Visuddhimagga

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

This e-text was provided to GRETIL in good faith that no copyright rights have been infringed. If anyone wishes to assert copyright over this file, please contact the GRETIL management at gretil(at)sub(dot)uni-goettingen(dot)de. The file will be immediately removed pending resolution of the claim.

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Visuddhimagga

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

[CPD Classification 2.8.1]
[SL Vol Vism- ] [\z Vism /] [\w I /]
[SL Page 001] [\x 1/]
[PTS Vol Vism1] [\z Vism /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
Visuddhimaggo.

Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-23: metadata structuring

Text

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

Nidānādikathā.

"Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññca bhāvayaṃ

Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭanti"[a]

Itihidaṃ vuttaṃ. Kasmā panetaṃ vuttaṃti1 bhagavantaṃ kira sāvatthiyaṃ viharantaṃ

rattibhāge aññataro devaputto upasaṅkamitvā attano saṃsaya samugghatatthaṃ

"Anto jaṭā bahi jaṭā jaṭāya jaṭitā pajā

Taṃ taṃ gotama pucchāmi ko imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti[b]

Imaṃ pañhaṃ pucchi. Kassāyaṃ saṅkhepattho: - jaṭāti taṇhāya jāli niyā etaṃ adhivacanaṃ,

sāhi rūpādisu ārammaṇesu heṭṭhūpapariya vasena punappunaṃ uppajjanato

saṃsibbanaṭṭhena veṅgumbādīnaṃ sākhājālasaṅkhātā jaṭā viyāti jaṭā. Sā panesā

sakaparikkhāraparaparikkhāresu sakaattabhāvaparaattabhāvesu

ajhattikāyatanabāhirāyakanesu ca uppajjanato anto jaṭā bahi jaṭāti vuccati. Tāya evaṃ

uppajjamānāya jaṭāya jaṭitā pajā: yathānāma veḷujaṭādīhi veḷuādayo, evaṃ tāya

taṇhājaṭāya sabbāpi ayaṃ sattakāyasaṅkhātā2 pajā jaṭitā vinaddhā saṃsibbitāti attho. [PTS

Page 002] [\q 2/] yasmā ca evaṃ jaṭitā-taṃ taṃ gotama pucchāmīti3 tasmā taṃ

pucchāmi gotamāti bhagavantaṃ gottena ālapati ko imaṃ vijaṭaye jaṭaṃti, imaṃ evaṃ

tedhātukaṃ jaṭetvā ṭhitaṃ jaṭaṃ ko vijaṭeyya vijaṭetuṃ ko samatthoti pacchati4 evaṃ

puṭeṭhā panassa sabbadhammesu appaṭihatañāṇacāro devadevo sakkānaṃ atisakko

brahmānaṃ ati brahmā catuvesārajjavisārado dasabaladharo anāvaraṇañāṇo samantacakkhu

bhagavā tamatthaṃ vissajjento: -

1. Sī. [II.] Vuttaṃ.

2. Sī. [I, II.] Sattasaṅkhātā-ma.

3. Sī. [II.] Pucchāmi.

4. Ma. [II.] Pucchīti.

[A, b.] Saṃyuttanikāya devatā saṃ.

[SL Page 002] [\x 2/]

"Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ pañññca bhāvayaṃ,

Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti.

Imaṃ gāthamāha.

Imissādāni gāthāya kathitāya mahesinā

Vaṇṇayanto yathābhūtaṃ attaṃ sīlādi bhedanaṃ.

Sudullabhaṃ labhitvāna pabbajjaṃ jaṃnasāsane,

Sīlādisaṅgahaṃ khemaṃ ujuṃ maggaṃ visuddhiyā.

Yathābhūtaṃ ajānantā suddhikāmāpi ye idha,

Visuddhiṃ nādhigacchanti vāyamantāpi yogino.

Tesaṃ pāmojjakaraṇaṃ suvisuddhavinicchayaṃ,

Mahāvihāravāsīnaṃ desanānayanissitaṃ

Visuddhimaggaṃ bhāsissaṃ taṃ ve sakkacca bhāsato,

Visuddhikāmā sabbepi nisāmayatha sādhavoti.

Tattha visuddhīti sabbamalavirahitaṃ accantaparisuddhaṃ nibbāṇaṃ veditabbaṃ. Tassā

visuddhiyā maggoti visuddhimaggo. Maggoti adhigamūpāyo vuccati. Taṃ visuddhimaggaṃ

bhāsissāmīti attho.

So panāyaṃ visuddhimaggo katthaci vipassanāmattavaseseva desito. Yathāha: -

"Sabbe saṅkhārā aniccāti yadā paññāya passati,

Atha nibbindatī dukkhe esa maggo visuddhiyā"ti. [A]

[PTS Page 003] [\q 3/]

Katthaci jhānapaññāvasena. Yathāha: -

"Yamhi jhānañca paññāca save nibbāṇasantike"ti. [B]

Katthaci kammādivasena. Yathāha: -

"Kammaṃ vijjā ca dhammo ca sīlaṃ jīvitamuttamaṃ,

Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā"ti. [C]

Katthaci sīlādivasena. Yathāha: -

"Sabbadā sīlasampanno paññavā susamāhito,

Āraddhaviriyo pahitatto oghaṃ tarati duttaraṃ"ti. [D]

Katthaci satipaṭṭhānavasena. Yathāha: -

[A.] Saṃyutta ni. De. Saṃ. Dhammapada. Haggavagga.

[B.] Dhammapada. Bhikkhuvagga.

[C.] Majjhima ni. Anāthapiṇḍikovāda. Su. Saṃ. Ni. De. Saṃ.

[D.] Saṃyutta ni. De. Saṃ.

[SL Page 003] [\x 3/]

"Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā -penibbāṇassa sacchikiriyāya yadidaṃ

cattāro satipaṭṭhānā"ti. [A]

Sammappadhānādisupi eseva nayo. Imasmiṃ pana pañhavyākaraṇe sīlādivasena desito.

Tatrāyaṃ saṅkhepavaṇṇanā: - sīle patiṭṭhāyāti sīle ṭhatvā. Sīlaṃ paripūrayamāno yeva

cettha sīle patiṭṭitoti1 vuccati, tasmā sīlaparipūraṇena sīle patiṭṭhahitvāti ayamettha attho.

Naroti satto. Sapaññoti kammajāya tihetukapaṭisandhi paññāya2 paññavā. Cittaṃ paññca

bhāvayaṃti samādhidveva vipassanañca bhāvayamāno. Cittasīsenahettha samādhi

niddiṭṭho, paññānāmena ca vipassanāti, ātāpīti viriyavā. Viriyaṃhi kile sānaṃ ātāpana

paritāpanaṭṭhena3 ātāpoti vuccati, tadassa atthīti ātāpī, nipakoti nepakkaṃ vuccati paññā,

tāya samannā gatoti attho. Iminā pana padena pārihāriyapaññaṃ dasseti. Imasmiñhi

pañhabyākaraṇe tikkhattuṃ paññā āgatā. Tattha paṭhamā jātipaññā, dutiyā vipassanāpaññā,

tatiyā sabbakiccapariṇāyikā parihāriyā paññā, saṃsāre bhayaṃ ikkhatīti bhikkhu so imaṃ

vijaṭaye jaṭaṃti so imināca sīlena imināca cittasīsena niddiṭṭha samādhinā imāya ca

tividhāya paññāya imāni ca ātāpenāti chahi dhammehi samannāgato bhikkhu -[PTS Page

004] [\q 4/] seyyathāpi nāma puriso paṭhaviyā patiṭṭhāya sunisitaṃ satthaṃ ukkhipitvā

mahantaṃ veḷugumbaṃ vijaṭeyya, evameva sīle patiṭṭhāya samādhisilāya sunisitaṃ

vipassanā paññāsatthaṃ viriyabalapaggahitena pārihāeyapaññāhatthena ukkhipitvā

sabbampi taṃ attano santāne patitaṃ taṇhājaṭaṃ vijaṭayayya sañchindeyya sampadāḷeyya,

aggakkhaṇe panesa taṃ jaṭaṃ vijaṭeti nāma. Phalakkhaṇe vijaṭitajaṭo sadevakanna lokassa

aggadakkhiṇeyyo hoti. Tenāha bhagavā: -

"Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññca bhāvayaṃ,

Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti.

Tatrāyaṃ yāya paññāya samaññoti vutto, tatrassa karaṇīyaṃ natthi.

Purimakammānubhāveneva hi ssa sā siddhā. Ātāpī nipakoti ettha vuttaviriyavasena

panatena sātaccakārinā paññā vasena ca sampajākārinā hutvā sīle patiṭṭhāya

cittapaññāvasena vuttā samathavipassanā bhāvetabbāti. Imamatra bhagavā

sīlasamādhīpaññāmukhena visuddhimagga dasseti. Ettāvatā hi tisso

[A.] Dīgha. Ni. Satipaṭṭhāna. Su.

1. Sī. [II,] ma. [II.] hitoti.

2. Sī. [II,] ma. [II.] Kammajatihetukapaṭisandhipaññāya.

3. Sī. [II.] Ātāpanaṭṭhena.

[SL Page 004] [\x 4/]

Sikkhā, tividhakalyāṇaṃ sāsanaṃ, tevijjatādīnaṃ upanissayo,

antadvayavajjanamajjhimapaṭipatti sevanāni, apāyādisamatikkamanūpāyo, tīhākāehi

kilesappahāṇaṃ, vītikkamādīnaṃ paṭipakkho, saṅkilesattayavasodhanaṃ, sotāpannādi

bhāvassa ca kāraṇaṃ pakāsitaṃ hoti. Kathaṃ? Etthahi sīlena adhisīlasinṇā pakāsitā hoti,

samādhinā adhicittasikkhā, paññāya adhipaññāsikkhā. Sīlena ca sāsanassa ādikalyāṇatā

pakāsitā hoti-ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ silañca suvisuddhanti[a] hi vacanato,

sabbapāpassa akaraṇanti[b] ādivacanato ca sīlaṃ sāsanassa ādi. Tañca

kalyāṇaṃ-avippaṭisārādiguṇāvahattā, samādhinā majjhe kalyāṇatā pakāsitā hoti - [PTS Page

005] [\q 5/] kusalassa upasampadāti[c] ādivacanatohi samādhi sāsanassa majjho. So ca

kalyāṇo-iddhividhādi guṇāvahattā, paññāya pariyosānakalyāṇatā pakāsitā hoti -

sacittapariyodapana eta buddhānasāsanaṃti[d] hi vacanato, paññuttarato ca paññāsāsanassa

pariyosānaṃ. Sāca kalyāṇā-iṭṭhāniṭṭhesu tādibhāvāva hanato.

"Selo yathā ekaghano vātena na samīrati,

Evaṃ nindā passāsu na samiñjanti paṇḍitā"ti[e-]hi vuttaṃ

Tathā sīlena tevijjatāya upanissayo pakāsito hoti-sīlasampattiṃ hi nissāya tisso vijjā

pāpuṇāti, na tatopara, samādhinā chaḷabhiññatāya upanissayo pakāsito

hoti-samādhisampadaṃ hi nissāya cha abhiññā pāpuṇāti, na tatoparaṃ, paññāya

paṭisambhidā pabhedassa upanissayo pakāsito hoti-paññāsampattiṃ hi nissāya catasso

paṭisambhidāpāpuṇāti, na aññena kāraṇena, sīlenaca kāmasukhānuyogasaṅkhātassa1

antassa vajjanaṃ pakāsitaṃ hoti, samādhinā attakilamathānuyogasaṅkhātassa, paññāya

majjhimāya paṭipattiyā sevanaṃ pakāsitaṃ hoti, tathā sīlena apāyasamatikkamanupāyo

pakāsito hoti, samādhinā kāmadhātusamatikkamanupāyo, paññāya

sabbabhavasamatikkamanupāyo, sīlena ca tadaṅgappahāṇavasena kilenappahāṇaṃ

pakāsitaṃ hoti, samādhinā vikkhambhanappahāṇavasena, paññāya

samucchedappahāṇavasena, tatā sīlena kilesānaṃ vītakkamapaṭipakkho pakāsito hoti,

samādhinā paeyuṭṭhānapaṭipakkho, paññāya anusayapaṭipekkho, [PTS Page 006] [\q 6/]

sīlenaca duccaritasaṅkilenavisodhana pakāsitaṃ hoti, samādhinā

taṇhāsaṅkilesavisodhanaṃ, paññāya

[A.] Saṃyutta. Ni. Mahāvagga.

[B. C. D.] Dīgha. Ni-mahāpadānasutta. Dhammapada. Buddhavagga.

[E.] Saṃ. Ni. Sagāthavagga. Dhammapada. Paṇḍitavagga.

[I.] Ma. Kāmasukhallikānuyogasaṅkhātassa.

[SL Page 005] [\x 5/]

Diṭṭhisaṅkilesavisodhanaṃ, tathā sīlena sotāpanna sakadāgāmibhāvassa kāraṇaṃ pakāsitaṃ

hoti, samādhinā anāgāmibhāvassa, paññāya arahattassa-sotāpanno hi sīlesu paripūrakārīti

vutto, tathā sakadāgāmī, anāgāmī pana samādhismija paripūrakārīti, aehā pana paññāya

paripūrakārīti. Evaṃ ettāvatā tisso sikkhā, tividha kalyāṇaṃ sāsanaṃ, tevijjatādīnaṃ

upanissayo, antadvayavajjanamajjhimapaṭipattisevanāni, apāyādisamatikkamanupāyo,

tīhākāehi kilesappahāṇaṃ, vītikkamādīnaṃ paṭipakkho, saṅkilesattayavisodhanaṃ,

sotāpannādibhāvassa ca kāraṇanti ime nava, aññe ca evarūpā guṇattikā pakāsitā hontī"ti.

Iti nidānādikathā.

Atha sīlaniddeso.

Evaṃ aneka guṇa saṅhakena sīlasamādhipaññāmukhena desitopi panesa visuddhimaggo

atisaṅkhepadesito yeva hoti. Tasmā nālaṃ sabbesaṃ upakārāyāti vitthāramassa dassetuṃ

sīlaṃ tāva ārabbha idaṃ pañhakammaṃ hoti.

Kiṃ sīlaṃ? Kenaṭṭhena sīlaṃ? Kānassa lakkhaṇa rasa paccupaṭṭhāna padaṭṭhānāni?

Kimānisaṃsaṃ sīlaja? Katividhañcetaṃ sīlaṃ? Ko cassa saṃkileso? Kiṃ vodānanti? Tatiradaṃ

vissajjanaṃ: -

Kiṃ sīlanti: pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭivattaṃ vā pūrentassa cetanādayo

dhammā. Vuttaṃ heta paṭisambhidāyaṃ. "Kiṃ sīlanti: cetanāsīlaṃ cetasikaṃ sīlaṃ saṃvaro

[PTS Page 007] [\q 7/] sīlaṃ avītikkamo1 sīla"nti. [A] tatra cetanā sīlaṃ nāma:

pāṇātipātādīhi vā viramantassa vattapaṭivattaṃ vā pūrentassa cetanā, cetasikaṃ sīlaṃ nāma:

pāṇātipātādīhi viramantassa virati: - apica cetanā sīlaṃ nāma: pāṇātipātādīni pajahantassa

sattakammapathacetanā, cetasikaṃ sīlaṃ nāma "abhijjhaṃ pahāya vigatābhijjhena cetasā

viharatī"ti[b] ādinā nayena vuttā anabhijjhā avyāpāda sammā diṭṭhidhammā. Aṃvaro sīlanti

ettha pañcavidhena saṃvaro veditabbo. Pātimokkhasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro

khantisaṃvaro

1. Ma. [II.] Ānatikkamo.

[A.] Paṭisambhidāmagga. Ñāṇakathā.

[B.] Dīgha. Ni. Sāmaññaphala. Su.

[SL Page 006] [\x 6/]

Viriyasaṃvaroti, tattha "iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto"ti[a] ayaṃ

pātimokkhasaṃvaro, "rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī"ti[b] ayaṃ

satisaṃvaro,

"Yānisotāni lokasmi (ajitātibhagavā) satitesaṃnivāraṇaṃ, sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi paññāyete

pathīyare"ti. [C]

Ayaṃ ñāṇasaṃvaro-paccayapaṭisevanampi ettheva samodhānaṃ gacchati, yo panāyaṃ

"khamo hoti sītassa uṇhassā"ti[d] ādinā nayena āgato ayaṃ khanti saṃvaro nāma, yo cāyaṃ

"uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī"ti[e] ādinā nayena āgato ayaṃ viriya saṃvaro nāma-

ājīvapārisuddhipi ettheva samodhānaṃ gacchati. Iti ayaṃ pañcavidhopi saṃvaro, yā ca

pāpabhīrukānaṃ kulaputtānaṃ sampattavatthuto virati, sabbampetaṃ saṃvarasīlanti

veditabbaṃ. Avītikkamosīlanti samādinnasīlassa kāyikavācasiko avītikkamo. Idaṃ tiva kiṃ

sīlanti pañhassa vissajjanaṃ.

[PTS Page 008] [\q 8/]

Avasesesu kenaṭṭhena sīlanti-sīlanaṭṭhena sīlaṃ. Kimidaṃ sīlanaṃ naṃma? Samādhānaṃ vā

kāyakammādīnaṃ-susīlyavasena avippakiṇṇatāti attho. Upadhāraṇaṃ vā kusalānaṃ

dhammānaṃ-patiṭṭhāvasena ādhārabhāvoti attho. Etadevahi ettha atthadvayaṃ

saddalakkhaṇavidū anujānanti. Aññe pana sirattho sītalatethāti evamādi nāpi nayenevettha

atthaṃ vaṇṇayanti.

Idāni-"kānassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānānī"ti ettha

Sīlanaṃ lakkhaṇaṃ tassa bhinnassāpi anekadhā,

Sanidassanattaṃ rūpassa yathā bhinnassa nekadhā.

Yathāhi nīlapītidibhedena anekadhā bhinnassāpi rūpāyatanassa sanidassanattaṃ

lakkhaṇaṃ-nīlādibhedena bhinnassāpi sanidassana bhāvānatikkamanato, tathā sīlassa

cetakādibhedena anekadhā bhinnassāpi. Yadetaṃ kāya kammādīnaṃ samādhānavasena

kusalānañcha dhammānaṃ patiṭṭhānavasena vuttaṃ sīlanaṃ tadeva lakkhaṇaṃ-cetanādi

bhedena bhinnassāpi samādhānapatiṭṭhāna bhāvānatikkamanato. Evaṃ lakkhaṇassa panassa

Dussīlya viddhaṃsanatā anavajjaguṇo tathā,

Kiccasampatti atthena raso nāma vapuccati.

Tasmā idaṃ sīlaṃ nāma kiccatethana rasena dussīlyaviddhaṃsanarasaṃ, sampattiatthena

rasena anavajjarasanti veditabbaṃ. Lakkhaṇādisu hi kiccameva sampatti vā rasoti vuccati.

[A.] Abhidhamma. Jhānavibhaṅga.

[B.] Dīgha ni. Sāmaññaphala. Majjhima ni. Sabbāsava. Su.

[C.] Suttanipāta.

[D. E.] Majjhima ni. Sabbāsava. Su.

[SL Page 007] [\x 7/]

Soceyya paccupaṭṭhānaṃ tayidaṃ tassa viññuhi,

Ottappañca hiriñceva padaṭṭhānanti vaṇṇitaṃ.

[PTS Page 009] [\q 9/]

Taṃ hidaṃ sīlaṃ "kāyasoceyyaṃ vacīsoceyyaṃ manosoceyyaṃ"ti[a] evaṃ

vuttasoceyyapaccupaṭṭhānaṃ-sucibhāvenahi paccupaṭṭhāti gahanabhāvaṃ gacchatīti.

Hirottappañca pana tassa viññūhi padaṭṭhānanti vaṇṇitaṃ. Āsannakāraṇaniti

attho-hirottappe hi sati sīlaṃ uppajjati ceva tiṭṭhati ca, asati neva uppajjati na ca tiṭṭhatīti.

Evaṃ sīlassa lakkhaṇa rasa paccupaṭṭhāna padaṭṭhānāni veditabbāni.

Kimānisaṃsaṃ sīlanti-avippaṭisārādi anekaguṇapaṭilābhānisaṃsaṃ. Vuttaṃ hetaṃ:

avipṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṃsānī"ti. [B]

Aparampi vuttaṃ: -

"Pañcime gahapatayo anānasaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha gahapatayo

sīlavā sīlasampanno appamādādhakiraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ

paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya, punaca paraṃ gahapatayo sīlavato

sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaso

sīlavatosīlasampadāya, punacaparaṃ gahapatayo sīlavā sīlasampanno yaṃ yadeva parisaṃ

upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi

samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato

sīlasampadāya, punacaparaṃ gahapatayo sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṅkaroti.

Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya, punacaparaṃ gahapatayo sīlavā

sīlasampanno kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃlokaṃ uppajjati. Ayaṃ pañcamo

ānisaṃso sīlavato sīlasampadāyā"ti. [C]

Aparepi

"Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ manāpo garu

bhāvanīyocāti sīlesvevassa paripūrakārī"ti. [D]

Ādinā nayena piyamanāpatādayo āsavakkhayapariyosānā ānaka sīlānisaṃsā vuttā. Evaṃ

avippaṭisārādi anekaguṇānisaṃsaṃ sīlaṃ. [PTS Page 010] [\q 10/] apica: -

1. Sī. [II,] ma. [II.] Soceyyabhāvena.

[A.] Aṅguttara ni. Tika. Ni.

[B.] Saṃ. Ni. Mahāvagga.

[C.] Dīgha ni. Mahāparinibbāna su. Aṃ. Ni. Pañcaka.

[D.] Majjhima ni. Ākaṅkheyya su.

Sāsane kulaputtānaṃ patiṭṭhāpi natthi yaṃ vinā

Ānisaṃsaparicchedaṃ tassa sīlassa ko vade.

Na gaṅgā yamunā vāpi sarabhū vā sarassatī,

Ninnagā vā ciravatī mahī vāpi mahānadī.

Sakkuṇanti visodhetuṃ taṃ malaṃ idha pāṇinaṃ,

Visodhayati sattānaṃ yaṃ ve sīlajalaṃ malaṃ.

Na taṃ sajaladā vātā na cāpi haricandanaṃ,

Neva hārā na maṇayo na candakiraṇaṅkurā.

Samayantīdha sattānaṃ pariḷāhaṃ surakkhitaṃ,

Yaṃ sameti idaṃ ariyaṃ sīlaṃ accantasītalaṃ.

Sīlagandhasamo gandho kuto nāma bhavissati,

Yo samaṃ anuvāte ca paṭivāte ca vāyati,

Saggārohaṇasopānaṃ aññaṃ sīlasamaṃ kuto,

Dvāraṃ vā pana nibbāṇa nagarassa pavesane.

Sobhantevaṃ na rājāno muttāmaṇi vibhūsitā,

Yathā sobhanti yatino sīlabhūsana bhūsitā.

Attānuvādā dībhayaṃ viddhaṃsayati sabbaso,

Janeti kittiṃ bhasañca sīlaṃ sīlavataṃ sadā.

Guṇānaṃ mūlabhūtassa dosānaṃ balaghātino,

Iti sīlassa viññeyyaṃ ānisaṃsakathāmukhaṃ"ti.

Idāni yaṃ vuttaṃ katividhañcetaṃ sīlanti. Tatiradaṃ vissajja naṃ:-sabbameva tāva idaṃ sīlaṃ

attano sīlanalakkhaṇena ekavidhaṃ. Cāritta vāritta vasena duvidhaṃ, tathā ābhisamācārika

ādibrahmacariyakavasena, virati avirati vasena, nissitā 'nissitavasena, kālapariyanta

āpāṇakoṭikavasena, sapariyantā'pariyantavasena, lokiya lokuttara vasenaca. [PTS Page 011]

[\q 11/] tividhaṃ hīna majjhima paṇītavasena, tathā attādhipateyya lokādhipateyya

dhammādhipateyyavasena, parāmaṭṭhā'parāmaṭṭha paṭippassaddhivasena,

visuddhā'visuddhavematikavasena, sekhā'sekha nevasekhanāsekha vasenaca. Catubbidhaṃ

hānabhāgiya ṭhitibhāgiya visesabhāgiya nibbedhabhāgiya vasena, tathā bhikkhu bhikkhunī

anupasampanna gahaṭṭhasīla vasena, pakati ācāra dhammatā pubbahetukasīla vasena,

pātimokkhasaṃvara indriyasaṃvara ājīva pārisuṭṭhi paccayasannissitasīla vasenaca.

Pañcavidhaṃ pariyantapārisuddhisīlādi vasena-vuttampicetaṃ parisambhidāyaṃ. "Pañca

sīlāni: pariyantapārisuṅsīlaṃ, apariyantapārisuddhisilaṃ, paripuṇṇāpārisuddhisīlaṃ,

aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ, paṭippassaṭṭhipārisuddhisīlaṃ"ti;[a] tathā pahāṇaveramaṇī

cetanā saṃvarā'vītikkama vasena.

----------------------------

[A.] Paṭisambhidā. Ñāṇakathā.

[SL Page: 009] [\x 9/]

Tattha ekavidhakoṭṭhāse attho vuttanayeneva veditabbo. Duvidhakoṭṭhāse:yaṃ bhagavatā

"idaṃ kattabbaṃ"ti paññatta sikkhāpadapūraṇaṃ taṃ cārittaṃ, yaṃ "idaṃ na kattabbaṃ"ti

paṭikkhittassa akaraṇaṃ taṃ vārittaṃ. Tatrāyaṃ vacanattho:-caranti tasmiṃ sīle

paripūrakāritāya1 pavattantīti cārittaṃ, vāritaṃ tāyanti rakkhanti tenāti vārittaṃ, tattha

saddhā viriyasādhanaṃ cārittaṃ, saddhā sādhanaṃ vārittaṃ. Evaṃ cārittavārittavasena

duvidhaṃ. Dutiyaduke-abhisamācāroti uttamasamācāro. Abhisamācārova ābhisamācārikaṃ,

abhisamācāraṃ vā ārabbha paññattaṃ ābhisamācārikaṃ. Ājīvaṭṭhamakato avasesasīlassetaṃ

adhivacanaṃ. Maggabrahmacariyassa ādivyabhūtanti ādibrahmacariyakaṃ,

ājīvaṭṭhamakasīlassetaṃ adhivacanaṃ. Taṃ hi maggassa ādibhāvabhūtaṃ pubbabhāge yeca

parisodhetabbato. Tenāha:- "pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo

suparisraddho hotī"ti[a.] Yāni vā sikkhāpadāni khuddānukhuddakānīti vuttāni [PTS Page

012] [\q 12/] idaṃ ābhisamācārikaṃ sīlaṃ, sesaṃ ādibrahmacariyakaṃ, ubhato

vibhaṅgapariyāpannaṃ vā ādibrahmacariyakaṃ, khandhakavatta pariyāpannaṃ vā

ābhisamācārikaṃ. Tassa sampattiyā ādibrahmacariyakaṃ sampajjati. Tenevāha:"sovata

bhikkhave bhikkhu ābhisamācārikaṃ dhammaṃ aparipūretvā ādibrahmacariyakaṃ dhammaṃ

paripūressatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"ti[b.] Evaṃ ābhisamācārika ādibrahmacariyaka vasena

duvidhaṃ. Tatiyaduke-pāṇātipātādīhi veramaṇī mattaṃ viratisīlaṃ, sesacetanādi

aviratisīlanti, evaṃ viratiavirativasena duvidhaṃ. Catutthaduke-nissayoti dve nissayaṃ taṇhā

nissayo ca diṭṭhinissayo ca. Tattha yaṃ "imināhaṃ silena devo vā bhavissāmi

devaññatarovā"ti[c] evaṃ bhavasampattiṃ ākaṅkhamānena pavattitaṃ idaṃ taṇhānissitaṃ,

yaṃ sīlena suddhīti evaṃ suddhīdiṭṭhiyā pavattitaṃ idaṃ diṭṭhinissitaṃ, yaṃ pana

lokuttaraṃ lokiyadva tasseva sambhārabhūtaṃ idaṃ anissitanti evaṃ nissitā nissitavasena

duvidhaṃ. Padvamaduke-kālaparicchedaṃ katvā samādinna sīlaṃ kālapariyantaṃ, yāvajīvaṃ

samādiyitvā tatheva pavattitaṃ āpāṇakoṭikanti evaṃ kālapariyantaāpāṇakoṭikavasena

duvidhaṃ. Chaṭṭhaduke-lābha yasa ñāti aṅga jīvitavasena diṭṭhapariyantaṃ sapariyantaṃ

nāma, viparītaṃ apariyantaṃ. Vuttampicetaṃ paṭisambhidāyaṃ "katamantaṃ sīlaṃ

sapariyantaṃ? Atthi sīlaṃ lābhapariyantaṃ, atthi sīlaṃ yasapariyantaṃ, atthi sīlaṃ

ñātipariyantaṃ, atthi sīlaṃ aṅgapariyantaṃ, atthi silaṃ jīvitapariyantaṃ. Katamaṃ taṃ sīlaṃ

lābhapariyantaṃ? Idhekacco lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā yathāsamādinnaṃ sikkhā

------------------------------

1. Ma. [II] caranti tasmiṃ taṃsamaṅgino sīlesu paripūrakāritāya.

[A b.] Aṅguttara ni. Pañcaka ni.

[C.] Aṅguttara ni.-Sattaka ni.-(Aññatthāpibahusu)

[SL Page: 010] [\x 10/]

Padaṃ vītikkamati, idaṃ [PTS Page 013] [\q 13/] taṃ sīlaṃ lābhapariyantaṃ"ti[a] eteneva

upāyena itarānipi vitthāretabbāni. Apariyantavissajjanepivuttaṃ:- "katamattaṃ sīlaṃ na

lābhapariyantaṃ? Idhekacco lābhahetu lābhapaccayā lābhakāraṇā

yathāsamādinnasikkhāpadavītikkamāya cittampi na uppādeti, kiṃ so vītikkamissati, idaṃ

taṃ sīlaṃ na lābhapariyantaṃ"ti[b] eteneva upāyena itarānipi vitthāretabbāni. Evaṃ

pariyantāpariyantavasena duvidhaṃ. Sattamaduke-sabbampi sāsavaṃ sīlaṃ lokiyaṃ,

anāsavaṃ lokuttaraṃ. Tattha lokiyaṃ bhavavisesāvahaṃ hoti bhavanissaraṇassa ca sambhāro.

Yathāha:-vinayo saṃvaratthāya, saṃvaro avippaṭisāratthāya, avippaṭisāro pāmojjatthāya,

pāmojjaṃ pītatthāya, pīti passaddhatthāya, passaddhi sukhatthāya, sukhaṃ samādhatthāya,

samādhi yathābhūtañāṇadassanatthāya, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthāya, nibbidā

virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya, vimuttiñāṇadassanatthāya, vimuttiñāṇadassanaṃ

anupādā parinibbāṇatthāya. Etadatthā kathā etadatthāmantā etadatthā upanisā etadatthaṃ

sotāvadhānaṃ, yadidaṃ anupādācittassa vimokkho"ti[c.] Lokuttaraṃ bhavanissaraṇāvahaṃ

hoti paccavekkhaṇa ñāṇassa ca bhūmiti. Evaṃ lokiyalokuttaravasena duvidhaṃ.

Tikesu:- paṭhamattike-hīnena chandena cittena viriyena vīmaṃsāya vā pavattitaṃ hīnaṃ,

majjhimehi chandādīhi pavattitaṃ majjhimaṃ, paṇītehi paṇītaṃ. Yasakāmatāya vā

samādinnaṃ hīnaṃ, puññaphalakāmatāya majjhimaṃ, kattabbamevidanti ariyabhāvaṃ

nissāya samādinnaṃ paṇītaṃ. Ahamasmi sīlasampanno ime panaññe bhikkhu dussīlā

pāpadhammāti evaṃ attukkaṃsanaparavambhanādīhi1 upakkiliṭṭhaṃ vā hīnaṃ,

anuppakkiliṭṭhaṃ lokiyaṃ sīlaṃ majjhimaṃ, lokuttaraṃ paṇītaṃ. Taṇhāvasena vā

bhavabhogatthāya pavattitaṃ hīnaṃ, attano vimokkhatthāya pavattitaṃ majjhimaṃ,

sabbasattavimokkhatthāya pavattitaṃ pāramitāsīlaṃ paṇītanti, evaṃ hīnamajjhima paṇīta

vasena tividhaṃ. Dutiyattike-attano ananurūpaṃ pajahitukāmena attagarunā attani [PTS Page

014] [\q 14/] gāravena pavattitaṃ attādhipateyyaṃ, lokāpavādaṃ pariharitukāmena

lokagarunā loke gāravena pavattitaṃ lokādhipateyyaṃ dhammamahattaṃ pūjetukāmena

dhammagarunā dhamme gāravena pavattitaṃ dhammādhipateyyanti, evaṃ

attādhipateyyādivasena tividhaṃ. Tatiyattikeyaṃ dukesu nissitanti vuttaṃ taṃ taṇhādiṭṭhīhi

parāmaṭṭhattā parā

-------------------

[A.B.] Paṭisambhidā-ñāṇakathā.

[C.] Vinayaparivāra-cūḷasaṅgāma.

[I.] Sī. [II.] Paravambhanāhi.

[SL Page: 011] [\x 11/]

Maṭṭhaṃ, puthujjanakalyāṇakassa maggasambhārabhūtaṃ sekhānañca maggasampayuttaṃ

aparāmaṭṭhaṃ-sekhāsekhānaṃ phalasampayuttaṃ paṭippassaddhanti, evaṃ parāmaṭṭhādiva

sana tividhaṃ. Catutthattike-yaṃ āpattiṃ anāpajjantena pūritaṃ āpajjitvā vā pana1

katapaṭikammaṃ taṃ visuṭṭhaṃ, āpattiṃ āpannassa akatapaṭikammaṃ avisuddhaṃ,

vatthumhi vā āpattiyā vā ajjhācāre vā vematikassa sīlaṃ vematikasīlaṃ nāmatattha yoginā

avisuddhaṃ sīlaṃ visodhetabbaṃ, vematike vatthajjhācāraṃ akatvā vimati paṭivinodetabbā,

iccassa phāsu bhavissatīti, evaṃ visuddhādivasena tividhaṃ. Pañcamattike-catūhi

ariyamaggehi tīhi ca sāmaññaphalehi sampayuttaṃ sīlaṃ sekhaṃ, arahattaphalasampayuttaṃ

asekhaṃ, sesaṃ nevasekhaṃ nāsekhanti, evaṃ sekhādivasena tividhaṃ. Paṭisambhidāyaṃ

pana-yasmā loke tesaṃ tesaṃ sattānaṃ pakatipi sīlanti vuccati. Yaṃ sandhāya ayaṃ

sukhasīloayaṃ dukkhasīlo ayaṃ kalahasīlo ayaṃ maṇḍanasīloti bhaṇanti, tasmā tena

pariyāyena "tīṇi sīlāni, kusala sīlaṃ akusala sīlaṃ abyākatasīla2nti[a] evaṃ

kusalādivasenapi tividhanti vuttaṃ. Tattha akusalaṃ imasmiṃ atthe adhippetassa sīlassa

lakkhaṇādisu ekenapi na sametīti idha na upanītaṃ. Tasmā vuttanayehevassa tividhatā

veditabbā.

Catakkesu:- paṭhamacatukke-

Yodha sevati dussīle sīlavante na sevatī,

Vatthuvītikkame dosaṃ na passati aviddasu.

[PYS Page 015]

Micchāsaṅkappabahulo indriyāni na rakkhati,

Evarūpassa ve sīlaṃ jāyate hānabhāgiyaṃ.

Yo panattamano hoti sīlasampattiyā idha,

Kammaṭṭhānānuyogamhi na uppādeti mānasaṃ.

Tuṭṭhassa sīlamattena aghaṭantassa uttariṃ,

Tassa taṃ ṭhitibhāgīyaṃ sīlaṃ bhavati bhikkhuno.

Sampannasīlo ghaṭati samādhatthāya yo pana,

Visesabhāgiyaṃ sīlaṃ hoti etassa bhikkhuno.

Atuṭṭho sīlamattena nibbidaṃ yo nuyuñjati,

Hoti nibbedhabhāgīyaṃ sīlametassa bhikkhunoti.

Evaṃ hānabhāgiyādivasena catubbidhaṃ. Dutiya catukke-bhikkhū ārabbha

paññattasikkhāpadāni, yāni ca nesaṃ bhikkhunīnaṃ paññattito rakkhatabbāni, idaṃ

bhikkhūsīlaṃ. Bhikkhuniyo ārabbha

-----------------------

1. Ma. [II.] Puna.

2. Sī.Ma. Kusalaṃ sīlaṃ akusalaṃ sīlaṃ abbhakataṃ sīlaṃ-(sabbattha)

[A.] Paṭisambhidā ñāṇakathā.

[SL Page: 012] [\x 12/]

Paññattasikkhāpadāni, yāni ca tāsaṃ bhikkhūnaṃ paññattito rakkhitabbāni idaṃ

bhikkhunīsīlaṃ, sāmaṇerasāmaṇerīnaṃ dasasīlāni idaṃ anupasampannasīlaṃ,

upāsakaupāsikānaṃ niccasīlavasena pañcasikkhāpadāni sati vā ussāhe dasa

uposathaṅgavasena aṭṭhāti idaṃ gahaṭhasīlanti, evaṃ bhikkhusīlādivasena catubbidhaṃ.

Tatiya catukkeuttarakurukānaṃ manussānaṃ avītikkamo pakatisīlaṃ, kuladesapāsaṇḍānaṃ

attano attano mariyādābhataṃ cārittaṃ ācārasīlaṃ, "dhammatā esā ānanda yadā bodhisatto

mātukucchiṃ okkanto hoti na bodhisattamātu purisesu mānasaṃ uppajjati

kāmaguṇūpasaṃhitaṃ"ti[a] evaṃ vuttaṃ bodhisattamātu sīlaṃ dhammatā sīlaṃ,

mahākassapādīnaṃ pana suddhasattānaṃ bodhisattassa ca tāsu tāsu jātīsu sīlaṃ

pubbahetukasīlanti, evaṃ pakatisīlādivasena catubbidhaṃ. Catutthacatukke-yaṃ bhagavatā

"idha bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu

vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesū"ti[b] evaṃ vuttaṃ sīlamidaṃ

pātimokkhasaṃvarasīlaṃ nāma. Yampana "so cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī [PTS

Page 016] [\q 16/] hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ cakkhundriyaṃ

asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa

saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena

saddaṃ sutvā-pe-ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā-jivhāya rasaṃ sāyitvākāyena phoṭṭhabbaṃ

phusitvā-manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti

nānubyañjanaggāhī-pe-manindriye saṃvaraṃ āpajjatī"ti[c] vuttaṃ, idaṃ indriyasaṃvarasīlaṃ.

Yā pana ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ vītikkamassa, kuhanā lapanā

nemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatāti eva mādīnañca pāpadhammānaṃ

vasena pavattā micchājīvā virati, idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ. "Paṭisaṅkhāyoniso cīvaraṃ

paṭisevati yāvadeva sītassa paṭighātāyā"ti[d] ādinā pana nayena vutto

paṭisaṅkhānaparisuddho catupaccayaparibhogo paccaya sannissitasīlaṃ nāma.

Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya anupubba padavaṇṇanāya saddhiṃ vinicchaya kathā:- idhāti

imasmiṃ sāsane; bhikkhuti saṃsāre bhayaṃ ikkhaṇatāya vā bhinnapaṭadharāditāya vā1 evaṃ

laddhavohāro tena pātimokkhasaṃvarena saṃvuto saddhā pabbajito

kulaputto;pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti ettha pātimokkhanti sikkhāpadasīlaṃ, taṃ hi yo naṃ

pāti rakkhati taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehi

-------------------------

[A.] Dīgha.Ni-mahāpadānasutta.

[B c.] Abhi-jhānavi.(Aññattha ca bahusra)

[D.] Ma-ni-sabbāsavasu.(Aññattha ca bahusu.)

[I.] Ma. [II.] Chinnabhinnapaṭadharāditāya.

[SL Page: 013] [\x 13/]

Tasmā pātimokkhanti vuccati. Saṃvaraṇaṃ saṃvaro-kāyikavācasikassa avītikkamassetaṃ

nāmaṃ. Pātimokkhamevasaṃvaro pātimokkhasaṃvaro. Tena pātimokkhasaṃvarena saṃvuto

pātimokkhasaṃvarasaṃvuto-upagato samannāgatoti attho; viharatīti irīyati. [PTS Page 017]

[\q 17/] ācāra gocarasampannoti ādīnaṃ attho pāliyaṃ āgatanaye neva veditabbo.

Vuttaṃ hetaṃ:-"ācāragocarasampanno"ti[a] atthi ācāro atthi anācāro. Tattha katamo anācāro?

Kāyiko vītikkamo vācasiko vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo ayaṃ vuccati anācāro.

Sabbampi dussīlyaṃ anācāro. Idhekacco veḷudānena vā pattadānena vā pupphadānena vā

phaladānena vā sinānadānena vā dantakaṭṭhadānena vā1 cāṭukamyatāya vā

muggasupyatāya vā pāribhaṭṭatāya vā jaṅghapesanikena vā aññataraññatarena vā

buddhapatikuṭṭhena micchājīvena jīvikaṃ kappeti, ayaṃ vuccati anācāro. Tattha katamo

ācāro? Kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo ayaṃ vuccati

ācāro. Sabbopi sīlasaṃva ro ācāro. Idhekacco na veḷudānena na pattadānena na

pupphadānena na phaladānena na sinānadānena na dantakaṭṭhadānena2 na cāṭukamyatāya

na muggasupyatāya na pāribhaṭṭatāya na jaṅghapesanikena na aññataraññatarena

buddhapatikuṭṭhena micchājīvena jīvikaṃ kappeti, ayaṃ vuccati ācāro.

Gocaroti-atthi gocaro atthi agocaro. Tattha katamo agocaro? Idhekacco vesiyāgocaro vā

hoti[b] vidhavāgocaro vā thullakumārigocaro vā paṇḍakagocaro vā bhikkhunīgocaro vā

pānāgāragocaro vā3 hoti, saṃsaṭṭho viharati rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi

titthiyasāvakehi ananulomikena saṃsaggena, yāni vā pana tāni kulāni assaddhāni

appasannāni anopānabhūtāni akkosakaparibhāsakāni anatthakāmāni ahitakāmāni

aphāsukāmāni ayogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ,

tathārūpāni [PTS Page 018] [\q 18/] kulāni sevati bhajati payirupāsati, ayaṃ vuccati

agocaro. Tattha katamo gocaro? Idhekacco na vesiya gocaro vā hoti-pe-na pānāgāragocaro,

asaṃsaṭṭho viharati rājūhi-pe-titthiyasāvakehi ananulomikena saṃsaggena, yāni vā pana tāni

kulāni saddhāni pasannāni opānabhūtāni kāsāvapajjotāni isivātapaṭivātāni

---------------------

1. Sī. [I. II] saha ma. [II.] Pupphaphalasināna dantakaṭṭhadānena vā.

2. Sī. [I. II] saha ma. [II.]Na patta na puppha na phala na sināna na dattakaṭṭhadānena.

3. Sī. [I. II.]Vidhavā-pe-thullakumārikapaṇḍaka bhikkhunī pānāgāragocaro.

[A.B.] Abhi-jhānavi.

[SL Page: 014] [\x 14/]

Atthakāmāni-pe-yogakkhemakāmāni bhikkhūnaṃ-pe- upāsikānaṃ, tathārūpāni kulāni sevati

bhajati payirupāsati, ayaṃ vuccati gocaro. Iti imināca ācārena imināca gocarena upeto hoti

samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato tena vuccati

ācāragocarasampannoti.

Api cettha imināpi nayena ācāragocarā veditabbā:duvidhohi anācāro kāyiko vācasiko ca

tattha katamo kāyiko anācāro? Idhekacco saṅghagatopi: acittīkārakato there bhikkhū

ghaṭṭayantopi tiṭṭhati, ghaṭṭayantopi nisīdati, puratopi tiṭṭhati, puratopi nisīdati, uccepi

āsane nisīdati, sasīsampi pārupitvā nisīdati, ṭhitakopi bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati,

therānaṃ bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame

caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṃ caṅkame caṅkamati, there

bhikkhū anupakhajjāpi tiṭṭhati, anupakhajjāpi nisīdati, nacepi bhikkhū āsanena paṭibāhati,

jantāgharepi: there bhikkhū anāpucchā kaṭṭhaṃ pakkhipati, dvāraṃ pidahati, udakatitthepi:

there bhikkhū ghaṭṭayantopi otarati, puratopi otarati, ghaṭṭayantopi nahāyati, puratopi

nahāyati, ghaṭṭayantopi uttarati, puratopi uttarati, antagharaṃ pavisantopi: there bhikkhū

ghaṭṭayantopi gacchati, puratopi gacchati, vokkammaca therānaṃ bhikkhūnaṃ purato purato

gacchati, yānipi tāni honti kulānaṃ ovarakāni guḷhānica paṭicchannāni ca yattha kulitthiyo

kulakumāriyo nisīdanti tatthapi sahasā pavisati, kumārakassapi siraṃ parāmasati. Ayaṃ

vuccati kāsiko anācāro. Tattha katamo vācasiko anācāro? Idhevakacco saṅghagatopi:

acittīkārakato there bhikkhū anāpucchā dhammaṃ bhaṇati, pañhaṃ vissajjeti, pātimokkhaṃ

uddisati, ṭhitakopi [PTS Page 019] [\q 19/] bhaṇati, bāhāvikkhepakopi bhaṇati,

antaragharaṃ paviṭṭhopi: itthīṃ vā kumāriṃ vā evamāha itthannāme itthaṅgotte kiṃ atthi?

Yāgu atthi, bhattaṃ atthi, khādanīyaṃ atthi, kiṃ pivissāma, kiṃ khādissāma? Kiṃ

bhuñjissāma, kiṃ vā medassathāti vippalapati. Ayaṃ vuccati vācasiko anācāro.[A]

Paṭipakkhavasena panassa ācāro veditabbo. Api ca bhikkhu sagāravo sappatisso

hirottappasampanno sunivattho supāruto pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena

vilokitena sammiñjitena pasāritena okkhittacakkhu iriyāpathasampanno indriyesuguttadvāro

bhojanemattaññū jāgariyānuyutto satisampajaññenasamannāgato appiccho santuṭṭho

----------------------

[A.] Mahāni - purābheda - ni.

[SL Page: 015] [\x 15/]

Āraddhaviriyo ābhisamācārikesusakkaccakārī garucittīkāra bahulo viharati, ayaṃ vuccati

ācāro. Evaṃ tāva ācāro. Veditabbo.

Gocaro pana tividho:- upanissayagocaro ārakkhagocaro upanibandhagocaroti. Tattha katamo

upanissayagocaro? Dasakathā vatthugūṇasamannāgato kalyāṇamitto. Yaṃ nissāya assutaṃ

suṇāti sutaṃ pariyodapeti kaṅkhaṃ vitarati diṭṭhiṃ ujuṃ karoti cittaṃ pasādeti, yassa vā

pana anusikkhamāno saddhāya vaḍṭhati sīlena sutena cāgena paññāya vaḍṭhati, ayaṃ

upanissaya gocaro. Katamo ārakkhagocaro? Idha bhikkhū antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ

paṭipanno okkhitacakkhu yugamattadassāvī saṃvuto gacchati, na hatthiṃ olokento na assaṃ

na rathaṃ na pattiṃ na itthiṃ na purisaṃ olokento na uddhaṃ olokento na adho olokento na

disāvidisaṃ pekkhamāno gacchati, ayaṃ ārakkhagocaro. Katamo upanibandhagocaro?

Cattāro satipaṭṭhānā yattha cittaṃ upanibandhati, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā:- "ko ca bhikkhave

bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā"ti[a] ayaṃ vuccati

upanibandhagocaro. Iti imināca ācārena imināca gocarena upeto-pe-samannāgato, tena

vuccati ācāragocarasampannoti. [PTS Page 020] [\q 20/]

"Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī"ti aṇuppamāṇesu asaṃcicca

āpannasekhiyaakusalacittuppādādibhedesu vajjesu bhayadassanasīlo. "Samādāya sikkhati

sikkhāpadesū"ti yaṃ kiñci sikkhāpadesu sikkhitabbaṃ taṃ sabbaṃ sammā ādāya sikkhati.

Ettha ca pātimokkhasaṃvarasaṃvutoti ettāvatā ca puggalādhiṭṭhānāya desanāya

pātimokkhasaṃvaraṃsīlaṃ dassitaṃ, ācāragocarasampannoti ādi pana sabbaṃ yathā

paṭipannassa taṃ sīlaṃ sampajjati taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ vuttanti veditabbaṃ.

Itipātimokkhasaṃvarasīlaṃ.

----------------

Yaṃ panetaṃ tadanantaraṃ "so cakakhunā rūpaṃ disvā"ti ādinā nayena dassitaṃ

indriyasaṃvarasīlaṃ. Tattha soti so pātimokkhasaṃvarasīle ṭhito bhikkhu, cakkhunā rūpaṃ

disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena

rūpaṃ disvā; porāṇāpanāhu:- cakkhu rūpaṃ na passati acittakattā, cittaṃ na passati

acakkhukattā dvārārammaṇasaṅghaṭṭe pana cakkhuppasādavatthukena1 cittena

passati-īdisī panesā dhanunā

-----------------------------

[B.] Saṃyuttani-mahāvagga.

1. Sī. [I II] saha ma.[I.] Pasādavatthukena.

[SL Page: 016] [\x 16/]

Vijjhatīti ādisu viya sasambhārakathā nāma hoti. Tasmā cakkhuviññānena rūpaṃ disvā ti aya

me cettha atthoti. Na nimittaggāhīti itthi purisa nimittaṃ vā subhanimitta dikaṃ vā

kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ na gaṇhāti, diṭṭhamatte yeva saṇṭhāti. Nānubyañjanaggāhīti

kilesānaṃ anubyañjanato pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjananti laddhavohāraṃ

hatthapādasita hasita kathitavilokitādibhedaṃ ākāraṃ na gaṇhāti, yaṃ tattha bhūtaṃ tadeva

gaṇhāti. Cetiyapabbatavāsī mahātissatthero viya: theraṃ kiracetiyapabbatā anurādhapuraṃ

piṇḍacāratthāya āgacchantaṃ aññatarā kulasuṇhā sāmikena saddhiṃ bhaṇḍitvā

sumaṇḍitapasādhitā devakaññā viya kālasseva anurādhapurato nkkhamitvā ñātigharaṃ

gacchanti antarāmagge theraṃ disvā vipallatthacittā [PTS Page 021] [\q 21/]

mahāhasitaṃ hasi. Thero kimetanti olokento tassā dantaṭṭhike asubhasaññaṃ paṭilabhitvā

arahattaṃ pāpuṇi. Tena vuttaṃ:-

"Tassā dantaṭṭhikaṃ disvā pubbasaññaṃ anussarī,

Tattheva so ṭhito thero arahattamapāpuṇī"ti.

Sāmikopi kho panassā anumaggaṃ gacchanto theraṃ disvā kacci bhante itthiṃ passathāti

pucchi. Taṃ thero āha:-

"Nābhijānāmi itthī vā puriso vā ito gato,

Api ca aṭṭhisaṅghāṭo gacchate sa mahāpathe"ti.

"Yatvādhikaraṇameta"nti ādimhi yaṃ kāraṇā yassa cakkhundriyaṃ saṃvarassa hetu etaṃ

puggalaṃ satikavāṭena cakkhundrururiyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā

viharantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvāssaveyyuṃ anuppabandheyyuṃ, tassa saṃvarāya

paṭipajjatīti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya paṭipajjati. Evaṃ

paṭipajjantā yevai ca rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatītipi vuccati.

Tattha kidvāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi, na hi cakkhuppasādaṃ nissāya

sati vā muṭṭhasaccaṃ vā uppajjati. Avi ca yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgacchati

tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ

sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato

vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākāhetukamano viññāṇadhātu

santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetuka manoviññāṇadhātu votthapanakiccaṃ sādhayamānā

uppajjitvā nirujjhati. Kadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatrāpi neva bhavaṅgasamayena

āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi javanakkhaṇe pana sace

dussīlyaṃ vā muṭṭhasaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajati asaṃvaro hoti.

Evaṃ

[SL Page: 017] [\x 17/]

Honto pana so cakkhundrururiye asaṃvaroti vuccati. [PTS Page 022] [\q 22/] kasmā?

Yasmā tasmiṃ sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthi cittāni.

Yathākiṃ? Yathā nagare catusu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi

antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā honti, tathāpi anto nagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ

arakkhitaṃ agopitameva hoti, nagaradvārena hi pavisitvā corā yadicchanti taṃ1 kareyyuṃ.

Evameva javane dussīlyādisu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti

bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni tasmiṃ pana sīlādisu uppannesu dvārampi guttaṃ

hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā naragadvāresu susaṃvutesu

kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā honti, tathāpi anto nagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ

sugopitamevava hoti, nagaradvāresu pihitesu corānaṃ paveso natthi. Evameva javane

silādisu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīnipi vīthicittāni, tasmā

javanakkhaṇe uppajjamāno cakkhurndraye saṃvaroti vutto. Sotena saddaṃ sutvāti ādisupi

eseva nayo. Evamidaṃ saṅkhepato rūpādisu

kilesānubandhanimittādigāhaparivajjanalakkhaṇaṃ indriyasaṃvarasīlanti veditabbaṃ.

Itiindriyasaṃvaraṃsīlaṃ.

------------Idāni indriyasaṃvarasīlānantaraṃ vutte ājīvapārisuddhisīlo:- ājīvahetu paññattānaṃ

channaṃ sikkhāpadānanti-yāni tāni "ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ

abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati āpatti parājikassa. Ājīva hetu ājīvakāraṇā

sañcarittaṃ samāpajjati āpatti saṅghādisesassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā yo te vihāre vasati so

bhikkhu arahāti' bhaṇati paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā

bhikkhu paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti pācittiyassa.

Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni agilānā attano atthāya viññāpetvā

bhuñjati āpatti pāṭidesanīyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano

[PTS Page 023] [\q 23/] atthāya viññāpetvā bhuñjati āpatti dukkaṭassā"ti.[A] evaṃ

paññattāni cha sikkhāpadāni. Imesaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ.

Kuhanāti ādisu ayaṃ pāḷi:- "tattha katamā kuhanā? Lābhasakkāra silokasannissitassa

pāpicchassa icchāpakatassa yā paccaya paṭi

-----------------------

1. Ma. [II.] Yadicchitaṃ.

[A.] Vinayaparivāra-vipattippaccayavāra.

[SL Page: 018] [\x 18/]

Sedhanasaṅkhātena vā sāmantajappitena vā iriyāpathassa vā āṭhapanā1 ṭhapanā

saṇṭhapanā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, ayaṃ vuccati kuhanā.

Tattha katamā lapanā? Lābhasakkāra silokasannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā

paresaṃ ālapanā lapanā sallapanā ullapanā samullapanā unnahanā samunnahanā ukkācanā

samukkācanā anuppiyabhāṇitā cāṭukamyatā muggasupyatā pāribhaṭṭatā, ayaṃ vuccati

lapanā. Tattha katamā nemittikatā? Lābhasakkārasilokasannissitassa pāpicchassa

icchāpakatassa yaṃ paresaṃ nimittaṃ nimittakammaṃ obhāso obhāsakammaṃ sāmantajappā

parikathā, ayaṃ vuccati nemittikatā. Tattha katamā nippesikatā? Lābha sakkārasiloka

sannissitassa pāpicchassa icchāpakatassa yā paresaṃ akkosanā vambhaṇā garahaṇā

ukkhepanā samukkhepanā khipanā saṅkhipanā pāpanā sampāpanā avaṇṇahāritā

paripiṭṭhimaṃsikatā, ayaṃ vuccati nippesikatā. Tattha katamā lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā?

Lābhasakkārasiloka sannissito pāpiccho icchāpakato ito laddhaṃ āmisaṃ amutra harati,

amutra vā laddhaṃ āmisaṃ idhāharati, yā evarūpā āmisena āmisassa eṭṭhī gaveṭṭhi

pariyeṭṭhī esanā gavesanā pariyesanā, ayaṃ vuccati lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā"ti.[A]

Imissā pana pāḷiyā evamattho veditabbo:- kuhananiddesetāva "lābha sakkāra siloka

sannissitassā"ti lābhañca sakkārañca kittisaddadva sannissitassa, patthayantassāti attho. [PTS

Page 024] [\q 24/] pāpicchassāti asantaguṇadīpanakāmassa. Icchāpakatassāti icchāya

apakatassa, upaddutassāti attho. Itoparaṃ yasmā paccayapaṭisedhana sāmantajappana

iriyāpathasannissitavasena mahāniddese tividhaṃ kuhanavatthu āgataṃ, tasmā

tividhampetaṃ dassetuṃ paccayapaṭisedhanasaṅkhātena vāti evamādi āraddhaṃ. Tattha

cīvarādīhi nimanti tassa tadatthikasseva sato pāpicchataṃ nissāya paṭikkhipanena te ca

gahapatike attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ 'aho ayyo appiccho na kiñci

patigaṇhituṃ icchati, suladdhaṃ vata no assa sace appamattakampi kiñci

patigaṇheyyāti-nānāvidhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ

tadanuggahakāmataṃ yeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tatoppabhūti api sakaṭabhārehi

upanāmana hetubhūtaṃ vimhāpanaṃ paccayapaṭisedhanasaṃṅkhātaṃ kuhana vatthūti

veditabbaṃ.

Vuttampi cetaṃ mahāniddese:- "katamaṃ paccayapaṭisedhana saṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idha

gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍa

----------------------------

1. Aṭṭhapanā-(sabbattha.) 2. Ma. [II.] Paccapaṭisevanasaṅkhātaṃ.

[A.] Mahāni-purābheda-na.

[SL Page: 019] [\x 19/]

Pātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, so pāpiccho icchāpakato atthiko

cīvara-pe-parikkhārānaṃ bhiyyo kamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti,

piṇḍapātaṃ-pe-senāsanaṃ gilānapaccaya bhesajjaparikkhāra paccakkhāti. So evamāha:kiṃ

samaṇassa mahagghena cīvarena, etaṃ sāruppaṃ yā samaṇo susānavā saṅkārakūṭā vā

pāpaṇīkā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ katvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena

piṇḍapātena, etaṃ sārūppaṃ yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya.

Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena, etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa

abbhokāsikovā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena, etaṃ

sāruppaṃ yaṃ samaṇo pūtimuttena vā harīṭakakhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyāti.

Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ paribhujati, [PTS Page 025] [\q

25/] lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati.

Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti:- ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho paṭivitto asaṃsaṭṭho

āraddhaviriyo dhutavādoti. Bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvara-pe-parikkhārehi. So

evamāha:"tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati-saddhāya

sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati,

deyyadhammassa-pe-dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ

pasavati, tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañca paṭiggāhako,

sacāhaṃ na paṭiggahessāmi evaṃ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha, na mayhaṃ iminā

attho, apica tumhākaṃ yeva anukampāya patigaṇhāmīti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ

patigaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṃ-pe-bhesajjaparikkhāraṃ patigaṇhāti. Yā evarūpā

bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ idaṃ vuccati

paccayapaṭisedhanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū"ti.[A]

Pāpicchasseva pana sato uttarimanussadhammādhigamaparidīpana vācāya tathā tathā

vimhāpanaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha:-"katamaṃ

sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato

sambhāvanādhippāyo evaṃ maṃjano sambhāvessatīti ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ

bhāsati, yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yo evarūpaṃ

pattaṃ-pe-lohathālakaṃ-pe-dhamakarakaṃ-pe-parissāvanaṃ-pe-kuñci- kaṃ-pe-kāyabandhanaṃ

-pe-upāhanaṃ dhāreti so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yassa evarūpo

upajjhāyo-pe-ācariyo-pe-samānupajjhāyakā samānācariyakā mittā sandiṭṭhā sambhattā

sahāyā so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yo eva

---------------------------

[A.] Mahāni-purābheda-ni.

[SL Page: 020] [\x 20/]

Rūpe vihāre vasati so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati, yo evarūpe aḍḍhayoge

pāsāde-pe-hammiye-pe-guhāya-pe-leṇe-pe-kuṭiyā-pe-kūṭā- gāre

-pe-aṭṭe-pe-māle-pe-uddaṇḍe-pe-upaṭṭhānasālāyaṃ-pe-- [PTS Page 026] [\q 26/]

maṇḍape-pe-rukkhamū le vasati so samaṇo mahesakkhoti bhaṇati; athavā korajika korajiko

bhākuṭika bhākuṭiko kuhakuho lapalapo mukhasambhāvito1 ayaṃ samaṇo imāsaṃ

evarūpānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhīti tādisaṃ2 gambhīraṃ guḷhaṃ nipuṇaṃ

paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatā paṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā bhākuṭitā

bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, idaṃ vuccati sāmantajappanasaṅkhātaṃ

kuhanavatthū"ti.[A]

Pāpicchasseva pana sato sambhāvanādhippāyakatena iriyāpathena vimhāpanaṃ

iriyāpathasannissitaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha:-"katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ

kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo evaṃ maṃ jano

sambhāvessatīti gamanaṃ saṇṭhapeti ṭhānaṃ saṇṭhapeti nisajjaṃ saṇṭhapeti3 sayanaṃ

saṇṭhapeti paṇidhāya gacchati paṇidhāya tiṭṭhati paṇidhāya nisīdati paṇidhāya seyyaṃ

kappeti samāhito viya gacchati samāhito viya tiṭṭhati samāhito viya nisīdati samāhito viya

seyyaṃ kappeti āpāthakajjhāyī ca hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā

saṇṭhapanā bhākuṭitā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ, idaṃ vuccati

iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthū"ti.[B]

Tattha paccayapaṭisedhanasaṅkhātenāti: paccayapaṭisedhananti evaṃ saṅkhātena,

paccayapaṭisedhanena vā saṅkhātena. Sāmantajappitenāti: samīpabhaṇitena. Iriyāpathassa

vāti: catuiriyāpathassa. Āṭṭhapanāti: ādiṭṭhapanā, ādarena vā ṭhapanā. hapanāti:

ṭhapanākāre saṇṭhapanāti: abhisaṅkharaṇaṃ-pāsādikabhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti.

Bhākuṭitāti: padhānaparimathitabhāvadassanena4 bhākuṭikaraṇaṃmukhasaṅkocoti vuttaṃ

hoti. Bhākuṭīkaraṇaṃ sīlamassāti bhākuṭiko, bhākuṭikassa bhāvo bhākuṭiyaṃ. Kuhanāti:

vimhāpanā. Kuhassa āyanā kuhāyanā. Kuhitassa bhāvo kuhitattanti.

Lapanā niddese:-ālapanāti: vihāraṃ āgate manusse disvā kimatthāya bhonto āgatā? Kiṃ

bhikkhū nimantetuṃ? [PTS Page 027] [\q 27/] yadi evaṃ gacchatha ahaṃ pacchato

gahetvā āgacchāmīti, evaṃ āditova lapanā.

-----------------------------

1. Sī. [II.]Saha ma.[II.] Mukhasambhāviko.

2. Ma. [II.] Etādisaṃ

3. Sī. [I. II.]Saha ma.[II.] Gamanaṃ saṇṭhapeti-sayanaṃ saṇṭhapeti. 4. Sī. [I. II.]Saha ma.[I]

padhānapurimaṭhitabhāvadassanena

[A.B.] Mahāni-purā-ni.

[SL Page: 021] [\x 21/]

Athavā attānaṃ upanetvā ahaṃ tisso, mayi rājā pasanto, mayi asuko ca asuko ca

rājamahāmatto pasannoti, evaṃ attūpanāyikā lapanā ālapanā. Lapanāti: puṭṭhassa sato

vuttappakārameva lapanā. Sallapanāti: gahapatikānaṃ ukkaṇṭhanena bhītassa okāsaṃ datvā

suṭṭhu lapanā. Ullapanāti: mahākuṭumbiko mahānāviko mahādānapatīti evaṃ uddhaṃ

katvā lapanā. Samullapanāti: sabbato bhāgena uddhaṃ katvā lapanā unnahanāti: 'upāsakā

pubbe īdise kāle navadānaṃ detha, idāni kiṃ na dethā'ti evaṃ yāva'dassāma bhante okāsaṃ

na labhāmā'ti ādīni vadanti tāva uddhaṃ uddhaṃ nahanāveṭhanāti vuttaṃ hoti. Athavā

ucchuhatthaṃ disvā kuto ābhataṃ upāsakāti pucchati. Ucchukhettato bhanteti kiṃ tattha

ucchu madhuranti. Khāditvā bhante jānitabbanti. Na upāsaka bhikkhussa ucchuṃ dethāti

vattuṃ vaṭṭatīti. Yā evarūpā nibbeṭhentassāpi veṭhanakathā sā unnahanā. Sabbatobhāgena

punappunaṃ unnahanā1 samunnahanā. Ukkācanāti: etaṃ kulaṃ maṃ evaṃ jānāti, sace ettha

deyyadhammo uppajjati mayhaṃ eva detīti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā-uddīpanāti

vuttaṃ hoti. Telakandarika vatthucettha vattabbaṃ. Sabbatobhāgena pana punappunaṃ

ukkācanā samukkācanā anuppiyabhāṇitāti: saccānurūpaṃ dhammānurūpaṃ vā anavaloketvā

punappunaṃ piyabhaṇanameva. Cāṭukamyatāti: nīca vuttitā, attānaṃ heṭṭhato heṭṭhato

ṭhapetvā pavattanaṃ. Muggasupyatāti: muggasūpasadisatā. Yathā hi muggesu paccamānesu

kocideva na paccati avasesā paccanti evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva saccaṃ hoti

sesaṃ alikaṃ, ayaṃ puggalo muggasuppoti vuccati, tassa bhāvo muggasupyatā.

Pāribhaṭṭatāti: [PTS Page 028] [\q 28/] pāribhaṭṭabhāvoyo hi kuladārake dhātī viya

aṅkena vā bandhena vā paribhaṭati dhāretīti attho. Tassa paribhaṭassa kammaṃ

pāribhaṭṭaṃ, pāribhaṭṭassa bhāvo pāribhaṭṭatāti.

Nemittikatā niddese:- nimittanti: yaṃ kiñci paresaṃ paccayadānasaññājanakaṃ

kāyavacīkammaṃ. Nimittakammanti: khādanīyaṃ gahetvā gacchante disvā kiṃ khādanīyaṃ

labhitthāti ādinā nayena nimittakaraṇaṃ obhāsoti: paccayapaṭisaṃyuttakathā.

Obhāsakammanti: vacchapālake disvā kiṃ ime vacchā khīragovacchā udāhu takkago

vacchāti pucchitvā khīragovacchā bhanteti vutte na khīragovacchā yadi khīragovacchā

siyuṃ bhikkhūpi khīraṃ labheyyunti evamādinā nayena tesaṃ dārakānaṃ mātāpitunna

nivedetvā khīradāpanādikaṃ obhāsakaraṇaṃ. Sāmantajappāti: samīpaṃ katvā jappanaṃ

kulupagabhikkhu vatthu cettha vattabbaṃ. Kulūpago kira bhikkhu bhuñjitukāmo gehaṃ pavi

-----------------

1. Sī. [I. II. III.] Punappunanahanā

[SL Page: 022] [\x 22/]

Sitvā nisīdi taṃ disvā adātukāmā gharaṇī taṇḍulā natthīti bhaṇantī taṇḍule āharitukāmā

viya paṭivissakagharaṃ gatā. Bhikkhu antogabbhaṃ pavisitvā olokento kavāṭakoṇe ucchuṃ

bhājane guḷaṃ piṭake loṇamacchaphāle kumbhiyaṃ taṇḍule ghaṭe ghataṃ disvā

nikkhamitvā nisīdi. Gharaṇī taṇḍule nālatthanti āgatā. Bhikkhu upāsike ajjabhikkhā na

sampajjissatīti paṭigacceva nimittaṃ addasanti āha. Kiṃ bhante?Ti kavāṭakoṇe nikkhittaṃ

ucchuṃ viya sappaṃ addasaṃ, taṃ paharissāmīti olokento bhājane ṭhapitaguḷa piṇḍake viya

pāsāṇaleḍḍuke, pahaṭena sappena kataṃ piṭake nikkhitta loṇamacchaphālasadisaṃ

phaṇaṃ, tassa taṃ leḍḍu ḍaṃsitukāmassa1 kumbhiyā taṇḍulasadise dante, athassa

kupitassa ghaṭe pakkhittaghatasadisaṃ mukhato nikkhamantaṃ visamissakaṃ kheḷanti. Sā

na sakkā muṇḍakaṃ vañcetunti [PTS Page 029] [\q 29/] ucchuṃ datvā odanaṃ pacitvā

ghataguḷamacchehi saddhiṃ adāsīti. Evaṃ samīpaṃ katvā jappanaṃ sāmantajappāti

veditabbā. Parikathāti: yathā taṃ labhati tathā parivattetvā parivattetvā kathananti.

Nippesikatā niddese:- akkosanāti: dasahi akkosavatthūhi akkosanā. Vambhanāti:

paribhavitvā kathanaṃ. Garahaṇāti: assaddho appasannoti ādinā nayena dosāropanā.

Ukkhepanāti: mā etaṃ ettha kathethāti vācāya ukkhipanaṃ. Sabbato bhāgena savatthukaṃ

sahetukaṃ katvā ukkhepanā samukkhepanā. Athavā adentaṃ aho dānapatīti evaṃ

ukkhipanaṃ ukkhepanā. Mahādānapatīti evaṃ suṭṭhu ukkhepanā samukkhepanā. Khipanāti:

kiṃ imassa jīvitaṃ bījabhojinoti evaṃ uppaṇḍanā. Saṅkhipanāti: kiṃ imaṃ ādāyakoti

bhaṇatha, yo niccakālaṃ sabbesampi natthīti vacanaṃ detīti evaṃ suṭṭhutaraṃ uppaṇḍanā.

Pāpatāti: adāyakattassa avaṇṇassa vā pāpanā. Sabbato bhāgena pāpanā sampāpanā.

Avaṇṇahāritāti: evaṃ me avaṇṇabhayāpi dassatīti gehato gehaṃ gāmato gāmaṃ janapadato

janapadaṃ avaṇṇaharaṇaṃ parapiṭṭhimaṃsikatāti: purato madhuraṃ bhaṇitvā parammukhe

avaṇṇabhāsitā. Esāhi abhimukhaṃ oloketuṃ asakkontassa parammukhānaṃ piṭṭhimaṃsa

khādanamiva hoti. Tasmā parapiṭṭhimaṃsikatāti vuttā. Ayaṃ vuccati nippesikatāti. Ayaṃ

yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā

gandhajātaṃ nipiṃsitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipiṃsitvā vicuṇṇetvā esā

lābhamagganā hoti tasmā nippesikatāti vuccatīti.

Lābhena lābhaṃ nijigiṃsanatā niddese:- nijigiṃsasatāti: magganā. Ito laddhanti: imasmā gehā

laddhaṃ. Amutrāti: amukamhi

--------------------------

1. Ḍasitukāmassa-(bahulaṃ)

[SL Page: 023] [\x 23/]

Gehe. Eṭṭhiti: icchanā. Gaveṭṭhīti: magganā. Pariyeṭṭhīti: punappuna magganā. Ādito

paṭṭhāya laddhaṃ laddhaṃ [PTS Page 030] [\q 30/] bhikkhaṃ tatra tatra kuladārakānaṃ

datvā ante khirayāguṃ labhitvā gatabhikkhu vatthucettha kathetabbaṃ. Phasanādīni

eṭṭhiādinaṃ vevacanāti. Tasmā eṭṭhiti esanā gaveṭṭhīti gavesanā pariyeṭṭhīti pariyesanā

iccevamettha yojanā veditabbā. Ayaṃ kuhanādīnaṃ attho. Idāni evamādīnaṃ ca

pāpadhammā nanti: ettha "yathā vā paneke bhonto samaṇabrāhmaṇā saddhādeyyāni

bhojanāni bhuñjitvā te evarūpāya tiracchānavijjāya micchājīvena jīvikaṃ kappenti,

seyyathīdaṃ: aṅgaṃ nimittaṃ uppātaṃ supinaṃ lakkhaṇaṃ mūsikacchinnaṃ aggihomaṃ

dabbihoma"nti.[A] ādinā nayena brahmajāle vuttānaṃ anekesaṃ pāpadhammānaṃ gahaṇaṃ

veditabbaṃ. Iti yvāyaṃ imesaṃ ājīvahetu paññattānaṃ channaṃ sikkhāpadānaṃ

vītikkamavasena imesañca kuhanā lapanā nemittikatā nippesikatā

lābhenalābhaṃnijigiṃsanatāti evamādīnaṃ pāpadhammānaṃ vasena pavatto micchājīvo,

tasmā sabbappakārāpi micchājīvā yā virati idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ. Tatrāyaṃ vacanattho:-

etaṃ āgamma jīvantīti ājīvo. Ko so? Paccayapariyesana vāyāmo. Pārisuddhīti parisuddhatā,

ājīvassa pārisuddhi ājīvapārisuddhi.

Itiājīvapārisuddhisīlaṃ.

---------------

Yaṃ panetaṃ tadanantaraṃ paccayasannissitasīlaṃ vuttaṃ, tattha paṭisaṅkhāyonisoti: upāyena

pathena paṭisaṅkhāya ñatvā-paccavekkhitvāti attho. Ettha ca sītassa paṭighātāyāti ādinā

nayena vuttaṃ paccavekkhaṇameva yoniso paṭisaṅkhāyāti veditabbaṃ. Tattha cīvaranti:

antaravāsakādisu yaṃ kiñci. Paṭisevatīti: paribhuñjati, nivāseti vā pārupati vā. Yāvadevāti.

[PTS Page 031] [\q 31/] payojanā'vadhiparicchedaniyamavacanaṃ. Ettakameva hi

yogino cīvarapaṭisevanepayojanaṃ, yadidaṃ sītassa paṭighātāyāti ādi, na ito bhiyyo.

Sītassāti: ajjhattadhātukkhobhavasena vā bahiddhā utupariṇāmavasena vā uppannassa

yassa kassaci. Paṭighātāyāti; paṭihananatthaṃ, yathā sarīre ābādhaṃ na uppādeti, evaṃ tassa

vinodanatthaṃ. Sītabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto yoniso padahituṃ na sakkoti, tasmā

sītassa paṭighātāya cīvaraṃ paṭisevitabbanti bhagavā anuññāsi. Esa nayo sabbattha.

Kevalaṃ hettha uṇhassāti: aggisantāpassa. Tassa pana vanadāhādisu sambhavo veditabbo.

Ḍaṃsamakasa vātātapa siriṃsapa samphassānanti-ettha pana ḍaṃsāti: ḍaṃsanamakkhikā,

andhamakkhikāti pi vuccanti. Makasā makasāyeva. Vātāti;

-------------------------

[A.] Di-ni-brahmajālasu.

[SL Page: 024] [\x 24/]

Sarajaarajādibhedā. Ātapota: suriyātapo. Siriṃsapāti: ye keci sarantā gacchanti dīghajātikā

sappādayo. Tesaṃ daṭṭhasamphasso ca phuṭṭhasamphasso cāti duvidho samphasso. So vi

cīvaraṃ pārupitvā nisinnaṃ na bādhati. Tasmā tādisesu ṭhānesu tesaṃ paṭighātatthāya

paṭisevati. Yāvadevāti: puna etassa vacanaṃ niyata payojanāvadhi paricchedadassanatthaṃ.

Hirikopīnapaṭicchādanaṃ hi niyatapayojanaṃ, itarāni kadāci kadāci honti. Tattha

hirikopīnanti: taṃ taṃ sambādhaṭṭhānaṃ. Yasmiṃ yasmiṃ hi aṅge vivariyamāne hiri kuppati

vinassati taṃ taṃ hirikopanato hirikopīnanti vuccati, tassa hirikopīnassa paṭicchādanatthanti

hirikopīnapaṭicchādanatthaṃ. Hirikopīnaṃ paṭicchādanatthantipi pāṭho.

Piṇḍapātanti: yaṃ kiñci āhāraṃ-yo hi koci āhāro bhikkhuno piṇḍolyena patte patitattā

piṇḍapātoti vuccati. Piṇḍānaṃ vā pāto piṇḍapāto-tattha tattha laddhānāṃ bhikkhānaṃ

sannipāto samūhoti vuttaṃ hoti. Neva davāyāti: na gāmadārakādayo viya

davatthaṃ-kiḷānimittanti vuttaṃ hoti. Na madāyāti: na muṭṭhikamallādayo viya

madatthaṃ-balamadanimittaṃ porisamadanimittaṃ vāti [PTS Page 032] [\q 32/] vuttaṃ

hoti. Na maṇḍanāyāti: na antepurikavesiyādayo viya maṇḍanatthaṃ-aṅgapaccaṅgānaṃ

pīṇanabhāva nimittanti vuttaṃ hoti. Na vibhūsanāyāti: na naṭanaccakādayo viya

vibhūsanatthaṃ-pasannachavivaṇṇatā nimittanti vuttaṃ hoti. Ettha ca neva davāyāti etaṃ

mohūpanissayapahāṇatthaṃ vuttaṃ; na madāyāti etaṃ dosūpanissayapahāṇatthaṃ, na

maṇḍanāya na vibhūsanāyāti etaṃ rāgūpanissayapahāṇatthaṃ, nevadavāya na

madāyāticetaṃ attano saṃyojanupptipaṭisedhanatthaṃ, na maṇḍanāya na vibhusanāyāti etaṃ

parassapi saṃyojanuppatti paṭisedhanatthaṃ, catūhipi cetehi ayoniso paṭipattiyā

kāmasukhallikānuyogassa ca pahāṇaṃ vuttanti veditabbaṃ. Yāvadevāti: vuttatthameva.

Imassa kāyassāti: etassa catumahābhūtikassa rūpakāyassa. hitiyāti: pabandhaṭṭhitatthaṃ.

