Nettippakarana

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Nettippakarana

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

[CPD Classification 2.7.2]
[BJT Vol Net -] [\z Nett /] [\w I /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
[PTS Vol Net -] [\z Nett /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]

Nettippakaraṇaṃ

Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-22: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

Saṃgahavāro

1. Yaṃ loko pūjayate - salokapālo sadā namassati ca,

Tassetaṃ sāsanavaraṃ - vidūhi ñeyyaṃ naracarassa.

2. Dvādasa padāni suttaṃ - taṃ sabbaṃ byañjanañca attho ca,

Taṃ viññeyyaṃ ubhayaṃ - ko attho byañjanaṃ katamaṃ.

3. Soḷasa hārā netti - pañca nayā sāsanassa pariyeṭṭhi,

Aṭṭhārasa mūlapadā - mahākaccānena-1. Niddiṭṭhā-2.

4. Hārā byañjanavicayo - suttassa nayā tayo ca suttattho,

Ubhayaṃ pariggahītaṃ - vuccati suttaṃ yathāsuttaṃ.

5. Yā ceva desanā yaṃ ca - desitaṃ ubhayameva viññeyyaṃ,

Tatrāyamānupubbī - navavīdha suttantapariyeṭṭhi'ti.

1. Mahakaccānena - machasaṃ. 2. Kaccāyanagotta niddiṭṭhā -pe

[BJT Page 004] [\x 4/]

Vibhāgavāro

1. Uddesavāro

Tattha katame soḷasa hārā: desanā vicayo yutti padaṭṭhāno lakkhaṇo catubyūho āvatto

vibhatti parivattano vevacano paññatti otaraṇo sodhano adhiṭṭhāno parikkhāro samāropano

iti.

Tassānugīti:

1. Desanā vicayo yutti - padaṭṭhāno ca lakkhaṇo,

Catubyuho ca āvaṭṭo - vibhatti parivattano.

2. Vevacano ca paññatti - otaraṇo ca sodhano,

Adhiṭṭhāno parikkhāro - samāropano [PTS Page 002] [\q 2/] soḷasa-1.

3. Ete soḷasa hārā - pakittitā atthato asaṃkiṇṇā,

Etesaṃ ceva bhavati - vitthāratayā nayavibhattī'ti.

Tattha katame pañca nayā: nandiyāvaṭṭo-2. Tipukkhalo sīha vikkīḷito disālocano aṅkuso iti.

Tassānugīti:

4. Paṭhamo nandiyāvaṭṭo - dutiyo ca tipukkhalo,

Sīhavikkīḷito nāma - tatiyo nayalañchako-3.

1. Soḷeso - machasaṃ 2. Nandiyāvatto - sīmu. 3. Nayalañcako - machasaṃ

[BJT Page 006] [\x 6/]

5. Disālocanamāhaṃsu - catutthaṃ nayamuttamaṃ,

Pañcamo aṅkuso nāma - sabbe pañca nayā gatā'ti

Tattha katamāni aṭṭhārasa mūlapadāni: nava padāni kusalāni, nava padāni akusalāni.

Tattha katamāni nava padāni akusalāni: taṇhā avijjā loho doso moho subhasaññā

sukhasaññā niccasaññā attasaññā'ti imāni nava padāni akusalāni, yattha sabbo

akusalapakkho saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchati.

Tattha katamāni nava padāni kusalāni: samatho vipassanā alobho adoso amoho asubhasaññā

dukkhasaññā aniccasaññā anattasaññā'ti. Imāni nava padāni kusalāni, yattha sabbo

kusalapakkho saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchati.

Tatiradaṃ uddānaṃ:

6. Taṇhā ca avijjā pi ca - lobho doso tatheva moho ca,

Caturo ca vipallāsā-1. Kilesabhumī nava padāni

[PTS Page 003] [\q 3/]

7. Samatho ca vipassanā ca - kusalāni ca yāni tiṇi mūlāni,

Caturo satipaṭṭhānā - indriyabhumi nava padāni.

8. Navahi ca padehi kusalā - navahi ca yujjanti akusalā pakkhā

Ete kho mūlapadā - bhavanti aṭṭhārasa padānī'ti

1. Cattāro vipallāsā - pu.

[BJT Page 008] [\x 8/]

2. Niddesavāro

Tattha saṃkhepato netti kittitā:

1. Assādādīnavatā-1. Nissaraṇampi ca phalaṃ upāyo ca,

Āṇatti ca bhagavato - yogīnaṃ desanāhāro

2. Yaṃ pucchitañca vissajjitañca - suttassa yā ca anugīti,

Suttassa yo pavicayo - hāro vicayoti niddiṭṭho.

3. Sabbesaṃ hārānaṃ - yā bhumi yo ca gocaro tesaṃ,

Yuttāyutta parikkhā-2. - Hāro yuttīti niddiṭṭho.

4. Dhammaṃ deseti jino - tassa ca dhammassa yaṃ padaṭṭhānaṃ,

Iti yāva sabbadhammā - eso hāro padaṭṭhāno.

5. Vuttamhi ekadhamme - ye dhammā ekalakkhaṇā keci,

Vuttā bhavanti sabbe - so hāro lakkhaṇo nāma.

6. Neruttamadhippāyo - byañjanamatha desanānidānañca,

Pubbāparānusandhi-3. - Eso hāro catubyūho

7. Ekamhi padaṭṭhāne - pariyesati sesakaṃ padaṭṭhānaṃ,

Āvaṭṭati-4. Paṭipakkhe - avaṭṭo nāma so hāro.

8. Dhammaṃ ca padaṭṭhānaṃ - bhumiṃ ca vihajate-5. Ayaṃ hāro,

Sādhāraṇe asādhāraṇe ca - neyyo vibhattīti.

9. Kusalākusale dhamme - niddiṭṭhe bhāvite pahīne ca,

Parivattati paṭipakkhe - hāro parivattano nāma. [PTS Page 004] [\q 4/]

1. Assadādīnavato - pu. 2. Yuttāyuttiparikkhā - pu, sīmu. 3. Pubbāparena sandhi-pu. 4.

Āvattati - sīmu. 5. Vībhajjate - sīmu.

[BJT Page 010] [\x 10/]

10. Veccanāni bahūni tu - sutte vuttāni ekadhammassa,

Yo jānāti suttavidū - veccano nāma so hāro.

11. Ekaṃ bhagavā dhammaṃ - paññattīhi vividhāhi deseti,

So ākāro ñeyyo - paññatti nāma hāro'ti.

12. Yo ca paṭiccuppādo - indriyakhandhā ca dhātuāyatanā,

Etehi otarati yo - otaraṇo nāma so hāro.

13. Vissajjitamhi pañhe - gāthāya pucchitā yamārabbha,

Suddhāsuddhaparikkhā - hāro so sodhano nāma.

14. Ekattatāya dhammā - yepi ca vemattatāya niddiṭṭhā,

Te na vikappasitabbā - eso hāro adhiṭṭhāno.

15. Ye dhammā yaṃ dhammaṃ - janayantippaccayā paramparato,

Hetumavakaḍḍhayitvā - eso hāro parikkhāro.

16. Ye dhammā yammūlā - ye cekatthā pakāsitā muninā,

Te samaropayitabbā - esa samāropano bhāro.

17. Taṇhañca avijjampi ca - samathena vipassanāya yo neti,

Saccehi yojayitvā - ayaṃ nayo nandiyāvaṭṭo-1.

18. Yo akusale samūlehi - neti kusale ca kusalamūlehi,

Bhūtaṃ tathaṃ avitathaṃ - tipukkhalaṃ taṃ tayaṃ āhu.

19. Yo neti vipallāsehi - kilese-2. Indriyehi saddhamme,

Etaṃ nayaṃ nayavidū - sīhavikkīḷitaṃ āhu.

20. Veyyākaraṇesu hi ye - kusalākusalā tahiṃ tahiṃ vuttā,

Manasā volokayate - taṃ khu disālocanaṃ āhu.

1. Nandiyāvatto - sīmu 2. Saṃkilese - pu.

[BJT Page 012] [\x 12/]

21. Oloketvā disalocanena - ukkhipiya yaṃ samāneti,

Sabbe kusālākusale - ayaṃ nayo aṅkuso nāma.

22. Soḷasa hārā paṭhamaṃ - disalocanato-1. Disā vilokayitvā,

Saṃdhipiya aṅkusena hi - nayehi tīhi niddise suttaṃ.

23. Akkharaṃ padaṃ byañjanaṃ - nirutti tatheva niddeso,

Ākārachaṭṭhavacanaṃ - ettāva byañjanaṃ sabbaṃ

[PTS Page 005] [\q 5/]

24. Saṅkāsanā pakāsanā - vivaraṇā vihajanuttānīkammapaññatti,

Etehi chahi padehi - attho kammañca niddiṭṭhaṃ.

25. Tīṇi ca nayā anūnā - atthassa ca chappadāni gaṇitāni,

Navahi padehi bhagavato - vacanassa'ttho samāyutto.

26. Atthassa nava padāni - byañjanapariyeṭṭhiyā catubbīsa,

Ubhayaṃ saṅkalayitvā-2. Tettiṃsā ettikā nettī'ti.

Niddesavāro niṭṭhito.

1. Disālocanena - pu. 2. Saṅkhepayato - pu.

[BJT Page 014] [\x 14/]

3. Paṭiniddesavāro

3. 1. 1.

Desanāhāravibhaṅgo

Tattha katamo desanāhāro: "assādādīnavatā" ti gāthā, ayaṃ desanāhāro. Kiṃ desayati:

assādaṃ ādīnavaṃ nissaraṇaṃ phalaṃ upāyaṃ āṇattiṃ.

"Dhammaṃ vo bhikkhave desissāmi ādikalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ

sātthaṃ sabyañjanaṃ kevala paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsissāmī"ti.

Tattha katamo assādo:

1. "Kāmaṃ kāmayamānassa tassa ce taṃ samijjhati,

Addhā pītimano hoti laddhā macco yadicchatī"ti

Ayaṃ assādo,

Tattha katamo ādinavo: [PTS Page 006] [\q 6/]

2. Tassa ce kāmayānassa chandajātassa jantuno,

Te kāmā paribhāyanti sallaviddhova ruppatī"ti

Ayaṃ ādīnavo,

Tattha katamaṃ nissaraṇaṃ:

3. "Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro,

So'maṃ visattikaṃ loke sato samativattatī"ti

Idaṃ nissaraṇaṃ,

Tattha katamo assādo:

4. "Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā gavāssaṃ dāsaporisaṃ,

Thiyo bandhu puthū kāme yo naro anugijjhatī"ti.

Ayaṃ assādo,

[BJT Page 016] [\x 16/]

Tattha katamo ādīnavo:

5. "Abalā naṃ balīyanti maddante naṃ parissayā,

Tato naṃ dukkhamanveti nāvaṃ bhinnamivodakanti"

Ayaṃ ādīnavo:

Tattha katamaṃ nissaraṇaṃ

6. "Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye,

Te pahāya tare oghaṃ nāvaṃ sitvāva pāragu"ti

Idaṃ nissaraṇaṃ,

Tattha katamaṃ phalaṃ:

7. "Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ

Chattaṃmahantaṃ yathavassakāle,

Esānisaṃso dhamme suviṇṇe

Na duggatiṃ gacchati dhammacārī"ti.

Idaṃ phalaṃ,

Tattha katamo upāyo:

8. "Sabbe dhammā anattāti yadā paññāya passati

Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā"ti. [PTS Page 007] [\q 7/]

Ayaṃ upāyo,

Tattha katamā āṇatti:

9. "Cakkhumā visamānīva vijjamāne parakkame,

Paṇḍito jīvalokasmiṃ pāpāni parivajjaye"ti.

"Suññato lokaṃ avekkhassu mogharājā"ti āṇatti. "Sadā sato"ti upāyo.

"Attānudiṭṭhiṃ uhacca evaṃ maccutaro siyā"ti idaṃ phalaṃ.

[BJT Page 018] [\x 18/]

Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa nissaraṇaṃ deseti vipañcitaññussa puggalassa

ādīnavaṃ ca nissaraṇaṃ ca deseti. Neyyassa puggalassa assādaṃ ca ādīnavaṃ ca nissaraṇaṃ

ca deseti.

Tattha catasso paṭipadā cattāro puggalā ca, taṇhācarito mando santindriyena dukkhāya

paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti satipaṭṭhānehi nissayehi, taṇhācarito udattho-1.

Samādhindriyena dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti jhānehi nissayehi,

diṭṭhicarito mando viriyindriyena sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti

sammappadhānehi nissayehi, diṭṭhicarito udattho-1. Paññindriyena sukhāya paṭipadāya

khippābhiññāya niyyāti saccehi nissayehi.

Ubho taṇhācaritā, samathapubbaṅgamāya vipassanāya niyyanti rāgavirāgāya cetovimuttiyā,

ubho diṭṭhicaritā vipassanāpubbaṅgamena samathena niyyanti avijjāvirāgāya

paññāvimuttiyā.

Tattha ye samathapubbaṅgamāhi paṭipadāhi niyyanti, te nandiyā vaṭṭena nayena hātabbā.

Ye vipassanāpubbaṅgamāhi paṭipadāhi niyyanti, the sīhavikkīḷitena nayena hātabbā. [PTS

Page 008] [\q 8/]

Svāyaṃ hāro kattha sambhavati-2. Yassā-3. Satthā vā dhammaṃ deseti aññataro vā

garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, so taṃ dhammaṃ sutvā saddhaṃ paṭilabhati, tattha yā vīmaṃsā

ussāhanā tulanā upaparikkhā, ayaṃ sutamayīpaññā, tathā sutena nissayena yā vīmaṃsā

tulanā upaparikkhā manasānupekkhanā, ayaṃ cintāmayīpaññā. Imāhi dvīhi paññāhi-4.

Manasikārasampayuttassa yaṃ ñāṇaṃ uppajjati dassanabhumiyaṃ vā bhāvanābhumiyaṃ vā

ayaṃ bhāvanāmayīpaññā. Parato ghosā sutamayīpaññā. Paccattasamūṭṭhitā

yonisomanasikārā cintāmayīpaññā, yaṃ parato ca ghosena paccattasamuṭṭhitena ca

yonisomanasikārena ñāṇaṃ uppajjati ayaṃ bhāvanāmayīpaññā.

Yassa imā dve paññā atthi sutamayī cintāmayī ca, ayaṃ ugghaṭitaññū, yassa sutamayī

paññā atthi cintāmayī natthi ayaṃ vipañcitaññū. -5. Yassa neva sutamayī paññā atthī na

cintāmayī, ayaṃ neyyo.

Sāyaṃ dhammadesanā kiṃ desayati: cattāri saccāni dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ.

Ādīnavo phalaṃ ca dukkhaṃ, assādo samudayo, nissaraṇaṃ nirodho, upāyo āṇatti ca maggo,

imāni cattāri saccāni, idaṃ dhammacakkaṃ.

1. Udatto - machasaṃ = udatthā - sīmu. 2. Samuṭṭhito - ne. A. 3. Tassa - ne. A. 4. Imāsu

dvisu paññāsu - pu. 5. Vipavitaññu - sīmu.

[BJT Page 020] [\x 20/]

Yathā'ha bhagavā: "idaṃ dukkhanti me bhikkhave bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ

dhammacakkaṃ pavattitaṃ appattivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena

vā brāhmunā vā kenaci vā lokasmiṃ" (sabbaṃ dhammacakkaṃ)

Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā akkharā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā ākārā neruttā

niddesā. Etasseva atthassa saṃkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ paññatti

itipi'daṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ.

"Ayaṃ dukkhasamudayo'ti me bhikkhave bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ

dhammacakkaṃ pavattitaṃ [PTS Page 009] [\q 9/] appativattiyaṃ samaṇena vā

brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ"

"Ayaṃ dukkhanirodho'ti me bhikkhave bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ

dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena

vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ"

"Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti me bhikkhave bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye

anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appativattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena

vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ"

Tattha aparimāṇā padā aparimāṇā akkharā aparimāṇā byañjanā aparimāṇā ākārā neruttā

niddesā. Etasseva atthassa saṃkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ paññatti

itipi'daṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāariyasaccaṃ.

Tattha bhagavā akkharehi saṅkāseti, padehi pakāseti, byañjanehi vivarati, ākārehi vibhajati,

niruttīhi uttānīkaroti, ṇiddesehi paññāpeti. -1.

Tattha bhagavā akkharehi ca padehi ca ugghāṭeti, -2. Byañjanehi ca ākārehi ca vipañcayati,

niruttīhi ca niddesehi ca vitthāreti. Tattha ugghāṭanā-3. Ādi, vipañcanā majjhe, vitthāraṇā

pariyosānaṃ.

Soyaṃ dhammavinayo ugghaṭīyanto ugghaṭitaññupuggalaṃ vineti, tena naṃ āhu

ādikalyāṇoti, vipañciyanto vipañcitaññūpuggalaṃ-4. Vineti, tena naṃ āhu: majjhekalyāṇoti.

Vitthārīyanto neyyapuggalaṃ vineti, tena naṃ āhu: pariyosānakalyāṇoti.

Tattha chappadāni attho: saṃkāsanā pakāsanā vivaranā vibhajanā uttānīkammaṃ paññatti.

Imāni chappadāni attho. Chappadāni byañjanaṃ: akkharaṃ padaṃ byañjanaṃ ākāro nirutti

niddeso. Imāni chappadāni byañjanaṃ. Tenāha bhagavā: "dhammaṃ vo bhikkhave desissāmi

ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjananti". [PTS Page 010]

[\q 10/]

1. Paññapeti - machasaṃ 2. Ugghaṭeti - machasaṃ. 3. Ugghaṭanā - machasaṃ 4. Vipavitaññū

- machasaṃ.

[BJT Page 022] [\x 22/]

"Kevala"nti lokuttaraṃ, na missaṃ lokiyehi dhammehi; "paripuṇṇa"nti paripūraṃ anūnaṃ

anatirekaṃ; "parisuddhaṃ"ti nimmalaṃ sabbamalāpagataṃ pariyodātaṃ upaṭṭhitaṃ

sabbavisesānaṃ. Idaṃ vuccati tathāgatapadaṃ itipi tathāgatanisevitaṃ itipi tathāgatārañjitaṃ-1.

Itipi. Ato cetaṃ brahmacariyaṃ paññāyati. Tenāha bhagavā: "kevala paripuṇṇaṃ

parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessāmī"ti,

Kesaṃ ayaṃ dhammadesanā: yogīnaṃ. Tenāha āyasmā mahā kaccāyano:

"Assādādīnavatā - nissaraṇampi ca phalaṃ upāyo ca,

Āṇatti ca bhagavato - yogīnaṃ desanāhāro"ti.

Niyutto desanāhāro.

3. 1. 2

Vicayahāravihaṅgo

Tattha katamo vicayo hāro: "yaṃ pucchitaṃ ca vissajjitaṃ cā" ti gāthā, ayaṃ vicayo hāro. Kiṃ

vicinati: padaṃ vicinati pañhaṃ vicinati vissajjanaṃ vicinati pubbāparaṃ vicinati assādaṃ

vicinati ādīnavaṃ vicinati nissaraṇaṃ vicinati phalaṃ vicinati upāyaṃ vicinati āṇattiṃ vicinati

anugītiṃ vicinati sabbe nava suttante vicinati.

Yathā kiṃ bhave-2. : Yathā āyasmā ajito pārāyane bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati.

1. "Kenassu nivuto loko (iccāyasmā ajito)

Kenassu nappakāsati

Kissābhilepanaṃ-3. Brūsi

Kiṃsu tassa mahabbhayaṃ" ti.

Imāni cattāri padāni pucchitāni, so eko pañho; kasmā; ekavatthupariggahā, [PTS Page 011]

[\q 11/] evaṃ hi āha: "kenassu nivuto loko" lokādhiṭṭhānaṃ pucchati. "Kenassu

nappakāsatī"ti lokassa appakāsanaṃ pucchati. "Kissābhilepanaṃ brūsī" ti lokassa abhilepanaṃ

pucchati. "Kiṃsu tassa mahabbhayaṃ"ti tasseva lokassa mahābhayaṃ pucchati. Loko tividho:

kilesaloko bhavaloko indriyaloko.

1. Tathāgatarañjitaṃ - sīmu. Machasaṃ

2. Bhaveyya - pu.

3. Kiṃsvābhilepanaṃ - pu.

[BJT Page 024] [\x 24/]

Tattha vissajjanā:

2. "Avijjāya nivuto loko (ajitāti bhagavā)

Vivicchā-1. Pamādā nappakāsati,

Jappābhilepanaṃ brūmi

Dukkhamassa mahabbhaya"nti.

Imāni cattāri padāni imehi catūhi, padehi vissajjitāni, paṭhamaṃ paṭhamena, dutiyaṃ

dutiyena, tatiyaṃ tatiyena, catutthaṃ catutthena, "kenassu nivuto loko"ti pañhe "avijjāya

nivuto loko"ti vissajjanā, nīvaraṇehi nivuto loko, avijjā nīvaraṇāhi sabbe sattā; yathāha

bhagavā: "sabbasattānaṃ bhikkhave sabbapāṇānaṃ sabbabhūtānaṃ pariyāyato ekameva

nīvaraṇaṃ vadāmi, yadidaṃ avijjā; avijjānīvaraṇā hi sabbe sattā sabbaso ca bhikkhave

avijjāya nirodhā cāgā paṭinissaggā natthi sattānaṃ nīvaraṇanti vadāmī"ti. Tena ca

paṭhamassa padassa vissajjanā yuttā.

"Kenassu nappakāsatī"ti pañhe "vivicchā pamādā nappakāsatī"ti vissajjanā, yo puggalo

nīvaraṇehi nivuto so vivicchati, vivicchā nāma vuccati vicikicchā, so vicikicchanto

nābhisaddahati, anabhisadda hanto viriyaṃ nārabhati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya

kusalānaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya, so idhapamādamanuyutto viharati, pamatto sukke

dhamme na upādiyati, tassa te anupādiyamānā nappakāsanti, yathāha bhagavā:

3. "Dūre santo pakāsanti bhimavantoca pabbato,

Asantettha na dissanti rattikhittā-2. Yathā sarā. "

"Te guṇehi pakāsanti kittiyā ca yasena cā"ti. [PTS Page 012] [\q 12/] tena ca dutiyassa

padassa vissajjanā yuttā.

"Kissābhilepanaṃ brūsī"ti pañhe- "chappābhilepanaṃ brūmi"ti vissajjanā, chappā nāma

vuccati taṇhā, sā kathaṃ abhilimpati; yathāha bhagavā:

"Ratto atthaṃ na jānāti ratto dhammaṃ na passati,

Andhantamaṃ tadā hoti yaṃ rāgo sahate tara"nti.

Sā'yaṃ taṇhā āsattibahulassa puggalassa evaṃ abhijappāti karitvā tattha loko abhilitto nāma

bhavati. Tena ca tatiyassa padassa vissajjanā yuttā.

1. Vevicchā - machasaṃ.

2. Rattaṃ dhittā -machasaṃ.

[BJT Page 026] [\x 26/]

"Kiṃsu tassa mahabbhaya"nti pañhe "dukkhamassa mahabbhaya"nti vissajjanā. Duvidhaṃ

dukkhaṃ: kāyikaṃ ca cetasikaṃ ca. Yaṃ kāyikaṃ idaṃ dukkhaṃ, yaṃ cetasikaṃ idaṃ

domanassaṃ. Sabbe sattā hi dukkhassa ubbijjanti natthi bhayaṃ dukkhena samasamaṃ, kuto

vā pana tassa uttaritaraṃ, tisso dukkhatā: dukkhadukkhatā vipariṇāmadukkhatā saṃkhāra

dukkhatā; tattha loko odhiso kadāci karahaci dukkhadukkhatāya muccati, tathā

vipariṇāmadukkhatāya. Taṃ kissa hetu: honti loke appā bādhāpi dīghāyukāpi.

Saṃkhāradukkhatāya pana loko anupādisesāya nibbānadhātuyā muccati, tasmā

saṃsāradukkhatā dukkhaṃ lokassāti katvā dukkhamassa mahabbhayanti. Tena ca catutthassa

padassa vissajjanā yuttā. Tenāha bhagavā: "avijjāya nivuto loko"ti.

5. "Svanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)

Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ,

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi

Kena sotā pithiyare"ti-1.

Imāni cattāri padāni pucchitāni. Te dve pañhā; kasmā: ime hi bavhadhivacanena pucchitā.

[PTS Page 013] [\q 13/] evaṃ samāpannassa lokassa evaṃ saṅkiliṭṭhassa lokassa kiṃ

vodānaṃ vuṭṭhānaṃ iti: evaṃ hi āha: "savanti sabbadhi sotā"ti. Asamābhitassa savanti

abhijjhāvyāpāda pamādabahulassa. Tattha yā abhijjhā ayaṃ lobho akusalamūlaṃ, yo byāpādo

ayaṃ doso akusalamūlaṃ, yo pamādo ayaṃ moho akusalamūlaṃ. Tassevaṃ asamāhitassa

chasu āyatanesu taṇhā savanti: rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā

phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Yathāha bhagavā: "savatīti kho bhikkhave channe'taṃ

ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ.

Cakkhu savati manāpikesu rūpesu, amanāpikesu paṭihaññati,

Sotaṃ savati manāpikesu saddesu, amanāpikesu paṭihaññati,

Ghānaṃ savati manāpikesu gandhesu, amanāpikesu paṭihaññati,

Jivhā savati manāpikesu rasesu, amanāpikesu paṭihaññati,

Kāyo savati manāpikesu phoṭṭhabbesu, amanāpikesu paṭihaññati,

Mano savati manāpikosu dhammesu amanāpikesu paṭihaññatī"ti.

Iti sabbā ca savati sabbathā ca savati. Tenāha: "savanti sabbadhi sotā"ti. "Sotānaṃ kiṃ

nivāraṇa"nti pariyuṭṭhāna vighātaṃ pucchati, idaṃ vodānaṃ. "Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi kena

sotā pithiyare"ti anusayasamugghātaṃ pucachati, idaṃ vuṭṭhānaṃ.

Tattha ṅgassajjanā-2.

6. "Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)

Sati tesaṃ nivāraṇaṃ,

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi

Paññāyete pithiyare"ti.

1. Pidhiyare - machasaṃ 2. Visajjanā - machasaṃ.

[BJT Page 028] [\x 28/]

Kāyagatāya satiyā bhāvitāya bahulīkatāya cakkhu nāviñchati manāpikesu rūpesu

amanāpikesu na paṭihaññati.

Sotaṃ nāviñchati manāpikesu saddesu, amanāpikesu na paṭihaññati, ghānaṃ nāviñchati

manāpikesu gandhesu, amanāpikesu na paṭihaññati, jivhā nāviñchati manāpikesu rasesu,

amanāpikesu na paṭihaññati, kāyo nāviñchati manāpikesu phoṭṭhabbesu, amanāpikesu na

paṭihaññati, mano nāviñchati manāpikesu dhammesu amanāpikesu na paṭihaññatī"ti. Kena

kāraṇena saṃvuttanivāritattā [PTS Page 014] [\q 14/] indriyānaṃ, kena te saṃvutā

nivāritā: satiārakkhena, tenāha bhagavā: "sati tesaṃ nivāraṇa"nti.

Paññāya anusayā pahīyanti, anusayesu pahīnesu pariyuṭṭhānā pahīyanti, tassa-1.

Anusayassa pahīnattā. Taṃ yathā bandhavantassa rukkhassa anavasesamuluddharaṇe kate

pupphaphalapavāla-2. Ṅkurasantati samucchinnā bhavati. Pidahitā paṭicchannā, kena:

paññāya. Tenāha bhagavā: "paññāyeta pithīyareti"-3.

7. "Paññā ceva satī ca (iccāyasmā ajito)

Nāmarūpaṃ ca mārisa;

Etaṃ me puṭṭho pabrūhi

Katthe'taṃ uparujjhatī"ti.

8. Yametaṃ pañhaṃ apucchi ajita, taṃ vadāmi te,

Yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati;

Viññāṇassa nirodhena etthetaṃ uparujjhati"ti

Ayaṃ pañho-4. Anusandhiṃ pucchati, anusandhiṃ pucchanto kiṃ pucchati: anupādisesaṃ

nibbānadhātuṃ, tīṇi ca saccāni saṅkhatāni nirodhadhammāni dukkhaṃ samudayo maggo,

nirodho asaṅkhato. Tattha samudayo dvisu bhumisu pahīyati: dassana bhumiyā ca

bhāvanābhumiyā ca. Dassanena tīṇi saṃyojanāni pahīyanti: sakkāyadiṭṭhi vicikicchā

sīlabbataparāmāso: bhāvanāya sattasaṃyojanāni pahīyanti: kāmacchando byāpādo rūparāgo

arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā ca niravasesā-5. Tedhātuke imāni dasa saññojanāni,

pañcorambhāgiyāni pañcuddhambhāgiyāni. [PTS Page 015] [\q 15/] tattha tīṇi

saṃyojanāni sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso anaññātaññāssāmītindriyaṃ

adhiṭṭhāya nirujjhanti, satta saṃyojanāni kāmacchando bayāpādo rūparāgo arūparāgo māno

uddhaccaṃ avijjā ca niravasesā aññindriyaṃ adhiṭṭhāya nirujjhanti.

Yaṃ pana evaṃ jānāti: "khīṇā me jātī"ti idaṃ khaye ñāṇaṃ, nāparaṃ itthattāyā"ti pajānāti

idaṃ anuppāde ñāṇaṃ, imāni dve ñāṇāni aññātāvindriyaṃ, tattha yañca

anaññātaññassāmitīndriyaṃ yañca aññindriyaṃ imāni aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇantassa

nirujjhanti. Tattha yañca khaye ñāṇaṃ yaṃ ca

1. Kissa - machasaṃ. 2. Pallava - machasaṃ. 3. Vidhīyareti - machasaṃ 4. Pañhe - machasaṃ

5. Avijjāvasesā - machasaṃ

[BJT Page 030] [\x 30/]

Anuppāde ñāṇaṃ imāni dve ñāṇāni ekā paññā, api ca ārammaṇasaṃketena dve nāmāni

labhanti: khīṇā me jātīti pajānantassa khaye ñāṇanti nāmaṃ labhati; nāparaṃ itthattāyāti

pajānantassa anuppāde ñāṇaṃ'ti nāmaṃ labhati. Sā pajānanaṭṭhena paññā yathādiṭṭhaṃ

apilāpanaṭṭhena sati.

Tattha ye pañcupādānakkhandhā idaṃ nāmarūpaṃ. Tattha ye phassapañcamakā dhammā

idaṃ nāmaṃ, yāni pañcindriyāni rūpāni idaṃ rūpaṃ, tadubhayaṃ nāmarūpaṃ

viññāṇasampayuttaṃ. Tassa nirodhaṃ bhagavantaṃ pucchanto āyasmā ajito pārāyane

evamāha.

9. "Paññā ceva sati ca (iccāyasmā ajito) nāmarūpañca mārisa,

Etaṃ me puṭṭho pabrūhi katthe'taṃ uparujjhatī"ti.

Tattha sati ca paññā ca cattāri indriyāni, sati dve indriyāni: satindriyaṃ ca samādhindriyaṃ

ca, paññā dve indriyāni: paññindriyaṃ ca viriyindriyaṃ ca yā imesu catusu indriyesu

saddahanā okappanā idaṃ saddhindriyaṃ.

Tattha yā saddhādhipatateyyā cittekaggacatā ayaṃ chandasamādhi, samāhite citte kilesānaṃ

vikkhambhanatāya paṭisaṅkhānabalena vā bhāvanābalena vā idaṃ pahānaṃ-1. [PTS Page 016

[\q 16/] ,] tattha ye assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā ime

saṅkhārā, iti purimako ca chandasamādhi kilesavikkhambhanatāya ca pahānaṃ ime ca

saṅkhārā, tadubhayaṃ chandasamādhipadhānasaṃkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti

vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

Tattha yā viriyādhipatateyyā cittekaggatā ayaṃ viriyasamādhi, samāhite citte kilesānaṃ

vikkhambhanatāya paṭisaṅkhānabalena vā bhāvanābalena vā idaṃ pahānaṃ tattha ye

assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā ime saṅkhārā, iti purimako ca

viriyasamādhi kilesavikkhambhanatāya ca pahānaṃ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṃ

viriyasamādhipadhānasaṃkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vivekanissitaṃ

virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

Tattha yā cittādhipatateyyā cittekaggatā ayaṃ cittasamādhi, samāhite citte kilesānaṃ

vikkhambhanatāya paṭisaṅkhānabalena vā bhāvanābalena vā idaṃ pahānaṃ tattha ye

assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā ime saṅkhārā, iti purimako ca

cittasamādhi kilesavikkhambhanatāya ca pahānaṃ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṃ

cittasamādhipadhānasaṃkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vivekanissitaṃ

virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

Tattha yā vīmaṃsādhipatateyyā cittekaggatā ayaṃ vīmaṃsāsamādhi, samāhite citte kilesānaṃ

vikkhambhanatāya paṭisaṅkhānabalena vā bhāvanābalena vā idaṃ pahānaṃ tattha ye

assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā ime saṅkhārā, iti purimako ca

vīmaṃsāsamādhi kilesavikkhambhanatāya ca pahānaṃ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṃ

vīmaṃsāsamādhipadhānasaṃkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vivekanissitaṃ

virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Sabbo samādhi ñāṇamūlako

ñāṇapubbaṅgamo ñāṇānuparivatti.

1. Padhānaṃ - pu.

[BJT Page 032] [\x 32/]

10. Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā.

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Pañcindriyāni kusalāni

cittasahabhuni citte uppajjamāne uppajjanti, citte nirujjhamāne nirujjhanti. Nāmarūpaṃ ca

viññāṇahetukaṃ viññāṇapaccayanibbattaṃ. Tassa maggena hetu upacchinno, viññāṇaṃ

anāhāraṃ anahinanditaṃ apatthitaṃ appatthitaṃ appaṭisandhikaṃ, taṃ nirajajjhati,

nāmarūpampi ahetukaṃ appaccayaṃ punabbhavaṃ na nibbattayati, [PTS Page 017] [\q 17/]

evaṃ viññāṇassa nirodhā paññā ca sati ca nāmarūpañca nirujjhati. Tenāha bhagavā:

11. "Yametaṃ pañhaṃ apucchi ajita taṃ vadāmi te,

Yattha nāmaṃ ca rūpañca asesaṃ uparujjhati,

Viññāṇassa nirodhena etthe'taṃ uparujjhatī"ti.

12. "Ye ca saṅkhātadhammāse (iccayasmā ajito)

Ye ca sekhā puthu idha,

Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhi mārisā"ti

Imāni tīṇi padāni pucchitāni. Te tayo pañhā, kissa: sekhāsekha

vipassanāpubbaṅgamapahānayogena. Evañhi āha: "ye ca saṅkhāta dhammāse"ti arahantaṃ-1.

Pucchati. "Ye ca sekhā puthu idhā"ti sekhaṃ pucchati. "Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho

pabrūhi mārisā"ti vipassanāpubbaṅgamaṃ pahānaṃ pucchati. Tattha vissajjanā:

13. "Kāmesu nābhigijjheyya (ajitāti bhagavā)

Manasā nivilo siyā,

Kusalo sabbadhammānaṃ sato bhikkhū paribbaje"ti.

Bhagavato sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ

ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatti, sabbaṃ manokammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ

ñāṇānuparivatti, atīte aṃse appaṭihataṃ ñāṇadassanaṃ, anāgate aṃse appaṭihataṃ

ñāṇadassanaṃ, paccuppanne aṃse appaṭihataṃ ñāṇadassanaṃ.

1. Arahattaṃ - sīmu, machasaṃ.

[BJT Page 034] [\x 34/]

Ko ca ñāṇadassanassa paṭighāto: [PTS Page 018] [\q 18/] yaṃ anicce dukkhe

anattaniye-1. Ca aññānaṃ adassanaṃ, ayaṃ ñāṇadassanassa paṭighāto. Yathā idha puriso

tārakarūpāni passeyya no ca gaṇanasaṅkatena jāneyya, ayaṃ ñāṇadassanassa paṭighāto.

Bhagavato pana appaṭihataṃ ñāṇadassanaṃ, anāvaraṇañāṇadassanā hi buddhā bhagavanto.

Tattha sekhena dvīsu dhammesu cittaṃ rakkhitabbaṃ: gedhā ca rajanīyesu dhammosu dosā

ca pariyuṭṭhāniyesu. Tattha yā icchā mucchā patthanā pihāyanā-2. Kīḷanā, taṃ bhagavā

cārento evamāha: "kāmesu nābhigijjheyyā"ti.

"Manasā nāvilo siyā"ti pariyuṭṭhānavighātaṃ āha.

Tathā hi: sekho abhigijjhanto asamuppannaṃ ca kilesaṃ uppādeti uppannaṃ ca kilesaṃ

phātikaroti yo pana anāvilasaṅkappo anabhigijjhanto vāyamati, so anuppannānaṃ pāpakānaṃ

akusalanaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ

paggaṇhāti padahati, so uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya

chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, so anuppannānaṃ

kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ

paggaṇhāti padahati, so uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya

bhīyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati

cittaṃ paggaṇhāti padahati.

Katame ca anuppannā pāpakā akusalā dhammā: kāmavitakko vyāpādavitakko

vihiṃsāvitakko, ime anuppannā pāpakā akusalā dhammā. Katame uppannā pāpakā akusalā

dhammā: anusayā akusala mūlāni, ime uppannā pāpakā akusalā dhammā. Katame

anuppannā kusalā dhammā: yāni sotāpannassa indriyāni, ime anuppannā kusalā dhammā.

[PTS Page 019] [\q 19/] katame uppannā kusalādhammā: yāni aṭṭhamakassa indriyāni

ime uppannā kusalā dhammā, yena kāmavitakkāṃ vāreti idaṃ satindriyaṃ, yena

vyāpādavitakkaṃ cāreti idaṃ samādhīndriyaṃ, yena vihiṃsāvitakkaṃ cāreti idaṃ

viriyindriyaṃ, yena uppannuppannena pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati

vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti idaṃ paññindriyaṃ, yā imesu catusu indriyesu

saddahanā okappanā idaṃ saddhīndriyaṃ. Tattha saddhindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ: catusu

sotāpattiaṅgesu viriyindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ: catusu sammappadhānesu. Satindriyaṃ

kattha daṭṭhabbaṃ: catusu satipaṭṭhānesu, samādhindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ catusu

jhānesu. Paññindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ: catusu ariya saccesu. Evaṃ sekho sabbehi

kusalehi dhammehi appamatto vutto bhagavatā, anāvilatāya manasā. Tenāha bhagavā:

manasā nāvilo siyā"ti.

1. Anattani - machasaṃ. 2. Piyāyanā - machasaṃ

[BJT Page 036] [\x 36/]

"Kusalo sabbadhammāna"nti loko nāma tividho: kilesaloko bhavaloko indriyaloko. Tattha

kilesalokena bhavaloko samudāgacchati, so indriyāni nibbatteti, indriyesu bhāviyamānesu

neyyassa pariññā bhavati. Sā duvidhena upaparikkhitabbā: dassana pariññāya ca

bhāvanāpariññāya ca. Yadā hi sekho ñeyyaṃ parijānāti tadā nibbidāsahagatehi

saññāmanasikārehi neyyaṃ pariññātaṃ bhavati. Tassa dve dhammā kosallaṃ gacchanti:

dassanakosallañca bhāvanā kosallañca.

Taṃ ñāṇaṃ pañcavidhena veditabbaṃ: abhiññā pariññā pahānaṃ bhāvanā sacchikiriyā. [PTS

Page 020] [\q 20/] tattha katamā abhiññā: yaṃ dhammānaṃ salakkhaṇe-1. Ñāṇaṃ

dhammapaṭisambhidā atthapaṭisambhidā ca, ayaṃ abhiññā. Tattha katamā pariññā: evaṃ

abhijānitvā yā parijānanā idaṃ kusalaṃ idaṃ akusalaṃ idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ idaṃ

kaṇhaṃ idaṃ sukkaṃ idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ, ime dhammā evaṃ gahitā idaṃ

phalaṃ nibbattenti tesaṃ evaṃ gahitānaṃ ayaṃ atthoti, ayaṃ pariññā. Evaṃ parijānitvā tayo

dhammā avasiṭṭhā bhavanti: pahātabbā bhāvetabbā sacchikātābbā ca. Tattha katame

dhammā pahātabbā; ye akusalā. Tattha katame dhammā bhāvetabbā; ye kusalā. Tattha

katame dhammā sacchikātabbā; yaṃ asaṅkhataṃ-2. , Yo evaṃ jānāti, uyaṃ vuccati atthakusalo

dhammakusalo kalyāṇakusalo phalatākusalo āyakusalo apāyakusalo upayākusalo mahatā

kosallena samannāgatoti. Tenāha bhagavā: "kusalo sabbadhammāna"nti.

"Sato bhikkhu pibbaje"ti tena diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ abhikkante paṭikkante ālokite

vilokite sammiñjite-3. Pasārite saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asite pīte khāyite sāyite

uccārapassāvakamme gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve satena

sampajānena vihātabbaṃ. Imā dve cariyā anuññātā bhagavatā: ekā visuddhānaṃ ekā

visujjhantānaṃ ke visuddhā: arahanto, ke visujjhantā: sekhā. Katakiccāni hi arahato indriyāni.

Yaṃ bojjhaṃ taṃ catubbidhaṃ: dukkhassa pariññābhisamayena, samudayassa

pahānābhisamayena, maggassa bhāvanābhisamayena, nirodhassa saccachikiriyābhi

samayena, idaṃ catubbidhaṃ bojjhaṃ. Yo evaṃ jānāti ayaṃ [PTS Page 021] [\q 21/]

vuccati sato abhikkamati sato paṭikkamati khayā rāgassa khayā dosassa khayā mohassa.

Tenāha bhagavā: "sato bhikkhu paribbaje"ti. Tenāha:

14. "Kamesu nābhigijjheyya (ajitāti bhagavā) manasā nivilo siyā,

Kusalo sabbadhammānaṃ sato bhikkhuparibbaje"ti.

1. Sallakkhaṇe - sīmu. 2. Yā asaṃkhatādhātu - a. 3. Samiñjite - machasaṃ

[BJT Page 038] [\x 38/]

Evaṃ pucchitabbaṃ evaṃ vissajjitabbaṃ suttassa ca anugīti atthato ca byañjanato ca

samānayitabbā-1. Atthāpagataṃ hi byañjanaṃ samphappalāpaṃ bhavati. Dunnikkhittassa

padabyañjanassa atthopi dunnayo bhavati. Tasmā byañjanūpetaṃ-2. Saṅgāyitabbaṃ suttaṃ ca

pavicinitabbaṃ kiṃ idaṃ suttaṃ āhaccavacanaṃ anusandhivacanaṃ nītatthaṃ neyyatthaṃ

saṃkilesa bhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ nibbedhabhāgiyaṃ asekhabhāgiyaṃ, kuhiṃ imassa

suttassa sabbāni saccāni passitabbāni, ādimajjhapariyosāne'ti. Evaṃ suttaṃ pavicetabbaṃ.

Tenāha āyasmā mahākaccāno: "yaṃ pucchītaṃ ca vissajjitañca suttassa yā ca anugītī"ti.

Niyutto vicayo hāro.

3. 1. 3

Yuttihāravibhaṅgo

Tattha katamo yuttibhāro: "sabbesaṃ bhārāna"nti ayaṃ yuttihāro. Kiṃ yojeti-3. : Cattāro

mahāpadesā: buddhāpadeso saṅghāpadeso sambahulattherāpadeso ekattherāpadeso: ime

cattāro mahāpadesā. Tāni padabyañjanāni sutte otārayitabbāni, vinaye sandassayitabbāni,

dhammatāyaṃ upanikkhipitabbāni. [PTS Page 022] [\q 22/] katamasmiṃ sutte

otārayitabbāni: catusu ariyasaccesu. Katamasmiṃ vinaye sandassayitabbāni: rāgavinaye

dosavinaye mohavinaye. Katamiyaṃ-4. Dhammatāyaṃ upanikkhipitabbāni:

paṭiccasamuppāda. Yadi catusu ariyasaccesu avatarati kilesavinaye sandissati dhammatañca

na vilometi, evaṃ āsave na janeti. Catūhi mahāpadesehi yaṃ yaṃ yujjati yena yena yujjati

yathā yathā yujjati taṃ taṃ gahetabbaṃ.

Pañhaṃ pucchitena kati padāni pañhoti padaso pariyo gāhitabbaṃ vicetabbaṃ. Yadi sabbāni

padāni ekaṃ atthaṃ abhivadanti, eko pañho. Atha cattāri padāni ekaṃ ataṃ abhivadanti, eko

pañho. Atha tīṇi padāni ekaṃ abhivadanti, eko pañho. Taṃ upaparikkhamānena

aññātabbaṃ: kiṃ ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu imesaṃ dhammānaṃ eko attho

byañjanameva nānanti. Yathā kiṃ bhave? Yathā sā devatā bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati.

1. Samānetabbā - machasaṃ. 2. Atthabyañjanūpetaṃ - sīmu, machasaṃ, 3. Yojayati -

machasaṃ 4. Katamissaṃ - machasaṃ

[BJT Page 040] [\x 40/]

1. "Kenassubbhāhato loko kenassu paricārito,

Kena sallena otiṇṇo kissa dhūpāyito sadā"ti

Imāni cattāri padāni pucchitāni. Te tayo pañhā. Kathaṃ ñāyati bhagavā hi devatāya vissajjeti.

2. "Maccunābbhāhato loko jarāya paricārito,

Taṇhāsallena otiṇṇo icchādhupāyito sadā"ti.

Tattha jarā ca maraṇañca imāni dve saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni, jarāyāṃ ṭhitassa

aññathattaṃ maraṇaṃ vayo. Tattha jarāya ca maraṇassa ca atthato nānattaṃ, kena kāraṇena:

[PTS Page 023] [\q 23/] gabbhagatāpi hi miyanti na ca te jiṇṇā bhavanti, atati ca

devānaṃ maraṇaṃ na ca tesaṃ sarīrāni jiranti. Sakkateva jarāya paṭikammaṃ kātuṃ na pana

sakkate maraṇassa paṭikammaṃ kātuṃ, aññatreva iddhimantānaṃ iddhivisayā.

Yaṃ panāha: "taṇhāsallena otiṇṇo"ti. Dissanti vītarāgā jirantāpi miyantāpi, yadi ca yathā

jarāmaraṇaṃ evaṃ taṇhāpi siyā. Evaṃ sante sabbe yobbanaṭṭhāpi vigatataṇhā siyuṃ,

yathāca taṇhā dukkhassa samudayo evaṃ jarāmaraṇampi siyā dukkhassa samudayo, na ca

siyā taṇhā dukkhassa samudayā naibhi jarāmaraṇaṃ dukkhassa samudayo, yathā ca taṇhā

maggavajjhā evaṃ jarāmaraṇampi siyā maggavajjhāṃ. Imāya yuttiyā aññamaññehi kāraṇehi

gavesitabbaṃ.

Yadi ca sandissati yuttisamāruḷhaṃ atthato ca aññattaṃ, byañjana topi gavesitabbaṃ: salloti

vā dhūpāyananti vā imesaṃ dhammānaṃ atthato ekattaṃ, na hi yujjati icchāya ca taṇhāya ca

atthato aññattaṃ. Taṇhāya adhippāye aparipūramāne navasu aghātavatthusu kodho ca

upanāho ca uppajjati. Imāya yuttiyā jarāya ca maraṇassa ca taṇhāya ca atto aññattaṃ.

Yaṃ panidaṃ bhagavatā dvīhi nāmehi abhilapitaṃ 'icchā'tipi 'taṇhā'tipi, idaṃ bhagavatā

bāhirānaṃ vatthunaṃ ārammaṇavasena dvīhi nāmehi ahilapitaṃ "icchā"tipi "taṇhā"tipi.

Sabbā hi taṇhā ajjhosānalakkhaṇena eka lakkhaṇo, yathā sabbo aggi uṇahattalakkhaṇena

eka lakkhaṇo, api ca upādānavasena aññamaññāni nāmāni labhati: 'kaṭṭhaggī'tipi

tiṇaggī'tipi 'sakalikaggī'tipi 'gomayaggī'tipi 'thusaggī'tipi 'saṃkāraggī'tipi, sabbo hi aggī

uṇhattalakkhaṇova, evaṃ sabbā taṇhā ajjhosānalakkhaṇena [PTS Page 024] [\q 24/]

ekalakkhaṇā. Api tu ārammaṇaupādānavasena aññamaññehi nāmehi ahila tā: "icchā" itipi

"taṇhā" itipi "sallo" itipi "dhupayānā" itipi "saritā" itipi "visattikā" itipi "sineho" itipi

"kilamatho"

[A.] Devatāputta - atthavagga

[BJT Page 042] [\x 42/]

Itipi 'latā' itipi 'maññanā' itipi 'bandho' itipi 'āsā' itipi 'pipāsā' itipi 'abhinandanā' itipi. Sabbā

hi taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā, yathā ca vevacane vuttā:

3. "Āsā pihā ca-1. Abhinandanā ca

Anekadhātusu sarā patiṭṭhitā,

Aññāṇamūlappabhavā pajappitā

Sabbā mayā byantikatā samūlakā-2. "Ti.

