aparena

samayena evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggañchi" sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo

brahmānaṃ passati, sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brāhmunā sākaccheti sallapati

mantetī'ti. Atha kho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa etadahosi: mayhaṃ kho evaṃ

kalyāṇo kittisaddo abbhuggato. 1 Sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati

sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī'ti. Na kho panāhaṃ

brahmānaṃ passāmi na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi na brahmunā

mantemi, sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ

ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: "yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ

jhāyati, so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetī"ti

yannūnāhaṃ vassike cattāro māse paṭisallīyeyyaṃ karuṇaṃ jhānaṃ jhāpeyyanti. "

29. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇu rājā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā

reṇuṃ rājānaṃ etadavoca mayhaṃ kho bho evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato, sakkhī

mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati, sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā

sākaccheti sallapati mantetīti. Na kho panāhaṃ bho brāhmanaṃ passāmi, na brahmunā

sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi,

1. Abbhuggacchi - machasaṃ.

[BJT Page 360] [\x 360/]

Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ

bhāsamānānaṃ: yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so brahmānaṃ

passati buhmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetīti. Icchāmahaṃ bho

vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ, nāmbhi kenaci

upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā"ti. "Yassa'dāni bhavaṃ govindo kālaṃ

maññatī"ti,

21. [PTS Page 238] [\q 238/] atha kho so mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca: mayhaṃ kho bho evaṃ kalyāṇo

kittisaddo abbhuggato sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati sakkhī

mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī ti, na kho panāhaṃ bho

brahmānaṃ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā

mantemi. Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ

ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: yo vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ

jhāyati, so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetī'ti.

Icchāmahaṃ bho vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ nāmhi kenaci

upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā"ti. 'Yassa'dāni bhavaṃ govindo kālaṃ

maññatī'ti.

22. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena satta ca brāhmaṇamahā sālā sattaca

nhātakasatāni tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca

nhātakasatāni etadavoca: 'mayhaṃ kho bho evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato. Sakkhī

mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ passati sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā

sākaccheti sallapati mantetī ti. Na kho panāhaṃ bho brahmānaṃ passāmi na brahmunā

sākacchemi na brahmunā sallapāmi na brahmunā mantemi. Sutaṃ kho pana metaṃ

brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: yo vassike

cattāro māse paṭisallīyati, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati so brahmānaṃ passati brahmunā

sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetīti. Tenahi 'bho yathā sute yathāpariyatte

mante vitthārena sajjhāyaṃ karotha, aññamaññaṃ ca mante vācetha, icchāmahaṃ bho vassike

cattāro māse paṭisallīyituṃ, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyituṃ, nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo

aññatra ekena bhattābhihārenā"ti. "Yassa'dāni bhavaṃ govindo kālaṃ maññatī"ti.

[BJT Page 362] [\x 362/]

23. [PTS Page 239] [\q 239/] atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena cattārisā

bhariyā sādisiyo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā cattārisā bhariyā sādisiyo etadavoca:

"mayhaṃ kho hoti evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato; sakkhi mahā govindo brāhmaṇo

brahmānaṃ passati, sakkhī mahāgovindo brāhmaṇo brahmunā sākaccheti sallapati mantetī

ti. Na kho panāhaṃ bhotī brahmānaṃ passāmi na brahmunā sākacchemi na brahmunā

sallapāmi na brahmunā mantemi. Sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ

mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: yo vassike cattāro māse paṭisallīyati,

karuṇaṃ jhānaṃ jhāyatī, so brahmānaṃ passati brahmunā sākaccheti brahmunā sallapati

brahmunā mantetī ti. Icchāmahaṃ bhoti vassike cattāro māse paṭisallīyituṃ, karuṇaṃ jhānaṃ

jhāyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena bhattābhihārenā"ti. "Yassa'dāni

bhavaṃ govindo kālaṃ maññatī"ti.

24. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo puratthimena nagarassa navaṃ santhāgāraṃ

kārāpetvā vassike cattāro māse paṭisallīyi, karuṇaṃ jhānaṃ jhāyi. Nāssu'dha koci

upasaṅkamati1 aññatra ekena bhattābhihārena. Atha kho bho mahāgovindasasa

brāhmaṇassa catunnaṃ māsānaṃ accayena ahu deva ukkaṇṭhanā ahu paritassanā sutaṃ kho

pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ: yo

vassike cattāro māse paṭisallīyati karuṇaṃ jhānaṃ jhāyati, so brahmānaṃ passati brahmunā

sākaccheti brahmunā sallapati brahmunā mantetīti. Na kho panāhaṃ brahmānaṃ passāmi,

na brahmunā sākacchemi, na brahmunā sallapāmi, na brahmunā mantemī ti.

Brahmunā sākacchā

25. Atha kho bho brahmunā sanaṃkumāro mahāgovindassa brāhmaṇassa cetasā

cetoparivitakkamaññāya, [PTS Page 240] [\q 240/] seyyathāpi nāma balavā puriso

samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya. Evameva brahmaloke

antarahito mahāgovindassa brāhmaṇassa sammukhe pāturahosi. Atha kho bho

mahāgovindassa brāhmaṇassa ahudeva bhayaṃ, ahu chambhitattaṃ, ahu lomahaṃso, yathā

taṃ adiṭṭhapubbaṃ rūpaṃ disvā. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo bhīto saṃviggo

lomahaṭṭhajāto brahmānaṃ sanaṃkumāraṃ gāthāya ajjhabhāsi:

1. Upasaṅkami - [PTS.]

[BJT Page 364] [\x 364/]

"Vaṇṇavā yasavā sirimā ko nu tvamasi mārisa,

Ajānantā taṃ pucchāma kathaṃ jānemu taṃ mayanti. "

"Maṃ ve kumāraṃ jānanti brahmaloke sanantanaṃ

Sabbe jānanti maṃ devā evaṃ govinda jānahī. "

"Āsanaṃ udakaṃ pajjaṃ madhupākañca1 brahmuno,

Agghe bhavantaṃ pucchāma agghaṃ kurutu no bhavaṃ"[a]

"Paṭiggaṇhāma te agghaṃ yaṃ tvaṃ govinda bhāsasi,

Diṭṭhadhammahitatthāya samparāya sukhāya ca.

Katāvakāso pucchassu yaṃ kiñcimbhipatthitanti. "

26. Atha kho bho mahāgovindassa brāhmaṇassa etadahosi: "katāvakāso kho'mhi brahmunā

sanaṅkumārena. Kinnu kho ahaṃ brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ puccheyya, diṭaṭhadhammikaṃ

vā atthaṃ samparāyikaṃ vā"ti. [PTS Page 241] [\q 241/] atha kho bho mahāgovindassa

brāhmaṇassa etadahosi: "kusalo kho ahaṃ diṭṭhadhammikānaṃ atthānaṃ, aññepi maṃ

diṭṭhadhammikaṃ atthaṃ pucchanti, yannūnāhaṃ brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ

samparāyikaññeva atthaṃ puccheyyanti. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo brahmānaṃ

sanaṅkumāraṃ gāthāya ajjhabhāsi:

Pucchāmi brahmānaṃ sanaṅkumāraṃ

Kaṅkhī akaṅkhiṃ paravediyesu,

Katthaṭṭhito kimhi ca sikkhamāno

Pappoti macco amataṃ brahmalokanti. [C]

Hitvā mamattaṃ manujesu brahme

Ekodibhūto karuṇādhimutto, 2

Nirāmagandho virato methunasmā

Ettha ṭhito ettha ca sikkhamāno

Pappoti macco amataṃ brahmalokanti. "[D]

1. Madhupākañca - machasaṃ. 2. Karuṇedhimutto - machasaṃ.

[A.] Āsanamudakaṃ pādyāṃ madhukalpaṃ ca pāyasam pratihṛhṇehi (patigṛhṇehi) brahma

agramabhiharā mite āsanamudakā pādyāṃ madhukalpaṃ ca pāyagham (pāyasaṃ)

pratigṛhṇami hovinda (govinda) agramabhiharāhi me - mahāvastu. Udakaṃ paṭigaṇhātu no

bhavaṃ agghaṃ bhavantaṃ pucchāmi agghaṃ kurutu no bhavaṃ - jātaka 509 dṛṣṭe dharme

hitārthaṃ vā samparāyasukhāya vā katāvakāśo pāccheyaṃ yaṃ me manasi prārthitam

(mahāvastu)

[C.] Pṛcchāmi brahmaṇaṃ sanatkumāraṃ kāṃkṣī akāṃkṣī paricāriyeṣu kathaṃkaro

kintikaro kimācaraṃ prāpnoti manujo mataṃ brahmalokam - mahāvastu

[D.] Hitvā mamatvaṃ manujeṣu brahme ekotibhūto karuṇo viviktaḥ nirāmagandho virato

maithunāto prāpnoti manujo mṛtaṃ brahmalokam (mahāvastu)

[BJT Page 366] [\x 366/]

27. 'Hitvā mamattatti' ahaṃ bhoto ājānāmi, idhekacco appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya

mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā

ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajati. Iti hitvā mamattaṃ nāhaṃ bhoto ājānāmi. [PTS Page 242 [\q 242/]

']ekodibhūto'ti ahaṃ bhoto ājānāmi. Idhekacco vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ

rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ.

Iti 'ekodibhūto'ti ahaṃ bhoto ajānāmi. 'Karuṇādhimutto'ti ahaṃ bhoto ājānāmi. Idhekacco

karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tathiyaṃ, tathā

catutthaṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā

viharati. Iti karuṇādhimuttoti. Ahaṃ bhoto ājānāmi. Āmagandhe ca kho ahaṃ bhoto

bhāsamānassa na ajānāmi.

"Ke āmagandhā manujesu brahme

Ete avidvā idha brūhi dhīra,

Kenāvutā vāti pajā kurūrā1

Apāyikā nivutabrahmalokā"ti. [E]

[PTS Page 243] [\q 243/] kodho mosavajjaṃ nikati ca dobbho2

Kadariyatā atimāno usuyyā,

Icchā vivicchā paraheṭhanā ca

Lobho ca doso ca mado ca moho.

Etesu yuttā anirāmagandhā

Apāyikā nivutabrahmalokāti. [F]

28. 'Yathā kho ahaṃ bhoto āmagandhe bhāsamānassa ājānāmi te na sunimmadayā agāraṃ

ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti. ' 'Yassa'dāni bhavaṃ govindo kālaṃ

maññatī'ti.

1. Kurūtu - machasaṃ, kurūru - syā kururaṭṭharu - [PTS]. 2. Dubbho - machasaṃ, dobbho -

[PTS.]

3. Kaneta - machasaṃ.

[E.] Ke āmagandhā manujesu brahma etaṃ na vinda tad vīra brūhi yenāvṛtā vārivahā

kukūlā apāyikā nirvṛtā brahmalokam - mahāvastu.

[F.] Krodho mṛṣavāda kathaṃkathā va. . . . . Atimāno. . . . . Īrṣyā hiṃsā paravādaroṣaṇa. .

. Mahāvastu.

[BJT Page 368] [\x 68/]

Reṇurājā mantanā

Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena reṇu rājā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

reṇuṃ rājānaṃ etadavoca: aññaṃ'dāni bhavaṃ purohitaṃ pariyesatu yo bhoto rajjaṃ

anusāsissati. Icchāmahaṃ bho agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ yathā kho pana me sutaṃ

brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā.

Pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti. "

"Āmantayāmi rājānaṃ reṇuṃ bhūmipatiṃ ahaṃ,

Tvaṃ pajānassu rajjena nāhaṃ porohicce rame"[g]

"Sace te ūnaṃ kāmehi ahaṃ paripūrayāmi te,

Yo taṃ hiṃsati vāremi bhūmi senāpati ahaṃ. "

Tuvaṃ pitā ahaṃ putto mā no govinda pājahi"[h]

"Na matthi ūnaṃ kāmehi bhiṃsitā me na vijjati.

Amanussavaco sutvā tasmā'haṃ na gahe rame,

[PTS Page 244] [\q 244/] amanusso kathaṃvaṇṇo kaṃ te atthaṃ abhāsatha. [J]

Yaṃ ca sutvā jahāsi no gehe amhe ca kevale"[j]

"Upavutthassa me pubbe yaṭṭhukāmassa me ghato.

Aggi pajjalito āsi kusapattaparitthato[k]

Tato me brahmā pāturahu brahmālokā sanantano.

So me pañhaṃ viyākāsi taṃ sutvā na gahe rame"[l]

"Saddahāmi ahaṃ bhoto yaṃ tvaṃ govinda bhāsasi.

Amanussavaco sutvā kathaṃ vattetha aññathā[m]

Te taṃ anuvattissāma satthā govinda no bhavaṃ.

Maṇi yathā veḷuriyo akāco vimalo subho,

Evaṃ suddhā carissāma govindasasānusāsane"ti.

[G.] Āmantremi mahārāja reṇu bhūmipate tava pravrajāmi prajahitvā rājyaṃ paurohityaṃ ca

me - mahāvastu.

[H.] Sa cedasti ūnaṃ kāmehi vayaṃ te pūrayāma taṃ ko vā bhavantaṃ heṭheti. . . . . . Bhavān

pitā vayaṃ putro mā govinda pravrajāhi - mahāvastu.

[I.] Na asti ūnaṃ kāmehi heṭhayitā na vidyati amanuṣyavacanaṃ śrutvā. . . . - Mahāvastu.

[J.] Amanuṣyo kathaṃvarṇo kiṃ vā arthamabhāṣata yasya vācaṃ śrutvā jahāsi asmākaṃ

gṛhaṃ ca kevalam - mahāvastu.

[K.] Sarvato ya yaṣṭukāmasya upavustatya me sataḥ aśni prajavālito āsi kuścīraparicchado

mahāvastu.

[L.] Tane hammī prādurabhūd brahma loke sanātano yasyāhaṃ vacanaṃ śrutvā jahāmi

yuṣamākaṃ gṛhaṃ ca kevalam - mahāvastu.

[M.] Śrad dadhāma vayaṃ bhavato yathā govindo bhāṣati amanuṣyavacanaṃ śrutvā kathaṃ

vartema anyathā - mahāvastu.

[BJT Page 370] [\x 370/]

"Sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati, mayampi agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti.

Chakkhattiyāmantanā 28. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te cha khattiyā

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te cha khattiye etadavoca: "aññaṃ' dāni bhavanto purohitaṃ

pariyesantu, yo bhavantānaṃ rajje anusāsissati. Icchāmahaṃ bho agārasmā anagāriyaṃ

pabbajituṃ yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na

sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti. " Atha kho

bho te cha khattiyā ekamantaṃ apakkamma [PTS Page 245] [\q 245/] evaṃ

samacintesuṃ. "Ime kho brāhmaṇā nāma dhanaluddhā, yannūna mayaṃ mahāgovindaṃ

brāhmaṇaṃ dhanena sikkheyyāmā"ti. Te mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā

evamāhaṃsu, "saṃvijjati kho bho imesu sattasu rajjesu pahutaṃ sāpateyyaṃ, tato bhoto

yāvatakena attho tāvatakaṃ āharīyatanti. "

"Alaṃ bho mamapidaṃ pahūtaṃ sāpateyyaṃ bhavantānaṃ yeva vābhasā tamahaṃ sabbaṃ

pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe

bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ bho agārasmā

anagāriyanti.

Atha kho bho te cha khattiyā ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ: ime kho

brāhmaṇā nāma itthiluddhā. Yannūna mayaṃ mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ itthihi

sikkheyyāmā ti. Te mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu: saṃvijjanti kho

bho imesu sattasu rajjesu pahutā itthiyo. Tato bhoto yāvatikāhi attho, tāvatikā ānīyyantanti.

"Alaṃ bho, mamapi tā cattārisā bhariyā tādisiyo tā'pāhaṃ sabbā pahāya agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na

sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti. "

[BJT Page 372] [\x 372/]

29. [PTS Page 246] [\q 246/] sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati,

mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatīti.

"Sace jahatha kāmāni yattha satto puthujjano,

Ārabhavho daḷhā bhotha khantībalasamāhitā

Esa maggo uju maggo esa maggo anuttaro,

Saddhammo sabbhī rakkhito brahmalokūpapattiyā"ti:

30. "Tena hi bhavaṃ govindo satta vassāni āgametu, sattannaṃ vassānaṃ accayena mayampi

agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti.

"Aticiraṃ kho bho satta vassāni. Nāhaṃ sakkomi bhavante sattavassāni āgametuṃ ko nu kho

pana bho jānāti jīvitānaṃ gamanīyo samparāyo mantāyaṃ boddhabbaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ

caritabbaṃ brahmacariyaṃ, natthi jātassa amaraṇaṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno

āmagandho bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ bho

agārasmā anagāriyanti. " "Tena hi bhavaṃ govindo chabbassāni āgametu, chabbassannaṃ

vassānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati

bhavissatī"ti. Tena hi bhavaṃ govindo pañca vassāni āgametu, pañcannaṃ vassānaṃ

accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati

bhavissatī"ti. Tena hi bhavaṃ govindo cattāri vassāni āgametu, catunnaṃ vassānaṃ accayena

mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti. Tena

hi bhavaṃ govindo tīṇi vassāni āgametu, tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena mayampi agārasmā

anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti. Tena hi bhavaṃ govindo

dve vassāni āgametu, dvinanaṃ vassānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti. Tena hi bhavaṃ govindo ekaṃ vassaṃ

āgametu. Ekassa vassassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā

te gati sā no gati bhavissatī"ti.

"Aticiraṃ kho bho ekaṃ vassaṃ, nāhaṃ sakkomi [PTS Page 247] [\q 247/] bhavante ekaṃ

vassaṃ āgametuṃ. Ko nu kho pana bho jānāti jīvitānāṃ gamanīyo samparāyo mantāyaṃ

boddhabbaṃ. Katabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ, natthi jātassa amaraṇaṃ. Yathā

kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ

ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti.

"Tena hi bhavaṃ govindho satta māsāni āgametu. Sattannaṃ mānāsaṃ accayena mayampi

agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti.

[N.] Sacejjahatha kāmāni yatra raktāḥ pṛthagjanāḥ sastaṃ bhaved dṛḍhībhavatha kṣantībala

samāhitā - mahāvastu.

[O.] Eṣa mārgo brahmapure eṣa mārgaḥ sanātanaḥ saddharmaviyibhirākhyāto

brahmalokopapattaye - mahāvastu.

[BJT Page 374] [\x 374/]

"Aticiraṃ kho bho satta māsāni. Nāhaṃ sakkomi bhavante satta māsāni āgametuṃ. Ko nu kho

pana bho jānāti jīvitānaṃ? Gamanīyo samparāyo, mantāya boddhabbaṃ kattabbaṃ kusalaṃ

caritabbaṃ buhmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno

āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā pabbajissāmahaṃ bho

agārasmā anagāriyanti. "

"Tena hi bhavaṃ govindo cha māsāni āgametu. Cha māsānaṃ accayena mayampi agārasmā

anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti. "Tena hi bhavaṃ govindo

pañca māsāni āgametu. Pañcannaṃ māsānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti. "Tena hi bhavaṃ govindo cattāri

māsāni āgametu. Catunnaṃ māsānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma.

Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti. "Tena hi bhavaṃ govindo dve māsāni āgametu.

Dvinnaṃ māsānaṃ accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā

no gati bhavissatī"ti. "Tena hi bhavaṃ govindo ekaṃ māsaṃ āgametu. Ekamāsassa accayena

mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti. "Tena

hi bhavaṃ govindo addhamāsaṃ āgametu. Addhamāsassa accayena mayampi agārasmā

anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti.

Aticiraṃ kho bho so addhamāso. Nāhaṃ sakkomi bhavante addhamāsaṃ āgametuṃ ko nu

kho pana bho jānāti jīvitānaṃ. Gamanīyo samparāyo, mantāya boddhabbaṃ kattabbaṃ

kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ natthi jātassa amaraṇaṃ. Yathā kho pana me sutaṃ

brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā.

Pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti. "

[PTS Page 248] [\q 248/] tena hi bhavaṃ govindo sattāhaṃ āgametu, yāva mayaṃ sake

puttabhātaro rajjena1 anusāsissāma. Sattāhassa accayena mayampi agārasmā anagāriyaṃ

pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti.

"Na ciraṃ kho bho sattāhaṃ, āgamessāmahaṃ bhavante sattāhanti"

Brāhmaṇamahāsālādīnaṃ āmantanā

30. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena te satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca

nahātakasatāni tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā satta ca brāhmaṇamahāsāle satta ca

nahātakasatāni etadavoca: aññaṃ'dāni bhavanto ācariyaṃ pariyesantu yo bhavantānaṃ mante

vācessati. Icchāmahaṃ bho agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ yathā kho pana me sutaṃ

brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraṃ ajjhāvasatā.

Pabbajissāmahaṃ bho agārasmā anagāriyanti. "

1. Rajje (syā)

[BJT Page 376] [\x 376/]

"Mā bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Pabbajjā bho appesakkhā ca appalābhā

ca brahmaññaṃ mahesakkhañca mahālābhañcāti. "Mā bhavanto evaṃ avavuttha "pabbajjā

appesakkhā ca appalābhā ca, brahmaññaṃ mahesakkhañca mahālābhañcā"ti. Ko nu kho bho

aññatra mayā mahesakkhataro vā mahālābhataro vā? Ahaṃ hi bho etarahi rājā'va raññaṃ,

brahmā'va brahmānaṃ, devātā'va gahapatikānaṃ. Tamahaṃ sabbaṃ pahāya agārasmā

anagāriyaṃ pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te

na sunimmadayā [PTS Page 249] [\q 249/] agāraṃ ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ bho

agārasmā anagāriyanti. "Sace bhavaṃ govindo agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati, mayampi

agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te gati sā no gati bhavissatī"ti.

Bhariyānaṃ āmantanā

31. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo yena cattārisā ca bhariyā sādisiyo tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā cattārisā bhariyā sādisiyo etadavoca: yā bhotīnaṃ icchati sakāni vā ñātikulāni

gacchatu, aññaṃ vā bhattāraṃ pariyesatu. Icchāmahaṃ bhoti agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ.

Yathā kho pana me sutaṃ brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraṃ

ajjhāvasatā. Pabbajissāmahaṃ bhotī agārasmā anagāriyanti. "

"Tvaññeva no ñāti ñātikāmānaṃ, tvaṃ pana bhattā bhattukākāmānaṃ. Sace bhavaṃ govindo

agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati, mayampi agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāma. Atha yā te

gati sā no gati bhavissatī"ti.