Yāpanāyāti: pavattiyā avicchedanatthaṃ cirakālaṭhitatthaṃ vā-gharūpatthambhamiva hi

jiṇṇagharasāmiko, akkhabbhañjanamiva ca sākaṭiko, kāyassa ṭhitatthaṃ yāpanatthañcesa

piṇḍapāta paṭisevati na davamadamaṇḍanavibhusanatthaṃ; api ca ṭhītīti

jīvitindriyassetaṃ adhivacanaṃ, tasmā imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāyāti ettāvatā etassa

kāyassa jīvitindriyapavattāpanatthantipi vuttaṃ hotīti veditabbaṃ. Vihiṃsūparatiyāti: vihiṃsā

nāma jighacchā ābādhanaṭṭhena tassā uparamatthampesa piṇḍapātaṃ paṭisevati

vaṇālepanamiva uṇhasītādisu tappatikāraṃ viya ca. Brahmacariyānuggahāyāti: sakala

sāsanabrahmacariyassa maggabrahmacariyassa ca anuggahatthaṃayaṃ hi

piṇḍapātapaṭisevanappaccayā kāyabalaṃ nissāya sikkhātta

[SL Page: 025] [\x 25/]

Yānuyogavasena bhavakantāra nittharaṇatthaṃ paṭipajjanto brahmacariyānuggahāya

paṭisevati, kantāranittharaṇatthikā puttamaṃsaṃ viya nadīnittharaṇatthikā kullaṃ viya,

samuddanittharaṇatthikā nāvamivaca. Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca

vedanaṃ na uppādessāmīti: evaṃ iminā piṇḍapātapaṭisevanena [PTS Page 033] [\q 33/]

purāṇañca jighacchā vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca aparimitabhojanappaccayaṃ

āharahatthaka alaṃsāṭaka tatthavaṭṭaka kākamāsaka bhuttavamitaka brāhmaṇānaṃ aññataro

viya na uppādessāmītipi paṭisevati, bhesajjamivagilāno. Athavā yā adhunā

asappāyāparimitabhojanaṃ nissāya purāṇa kammapaccayavasena uppajjanato

purāṇavedanāti vuccati, sappāya parimitabhojanena tassā paccayaṃ vināsento taṃ

purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi. Yācāyaṃ adhunā kataṃ ayuttaparibhoga kammupacayaṃ

nissāya āyatiṃ uppajjanato navavedanāti vuccati, yuttaparibhogavasena tassā mūlaṃ

anibbattento taṃ navañca vedanaṃ na uppādessāmīti. Evampettha attho daṭṭhabbo. Ettāvatā

ca yuttaparibhogasaṅgaho attakilamathānuyogappahāṇaṃ dhammikasukhāpariccāgoca

dīpito hotīti veditabbo. Yātrā ca me bhavissatīti: hitaparimitaparibhogena1

jīvitindriyupacchedakassa iriyāpathabhañjakassa vā parissayassa abhāvato cirakālagamana

saṅkhātā yātrāca me bhavissati imassa paccayāyattavuttino kāyassāti pi paṭisevati,

yāpyarogī viya tappaccayaṃ. Anavajjatāca phāsuvihāro cāti: ayutta pariyesana paṭiggahaṇa

paribhoga parivajjanena anavajjatā, parimita paribhogena phāsuvihāro. Asappāyā parimita

bhojanappaccayā2 arati tandi vijamhikā viññūgarahādi dosābhāvena vā anavajjatā,

sappāyaparimitabhojanappaccayā kāyabalasambhavena phāsuvihāro. Yāvadattha

udarāvadehaka bhojana parivajjanena vā seyyasukha phassasukha middhasukhādīnaṃ3

pahāṇato anavajjatā, catu pañcālopamattaūnabhojanena

catuiriyāpathayoggabhāvapaṭipādanato phāsuvihāro ca me bhavissatītipi paṭisevati

vuttampi hetaṃ:-

Cattāro pañca ālope abhutvā udakaṃ pice,

Alaṃ phāsu vihārāya pahitattassa bhikkhunoti.[A]

[PTS Page 034] [\q 34/]

Ettāvatā ca payojanapariggaho majjhimā ca paṭipadā dīpitā hotīti veditabbā.

-------------------------

1. Sī.[II.] Mitaparibhogena saha sī.[III.] Hitaparimita-pe-na.

2. Sī.[I.II.] Paribhogappaccayā.

3. Sī.[II] saha ma [I.II.] Middhasukhānaṃ.

[A.] Theragāthā-sāriputtatthera.

[SL Page: 026] [\x 26/]

Senāsananti: senañca āsanañca-yattha yattha hi seti vihārevā aḍḍhayogādimhi vā taṃ senaṃ,

yattha yattha āsati nisīdati taṃ āsanaṃ, taṃ ekato katvā senāsananti vuccati. Utuparissaya

vinodanaṃ paṭisallānārāmatthanti: parisahanaṭṭhena utuyeva utuparissayo,

utuparissayavinodanatthañca paṭisallānārāmatthañcayo sarīrābādhacittavikkhepakaro

asappāyo utusenāsanapaṭisevanena vinodetabbo hoti, tassa

vinodanatthaṃ-ekībhāvasukhatthañcāti vuttaṃ hoti. Kāmañca sītassapaṭighātāyādināva

utuparissayavinodanaṃ vuttameva; yathāpana cīvarapaṭisevane hirikopīna paṭicchādanaṃ

niyata payojanaṃ itarāni kadāci kadāci hontīti vuttaṃ, evamidhāpi niyataṃ

utuparissayavinodanaṃ sandhāya idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Athavā ayaṃ vuttappakāro utu

utuyeva; parissayo pana duvidho pākaṭaparissayoca paṭicchannaparissayoca. Tattha

pākaṭaparissayo sīhavyagghādayo, paṭicchannaparissayo rāgadosādayo. Te yattha

apariguttiyā ca asappāyarūpadassanādinā ca ābādhaṃ na karonti, taṃ senāsanaṃ evaṃ jānitvā

paccavekkhitvā paṭisevanto bhikkhu paṭisaṅkhāyoniso senāsanaṃ-pe-utuparissaya

vinodanatthaṃ paṭisevatīti veditabbo.

Gilānapaccayabhesajjaparikkhāranti: ettha rogassa patiayanaṭṭhena

paccayo-paccanikagamanaṭṭhenāti attho, yassa kassaci sappāyassetaṃ adhivacanaṃ.

Bhisakkassa kammaṃ tena anuññātattāti bhesajjaṃ, gilānapaccayova bhesajjaṃ gilānapaccaya

bhesajjaṃ-yaṃ kiñci gilānassa sappāyaṃ bhisakkakammaṃ telamadhuphāṇitādīnīti vuttaṃ

hoti. Parikkhāroti pana "sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhittaṃ hotī"ti[a] ādisu parivāro

vuccati. "Ratho sīlaparikkhāro1 jhānakkho cakkavīriyo"ti[b][PTS Page 035] [\q 35/]

ādisu alaṅkāro. "Yecime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā"ti[c] ādisu sambhāro.

Idha pana sambhāropi parivāropi vaṭṭati. Taṃ hi gilānappaccayabhesajjaṃ jīvitassa

parivāropi hoti jīvitanāsakābādhuppattiyā antaraṃ adatvā rakkhaṇato; sambhāropi

yathāciraṃ pavattati evamassa kāraṇabhāvato; tasmā parikkhāroti vuccati. Evaṃ

gilānappaccayabhesajjañca taṃ parikkhārocāti gilānappaccayabhesajjaparikkhāro. Taṃ

gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃgilānassa yaṃ kiñci sappāyaṃ bhisakkānuñññātaṃ

telamadhuphāṇitādi jīvitaparikkhāranti vuttaṃ hoti. Uppannānanti: jātānaṃ bhūtānaṃ

nibbattānaṃ. Veyyābādhikānanti: ettha vyābādhoti

------------------------------

[A.] Aṃ-ni-sattakani.

[B.] Saṃ-ni-mahāvagga.

[C.] Ma.Ni-vanapatthasu.

1. Sī [I. II. III.] Saha ma. [I. II.] Setaparikkhāro

[SL Page: 027] [\x 27/]

Dhātukkhobho, taṃ samuṭṭhānā ca kuṭṭhagaṇḍapiḷakādayo, vyābādhato uppannattā

veyyabādhikā. Vedanānanti: dukkhavedanā akusalavipākavedanā; tāsa veyyābādhikānaṃ

vedanānaṃ. Abyāpajjhaparamatāyāti: nidduṃ sabbaṃpahīṇaṃ hoti tāvāti attho. Evamidaṃ

saṅkhepato paṭisaṅkhā yoniso paccayaparibhogalakkhaṇaṃ paccayasannissitasīlaṃ

veditabbaṃ. Vacanattho panettha: cīvarādayo hi yasmā te paṭicca nissāya paribhuñjamānā

pāṇino ayanti gacchanti pavattanti tasmā paccayāti vuccanti; te paccaye sannissitanti

paccayasannissitaṃ.

Iti paccayasannissitasīlaṃ. ---------------

Athapakiṇṇakakathā.

---------

Evametasmiṃ catubbidhe sīle:- saddhāya pātimokkhasaṃvaro sampādetabbo. Saddhā

sādhano hi so, sāvakavisayātītattā sikkhāpadapaññattiyā vacanapaṭikkhepo1 cettha

nidassanaṃ. Tasmā yathāpaññattaṃ sikkhāpadaṃ anavasesaṃ saddhāya samādiyitvā jīvitepi

apekkhaṃ akarontena sādhukaṃ sampādetabbaṃ. Vuttampihetaṃ:[PTS Page 036] [\q 36/]

Kikīca aṇḍaṃ camarīva vāladhiṃ

Piyaṃ ca puttaṃ nayanaṃ ca ekakaṃ

Tatheva sīlaṃ anurakkhamānakā

Supesalaja hotha sadā sagāravāti.[A]

Aparampi vuttaṃ:-"evameva kho mahārāja yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ

mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī"[b.] Imasmiñca panatthe aṭaviyaṃ corehi

baddhatherānaṃ vatthūni veditabbāni. Mahāvattani aṭaviyaṃ kira theraṃ corā kāḷavallīhi

bandhitvā nipajjāpesuṃ, thero yathā nipannova sattadivasāni vipassanaṃ vaḍḍhetvā

anagāmiphalaṃ pāpuṇitvā tattheva kālaṃkatvā brahmaloke nibbatti. Aparampi theraṃ

tambapaṇṇidīpe pūtilatāya bandhitvā nipajjāpesuṃ; so davaḍāhe2 āgacchante valliṃ

acchinditvāva vipassanaṃ paṭṭhapetvā samasīsi hutvā parinibbāyi. Dīghabhāṇaka

abhayatthero pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto disvā therassa sarīraṃ jhāpetvā

cetiyaṃ kārāpesi. Tasmā aññopi saddho kulaputto:-

----------------------

1. Sī.[I.II.III] saha ma.[I.II.]Sikkhāpadapaññattiyā vacanaparikkhepo.

2. Ma.[II.]Vanaḍāhe. [A.]Khuddakani-apadāna. [B.]Saṃ-ni-kosalasaṃ.

Pārājikapāḷiyaṃ verajakhaṇḍe sāriputtāyācitapaṭikkhepamapekkhati.

[SL Page: 028] [\x 28/]

Pātimokkhaṃ visodhento appeva jīvitaṃ jahe,

Paññattaṃ lokanāthena na bhinde sīlasaṃvaraṃ.

Yathā ca pātimokkhasaṃvaro saddhāya, evaṃ satiyā indriyasaṃvaro sampādetabbo.

Satisādhano hi so, satiyā adhiṭṭhitānaṃ indriyānaṃ abhijjhādīhi ananvāssavanīyato . Tasmā

" varaṃ bhikkhave tattāya ayosalākāya ādittāya sampajjalitāya sajotibhū tāya cakkhundriyaṃ

sampaḷimaṭṭhaṃ, natve va cakkhuviññeyyesu rūpesu anuvyañjanaso nimittaggāho"ti[a]

ādinā nayena ādittapariyāyaṃ samanussaritvā rūpādisu visayesu cakkhudvārādipavattassa

viññāṇassa ajijjhādīhi anvāssavanīyaṃ nimittādigāhaṃ asammuṭṭhāya [PTS Page 037] [\q

37/] satiyā nisedhentena esa sādhukaṃ sampādetabbo. Evaṃ asampādite hi etasmiṃ

pātimokkhasīlampi anaddhaniyaṃ hoti na ciraṭṭhitikaṃ, asaṃvitahitasākhāparivāramiva

sassaṃ. Haññate cāyaṃ kilesacorehi vivaṭadvāro viya gāmo parissahārīhi. Cittaṃ cassa

rāgosamativijjhati, ducchannamagāraṃ vuṭṭhī viya. Vuttampi hetaṃ:-

Rūpesu saddesu atho rasesu

Gandhesu phassesu ca rakkha indriyaṃ,

Etehi dvārā vivaṭā arakkhitā

Hananti gāmaṃva parassa hārino.[B]

Yathāgāraṃ cucchannaṃ vuṭṭhi samativijjhati,

Evaṃ abhāvitaṃ cittaṃ rāgo samativijjhatīti.[C]

Sampādite pana etasmiṃ pātimokkhasīlampi addhanīyaṃ hoti ciraṭṭhitikaṃ, susaṃvihita

sākhāpārivāra miva sassaṃ; na haññatecāyaṃ kilesacorehi, susaṃvutadvāro viya gāmo

parassahārīhi; na cassa cittaṃ rāgo samativijjhati succhannamagāraṃ vuṭṭhīviya. Vuttampi

cetaṃ:-

Rūpesu saddesu atho rasesu

Gandhesu phassesu ca rakkha indriyaṃ,

Etehi dvārā pihitā susaṃvutā

Na hanti gāmaṃva parassa hārino.[D]

Yathāgāraṃ succhannaṃ vuṭṭhī na samativijjhati,

Evaṃ subhāvitaṃ cittaṃ rāgo na samativijjhatīti.[E]

Ayaṃ pana atiukkaṭṭhadesanā1

------------------------

[A.] Ya-ni-saḷāyatanavagga. [D.] Saṃ-ni-saḷāyatanavagga.

[C.] Dhammapada-yamakavagga. [E.] Dhammapada-ya-ca.

1. Sī. [II.] Ukkaṭṭhadesanā.

[SL Page: 029] [\x 29/]

Cittaṃ nāmetaṃ lahuparivattaṃ1 tasmā uppannaṃ rāgaṃ asubhamanasi kārena vinodetvā

indriyasaṃvaro sampādetabbo. Adhunā pabbajitena [PTS Page 038] [\q 38/]

vaṅgīsattherena viya-therassa kira adhunā pabbajitassa piṇḍāya carato ekaṃ itthiṃ disvā

rāgo uppajji, tato ānandateraṃ āha:-

Kāmarāgo ḍayhāmi cittaṃ me pariḍayhati,

Sādhu nibbāpana brūhi anukampāya gotamāti.[A]

Thero āha:-

Saññāya viparīyesā cittaṃ te pariḍayhati,

Nimittaṃ parivajjehi subhaṃ rāgūpa saṃhitaṃ.

Asubhāya cittaṃ bhāvehi ekaggaṃ susamāhitaṃ,

Saṅkhāre parato passa dukkhato no ca attato,

Nibbāpehi mahārāgaṃ mā ḍayhittho punappunanti.

Thero rāgaṃ vinodetvā va piṇḍāya cari api ca indriyasaṃvarapūrakena bhikkhunā

kuraṇḍaka mahāleṇavāsinā cittaguttattherena viya, corakamahāvihāravāsinā

mahāmittattherena viyaca bhavitabbaṃ. Kuraṇḍakaleṇe kira sattannaṃ buddhānaṃ

abhinikkhamaṇa cittakammaṃ manoramaṃ ahosi. Sambahulā bhikkhu senāsanacārikaṃ

āhiṇḍantā cittakammaṃ disvā manoramaṃ bhante cittakammanti āhaṃsu. Thero

āha:-atirekasaṭṭhi me āvuso vassāni leṇe vasantassa cittakammaṃ atthi tipi2 najānāmi,

ajjadāni cakkhumante nissāya ñātanti. Therena kira ettakaṃ addhānaṃ vasantena cakkhuṃ

ummīletvā leṇaṃ na ullokitapubbaṃ. Leṇadvāre cassa mahānāgarukkho ahosi sopi therena

uddhaṃ na ullokitapubbo, anusaṃvaccharaṃ bhūmiyaṃ kesarasipātaṃ disvāvassa

pupphitabhāvaṃ jānāti. Rājā therassa guṇasampattiṃ sutvā vanditukāmo tikkhattuṃ pesetvā

anāgacchante there tasmiṃ gāme taruṇaputtānaṃ itthīnaṃ thane bandhāpetvā lañchāpesi:-

tāva dārakā thaññaṃ mālabhiṃsu yāva thero na āgacchatīti. [PTS Page 039] [\q 39/]

thero dārakānaṃ anukampāya mahāgāmaṃ agamāsi. Rājā sutvā gacchatha bhaṇe theraṃ

pavesetha sīlāni gaṇhissāmīti ante puraṃ abhiharāpetvā3 vanditvā bhojetvā ajja bhante

okaso natthi sve sīlāni gaṇhissāmīti therassa pattaṃ gahetvā thokaṃ anugantvā deviyā

saddhiṃ vanditvā nivatti. Thero rājā vā vandatu devi vā, sukhī hoti

--------------------------------

1. Sī.[II.] Lahuparivatti-ma-lahuparivattati.

2. Sī.[I.II.] Atthi natthītipi.

3. Sī.[II.] Atiharāpetvā.

[A.] Saṃ-ni-vaṅgīsa-saṃ.

[SL Page: 030] [\x 30/]

Mahārājāti vadati. Evaṃ satta divasā gatā,1 bhikkhū āhaṃsu:-kiṃ bhante tumhe raññepi

vandanamāne deviyāpi vandamānāya 'sukhī hotu mahārājā'ti evaṃ vadathāti. Thero nāhaṃ

āvuso rājāti vā devīti vā vavatthānaṃ karomīti vatvā sattāhātikkame therassa idha vāso

dukkhoti raññā vissajjito kuraṇḍakamahāleṇaṃ gantvā rattibhāge caṅkamaṃ āruhi.2

Nāgarukkhe adhivatthā devatā daṇḍadīpikaṃ gahetvā aṭṭhāsi, athassa kammaṭṭhānaṃ

atiparisuddhaṃ pākaṭaṃ ahosi. Thero kiṃnu3 me ajja kammaṭṭhānaṃ ativiya pakāsatīti

attamano majjhimayāma samanantaraṃ sakalaṃ pabbataṃ unnādayanto arahattaṃ pāpuṇi.

Tasmā aññepi atthakāmo4 kulaputto.

Makkaṭova araññamhi vane bhanta migo viya,

Bālo viya ca utrasto na bhave lolalocano.

Adho khipeyya cakkhūni yugamatta daso siyā,

Vanamakkaṭa lolassa na cittassa vasaṃ vajeti.

Mahāmittattherassāpi mātu visagaṇḍarogo uppajji, dhītā pissā bhikkhunīsu pabbajitā hoti.

Sā taṃ āha:-"gaccha ayye bhātu santikaṃ, gannvā mama aphāsubhāvaṃ ārocetvā bhesajjaṃ

āharā"ti. Sā gantvā ārocesi. Thero āha nāhaṃ mūlabhesajjādīni saṃharitvā bhesajjaṃ pacituṃ

jānāmi, apica te bhesajjaṃ ācikkhissaṃ, ahaṃ yato pabbajito na mayā lobhasahagatena cittena

indriyāni bhinditvā visabhāgarūpaṃ olokitapubbaṃ, imināsaccavacanena [PTS Page 040] [\q

40/] mātuyā me phāsu hotu, gaccha imaṃ vatvā upāsikāya sarīraṃ parimajjāti. Sā gantvā

imamatthaṃ ārocetvā kathā akāsi, upāsikāya taṃ khaṇaṃ yeva gaṇḍo pheṇapiṇḍo viya

vilīyitvā antaradhāyi. Sā uṭṭhahitvā sace sammāsambuddho dhareyya kasmā mama

puttasadisassa bhikkhuno jālavicittena hatthena sīsaṃ na parāmaseyyāti attamanavācaṃ

nicchāresi. Tasmā

Kulaputtamānī6 aññepi pabbajitvāna sāsane,

Mittattherova tiṭṭheyya vare indriyasaṃvare.

Yathā pana indriyasaṃvaro satiyā, tathā viriyena ājīvapārisuddhi sampādetabbā.

Viriyasādhanā hi sā, sammā āraddhaviriyassa micchā

---------------------------------

1. Sī.[I.II.III] saha ma.[I.II.]Sattadivasāgataṃ

2. Sī.[II.]Abhirūhi.

3. Sī.[II] saha [I] kinnukho.

4. Sī [I.II] saha [III.]Attatthakāmo.

5. Sī.[II.]Mātuupāsikāya.

6. Sī.[I.III.]Kulaputtodāti.

[SL Page: 031] [\x 31/]

Jīvappahāṇayambhavato. Tasmā anesanaṃ appatirūpaṃ pahāya viriyena

piṇḍapātacariyādīhi sammā esanāhi esā sampādetabbā, parisuddhuppādeyeva paccaye

paṭisevamānena aparisuddhuppāde āsiviseviya parivajjayatā. Tattha

apariggahitadhutaṅgassa saṅghato gaṇato dhammadesanādīhi cassa guṇehi pasannānaṃ

gihīnaṃ santikā uppannapaccayā parisuddhuppādā nāma piṇḍapātacariyādīhi pana

atiparisuddhuppādāyeva pariggahitadhutaṅgassa piṇḍapātacariyādīhi dhutaṅgaguṇecassa

pasannānaṃ santikā dhutaṅganiyamānulomena uppannā parisuddhuppādā nāma

ekabyādhivūpasamatthañcassa pūtiharīṭakī catumadhuresi uppannesu catumadhuraṃ

aññepi sabrahmacārino paribhuñjissantīti cintetvā hariṭakīkhaṇḍameva paribhuñjamānassa

dhutaṅgasamādānaṃ patirūpaṃ hoti. Esahi uttamaariyavaṃsiko bhikkhūti vuccati. Ye panete

cīvarādayo paccayā tesu yassa kassaci bhikkhuno ājīvaṃ parisodhentassa cīvarehi

piṇḍapāteva nimittobhāsaparikathāviññattiyo na vaṭṭanti. Senāsane pana apariggahita

dhutaṅgassa nimittobhāsa parikathā vaṭṭanti. Tattha nimittaṃ [PTS Page 041] [\q 41/]

nāma:- senānasatthaṃ bhūmiparikammādīni karontassa kiṃ bhante kayirati1 ko kārāpetīti

gihīhi vutte na kocīti paṭivacanaṃ, yaṃ vā panaññampi evarūpaṃ nimittakammaṃ. Obhāso

nāma:-upāsakā tumhe kuhiṃ vasathā?Ti pāsāde bhanteti. Bhikkhūnaṃ pana upāsakā pāsāde

na vaṭṭatī?Ti vacanaṃ, yaṃ vā panaññampi evarūpaṃ obhāsakammaṃ. Parikathā nāma:

bhikkhusaṅghassa senāsanaṃ sambādhanti vacanaṃ, yā vā panaññāpi2 evarūpā

pariyāyakathā. Bhesajje sabbampi vaṭṭati. Tathā uppannaṃ pana bhesajjaṃ roge vūpasante

paribhuñjituṃ vaṭṭati na vaṭṭatī"?Ti3 tattha vinayadharā bhagavatā dvāraṃ dinnaṃ, tasmā

vaṭṭatīti vadanti; suttantikā pana kiñcāpi āpatti na hoti ājīvaṃ pana kopeti, tasmā na vaṭṭati

cceva vadanti.

Yo pana bhagavatā anuññātāpi nimittobhāsaparikathā viññattiyo akaronto

appicchatādiguṇeyeva nissāya jīvitakkhayepi paccupaṭṭhite aññatreva obhāsādīhi uppanne

paccaye paṭisevati. Esa paramasallekhavuttīti vuccati. Seyyathāpi thero sāriputto: so

kirāyasmā ekasmiṃ samaye pavivekaṃ brūhayamāno mahāmoggallānattherena saddhiṃ

aññatarasmiṃ araññe viharati. Athassa ekasmiṃ divase udaravātābādho uppajjitvā

atidukkhaṃ janesi. Mahāmoggallānatthero sāyaṇhasamaye tassā yasmato upaṭṭhānaṃ gato

theraṃ nipannaṃ disvā taṃ pavattiṃ

-------------------

1. Sī.[II] saha ma.[II.]Karīyati.

2. Sī.[I.II.]Yaṃvāpanaññampi.

3. Sī.[I.II] saha [III] paribhuñjituṃ navaṭṭati.

[SL Page: 032] [\x 32/]

Pucchitvā pubbe te āvuso kena phāsu hotīti pucchi. Thero āha:-gihīkāle me āvuso mātā

sappimadhusakkharādīhi yojetvā asambhinnakhīrapāyāsaṃ adāsi, tena phāsukaṃ ahosīti.

Sopi āyasmā: hotu āvuso sace mayhaṃ vā tuyhaṃ vā puññaṃ atthi appevanāma sve

labhissāmāti āha. Imaṃ pana tesaṃ kathāsallāpaṃ caṅkamanakoṭiyaṃ rukkhe adhivatvā

devatā sutvā sve ayyassa pāyāsaṃ uppādessāmīti tāvadeva therassa upaṭṭhākakulaṃ [PTS

Page 042] [\q 42/] gantvā jeṭṭhaputtassa sarīraṃ āvisitvā pīḷaṃ janesi. Athassa tikicchā

nimittaṃ sannipatite1 ñātake āha:sace sve therassa evarūpaṃ nāma pāyāsaṃ paṭiyādetha taṃ

muñcissāmīti. Te tayā avuttepi mayaṃ therānaṃ nibaddhaṃ bhikkhaṃ demāti vatvā

dutiyadivase tathārūpaṃ pāyāsaṃ paṭiyādayiṃsu. Mahāmoggallānatthero pātova āgantvā

āvuso yāvāhaṃ piṇḍāya caritvā āgacchāmi, tāva idheva hohīti vatvā gāmaṃ pāvisi. Te

manussā paccuggantvā therassa pattaṃ gahetvā vuttappakārassa pāyāsassa pūretvā adaṃsu.

Thero gamanākāraṃ dassesi. Bhuñjatha bhante tumhe, aparampi dassāmāti theraṃ bhojetvā

puna pattapūraṃ adaṃsu. Thero gantvā handāvuso sāriputta paribhuñjathāti upanāmesi

theropi taṃ disvā atimanāpo pāyāso kathannukho uppannoti cintento tassa uppatti mūlaṃ

disvā āha: harāvuso2 moggallāna aparibhogārahoyaṃ3 piṇḍapātoti. Sopāyasmā mādisena

nāma ābhataṃ piṇḍapātaṃ na paribhuñjatīti cittampi anrappādetvā ekavacaneneva pattaṃ

mukhavaṭṭiyaṃ gahetvā ekamante nikkujjesi. Pāyāsassa saha bhūmiyaṃ patiṭṭhānā therassa

ābādho antaradhāyi. Tato paṭṭhāya cattāḷīsavassāni4 na puna uppajji. Tato

mahāmoggallānattheraṃ āha: "āvuso vacīviññattiṃ nissāya uppanno pāyāso antesu

nikkhamitvā bhūmiyaṃ carantesupi paribhuñjituṃ ayuttarūpo"ti. Idañca udānaṃ udānesi:-

Vacīviññatti vipphārā uppannaṃ madhu pāyasaṃ,

Sace bhutto bhaveyyāhaṃ sājīvo garahito mama.[A]

Yadi pi me antaguṇaṃ nikkhamitvā bahī care,

Neva bhindeyya mājīvaṃ5 cajamānopi jīvitaṃ.

Ārādhemi sakaṃ cittaṃ vivajjemi anesanaṃ,

Ahaṃ hi buddhapatikuṭṭhaṃ na kāhāmi anesananti

---------------------

1. Ma.[II.]Sandissati-so. 4. Pañcacattāḷīsavassāni(sabbattha)

2. Sī.[I.II.]Āvuso. 5. Sī.[I.]Saha [II.]Ājīvaṃ.

3. Sī.[I] saha [II.]Aparibhogāraho. [A.] Khuddakani-udāna.

[PTS Page 043] [\q 43/]

[SL Page 033] [\x 33/]

Civaragumbavāsitaambakhādaka mahātissattheravatthūpi cettha kathe tabbaṃ. Evaṃ

sabbathāpi.

"Anesanāya cittampi ajanetvā vicakkhano,

Ājivaṃ parisodheyya saddhā pabbajito yatī"ti.

Yathāca viriyena ājivapārisuddhi, tathā paccayasannissitasīlaṃ paññāya sampādetabbaṃ

paññāsādhanaṃ hi taṃ paññavato paccayesu ādīnavānisaṃsadassanasamatthabhāto. Tasmā

pahāya paccaya gedhaṃ dhammena samena uppanne paccaye yathāvuttena vidhinā paññāya

paccavekkhitvā paribhuñjantena taṃ sampādetabbaṃ. Tattha duvidhaṃ paccavekkhaṇaṃ;

paccayānaṃ paṭilābhakāle paribhogakāleca. Paṭilābhakālepi hi dhātuvasena vā

paṭikkūlavasena vā paccavekkhitvā ṭhapitāni cīvarādīni tato uttariṃ paribhuñjantassa

anavajjova paribhogotathā paribogakālepi. Tatrāyaṃ sanniṭṭhānakaro vinicchayo: - cattāro

hiparibogā; theyyaparibogo iṇaparibogo dāyajjaparibogo sāmiparibhogoti; tatra

saṅghamajjhe nisīditvā paribhuñjantassa dussīlassa paribhogo theyyaparibhogo nāma.

Sīlavato apaccavekkhita paribogo1 iṇaparibogo nāma; tasmā cīvaraṃ pariboge pariboge

paccavekkhitabbaṃ, piṇḍapāto ālope ālope, tathā asakkontena purebhattapacchābhatta

purimayāma majjhimayāma pacchimayāmesu. Sacassa apaccavekkhatova aruṇaṃ uggacchati

iṇaparibhogaṭṭhāne yeva tiṭṭhati, senāsanampi paribhoge paribhoge paccavekkhi tabbaṃ;

bhesajassa paṭiggahaṇepi paribhogepi satipaccayatāva vaṭṭati. Evaṃ santepi paṭiggahaṇe

satiṃ katvā pariboge akarontassevaāpatti, paṭiggahaṇe pana satiṃ akatvāpi paribhege

karontassa anāpatti. Catubbidhā hi suddhi; desanāsuddhi saṃvarasuddhi pariyeṭṭhisuddhi

paccavekkhaṇasuddhiti. [PTS Page 044] [\q 44/] tattha desanāsuddhi nāma:

pātimokkhasaṃvarasīlaṃ, taṃ hi desanāya sujjhanato desanāsuddhitivuccati. Saṃvarasuddhi

nāma: indriyasaṃvarasīlaṃ, taṃ hi na puna evaṃ karissāmīti cittādhiṭṭhānasaṃvareneva

sujjhanato saṃvarasuddhīti vuccati. Pariyeṭṭhisuddhi nāma: ājivapārisuddhisīlaṃ, taṃhi

anesanaṃ pahāya dhammena samena paccaye uppādentassa pariyesanāya suddhattā

pariyeṭṭhisuddhīti vuccati. Paccavekkhaṇasuddhi nāma: - paccaya sannissitasīlaṃ, 3 taṃhi

vuttappakārena paccavekkhaṇena sujjhanato paccavekkhaṇasuddhiti vuccati; tena vuttaṃ

"paṭiggahaṇepana satiṃ akatvāpi pariboge karontassa anāpattī"ti. Sattannaṃ

1. Sī1. 11. Apaccavekkhitvā 2. Sī 1. Satipaccayatā. 3. Ma. 11.

Paccayaparibhogasannissitasīlaṃ

[SL Page 034] [\x 34/]

Sekhānaṃ paccayaparibogo dāyajjaparibogo nāma. Tehi bhagavato puttā, tasmā

putusantakānaṃ paccayānaṃ dāyādā hutvā te paccaye paribhuñjanti. Kiṃ pana te1 bhagavato

paccaye paribhuñjanti udāhu gihīnaṃ paccaye paribhuñjantīti2 gihīhi dinnāpi

bhagavatāanuññātattā bhagavato santakā honti. Tasmā bhagavato paccaye paribhuñjantīti

veditabbā. Dhammadāyādasuttañcettha sādhakaṃ. Khīṇāsavānaṃ paribhogo sāmiparibhogo

nāma. Tehi taṇhāya dāsavyaṃ atītattā sāmino hutvā paribhuñjanti. Imesu paribhogesu

sāmiparibhogoca dāyajjaparibhogoca sabbesaṃ vaṭṭati. Iṇaparibhego na vaṭṭati.

Theyyaparibhoge kathayeva natthi. Yo panāyaṃ sīlavatopaccavekkhitaparibhogo, so

iṇaparibhogassa paccanīkattā ānaṇyaparibogo vā hoti dāyajjapariboge vā2 saṅgahaṃ

gacchati. Sīlavā hi imāya sikkhāya samannā gatattā sekhotveva vuccati. Imesu pana

paribhogesu yasmā sāmipariboge aggo, tasmā taṃ patthayamānena bhikkhunā

vuttappakārāya paccavekkhaṇāya paccavekkhitvā paribhuñjantena paccaya sannissitasīlaṃ

sampādetabbaṃ. Evaṃ karonto hikiccakārī hoti. Vuttampi cetaṃ: -

[PTS Page 045] [\q 45/]

Piṇḍaṃ vihāraṃ sayanāsanañca

Āpañca saṅghāṭi rajūpavāhanaṃ,

Sutvāna dhammaṃ sugatena desitaṃ

Saṅkhāya seve varapaññasāvako.

Tasmāhi pinḍe sayanāsane ca

Āpe ca saṅghāmi rajūpavāhane,

Etesu dhammesu anūpalitto

Bhikkhu yathā pokkhare vāribindu.

Kālena laddhā parato anuggahā

Dhajjesu bhojjesu ca sāyanesu,

Mattaṃ sa jaññā satataṃ upaṭṭhito

Vaṇassa ālepana rūhaṇe yathā.

Kantāre puttamaṃsaṃva akkhassabbhañjanaṃ yathā.

Evaṃ āhari āhāraṃ3 yāpanatthāya 'mucchitoti. [A.]

Imassa ca paccayasannissitasīlassa paripūrakārikāya bhāgineyya saṅgharakkhitasāmaṇerassa

vatthu kathetabbaṃ, so hi sammā pacca vekkhitvā paribhuñji, yathāha: -

1. Sī 1. 11. Kimpanete 2. Sī1. 11. Dāyajjaparibogeyevavā. 3. ī. Āhāreyyāhāraṃ. [A.]

Suttanipate- dhammikasutta.

[SL Page 035] [\x 35/]

"Upajjhāyo maṃ bhuñjamānaṃ sālikuraṃ sunibbutaṃ,

Māheva tvaṃ sāmaṇera jivhā jhāpesi asaññato.

Upajjhāyassa vaco sutvā saṃvegamalabhiṃ tadā,

Ekāsane nisīditvā arahattaṃ apāpuniṃ.

Sohaṃ paripuṇṇasaṅkappo cando paṇṇaraso yathā

Sabbāsavaparikkhīno natthi dāni punabbhavo"ti.

[PTS Page 046] [\q 46/]

Tasmā aññopi dukkhassa patthayanto parikkhayaṃ,

Yoniso paccavekkhitvā paṭisevetha paccayeti. [A]

Evaṃ pātimokkhasaṃvarasīlādivasena catubbidhaṃ.

Iti catupārisuddhisīlapakiṇṇakakathā.

Pañcavidhakoṭṭhāsassa paṭhamapañcake aṭupasampannasīlādi vasena attho veditabbo.

Vuttaṃhetaṃ paṭisambhidāyaṃ: - katamaṃ pariyantapārisuddhisīlaṃ? Anupasampannānaṃ

pariyantasikkhāpadānaṃ. Idaṃ pariyantapārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ

apariyantapārisuddhisīlaṃ? Upa sampannānaṃ apariyantasikkhāpadānaṃ. Idaṃ

apariyantapārisuddhisīlaṃ katamaṃ paripunṇapārisuddhisīlaṃ? Puthujjanakalyāṇakānaṃ

kusala dhamme yuttānaṃ sekkhapariyante paripūrakārīnaṃ kāye ca jiviteca anapekkhānaṃ

pariccattajīvitānaṃ. Idaṃ paripuṇṇapārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ?

Sattannaṃ sekhānaṃ. Idaṃ aparāmaṭṭhapārisuddhisīlaṃ. Katamaṃ

paṭippassaddhipārisuddhisīlaṃ? Tathāgata sāvakānaṃ khīṇāsavānaṃ paccekabuddhānaṃ

tathāgatānaṃ arahantānaṃ sammāsambuddhānaṃ. Idaṃ paṭippassaddhipārisuddhisīlanti. [B]

tattha anupasampannānaṃ sīlaṃ gaṇanavasena sapariyantattā pariyantapārisuddhiti

veditabbaṃ; upasampannānaṃ.

Navakoṭisahassāni asītiṃ satakoṭiyo,

Paññāsaṃ satasahassāni chattiṃsāca punāpare.

Ete saṃvaravinayā sambuddhena pakāsitā,

Peyyālamukhena niddiṭṭhā sikkhā vinaya saṃvareti.

Evaṃ gaṇanavasena sapariyantampi anavasesavasena [PTS Page 047] [\q 47/]

samādāna bhāvaṃ lābhayasañāti aṅgajīvitavasena adiṭṭhapariyantabhāvañca savdhāya

aparayantapārisuddhiti veditabbaṃ, cīvaragumbavāsī ambakhādaka mahā tissattherassa

sīlamīva; tathāhi so āyasmā

[A.] Khuddakani - apadāna [b] paṭisambadā -ñāṇa. 1. Ma. 11.

Apariyantapārisuddhisīlantivuttaṃ.

[SL Page 036] [\x 36/]

Dhanaṃ caje yo pana aṅgahetu

Aṅgaṃ caje jīvitaṃ rakkhamāno,

Aṅgaṃ dhanaṃ jīvitañvāpi sabbaṃ.

Caje naro dhammamanussarantoti. [A]

Imaṃ sappurisānussatiṃ avijahanto jīvitasaṃsayepi sikkhāpadaṃ avītikkamma tadeva

apariyantapārisuddhisīlaṃ nissāya upāsakassa piṭṭhigatova arahattaṃ pāpuṇi. Yathāha: -

"Na pitā napi te mātā na ñātī napi bandhavo,

Karotetādisaṃ kiccaṃ sīlavantassa kāraṇā.

Saṃvegaṃ janayitvāna sammasitvāna yoniso,

Tassa piṭṭhigato santo arahattaṃ apāpuṇī"ti.

Puthujjanakalyāṇakānaṃ sīlaṃ upasampadato paṭṭhāya sudhota jātimaṇi viya

suparikammakatasuvaṇṇaṃ viya ca atiparisuddhattā cittuppādamattakenapi malena

virahitaṃ arahattasseva padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā paripuṇṇapārisuddhiti vuccati-

mahāsaṅgharakkhita bhāgiṇeyyasaṅgharakkhitattherānaṃ viya. Mahāsaṅgharakkhitattheraṃ

kira atikkantasaṭṭhivassaṃmaraṇamañce npannaṃ bhikkhusaṅgho lokuttarādigamaṃ pucchi.

Thero natthi me lokuttaradhammoti āha. Athassa upaṭṭhāko daharabhikkhu āha: bhante

tumhe parinibbutātu samantā dvādasayojanā manussā sannipatitā, tumhākaṃ putujjana

kālakiriyāyamahāvippaṭisāro1 bhavissatīti. Āvuso ahaṃ metteyyaṃ bhagavantaṃ passissāmīti

vipassanaṃ na paṭṭhapesiṃ, [PTS Page 048] [\q 48/] tena hi maṃ nisīdāpetva okāsaṃ

karohīti. So theraṃ nisidā petvā bahī nikkhanto thero tassa saha bahi nikkhamanāva

arahattaṃ patvā ackrikāya saññaṃ adāsi. Saṅgho sannipatitvā āha: bhante evarūpe

maraṇakāle lokuttaradhammaṃ nibbattetvā dukkaraṃ karitthāti. Nāvuso etaṃ dukkaraṃ,

apica ve dukkaraṃ ācikkhissāmi, ahaṃ āvuso pabbajitakālato paṭṭhāya asatiyā

aññāṇapakataṃkammaṃ nāma na sarāmīti. Bhāgiṇeyyopissa paññāsavassa kāle evameva

arahattaṃ pāpuṇīti.

Appassutopi ce hoti sīlesu asamāhito,

Ubhayena naṃ garahanti sīlatoca sutena ca.

Appassutopi ce hoti sīlesu susamāhito,

Sīlato naṃ pasaṃsanti nāssa sampajjate sutaṃ.

[A.] Aḍhakathāgatā [b.] Aṅguttara -ni-4-ni. 1. Si11. Mahājanassavippaṭisāro.

[SL Page 037] [\x 37/]

Bahussutopi ce hoti sīlesu asamāhito.

Sīlato naṃ garahanti nāssa sampajjate sutaṃ.

Bahussutopi ce hoti sīlesu susamāhito,

Ubhayena naṃ pasaṃsanti sīlato ca sutena ca.

Bahussutaṃ dhammadharaṃ sappaññaṃ buddhasāvakaṃ,

Nekkhaṃ jambonadasseva ko taṃ ninditumarahati.

Devāpi naṃ pasaṃsanti brahmunāpi pasaṃsitoti. [A.]

Sekhānaṃ pana sīlaṃ diṭṭhivasena aparāmaṭṭhattā-puthujjanānāṃ vā pana bhavavasena

aparāmaṭṭhasīlaṃ aparāmaṭṭhapārisuddhīti veditabbaṃkuṭumbiyaputtatissattherassa sīlaṃ

viya. So hi āyasmā tathārūpaṃ sīlaṃ nissāya arahatte patiṭṭhātukāmo verike āha:

Ubho pādāni bhinditvā saṃyamessāmi1 vo ahaṃ,

Aṭṭiyāmi harāyāmi sarāgamaraṇaṃ ahanti.

[PTS Page 049] [\q 49/]

Evāhaṃ cintayitvāna sammasitvāna yoniso,

Sampatte aruṇuggamhi arahatta mapāpuṇinti.

Aññataropi mahāthero bāḷhagilāno sahatthā āhārampi paribhuñjituṃ asakkonto sake

muttakarīse paḷipanno samparivattati. Taṃ disvā aññataro daharo ho dukkā jīvitasaṅkhārāti

āha. Tamenaṃ mahāthero āha: āvuso idāni mīyyamāno saggasampattiṃ labhissāmi, natthi

me ettha saṃsayo, imaṃ pana sīlaṃ bhinditvā laṅdhasampatti nāma sikkhaṃ paccakkhāya

paṭiladdha gihībhāvasadi sīti2 vatvā sileneva saddhiṃ marissāmīti tatheva3 nipanno

tameva rogaṃ sammasanto arahattaṃ patvā bhikkhusaṅghassa imāhi gāthāhi vyākāsi: -

Phuṭṭhassa me aññatarena byādhinā

Rogena bāḷhaṃ dukhitassa ruppato.

Parisussatī khippamidaṃ kaḷebaraṃ.

Pupphaṃ yatā paṃsuni ātape kataṃ.

Ajaññaṃ jaññasaṅkhātaṃ asuciṃ suci sammataṃ,

Nānākuṇapaparipūraṃ jaññarūpaṃ apassato.

[A.] Aṅguttara catuni. 1. Sī1. 11. Saññamissāmi - saccāpessāmi. 2. Ma 11.

Gihībhāvasadisanti. 3. Ma1. 11. Tattheva.

[SL Page 038] [\x 38/]

Dhīratthu maṃ āturaṃ pūtikāyaṃ.

Duggandhiyaṃ asuciṃ vayādhidhammaṃ,

Yatthappamattā adimucchitā pajā

Hāpenti maggaṃ sugatupapattiyāti.

Ahavantādīnaṃ pana sīlaṃ sabbadarathapaṭippassaddhiyā parisuddhattā

paṭippassaddhipārisuddhiti vedatabbaṃ. Evaṃ pariyantapārisuddhiādivasena pañcavidhaṃ.

Dutiyapañcake: - pāṇātipātādīnaṃ pahāṇādivasena attho vedatabbo. Vuttaṃ hetaṃ

paṭisambhidāyaṃ: -

"Pañca sīlāni; pāṇāti pātassa pahāniṃ sīlaṃ, veramaṇīsīlaṃ, cetanāsīlaṃ saṃvarosīlaṃ,

avītikkamo sīlaṃ, adinnādānassa; kāmesu micchācārassa; musāvādassa; pisuṇāvācāya;

pharusāvācāya; samphappalāpassa; [PTS Page 050] [\q 50/] abhijjhāya; vyāpādassa;

miccādiṭṭhiyā. Nekkhammena kāmacchandassa; abyāpādena byāpādassa;

ālokasaññāyathinamiddhassa; avikkhepena uddhaccassa; dhammavavatthānena vicikicchāya;

ñāṇena avijjāya; pāmojjena aratiyā; paṭhamena jhānena nīvaranānaṃ; dutiyena jhānena

vitakkavicārānaṃ; tatiyena jhānena pītiyā, catutthena jhānena

sukhadukkhānaṃ;ākāsānañcāyatanasamāpattiyā rūpasaññāya, paṭighasaññāya.

Nānattasaññāya; viññāṇañcāyatasasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññāya;

ākiñcaññāyatanasamāpattiyā viññāṇañcāyatanasaññāya;

nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatasasaññāya; aniccānupassanāya

niccasaññāya; dukkhānupassanāya sukhasaññāyra anattānupassanāya attasaññāyra

nibbidānupassanāya nandiyāra virāgānupassanāya rāgassa; nirodhānupassanāya

samudayassa; paṭinissaggānupassanāya ādānassa; khayānupassanāya ghanasaññāya;

vayānupassanāya āyūhaṇassa; viparināmānupassanāya dhuvasaññāya; animuttānupassanāya

nimittassa; appanihitānupassanāya paṇidhiyā; suññatānupassanāya abhinivesassa;

adhipaññādhamma vipassanāya sārādānābhini vesassa; yathābhūtañāṇadassaṇena

sammohābhinivesassa; ādīnavā nūpassanāya ālayābhinivesassa; paṭisaṅkhānupassanāya1

appaṭi saṅkhāya; vivaṭṭhānupassanāya saṃyogābhinivesassa; sotāpatti maggena

diṭṭhekaṭṭhānaṃ kilesānaṃ; sakadāgimimaggena oḷārikānaṃ kilesānaṃ; anāgāmivaggena

anusahagatānaṃ kilesānaṃ; arahattamaggena sabbakilesānaṃ; pahānaṃ sīlaṃ, veramaṇi

cetanā saṃvaro avītikkamo sīlaṃ. Evarūpāni sīlāni cittassa avippaṭisārāya saṃvattanti,

pāmojjāya saṃvattanti. Pītiyā saṃvattanti.

1. Sī11. Hsaṅkhādhammānupassanāya.

[SL Page 039] [\x 39/]

Passaddhiyā saṃvattanti, somanassāya saṃvattanti, āsevanāya saṃvattanti, bhāvanāya

saṃvattanti, pahulīkammāya saṃvattanti alaṅkārāya saṃvattanti, parikkhārāya saṃvattanti,

parivārāya saṃvattanti, pāripūriyā saṃvattanti, ekantanibbaṃdāya virāgāya nirodāya

upasamāya abhiññāya sambodāya nibbānāya saṃvattantīti. [A]

Ettha ca pahāṇanti koci dhammo nāma natthi aññata; vuttappakārānaṃ

pānātipātādīnaṃanuppādamattato. Yasmā pana taṃ taṃ pahānaṃ tassa tassa kusalassa [PTS

Page 051] [\q 51/] dhammassa patiṭṭhānaṭṭhena upadhāraṇaṃ hoti,

vikampabhāvākaraṇena ca samādānaṃ tasmā pubbevutteneva

upadhāraṇasamādhānasaṅkhātena sīlanaṭṭhena sīlanti vuttaṃ. Itare cattāro dhammā tato

tato veramaṇivasena tassa tassa saṃvaravasena, tadubhayasampayuttacetanāvasena, taṃ taṃ

avītīkkamantassa avītikkamavasena ca, cetaso pavattisabbhāvaṃ sandhāya vuttā. Sīlaṭṭho

pana nesaṃ pubbe pakāsitoyevāti. Evaṃ pahāṇasīlādivasena pañca vidhaṃ.

Ettāvatāca kiṃ sīlaṃ, keṭṭhena sīlaṃ, kāna'ssa lakkhaṇa rasa paccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni,

kimānisaṃsaṃ sīlaṃ, katividhañcetaṃ sīlanti? Vuttānaṃ imesaṃ pañhānaṃ vissajjanaṃ

niṭṭhitaṃ.

Yaṃ pana vuttaṃ ko cassa saṃkileso? Kiṃ vodānanti? Tatra vadāma: khaṇḍādibhāvosīlassa

saṃkileso, akhaṇḍādibhāvo vedānaṃ. So pana khaṇḍādibhāvolābhayasādihetukena bhedena

ca sattavidhamethunasaṃyogena ca saṅgahīto. Tathāhi yassa sattasu āpattikkhandhesu

ādimhivā ante vā sikkhāpadaṃ bhinnaṃ hoti, tassa sīlaṃ pariyante chinnasāṭako viya

khaṇḍaṃ nāma hoti. Yassa pana vemajjhe bhinnaṃ, tassa majjhe chiddasāmako viya chiddaṃ

nāma hoti. Yassa paṭipāṭiyā dve tīṇi bhinnāni, tassa piṭṭhiyāvā kucchiyāvā uṭṭhitena

visabhāgavaṇṇena kāḷarattādīnaṃ aññatara sarīravanṇāgāvī viya sabalaṃ nāma hoti. Yassa

antarantarā bhinnāni, tassa antarantarā visabhāgavaṇṇabindu vicita;gāvī viya kammāsaṃ

nāma hoti. Evaṃ tāva lābhādihetukena bhedena khaṇḍādibhāvo hoti.

Evaṃ sattavidhamethunasaṃyogavasena. Vuttaṃ hi bhagavatā: - idha brāhmaṇa ekacco

samanovā brāhmanovā sammābrahmacārī paṭijāna māno naheva ko mātugāmena [PTS Page

052] [\q 52/] saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, apica kho mātugāmassa

acchādanaṃ parimaddanaṃ nahāpanaṃ sambāhanaṃ sādiyati, so tadassādeti, taṃ nikāmeti,

tenaca vittiṃ āpaññati. Idampiko brāhmaṇa brahmacariyassa khaṇḍampi

[A.] Paṭisambhidā - ñāṇakathā.

[SL Page 040] [\x 40/]

Chiddampi sabalampi kammāsampi. Ayaṃ vuccati brāhmaṇa aparisuddhaṃ brāhmacariyaṃ

caratī, saṃyutto methunena saṃyogena, na parimuccati jātiyā jarāya maraṇena -pe- na

parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Puna ca paraṃ brāhmaṇa idhekacco samanovā

brāhmanovā-pepaṭijānamāno naheva ko mātugāmena saddhiṃ dvayaṃ dvayasamāpattiṃ

samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaṃ -pesādiyati, apica kho mātugāmena

saddhiṃsañjagghati, saṃkīḷati saṅkeḷāyati, so tadassādeti -pedukkhasmāti vadāmi.

Punacaparaṃ brāhmaṇa idhekacco samaṇovā brāhmaṇovā -pe- naheva kho mātugāmena

saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, napi mātugāmassa uccādanaṃ -pe-sādiyati,

napi mātu gāmena saddhiṃ sañjagghati saṅkīḷati saṅkeḷāyati. Api ca kho mātugāmassa

cakkhunā cakkhuṃ upanijjhāyati, pekkhati, so tadassādeti -pedukkhasmāti vadimi.

Punacaparaṃ brahmaṇa idhekacco samaṇovā brahmanovā -pe- naheva ko mātugāmena -pe-

napi mātugāmassa -penapi mātugāmena -pe- napi mātugāmassa -pepekkhati. Apica ko

mātugāmassa saddaṃ suṇāti tirokuḍḍā vā tiropākārā vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā

gāyantiyā vā rodantiyā vā, so tadassādeti -pe- dukkhasmāti vadāmi. Punacaparaṃ brāhmaṇa

idhekacco samaṇovā brāhmanovā -penaheva kho mātugāmena -pe- napi mātugāmassa -pe-

napi mātugāmena -pe- napi mātugāmassa -pe- rodantiyā vā -peapica kho yānissa tāni pubbe

mātugāmenasaddhiṃ hasitalapitakīḷitāni, tāni anussarati. So tadassā deti -pedukkhasmāti

vadāmi. Punacaparaṃ brāhmaṇa idhekacco samaṇo vā brāhmano vā -penaheva kho

mātugāmena -pe-napi mātugāmassa -pe- napi yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiṃ

hasitalapitakīḷitāni tāni anussarati, [PTS Page 053] [\q 53/] apica kho passati gahapatiṃ

vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgibhūtaṃ parivārayamānaṃ, se

tadassādeti -pedukkhasmāti vadāmi. Punacaparaṃ brāhmaṇa idhekacco samano vā

brāhmaṇo vā -penaheva kho mātugāmena -pe- napi passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā

-peparicārayamānaṃ. Apica kho aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmaciriyaṃ carati:

imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi

devaññataro vāti, so tadassā deti taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati. Idampi brāhmaṇa

brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi kammāsampīti evaṃ lābhādi hetukena

bhedena sattavidhamethunasaṃyogena ca khaṇḍādi bhāvo saṅgahītobati veditabbo.

[A.] Aṅguttarani - sattakani.

[SL Page 041] [\x 41/]

Akhaṇḍādibhāvo pana sabbesaṃ sikkhāpadānaṃ abhedena, bhinnā nañca sappaṭikammānaṃ

paṭikammakaraṇena, sattavidha methunasaṃyogā bhāvane ca, aparāya ca kodho apanābho

makkho paḷāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thambho sārambho māno atimāno mado

pamādoti ādīnaṃ pāpadhammānaṃ anuppattiyā, appicchatā santuṭṭitāsallekhatādīnañca

tuṇānaṃ uppattiyā saṅgahīto. Yānīhi sīlānī lābhādīnampi attāya abhinnāni, pamādadosena

vā bhinnānipi paṭikammakatāni, metunasaṃyogena ca kodhūpanāhādīhi vā pāpadhammehi

anupahatāni, tāni sabbaso akhaṇḍāni acciddāni asabalāni akammāsānīti vuccanti. Tāni yeva

bhujissabhāvakaraṇatova bhujissāni, viññūhi pasatthattā viññūppasatthānira taṇhādiṭṭhihi

aparāmaṭṭhattā aparāmaṭṭhāni; upacārasamādhiṃ vā appaṇāsamādiṃ vā saṃvattayantīti

samādhisaṃvattanikāni ca honti. Tasmā tesaṃ esa akhaṇḍādibhāvo vodānanti veditabbo.

Taṃ panetaṃ vodānaṃ dvīhākārehi sampajjati sīla vipattiyā ca ādīnavadassanena

sīlasampattiyāva ānisaṃsadassanena. [PTS Page 054] [\q 54/] tattha "pañcime

bhikkhave ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā "ti: [a] evamādi suttanayena sīlavipattiyā

ādīnavo daṭṭhabbo: apica dussīlo puggalo dussīlyahetu amanāpo hoti deva manussānaṃ,

ananusāsaniyo sabrahmacārīnaṃ, dukkhito dussīlagarahāsu, vippaṭisārī

sīlavataṃpasaṃsāsu, tāyaca pana dussīlyatāya sāṇasāmako viya dubbaṇṇo hoti, ye kho

panassa diṭṭhānugatiṃ āpaññanti tesaṃ dīgharattaṃ apāyadukkhāvahanato

dukkhasamphasso, yesaṃ deyyadhammaṃ patiganhāti tesaṃ na mahapphalakaraṇato

appaggho, anekavassagaṇikaguthakūpo viya dubbisodhano, chavā lātamiva ubhato

parībāhiro, bhikkhubhāvaṃ paṭijānantopi abhikkhuyeva gogaṇaṃ anubaddhagadrabho viya,

satatubbiggo sabbaverika puriso viya, asaṃvāsāraho matakaḷebaraṃ viya, sutādiguṇayuttopi

sabrahmacārīnaṃ apūjāraho susānaggi viya brāhmaṇānaṃ, ahabbo visesādigame

avdhovarūpadassane, nirāso saddhamme caṇḍāla kumārako viya rajje, sukitosmiti

maññamānopi dukkhitova aggikkhandhapariyāye vuttadukkhabhāgitāya, dussīlānaṃ hi

pañcakāmaguṇaparibogavandanamānanādisukhassādagathitacittānaṃ tappaccayaṃ

anussaraṇamattenāpi bhadayasantāpaṃ janayitvā uṇhalohituggā rappavattanasamatthaṃ

atikamukaṃ dukkhaṃ dassentosabbākārena paccakkhakammavipāko bhagavā āha:

"passathano tumhe bhikkhave amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ

sajotibhūtanti. Evaṃ bhante. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ

[A] aṃ -ni-pañcakani.

[SL Page 042] [\x 42/]

Amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āliṅtvā upanisīdeyya vā

upanipajjeyya vā, yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakagñaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā

mudutalunahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vāti. Etadeva bhante varaṃ

yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādiṃ

āliṅgitvā upanisīdeyya vā [PTS Page 055] [\q 55/] upanipajjeyyavā dukkhaṃ hetaṃ

bhante yaṃ amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āliṅtvā

upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakagñaññaṃ vā

gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vāti

ārocayāmi vo bhikkhave paṭivedayāmi vo bhikkhave yathā etadeva tassa varaṃ dussīlassa

pāpadhammassa asuci saṅkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa

samaṇapaṭiññassa abrahma cārissa brahmacārīpaṭiññassa antopūtissa avassutassa

kasambujā tassa yaṃ amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ

āliṅtvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, yaṃ khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakagñaññaṃ vā

gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā. Taṃ

kissa hetu? Tato nidānaṃ hi so bhikkhave maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā

dukkhaṃ, natveva tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ uppajjeyya. Yañca ko so bhikkhave dussīlo-pekasambujāto khattiyakaññaṃ vā

brāhmaṇakagñaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā mudutalunahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdeyya

vā upanipajjeyya vā gitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, 1 tañhi tassa bhikkhave hoti

dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya, kāyassa bhedā paraṃ maranā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ uppajjeyya. [A] evaṃ aggikkhandhupamāya itthipaṭibaddhapadvakāmaguṇa

paribhogappaccayaṃ dukkhaṃ dassetvā eteneva upāyena: "taṃkiṃ maññatha bhikkhave

katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso daḷhāya vāḷarajjuyā ubojaṅghā veṭhetvā

ghaṃseyya sā chaviṃ cindeyya chaviṃ chetvā cammaṃ chivdeyya cammaṃ chetvā maṃsaṃ

chandeyya aṭṭhiṃ cetvā aṭṭhi miñjaṃ āhacca tiṭṭheyya, yaṃ vā khattiyamahāsāḷānaṃ vā

brāhmaṇamahā sāḷānaṃ vā gahapatimahāsāḷānaṃ vā abhivādanaṃ sādiseyyāti ca. Taṃ kiṃ

maññatha bhikkhave katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya

paccorasmiṃ pahareyya, yaṃ vā khattiyamahāsāḷānaṃ vā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā

gahapatimahāsāḷānaṃ vā añjalikammaṃ sādiyeyyāti ca. Taṃ kiṃvaññatha bhikkhave katamaṃ

nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhutena

kāyaṃ sampaḷiveṭheyya, yaṃ vā khattiyamahāsāḷānaṃ vā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā

gahapatimahā sāḷānaṃ vā saddhādeyyaṃ cīvaraṃ paribhuñjeyyā ti ca. Taṃ kiṃ maññatha

bhikkhave katamaṃ [PTS Page 056] [\q 56/] nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso tattena

ayo saṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena mukhaṃ vivaritvā tattaṃ lohaguḷaṃ

ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ mukhe pakkhi peyya taṃ tassa oṭṭhampi ḍaheyya

mukhampi jivhampi kaṇṭhampi adarampi

[A] aṅguttara sattakani. 1. Sī. Ma. 1. 11. Saha 111. Upanipajjati vā. 2. Sī. Ma. 1. 11.

Khattiyabrāhmaṇagahapatimahāsāḷānaṃ.

[SL Page 043] [\x 43/]

Ḍaheyya antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhameyya, yaṃ vā

khattiyamahāsāḷānaṃ vā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā gahapatimahāsāḷānaṃ vā saddhādeyyaṃ

piṇḍapātaṃ paribuñjeyyāti ca. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ

balavā riso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṃ ayomañcaṃ vā ayopīṭhaṃ vā ādittaṃ

sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ abhinisīdāpeyya vā abhinipajjā peyya vā, yaṃ vā

khattiyamahāsāḷānaṃ yā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā gahapatimahā sāḷānaṃ vā

saddhādeyyaṃmañcapīṭhaṃ paribuñjeyyāti ca. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave katamaṃ nu

kho varaṃ yaṃ balavā puriso uddhapādaṃ adho siraṃ gahetvā. Tattāya lohakumbhiyā

pakkipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya, so tattha eṇeddehakaṃ paccamāno sakimpi

uddhaṃ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaṃ gaccheyya, yaṃ vā

khattiyamahāsāḷānaṃ vā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā gahapatimahāsāḷānaṃ vā saddhādeyyaṃ

vihāraṃ paribuñjeyyāti cā ti. [A] imāhi vāḷarajju tinha satti ayopaṭṭa ayoguḷa ayoguḷa

ayomañca ayopīṭha ayokumbhi upamāhi abivādana añjalikamma cīvara piṇḍapāta

mañcapīṭha vihāra paribhogappaccayaṃ dukkhaṃ dassesī. Tasmā: -

Aggikkhandhāliṅgana dukkhādikadukkhakamukaphalaṃ,

Avijahato kāmasukhaṃ sukaṃ kuto bhinnasīlassa.

Abhivādana sādiyane kiṃ nāma sukhaṃ vipannasīlassa,

Daḷhavāḷarajjughaṃsana dukkhādhika dukkhabhāgissa. [PTS Page 057 [\q 57/] 2]

Saddhānamañjalikamma sādiyane kiṃ sukhaṃ asīlassa,

Sattippahāra dukkhā dhimatta dukkhassa yaṃ hetu.

Cīvara pariboga sukhaṃ kiṃ nāma asaññatassa,

Yena cīraṃ anubhavitabbā niraye jalita ayopaṭṭasamphassā.

Madhuropi pinḍapāto haḷāhaḷavisūpamo asīlassa,

Ādittā giḷitabbā ayoguḷā yena cirarattaṃ.

Sukhasammatopi dukkho asīlino mañcapīṭhaparibogo,

Yaṃ bādissanti cīraja jalita ayomañca pīṭhāni. 3

Dussīlassa vihāre saddhādeyyamhi kā nivāsa rati,

Jalitesu nivasitabbaṃ yena ayokumhi majjhesu.

Saṅkassarasamācāro kasambujāto avassuto pāpo,

Anto pūtīti ca yaṃ nivdanto āha lokagaru.

[A.] Aṅguttara sattakani. 1. Sī 1. 11 Saha 111 dukkhātidukkhaṃmukaṃphalaṃ. 2. Sī. 1. 11

Dukkhātidukkhabhāgiyassa 3. Sī1. 11 Saha 111. Jalitaayomañcadukkhāti.

[SL Page 044] [\x 44/]

Dhijjīvitaṃ adhaññassa tassa samaṇānaṃ vesadhārissa,

Assamaṇassa upahataṃ khatamattānaṃ vahantassa.

Guthaṃ viyaṃ kuṇapaṃ viya maṇḍanakāmā vivajjayantīdha,

Yaṃ nāma sīlavanto santo kiṃ jīvitaṃ tassa.

Sabbahayehi amutto mutto sabbehi adhigamasukhehi,

Supihita saggadvāro apāyamaggaṃ samārūḷho.

Karuṇāya vatthūbhūto kāruṇikajanassa nāma ko añño,

Dussīlasamo dussīlatāya iti pahuvidhāpi dosāti.

Evamādinā paccavekkhaṇena sīlavipattiyaṃ ādīnavadassanaṃ, vuttappakāraviparītato

silasmapattiyaṃ ānisaṃsadassanaṃ ca veditabbaṃ. Apica: [PTS Page 058 [\q 58/] -]

Tassa pāsādikaṃ hoti pattacīvaradhāranaṃ,

Pabbajjā saphalā tassa yassa sīlaṃ sunimmalaṃ.

Attānuvādādibhayaṃ suddhasīlassa bhikkhuno,

Andhakāraṃ viya ravi hadayaṃ nāvagāhati.

Sīlasampattiyā bhikkhū sobhamāno tapovano.

Pabhāsampattiyā cando gagane viya sobhati.

Kāyagavdhopi pāmojjaṃ sīlavantassa bhikkuno,

Karoti api devānaṃ sīlagandhe kathāva kā.

Sabbesaṃ gandhajātānaṃ sampattiṃ abibhusyahi,

Avighātī dasadisā sīlagavdho pavāyati.

Appakampi katā kārā sīlavante mahapphalā,

Hontīti silavā hoti pūjā sakkārabhājanaṃ.

Sīlavantaṃ na bādhenti āsavā diṭṭhadhammikā,

Samparāyikadukkhānaṃ mūlaṃ khaṇati sīlavā.

Yā manussesu sampatti yā ca devesu sampadā,

Na sā sampannasīlassa icchato hoti dullabhā.

Accantasantā pana yā ayaṃ nibbāṇasampadā,

Sampanna sīlassa mano tameva anudhāvati.

Sabbasampattimūlamhi sīlamhi iti paṇḍito,

Anekākāravokāraṃ ānisaṃsaṃ vibhāvayeti.

Evaṃ hi vibhāvayato sīlavipattito ubbijjitvā sīlasampatti ninnaṃ mānasaṃ hoti; tasmā yathā

vuttaṃ imaṃ sīlipattiyā ādī navaṃ, imañca sīlasampattiyā ānisaṃsaṃ disvā sabbādarena

sīlaṃ

[SL Page 045] [\x 45/]

Vodāpetabbanti. Ettāvatā ca "sīle patiṭṭhāya naro sapañño"ti imissā gāthāya sīla samādhi

paññāmukhena desite visuddhimagge sīlaṃ tāva paridīpitaṃ hoti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimaggena

Sīlanīddeso nāma

Paṭhamo paricchedo. [PTS Page 059] [\q 59/]

2.

Atha dhutaṅganiddeso.

Idāni yehi appicchatā santuṭṭhitādīhi guṇehi vuttappakā rassa sīlassa vodānaṃ hoti te

guṇe sampādetuṃ yasmā samādinnasīlena yoginā dhutaṅgasamādānaṃ kātabbaṃ, evaṃ

bhissa appicchatā santuṭṭhitā sallekha pavivekāpacaya viriyārambha subhara tādi guṇasalila

vikkhālitamalaṃ sīlañceva suparisuddhaṃ bhavissati vatāni ca sampajjissanti. Bati

anavajjasīlabbataguṇaparisuddhasamācāro porāṇe ariyavaṃsattaye patiṭṭhāya catutthassa

bhāvanārāmatā saṅkhātassa ariyavaṃsassa adhigamāraho bhavissati; tasmā dhutaṅgakathaṃ

ārabissāma: - bhagavatā hi pariccattalokāmisānaṃ kāye ca jivite ca anapekkhānaṃ

anulomapaṭipadaṃ yeva ārādhetukāmānaṃ kulaputtānaṃ terasa dhutaṅgāni aṭuññātāni

seyyathīdaṃ: paṃsukulikaṅgaṃ, tecīvarikaṅgaṃ, pinḍapātikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ,

ekāsanikaṅgaṃ, pattapinḍikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅkaṃ, āraññikaṅgaṃ,

rukkhamūlikaṅgaṃ, abbhokāsikaṅgaṃ, sosānikaṅgaṃ, yathā santhatikaṅgaṃ, nesajjikaṅganti

tattha: -

Atthato lakkhaṇādīhi samādānavidhānato,

Pabhedato bhedato ca tassa tassānisaṃsāto.

Kusalattikato ceva dhutādīnaṃ vibhāgato,

Samāsavyāsatocāpi viññātabbo vinicchāya. [PTS Page 060] [\q 60/]

Tattha atthato tāva: - rathikā susāna saṅkārakūmādīnaṃ yattha katthaci paṃsūnaṃ upari

ṭhitattā abbhuggataṭṭhena tesu paṃsusu kūla mivāti paṃsukūlaṃ; athavā paṃsu viya

kucchitabhāvaṃ ulatī'tipaṃsukūlaṃkucchitabhāvaṃ gacchatīti vuttaṃ hoti; evaṃ

laddhanibbacanassa paṃsukūlassa dhāraṇaṃ paṃsukūlaṃ; paṃsukūlaṃ sīlamassāti

paṃsukuliko; paṃsukulikassa aṅgaṃ= paṃsukulikaṅgaṃ, aṅganti kāraṇaṃ vuccati, tasmā yena

samādānena so paṃsukuliko hoti, tassetaṃ adhi vacananti veditabbaṃ. Eteneva nayena

saṅghāṭi uttarāsaṅga

[SL Page 046] [\x 46/]

Antaravāsaka saṅkhātaṃ ticīvaraṃ sīlamassāti tecīvariko; tecīvarikassa aṅgaṃ

tecīvarikaṅgaṃ. Bhikkhāsaṅkhātānaṃ pana āmisapinḍānaṃ pāto piṇḍapāto, parehi dinnānaṃ

piṇḍānaṃ patte nipata nanti vuttaṃ hoti; taṃ pinḍapātaṃ uñchati taṃ taṃ kulaṃ

upasaṅkamanto gavesatīti piṇḍapātiko. Pinḍāya vā patituṃ vatame tassāti

piṇḍapātīpatitunti carituṃ; pinḍapātī eva piṇḍapātiko; piṇḍapātikassa aṅgaṃ

pinḍapātikaṅgaṃ. Dānaṃ vuccata avakhaṇḍanaṃ; apetaṃ dānato apadānaṃ-

anavakhaṇḍananti attho; saha apadā nena sapadānaṃavakhaṇḍanavirahitaṃ anugharanti

vuttaṃ hoti; sapadānaṃ carati idamassa sīlanti sapadānacārī; sapadānacārī eva

sapadānacāriko; tassa aṅgaṃ sapadānacārikaṅgaṃ. Ekāsane bojanaṃ ekāsaṃ; taṃ sīlamassāti

ekāsaniko; tassa aṅgaṃ ekāsani kaṅgaṃ. Dutiyabhājanassa paṭikkhittattā kevalaṃ ekasmiṃ

yeva patte piṇḍo pattapiṇḍo; idāni pattapiṇḍagahaṇe pattapiṇḍasaññaṃ katvā-

pattapiṇḍo sīlamassāti pattapinḍiko; tassa aṅgaṃ pattapiṇḍikaṅgaṃ. Khalūti

paṭisedhanatthe nipāto; pavāritena satā [PTS Page 061] [\q 61/] paccā laddhaṃ bhattaṃ

pacchābhattaṃ nāma. Tassa pacchā bhattassa bhojanaṃ pacchābhattabhojanaṃ; tasmiṃ

pacchābhattabhojane pacchābhattasaññaṃ katvā- pacchābhattaṃ sīlamassāti pacchābhattiko;

na pacchābhattiko khalu pacchābhattiko; samādānavasena paṭikkhittātirittabhojanassetaṃ

nāmaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vuttaṃ khalūti eko sakuṇiko, so mukhena phalaṃ gahetvā

tasmiṃ patite puna aññaṃ na khādati tādiso ayanti khalupacchābhattiko tassa aṅgaṃ

khalupacchābhattikaṅgaṃ. Araññe nivāso sīlamassāti āraññiko tassa aṅgaṃ āraññikaṅgaṃ.

Rukkhamūle nivāso rukkhamūlaṃ, taṃ sīlamassāti rukkhamūliko. Rukkhamūlikassa aṅgaṃ

rukkhamūlikaṅgaṃ. Abbhokāsika sosānikaṅgesupi eseva nayo yadeva santhataṃ yathā

santhataṃ, idaṃ tuyhaṃ pāpuṇātīti evaṃ paṭhamaṃ uddiṭṭhasenāsanassetaṃ adhivacanaṃ.

Tasmiṃ yathāsanthate viharituṃ sīlamassāti yathāsanthatiko, tassa aṅgaṃ

yathāsanthatikaṅgaṃ. Sayanaṃ paṭikkhipitvā nisajjāya virahituṃ sīlamassāti nesajjiko, tassa

aṅgaṃ nesajjikaṅgaṃ. Sabbāneva panetāni tena tena samādānena dhūtakilesattā dhutassa

bhikkhuno aṅgānīti kilesa dhananato vā dhutanti laddhavohāraṃ ñāṇaṃ aṅgaṃ etesanti

dhutaṅgāni. Athavā dhutāni ca tāni paṭipakkhaniddhunanato aṅgāni ca paṭipattiyā tipi

dhutaṅgāni, evaṃ tāvettha atthato viññātabbo vinicchayo.

Lakkhaṇādihīti: - sabbāneva panetāni1 samādānacetanālakkhaṇāni. Vuttampicetaṃ: -2 " yo

samādiyati so piggalo, yena

1. Sī1. 11. Sabbānevacetāni. 2. Sī1 saha ma. 11. Vuttampicetaṃ aṭṭhakathāyaṃ

[SL Page 047] [\x 47/]

Samādiyati cittacetasikā ete dhammā, yā samādānacetanā taṃ dhutaṅgaṃ, yaṃ paṭikkhipati

taṃ vatthūti. [A"] sabbāneva ca loluppaviddhaṃ sanarasāni,

nilloluppabhāvapaccupaṭṭhānāni, appicchatādi ariyadhamama padaṭṭhānāni. [PTS Page 062]

[\q 62/] evamettha lankhaṇādihiveditabbo vinicchayo.

Samādānavidhānatoti ādisu pana padvasu: - sabbāneva dhutaṅgāni dharamāne bhagavati

bhagavatova santike samādātabbāni; parinibbute mahāsāvakassa santike; tasmiṃ asati

khauṇāsavassaanāgamissasakadāgāmissasotāpannassatipiṭakassadvipimakas-

saekapimakassa - ekajaṅgītikassa - ekāgamassa - aṭṭhakathācariyassa - tasmiṃ asati

dhutaṅgadharassa - tasmimpi asati cetiyaṅganaṃ sammajjitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā

sammāsambuddhassa santike vadanena viya samādātabbāni. Apica sayampi samādātuṃ

vaṭṭati evaṃ. Ettha ca cetiyapabbate dvebhātika terānaṃ jeṭṭhabhātu dhutaṅgappicchatāya

vatthu kathetabbaṃ. Ayaṃ tāva sādāraṇakathā.

Idāni ekekassa samādānavidhānappabhedabhedānisaṃse vaṇṇayissāma: paṃsukulikaṅgaṃ

tāva: -" gahapatidānacīvaraṃ paṭikkipāmi, " "paṃsukulikaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesu dvīsu

vacanesu aññatarena samādinnaṃ hoti. Idaṃ tāvettha samādānaṃ evaṃ

samādinnadhutaṅgena pana tena sosānikaṃ pāpaṇikhaṃ rathiyacolaṃ saṅkāra coḷaṃ sottiyaṃ

nahānachoḷaṃ titthacoḷaṃ gatapaccāgataṃ aggidaḍḍhaṃ gokhāyitaṃ upacikākhāyitaṃ

undūrakhāyitaṃ antacchinnaṃ dasacchinnaṃ dhajāhamaṃ thūpacīvaraṃ samaṇacīvaraṃ

ābisekikaṃ iddhimayaṃ panthikaṃ vātāhataṃ devadattiyaṃ sāmuddiyanti etesu aññataraṃ

cīvaraṃ gahetvā phāletvā dubbalaṭṭhānaṃ pahāya thiraṭṭhānāni dhovitvā cīvaraṃ katvā

porānaṃ gahapaticīvaraṃ apanetvā paribhuñjitabbaṃ. Tattha sosānikanti: susāne patitakaṃ.

Pāpaṇikanti: āpaṇadvāre patītakaṃ. Rathiyacoḷanti: puññattikehi vātapānadvārena1

ratikāya chaḍḍītacoḷakaṃ. Saṅkāracoḷanti: [PTS Page 063] [\q 63/] saṅkāraṭṭhāne

chaḍḍita coḷakaṃ. Sotthiyanti: gabbhamalaṃ puñchitvā chaḍḍitavatthaṃ. Tissā maccamātā

kira sataagghanakena vatthena gabbhamalaṃpuñchāpetvā paṃsukulikā gaṇhissantīti

tāḷavelimagge chaḍḍāpesi, bhikkhū jinṇakaṭṭhānatthameva gaṇhanti. Nahānacoḷanti: yaṃ

bhūta vejjehi sasīsaṃ nahāpitā kāḷakaṇṇicoḷanti chaḍḍetvā gacchanti. Titthacoḷanti:

sinānatitthe chaḍḍita pilotikaṃ. Gata paccāgatanti: yaṃ manussā. Susānaṃ gantvā paccāgatā

nahātvā chaḍḍenti. Aggidaḍhenti: agginā daḍḍhapadesaṃ. Taṃ hi manussā chaḍḍenti.

Gokhāyitādīni pākaṭāneva. Tādisānipi hi manussā chaḍḍenti. Dhajāhaṭanti: nāvaṃ āruhantā

dhajaṃ bandhitvā āruhanti

[A] mahāaṭhakathā. 1. Sī1. 11. Vātapānantarena.

[SL Page 048] [\x 48/]

Taṃ tesaṃ dassanātikkame gahetuṃ vaṭṭati. Yampi yuddhabhamiyaṃ dhajaṃ bandhitvā

ṭhapitaṃ taṃ dvinnampi senānaṃ gatakāle gahetuṃ vaṭṭati. Thūpavīcaranati: vammikaṃ

parikkhipitvā balikammakataṃ. Samaṇacīvaranti: bhikkhusantakaṃ. Ābhisekikanti: rañño

abhisekaṭṭhāne chaḍḍita cīvaraṃ. Iddhimayanti: ehi bhikkhucīvaraṃ. Panathikanti:

antarāmagge patitakaṃ yaṃ pana sāmikānaṃ satisammosena patitaṃ taṃ tokaṃ rakkhitvā

gahetabbaṃ. Vātāhatanti: vātena haritvā dūre pātitaṃ. Taṃ pana sāmike apassante gahetuṃ

vaṭṭati. Devadattiyanti: yaṃ anuruddhattherassa viya devatāhi dinnakaṃ. Sāmuddiyanti:

samuddavicīhi thale ussāditaṃ yaṃ pana saṅghassa demāti dinnaṃ coḷaka bikkhāya vā

caramānehi laddhaṃna taṃ paṃsukulaṃ, bhikkhudattiyepi yaṃ vassaggena gāhetvā vā

dīyyati senāsanacīvaraṃ vā hoti na taṃ paṃsukulaṃ, no gāhāpetvā dinnameva paṃsukuḷaṃ

tatrāpi yaṃ dāya kehi bhikkhussa pādamūle nikkhittaṃ tena pana bhikkhunā paṃsukulikassa

hattheṭhapetvā dinnaṃ taṃ ekato suddhikaṃ nāma, yaṃ bhikkhuno hatthe ṭhapetvā

dinnaṃtena pana pādamūle ṭhapitaṃ tampi ekato suddhikaṃ, yaṃ bhikkhunopi pādamūle

ṭhapitaṃtenāpi tatheva dinnaṃ taṃ [PTS Page 064] [\q 64/] ubhatosuddhikaṃ, yaṃ

hatthe ṭapetvāva laddhaṃ hattheyeva ṭhapitaṃ taṃ anukkaṭṭhacīvaraṃ nāma. Iti imaṃ

paṃsukulabhedaṃ ñatvā paṃsukulikena cīvaraṃ paribhuñjitabbanti idamettha vidhānaṃ.