Taṇhāyetaṃ vevacanaṃ, yathāha bhagavā: "rūpe tissa avigatarāgassa avigatachandassa

avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa, (evaṃ)

Vedanāya avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa

avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa,

Saññāya avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa

avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa,

Saṅkhāresu avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa

avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa,

Viññāṇe avigatarāgassa avigatachandassa avigatapemassa avigatapipāsassa

avigatapariḷāhassa avigatataṇhassa, (sabbaṃ suttaṃ vitthāretabbaṃ) taṇhāyetaṃ vevacanaṃ,

evaṃ yujja ti.

Sabbo dukkhūpacāro kāmataṇhāsaṅkhāramūlako, na pana yujjati sabbo nibbidūpacāro

kāmataṇhāparikkhāmūlako, imāya yuntiyā aññamaññehi kāraṇehi gavesitabbaṃ.

Yathā hi-3. Bhagavā rāgacaritassa puggalassa asubhaṃ deseti. Dosa caritassa bhagavā

puggalassa mettaṃ deseti, mohacaritassa bhagavā puggalassa paṭiccasamuppādaṃ deseti,

yadi hi bhagavā rāgacaritassa puggalassa mettaṃ cetovimuttiṃ deseyya sukhaṃ vā paṭipadaṃ

dandhābhiññaṃ sukhaṃ vā paṭipadaṃ dhippābhiññaṃ vipassanāpubbaṅgamaṃ vā pahānaṃ

deseyya, na yujjati desanā. Evaṃ yaṃ kiñci rāgassa anulomappahānaṃ dosassa

anulomappahānaṃ [PTS Page 025] [\q 25/] mohassa anulomappahānaṃ sabbaṃ ta ṃ

vicayena hārena vicinitvā yuttiyahārena yojetabbaṃ yāvatikā ñāṇassa bhumi.

Mettāvihārissa sato vyāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, bayāpādo

pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā karuṇāvihārissa sato vihesā cittaṃ pariyādāya

ṭhassatīti na yujjati desanā, vihesā pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Muditā

vihārissa sato arati cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, arati pahānaṃ abbhatthaṃ

gacchatīti yujjati desanā. Upekkhāvihārissa sato rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati

desanā, rāgo pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Animittavihārissa sato

nimittānusāri tena teneva viññāṇaṃ pavattatīti na yujjati desanā, nimittappahānaṃ

abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Asmiti

1. Pipāsi - sīmu.

2. Samūlikā - sīmu.

3. Yathā ha - sīmu.

[BJT Page 044] [\x 44/]

Vigataṃ, ayamahasmiti na samanupassāmi. Atha ca pana me kismiti kathasmiti vicikicchā

kathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, vicikicchā

kathaṃkathāsallaṃ pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā.

Yathā vā pana paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa sato kāmarāgabyāpādā visesāya

saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Avitakkasahagatā vā

saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati

desanā. Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa sato vitakkavicārasahagatā saññāmanasikārā visesāya

saṃvāttantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Upekkhā sukhasahagatā

vā saññā manasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati

desanā. [PTS Page 026] [\q 26/] tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa sato pītisukhasahagatā

saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati

desanā. Upekkhāsati pārisuddhisahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati

desanā, misesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sato

upekkhāsukhasahagatā saññā manasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya

saṃvattantīti yujjati desanā, ākāsānañcāyatanasahagatā vā saññā manasikārā hānāya

saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā.

Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa sato rūpasahagatā saññā manasikārā visesāya

saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā.

Viññāṇañcāyatanasahagatā vā saññā manasikārā hānāya saṃvattāntīti na yujjati desanā,

visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa sato

ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya

saṃvattantīti yujjati desanā. Ākiñcaññāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya

saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Ākiñcaññāyatanaṃ

samāpannassa sato viññāṇañcāyatana sahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na

yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Nevasaññānāsaññāyatanasahagatā vā

saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati

desanā, nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa sato saññūpacārā visesāya saṃvattantīti na

yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Saññāvedayitanirodhasahagatā vā

saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā. Visesāya saṃvattantīti yujjati

desanā. Kallatāparicitaṃ cittaṃ na ca abhinīhāraṃ khamatīti na yujjati desanā,

kallatāparicitaṃ cittaṃ atha ca abhinīhāraṃ khamatīti yujjati desanā. Evaṃ sabbe nava

suttantā yathādhammaṃ yathāvinayaṃ [PTS Page 027] [\q 27/] yathāsatthusāsanaṃ

sabbato vicayena bhārena vivinitvā yuttihārena yojetabbā'ti. Tenāha āyasmā mahākāccāno:

"sabbesaṃ hārānaṃ yā bhumi yo ca gocaro tesaṃ"ti.

Niyutto yuttihāro.

[BJT Page 046] [\x 46/]

3. 1. 4

Padaṭṭhānahāravibhaṅgo

Tattha katamo padaṭṭhāno hāro: "dhammaṃ deseti jino"ti ayaṃ padaṭṭhāno hāro. Kiṃ deseti:

sabbadhammayāthāva asampaṭivedhalakkhaṇā avijjā, tassā vipallāsā padaṭṭhānaṃ

ajjhesānalakkhaṇā taṇhā, tassā piyarūpaṃ sātarūpaṃ padaṭṭhānaṃ. Patthanalakkhaṇo lobho,

tassa adinnādānaṃ padaṭṭhānaṃ. Vaṇṇasaṇṭhānabyañjanahanalakkhaṇo subhasaññā tassā

indriyāsaṃvaro padaṭṭhānaṃ. Sāsavaphassa upagamanalakkhaṇā sukhasaññā, tassā assādo

padaṭṭhānaṃ. Saṅkhatalakkhaṇānaṃ dhammānaṃ asamanupassanalakkhaṇā niccasaññā,

tassā viññāṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Aniccasaññā dukkhasaññā asamanupassanalakkhaṇā

attasaññā, tassā nāmakadāyo padaṭṭhānaṃ.

Sabbadhammasampaṭivedhalakkhaṇā vijjā, tassā sabbaṃ neyyaṃ padaṭṭhānaṃ.

Cittavikkhepa paṭisaṃharaṇalakkhaṇo samatho, tassa asubhā padaṭṭhānaṃ.

Icchāvacarapaṭisaṃharaṇalakkhaṇo alobho. Tassa adinnādānā veramaṇī padaṭṭhānaṃ.

Abyāpajjha-1. Lakkhaṇo adoso, tassa pāṇātipātā veramaṇī padaṭṭhānaṃ. Catthu

avippaṭipādana-2. Lakkhaṇo amoho. Tassa sammāpaṭipatti padaṭṭhānaṃ.

Vinīlakavipubbakagahanalakkhaṇā asubhasaññā, tassā nibbidā padaṭṭhānaṃ; sāsavaphassa

parijānanalakkhaṇā dukkhasaññā, tassā vedanā padaṭṭhānaṃ. Saṅkhatalakkhaṇānaṃ

dhammānaṃ samanupassanalakkhaṇā [PTS Page 028] [\q 28/] aniccasaññā, tassā

uppādavayā padaṭṭhānaṃ sabbadhammānaṃ abhinivesalakkhaṇā anattasaññā, tassā

dhammasaññā padaṭṭhānaṃ.

Pañcakāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ. Pañcindriyāni rūpīni rūparāgassa padaṭṭhānaṃ

chaṭṭhāyatanaṃ bhavarāgassa padaṭṭhānaṃ. Nibbattibhāvānupassitā pañcannaṃ

upādānakkhandhānaṃ padaṭṭhānaṃ. Pubbenivāsānussati ñāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ.

Okappalakkhaṇā saddhā, adhimuttipaccupaṭṭhānā ca anāvilalakkhaṇo pasādo,

saṃpasīdanapaccupaṭṭhāno ca. Abhipattiyana-3. Lakkhaṇā saddhā, tassā aveccappasādo,

padaṭṭhānā. Anāvilalakkhaṇo pasādo tassa saddhā padaṭṭhānaṃ. Arāmbhalakkhaṇaṃ

viriyaṃ, tassa sammappadhānaṃ padaṭṭhānaṃ apilāpanalakkhaṇā sati, tassā satipaṭṭhānaṃ

padaṭṭhānaṃ. Ekaggalakkhaṇo samādhi, tassa jhānāni padaṭṭhānaṃ. Sampajānanalakkhaṇā

paññā, tassā saccāni padaṭṭhānaṃ.

1. Abyāpajja - machasaṃ

2. Avippaṭipatti - machasaṃ

3. Abhipatthiyana - sīmu.

[BJT Page 048] [\x 48/]

Aparo nayo: assādamanasikāralakkhāṇo ayoniso manasikāro, tassa avijjaja padaṭṭhānaṃ.

Saccasammohanalakkhaṇā avijjā, sā saṅkhārānaṃ padaṭṭhānaṃ.

Punabbhavavirohaṇalakkhaṇā saṅkhārā, te viññāṇassa padaṭṭhānaṃ.

Opapaccayikanibbattilakkhaṇaṃ viññāṇaṃ, taṃ nāmarūpassa padaṭṭhānaṃ.

Nāmakāyarūpakāyasaṅghatalakkhaṇaṃ nāma rūpaṃ, taṃ saḷāyatanassa padaṭṭhānaṃ.

Indriyavavatthānalakkhaṇaṃ saḷāyatanaṃ, taṃ phassassa padaṭṭhānaṃ.

Cakkhurūpaviññāṇasannipātalakkhaṇo phasso. So vedanāya padaṭṭhānaṃ:

iṭṭhāniṭṭhānubhavanalakkhaṇā vedanā sā taṇhāya padaṭṭhānaṃ. Ajjhosānalakkhanā taṇhā,

sā upādānassapadaṭṭhānaṃ. Opapaccayikaṃ upādānaṃ, taṃ bhavassa padaṭṭhānaṃ.

Nāmakāyarūpakāyasambhavanalakkhaṇo. Bhavo, so [PTS Page 029] [\q 29/] jātiyā

padaṭṭhānaṃ khandhānaṃ pātubhavanalakkhaṇā jāti, sā jarāya padaṭṭhānaṃ.

Upadhiparipākalakkhaṇā jarā, sā maraṇassa padaṭṭhānaṃ. Jīvitindriyaupacchedalakkhaṇaṃ

maraṇaṃ, taṃ sokassa padaṭṭhānaṃ. Ussukkakārako soko, so paridevassa padaṭṭhānaṃ.

Lālappakārako paridevo, so dukkhassa padaṭṭhānaṃ. Kāyasampīḷanaṃ dukkhaṃ, taṃ

domanassassa padaṭṭhānaṃ. Cittapīḷanaṃ domanassaṃ, taṃ upāyāsassa padaṭṭhānaṃ.

Odahanakārako upāyāso, so bhavassa padaṭṭhānaṃ. Imāni bhavaṅgāni yadā samaggāni

nibbattāni bhavanti so bhavo, taṃ saṃsārassa padaṭṭhānaṃ.

Nīyyanikalakkhaṇo maggo, so nirodhassa padaṭṭhānaṃ. Titthaññutā pitaññutāya

daṭṭhānaṃ. Pitaññutā mattaññutāya padaṭṭhānaṃ. Mattaññutā attaññutāya padaṭṭhānaṃ.

Attaññutā pubbekatapuñāñatāya padaṭṭhānaṃ, pubbekatapuññatā patirūpadesavāsassa

padaṭṭhānaṃ. Patirūpadesavāso sappurisūpanissayassa padaṭṭhānaṃ. Sappurisūpanissayo

attasammāpaṇidhāssa padaṭṭhānaṃ. Attasammā paṇidhānaṃ sīlānaṃ padaṭṭhānaṃ. Sīlāni

avippaṭisārassa padaṭṭhānaṃ avippaṭisāro pāmujjassa padaṭṭhānaṃ. Pāmūjjaṃ pītiyā

padaṭṭhānaṃ. Pīti passaddhiyā padaṭṭhānaṃ. Passaddhi sukhassa padaṭṭhānaṃ. Sukhaṃ

samādhissa padaṭṭhānaṃ. Samādhi yathābhūtañāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ. Yathābhūta

ñāṇadassanaṃ nibbidāya padaṭṭhānaṃ. Nibbidā virāgassa padaṭṭhānaṃ. Virāgo vimuttiyā

padaṭṭhānaṃ. Vimutti vimuttiñāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ. Evaṃ yo koci upanissayo yo

koci paccayo sabbo so padaṭṭhānaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāno: "dhammaṃ deseti jino"ti.

Niyutto padaṭṭhāno hāro. [PTS Page 030] [\q 30/]

[BJT Page 050] [\x 50/]

3. 1. 5

Lakkhaṇahāravihaṅgo

Tattha katamo lakkhaṇo hāro: vuttamhi ekadhamme"ti ayaṃ lakkhaṇo hāro. Kiṃ lakkhayati;

ye dhamma ekalakkhaṇā tesaṃ dhammānaṃ ekasmiṃ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā

vuttā bhavanti. Yathā kiṃ bhave; yatāha bhagavā: "cakkhuṃ bhikkhave anavaṭṭhitaṃ ittaraṃ

parittaṃ pabhaṅgu parato dukkhaṃ byasanaṃ calaṃ kukkulaṃ saṅkhāraṃ vadhakaṃ

amittamajjhe". Imasmiṃ cakkhusmiṃ vutte avasiṭṭhāni ajjhattikāni āyatanāni vuttāni

bhavanti. Kena kāraṇena; sabbāni hi cha ajjhattikāni āyatanāni vadhakaṭṭhena

ekalakkhaṇāni.

Yathā cāha bhagavā: "atīte rādha, rūpe anapekkho hohi, anāgataṃ rūpaṃ mā abhinandi

paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya paṭipajja,

imasmiṃ rūpakkhendhe vutte avasiṭṭhā khandhā vuttā bhavanti. Kena kāraṇena: sabbe hi

pañcakkhandhā yamakovādasutte vadha)kaṭṭhena ekalakkhaṇā vuttā yathā cāha bhagavā:

1. "Yesaṃ ca susamāraddhā niccaṃ kāyagatā sati,

Akiccaṃ tena sevanti kicce sātaccakārino"

Iti kāyagatāya satiyā vuttāya vuttā bhavanti vedanāgatā sati cittagatā sati dhammagatā ca.

Tathā 'yaṃ kiñci diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā mutaṃ vā"ti vutte vuttaṃ bhavati viññātaṃ.

Yathā cāha bhagavā:[PTS Page 031] [\q 31/] "tasmātiha tvaṃ bhikkhu kāye kāyānupassī

viharati: ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, vedanāsu

vedanānupassī viharati ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, citte

cittānupassī viharati ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassasaṃ, dhammesu

dhammānupassī viharati ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. "

"Ātāpī" ti viriyindriyaṃ; "sampajāno" ti paññindriyaṃ; "satimā" ti satindriyaṃ; "vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ"ti samādhindriyaṃ; evaṃ kāye kāyānupassino viharato cattāro

satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kena kāraṇena: ekalakkhaṇattā catunnaṃ

indriyānaṃ. Catusu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti. Catusu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti. Catusu iddhipādesu bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanā pāripūriṃ

gacchanti. Pañcasu indriyesu bhāviyamānesu pañca balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Pañcasu balesu bhāviyamānesu satta bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sattasu

bojjhaṅgesu bhāviyamānesu ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanā pāripūriṃ gacchati. Sabbe ca-1.

Bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kena kāraṇena: sabbe

hi bodhaṅgamā dhammā-2. Bodhipakkhiyā nīyānika-3. Lakkhaṇena ekalakkhaṇā. Te

ekalakkhaṇattā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

1. Sabbeva - machasaṃ.

2. Bojjhaṅgā dhammā - sīmu.

3. Niyyānika - machasaṃ, neyyānika- pu.

[BJT Page 052] [\x 52/]

Evaṃ akusalā dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṃ abbhatthaṃ gacchanti: catusu

satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu vipallāsā pahīyanti, āhārā cassa pariññaṃ gacchanti,

upādānehi anupādāno bhavati, yogehi ca visaṃyutto bhavati, gatthahi ca vippayutto bhavati,

āsavehi ca anāsavo bhavati oghehi ca nittiṇṇo bhavati, sallehi ca visallo bhavati,

viññāṇaṭṭhitiyo cassa pariññaṃ gacchanti, agatigamanehi ca na agatiṃ gacchati, [PTS Page

032] [\q 32/] evaṃ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṃ abbhatthaṃ gacchanti.

Yattha vā pana rūpīndriyaṃ desitaṃ, desitā tattheva rūpadhātu rūpakkhandho

rūpañcāyatanaṃ. Yattha vā pana sukhā vedanā desitā, desitaṃ tattha sukhindriyaṃ

somanassindriyaṃ dukkhasamudayo ca ariyasaccaṃ. Yattha vā pana dukkhā vedanā desitā,

desitaṃ tattha dukkhindriyaṃ domanassindriyaṃ dukkhaṃ ca ariyasaccaṃ. Yattha vā pana

adukkhamasukhā vedanā desitā, desitaṃ tattha upekkhindriyaṃ sabbo ca paṭiccasamuppādo.

Kena kāraṇena: adukkhamasukhāya hi vedanāya avijjā anuseti, avijjāpaccayā saṅkhārā,

saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ,

saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā

upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti. So ca sarāga-sadosa-samohasaṃkilesapakkhena hātabbo.

Vītarāga-vītadosa-vītamoha ariyadhammehi hātabbo.

Evaṃ ye dhammā ekalakkhaṇā kiccato ca lakkhaṇato ca sāmaññato ca cutupapātato ca tesaṃ

dhammānaṃ ekasmiṃ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Tenāha āyasmā

mahā kaccāno: "vuttamhi ekadhamme"ti.

Niyutto lakkhaṇo hāro.

3. 1. 6

Catubyuhahāravibhaṅgo

Tattha katamo catubyūho hāro: "neruttamadhippāyo"ti ayaṃ byañjanena suttassa neruttañca

adhippāyo ca nidānañca pubbāparasandhi ca gavesitabbā. [PTS Page 033 [\q 33/] -1.]

1. Gavesitabbo - machasaṃ

[BJT Page 054] [\x 54/]

1. Tattha katamaṃ neruttaṃ; yā nirutti padasaṃhitā yaṃ dhammānaṃ nāmasoñāṇaṃ, yadā hi

bhikkhu atthassa nāmaṃ jānāti dhammassa ca nāmaṃ jānāti, tathā tathā naṃ abhiniropeti,

ayaṃ vuccati atthakusalo dhammakusalo byañjanakusalo niruttikusalo pubbāparakusalo

desanākusalo atītādhivacanakusalo anāgatādhivacanakusalo paccuppannādhivacanakusalo

itthādhivacanakusalo purisādhivacanakusalo napuṃsakādhivacanakusalo

ekadhivacanakusalo anekādhivacanakusalo. Evaṃ sabbānipi kātabbāni janapadaneruttāni

sabbā ca janapada niruttiyo, ayaṃ nirutti padasaṃhitā.

2. Tattha katamo adhippāyo;

1. "Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ

Chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle,

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe

Na duggatiṃ gacchati dhammacārī"ti.

Idha bhagavato ko adhippāyo; ye apāyehi parimuccitukāmā bhavissanti te dhammacārino

bhavissantīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo.

2. "Coro yathā sandhimukhe gahīto

Sakammunā haññate-1. Bajjhate ca,

Evaṃ ayaṃ pecca pajā parattha

Sakammunā haññate-1. Bajjhate cā"ti.

Idha bhagavato ko adhippāyo; saṃcetanikānaṃ katānaṃ kammānaṃ upacitānaṃ

dukkhavedanīyānaṃ aniṭṭhaṃ asātaṃ vipākaṃ paccanubhavissatīti, ayaṃ ettha bhagavato

adhippāyo.

3. "Sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena vihiṃsati,

Attano sukhamesāno pecca so na labhate sukhanti",

Idha bhagavato ko adhippāyo; ye sukhena atthikā bhavissanti te pāpakammaṃ na

karissa6ntīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo. [PTS Page 034] [\q 34/]

4. "Middhī yadā hoti mahagghaso ca

Niddāyitā samparivattasāyī,

Mahāvarāhoca nivāpapuṭṭho

Punappunaṃ gabbhamupeti mando"ti.

Idha bhagavato ko adhippāyo; ye jarāmaraṇena aṭṭīyitukāmā bhavissanti te bhavissanti

bhojane mattaññuno indriyesu guttadvāro pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyuttā

vīpassa kā kusalesu dhammesu sa gāravā ca sabrahammacārīsu theresu navesu

majjhamesūti. Ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo.

1. Bhaññati -machasaṃ

[BJT Page 056] [\x 56/]

5. "Appamādo amatapadaṃ pamādo maccuno padaṃ

Appamattā na miyanti ye pamattā yathā matā"ti.

Idha bhagavato ko adhippāyo; ye amatapariyesanaṃ pariyesitukāmā bhavissanti te

appamattā viharissantīti, ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo. Ayaṃ adhippāyo.

3. Tattha katamaṃ nidānaṃ; yathā so dhaniyo gopālako bhagavantaṃ āha:

6. "Nandati puttehi puttimā

Gomiko gohi tatheva nandati,

Upadhīhi narassa nandanā

Na hi so nandati yo nirūpadhī"ti.

Bhagavā āha:

7. "Socati puttehi puttimā

Gomiko gohi tatheva socati,

Upadhīhi narassa6 socanā

Na hi so socati yo nirūpadhi"ti.

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati: idha bhagavā bāhirā pariggahaṃ upadhiṃ āhāti.

Yathā ca māro pāpimā gijjhakūṭā pabbatā puthusīlaṃ pātesi bhagavā āha: [PTS Page 035]

[\q 35/]

8. "Sacepi-1. Kevalaṃ sabbaṃ gijjhakūṭaṃ calessasi,

Neva sammā vimuttānaṃ buddhānaṃ atthi iñjitaṃ.

9. "Nabhaṃ phaleyya paṭhavī valeyya

Sabbeva pāṇā udasantaseyyuṃ,

Sallampi ce urasi pakampayeyyuṃ-2.

Upadhīsu tāṇaṃ na karonti buddhā"ti.

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati: idha bhagavā kāyaṃ upadhiṃ āhāti.

Yathā cāha:

10. "Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā

Yadāyasaṃ dārujaṃ babbajaṃ ca, -3.

Sārattarattā maṇikuṇḍalesu

Puttesu dāresu ca yā apekkhā"ti

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati: idha bhagavā bāhiresu vatthusu taṇhaṃ āhāti.

1. Sacemaṃ - saṃ

2. Kampayeyuṃ - machasaṃ

3. Pabbajañca - machasaṃ

[BJT Page 058] [\x 58/]

Yathā cāha:

11. "Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā

Ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ,

Etampi chetvāna paribbajanti

Anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā"ti

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati: idha bhagavā bāhira vatthukāya taṇhāya

pahānaṃ āhāti.

Yathā cāha:

12. "Āturaṃ asuciṃ putiṃ duggandhaṃ dehanissitaṃ,

Paggharantaṃ divā rattiṃ bālānaṃ abhinanditaṃ"ti

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati: idha bhagavā ajjhatti kavatthukāya taṇhāya

pahānaṃ āhāti.

Yathā cāha: [PTS Page 036] [\q 36/]

13. "Ucchinda sinehamattano

Kumudaṃ sāradikaṃva pāṇinā,

Santimaggameva brūhaya

Nibbānaṃ sugatena desita"nti.

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati: idha bhagavā ajjhattika vatthukāya taṇhāya

pahānaṃ āhāti. Idaṃ nidānaṃ.

4. Tattha katamo pubbāparasandhi:

Yathāha:

14. "Kāmandhā jālasañjannā-1. Taṇhāchandanachāditā,

Pamattabandhunā-2. Baddhā macchā'ca kumināmukhe

Jarāmaraṇamanvanti vaccho khīrapako'ca mātara"nti.

Ayaṃ kāmataṇhā vuttā. Sā katamena pubbāparena yujjati.

Yathā cāha:

15. "Ratto atthaṃ na jānāti ratto dhammaṃ na passati,

Andhantamaṃ tadā hoti yaṃ rāgo sahate nara"nti.

Iti andhatāya ca sañchannatāya ca sāyeva taṇhā abhilapitā. Yañcāha: "kāmandhā

jālasañchannā taṇhāchandanachāditā"ti. Yañcāha: "ratto atthaṃ na jānāti ratto dhammaṃ na

passatī"ti. Imehi padehi pariyuṭṭhānehi sāyeva taṇhā abhilapitā. Yaṃ andhakāraṃ ayaṃ

dukkhasamudayo, yā ca taṇhā ponobhavikā.

1. Jālasacchannā - sīmu.

2. Bandhanā - pu.

[BJT Page 060] [\x 60/]

Yañcāha: kāmā"ti ime kilesakāmā, yañcāha: jālasañjannā"ti tesaṃ yeva kāmānaṃ payogena

pariyuṭṭhānaṃ dasseti, tasmā kilesavasena ca pariyuṭṭhānavasena ca taṇhā bandhanaṃ

vuttaṃ. Ye edisikā te jarāmaraṇaṃ anventi. [PTS Page 037] [\q 37/] ayaṃ bhagavatā

yathānikkhittagāthābalena dassitā jarāmaraṇamanventī"ti.

16. "Yassa papañcā ṭhitī ca natthi

Sandānaṃ-1. "Paḷighaṃ ca vītivatto,

Ta nittaṇhaṃ muniṃ carantaṃ

Na vijānāti sadevakopi loko"ti.

'Papañcā' nāma: taṇhādiṭṭhimānā tadahisaṃkhatā ca saṅkhārā 'ṭhiti' nāma: anusayā

'sandānaṃ' nāma taṇhāya pariyuṭṭhānaṃ. Yāni chattiṃsataṇhāya jāliniyā vicaritāni. 'Paḷighe'

nāma: moho. Ye ca papañcā saṅkhārā yā ca ṭhiti yaṃ sandānaṃ-1. Ca yaṃ paḷighaṃ ca yo

etaṃ sabbaṃ samatikkanto ayaṃ vuccati nittaṇho iti.

Tattha pariyuṭṭhānasaṅkhārā diṭṭhadhammavedaniyā vā upapajjavedaniyā vā,

aparāparivedanīyā vā, evaṃ taṇhā tividhaṃ phalaṃ deti: diṭṭhe vā dhamme upajje vā apare

vā pariyāye. Evaṃ bhagavā āha: "yaṃ lobhapakataṃ kammaṃ karoti kāyena vācāya manasā

tassa vipākaṃ anubhoti diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye"ti. Idaṃ bhagavato

pubbāparena yujjati. Tattha pariyuṭṭhānaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vā kammaṃ

upapajjavedanīyaṃ vā kammaṃ aparapariyāya vedanīyaṃ-2. Vā kammaṃ. Evaṃ kammaṃ

tidhā vipaccati: diṭṭhe vā dhamme upapajje vā aparevā pariyāye. Yathāha: "yañce bālo idha

pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti,

pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhāhoti, vyāpādo hoti, micchādiṭṭhi hoti, tassa

diṭṭhe vā dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajje vā apare vā pariyāye"ti. [PTS Page 038]

[\q 38/] idaṃ bhagavato pubbāparena yujjati. Tattha pariyuṭṭhānaṃ

paṭisaṃkhānabalena pahātabbaṃ, saṅkhārā dassanabalena, chattiṃsataṇhāvicaritāni

bhāvanābalena pahātabbānīti. Evaṃ taṇhāpi nidhā pahīyati yā nittaṇhatā ayaṃ saupādisesā

nibbānadhātu, bhedā kāyassa ayaṃ anupādisesā nibbānadhātu.

Papañce nāma vuccati anubandho, yaṃ cāha bhagavā: "papañceti atītānāgatapaccuppannaṃ

cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ ārabbhā"ti. Yaṃ cāha bhagavā: - "atīte rādha, rūpe anapekkhā hohi

anāgataṃ rūpaṃ mā abhinandi, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya

cāgāya paṭinissaggāya paṭipajjā"ti. Idaṃ bhagavato pubbāparena

1. Sandhānaṃ - katthavi.

2. Aparāpariya vedanīyaṃ - sīmu.

Aparāpariyāya vedanīyaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 062] [\x 62/]

Yujjati. Yo cāpi papañco ye ca saṅkhārā yā ca atītānāgatapaccuppannassa abhinandanā idaṃ

ekatthaṃ. Api ca aññamaññehi padehi aññamaññehi akkharehi aññamaññehi byañjanehi

aparimāṇā dhammadesanā vuttā bhagavatā. Evaṃ suttena suttaṃ saṃsandayitvā

pubbāparena saddhiṃ yojayitvā suttaṃ niddiṭṭhaṃ bhavati.

Savāyaṃ-1. Pubbāparasandhi catubbidho: atthasandhi byañjanasandhi desanāsandhi

niddosasandhiti.

Tattha atthasandhi chappadāni: saṃkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānikammatā

paññattīti.

Byañjanasandhi chappadāni: akkharaṃ padaṃ byañjanaṃ ākāro nirutti niddosoti.

Desanāsandhi:

Na ca paṭhaviṃ-2. Nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca,

Na ca āpaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca,

Na ca tejaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca, [PTS Page 039] [\q 39/]

Na ca vāyuṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca,

Na ca ākāsānañcāyatanaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca,

Na ca viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca,

Na ca ākiñcāyatanaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca,

Na ca nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca,

Na ca imaṃ lokaṃ nissāya na ca paraṃ lokaṃ nissāya. Jhāyati jhāyī jhāyati ca, yamidaṃ

ubhayamantarena diṭṭhiṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ vitakkitaṃ vicāritaṃ

manasānucintitaṃ tampi na nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca, ayaṃ sadevake loke samāreka

sabrahmake sassamaṇabrahmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anissitena cittena na ñāyati

jhāyanto.

Yathā māro pāpimā godhikāssa kulaputtassa viññāṇaṃ samanvesanto na jānāti na passati.

So hi papañcātīto taṇhāpahānena, diṭṭhinissayopissa nattī. Yathā ca godhikassa evaṃ

vakkalissa. Sadevakena lokena samārakena sabrahmakena sassamaṇa brāhmaṇiyā pajāya

sadevamanussāya anissitacittā na ñāyanti jhāyamanā. Ayaṃ desanāsandhi.

1. So cāyaṃ - machasaṃ

2. Pathaviṃ - machasaṃ

[BJT Page 064] [\x 64/]

Tattha katamo-1. Niddesasandhi: nissitacittā akusalapakkhena niddisitabbā. Anissitacittā

kusalapakkhena niddisitabbā. Nissitacittā kilesena-2. Niddisitabbā. Anissitacittā vodānena

niddisitabbā. Nisistacittā saṃsārappavattiyā niddisitabbā. Anissitacittā saṃsāranivattiyā

niddisitabbā. Nissitacittā taṇhāya ca avijjāya ca niddisitabbā. Anissitacittā samathena ca

vipassanāya ca niddisitabbā. Nissitacittā ahirikena ca anottappena ca niddisitabbā.

Anissitacittā hiriyā ca ottappena ca niddisitabbā. Nissitacittā asatiyā ca asampajaññena ca

niddisitabbā, anissitacittā satiyā ca sampajaññena ca niddisitabbā, nissitacittā ayoniyā ca

[PTS Page 040] [\q 40/] ayoniso manasikārena ca niddisitabbā. Anissitacittā yoniyā ca

yoniso manasikārena ca niddisitabbā. Nissitacittā kosajjena ca dovacassena ca niddisatabbā,

anissitacittā viriyārambhena ca sovacassena ca niddisitabbā, nissitacittā assaddhiyena ca

pamādena ca niddisitabbā. Anissitacittā saddhāya ca appamādena ca niddisitabbā.

Nissitacittā asaddhammasavaṇena ca asaṃvarena ca niddisitabbā. Anissitacittā

saddhammasavaṇena ca saṃvarena ca niddisitabbā. Nissitacittā abhijjhāya ca byāpādena ca

niddisitabbā. Anissitacittā anabhijjhāya ca abyāpādena ca niddisitabbā. Nissitacittā

nīvaraṇehi ca saṃyojani yehi ca niddisitabbā. Anissitacittā rāga virāgāya ca cetovimuttiyā

avijjāvirāgāya ca paññāvimuttiyā niddisatabbā. Nissitacittā ucchedadiṭṭhiyā ca

sassatadiṭṭhiyā ca niddisitabbā. Anissitacittā saupādisesāya ca anupādisesāya ca

nibbānadhātuyā niddisitibbā. Ayaṃ niddesasandhi. Tenāha āyasmā mahākāccāyano:

"neruttamadhippāyo"ti.

Niyutto catubyūho hāro.

3. 1. 7

Āvaṭṭahāravibhaṅgo

Tattha katamo āvaṭṭo hāro: "ekamhi padaṭṭhāne"ti ayaṃ.

1. "Ārabhatha-3. Nikkhamatha-4. Yuñjatha buddhasāsane,

Dhunātha maccuno senaṃ naḷāgāraṃva kuñjaro"ti.

1. Katamā - sīmu.

2. Saṃkilesena - sīmu.

3. Ārambhata - machasaṃ

4. Nikkamatha - machasaṃ.

[BJT Page 066] [\x 66/]

"Ārabhatha nikkhamathā"ti viriyassa padaṭṭhānaṃ. "Yuñjatha buddhasāsane"ti samādhissa

padaṭṭhānaṃ. "Dhunātha maccuno senaṃ naḷāgāraṃca kuñjaro"ti paññāya padaṭṭhānaṃ.

"Ārabhata nikkhamathā"ti viriyindriyassa padaṭṭhānaṃ. "Yuñjatha buddhasāsane"ti

samadhindriyassa padaṭṭhānaṃ. "Dhunātha maccuno senaṃ naḷāgāraṃca kuñjaro"ti

paññindriyassa padaṭṭhānaṃ. [PTS Page 041] [\q 41/] imāni padaṭṭhānāni desanā.

Ayuñjantānaṃ vā sattānaṃ yogo yuñjantānaṃ vā ārambho, tattha ye na yuñjanti te

pamādamūlakā na yuñjanti. So pamādo duvidho: taṇhāmūlako avijjāmūlako ca. Tattha

avijjāmūlako: yena aññāṇena nivuto ñeyyaṭṭhānaṃ nappajānāti pañcakkhandho

uppādavayadhammāti ayaṃ avijjāmūlako. Yo taṇhāmūlako so tividho: anuppannānaṃ

bhogānaṃ uppādāya pariyesanto pamādaṃ āpajjati, uppannānaṃ bhogānaṃ ārakkhanimittaṃ

paribhoga nimittañca pamādaṃ āpajjati, ayaṃ loke catubbido pamādo, ekavidho avijjāya,

tividho taṇhāya. Tattha avijjāya nāmakāyo padaṭṭhānaṃ, taṇhāya rūpakāyo padaṭṭhānaṃta.

Tiṃ kissa hetu: rūpīsu bhavesu ajjhosānaṃ arūpīsu sammobho. Tattha rūpakāyo

rūpakkhandho nāmakāyo cattāro arūpino khandhā. Ime pañcakkhandhā katamena

upādānena saupādānā: taṇhāya ca avijjāya ca. Tattha taṇhā dve upādānāni: kāmūpādānaṃ

ca sīlabbatupādānañca. Avijjā dve upādānāni: diṭṭhupādānañca attavādūpādānañca. Imehi

catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā idaṃ dukkhaṃ. Cattāri upādānāni ayaṃ samudayo.

Pañcakkhandhā dukkhaṃ. Tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ deseti,

dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya.

Tattha yo tividho taṇhāmūlako pamādo anuppannānaṃ bhogānaṃ uppādāya pariyesati,

uppannānaṃ bhogānaṃ ārakkhaṇaṃ ca karoti paribhoganimittañca. Tassa sampaṭivedhena

rakkhaṇā paṭisaṃharaṇā, ayaṃ samatho. So kathaṃ bhavati: yadā jānāti kāmānaṃ assādaṃ ca

assādato ādīnavaṃ ca [PTS Page 042] [\q 42/] ādīnavato nissaraṇaṃ ca nissaraṇato

okāraṃ ca saṅkilesaṃ ca vodānaṃ ca nekkhamme ca ānisaṃsaṃ, tattha yā vīmaṃsā

upaparikkhā ayaṃ vipassanā. I me dve dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti: samatho ca

vipassanā ca. Imesu dvīsu dhammesu bhāviyamānesu dve dhammā pahīyanti: taṇhā ca

avijjā ca. Imesu dvīsu dhammesu pahīnesu cattāri upādānāni nirujjhanti, upādānanirodhā

bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā

[BJT Page 068] [\x 68/]

Jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṃ samudayo ca,

samatho ca vipassanā ca maggo, bhavanirodho nibbānaṃ. Imāni cattāri saccāni. Tenāha

bhagavā: "ārabhatha nikkhamathā"ti.

2. "Yathāpi mūle anupaddave daḷhe

Chinnopi rukkho punareca rūhati,

Evampi taṇhānusaye anuhate

Nibbattati dukkhamidaṃ punappunaṃ"

Ayaṃ taṇhānusayo, katamassā taṇhāya: bhavataṇhāya. Yo etassa dhammassa paccayo ayaṃ

avijjā, avijjāpaccayā hi bhavataṇhā. Ime dve kilesā taṇhā ca avijjā ca. Tāni cattāri upādānāni,

tehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā idaṃ dukkhaṃ, cattāri upādānāni ayaṃ

samudayo, pañcakkhandho dukkhaṃ, tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ

deseti, dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya, [PTS Page 043] [\q 43/] yena

taṇhānusayaṃ samuhanti-1. Ayaṃ samatho, yena taṇhānusayassa paccayaṃ avijjaṃ vārayati

ayaṃ vipassanā, ime dve dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti: samatho ca vipassanā ca,

tattha samathassa phalaṃ rāgavirāgā cetovimutti, vipassanāya phalaṃ avijjāvirāgā

paññāvimutti. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṃ samudayo ca, samatho ca vipassanā

ca maggo, dve ca vimuttiyo nirodho, imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā: "yathāpi mūle

anupaddave"tī.

3. "Sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassa upasampadā,

Sacittapariyodapanaṃ-2. Etaṃ buddhāna sāsana"nti.

Sabbapāpaṃ nāma tīṇi duccaritāni: kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Te dasa

akusalakammapathā: pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesumicchācāro musāvādo pisunāvācā

pharusāvācā samphappalāpo abhijjhā vyāpādo micchādiṭṭhi. Tāni dve kammāni cetanā

cetasikañca. Tattha yo ca pāṇātipāto yā ca pisunāvācā yā ca pharusāvācā idaṃ

dosasamuṭṭhānaṃ, yañca adinnādānaṃ yo ca kāmesumicchācāro yo ca musāvādo idaṃ

lobhasamuṭṭhānaṃ, yo samphappalāpo idaṃ mohasamuṭṭhānaṃ. Imāni satta kāraṇāni

cetanākammaṃ yā abhijjhā ayaṃ lobho akusalamūlaṃ, yo byāpādo ayaṃ doso akusalamūlaṃ,

yā micchādiṭṭhi ayaṃ micchāmaggo. Imāni tīṇi kāraṇāni cetasikaṃ kammaṃ, tenāha:

cetanākammaṃ cetasikaṃ kamminti.

Akusalamūlaṃ payogaṃ gacchattaṃ catubbidhaṃ agatiṃ gacchati: chandā dosā bhayā mohā.

[PTS Page 044] [\q 44/] tattha yaṃ chandāgatiṃ gacchati idaṃ lobhasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ

dosāgatiṃ gacchati idaṃ dosasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ bhayā ca mohā ca agatiṃ gacchati idaṃ

mohasamuṭṭhānaṃ. Tattha lobho asubhāya pahīyati, doso mettāya, moho paññāya. Tathā

lobho upekkhāya pahīyati, doso mettāya ca karuṇāya ca, moho muditāya pahānaṃ

abbhatthaṃ gacchati. Tenāha bhagavā: "sabbapāpassa akaraṇa"nti.

1. Samūhanti - machasaṃ

2. Pariyodapanaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 070] [\x 70/]

Sabbapāpaṃ nāma aṭṭha micchattāni: micchādiṭṭhi micchāsaṃkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi, idaṃ vuccati

sabbapāpaṃ. Imesaṃ aṭṭhannaṃ micchattānaṃ yā akiriyā akaraṇaṃ anajjhācāro, idaṃ vuccati

sabbapāpassa akaraṇaṃ aṭṭhasu micchattesu pahīnesu aṭṭhasammattāni sampajjanti,

aṭṭhannaṃ sammattānaṃ yā kiriyā karaṇaṃ ajjhācāro ayaṃ vuccati "kusalassa upasampadā".

"Sacittapariyodapana"nati atītassa maggassa bhāvanā kiriyaṃ dassayati, citte pariyodapite

pañcakkhandhā pariyodapitā bhavanti. Evaṃ hi bhagavā āha: "cetovisuddhatthaṃ bhikkhave

tathāgate brahmacariyaṃ vussatī"-1. Duvidhā hi pariyodapanā nīvaraṇapahānaṃ ca

anusayasamugghāto ca. Dve ca pariyodapanabhumiyo, dassanabhumi ca bhāvanābhumi ca.

Tattha yaṃ paṭivedhena pariyodapeti, idaṃ dukkhaṃ, yato pariyodapeti ayaṃ samudayo,

yena pariyodapeti ayaṃ maggo, yaṃ pariyodapitaṃ ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni.

Tenāha bhagavā: "sabbapāpāssa akaraṇa"nti.

4. "Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ

Chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle, [PTS Page 045] [\q 45/]

Esānisaṃso dhamme suviṇṇe

Na duggatiṃ gacchati dhammacārī"ti.

Dhammo nāma duvidho: indriyasaṃvaro maggo ca. Duggati nāma duvidhā: devamanusse

vā upanidhāya apāyā duggati, nibbānaṃ vā upanidhāya sabbā upapattiyo duggati. Tattha yā

saṃvarasīle akhaṇḍa kāritā ayaṃ dhammo suviṇṇo apāyehi rakkhati. Evaṃ bhagavā āha:

"dvemā bhikkhave sīlavato gatiyo devā ca manussā ca.

Evañca nālandāyaṃ nigame asikhandhakaputto gāmaṇī bhagavantaṃ etadavoca: "brāhmanā

bhante pacchābhumakā kāmaṇḍalukā sevāla mālikā udakorohakā aggiparicārakā, te mataṃ

kālakataṃ uyyāpenti nāma saññāpenti nāma saggaṃ nāma uggamenti-1. Bhagavā pana

bhante pahoti tathā kātuṃ, yathā sabbo loko kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ

lokaṃ upapajjeyyā'ti.

Tena hi gāmaṇī taṃ yevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi,

taṃ kimmiññasi gāmaṇī idhassa puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī

musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byapannacitto micchādiṭṭiko,

tamenaṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko

anuparisakkeyya: "ayaṃ puriso kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapajjatu"ti, taṃ kimmaññasi gāmaṇī apinu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā

thomanahetu vā pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ

saggaṃ lokaṃ upapajjeyyātaci, no hetaṃ bhante.

1. Okkāmenti - machasaṃ

[BJT Page 072] [\x 72/]

Seyyathāpi gāmaṇī puriso mahatiṃ puthusilaṃ gambhire udakarahade pakkhipeyya,

tamenaṃ mahājanakāyo [PTS Page 046] [\q 46/] saṅgamma samāgamma āyāceyya

thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ummujja bho puthusile uplava bho puthusile

phalamuplava bho puthisile'ti. Taṃ kimmaññasi gāmaṇī apinu sā mahatī puthusilā mahato

janakāyassa āyacanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā ummujjeyya

vā uppaveyya vā phalaṃ vā uplaveyyāti, no hetaṃ bhante. Evameva kho gāmaṇī yo so

puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco

samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhiko, kiñcāpi naṃ mahājanakāyo

saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya: ayaṃ puriso kāyassa

bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatuti. Atha kho so puriso kāyāssa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya.

. 1

Taṃ kiṃ maññasi gāmaṇī yo so puriso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu

micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato

samphappalāpa paṭivirato abhijjhālū byāpannacitto paṭivirato sammādiṭṭhiko, tame naṃ

mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya: ayaṃ

puriso kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatuti. Taṃ

kimmaññasi gāmaṇī apinū so puriso mahato janakāyassa āyācana hetu vā thomanahetu vā

pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ. 1

Upapajjeyyāti, no hetaṃ bhante. Seyyathāpi gāmaṇī puriso sappikumbhaṃ vā telakumbhaṃ

vā gambhīraṃ udakarahadaṃ ogāhitvā bhindeyya, tatra yassa-1. Sasakkharakaṭhalaṃ taṃ-2.

Adhogāmi assa, yañca khavassa tatra sappi vā telaṃ vā. Taṃ uddhaṃgāmi assa, tamenaṃ

mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya: osīda

bho sappitela, saṃsīda bho sappitela, avaṃ gaccha bho sappitelāti. Taṃ kimmaññasi gāmaṇī,

apinu [PTS Page 048] [\q 48/] taṃ sappitelaṃ mahato janakāyassa āyācana hetu vā

thomanahetu vā pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā osīdeyya vā saṃsīdeyya vā avaṃ vā

gaccheyyāti? No hetaṃ bhante. Evameva kho gāmaṇi yo so puriso

Pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā

paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato

abhijjhālū byāpannacitto paṭivirato sammādiṭṭhiko, kiñcāpi naṃ mahājanakāyo saṅgamma

samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya: "ayaṃ puriso kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ, vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatuti. Atha kho so puriso kāyassa

bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya" iti dhammo suviṇṇo apāyehi

rakkhati.

Tattha yā maggassa tikkhatā adhimattatā ayaṃ dhammo suviṇṇo sabbāhi upapattīhi

rakkhati. Evaṃ bhagavā āha:

5. "Tasmā rakkhitacitta'ssa sammā saṅkappagocaro,

Sammādiṭṭhipurekkhāro ñatvāna udayabbayaṃ;

Thinamiddhābhibhu bhikkhu sabbā duggatiyo jahe"ti.

1. Yāssa - sīmu. Machasaṃ.

2. Sakkharā vā kaṭhalā vā sā - sīmu, machasaṃ.

[BJT Page 074] [\x 74/]

Tattha duggatinaṃ hetu taṇhā ca avijjā ca. Tāni cattāri upādānāni. Tehi catūhi upādānehi. Ye

saupādānā khandhā idaṃ dukkhaṃ cattāri upādānāni samudayo, pañcakkhandhā dukkhaṃ.

Tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ deseti dukkhassa pariññāya

samudayassa pahānāya tattha taṇhāya pañcindriyāni rūpīni padaṭṭhānaṃ, avijjāya

manindriyaṃ padaṭṭhānaṃ, pañcindriyāni rūpīni rakkhanto samādhiṃ bhāvayati tanhañca

niggaṇhāti. Manindriyaṃ rakkhanto vipassanaṃ bhāvayati avijjañca niggaṇhāti.

Taṇhāniggahena dve upādānāni pahīyanti: kāmūpādānañca sīlabbatupādānañca.

Avijjāniggahena dve upādānāni pahīyanti: diṭṭhupādānañca attavādūpādānañca, [PTS Page

048] [\q 48/] catusu upādānesu pahīnesu dve dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti:

samatho ca vipassanā ca. Idaṃ vuccati brahmacariyanti. Tattha brahmacariyassa phalaṃ

cattāri sāmaññaphalāni: sotāpattiphalaṃ sakadāgāmiphalaṃ anāgāmiphalaṃ arahattaṃ

aggaphalaṃ, imāni cattāri brahmacariyaphalānīti. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṃ

samudayo ca, samatho ca vipassanā ca brahmacariyañca maggo. Brahmacariyassa phalāni ca

tadārammaṇā ca asaṅkhatā dhātu nirodho, imāni cattāri saccāni. Tenāha: "dhammo have

rakkhatī"ti. Tattha yaṃ paṭivedhena rakkhati idaṃ dukkhaṃ, yato rakkhati ayaṃ samudayo,

yena rakkhati ayaṃ maggo, yaṃ rakkhati ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha āyasmā

mahākaccāno: "ekamhi padaṭṭhāne"ti.

Niyutto āvaṭṭo hāro.

3. 1. 8

Vibhattihāravibhaṅgo

Tattha katamo vibhattibhāro: "dhammañca padaṭṭhānaṃ bhumiṃ cā"ti. Dve suttāni

vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, dve paṭipadā puññabhāgiyā ca phalabhāgiyā ca.