Mahāgovindapabbajjā

32. Atha kho bho mahāgovindo brāhmaṇo tassa sattāhassa accayena kesamassuṃ ohāretvā

kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Pabbajitaṃ pana mahāgovindaṃ

brāhmaṇaṃ satta ca rājāno khattiyā muddhāvasittā, satta ca brāhmaṇamahāsālā satta ca

nahātakasatāni, cattārisā ca bhariyā sādisiyo, anekāni ca khattiyasahassāni, anekāni ca

brāhmaṇasahassāni, anekāni ca gahapatisahassāni, anekehi ca itthāgārehi itthikāyo

kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā mahāgovindaṃ brāhmaṇaṃ agārasmā

anagāriyaṃ pabbajitaṃ anupabbajiṃsu. Tāya sudaṃ bho parisāya parivuto mahāgovindo

brāhmaṇo gāmanīgamarājadhānīsu [PTS Page 250] [\q 250/] cārikaṃ carati. Yaṃ kho

pana bho tena samayena mahāgovindo brāhmaṇo gāmaṃ vā nigamaṃ vā upasaṅkamati

tattha rājā'va hoti raññaṃ, brahmā'va brāhmaṇānaṃ, devatā'va gahapatikānaṃ.

[BJT Page 378] [\x 378/]

Tena kho pana samayena manussā khipanti vā upakkhalanti vā, te evamāhaṃsu: 'namatthu

mahāgovindassa brāhmaṇassa, namatthu sattapurohitassā'ti.

33. Mahāgovindo bho brāhmaṇo mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā

dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya

sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā

dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya

sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjena pharitvā vihāsi. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā

dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya

sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjena pharitvā vihāsi. Sāvakānañca brahmalokasahabyatāya maggaṃ desesi.

34. Ye kho pana bho tena samayena mahāgovindassa brāhmaṇassa sāvakā sabbena sabbaṃ

sāsanaṃ ājāniṃsu, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ brahmalokaṃ upapajjiṃsu. Ye na

sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu, te kāyassa bhedā parammaraṇā appekacce

paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu, appekacce nimmāṇaratīnaṃ

devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu. Appekacce tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu.

Appekacce yāmānaṃ devānaṃ [PTS Page 251] [\q 251/] sahabyataṃ upapajjiṃsu,

appekacce tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu, appekacce cātummahārājikānaṃ

devānaṃ sahabyataṃ upapajjiṃsu. Ye sabbanihīnaṃ kāyaṃ paripūresuṃ te gandhabbakāyaṃ

paripūresuṃ.

Iti kho pana sabbesaṃ yeva tesaṃ kulaputtānaṃ amoghā pabbajjā ahosi avañjhā saphalā

saudrayā"ti.

35. "Sarati taṃ bhagavā"ti.

[BJT Page 380] [\x 380/]

"Sarāmahaṃ pañcasikha, ahaṃ tena samayena mahāgovindo brāhmaṇo ahosiṃ ahaṃ tesaṃ

sāvakānaṃ brahmalokasahabyatāya maggaṃ desesiṃ. Taṃ kho pana me pañcasikha,

brahmacariyaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na

sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva brahma lokupapattiyā.

Idaṃ kho pana me pañcasikha, brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya

upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, ti katamañca taṃ pañcasikha,

brahmacariyaṃ ekanta nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya

nibbānāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ? Sammādiṭṭhi

sammā saṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi. Idaṃ kho taṃ pañcasikha, brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya

nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.

36. Ye kho pana me pañcasikha sāvakā sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti, te āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ [PTS Page 252] [\q 252/]

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti, te

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃññojanānaṃ parikkhayā opapātikā honti, tattha

parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānanti,

appekacce tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā tanuttā sakadāgāmino honti, sakideva imaṃ

lokaṃ rāgadosamohānaṃ āgantvā dukkhantassaṃ karissanti. Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ

ājānanti appekacce tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā honti avinipātadhammā

niyatā sambodhiparāyaṇā. Iti kho pañcasikha, sabbesaṃ yeva imesaṃ kulaputtānaṃ amoghā

pabbajjā avañjhā saphalā saudrayā"ti.

Idamavo ca bhagavā, attamano pañcasikho gandhabbaputto bhagavato bhāsitaṃ

abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī

ti.

Mahāgovindasuttaṃ chaṭṭhaṃ.

[BJT Page 382] [\x 382/]

7.

[PTS Page 253] [\q 253/] mahāsamayasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapivatthusmiṃ mahāvane

mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi.

Dasahi ca lokadhātuhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya

bhikkhusaṅghañca. Atha kho catunnaṃ suddhavāsakāyikānaṃ devatānaṃ1 etadahosi:

"Ayaṃ kho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena

saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi dasahi ca lokadhātūhī devatā

yebhuyyena sannipatitā honti bhagavantaṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca, yannūna mayampi

yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma. Upasaṅkamitvā bhagavato santike paccekaṃ gāthaṃ2

bhāseyyāmā"ti.

2. Atha kho tā devatā seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ3 vā bāhaṃ pasāreyya,

pasāritaṃ vā bāhaṃ [PTS Page 254] [\q 254/] samiñjeyya, 4 evameva suddhāvāsesu

devesu antarahitā bhagavato purato pāturahesuṃ, 5 atha kho tā devatā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavato santike imaṃ

gāthaṃ abhāsi;

"Mahāsamayo pavanasmiṃ devakāyā samāgatā,

Āgatamha imaṃ dhammasamayaṃ dakkhitāye aparājitasaṅghanti, "

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi;

1. Devānaṃ - [PTS] syā. 2. Paccekagāthaṃ - [PTS] syā. 3. Sammiṃjitaṃ, (sīmu).

4. Sammiṃjeyya (sīmu). 5. Pāturahaṃsu [PTS.]

[BJT Page 384] [\x 384/]

"Tatra bhikkhavo samādahaṃsu cittamattano ujukamakaṃsu,

Sārathīva nettāni gahetvā indriyāni rakkhanti paṇḍitā"ti.

Atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi:

Chetvā khīlaṃ chetvā palighaṃ indakhīlaṃ ūhacca1 manejā,

Te caranti suddhā vimalā cakkhumatā sudantā susu nāgā'ti.

[PTS Page 255] [\q 255/] atha kho aparā devatā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi:

"Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse na te gamissanti apāyabhūmiṃ2

Pahāya mānusaṃ dehaṃ devakāyaṃ paripūressanti'ti.

3. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi, "yebhuyyena bhikkhave dasasu lokadhātūsu devatā

sannipatitā honti, tathāgataṃ dassanāya bhikkhusaṅghañca, ye pi te bhikkhave ahesuṃ,

atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṃ etaṃparamā3 yeva

devatā sannipatitā ahesuṃ seyyathāpi mayhaṃ etarahi. Ye pi te bhikkhave bhavissanti

anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṃ etaṃparamā yeva

devatā sannipattā bhavissanti, seyyathāpi mayhaṃ etarahi. Ācikkhissāmi bhikkhave

devakāyānaṃ nāmāni, kittayissāmi bhikkhave devakāyānaṃ nāmāni, desissāmi bhikkhave

devakāyānaṃ nāmāni. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmi"ti. "Evambhante"ti

kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

4. Silokamanukassāmi yattha bhummā tadassitā,

Ye sītā girigabbharaṃ4 pahitattā samāhitā.

Puthū sīhā'va sallīnā lomahaṃsāhisambhuno,

Odātamanasā suddhā vippasannā manāvilā. 5

[PTS Page 256] [\q 256/] bhiyyo pañcasate ñatvā vane kāpilavatthave,

Tato āmattayī satthā sāvake sāsane rate.

Devakāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo.

Te ca ātappamakaruṃ sutvā buddhassa sāsanaṃ.

1. Uhacca (kam). 2. Apāyaṃ (sīmu. ). 3. Etaparamā (sī. ) 4. Gabbhāraṃ (sīmu. ). 5.

Vippasannamanāvilā (machasaṃ [PTS]

[BJT Page 386] [\x 386/]

Tesaṃ pāturahu ñāṇaṃ amanussāna dassanaṃ,

Appeke satamaddakkhuṃ sahassaṃ atha sattariṃ.

Sataṃ eke sahassānaṃ amanussānamaddasuṃ,

Appeke'nantamaddakkhuṃ disā sabbā phuṭā ahu. 1

5. Tañca sabbaṃ abhiññāya vavatthitvāna 2 cakkhumā,

Tato āmantayī satthā sāvake sāsane rate.

"Devakāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo,

Ye vo'haṃ kittayissāmi girāhi anupubbaso.

Sattasahassā te yakkhā bhummā kāpilavatthavā,

Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino.

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ,

Cha sahassā hemavatā yakkhā nānattavaṇṇino.

Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ,

6. Sātāgirā tisahassā yakkhā nānattavaṇṇino

Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ,

Iccete soḷasahassā yakkhā nānattavaṇṇino

Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ,

[PTS Page 257] [\q 257/] vessāmittā pañcasatā yakkhā nānattavaṇṇino

Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ,

Kumbhīro rājagahiko vepullassa nivesanaṃ[a]

Bhiyyo naṃ satasahassaṃ yakkhānaṃ payirupāsati

Kumbhīro rājagahiko sopāga samitiṃ vanaṃ.

7. Purimañca disaṃ rājā dhataraṭṭho pasāsati[b] gandhabbānaṃ ādhipati mahārājā yasassi so.

[A.] Kumbhīra yakṣo rājagṛhe vipule' smin naivāsikaḥ

Bhūyaḥ śata sahasrāṇa yakṣāḥ paryupāsyate (mahāmāyurī vidyā)

[B.] Pūrveṇadhṛtarāṣṭra satu dakṣiṇena virūḍhakaḥ

Paścimena virūpākṣaḥ kuberaścottarāṃdisā (mahāvastu)

1. Ahuṃ (machasaṃ). 2. Avekkhitvāna (ṭīkā)

[BJT Page 388] [\x 388/]

Puttā pi tassa bahavo indanāmā mahabbalā

Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ.

Dakkhiṇañca disaṃ rājā virūḷho taṃ pasāsati

Kumbhaṇḍānaṃ adhipati mahārājā yasassi so.

Puttā pi tassa bahavo indanāmā mahabbalā

Iddhimanto jutīmanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samiti vanaṃ.

Pacchimañca disaṃ rājā virūpakkho pasāsati

Nāgāṇañca adhipati mahārājā yasassi so.

Puttā pi tassa bahavo indanāmā mahabbalā

Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino, *

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samiti vanaṃ.

Uttarañca disaṃ rājā kuvero taṃ pasāsati

Yakkhānañca adhipati mahārājā yasassiso.

[PTS Page 258] [\q 258/] puttā pi tassa bahavo indanāmā mahabbalā

Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samiti vanaṃ.

8. Purimaṃ disaṃ dhataraṭṭho dakkhiṇena virūḷhako, pacchimena virūpakkho kuvero

uttaraṃ disaṃ.

Cattāro te mahārājā samantā caturo disā

Ddallamānā aṭṭhaṃsu vane kāpilavatthave.

Tesaṃ māyāvino dāsā āguṃ vañcanikā saṭhā

Māyā kuṭeṇḍu veṭeṇḍu viṭucca viṭuḍo saha

Candano kāmaseṭṭhā ca kinnīghaṇḍu nighaṇḍu ca,

Panādo opamañño ca devasūto ca mātalī,

Vittaseno ca gandhabbo naḷo rājā janesabho1

Āguṃ pañcasikho ceva timbaru suriyavaccasā

Ete caññe ca rājāno gandhabbā saha rājuhi,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ.

1. Janosabho (syā)

[BJT Page 390] [\x 390/]

Athāguṃ1 nābhasā nāgā vesālā saha tacchakā

Kambalassatarā āguṃ2 pāyāgā saha ñātihi.

Yāmunā dhataraṭṭho ca āguṃ3 nāgā yasassino

Erāvaṇo mahānāgo sopāga samitiṃ vanaṃ.

10. Ye nāgarāje sahasā haranti

Dibbā dijā pakkhi visuddhacakkhu, [PTS Page 259] [\q 259/] vehāsayā4 te

vanamajjhapattā

Citrā supaṇṇā iti tesaṃ nāmāni 5.

Abhayaṃ tadā nāgarājānamāsi

Supaṇṇato khemamakāsi buddho,

Saṇhāhi vācāhi upavhayantā

Nāgā supaṇṇā saraṇamagaṃsu 6 buddhaṃ.

11. Jitā vajirahatthena samuddaṃ asurā sitā bhātaro vāsavassete iddhimanto yasassino.

Kālakañchā mahābhismā7 asurā dānaveghasā

Vepacitti sucittī ca pahārādo namuci saha.

Satañca baliputtānaṃ sabbe verocanāmakā

Sannayahitvā baliṃ senaṃ8 rāhubhaddamupāgamuṃ,

'Samayo' dāni bhaddante bhikkhūnaṃ samitaṃ vanaṃ'.

12. Āpo ca devā paṭhavī ca tejo vāyo tadāgamuṃ

Varuṇā vāruṇā9 devā somo ca yasasā saha.

Mettākaruṇākāyikā āguṃ devā yasassino.

Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino.

Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ

13. Veṇhū ca devā10 sahalī ca asamā ca duve yamā

Candassūpanisā devā candamāguṃ purakkhatvā.

1. Athāgu. (Sīmu). 2. Āgu. (Sī). 3. Āgū (machasaṃ). 4. Vehāsayā (machasaṃ). 5. Nāmaṃ

(machasaṃ). 6. Saraṇamakaṃsu (machasaṃ). 7. Mahābhiṃsā [PTS]. 8. Balisenaṃ. (Machasaṃ),

balīsenaṃ (syā). 9. Vāraṇā (machasaṃ).

10. Veṇhū devā ca. (Machasaṃ)

[BJT Page 392] [\x 392/]

Suriyassūpanisā1 devā suriyamāguṃ2 purakkhatvā

Nakkhattāni purakkhatvā āguṃ mandavalāhakā

[PTS Page 260] [\q 260/] vasūnaṃ vāsavo seṭṭho sakkopāga3 purindado.

Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino

Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ.

14. Athāguṃ sahabhū devā jalamaggi sikhāriva

Ariṭṭhakā ca rojo ca ummāpupphanibhāsino.

Varuṇā saha dhammā ca accutā ca anejakā

Sūleyya rucirā āguṃ āguṃ vāsavanesino.

Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino

Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ.

15. Samānā mahāsamānā4 mānusā mānusuttamā

Khiḍḍāpadūsikā āguṃ āguṃ manopadūsikā.

Athāguṃ harayo devā ye ca lohitavāsino

Pāragā mahāpāragā āguṃ devā yasassino.

Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino

Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ.

16. Sukkā karamhā5 aruṇā āguṃ vekhanasā6 saha

Odātagayhā pāmokkhā āguṃ devā vicakkhaṇā.

Sadāmattā hāragajā missakā ca yasassino

Thanayaṃ āga pajjanto7 yo disā abhivassati.

Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino

Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ.

17. [PTS Page 261] [\q 261/] khemiyā tusitā yāmā kaṭṭhakā ca yasassino

Lambitakā lāmaseṭṭhā jotināmā ca āsavā,

Nimmāṇaratino āguṃ athāguṃ paranimmitā.

Dasete dasadhā kāyā sabbe nānattavaṇṇino

Iddhimanto jutimanto vaṇṇavanto yasassino,

Modamānā abhikkāmuṃ bhikkhūnaṃ samitiṃ vanaṃ.

1. Suriyassūpanisā - machasaṃ. 2. Suriyamāguṃ - machasaṃ. 3. Sakkopāgā - machasaṃ. 4.

Mahāsamanā - machasaṃ. 5. Karumbhā - sīmu, syā [PTS. 6.] Veghanasā - machasaṃ. 7.

Pajjunno - machasaṃ. Sīmu. [PTS.]

[BJT Page 394] [\x 394/]

18. Saṭṭhete devanikāyā sabbe nānattavaṇṇino,

Nāmatvayena āgañchuṃ1 ye caññe sadisā saha.

Pavutthajātimakhīlaṃ2 oghatiṇṇamanāsavaṃ,

Dakkhemoghataraṃ nāgaṃ candaṃ va asitātigaṃ

Subrahmā paramatto3 ca puttā iddhimato saha,

Sanaṅkumāro tisso ca sopāga samitiṃ vanaṃ,

Sahassaṃ brahmalokānaṃ mahābrahmābhitiṭṭhati,

Upapanno jutimanto bhismākāyo yasassi so.

Dasettha issarā āguṃ paccekavasavattino,

Tesañca majjhato āga hārito parivārito.

19. Te ca sabbe abhikkante sainde4 deve sabrahmake,

Mārasenā abhikkāmuṃ5 passa kaṇhassa mandiyaṃ.

[PTS Page 262 [\q 262/] ']

Etha gaṇhatha bandhatha rāgena bandhamatthu vo,

Samantā parivāretha mā vo muñcittha koci naṃ'.

Iti tattha mahāseno kaṇhasenaṃ apesayi,

Pāṇinā thālamāhacca saraṃ katvāna bheravaṃ.

20. Yathā pāvussako megho thanayanto savijjuko.

Tadā so pacucadāvatti saṅkuddho asayaṃvasī.

Tañca sabbaṃ abhiññāya vavatthitvāna cakkhumā

Tato āmantayī satthā sāvake sāsane rate

Mārasenā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo.

Teca ātappamakaruṃ sutvā buddhassa sāsanaṃ

Vītarāgehapakkāmuṃ nesaṃ lomampi iñjayuṃ.

Sabbe vijitasaṅgāmā bhayātītā yasassino

Modanti saha bhūtehi sāvakā te janesutā"ti.

Mahāsamayasuttaṃ samattaṃ.

1. Āgañju. Sīmu, syā, [PTS. 2.] Pavuṭṭhajātimakhīlaṃ - machasaṃ. Pavutthajātiṃ akhilaṃ -

sīmu. [PTS.]

3. Paramattho - kā. 4. Sīnde - syā. 5. Abhikkāmi - machasaṃ.

[BJT Page 396] [\x 396/]

8.

[PTS Page 263] [\q 263/] sakkapañha suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati, pācīnato rājagahassa

ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ. Tena

kho pana samayena sakkassa devānamindassa ussukkaṃ udapādi bhagavantaṃ dassanāya.

Atha kho sakkassa devānamindassa etadahosi: kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharati ahaṃ

sammāsambuddhoti. Addasā kho sakko devānamindo bhagavantaṃ magadhesu viharantaṃ,

pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate

indasālaguhāyaṃ. Disvāna deve tāvatiṃse āmantesi: ayaṃ mārisā bhagavā magadhesu

viharati pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo tassuttarato vediyake

pabbate indasālaguhāyaṃ. Yadi pana mārisā mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya

upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddhanti. Evaṃ bhaddantavāti kho devā tāvatiṃsā

sakkassa devānamindassa paccassosuṃ.

2. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ1 āmantesi: [PTS Page

264] [\q 264/] ayaṃtāna pañcasikha bhagavā magadhesu viharati, pācīnato rājagahassa

ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ. Yadi

pana tāta pañcasikha mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ

sammāsambuddhanti". "Evaṃ bhaddantavā'ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa

devānamindassa paṭissutvā beluvapaṇḍuṃ vīṇaṃ ādāya sakkassa devānamindassa

anucariyaṃ upāgami. Atha kho sakko devānamindo devehi tāvatisehi parivuto pañcasikhena

gandhabbadevaputtena purakkhato. Seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ

pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva devesu tāvatiṃsesu antarahito

magadhesu pācīnato rājagahassa. Ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake

pabbate paccuṭṭhāsi.

1. Gandhabbaputtaṃ - syā.

[BJT Page 398] [\x 398/]

3. Tena kho pana samayena vediyako pabbato atiriva obhāsajāto hoti ambasaṇḍā ca

brāhmaṇagāmo, yathā taṃ devānaṃ devānubhāvena. Apissudaṃ parito gāmesu manussā

evamāhaṃsu: ādittassu nāmajja vediyako pabbato jhāyatissu1 nāmajja vediyako pabbato,

jalatissu 2 nāmajja vediyako pabbato, kiṃsu nāmajja vediyako pabbato atiriva obhāsajāto

ambasaṇḍā ca brāhmaṇagāmo"ti saṃviggā lomahaṭṭhajātā ahesuṃ. Atha kho sakko

devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ āmantesi: [PTS Page 265] [\q 265/]

durupasaṅkamā kho tāta pañcasikha tathāgatā mādisena, jhāyi jhānaratā,

tadantarapaṭisallīnā3. Yadi pana tvaṃ tāta pañcasikha bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādeyyāsi,

tayā tāta paṭhamaṃ pasāditaṃ pacchā mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma

arahantaṃ sammāsambuddhanti. " "Evaṃ bhaddantavā"ti kho pañcasikho

gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā beluvapaṇḍuvīṇaṃ4 ādāya yena

indasālaguhā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ettāvatā me bhagavā neva atidūre bhavissati

na accāsanena saddañca me sossatī'ti ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho

gandhabbadeva putto beluvapaṇḍuvīṇaṃ assāvesi. Imā ca gāthā abhāsi buddhupasaṃhitā

dhammupasaṃhitā saṅghupasaṃhitā arahantupasaṃhitā kāmūpasaṃhitā:

4. Vande te pitaraṃ bhadde timbaruṃ suriyavaccase,

Yena jātā'si kalyāṇī ānandajananī mama.

Vāto'va sedataṃ5 kanto pānīyaṃ'ca pipāsato,

Aṅgīrasī piyāme'si dhammo arahatāmiva.

[PTS Page 266] [\q 266/] āturasseva bhesajjaṃ bhojanaṃ'va jighacchato,

Parinibbāpaya maṃ bhadde jalannamīva cārinā.

1. Jhāyatīsū (machasaṃ), jhāyatassu (syā). 2. Jalatīsu (machasaṃ), jalatassu (syā) jalitassu

[PTS]. 3. Tadantarā paṭisallīnā(machasaṃ), tadantaraṃ (syā, kā, [PTS]. 4.Veḷuvapaṇḍuvīṇā

- (syā). 5. Sedanaṃ, [PTS.]

[BJT Page 400] [\x 400/]

Sītodakaṃ1 pokkharaṇiṃ yuttaṃ2 kiñjakkhareṇunā,

Nāgo ghammābhitatto'va ogāhe te thanūdaraṃ.

Accaṅkusoca nāgo'va jitamme tuttatomaraṃ,

Kāraṇaṃ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūruyā.

Tayi gedhitacitto'smi cittaṃ vipariṇāmitaṃ,

Paṭigantuṃ na sakkomi vaṅkaghasto'va ambujo.

Vāmuru saja maṃ bhadde saja maṃ mandalocane,

Palissaja maṃ kalyāṇi etamme abhipatthitaṃ.

Appako vata me santo kāmo vellitakesiyā,

Anekabhāvo3 samapādi4 arahante'va dakkhiṇā.

Yamme atthi kataṃ puññaṃ arahantesu tādisu, tamme sabbaṅgakalyāṇi tayā saddhiṃ

vipaccitaṃ.

