Dhammapada

Header

Data entry: John Richards

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Dhammapada

Input by John Richards Stackpole Elidor (UK)
jhr@elidor.demon.co.uk
-------------------------------------------------------------------------

Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-07: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

Dhammapada

1. Yamaka-vagga

Mano-pubbaṅgamā dhammā mano-seṭṭhā mano-mayā

Manasā ce paduṭṭhena bhāsati vā karoti vā

Tato naṃ dukkham anveti cakkaṃ va vahato padaṃ. 1

Mano-pubbaṅgamā dhammā mano-seṭṭhā mano-mayā

Manasā ce pasannena bhāsati vā karoti vā

Tato naṃ sukham anveti chayā va anapāyinī. 2

Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me

Ye ca taṃ upanayhanti veraṃ tesaṃ na sammati. 3

Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me

Ye ca taṃ n'upanayhanti veraṃ tes'ūpasammati. 4

Na hi verena verāni sammant'īdha kudācanaṃ

Averena ca sammanti esa dhammo sanantano. 5

Pare ca na vijānanti mayam ettha yamāmase

Ye ca tattha vijānanti tato sammanti medhagā. 6

Subh'ānupassiṃ viharantaṃ indriyesu asaṃvutaṃ

Bhojanamhi c'āmattaññuṃ kusītaṃ hīna-vīriyaṃ

Taṃ ve pasahati māro vāto rukkhaṃ va dubbalaṃ. 7

Asubh'ānupassiṃ viharantaṃ indriyesu susaṃvutaṃ

Bhojanamhi ca mattaññuṃ saddhaṃ āraddha-vīriyaṃ

Taṃ ve na'ppasahati māro vāto selaṃ va pabbataṃ. 8

Anikkasāvo kāsāvaṃ yo vatthaṃ paridahissati

Apeto dama-saccena na so kāsāvaṃ arahati. 9

Yo ca vanta-kasāv'assa sīlesu susamāhito

Upeto dama-saccena sa ve kāsāvam arahati. 10

Asāre sāra-matino sāre c'āsāra-dassino

Te sāraṃ n'ādhigacchanti micchā-saṅkappa-gocarā. 11

Sārañ ca sārato ñatvā asārañ ca asārato

Te sāram adhigacchanti sammā-saṅkappa-gocarā. 12

Yathā agāraṃ ducchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati

Evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhati. 13

Yathā agāraṃ succhannaṃ vuṭṭhi na samativijjhati

Evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhati. 14

Idha socati pecca socati pāpa-kārī abhay'attha socati

So socati so vihaññati disvā kamma-kiliṭṭham attano. 15

Idha modati pecca modati kata-puñño abhay'attha modati

So modati so pamodati disvā kamma-visuddhim attano. 16

Idha tappati pecca tappati pāpa-kārī ubhay'attha tappati

Pāpaṃ me katan ti tappati bhiyyo tappati duggatiṃ gato. 17

Idha nandati pacca nandati kata-puñño ubhay'attha nandati

Puññaṃ me katan ti nandati bhiyyo nandati suggatiṃ gato. 18

Bahum pi ce saṃhitaṃ bhāsamāno na takkaro hoti naro pamatto

Gopo va gāvo gaṇayaṃ paresaṃ na bhāgavā sāmaññassa hoti. 19

Appam pi ce saṃhitaṃ bhāsamāno dhammassa hoti anudhamma-cārī

Rāgañ ca dosañ ca pahāya mohaṃ samma-ppajāno suvimutta-citto

Anupādiyāno idha vā huraṃ vā sa bhāgavā sāmaññassa hoti. 20

2. Appamāda-vagga

Appamādo amata-padaṃ pamādo maccuno padaṃ

Appamattā na mīyanti ye pamattā yathā matā. 21

Evaṃ visesato ñatvā appamādamhi paṇḍitā

Appamāde pamodanti ariyānaṃ gocare ratā. 22

Te jhāyino sātatikā niccaṃ daḷha-parakkamā

Phusanti dhīrā nibbānaṃ yoga-kkhemaṃ anuttaraṃ. 23

Uṭṭhānavato satīmato suci-kammassa nisamma-kārino

Saññatassa dhamma-jīvino appamattassa yaso'bhivaḍḍhati. 24

Uṭṭhānen' appamādena saṃyamena damena ca

Dīpaṃ kayirātha medhāvī yaṃ ogho n'ābhikīrati. 25

Pamādaṃ anuyuñjanti bālā dummedhino janā

Appamādaṃ ca medhāvī dhanaṃ seṭṭhaṃ va rakkhati. 26

Mā pamādam anuyuñjetha mā kāma-rati-santhavaṃ

Appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṃ sukhaṃ. 27

Pamādaṃ appamādena yadā nudati paṇḍito

Paññā-pāsādam āruyha asoko sokiniṃ pajaṃ

Pabbata-ṭṭho va bhūma-ṭṭhe dhīro bāle avekkhati. 28

Appamatto pamattesu suttesu bahu-jāgaro

Abal'assaṃ va sīgh-asso hitvā yāti sumedhaso. 29

Appamādena maghavā devānaṃ seṭṭhataṃ gato

Appamādaṃ pasaṃsanti pamādo garahito sadā. 30

Appamāda-rato bhikkhu pamāde bhaya-dassi vā

Saṃyojanaṃ aṇuṃ thūlaṃ ḍahaṃ aggī va gacchati. 31

Appamāda-rato bhikkhu pamāde bhaya-dassi vā

Abhabbo parihānāya nibbānass'eva santike. 32

3. Citta-vagga

Phandanaṃ capalaṃ cittaṃ dūrakkhaṃ dunnivārayaṃ

Ujuṃ karoti medhāvī usu-kāro va tejanaṃ. 33

Vārijo va thale khitto okam-okata-ubhato

Pariphandat' idaṃ cittaṃ māra-dheyyaṃ pahātave. 34

Dunniggahassa lahuno yattha-kāma-nipātino

Cittassa damatho sādhu cittaṃ dantaṃ sukh'āvahaṃ. 35

Sududdasaṃ sunipuṇaṃ yattha-kāma-nipātinaṃ

Cittaṃ rakkhetha medhāvī cittaṃ guttaṃ sukh'āvahaṃ. 36

Dūraṅgamaṃ eka-caraṃ asarīraṃ guhā-sayaṃ

Ye cittaṃ saṃyamissanti mokkhanti māra-bandhanā. 37

Anavaṭṭhita-cittassa saddhammaṃ avijānato

Pariplava-pasādassa paññā na paripūrati. 38

Anavassuta-cittassa ananvāhata-cetaso

Puñña-pāpa-pahīnassa n'atthi jāgarato bhayaṃ. 39

Kumbh'ūpamaṃ kāyam imaṃ viditvā nagarūpamaṃ cittaṃ idaṃ ṭhapetvā

Yodhetha māraṃ paññā-vudhena jitaṃ ca rakkhe anivesano siyā. 40

Aciraṃ vat'ayaṃ kāyo pathaviṃ adhisessati

Chuddho apeta-viññāṇo niratthaṃ va kaliṅgaraṃ. 41

Diso disaṃ yaṃ taṃ kayirā verī vā pana verinaṃ

Micchā-paṇihitaṃ cittaṃ pāpiyo naṃ tato kare. 42

Na taṃ mātā pitā kayirā aññe vā pi ca ñātakā

Sammā-paṇihitaṃ cittaṃ seyyaso naṃ tato kare. 43

4. Puppha-vagga

Ko imaṃ pathaviṃ vicessati yama-lokaṃ ca imaṃ sadevakaṃ

Ko dhamma-padaṃ sudesitaṃ kusalo puppham iva pacessati. 44

Sekho pathaviṃ vicessati yama-lokaṃ ca imaṃ sadevakaṃ

Sekho dhamma-padaṃ sudesitaṃ kusalo puppham iva pacessati. 45

Pheṇ'ūpamaṃ kāyam imaṃ viditvā marīci-dhammaṃ abhisambudhāno

Chetvāna mārassa papupphakāni adassanaṃ maccu-rājassa gacche. 46

Pupphāni h'eva pacinantaṃ byāsatta-manasaṃ naraṃ

Suttaṃ gāmaṃ mah'ogho va maccu ādāya gacchati. 47

Pupphāni h'eva pacinantaṃ byāsatta-manasaṃ naraṃ

Atittaññ eva kāmesu antako kurute vasaṃ. 48

Yathā pi bhamaro pupphaṃ vaṇṇa-gandhaṃ ahethayaṃ

Paleti rasam ādāya evaṃ gāme munī care. 49

Na paresaṃ vilomāni na paresaṃ kat'ākataṃ

Attano va avekkheyya katāni akatāni ca. 50

Yathā pi ruciraṃ pupphaṃ vaṇṇa-vantaṃ agandhakaṃ

Evaṃ subhāsitā vācā aphalā hoti akubbato. 51

Yathā pi ruciraṃ pupphaṃ vaṇṇa-vantaṃ sagandhakaṃ

Evaṃ subhāsitā vācā saphalā hoti sakubbato. 52

Yathā pi puppha-rāsimhā kāyirā mālā-guṇe bahū

Evaṃ jātena maccena kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ. 53

Na puppha-gandho paṭivātam eti na candanaṃ tagara-mallikā vā

Sataṃ ca gandho paṭivātam eti sabbā disā sappuriso pavāyati. 54