Ayaṃ pana pabhedo: tayo paṃsukulikā, ukkaṭṭho majjhimo mūduti. Tattha sosānikaṃ yeva

gaṇhanto ukkaṭṭho hoti, pabbajitā gaṇhissantīti ṭhapitakaṃ gaṇhanto majjhimo, pādamūle

ṭhapetvā dinnakaṃ gaṇhanto mudūti. Tesu yassa kassaci attano ruciyā khantiyā gihīhi

dinnakaṃ sāditakkhaṇe dutaṅgaṃbhijjati. Ayamettha bhedo. Ayaṃ pānānisaṃso:

"paṃsukulachivaraṃ nissāya pabbajjā"ti[a] vacanato nissayānurūpa paṭipattisabbhāvo,

paṭhame ariyavaṃse patiṭṭhānaṃ, ārakkhadukkhābhāvo, aparāyattavuttitā, corabhayena

abhayatā, paribhogataṇhāya abhāvo, samaṇasāruppaparikkhāratā. " Appāni ceva sulahāni

ca tānica anavajjānī"tī: [b] bhagavatā saṃvaṇṇitappaccayatā, pāsādikatā, appicchatādīnaṃ

phalanipphatti, sammāpaṭipattiyā anubrūhaṇa, pacchimāya janatāya diṭṭhānugatiṃ

āpādananti.

Mārasenavighatāya paṃsukūla1 dharo yati.

Sannaddha kavaco yuddhe khattiyo viya sobhati.

Pahāya kāsikādīni varavatthāni dhāritaṃ.

Yaṃ lokagarunā ko taṃ paṃsukulaṃ na dhāraye.

[A.] Vinayamahāvagga- pabbajjākhandhaka. [B.] Aṅguttarani - catukkani. 1. Sī1. 11 Saha

111paṃsukulaṃ.

[SL Page 049.] [\x 49/]

Tasmā hi attano bhikhu paṭiññaṃ samanussaraṃ,

Yogācārānukulamhi paṃsukule rato siyāti.

Ayaṃ tāva paṃsukulikaṅge

Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.

Tadanantaraṃ pana tecīvarikaṅgaṃ " catutthakacīvaraṃ paṭikkhipāmi, tecīvarikaṅgaṃ

samādiyāmi"ti imesaṃ aññataravacanena [PTS Page 065] [\q 65/] samādinnaṃ hoti. Tena

pana tecīvarikena cīvaradussaṃ labhitvā yāva aphāsu bhāvena kātuṃ vā na sakkoti

vicārakaṃ1 vā na labhatisūciādisu vāssa kiñci2 na sampajjati tāva nikkhipitabbaṃ;

nikkittapaccayā doso natthi. Rajitakālato paṭṭhāya pana nikkhipituṃ na vaṭṭati;

dhutaṅgacoro nāma hoti. Idamassa vidhānaṃ. Pabhedato pana ayampi tivido hoti: tattha

ukkaṭṭhena rajana kāle paṭhamaṃ antaravāsakaṃ vā uttarāsaṅgaṃ vā rajitvā taṃ nivāsetvā

itaraja rajitabbaṃ, taṃ pārupitvā saṅghāṭi rajitabbā- saṅghāṭiṃ pana nivāsetuṃ na vaṭṭati.

Idamassa gāmantasenāsane vattaṃ. Āraññakena pana dve ekato dhovitvā rajituṃ vaṭṭanti.

Yathā pana kadvi disvā sakkoti kāsāvaṃ ākaḍḍhitvā upari kātuṃ evaṃ āsanne ṭhāne

nisīditabbaṃ. Majjhimassa pana rajanasālāyaṃ rajanakāsāvaṃ nāma hoti taṃ nivāsetvā vā

pārupitvā vā rajanakammaṃ kātuṃ vaṭṭati; mudukassa sabhāgabhikkhūnaṃ cīvarāni

nivāsetvā vā pārupitvā vā rajana kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Tatraṭṭhaka paccattharaṇampi

tassa vaṭṭati, pariharituṃ pana na vaṭṭati, sabhāgabhikkhūnaṃ cīvarampi antarantarā

paribhuñjituṃ vaṭṭati. Dhutaṅga tecīvarikassa pana catutthaṃ vaṭṭamānaṃ aṃsakāsāvameva

vaṭṭati, tañca kho vitthārato vidatthi dīghato tihatthameva vaṭṭati. Imesa pana tinṇampi

catutthakacīvaraṃ sāditakkhaṇeyeva dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha bhedo. Ayaṃ panāni

saṃso: tecīvariko bikkhu santuṭṭhohoti kāyaparihārikena cīvarena, tenassa pakkhino viya

samādāyeva gamanaṃ, appasamārambhatā, vatthasannidhiparivajjanaṃ, sallahukavuttitā,

atireka cīvaraloluppappahāṇaṃ, kappiyepi mattakāritā. Sallekhavuttitā, appicchatādīnaṃ

phalanipphattīti evamādayo guṇā sampajjanti. [PTS Page 066] [\q 66/]

Atireka vatthataṇhaṃ pahāya sannidhi vivajjito dhiro,

Santosa sukha rasaññū ticīvaradharo bhavati yegī.

Tasmā sapattacaraṇo pakkhīva sacīvarova yogivaro,

Sukhamanuvicaritukāmo cīvaraniyame ratiṃ kayirāti.

Ayaṃ tecīvarikaṅge

Sāmādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavanṇanā.

1. Sī 1. 11. Vicāraṇakaṃ 2. Sī 1. 11 Saha 111 sūciādīsu vā yaṃ kiñci.

[SL Page 050] [\x 50/]

Piṇḍapātikaṅgampi "atirekalābhaṃ paṭikkhipāmi, piṇḍapāti kaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ

aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana piṇḍapātikena saṅghabhattaṃ,

uddesabhattaṃ, nimattanaṃ, salākabhattaṃ, pakkhikaṃ, uposathikaṃ, pāṭipadikaṃ,

āgantukabhattaṃ, gamikabhattaṃ, gilānabhattaṃ, gilānūpaṭṭhākabhattaṃ, vihārabhattaṃ,

dhūrabhattaṃ, vārabhattanti etāni cuddasa bhattāni na sāditabbāni, sace pana saṅghabhattaṃ

gaṇhathāti ādināvata nayenavā ambhākaṃ gehe saṃgho bikkhaṃ ganhāti tumhepi bhikkhaṃ

gaṇhathāti vatvā dinnāni honti tāni sādituṃ vaṭṭanti. Saṅghato nirāmisasalā kāpi vihāre

pakkabhattampi vaṭṭatiyevāti - idamassa vidhānaṃ. Pahe dato pana ayampi tividho hoti:

tattha ukkaṭṭho puratopi pacchatopi āhaṭabhikkhaṃ gaṇhāti, padvāre1 ṭhatvā pattaṃ

gaṇhantānampi deti, paṭikkamanaṃ āharitvā dinnabikkhampi gaṇhāti, taṃ divasaṃ pana

nisīditvā bhikkhaṃ na gaṇhāti; majjhimo taṃ divasaṃ nisīditvāpi gaṇhāti, svātanāya

pananādhivāseti; muduko svātanāyapi puna divasāyapi bhikkhaṃ adivāseti. Te ubhopi

serivihārasukhaṃ na labhanti, ukkaṭṭho pana labhati. Ekasmiṃ kira gāme ariyavaṃso hoti,

ukaṭṭho itare āha. Āyāmāvuso dhammasavaṇāyāti. Tesu eko ekenamhi bhante manussena

nisīdāpitoti. Evaṃ te ubhopi parihīṇā, itaro pātova piṇḍāya caritvāgantvā dhammarasaṃ

[PTS Page 067] [\q 67/] paṭisaṃvedesi. Imesaṃ pana tinṇampi saṅghabhattādikaṃ

atirekalābhaṃ sāditakkhaṇe eva dhutaṅgaṃ bhijjati - ayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso:

" pinḍiyālopa bojanaṃ nissāya pabbajjā"ti[a] vacānato nissayānurūpapaṭipattisabbhāvo,

dutiye ariyavaṃse patiṭṭhānaṃ, aparāyattavuttitā, "appagghāniceva sulabhāni ca tāni ca

anavajjānī" ti[b-] bhagavatā saṃvaṇṇitappaccayatā, kosajjanimmaddanatā2 parisuddhājīvatā,

sekhiyapaṭipattipūraṇaṃ, aparapositā, parānuggahakiriyā, mānappahānaṃ,

rasataṇhānivāraṇaṃ, gaṇabhojana paramparabhojana cārittasikkhāpadehi anāpattitā,

appicchatādīnaṃ anulomavuttitā. Sammāpaṭipattibrūhaṇaṃ, paccimajanatānukampananti.

"Piṇḍiyālopa santuṭṭho aparāyattajiviko,

Pahīṇāhāraloluppo hoti cātuddisoyati.

Vinodayati kosajjaṃ ājīvassa visujjhati,

Tasmā hi nātimaññeyya bhikkhācariyaṃ sumedhaso.

1. Sī1. 11 Saha 111 pattadvāre. 2. Nimmathanatā- katthaci. [A.] Vinayamahāvagga. [B.]

Aṅguttarani - catukkani.

[SL Page 051.] [\x 51/]

Evarūpassa hi: -

Pinḍapātikassa bhikkhuno attabharassa anaññaposino,

Devāpihayanti tādino no ce lābhasilokanissitoti.

Ayaṃ pinḍapātikaṅge

Samādāna vidhānappabhedābhedānisaṃsavaṇṇanā.

Sapadānacārikaṅgampi " leluppacāraṃ paṭikkhipāmi, sapadānacāri kaṅgaṃ samādiyāmī"ti

imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana sapadānacārikena gāmadvāre ṭhatvā

parissayābhāvo sallakkhetabbo: yassā racchāya cā gāme vā parissayo hoti, taṃ pahāya

aññattha carituṃ vaṭṭati. Yasmiṃ gharadvāre vā racchāya vā gāme vā kiñci na labbhati,

agāmasaññaṃ katvā gantabbaṃ. Yattha kiñci labbhati, taṃ pahāya gantuṃ na vaṭṭati. Iminā

ca bhikkhunā kālataraṃ pavisitabbaṃ evaṃ hi aphāsukaṭṭhānaṃ pahāya aññattha [PTS Page

068] [\q 68/] gantuṃ sakkhissati. Sace panassa vihāre dānaṃ dentā antarāmagge vā

āgacchantā manussā. Pattaṃ gaṇhitvā pinḍapātaṃ denti vaṭṭati, iminā ca maggaṃ

gacchantenāpi bhikkhācāravelāyaṃ sampattagāmaṃ anatikkamitvā caritabbameva. Tattha

alabhitvā vā thokaṃ labhitvā vā gāmapaṭipāṭiyā caritabbanti. Idamassa vidhānaṃ, pabhedato

pana ayampi tividho hoti: tattha ukkaṭṭho purato āhaṭabhikkhaṃ pacchato

āhaṭabhikkhampi paṭikkamanaṃ āharitvā dīyamānampi na ganhāti, pattadvāre pana pattaṃ

vassajjeti- imasmiṃ hi dhutaṅge mahākassapattherena sadiso nāma natthi, tassāpi patta

vissaṭṭhaṭṭhā nameva paññāyati. Majjhimo purato vā pajchato vā āhaṭmpi paṭikkamanaṃ

ābhatampi gaṇhāti, pattadvārepi pattaṃ vissajjeti, na pana bhikkhaṃ āgamayamāno nisīdati;

evaṃ so ukkaṭṭhapiṇḍa pātikassa anulometi. Muduko taṃ divasaṃ nisīditvā āgameti.

Imesaṃ pana tinṇampi loluppacāre uppannamatte dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha bhedo;

ayaṃ panānisaṃso: kulesu niccanava katā, candūpamatā, kulamaccherappahāṇaṃ,

samānukampitā, kulūpakādi navābhāvo, avhāṇānabhinavdanā, abhihārena anatthikatā,

appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.

Candūpamo niccanavo kulesu amaccharī sabbasamānukampo,

Kulūpakādīnavavippamutto hotīdha bhikkhū sapadānacārī.

Loluppacāradva pahāya tasmā okkhittacakkhū yugamattadassī,

Ākaṅkhamāno bhuvi seri cāraṃ careyya dhiro sapadānacāranti.

Ayaṃ sapadānacārikaṅge

Samādāna vidānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā. [PTS Page 069] [\q 69/]

[SL Page 052] [\x 52/]

Ekāsanikaṅgampi " nināsanabhejanaṃ paṭikkipāmi, ekāsani kaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ

aññataravacanena samādinnaṃ hoti tena pana ekāsanikena āsanasālāya nisīdantena

therāsane anisīditvā idaṃ mayhaṃ pāpunissatīti patirūpaṃ āsanaṃ sallakkhetvā nisīditabbaṃ.

Sacssa vippakate bojane ācariyo vā upajjhāyo vā āgacchati, aṭṭhāya vattaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Tipiṭakacūlābhayatthero panāha: - āsaṃ vā rakkheyya bojanaṃ vā, ayañca vippakata bhojano,

tasmā vattaṃ karotu, bhojanaṃ pana mā bhuñjatūti. Idamassa vidhānaṃ, pabhedato pana

ayampi tivido hoti, tattha ukkaṭṭho appaṃ vā hotu bahuṃ vā, yamhi bhejane hatthaṃ otā

heti tato aññaṃ gaṇhituṃ na labhati. Sacepi manussā therena na kiñci bhuttanti sappiādīni

āharanti, bhesajjatthameva vaṭṭanti na āhāratthaṃ. Majjhimo yāvapatte bhattaṃ na khīyati

tāva aññaṃ gaṇhituṃ labhati. Ayaṃ hi bhojanapariyantiko nāma hoti. Muduko yāva āsanā

na vuṭṭhāti tāva bhuñjituṃ labhatisohi udaka pariyantiko vā hoti yāva pattadhovanaṃ na

gaṇhātatāva bhuñja nato, āsanapariyantiko vā yāva na uṭṭhāti tāva bhuñjanato. Imesaṃ

pana tinṇampi nānāsanabhojanaṃ bhuttakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati. Ayamettha bhedo. Ayaṃ

panānisaṃso: appābādhatā, appātaṅkatā, lahuṭṭhānaṃ, balaṃ, phāsuvihāro, anatirittappaccayā

anāpatti, rasataṇhāvinodanaṃ, appicchatādīnaṃ anuloma vuttititi.

Ekāsanabhejane rataṃ na yatiṃ bhejanapaccayā rujā,

Visahanti raso alolupo parihāpeti na kammamattano.

Isi phāsuvihāra kāraṇe sucisallekha ratūpasevite.

Janayetha visuddhamānaso ratimekāsanabhojane yatīti. 1

Ayaṃ ekāsanikaṅge

Samādāna vidānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā. [PTS Page 070] [\q 70/]

Pattapinḍikaṅgampi "dutiyakabhājanaṃ paṭikkhipāmi, patta piṇḍikaṅgaṃ samādiyāmi"ti

imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana pattapinḍikena yāgupānakāle

bhājane ṭhapetvā vyañjane laddhe vyañjanaṃ vā paṭhamaṃ khāditabbaṃ, yāgu vā pātabbā.

Sace pana yāguyaṃ pakkhipati, pūtimacchakādimhi vyañcane pakkhitte yāgu paṭikkūlā hoti

appaṭikkūlameva ca katvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Tasmā tathārūpaṃ vyañjanaṃ sandhāya idaṃ

vuttaṃ yaṃ pana madhusakkharādikaṃ appaṭikkūlaṃ hoti, taṃ pakkipitabbaṃ gaṇhantena ca

pamāṇayuttameva gaṇhitabbaṃ, āmakasākaṃ hatthena gahetvā

1. Sī1. 11 Sadāti.

[SL Page 053.] [\x 53/]

Khādituṃ vaṭṭati. Yathā pana akatvā patteyeva pakkhipitabbaṃ. Dutiyakabhājanassa pana

paṭikkhittattā aññaṃ rukkhapaṇṇampi na vaṭṭatītiidamassa vidhānaṃ; pabhedato pana

ayampitivido hiti: tettha ukkaṭṭhassa aññata; ucchukhādanakālā kacavarampi chaḍḍetuṃ na

vaṭṭati. Odanapiṇḍamacchamaṃsapūvepi bhinditvā khādituṃ na vaṭṭati. Majjhimassa ekena

hatthenabhanditvā khādituṃ vaṭṭati, - hatthayogī nāmesa muduko pana pattayogī nāma

hoti, tassa yaṃ sakkāhoti patte pakkhipituṃ taṃ sabbaṃ hatthena vā dantehi vā bhinditvā

khādituṃ vaṭṭati. Imesaṃ pana tinṇampi dutiyakabhājanaṃ sāditakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati.

Ayamettha bedo, ayaṃ panānisaṃso: nānārasataṇhāvinodanaṃ, artiiricchatāya pahānaṃ,

āhāre payojanamattadassitā, thālakādipariharaṇadhedābhāvo, avikkhittabojitā,

appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.

Nānābhājana vikkhepaṃ hitvā okkhitta locano,

Khaṇanto viya mūlāni rasataṇhāya subbato.

Sarūpaṃ viya santuṭṭhiṃ dhārayanto sumānaso,

Paribhuñjeyya āhāraṃ ko añño pattapinḍikāti.

Ayaṃ pattapinḍikaṅge

Samādāna vidhānappabhedābhedānisaṃsavaṇnanā. [PTS Page 071] [\q 71/]

Khalupacchābhattikaṅgampi " atirittabhojanaṃ paṭikkipāmi, khalupacchābhattikaṅgaṃ

samādiyāmi"ti imosaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana

khalupacchābhattikena pavāretvā punabhojanaṃ kappiyaṃ kāretvā na bhuñjitabbaṃ-

idamassa vidhānaṃ; pahedato pana ayampitividho hoti: tattha ukkaṭṭho yasmā paṭhama

piṇḍe pavāraṇā nāma natthi, tasmiṃ pana ajjhohariyamāne aññaṃ paṭikkipato hoti, tasmā

evaṃ pavārito paṭhamapinḍaṃ ajjhoharitvā dutiyapiṇḍaṃ na bhuñjati. Majjhimo yasmiṃ

bojane pavārito tadeva bhuñjati. Muduko pana yāva āsanā na vuṭṭhāti tāva bhuñjati imesaṃ

pana tinṇampi pavāritānaṃ kappiyaṃ kārāpetvā bhuttakkhaṇe dhutaṅgaṃ bhijjati.

Ayamettha tbhado, ayaṃpanāni saṃso: anatirittabojanāpattiyā dūrībhāvo, odarikattābhāvo,

nirāmisasannidhitā, puna pariyesanāya abhāvo, appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.

Pariyesanāya dhedaṃ na yāti na karoti sannidhiṃ dhiro,

Odarikattaṃ pajahati khalupacchābhattiko yogī.

[SL Page 054] [\x 54/]

Tasmā sugatappasatthaṃ santosa guṇādivundisaṃjananaṃ,

Dose vidhunitukāmo bhajeyya yogī dhutaṅgamidanti.

Ayaṃ khalupacchābhattikaṅge

Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.

Āraññikaṅgampi "gāmantasenāsanaṃ paṭikkhipāmi, āraññikaṅgaṃ samādiyāmī"ti imosaṃ

aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana āraññikena gāmantasenāsanaṃ pahāya

araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Tattha saddhiṃ upacārena gāmoyave gāmanasenāsanaṃ.

Gāmo nāma: - yo koci ekakuṭiko vā anekakuṭiko vā parikkitto vā aparikkhitetā vā

samanusso vā amanusso vā, antamaso atireka cātumāsaniviṭṭho [PTS Page 072] [\q 72/]

yo koci satthopi. Gāmūpacāro nāma: - parikkhittassa gāmassa sace anurādha purasseva

dve indakhīlā honti, abbhantarime indakhīle ṭhitassa thāmavajjhimassa purisassa

leḍḍupāto. Tassa lakkhaṇaṃ yathā taruṇa manussā attano balaṃ dassentā bāhaṃ pasāretvā

leḍḍṃ khipanti, evaṃ khittassa leḍḍussa patanaṭṭhānabbhantaranti vinayadharā; suttantikā

pana kākanivāraṇaniyāmena khittassāti vadanti. Aparikkhittagāme yaṃ sabbapaccantimassa

gharassa dvāre ṭhito mātu gamo bhājanena udakaṃ chaḍḍeti, tassa patanaṭṭhānaṃ

gharūpacāro. Tato vuttanayena eko leḍḍpāto gāmo, dutiyo gāmūpa cāro, araññaṃ pana

vinayapariyāyena tāva "ṭhapetvā gāmaca gāmūpacāraca sabbametaṃ arañña"nti[a] vuttaṃ,

abhidhammapariyāyena "nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ arañña"nti[b] vuttaṃ,

imasmiṃ pana suttantikapariyāyena "āraññikaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ

pacchima"nti idaṃ lakkhaṇaṃ ti āropitena ācariyadhanunā1 parikkhittassa gāmassa

indakhīlato aparikkhittassa paṭhamaleḍḍu pātato paṭṭhāya yāva vihāraparikkhepā minitvā

vacatthapetabbaṃ. Sace pana vihāro aparikkhitto hoti yaṃ sabbapaṭhamaṃ senāsanaṃ vā

bhattasālā vā dhuvasannipātaṭṭhānaṃ vā bodhi vā cetiyaṃ vādurecepi senāsanato hoti, taṃ

paricchedaṃ katvā minitabbanti vinayaṭṭhakathāsu vuttaṃ; majjhimaṭṭhakathāyaṃ pana

vihārassāpi gāmasseva upacāraṃ nīharitvā ubhinnaṃ leḍḍupātānaṃ antarā minitabbanti

vuttaṃ idamettha pamāṇaṃ, sacepi āsanne gāmo hoti, vihāre ṭhitehi mānusakānaṃ saddo

sūyyati, pabbatanadī ādīhi pana antitattā nasakkā ujuṃ gantuṃ, yo tassa pakatimaggo

1. Aropitena ayadhanunā itica. Āropitajiyadhanunā itica teci vaññanti. [A]

vinayapārājikapāḷi. [B.] Abhidhamma- jhānavibhaṅga.

[SL Page 055] [\x 55/]

Hoti sacepi nāvāya sañcaritabbo tena maggena pañcadhanu satikaṃ gahetabbaṃ. Yo pana

āsannagāmanna aṅgsampādanattha tato tato maggaṃ pidahati, ayaṃ dhutaṅgacoro hoti. Sace

pana āraññikassa bhikkhuno upajjhāyo vā ācariyo vā gilāno hoti, tena araññe sappāyaṃ

alabhantena gāmanta [PTS Page 073] [\q 73/] senāsanaṃ netvā upaṭṭhātabbo. Kālasseva

pana nikkhavitvā aṅgayutte ṭhāne aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sace aruṇuṭṭhāna velāyaṃ tesaṃ

ābādho vaḍḍhati, tesaṃ yeva kiccaṃ kātabbaṃ, na dhutaṅgasuddhikena bhavitabbanti -

idamassa vidhānaṃ; pabhedato pana ayampi tividho hoti: tattha ukkaṭṭhena sabbakālaṃ

araññe arunaṃ uṭṭhāpetabbaṃ; majjhimo cattāro vasasike māse gāmante vasituṃ labhati;

muduko hemantikepi. Imesaṃ pana tiṇṇampi yathāparicchinne kāle araññato agāntvā

gāmanta senāsane dhammaṃ suṇantānaṃ aruṇe uṭṭhitepi dhutaṅgaṃ na bhijjiti; sutvā

gacchantānaṃ antarāmagge uṭṭhitepi na bhijjati; sace pana uṭṭhitepi dhammakathike

muhuttaṃ nipajjitvā gamissāmāti niddāyantānaṃ aruṇaṃ uṭṭhahati, attano vā ruciyā

gāmanta senāsane aruṇaṃ uṭṭhāpenti, dhutaṅgaṃ bhijjatīti ayamettha bhedo, ayaṃ

panānisaṃso: āraññiko bhikkhu araññasaññaṃ manasikaronto bhabbo aladdhaṃ vā samādhiṃ

paṭiladdhuṃ, laddhaṃ vā rakkhituṃ, satthāpissa attamano hoti. Yathāha: - "tenāhaṃ nāgi

tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārenā "tī[a] panta senāsanavāsinocassa asappāya

rūpādayo cittaṃ na vikkhipanti, vigatasantāso hoti jīvitanikantiṃ jahāti, pavivekasukharasaṃ

assādeti, paṃsukulikādibhāvopicassa patirūpo hotīti.

Pavicitto asaṃsaṭṭho pantasenāsane rato.

Ārādhayanto nāthassa vanavāsena mānasaṃ.

Eko araññe nivasaṃ yaṃ sukaṃ labhate yati,

Rasaṃ tassa na vindanti api devā sa indakā.

Paṃsukulaṃ ca esova kavacaṃ viya dhārayaṃ,

Araññasaṅgāmagato avasesadhutāyudho.

Samattho na cirasseva jetuṃ māraṃ savāhiṇiṃ,

Tasmā araññavāsamhi ratiṃ kayirātha paṇḍitoti.

Ayaṃ āraññikaṅge

Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā. [PTS Page 074] [\q 74/]

[A.] Saṃyuttani- sagāthavagga.

[SL Page 056] [\x 56/]

Rukkhamūlikaṅgampi " channaṃ paṭikkhipāmi, rukkhamūlikaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ

aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana rukkhamūlikena sīmantarikarukkhaṃ

cetiyarukkhaṃ nīyyā sarukkhaṃ phalarukkhaṃ vagguli rukkhaṃ susurarukkhaṃ vihāramajjhe

ṭhitarukkhanti ime rukkhe vivajjetvā vihārapaccante ṭhitarukkho gahetabboti -

idamassavidhānaṃ. Pabhedato pana ayampi tivido hoti: tattha ukkaṭṭho yathārucitaṃ

rukkhaṃ gahetvā paṭijaggā petuṃ na labhati, pādenapapaṇṇasamaṃ apanetvā vasitabbaṃ.

Majjhimo taṃ ṭhānaṃ sampattehi yeva jaggāpetuṃ labhati. Mudu kena ārāmikasamaṇuddese

pakkositvā sodāpetvā samaṃ kārāpetvā vālikaṃ okirāpetvā pākāraparikkhepaṃ kārāpetvā

dvāraṃ yojāpetvā vasitabbaṃ. Mahadivase pana rukkhamūlikena tattha anisīditvā aññattha

paṭicchanne ṭhāne nisīditabbaṃ, imesaṃ pana tiṇṇampi channe vāsaṃ kappitakkhaṇe

dhutaṅgaṃ bhijjati, jānitvā channe aruṇaṃ uṭṭhāpitamatteti aṅguttarabhāṇakā. Ayamettha

bhedo. Ayaṃ panānisaṃso: "rukkhamūlasenāsanaṃ nissāya pabbajjā"ti[a] vacanato

nissayānurūpapaṭipattisabbhāvo, "appagghāniceva sulabhāni ca tānica anavajjānī"ti[b]

bhagavatā saṃvaṇṇi tappaccayatā, abhiṇhaṃ tarupaṇṇavikāradassanena aniccasaññā

samuṭṭhāpanatā, senāsanamaccherakammārāmatānaṃ abāvo, devatāhi sahavāsitā,

appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.

Vannito buddhaseṭṭhena nissayoti ca bhāsito.

Nivāso pavicittassa rukkhamūlasamo kuto.

Āvāsa macchera hare devatā paripālite.

Pavivitte vasanto hī rukkhamūlamhi subbato. [PTS Page 075] [\q 75/]

Abhirattāni nīlāni paṇḍūni patitāni ca,

Passanto tarupanṇāni niccasaññaṃ vanūdati.

Tasmā hi buddhadāyajjaṃ bhāvanābhiratālayaṃ, vivittaṃ nātivaññeyya rukkhamūlaṃ

vicakkhaṇoti.

Ayaṃ rukkhamūlikaṅge

Samādana vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.

Abbhokāsikaṅgampi "channañca rukkhamūlañca paṭikkhipāma, abbhokāsikaṅgaṃ

samādiyāmī"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tassa pana abbhokāsikassa

dhammasavaṇāya vā uposathattāya vā uposathāgāraṃ pavisituṃ vaṭṭati, sace paviṭṭhassa

devo.

[A.] Vinayamahāvagga-pa-pa [b.] Aṅguttarani- catukkani.

Vassati, vassamāne anikkhamitvā vassūparame nikkhamitabbaṃ; bhojana sālaṃ vā

aggisālaṃvā pavisitvā vattaṃ kātuṃ, bhojanasālāyaṃ there bhikkhū bhattena āpucchituṃ,

uddisantena vā uddisā pentena vā knnaṃ pavisituṃ bahi dunnikkhittāni mañcapīdhādini

anto pavesetuñca vaṭṭati; sace maggaṃ gacchantena buḍḍhatarānaṃ parikkhāro gahito hoti,

deve cassante maggamajjhe ṭhitaṃ sālaṃ pavisituṃ vaṭṭati; sace na kiñci gahitaṃhoti, sālāyaṃ

ṭhassāmīti vegena gantuṃ na vaṭṭati. Pakatigatiyā gantvā paviṭṭhena pana yāva

vassūparamā ṭhatvā gantabbanti idamassa vidhānaṃ; rukkhamūlikassāpi eseva nayo.

Pabhedato pana ayampi tividho hoti: tattha ukkaṭṭhassa rukkhaṃ vā pabbataṃ vā gehaṃvā

upanissāya vasituṃ na vaṭṭati, abbhokāseyeva cīvarakuṭiṃ katvā vasitabbaṃ. Majjhimassa

rukkhapabbatagehāni upanissāya anto apavisitvā vasituṃ vaṭṭati. Mudukassa

acchinnamariyādaṃ pabbhārampi sādhāmaṇḍapopi pīṭhapaṭopi khettarakkhakādīhi

chaḍḍitā tatraṭṭhaka kuṭukāpi vaṭṭatīti. Imesaṃ pana tiṇṇampi vāsatthāya channaṃ vā

rukkhamūlaṃ vā paviṭṭhakkhaṇe [PTS Page 076] [\q 76/] dhutaṅgaṃ bhijjati. Jānitvā

tattha aruṇaṃ uṭṭhāpita matteti aṅguttarabhāṇakā. Ayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso:

āvāsapalibedhūpacchedo, thīnamiddhapanūdanaṃ, "magakā viya asaṅgacārino aniketā

viharanti bhikkhavo"ti: pasaṃsāya aṭurūpatā, nissaṅgatā, cātuddisatā, appicchatādinaṃ

anuloma vuttitāti.

Anagāriyabhāvassa anurūpe adullabhe,

Tārāmaṇivitānamhi candadīpappabhāsite.

Abbhokāso vasaṃ bhikkhū vigabhutena cetasā,

Thīnamiddhaṃ vinodetvā bhāvanārāmataṃ sito.

Pavivekarasassādaṃ na cirasseva vindati,

Yasmā tasmā hi sappañño abbhokāse rato siyāti.

Ayaṃ abbhokāsikaṅge

Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.

Sosānikaṅgampi " na susānaṃ paṭikkhipāmi, sosānikaṅgaṃ samādiyāmi"ti imesaṃ

aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana sosānikena yaṃ manussā gāmaṃ nivesetvā1

idaṃ susānanti vavatthapenti, na tattha vasitabbaṃ. Na hi matasarīre ajjhāpite taṃ susānaṃ

nāma hoti, jhāpitakālato pana paṭṭhāya sacepi dvādasavassāni chaḍḍitaṃ taṃ susānameva,

tasmiṃ pana vasantena

1. Ma. 11. Nivesantā.

[SL Page 058] [\x 58/]

Caṅkama maṇḍapādīni kāretvā mañcapīṭhaṃ paññāpetvā pānīyapari bhojanīyaṃ1

upaṭṭhāpetvā dhammaṃ vācentena na vasitabbaṃgarukaṃ hi idaṃ dhutaṅgaṃ tasmā

uppannaparissayavighātatthāya saṃghattheraṃ vā rājayuttakaṃ vā jānāpetvā appamattena

vasitabbaṃ; caṅkamantena addhakkikena āḷāhanaṃ olokentena [PTS Page 077] [\q 77/]

caṅkamitabbaṃ. Susānaṃ gacchantenāpi mahāpathā okkamma uppathamaggena gantabbaṃ;

divāyeva ārammaṇaṃ vavatthapetabbaṃ; evaṃ hissa taṃ rattiṃ bhayānakaṃ na bhavissati.

Amanussā rattiṃ viravitvāviravitvā āhinḍantā pi na kenaci paharitabbā; ekadivasampi

susānaṃ agantuṃ na vaṭṭati; majjhimayāmaṃ susāne khepetvā pacchimayāme paṭikkhamituṃ

vaṭṭatīti aṅguttarabhāṇakā; amanussānaṃ piyaja tilapiṭṭhamāsabhattamacchamaṃsa

khīratelagulādi khajjabhojjaṃ na sevitabbaṃ. Kulagehaṃ na pavisi tabbanti - idamassa

vidhānaṃ. Pabhedato pana ayampi tividho hoti: tattha ukkaṭṭhena yattha

dhuvaḍāhadhuvakuṇapadhuvarodanāni atthi tattheva vasitabbaṃ, majjhimassa tīsu

ekasmimpi sati vaṭṭati; mudukassa vuttanayena susānalakkhaṇaṃ pattamatte vaṭṭati.

Imesaṃ pana tiṇṇampi na susānamhi vāsakappanena dhutaṅgaṃ bijjati, susānaṃ agatadiva

se"ti aṅguttarabhāṇakā. Ayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso: maraṇasati paṭilābho,

appamādavihāritā, asubhanimittādhigamo, kāmarāgavinodanaṃ, abhiṇhaṃ

kāyasabhāvadassanaṃ, saṃvegabahulatā ārogyamadādippahāṇaṃ, bhayabheravasahanatā,

amanussānaṃ garubhāva nīyatā, appicchatādīnaṃ anuloma vuttitāti.

Sosānikañhi 2 maraṇānusatippabhāvā

Niddāgatampi na phusanti pamādadosā,

Sampassatoba ca kuṇapāni bahūni tassa

Kāmānurāga vasagampi na hoti cittaṃ.

Saṃvegameti vipulaṃ na madaṃ upeti

Sammā ato ghaṭati nibbutimesamāno,

Sosānikaṅgamiti nekaguṇāvahattā

Nibbāṇaninnahadayena nisevitabbanti.

Asaṃ sosānikaṅge

Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā. [PTS Page 078] [\q 78/]

Yathāsanthatikaṅgampi "senāsana loluppaṃ paṭikkipāmi, yathā santhatikaṅgaṃ

samādiyāmī"ti imesaṃ aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana yathāsanthatikena

yadassa senāsanaṃ idaṃ tuyhaṃ pāpuṇātīti gāhitaṃ hoti teneva tuṭṭhabbaṃ, na añño

uṭṭhāpe

1. Sī1. 111. Pānīyaṃ. 2. Sī 1. 11 Sosānikaṅgi.

[SL Page 059] [\x 59/]

Tabbo-idamassa vidhānaṃ. Pabhedato na ayampi tividho hoti. Tattha ukkaṭṭho attani

pattasenāsanaṃ dūreti vā accā sanneti vā amanussadīghajātikādīhi upaddutanti vā uṇhanti

vā sītalanti vā pucchituṃ na labhati; majjhimo pucchituṃ labhatī, gantvā pana oloketuṃ na

labhati; muduko gantvā oloketvā sacassa taṃ na ruccati aññaṃ gahetuṃ labhati. Imesaṃ pana

tinṇampi senāsanaloluppe uppannāmatte dhutaṅgaṃ bhijjatītiayamettha bhedo. Ayaṃ

panānisaṃso: - "yaṃ laṅṃ tena taṭṭhabbaṃ"ti vuttovādakaraṇaṃ, sabrahmacārīnaṃ hitesitā,

hīnappaṇītavikappa pariccāgo, anurodhavirodheppahāṇaṃ, atricchatāya dvārapidahanaṃ,

appicchatādīnaṃ anulomavuttitāti.

Yaṃ laddhaṃ tena santuṭṭho yathāsanthatiko yati,

Nibbikappo sukaṃ seti tiṇasantharakesupi.

Na so rajjati seṭṭhamhi hīnaṃ laddhā na kuppati,

Sabrahmacārī navake hitena anukampati.

Tasmā riyasatāciṇṇaṃ munipuṅgava vaṇṇitaṃ,

Anuyuñje tha medhāvī yathāsanthatarāmatanti.

Ayaṃ yathāsanthatikaṅge

Samādāna vidhānappabhedabhedānisaṃsavaṇṇanā.

Nesajjikaṅgampi "seyyaṃ paṭikkhipāmi, nesajjikaṅgaṃ samādiyāmī"ti imesaṃ

aññataravacanena samādinnaṃ hoti. Tena pana nesajjikena rattiyā tīsu yāmesu ekaṃ yāmaṃ

uṭṭhāya caṅkami tabbaṃ. Iriyāpathesuhi nipajjitumeva na vaṭṭati- idamassa vidhānaṃ. [PTS

Page 079] [\q 79/] pabhedato pana ayampi tivido hoti: tattha ukkaṭṭhassa neva

apassenaṃ, na dussapallatthikā, na āyogapaṭṭo vaṭṭati; majjhamassa imesu tīsu yaṃkiñci

vaṭṭati; mudukassa apassenampi dussapallatthi kāpi ābogapaṭṭopi bimbohanampi

pañcaṅgopi sattaṅgopi paṭaṃṭati; pañcaṅgo nāma, piṭṭhiapassayena saddhiṃ kato, sattaṅgo

nāma piṭṭhiapassayena ca ubato passesu apassayehi ca saddhiṃ kato, taṃ kira

mīḷhābhayattherassa1 akaṃsu, thero anāgāmi hutvā parinibbāyi. Imosaṃ pana tinṇampi

seyyaṃ kappitamatte dhutaṅgaṃ bhijjati-ayamettha bhedo. Ayaṃ panānisaṃso: -"seyyasukhaṃ

phassasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharatī"ti[a] vuttassa cetaso vinibandhassa

upacchedanaṃ, sabbakammaṭṭhānānuyogasappāyatā, pāsādikairiyāpathatā,

viriyārambhānukūlatā, sammāpaṭipattiyā anubrūhananti. 2

1. Sī1. 11 Sahama. Pīḷhābhayattherassa. [A.] Majjhimani - cetokhilasutta. 2. Sī1. 11Saha 111.

Samupabrūbhaṇāni.

[SL Page 060] [\x 60/]

Ābhujitvāna pallaṅkaṃ paṇidāya ujuṃ tanuṃ,

Nisīdanto vikampeti mārassa hadayaṃ yatī.

Seyyasukhaṃ middhasukhaṃ hitvā āraddhaviriyo,

Nisajjābhirato bhikkhu sobhayanto tapocanaṃ.

Nirāmisaṃ pītisukhaṃ yasmā samadhigacchati,

Tasmā samanuyuññejayya dhiro nesajjikaṃ vatanti.

Ayaṃ nesajjikaṅge

Samādāna vidhānappabhedābhedānisaṃsavaṇṇanā.

Idāni: -

Kusalattikato ceva dhutādīnaṃ vibhāgato,

Samāsavyāsato cāpi viññātabbo vinicchāyoti.

Imissā gāthāya vasena vaṇṇanā hoti, tattha kusalanti katoti; sabbāneva hi

dhutaṅgānisekhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ vasena siyā kusalāni, siyā avyākatāni, [PTS Page

080] [\q 80/] natthi dhutaṅgaṃakusalanti. Yo pana vadeyya: "pāpiccho icchāpakato

āraññiko hoti"ti[a] ādīvacanato akusalampi dhutaṅganti, so vattabbo na mayaṃ

akusalacittena araññe na vasatīti vadāma; yassahi araññe nivāso so āraññiko; so ca pāpiccho

vā bhaveyya appiccho vā, imāni1 pana tena tena samādānena dhutakilesattā dhutassa

bhikkhuno aṅgāni kilesadhunanato vā dhutanti laṅvohāraṃ ñāṇaṃ aṅgametesanti

dhutaṅgāni; athavā dhutāni ca tāni paṭipakkhaniṅnanato aṅgāni ca paṭipattiyātipi

dutaṅgānītivuttaṃ, na ca akusalena koci dhuto nāma hoti, yassetāni aṅgāni bhaveyyu, na ca

akusalaṃ kiñci dhunāti yesaṃ taṃ aṅganti katvā dhutaṅgānīti vucceyyuṃ, nāpi akusalaṃ

cīvaraloluppādīni ceva dunāti paṭipattiyā ca aṅgaṃ hoti, tasmā suvuttamidaṃ natthi

akusalaṃ dhutaṅganti. Yesampi kusalattikavinimmuttaṃ dhutaṅgaṃ tesaṃ atthato

dhutaṅgameva natthi, asantaṃ kassa dunanato dhutaṅgaṃ nāma bhavissati, dhutaguṇe

samādāya vattatīti vacanavirodhopica nesaṃ āpajjati, tasmā taṃ na gahetabbanti. Ayaṃ tāva

kusalatti kato vaṇṇanā.

Dhutādīnaṃ vibhāgatoti: dhuto veditabbo, dhutavādo veditabbo, dhutadhammo veditabbā,

dhutaṅgāni veditabbāni, kassa dhutaṅga sevanā sappāyāti veditabbā. Tattha dhatoti:

dhutakileso vā puggalo, kilesadhunano vā dhammo. Dhutavādoti ettha pana atthi dhuto na

dhutavādo, atthi na dhuto dhutavādo, atthi neva dhuto na

[A.] Aṅguttarani- pañcaka. 1. Sī. 1. Iminā.

[SL Page 061.] [\x 61/]

Dhutavādo, atthi dhuto ceva dutavādo ca, tattha yo dhutaṅgena attano kilose dhuni, paraṃ

pana dhutaṅgena na ovadati nānusāsatibakkulatthero viya -ayaṃ dhuto na dhutavādo.

Yathāha: "nayidaṃ āyasmā bakkulo dhuto na dhutavādo"ti yo pana [PTS Page 081] [\q 81/]

na dhutaṅgena attano kilese dhuni, kevalaṃ aññe dhutaṅgena ovadati

anusāsatiupanandatthero viya-ayaṃ na dhuto dhutavādo. Yathāha: "nayidaṃ ayāsmā

upanando sakyaputto na dhuto dhutavādo"ti. Yo abhayavipanno-lāludiyī viya-ayaṃ neva

dhutona dhutavado. Yathāha: "tayidaṃ āyasmā lāludiyī neva dhuto na dhutavādo"ti. Yo

pana ubayasampanno- dhammasenāpati viya- ayaṃ dhutoceva dhutavādoca. Yathāhaṃ:

"tayidaṃ āyasmā sāriputto dhutoceva dhutavādocā"ti, dhutadhammā veditabbāti appicchatā

santuṭṭhitā sallekhatā pavivekatā idamaṭṭhitāti ime dhutaṅgaceta nāya parivārakā

pañcadhammā appicchaṃ yeva nissāyātiādivacanato dhutadhammā nāmaṃ. Tattha

appicchatā ca santuṭhitā ca alobhe anupatanti, sallekhatā ca pavivekatā ca dvīsu dhammesu

anupatanti alobhe ca amohe ca, idamaṭṭhitā ñāṇameva. Tattha ca alobhena

paṭikkhepavatthusu lobhaṃ, amohena tesveva ādīnava paṭicchādakaṃ mohaṃ dhunāti,

alobheneva anuññātānaṃ paṭisevanamukhena pavattaṃ kāmasukhānuyogaṃ, amohena

dhutaṅgesu ati sallekhamukhena pavattaṃ attakilamathānuyogaṃ dhunāti; tasmā ime

dhammā dhutadhammāti veditabbā. Dhutaṅgāni veditabbātīti: terasa dhutaṅgāni

veditabbānipaṃsukulikaṅgaṃ, tecīvarikaṅgaṃ, pinḍapātikaṅgaṃ, sapadānacārikaṅgaṃ,

ekāsanikaṅgaṃ, pattapinḍikaṅgaṃ, khalupacchābhattikaṅkaṃ, āraññikaṅgaṃ,

rukkhamūlikaṅgaṃ, abbhokāsikaṅgaṃ, sosānikaṅgaṃ, yathā santhatikaṅgaṃ, nesajjikaṅganti

tāni atthato lakkhaṇādahi ca vuttāneva. Kassa dhutaṅgasevanā sappāyāti: rāgacaritassaceva

mohacaritassa ca, kasmā?Dhutaṅgaseva nāhi dukkhā paṭipadāveca sallekhavihāro ca

dukkhāpaṭipadaṃ ca nissāya rāgo vūpasammatī, sallekhaṃ nisāya appamattassa moho

pahīyati. Āraññikaṅgarukkhamūlikaṅgapaṭisevanā vā ettha dosacaritassāpi sappāyā- tattha

hissa asaṅghaṭṭiyamānassa viharato dosopi vūpa sammatīti- ayaṃ dhutādīnaṃ vibhāgato

vaṇṇanā. [PTS Page 082] [\q 82/]

Samāsavyāsatoti: imāni pana dhutaṅgāni samāsato tīṇi sīsaṅgāni, pañca asambhinnaṅgānīti

aṭṭheva honti. Tatthi sapadānacārikaṅgaṃ, ekāsanikaṅgaṃ, abbhokāsikaṅganti imāni tīṇi

sīsaṅgāni. Sapadānacārikaṅgaṃ hi rakkhanto pinḍapātikaṅgampi rakkhissati,

ekāsanikaṅgañca rakkhato pattapinḍikaṅga khalupacchā bhattikaṅgānipi surakkhanīyāni

bhavissanti; abbhokāsikaṅgaṃ rakkhantassa kiṃ atthi rukkhamūlikaṅga yathāsatthatikaṅgesu

rakkitabbaṃ nāma. Iti imāni tīṇi sīsaṅgānīti. Āraññikaṅgaṃ, paṃsukulikaṅgaṃ ,

tecīvarikaṅgaṃ nesajjikaṅgaṃ, sosānikaṅganti imāni pañca asambhinnaṅgānicāti aṭṭheva

honti. Puna dve cīvarapaṭisaṃ

[SL Page 062] [\x 62/]

Yuttāni, pañca piṇḍapātapaṭisaṃyuttāni, pañca senāsanapaṭisaṃ yuttāni, ekaṃ

viriyapaṭisaṃyuttanti evaṃ cattāroca honti, tattha nesajjikaṅgaṃ viriyapaṭisaṃyuttaṃ. Itarāni

pākaṭāneva. Puna sabbāneva nissayavasena dve honti paccayasannissitāni dvādasa

viriyasannissitaṃ ekanti; sevitabbāsevitabbavasenapi dveyeva honti-yassahi dhutaṅgaṃ

sevantassa kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhati, tena sevitabbāni;yassa sevato hāyati, tenana

sevitabbāni;yassa pana sevatopi asevatopi vaḍḍhateva na hāyati, tenāpi pacchimaṃ janataṃ

anukampantena sevitabbāni; yassāpi sevatopi aseva topi na vaḍḍhati, tenāpi

sevitabbāniyevapaāyatiṃ vāsānatthā yāti. Evaṃ sevitabbāsevitabbavasena duvidhānipi

sabbāneva cetanāvasena ekavidhāni honti. Ekamevahi dhutaṅgaṃ samādāna cetanāti.

Aṭṭhakathāyampi vuttaṃ "yā cetanā taṃ dhutaṅganti vadantī"ti.

Vyāsato pana bhikkhūnaṃ terasa, bhikkhūnīnaṃ aṭṭha, sāmaṇerānaṃ dvādasa, sikkhamānā

sāmaṇerīnaṃ sattaṃ upāsakaupāsikānaṃ dveti dvecattāḷisa honti. Sace pana 1 abbhokāso

āraññikaṅga sampannaṃ susānaṃ hoti, ekopi bhikkhū ekappahārena sabba dhutaṅgāni

paribhuñjituṃ sakkoti. Bhikkhunīnaṃ pana āraññikaṅgaṃ khalu pacchābhattikaṅgadva dvepi

sikkhāpadeneva paṭikkhittāni; abbho [PTS Page 083] [\q 83/] kāsikaṅgaṃ

rukkhamūlikaṅgaṃ sosānikaṅganti imānitīṇi duppari hārāni; bhikkhuniyāhi dutiyikaṃ vinā

vasituṃ na vaṭṭati; evarūpeva ṭhānesamānacchandā dutiyikā dullabhā, 2 sacepi labheyya

saṃsaṭṭhaviharato na mucceyya, evaṃ sati yassatthāya dhutaṅgaṃ seveyya svevassā attho na

sampajjeyya, evaṃ pariharituṃ3 asakkuṇeyyakāya pañca hāpetvā bhikkhunīnaṃ aṭṭheva

hontīti veditabbāni. Yathā vuttesu pana ṭhapetvā tecīvarikaṅgaṃ sesāni dvādasa

sāmaṇerānaṃ, satta sikkhamānā sāmaṇerīnaṃ veditabbāni, upāsakaupāsikānaṃ pana

ekāsaniṅgaṃ pattapinḍikaṅganti imāni patirūpāni ceva sakkā ca paribhuñjitunti dve

dhutaṅgānīti. Evaṃ vyāsato dvecattāḷisa hontīti- ayaṃ samāsavyāsato vaṇṇanā.

Ettāvatā ca "sīle patiṭṭhāya naro sapañño"ti imissā gāthāya sīla samādhi paññāmukhena

desite visuddhimagge yehi appicchatā santuṭṭhitādihi guṇehi vuttappakārassa sīlassa

vodānaṃ hoti, tesaṃ sampādanatthaṃ samādātabbadhutaṅgakathā kathitā hoti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Dhutaṅganiddeso nāma

Dutiyo paricchedo. [PTS Page 084] [\q 84/]

1. Si 1. 11. Sacehi 2. Ma1. 11 Dullabhāca. 3. Sī saha ma 1. 11. 111. Paribhuññajituṃ

[SL Page 063] [\x 63/]

3.

Atha kammaṭṭhāna gahaṇa niddeso.

Idāni yasmā evaṃ dhutaṅgapariharaṇasampāditeha appicchatādīhi guṇehi pariyodāte

imasmiṃsīle patiṭṭhitena "sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññāñca bhāvayaṃ"ti.

Vacanato citta sīsena niddiṭṭho samādhi bhāvetabbe so ca atisaṅkhepadesi tattā viññātumpi

tāva na sukaro pageva bhāvetuṃ. Tasmā tassa vitthārañca bhāvanānayañca dassetuṃ idaṃ

pañha kammaṃ hoti.

Ko samādhi? Kenaṭṭhena samādhi? Kānassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni?

Kativido samādhi? Kocassa saṃkileso? Kiṃ vodānaṃ? Kathaṃ bhāvetabbo?

Samādhibhāvanāya ko ānisaṃsoti?

Tatridaṃ vissajjanaṃ: - ko samādhīti? - Samādhi bahuvido nānappakārako, taṃ sabbaṃ

vibhāvayituṃ ārabbhamānaṃ vissajjanaṃ adhippe tañceva atthaṃ na sādheyya uttariñca

vikhepāya saṃvatteyya, tasmā idhādhippetameva sandhāya vadāma. Kusalacittekaggatā

samādhi. Kenaṭṭhena samādhīti?- Samādhānaṭṭhena samādi. Kimidaṃ1 samādhānaṃ nāma?

Ekārammaṇe cittacetasikānaṃ samaṃ sammā ca ādhānaṃ ṭhapananti vuttaṃ hoti, [PTS Page

085] [\q 85/] tasmā yassa dhammassānubhāvena ekārammaṇe cittacetasikā samaṃ

sammā ca avikkhippamānā avippakiṇṇā ca hutvā tiṭṭhanti idaṃ samādhānanti veditabbaṃ.

Kānassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānānīti? - Ettha pana avikkhepa lakkhaṇo

samādhi, vikkhepaviddhaṃsanaraso, avikampanapaccupaṭṭhāno, "sukino cittaṃ

samādhiyatī" ti[a] vacanato pana sukhamassa padaṭṭhānaṃ. Katividho samādhīti?

Avikkhepalakkhaṇena tāva ekavidho, upacāra appanāvasena duvidho. Tathā

lokiyalokuttaravasena, sappīti kanippītikavasena, sukhasahagata upekkhāsahagatavasena

ca. Tividho hīna majkidhima paṇitavasena, tathā savitakkasavicārādivasena, pīti

sahagatādivasena, parittamahaggataappamāṇavasena ca. Catubbido dukkhā paṭipadā

dandhābhiññādivasena, tathāparittaparittārammaṇādi vasena, catujjhānaṅgavasena,

hānabhāgiyādivasena, kāmāvacarādi vasona, adhipativasena ca. Pañcavidho pañcakanaye

pañcajhānaṅga casenāti.

Tattha ekavidhakoṭṭhāso uttānattho yeva. Duvidhakoṭṭhāse channaṃ

anussatiṭṭhānānaṃmaraṇasatiyā upasamānussatiyā āhāre paṭikkūlasaññāya

catudhātuvavatthānassāti- imesaṃ vasena laddha

1. Sī1 kiñcidaṃ. [A.] Dīghani- saṅgīsutta ( aññatthāpibahusu)

[SL Page 064] [\x 64/]

Cittekaggatā, yāca appanāsamādhinaṃ pubbabhāge ekaggatā, ayaṃ upacārasamādhi

"paṭhamassajhānassa parikammaṃ paṭhamassa jhānassa anantarapaccayena paccayo"ti[a]

ādivacanato pana yā parikammā nantarā ekaggatā, ayaṃ appanāsamādhīti- evaṃ

upacārappanāvasena duvidho. Dutiyaduke-tīsu bhūmisu kusalacittekaggatā lokiyo samādhi,

ahiyamaggasampayuttā ekaggātā lokuttaro samādhiti- evaṃ lokiyalokuttaravasena duvido.

Tatiyaduke- catukkanaye dvisupañcakanaye tīsu jhānesu ekaggatā sappītiko samādhi,

avasesesu [PTS Page 086] [\q 86/] dvīsu jhānesu ekaggatā nippītiko samādhi,

upacārasamādhi pana siyāsappītiko siyā nippītikoti evaṃ sappītikanippītikavasona duvido.

Catutthaduke-catukkaye tīsu pañcakanaye catusu jhānesu ekaggatā sukhasahagato samādhi,

avasesasmiṃ upekkhā sahagato, upacārasamādi pana siyā sukhasahagato siyā

upekkhāsahagatoti evaṃ sukhasahagata upkhosahagatavasena duvidho.

Tikesu paṭhamattike - paṭiladdhamatto hano, nātisubhāvito majjhimo, subhāvito vasippatto

paṇītoti evaṃ hīnamajjhima paṇītavasena tividho. Dutiyattikepaṭhamajjhānasamādhi

saddhiṃ upacārasamādhinā savitakkasavicāro, pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi

avitakkavicāramatto, yo hi vitakkamatte yeva ādīnavaṃ disvā vicāre adisvā kevalaṃ

vitakkappahāṇamattaṃ ākaṅkhamāno paṭhamajjhānaṃ atikkamati, so avitakkavicāramattaṃ

samādhiṃ paṭilabhati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ- catukkanaye pana dutiyādisu pañcakanaye

ca tatiyādisu tīsu jhānesu ekaggatā avitakkā vicāro samādhiti evaṃ

savitakkasavicārādivasena tividho. Tatiyattike- catukkanaye ādito dvīsu pañcakanaye ca

tīsu jhānesu ekaggatā pīti sahagato samādhi, tesveva tatiye ca catutthe ca jhāneekaggatā

sukhasahagato samādhi, avasāne upekkhāsahagato. Upacārasamādhi pana

pītisukhasahagatovā hoti upekkhāsahagato vāti- evaṃ pīti sahagatādivasena tividho.

Catutthattike- upacārabhumuyaṃ ekaggatā paritto samādhi, rūpāvacarārūpāvacarakusale

ekaggatā mahaggato samādhi, ariyamaggasampayuttā ekaggatā appamāno samādhīti- evaṃ

parittamahaggatāppamāṇavasena tividho.

Catukkesu-paṭhamacatukke- atthi samādhi dukkhāpaṭipado dandhā bhiñño, atthi samādhi

dukkhāpaṭipado khippābhiñño, atthi samādhi sukhā paṭipado dandhābiñño, atthi samādhi

sukhāpaṭipado khippābhiññoti, tattha paṭhamasamannāhārato paṭṭhāya yāva tassa tassa

jhānassa upacāraṃ uppajjati, tāva pavattā samādhibhāvanā paṭipadāti vuccati, upacārato

pana paṭṭhāya yāva appanā tāva pavattā paññā abhiññāti

1. Abhi - paṭṭhāna, - paṭisambhidā- pemaka.

[SL Page 065] [\x 65/]

Vuccati. Sā panesā paṭipadā ekaccassa dukkhā hoti, nīvaraṇādi paccanīka

dhammasamudācāragahaṇatāya kicchā, asukhāsevanāti [PTS Page 087] [\q 87/] attho,

ekaccassa tadabhāvena sukhā. Abiññāpi ekaccassa dandhā hoti mandā asīghappavattī,

ekaccassa khippā amandā sīghappavattī, tattha yāni parato sappāyāsappāyāni ca

paḷibodhūpacchedādīni pubba kiccāni ca appanākosallāni ca vaṇṇayissāma. Tesu yo

asappāya sevī hoti, tassa dukkhāpaṭipadā dandhā ca abhiññā hoti. Sappāya sevino

sukhāpaṭipadā khuppāca abhiññā. Yo pana pubba bhāge asappāyaṃ sevitvā aparabhāge

sappāyasevī hoti, pubba bhāgevā sappāyaṃ sevitvā aparabhāge asappāyasevī, tassa

vomissatā veditabbā. Tathā paḷibodhupacchedādikaṃ pubbakiccaṃ asampādetvā

bhāvanamanuyuttassa dukkhāpaṭipadā hoti. Vipariyāyena sukhā. Appaṇākosallāni pana

asampādentassa dandhā bhiññā hoti, sampādentassa khippā, apica taṇhā avijjāvasena

samatha mipassanādikāravasena cāpi etāsaṃ pabhedo veditabbo: - taṇhādhi bhūtassahi

dukkhāpaṭipadā hoti, anadhibhūtassa sukhā. Avijjādhi bhūtassaca dandhābiññā hoti,

anadibhūtassa khippā. Yo ca samathe akatādhikāro, tassa dukkhāpaṭipadā hotī,

katādhikārassa sukhā, yo pana vipassanāya akatādhikāro hoti, tassa dandhābhiññā hoti,

katādhikārassa khippā, kilesindriyavasena cāpi etāsaṃ pabhedo vaditebbo: tibbakilesassa hi

mudindriyassa dukkhāpaṭipadā hotidandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa pana khippābhiññā,

mandakile sassa ca mudindriyassa sukhā paṭipadā hoti dandhā ca abhiññā, tikkhindriyassa

pana khippā abhiññāti - iti imāsu paṭipadābhiññāsu yo puggalo dukkhāya paṭipadāya

dandhāya ca abhiññāya samādiṃ pāpuṇāti, tassa so samādhi dukkhāpaṭipadā

dandhābhiññoti vuccati. Esa nayo sesattayepiti evaṃ dukkhā paṭipadā dandhābhiññādi

vasena catubbidho. Dutiya catukke- atthi samādhi paritto parittārammaṇo, atthi samādhi

paritto appamāṇārammaṇo, atthi samādhi appamāṇo parittārammaṇo, atthi samādhi

appamaṇo appamāṇārammaṇoti, tattha yo samādhi appaguṇo upari jhānassa paccayo

bhavituṃ na sakkoti, ayaṃ [PTS Page 088] [\q 88/] paritto, yo pana avaḍḍhite

ārammaṇe pavatto, ayaṃ parittārammaṇo, yo paguṇo subhāvito uparijhānassa paccayo

bhavituṃ sakkoti, ayaṃ appamāno, yo ca vaḍḍhite ārammaṇe pavatto, ayaṃ

appamānārammaṇo, vuttalakkhaṇavo missatāya pana vomissakanayo veditabbotievaṃ

parittaparittārammaṇādivasena catubbidho. Tatiyacatuke-vikkhambhitanīvaraṇānaṃ

vitakkavicārapītisukhasamādhīnaṃ vasena pañcaṅgikaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, tato

vūpasantavitakkavicāraṃ tivaṅgikaṃ dutiyaṃ, tato virattapītikaṃ duvaṅgikaṃ tatiyaṃ, tato

pahīṇa sukha upekkhā vedanā

[SL Page 066] [\x 66/]

Sahitassa samādhino vasena duvaṅgikaṃ catutthaṃ. Iti imesaṃ catunnaṃ jhānānaṃ aṅgabhūtā

cattāro samādhi honti. Evaṃ catujhānaṅgavasena catubbido. Catutthacatukke- atthi samādhi

hānabhāgiyo, attha samādhi ṭhitibhāgiyo, atthi samādhi visesabhāgiyo, atthi samādhi

nibbedha bhāgiyoti. Tattha paccanīkasamudācāravasena hānabhāgiyatā tadanu

dhammātāya1 satiyā saṇṭhānavasena ṭhitibhāgiyatā, uparivisesādhigama vasena

visesabhāgiyatā, nibbidāsahagata saññāmanasikāra samūdācāra vasena nibbedhabhāgiyatāca

veditabbā yathāha: - "paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatasaññāmanasikārā

samudācaranti hānabhāginipaññā, tadanudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā,

avitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā, nibbidāsahagatā

saññāmanasikārā samudācaranti virāgupasaṃhitā nibbedhabhāgini paññāti tāyapana

paññāya sampayuttā samādhipi cattāro hontī"tī[a] evaṃ hānabhāgiyādivasena catubbidho.

Pañcama catukke- kāmāvacaro samādhi- rūpāvacaro samādhi-arūpāvacarosamādhi-

apariyāpanno samādhīti evaṃ cattāro samādhī. Tattha sabbāpi upacārekaggatā kāmāvacaro

samādhi, pāvacarādikusalacitte kaggatā itare tayoti- evaṃ kāmāvacarādivasena catubbidho.

Chaṭṭhacatukke "chandañce bhikkhū adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa

ekaggataṃ, [PTS Page 089] [\q 89/] ayaṃ vuccati chandasamādhi, viriyañce

bhikkhuadhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa ekaggataṃ, ayaṃ vuccati

viriyañcodhī"ti. Cittañce bhikkhū adhipatiṃ karitvā labhati samādhiṃ labhati cittassa

ekaggataṃ, ayaṃ vuccati cittasamādhi, vīmaṃsañce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati

samādhiṃ labhati cittassa ekaggataṃ, ayaṃ vuccati vīmaṃsāsamādhi"ti[d] evaṃ adipativasena

catubbidho.

Pañcake yaṃ catukkabhede vuttaṃ dutiyaṃ jhānaṃ, taṃ vitakka mattātikkamena dutiyaṃ.

Vitakkavicārātikkamena tatiyanti evaṃ dvidhā bhinditvā pañca jhānāni veditabbāni. Tesaṃ

aṅgabhūtā ca pañca samādhīti evaṃ pañcajhānaṅgavasena pañcavidhatā veditabbā.

Kocassa saṃkileso kiṃ vodānanti ettha pana vissajjanaṃ vibhaṅge vuttameva. Vuttaṃ hi

tattha: - " saṅkilesanti hānabhāgiyo dhammo, vodānanti visesabhāgiyo dhammo"ti. Tattha

paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatasaññāmanasikārā samudācaranti hāna bhāginī

paññāti iminā nayena hānabhāgiyo dhammo veditabbo. Avitakkasahagatā saññāmanasikārā

samudācaranti visesabhāginī paññāti iminānayena visesabhāgiyo dhammo veditabbo.

Kathaṃ bhāvetabboti- ettha pana yo tāva ayaṃ lokiya lokuttaravasena duvidhoti ādisu

ariyamaggasampayutto samādhi vutto, tassa bhāvanānayo paññābhāvanānayenevasaṅgahīto.

1. Sī1. 11. Tadanudhammāya. [A]paṭisambhidā-pevakopadesa [b.] Abhi-iddhipādavibhaṅga

- saṃ - ni - mahāvagga.

[SL Page 067] [\x 67/]

Paññāyahi bhāvitāya so bhāvitova hoti, tasmā taṃ sandhāya evaṃ bhāvatebboti nakiñci visuṃ

vadāma. Yo panāyaṃ lokiyo so vuttanayona sīlāni visodhetvā suparisuddhe sile

patiṭṭhitena, yvāssa dasasu paḷibodhesu paḷibodho atthi taṃ upacṛnditvā

kammaṭṭānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā attano cariyānu kūlaṃ cattāḷīsāya

kammaṭṭhānesu aññātaraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā samādhībhāvanāya ananūrūpaṃ vihāraṃ

pahāya anurūpe vihāre viharantena khuddakapaḷibodhupacchedaṃ katvā sabbaṃ

bhāvanāvidhānaṃ apariyāpentena bhāvetabboti. Ayamettha saṅkhepo. Ayaṃ pana vitthāro:

- yaṃ tāva vuttaṃ yvāssa dasasu paḷibodhesu paḷibodho atthi taṃ upacchivdhitvāti ettha.

[PTS Page 090] [\q 90/]

Āvāso ca kulaṃ lābho gano kammañca pañcamaṃ,

Addhānaṃ ñāti ābādho gantho iddhiti te dasāti.

Ime dasa paḷibodhā nāma.

Tattha āvāsoyeva āvāsapaḷibodho, esa nayo kulādisu, tattha āvāsoti: ekopi ovarako vuccati

ekampi pariveṇaṃ sakalopi saṅghārāmo. Svāyaṃ na sabbasesava paḷibodho hoti, yo panettha

navakammādisu ussukkaṃ vā āpajjati, bahubhaṇḍasanni cayo vā hoti, yena kenaci vā

kāraṇena apekkhāvā paṭibaddha citto, tasseva paḷibodhe hoti na itarassa, tatridaṃ vatthu.

Dve kira kulaputtā anurādhapurā nikkhamitvāthūpārāme pabbajiṃsu. Tesu eko dvemātikā

paguṇaṃ katvā pañcavassiko hutvā pavāretvā pāvīnakhaṇḍarājiṃ nāma gato. Eko tattheva

vasati, pācīna khaṇḍarājiṃ gato tattha ciraṃ vasivo thero hutvā cintesi:

paṭisallānasāruppamidaṃṭhānaṃ, handa naṃ sahāyakassāpi ārocemīti. Tato

nikkhavitvāanupubbena thūpārāmaṃ pāvisi. Pavisantaṃ yeva ca naṃ disvā

samānavassikatthero paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetvā cattaṃ akāsi. Āgantukatthero

senāsanaṃ pavisitvā cintesi: - idāni me sahāyo sappiṃ vā phāṇitaṃ vā pānakaṃ vā pesessati,

ayaṃhi imasmiṃ nagare ciranivāsīti. So rattiṃ aladdhā pāto cintesi: - idāni upaṭṭhākehi

pahitaṃ yāgukhajjakaṃ pesessasīti. Tampi adisvā pahiṇantā natthi paviṭṭhassa maññe

dassantīti pātova tena saddhiṃ gāmaṃ pāvisi. Te dve ekaṃ vīthiṃ caritvā uluṅkamattaṃ

yāguṃ labhitvā āsanasālāyaṃ nisīditvā piviṃsu. Tato āgantuko cintesi: - nibaddhayāgu vaññe

natthi, bhatta kāle dāni manussā paṇitaṃ bhattaṃ dassantīti. Tato bhatta kālepi piṇḍāya

caritva laddhameva bhuñjitvā itaro āha: - kiṃ bhante sabbakālaṃ evaṃ yāpethāti. Āmāvusotī,

bhante pācīna

[SL Page 068] [\x 68/]

Khaṇḍarāji phāsukā, tattha gacchāmāti, thero nagaro nagarato [PTS Page 091] [\q 91/]

dakkhiṇa dvārena nikkhamanto kumbhakāragāmamaggaṃ paṭipajji. Bataro āha: -kiṃ bhante

imaṃ maggaṃ paṭipannatthāti. Nanu tvaṃ āvuso pācīnakhaṇḍarājiyā vaṇṇaṃ abhāsīti. Kiṃ

pana bhante tumhākaṃ battakaṃ kālaṃ vasitaṭṭhāne na koci atirekaparikkhāro atthiti.

Āmāvusomañcapīṭhaṃ saṅghikaṃ, taṃ paṭisāmitameva, aññaṃ kiñci natthīti. Mayhaṃ pana

bhante kattaradaṇḍo telanāḷī upāhanattha vikāca tatthevāti tayā āvuso ekadivasaṃ vasitvā

ettakaṃ ṭhapitanti, āma bhanteti, so pasannacitto theraṃ vanditvā tumhā disānaṃ

bhantesabbattha araññavāsoyeva. Thūpārāmo catunnaṃ buddhānaṃ dhātunidhānaṭṭānaṃ,

lohapāsāde sappāyaṃ dhammasavaṇaṃ mahācetiyadassanaṃ theradassanañca labbhati,

buddhakālo viya vattati. Idheva tumhe vasathāti dutiyadivase pattacīvaraṃ gahetvā

sayameva agamāsīti. Odisassa āvāso na paḷibodho hoti.

Kulanti: ñātikulaṃ vā upaṭṭhākakulaṃ vā, ekaccassa hi upaṭṭhākakulampi sukhite sukhitoti

ādinā nayena saṅsaṭṭhassa viharato paḷibodho hoti, so kulamānusakehi vinā

dhammasavaṇāya sāmantavihārampi na gacchati. Ekaccassa mātāpitaropi paḷibodhāna

honti. Koraṇḍakavihāravāsittherassa bhāgiṇeyya dahara bhikkhuno viya. So kira

uddesatthaṃ rohaṇaṃ agamāsi, therabhaginīpi upāsikā sadā theraṃ tassa pavattiṃ pucchati,

thero ekadivasaṃ daharaṃ ānessāmīti rohaṇābimuko pāyāsi. Daharopi ciraṃ me idha

vutthaṃ, upajjhāyaṃ dāni passitvā upāsikāya ca pavattiṃ ñtvā āgamissāmīti rohaṇato

nikkhami. Te ubhopi gaṅgātīre samā gacchiṃsu. So aññatarasmiṃ rukkhamule therassa

vattaṃ katvā kuhiṃ yāsīti pucchito tamatthaṃ ārocesi. Thero suṭṭhu te kataṃ, upāsikāpi sadā

pucchati, ahampi etadatthameva āgato, gaccha tvaṃ ahaṃ pana idheva imaṃ vassaṃ

vasissāmīti taṃ uyyojesi. [PTS Page 092] [\q 92/] so vassu panāyikadivaseyeva taṃ

vihāraṃ patto, senāsanampissa pitarā kāritameva pattaṃ, athassa pitā dutiyadivase āgantvā

kassa bhante amhākaṃ senāsanaṃ pattanti pucchanto āgantukadaharassāti sutvā. Taṃ

upasaṅkamitvā vanditvā āha: - bhante amhākaṃ senāsane vassaṃ upagatassa vattaṃ atthiti.

Kiṃ upāsakāti? Temāsaṃ amhākaṃ yeva ghare bhikkhaṃ gahetvā pavāretvā gamanakāle

āpucchitabbanti. So tuṇhī bhāvena adhivāsesi, upāsakopi gharaṃ gantvā amhākaṃ āvāse eko

āgantako ayyo upa gato, sakkaccaṃ upaṭṭhātabboti āha. Upāsikā sādhuti sampaṭicchitvā

paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādesi. Daharopibhatta kāle ñātigharaṃ agamāsi. Na

naṃ koci sañjāni, so temāsampi

[SL Page 069] [\x 69/]

Tattha piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā vutthavasso ahaṃ gacchāmīti āpucchi. Athassa ñātakā

svebhante gacchissathāti dutiyadivase ghareyeva bhojetvā telanāḷiṃ pūretvā ekaṃ

guḷapiṇḍaṃ navahatthañca sāṭakaṃ datvā gacchatha bhanteti āhaṃsu. So anumodanaṃ

katvārohaṇābimukho pāyāsi, upajjhāyo. Pissa pavāretvā paṭipathaṃ āgacchanto pubbe

diṭṭhaṭṭhāne yeva taṃ addassa. So añña tarasmiṃ rukkhamūle therassa vattaṃ akāsi. Atha

naṃ thero pucchi: - kiṃ bhadumukha diṭṭhā te upāsikāti, so āma bhanteti sabbaṃ pavattiṃ

ārocetvā tena telena therassa pāde makkhetvā guḷena pānakaṃ katvā pāyetvā tampi sāṭakaṃ

therasseva datvā theraṃ vanditvā mayhaṃ bhante rohaṇaṃ yeva sappāyanti agamāsi.

Theropi vihāraṃ āgantvā dutiyadivase koraṇḍakagāmaṃ pāvisi. Upāsikāpi mayhaṃ bhāti

mama puttaṃ gahetvā idāni āgacchati idāni āgacchatīti sadā maggaṃ olokayamānāva

tiṭṭhati. Sā taṃ ekaka meva āgacchantaṃdisvā mato me maññe putto yaṃ thero eka kova

āgacchatīti, therasasa pādamūle patitvā va paridevamānā parodi. Thero nu daharo

appicchatāya attānaṃ. Ajānā petvāva gatoti taṃ samassāsetvā [PTS Page 093] [\q 93/]

sabbaṃ pavattiṃ ārocetvā pattatthavikato taṃ sāṭakaṃ nīharitvā dassesi. Upāsikā pasīditvā

puttena gatadisābhimukhā urena nipajjitvā namassamānā āha: - mayhaṃ puttasadisaṃ vata

maññe bhikkhuṃ kāyasakkhiṃ katvā bhagavā ratha vinītapaṭipadaṃ nālakapaṭipadaṃ

tuvaṭakapaṭipadaṃ catupaccayasantosa bhāvanārāmatādīpakaṃ mahāariyavaṃsapaṭipadañca

desesi, vijāta mātuyā nāma gehe temāsaṃ bhuñjamānopi ahaṃ putto tvaṃ mātāti na cakkhiti,

aho acchariyamanussoti. Evarūpassa mātā pitaropi paḷibodhā na honti, pageva aññaṃ

upaṭṭhākakulanti. Lābhoti; cattāro paccayā, te kathaṃ paḷibodhā honti? Puñña vantassa hi

bhikkhuno gatagataṭṭhāne manussā mahāparivāre paccaye denti. So tesaṃ anumodento

dhammaṃ desento samaṇadhammaṃ kātuṃ okāsaṃ na labhati. Arunuggamanato yāva

paṭhamayāmo tāva manussasaṃsaggo na upacchijjati. Puna balava paccūse yeva

bāhulikapiṇḍapātikā āgantvā bhante asuko upāsako upāsikā amacco amaccadhītā tumhākaṃ

dassanakāmāti vadanti. So gaṇhāvuso pattacīvaranti gamanasajjova hoti niccabyāvaṭo,

tassevaṃ te jaccayā paḷibodhā honti. Tena gaṇaṃ pahāya yattha naṃ najānanti tattha

ekakena caritabbaṃ. Evaṃ so paḷibodho upacchijjatīti. Gaṇoti; suttantikagaṇo vā

ābhidhammikagaṇo vā, yo tassa uddesaṃ vā paripucchaṃ vā dento samaṇadhammassa

okāsaṃ na labhati, tasseva gaṇo paḷibodho hoti, tena so evaṃ upacchinditabbo. Sace tesaṃ

bhikkhūnaṃ bahūṃ

[SL Page 070] [\x 70/]

Gahitaṃ1 hoti, appaṃ avasiṭṭhaṃ, taṃ niṭṭhapetvā araññaṃ pavisi tabbaṃ. Sace appaṃ

gahitaṃ bahuṃ avasiṭṭhaṃ, [PTS Page 094] [\q 94/] yojanato paraṃ agantvā

antoyojanaparicchede aññaṃ gaṇavācakaṃ upasaṅkamutvā ime āyasmā uddesādihi

saṅgaṇhatuti vattabbaṃ. Evampi alabhamānena mayhaṃ āvuso ekaṃ kiccaṃ atthi, tumhe

yathāphāsu kaṭṭhānāni gacchathāti gaṇaṃ pahāya attano kammaṃ kātabbanti. Kammanti;

navakammaṃ, taṃ karontena vaḍḍhakī ādīhi laddhāladdhaṃ jānitabbaṃ, katākate ussukkaṃ

āpajjitabbanti sabbathāpi2 paḷibodho hoti, sopi evaṃ upacchinditabbo, sace appaṃ

avasiṭṭhaṃ hoti niṭṭhāpetabbaṃ sace bahuṃ saṅghikañce navakammaṃ saṅghassa vā

saṅghabhārahārakabhikkhūnaṃ vā niyyādetabbaṃ, attano santakaṃ ce attano bhārahārakānaṃ

niyyādetabbaṃ, tādisealabhantena saṅghassa pariccajitvā gantabbanti. Addhānanti;

maggagamanaṃ, yassa hi katthaci pabbajjāpekkho vā hoti, paccaya jātaṃ vā kiñci laddhabbaṃ

hoti, sace taṃ alabhanto na sakkoti adivāsetuṃ, araññaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ

karontassāpi gamikacittaṃ nāma duppaṭivinodāyaṃ hoti, tasmā gantvā taṃ kiccaṃ tīretvāva

samaṇa dhamme ussukkaṃ kātabbanti. Ñātīti; vihāre ācariyupajjhāya saddhivihārika

antevāsika samānupajjhāyaka samānācariyakā, ghare mātāpitābhātāti evamādikā, te gilānā

imassa paḷibodhā honti, tasmā so paḷibodho upaṭṭhahitvā tesaṃ pākatikakaraṇena

upacchinditabbo. Tattha upajjhāyo tāva gilānosace lahuṃ na viṭṭhāti yāvajivampi

paṭijaggitabbo, tathā pabbajjācariyo upa sampadācariyo saddhivihāriko

upasmapāditabbajjāpita antevāsika samānupajjhāyakā ca, nissayācariya uddesācariya

nissayante vāsika uddesantevāsika samānācariyakā pana yāva nissaya uddesā anupacchinnā

tāva paṭijggitabbā, pahontena tato uddhampi paṭijaggitabbā eva. Mātāpitusu upajjhāye viya

paṭipajjitabbaṃ, sacepihi te rajje ṭhitāhonti puttatoca upaṭṭhānaṃ paccāsiṃ santi, [PTS Page

095] [\q 95/] kātabbameva, atha tesaṃ bhesajjaṃ natthi, attano santakaṃ dātabbaṃ. Asati

bhikkhācariyāya pariyesitvāpi dātabbameva. Bhātu bhaginīnaṃ pana tesaṃ santakameva

yojetvā dātabbaṃ, sace natthi attano santakaṃ tāvakālikaṃ datvā paccā labhantena gaṇhi

tabbaṃ alabhantena na vodetabbā. Aññātakassa bhaginiyā sāmi kassa bhesajjaṃ neva kātuṃ

na dātuṃ vaṭṭati tuyhaṃ sāmikassadehīti vatvā pana bhaginiyā dātabbaṃ. Bhātujāyāyapi

eseva nayo. Tesaṃ pana puttā imassa ñātakāyevāti tesaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Ābādhoti; yo koci

rogo, so bādhamāno baḷibodo

1. Sī1. 11. 111 Gataṃ 2. Ma 11 sabbadā.

[SL Page 071] [\x 71/]

Hoti. Tasmā bhesajjakaraṇena upacchinditabbo, sace pana kati pāhaṃ bhesajjaṃ karontassāpi

na vūpasammati. Nāhaṃ tuyhaṃ dāso na bhatako taṃ yevamhi posento anamatagge

saṃsāravaṭṭe dukkhappattoti attabhāvaṃ garahitvā samaṇadhammo kātabboti. Ganthoti;

pariyattipariharaṇaṃ. Taṃ sajjhāyādihi niccavyāvaṭasseva paḷibodho hoti, na itarassa

tatrimāni vatthūni. Majjhimabhāṇaka devatthero kira malayavāsīdevatttharassa santikaṃ

gantvā kammaṭṭhānaṃ yāci. Thero kīdisosi āvuso majjhimo nāmesa dupparihāro,

mūlapaṇṇāsaṃ sajjhāyantassa majjhimapaṇṇāsako āgacchati, taṃ sajjhāyantassa upari

paṇṇāsako, kuto tuyhaṃ kammaṭṭhānanti. Bhante tumhākaṃ santike kammaṭṭhānaṃ

labhitvā puna na olokessāmīti kammaṭṭhānaṃ gahetvāekūnavīsativassāni sajjhāyaṃ akatvā

vīsatime vasse arahattaṃ patvā sajjhāyatthāya āgatānaṃ bhikkhūnaṃ vīsatiṃ me āvuso

vassāni pariyattiṃ [PTS Page 096] [\q 96/] ano lokentassa, api ca kho kataparicayo ahaṃ

ettha ārabhathāti vatvā ādito paṭṭhāyayāva pariyosānā ekabyañjanepissa kaṅkhā nāhosi.