[PTS Page 267] [\q 267/] yamme atthi kataṃ puññaṃ asmiṃ paṭhavimaṇḍale,

Tamme sabbaṅgakalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ.

Sakyaputto'va jhānena ekodi nipako sato,

Amataṃ muni jigiṃsāno tamahaṃ suriyavaccase.

Yathāpi muni nandeyya patvā sambodhimuttamaṃ.

Evaṃ nandeyyaṃ kalyāṇi missībhāvaṅgato tayā.

Sakko ce me varaṃ dajjā tāvatiṃsānamissaro, [a]

Tāhaṃ bhadde vareyyāhe evaṃ kāmo daḷho mama.

Sālaṃ'ca na ciraṃ phullaṃ pitaraṃ te sumedhase,

Vandamāno namassā'mi yassāsetādisī pajā ti.

1. Sītodakiṃ - sīmu, [PTS], 2. Yutaṃ - sīmu, [PTS], 3. Anekabhāgo, [PTS.]

4. Samapāda, [PTS]. [A] śatraśva (śakraś ca) me varaṃ dadyāt trayastriṃśānamīśvaraḥ

(mahāvastu)

[BJT Page 402] [\x 402/]

5. Evaṃ vutte bhagavā pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ etadavoca: 'saṃsandati kho te

pañcasikha tantissaro gītassarena gītassaro ca tantissarena. Na ca pana te pañcasikha

tantissaro gītassaraṃ ativattati. Gītassaro ca tantissaraṃ. Kadā saṃyūḷha pana te pañcasikha

imā gāthā buddhupasaṃhitā dhammupasaṃhitā, saṅghupasaṃhitā arahantupasaṃhitā

kāmūpapasaṃhitā'ti.

Ekamidāhaṃ bhante samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre

ajapālanigrodhamūle [PTS Page 268] [\q 268/] paṭhamābhisambuddho. Tena kho

panāhaṃ bhante samayena bhaddānāma suriyavaccasā timbaruno gandhabbarañño dhītā

tambhikaṅkhāmi, sā kho pana bhante bhaginī parakāminī hoti. Sikhaṇḍī nāma mātalissa

saṅgāhakassa putto tamabhikaṅkhati. Yato kho ahaṃ bhante taṃ bhaginiṃ nālatthaṃ kenaci

parayāyena, athāhaṃ beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya yena timbaruno gandhabbarañño nivesanaṃ

tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā beluvapaṇḍuvīṇaṃ assāvesiṃ, imā ca gāthāyo abhāsiṃ

buddhupasaṃhitā dhammupasaṃhitā saṅghupasaṃhitā arahantupasaṃhitā kāmūpasaṃhitā.

Vande te pitaraṃ bhadde timbaruṃ suriyavaccase, yena jātāsi kalyāṇi ānanda jananī mama.

Vāto'va sedataṃ kanto pānīyaṃ'ca pipāsato,

Aṅgīrasī piyāme'si dhammo arahatāmica.

Āturasseva bhesajjaṃ bhojanaṃ'va jighacchato,

Parinibbāpaya maṃ bhadde jalannamīva cārinā.

Sītodakaṃ pokkharaṇiṃ yuttaṃ kiñjakkhareṇunā,

Nāgo ghammābhitatto'va ogāhe te thanūdaraṃ.

Accaṅkusoca nāgo'va jitamme tuttatomaraṃ,

Kāraṇaṃ nappajānāmi sammatto lakkhaṇūruyā.

Tayi gedhitacitto'smi cittaṃ vipariṇāmitaṃ,

Paṭigantuṃ na sakkomi vaṅkaghasto'va ambujo.

Vāmuru saja maṃ bhadde saja maṃ mandalocane,

Palissaja maṃ kalyāṇi etamme abhipatthitaṃ.

Appako vata me santo kāmo vellitakesiyā,

Anekabhāvo samapādi arahante'va dakkhiṇā.

Yamme atthi kataṃ puññaṃ arahantesu tādisu, tamme sabbaṅgakalyāṇī tayā saddhiṃ

vipaccataṃ

Yamme atthi kataṃ puññaṃ asmiṃ paṭhavimaṇḍale,

Tamme sabbaṅgakalyāṇi tayā saddhiṃ vipaccataṃ.

Sakyaputto'va jhānena ekodi nipako sato,

Amataṃ muni jigiṃsāno tamahaṃ suriyavaccase.

Yathāpi muni nandeyya patvā sambodhimuttamaṃ.

Evaṃ nandeyyaṃ kalyāṇi missībhāvaṅgato tayā.

Sakko ce me varaṃ dajjā tāvatiṃsānamissaro, [a]

Tāhaṃ bhadde vareyyāhe evaṃ kāmo daḷho mama.

Sālaṃ'ca na ciraṃ phullaṃ pitaraṃ te sumedhase,

Vandamāno namassā'mi yassāsetādisī pajā ti.

6. Evaṃ vutte bhante bhaddā suriyavaccasā maṃ etadavoca: na kho me mārisa so bhagavā

sammukhā diṭṭho. Api ca suto yeva me so bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ

sabhāyaṃ upanaccantiyā, yato kho tvaṃ mārisa taṃ bhagavantaṃ kittesi hotu no ajja

samāgamoti. [PTS Page 269 [\q 269/] '@]sā yeva no bhante tassā bhaginiyā saddhiṃ

samāgamo ahosi, na ca dāni tato pacchā"ti.

Atha kho sakkassa devānamindassa etadahosi: paṭisammodati kho pañcasikho

gandhabbadevaputto bhagavatā, bhagavā ca pañcasikhenā"ti.

[BJT Page 404] [\x 404/]

7. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ āmantesi: abhivādehi

metthaṃ tāta pañcasikha bhagavantaṃ: sakko bhante devānamindo sāmacco saparijano

bhagavato pāde sirasā vandatī'ti.

'Evaṃ bhaddantavā'ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa

paṭissutvā bhagavantaṃ abhivādesi: 'sakko bhante devānamindo sāmacco saparijano

bhagavato pāde sirasā vandatī'ti.

'Evaṃ sukhī hotu pañcasikha sakko devānamindo sāmacco saparijano, sukhakāmā hi devā

manussā asurā nāgā gandhabbā, ye caññe santi puthukāyā'ti.

Evañca pana tathāgatā evarūpe mahesakkhe yakkhe abhivadanti.

8. Abhivadito sakko devānamindo bhagavatā indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Devā pi tāvatiṃsā indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Pañcasikhopi gandhabbadevaputto indasālaguhaṃ

pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Tena kho pana samayena indasālaguhā visamā santī samā samapādi, sambādhā santī

urundāsamapādī. Andhakāro guhāyaṃ antaradhāyī, āloko udapādi yathā taṃ [PTS Page 270]

[\q 270/] devānaṃ devānubhāvena.

Atha kho bhagavā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca: 'acchariyamidaṃ āyasmato kosiyassa

abbhutamidaṃ āyasmato [C1] kosiyassa tāva bahukiccassa bahukaraṇīyassa yadidaṃ idhāṃ

gamananti. '

Cirappatikāhaṃ bhante bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo. Api ca devānaṃ

tāvatiṃsānaṃ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo evāhaṃ nāsakkhiṃ bhagavantaṃ

dassanāya upasaṅkamituṃ. Ekamidaṃ bhante samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati

saḷalāgārake. Atha khvāhaṃ bhante sāvatthiṃ agamāsiṃ bhagavantaṃ dassanāya. Tena kho

pana bhante samayena bhagavā aññatarena samādhinā nisinno hoti.

[BJT Page 406] [\x 406/]

Bhuñjatī nāma vessavaṇassa mahārājassa paricārikā bhagavantaṃ paccupaṭṭhitā hoti

pañjalikā namassamānā athakhvāhaṃ bhante bhuñjatiṃ etadavocaṃ: "abhivādehi me tvaṃ

bhagini bhagavantaṃ, sakko bhante devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā

vandatī"ti. Evaṃ vutte bhante sā bhuñjatī maṃ etadavoca: 'akālo kho mārisa bhagavantaṃ

dassanāya, paṭisallīno bhagavā'ti. [PTS Page 271] [\q 271/] "tena hi bhagini yadā

bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhito hoti atha mama vacanena bhagavantaṃ abhivādehi.

Sakko bhante devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī"ti.

"Kaccī me sā bhante bhaganī bhagavantaṃ abhivādesi, sarati bhagavā tassā bhaginiyā

vacananti?" "Abhivādesi maṃ sā devānaminda bhaginī, sarāmahaṃ tassā bhaginiyā vacanaṃ.

Api cāhaṃ āyasmato ca nemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito"ti.

"Ye te bhante devā amhehi paṭhamataraṃ tāvatiṃsakāyaṃ upapannā, tesaṃ me sammukhā

sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ: "yadā tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā,

dibbā kāyā paripūranti hāyanti asurakāyā'ti. Taṃ me idaṃ bhante sakkhidiṭṭhaṃ yato

tathāgato loke uppanno arahaṃ sammā sambuddho, dibbā kāyā paripūranti, hāyanti

asurakāyā ti. Idheva bhante kapilavatthusmiṃ gopikā nāma sakyadhitā ahosi buddhe

pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārīni. Yā itthittaṃ virājetvā

purisattaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā devānaṃ

tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ amhākaṃ puttattaṃ ajjhupagatā. Tatrapi naṃ evaṃ jānantī 'gopako

devaputto gopako devaputto'ti.

9. Aññe pi bhante tayo bhikkhu bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ

upapannā. Te pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā paricārayamānā amhākaṃ

upaṭṭhānamāgacchanti amhākaṃ pāricariyaṃ. Te amhākaṃ upaṭṭhānamāgate amhākaṃ

pāricāriyaṃ gopako nāma devaputto [PTS Page 272] [\q 272/] paṭicodesi: "kutomukhā

nāma tumhe mārisā tassa bhagavato dhammaṃ assutthā ahaṃ hi nāma itthikā samāna

buddhe pasannā dhamme pasananā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārinī itthittaṃ virājetvā

purisattaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā devānaṃ

tāvatiṃsānaṃ sahabyatā. Sakkassa devānamindassa puttattaṃ ajjhupagatā.

[BJT Page 408] [\x 408/]

Idhāpi maṃ evaṃ jānanti gopako devaputto gopako devaputtoti. Tumhe pana mārisā

bhagavatī brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā duddiṭṭharūpaṃ vata

bho addasāma ye mayaṃ addasāma sahadhammike hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapanne'ti".

Tesaṃ bhante gopakena devaputtena paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭheva dhamme satiṃ

paṭilabhiṃsu kāyaṃ brahmapurohitaṃ, eko pana devo kāme ajjhāvasi.

10. "Upāsikā cakkhumato ahosiṃ nāmampi mayhaṃ ahu gopikā ti,

Buddhe ca dhamme abhippasannā saṅghañcupaṭṭhāsiṃ pasannacittā.

Tasseva buddhassa sudhammatāya sakkassa puttomhi mahānubhāvo,

Mahājutīko tidivūpapanto jānanti maṃ idhāpi gopako ti.

Athaddasaṃ bhikkhavo diṭṭhapubbe gandhabbakāyūpagate' vahīne. Imehi te gotamasāvakā

se ye ca mayaṃ pubbe manussabhūtā.

Annena pānena upaṭṭhahimhā pādūpasaṃgayha sake nivesane,

[PTS Page 273] [\q 273/] kutomukhā nāma ime bhavanto buddhassa dhammāni

paṭiggahesuṃ.

Paccattaṃ veditabbo hi dhammo sudesito cakkhumatānubuddho,

Ahaṃ hi tumheva upāsamāno sutvā ariyānaṃ subhāsitāni.

Sakkassa putto'mhi mahānubhāvo mahājutīko tidivūpapanno,

Tumhe pana seṭṭhamupāsamānā anuttaraṃ brahmacariyaṃ caritvā.

Hīnaṃ kāyaṃ upapannā bhavanto anānulomā bhavatopapatti,

Duddiṭṭharūpaṃ vata addasāma sahadhammike hīnakāyūpapanne.

Gandhabbakāyupagatā bhavanto devānamāgacchatha pāricariyaṃ,

Agāre vasako mayhaṃ imaṃ passa visesataṃ.

[BJT Page 410] [\x 410/]

Iti hutvā svajja pūmā'mhi devo dibbehi kāmehi samaṅgibhūto,

Te coditā gotamasāvakena saṃvegamāpāduṃ samecca gopakaṃ,

"Handa byāyamāma viyāyamāma mā no mayaṃ parapessā ahumha, "

[PTS Page 274] [\q 274/] tesaṃ duve viriyaṃ ārabhiṃsu anussaraṃ gotamasāsanāni,

Idhe va cittāni virājayitvā kāmesu ādīnavamaddasaṃsu,

Te kāmasaṃyojanabandhanāni pāpimayogāni duraccayāni

Nāgoca sandānaguṇāni chetvā deve tāvatiṃse atikkamiṃsu, saindā devā sapajāpatikā sabbe

sudhammāya sabhāyupaviṭṭhā -

Te saṃnisinnānaṃ atikkamiṃsu vīrā virāgā virajaṃ karontā,

Te disvā saṃvegamakāsi vāsavo devābhibhū devagaṇassa majjhe.

Ime hi te hīnakāyūpapannā devetāvatiṃse atikkamanti,

Saṃvegajātassa vaco nisamma so gopako vāsavamajjhabhāsi.

"Buddho janindatthi manussaloke kāmābhibhū sakyamunīti ñāyati,

Tassete puttā satiyā vihīnā coditā mayā te satimajjhalatthuṃ.

[PTS Page 275] [\q 275/] tiṇṇaṃ tesaṃ vasīnettha eko gandhabbakāyūpagato 'vahīno

Dve ceva sambodhipathānusārino devepi hīḷenti samāhitattā.

Etādisī dhammappakāsanettha na tathe kiṃ kaṅkhati koci sāvako,

Nitthiṇṇaoghaṃ vicikicchājinnaṃ buddhaṃ namassāma jinaṃ janindaṃ.

Yante dhammaṃ idhaññāya visesaṃ ajjhagaṃsu te,

Kāyaṃ brahmapurohitaṃ duve tesaṃ visesagū.

Tassa dhammassa pattiyā āgatamhāsi mārisa,

Katāvakāsā bhagavatā pañhaṃ pucchemu mārisāti.

[BJT Page 412] [\x 412/]

11. Atha kho bhagavato etadahosi: dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ sakko yaṃ kiñci maṃ

pañhaṃ pucchissati. Sabbaṃ taṃ atthasaṃhitaṃ yeva pucchissati, no anatthasaṃhitaṃ. Yaṃ

cassāhaṃ puṭṭho byākarissāmi. Taṃ khippameva ājānissatī"ti. Atha kho bhagavā sakkaṃ

devānamindaṃ gāthāya ajjhabhāsi:

"Puccha vāsava maṃ pañhaṃ yaṃ kiñci manasicchasi,

Tassa tasseva pañhassa ahaṃ antaṃ karomi te" ti.

Paṭhamabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 414] [\x 414/]

12. [PTS Page 276] [\q 276/] katāvakāso sakko devānamindo bhagavatā imaṃ

bhagavantaṃ paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi: kiṃsaññojanā nu kho mārisa devā manussā asurā

nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā te 'averā adaṇḍā asapattā abyāpajjā1 viharemu

averino'ti iti ce nesaṃ hoti. Atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjā viharanti

saverino"ti itthaṃ sakko devānamindo bhagavantaṃ pañhaṃ apucchi.

Tassa bhagavā pañhaṃ puṭṭho byākāsi:

"Issāmacchariyasaññojanā kho devānaminda devā manussā asurā nāgā gandhabbā, ye caññe

santi puthukāyā, te 'averā adaṇḍā asapattā abyāpajjā viharemu averino'ti iti ce nesaṃ hoti.

Atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyapajjā viharanti saverino ti. Itthaṃ bhagavā

sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato

bhāsitaṃ abhinandi anumodi: evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugata, tiṇṇā me'ttha kaṅkhā

vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhassa veyyākaraṇaṃ sutvā"ti.

13. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ [PTS Page 277] [\q 277/] abhinanditvā

anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhamapucchi:

"Issāmacchariyaṃ pana mārisa kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ, kismiṃ

sati issāmacchariyaṃ hoti, kismiṃ asati issāmacchariyaṃ na hotī?"Ti.

1. Avyāpajjha, [PTS.]

[BJT Page 416] [\x 416/]

Issāmacchariyaṃ kho devānaminda piyāppiyasidānaṃ piyāppiyasamudayaṃ piyāppiyajātikaṃ

piyāppiyapabhayaṃ, piyāppiye sati issāmacchariyaṃ hoti. Piyāppiye asati issāmacchariyaṃ na

hotī"ti.

14. "Piyāppiyaṃ kho pana mārisa kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ. Kismiṃ

sati piyāppiyaṃ hoti, kismī asati piyāppiyaṃ na hotī"ti.

"Piyāppiyaṃ kho devānaminda chandanidānaṃ chandasamudayaṃ chandajātikaṃ

chandappabhavaṃ chande sati piyāppiyaṃ hoti, chande' asati piyāppiyaṃ na hotī"ti.

15. "Chando kho pana mārisa kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo, kismiṃ sati

chando hoti kismiṃ asati chando na hotī'ti.

Chando kho devānaminda vitakkanidāno vitakkasamudayo vitakkajātiko vitakkapabhavo.

Vitakke sati chande hoti, vitakke asati chando na hotī"ti.

16. Vitakko kho pana mārisa kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo kismiṃ sati

vitakko hoti, kismiṃ asati vitakko na hotī'ti.

Vitakko kho devānaminda papañcasaññāsaṅkhānidāno papañcasaññāsaṅkhāsamudayo

papañcasaññāsaṅkhājātiko papañcasaññāsaṅkhāpabhavo, papañcasaññāsaṅkhāya sati vitakko

hoti, papañcasaññāsaṅkhāya asati vitakko na hotī"ti,

[BJT Page 418] [\x 418/]

17. Kathaṃ paṭipanno pana mārisa bhikkhu

papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminīpaṭipadaṃ paṭipanno hotī'ti.

[PTS Page 278] [\q 278/] somanassampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi

sevitabbampi asevitabbampi. Domanassampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi.

Sevitabbampi asevitabbampi, upekkhampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi

sevitabbampi asevitabbampi.

Somanassampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi. Sevitabbampi asevitabbampi iti kho

panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ 'imaṃ kho me

somanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī'ti.

Evarūpaṃ somanassaṃ na sevitabbaṃ. Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ 'imaṃ kho me

somanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti evarūpaṃ

somanassaṃ sevitabbaṃ. Tattha yañce savitakkaṃ savicāraṃ yañce avitakkaṃ avicāraṃ ye

avitakkaavicāre te paṇītatare. Somanassampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi

sevitabbampi asevitabbampīti. Iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Domanassampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti iti kho

panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭiccavuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā domanassaṃ 'imaṃ kho me

domanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī'ti,

evarūpaṃ domanassaṃ na sevitabbaṃ. Tattha yaṃ jaññā domanasasaṃ 'imaṃ kho me

domanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanni kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti,

evarūpaṃ domanassaṃ sevitabbaṃ. Tattha yañce savitakkaṃ savicāraṃ yañce avitakkaṃ

avicāraṃ ye avitakkaavicāre te paṇītatare. Domanassampāhaṃ devānaminda duvidhena

vadāmi [PTS Page 279] [\q 279/] sevitabbampi asevitabbampī ti. Iti yantaṃ vuttaṃ

idametaṃ paṭiccavuttaṃ.

[BJT Page 420] [\x 420/]

Upekkhampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti iti kho

panetaṃ vuttaṃ. Tiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tattha yaṃ jaññāupekkhaṃ imaṃ kho me upekkhaṃ

sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti ti evarūpā upekkhā na

sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā upekkhā imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā

parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evarūpā upekkhā sevitabbā. Tattha yañce

savitakkaṃ savicāraṃ yañce avitakkaṃ avicāraṃ ye avitakkaavicāre te paṇītatare.

Upekkhampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi. Sevitabbampi asevitabbampī ti. Iti

yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Evaṃ paṭipanno kho devānaminda bhikkhu

papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminīpaṭipadaṃ paṭipanno hotī ti. Itthaṃ bhagavā

sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato

bhāsitaṃ abhinandi anumodi. Evametaṃ"bhagavā evametaṃ sugata tiṇṇā me'ttha kaṅkhā

vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā"ti.

18. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ

uttariṃ pañhaṃ apucchi: "kathaṃ paṭipanno pana mārisa bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya

paṭipanno hotī? Ti".

Kāyasamācārampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti.

Vacīsamācārampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti.

Pariyesanampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti. [PTS

Page 280] [\q 280/] kāyasamācārampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi.

Sevitabbampi asevitabbampī ti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ

jaññā kāyasamācāraṃ imaṃ kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti

kusalā dhammā parihāyantī ti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā

kāyasamācāraṃ imaṃ kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā

dhammā abhivaḍḍhantī'ti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. Kāyasamācārampāhaṃ

devānaminda duvidhena vadāmi. Sevitabbampi asevitabbampī ti. Iti yantaṃ vuttaṃ,

idametaṃ paṭicca vuttaṃ,

[BJT Page 422] [\x 422/]

Vacīsamācārampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti. Iti

kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā vacīsamācāraṃ imaṃ kho me

vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti,

evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā vacīsamācāraṃ imaṃ kho me

vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti,

evarūpo vacīsamācāro sevitabbo. Vacīsamācārampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi.

Sevitabbampi asevitabbampīti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Pariyesanampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti. Iti kho

panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ imaṃ kho me

pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti, evarūpā

pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato

akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti, evarūpā pariyesanā

sevitabbā. Pariyesanampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī

ti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [PTS Page 281] [\q 281/] evaṃ paṭipanno

kho devānaminda bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya paṭipanno hotī ti.

Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi attamano sakko

devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi: "evametaṃ bhagavā evametaṃ sugata.

Tiṇṇā me'ttha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā"ti.

19. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ

uttariṃ pañhaṃ apucchi: "kathaṃ paṭipanno pana mārisa bhikkhu indriyasaṃvarāya

paṭipanno hotī?"Ti.

"Cakkhuviññeyyaṃ rūpampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi

asevitabbampīti. Sotaviññeyyaṃ saddampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi

sevitabbampi asevitabbampīti. Ghānaviññeyyaṃ gandhampāhaṃ devānaminda duvidhena

vadāmi sevitabbampī asevitabbampī ti. Jivhāviññeyyaṃ rasampāhaṃ devānaminda

duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī ti. Kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbampāhaṃ

devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi ti. Manoviññeyyaṃ

dhammampāhaṃ devānaminda duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī'ti.