Candanaṃ tagaraṃ vā pi uppalaṃ atha vassikī

Etesaṃ gandha-jātānaṃ sīla-gandho anuttaro. 55

Appa-matto ayaṃ gandho y'āyaṃ tagara-candanī

Yo ca sīla-vataṃ gandho vāti devesu attamo. 56

Tesaṃ sampanna-sīlānaṃ appamāda-vihārinaṃ

Sammad-aññā vimuttānaṃ māro maggaṃ na vindati. 57

Yathā saṅkāra-dhānasmiṃ ujjhitasmiṃ mahā-pathe

Padumaṃ tattha jāyetha suci-gandhaṃ mano-ramaṃ. 58

Evaṃ saṅkāra-bhūtesu andha-bhūte puthu-jjane

Atirocati paññāya sammā-sambuddha-sāvako. 59

5. Bāla-vagga

Dīghā jāgarato ratti dīghaṃ santassa yojanaṃ

Dīgho bālānaṃ saṃsāro saddhammaṃ avijānataṃ. 60

Caraṃ ce n'ādhigaccheyya seyyaṃ sadisam attano

Eka-cariyaṃ daḷhaṃ kayirā n'atthi bāle sahāyatā. 61

Puttā m'atthi dhanaṃ m'atthi iti bālo vihaññati

Attā hi attano n'atthi kuto puttā kuto dhanaṃ. 62

Yo bālo maññati bālyaṃ paṇḍito vā'pi tena so

Bālo ca paṇḍita-mānī sa ve bālo ti vuccati. 63

Yāva-jīvam pi ce bālo paṇḍitaṃ payirupāsati

Na so dhammaṃ vijānāti dabbī sūpa-rasaṃ yathā. 64

Muhuttam api ce viññū paṇḍitaṃ payirupāsati

Khippaṃ dhammaṃ vijānāti jivhā sūpa-rasaṃ yathā. 65

Caranti bālā dummedhā amitten'eva attanā

Karontā pāpakaṃ kammaṃ yaṃ hoti kaṭuka-pphalaṃ. 66

Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā anutappati

Yassa assu-mukho rodaṃ vipākaṃ paṭisevati. 67

Taṃ ca kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā n'ānutappati

Yassa patīto sumano vipākaṃ paṭisevati. 68

Madhuṃ vā maññati bālo yāva pāpaṃ na paccati

Yadā ca paccati pāpaṃ atha dukkhaṃ nigacchati. 69

Māse māse kus'aggena bālo bhuñjeyya bhojanaṃ

Na so saṅkhāta-dhammānaṃ kalaṃ agghati soḷasiṃ. 70

Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ sajju-khīraṃ va muccati

Ḍahaṃ taṃ bālam anveti bhasma-cchanno va pāvako. 71

Yāvad-eva anatthāya ñattaṃ bālassa jayati

Hanti bālassa sukkaṃsaṃ muddham assa vipātayaṃ. 72

Asantaṃ bhāvanaṃ iccheyya purekkhāraṃ ca bhikkhusu

Āvāsesu ca issariyam pūjaṃ para-kulesu ca. 73

Mam'eva kata maññantu gihī pabbajitā ubho

Mam'ev'ātivasā assu kicc'ākiccesu kismici

Iti bālassa saṅkappo icchā māno ca vaḍḍhati. 74

Aññā hi lābh'ūpanisā aññā nibbāna-gāminī

Evam etaṃ abhiññāya bhikkhu buddhassa sāvako

Sakkāraṃ n'ābhinandeyya vivekam anubhūhaye. 75

6. Paṇḍita-vagga

Nidhīnaṃ va pavattāraṃ yaṃ passe vajja-dassinaṃ

Niggayha-vādiṃ medhāviṃ tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje

Tādisaṃ bhajamānassa seyyo hoti na pāpiyo. 76

Ovadeyy'ānusāseyya asabbhā ca nivāraye

Sataṃ hi so piyo hoti asataṃ hoti appiyo. 77

Na bhaje pāpake mitte na bhaje puris'ādhame

Bhajetha mitte kalyāṇe bhajetha puris'uttame. 78

Dhamma-pīti sukhaṃ seti vippasannena cetasā

Ariya-ppavedite dhamme sadā ramati paṇḍito. 79

Udakaṃ hi nayanti nettikā usu-kārā namayanti tejanaṃ

Dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti paṇḍitā. 80

Selo yathā eka-ghano vātena na samīrati

Evaṃ nindā-pasaṃsāsu na samiñjanti paṇḍitā. 81

Yathā pi rahado gambhīro vippasanno anāvilo

Evaṃ dhammāni sutvāna vippasīdanti paṇḍitā. 82

Sabbattha ve sappurisā cajanti na kāma-kāmā lapayanti santo

Sukhena phuṭṭhā atha vā dukhena na ucc'āvacaṃ paṇḍitā dassayanti.

83

Na atta-hetu na parassa hetu na puttam icche na dhanaṃ na raṭṭhaṃ

Na iccheyya adhammena samiddhim attano sa sīlavā paññavā dhammiko

siyā. 84

Appakā te manussesu ye janā pāra-gāmino

Ath'āyaṃ itarā pajā tīram ev'ānudhāvati. 85

Ye ca kho sammad-akkhāte dhamme dhamm'ānuvattino

Te janā pāram essanti maccu-dheyyaṃ suduttaraṃ. 86

Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito

Okā anokam āgamma viveke yattha dūramaṃ. 87

Tatr'ābhiratiṃ iccheyya hitvā kāme akiñcano

Pariyodapeyya attānaṃ citta-klesehi paṇḍito. 88

Yesaṃ sambodhiy'aṅgesu sammā cittaṃ subhāvitaṃ

Ādāna-paṭinissagge anupādāya ye ratā

Khīṇ'āsavā jutimanto te loke parinibbutā. 89

7. Arahanta-vagga

Gat'addhino visokassa vippamuttassa sabbadhi

Sabba-gantha-ppahīnassa pariḷāho na vijjati. 90

Uyyuñjanti satīmanto na nikete ramayanti te

Haṃsā va pallalaṃ hitvā okam-okaṃ jahanti te. 91

Yesaṃ sannicayo n'atthi ye pariññāta-bhojanā

Suññato animitto ca vimokkho yesaṃ gocaro

Ākāse va sakuntānaṃ gati tesaṃ dur-annayā. 92

Yass'āsavā parikkhīnā āhāre ca anissito

Suññato animitto ca vimokkho yassa gocaro

Ākāse va sakuntānaṃ padaṃ tassa dur-annayaṃ. 93

Yass'indriyāni samathaṃ gatāni assā yathā sārathinā sudantā

Pahīna-mānassa anāsavassa devā pi tassa pihayanti tādino. 94

Pathavi-samo no virujjhati indakhīl'upamo tādi subbato

Rahado va apeta-kaddamo saṃsārā na bhavanti tādino. 95

Santaṃ tassa manaṃ hoti santā vācā ca kamma ca

Sammad-aññā vimuttassa upasantassa tādino. 96

Asaddho akata'aññū ca sandhi-cchedo ca yo naro

Hat'āvakāso vant'āso sa ve uttama-poriso. 97

Gāme vā yadi vā'raññe ninne vā yadi vā thale

Yattha arahanto viharanti taṃ bhūmi-rāmaṇeyyakaṃ. 98

Ramaṇīyāni araññāni yattha na ramatī jano

Vīta-rāgā ramissanti na te kāma-gavesino. 99

8. Sahassa-vagga

Sahassam api ce vācā anattha-pada-saṃhitā

Ekaṃ attha-padaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammati. 100

Sahassam api ce gāthā anattha-pada-saṃhitā

Ekaṃ gāthā-padaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammati. 101

Yo ce gāthā sataṃ bhāse anattha-pada-saṃhitaṃ

Ekaṃ dhamma-padaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammati. 102

Yo sahassaṃ sahassena saṅgāme māsuse jine

Ekaṃ ca jeyyaṃ attānaṃ sa ve saṅgama-j'uttamo. 103

Attā ha've jitaṃ seyyo yā c'āyaṃ itarā pajā

Atta-dantassa posassa niccaṃ saññata-cārino. 104

N'eva devo na gandhabbo na māro saha brāhmunā

Jitaṃ apajitaṃ kayirā tathā-rūpassa jantuno. 105

Māse māse sahassena yo yajetha sataṃ samaṃ

Ekaṃ ca bhāvit'attānaṃ muhuttam api pūjaye

Sā yeva pūjanā seyyo yaṃ ce vassasataṃ hutaṃ. 106

Yo ca vassa-sataṃ jantu aggiṃ paricare vane

Ekaṃ ca bhāvit'attānaṃ muhuttam api pūjaye

Sā yeva pūjanā seyyo yaṃ ce vassa-sataṃ hutaṃ. 107

Yaṃ kiñci yiṭṭhaṃ va hutaṃ va loke

Saṃvaccharaṃ yajetha puñña-pekkho

Sabbam pi taṃ na catu-bhāgam eti

Abhivādanā ujju-gatesu seyyo. 108

Abhivādana-sīlissa niccaṃ vuḍḍhā'pacāyino

Cattāro dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ. 109

Yo ca vassa-sataṃ jīve dussīlo asamāhito

Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo sīlavantasssa jhāyino. 110