Kāraliyagirivāsī nāgattheropi aṭṭhārasavassāni pariyattiṃ chaḍḍetvā bikkhūnaṃ dhātūkathaṃ

uddisi. Tesaṃ gāmavāsikatthe rehi saddhiṃ saṃsandentānaṃ etapañhopi uppaṭipāṭiyā āgato

nāhosi. Mahāvihārepi tipiṭikacūḷābhayatthero nāma aṭṭhakathaṃ anuggahetvāva

pañcanikāyamaṇḍale tīṇi piṭakāni parivattessā mīti suvaṇṇaberiṃ pahārāpesi,

bhikkhūsaṅgho katamācariyānaṃ uggaho, attano ācariyuggahaṃ yeva vadatu, itarathā vattuṃ

na demāti āha. Upajjhāyopi naṃ attano apaṭṭhānaṃ āgataṃ pucchi: tvaṃ āvuso bheriṃ

paharāpesīti. Āma bhante, kiṃ kāraṇāti, pariyattiṃ bhante parivattessāmīti. Āvusoabhaya

ācariyā imaṃ padaṃ kathaṃ vadantīti? Evaṃ vadanti bhanteti, thero huṃ'ti paṭibāhi. Puna so

aññena aññena pariyāyena evaṃ vadanti bhanteti tikkhattuṃ āha. Thero sabbaṃ huṃtiṃ

paṭibāhitvā āvuso tayā paṭhamaṃ kathito yeva ācariyamaggo ācariyamukhato pana

anuggahitattā evaṃ ācariyā vadantīti saṇdhātuṃ nāsakkhi. Gaccha attano ācariyānaṃ santiko

sunihīti. Kuhiṃ bhante gacchāmīti. Gaṅghāyaparato rohaṇajāpade tulādhārapabbata vihāre

sabbapariyattiko dhammarakkhitatthero nāma vasati, tassa santikaṃ gacchāti. Sādhu bhanteti

theraṃ vanditvā pañcahi bhikkhū satehi saddhiṃ therassa santikaṃ gantvā vanditvā nisidi

tero kasmā āgatositi pucchi. Dhammaṃ sotuṃ bhanteti. Āvuso abhaya

1. Pī 1. 11 Karuliyagirivāsī.

[SL Page 072] [\x 72/]

Dīghamajjhimesu maṃ kālona kālaṃ pucchanti, avasesaṃ pana me tiṃ samattāni vassāni

naolokitapubbaṃ, api ca tvāṃ rattiṃ mama santike parivattehi, ahaṃ te divā kathayissāmīti.

So dādhu bhanteti tathā akāsi. Pariveṇadvāre mahāmaṇḍapaṃ kāretvā gāmavāsino divase

divase dhammasavaṇāya āgacchanti. Thero rattiṃ parivattitaṃ divā kathayanto [PTS Page

097] [\q 97/] anupubbena desanaṃ niṭṭhapetvā abhayattherassa santike taṭṭikāya

nisīditvā āvuso mayhaṃ kammaṭṭhānaṃ kathehīti āha. Bhante kiṃ bhaṇatha, nanu mayā

tumhāka meva santike sutaṃ, kimahaṃ tumhehi aññātaṃ kathessāmīti. Tato naṃ thero añño

esaāvuso adigatamaggo1 nāmāti āha, abhayatthero kira tadā sotāpanno hoti. Athassa so

kammaṭṭhānaṃ datvā āgantvā lohapāsāde dhammaṃ parivattento thero parinibbutoti assosi,

sutvā āharathāvuso pattacīvaranti. Cīvaraṃ pārupitvā anucchiviko āvuso amhākaṃ

āvariyassa ara hattamaggo, ācariyo no āvuso uju ājānīyyo, so attano dhammantevāsikassa

santike tamṭikāya nisīditvā mayhaṃ. Kammaṭṭhānaṃ kathehīti āha, anucchaviko āvuso

therassa arahatta maggoti. Evarūpānaṃ gavtho paḷibodho na hotīti. Iddhiti; pothujjanikā

iddhi, yā hi uttānaseyyakadārako viya taruṇasassaṃ viya ca dupparihārā hoti,

appamattakeneva bhijjati, sā pana vipassanāya paḷibodho hoti, na samādhissa,

samādhiṃpatvā pattabbato. Tasmā vipassanatthikena iddhipaḷibodho upacchindi tabbo,

itarena avasesāti. Ayaṃ tāva paḷibodhakathāya vitthāro.

Kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvāti: ettha pana duvidhaṃ

kammaṭṭhānaṃ, sabbatthakakammaṭṭhānaṃ pārihāriyakammaṭṭhānañca tattha

sabbatthakakammaṭṭhānaṃ nāma: bhikkhusaṅghādisu mettā maraṇasatica, asubhasaññātipi

eke, kammaṭṭhānikena hi bhikkhunā paṭhamaṃtāva paricchinditvā

sīmaṭṭhakabhikkhusaṅghe sukhitā hontu abyāpajjhāti mettā bhāvetabbā, tato

sīmaṭṭhakadevatāsu, tato gocara gāmamhi issarajane, tato tattha manusse upādāya

sabbasattesu, po hi bhikkhūsaṅghe mettāya sahavāsīnaṃ muducittaṃ2 janeti, athassa te

sukhasaṃvāsā honti. Sīmaṭṭhakadevatāsu ttoya mudu katacittāhi devatāhi dhammikāya

rakkhāya susaṃvihitārakkho [PTS Page 098] [\q 98/] hoti. Gocaragāmamhi issarajane

mettāya mudukatacittasantānehi3 issarehi dhammikāya rakkhāya surakkhita parikkhāro hoti.

Tattha manussesu mettāya pasāditacittehi tehi aparibhuto hutvā vicarati. Sabbasattesu

mettāya sabbattha appaṭihatacāro hoti.

1. Sī1. 11 Gatakassa. 2. Si 11 mudukatacittataṃ saha ma 1. Mudukacittataṃ 3. Ma. .

Mudukatasantānehi.

[SL Page 073] [\x 73/]

Maraṇasatiyā pana avassaṃ mayā maritabbanti cintento1 anesanaṃ pahāya uparūpari

vaḍhemānasaṃvego anolīnavuttiko hoti. Asubhasaññā paricitacittassa panassa

dibbānipiārammaṇāni lobha vasena cittaṃ na pariyādiyanti. Evaṃ pahūpakārattā sabbatta

atthayitabbaṃ icchitabbanti ca adippetassa yogānuyogakammassa ṭhānañcāti sabbatthaka

kammaṭṭhānanti vuccati. Cattāḷīsāya pana kammaṭṭhānesu yaṃ yassa caritānukūlaṃ taṃ

tassa niccaṃ parihari tabbattā, uparimassa ca uparimassa ca bhāvanā kammassa

padaṭṭhānattā, pārihāriyakammaṭṭhānanti vuccati. Iti emaṃ duvidhampi kammaṭṭhānaṃ yo

deti ayaṃ ammaṭṭhānadāyako nāma. Taṃ kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittanti.

Piyo garūbhāvanīyo vattāca vacanakkhamo, gambhīrañca kathaṃ kattā nocaṭṭhāne

niyojayeti.

Evamādiguṇasamannāgataṃ ekantahitesiṃ2 vuddhipakkhe ṭhitaṃ kalyāṇamittaṃ. "Mamaṃ

hi ānanda kalyāṇamittaṃ āgamma jāti dhammā sattā jātiyā parimuccanti"ti[a] ādivacanato

pana sammā sambuddhoyeva sabbākārasampanno kalyāṇamitto, tasmā tasmiṃ sati tasseva

bhagavato santike gahitaṃ kammaṭṭhānaṃ sugahitaṃ hoti. Parinibbute pana tasmiṃ asītiyā

mahāsāvakesu yo dharati, tassa santike gahetuṃ vaṭṭati. Tasmimpi asati yaṃ

kammaṭṭhānaṃgahetukāmo hoti, tasseva vasena catukkapañca kajjhānāni nibbattetva

jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhetvā āsavakkhayaṃ pattassa khīṇāsavassa santike

gahetabaṃ. Kiṃ pana khīṇāsavo ahaṃ khīṇāsavoti attānaṃ pakāsetīti? Kiṃ vattabbaṃ,

kārakābhāvaṃ hi jānitvā pakāseti. Nanu assaguttatthero āraddhaṃ imassa bhikkhuno [PTS

Page 099] [\q 99/] kammaṭṭhānaṃ kārako3 ayanti jānitvā ākāse cammakhaṇḍaṃ

paññāpetvā tattha pallaṅkena nisinno kammaṭṭhānaṃ kathesīti. Tasmā sace khīṇāsavaṃ

labhati, iccetaṃ kusaṃla. No ce labhati, anāgāmi sadāgāmi sotāpanna jhāna lābhi puthujjana

tipiṭakadhara dvipiṭakadhara ekapimakadharesu purimassa purimassa santike.

Ekapiṭakadharepi asati yassa ekasaṅgītipi aṭṭha kathāya saddhiṃ paguṇā, sayañca lajji hoti,

tassa santike gahe tabbaṃ. Evarūpo hi tantidharo maṃsānurakkhako paveṇi pālako ācariyo

ācariyamatikova hoti, na attanomatiko teneva porāṇakattherā lajji rakkhissati, lajji

rakkhissatīti āhaṃsu. 4 Pubbe vuttakhīṇāsavādayo cettha attanā adhigata

1. Ma. Avassaṃcaritabbanti 2. Ma 1 ekantena hitesiṃ 3. Sī1. 11. Āraddha kammaṭhānassa

bhikkhuno kammaṭhānakārako. 4. Ma. 11. Nikkhantuṃ āhaṃsu [a.] Saṃ. Ni. Sagāthavagga.

[SL Page 074] [\x 74/]

Maggameva ācikkhanti, bahussuto pana taṃ taṃ ācariyaṃ upasaṅkamitvā

uggahaparipucchānaṃvisodhitattā ito citoca suttañca kāraṇañca sallakkhetvā

sappāyāsappāyaṃ yojtvo gahānaṭṭhāne gacchanto mahāhatthi viya mahāmaggaṃ dassento

kammaṭṭhānaṃ kathessati. Tasmā evarūpaṃ kammaṭṭhānadāyakaṃ kalyāṇamittaṃ

upasgamitvā tassa vattapaṭivattaṃ katvā kammaṭṭhānaṃ gahetabbaṃ. Sace pana taṃ

ekavihāreyeva labhati. Iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhati, yattha so vasati tattha gantabbaṃ.

Gacchantena ca na dhotamakkhitehi pādehi upāhanā āruhitvā chattaṃ gahetva

telanāḷimadhuphāṇitādīni gāhāpetvā antevāsikaparivutena gantabbaṃ, gamikavattaṃ pana

pūretvā attano pattacīvaraṃ sayameva gahetvā antarāmagge yaṃ yaṃ vihāraṃ pavisati

sabbattha vatta paṭivattaṃ kurumānena sallahukaparikkhārena paramasallekhavuttinā hutvā

gantabbaṃ, taṃ mihāraṃ pavisantena antarā magge yeva dantakaṭṭhaṃ kappiyaṃ kārāpetvā

gahetvā pavisitabbaṃ, na ca muhuttaṃ vissamitvā padādhovanamakkhanādīni katvā

ācariyassasantikaṃ gamissāmīti aññaṃ parivenaṃ pavisitabbaṃ, kasmā? Sace hissa tatra

ācariyassa visabhāgā bhikkhū bhaveyyuṃ, te āgamanakāraṇaṃ pucchitvā ācariyassa

avaṇṇaṃ pakāsetvā naṭṭhosi sace tassa santikaṃ [PTS Page 100] [\q 100/] āgatoti

vippaṭisāraṃ uppādeyyuṃ yena tatova ṭinivatteyya, tasmā ācariyassa vasanaṭṭhānaṃ

pucchitvā ujukaṃ tattheva gantabbaṃ. Sace ācariyo daharataro hoti.

Pattacīvarapaṭiggahaṇādini na sāditabbāni, sace buḍḍhataro hoti gantvā ācariyaṃ vanditvā

ṭhātabbaṃ, nikkhipāvuso pattacīvaranti muttena nikkhipitabbaṃ, pānīyaṃ pivāti vuttena

saco icchati pātabbaṃ, pāde dhovātivuttena na tāva dhovitabbā, sacehi ācariye

ābhatamudakaṃ bhaveyya na sāruppaṃ siyā. Dhovāvuso na mayā ābhataṃ aññehi ābhatanti

vuttena pana yattha ācariyo na passati evarūpe paṭicchanne vā okāse abbhokāsavihārassāpi

vā ekamante nisīditvā pādā dhovitabbā. Sace ācariyo tela nāḷiṃ āharati uṭhahitvāubhogi

hatthehi sakkaccaṃ gahetabbā, sacehi na gaṇheyya ayaṃ bhikkhu ito eva paṭṭhāya

sambhogaṃ kopetīti ācariyassa aññathattaṃ bhaveyya. 1 Gahetvā pana na āditova pādā

makkhetabbā, sacehi taṃ ācariyassa gattabbhañjana telaṃ bhaveyya na sāruppaṃ siyā. Tasmā

paṭhamaṃ sīsaṃ makkhetvā dhandhādini makkhetabbāni. Sabbapārihāriyatelamidaṃ āvuso

pādepi makkhehīti vuttena pana pāde makkhetvā imaṃteḷanāḷiṃ ṭhapemi bhanteti vatvā

ācariye gaṇhante dātabbā āgatadiva

1. Sī11. 111. Ācariyassa bhaveyya.

[SL Page 075] [\x 75/]

Sato paṭṭhāya kammaṭṭhānaṃ me bhante katheta iccevaṃ na vattabbaṃ. Dutiyadivasato

panapaṭṭhāya sace ācariyassa pakati upaṭṭhāko atthi. Taṃ yācitvā vattaṃ kātabbaṃ. Sace

yācitopi na deti, okāse laddheyeva kātabbaṃ, karontena ca khuddhaka majjhimamahantāni

tīṇi dantakaṭṭhāni upanāmetabbāni, sītaṃ uṇhanti duvidhaṃ mukhadhovanaudakañca

nahānodakañca paṭiyāde tabbaṃ. Tato yaṃ ācariye tīṇi divasāni paribhuñjati, tādisameva

niccaṃ upanāmetabbaṃ1, niyamaṃ akatvā yaṃ vā taṃ vā pari bhuñjantassa yathāladdhaṃ

upanāmetabbaṃ, kiṃ bahunā vuttena. Yaṃ taṃ bhagavatā. "Antevāsikena bhikkhave

ācariyamhi [PTS Page 101] [\q 101/] sammā vattitabbaṃ, tatrāyaṃ sammā

vattanākālasseva vuṭṭhāya upāhanā omuñcitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dantakaṭṭhaṃ

dātabbaṃ, mukhodakaṃ dātabbaṃ, āsanaṃ paññāpetabbaṃ, sace yāgu hoti bhājanaṃ

dhodhitvā yāgu upanāmetabbā"ti[a] ādikaṃ khandhake sammā vattaṃ paññattaṃ taṃ

sabbampi kātabbaṃ. Evaṃ vattasampattiyā garuṃ ārādhayamānena sāyaṃ vanditvā yāhīti

vissajjitena gantabbaṃ, yadā so kissa āgatosīti pucchati, tadā āgamana kāraṇaṃ kathetabbaṃ.

Sace so neva pucchati vattaṃ pana sādiyati dasa he vā pakkhe vā vītivatte ekadivasaṃ

vissajjitenāpi agantvā okāsaṃ kāretvā āgamanakāraṇaṃ ārocetabbaṃ, akāle vā gantvā

kimatthaṃ āgatositi puṭṭhena ārocetabbaṃ. Sace so pātopa āgacchāti vadati, pātova

gantabbaṃ. Sace panassa tāyaṃ velāyaṃ pittābādhena vā kucchi pariḍayhati aggi mandatāya

vā bhattaṃ na jirati añño vā koci rogo bādhati. Taṃ yathābhūtaṃ āvikatvā attano

sappāyavelaṃ ārocetvā tāya valoya upasaṅkamitabbaṃ, asappāyavelāyaṃ hi vuccamānampi

kammaṭṭhānaṃ na sakkā hoti manasa kātunti. Ayaṃ "kamhaṭṭhāna dāyakaṃ kalyāṇamittaṃ

upasaṅkamitvā"ti - etthavitthāro.

Idāni attano cariyānukūlanti ettha - cariyāti -cha cariyā, rāgacariyā desacariyā mohacariyā

saddhācariyā buddhicariyā vitakka cariyāti, keci pana rāgādīnaṃ saṃsaggasannipātavasena

aparāpicatasso, tathā saddhādīnanti imāhi aṭṭhahi saddhiṃ cuddasa icchanti. Evampana

bhede vuccamāne rāgādīnaṃ saddhādīhipi saṃsaggaṃ katvā anekacariyāhonti, tasmā

saṅghepena chaḷeva cariyā veditabbā cariyā pakati ussannatāti atthato ekaṃ, tāsaṃ vasena

chaḷeva [PTS Page 102] [\q 102/] puggalā honti rāgacarito dosacarito mehacarito

saddhācarito buddhicarito vitakkacaritoti. Tattha yasmā rāgacaritassa kusalappavattisamaye

saddhā balavatī hoti, rāgassa āsannaguṇattā.

1. Sī11. Upaṭṭhapetabbā. [A.] Mahāvagga-pārivāsikabandhaka.

[SL Page 076] [\x 76/]

Yathā hi akusalapakkhe rāgo sinuddho nāti luko, evaṃ kusala pakkhe saddhā. Yatha rāgo

vatthukāme pariyesati, evaṃ saddhā sīlādi guṇe, yathā rāgo ahitaṃ na pariccajati evaṃ

saddhā hitaṃ na pariccajati, tasmā rāgacaritassa saddhācarito sabhāgo. Yasmā pana

dosacaritassa kusalappavattisamaye paññā balavatī hoti, dosassa āsannaguṇatatā. Yathā hi

akusalapakkhe doso nussineho na ārammaṇa allīyati, evaṃ kusalapakkhe paññā. Yathā ca

doso abhūtampi2 dosameva pariyesati, evaṃ paññā bhūtaṃ dosameva pariyesati. Yathā doso

sattaparivajjanākārena pavattati, evaṃpaññā saṅkhāraparivajjanā kārena. Tasmā dosacaritassa

buddhi carito sabhāgo. Ymā pana mohacaritassa anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ

uppādāya vāyamamānassa yebhūyyena antarāya karā vitakkā uppajjanti, mohassa

āsannalakkhaṇattā. Yathāhi moho parivyākulakāya anavaṭṭhito, evaṃ vitakko

nānappakāravitakkanatāya. Yathāca moho apariyogāhanatāya cañcalo, tathā vitakko

lahuparikappanatāya. Tasmā mohacaritassa vitakkacarito sabhāgoti. Apare taṇhā māna

duṭṭhivasena aparāpi tussocariyā vadanti, tattha taṇhā rāgo yeva mano ca taṃ sampayuttoti

tadubhayaṃ rāgacariyaṃ nātivattati. Mohanidānattā ca diṭṭhiyā diṭṭhicariyā

mohacariyameva aṭupatati.

Tā panetā cariyā kiṃ nidānā? Kathañca jānitabbaṃ? Ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosādisu

aññataracarito kiṃ caritassa puggalassa kiṃ sappāyanti? Tatra purimā tāva tisso cariyā pubbā

ciṇṇanidānā dhātudosanidānācāti ekacce vadanti, pubbe kira

iṭṭhappayogasubhakammabahulo rāgacarito hoti saggā vā cavitvā idhūpapanno,

pubbechedana vadhabandhana verakammabahulo dosa carito hoti nirayanāgayonīhi vā

cavitvā idhūpapanno, [PTS Page 103] [\q 103/] pubbe majjapānabahulo sutaparipuccā

vihīno ca mohacarito hoti, tiracchānayoniyā vā cavitvā idhūpapannoti. Evaṃ

pubbāviṇṇanidānāti vadanti. Dvinnaṃ pana dhātūnaṃ ussannattā puggalo mohacarito hoti

paṭhavīdhātuyā ca āpodhātuyāca, itarāsaṃ dvinnaṃ ussannattā dosacarito, sabbāsaṃ samattā

pana rāgacaritoti. Dosesu ca semhādhiko rāgacarito hoti, vātādhiko mohacarito. Semhādhiko

vā mohacarito, vātādhiko vā rāgacaritoti, evaṃ dhātudosa nidānāti vadanti. Tattha yasmā

pubbe iṭṭhappayoga subhakammabahulāpi saggā cavitvā idhūpapannāpi ca na sabbe

rāgacaritāyeva honti. Itare vā dosa mohacaritā, evaṃ dhātunañca yathāvutteneva nayena

ussadaniyamo nāma natthi, dosa

2. Ma. 11. Abhūtaṃ.

[SL Page 077] [\x 77/]

Niyame ca rāgamohadvayameva vuttaṃ, tampi ca pubbāparaviruddhaveva saddhācariyādisu

ca ekissāpi nidānaṃ na vuttameva, tasmā sabbametaṃ aparicchinnavacanaṃ. Ayaṃ panettha

aṭṭhakathācariyānaṃ matānusārena vinicchayo: - vuttaṃ hetaṃ ussadakittane-" ime sattā

pubbahetuniyāmena lobhussadā dosussadā mohussadā alobhussadā adosussadā amohussadā

ca honti. Yassa hi kammāyūhanakkhaṇe lobho balavā hoti alobho mando, adosāmohā

balavanto dosamohā vandā, tassa mando alobo lobhaṃ pariyādutuṃ na sakkoti, adosāmohā

pana balavanto dosamohe pariyādātuṃ sakkonti. Tasmā so tena kammena

dinnapaṭisandhivasena nibbatto luddho hoti sukhasīlo akkodhano paññavāpa

vajirūpamañāṇo. Yassa pana kammāyūhanakkhaṇe lobhadosā balavanto honti alobhādosā

mandā, amoho ca balavā mohomandā, so purimanayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca

paññavā panahoti rajirūpamañaṇo, dattābhayatthero viya. Yassa kammā yūhanakkhaṇe

lobhaadosamohā balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva luddho ceva dandho ca

sīlako pana hoti akkodhano, tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe tayopi lobha dosamohā

balavanto honti alobhādayo mandā, so purima nayeneva luddho ceva hoti duṭṭho ca mūḷho

ca, [PTS Page 104] [\q 104/] yassa pana kammāyūhanakkhaṇe alobhadosamohā

balavanto honti itare mandā, so purimanayeneva aluddho ceva hoti aduṭṭho sīlakoca,

davdho pana hoti. Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe alobhadosāmohi balavanto honti itare

mandā, so purima nayeneva aluddho ceva hoti paññavāca, duṭṭho pana hoti kodhano.

Tathā yassa kammāyūhanakkhaṇe tayopi alobhādayo balavanto honti lobhādayo mandā, so

purimanayeneva mahā saṅgharakkhitatthero viya aluddho aduṭṭho paññavā ca hotī"ti.

Ettha ca yo luddhoti vutto ayaṃ rāgacarito, duṭṭhadandhā dosa mohacaritā, paññavā

buddhicarito, aluddhāduṭṭhā pasannapakatitāya saddhācaritā. Yathāvā amohaparivārona

kammunā nibbatto buddhi carito, evaṃ balavasdhāparivārena kammunā nibbatto saddhā

carito, kāmavitakkādiparivārena kammunā nibbatto vitakkacarito, lobhādinā

vomissaparivārena kammunā nibbatto vomissaciritoti. Evaṃ lobhādisu

aññataraññataraparivāraṃ paṭisandhijanakaṃ kammaṃ cariyānaṃ nidānanti veditabbaṃ. [SL

Page 078] [\x 78/]

Yaṃ pana vuttaṃ kathañca jānitabbaṃ ayaṃ puggalo rācari toti ādi, tatrāyaṃ nayo.

Iriyāpathato kiccā bhojanā dassanādito,

Dhammappavattito ceva cariyāyo vibhāvayeti.

Tattha iriyāpathatoti- rāgacarito hi pakatigamanena gacchanto cāturiyena gacchati, sanikaṃ

pādaṃ nikkhipati, samaṃ nikkhipati, samaṃ uddharati, ukkuṭikañcassa padaṃ hoti.

Dosacarito padāggehi khaṇanto viya gacchathi, sahasā pādaṃ nikkhipati, sahasā uddharati,

anukkaḍḍhitañcassa padaṃ hoti. Mohacarito parivyākulāya gatiyā gacchati, chamhito viya

pādaṃ nikkhipati, chamhato viya uddharati, [PTS Page 105] [\q 105/]

sahasānupīḷitañcassa daṃ hoti, vuttampi cetaṃ māgandiya suttuppattiyaṃ.

Rattassa hi ukkuṭikaṃ padaṃ bhave

Duṭṭhassa hoti anukaḍḍhitaṃ padaṃ,

Mūḷhassa hoti sahasānupīḷitaṃ

Vivattacchaddassi damīdisaṃ padanti. [A]

hānampi rāgacaritassa pāsādikaṃ hoti madhurākāraṃ, dosacari tassa thaddhākāraṃ,

mohacaritassa ākulākāraṃ. Nissajjāyapi esevanayo, rāgacarito ca ataramāno samaṃ seyyaṃ

paññā petvā sanikaṃ nipajjitvā aṅgapaccaṅgāni samodhāya pāsādikena ākārena sayati,

vuṭṭhāpiyamāno ca sīghaṃ vuṭṭhāya saṅkito viya sanikaṃ paṭivacanaṃ deti. Dosacarito

taramāno yathā tathā vā seyyaṃ paññāpetvā pakkhittakāyo bhākuṭikaṃkatvā sayati, vuṭṭhā

piyamāno ca sīghaṃ vuṭṭhāya kupito viya paṭivacanaṃ deti. Moha carito dussaṇṭhānaṃ

seyyaṃ paññāpetvā vikkhittakāyo bahulaṃ adhomuko sayati, vuṭṭhāpiyamāno ca huṃkāraṃ

karonto dandhaṃ vuṭṭhāti. Saddhācaritādayo pana yasmā rāgacaritādīnaṃ sabhāgā, tasmā

tesampi tādisova iriyāpatho hotīti, evaṃ tāva iriyā pathato cariyāyo vibhāvaye. Kiccāti

sammajjanādīsu ca kiccesurāgacarito sādhukaṃ sammajjaniṃ gahetvā ataramāno mālikaṃ

avippakiranto sinduvārakusumasavtharamiva santharanto suddhaṃ samaṃ sammajjati.

Dosacarito gāḷhaṃ sammajjaniṃ gahetvā taramāna rūpo ubhatovālikaṃ ussādento kharena

saddena asuddhaṃ visamaṃ sammajjati. Mocarito sithilaṃ sammajjaniṃ gahetvā sampari

vattakaṃ āloḷayamāno asuddhaṃ visamaṃ sammajjati. Yathā sammajjane evaṃ

cīvaradhovana rajanādisupi sabbakiccesu. Nipuṇamadhurasama sakkaccakārī rāgacarito,

gāḷhatthaddhavisamakāri dosacarito.

[A.] Saṃ. Ni. Sagāthavagga.

[SL Page 079] [\x 79/]

Anipuṇa parivyākulavisamāparicchinnakārī [PTS Page 106] [\q 106/] mohacarito.

Cīvara dhāraṇampi ca rāgacaritassa nāti gāḷhaṃ nitisithilaṃ hoti pāsādikaṃ parimaṇḍalaṃ,

dosacaritassa atīgāḷhaṃ aparimaṇḍalaṃ, mohacaritassa sithila parivyākulaṃ.

Saddhācaritādayo tesaṃ yevānusārena vedi tabbā, taṃ sabhāgattāti. Evaṃ kiccato cariyāyo

vibhāvaye. Bojanāti rāgacarito siniddhamadhurabojanappiyo hoti. Bhuñjamāno ca

nātimahantaṃ parimaṇḍalaṃ ālopaṃ katvā rasapaṭisaṃvedi1 ataramāno bhuñjati,

kiñcidevaca sāduṃ labhitvā somanassaṃ āpajjati, dosacarito lūkhaambilabhojanappiyo hoti.

Bhuñjamāno ca mukhapūrakaṃ ālopaṃ katvā arasapaṭisaṃvedi taramāno bhuñjati, kiñcideva

ca asāduṃ labhitvā domanassaṃ āpajjati. Mohacarito aniyataruciko hoti. Bhuñjamāno ca

aparimaṇḍalaṃ parittamālopaṃ katvā bhājane chaḍḍento mukhaṃ makkhento vikkhittacitto

taṃ taṃ vitakkento bhuñjati. Saddhācāritādayopi tesaṃ yevānusārena veditabbā taṃ sabhā

gattāti. Evaṃ bhojanato cariyāyo vibhāvaye. Dassanādi totirāgacarito īsakampi manorama

rūpaṃ disvā vimhayajāto viya ciraṃ oloketi, parittepi guṇe sajjati, bhūtampi dosaṃ na

gaṇhāti, pakkamantopi amuccitukāmova hutvā sāpekkho pakkamati. Dosacarito īsakampi

amanoramaṃ disvā kilanta rūpo viya na ciraṃ oloketi, parittepi dose paṭibhaññati, bhūtampi

guṇaṃ na gaṇhāti, pakkamantopi muñcitukāmova hutvā anapekkho pakkamati, mohacarito

yaṃ kiñci rūpaṃ disvā para paccayiko hoti paraṃ nindantaṃ sutvā nindati pasaṃsantaṃ sutvā

pasaṃsati sayaṃ pana aññāṇupekkhāya pekkhakova hoti, esa nayo saddasavaṇādīsupi.

Saddhācaritādayo pana tesaṃ yevānu sārena veditabbā taṃ sabhāgattāti. Evaṃ dassanāditopi

cariyāyo vibhāvaye. Dhammappavattito chevāti- rāgacaritassa ca māyā sāṭheyyaṃ māno

pāpicchatā mahicchatā asantuṭṭhitā siṅgaṃ cāpalyanti evamādayo dhammā bahulaṃ pattanti.

[PTS Page 107] [\q 107/] dosacaritassa kodho upanāho makkho palāso issā

macchariyanti evaṃ mādayo. Mohacaritassa thinaṃ middhaṃ uddhaccaṃ kukkuccaṃ

vicikicchā ādhānagāhitā duppaṭinissaggitāti evādayo. Saddhācaritassa muttacāgatā ariyānaṃ

dassanakāmatā sakhammaṃ sotukāmatā pāmojjabahulatā asaṃsaṭṭhatā2 amāyāvitā

pasādanīyesu ṭhānesu pasā doti evamādayo. Buddhicaritassa sovacassatā kalyāṇamittatā

bhojane matataññutā satisampajaññaṃ jāgariyānuyogo saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃvego

saṃviggassa ca yoniso padhānanti eva

1. Sī1 saha 11. Nānārasapaṭisaṃvedi. 2. Sī11. Asaṭhatā.

[SL Page 080] [\x 80/]

Mādayo, vitakkacaritassa bhassabahulatā gaṇārāmatā kusalānuyoge arati

anavaṭṭhitacittatārattiṃ dūpāyanā divāpajjalanā hurāhuraṃ dhāvanāti evamādayo dhammā

bahulaṃ pavattantīti, evaṃ dhammappavattito cariyāyo vibhāvaye. Yasmā pana idaṃ

cariyāvibāvanāvidānaṃ sabbākārena neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ āgataṃ, kevalaṃ

ācariyamatānusārena vuttaṃ, tasmā na sārato paccetabbaṃ. Rāgacaritassa hi vuttāni

iriyāpathādīni dosacaritāda yopi appamādavihārino kātuṃ sakkonti. Saṃsaṭṭhacaritassa ca

puggalassa ekasseva bhinnalakkhaṇā iriyāpathādayo na sampajjanti1 yaṃ panetaṃ

aṭṭhakathāsu cariyāvibhāvanāvidhānaṃ vuttaṃ, tadeva sārato paccetabbaṃ. Vuttaṃ hetaṃ: -

cetopariyañāṇassa lābhī ācariyo cariyaṃ ñatvā kammaṭṭhānaṃ kathessati, itarena ante

vāsiko pucchitabboti. Tasmā cetopariyañāṇena vā taṃ vā puggalaṃ pucchitvā jānitabbaṃ

ayaṃ puggalo rāgacarito ayaṃ dosā dīsu aññataracaritoti.

Kiṃ caritassa puggalassa kiṃ sappāyanti- ettha pana senāsanaṃ tāva rāgacaritassa

adotavedikaṃ bhummaṭṭhakaṃ akaṭapabbhāratiṇa kuṭipaṇṇasālādīnaṃ aññataraṃ

rajokiṇṇaṃ jatukābharitaṃ olugga muluggaṃ atiuccaṃ vā atinīcaṃ vā ujjaṅgalaṃ sāsaṅkaṃ

asuvicisama maggaṃ [PTS Page 108] [\q 108/] yattha vañcapīṭhampi maṅkuṇabharitaṃ2

durūpaṃ dubbaṇṇaṃ yaṃ olo kentasseva jigucchāuppajjati, tādisaṃ sappāyaṃ. Nivāsanā

pāpuraṇaṃ antacchinnaṃ olambavilamba suttakākiṇṇaṃ jālapūvasadisaṃ sāṇi viya

kharasamphassaṃ kiliṭṭhaṃ bhārikaṃ kicchapariharaṇaṃ sappāyaṃ, pattopi dubbanno

mattikāpatto vā āṇigaṇṭhikāhato ayopatto vāgaruko dussanṭhāno sīsakapālamiva jeguccho

vaṭṭati. Bhikkhācāramaggopi amanāpo anāsannāgāmo visamo vaṭṭati. Bhikkhācāragāmopi

yattha manussā apassantā viya vicaranti, yattha ekakulepi bikkhaṃ alabitvā nikkhamantaṃ

ehi bhanteti āsana sālaṃ pavesetvā yāgubhattaṃ datvā gacchantā gāviṃ viya vaje pave setvā

anavalokentā3 gacchanti, tādiso vaṭṭati. Parivisana manussāpi dāsā vā kammakarā vā

dubbaṇṇā duddasikā kiliṭṭhavasanā duggavdhā jegucchā ye acittikārena yāgubhattaṃ

chaḍḍentā viya parivisanti, tādisā sappāyā. Yāgubhattakhajjakampi lūkhaṃ dubbaṇṇaṃ

sāmāka kudrūsaka kaṇājakādimayaṃ pūtitakkaṃ bilaṅgaṃ jinṇasāka sūpeyyaṃ yaṃ kiñcideva

kevalaṃ udarapūramattaṃ vaṭṭati. Iriyā pathopissa ṭhānaṃ vā caṅkamo vā vaṭṭati,

ārammaṇaṃ nīlādīsu vaṇṇa kasiṇesu yaṃ kiñci aparisuddhavaṇṇanti idaṃ rāgacaritassa

sappāyaṃ. Dosacaritassa sonāsanaṃ nātiuccaṃ nātinīcaṃ chāyūdaka

1. Ma. 1. Upapajjanti. 2. Ma. 11. Maṅgulābharitaṃ 3. Sī. 11. Anavaloketvā.

[SL Page 081] [\x 81/]

Sampannaṃ suvibhattabhittitthambhasopānaṃ supariniṭṭhitamālākammalatā kammaṃ

nānāvidhacittakammasamujjalaṃ samasiniddhamudubhumitalaṃ buhma vimānaviva

kusumadāmavicitravanṇavelavitānasamalaṅkataṃ supaññatta

sucimanoramattharaṇamañcapīṭhaṃ tattha tattha vāsatthāya nikkhittakusuma

vāsagandhasugandhaṃ yaṃ dassanamatteneva pītipāmojjaṃ janayati, evarūpaṃ sappāyaṃ,

tassa pana senāsanassa maggo pi sabbaparissaya vimutto suci samatalo alaṅkatapaṭiyattova

[PTS Page 109] [\q 109/] vaṭṭati, senāsana parikkhāro pettha

kiṭamaṅguṇadīghajātimūsikādīnaṃ nissayaparicchivda natthaṃ nitibahuko, ekaṃ

vañcapīṭhamattameva vaṭṭati, nivāsanapāru panampissa1 cīnapaṭṭasomārapaṭṭakoseyya

kappāsikasukhuma koma sukhumādīnaṃ yaṃ yaṃ paṇītaṃ, tena tena ekapaṭṭaṃ vā

dupaṭṭaṃ vā sallahukaṃ samaṇasāruppena surattaṃ suparisuddhavanṇaṃ vaṭṭati, patto

udakabubbulamiva susaṇṭhāno maṇi viya sumaṭṭho nimmalo samaṇasāruppena

suparisuddhavaṇṇo ayomayo vaṭṭati, bhikkhācāra maggo parissayavimutto samo manāpo

nātidūranāccāsanna gāmo vaṭṭatibikkhācāragāmo pi yattha manussā idāni ayyo āgamissatīti

sittasammaṭṭhe padese āsanaṃ paññāpetvā paccuggantvā pattaṃ ādāya gharaṃ pavesetvā

paññattāsane nisīdā petvā sakkaccaṃ sahatthā parivisanti, tādiso vaṭṭati. Parivesakā panassa

ye honti abhirūpā pāsādikā sunahātā suvilittā dhūpavāsa kusumagandhasurabhino nānā

virāgasucima nuññavatthābharaṇapatimaṇḍitā sakkaccakārino, tādisā sappāyā.

Yāgubhattakhajjakampi vaṇṇa gandharasasampannaṃ ojavantaṃ manoramaṃ

sabbākārapaṇitaṃ yāvadatthaṃ vaṭṭati, iriyāpathopissa seyyā vā nisajjā vā vaṭṭati,

ārammaṇaṃ nīlādisu vanṇakasiṇesu yaṃ kiñci suparisuddhavaṇṇanti, idaṃ dosa caritassa

sappāyaṃ. Mohacaritassa senāsanaṃ disāmukhaṃ asambādhaṃ vaṭṭati yattha nisinnassa

vivaṭā disā paññāyanti, 2 iriyāpathesu caṅkamo vaṭṭati. Ārammaṇaṃ panassa parittaṃ

suppamattaṃsarāva mattaṃ vā khuddakaṃ na vaṭṭati. 3 Sambādhasmiṃ hi okāse cittaṃ

bhiyyo sammoha māpajjati, tasmā vipulaṃ mahā kasiṇaṃ vaṭṭati. Sesaṃ dosacaritassa

vuttasadisamevāti, idaṃ mohacaritassa sappāyaṃ. Saddhācaritassa sabbampi dosacaritamhi

vuttavidhānaṃ sappāyaṃ. Ārammaṇesu cassa anussatiṭṭhānampi vaṭṭati. Buddhicaritassa

senāsanādisu idaṃ nāma asappāyanti natthi. Vitakkacaritassa senāsanaṃ vivaṭaṃ

disāmukhaṃ. Yattha [PTS Page 110] [\q 110/] nisinnassa

ārāmavanapokkharaṇīrāmaṇeyyakāni gāmanigamajanapadapaṭipāṭiyo4nilobhāsā ca

pabbatā paññāyanti, taṃ na vaṭṭati. Taṃhi vitakkavidhāvanasseva paccayo hoti. Tasmā

1. Si 1. 11 Nivāsanapāpuraṇampissa 2. Ma11 khāyanti 3. Ma. 11. Sarāvamattaṃ vā na

vaṭṭati. 4. Si. 11. Gāmanigamajanapadapaṭipāṭiyā.

[SL Page 082] [\x 82/]

Gambhīre darīmukhe vanapaṭicchanne hatthikucchipabbhāramahindaguhā sadise sonāsano

vasitabbaṃ. Ārammaṇaṃ pissa vipulaṃ na vaṭṭati, tādisaṃ hi vitakkavasena savdhāvanāya

paccayo hoti. Parittaṃ pana vaṭṭati, sesaṃ rāgacaritassa vuttasadidamevāti idaṃ vitakka

caritassa sappāyaṃ. Ayaṃ attano cariyānukūlanti ettha āgatacariyānaṃ

pabhedavidhānavibhāvanasappāyaparicchedatevitthāro.

Na ca tāva cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ sabbākārena āvikataṃ, taṃhi anantarassa

mātikāpadassa vitthāre sayameva āvibhavissati. Tasmā yaṃ vuttaṃ "cattāḷīsāya

kammaṭṭhānesu aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā"ti ettha saṅkhātaniddesato,

upacārappaṇāvahato, jhānappabhedato, samatikkamato, vaḍḍhanāvaḍḍhanato,

ārammaṇato, bhumito, gahaṇato, paccayato, cariyānukūlatoti, imehi tāva dasahi ākārehi

kammaṭṭhānavinicchayo veditabbo. Tattha saṅkhātaniddesatoti: cattāḷīsāyakammaṭṭhānesū

itihi vuttaṃ, tatrimāni cattāḷīsa kammaṭṭhānāni: - dasa kasiṇā dasa asubhā dasa anussatiyo

cattāro brahmavihārā cattāro āruppā ekā saññā ekaṃvavatthānanti. Tattha paṭhavikasiṇaṃ

āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasiṇaṃ nīlakasiṇaṃpītakasiṇaṃ lohitakasiṇaṃ odātakasiṇaṃ

ālokakasiṇaṃ paricchinnākāsakasiṇanti, ime dasakasiṇā. Uddhumātakaṃ vinīlakaṃ

vipubbakaṃ vicciddakaṃ vikkhāyitakaṃ vikkhittakaṃ hatavikkhittakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ

aṭṭhikanti, ime dasa asubhā. Buddhānussati dhammānussati saṅghānussati sīlānussati

cāgānussati devatānussati1 maraṇasati kāyagatāsati ānāpāna sati upasamānussatīti, imā

dasa anussatiyo. [PTS Page 111] [\q 111/] mettā karuṇā muditā upekkhāti ime cattāro

āruppā. Āhāre paṭikkūla saññā ekā saññā, catudhātuvavatthānaṃ ekaṃ vavatthānanti, evaṃ

saṅkhātaniddesato vinicchayo veditabbo. Upacārappaṇāva hatoti: - ṭhapetvā kāyagatāsatiñca

ānāpānasatiñca avasesā aṭṭha anussatiyo, āhāre paṭikkūlasaññā, catudhātuvavatthānanti,

imāneva hettha dasa kammaṭṭhānāni upacārāvahāni; sesāni appaṇāvahesu cettha

ānāpānasatiyā saddhiṃ dasa kasiṇā catukkajjhā nikā honti, kāyagatāya satiyā saddhiṃ dasa

asubhā paṭhamajjhānikā, purimā tayo brahmavihārā tikajjhānikā, catutthabramhavihāro

cattāro ca āruppā catukkajjhānikāti2 evaṃ jhānappabhedato. Samatikkamatoti: - dve

samatikkamā, aṅgasamatikkamoca ārammaṇa

1. Sī11. Dhammasaṃghasīlacāga devatānussati. 2. Sī1*11. Catutthajhānikā.

[SL Page 083] [\x 83/]

Samatikkamo ca. Tattha sabbesupi tikacatukkajjhānikesu kammaṭṭhā nesu aṅgasamatikkamo

hoti vitakkavicārādīni jhānaṅgāni samatikkamitvā tesvevārammaṇesu

dutiyajjhānādīnaṃpattabbato, tathā catutthabrahmavihāre, sopihi mettādīnaṃ yeva

ārammaṇe somanassaṃ samatikkamitvā pattabboti. Catusu pana āruppesu

ārammaṇasamatikkamo hoti. Purimesu hi navasu kasiṇesu añña taraṃ matīkkamitvā

ākāsānañcāyatanaṃ pattabbaṃ, ākāsādīni ca samatikkamitvā viññāṇañcāyatanādīni, sesesu

samatikkamo natthīti evaṃ samatikkamato. Vaṅḍhanāvaḍḍhanatoti: - imesu vattāḷīsāya

kammaṭṭhānesu dasakasiṇāneva vaḍḍhetabbāni. Yatta kañhi okāsaṃ kasiṇena erati

tadabbhantare dibbāya sotadhātuyā saddaṃ sotuṃ dibbena cakkunā rūpāni passituṃ

parasattānañca cetasā cittamaññātuṃ samattho hoti. Kāyagatāsati pana asubhāni ca na

vaḍḍhetabbāni. Kasmā? Okāsena paricchinnattā ānisaṃsābhāvā ca. Sā ca nesaṃ okāsena

paricchinnatā bhāvanā nayo āvibhavissati. Tesu pana vaḍḍhitesu [PTS Page 112] [\q 112/]

kuṇaparāsiyeva vaḍḍhati, na koci ānisaṃso atthi, vuttampicetaṃ sopākapañha

vyākaraṇesu: "vibhūtā bhagavā rūpasaññā avibhūtā aṭṭhikasaññā"ti, [a] tatra hi

nimittavaḍhenavasena rūpasaññā vibhūtāni vuttā, aṭṭhika saññā avaḍḍhanavasena

avibhūtāti, yaṃ panetaṃ kevalaṃ aṭṭhika saññāya aphariṃ paṭhaviṃ imanti vuttaṃ, taṃ

lābhissa sato upaṭṭhānā kāravasena vuttaṃ. Yatheva hi dhammāsokakāle karavīkasakuṇo

samantā ādāsabhittisu attano chāyaṃ disvā sabbadisāsu karavīka saññi hutvā madhuraṃ

giraṃ nicchāresi, evaṃ theropi aṭṭhikasaññāya lābittā sabbadisāsu upaṭṭhitaṃ nimittaṃ

passanto kevalāpi paṭhavī aṭṭhikabharitāti cintesīti. Yadi evaṃ yā asubhajjhānānaṃ

appamāṇārammaṇatā vuttā, sā virujjhatīti? Sā ca na virujjhati, ekaccohi uddhumātake vā

aṭṭhike vā mahante nimittaṃ gaṇhāti, ekacco appako, iminā pariyāyena ekaccassa

parittārammaṇaṃ jhānaṃ hoti, ekaccassa appamāṇārammaṇanti. Yo vā etaṃ vaḍḍhane

ādīnavaṃ apassanto vaḍheti, taṃ savdhāyaappamāṇā rammaṇanti vuttaṃ. Ānisaṃsābhāvā

pana na vaḍḍhetabbānīti. Yathā ca etāni, evaṃ sosanipi na vaḍḍhetabbāni. Kasmā? Tesu hi

ānāpānanimitta tāva vaḍḍhayato vātarāsiyeva vaḍḍhati, okāsena ca paricchinnaṃ. Bati

sādinavattā okāsena ca paricchinnattā na vaḍḍhetabbaṃ. Brahmavihārā sattārammaṇā, tesaṃ

nimittaṃ vaḍḍhayatosattarāsiyeva vaḍḍheyya, na ca tena attho atthi, tasmā tampi na

vaḍḍhetabbaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ "mettāsahagatena cetasā

[A.] Saṃ ni mahāvagga.

[SL Page 084] [\x 84/]

Ekaṃ disaṃ paritvā"ti[a] ādi, taṃ paraggahavaseneva vuttaṃ, ekaāvāsa dviāvāsādinā hi

anukkamena essā disāya satte pariggahetvā bhāvento ekaṃ disaṃ pharitvāti vutto. Na [PTS

Page 113] [\q 113/] nimittaṃ vaḍḍhento. Paṭibhāganimittameva cettha natthi, yadayaṃ

vaḍḍheyya. Paritta appamāṇārammaṇatā pettha pariggahavaseneva veditabbā.

Āruppārammaṇesupi ākāsaṃ kasiṇugghāṭimattā, 1 taṃ hi kasiṇāpagamavaseneva manasi

kātabbaṃ. Tato paraṃ vaḍḍhayatopi2 na kiñci hoti. Viññāṇaṃ sabhāvadhammattā, na hi

sakkā sabhāvadhammaṃ vaḍḍhetuṃ. Viññāṇāpagamo viññāṇassa abhāvamattattā,

nevasaññā nāsaññāyatanārammaṇaṃ sabhāvadhammattāyeva na vaḍḍhetabbaṃ, sosāni

animittattā, paṭibhāganimittaṃ hi vaḍḍhetabbaṃ nāma bhaveyya. Budhānussati ādīnañca

neva paṭibhāga nimittaṃ ārammaṇaṃ hoti, tasmā taṃ na vaḍḍhetabbanti evaṃ

vaḍḍhanāvaḍḍhanato. Ārammaṇatoti: - imesu ca cattiḷīsāya kammaṭṭhānesu dasakasiṇā

dasaasubhā ānāpānasati kāyagatāsatīti imāni dvāvīsati paṭibhāga nimittārammaṇāni, sesāni

na paṭibhāganimittārammaṇāni, tathā dasasu. Anussatīsu ṭhapetvā ānāpāna satiñca

kāyagatāsatiñca avasesā aṭṭha anussatiyo āhāre paṭikkūlasaññā catudhātuva vatthānaṃ

viññāṇañcāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatananti imāni dvādasa sabhāvadhammārammaṇāni,

dasakasiṇā dasaasubhā ānāpānasati kāyagatāsatīti imāni dvāvīsati nimittārammaṇāni,

sesāni cha na vattabbārammaṇāni, tathā vipubbakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ ānāpāna sati

āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasiṇaṃ yañca āloka kasiṇesu suriyādinaṃ

obhāsamaṇḍalārammaṇaṃ imāni aṭṭha calitā rammaṇāni, tāni ca kho pubbabhāge.

Paṭibhāgaṃ pana sannisinna meva hoti. Sesāni na calitārammaṇānīti evaṃ ārammaṇato.

Bhumitoti: - ettha ca dasa asubhā kāyagatāsati āhāre paṭikkūla saññāti imāni dvādasa devase

nappavattanti. Tāni dvādasa ānāpānasaticāti imāni terasa brahmaloke nappavattanti. Arūpa

bhave pana ṭhapetvā cattāro ārāppe aññaṃ nappavattati. Manussesu sabbānipi pavattantīti

- evaṃ bhūmito. [PTS Page 114] [\q 114/] gahaṇatoti:

duṭṭhaphuṭṭhasutaggahaṇatopettha vinicchayo veditabbo, tatra ṭhapetvā vāyokasiṇaṃ

sesānavakasiṇā dasaasubhāni imāni ekūna vīsati diṭṭhena gahetabbāni. Pubbabhāge

cakkhunā eloketvā3 nimittaṃ nesaṃ gahetabbanti attho. Kāyagatāsatiyaṃ tacapañcakaṃ

diṭṭhena, sesaṃ sutenāti evaṃ tassā ārammaṇaṃ diṭṭhasutena gahetabbaṃ. Ānāpānasati

phuṭṭhena, vāyokasiṇaṃ diṭṭhapūṭṭhena, sesāni aṭṭhārasa sutena gahetabbāni,

apekkhābrahmavihāro

[A.] Dīghani. Sāmaññaphalasu. 1. Sa11. Kasiṇugghāṭitamattatta 2. Sī1. 11. Vaḍḍhayato. 3.

Sī11. Oloketvā oloketvā.

[SL Page 085] [\x 85/]

Cattāro āruppāti imāni cettha na ādikammikena gahetabbāni, sesāni pañcatiṃsa

gahetabbānīti evaṃ gahaṇato. Paccayatoti: imesu pana kammaṭṭānesu ṭhapetvā

ākāsakasiṇaṃ sesā nava kasiṇā āruppānaṃ paccayā honti, dasapi kasiṇā abhiññānaṃ, tayo

brahvavihārā catutthabrahvavihārassa, heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ ārāppaṃ uparimassa

uparimassa, nevasaññānāsaññāyatanaṃ nirodha samāpattiyā, sabbānipi sukhavihārā

vipassanābhavasampattīnanti evaṃ paccayato. Cariyānukūlatoti: - cariyānaṃ

anukūlatopetthavinicchayo veditabbo. Seyyathīdaṃ? Rāgacaritassa tāva- ettha

dasaasubhākāyagatāsatīti ekādasa kammaṭṭhānāni anukūlāni, dosa caritassa cattāro

brahmavihārā cattāri vaṇṇakasinānīti aṭṭha, mohacaritassa vitakkaciritassa ca ekaṃ

ānāpānasatikammaṭṭhāna meva, saddhācaritassa purimā cha anussatiyo, buddhicaritassa

maraṇasati upasamānussati catudhātuvavatthānaṃ āhāre paṭikkūlasaññāti cattāri,

sesakasiṇāni cattāro ca āruppā sabbacaritānaṃ anukūlāni, kasiṇesu ca yaṃ kiñci parittaṃ

vitakkacaritassa, appamāṇaṃ mohacaritassāti evamettha cariyānukulato vinicchayo vadi

tabboti. Sabbañcetaṃ ujuvipaccanīkavasena ca atisappāya vasena ca vuttaṃ. Rāgādīnaṃ pana

avikkhamhikā saddhādinaṃ cā anupakārā kusalabhāvanā nāma natthi. Vuttampi cetaṃ

meghiyasutte"cattāro dhammā uttarīṃ bhāvetabbā. Asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya,

mettā bhāvetabbā vyāpādassa pahāṇāya, anāpānāsatī bhāvetabbā vitakkupaccedāya, [PTS

Page 115] [\q 115/] aniccasaññā bhāvetabbā asamimānasamugghātāyā"ti[a.]

Rāhulasuttepi"mettaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehī"tī[b.] Ādīnā nayena ekasseva

sattakammaṭṭhānāni vuttāni. Tasmā vacanamatte abhinivesaṃ akatvā sabbattha adhippāyo

pariyesitabboti. Ayaṃ kammaṭṭānaṃ gahetvāti ettha kammaṭṭhānakathā vinicchayo.

Gahetvāti: - imassa pana padassa ayaṃ atthaparidīpanā. Tena yoginā kammaṭṭhānadāyakaṃ

kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvāti ottha vuttanayeneva vuttappakāraṃ kalyāṇamittaṃ

upasaṅkamitvā buddhassa vā bhagavato ācariyassa vā attānaṃ niyyātetvā

sampannajjhāsayena sampannādhimuttinā ca hutvā kammaṭṭhānaṃ yāci tabbaṃ.

Tattha"imāhaṃ bhagavā attabhāvaṃ tumhākaṃ pariccajāmī"ti evaṃ buddhassa bhagavato attā

nīyyātetabbo, evaṃ hi aniyyā tetvā pantesu senāsanesu viharanto bheravārammaṇe āpātha

māgato santhambhituṃ āsakkonto gāmantaṃ osaritvā gihīhi saṃsaṭṭho hutvā anesanaṃ

āpajjitvā anayavyasanaṃ pāpuṇeyya,

[A]ma. Ni. Saha saṃ. Ni. Lagāthavagga. [B.] Saṃ. Ni. Sagāthavagga.

[SL Page 086] [\x 86/]

Niyyātitattabhāvassa panassa bheravārammaṇe āpāthamāgatepi bhayaṃ na uppajjati. Nanu

tayāpaṇḍita purimadivasameva attā buddhānaṃ niyyātitoti paccavekkhato ca panassa

somanassameva uppajjati, yathāhi purisassa uttamaṃ kāsikavatthaṃ bhaveyya, tassa tasmiṃ

mūsikāya vā kīṭehi vā khādite uppajjeyya domanassa. Sace pana taṃ acīvarikassa

bhikkhuno dadeyya, athassa taṃ tena bhikkhunā khaṇḍākhaṇḍaṃ kayiramānaṃ disvāpi

somanassameva appajjeyya, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Ācariyassa niyyā tentenāpi

"imāhaṃ bhante attabhāvaṃ tumhākaṃ pariccajāmī"ti vattabbaṃ. Evaṃ aniyyātitattabhāvo hi

attajjanīyo vā hoti dubbavo vā anovādakaro yona kāmaṅgamo vā ācariyaṃ anāpucchāva

yatticchati. Tattha gantā, tamenaṃ ācariyo āmisena vā dhammena vā na saṃgaṇhāti guḷhaṃ

ganthaṃ na sikkhāpoti. So imaṃ duvidhaṃ saṅgahaṃ alabhanto sāsane [PTS Page 116] [\q

116/] patiṭṭhaṃ na labhati na cirasseva dussīlyaṃ vā gihībhāvaṃ vā pāpuṇāti.

Niyyātitattabhāvo pana neva atajjanīyo boti na yonakāmaṅgamo suvaco

ācariyaṃyattavuttireva hoti. So ācariyato duvidhaṃ saṅgahaṃ labhanto sāsane vuddhiṃ

virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti, cūlapiṇḍapātika. Tissattherassa antevāsikā viya-therassa kira

santikaṃ tayo bhikkhū āgamaṃsu. Tesu eko ahaṃ bhante tumhākaṃ atthāyāti vutte sataporise

papāte patituṃ ussaheyyanti āha. Dutiyo ahaṃ bhante tumhākaṃ atthāyāti vutte imaṃ

attabhāvaṃ paṇhito paṭṭhāya pāsāṇapiṭṭhe ghaṃsento niravasesaṃ khepetuṃ ussa heyyanti

āha. Tatiyo ahaṃ bhante tumhākaṃ atthāyāti vutte assāsapassāse uparundhitvā kālakiriyaṃ

kātuṃ ussa heyyanti āha. Thero bhabbā vatime bhikkhūti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Te tassa

ovāde ṭhatvā tayopi arahattaṃ pāpūṇiṃsūti, ayamāni saṃso attanīyyātane, tena vuttaṃ

"buddhassa vā bhagavato ācariyassa vā attānaṃ niyyātetvā"ti sampannajjhāsayena

sampannādhimuttīnā ca hutvāti: - ettha pana tena yoginā alo bhādīnaṃ vasena chahākārehi

sampanna jjhāsayena bhavitabbaṃ, evaṃ sampannajjhāsayo hi tissannaṃ bodhinaṃ aññataraṃ

pāpuṇāti. Yathāha: - "cha ajjhāsayā bodhisattānaṃ bodhiparipākāya svattanti. Alobhajjhāsayā

ca bodhisatti lobhe dosadassāvino, adho jajjhāsayā ca bodhisattā dose dosadassāvino,

amohajjhāsayā ca bodhisattā mohe dosadassāvino, nekkhammajjhāsayā ca bodhisattā

gharāvāse dosadassāvino, nissaraṇajjhāsayā ca bodhi sattā sabbabhavagatīsu

dosadassāvino"ti. Yehi keci atītā nāgatapaccuppannā sotāpanna sakadāgāmi anāgāmi

khīṇāsava

[SL Page 087] [\x 87/]

Paccekabuddha sammāsambuddhā, sabbe te imeheva chahākārehi attanā attanā pattabbaṃ

visesaṃ pattā. Tasmā imehi chahi ākārehi sampannajjhāsayena bhavitabbaṃ.

Tadadhimuttatāya pana adhimutti sampannena bhavitabbaṃ samādhādhimuttena

samādhigarukena samādhi [PTS Page 117] [\q 117/] pabbhārena, nibbānādhimuttena

nibbāṇagarukena nibbāṇa pabbhārena ca bhavitabbanti attho. Evaṃ sampannajjhāsayādhi

muttino panassa kammaṭṭhānaṃ yācato cetopariyāyañāṇalābhinā ācariyena cittācāraṃ

oloketvā cariyā jānitabbā, itarena kiṃ caritosi, ke vā te dhammā bahulaṃ samudācaranti, kiṃ

vā te manasikaroto phāsu hoti, katarasmiṃ vā te kammaṭṭhāne cittaṃ namatīti evamādīhi

nayehi pucchitvā jānitabbā. Evaṃ ñatvā cariyānukūlaṃ kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ.

Kathentena ca tividhena kathetabbaṃ. Pakatiyā uggahita kammaṭṭhānassa eka dve nisajjāni

sajjhāyaṃ kāretvā dātabbaṃ, santike masantassa āgatā gatakkhaṇe kathetabbaṃ, uggahetvā

aññattha gantukāmassa nāti saṅkhittaṃ nātivitvārikaṃ katvā kathetabbaṃ. Tattha

paṭhavikasiṇaṃ tāva kathentena1 cattāro kasiṇa dosā kasiṇakaraṇaṃ katassa bhāvanānayo

duvidhaṃ nimittaṃ duvidho samādhi sattavidhaṃ sappāyā sappāyaṃ dasavidhaṃ

appaṇākosallaṃ viriyasamatā appaṇāvidhānanti ime nava ākārā kathetabbā,

sesakammaṭṭhānesupi tassa tassa anurūpaṃ kathetabbaṃ, taṃ sabbaṃ tesaṃ bhāvanāvidhāne

āvi bhavissati. Evaṃ kathiyamāne pana kammaṭṭhāne tena yoginā nimittaṃ gahetvā

sotabbaṃ. Nimittaṃ gahetvāti- idaṃ heṭṭhima padaṃ, bada uparimapadaṃ, ayamassa atto,

ayamadhippāyo, idaṃ opammanti evaṃ taṃ taṃ ākāraṃ upanibandhitvāti attho, evaṃ

nimittaṃ gahetvā sakkaccaṃ suṇantenahi kammaṭṭhānaṃ sugahitaṃ hoti. Athassa taṃ

nissāya visesādhigamo sampajjati, na ita rassāti, ayaṃ gahetvāti imassapadassa

atthaparidīpanā.

Ettāvatā " kalyāṇamittaṃ upasaṅkamitvā attano cariyānu kulaṃ cattāḷīsāya kammaṭṭhānesu

aññataraṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā"ti imāni padāni sabbākārena vitthāritāni hontīti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Samādhibhāvanādikāre kammaṭṭhāna gahaṇa niddeso nāma

Tatiyo paricchedo

[PTS Page 118] [\q 118/]

1. Sī 11. Paṭhavikasiṇaṃ tathentena

[SL Page 088] [\x 88/]

4.

Atha paṭhavikasiṇa niddeso.

Idāni yaṃ vuttaṃ "samādhibhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe vihāre

viharantenā"ti ettha pana yassa tāva ācariyena saddhiṃ ekavihāre vasato phāsu hoti, tena

tatattheva kammaṭṭhānaṃ parisodhentena vasitabbaṃ. Sace tattha phāsu na hoti, yo añño

gāmute vā aḍḍhayojane vā yojanamatte pi vā sappāyo vihāro hoti, tattha vasitabbaṃ. Evaṃ

hi sati kammaṭṭhānassa kismicideva ṭhāne sandehe vā sati satisammose vā jāte kālasseva

vihāre vattaṃ katvā antarāmagge piṇḍāya caritvā bhattakicca pariyosāne yeva ācariyassa

vasanaṭṭhānaṃ ganatvā taṃ divasaṃ ācariyassa santike kammaṭṭhānaṃ sodhetvā

dutiyadivase ācariyaṃ vanditvā nikkhamitvā antarāmagge piṇḍāya caritvā akilanto yeva

attano vasanṭṭhānaṃ āgantuṃ sakkhissati. Yo pana yojanappamāṇepi phāsukaṭṭhānaṃ na

labhati, tena kammaṭṭhāne sabbaṃgaṇṭhiṭṭhānaṃ chinditvā suvisuddhaṃ āvajjana

paṭibaddhaṃ kammaṭṭhānaṃ katvā dūrampi gantvā samādhibhāvanāya ananurūpaṃ vihāraṃ

pahāya anurūpe vihāre vihātabbaṃ. Tattha ananurūpo nāma aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ

aññatarena samannāgato, tatrime aṭṭhārasa dosā: "mahattaṃ navattaṃ jaṃṇṇattaṃ

patthanissitattaṃ soṇḍiṃ paṇṇaṃ pupphaṃ phalaṃ patthanīyatā nagarasannissitatā

dārusannissitatā khettasannissitatā visabhāgānaṃ puggalānaṃ atthitā paṭṭana sannissitatā

paccantannissitatā rajjasīmasannissitatā asappāyatā kalyāṇamittānaṃ ālābho"ti, [PTS Page

119] [\q 119/] imesaṃ aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ aññatarena dosena samannāgato

ananurūpo nāma, na tattha vihātabbaṃ. Kasmā? Mahāvihāre tāva pahū nanācchavdhā

sannipatanti te aññamaññaṃ paṭiviruddhatāya vattaṃ na karonti, bodhiaṅgaṇādīni

asammaṭṭhāneva honti, anupaṭṭhā pitaṃ pānīyaṃ paribhojanīyaṃ, tatrāyaṃgocaragāme

piṇḍāya carissāmīti pattacīvaramādāya nikkhanto sacepassati vattaṃ vā akataṃ

pānīyaghaṭaṃ vā rittaṃ, athānena vattaṃ kātabbaṃ hoti pānīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Akaronto

vattabhede dukkamaṃ āpajjati, karontassa kālo atikkamati, atidivā paṭiṭṭho niṭṭhitāya

bhikkhāya kiñci na labhati, paṭisallānagatopi sāmaṇeradaharabhikkhūnaṃ uccāsaddena

saṅghakammehi ca vikkhipati, yattha pana sabbaṃ vattaṃ katameva hoti, avasesāpi ca

ghaṭṭanā natthi, evarūpe mahāvihārepi vihātabbaṃ; navavihāre bahuṃ navakammaṃ hoti,

akarontaṃ ujjhāyanti. Yattha pana bhikkhū

[SL Page 089] [\x 89/]

Evaṃ vadanti: - āyasmā yathāsukhaṃ samaṇadhammaṃ karotu, mayā navakammaṃ

karissāmāti. Evarupe vihātabbaṃ. Jiṇṇavihāre pana pahuṃ paṭijaggitabbaṃ hoti, antamaso

attanosenāsanamattampi apaṭijaggantaṃ ujjhāyanti, paṭijaggantassa kammaṭṭhānaṃ

parihāyatī, panthanissite mahāpathavihāre rattindivaṃ āgantukā sannipatanti. Vikāle

āgatānaṃ attano senāsanaṃ datvā rukkhamūle vā pāsāṇapiṭṭhe vā vasitabbaṃ hoti.

Punadivase pi evamevāti kammaṭṭhānassa okāso na hoti, yattha pana evarūpoāgantuka

sambādho na hoti tattha vihātabbaṃ. Soṇḍināma pāsāṇa pokkharaṇī hoti, tattha

pānīyatthaṃ mahājano samosarati. Nagaravāsīnaṃ rājakulupagatherānaṃ antevāsikā

rajanakammatthāya āgacchanti, tesaṃ bhājanadārudoṇikādīni pucchantānaṃ asukasmiñca

asukasmiñca [PTS Page 120] [\q 120/] ṭhāneti dassetabbāni honti, evaṃ sabbakālampi

niccavyāvamo hoti, yattha nānāvidhaṃ sākapaṇṇaṃ hoti. Tatthassa kammaṭṭhānaṃ gahetvā

divāvihāraṃ nisinnassāpi santike sākahārikā gāyamānā paṇṇaṃ uccinantiyo

visabhāgasaddasaṅghaṭṭanena kammaṭṭhānantarāyaṃ karonti, yattha pana nānāvidhā mālā

gacchā supipphitā honti, tatrāpi tādiso yeva upaddavo, yattha nānāvidhaṃ

ambajabbupaṇasādiphalaṃ hoti, tattha phalatthikā āgantvā yācanti, adentassa kujjhanti,

balakkārena vā gaṇhanti, sāyaṇhasamaye vihāramajjhe caṅkamantena te disvā kiṃ upāsakā

evaṃ karothāti vuttā yathāruci akkosanti, avāsāya pissa parakkamanti patthaniye pana

leṇasammate dakkhiṇāgiri hatthi gucchi cetiyagiri cittalapabbata sadise vihāre viharantaṃ

ayaṃ ara hāti sambhāvetvā vanditukāmā manussā samantā osaranti, tenassa na phāsu hiti,

yassa pana taṃ sappāyaṃ hoti tena divā aññattha gantvā rattiṃ vasitabbaṃ. Nagarasannissite

visabhāgārammaṇāni āpāthaṃ āgacchanti, kumbhadāsiyopi ghaṭehi nighaṃsantiyo gacchanti,

okkamitvā maggaṃ na denti, issaramanussāpi vihāramajjhe sāṇiṃ parikkhipitvā nisīdanti.

Dārusannissaye pana yattha kaṭṭhāni ca dabbūpakaraṇarukkhā ca santi, tattha taṭṭhahārikā

pubbe vutta sāka pupphahārikā viya aphāsuṃ karonti. Vihāre rukkhā santi te chinditvā

gharāni karissāmāti manussā āganatvā chindanti, sace sāyaṇhasamayaṃ padhānagharā

nikkhimitvā vihāramajjhe caṅkamanto te disvā kiṃ upāsakāevaṃ karothāti vadati yathāruci

akko santi, avāsāya pissa parakkamanti. Yo pana khettasannissito hoti santā khettehi

parivārito, tattha manussā vihāramajjhe yeva khalaṃ katvā dhaññaṃ maddanti pamukhe

sosayanti aññampi bahuṃ aphāsu karonti, yatrāpi mahāsaṅghabhogo hoti ārāmikakulānaṃ

gāvo rundhanti udakavāraṃ paṭisedhenti, manussā [PTS Page 121] [\q 121/] dvīhi sīsaṃ

[SL Page 090] [\x 90/]

Gahetva passatha tumhākaṃ ārāmikakulānaṃ kammanti saṅghassa dassenti. Tena tena

kāraṇena rāja rājamahāmattānaṃ ghavadvāraṃ ganthabbaṃ hoti. Ayampi khettasannissinaiva

saṅgahito. Visa bhāgānaṃ puggalānaṃ atthitāti- yatthi aññamaññaṃ visabhāgā cerī bhikkhū

viharanti, ye kalahaṃ karontā mā bhante evaṃ karothāti vāriyamānā etassa paṃsukulikassa

āgatakālato paṭṭhāya naṭṭhāmhāti cattāro bhavanti; yopi udakapaṭṭanaṃvā thalapaṭṭanaṃ

vā nissito hoti, tattha abhiṇhaṃ nāvāhi ca satthehi ca āgatamanussā. Okāsaṃ detha pānīyaṃ

detha loṇaṃ dethāti ghaṭṭayantā aphāsuṃ karonti. Paccanta sannissite pana manussā

buddhādisu appasannā honti. Rajjasīmasannissite rājabhayaṃ hoti. Taṃ hi padesaṃ eko rājā

na mayhaṃ vase vattatīti paharati, itaro pi na mayhaṃ vase vattatīti. Tatrāyaṃ bhikkhū

kadāci imassa rañño vijitevicarati, kadāci etassa, atha naṃ carapuriso ayanti maññamānā

anayavyasanaṃ pāpenti. Asappāyatātivisabhāgarūpādiārammaṇasamosaraṇena vā

amanussapariggahitatāyavā asappāyatā, tatridaṃ vatthu: - eko kira thero araññe vasati.

Athassa ekā yakkhinī paṇṇasāladvāre ṭhatvā gāyi so nikkhamitvā dvāre ṭṭhāsi. Sā gantvā

caṅkamana sīse gāyi thero caṅkamanasīsaṃ agamāsi, sā sataporise papāte ṭhatvā gāyi. Thero

paṭinivatti atha naṃ sā vegenāgantvā gahetvā mayā bhante na eko na dve kumhādisā

khāditāti āha. Kalyāṇamittānaṃ alābhoti- yattha na sakkā hoti ācariyaṃ vā ācariyasamaṃ vā

upajjhāyaṃ vā upajjhāyasamaṃ vā kalyāṇamittaṃ laddhuṃ, tattha so kalyāṇamittānaṃ alābo

mahādoso yevā ti imesaṃ aṭṭhārasannaṃ dosānaṃ aññatarena samannāgato ananurūpoti

veditabbo.

Vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāsu: -

Mahāvāsaṃ navāvāsaṃ jarāvāsañca panthaniṃ,

Soṇḍiṃ paṇṇañca pupphañca phalaṃ patthitamevaca. [PTS Page 122] [\q 122/]

Nagaraṃ dārunā khettaṃ visabhāgena paṭṭanaṃ,

Paccantasīmāsappāyaṃ yattha mitto na labbhati.

Aṭṭhārasetāni ṭhānāni iti viññāya paṇḍito,

Ārakā parivajjeyya maggaṃ paṭibhayaṃ yathāti.

Yo pana gocaragāmato nātidūranāccāsannatādihi pañchi aṅgehi samannāgato ayamanurūpo

nāma. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: "kathañca bhikkhave sonāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ

hoti? Idha bhikkhave senāsanaṃ nātidūraṃ hoti nāccāsannaṃ gamanā

[SL Page 091] [\x 91/]

Gamanasampannaṃ, divā appakinṇaṃ1 rattiṃ appasaddaṃ appa nigghosaṃ,

appaḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassaṃ hoti, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa

appakasireneva uppajjanti cīvarapiṇḍapāta senāsana gilānapaccaya bhesajja parikkhārā,

tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā

vinayadharā mātikādharā te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati idaṃ

bhantekathaṃ imassa ko atthoti, tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca

uttānī karonti anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ

kho bhikkhave senāsanaṃ pañcaṅga samannāgataṃ hotī"ti[a] ayaṃ samādhibhāvanāya

ananurūpaṃ vihāraṃ pahāya anurūpe viharantenāti ettha vitthāro.

Khuddakapaḷibodhupacchedaṃ katvāti - evaṃ patirūpe vihāre viharannena- yepissa te honti

khuddakā paḷibodhā tepi upacchivdi tabbā, seyyathīdaṃ? Dīghāni

kesanakhalomānichinditabbāni, chiṇṇa cīvaresu daḷhikammaṃ vā tunnakammaṃ vā

kātabbaṃ, kiliṭṭhāni vā rajitabbāni, sace patte malaṃ hoti patto pacitabbo, mañca pīṭhādīni

sodhetabbānīti. Ayaṃ khuddakapaḷibodhupacchedaṃ katvāti ettha vitthāro.

Idāni- sabbaṃ bhāvanāvidhānaṃ aparihāpettena bhāve tabbo"tiottha ayaṃ paṭhavikasiṇaṃ

ādiṃ katvā sabbakammaṭṭhāna [PTS Page 123] [\q 123/] vasena vitvārakathā hoti. Evaṃ

upacchinnakhuddakapaḷibodhenahi bhikkhunā pacchābhattaṃ piṇapotapaṭikkantena

bhattasammadaṃ paṭivinodetvā pavivitte okāse sukhanisinnena katāya vā akatāya vā

paṭhaviyā nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Vuttaṃ hetaṃ : "paṭhavikasiṇaṃ uggaṇhanto paṭhaviyaṃ

nimittaṃ gaṇhāti kate vā akate vā sāntake no anantake, sakoṭiye no akoṭiye, sacaṭume ne

avaṭme, sapariyante no apariyante, suppamattevā sarāvamattevā. Sotaṃ nimittaṃ suggahītaṃ

karoti sūpadhāritaṃ upadhāreti suvavatthitaṃ vavatthapeti, so taṃ. Nimittaṃ suggahītaṃ

katvā sūpadhāritaṃ upadhāretvā suvavatthitaṃ vavatthapetvā ānisaṃsa dassāvī ratanasaññi

hutvā cittīkāraṃ upaṭṭhapetvā sampiyāyamāno tasmaṃ ārammaṇe cittaṃ upanibandhati

addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā muccissāmīti. Sovivicceva kāmehi vivicca

akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekaja pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja

viharatī"ti, [d] tattha yena atītabhavepi sāsane vā isi pabbajjāyavā pabbajitvā paṭhavikasiṇe

catukkapañcakajjhānāni nibbattitapubbāni, evarūpassapuññavato upanissayasampannassa

1. Sī1. 11. Appokiṇṇaṃ [a.] Saṃ - ni- sagāthavagga. [B.] Paṭisambidā- jhānakathā.

[SL Page 092] [\x 92/]

Akatāya paṭhaviyā kasitaṭṭhāne vā khalamaṇḍale vā nimittaṃ uppajjati, mallakattherassa

viya-tassa kirāyasmato kasitaṭṭhānaṃ olokentassa taṇṭhānappamāṇameva nimittaṃ

udapādi. So taṃ vaḍḍhetvā pañcakajjhānāni nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ

paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇi. Yo pana evaṃ akatādhikāro hoti tena ācariyassa santike1

uggahitaṃ kammaṭṭhāna vidhānaṃ avirādhetvā cattāro kasiṇadose pahiharantena kasiṇaṃ

kātabbaṃ. Nīlapītalohitodātasambhedavasena hi cattāro paṭhavikasiṇadosā, tasmā

nīlādivaṇṇaṃ mattikaṃ agahetvā gaṅgāvahe mattikāsadisāya aruṇavaṇṇāya mattikāya

kasiṇaṃ kātabbaṃ, tañca [PTS Page 124] [\q 124/] kho vihārapaccante pana

paṭicchannaṭṭhāne pabbhāre va paṇṇasālāya vā saṃhārimaṃ vā tata;ṭṭhakaṃ vā kātabbaṃ,

tatra saṃhārimaṃ catusu daṇḍakesu piḷotikaṃ vā chammaṃ vā kaṭasārakaṃ vā bandhitvā

tattha apanītatiṇamūlasakkharavālikāya sumadditāya mattikāya vuttappamāṇaṃ vaṭṭaṃ

limpitvā kātabbaṃ, taṃ parikammakālepi bhumiyaṃ attharitvā oloketabbaṃ, tata;ṭṭhakaṃ

bhumiyaṃ padumakaṇṇikā kārena khāṇuke ākoṭetvā mallīhi vinandhitvā kātabbaṃ, yadisā

mattikā nappahoti adho aññaṃ pakkhipitvā uparibhāge supari sodhitāya aruṇavaṇṇāya

mattikāya vidatthicaturaṅgulavitvāraṃ vaṭṭaṃ kātabbaṃ, etadeva hi pamāṇaṃ sandhāya

suppamattaṃ vā sarāva mattaṃ vāti vuttaṃ"sāntake no anattake"ti ādi panassa pariccheda

dassanatthāya2 vuttaṃ, tasmā evaṃ vuttappamāṇaparicchedaṃ katvā rukkhapāṇikā3

vusabhāgavaṇṇaṃ samuṭṭhāpeti tasmā taṃ aga hetvā pāsāṇapāṇikāya ghaṃsitvā samaṃ

bheritalasadisaṃ katvā taṃ ṭhānaṃ sammajjitvā nahātvā āgantvā kasiṇamaṇḍalato

aḍḍhateyya hatthantare padese paññatte vidatthicaturaṅgulapādake suatthate pīṭhe

nisiditabbaṃ, 4 tato dūratare nisinnassahi kasiṇaṃ naupaṭṭhāti, āsannatare kasiṇadoso

paññāyati, uccatare nisinnenaca gīvaṃ onamitvā oloketabbaṃ hoti, nīcatare jaṇṇukāni

rujanti, tasmā vuttanayeneva nisīditvā appassādākāmāti ādinā nayena kāmesu ādīnavaṃ

paccavekkhitvā kāmanissaraṇe sabbadukkhasamatikkamassa upāyabhūte nekkhamme

jātābhilā sena buddha dhamma saṅgha guṇānussaraṇena pītipāmojjaṃ janayitvā ayaṃ dāni

sā sabbabuddha paccekabuddha ariyasāvakehi paṭipannā nekkhammapaṭipadāti paṭipattiyā

sañjātagāravena addhā imāya paṭipattiyā pavivekasukharasassa bhāgī bhavissāmīti ussāhaṃ

janayitvā samena ākārena [PTS Page 125] [\q 125/] cakkhūni ummīletvā nimittaṃ

gaṇhantena

1. Sī. 11. Ācariyasantike. 2. Sī. 1. Paricchedatthāya. 3. Ma. 11. Rukkhapāṇikāya. 4. Sī 1. 11.

Nisīditvā.