Dve sīlāni saṃvarasīlañca pahānasīlañca. Tattha bhagavā vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ

puññabhāgiyāya paṭipadā deseti. So saṃvarasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī

bhavati. [PTS Page 049] [\q 49/] tattha bhagavā nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ

phalabhāgiyāya paṭipadāya deseti so pahānasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī

bhavati.

Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ: vāsanābhāgiyaṃ nāma suttaṃ "dānakathā sīlakathā

saggakathā kāmānaṃ ādīnavo nekkhamme ānisaṃsoti, tattha katamaṃ nibbedhabhāgiyaṃ

sutta: nibbedhabhāgiyaṃ nāma suttaṃ yā catusaccappakāsanā. Vāsanābhāgiyo sutte natthi

pajānanā natthi maggo natthi phalaṃ. Nibbedhabhāgiyo sutte atthi pajānanā atthi maggo

atthi palaṃ. Imāni cattāri suttāni. Imesaṃ catunnaṃ suttānaṃ desanāya phalena sīlena

brahmacariyena sabbato vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojetabbāni, yāvatikā ñāṇāssa

bhumi.

[BJT Page 076] [\x 76/]

Tattha katame dhammā sādhāraṇā: nāma sādhāraṇā vatthusādhāraṇā ca. Yaṃ vā pana kiñci

aññampi evaṃ jātiyaṃ. Micachattaniyatānaṃ sattānaṃ aniyatānañca sattānaṃ dassanā

pahātabbā kilesā sādhāraṇā. Puthujjanassa sotāpannassa ca kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā.

Puthujjanassa anāgāmissa ca uddhaṃbhāgiyā saṃyojanā sādhāraṇā. Yaṃ kiñci ariyasāvako

lokiyaṃ samāpattiṃ samāpajjati, sabbā sā avītarāgehi sādhāraṇā, sādhāraṇā hi dhammā

evaṃ aññamaññaṃ paraṃ paraṃ sakaṃ sakaṃ visayaṃ nātivattanti, yopimehi dhammehi

samannāgato na so taṃ dhammaṃ upātivattati ime dhammā sādhāraṇā.

Tattha katame dhammā asādhāraṇā: yāva desanaṃ upādāya gavesitabbā: sekkhāsekkhā

bhabbābhabbāti. Aṭṭhamakassa ca sotāpannassa kāmarāgabyāpādā [PTS Page 050] [\q 50/]

sādhāraṇā dhammatā asādhāraṇā. Aṭṭhamakassa ca anāgāmissa uddhaṃbhāgiyā

saṃyojanā sādhāraṇā, dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṃ sekkhānaṃ nāmaṃ sādhāraṇaṃ,

dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṃ paṭipannakānaṃ nāmaṃ sādhāraṇaṃ, dhammatā

asādhāraṇā. Sabbesaṃ sekkhānaṃ sekkhasīlaṃ sādhāraṇaṃ, dhammatā asādhāraṇā. Evaṃ

visesānupassinā hīnukkaṭṭhamajjhajimaṃ upādāya gavesitabbaṃ.

Dassanabhumi niyāmācakkantiyā padaṭṭhānaṃ. Bhāvanābhumi uttarikānaṃ phalānaṃ pattiyā

padaṭṭhānaṃ. Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā samathassa padaṭṭhānaṃ, sukhā paṭipadā

dhippābhiññā vipassanāya padaṭṭhānaṃ. Dānamayaṃ puññakiriyavatthu paratoghosassa

sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Sīlamayaṃ puññakiriyavatthu cintāmayiyā paññāya sādhāraṇaṃ

padaṭṭhānaṃ. Bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu bhāvanāmayiyā paññāya sādhāraṇaṃ

padaṭṭhānaṃ dānamayaṃ puññakiriyavatthū parato ca ghosassa sutamayiyā ca paññāya

sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Sīlamayaṃ puññakiriyavatthu cintāmayiyā ca paññāya yoniso ca

manasikārassa sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu bhāvanāmayiyā

ca paññāya sammādiṭṭhiyā ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Patirūpadesavāso vivekassa ca

samādhissa ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Sappurisūpanissayo tiṇṇaṃ ca aveccappasādānaṃ

samathassa ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Attasammāpaṇidhānaṃ hiriyā ca vipassanāya ca

sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Akusalapariccāgo kusalavīmaṃsāya ca samādhindriyassa ca

sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Dhammasvākkhātatā kusalamūlaropaṇāya ca phalasamāpāttiyā

ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Saṅghasuppaṭipannatā saṅghasuṭṭhutāya sādhāraṇaṃ

padaṭṭhānaṃ. Satthusampadā appasannānañca pasādāya pasannānaṃ ca bhīyobhāvāya

sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Appaṭihatapātimokkhatā [PTS Page 051] [\q 51/]

dummaṅkūnaṃ ca puggalānaṃ niggahāya pesalānañca puggalānaṃ phāsuvihārāya

sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Tenāha mahakaccāno: "dhammañca padaṭṭhāna"nti.

Niyutto vibhattīhāro

[BJT Page 078] [\x 78/]

3. 1. 9

Parivattana hāravibhaṅgo

Tattha katamo parivattanno hāro? "Kusalākusale dhamme"ti. Sammādiṭṭhissa

purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā bhavati, ye cassa micchādiṭṭhippaccayā uppajjeyyuṃ

aneke pāpakā akusalā dhammā te cassa nijjiṇṇā honti, sammādiṭṭhippaccayā cassa aneke

kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammāsaṃkappassa

purisapuggalassa micchāsaṃkappo nijjiṇṇo bhavati, ye cassa micchāsaṅkappapaccayā

uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti,

sammāsaṅkappapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti,

Sammāvācassa purisapuggalassa micchāvācassa nijjiṇṇā bhavati, ye cassa

micchāvācassappaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā te cassa nijjiṇṇā honti,

sammāvācassapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanā pāripūriṃ

gacchanti. Sammākammantassa purisapuggalassa micchākammanto nijjiṇṇo bhavati, ye

cassa micchākammantappapaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa

nijjiṇṇā honti, sammākammantappapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te

cassa bhāvanā pāripūriṃ gacchanti,

Sammāājīvassa purisapuggalassa micchāājīvassa nijjiṇṇā bhavati, ye cassa

micchāājīvappaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā te cassa nijjiṇṇā honti,

sammāājīvassapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanā pāripūriṃ

gacchanti. Sammāvāyāmassa purisapuggalassa micchāvāyo nijjiṇṇo bhavati, ye cassa

micchāvāyappapaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti,

sammāvāyāmappapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti,

Sammāsatissa purisapuggalassa micchāsatissa nijjiṇṇā bhavati, ye cassa

micchāsatissappaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā te cassa nijjiṇṇā honti,

sammāsatissapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanā pāripūriṃ

gacchanti. Sammāsamādhissa purisapuggalassa micchāsamādhi nijjiṇṇo bhavati, ye cassa

micchāsamādhippapaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā

honti, sammāsamādhippapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa

bhāvanā pāripūriṃ gacchanti,

Sammāvimuttissa-1. Purisapuggalassa micchāvimuttissa nijjiṇṇā bhavati, ye cassa

micchāvimuttissappaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā te cassa nijjiṇṇā

honti, sammāvimuttissapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti.

Sammāvimuttiñāṇadassanassa purisapuggalassa micchāvimuttiñāṇadassanaṃ nijjiṇṇaṃ

bhavati, ye cassa micchāvimuttiñāṇadassanapaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā

dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti, sammāvimuttiñāṇadassanapaccayā cassa aneke kusalā

dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanā pāripūriṃ gacchanti,

Yassa vā pāṇātipātā paṭiviratassa pāṇātipāto pahīno hoti, adinnādānā paṭiviratassa

adinnādānaṃ pahīnaṃ hoti, brahmacārissa abrahmacariyaṃ pahīnaṃ hoti, saccavādissa

musāvādo pahīno hoti, apisunavācassa pisunāvācā pahīnā hoti, saṇhavācassa pharusā vācā

pahīnā hoti, kālavādissa samphappalāpo pahīno hoti, anabhijjhālussa abhijjhā [PTS Page

052] [\q 52/] pahīnā hoti, abyāpannacittassa byāpādo pahīno hoti, sammādiṭṭhissa

micchādiṭṭhi pahīnā hoti.

Ye ca kho kecī ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ garahanti, nesaṃ sandiṭṭhikā sahadhammikā

gārayihā vādānuvādā-2. Āgacchanti. Sammādiṭṭhiṃ ca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchādaṭṭhikā tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca. (Evaṃ)

Sammāsaṅkappaṃ ca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchāsaṅkappā tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Sammāvācā ca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchāvācā tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Sammākammantaṃ ca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchākammantaṃ tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Sammāājīvaṃ ca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchāājīvā tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Sammāvāyāmaṃ ca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchāvāyāmaṃ tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Sammāsatiṃ ca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchāsatiṃ tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Sammāsamādhiṃ ca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchāsamādhiṃ tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Sammāvimuttiṃ ca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchāvimuttiṃ tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Micchāvimuttiṃ ca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchāvimuttiṃ tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Sammāvimuttiñāṇadassanañca te bhavanto dhammaṃ garahanti.

Tena hi ye micchāvimuttiñāṇadassanā tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Ye ca kho keci evamāhaṃsu: bhuñjitabbā kāmā paribhuñjitabbā kāmā āsevitabbā kāmā

nisevitabbā kāmā bhāvayitabbā kāmā bahulīkātabbā kāmā"ti. Kāmehi veramaṇī tesaṃ

adhammo. Ye vā pana kecī evamāhaṃsu: "attakilamathānuyogo dhammo"ti, nīyāṇiko tesaṃ

dhammo adhammo. Ye ca kho keci evamāhaṃsu: "dukkho dhammo" ti, sukho tesaṃ

dhammo adhammo. Yathā vā pana bhikkhuno sabbasaṅkhāresu asubhānupassino viharato

subhasuññā

1. Sammāvimuttassa - machasaṃ

2. Vādānupātā - pu.

[BJT Page 080] [\x 80/]

Pahīyanti, dukkhānupassino viharato sukhasaññā pahīyanti, aniccānu passino viharato

niccasaññā pahīyanti, anattānupassino viharato attasaññā pahīyanti, yaṃ yaṃ vā pana

dhammaṃ rocayati vā upagacchati vā tassa tassa dhammassa yo paṭipakkho svāssa

aniṭṭhito ajjhāpanno bhavati. Tenāha, āyasmā mahākaccāno: "kusalā kusale dhamme"ti.

Niyutto parivattano hāro. [PTS Page 053] [\q 53/]

3. 1. 10

Vevacanahāravihaṅgo

Tattha katamo vevacano hāro: "vevacanāni bahūnī"ti. Yathā ekaṃ bhagavā dhammaṃ

aññamaññehi vevacanehi niddisati. Yathāha bhagavā:

1. "Āsā pihā ca abhinandanā ca

Anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā,

Aññāṇamūlappabhavā pajappitā

Sabbā mayā byantikatā samūlakā"ti

Āsā nāma vuccati: yā bhavissassa atthassa āsiṃsanā, avassaṃ āgamissatīti āsāssa uppajjati.

Pihā nāma yā cattamānakassa atthassa patthanā, seyyataraṃ vā disvā ediso bhaveyyanti

pihāssa uppajjati. Atthanipphattipaṭipālanā abhinandanā nāma, piyaṃ vā ñātiṃ abhinandati,

piyaṃ vā dhammaṃ abhinandati, appaṭikūlato vā abhinandati. Anekadhātuti: cakkhudhātu

rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu ghānadhātu

gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu kāyadhātu

phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Sarāti

keci rūpādhimuttā keci saddādhimuttā keci gandhādhimuttā keci rasādhimuttā keci

phoṭṭhābbādhimuttā keci dhammādhimuttā. Tattha yāni cha gehasitāni domanassāni yāni

ca cha gehasitāni somanassāni yāni ca cha nekkhammasitāni domanassāni yāni ca cha

nekkhammasitāni somanassāni, imāni catuvīsa padāni taṇhāpakkho, taṇhāya etaṃ

vevacanaṃ. Yā cha upekkhā gehasitā ayaṃ diṭṭhipakkho. Sāyeva patthanākārena

dhammanandi dhammapemaṃ dhammajjhosonanti taṇhāya etaṃ vevacanaṃ.

Cittaṃ [PTS Page 054] [\q 54/] mano viññāṇanti cittassa etaṃ vevacanaṃ. Manindriyaṃ

manodhātu manāyatanaṃ vijānanāti manassetaṃ vevacanaṃ.

[BJT Page 082] [\x 82/]

Paññindriyaṃ paññābalaṃ adhipaññāsikkhā paññā paññākkhandho

dhammavicayasambojjhaṅgo ñāṇaṃ sammādiṭṭhi tīraṇā vipassanā dhamme ñāṇaṃ atthe

ñāṇaṃ anvaye ñāṇaṃ khaye ñāṇaṃ anuppāde ñāṇaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ

aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ cakkhu vijjā buddhi bhuri medhā āloko, yaṃ vā pana kiñci

aññampi evaṃ jātiyaṃ paññāya etaṃ vevacanaṃ. Pañcindriyāni lokuttarāni, sabbā paññā, api

ca ādhipateyyaṭṭhena saddhā, ārambhaṭṭhena viriyaṃ, apilāpanaṭṭhena sati,

avikkhepaṭṭhena samādhi, pajānanaṭṭhena paññā.

Yathā ca buddhānussatiyaṃ vuttaṃ: "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā" balanipphattigato vesārajjappatto adhigatapaṭisambhido

catuyogavippahīno agatigamana vītivatto uddhaṭasallo nirūḷhavaṇo madditakaṇṭako

nibbāpita pariyuṭṭhāno bandhanātīto ganthaviniveṭhano ajjhasayavītivatto bhinnandhakāro

cakkhumā lokadhammasamatikkanto anurodhavirodha vippayutto iṭṭhāniṭṭhesu dhammesu

asaṅkhepagato bandhanātivatto ṭhapitasaṅgāmo abhikkantaro ukkādharo ālokakaro

pajjotakaro tamonudo raṇañjaho aparimāṇavaṇṇo appameyyavaṇṇo asaṅkheyyavaṇṇo

ābhaṅkaro pabhaṅkaro dhammobhāsapajjota karoti ca buddhā bhagavantoti ca

buddhānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

Yathā ca dhammānussatiyaṃ vuttaṃ: [PTS Page 055] [\q 55/] "svākkhāto bhagavatā

dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko-1. Paccattaṃ veditabbo viññūhi" yadidaṃ

madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo suññato atidullabho

taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ.

2. "Asaṅkhataṃ-2. Nantamanāsavaṃ ca

Saccaṃ ca pāraṃ nipuṇaṃ sududdasaṃ,

Ajajjaraṃ dhuvamapalokitaṃ ca

Anidassanaṃ nippapañcaṃ ca santaṃ.

1. Opaneyyiko - machasaṃ.

2. Asaṅkhataṃ anataṃ - machasaṃ.

[BJT Page 084] [\x 84/]

3. Amataṃ paṇitaṃ ca sivaṃ ca khemaṃ

Taṇhakkhayo acchiriyaṃ ca abbhutaṃ,

Anītikaṃ'kī. Tachassase nā-1.

Nibbānametaṃ sugatena desitaṃ.

4. Ajātaṃ abhūtaṃ anupaddavañca

Akataṃ asokaṃ ca atho visokaṃ,

Anupasaggaṃ'nupasaggadhammaṃ

Nibbānametaṃ sugatena desitaṃ.

5. Gambhīrañceva duppassaṃ uttaraṃ ca anuttaraṃ,

Asamaṃ appaṭisamaṃ jeṭṭhaṃ seṭṭhanti vuccati.

6. Lenañca tāṇaṃ araṇaṃ anaṅgaṇaṃ

Akāca-2 metaṃ vimalanti vuccati,

Dīpo sukhaṃ appamāṇaṃ patiṭṭhā

Akiñcanaṃ appapañcanti vutta"nti.

Dhammānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

Yathā ca saṅghānussatiyaṃ vuttaṃ: "supaṭipanno ujupaṭipanno ñāyapaṭipanno

sāmīcipaṭipanno yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭhapurisapuggalā esa bhagavato

sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ

lokassa" [PTS Page 056] [\q 56/] sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno

vimuttisampanno vimuttiñāṇadassanasampanno sattānaṃ sāro sattānaṃ maṇḍo sattānaṃ

uddhāro sattānaṃ esikā sattānaṃ surabhipasūnaṃ-3. Pujjo devānaṃ manussānaṃ cāti

saṅghānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

1. Anītikadhammaṃ - machasaṃ

2. Akāma - aṭṭhakathā

3. Surabhi pasūnaṃ - sīmu, machasaṃ

[BJT Page 086] [\x 86/]

Yathā ca sīlānussatiyaṃ vuttaṃ: "yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni

akammāsāni ariyāni ariyakantāni bhujissāni viññūppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhi

saṃvattanikāni". Alaṅkāro ca sīlaṃ uttamaṅgopasobhanatāya, nidhānañca sīlaṃ

sabbadobhagga samatikkamanaṭṭhena, sippañca sīlaṃ akkhaṇavedhitāya, velā ca sīlaṃ

anatikkamanaṭṭhena, dhaññaṃ ca sīlaṃ dāḷiddopacchedanaṭṭhena, ādoso ca sīlaṃ

dhammavolokanatāya, pāsādo ca sīlaṃ volokanaṭṭhena, sabbabhumānuparivatti ca sīlaṃ

amatapariyosānanti sīlānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

Yathā ca cāgānussatiyaṃ vuttaṃ: "yasmiṃ samaye ariyasāvako agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo

payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato"ti cāgānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

Tenāha āyasmā mahākaccāno: "vevacanāni bahūnī"ti.

Niyutto vevacanohāro.

3. 1. 11

Paññattihāravibhaṅgo

Tattha katamo paññattihāro: "ekaṃ bhagavā dhammaṃ paññattīhi vividhāhi desetī"ti. [PTS

Page 057] [\q 57/] yā pakatikathāya desanā ayaṃ nikkhepapaññatti. Kā ca

pakatikathāya desanā: cattāri saccāni, yathā bhagavā āha: "idaṃ dukkha"nti. Ayaṃ paññatti

pañcannaṃ khandhānaṃ channaṃ dhātūnaṃ aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ dvādasannaṃ

āyatanānaṃ dasannaṃ indriyānaṃ nikkhepapaññatti.

"Kabaliṃkāre ce bhikkhave āhāre atthī rāgo atthī nandi atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ virūḷhaṃ, yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthī tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti atthi tattha saṅkhārānaṃ vuḍḍhi. Yattha atthi

saṅkhārānaṃ vuḍḍhi atthī tattha āyatiṃ-1. Punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbhavābhi nibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ sasokaṃ taṃ bhikkhave sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi,

1. Āyati - sīmu, machasaṃ.

[BJT Page 088] [\x 88/]

"Phasse ce bhikkhave āhāre atthī rāgo atthī nandi atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ

virūḷhaṃ, yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthī tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha

atthi nāmarūpassa avakkanti atthi tattha saṅkhārānaṃ vuḍḍhi. Yattha atthi saṅkhārānaṃ

vuḍḍhi atthī tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhi

nibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, yattha atthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sasokaṃ taṃ

bhikkhave sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi,

"Manosañcetanāya ce bhikkhave āhāre atthī rāgo atthī nandi atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ virūḷhaṃ, yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthī tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti atthi tattha saṅkhārānaṃ vuḍḍhi. Yattha atthi

saṅkhārānaṃ vuḍḍhi atthī tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbhavābhi nibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ sasokaṃ taṃ bhikkhave sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi,

"Viññāṇe ce bhikkhave āhāre atthī rāgo atthī nandi atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ virūḷhaṃ, yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthī tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti atthi tattha saṅkhārānaṃ vuḍḍhi. Yattha atthi

saṅkhārānaṃ vuḍḍhi atthī tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ

punabbhavābhi nibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, yattha atthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ sasokaṃ taṃ bhikkhave sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi,

"Kabaliṃkāre ce bhikkhave āhāre natthī rāgo natthī nandi natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti natthi tattha saṅkhārānaṃ vuḍḍhi. Yattha

natthi saṅkhārānaṃ vuḍḍhi natthī tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ

punabbhavābhibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, yattha [PTS Page 058] [\q 58/]

natthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ asokaṃ taṃ bhikkhave adaraṃ aupāyāsanti vadāmi,

"Phasse ce bhikkhave āhāre natthī rāgo natthī nandi natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti natthi tattha saṅkhārānaṃ vuḍḍhi. Yattha

natthi saṅkhārānaṃ vuḍḍhi natthī tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ

punabbhavābhibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, yattha natthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ asokaṃ taṃ bhikkhave adaraṃ aupāyāsanti vadāmi,

"Manosañcetanāya" ce bhikkhave āhāre natthī rāgo natthī nandi natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṃ

tattha viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha

nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti natthi tattha saṅkhārānaṃ

vuḍḍhi. Yattha natthi saṅkhārānaṃ vuḍḍhi natthī tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti.

Yattha natthi āyatiṃ punabbhavābhibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, yattha natthi

āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ asokaṃ taṃ bhikkhave adaraṃ aupāyāsanti vadāmi,

"Viññāṇe ce bhikkhave āhāre natthī rāgo natthī nandi natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṃ tattha

viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa

avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti natthi tattha saṅkhārānaṃ vuḍḍhi. Yattha

natthi saṅkhārānaṃ vuḍḍhi natthī tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ

punabbhavābhibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, yattha natthi āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ asokaṃ taṃ bhikkhave adaraṃ aupāyāsanti vadāmi,

Ayaṃ pariññāpaññatti dukkhassa, pahāna paññatti samudayassa, bhāvanāpaññatti

maggassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa.

"Samādhiṃ bhikkhave bhāvetha appamatto nipako sato, samāhito bhikkhave bhikkhu

yathābhūtaṃ pajānāti, kiñca yathābhūtaṃ pajānāti: cakkhuṃ-2. Aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti

rūpā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, cakkhuviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti,

cakkhusamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ-3. Cakkhūsamphassapaccayā

uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti

yathābhūtaṃ pajānāti.

Sotaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti saddā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, sotaviññāṇaṃ

aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, sotasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ

sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā

tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.

Ghānaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti gandhā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti,

ghānaviññāṇaṃ aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, ghānasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ

pajānāti, yampidaṃ ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā

adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.

Jivhā aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti rasā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāviññāṇaṃ

aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, jivhāsamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ

jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā

tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.

Kāyo aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti phoṭṭhabbā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyaviññāṇaṃ

aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, kāyasamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ

kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā

tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.

Mano aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti dhammā aniccāti yathābhūtaṃ pajānāti, manoviññāṇaṃ

aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti, manosamphasso aniccoti yathābhūtaṃ pajānāti, yampidaṃ

manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā

tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti. " Ayaṃ bhāvanāpaññatti maggassa, pariññāpaññanatti

dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa. [PTS Page 059]

[\q 59/]

1. Āyati - sīmu. Machasaṃ

2. Cakkhu - sīmu. Machasaṃ

3. Yamidaṃ - sīmu.

[BJT Page 090] [\x 90/]

"Rūpaṃ rādha vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷanikaṃ-1 karotha (paññāya)

taṇhakkhayāya paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā nibbānaṃ.

"Vedanaṃ vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷanikaṃ karotha (paññāya)

taṇhakkhayāya paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā nibbānaṃ.

"Saññaṃ vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷanikaṃ karotha (paññāya) taṇhakkhayāya

paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā nibbānaṃ.

"Saṅkhāre" vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷanikaṃ karotha (paññāya)

taṇhakkhayāya paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā nibbānaṃ.

"Viññāṇaṃ vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷanikaṃ karotha (paññāya)

taṇhakkhayāya paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā nibbānaṃ.

Taṇhakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā nibbānaṃ" ayaṃ nirodhapaññatti nirodhassa,

nibbidāpaññatti assadassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa,

bhāvanā paññatti maggassa, sacchikiriyāpāññatti nirodhassa.

"So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti,

ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajāniti, ayaṃ dukkhanirodhagāmini paṭipadāti

yathābhūtaṃ pajānāti" ayaṃ paṭivedhapaññatti saccānaṃ, nikkhepapaññatti dassanabhumiyā,

bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti dassanabhumiyā, bhāvanāpaññatti

maggassa, sacchikiriyāpaññatti sotāpattiphalassa.

"So ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayoti yathabhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ

pajānāti, ime āsavā asesaṃ nirujjhantīti yathābhūtaṃ pajānāti" ayaṃ uppādapaññatti khaye

ñāṇassa, okāsapaññatti anuppāde ñāṇassa, bhāvanāpaññatti maggassa, pariññāpaññatti

dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, ārambhapaññatti viriyindriyassa, āsāṭanāpaññatti

āsāṭikānaṃ, nikkhepapaññatti bhāvanābhumiyā, abhināghātapaññatti pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ.

"Idaṃ dukkhanti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ

udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi, ayaṃ dukkhasamudayoti me

bhikkhave "idaṃ dukkhanti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi

ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi, ayaṃ dukkhanirodhoti me

bhikkhave "idaṃ dukkhanti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi

ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi, ayaṃ

dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti me bhikkhave [PTS Page 060] [\q 60/] pubbe

ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ paññā udapādi vijjā udapādi āloko

udapādi" ayaṃ desanāpaññatti saccānaṃ, nikkhepapaññatti sutamayiyā paññāya,

sacchikiriyāpaññatti anaññātaññassāmītinidriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassa.

"Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ pariññeyyanti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu

cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.

So kho panāyaṃ dukkhasamudayo pahātabboti me bhikkhave pubbe ananussutesu

dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.

So kho panāyaṃ dukkhanirodho pahātabboti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu

cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.

So kho panāyaṃ dukkhanirodho sacchikātabboti me bhikkhave pubbe ananussutesu

dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.

Sā kho panāyaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā bhāvetabbāti me bhikkhave pubbe

ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi

āloko udapādi" ayaṃ bhāvanāpaññatti maggassa, nikkhepapaññatti cintāmayiyā paññāya,

sacchikiriyāpaññatti aññindriyassa.

1. Vikilaniyaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 092] [\x 92/]

"Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ pariññātanti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu

cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.

So kho panāyaṃ dukkhasamudayo pahīnoti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu

cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi. So kho

panāyaṃ dukkhanirodho sacchikatoti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu

cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādi.

Sā kho panāyaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā bhāvitāti me bhikkhave pubbe

ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi

āloko udapādi" ayaṃ bhāvanāpaññatti maggassa, nikkhepapaññatti bhāvanāmayiyā paññāya,

sacchikiriyāpaññatti aññātāvino indriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassa.

1. "Tulamatulañca sambhavaṃ bhavasaṅkhāramavassaji muni,

Ajjhattarato samāhito ahidā-1. Kavacamivattasambhavaṃ"ti. [PTS Page 061] [\q 61/]

'Tula'nti saṅkhāradhātu; 'atula'nti nibbānadhātu; tulamatulañca sambhava'nti

abhiññāpaññatti sabbadhammānaṃ, nikkhepapaññatti dhammapaṭisambhidāya;

'bhavasaṅkhāramavassaji munī'ti pariccāgapaññatti samudayassa, pariññāpaññatti dukkassa,

'ajjhattarato samāhito'ti bhāvanāpaññatti kāyagatāya satiyā, ṭhitipaññatti cittekaggatāya,

'abhidā kacavamittasambhava'nti abhinibbidāpaññatti cittassa. Upādānapaññatti

sabbaññutāya, padālanāpaññatti avijjaṇḍakosānaṃ. Tenāha bhagavā: 'taalamatulañca

sambhaṅga'nti.

2. "Yo dukkhamaddakkhi yato nidānaṃ

Kāmesu so jantu kathaṃ nameyya,

Kāmā hi loke saṅgoti ñatvā

Tesaṃ satīmā vinayāya sikkhe"ti

'Yo dukkha'nti vevacanapaññatti ca dukkhassa pariññāpaññatti ca, 'yato nidāna'nti

pabhavapaññatti ca samudayassa pahānapaññatti ca, 'addakkhī'ti vevacanapaññatti ca

ñāṇacakkhussa paṭivedhapaññatti ca, kāmesu so jantu kathaṃ nameyyā'ti vevacanapaññatti

ca kāmataṇhāya abhinivesa paññatti ca, kāmāhi loke saṅgoti ñatvā'ti paccatthikato

dassanapaññatti kāmānaṃ, kāmā hi aṅgārakāsūpamā maṃsapesa6pamā pāvakakappā papāta

uragopamā ca. 'Tesaṃ satimā' ti apacayapaññatti pahānāya, nikkhepapaññatti kāyagatāya

satiyā, bhāvanāpaññatti maggassa, 'vinayāya sikkhe'ti paṭivedhapaññatti rāgavinayassa

dosavinayassa mohavinayassa, 'jantu'ti vevacanapaññatti yogissa, yadā hi yogī kāmā saṅgoti

pajānāti, so kāmānaṃ anuppādāya kusale dhamme uppādayati, so anuppannānaṃ kusalānaṃ

dhammānaṃ uppādāya cāyamati. [PTS Page 62] [\q 62/] ayaṃ vāyāmapaññatti

appattassa pattiyā, nikkhepapaññatti oramattikāya asantuṭṭhiyā. Tattha so uppannānaṃ

kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā.

1. Abhindi - machasaṃ

[BJT Page 094] [\x 94/]

Vāyamati'ti ayaṃ appamādapaññatti bhāvanāya, nikkhepapaññatti viriyindriyassa,

ārakkhapaññatti kusalānaṃ dhammānaṃ, ṭhitipaññatti adhicittasikkhāya. Tenāha bhagavā.

"Yo dukkhamaddakkhi yato nidāna"nti.

3. "Mohasambandhano loko bhabbarūpoca dissati

Upadhisambandheno bālo tamasā parivārito,

Assirī viya khāyati passato natthi kiñcanaṃ"ti

'Mohasambandhano loko'ti desanāpaññatti vipallāsānaṃ, 'bhabbarūpoca dissatī'

viparītapaññatti lokassa, upadhisambandhano bālo'ti pabhavapaññatti pāpakānaṃ

icchavacarānaṃ, kiccapaññatti pariyuṭṭhānānaṃ, balavapaññatti kilosānaṃ, virūhanāpaññatti

saṅkhārānaṃ, tamasā parivārito'ti desanāpāññatti avijjandhakārassa vevacanapaññatti ca.

Assirī viya khāyatī'ti dassanapaññatti dibbacakkhussa, nikkhepapaññatti paññācakkhussa,

'passato natthi kiñcana'nti paṭivedha'paññatti sattānaṃ, rāgo kiñcanaṃ doso kiñcanaṃ moho

kiñcanaṃ. Tenāha bhagavā: "mohosambandhano loko"ti.

"Atthi bhikkhave ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, no ce taṃ bhikkhave abhavissa ajātaṃ

abhūtaṃ akataṃ asaṅkataṃ, na idha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ

paññāyetha. Yasmā ca kho bhikkhave atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, tasmā jātassa

bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī"ti. [PTS Page 063] [\q 63/]

'No cetaṃ bhikkhave abhavissa ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhata'nti desanāpaññatti

nibbānassa vevacanapaññatti ca, 'na idha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ

paññāyethā'ti vevacanapaññatti saṅkhatassa upanayana paññatti ca, 'yasmā ca kho

bhikkhave atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhata'nti vevacanapaññatti nibbānassa

jotanāpaññatti ca, 'tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī'ti ayaṃ

vevacanapaññatti nibbānāssa, nīyāṇikapaññatti maggassa, nissaraṇapaññatti saṃsārato.

Tenāha bhagavā: 'no ce taṃ bhikkhave abhavissā'ti.

Tenāha āyasmā mahākaccāyano: "ekaṃ bhagavā dhammaṃ paññattīhi vividhāhi desetī"ti.

Niyutto paññattihāro.

[BJT Page 096] [\x 96/]

3. 1. 12

Otaraṇahāravibhaṅgo

Tattha katamo otarareṇā hāro: yo ca paṭiccuppādo"ti.

1. "Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto

Ayamahamasmīti: 1. Anānupassī

Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ

Atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā"ti.

'Uddha'nti rūpadhātu ca arūpadhātu ca, 'adhoti' kāmadhātu, 'sabbadhi vippamutto'ti

tedhātuke. Ayaṃ asekhāvimutti, tāni yeva asekhāni pañcindriyāni ayaṃ indriyehi otaraṇā,

tāni yeva asekhāni pañcindriyāni vijjā. Vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā

saṃkhāranirādho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho,

nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā

vedanānirodho, [PTS Page 064] [\q 64/] vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā

upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā, tāni yeva asekhāni

pañcindriyāni tīhi khandhehi saṃgahitāni sīlakkhandhena samādhikkhandhena

paññākkhandhena, ayaṃ khandhehi otaraṇā. Tāni yeva asekhāni pañcindriyāni

saṅkhārapariyāpannāni ye saṅkhārā anāsavā no ca bhavaṅgā te saṅkhārā

dhammadhātusaṅgahītā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā. Sā dhammadhātu dhammāyatana

pariyāpānnaṃ yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ no ca bhavaṅgaṃ ayaṃ āyatanahi otaraṇā.

'Ayamhamasmī'ti anānupassī'ti ayaṃ sakkāyadiṭṭhiyā samugghāto, sā sekhā vimutti, tāni

yeva sekhāni pañcindriyāni, ayaṃ indriyehi otaraṇā, tāni yeva sekāni pañcindriyāni vijjā.

Vijjuppādā avijjā nirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṃkhāranirodhā viññāṇanirodho,

viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho saḷāyatananirodhā

phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā

upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā, sāyeva vijjā

paññākkhandho, ayaṃ khandhehi otaraṇā. Sā yeva vijjā saṅkhāra pariyāpannā. Ye saṅkhārā

anāsavā no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā ayaṃ dhātuhi otaraṇā. Sā dhammadhātu

dhammāyatana pariyāpannā yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ no ca bhavaṅgaṃ, ayaṃ āyatanehi

otaraṇaṃ. Sekhāya ca vimuttiyā asekhāya ca vimuttiyā vimutto udatāri oghaṃ

atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāya [PTS Page 065] [\q 65/] tenāha bhagavā "uddhaṃ

adho"ti.

[BJT Page 098] [\x 98/]

"Nissitassa calitaṃ anissitassa calitaṃ natthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na

hoti, natiyā asati āgati gati na hoti, āgatigatiyā asati cutupapāto na hoti, cutupapāte asati

nevi'dha na huraṃ na ubhayamantarena esevanto dukkhassā"ti.

'Nissitassa calita'nti nissayo nāma duvidho: taṇahānissayo diṭṭhinisyo ca, tattha yā rattassa

cetanā ayaṃ taṇhānissayo, yā mūḷahassa cetanā ayaṃ diṭṭhinissayo. Cetanā pana saṅkhārā,

saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ,

saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā

upādāna, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā. Tattha yā rattassa

vedanā ayaṃ sukhā vedanā, yā sammūḷhassa vedanā, ayaṃ adukkhamasukhā vedanā, imā

vedanā vedanākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā. Tattha sukhā vedanā dve indriyāni,

sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ ca, adukkhamasukhā vedanā upekkhandriyaṃ, ayaṃ

indriyehi otaraṇā. Tāni yeva indriyāni saṅkhārapariyāpannāni ye saṅkhārā sāsavā bhavaṅgā,

te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahītā, ayaṃ dhātuhi otaraṇā. Sā dhammadhātu

dhammāyatanapariyāpānnā yaṃ āyatanaṃ sāsavaṃ bhavaṅgaṃ, ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

'Anissitassa calitaṃ natthī'ti samathavasena vā taṇhāya anissito vipassanāvasena vā diṭṭhiyā

anissito, yā vipassanā ayaṃ vijjā vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṃkhāranirādho,

saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā

saḷāyatananirodho saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho,

vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā

bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. [PTS Page 066] [\q 66/] ayaṃ paṭiccasamuppādehi

otaraṇā, sā yeva vipassanā paññākkhandho, ayaṃ khandhehi otaraṇā. Sā yeva vipassanā

dve indriyāni: viriyindriyaṃ ca paññindriyaṃ ca, ayaṃ indriyehi otaraṇā. Sā yeva vipassanā

saṅkhārapariyāpannā ye saṅkhārā anāsavā no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātu

saṅgahītā, ayaṃ dhātūhi otaraṇā. Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpānnaṃ yaṃ

āyatanaṃ anāsavaṃ no ca bhavaṅgaṃ, ayaṃ āyatanahi otaraṇā.

'Passaddhiyā satī'ti duvidhā passaddhi: kāyikā ca cetasikā ca; yaṃ kāyikaṃ sukhaṃ ayaṃ

kāyikā passaddhi, yaṃ cetasikaṃ sukhaṃ ayaṃ cetasikā passaddhi, passaddhakāyo sukhaṃ

veyaditi, sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhito yathābhūtaṃ pajānāti, yathābhūtaṃ pajānanto

nibbindati, nibbindanto virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti 'ñāṇaṃ hoti

'khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti. So na

namati rūpesu na sadadesu na gandhesu na rasesu na phoṭṭhabbesu na dhammesu, khayā

rāgassa khayā dosassa khayā mohassa, yena rūpena tathāgataṃ tiṭṭhintaṃ carantaṃ

paññapayamāno paññapaiyya, tassa rūpassa

1. Vimuttambhīti - sīmu.

[BJT Page 100] [\x 100/]

Khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā rūpasaṅkhaye vimutto tathāgato atthitipi naupeti,

natthītipi na upeti, atthi natthītipi na upeti, nevatthi no natthītipi na upeti, atha kho

gambhīro appameyyo asaṅkheyo nibbutoti yeva saṅkhaṃ gacchati, khayā rāgassa khayā

dosassa khayā mohassa.

Yāya vedanāya tathāgataṃ tiṭṭhantaṃ carantaṃ paññāpayamāne paññāpeyya, tassa vedanāya

khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vedanāya saṅkhaye vumutto tathāgato atthipi na

upeti, natthītipi na upeti. Atha ko gambhiro appameyyo asaṅkheyyo nibbutoti yeva saṅkhaṃ

gacchati.

Yāya saññāya tathāgataṃ tiṭṭhantaṃ carantaṃ paññāpayamāne paññāpeyya, tassa saññāya

khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā saññāya saṅkhaye vumutto tathāgato atthipi na

upeti, natthītipi na upeti. Atha ko gambhiro appameyyo asaṅkheyyo nibbutoti yeva saṅkhaṃ

gacchati.

Yehi saṅkhārehi tathāgataṃ tiṭṭhantaṃ carantaṃ paññāpayamāne paññāpeyya, tassa

saṅkhārehi khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā saṅkhārehi saṅkhaye vumutto tathāgato

atthipi na upeti, natthītipi na upeti. Atha ko gambhiro appameyyo asaṅkheyyo nibbutoti

yeva saṅkhaṃ gacchati.

Yena viññāṇena [PTS Page 067] [\q 67/] tathāgataṃ tiṭṭhantaṃ carantaṃ

paññāpayamāne paññāpeyya, tassa viññāṇena khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā

viññāṇena saṅkhaye vumutto tathāgato atthipi na upeti, natthītipi na upeti. Atha ko

gambhiro appameyyo asaṅkheyyo nibbutoti yeva saṅkhaṃ gacchati.

'Āgatī'ti idhāgati: gatī'ti peccabhavo, āgatigatipi na bhavanti. 'Nevidhā'ti chasu ajjhattikesu

āyatanosu. 'Na huraṃ'ti chasu bāhiresu āyatanesu. 'Na ubhayamantarenā'ti ssasamuditesu

dhammesu attānaṃ na passati. 'Esevanto dukkhassā'ti paṭiccasamuppādo. So duvidho:

lokiko ca lokuttaro ca. Tattha lokiko avijjāpaccayā saṅkārā yāva jarāmaraṇā, lokuttaro

sīlavato avippaṭisāro jāyati, yāva nāparaṃ itthattāyati pajānāti. Tenāha bhagavā 'nissitassa

calitaṃ anissitassa calitaṃ natthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti, natiyā

asati āgati gati na hoti, āgatigatiyā asati cutupapāto na hoti, cutuppāte asati nevi'dha na

huraṃ na ubhayamantarena esevanto dukkhassā"ti.

2. "Ye keci sokā paridevitā vā

Dukkhañca lokasmiṃ anekarūpaṃ

Piyaṃ paṭicca pabhavanti ete

Piye asante na bhavanti ete.

3. Tasmā hi te sukhino vītasokā

Yesaṃ piyaṃ natthi kuhiñci loke,

Tasmā asokaṃ virajaṃ patthayāno

Piyaṃ na kayirātha kuhiñci loke"ti

"Ye keci sokā paridevitā vā dukkhañca lokasmiṃ aneka rūpaṃ piyaṃ paṭicca pabhavanti

ete"ti ayaṃ dukkhā vedanā, "piye asante na bhavanti ete'ti ayaṃ dukkhā vedanā, "piye asante

na bhavanti ete" ti ayaṃ sukhā vedanā, [PTS Page 068] [\q 68/] ayaṃ vedanākkhandho.

Ayaṃ khandhehi otaraṇā. Vedanā paccayā pana taṇhā, taṇhā paccayā upādānaṃ,

upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jāti paccayā jarāmaraṇaṃ. (Evaṃ sabbaṃ) ayaṃ

paṭiccasamuppādehi otaraṇā. Tattha sukhā vedanā dve indriyāni: sukhindriyaṃ

somanassindriyañca. Dukkhā vedanā dve indriyāni: dukkhindriyaṃ domanassindriyaṃ ca.

Ayaṃ indriyehi otaraṇā. Tāni yeva indriyāni saṅkhārapariyāpannāni ye saṅkhārā sāsavā

bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhāta;saṃgahītā, ayaṃ dhātuhi otaraṇā. Sā dhammadhāta;

dhammāyatanapariyāpānnā yaṃ āyatanaṃ sāsavaṃ bhavaṅgaṃ, ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

[BJT Page 102] [\x 102/]

4. "Tasmā hi te sudhino vītasokā

Yesaṃ piyaṃ natthi kuhiñci loke,

Tasmā asokaṃ virajaṃ patthayāno

Piyaṃ na kayirātha kuhiñci loke"ti.

Idaṃ taṇhāpahānaṃ, taṇhānirodhā upādānanirodho. Upādānanirodhā bhavanirodho.

Bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokadaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ

paṭiccasamuppādehi otaraṇā, taṃ yeva taṇhāpahānaṃ samatho, so samatho dve indriyāni:

satindriyaṃ samādhindriyaṃ ca. Ayaṃ indriyehi otaraṇā. So yeva samatho

samādhikkhandho, ayaṃ khandhehi otaraṇā. So yeva samatho saṅkhārapariyāpanno ye

saṅkhārā anāsavā no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahītā. Aya dhātuhi

otaraṇā. Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ no ca

bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā. Tenāha bhagavā: "ye keci sokā" ti. [PTS Page 069] [\q

69/]

5. "Kāmaṃ kāmayamānassa tassa cetaṃ samijjhati,

Addhā pītimano hoti laddhā macco yadicchati.

6. Tassa ce kāmāyānassa chandajātassa jantuno,

Te kāmā parihāyanti sallaviddho'va ruppati

7. Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro,

So'maṃ visattikaṃ loke sato samativattatī"ti.

Tattha yā pītimanatā ayaṃ anunayo. Yadāha: "sallaviddhova ruppatī"ti, idaṃ paṭighaṃ,

anunayapaṭighaṃ ca pana taṇhāpakekhā. Taṇhāya ca pana dasa rūpīni āyatanāni

padaṭṭhānaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā. Tāni yeva dasa rūpīni āyatanāni rūpakāyo nāma

sampayutto, tadubhayaṃ nāmarūpaṃ. Nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā

phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā. (Evaṃ sabbaṃ) ayaṃ

paṭiccasamuppādehi otaraṇā. Tadeva nāmarūpaṃ pañcakkhandhā. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

Tadeva nāmarūpaṃ aṭṭhārasa dhātuyo, ayaṃ dhāta;hi otaraṇā. Tattha yo rūpakāyo imāni

pañcarūpīni indriyāni, yo nāmakāyo imāni pañca arūpīni indriyāni, imāni dasa indriyāni.

Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

Tattha yadāha:

8. "Yo kāme parivajjeti sappasseva padā siro,

So'maṃ visattikaṃ loke sato samativattatī"ti.

Ayaṃ saupādisesanibbānadhātu ayaṃ dhātuhi otaraṇā. Sāyeva saupādisesanibbānadhātu

vijjā, vijjuppādā avijjā nirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho. Saṅkhāranirodhā

viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpa nirodho, nāmarūpanirodhā, saḷāyatananirodho

saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā

taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā

jātinirodho jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. [PTS Page 071] [\q 71/] ayaṃ

paṭiccasamuppādehi otaraṇā. Sāyeva vijjā paññākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

Sāyeva vijjā dve indriyāni: viriyindirayaṃ paññindriyaṃ ca. Ayaṃ indriyehi otaraṇā. Sāyeva

vijjā saṅkhārapariyāpannā ye saṅkakhārā,

[BJT Page 104] [\x 104/]

Anāsavā no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahītā. Ayaṃ dhātuhi otaraṇā. Sā

dhammadhāta; dhammāyatanapariyāpannā yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ no ca bhavaṅgaṃ, ayaṃ

āyatanahi otaraṇā. Tenāha bhagavā: "kāmaṃ kāmayamānassā'ti.

Ettāvatā paṭicca - indriya - khandha - dhāta; - āyatanāni samosaraṇotaraṇāni bhavanti.

Evaṃ paṭicca - indriya - khandha - dhātu āyatanāni otāretabbāni. Tenāha āyasmā

mahākaccāno: "yo ca paṭiccuppādo"ti:

Niyutto otaraṇo hāro.

3. 1. 13

Sodhanahāravihaṅgo tattha katamo sodhano hāro: "vissajjitamhi pañhe"ti gāthā. Yathā

āyasmā ajito pārāyane bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati:

1. "Kenassu nivuto loko kenassu nappakāsati,

Kissābhilepanaṃ brūsi kiṃsu tassa mahabbhaya"nti?

2. "Avijjāya nivuto leko (ajitāti bhagavā)

Vivicchā pamādā nappakāsati,

Jappābhilepanaṃ brūmi dukkhamassa mahabbhaya"nti.

"Kenassu nivuto loko'ti pañhe "avijjāya nivuto loko'ti bhagavā padaṃ sodheti no ca

ārambhaṃ. "Kenassu nappakāsati'ti [PTS Page 071] [\q 71/] pañhe "vivicchā pamādā

nappakāsatī'ti bhagavā padaṃ sodheti no ca ārambhaṃ. "Kissābhilepanaṃ brūsī'ti pañhe

"jappābhilepanaṃ brūmī'ti bhagavā padaṃ sodheti no ca ārambhaṃ. "Kiṃsu

tassamahabbhaya'nti pañhe "dukkhamassa mahabbhaya'nti bhagavā padaṃ sodheti, suddho

ārambhā. Tenāha bhagavā: "avijjāya nivuto loko"ti.

3. "Savanti sabbadhi sotā (iccāyasmā ajito)

Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ?

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi kena sotā pithiyare"ti?

[BJT Page 106] [\x 106/]

4. "Yāni sotāni lokasmiṃ (ajitāti bhagavā)

Sati tesaṃ nivāraṇaṃ.

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi paññāyete pithiyare"ti.

Savanti sabbadhi sotā sotānaṃ kiṃ nivāraṇa'nti pañeha 'yāni sotāni lokasmiṃ sati tesaṃ

nivāraṇa'nti bhagavā padaṃ sodheti no ca ārambhaṃ. 'Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi kena sotā

pithiyare'ti pañhe 'sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi paññāyete pithiya'ti suddho ārambho. Tenāha

bhagavā: "yāni sotāni lokasmiṃ"ti.

5. "Paññā ceva sati ca (iccāyasmā ajito)

Nāmarūpaṃ ca mārisa,

Etaṃ me puṭeṭhā pabrūhi katthetaṃ uparujjhatī"ti?

Pañhe:

"Yametaṃ pañhaṃ apucchi-1. Ajita taṃ vadāmi te,

Yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati: [line omitted?]

Suddho ārambho. [PTS Page 072] [\q 72/] tenāha bhagavā: "yametaṃ pañhaṃ apucchi"ti.

Yattha evaṃ suddho ārambho, so pañho vissajjito bhavati. Yattha pana ārambho asuddho na

tāva so pañho vissajjito bhavati. Tenāha āyasmā mahākaccāno "vissajjitambhi pañhe"ti.

Niyutto sodhano hāro. 3. 1. 14

Adhiṭṭhānahāravibhaṅgo

Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro: "ekattatāya dhammā ye pi ca vemattatāya niddiṭṭhā" ti. Ye

tattha niddiṭṭhā tathā te dhārayitabbā.