Yo ca vassa-sataṃ jīve duppañño asamāhito

Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo paññavantassa jhāyino. 111

Yo ca vassa-sataṃ jīve kusīto hīna-vīriyo

Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo viriyam ārabhato daḷhaṃ. 112

Yo ca vassa-sataṃ jīve apassaṃ udaya-bbayaṃ

Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo passato udaya-bbayaṃ. 113

Yo ca vassa-sataṃ jīve apassaṃ amataṃ padaṃ

Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo passato amataṃ padaṃ. 114

Yo ca vassa-sataṃ jīve apassaṃ dhammam uttamaṃ

Ek'āhaṃ jīvitaṃ seyyo passato dhammam uttamaṃ. 115

9. Pāpa-vagga

Abhittharetha kalyāṇe pāpā cittaṃ nivāraye

Dandhaṃ hi karoto puññaṃ pāpasmiṃ ramatī mano. 116

Pāpaṃ ce puriso kayirā na naṃ kayirā puna-ppunaṃ

Na tamhi chandaṃ kayirātha dukkho pāpassa uccayo. 117

Puññaṃ ce puriso kayirā kayirā naṃ puna-ppunaṃ

Tamhi chandaṃ kayirātha sukho puññassa uccayo. 118

Pāpo pi passati bhadraṃ yāva pāpaṃ na paccati

Yadā ca paccati pāpaṃ atha pāpo pāpāni passati. 119

Bhadro pi passati pāpaṃ yāva bhadraṃ na paccati

Yadā ca paccati bhadraṃ atha bhadro bhadrāni passati. 120

Mā'vamaññetha pāpassa na mandaṃ āgamissati

Uda-bindu-nipātena uda-kumbho pi pūrati

Bālo pūrati pāpassa thoka-thokam pi ācinaṃ. 121

Mā'vamaññetha puññassa na mandaṃ āgamissati

Uda-bindu-nipātena uda-kumbho pi pūrati

Dhīro pūrati puññassa thoka-thokam pi ācinaṃ. 122

Vāṇijo va bhayaṃ maggaṃ appa-sattho maha-ddhano

Visaṃ jīvitu-kāmo va pāpāni parivajjaye. 123

Pāṇimhi ce vaṇo n'āssa hareyya pāṇinā visaṃ

N'ābbaṇaṃ visam anveti n'atthi pāpaṃ akubbato. 124

Yo appaduṭṭhassa narassa dussati saddhasssa posassa anaṅgaṇassa

Tam eva bālaṃ pacceti pāpaṃ sukhumo rajo paṭivātaṃ va khitto. 125

Gabbham eke uppajjanti nirayaṃ pāpa-kammino

Saggaṃ sugatino yanti parinibbanti anāsavā. 126

Na antalikkhe na samudda-majjhe na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa

Na vijjatī so jagati-ppadeso yattha-ṭṭhito mucceyya pāpa-kammā.

127

Na antalikkhe na samudda-majjhe na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa

Na vijjatī so jagati-ppadeso yattha-ṭṭhitaṃ na=ppasaheyya maccu.

128

10. Daṇḍa-vagga

Sabbe tasanti daṇḍassa sabbe bhāyanti maccuno

Attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātaye. 129

Sabbe tasanti daṇḍassa sabbesaṃ jīvitaṃ piyaṃ

Attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātaye. 130

Sukha-kāmāni bhūtāni yo daṇḍena vihiṃsati

Attano sukham esāno pecca so na labhate sukhaṃ. 131

Sukha-kāmāni bhūtāni yo daṇḍena na vihiṃsati

Attano sukham esāno pecca so labhate sukhaṃ. 132

Mā'voca pharusaṃ kañci vuttā paṭivadeyyu taṃ

Dukkhā hi sārambha-kathā paṭi daṇḍā phuseyyu taṃ. 133

Sace n'eresi attānaṃ kaṃso upahato yathā

Esa patto'si nibbānaṃ sārambho te na vijjati. 134

Yathā daṇḍena gopālo gāvo pājeti gocaraṃ

Evaṃ jarā ca maccu ca āyuṃ pājenti pāṇinaṃ. 135

Atha pāpāni kammāni karaṃ bālo na bujjhati

Sehi kammehi dummedho aggi-daḍḍho va tappati. 136

Yo daṇḍena adaṇḍesu appaduṭṭhesu dussati

Dasannam aññataraṃ ṭhānaṃ khippam eva nigacchati. 137

Vedanaṃ pharusaṃ jāniṃ sarīrassa ca bhedanaṃ

Garukaṃ vā pi ābādhaṃ citta-kkhepaṃ va pāpuṇe. 138

Rājato vā upasaggaṃ abbhakkhānaṃ ca dāruṇaṃ

Parikkhayaṃ va ñātīnaṃ bhogānaṃ va pabhaṅguraṃ. 139

Atha v'āssa agārāni aggi ḍahati pāvako

Kāyassa bhedā duppañño nirayaṃ so'papajjati. 140

Na nagga-cariyā na jaṭā na paṅkā

Nā'nāsakā thaṇḍila-sāyikā vā

Rajo-jallaṃ ukkuṭika-ppadhānaṃ

Sodhenti maccaṃ avitiṇṇa-kaṅkhaṃ. 141

Alaṅkato ce pi samaṃ careyya

Santo danto niyato brahma-cārī

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu. 142

Hirī-nisedho puriso koci lokasmiṃ vijjati

Yo nindaṃ apabodheti asso bhadro kasām iva. 143

Asso yathā bhadro kasā-niviṭṭho ātāpino saṃvegino bhavātha

Saddhāya sīlena ca vīriyena ca samādhinā dhamma-vinicchayena ca

Sampanna-vijjā-caraṇā patissatā jahissatha dukkham idaṃ

anappakaṃ. 144

Udakaṃ hi nayanti nettikā usu-kārā namayanti tejanaṃ

Dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti subbatā. 145

11. Jarā-vagga

Ko nu hāso kim ānando niccaṃ pajjalite sati

Andha-kārena onaddhā padīpaṃ na gavesatha. 146

Passa citta-kataṃ bimbaṃ aru-kāyaṃ samussitaṃ

Āturaṃ bahu-saṅkappaṃ yassa n'atthi dhuvaṃ ṭhiti. 147

Pari jiṇṇam idaṃ rūpaṃ roga-nīḷaṃ pabhaṅguraṃ

Bhijjati pūti-sandeho maraṇ-antaṃ hi jīvitaṃ. 148

Yān'imāni apatthāni alābun'eva sārade

Kāpotakāni aṭṭhīni tāni disvāna kā rati. 149

Aṭṭhīnaṃ nagaraṃ kataṃ maṃsa-lohita-lepanaṃ

Yattha jarā ca maccu ca māno makkho ca ohito. 150

Jīranti ve rāja-rathā sucittā atho sarīram pi jaraṃ upeti

Sataṃ ca dhammo na jaraṃ upeti santo ha've sabbhi pavedayanti.

