Dhammapada

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Dhammapada

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

[CPD Classification 2.5.2]
[PTS Vol Dh - ] [\z Dhp /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol Dh - ] [\z Dhp /] [\w I /]
[BJT Page 026] [\x 26/]
Suttantapiṭake
Khuddakanikāyo
(Dutiyo gantho)
Dhammapadapāḷi

Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-07: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

1. Yamakavaggo.

1. Manopubbaṅgamā dhammā manoseṭṭhā manomayā 1

Manasā ce paduṭṭhena bhāsati vā karoti vā

Tato naṃ dukkhamanveti cakkaṃ'va vahato padaṃ.

2. Manopubbaṅgamā dhammā manoseṭṭhā manomayā 2

Manasā ce pasannena bhāsati vā karoti vā

Tato naṃ sukhamanveti chāyā'va anapāyinī.

3. Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me 3

Ye taṃ upanayhanti veraṃ tesaṃ na sammati.

4. Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me 4

Ye taṃ na upanayhanti veraṃ tesūpasammati.

[PTS Page 002] [\q 2/]

5. Na hi verena verāni sammantīdha kudācanaṃ 5

Averena ca sammanti esa dhammo sanantano.

6. Pare ca na vijānanti mayamettha yamāmase 6

Ye ca tattha vijānanti tato sammanti medhagā.

7. Subhānupassiṃ viharantaṃ indriyesu asaṃvutaṃ 7

Bhojanambhi amattaññuṃ kusītaṃ hīnavīriyaṃ

Taṃ ve pasahati māro vāto rukkhaṃ'va dubbalaṃ.

3 Ākrośanmāmavocanmāma jayanmāmahāpayat

Atra ye upanahyante vairaṃ teṣāṃ na śāmyati.

4 Ākrośanmāmavocanamāmajayanmāmahāpayat

Atra ye nopanahyante vairaṃ teṣāṃ praśāmyati.

(Mūlasarvāstivādivinaya. Kośāmbakavastu)

5 Na hi vaireṇa vairāṇi śāmyantīha kadācana

Kṣāntyā vairāṇi śāmyanti eṣa dharma: sanātana: .

6 Pare'tra na vijānanti vayamatrodyamāmahe

Atra ye tu vijānanti teṣāṃ śāmyanti medhakā: .

(Mūlasarvāstivādivinaya. Kośāmbakavastu)

[BJT Page 28] [\x 28/]

8. Asubhānupassiṃ viharantaṃ indriyesu susaṃvutaṃ 8

Bhojanambhi ca mattaññuṃ saddhaṃ āraddhavīriyaṃ

Taṃ ve nappasahati māro vāto selaṃ'va pabbataṃ.

9. Anikkasāvo kāsāvaṃ yo vatthaṃ paridahessati 9

Apeto damasaccena na so kāsāvamarahati.

10. Yo ca vantakasāvassa sīlesu susamāhito 10

Upeto damasaccena sa ve kāsāvamarahati.

11. Asāre sāramatino sāre cāsāradassino 11

Te sāraṃ nādhigacchanti micchāsaṃkappagocarā.

12. Sārañca sārato ñatvā asārañca asārato 12

Te sāraṃ adhigacchanti sammāsaṃkappagocarā.

13. Yathāgāraṃ ducchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati 13

Evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhati.

[PTS Page 003 [\q 3/] 14.] Yathāgāraṃ succhannaṃ vuṭṭhi na samativijjhati 14

Evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhati.

15. Idha socati pecca socati pāpakārī ubhayattha socati 15

So socati so vihaññati disvā kamma kiliṭṭhamattano.

16. Idha modati pecca modati katapuñño ubhayattha modati 16

So modati so pamodati disvā kamma visuddhimattano.

17. Idha tappati pecca tappati pāpakārī ubhayattha tappati 17

Pāpaṃ me katanti tappati bhiyyo tappati duggatiṃ gato.

18. Idha nandati pecca nandati pāpakārī ubhayattha nandati 18

Pāpaṃ me katanti nandati bhiyyo nandati suggatiṃ gato.

[BJT Page 30] [\x 30/]

19. Bahumpi ce sahitaṃ bhāsamāno 19

Na takkaro hoti naro pamatto

Gopo'va gāvo gaṇayaṃ paresaṃ

Na bhāgavā sāmaññassa hoti.

20. Appampi ce sahitaṃ bhāsamāno 20

Dhammassa hoti anudhammacārī

Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ

Sammappajāno suvimuttacitto

Anupādiyāno idha vā huraṃ vā

Sa bhāgavā sāmaññassa hoti.

Yamakavaggo paṭhamo.

[PTS Page 004] [\q 4/]

2. Appamādavaggo.

1. Appamādo amatapadaṃ pamādo maccuno padaṃ 21

Appamattā na mīyanti ye pamattā yathā matā.

2. Etaṃ visesato ñatvā appamādamhi paṇḍitā 22

Appamāde pamodanti ariyānaṃ gocare ratā.

3. Te jhāyino sātatikā niccaṃ daḷhaparakkamā 23

Phusanti dhīrā nibbāṇaṃ yogakkhemaṃ anuttaraṃ.

4. Uṭṭhānavato satimato sucikammassa nisammakārino 24

Saññatassa ca dhammajīvino appamattassa yaso'bhivaḍḍhati.

5. Uṭṭhānenappamādena saññamena damena ca 25

Dīpaṃ kayirātha medhāvī yaṃ ogho nābhikīrati.

1 Apramādo hyamṛtapadaṃ pramādo mṛtyuna: padam

Apramattā na bīrayante ye pramattā: sadā mṛtā: .

(Udānavarga-apramādavarga. [V. 6]

Apramadu amatapada pramadu macuno pada

Apramata na miyati ye pramata yadha mutu. (Prā. Dha. )

2 Etad viśeṣato gñatvā hyapramādasya paṇaḍita:

Apramāde pramodata nityamārya: svagocaram.

(Udānavarga-apramādavarga. [V. 10]

Eta viśeṣadha ñatva apramadasa panito

Apramadi pramodia ariana goyari rato. (Prā. Dha. )

4 Utthānavata: smṛtātmana: śucicittasya niśamyacāriṇa:

Saṃyatasya hi dharmajīvino hyapramattasya yaśo'bhivardhati.

(Udānavarga-apramādavarga. [V. 6]

Uṭhanamato samtimato suyikamasa niśmacarino

Sañata hi dhamajīvino apramatasa yaśidhavaḍhati. (Prā. Dha. [A. 3](8)

5 Utthānenāpramādena saṃyamena damena ca

Dvīpaṃ karoti medhāvi tamoghonābhimardati.

(Udāna-apramāda. [V. 5]

Uṭhanena apramadena sañamena damena ca

Divu karoti medhavi ya jara nabhimardati. (Prā. Dha. [A. 3](7)

[BJT Page 32] [\x 32/]

6. Pamādamanuyuñjanti bālā dummedhino janā 26

Appamādañca medhāvi dhanaṃ seṭṭhaṃ'va rakkhati.

7. Mā pamādamanuyuñjetha mā kāmarati santhavaṃ 27

Appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṃ sukhaṃ.

8. Pamādaṃ appamādena yadā nudati paṇḍito 28

Paññāpāsādamāruyha asoko sokiniṃ pajaṃ

Pabbataṭṭho'va bhummaṭṭhe dhīro bāle avekkhati.

[PTS Page 005] [\q 5/]

9. Appamatto pamattesu suttesu bahujāgaro 29

Abalassaṃ'va sīghasso hitvā yāti sumedhaso.

10. Appamādena maghavā devānaṃ seṭṭhataṃ gato 30

Appamādaṃ pasaṃsanti pamādo garahito sadā.

11. Appamādarato bhikkhu pamāde bhaya dassivā 31

Saṃyojanaṃ aṇuṃ thūlaṃ ḍahaṃ aggīva gacchati.

12. Appamādarato bhikkhu pamāde bhaya dassivā 32

Abhabbo parihāṇāya nibbāṇasseva santike.

Appamādavaggo dutiyo.

6 Pramada anuyujati bala drumedhino jana

Apramada tu medhavi dhana śeṭhi va rachati. (Prā. Dha. [A. 4](14)

Pramādamanuvartante bālādurmedhaso janā:

Apramādaṃ tu medhāvī dhanaṃ śreṣṭhī va rakṣate.

(Udānavarga-apramādavarga. [V. 10]

7 Pramādaṃ nānuyujyeta na kāmaratisaṃstavam

Apramatta: sadādhyāyī prāpanute paramaṃ sukhaṃ.

(Udānavarga. [Iv. V. 11]

Na i pramada samayu aprati asava chayi

Apramato hi jhayatu pranoti paramu sukhu. (Prā. Dha. )

Apramadi pramodiya ma gāmarati sambhamu

Apramato hi jhayatu viśeṣa adhigachati. (Prā. Dha. )

8 Pramādamapramādena yadā nudati paṇḍita:

Pragñāprasādamāruhya tvaśoka: śokinīṃ prajām

Parvatastha iva bhūmiṣṭhān dhīro bālānavekṣate.

(Udāna-apramāda. [V. 4]

Pragñāprasādamāruhyāśocya: śocato janān

Bhūmiṣṭhāniva ślaiastha: sarvān prāgño'nupaśyati.

(Yogabhāṣya. [T](40)

Pramada apramadena yada nudati panitu

Praña prasada aruyu aśoka śoino jana

Pravataṭhova bhumaṭha dhīru bala avechati. (Prā. Dha. [A 3](15)

9 Apramatu pramateṣu suteṣu baho jagaru

Abalaśa va bhadraśu hatva yati sumedhasu.

10 Apramadaṃ praśaṃsanti pramādo garhita: sadā

Apramādena maghavān devānāṃ śreṣṭhatāṃ gata: .

(Udānavarga. [Iv. V. 24]

Apramadena makaha devana samidhi gatu

Apramada pragjhati pramadu garahitu sada. (Prā. Dha. [A 3](17)

11 Apramādarato bhikṣu: pramāde bhayadarśaka:

Durgādudadharata ātmānaṃ paṅkasanna iva kuñjara: .

(Udānavarga apramāda. 13)

12 Apramada ratu yo bhikhu pramadi bhayadarśi vā abhavu parihanae nivanaseva satii.

(Prā. Dha. [B. 32]

[BJT Page 34] [\x 34/]

3. Cittavaggo.

1. Phandanaṃ capalaṃ cittaṃ durakkhaṃ dunnivārayaṃ 33

Ujuṃ karoti medhāvī usukāro'va tejanaṃ.

2. Vārijo'va thale khitto okamokata ubbhato 34

Pariphandatidaṃ cittaṃ māradheyyaṃ pahātave.

3. Dunniggahassa lahuno1 yatthakāmanipātino 35

Cittassa damatho sādhu cittaṃ dantaṃ sukhāvahaṃ.

[PTS Page 006] [\q 6/]

4. Sududdasaṃ sunipunaṃ yatthakāmanipātinaṃ 36

Cittaṃ rakkhetha medhāvī cittaṃ guttaṃ sukhāvahaṃ.

5. Dūraṅgamaṃ ekacaraṃ asarīraṃ kuhāsayaṃ 37

Ye cittaṃ saññamessanti mokkhanti mārabandhanā.

6. Anavaṭṭhitacittassa saddhammaṃ avijānato 38

Paripalavapasādassa paññā na paripūrati.

7. Anavassutacittassa ananavāhatacetaso 39

Puññapāpapahīṇassa natthi jāgarato bhayaṃ.

8. Kumbhūpamaṃ kāyamimaṃ viditvā nagarūpamaṃ cittamidaṃ ṭhapetvā 40

Yodhetha māraṃ paññāyudhena jitañca rakkhe anivesano siyā.

9. Aciraṃ vatayaṃ kāyo paṭhaviṃ adhisessati 41

Chuddho apetaviññāṇo niratthaṃ'va kaliṅgaraṃ.

10. Diso disaṃ yantaṃ kayirā verī vā pana verinaṃ 42

Micchāpaṇihitaṃ cittaṃ pāpiyo naṃ tato kare.

1 Spandanaṃ capalaṃ cittaṃ dūrakṣaṃ durnivāraṇam

Sṛjuṃ karoti medhāvī iṣukāra iva tejanam.

(Udānavarga-citta. 8)

Druraja drunivaraṇa. (Prā. Dha. [A. 8]

2 Vārija iva sthale kṣipatamokādoghāt samuddhṛta:

Pariṣpandati vai cittaṃ māradheyaṃ prahātavai.

(Udānavarga. [V. 2]

5 Duragama ekacara aśarira guhaśaya

Ye cita sañameśati mocati marabhatana. (Prā. Dha. )

6 Anavasthīta cittasya saddharma mavijānata:

Pariplavalrasādasya pragñā na paripūryate. (Udānavarga. 31. [V. 28]

Anavaṭṭhita citasa (prā. Dha. [A. 1]

7 Anavaśuta citasa (prā. Dha. [A. 4]

9 Ayirena vata i kayu padhavi. . . . Siti

Ruchu. . . . Ciñana niratha ba kaḍīgaru (prā. Dha. [C VO](14)

Aviraṃ vata kāyo'yaṃ pṛthivīmadhiśeṣyati

Śunyavyapetavigñāno nirastaṃ vā kaḍaṃgaram. (Udāna varga. [V. 35]

[BJT Page 36] [\x 36/]

11. Na taṃ mātā pitā kayirā aññe vā pi ca ñātakā 43

Sammāpaṇihitaṃ cittaṃ seyyaso naṃ tato kare.

Cittavaggo tatiyo.

[PTS Page 007] [\q 7/]

Pupphavaggo.

1. Ko imaṃ paṭhaviṃ vicessati[a 44]

*Yamalokañca imaṃ sadevakaṃ

Ko dhammapadaṃ sudesitaṃ

Kusalo pupphamiva pacessati.