[SL Page 093] [\x 93/]

Bhavetabbaṃ. Atiummīlayato hi cakku kilamati maṇḍalañca ati vibhūtaṃ hoti, tenassa

nimittaṃ nūppajjati, atimandaṃ ummīlayato maṇḍalaṃ avibhūtaṃ hoti cittañca līnaṃ hoti,

evampi nimittaṃ nuppajjati, tasmā ādāsatale mukhanimittadassinā viya samena ākārena

cakkhūni ummīletvā nimittaṃ gaṇhantena bhāvetabbaṃ. Na vaṇṇo paccavekkitabbo, na

lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ, apica maṇṇaṃ amuñcitvā nissaya savaṇṇaṃ katvā

ussadavasena paṇṇatti dhamme cittaṃ ṭhapetvā manasi kātabbaṃ, paṭhavi mahī vedinī

bhūmi vasudhā vasundharāti ādisu paṭhavi nāmesu yaṃ icchati yadassa saññānu kūlaṃ hoti

taṃ vattabbaṃ. Apica paṭhavīti etadeva nāmaṃ pākaṭaṃ, tasmā pākaṭavaseneva paṭhavī

paṭhavīti bhāvetabbaṃ, kālena ummī letvā kālena nimmīletvā āvajjitabbaṃ, yāva

uggahanimittaṃ nūppajjatitāva kālasatampi kālasahassampi tato bhīyyopi ete neva nayena

bhāvetabbaṃ. Tassevaṃ bhāvayato yadā nimmīletvā āvajjantassa ummīlitakāle viya āpāthaṃ

āgacchati, tadā uggaha nimittaṃ jātaṃ nāma hoti, tassa jātakālato paṭṭhāya na tasmiṃ ṭhāne

nisīditabbaṃ, attano vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā tattha nisinnena bhāvetabbaṃ,

pādadhovanapapañcaparihāratthaṃ panassa ekapaṭalikupāhanā1 ca kattaradaṇḍo

caicchitabbo. Atānena sace taruno samādhi kenaci deva asappāyakāraṇena nassati upāhanā

āruyha kattaradaṇḍaṃ gahetvā taṃ ṭhānaṃ gantvā nimuttaṃ ādāya āgantvā sukhanisinnena

bhāvetabbaṃ, punappunaṃ samannāharitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ. Tassa

evaṃ karontassa anukkamena nīvaraṇāni vikkhambhanti, kilesā sannisīdanti

upacārasamādhinā cittaṃ samādhiyati, paṭibhāganimittaṃ uppajjati. Tatrāyaṃ purimassaca

uggahanimittassa imassa ca viseso: uggahanimitte kasiṇadoso paññāyati, paṭibhāganimittaṃ

thavikato nīhamādāsamaṇḍalaṃ [PTS Page 126] [\q 126/] viya sudhotasaṅkhathālaṃ

viya valāhakantarā nikkhantacandamaṇḍalaṃ viya meghamukhe balākā viya ca

uggahanimittaṃ padāḷayitvā nikkhantamiva tato sataguṇaṃ sahassaguṇaṃ suparisuddhaṃ

hitvā upaṭṭhāti, tañca kho neva vanṇavantaṃ na saṇṭhānavantaṃ, yadihi taṃ edisaṃ

bhaveyya cakkhuviññeyyaṃ siyā oḷārikaṃ sammasanūpagaṃ tilakkhaṇabbhāhataṃ, na

panetaṃ tādisaṃ, kevalaṃ hi samādhi lābhino upaṭṭhānākāramattaṃsaññajametanti

uppannakālato ca panassa paṭṭhāya nīvaraṇāni vikkhambhitāneva honti, kilesā

sannisinnāva u cārasamādhinā cittaṃ samāhitamevāti. Duvidohi samādhi: upacārasamādhi

ca appaṇāsamādhica. Dvīhākārehi cittaṃ samādiyati upacārabhumiyaṃ vā

paṭilābhabhumiyaṃ vā, tattha upacāra bhūmiyaṃ nīvaraṇappahāṇena cittaṃ samāhitaṃ hoti.

Paṭilābha

1. Sī. 11. Ekatalikūpāhanā.

[SL Page 094] [\x 94/]

Bhūmiyaṃ aṅgapātubhāvena, dvinnaṃ pana samādhīnaṃ idaṃ nānā kāraṇaṃ: -1 upacāre

aṅgāni na thāmajātāni honti, aṅgānaṃ athāmajātattā yathā nāma daharo kumārako

ukkhipitvā ṭhapīyamāno punappunaṃ bhūmiyaṃ patati, evameva upacāre uppanne cittaṃ

kālena nimittaṃ ārammaṇaṃ karoti, kālena bhavaṅgaṃ otarati, appanāya pana aṅgāni

thāmajātāni honti, tesaṃ thāmajātattā yathā nāma balavā puriso āsanā vuṭṭhāya divasampi

tiṭṭheyya evameva appaṇā samādhimhi uppanne cittaṃ sakiṃ bhavaṅgavāraṃ vicchinditvā2

kevalampi rattiṃ kevalampi divasaṃ tiṭṭhati, kusalajavanapaṭipāṭivase neva pavattīti. Tata;

yadetaṃ upacārasamādhinā saddhiṃ paṭibhāga nimittaṃ uppannaṃ, tassa uppādanaṃ nāma

atadukkaraṃ, tasmā sace teneva pallaṅkena taṃ nimittaṃ vaḍḍhetvā appaṇaṃ adhigantuṃ

sakkoti sundaraṃ, noce sakkoti, athānena taṃ nimittaṃ appamattena cakkavattigabbho viya

rakkhitabbaṃ.

Evaṃ hi.

Nimittaṃ rakkhato laddhaṃ parihāni na vijjati,

Ārakkhamhi asantamhi laddhaṃ laddhaṃ vinassati. [PTS Page 127] [\q 127/]

Tatrāyaṃ rakkhaṇavidhi.

Āvāso gocaro bhassaṃ puggalo bhojanaṃ utu,

Iriyāpathoti sattete asappāye vivajjaye.

Sappāye satta sevetha evaṃ hi paṭipajjato,

Nacireneva kālena hoti kassaci appaṇāti.

Tatrassa yasmiṃ āvāse vasantassa anuppannaṃ vā nimittaṃ nūppajjati, uppannaṃ vā

vinassati, anupaṭṭhitāca sati na upaṭṭhāti, asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati, ayaṃ

asappāyo. Yattha nimittaṃ uppajjaticeva thāvarañca hoti sati apaṭṭhāti cittaṃ samādhiyati

nāgapabbatavāsī padhāniyatissattherassa viya, ayaṃ sappāyo. Tasmā yasmiṃ vihāre bahū

āvāsā honti, tattha ekamekasmiṃ tīṇi tīṇi divasāni vasitvā yatthassa cittaṃ ekaggaṃ hoti,

tattha vasitabbaṃ, āvāsasappāyatāya hi tambapaṇṇidīpamhi cūḷanāgaleṇe tattheva

kammaṭṭhānaṃ gahetvā pañcasatā bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu, sotā pannādīnaṃ pana

aññattha ariyabhūmiṃ patvā tattha arahattaṃ pattā nañca gaṇanā natthi, evaṃ aññesupi

cittalapabbatavihārādisu. Gocaragāmo pana yo sonāsanato uttarena vā dakkhiṇena vā

nātidūre diyaḍḍhakosabbhantare hoti sulabhasampannabhikkho, so sappāyo viparīto

asappāyo. Bhassampi dvattiṃsa tiracchāna kathāpariyāpannaṃ asappāyaṃ. Taṃ hissa

nimittantaradhānāya

1. Sī 1. Nānākaraṇaṃ 2. Sī11. Chinditvā

[SL Page 095] [\x 95/]

Saṃvattati, dasakathāvatthu nissitaṃ sappāyaṃ, tampi mattāya bhāsitabbaṃ puggalopi

atiracchānakathiko silādiguṇasampanne: yaṃ nissāya asamāhitaṃ vā cittaṃ samādhiyati

samāhitaṃ vā cittaṃ thirataraṃ hoti, evarūpo sappāyo. Kāyadaḍḍhi pahulo pana tiracchāna

kathiko asappāyo, sohi taṃ kaddamodakamiva acchaṃ udakaṃ malina meva karoti, tādisañca

āgamma komapabbatavāsi daharasseva samāpattipi nassati, pageva nimittaṃ. [PTS Page 128]

[\q 128/] bhojanaṃ pana kassaci madhuraṃ kassaci ambilaṃ sappāyaṃ hoti. Utupi

kassaci sīto kassaci uṇho sappāyo hoti, tasmā yaṃ bhojanaṃ vā utuṃ vā sevantassaphāsu

hoti, asamāhitaṃ vā cittaṃ samādhiyati samāhitaṃ vā cittaṃ thirataraṃ hoti, taṃ bhojanaṃ so

ca utu sappāyo. Itaraṃ bhojanaṃ itaro ca utu asappāyo. Iriyāpathesupi kassaci caṅkamo

sappāyo hoti, kassaci sayanaṭṭhānanisajjānaṃ aññataro, tasmā taṃ āvāsaṃ viya tīṇi divasāni

upaparikkhitvā yasmaṃ iriyāpathe asamāhitaṃ vā cittaṃ samādhiyati samāhitaṃ vā cittaṃ

thirataraṃ hoti, so sappāyo, bataro asappāyoti veditabbo. Iti imaṃ sattavidhaṃ asappāyaṃ

vajjetvā sappāyaṃ sevitabbaṃ, evaṃ paṭipannassahi nimittāsevanabahulassa nacireneva

kālena hoti kassaci appaṇā.

Yassa pana evampi paṭipajjato na hoti, tena dasavidhaṃ appaṇākosallaṃ sampādetabbaṃ.

Tatrāyaṃ nayo: dasahākārehi appaṇākosallaṃ icchitabbaṃ:

vatthuvisadakiriyatoindriyasamatta paṭipādanato - nimittakusalatoyasmiṃ samaye cittaṃ

paggahe tabbaṃ tasmiṃ samayo cittaṃ paggaṇhāti- yasmiṃ samaye cittaṃ niggahetabbaṃ

tasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti - yasmiṃ samaye cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye

cittaṃ sampahaṃseti- yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ

ajjhupekkhati-asamāhitapuggalaparivajjanatosamāhitapuggalasevanato - tadadhimutta toti.

Tattha vatthuvisadakiriyā nāma: ajjhattikabāhirānaṃ vatthunaṃ visadabhāvakaraṇaṃ, yadā

hissa kesanakhalomāni dīghāni honti sarīraṃ vā sedamalaggahitaṃ, tadā ajjhattikaṃ vatthū

avisadaṃ hoti aparisuddhaṃ, yadā pana cīvaraṃ jiṇṇaṃ kiliṭṭhaṃ duggandhaṃ hoti,

senāsanaṃ vā uklāpaṃ, tadā bāhiraṃ vatthu avisadaṃ hoti [PTS Page 129] [\q 129/]

aparisuddhaṃ, ajjhattike bāhire ca vatthumhi avisade uppannesu cittaceta sikesu ñāṇampi

aparisuddhaṃ hoti, aparisuddhāni dīpakapallakavaṭṭi telāni nissāya uppannadīpasikhāya

obhāso viya, aparisuddhena ca ñāṇena saṅkhāre sammasato saṅkhārāpi avibhūtā honti,

kammaṭṭhāna manuyuñjato kammaṭṭhānampi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ

1. Sī. 11. Nimuttasevanabahulassa.

[SL Page 096] [\x 96/]

Na gacchati, visade pana ajjhattikabāhire vatthumhi uppannesu cittacetasikesu ñāṇampi

visadaṃ hoti, parisuddhāni dīpakapallaka vaṭṭitelāni nissāya uppannadīpasikhāya obhāso

viya, parisuddhenaca ñaṇena saṅkhāre sammasato saṅkhārāpi vubhūtā honti, kammaṭṭhāna

manuyuñjato kammaṭṭhānampi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ gacchati.

Indriyasamattapaṭipādanaṃ nāma: - saddhādīnaṃ indriyānaṃ samabhāvakaraṇaṃ, sace hissa

saddhindriyaṃ balavaṃ hoti itarāni mandāni, tato viriyindriyaṃ paggahakiccaṃ, satindriyaṃ

upaṭṭhānakiccaṃ, samādhindriyaṃ avikkhepakiccaṃ, paññindriyaṃ dassanakiccaṃ kātuṃ na

sakkoti, tasmā taṃ dhammasabhāvapaccavekkhaṇena vā yathāvā manasikaroto balavaṃ

jātaṃ, tathā amanasikārenahāpetabbaṃ. Vakkalittheravatthu cettha nidassanaṃ. Sace pana

viriyindriyaṃ balavaṃ hoti atha neva saddhindriyaṃ adhimokkhakiccaṃ kātuṃ sakkoti, na

itarāni itarakicca bhedaṃ, tasmā taṃ passaddhādi bhāvanāya hāpetabbaṃ, tatrāpi

soṇattherassa vatthu dassetabbaṃ. Evaṃ sesesu pi ekassa balava bhāve sati itaresaṃ attano

kiccesu asamatthatā veditabbā, visesato panettha saddhā paññānaṃ samādhiviriyānañca

samataṃ pasaṃ santi, balavasaddhohi mandapañño muddhappasanno hoti avatthusmiṃ

pasīdati, balava pañño mandasaddho kerāṭikapakkhaṃ bhajati bhesajja samuṭṭhito viya

rogo atekiccho hoti, ubhinnaṃ samatāya vatthusmaṃ yeva pasīdati, balavasamādhiṃ pana

mandaviriyaṃ samādhissa kosajja pakkhattā kosajjaṃ adibhavati, [PTS Page 130] [\q 130/]

balavaviriyaṃ mandasamādhiṃ viriyassa uddhaccapakkhattā uddhaccaṃ adibhavati,

samādhi pana viriyena saṃyojito kosajje patituṃ na labhati, viriyaṃ samādhinā saṃyojitaṃ

uddhacce patītuṃ na labhati, tasmā tadubhayaṃ samaṃ kātabbaṃ, ubhayasamatāya hi

appaṇā hoti, apica samādhikammikassa balavatīpi saddhā vaṭṭati, evaṃ saddahanto

okappento appaṇaṃ pāpuṇissati. Samādhipaññāsu pana samādhikammikassa ekaggatā

balavatī vaṭṭati, evaṃ hi so appaṇaṃ pāpuṇāti, vipassanākammikassa paññā balavatī

vaṭṭati, evaṃ hi so lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpuṇāti, ubhinnaṃ pana samattāpi appaṇā

hotiyeva, sati pana sabbattha balavatī vaṭṭati, sati hi citta uddhaccapakkhikānaṃ

saddhāviriyaṃ paññānaṃ vasena uddhaccapātato kosajjapakkhena ca samādhinā kosajja

pātato rakkhati, tasmā sā loṇadhūpanaṃ viya sabbavyāñjanesu, sabbakammikaamacco viyaca

sabbarājakiccesu, sabbattha icchitabbā, tenāha: - "sati ca pana1 sabbatthikā vuttā bhagavatā,

kiṃ kāraṇā? Cittaṃ hi satipaṭisaraṇaṃ, ārakkhapaccupaṭṭhānācasati, na vināsatiyā cittassa

paggahaniggaho hotī"ti[a.] Nimittakosallaṃ

1. Sī1. Satipana. [A] mahāaṭhakathā.

[SL Page 097] [\x 97/]

Nāma: paṭhavikasiṇādikassa cittekaggatā nimittassa akatassa karaṇakosallaṃ, katassa

bhāvanākosallaṃ, bhāvanāya laddhassa rakkhaṇakosallañca. Taṃ idha adhippetaṃ kathañca

yasmaṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti? Yadāssa

atisithilaviriyatādīhi līnaṃ cittaṃ hotī, tadā passaddhi sambojjhaṅgā dayo tayo abhāvetvā

dhammavicaya sambojjhaṅgādayo tayo bhā veti. Vuttaṃ hotaṃ bhagavatā. "Seyathāpi

bhikkhave puriso parittaṃ aggiṃ ujjāletukāmo assa, so tattha allāniceva tiṇāni pakkhipeyya

allāni ca gomayāni pakkhiyye allāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya udakavātañca dadeyya

paṃsukena ca okireyya, bhabbo nu kho so bhikkhave puriso taṃ parittaṃ [PTS Page 131] [\q

131/] aggiṃ ujjāletunti, no hetaṃ bhante, evameva kho bhikkhave yasmiṃ samaye līnaṃ

cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ samayo passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo samādhi

sambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hetu?

Līnaṃ bhikkhave cittaṃ, taṃ etehi dhammehi dussamuṭṭhāpiyaṃ hoti, yasmiñca ko

bhikkhave samaye līnaṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye dhammavicaya sambojjhaṅgassa

bhāvanāya, kālo sambojjhaṅgassabhāvanāya kālo viriya sambojjhaṅgassa bhāvanāya, kālo

pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya, taṃ kissa hetu? Līnaṃ bhikkhave cittaṃ, taṃ etahi

dhammehi susamuṭṭhā piyaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave puriso parittaṃ aggiṃ ujjā

letukāmo assa, so tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhipeyya sukkhāni ca gomayāni

pakkhipeyya sukkhāni ca kaṭṭhāni pakkhipeyya mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena

okireyya, ga bhabbo nu kho so bhikkhave puriso taṃ parittaṃ aggiṃ ujjāletunti? Evaṃ

bhante[a]"ti ettha ca yathāsakaṃ āhāravasena dhammavicayasambojjhaṅgā dīnaṃ

bhāvanāveditabbā; vuttaṃ hetaṃ. "Atthi bhikkhave kusalā kusalā dhammā

sāvajjānavajjādhammā hīnappaṇitā dhammā kaṇhasukka sappaṭibhāgā dhammā, tattha

yonisomanasikārabahulīkāro, ayamā hāro anuppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa

uppādāya, uppannassa vā dhammavicayasambojjhaṅgassa bhīyyobhāvāya vepullāya

bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī[a]"ti. Tathā "atthi bhikkhave ārambadātu nikkamadhātu

parakkamadhātu. Tattha yoniso manasikārabahulī kāro, ayamāhāro anuppannassa vā

viriyasambojjhaṅgassa uppādāya, uppannassa vā viriyasambojjhaṅgassa bhīyyo bhāvāya

vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti. Tathā atthi bhikkhave

pītisambojjhaṅgaṭṭhāniyā dhammā. Tattha yoniso manasikārabahulī kāro, ayamāhāro

anuppannassa vā pītisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vāpītisambojjhaṅgassa bhīyyo

bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti[a. PTS Page 132] [\q 132/] tattha

sabhāvasāmaññalakkhaṇa

[A.] Saṃ -ni- mahāvagga-bo-saṃ.

[SL Page 098] [\x 98/]

Paṭivedhavasena pavattamanasikāro kusalādisu yonisomanasi kāro nāma,

ārambhadhātuādīnaṃ uppādanavasena pavattamanasi kāro ārambhadhātuādisra yoniso

manasikāro nāma. Tattha ārambhadhātuti- paṭhamaviriyaṃ vuccati,

nikkamadhātūtikosajjatonikkhantattā tato balavataraṃ, parakkamadhātūtiparaṃ paraṃ ṭhānaṃ

akkamanato tatopi balavataraṃ; pītisambojjhaṅghaṭṭhāniyā dhammāti pana - pītiyā evetaṃ

nāmaṃ , tassāpi uppādakamanasikāro yoniso manasikāro nāma. Apica sattadhammā

dhammavicaya sambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti: paripucchakatā, vatthuvisada

kiriyatā, indriyasamattapaṭipadānā, duppaññapuggalaparivajjanā,

paññāvantapuggalasevanā, gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā, tadadhi muttatāti.

Ekādasadhammā viriyasambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti:

apāyādibhayapaccavekkhaṇatā, viriyāyattalokiya lokuttara visesādhigamānisaṃsa dassitā,

buddha paccekabuddha mahāsāvakehi gatamaggo mayā gantabbo sopi na sakkā kusitena

gantunti evaṃ gamanavīthi paccavekkhaṇatā, dāyakānaṃ mahapphalakāra karaṇena

piṇḍāpacāyanatā, viriyārambhassa vanṇavādi me satthā so ca anatikkamanīyasāsano

amhākañca pahūpakāro paṭipattiyā ca pūjiyamānā pūjito hoti na itarathāti evaṃ satthu

mahattapaccavekkhaṇatā, saddhammasaṅkhātaṃ me mahādāyajjaṃ gahetabbaṃ tañca na

sakkā kusitena gahetunti evaṃ dāyajjamahatta paccavekkhaṇatā, ālokasaññā manasikāra

iriyāpathaparivattana abbhokāsasevanādīhi thinamiddha vinodanatā,

kusitapuggalaparivajjanatā, āraddhaviriyapuggalasevanatā, sammappadhāna

paccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Ekādasadhammā pītisambojjhaṅgassa uppādāya

saṃvattanti: buddhānussati, damma - saṅgha - sīla - cāga - devatānussati, upasamānussati,

lūkhapuggalaparivajjanatā, [PTS Page 133] [\q 133/] siniddhapuggalasevanatā,

pāsādanīyasuttantapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Iti imehi ākārehi ete dhamme

uppādento dhammavicayasambojjhaṅgā dayo bhāveti nāma, evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ

paggahetabbaṃtasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti. Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ niggahe

tabbaṃtasmiṃ samaye cittaṃ niggaṇhāti? Yadāssa accāraddha viriya tādihi uddhataṃ cittaṃ

hoti, tadā dhammavicayasambojjhaṅgādayo tayo abhāvetvā passaddhisambejjhaṅgādayo

bhāveti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā. "Seyyathāpi bhikkhave puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ

nibbāpetukāmo assa. So tattha sukkhāni ceva tiṇāni pakkhapeyya sukkhāni gomayāni

pakkhipeyya, sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya mukhavātañca dadeyya, na ca paṃsukena

okireyya, bhabbo nuko so bhikkhave puriso mahantaṃ aggikkhandhaṃ nibbāpetunti?

Nohetaṃ bhante. Evameva kho bhikkhave yasmiṃ samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, akālo tasmiṃ

samaye dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāya, akālo viriya

[SL Page 099] [\x 99/]

Sambojjhaṅgassa bhāvanāya. Akālo pītisambojjhaṅgassa bhāvanāya. Taṃ kissa hotu?

Uddhataṃ bhikkhave cittaṃ, taṃ etehi dhammehi duvūpasamayaṃ hoti. Yasmi ca kho

bhikkhave samaye uddhataṃ cittaṃ hoti, kālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa

bhāvanāya. Kālo samādhi sambejjhaṅgassa bhāvanāya. Kāloupekkhāsambejkaṅgassa

bhāvanāya. Taṃ kissa hetu? Uddhataṃ bhikkhave cittaṃ, taṃ etehi dhammehi

suvūpasamayaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave puraso mahantaṃ aggikkhavdhaṃ nibbāpetu

kāmo assa, so tattha allāni ceva tiṇāni pakkhipeyya sukkhāni gomayāni pakkhīpeyya,

sukkhāni kaṭṭhāni pakkhipeyya mukhavātañca dadeyya, paṃsukena ca okiheyya, bhabbo nu

kho so bhikkhave puriso mahantaṃ aggikkhandha nibbāpetunti? Evaṃ bhante"ti[a] etthāpi

yathāsakaṃ āhāravasena passaddhi sambojjhaṅgādīnaṃ bhāvanā veditabbā. Vuttaṃ

hetaṃbhagavatā: - "atthi bhikkhave kāyapassaddhi, cittapassaddhi, [PTS Page 134] [\q 134/]

tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayamāhāro anuppannassa vā

passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā passaddhi savbojjhaṅgassa

bhīyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati" tathā "atthi bhikkhave

samathanimittaṃ avyagganimittaṃ. Tattha yoniso manasikārabahulīkāro, ayamāhāro

anuppannassa vā samādhisambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā samādhi

sambojjhaṅgassa bhīyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati. " Tathā "atthi

bhikkhave upekkhā sambojjhaṅgaṭṭhāniyādhammā, tattha yeniso manasikārabahulīkāro,

ayamāhāro anuppannassa vā upekkhāsambojjhaṅgassa uppādāya uppannassa vā

upekkhāsambojjhaṅgassa bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattatī"ti[a.]

Tattha yathāssa passaddhiādayo uppanna pubbā taṃ taṃ ākāraṃ sallakkhetvā tesaṃ

uppādanavasena pavattita manasikārova tīsupi padesu yoniso manasikāro nāma. Samatha

nimittanti ca samathassevetaṃ adivacānaṃ, avikkhepaṭṭhena ca tasseva avyagganimittanti.

Apica: - satta dhammā passaddhisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti:

paṇītabhejanasevanatā, utusukhasevanatā, iriyā pathasukhasevanatā, majjhattapayogatā,

sāraddhapuggalaparivajnatā, passaddhakāyapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Ekādasa

dhammā

Samādisambojjhaṅgassa uppādāya saṃvattanti: catthuvisadatā, nimittakusalatā,

indriyasamattapaṭipādanatā, samaye cittassa niggahaṇatā, 1 samayo cittassa paggahaṇatā,

nirassādassa cittassa saddhāsaṃvegavasena sampahaṃsanatā, smā pavattassa

ajjhupekkhaṇatā, asamāhitapuggalaparivajjanatā, samāhitapuggalasevanatā,

jhānavimokkhapaccavekkhaṇatā, tadadhimuttatāti. Pañca dhammā upekkāsambojjhaṅgassa

uppādāya saṃvattanti: sattamajjhattatā.

[A.] Saṃ - ni- mahāvagga0 bo- sa. 1. Si11. Niggaṇhanatā.

[SL Page 100] [\x 100/]

Saṅkhāramajjhattatā, sattasaṅkhāra kelāyanapuggalaparivajjanatā,

sattasaṅkhāramajjhattapuggalasevanatā, tadadhimuttatāti. Iti imehi ākārehi ete dhamme

uppādento passaddhisambojjhaṅgādayo [PTS Page 135] [\q 135/] bhāvati nāma. Evi

yasmiṃ samayo cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samayo cittaṃ niggaṇhāti. Kathaṃ yasmiṃ

samaye cittaṃ sampahaṃsi tabbaṃ tasmiṃ samayo cittaṃ sampahaṃseti? Yadāssa

paññāpayoga mandatāya vā upasamasukhānadhigamena vā nirassādaṃ cittaṃ hoti tadā naṃ

aṭṭhasaṃvegavatthupaccavekkhaṇena saṃvejeti. Aṭṭhasaṃ vegavatthūnī nāma: jāti jarā

vyādhi maraṇāni cattāri, apāyadukkhaṃpañcamaṃ, atīte vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, anāgate

vaṭṭamūlakaṃ dukkhaṃ, paccuppanne āhārapariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhanti.

Buddhadhammasaṃgha guṇānussaraṇena cassa pasādaṃjaneti. Evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ

sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ saṃpahaṃseti. Kathaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ

ajjhupekkhitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhatī2 yadāssa evaṃ paṭipajjato alīnaṃ

anuddhataṃ anirasasādaṃ ārammaṇasamappavattaṃ samathavīthipaṭipannaṃ cittaṃ hoti.

Tadāssa paggahaniggahasampahaṃsanesu na vyāpāraṃ āpajjati sārathi viya samappavattesu

assesu, evaṃ yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhapekkhi tabaṃbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkhati.

Asamāhita puggala parivajjanatā nāma: nekkhammapaṭipadaṃ anārūḷhapubbānaṃ nekakicca

pasutānaṃ vikkhittahadayānaṃ puggalānaṃ ārakā pariccāgo. Samāhitapuggalasevanatā nāma:

nekkhammapaṭipadaṃ paṭipannānaṃ samādhi lābhīnaṃ puggalānaṃ kālena kālaṃ

upasaṅkamanaṃ. Tadadhimuttatā nāma: samādhiadimuttatā samādigaru samādininna

samādipoṇa samādhi pabbhāratāti attho, evametaṃ dasavidhaṃ appaṇākosallaṃ sampā

detabbaṃ.

"Evaṃ hi sampādayato appaṇākosallaṃ imi,

Paṭiladdhe nimittasmiṃ appaṇā sampavattati.

Evampi paṭipannassa sace sā nappavattati,

Tathāpi na jahe yogaṃ cāyametheva paṇḍito. [PTS Page 136] [\q 136/]

Hitvā hi sammā vāyāmaṃ visesaṃ nāma mānavo,

Adhigacche parittampi ṭhānametaṃ na vijjati.

Cittappavatti ākāraṃ tasmā sallakkhayaṃ budho,

Samataṃ viriyasseva yojayetha punappunaṃ.

Īsakampi layaṃ yantaṃ paggaṇhetheva mānasaṃ,

Accāraddhaṃ nisedhetvā samameva pavattaye.

Reṇumhi uppaladale sutte nāvāya nāḷiyā,

Yathā madhukarādīnaṃ pavatti sampavaṇṇitā.

[SL Page 101] [\x 101/]

Līna uddhata hāvahi mocayitvāna sabbaso,

Evaṃ nimittābimukhaṃ mānasaṃ paṭipādaye"ti.

Tatrāyaṃ atthadīpanā yathāhi atigñeko madhukaro asukasmiṃ rukkhe pupphaṃ pupphitanti

ñatvā tikkhena vegena pakkhanto taṃ atikkamitvā paṭinivattento khīṇe reṇumhi

sampāpuṇāti, aparo acheko mandena javena pakkhanto khīṇe yeva sampā puṇāti, cheko

pana samena javena pakkhanto sukhena puppharāsiṃ sampatvā yāvaticchakaṃ reṇuṃ ādāya

madhuṃ sampādetvā madhurasaṃ anu bhavati. Yathāca sallakatta antevāsikesu

udakathālagate uppala patte satthakammaṃ sikkhantesu eko aticheko vegena satthaṃ

pātento uppalapattaṃdvidhā vā chindati udake vā paveseti, aparo acheko chijjana

pavesanabhayā satthakena phūsitumpi na visahati, cheko pana samena payogena tattha

satthapadaṃ1 dassetvāpariyodāta sippo hutvā tathārūpesu ṭhānesu kammaṃ katvā lābhaṃ

labhati. Yathā ca yo catuvyāmappamāṇaṃ makkamasuttaṃ āharati so cattāri sahassāni

labhatīti raññā vutte eko aticheko puriso vegena makkamasuttaṃ ākaḍḍhanto tahiṃ tahiṃ

chindati yeva, aparo acheko chedanabhayā bhatthena phūsitumpi na visahati, cheko pana

koṭito paṭṭhaya samena payogena daṇḍake veṭhetvā āharitvā lābhaṃ labhati. Yathāca

aticheko [PTS Page 137] [\q 137/] nīyyāmako balavavāte lakāraṃ pūrento nāvaṃ videsaṃ

pakkhandāpeti, aparā aaicheko mandavāte lakāraṃ oropento nāvaṃ tattheva ṭhapeti, cheko

pana mandavāte laka raṃ pūretvā balavavāte addhalakāraṃ katvā2 sotthinā icchitaṭṭhānaṃ

pāpuṇāti. Yathāca yo telaṃ achaḍḍento nāḷiṃ pūreti so lābhaṃ labhatīti ācariyena

antevāsikānaṃ vutte eko aticheko lābhaluddho vegena pūrento telaṃ chaḍḍeti, aparo acheko

telachaḍḍanabhayā āsiñcitumpi na visahati, cheko pana samena payogena pūretvā lābhaṃ

labhati. Evameva eko bhikkhū3 uppanne nimitte sīghaveva appaṇaṃ pāpuṇissāmīti gāḷhaṃ

viriyaṃ karoti, tassa cittaṃ accā raddhaviriyattā uddhacce patati, na sakkoti4 appaṇaṃ

pāpuṇituṃ, eko accāraddha viriyatāya dosaṃ disvā kiṃ dāni me appaṇāyāti viriyaṃ hāpeti,

tassa cittaṃ atilīnaviriyattā kosajje patati, sopi na sakkoti appaṇaṃ pāpuṇituṃ, yo pana

īsakampi līnaṃ līnabhāvatouddhataṃ uddhaccate mocetvā samena payogena

nimittābhimukaṃ pavatteti, so appaṇaṃ pāpuṇāti, tādisena bhavitabbaṃ, imamatthaṃ

sandhāyetaṃ vuttaṃ.

1. Ma1. 11. Satthappahāraṃ. 2. Ma. 1. 11. Aṅlaṅkāraṃpūretvā. 3. Sī. 11. Evamevakhobhikkhu.

4. Ma. 11. Sonasakkoti.

[SL Page 102] [\x 102/]

Heṇumhi uppaladale sutte nāvāya nāḷiyā,

Yathā madhukarādīnaṃ pavatti sampavaṇṇitā.

Līna uddhata bhāvehi mocayitvāna sabbaso,

Evaṃ nimittābhimukhaṃ mānasaṃ paṭipādayeti.

Iti evaṃ nimuttābimukaṃ mānasaṃ paṭipādayato panassa badāni appaṇā ijjhissatīti

bhavaṅgaṃ upacchinditvā paṭhaviti anuyoga vasena upaṭṭhitaṃ tadeva paṭhavikasiṇaṃ

ārammaṇaṃ katvā manodvārā vaccanaṃ uppajjati, tato tasmiṃ yevārammaṇe cattāri pañca

vā javanānijavantī, tesu avasāne ekaṃ rūpāvacaraṃ sesāni kāmāvacarāni pakaticattehi

balavataravitakkavicāra pītisukhacittekaggatāni yāni appaṇāya parikammattā1

parikammānītīpi, yathā gāmā dīnaṃ [PTS Page 138] [\q 138/] āsannattā samīpacārittā

vā upacārānītipi, bato pubbe parikammānaṃ upari appaṇāya ca anulomanato anulomā

nītipi vuccanti, yañcettha sabbantimaṃ taṃ parittagottābhibhava nato

mahaggatagottabhāvanato ca gota;bhūtipi vuccati. Agahitaggahaṇenapi panettha paṭhamaṃ

parikammaṃ, dutiyaṃ upacāraṃ, tatiyaṃ anulomaṃ, catutthaṃ gota;bhū. Paṭhamaṃ vā

upacāraṃ, dutiyaṃ anulemaṃ, tatiyaṃ gota;bhū, catutthaṃ pañcamaṃ vā appaṇācittaṃ

catuttha mevahi pañcamaṃ vā appeti. Tadva kho khippābhiñña dandhābiñña vasena, tato

paraṃ javanaṃ patati, bhavaṅgassa vāro hoti. Ābhi dhammikagodattattheropana "puramā

purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃdhammānaṃ

āsevanapaccayena paccayo"ti[a] imaṃ suttaṃ vatvā āsevanapaccayenapaccimo pacchimo

dhammo balavā hoti, tasmā chaṭṭhepi sattamepi appaṇā hotīti āha, taṃ aṭṭhakathāsu attano

matimattaṃ therassetanti vatvā paṭikkhittaṃ, catutthapañcamesu yeva pana appaṇā hoti,

parato javanaṃ patitaṃ nāma hoti, bhavaṅgassa āsannattāti vuttaṃ, taṃ evaṃ vicāretvā

vuttattā na sakkā paṭikkhipituṃ, yathāhi puriso chinnataṭābhi mukho dhāvanto

ṭhātukāmopi pariyante pādaṃkatvā ṭhātuṃ na sakkoti papāte eva patati, evaṃ chaṭṭhe vā

satsame vā appetuṃ na sakkoti bavaṅgassa āsannattā, tasmā catutthapañcamesu yeva

appaṇā hotīti veditabbā. Sāca pana ekacttakkhaṇikāyeva. Sattasu hi ṭhānesu addhāna

paricchedo nāma natthi: paṭhamappaṇāya, lokiyābhiññāsu, catusu maggesu,

maggānantaraphale, rupārūpa bhavesu bhavaṅgajjhāne, nirodhassa paccaye

nevasaññānāsaññāyatane, nirodhā vuṭṭhahantassa phalasamāpattiyanti; ettha

maggānantaraṃ phalaṃ tiṇṇaṃ upari na hoti, [PTS Page 139] [\q 139/] nirodhassa

paccayo neva

1. Sī111. Kataparikammattā(katthaci) abhi- paṭṭhānaṃ.

[SL Page 103] [\x 103/]

Saññānāsaññāyatanaṃ dvinnaṃ upari na hoti, rūpārūpabhavesu bhavaṅgassa parimāṇaṃ

natthi, sesaṭṭhānesu ekaveva cintanti. Iti ekacittakkhaṇikāyeva appaṇā, tato bhavaṅgapāto,

acha bhavaṅgaṃ vicchinditvā jhāna paccavekkhaṇatthāya āvajjanaṃ, tato jhānapacca

vekkhaṇāti; ettāvatāca panesa "vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savikattaṃ

savitakkaṃ savicāraṃ vivekaja pītisukaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharatī"ti[a]

evamanena pañcaṅgavippahīṇaṃ pañcaṅga samannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ

dasalakkhaṇasampannaṃ paṭhamajjhānaṃ adigataṃ hoti paṭhavikasiṇaṃ.

Tattha vivicceva kāmaihīti- kāmehi vivicchitvā vinā hutvā apakkamitvā, yo panāyamettha

eva kāro so niyamatthoti veditabbo. Yasmāca niyattho tasmā tasmiṃ paṭhamajjhānaṃ

upasampajja viharaṇasamaye avijjamānānampi kāmānaṃ tassa paṭhamassa

jhānassapaṭipakkhabhāvaṃ kāmapariccāgeneva cassa adhigamaṃ dīpeti. Kathaṃ? Vivicecava

kāmehīti evañhi niyame karīyamāne1 idaṃ paññāyati, nūni massa2 jhānassa kāmā

paṭipakkhabhūtā, yesu sati idaṃ nappavattati andhakāre sati dīpobhāso viya, tesaṃ

pariccāgeneva cassa adhigamo hoti īrimatīrapariccāgena pārimatīrasseva, tasmā

niyamaṃkarotīti. Tattha siyā: - kasmā panesa pubbapadeyeva vutto, na uttarapade?

Kiṃakusalehi dhammehi aviviccāpi jhānaṃ upasampajja vihareyyāti? Nakho panetaṃ evaṃ

daṭṭhabbaṃ, taṃ nissaraṇato hi pubbapade esa vutto, kāmadhātusamatikkamanato hā

kāmarāgapaṭipakkhato ca idaṃ jhānaṃ kāmānameva nissaraṇaṃ, yathāha: -" kāmānametaṃ

nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhamma?Nti[b] uttara padepi [PTS Page 140] [\q 140/] pana

yathā " idheva bhikkhave samaṇo idha dutiyo samaṇo"ti[c] ettha evakāro ānetvā vuccati,

evaṃ vattabbo, na hi sakkā ito aññehipi nīvaraṇasaṅkhātehi akusalehi dhammehi

aviviccajhānaṃ upasampajja viharituṃ, tasmā - vivicceva kāmehi vivicceva akusalehi

dhammehī"ti evaṃ padadvayepi esa daṭṭhabbe, padadvayepi ca kiñcāpi viviccāti iminā

sādhāraṇavacanena tadaṅgavivekādayo cittavivekādayo3 ca sabbepi vivekā saṅgahaṃ

gacchanti, yathāpi kāyaviveko cittaviveko vikkhamhanavivekoti tayo eva idha daṭṭhabbā.

Kāmehīti iminā pana padena ye ca niddese " katame vatthukāmā manāpiyā rūpā?Ti ādinā

nayena vatthukāmā vuttā. Yeca tattheva vibhaṅge ca -" chando kāmo - rāgo kāmo -

chandarāgo kāmo - saṅkappo kāmo - rāgo kāmo - saṅkapparāgo kāme- ime vuccanti kāmā"ti

- evaṃ kilesakāmā vuttā, te sabbepi

1. Si1. 11 Kayiramāne 2. Sī11. Tancimassa 3. Si11 kāyavivekādayo. Tenava, (katthaci) [a] abhi

- dhammasaṅganī[b] saṃ - ni - mahāvagga [c] ma 0 ni - sīhanāda.

[SL Page 104] [\x 104/]

Saṅgahītā icceva daṭṭhabbā. Evaṃ hi sati vivicceva kāmehiti vatthu kāmehipi viviccevāti

attho yujjati, tena kāyaviveko vutto hoti, vivicca akusalehi dhammehītikilesakāmehi sabbaṃ

kusalehi vā viviccāti attho yujjati, tena cittaviveko vutto hoti, purimena cettha vatthikāmehi

vivekavacanato eva kāmasukhapariccāgo, dutiyena kilesakāmehi vivekaccanato

nekkhammasukhapariggaho vibhāvito hoti, evaṃ vatthukāma kilesa kāma

vivekavacanatoyeva ca etesaṃ paṭhamena saṅkilesa vandrippa hāṇaṃ dutiyena

saṅkilesappahāṇaṃ, paṭhamena lolabhāvassa hetu pariccāgo, dutiyena bālabhāvassa,

paṭhamena ca payogasuddhi, dutiyena āsayaposanaṃ vibāvitaṃ hotīti ñātabbaṃ. Esa

tāvanayo kāmehīti ettha vuttakāmesu vatthukāmapakkhe, kilesakāmapakkhe pana kandoti

ca rāgoti ca evamādihi anekabhedo kāmacchandoyeva kāmoti adhippeto, [PTS Page 141] [\q

141/] so ca akusalapariyāpannepi samāno "tattha katamo kāmacchando kāmo"ti ādinā

nayena vibhaṅge jhānapaṭipakkhato visuṃ vutto, kilesakāmattā vā purima pade vutto,

akusalapariyāpannattā dutiyapade, anekabhedato cassa kāmatoti avatvā kāmehīti vuttaṃ,

aññesampi ca dhammānaṃ akusalabhāve vijjamāne "tattha katame akusalā dhammā

kāmacchando"ti ādīnā nayena vibhaṅge upari jhānaṅgapaccanīka

paṭipakkhabhāvadassanato nīvaraṇāneva vuttāni. Nīvaranāni hi jhānaṅgapaccanīkāni,

tesaṃ jhānaṅgāneva paṭipakkhāni viddhaṃsa kāni vighātakānīti vuttaṃ hoti, tathāhi -

'samādhi kāmacgñandassa paṭipakkho, pīti vyāpādassa, vitakko thīnamiddhassa, sukhaṃ

uddhacca kukkuccassa, vicāro vicikicchāyā"ti - peṭake vuttaṃ. Evamettha vivicceva kāmehīti

iminā kāmacchandassa vikkhambhanaviveko vutto hoti, vivicca akusalehi dhammehīti

iminā pañcannampi nīvaraṇānaṃ, agahitaggahaṇena pana paṭhamena kāmacchandassa,

dutiyena sesanīvaraṇānaṃ, tathā paṭhamena tīsu akusalamūlesu pañca

kāmabhedavisayassa1 lobhassa, dutiyena āghātavatthubhedādivisayānaṃ dosamohānaṃ,

oghādisu vā dhammesu paṭhamena kāmoghakāma yogakāmāsavakāmūpādāna

abhijjhākāyaganthakāmarāgasaṃyojanānaṃ, dutiyena

avasesaoghayogāsavaupādānaganthasaṃyojanānaṃ, paṭhamena ca taṇhāya taṃ

sampayuttakānañca, dutiyena avijjāya taṃ sampayuttakānañca. Apica: - paṭhamena

lobhasampayuttānaṃ aṭṭhannaṃ cuttuppādānaṃ, dutiyena sesānaṃ catunnaṃ

akusalacittuppādānaṃ vikkhambhanaviveko vutto hotīti veditabbo. Ayaṃ tāva vivicceva.

Kāmeha vivicca akusalehi dhammehīti ettha atthappa kāsanā.

1. Sī11. Pañcakāmaguṇikavisayassa.

[SL Page 105] [\x 105/]

Ettāvatā paṭhamassa jhānassa pahāṇaṅgaṃ dassetvā idāni sampayogaṅgaṃ dassetuṃ

savitakkaṃ savicāranti ādi vuttaṃ [PTS Page 142] [\q 142/] tattha vitakkanaṃ vitakko,

ūhananti vuttaṃ hoti, jvāyaṃ ārammaṇe cittasaṃsa abhiniropanalakkhaṇo,

āhananapariyahananaraso. Tathā hi tena yogāvacaro ārammaṇaṃ vitakkāhataṃ

vitakkapariyāhataṃ karotīti vuccati. Ārammaṇe cittassa ānayanapaccupaṭṭhāno. Vicaraṇaṃ

vicāro, anusadvaraṇanti vuttaṃ hoti, svāyaṃ ārammaṇānu maccanalakkhaṇo, tattha

sahajātānu yojanaraso, cittassa anuppa bandhanapaccupaṭṭhāno, santepi ca nesaṃ katthaci

avippayoge oḷāri kaṭṭhena pubbaṅgamaṭṭhena ca ghaṇṭābhighāto viya

abhiniropanaṭṭhenaca cetaso paṭhamābhinipāto vitakko, sukhumaṭṭhena anumajjana

sabhāvaṭṭhena ca ghaṇṭānuravo viya anuppabandho vicāro. Vipphāravā cettha vitakko

paṭhamuppattikāle paripaphandanabhuto cittassa, ākāse uppattikukāmassa pakkhino

pakkhavikkhepo viya padumābhimukhapāto viya ca gandhānubaddhacetaso bhamarassa

santa vutti vicāro nātiparipphandanabhāvo cittassa, ākāse uppati tassa pakkhino

pakkhappasāraṇaṃ viya, paribbhamaṇaṃ viyaca padumābhi mukhapatitassa

Bhamarassa padumassa uparibhāge, dukanipātaṭṭhakathāyaṃ pana ākāse gacchato

mahāsakuṇassa ubhohi pakkhehi vātaṃ gāhāpetvā pakkhe sannisīdāpetvā gamanaṃ viya

ārammaṇe cetaso abhiniropanabhāvena pavatto citakko, sohi ekaggo hutvā appeti,

vātagahaṇatthaṃ pakkhe phandāpayamānassa gamanaṃ viya anumajjanabhāvena pavatto

vicāro, sohi ārammaṇaṃ anumajjatīti vuttaṃ. Taṃ anuppabandhanena pavattiyaṃ yujjati. So

pana nesaṃ viseso paṭhamadutiyajjhānesu pākaṭo hoti. Apica: - malaggahitaṃ

kaṃsabhājanaṃ ekena hatthena daḷhaṃ gahetvā itarena hatthena cuṇṇatelavāḷaṇḍupakena

paramajjantassa daḷhagahaṇahattho viya vitakko, parimajjanahattho viya vicāro, tathā

kumbhakārassa daṇḍappahārena cakkaṃ bhamayitvā bhājanaṃ karontassa uppīḷana [PTS

Page 143] [\q 143/] hattho viya vitakko, ito cito ca saṃsaraṇahattho viya vicāro, tathā

maṇḍalaṃ karontassa majjhe sannirumhitvā ṭhitakaṇṭako viya abhiniropano vitakko,

bahiparibbhamaṇa kaṇṭako viya anumajjamāno vicāro, iti iminā ca vitakkona iminā ca

vicārena saha vattati rukkho viya pupphena phalena cāti idaṃ jhānaṃ savitakkaṃ savicāranti

vuccati. Vibhaṅge pana "iminā ca vitakkena iminā ca vicārena upeto hoti samūpeto"ti ādinā

nayena puggalādhiṭṭhānā desanā katā, attho pana tatrāpi evame daṭṭhabbo.

[SL Page 106] [\x 106/]

Vivekajnti ettha- vivitti viveko, nīvaraṇavigamoti attho, vivittoti vā viveko, nīvaraṇavivitto

jhānasampayuttadhamma rāsīti attho, tasmā vivekā- tasmiṃ vā viveke jātanti vivekajaṃ.

Pītisukhanti-pīṇayatīti pītu sā sampiyāyanalakkhaṇā, kāyacitta pīṇanarasā, pharaṇarasā

vā. Odagya paccupaṭṭhānā, sā panesā khuddikā pīti khaṇikā pīti okkantikā pīti ubbegā

pīti pharaṇā pītiti pañcavidhā hoti, tattha khuddikā pīti sarīre lomahaṃsamattameva kātuṃ

sakkoti, khaṇikā pīti khaṇe khaṇe vippuppātasadisā hoti, okkantikā pīti samuddatīraṃ

vīci viya kāyaṃ okkamitvā okkamitvā bhijjati, ubbegā pīti balavatī hoti, kāyaṃ uddhaggaṃ

katvā ākāse laṅghāpanappamāṇappattā, tathāhi: puṇṇavallikavāsī mahā tissatthero

punṇamadivase sāyaṃ cetiyaṅgaṇaṃ gantvā cavdā lokaṃ. Disvā mahācetiyābhimukho hutvā

imāya vata velāya catasso parisā mahācetiyaṃ vandantīti pakatiyā diṭṭhārammaṇa vasena

buddhārammaṇaṃ ubbega pītiṃ uppādetvā sudhātale pahama citragenḍuko viya ākāso

uppatitvā mahācetiyaṅgaṇeyeva patiṭṭhāsi. Tathā girikanḍakamahāvihārassa upanissaye

vattakālaka gāme ekā kuladhītāpi balavabuddhārammaṇāya ubbegapītiyā ākāse laṅghesi.

Tassā kira mātāpitaro sāyaṃ dhammasavaṇatthāya [PTS Page 144] [\q 144/] vihāraṃ

gacchantā amma tvaṃ garuhārā akāle carituṃ na sakkosi, mayaṃ tuyhaṃ pattiṃ katvā

dhammaṃ sossāmāti agamaṃsu, sā gantukāmāpi tesaṃ vacanaṃ paṭibāhituṃ asakkontī ghare

ohiyitvā gharājire1 ṭhatvā candālokena girikanḍake ākāsacetiyaṅgaṇaṃ olokenti cetīyassa

dīpapūjaṃ addasā, catasso ca parisā mālāgandhādihi cetiyapūjaṃ katvā padakkhiṇaṃ

karontiya, bhikkhusaṅghassa ca gaṇa sajjhāyasddaṃ assosi, athassā dhaññā vatime ye

vihāraṃ gantvā evarūpe cetiyaṅgaṇe anusañcarituṃ evarūpañca madhuraṃ dhammakathaṃ

sotuṃ labhantīti muttārāsi sadisacetiyaṃ passantiyā eva ubbegā pīti udapādi, sā ākāse

laṅghitvā mātāpitunnaṃ purimataraṃyeva ākāsacetiyaṅgaṇe oruyha cetiyaṃ vavditvā

dhammaṃ suṇamānā aṭṭāsi, atha naṃ mātāpitaro āgantvā amma tvaṃ katarena maggena

āgatāti pucchiṃsu. Sā ākāsena āgatāmhi na maggenāti vatvā amma ākāsena nāma khīṇāsavā

sadvaranti, tvaṃ kathaṃ āgatāti vuttā āha mayhaṃ candālokena cetiyaṃ olokentiyā ṭhitāya

buddhā rammaṇā balavatī pīti uppajji, athāhaṃ neva attano ṭhitabhāvaṃ na nisinnabhāvaṃ

aññāsiṃ, gahitanimitteneva pana ākāse laṅghitvā cetiyaṅgaṇe patiṭṭhitāmhīti. Evaṃ ubbegā

pīti ākāse laṅghāpanappamāṇā hoti. Pharaṇapītiyā pana uppannāya sakalasarīraṃ

1. 6. 11. Gharadvāre.

[SL Page 107] [\x 107/]

Dhamitvā pūritavatthi viya mahatā udakoghena pakkhantapabbatakucchiviya ca

anuparipphuṭaṃ hoti. Sā panesā pañcavidhā pīti gabbhaṃ gaṇhantī paripākaṃ gacchantī

duvidhaṃ passaddhiṃ paripūreti kāyapassaddhiñca citta passaddhiñca, passaddhi gabbhaṃ

gaṇhantī paripākaṃ gacchantī duvidhampi sukhaṃ paripūreti kāyikaṃ ca cetasikañca,

sukhaṃ gabbhaṃ gaṇhantaṃ paripākaṃ gacchantaṃ tividhaṃ samādhiṃ paripūreti

khaṇikasamādhiṃ upacārasamādhiṃ appaṇāsumādhinti. Tāsu yā appaṇāsamādissa mūlaṃ

hutvā vaḍḍhamānā samādhi sampayegaṃ gatā pharaṇā pīti ayaṃ imasmiṃ atthe adhippetā

pītīti. [PTS Page 145] [\q 145/] itaraṃ pana sukhanaṃ sukhaṃ, suṭṭhu vā khādati khaṇti

ca kāyacittābādhanti sukhaṃ, taṃ sātalakkhaṇaṃ, sampayuttānaṃ upa brūhaṇarasaṃ,

anuggahapaccupaṭṭhānaṃ, satipi ca nesaṃ pītisukhānaṃ katthaci avippayoge

iṭṭhārammaṇapaṭilābhatuṭṭhi piti, paṭiladdharasānu bhavanaṃ sukhaṃ, yattha pīti tattha

sukhaṃ, yattha sukhaṃ tattha na niyamato pīti. Saṅkhārakkhandhasaṅgahitā pīti,

vedanākkhandhasaṅgahitaṃ sukhaṃ, kantārakhinnassa vanantodakadassana savaṇesu viya

pīti, vanacchāyappavesanaudakaparibhogesu viya sukhaṃ, tasmiṃ tasmiṃ samaye pakāma

bhāvato cetaṃ vuttanti veditabbaṃ, iti ayañca pīta idañca sukhaṃ assa jhānassa asmiṃ vā

jhāne atthiti idaṃ jhānaṃ pītisukhanti vuccati. Athavā pītica sukhañca pīti sukhaṃ,

dhammavinayādayo viya. Vivekajaṃ pītisukhamassa jhānassa asmiṃ vā jhāne atthiti evampi

vivekajaṃ pītusukhaṃ, yathevahi jhānaṃ evaṃ pītusukhampettha vivekaja meva hoti,

tañcassa atthi tasmā ekapadeneva vivekaja pītu sukhantipi vattuṃ yujjati, vibhaṅge na " idaṃ

sukhaṃ imāya pītiyā sahagata"nti ādīnā nayena vuttaṃ, attho na tatthāpi evameva

daṭṭhabbo. Paṭhamaṃ jhānanti idaṃ pareto āvibhavissati, upasampajjāti upagannvā,

pāpuṇitvāti vuttaṃ hoti, upasampādayitvā vā, nipphādetvāti vuttaṃ hoti, vibhaṅge pana "

upasampajjāti paṭhamassa jhānassa lābho paṭilābho patti sampatti passanā sacchikiriyā

upasampadā"tī vuttaṃ, tassāpi evameva attho daṭṭhabbo. Viharatītitadanurūpena

iriyāpathavihārena iti vuttappakārajhāna samaṅgī hutvā attabhāvassa iriyāpathavihārena iti

vuttappakārajhāna samaṅgī hutvā attabhāvassa iriyāpathavihārena iti vattappakārajhāna

samaṅgī hutvā attabhāvassa iriyanaṃ vuttiṃ pālanaṃ yapanaṃ pāvanaṃ cāraṃ vihāraṃ

abhinipphādeti. Vuttaṃ hetaṃ vibhaṅge: - "viharatīti irīyati [PTS Page 146] [\q 146/]

vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati tena viccati viharati"ti.

Yaṃ pana vuttaṃ - pañcaṅgavippahīṇaṃ pañcaṅgasamannāgatantitattha kāmacchando,

vyāpādo, thinamiddhaṃ, uddhaccakukkuccaṃ, vicikicchāti imesaṃ pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ

pahāṇavasena padvaṅgavippahīṇatā veditabbā. Na hi etesu ppahīṇesu jhānaṃ uppajjati,

tenassetāni pahāṇaṅgānīti vuccanti. Kiñcāpihi jhānakkhaṇe

[SL Page 108] [\x 108/]

Aññepi akusalā dhammā pahīyanti. Tathāpi etaneva visesena jhānantarāyakarāni.

Kāmacchandena hi nānāvisayappalohitaṃ cittaṃ na ekattārammaṇe samādhiyati,

kāmacchandābhibhūtaṃ vā taṃ na kāmadhātuppahāṇāya paṭipadaṃ paṭipajjati, vyāpādena

cārammaṇe paṭihaññamānaṃ na nirantaraṃ pavattati. Thinamiddhābhibhūtaṃ akammaññaṃ

hoti. Uddhaccakukkuccaparetaṃ avupasantameva hutvā paribbhamatī, vicikicchāya

upahataṃ jhānādhigamasādikaṃ paṭipadaṃ nārohati, iti visesena jhānantarāyakarattā etāneva

pahāṇaṅgānīti vuttānīti. Yasmā pana vitakko ārammaṇe cittaṃ abhiniropeti, vicāro

anubavdhati, tehi avikkhepāya sampādi tappayogassa cetaso payogasampattisambhavā

pītipīṇanaṃ sukhañca upabrūhaṇaṃ karoti, atha naṃ sasesasampayuttadhammaṃ etehi

abhiniropaṇānuppabndhanapīṇanaupabrūhaṇehi anuggahitā ekaggatā ekattārammaṇe

samaṃ sammāādhiyati, tasmā vitakko vicāraro pīti sukhaṃ cittekaggatāti imesaṃ pañcannaṃ

uppatti masena pañcaṅgasamannāgatatā veditabbā, uppannesu hi etesu pañcasu jhānaṃ

uppannaṃ nāma hoti, tenassa etāni pañca samannāgataṅgānīti vuccanti. Tasmā na etehi

samannāgataṃ aññadeva jhānaṃ nāma atthiti gahetabbaṃ. Yathā pana aṅgamatta vaseneva

caturaṅginī senā pañcaṅgikaṃ ca turiyaṃ aṭṭhaṅgikoca maggoti vuccati evamidampi

aṅgamattavaseneva [PTS Page 147] [\q 147/] pañcaṅgikanti vā pañcaṅgasamannāgatanti

vā vuccatīti veditabbaṃ. Etāni ca pañca aṅgāni kiñcāpi upacārakkhaṇepi atthi, athakho

upacāre pakati cittato balavatarāni, idha pana upacāratopi balavatarāni rūpā

vacaralakkhaṇappattāni, ettha hi vitakko suvisuddhena ākārena ārammaṇe cittaṃ

abhiniropayamāno uppajjati. Vicāro ati viya ārammaṇaṃ anumajjamāno, pīti sukhaṃ

sabbāvantampi kāyaṃ pharamānaṃ;tenevāha: -" nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena

pītisukhena apphutaṃhoti "ti[a] cittekaggatāpi heṭṭhimamhi samugga paṭale uparimaṃ

samuggapaṭalaṃ viya ārammaṇesu phassitā hutvā uppajjati ayametesaṃ itarehi viseso.

Tattha cittekaggatā kiñcāpi savitakkaṃ savicāranti imasmiṃ pāṭhe na niddiṭṭhā, tathāpi

vibhaṅge " jhānanti - vitakko vicāro pīti sukhaṃ cittekaggatā"ti evaṃ vuttattā aṅgameva,

yena hi adhippāyena bhagavatā uddeso kato soyeva tena vibhaṅge pakāsito hotīti.

Tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannanti - ettha pana ādimajjha pariyesānavasena

tividhakalyāṇatā, tesaṃ yevaca ādimajka pariyosānalakkhaṇavasena

dasalakkhaṇasampannatā veditabbā.

[A.] Ma- ni - kāyagatāsatisutta

[SL Page 109] [\x 109/]

Tata;yaṃ pāḷi: - paṭhamassa jhānassa paṭipadā visuddhi ādi, upekkhānu brūhaṇā majjhe,

sampahaṃsanā pariyesānaṃ; paṭhamassa jhānassa paṭipadāvisuddhi ādī, ādissa

katilakkhaṇāni? Ādissa tīṇi lakkhaṇāni, yo tassa paripattho tato cittaṃ visujjhati,

visuddhattā cittaṃ majjhimaṃ samathanimittaṃ paṭapajjati, paṭipannattā tattha cittaṃ

pakkhandati. Yañca paripatthato cittaṃ vusujjhati, yañca visuddhattā cittaṃ majjhimaṃ

samathanimittaṃ paṭipajjati, yañca paṭipannattā tattha cittaṃ pakkhandati, paṭhamassa

jhānassa paṭipadāvisuddhi ādi. Ādissa imāni tūṇi lakkhaṇāni, tena vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ

ādikalyāṇañceva hitīti lakkhaṇasampannaṃ ca. [PTS Page 148] [\q 148/] paṭhamassa

jhānassa upekkhānubrūhaṇā majjhe, majjhassa kati lakkhaṇāni, majjhassa tīṇi lakkhaṇāni

visuddhaṃ cittaṃ ajjhupekkhatisamathapaṭipannaṃ ajjhu pekkhati ekattupaṭṭhānaṃ

ajjhupekkhati. Yañca vusuddhaṃ cittaṃ ajjhupekkhati yañca samathapaṭipannaṃ

ajjhupekkhati yadva ekattu paṭṭhānaṃ ajjhupkekhati paṭhamassa jhānassa

apekkhānubrūhaṇā majjhe. Majjhassa imāni tīṇi lakkhaṇāni, tena vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ

majjhe kalyāṇañceva hoti lakkhaṇasampannañca. Paṭhamassa jhānassa sampahaṃsanā

pariyosānaṃ, pariyosānassa kati lakkhaṇāni? Pariyosānassa cattāri lakkhaṇāni, tattha jātānaṃ

dhammānaṃ anativattanaṭṭhena sampahaṃsanā, indu;yānaṃ ekarasaṭṭhena sampahaṃsanā

tadupagaviriyavāhaṭṭhenasampahaṃsanā, āsevanaṭṭhena sampahaṃsanā, paṭhamassa

jhānassa sampahaṃsanā pariyosānaṃ, pariyosānassa imāni cattāri lakkhaṇāni, tena vuccati

paṭhamajjhānaṃ pariyosānakalyāṇañceva hoti catulakkhaṇa sampannañcāti. Tatra

paṭipadāvisuddhi nāma: sasambāriko upacāro, upekkhānubrūhaṇā nāma: - appaṇā,

sampahaṃsanā nāma: paccavekkhaṇāti evameke vaṇṇayanti; yasmā pana ekattagataṃ cittaṃ

paṭipadāvisuddhi pakkhantañceva hoti upekkhānubrūhitañca, ñāṇena ca sampahaṃsitanti

pāḷiyaṃ vuttaṃ. Tasmā nto appaṇāyameva āgamanavasena paṭipadāvisuddha.

Tatramajjhattupekkhāya kiccavasena upekkhānubrūhaṇā dhammānaṃ

anativattanādibhāvasādhanena pariyo dapakassa ñāṇassa kiccanipphattivasena

sampahaṃsanā ca veditabbā. Kathaṃ yasmiṃ hi vāre appaṇā uppajjati tasmiṃ yo nīvaraṇa

saṅkhāto kilesagaṇo tassa jhānassa paripantho tato cittaṃ visujjhati. Vusuddhattā

āvaraṇaviharitaṃ hutvā majjhimaṃ samatha nimittaṃ paṭipajjati, majjhimaṃ samathanimittaṃ

nāma samappavatto appanāsamādhiye. Tadanantaraṃ pana purimacittaṃ ekasantati

pariṇāmanayena [PTS Page 149] [\q 149/] tathattaṃ upagacchamānaṃ majjhimaṃ

samathanimittaṃ paṭipajjati nāma. Evaṃ paṭipannattā tathattupagamanena tattha

pakkhandati nāma, eṃva tāva purimacitte vijjamānākārānipphādikā

[SL Page 110] [\x 110/]

Paṭhamassa jhānassa uppādakkhaṇeyeva āgamanavasena paṭipadāvisuddhi veditabbā. Evaṃ

vusuddhassa pana tassa puna visodhetabbābhāvato visodhane vyāpāraṃ akaronto visaddhaṃ

cittaṃ ajjhupekkhati nāma. Samathabhāvūpagamanena samathapaṭipannassa puna

samādhāne vyāpāraṃ akaronto samathapaṭipannaṃ cittaṃ ajjhupekkhati nāma

samathapaṭipannabhāvato evaṃ cassa kilesasaṃsaggaṃ pahāya ekattena upaṭṭhitassa puna

ekattupaṭṭhāne vyāpāraṃ akaronto ekattu paṭṭhānaṃ ajjhupekkhati nāma. Evaṃ tatra

majjhattupekkhāya kicca vasena upekkhānubrūhaṇā veditabbā. Ye panete evaṃ

upekkhānubrūhite tattha jātā samādhipaññā saṅkhātā yuganaddhadhammā aññamaññaṃ

anativattamānā hutvā pavattā, yānica saddhādini ivdiyāni nānākilesehi vimuttirasena

ekarasāni hutvā pavattāni, yañce sa tadupagaṃ tesaṃ anativattanaekarasa bhāvānaṃ

anucchavikaṃ viriyaṃ vāhayati, yā cassa tasmiṃ khaṇe pavattā āsevanā, sabbepi te ākārā

yasmā ñāṇena saṅkilesavodā nesuṃ taṃ taṃ ādīnavañca ānisaṃsañca disvā tathā tathā

sampahaṃsi tattā visodhitattāpariyodāpitattā nipphannāva, tasmā dhammānaṃ

anativattanādibhāvasādhanena pariyodapakassa ñāṇassa kicca nipphattivasena

sampahaṃsanā veditabbāti vuttaṃ, tattha yasmā upekkhāvasena ñāṇaṃ pākamaṃ hoti.

Yathāha: - tathā paggahitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhati upekkhāvasena, paññāvasena

paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, upekkhāvasena nānattakilesehi cittaṃ vimuccati

vimokkhavasena, paññāvasena paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti vumuttattā te dhammā

ekarasā honti. Eka rasaṭṭhena bhāvanāti. Tasmā ñāṇakiccabhūtā sampahaṃsanā pariyo

sānanti vuttā.

Idāni paṭhamajjhānaṃ adigataṃ hoti paṭhavikasiṇanti ottha gaṇanānupubbatā paṭhamaṃ,

paṭhamaṃ uppannantipi [PTS Page 150] [\q 150/] paṭhamaṃ, ārammaṇopa nijjhānato

paccanīkajjhāpanato vā jhānaṃ, paṭhavimaṇḍalaṃ pana sakalaṭṭhena paṭhavikasiṇanni

vuccati. Taṃ nissāya paṭiladdhanimittampi paṭhavikasiṇaṃ, nimitte paṭiladdhajhānampi.

Tatra imasmiṃ atthe jhānaṃ paṭhavikasiṇanti veditabbaṃ, taṃ sandhāya vuttaṃ

paṭhamajjhānaṃ adhigataṃ hoti paṭhavikasiṇanti. Evaṃ adhigate pana etasmiṃ tena yoginā

vāḷavedhinā viya. Sūdena viyaca ākārā pariggahe tabbā. Yathāhi sukusalo dhanuggaho

vāḷavedhāya kammaṃ kuru māno yasmiṃ vāre vāḷaṃ vijjhati, tasmiṃ vāre

akkantapadānañca dhanudaṇḍassa ca jiyāya ca sarassa ca ākāraṃ parigganheyya evaṃ me

ṭhitena evaṃ dhanudaṇḍaṃ evaṃ jiyaṃ evaṃ saraṃ gahetvā vāḷo viddhoti. So tato paṭṭhāya

tatheva te ākāre sampādento

[SL Page 111] [\x 111/]

Avirādhetvā vāḷaṃ vijjheyya. Evameva yogināpi imaṃ nāma me bhojanaṃ bhuñjitvā

evarūpaṃ puggalaṃ sevamānena evarūpe senāsane iminā nāma iriyapathena imasmiṃ kāle

idaṃ adhigatanti ete bhojanasappāyādayo ākārā pariggahetabbaṃ. Evaṃ hi so naṭṭhe vā

tasmiṃ te ākāre sampādetvā puna uppādetuṃ appa guṇaṃ vā paguṇikaronto punappunaṃ

appetuṃ sakkhissati, yathāca kusalo sūdo bhattāraṃ parivisanto yaṃ yaṃ ruciyā bhuñjati taṃ

taṃ sallakkhetvā tatā paṭṭhāya tādisaja yeva upanāmento lābhassa bhāgi hoti, evamayampi

adhigatakkhaṇe bhojanādayo ākāro gahetvā te sampādento punappunaṃ appaṇāya lābhī

hoti. Tasmā nena vāḷavedhinā viya sūdena viya ca ākārā pariggahetabbā. Vuttampi cetaṃ

bhagavatā. " Seyyathāpi bhikkhave paṇḍito vuyatto kusalo sūdo rājānaṃ vā

rājamahāmattānaṃ vā nānaccayehi nānaggarasehi sūpehi paccupaṭṭhito assa ambilaggehipi

tittakaggehipi [PTS Paage 151 [\q 151/] ] kaṭukaggehipi madhuraggehipi khārike hipi

akārikehipi loṇikehipi aloṇikehipi, sa ko so bhikkhave paṇḍito viyatto kusalo sūdo sakassa

bhattu nimittaṃ uggaṇhāti: - idaṃ vā me ajja bhattu sūveyyaṃ ruccati, imassa vā abhiharati,

imassa vā bahuṃ gaṇhāti, imassa vā vaṇṇaṃ bhāsati, ambilaggaṃ vā me ajja bhattu

sūpeyyaṃ rāccati, ambilaggassa vā abhiharati, ambilaggassa vā bahuṃ gaṇhāti, ambilaggassa

vā vaṇṇaṃ bhāsati -pe- aloṇikassa vā vanṇaṃ bhāsatīti. Sa kho so bhikkhave paṇḍito

viyatto kusalo sūdo lābhīceva hoti accā danassa, lābhī vetanassa, lābhī abhihārānaṃ, taṃ

kissa hetu? Tathāhi so bhikkhave paṇḍito viyatto kusalo sūdo sakassa bhattu nimittaṃ

uggaṇhāti, evameva kho bhikkhave idhekacco paṇḍito viyatto kusalo bhikkhu kāye

kāyānupassī vihirati -pevedanāsu cittedhammesu dhammānupassī viharati ātāpi sampajāno

satimā vineyya loke abhijjhādemanassaṃ, tassa dhammesu dhammānu passino viharato

cittaṃ samādhiyati, upakkilesā pahīyanti, so taṃ nimittaṃ uggaṇhāti. Sakho so bhikkhavo

paṇḍito viyatto kusalo bhikkhū lābhī ceva hoti diṭṭhadhammasukhavihārassa, lābhī sati

sampajaññassa. Taṃ kissa hotu? Tathāhi so bhikkhave paṇḍito viyatto kusalo bhikkhu

sakassa cittassa nimittaṃ uggaṇhātī"ti[a] nimittagahaṇena cassa puna te āre sampādayato

appaṇā mattameva ijjhati na ciraṭṭhānaṃ, ciraṭṭhānaṃ pana samādiparipaṇthānaṃ

dhammānaṃ suvisodhitattā hoti yo hi bhikkhu kāmādinavapacca vekkhaṇādīhi

kāmacchandaṃ na suṭṭhu vikkhambhetvā kāyapassaddhivasena

[A.] Saṃ -ni- mahāvagga- sati- saṃ.

[SL Page 112] [\x 112/]

Kāyaduṭṭhullaṃ na suppaṭippassaddhaṃ katvā ārambhadhātumanasikārādiva sena

thinamiddhaṃ na suṭṭhu paṭivinodetvā samathanimittamanasikārādiva sena

uddhaccakukkuccaṃ [PTS Page 152] [\q 152/] na susamūhataṃ katvā aññepi samādipari

patthe dhamme na suṭṭhu visodhetvā tdhānaṃ samāpajjati, so aviso dhitaṃ āsayaṃ

paviṭṭhabhamaro viya asuddhaṃ uyyānaṃ paviṭṭherājā viya ca khippameva nikkhamati yo

pana samādiparipanthe dhamme suṭṭhu viso dhetvā jhānaṃ samāpajjati, so suvisodhitaṃ

āsayaṃ paviṭṭhabhamaro viya suparisuddhaṃ uyyānaṃ paṭiṭṭharājā viyaca sakalampi

divasabhāgaṃ antosamāpattiyaṃ yeva hoti.

Tenāhu porāṇā.

Kāmesu chanda paṭighaṃ vinodaye

Uddhacca viddhaṃ vicikiccha pañcamaṃ,

Viveka pāmojja karena cetasā

Rājāva suddhanta gato tahiṃ rameti.

Tasmā ciraṭṭhitikāmena pāripavthikadhamme visokhetvā jhānaṃ samāpajjitabbaṃ.

Cittabhāvanāvepullatthañca yathāladdhaṃ paṭibhāga nimittaṃ vaḍḍhetabbaṃ, tassa dve

vaḍḍhanā bhumuyo: - u cāraṃ vā appaṇāvā, upacāraṃ patvāpi hi. Taṃ vaḍḍhetuṃ vaṭṭati,

appaṇaṃ patvāpi ekasmiṃ pana ṭhāne avassaja vaḍḍetabbaṃ. Tena vuttaṃ: yathāladdhaṃ

paṭibhāganimittaṃ vaḍḍhetabbanti. Tatrāyaṃ vaḍḍhanānayo: tena yoginā taṃ nimittaṃ

pattavaḍḍhana pūvavaḍḍhana bhattavaḍḍhana latā vaḍḍhana dussavaḍḍhana yogena

avaḍḍhetvā yathanāma kassako kasi tabbaṭṭhānaṃ naṅgalena paricchivditvā

paricchedabbhantare kasati, yathā vā pana bhikkhū sīmaṃ bandhantā paṭhamaṃ nimittāti

sallakkhetvā pacchā bandhanti, evameva tassa yathāladdhassa nimittassa anukka mena

ekaṅgula dvaṅgula tivaṅgula caturaṅgula mattaṃ manasā pariccivditvā pariccinditvā yathā

paricchedaṃ vaḍḍhetabbaṃ, apariccinditvā pana na vaḍḍhetabbaṃ. Tato vidatthi ratana

pamukhapariveṇavihārasīmānaṃ gāma nigamajanapadarajjasamuddasīmanāñca

paricchedavasena vaḍḍhentena [PTS Page 153] [\q 153/] cakkavāḷaparicchedena vā tato

vāpi uttaraṃ paricchinditvā vaḍḍhe tabbaṃ. Yathāhi haṃsapotakā pakkhānaṃ uṭṭhitakālato

paṭṭhāya parittaṃ parittaṃ padesaṃ uppatannā paricayaṃ katvā anukkamena

candimasuriyasantikaṃ gacchanti, evameva bhikkhu vuttanayena nimittaṃ paricchinditvā

vaḍḍhento yāva cakkavāḷaparicchedā tato vā uttariṃ vaḍḍheti, athassa taṃ nimittaṃ

vaḍḍhitavaḍḍhitaṭṭhānepaṭhaviyā ukkūla vikūla nadīviduggapabbatavisamesu

saṅgusatamabbhāhataṃ vasabhavammaṃ viya hoti. Tasmiṃ pana nimatte

pattapaṭhamajjhānena ādikamma kena samāpajjanapahulena bhavitabbaṃ, na

paccavekkhaṇabahulena, paccavekkhaṇabahulassa hi jhānaṅgāni thūlāni dubbalāni hutvā.