151

Appa-ssut'āyaṃ puriso balivaddo va jīrati

Maṃsāni tassa vaḍḍhanti paññā tassa na vaḍḍhati. 152

Aneka-jāti-saṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ

Gaha-kāraṃ gavesanto dukkhā jāti puna-ppunaṃ. 153

Gaha-kāraka diṭṭho'si puna gehaṃ na kāhasi

Sabbā te phāsukā bhaggā gaha-kūṭaṃ visaṅkhataṃ

Visaṅkhāra-gataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayam ajjhagā. 154

Acaritvā brahma-cariyaṃ aladdhā yobbane dhanaṃ

Jiṇṇa-koñcā va jhāyanti khīṇa-macche va pallale. 155

Acaritvā brahma-cariyaṃ aladdhā yobbane dhanaṃ

Senti cāp'ātikhīṇā va purāṇāni anutthunaṃ. 156

11. Atta-vagga

Attānaṃ ce piyaṃ jaññā rakkheyya naṃ surakkhitaṃ

Tiṇṇaṃ aññataraṃ yāmaṃ paṭi jaggeyya paṇḍito. 157

Attānam eva paṭhamaṃ patirūpe nivesaye

Ath'aññam anusāseyya na kilisseyya paṇḍito. 158

Attānaṃ ce tathā kayirā yath'aññam anusāsati

Sudanto vata dametha attā hi kira duddamo. 159

Attā hi attano nātho ko nātho paro siyā

Attanā hi sudantena nāthaṃ labhati dullabhaṃ. 160

Attanā hi kataṃ pāpaṃ atta-jaṃ atta-sambhavaṃ

Abhimatthati dummedhaṃ vajiraṃ v'asma-mayaṃ maṇiṃ. 161

Yassa accanta-dussilyaṃ māluvā sālam iv'otthataṃ

Karoti so tath'attānaṃ yathā naṃ icchati diso. 162

Sukarāni asādhūni attano ahitāni ca

Yaṃ ve hitaṃ ca sādhuṃ ca taṃ ve parama-dukkaraṃ. 163

Yo sāsanaṃ arahataṃ ariyānaṃ dhamma-jīvinaṃ

Paṭikosati dummedho diṭṭhiṃ nissāya pāpikaṃ

Phalāni kaṭṭhakass'eva atta-ghātāya phallati. 164

Attanā hi kataṃ pāpaṃ attanā saṅkilissati

Attanā akataṃ pāpaṃ attanā va visujjhati

Suddhi asuddhi paccattaṃ n'āñño aññaṃ visodhaye. 165

Atta-d-attaṃ par'atthena bahunā pi na hāpaye

Atta-d-attham abhiññāya sad-attha-pasuto siyā. 166

13. Loka-vagga

Hīnaṃ dhammaṃ na seveyya pamādena na saṃvase

Micchā-diṭṭhiṃ na seveyya na siyā loka-vaḍḍhano. 167

Uttiṭṭhe na-ppamajjeyya dhammaṃ sucaritaṃ care

Dhamma-cārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca. 168

Dhammaṃ care sucaritaṃ ta taṃ duccaritaṃ care

Dhamma-cārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca. 169

Yathā bubbuḷakaṃ passe yathā passe marīcikaṃ

Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ maccu-rājā na passati. 170

Etha passath'imaṃ lokaṃ cittaṃ rāja-rath'ūpamaṃ

Yattha bālā visīdanti natthi saṅgo vijānataṃ. 171

Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so na-ppamajjati

So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto va candimā. 172

Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ kusalena pidhīyati

So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto va candimā. 173

Andha-bhūto ayaṃ loko tanuk'ettha vipassati

sakuṇo jāla-mutto va appo saggāya gacchati. 174

Haṃs'ādicca-pathe yanti ākāse yanti iddhiyā

Nīyanti dhīrā lokamhā jetvā māraṃ savāhiniṃ. 175

Ekaṃ dhammaṃ atītassa musāvādissa jantuno

Vitiṇṇa-para-lokassa n'atthi pāpaṃ akāriyaṃ. 176

Na ve kadariyā deva-lokaṃ vajanti bālā ha've na-ppasaṃsanti dānaṃ

Dhīro ca dānaṃ anumodamāno ten'eva so hoti sukhī parattha. 177

Pathavyā eka-rajjena saggassa gamanena vā

Sabba-lok'ādhipaccena sot'āpatti-phalaṃ varaṃ. 178

14. Buddha-vagga

Yassa jitaṃ n'āvajīyati jitaṃ yassa no yāti koci loke

Taṃ buddham ananta-gocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha. 179

Yassa jālinī visattikā taṇhā n'atthikuhiñci netave

Taṃ buddham ananta-gocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha. 180

Ye jhāna-pasutā dhīrā nekkhamm'ūpasame ratā

Devā pi tesaṃ pihayanti sambuddhānaṃ satīmataṃ. 181

Kiccho manussa-paṭilābho kicchaṃ maccāna jīvitaṃ

Kicchaṃ saddhamma-ssavanaṃ kiccho buddhānam uppādo. 182

Sabba-pāpassa akaraṇaṃ kusalassa upasampadā

Sa-citta-pariyodapanaṃ etaṃ buddhāna sāsanaṃ. 183

Khantī paramaṃ tapo titikkhā

Nibbanaṃ paramaṃ vadanti buddhā

Na hi pabbajito par'ūpaghātī

Samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto. 184

Anūpavādo anūpaghāto pātimokkhe ca saṃvaro

Mattaññutā ca bhattasmiṃ pantaṃ ca sayan'āsanaṃ

Adhicitte ca āyogo etaṃ buddhāna sāsanaṃ. 185

Na kahāpaṇa-vassena titti kāmesu vijjati

App'assādā dukhā kāmā iti viññāya paṇḍito. 186

Api dibbese kāmesu ratiṃ so n'ādhigacchati

Taṇha-kkhaya-rato hoti sammā-sambuddha-sāvako. 187

Bahuṃ ve saraṇaṃ yanti pabbatāni vanāni ca

Ārāma-rukkha-cetyāni manussā bhaya-tajjitā. 188

N'etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ n'etaṃ saraṇam uttamaṃ

N'etaṃ saraṇam āgamma sabba-dukkhā pamuccati. 189

Yo ca buddhaṃ ca dhammaṃ ca saṅghaṃ ca saraṇaṃ gato

Cattāri ariya-saccāni samma-ppaññāya passati. 190

Dukkhaṃ dukkha-samuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ

Ariyaṃ c'aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkh'ūpasama-gāminaṃ. 191

Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ etaṃ saraṇam uttamaṃ

Etaṃ saraṇam āgamma sabba-dukkhā pamuccati. 192

Dullabo puris'ājañño na so sabbattha jāyati

Yattha so jāyati dhīro taṃ kulaṃ sukham edhati. 193

Sukho buddhānam uppādo sukhā saddhamma-desanā

Sukhā saṅghassa sāmaggī samaggānaṃ tapo sukho. 194

Pūj'ārahe pūjayato buddhe yadi va sāvake

Papañca-samatikkante tiṇṇa-soka-pariddave. 195

Te tādise pūjayato nibbute akuto-bhaye

Na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ im'ettam api kenaci. 196

15. Sukha-vagga

Susukhaṃ vata jīvāma verinesu averino

Verinesu manussesu viharāma averino. 197

Susukhaṃ vata jīvāma āturesu anāturā

Āturesu manussesu viharāma anāturā. 198

Susukhaṃ vata jīvāma ussukesu anussukā

Ussukesu manussesu viharāma anussukā. 199

Susukhaṃ vata jīvāma yesaṃ no n'atthi kiñcanaṃ

Pīti-bhakkhā bhavissāma devā ābhassarā yathā. 200

Jayaṃ veraṃ pasavati dukkhaṃ seti parājito

Upasanto sukhaṃ seti hitvā jaya-parājayaṃ. 201

N'atthi rāga-samo aggi n'atthi dosa-samo kali

N'atthi khandha-samā dukkhā n'atthi santi-paraṃ sukhaṃ. 202

Jighacchā paramā rogā saṅkhārā paramā dukhā

Etaṃ ñatvā yathā-bhūtaṃ nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ. 203