2. Sekho paṭhaviṃ vicessati 45

Yamalokañca imaṃ sadevakaṃ

Sekho dhammapadaṃ sudesitaṃ

Kusalo pupphamiva pacessati.

3. Pheṇūpamaṃ kāyamimaṃ viditvā

Marīcidhammaṃ abhisambudhāno

Chetvāna mārassa papupphakāni[b]

Adassanaṃ maccurājassa gacche.

4. Pupphāni heva pacinantaṃ byāsattamanasaṃ naraṃ 47

Suttaṃ gāmaṃ mahogho'va maccu ādāya gacchati.

5. Pupphāni heva pacinantaṃ byāsattamanasaṃ naraṃ 48

Atittaṃ yeva kāmesu antako kurute vasaṃ.

6. Yathāpi bhamaro pupphaṃ vaṇṇagandhaṃ aheṭhayaṃ 49

Paḷeti rasamādāya evaṃ gāme munī care.

7. Na paresaṃ vilomāni na paresaṃ katākataṃ 50

Attano'va avekkheyya katāni akatāni ca.

[PTS Page 008] [\q 8/]

8. Yathāpi ruciraṃ pupphaṃ vaṇṇavantaṃ agandhakaṃ 51

Evaṃ subhāsitā vācā aphalā hoti akubbato.

9. Yathāpi ruciraṃ pupphaṃ vaṇṇavantaṃ sagandhakaṃ 52

Evaṃ subhāsitā vācā saphalā hoti pakubbato.

1 *(Yamaloka ji) ita sadevaka

Ko dhamapada sudeśita kuśala puṣaviva payeṣiti (prā. Dha. [C. 1]

2 Budhu pradha. . . . Ṣiti yamaloka ji eta sadevaka.

Budhu dhamapada sudesita kuśala puṣaciva payeṣiti (prā. Dha. [C. 2]

[A] vijessati iti bahūsu.

[B] sapupphakākānīti kesuci.

4 Suptaṃ vyāghraṃ mahogho vā mṛtyurādāya gacchati. Saṃcinvānakamevainaṃ

kāmānamavitṛptanam.

(Śāntiparva. 9939. Mahābhārata. )

5 Puṣpāṇīva vicinvantamanyatragatamānasam. Anavāpteṣu kāmeṣu

Mṛtyurabhyeti mānavam. (Śāntiparva. 6540. Mahābhārata. )

[BJT Page 38] [\x 38/]

10. Yathāpi ppupharāsimhā kayirā mālākuṇe bahū 53

Evaṃ jātena maccena kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ.

11. Na pupphagandho paṭivātameti na candanaṃ tagaramallikā vā 54

Satañca gandho paṭivātameti sabbā disā sappuriso pavāti.

12. Candanaṃ tagaraṃ vāpi uppalaṃ atha vassikī 55

Etesaṃ gandhajātānaṃ sīlagandho anuttaro.

13. Appamatto ayaṃ gandho yāyaṃ tagaracandanī 56

Yo ca sīlavataṃ gandho vāti devesu uttamo.

14. Tesaṃ sampannasīlānaṃ appamādavihārinaṃ 57

Sammadaññā vimuttānaṃ māro maggaṃ na vindati.

15. Yathā saṅkāradhānasmiṃ ujjhitasmiṃ mahāpathe 58 padumaṃ tattha jāyetha sucigandhaṃ

manoramaṃ.

[PTS Page 009] [\q 9/]

16. Evaṃ saṅkārabhūtesu andhabhūte puthujjane 59

Atirocati paññāya sammāsambuddhasāvako.

Pupphavaggo catuttho.

4. Bālavaggo.

1. Dīghā jāgarato ratti dīghaṃ santassa yojanaṃ 60

Dīgho bālānaṃ saṃsāro saddhamma avijānataṃ.

2. Carañce nādhigaccheyya seyyaṃ sadisamattano 61

Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā natthi bāle sahāyatā.

3. Puttā matthi dhanammatthi iti bālo vihaññati 62

Attā hi attano natthi kuto puttā kuto dhanaṃ.

4. Yo bālo maññati bālyaṃ paṇaḍito vā'pi tena so 63

Bālo ca paṇḍitamānī sa ve bālo'ti vuccati.

5. Yāvajīvampi ce bālo vaṇḍitaṃ payirupāsati 64

Na so dhammaṃ vijānāti dabbī sūparasaṃ yathā.

[PTS Page 010] [\q 10/]

6. Muhuttampi ce viñgñu paṇḍitaṃ payirupāsati 65

Khippaṃ dhammaṃ vijānāti jivhā sūparasaṃ yathā.

15 Yadha sagara uḍasa ujhitasa maha pathi

Padumu tatra jaea suyi gandha manoramu. (Prā. Dha. [C. 3]

16 Yadha sagha dhamā ā andhabhūte prudhijane

Abhioti prañai samesabudha śavaka. (Prā. Dha. [C. 4]

[BJT Page 40] [\x 40/]

7. Caranti bālā dummedhā amitteneva attanā 66

Karontā pāpakaṃ kammaṃ yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ.

8. Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā nānutappati 67

Yassa assumukho rodaṃ vipākaṃ paṭisevati.

9. Tañca kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā nānutappati 68

Yassa patīto sumano vipākaṃ paṭisevati.

10. Madhuvā maññati bālo yāva pāpaṃ na paccati 69

Yadā ca paccati pāpaṃ atha bālo dukkhaṃ nigacchati.

11. Māse māse kusaggena bālo bhuñjetha bhojanaṃ 70

Na so saṅkhatadhammānaṃ kalaṃ agghati soḷasiṃ.

12. Na hi pāpaṃ kataṃ kamma sajju khīraṃ'va muccati 71

Ḍahantaṃ bālamanveti bhasmacchanno'va pāvako.

13. Yāvadeva anatthāya ñattaṃ bālassa jāyati 72

Hanti bālassa sukkaṃsaṃ muddhamassa vipātayaṃ.

[PTS Page 011] [\q 11/]

14. Asataṃ bhāvanamiccheyya purekkhārañca bhikkhusu 73

Āvāsesu ca issariyaṃ pūjā parakulesu ca.

15. Mameva kataṃ maññantū gihī pabbajitā ubho 74

Mameva ativasā assu kiccākiccesu kismici

Iti bālassa saṃkappo icchā māno ca vaḍḍhati.

16. Aññā hi lābhūpanisā aññā nibbānagāminī 75

Evametaṃ abhiññāya bhikkhu buddhassa sāvako

Sakkāraṃ nābhinandeyya vivekamanubrūhaye.

Bālavaggo pañcamo.

6. Paṇḍitavaggo.

1. Nidhinaṃ'va pavattāraṃ yaṃ passe vajjadassinaṃ 76

Niggayhavādiṃ medhāviṃ tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje

Tādisaṃ bhajamānassa seyyo hoti na pāpiyo.

11 Māse māse kuśāgreṇa bālo bhuṃjeta bhojanam

Na so khuddhe prasādanya kalāmarghati ṣoḍaśīm.

(Mahāvastu. [Iii. 436] Piṭa)

Masi masi sahasena yaea śatena ca

Neva saghasa dhamesu kala aveti ṣoḍaśi. (Prā. Dha. [C. 14]

[BJT Page 42] [\x 42/]

2. Ovadeyyanusāseyya asabbhā ca nivāraye 77

Sataṃ hi so piyo hoti asataṃ hoti appiyo.

3. Na bhaje pāpake mitte na bhaje purisādhame 78

Bhajetha mitte kalyāṇe bhajetha purisuttame.

[PTS Page 012] [\q 12/]

4. Dhammapīti sukhaṃ seti vippasannena tejasā 79

Ariyappavedite dhamme sadā ramati paṇḍito.

5. Udakaṃ hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṃ 80

Dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti paṇḍitā.

6. Selo yathā ekaghano vātena na samīrati 81

Evaṃ nindāpasaṃsāsu na samiñjanti paṇḍitā.

7. Yathāpi rahado gambhīro vippasanno anāvilo 82

Evaṃ dhammāni sutvāna vippasīdanti paṇḍitā.

8. Sabbattha ve sappurisā cajanti na kāmakāmā lapayanti santo 83

Sukhena phuṭṭhā atha vā dukhena noccāvacaṃ paṇḍitā dassayanti.

9. Na attahetu na parassa hetu 84

Na puttamicche na dhanaṃ na raṭṭhaṃ

Na iccheyya adhammena samiddhimattano

Sa sīlavā paññavā dhammiko siyā.

10. Appakā te manussesu ye janā pāragāmino 85

Athāyaṃ itarā pajā tīramevānudhāvati.

[PTS Page 013] [\q 13/]

11. Ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino 86

Te janā pāramessanti maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

12. Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito 87

Okā anokaṃ āgamma viveke yattha dūramaṃ.

9 Yo atma hetu na parasa hetu. Pavani kamani samayare a.

Na ichia adhamena samidhi atmano.

Sa śilava panitu dhammiho sida. (Prā. Dha. [C. 26]

[BJT Page 44] [\x 44/]

13. Tatrābhiratimiccheyya hitvā kāme akiñcano 88

Pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito.

14. Yesaṃ sambodhiaṅgesu sammā cittaṃ subhāvitaṃ 89

Ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā

Khīṇāsavā jutimanto te loke parinibbutā.

Paṇḍitavaggo chaṭṭho.

7. Arahantavaggo.

1. Gataddhino visokassa vippamuttassa sabbadhi 90

Sabbaganthappahīṇassa pariḷāho na vijjati.

2. Uyyuñjanti satimanto na nikete ramanti te 91

Haṃsā'va pallalaṃ hitvā okamoka jahanti te.

[PTS Page 014] [\q 14/]

3. Yesaṃ sannicayo natthi ye pariññātabhojanā 92

Suññato animitto ca vimokkho yesa gocarā

Ākāse'va sakuntānaṃ gati tesaṃ durannayā

4. Yassāsavā parikkhīṇā āhāre ca anissito 93

Suññato animitto ca vimokkho yassa gocaro

Ākāse'va sakuntānaṃ padaṃ tassa durannayaṃ

5. Yassindriyāni samathaṃ gatāni 94 assā yathā sārathinā sudantā

Pahīṇamānassa anāsavassa

Devā'pi tassa pihayanti tādino.

6. Paṭhavisamo no virujjhati indakhīlūpamo tādi subbato 95

Rahado'va apetakaddamo saṃsārā na bhavanti tādino.

[BJT Page 46] [\x 46/]

7. Santaṃ tassa manaṃ hoti santā vācā ca kamma ca 96

Sammadaññā vimuttassa upasantassa tādino.

8. Assaddho akataññū ca sandhicchedo ca yo naro 97

Hatāvakāso vantāso sa ve uttamaporiso.

9. Gāme vā yadi vā raññe ninne vā yadi vā thale 98

Yatthārahanto viharanti taṃ bhūviṃ rāmaṇeyyakaṃ.

[PTS Page 015] [\q 15/]

10. Ramaṇīyāni araññāni yattha na ramatī jano 99

Vītarāgā ramissanti na te kāmagavesino.

Arahantavaggo sattamo.

8. Sahassavaggo.

1. Sahassampi ce vācā anatthapadasaṃhitā 100

Ekaṃ atthapadaṃ seyyo yaṃ sutvā upasammati.

2. Sahassampi ce gāthā antthapadasaṃhitā 101

Ekaṃ gāthāpadaṃ seyyā yaṃ sutvā upasammati.

3. Yo ce gāthāsataṃ bhāse anatthapadasaṃhitaṃ 102

Ekaṃ dhammapadaṃ seyyā yaṃ sutvā upasammati.

1 Sahasramapi vācānāmanarthapadasaṃbhitā

Ekā arthavatī śreyā yaṃ śrutvā upaśāmyati.

(Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

Sahasa bi ya vaśana anatha pada sahita

Eka gadha pada ṣebha ya ṣutva uvaśamati. (Prā. Dha. [C. 72]

2 Sahasramapi gāthānāmanarthapadasaṃhitā

Ekā arthavatī śreyā yaṃ śrutvā upaśāmyati.

(Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

3 Ja gadha śata bhaṣe anata pada sahita

Eka gadha pada ṣeho ya ṣūtva uvaśamati. (Prā. Dha. [C. 10]

[BJT Page 48] [\x 48/]

4. Yo sahassaṃ sahassena saṅgāme mānuse jine 103

Ekañca jeyya attānaṃ sa ve saṅgāmajuttamo.

5. Attā have jitaṃ seyyo yā cāyaṃ itarā pajā 104

Attadantassa posassa niccaṃ saññatacārino.

6. Neva devo na gandhabbo na māro saha brahmunā 105

Jitaṃ apajitaṃ kayirā tathārūpassa jantuno.

[PTS Page 016] [\q 16/]

7. Māse māse sahassena yo yajetha sataṃ samaṃ 106

Ekañca bhāvitattānaṃ muhuttampi pūjaye

Sā yeva pūjanā seyyā yañce vassasataṃ hutaṃ.

8. Yo ca vassasataṃ jantu aggiṃ paricare vane 107

Ekañca bhāvitattānaṃ muhuttampi pūjaye

Sā yeva pūjanā seyyā yañce vassasataṃ hutaṃ.

9. Yaṃ kiñci yiṭṭhaṃ va hutaṃ va loke 108

Saṃvaccharaṃ yajetha puññapekkho

Sabbampi taṃ na catubhāgameti

Abhivādanā ujjugatesu seyyā.

10. Abhivādanasīlissa niccaṃ vaddhāpacāyino 109

Cattārā dhammā vaḍḍhanti āyu vaṇṇo sukhaṃ balaṃ.