[BJT Page 424] [\x 424/]

Evaṃ vutte sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca: imassa kho ahaṃ bhante bhagavatā

saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Yathārūpaṃ bhante cakkhuviññeyyaṃ

rūpaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti, evarūpaṃ

cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ na sevitabbaṃ, yathārūpañca kho bhante cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ

sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti, evarūpaṃ

cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ [PTS Page 282] [\q 282/] sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho bhante

sotaviññeyyaṃ saddaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī

ti, evarūpaṃ sotaviññeyyaṃ saddaṃ na sevitabbaṃ, yathārūpañca kho bhante sotaviññeyyaṃ

saddaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti, evarūpaṃ

sotaviññeyyaṃ saddaṃ sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho bhante ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ

sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantī ti, evarūpaṃ

ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ na sevitabbaṃ, yathārūpañca kho bhante ghānaviññeyyaṃ

gandhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti, evarūpaṃ

ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho bhante jivhāviññeyyaṃ rasaṃ sevato

akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti ti, evarūpaṃ jivhāviññeyyaṃ

rasaṃ na sevitabbaṃ, yathārūpañca kho bhante jivhāviññeyyaṃ rasaṃ sevato akusalā dhammā

parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti evarūpaṃ jivhāviññeyyaṃ rasaṃ sevitabbaṃ.

Yathārūpañca kho bhante kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato akusalā dhammā

abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti ti, evarūpaṃ kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ na

sevitabbaṃ, yathārūpañca kho bhante kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato akusalā dhammā

parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti evarūpaṃ kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ

sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho bhante manoviññeyyaṃ dhammā sevato akusalā dhammā

abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti ti evarūpo manoviññeyyo dhammo na

sevitabbo. Yathārūpañca kho bhante manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā

parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.

Imassa kho me bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānato

tiṇṇaṃ me'ttha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā"ti.

20. Itiha sakkā devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ

uttariṃ pañhaṃ apucchi: "sabbeva nu kho mārisa samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā

ekantachandā ekantaajjhosānā"ti.

"Na kho devānaminda sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā

ekantaajjhosānā"ti.

"Kasmā pana mārisa na sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā

ekantaajjhosānā?"Ti.

[BJT Page 426] [\x 426/]

"Anekadhātunānādhātu kho devānaminda loko. Tasmiṃ anekadhātunānādhātusmiṃ loke yaṃ

yadeva sattā dhātuṃ abhinivisanti taṃ tadeva thāmasā parāmassa abhinivissa voharanti

'idameva saccaṃ moghamaññanti. ' Tasmā na sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā

ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā"ti.

"Sabbeva nu kho mārisa samaṇabrāhmaṇā [PTS Page 283] [\q 283/] accantaniṭṭhā

accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā?"Ti.

"Na kho devānaminda sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī

accantabrahmacārī accantapariyosānā"ti.

"Kasmā pana mārisa na sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī

accantabrahmacārī accantapariyosānā"ti.

"Ye kho devānaminda bhikkhu taṇhāsaṅkhayavimuttā te accantaniṭṭhā accantayogakkhemī

accantabrahmacārī accantapariyosānā. Tasmā na sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā

accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā"ti.

Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko

devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi. Eva metaṃ bhagavā evametaṃ sugata

tiṇṇā me'ttha kaṅkhā vigatā kathaṃ kathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā"ti.

[BJT Page 428] [\x 428/]

21. Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ

etadavoca: ejā bhante rogo ejā gaṇḍo ejā sallaṃ ejā imaṃ purisaṃ parikaḍḍhati tassa tasseva

bhavassa abhinibbattiyā. Tasmā ayaṃ puriso uccāvacamāpajjati. Yesvāhaṃ bhante pañhānaṃ

ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu okāsakammampi nālatthaṃ. Te me bhagavatā

byākatā dīgharattānusayitañca pana me vicikicchā - kathaṃkathāsallaṃ, tañca bhagavatā

abbūḷhanti.

22. [PTS Page 284] [\q 284/] abhijānāsi. No tvaṃ devānaminda ime pañhe aññe

samaṇabrāhmaṇe pucchitā"ti.

"Abhijānāmahaṃ bhante ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā"ti.

"Yathākathaṃ pana te devānaminda byākaṃsu, sace te agaru bhāsassū"ti.

"Na kho me bhante garu yatthassa bhagavā nisinno bhagavantarūpo vā"ti.

"Tena hi devānaminda bhāsassū"ti.

"Ye svāhaṃ bhante maññāmi samaṇabrāhmaṇā āraññakā panta senāsanā'ti. Tyāhaṃ

upasaṅkamitvā. Ime pañhe pucchāmi. Te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaṃ

yeva paṭipucchanti' ko nāmo āyasmā?'Ti. Tesāhaṃ puṭṭho byākaromi: "ahaṃ kho mārisa,

sakko devānamindo'ti. Te mamaṃ yeva uttariṃ paṭipucchanti 'kiṃ panāyasmā devānaminda

kammaṃ katvā imaṃ ṭhānaṃ patto'ti. Tesāhaṃ yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ desemi.

Te tāvatakeneva attamanā honti 'sakko ca no devānamindo diṭṭho yañca no apucchimha

tañca no byākāsī'ti. Te aññadatthu mama yeva sāvakā sampajjanti, na cāhaṃ tesaṃ. Ahaṃ

kho pana bhante bhagavato sāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato

sambodhiparāyaṇo"ti.

1. Yesvāhaṃ (sīmu)

[BJT Page 430] [\x 430/]

23. "Abhijānāsi no tvaja devānaminda ito pubbe evarūpaṃ veda paṭilābhaṃ

somanassapaṭilābhanti?"

[PTS Page 285] [\q 285/] "abhijānāmahaṃ bhante ito pubbe evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ

somanassapaṭilābhanti. "

"Yathākathaṃ pana tvaṃ devānaminda abhijānāsi ito pubbe evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ

somanassapaṭilābhanti?"

"Bhūtapubbaṃ bhante devāsurasaṅgāmo samupabyuḷho ahosi, tasmiṃ kho pana bhante

saṅgāme devā jiniṃsu, asurā parājiyiṃsu. Tassa mayhaṃ bhante taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā

vijitasaṅgāmassa etadahosi: 'yā ceva dāni dibbā ojā yā ca asurā ojā ubhayamettha devā

paribhuñjissantantī ti. So kho me bhante vedapaṭilābho somanassapaṭilābho sadaṇḍāvacaro

sasatthāvacaro na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na

sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo kho pana me ayaṃ bhante bhagavato dhammaṃ

sutvā vedapaṭilābho somanassapaṭilābho, so adaṇḍāvacaro asatthāvacaro ekantanibbidāya

virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatī"ti.

24. "Kiṃ pana tvaṃ devānaminda atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ

somanassa paṭilābhaṃ pavedesī?" Ti.

"Cha kho ahaṃ bhante atthavase sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ

somanassapaṭilābhaṃ pavedemī"ti.

"Idheva tiṭṭhamānassa devabhūtassa me sato,

Punarāyu ca me laddho evaṃ jānāhi mārisā"ti.

Imaṃ kho ahaṃ bhante paṭhamaṃ atthavasaṃ [PTS Page 286] [\q 286/] sampassamāno

evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.

Cuto'haṃ diviyā kāyā āyuṃ hitvā amānusaṃ,

Amūḷho gabbhamessāmi yattha me ramatī mano.

[BJT Page 432] [\x 432/]

Imaṃ kho ahaṃ bhante dutiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ

somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.

Svāhaṃ amūḷhapaññassa viharaṃ sāsane rato,

Ñāyena viharissāmi sampajāno patissato.

Imaṃ kho ahaṃ bhanne tatiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ

somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.

Ñāyena me carato ca sambodhi ce bhavissati,

Aññātā viharissāmi sveva manto bhavissati.

Imaṃ kho ahaṃ bhante catutthaṃ atthavasaṃ sampassamāno eva rūpaṃ vedapaṭilābhaṃ

somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.

Cuto'haṃ mānusā kāyā āyuṃ hitvāna mānusaṃ,

Puna deva bhavissāmi devalokamhi uttamo.

Imaṃ kho ahaṃ bhante pañcamaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ

somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.

Te paṇītatarā devā akaniṭṭhā yasassino,

Antime vattamānamhi so nivāso bhavissati.

[PTS Page 287] [\q 287/] imaṃ kho ahaṃ bhante chaṭṭhaṃ atthavasaṃ sampassamāno

evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.

Ime kho ahaṃ bhante cha atthavase sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ

somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.

25. "Apariyositasaṅkappo vicikicchi kathaṃkathi,

Vicariṃ1 dīghamaddhānaṃ anvesanto tathāgataṃ.

Yyāssu maññāmi samaṇe pavivittavihārino,

Samabuddhā2 iti maññāno gacchāmi te upāsituṃ.

Kathaṃ ārādhanā hoti kathaṃ hoti virādhanā,

Iti puṭṭhā na sambhonti 3 magge paṭipadāsu ca.

1. Vivarī [PTS. 2.] Sambuddho [PTS. 3.] Sampāyanti sī mu. [BJT Page 434] [\x 434/]

Tyāssu yadā maṃ jānanti sakko devānamāgato.

Tyāssu mameva pucchanti kiṃ katvā pāpuṇī idaṃ.

Tesaṃ yathā sutaṃ dhammaṃ desayāmi janesuta,

Tena attamanā honti1 diṭṭho no vāsavo'ti ca.

Yadā ca buddhamaddakkhiṃ vicikicchāvitāraṇaṃ,

So'mbhi vītabhayo ajja sambuddhaṃ payirupāsiya. 2

Taṇhāsallassa hantāraṃ buddhamappaṭipuggalaṃ, ahaṃ vande mahāvīraṃ

buddhamādiccabandhunaṃ3

[PTS Page 288] [\q 288/] yaṃ karomasi 4 brahmuno samaṃ devehi mārisa,

Tadajja tuyhaṃ kassāma handa sāmaṃ karoma te.

Tvameva asi sambuddho tuvaṃ satthā anuttaro,

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ natthi te paṭipuggalo"ti.

26. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ āmantesi. Bahūpakāro kho

me'si tvaṃ tāta pañcasikhaṃ yaṃ tvaṃ bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādesi tayā tāta paṭhamaṃ

pasāditaṃ pacchā mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamimha arahantaṃ

sammāsambuddhaṃ. Pettike ca ṭhāne ṭhapayissāmi, gandhabbarājā bhavissasi, bhaddañca

te suriyavaccasaṃ dammi, sā hi te abhipatthitā"ti. Atha kho sakko devānamindo pāṇinā

paṭhaviṃ parāmasitvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi: "namo tassa bhagavato arahato

sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa

bhagavato arahato sammāsambuddhassā"ti.

Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne sakkassa devānamindassa virajaṃ

vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi "yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ

nirodhadhammanti, " aññesañca asītiyā [PTS Page 289] [\q 289/] devatāsahassānaṃ. Iti

ye sakkena devānamindena ajjhiṭṭhapañhā puṭṭhā, te bhagavatā byākatā. Tasmā imassa

veyyākaraṇassa sakkapañho'tveva adhivacananti.

Sakkapañhasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.

1. Te nassatatamanā [PTS. 2.] Payirupāsasiṃ machasaṃ. 3. Candamādiccabandhunaṃ [PTS. 4.]

Yaṃ karomaso [PTS.]

[BJT Page 436] [\x 436/]

9.

[PTS Page 290] [\q 290/] mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadammaṃ nāma kurūnaṃ

nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhu

bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

2. Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya

dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya,

yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro: idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī

viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,

Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,

Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ.

Uddeso niṭṭhito.

438

3. [PTS Page 291] [\q 291/] kathañca bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati?

Idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati

pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So sato'va

assasati, sato'va passasati. Dīghaṃ vā assasanto dighaṃ assasāmīti pajānāti, dīghaṃ vā

passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti,

rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti

sikkhati, sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ

assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati.

4. Seyyathāpi bhikkhave dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaṃ vā añchanto

dīghaṃ añchāmīti pajānāti, rassaṃ vā añchanto rassaṃ aññāmīti pajānāti, evameva kho

bhikkhave bhikkhu dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto

dīghaṃ passasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti, rassaṃ vā

passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati,

sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti

sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati.

[BJT Page 440] [\x 440/]

[PTS Page 292] [\q 292/] iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye

kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Samudaya vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.

Atthi kāyo'ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti, yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya.

Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye

kāyānupassī viharati.

Ānāpānapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu gacchanto vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā ṭhitomhīti

pajānāti, nisinno vā nisinnomhīti pajānāti, sayāno vā sayānomhī ti pajānāti. Yathā yathā vā

panasasa kāyo paṇihito hoti, tathā tathā naṃ pajānāti.

[BJT Page 442] [\x 442/]

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati,

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati.

Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissati. Mattāya

anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye

kāyānupassī viharati.

Iriyāpathapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite

vilokite sampajānakārī hoti. Samiñjite pasārite sampajānakārī hoti.

Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī

hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite

tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

[BJT Page 444] [\x 444/]

[PTS Page 293] [\q 293/] iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye

kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati,

samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.

'Atthi kāyo'ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya.

Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.

Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Sampajaññapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā

tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati.

"Atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjā vakkaṃ

hadahaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ

semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo mede assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti".

[BJT Page 446] [\x 446/]

Seyyathāpi bhikkhave ubhato mukhā puṭoḷī1 pūrā nānāvihitassa dhaññassa, seyyathīdaṃ

sālīnaṃ vihīnaṃ muggānaṃ māsānaṃ tilānaṃ taṇḍulānaṃ. Tamenaṃ cakkhumā puriso

muñcitvā paccavekkheyya: "ime sālī, ime vīhī, ime muggā, ime māsā, ime tīlā, ime

taṇḍulā'ti evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho

kesamatthatā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi imasmiṃ

kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ [PTS Page 294] [\q 294/] nahāru aṭṭhi

aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ

udariyaṃ karīsaṃ, pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghānikā

lasikā muttanti.

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati,

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyo'ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya

patissatimattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave

bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Paṭikkūlamanasikārapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso

paccavekkhati: atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu āpo dhātu tejodhātu vāyodhātū ti.

1. Pūtolī (ma cha saṃ. )

[BJT Page 448] [\x 448/]

Seyyathāpi bhikkhave dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā

cātummahāpathe khīlaso vibhajitvā nisinno assa, evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva

kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati: atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu

āpodhātu tejodhātu vāyodhātū ti.

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati,

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ [PTS Page 295] [\q 295/] viharati,

samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.

Atthi kāyo ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya

anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.

Emampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

Dhātumanasikārapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathīkāya chaḍḍitaṃ

ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ, so

imameva kāyaṃ upasaṃharati: ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī etaṃ anatīto'ti.

[BJT Page 450] [\x 450/]

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati,

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati.

Atthi kāyo'ti vā pasanna sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya.

Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.

Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassi viharati.

(Paṭhamaṃ sīvathikaṃ)

10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍītaṃ

kākemi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ sunakhehi vā

khajjamānaṃ sigālehi vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ, so imameva

kāyaṃ upasaṃharati: ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī etaṃ anatīto ti.

[PTS Page 296] [\q 296/] iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye

kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyo ti vā pasassa sati

paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇa mattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca

kiñci loke upādiyati.

Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

(Dutiyaṃ sīvathīkaṃ)

[BJT Page 452] [\x 452/]

11. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvatikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nahārusambaddhaṃ so imameva kāyaṃ upasaṃharati

'ayampi kho kāyo evaṃdhammo evambhāvī etaṃ anatīto'ti.

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati.

'Atthi kāyo'ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya

anissito ca viharati. Na ca kiṃci loke upādiyati.

Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

(Tatiyaṃ sīvathīkaṃ)

12. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathīkāya chaḍḍītaṃ

aṭṭhisaṅkhalikaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ nahārusambaddhaṃ so imameva kāyaṃ

upasaṃharati 'ayampi kho kāyo evaṃdhammo evambhāvī etaṃ anatīto'ti.

[BJT Page 454] [\x 454/]

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati,

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati.

'Atthi kāyo'ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya.

Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.

Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

(Catutthaṃ sīvathīkaṃ)

13. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhisaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nahārusambaddhaṃ. So imameva kāyaṃ upasaṃharati

'ayampi kho kāyo evaṃdhammo evambhāvī etaṃ anatīto'ti.

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati,

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati.

'Atthi kāyo'ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti, yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya.

Anissito ca viharati, na ca kiṃci loke upādiyati.

Evampi kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

(Pañcamaṃ sīvathīkaṃ)

[BJT Page 456] [\x 456/]

14. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathīkāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāsu vikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena

pādaṭṭhikaṃ aññena gopaphaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūraṭṭhikaṃ aññena

piṭṭhiṭṭhikaṃ aññena kaṭaṭṭhikaṃ aññena khandhaṭṭhikaṃ aññena gīvaṭṭhikaṃ [PTS Page

297] [\q 297/] aññena dantaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ. So imameva kāyaṃ

upasaṃharati 'ayampi kho kāyo evaṃdhamemā evambhāvī etaṃ anatīto'ti.

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati.

Atthi kāyo ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya.

Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye

kāyānupassī viharati.

(Chaṭṭhaṃ sīvathīkaṃ)

15. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathīkāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇupanibhāni, so imameva kāyaṃ upasaṃharati 'ayampi kho kāyo

evaṃdhammo evambhāvī etaṃ anatīto'ti.

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati

ajjhattabahiddhā vā kāye [PTS Page 298] [\q 298/] kāyānupassī viharati,

samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati, samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.

[BJT Page 458] [\x 458/]

'Atthi kāyo'ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya.

Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye

kāyānupassī viharati.

(Sattamaṃ sīvathīkaṃ)

16. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathīkāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni puñjīkatāni terovassikāni. So imameva kāyaṃ upasaṃharati 'ayampi kho kāyo

evaṃdhammo emambhāvī etaṃ anatīto'ti.

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati, samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati.

'Atthi kāyo'ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti, yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya.

Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye

kāyānupassī viharati.

(Aṭṭhamaṃ sīvathīkaṃ)

[BJT Page 460] [\x 460/]

17. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathīkāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni, so imameva kāyaṃ upasaṃharati 'ayampi kho kāyo

evaṃdhammo evambhāvī etaṃ anatīto'ti.

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati,

ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati, vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati, samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati.

'Atthi kāyo ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya.

Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye

kāyānupassī viharati.

(Navamaṃ sīvathīkaṃ)

Cuddasa kāyānupassanā niṭṭhitā.

Vedanānupassanā

18. Kathañca bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati? Idha bhikkhave

bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī ti pajānāti, dukkhaṃ vā

vedanaṃ vediyamāno dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmī ti pajānāti. Adukkhamasukhaṃ vā

vedanaṃ vediyamāno adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī ti pajānāti.

[BJT Page 462] [\x 462/]

Sāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno sāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī ti pajānāti.

Nirāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno nirāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti.

Sāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno sāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmī ti pajānāti.

Nirāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno nirāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti

pajānāti. Sāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno sāmisaṃ adukkhamasukhaṃ

vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Nirāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno

nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti.

Iti ajjhattaṃ vā vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī

viharati, ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati. Samudayadhammānupassī

vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassī [PTS Page 299] [\q 299/] vā vedanāsu

viharati, samudayavayadhammānupassī vā vedanāsu viharati.

Atthi vedanā ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya paṭissatimattāya.

Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu vedanāsu

vedanānupassī viharati.

Vedanānupassanā niṭṭhitā.

[BJT Page 464] [\x 464/]

Cittānupassanā

19. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati:

Idha bhikkhave bhikkhu sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ

vītarāgaṃ cittanti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ

vītadosaṃ cittanti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ

vītamohaṃ cittanti pajānāti, saṅkhittaṃ cittaṃ saṅkhitta cittanti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ

vikkhittaṃ cittanti pajānāti, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti, amahaggataṃ

vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti,

anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti

pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti, vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ

cittanti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti.

Iti ajjhattaṃ vā citte cittānupassī viharati, bahiddhā vā citte cittānupassī viharati,

ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā cittasmiṃ

viharati, vayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati samudayavayadhammānupassī vā

cittasmiṃ viharati.

[BJT Page 466] [\x 466/]

Atthi cittanti vā panassa sati paccupaṭṭhitā [PTS Page 300] [\q 300/] hoti, yāvadeva

ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi kho

bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati.

Cittānupassanā niṭṭhitā.

Dhammānupassanā

20. Kahiñca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati:

Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassi viharati pañcasu nīvaraṇesu.

Kathañca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu

nīvaraṇesu:

Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ 'atthi me ajjhattaṃ

kāmacchando'ti pajānāti asantaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ 'natthi me ajjhattaṃ

kāmacchando'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañca

pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca

pahīnassa kāmacchandassa anuppādo hoti tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ byāpādaṃ 'atthi me ajjhattaṃ byāpādo'ti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ

byāpādaṃ 'natthi me ajjhattaṃ byāpādo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa byāpādassa

uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa byāpādassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti,

yathā ca pahīnassa byāpādassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.

[BJT Page 468] [\x 468/]

Santaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ atthi me ajjhattaṃ thīnamiddhanti pajānāti, asantaṃ vā

ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ 'natthi me ajjhattaṃ thīnamiddhanti' pajānāti, yathā ca

anuppannassa thīnamiddhassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa

thīnamiddhassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa thīnamiddhassa āyatiṃ

anuppādo hoti tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ 'atthi me [PTS Page 301] [\q 301/] ajjhattaṃ

uddhaccakukkuccanti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ 'natthi me ajjhattaṃ

uddhaccakukkuccanti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti

tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa uddhaccakukkuccassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti,

yathā ca pahīnassa uddhaccakukkuccassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ vivikicchaṃ 'atthi me ajjhattaṃ vicikicchā'ti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ

vicikicchaṃ 'natthi me ajjhattaṃ vicikicchā'ti pajānāti. Yathā ca anuppannāya vicikicchāya

uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṃ hoti tañca pajānāti.

Yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu

dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati,

samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu

viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati, atthi dhammāti vā pasanna

sati paccupaṭṭhitā hoti.

Yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.

Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu.

(Nīvaraṇapabbaṃ niṭṭhitā)

[BJT Page 470] [\x 470/]

21. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu

upādānakkhandhesu. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī

viharati pañcasu upādānakkhandhesu: idha bhikkhave bhikkhu 'iti rūpaṃ, iti rūpassa

samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo, iti vedanā. Iti vedanāya samudayo, iti vedanāya

atthaṅgamo, iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo, iti saṅkhārā, [PTS Page

302] [\q 302/] iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ atthaṅgamo, iti viññāṇaṃ, iti

viññāṇassa atthaṅgamoti.

Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu

dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.

Samudaya dhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu

viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati.