Ārogya-paramā lābhā santuṭṭhi-paramaṃ dhanaṃ

Vissāsa-paramā ñāti nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ. 204

Paviveka-rasaṃ pitvā rasaṃ upasamassa ca

Niddaro hoti nippāpo dhamma-pīti-rasaṃ pivaṃ. 205

Sādhu dassanam ariyānaṃ sannivāso sadā sukho

Adassanena bālānaṃ niccam eva sukhī siyā. 206

Bāla-saṅgata-cārī hi dīgham addhāna socati

Dukkho bālehi saṃvāso amitten'eva sabbadā. 207

Tasmā hi

Dhīraṃ ca paññaṃ ca bahu-ssutaṃ ca

Dhorayha-sīlaṃ vata-vantam ariyaṃ

Taṃ tādisaṃ sappurisaṃ sumedhaṃ

Bhajetha nakkhatta-pathaṃ ca candimā. 208

16. Piya-vagga

Ayoge yuñjam attānaṃ yogasmiṃ ca ayojanaṃ

Atthaṃ hitvā piya-ggāhī pihet'att'ānuyoginaṃ. 209

Mā piyehi samāgañchi appiyehi kudācanaṃ

Piyānaṃ adassanaṃ dukkhaṃ appiyānaṃ ca dassanaṃ. 210

Tasmā piyaṃ na kayirātha piy'āpāyo hi pāpako

Ganthā tesaṃ na vijjanti yesaṃ n'atthi piy'āppiyaṃ. 211

Piyato jāyatī soko piyato jāyatī bhayaṃ

Piyato vipamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṃ. 212

Pemato jāyatī soko pemato jāyatī bhayaṃ

Pemato vipamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṃ. 213

Ratiyā jāyatī soko ratiyā jāyatī bhayaṃ

Ratiyā vipamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṃ. 214

Kāmato jāyatī soko kāmato jāyatī bhayaṃ

Kāmato vipamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṃ. 215

Taṇhāya jāyatī soko taṇhāya jāyatī bhayaṃ

Taṇhāya vipamuttassa n'atthi soko kuto bhayaṃ. 216

Sīla-dassana-sampannaṃ dhamma-ṭṭhaṃ sacca-vedinaṃ

Attano kamma kubbānaṃ taṃ jano kurute piyaṃ. 217

Chanda-jāto anakkhāte manasā ca phuṭo siyā

Kāmesu ca appaṭibaddha-citto uddhaṃ-soto ti vuccati. 218

Cira-ppavāsiṃ purisaṃ dūrato sotthim āgataṃ

Ñāti-mittā suhajjā ca abhinandanti āgataṃ. 219

Tath'eva kata-puññam pi asmā lokā paraṃ gataṃ

Puññāni paṭigaṇhanti piyaṃ ñātī va āgataṃ. 220

17. Kodha-vagga

Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ

Saṃyojanaṃ sabbam atikkameyya

Taṃ nāma-rūpasmim asajjamānaṃ

Akiñcanaṃ n'ānupatanti dukkhā. 221

Yo ve uppatitaṃ kodhaṃ rathaṃ bhantaṃ va vāraye

Tam ahaṃ sārathiṃ brūmi rasmi-ggāho itaro jano. 222

Akkodhena jine kodhaṃ asādhuṃ sādhunā jine

Jine kadariyaṃ dānena saccen'ālika-vādinaṃ. 223

Saccaṃ bhaṇe na kujjheyya dajjā appam pi yācito

Etehi tīhi ṭhānehi gacche devāna santike. 224

Ahiṃsakā ye munayo niccaṃ kāyena saṃvutā

Te yanti accutaṃ ṭhānaṃ yattha gantvā na socare. 225

Sadā jāgaramānānaṃ aho-ratt'ānusikkhinaṃ

Nibbānaṃ adhimuttānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā. 226

Porāṇam etaṃ atula n'etaṃ ajjatanām iva

Nindanti tuṇhim āsīnaṃ nindanti bahu-bhāṇinaṃ

Mita-bhāṇim pi nindanti n'atthi loke anindito. 227

Na c'āhu na ca bhavissati na c'etarahi vijjati

Ekantaṃ nindito poso ekantaṃ vā pasaṃsito. 228

Yaṃ ce viññū pasaṃsanti anuvicca suve suve

Acchidda-vuttiṃ medhāviṃ paññā-sīla-samāhitaṃ. 229

Nikkhaṃ jambonadass'eva ko taṃ ninditum arahati

Devā pi naṃ pasaṃsanti brāhmunā pi pasaṃsito. 230

Kāya-ppakopaṃ rakkheyya kāyena saṃvuto siyā

Kāya-duccaritaṃ hitvā kāyena sucaritaṃ care. 231

Vacī-ppakopaṃ rakkheyya vācāya saṃvuto siyā

Vacī-duccaritaṃ hitvā vācāya sucaritaṃ care. 232

Mano-ppakopaṃ rakkheyya manasā saṃvuto siyā

Mano-duccaritaṃ hitvā manasā sucaritaṃ care. 233

Kāyena saṃvutā dhīrā atho vācāya saṃvutā

Manasā saṃvutā dhīrā te ve suparisaṃvutā. 234

18. Mala-vagga

Paṇḍu-palāso va dāni'si yama-purisā pi ca te upaṭṭhitā

Uyyoga-mukhe ca tiṭṭhasi pātheyyam pi ca te na vijjati. 235

So karohi dīpam attano khippaṃ vāyama paṇḍito bhava

Niddhanta-malo anaṅgaṇo dibbaṃ ariya-bhūmiṃ upehisi. 236

Upanīta-vayo ca dāni'si sampayāto'si yamassa santikaṃ

Vāso te n'atthi antarā pātheyyam pi ce te na vijjati. 237

So karohi dīpam attano khippaṃ vāyama paṇḍito bhava

Niddhanta-malo anaṅgaṇo na punaṃ jāti-jaraṃ upehisi. 238

Anupubbena medhāvī thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe

Kammāro rajatass'eva niddhame malam attano. 239

Ayasā va malaṃ samuṭṭhitaṃ tat-uṭṭhāya tam eva khādati

Evaṃ atidhona-cārinaṃ sāni kammāni nayanti duggatiṃ. 240

Asajjhāya-malā mantā anuṭṭhāna-malā gharā

Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ pamādo rakkhato malaṃ. 241

Mal'itthiyā duccaritaṃ maccheraṃ dadato malaṃ

Malā ve pāpakā dhammā asmiṃ loke paramhi ca. 242

Tato malā malataraṃ avijjā paramaṃ malaṃ

Etaṃ malaṃ pahantvāna nimmalā hotha bhikkhavo. 243

Sujīvaṃ ahirikena kāka-sūrena dhaṃsinā

Pakkhandinā pagabbhena saṃkiliṭṭhena jīvitaṃ. 244

Hirīmatā ca dujjīvaṃ niccaṃ suci-gavesinā

Alīnenā'ppagabbhena suddh'ājīvena passatā. 245

Yo pāṇam atipāteti musā-vādaṃ ca bhāsati

Loke adinnam ādiyati para-dāraṃ ca gacchati. 246

Surā-meraya-pānaṃ ca yo naro anuyuñjati

Idh'evam eso lokasmiṃ mūlaṃ khaṇati attano. 247

Evaṃ bho purisa jānāhi pāpa-dhammā asaññatā

Mā taṃ lobho adhammo ca ciraṃ dukkhāya randhayuṃ. 248

Dadāti ve yathā-saddhaṃ yathā-pasādanaṃ jano

Tattha yo ca maṅku bhavati paresaṃ pāna-bhojane

Na so divā vā rattiṃ vā samādhim adhigacchati. 249

Yassa c'etaṃ samucchinnaṃ mūla-ghaccaṃ samūhataṃ

Sa ve divā vā rattiṃ vā samādhim adhigacchati. 250

N'atthi rāga-samo aggi n'atthi dosa-samo gaho

N'atthi moha-samaṃ jālaṃ n'atthi taṇhāsamā nadī. 251

Sudassaṃ vajjam aññesaṃ attano pana duddasaṃ

Paresaṃ hi so vajjāni opunāti yathā bhusaṃ

Attano pana chādeti kaliṃ va kitavā saṭho. 252

Para-vajj'ānupassissa niccaṃ ujjhāna-saññino

Āsavā tassa vaḍḍhanti ārā so āsavakkhayā. 253

Ākāse va padaṃ n'atthi samaṇo n'atthi bāhire

Papañc'ābhiratā pajā nippañcā tathāgatā. 254