4 Yo śatāni sahasrāṇāṃ saṃgrāme manujān jayet

Yo caikaṃ jayedātmānaṃ sa vai saṃgrāmajidvara: . (Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

Yo sahasa sahasani sagami manuṣa jini

Eka ji. . . . Atmana so ho sagamu utamu. (Prā. Dha. [C. 6]

7 Varṣe varṣeśvamedhena yo yajeta śataṃ samā:

Maṃsāni ca na khādedyastayo: puṇyaphalaṃ samam. (Manu. [V. 53]

Yo yajeta sahasrāṇāṃ māse māse śatāśatam

Na so buddhe prasādasya kalāmarghati ṣoḍaśīm.

(Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

Masi masi sahasina yo yaeva śatena ca

Nevi budhi prasadasa kala aveti ṣoḍaśa. (Prā. Dha. )

8 Yo ca varṣaśataṃ jīvedaganiṃ paricaranśacaret

Patrāhāro chamāvāsī karonto cividhaṃ tapam

Yaścaikaṃ bhāvitātmānaṃ muhūrtampi pūjayet

Sā ekā pūjanā śreyo na ca varṣaśataṃ hutam.

(Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

Ya ja vaṣa śata jatu agi pariyara vane

. . . . Sa pi telena diva ratra atadrita

Eka ji bhavitatmana muhūtaviva puae

Sayeva puyana ṣebha yaji vaṣa śata hotu. (Prā. Dha. [C. 20, 21]

9 Yat kiṃcidiṣṭaṃ ca hutaṃ ca loke

Saṃvatsaraṃ yajati puṇyaprekṣo

Sarvaṃ hi taṃ na caturbhāgameti

Abhivādanaṃ ujjugateṣu śreyam. (Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

Ya kiji yiṭha va hota va loke

. . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Abhivadana ujukateṣu ṣiho. (Prā. Dha. [C. 22]

10 Abhivādanaśīlasya nityaṃ vṛddhopasevina:

Catvāri sampravardhante āyurvidyā yaśo balam.

(Masusmṛti. 2. 121)

Adhivadanaśilisa nica vṛḍhavasayino

Catvari tasa vardhati ayo kirti subha bala. (Prā. Dha. [Cvo. 34]

[BJT Page 50] [\x 50/]

11. Yo ca vassasataṃ jīve dussīlo asamāhito 110

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo sīlavantassa jhāyino.

12. Yo ca vassasataṃ jīve duppañño asamāhito 111

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo paññavantassa jhāyino.

13. Yo ca vassasataṃ jīve kusīto hīnavīriyo 112

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo viriyamārabhato daḷhaṃ.

14. Yo ca vassasataṃ jīve apassaṃ udayavyayaṃ 113

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo passato udayavyayaṃ.

[PTS Page 017] [\q 17/]

15. Yo ca vassasataṃ jīve apassaṃ amataṃ padaṃ 114

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo passato amataṃ padaṃ.

16. Yo ca vassasataṃ jīve apassaṃ dhammamuttamaṃ 115

Ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo passato dhammamuttamaṃ.

Sahassavaggo aṭṭhamo.

9. Pāpavaggo.

1. Abhitvaretha* kalyāṇe pāpā cittaṃ nivāraye 116

Dandhaṃ hi karoto puññaṃ pāpasmiṃ ramatī mano.

11 Yo ca varṣaśataṃ jīvedadu: śīlo asamāhita:

Ekāhaṃ jīvitaṃ śreya: śījavantasya dhyāyato.

(Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

13 Yo ca varṣaśataṃ jīvet kuśīdo hīnavīryyavān

Ekāhaṃ jīvitaṃ śreya: śīlavantasya dhyāyato.

(Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

Ya ji vaṣa śata jivi kusidhu hinaviriyava

Muhutu jīvita ṣebha viriya arahato dāḍha. (Prā. Dha. [C. 17]

14 Yo ca. . . . . . Apaśyaṃ udayavyayam

. . . . . . . Paśyato udayavyayam. (Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

Ya ji vaṣa śata jivi apaśu uda

Muhuta jīvita ṣehu paśato udakavaya. (Prā. Dha. [C. 18]

15 Yo ca. . . . . . Apaśyaṃ amṛtaṃ padam

. . . . . . Paśyato amṛtaṃ padam. (Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

16 Yo ca. . . . . . Apaśyaṃ dharmamuttamam

. . . . . . Paśyato dharmamuttamam. (Mahāvastu. 3. 436 Piṭa)

Ya ja vaṣa śata jivi apaśu dhamu utamu

Muhuta jīvita sehu paśatu dhamu utamu. (Prā. Dha. [G. 19]

* Abhittharetha-bahūsu.

[BJT Page 52] [\x 52/]

2. Pāpaṃ ce puriso kayirā na taṃ kayirā punappunaṃ 117

Na tamhi chandaṃ kayirātha dukkho pāpassa uccayo.

3. Puññaṃ ce puriso kayirā kayirāthetaṃ punappunaṃ 118

Tamhi chandaṃ kayirātha sukho puññassa uccayo.

4. Pāpo'pi passati bhadraṃ yāva pāpaṃ na paccati 119

Yadā ca paccati pāpaṃ atha pāpo pāpāni passati

[PTS Page 018] [\q 18/]

5. Bhadro'pi passati pāpaṃ yāva bhadraṃ na paccati 120

Yadā ca paccati bhadraṃ atha bhadro bhadrāni passati.

6. Mā'pamaññetha pāpassa na mantaṃ āgamissati 121

Udabindunipātena udakumbho'pi pūrati

Pūrati bālo pāpassa thokathokampi ācinaṃ.

7. Mā'pamaññetha puññassa na maṃ taṃ āgamissati 122

Udabindunipātena udakumbho'pi pūrati

Pūrati dhīro puññassa thokathokampi ācinaṃ.

[BJT Page 54] [\x 54/]

8. Vāṇijo'va bhayaṃ maggaṃ appasattho mahaddhano 123

Visaṃ jīvitukāmo'va pāpāni parivajjaye.

9. Pāṇimhi ce vaṇo nāssa hareyya pāṇinā visaṃ 124

Nābbaṇaṃ visamanveti natthi pāpaṃ akubbato.

10. Yo appaduṭṭhassa narassa dussati 125

Suddhassa posassa anaṅgaṇassa

Tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ

Sukhumo rajo paṭivātaṃ'va khitto.

11. Gabbhameke'papajjanti nirayaṃ pāpakammino 126

Saggaṃ sugatino yanti parinibbanti anāsavā.

[PTS Page 019] [\q 19/]

12. Na antalikkhe na samuddamajajhe 127

Na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa

Na vijjatī so jagatippadeso

Yatthaṭthito mucceyya pāpakammā.

13. Na antalikkhe na samuddamajajhe 128

Na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa

Na vijjati so jagatippadeso

Yatthaṭthitaṃ nappasahetha maccu.

Pāpavaggo navamo.

11 Narakaṃ pāpakarmāṇa: kṛtapuṇyastu svargatim.

(Udānavarga. [V. 24]

12 Na cāntarīkṣe na samudramadhye

Pa parvatānāṃ vividhapradeśe

Na mātṛmūrdhani pradhṛtastathāṅke

Tyaktuṃ kṣama: karma kṛtaṃ naro hi. (Garuḍapurāṇa

Adhyāya. 113-20)

[BJT Page 56] [\x 56/]

10. Daṇaḍavaggo.

1. Sabbe tasanti daṇaḍassa sabbe bhāyanti maccuno 129

Attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātaye.

2. Sabbe tasanti daṇaḍassa sabbesaṃ jīvitaṃ piyaṃ 130

Attānaṃ upamaṃ katvā na haneyya na ghātaye.

3. Sukhakāmāni bhūtāni yodaṇḍena vihiṃsati 131

Attano sukhamesāno pecca so na labhate sukhaṃ.

[PTS Page 020] [\q 20/]

4. Sukhakāmāni bhūtāni yodaṇḍena na hiṃsati 132

Attano sukhamesāno pecca so labhate sukhaṃ.

5. Mā'voca pharusaṃ kañci vuttā paṭivadeyyu taṃ 133

Dukkhā hi sārambhakathā paṭidaṇḍā phuseyyu taṃ.

6. Sa ce neresi attānaṃ kaṃso upahato yathā 134

Esa patto'si nibbāṇaṃ sārambho te na vijjati.

7. Yathā daṇḍena gopālo gā pāceti gocaraṃ 135

Evaṃ jarā ca maccu ca āyuṃ pācenti pāṇinaṃ.

8. Atha pāpāni kammāni karaṃ bālo na bujjhati 136

Sehi kammehi dummedho aggidaḍḍho'va tappati.

1 Prāṇā yathātmano'bhīṣṭā bhūtānāmpi te tathā

Ātmaupamyena bhūteṣū dayāṃ kurvanti sādhava: .

(Hitopadeśa. 1. 2)

3 Ahiṃsakāni bhūtāni daṇḍena vinihanti ya:

Ātmana: sukhamicchan sa pretya naiva sukhī bhavet.

(Mahābhārata. 13. 5565)

Yo'hiṃsakāni bhūtāni hinastyātmasukhecchayā

Sa jīvaṃśva mṛtaścaiva na kvacit sukhamedhate.

(Manusmṛti. 5. 45. )

[BJT Page 58] [\x 58/]

9. Yo daṇḍena adaṇḍesu appaduṭṭhesu dussati 137

Dasannamaññataraṃ ṭhānaṃ khippameva nigacchati.

10. Vedanaṃ pharusaṃ jāniṃ sarīrassa ca bhedanaṃ 138

Garukaṃ vāpi ābādhaṃ cittakkhepaṃ va pāpuṇe.

11. Rājato vā upassaggaṃ abbhakkhānaṃ va dāruṇaṃ 139

Parikkhayaṃ va ñātīnaṃ bhogānaṃ va pabhaṅguraṃ

12. Atha vāssa agārāni aggi ḍahati pāvako 140

Kāyassa bhedā duppañño nirayaṃ so upapajjati.

[PTS Page 021] [\q 21/]

13. Na naggacariyā na jaṭā na paṅkā 141

Nānāsakā thaṇḍilasāyikā vā

Rājo ca jallaṃ ukkuṭikappadhānaṃ

Sodhenti maccaṃ avitiṇṇakaṅkhaṃ.

14. Alaṅkato ce'pi samaṃ careyya 142

Santo danto niyato brahmacārī

Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhu.

13 Na nagnacaryyā na jaṭā na paṅko

Nānāśanaṃ sthaṇḍilaśāyikā vā

Na rajomalaṃ notakuṭukapradhānaṃ

Viśodhayenmohaviśīrṇakāṃkṣam. (Divyāvadāna)

14 Alagito ya vi care a dhamu

Datu śatu sañatu brammayari

Savisu bhutesu nihai dana

So bramaṇo so samaṇo so bhikhu. (Prā. Dha. [B. 39]

. Alakṛtaścāpi careta dharmaṃ

Dāntendriya: śānta: saṃyato brahmacārī

Sarveṣū bhūteṣū nidhāya daṇḍaṃ

Sa brāhmaṇa: sa śramaṇa: sa bhikṣu: . (Divyādāna)

[BJT Page 60] [\x 60/]

15. Hirīnisedho puriso koci lokasmiṃ vijjati 143

Yo nindaṃ apabodhati asso bhadro kasāmiva.

16. Asso yathā bhadro kasāniviṭiṭho 144

Ātāpino saṃvegino bhavātha

Saddhāya sīlena ca vīriyena ca

Samādhinā dhammavinicchayena ca

Sampannavijjācaraṇā patissatā

Pahassatha dukkhamidaṃ anappakaṃ.

17. Udakaṃ hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaṃ 145

Dāruṃ namayanti tacchakā attānaṃ damayanti subbatā.

Daṇḍavaggo dasamo.

[PTS Page 022] [\q 22/]

Jarāvaggo.

1. Ko nu hāso kimānando niccaṃ pajjalite sati 146

Andhakārena onaddhā padīpaṃ na gavessatha.

2. Passa cittakataṃ bimbaṃ arukāyaṃ samussitaṃ 147

Āturaṃ bahusaṅkappaṃ yassa natthi dhuvaṃ ṭhiti.

1 Kā nu kīraḍā kā nu rati evaṃ prajvalite sadā andhakāre'smin prakṣiptā pradīpaṃ na

gaveṣata.

Ko nu harṣo konu ānando evaṃ prajvalite sadā

Andhakāre, smin prakṣiptā ālokaṃ na prakāśaye.

(Mahāvastu. 3. 376 Piṭa)

[BJT Page 62] [\x 62/]

3. Parijiṇṇamidaṃ rūpaṃ roganiḍḍhaṃ pabhaṅguraṃ 148

Bhijjati pūtisandeho maraṇantaṃ hi jīvitaṃ.

4. Yānimāni apatthāni alāpūneva sārade 149

Kāpotakāni aṭṭhīni tāni disvāna kā rati.

5. Aṭṭhīnaṃ nagaraṃ kataṃ maṃsalohitalepanaṃ 150

Yattha jarā ca maccu ca māno makkho ca ohito.

6. Jīranti ve rāja rathā sucittā 151

Atho sarīrampi jaraṃ upeti.

Satañca dhammo na jaraṃ upeti

Santo have sabbhi pavedayanti.

7. Appassutāyaṃ puriso balivaddo'va jīrati 152

Maṃsāni tassa vaḍḍhanti paññā tassa na vaḍḍhati.

[PTS Page 023] [\q 23/]

8. Anekajāti saṃsāraṃ sandhāvissaṃ anibbisaṃ 153

Gahakārakaṃ gavesanto dukkhā jāti punappunaṃ.