'Dukkha'nti ekattatā, tattha katamaṃ dukkhaṃ: jāti dukkhā, jarā dukkhā, vyādhi dukkho,

maraṇaṃ dukkhaṃ, appīyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na

labhati tampi dukkhaṃ, saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā: rūpā dukkhā, vedanā

dukakhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṃ dukkhaṃ'. Ayaṃ vemattatā.

1. Pucchasi pañhaṃ - sīmu.

[BJT Page 108] [\x 108/]

Dukhasamudayo'ti ekattatā, 'tattha katamo dukkhasamudayo: yā'yaṃ taṇhā ponobhavikā

nandirāgasahagatā tatratatrabhīnandini, seyyathīdaṃ: kāmataṇhā bhavataṇhā

vibhavataṇhā, ayaṃ vemattatā.

'Dukkhasanirodho'ti ekattatā. 'Tattha katamo dukkhanirodho: yo tassāyeva taṇhāya

asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. ' Ayaṃ vemattatā.

Dukkharodhagāminīpaṭipadā'ti ekattatā. [PTS Page 073 [\q 73/] ']tattha katamā dukkha

nirodhagāminī paṭipadā: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi. '

Ayaṃ vemattatā.

'Maggo'ti ekattatā. 'Tattha katamo maggo: nirayagāmī maggo tiracchānayonigāmī maggo

pettivisayagāmī maggo asurayonigāmiyo-1. Maggo saggagāmiyo magego manussagāmī

maggo nibbānagāmī maggo' ayaṃ vemattatā.

'Nirodho'ti ekattatā. 'Tattha katamo nirodho: paṭisaṅkhā nirodho, appaṭisaṅkhānirodho,

anunayanirodho, paṭighanirodho, mānanirodho, makkhanirodho, palāsanirodho,

issānirodho, macchariyanirodho, sabbakilesanirodho. Ayaṃ vemattatā.

'Rūpa'nti ekattātā. 'Tattha katamaṃ rūpaṃ cātummahābhūtikaṃ-2. Rūpaṃ catunnaṃ ca

mahābhūtānaṃ upādāya rūpassa paññatti. Tattha katamāni cattāri mahābhūtāni:

paṭhavidhātu-3. Āpodhāta; tejodhātu vāyodhātu.

Dvīhi ākārehi dhātuyo parigaṇhāti saṅkhepena ca vitthārena ca. Kathaṃ vitthārena dhātuyo

parigaṇhāti: visatiyā ākārehi paṭhavidhātuṃ vitthārena parigaṇahāti. Dvādasahi ākārehi

āpodhātuṃ vitthārena parigaṇhāti. Catūhi ākārehi tejodhātuṃ vitthārena parigaṇhāti. Chahi

ākārehi vāyodhātuṃ vitthārena parigaṇhāti.

Katamehi vīsatiyā ākārehi paṭhavidhātuṃ vitthārena parigaṇhāti: [PTS Page 074 [\q 74/]

']atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū-4. Aṭṭhī aṇṭhimiñjā-5.

Vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ

karīsaṃ matthaluṅganti. Imehi visatiyā ākārehi paṭhavīdhātuṃ vitthārena parigaṇhāti.

Katamehi dvādasahi ākārehi āpodhātuṃ vittharena parigaṇhāti: 'atthi imasmiṃ kāye pittaṃ

semhaṃ pubebo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti. Imehi

dvādasahi ākārehi āpodhātuṃ vitthārena parigaṇhāti.

1. Asurayoni - sīmu

2. Cātumahābhūtikaṃ - machasaṃ

3. Paṭhavidhātu - machasaṃ 4. Nhārū - machasaṃ

5. Aṭṭhimañjaṃ - machasaṃ

[BJT Page 110] [\x 110/]

Katamehi catūhi ākārehi tejodhātuṃ vitthārena parigaṇhāti: 'yena ca santappati yena ca

jirīyati-1 yena ca pariḍayhati yena ca asitapītakhāyitasāhitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchatī'ti,

imehi catūhi ākārehi tejodhātuṃ vitthārena parigaṇhāti.

Katamehi chahi ākārehi vāyodhāta; vitthārena parigaṇhāti: 'uddhaṃgamā vātā adhogamā

vātā kucchisayā vātā koṭṭhasayā vātā aṅgamaṅgānusārino vātā assāso passāso iti' imehi

chahi ākārehi vāyodhātuṃ vitthārena parigaṇhāti.

Evaṃ imehi dvāvattārīsāya ākārehi vatthārena dhātuyo sahāvabhāvato-2. Upalakkhayanto

tulayanto pariyogāhanto parivīmaṃsanto paccavekkhaneto na kiñci gayhūpagaṃ passati

kāyaṃ vā kāyapadesaṃ vā: yathā candanikaṃ pavicinaneto na kiñci gayhupagaṃ passeyya,

yathā saṅkhāradhānaṃ-3. Pavicinaneto na kiñci gayhūpagaṃ paseseyya, yathā vaccakuṭiṃ

pavicinaneto na kiñci gayhūpagaṃ passeyya, yathā sivathikaṃ-4. Pavicinaneto na kiñci

gayhūpagaṃ passeyya, evamevaṃ imehi dvāvattārīsāya ākārehi evaṃ [PTS Page 075] [\q

75/] vitthārena dhātuyo sahāvabhāvato upalakkhayaneto ta;layanto pariyogābhaneto

parivīmaṃsaneto paccavekkhanto na kiñci gayhūpagaṃ passati kāyaṃ vā kāyapadesaṃ vā.

Tenāha bhagavā:

"Yā ceva kho pana ajjhattikā paṭhavīdhātu yā ca bāhirā paṭhavīdhātu,

paṭhavīkhāturevesātaṃ netaṃ mama neso'hamasmi na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ

sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā

paṭhavīdhātuyā nibbindati paṭhavīdhātuyā cittaṃ virājeti.

"Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu, āpodhāturevesātaṃ netaṃ

mama neso'hamasmi na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati āpodhātuyā cittaṃ

virājeti.

"Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu, tejodhāturevesātaṃ netaṃ

mama neso'hamasmi na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati tejodhātuyā cittaṃ

virājeti.

"Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesātaṃ netaṃ

mama neso'hamasmi na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati vāyodhātuyā cittaṃ

virājeti. Ayaṃ cemattatā

'Avijjā'ti ekattatā. 'Tattha katamā avijjā: dukkhe aññāṇaṃ dukkhasamudaye aññāṇaṃ

dukkhanirodhe aññāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ

aparante aññāṇaṃ pubbantāparante aññāṇaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu

dhammesu aññāṇaṃ. Yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho

asambodho appaṭivedho asallakkhaṇā

[PTS Page 076] [\q 76/]

1. Jirati - sīmu. 2. Sahāvato - sīmu, machasaṃ. 3. Saṅkāraṭṭhānaṃ-sīmu, machasaṃ. 4.

Sivathikaṃ-machasaṃ

[BJT Page 112] [\x 112/]

Anupalakkhaṇā apaccupalakkhaṇā asamapekkhaṇaṃ apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ

bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijejāgho avijjāyogo avijjānusayo

avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ vemattatā.

'Vijjā'ti ekattatā, ' tattha katamā vijjā: dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ

dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ pubbante ñāṇaṃ

aparante ñāṇaṃ pubbantāparante ñāṇa idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu

ñāṇaṃ. Yā evarūpā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicaye sallakkhaṇā

upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkā

bhūri medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ

paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho

dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicaya sambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ.

' Ayaṃ vemattatā.

' Samāpattī'ti ekattatā. Tattha katamā samāpatti: saññāsamāpatti asaññāsamāpatti

nevasaññānāsaññāsamāpatti vibhūtasaññāsamāpatti nirodhasaññāsamāpatti. Ayaṃ vemattatā.

'Jhāyī'ti ekattatā. Tattha katamo jhāyi: atthi sekho jhāyi, atthi aseko jhāyi, atthi nevasekho

nāsekho jhāyī, ājānīyo jhāyi, assakhaluṅko jhāyī, diṭṭhuttaro jhāyī, tanhuttaro jhāyī,

paññūtataro jhāyīti. [PTS Page 077] [\q 77/] ayaṃ vemattatā.

'Samādhī'ti ekattatā. Tattha katamo samādhi: saraṇo samādhi, araṇo samādhi,

saverosamādhi, avero samādhi, sabyāpajjho samādhi, abyāpajjho samādhi, sappītiko

samādhi, nippītiko samādhi, sāmiso samādhi, nirāmiso samādhi, sasaṅkhāro samādhi,

asaṅkhāro samādhi ekaṃsabhāvito samādhi, ubhayaṃsabhāvito samādhi,

ubhatobhāvitabhāvano samādhi, savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi,

avitakkaavicāro samādhi, bhānabhāgiyo samādhi, ṭhitibhāgiyo samādhi visesabhāgiyo

samādhi, nibbedhabhāgiyo samādhi, lokiyo samādhi, lokuttaro samādhi, micchāsamādhi,

sammāsamādhi, ayaṃ vemattatā.

[BJT Page 114] [\x 114/]

'Paṭipadā'ti ekattatā. 'Tattha katamā paṭipadā: āgāḷhā paṭipadā, nijjhāmā paṭipadā, majjhimā

paṭipadā, akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, samā paṭipadā, damā paṭipadā, dukkhā

paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā,

sukhā paṭipadā khippābhiññā'ti. Ayaṃ cemattatā.

'Kāyo'ti ekattatā. Tattha katamo kāyo: nāmakāyo rūpakāyo ca. Tattha katamo rūpakāyo: kesā

lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru ṭṭhi aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ

pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃsemhaṃ pubbo lohitaṃ sedo

medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṃ matthaluṅganti. [PTS Page 078] [\q 78/]

ayaṃ rūpakāyo. Nāmakāyo nāma vedanā saññā cetanā cittaṃ phasso manasikāroti ayaṃ

nāmakāyoti. Ayaṃ vemattatā.

Evaṃ yo dhammo yassa dhammassa samānabhāvo, so dhammo tassa dhammassa

ekattatāyaekībhavatī, yena yena vā pana vilakkhaṇo tena tena vemattataṃ gacchati. Evaṃ

sutte vā veyyākaraṇe vā gāthāyaṃ vā pucchitena vimaṃsitabbaṃ, kiṃ ekattatāya pucchati

udāhu vemattatāyāti. Yadi ekattatāya pucchitaṃ, ekattatāya vissajjayitabbaṃ. Yadi

vemattatāya pucchitaṃ, vemattatāya vissajjayitabbaṃ. Yadi sattādhiṭṭhānena pucchitaṃ,

sattādhiṭṭhānena vissajjayitabbaṃ. Yadi dhammādhiṭṭhānena pucchitaṃ, dhammādiṭṭhānena

vissajjayitabbaṃ. Yathā yathā vā pana pucchitaṃ. Yathā yathā vīssajjayitabbaṃ. Tenāha

āyasmā mahākaccāno "ekattatāya dhammā'ti.

Niyutti adhiṭṭhāno hāro

3. 1. 15

Parikkhārahāravibhaṅgo

Tattha katamo parikkhāro hāro: " ye dhammā yaṃ dhammaṃ janayanti"ti. Yo dhammoyaṃ

dhammaṃ janayati, tassa so parikkhāro. Kiṃlakkhaṇo parikkhāro: janakalakkhaṇo

parikkhāro. Dve dhammā janayanti: hetu ca paccayo ca. Tattha kiṃlakkhaṇo hetu,

kiṃlakkhaṇo paccayo: asādhāraṇalakkhano hetu, sādhāraṇalakkhano paccayo. Yathā kiṃ

bhave: yathā aṃkurassa nipphattiyā bījaṃ asādhāraṇaṃ, paṭhavi

[PTS Page 079] [\q 79/]

[BJT Page 116] [\x 116/]

Āpe ca sādhāraṇā. Aṅkurassa hi paṭhavī āpoca paccayo, sabhāvo hetu, yathā vāpana ghame

duddhaṃ pakkhittaṃ dadhi bhavati, na catti ekakālasamavadhānaṃ duddhassa ca dadhissa

ca, evameva natthi ekakālasamavadhānaṃ hetussa ca paccayassa ca.

Ayaṃ hi saṃsāro sahetusappaccayo nibbatto. Vuttaṃ hi: "avijjāpaccāya saṅkhārā,

saṅkhārāpaccayā viññāṇaṃ". Evaṃ sabbo paṭiccasamuppādo. Iti avijjā avijjāhetu, ayeniso

manasikāro paccayo. Purimikā avijjā pacchimīkāya avijjāya hetu. Tattha purimikā avijjā

avijjānusayo, pacchimikā avijjā avijjāpariyuṭṭhānaṃ. Purimiko avijānusayo pacchimikassa

avijjāpariyuṭṭhānassa hetubhūto paribrūhanāya bījaṅkuro viya samanantarahetutāya. Yaṃ

pana yattha phalaṃ nibbattati, idaṃ tassa paramparahetutāya hetubhūtaṃ. Duvido hi hetu:

samanantarahetu paramparahetu ca. Evaṃ avijjāyapi duvidho hetu: samanantarahetu

paramparahetu ca.

Yathā vā pana thālakañca vaṭṭi ca telañca dīpassa1 paccayabhūtaṃ, na sabhāvahetu, na hi

sakkā thālakaṃ ca vaṭṭiṃ ca telañca anaggikaṃ dīpetuṃ, padīpassa paccayabhūtaṃ. Padīpo

viya sabhāvo hetu hoti. Iti sabhāve hetu, parabhāvo paccayo, ajjhattiko hetu, bāhiro paccayo.

Janako hetu, pariggāhako paccayo, asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayo.

Avupacchedattho santatiattho, nibbattiattho phalattho, paṭisandhiattho punabbhavatto,

sampaḷibodhattho pariyuṭṭhānattho, asamugghātattho anusayattho, asampaṭivedhattho

avijjattho, apariññātatto2 viññāṇassa bījatto. Yattha avupacchedo tattha santati, yattha

santati tattha [PTS Page 080] [\q 80/] nibbatti, yatthi nibbatti tattha phalaṃ, yattha

phalaṃ tattha paṭisandhi, yattha paṭisandhi tattha paṭisandhi tattha punabbhavo, yattha

punabbhavo tatta paḷibodo, yattha paḷibodho tattha pariyuṭṭhānaṃ, yattha

1. Dīpassa - sīmu. 2. Pariññatattho - sīmu

[BJT Page 118] [\x 118/]

Parayuṭṭhānaṃ tatthi asamugghāto, yattha asamugghāto tattha anusayo, yattha anusayo

tattha asampaṭivedho, yattha asampaṭivedho tattha avijjā, yattha avijjā tattha sāsavaṃ

viññāṇaṃ apariññātaṃ, yattha sāsavaṃ viññāṇaṃ apariññātaṃ tattha bijatthe.

Sīlakkhandho samādhikkhandhassa paccayo, samādhikkandho, paññākkhandhassa paccayo,

paññākkhandho vumuttikkhandhassa paccayo, vimuttikkhandho

vumuttiñāṇadassanakkhandhassa paccayo. Titthaññūtā pītaññūtāya1 paccayo, pītaññutā

pattaññutāya paccayo, pattañuñūtā1 attaññutāya paccayo.

Yathā vā pana cakkhuṃ ca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tattha cakkhū

ādhipateyya paccayo, rūpā ārammaṇapaccayatāya paccayo, āloko sannissayatāyapaccayo,

manasikāro sabhāvo hetu. Saṅkārā viññāṇassa paccayo, sabhāvo hetu. Viññāṇaṃ

nāmarūpassa paccayo, sabhāvo hetu. Nāmarūpaṃ saḷāyatanassa paccayo, sabhāvo hetu.

Saḷāyatanaṃ phassassa paccayo, sabhāvo hetu. Phasso vedanāya paccayo, sabhāvo hetu.

Vadenā taṇhāya paccayo, sabhāvo hetu. Taṇhā upādānassa paccayo, sabhāve hetu.

Upādānaṃ bhavassa paccayo, sabhavo hetu. Bhavo jātiyā paccayo sabhāve hetu. Jāti

jarāmaraṇassa paccayo, sabhāvo hetu. Jarāmaraṇaṃ sokassa paccayo, sabhāvo hetu. Soko

paridevassa paccayo, sabhāvo hetu. Paridevo dukkhassa paccayo, sabhāvo hetu. Dukkhaṃ

domanassassa paccayo, sabhāvo hetu. Domanassaṃ upāyāsassa paccayo, sabhāve hetu. Evaṃ

yo koci upanissayo, sabbo so parikkāro. Tenāha āyasmā mahākaccāyano: "ye dhammā yaṃ

dhammaṃ janayantī"ti.

Niyutto parikkhāro hāro. [PTS Page 081] [\q 81/]

3. 1. 16

Samāropaṇahāravibhaṅgo

Tattha katamo samāropaṇo hāro: ye dhammā yammulā ye cekatthā pakāsitā muninā"ti.

Ekasmiṃ padaṭṭhāne yattakāni

1. Mattaññutā sīmu.

[BJT Page 120] [\x 120/]

Padaṭṭhānāni otaranti, sabbāni tāni samāropayitabbāni. Yathā āvatte hāre

bahukānipadaṭṭhānāni otaranti. Tattha samāropaṇā catubbidha: padaṭṭhānaṃ vevacanaṃ

bhāvanā pahānamiti.

Tattha katamā padaṭṭhānena samāropaṇā:

1. "Sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassa upasampadā,

Sacittapariyedapanaṃ etaṃ puddāna sāsana"nti.

Tassa kiṃ padaṭṭhānaṃ: tīṭhi suciratāna kāyāsucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Idaṃ

padaṭṭhānaṃ. Tattha yaṃ kāyikaṃ vācasikaṃ ca sucaritaṃ, ayaṃ sīlakkhandhā. Manosucarite

yā anabhijjhā. Abyāpādo ca, ayaṃ samādhikkhandho. Yā sammādiṭṭhi, ayaṃ paññākkhandho

idaṃ padaṭṭhānaṃ. Tattha sīlakkhandho samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho

vipassanā. Idaṃ padaṭṭhānaṃ. Tattha samathassa phalaṃ rāgavirāgā cetovimutti.

Vipassanāya phalaṃ avijjāvirāgā paññāvimutti. Idaṃ padaṭṭhānaṃ.

Vanaṃ vanathassa padaṭṭhānaṃ. Kiñca vanaṃ, ko ca vanatho: vanaṃ nāma pañca kāmaguṇā,

taṇhā vanato. Idaṃ padaṭṭhānaṃ. [PTS Page 082] [\q 82/] vanaṃ nāma nimittaggāho

itthiti vā purisoti vā, vanato nāma tesaṃ tesaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ anupyañjanaggāho: aho

cakkhu aho sotaṃ aho ghānaṃ aho jivhāaho kāyo iti, badaṃ padaṭṭhānaṃ. Vanaṃ nāma

caajjhattikabāhirāni āyatanāni apariññātāni. Yaṃ tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojanā,

ayaṃ vanato. Daṃ padaṭṭhānaṃ. Vanaṃ nāma anusayo, vanato nāma pariyuṭṭhānaṃ. Idaṃ

padaṭṭhānaṃ. Tenāha bhagavā: "chetvā vanaṃ ca vanathaṃ cā"ti. Ayaṃ padaṭṭhānena

samāropanā.

Tattha katamā vevacanena samāropaṇā: rāgavirāgā cetovumutti sekhaphalaṃ, avijjavirāgā

paññāvimutti asekhaphalaṃ idaṃ vavecanaṃ. Rāgavirāgā cetovimutti anāgāmiphalaṃ,

avijjāvirāgā paññāvimutti aggaphalaṃ arahattaṃ. Idaṃ vevacanaṃ. Rāgavirāgā cetovimutti

kāmadhātusamatikkamanaṃ, avijjāvirāgā paññāvimutti tedhātukasamatikkamanaṃ, idaṃ

vevacanaṃ. Paññindriyaṃ paññābalaṃ adhipaññāsikkhā paññākkhandho

dhammavicayasambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo ñāṇaṃ sammādiṭṭhi tīraṇā santīraṇā

hiri vipassanā dhamme ñāṇaṃ. Sabbaṃ idaṃ vevacanaṃ. Ayaṃ vevacanena samāropaṇā.

[BJT Page 122. [\x 122/] ]

Tattha katamā bhāvanāya samāropaṇā: yathāha bhagavā "tasmātiha tvaṃ bhikkū kāye

kāyānupassī viharāhi ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ"'ātāpī'ti

[PTS Page 083] [\q 83/] viriyindriyaṃ; 'mpajāno'ti paññindriyaṃ; "satimā'ti satindriyaṃ;

'vineyya loke abhijjhādomanassa'nti samādhindriyaṃ. Evaṃ kāye kāyānupassino viharato

cattāro satipaṭṭhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Kena kāraṇena; ekalakkhaṇattā catunnaṃ

indriyānaṃ, catusu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti. Catusu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti. Catusu iddhipādesu bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanā pāripūriṃ

gacchanti. (Evaṃ sabbe) kena kāraṇena: sabbe hi bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā

nīyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā. Te ekalakkhaṇattā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Ayaṃ

bhāvanāya samāropaṇā.

Tattha katamā pahānena samāropaṇā: kāye kāyānupassi viharanto asubhe subhanti

vipallāsaṃ pajahati. Kabaliṅkāro cassa āhāro pariññaṃ gacchati. Kāmūpādānena ca

anupādāno bhavati. Kāmayogena ca visaṃyutto bhavati. Abhijjhākāyaganthena ca

vippayujjati, kāmāsavena ca anāsavo bhavati. Kāmoghañca uttiṇṇo bhavati. Rāgasallena ca

visallo bhavati. Rūpupikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati. Rūpadhātuyā cassa rāgo

pahino bhavati. Na ca chandā agatiṃ gacchati.

Vedanāsu vedanānupassī viharanto dukkhe sukhanti vipallāsaṃ pajahati. Phasso cassa āhāro

pariññaṃ gacchati bhavupādānena ca anupādāno bhavati. Bhavayogena ca vippayutto

bhavati. Byāpādakāyaganthena ca vippayujjati. Bhavāsavena ca anāsavo bhavati. [PTS Page

084] [\q 84/] bhavoghañca uttiṇṇo bhavati dosasallena ca visallo bhavati. Vadanūpikā

cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati. Vedanādhātuyā cassa rāgo pahīno bhavati. Na ca

dosāagatiṃ gacchati.

Citte cittānupassī viharanto anicce niccanti vipallāsaṃ pajahati. Vaññāṇaṃ cassa āhāro

pariññaṃ gacchati. Diṭṭhūpādānena ca anupādāno bhavati. Diṭṭhiyogena ca vippayutto

bhavati. Sīlabbataparāmāsakāyaganthena ca vippayujjati. Diṭṭhāsavena ca anāsavo bhavati.

Diṭṭhoghañca uttiṇṇo bhavati. Mānasallena ca visallo bhavati. Saññūpikā cassa

viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati. Saññādhātuyā cassa rāgo pahīno bhavati, na ca bhayā

agatiṃ gacchati.

[BJT Page 124] [\x 124/]

Dhammesu dhammānupassī viharanto anattaniye attāti vipallāsaṃ pajahati.

Manosañcetanācassa āhāro pariññaṃ gacchati. Attavādūpādānena ca anupādāno bhavati

avijjā yogena ca visaṃyutto bhavati. Idaṃsaccābhinivesa kāyagatthena ca vippayujjati

avijjāsavena ca anāsavo bhavati. Avijjoghañca uttiṇṇo bhavati. Mohasallena ca visallo

bhavati. Saṅkhārūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati. Saṅkhāradhātuyā cassa rāgo

pahīno bhavati. Na ca mohā agatiṃ gacchati. Ayaṃ pahānena samāropaṇā tenāha āyasmā

mahākaccāyano:

"Ye dhammā yaṃmūlā ye cekatthā pakāsitā muninā,

Te samaropayitabbā esa samāropano hāro"ti.

Niyutto samāropaṇo hāro

Niṭṭhito va hāravibhaṅgo

[PTS Page 085] [\q 85/]

3. 2. 1

Dosanāhārasampāto

1. "Soḷasa hārā paṭhamaṃ disalocanena disā viloketvā,

Saṅkhipiya aṅkusena hi nayehi tīhi niddise suttanti.

Vuttā tassā niddeso kuhiṃ daṭṭhabbo: bhārasampāte. Tattha katamo desanāhārasampāto:

2. "Arakkhitena cittena1 micchādiṭṭhihatena ca,

Thīnamiddhābhibhūtena masaṃ mārassa gacchati"ti.

'Arakkhitena cittenā'ti kiṃ desayati; pamādaṃ. Taṃ vaccuno padaṃ. 'Micchadiṭṭhihatena cā'ti

micchādiṭṭhihataṃ nāma pavuccati yadā anicce niccanti passati. So vipallāso. So pana

vipallāso kiṃ lakkhaṇo: viparītagāhalakkhaṇo vipallāso. So kiṃ vipallāsayati: tayo dhamme,

saññaṃ cittaṃ diṭṭhimiti. So kuhiṃ vipallāsayati: catusuattabhāvavatthūsu - rūpaṃ attato

samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ, evaṃ vedanaṃ

samanupassati vedannataṃ vā attānaṃ attani vā vedanaṃ vedanasmi vā attānaṃ saññaṃ

attato samanupassati saññānnataṃ vā attānaṃ attani vā saññaṃ saññasmiṃ vā attānaṃ.

Saṅkhāre attato samanupassati saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ attani vā saṅkhāraṃ saṅkhārasmiṃ

vā attānaṃ. Viññāṇaṃtato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ

viññāṇasmiṃvā attānaṃ. Tattha rūpaṃ paṭhamaṃ vipallāsavatthu: asubhe subhanti, vedanā

dutiyaṃ vipallāsavatthu: dukkhe sukhanti, saññā saṅkhārā ca tatiyaṃ vipallāsavatthu:

anattani attāti, viññāṇaṃ catutthaṃ vipallāsavatthu: anicce niccanti. [PTS Page 086] [\q 86/]

Dve dhammā cittassa saṃkilosā: taṇhā ca avijjā ca. Taṇhā nivutaṃ vittaṃ dvihi vipallāsehi

vipallāsīyati: asubhe subhanti dukkhe sukhanti. Diṭṭhinivuta cittaṃ dvihi vipallāsehi

vipallāsīyati: anicce niccanti anattaniye attāti. Tattha yo diṭṭhivipallāso so atītaṃ rūpaṃ

attato samanupassati, atītaṃ vedanaṃ ttato samanupassati, atītaṃ saññaṃ attato

samanupassati, atīte saṅkhāre attato samanupassati, atītaṃ viññāṇaṃ attato samanupassati.

Tattha yo taṇhāvipallāso so anāgataṃ rūpaṃ abhivandati, anāgataṃ vedanaṃ abhinandati,

anāgataṃ saññaṃ abhinandati, anāgate saṅkhāre abhinandati, anāgataṃ viññāṇaṃ

abhinandati, dve dhammā cittassa upakkilesā: taṇhā ca avijjā ca. Tāhi visujjhantaṃ cittaṃ

visujjhati. Tesaṃ avijjāvaraṇānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ pubbā koṭi na paññāyati.

Sandhāvantānaṃ saṃsārantānaṃ sakiṃ nirayaṃ sakiṃ tiracchānayoniṃ sakiṃ pettivisayaṃ sakiṃ

asurakāyaṃ sakiṃ deve sakiṃ manusse.

'Thīnamiddhābhabhūtenā'ti thīnaṃ1 nāma yā cittassa akallatā akammaniyatā, middhaṃ

nāma yaṃkāyassa līnattā. "Vasaṃ mārassa gacchatī"ti kilesamārassa ca sattamārassa ca vasaṃ

gacchati so hi nivuto saṃsārābhimuko hoti. Imāni bhagavatā dve saccāni desitāni: dukkhaṃ

samudayo ca. Tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ deseti: dukkhassa

pariññāya samudayassa pahānāya. Yena ca parijānāti yena ca pajahati, ayaṃ maggo. Yaṃ

taṇhāya avijjāya ca pahānaṃ. Ayaṃ nirodho, imāni cattāri saccāni. Tonāha bhagavā:

"arakkhitena cittenā"ti tenahāyasmā mahākaccāno: "assādādīnavatā"ta.

Niyutto desanāhārasampāto

[PTS Page 087] [\q 87/]

3. 2. 2.

Vicayahārasmapāto.

Tattha katamo vicayahārasampāto: tattha taṇhā dūvidhā: kusalāpi akusalāpi. Akusalā

saṃsāragāminī, kusalā apacayagāminī pahānataṇhā. Mānopi duvidho: kusalopi akusalopi.

Yaṃ mānaṃ nissaya mānaṃ pajahati, ayaṃ mānā kusalo yo pana māno dukkheṃ nibbattayati,

ayaṃ māno akusalo. Tattha yaṃ nekkhammasitaṃ domanassaṃ "kudassu nāmāhaṃ taṃ

āyatanaṃ sacchikatvā upasampajja viharissaṃ, yaṃ

1. Thinaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 128] [\x 128/]

Ariyā santaṃ āyatanaṃ sacchikatvā upasampajja viharantī"ti, tassa uppajjati vihā,

pihāpaccāya domanassaṃ, ayaṃ taṇhā kusalā rāgavirāgā cetovumutti, tadārammaṇākusalā

avijjāvirāgā paññāvumutti.

Tassā ko pavicayo: aṭṭha maggaṅgāni: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīve sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhiti. So kattha

daṭṭhabbo: catutthe jhāne pāramitāya. Catutthe hi jhāne aṭṭhaṅgasamannāgataṃ

cittaṃbhāvayati parisuddhaṃ pariyodātaṃ anaṅgaṇaṃ vigatūpakkilesaṃ muduṃ1

kammaniyaṃ ṭhitaṃ āneñjappattaṃ. So tattha aṭṭhivīdhaṃ adigacchati: cha abhiññā dve ca

visese. Taṃ cittaṃ yato parisuddhaṃ tato pariyedātaṃ, yato pariyodātaṃ tato anaṅgaṇaṃ, yato

anaṅghaṇaṃ tato vigatūpakkilesaṃ, yato vigatupakkilosaṃ tato muduṃ yato muduṃ tato

kammaniyaṃ, yato kammanīyaṃ tato ṭhitaṃ. Tā ṭhitaiṃ tato āneñjappattaṃ; [PTS Page 088]

[\q 88/] tattha aṅgaṇā ca upakkilesā ca tadubhayaṃ taṇhāpakkho, yā ca iñjanā yā ca

cittassa aṭṭhiti ayaṃ diṭṭhipakkho.

Cattāri indriyāni dukkhindriyaṃ domanassindriyaṃ sukhindriyaṃ somanassindriyañca

catutthajjhāne nirujjhanti. Tassa upekkindriyaṃ avasiṭṭhaṃ bhavati.

So uparimaṃ samāpattiṃ santato manasi karoti. Tassa uparimaṃ samāpattiṃ santato

manasikaroto catutthajjhāne oḷārikā saññā saṇṭhahati, ukkaṇṭhā ca paṭighasaññā. So

sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ

amanasikārā anantaṃ ākāsanti ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ sacchikatvā upasampajja

viharati. Abhiññābhinīhāro rūpasaññā, vokāro nānāttasaññā samatikkamati. Paṭighasaññā

cassa abbhattaṃ gacchati. Evaṃ samāhitassa tassa obhāso antaradhāyati, dassanañca rūpānaṃ.

So samādhi chaḷaṅgasamannāgato paccavekkhitabbo: anabhijjhāsahagataṃ me mānasaṃ

sabbaloke, abyāpannaṃ me cittaṃ sabbasattesu, āraddhaṃ me viriyaṃ paggahitaṃ, passaddo

1. Mudu-sīmu, machasaṃ

[BJT Page 130] [\x 130/]

Me kāyo asāraddho. Samāhitaṃ me cittaṃ avikkhittaṃ, upaṭṭhitā me sati apammuṭṭhā,

tattha yañca anabhijjhāsahagataṃ mānasaṃ sabbaloke yañca abyāpannaṃ cittaṃsabbasattesu

yañca āraddhaṃ viriyaṃ paggahitaṃ yañca samāhitaṃ cittaṃ avikkhittaṃ, ayaṃ samatho. Yo

passaddho kāyo asāraddho ayaṃ samādhiparikkhāro. Yā upaṭṭhitā sati apammuṭṭhā1 ayaṃ

vipassanā.

So samādhi pañcavidhena veditabbo: ayaṃ samādhi paccuppannasukhoti itissa paccattameva

ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati. Ayaṃ samādhi āyatiṃ sukhivipākoti itissa

paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati. Ayaṃ samādhi ariye nirāmisota [PTS

Page 089] [\q 89/] itissa pacacattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati. Ayaṃ

samādhi akāpurisasevitoti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati. Ayaṃ

samādhi santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na

sasaṅkhāraniggayha vāritavato2 cāti tissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ

bhavati taṃ kho panimaṃ samādhiṃ sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmiti itissa paccattameva

ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati. Tattha yo ca samādhi paccuppannasukho yo ca

samādhi āyatiṃ sukhavipāko ayaṃ samatho, ye ca samādhi ariyo nirāmiso yo ca samādhi

akāpurisasevito yo ca samādhi santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca

ekodibhāvādigato ca na sasaṅkhāraniggayha vāritavato ca yañcāhaṃ taṃ ko panimaṃ

samādhiṃ sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmīti ayaṃ vipassanā.

So samādhi pañcavidhena veditabbo: phītieraṇatā. Sukhaeraṇatā, cetoeraṇatā, āloeraṇatā,

paccavekkhaṇānimittaṃ. Tattha yo ca pītierano yo ca sukhaerano yo cā cetoerano ayaṃ

samato, ye ca ālokaerano yañca paccavekkhaṇā nimittaṃ ayaṃ vipassanā.

Dasa kasiṇāyatanāni: paṭhavikasiṇaṃ āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasinaṃ nīlakasiṇaṃ

pītakasiṇaṃ lohitakasiṇaṃ odātakasiṇaṃ ākāsakasiṇaṃ viññāṇakasiṇaṃ. Tattha yañca

paṭhavikasiṇaṃ yañca āpokasiṇaṃ (evaṃ sabbaṃ) yañca odātakasiṇaṃ, imāni aṭṭha

kasiṇāniña samato, ca ākāsakasiṇaṃ yañca viññāṇakasiṇaṃ ayaṃ vipassanā. Evaṃ sabbo

ariye maggo yena yena ākārena vutto, tena tena samathavipassanena yojayitabbo. [PTS Page

090] [\q 90/] tīhi dhammehi saṅgahītā:

1. Asammuṭṭhā- machasaṃ 2. Vāritagato - machasaṃ.

[BJT Page 132] [\x 132/]

Aniccatāya dukkhatāya anattatāya. So samathavipassanaṃ bhāvayamāno tīṇi

vimokkhamukhāni bhāvayati. Tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati,

tayo khandhe bhāvayanto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayati.

Rāgacarito puggalo animittona vimokkhamūkhena nīyāti, adhichittasikkhāya sikkhanto

lobhaṃ akusalamūlaṃ pajahanto sukha vedanīyaṃ phassaṃ anupagacchanto sukhaṃ vedanaṃ

parijānanto rāgamalaṃ pavāhento rāgarajaṃ niddhunanto rāgavisaṃ vamanto rāgaggiṃ

nibbāpento rāgasallaṃ uppāmento rāgajaṭaṃ vijamento.

Dosacarito puggalo appaṇihitena vimokkhamūkhena nīyāti, adhichittasikkhāya sikkhanto

dosaṃ akusalamūlaṃ pajahanto dukkha vedanīyaṃ phassaṃ anupagacchanto dukkhaṃ

vedanaṃ parijānanto dosamalaṃpavāhento dosarajaṃ niddhunanto dosavisaṃ vamanto

rāgaggiṃ nibbāpento dosasallaṃ uppāmento dosajaṭaṃ vijamento.

Mohacarito puggalo suññata vimokkhamūkhena nīyāti, adhichittasikkhāya sikkhanto mohaṃ

akusalamūlaṃ pajahanto adukkhamasukha vedanīyaṃ phassaṃ anupagacchanto

adukkhamasukhaṃ vedanaṃ parijānanto mohamalaṃ pavāhento moharajaṃ niddhunanto

mohavisaṃ vamanto mohaggiṃ nibbāpento mohasallaṃ uppāmento mohajaṭaṃ vijamento.

Tattha suññatavivokkhamūkhaṃ paññākkhandho, animittavimokkhamūkhaṃ

samādikkhandho, appaṇihitavimokkhamukhaṃ sīlakkhandho. So tīṇi vimokkhamukhāni

bhāvayanto tayokhandhe bhāvayati, tayo khandhe bhāvayanto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ

bhāvayati. [PTS Page 091] [\q 91/] tattha yā ca sammāvācā yo ca sammā kammanto yo

ca sammāājīvo ayaṃ sīlakkhandho, yoca sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca

sammāsamādhi ayaṃ samādhikkhandho, yāca sammādiṭṭhi ye ca sammāsaṅkappo ayaṃ

paññākkhandho. Tattha sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho

vipassani.

Yo samathavipassanaṃ bhāveti, tassa dve bhavaṅgāni bhāvanaṃ gacchanti: kāyo cittañca.

Bhavanirodhagāminī paṭipadā dve padāni: sīlaṃ samādhi ca. So hoti bhikkhū bhāvitakāyo

bhāvitasīlo bhavita citto bhāvitapañño kāye bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti:

sammākammanto sammāvāyāmo ca, sīle bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti:

sammāvācā sammāājīvo ca, citte bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti: sammāsati

sammāsamādhi ca. Paññāya bāviyamānāya dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti: sammādiṭṭhi

sammā saṅkappo ca.

[BJT Page 134] [\x 134/]

Tattha yo ca sammākammanto yo ca sammāvāyāmo siyā kāyiko siyā cetasiko. Tattha yo

kāyasaṃgaho so kāye bhāvite bhāvanaṃ gacchati. Yo cittasaṅgaho so citte bhāvite bhāvanaṃ

gacchati. So samathavipassanaṃ bhāvayanto pañcavidhaṃ adigamaṃadhi gacchati:

khippādhigamo ca hoti, vimuttādhigamo ca hoti. Mahādhigamo ca hoti, vipulādhigamo ca

hoti, anavasesādhigamo ca hoti. Tattha samathena khippādhigamo ca mahādhigamo ca

vipulādhigamo ca hoti, vipassanāya vimuttādhigamo ca anavasesādhigamo ca hoti.

Tattha yo deseti so dasabalasamannāgato satthā ovādena sāvake na visaṃvādeti. So tividhaṃ:

badaṃ karotha, iminā upāyena karotha, idaṃ vo kurumānānaṃ hitāya sukhāya bhavissati. So

tathā ovadito tathānusiṭṭho tathā karonto yathā paṭipajjanto taṃ bhumiṃ na pāpuṇissatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati, so tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṃ aparipurayanto taṃ

bhumiṃ anupāpuṇassatīti teṃ ṭhānaṃ vijjati. So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṃ

paripūrayanto taṃ bhūmiṃ anupāpuṇissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Sammāsambuddhassa te sato ime dhammā anabhisambuddhāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati,

sabbāsavaparikkhiṇassa te sato ime āsavā aparikkhīṇāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, yassa te attāya

dhammo desito so na nīyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Sāvako ko pana te dhammānudhammapaṭipanno1 sāmicipaṭipanno2 anudhammacārī so

pubbena aparaṃ uḷāraṃ visesādhi gamaṃ na saccikarissatīti netaṃ ṭhānaṃvijjati.

Ye kho pana dhammā antarāyikā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye

ko pana dhammā anīyānikā te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṃ ṭhānaṃ

vijjati. Ye ko pana dhammā nīyānikā te niyyanti takrassa sammā dukkhakkhayāyāti

ṭhānametaṃ vijjati. Sāvako ko pana te saupādiseso anupādisesaṃ nibbānadhātuṃ

anupāpuṇissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Diṭṭhisampanno mātaraṃ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṃ kareyyāti netaṃ

ṭhānaṃ vijjati, puthujjano mātaraṃ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṃ kareyyāti

ṭhānametaṃ vijjati. Evaṃ pitaraṃ. . . Ahahantaṃ bhikkhuṃ. . . Diṭṭhisampanno puggalo

saṅghaṃ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṃ janeyyāti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Puthujjano [PTS

Page 094] [\q 94/] saṅghaṃ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṃ

1. Dhammānudhammaṃ, paṭipaṭipanno - sīmu.

Dhammānudhammappaṭipanne - ma. Cha. Saṃ.

2. Sāmīcippaṭipanno - ma. Cha. Saṃ.

[BJT Page 136] [\x 136/]

Janeyyāti ṭhānametaṃ vijjati. Diṭṭhisampanno tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṃ uppādeyya,

parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Puthujjano tatāgatassa duṭṭhacitto lohitaṃ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa

duṭṭhacitto thūpaṃ bhandeyyā'ti ṭhānametaṃ vijjati. Diṭṭhisampanno aññaṃ sattāraṃ

apadiseyya api jīvitahetūti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puthujjano aññaṃ satthāraṃ apadiseyyāti

ṭhānametaṃ vijjati. Diṭṭhisampanno ito bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ pariyeseyyāti netaṃ

ṭhānaṃ vijjati. Putujjano ito bahiddhā aññaṃ dakkiṇeyyaṃ pariyeseyyāti ṭhānametaṃ vijjati.

Diṭhisampanno kutuhalamaṅgalena suddhiṃ pacceyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Putujjano

kutuhalamaṅgalena suddhiṃ pacceyyāti ṭhānametaṃ vijjati.

Itti rājā cakkavatti siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Puriso rājā cakkavatī siyāti ṭhānametaṃ vijjati.

Itthi sakko devānamindo siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Puriso sakko devānamindo siyāti

ṭhānametaṃ vijjati. Itthi māro pāpimā siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Puriso māro pāpimā siyāti

ṭhānametaṃ vijjati. Itthi mahābrahmā siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Puriso mahābrahmā siyāti

ṭhānametaṃ vijjati. Itti tathāgato arahaṃsammāsambuddho siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Puriso

tathāgato arahaṃ sammāsambuddho siyāti ṭhānametaṃ vijjati.

Dve tathāgatā ahahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ ekissā lokadhātuyā

uppajjeyyuṃ dhammaṃ vā deseyyunti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ekova tathāgato arahaṃ

sammāsambuddho ekissā lokadhātuyā uppajjissati dhammaṃ vā desissatīti ṭhānametaṃ

vijjati.

Tiṇṇaṃ duccaritānaṃ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Tiṇṇaṃ dūccaritānaṃ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṃ [PTS

Page 094] [\q 94/] vijjati. Tiṇṇaṃ sucaritānaṃ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo

vipākobhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, tiṇṇaṃ sucaritānaṃ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko

bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Aññataro samaṇo vā brāhmano vā kuhako lapako nemittako kuhanalapananemittakattaṃ

pubbaṅgamaṃ katvā pañcanīvaraṇe appahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe

catusu satipaṭṭhānesu anupaṭṭhitasati viharanto sattabojjhaṅge abhāvayitvā anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abisambujjhissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Aññataro samano vā brāhmano

vā sabbadosāpagato pañcanīvaraṇo pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe

catusu satipaṭṭhānesu upaṭṭhitasati viharante sattabojjhaṅge bhāvayitvā anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abisambujjhissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso

anodiso, idaṃ vuccati. hānāṭhānañāṇaṃ paṭhamaṃ tathāgatabalaṃ. Iti (1)

[BJT Page 138] [\x 138/]

hānāṭhānagatā sabbe khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodha dhammā, keci

sagagupagā keci apāyūpagā keci nibbānūpagā. Evaṃ bhagavā āha:

1. "Sabbe sattā varissanti maraṇantaṃ hi jīvitaṃ,

Yathākammaṃ gamissanti puññapāpaphalūpagā,

2. Nirayaṃ pāpakammantā puññakammāca suggatiṃ,

Apare ca maggaṃ bhāvetvā parinibbanti anāsavā"ti.

Sabbe sattāti" ariyāca anariyā ca sakkāyapariyāpannā ca sakkāyavītivattā ca; "marissantī"ti

dvihi maraṇehi: dandhamaraṇena ca adandhamaraṇena ca; sakkāyapariyāpannānaṃ

adandhamaranaṃ sakkāyavīti vattānaṃ dandhamaraṇaṃ. "Maraṇantaṃ hi jīvita"nti khayā

āyussa indriyānaṃ uparodhā jīvitapariyanto maraṇapariyanto; "yathākammaṃ gamissantī"ti

kammassakatā; "puññapāpaphalūpagā"ti kammānaṃ phaladassāvitā ca avippavāso ca;

"nirayaṃ pāpakammantā"ti apuñña saṃkhārā; "puññakammā ca suggati"nti [PTS Page 095]

[\q 95/] puññasaṃkhārā sugatiṃ gamissanti; apare ca maggaṃ bhāvatvo parinibbanti

anāsavā"ti sabbasaṅkārānaṃ samatikkamanaṃ. Tenāha bhagavā: "sabbe

Sabbe sattāti" ariyāca anariyā ca sakkāyapariyāpannā ca sakkāyavītivattā ca; "marissantī"ti

dvihi maraṇehi: dandhamaraṇena ca adandhamaraṇena ca; sakkāyapariyāpannānaṃ

adandhamaranaṃ sakkāyavīti vattānaṃ dandhamaraṇaṃ. "Maraṇantaṃ hi jīvita"nti khayā

āyussa indriyānaṃ uparodhā jīvitapariyanto maraṇapariyanto; "yathākammaṃ gamissantī"ti

kammassakatā; "puññapāpaphalūpagā"ti kammānaṃ phaladassāvitā ca avippavāso ca;

"nirayaṃ pāpakammantā"ti apuñña saṃkhārā; "puññakammā ca suggati"nti puññasaṃkhārā

sugatiṃ gamissanti; apare ca maggaṃ bhāvatvo parinibbanti anāsavā"ti.

"Sabbe sattā marassanti maraṇantaṃ hi jīvitaṃ

Yathākammaṃ gamissanti puññāpaphalūpagā

Nirayaṃ pāpakammantā"ti

Āgāḷhā ca nijjhāmā ca paṭipadā. "Apare ca maggaṃ bhāvetvā parinibbanti anāsavā"ti

majjhimā paṭipadā.

"Sabbe sattā marassanti maraṇantaṃ hi jīvitaṃ

Yathākammaṃ gamissanti puññāpaphalūpagā

Nirayaṃ pāpakammantā"ti

Ayaṃ saṃkileso; evaṃ saṃsāraṃ nibbattayati. "Sabbe sattā marissanti

"Sabbe sattā marassanti maraṇantaṃ hi jīvitaṃ

Yathākammaṃ gamissanti puññāpaphalūpagā

Nirayaṃ pāpakammantā"ti

Ime tayo vaṭṭā: dukkhavaṭṭo kammavaṭṭo kilesavaṭṭo. "Apare ca maggaṃ bhāvetvā

parinibbanti anāsavā"ti tiṇṇaṃ vaṭṭānaṃ vivaṭṭanā.

"Sabbe sattā marassanti maraṇantaṃ hi jīvitaṃ

Yathākammaṃ gamissanti puññāpaphalūpagā

Nirayaṃ pāpakammantā"ti

Ādīnavo; "puññakammā ca suggati"nti assādo; "apare ca maggaṃ bhāvetvā parinibbanti

anāsavā"ti nissaraṇaṃ.

"Sabbe sattā marassanti maraṇantaṃ hi jīvitaṃ

Yathākammaṃ gamissanti puññāpaphalūpagā

Nirayaṃ pāpakammantā"ti

Hetu ca phalañca; pañcakkhandhā phalaṃ, taṇhā hetu. "Apare ca maggaṃ bhāvetvā

parinibbanti anāsavā"ti maggo ca phalañca.

[BJT Page 140] [\x 140/]

"Sabbe sattā marassanti maraṇantaṃ hi jīvitaṃ

Yathākammaṃ gamissanti puññāpaphalūpagā

Nirayaṃ pāpakammantā"ti

Ayaṃ saṃkileso; so saṃkileso tividho: taṇhāsaṃkileso diṭṭhi saṃkileso duccaritasaṃkilesoti.

Tattha taṇhāsaṃkileso tīhi taṇhāhi niddisitabbo: kāmataṇhāya bhavataṇhāya

vibhavataṇhāya. Yena yena vā pana vatthunā ajjhosito tena teneva niddisitabbo, tassā

vitthāro chattiṃsāya taṇhāya jāliniyā vicaritāni. Tatthadiṭṭhisaṃkileso ucchedasassatena

niddisitabbo. Yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abinivīsati [PTS Page 096] [\q 96/]

idameva saccaṃ moghamaññanti tena teneva niddisitabbo. Tassā vitthāro

dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni. Tattha duccaritasaṃkileso cetanācetasikakammena niddisitabbo. Tīhi

duccaritehi: kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena. Tassa vitthāro

dasaakusalakammapathā. "Apare ca maggaṃ bhāvetvā parinibbanti anāsāvā"ti idaṃ vedānaṃ;

tayidaṃ vodānaṃ tividhaṃ: taṇhāsaṃkileso samathena visujjhati, so samatho

samādhikkhandho. Diṭṭhisaṃkileso vipassanāya visujjhati. Sā vipassanā paññākkhandho.