Ākāse va padaṃ n'atthi samaṇo n'atthi bāhire

Saṅhārā sassatā n'atthi n'atthi buddhānam iñjitaṃ. 255

19. Dhamma-vagga

Na tena hoti dhamma'ṭṭho yen'atthaṃ sāhasā naye

Yo ca atthaṃ anatthaṃ ca ubho niccheyya paṇḍito. 256

Asāhasena dhammena samena nayatī pare

Dhammassa gutto medhāvī dhamma'ṭṭho hi pavuccati. 257

Na tena paṇḍito hoti yāvatā bahu bhāsati

Khemī averī abhayo paṇḍito ti pavuccati. 258

Na tāvatā dhamma-dharo yāvatā bahu bhāsati

Yo ca appam pi sutvāna dhammaṃ kāyena passati

Sa ve dhamma-dharo hoti yo dhammaṃ na-ppamajjati. 259

Na tena thero so hoti yen'assa palitaṃ siro

Paripakko vayo tassa moghajiṇṇo ti vuccati. 260

Yamhi saccaṃ ca dhammo ca ahiṃsā saṃyamo dhamo

Sa ve vanta-malo dhīro thero iti pavuccati. 261

Na vāk-karaṇa-mattena vaṇṇa-pokkharatāya vā

Sādhu-rūpo naro hoti issukī maccharI saṭho. 262

Yassa c'etaṃ samucchinnaṃ mūla-ghaccaṃ samūhataṃ

Sa vanta-doso medhāvī sādhu-rūpo ti vuccati. 263

Na muṇḍakena samaṇo abbato alikaṃ bhaṇaṃ

Icchā-lobha-samāpanno samaṇo kiṃ bhavissati. 264

Yo ca sameti pāpāni aṇuṃ thūlāni sabbaso

Samitattā hi pāpānaṃ samaṇo ti pavuccati. 265

Na tena bhikkhu so hoti yāvatā bhikkhate pare

Vissaṃ dhammaṃ samādāya bhikkhu hoti na tāvatā. 266

Yo'dha puññaṃ ca pāpaṃ ca bāhetvā brahma-cariyavā

Saṅkhāya loke carati sa ve bhikkhū ti vuccati. 267

Na monena munī hoti mūḷha-rūpo aviddasu

Yo ca tulaṃ va paggayha varam ādāya paṇḍito. 268

Pāpāni parivajjeti sa munī tena so muni

Yo munāti ubho loke muni tena pavuccati. 269

Na tena ariyo hoti yena pāṇāni hiṃsati

Ahiṃsā sabba-pāṇānaṃ ariyo ti pavuccati. 270

Na sīla-bbata-mattena bāhu-saccena vā pana

Atha vā samādhi-lābhena vivitta-sayanena vā. 271

Phusāmi nekkhamm-sukhaṃ aputhu-jjana-sevitaṃ

Bhikkhu vissāsam āpādi appatto āsava-kkhayaṃ. 272

20. Magga-vagga

Maggān'aṭṭhaṅgiko seṭṭho saccānaṃ caturo padā

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ dvi-padānaṃ ca cakkhumā. 273

Eso va maggo n'atth'añño dassanassa visuddhiyā

Etaṃ ca tumhe paṭipajjatha mārass'etaṃ pamohanaṃ. 274

Etaṃ hi tumhe paṭipannā dukkhass'antaṃ karissatha

Akkhāto vo mayā maggo aññāya salla-kantanaṃ. 275

Tumhehi kiccam ātappaṃ akkhātāro tathāgatā

Paṭipannā pamokkhanti jhāyino māra-bandhanā. 276

Sabbe saṅkhārā aniccā ti yadā paññāya passati

Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā. 277

Sabbe saṅkhārā dukkhā ti yadā paññāya passati

Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā. 278

Sabbe dhammā anattā ti yadā paññāya passati

Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā. 279

Uṭṭāna-kālamhi anuṭṭhahāno

Yuvā balī ālasiyaṃ upeto

Saṃsanna-saṅkappa-mano kusīto

Paññāya maggaṃ alaso na vindati. 280

Vāc'ānurakkhī manasā sṃvuto

Kāyena ca akusalaṃ na kayirā

Ete tayo kamma-pathe visodhaye

Ārādhaye maggam isi-ppaveditaṃ. 281

Yogā ve jāyatī bhūri ayogā bhūri-saṅkhayo

Etaṃ dvedhā-pathaṃ ñatvā bhavāya vibhavāya ca

Tath'āttānaṃ niveseyya yathā bhūri pavaḍḍhati. 282

Vanaṃ chindatha mā rukkhaṃ vanato jāyate bhayaṃ

Chetvā vanaṃ ca vanathaṃ ca nibbanā hotha bhikkhave. 283

Yāva hi vanatho na chijjati

Aṇu-matto pi narassa nārisu

Paṭibadda-mano va tāva so

Vaccho khīra-pako va mātari. 284

Ucchinna sineham attano kumudaṃ sāradikaṃ va pāṇinā

Santi-maggam eva brūhaya nibbānaṃ sugatena desitaṃ. 285

Idha vassaṃ vasissāmi adha hem'anta-gimhisu

Iti bālo vicinteti antarāyaṃ na bujjhati. 286

Na putta-pasu-sammattaṃ byāsatta-manasaṃ naraṃ

Suttaṃ gāmaṃ mah'ogho va maccu ādāya gacchati. 287

Na santi puttā tāṇāya na pitā nā'pi bandhavā

Antaken'ādhipannassa n'atthi ñātīsu tāṇatā. 288

Etam attha-vasaṃ ñatvā paṇḍito sīla-saṃvuto

Nibbāna-gamanaṃ maggaṃ khippam eva visodhaye. 289

21. Pakiṇṇaka-vagga

Mattā-sukha-pariccāgā passe ce vipulaṃ sukhaṃ

Caje mattā-sukhaṃ dhīro sampassaṃ vipulaṃ sukhaṃ. 290

Para-dukkh'ūpadhānena attano sukham icchati

Vera-saṃsagga-saṃsaṭṭho verā so na parimuccati. 291

Yaṃ hi kiccaṃ apaviddhaṃ akiccaṃ pana kayirati

Unnaḷānaṃ pamattānaṃ tesaṃ vaḍḍhanti āsavā. 292

Yesaṃ ca susamāraddhā niccaṃ kāya-gatā sati

Akiccaṃ te na sevanti kicce sātacca-kārino

Satānaṃ sampajānānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā. 293

Mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca khattiye

Raṭṭhaṃ s'ānucaraṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo. 294

Mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca sotthiye

Veyaggha-pañcamaṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo. 295

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā

Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ buddha-gatā sati. 296

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā

Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ dhamma-gatā sati. 297

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā

Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ saṅgha-gatā sati. 298

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā

Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ kāya-gatā sati. 299

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā

Yesaṃ divā ca ratto ca ahiṃsāya rato mano. 300

Su-ppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotama-sāvakā

Yesaṃ divā ca ratto ca bhāvanāya rato mano. 301

Du-ppabbajjaṃ dur-abhiramaṃ dur-āvāsā gharā dukhā

Dukkho'samāna-saṃvāso dukkh'ānupatit'addhagū

Tasmā na c'addhagū siyā na ca dukkh'ānupatito siyā. 302

Saddho sīlena sampanno yaso-bhoga-samappito

Yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati tattha tatth'eva pūjito. 303