'Atthi dhammā'ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti. Yāvadeva ñāṇamattāya patissati

mattāya. Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.

Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu

upādānakkhandhesu.

Khandhapabbaṃ niṭṭhitaṃ

22. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu

ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu

dhammānupassī viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu.

[BJT Page 472] [\x 472/]

Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuñca pajānāti, rūpe ca pajānāti, yañca tadubhayaṃ paṭicca

uppajjati saññojanaṃ tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca

pajānāti. Yathā ca uppannassasaññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa

saññojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.

Sotañca pajānāti, sadde va pajānāti, yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ tañca

pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca

pahīnassa saññojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.

Ghānañca pajānāti, gandhe ca pajānāti, yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ tañca

pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca

uppannassa saññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saññojanassa

āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.

Jivhañca pajānāti, rase ca pajānāti, yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ tañca

pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca

uppannassa saññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saññojanassa

āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.

Kāyañca pajānāti, phoṭṭhabbo ca pajānāti, yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saññojanaṃ

tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca

uppannassa saññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saññojanassa

āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.

Manañca pajānāti, dhamme ca pajānāti, yañca tadubhayaṃ [PTS Page 303] [\q 303/]

paṭicca uppajjati saññojanaṃ tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saññojanassa uppādo

hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa saññojanassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti. Yathā ca

pahīnassa saññojanassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.

[BJT Page 474] [\x 474/]

Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu

dhammānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu

viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati.

Atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti, yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya.

Anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.

Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassi viharati chasu

ajjhattikabāhiresu āyatanesu.

Āyatanapabbaṃ niṭṭhitaṃ.

22. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu

bojjhaṅgesu. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu

bojjhaṅgesu:

Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ sati sambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ

satisambojjhaṅgo'ti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ natthi me ajjhattaṃ

satisambojjhaṅgoti pajānāti. Yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca

pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūri hoti tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ dhammavicaya

sambojjhaṅgoti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ natthi me

ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgoti pajānāti. Yathā ca anuppannassa

dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa

dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti.

[BJT Page 476] [\x 476/]

Santaṃ vā ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgoti pajānāti.

Asantaṃ vā ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgaṃ natthi me ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgoti pajānāti.

Yathāca anuppannassa viriyasambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca

uppannassa viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattā pītisambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgo'ti pajānāti. Asantaṃ

vā ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgaṃ 'natthi me ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgo'ti pajānāti. Yathā ca

anuppannassa pītisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa

pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti.

[PTS Page 304] [\q 304/] santaṃ vā ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ 'atthi me ajjhattaṃ

passaddhisambojjhaṅgo'ti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ 'natthi me

ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa

passaddhisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa

passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgaṃ 'atthi me ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgo'ti

pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgaṃ 'natthi me ajjhattaṃ

samādhisambojjhaṅgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa samādhisambojjhagassa uppādo

hoti tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti

tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgoti

pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ 'natthi me ajjhattaṃ upekkhā

sambojjhaṅgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa upekkhā sambojjhaṅgassa uppādo hoti

tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca

pajānāti.

Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā vā dhammesu

dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.

[BJT Page 478] [\x 478/]

Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu

viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati.

'Atthi dhammā'ti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti, yāvadeva ñāṇamattāya

patissatimattāya anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati.

Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu

sambojjhaṅgesu.

(Bojjhaṅgapabbaṃ niṭṭhitaṃ)

Paṭhamakabhāṇavāraṃ niṭṭhitaṃ

24. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu

ariyasaccesu. Kathañca pana bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu

ariyasaccesu:

Idha bhikkhave bhikkhu idaṃ dukkhanti yathā bhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayo ti

yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodho ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaṃ pajānāti.

25. [PTS Page 305] [\q 305/] katamañca bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ: jāti pi dukkhā,

jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā,

appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na labhati tampi

dukkhaṃ, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā pi dukkhā.

[BJT Page 480] [\x 480/]

Katamā ca bhikkhave jāti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti

okkanti abhinibbanti khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, ayaṃ vuccati bhikkhave

jāti.

Katamā ca bhikkhave jarā: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā

khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccati bhikkhave

jarā.

Katamañca bhikkhave maraṇaṃ: yaṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti

cavanatā bhedo antaradhānaṃ maccumaraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kaḷebarassa

nikkhepo jīvitindriyassupacchedo, idaṃ vuccati bhikkhave maraṇaṃ.

Katamo ca bhikkhave soko: yo kho bhikkhave aññataraññatarena byasanena samannāgatassa

aññataraññatarena [PTS Page 306] [\q 306/] dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā

socitattaṃ anto soko anto parisoko, ayaṃ vuccati bhikkhave soko.

Katamo ca bhikkhave paridevo: yo kho bhikkhave aññataraññatarena byasanena

samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo ādevanā

paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave paridevo.

Katamañca bhikkhave dukkhaṃ: yaṃ kho bhikkhave kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikaṃ asātaṃ

kāyasamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave dukkhaṃ.

[BJT Page 482] [\x 482/]

Katamañca bhikkhave domanassaṃ: yaṃ kho bhikkhave cetasikaṃ dukkhaṃ cetasikaṃ asātaṃ

manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave domanassaṃ.

Katamo ca bhikkhave upāyāso: yo kho bhikkhave aññataraññatarena byasanena

samannāgatassa aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso

āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave upāyāso.

Katamo ca bhikkhave appiyehi sampayogo dukkho: idha yassa te honti aniṭṭhā akantā

amanāpā rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dhammā, ye vā panassa te honti anatthakāmā

ahitakāmā aphāsukakāmā ayogakkhemakāmā, yā tehi saddhiṃ saṅgati samāgamo

samodhānaṃ missībhāvo, ayaṃ vuccati bhikkhave appiyehi sampayogo dukkho.

Katamo ca bhikkhave piyehi vippayogo dukkho: idha yassa te honti iṭṭhā kantā manāpā

rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā dhammā, ye vā panassa te honti atthakāmā hitakāmā

phāsukakāmā yogakkhemakāmā mātā vā pitā vā bhātā vā bhagini vā jeṭṭhā vā kaniṭṭhā vā

mittā vā amaccā vā ñāti sālohitā vā, yā tehi saddhiṃ asaṅgati asamāgamo asamodhānaṃ

amissībhāvo, ayaṃ vuccati bhikkhave piyehi vippayogo dukkho.

[PTS Page 307] [\q 307/] katamañca bhikkhave yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ:

jātidhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na jāti dhammā

assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyā ti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ. Idampi

yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

Jarā dhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na jarādhammā

assāma, na ca vata no jarā āgaccheyyā ti, na kho panetaṃ icchāya pantabbaṃ. Idampi

yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

[BJT Page 484] [\x 484/]

Byādhidhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na

byādhidhammā assāma. Na ca vata no byādhi āgaccheyyāti, na kho panetaṃ icchāya

pattabbaṃ. Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

Maraṇadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na

maraṇadhammā assāma, na ca vata no maraṇaṃ āgaccheyyāti, na kho panetaṃ icchāya

pattabbaṃ. Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

Sokadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na sokadhammā

assāma, na ca vata no soko āgaccheyyāti, na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ. Idampi

yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

Paridevadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na

paridevadhammā assāma, na ca vata no paridevo āgaccheyyāti, na kho panetaṃ icchāya

pattabbaṃ. Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

Dukkhadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na dukkha

dhammā assāma, na ca vata no dukkhaṃ āgaccheyyāti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ.

Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

Domanassadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na

domanassadhammā assāma. Na ca vata no domanassaṃ āgaccheyyāti. Na kho panetaṃ

icchāya pattabbaṃ. Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

Upāyāsadhammānaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na

upāyāsadhammā asasāma, na ca vata no upāyāso āgaccheyyāti. Na kho panetaṃ icchāya

pattabbaṃ. Idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

[BJT Page 486] [\x 486/]

Katame ca bhikkhave saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā: seyyathīdaṃ

rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho

saṅkhārūpādānakkhandho viññānūpādānakkhandho. Ime vuccanti bhikkhave saṅkhittena

pañcupādānakkhandhāpi dukkhā, idaṃ vuccati bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ.

26. [PTS Page 308] [\q 308/] katamañca bhikkhave dukkhasamudayo ariyasaccaṃ: yāyaṃ

taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī, seyyathīdaṃ: kāmataṇhā

bhavataṇhā vibhavataṇhā.

Sā kho panesā bhikkhave taṇhā kattha uppajjamānā uppajjati: kattha nivisamānā nivisati:

yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati

kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ: cakkhuṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā

taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Ghānaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,

etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Jivhā loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Kāyo loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Mano

loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā

nivisati. Saddā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha

nivisamānā nivisati. Gandhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati,

ettha nivisamānā nivisati. Rasā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā

uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Phoṭṭhabbā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Dhammā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā

taṇahā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Cakkhuviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajji, ettha

nivisamānā nivisati. Sotaviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthasā taṇhā uppajjamānā

uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Ghānaviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Jivhāviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,

etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Kāyaviññāṇaṃ loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Manoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha

nivisamānā nivisati. - Cakkhusamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,

etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Ghānasamphasso loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. [PTS

Page 309] [\q 309/] jivhāsamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Kāyasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,

etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Manosamphasso loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

[BJT Page 488] [\x 488/]

- Cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā

uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,

etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Ghānasamphassajā vedanā

loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Jivhāsamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettesā taṇhā uppajjamānā uppajjati,

ettha nivisamānā nivisati. Kāyasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Manosamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā

nivisati. Saddasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha

nivisamānā nivisati. Gandhasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā

uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rasasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthasā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Phoṭṭhabbasaññā loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Dhammasaññā

loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha

nivisamānā nivisati. Saddasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā

uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Gandhasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā

taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rasasañcetanā loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Phoṭṭhabbasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha

nivisamānā nivisati. Dhammasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā

nivisati. Saddataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha

nivisamānā nivisati. Gandhataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā

uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rasataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati. Ettha nivisamānā nivisati. Phoṭṭhabbataṇhā loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Dhammataṇhā

loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha

nivisamānā nivisati. Saddavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā

uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Gandhavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rasavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,

etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Phoṭṭhabbavitakko loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati.

Dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha

nivisamānā nivisati.

Rūpavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā

nivisati. Saddavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha

nivisamānā nivisati. Gandhavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā

uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Rasavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā

uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Phoṭṭhabbavicāro loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Dhammavicāro

loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā [PTS Page 310] [\q 310/] taṇhā uppajjamānā uppajjati,

ettha nivisamānā nivisati.

Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhasamudayo ariyasaccaṃ.

[BJT Page 490] [\x 490/]

27. Katamañca bhikkhave dukkhanirodho ariyasaccaṃ? Yo tassā yeva taṇhāya

asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anāyo, sā kho panesā bhikkhave taṇhā kattha

pahīyamānā pahīyati. Kattha nirujjhamānā nirujjhati: yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā

taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Kiñca loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ? Cakkhu loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā

taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Ghānaṃ loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Jivhā loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Kāyo loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā

nirujjhati. Mano loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā

nirujjhati. Saddā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Gandhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā

pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rasā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Phoṭṭhabbā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,

etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Dhammā loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Cakkhuviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Sotaviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā

pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Ghānaviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā

taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Jivhāviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Kāyaviññāṇaṃ

loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Manoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahiyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati.

Cakkhusamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Sotasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā

pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Ghānasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā

taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Jivhāsamphasso loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Kāyasamphasso loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Manosamphasso [PTS Page 311] [\q 311/] loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Cakkhusamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati.

Ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā

taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Ghānasamphassajā vedanā loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Jivhāsamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahiyati,

ettha nirujjhamānā nirujjhati. Kāyasamphassajā vedanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā

taṇhā pahīyamānā pahīyati. Ettha nirujjhamānā nirujjhati. Manosamphassajā vedanā loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati. Ettha nirujjhamānā nirujjhati.

[BJT Page 492] [\x 492/]

Rūpasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Saddasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā

pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Gandhasaññāloke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rasasaññā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,

etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Phoṭṭhabbasaññā loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Dhammasaññāloke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpasañcetanā loke piyarūpaṃ sārūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahiyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Saddasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Gandhasañcetanā loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rasasañcetanā

loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahiyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Phoṭṭhabbasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Dhammasañcetanā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Saddataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā

pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Gandhataṇhāloke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rasataṇhā loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,

etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Phoṭṭhabbataṇhā loke

piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Dhammataṇhāloke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahiyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Saddavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā

pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Gandhavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā

taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rasavitakko loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahiyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Phoṭṭhabbavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Dhammavitakko loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

Rūpavicāro loke piyarūpaṃ sārūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahiyati, ettha nirujjhamānā

nirujjhati. Saddavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha

nirujjhamānā nirujjhati. Gandhavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā

pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Rasavicāro loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā

pahīyamānā pahiyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Phoṭṭhabbavicāro loke piyarūpaṃ

sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Dhammavicāro

loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati.

.

Idaṃ vuccati bhikkhave dukkhanirodho ariyasaccaṃ.

28. Katamañca bhikkhave dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ: ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamā ca bhikkhave sammādiṭṭhi? [PTS Page 312] [\q 312/] yaṃ kho bhikkhave

dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā

paṭipadāya ñāṇaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave sammādiṭṭhi.

Katamo ca bhikkhave sammāsaṅkappo? Nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo

avihiṃsāsaṅkappo. Ayaṃ vuccati bhikkhave sammāsaṅkappo.

[BJT Page 494] [\x 494/]

Katamā ca bhikkhave sammāvācā? Musāvādā veramaṇī, pisunāya vācāya veramaṇī,

pharusāya vācāya veramaṇī. Samphappalāpā veramaṇī. Ayaṃ vuccati bhikkhave

sammāvācā.

Katamo ca bhikkhave sammākammanto? Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī,

kāmesumicchācārā veramaṇī. Ayaṃ vuccati bhikkhave sammākammanto.

Katamo ca bhikkhave sammāājīvo? Idha bhikkhave ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya

sammāājīvena jīvikaṃ kappeti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sammāājīvo.

Katamo ca bhikkhave sammāvāyāmo? Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ

paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ

janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ

dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.

Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya [PTS Page 313] [\q

313/] vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti, vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ

paggaṇhāti padahati. Ayaṃ vuccati bhikkhave sammāvāyāmo.

Katamā ca bhikkhave sammāsati? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī

sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī

sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, citte cittānupassī viharati ātāpī

sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, dhammesu dhammānupassī viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhave

sammāsati.

[BJT Page 496] [\x 496/]

Katamo ca bhikkhave sammāsamādhi? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca

akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena

paṭisaṃvedeti, yantaṃ ariyā ācikkanti upekkhako satimā sukhavihārīti, taṃ tatiyaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave sammāsamādhi. Idaṃ vuccati

bhikkhave dukkhanirodhagāminīpaṭipadā ariyasaccaṃ.

29. Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati, [PTS Page 314] [\q 314/]

bahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhatta bahiddhā vā dhammesu

dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati,

vayadhammānupassī vā dhammesu viharati, samudayavayadhammānupassī vā dhammesu

viharati.

Atthi dhammā'tī vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya

patissatimattāya, anissito ca viharati, na ca kiñci loke upādiyati,

Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catūsu ariyasaccesu.

[BJT Page 498] [\x 498/]

30. Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya sattavassāni, tassa

dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese

anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave satta vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya cha vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave cha vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya pañca vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave pañca vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya cattāri vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave cattāri vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya tīṇi vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave tīṇī vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya dve vassāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave dve vassāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya ekaṃ vassaṃ, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

[BJT Page 500] [\x 500/]

31. Tiṭṭhatu bhikkhave ekaṃ vassaṃ. Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya satta māsāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave satta māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya cha māsāni. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave cha māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya pañca māsāni. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave pañca māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya cattāri māsāni. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave cattāri māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya tīṇi māsāni. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave tīṇi māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya dve māsāni. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave dve māsāni, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya ekaṃ māsaṃ, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

[BJT Page 502] [\x 502/]

Tiṭṭhatu bhikkhave [PTS Page 315] [\q 315/] māso, yo hi koci bhikkhave ime cattāro

satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya aḍḍhamāsaṃ, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ

pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhatu bhikkhave aḍḍhamāso, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya sattāhaṃ, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ, diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā'ti.

32. Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya

dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ

cattāro satipaṭṭhānā'ti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.

[BJT Page 504] [\x 504/]

10

[PTS Page 316] [\q 316/] pāyāsisuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā kumārakassapo kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā

bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena setabyā nāma kosalānaṃ

nagaraṃ tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā kumārakassapo setabyāyaṃ viharati uttarena

setabyaṃ siṃsapāvane.

Tena kho pana samayena pāyāsirājañño setabyaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ

sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā passenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ.

Tena kho pana samayena pāyāsissa rājaññassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ

hoti "iti pi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ [PTS Page 317]

[\q 317/] kammānaṃ phalaṃ vipāko"ti.

2. Assosuṃ kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā: "samaṇo khalu bho kumārakassapo

samaṇassa gotamassa sāvako kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ

pañcamattehi bhikkhusatehi setabyaṃ anuppatto setabyāyaṃ viharati uttarena setabyaṃ

siṃsapāvane. Taṃ kho pana bhavantaṃ kumārakassapaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo

abbhuggato: paṇḍito byatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva

arahā ca. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī"ti.

[BJT Page 506] [\x 506/]

3. Atha kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā

uttarena mukhā gacchanti yena siṃsapāvanaṃ. Tena kho pana samayena pāyāsi rājañño

uparipāsāde divāseyyaṃ upagato hoti. Addasā kho pāyāsi rājañño setabyake

brāhmaṇagahapatike setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte uttarena mukhe

gacchante yena siṃsapāvanaṃ. Disvā khattaṃ āmantesi: kinnu kho bho khatte setabyakā

brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarena mukhā

gacchanti yena siṃsapāvanantī?

[PTS Page 318] [\q 318/] "atthi kho bho samaṇo kumārakassapo samaṇassa gotamassa

sāvako kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi

bhikkhusatehi setabyaṃ anuppatto, setabyāyaṃ viharati uttarena setabyaṃ siṃsapāvane. Taṃ

kho pana bhavantaṃ kumārakassapaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: paṇḍito byatto

medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā cāti. Tamenaṃ te

bhavantaṃ kumārakassapaṃ dassanāya upasaṅkamantī"ti.

"Tena hi bho khatte yena setabyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā

setabyake brāhmaṇagahapatike evaṃ vadehi: pāyāsi bho rājañño evamāha' āgamentu kira

bhavanto, pāyāsi pi rājañño samaṇaṃ kumārakassapaṃ dassanāya upasaṅkamissati purā

samaṇo kumārakassapo setabyake brāhmaṇagahapatike bāle abyatte saññāpeti: itipi atthi

paro loko, atthi sattā opapātikā, atthisukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti. Natthi

hi bho khatte paro loko, natthi sattā opapātikā natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ

vipāko"ti. 'Evaṃ bho'ti kho so khattā pāyāsissa rājaññassa paṭissutvā yena setabyakā

brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā setabyake brāhmaṇagahapatike

etadavoca: pāyāsi bho rājañño evamāha: āgamentu kira bhavanto, pāyāsi pi rājañño

samaṇaṃ kumārakassapaṃ dassanāya upasaṅkamissatī"ti.

[BJT Page 508] [\x 508/]

4. Atha kho pāyāsī rājañño setabyakehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena siṃsapāvanaṃ

yena āyasmā kumārakassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā kumārakassapena

saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ [PTS Page 319] [\q 319/] kathaṃ sārāṇīyaṃ

vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Setabyakāpi kho brāhmaṇagahapatikā appekacce āyasmantaṃ

kumārakassapaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce āyasmatā kumārakassapena

saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārānīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Appekacce yenāyasmā kumārakassapo tenañjaliṃ panāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Appekacce nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ

nisīdiṃsu.

5. Ekamantaṃ nisinno kho pāyāsi rājañño āyasmantaṃ kumārakassapaṃ etadavoca: "ahaṃ hi

bho kassapa evaṃvādī evaṃdiṭṭhiṃ 'iti pi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko"ti.

"Nāhaṃ rājañña evaṃvādī evaṃdiṭṭhiṃ addasaṃ vā assosi vā. Kathaṃ hi nāma evaṃ vadeyya:

'itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ

vipāko'ti. Tena hi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṃ

byākareyyāsi. Taṃ kimmaññasi rājañña ime candimasuriyā imasmiṃ vā loke parasmiṃ vā,

devā vā te manussā vā ti?

"Ime bho kassapa candimasuriyā parasmiṃ loke na imasmiṃ, devā te na manussā"ti.

"Iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu: itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā,

atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti.

"Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko"ti.

[BJT Page 510] [\x 510/]

6. Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: 'itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā [PTS Page 320] [\q 320/] natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ

vipāko'ti?

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: 'itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti.

"Yathā kathaṃ viya rājaññā?"Ti.

"Idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī

musāvādī pisunavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhi.

Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā. Yadāhaṃ jānāmi na dāni me

imamhā ābādhā vuṭṭhahissantīti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi: santi kho bho eke

samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ye te pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu

micchācārī musāvādī pisunavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā

micchādiṭṭhi. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ

upapajjissantīti. Bhavanto kho pana pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī

pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhi. Sace tesaṃ

bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissanti. Sace bho kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṃ duggatiṃ nirayaṃ upapajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha: 'iti pi atthi paro

loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti. Bhavanto

kho pana me saddhāyikā paccayikā yaṃ bhavantehi diṭṭhaṃ, yathā sāmaṃ diṭṭhaṃ evametaṃ

bhavissatī'ti. Te me sādhū'ti [PTS Page 321] [\q 321/] paṭissutvā neva āgantvā ārocenti,

na pana dūtaṃ pahiṇanti. Ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti:

'itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ

vipāko'ti. "

[BJT Page 512] [\x 512/]

"Tena hi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi.

Taṃ kimmaññasi rājañña? Idha te purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dasseyyuṃ 'ayaṃ te bhante

coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti, te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi 'tena hi bho

imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ

kāretvā1 barassarena paṇavena rathiyāya rathīyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā

dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa āghātane 2 sīsaṃ chindathā'ti. Te

'sādhū'ti paṭissutvā taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā

khuramuṇḍaṃ kāretvā kharassarena paṇavena rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ

parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhāmetvā dakkhiṇato nagarassa āghātane3 nisīdāpeyyuṃ.

Labheyya nu kho so coro coraghātesu 'āgamentu tāva bhavanto coraghātā amukasmiṃ me

gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddassetvā āgacchāmī'ti? [PTS

Page 322] [\q 322/] udāhu vippalapantasseva coraghātā sīsaṃ chindeyyunti?"