Duccaritasaṃkileso sucaritena visujjhati, taṃ sucaritaṃ sīlakkhandho.

"Sabbe sattā marassanti maraṇantaṃ hi jīvitaṃ

Yathākammaṃ gamissanti puññāpaphalūpagā

Nirayaṃ pāpakammantā"ti

Apuññapaṭipadā, "puññakammā ca suggati"nti puññapaṭipadā; "apare ca maggaṃ bhāvetvā

parinibbanti anāsavā?Ti puññapāpasamatikkamapaṭipadā; tattha yā ca puññapaṭipadā yā ca

apuññapaṭipadā ayaṃ ekā paṭipadā sabbattha gāminī, ekā apāyesu ekā devesu, yā

capuññapāpasamatikkamapaṭipadā, ayaṃ tatthatatthagāminī paṭipadā.

Tayo rāsi: micchāttaniyato rāsi sammattaniyato rāsi aniyato rāsi. Tattha ye ca vicchattaniyato

rāsi, ye ca sammattaniyato rāsi ekā paṭipadā tatthatatthagāminī. Tattha yo aniyato rāsi yaṃ

sabbatthagāminī paṭipadā. Kena kāraṇena: paccayaṃ labhanto niraye uppajjeyya, paccayaṃ

labhanto tiracchānayonisu uppajjeyya, paccayaṃ labhanto [PTS Page 097] [\q 97/]

pettivisayesu uppajjeyya, paccayaṃ labhanto asuresu uppajjeyya paccayaṃ labhanto devesu

uppajjeyya, paccayaṃ labhanto manussesu uppajjeyya, paccayaṃ labhanto parinibbāyeyya.

Tasmāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā, yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṃ

vuccati sabbatthigāminīpaṭipadā ñāṇaṃ, dutiyaṃ tathāgatabalaṃ. Iti(2)

Sabbatthagāminī paṭipadā anekadhātuloko. Tatthatatthagāminī paṭipadā nānādhātuloko.

Tattha katamo anekadhātuloko: cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu

saddadhātu sotaviññāṇa dhātu, ghānadhātu gandhadhātu phoṭṭabbadhātu

kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu, paṭhavidhātu āpodhātu

tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu viññāṇadhātu kāmadhātu byāpādadhātu vihiṃsādhātu

nekkhammadhātra abyāpadadhātu avihiṃsādhātu dukkhadhātu domanassadhātu avijjādhātu

sukhadhātu somanassadhātu upekkhādhātu rūpadhātu arūpadhātu nirodhadhātu

saṅkhāradhātu nibbānadhātu, ayaṃ anekadhātu loko.

Tattha katamo nānādhātuloko: aññā cakkhūdhātu aññā rūpadhātu aññā

cakkhuviññāṇadhātu (evaṃ sabbā)aññā nibbānadhātu, yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānāso

anodhiso, idaṃ vuccati anekadhātunānādhātuñānaṃ tatiyaṃ tathāgatabalaṃ. Iti (3)

Anekadhātunānādhātukassa lokassa yaṃ yadeva dhātu sattā adhimuccanti, taṃ tadeva

adiṭṭhahanti abhinivisanti, keci rupādhimuttā keci saddādimuttā keci gandhādhimuttā keci

rasādhimuttā keci phoṭṭhabbādimuttā keci dhammādhimuttā keci itthādhimuttā keci

purisādhimuttā keci cāgādhimuttā keci [PTS Page 098] [\q 98/] hīnādimuttā keci

paṇītādhimuttā keci devādhimuttā keci manussādhimuttā keci nibbānādhimuttā. Yaṃ ettha

ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso "ayaṃ veneyyo ayaṃ na veneyyo ayaṃ saggagāmi ayaṃ

duggatigāmī"ti, idaṃ vuccati sattānaṃ nānādhimuttikatāñāṇaṃ catutthaṃ tathāgatabalaṃ iti.

(4)

Te yathādhimuttā ca bhavanti, taṃ taṃ kammasamādānaṃ samādiyanti, te chabbidhaṃ

kammaṃ samādiyanti: keci lobhavasena, keci dosavasena, ci mohavasena, keci

saddhāvasena, keci viriyavasena keci paññāvasena. Taṃ vijjamānaṃ duvidhaṃ saṃsāragāmi

ca nibbānagāmi ca.

Tattha yaṃ lobhavasena dosavasena mehavasena ca kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ kaṇhaṃ

kaṇhavipākaṃ. Tattha yaṃ saddhāvasena viriyavasena ca kammaṃ karoti. Idaṃ kammaṃ

sukkaṃ sukkavipākaṃ. Tattha yaṃ lobhavasena1 dosavasena1 mohavasena1 saddhāvasena ca

kammaṃkaroti, idaṃ kammaṃ kanhasukkaṃ kanhasukkavipākaṃ. Tattha yaṃ viriyavasena3

paññāvasena ca kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akanhaasukkavipākaṃ

kammuttamaṃ kammaseṭṭhaṃ kammakkhayāya saṃvattati.

Cattāri kammāsamādānāni: atthi kammasamādānaṃ paccuppannasukaṃ āyatiṃ ca

dukhavipākaṃ, atthi kammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ ca sukhavipākaṃ, atthi

kammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiṃ ca dukkhavipākaṃ, atthi

kammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiṃ ca sukhavipākaṃ, yaṃ evaṃjātiyaṃ2

kammasamādānaṃ. Iminā puggalena akusalakammasamādānaṃ upacitaṃ avipakkaṃ

vipākāya paccupaṭṭhitaṃ, na ca bhabbe abhinibbidā4 [PTS Page 099] [\q 99/] gantunti.

Ta bhagavā na ovadati. Yathā devadattaṃ kokālikaṃ sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ. Ye vā

panaññepi sattā micchattaniyatā.

1. Vasona ca - sīmu. 2. Evaṃ jātikaṃ -sīmu. 3. Viriya vasena ca - sīmu. 4. Abhinibbidhā

-sīmu.

[BJT Page 144] [\x 144/]

Imesaṃ ca puggalānaṃ upacitaṃ akusalaṃ na ca tāva pāripūriṃ gataṃ, purā pārapuriṃ

gacchati, purā phalaṃ nibbattayati, purā maggaṃ ācārayati, purā veneyyattaṃ

samatikkamatīti. Te bhagavā asamatto ovadati, yathā puṇṇañca govatikaṃ acelañca

kukkuravatikaṃ. Imassa ca puggalassa akusalakammasamādānāparipūramānaṃ maggaṃ

ācārayissati, purā pāripūriṃ gacchati, purā phalaṃ nibbattayati, purā maggaṃ ācārayati, purā

veneyyattaṃ samatikkamatīti taṃ bhagavā asamattaṃ ovadati, yathā āyasmantaṃ aṅgulimā

Sabbesaṃ mudumajjhādhimattatā: tattha mudu āneñjābhisaṅkhārā, majjhaṃ

avasesakusalasaṅkhārā, adimattaṃ akusalasaṅkhārā. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso

anedhiso "idaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ idaṃ upapajjavedanīyaṃ idaṃ

aparāpariyavedanīyaṃ idaṃ nirayavedanīyaṃ idaṃ tiracchānavedanīyaṃ idaṃ

pettivisayavedanīyaṃ idaṃ asuravedanīyaṃ idaṃ devavedanīyaṃ idaṃ

manussavedanīyaṃ"ti. Idaṃ vuccati atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ hetuso

ṭhānaso anodhiso vipākavemattatāñāṇaṃ pañcamaṃ tathāgatabalaṃ iti. (5)

Tathā1 samādinnānaṃ kammānaṃ samādinnānaṃ jhānānaṃ vimokkhānaṃ samādinaṃ

samāpattīnaṃ yaṃ saṃkileso idaṃ vedānaṃ idaṃ vuṭṭhānaṃ evaṃ saṃkilissati evaṃ vodāyati

evaṃ vuṭṭhahatīti ñāṇaṃ anāvaraṇaṃ.

Tattha kati jhānāni: [PTS Page 100] [\q 100/] cattāri jhānini. Kati vimokkhā: ekādasa ca

aṭṭha ca satta ca tayo ca dve ca. Kati samādhi: tayo samādhi: savitakko avicāro samādhi.

Kati samāpattiyo: pañca samāpattiyo: saññāsamāpatti, asaññasamāpatti,

nevasaññānāsaññāsamāpatti vubhūtasaññāsamāpatti, 2 nirodhasamāpatti.

Tattha katamo saṃkileso: paṭhamassa jhānassa kāmarāgabyāpādo saṃkileso, ye ca

kukkuṭajjhāyī dve paṭhamakā ye vā pana koci hānabhāgiyo samādhi, ayaṃ saṃkileso. Tattha

katamaṃ vodānaṃ: nīvaraṇapārisuddhi paṭhamassa jhānassa ye ca kukkuṭajjhāyī dve

pacchimakā yo vā pana koci visesabhāgiyo samādhi, idaṃ vodānaṃ. Tattha katamaṃ

vuṭṭhānaṃ: yaṃ samāpatti vuṭṭhānakosallaṃ, idaṃ vuṭṭhānaṃ. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso

ṭhānaso anodhiso, badaṃ vuccati sabbesaṃ jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ

saṃkilesavodānavuṭṭhānañāṇaṃ chaṭṭhaṃ tathāgatabalaṃ iti (6)

1. Bati tathā-machasaṃ. 2. Vibhūtasamāpatti -sīmu.

[BJT Page 146] [\x 146/]

Tasseva samādhissa tayo dhammā parivārā: indriyāni balāni viriyamiti. Tāni yeva indriyāni

viriyavasena balāni bhavanti, adhipateyyaṭṭhena indriyāni, akampiyaṭṭhena balāni. Iti tesaṃ

mudumajjhādhimattatā: ayaṃ mudindriyo ayaṃ majjhindriyo ayaṃ tikkhindriyoti. Tattha

bhagavā tikkhindriyaṃ saṃkhitena ovādena ovadati, majjhindriyaṃ bhagavā

saṃkhittavitthārena ovadati, mudindriyaṃ bhagavā vitthārena odati. Tattha bhagavā

tikkhindriyassa mudrakaṃ dhammadesanaṃupadasati majjhindriyassa bhagavā mudutikkhaṃ

[PTS Page 101] [\q 101/] dhammadesanaṃ upadisati, mudindriyassa bhagavā tikkhaṃ

dhammadesanaṃ upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa samathaṃ upadisati,

majjhindriyassa bhagavā samathavipassanaṃ upadisati, mudindriyassa bhagavā vipassanaṃ

upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa nissaranaṃ upadisati, majjhindriyassa bhagavā

ādinavaṃ ca nissaraṇañca upadisati, mudindriyassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca

upadisati, tattha bhagavā tikkhindriyasasa adhipaññāsikkhāya paññāpayati, majjhindriyassa

bhagavā adhicittasikkhāya paññāpayati, mudindriyassa bhagavā adhisīlasikkhāya

paññāpayati. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso "ayaṃ imaṃ bhamiṃ bhāvanañca

gato imāya ca velāya imāya ca anusāsaniyā evaṃ dhātuko cāyaṃ, ayaṃ cassa āsayo ayaṃ ca

anusayo" iti. Idaṃ vuccati parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattavemattatāñānaṃ

sattamaṃ tathāgatabalaṃ iti. (7)

Tattha yaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo

tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo. Dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo

cattārīsampi jitiyo paññāsampi jātiye jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi

jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi

vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsaṃ evaṃnāmo vaeṃgotto evaṃvaṇṇo

evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto, [PTS Page 102] [\q 102/]

so tato cuto amutra udapādiṃ, tatrāpāsaṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkha paṭisaṃvedi evamāyupariyanto, so tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

Tattha saggupagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyū pagesu ca sattesu "imassa

paggalassa lobhādaye ussannā alobhādaye mandā, imassa puggalassa alobhādayo ussannā

lobhādayo mandā, ye vā pana ussannā ye vā pana mandā, imassa

[BJT Page 148] [\x 148/]

Puggalassa imāni indriyāni upacitāni, imassa puggalassa imāni induyāni anupavitāni,

amukāyaṃ vā kappakoṭiyaṃ kappasatasahasse vā kappa sahasse vā kappasate vā kappe vā

antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṃvacchare vā upaḍḍhasaṃvacchare vā māse vā pakkhe

vā daavase vā muhutte vā, iminā pamādena vā pasādenavā"ti taṃ taṃ bhavaṃbhagavā

anussaranto asesaṃ jānāti.

Tattha yaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammupage satte

pajānāti: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā

manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassabhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinīpātaṃ

nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapannā. Tattha saggupagesu ca sattesu -peapāyūpagesu ca sattesu iminā puggalena

evarūpaṃ kammaṃ amukāyaṃ kappakoṭiyaṃ upacitaṃ kappasatasahasse vā kappasahasse

[PTS Page 103] [\q 103/] vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā

saṃvacchare vā upaḍḍhasaṃvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā

pamādena vāpasādena vāti. Imāni bhagavato dve ñāṇāni pubbenivāsānussati ñāṇañca

dibbacakkhūca aṭṭhamaṃ navamaṃ tathāgagabalaṃ iti. (8-9)

Tattha yaṃ sabbaññutā pattā, viditā sabbadhammā, virajaṃ vitamalaṃ uppannaṃ

sabbaññutañānaṃ, nihato māro bodhimūle, idaṃ bhagavato dasamaṃ balaṃ

sabbāsavaparikkhayaṃ ñāṇaṃ. Dasabalasamannāgatā hi buddhā bhagavantoti. (10)

Niyutto vicayo hārasampato.

3. 2. 3.

Tattha katamo yuttihārasampāto:

"Tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro,

Sammādiṭṭhipurekkhāro ñatvāna udayabbayaṃ;

Thīnamiddhābhibhu bhikkhū sabbā duggatiye jahe"ti.

[BJT Page 150] [\x 150/]

"Tasmā rakkitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro

bhavissatīti yujjati, sammāsaṅkappagocaro sammādiṭṭhi bavissatīti yujjati,

sammādiṭṭhipurekkhāro viharanto udayabbayaṃ paṭivijjhissatīti yujjati, udayabbayaṃ

paṭivijjhanto sabbā duggatiyo jahissatīti yujjati, sabbā duggatiyo jahanto

sabbāniduggativinipātabhayāni samatikkamissatīti yujjatīti.

Niyutto yuttīhārasampāto. [PTS Page 104] [\q 104/]

3. 2. 4.

Tattha katamo padaṭṭhāno hārasampāto: "tasmā rakkitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti

gāthā "tasmā rakkhitacitta'ssā"ti tiṇṇaṃ sucaritānaṃ padaṭṭhānaṃ; "sammāsaṅkappagocaro"ti

samathassa padaṭṭhānaṃ; sammādiṭṭhipurekkhāro"ti vipassanāya padaṭṭhānaṃ; ñatvāna

udayabbaya"nti dassanabhūmiyā padaṭṭhānaṃ; "thīnamiddhābhibhu bhikkhū"ti viriyassa

daṭṭhānaṃ; "sabbāduggatiyo jahe"ti bhāvanāya daṭṭhānaṃ.

Niyutto daṭṭhāno hārasampāto.

3. 2. 5.

Tattha katamo lakkhano hārasampāto: "tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti

gāthā. "Tasmā rakkitacitta'ssa sammā saṅkappagocaro"ti idaṃ satindriye gahite gahitāni

bhavanti pañcindriyāni. "Sammādiṭṭhipurekkhāro"ti sammādiṭṭhiyā gahitāya gahito bhavati

ariyo aṭṭhaṃgiko maggo. Taṃ kissa hetu: sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavati,

sammāsaṅkappato sammāvācā pabhavati, sammāvācato sammākammanto pabhavati,

sammākammantato sammāājīvo pabhavati, sammāājivato sammāvāyāmo pabhavati, sammā

vāyāmato sammāsati pabhavati, sammāsatito sammāsamādhi pabhavati, sammāsamādhito

sammāvimutti pabhavati, sammāvimuttito sammāvimutti ñāṇadassanaṃ pabhavati.

Niyutto lakkhano hārasampāto. [PTS Page 105] [\q 105/]

3. 2. 6

Tattha katamo catubyūho hārasampāto: "tasmā rakkitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti

gāthā. "Tasmā rakkhitacitta'ssā"ti rakkitaṃ paripālīyatīti esā nirutti. Idha bhagavato ko

adhippāyo: ye duggatīhi parimuccitukāmā bhavissanti, te dhammacārino bhavissantīti.

[BJT Page 152. [\x 152/] ]

Ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo. Kokāliko hi sāriputta moggallānesu theresu cittaṃ

padosayitvā mahāpadumaniraye uppanno, bhagavā ca satiārakkhena cetasā samannāgato,

suttamhi vuttaṃ: "satiyā cittaṃ rakkitabbaṃ"ti.

Niyutto catubyūho hārasamapāto.

3. 2. 7.

Tattha katamo āvaṭṭo hārasampāto: "tasmā rakkitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti gāthā.

"Tasmā rakkhitacitta'ssa sammā saṅkappagocaro"ti ayaṃ samatho; sammādiṭṭhipurekkhāro"ti

vipassani; "ñatvāna udayabbaya"nti dukkhapariññā; thīnamuddhābhibhū bhikkhū"tī

samudayapahānaṃ; "sabbāduggatiyo jahe"ti ayaṃ nirodho;

Niyutto āvaṭṭo hārasampāto.

3. 2. 8.

Tattha katamo vibhattihārasampāto; "tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti gāthā.

Kusalapakkho kusalapakkhena niddisitabbo, akusalapakkho akusalapakkhena niddisitabbo.

Niyutto vibhattihārasampāto [PTS Page 106] [\q 106/]

3. 2. 9.

Tattha katamo parivattano hārasampāto: "tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti

gāthā. Samathavipassanāya bhāvitāya nārodho phalaṃ pariññātaṃ dukkhaṃ samudayo

pahīno maggo bhāvito paṭipakkhena.

Niyutto parivattano hārasampāto

3. 2. 10

Tattha katamo vevacanahārasampāto; "tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti

gāthā. "Tasmā rakkhitacitta'ssā"ti cittaṃ mano viññāṇaṃ manindriyaṃ manāyatanaṃ vijānanā

vijānitattaṃ, idaṃ vevacanaṃ "sammāsaṅkappagocaro"tinekkhammasaṅkappo

abyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṅkappo, idaṃ vevacanaṃ. "Sammādiṭṭhipurekkhāro"ti

sammādiṭṭhi nāma paññāsatthaṃ paññākhaggo paññāratataṃ paññāpajjoto paññāpatodo

paññāpāsādo, idaṃ vevacanaṃ.

Niyutto vevacano hārasampāto

[BJT Page 154] [\x 154/]

3. 2. 11.

Tattha katamo paññatti hārasampāto: "tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaroti"ti

gāthā. "Tasmā rakkhitacitta'ssāti padaṭṭhānapaññatti satiyā;sammāsaṅkappagocaro"ti

bhāvanāpaññatti samathassa; "sammādiṭṭhi purekkhāro ñatvāna udabbaya"nti

dassanabhumiyā nikkhepapaññatti; "thīnamuddhābhibhu bhikkhū"ti samudayassa

anavasesapahāna paññatti; "sabbā duggatiyo jahe"ti bhāvanāpaññatti maggassa.

Niyutto paññatti hārasampāto

[PTS Page 107] [\q 107/]

3. 2. 12.

Tattha katamo otaraṇo hārasampāto: "tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti

gāthā. "Tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṃkappagocaro sammādiṭṭhipurekkhāro"ti

sammādiṭṭhiyā gahitāya gahitāni bhavanti pañcindriyāni. Ayaṃ indriyehi otaraṇā. Tāni yeva

indriyāni vijjā. Vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāra nirodho, saṅkhāranirodhā

viññāṇanirodho, (evaṃ sabbaṃ) ayaṃ paṭiccasamuppādena otaraṇā. Tānīyeva pañcindriyāni

tīhi khandhehi saṅgahitāni: sīlakkhandhana samādhikkhandhena paññākkhandhena, ayaṃ

khandhehi otaraṇā. Tāni yeva pañcindriyāni saṅkhārapariyāpannāni ye saṅkhārā anāsavā no

ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātuhi otaraṇā. Sā dhammadhātu

dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ no ca bhavaṅgaṃ ayaṃ āyatanehi

otaraṇā.

Niyutto otaraṇo hārasampāto

3. 2. 13

Tattha katamo sodhano hārasampāto: "tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti

gāthā. Yattha ārambho suddho so pañho vissajjito bhavati. Yattha pana ārambho na suddho,

na tāca so pañho vissajjito bhavati.

Niyutto sodhano hārasampāto

3. 2. 14.

Tattha katamo adhiṭṭhāno hārasampāto: "tasmā rakkhita citta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti

gāthā, "tasmā rakkhitacitta'ssāti ekattatā; cittaṃ mano viññāṇaṃ, ayaṃ vemattatā,

"sammāsaṅkappagocaro"ti ekattatā; nekkhammasaṅkappo abyāpadasaṅkappo [PTS Page 108]

[\q 108/] avihiṃsāsaṅkappo, ayaṃ vemattatā. Samamādiṭṭhipurekkhāro"ti ekattatā;

sammādiṭṭhi nāma yaṃ dukkhe ñāṇaṃ

[BJT Page 156] [\x 156/]

Dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ

magge ñāṇaṃ hetusmiṃ ñāṇaṃ hetusamuppannesu dhammesu ñāṇaṃ paccaye ñāṇaṃ

paṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇaṃ, yaṃ tattha tattha yathābhūtañāṇadassanaṃ

abhisamayo sampaṭivedo saccāgamanaṃ, ayaṃ vemattatā: ñatvāna udayabbaya"nti ekattatā:

udayena-avījjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ; (evaṃ sabbaṃ, ) samudayo

bhavati, vayena avijjā nirodhā saṅkhāranikarodho saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, (evaṃ

sabbaṃ) nirodho hoti. Ayaṃ vemattatā. "Thīnamiddhābhibhu bhikkhū"ti ekattatā, thinaṃ

nāma yā cittassa akammaniyatā, middhaṃ nāma yaṃ kāyassa līnattaṃ, ayaṃ vemattatā.

"Sabbā duggatiyo jahe"ti ekattatā; devamanusse vā upanidhāya apāyā duggati, nibbānaṃ vā

upanidhāya sabbā upapattiye duggati. Ayaṃ vemattatā.

Niyutto adhiṭṭhāno hārasampāto

3. 2. 15.

Tattha katamo parikkhāro hārasampāto: "tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro"ti

gāthā ayaṃ samathavipassanāya parikkhāro.

Niyutto parikkhāro hārasampāto

3. 2. 16.

Tattha katamo samāropano hārasampāto:

"Tasmā rakkhitacitta'ssa sammāsaṅkappagocaro,

Sammādiṭṭhipurekkhāro ñatvāna udayabbayaṃ;

Thīnamiddhābhibhu bhikkhu sabbā duggatiyo jahe"ti. [PTS Page 109] [\q 109/]

"Tasmā rakkhitacitta'ssā"ti tiṇṇaṃ sucaritānaṃ padaṭṭhānaṃ, citte rakkhite taṃ rakkitaṃ

bhavati kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ. "Sammādiṭṭipurekkhāroti

sammādiṭṭhiyā bāvitāya bāvito bhavati ariye aṭṭhaṅgito maggo, kena kāraṇena:

sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavati, sammāsaṅkappato sammāvācā pabhavati,

sammāvācāto sammāmmanto pabhavati, sammākammantato sammā ājīvo pabhavati,

sammāājīvato sammāvāyāmo pabhavati, sammāvāyāmato sammāsati pabhavati,

sammāsatito sammāsamādhi pabhavati, sammāsamādhito sammāvimuttiñāṇadassanaṃ

pabhavati, ayaṃ anupādiseso puggaloanupādisesā ca nibbanadhātu.

Nuyutto samāropano hārasampāto

Tenāha āyasmā mahākaccāno:

"Soḷasa hārā paṭhamaṃ disalocanena disā viloketvā,

Saṃkhipiya aṅkusena hi nayehi tīhā niddise sutta"nti.

Nuyutto hārasampāto

[BJT Page 158] [\x 158/]

Nayasamūṭṭhānaṃ.

3. 3. 1-5

Tattha katamaṃ nayasamuṭṭhānaṃ: pubbā koci na paññāyati avijjāya ca bhavataṇhāya ca.

Tatthaavijjā nīvaranaṃ, taṇhāsaṃyojanaṃ. Avijjānīvaraṇā sattā avijjāsaṃyutta1

avijjāpakkhena vicaranti. Te vuccanti "diṭṭhicaritā"ti, taṇhāsaṃyojanā sattā taṇhāsaṃyuttā2

taṇhāpakkhena vicaranti, te vuccanti "taṇhācaritā"ti. [PTS Page 110] [\q 110/]

diṭṭhicaritā ito bahiddhā pabbajitā attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti taṇhācaritā ito

bahiddhā pabbajitā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyuttā viharanti.

Tattha kiṃ kāraṇaṃ yaṃ diṭṭhicaritā ito bahiddhā pabbajitā attakilamathānuyogamanuyuttā

viharanti, taṇhācaritā ito bahiddhā pabbajitā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyuttā

viharanti: ito bahiddhā natthi saccavacatthānaṃ, kuto catusaccappakāsanā

samathavipassanākosallaṃ vā upasamasukhappatti vā. Upasamasukhassa anabhiññā

viparītacetā evamāhaṃsu: natthi sukhena sukhaṃ, dukkhena nāma sukhamadhigantabbaṃ,

yo kāme paṭisevati so lokaṃ vaḍḍhayati, yo lokaṃ vaḍḍhayati so bahuṃ puññaṃ

pasavatī"ti. Te evaṃsaññi evaṃdiṭṭhi dukkhena sukhaṃ patthayamānā kāmesu puññasaññi

attakilamathānuyogamanuyuttā ca viharanti kāmasukhallikānuyogamanuyuttā ca.

Te tadabhiññā santā rogameva vaḍḍhayanti gaṇḍameva vaḍḍhayanti sallameva

vaḍḍhayanti. Te rogābhitunnā gaṇḍapaṭipīḷitā sallānuviddhā

nirayatiracchānayonipetāsuresu ummujjanimmujjāni karontā ugghātanigghātaṃ

paccanubhontā rogagaṇḍasallabhesajjaṃ na vindanti. Tattha attakilamathānuyogo

kāmasukhallikānuyogo ca saṃkileso, samathavipassanā vodānaṃ, attakilamathānuyogo

kāmasukhallikānu yogo ca rogo; samathavipassanā roganigghātakabhesajjaṃ

attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca gaṇḍo, samathavipassanā

gaṇḍanigghātakabhesajjaṃ. Attakilamathānuyogo kāmasukhallikānuyogo ca sallo,

samathavipassanā salluddharaṇabhesajjaṃ.

Tattha saṃkileso dukkhaṃ, tadabhisaṅgo taṇhā samudayo, taṇhānirodho dukkhanirodho,

samathavipassanā dukkhanirodhagāminī paṭipadā. [PTS Page 111] [\q 111/] imāni

cattārī saccāni: dukkhaṃ pariññeyyaṃ samudayo pahātabbo maggo bhāvetabbo nirodho

sacchikātabbo.

1. Avijjāya saṃyuttā - sīmu 2. Taṇhāya saṃyuttā-sīmu.

[BJT Page 160] [\x 160/]

Tattha diṭṭhicaritā rūpaṃ attato upagacchanti, vedanaṃ attato upagacchanti, saññaṃ attato

upagacchanti, saṅkhāre attato upagacchanti viññāṇaṃ attato upagacchanti, taṇhā caritā

rūpavantaṃ attānaṃ upagacchanti, attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanāvantaṃ

attānaṃ upagacchanti, saññāvantaṃ attānaṃ upagacchanti, saṅkhāravantaṃ attānaṃ

upagacchanti, viññāṇavantaṃ attānaṃ upagacchanti, attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā

attānaṃ. Ayaṃ vuccati visativatthukā sakkāyadiṭṭhi.

Tassā paṭipakkho lokuttarā sammādiṭṭhi, anvāyikā sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi, ayaṃ ariyo

aṭṭhaṅgiko magge. Te tayo khandhā: sīlakkhandho samādhikkhandho paññākkhandho.

Silakkhandho samādhikkhandho ca samato, paññākkhandho vipassanā. Tattha sakkāyo

dukkhāṃ, sakkāyasamudayo dukkhasamudayo, sakkāyanirodho dukkha nirodho, ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo dukkhanirodhagāminīpaṭipadā. Imāni cattāri saccāni, dukkhaṃ

pariññoyyaṃ samudayo pahātabbo maggo bhāvetabbo nirodho sacchikātabbo.

Tattha ye rūpaṃ attato upagacchanti, vedanaṃ attato upagacchanti, saññaṃ attato

upagacchanti, saṅkhāre attato upagacchanti viññāṇaṃ attato upagacchanti, ime vuccanti,

'ucchedavādino'ti ye rūpavantaṃ attānaṃ upagacchanti, attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ,

vedanāvantaṃ attānaṃ upagacchanti, saññāvantaṃ attānaṃ upagacchanti, saṅkhāravantaṃ

attānaṃ upagacchanti, viññāṇavantaṃ attānaṃ upagacchanti, attani vā viññāṇaṃ

viññāṇasmiṃ vā attānaṃ, ime vuccanti 'sassatavādino'ti.

Tattha ucchedasassatavādi ubho antā, ayaṃ saṃsārappavatti. [PTS Page 112] [\q 112/]

tassa paṭipakkho majjhimā paṭipādā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo , ayaṃ saṃsāranivatti. Tattha

pavanti dukkhaṃ, tadabhisaṅgo taṇhā samudayo, taṇhānirodo dukkhanirodho, ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo dukkha nirodhagāminī paṭipadā, imāni cattāri saccāni. Dukkhaṃ

pariññeyyaṃ samudayo pahātabbo maggo bhāvetabbo nirodho sacchikātabbo.

Tattha ucchedasassataṃ samāsato visativatthukā sakkāyadiṭṭhi, vitthārato dvāsaṭṭhi

diṭṭhigatāni, tesaṃ paṭipakkho tevattālīsaṃ bodhipakkhiyā dhammā, aṭṭha vimokkhā, dasa

kasiṇāyatanāni. Dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni mohajālaṃ anādi anidhanappavattaṃ. Tetālīsaṃbodi

pakkhiyā dhammā ñāṇavajiraṃ mohajālappadāḷanaṃ. Tattha moho avijjā, jālaṃ bhavataṇhā.

Tena vuccati: "pubbā koṭi na paññāyati avijjaya ca bhavataṇhāya cā"ti.

[BJT Page 162] [\x 162/]

Tattha diṭṭhicarito asmiṃ sāsane pabbajito sallekhānusantata vutti bhavati sallekhe

tibbagārave, taṇhācarito asmiṃ sāsāne pabbajito sikkhānusantatavutti bhavati sikkhāya

tibbagāravo, diṭṭhicarito sammattaniyāmaṃ okkamanto dhammānusārī bhavati, taṇhācarito

sammattaniyāmaṃ okkamanto saddhānusārī bhavati, diṭṭhicarito sukhāya paṭipadāya

dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyāti, taṇhācarito dukkhāya paṭipadāya

dandhabhiññāya khippābhaññāya ca niyyāti, tattha kiṃ kāraṇaṃ: yaṃ taṇhācarito dukkhāya

paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca niyyāti, tassa hi kāmā apariccattā bhavanti.

[PTS Page 113] [\q 113/] so kāmehi viveciyamāno dukkhena paṭinissarati dandhaṃ ca

dhammaṃ ājānāti. Yo panā'yaṃ diṭṭhicarito, ayaṃ ādito yeva kāmehi anatthiko bhavati. So

tato viveciyamāno khippañca paṭinissarati khippañca dhammaṃ ājānāti.

Dukkhāpi paṭipadā duvidhā: dandhābhiññā ca khippābhiññā ca. Sukhāpi paṭipadā duvidhā:

dandhābhiññā ca: khippābiññā ca. Sattāpi duvidhā: mudindriyāpi tikkhindriyāpi. Ye

mudindriyā te dandhaṃ ca paṭinissaranti, dandhañca dhammaṃ ājānanti, ye tikkhindriyā te

khippañca paṭinissaranti, khippañca dhammaṃ ājānanti. Imā catasso paṭipadā, ye hi keci

nīyiṃsu vā niyyanti vā nīyissanti vā, te imāhi eva catūhi paṭipadāhi. Evaṃ ariyā

catukkamaggaṃ paññāpenti abudhajanasevitāya bālakantāya rattavāsiniyā vanduyā

bhavataṇhāya āvaṭṭanatthaṃ. Ayaṃ vuccati nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmiti. Tenāha:

"taṇhañca avijjampi ca samathenā"ti.

"Veyyākaraṇesu hi ye kusalā'kusalā"ti te duvidhena upaparikkitabbā: lokavaṭṭānusārīca

lokavivaṭṭānusārī ca. Vaṭṭaṃ nāma saṃsāro, vivaṭṭaṃ nibbānaṃ, kammakilesā hetu

saṃsārassa. Tattha kammaṃ cetanā cetasikañca niddisitabbaṃ. Taṃ kathaṃ daṭṭhabbaṃ:

upacayena1 sabbepi kilesā catūhi vipallāsehi niddisitabbā. Te kattha daṭṭhabbā:

dasavatthuke kilesapuñje. [PTS Page 114] [\q 114/]

Katamāni dasa vatthūni: cattāro āhārā cattāro vipallāsā cattāri upādānāni cattāro yogā cattāro

ganthā cattāro āsavā cattāro oghā catatāro sallā catasso viññāṇaṭṭhitiyo cattāri

agatigamanāni. Paṭhame āhāre paṭhamo vipallāso, dutiye āhāre dutiye vipallāso, tatiye

āhāme tatiyo vipallāso, catutthe āhāre catuttho vipallāso. Paṭhame vipallāse paṭhamaṃ

upādānaṃ, ndutiye vipallāse dutiyaṃ upādānaṃ, tatiye vipallāse tatiyaṃ upādānaṃ. Catutthe

vipallāse catutthaṃ upādānaṃ. Paṭhame upādāne paṭhame yogo, dutiye upādāne dutiyo

yogo, tatiye upādāne tatiyo yogo, catutthe upādāne catuttho yogo. Paṭhame yoge paṭhamo

gantho, dutiye yoge dutiyo

1. Upacayo-sīmu.

[BJT Page 164] [\x 164/]

Gantho, tatiye yoge tatiyo gantho, catutthe yoge catuttho gantho. Paṭhame ganthe paṭhamo

āsavo, dutiye ganthe dutiyo āsavā, tatiye ganthe tatiyo āsavo, catutthe ganthe catuttho

āsavo. Paṭhame āsave paṭhamo ogho, dutiye āsave dutiyo ogho, tatiye āsave tatiye ogho,

catutthe āsave catuttho ogho. Paṭhame oghe paṭhamo sallo, dutiye oghe dutiye sallo. Tatiye

oghe tatiyo sallo, catutthe oghe catuttho sallo, paṭhame salle paṭhamā viññāṇaṭṭhiti, dutiye

salle dutiyā viññāṇaṭṭhiti, tatiye salle tatiyā viññāṇaṭṭhiti, catutthe salle

catutthoviññāṇaṭṭhiti. Paṭhamāyaṃ viññāṇaṭṭhitiyaṃ paṭhamaṃ agatigamanaṃ, dutiyāyaṃ

viññāṇaṭṭhitiyaṃ dutiyaṃ agatigamanaṃ, tatiyāyaṃ viññāṇaṭṭhitiyaṃ tatiyaṃ agatigamanaṃ,

catutthiyaṃ1 viññāṇaṭṭhitiyaṃ catutthaṃ agatigamanaṃ.

Tattha yo ca kabaḷiṃkāro2, āhāro yo ca phasso āhāro, ime taṇhācaritassa puggalassa

upakkilesā, ye ca manosañcetanāhāro ye ca viññāṇāhāro, me diṭṭhicaritassa puggalassa

upakkilesā, tattha ye ca 'asubhe subha'nti vipallāso, ye ca 'dukkhe sukha)nti vipallāso. Ime

taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca 'anicce nicca'nti vipallāso yo ca 'anattani attā'ti

vipallāso ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. [PTS Page 115] [\q 115/] tattha

yañca kāmupādānaṃ yañca bhavupādānaṃ, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yañca

diṭṭhūpādānaṃ yañca attavādūpādānaṃ, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha

yo ca kāmayogo yo ca bhavayogo, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Ye ca

diṭṭhiyogo yo ca avijjāyego, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca abhijjhā

kāyagantho yo ca byāpādo kāyagantho, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Ye ca

parāmāsakāyagantho ye ca idaṃ saccābhinivesakāyagantho, ime diṭṭhicaritassa puggalassa

upakkilesā tattha yo ca kāmāsavo yo ca bhavāsavo, imetaṇhācaritassa puggalassa

upakkilesā. Ye ca diṭṭhāsavo yo ca avijjāsavo, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā.

Tattha yo ca kāmogho yo ca bhavogho, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yo ca

diṭṭhogho yo ca avijjogho, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yo ca rāgasallo

yo ca dosasallo, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Ye ca mānasallo yo ca mohasallo

ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā. Tattha yā ca rūpupagā viññāṇaṭṭhiti yā ca

vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti, ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā. Yā ca saññūpagā

viññāṇaṭṭhiti yā ca saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭiti, ime diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā.

Tattha yañca chandā agatigamanaṃ yañca dosā agatigamanaṃ, ime taṇhācaritassa

puggalassa upakkilesā. Yañca bhayā agatigamanaṃ yañca mohā agatigamanaṃ, ime

diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesā.

1. Catutthāyaṃ-sīmu. 2. Kabaḷīkāro-machasaṃ.

[BJT Page 166] [\x 166/]

Tattha kabaḷiṅkāre āhāme asubhe subhanti vipallāso, phasse āhāre dukkhe sukhanti

vipallāso. Viññāṇe āhāre anicce niccanti vipallāso manosañcetanāya āhāre anattani attāni

vipallāso.

Paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyati, idaṃ vuccati kāmūpādānaṃ. Dutiye vipallāse ṭhito

anāgataṃ bhavaṃ [PTS Page 116] [\q 116/] upādiyati, idaṃ vuccati bhavūpādānaṃ. Tatiye

vipallāse ṭhito saṃsārābhinandiniṃ diṭṭhiṃ upādiyati, idaṃ vuccati diṭṭhūpādānaṃ.

Kassidaṃ1 upādiyati, idaṃ vuccati attavādūpādānaṃ.

Kāmūpadānena kāmehi saṃyujjati, ayaṃ vuccati kāmayogo. Bhavupādānena bhavehi

saṃyujjati, ayaṃ vuccati bhavayogo. Diṭṭhūpādānena pāpikāya diṭṭhiyā saṃyujjati,

ayaṃvuccati diṭṭhiyogo. Attavādūpādānena avijjāya saṃyujjati, ayaṃ vuccati avijjāyego.

Paṭhame yoge ṭhito abhijjhāya kāyaṃ ganthati, ayaṃ vuccati abhijjhākāyagattho. Dutiye yoge

ṭhito byāpādena kāyaṃ ganthati, ayaṃ vuccati pyāpādakāyagantho. Tatiye yoge ṭhito

parāmāsena kāyaṃ ganthati, ayaṃ vuccati parāmāsakāyagantho. Catutthe yoge ṭhito idaṃ

saccābhinivesena kāyaṃ ganthati, ayaṃ vuccati idaṃsacchābhinivesakāyagantho.

Tassa evaṃ ganthitā kilesā āsavanti, kuto ca vuccati 'āsavantī'ti2, anusayato

vāpariyuṭṭhānato vā. Tattha abhijjhākāyaganthena kāmāsavo, byāpādakāyaganthena

bhavāsavo, parāmāsakāyaganthena diṭṭhāsavo, idaṃ saccābhinivesakāyaganthena avijjāsavo.

Tassa ime cattāro āsavā vepullaṃ gatā oghā bhavanti, iti āsavavepullā oghavepullaṃ. Tattha

kāmāsavena kāmogho, bhavāsavena bhavogho, diṭṭhāsavena diṭṭhogho, avijjāsavena

avijjogho.

Tassa ime cattāro oghā anusayasahagatā ajjhāsayamanupaviṭṭhā. Hadayaṃ āhacca tiṭṭhanti,

tena vuccanti "sallā"iti. Tattha kāmo ghena rāgasallo, bhavoghena dosasallo, diṭṭhoghena

mānasallo, avijoghena mohasallo.

1. Kappiyaṃ -sīmu, machasaṃ 2. Assavattā-ne a.

[BJT Page 168] [\x 168/]

Tassa imehi catūhi sallehi pariyādinnaṃ viññāṇaṃ catusu dhammesu saṇṭhahati. Rūpe

vedanāya saññāya saṅkhāresu. Tattha rāgasallena nandūpasevanena viññāṇena [PTS Page

117] [\q 117/] rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti, dosasallena nandupasecanena viññāṇena

vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti, mānasallena nandūpasecanena viññāṇena saññūpagā

viññāṇaṭṭhiti, mohasallena nandūpasecanena viññāṇena saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti.

Tassa imāhi catūhi viññāṇaṭṭhiti upatthaddhaṃ viññāṇaṃ catūhi dhammehi agatiṃ gacchati

chandā dosā bhayā mohā. Tattha rāgena chandāgatiṃ gacchati, dosena dosāgatiṃ gacchati,

bhayena bhayāgatiṃ gacchati, mohena mohāgatiṃ gacchati. Iti kho tañca kammaṃ ime ca

kilesā. Esa hetu saṃsārassa. Evaṃ sabbe kilesā catūhi vipallāsehi niddisitabbā.

Tattha imā catasso disā: kabaḷiṃkāro āhāro asubhe subhanti vipallāso kāmūpānaṃ kāmayogo

abhijjhākāyagantho kāmāsavo kāmogho rāgasallo rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti chandā

agatigamananti paṭhamā disā.

Phasso āhāro dukkhe sukhanti vipallāso bhavūpādānaṃ bhavayogo byāpādakāyagantho

bhavāsavo bhavogho dosasallo vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti dosā agatigamananti dūtiyā disā.

Viññāṇāhāro anicce niccanti vipallāso diṭṭhūpādānaṃ diṭṭhiyogo parāmāsakāyagantho

diṭṭhāsavo diṭṭhogho mānasallo saññūpagā viññāṇaṭṭhiti bhayā agatigamananti tatiyā disā.

Manosañcetanāhāro anattani attāti vipallāso attavādūpādānaṃ avijjāyogo

idaṃsaccābhinivesakāyagantho avijjāsavo avijjogho mohasallo saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti

mohā agatigamananti catuttha disā.

Tattha yo ca kabaḷiṅkhāro āhāro yo ca asubhe subhanti vipallāso kāmūpādānaṃkāmayogo

abhijjhākāyagantho kāmāsavo kāmogho rāgasallo rapūpagā viññāṇaṭṭhiti chandā

agatigamananti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho byañjanameva nānaṃ, ime rāgacaritassa

puggalassa upakkilesā. [PTS Page 118] [\q 118/]

Tattha yo ca phasso āhāro yo ca dukkhe sukhanti vipallāso bhavūpādānaṃ bhavayogo

byāpādakāyagantho bhavāsavo bhavogho dosasallo vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti dosā

agatigamananti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho byañjanamevanānaṃ, ime dosa caritassa

puggalassa upakkilesā.

[BJT Page 170] [\x 170/]

Tattha yo ca viññāṇāhāro yo ca anicce niccanti vipallāso diṭṭhūpādānaṃ diṭṭhayogo

parāmāsakāyagantho diṭṭhāsavo diṭṭhogho mānasallo saññūpagā viññāṇaṭṭhiti bhayā

agatigamananti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho byañcanameva nānaṃ, ime

diṭṭhicaritassa mandassa upakkilesā.

Tattha yo ca manosañcetanāhāro ye ca anattani attāti vipallāse attavādūpādānaṃ avijjāyogo

idaṃsaccābhinivesakāya gantho avijjāsavo avijjegho mohasallo saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti

mohā agatigamananti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho byañjanameva nānaṃ, ime

diṭṭhicaritassa udatthassa upakkilesā.

Tattha yo ca kabaḷiṃkārāhāro yo ca phasso āhāro, ime appanihitena vimokkhamukhena

pariññaṃ gacchanti, viññāṇāhāro suññatāya, manosañcetanāhāro animittena.

Tattha yo ca asubhe subhanti vipallāso yo ca dukkhe sukhanti vipallāso, imo appaṇihitena

vimokkhamūkhena pahānaṃ abbhatthaṃ gacchanti, anicce niccanti vipallāso suññatāya,

anattani attāni vupallāso animuttena.

Tattha kāmūpādānaṃ ca bhavūpādānaṃ ca appaṇihitena vimokkhamūkhena pahānaṃ

gacchanti, diṭṭhūpādānaṃ suññatāya, attavādūpādānaṃ animittena.

Tattha kāmayogoca bhavayogoca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti,

diṭṭhiyogo suññatāya, avijjāyogo animittena.

Tattha abhijjhākāyagantho ca byāpādakāyagantho ca appaṇihitena vimokkhamūkhena

pahānaṃ gacchanti, [PTS Page 119] [\q 119/] parāmāsakāyagantho suññatāya, idaṃ

saccābhinivesakāyagantho animittena.

Tattha kāmāsavo ca bhavāsavo ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti,

diṭṭhāsavo suññatāya, avijjāsavo animittena.

Tattha kāmogho ca bhavogho ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti,

diṭṭhogho suññatāya, avijjogho animittena.

Tattha rāgasallo ca dosasallo ca appaṇihitena vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti,

mānasallo suññatāya, mohasallo animuttena.

Tattha rūpūpagā ca viññāṇaṭṭhiti vedanūpagā ca viññāṇaṭṭhiti appaṇihitena

vimokkhamukhena pariññaṃ gacchanti, saññūpagā suññatāya, saṅkhārūpagā animittena.

[BJT Page 172] [\x 172/]

Tattha chandā ca agatigamanaṃ dosā ca agatigamanaṃ appaṇihitena vimokkhamukhena

pahānaṃ gacchanti, bhayā agatigamanaṃ suññatāya, mohā agatigamanaṃ animittana

vimokkhamukhena pahānaṃ gacchanti.

Iti sabbe lokavaṭṭānūsārino dhammā nīyanti telokā tīhi vimokkhamukhehīti. Tatīradaṃ

nīyānaṃ catasso paṭipadā cattāro satipaṭṭhānā cattāri jhānāni cattāro vihārā cattāro

sammappadhānā cattāro acchariyā abbūtā dhammā cattārī adhiṭṭhānāni catasso

samādhibhāvanā cattāro sukhabhāgiyā dhammā catasso appamāṇā.

Paṭhamā paṭidā paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ, dutiyā paṭipadā dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ, tatiyā

paṭipadā tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ, catutthā paṭipadā catutthaṃ satipaṭṭhānaṃ. Paṭhamaṃ

satipaṭṭhānaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ

satipaṭṭhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ satipaṭṭhānaṃ catutthaṃ jhānaṃ. Paṭhamaṃ jhānaṃ

paṭhamo vihāro, dutiyaṃ jhānaṃ dutiyo vihāro, tatiyaṃ jhānaṃ tatiyo vihāro, catutthaṃ

jhānaṃ catuttho vihāro. Paṭhamo vihāro paṭhamaṃ sammappa dhānaṃ, dutiyo dutiyaṃ,

tatiyo tatiyaṃ, catuttho [PTS Page 120] [\q 120/] vihāro catutthaṃ sammappadhānaṃ

paṭhamaṃ sammappadhānaṃ paṭhamo acchariyo abbhūto dhammo, dutiyaṃ dutiyo, tatiyaṃ

tatiyo, catutthaṃ sammappadhānaṃ catuttho acchariyo abbhuto dhammo. Paṭhamo

acchariyo abbhūto dhammo paṭhamaṃ adhiṭṭhānaṃ, dutiyo acchariyo abbhūto dhammo

dutiyaṃ adhiṭṭhānaṃ, tatiyo acchariyo abbhūto dhammo tatiyaṃ adiṭṭhānaṃ, catuttho

acchariyo abbhuto dhammo catutthaṃ adhiṭṭhānaṃ. Paṭhamaṃ adhiṭṭhānaṃ paṭhamā

samādhibhāvanā, dutiyaṃ adhiṭṭhānaṃ dutiyā samādhibhāvanā, tatiyaṃ adiṭṭhānaṃ tatiyā

samādhibhāvanā, catutthaṃ adiṭṭhānaṃ catutthā samādhibhāvanā. Paṭhamā samādhibhāvanā

paṭhamo sukhabhāgiyo dhammo, dutiyā samādhibhāvanā dutiyo sukhabhāgiyo dhammo,

tatiyā samādhibhāvanā tatiyo sukhabhāgiyo dhammo, catutthā samādhibhāvanā catuttho

sukhabhāgiyo dhammo. Paṭhamo sukhabhāgayo dhammo paṭhamaṃ appamāṇaṃ, dutiyo

sukhabhāgiyo dhammo dutiyaṃ appamāṇaṃ, tatiyo sukhabhāgiyo dhammo tatiyaṃ

appamāṇaṃ, catuttho sukhabhigiyo dhammo catutthaṃ appamāṇaṃ.