[SL Page 113] [\x 113/]

Upaṭṭhaśanti. Athassa tāni evaṃ upaṭṭhitatta upari ussukkanāya paccayataṃ āpajjanti,

soappaguṇe jhāne ussukkamāno paṭhamajjhānā ca parihāyati, na ca sakkoti dutiyaṃ

pāpuṇituṃ. Tenāha bhagavā. "Seyyathāpi bhikkhave gāvī pabbateyyā bālā avyattā

akhettaññŚ akusalā visame pabbate carituṃ, tassā evamassa: - yannūnāhaṃ agatapubbañceva

disaṃ gaccheyyaṃ, akhādita pubbāni ceva tiṇāni khādeyyaṃ, apitapubbāni ca pānīyāni

piveyyanti. Sā purimaṃ pādaṃ na suppatiṭṭhitaṃ patiṭṭhāpetvā pacchimaṃ pādaṃ

uddhareyya, sā naceva agatapubbaṃ disaṃ gaccheyya, na ca akhāditapubbāni tiṇāni

khādeyya, na ca apītapubbāni pānī yāni piveyya, yasmiñcassā padese ṭhitāya evamassa

yannūnāhaṃ agatapubbañceva -pe- piveyyanti tañca padesaṃ na sotthinā paccāgaccheyya,

taṃ kissa hetu? Tathāhi sā bhikkhave gāvī pabba teyyā bālā avyattā akhettaññŚ akusalā

visame pabbate carituṃ, evameva ko bhikkhave idhekacco bhikkhu bālo avyatto akhettaññŚ

akusalo vivicceva kāmehi vivicca akusaleha dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ

pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharaatuṃ, so taṃ nimuttaṃ nāsevati na bhāveni

na bahulī karoti na svādhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhāti. Tassa evaṃ hoti: - yannūnāhaṃ

citakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhatta sampasādana cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ

samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja vihareyyanti. [PTS Page 154] [\q 154/]

so na sakkoti vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ

avitakkaṃ avacāra samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharituṃ, tassa evaṃ

hoti: yannūnāhaṃ vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja vihaheyyanti. So na sakkoti vivicceva

kāmehi vivicca akusalehaṃ dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukaṃ

paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharituṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu ubhato bhaṭṭho,

ubhato parihīno, seyyathāpi bhikkhave sā gā pabbateyyā bālā avyattā akhettaññū akusalā

visame pabbate caritra"nti. Tasmānena tasmiṃ yeva tāva paṭhamajjhāne pañcahākārehi

ciṇṇavasinā bhavitabbaṃ. Tatrimā pañca vasiyo: āvajjanavasī samāpajjanavasiadhiṭṭhānaṃ

vasi vuṭṭhānavasi paccavekkhaṇavasiti. Paṭhamajjhānaṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ

yāvadicchakaṃ āvajjati āvajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti āvajjanavasi. Paīmajjhānaṃ

yatthicchakaṃ -pe- samāpajjati samāpajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti samāpajjanavasi, evaṃ

sesāpi vitthāre tabbā. Ayaṃ panettha atthappakāsani: paṭhamajjhānato vuṭṭhāya paṭhamaṃ

vitakkaṃ āvajjayato bhavaṅgaṃ upacchinditvā uppannā vajjanānantaraṃ

vitakkārammaṇāneva cattāri pañcavā javanāni javanti, tato dve bhavaṅgāni, tato puna

vicārārammaṇaṃ āvajjanaṃ vuttanayeneva javanānati. Evaṃ pañcasu jhānaṅgesu yadā

nirantaraṃ cittaṃ pesetuṃ sakkoti, athassa āvajjanavasī siddhā hoti. Ayaṃ pana

matthakappattā vasī bhakavato yamakapāṭihāriye labbhati, aññesaṃ vā evarūpe kāle, ito

paraṃ sīghatarā āvajja

[SL Page 114] [\x 114/]

Navasī nāma natthi, āyasmato pana mahāmoggallānassa nando panandanāgarājadamane

viya sīghaṃ samāpajjanasamatthatā samāpajjana vasī nāma, accharāmatta vā

dasacchārāmattaṃ vā khaṇaṃ ṭhapetuṃ samatthatā adhiṭṭhānavasī nāma, tatthava lahuṃ

vuṭṭhātuṃ samatthatā viṭṭhānavasī nāma. Tadubhayadassanatthaṃ buddharakkhitattherassa

vatthuṃ kattuṃ vaṭṭati, [PTS Page 155] [\q 155/] sohāyasmā upasampadāya

aṭṭhavassiko hutvā therambatthale mahārohaṇaguttattherassa gilānupaṭṭhānaṃāgatānaṃ

tiṃsamattānaṃ iddhimantasahassānaṃ majjhe nisinno therassa yāguṃ paṭiggāhayamānaṃ

upaṭṭhakanāgarājānaṃ gahessāmīti ākāsato pakkhavdantaṃ supaṇṇarājānaṃ disvā tāvadeva

pabbataṃ nimmiṇitvā nāgarājānaṃ pāhāya gahetvā tattha pāvisi. Supaṇṇarājā pabbate

pahāraṃ datvā palāyi. Mahāthero āha: sace āvuso rakkhita nobhavissa sabbeva gārayhā

assāmāti. Paccavekkhaṇa vasī pana āvajjanavasiyāyeva vuttā. Paccavekkhaṇajavanāneva hi

tattha āvajjanānantarānīti. Imāsu pana pañcasu vasīsu ciṇṇa vasinā

paguṇapaṭhamajjhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti āsannanīva raṇapaccattikā

vitakkavicārānaṃ olārikattā aṅgadubbalāti ca tattha dosaṃ disvā dutiyajjhānaṃ santato

manasi karitvā paṭhamajjhāne nikantiṃ pariyādāya dutiyādhigamāya yogo kātabbo. Athassa

yadā paṭhamajjhānā vuṭṭhāya satassa sampajānassa jhānaṅgāni paccavekkhato vitakkavicarā

oḷārikato upaṭṭhahanti, pīti sukhañceva cittekaggatā ca santa to upaṭṭhāti, tadāssa oḷāri

kaṅgappahānāya santaṅgapaṭilābhāya ca tave nimittaṃ paṭhavīpaṭhavīti punappunaṃ

manasi karoto idāni dutiyajjhānaṃ sampajjissatīti bhavaṅgaṃ upacchivditvā tadeva

paṭhavikasinaṃ ārammaṇaṃ katvā mano dvārāvajjanaṃ uppajjati. Tato tasmiṃ yeva

ārammaṇe cattāri pañca vā javanāni javanti, yesaṃ avasāne ekaṃ rūpāvacaraṃ

dutiyajjhānikaṃ, sesāni vuttappakārāneva kāmāvacarānīti. Ettā vatā cesa "vitakka vicārānaṃ

vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ

pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharatī"ti evamanena dvaṅgavippahīnaṃ tivaṅga

samannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannaṃ dutiyajjhānaṃ adhigataṃ hoti

paṭhavikasiṇaṃ. [PTS Page 156] [\q 156/]

Tattha vitakkavicārānaṃ vūpasamāti - vitakkassa ca vicārassacāti imesaṃ dvinnaṃ vūpasamā

samatikkamā, dutiyajjhānakkhaṇe apātu bhāvāti vuttaṃ hoti, tattha kīñcāpi dutiyajjhāne

sabbepi paṭhamajjhānadhammā na santi, aññeyeva hi paṭhamajjhāne phassādayo, aññe idha,

oḷārikassa pana oḷārikassa aṅgassa samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ

dutiyajjhānādīnaṃ adhigamo hotīti dīpanatthaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vuttanti

veditabbaṃ. Ajjhantanti - idha niyakajjhattaṃ adippetaṃ, vibhaṅge pana ajjhattaṃ paccattanti

ettadameva vuttaṃ, yasmā ca niyakajjhattaṃ adhippetaṃ, tasmā attano santāne jātaṃ attano

santāne nibbattanti ayamettha attho. Sampasādananti - sampasādanaṃ vuccati saddhā,

sampasādanayogato jhānampi sampasādanaṃ, nīla vaṇṇayogato nīlaṃ vatthaṃ viya, yasmā

vā taṃ jhānaṃ sampasādana samannāgatattā vitakkavicārakkhobhavūpasamanena ca ceto

sampasādayati, tasmāpi sampasādananti vuttaṃ, imasmiñca atthavikappe sampasādanaṃ

cetasoti evaṃ padasambavdho veditabbo, purimasmiṃ pana attha vikappe cetasoti etaṃ

ekodibhāvena saddhiṃ yoje tabbaṃ. Tatrāyaṃ atthayojanā: - eko udetīti ekodi. Vitakka

vicārehi anajjhārūḷhattā aggo, seṭṭho hutvā udetīti attho, seṭṭhopi hi loke ekoti vuccati.

Vitakkavicāravira hito vā eko asahāyo hutvā tīpi vattuṃ vaṭṭati. 1 Athavā:

sampayuttadhamme udāyatīti udī, uṭṭapetīti attho, seṭṭhaṭṭhena eko ca so udīcātiekodi,

samādhissetaṃ adhivacanaṃ, iti imaṃ ekodiṃ bhāveti vaḍḍhetīti isaṃ dutiyajjhānaṃ

ekodibhāvaṃ, so panāyaṃ ekodi yasmā cetaso na sattassa na jivassa, tasmā etaṃ cetaso

ekodibhāvanti vuttaṃ, nanu cāyaṃ saddhā paṭhamajjhānepiatthi, ayañca ekodi nāmako

samādhi, atha kasmā idameva sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvañcāti vuttanti? Vuccate: -

aduṃhi paṭhamajjhānaṃ [PTS Page 157] [\q 157/] vitakkavicārakkhobhena

vīcitaraṅgasamākulamiva jalaṃ na suppasannaṃ heti. Tasmā satiyāpi saddhāya.

Sampasādananti na vuttaṃ, na suppasannattā yeva cettha samādipi na suṭṭhu pākaṭo, tasmā

ekodibhāvantipi na vuttaṃ, imasmiṃ pana jhāne vitakka vicārapaḷibodhābhāvena laṅdhokāsā

balavatī saddhā balavasaddhā sahāya paṭilābheneva samādhipi pākaṭo, tasmā dameva evaṃ

vuttanti veditabbaṃ, vibhaṅge pana " sampasādananti yā saṅ saddahanā okappanā

abhippasādo, cetaso ekodibhāvanti yā cittassa ṭhiti - pe- sammā samādhi"ti ettakameva

vuttaṃ. Evaṃ vuttena panetena saddhiṃ ayaṃ atthavanṇāna yathā na virujkti aññadatthu

saṃsandati ceva sameti ca evaṃ veditabbā.

Avitakkaṃ avicāranti - bhavanāya pahīṇatti etasmiṃ etassa vā vitakko natthīti avitakkaṃ,

imināva nayena avicāraṃ, vibhaṅgepi vuttaṃ. "Iti ayañca vitakko ayañca vicāro santā honti

samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā vyappitā sositā visositā vyantīkatā, tena

vuccati: - avitakkaṃ avi

1. Si11. Itipivaṭṭati.

[SL Page 116] [\x 116/]

Cāraṃ"ti etthāha: - nanu ca vitakkavicārānaṃ vūpasamāti imināpi ayamattho siddho,

athakasmā pūna vuttaṃ avitakkaṃ avicāranti? Vuccate: - evametaṃ siddhovāyamattho, na

panetaṃ tadatthadīpakaṃ, nanu avocumha oḷajarikassa pana oḷārikassa aṅgassa

samatikkamā paṭhamajjhānato paresaṃ dutiyajjhānādīnaṃ samadhigamo hotiti dīpanatthaṃ

vitakkavicārānaṃ vūpasamāti evaṃ vuttanti, apica: -citakkavicārānaṃ vūpasamā idaṃ

sampasādanaṃ na kilesakālussiyassa, vitakkavicārānañca vūpasamā ekodibhāvaṃ, na

upacārajjhānamiva nivaraṇappahāṇā, na paṭhamajjhānamiva ca aṅgapātubhāvāti, evaṃ

sampa sādanaekodibhāvānaṃ hetuparidīpakamidaṃ vacanaṃ, tathā vitakkavicārānaṃ vū

samā idaṃ avitakkaṃ avicāraṃ na tatiya catutthajjhānāni viya cakkhuviñgñāṇādīni viyaca

abhāvāti evaṃ avitakkaavicārabhāvassa hetuparidīpakañca, na

vitakkavicārābhāvamattaparidīpakaṃ, vitakkavicārābhāvamattaparidīpakameva [PTS Page

158] [\q 158/] pana avitakkaṃ avicāranti idaṃ vacanaṃ, tasmā purimaṃ vatvāpi puna

vattabbamevāti. Samādhijantipaṭhamajjhānasamādhito sampayuttasamādito vā jātanti attho,

tattha kiñcāpipaṭhamampi sampayuttasamādhito jātaṃ, atha kho aya meva samādhi

samādhiti vattabbataṃ aharati, vitakkavicārakkhobha virahena ataviya acalattā

suppasannattā ca, tasmā imassa vaṇṇa bhaṇanatthaṃ idameva samādhijanti vuttaṃ.

Pītisukhanti idaṃ vutta nayameva.

Dutiyanti- gaṇanānupubbatā dutiyaṃ, dutiyaṃ uppannantipi dutiyaṃti. Idaṃ dutiyaṃ

samāpajjatītipi dutiyaṃ, yaṃ pana vuttaṃ "dvaṅgavippahīṇaṅ tivaṅgasamannāgata"nti, tattha

vitakkavicārānaṃ pahāṇavasena dvaṅgavippahīṇatā veditabbā. Yathāca paṭhamajjhanassa

upacārakkhaṇe nīvaraṇāni pahīyanti, na tathā imassa vitakkavicārā. Appaṇākkhaṇeyeva

panetaṃ vinā tehi uppajjati, tenassa te pahāṇaṅganti vuccanti. Pīti sukhaṃ cittekagga tāti

imesaṃ pana tiṇṇaṃ uppattiva sana tivaṅgasamannā tatatā veditabbā, tasmā yaṃ hi

vibhaṅge: - jhānanti sampasāde pīti sukhaṃ cittassekaggatāti vuttaṃ, taṃ saparikkhāraṃ jhāṃ

dassetuṃ pariyāyena vuttaṃ. hapetvā pana sampasādanaṃ nippariyāyena

upanijjhānalakkhaṇappattānaṃaṅgānaṃ casena tivaṅgika vevetaṃ hoti. Yathāha: -" katamaṃ

tasmiṃ samaye tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti. Yathāha: -" katamaṃ tasmiṃ samaye tivaṅgikaṃ

jhānaṃ hoti, pītisukhaṃ cittassekaggatā"ti[a] sesaṃ paṭhamajjhāne vuttanayameva.

Evaṃ adigate pana tasmimpi vuttanayeneva pañcahākārehi ciṇṇavasinā hutvā

paguṇadutiyajjhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti āsannacitakkavicārapaccatthikā, yadeva

tatthapītiti cetaso

[A.] Abhi - dhammasaṅganī.

[SL Page 117] [\x 117/]

Ubbillāvitaṃ, etenetaṃ oḷārikaṃ akkhāyatīti vuttāya pītiyā oḷārikattā aṅgadubbalātiva tattha

dosaṃ disvā tatiyajjhānaṃ santato manasi karitvā dutiyajjhānenikantiṃ pariyādāya

tatiyādhigamāya yogo kātabbo. Athassa yadā atuyato vuṭṭhāya satassa sampajānassa [PTS

Page 159] [\q 159/] jhānaṅgānī paccavekkhato pīti oḷārikato upaṭṭhāti, sukhañceva

ekaggatā ca santato upaṭṭhāti, tadāssa oḷārikaṅgappahāṇāya santaṅgapaṭilābhāyaca tadeva

nimittaṃ paṭhavi paṭhaviti punappunaṃ manasikaroto idāni tatiyajjhānaṃ uppajjissatīti

bhavaṅgaṃ upacchivditvā tadeva paṭhavikasiṇaṃ ārammaṇaṃ katvā manodvārāvajjanaṃ

uppajjati. Tato tasmiññevārammaṇe cattāri pañca vā javanāni javanti, yesaṃ avasāne ekaṃ

rūpā vacaraṃ tatiyajjhānikaṃ, sesāni vuttanayeneva kāmāvacarānīti. Ettāvatā va panesa

"pītiyā ca virāgā upekhakoca viharati sato ca sampajāno sukhadva kāyena paṭisaṃvedeti

yantaṃ ariyā ācikkhanti upekhako satimā sukhavihārīti tatiyajjhānaṃ upa sampajja

viharatī"ti [a] evamanena ekaṅgavippahīṇaṃ dvaṅgasamannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ

dasalakkhaṇasampannaṃ tatiyajjhānaṃ adhigataṃ hoti paṭhavikasiṇaṃ.

Tattha - pītiyāca virāgāti- virāgo nāma vuttappakārāya pītiyā jigucchanaṃ vā samatikkamo

vā, ubhinnaṃ pana antarā casaddo sampiṇḍanattho, so vūpasamaṃ vā sampiṇḍeti

vitakkavicārānaṃ vūpasamaṃ vā, tattha yadā vūpasamameva sampiṭheti, tadā pītiyā virāgā

ca kiñca bhiyyo vūpasamācāti evaṃ yojanā veditabbā. Imissā ca yojanāyavirāgo

jigucchanattho hoti, tasmā pītiyā jigucchanāva vūpasamācāti1 ayamattho daṭṭhabbo, yadā

pana vitakkavicārānaṃ vūpasamavaṃ sampiṇḍeti. Tadā pītiyāca virāgā kiñca bhīyyo

vitakka vicārānagñca vūpasamāti evaṃ yojanā veditabbā, imissāca yojanāya virāgo

samatikkamanattho hoti, tasmā pītiyāca samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamāti

ayamattho daṭṭhabbo. Kāmañcete vitakkavicārā dutiyajjhāneyeva vūpasantā, imassa pana

jhānassa maggaparidīpanatthaṃ vaṇṇabhaṇanatthañcetaṃ vuttaṃ. Vitakkavicārā nañca

vūpasamāti hi vutte idaṃ paññāyati: - nūna vitakkavicāravūpasamo2 maggo imassa

jhānassāti, yathāca tatiye ariyamagge appahīṇānampi sakkāyadiṭṭhādīnaṃ pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saṃyojanā naṃ pahāṇāti evaṃ pahāṇaṃ vuccamānaṃ [PTS Page 160] [\q

160/] vaṇṇabhaṇanaṃ hota tadadhi gamāya ussukkānaṃ ussāhajanakaṃ, evameva idha

avūpasantānampi

1. Sī11. Samatikkamācāti. 2. Sī11. 111. Nūnavitakkavicārānaṃ vūpasamo [a.]

Abhi-jhānavibhaṅge

[SL Page 118] [\x 118/]

Vitakkavicārānaṃ vūpasamo vuccamāno vaṇṇabhaṇanaṃ hoti, tenāyamattho vuttopītiyāca

samatikkamā vitakkavicārānañca vūpasamāti.

Upekkhako ca viharatīti - ettha upapattito ikkatīti upekkhā, samaṃ passati apakkhapatītā

hutvā passatiti attho, tāya visadāya vipulāya thāmagātāya samannāgatattā

tatiyajjhānasamaṅgī upekkhakoti vuccati, upekkhā pana dasavidhā hoti: - chaḷaṅgu pekkhā

prahmavihārupekkhā bojjhaṅgupekkhā viriyupekkhā saṅkhā rupekkhā vedanūpekkhā

vipassanupekkhā tata;majjhattupekkhā jhānupekkhā pārisuddhupekkhāti. Tattha yā " idha

kīṇāsavo bhikkhū cakkunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano upekkhako ca

viharati sato sampajāno" ti[a] evamāgatā khīṇāsavassa chasu dvāresu

iṭṭhāniṭṭhachaḷārammaṇāpāthe parisuddhapakatibhāvā ' vijahanākā rabhūtā upekkhā ayaṃ

chaḷaṅgupekkhā nāma. Yā pana "upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā

viharatī"ti[b]evamāgatā sattesu majjhattākārabhūtā upekkhā ayaṃ brahmavihārupekkhā

nāma. Yā "upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissita"nti[c] evamāgatā

sahajātadhammānaṃ majjhattākārabhūtā upekkhā ayaṃ bojjhaṅgu pekkhā nāma. Yā pana

"kālena kālaṃ upekkhā nimittaṃ manasi karotī"ti[d] evamāgatā anaccāraddha nātisithila

viriyasaṅkhātā upekkā, ayaṃ viriyupekkā nāma. Yā "kati saṅkhārupekkhā samādhivasena

uppajjanti. Kati saṅkhārāpekkhā vipassanāvasena uppajjanti, aṭṭhasaṅghārupekkhā

samādhivasena uppajjanti, dasa saṅkhārupekkhā [PTS Page 161] [\q 161/] nāma. Yā

pana "yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekhāsahagata"nti[f]

evamāgatā adukkhamasukhasaññitā upekkhā ayaṃ vedanūpekkhā nāma. Yā "yadatthi yaṃ

bhūtaṃ taṃ pajahati upekkhaṃ paṭilabhatī"ti[g] evamāgatā vicinane majjhattabhūtā upekkhā

ayaṃ vupassanūpekkhā nāma. Yā pana chandādusu yevāpanakesu āgatā sahajātānaṃ

samavāhitabhūtā upekkhā, ayaṃ tatramajjhattupekkhā nāma. Yā upekkhakoca viharatīti

evamāgatā aggasukhepi tasmiṃ apakkhapātajanana upekkhā, ayaṃ jhānupekkhā nāma. Yā

pana upekkhāsati pārisuddhiṃ catutthajjhānanti evamāgatā sabbapaccanīkaparisuddhā

paccanīkavūpa samanepi avyāpārabhūtā apekkhā, ayaṃ pārusuddhupekkhā nāma.

[A] dīghani- saṅgītisutta. [B.] Dighani- sabbāsava. [C.] Ai - ni- ekaka. [D.] Saṃ-nimahāvagga.

[C.] Paṭisambhidā [f.] Abhi- dhammasaṅganī. [G.] Saṃ-nimahāvagga 1. Si11. Santiṭṭhanā.

[SL Page 119] [\x 119/]

Tattha chaḷaṅghupekkhā ca brahmavihārupekkhāca bojjhaṅgupekkhāca

tata;majjhattupekkhāca jhānupekkhāca pārisuddhupekkhāca atthato ekā

ta;majjhattupekkhāva hoti, tena tena avatthābhodena panassā ayaṃ bhedho: - ekassāpi sato

sattassa kumārayuvatthera senāpatirājādivasena bhedo viya, tasmā tāsu yattha

chaḷaṅgupekkhā, na tattha bojjhaṅgupekkhādayo, yatthavā pana bojjhaṅgupekkā, na tattha

chaḷaṅgupekkhādayo hontīti veditabbā; yathācetāsaṃ atthato ekībhāvo, evaṃ skhārupekkhā

vipassanupekkhānampi, paññā eva hi sā kiccavesana dvidhā bhinnā, yathāhi parisassa sāyaṃ

gehaṃ paviṭṭhaṃ sappaṃ ajapadadaṇḍaṃ gahetvā pariyesamānassa taṃ thusakoṭṭhake

nipannaṃ disvā sappo nu kho noti avalo kentassa sovatthikattayaṃ disvā nibbematikassa

sappo na sappoti vicinane [PTS Page 162] [\q 162/] majjhattatā hoti, evamevaṃ yā

āraddhavipassa kassa vipassanāñāṇena lakkhaṇattaye diṭṭhe saṅkhārānaṃ anicca

bhāvādivicinane majjhattatā uppajjati, ayaṃ vipasnupekkhā, yathā pana tassa purisassa

ajapadena danḍena gāḷhaṃ sappaṃ gahetvā kinnāhāṃ imaṃ sappaṃ aviheṭhento attānañca

iminā adaṃsā pento muñceyyanti muñcanākārameva pariyesato gahaṇe majjhattatā hoti.

Evameva yā lakkhaṇattayassa diṭṭhattā āditte viya tayo bhave passato saṅkhāragahaṇe

majjhattatā, ayaṃ saṅkhārupekkhā, iti vipassanupekkhāya siddhāya saṅkārupekkhāpi

siddhāva hoti. Iminā panesā vicinanaggahaṇesu majjhattatā saṅkhātena kiccena dvidhā

bhinnāti. Viriyupekkā pana vedanu pekkhāca aññamaññca avasesāhi ca atthato bhinnā evāti.

Iti imāsu upekkhāsu jhānupekkā idha adhippetā, sā majjhattatā lakkhaṇā, anābhogarasā

avyāpārapaccupaṭṭhānā pitivirāgapadaṭṭā nāti. Etthāha: - nanu cāyaṃ atthato tata;

majjhattupekkhāva hoti sāva paṭhamadutiyajjhānesupi atthi, tasmā tatrāpi upekkhakoca

viharatīti evamayaṃ vattabbāsiyā sā kasmā na vuttāti? Aparivyatta kiccato. Aparivyattaṃ hi

tassā tatthakiccaṃ, vitakkādihi abhi bhūtattā, idha panāyaṃ vitakkāvacārapatihi

anabhibhūtattā ukkitta sirā viya hutvā parivyattakiccā jātā, tasmā vuttāti. Niṭṭhitā

"upekkhako ca viharatī"ta etassa sabbaso atthavaṇṇanā.

Dāni sato ca sampajānoti- ettha saratīti sato, sampajānā tīti sampajāno, puggalena sati ca

sampajaññca vuttaṃ. Tattha saraṇalakkhaṇā sati, apammussanarasā, ārakkhapaccupaṭṭhānā;

asammo halakkhaṇaṃ sampajaññaṃ, tīraṇarasaṃ, pavicayapaccapaṭṭhānaṃ. Tattha kiñcāpi

idaṃ satisampajaññaṃ purimajjhānesupi atthi. Muṭṭhassa tissa hi

asampajānassaupacāramattampi na sampajjati, pageva

[SL Page 120] [\x 120/]

Appaṇā, oḷārikattā pana tesaṃ jhānānaṃ bhūmiyaṃ viya purisassa cittassa gati sukhā hoti.

Abyatta tattha satisampajaññakiccaṃ. Oḷārikaṅgappahāṇena [PTS Page 163] [\q 163/]

pana sukhumattā imassa jhānassa, purisassa khuradhārāyaṃ viya

satisappajañññakiccapariggahitā evaṃ cittassa gati bacaññitabbāti idheva vuttaṃ. Kiñca

bhīyyo? Yathā dhenupako vaccho dhenuto apanītoarakkhiyamāno punadeva dhenuṃ upa

gacchati, evamidaṃ tatiyajjhānasukhaṃ pītito apanītaṃ taṃ satisampajaññārakkhena

arakkhiyamānaṃ puna deva pītiṃ upagaccheyya, pīti sampayuttameva siyā. Sukhe cāpi

sattā sārajjanti, idañca ati madhuraṃ sukhaṃ, tatoparaṃ sukhābhāvā,

satisampajañññānubhāvena panettha sukhe asārajjanā hoti no aññathāti. Immpi atthavisesaṃ

dassetuṃ idaṃ idheva vuttanti veditabbaṃ.

Idāni "sukhañca kāyena paṭisaṃvedetī"ti ottha kiñcāpi tatiyajjhānasamaṅgino

sukhapaṭisaṃvedanābhogo natthi, evaṃ santepi yasmā tassa nāmakāyena sampayuttaṃ

sukhaṃ, yaṃ vā taṃ nāmakāya sampayuttaṃ sukhaṃ, taṃ samuṭṭhānenassa yasmā

atipaṇitena rūpena rūpakāyo phuṭṭho. Yassa phuṭṭhattā jhānā vuṭṭhitopi sukhaṃ

paṭisaṃvedeyya, tasmā etamatthaṃ dassento sukhañca kāyena paṭisaṃ vedetīti āha.

Idāni "yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukha vihārī"ti ettha yaṃ jhānahetu yaṃ

jhānakāraṇā taṃ tatiyajjhāna samaṅgi puggalaṃ buddhādayo ariyā ācikkhanti desti

peññāpenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttāni karonti pakāsenti pasaṃ santīti

adhipapāyo. Kinti? Upekkhako satimā sukhavihārīti. Taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja

viharatīti evamettha yojanā veditabbā. Tasmā pana naṃ te evaṃ pasaṃsantīti?

Pasaṃsārabhato. Ayaṃ hi yasmā atimadhurasukhe sukhapāramuppattepi tatiyajjhāne

upekkhako, na tattha sukhābhisaṅgena ākaḍḍhiyati. Yathāca pīti na uppajjati evaṃ

upaṭṭhitasatitāya satimā. Yasmā ca ariyakantaṃ ariyajanasevitamevaca asaṅkiliṭṭhaṃ sukhaṃ

nāmakāyena paṭisaṃvedeti. Tasmā pasaṃsāraho, iti pasaṃsārahato naṃ ariyā te [PTS Page

164] [\q 164/] evaṃ passāhetubhute guṇe jakāsentā upekkhako satimā sukha vihārīti

evaṃ pasaṃsantītiveditabbaṃ. Tatiyantigaṇanānupubbatā tatayaṃ, idaṃ tatiyaṃ

samāpajjatītipi tatiyaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ "ekaṅgavippahīṇaṃ duvaṅgasamannāgataṃ"ti ettha

pītiyā pahāṇa vasenaekaṅgavippahīṇatā veditabbā. Yā panesā dutiyajjhānassa vitakkavicārā

viya appaṇākkhaṇeyeva pahīyati, tenassa sā pahāṇaṅganti vuccati. Sukhaṃ cittekaggatāti

imesaṃ pana cinnaṃ uppattivasena duvaṅgasamannāgatatā veditabbā. Tasmā yaṃ vibhaṅge

"jhānanti upekkhāsatisampajaññaṃ sukhaṃ cittassekaggatā"ti vuttaṃ, taṃ saparikkāraṃ jhānaṃ

dassetuṃ pariyāyena vuttaṃ, ṭhapetvā pana upekkhāsatisampajaññāni nippariyāyena

upanijjhānalakkhaṇappattānaṃ aṅgānaṃ vasena duvaṅgikamevetaṃ hoti. Yathāha: -"

katamaṃtasmiṃ samaye duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti sukhaṃ cittassekaggatā"ti. Sesaṃ

paṭhamajjhāne vuttanayameva.

Evaṃ adhigate pana tasmimpi vuttanayeneva pañcahākārehi ciṇṇavasinā hutvā

paguṇatatiyajjhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti āsannapītipaccatthikā yadeva tattha

sukhamiti cetaso ābhogo eteneta oḷārikamakkhāyatīti evaṃ vuttassa sukhassa oḷārikattā

aṅgadubbalāti ca tattha dosaṃ disvā catutthajjhānaṃ santato manasi karitvā tatiyajjhāne

nikantiṃ1 pariyādāya catutthādhigamāya yogo kāyabbo. Athassa yadā tatiyato vuṭṭhāya

satassa sampajānassa jhānaṅgāni paccavekkhato cetasikasomanassasaṅkhātaṃ sukaṃ

oḷārikato u ṭṭhāti, upekkhāvedanā ceva cittekaggatā ca santato upaṭṭhāti, tadāssa

oḷārikaṅgappahāṇāya santaaṅgapaṭilābhāyaca tadeva nimittaṃ paṭhavī paṭhavīti

punappunaṃ manasikaroto idāni catuttajkādhānaṃ uppajjissatīti bhavaṅgaṃ upacchinditvā

tadeva paṭhavikasiṇaṃ ārammaṇi katvāmanodvārāvajjanaṃ uppajjati, tato

tasmiññevārammaṇe cattāri pañca vā javanāni uppajjanti. [PTS Page 165] [\q 165/]

yesaṃ avasāne ekaṃ rūpāvacaraṃ catutthajjhānikaṃ, sesāni vuttippakārāneva kāmāvacarāni.

Ayaṃ pana viseso: yasmā sukhā vedanā adukkhamasukhāya vedanāya

āsevanappavacāyenapaccayo na hoti, catutthajjhāne ca adukkhamasukhāya vedanāya

uppajjitabbaṃ. Tasmā tāni upekkhāvedanāsampayuttāni honti. Upekhāsampa yuttattā yeva

cettha pīti parihāyatīti. Ettāvatā cesa sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkāsatipārisuddhiṃ

catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. [A] evamanena ekaṅgavippahīṇaṃ

duvaṅgasamannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampaṇṇaṃ catutthajjhānaṃ adigata

hoti paṭhavikasiṇaṃ.

Tattha " sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā"ti- kāyika sukhassa ca kāyikadukkhassa

ca pahāṇā " pubbevā"ti - tañca ko pubbeva, na catutthajjhānakkhaṇe.

"Somanassadomanassānaṃ atṇaṅgamā"ta - cetasikasukhassa cetasikadukkhassa cāti

imesampi dvinnaṃ pubbeva atthaṅgamā pahāṇā icceva vuttaṃ hoti, kadā pana neṃ pahāṇaṃ

hoti? Catunnaṃ jhānānaṃ upacārakkhaṇe. Somanassaṃ hi

1. Si11. Niyanti. [A]

Abhi- jhānavibhaṅge.

[SL Page 122] [\x 122/]

Catutthajjhānassa upacārakkhaṇeyeva pahīyati. Dukkhadomanassa sukāni

paṭhamadutiyatatiyajjhānānaṃ upacārakkhaṇesu, evametesaṃ pahāṇakkamena avuttānaṃ

induriyavibhaṅge pana indriyānaṃ udde sakkameneva idhāpi vuttānaṃ

sukhadukkhasomanassadomanassānaṃ pahāṇaṃ veditabbaṃ. Yadi panetāni tassa tassa

jhānassaupavārakkhaṇeyeva pahīyanti, atha kasmā " kattha cūppannaṃ dukkhindriyaṃ

aparisesaṃnirujjhati? Idha bhikkhave bhikkhū vivicceva kāmehi vivicca adusaleha dhammehi

samitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Ettha

cuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati, tattha cuppannaṃ domanassinduyaṃ

aparisesaṃ nirujjhati, ettha cuppannaṃ sukhindriyaṃ apari sesaṃ nirujjhati, ettha cūppannaṃ

somanassindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahāṇā

dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2

upekkhāsatipāsuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati ettha cuppannaṃ

somanassindurirayaṃrisesaṃ [PTS Page 166] [\q 166/] nirujjhatī"ti[a] evaṃ jhānesveva

nirodho vuttoti? Atisayanirodhattā. Atisaya nirodho hi nesaṃ paṭhamajjhānādisu, na

nirodhoyeva. Nirodho yeva pana upacārakkhaṇe nātisayanirodo, tathāhi nānāvajjane

paṭhamajjhānūpacāre niruddhassāpi dukkhindriyassa ḍaṅsamakasādi samphassena vā

visamāsanūpatāpena vā siyā uppatti, natveva anto appaṇāyaṃ. Upacāre vā niruddhampetaṃ

na suṭṭhu niruddhaṃ hoti paṭipakkhena pana avihatattā, anto appanāyaṃpana pīti

pharaṇena sabbo kāyo sukokkanto hoti, sukhokkanta kāyassaca yuṭṭhu niruddhaṃ hoti

dukkinduyaṃ paṭipakkhena vihatattā, nānāvajjaneyeva ca dutiyajjhānupacāre pahīṇassa

domanassindriyassa yasmā etaṃ vitakkāvicārappaccayepi kāyakilamathe cittupaghāte ca sati

uppajjati, vitakkavicārābhāve neva uppajjati, yattha pana uppajjati tattha vitakkavicārābhāve

appahīṇā eva ca dutiyajjhānupacāre vitakkavicārāti, tatthassa siyā uppatti natveva

dutiyajjhāne pahīṇapaecayattā. Tathā tatiyajjhānupacāre pahīṇassāpi sukhindriyassa

pītisamuṭṭhānapaṭhīta rūpaphūmakāyassa siyā uppatti, natveva tatiyajjhāne. Tatayajjhāne

hi sukhassa paccaya bhūtā pīti sabbaso nirujjhati. 1Tathā catutthajjhānupacāre pahīṇassāpi

somanassinduyassa ānnattā appaṇāppattāya upekkhāya abhāvena sammā anatikkantattā ca

siyā uppatti, natveva catutthajjhāne. Tasmā yeva ca etthuppannaṃ dukkhindurirayaṃ

aparisesaṃ nirujjhatīti tattha tattha aparisesaggahaṇaṃ katanti etthāhaṃ: - athevaṃ tassa

tassa jhānassupacāre pahīṇāpi etā vedanā idha kasmā samāhaṭāti? Sukhaggahaṇatthaṃ. Yā

hi ayaṃ "adukkhamasukhaṃ"ti etthaadukkhamasukhā vedanā vuttā sā sukhumā duviññeyyā,

na sakkā sukhena gahetuṃ, tasmā yathā nāma duṭṭhassa yathā tathā vā upasaṅka

1. Si1 niruṇḍāti. 2. Abhi - indurirayavibhaṅga

[SL Page 123] [\x 123/]

Mitvā gahetuṃ asakkuneyyassa goṇassa gahaṇattaṃ gopo ekasmiṃ vaje sabbā gāvo

samāharati, [PTS Page 167] [\q 167/] athekekaṃ niharanto paṭi pāṭiyā āgataṃ ayaṃ so

gaṇhatha nanti tampi gāhayati, evameva bhagavā sukhagahaṇatthaṃ sabbā etā samāhari.

Evaṃ hi samāhaṭā etā dassetvā yaṃ neva sukhaṃ na dukkhaṃ na somanassaṃ na

domanassaṃ, ayaṃ adukkhamasukhā vedanāti sakkā hoti esā gāhayituṃ. Apica:

adukkhamasukhāya cetovimuttiyā paccayadassanatthañcāpi etā vuttāti veditabbā.

Sukhadukkhappahāṇādayo hi tassā paccayā, yathāha: - " cattāro kho āvuso paccāya

adukkhamasukhāya ceto vimuttiyā samāpattiyā, idha āvuso bhikkhu sukhasasa ca pahāṇā

dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Ime kho āvuso cattāro

paccayā adukkhamasukhāya cetevumuttiyā samāpattiyāti. Yathā vā aññattha pahīṇāpi

sakkāyadiṭṭhiādayo tatiyamaggassa vaṇṇabhaṇa natthaṃ tattha pahīṇāti vuttā, evaṃ

vaṇṇabhaṇanatthampetassa jhānassa tā idha vuttāti veditabbā. Paccayaghātena vā ettha

rāgadosānaṃ atidūrabhāvi dassetumpetā vuttāti veditabbā. Etāsu hi sukha somanassassa

paccayo, somanassaṃ rāgassa, dukkhaṃ domanassassa domanassaṃ dosassa, sukhādighātena

ca sappaccayā rāgadosā hatāti atidūre hontīti. Adukkhamasukhanti - dukkhā bhāvena

adukkhamasukhā, apekhātipi vuccati. Sā iṭṭhāniṭṭha viparītānubhavanalakkhaṇā,

majjhattarasā, avibhūtapaccupaṭṭhānā sukha dukkhanirodhapadaṭṭhānāti1 veditabbā.

Upekkāsatipārisuddhinti upekkhāya janitasatiyā pārisuddhiṃ, imasmiṃ hi jhāne

suparisuddhā sati, yā ca tassā satiyā pārisuddhi sā upekkhāya katā na aññena, tasmā etaṃ

upekkhāsatipārisuddhinti muccati. Vibhaṅgepi vuttaṃ: - ayaṃ sati emāya upekkhāya visadā

hoti parisuddhi pariyodātā, tena vuccati upekkhāsatipārisundinti. Yāya [PTS Page 168] [\q

168/] ca apekkhāya ettha sati pārisuddhi hoti, sā atthato tatramajjhattatātī veditabbā, na

kevalañcettha tāya satiyeva parisuddhā, api ca ko sabbepi sampayuttadhammā satisīsena

pana desanā vuttā. Tattha kiñcāpi ayaṃ apekkhā heṭṭhāpi tīsu jhānesu vijjati, yathā pana

divā suriyappa bhābhibhavā sommabāvena ca attano apakārakattena vā sabhāgāya rattiyā

alābhā divā vijjamānāpi candalekhā aparasuddhā hoti apariyedātā. Evamayampi

tatramajjhattupekkhā candalekhā vitakkādi paccanīkadhammatejābibhavā2 sabhāgāya ca

upekkhā vedanā rattiyā

1. Sī11. Sukhanirodhapadaṭṭhānāti. 2. Ma. 11. Vitakkādipaccanikadhammatejābibhavābhāvā

[a.] Ma- ni- culavedalla.

[SL Page 124] [\x 124/]

Appaṭilābāvijjamānāpi paṭhamādijhānabhede aparisuddhā hoti. Tassā ca aparisuddhāya

divā aparisuddhacandalekhāya pabhā viya jahajātāpi sati ādayo aparisuddhāva honti, tasmā

tesu ekampi upekkhā satipārisuddhiti na vuttaṃ. Idha pana vitakkādipaccanīkatejāhi

bhavābhāvā sabhāgāya ca upekkhā vedanā rattiyā paṭilābhā, ayaṃ tata;majjhattupekkhā

candalekhā ativiya parisuddhā. Tassā parisuddhattā parisuddhacandalekhāya pabhā viya

sahajātāpi sati ādayo parisuddhā honti veditabbaṃ. Catutthanti gaṇanānupubbatā catutthaṃ,

idaṃ catutthaṃ samāpajjatītipi catutthaṃ. Yaṃ pana vuttaṃ "ekaṅgavippahīṇaṃ

duvaṅgasamannāgataṃ"ti tattha somanassassa pahāṇavasena ekaṅgavippahīṇatā veditabbā.

Tañca pana somanassaṃ ekavīthiyaṃ purimajavanesu yeva pahīyati, tenassa taṃ

pahāṇaṅganti vuccati. Upekkhā vedanā cittekaggatāti imesaṃ pana dvinnaṃ uppattivasena

dvaṅgasamannāgatatā veditabbā. Sesaṃ paṭhamajjhāne vuttanayameva esa tāva

catukkajjhāne nayo.

Pañcakajjhānaṃ pana nibbattentena paguṇapaṭamajjhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti

āsannanīvaraṇapaccatthikā vitakkassa oḷārikattā aṅgadubbalāti ca tattha dosaṃ [PTS Page

169] [\q 169/] disvā dutiyaṃ jhānaṃ santato manasi karitvā paṭhamajjhāne nikantiṃ

pariyādāya dutiyādhigamāya yogo kātabbo. Athassa yadā paṭhamajjhānā vuṭṭhāya satassa

sampajānassa jhānaṅgāni paccavekkhato vitakkamattaṃ oḷārikato upaṭṭhāti, vicārādayo

santato, tadāssa. Oḷārikaṅgappa hāṇāya santaṅgapaṭilābhāya ca tadeva nimittaṃ paṭhavī

paṭhavīti punappunaṃ manasikarote vuttanayeneva dutiyaṃ jhānaṃ uppajjati. Tassa

vitakkamattaveva pahāṇaṅgaṃ. Vicārādini cattāri samannāgataṅgāni. Sesaṃ

vuttappakārameva evaṃ adhigate pana tasmimpivuttanayeneva pañcahākārehi cinṇavasinā

hutvā paguṇadutiyajjhānato vuṭṭhāya ayaṃ samāpatti āsannavitakka paccatthikā vicārassa

oḷārikattā aṅgadubbalāti ca tattha dosaṃ disvā tatiyaṃ jhānaṃ santato manasi karitvā

dutiyajjhāne nikantiṃ pariyādāyatatiyādhigamāya yogo kātabbo. Athassa yadā dutiyajjhānato

vuṭṭhāya satassa sampajānassa jhānaṅgāni paccavekkhato vicāramattaṃ oḷārikato upaṭṭhāti,

pītiādīti santato. Tadāssa oḷārikaṅgappahāṇāya santaaṅgapaṭilābhāya ca tadeva

nimuttaṃpaṭhavī paṭhavīti punappuna manasikaroto vuttana yeneva tatiyaṃ jhānaṃ

uppajjati. Tassa vicāramattameva pahāṇaṅgaṃ, catukkanayassa dutiyajjhāne viya pīti ādīni

tīṇi samannā gataṅgāni. Sesaṃ vuttappakārameva. Iti yaṃ catukkanaye dutiyaṃ

[SL Page] [\x /] taṃ dvidhā bhindutvā pañcakanaye dutiyañceva tatiyañca hoti. Yāni ca

tattha tatiyacatutthāni tānidha catutthapañcamāni honti. Paṭhamaṃ paṭhamamevāti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate vusuddhimagge

Samādibāvanādikāre

Paṭhavikasiṇa niddeso nāma

Catuttho paricchedo. [PTS Page 170] [\q 170/]

5.

Sesakasiṇa niddeso.

Idāni paṭhavikasiṇānantare āpokasiṇe vivorakathā hoti: yatheva hi paṭhavikasiṇaṃ, evaṃ

āpokasiṇampi bāvetu kāmena sukhanisinnena āpasmiṃ nimittaṃ ganhitabbaṃ, kate vā akate

vāti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Yathā ca idha evaṃ sabbattha, ito paraṃ hiettakampiavatvā

visesamattameva vakkhāma. Idhāpi pubbekatādikārassa puññavato akate āpasmiṃ

pokkharaṇiyā vā taḷāke vā loniyaṃ vā samudde vā nimittaṃ uppajjati, cūḷa sivattherassa

viya: - tassa kirāyasmato lābhasakkāraṃ pahāya vivittavāsaṃvasissāmīti mahātitthe nāvaṃ

abhiruhitvā jambudīpaṃ gacchato antarā mahāsamuddaṃ olekeyato tappaṭibhāgaṃ

kasiṇanimittaṃ udapādi. Akatādikārena cattārokasiṇadose pariharantena

nīlapītalohitodātavaṇṇānaṃ aññataravanṇaṃ āpaṃ agahetvā yampana bhūmiṃ

asampattameva ākāse suṅvatthena gahitaṃ udakaṃ aññaṃ vā tathārūpaṃ

vippasannamanāvilaṃ, tena pattaṃ vā kuṇḍikaṃ vā samatittikā pūretvā vuhārapaccante

vuttappakāre paṭicchanne okāse ṭhapetvā sukhanisinnena na vaṇṇo paccavejhitabbo, na

lakkhaṇaṃ manasikātabbaṃ. Nissayasavaṇṇameva katvā ussadavasena paṇṇattidhamme

cittaṃ ṭhapetvā ambu udakaṃ vāri salilanti ādisu āpo nāmesu pākamanāmavasena āpo āpoti

bhāvetabbaṃ. Tassevaṃ bhāvayato anukkamena vuttanayeneva nimittadvayaṃ uppajjati. Idha

pana uggahanimittaṃ calamānaṃ viya upaṭṭhāti. [PTS Page 171] [\q 171/] sace

pheṇabubbulakasammissaṃ udakaṃ hotī, tādisameva upaṭṭhāti. Kasiṇadoso paññāyati,

paṭibhāganimittaṃ pana paripphandanaṃ1 ākāse ṭhapitamaṇitālavaṭhmaṃ viya

maṇimayādāsa

1. Sī. 11. Nipparipphandaṃ.

[SL Page 126] [\x 126/]

Maṇḍalaṃ viya ca hutvā upaṭṭhāti. So tassa saha upaṭṭhāneneva upacārajjhānaṃ

vuttanayeneva catukkapañcakajjhānāni ca pāpuṇitīti.

Āpokasiṇaṃ.

Tejokasinaṃ bhāvetukāmenāpi tejasmiṃ nimittaṃ gaṇhi tabbaṃ. Tattha katādikārassa

puññvato akate nimittaṃ ganhantassa dīpasikhāya vā uddhano vā pattapacanaṭṭhāne vā

dava ḍāhe vā yattha katthaci1 aggijālaṃ olekaintassa nimittaṃ uppajjati cittaguttattherassa

viya. Tassahāyasmāto dhammasavaṇaṃ divase uposathāgāraṃ paviṭṭhassadīpasikhaṃ

olokentasseva nimittaṃ uppajji. Itarena pana kātabbaṃ, tatridaṃ karaṇavidhānaṃ: siniddhāni

sāradārūni phāletvā sukkhāpetvā ghaṭikaṃ ghaṭīkaṃ katvā patirūpaṃ rukkhamūlaṃ vā

maṇḍapaṃ vā gantvā pattapacanākārena rāsiṃ katvā ālimpetvā kaṭasārako vā camme vā

paṭe vā vidatthi caturaṅgulappamāṇaṃ chiddaṃ kātabbaṃ, taṃ purato ṭhapetvā

vuttanayeneva nisīditvā heṭṭhā tiṇakaṭṭhaṃ vā upari dhūmasikhaṃ vā amanasi karitvā

vemajjhe ghanajālāya nimittaṃ gaṇhitabbaṃ, nīlantivā pitantivāti ādivasena vaṇṇo na

paccavekkhitabbo, uṇhattavasena lakkhaṇaṃ na manasi kātabbaṃ, nissayasavaṇṇameva

katvā ussadavasena paṇṇattidhamme cittaṃ ṭhapetvā pāvakokaṇhavattani jātavedo

hutāsanoti ādisu aggināmesu pākama nāmavaseneva tejo tejoti bhāvetabbaṃ. Tassevaṃ bhāva

yato anukkamena vuttanayameva2 nimittadvayaṃ uppajjati. Tattha uggahanimittaṃ jālaṃ

chijjitvā chijjitvā patanasadisaṃ hutvāupaṭṭhāti. [PTS Page 172] [\q 172/] akate

gaṇhantassa pana kasiṇadoso paññāyati. Alātakhaṇḍaṃ vā aṅgārapiṇḍo vā chārikā vā

dhūmo vā upaṭṭhāti, paṭibhāganimittaṃ nicacalaṃ ākāseṭhapitarattakambalakhaṇḍaṃ viya

suvaṇṇatālavaṇṭaṃ viya kañcanatthambho viya ca upaṭṭhāti. So tassa saha upaṭṭhāne neva

upacārajjhānaṃ vuttanayeneva catukkapañcakajjhānāni ca pāpunātīti.

Tejokasiṇaṃ

Vāyokasinaṃ bhāvotukāmenāpi vāyusmiṃ nimittaṃ gahetabbaṃ, tañca ko diṭṭavasena vā

phuṭṭhavasena vā, vuttaṃ hetaṃ aṭaṭhakathāsu: vāyokasiṇaṃ uggaṇhanto vāyusmiṃ

nimittaṃ gaṇhāti, ucchaggaṃ vā eritaṃ sameritaṃ upalakkheti, veḷaggaṃ vā -perukkhaggaṃ

vā kesaggaṃ vā eritaṃ sameritaṃ upalakkheti. Kāyasmiṃ vā phuṭṭhaṃ upalakkhetī"ti, [a]

1. Sī11. Yatthakatthacideva. 2. Ma. 1 Puna vuttanayeneva. [A] mahāaṭṭhakathā.

[SL Page 127] [\x 127/]

Tasmā samasīsaṭṭhitaṃ ghanapattaṃ ucchuṃ vā veḷuṃ vā rukkhaṃ vā

caturaṅgulappamāṇaghanakesassa purisassa sīsaṃ vā vātena pahariya mānaṃ disvā ayaṃ

vātoetasmiṃ ṭhāne paharatīti satiṃ thapetvā yaṃ vā panassa vātapānantarikāya vā

bhitticchiddena vā pavisitvā vato kāyappadesaṃ paharati, tattha satiṃ ṭhapetvā vāta māḷuta

anilādisu vātanāmesu pākaṭanāmevaseneva vāyo vāyoti bhāvetabbaṃ. Idhauggahanimittaṃ

uddhanato otāritamattassa pāyāsassa usumavaṭṭisadisaṃ calaṃ hutvā upaṭṭhāti,

paṭibhāganimittaṃ sannisinnaṃ hoti niccalaṃ. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Vāyokasiṇaṃ

Tadanantaraṃ pana "nīlakasiṇaṃ uggaṇhanto nīlakasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ vā

vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā"ti vacanato katādhikārassa puññavato tāva tathārūpaṃ

mālāvacchaṃ vā pūjaṭṭhānesu pupphasavtharaṃ vā nilavatthamaṇīnaṃ [PTS Page 173] [\q

173/] vā aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati, itarena nīluppalagirikanṇikādīnā

pupphāni gahetvā yathā kesaraṃ vā vaṇṭaṃ vā na paññāyati, evaṃ caṅgoṭakaṃ vā

karaṇḍapaṭalaṃ vā pattehi yeva samatittikaṃ pūretvā sattharitabbaṃ, nīlavaṇṇena vā

vatthena bhaṇḍikaṃ banditvā pūretabbaṃ, mukhavaṭṭiyaṃ vāssa bheritalamiva

bandhatabbaṃ. Kaṃsanīla palāsanīla aññananīlānaṃ vā aññatarena dhātunā paṭhavikasiṇe

vuttanayena sajahārimaṃ vā bhattiyaṃ yeva vā kasiṇamaṇḍalaṃkatvā visabhāgavaṇṇena

paricchinditabbaṃ, tato paṭhavikasiṇe vutta nayena nīlaṃ nīlanti manasikāro

pavattetabeṃbā. Idhāpi uggahanimitte kasiṇadoso paññāyati, kesaravaṇṭaka

pattantarikādīni upaṭṭhahanti. Paṭibhāganimittaṃ kasiṇamaṇḍalato muñcitvā ākāse

maṇitālavaṇṭasadisaṃ upaṭṭhāti. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Nīlakasiṇaṃ

Pītakasiṇepi eseva nayo. Vuttaṃ hetaṃ: - pītakasiṇaṃ uggaṇhanto pītakasmiṃ nimittaṃ

gaṇhāti pupphasmiṃ vā vatthasmiṃ vā vanṇadhātuyā vā"ti[a.] Tasmā idhāpi katādhikārassa

puññavato tathārūpaṃ mālāvacchaṃ vā pupphasantharaṃ vā pītavatthadhātūnaṃ vā

aññataraṃ disvāva nittaṃ uppajjati, cittaguttattherassa viya. Tassa kirāyasmako cittalapabbate

pattaṅgapupphehi kataṃ āsanapūji passato saha dassaneneva āsanappamāṇaṃ nimittaṃ

[A.] Mahāaṭṭhakathā.

[SL Page 128] [\x 128/]

Udapādi. Itarena kaṇikārapupphādīhi vā pītavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe

vuttanayeneva kasiṇaṃ katvā pītakaṃ pītakanti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ

tādisamevāti.

Pīta kasiṇaṃ

Lohitakasiṇepi eseva nayo vuttaṃ hetaṃ: -" lohita kasiṇaṃ uggaṇhanto lohitakasmiṃ

nimittaṃ gaṇhāti pupphasmiṃ [PTS Page 174] [\q 174/] vā vatthasmiṃ vā

vaṇṇadhātuyā vā"ti, [a] tasmā idhāpi katādhikārassa puññavato tathārūpaṃ

pandhujivakādimālāvacchaṃ vā pupphasantharaṃ vā lohitakavatthamaṇidhātūnaṃ vā

aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati. Itarena jayasumana bandhujivaka rattakaraṇḍakādi

pupphehi1 vā rattavatthena vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanaye neva kasiṇaṃ katvā

lohitakaṃ lohitakanti manasikāro pavattetabbo. Sesaṃ tādisamevāti.

Lohita kasiṇaṃ

Odātakasiṇepi "odātakasiṇaṃ uggaṇhanto odātasmiṃ nimittaṃ gaṇhāti pupphasmi vā

vatthasmiṃ vā vaṇṇadhātuyā vā"tī[a] vacanato katādikārassa tāva puññavato tathārūpaṃ

mālāvacchaṃ vā vassika sumanādi pupphasantharaṃ vā kumuda padumarusiṃ vā odāta

vatthadhātūnaṃ vā aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati, tipumaṇḍala rajatamaṇḍala

candamaṇḍalesupi uppajjati yeva. Itarena vuttappa kārehi odātapupphehi vā odātavatthena

vā dhātunā vā nīlakasiṇe vuttanayeneva kasiṇaṃ katvā odātaṃ odātanti manasikāro

pavattetabbo. Sesaṃ tādisamevāti.

Odāta kasiṇaṃ.

Ālokakasiṇe pana "ālokakasiṇaṃ uggaṇhanto ālokasmiṃ nimittaṃ gaṇhātī bhitticchidde vā

tāḷacchidde vā vāta panāntarikāya vā"ti[a] vacanato katādhikārassa tāva puññavato yaṃ

bhitticchiddādīnaṃ aññatarena suriyāloko vā candāloko vāparisitvā bittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā

maṇaleṃ samuṭṭhāpeti, ghanapaṇṇarukkhasākhantarena vāghanasādhāmaṇḍapantarena vā

nikkhamitvā bhumiyameva maṇḍalaṃ samuṭṭhāpeti, taṃ disvāva nimittaṃ uppajjati.

1. Ma. 1 Rattakoraṇḍakādipupphehi. [A.] Mahāaṭṭhakathā

[SL Page 129] [\x 129/]

Itarenāpi tadeva vuttappakāraṃ obhāsamaṇḍalaṃ obhāso obhā soti vā āloko ālokota vā

bhāvetabbaṃ. Tathā asakkontena ghame dīpaṃ jāletvā ghaṭamukhaṃ dahitvā ghaṭe chiddaṃ

katvā bhittimukhaṃ ṭhapetabbaṃ, tena chiddena dīpāloko nikkhamitvā bhittiyaṃ maṇḍalaṃ

karoti. Taṃ [PTS Page 175] [\q 175/] āloko ālokoti bhāvetabbaṃ, idaṃ itarehi

ciraṭṭhitikaṃ hoti. Idha uggahanimittaṃ bhittiyaṃ vā bhūmiyaṃ vā

uṭṭhitamaṇḍalasadisameva hoti. Paṭibhāga nimittaṃ ghanavippasannaālokapuñjasadisaṃ.

Sesaṃ tādisa mevāti.

Āloka kasiṇaṃ

Pariccinnākāsakasiṇepi "ākāsakasiṇaṃ uggaṇhanto ākāsasmiṃ nimittaṃ ganhāti

bhatticchidde vā tāḷacchidde vā vāta pānantarikāya vā"ti1 vacanato katādhikārassa tāva

puññavato bhitticchiddādisu aññataraṃ disvāva nimittaṃ uppajjati. Itarena

succhannamaṇḍape vā cammakaṭasārakādīni vā aññatarasmiṃ vidatthi

caturaṅgulappamāṇaṃ chiddaṃ katvā tadeva vā bitticchiddādibhedaṃ chiddaṃ ākāso ākāsoti

bāvetabbaṃ. Idha uggahanimittaṃ saddhiṃ bhittipariyantādihi chiddasadisameva hoti,

vaḍḍhiyamānampi na vaḍḍhati. Paṭibhāganimittaṃ ākāsamaṇḍalavema hutvā upaṭṭhāti,

vaḍḍhiyamānañca vaḍḍhati. Sesaṃ paṭhavikasiṇe vuttanayeneva veditabbanti.

Paricchinnākāsa kasiṇaṃ.

Itikasiṇāni dasabalo dasa yāni avoca sabbadhammadaso,

Rūpāvacaramhi catukka pañcakajjhāna hetūni.

Evaṃ tānica tesañca bhāvanānayamimaṃ viditvāna,

Tesveva ayaṃ bhīyyo pakiṇṇaka kathāpi viññeyyā.

Imesu hi paṭhavikasiṇavasena ekopi hutvā pahudhā hotīti ādībhāvo ākāse vā udake vā

paṭhaviṃ nimminitvā padasā gamanaṃ ṭhānanisajjadikappanaṃ vā parittaappamāṇanayena

abhibhāyatana paṭilābhoti evamādini ijjhanti. Āpokasiṇavasena paṭhaviyaṃ ummujjanaṃ

nimujjanaṃ udakavuṭṭhisamuppādanaṃ nadīsamuddādi nimmānaṃ

paṭhavipabbatapāsādādīnaṃ kampananti evamādini ijjhanti. Tejo kasiṇavasena dhūmāyanā

pajjalanā aṅgāravuṭṭhisamuppādanaṃ tejasā tejopariyādānaṃ yadeva so icchati [PTS Page

176] [\q 176/] tassa dahanasamatthatā dibbena cakkhunā rūpadassanatthāya

ālokakaraṇaṃ parinibbāṇasamaye tejodhātuyā sarīrajjhāpananti evamādini ijjhanti. Vāyo

kasiṇavasena vāyugatigamanaṃ vātavuṭṭhi samuppādananti evamādini

1. Mahāaṭṭhakathā.

[SL Page 130] [\x 130/]

Ijjhanti. Nīlakasiṇavasena nīlarūpanimmānaṃ avdhakārakaraṇaṃ

suvaṇṇadubbaṇṇanayena abibhāyatanapaṭilābo subhavimokkhādhi gamoti evamādini

ijjhanti. Pītakasaṇavasena pītakarūpanimmānaṃ suvanṇanti adhimuccanā vuttanayeneva

abhibhāyatanapaṭilābho subhavimokkhādhigamocāti evamādini ijjhanti. Lohitakasiṇa vasena

lohitakarūpanimmānaṃvuttanayeneva abhibhāyatana paṭilābho subhavimokkhādhigamoti

evamādini ijjhanti. Odātakasiṇa vasena odātarūpanimmānaṃ thinamiddhassa

dūrabhāvakaraṇaṃ avdhakāravidha manaṃ dibbena cakkhunā rūpadassanatthāya

ālokakaraṇanti evamā dini ijjhanti. Ālokakasiṇavasena sappabhārūpanimmānaṃ

thīnamuddhassa dūrabhāvakāraṇaṃ andhakāravidhamanaṃ dibbena cakkhunā rūpa

dassanatthaṃ ālokakaraṇanti evamādini ijjhanti. Ākāsakasiṇa vasena paṭicchannānaṃ

vivaṭakaraṇaṃ anto paṭhavipabbatādisupi ākāsaṃ nimminitvā iriyāpathakappanaṃ

tirokuḍḍādisu asajjamāna gamananti evamādini ijjhanti. Sabbāneva uddhaṃ adho tiriyaṃ

advayaṃ appamāṇanti imaṃ pabhedaṃ labhanti, vuttaṃ hetaṃ: paṭhavikasiṇameko sañjānāti

uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇa"nti ādi. [A] tattha uddhanti

uparigaganatalābhimukhaṃ, adhoti heṭṭhā bhūmu talābhimukhaṃ, tiriyanti

khettamaṇḍalamiva samantā paricchinditaṃ1 ekacco hi uddhameva kasiṇaṃ vaḍḍheti,

ekacco adho, ekacco samantato. Tena tena vā kāraṇena evaṃ pasāreti, āloka miva

dibbacakkhūnā [PTS Page 177] [\q 177/] rūpadassanakāmo, tena vuttaṃ "uddhaṃ adho

tiriyaṃ"ti. Advayanti idaṃ pana ekassa aññabhāvānūpagamanatthaṃ vuttaṃ, yathāhi adakaṃ

paviṭṭhassa sabbadisāsu udakameva hoti na aññaṃ, evameva paṭhavikasiṇaṃ

paṭhavikasiṇameva hoti, natthi tassa añño kasiṇasambhedoti. Eseva nayo sabbattha;

appamāṇanti idaṃ tassa pharaṇaappamāṇavasena vuttaṃ, taṃhi cetasā pharanto sakalameva

pharati na ayamassa ādi idaṃ majjhanti pamāṇaṃ gaṇhātīti. "Ye ca te sattā kammāvaraṇena

vā samannāgatā kilesācaraṇena vā samannāgatā vipākāvaraṇena vā samannāgatā assaddhā

acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ"ti[b]

vuttā, tesaṃ ekassāpi ekakasiṇepi bhāvanā na ikjhati. Tattha kammāvaraṇena

samannāgatātiānantariyakamma samaṅgino, kilovaraṇena samannāgatātiniyatamicchādiṭṭhi

kāceva ubhatobyañjanakapaṇḍakāca. Vipākāvaraṇena

samannāgatātiahetukadvihetukapaṭisavdikā, assaddhāti- buddhādisu saddhāvirahitā,

acchandikātiapaccanīkapaṭipadāyaṃ chandavirahitā, duppaññāti

lokiyalokuttarasammādiṭṭhiyā virahitā, abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu

sammattanti - kusalesu dhammesu niyāmi.

1. Si1 paricchinditvā. [A.] Saṃ -ni - [b.] Aṅguttarani-

[SL Page 131] [\x 131/]

Saṅkhātaṃ1 sammattasaṅkhātañca2 ariyamaggaṃ okkamituṃ abhabbāti attho. Na kevalañca

kasiṇeyevapaaññesupi kammaṭṭhānesu etesaṃ ekassāpi bāvanā na ijjhati. Tasmā

vigatavipākācaraṇe nāpi kulaputtena kammāvaraṇañca kilesācaraṇañca ārakā parivajjetvā

saddhammasavaṇasappurisūpanissayādīhi saddhañca chandañca paññca vaḍḍhetvā

kammaṭṭhānānuyogeyogo karaṇīyoti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visundimagge

Samādibāvanādikāre

Sesa kasiṇa niddeso nāma

Pañcamo paricchedo. [PTS Page 178] [\q 178/]

6.

Asubhakammaṭṭhāna naddeso.

Kasiṇānantaraṃ uddiṭṭhesu pana " uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakaṃ vicchiddakaṃ

vikkhāyitakaṃ vikkhittakaṃ hatavikkhittakaṃ lohitakaṃ puḷavakaṃ aṭṭhikaṃ"ti[a] dasasu

aviññāṇaka asubhesu bhastā viya vāyunā uddhaṃ jīvitapariyādānā yathānukkamaṃ

samuggatena sūna bhāvena uddhumātattā uddhumātaṃ, uddhumātameva uddhumātakaṃ,

paṭikkūlattā vā kucchitaṃ uddhumātanti uddhumātakaṃ; tathā rūpassa chavasarī rassetaṃ

adhivacanaṃ. Vinīlaṃ vuccati viparibhinnavaṇṇaṃ, vinīlameva vinīlakaṃ, paṭikkūlattā vā

kucchitaṃ vinīlanti vinīlakaṃ; maṃsussa daṭṭānesu rattavaṇṇassa pubbasannivayaṭṭhānesu

setavaṇṇassa yebuyyena ca nīlavaṇṇassa nīlaṭṭhāne nīlasāṭakapārutasseva

chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ. Paribhinnaṭṭhānesu vissandamānapubbaṃ vipubbaṃ,

vipubbameva vipubbakaṃ, paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vipubbanti vipubbakaṃ. Tathārūpassa

chavasarīrassetaṃ adivacānaṃ. Vicciddaṃ vuccati dvidhā chindanena apacāritaṃ,

vicciddameva vicciddakaṃ, paṭikkūlattā vā kucchitaṃ vicchiddanti vivachiddakaṃ. Vemajjhe

chinnassa chavasarirassetaṃ adhivacanaṃ. [PTS Page 179] [\q 179/] itoca ettoca vividā

kārena soṇasigālādihi khāyitanti vikkhāyitaṃ, vikkhāyitameva vikkhāyitakaṃ. Paṭikkūlattā

vā kuccitaṃ vikkhāyitanti vikkhā yitakaṃ. Tathārūpassa chavasarīrassetaṃ adhivacanaṃ.

Vividhaṃ khittaṃ vikkhittaṃ, vikkhittameva vikkhittakaṃ. Paṭikkūlattā vā kucchitaṃ

vikkhittanti vikkittakaṃ. Aññena tthaṃ aññena pādaṃ

1. Sī11. Niyāmasammataṃ. 2. Sī11. Sammattasammatañca [a.] Abhi -dhammasaṅganī.

[SL Page 132.] [\x 32/]

Aññena sīsanti evaṃ tato tato khittassa chavasarīrassetaṃ adhivacānaṃ. Hatañca taṃ

purimanayeneva vikkhittakañcāti hata vikkhittakaṃ, kākapādākārena aṅgapaccaṅgesu

satthena nitvā vuttanayena1 vikkhittassa chavasarīrassetaṃ adhivacānaṃ. Lohitaṃ kirati

vikkhipati ito citoca paggharatīti lohitakaṃ, paggharita lohitamakkhitassa chavajarīrassetaṃ

adivacānaṃ. Puḷavā vuccanti kimayo, pūḷave kiratīti pūḷavakaṃ. Kimiparipuṇṇassa

chavasarī rassetaṃ adhivacanaṃ. Aṭṭiyeva aṭṭhikaṃ, paṭikkūlattā vā kucchitaṃ aṭṭhiti

aṭṭhikaṃ. Aṭṭhisaṅghalikāyapi ekaṭṭhikassapi etaṃ adhivacanaṃ. Imāni ca pana

uddhumātakādini nissāya uppannanimittānampi namittesu paṭiladdhajhānānampi etaneva

nāmāni.

Tattha uddhumātakasarīre uddhumātakanimittaṃ uppādetvā uddhumātakasaṅkhātaṃ jhānaṃ

bāvetukāmena yoginā paṭhavikasiṇe vuttanayeneva vuttappakāraṃ ācariyaṃ

apasaṅkamitvākammāṭṭhānaṃ uggahetabbaṃ. Tenassa kammaṭṭhānaṃ kathentena asubha

nimittatthāya gamanavidhānaṃ samantā nimittūpalakkhaṇā ekādasa vidhena nimittaggāho

gatāgatamaggapaccavekkhaṇanti evaṃ appa ṇāvidhānapariyosānaṃ sabbaṃ katthatabbaṃ,

tenāpisabbaṃ sādhukaṃ uggahetvā pubbe vuttappakāraṃ senāsanaṃ upagantvā

uddhumātaka nimittaṃ pariyesantena vihātabbaṃ. Evaṃ viharantena ca asu kasmiṃ nāma

gāmadvāre vi aṭvimukhe vā patthe vā pabbatapāde vā rukkhamūle [PTS Page 180] [\q 180/]

vā susāne vā uddhumātakasarīraṃ nikthittanti kathentānaṃ vacanaṃ sutvāpi na tāvadeva

atatthena pakkhandantena viya gantabbaṃ, kasmā? Asubhaṃ hi nāmetaṃ

vāḷamigādhiṭṭhikampi amanussādhiṭṭhitampi hota. Tatrassa jīvitantarāyopi siyā. Gamana

maggo vā panettha gāmvārena vā nahānatitthenavā kedāra koṭiyā vāhoti. Tattha visabhāga

rūpaṃ āpāthaṃ āgacchati, tadeva vā sarīraṃ visabhāgaṃ hoti. Purisassahi itthisarīraṃ

itthiyāca purisa sarīraṃ visabhāgaṃ. Tadetaṃ adhunā mataṃ subhato pi upaṭṭhāti, tenassa

brahmacariyantarāyopi siyā. Sace pana nayidaṃ mādisassa bhāriyanti attānaṃ takkayati, evaṃ

takkayamānena gantabbaṃ. Gacchantena ca saṅghattherassa vā aññassa vā abhiññātassa

bhikkhuno kattvo gantabbaṃ. Kasmā? Sace hissa susāne amanussa sīhavyagghādīnaṃ

rūpasaddādianiṭṭhārammaṇābibhūtassa aṅga paccaṅgāni vā pavedhenti, bhuttaṃ vā na

parisaṇṭhāti, añño vā ābādho hoti, athassa so vihāre pattacīvaraṃ surakkhitaṃ karissati

dahare vā sāmaṇere vā pahinitvā taṃ bikkhuṃ paṭijaggissati. Apica susānaṃ nāma

nirāsaṅkaṭṭhānanti vaññāmānā katakammāpi

1. Sī11. Suttevuttanayena.

[SL Page 133] [\x 133/]

Akatakammāpi corā samosaranti, te manussehi anubandā bhikkhusasa samīpe bhaṇḍakaṃ

chaḍḍetvāpi palāyanti. Manussā sahoḍhaṃ coraṃ addasāmāti bikkhuṃ gahetvā viheṭhenti.

Athassa so mā imaṃ viheṭhayittha māmāyaṃ kathetvā iminā nāma kammena gatoti te

manusse saññāpetvā sotthibhāvaṃ karissati. Ayamānisaṃso kathetvā gamane, tasmā

vuttappakārassa bhikkhuno kathetvā asubha nimittadassane sañjātābilāsenayathā nāma

khattiyo abhise kaṭṭhānaṃ yajamāno yaññasālaṃ adhano vā pana nidhiṭṭhānaṃ pīti

somanassajāto gacchati evaṃ pītisomanassaṃ uppādetvā aṭṭha kathāsu vuttena vidhinā

gantabbaṃ. Vuttaṃ hetaṃ: - uddhumātakaṃ asubhanimittaṃ uggaṇhanto eko adutayo

gacchati upaṭṭhitāya satiyā apammuṭṭhāya antogatehi indriyehi abahigatena mānasena

gatāgatamaggaṃ paccavekkhamāno. Yasmiṃ padese uddhumātakaṃ [PTS Page 181] [\q

181/] asubhanimittaṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ padese pāsāṇaṃ vā vammikaṃ vā rukkhaṃ

vā gacchaṃ vā lataṃ vā sanimittaṃ karoti, sārammaṇi karoti, sanamittaṃ katvā sārammaṇaṃ

katvā uddhumātakaṃ asubhanimittaṃ sabhāvabhāvato upalakkheti. Vaṇṇatopi liṅga topi

saṇṭhānatopi disatopi okāsatopi paricchedatopi sandhito vicarato ninnato thala santato, so

taṃ nimittaṃ suggahitaṃ karoti sūpadhāritaṃ upadhāreti suvavatthitaṃ vavatthapetī, so taṃ

nimittaṃ suggahitaṃ katvā sūpadhāritaṃ upadhāretvā suva vatthitaṃ vavatthapetvā eko

adutiyo gacchati upaṭṭhitāya satiyā apammuṭṭāya antogatehi indriyehi abahigatena

mānasena gatā gatamaggaṃ paccavekkhamāno. So caṅkamantopi tabbhāgiyaññeva caṅkamaṃ

adhiṭṭhāti, nisīdantopi tabbhāgiyaññeva āsanaṃ paññā peti. Samantā nimittupalakkhaṇā

kimatthiyā kimānisaṃsāti? Samantā nimittūpalakkhaṇā asammohatthā asammohānisaṃsā.

Ekādasavidhena nimittaggāho nimatthiya kimānisaṃsoti? Ekā dasavidhena nimittaggāho

kimatthiyo kimānisaṃsoti? Ekā dasavidhena nimittaggāho upanibandhanattho

upanibandhanāni saṅso, gatāgatamaggapaccavekkhanā kimatthiyā kimānisaṃsāti?

Gatāgatamaggapaccavekkhaṇā vīthisampaṭipādanatthā vīthisampaṭipādanāni saṅsā. So

ānisaṃsadassāvī ratanasaññi hutvā cittikāraṃ upaṭṭhāpetvā sampiyāyamāno tasmiṃ

ārammaṇe cittaṃ upanibandhati addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmiti.

So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ

paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Tassādhigataṃ hoti rūpāvacaraṃ paṭhamajjhānaṃ

dibbe ca vihāro bhāvanāmayañca puññakiriyavatthū"ti[a.] Tasmā yo cittasaññattatthāya

sivathika dasasanaṃ gacchati. So gaṇḍiṃ paharitvā gaṇaṃ sannipātetvāpi gacchatu.

Kammaṭṭhānasīsena pana gacchantena ekakena aduti

[A.] Mahāaṭṭhakathā.

[SL Page 134] [\x 134/]

Yena mūlakammaṭṭhānaṃ avissajjetvā taṃ manasikaronteneva susāne soṇādi

parissayavinodanatthaṃ kattaradaṇḍakaṃ vā [PTS Page 182] [\q 182/] yaṭṭhiṃ vā

gahetvā sūpaṭṭhitabhāvasampādanena apammuṭṭhasatiṃ katvā manacchaṭṭhānañca

indurirayānaṃ antogatabhāvasampādanato abahigata manena hutvā gantabbaṃ. Vihārato

nikkhamanteneva asuka disāya asukadvārena nikkhantomhīti dvāraṃ sallakkhetabbaṃ. Tato

yena maggena gacchati. So maggo vavatthapetabbo: - ayaṃ maggo pācīnadisābhimukho vā

gacchati pacchima disābhimukho vā uttara disābhimukho vā dakkhiṇa disābhimuko vā

vidisābhimukho vāti. Imasmiṃ pana ṭhānevāmato gacchati, imasmiṃ ṭhāne dakkhiṇato,

imasmiñcassa ṭhāne pāsāṇo, imasmiṃ vammiko, imasmiṃ rukkho, imasmiṃ gaccho, imasmiṃ

latāti evaṃ gamanamaggaṃ vavatthapentena nimittaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. Noca kho paṭivātaṃ,

paṭivātaṃ gacchantassa hi kuṇapagavdho ghāṇaṃ paharitvā matthaluṅgaṃ vā saṅkhobheyya

āhāraṃ vā chaḍḍāpeyya vippaṭisāraṃ vā janeyya odisaṃ nāma kuṇapaṭṭhānaṃ āgatomhīti.

Tasmā paṭivātaṃ vajjetvā anuvātaṃ gantabbaṃ. Sace anuvātamaggena na sakkā hoti gantuṃ,

antarāmagge pabbato vā papāto vā pāsāṇo vā vati vā kaṇṭakādhānaṃ1 vā udakaṃ vā

cikkhallaṃ vā hoti, cīvarakaṇṇena nāsaṃ pidahitvā gantabbaṃ. Idamassa gamanavattaṃ.

Evaṃ gatena pana na tāva asubhanimittaṃ oloketabbaṃ, disā vavatthapetabbā, ekasmiṃ hi

disābhāge ṭhitassa ārammaṇañca na vibhūtaṃ hutvā khāyiti, cittañca na kammaniyaṃhoti,

tasmā taṃ vajjetvā yattha ṭhitassa ārammaṇañca vibhūtaṃ hutvā khāyati, cittañca

kammaniyaṃ hoti, tattha ṭhātabbaṃ. Paṭivātānuvātañca pahātabbaṃ, paṭivāte ṭhitassa hi

kuṇapagandhena ubbāḷhassa cittaṃ vidhāvati. Anuvāte ṭhitassa sace tattha adhivatthā

amanussā honti. Te kujjhivo anatthaṃ karonni, tasmā īsakaṃ ukkamma nātianuvāte

ṭhātabbaṃ. Evaṃ tiṭṭhamānenāpi nātidūre nāccāsanne nānupādaṃ nānusīsaṃ ṭhātabbaṃ.

Atiidūre ṭhitassa hi ārammaṇaṃ avibhūtaṃ hoti, accāsanne bhayaṃ uppajjati, anupādaṃ vā

anusīsaṃ vā ṭhitassa sabbaṃ asubhaṃ samaṃ na paññāyati, tasmā nātidūre nāccā sanne

olokentassa phāsukaṭṭhāne sarīravemajjhabhāge ṭhātabbaṃ. [PTS Page 183] [\q 183/]

evaṃ ṭhitena "tasmiṃ padese pāsāṇaṃ vā dhammikaṃ vā rukkhaṃ vā gacchaṃ vā lataṃ vā

sanimittaṃ karoti"ti evaṃ vuttāni samannā nimittāni upalakkhe tabbāni. Tatridaṃ

upalakkhaṇavidhānaṃ: - sace tassa nimittassa samantā cakkupathe pāsāṇo hoti. So ayaṃ

pāsāno ucco vā nīco vā khuddako vā mahanto vā tambo vā kāḷo vāseto vā digho vā

parimaṇḍalo vāti vavatthapetabbo. Tato.