3 Parijīṇīpidaṃ rūpaṃ roganīḍaṃ prabhaṅguram

Bhidyate pūti sandehaṃ maraṇāntaṃ hi jīvitam. (Udānavarga. [V](34)

Parijinamida ru rovu a niḍa prabhaguno

Bheṃsiti. . . . . . . . . . . . . (Prā. Dha. [C][VO. 16]

5 Asthīsthūnaṃ syāyuyutaṃ māṃsaśoṇitalepanam

Carmāvanaddhaṃ durgandhi pūrṇaṃ mūtra purīṣayo:

Jarāśokasamāviṣṭaṃ rogāyatanamāturam

Rajasvalamanityaṃ ca bhūtāvāsmidaṃ tyajet. (Manusmṛti. [VI](77)

6 Cīryanti vai rājarathā: sucitrā

Hyato śarīrampi jarāmupeti

Satāntu dharmo na jarāmupeti

Santo hi taṃ satsu nivedayanti. (Udānavarga. [V. 28]

Jiyarati hi rayaradha sucitra

Adha śarira bi jara uveti

Sata tu dharma na jara uveti

Sato hiva sahi pravedayiti. (Prā. Dha. [C][OV. 21]

[BJT Page 64] [\x 64/]

9. Gahakāraka diṭṭho'si puna gehaṃ na kāhasi 154

Sabbā te phāsukā bhaggā gahakauṭaṃ visaṅkhitaṃ

Visaṅkhāragataṃ cittaṃ taṇhānaṃ khayamajjhagā.

10. Acaritvā brahmacariyaṃ aladdhā yobbane dhanaṃ 155

Jiṇṇakoñcā, va jhāyanti khīṇamaccheva pallale.

11. Acaritvā brahmacariyaṃ aladdhā yobbane dhanaṃ 156

Senti cāpā'tikhittā'va purāṇāni anutthunaṃ.

Jarāvaggo ekādasamo.

12. Attavaggo.

1. Attānaṃ ce piyaṃ jaññā rakkheyya naṃ surakkhitaṃ 157

Tiṇṇamaññataraṃ yāmaṃ paṭijaggeyya paṇḍito.

2. Attānameva paṭhamaṃ patirūpe nivesaye 158

Athaññamanusāseyya na kilisseyya paṇḍito.

[PTS Page 024] [\q 24/]

3. Attānañce tathā kayirā yathaññamanusāsati 159

Sudanto vata dammetha attā hi kira duddamo.

4. Attā hi attano nātho kohi nātho paro siyā 160

Attanā'va sudantena nāthaṃ labhati dullabhaṃ.

4 Ātmābhi ātmano nātha: ko nu nātha: paro bhavet

Ātmanā ti sudāntena svargaṃ prāpnoti paṇḍita: .

(Bodhicaryāvatāra. 480)

[BJT Page 66] [\x 66/]

5. Attanā'va kataṃ pāpaṃ attajaṃ attasambhavaṃ 161

Abhimatthati dummedhaṃ vajiraṃ'vasmamayaṃ maṇiṃ.

6. Yassa accantadussīlyaṃ māluvā sālamivotataṃ 162

Karoti so tathattānaṃ yathā naṃ icchatī diso.

7. Sukarāni asādhūni attano ahitāni ca 163

Yaṃ ve hitañca sādhuṃ ca taṃ ve paramadukkaraṃ.

8. Yo sāsanaṃ arahataṃ ariyānaṃ dhammajīvinaṃ 164

Paṭikkosati dummedho diṭṭhiṃ nissāya pāpikaṃ

Phalāni kaṭṭhakasseva attaghaññāya phallati.

9. Attanā'va kataṃ pāpaṃ attanā saṃkilissati 165

Attanā akataṃ pāpaṃ attanā'va visujjhati

Suddhi asuddhi paccattaṃ nāññamañño visodhaye.

[PTS Page 025] [\q 25/]

10. Attadatthaṃ paratthena bahunā'pi na hāpaye 166

Attadatthambhiññāya sadatthapasuto siyā.

Attavaggo dvādasamo.

13. Lokavaggo.

1. Hīnaṃ dhammaṃ na seveyya pamādena na saṃvase 167

Micchādiṭṭhiṃ na seveyya na siyā lokavaddhano.

2. Uttiṭṭhe nappamajjeyya dhammaṃ sucaritaṃ care 168

Dhammacāri sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca.

5 Ātmanā vihitaṃ du: khamātmanā cihitaṃ sukham

Garbhaśayyāmupādāya bhuṃṅketa vai paurvadehikam.

(Garuḍa purāṇa. 119 Adhyāya. 19)

6 Yasa acata druśilia malu a vavi lata vani.

Kuya su tadhatmana yadha na viṣamu ijati. (Prā. Dha. [C. 32]

1 Hīnaṃ dharmaṃ na seveta pramādena na saṃvaset

Mithyādṛṣṭiṃ na seveta na bhavellākavardhana: .

(Udānavarga. 4. 5. 8)

Hina dhama na sevea pramadena na savasi

Michā diṭhī na royea na sia lokavaḍhano. (Prā. Dha. [A. 3](6)

2 Uttiṣaṭhenna pramadyena dharmaṃ sucaritaṃ caret

Dharmacārī sukhaṃ śete hyasmin loke paratra ca.

(Udānavarga. 4. 5. 35)

Utiṭṭhe na pramajea dhamu sucarita vari

Dhamavari suhu śeti asami loki parasa yi. (Prā. Dha. [A. 3](6)

[BJT Page 68] [\x 68/]

3. Dhammaṃ care sucaritaṃ na naṃ duccaritaṃ care 169

Dhammacārī sukhaṃ seti asmiṃ loke paramhi ca.

4. Yathā bubbulakaṃ passe yathā passe marīcikaṃ 170

Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ maccurājā na passati.

5. Etha passathiraṃ lokaṃ cittaṃ rājarathūpamaṃ 171

Yattha bālā visīdanti natthi saṅgo vijānataṃ.

[PTS Page 026] [\q 26/]

6. Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati 172

So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto'va candimā.

7. Yassa pāsaṃ kataṃ kammaṃ kusalena pithīyati 173

So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto'va candimā.

8. Andhabhūto ayaṃ loko tanukettha vipassati 174

Sakunto jālamutto'va appo saggāya gacchati.

9. Haṃsādiccapathe yanti ākāse yanti iddhiyā 175

Niyyanti dhīrā lokamhā jitvā māraṃ savāhiniṃ.

10. Ekaṃ dhammaṃ atītassa musāvādissa jantūno 176

Vitiṇṇaparalokassa natthi pāpaṃ akāriyaṃ.

3 Dharmaṃ caret sucaritaṃ nainaṃ duścaritaṃ caret

Dharmacārī sukhaṃ śete asmiṃlloke paratra ca.

(Mahāvastu. 1. 220 Piṭa)

Dhamu cari suvarita. . . . . . . Carita cari

Dhamayari subha śeti asmi loki parasa yi. (Prā. Dha. [C. 30]

6 Yo tu puci pramajati paja su na pramajati

So ita lokū obhāseti abhamuto va sūriu. (Prā. Dha. [A. 2](3)

[BJT Page 70] [\x 70/]

11. Na ve kadariyā devalokaṃ vajanti 177 bālā have nappasaṃsanti dānaṃ

Dhīro ca dānaṃ anumodamāno

Teneva so hoti sūkhī parattha.

12. Pathavyā ekarajjena saggassa gamanena vā 178

Sabbalokādhipaccena sotāpattiphalaṃ varaṃ.

Lokavaggo terasamo.

14. Buddhavaggo.

[PTS Page 027] [\q 27/]

1. Yassa jitaṃ nāvajīyati jitamassa no yāti koci loke 179

Tambuddhamanantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha.

2. Yassa jālinī visattikā taṇhā natthi kuhiñci netave 180

Tambuddhamanantagocaraṃ apadaṃ kena padena nessatha.

3. Ye jhānapasutā dhīrā nekkhammūpasame ratā 181

Devā'pi tesaṃ pihayanti sambuddhānaṃ satīmataṃ.

4. Kiccho manussapaṭilābho kicchaṃ macchāna jīvitaṃ 182

Kicchaṃ saddhammasavanaṃ kiccho buddhānaṃ uppādo.

1 Yasya jitaṃ nātha jīyati jitamasya na jināti antaka:

Tambuddhamanantagovaraṃ apadaṃ kena padena neṣyatha.

(Mahāvastu. 3. 92 Piṭa)

2 Yasya jālinī visattikā tṛṣṇā nāsya khimpi netirakā

Tambuddhamantavikramaṃ apadaṃ kena padena neṣyatha.

(Mahāvastu. 3. 92 Piṭa)

[BJT Page 72] [\x 72/]

5. Sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassa upasampadā 183

Sacittapariyodapanaṃ etaṃ buddhāna sāsanaṃ.

6. Khantī paramaṃ tapo titikkhā 184

Nibbāṇaṃ paramaṃ vadanti buddhā

Na hi pabbajito parūpaghātī

Samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto.

7. Anūpavādo anūpaghāto pātimokkhe ca saṃvaro 185

Mattaññutā ca bhattasmiṃ pantañca sayanāsanaṃ

Adhicitte ca āyogo etaṃ buddhāna sāsanaṃ.

[PTS Page 028] [\q 28/]

8. Na kahāpaṇavassena titti kāmesu vijjati 186

Appassādā dukhā kāmā iti viññāya paṇḍito.

9. Api dibbesu kāmesu ratiṃ so nādhigacchati 187

Taṇhakkhayarato hoti sammāsambuddhasāvako.

10. Bahū ve saraṇaṃ yanti pabbatāni vanāni ca 188

Ārāmarukkhacetyāni manussā bhayatajjitā.

11. Netaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ netaṃ saraṇamuttamaṃ 189

Netaṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccati.

5 Sarvapāpasyākaraṇaṃ kuśalasyopasampadā

Svacittaparyādāpaṇametadbuddhānuśāsanam. (Mahāvastu. 3. 420 Piṭa)

10 Bahava: śaraṇaṃ yānti parvatāṃśva vanāni ca

Ārāmacaitya vṛkṣāṃśca manuṣyā bhayatarjitā: .

11 Na hyetaccharaṇaṃ śreṣṭhaṃ naitaccharaṇamuttamam

Naitaccharaṇamāgamya sarvadu: khāt pramuvyate.

[BJT Page 74] [\x 74/]

12. Yo ca buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ gato 190 cattāri ariyasaccāni

sammappaññāya passati.

13. Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ 191

Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ.

14. Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ etaṃ saraṇamuttamaṃ 192

Etaṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccati.

15. Dullabho purisājañño na so sabbattha jāyati 193

Yattha so jāyati dhīro taṃ kūlaṃ sukhamedhati.

16. Sukho buddhānaṃ uppādo sukhā saddhammadesanā 194

Sukhā saṅghassa sāmaggi samaggānaṃ tapo sukho.

17. Pūjārahe pūjayato buddhe yadi va sāvake 195

Papañca samatikkante tiṇṇasokapariddave.

[PTS Page 029] [\q 29/]

18. Te tādise pūjayato nibbute akutobhaye 196

Na sakkā puññaṃ saṅkhātuṃ imettamapi kenaci.

Cuddasamo buddhavaggo.

Paṭhamakabhāṇavāraṃ.

[PTS Page 030] [\q 30/]

15. Sukhavaggo.

1. Susukhaṃ vata jīvāma verinesu averino 197

Verinesu manussesu viharāma averino.

12 Yastu buddhaṃ ca dharmaṃ ca saṅghaṃ ca śaraṇaṃ gata:

Āryyasatyāni catvāri paśyati pragñayā sadā.

13 Du: khaṃ du: khasamutpādaṃ du: khasya samatikramam

Āryyaṃ cāṣṭāṃgikaṃ mārgaṃ kṣemaṃ nirvāṇagāminam.

(Udānavarga. 17. 28-31)

14 Etaddhi śaraṇaṃ śreṣṭhaṃ etaccharaṇamuttamam

Etaccharaṇamāgamya sarvadu: khāt pramucyate. (Udānavarga. 27-31)

15 Durlabha: puruṣājānyo nās sarvauatra jāyate

Yatrās jauāyate vīra: tat kulaṃ sukhamedhate.

(Mahāvastu. 3. 109 Piṭa)

Dulabho poruṣa jaño na so sarvatra jayati

Yatra so jayati viru ta kulu suhumedhati. (Prā. Dha. [C][V]ḍha. 35)

16 Buddhānaṃ sukhamutpāda: sukhā dharmasya deśanā

Sukhā saṅghasya sāmagira śramaṇānāṃ tapassukham.

(Prātimokṣa sūtra. 9)

1 Susukhaṃ vata jīvāmo vairikeṣu tvavairikā:

Vairikeṣu manuṣyeṣu viharāmo hyavairikā: . (Udānavarga. 5. 44)

Suhai vata jivamu veraneṣu averana

Veraneṣu manuśeṣu viharamu averana. (Prā. Dha. [C][VO. 28]

[BJT Page 76] [\x 76/]

2. Susukhaṃ vata jīvāma āturesu anāturā 198

Āturesu manussesu viharāma anāturā.

3. Susukhaṃ vata jīvāma ussūkesu anussukā 199

Ussukesu manussesu viharāma anussukā.

4. Susukhaṃ vata jīvāma yesaṃ no natthi kiñcanaṃ 200

Pītibhakkhā bhavissāma devā ābhassarā yathā.

5. Jayaṃ veraṃ pasavati dukkhaṃ seti parājito 201

Upasanto sukhaṃ seti hatmā jayaparājayaṃ.

6. Natthi rāgasamo aggi natthi dosasamo kali 202

Natthi khandhasamā dukkhā katthi santiparaṃ sukhaṃ.

7. Jighacchāparamā rogā saṅkhāraparamā dukhā 203

Etaṃ ñatvā yathābhūtaṃ nibbāṇaparamaṃ sukhaṃ.

8. Ārogyaparamā lābhā santuṭṭhiparamaṃ dhanaṃ 204

Vissāsaparamā ñātī nibbāṇaparamaṃ sukhaṃ.