Paṭhamā paṭipādā bhāvitā bahulīkatā paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ paripūreti, dutiyā paṭipadā

bhāvitā pahulīkatā dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ paripūreti. Tatiyā paṭipadā bhāvitā pahulīkatā

tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ paripūreti. Catutthā paṭipadā bhāvitā pahulīkatā catutthaṃ

satipaṭṭhānaṃ paripūreti. Paṭhamo satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato paṭhamaṃ jhānaṃ

paripūreti, dutiyo satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato dutiyaṃ jhānaṃ paripūreti, tatiyo

satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato tatiyaṃ jhānaṃ paripūreti, catuttho satipaṭṭhāno bhāvito

bahulīkato catutthaṃ jhānaṃ paripūreti, paṭhamaṃ jhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ paṭhamaṃ

vihāraṃ paripūreti, dutiyaṃ jhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ dutiyaṃ vihāraṃ paripūreti, tatiṃ

jhānaṃ bhāvitaṃ pahulīkataṃ tatiyaṃ vihāraṃ paripūreti, catutthaṃ jhānaṃ bhāvitaṃ [PTS

Page 121] [\q 121/] pahulīkataṃ catutthaṃ vihāraṃ paripūreti, paṭhamo vihāro bhāvito

bahūlīkato anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādaṃ paripūreti, dutiyo

vihāro bhāvito bahulīkato uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ

paripūreti tatiyo vihāro bhāvito

[BJT Page 174] [\x 174/] bahulīkato anuppannānaṃ pāpakānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ

uppādaṃ paripūreti, catutthe vihāro bhāvito bahulīkato uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ

ṭhitiṃ asammosaṃ bhiyyobhāvaṃ paripūreti, paṭhamaṃ sammappadhānaṃ bhāvitaṃ

bahulīkataṃ mānappahānaṃ paripūreti, dutiyaṃ sammappadhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ

ālayasamugghātaṃ paripūreti, tatiyaṃ sammappadhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ avijjāpahānaṃ

paripūreti, catutthaṃ sammappadhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ bhavūpasamo bhāvito

paripūreti, mānapahānaṃ bhāvitaṃ bahūlīkataṃ saccādhiṭṭhānaṃ paripūreti, ālayasamugghāto

bhāvito bahūlīkato cāgādhiṭṭhānaṃ paripūreti, avijjāpahānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ

paññādhiṭṭhānaṃ paripūreti, bhavūpasamo bhāvito pahulīkato upasamādhiṭṭhānaṃ

paripūreti, saccādhiṭṭhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ chanda samādhiṃ paripūreti,

cāgādiṭṭhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ viriyasamādhiṃ paripūreti, paññādhiṭṭhānaṃ bhāvitaṃ

bahulīkataṃ cittasamādhiṃ paripūreti, upasamādhiṭṭhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ

vīmaṃsāsamādhiṃ paripūreti, chandasamādhi bhāvito bahulīkato indriyasaṃvaraṃ

paripūreti, viriyasamādhi bhāvito bahulīkato tapaṃ paripūreti, cittasamādhi bhāvito

bahulīkato buddhi paripūreti, vīmaṃsāsamādhi bhāvito bahulīkato sabbūpadhi

paṭinissaggaṃ paripūreti. Indriyasaṃvaro bhāvito pahulīkato mettaṃ paripūreti, tapo bhāvito

bahulīkato karuṇaṃ paripūreti, buddhi bhāvitā pahulīkatā muditaṃ paripūreti,

sabbūpadhipaṭinissaggo bhāvito bahulīkato upekkhaṃ paripūreti.

Tattha imā catasso disā; paṭhamā paṭipadā paṭhamo satipaṭṭhāno paṭhamaṃ jhānaṃ

paṭhamo vihāro paṭhamo sammappadhāno paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo

saccādhiṭṭhānaṃ chandasamādhi induriyasaṃvaro mettā iti paṭhamā disā.

Dutiyā paṭipadā dutiyo satipaṭṭhāno dutiyaṃ jhānaṃ dutiyo vihāro dutiyo sammappadhāno

dutiyo acchariyo abbhūto dhammo cāgādhiṭṭhānaṃ viriyasamādhi tapo karuṇā iti dutiyā

disā,

Tatiyā paṭipadā tatiyo satipaṭṭhāno tatiyaṃ jhānaṃ tatiyo vihāro tatiyo sammappadhāno

tatiye acchariyo abbhūto dhammo paññādhiṭṭhānaṃ cittasamādhi buddhi muditā iti tatiyā

disā.

Catutthā paṭipadā catuttho satipaṭṭhāno catutthaṃ jhānaṃ catuttho vihāro catuttho

sammappadhāno catuttho acchariyo abbhuto dhammo upasamādhiṭṭhānaṃ

vīmaṃsāsamādhi sabbūpadhipaṭinissaggo upekkhā iti catutthā disā.

Tattha paṭhamā paṭipadā paṭhamo satipaṭṭhāno paṭhamaṃ jhānaṃ paṭhamo vihāro

paṭhamo sammappadhāno paṭhamo acchariyo abbhūto dhammo saccādhiṭṭhānaṃ

chandasamādhi indriyasaṃvaro mettā iti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho byañjanameva

nānaṃ. Idaṃ rāgacaritassa puggalassa bhesajjaṃ.

[BJT Page 176] [\x 176/]

Dutiyā paṭipadā dutiyo satipaṭṭhāno dutiyaṃ jhānaṃ dutiyo vihāro dutiyo sammappadhāno

dutiyo acchariyo abbhuto dhammo cāgādhiṭṭhānaṃ viriyasamādhi tapo karuṇā iti imesaṃ

dasannaṃ suttānaṃ eko attho byañjanameva nānaṃ. Idaṃ dosacaritassa puggalassa bhesajjaṃ.

Tatiyā paṭipadā tatiyo satipaṭṭhāno tatiyaṃ jhānaṃ tatiyo vihāro tatiyo sammappadhāno

tatiyo acchariyo abbhūto dhammo paññādhiṭṭhānaṃ cittasamādhi buddhi muditā iti imesaṃ

dasannaṃ suttānaṃ eko attho byañjanameva nānaṃ. Idaṃ diṭṭhicaritassa

mandassapuggalassa bhesajjaṃ.

Catutthā paṭipadā catuttho satipaṭṭhāno catutthaṃ jhānaṃ catuttho vihāro catuttho.

Sammappadhāno catuttho acchariyo abbhūto dhammo upasamādhiṭṭhānaṃ vimaṃsāsamādhi

sabbūpadhipaṭinissaggo upekkho iti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ eko attho byañjanameva

nānaṃ. [PTS Page 123] [\q 123/] idaṃ diṭṭhicaritassa udatthassa bhesajjaṃ.

Tattha dukkhā ca paṭipadā dandhābhiññā dukkhā ca paṭipadā khippā bhiññā appaṇihitaṃ

vimokkhamukhaṃ, sukhā paṭipadā dandhābhiññā suññatavimokkhamukhaṃ, sukhā

paṭipadā khippābhiññā animitta vimokkhamukhaṃ.

Tattha kāye kāyānupassitā satipaṭṭhānaṃ ca vedanāsu vedanānupassitā satipaṭṭhānaṃ ca

appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, citte cittānupassitā suññatā vimokkhamukhaṃ, dhammesu

dhammānupassītā animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

Tattha paṭhamañca jhānaṃ dutiyaṃ ca jhānaṃ appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ tatiyaṃ jhānaṃ

suññātā, catutthaṃ jhānaṃ animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

Tattha paṭhamo ca vihāro dutiyo ca vihāro appaṇihitaṃ mivekkhamukhaṃ, tatiyo

sammappadhānaṃ suññatā, catutthaṃ sammappadhānaṃ animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

Tattha mānapahānaṃ ca ālayasamugghāto ca appaṇihitaṃ vimekkhamukhaṃ avijjāpahānaṃ

suññatā, bhavupasamo animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

Tattha saccādhiṭṭhānaṃ ca cāgādhiṭṭhānaṃ ca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, avijjāpahānaṃ

suññatā, bhavūpasamo animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

Tattha saccādhiṭṭhānaṃ ca cāgādhiṭṭhānaṃ ca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ,

paññādhiṭṭhānaṃ suññatā, upasamādhiṭṭhānaṃ animittaṃ mimokkhamukhaṃ.

Tattha chandasamādi viriyasamādhi ca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, citta samādhi

suññatā, vimaṃsāsamādhi animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

[BJT Page 178] [\x 178/]

Tattha indriyasaṃvaro ca tapo ca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, buddhi suññatā

sabbūpadhipaṭinissaggo animittaṃ vimokkhamukhaṃ. [PTS Page 124] [\q 124/]

Tattha mettā ca karuṇā ca appaṇihitaṃ vimokkhamukhaṃ, muditā suññatā, upekkhā

animittaṃ vimokkhamukhaṃ.

Tesaṃ vikkīḷitaṃ;cattāro āhārā, tesaṃ paṭipakkho catasso paṭipadācattāro vipallāsā, tesaṃ

paṭipakkho cattāro satipaṭṭhānā cattāri upādānāni, tesaṃ paṭipakkho cattāri jhānāni. Cattāro

yogā, tesaṃ paṭipakkho cattāro vihārā, cattāro ganthā, tesaṃ paṭipakkho cattāro

sammappadhānaṃ 'cattāro āsavā tesaṃ paṭipakkho cattāro accariyā abbhūtā dhammā cattāro

oghā, tesaṃpaṭipakkho cattāri adhiṭṭhānāni, cattāro sallā, tesaṃ paṭipakkho catasso

samādhibhāvanā catasso viññāṇaṭṭhitiyo, tesaṃ paṭipakkho cattāro sukhabhāgiyā dhammā.

Cattāri agatigamanāni, tesaṃ paṭipakkho catasso appamāṇā.

Sīhā: buddhā paccekabuddhā sāvakā ca hatarāgadosamohā; tesaṃ vikkhīḷitaṃ bhāvanā

sacchikiriyā byantīkiriyā ca, vikkhīḷitaṃ indurayādhiṭṭhā naṃ, vikkīḷitaṃ

vipariyāsānadhiṭṭhānaṃca indriyāni saddhammagocaro, vipariyāsā kilesagocaro ayaṃ vuccati

sīhavikkīḷitassa ca nayassa disālocanassa ca nayassa bhumītu. Tenāha. "So neti vipallāsehi

kilese" "vyokaraṇesu hi ye kusalākusalā " tica.

Tattha ye dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca nīyanti ime dve

puggalā. Ye sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca nīyanti ime dve

puggalā. Tesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso: cattāro āhārā cattāro vipallāsā cattāri

upādānāni cattāro yogā cattāro ganthā cattāro āsavā cattāro oghā cattāro sallā catasso

viññāṇaṭṭhitiyo cattārī agatigamanānīti. [PTS Page 125] [\q 125/] tesaṃ catunnaṃ

puggalānaṃ idaṃ vedānaṃ: catasso paṭipadā cattāro vihārā cattāro sammappadhāni cattāro

acchariyā abbhūtā dhammā cattāri adhiṭṭhānāni catasso samādibhāvanā cattāro

sukhabhigiyā dhammā catasso appamāṇā iti.

Tattha ye dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca nīyanti ime dve

puggalā ye sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca nīyanti ime dve

puggalā. Tattha yosukhāya paṭipadāya khippābhiññāya ca nīyāti ayaṃ ugghaṭitaññu, yo

sādhāraṇāya ayaṃ vipañcitaññu, yo dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya nīyāti ayaṃ

neyyo.

[BJT Page 180] [\x 180/]

Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa samathaṃ upadisati, neyyassa vipassanaṃ,

samathavipassanaṃvipañcitaññussa. Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa mudukaṃ

dhammadesanaṃ upadisati; tikkhaṃ neyyassa, mudutikkhaṃ vipañcitaññussa puggalassa.

Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa saṃkhittena dhammaṃ desayati,

saṃkhittavitthārena vipañcitaññussa, vitthārena neyyassa. Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa

puggalassa nissaraṇaṃ upadisati, vipañcitaññussa ādīnavaṃ ca nissaraṇaṃ ca upadisati,

neyyassa assādañca ādīnavaṃ ca nissaraṇaṃ ca upadisati. Tattha bhagavā agghaṭitaññussa

adhipaññāsikkhaṃ paññāpayati, adhicittaṃ vipañci taññussa, adhisīlaṃ neyyassa.

Tattha ye dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca nīyanti ime dve

puggalā. Ye sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya khippābhiññāya ca nīyanti ime dve

puggalā. Iti kho cattāri hutvā tīṇi bhavanti. Ugghaṭitaññu vipañcitaññū neyyoti.

Tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso: tīṇi akusalamūlāni: lobho akusalamūlaṃ doso

akusalamūlaṃ [PTS Page 126] [\q 126/] moho akusalamūlaṃ, tīṭhi daccaritāna:

kāyaduccāritaṃ vacīduccaritaṃmanoduccaritaṃ, tayo akrasalavitakkā: kāmavitakko

byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko tisso akusalasaññā: kāmasaññā byāpādasaññā vihiṃsāsāññā

tasso viparītasañña: niccasaññā sukhasaññā attasaññā, tisso vedanā: sukhā vedanā dukkhā

vedanā adukkhamasukhā vedanā, tisso dukkhatā: dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā

viparīnāmadukkātā, tayo aggacī: rāgaggi dosaggi mohaggi. Tayo sallā: rāgasallo dosa sallo

mohasallo, tisso jaṭā: rāgajaṭā dosajaṭā mohajaṭā, tisso akulalupaparikkhā: akusalaṃ

kāyakammaṃ akusalaṃ vacīkammaṃ akusalaṃ manokammaṃ, tisso vipattiyo: sīlavipatti

diṭṭhivipatti ācāravipattīti.

Tesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ idaṃ vedānaṃ: tīṇi kusalamūlāni: alobho kusalamūlaṃ adoso

kusalamūlaṃ amoho kusalamūlaṃ, tīni sucaritāni: kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ

manosucaritaṃ, tayo kusalavitakkā: nekkhammavitakko abyāpādavitakko avihiṃsāvitakko,

tayo samādhi: samitakko savicāro samādhi avitakko vicāramatto samādhi avitakko avicāro

samādhi, tisso kusalasaññā: nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṃsāsaññā, tisso

aviparitasaññā: aniccasaññā dukkhasaññā anattasaññā, tisso kusalūpaparikkhā: kusalaṃ

kāyakammaṃ kusalaṃ vacīkammaṃ kusalaṃ manokammaṃ, tīṇi soceyyāni: kāyasoceyyaṃ

vacīsoceyyaṃ manosoceyyaṃ, tisso sampattiyo: sīlasampatti samādhisampatti

paññāsampatti, tisso sikkhā: adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhā, tayo dhandhā:

sīlakkhandho samādhikkhandho paññākkhandho, tīṇi vimokkha mudhāni: suññataṃ

animittaṃ appaṇihitanti.

[BJT Page 182] [\x 182/]

Iti kho cattāri hutvā tīṇi bhavanti, tīṇi hutvā dve bhavanti: taṇhācarito ca diṭṭhicarito ca,

tesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso: taṇhā ca avijjā ca ahirikañca anottappañca, asati

ca [PTS Page 127] [\q 127/] asampajaññaṃ ca, ayonisomanasikāro ca kosajjañca

dovacassañca ahaṅkāro ca mamaṃkāro ca assaddhā ca pamādo ca asaddhammasavaṇañca

asaṃvaro ca abhijjhā ca vyāpādo ca nīvaraṇañca saṃyojanañca kodho ca upanāho ca

makkho ca palāso ca issā ca maccherañca māyā ca sāṭheyyañca sassatadiṭṭhi ca

ucchedadiṭṭhi cāti.

Tesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ idaṃ vodānaṃ: samatho ca vipassanā ca hiri ca ottappañca sati

ca sampajaññañca yonisomanasikāroca viriyārambho ca sovacassañca dhammeñāṇaṃ ca

acacayeñāṇañca khayeñāṇañca anuppādeñāṇañca saddhā ca appamādo ca saddhamma

savaṇañcasaṃvaro ca anabhijjhā ca abyāpādo ca rāgavirāgā ca cetovimutti avijjāvirāgā ca

paññāvimutti abhisamayo ca appicchatā ca santuṭṭhi ca akkodho ca anupanābho ca

amakkho ca apalāso ca issāpahānañca macchariyapahānañca vijjā ca vimutti ca saṅkhatā

rammaṇo ca vimokkho asaṅkhatārammano ca vimokkho saupādisesā ca nibbānadhātu

anupādisesā ca nibbānadhātuti. Ayaṃ vuccati tipukkhalassa canayassa aṃkusassa ca nayassa

bhumuti. Kanoha: "yo akusale samūlehi netī"ti, "olokayitvā disalocanenā"tica.

Tiyuttaṃ nayasamuṭṭhānaṃ.

3. 4.

Sāsanapaṭṭhānaṃ

Tattha aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā: sāsanapaṭṭhāne, tattha katamaṃ

sāsanapaṭṭhānaṃ: [PTS Page 128] [\q 128/] saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, vāsanābhāgiyaṃ

suttaṃ, nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ. Asekhabhāgiyaṃ suttaṃ, saṃkilesa bhāgiyañca

vāsanābhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgisañca nibbedhabhāgiyañcasuttaṃ,

saṃkilesabhāgiyañca asekhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca

asekhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekhabhāgiyañca

suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhigiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, vāsanābhāgiyañca

nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, taṇhāsaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, diṭṭhisaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ,

duccaritasaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, taṇhāvodānabhāgiyaṃ suttaṃ, diṭṭhivodānabhāgiyaṃ

suttaṃ, duccaritavodānabhāgiyaṃ suttaṃ.

Tattha saṃkileso tividho: taṇhāsaṃkileso diṭṭhisaṃkiloso duccaritasaṃkileso. Tattha

taṇhāsaṃkileso samathena visujjhati. So samato samādhikkhandho. Diṭṭhisaṃkileso

vipassanāya visujjhati. Sā vipassani paññākkhandho. Duccaritasaṃkilesosucaritena visujjhati.

Taṃ sucaritaṃ sīlakkhandho, tassa sīle patiṭṭhitassa yadī āsatti uppajjati bhavesu, evaṃ

sā'yaṃ samathavipassanā bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu bhavati.

Tatralappattiyā1saṃvattati.

1. Tatrupapattiyā-machasaṃ.

[BJT Page 184] [\x 184/]

Imāni cattāri suttāni sādhāraṇāni katāni aṭṭha bhavanti. Tāni yeva aṭṭha suttāni sādāraṇāni

katāni soḷasa bhavanti. Imehi soḷasehi suttehi bhinnehi navavidhaṃ suttaṃ bhinnaṃ bhavati.

Gātāya gāthā anumunitabbā. Veyyākaraṇena veyyākaraṇaṃ anumunitabbaṃ. Suttena suttaṃ

anuminitabbaṃ.

3. 4. 1.

(1) Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ sutataṃ:

1. "Kāmandhā jālasañchannā taṇhāchadanachāditā. [PTS Page 129] [\q 129/]

Pamattapandhanā paddhā macchāva kumināmukho;

Jarāmaraṇamanventi vaccho khīrapakova mātara"nti

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

"Cattārimāni bhikkhave agatigamānāni, katamāni cattāri: chandā agatiṃ gacchati, dosā agatiṃ

gacchati, bhayā agatiṃ gacchati, mohā agatiṃ gacchati, imāni ko bhikkhave cattāri

agaticamanāni. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā.

2. Chandā dosā bhayā mohā yo dhammaṃ ativattati,

Nihīyati tassa yaso kālapakkheva candimā"ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ sutaṃtaṃ.

3. "Manopubbaṅgamā dhammā manoseṭṭhā manomayā,

Manasā ce paduṭṭhena bhasati vā karoti vā;

Tato naṃ dukkhamanveti cakkaṃca vahato pada"nti.

Idaṃ saṃkilesahāgiyaṃ sutataṃ.

4. "Middhi yadā hoti mahagghaso ca niddāyitā saṃparivattasāyi.

Mahācarāhova nivāpapuṭṭho punappunaṃ gabbhamupeti mando"ti

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

5. 'Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ taduṭṭhāya"1 tameva khādati,

Evaṃ atidhonacārinaṃ sāni2 kammāni nayanti duggati"nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ

[PTS Page 130] [\q 130/]

1. Tatuṭṭhāya - machasaṃ 2. Tāni - sīmu.

[BJT Page 186] [\x 186/]

6. "Coro yathā sandhimukhe gahīto.

Sakammunā haññate bajjhate ca

Evaṃ ayaṃ pecca pajā parattha

Sakammunā bhaññate bajjhate cā"ti.

Idaṃ saṃkilesabhigiyaṃ suttaṃ.

7. "Sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena vihiṃsati,

Attano sukhamesāno pecca so na labhate sukha"nti

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

8. "Gunnaṃ ve taramānānaṃ jimhaṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā tā jimhaṃ gacchanti nette jimhagate sati.

9. "Evamevaṃ manussesu yo hoti seṭṭhasammato,

So ce adhammaṃ carati pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukhaṃ seti rājā ce hoti adhammiko"ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

10. "Sukiccharūpā vatime manussā

Karonti pāpaṃ upadhīsu rattā,

Gacchanti te pahujanasannivāsaṃ

Nirayaṃ avīciṃ kaṭukaṃ bhayānaka"nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

11. "Phalaṃ ve kadaliṃ hanti phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ,

Sakkāro kāpurisaṃ hanti gabbho assatariṃ yathā"ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

12, " Kodhamakkhagaru bhikkhū lābhasakkārakāraṇā,

Sukhette pūtibījaṃva saddhammasmiṃ na rūhatī"ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

"Idāhaṃ bhikkhave ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ, evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi,

yathā kho ayaṃ puggalo irīyati yañca paṭipadaṃ paṭipanno yañca maggaṃ samārūḷho [PTS

Page 131] [\q 131/] imamhi cāyaṃ samaye kālaṃ kareyya yathābhataṃ nikkhatto evaṃ

niraye, taṃ kissa hetu: cittaṃ hissa bhikkhave paduṭṭhaṃ, cittappadosahetu kho pana

bhikkhave evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapajjanti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati.

[BJT Page 188] [\x 188/]

13. "Paduṭṭhacittaṃ ñatvāna ekaccā idha puggalaṃ,

Etamatthaṃ viyākāsi buddho bhikkhūna santike.

14. "Imamhi cāyaṃ samaye kālaṃ kayirātha puggalo,

Nirayasmiṃ upapajjeyya cittaṃ bhissa padūsitaṃ.

Cittappadosahetu hi sattā gacchanti duggati,

15. Yathābhataṃ nikkhipeyya evameva tathāvidho kāyassa bhedā duppañño nirayaṃ

so'papajjatī"tī.

Ayampi attho vutto bhagavatā iti me suta'nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

16. Sace bhāyatha dukkhassa sace vo dukkhamappīyaṃ,

Mā'kattha pāpakaṃ kammaṃ āvī vā yadivā raho.

17. Sace ca pāpakaṃ kammaṃ karissatha karotha vā,

Na vo dukkhā pamuttyatthi upeccā'pi palāyata'nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

18. "Adhammena dhanaṃ laddhā musāvādena cūbhayaṃ,

Mameti bālā maññanti taṃ kathannu bhavissati:

19. Antarāyāsu bhavissanti sambhata'ssa vinassati,

Matā saggaṃ na gacchanti nanu ettāvatā hatā"ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

20. "Kathaṃ khaṇati attānaṃ kathaṃ mitteha jirati,

Kathaṃ vivaṭṭate dhammā kathaṃ saggaṃ na gacchati.

21. Lobhā khaṇati attānaṃ luddho mittehi jirati,

Lobhā vivaṭṭate dhammā lobhā saggaṃ na gacchati"ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

22. "Caranti bālā dummedhā amitteneva attanā,

Karontā pāpakāṃ kammaṃ yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ. [PTS Page 132] [\q 132/]

23. Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu yaṃ katvā anutappati,

Yassa assumukho rodaṃ vipākaṃ paṭisevatī"ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

[BJT Page 190] [\x 190/]

24. "Dukkaraṃ duttitikkhaṃ ca aviyattena sāmaññaṃ,

Bahūhi tattha sambādhā yattha bālo visīdati.

25. Yo hā atthaṃ ca dhammaṃ ca bhāsamāne tathāgate,

Manaṃ padosiye bālo moghaṃ kho tassa jīvitaṃ.

26. Etañcā'haṃ arahāmi

Dukkhañca ito ca pāpiyataraṃ bhante,

Yo appameyyesu tathāgatesu

Cittaṃ padosemi avītarāgo"ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

27. "Appameyyaṃ pamiṇanto ko'dha vidvā cikappaye,

Appameyyaṃ pamāyantaṃ nivutaṃ maññe akissava"nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

28. "Purisassa hi jātassa kuṭhārī jāyate mukhe,

Yāya chindati attānaṃ bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.

29. "Na hi satthaṃ sunisitaṃ visaṃ halāhalaṃ ira,

Evaṃ viruddhaṃ pāteti vācā dubbhāsitā yathā"ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

30. "Yo nindiyaṃ pasaṃsati ta vā nindati ye pasaṃsiyo,

Vicīnāti mukhena so kaliṃ kalinā tena sukhaṃ na vindati.

31. Appamatto ayaṃ kali yo akkhesu dhanaparājayo.

Sabbassā'pi sahā'pi attanā ayameva mahantataro kali

Yo sugatesu manaṃ padosaye.

32. Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ,

Chattiṃsati pañca ca abbudāni, [PTS Page 133] [\q 133/]

Yamariyagarahī nirayaṃ upeti,

Vācaṃ manañca paṇidhāya pāpaka"nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

[BJT Page 192] [\x 192/]

33. "Yo lobhaguṇe anuyutto

So vacasā paribhāsati aññe

Assaddho akadariyo1 avadaññū

Maccharī pesuniyaṃ anuyutto

34. Mukhadugga, vibhūta, anariyaṃ

Bhunahu pāpaka dukkatakārī

Purisantakali avajātakaputta

Mā pahubhāṇīdha nerayiko'si.

35. Rajamākirase ahitāya

Satte garahasi kibbisakāri

Bahūni duccaritāni caritvā

Gacchasi papataṃ ciraratta"nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

3. 4. 2.

(2) Tattha katamaṃ vāsanābhāgiṃ suttaṃ.

1. "Mano pubbaṅgamā dhammā manoseṭṭhā manomayā,

Manasā ce pasannena bhāsati vā karoti vā;

Tato naṃ sukhamanveti chāyā'va anapāyinī"ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

Mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca: "idaṃ bhante kapilavatthu iddhaṃ ceva phitaṃ ca

bahujanaṃ2 ākiṇṇamanussaṃ sambādhabyuhaṃ. So kho ahaṃ bhante bhagavantaṃ

payirāpāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṃ kapilavatthū pavisanto

bhantena'pi rathena samāgacchāmi, bhantena'pi sakamena samāgacchāmi, bhannena'pi

purisena samāgacchāmi. Tassa mayhaṃ bhante tasmiṃ samaye mussate'va bhagavantaṃ

ārabbha sati, mussati dhammaṃ ārabbha sati, mussati saṅghaṃ ārabbha sati. Tassa mayhaṃ

bhante evaṃ hoti: "imamhi cā'haṃ samaye kālaṃ kareyyaṃ kā mamassa gati, 3 ko

abhisamparāyo'ti. [PTS Page 134] [\q 134/]

1. Anariyo- sīmu 2. Bāhujaññaṃ -machasaṃ. 3. Mayhaṃgati-machasaṃ.

[BJT Page 194] [\x 194/]

Mā bhāyi mahānāma mā bhāyi mahānāma, apā pakaṃ te maranaṃ bhavissati, apāpikā te

kālakiriyā. Catūhi do mahānāma dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti

nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Katamehi catūhi: idha mahānāma ariyasāvako buddhe

aveccappāsādena samannāgato hoti: "itipi so bhagavā ahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇa

sampanna segato lokavidū anuttaro purisa dhamma sārati satthā deva manussānaṃ buddho

bhagavā'ti. Idha mahānāma ariyasāvako buddhe aveccappāsādena samannāgato hoti:

svakātho bhagavate dhammo sandhiṭṭhiko akāliko eheyipassikho opanayiko paccattaṃ

veditabbo viññūhīti. Idha mahānāma arayasāvako buddhe aveccappāsādena samannāgato

hoti: supaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho

ñāyapaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho sāmīcipaṭipanna bhagavato sāvaka saṅgho

yadhidaṃ cattāri puriṣayugāni aṭṭhapuridhaṣa puggalā esa bhagavato sāvakaṅgho

āhuneyiyo pāhuneyiyo dakkhineyiyo aṃjalikaraneyiyo anuttaraṃ puññakhettaṃ lokassāti.

Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi

bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi seyyathāpi mahānāma

rukkho pācīnaninno pācipāṇo pācīnaipabbhāro, so mūlehi chinno katamena papateyyāti:

yena bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro'ti. Evameva kho mahānāma imehi catūhi

dhammehi samannāgato ahiyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Mā

bhāyi mahānāma mā bhāyi mahānāma, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati apāpikā te

kālakiriyā"ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ sutta.

2. Sukhakāmāni bhūtāni yo daṇḍena na hiṃsati.

Attano sukhamesāno pecca so labhate sukha"nti

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

3. "Gunnaṃ ce taramānānaṃ uju gacchati puṅgavo

Sabbā gāvī ujuṃ yanti nette ujugate sati

4. Evameva manussesu yo hotī seṭṭhasammato,

So ceva dhammaṃ carati pageva itarā pajā,

Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti rājā ce hoti dhammiko"ti.

Idaṃ vāsanābhigiyaṃ suttaṃ.

"Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, tena kho panaba samayena

sambahulā bhikkhū [PTS Page 135] [\q 135/] bhagavato cīvarakammaṃ karonti:

niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī'ti. Tena kho pana samayena

isidattapurāṇā thapatayo1 sākete2 paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṃ kho

isidattapurāṇā thapatayo sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti

niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamistī'ti.

Atha kho isidattapurāṇā thapatayo magge purisaṃ ṭhapesuṃ: yadā tvā amho purisa

passeyyāsi bhagavantaṃ āgacchantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Atha amhākaṃ

āroveyyāsī'ti dvīhatīhaṃ ṭhito kho so puriso addasā bhagavantaṃ dūrato: va āgacchantaṃ,

disvāna yena isidattapurāṇā thapatayo tenupasaṅkami, upasaṃkamitvā isidatta purāṇe

thapatayo etadavoca: ayaṃ so bhante bhagavā āgacchati arahaṃ sammāsambuddho,

yassadāni kālaṃ maññathāti.

1. Gahapatayo- saṃ. A. 2. Sādhuke- saṃ. Ni.

[BJT Page 196] [\x 196/]

Athakho isidattapurāṇā phapatayo yena bhagavā tenupasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu, athakho bhagavā

maggā okkamma yenaññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṃkami, upasaṃkamitva paññatte

āsane nisīdi. Isidattapurāṇā'pi kho thapatayo bhagavantaṃ abhāvādetvā ekamantaṃ

nisīdiṃsu. Ekamantaṃnisinnā kho isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṃ etadavocuṃ.

Yadā mayaṃ bhante bhagavantaṃ sunoma sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkamissatī'ti, hoti

no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ dūre no bhagavā bhavissatīti, yadā pana

mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkantoti, hiti no tasmiṃ

samaye anattamanatā hoti domanassaṃ dūre no bhagavā'ti.

Yadā mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma kāsisu magadhesu cārikaṃ pakkamissatī'ti hoti no

tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ dūre no bhagavā [PTS Page 136] [\q 136/]

bhavissatī'ti. Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma kāsīsu magadhesu cārikaṃ

pakkantoti, anappakā no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti anappakāṃ domanassaṃ dūre ne

bhagavāti.

Yadā mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma magadhesu kāsīsu cārikaṃ pakkamissatī'ti heti

ne tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ, ānne no bhagavā bhavissatīti. Yadā pana

mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma magadhesu kāsisu cārikaṃ pakkantoti, hoti no tasmiṃ

samaye attamanatā hoti somanassaṃ āsanne no bhagavā'ti.

Yadā mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma kosalesu sāvatthiyaṃ cārikaṃ pakkamissatī'ti hoti

no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ āsanne no bhagavā bhavissatī'ti. Yadā pana

mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāmeti, anappakā no tasmiṃ samaye attamanatā hoti anappakaṃ somanassaṃ āsanena ne

bhagavā'ti.

Tasmātiha thapatayo, sambādho gharāmāso rajapatho, abbhokāso pabbajjā, alaṃca pana vo

thapatayo appamādāyā'ti, atthi ko no bhante etamhā sambādhā añño sambādho

sambādhataro ceva sambādhasaṃkhātataro cā'ti, katamo pana vo thapatayo etamhā

sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṃkhātatarocāti.

[BJT Page 198] [\x 198/]

Idha mayaṃ bhanto yadā rājā pasenadikosalo uyayānabhūmiṃ gantukāmo1 hoti ye te rañño

pasenadissa kosalassa nāgā opavayhaṃ, te kappetvā yā tā rañño pasenadissa kosalassa

pajāpatiyo piyā manāpā tā2 ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdipema. Tāsaṃ kho pana bhante

bhaginīnaṃ evarūpo gandho hoti, seyyathāpi nāma gandhakaraṇḍakassa tāvadeva

civariyamānassa yathā taṃ rājārahena gandhena vibhusitānaṃ. Tāsakho pana bhante

bhaginīnaṃ evarūpo kāyasamphasso hoti. Seyyathāpi [PTS Page 137] [\q 137/] nāma

tulapicuno vā kappāsapicuno vā yathā taṃ rājakaññānaṃ sukhedhitānaṃ, tasmiṃ ko pana

bhante samaye nāgo'pi rakkhitabbo hoti, tā'pi bhaginiyo rakkhitabbā honti. Atatāpi

rakkhitabbo hoti. Na kho pana mayaṃ bhante abhijānāma tāsu bhaginīsu pāpakaṃ cittaṃ

uppādentā. Ayaṃ kho no bhante etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro veva

sambādhasaṅkhātataro cā'ti.

Tasmātiha thapatayo sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, alaṃca pana vo

thapatayo appamādāya. Catūhi kho thapatayo dhammehi samannāgato arayasāvako

sotāpanno hoti. Avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano, katamehi catūhi: idha

thapatayo sutavā ariyasāvako buddho aveccappasādena

Samannāgato hoti. "Itipi so bhagavā ahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇa sampanna sugato

lokavidū anuttaro purisa dhamma sārati satthā deva manussānaṃ buddho bhagavā'ti. Idha

mahānāma ariyasāvako buddhe aveccappāsādena samannāgato hoti: svakātho bhagavate

dhammo sandhiṭṭhiko akāliko eheyipassikho opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti. Idha

mahānāma arayasāvako buddhe aveccappāsādena samannāgato hoti: supaṭipanno

bhagavato sāvaka saṅgho ujupaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato

sāvaka saṅgho sāmīcipaṭipanna bhagavato sāvaka saṅgho yadhidaṃ cattāri puriṣayugāni

aṭṭhapuridhaṣa puggalā esa bhagavato sāvakaṅgho āhuneyiyo pāhuneyiyo dakkhineyiyo

aṃjalikaraneyiyo anuttaraṃ puññakhettaṃ lokassāti. Cīgatamalamaccherena cetasā agāraṃ

ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yāvayogo dānasaṃvibhāgarato

appaṭivibhattaṃ sīlavantehi kalyāṇadhammehi, imehi kho thapatayo catūhi dhammehi

samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

Tumhe kho thapatayo buddhe aveccappasādena samannāgatā: "itipi so bhagavā ahaṃ sammā

sambuddho vijjācaraṇa sampanna sugato lokavidū anuttaro purisa dhamma sārati satthā

deva manussānaṃ buddho bhagavā'ti. Idha mahānāma ariyasāvako buddhe

aveccappāsādena samannāgato hoti: svakātho bhagavate dhammo sandhiṭṭhiko akāliko

eheyipassikho opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhīti. Idha mahānāma arayasāvako

buddhe aveccappāsādena samannāgato hoti: supaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho

ujupaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho

sāmīcipaṭipanna bhagavato sāvaka saṅgho yadhidaṃ cattāri puriṣayugāni aṭṭhapuridhaṣa

puggalā esa bhagavato sāvakaṅgho āhuneyiyo pāhuneyiyo dakkhineyiyo aṃjalikaraneyiyo

anuttaraṃ puññakhettaṃ lokassāti. Yaṃ kho pana kiñci kule deyyadhammaṃ, sabbaṃ taṃ

appaṭivibhattaṃ sīlavantehi kalyāṇadhammehi, taṃ kimmaññatha thapatayo kati viya te

kosalesu manussā ye tumhākaṃ samasamā yadidaṃ dānasaṃvibhāgegī'ti? Lābhā no bhante

suladdhaṃ no bhante, yesaṃ no bhagavā evaṃjānātī"ti.

Edaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ. [PTS Page 138] [\q 138/]

5. "Ekapupphaṃ cajitvāna sahassaṃ kappakoṭiyo, 4

Deve ceva manusse ca sesena parinibbuto"

Idaṃ vāsanābhagiyaṃ suttaṃ.

6. "Assatthe harito'bhāse saṃvirūḷhamhi pādape,

Ekaṃ buddhagataṃ saññaṃ alabhissaṃ5 patissato.

1. Niyyātukāmo-machasaṃ 2. Tāsaṃ-sīmu. 3. Sahassa-sīmu. 4. Asītikappakoṭiyo-pu

5. Alabhitthaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 200] [\x 200/]

7. Ajja tiṃsaṃ tato kappā nābhijānāmi duggatiṃ,

Tisso vijjā sacchikatā tassā saññāya vāhasā"ti*

Idaṃ vāsanāgāhiyaṃ suttaṃ.

8. "Piṇḍāya kosalaṃ puraṃ pāvisi aggapuggalo,

Aṭukampako puregattaṃ taṇhānigghātako muni.

9. Purisassa vaṭaṃsako hatthe sabbapupphehi1 laṃkato,

So addasāsi sambuddhaṃ bhikkhusaṅghapurakkhataṃ.

10. Parisantaṃ rājamaggena devamānusapūjitaṃ,

Haṭṭho cittaṃ pasādetvā sambuddhamupasaṅkami.

11. So taṃ vaṭaṃsakaṃ surabhiṃ vaṇṇavantaṃ manoramaṃ,

Sambuddhassu'panāmesi pasanno sehi pāṇihi.

12. Tato aggisikhāvaṇṇā buddhassa lapanantarā,

Sahassaraṃsi vijjuriva okkā nikkhami ānanā.

13. Padakkhiṇaṃ karitvāna sīse ādiccapandhino,

Tikkhattuṃ parivattetvā muddhanantaradhāyatha.

14. Idaṃ disvāna acchiriyaṃ abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ,

Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā ānando etadabravi.

15. Ko hetu sitakammāya byākarohi mahāmune,

Dhammāloko bhavissati kaṅkhā vitara no mune.

16. Yassa taṃ sabbadhammesu sadā ñāṇaṃ pavattati,

[PTS Page 139] [\q 139/]

Kaṅkhā vetikaṃ theraṃ ānandaṃ etadabravi.

17. Yo so ānanda puriso mayi cittaṃ pasādayi,

Caturāsīti kappāni duggatiṃ na gamissati.

18. Devesu devasobhaggaṃ dibbaṃ rajjaṃ pasāsiyaṃ,

Manujesu manujindo rājā raṭṭhe bhavissati.

19. So carimaṃ pabbajitvāna sacchikatvāna dhammataṃ.

Paccekabuddho dhutarāgo vaṭaṃsako nāma bhavissati.

20. Nanthi citte pasannamhi appikā nāma dakkhiṇā,

Tathāgate vā sambuddhe atha vā tassa sāvake.

21. Evaṃ acintiyā buddhā buddhadhammā acintiyā.

Acintiyesu pasannānaṃ vipāko hoti acintiyo"

Edaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

*Ekatiṃse ito kappe - yaṃ saññamalabhiṃ tadā

Tassā saññāya vāhasā - patto me āsavakkhayo saṇṭhita therāpadāna.

1. Sabbaṃ pupphehi - sī. Mu.

[BJT Page 202] [\x 202/]

"Idā'haṃ1 bhikkhave ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi:

(yathā ko ayaṃ puggalo irīyati yañca paṭipadaṃ paṭipanno yañca maggaṃ samārūḷhe, )

imasmiṃ cā'yaṃ samaye puggalo kālaṃ kareyya, yathā'bhataṃ nikkhittoevaṃ sagge. Taṃ kissa

hetu: cittaṃ bhi'ssa bhikkhave pasannaṃ2 cittappasādahetu kho pana evamidhekacco kāyassa

bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyā'ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca.

Tatthetaṃ vuccati:

22. "Pasannacittaṃ ñatvāna ekaccamidha puggalaṃ,

Etamatthaṃ viyākāsi buddho3 bhikkhūna santike.

23. Imamhi cā'yaṃ samaye kālaṃ kayirātha4 puggalo,

Sugatiṃ upapajjeyya cittaṃ hi'ssa pasāditaṃ,

Tetopasādahetu hi sattā gacchanti suggatiṃ.

24. Yathāgataṃ nikkhipeyya evamevaṃ5 tathāvidho,

Kāyassa bhedā sappañño saggaṃ so upapajjati.

Ayampi attho vutto bhagavatā iti me suta"nti

[PTS Page 140] [\q 140/]

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

25. "Suvaṇṇachadanaṃ6 nāvaṃ nārī āruyha tiṭṭhasi,

Ogāhase7 pokkharaṇiṃ padumaṃ chindasi pāṇinaṃ.

26. Kena te tādiso vaṇṇo anubhāvo8 jutī ca te,

Uppajjanti ca te bhogā ye keci manasi'cchitā,

Pucchitā devate saṃsa kissa kammassidaṃ phalaṃ.

27. Sā devatā attamanā devarājena pucchitā,

Pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi sakkassa iti me sutaṃ.

28. Addhānaṃ paṭipannā'haṃ disvā thūpaṃ manoramaṃ,

Tattha cittaṃ pasādesiṃ kassapassa yasassino.

29. Padumapupphehi pūjesiṃ pasannā sehi pāṇihi,

Tasseva kammassa phalaṃ vipāko

Etādisaṃ katapuññā labhanti"

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

1. Idhāhaṃ-sīmu, machasaṃ. 2. Pasāditaṃ-sīmu 3. Satthā -sīmu. 4. Kālaṃkiriyā-sīmu.

5. Evametaṃ -sīmu. 6. Suvaṇṇacchadanaṃ -machasaṃ. 7. Ogāhasi - machasaṃ 8.

Ānubhāvo-sīmu, machasaṃ.

[BJT Page 204] [\x 204/]

Dānakathā sīlakathā saggakathā puññakathā puññavipākakathā

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

30. Apicāpi paṃsuthūpesu uddissa katesu dasabaladharānaṃ.

Katthapi kāraṃ katvā saggesu narā pamodanti?

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

31. "Devaputtasarīravaṇṇā sabbe suhagasaṇṭhitī,

Udakena paṃsuṃ temetvā thūpaṃ vaḍḍhetha kassapaṃ.

32. Ayaṃ sugatte sugatassa thūpo

Mahesino dasabaladhammadhārino,

Yasmiṃ ime devamanujā pasannā

Kāraja karontā jarāmaraṇā pamuccare"

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

33. "Uḷāraṃ vata taṃ āsi yāhaṃ thūpaṃ mahesino, [PTS Page 141] [\q 141/]

Uppalāni ca cattāri mālaṃ ca abhiropasiṃ.

34. Ajja tiṃsaṃ tato kappā nābhijānāmi duggatiṃ,

Vinipātaṃ na gacchāmi thūpaṃ pūjetva satthuno"

Idaṃ vāsanābhāgiya suttaṃ.

35. "Battiṃsalakkhaṇadharassa

Vijitavijayassa lokanāthassa,

Satasahassaṃ kappe

Mudito thūpaṃ apūjesi.

36. Yaṃ māyā pasutaṃ puññaṃ

Tena ca puññena devasobhaggaṃ,

Rajjani ca kārītāni

Anāgantuna vinipātaṃ.

37. Yaṃ cakkhuṃ adantadamakassa sāsane paṇihitaṃ tathā,

Cittaṃ taṃ me sabbaṃ laddhaṃ vimutta cittamhi vidhūtalatoti"

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

38. "Sāmākapatthodanamattameva hi

Paccekabuddhasmiṃ adāsi dakkhiṇaṃ,

Vimuttacitte akhile anāsave

Araṇavihārimbhi asaṃgamānase.

[BJT Page 206] [\x 206/]

39. Tasmiñca okappayi dhammamuttamaṃ

Tasmiñca dhamme paṇidhesiṃ mānasaṃ

Evaṃ vihārīhi me saṃgamo siyā

Bhave kudassu'pi ca mā apekkhavā.

40. Tasseva kammassa vipākato ahaṃ

Sahassakkhattuṃ kurūsūpapajjatha,

Dīghāyukesu amamesu pāṇīsu

Visesagāmisu ahīnagāmīsu.

41. Tasse va kammassa vipākato ahaṃ

Sahassakkhattuṃ tidaso'papajjatha,

Vicita; mālābharaṇānulepisu

Visiṭṭhakāyū'pagato yasassisu.

42. Tasseva kammassa vipākato ahaṃ

Vimuttacitto akhīlo anāsavo,

Imehi me antima dehadhārīhi

[PTS Page 142] [\q 142/] samāgamo āsi hitāhitāsihi.

43. Paccakkhaṃ khvīmaṃ avaca tathāgato jino

Samijjhate sīlavato yadicchati,

Yathā yathā me manasā vicintitaṃ.

Tathā samiddhaṃ ayamantimo bhavo"

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

44. "Ekatiṃsamhi kappamhi jino anejo,

Anantadassī bhagavā sikhiti.

Tassā'pi rājā bhātā sikhaṇḍi

Buddhe ca dhamme ca abhippasanno.

45. Parinibbuto lokavināyakamhi

Thūpaṃ sakāsī vipulaṃ mahantaṃ,

Samantato gāvutikaṃ mahesino

Devā'tidevassa naruttamassa.

46. Tasmiṃ manusesā balimābhihārī

Paggayha jātisu manaṃ pahaṭṭho,

Vātena pupphaṃ pati tassa ekaṃ

Tāhaṃ gahetvāna tasseca'disiṃ.

47. So maṃ avocā'tipasannacitto

Trayheva cetaṃ pupphaṃ dadāmi,

Tā'haṃ gahetvā abhiropayesiṃ

Punappunaṃ buddhamanussaranto.

[BJT Page 208] [\x 208/]

48. Ajja tiṃsaṃ tato kappā nābhijānāmi duggatiṃ,

Vinipātaṃ na gaccāmi thūpapūjāyidaṃ phalaṃ"

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

49. "Kapilaṃ nāma nagaraṃ suvibhattaṃ mahāpathaṃ.

Ākiṇṇamiddhaṃ thitaṃ ca brahmadattassa rājino,

50. Kummāsaṃ vikkiṇiṃ tattha pañcālānaṃ puruttame, [PTS Page 143] [\q 143/]

So'haṃ addasiṃ pambuddhaṃ upariṭṭhaṃ yasassinaṃ.

51. Haṭṭho cittaṃ pasādetvā nimantesiṃ naruttamaṃ,

Ariṭṭhaṃ dhūvabhattena yaṃ me gehasmiṃ vijajatha.

52. Tato ca kattiko puṇṇo puṇṇamāsī upaṭṭhitā,

Navaṃ dussayugaṃ gayha ariṭṭhasso'panāmayiṃ.

53. Pasannacitta ñatvāna paṭigaṇhi naruttamo,

Anukampako kāruṇiko taṇhānigghātano muni.

54. Tāhaṃ kammaṃ karitvāna kalyāṇaṃ buddhavaṇṇitaṃ,

Deve ceva manusse ca sandhāvitvā tato cuto.

55. Bārāṇasiyaṃ nagare seṭṭhissa ekaputtako,

Aḍḍhe kulasmiṃ upapajjiṃ pāṇehi ca piyataro.

56. Tato ca viññūtaṃ patto devaputtena codito,

Pāsādā oruhitvāna sambuddhamupasaṅkamiṃ.

57. So me dhammamadesayi anukampāya gotamo,

Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ dukkhassa ca atikkamaṃ1.

58. Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ,

Cattāri ariyasaccāni muni dhammamadesayi.