1. Ma. 11 Kaṇṭakaṭṭhānaṃ.

[SL Page 135] [\x 135/]

Imasmiṃ nāma okāse ayaṃ pāsāṇo idaṃ asubhanimittaṃ, idaṃ asubha nimittaṃ ayaṃ pāsānoti

sallakkhetabbaṃ. Sace vammiko hota. Sopi uccovā nīcovā khuddakovā mahantovā tambovā

kāḷo vā seto vā digho vā parimaṇḍalovāti vavatthapetabbo. Tato imasmiṃ nāma okāse ayaṃ

vammiko idaṃ asubhanimittanti sallakkhetabbaṃ. Sace rukkho hotī, sopi assattho vā nigrodo

vā kacchakovā kapitthakovā ucco vā nīco vā khuddako vā mahanto vā tambo vā kāḷo vā

seto vāti vavatthapetabbo. Tato imasmiṃ nāma okāse yaṃ rukkho idaṃ asubhanimittanti

sallakkhetabbaṃ. Sace gaccho hoti sopi sivdi vā karamando vā kaṇavīro vā kuraṇḍako vā

ucco vā nīco vā khuddako vā mahanto vāti vavatthapetabbo. Tato imasmiṃ nāma okāse

ayaṃ gaccho idaṃ asubhanimittanti sallakkhe tabaṃbaṃ. Sace latā hoti, sāpi lākhu vā

kumbhaṇḍi vā sāmā vā kālavallī vā pūtilatā vāti vavatthapetabbā. Tato imasmiṃ nāma

okāse ayaṃ lataidaṃ asubhanimittaṃ, idaṃ asubhanimittaṃ ayaṃ latāti sallakkhe tabbaṃ. Yaṃ

pana vuttaṃ sanimittaṃ karoti sārammaṇi karotīti, taṃ idheva antogadhaṃ. Punappunaṃ

vavatthapento hi sanimittaṃ karoti nāma. Ayaṃ pāsāṇo idaṃ asubhanimittaṃ, idaṃ

asubhanimittaṃ ayaṃpāsānoti evaṃ dve dve samāsetvā samāsetvā vavatthapento

sārammaṇaṃ karoti nāma. Evaṃ sanimittaṃ sārammaṇañca katvā pana sabhāvabhāvato

vavatthapetīti vuttattā yvāssa sabhāvabhāvo anaññasādhāraṇo attaniyo uddhumātakabhāvo,

tena manasikā tabbaṃ. Vaṇitaṃ uddhumātakanti evaṃ sabhāvena sarasena vavatthape

tabbanti attho. Evaṃ vavatthapevo vaṇṇatopi liṅgatopi saṇṭhānatopi [PTS Page 184] [\q

184/] disatopi okāsatopi paricchedatopīti kbbidhena nimittaṃ gahetabbaṃ. Kathaṃ? Kena

hi yoginā idaṃ sarīraṃ kāḷassa vā odātassa vā maṅguracchavino vāti vaṇṇato

vavatthapetabbaṃ. Liṅgato panaitthiliṅgaṃ vā purisaliṅgaṃ vāti avavatthapetvā paṭhama

vayo vā makjhimavaye vā pachchimavaye vā ṭhitassāti1 vavatthapetabbaṃ. Saṇṭhānato

uddhumātakasaṭhṭhānavaseneva idamassa sīsasaṇṭhānaṃ, idaṃ gīvāsaṇṭhānaṃ, idaṃ

hatthasaṇṭhānaṃ, idaṃ udarasaṇṭhānaṃ, idaṃ nābisaṇṭhānaṃ, idaṃ kaṭisaṇṭhānaṃ, idaṃ

ūrusaṇṭhānaṃ, idaṃ jaṅghā saṇṭhānaṃ, idaṃ pādasaṇṭhānanti vavatthapetabbaṃ. Disato

pana imasmiṃ sarīre dve disā nābhiyā adho heṭṭhimā disā uddhaṃ uparimā disāti

vavatthapetabbaṃ, athavā: - ahaṃ imissā disāya ṭhito asubha nimittaṃ imissāti

vavatthapetabbaṃ. Okāsato pana imasmiṃ nāma okāse hatthā, imasmiṃ pādā, imasmiṃ sīsaṃ

imasmiṃ majjhimo kāyo ṭhitoti vavatthapetabbaṃ. Athavā: - ahaṃ imasmiṃ okāse ṭito

1. Ma 1. hitassaidaṃsarīranti.

[SL Page 136] [\x 136/]

Asubhanimittaṃ imasminti vavatthapetabbaṃ. Paricchedato idaṃ sarīraṃ adho pādatalena

upari kesamatthakena tiriyaṃ tacena pariccinnaṃ, yathāparicchinne ca ṭhāne

dvattiṃsakuṇapa bharitamevāti vavatthapetabbaṃ. Athavā: - ayamassa hatthaparicchedo,

ayaṃ pāda paricchedo, ayaṃ sīsaparicchedo, ayaṃ majjhimakāyaparicchedoti

vavatthapetabbaṃ. Yattakaṃ vā pana ṭhānaṃ gaṇhāti, tattakameva idaṃ īdisaṃ

uddhumātakanti paricchinditabbaṃ. Purisassa pana itthi sarīraṃ, itthiyā vā purisasarīraṃ na

vaṭṭati. Visabhāge ārammaṇaṃ na upaṭṭhāti, vipphandanasseva paccayo hoti. "Ugghāṇitāpi

bhi itthi purisassa cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī"ti. Majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tasmā

sabhāgasarīreyeva evaṃ chabbidhena nimittaṃ gaṇhitabbaṃ. Yo pana purimabuddhānaṃ

santike āsevitakammaṭṭhāno paribhaṭa dhutaṅgo parimadditamahābhuto

pariggahitasaṅkhāro vavatthāpitanāma rūpe ugghāṭitasattasañño katasamaṇadhammo [PTS

Page 185] [\q 185/] vāsitavāsano bhāvitabhāvano sabījo gñāṇuttaroappakileso

kulaputto, tassa olokitaolokitaṭṭhāneyeva paṭibhāganimittaṃ upaṭṭhāti. No ce evaṃ

upaṭṭhāti, athevaṃ chabbidhena nimittaṃ gaṇhato upaṭṭhāti. Yassa pana evampi na

upaṭṭhāti, tena sandhito vivarato ninnato thalato samantatoti punapi pañcavidhena nimittaṃ

gahetabbaṃ. Tattha sandhitotiasitisatasandhito, uddhu mātake pana kathaṃ

asītisatasandhiyo vavatthapessati, tasmānena tayo dakkhiṇahatthasandhi, tayo

vāmahatthasandhi, tayo dakkhiṇapāda sandhi, tayo vāmapādasandhi, eko gīvāsavdhi, eko

kaṭisanditi evaṃ cuddasa mahāsandhivasena sandhito vavatthapetabbaṃ. Vivaratotivivaraṃ

nāma hatthantaraṃ pādantaraṃ udarantaraṃ kaṇṇantaranti evaṃ vivarato vavatthapetabbaṃ,

akkhinampi nimmilitabhāvo vā ummi litabhāvo vā mukhassaca pihitabhāvo vā vivaṭabhāvo

vā vavatthape tabbo. Ninnatoti - yaṃ sarīre ninnaṭṭhānaṃ akkhikūpo vā antomukhaṃ vā

galavāṭako vā, taṃ vavatthapetabbaṃ, athavā: - ahaṃ ninne ṭhito sarīraṃ unnateti

vavatthapetabbaṃ. Thalatoti -yaṃ sarīre unnataṭṭhānaṃ jaṇnukaṃ vā uro vā nalāmaṃ vā, taṃ

vavatthapetabbaṃ. Athavā: - ahaṃ thale ṭhito sarīraṃ ninneti vavatthape tabbaṃ.

Samantatotisabbaṃ sarīraṃ samantato vavatthapetabbaṃ. Sakalasarīre ñāṇaṃ cāretvā yaṃ

ṭhānaṃ vibūtaṃ hutvā upaṭṭhāti, tatattha uddhumātakaṃ uddhumātakanti cittaṃ

ṭhapetabbaṃ. Sace evampi na upaṭṭhāti, udarapariyosānaṃ atirekauddhumātakaṃ hoti,

tattha uddhumātakaṃ uddhumātakanti cittaṃ ṭhapetabbaṃ.

Idāni "so taṃ nimittaṃ suggahitaṃ karotī"ti ādisu ayaṃ vinicchayakathā: - tena yoginā tasmiṃ

sarīre yathā vuttanimittaggāha vasena suṭṭhunimittaṃ gahetabaṃbaṃ. Satiṃ sūpaṭṭhitaṃ

katvā āvajjitabbaṃ.

[SL Page 137] [\x 137/]

Evaṃ punappunaṃ karontena sādhukaṃ upadhāretabbañceva vavattha petabbañca. Sarīrato

nātidūre nāccāsanne padese ṭhitena vā nisinnena vā cakkhuṃ ammīletvā oloketvā nimittaṃ

gaṇhā [PTS Page 186] [\q 186/] tabbaṃga uddhumātakapaṭikkūlaṃ

uddhumātakapaṭikkūlanti satakkhattuṃ sahassakkhattumpi ummiletvā oloketabbaṃ.

Nimmiletvā āvajji tabbaṃ. Evaṃ punappunaṃ karontassa uggahanimittaṃ suggahitaṃ hoti.

Kadā suggahitaṃ hoti? Yadā ummīletvā olokentassa nimmīletvā āvajjentassa ca ekasadisaṃ

hutvā āpatheṃ āgacchati, tadā suggahitaṃ nāma hoti. So taṃ nimittaṃ evaṃ suggahitaṃ katvā

sūpadhārītaṃ upadhāretvā suvavatthitaṃ vavatthapetvā sace tattheva bhāvanāpariyosānaṃ

pattuṃ na sakkoti, athā nena āgamana kāle vuttanayeneva ekakena adutiyena tadeva

kammaṭṭhānaṃ manasikarontena sūpaṭṭhitaṃ satiṃ katvā antogatehi indriyehi abahigatena

mānasena attano senāsanamevāgantabbaṃ, susānā nikkhamanteneva ca āgamanamaggo

vavatthapetabbo: yena maggena nikkhantosmi ayaṃ maggo pācīnadisābhimukho vā

gacchati, pacchima - uttara - dakkhiṇadisābhimukho vā gacchati, vidisābhi mukho vā

gacchati, imasmiṃ pana ṭhāne vāmato gacchati, imasmiṃ dakkhiṇato, imasmiñcassa ṭhāne

pāsāṇo, imasmiṃ vammiko, imasmiṃ rukkho, imasmiṃ gaccho, imasmiṃ latāti. Evaṃ

āgamana maggaṃ vavatthapetvā āgatena caṅkamantenā pi tabbhāgiyova caṅkamo

adhiṭṭātabbo, asubhanimitta disābimukhe bhūmuppadese caṅkamitabbanti attho,

nisīdantena āsanampi tabbhāgiyameva paññapetabbaṃ. Sace pana tassa disāyaṃ sobbho vā

papāto. Vā rukkho vā vatī vā kalalaṃ vā hoti, na sakkā taṃ disābhimukhe bhumippadese

caṅkamituṃ, āsanampi anokāsattā na sakkā pañña petuṃ, taṃ disaṃ anavalokentenāpi

okāsānurūpe ṭhāne caṅkamitabbañceva nisīditabbañca. Cittaṃ pana taṃ disābhimukhaṃ yeva

kātabbaṃ.

Idāni "samantā nimittupalakkhaṇā kimatthiyā"ti ādipañhānaṃ asammohatthāti ādimhi

vissajjane ayamadhippāyo: - yassa hi ave lāyaṃ addhumātakanimittaṭṭhānaṃ gantvā samantā

nimittūpalakkhaṇaṃ katvā nimittaggahaṇatthaṃ cakkhuṃ ummiletvā olokentasseva taṃ

sarīraṃ uṭṭhahitvā [PTS Page 187] [\q 187/] ṭhaataṃ viya ajjhottharamānaṃ viya

anubandhamānaṃ viyaca hutvā upaṭṭhāti, so taṃ bībhacchaṃ bhehavārammaṇaṃ disvā

vikkhittacitto ummattako viya hoti, bhayaṃ chamhitattaṃ loma haṃsaṃ pāpuṇāti. Pāḷiyaṃ hi

vubhattaaṭṭhatiṃsārammaṇesu aññaṃ evarūpaṃ bheravārammaṇaṃ nāma natthi, imasmiṃ

hi kammaṭṭhāne jhānavibbhantako nāma hoti kasmā? Atibheravattā kammaṭṭhā

[SL Page 138] [\x 138/]

Nassa, tasmā tena yoginā satthamhitvā satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katva " matasarīraṃ uṭṭhahitvā

anubandhanakaṃ nāma natthi, sacehi so etassa samīpe ṭhito pāsāṇo vā latā vā āgaccheyya,

sarīrampi āgaccheyya. Yathā pana so pāsāno vā latā vā nāgacchati, evaṃ sarīrampi

nāgacchati. Ayaṃ pana tuyhaṃ upaṭṭhānākāro saññājo saññāsambhavo, kammaṭṭhānaṃ te

ajjaupaṭṭhitaṃ, mā bhāyi bhikkhū"ti tāsaṃ vinodetvāhāsaṃ uppādetvā tasmiṃ nimitte cittaṃ

sañcāretabbaṃ. Evaṃ visesamadhigacchati. Idametaṃ sandhāya vuttaṃ: "samantā

nimittūpalakkhaṇā asammohatthā"ti. Ekādasa videṇa pana nimittaggāhaṃ sampādento

kammaṭṭhānaṃ upani bandhati, tassa hi cakkūni ummīletvā olokanapaccayā uggaha

nimittaṃ uppajjati, tasmiṃ mānasaṃ cārentassa paṭibhāganimittaṃ uppajjati, tattha mānasaṃ

cārento appaṇaṃ pāpuṇāti, appaṇāya ṭhatvā vipassanaṃ vaḍḍhento arahattaṃ sacchikaroti.

Tena vuttaṃ "ekādasavidhena nimittaggāho upanibandhanattho"ti. " Gatāgata

maggapaccavekkhaṇā vīthisampaṭipādanatthā"ti ettha pana: - yā gata maggassa ca

āgatamaggassa ca paccavekkhaṇā vuttā, sā kammaṭṭhāna vīthiyā sampaṭipādanatthāti

attho. Sace hi imaṃ bhikkhuṃ kammaṭṭānaṃ gahetvā āgacchantaṃ antarāmagge deci ajja

bhante katamiti divasaṃ vā pucchanti, pañhaṃ vā pucchanti, paṭisanthāraṃ vā karonti, ahaṃ

kammaṭṭhānikoti tuṇhībhūtena gantuṃ na vaṭṭati. Divaso kathetabbo, pañho vissajjetabbo.

Sace na jānāti na jānāmīti vattabbaṃ. Dhammiko paṭisanthāro kātabbo. [PTS Page 188] [\q

188/] tassevaṃ karontassa uggahitaṃ karuṇanimittaṃ nassati, tasmiṃ nassantepi divasaṃ

puṭṭena kattebbameva. Pañhaṃ ajānantena na jānāmīti vattabbaṃ, jānantena ekadesena

kathetumpi vaṭṭati. Paṭisanthāro pi kātabeṃbā, āgantukaṃ pana bhikkhuṃ disvā

āgantukapaṭisanthāro kātabbova. Avasesānipi cetiyaṅgaṇavattabodhi yaṅgaṇavatta

aposathāgāravatta bhojanasālā jantāghara ācariyupajjhāyaāgantukagamikavattādīni sabbāni

khandhakavattāni pūretabbāneva. Tassa tāni pūrentassāpi taṃ taruṇanimittaṃ nassati, puna

gantvā nimittaṃ gaṇhāssāmīti gantukāmassā pi amanussehi vā vāḷamigehi vā adhiṭṭhitattā

susānampi gantuṃ vā na sakkā sakkā hoti, nimittaṃ vā antaradhāyati uddhumātakaṃ hi

ekameva vā dve vā divase ṭhatvā vinīlakādibhāvaṃ gacchati. Sabbakammaṭṭhānesu etena

samaṃ dullabhaṃ kammaṭṭhānaṃ nāma natthi. Tasmā evaṃ naṭṭhe nimitte tena bhikkhunā

rattiṭṭhāne vā divāṭṭhāne vā nisīditvā ahaṃ iminā nāma dvārena vihārā nikkhamitvā

asukadisābhimukhaṃ maggaṃ paṭipajjitvā asukasmiṃ nāma ṭhāne vāmaṃ gaṇhiṃ,

asukasmiṃ dakkhiṇaṃ, tassa asukasmiṃ ṭhāne pāsāṇo, asukasmiṃ vammikarukkhagaccha

[SL Page 139] [\x 139/]

Latānaṃ aññataraṃ sohaṃ tena maggena gantvā asukasmiṃ nāma ṭhāne asubhaṃ addasaṃ,

tattha asukadisābhimukhā ṭhatvā evañcevañca samantā nimittāni sallakkhetvā evaṃ

asubhanimittaṃ uggahetvā asukadisāya susānato nikkhamitvā evarūpena nāma maggena

idañcidañca karonto āgantvā idha nisinnoti evaṃ yāva pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinnaṭṭhānaṃ,

tāva gatāgatamaggo pacca vekkhitabbo. Tassevaṃ paccavekkhato taṃ nimittaṃ pākamaṃ hoti,

purato nikkhittaṃ viya upaṭṭhāti. Kammaṭṭhānaṃ purimā kāreneva vīthiṃ paṭipajjati. Tena

vuttaṃ "gatāgatamaggapacca vekkhaṇā vīthi sampaṭipādanatthā"ti.

Idāni "ānisaṃsadassāvi ratanasaññi hutvā cittīkāraṃ upaṭṭhā petvā sampiyāyamāno tasmiṃ

ārammaṇe cittaṃ upanibandhatī"ti etthauddhumātakapaṭikkūle mānasaṃ cāretvā jhānaṃ

nibbattetvā jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhento [PTS Page 189] [\q 189/] addhā

imāya paṭipadāya jarā maraṇamhā parimuccissāmīti evaṃ ānisaṃsadassāvinā bhavitabbaṃ

yathā pana duggato puriso mahagghaṃ maṇiratanaṃ labhitvā dullabhaṃ vata me laddhanti

tasmiṃ ratanasaññi hutvā gāravaṃ janetvā vipulena pemena sampiyāyamāno taṃ rakkheyya

evameva dullabhaṃ me idaṃ kammaṭṭhānaṃ laddhaṃ duggatassa mahaggha

maṇiratanasadisaṃ, catudhātu kammaṭṭhāniko hi attano cattāro mahābhūte parigaṇhāti,

ānāpānakammaṭṭhāniko attano nāsikāvātaṃ parigaṇhāti, kasiṇakammaṭṭhāniko kasiṇaṃ

katvā yathāsukhaṃ bhāveti, evaṃ itarāni kammaṭṭhānāni sulabhāni, idaṃ pana ekameva vā

dve vā divase tiṭṭhati, tatoparaṃ vinīlakādibhāvaṃ pāpuṇātīti natthi ito dullabha taranti

tasmiṃ ratanasaññinā hutvā cittīkāraṃ upaṭṭhapetvā sampiyāyamānena taṃ nimittaṃ

rakkhitabbaṃ. Rattiṭṭhāne ca divāṭṭhāneca uddhumātaka paṭikkūlaṃ

uddhumātakapaṭikkūlanti tattha punappunaṃ cittaṃ upanibndhitabbaṃ. Punappunaṃ taṃ

nimittaṃ āvajji tabbaṃ. Manasi kātabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ, tassevaṃ karoto

paṭibhāganimittaṃ uppajjati. Tatridaṃ nimitta dvayassa nānākaraṇaṃ uggahanimittaṃ pana

yāvadatthaṃ bhuñkitvā nipanno thūlaṅgapaccaṅgapuriso viya. Tassa

paṭibhāganimittapaṭilābhasamakāla meva bahiddhā kāmānaṃ amanasikārā

vikkhambhanavasena kāmacchando pahīyati, anunayappahāṇeneva cassa lohitappahāṇena

pubbo viya vyāpādopi pahīyati, tathā āraddhaviriyatāya thīnamiddhaṃ, avippaṭi

sārakarasantadhammānuyogavasena uddhacca kukkuccaṃ, adhigatavise sassa paccakkhatāya

paṭipattidesake satthari paṭipattiṃ paṭipatti phale ca vicikicchāti pañcaṇīvaraṇāni

pahīyanti. Tasmiṃ yeva ca

[SL Page 140] [\x 140/]

Nimitte cetaso abhiniropanalakkhaṇo vitakko, nimittānu majjanakiccaṃ sādhayamāno vicāro,

paṭiladdhavisesādhigamappaccayā pīti, pītimanassa passaddhisambhavato

passaddhinimittaṃ sukhaṃ, sukhitassa [PTS Page 190] [\q 190/] cittasamādhisambhavato

sukhanimittā ekaggatā cāti jhānaṅghāni pātu bhavanti. Evamassa

paṭhamajjhānapaṭibimbabhūtaṃ upacārajjhānampi taṃ khaṇaṃ yeva nibbattati. Ito paraṃ

yāva paṭhamajjhānassa appaṇā ceva vasippattica, tāva sabbaṃ paṭhavikasiṇe vuttanayeneva

veditabbaṃ.

Ito paresu pana vinīlakādīsu pi yaṃ taṃ "uddhumātakaasubha nimittaṃ uggaṇhanto eko

adutiyo gacchati upaṭṭhitāya satiyā"ti ādinā nayena gamanaṃ ādikaṃ katvā lakkhaṇaṃ

vuttaṃ, taṃ sabbaṃ vinīlakaṃ asubhanimittaṃ uggaṇhanto vipubbakaṃ asubha nimittaṃ

uggaṇhantoti evaṃ tassa tassa vasena tattha uddhumātaka padamattaṃ parivattetvā

vuttanayeneva savinicchayādhippāyaṃ vedi tabbaṃ. Ayaṃ pana viseso: vīnīlake

vinīlakapaṭikkūlaṃ vinīlaka paṭikkūlanti manasikāro pavattetabbo. Uggahanimittañcettha

kabaraṃ kabaravanṇaṃ hutvā upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ pana ussada vasena upaṭṭhāti.

Vipubbake vipubbakapaṭikkūlaṃ vipubbakapaṭikkūlanti manasikāro pavattetabbo,

uggahanimittaṃ panettha paggha rantamiva upaṭṭhāti. Paṭibhāganimittaṃ niccalaṃ

sannisinnaṃ hutvā upaṭṭhāti. Vicchiddakaṃ yuddhamaṇḍale vā corāṭaviyaṃ vā susāne vā

yattha rājāno core kindāpenti, araññe vā pana sīha vyagghehi kinnapurisaṭṭhāne labbhati,

tasmā tathārūpaṃ ṭhānaṃ gantvā sace nānādisāyaṃ patitampi ekāvajjanena āpāthaṃ

āgacchati, iccetaṃ kusalaṃ no ce āgacchati, sayaṃ hatthena na parāmasitabbaṃ, parāmasanto

hi vissāsaṃ āpajjati, tasmā ārāmikena vā samaṇuddesena vā aññena vā kenaci ekaṭṭhāne

kāretabbaṃ. Alabhantena kattarayaṭṭhiyā vā daṇḍakena vā ekaṅgulantaraṃ katvā

upanāmetabbaṃ. Evaṃ upanāmetvā vicchiddakapaṭikkūlaṃ vicchiddakapaṭikkūlanti

manasikāro pavattetabbo. Tattha uggaha nimittaṃ majjhe chinnaṃ1 viya upaṭṭhāti,

paṭibhāganimittaṃ pana paripuṇṇaṃ hutvā upaṭṭhāti. [PTS Page 191] [\q 191/]

vikkhāyitake vikkhāyitakapaṭikkūlaṃ vikkhāyitakapaṭikkūlanti manasikāro pavattetabbo.

Uggaha nimittaṃ panettha tahi tahiṃ khāyitasadisameva upaṭṭhāti, paṭibhāga nimittaṃ pana

paripuṇṇaṃ hutvā upaṭṭhāti. Vikkhittakampi vicchiddake vuttanayeneva aṅgulaṅgulantaraṃ

kāretva vā katvā vā vikkittakapaṭikkūlaṃ vikkittakapaṭikkūlanti manasikāro pavattetabbo.

Ettha uggahanimittaṃ pākaṭantaraja hutvā

1. Ma. 11. Chidda.

[SL Page 141] [\x 141/]

Upaṭṭhāti, paṭibhāganimittaṃ pana paripuṇṇaṃ hutvā upaṭṭhāti. Hata vikkittakampi

vicchiddake vuttappakāresu yeva ṭhānesu labbhati. Tasmā tattha gantvā vuttanayeneva

aṅgulaṅgulantaraṃ kāretvā vā katvā vā hatavikkhittakapaṭikkūlaṃ

hatavikkhittakapaṭikkūlanti manasikāro pavattetabbo. Uggahanimittaṃ panettha paññāya

māna pahāramukhaṃ viya hoti. Paṭibhāganimittaṃ paripuṇṇameva hutvā upaṭṭhāti.

Lohitakaṃ yuddhamaṇḍalādisu laddhappahārānaṃ hatthapādā disu vā chinnesu

bhinnagaṇḍapiḷakādīnaṃ vā mukhato paggharamānakāle labbhati. Tasmā taṃ disvā

lohitakapaṭikkūlaṃ lohitaka paṭikkūlanti manasikāro pavattetabbo. Ettha uggahanimittaṃ

vātappahaṭā viya rattapaṭākā calamānākāraṃ upaṭṭhāti. Paṭibhāga nimittaṃ pana

sannisinnaṃ hutvā upaṭṭhāti. Puḷavakaṃ dvīhatīhacca yena kuṇapassa navahi

vaṇamukhehi kimirāsipaggharaṇakāle hoti. Apica taṃ

soṇasigālamanussagomahisahatthiassaajagarādīnaṃ sarīrappamāṇameva hutvā

sālibhattarāsi viyatiṭṭhati. Tesu yattha katthaci puḷavakapaṭikkūlaṃ puḷavakapaṭikkūlanti

manasi kāro pavatte tabbo. Cullapiṇḍapātikatissattherassa hi kāḷadīghavāpiyā anto

hatthikuṇape nimittaṃ upaṭṭhāsi. Uggahanimittaṃ panettha cālamānaṃ viya upaṭṭhāti.

Paṭibhāganimittaṃ sālibhattapiṇḍo viya sannisinnaṃ hutvā upaṭṭhāti. Aṭṭhikaṃ "so

passeyya sarīraṃ sīvathikāya kḍḍitaṃ aṭṭhisaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ

nahārusambandhaṃ"ti[a] ādīnā nayona nānappakārato [PTS Page 192] [\q 192/] vuttaṃ

tasmā yattha taṃ nikkhittaṃ hoti, tattha purimanayeneva gantvā samantā pāsāṇādīnaṃ

vasena sanimittaṃ sārammaṇaṃ katvā idaṃ aṭṭhikanti sabhāvabhāvatoupalakkhetvā

vaṇṇādivasena ekādasahākārehi nimittaṃ uggahe tabbaṃ. Tapana vaṇṇato setanti

olokentassa na upaṭṭhāti, odātakasiṇasambhedo hoti, tasmā aṭṭhikanti paṭikkūla vaseneva

oloketabbaṃ. Liṅganti idha śatthādīnaṃ nāmaṃ, tasmā hatthapādasīsaudarabāhudaṭi

ūrujaṅghānaṃ vasena liṅgato vacattha petabbaṃ. Dīgha rassa vaṭṭacaturassa khuddaka

mahantavasena pana saṇṭhānato vavatthapetabbaṃ. Disokāsā vuttanayāeva, tassa tassa

aṭṭhino pariyantavasena paricchedato vavatthapetvā yade cettha pākamaṃ hutvā upaṭṭhāti,

taṃ gahetvā appaṇā pāpuṇitabbā. Tassa tassa aṭṭhino ninnaṭṭhānathalaṭṭhānavasena pana

ninnato thalako ca vavatthapetabbaṃ. Padesavasenāpi ahaṃninne aṭṭhi thale ahaṃ vā thale

aṭṭhi nunnetipi vavatthapetabbaṃ. Dvinnaṃ pana aṭṭhikānaṃ ghaṭitaghaṭitaṭṭhānavasena

sandhito vavatthapetabbaṃ. Aṭṭhikānaṃ yeva antaravasena vivarā 'vivara vavatthapetabbaṃ.

Sabbattheva pana ñāṇaṃ cāretvā imasmiṃ ṭhāne idamaṭṭhiti

[A.] Dīghanikāya.

[SL Page 142] [\x 142/]

Samannato vavatthapetabbaṃ. Evampi nimitte anupaṭṭhahante nalāṭaṭṭhimhi cittaṃ

saṇṭhapetabbaṃ. Yathācettha evaṃ idaṃ ekādasa vidhena nimittaggahaṇaṃ ito purimesupi

puḷavakādisu yujjamāna vasena sallakkhetabbaṃ. Idañca pana kammaṭṭhānaṃ sakalāyapi

aṭṭhi saṅghalikāya ekasmimpi aṭṭike sampajjati. Tasmā tesu yattha katthaci ekādasavidhena

nimittaṃuggahetvā aṭṭhikapaṭikkūlaṃ aṭṭhikapaṭikkūlanti manasikāro pavattetabbo. Idha

uggaha nimittampi paṭibhāganimittampi ekasadisameva hotīti vuttaṃ, taṃ ekasmiṃ aṭṭhike

yuttaṃ. Aṭṭhisaṅkhalikāya pana uggahanimitte paññāyamāna1 vivaratā, paṭibhāganimitte

paripuṇṇabhāvo yujjati, ekaṭṭhikepi [PTS Page 193] [\q 193/] ca uggahanimittena

bībhacchena bhayānakena bhavitabbaṃ. Paṭibhāganimittena pītisomanassajanakena, upacārā

vahattā. Imasmiṃ hi okāse yaṃ aṭṭhakathāsu vuttaṃ, taṃ dvāraja datvāva vuttaṃ, tathāhi.

Tattha catusu brahmavihāresu dasasuca asubhesu paṭibhāganimittaṃ natthi, brahmavihāresu

hi sīmasambhedo yeva nimittaṃ dasasu ca asubhesu nibbikappaṃ katvā paṭikkūlabhāveyeva

diṭṭhe nimittaṃ nāma hotīti vatvāpi puna anantarameva duvidhaṃ idha nimittaṃ

uggahanimttaṃ paṭibhāganimittaṃ, uggahanimittaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ bhayānakaṃ hutvā

upaṭṭhātīti vuttaṃ. Tasmā yaṃ vicāretvā avocumbha, idamevettha yuttaṃ. Apica: -

mahātissattherassa dantaṭṭhi kamattāvalokanena sakalitthisarīrassa aṭṭhisaṅghāṭabhāvena

upaṭṭhānādīni cettha nidassanānīti.

Iti asubhāni subhaguṇo dasasatalocanena thutakitti,

Yāni avoca dasabalo ekekajjhānahetūni.

Evaṃ tāni ca tesañca bhāvanānayamimaṃ viditvāna,

Tesveva ayaṃ bhiyyo pakiṇṇaka kathāpi viññeyyā.

Etesu hi yattha katthaci adhigatajjhāno suvikkhambhitarāgattā vītarāgo viya nilloluppacāro

hoti. Evaṃ santepi yvāyaṃ asubhappabhedo vutto, so sarīrasabhāvappattivasena ca

rāgacarita bhedavasenacāti veditabbo. Chavasarīraṃ hi paṭikkūlabhāvaṃ āpajja mānaṃ

uddhumātakasabhāvappattaṃ vā siyā, vinīlakādīnaṃ vā aññatara sabhāvappattaṃ. Iti

yādisaṃ yādisaṃ sakkā hoti laddhuṃ, tādise tādise uddhumātakapaṭikkūlaṃ

vinīlakapaṭikkūlanti evaṃ nimittaṃ ganhitabbamevāti sarīrasabhāvappattivasena dasadhā

asubhappabhedo vuttoti veditabbo.

Visesato cettha uddhumātakaṃ sarīrasaṇṭhānavipattippakāsa nato saṇṭhānarāgino

sappāyaṃ, vinīlakaṃ chavirāgavipattippakā

1. Sī11. Paññāyamāno.

[SL Page 143] [\x 143/]

Sanato sarīravaṇṇarāgino sappāyaṃ, vipubbakaṃ kāyavanṇapaṭi baddhassa

duggandhabhāvassa pakāsanato [PTS Page 194] [\q 194/] mālāgandhādivasena

samuṭṭhā pita sarīragandharāgino sappāyaṃ. Vicchiddakaṃ anto susurabhāvappa kāsanato

sarīre ghanabhāvarāgino sappāyaṃ, vikkhāyitakaṃ maṃsūpa cayasampattivināsappakāsanato

thanādisu sarīrappadesesu saṃsūpa cayarāgino sappāyaṃ. Vikkhittakaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ

vikkhepappa kāsanato aṅgapaccaṅgalīlārāgino sappāyaṃ, hatavikkhittakaṃ

sarīrasaṅghātabhedavikāppakāsanato sarīrasaṅghātasampattirāgino sappāyaṃ, lohitakaṃ

lohitamakkhitapaṭikkūlabhāvappakāsanato alaṅkārajanitasobhārāgino sappāyaṃ, puḷavakaṃ

kāyassa aneka kimikulasādhāraṇabhāvappakāsanato kāye mamattāragino sappāyaṃ,

aṭṭhikaṃ sarīraṭṭhīnaṃ paṭikkūlabhāvappakāsanato dantasampatti rāgino sappāyanti. Evaṃ

rāgacaritabhedavasenā pi dasadhā asubhappabhedo vuttoti veditabbo. Yasmā pana

dasavidhe pi etasmiṃ asubhe seyyathāpi nāma aparisaṇṭhitajalāya sīghasotāya nadiyā

arittabaleneva nāvā kiṭṭhati, vinā arittena na sakkā ṭhapetuṃ, evameva dubbalattā

ārammaṇassa vitakkabaleneva cittaṃ ekaggaṃ hutvā tiṭṭhati, vinā vitakkena na sakkā

ṭhapetuṃ, tasmāpaṭhamajjhāna mevettha hoti na dutiyādīni. Paṭikkūle pi hi etasmiṃ

ārammaṇe addhā imāya paṭipadāya jarāmaraṇamhā parimuccissāmīti evaṃ

ānisaṃsadassāvitāya ceva nīvaraṇasantāpappahāṇena ca pīti somanassaṃ uppajjati bahuṃ

dānime vetanaṃ labhissāmīti ānisaṃsa dassāvino pupphachaḍḍakassa gutharāsimhi viya,

ussannavyādhi dukkhassa rokino vamanavirecanappavattiyaṃ viyaca. Dasavidhampi cetaṃ

asubhalakkhaṇato ekameva hoti, dasavidhassāpi hi etassa

asuciduggandhajegucchapaṭikkūlabhāvo eva lakkhaṇaṃ, tadetaṃ iminā lakkhaṇena na

kevalaṃ matasarīre, dantaṭṭhikadassāvino pana cetiyapabbatavāsimahātissattherassa viya,

hatthikkhandhagataṃ rājānaṃ olokentassa saṅgharakkhitattherupaṭṭhākasāmaṇerassa viyaca

jiva mānakasarīre pi upaṭṭhāti. Yathevahi matasarīraṃ evaṃ jivamānakampi asubhameva,

[PTS Page 195] [\q 195/] asubhalakkhaṇaṃ panettha āgantukena alaṅkārena

paṭicchannattā na paññāyati. Pakatiyā pana idaṃ sarīraṃ nāma

atirekatisataaṭṭhikasamussayaṃ, asītisatasandhisaṅghaṭitaṃ, navanahāru satanibaddhaṃ,

navamaṃsapesisatānulittaṃ, allamanussacammapariyo naddhaṃ, chaviyā paṭicchannaṃ,

chiddāvachiddaṃ, medakathālikā viya niccuggha ritapaggharitaṃ, kimisaṅghanisevitaṃ,

rogānaṃ āyatanaṃ, dukkha dhammānaṃ vatthu, pahibhinnapurāṇagaṇeṃḍā viya navahi

vaṇamukhehi satata vissandanaṃ, yassa ubhohi akkhihi akkhigūthako paggharati, kaṇṇa

bilehi kanṇaguthako, nāsāpuṭehi siṅghāṇikā, mukhato āhāra pittasemharuhirāni,

adhodvārehi uccārapassāvā, navanavutiyā

[SL Page 144] [\x 144/]

Lemakūpasahassehi asūcisedayūso paggharati, nīlamakkhikādayo samparicārenti. Yaṃ

dantakaṭṭhamukhadhovana sīsamakkhana nahāna nivāsana pāpuraṇādihi apaṭijaggitvā

yathājātova parusavippakiṇṇa keso hutvā gāmena gāmaṃ vicaranto rājāpi

pupphachaḍḍakacaṇḍā lādasu aññataropi samasarīra paṭikkūlatāya nibbiseso hoti, evaṃ

asuciduggandhaje gucchapaṭikkūlatāya rañño vā caṇḍālassa vā sarīre vemattaṃ nāma

natthi. Dantakaṭṭhamukhadhovanādīhi panettha dantamalādīni pamajjitvā nānāvatthehi

hirikopīnaṃ paṭicchādetvā nānāvaṇṇena sarabhivilepanena vilimpitvā pupphābharaṇādihi

alaṅkaritvā ahanti mamāti gahetabbākārappattaṃ karonti. Tato iminā āgantukena alaṅkārena

paṭicchannattā tadassa yathāvasarasaṃ asubhalakkhaṇaṃ asañjānantā purisā itthisu, itthiyo

capurisesu ratiṃ karonti. Paramatthato panettha raññitabbaka yuttaṭṭhānaṃ nāma

aṇumattampinatthi, tathāhi: - kesalomanakhadanta khelasiṅghāṇaka uccārapassāvādisu

ekakoṭṭhāsampi sarīrato pahi patitaṃ sattā hatthena phūsitumpi na icchanti aṭṭīyanti

harāyanti jigucchanti. Yaṃ yaṃ panettha avasesaṃ hoti, taṃ ti evaṃ paṭikkūlampi samānaṃ

avijjavdhakārapariyonaddhā attasineharāgarattā iṭṭhaṃ kantaṃ niccaṃ sukhaṃ [PTS Page

196] [\q 196/] attāti ghanti. Te evaṃ gaṇhantā aṭaviyaṃ kiṃsukarukkhaṃ disvā rukkhato

apatitaṃ apatitaṃ pupphaṃ ayaṃ maṃsapesi ayaṃ maṃsapesīti vihaññamānena jarasigālena

samānataṃ āpajjanti tasmā.

Yathā hi pupphitaṃ disvā sigālo kiṃsukaṃ vano,

Maṃsarukkho mayā laddho iti gantvāna vegasā.

Patitaṃ patitaṃ pupphaṃ ḍasitvā atilolupo,

Nayidaṃ maṃsaṃ aduṃ maṃsaṃ yaṃ rukkhasminti gaṇhati.

Koṭṭhāsaṃ patitaṃ yeva asubhanti tathā budho,

Agahetvāna gaṇheyya sarīraṭṭhampi naṃ tathā.

Imaṃ hi subhato kāyaṃ gahetvā tattha mucchitā,

Bālā karontā pāpāni dukkhā na parimuccare.

Tasmā passeyya medhāvī jivino vā matassa vā,

Sabhāvaṃ pūtikāyassa subhabhāvena vajjitaṃ.

Vuttaṃ hetaṃ.

Dūggavdo asucī kāyo kuṇapo ukkarūpamo,

Nivdito cakkhubhūtehi kāyo bālābhinandito.

Alla camma paṭicchanno navadvāro mahāvaṇo,

Samantato paggharati asuci pūti gandhiyo.

[SL Page 145] [\x 145/]

Sace imassa kāyassa antopāhirato siyā,

Daṇḍaṃ nūna gahetvāna kāke soṇe ca vārayeti. [A]

Tasmā dabbajātikena bhikkhunā jivamānasarīraṃ vā hotu mata sarīraṃ vā yattha yattha

asubhākāro paññāyati, tattha tattheva nimittaṃ gahetvā kammaṭṭhānaṃ appaṇaṃ

pāpotabbanti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Samādhibhāvanādhikāre

Asubhakammaṭṭhāna niddeso nāma

Chaṭṭhi paricchedo. [PTS Page 197] [\q 197/]

7.

Chaanussati niddeso.

Asubhānantaraṃ uddiṭṭhāsu pana dasasu anussatīsu punappunaṃ uppajjanato satiyeca

anussati. Pavattitabbaṭṭhānamhi yeva vā pavattattā saddhāpabbajitassa kulaputtassa

anurūpā satītipi anussati. Buddhaṃ ārabbha uppannā anussati buddhānussati. Buddhaguṇā

rammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ. Dhammaṃ ārabbha uppannā anussati dhammānussati.

Svākkhātatādi dhammaguṇārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ, saṅghaṃ ārabbha uppannā

anussati saṅghānussati. Suppaṭipannatādisaṅghaguṇārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ.

Sīlaṃ ārabbha uppannā anussati sīlānussati, akhaṇḍatādi sīlaguṇāramma ṇāya satiyā etaṃ

adhivacanaṃ. Cāgaṃ ārabbha uppannā anussati cāgānussati, muttacāgatādi

cāgatuṇārammaṇāya satiyā etaṃ adhi vacānaṃ. Devatā ārabbha uppannā anussati

devatānussati. Devatā sakkhiṭṭāne ṭhapetvā attano saddhādi guṇārammaṇāya satiyā etaṃ

adhivacanaṃ. Maraṇaṃ ārabbha uppannā sati maraṇasati, jīvitindriyūpacchedārammaṇāya

satiyā etaṃ adhivacanaṃ. Kesādibhedaṃrūpakāyaṃ gatā kāye vā gatāti kāyagatā, kāyagatā ca

sā sati cāti kāyagatasatīti vattabbe rassaṃ akatvā kāyagatāsatīti vuttā. Kesādikāyakoṭṭhāsa

nimittārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ. Ānāpāne ārabbha uppannā sati ānāpānasati.

Assāsapassāsa nimittārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ. Upasamaṃ ārabbhauppannā

anussati upasamānussati. Sabbadukkhūpasamārammaṇāya satiyā etaṃ adhivacanaṃ. [PTS

Page 198] [\q 198/] iti imāsu dasasu anussatīsu buddhānussatiṃ tāva bhāvetukāmena

aveccappasādasamannāgatena yoginā patī

2. Khu- suttanipāta.

[SL Page 146] [\x 146/]

Rūpe senāsane rahogatena tisallīnena "itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi sattha devamanussānaṃ

buddho bhagavā"ti[a] evaṃ buddhassa bhagavato guṇā anussaritabbā. Tatrāyaṃ anussaraṇa

nayo: - so bhagavā ti pi arahaṃ, iti pi sammā sambuddho iti pi vijjācaraṇasampanno iti pi

sugato lokavidu iti pi anuttaro iti pi purisadammasārathi iti pi sattha iti pi devamanussānaṃ

iti pi buddho bhagavāti anussarati. Iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hoti. Tattha -

ārakattā, arīnaṃ arānaṃ ca hatattā, paccayādīnaṃ arahattā, pāpakaraṇe rahābhāvāti, imehi

tāva kāraṇehi so bhagavā arahanti anussarati. Ahakā hi so sabbakilesehi, vidūra suvidūre

ṭhito, maggena savāsanānaṃ kilesānaṃ viddhaṃsitattāti ārakattā arahaṃ.

So tato ārakā nāma yassa yenāsamaṅgitā,

Asamaṅgi ca dosehi nāto tenārabhaṃ matoti.

Te cānena kilesārayo maggena hatāti arīnaṃ hatattāpi arahaṃ.

Yasmā rāgādisaṅkhātā sabbepi arayo hatā.

Paññāsatthena nāthena tasmāpi arahaṃ matoti.

Yañcetaṃ avijjābhavataṇhāmayanābhi puññādiabisaṅkhārāraṃ jarāmaraṇanemi

āsavasamudayamayenaakkhena vijkditvā tibhavarathe samāyojitaṃ anidikālappavattaṃ

saṃsāracakkaṃ, tassānena bodhi manḍe viriyapādohi sīlapaṭhaviyaṃ patiṭṭhāya

saddhāhatthena kammakkhaya karañāṇapharasuṃ gahetvā sabbe arā hatāti arānaṃ hatattāpi

arahaṃ. Athavā: saṃsāracakkanti anamataggaṃ saṃsāravaṭṭaṃ vuccati, tassa ca avijjā nābhi

mūlattā, jarāmaraṇaṃ nemi pariyosānattā, sosa dasa dhammā arā avijjāmūlakattā jarā

maraṇa pariyantattā ca. Tattha dukkhādisu aññāṇaṃ avijjā, kāmabhave ca avijā [PTS Page

199] [\q 199/] kāmabhave saṅkhārānaṃ paccayo hoti, rūpabhave saṅkhārānaṃ paccayo

hoti, arūpabhave avijjā arupabhave saṅkhārānaṃ paccayo hoti. Kāmabhave saṅkhārā kāma

bhave paṭisandhiviññāṇaṃ kāmabhave nāmarūpassa paccayo hoti, tathā rūpabhave,

arūpabhave nāmasseva paccayo hoti. Kāmabhave nāmarūpaṃ kāmabhave saḷāyatanassa

paccayo hoti. Rūpabhave nāmarūpa rūpabhave tiṇṇaṃ āyatanānaṃ paccayo hoti. Arūpabhave

nāmaṃ arūpabhave ekassāyatanassa paccayo hoti. Kāmabhave saḷāyatanaṃ kāmabhave

chabbidhassa phassassa paccayo hoti. Rūpabhave tīṇi āyatanāni rūpabhave tiṇṇaṃ

phassānaṃ, arūpabhave ekaṃ manāyatanaṃ arūpabhave ekassa phassassa

[A.] Vinayapārājikapāḷi verañjakaṇḍa. (Aññatthāpi. )

[SL Page 147] [\x 147/]

Paccayo hoti. Kāmabhave cha phassā kāmabhave channaṃ vedanānaṃ paccayā honti.

Rūpabhave tayo tattheva tissannaṃ, arūpabhave eko tatthavi ekissā vedanāya paccayo hotī.

Kāmabhave cha vedanā kāmabhave channaṃ taṇhākāyānaṃ paccayā honti. Rūpa bhave tisso

tattheva tiṇṇaṃ, arūpabhave ekā vedanā arūpabhave ekassa taṇhākāyassapaccayo hota.

Tattha tattha sā sā taṇhā upādānassa, upādānādayobhavādīnaṃ. Kathaṃ? Idhekacco kāme

paribhuñjissāmīti kāmūpādānapaccayā kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati,

manasā duccaritaṃ carati, duccaritapāripūriyā apāye uppajjati, tatthassa uppattihetubhūtaṃ

kammaṃ kammabhavo, kammanibbattā khandhā uppattibhavo, khandhānaṃ nibbatti jāti,

paripāko jarā, bhedomaraṇaṃ. Aparo saggasampattiṃ anubhavissāmīti tatheva sucaritaṃ

carati, sucaritapāripūriyā sagge uppajjati, tatthassa uppattihetubhūtaṃ kammaṃ

kammabhavoti so eva nayo. Aparo pana brahmalokasampattiṃ anubhavissāmīti

kāmūpādānapaccayā eva mettaṃ bhāveti, karuṇaṃ - muditaṃ - upekkhaṃ- bhāvetibhāvanā

pāripūriyā brahmaloke [PTS Page 200] [\q 200/] nibbattati. Tatthassa nibbattihetubhūtaṃ

kammaṃ kammabhavoti, so eva nayo. Aparo arūpabhave samttiṃ anubhavissāmīti tatheva

āsānañcāyatanādi samāpattiyo bhāveti, bhāvanāpāripūriyā tattha tattha nibbattati tatthassa

nibbatti hetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo, kammanibbattā khandhā uppattibhavo,

khandhānaṃ nibbatti jāti, paripāko jarā, bhedomaraṇanti, eseva nayo sesūpādānamūlikāsupi

yojanāsu. Evamayaṃ avijjā hetu, saṅkhārā hetusamuppannā, ubhopete hetusamuppannāti

paccaya pariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ anāgatampi addhānaṃ

avijjā hetu, saṅkhārā hetusamuppannā, ubhopete hetusamuppannāti paccayapariggahe paññā

dhammaṭṭhitiñāṇanti, etena nayena sabbapadāni vitthāretabbāni. Tattha avijjā saṅkhārā eko

saṅkhepo, viññāṇanāmarūpasaḷāyatanaphassavedānā eko, taṇhūpādānabhavā eko,

jātijarāmaraṇaṃ eko, purima saṅkhepo cettha atīto addhā, dve majjhimā paccuppanno, jāti

jarāmaraṇaṃ anāgato, avijjā saṅkhāra gahaṇena cettha taṇhū pādānabhavā gahitāva hontīti

ime pañca dammā atīte kammavaṭṭaṃ, viññāṇādayo pca etarahi vipākavaṭṭaṃ,

tanhūpādānabhavagahaṇena avijā saṅkhārā gahitāva hontīti ime pañca dhammā etarahi

kammavaṭṭaṃ, jātijarāmaraṇāpadesena viññāṇādīnaṃ niddiṭṭhattā ime pañcadhammā āyati

vipākavaṭṭaṃ, te ākārato vīsati vidhā honti, saṅkhāraviññāṇānañcettha antarā eko sandhi,

vedanā taṇhānamantarā eko, bhavajātīnamantarā ekoti, iti bhagavā etaṃ catusaṅkhepaṃ

tiyaddhaṃ visatākāraṃ tisandhiṃ paṭicca

[SL Page 148] [\x 148/]

Samuppādaṃ sabbākārato jānāti passataa aññāti paṭivijjhati. Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ,

pajānanaṭṭhena paññā, tena vuccati "paccaya pariggahe paññā dhammaṭṭhitiñānaṃ"ti[a]

iminā dhammaṭṭhitiñāṇena bhagavā te dhamme yathābhūtaṃ ñātvā tesu nibbindanto

virajjanto vimuccanto vuttappakārassa imassa saṃsāracakkassa are hani vihani viddhaṃsesi.

Evampi arānaṃ hatattā arahaṃ. [PTS Page 201] [\q 201/]

Arā saṃsāracakkassa hatā ñāṇāsinā yato.

Lokanāthena tenesa arahanti pavuccati.

Aggadakkhiṇeyyattā ca civarādipaccaye arahati pūjāvisesañca, teneva ca uppanne tathāgate

ye keci mahesakkhā devamanussā na te aññattha pūjaṃ karonti. Tathāhi: brahmā sahampati

sineru mattena ratanadāmena tathāgataṃ pūjesi, yathābalañca aññe devāmanussā ca

bimbisāra kosala rājādayo, parinibbutampi ca bhagavantaṃ uddissa knnavutikoṭidhanaṃ

vissajjetvā asoka mahārājā sakala jambudīpe caturāsītivihārasahassāni patiṭṭhāpesi. Ko pana

cādo aññesaṃ pūjāvisesānanti! Paccayādīnaṃ arahattāpi arahaṃ.

Pūjāvisesaṃ saha paccayehi

Yasmā ayaṃ arahati lokanātho,

Atthanurūpaṃ arahanti loke

Tasmā jino arahati nāmametaṃ.

Yathāca loke keci paṇḍitamānino bālā asilokabhayena raho pāpaṃ karonti, evamesa na

kadāci karotīti pāpakaraṇe rahābhāvatopi arahaṃ.

Yasmā natthi raho nāma pāpakammesu tādino,

Rahābhāvena tenesa arahaṃ iti vissuto.

Evaṃ sabbathā pi.

Ārakattā hatattā ca kilesārīna so muni,

Hatasaṃsāra cakkāro paccayādīna cāraho,

Na raho karoti pāpāni arahaṃ tena vuccatīti.

Sammā sāmañca sabbadhammānaṃ buddhattā pana sammā sambuddho. Tathāhi: - esa

sabbadhammesammā sambuddho, abhiññeyye dhamme abhiññeyyato buddho, pariññeyye.

Dhamme pariññeyyato, pahātabbe pahātabbato, sacchikātabbe sacchikātabbato, bhāvetabbe

bhāvetabbato. Teneva cāha: -

Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañca bhāvitaṃ,

Pahātabbaṃ pahīnamme tasmā buddhosmi brahmaṇāti. [PTS Page 202 [\q 202/] b.]

[A.] Paṭisambhidāmagga. [B.] Saṃ - nikāya.

[SL Page 149] [\x 149/]

Apica: - cakkhuṃ dukkhasaccaṃ, tassa mūlakāraṇabhāvena samuṭṭhāpikā purimataṇhā

samudayasaccaṃ, ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, nirodha pajānanā paṭipadā

maggasaccanti, evaṃ ekeka paduddhārenā pi sabba dhamme sammā sāmañca buddho, esa

nayo sotaghāna-jivhā- kāya manesu. Eteneva nayena rūpādīni cha āyatanāni,

cakkhuviññāṇādayo cha viññāṇakāyā, cakkhusamphassādayo cha phassā, cakkhu

samphassajādayo cha vedanā, rūpasaññādayo cha saññā, rūpasañceta nādayo cha cetanā,

rūpataṇhādayo cha taṇhākāyā, rūpavitakkādayo cha vitakkā, rupavicārādayo cha vicārā,

rūpakkhandhādayo pañca kkhandhā, dasa kasiṇāni, dasa anussatiyo,

uddhumātakasaññādīva sena dasa saññā, kesādayo dvattiṃsākārā, dvādasāyatanāni, aṭṭhā

rasa dhātuyo, kāmabhavādayo nava bhavā, paṭhamādini cattāri jhānāni, mettābhāvanādayo

catasso appamaññā, catasso arūpasamā pattiyo, paṭilomato jarāmaraṇādīni anulomato

avijjādīni paṭiccasamuppādaṅgāni ca yojetabbāni. Tatrāyaṃ ekapadayojanā: "jarāmaraṇaṃ

dukkhasaccaṃ, jāti samudayasaccaṃ, ubhinnampi nissaraṇaṃ nirodhasaccaṃ,

nirodhapajānanā paṭipadā maggasaccaṃ"ti evaṃ ekeka paduddhārena sabbadhamme sammā

sāmañca buddho anubuddho paṭi buddho. Tena vuttaṃ: - " sammā sāmañca

sabbadhammāni buddhattā pana sammāsambuddho"ti.

Vijjāhi pana caraṇena ca sampannattā vijjācaraṇa sampanno. Tattha vijjāti - tisso vijjā aṭṭha

pi vijjā. Tisso bhayabherava sutte vuttanayeneva veditabbā, aṭṭha ambaṭṭha sutte. Tatra hi

vipassanāñaṇena manomayiddhiyā ca saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā.

Caraṇanti - sīlasaṃvaro, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, jāgariyānuyogo, satta

dhammā, cattāri rūpāvacarajjhāninīti, ime panṇarasa dhammā veditabbā; ime yeva hi

paṇṇarasa dhammā - yasmā etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ, tasmā carannti

vuttā. Yathāha: -"idha mahānāma ariya sāvako sīlavā hotī"ti sabbaṃ majjhimapaṇṇāsake

[PTS Page 203] [\q 203/] vuttanaye neva veditabbaṃ. Bhagavā imāhi vijjāhi iminā ca

caraṇena samannāgato. Tena vuccati " vijācaraṇasampanno"ti. Tattha vijjāsampadā

bhagavato sabbaññutaṃ pūretvā ṭhitā, caraṇasampadā mahākāruṇikataṃ. So sabbaññutaṃ

pūretvā ṭhitā, caraṇasampadā mahākāruṇikataṃ. So sabbaññutāya sabbasattānaṃ

atthānatthaṃ ñatvā mahākāruṇikatāyaanatthaṃ parivajjetvā atthe nayojeti. Yathātaṃ

vijajācaraṇasampanno. Tenassa sāvakā suppaṭipannā honti, no duppaṭipannā

vijjācaraṇavipannānaṃ hi sāvakā attantapādayo viya.

[SL Page 150] [\x 150/]

Sobhanagamanattā sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā sammā gatattā sammā ca gadattā sugato,

gamanampi hi gatanti vuccati, tañca bhagavato sobhanaṃ parisuddhamanavajjaṃ. Kiṃ pana

tanti? Ariyamaggo. Tena hesa gamanena khemaṃ disaṃ asajjamāno gatoti sobhanagamanattā

sugato. Sundarañcesa ṭhānaṃ gato amataṃ nibbānanti sundaraṃ ṭānaṃ gatattā pi sugato.

Sammā ca gato tena tena maggena pahīne kilese puna apaccāgacchanto. Vuttaṃ hetaṃ: - "

sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā te kilesena puneti na pacceti na paccāgacchatīti sugato

-pe- arahattamaggena ye kilesā pahīnā te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti

sugato"ti[a.] Sammā vā gato dīpaṅkarapādamūlatoppabhūti yāva bodhimaṇḍā tāva

samatiṃsapāramī pūrikāya sammāpaṭipattiyāsabbalokassa bhitasukhameva karonto sassataṃ

ucchedaṃ kāma sukhaṃ attakilamathanti ime ca ante anupagacchanto gatoti sammāgatattā

pi sugato. Sammā cesa gadati yuttaṭṭhāne yutta meva vācaṃ bhāsatīti sammāgadattāpi

sugato. Tatū;daṃ sādhakaṃ suttaṃ: - "yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abūtaṃ atacchaṃ

anatthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, taṃ tathāgato vācaṃ na bhāsati; yañca

tathāgato vācaṃjānāti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, tampi

tathāgato vācaṃ na [PTS Page 204] [\q 204/] bhāsati; yañca ko tathāgato vācaṃ jānāti

bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, tatra kālaññū tathāgato hoti

tassā vācāya veyyākaraṇāya, yampi tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ

anatthasaṃhitaṃ, sāca paresaṃ piyā manāpā, na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati. Yañca tathāgato

vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ anattha saṃhitaṃ, sāca paresaṃ piyā manāpā, tampi tathāgato

vācaṃ na bhāsati. Yañca kho tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃ hitaṃ, sāca

paresaṃ piyā manāpā, tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāyā"ti evaṃ

sammā gadattāpi sugatoti veditabbo.

Sabbathāpi viditalokattā pana lokavidū so hi bhagavā sabhāvato samudayato nirodhato

nirodhūpāyatoti sabbathā lokaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi. Yathāha: - " yaṭhtha kho āvuso na

jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati, nāhantaṃ gamanena lokassantaṃ ñāteyyaṃ

diṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi, na cāhaṃ āvuso appatvāvalokassantaṃ dukkhassantakiriyaṃ

vadāmi. Api cāhaṃ āvuso imasmiṃyeva vyāmamatte kaḷebare sasaññimhi samanake lokañca

paññāpemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadaṃ.

[A.] Mahāaṭṭhakathā. [B.] Saṃ - kināya.

[SL Page 151] [\x 151/]

Gamanena na pattabbo lokassanto kadācanaṃ,

Na ca appatvā lokantaṃ dukkhā atthi pamocanaṃ.

Tasmā have lokavidū sumedho

Lokantagu vusita brahma cariyo,

Lokassa antaṃ samitāvi ñatvā

Nāsiṃsatī lokamivaṃ parañcā"ti, [a]

Apica: - tayo lokā saṅkhāraloko sattaloko okāsa lokoti, tattha ekoloko "sabbe sattā

āhāraṭṭhikikā"ti āgataṭṭhāne [PTS Page 205] [\q 205/] saṅkhāraloko veditabbo. " Sassato

lokoti vā asassato lokotivā"ti āgataṭṭhāne sattaloko.

" Yāvatā chandumasuriyā pariharanti disā hanti virocanā,

Tāva sahassadhā loko ettha te vattatī vaso"ti, [b]

Āgataṭṭhāne okāsaleko, tampi bhagavā sabbathā avedi, tathāhissa" eko loko sabbe sattā

āhāraṭṭhitikā, dve lokā nāmañca rūpañca, tayo lokā tissodanā, cattāro lokā cattāro āhārā,

pañca lokā pañcūpādānakkhandhā, cha lokā cha ajjhattikāni āyatanāni, satta lokā

sattaviññāṇaṭṭhitiyo, aṭṭhaleko aṭṭhalokadhammā, navalokā navasattāvāsā, dasalokā

dasāyatanāni, dvādasalokā dvādasāyatanāni, aṭṭhārasalokā aṭṭhā rasadhātuyo"ti[c] ayaṃ

saṅkhāralokopi sabbathā vidito. Yasmā panesa sabbesampi sattānaṃ āsayaṃ jānāti anusayaṃ

jānāti caritaṃ jānāti adhimuttiṃ jānāti apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye

svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye bhabbābbe satte pajānāti, tasmāssa sattaloko pi

sabbathā vidito. Yathāca sattaloko evaṃ okāsalokopi. Tathāhesa ekaṃ cakkāvāḷaṃ āyāmato ca

vitthārato ca yojanānaṃ dvādasa satasahassāni catuttiṃsa satāni ca paññāsañca yojanāni.

Parikkhepato.

Sabbasatasahassāni kttiṃsa parimaṇḍalaṃ.

Dasa ceva sahassāni aḍḍhuḍḍhāni satāni ca.

Tattha.

Dvesatasahassāni cattāri nahutāni ca,

Ettakā pahalattena saṅkhātāyaṃ vasundharā.

Tassāyeva sandhārakaṃ.

[A.] Aṅguttaracatukka. [B.] Saṃ - nikāya. [C.] Paṭisambhidi.

[SL Page 152] [\x 152/]

Cattāri satasahassāni aṭṭheva nahutāni ca,

Ettakaṃ pahalattena jalaṃ vāte patiṭṭhitaṃ.

Tassā pi sandhārako. [PTS Page 206] [\q 206/]

Navasata sahassāni māḷuto nahamuggato.

Saṭṭhiñceva sahassāni esā lokassa saṇṭhitīti.

Evaṃ sanṭhite cettha yojanānaṃ.

Caturāsīti sahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave,

Accuggato tāvadeva sineru pabbatuttamo.

Tato upaḍḍhupaḍḍhena pamāṇena yathākkamaṃ,

Ajjhogāḷhuggatā dibbā nānāratana cittitā.

Yugandharo īsadharo karaviko sudassano,

Nemindharo vinatako assakaṇṇo giribrahā.

Ete satta mahāselā sinerussa samantato,

Mahārājānamāvāsā devayakkha nisevitā.

Yojanānaṃ satānucco himavā pañca pabbato,

Yojanānaṃ sahassāni tīṇi āyatavitthato, 1

Caturāsīti sahassehi kūṭehi patimaṇḍito.

Tipañca yojanakkhandha parikkhepā nagavhayā,

Paññāsa yojanakkhandha sādhāyāmā samantato.

Satayojana vitthinṇā tāvadeva ca uggatā.

Jambu yassānubhāvena sambudīpo pakāsito.

Yañcetaṃ ṃmbuyā pamāṇaṃ, etadeva asurānaṃ citrapāmaliyā, garuḷānaṃ simbalirukkhassa,

aparagoyāne kadambassa, uttara kurūsu kapparukkhassa, pubbavidehe sirīsassa, tāvatiṃsesu

pāricchattakassāti.

Tenāhu porāṇā: -

Pāṭalī simbalī jambu devānaṃ pāricchattako,

Kadambo kapparukkho ca sirīsena bhavati sattamaṃ.

Dveasītisahassāni ajjhogāḷho mahaṇṇave,

Accuggato tāvadeva cakkāvāḷa siluccayo,

Parikkhipitvā taṃ sabbaṃ lokadhātumayaṃ ṭhitoti. [PTS Page 207] [\q 207/]

Tattha - candamaṇḍalaṃ ekūnapaññāsayojanaṃ, suriyamaṇḍalaṃ paññāsayojanaṃ,

tāvatiṃsabhavanaṃ dasasahassayojanaṃ, tathā asurabhavanaṃ, avīcimahānirayo, jambudīpo

ca. Aparagoyānaṃ

1. Ma. 11. Āyāmavitthato.

[SL Page 153] [\x 153/]

Sattasahassayojanaṃ, tathā pubbavidehaṃ, uttarakuru aṭṭhasahassa yojanaṃ, ekameko cettha

mahādīpo pañcasata pañcasataparitta dīpaparivāro, taṃ sabbampi ekaṃ cakkavāḷaṃ ekā

lokadhātu, tadantaresu lokantarikanirayā, evaṃ anantāni cakkavāḷāni anantā lokadhātuyo

bhagavā anantena buddhañāṇena avedi aññāsi paṭivijjhi evamassa okāsalokopi sabbathā

vidito evampi sabbathā viditalokattā lokavidū.

Attanā pana guṇehi visiṭṭhatarassa kassaci abhāvato natthi etassa uttaroti anuttaro. Tathā

hesa sīlaguṇenāpi sabbaṃ lokamabhibhavati, samādhi - paññā- vumutti -

vumuttiñāṇadassanaguṇe nā pi, sīlaguṇenāpi asamo asamasamo appaṭimo appaṭibhāgo

appaṭipuggalo -pevumuttigñāṇadassanaguṇenā pi, yathāha: nakho panāhaṃ bhikkhave

samanupassāmi sadevako loke samārake -pesadevamanussāya attanā sīlasampannataraṃ"

ti[a] vitthāro, evaṃ aggappasādasuttādīni "na me ācariyo atthi"ti ādigāthāye ca vitthāretabbā.

Purasadamme sārethīti purisadammasārathi. Dameti vinetīti vuttaṃ hoti, tattha

purisadammotiadantā dametuṃ yuttā tiracchāna purisā pi manussa amanussapurisā pi,

tathāhi: - bhagavatā tiracchānapurisā pi apalālo nāgarājā, cūḷodaro, mahodaro, aggisiko,

dhūmasiko, āravāḷo nāgarājā, dhanapālako hatti evamādayo damitā nibbisā katā saraṇesu

ca sīlesu ca patiṭṭhāpitā. Manussapurisā pi saccaka nigaṇṭhaputta ambaṭṭhamāṇava [PTS

Page 208] [\q 208/] pokkharāsāti soṇadaṇḍa kūmadantādayo, amanussapurisā pi

āḷavaka suciloma kharalomayakkha sakkadevarājādayo damitā vinītā vicitrehi

vinayanūpāyehi. " Ahaṃ kho kesi purisadamme saṇhena pi vinemi, pharusena pi vinemi,

saṇhapharusena pi vinemī"ti[b] idañcettha suttaṃ vitthāre tabbaṃ. Apica: - anuttaro

purisadammasārathīti ekamevidaṃ atthapadaṃ, bhagavā hi tathā purisadamme sāretī yathā

ekapallaṅkeneva nisinnā aṭṭhadisā asajjamānā dhāvanti, tasmā "anuttaro

purisadammasārathi"ti vuccati. " Hattidamakena bhikkhave hatthidammo sārito ekaṃ yeva

disaṃ dhāvatī"ti[c] idaṃ cettha suttaṃ vitthāretabbaṃ.

Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ anusāsatīti satthā. Apica satthāti

satthā bhagavāsatthavāho, yathā satthavāho satthe kantāraṃ tāreti, corakantāraṃ tāreti,

vāḷakantāraṃ

[A.] Saṃ- nikāya. [B.] Aṅguttaranikā. [C.] Saṃ- nikāya.

[SL Page 154] [\x 154/]

Tāreti, dubhikkhakantāraṃ tāreti, nirūdakakantāraṃ tāreti, uttāreti, nittāreti, patāreti

khemantabhūmiṃ sampāpeti, evaṃ mevaṃ bhagavā satthā satthavāho satte kantāraṃ tāreti jāti

kantāraṃ tāretīti ādinā niddesanayena pettha atto vedi tabbo. Devamanussānanti devānañca

manussānañca, ukkaṭṭha paricchedavasena bhabbapuggalaparicchedavasena cetaṃ vuttaṃ.

Bhagavā pana tiracchānagatānampi anusāsanippādānena satthāyeva, tepihi bhagavato

dhammasavaṇena upanissayasampattiṃ patvātāya eva upanissayasampattiyā dutiye tatiya

vā attabhāve maggaphalabhāgino honti. Maṇḍukadevaputtādayo cettha nidassanaṃ: -

bhagavati kira gaggarāya pokkharaṇiyā tīre campānagaravāsīnaṃ dhammaṃ desaya māne

eko maṇḍūko bhagavato sare nimittaṃ [PTS Page 209] [\q 209/] aggahesi. Taṃ eko

vacchapālako daṇḍamolubbha tiṭṭhanto sīse sanni rumbhitvā aṭṭhāsi. So tāvadeva kālaṃ

katvā tāvatiṃsabhavane dvādasayojanike kaṇakavimāne nibbatti suttappabuddho viya,

tattha accharāsaṃghaparivutaṃ attānaṃ disvā are ahampi nāma idha nibbatto kinnukho

kammaṃ akāsinti āvajjento na aññaṃ kiñci addasā aññatra bhagavato sara nimittaggāhā, so

tāvadeva saha vimānena āgantvā bhagavato pāde sirasā vandi. Bhagavā jānantova pucchi.

Ko me vandati pādāni iddhiyā yasasā jalaṃ,

Abhikkantena vaṇṇena sabbā obhāsayaṃ disāti.

Manḍūkohaṃ pure āsaṃ udake vārigocaro,

Tava dhammaṃ suṇantassa avadhī vacchapālakoti. [A]

Bhagavā tassa dhammaṃ desesi caturāsītiyā pāṇasahassānaṃ dhammābhi samayo ahosi.

Devaputto pi sotāpattiphale patiṭṭhāya sitaṃ katvā pakkāmīti.

Yampana kiñci atthi ñeyyaṃ nāma sabbassa buddhattā vimokkhanti kañāṇavasena buddho.

Yasmā vā cattāri saccāni attanā pi bujkdi, aññe pi satte bodhesi, tasmā evamādihi pi

kāraṇehi buddho. Imassa ca pana atthassa viññāpanatthaṃ: - " bujkditā saccānīti buddho,

bodhetā pajāyāti buddho"ti evaṃ pavatto sabbo pi niddesanayo paṭisambhidānayo vā

vitthāretabbo.

Bhagavāti idaṃ panassa guṇavisiṭṭha sattuttama garugāravādhivacanaṃ tenāhu porāṇā: -

Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ bhagavāti vacanuttamaṃ,

Garugāravayutto so bhagavā tena vuccatī ti.

[A.] Saṃ- nikāya.

[SL Page 155] [\x 155/]

Catubbidhaṃ vā nāmaṃ: - āvatthikaṃ liṅgikaṃ nemittikaṃ adhicca samuppannanti.

Adhivaccasamuppannaṃ nāma: - lokiyavohārena yadicchakanti vuttaṃ hoti. Tattha vaccho

[PTS Page 210] [\q 210/] dammo balivaddoti evamādi āvatthikaṃ, daṇḍi chattī sikhī

karīti evamādi liṅgikaṃ, tevijjo chaḷa bhiññoti evamādi nemittikaṃ, sirivaḍḍhako

dhanavaḍḍhakoti evamādi vacanatthaṃ anapekkhitvā pavattaṃ adhiccasamuppannaṃ,

badaṃ pana bhagavāti nāmaṃ nemittikaṃ. Na mahāmāyāya, na suddhodasamahā jena na

asītiyā ñātisahassehi kataṃ, na sakkasantusitādīhi devatāvisesehi. Vuttañcetaṃ

dhammasenāpatinā: - " bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ na pitarā kataṃ, na bhātarā

kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na

samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhikataṃ, vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ

bhagavantānaṃ bodiyā mule saha sabbañññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti yadidaṃ

bhagavā"ti[a.] Yaṃ guṇanemittikañcetaṃnāmaṃ, tesaṃ guṇānaṃ pakāsanatthaṃ imaṃ gāthaṃ

vadanti.

Bhagi bhaji bhāgi vibhattavā iti

Akāsi bhagganti karūti bhāgyavā,

Pahūhi ñāyehi subhāvitattano

Bhavantago so bhagavāti vuccatīti.

Niddese vuttanayeneva cettha tesaṃ tesaṃ padānaṃ attho daṭṭhabbo. Ayaṃ pana aparo

nayo.

Bhagyavā bhaggavā yutto bhagehi ca vibhattavā,

Bhattavā vantagamano bhavesu bhagavā tatoti.

Tattha: - " vanṇāgamo vaṇṇavipariyāyoti ādikaṃ nirutti lakkhaṇaṃ gahetvā saddanayenavā

pisodarādipakkhepalakkhaṇaṃ gahetvā yasmā lokiyalokuttarasukhābhinibbattakaṃ

dānasīlādi pārappettaṃ bhāgyamassa atthi tasmā bhāgyavāti vattabbe bhagavāti vuccatīti

ñātabbaṃ. Yasmā pana lobha dosa moha viparīta manasi kāra ahirikānottappa kodhūpanāha

makkha palāsa bassā macchariya māyā sātyye thambha sārambha mānātimāna

madappamāda taṇhā vijjā tividhākusalamūla duccarita saṃkilesamala visamasaññā [PTS

Page 211] [\q 211/] vitakkappapañca catubbidha vipariyāsa āsava gattha ogha yoga

agati taṇhūppādupādāna pañca cetokhila vinibandha nīvaraṇābinandana cha vivādamūla

taṇhā kāya sattānusaya aṭṭhamicchatta navataṇhā mūlaka dasākusalakammapatha

dvāsaṭṭhidiṭṭhigata aṭṭhasatataṇhāvicaritappabheda sabbadaratha pariḷāha

kilesasatasahassāni saṃkhepato vā pañca kilesakkhandha abhisaṅkhāra devaputta maccu

māre abhañji. Tasmā bhaggattā etesaṃ parissa yānaṃ bhaggavāti vattabbe bhagavāti vuccati.

Āhacettha.

[A.] Niddesa.

[SL Page 156] [\x 156/]

Bhaggarāgo bhaggadoso bhaggamoho anāsavo,

Bhaggāssa pāpakā dhammā bhagavā tena vuccatīti.

Bhāgyavatāya1 cassa satapuññalakkhaṇadharassa rūpakāyasampatti dīpitā hoti,

bhaggadosatāya dhammakāyasampatti, tathā lokiya parikkhakānaṃ2 bahumatabhāvo,

gahaṭṭhapabbajitehi abigamanīyatā, abigatānañca tesaṃ kāyacittadukkhāpanayane

paṭibalabhāvo, āmisadānadhammadānehi upakāritā, lokiyalokuttarasukhehi ca

saṃyojanasamatthatā dīpitāhoti. Yasmā ca loke issariya dhamma yasa siri kāmappayattesu

chasu dhammesu bhagasaddo vattati. Paramaṃ cassa sakacitte issariyaṃ, aṇimā

laghimādikaṃ vā lokiya sammataṃ sabbākāraparipūraṃ atthi, tathā lokuttaro dhammo,

lokattaya vyāpito yathābhūta guṇādhigato ativiya parisuddho yaso, rūpa

kāyadassanavyāvaṭajananayanamanappasādajananasamatthā sabbākāra paripūrā

sabbaṅgapaccaṅgasiri, yaṃ yaṃ etena icchitaṃ patthitaṃ atta hitaṃ parahitaṃ vā tassa tassa

tatheva abhinipphannattā icchita nipphatti saññito kāmo,

sabbalokagarubhāvappattihetubhūto sammāvāyāmasaṅkhāto payatto ca atthi, tasmā imehi

bhagehi yuttattāpi bhagā assa santīti iminā atthena bhagavāti vuccati. Yasmā pana

kusalādīhi bhedehi sabbadhamme, khandhāyatana dhātu sacca indriya

paṭiccasamuppādādīhi [PTS Page 212] [\q 212/] vā kusalādidhamme, pīḷana saṅghata

santāpa viparināmaṭṭhena vā dukkhamariyasaccaṃ, āyūhana nidāna saṃyoga

paḷibodhaṭṭhena samudayaṃ, nissaraṇa vivekā 'saṅkhata amataṭṭhena nirodaṃ,

niyyānikahetudassanādhipateyyaṭṭhena maggaṃ' vibhattavā vibhajitvā vivaritvā desitavāti

vuttaṃ hoti. Tasmā vibhattavāti vattabbe bhagavāti vuccati. Tasmā ca esa

dibbabrahmaariyavihāre kāyacittaupadhiviveke suññatāppanihitānimittavimokkhe aññe ca

lokiyalokuttare uttarimanussadhamme bhaji sevi bahulamakāsi, tasmā bhattavāti vattabbe

bhagavāti vuccati. Yasmā pana tūsu bhavesu taṇhāsaṅkhātaṃ gamanamanena vantaṃ, tasmā

bhavesu vantagamanoti vattabbe bhavasaddato bhakāraṃ gamanasaddato gakāraṃ

vantasaddato vakārañca dīghaṃ katvā ādāya bhagavāti vuccati. Yathā loke mehanassa

khassa mālāti vattabbe mekhalāti.

Tassevaṃ iminā ca iminā ca kāraṇena so bhagavā arahaṃ -peiminā ca iminā ca kāraṇena

bhagavāti buddhaguṇe anussarato neva tasmiṃ samayo rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na

dosa pariyuṭṭhitaṃ, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ

hoti tathāgataṃ āhabbha. Iccassa evaṃ rāgā

1. Bhāgyavantatāya 2. Ma11. Lokiyasarikkhakānaṃ.

[SL Page 157] [\x 157/]

Disu pariyuṭṭhānābhāvena vikkhamhitanīvaraṇassa kammaṭṭhānābimukha tāya

ajugatacittassa buddhaguṇapoṇā vitakkavicārā pavattanti, buddhaguṇe anuvitakkayato

anuvicārayato pīti uppajjati, pīti manassa pītipadaṭṭhānāya passaddhiyā kāyacittadarathā

paṭippassambanti, passaddhadarathassa kāyikampi cetasikampi sukhaṃ uppajjati, sukhino

buddhaguṇārammaṇaṃhutvā cittaṃ samādhiyatīti anukkamena ekakkhaṇe jhānaṅgāni

uppajjanti, buddhaguṇānampana gambhīratāya nāppakāraguṇānussaraṇādhimuttatāya vā

appanaṃ appatvā upa cārappattameva jhānaṃ hoti. Tadetaṃ buddhaguṇānussaraṇavasena

uppannattā buddhānussaticceva saṅkhaṃ gacchati. Imañca pana buddhānussatimanuyutto

bhakkhū satthari sagāravo hoti sappatisso, saddhāvepullaṃ sativepullaṃ paññāvepullaṃ

puññavepullaṃ ca adhi gacchati, pītu pāmojjabahulo hoti, bhayabherava [PTS Page 213] [\q

213/] saho dukkhādhi vāsanasamattho, satthārā saṃvāsasaññaṃ paṭilabhati,

buddhaguṇānussatiyā ajjhāvutthañcassa sarīrampi cetiyagharamiva pūjārahaṃ hoti,

buddhabhumiyaṃ cittaṃ namati, vītikkavitabbavatthusamāyoge cassa sammukhā satthāraṃ

passato viya hirottappaṃ paccupaṭṭhāti, uttariṃ appaṭivijjhanto pana sugatiparāyano hoti.

Tasmā bhave appamādaṃ kayirātha sumedhaso,

Evaṃ mahānubhāvāya buddhānussatiyā sadāti.

Idaṃ tāva buddhānussatiyaṃ vitthārakathā mukhaṃ.

Dhammānussatiṃ bhāvetukāmenāpi rahogatena patisallīnena "svākkhāto bhagavatā

dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi passiko opanayiko paccattaṃ veditabbo. Viññūhī"ti[a] evaṃ

pariyattidhammassa ceva navavidhassa ca lokuttaradhammassa guṇā anussari tabbā.