Dūre santo pakāsenti himavanto va pabbato

Asant'ettha na dissanti rattiṃ khittā yathā sarā. 304

Ek'āsanaṃ eka-seyyaṃ eko caram atandito

Eko damayam attānaṃ van'ante ramito siyā. 305

22. Niraya-vagga

Abhūta-vādī nirayaṃ upeti

Yo vā pi katvā na karomi c'āha

Ubho pi pecca samā bhavanti

Nihīna-kammā manujā parattha. 306

Kāsāva-kaṇṭhā bahavo pāpa-dhammā asaññatā

Pāpā pāpehi kammehi nirayaṃ te upapajjare. 307

Seyyo ayo-guḷo bhutto tatto aggi-sikh'ūpamo

Yaṃ ce bhuñjeyya du-ssīlo raṭṭha-piṇḍam asaññato. 308

Cattāri ṭhānāni naro pamatto

Āpajjati para-dār'ūpasevī

Apuñña-lābhaṃ na nikāma-seyyaṃ

Nindaṃ tatiyaṃ nirayaṃ catutthaṃ. 309

Apuñña-lābho ca gatī ca pāpikā

Bhītassa bhītāya ratī ca thokikā

Rājā ca daṇḍaṃ garukaṃ paṇeti

Tasmā naro para-dāraṃ na seve. 310

Kuso yathā du-ggahito hattham ev'ānukantati

Sāmaññaṃ du-pparāmaṭṭhaṃ nirayāy-upakaḍḍhati. 311

Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ saṅkiliṭṭhaṃ ca yaṃ vataṃ

saṅkassaraṃ brahma-cariyaṃ na taṃ hoti maha-pphalaṃ. 312

Kayirā ca kayirāth'enaṃ daḷham etaṃ parakkame

Sithilo hi paribbājo bhiyyo ākirate rajaṃ. 313

Akataṃ du-kkaṭaṃ seyyo pacchā tappati du-kkaṭaṃ

Kataṃ ca su-kataṃ seyyo yaṃ katvā n'ānutappati. 314

Nagaraṃ yathā pacc'antaṃ guttaṃ santara-bāhiraṃ

Evaṃ gopetha attānaṃ khaṇo vo mā upaccagā

Khaṇ'ātītā hi socanti nirayamhi samappitā. 315

Alajjitāye lajjanti lajjitāye na lajjare

Micchā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti du-ggatiṃ. 316

Abhaye bhaya-dassino bhaye c'ābhaya-dassino

Micchā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti du-ggatiṃ. 317

Avajje vajja-matino vajje c'āvajja-dassino

Micchā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti du-ggatiṃ. 318

Vajjaṃ ca vajjato ñatvā avajje ca avajjato

Sammā-diṭṭhi-samādānā sattā gacchanti su-ggatiṃ. 319

23. Nāga-vagga

Ahaṃ nāgo va saṅgāme cāpato patitaṃ saraṃ

Ativākyaṃ titikkhissaṃ du-ssīlo hi bahu-jjano. 320

Dantaṃ nayanti samitiṃ dantaṃ rājā'bhirūhati

Danto seṭṭho manussesu yo'tivākyaṃ titikkhati. 321

Varam assatarā dantā ājānīyā ca sindhavā

Kuñjarā ca mahā-nāgā atta-danto tato varaṃ. 322

Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṃ disaṃ

yathā'ttanā su-dantena danto dantena gacchati. 323

Dhana-pālo nāma kuñjaro

Kaṭuka-bhedano du-nnivārayo

Baddho kabaḷaṃ na bhuñjati

Sumarati nāga-vanassa kuñjaro. 324

Middhī yadā hoti maha-gghaso ca

Niddāyitā samparivatta-sāyī

Mahā-varāho va nivāpa-puṭṭho

Puna-ppunaṃ gabbham upeti mando. 325

Idaṃ pure cittam acāri cārikaṃ

Yen'icchakaṃ yattha-kāmaṃ yathā-sukhaṃ

Tad ajj'ahaṃ niggahessāmi yoniso

Hatthi-ppabhinnaṃ viya aṅkusa-ggaho. 326

Appamāda-ratā hotha sa-cittam anurakkhatha

Duggā addharath'attānaṃ paṅke sanno va kuñjaro. 327

Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ

Saddhiṃ caraṃ sādhu-vihāri-dhīraṃ

Abhibhuyya sabbāni parissayāni

Careyya ten'atta-mano satīmā. 328

No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ

Saddhiṃ caraṃ sādhu-vihāri-dhīraṃ

Rājā va raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya

Eko care mātaṅg'araññe va nāgo. 329

Ekassa caritaṃ seyyo n'atthi bāle sahāyatā

Eko care na ca pāpāni kayirā

App'ossukko mātaṅg'araññe va nāgo. 330

Atthamhi jātamhi sukhā sahāyā

Tuṭṭhī sukhā yā itar'ītarena

Paññaṃ sukhaṃ jīvita-saṅkhayamhi

Sabbaso dukkhassa sukhaṃ pahānaṃ. 331

Sukhā matteyyatā loke atho pettayyatā sukhā

Sukhā sāmaññatā loke atho brahmaññatā sukhā. 332

Sukhaṃ yāva jarā sīlaṃ sukhā saddhā patitiṭṭhā

Sukho paññāya paṭilābho pāpānaṃ akaraṇaṃ sukhaṃ. 333

24. Taṇhā-vagga

Manujassa pamatta-cārino

Taṇhā vaḍḍhati māluvā viyā

So plavatī hurā huraṃ

Phalam icchaṃ va vanasmi vānaro. 334

Yaṃ esā sahate jammī taṇhā loke visattikā

Sokā tassa pavaḍḍhanti abhivaṭṭhaṃ va bīraṇaṃ. 335

Yo c'etaṃ sahate jammiṃ taṇhaṃ loke dur-accayaṃ

Sokā tamhā papatanti uda-bindu va pokkharā. 336

Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo yāvant'ettha samāgatā

Taṇhāya mūlaṃ khaṇatha usīr'attho va bīraṇaṃ

Mā vo naḷaṃ va soto va māro bhañji puna-ppunaṃ. 337

Yathā pi mūle anupaddave daḷhe

Chinno pi rukkho punar eva rūhati

Evam pi taṇhā'nusaye anūhate

Nibbattatī dukkham idaṃ puna-ppunaṃ. 338

Yassa cha-ttiṃsati sotā manāpa-savanā bhusā

Mahā vahanti duddiṭṭhiṃ saṅkappā rāga-nissitā. 339

Savanti sabbadhi sotā latā ubbhijja tiṭṭhati

Taṃ ca disvā lataṃ jātaṃ mūlaṃ paññāya chindatha. 340

Saritāni sinehitāni ca somanassāni bhavanti jantuno

Te sāta-sitā sukh'esino te ve jāti-jar'ūpagā narā. 341

Tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti saso va bandhito

Saṃyojana-saṅga-sattakā dukkham upenti puna-ppunaṃ cirāya. 342

Tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti saso va bandhito

Tasmā tasiṇaṃ vinodaye ākaṅkhanta virāgam attano. 343

Yo nibbanatho van'ādhimutto vana-mutto vanam eva dhāvati

Taṃ puggalam etha passatha mutto bandhanam eva dhāvati. 344

Na taṃ daḷhaṃ bandhanam āhu dhīrā

Yad āyasaṃ dārujaṃ babbajaṃ ca

Sāratta-rattā maṇi-kuṇḍalesu

Puttesu dāresu ca yā apekkhā. 345

Etaṃ daḷhaṃ bandhanam āhu dhīrā

Ohārinaṃ sithilaṃ du-ppamuñcaṃ

Etam pi chetvāna paribbajanti

Anapekkhino kāma-sukhaṃ pahāya. 346

Ye rāga-ratt'ānupatanti sotaṃ

Sayaṅkataṃ makkaṭako va jālaṃ

Etam pi chetvāna vajanti dhīrā

Anapekkhino sabba-dukkhaṃ pahāya. 347

Muñca pure muñca pacchato

Majjhe muñca bhavassa pāragū

Sabbattha vimutta-mānaso

Na punaṃ jāti-jaraṃ upehisi. 348

Vitakka-mathitassa jantuno tibba-rāgassa subh'ānupassino

Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati esa kho daḷhaṃ karoti bandhanaṃ. 349

Vitakk'ūpasame ca yo rato

Asubhaṃ bhāvayate sadā sato

Esa kho byanti kāhiti

Esa checchati māra-bandhanaṃ. 350

Niṭṭhaṅ-gato asantāsī vīta-taṇho anaṅgaṇo

Acchindi bhava-sallāni antimo'yaṃ samussayo. 351

Vīta-taṇho anādāno nirutti-pada-kovido

Akkharānaṃ sannipātaṃ jaññā pubb'āparāni ca

Sa ve antima-sārīro mahā-pañño mahā-puriso ti vuccati. 352

Sabb'ābhibhū sabba-vudū'ham asmi

Sabbesu dhammesu anūpalitto

Sabbañ-jaho taṇha-kkhaye vimutto

Sayaṃ abhiññāya kam uddiseyyaṃ. 353

Sabba-dānaṃ dhamma-dānaṃ jināti

Sabba-rasaṃ dhamma-rasaṃ jināti

Sabba-ratiṃ dhamma-ratiṃ jināti

Taṇha-kkhayo sabba-dukkhaṃ jināti. 354

Hananti bhogā dummedhaṃ no ca pāra-gavesino

Bhoga-taṇhāya dummedho hanti aññe'va attānaṃ. 355

Tiṇa-dosāni khettāni rāga-dosā ayaṃ pajā

Tasmā hi vīta-rāgesu dinnaṃ hoti maha-pphalaṃ. 356

Tiṇa-dosāni khettāni dosa-dosā ayaṃ pajā

Tasmā hi vīta-dosesu dinnaṃ hoti maha-pphalaṃ. 357

Tiṇa-dosāni khettāni moha-dosā ayaṃ pajā

Tasmā hi vīta-mohesu dinnaṃ hoti maha-pphalaṃ. 358

Tiṇa-dosāni khettāni icchā-dosā ayaṃ pajā

Tasmā hi vigat-icchesu dinnaṃ hoti maha-pphalaṃ. 359

25. Bhikkhu-vagga

Cakkhunā saṃvaro sādhu sādhu sotena saṃvaro

Ghānena saṃvaro sādhu sādhu jivhāya saṃvaro. 360

Kāyena saṃvaro sādhu sādhu vācāya saṃvaro

Manasā saṃvaro sādhu sādhu sabbattha saṃvaro

Sabbattha saṃvuto bhikkhu sabba-dukkhā pamuccati. 361

Hattha-saṃyato pāda-saṃyato

Vācā-saṃyato saṃyat'uttamo

Ajjhatta-rato samāhito

Eko santusito tam āhu bhikkhuṃ. 362

Yo mukha-saṃyato bhikkhu manta-bhāṇī anuddhato

Atthaṃ dhammaṃ ca dīpeti madhuraṃ tassa bhasitaṃ. 363

Dhamm'ārāmo dhamma-rato dhammaṃ anuvicintayaṃ

Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu saddhammā na parihāyati. 364

Sa-lābhaṃ n'ātimaññeyya n'āññesaṃ pihayaṃ care

Aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu samādhiṃ n'ādhigacchati. 365