[PTS Page 031] [\q 31/]

9. Pavivekarasaṃ pītvā rasaṃ upasamassa ca 205

Niddaro hoti nippāpo dhammapītirasaṃ pibaṃ.

3 Susukhaṃ vata jīvāmo hyutsukeṣu tvanutsukā:

Utsukeṣū manuṣyeṣu viharāmo hyanutasukā: . (Udānavarga. 5. 47)

4 Susukhaṃ vata jīvāmo yeṣāṃ no nāstī kiṃcanam pīratibhakṣā bhaviṣyāmo devā

hyābhāsvarā yathā. (Udānavarga. 30. 49)

Susukhaṃ vata jīvāmi yasya me nāsti kiṃcana

Mithilāyāṃ pradīptāyāṃ na me dahyati kiṃcana. (Mahābhārata. 12. 9917)

Suha i vata jivamu yesa mu nathi kijani

Kijaneṣu manuśeṣu viharamu akijana. (Prā. Dha. [C][VO. 30]

5 Jayo vairaṃ prasavati du: khaṃ śete parājita:

Upaśānta: sukhaṃ śete bhitvā jayaparājayama. (Avadānaśataka)

Jaya vera prasahati dukhu śayati parayitu

Uvaśatu sohu śayati hitva jaya parajaya a. (Prā. Dha. [C][VO. 43. ]

8 Aroga parama labha satuṭhī parama dhana

Viśpaśa parama mitra nivana paramo suha. (Prā. Dha. [C]. 24)

[BJT Page 78] [\x 78/]

10. Sāhu dassanamariyānaṃ sannivāso sadā sukho 206

Adassanena bālānaṃ niccameva sukhī siyā.

11. Bālasaṅgatacārīhi dīghamaddhāna socati 207

Dukkho bālehi saṃvāso amitteneva sabbadā

Dhīro ca sukhasaṃvāso ñātīnaṃ'va samāgamo.

12. Tasmāhi,

Dhīrañca paññca bahussutañca 208

Dhorayhasīlaṃ vatavantamāriyaṃ

Taṃ tādisaṃ sappurisaṃ sumedhaṃ

Bhajetha nakkhattapathaṃ'va candimā.

Paṇṇarasamo sukhavaggo.

16. Piyavaggo.

1. Ayoge yuñjamattānaṃ yogasmiñca ayojayaṃ 209

Atthaṃ hitvā piyaggāhī pihetattānuyoginaṃ.

[PTS Page 032] [\q 32/]

2. Mā piyehi samāgañchī appiyehi kudācanaṃ 210

Piyānaṃ adassanaṃ dukkhaṃ appiyānañca dassanaṃ.

3. Tasmā piyaṃ na kayirātha piyāpāyo hi pāpako 211

Ganthā tesaṃ na vijjanti yesaṃ natthi piyāppiyaṃ.

4. Piyato jāyatī soko piyato jāyatī bhayaṃ 212

Piyato vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṃ.

5. Pemato jāyatī soko pemato jāyatī bhayaṃ 213

Pemato vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṃ.

10 Sukhaṃ darśanamāryāṇāṃ saṃvāso'pi satāṃ suha:

Adarśanena bālānaṃ nityameva sukhaṃ bhavet. (Prātimokṣasūtra. 10)

Suha darśata ariana savaso ci sada suho

Adasanena balana nicameva suhi sia. (Prā. Dha. [C][VO. 37]

11 Bala sagatacariu dīraghamadhvana śoyiṣu

Dukha belehi savasu amitrehi va savusi. (Prā. Dha. [C][VO. 38]

Dhiro ca sukha savasa ñatihi va savusi. (Prā. Dha. [C][VO. 38]

12 Dhira hi prañamu bhayeya panito

Dhoreka śala vatamata ariya

Ta tadiśa sapuruṣa sumedha

Bhaya. . . . Na chatrapatha va candrimu

Radhe arovacamasa parikica uvahana. (Prā. Dha. [C][VO. 39. 40]

4 Pirayebhyo jāyate śoka: pirayebhyo jāyate bhayam

Pirayebhyo vipramaktānāṃ nāsti śoka: kuto bhayam.

(Avadānaśataka. 8)

[BJT Page 80] [\x 80/]

6. Ratiyā jāyatī soko ratiyā jāyatī bhayaṃ 214

Ratiyā vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṃ.

7. Kāmato jāyatī soko kāmato jāyatī bhayaṃ 215

Kāmato vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṃ.

8. Taṇhāya jāyatī soko taṇhāya jāyatī bhayaṃ 216

Taṇhāya vippamuttassa natthi soko kuto bhayaṃ.

9. Sīladassanasampannaṃ dhammaṭṭhaṃ saccavedinaṃ 217

Attano kamma kubbānaṃ taṃ jano kurute piyaṃ.

10. Chandajāto anakkhāte manasā ca phuṭo siyā 218

Kāmesu ca appaṭibaddhacitto uddhaṃ soto'ti vuccati.

11. Cirappavāsiṃ purisaṃ dūrato sotthimāgataṃ 219

Ñātimittā suhajjā ca abhinandanti āgataṃ.

[PTS Page 033] [\q 33/]

12. Tatheva katapuññampi asmā lokā paraṃ gataṃ 220

Puññāni patigaṇhanti piyaṃ ñātīva āgataṃ.

Soḷasamo piyavaggo.

17. Kodhavaggo.

1. Kodhaṃ jahe vippajaheyya mānaṃ 222

Tamahaṃ sārathiṃ brūmi rasmggāho itaro jano.

9 Śīlamatu suyi sacho dhamaṭho sadhujivano

Atmano karako sadhū ta jano kurati pirau. (Prā. Dha. [C. 24]

Dharmasthaṃ śīlasampannaṃ

Hīmantaṃ satyavādinam

Ātmana: kārakaṃ śāntaṃ

Taṃ jana: kurute pirayam. (Saṃskṛtadharmapada. 5. 24)

[BJT Page 82] [\x 82/]

3. Akkodhena jine kodhaṃ asādhuṃ sādhunā jine 223

Jine kadariyaṃ dānena saccena alikavādinaṃ.

4. Saccaṃ bhaṇe na kujjheyya dajjāppasmimpi yācito 224

Etehi tīhi ṭhānehi gacche devāna santike.

[PTS Page 034] [\q 34/]

5. Ahiṃsakā ye munayo niccaṃ kāyenasaṃvutā 225

Te yanti accutaṃ ṭhānaṃ yattha gantvā na socare.

6. Sadā jāgaramānānaṃ ahorattānusikkhinaṃ 226

Nibbāṇaṃ adhimuttānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā.

7. Porāṇametaṃ atula netaṃ ajjatanāmiva 227

Nindanti tuṇhimāsīnaṃ nindanti bahubhāṇinaṃ

Mitabhāṇimpi nindanti natthi loke anindito.

8. Na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati 228

Ekantaṃ nindito poso ekantaṃ vā pasaṃsito.

9. Yañce viññū pasaṃsanti anuvicca suve suve 229

Acchiddavuttiṃ medhāviṃ paññāsīlasamāhitaṃ.

10. Nekkhaṃ jambonadasseva ko taṃ ninditumarahati 230

Devā'pi naṃ pasaṃsanti brahmunā'pi pasaṃsito.

11. Kāyappakopaṃ rakkheyya kāyena saṃvuto siyā 231

Kāyaduccaritaṃ hitvā kāyena sucaritaṃ care.

12. Vacīpakopaṃ rakkheyya vācāya saṃvuto siyā 232

Vacīduccaritaṃ hitvā vācāya sucaritaṃ care.

13. Manopakopaṃ rakkheyya manasā saṃvuto siyā 233

Manoduccaritaṃ hitvā manasā sucaritaṃ care.

3 Akrodhena jayet krodhaṃ

Asādhūṃ sādhunā jayet.

Jayet kadaryaṃ dānena

Satyenā nṛta vādinam. (Mahābhārata)

[BJT Page 84] [\x 84/]

14. Kāyena saṃvutā dhīrā atho vācāya saṃvutā 234

Manasā saṃvutā dhīrā te ve suparisaṃvutā.

Sattarasamo kodhavaggo.

[PTS Page 035] [\q 35/]

18. Malavaggo.

1. Paṇḍupalāso'va dāni'si yamapurisā'pi ca taṃ upaṭṭhitā 235

Uyyogamukhe ca tiṭṭhasi patheyyampi ca te na vijjati.

2. So karohi dīpamattano khippa vāyama paṇḍito bhava 236

Niddhantamalo anaṅgaṇo dibbaṃ ariyabhūmimehisi.

3. Upanītavayo ca dāni'si sampayāto'si yamassa santike 237

Vāso'pi cate tthi antarā pātheyyampi ca te na vijjati.

4. So karohi dīpamattano khippa vāyama paṇḍito bhava 238

Niddhantamalo anaṅgaṇo na puna jātijaraṃ upehisi.

5. Anupubbena medhāvī thokathokaṃ khaṇe khaṇe 239

Kammāro rajatasseva niddhame malamattano.

6. Ayasā'va malaṃ samuṭṭhitaṃ taduṭṭhāya tameva khādati 240

Evaṃ atidhonacārinaṃ sakakammāni nayanti duggatiṃ.

[PTS Page 036] [\q 36/]

7. Asajjhāyamalā mantā anuṭṭhānamalā gharā 241

Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ pamādo rakkhato malaṃ.

8. Malitthiyā duccaritaṃ maccheraṃ dadato malaṃ 242

Malā ve pāpakā dhammā asmiṃ loke paramhi ca.

[BJT Page 86] [\x 86/]

9. Tato malā malataraṃ avijjā paramaṃ malaṃ 243

Etaṃ malaṃ pahatvāna nimmalā hotha bhikkhavo.

10. Sujīvaṃ ahirikena kākasūrena dhaṃsinā 244

Pakkhandinā pagabbhena saṃkiliṭṭhena jīvitaṃ.

11. Hirimatā ca dujjīvaṃ niccaṃ sucigavesinā 245

Alīnenāpagabbhena suddhājīvena passatā.

12. Yo pāṇamatipāteti musāvādaṃ ca bhāsati 246

Loke adinnaṃ ādiyati paradāraṃ ca gacchati.

13. Surāmerayapānaṃ ca yo naro anuyuñjati 247

Idheva poso lokasmiṃ mūlaṃ khaṇati attano.

14. Evambho purisa jānāhi pāpadhammā asaññatā 248

Mā taṃ lobho adhammo ca ciraṃ dukkhāya randhayuṃ.

15. Dadāti ve yathā saddhaṃ yathā pasādanaṃ jano 249

Tattha ve maṅku yo hoti paresaṃ pānabhojane

Na so divā vā rattiṃ vā samādhiṃ adhigacchati.

[PTS Page 037] [\q 37/]

16. Yassa cetaṃ samucchannaṃ mūlaghaccaṃ samūhataṃ 250

Sa ve divā vā rattiṃ vā samādhiṃ adhigacchati.

17. Natthi rāgasamo aggi natthi dosasamo gaho 251

Natthi mohasamaṃ jālaṃ natthi taṇhāsamā nadī.

18. Sudassaṃ vajjamaññesaṃ attano pana duddasaṃ 252

Paresaṃ hi so vajjāni opuṇāti yathā bhūsaṃ

Attano pana chādeti kaliṃ'va kitavā saṭho.

19. Paravajjānupassissa niccaṃ ujjhānasaññino 253

Āsavā tassa vaḍḍhanti ārā so āsavakkhayā.

[BJT Page 88] [\x 88/]

20. Ākāse padaṃ natthi samaṇo natthi bāhire 254

Papañcābhiratā pajā nippapañcā tathāgatā.

21. Ākāse padaṃ natthi samaṇo natthi bāhire 255

Saṅkhārā sassatā natthi natthi buddhānaṃ iñjitaṃ.

Malavaggo aṭṭhārasamo.

[PTS Page 038] [\q 38/]

19. Dhammaṭṭhavaggo.

1. Na tena hoti dhammaṭṭho yenatthaṃ sahasā naye 256

Yo ca atthaṃ anatthañca ubho niccheyya paṇḍito.

2. Asāhasena dhammena samena nayatī pare 257

Dhammassa gutto medhāvī dhammaṭṭho'ti pavuccati.

3. Na tena paṇḍito hoti yāvatā bahu bhāsati 258

Khemī averī abhayo paṇḍito'ti pavuccati.

4. Na tāvatā dhammadharā yāvatā bahu bhāsati 259

Yo ca appampi sutvāna dhammaṃ kāyena passati

Sa ve dhammadharo hoti yo dhammaṃ nappamajjati.

5. Na tena thero hoti yenassa palitaṃ siro 260

Paripakko vayo tassa moghajiṇṇo'ti vuccati.

4 Na tāvatā dharmadharo yāvatā bahu bhāṣate

Yastvīhālpamapi śrutvā dharmakāyena vai spṛśet

Sa vai dharmadharo bhavati yo dharme na pramadyate.

(Udānavarga. 4. 5. 21)

Na tavata dhamadharo yavata baho bhaṣati

Yo tu apa bi śūtvana dhamu kaphana phasati

Sa ho dhamadharo hoti yo dhamu na pramajati.

(Prā. Dha. [A. 3](10)

5 Na tena vṛddho bhavati yenāsya palitaṃ śīra:

Yo vai yuvā'pyadhīyānastaṃdevā: sthaviraṃ vidu: . (Manusmṛti. 2. 158)

[BJT Page 90] [\x 90/]

6. Yamhi saccaṃ ca dhammo ca ahiṃsā saṃyamo damo 261

Sa ve vantamalo dhīro thero iti pavuccati.

7. Na vākkaraṇamattena vaṇṇapokkharatāya vā 262

Sādhurūpo naro hoti issukī maccharī saṭho.