"Na hi so bho kassapa coro labheyya coraghātesu: āgamentu tāva bhavanto coraghātā

amukasmiṃ gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddassetvā

āgacchāmī'ti. Atha kho naṃ vippalapantasseva coraghātā sīsaṃ chindeyyunti.

"So hi nāma rājañña coro manusso manussabhūtesu coraghātesu na labhissati: āgamentu

tāva bhonto coraghātā amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ

tesaṃ uddesetvā āgacchāmī'ti. Kiṃ pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī

kāmesu micchācārī musāvādī pisunavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū

byāpannacittā micchādiṭṭhi, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā labhissanti nirayapālesu: "āgamentu tāva bhavanto nirayapālā yāva

mayaṃ pāyāsissa rājaññassa gantvā ārocema itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko?"Ti iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaṃ

hotu: itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ

vipāko ti.

1. Karitvā [PTS. 2.] Aghāṭane machasaṃ. 3. Uddassatvā [PTS] uddisitva (sī. Mu. )

[BJT Page 514] [\x 514/]

"Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti itipi natthi paro loko natthi

sattā opapātikā natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti".

7. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti?"

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti".

"Yathā kathaṃ viya rājaññā?"Ti.

"Idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā

kāmesu micchācārā [PTS Page 323] [\q 323/] paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisunāya

vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū

abyāpannacittā sammādiṭṭhi. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā

yadāhaṃ jānāmi "na1 dāni me imamhā ābādhā vuṭṭhahissantī'ti. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā

evaṃ vadāmi: santi kho bho eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino "ye te

pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā

paṭiviratā pisunāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā

paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhi, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ

saggaṃ lokaṃ upapajjantī"ti. Bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā

kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisunāya vācāya paṭiviratā pharusāya

vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhi. Sace

tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha: 'itipi

atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sutaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti.

Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaṃ bhavantehi diṭṭhaṃ, yathā sāmaṃ

diṭṭhaṃ evametaṃ bhavissatī ti. Te me 'sādhū'ti paṭissutvā neva āgantvā ārocenti na pana

dūtaṃ pahīṇanti. Ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: [PTS

Page 324] [\q 324/] itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti".

1. Sasīko, [PTS. 2.] Kāye (kesuci)

[BJT Page 516] [\x 516/]

"Tena hi rājañña upamaṃ te karissāmi. Upamāyapi idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ

ājānanti. Seyyathāpi rājañña puriso gūthakūpe sasīsakaṃ nimuggo assa, atha tvaṃ purise

āṇāpeyyāsi: 'tena hi bho taṃ purisaṃ tamhā gūthakūpā uddharathā'ti te 'sādhū'ti paṭissutvā

taṃ purisaṃ tamhā gūthakūpā uddhareyyuṃ, te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi: 'tena hi bho tassa

purisassa kāyā veḷupesikāhi gūtaṃ sunimmajjitaṃ nimmajjathā"ti, te 'sādhū'ti paṭissutvā tassa

purisassa kāyā veḷupesikāhi gūthaṃ sunimmajjitaṃ nimmajjeyyuṃ, te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi:

'tena hi bho tassa purisassa kāyaṃ paṇḍumattikāya tikkhattuṃ subbaṭṭitaṃ ubbaṭṭethā'ti. Te

tassa purisassa kāyaṃ paṇḍumattikāya tikkhattuṃ subbaṭṭitaṃ ubbaṭṭeyyuṃ, te tvaṃ evaṃ

vadeyyāsi: 'tena hi bho taṃ purisaṃ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuṃ

suppadhotaṃ karothā'ti, te taṃ purisaṃ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuṃ

suppadhotaṃ kareyyuṃ, te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi: 'tena hi bho tassa purisassa kesamassuṃ

kappethā'ti, te tassa purisassa kesamassuṃ kappeyyuṃ, te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi: 'tena hi bho

tassa purisassa mahagghañca mālaṃ mahagaghañca vilepanaṃ mahagaghāni ca vatthāni

upaharathā'ti, te tassa purisassa mahagghañca mālaṃ mahagghañca [PTS Page 325] [\q 325/]

vilepanaṃ magagghāni ca vatthāni upahareyyuṃ, te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi: 'tena hi bho taṃ

purisaṃ pāsādaṃ āropetvā pañca kāmaguṇāni upaṭṭhapethā'ti, te taṃ purisaṃ pāsādaṃ

āropetvā pañcakāmaguṇāni upaṭṭhapeyyuṃ, taṃ kimmaññasi rājañña? Api nu tassa

purisassa sunahātassa suvilittassa sukappitakesamassussa āmuttamālābhāraṇassa

odātavatthavasanassa uparipāsādavaragatassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa

samaṅgībhūtassa paricārayamānassa punadeva tasmiṃ gūthakūpe nimmujjitukamyatā1

assā'ti"?

"No hidaṃ bho kassapa".

"Taṃ kissa hetu?"

"Asuci bho kassapa gūthakūpo, asuci ceva asuci saṅkhāto ca duggandho ca

duggandhasaṅkhāto ca jeguccho ca jegucchasaṅkhāto ca paṭikkūlo ca paṭikkūlasaṅkhāto cāti.

1. Kāmatā (kemisu)

[BJT Page 518] [\x 518/]

"Evameva kho rājañña manussā devānaṃ asuci ceva asucisaṅkhātā ca duggandhā ca

duggandhasaṅkhātā ca jegucchā ca jegucchasaṅkhātā ca paṭikkūlā ca paṭikūlasaṅkhātā ca.

Yojanasataṃ kho rājañña manussagandho deve ubbādhati. Kimpana te mittāmaccā

ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā

musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā

samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhi kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā te āgantvā ārocessanti: itipi atthi paro loko,

atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ [PTS Page 326] [\q 326/] kammānaṃ

phalaṃ vipāko'ti? Imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu itipi atthi paro loko, atthi

sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko"ti.

Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti. Itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti.

8. "Atthi pana bho rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko,

natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti?"

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā. Natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti".

"Yathākathaṃ viya rājaññā?"Ti.

"Idha me bho kassapa mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā

kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjappamādaṭṭhānā

paṭiviratā. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā. Yadāhaṃ jānāmi na

dāni me imamhā ābādhā vuṭṭhahissantiti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃvadāmi: santi kho bho

eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino 'ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā

paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā

surāmerayamajjappamādaṭṭhānā paṭiviratā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ

lokaṃ uppajjanti devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyatanti, bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā

adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā

surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā.

[BJT Page 520] [\x 520/]

Sace tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissanti devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. Sace

bho kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyātha devānaṃ

tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ, yena me āgantvā āroceyyātha itipi atthi paro loko, atthi sattā

opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti. Bhavanto kho pana me

saddhayikā paccayikā, yaṃ bhaventehi diṭṭhaṃ, yathā [PTS Page 327] [\q 327/] sāmaṃ

diṭṭhaṃ, evametaṃ bhavissatīti te me 'sādhuti' paṭissutvā neva āgantvā ārocenti na pana

dūtaṃ pahiṇanti. Ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi

natthi paro loke natthi sattā opapātikā katthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ

vipāko"ti.

"Tena hi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi.

Yaṃ kho pana rājañña mānusakaṃ vassasataṃ, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ eso eko rattindivo.

Tāya rattiyā tiṃsa rattiyo māso, tena māsena dvādasa māsiyo saṃvaccharo, tena

saṃvaccharena dibbaṃ vassasahassaṃ devānaṃ tāvatiṃsānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ye te mittāmaccā

ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā

musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ, sace pana

tesaṃ evaṃ bhavissati: 'yāva mayaṃ dve vā tīṇi vā rattindivāni dibbehi pañcahi kāmaguṇehi

samappitā samaṅgibhūtā paricārema, atha mayaṃ pāyāsissa rājaññassa gantvā āroceyyāma:

itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ

vipāko'ti, api nu te āgantvā āroceyyuṃ: itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti"?

[BJT Page 522] [\x 522/]

"No hetaṃ bho kassapa, api hi mayaṃ bho kassapa ciraṃkālakatā pi bhaveyyāma. Ko panetaṃ

bhoto kassapassa āroceti: atthi devā tāvatiṃsāti vā, evaṃ dīghāyukā devā tāvatiṃsāti vā. Na

mayaṃ [PTS Page 328] [\q 328/] bhoto kassapassa saddahāma atthi devā tāvatiṃsā ti vā

evaṃ dīghāyuko devā tāvatiṃsā ti vā"ti.

"Seyyathāpi rājañña jaccandho puriso na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya

nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya

mañjeṭṭhikāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ na passeyya tārakarūpāni, na passeyya

candimasuriye, so evaṃ vadeyya 'natthi kaṇhasukkāni rūpāni, natthi kaṇhasukkānaṃ

rūpānaṃ dassāvī, natthi nīlakāni rūpāni, natthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, natthi pītakāni

rūpāni, natthi pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, natthi lohitakāni rūpāni, natthi lohitakānaṃ

rūpānaṃ dassāvī, natthi mañjeṭṭhikāni rūpāni, natthi mañjeṭṭhikānaṃ rūpānaṃ dassāvī,

natthi samavisamaṃ, natthi samavisamassa dassāvī, natthi tārakarūpāni, natthi

tārakarūpānaṃ dassāvī, natthi candimasuriyā, natthi candimasuriyānaṃ dassāvī, ahametaṃ

na jānāmi, ahametaṃ na passāmi tasmā taṃ natthini. Sammā nu kho bho rājañña vadamāno

vadeyyā?"Ti.

"No hetaṃ bho kassapa. Atthi kaṇhasukkāni rūpāni, atthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī,

atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi pītakāni rūpāni, atthi

pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi lohitakāni rūpāni, atthi lohitakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, atthi

mañjeṭṭhikāni rūpāni, atthi mañjeṭṭhikānaṃ rūpānaṃ [PTS Page 329] [\q 329/] dassāvī,

atthi samavisamaṃ atthi samavisamassa dasasāvī, atthi tārakarūpāni, atthi tārakarūpānaṃ

dassāvī, atthi candimasuriyā, atthi candimasuriyānaṃ dassāvī. 'Ahametaṃ na jānāmi,

ahametaṃ na passāmi, tasmā tā natthi'ti na hi so bho kassapa sammā vadamāno vadeyyā"ti.

[BJT Page 524] [\x 524/]

"Evameva kho tvaṃ rājañña jaccandhūpamo maññe paṭibhāsi, yaṃ maṃ tvaṃ evaṃ vadesi: ko

panetaṃ bhoto kassapassa āroceti: atthi devā tāvatiṃsāti vā, evaṃ dīghāyukā devā tāvatiṃsāti

vā. Na mayaṃ bhoto kassapassa saddahāma atthi devā tāvatiṃsāti vā evaṃ dīghāyukā devā

tāvatiṃsāti vā'ti. Na kho rājañña evaṃ paro loko daṭṭhabbo. Yathā tvaṃ maññasi iminā

maṃsacakkhunā. Ye kho te rājañña samaṇabrāhmaṇā araññe vanapatthāni pannāni

senāsanāni paṭisevanti appasaddāni appanigghosāni, te tattha appamattā ātāpino pahitattā

viharantā dibbaṃ cakkhuṃ visodhenti, te dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena imañceva lokaṃ passanti parañca, satte ca opāpātike. Evañca kho

rājañña paro loko daṭṭhabbo. Natveva yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsacakkhunā. Imināpi

kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu: itipi atthi paro loko. Atthi sattā opapātikā. Atthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko ti. "

"Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho [PTS Page 330] [\q 330/] evamme ettha

hoti: itipi natthi pattā paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ

phalaṃ vipāko ti. "

"Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā

opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti?"

9. "Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti".

"Yathā kathaṃ viya rājaññāti"?

1. Tumhettha [PTS.]

[BJT Page 526] [\x 526/]

"Idhāhaṃ bho kassapa passāmi samaṇabrāhmaṇe sīlavante kalyāṇadhamme jīvitukāme

amaritukāme sukhakāme dukkhapaṭikkūle. Tassa mayhaṃ bho kassapa "evaṃ hoti: sace kho

ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā evaṃ jāneyyuṃ: ito no matānaṃ

seyyo bhavissatī'ti idāni me bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā vīsaṃ vā

khādeyyuṃ, satthaṃ vā āhareyyuṃ, ubbandhitvā vā kālaṃ kareyyuṃ, papāte vā papateyyuṃ.

Yasmā ca kho ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā na evaṃ jānanti: ito

no matānaṃ seyyo bhavissatī ti, tasmā ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto

kalyāṇadhammā jīvitukāmā amaritukāmā sukhakāmā dukkhapaṭikūlā. Attānaṃ na

mārentī'ti. Ayampi bho kassapa pariyoso yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro

loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti".

"Tena hi rājañña upamante karissāmi, upamāyapi dhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ

ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña aññatarassa brāhmaṇassa dve pajāpatiyo ahesuṃ. Ekissā

putto ahosi dasavassuddesiko vā dvādasavassuddesiko vā, ekā gabbhinī upavijaññā. Atha

kho so brāhmaṇo kālamakāsi. Atha kho so māṇavako mātusapattiṃ etadavoca: 'yamidaṃ

hoti dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā, sabbantaṃ [PTS Page 331] [\q 331/]

mayhaṃ, natthi tuyhettha kiñcī, pitu me hoti dāyajjaṃ niyyātehī'ti, evaṃ vutte sā brāhmaṇī

taṃ māṇavakaṃ etadavoca: 'āgamehi tāva tāta yāva vijāyāmi. Sace kumārako bhavissati,

tassapi ekadeso bhavissati, sace kumārikā bhavissati sāpi ce opabhoggā bhavissatīti.

Dutiyampi kho so māṇavako mātusapattiṃ etadavoca: 'yamidaṃ hoti dhanaṃ vā dhaññaṃ vā

rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabbantaṃ mayhaṃ. Natthi tuyhettha kiñci, pitu me hoti dāyajjaṃ

niyyātehī'ti. Dutiyampi kho sā brāhmaṇī taṃ māṇavakaṃ etadavoca: āgamehi tāva tāta yāva

vijāyāmi. Sace kumārako bhavissati. Tassapi ekadeso bhavissati, sace kumārikā bhavissati,

sāpi te opabhoggā bhavissatī'ti. Tatiyampi kho so māṇavako mātusapattiṃ etadavoca:

'yamidaṃ hoti dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabbantaṃ mayhaṃ. Natthi

tuyhettha kiñci, pitu me hoti dāyajjaṃ niyyātehī'ti. Atha kho sā brāhmaṇī satthaṃ gahetvā

ovarakaṃ pavisitvā udaraṃ opāṭesi: yāva jānāmi yadi vā kumārako yadi vā kumārikā'ti.

1. Opātesi (sīmu)

[BJT Page 528] [\x 528/]

Sā attānañceva jīvitañca gabbhañca sāpateyyañca vināsesi. Yathā taṃ bālā abyattā

anayabyasanaṃ āpannā, ayoniso dāyajjaṃ gavesantī evameva kho tvaṃ rājañña bālo abyatto

anayabyasanaṃ āpajjissasi ayoniso paralokaṃ gavesanto, [PTS Page 332] [\q 332/]

seyyathāpi sā brāhmaṇī bālā abyattā anayabyasanaṃ āpannā ayoniso dāyajjaṃ gavesantī. Na

kho rājañña samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā apakkaṃ paripācenti, api ca

paripakkaṃ āgamenti, paṇḍitānaṃ attho hi rājañña samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlavantānaṃ

kalyāṇadhammānaṃ jīvitena. Yathā yathā kho rājañña samaṇabrāmhaṇā sīlavanto

kalyāṇadhammā ciraṃ dīghamaddhāna tiṭṭhanti, tathā tathā bahuṃ puññaṃ pasavanti.

Bahujanahitāya ca paṭipajjanti bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussānaṃ, imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu "itipi atthi paro loko, atthi

sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko"ti.

"Kiñcapi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti".

10. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti?"

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti".

"Yathā kathaṃ viya rājaññā?"Ti.

"Idha mebho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti: ayaṃ bhante coro āgucārī,

imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī' ti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: 'tena hi bho imaṃ purisaṃ

jīvantaṃ yeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaṃ pidahitvā allena cammena onandhitvā allāya

mattikāya bahalāvalepanaṃ [PTS Page 333] [\q 333/] kāretvā uddhanaṃ āropetvā aggiṃ

dethā'ti. Te me 'sādhu'tī paṭissutvā taṃ purisaṃ jīvantaṃ yeva kumbhiyā pakkhipitvā

mukhaṃ pidahitvā allena cammena onandhitvā allaya mattikāya bahalāvalepanaṃ kāretvā.

Uddhanaṃ āropetvā aggiṃ denti. Yadā mayaṃ jānāma 'kālakato so puriso'ti atha naṃ

kumbhiṃ oropetvā ubbhinditvā mukhaṃ vivaritvā sanikaṃ nillokema 'appevanāmassa jīvaṃ

nikkhamantaṃ passeyyāmā'ti. Nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Ayampi kho

bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā

opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti. "

[BJT Page 530] [\x 530/]

"Tena hi rājañña taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi.

Abhijānāsi no tvaṃ rājañña divāseyyaṃ upagato supīnakaṃ passitā ārāmarāmaṇeyyakaṃ

vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakanti?"

"Abhijānāmahaṃ bho kassapa divāseyyaṃ upagato supinakaṃ passitā ārāmarāmaṇeyyakaṃ

vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakanti. "

"Rakkhanti taṃ tamhi samaye khujjā pi vāmanakā pi keḷāsikā pi komārikāpī? Ti. "

"Evaṃ bho kassapa rakkhanti maṃ tasmiṃ samaye khujjāpi vāmanakāpi keḷāsikā pi komārikā

pī"ti.

"Api nu tā tuyhaṃ jīvaṃ passanti pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ vā?Ti"

[PTS Page 334] [\q 334/] "no hetaṃ bho kassapa"

"Tā hi nāma rājañña tuyhaṃ jīvantassa jīvantiyo jīvaṃ na passissanti pavisantaṃ vā

nikkhamantaṃ vā. Kimpana tvaṃ kālakatassa jīvaṃ passissasi pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ

vā? Iminā pi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu; itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā,

atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti. "

"Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti; itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti"

11. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti?".

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti".

"Yathā kathaṃ viya rājaññā?Ti"

[BJT Page 532] [\x 532/]

"Idha me bho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti. Ayā te bhante coro āgucārī,

imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: 'tena hi bho imaṃ purisaṃ

jīvantaṃ yeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaṃ māretvā punadeva tulāya tulethā'ti. Te me

'sādhū'ti paṭissutvā taṃ purisaṃ jīvantaṃ yeva tulāya tuletvā jisāya anassāsakaṃ māretvā

punadeva tulāya tulenti. Yadā so jīvati, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro

ca. Yadā pana so kālakato hoti, tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro ca.

Ayampi kho bho kassapa pariyāso yena me pariyāyena evaṃ hoti: 'itipi natthi paro loko,

natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti. "

"Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapidhekacce [PTS Page 335] [\q 335/]

viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi rājañña puriso divasaṃ sannattaṃ

ayoguḷaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ tulāya tuleyya, tamenaṃ aparena samayena

sītaṃ nibbutaṃ tulāya tuleyya. Kadā nu kho so ayoguḷo lahutaro vā hoti mudutaro vā

kammaññataro vā? Yadā vā āditta sampajjalito sajotibhūto, yadā vā sīto nibbuto? Ti"

"Yadā so bho kassapa ayoguḷo tejosahagato ca hoti vāyosahagato ca āditto sampajjalito

sajotibhūto, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā ca pana so ayoguḷo

ne ca tejosahagato hoti na vāyosahagato sīto nibbuto, tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca

akammaññataro cā ti. "

"Evameva kho rājañña yadā'yaṃ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca

viññāṇasahagato ca, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā panāyaṃ

kāyo neva āyusahagato hoti na usmāsahagato na viññānasahagato, tā garutaro ca hoti

patthinnataro ca akammaññataro ca. Imināpi kho te rājañña pariyāyena evaṃ hotu: itipi atthi

paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko"ti.

[BJT Page 534] [\x 534/]

"Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko"ti.

12. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti?"

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti".

"Yathā kathaṃ viya rājaññā?" Ti.

"Idha me bho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti; 'ayante bhante coro āgucārī,

imassa yaṃ [PTS Page 336] [\q 336/] icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti. Tyāhaṃ evaṃ

vadāmi; tena hi bho imaṃ purisaṃ anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nahāruñca

aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca jīvitā voropethā'ti. Te me sādhū ti paṭissutvā taṃ purisaṃ

anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nahāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca jīvitā

voropenti. Yadā so āmato hoti, tyāhaṃ evaṃ vadāmi: tena hi bho imaṃ purisaṃ uttānaṃ

nipātetha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Te taṃ purisaṃ uttānaṃ

nipātenti. Nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi; tena hi bho

imaṃ purisaṃ avakujjaṃ nipātetha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Tena

hi bho imaṃ purisaṃ passena nipātetha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti.

Tena hi bho imaṃ purisaṃ dutiyena passena nipātetha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ

passeyyāmāti. Tena hi bho imaṃ purisaṃ uddhaṃ ṭhapetha, appevanāmassa jīvaṃ

nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Tena hi bho imaṃ purisaṃ omuddhakaṃ ṭhapetha,

appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Tena hi bho imaṃ purisaṃ pāṇinā

ākoṭetha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Tena hi bho imaṃ purisaṃ

leḍḍunā ākoṭetha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Tena hi bho imaṃ

purisaṃ daṇḍena ākoṭetha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Tena hi bho

imaṃ purisaṃ satthena ākoṭetha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Tena hi

bho imaṃ purisaṃ odhunātha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Tena hi

bho imaṃ purisaṃ sandhunātha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Tena hi

bho imaṃ purisaṃ niddhunātha, appevanāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmāti. Te taṃ

purisaṃ avakujja nipātenti, nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Tassa tadeva

cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tadeva sotaṃ hoti te saddā tañcāyatanaṃ

nappaṭisaṃvedeti, sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ

purisaṃ passena nipātenti, nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Tassa tadeva

cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tadeva sotaṃ hoti te saddā tañcāyatanaṃ

nappaṭisaṃvedeti, sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sveva kāyo hoti

na phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ purisaṃ dutiyena passena nipātenti,

nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā

tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tadeva sotaṃ hoti te saddā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti,

sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ purisaṃ uddhaṃ

ṭhapenti, nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā

tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tadeva sotaṃ hoti te saddā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti,

sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā

tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ purisaṃ omuddhakaṃ ṭhapenti, nevassa mayaṃ jīvaṃ

nikkhamantaṃ passāma. Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti,

tadeva sotaṃ hoti te saddā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā

tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ purisaṃ pāṇinā ākoṭenti, nevassa mayaṃ jīvaṃ

nikkhamantaṃ passāma. Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti,

tadeva sotaṃ hoti te saddā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sāyeva jivhā hoti na rasā

tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ

nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ purisaṃ leḍḍhunā ākoṭenti, nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ

passāma. Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tadeva sotaṃ hoti

te saddā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ

nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ purisaṃ daṇḍena ākoṭenti, nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ

passāma. Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tadeva sotaṃ hoti

te saddā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaṃ

nappaṭisaṃvedeti, sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ

purisaṃ satthena ākoṭenti, nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Tassa tadeva

cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tadeva sotaṃ hoti te saddā tañcāyatanaṃ

nappaṭisaṃvedeti, sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sveva kāyo hoti

na phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ purisaṃ odhunanti, nevassa mayaṃ

jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaṃ

nappaṭisaṃvedeti, tadeva sotaṃ hoti te saddā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sāyeva jivhā

hoti na rasā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ

nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ purisaṃ sandhunanti nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma.

Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tadeva sotaṃ hoti te saddā

tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sāyeva jivhā hoti na rasā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti,

sveva kāyo hoti na phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Te taṃ purisaṃ niddhunanti,

nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā

tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tadeva sotaṃ hoti te saddā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti,

tadeva ghānaṃ hoti te gandhā tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, tadeva ghānaṃ hoti te gandhā

tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, [PTS Page 337] [\q 337/] sāyeva jivhā hoti te rasā

tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti, sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ

nappaṭisaṃvedeti, ayampi kho bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi

natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko

ti".

[BJT Page 536] [\x 536/]

"Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ

ajānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña aññataro saṅkhadhammo saṅkhaṃ ādāya paccantimaṃ

janapadaṃ agamāsi. So yenaññataro gāmo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā majjhe gāmassa

ṭhito tikkhattuṃ saṅkhaṃ upalāpetvā saṅkhaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi. Atha

kho rājañña tesaṃ paccantajānapadānaṃ manussānaṃ etadahosi: ambho kassa nu kho eso

saddo evaṃrajanīyo evaṃkamanīyo evaṃmadanīyo evaṃbandhanīyo evaṃmucchanīyo?Ti

sannipatitvā taṃ saṅkhadhamaṃ etadavocuṃ: ambho kassa nu kho eso saddo evaṃ rajanīyo

evaṃ kamanīyo evaṃ madanīyo evaṃ khandhanīyo evaṃ mucchanīyo? Ti. "Eso kho bho

saṅkho nāma yasseso saddo evaṃ rajanīyo evaṃ kamanīyo evaṃ madanīyo evaṃ

bandhanīyo evaṃ mucchanīyo'ti. Te taṃ saṅkhaṃ uttānaṃ nipātesuṃ: 'vadehi bho saṅkha,

vadehi bho saṅkhā'ti. Neva so saṅkho saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ avakujjaṃ nipātesuṃ:

'vadehi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhā'ti. Neva so saṅkho saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ

passena nipātesuṃ: 'vadehi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhā'ti. Neva so saṅkho saddamakāsi.

Te taṃ saṅkhaṃ dutiyena passena nipātesuṃ: 'vadehi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhā'ti. Neva

so saṅkho saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ uddhaṃ ṭhapesuṃ: 'vadehi bho saṅkha, vadehi bho

saṅkhā'ti. Neva so saṅkho saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ omuddhakaṃ ṭhapesuṃ: 'vadehi bho

saṅkha, vadehi bho saṅkhā'ti. Neva so saṅkho saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ [PTS Page 338]

[\q 338/] pāṇinā ākoṭesuṃ: 'vadehi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhā'ti. Neva so saṅkho

saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ leḍḍunā ākoṭesuṃ: 'vadehi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhā'ti.

Neva so saṅkho saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ daṇḍena ākoṭesuṃ: 'vadehi bho saṅkha,

vadehi bho saṅkhā'ti. Neva so saṅkho saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ satthena ākoṭesuṃ:

'vadehi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhā'ti. Neva so saṅkho saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ

odhuniṃsu: 'vadehi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhā'ti. Neva so saṅkho saddamakāsi. Te taṃ

saṅkhaṃ sandhuniṃsu: 'vadesahi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhā'ti. Neva so saṅkho

saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ niddhuniṃsu: 'vadehi bho saṅkha, vadehi bho saṅkhā'ti. Neva

so saṅkho saddamakāsi. Atha kho rājañña tassa saṅkhadhamassa etadahosi: yāvabālā ime

paccantajānapadā manussā. Kathaṃ hi nāma ayoniso saṅkhasaddaṃ gavesissantī ti tesaṃ

pekkhamānānaṃ saṅkhaṃ gahetvā tikkhattuṃ saṅkhaṃ upalāpetvā saṅkhaṃ ādāya pakkāmi.

Atha kho rājañña tesaṃ paccantajānapadānaṃ manussānaṃ etadahosi: yadā kira bho ayaṃ

saṅkho nāma purisasahagato ca hoti, vāyāmasahagato ca vāyusahagato ca, tadāyaṃ saṅkho

saddaṃ karoti. Yadā panāyaṃ saṅkho neva purisasahagato hoti na vāyāmasahagato na

vāyusahagato, nāyaṃ saṅkho saddaṃ karotī'ti.

[BJT Page 538] [\x 538/]

Evameva kho rājañña yadāyaṃ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato

ca, tadā abhikkamatipi paṭikkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti, cakkhunāpi

rūpaṃ passati, sotenapi saddaṃ suṇāti, ghānenapi gandhaṃ ghāyati, jivhāyapi rasaṃ sāyati,

kāyenapi phoṭṭhabbaṃ phusati, manasāpi dhammaṃ vijānāti. Yadā panāyaṃ kāyo neva

āyusahagato hoti, na usmāsahagato ca na viññāṇasahagato ca, tadā neva abhikkamati na

paṭikkamati na tiṭṭhati na nisīdati na seyyaṃ kappeti, cakkhunāpi rūpaṃ na passati,

sotenapi saddaṃ na suṇāti, ghānenapi gandhaṃ na ghāyati, jivhāyapi rasaṃ na sāyati,

kāyenapi phoṭṭhabbaṃ na phusati, manasāpi dhammaṃ na vijānāti. Imināpi kho te rājañña

pariyāyena evaṃ hotu: itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ

kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti".

"Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho [PTS Page 339] [\q 339/] evamme ettha

hoti: itipi natthi paro

Loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti".

13. "Atthi pana rājañña pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti?"

"Atthi bho kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi

sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti".

"Yathā kathaṃ viya rājaññāti?"

"Idha me bho kassapa purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti: ayaṃ te bhante coro āgucārī,

imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: tena hi bho imassa

purisassa chaviṃ chindatha, appevanāmassa jīvaṃ passeyyāmā'ti. Te tassa purisassa chaviṃ

chindanti nevassa mayaṃ jīvaṃ passāma. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi: tena hi bho imassa purisassa

cammaṃ chindatha, appevanāmassa jīvaṃ passeyyāmā'ti. Tena hi bho imassa purisassa

maṃsaṃ chindatha, appevanāmassa jīvaṃ passeyyāmā'ti. Tena hi bho imassa purisassa

nahāruṃ chindatha, appevanāmassa jīvaṃ passeyyāmā'ti. Tena hi bho imassa purisassa

aṭṭhiṃ chindatha, appevanāmassa jīvaṃ passeyyāmā'ti. Tena hi bho imassa purisassa

aṭṭhimiñjaṃ chindatha, appevanāmassa jīvaṃ passeyyāmā'ti. Te tassa purisassa cammaṃ

chindanti nevassa mayaṃ jīvaṃ passāma. Te tassa purisassa maṃsaṃ chindanti nevassa

mayaṃ jīvaṃ passāma. Te tassa purisassa nahāruṃ chindanti nevassa mayaṃ jīvaṃ passāma.

Te tassa purisassa aṭṭhiṃ chindanti nevassa mayaṃ jīvaṃ passāma. Te tassa purisassa

aṭṭhimiñjaṃ chindanti nevassa mayaṃ jīvaṃ passāma. Ayampi kho bho kassapa pariyāyo

yena me pariyāyena evaṃ hoti: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti. "

[BJT Page 540] [\x 540/]

"Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapi idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ

ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña aññataro aggiko jaṭilo araññāyatane paṇṇakuṭiyā vasati.

Atha kho rājañña aññataro janapade sattho vuṭṭhāsi. Atha kho so sattho tassa aggikassa

jaṭilassa assamassa sāmantā ekarattiṃ vasitvā pakkāmi. Atha kho rājañña tassa aggikassa

jaṭilassa [PTS Page 340] [\q 340/] etadahosi: yannūnāhaṃ yena so satthavāho

tenupasaṅkameyyaṃ, appevanāmettha kiñci upakaraṇaṃ adhigaccheyyanti. Atha kho so

aggiko jaṭilo kālasseva vuṭṭhāya yena so satthavāho tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā addasa

tasmiṃ satthavāhe daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ chaḍḍitaṃ. Disvānassa

etadahosi: na kho metaṃ patirūpaṃ, yamme pekkhamānassa manussabhūto kālaṃkareyya.

Yannūnāhaṃ imaṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādeyyaṃ poseyyaṃ vaḍḍheyyanti. Atha kho so

aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādesi posesi vaḍḍhesi. Yadā so dārako

dasavassuddesiko vā hoti dvādasavassuddesiko vā, atha kho tassa aggikassa jaṭilassa

janapade kiñcideva karaṇīyaṃ uppajji. Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ etadavoca:

'icchāmahaṃ tāta janapadaṃ gantuṃ, aggiṃ tāta paricareyyāsi. Mā ca te aggi nibbāyi. Sace ca

te aggi nibbāyeyya, ayaṃ vāsi, imāni kaṭṭhāni, idaṃ araṇīsahitaṃ. Aggiṃ nibbattetvā aggiṃ

paricareyyāsī'ti. Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ evaṃ anusāsitvā janapasaṃ agamāsi.

Tassa khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi. Atha kho tassa dārakassa etadahosi: pitā kho maṃ

evaṃ avaca: 'aggiṃ tāta paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi. Sace ca te aggi nibbāyeyya ayaṃ

vāsi imāni kaṭṭhāni. Idaṃ araṇīsahitaṃ, aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsī'ti.

Yannūnāhaṃ aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyanti. [PTS Page 341] [\q 341/] atha kho

so dārako araṇīsahitaṃ vāsiyā tacchi: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Neva so aggiṃ

adhigacchi. Araṇīsahitaṃ dvidhā phālesi: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Neva so

aggiṃ adhigacchi. Araṇisahitaṃ tidhā phālesi: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Neva so

aggiṃ adhigacchi. Araṇīsahitaṃ catudhā phālesi: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Neva

so aggiṃ adhigacchi. Araṇīsahitaṃ pañcadhā phālesi: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti.

Neva so aggiṃ adhigacchi. Araṇīsahitaṃ dasadhā phālesi: appevanāma aggiṃ

adhigaccheyyanti. Neva so aggiṃ adhigacchi. Araṇīsahitaṃ satadhā phālesi: appevanāma

aggiṃ adhigaccheyyanti. Neva so aggiṃ adhigacchi. Araṇīsahitaṃ sakalikaṃ sakalikaṃ akāsi:

appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Neva so aggiṃ adhigacchi. Araṇīsahitaṃ sakalikaṃ

sakalikaṃ karitvā udukkhale koṭṭesi: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Neva so aggiṃ

adhigacchi. Araṇīsahitaṃ udukkhale koṭṭetvā mahāvāte opuṇi: appevanāma aggiṃ

adhigaccheyyanti. Neva so aggiṃ adhigacchi.

1. Sī. Mu. I. Saceva. 2. Sī. Mu. I. Araṇi. 3. Sī. Mu. I. Araṇi.

[BJT Page 542] [\x 542/]

Atha kho so aggiko jaṭilo janapade taṃ karaṇīyaṃ tīretvā, yena sako assamo

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ dārakaṃ etadavoca: 'kacci te tāta aggi na nibbuto'ti. Idha

me tāta khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi. Tassa me etadahosi: pitā kho maṃ evaṃ avaca: aggiṃ

tāta paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi. Sace ca te aggi nibbāyeyya ayaṃ vāsi imāni

kaṭṭhāni idaṃ araṇīsahitaṃ, aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsī ti. Yannūnāhaṃ aggiṃ

nibbattetvā aggiṃ paricareyyanti. Atha khvāhaṃ tāta araṇīsahitaṃ vāsiyā tacchiṃ:

appevanāma aggi adhigaccheyyanti. Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ. Araṇīsahataṃ dvidhā

phālesiṃ: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ. Araṇīsahitaṃ

tidhā phālesiṃ: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ.

Araṇīsahitaṃ catudhā phālesiṃ: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Nevāhaṃ aggiṃ

adhigacchiṃ. Araṇīsahitaṃ pañcadhā phālesiṃ: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti.

Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ. Araṇīsahitaṃ dasadhā phālesiṃ: appevanāma aggiṃ

adhigaccheyyanti. Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ. Araṇīsahitaṃ satadhā phālesiṃ: appevanāma

aggiṃ adhigaccheyyanti. Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ. Araṇīsahitaṃ sakalikaṃ sakalikaṃ

akāsiṃ: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ. Araṇīsahitaṃ

sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā udukkhale koṭṭesiṃ: appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti.

Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ. Araṇīsahitaṃ udukkhakale koṭṭetvā mahāvāte ophuṇiṃ

appevanāma aggiṃ adhigaccheyyanti. Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchinti. Atha kho tassa

aggikassa jaṭilassa etadahosi: yāvabālo ayaṃ dārako abyatto. Kathaṃ hi nāma ayoniso aggiṃ

gavesissatī ti tassa pekkhamānassa araṇīsahitaṃ gahetvā aggiṃ nibbattetvā taṃ dārakaṃ

etadavoca: evaṃ kho tāta [PTS Page 342] [\q 342/] aggi nibbattetabbo, natveva yathā

tvaṃ bālo abyatto ayoniso aggiṃ gavesissatī ti,

Evameva kho tvaṃ rājañña bālo abyatto ayoniso paralokaṃ gavesissasi. Paṭinissajjetaṃ

rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Mā te ahosi

dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā"ti.

"Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṃ sakkomi1 idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ

paṭinissajjituṃ. Rājā pi maṃ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi: 'pāyāsirājañño evaṃvādī

evaṃdiṭṭhi: itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ

kammānaṃ phalaṃ vipāko ti. Sacāhaṃ bho kassapa idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ

paṭinissajjissāmi, bhavissanti me cattāro; yāvabālo pāyāsirājañño yāvaabyatto

duggahitaggāhīti. Kopenapi naṃ harissāmi, makkhenapi naṃ harissāmi, palāsenapi naṃ

harissāmī ti. "

1. Sayahāmi [PTS.]

[BJT Page 544] [\x 544/]

14. "Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa

atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ puratthimā

janapadā pacchimaṃ janapadaṃ agamāsi. So yena yena gacchati khippameva pariyādiyati

tiṇakaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ. Tasmiṃ kho pana satthe dve satthavāhā ahesuṃ, eko

[PTS Page 343] [\q 343/] pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ eko pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ. Atha

kho tesaṃ satthavāhānaṃ etadahosi. Ayaṃ kho pana mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ. Te

mayā yena yena gacchāma khippameva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ.

Yannūna mayaṃ imaṃ satthaṃ dvidhā vibhajeyyāma ekato pañca sakaṭasatāni, ekato pañca

sakaṭasatānīti. Te taṃ satthaṃ dvīdhā vibhajiṃsu ekato pañca sakaṭasatāni ekato pañca

sakaṭasatāni. Eko tāva satthavāho bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaṃ

payāpesi. Dvīhatīhaṃ payāto kho pana so sattho addasa purisaṃ kāḷaṃ lohitakkhaṃ

sannaddhakalāpaṃ kumudamāliṃ allavatthaṃ allakesaṃ kaddamamakkhītehi cakkehi

bhaddena rathena paṭipathaṃ āgacchantaṃ. Disvā etadavoca: 'kuto bho āgacchasī'ti

'amukamhā janapadā'ti. 'Kuhiṃ gamissasī'ti 'amukaṃ nāma janapadanti. ' 'Kacci bho purato

kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho?'Ti. Evaṃ kho bho purato kantāre mahāmegho

abhippavuṭṭho. Āsittodakāni vaṭumāni bahuṃ tiṇañca [PTS Page 344] [\q 344/]

kaṭṭhañca udakañca, chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi

sakaṭehi sighasīghaṃ gacchatha. Mā yoggāni kilamethāti. Atha kho so satthavāho satthike

āmantesi: ayaṃ bho puriso evamāha: purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho1,

āsittodakāni vaṭumāni, bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca, chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni

kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghasīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamethāti,

chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi satthaṃ

payāpethā'ti. 'Evaṃ bho'ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā, chaḍḍetvā

purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahubhārehi sakaṭehi satthaṃ payāpesuṃ. Te paṭhamehi

satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā, dutiyepi satthavāse na addasaṃsu

tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā, tatiyepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā

udakaṃ vā, catutthepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā, pañcamepi

satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā, chaṭṭhepi satthavāse na

addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā, sattamepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā

kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā. Sabbeva anayabyasanaṃ āpajjiṃsu. Ye ca tasmiṃ satthe ahesuṃ

manussā vā pasū vā sabbe so yakkho amanusso bhakkhesi, aṭṭhikāneva sesesi.

1. Abhippavaṭṭho, [PTS.]

[BJT Page 546] [\x 546/]

Yadā aññāsi dutiyo satthavāho bahunikkhanto kho bho dāni so sattho'ti, bahuṃ tiṇañca

kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaṃ payāpesi. Dvihatīhaṃ payāto kho paneso sattho

addasa purisaṃ kāḷaṃ lohitakkhaṃ [PTS Page 345] [\q 345/] sannaddhakalāpaṃ

kumudamāliṃ allavatthaṃ allakesaṃ kaddamamakkhitehi cakkehi bhaddena rathena

paṭipathaṃ āgacchantaṃ. Disvā etadavoca: kuto bho āgacchasī'?Ti 'amukamhā janapadā'ti

'kuhiṃ gamissasī ?Ti 'amukaṃ nāma janapadanti. ' 'Kacci bho purato kantāre mahāmegho

abhippavuṭṭho, āsittodakāni vaṭumāni, bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca, chaḍḍetha bho

purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sighaṃsighaṃ gacchatha, mā

yoggāni kilamethāti. Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: ayaṃ bho puriso

evamāha'purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho, āsittodakāni vaṭumāni, bahuṃ tiṇañca

kaṭṭhañca udakañca, chaḍḍetha bho purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi

sakaṭehi sīghasīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamethā'ti. Ayaṃ kho bho puriso neva

amhākaṃ mitto na ñātisālohito. Kathaṃ mayaṃ imassa saddhāya gamissāma? Na kho

chaḍḍhetabbāni purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni yathābhatena bhaṇḍena satthaṃ

payāpetha. Na no purāṇaṃ chaḍḍessāmā'ti. 'Evaṃ bho'ti kho te satthikā tassa satthavāhassa

paṭissutvā yathābhatena bhaṇḍena satthaṃ payāpetha. Na no purāṇaṃ chaḍḍessāmā'ti.

'Evaṃ bho'ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yathābhatena bhaṇḍena satthaṃ

payāpesuṃ. Te paṭhame pi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā [PTS Page 346] [\q 346/]

kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā, dutiye pi satthavāse tatiye pi satthavāse catutthepi satthavāse

pañcame pi satthavāse chaṭṭhe pi satthavāse sattame pi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā

kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā tañca satthaṃ addasaṃsu anayabyasanaṃ āpannaṃ. Ye ca tasmiṃ

satthe pi ahesuṃ manussā vā pasū vā, tesañca aṭṭhikāneva addasaṃsu tena yakkhena

amanussena bhakkhitānaṃ. Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: ayaṃ kho bho sattho

anayabyasanaṃ āpanno yathā taṃ tena bālena satthavāhena pariṇāyakena. Tenahi bho

yānamhākaṃ satthe appasārāni paṇīyāni, tāni chaḍḍetvā, yāni imasmiṃ satthe mahāsārāni

paṇiyāni tāni ādiyathā'ti. 'Evaṃ bho'ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yāni

sakasmiṃ satthe appasārāni paṇiyāni tāni chaḍḍetvā yāni tasmiṃ satthe mahāsārāni

paṇiyāni tāni ādiyitvā, sotthinā taṃ kantāraṃ nitthariṃsu yathā taṃ paṇḍitena satthavāhena

pariṇāyakena.

1. Abhippavaṭṭho [PTS. 2.] Yathāgatena machasaṃ.

[BJT Page 548] [\x 548/]

Evameva kho tvaṃ rājañña bālo abyatto anayabyasanaṃ āpajjissasi ayoniso paralokaṃ

gavesanto, seyyathāpi so purimo satthavāho. Ye pi tava sotabbaṃ saddahātabbaṃ

maññisanti, te pi anayabyasanaṃ āpajjissanti, seyyathāpi te satthikā. Parinissajjetaṃ rājañña

pāpakaṃ diṭṭhigataṃ, paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ

ahitāya dukkhāyā"ti.

"Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ

paṭinissajjituṃ. Rājāpi maṃ passenadikosalo jānāti tirorājāno pi. Pāyāsirājañño evaṃvādī

evaṃdiṭṭhi: 'itipi [PTS Page 347] [\q 347/] natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti. Svāhaṃ bho kassapa idaṃ pāpakaṃ

diṭṭhigataṃ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me cattāro: yāva bālo pāyāsirājañño yāva abyatto

yāva duggahitaggāhīti, kopenapi naṃ harissāmi makkhenapi naṃ harissāmi, palāsenapi naṃ

harissāmī'ti.

15. "Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa

atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña aññataro sūkaraposako puriso sakamhā gāmā aññaṃ

gāmaṃ agamāsi. Tattha addasa pahūtaṃ sukkhaṃ gūthaṃ chaḍḍitaṃ. Disvānassa etadahosi:

ayaṃ kho bahuko sukkagūtho chaḍḍito, mamaṃ ca sūkarabhattā. Yannūnāhaṃ ito

sukkhagūthaṃ hareyyanti, so uttarāsaṅgaṃ pattharitvā pahūtaṃ sukkhagūthaṃ ākiritvā

bhaṇḍikaṃ bandhitvā sīse ubbāhetvā agamāsi. Tassa antarāmagge mahāakālamegho

pāvassi. So uggharantaṃ paggharantaṃ yāva agganakhā gūthena makkhito gūthabhāraṃ

ādāya agamāsi. Tamenaṃ manussā disvā evamāhaṃsu: kacci no tvaṃ bhaṇe ummatto, kacci

viceto? Kathaṃhi nāma uggharantaṃ paggharantaṃ yāva agganakhā gūthena makkhito

gūthabhāraṃ harissasī?'Ti. 'Tumhe khvettha bhaṇe ummattā tumhe vicetā. [PTS Page 348]

[\q 348/] tathā hi pana me sūkarabhattanti' evameva kho tvaṃ rājañña gūthahārikūpamo

maññe paṭibhāsi. Paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Paṭinissajjetaṃ rājañña

pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā"ti.