Appa-lābho pi ce bhikkhu sa-lābhaṃ n'ātimaññati

Taṃ ve devā pasaṃsanti suddh'ājīviṃ atanditaṃ. 366

Sabbaso nāma-rūpasmiṃ yassa n'atthi mamāyitaṃ

Asatā ca na socati sa ve bhikkhū ti vuccati. 367

Mettā-vihārī yo bhikkhu pasanno buddha-sāsane

Adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhār'ūpasamaṃ sukhaṃ. 368

Siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ sittā te lahum essati

Chetvā rāgaṃ ca dosaṃ ca tato nibbānam ehisi. 369

Pañca chinde pañca jahe pañca c'uttari bhāvaye

Pañca saṅg'ātigo bhikkhu ogha-tiṇṇo ti vuccati. 370

Jhāya bhikkhu mā pamādo

Mā te kāma-guṇe ramessu cittaṃ

Mā loha-guḷaṃ gilī pamatto

Mā kandi dukkham idaṃ ti ḍayhamāno. 371

N'atthi jhānaṃ apaññassa paññā n'atthi ajhāyato

Yamhi jhānaṃ ca paññā ca sa ve nibbāna-santike. 372

Suññ'āgāraṃ paviṭṭhassa santa-cittassa bhikkhuno

Amānusī rati hoti sammā dhammaṃ vipassato. 373

Yato yato sammasati khandhānaṃ udaya-bbayaṃ

Labhatī pīti-pāmojjaṃ amataṃ taṃ vijānataṃ. 374

Tatr'āyam ādi bhavati idha paññassa bhikkhuno

Indriya-gutti santuṭṭhi pātimokkhe ca saṃvaro. 375

Mitte bhajassu kalyāṇe suddh'ājīve atandite

Paṭisanthāra-vuty'assa ācāra-kusalo siyā

Tato pāmojja-bahulo dukkhass'antaṃ karissasi. 376

Vassikā viyā pupphāni maddavāni pamuñcati

Evaṃ rāgaṃ ca dosaṃ ca vippamuñcetha bhikkhavo. 377

Santa-kāyo santa-vāco santavā su-samāhito

Vanta-lok'āmiso bhikkhu upasanto ti vuccati. 378

Attanā coday'attānaṃ paṭimaṃsetha attanā

So atta-gutto satimā sukhaṃ bhikkhu vihāhisi. 379

Attā hi attano nātho

(Ko hi nātho paro siyā)

Attā hi attano gati

Tasmā saṃyamam attānaṃ

Assaṃ bhadraṃ va vāṇijo. 380

Pāmojja-bahulo bhikkhu pasanno buddha-sāsane

Adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhār'ūpasamaṃ sukhaṃ. 381

Yo ha've daharo bhikkhu yuñjati buddha-sāsane

So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto va candimā. 382

26. Brāhmaṇa-vagga

Chinda sotaṃ parakkamma kāme panuda brāhmaṇa

Saṅkhārānaṃ khayaṃ ñatvā akat'aññū'si brāhmaṇa. 383

Yadā dvayesu dhammesu pāragū hoti brāhmaṇo

Ath'assa sabbe saṃyogā atthaṃ gacchanti jānato. 384

Yassa pāraṃ apāraṃ vā pār'āpāraṃ na vijjati

Vīta-ddaraṃ visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 385

Jhāyiṃ virajam āsīnaṃ kata-kiccam anāsavaṃ

Uttam'attham anuppattaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 386

Divā tapati ādicco rattim ābhāti candimā

Sannaddho khattiyo tapati jhāyī tapati brāhmaṇo

Atha sabbam aho-rattiṃ buddho tapati tejasā. 387

Bāhita-pāpo ti brāhmaṇo sama-cariyā samaṇo ti vuccati

Pabbajayam attano malaṃ tasmā pabbajito ti vuccati. 388

Na brāhmaṇassa pahareyya n'āssa muñcetha brāhmaṇo

Dhī brāhmaṇassa hantāraṃ tato dhī yassa muñcati. 389

Na brāhmaṇass'etad akiñci seyyo

Yadā nisedho manaso piyehi

Yato yato hiṃsa-mano nivattati

Tato tato sammati-m-eva dukkhaṃ. 390

Yassa kāyena vācāya manasā n'atthi du-kkaṭaṃ

Saṃvutaṃ tīti ṭhānehi tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 391

Yamhā dhammaṃ vijāneyya sammā-sambuddha-desitaṃ

Sakkaccaṃ taṃ namasseyya aggi-hutaṃ va brāhmaṇo. 392

Na jaṭāhi na gottena na jaccā hoti brāhmaṇo

Yamhi saccaṃ ca dhammo ca so sucī so ca brāhmaṇo. 393

Kiṃ te jaṭāhi dummedha kiṃ te ajina-sāṭiyā

Abbhantaraṃ te gahanaṃ bāhiraṃ parimajjasi. 394

Paṃsu-kūla-dharaṃ jantuṃ kisaṃ dhamani-santhataṃ

Ekaṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 395

Na c'ahaṃ brāhmaṇaṃ brūmi yoni-jaṃ matti-sambhavaṃ

Bho-vādi nāma so hoti sace hoti sakiñcano

Akiñcanaṃ anādānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 396

Sabba-saṃyojanaṃ chetvā yo ve na paritassati

Saṅg'ātigaṃ visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 397

Chetvā naddhiṃ varattaṃ ca sandānaṃ sah'anukkamaṃ

Ukkhitta-palighaṃ buddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 398

Akkosaṃ vadha-bandhaṃ ca aduṭṭho yo titikkhati

Khantī-balaṃ bal'ānīkaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 399

Akkodhanaṃ vatavantaṃ sīlavantaṃ anussadaṃ

Dantaṃ antima-sārīraṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 400

Vāri pokkhara-patte va āragge-r-iva sāsapo

Yo na limpati kāmesu tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 401

Yo dukkhassa pajānāti idh'eva khayam attano

Panna-bhāraṃ visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 402

Gambhīra-paññaṃ medhāviṃ magg'āmaggassa kovidaṃ

Uttam'attham anuppattaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 403

Asaṃsaṭṭhaṃ gaha'ṭṭhehi anāgārehi c'ūbhayaṃ

Anoka-sārim app'icchaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 404

Nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu tasesu thāvaresu ca

Yo na hanti na ghāteti tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 405

Aviruddhaṃ viruddhesu atta-daṇḍesu nibbutaṃ

Sādānesu anādānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 406

Yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca pātito

Sāsapo-r-iva ār'aggā tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 407

Akakkasaṃ viññāpaniṃ giraṃ saccam udīraye

Yāya n'ābhisaje kiñci tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 408

Yo'dha dīghaṃ va rassaṃ vā aṇuṃ thūlaṃ subh'āsubhaṃ

Loke adinnaṃ n'ādiyati tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 409

Āsā yassa na vijjanti asmiṃ loke paramhi ca

Nir-āsāsaṃ visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 410

Yass'ālayā na vijjanti aññāya akathaṅ-kathī

Amat'ogadham anuppattaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 411

Yo'dha puññaṃ ca pāpaṃ ca ubho saṅgam upaccagā

Asokaṃ virajaṃ suddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 412

Candaṃ va vimalaṃ suddhaṃ vippasannam anāvilaṃ

Nandī-bhava-parikkhīṇaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 413

Yo imaṃ paḷipathaṃ duggaṃ saṃsāraṃ moham accagā

Tiṇṇo pāra-gato jhāyī anejo akathaṅ-kathī

Anupādāya nibbuto tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 414

Yo'dha kāme pahantvāna anāgāro paribbaje

Kāma-bhava-parikkhīṇaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 415

Yo'dha taṇhaṃ pahantvāna anāgāro paribbaje

Taṇhā-bhava-parikkhīṇaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 416

Hitvā mānusakaṃ yogaṃ dibbaṃ yogaṃ upaccagā

Sabba-yoga-visaṃyuttaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 417

Hitvā ratiṃ ca aratiṃ ca sīti-bhūtaṃ nir-ūpadhiṃ

Sabba-lok'ābhibhuṃ vīraṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 418

Cutiṃ yo vedi sattānaṃ upapattiṃ ca sabbaso

Asattaṃ sugataṃ buddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 419

Yassa gatiṃ na jānanti devā gandhabba-mānusā

Khīṇ'āsavaṃ arahantaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 420

Yassa pure ca pacchā ca majjhe ca n'atthi kiñcanaṃ

Akiñcanaṃ anādānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 421

Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ mah'esiṃ vijit'āvinaṃ

Anejaṃ nhātakaṃ buddhaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 422

Pubbe-nivāsaṃ yo vedi sagg'āpāyaṃ ca passati

Atho jāti-kkhayaṃ patto abhiññā-vosito muni

Sabba-vosita-vosānaṃ tam ahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. 423


Rechtsinhaber*in
GRETIL project

Zitationsvorschlag für dieses Objekt
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Dhammapada. Dhammapada. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D292-5