8. Yassa ce taṃ samucchinnaṃ mūlaghaccaṃ samūhataṃ 263

Sa vantadoso medhāvī sādhurūpo'ti vuccati.

9. Na muṇḍakena samaṇo abbato alikaṃ bhaṇaṃ 264

Icchālobhasamāpanno samaṇo kiṃ bhavissati.

[PTS Page 039] [\q 39/]

10. Yo ca sameti pāpāni aṇuṃ thūlāni sabbaso 265

Samitattā hi pāpānaṃ samaṇo'ti pavuccati.

11. Na tena bhikkhū hoti yāvatā bhikkhate pare 266

Vissaṃ dhammaṃ samādāya bhikkhu hoti na tāvatā.

12. Yo'dha puññca pāpañca bāhetvā brahmacariyavā 267

Saṅkhāya loke carati sa ce bhikkhū'ti vuccati.

13. Na monena muni hoti mūḷharūpo aviddasu 268

Yo ca tulaṃ'va paggayha varamādāya paṇḍito.

11 Bhikṣurna tāvatā bhavati yācatā bhakṣate parān

Viṣamān dharmān samādāya bhikṣurbhoti na tāvatā.

(Mahāvastu. 3 Piṭa. 423)

Na bhikhu tavata hoti yavata bhichati para

Viśpadharma samadai bhikhu hoti na tavata. (Prā. Dha. [B. 26]

12 Yastukāmāṃśva pāpaṃ ca dhikkṛtvā brahmacaryavān

Ni: śreṇibhūto sapragño savai bhikṣurīti ucyate.

(Mahāvastu. 3 Piṭa. 423)

Yā tu baheti pavana vata va bramacayiyava

Saghai carati loku so tu bhikhu tu vucati. (Prā. Dha. [B. 27]

[BJT Page 92] [\x 92/]

14. Pāpāni parivajjeti sa manī tena so muni 269

Yo munāti ubho loke muni tena pavuccati.

15. Na tena ariyo hoti yena pāṇāni hiṃsati 270

Ahiṃsā sabbapāṇānaṃ ariyo'ti pavuccati.

16. Na sīlabbatamattena bāhusaccena vā pana 271

Atha vā samādhilābhena vivicca sayanena vā.

17. Phusāmi nekkhammasukhaṃ aputhujjanasevitaṃ 272

Bhikkhu vissāsamāpādi appatto āsavakkhayaṃ.

Dhammaṭṭhavaggo ekūnavīsatimo.

[PTS Page 040] [\q 40/]

20. Maggavaggo.

1. Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho saccānaṃ caturo padā 273

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ divipadānaṃ ca cakkhumā.

2. Eso'va maggo natthañño dassanassa visuddhiyā 274

Etaṃ hi tumhe paṭipajjatha mārassetaṃ pamohanaṃ.

3. Etaṃ hi tumhe paṭipannā dukkhassantaṃ karissatha 275

Akkhāto ve mayā maggo aññāya sallasatthanaṃ.

16 Na śīlavratamātreṇa bāhuśrutyena vā puna:

Atha vā samādhilābhena prāntaśayyāsanena ca

Na śilavatamatrena bahosutena va pano

Adha samadhilabhena vivitaśayanena va. (Prā. Dha. [B. 22]

17 Spṛhayaṃ naiṣkāmyasukhaṃ apṛthagjanasevitam

Bhikṣu viśvāsammāpado aprāpte aśravakṣaye. (Udānavarga)

Phuṣamu nekhamasukhu aprudhajanasevi

Hikhu viśpaśama. . . . . . . . Apate aśava chaye. (Prā. Dha. [B. 25]

1 Magana aṭhagio śeṭho savana cauri pada

Viraku śeṭho dhamana praṇagutana cakhuma. (Prā. Dha. [A](3. 4)

[BJT Page 94] [\x 94/]

4. Tumhehi kiccaṃ ātappaṃ akkhātāro tathāgatā 276

Paṭipannā pamokkhanti jhāyino mārabandhanā.

5. Sabbe baṅkhārā aniccā'ti yadā paññāya passati 277

Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā.

6. Sabbe baṅkhārā dukkhā'ti yadā paññāya passati 278

Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā.

7. Sabbe dhammā anattā'ti yadā paññāya passati 277

Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā.

8. Uṭṭhānakālamhi anuṭṭhahāno 278

Yuvā balī ālasiyaṃ upeto

Saṃsannasaṅkappamano kusīto

Paññāya maggaṃ alaso na vindati.

[PTS Page 041] [\q 41/]

9. Vācānurakkhī manasā susaṃvuto 281

Kāyena ca akusalaṃ na kayirā

Ete tayo kammapathe visodhaye

Ārādhaye maggaṃ isippaveditaṃ.

10. Yogā ve jāti bhūri ayogā bhūrisaṅkhayo 282

Etaṃ dvedhā pathaṃ ñatvā bhavāya vibhavāya ca

Tathattānaṃ niveseyya yathā bhūri pavaḍḍhati.

5 Savi saghara anica ti yada prañaya paśati

Tada nivinati dukha eso magu visodhi a.

6 Savi sasara dukha ti yada prañae gradhati

Tada nivinati dukha eṣo mago visodhi a. (Prā. Dha. [A](3. 1. 2)

7 Sarva dhama anatma ti yada paśati cachuma

Tada nivinati dukha eṣo mago visodhi a. (Prā. Dha. [A](3. 3)

8 Utthāna kāleṣū nibhinavīryyoyuvā balī. . . . . . . Ko nirāśa:

Sadeva saṃkalpahata: kusīdo gñānasya mārgaṃ satataṃ na vetti.

(Udānavarga apramāda. 5. 21)

Uṭhane alasa anuṭhahatu yoi bali alasae uvito

Saṃsana sagapa mano samatima prañai maga alasu na vinati.

(Prā. Dha. [A](3. 9)

[BJT Page 96] [\x 96/]

11. Vanaṃ chindatha mā rukkhaṃ vanato jāyatī bhayaṃ 283

Chetvā vanañca vanathañca nibbanā hotha bhikkhavo.

12. Yāvaṃ vanatho na chijjati anumatto'pi narassa nārisu 284

Paṭibaddhamano'va tāva so vaccho khīrapako'va mātari.

13. Ucchinda sinehamattano kumudaṃ sāradikaṃ'va pāṇinā 285

Santimaggameva brūhaya nibbāṇaṃ sugatena desitaṃ.

14. Idha vassaṃ vasissāmi idha hemanta gimbhisu 286

Iti bālo vicinteti antarāyaṃ na bujjhati.

15. Taṃ puttapasusammattaṃ byāsattamanasaṃ naraṃ 287

Suttaṃ gāmaṃ mahogho'va maccu ādāya gacchati.

[PTS Page 042] [\q 42/]

16. Na santi puttā tāṇāya na pitā napi bandhavā 288

Antakenādhipannassa natthi ñātisu tāṇatā.

17. Etamatthavasaṃ ñatvā paṇḍito sīlasaṃvuto 289

Nibbāṇagamanaṃ maggaṃ khippameva visodhaye

Maggavaggo vīsatimo.

21. Pakiṇṇakavaggo.

1. Mattāsukhapariccāgā passe ce vipulaṃ sukhaṃ 290

Caje mattāsukhaṃ dhīro sampassaṃ vipulaṃ sukhaṃ.

2. Paradukkhūpadānena attano sukhamicchati 291

Verasaṃsaggasaṃsaṭṭho verā so na parimuccati.

14 Iha varṣaṃ kariṣyāmi hemantaṃ gīraṣmameva ca

Bālo vicintayatīti hyantarāya na paśyati. (Anityavarga. 5. 38)

15 Taṃ putrapaśusampannaṃ vyāsaktamanasaṃ naram

Supataṃ vyāghro mṛgamiva mṛtyurādāya gacchati.

(Mahābhārata. 12. 175)

Taṃ putrapaśusammattaṃ vyāsaktamānasaṃ naram

Supataṃgrāmaṃ mahogha iva mṛtyurādāya gacchati.

(Udānavarga. 1. 5. 39)

1 Mātrāsukha parityāgādya: paśyevipulaṃ sukham

Tyajenmātrāsukhaṃ dhīra: saṃpaśyan vipulaṃ sukham.

(Udānavarga-sukhavarga. 5. 30)

2 Para duhuvadanena yo atmano suhamichati

Vera saṣaga sasaṭho so dubha na parimucati. (Prā. Dha. [C][VO. 42]

[BJT Page 98] [\x 98/]

3. Yaṃ hi kiccaṃ tadapaviddhaṃ akiccaṃ pana kayirati 292

Unnalānaṃ pamattānaṃ tesaṃ vaḍḍhanti āsavā.

4. Yesañca susamāraddhā niccaṃ kāyagatā sati 293

Akiccaṃ te na sevanti kicce sātaccakārino

Satānaṃ sampajānānaṃ atthaṃ gacchanti āsavā.

[PTS Page 043] [\q 43/]

5. Mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca khattiye 294

Raṭṭhaṃ sānuvaraṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo.

6. Mātaraṃ pitaraṃ hantvā rājāno dve ca sottiye 295

Veyyagghapañcamaṃ hantvā anīgho yāti brāhmaṇo.

7. Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā 296

Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ buddhagatā sati.

8. Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā 297

Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ dhammagatā sati.

9. Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā 298

Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ saṅghagatā sati.

10. Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā 299

Yesaṃ divā ca ratto ca niccaṃ kāyagatā sati.

11. Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā 300

Yesaṃ divā ca ratto ca ahiṃsāya rato mano.

4 Yeṣāntu susamārabdhā nityaṃ kāyagatā smṛti:

Akṛtyaṃ te na kurvanti kṛtye sātatyakāriṇa:

Smṛtānāṃ samprajānānāmastaṃ gacchanti āśravā: (udānavarga. 4. 19. 20)

5 Supraudhu praujati imi gotamaśavaka

Yeṣa divaya rati va nica budhakata smati. (Prā. Dha. [A](4. 5)

8 Supraudhu. . . . . Nica dhamakata smati. (Prā. Dha. [A](4. 5)

9 Supraudhū praujhati sada gotamaśavaka

Yeṣa diva ya rati ca nica saghakata smati. (Prā. Dha. [A](4. 6)

10 Supraudhū. . . . . Nica kayakata smati. (Prā. Dha. [A](4. 7)

11 Supraudhū. . . . . Ahiṃsai rato mano. (Prā. Dha. [A](4. 8)

[BJT Page 100] [\x 100/]

12. Suppabuddhaṃ pabujjhanti sadā gotamasāvakā 301 yesaṃ divā ca ratto ca bhāvanāya rato

mano.

13. Duppabbajjaṃ durabhiramaṃ durāvāsā gharā dukhā 302

Dukkhosamānasaṃvāso dukkhānupatitaddhagu

Tasmā na caddhagu siyā dukkhānupatito siyā.

14. Saddho sīlena sampanno yasobhogasamappito 303

Yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati tattha tattheva pūjito.

15. Dūre santo pakāsanti himavanto'va pabbato 304

Asantettha na dissanti rattiṃ khittā yathā sarā.

[PTS Page 044] [\q 44/]

16. Ekāsanaṃ ekaseyyaṃ eko caramatandito 305

Eko damayamattānaṃ vanante ramito siyā.

Ekavīsatimo pakiṇṇakavaggo.

22. Niraya vaggo.

1. Abhūtavādī nirayaṃ upeti yo cāpi katvā na karomīti cāha 306

Ubho'pi te pecca samā bhavanti nihīnakammā manujā parattha.

12 Supraudhū. . . . . . . Bhavanai rato mano. (Prā. Dha. [A](4. 8)

14 Sadhū śilena sabano yaśa bhoga samapitū

Yena yeneva vayati tena teneva puyita. (Prā. Dha. [C. 25]

[BJT Page 102] [\x 102/]

2. Kāsāvakaṇṭhā bahavo pāpadhammā asaññatā 307

Pāpā pāpehi kammehi nirayaṃ te upapajjare.

3. Seyye ayoguḷo bhutto tatto aggisikhūpamo 308

Yañce bhūñjeyya dussīlo raṭṭhapiṇḍaṃ asaññato.

4. Cattāri ṭhānāni naro pamatto 309

Āpajjati paradārūpasevī

Apuññalābhaṃ na nikāmaseyyaṃ

Nindaṃ tatiyaṃ nirayaṃ catutthaṃ.

[PTS Page 045] [\q 45/]

5. Apuññalābho ca gatī ca pāpikā 310

Bhītassa bhītāya ratī ca thokikā

Rājā ca daṇḍaṃ garukaṃ paṇeti

Tasmā naro paradāraṃ na seve.

6. Kuso yathā duggahito hatthamevānukantati 311

Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ nirayāyupakaḍḍhati.

7. Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ saṃkiliṭṭhaṃ ca yaṃ vataṃ 312

Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ na taṃ hoti mahapphalaṃ.

8. Kayirā ce kayirāthenaṃ daḷhamenaṃ parakkame 313

Saṭhilo hi paribbājo bhiyyo ākirate rajaṃ.

9. Akataṃ dukkataṃ seyyo pacchā tapati dukkataṃ 314

Kataṃ ca sukataṃ seyyo yaṃ katvā nānutappati.

9 Akita kukita ṣehu-pacha tavati drukita

Kita nu sukita ṣehu-yakitva nanutapati. (Prā. Dha. [C. 40]

Akṛtaṃ kukṛtācchreya: -paścāttapati duṣkatṛm

Śocate duṣkṛtaṃ kṛtvā-śocate durgatiṃ gata:

Kṛtaṃ tu sukṛtaṃ śreyo-yatkṛtvā nānutapyate

Nandate sukṛtaṃ kṛtvā-nandate sugatiṃ gata: .