59. Tassā'haṃ vacanaṃ sutvā vihariṃ sāsane rato,

Samathaṃ paṭivijjhā'haṃ rattindivamatandito.

60. Ajjhattaṃ ca bahiddhā ca ye me vijjīṃsu2 āsavā,

Sabbe āsuṃ samucchinnā na ca uppajjare puna.

61. Pariyantakataṃ dukkhaṃ carime'yaṃ samussayo,

Jātimaraṇasaṃsāro natthi dāni punabbhavo"ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

1. Atikkammaṃ- sīmu. 2. Vijjhiṃsu-sīmu.

[BJT Page 210] [\x 210/]

3. 4. 3.

(3) Tattha katamaṃ kibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ:

"Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto

Ayamahamasminti anānupassī

Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ

Atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ. [PTS Page 144] [\q 144/]

"Sīlavato ānanda, na cetanā karaṇīyā: kinti me avippaṭisāro jāyeyyā'ti, dhammatā esā

ānanda, yaṃ sīlavato avippaṭisāro jāyeyya.

Avippaṭisārino1 ānanda, na cetanākaraṇīyaṃ: - kinti me pāmojjaṃ jāyeyyāti, dhammatā esā

ānanda, yaṃ avippaṭisārino pāmojjaṃ jāyeyya.

Pamuditena ānanda, na cetanā karaṇīyaṃ: - kinti me pītī jāyeyyā'ti, dhammatā esā ānanda

yaṃ pamuditassa pīti jāyeyya.

Pītimanassa ānanda, na cetanā karaṇīyā: - kinti me kāyo passambheyyā'ti, dhammatā esā

ānanda, yaṃ pītimanassa kāyo passambheyya.

Passaddhakāyassa āvanda, na cetanā karaṇiyā: - kintā'haṃ sukhaṃ vediyayye'nti, dhammatā

esā ānanda, yaṃ passaddhakāyo sukhaṃ vediyeyya.

Sudhino ānanda, na cetanā karaṇīyā: - kinti me samādhi jāyeyyā'ti. Dhammatā esā ānanda,

yaṃ sukhino samādhi jāyeyya.

Samāhitassa ānanda, na cetanā karaṇīyā: 'kintāhaṃ yathābhūtaṃ pajāneyya'nti, dhammatāesā

ānanda, yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajāneyya.

Yathābhūtaṃ pajānatā ānanda, na cetanā karaṇīyā: 'ninti me nibbidā jāyeyā'ti, dhammatā esā

ānandha, yaṃ yathābhūtaṃ pajānanto nibbindeyya.

Nibbindantena ānanda, na cetanā karaṇīyā: 'kinti me virāgo jāyeyyā'ti. Dhammatā vasā

ānanda, yaṃ nibbindanto virajjeyya.

Virajjantena ānanda na cetanā karaṇīyā: 'ninti me vimutti jāyeyyā'ti. Dhammatā esā ānanda,

yaṃ virajjanto vimuccheyya.

1. Appaṭisārinā -machasaṃ.

[BJT Page 212. [\x 212/] ]

Vimuttena ānanda, na cetanā karaṇīyā: 'kinti me vimutti ñāṇadassanaṃ uppajjeyyā'ti,

dhammatā esā ānanda yaṃ vumuttassa vimuttiñāṇadassanaṃ uppajjeyyā"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ. [PTS Page 145] [\q 145/]

2. "Yadā have pātubhavanti dhammā

Ātāpino jhayato brāhmaṇassa,

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā

Yato pajānāti sahetu dhamma"nti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

3. "Yadā have pātubhavanti dhammā

Ātāpino jhayato brāhmaṇassa,

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā

Yato khayaṃ paccayānaṃ avedi"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

4. "Kinnu kujjhasi mā kujjhi akkodho tissa te varaṃ,

Kodhamānamakkhavinayatthaṃ hi tissa brahmacariyaṃ vussatī"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

5. Kadā"haṃ nandaṃ passeyyaṃ āraññaṃ paṃsukulikaṃ,

Aññātuñchena yāpentaṃ kāmesu anapekkina"nti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

6. "Kisu chetvā1 sukhaṃ seti kiṃsu chetvā na socati, kissassa ekadhammassa vadhaṃ rocesi

gotamā"ti?

7. Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti kodhaṃ chetvā na socati,

Kodhassa visamūlassa madhuraggassa (brāhmaṇa: 2) devate,

Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti tañhi chetvā na secatī"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

8. "Kiṃsu hane uppatitaṃ kiṃsu jātaṃ vinodaye,

Kiṃ cassu pajahe dhīro kissābhisamayo sukho?.

[PTS Page 146] [\q 146/]

9. Kodhaṃ hane uppatitaṃ rāgaṃ jātaṃ vinodaye,

Avijjaṃ pajahe dhīro saccābhisamayo sukho?Ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

1. Kiṃsu jhatvā- saṃni.

2. Devate -saṃni.

[BJT Page 214. [\x 214/] ]

10, "Sattiyā viya omaṭṭho ḍayhamāno: ca matthake,

Kāmarāgappahānāya sato bhikkhū paribbaje.

11. Sattiyā vi. Omaṭṭho ḍayhamāno: ca matthake,

Sakkāyadiṭṭhippahānāya sato bhikkhū paribbaje"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

12. Sabbe khayantā nicayā patanantā samussayā,

Sabbesaṃ maraṇamāgamma sabbesaṃ jīvitamaddhuvaṃ;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno

Puññāni kayirātha sukhāvahāni.

13. Sabbe khayantā nīcayā patanantā samussayā,

Sabbesaṃ maraṇamāgamma sabbesaṃ jīvitamaddhuvaṃ;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno

Lokāmisaṃ pajahe santipekkho"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ

14. "Sukhaṃ sayanti munayo na te socanti māvidha,

Yesaṃ jhānarataṃ cittaṃ paññavā susamāhito;

Āraddhaciriyo pahitatto oghaṃ tarati duttaraṃ.

15. Virato1 kāmasaññāya2 sabbasaṃyojanātigo,

Nandibhava3 parikkhīno so gambhīre na sīdatī"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

16. "Saddahāno arahataṃ dhammaṃ nibbānapattiyā,

Sussūsā labhate paññaṃ appamatto vicakkhaṇo. [PTS Page 147] [\q 147/]

17. Patirūpakārī dhuravā uṭṭhātā vindate dhanaṃ,

Saccena kittiṃ pappoti dadaṃ mittāni ganthati:

Asmā lokā paraṃ lokaṃ savepecca na socatī"ti

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

18. "Sabbaganthappahīnassa vippamuttassa te sato,

Samaṇassa na taṃ sādhu yadaññamanusāsati.

19. Yena kenaci vaṇṇena saṃvāso sakka, jāyati,

Na taṃ arahati sappañño manasā ananukampituṃ.

1. Viratto-pu. 2. Tāmasaññāsu-pu.

[BJT Page 216] [\x 216/]

20. Manasā ce pasannena yadaññamanusāsati,

Na tena hoti saṃyutto yānukampā anuddayā"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

21. "Rāgo ca doso ca kuto nidānā

Aratī ratī lomahaṃso kutojā,

Kuto samuṭṭhāya manovitakkā

Kumārakā dhaṃkamivossajanti.

22. Rāgo ca doso ca ito nidānā

Ahatī ratī lomahaṃso itojā,

Ito samuṭṭhāya manovitakkā

Kumārakā dhaṃkamivossajanti.

23. Snehajā attasambhutā nigrodhasseva khandhajā,

Puthū visattā kāmesu māluvāva vitatā vane

24. Ye naṃ pajānanti yato nidānaṃ

Te naṃ vinodenti suṇohi yakkha,

Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti

Atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā"ti.

Idaṃ nibbedhabhābhiyaṃ suttaṃ. [PTS Page 148] [\q 148/]

Dukkaraṃ bhagavā sudukkaraṃ bhagavā'ti.

25. "Dukkaraṃ vā pi karonti (kāmadāti bhagavā )

Sekhā sīlasamāhitā

hitattā anagāriyupetassa

Tuṭṭhi hoti sukhāvahā'ti.

Dullabhā bhagavā yadidaṃ tuṭṭhiti.

26. "Dullabhaṃ vāpi labhanti (kāmadāti bhagavā) cittavūpasame ratā,

Yesaṃ divā ca ratto ca bhāvanāya rato mano'ti.

Dussamādahaṃ bhagavā yadidaṃ cittanti.

27. "Dussamādahaṃ vāpi samādahanti ( kāmadāti bhagavā ) indriyūpasame ratā,

Te chetvā maccuno jālaṃ ariyā gacchanti kāmadā'ti.

Duggamo bhagavā visamo maggo'ti.

28. Duggame visame vāpi ariyā gacchanti kāmada,

Anariyā misame magge papatanti avaṃsirā;

Ariyānaṃ so samo maggo ariyā hi visame samā"ti.

Idaṃ nibbedhabhigiyaṃ suttaṃ.

[BJT Page 218] [\x 218/]

29. Idaṃ hi taṃ jetavanaṃ isisaṅghanisevitaṃ,

Āvutthaṃ dhammarājena pīti sañjananaṃ mama.

30. Kammaṃ vijjā ca dhammo ca sīlaṃ jīvitamuttamaṃ,

Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā

31. Tasmā hi paṇato poso sampassaṃ atthamattano,

Yoniso vicine dhammaṃ evaṃ tattha visujjhati.

32. Sāriputto'ca paññāya sīlena upasame na ca.

Yo hi pāragato1 bhikkhū etā'ca paramo siyāti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

33. Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,

Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattaṃ ca anāgataṃ. [PTS Page 149] [\q 149/]

34. Paccuppannaṃ ca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,

Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

35. Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,

Na hi no saṃgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

36. Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,

Taṃ ve bhaddekaratto'ti santo ācikkhate munī"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

"Cattārimāni bhikkhave, sacchikātabbāni. Katamāni cattāri: atthi bhikkhave, dhammā

cakkhunā paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā satiyā paññāya ca sacchikātabbā, atthi

dhammā kāyena paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā paññāya veditabbā paññāya ca

sacchikātabbā.

Katame ca bhikkhave, dammā cakkhunā paññāya ca sacchikātabbā: dibbacakkhuṃ

suvusuddhaṃ atikkantamānusakaṃ cakkhunā paññāya ca sacchikātabbaṃ.

Katame ca bhikkhave, dhammā satiyā paññāya ca sacchikātabbā: pubbe nivāsānussati satiyā

paññāya ca sacchikātabbā.

1. Yopi pāraṅgato- sīmu, machasaṃ.

[BJT Page 220] [\x 220/]

Katame ca bhikkhave, dammā kāyena paññāya ca sacchikātabbā: iddhividhā kirodho1

kāyena paññāya sacchikātabbā.

Katame ca bhikkhave, dhammā paññāya veditabbā paññāya ca sacchikātabbā: āsavānaṃ

khaye ñāṇaṃ paññāya veditabbaṃ paññāya ca sacchikātabbaṃ"ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

3. 4. 4.

(4) Tattha katamaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

1. "Yassa selūpamaṃ cittaṃ ṭhitaṃ nā'nupakampati,

Cirattaṃ rajanīyesu kopaneyye na kuppati. Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ kuto naṃ

dukkhamessatī"ti. [PTS Page 150] [\q 150/]

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

"Āyasamato ca sāriputtassa cārikā dasamaṃ veyyakaraṇaṃ kātabba"nti.

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

2. "Yo brāhmano bāhitapāpadhammo

Nihuhuṃko2 nikkasāvo yatatto, vedantagu vusutabrahmacariyo

Dhammena so brahmavādaṃ vadeyya,

Yassussadā natthi kuhiñci loke"ti

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

3. "Bāhitvā pāpake dhamme ye charanti sadā satā,

Khīṇasaṃyojanā buddhā te ve lokasmiṃ brāhmaṇā"ti.

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

4. " Yattha āpo ca paṭhavī tejo vāyo na gādhati,

Na tattha sukkā jotanti ādicco nappakāsati.

Na tattha candimā bhāti tamo tattha na vijjati,

5. "Yadā ca attanā vedi muni monena brāhmaṇo,

Atha rūpā arūpā ca sukhadukkhā pamuccatī"tī.

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

1. Nirodhā-sīmu. Machasaṃ 2. Nihuhuṃkako-sīmu, nihuṃhuṃko-machasaṃ

[BJT Page 222. [\x 222/] ]

6, "Yadā sakesu dhammesu pāragu hoti brāhmaṇo,

Atha etaṃ pisācañca pakkulañcā'ti vattati"ti.

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

7. "Nābhinandati āyantiṃ pakkamantiṃ na socati, saṅgā saṅgāmajiṃ muttaṃ tamahaṃ brūmī

brāhmaṇa"nti

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ, [PTS Page 151] [\q 151/]

8. "Na udakena suci hoti bavhettha nhāyati jano,

Yamhi saccaṃ ca dhammo ca so suci so ca brāhmaṇo"ti.

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

9. "Yadā bhave pātubhavanti dhammā

Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa, vīdhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ sūriyova

obhāsayamantalikkha"nti.

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

10. "Santindriyaṃ passatha irīyamānaṃ

Tevijjappattaṃ apahānadhammaṃ.

Sabbāni yogāni upātivatto

Akiñcano irīyati paṃsukuliko.

11. "Taṃ devatā sambahulā uḷārā

Brahmavimānaṃ upasaṅkamitvā

Ājanīyaṃ jātibalanisedhaṃ

Tidhā namassanti pasannacittā.

12. "Namo te purisājañña namo te purisuttama,

Yassa te nābhijānāma kinti1 nissāya jhāyasī"ti.

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

13. "Sahāyā vime bhikkhū cirarattaṃ sametikā,

Sameti nesaṃ saddhammo dhamme buddhappavedite.

14. Suvinītā kappīnena dhamme ariyappavedite,

Dhārenti antimaṃ dehaṃ jitvā māraṃ savāhini"nti.

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

1. Kiṃ tvaṃ- machasaṃ

[BJT Page 224] [\x 224/]

15. "Nayidaṃ sithilamārabbha nayidaṃ appena thāmasā,

Nibbānaṃ adhigantabbaṃ sabbaganthappamocanaṃ.

[PTS Page 152] [\q 152/]

16. Ayañca daharo bhikkhu ayamuttamaporiso,

Dhāreti antimaṃ dehaṃ jetvā māraṃ savāhini"nti.

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

17, "Dubbaṇṇako lūkhacīvaro mogharājā sadā sato.

Khīṇāsavo visaṃyutto katakicco anāsavo.

18. Tevijjo iddhippatto ca cetopariyāya kovido,

Dhāreti antimaṃ dehaṃ jetvā vāraṃ savāhini"nti.

Idaṃ sekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

"Tathāgato bhikkheve arahaṃ sammāsambuddho rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā

vimutto sammāsambuddo rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto

smāsambuddho'ti vuccati. Bhikkhu'pi bhikkhave paññāvimutto rūpassa nibbidā virāgā

nirodhā anupādā vimutto paññāvimutto'ti vuccati.

"Tathāgato bhikkheve arahaṃ sammāsambuddho vedanāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā

vimutto sammāsambuddo rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto

smāsambuddho'ti vuccati. Bhikkhu'pi bhikkhave paññāvimutto vedanāya nibbidā virāgā

nirodhā anupādā vimutto paññāvimutto'ti vuccati.

"Tathāgato bhikkheve arahaṃ sammāsambuddho saññāya nibbidā virāgā nirodhā anupādā

vimutto sammāsambuddo rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto

smāsambuddho'ti vuccati. Bhikkhu'pi bhikkhave paññāvimutto saññāya nibbidā virāgā

nirodhā anupādā vimutto paññāvimutto'ti vuccati.

"Tathāgato bhikkheve arahaṃ sammāsambuddho saṅkhārānaṃ nibbidā virāgā nirodhā

anupādā vimutto sammāsambuddo rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto

smāsambuddho'ti vuccati. Bhikkhu'pi bhikkhave paññāvimutto saṅkhārānaṃ nibbidā virāgā

nirodhā anupādā vimutto paññāvimutto'ti vuccati.

"Tathāgato bhikkheve arahaṃ sammāsambuddho viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā

anupādā vimutto sammāsambuddo rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto

smāsambuddho'ti vuccati. Bhikkhu'pi bhikkhave paññāvimutto viññāṇassa nibbidā virāgā

nirodhā anupādā vimutto paññāvimutto'ti vuccati.

Tatra bhikkhave ko viseso ko adhippāyo kiṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato

sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā'ti? Bhagavammūlakā no bhante dhammā

-pe-

Tathāgato bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā

asañjātassa maggassa sañjanetā anakkhātassa maggassa akkhātā maggaññū maggavīdū

maggakovido maggānugā ca bhikkhave etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. Ayaṃ

kho bhikkhave viseso ayaṃ adhippāyo idaṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato

sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā"ti.

Idaṃ asekhabhāgiyaṃ suttaṃ.

3. 4. 5.

(5) Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhagiyañca suttaṃ: [PTS Page 153] [\q 153/]

1. "Channamativassati vivamaṃ nitivassati,

Tasmā channaṃ vivaretha evaṃ taṃ nātivassati"

"Channamativassatī"ti saṃkileso; "civamaṃ nātivassatī"ti vāsanā: "tasmā channaṃ

vivarethaevaṃ taṃ nātivassatī"ti ayaṃ saṃkileso ca vāsanā ca.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanā bhāgiyañca suttaṃ.

[BJT Page 226] [\x 226/]

"Cattārome mahārāja puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame cattāro: tamo

tamaparāyaṇo, tamo jotiparāyaṇo, joti tamaparāyaṇo, joti jotiparāyaṇo"ti. Tattha yo ca

puggalo joti tamaparāyaṇo yo ca puggalo tamo tamaparāyaṇo, ime dve puggalā

saṃkilesabhāgiyā; ye ca puggalo tamo jotiparāyaṇo yo ca puggalo loti lotiparāyaṇo ime dve

puggalā vāsanābhāgiyā".

Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ.

3. 4. 6.

(6) Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

1. "Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā

Yadāyasaṃ dārujaṃ babbajaṃ cā,

Sārattarattā maṇikuṭhalaisu

Puttesu dāresu ca yā apekkhā"ti.

Ayaṃ saṃkileso.

2. "Etaṃ daḷhaṃ pandhanamāhu dhīrā

Ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ

Etampi chetvāna paribbajanti

Anapekkhino kāmasukhaṃ pabhāyāti

Ayaṃ nibbedho.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ,

"Yañca bhikkhave ceteti, yañca pakappeti, yañca anuseti, ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa

ṭhitiyā. Ārammaṇe sati patiṭṭhā tassa viññāṇassa hoti, tasmiṃ patiṭṭhite vaññāṇe [PTS Page

154] [\q 154/] virūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti. Āyatiṃ

punabbhavābhinibbattiyā satiāyatiṃ jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

No ce bhikkhave ceteti, no ce pakappeti, atha ce anuseti, ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa

ṭhitiyā, ārammaṇe sati patiṭṭhā tassa viññāṇassa hoti. Tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe

āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti. Āyatiṃ punabbhavābhi nibbattiyā sati āyatiṃ

jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassakevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hotī"ti.

Ayaṃ saṃkileso.

[BJT Page 228] [\x 228/]

"Yato ca kho bhikkhave no ceteti no ca pakappeti no ca anuseti ārammaṇemetaṃ na hoti

viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe asati patiṭṭhā tassa viññāṇassana hoti, tasmā appatiṭṭhite

viññāṇe avirūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbattina hoti, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā

asati jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhademanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

Ayaṃ nibbedho;

Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

3. 4. 7

(7) Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekhabhāgiyañca suttaṃ:

"Samuddo samuddoti kho bhikkhave assutavā puthujjano bhāsati. Neso bhikkhave ariyassa

vinaye samuddo, mahā eso bhikkhave udakarāsi mahā yadakaṇṇavo. Cakkhu bhikkhave

purisassa samuddo, tassa rūpamayo vego"ti.

Ayaṃ saṃkileso;

"Yo taṃ rūpamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atāri cakkhūsamuddaṃ saūmiṃ

sāvaṭṭaṃ sagāhaṃ1. [PTS Page 155] [\q 155/] sarakkhasaṃ. Tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati

brāhmaṇo"ti.

Ayaṃ asekho;

"Sotaṃ bhikkhave samuddo, tassa saddamaye vego"ti. Ghānaṃ bhikkhave purisassa

samuddo tassa sāyitvāyo vego"ti. Jivhā bhikkhave purisassa samuddo, tassa sāyitvāyogo"ti.

Kāyo bhikkhave purisassa samuddo, tassa pūsitvāyo vego"ti.

Mano bhikkhave purasassa samuddo tassa dhammamayo vego"ti.

Ayaṃ saṃkileso;

"Yo taṃ dhammamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati bhikkhave atāri2 manosamuddaṃ

saūmiṃvaṭṭhaṃ sagāhaṃ1 sarakkhasaṃ tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo"ti.

Ayaṃ asekho;

1. Sagahaṃ- sīmu, machasaṃ.

2. Atari-machasaṃ.

[BJT Page 230] [\x 230/]

"Idamevoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

1. "Yo imaṃ samuddaṃ sagāhaṃ1 sarakkhasaṃ

Saūmibhayaṃ duttaraṃ accatāri, 2

Sa vedantagu vusitabrahmacariyo

Lokantagu pāragato'ti vuccatī"ti.

Ayaṃ asekho;

Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekhabhāgiyañca suttaṃ.

"Cha ime bhikkhave baḷisā lokasmiṃ anayāya sattānaṃ byābādhāya3 pāṇīnaṃ. Katame cha;

santi bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā;

taṃ ve bhikkhū abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati bhikkhave bikkhū

gilabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno byasanaṃ āpanno yathākāma karaṇīyo pāpimato.

Santi bhikkhave sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.

Tañce bhikkhū abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhū

gilabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno byasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato"ti.

Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce

bhikkhū abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhū

gilabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno byasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato"ti.

Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhū

abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhū gilabaḷiso

mārassa anayaṃ āpanno byasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato"ti.

Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañca

bhikkhū abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhū

gilabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno pyasanaṃ āpanno yathākāmakaraṇīyo pāpimato"ti.

Manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce

bhikkhū abhinandati [PTS Page 156] [\q 156/] abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ

vuccati bhikkhave bhikkhu gilabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno byasanaṃ āpanno

yathākāmakaraṇīyo pāpimato"ti.

Ayaṃ saṃkileso,

"Santi ca kho bhikkhave cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā

rajanīyā. Tañce bhikkhū nābhinandati kābhivadati na ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃvuccati

bhikkhave bhikkhū na gilabaḷiso mārassa abhedī baḷisaṃ paribhedi baḷīsaṃ na anayaṃ

āpanno na byasanaṃ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.

Santi ca bhikkhave sotaviññayyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpa saṃhitā

rajaṇīyā. Taṃ ce bhikkū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati

bhikkhave bhikkhu na gilabaḷiso mārassa abhedī baḷisaṃ parigedi baḷisaṃ na anayaṃ

āpanno na byasanaṃ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato"ti.

Santi ca bhikkhave ghānaviññayyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpa saṃhitā

rajaṇīyā. Taṃ ce bhikkū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati

bhikkhave bhikkhu na gilabaḷiso mārassa abhedī baḷisaṃ parigedi baḷisaṃ na anayaṃ

āpanno na byasanaṃ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato"ti.

Santi ca bhikkhave jivhāviññayyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpa saṃhitā

rajaṇīyā. Taṃ ce bhikkū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati

bhikkhave bhikkhu na gilabaḷiso mārassa abhedī baḷisaṃ parigedi baḷisaṃ na anayaṃ

āpanno na byasanaṃ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato"ti.

Santi ca bhikkhave kāyaviññayyā poṭṭhabbhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpa saṃhitā

rajaṇīyā. Taṃ ce bhikkū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati

bhikkhave bhikkhu na gilabaḷiso mārassa abhedī baḷisaṃ parigedi baḷisaṃ na anayaṃ

āpanno na byasanaṃ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato"ti.

Santi ca bhikkhave manoviññayyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpa saṃhitā

rajaṇīyā. Taṃ ce bhikkū nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati

bhikkhave bhikkhu na gilabaḷiso mārassa abhedī baḷisaṃ parigedi baḷisaṃ na anayaṃ

āpanno na byasanaṃ āpanno na yathākāmakaraṇīyo pāpimato"ti.

Ayaṃ asekho;

Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekhabhāgiyañca suttaṃ.

1. Sagahaṃ - sīmu. Machasaṃ 2. Accatari-machasaṃ 3. Byāpādāya - sīmu.

[BJT Page 232] [\x 232/]

3. 4. 8.

(8) Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekhabhāgiyañca suttaṃ:

1. "Ayaṃ loko santāpajāto

Phassapareto hodaṃ1 vadati attano, 2

Yena yena hi maññanti

Tato naṃ hoti aññathā

2. Aññathābhāvī bhavasatto loko

Bhavapareto bhavamevābhinandati,

Yadabhinandati taṃ bhayaṃ

Yassa bhāyati taṃ dukkha"nti.

Ayaṃ saṃkileso;

"Bhavavippahānāya ko panidaṃ brahmacariyaṃ vussatī"ti.

Ayaṃ nibbedho;

[PTS Page 157] [\q 157/]

"Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippa mokkhamāhaṃsu, sabbe te

avippamuttā bhavasmā'ti vadāmi.

Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu, sabbe te

anissaṭā bhavasmā'ti vadāmi. Upadhī hi3 paṭicca dukkhamidaṃ sambhotī"ti.

Ayaṃ saṃkileso;

"Sabbūpādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo"ti.

Ayaṃ nibbedho;

"Lokamimaṃ passa, puthu avijjāya paretaṃ bhūtaṃ bhūtarataṃ bhavā aparimuttaṃ4. Ye hi

kecibhavā sabbadhi sabbattatāya5 sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā"ti.

Ayaṃ saṃkileso;

3. "Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato,

Bhavataṇhā pahīyati vibhavaṃ nābhinandati.

1. Rogaṃ- udāna, machasaṃ. 2. Attato- udāna. 3. Upadhiṃhi - machasaṃ. 4. Bhūtā bhūtaratā

yanādī prathamā bahuvacana yukta purāṇa pāṭhayeka da èta.

5. Sabbatthatāyaṃ- sīmu.

[BJT Page 234] [\x 234/]

Sabbaso taṇhānaṃ khayā1 asesavirāganirodho nibbāna"nti.

Ayaṃ nibbedho;

4. "Tassa nibbutassa bhikkhuno

Anupādānā punabbhavo na hoti,

Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo2

Upaccagā sabbabhavāni tādī"ti.

Ayaṃ asekho;

Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekhabhāgiyañca suttaṃ.

"Cattāro'me bhikkhave puggalā. Katame cattāro: anusotagāmī paṭisotagāmī ṭhitatto tiṇṇo

pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo"ti.

Tattha yo'yaṃ puggalo anusotagāmī, ayaṃ puggalo saṃkilesa bhāgiyo. Tattha yoca puggalo

paṭisotagāmī ye ca ṭhitatto, ime dve puggalā nibbedhabhāgiyā. [PTS Page 158] [\q 158/]

tattha yo'yaṃ puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo, ayaṃ asekho.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ ca nibbedhabhāgiyaṃ ca asekhabhāgiyaṃ ca suttaṃ.

3. 4. 9

(9) Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ ca vāsanābhāgiyaṃ ca nibbedhabhāgiyaṃ ca suttaṃ:

"Chaḷābhijātiye: atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati,

atthipuggalo kaṇho kaṇhābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo kaṇho

kaṇhābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akanhaasukkavipākaṃ accantaniṭṭhaṃ3 nibbānaṃ ārādheti,

atthi puggalo sukko sukkābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati. Atthi puggalo sukko

sukkābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko akaṇhaṃ

asukkaṃ akaṇha asukkavipākaṃ accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti.

Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, yo ca puggalo

sukko sukkābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, ime dve puggalā saṃkilesabhāgiyā.

1. Taṇhāsaṃkhayā-sīmu 2. Vijito saṃgāmo- sīmu 3. Accantaṃ niṭṭhaṃ- sīmu.

[BJT Page 236] [\x 236/]

Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, yo ca puggalo

sukko sukkābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, ime dve puggalā vāsanābhāgiyā.

Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko akanhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ

accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti, yo ca puggalo sukko sukkābhija tiko akaṇhaṃasukkaṃ

akaṇhaasukkavipākaṃ accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti, ime dve puggalā

nibbedhabhāgiyāti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

"Cattārimāni bhikkhave kammāni, katamāni cattāri: [PTS Page 159] [\q 159/] atthi

kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, atthi kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ, atthi kammaṃ

kaṇhaṃ sukkhaṃ kaṇhasukkavipākaṃ, atthi kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ

akaṇhaasukkavipākaṃ kammaṃ kammuttamaṃ kammaseṭṭhaṃ kammajhayāya saṃvattati".

Tattha yañca kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, yañca kammaṃ kaṇhaṃ sukkaṃ

kaṇhasukkavipākaṃ, ayaṃ saṃkilesā. Yañca kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ, ayaṃ vāsanā.

Yañca kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇha sukkavipākaṃ kammaṃ kammuttamaṃ

kammaseṭṭhaṃ kammakkhayāya saṃvattati, ayaṃ nibbedhoti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

3. 4. 10

(10) Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ:

1. "Laddhāna mānusattaṃ ce kiccaṃ akiccameva ca,

Sukiccaṃ ceva puññāni saṃyojanavippahānaṃ vā"ti.

"Sukiccaṃ ceva puññānī"ti vāsanā; saṃyojanavippahānaṃ vā"ti nibbedho;

2. "Puññāni karitvāna saggā saggaṃ vajanti katapuññā,

Saṃyojanappahānā jarāmaraṇā vumuccantī"ti.

"Puññāni karitvāna saggā saggaṃ vajanti katapuññā"nivāsanā; "saṃyojanappahānā

jarāmaranā vimuccantī"ti nibbedhoti.

Idaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

[BJT Page 238] [\x 238/]

"Dvemāni bhikkhave padhānāti, katamāni dve: yo ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu

cīvara- piṇḍapāta - senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pariccajati, yo ca agārasmā

anagāriyaṃ pabbajitesu sabbupadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodhonibbāna"nti.

[PTS Page 160] [\q 160/]

Tattha "yo agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu

cīvara-piṇḍapāta-senāsana-gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pariccajati, " ayaṃ vāsanā, "yo

agārasmā anagāriyaṃ pabbajitena sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho

nibbānaṃ".

Ayaṃ nibbedho;

Idaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

Tattha taṇhāsaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ taṇhāpakkheneva niddisitabbaṃ. Tīhi taṇhāhi:

kāmataṇhāya bhavataṇhāya vibhavataṇhāya. . Yena yena vā pana vatthunā ajjhositā tena

teneva niddisitabbā. Tassā taṇhāya vitthāro chattiṃsataṇhājāliniyā vicaritāni.

Tattha diṭṭhisaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ diṭṭhipakkheneva niddisitabbaṃ ucchedasassatena,

yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abhinivisati idameva saccaṃ moghamaññanti tena

teneva niddisitabbaṃ tassā vitthāro- dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni.

Tattha duccaritasaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ cetanāya cetasikakammena niddisitabbaṃ, tīhi

duccaritahi: kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena. Tassa vitthāro

dasaakusalakammapathā.

Tattha taṇhāvodānabhāgiyaṃ suttaṃ samathena niddisitabbaṃ. Diṭṭhivodānabhāgiyaṃ suttaṃ

vapassanāya niddisitabbaṃ. Duccarita vodānabhāgiyaṃ suttaṃ sucaritena niddisitabbaṃ.

Tīṇi akusalamūlāni, taṃ kissa hetu saṃsārassa nibbattiyā, tathā nibbatte saṃsāre

kāyaduccaritaṃ kāyasucaritaṃ vacīduccaritaṃ vacīsucaritaṃ manoduccaritaṃ manosucaritaṃ.

Iminā asubhena kammavipākena idaṃ bālalakkhaṇaṃ nibbattatīti. [PTS Page 161] [\q 161/]

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

Iminā subhena kammavipākena daṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattatī'ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

[BJT Page 240] [\x 240/]

Tattha saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ catūhi kilesabhumihi niddisitabbaṃ: anusayabhumiyā

pariyuṭṭhānabhumuyā saṃyojanabhumiyā upādānabhūmiyā. Sānusayassa pariyuṭṭhānaṃ

jāyati, pariyaṭṭhito saṃyujji, saṃyujjanto upādiyati, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā

jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā sambhavanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Imāhi catūhi kilesabhumuhi

sabbe kilesā saṅgahaṃ samosaranaṃ gacchanti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ tīhi sucaritehi niddisitabbaṃ. Nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ catūhi

saccehi niddisitabbaṃ. Asekhabhāgiyaṃ suttaṃ tīhi dhammehi niddisitabbaṃ

buddhadhammehi paccekabuddhadhammehi sāvakabhūmiyā, jhāyivisaye niddisitabbanti.

Tattha katame aṭṭhārasa mūlapadā: lokiyaṃ lokuttaraṃ lokiyañca lokuttarañca,

sattādhiṭṭhānaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ sattādhiṭṭhānaṃ ca dhammādhiṭṭhānaṃ ca, ñāṇaṃ

ñeyyaṃ ñāṇañca ñeyyaṃ ca, dassanaṃ bhāvanā dassanaṃ ca bhāvanā ca, sakavacanaṃ

paravacanaṃ sakavacanañca paravacanañca, vissajjanīyaṃ avissajjanīyaṃ vissajjanīyañca

avissajjanīyañca, kammaṃ vipākā kammañca vipāko ca, kusalaṃ akusalaṃ kusalañca

akusalañca, anuññātaṃ paṭikkhittaṃ anuññātañca paṭikkhittañca, tavo cāti.

(1) Tattha katamāṃ lokiyaṃ:

1. "Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ sajju khīraṃva muccati,

Dahantaṃ bālamanveti bhasmacchanno ca pāvako"ti

[PTS Page 162] [\q 162/]

Idaṃ lokiyaṃ.

"Cattārimāni bhikkhave agatigamanānī'ti ( sabbaṃ) -pe- nihīyate tassa yaso kālapakkheva

candimā"ti.

Idaṃ lokiyaṃ.

"Aṭṭhime bhikkhave lokadhammā. Katame aṭṭha: lobhā ca alābho ca ayaso ca yasoca nindā

ca pasaṃsā ca sukhañca dukkhaṃ ca ime kho bhikkhave aṭṭha lokadhammāti.

Idaṃ lokiyaṃ.

[BJT Page 242] [\x 242/]

(2) Tattha katamaṃ lokuttaraṃ:

2. "Yassindriyāni samathaṃ gatāni

Assā yathā sāratinā sudantā,

Pahīnamānassa anāsavassa

Devāpi tassa pihayanti tādino"ti.

Idaṃ lokuttaraṃ.

"Pañcimāni bhikkhave indriyāni lokuttarāni, katamāni pañca: saddhindriyaṃ viriyandriyaṃ

satindriyaṃ. Samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho bhikkhave pañcindriyāni

lokuttarānī"ti.

Idaṃ lokuttaraṃ

(3) Tattha katamaṃ lokiyañca lokuttarañca:

"Laddhāna mānusattaṃ dve kiccaṃ akiccameva cā"ti dve gāthā. Yaṃ iha "sukiccaṃ ceva

puññānī"ti ca "puññāti karitvāna saggā saggaṃ vajanti katapuññā"ti ca idaṃ lokiyaṃ. Yaṃ iha

'saṃyojana vippahānaṃ vā"ti ca "saṃyojanappahānā jarāmaraṇā vimuccantī"ti ca idaṃ

lokuttaraṃ.

Idaṃ lokiyañca lokuttarañca. [PTS Page 163] [\q 163/]

"Viññāṇe hi bhikkhave āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti, nāmarūpassa avakkantiyā sati

punabbhavo, hoti, punabbhave sati jāti hoti, jātiyā sati jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti, seyyathāpi bhikkhave mahārukkho, tassa yāni ceva

mūlāni adhogamāni yāni ca tiriyaṅgamāni sabbāni tāni uddhaṃ ojaṃ abhiharanti, evaṃ hi so

bhikkhave mahārākkho tadāhāro tadupādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya. Evameva

kho bhikkhave viññāṇe āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti, (sabbaṃ) "viññāṇe hi

bhikkhave āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti, nāmarūpassa avakkantiyā sati

punabbhavo, hoti, punabbhave sati jāti hoti, jātiyā sati jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti"ti. Idaṃ lokiyaṃ.

Viññāṇe ce bhikkhave āhāre asati nāmarūpassa avakkanti na hoti, nāmarūpassa avakkantiyā

asati punabbhavo na hoti, punabbhave asati jāti na hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassūpāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Seyyathāpi bhikkhave mahārukkho, atha puriso

āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya, so taṃ rukkhaṃ mūle chindeyya, mūle cenvā

paḷikhaṇeyya, paḷikhaṇitvā mulāni uddhareyya antamaso usīranāḷamattānipi, so taṃ

rukkhaṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chāndeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṃ chetvā phāleyya, phāletvā

sakalikaṃsakalakaṃ kareyya sakalikaṃ katvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā

ḍaheyya, agginā ḍahitvā masiṃ kareyya, masiṃ katvā mahāvāte vā opuneyyanadiyā vā

sīghasotāya pavāheyya,

[BJT Page 244] [\x 244/]

Evañhi so bhikkhave mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṃ gatoāyatiṃ

anuppādadhammo. Evameva kho bhikkhave viññāṇe āhāre asati [PTS Page 164] [\q 164/]

nāmarūpassa avakkanti na hoti, nāmarūpassa avakkantiyā asati (sabbaṃ) punabbhavo,

hoti, punabbhave sati jāti hoti, jātiyā sati jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti"ti idaṃ lokuttaraṃ.

Idaṃ lokiyañca lokuttarañca.

(4) Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānaṃ:

3. "Sabbā disā anuparigamma cetasā nevajjhagā piyataramattanā jhaci,

Evampiyo puthu attā paresaṃ

Tasmā na hiṃse paraṃ attakāmo"ti.

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

4. "Ye keci bhūtā bhavissanti vāpi2

Sabbe gamissanti pahāya dehaṃ

Taṃ sabbajātiṃ kusalo3 viditvā

Ātāpī so4 brahmacariyaṃ careyyā"ti.

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

"Sattahi bhikkhave aṅghehi samannāgataṃ kalyāṇamittaṃ api viveciyamānena

panāmiyamānena gale'pi panujjamānena5 yāvajīvaṃ na vijahitabbaṃ. Katamehi sattahi: piyo

ca hoti garuca bhāvanīye ca vattā ca vacanakkhamo ca gambhīraṃ ca kathaṃ kattā na ca6

aṭṭhāne niyojako, imehi kho bhikkhave sattahi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ

kalyāṇamittaṃ api viveciyamānena panāmiyamānena gale'pi panujjamānena5 yāvajīvaṃ na

vijahitabbaṃ. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

5. " Piyo ca garu bhāvanīyo cattā ca vacanakkhamo,

Gambhīrañca kathaṃ kattā no caṭṭhāne niyojako;

Taṃ mittaṃ mittakāmena yāvajīvampi seviya"nti.

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ. [PTS Page 165] [\q 165/]

(5) Tattha katamaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ;

6. "Yañca kāmasukhaṃ loke yaṃ cidaṃ diviyaṃ sukhaṃ,

Taṇhakkhayasukhassete kalaja nāgghanti soḷasiṃ"ti.

Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ

1. Paramattakāmo-machasaṃ. 2. Soca-sīmu, ye vāpi-machasaṃ. 3. Sabbaṃ jātikusalo-sīmu. 4.

Ātāpiyo -machasaṃ 5. Vihanamaññamānena- machasaṃ, pamajjamānena-sīmu 6. No ca -

machasaṃ

[BJT Page 246] [\x 246/]

7. "Susukhaṃ vata nibbānaṃ sammāsambuddhadesitaṃ,

Asokaṃ virajaṃ khemaṃ yattha dukkhaṃ nirujjhatī"ti.

Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

(6) Tattha katamaṃ sattādiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānaṃ ca:

8. "Mātahaṃ pitaraṃ bhantvā rājāno dve va khattiye,

Raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā"ti.

Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

"Anīgho yāti brāhmaṇo"ti.

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ ca dhammādhiṭṭhānañca.

"Cattāro me bhikkhave iddhipādā, katame cattāro:

chandasamādhipadhānasaṅkārasamantāgato iddhipādo, viriya chanda

samādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo, citta

chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo"ti.

Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

"So kāye'pi cittaṃ samodahati, citte'pi kāyaṃ samodahati. Kāye sukhasaññañca lahusaññañca

okkamitvā upasampajja viharatī"ti. Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

Idaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca.

(7) Tattha katamaṃ ñāṇaṃ:

9. "Yaṃ taṃ lokuttaraṃ ñāṇaṃ sabbaññū yena vuccati,

Na tassa parihānatti sabbakāle pavattatī"ti.

Idaṃ ñāṇaṃ. [PTS Page 166] [\q 166/]

10. "Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ yā'yaṃ nibbānagāminī1

Yāya sammā pajānāti jātimaraṇa saṅkhaya'nti2.

Idaṃ ñāṇaṃ.

(8) Tattha katamaṃ ñeyyaṃ:

11. "Kittayissāmi te santiṃ (dhotakā'ti bhagavā)

Diṭṭhe dhamme anītihaṃ,

Yaṃ viditvā sato caraṃ

Tare loke visattikaṃ.

1. Nibbedhagāminī- iti. 2. Jātibhava parikkhayaṃ-iti.

[BJT Page 248] [\x 248/]

12, Tañcā'haṃ abhinandāmi(ccāyasamā dhotako)

Mahesi santimuttamaṃ,

Yaṃ vīdītvā sato caraṃ

Tare loke cīsattikaṃ.

13. Yaṃ kiñci sampajānāsi(dhotakā'ti bhagavā)

Uddhaṃ adho tiriyaṃ cā pi majjhe,

Etaṃ viditvā saṅgoti loke

Bhavābhavāya mākāsi taṇha?Nti.

Idaṃ ñeyyaṃ.

"Catunnaṃ bhikkhave ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ

sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākaṃ ca. Tayidaṃ bhikkhave dukkhaṃ ariyasaccaṃ

anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhasamudayo1 ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ,

dukkhanirodho2 ariyasaccaṃ dukkha nirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ

paṭividdhaṃ, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, tatthi'dāni punabbhavoti. Idamavoca

bhagavā idaṃ vatvāna sugato athā'paraṃvatada'voca satthā:

14. Catunnaṃ ariyasaccānaṃ yathābhūtaṃ adassanā.

Saṃsitaṃ3 dīghamaddhānaṃ tāsu tāsve'va jātisu

15. Tāni etāni diṭṭhāni bhavanetti samūhatā,

Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa natthi"dāni punabbhavo"ti. [PTS Page 167] [\q 167/]

Idaṃ ñeyyaṃ.

(9) Tattha katamaṃ ñāṇaṃ ca ñeyyaṃca:

"Rūpaṃ aniccaṃ vedanā aniccā saññā aniccā saṃkhārā aniccā viññāṇaṃ anicca"nti idaṃ

ñeyyaṃ.

"Evaṃ jānaṃ evaṃ passaṃ ariyasāvako rūpaṃ aniccanti passati, vedanā aniccāti passati, saññā

aniccanti passatī"ti idaṃ ñāṇaṃ. Saṃkhārā aniccanti passatī"ti idaṃ ñāṇaṃ. Viññāṇaṃ

aniccanti passatī"ti idaṃ ñāṇaṃ.

"So parimuccati rūpena parimuccati vedanāya parimuccati saññāya parimuccati saṅkhārehi

parimuccati viññāṇamhā parimuccati dukkhasmāti vadāmī'ti.

Idaṃ ñāṇaṃ ca ñeyyaṃ ca.

"Sabbe saṅkhārā aniccā"ti idaṃ ñeyyaṃ.

"Yadā paññāya passati"ti idaṃ ñāṇaṃ.

3. Dukkhasamudayaṃ-machasaṃ 4. Dukkhanirodhaṃ-machasaṃ 5. Saṃsaritaṃ -sīmu.

[BJT Page 250] [\x 250/]

"Atha nibbindati dukkhe esa ggo visuddhiyā"ti idaṃ ñāṇaṃ ca ñeyyaṃ ca.

Sabbe saṅkhārā dukkhāti savecca abhisamecca dhammaṃ; sabbe dhammā anattā"ti idaṃ

ñeyyaṃ.

"Yadā paññāya passatī"ti idaṃ ñāṇaṃ.

"Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā"ti idaṃ ñāṇaṃ ca ñeyyaṃca. [PTS Page 168]

[\q 168/]

"Ye hi ci1 soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena

seyyohamasmiti vā samanupassanti. Sadisohamasmīti vā samanupassanti, hīnohamasmīti

vā samanupassanti, kimaññata; yathābhūtassa adassanā, aniccāya vedanāya dukkhena

vipariṇāmadhammena sayyohamasmīti vā samanupassanti. Aniccāya saññāya dukkhena

vipariṇāmadhammena seyyohamasmīti vā samanupassanti. Aniccehi saṅkhārehi dukkhena

vipariṇamedhammena seyyohamasmīti vā samanupassanti. Aniccena viññāṇena dukkhena

viparināmadhammena seyyohamasmīti vā samanupassanti, sadisohamasmiti vā

samanupassanti, hīnohamasmiti vā samanupassanti kimaññata; yathābhūtassa adassanā"ti.

Idaṃ ñeyyaṃ.

" Ye ca kho keci soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā anaccena rūpena dukkhena

vipariṇāmadhammena seyyohamasmīti"pi na samanupassanti, sadisohamasmītipi na

samanupassanti, hīnohamasmītipi na samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa dassānā,

aniccāya vedanāya dukkhena vipariṇāmadhammena seyyohamasmīti'pi na samanupassanti,

aniccāya saññāya dukkhenavipariṇāmadhammena seyyohamasmīti'pi na samanupassanti,

sadisohamasmītipi na samanupassanti, aniccehi saṅkhārehi dukkhena

vipariṇāmadhammena seyyohamasmīti'pi na samanupassanti, sadisohamasmītipi na

samanupassanti, aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena seyyohamasmītipi

na samanupassanti, sadisohamasmīti pi na samanupassanti, hīnohamasmīti pi na

samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa dassanā"ti. Idaṃ ñāṇaṃ.

Edaṃ ñāṇaṃ ca ñeyyaṃ ca

(10) Tattha katamaṃ dassanaṃ:

16. " Ye ariyasaccāni vibhāvayanti

Gambhīrapaññena sudesitāni,

Kiñcāpi te hontī bhusappamattā

Na te bhavaṃ aṭṭhamaṃ ādiyantī"ti.

Idaṃ dassanaṃ.

17. " Yathindakhīlo paṭhaviṃ sito siyā

Catubbhi vātehi asampakampiyo, [PTS Page 169] [\q 169/]

Tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi

Yo ariyasaccāni avecca passatī"ti

Idaṃ dassanaṃ.

1. Yeca kho keci -sīmu.

[BJT Page 252] [\x 252/]

"Catūhi bhikkhave sotāpattiyaṅgehi samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāvaattānaṃ

byākareyya khīṇanirayomhi. Khīṇatiracchānayoni, khīṇapettimisayo,

khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhīparāyanā

sattakkhattuparamaṃ1 deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ

karissāmīti. Katamehi catūhi: idha bhikkhave ariyasāvakassa tathāgate saddhā niviṭṭhā

patiṭṭhitā virūḷhā mūlajātā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devane vā mārena vā

brahmunā vā kenaci vā lekasmiṃ saha dhammena. Dhamme kho pana niṭṭhaṃ gato hoti.

Svākkāto bhagavatā dhamme sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko īpanayiko paccattaṃ veditabbo

viññūhi yadidaṃ madanimmadano -pe- nirodho nibbānaṃ. Sahadhammiyā ko panassa honti

iṭṭhā kantā piyā manāpā gihi ceva pabbajitā ca ariya kantehi kho pana sīlehi samannāgato

hoti akhaṇḍehi accidedahi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi

aparāmaṭṭhehi sādhisaṃvattanikehi. Imehikho bhikkhave catūhi sotāpattiyaṅgehi

samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya khīṇanirayomhi

khīṇatiracchānayoni, khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi

avinipātadhamme niyato sambodhiparāyano sattakkhattuparama deve ca manusse ca

sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissāmī"ti. [PTS Page 170] [\q 170/]

Idaṃ dassanaṃ.

(11) Tattha katamā bhāvanā:

18. "Yassindriyāni2 subhāvitāni

Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke,

Nibbijjha imaṃ paraṃ ca lokaṃ

Kālaṃ kaṅkhati bhāvito sa danto3?Ti.

Ayaṃ bhāvanā.

"Cattārimāni bhikkhave dhammapadāni. Katamāni cattāri: anabhijjhā dhammapadaṃ

abyāpādodhammapadaṃ sammāsati dhammapadaṃ sammāsamādhi dhammapadaṃ. Imāni

ko bhikkhave cattāri dhammapadānī"ti.