[BJT Page 550] [\x 550/]

"Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ

paṭinissajjituṃ. Rājāpi maṃ passenadikosalo jānāti tirorājānopi: pāyāsi rājañño evaṃvādī

evaṃdiṭṭhi: 'itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ

kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti. Sacāhaṃ bho kassapa idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ

paṭinissajjissāmi, bhavissanti me cattāro: yāva bālo pāyāsirājañño abyatto duggahitaggāhīti

kopenapi naṃ harissāmi, makkhenapi naṃ harissāmi, palāsenapi naṃ harissāmī ti. "

16. "Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāyapi idhekacce viññū purisā bhāsitassa

atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña dve akkhadhuttā akkhehi dibbiṃsu. Eko akkhadhutto

āgatāgataṃ kaliṃ gilati. Addasā kho dutiyo akkhadhutto taṃ akkhadhuttaṃ āgatāgataṃ kaliṃ

gilantaṃ. Disvā taṃ akkhadhuttaṃ etadavoca: tvaṃ kho samma ekantikena jināsi dehi me

samma akkhe, pajjohissāmī'ti. 1 'Evaṃ sammā'ti kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa

akkhe pādāsi. Atha kho so akkhadhutto akkhe visena paribhāvetvā taṃ akkhadhuttaṃ

etadavoca: ehi kho samma akkhehi dibbissāmāti. Evaṃ sammā'ti kho so akkhadhutto tassa

akkhadhuttassa paccassosi. Dutiyampi kho te akkhadhuttā akkhehi dibbiṃsu, dutiyampi kho

so akkhadhutto [PTS Page 349] [\q 349/] āgatāgataṃ kaliṃ gilati. Addasā kho dutiyo

akkhadhutto taṃ akkhadhuttaṃ dutiyampi āgatāgataṃ kaliṃ gilantaṃ. Disvā taṃ

akkhadhuttaṃ etadavoca: -

"Littaṃ paramena tejasā gilamakkhaṃ puriso na bujjhati,

Gila re gila pāpadhuttaka pacchā te kaṭukaṃ bhavissatī"ti.

Evameva kho tvaṃ rājañña akkhadhuttopamo maññe paṭibhāsi. Paṭinissajjetaṃ rājañña

pāpakaṃ diṭṭhigataṃ, paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ

ahitāya dukkhāyā'ti.

1. Pajahissāmī ti - [PTS.]

[BJT Page 552] [\x 552/]

Tiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ

paṭinissajjituṃ, rājā pi maṃ passenadīkosalo jānāti, tirorājāno pi: pāyāsirājañño evaṃvādī

evaṃdiṭṭhi 'itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ

kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti. Sacāhaṃ bho kassapa idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ

paṭinissajjissāmi, bhavissanti mevattāro: 'yāva pālo pāyāsirājañño abyatto duggahitaggāhī'ti.

Kopena pi naṃ harissāmi, makkhenapi naṃ harissāmi, palāsenapi naṃ harissāmīti".

17. Tena hi rājañña upamante karissāmi. Upamāya pi idhekacce viññū purisā bhāsitassa

atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ rājañña aññataro janapado vuṭṭhāsi. Atha kho sahāyako

sahāyakaṃ āmantesi: 'āyāma samma, yena so janapado tenupasaṅkamissāma,

appevanāmettha kiñci dhanaṃ adhigaccheyyāmā'ti. 'Evaṃ sammā'ti kho sahāyako

sahāyakassa paccassosi. Te yena so janapado yenaññataraṃ gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu.

[PTS Page 350] [\q 350/] tattha addasaṃsu pahūtaṃ sāṇaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā sahāyako

sahāyakaṃ āmantesi: 'idaṃ kho samma pahūtaṃ sāṇaṃ chaḍḍitaṃ' tena hi samma tvañca

sāṇabhāraṃ bandha, ahañca sāṇabhāraṃ bandhissāmi. Ubho sāṇabhāraṃ ādāya

gamissāmā'ti. 'Evaṃ sammā'ti kho sahāyako sahāyakassa paṭissutvā sāṇabhāraṃ bandhitvā

te ubho pi sāṇabhāraṃ ādāya yenaññataraṃ gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha

addasaṃsu pahūtaṃ sāṇasuttaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi: yassa kho

samma atthāya iccheyyāma sāṇaṃ idaṃ pahūtaṃ sāṇasuttaṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi samma

tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca sāṇabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho sāṇasuttabhāraṃ

ādāya gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca, alaṃ me,

tvaṃ pajānāhī'ti.

[BJT Page 554] [\x 554/]

Atha kho so sahāyako sāṇabhāraṃ chaḍḍetvā sāṇasuttabhāraṃ ādiyi. Te yenaññataraṃ

gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā. Disvā sahāyako

sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaṃ vā sāṇasuttaṃ vā, imā

pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā. Tena hi sammatvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca

sāṇasuttabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho sāṇabhāraṃ ādāya gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho me samma

sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ pajānāhī'ti. Atha kho so sahāyako

sāṇasuttabhāraṃ chaḍḍetvā sāṇabhāraṃ ādiyi. [PTS Page 351] [\q 351/] te yenaññataraṃ

gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ khomaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā

sahāyako sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇasuttaṃ vā sāṇaṃ

vā, imā pahūtaṃ khomaṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi samma tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca

sāṇasuttabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho khomabhāraṃ ādāya gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho me

samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ pajānāhī'ti. Atha kho so

sahāyako sāṇasuttabhāraṃ chaḍḍetvā khomabhāraṃ ādiyi. Te yenaññataraṃ gāmapatthaṃ

tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ khomasuttaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā sahāyako

sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇiyo vā khomaṃ vā, imā

pahūtā khomasuttaṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi samma tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca

khomabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho khomasuttabhāraṃ ādāya gamissāmā'ti. Ayaṃ kho me

samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ pajānāhī'ti. Atha kho so

sahāyako khomabhāraṃ chaḍḍetvā khomasuttabhāraṃ ādisi. Te yenaññataraṃ gāmapatthaṃ

tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ khomadussaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā sahāyako

sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma khomaṃ vā khomasuttaṃ vā,

imā pahūtā khomadussaṃ chaḍḍitā. Tena hi samma tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca

khomasuttabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho khomadussabhāraṃ ādāya gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho

samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ pajānāhī'ti. Atha kho so

sahāyako khomasuttabhāraṃ chaḍḍetvā khomadussabhāraṃ ādiyi. Te yenaññataraṃ

gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ kappāsaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā

sahāyako sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma khomasuttaṃ vā

khomadussaṃ vā, imā pahūtā kappāsaṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi samma tvañca sāṇabhāraṃ

chaḍḍehi, ahañca khomadussabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho kappāsabhāraṃ ādāya

gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ

pajānāhī'ti. Atha kho so sahāyako khomadussabhāraṃ chaḍḍetvā kappāsabhāraṃ ādiyi. Te

yenaññataraṃ gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ kappāsikasuttaṃ

chaḍḍitaṃ. Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma

khomadussaṃ vā kappāsaṃ vā, imā pahūtā kappāsikasuttaṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi samma

tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca kappāsabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho

kappāsikasuttabhāraṃ ādāya gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca

susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ pajānāhī'ti. Atha kho so sahāyako kappāsabhāraṃ chaḍḍetvā

kappāsikasuttabhāraṃ ādiyi. Te yenaññataraṃ gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha

addasaṃsu pahūtaṃ kappāsikadussaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa

kho samma atthāya iccheyyāma kappāsaṃ vā kappāsikasuttaṃ vā, imā pahūtā

kappāsikadussaṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi samma tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca

kappāsikasuttabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho kappāsikadussabhāraṃ ādāya gamissāmā'ti. 'Ayaṃ

kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ pajānāhī'ti. Atha kho

so sahāyako kappāsikasuttabhāraṃ chaḍḍetvā kappāsikadussabhāraṃ ādiyi. Te yenaññataraṃ

gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ ayaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā

sahāyako sahāyakaṃ āmentesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma kappāsikasuttaṃ vā

kappāsikadussaṃ vā, imā pahutaṃ ayaṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi samma tvañca sāṇabhāraṃ

chaḍḍehi, ahañca kappāsikadussabhāraṃ chaḍḍessami. Ubho ayaṃbhāraṃ ādāya

gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ

pajānāhī'ti. Atha kho so sahāyako kappāsikadussabhāraṃ chaḍḍetvā ayaṃbhāraṃ ādiyi. Te

yenaññataraṃ gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ lohaṃ chaḍḍitaṃ.

Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma

kappāsikadussaṃ vā ayaṃ vā, imā pahūtaṃ lohaṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi samma tvañca

sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca ayaṃbhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho lohabhāraṃ ādāya

gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ

pajānāhī'ti. Atha khoso sahāyako ayaṃbhāraṃ chaḍḍetvā lohaṃbhāraṃ ādiyi. Te

yenaññataraṃ gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ tipuṃ chaḍḍitaṃ.

Disvā sahāyako sahayakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma ayaṃ vā lohaṃ

vā, imā pahūtaṃ tipuṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi samma tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca

lohabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho tipuṃbhāraṃ ādāya gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho me samma

sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ pajānāhī'ti. Atha kho so sahāyako

lohaṃbhāraṃ chaḍḍetvā tipuṃbhāraṃ ādiyi. Te yenaññataraṃ gāmapatthaṃ

tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ sīsaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā sahāyako sahāyakaṃ

āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma lohaṃ vā tipuṃ vā, imā pahūtā sīsaṃ

chaḍḍitā. Tena hi samma tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi. Ahañca tipuṃ chaḍḍessāmi, ubho

sīsaṃbhāraṃ ādāya gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho me samma sāṇabhāro dūrāhato ca susannaddho

ca, alaṃ me tvaṃ pajānāhī'ti. Atha kho so sahāyako tipuṃbhāraṃ chaḍḍetvā sīsaṃbhāraṃ

ādiyi. Te yenaññataraṃ gāmapatthaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ sajjhuṃ

chaḍḍitaṃ. Disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma

tipuṃ vā sīsaṃ vā, imaṃ pahūtaṃ sajjhuṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi samma tvañca sāṇabhāraṃ

chaḍḍehi, ahañca sīsaṃbhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho sajjhuṃbhāraṃ ādāya gamissāmā'ti. 'Ayaṃ

kho me samma sāṇabharo dūrāhato ca susannaddho ca. Alaṃ me tvaṃ pajānāhi'ti. Atha kho

so sahāyako sīsaṃbhāraṃ chaḍḍetvā sajjhuṃbhāraṃ ādiyi. Te yenaññataraṃ gāmapatthaṃ

tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ suvaṇṇaṃ chaḍḍitaṃ. Disvā sahāyako

sahāyakaṃ āmantesi: 'yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāṇaṃ vā sāṇasuttaṃ vā sāṇiyo

vā khomaṃ vā khomasuttaṃ vā khomadussaṃ vā kappāsaṃ vā kappāsikasuttaṃ vā

kappāsikadussaṃ vā ayaṃ vā lohaṃ vā tipuṃ vā sīsaṃ vā sajjhuṃ vā, idaṃ pahūtaṃ suvaṇṇaṃ

chaḍḍitaṃ. Tena hi samma tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca sajjhubhāraṃ

chaḍḍessāmi, ubho suvaṇṇabhāraṃ ādāya gamissāmā'ti. 'Ayaṃ kho me samma sāṇabhāro

dūrāhato ca susannaddho ca alaṃ me, tvaṃ pajānāhī'ti. Atha kho so sahāyako sajjhubhāraṃ

chaḍḍetvā suvaṇṇabhāraṃ ādiyi. Te yena sako gāmo tenupasaṅkamiṃsu. Tattha yo so

sahāyako sāṇabhāraṃ ādāya agamāsi. Tassa neva mātāpitaro abhinandiṃsu, na puttadārā

abhinandiṃsu, na mittāmaccā abhinandiṃsu, na ca tato nidānaṃ sukhaṃ [PTS Page 352] [\q

352/] somanassaṃ adhigacchi. Yo pana so sahāyako suvaṇṇabhāraṃ ādāya agamāsi,

tassa mātāpitaro pi abhinandiṃsu, puttadārā pi abhinandiṃsu, mittāmaccā pi abhinandiṃsu,

tato nidānañca sukhaṃ somanassaṃ adhigacchi. Evameva kho tvaṃ rājañña sāṇahārikūpamo

maññe paṭibhāsi. Paṭinissajjetaṃ rājañña pāpakaṃ diṭṭhigataṃ, paṭinissajjetaṃ rājañña

pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā"ti.

[BJT Page 556] [\x 556/]

18. "Purimenevāhaṃ opammena bhoto kassapassa attamano abhiraddho. Apicāhaṃ imāni

vicitrāni pañhapaṭibhānāni sotukāmo evāhaṃ bhavantaṃ kassapaṃ paccanikaṃ kātabbaṃ

amaññissaṃ. Abhikkantaṃ bho kassapa, abhikkantaṃ bho kassapa! Seyyathāpi bho kassapa

nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya,

andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evameva bhotā

kassapena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bho kassapa taṃ bhagavantaṃ

gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsakaṃ mā bhavaṃ kassapo

dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Icchāmi cāhaṃ bho kassapa mahāyaññaṃ

yajituṃ. Anusāsatu maṃ bhavaṃ kassapo yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā"ti.

"Yathārūpe kho rājañña yaññe gāvo vā haññanti, ajeḷakā vā haññanti, kukkuṭasūkarā vā

haññanti, vividhā vā pāṇā saṃghātaṃ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti [PTS Page 353] [\q

353/] micchādiṭṭhi micchāsaṃkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā

micchāvāyāmā micchāsati micchāsamādhi, evarūpo kho rājañña yaññe na mahapphalo hoti

na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro. Seyyathāpi rājañña kassako

bījanaṅgalamādāya vanaṃ paviseyya. So tattha dukkhette dubbhūme avihatakhāṇukaṇṭake

bījāni patiṭṭhāpeyya khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni asārādāni asukhasayitāni, dovo ca na

kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṃ verūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjeyya? Kassako vā vipulaṃ vā phalaṃ adhigaccheyyā?"Ti.

[BJT Page 558] [\x 558/]

"Nohidaṃ bho kassapa. "

"Evameva kho rājañña yathārūpe yaññe gāvo vā haññanti ajeḷakā vā haññanti

kukkuṭasūkarā vā haññanti vividhā vā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti. Paṭiggāhakā ca honti.

Micchādiṭṭhi micchāsaṃkappā micchāvācā miccākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā,

micchāsati, micchāsamādhi. Evarūpo kho rājañña yañño na mahapphalo hoti na

mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro. Yathārūpe ca kho rājañña yaññe neva gāvo

haññanti na ajeḷakā haññanti na kukkuṭasūkarā haññanti na vividhā vā pāṇā saṅghātaṃ

āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti sammā diṭṭhi sammāsaṃkappā sammāvācā sammākammantā

sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsati sammāsamādhi, evarūpo kho rājañña yañño

mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro. Seyyathāpi rājañña kassako

bījanaṅgalaṃ ādāya vanaṃ paviseyya, so tattha sukhette subhūme suvihatakhāṇukaṇṭake

bījāni [PTS Page 354] [\q 354/] patiṭṭhāpeyya akhaṇḍāni apūtīni āvātātapahatāni

sārādāni sukhasayitāni, devo ca kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anuppaveccheyya, api nu tāni

bījāni vuddhiṃ verūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyuṃ, kassako vā vipulaṃ phalaṃ adhigaccheyyāti?'.

"Evaṃ bho kassapa. "

"Evameva kho rājañña yathārūpe yaññe neva gāvo haññanti na ajeḷakā haññanti na

kukkuṭasūkarā haññanti na vividhā vā pāṇā saṅghātaṃ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti

sammādiṭṭhi sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā

sammāsati sammāsamādhi, evarūpo kho rājañña yañño mahapphalo hoti mahānisaṃso

mahājutiko mahāvipphāro"ti.

[BJT Page 560] [\x 560/]

19. Atha kho pāyāsi rājaññe dānaṃ paṭṭhapesi

samaṇabrāhmaṇakapaṇadikavaṇibbakayācakānaṃ. Tasmiṃ kho pana dāne evarūpaṃ

bhojanaṃ diyyati kaṇājakaṃ biḷaṅgadutiyaṃ, dhorakāni ca1 vatthāni guḷagāḷakāni. Tasmiṃ

kho pana dāne uttaro nāma māṇavo byāvaṭo ahosi. So dānaṃ datvā evamanuddisati

'imināhaṃ dānena pāyāsiṃ rājaññameva imasmiṃ loke samāgañjiṃ mā parasminti. ' Assosi

kho pāyāsī rājañño [PTS Page 355 [\q 355/] ']uttaro kira māṇavo dānaṃ datvā

evamanuddisati 'imināhaṃ dānena pāyāsiṃ rājaññameva imasmiṃ loke samāgañjiṃ mā

parasminti' atha kho pāyāsi rājañño uttaraṃ māṇavaṃ āmantāpetvā etadavoca; saccaṃ kira

tvaṃ tāta uttara dānaṃ datvā evamanuddisasi. 'Imināhaṃ dānena pāyāsiṃ rājaññameva

imasmiṃ loke samāgañchiṃ mā parasminti'?

'Evaṃ bho'ti. "Kissa pana bho tvaṃ tāta uttara dānaṃ datvā evamanuddisasi. 'Imināhaṃ

dānena pāyāsiṃ rājaññameva imasmiṃ loke samāgañchiṃ mā parasminti nanu mayaṃ tāta

uttara puññatthikā dānasseva phalaṃ pāṭikaṅkhino?2" Ti.

"Bhoto kho pana dāne evarūpaṃ bhojanaṃ diyyati kaṇājakaṃ bilaṅgadutiyaṃ. Bhavaṃ pādāpi

na iccheyya phusituṃ, kuto bhuñjituṃ. Dhorakāni ca vatthāni guḷagāḷakāni yāni bhavaṃ

pādāpi na iccheyya phusituṃ, kuto paridahituṃ. Bhavaṃ kho panamhākaṃ piyo manāpo.

Kathaṃ mayaṃ manāpaṃ amanāpena saṃyojemā?"Ti. "Tena hi tvaṃ tāta uttara yādisāhaṃ

bhojanaṃ bhuñjāmi tādisaṃ bhojanaṃ paṭṭhapehi, yādisāni cāhaṃ vatthāni paridahāmi

tādisāni ca vatthāni paṭṭhapehī"ti.

"Evaṃ bho"ti kho uttaro māṇavo pāyāsirājaññassa paṭissutvā yādisaṃ bhojanaṃ pāyāsi

rājañño bhuñjati tādisaṃ bhojanaṃ paṭṭhapesi, yādisāni ca vatthāni pāyāsi rājañño paridahati

tādisāni ca vatthāni paṭṭhapesi.

1. Therakāni [PTS]. 2. Śuḷa vālakāni [PTS.]

[BJT Page 562] [\x 562/]

[PTS Page 356] [\q 356/] atha kho pāyāsī rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā

dānaṃ datvā acitatīkataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā

parammaraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajji suññaṃ serissakaṃ vimānaṃ.

Yo pana tassa dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā

dānaṃ datvā cittīkataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajji devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ.

Tena kho pana samayena āyasmā gavampati abhikkhaṇaṃ suññaṃ serissakaṃ vimānaṃ

divāvihāraṃ gacchati. Atha kho pāyāsī devaputto yenāyasmā gavampati tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā āyasmantaṃ gavampatiṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhikaṃ

kho pāyāsiṃ devaputtaṃ āyasmā gavampati etadavoca; 'ko'si tvaṃ āvuso?'Ti. 'Ahaṃ bhante

pāyāsi rājañño'ti. "Nanu tvaṃ āvuso evaṃdiṭṭhiko ahosi. 'Itipi natthi paro loko, natthi sattā

opapātikā, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko'ti?" "Svāhaṃ bhante evaṃ

diṭṭhiko ahosi; 'itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā natthi sukaṭadukkaṭānaṃ

kammānaṃ phalaṃ vipāko ti. Api cāhaṃ [PTS Page 357] [\q 357/] ayyena

kumārakassapena etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecito"ti.

"Yo pana te āvuso dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so kuhiṃ upapanno?'Ti. "Yo me

bhante dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ

datvā vittīkataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā

sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. Ahaṃ pana bhante

asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittīkataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ

datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno

suññaṃ serissakaṃ vimānaṃ. Tena hi bhante gavampati manussalokaṃ gantvā evamārocehi:

sakkaccaṃ dānaṃ detha, sahatthā dānaṃ detha, cittīkataṃ dānaṃ detha, anapaviddhaṃ dānaṃ

detha, pāyāsi rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā

[BJT Page 564] [\x 564/]

Asahatthā dānaṃ datvā acittīkataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā

parammaraṇā cātumhārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno suññaṃ serissakaṃ

vimānaṃ. Yo pana tassa dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṃ dānaṃ

datvā sahatthā dānaṃ datvā cittīkataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa

bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyatanti.

"

Atha kho āyasmā gavampati manussalokaṃ āgantvā evamārocesi: "sakkaccaṃ dānaṃ detha,

sahatthā dānaṃ detha, cittikataṃ dānaṃ detha, anapaviddhaṃ dānaṃ detha. Pāyāsi rājañño

asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittīkataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ

datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno

suññaṃ serissakaṃ vimānaṃ. Yo pana tassa dāne byāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so

sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā cittikataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ [PTS

Page 358] [\q 358/] dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyatanti. "

Pāyāsirājaññasuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ.

Apadānañca nidānañca nibbānañca sudassanaṃ,

Janavasabhañca govindaṃ samayaṃ sakkamevaca

Satipaṭṭhānapāyāsi mahāvaggassa saṅgaho,

Mahāvaggo niṭṭhito dutiyo

Mahāpadānaṃ nidānaṃ nibbānañca sudassanaṃ,

Janavasabhañca govindaṃ samayaṃ sakkapañhakaṃ

Mahāsatipaṭṭhānañca pāyāsī dasamaṃ bhave. (Katthaci)


Rechtsinhaber*in
GRETIL project

Zitationsvorschlag für dieses Objekt
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Dighanikaya 2. Dighanikaya 2. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D298-F