(Udānavarga. 29. [vv. 44]

[BJT Page 104] [\x 104/]

10. Nagaraṃ yathā paccantaṃ guttaṃ santarabāhiraṃ 315

Evaṃ gopetha attānaṃ khaṇo vo mā upaccagā

Khaṇātītā hi socanti nirayamhi samappitā.

11. Alajjitāye lajjanti lajjitāye na lajjare 316

Micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ.

12. Abhaye bhayadassino bhaye cābhayadassino 317

Micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ.

[PTS Page 046] [\q 46/]

13. Avajje vajjamatino vajje cāvajjadassino 318

Micchādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti duggatiṃ.

14. Vajjaṃ ca vajjato ñatvā avajjaṃ ca avajjato 319

Sammādiṭṭhisamādānā sattā gacchanti suggatiṃ.

Nirayavaggo dvāvīsatimo.

23. Nāgavaggo.

1. Ahaṃ nāgo'va saṅgāme cāpāto patitaṃ saraṃ 320

Ativākyaṃ titikkhissaṃ dussīlo hi bahujjano.

2. Dantaṃ nayanti samitiṃ dantaṃ rājā'bhirūhati 321

Danto seṭṭho manussesu yo'tivākyaṃ titikkhati.

3. Varamassatarā dantā ājānīyā ca sindhavā 322

Kuñjarā ca mahānāgā attadanto tato varaṃ.

4. Na hi etehi yānehi gaccheyya agataṃ disaṃ 323

Yathāttanā sudantena danto dantena gacchati.

1 Ahaṃ nāga iva saṃgrāme cāpata: patitaṃ śaram

Ativākyaṃ titikṣāmi du: śīlo hi mahājana: . (Udānavarga)

Aho nako va sagami cavadhi vatita śara

Ativaka ti. . . . . . . . . . Druśilo hi baho jano.

(Prā. Dha. [C. 31]

[BJT Page 106] [\x 106/]

5. Dhanapālako nāma kuñjaro kaṭukappabhedano dunnivārayo 324

Baddho kabalaṃ na bhuñjati sumarati nāgavanassa kuñjaro.

[PTS Page 047] [\q 47/]

6. Middhī yadā hoti mahagghaso ca niddāyitā samparivattasāyī 325

Mahāvarāho'va nivāpapuṭṭho punappunaṃ gabbhamupeti mando.

7. Idaṃ pure cittamacāri cārikaṃ 326

Yenicchakaṃ yatthakāmaṃ yathāsukhaṃ

Tadajjahaṃ niggahessāmi yoniso

Hatthippabhinnaṃ viya aṅkusaggaho.

8. Appamādaratā hotha sacittamanurakkhatha 327

Duggā uddharathattānaṃ paṅke sanno'va kuñjaro.

9. Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ 328

Saddhiṃ caraṃ sādhu vihāri dhīraṃ

Abhibhuyya sabbāni parissayāni

Careyya tenattamano satīmā.

10. No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ 329

Saddhiṃ caraṃ sādhu vihāri dhīraṃ

Rājā'va raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya

Eko care mātaṅgaraññe'va nāgo.

11. Ekassa caritaṃ seyyo 330

Natthi bāle sahāyatā

Eko care na ca pāpāni kayirā

Appossukko mātaṅgaraññe'va nāgo.

12. Atthamhi jātamhi sukhā sahāyā 331

Tuṭṭhī sukhā yā itarītarena

Puññaṃ sukhaṃ jīvitasaṅkhayamhi

Sabbassa dukkhassa sukhaṃ pahāṇaṃ.

8 Apramādaratā bhavata suśīlā bhavata bhikṣaca:

Susamābhitasaṃkalapā: svacittamanurakṣata. (Udānavarga. Apramāda. 5. 36)

Apramadarata bhodha sadhami supravedite

Drugha udhvaradha atmana paga sana va kuñaru. (Prā. Dha. )

9 Sa cellabheta nipakaṃ sahāyakaṃ

Sāṃrdha caraṃ sādhūvihāridhīram

Abhibhūya sarvāṇi parisuvāṇi

Careta tenāttamanā: pratismṛta: .

(Mūlasarvāstivāda vinaya. Ko. Va. )

10 Sa cellabheta nipakaṃ sahāyakaṃ

Sāṃrdhacaraṃ sādhūvihāridhīram

Rājeva rāṣṭraṃ vipulaṃ prahāya

Ekaścarenna ca pāpāni kuryyāt. (Mūlasarvāstivāda vinaya. Ko. Va. )

11 Ekasya caritaṃ śroyā na tu bāle sahāyatā

Alpotsukaścaredeko mātaṃgaraṇyanāgavat.

(Mūlasarvāstivāda vinaya. Ko. Va. )

[PTS Page 048] [\q 48/]

[BJT Page 108] [\x 108/]

13. Sukhā matteyyatā loke atho petteyyatā sukhā 332

Sukhā sāmaññatā loke atho brahmaññatā sukhā.

14. Sukhaṃ yāva jarā sīlaṃ sukhā saddhā patiṭṭhitā 333

Sukho paññāya paṭilābho pāpānaṃ akaraṇaṃ sukhaṃ.

Nāgavaggo tevīsatimo.

24. Taṇhāvaggo.

1. Manujassa pamattacārino taṇhā vaḍḍhati māluvā viya 334

So palavati hurāhuraṃ phalamicchaṃ'va vanasmiṃ vānaro.

2. Yā esā sahatī jammī taṇhā loke visattikā 335

Sokā tassa pavaḍḍhanti abhivaṭṭhaṃ'va bīraṇaṃ.

3. Yo ce taṃ sahatī jammiṃ taṇhaṃ loke duraccayaṃ 336

Sokā tamhā papatanti udabindū'va pokkharā.

4. Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo yāvantettha samāgatā 337

Taṇhāya mūlaṃ khaṇatha usīrattho' bīraṇaṃ

Mā vo nalaṃ'va soto'va māro bhañji punappunaṃ.

[PTS Page 049] [\q 49/]

5. Yathāpi mūle anupaddave daḷhe 338

Chinno'pi rukkho punareva rūhati

Evampi taṇhānusaye anūhate

Nibbatti dukkhamidaṃ punappunaṃ.

6. Yassa chattiṃsati sotā manāpassavanā bhūsā 339

Vāhā vahanti duddiṭṭhiṃ saṅkappā rāganissitā.

7. Savanti sabbadhi sotā latā ubbhijja tiṭṭhati 340

Tañca disvā lataṃ jātaṃ mūlaṃ paññāya chindatha.

4 Ta yu vadami bhadrañu yavatetha samakata

Apramada rata bhodha sadhami supravediti. (Prā. Dha. [A](2. 7)

[BJT Page 110] [\x 110/]

8. Saritāni sinehitāni ca somanassāni bhavanti jantuno 341

Te sātasitā sukhesino te ve jāti jarūpagā narā.

9. Tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti saso'va bādhito 342

Saṃyojanasaṅgasattā dukkhamupenti punappunaṃ cirāya.

10. Tasiṇāya purakkhatā pajā parisappanti saso'va bādhito 343

Tasmā tasiṇaṃ vinodaya bhikkhu ākaṅkhī virāgamattano.

11. Yo nibbanatho+ vanādhimutto vanamutto vanameva dhāvati 344

Taṃ puggalametha passatha mutto bandhanameva dhāvati.

[PTS Page 050] [\q 50/]

12. Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā 345

Yadāyasaṃ dārujaṃ babbajañca

Sārattarattā maṇikuṇḍalesu

Puttesu dāresu ca yā apekhā.

13. Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā 346

Ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ

Etampi chetvāna paribbajanti

Anapekkhino kāmasukhaṃ pahāya.

14. Ye rāgarattānupatanti sotaṃ 347

Sayaṃ kataṃ makkaṭako'va jālaṃ

Etampi chetvāna vajanti dhīrā

Anapekkhino sabbadukkhaṃ pahāya.

15. Muñca pure muñca pacchato majjhe muñca bhavassa pāragū 348

Sabbattha vimuttamānaso na puna jātijaraṃ upehisi.

16. Vitakkapamathitassa jantuno tibbarāgassa subhānupassino 349

Bhiyyo taṇhā pavaḍḍhati esa kho daḷhaṃ karoti bandhanaṃ.

12 Na taddṛḍhaṃ bandhanamāhurāryā yadāyasaṃ dāravaṃ balbajaṃ ca

Saṃraktacittā maṇikūṇḍaleṣu putreṣu dāreṣū ya ya avekṣā: .

13 Etaddṛḍhaṃ bandhanamāhurāryā samaṃ tata: susthiraṃ duṣpramuṃcam

Etadapi chitvā parivrajanti anapekṣiṇa: kāmasukhaṃ prahāya.

(Udānavarga kāma. [vv. 5, 6]

12 Na ta driḍha bandhana dhira ya asa daruva babana va

Sarata cita mani kunaleṣū putreṣu dareṣū ya ya aveha.

13 Eta driḍha bandhana maha dhira oharina śiśila drupamujū

Eta bi chitvana parivrayati anavehino kama suhu prahai.

(Prā. Dha. [G][VO. 31, 32]

14 Ye rakarata anuvatati sotu

Saigata. . . . . . . . . . .

Eta bi chetvana parivrayati

Anavehino kama suha prahai. (Prā. Dha. [C][VO. 33]

+ Praggalameva sī. Mu.

15 Muṃca purato muṃca paścato madhye muṃca bhavasya pāraga:

Sarvatra vimuktamānaso na punarjātijarāmupeṣyasi. (Udānavarga. 29, 66)

Muju puratu muju pajatu majhatu muju bhavasa parako

Sarvatra vimutamanaso na puna jatijara vuvehisi. (Prā. Dha. [C][VO. 22]

[BJT Page 112] [\x 112/]

17. Vitakkupasame ca yo rato asubhaṃ bhāvayati sadā sato 350

Esa kho vyantikāhiti esa checchati mārabandhanaṃ.

[PTS Page 051] [\q 51/]

18. Niṭṭhaṃ gato asantāsī vītataṇho anaṅgaṇo 351

Acchindi bhavasallāni antimo'yaṃ samussayo.

19. Vītataṇho anādāno niruttipadakovido 352

Akkharānaṃ sannipātaṃ jaññā pubbaparāni ca

Sa ve antimasārīro mahāpañño mahāpuriso'ti vuccati.

20. Sabbābhibhū sabbavidū'hamasmi 353

Sabbesu dhammesu anūpalitto

Sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto

Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ.

21. Sabbadānaṃ dhammadānaṃ jināti 354

Sabbaṃ rasaṃ dhammaraso jināti

Sabbaṃ ratiṃ dhammaratī jināti

Taṇhakkhayo sabbadukkhaṃ jināti.

22. Hananti bhogā dummedhaṃ no ve pāragavesino 355

Bhogataṇhāya dummedho hanti aññe'va attanā.

23. Tiṇadosāni khettāni rāgadosā ayaṃ pajā 356

Tasmā hi vītarāgesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.

23. Tiṇadosāni khettāni dosadosā ayaṃ pajā 357

Tasmā hi vītadosesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.

20 Sarvābhibhū sarvavido' hamasimi sarvehi dharmehi anopalipta:

Sarvagño'haṃ tṛṣṇākṣaye vimukto svayaṃ abhigñāya kamuddiśeyama.

(Mahāvastu. 325)

[BJT Page 114] [\x 114/]

25. Tiṇadosāni khettāni mohadosā ayaṃ pajā 358

Tasmā hi vītamohesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.

[PTS Page 052] [\q 52/]

26. Tiṇadosāni khettāni icchādosā ayaṃ pajā 359

Tasmā hi vigaticchesu dinnaṃ hoti mahapphalaṃ.

Taṇhāvaggo catuvīsatimo.

25. Bhikkhuvaggo.

1. Cakkhunā saṃvaro sādhu sādhu sotena saṃvaro 360

Ghāṇena saṃvaro sādhu sādhu jivhāya saṃvaro.

2. Kāyena saṃvaro sādhu sādhu vācāya saṃvaro 361

Manasā saṃvaro sādhu sādhu sabbattha saṃvaro

Sabbattha saṃvuto bhikkhu sabbadukkhā pamuccati.

3. Hattha saññato pādasaññato 362

Vācāya saññato saññatuttamo

Ajjhattarato samāhito

Eko santusito tamāhu bhikkhuṃ.

4. Yo mukhasaññato bhikkhu mantabhāṇī anuddhato 363

Atthaṃ dhammaṃ ca dīpeti madhuraṃ tassa bhāsitaṃ.

[PTS Page 053] [\q 53/]

5. Dhammārāmo dhammarato dhammaṃ anuvicintayaṃ 364

Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu saddhammā na parihāyati.

6. Salābhaṃ nātimaññeyya nāññesaṃ pihayaṃ care 365

Aññesaṃ pihayaṃ bhikkhu samādhiṃ nādhigacchati.

7. Appalābho'pi ce bhikkhu salābhaṃ nātimaññati 366

Taṃ ve devā pasaṃsanti suddhājīviṃ atanditaṃ.

1 Cakṣuṣā saṃvaro sādhu sādhu śrotreṇa saṃvara:

Kāyena saṃvaro sādhu manasā sādhu saṃvara:

Sarvatra saṃvṛto bhikṣu: sarvadu: khāt pramucyate. (Mahāvastu. 3. Pi. 423)

2 Kaena sañamu sadhu sadhu vayai sañamu

Manena sañamu sadhu sadhu savatra sañamu

Savatra sañato bhikhu sava dugatio jahi. (Prā. Dha. [B. 9]

3 Hatasañatu padasañatu vayasañatu savutidrio

Ajhatmarato samahito eko satusito tamahu bhikhu.

(Prā. Dha. [B. 10]

4 Yo muhena sañato bhikhu matabhani anudhato

Arthadharmu ji deseti mayuru tasa bhasita. (Prā. Dha. [B. 11]

5 Dharmārāmo dharmarato dharmamanuvicintayan

Dharmaṃ samanusmaran hikṣu: saddharmānna parihāyati.