Ayaṃ bhāvanā.

(12) Tattha katamaṃ dassanaṃ ca bhāvanā ca:

19. "Pañca chinde pañca jahe pañcacuttari bhāvaye,

Pañca saṅgatigo bhikkhu oghatiṇṇoti vuccatī"ti.

1. Paramo-sīmu 2. Yassindriyānīdha - sīmu 3. Sudanto-sīmu.

[BJT Page 254] [\x 254/]

"Pañca chinde pañca jahe"ti idaṃ dassanaṃ. "Pañca cuttari bhāvaye pañca saṅgātigo bhikkhū

oghatiṇṇoti vuccatī"ti ayaṃ bhāvanā.

Idaṃ dassanaṃ ca bhāvanā ca.

"Tīṇimāni bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi: anaññā taññassāmītindriyaṃ

aññātāvindriyaṃ.

Katamaṃ ca bhikkhave, anaññātaññassāmītindriyaṃ: idha bhikkhave, bhikkhū

anabhisametassa dukkhassaariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ

ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anabhisametassa [PTS Page 171] [\q 171/]

dukkhasamudayassa ariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati

cittaṃ paggaṇhāti padahati, dukkhanirodhassa ariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ

janetivāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, dukkhanirodha gāminiyā

paṭipadāyaariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ

paggaṇhāta dahati, idaṃ bhikkhave, anaññātaññassāmītindurirayaṃ"ti.

Idaṃ dassanaṃ.

"Katamaṃ ca bhikkhave, aññindriyaṃ: idha bhikkhave, bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ

pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yatābhūtaṃ

pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, idaṃ bhikkhave,

aññindriyaṃ.

Katamaṃ ca bhikkhave, aññātāvindriyaṃ: idha bhikkhave, bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvumuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abiññā sacchikatvā upasampajja

viharati, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti,

idaṃ bhikkhave, aññātāvindriya"nti.

Ayaṃ bhāvanā.

Idaṃ dassanaṃ ca bhāvanā ca.

(13) Tattha katamaṃ sakavacanaṃ:

20. "Sabbapāpassa akaraṇaṃ kusalassa upasampadā,

Sacittapariyodapanaṃ etaṃ buddhāna'sāsana"nti.

Idaṃ sakavacanaṃ.

"Tīṇimāni bhikkhave bālassa bālalakkhaṇāni, bālanimittāni bālāpadānāni, yehi bālaṃ bāloti

pare sañjānanti, katamāni tīni: bālo bhikkhave duccintitacintī ca hoti, dubbhāsitabhāsī ca

hoti, dukkatakammakārīca hoti, imāni kho bhikkhave tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni

bālanimittāni bābāpadānāni. [PTS Page 172] [\q 172/]

[BJT Page 256] [\x 256/]

"Tīṇimāni bhikkhave paṇatessa paṇḍutassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni

paṇḍitāpadānāni, yehi paṇḍitaṃ paṇḍitoti pare sañjānanti. Katamāni tīṇi: paṇḍito

bhikkhave sucintitacintīca hoti, subhāsitabhāsī ca hoti, sukatakammakārī ca hoti. Imāni ko

bhikkhave tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānānī"ti.

Idaṃ sakavacanaṃ.

(14) Tattha katamaṃ paravacānaṃ:

21. "Paṭhavisamo natthi vītthato

Ninno pātālasamo na cijjati.

Merusamo natthi unnato

Cakkavatti sadiso natthi poriso"ti.

Idaṃ ravacanaṃ.

"Hotu devānaminda, subhāsitena jayoti. Hotu vepacitti subhāsitena jayoti. Bhaṇa vepacitti,

gāthanti, atha khe bhikkhave vepavitti asurando imaṃ gāthaṃ abhāsi:

22. "Bhiyyo bālā pakujjheyyuṃ1 no cassa paṭisedhako,

Tasmā bhusena daṇḍena dhīro bālaṃ nisedhaye"ti.

Bhāsitāya ko pana bhikkhave vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṃsu devā tuṇhī

ahesuṃ. Atha ko bhikkhave vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca: bhaṇa

devānaminda gāthanti. Atha ko bhikkhave sakko devānamindo imaṃ gāthaṃ abāsi:

23. "Etadeva ahaṃ maññe bālassa paṭisedhanaṃ,

Paraṃ saṃkupitaṃ ñatvā yo sato upasammatī"ti.

Bhāyitāya kho bhikkhave sakkena devānamīndena gāthāya devā anūvodiṃsu, asurā

tunhīahesuṃ. Athako bhikkhave sako devānamindo vepacitti asurindaṃ etadavoca bhaṇa

vepacitti gāthanti. Atha kho bhikkhave vepacitti asurindo imaṃ gāthaṃ abhāsi:

[PTS Page 173] [\q 173/]

24. "Etadeva titikkhāya vajjaṃ passāmi vāsava,

Yadā naṃ maññatī bālo bhayā myāyaṃ titikkhati:

Ajjhārūhati dummedo gova bhīyo palāyina"nti.

1. Pakuppeyyuṃ-pu.

[BJT Page 258] [\x 258/]

Bhāsitāya ko pana bhikkhave vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṃsu,

devātuṇahī ahesuṃ athako bhikkhave vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca.

Bhaṇa devānaminda, gāthanti. Athakho bhikkhave, sakko devānamindo imāgātāya abhāsi:

25. "Kāmaṃvaññatu vā mā vā bhayā myāyaṃ titikkhati,

Sadatthaparamā atthā khantyā bhiyo na vijjati.

26. Yo have balavā santo dubbalassa titikkhati.

Tamāhu paramaṃ khantiṃ niccaṃ dhamati dubbalo.

27. Abalaṃ taṃ balaṃ āhu yassa bālabaṃla balaṃ,

Balassa dhammaguttassa paṭicattā na vijjati.

28. Tasseva tena pāpiyo yo kuddhaṃ paṭikujjhati,

Kuddhaṃ apaṭikujjhanto saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

29. Ubhinnamatthaṃ carati attano ca parassa ca,

Paraṃ saṃkupitaṃ ñatvā yo sato upasammati.

30 Ubhinnaṃ tikicchantānaṃ attano ca parassa ca.

Janā maññanti bāloti ye dhammassa akovidā"ti.

"Bhāsitāsu kho pana bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāsu devā anumodiṃsu asurā

tunhī ahesu"nti.

Idaṃ paravacānaṃ.

(15) Tattha katamaṃ sakavacānaṃ ca paravacanaṃ ca:

"Yañca pattaṃ pañca pattabbaṃ ubhayametaṃ rajānukiṇṇaṃ āturassānusikkhato. Ye ca

sikkhāsārā sīlaṃ vataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasārā, ayameko anto. Ye ca

evaṃvādino evaṃdiṭṭhino natthi kāmesu dosoti, ayaṃ [PTS Page 174] [\q 174/] dutiyo

anto. Iccete ubho antā kamasivaḍhenā kaṭasiyo diṭṭhiṃ vaḍḍhenti, ete ubho ante

anabhiññāya olīyanti eko atidhāvanti eke"ti. Idaṃ paravacanaṃ.

Ye ca ko te ubho ante abiññāya tata; ca na ahesuṃ. Te na ca amaññiṃsu. Vaṭṭaṃ tesaṃ natthi

paññāpanāyā"ti.

Idaṃ sakavacanaṃ

Ayaṃ udāno sakavacanaṃ ca paravacanaṃ ca.

[BJT Page 260] [\x 260/]

"Rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca: idha mayhaṃ bhante, rahogatassa

patisallīnassa evaṃ cetaso paricitakko udapādi: kesaṃ nu kho piyo attā, kesaṃ appiyo attāti.

Tassa mayhaṃ bhante etadahosi: ye kho keci kāyena duccaritaṃ caranti vācāya duccaritaṃ

caranti manasā duccaritaṃ caranti, tesaṃ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ: 'piyo no

attā'ti. Atha ko tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu: yañhi appiyo appiyassa karoti. Taṃ te

attāva attano karonti. Tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṃ caranti

vācāya sucaritaṃ caranti manasā sucaritaṃ caranti, tesaṃ piyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ

'appiyo no attā'ti, atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu: yaṃ hi piyo piyassa kareyya, taṃ

te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ piyo attā'ti.

Evametaṃ mahārāja, evametaṃ mahārāja, ye hi ci mahārāja kāyena duccaritaṃ caranti vācāya

duccaritaṃ caranti manasā duccaritaṃ caranti, tesaṃ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ

'piyo no attā'ti, atha ko tesaṃ appiyo attā, taṃ kissa hetu: yaṃ hi mahārāja, appiyo appiyassa

kareyya, taṃ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ appiyo attā, ye ca kho keci mahārāja

kāyena sucaritaṃ caranti vācāya sucaritaṃ caranti manasā sucaritaṃ caranti, tesaṃ piyo attā.

Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ 'appiyo no attā'ti, atha ko tesaṃ piyo attā. [PTS Page 175] [\q

175/] taṃ kissa hetu: yaṃ hi mahārāja, piyo piyassa kareyya, taṃ te attanāva attano

karonti. Tasmā tesaṃ piyo attāti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ

etadavoca satthā:

31. "Attānañce piyaṃ jaññā na naṃ pāpena saṃyuje,

Na hi taṃ sulabhaṃ hoti sukhaṃ dukkatakārinā.

32. Antakenādipannassa jahato mānusaṃ bhavaṃ,

Kiṃ hi tassa sakaṃ hoti kiñca ādāya gacchati;

Kiṃ cassa anugaṃ hoti chāyāva anapāyinī.

33. Ubho puññaṃ ca pāpaṃ ca yaṃ macco kuruto idha,

Taṃ hi tassa sakaṃ hoti taṃ ca ādāya gacchati;

Taṃ cassa anugaṃ hoti chāyāva anapāyinī.

34. Tasmā kareyya kalyāṇaṃ nicayaṃ samparāyikaṃ,

Puññāni paralokasmiṃ patiṭṭhā honti pāṇīna"nti.

Idaṃ suttaṃ paravacanaṃ. Anugīti sakavacanaṃ.

Idaṃ sakavacanaṃ ca paravacanañca.

[BJT Page 262] [\x 262/]

(16) Tattha katamaṃ vissajjanīyaṃ:

Pañhe pucchite idaṃ abhiññeyyaṃ idaṃ pariññeyyaṃ idaṃ pahātabbaṃ idaṃ bhāvetabbaṃ

idaṃ sacchikātabbaṃ ime dhammā evaṃ gahitā idaṃ phalaṃ nibbattayanti tesaṃ evaṃ

gahitānaṃ ayaṃ attho iti.

Idaṃ vissajjanīyaṃ.

"Uḷāro buddo bhagavā"ti buddhuḷārattaṃ dhammasvākkhātataṃ saṅghasuppaṭipattiñca

ekaṃseneva niddise. "Sabbe saṅkhārā aniccā"ti "sabbe saṅkhārā dukkhā"ti "sabbedhammā

anattā"ti ekaṃseneva niddise. Yaṃ vā panaññampi evaṃ jātiyanti.

Idaṃ vissajjanīyaṃ. [PTS Page 176] [\q 176/]

(17) Tattha katamaṃ avissajjanīyaṃ.

35. "Ākaṅkhato te naradammasārathi

Devā manussā manasā micintitaṃ.

Sabbe na jaññā1 kasiṇāpi pāṇino santaṃ samādiṃ araṇaṃ nisevato.

"Kiṃ taṃ bhagavā ākaṅkhati"ti.

Idaṃ avissajjanīyaṃ.

"Ettako bhagavā sīlakkhandhe2 samādhikkhandhe paññākkhandhe vimuttikkhandhe

vimuttiñāṇadassanakkhandhe iriyāyaṃ pabhāve hitesi kāyaṃ karuṇāyaṃ iddhiya"nti.

Idaṃ avissajjanīyaṃ.

"Tathāgatassa bhikkave arahato sammāsambuddhassa loke uppādā tiṇṇaṃ ratanānaṃ

uppādo: buddharatanassa dhammaratanassa saṅkharatanassa".

"Kiṃ pamāṇāni tīṇi ratanānī"ti idaṃ avissajjanīyaṃ buddhavisayo avissajjanīyo.

Puggalaparoparaññutā avissajjanīyā.

"Pubbā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjānīvaranānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sakiṃ

nirayaṃ sakiṃ tiracchānayoniṃ sakiṃ pettivisayaṃ sakiṃ asurayoniṃ sakiṃ deve sakiṃ

manusse sandhāvataṃ saṃsarataṃ".

1. Na jāneyyuṃ- aṭṭhakathā. 2. Sīlakkhandhena-pu.

[BJT Page 264] [\x 264/]

"Katamā pubbā koṭi"ti avissajjanīyaṃ. "Na paññāyatī"ti sāvakānaṃ ñāṇavekallena.

Duvidhaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ desanā: attūpanāyikā ca parūpanāyikā ca. 'Na

paññāyatī'ti parūpanāyikā; 'natthi khuddhānaṃ bhagavantānaṃ appajānanā'ti1 attupanāyikā;

yathā bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ ārabbha aññataraṃ bhikkhuṃ evamāha: [PTS Page 177]

[\q 177/]

'Seyyathāpi bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho -penatveva eko abbudo nirayo.

Seyyathāpi bhikku, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudo nirayo, seyyathāpi bhikkhu,

vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo seyyathāpi bhikkhū, vīsati ababā nirayā,

evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi bhikkhū, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo.

Seyyathāpi bhikkhū vīsati ahahā nirayā evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhū,

vīsati kumudā nirayā, ḷuvameko sogandhiko nirayo, seyyathāpi bhikkhu, vīsati sogandhikā

nirayā, evameko uppalako nirayo. Seyyathāpi bhikkhū, vīsati uppalakā nirayā, evameko

puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi bhikkhū, vīsati puṇḍarīkā nirayā, evameko padumo nirayo.

Padumaṃ kho pana bhikkhu, nirayaṃ kokāliko bhikkhū upapanno sāriputta moggallānesu

cittaṃ āghātetvā"ti.

Yaṃ vā pana kiñci bhagavā āha: ayaṃ appameyyo asaṃkheyyoti, sabbaṃ taṃ avissajjanīyantī.

Idaṃ avissajjanīyaṃ

(18) Tattha katamaṃ vissajjanīyaṃ ca avissajjaniyaṃ ca:

Yadā so upako ājīvako bhagavantaṃ āha: "kuhiṃ āvuso gotama, gamissatī"ti. Bhagavā āha:

36. "Bāhāṇasiṃ gamissāmi āhantuṃ2 amatadunduhiṃ,

Dhammacakkaṃ pavattetuṃ loke appativattiya"nti.

Upako ājivako āha: "jinoti ko āvuso bho gotama paṭijānāsi"ti, bhagavā āha:

37. "Mādisā ve jānā3 honti ye pattā āsavakkhayaṃ,

Jitā me pāpakā dhammā tasmāhaṃ upakā jino"ti.

1. Avijānanāti-machasaṃ. 2. Āhaṃ taṃ -machasaṃ, āhañchaṃ-mani, mapā, 3. Jinā ve

mādisā-sīmu.

[BJT Page 266] [\x 266/]

"Kathaṃ jino" "kena jino"ti vissajjanīyaṃ; "katamo jino"ti avissajjanīyaṃ, "katamo

āsavakkhayo: rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo"ti vissajjanīyaṃ; kittako āsavakkhayo"ti

avissajjanīyaṃ;

[PTS Page 178] [\q 178/]

Idaṃ vissajjanīyañca avissajjanīyañca.

"Atthi tathāgato"ti vissajjanīyaṃ; "atthi rūpaṃ"ti vissajjanīyaṃ. "Rūpaṃ tathāgato"ti

avissajjanīyaṃ, "rūpavā tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, "rūpe vā tathāgato"ti avissajjanīyaṃ,

"tathāgate rūpa"nti avissajjanīyaṃ. Evaṃ "atthi vedanā"ti vissajjanīyaṃ, "vedanaṃ tathāgato"ti

avissajjanīyaṃ, "vedanā tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, "vedanā vā tathāgato"ti avissajjanīyaṃ,

"tathāgate veda"nti avissajjanīyaṃ. "Atthi saññāya"ti vissajjanīyaṃ. "Saññāyaṃ tathāgato"ti

avissajjanīyaṃ, "saññā tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, "sañañe vā tathāgato"ti avissajjanīyaṃ,

"tathāgate saññā"nti avissajjanīyaṃ. Atthi saṃkhāraṃ"ti vissajjanīyaṃ. "Saṃkhāraṃ tathāgato"ti

avissajjanīyaṃ, "saṃkhārā tathāgato"ti avissajjanīyaṃ. "Saṃkhāre vā tathāgato"ti

avissajjanīyaṃ, "tathāgate saṃkāra"nti avissajjanīyaṃ, atthi viññāṇa"nti villajjanīyaṃ.

"Viññāṇaṃ tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, viññāṇavā tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, viññāṇe

tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, "tathāgate viññāṇa"nti avissajjanīyaṃ. "Aññata; rūpena

tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, aññatra vedanāya tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, aññata; saññāya

tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, aññatrasaṅkhārehi tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, aññatra viññāṇena

tathāgato"ti avissajjanīyaṃ, "ayaṃ so tathāgato arūpako avedanako asaññako

asaṅkhārakoaviññāṇako"ti avissajjanīyaṃ.

Idaṃ vissajjanīyañca avissajjanīyañca.

"Passati bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satto cavamāne

upapajjamāne (evaṃ sabbaṃ) hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate

yathākammūpage satte pajānāti: vissajjanīyaṃ. "Katame sattā' katamo tathāgato"ti

avissajjanīyaṃ.

Idaṃ vissajjanīyañca avissajjanīyañca.

"Atthi tathāgato"ti vissajjanīyaṃ, "atthi tathāgato parammaraṇā"ti avissajjanīyaṃ.

Idaṃ vissajjanīyaṃ ca avissajjanīyaṃ ca.

(19) Tattha katamaṃ kammaṃ:

38. "Antakenādipannassa jahato mānusaṃ bhavaṃ,

Kiṃ hi tassa sakaṃ hoti kiñca ādāya gacchati;

Kiñcassa anugaṃ hoti chāyāva anapāyinī"

39. "Ubho puññañca pāpaṃ ca yaṃ macco kurute idha,

Taṃ hi tassa sakaṃ hoti taṃ ca ādāyagacchati;

Tañcassa anugaṃ hoti chāyāva anapāyinī"ti.

Idaṃ kammaṃ.

[BJT Page 268] [\x 268/]

"Punaca paraṃ bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā [PTS Page 179] [\q 179/]

mañcasamārūḷhaṃ vā chamāya1 vā semānaṃ, yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni

kāyena duccaritāni vācāya duccaritani manasā duccaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti

ajjeddhālambanti abhippalambanti. Seyyathāpi bhikkhave, mahantānaṃ2 pabbatakūṭānaṃ

chāyā sāyanhasamayaṃ paṭhaviyā olambanti ajjholambanti abippalambanti, evameva ko

bhikkhave bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāya1 vā semānaṃ yānissa

pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni,

tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abippalampanti. Tata; bhikkhave bālassa evaṃ

heti: akataṃ vata me kalyāṇaṃ akataṃ kusalaṃ akataṃ bhīruttāṇaṃ, kataṃ pāpaṃ kataṃ

luddaṃ kataṃ kibbisaṃ, yā ca hoti3 akatakalyāṇānaṃ akatakusalānaṃ akatabhīruttāṇānaṃ

katapāpānaṃ kataluddānaṃ katakibbisānaṃ gati, taṃ gatiṃ pecca gacchāmīti so socati

kilamati paridevati urattāḷiṃkandati sammohaṃ āpajjatīti.

Punaca paraṃ bhikkhave, paṇḍitaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāya vā

semānaṃ, yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritā

manasā sucāritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Evameva

kho bhikkhave paṇḍitaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāya vā semānaṃ

yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā

sucaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tata;. Bhikkhave

paṇḍitassa evaṃ hoti: akataṃ vata me pāpaṃ akataṃ luddaṃ akataṃ kibbisaṃ kataṃ kalyāṇaṃ

kataṃ kusalaṃ kataṃ bīruttāṇaṃ, yā ca hoti3 pāpānaṃ akataluddānaṃ akatakibbisānaṃ

katakalyāṇānaṃ katakusalānaṃ katabhīruttāṇānaṃ gati, taṃ gatiṃ pecca gacchāmīti. So na

socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati kataṃ me

puññaṃ akataṃ pāpaṃ, yā bhavissati gati akatapāpassa akataluddassa akatakibbisassa

katapuññassa katakusalassa katabhīruttāṇassa, taṃ pecca gatiṃ gacchāmīti vippaṭisāro na

jāyati. Avippaṭisārino. Ko bhikkhave itthiyāvā purisassa vā gihīno vā pabbajitassa vā

bhaddakaṃ maraṇaṃ bhaddikā kālakiriyāti vadāmīti.

Idaṃ kammaṃ.

"Tīṇimāni bhikkhave duccaritāni, katamāni tīṇi: kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ

manoduccaritaṃ. Imāni kho bhikkhave tīṇi duccaritāni.

1. Chamāyaṃ -machasaṃ. 2. Mahataṃ -machasaṃ. 3. Yāvatā hoti -sīmu, machasaṃ

[BJT Page 270] [\x 270/]

Tīnimāni bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi9 kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ mano

sucaritaṃ. Imāni ko bhikkhave, tīṇi sucaritānī"ti.

Idaṃ kammaṃ.

(20) Tattha katamo vipāko:

"Lābhā vo bhikkhave, suladdhaṃ vo bhikkhave khano vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya,

diṭṭhā mayā bhikkhave, cha phassajayatanikā nāma nirayā, tattha yaṃ kiñca cakkhunā rūpaṃ

passati aniṭṭharūpaṃ yeva passati neṭa iṭṭharūpaṃ, akantarūpaṃ yeva passati no kantarūpaṃ,

amanāparūpaṃyeca passati no manāparūpaṃ, yaṃ kiñci sotena saddhaṃ vijānāti

aniṭṭhasaddhaṃ yeva vijānāti no iṭṭhasaddhaṃ, akantasaddhaṃ yeva vijānāti no kanta

saddhaṃ, amanāpa dhammaṃ yeva vijānāti, no manāpasaddhaṃ yaṃ kiñci ghānena gandhaṃ

vijānāti aniṭṭhagandhaṃ yeva vijānāti no iṭṭharūpaṃ, akantadhammaṃ yeva vijānāti no

kantagandhaṃ, amanāpa gandhaṃ yeva vijānāti, no manāpagandhaṃ, yaṃ kiñci jivhāya rasaṃ

vijānāti aniṭṭha rasaṃ yeva vijānāti no iṭṭharasaṃ, akantarasaṃ yeva vijānāti no kantarasaṃ,

amanāpa rasaṃ yeva vijānāti, no manāparasaṃ. Yaṃ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṃ vijanāti

aniṭṭhaphoṭṭhabbaṃ yeva vijānāti no iṭṭhaphoṭṭhabbaṃ akantaphoṭṭhabbaṃ yeva vijānāti

no kantaphoṭṭhabbaṃ, amanāpa phoṭṭhabbaṃ yeva vijānāti, no manāpadhammaṃ, yaṃ kiñci

manasā dhammaṃ vijānāti aniṭṭhadhammaṃ yeva vijānāti no iṭṭhadhammaṃ,

akantadhammaṃ yeva vijānāti no kantadhammaṃ, amanāpa dhammaṃ yeva vijānāti, no

manāpadhammaṃ lābhā [PTS Page 181] [\q 181/] vo bhikkhave, suladdhaṃ vo

bhikkhave, khano vo paṭiladdho brahmacariyavāsāya.

Diṭṭhā mayā bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṃ kiñci cakkunā rūpaṃ

passati iṭṭharūpaṃyeva passati no aniṭṭharūpaṃ, kantarūpaṃyeva passati no akantarūpaṃ,

manāparūpaṃyeva passati no amanāparūpaṃ, yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti

iṭṭhadhammaṃyeva vijānāti no aniṭṭhasaddaṃ, kantasaddhaṃyeva vijānāti no akanta

saddhaṃ, manāpasaddhayeva vijānāti no amanāpa saddhaṃ, yaṃ kiñci ghānena gandhaṃ

suṇāti iṭṭhaghandhaṃyeva vijānāti no aniṭṭhaghandhaṃ, kantaghandhaṃyeva vijānāti no

akantagandhaṃ, manāpagandhaṃyeva vijānāti no amanāpaghandhaṃ, yaṃ kiñci jivhāya rasaṃ

suṇāti iṭṭharasaṃyeva vijānāti no aṭiṭṭharasaṃ, kantarasaṃyeva vijānāti no akanta rasaṃ,

manāparasaṃyeva vijānāti no amanāparasaṃ, yaṃ kiñci kāyena phoṭṭhabbaṃ suṇāti

iṭṭhaphoṭṭhabbaṃyeva vijānāti no aniṭṭhaphoṭṭhabbaṃ, kantaphoṭṭhabbaṃyeva vijānāti no

akantaphoṭṭhabbaṃ, manāpaphoṭṭhabbaṃyeva vijānāti no amanāpaphoṭṭhaṃ, yaṃ kiñci

manasā dhammaṃ vijānāti iṭṭhadhammaṃyeva vijānāti no aṭiṭṭhadhammaṃ,

kantadhammaṃyeva vijāniti no akanta dhammaṃ, manāpadhammaṃyeva vijānāti no

amanāpadhammaṃ, lābhā vo bhikkhave, suladdhaṃ vo bhikkhave, khano vo paṭiladdho

brahmacariya vāsāyā"ti

Ayaṃ vipāko.

40. "Saṭṭhi vassasahassāni paripuṇṇāni sabbaso,

Niraye paccamānānaṃ kadā anto bhavissati.

41. Natthi anto kuto anto na anto pati dissati,

Tadā hi pakataṃ pāpaṃ mama1 tuyhaṃ ca mārisā"ti.

Ayaṃ vipāko.

(21) Tattha katamaṃ kammaṃ ca vipākoca:

42. "Adhammacārī hi naro pamatto

Yahiṃ yahiṃ gacchati duggatiṃ yo,

So naṃ adhammo carito hanāti

Sayaṃ gahīto yathā kaṇhasappo"

1. Mamaṃ-jātaka.

[BJT Page 272] [\x 272/]

43. "Na hi dhammo adhammo ca abho samavipākino,

Adhammo nirayaṃ neti dhammo pāpeti suggatiṃ"

Idaṃ kammaṃ ca vipāko ca.

"Mā bhikkave puññānaṃ bhāyittha, sukhassetaṃ bhikkhave, adhivacanaṃ iṭṭhassa kantassa

piyassamanāpassa [PTS Page 182] [\q 182/] yadidaṃ puññānīti. Abhijānāmi ko panāhaṃ

bhikkhave, dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ dīgharattaṃ1 iṭṭhaṃ kantaṃ piyaṃ manāpaṃ

vipākaṃ paccanubhūtaṃ satta vassāni mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe na

imaṃ lokaṃ punarāgamāsiṃ, sāvaṭṭamāne sudaṃ2 bhikkhave, kappe ābhassarūpago homi,

vivaṭṭamāne kappe suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi, tata; sudaṃ2 bhikkhave, brahmā

homi mahābrahmā abibhu anabhibhuto aññadatthu daso vasavattī. Chattiṃsakkhattuṃ kho

panāhaṃ bhikkhave, sakko ahosiṃ devānamindo. Anekasatakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakkavattī

dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato

ko pana vādo padesarajjassa.

Tassa mayhaṃ bhikkheve, etadahosi: kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ kissa

kammassa vipāko yenāhaṃ etarahi evaṃ mabhiddhiko evaṃ mahānubhāvoti. Tassa mayhaṃ

bhikkhavo, etadahosi: tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko

yenāhaṃetarahi evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo, seyyathīdaṃ: dānassa damassa

saṃyamassāti.

Tattha yañca dānaṃ ye ca damo ye ca saṃyamo, idaṃ kammaṃ. Yo tappaccayā vipāko

paccanubhuto, ayaṃ vipāko.

Tathā "cullakammavibhaṅgo" vattabbo, yaṃ subhassa māṇavassa todeyya puttassa desitaṃ.

Tattha ye dhammā appāyukadighāyukatāya saṃvattanti, bavhābādhaappābādhatāya -

appesakkha mahesakkhatāyadubbaṇṇa suvaṇṇatāyanīcakulikauccākulikatāya - appabhoga

mahā bhogatāyaduppaññapaññāvantatāya [PTS Page 183] [\q 183/] ca saṃvattanti, idaṃ

kammaṃ. Yā tattha appāyukadīghāyukatā saṃvattanti, bavhābādhaappābādhatāya -

appesakkha mahesakkhatāyadubbaṇṇa suvaṇṇatāyanīcakulikauccākulikatāya - appabhoga

mahā bhogatāyaduppaññapaññāvantatā, ayaṃ vipāko

Idaṃ kammaṃ ca vipāko ca.

(22) Tattha katamaṃ kusalaṃ:

44 "Vācānurakkhī manasā susaṃvito

Kāyena ca akusalaṃ na3 kayirā,

Ete tayo kammapathe visodhaye

Ārādhaye maggaṃ isippavedita"nti.

Idaṃ kusalaṃ.

1. Dīgharattaṃ- katthaci ūnaṃ. 2. Sudāhaṃ-sīmu. 3. Nā kusalaṃ-machasaṃ

[BJT Page 274] [\x 274/]

45Ga "yassa kāyena vācāya manasā natthi dukkaṭaṃ,

Saṃvutaṃ tīhi ṭhānehi tamahaṃ brūmi brahmaṇa"nti.

Idaṃ kusalaṃ.

"Tīnimāni bhikkhave, kusalamulāni. Katamāni tīṇi: alobho kusalamūlaṃ adoso kusalamūlaṃ

amoho kusalamūlaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi kusalamūlānī"ti

Idaṃ kusalaṃ.

"Vijjā bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anvadeva1 hiriñca

otappaṃcā"ti.

Badaṃ kusalaṃ.

(23) Tattha katamaṃ akusalaṃ:

46. "Yassa accantadussīlyaṃ māluvā sālamivotataṃ,

Karoti so tathattānaṃ yathā naṃ icchati diso"ti.

Idaṃ akusalaṃ.

47. "Attanā hi kataṃ pāpaṃ2 attaja attasambhavaṃ,

Abhimatthati dummedhaṃ vajiraṃ vasmamayaṃ maṇiṃ"ti.

Idaṃ akusalaṃ. [PTS Page 184] [\q 184/]

48. Dasa kammapathe niseviya

Akusalā kusalehi vicaccitā,

Garahā bhavanti devate,

Bālamatī nirayesu paccare"ti.

Idaṃ akusalaṃ.

"Tīnimāni bhikkhave akusalamūlāni. Katamāni tīṇi: lobho akusalamūlaṃ doso

akusalamūlaṃmoho akusalamūlaṃ. Imāni kho bhikkhave tīṇi akusalamūlānī"ti.

Idaṃ akusalaṃ.

(24) Tattha katamaṃ kusalaṃ ca akusalaṃ ca:

49. "Yādisaṃ vapate bījaṃ tādisaṃ harate phalaṃ,

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ pāpakārīca pāpaka"nti.

1. Anudeva -machasaṃ, saṃni. 2. Attanā'ca kataṃ kammaṃ - dhammapada

[BJT Page 276] [\x 276/]

Tattha yaṃ āha: "kalyāṇakārī kalyāṇa"nti idaṃ kusalaṃ, yaṃ āha: "pāpakārī ca pāpakaṃ"tī

idaṃ akusalaṃ.

Idaṃ kusalaṃ ca akusalaṃ ca.

50. "Subhena kammana vajanti suggatiṃ

Apāyabhumiṃ asubhena kammunā,

Khayā ca kammassa vimuttacetaso

Nibbanti te jotirivindhanakkhayā".

Tattha yaṃ āha: subhena kammena vajanti suggati"nti idaṃ kusalaṃ, yaṃ āha:

"apāyabhūmiṃasubhena kammunā"ti idaṃ akusalaṃ.

Idaṃ kusalañca akusalañca.

(25) Tattha katamaṃ anuññātaṃ:

51. "Yathāpi bhamaro pupphaṃ vaṇṇagandhaṃ aheṭhayaṃ,

Paleti rasamādāya evaṃ game munī care"ti.

Idaṃ anuññātaṃ. [PTS Page 185] [\q 185/]

Tīṇimāni bhikkhave, bhikkhūnaṃ karaṇīyāni. Katamāni tīṇi: idha bhikkhave, bhikkhu

pātimokkha saṃvarasaṃvuto viharati ācāragocara sampanno aṇumattesu vajjesu

bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhā padesu, kāyakammavacīkammena samannāgato

kusalena parisuddhājīvo, āraddhaviriyo kho pana hoti, thāmavā daḷhaparakkamo

anikkhittadhūro akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya

sacchikiriyāya, paññavā kho pana hoti udayabbayagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya

nibbedikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Imāni ko bhikkhave bhikkhūnaṃ tīṇi

karaṇiyānī"ti.

Idaṃ anuññātaṃ.

"Dasa ime bhikkhave, dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbā. Katame dasa:

vevaṇṇiyamhi ajjhūpagatoti. Pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ sabbehi me piyehi

manāpehinānābhāvo vinābhāvoti, pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ; kammassa

kobamhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisarano yaṃ kammaṃ

karissāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādo bhavissāmīti pabbajitena abhiṇhaṃ

paccavekkhitabbaṃ; kathamibhūtassa merattiṃdivā vītipatantīti pabbajitena abhiṇhaṃ

paccavekkhitabbaṃ; kacci nu khohaṃ suññāgāre abhiramāmīti pabbajitena abhiṇhaṃ

paccavekkhitabbaṃ atthinukho me uttaramanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso

adhigato, sohaṃ pacchime kāle sabrahmacārīhi puṭṭho na maṅkubhavissāmīti pabbajitena

abhiṇhaṃ pacacavekkhitabbaṃ;ime kho bhikkhave, dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ

paccavekkhitabbā"ti.

Idaṃ anuññātaṃ.

"Tiṇimāni bhikkhave karaṇīyāti. Katamāni tīṇi: kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ

manosucaritaṃ. Imāni ko bhikkhave tīṇi karaṇīyānī"ti

Idaṃ anuññātaṃ.

[BJT Page 278] [\x 278/]

(26) Tattha katamaṃ paṭikkhittaṃ:

52. "Natti puttasamaṃ pemaṃ natthi gosamitaṃ dhanaṃ,

Natthi suriyasamā ābhā samuddaparamā sarā"tī.

Bhagavā āha:

53. 'Natthi attasamaṃ pemaṃ natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ,

Natthi paññāsamā ābhā vuṭṭhi ve paramā sarā"ti.

Ettha yaṃ purimakaṃ, idaṃ paṭikkhittaṃ. [PTS Page 186] [\q 186/]

"Tīnimāni bhikkhave, akaraṇīyāni. Katamāni tīṇi: kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ

manoduccaritaṃ. Imāni kho bhikkhave, tīṇi akaraṇiyānī"ti.

Idaṃpaṭikkhittaṃ.

(27) Tattha katamaṃ anuññātaṃ ca paṭikkhittaṃ ca:

54. "Kiṃsūdha bhītā janatā anekā

Maggo ca nekāyatano1 pavutto,

Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña,

Kismiṃ ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti.

55. "Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā

Kāyena pāpāni akubbamāno,

Bavhannapānaṃ gharamāvasanto

Saddho mudu saṃvibhāgī vadaññū;

Etesu dhammesu ṭhito catusu

Dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti.

Tattha yaṃ āhaṃ: "vāvaṃ manaṃ ca paṇidhāya sammā"ti idaṃ anuññātaṃ; "kāyena pāpāni

akubbamāno"ti idaṃ paṭikkhittaṃ; "bavhannapānaṃ gharamāvasanto saddho mudū

saṃvibhāgī vadaññū etesu dhammesu ṭhito catusu dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti

idaṃanuññātaṃ;

Idaṃ anuññātañca paṭikkhittaṃ ca.

56. "Sabbapāpassa akaranaṃ kusalassa upasampadā,

Sacittapariyodapanaṃ etaṃ buddhānasāsanaṃ"

Tattha yaṃ āha: "sabbapāpassa akaraṇa"nti idaṃ paṭikkhittaṃ, yaṃ āha: "kusalassa

upasmapadā"ti idi anuññātaṃ.

Idaṃ anuññātaṃ ca paṭikkhittaṃ ca.

1. Nekāyatanaṃ -saṃni.

[BJT Page 280] [\x 280/]

"Kāyasamācārampahaṃ devānamunda, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampati.

Vacīsamācārampahaṃ [PTS Page 187] [\q 187/] devānaminda, duvidhena vadāmi:

sevitabbampi asevitabbampīti, pariyesanampabhaṃ devānaminda, dūvidhena vadāmi:

sevitabbampi asevitabbampīti

Kāyasamācārampahaṃ devānaminda, dūvidhena vadimi: sevitabbampi asevitabbampīti. Iti

khopanetaṃ vuttaṃ, kiñceta paṭicca vuttaṃ: yathārūpañca kho kāyasamācāraṃ sevatoakusalā

dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasmācāro na sevitabbo,

tattha yaṃ jaññā kāyasamācāraṃ imaṃ kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā

parihāyanti kusalā dhammā abivaḍhenti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.

Kāyasamācārampahaṃ devānaminda duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi iti

yantaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Vacīsamācārampahaṃ devānaminda, duvidhena

vadāmi: sevitabbampi asevitabbampiti, parayesanampahaṃ devānaminda, duvidhena

vadāmi: sevitabbampi asevitabbampīti.

Pariyesanampahaṃ devānaminda, dūvidhena vadimi: sevitabbampi asevitabbampīti. Iti

khopanetaṃ vuttaṃ, kiñceta paṭicca vuttaṃ: yathārūpañca kho pariyesanaṃ sevato akusalā

dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpā pariyesanā na sevitabbo,

tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti

kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti, evarūpā pariyesanā sevitabbā. Pariyesanampahaṃ

devānaminda duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi iti yantaṃ vuttaṃ, idametaṃ

paṭicca vuttaṃ.

Tathe yaṃ āha: "sevitabbampī"ti idaṃ anuññātaṃ. Yaṃ āha: "na sevitabbampi"ti

idaṃpaṭikkhittaṃ.

Idaṃ anuññātaṃ ca paṭikkittaṃ ca. [PTS Page 188] [\q 188/]

(28) Tattha katamo thavo:

57 "Maggānaṭṭhaṅgito seṭṭho saccānaṃ caturo padā,

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ dvipadānaṃ ca cakkhumā"ti.

Ayaṃ thavo.

"Tīṇimāni bhikkhave, aggāni, katamāni tīṇi: yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dvipadā vā

catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino nevasaññināsaññino

vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṃ arahaṃ

sammāsambuddho.

Yāvatā bhikkhave, dhammānaṃ paṇṇatti saṅkhatānaṃ vā asaṅkhatānaṃ vā virage tesaṃ

dhammānaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṃ

madanimmadano -pe-nirodho nibbānaṃ.

[BJT Page 282] [\x 282/]

Yāvatā bhikkhave, saṅghānaṃ paṇṇatti gaṇānaṃ paṇṇatti mahājanasannipātānaṃ paṇṇatti

tathāgatasāvakasaṅkho tesaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati yadidaṃ

cattāri purisa yugāni aṭṭhapurisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho, āhuneyyo pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā"ti.

58. "Sabbalokuttaro satthā dhammo ca kusalakkhato, 1

Gaṇo ca narasīhassa tāni tīṇi visissare.

59. Samaṇapadumasaññayo gaṇo

Dhammavaro ca vudūna sakkato,

Naravaradamako ca cakkhumā

Tāni tīṇi lokassa uttarī.

60. Satthā ca appaṭisamo

Dhammo ca sabbo nirūpadāho,

Ariyeca gaṇavaro

Tāni khalu visissare tīṇi.

61. Saccanāmo jino khemo

Sabbābhibhu saccadhammo, natthañño tassa uttarī

Ariyasaṅgho niccaṃ viññūna pūjito

[PTS Page 189] [\q 189/] tāni tīṇi lokassa uttari. "

62. "Ekāyanaṃ jātikhayantadassī

Maggaṃ pajānāti hitānukampī,

Etena maggena tariṃsu pubbe

Tarissanti ye ca2 taranti oghaṃ.

Taṃ tādisaṃ devamanussaseṭṭhaṃ

Sattā namassanti visuddhipekkhā"ti.

Ayaṃ thavo'ti.

Tattha lokiyaṃ suttaṃ dvīhi suttehi niddisitabbaṃ: saṃkilesa bhāgiyena ca

vāsanābhāgiyenaca. Lokuttarampi suttaṃ tīhi suttehi niddisitabbaṃ: dassanabhāgiyena ca

Bhāvanābhāgiyena ca asekha bhāgiyena ca. Lokiyañca lokuttarañca yasmiṃ sutte yaṃ

yaṃpadaṃ dissati saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ vā, tena tena lokiyanti niddisitabbaṃ,

dassanabhāgiyaṃ vā bhāvanābhāgiyaṃ vā asekkhabhāgiyaṃ vā yaṃ yaṃ padaṃ dissati, tena

tena lokuttaranti niddisitabbaṃ.

Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ saṃkilesabhāgiyassa suttassa nigghātāya, dassanabhāgiyaṃ suttaṃ

vāsanābhāgiyassa suttassa nigghātāya, dassana bhāgiyaṃ suttaṃ vāsanābhāgiyassa suttassa

paṭinissaggāya. Bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ dassanabhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya,

asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ bhāvanābhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya, asekkhabhāgiyaṃ

suttaṃ duṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ.

1. Kusalamakkhato-sīmu 2. Ye cāpi - sīmu

[BJT Page 284] [\x 284/]

Lokuttaraṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ chabbīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ. Te tīhi suttehi

samanvesitabbā: dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena cāti.

Tattha dassanabhāgiyaṃ suttaṃ pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ: ekabījinā kolaṃkolena

sattakkhattuparamena saddhānusārinā dhammānusārinā cāti. Dassanabhāgiyaṃ suttaṃ imehi

pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ. Bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ dvādasahi puggalehi

niddisitabbaṃ: sakadāgāmiphalasaccikiriyāya paṭipannena, sakadāgiminā,

anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena, [PTS Page 190] [\q 190/] anāgāminā,

antarāparinibbāyinā, upahaccaparinibbāyinā, asaṅkhāraparinibbāyinā,

sasaṅkhāraparinibbāyinā, uddhaṃ sotena akaṇiṭṭhagāminā, saddhāvimuttena,

diṭṭhippattena, kāyasakkhinā cāti. Bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ imehi dvādasahi puggalehi

niddisitabbaṃ. Asekhabhāgiyaṃ suttaṃ navahi puggalehi niddisitabbaṃ: saddhāvimuttena,

paññāvimuttena, suññatavumuttena, animitta vimuttena, appaṇihitavimuttena,

ubhatobhāgavimuttena, samasīsinā, paccekabuddhasammāsambuddhehi cāti.

Asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ imehi navahi puggalehi niddisitabbaṃ. Evaṃ lokuttaraṃ suttaṃ

sattādhiṭṭhānaṃ imehi chabbīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ.

Lokiyaṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ ekūnavīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ: te caritehi niddiṭṭhā

samanvesitabbā, kecī rāgacaritā, ci dosacaritā, ceci mohacaritā, ceci rāgacaritā ca dosacaritā

ca, ci rāgacaritā ca mohacaritā ca, keci dosacaritā ca mohacaritā ca, keci rāgacaritā ca

dosacaritā ca mohacaritā ca. Hāgamukhe ṭhito moha carito, rāgamukho ṭhito rāgacarito ca

dosacarito ca mohacaritoca. Dosamukhe ṭhito dosacarito dosamukhe ṭhito mohacarito,

dosamukhe ṭhito rāgacarito, dosamukhe ṭhito rāgacarito ca dosa carito ca mohacarito ca.

Mohamukhe ṭhito mohacarito, mohamukhe ṭhito rāgacarito, mohamukhe ṭhito dosacarito,

mohamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito cā ti. Lokiyaṃ suttaṃ

sattādiṭṭhānaṃ imehi ekūnavīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ.

Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ sīlavantehi niddisitabbaṃ. Te [PTS Page 191] [\q 191/] yīlavanto

pañca puggalā: pakatisīlaṃsamādānasīlaṃ cittappasādo samato vipassanā cāti.

Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ imehi pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ. Imehi pañcahi dhammehi.

1

Lokuttaraṃ suttaṃ dhammādiṭṭhānaṃ tīhi suttehi niddisitabbaṃ. Dassanabhāgiyena

bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena ca.

1. Machasaṃ - imehi pañcahi dhammehīti ūnaṃ.

[BJT Page 286] [\x 286/]

Lokiyañca lokuttarañca sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca ubhayena niddisitabbaṃ.

Ñāṇaṃpaññāya niddisitabbaṃ. Paññindriyena paññābalena adhipaññāsikkhāya

dhammavicayasambojjhaṅgena sammādiṭṭhiyā tīraṇāya santīraṇāya dhamme ñāṇena

anvaye ñāṇena khaye ñāṇena anuppāde ñāṇena anaññātaññassāmitindriyena aññindriyena

aññātāvindriyena cakkhunā vijjāya buddhiyā bhūriyā medhāya, yaṃ yaṃ vā pana labbhati

tena tena paññādhivacanena niddisitabbaṃ.

Ñeyyaṃ atitānāgatapaccuppannehi ajjhattikabāhirehi hīnappaṇītehi dūrasantikehi

saṅkhatāsaṅkhatehi kusalākusalabyākatehi, saṅkhepato vā chahi ārammaṇehi niddisitabbaṃ.

Ñāṇañca ñeyyañca tadubhayena niddisitabbaṃ. Paññā'pi ārammaṇabūtā ñeyyā, yaṃ kiñci

ārammaṇabhūtaṃ ajjhattikaṃ vā bāhiraṃ vā, sabbaṃ taṃ saṅkhatena asaṅkhatena ca

niddisitabbaṃ.

Dassanaṃ1 bhāvanā sakavacānaṃ paravacanaṃ vissajjanīyaṃ avissajjanīyaṃ kammaṃ

vipākoti sabbattha tadūbhayaṃ sutte yathā niddiṭṭhaṃ tathā upadhārayitvā labbhamānato

niddisitabbaṃ, yaṃ vā pana kiñci bhagavā aññataraṃ vacānaṃ bhāsati, sabbaṃ taṃ yathā

niddhiṭṭhaṃ dhārayitabbaṃ.

Duvido hetu: yañca kammaṃ ye ca kilesā. Samudayo kilesā [PTS Page 192] [\q 192/]

tattha kilesā saṃkilesabhāgiyena suttena niddisitabbā. Samudayo saṃkilesabhāgiyena ca

vāsanābhāgiyenaca suttena niddisitabbo.

Tattha kusalaṃ catūhi suttehi niddisitabbaṃ: vāsanābhāgiyena dassanabhāgiyena

bāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena ca. Akusalaṃ saṃkilesabhāgiyena niddisitabbaṃ. Kusalaṃ

ca akusalaṃ ca tadubhayehi niddisitabbaṃ.

Anuññātaṃ bhagavato aṭuññātāya niddisitabbaṃ. Taṃ pañcavidhaṃ: saṃvaro pahānaṃ

bhāvanā sacchikiriyā kappiyānulomoti. Yaṃ dissati tāsu tāsu bhūmīsu taṃ kappiyānulomena

niddisitabbaṃ. Bhagavatā paṭikkhittaṃ paṭikkittakāraṇena niddisitabbaṃ. Anuññātañca

paṭikkhittañca tadūbhayena niddisitabbaṃ.

Thavo pasaṃsāya niddisitabbo. So pañcavidhena veditabbo: bhagavato, dhammassa,

ariyasaṅghassa, ariyadhammānaṃ sikkhāya lokiyaguṇasampattiyāti. Evaṃ thavo

pañcavidhena niddisitabbo.

1. Dassanā - sīmu.

[BJT Page 288] [\x 288/]

Indriyabhūmi navahi padehi niddisitabbā, kilesabhūmi navahi padehi niddisitabbā.

Evametāni aṭṭhārasa padāni honti: nava vadāni kusalāni nava padāni akusalānīti tathā hi

vuttaṃ: "aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā: sāsanapaṭṭhāne"ti. Tenāha āyasmā

mahākaccāyano:

"Navahi padehi kusalā navahi ca yujjanti akusalā pakkhā,

Ete khalu mūlapadā bhavanti aṭṭhārasa padānī"ti.

Niyuttaṃ sāsanapaṭṭhānaṃ. [PTS Page 193] [\q 193/]

Ettāvatā samattā netti yā āyasmatā mahākaccāyanena bhāsitā bhagavatā

anumoditāmūlasaṅgītiyaṃ saṅgītāti

Nettippakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Nettippakarana. Nettippakarana. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D253-D