(Mahāvastu. 3. Pi. 421)

6 Salabhu natimañe a nañeṣa samihao sia

Añeṣa saddhamiha bhikhu samadhi nadhikajati. (Prā. Dha. [B. 20]

[BJT Page 116] [\x 116/]

8. Sabbaso nāmarūpasmiṃ yassa natthi mamāyitaṃ 367

Asatā ca na socati sa ve bhikkhū'ti vuccati.

9. Mettāvihārī yo bhikkhū pasanno buddhasāsane 368

Adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ.

10. Siñca bhikkhu imaṃ nāvaṃ sittā te lahumessati 369

Chetvā rāgaṃ dosaṃ ca tato nibbāṇamehisi.

11. Pañca chinde pañca jahe pañca cuttari bhāvaye 370

Pañcasaṅgātigo bhikkhu oghatiṇṇo'ti vuccati.

12. Jhāya bhikkhu mā ca pāmado 371

Mā te kāmaguṇe bhamassu cittaṃ

Mā lohaguḷaṃ gilī pamatto

Mā kandi dukkhamidanti ḍayhamāno.

13. Natthi jhānaṃ apaññassa paññā natthi ajhāyato 372

Yamhi jhānaṃ ca paññā ca sa ve nibbāṇasantike.

[PTS Page 054] [\q 54/]

14. Suññāgāraṃ paviṭṭhassa santacittassa bhikkhuno 373

Amānusī rati hoti sammā dhammaṃ vipassato.

15. Yato yato sammasati khandhānaṃ udayabbayaṃ 374

Labhati pītipāmojjaṃ amataṃ taṃ vijānataṃ.

16. Tatrāyamādi bhavati idha paññassa bhikkhuno 375

Indriyagutti santuṭṭhī pātimokkhe ca saṃvaro.

8 Savasu namaruvasa yasa nathi mamaita

Asata i na śoyati so hu bhikhu tu vucati. (Prā. Dha. [B. 38]

9 Maitīravihārī yo bhikṣu: prasanno budaddhaśāsane

Adhigacchati padaṃ śāntaṃ aśecanaṃ ca mocanam.

(Mahāvastu. 3. 421)

Metra vihara ye bhikkhu prasanu budha śasa. . . . . .

Paḍivijhu pada śata sagharavośamu suha. (Prā. Dha. [B. 29]

10 Siṃca bhikṣo imāṃ nāvaṃ siktā te lahumeṣyati

Jitvā rāgaṃ ca dveṣaṃ ca tato nirvāṇameṣyasi. (Mahāvastu. 3. 421)

Sija bhikhu ima nama sita ti lahu mesiti

Chetva raka ji dośa tato nivana eśiti. (Prā. Dha. [B. 34]

11 Paja jina paja jahi paja utvari bhavai

Paja sagadhio bhikhu ohatino'ti vucati. (Prā. Dha. [B. 16]

12 Jai bhikhu ma yi pramadi ma te kamaguṇa bhameṃsu cittaṃ

Ma lohaguḍa gili pramata kana dukhamida ti dajhamano.

(Prā. Dha. [B. 34]

13 Nathi jhana aprañasa praña nathi ajhayato

Yasa jhana ca praña ya so ho nirvanasa sati a. (Prā. Dha. [B. 16]

14 Suñakare praviṭhasa śatacitasa bhikhuno

Amanuṣa rati hoti same dharma vivaśatu. (Prā. Dha. [B. 12]

15 Yato yato samaṣati khandhana udayavaya

Lahati pirati pramoju amutu ta vijanatu. (Prā. Dha. [B. 17]

16 Tatrai adi bhavati tadha prañasa bhikhuno

Idriyagoti satuṭhī pratimukhei. . . (Prā. Dha. [B. 17]

[BJT Page 118] [\x 118/]

17. Mitte bhajassu kalyāṇe suddhājīve atandite 376

Paṭisanthāravuttyassa ācārakusalo siyā

Tato pāmojjabahulo dukkhassantaṃ karissasi.

18. Vassikā viya pupphāni maddavāni pamuñcati 377

Evaṃ rāgaṃ ca dosaṃ ca vippamuñcetha bhikkhavo.

19. Santakāyo santavāco santavā susamāhito 378

Vantalokāmiso bhikkhu upasanto'ti vuccati.

20. Attanā vodayattānaṃ paṭimāse'ttamattanā 379

So attagutto satimā sukhaṃ bhikkhu vihāhisi.

21. Attā hi attano nātho attā hi attano gati 380

Tasmā saññamayattānaṃ assaṃ bhadraṃ'va vāṇijo.

22. Pāmojjabahulo bhikkhu pasanno buddhasāsane 381

Adhigacche padaṃ santaṃ saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ.

[PTS Page 055] [\q 55/]

23. Yo have daharo bhikkhu yuñjati buddhasāsane 382

So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto'va candimā.

Bhikkhuvaggo pañcavīsatimo.

26. Brāhmaṇavaggo.

1. Chinda sotaṃ parakkamma kāme panuda brāhmaṇa 383

Saṅkhārānaṃ khayaṃ ñatvā akataññū'si brāhmaṇa.

2. Yadā dvayesu dhammesū pāragū hoti brāhmaṇo 384

Athassa sabbe saṃyogā atthaṃ gacchanti jānato.

17 Mitra bhaye a paḍiruva sudhayīva a. . .

Paḍisaravuti asa aprak. . .

Datu ayarakuśalo suhu bhikhu vihaṣisi. (Prā. Dha. [B. 18]

22 Pramojabahulu yo bhikhu abhivuyu paripiraya

Adhikachi pada śata aseyana moyaka. (Prā. Dha. [B. 31]

(Aseyana=asecanakaṃ)

(Moyaka=mocakaṃ)

1 Jindhi srota: parakrāmya kāmān praṇuda brāhmaṇa

Nāprahāya muni: kāmān ekatvamadhigacchati. (Udānavarga. 10. 1)

[BJT Page 120] [\x 120/]

3. Yassa pāraṃ apāraṃ vā pārāpāraṃ na vijjati 385

Vītaddaraṃ visaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

4. Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ katakiccaṃ anāsavaṃ 386

Uttamatthaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

5. Divā tapati ādicco rattiṃ ābhāti candimā 387

Sannaddho khattiyo tapati jhāyī tapati brāhmaṇo

Atha sabbamahorattiṃ buddho tapati tejasā.

[PTS Page 056] [\q 56/]

6. Bāhitapāpo'ti brāhmaṇo samacariyā samaṇo'ti vuccati 388

Pabbājayattano malaṃ tasmā pabbajito'ti vuccati.

7. Na brāhmaṇassa pahareyya nāssa muñcetha brāhmaṇo 389

Dhī brāhmaṇassa hantāraṃ tato dhī yassa muñcati.

8. Na brāhmaṇassetadakiñci seyyo 390

Yadā nisedho manaso piyehi

Yato yato hiṃsamano nivattati

Tato tato sammati meva dukkhaṃ.

9. Yassa kāyena vācāya manasā natthi dukkataṃ 391

Saṃvutaṃ tīhi ṭhānehi tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

10. Yamhā dhammaṃ vijāneyya sammāsambuddhadesitaṃ 392

Sakkaccaṃ taṃ namasseyya aggihuttaṃ'va brāhmaṇo.

4 Jhayi parakata budhu kitakica anasavu

Budhu daśabalu vetu tamahu bromi bramana. (Prā. Dha. [B. 5]

5 Diva tavati adivu rati abhai cadrimu

Sanadhu chatirao tavati jhai tavati bramano

Adha sarva ahoratra budhu tavati teyasa. (Prā. Dha. )

[BJT Page 122] [\x 122/]

11. Na jaṭāhi na gottena jaccā hoti brāhmaṇo 393

Yamhi saccañca dhammo ca so sucī so'va brāhmaṇo.

12. Kiṃ te jaṭāhi dummedha kiṃ te ajinasāṭiyā 394

Abbhantaraṃ te gahaṇaṃ bāhiraṃ parimajjasi.

13. Paṃsukūladharaṃ jantūṃ kisaṃ dhamanisanthataṃ 395

Ekaṃ vanasmiṃ jhāyantaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

[PTS Page 057] [\q 57/]

14. Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi yonijaṃ mattisambhavaṃ 396

Bhovādī nāma so hoti sace hoti sakiñcano

Akiñcanaṃ anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

15. Sabbasaṃyojanaṃ chetvā yo ve na paritassati 397

Saṅgātigaṃ vidaññuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

16. Chetvā naddhiṃ varattañca sandāmaṃ sahanukkamaṃ 398

Ukkhittapalighaṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

17. Akkosaṃ vadhabandhaṃ ca aduṭṭho yo titikkhati 399

Khantibalaṃ balānīkaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

18. Akkodhanaṃ vatavantaṃ sīlavantaṃ anussutaṃ 400

Dantaṃ antimasārīraṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

19. Vāri pokkharapatte'va āraggeriva sāsapo 401

Yo na lippati kāmesu tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

20. Yo dukkhassa pajānāti idheva khayamattano 402

Pannabhāraṃ visaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

[BJT Page 124] [\x 124/]

21. Gambhīrapaññaṃ medhāviṃ maggāmaggassa kovidaṃ 403

Uttamatthaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

[PTS Page 058] [\q 58/]

22. Asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi anāgārehi cūbhayaṃ 404

Anokāsariṃ appicchaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

23. Nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu tasesu thāvaresu ca 405

Yo na hanti na ghāteti tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

24. Aviruddhaṃ viruddhesu attadaṇḍesu nibbutaṃ 406

Sādānesu anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

25. Yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca pātito 407

Sāsapo riva āraggā tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

26. Akakkasaṃ viññapaniṃ giraṃ saccaṃ udīraye 408

Yāya nābhisaje kañci tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

27. Yo'dha dīghaṃ va rassaṃ vā aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ 409

Loke adinnaṃ nādiyati tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

28. Āsā yassa na vijjanti asmiṃ loke paramhi ca 410

Nirāsayaṃ visaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

29. Yassālayā na vijjanti aññāya akathaṃkathī 411

Amatogadhaṃ anuppattaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

30. Yo'dha puññca pāpañca ubho saṅgaṃ upaccagā 412

Asokaṃ virajaṃ suddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

31. Candaṃ'va vimalaṃ suddhaṃ vippasannamanāvilaṃ 413

Nandībhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

[PTS Page 059] [\q 59/]

[BJT Page 126] [\x 126/]

32. Yo imaṃ paḷipathaṃ duggaṃ saṃsāraṃ mohamaccagā 414

Tiṇṇo pāragato jhāyī anejo akathaṃkatī

Anupādāya nibbuto tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

33. Yo'dha kāme pahātvāna anāgāro paribbaje 415

Kāmabhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

34. Yo'dha taṇhaṃ pahātvāna anāgāro paribbaje 416

Taṇhābhavaparikkhīṇaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

35. Hitvā mānusakaṃ yogaṃ dibbaṃ yogaṃ upaccagā 417

Sabbayogavisaṃyuttaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

36. Hitvā ratiṃ ca aratiṃ ca sītibhūtaṃ nirūpadhiṃ 418

Sabbalokābhibhuṃ vīraṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

37. Cutiṃ yo'vedi sattānaṃ upapattiṃ ca sabbaso 419

Asattaṃ sugataṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

38. Yassa gatiṃ na jānanti devā gandhabbamānusā 420

Khīṇāsavaṃ arahantaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

39. Yassa pure ca pacchā ca majjhe ca natthi kiñcanaṃ 421

Akiñcanaṃ anādānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

[PTS Page 060] [\q 60/]

40. Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ mahesiṃ vijitāvinaṃ 422

Anejaṃ nhātakaṃ buddhaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

[BJT Page 128] [\x 128/]

41. Pubbenivāsaṃ yo'vedī saggāpāyaṃ ca passati 423

Atho jātikkhayaṃ patto abhiññāvosito muni

Sabbavositavosānaṃ tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ.

Brāhmaṇavaggo chabbīsatimo.

Vagguddānaṃ.

1. Yamakappamādo cittaṃ pupphaṃ bālena paṇḍito

Arahanto sahassena pāpadaṇḍena te dasa.

2. Jarā attā ca loko ca buddho sukhapiyena ca

Kodho malaṃ ca dhammaṭṭho maggavaggena vīsati.

3. Pakiṇṇaṃ nirayo nāgo taṇhā bhikkhu ca brāhmaṇo

Ete chabbīsati vaggā desitādiccabandhunā.

Gāthuddānaṃ.

1. Yamake vīsati gāthā appamādamhi dvādasa

Ekādasa cittavagge pupphavaggamhi soḷasa.

2. Bāle ca soḷasa gāthā paṇḍitamhi catuddasa

Arahante dasa gāthā sahasse honti soḷasa.

3. Terasa pāpavaggamhi daṇḍamhi dasa satta ca

Ekādasa jarāvagge attavagge bhave dasa.

4. Dvādasa lokavaggamhi buddhe caṭṭhārasa bhave

Sukhe ca piyavagge ca gāthāyo honti dvādasa.

5. Cuddasa kodhavaggamhi malavaggekavīsati

Sattarasa ca dhammaṭṭhe maggavagge tatheva ca.

6. Pakiṇṇe soḷasa gāthā niraye nāge catuddasa

Chabbīsati taṇhāvaggamhi tevīsa bhikkhuvaggikā.

7. Cattāḷīsekagāthāyo brāhmaṇe vaggamuttame

Gāthā satāni cattāri tevīsa ca punāpare

Dhammapade nipātamhi desitādiccabandhunā'ti.

Dhammapada pāḷi niṭṭhitā.


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Dhammapada. Dhammapada. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D28C-D