Svakkhātotiimasmiṃ hi pade pariyattidhammopisaṅgahaṃ gacchati, itaresu

lokuttaradhammova. Tattha pariyattidhammo tāva: - svākkhāto

ādimajjhapariyosānakalyāṇattā, sātthasavyañjana

kevalaparipuṇṇaparisuddhabrahmacariyappakāsanattā ca. Yaṃ hi bhagavā ekagāthampi

deseti, sā samantabhadrakattā dhammassa paṭhamapādena ādikalyāṇā, dutiyatatiyapādehi

majjhe kalyāṇā, pacchimapādena pariyosānakalyāṇā, ekānusandhikaṃ suttaṃ nidānena ādi

kalyāṇaṃ, nigamanena pariyosānakalyāṇaṃ, sesena majjhe kalyāṇaṃ. Nānānusandhikaṃ

suttaṃ paṭhamānusandhinā ādikalyāṇaṃ, pacchimena pariyosānakalyāṇaṃ, sesehi majjhe

kalyāṇaṃ apica: sanidānasauppattikattā ādikalyāṇaṃ, veneyyānaṃ anu

[A.] Saṃ- nikāya.

Rūpato atthassa avitaparitatāya ca hetudāharaṇayuttato ca majjhe kalyāṇaṃ, sotunaṃsa

ddhāpaṭilābhajananena nigamanena ca pariyo sānakalyāṇaṃ. Sakalo pi sāsanadhammo

attano atthabhūtena sīlena ādikalyāṇo, samathavipassanāmaggaphalehi majjhe kalyāṇo,

nibbāṇena pariyosānakalyāṇo, sīlasamādhihi vā ādi kalyāno, vipassanāmaggehi [PTS Page

214] [\q 214/] majjhe kalyāṇo, phalanibbāṇehi pariyosānakalyāno. Buddhasuboditāya

vā ādikalyāṇo, dhammasudhammatāya majjhe kalyāno, saṅghasuppaṭipattiyā pariyosāna

kalyāṇo, taṃ sutvā tathattāya paṭipannena adhigantabbāya. Abhisambodiyā vā ādikalyāno,

paccekabodhiyā majjhe kalyāṇo, sāvakabodhiyā pariyosānakalyāṇo. Suyyamānocesa

nīvaraṇa vikkhambhanato savaṇena pi kalyāṇamevāvahatīti ādikalyāno, paṭipajjiyamāno

samathavipassanā sukhāvahanato paṭipattiyā pi kalyāṇaṃ āvahatīti majjhe kalyāṇo, tathā

paṭipanno ca paṭipattiphale niṭṭhite tādibhāvāvahanato paṭipattiphalena pi kalyaṇaṃ

āvahatīti pariyosānakalyāṇoti evaṃ ādimajjhapariyosānakalyāṇattā svākkhāto. Yaṃ panesa

bhagavā dhammaṃ desento sāsanabrahmacariyaṃ maggabrahmacariyañca pakāseti nānā

nayehi dīpeti, taṃ yathānūrūpaṃ atthasampattiyā sātthaṃ, vyañjana sampattiyā savyañjanaṃ,

saṅkāsana pakāsanavivaraṇa vibhajana uttānī karaṇa paññatti atthapadasamāyogato

sātthaṃ, akkharapadavyañjanā kāraniruttiniddesasampattiyā savyañjanaṃ, atthagambhīratā

paṭi vedhagambhīratāhi sātthaṃ, dhammagambhīratā desanāgambhīratāhi savyañjanaṃ,

atthapaṭibhāna paṭisambhidā visayato sātthaṃ, dhammanirātti paṭisambhidāvisayato

savyañjanaṃ, paṇḍita vedanīyato parikkhaka janappasādakanti sātthaṃ, saddheyyato

lokiyajanappasādakanti savyañjanaṃ, gambhīrādhippāyato sātthaṃ, uttānapadato

savyañjanaṃ, upanetabbassa abhāvato sakalaparipuṇṇabhāvena kevalaparipunṇaṃ,

apanetabbassa abāvato niddosabhāvena parisuddhaṃ. Apica: paṭipattiyā adigama vyattito

sātthaṃ, pariyattiyā āgama byattito savyañjanaṃ, sīlādipañcadhammakkhandha yuttato

kevalaparipuṇṇaṃ, nirupakkilesato nittharaṇatthāya pavattito lokā misanirapekkhato ca

parisuddhanti evaṃsāttha savyañjana kevalaparipuṇṇa parisuddha

brahmacariyappakāsanato svākkhāto, atthavipallā sābhāvato vā suṭṭhu akkhātoti svākkhāto.

Yathāhi aññatitthi yānaṃ dhammassa attho vipallāsaṃ āpajjati, antarāyikāti vutta

dhammānaṃ antarāyikattābhāvato [PTS Page 215] [\q 215/] niyyānikāti ca

vuttadhammānaṃ niyyānikattābhāvato tena te durakkhātadhammāyeva honti, na tathā

bhagavato dhammassa attho vipallāsaṃ āpajjati ime dhammā antarāyikā ime nīyyānikāti

evaṃ vuttadhammānaṃ tathābhāvāna

[SL Page 159] [\x 159/]

Tikkamanatoti evaṃ tāva pariyattimmo svakkhāto. Lokuttaradhammo pana

nibbāṇānurūpāya paṭipattiyā paṭipadānurūpassa ca nibbāṇassa akkhātattā svākkhāto,

yathāha: -

Supaññattā kho pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbāṇa gāminī paṭipadā saṃsandatī

nibbāṇañca paṭipadā ca, seyyathāpi nāma gaṅgodakaṃ yamunodakena saṃsandati sameti,

evameva supaññattā ko pana tena bhagavatā sāvakānaṃ nibbāṇagāminī paṭipadā ssandati

nibbāṇañca paṭipadācāti, [a]

Ariyamaggo cettha antadvayaṃ anupagamma pajjhimā paṭipadā bhūtova majjhimā

paṭipadāti akkātattā svākkhāto. Sāmañña phalāni paṭippassaddhakilesāneva

paṭippassaddhakilesānīti akkhātattā svākkātāni. Nibbāṇaṃ sassatāmatatāṇaleṇādisabhāva

meva sassatādisabhāvavasena akkhātattā svākkhātanti evaṃ lokuttaradhammopi svākkhāto.

Sanduṭṭhikoti ettha pana ariyamaggo tāva attano santāne rāgādīnaṃ

abhāvakaraṇena1sāmaṃ daṭṭhabboti sandiṭṭhiko. Yathāhaṃ: "ratto ko brāhmaṇa rāgena

abhibhūto pariyādinnacitto attavyābādhāya pi ceteti paravyābādhādhipiceteti

ubhayavyābādhāya pi ceteti, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, rāge pahīṇe

nevattavyābādhāya ceteti, na paravyābādhādhipiteteti ubhayavyābādhāya ceteti, na cetasikaṃ

dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, evampi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hotī"ti.

[PTS Page 216 [\q 216/] b.]

Apica: - navavidho pi lokuttaradhammo yena yena adhigato hoti, tena tena parasaddhāya

gantabbataṃ hitvā paccavekkhaṇa ñāṇena sayaṃ daṭṭhabboti sandiṭṭhiko. Athavā: -

pasatthā diṭṭhi sandiṭṭhi, sandiṭṭhiyā jayatīti sandiṭṭhiko, tathāhettha ariyamaggo

sampayuttāya ariyaphalaṃ kāraṇabhūtāya nibbāṇaṃ visayībhūtāya sandiṭṭhiyā kilese jayati,

tasmā yathā rathena jayatīti rathiko, evaṃ navavidhopi lokuttaradhammo savdiṭṭhiyā

jayatīti savdiṭṭhiko, athavā: - diṭṭhanti dassanaṃ vuccati, diṭṭhameva sandiṭṭhaṃ

sandassananti attho. Sandiṭṭhaṃ arahatīti sandiṭṭhiko. Lokuttaradhammo hi bāvanābhi

samayavasena sacchikiriyābhisamayavasena ca dissamānoyeva vaṭṭabhayaṃ nivatteti. Tasmā

yathā vatthamarahatītivatthiko, evaṃ sandiṭṭhaṃ arahatīti sandiṭṭhiko.

Attano phaladānaṃ sandhāya nāssa kāloti akālo, akālo yeva akāliko. Na

pañcāhasattāhādibhedaṃ kālaṃ khepetvā phalaṃ deti, attano pana pavattisamanantarameva

phaladoti vuttaṃ

[A.] Saṃ - nikāya. [B.] Aṅguttaranika. 1. Ma. 11. Abhāvaṃkarottenaariyapuggalena

[SL Page 160] [\x 160/]

Hoti. Athavā: - attano phalappadāno pakaṭṭho kālo patto assāti kāliko. Ko so? Lokiyo

kusaladhammo, ayaṃ pana samanantaraphalattā na kālikotiakāliko, idaṃ maggameva

sandhāya vuttaṃ.

Ehi passa imaṃ dhammanti evaṃ pavattaṃ ehi passa vidhiṃ arahatīti ehipassiko. Kasmā

panesa taṃ vidiṃ arahatīti? Vijjamānattā parisuddhattāca, rittamuṭṭhiyaṃ hi hiraññaṃ vā

suvaṇṇaṃ vā atthiti vatvāpi ehi passa imanti na sakkā vattuṃ, kasmā? Avijjamānattā.

Vijjamānampica guthaṃ vā muttaṃ vā manuññabhāvappakāsanena citta sampahaṃsanatthaṃ

ehi passaimanti na sakkā vattuṃ. Apica kho taṃ tiṇehi vā paṇnehi vā

paṭiccādetabbamevahoti. Kasmā? Aparisuddhattā. Ayaṃ pana navavidhopi

lokuttaradhammo sabhāva tova vijjamāno vigatavalāhake ākāse sampunṇa candamaṇḍalaṃ

viya, paṇḍukambale nikkhittajātimaṇi viya ca parisuddho. [PTS Page 217] [\q 217/]

tasmā vijjamānattā parisuddhattā ca ehi passa vidiṃ arahatīti1 ehi passiko.

Upanetabboti opanayiko. Ayaṃ panettha vinicchayo: - upanayanaṃ upanayo. Ādittaṃ ceḷaṃ

vā sīsaṃ vā ajjhupekkhitvāpi bhāvanāvasena attano citte upanayanaṃ arahatītiopanayiko.

Idaṃ saṅkhate lokuttaradhamme yujjati. Asaṅkhato pana attano cittena upanayanaṃ arahatīti

opanayiko. Sacchikiriyāvasena allīyanaṃ aharatīti attho. Athavā: - nibbāṇaṃ upanetīti ariya

maggo upaneyyo, saccikātabbataṃ upanetabbotiphalaṃ nibbāṇadhammo upaneyyo.

Upaneyyova opanayiko.

Paccattaṃ veditabbo viññūhīti sabbehipi ugghaṭitaññu ādihi viññuhi attani attani veditabbo:

- bhāvito me maggo, adhigataṃ phalaṃ, sacchikato nirodhoti. Na hi upajjhāyena bhāvite

magge saddhivihārikassa kilesā pahīyanti, na so tassa phalasamāpattiyā phāsuṃ viharati. Na

tena sacchikataṃ nibbāṇaṃ sacchikaroti, tasmā na esa parassa sīse ābharanaṃ viya

daṭṭhabbo, attano pana citteyeva daṭṭhabbo. Anubhavitabbo viññūhīti vuttaṃ hoti. Bālānaṃ

pana avisayo cesa. Apica: svākkhāto ayaṃ dhammo. Kasmā? Sandiṭṭhikattā, savdiṭṭhiko

akālikattā, akāliko ehipassikattā, yoca ehi passiko, so nāma opanayiko hotīti tassevaṃ

svākkhātatādibhede dhammaguṇe anussarato neva tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ

hoti. Na dosa- na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ

1. Sī. 11. Ehipassaṃ arahatīti.

[SL Page 161] [\x 161/]

Hoti dhammaṃ ārabbhāti purimanayeneva vikkhamhitanīvaraṇassa ekakkhaṇe jhānaṅgāni

uppajjanti dhammaguṇānaṃ pana gambhīratāya nānāppakāraguṇānussaraṇādhimuttatāya

vā appanaṃappatvā upacārappattameva jhānaṃ hoti. Tadetaṃ dhammaguṇānussaraṇavasena

uppannattā dhammānussaticceva saṅghaṃ gacchati. [PTS Page 218] [\q 218/] imañca

pana dhammānussatimanuyutto bhikkhū evaṃ opanayikassa dhammassa desetāraṃ iminā

'paṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanu passāmi na panetarahi aññattha

tena bhagavatāti evaṃ dhammaguṇa dassaneneva satthari sagāravo hoti sappatisso,

dhamme garu vittīkāro saddhādivepullaṃ adhigacchati, pītipāmojjabahulo hoti.

Bhayabherava saho, dukkhādivāsanasamattho, dammena saṃvāsa saññaṃ paṭilabhati

dhammaguṇānussatiyā ajjhāvutthañcassa sarīrampi cetiyagharamiva pūjārahaṃ hoti,

anuttaradhammādhigamāya cittaṃ namati, vītikkamitabbavatthusamāyoge cassa

dhammasudhammataṃ samanussarato hirottappaṃ paccupaṭṭhāti, uttariṃ appaṭivijjhanto

pana sugatiparāyano hoti.

Tasmā bave appamādaṃ kayirātha suvedhaso,

Evaṃ mahānubhāvāya dhammānussatiyā sadāti.

Idaṃ dhammānussatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.

Saṅghānussatiṃ bhāvetukāmenāpi rahogatena patisallīnena "supaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni

aṭṭha purisapuggālā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhineyyo

añjalikaraṇiyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā"ti. [A] evaṃ ariyasaṅghaguṇā anussari

tabbā. Tattha supaṭipannoti - suṭṭhu paṭipanno, sammā paṭipadaṃ anivattipaṭipadaṃ

anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭi padaṃ paṭipannoti vuttaṃ

hoti. Bhagavato ovādānusāsaniṃ sakkaccaṃ suṇantīti sāvakā, sāvakānaṃ saṅgho

sāvakasaṅgho. Sīladiṭṭhisāmaññatāya saṅghātabhāvaṃ āpanno sāvakasamuhoti attho. Yasmā

[PTS Page 219] [\q 219/] pana sā sammā paṭipadā ujū avaṅkā akuṭulā ajimhā ariyo ca

ñāyotipi vuccati, anucchavikattā ca sāmīcitipi saṅkhaṃ gatā, tasmā taṃ paṭipanno

ariyasaṅgho ujupaṭipanno ñāyapaṭipanno sāmīcipaṭipannotipi vutto. Ettha ca ye

maggaṭṭhā te sammāpaṭipattisamaṅgitāya supaṭipannā, ye phalaṭṭhā te sammā paṭi

1. Saṃ- nikāya.

[SL Page 162] [\x 162/]

Padāya adigantabbassa adhigatattā atītaṃ paṭipadaṃ upādāya supaṭipannāti veditabbā.

Apica: - svākkhāte dhammavinaye yathānusiṭṭhaṃ paṭipannattāpi apanṇakapaṭipadaṃ

paṭipannattāpisupaṭipanno. Majjhimāya paṭipadāya antadvayaṃ anupagamma paṭipannattā

kāyavacī manovaṅka kuṭula jimha dosappahānāya paṭipannattā ca ujupaṭipanno. Ñāyo

vuccati nibbāṇaṃ, tadatthāya paṭipannattā ñāya paṭipanno. Yathā paṭipannā sāmīcikammā1

rahā honti, tathā paṭipannattā sāmīcipaṭipanno. Yadidanti yāni imāni. Cattāri purisa

yugānīti yugalavasena paṭhamamaggaṭṭho phalaṭṭhoti idamekaṃ yugalanti evaṃ cattāri

purisayugalāni honti. Aṭṭhapurisapuggalāni purisa puggalavasena eko paṭhamamaggaṭṭho

eko phalaṭṭhoti iminā nayena aṭṭheva purisapuggalā honti. Etthaca purisoti vā puggaloti vā

ekaṭṭhānetāni padāni. Veneyyavasena panetaṃ vuttaṃ, esa bhagavato sāvakasaṅghoti

yānimāni yugavasena cattāri purisayugāni pāṭiyekkato aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato

sāvakasaṅgho āhuneyyoti ādīsu ānetvā hunitabbanti āhunaṃ, duratopi ānetvā sīlavantesu

dātabbanti attho. Catunnaṃ paccayānametaṃ adhivacanaṃ, taṃ āhunaṃ paṭiggahetuṃ yutto

tassa mahapphalakaraṇatoti āhuneyyo. Athavā: dūra topi āgantvā sabbasāpateyyampi ettha

hūnitabbanti āhavaniyo sakkādinampi vā āhavanaṃ arahatīti āhavanīyo. Yo cāyaṃ

brāhmaṇānaṃ āhavanīyo nāma aggi yattha hutaṃ mahapphalanti tesaṃ laddhi. [PTS Page

220] [\q 220/] sace hutassa mahapphalatāya āhavanīyo, saṅghova āhava niyo, saṅghe

hutaṃ hi mahapphalaṃ hoti. Yathāha: -

"Yo ca vassasataṃ jantu aggiṃ paricare vane,

Ekañca bhāvitattānaṃ muhuttampi pūjaye,

Sāyeva pūjanā seyyā yañce vassasataṃ hutaṃ"nti. [A]

Tadetaṃ nikāyantare āhavanīyoti padaṃ idha āhuneyyoti iminā padena atthato ekaṃ,

vyañjanato panettha kiñcimatta meva nānāṃ, iti āhuneyyo. Pāhuneyyotiettha pana pāhunaṃ

vuccati disāvīdisato āgatānaṃ piyamanāpānaṃ ñāti mittānaṃ attāyasakkārena paṭiyattaṃ

āgantukadānaṃ, tampi ṭhapetvā te tathārūpe pāhunake saṅghasseva dātuṃ yuttaṃ, saṅghova

taṃ paṭiggahetuṃ yutto. Saṅghasadiso hi pāhunako natti, tathāhesa ekakhuddhantare ca

dissati, abbokinṇañca. Piya manāpattakarehi dhammehi samannāgatoti evaṃ pāhunamassa

dātuṃ yuttaṃ, pāhunañca paṭiggahetuṃ yuttoti pāhuneyyo. Yesaṃ

1. Ma. 1. Sāmicipaṭipannārahā. [A.] Dhammapada.

[SL Page 163] [\x 163/]

Pana pāhavanīyoti pāḷi, tesaṃ yasmā saṅgho pubbakāraṃ arahati tasmā sabbapaṭhamaṃ

ānetvā ettha hunitabbanti pāhavanīyo. Sabbappakārena vā āhavanaṃ arahatīti pāhavaniyo,

svāyamidha teneva atthena pāhuneyyoti vuccati. Dakkhiṇāti pana para lokaṃ saddahitvā

dātabbadānaṃ vuccati. Taṃ dakkinaṃ arahati dakkhiṇāya vā hito, yasmā naṃ

mahapphalakaraṇatāya visodhetīti dakkhiṇeyyo. Ubo hatthe sirasi patiṭṭhāpetvā

sabbalokena kayiramānaṃ añjalikammaṃ arahatīti añjalikaraṇiyo. Anuttaraṃ puññakkhettaṃ

lokassāti sabbalokassa asadisaṃ puññavirūha naṭṭhānaṃ, yathāhi - rañño vā amaccassa vā

sālīnaṃ vā yacānaṃ vā virūhanaṭṭhānaṃ rañño sālikkhettaṃ yavakkhettanti vuccati. Evaṃ

saṅgho sabba lokassa puññānaṃ virūhanaṭṭhānaṃ saṅghaṃ nissāya hi lokassa

nānappakārahitasukhasaṃvattanikāni puññāni virūhanti. Tasmā saṅgho anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassāti. Evaṃ supaṭipannatādibhede saṅghaguṇe anussarato neva [PTS

Page 221] [\q 221/] tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Na dosapariyuṭṭhitaṃ

cittaṃ hoti. Na moha pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samayo cittaṃ hoti,

saṅghaṃ ārabbhāti purimanayeneva vikkhamhitanīvaraṇassa ekakkaṇeyeva jhānaṅgāni

uppajjanti, saṅghaguṇānaṃ panagambhīra tāya nānappakāraguṇānussaraṇādimuttatāya vā

appanaṃ appatvā upacārappattameva jhānaṃ hoti. Tadetaṃ saṅghaguṇānussaraṇa vasena

uppannattā saṅghānussaticceva saṅkhaṃ gacchati. Imaṃ ca pana saṅghānussatiṃ anuyutto

bikkhū saṅghe sagāravo hoti sappatisso, saddhādivepullaṃ adigacchata, pītipāmojjabahulo

hoti, bhayabherava sabho, dukkhādivāsanasamattho saṅghena saṃvāsasaññaṃ paṭilabhati,

saṅghaguṇānussatiyā ajjhāvutthañcassa sarīraṃ sannipatita saṅghamiva uposathāgāraṃ

pūjārahaṃhotī, saṅghaguṇādhigamāya cittaṃ namati, vītikkamitabbavatthusamāyoge cassa

sammukhā saṅghaṃ passato viya hirottappaṃ paccupaṭṭhāti, uttariṃ appaṭivijjhanto pana

sugatiparāyano hoti.

Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso,

Evaṃ mahānubhāvāya saṅghānussatiyā sadāti.

Edaṃ saṅghānussatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.

Sīlānussatiṃ bhāvetukāmena pana rahogatena patisallīnena: "aho vata me sīlāni akhaṇḍāni

acciddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni vuññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni

samādisaṃvattanikānī"ti[a] evaṃ akhaṇḍatādi guṇavasena attano sīlāni

[A.] Saṃ- nikāya.

[SL Page 164] [\x 164/]

Anussaritabbāni. Tāni ca gahāṭṭhena gahaṭṭhasīlāni, pabbajitena pabbajitasīlāni.

Gahaṭṭhasīlāni vā hontu pabbajitasīlāni vā, yesaṃ ādimhi vā ante vā ekampi na bhinnaṃ,

tāni pariyantejinna sāmako viya na khaṇḍānīti akhaṇḍāni. [PTS Page 222] [\q 222/]

yesaṃ vemajjhe ekampi na bhinnaṃ, tāni majjhe vinividdhasāmako viya na kddānīti

acchiddāni. Yesaṃ paṭipāṭiyā dve vā tīṇi vā na bhinnāni, tāni piṭṭhiyā vā kucchiyā vā

uṭṭhitena dighavaṭṭhādisaṇṭhānena visabhāgavaṇṇena kālarattādīnaṃ

aññatarasarīravaṇṇā gāvī viya na sabalānīti asa balāni. Yāni antarantarā na bhinnāni, tāni

visabhāgabinduvicitrāgāvī viya na kammāsānīti akammāsāni. Avisesena vā sabbānipi

sattavidhena methunasaṃyogena kodhūpanāhādīhi ca pāpadhammehi anupahatattā

akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni. Tāni yeva taṇhādāsavyato mocetvā

bhujissabhāvakaraṇena bhujissāni. Buddhādīhi viññuhipasatthattā viññuppasatthāni,

taṇhādiṭṭhihi aparā maṭṭhattā kenaci vā ayaṃ te sīlesu dosoti evaṃ parāmaṭṭhuṃ

asakkuṇeyyatāya aparāmaṭṭhāni, upacārasamādhiṃ appanāsamādhiṃ vā. Athavā pana

maggasamādiṃ phalasamādhiṃvāpi saṃvattentīti samādhisaṃ vattanīkāni, evaṃ

akhaṇḍatādiguṇavasena attano sīlāni anussarato neva tasmiṃ samayorāgapariyuṭṭhitaṃ

cittaṃ hoti na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na moha pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti,

ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Sīlaṃ ārabbhāti purimanayeneva vikkhamhita

nīvaraṇassa ekakkhaṇe jhānaṅgāni uppajjanti. Sīlaguṇānaṃ pana gamhīratāya

nānāppakāragunānussaranādhimuttatāya vā appanaṃ appatvā upacārappattameva jhānaṃ

hoti. Tadetaṃ sīla guṇānussaraṇavasena uppannattā sīlānussaticceva saṅkhaṃ gacchati.

Emaṃ ca pana sīlānussatimanuyutto bhikkhu sikkhāya sagāravo hoti, sabhāgavutti

paṭisanthāre appamatto attānuvādādi bhayavirahito, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī

saddhādivepullaṃ adhigacchati, pītipāmojjabahulo hoti, uttariṃ appaṭivijjhanto pana

sugatiparāyano hoti.

Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso,

Evaṃ mahānubāvāya sīlānussatiyā sadāti.

Idaṃ silānussatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ. [PTS Page 223] [\q 223/]

Cāgānussatiṃ bāvetukāmena pana pakatiyā cāgādhimuttena niccappavattadānasaṃvibhāgena

bhavitabbaṃ. Athavā pana bhāvanaṃ ārabhantena itodānippabhūti sati paṭiggāhake

antamaso ekā lopamattampi dānaṃ adatvā na bhuñjissāmīti samādānaṃ katvā taṃ divasaṃ

guṇavisiṭṭhesu paṭiggāhakesu yathāsatti yathābalaṃ dānaṃ datvā

Tattha nimittaṃ gaṇhitvā rahogatena patisallīnena: - "lābhā vata me, suladdhaṃ vata me,

yohaṃ mackremalapariyuṭṭhitāya pajāya vigata malamaccherena cetasā viharāmi muttacāgo

payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato"ti. Evaṃ vigatamalamacchera

tādiguṇavasena attano cāgo anussaritabbo. Tattha lābha vata veti mayhaṃ vata lābhā, ye

ime "āyuṃ ko pana datvā āyussa bhāgī hoti dibbassa vā mānusassa vā" itica "dadaṃ piyo

hoti bhajanti naṃ bahū" itica "dadamāno piyo hoti sataṃ dhamma manukkamaṃ" itica

evamādīhi nayehi bhagavatā dāyakassa lābhā saṃvanṇitā, te mayhaṃ avassaṃ bhāvinoti

adippāyo. Suladdhaṃ vata meti yaṃ mayā idaṃ sāsanaṃ manussattaṃ vā laddhaṃ, taṃ

suladdhaṃ vata me. Kasmā? Yohaṃ maccheramala pariyuṭṭhitāya pajāya -pe-

Dānasaṃ vibhāgaratoti. Tattha maccheramala pariyuṭṭhitāyāti maccheramalena adhibhūtāya.

Pajāyati pajāyanavasena sattā vuccanti. Tasmā attano sampattīnaṃ parasādhāraṇabhāva

asahana lakkhaṇena cittassa pabhassarabhāvadūsakānaṃ kaṇhadhammānaṃ aññatarena

maccheramalena adhibhūtesusattesūti ayamettha attho. Vigatamalamaccherenāti aññesampi

rāgadosādimalānañceva maccherassa ca vigatattā vigatamalamaccherena, cetasā viharāmīti

yathāvuttappakāracitto hutvā vāsāmīti [PTS Page 224] [\q 224/] attho, sutte pana

mahānāmassa sakkassa sotāpannassa sato nissayavihāraṃ pucchato nissaya vihāravasena

desitattā agāraṃ ajjhāvasāmīti vuttaṃ, tattha adhi bhavitvā vasāmīti attho, muttacāgoti

vissaṭṭhacāgo, payapatāṇīti parisuddhahattho, sakkaccaṃ sahatthā deyyadhammaṃ dātuṃ

sadādhota hattho yevāti vuttaṃ hoti, vossaggaratoti vossajanaṃ vossaggo, pariccāgoti attho.

Tasmiṃ vossagge satatābhi yogavasena ratoti vossaggarato, yācayogoti yaṃ yaṃ pare yācanti

tassa tassa dānato yācanayoggoti atto, yājayo gotipi pāṭho, yajanasaṅkhātena yājena yuttoti

attho, dāna saṃvibhāgaratoti dāne ca saṃvibhāge ca rato, ahaṃ hi dāñca demi attanā

paribhuñjitabbatopi ca saṃvibhāgaṃ karomi ettheva ca asmiṃ ubhaye ratopi evaṃanussaratīti

attho. Tassevaṃ vigatamala maccheratādiguṇavasena attano cāgaṃ anussarato neva tasmiṃ

samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na moha

pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Cāgaṃ ārabbhāti

purimanayeneva vikkhambhitanīvaraṇassa ekakkhaṇe kādānaṅgāni uppajjanti,

cāgagunānaṃ pana gambhīratāya nānāppa kāracāgaguṇānussaraṇādimuttatāya vā appanaṃ

appatvā upacārappattameva jhānaṃ hoti. Tadetaṃ cāgaguṇānussaraṇavasena uppannattā

cāgānussaticceva saṅkhaṃ gacchati. Imañca pana cāgā

[SL Page 166] [\x 166/]

Nussatimanuyutto bhikkhu bhiyyosomattāya cāgādhimutto hoti alobhajjhāsayo mettāya

anulomakārī visārado pīti pāmojjabahulo, uttariṃ appaṭivijjhanto pana sugatiparāyano hoti.

Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso,

Evaṃ mahānubhāvāya cāgānussatiyā sadāti.

Idaṃ cāgānussatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ. [PTS Page 225] [\q 225/]

Devatānussatiṃ bhāvetukāmena pana ariyamaggavasena samudā gatehi saddhādīhi guṇehi

samannāgatena bhavitabbaṃ. Tato rahogatena patisallinena: - "santi devā cātummahārājikā,

santi devā tāvatiṅsā, yāmā- tusitā- nimmāṇaratinoparanimmitavasavattino, santi devā

brahmakāyikā, santi devā tatuttaraṃ, yathā rūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā

tattha uppannā. Mahhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati, yathārūpena sīlena yathā rūpena

sutena yathārūpena cāgena yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha

uppannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatīti"ti eva devati sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā attano

saddhādiguṇā anussaritabbā. Sutte pana "yasmiṃ mahā nāma samaye ariyasāvako attanoca

tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgagñca paññca anussarati, nevassa tasmiṃ

samaye rāgapariyuṭṭhitaṃcittaṃ hotī"ti vuttaṃ. Kiñcāpi vuttaṃ: - acha kho taṃ sakkhiṭṭhāne

ṭhapetabbaṃ devatānaṃ attano saddhādīhi samānaguṇadīpanatthaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Aṭṭhakathāyaṅ hi "devatā sakkhiṭṭhāne ṭhapetvā attano guṇe anussaratī"ti daḷhaṃ katvā

vuttaṃ. Tasmā pubbabhāge devatānaṃ guṇe anussaritvā apara bhāge attano saṃvijjamāno

saddhādiguṇe anussarato cassa neva tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃhoti, na dosa

pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti na moha pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye

cittaṃ hoti, devatā ārabbhāti purimanayeneva vikkhamhitanīvaraṇassa ekakkhaṇe

jhānaṅgāni uppajjanti, saddhādiguṇānaṃ pana gambhīratāya

nānappakāraguṇānussaraṇādimuttatāya vā appanaṃ appatvā upacārappattameva jhānaṃ

hoti, tadetaṃ devatānaṃ guṇasadisasaddhādiguṇānussaraṇavasena devatānussaticceva

saṅkhaṃ gacchati. [PTS Page 226] [\q 226/] imañca pana devatānussatimanuyutto

bhikkhū devatānaṃ pāyo hoti manāpo, bhiyyo so mattāya saddhādivepullaṃ adi gacchati,

pītipāmojjabahulo viharati, uttariṃ appaṭivijjhanto pana sugatiparāyano hoti.

[SL Page 167] [\x 167/]

Tasmā bave appamādaṃ kayirātha sumedhaso,

Evaṃ mahānubhāvāya devānussatiyā sadāti.

Idaṃ devatānussatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.

Yaṃ pana- etāsaṃ vitthāradesanāyaṃ ujugatavevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti

tathāgataṃāhabbhāti ādīnī vatvā "ujugatacitto khoba pana mahānāma ariyasāvako labhati

atthavedaṃ labhati dhamma vedaṃ labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ pamuditassa

pītijāyatī"ti vuttaṃ. Tattha itipi so bhagavāti ādīnaṃ attha nissāya uppannaṃ tuṭṭhiṃ

sandhāya labhatī atthavedanti vuttaṃ, pāḷiṃ nissāya uppannaṃ tuṭṭhiṃ sandhāya labhati

dhammavedanti, ubha. Vasena labhati dhammūpasaṃ hitaṃ pāmujjanti vuttanti veditabbaṃ.

Yaṃ devatānussatiyaṃ devatā ārabbhāti vuttaṃ, taṃ pubbabhāge vā devatā ārabbha pavatta

cittavasena devatāguṇasadise vā devatābhāvanipphādake guṇe ārabbha pavattacittavasena

vuttanti veditabbaṃ. Imā pana cha anussatiyo ariyasāvakānaṃ yeva ijjhanti. Tesaṃ hi

buddhadhamma saṃghaguṇā pākaṭā honti, teca akhaṇḍatādiguṇehi sīlehi vigata

malamaccherena cāgena mahānubhāvānaṃ devatānaṃ guṇasadisehi saddhādiguṇehi

samannāgatā. Mahānāmasutte ca sotāpannassa nissayavihāraṃ puṭṭhena bhagavatā

sotāpannassa nissayavihāradassa natthavevacetā vitthārato kathitā. Gedhasuttepi "idha

bhikkhave ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, itipi so bhagavā -pe-ujugata mevassa tasmiṃ

samayo cittaṃ hoti, nikkhantaṃ [PTS Page 227] [\q 227/] muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā.

Gedhoti kho bhikkhave pañcannametaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ, badampi ko bhikkhave

pañcannametaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ, idampi kho bhikkhave pañcannametaṃ

kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ, idampi ko bhikkhave ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā

visujjhantī"ti evaṃ ariyasāvakassa anussativasena cittaṃ visodhetvā uttariṃ

paramatthavisuddhi adigamatthāya kathitā. Āyasmatā mahākaccānena desite sambādhokāsa

suttepi "acchariyaṃ āvuso abbhutaṃ āvuso yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā

-penibbāṇassa saccikiriyāya yadidaṃ cha anussa tiṭṭhānāni, katamāni cha? Idhāvuso

ariyasāvako tathāgataṃ anussarati -pe- evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavantī"ti.

Evaṃ ariya sāvakasseva paramatthavisuddhidhammatāya okāsādhigamavasena kathitā.

Uposathasuttepi " kathañca visākhe ariyuposatho hoti? Upakkiliṭṭhassa visākhe cittassa

upakkamena pariyedapanā hoti, tathañca visākhe upakkiliṭṭhassa cittassa upakkamena

pariyo dapanā hoti? Idha visākhe ariyasāvako tathāgataṃ anussaratī"ti evaṃ

ariyasāvakasseva uposathaṃ upavasato cittavisodhana

[SL Page 168] [\x 168/]

Kammaṭṭhānavasena uposathassa mahapphalabhāvadassanatthaṃ kathitā.

Ekādasanipātepiha "saddhonāma ārādhako hoti, no assaddho. Āraddha viriyo - upaṭṭhitasati

-samāhito- paññavā mahā nāma ārādhako hoti, ne duppañño. Imesu kho tvaṃ mahānāma

pañcasu dhammesu patiṭṭhāya chadhamme uttariṃ bhāveyyāsi, idha tvaṃ mahānāma

tathāgataṃ anussareyyāsi, itipi so bhagavā"ti evaṃ ariyasāvakasseva "tesaṃ no bhante

nānāvihārena viharataṃ kenassa vihārena viharitabba"nti pucchato vihāradassanatthaṃ

kathitā. Evaṃ santepi parisuddhasilādīguṇasamannāgatena puthujjanāpi manasi kātabbā.

Anussavavasenāpi1 hi buddhādīnaṃ [PTS Page 228] [\q 228/] guṇe anussarato cittaṃ

pasīdatiyeva, yassānubhāvena nīvaraṇāni vikkhambhetvā uḷārapāmojjo vipassanaṃ

ārabhitvā arahattaṃ yeva sacchikareyya, kaṭakandaravāsi2 phussadevatthero viya. So

kirāyasmā mārena nimmitaṃ buddharūpaṃ disvā ayaṃ tāva sarāgasadosa samoho evaṃ

sobhati, kathaṃ nu kho bhagavā sobhati so hi sabbaso vītarāgadosamohoti

buddhārammaṇaṃ pītiṃ paṭilabhitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇīti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Samādibhāvanādikāre

Cha anussati niddeso nāma

Sattamo paricchedo. [PTS Page 228] [\q 228/]

8.

Anussati kammaṭṭhāna niddeso.

Idāni ito anantarāya maraṇasatiyā bhāvanāniddeso anuppatto. Tattha maraṇanti

ekabhavapariyāpannassa jīvitindriyassa upacchedo. Yaṃ panetaṃ arahantānaṃ

vaṭṭadukkhasamuccheda saṃkhātaṃ samucchedamaraṇaṃ, saṅkhārānaṃ

khaṇabhaṅgasaṅkhātaṃ khaṇika maraṇaṃ, rukkho mato lośaṃ matanti ādisu

sammutimaraṇañca, na taṃ idha adhippetaṃ. Yampicetaṃ adippetaṃ, taṃ kālamaraṇaṃ

akālamaraṇanti duvidhaṃ hoti. Tattha kālamaraṇaṃ puññakkhayena vā āyukkhayena vā

ubhayakkhayena vā hoti, akālamaraṇaṃ kammu pacchedakakammavasena, tattha yaṃ

vijjamānāyapi āyusantānaka paccayasampattiyā kevalaṃ paṭisandhijanakassa kammassa

vipakkavipākattā maraṇaṃ hoti, idaṃ puññakkhayena maraṇaṃ nāma, yaṃ hi gati

1. Ma. Anussaraṇavasenāpi 2. Sī. Maandhakāra. Ma.

[SL Page 169] [\x 169/]

Kālāhārādisampattiyā abhāvena ajjatanakālapurisānaṃ viya vassa satamattaparimāṇassa

āyuno khayavasena maraṇaṃ hoti, idaṃ āyukkhayena maraṇaṃ nāma, yaṃ pana dūsimāra

kalāburājādīnaṃ viya taṃ khaṇaṃ yeva ṭhānā cāvanasamatthena kammunā

upacchinnasantānānaṃ purimakammavasena vā satthāharaṇādīhi upakkamehi

upacchijjamāna santānānaṃ maranaṃ hoti, [PTS Page 230] [\q 230/] idaṃ akālamaranaṃ

nāma, taṃ sabbampi vuttappakārena jīvitindriyupacchedena saṅgahitaṃ, iti jīvitindriyu

pacchedasaṃkhātassa maraṇassa saraṇaṃ maraṇasati. Taṃ bhāvetu kāmena rahogatena

patisallīnena: - "maraṇaṃ bhavissati, jīvitinduyaṃ upaccijjissatiti vā maraṇaṃ maraṇanti vā

yoniso manasikāro pavattetabbo, ayoniso pavattayato hi iṭṭhajana maraṇānussaraṇe soko

uppajjati, vijātamātuyā piyaputta maraṇānussaraṇe viya. Aniṭṭhajanamaraṇānussaraṇe

pāmojjaṃ uppajjati. Verīnaṃ verimaraṇānussaraṇe viya. Majjhatthajana maraṇānussaraṇe

saṃvego na uppajjati, matakaḷebaradassane chavaḍāhakassa viya. Attano maraṇānussaraṇe

santāso uppajjati, ukkhittāsikaṃ vadhakaṃ disvā bhīrukajātikassa viya, tadetaṃ sabbampi

satisaṃvegañāṇavirahato hoti. Tasmā tattha tatthahatamatasatte oloketvā

diṭṭhapubbasampattīnaṃ sattānaṃ matānaṃ maraṇaṃ āvajjetvā satiñca saṃvegañca ñāṇañca

yojetvā maraṇaṃ bhavissatīti ādinā nayena manasikāro pavattetabbo. Evaṃ pavattento hi

yoniso pavatteti. Upāyena pavattetīti attho. Evaṃ pavattayato yeva hi ekaccassa nīvaraṇāni

vikkhambhanti, maranārammanā sati saṇṭhāti, upacārappattameva kammaṭṭhānaṃ hoti.

Yassa pana ettāvatā na hoti, tenavadhakapaccupaṭṭhānato sampattivipattito upasaṃharaṇato

kāyabahusādhāraṇato āyudubbalato animittato addhānaparicchedato khaṇaparittatoti imehi

aṭṭhahākārehi maraṇaṃ anussaritabbaṃ. Tattha vadhakapaccupaṭṭhānatoti vadhakassa viya

paccu paṭṭhānato, yathāhi imassa sīsaṃ chindussāmīti asiṃ gahetvā gīvāya cārayamāno

vadhako paccupaṭṭhitova hoti, evaṃ maraṇampi paccu paṭṭhitamevāti anussaritabbaṃ.

Kasmā? Saha jātiyā āgatato. Jīvitaharaṇato ca. Yatāhi ahicchattakamakuḷaṃ matthakena

paṃsuṃ gahetvāva uggacchati, evaṃ sattā jarāmaraṇaṃ gahetvāva nibbattanti. Tathā hi nesaṃ

paṭisandhicittaṃ uppādasamanantarameva jaraṃ patvā pabbatasikharato patitasilā viya [PTS

Page 231] [\q 231/] bhijjati saddhiṃ sampayutta khavdhehi, evaṃ khaṇikamaraṇaṃ tāva

saha jātiyā āgataṃ. Jātassa pana avassaṃ maraṇato idhādhippetamaraṇampi saha jātiyā

āgataṃ tasmā esa satto jātakālato paṭṭhāya yathā nāma uṭṭhito sūriyo atthābimukho

gacchateva, gatagataṭṭhānato īsakampi na nivattati,

[SL Page 170] [\x 170/]

Yathā vā nadī pabbateyyā sīghasotā hārahārinī sandateva vatta teva īsakampi na nivattati,

evaṃ īsakampi anivattamāno maraṇābhimukhova yāti. Tena vuttaṃ: -

Yamekarattiṃ paṭhamaṃ gabbhe vasati māṇavo,

Abbhuṭṭhitova1 sayati sa gacchaṃ na nivattatīti.

Evaṃ gacchato cassa gimhābitattānaṃ kunnadīnaṃ khayo viya pāto

āporasānugatabavdhanānaṃ dumaphalānaṃ patanaṃ viya, muggarābhi tāḷitānaṃ

mattikabhājanānaṃbhedo viya, suriyarasmi samphūṭṭhānaṃ ussāvabindunaṃ viddhaṃsanaṃ

viya ca maraṇameva āsannaṃ hoti. Tena vuttaṃ: -

Accayanti ahorattā jīvitaṃ uparujjhati,

Āyu khīyati maccānaṃ kunnadīnaṃva odakaṃ.

Phalānamiva pakkānaṃ pāto patanato bhayaṃ,

Evaṃ jātāna maccānaṃ niccaṃ maraṇato bhayaṃ.

Yathāpi kumbhakārassa kataṃ mattikabājanaṃ,

Khuddakañca mahantañca yaṃ pakkaṃ yañca āmakaṃ,

Sabbaṃ bhedanapariyantaṃ evaṃ maccāna jīvitaṃ.

Ussāvova tiṇaggamhi suriyassuggamanampati,

Evamāyu manussānaṃ mā maṃ amma nivārayāti.

Evaṃ ukkhittāsiko vadhako viya sahajātiyā āgataṃ panetaṃ maranaṃ gīvāya asiṃ

cārayamāno so vadhako [PTS Page 232] [\q 232/] jīvitaṃ harati yeva, anāharitvā na

nivattati. Tasmā saha jātiyā āgatato jīvitaharaṇato ca ukkhittāsiko vadhako viya maraṇampi

paccu paṭṭhitameva hotīti evaṃ vadhakapaṭṭupaṭṭhānato maraṇaṃ anussari tabbaṃ.

Sampattivipattitoti-idha sampatti nāma tāvadeva sobhati, yāva naṃ vipatti nābibhavati. Na

ca sā sampatti nāma atthi, yā vipattiṃ atikkamma tiṭṭheyya. Tathāhi: -

Sakalaṃ vediniṃ bhutvā datvā koṭisataṃ sukhī,

Addhāmalakamattassa ante issarataṃ gato.

Teneva dehabandhena puññamhi khayamāgate.

Maraṇābhimuko sopi asoko sokamāgatoti.

Apica: - sabbaṃ ārogyaṃ vyādhipariyosānaṃ, sabbaṃ yobbanaṃ jarāpariyosānaṃ, sabbaṃ

jīvitaṃ maraṇapariyosānaṃ, sabbo yeva

1. Ma. Soyāti. 2. Ma. Suriyuggamanaṃ.

[SL Page 171] [\x 171/]

Lokasannivāso jātiyā anugato, jarāya anusaṭo, vyādhinā abhibhūto, maraṇena abbhāhato.

Tenāha: -

Yathāpi selā vipulā nabhaṃ āhacca pabbatā,

Samannā anupariyeyyuṃ nippoṭhentā catuddisā.

Evaṃ jarā ca maccu ca adhivattanti pānino,

Khattiye brāhmaṇe vesse sudde caṇḍālapukkuse;

Na kiñci parivajjeti sabbavevābhimaddati.

Natattha tthinaṃ bhumu na ratānaṃ na pattiyā.

Nacāpi mantayuddhena sakkā jetuṃ dhanena vāti.

Evaṃ jīvitasampattiyā maraṇavipattipariyosānataṃ vavatthapentena sampatti vipattito

maraṇaṃ aṭussaritabbaṃ.

Upasaṃharaṇatoti-parehi saddhiṃ attano upasaṃharaṇato. Tattha sattahākārehi

upasaṃharaṇato maraṇaṃ anussaritabbaṃ: - yasa mahattato puññamahattato

thāmamahattato iṭṭhimahattato paññāmahattato paccekabuddhato sammāsambuddhatoti.

Kathaṃ? Idaṃ maraṇaṃ nāma mahāyasānaṃ mahāparivārānaṃ sampannadhanavāha [PTS

Page 233] [\q 233/] nānaṃ mahāsammata mandhātu mahāsudassana daḷhanemi

nimippabhūtīnampi upari nirāsaṃkameva patitaṃ, kimaṅga pana mayhaṃ upari na patissati.

Mahāyasā rājavarā mahāsammata ādayo,

Tepi maccuvasaṃ pattā mādisesu kathāva kāti.

Evaṃ tāva yasamahattato anussaritabaṃbaṃ. Kathaṃ puñña mahattato?

Jotiyo jaṭilo uggo meṇḍako atha puṇṇako,

Etevaññe ca ye loke mahāpuññāti vissutā;

Sabbe maraṇamāpannā mādisesu kathāva kāti.

Evaṃ puññamahattato anussaritabbaṃ. Kathaṃ thāmamahattato?

Vāsudevo baladevo bhīmaseno yudhiṭṭhilo,

Cānuro piyadāmallo1 antakassa vasaṃ gatā.

Evaṃ thāmabalupetā iti lokamhi vissutā,

Etepi maraṇaṃ yātā mādisesu kathāva kāti.

Evaṃ thāmamahattato anussaritabbaṃ. Kathaṃ? Iddhimahattato?

Pādaṅguṭṭhakamattena vejayantaṃ akampayī,

Yo nāmiddhimataṃ seṭṭho dutiyo aggasāvako.

1. Ma. Cānuroyomahāmallo.

[SL Page 172] [\x 172/]

Sopi maccumukhaṃ ghoraṃ migo sīhamukhaṃ viya,

Paviṭṭho saha iddhihi mādisesu kathāva kāti.

Evaṃ iddhimahattato anussaritabbaṃ. Kathaṃ paññāmahattato?

[PTS Page 234] [\q 234/]

Lokanāthaṃ ṭhapetvāna ye caññe atthi pāṇino,

Paññāya sāriputtassa kalaṃ nāgghanti soḷasi.

Evaṃ nāma mahāpañño paṭhamo aggasāvako,

Maraṇassa vasaṃ patto mādisesu kathāva kātī.

Evaṃ paññāmahattato anussaritabbaṃ. Kathaṃ pacceka buddhato? Yepi te attano

ñāṇaviriyabalena sabbakilesa sattu nimmathanaṃ katvā paccekasaṃbodhiṃ patvā

khaggavisāṇakappā sayambhuno, tepi maraṇato na muttā. Kuto panāhaṃ. Muccissāmīti.

Taṃ taṃ nimittamāgamma vīmaṃsantā mahesayo,

Sayambhuñāṇatejena ye pattā āsavakkhayaṃ.

Ekacariyanivāsena khaggasiṅga samūpamā,

Tepi nātigatā maccuṃ mādisesu kathāva kāti.

Evaṃ paccekabuddhato anussaritabbaṃ. Kathaṃ sammāsambuddhato? Yopi so bhagavā

asītianuvyañjanapatimaṇḍitadvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavicitrarūpakāyo

sabbākāraparisuddha sīlakkhandhādi guṇaratana samiddhadhammakāyo yasamahatta

puññamahatta thāmamahatta iddhimahatta paññāmahattānaṃ pāraṃgato asamo asamasamo

appaṭipuggalo arahaṃ sammāsambuddho, sopi salilavuṭṭhinipātena mahā aggikkhavdho

viya maraṇavuṭṭhi nipātena ṭhānaso vūpasanto.

Evaṃ mahānubhāvassa yaṃ nāmetaṃ mahesino,

Na bhayena na lajjāya maraṇaṃ vasamāgataṃ.

Nillajjaṃ vītasārajjaṃ sabbasattābhimaddanaṃ,

Tayidaṃ mādisaṃ sattaṃ kathaṃ nābibhavissatīti.

Evaṃ sammāsambuddhato anussaritabbaṃ. Tassevaṃ yasamahantatādi sampannehi parehi

saddhiṃmaraṇasāmaññatāya attānaṃ upasaṃ haritvā tesaṃ viya sattavisesānaṃ mahhampi

maraṇaṃ bhavissatīti anussarato upacārappattaṃ kammaṭṭhānaṃ hotīti evaṃ

upasaṃharaṇato maranaṃ anussaritabbaṃ. [PTS Page 235] [\q 235/]

Kāyabahusādhāraṇatoti- ayaṃ kāyo bahusādhāraṇo, asītiyā tāva kimikulānaṃ sādārano.

Tattha chavinissitā pānāchaviṃ khādanti, cammanissitā chammaṃ khādanti, maṃsanissitā

maṃsaṃ khādanti, nahārunissitā nahāruṃ khādanti, aṭṭhinissitā aṭṭhiṃ khādanti, miñjanissitā

miñjaṃ khādanti, tattheva jāyanti, jiyanti.

[SL Page 173] [\x 173/]

Mīyanti, uccārapassācaṃ karonti, kāyova nesaṃ sūtigharañceva gilānasālā ca, susānañca

vaccakuṭī ca passācadoṇikā ca, svāyaṃ tesampi kimikulānaṃ pakopena maraṇaṃnigacchati

yeva. Yathāca asītiyā kimikulānaṃ, evaṃ ajjhattikānaṃ yevapaanekasatānaṃ rogānaṃ

pāhirānañca ahivicchikādīnaṃ maraṇassa paccayānaṃ sādhāraṇo. Yathāhi catumahāpathe

ṭhapite lakkhamhi sabbadisāhi āgatā sarasattitomara pāsāṇādayo nipatanti, evaṃ kāyepi

sabbupaddavā nipatanti. Svāyaṃ tesampi upaddavānaṃ nipātena maraṇaṃ nigacchati yeva.

Tenāha bhagavā: - " idha bhikkhave bikkhu divase nikkhante rattiyā panihitāya iti

paṭisaṃcikkhati: - bahukā kho me paccayā maraṇassa; ahi vā maṃ ḍaseyya vicchiko vā maṃ

ḍaseyya, satapadīvā maṃ ḍaseyya, tena me assa kālakiriyā, so mamassa antarāyo,

upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhatti vā me bhuttaṃ vyāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya,

semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ, tena me assa kālakiriyā. So

mamassa antarāyo"ti evaṃ kāyabahusādhāraṇato maraṇaṃ anussaritabbaṃ.

Āyudubbalatoti- āyu nāmetaṃ abalaṃ dubbalaṃ, tathāhi. Sattā naṃ jīvitaṃ

assāsapassāsūpanibaddhañceva iriyāpathūpanibaddhañca. Situṇhūpanibaddhañca.

Mahābhūtupanibaddhañca, āhārūpanibaddhañca. Tadetaṃ assāsapassāsānaṃ samavuttitaṃ

labhamānameva pavattati. Bahinikkhantanāsikāvāto pana anto apavisante paviṭṭhe vā

anikkhamante mato nāma hoti. Catunnaṃ iriyapathānampi sama vuttitaṃ labhamānameva

pavattati, aññataraññatarassa [PTS Page 236] [\q 236/] pana adimattatāya āyusaṅkārā

upaccijjanti. Sītunhānampi samavuttitaṃ labhamānameva pavattati, atisūtena pana

atiuṇhena vā abhibhūtassa vipajjati. Mahābhūtānampi samavuttitaṃ labhamānameva

pavattati, paṭhavidhātuyā pana āpodhātuādīnaṃ vā aññatarañña tarassa pakopena

balasampannopi puggalo patthaddhakāyo vā atisārādivasena kilinnapūtikāyo vā

mahāḍāhapareto vā sañchijjamānasandhibandhano vā hutvā jīvitakkhayaṃ pāpuṇāti.

Kabaliṅkārāhārampi yuttakāle labhantasseva jīvitaṃ pavattati, āhāraṃ alabhamānassa pana

parikkhayaṃ gacchatīti evaṃ āyudubbalato maraṇaṃ anussaritabbaṃ.

Anumittatoti- avavatthānato, paricchedābhāvatoti attho. Sattānaṃ hi.

Jīvitaṃ vayādhi kālo ca dehanikkhepanaṃ gati,

Pañcete jivalokasmiṃ animittā na ñāyare.

Tattha jīvitaṃ tāva: - ettakameva jīvitabbaṃ na ito paranti evaṃ vavatthānābhāvato

animittaṃ, kalalakālepi hi sattā maranti,

[SL Page 174] [\x 174/]

Abbuda- pesi - ghana - māsika - dvemāsa - temāsa - catumāsapañcamāsa - dasa māsakālepi

- kucchito nikkhantasamayepi - tato paraṃ vassasatassa anto pi bahi pi marantiyeva.

Vayādhipi imināva vyādhinā sattā maranti na aññenāti evaṃ vavatthānābhāvato animitto,

cakkhu rogenāpi hi sattā maranti, sotarogādīnaṃ aññatarenāpi. Kālopi imasmiṃ yeva kāle

maritabbaṃ, na aññasminti evaṃ vavatthānābāvato anamitto, pubbaṇhepi hi sattā maranti,

majjhantikādīnaṃ aññatarasmimpi. Dehanikkhepanampi idheva mīyyamānānaṃ dehena

patitabbaṃ, na aññatthāti evaṃ vavatthānā bhāvato animittaṃ, anto game jātānaṃ hi pahi

gāmepi atta bhāvo patati, pahi gāmepi jātānaṃ antogāme, tathā thalajānaṃ jale, jalajānaṃ

thaleti anekappakārato vitthāretabbaṃ. [PTS Page 237] [\q 237/] gatipi ito cutena idha

nibbattitabbanti evaṃ vavatthānābhāvato animittā, devalokato hi cutā manussesupi

nibbattanti. Manussa lokato cutā devalokādīnampi yattha katthaci nibbattantīti evaṃ

yantayuttagoṇo viya gatipañcake loke samparivatta tīti evaṃ animittato maraṇaṃ

anussaritabbaṃ.

Addhānaparicchedatoti - manussānaṃ jīvitassa nāma etarahi na paricchedo na tathā addhā.

Yo ciraṃ jivati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo, tenāha bhagavā: -"appamidaṃ bhikkhave

manusasānaṃ āyu, gamanīyo samparāyo, kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ,

natthi jātassa amaranaṃ, yo bhikkhave ciraṃ jivati, so vassasataṃ - appaṃ vā bhiyyo"ti.

Appamāyu manussānaṃ hīḷeyya naṃ suporiso,

Careyyādittasīsova natthi vaccussanāgamoti.

Aparampi āha: - " bhūtapubbaṃ bhikkhave arako nāma satthā aho sī"ti sabbampi sattahi

upamāhi alaṅkataṃ suttaṃ vitthāretabbaṃ. Aparampi āha: - yopāyaṃ bhikkhave bhikkhū evaṃ

maraṇasatiṃ bhāveti aho vatāhaṃ rattindivaṃ jiveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ,

bahuṃ vata me kataṃ assātī, yopāyaṃ bhikkhave bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ bhāveti,

ahovatāhaṃ divasaṃ jiveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ

assāta. Yopāyaṃ bhikkhave bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ bhāveti, ahovatāhaṃ tadantaraṃ

jiveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjāmi. Bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ,

bahuṃ vata me kataṃ assāti. Yopāyaṃ bhikhave bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ bhāveti, aho

vatāhaṃ tadantaraṃ jiveyyaṃ, yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi,

bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ assāti. Ime vuccanti bhikkhave

bhikkhū pamattā viharanti, dandhaṃ maraṇasatiṃ

[SL Page 175] [\x 175/]

Bhāventi āsavānaṃ khayāya. [PTS Page 238] [\q 238/] ye ca khvāyaṃ bhikkhave bhikkhu

evaṃ maraṇasatiṃ bhāveti, aho vatāhaṃ tadantaraṃ jiveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ

saṅkhāditvā ajjhoharāmi bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ assāti.

Yopāyaṃ bhikkhave bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ bhāveti aho vatāhaṃ tadantaraṃ jiveyyaṃ

yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi

kareyyaṃ pahuṃ vata me kataṃ assāti. Ime vuccanti bhikkave bhikkhū appamattā viharanti,

tikkhaṃ maraṇasatiṃ bhāventi, āsavānaṃ khayāyā"ti. Evaṃ catupañcālopasaṃkhādana mattaṃ

avissāsiyo paritto jīvitassa addhāti evaṃ addhānaparicchedato maraṇaṃ anussaritabbaṃ.

Khaṇaparittatoti- paramatthato hi atiparitto sattānaṃ jīvitakkhaṇo ekacittappavatti matto

yeca. Yathā nāma rathacakkaṃ pavattamānampi ekeneva nemippadesena pavattati

tiṭṭhamānampi ekeneva tiṭṭhati, evameva ekacittakkhaṇikaṃ sattānaṃ jīvitaṃ, tasmiṃ citte

niruddhamatte satto mato nirāddhoti vuccati. Yathāha: - "atite cittakkhaṇe jīvittha, na jivati,

na jivissati, anāgate cittakkhaṇe na jīvittha, na jivati, jivissati. Paccuppanne cittakkhaṇe na

jīvittha, jivati, na jivīssatīti.

Jīvitaṃ attabhāvo ca sukhadukkhā ca kevalā,

Ekacitta samāyuttā lahuso vattate khaṇo.

Ye niruddhā marantassa tiṭṭhamānassa vā idha,

Sabbepi sadisā khandhā gatā appaṭisandhiyā.

Anibbattena na jāto paccuppannena jivati,

Cittabhaṅgā mato loko paññatti paramaṭṭhiyāti.

Evaṃ khaṇaparittato maraṇaṃ anussaritabbaṃ. Iti imesaṃ aṭṭhannaṃ ākārānaṃ

aññataraññatarena anussaratopi punappunaṃ manasikāravasena cittaṃ āsevanaṃ labhati,

maraṇārammanā sati santiṭṭhati, nīvaraṇāni vikkhambhanti, jhānaṅgāni pātu bhavanti,

sabhāvadhammattā pana saṃvejanīyavattā ca ārammaṇassa appanaṃ appatvā

upacārappattamevajhānaṃ hoti, lokutta rajjhānaṃ pana [PTS Page 239] [\q 239/]

dutiyacatutthāni ca āruppajjhānāni sabhāvadhammepi bhāvanā visesena appanaṃ

pāpuṇanti. Visuddhibhāvanānukkama vasena hi lokuttaraṃ appanaṃ pāpuṇanti.

Ārammaṇātikkamabhāva nāvasena āruppaṃ, appanāpattasseva hi jhānassa ārammaṇa

samatikkamanamattaṃ tattha hoti, idha pana tadubhayampi natthi. Tasmā

upacārappattameva jhānaṃ hoti. Tadetaṃ sati balena uppannattā maraṇasaticceva saṃkhaṃ

gacchati. Imaṃ ca pana maraṇa

[SL Page 176] [\x 176/]

Satimanuyutto bhikkhu satataṃ appamatto hoti, sabbabhavesu anabiratisaññaṃ paṭilabhati,

jīvitanikantiṃ jahāti, pāpagarahī hoti, asannidhibahulo parikkhāresu vigatamalaṃ macchero,

anicca saññā cassa paricayaṃ gacchati, tadanusāreneva ca dukkhasaññā anattasaññā ca

upaṭṭhāti, yathā abhāvitamaraṇā sattā sahasā vāḷamiga yakkha sappa coravadhakābhibhūtā

viya maraṇasamaye bhayaṃ santāsaṃ sammohamāpajjanti, evaṃ anāpajjitvā abhayo

asammūḷhokālaṃ karoti, sace diṭṭheva dhamme amataṃ nārādheti, 1 kāyassa bhedā

sugatiparāyano hoti.

Tasmā have appamādaṃ kayirātha sumedhaso,

Evaṃ mahānubhāvāya maraṇānussatiyā sadāti.

Idaṃ maraṇasatiyaṃ vitthārakatāmukhaṃ.

Idāni yantaṃ aññatra buddhuppādā appavattapubbaṃ sabbatitthiyānaṃ avisayabhūtaṃ tesu

tesu suttantesu "ekadhammo bhikkhave bhāvito bahulīkato mahato saṃvegāya saṃvattati,

mahato atthāya saṃvattati, mahato yogakkhemāya saṃvattati, mahato sati sampajaññāya

saṃvattati, ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati, diṭṭha dhammasukhavihārāya saṃvattati,

vijjā vivutti phalasacchikiriyāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatāsati, amataṃ te

bhikkhave paribhuñjanti ye kāyagatāsatiṃ paribhuñjanti. Amataṃ te bhikkhave na

paribhuñjanti ye kāyagatāsatiṃ na paribhuñjanti. [PTS Page 240] [\q 240/] amataṃ tesaṃ

bhikkhave paribhuttaṃ - apaributtaṃ, parihīnaṃaparihīnaṃ, viraddhaṃaviraddhaṃ, yesaṃ

kāyagatāsati āraddhā"ti evaṃ bhagavatā anekehi ākārehi pasaṃsitvā "kathaṃ bhāvitā ca

bhikkhave kāyagatā sati kathaṃ pahūlīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā, idha bhikkhave

bhikkhu araññagatovā"ti ādīnā nayena ānāpānapabbaṃiriyāpathapabbaṃ- catusampa

jaññapabbaṃpaṭikkūlamanasikārapabbaṃdhātumanasikārapabbaṃ- navasī vathikapabbānī"ti

imesaṃ cuddasannaṃ pabbānaṃ vasena kāyagatāsati kammaṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ, tassa

bhācanā niddeso anuppatto: tattha yasmā iriyāpathapabbaṃ catusampajaññapabbaṃ

dhātumanasikārapabbanti imāni tīṇi vipassanāvasena vuttāni, navasīvathikapabbāni

vipassanāñāṇesu yeva ādīnavānupassanāva sana vuttāni, yāpi cettha uddhumātakādīsu

samādhibhāvanā ijjheyya, sā asubhaniddese pakāsitā yeva. Ānāpānapabbaṃ pana

paṭikkūlamanasikārapabbañca inevettha dvesamādhivasena vuttāni, tesu ānāpānapabbaṃ

ānāpānasativasena visuṃ kammaṭṭhānaṃ yeva. Yaṃ panetaṃ "punacaparaṃ

1. Ma. Nādhigameti.

[SL Page 177] [\x 177/]

Bhikkhave bhikkhu imamevakāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ

pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhatī, atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā

dantātaco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kālomakaṃ pihakaṃ

papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ matthaluṅgaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ

sedo medo assu vasā khelo siṅghānikā lasikā mutta"nti. Evaṃ matthaluṅgaṃ aṭṭhi miñjena

saṅgahetvā paṭikkūlamanasikāravasena desitaṃ dvattiṃ sākārakammaṭṭhānaṃ idamidha

kāyagatāsatīti adhippetaṃ. Tatrāyaṃ pāḷivaṇṇanāpubbaṅgamo bhāvanāniddeso. Imameva

kāyanti imaṃ cātummahābhūtikaṃ pūtikāyaṃ, uddhaṃ pādatalato upari, adho kesamatthakāti

kesaggato heṭṭhā, tacapariyantanti tiriyaṃ tacaparicchinṇaṃ, pūraṃ nānappakārassa asucino

[PTS Page 241] [\q 241/] paccavekkha tīti nānappakārakesādi asucibharito ayaṃ kāyoti

passati. Kathaṃ? Atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantātaco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi

aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kālomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ

udariyaṃ karīsaṃ matthaluṅgaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā khelo

siṅghānikā lasikā muttanti. Tattha atthiti saṃvijjanti, imasminti yvāyaṃ uddhaṃ pādatalā

adho kesamatthakā tacapariyano pūro nānāppakārassa asucinoti vuccati, tasmiṃ kāyeti

sarīre, sarīraṃ hi asucisañcayato kucchitānaṃ kesādi nañceva cakkhurogādīnañca

rogasatānaṃ āyabhūtato kāyoti vuccati. Kesā lomātiete kesādayo dvattiṃsākārā, tattha atthi

imasmiṃ kāye kesā, atthi imasmiṃ kāye lomāti evaṃ sambandho veditabbo. Imasmiṃ hi

pādatalato paṭṭhāyaapari, kesamatthakā paṭṭhāya ṭṭho, tacato paṭṭhāya paritoti1 ettake

vyāmamatte kaḷebare sabbākārenapi picinanto na koci kiñci muttaṃ vā maṇiṃ vā veḷuriyaṃ

vā agaruṃ vā kuṅkumaṃ vā kappūraṃ vā vāsacunṇādiṃ vā aṇumattampi sucibhāvaṃ passati,

atha ko parama duggandhajegucchaṃ assirikadassanaṃ nānappakāraṃ kesalomādi bhedaṃ

asuciṃ yeva passati. Tena vuttaṃ: - atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantātaco maṃsaṃ

nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kālomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ

antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ matthaluṅgaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu

vasā khelo siṅghānikā lasikā muttanti. Ayamettha padasambandhato vaṇṇanā.

Imā pana kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā arahattaṃ pāpunitu kāmena ādikammikena kulaputtena

vucattappakāraṃ kalyāṇamittaṃ upa saṅkamitvā idaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetabaṃbaṃ.

Tenāpissakammaṭṭhānaṃ kathentena sattadhā uggahakosallaṃ dasadhā ca manasikāra

kosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Tattha - vacasā, manasā, vanṇato, saṇṭhā nato, disato, okāsato,

paricchedatoti evaṃ sattadhā uggaha kosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Imasmiṃ hi

paṭikkūlamanasikārakammaṭṭhāne yopi tipimako hoti, tenāpi manasikārakāle paṭhamaṃ

vācāya sajjhāyo. Kātabbe. Ekaccassa hi sajjhāyaṃ karontasseva kammaṭṭhānaṃ pākamaṃ hoti.

Malayavāsi mahādevattherassa santike uggahitakammaṭṭhānānaṃ dvinnaṃ therānaṃ viya,

thero kira tehi kammaṭṭhānaṃ yācito cattāro [PTS Page 242] [\q 242/] māse imaṃ yeva

sajjhāyaṃ karo thāti dvattiṃsākārapāḷiṃ adāsi. Te kiñcāpi nesaṃ ṭe tayo

1. Tiriyantatoti. (Sammoha)

[SL Page 178] [\x 178/]

Nikāyā paguṇā padakkiṇaggāhitāya pana cattāro māse dvattiṃ sākāraṃ sajjhāyantāva

sotāpannā ahesuṃ. Tasmā kammaṭṭhānaṃ kathentena ācariyena antevāsiko vattabbo:

paṭhamaṃ tāva vācāya sajjhāyaṃ karohīti. Karontena ca tacapañcakādīni pariccinditvā

anulomapaṭilemavasena sajjhāyo kātabbo. "Kesā lomā nakhā dantā taco"ti hi vatvā puna

paṭilomato " taco dantā nakhā lomā so"ti vattabbaṃ. Tadanantara vakka pañcake "maṃsaṃ

nahāru aṭṭhi aṭṭhaamiñjaṃ vakkaṃ"ti vatvā puna paṭi lomato " vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi

nahāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesāti vattabbaṃ. Tato papphāsapañcake "hadayaṃ

yakanaṃ kilemakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ"ti vatvā puna paṭilomato "papphāsaṃ pihakaṃ

kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nahāru maṃsaṃ taco dantā nakhā

lomā kesā"ti vattabbaṃ. Tato matthaluṅgapañcake "antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ

matthaluṅga"nti vatvā puna paṭilomato "matthaluṅgaṃ karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ

papphāsaṃ pihakaṃ kilemakaṃ yakanaṃ hadayaṃ vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nahāru maṃsaṃ

taco dantā nakhā lomā kesā"ti vattabbaṃ. Tato medachakke "pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ

sedo medo"ti vatvā puna paṭilemato "medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ

karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ

vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nahāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lemā kesā"ti vattabbaṃ. Tato

muttachakke " assu vasā khelo siṅghānikā lasikā mutta"nti vatvā puna paṭilomato "muttaṃ

lasikāsiṅghānikā khelo vasā assu medo sedo lohitaṃ pubbo semhaṃ pittaṃ matthaluṅgaṃ

karīsaṃ udariyaṃ antaguṇaṃ antaṃ papphāsaṃ pihakaṃ kilomakaṃ yakanaṃ hadayaṃ

vakkaṃ aṭṭhimiñjaṃ aṭṭhi nahāru maṃsaṃ taco dantā nakhā lomā kesā"ti vattabbaṃ. [PTS

Page 243] [\q 243/] evaṃ kālasataṃ kāla sahassaṃ kālasatasahassampi vācāya sajjhāyo

kātabbo. Vacasā sajjhāyena hi kammaṭṭhānatanti pagunā hoti, na ito cito ca cittaṃ vidhāvati,

koṭṭhāsā pākaṭā honti, hatthasaṅghalikā viya vatipādapanti viya ca khāyanti, yathā pana

vacasā tatheva manasāpi sajjhāyo kātabbo. Vacasā sajjhāyo hi manasā sajjhāyassa paccayo

hoti, manasā sajjhāyo lakkhaṇapaṭivedhassa paccayo hoti. Vanṇatotikesādīnaṃ vaṇṇo

vavatthapetabbo, saṇṭhānatoti- tesaṃ yeva saṇṭhānaṃ vavatthapetabbaṃ, disatotiimasmiṃ hi

sarīre nābhito uddhaṃ uparimā disā, adho heṭṭhimā disā, tasmā ayaṃ koṭṭhāso imissā nāma

disāyāti disā vavatthapetabbā. Okāsatoti- ayaṃ koṭṭhāso imasmiṃ nāma okāse patiṭṭhitoti

evaṃ tassa tassa okāso vavatthapetabbo, pariccheda

[SL Page 179] [\x 179/]

Toti- sabhāgaparicchedo visabhāgaparicchedoti dve paricchedā, tattha ayaṃ koṭṭhāso heṭṭhā

ca upari ca tiriyañca iminā nāma paricchinnoti evaṃ sabhāgaparicchedo veditabbo, kesā na

lomā lomāpi na kesāti evaṃ amissakatāvasena visabhāgaparicchedo veditabbo. Evaṃ sattadhā

uggahakosallaṃ ācikkhantena pana idaṃ kammaṭṭhānaṃ asukasmiṃ sutte paṭikkūlavasena

kathitaṃ asukasmiṃ dhātuvasenāti ñatvā ācikkhitabbaṃ. Idaṃ hi mahāsati paṭṭhāne

paṭikkūlavaseneva kathitaṃ, mahāhatthipadopama mahārāhulovāda dhātuvibhaṅgesu

dhātuvasena kathitaṃ. Kāyagatāsati sutte pana yassa vaṇṇato upaṭṭhāti taṃ savdhāya

cattāri jhānāni vibhattāni. Tattha dhātuvasena kathitaṃ. Kāyagatāsati sutte pana yassa

vanṇato upaṭṭhāti taṃ savdhāya cattāri jhānāni vibhattāni. Tattha dhātuvasena kathitaṃ

vipassanākammaṭṭhānaṃ hoti, paṭikkūlavasenakathitaṃ samathakammaṭṭhānaṃ, tadetaṃ

idha samatha kammaṭṭhānamevāti evaṃ sattadhāuggahakosallaṃ ācikkhitvā anu pubbato

nātisīghato nātisanikato vikkhepapaṭibāhanato paṇṇattisamatikkamanato

anupubbamuñcanato appanāto tayo ca suttantāti evaṃ dasadhā manasikārakosallaṃ ācikkhi

tabbaṃ. Tattha anupubbatoti- idaṃ hi sajjhāyakaraṇato paṭṭhāya [PTS Page 244] [\q 244/]

anupaṭipāṭiyā manasikātabbaṃ, na ekantarikāya. Ekantarikāya himanasikaronto yathā

nāma akusalo puriso dvattiṃsapadaṃ nisseṇiṃ ekantarikāya ārohanto kilantakāyo patati na

ārohaṇaṃ sampādeti, evameva bhāvanāsampattivasena adhiganantabbassa assādassa

anadhigamā kilantacitto patati na bhāvanaṃsampādeti, anupubbato manasikarāntenāpi ca

nātisīghato manasikātabbaṃ. Atisīghato manasikaroto hi yathānāma tiyo janaṃ maggaṃ

paṭipajjitvā okkamanavissajjanaṃ asallakkhetvā sīghena javena satakkhattumpi

gamanāgamanaṃ karoto purisassa kiñcāpi addhānaṃ parikkhayaṃ gacchati atha kho

pucchitvāva gantabbaṃ hoti, evameva kevalaṃ kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ pāpuṇāti avi

bhūtaṃ pana hoti, na visesaṃ āvahati. Tasmā nātisīghato manasi kātabbaṃ. Yathā ca

nātisīghato evaṃ nātisanikatopi. Atisani kato manasikaroto hi yathānāma tadaheva tiyejanaṃ

maggaṃ gantukāmassa purisassa antarāmaggerukkhapabbatataḷākādisu1 vilambamānassa

maggo parikkhayaṃ na gacchati, dvīhatīhena pariyo sāpetabbo hoti, evameva

kammaṭṭhānaṃ pariyosānaṃ na gacchati, visesādhigamassa paccayo na hoti.

Vikkhepapaṭibāhanatoti- kammaṭṭhānaṃ vissejjetvā bahiddhā puthuttārammaṇe cetaso

vikkhepo paṭibāhitabbo. Appaṭibāhato hi yathā nāma ekapadikaṃ papātamaggaṃ

paṭipannassa purisassa akkamanapadaṃ asallakkhetvā

1. Rukkhapabbatagahaṇādisu. (Sammoha. )

[SL Page 180] [\x 180/]

Ito cito ca vilokayato padavāro virajjhati, tato sata porise papāte patitabbaṃ hoti, evameva

pahiddhā vikkhepe sati kammaṭṭhānaṃ parihāyati paridhaṃsati tasmāvikkhepapaṭibāhanato

manasikātabbaṃ. Paṇṇattisamatikkamanatoti - yā ayaṃ kesā lomāti ādikā paṇṇatti, taṃ

atikkamitvā paṭikkūlanti cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Yathā hi udakadullabhakāle manussā araññe

udapānaṃ disvā tattha tālapanṇādikaṃ kiñcideva saññānaṃ bandhitvā tena saññāṇena

āgantvā nahāyanti ceva pibantica, [PTS Page 245] [\q 245/] yadā pana nesaṃ

abinhasañcārena āgatāgatapadaṃ pākamaṃ hoti tadā saññā ṇena kiccaṃ na hoti,

icciticcitakkhaṇe gantvā nahāyanti ceva pibantica. Evameva pubbabhāge kesā lomāti

panṇatti masena manasikaroto paṭikkūlabāvo pākaṭo hoti, atha kesā lomāti paṇṇattiṃ

samatikkamitvā paṭikkūlabhāve yeva cittaṃ ṭhapetabbaṃ. Anupubbamuñcanatoti - yo yo

koṭṭhāso na upaṭṭhāti, taṃ taṃ muñcantena anupubbamuñcanato manasikā tabbaṃ.

Ādikammikassa hi kesāti manasikaroto manasikāro ganatvā muttanti imaṃ

pariyesānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati, muttanti ca manasikaroto manasikāro gantvā kesāti

imaṃ ādi koṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhati, athassa manasikaroto manasikaroto keci koṭṭhāsā

upaṭṭhahanti, keci na upaṭṭhahanti. Tena ye yo upaṭṭhahanti, tesu tesu tāva kammaṃ

katabbaṃ, yāva dvīsu upaṭṭhi tesu tesampi eko suṭṭhutaraṃ upaṭṭhāti, evaṃ upaṭṭhitaṃ

pana tadeva punappuna manasikarontena appanā uppādetabbā. Tatrāyaṃ upamā: - "yathā

hi dvattiṃsatālako tālavane vasantaṃ makkaṭaṃ gahetukāmo luddo ādimhi ṭhitatālassa

paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiṃ kareyya, atha kho so makkaṭo paṭipāṭiyā tasmiṃ tasmiṃ

tāle patitvā pariyantatālameva gaccheyya, tatthapi gantvā luddena tatheva kate puna teneva

nayena āditālaṃ āgaccheyya, se evaṃ punappunaṃ paripātiyamāno ukkuṭṭhukkuṭṭhaṭṭhāne

yeva uṭṭhahitvā anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tassa vemajjhe makulatālapaṇṇasūciṃ

daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānopi nauṭṭhaheyya, evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Tatridaṃ

opammasaṃsavdanaṃ: - yathā hi tāla vane dvattiṃsatālā, evaṃ imasmiṃ kāye

dvattiṃsakoṭṭhāsā. Makkamo viya cittaṃ, luddo viya yogāvacaro, makkaṭassa dvattiṃsa

tālake tālavane nivāso viyayogino cittassa dvattiṃsa koṭṭhāsako kāye ārammaṇavasena

anusañcaraṇaṃ, luddena ādimhi ṭhitatālassa paṇṇaṃ sarena vijjhitvā ukkuṭṭhiyā katāya

makkaṭassa tasmiṃtasmiṃ tāle patitvā pariyantatālagamanaṃ viya yoginā kesāti manasikāre

āraddhe paṭipāṭiyā gantvā pariyo sānakoṭṭhāse yeva cittassa [PTS Page 246] [\q 246/]

sanṭhānaṃ, puna paccāgamanepieseva

[SL Page 181] [\x 181/]

Nayo. Punappunaṃ paripātiyamānassa makkaṭassa ukkuṭṭhukkuṭṭhaṭṭhāne uṭṭhānaṃ viya

punappuna manasikaroto kesuci kesuci upaṭṭhi tesu anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitesu

parikammakaraṇaṃ, anukkamena ekasmiṃ tāle nipatitvā tassa majjhe makuḷatāla

panṇasūciṃ daḷhaṃ gahetvā vijjhiyamānassāpi anuṭṭhānaṃ viya avasāne dvīsu upaṭṭhitesu

yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhāti tameva punappuna manasi karitvā appanāya uppādanaṃ. Aparāpi

upamā: -" yathā nāma piṇḍapātiko bhikkhu dvattiṃsakulaṃ gāmaṃ upanissāya vasanto

paṭhamagehe yeva dve bikkhā labhitvā parato ekaṃ vissajjeyya, puna divase tisso labatvā

parato dve vissajjeyya, tatiya divase ādimhi yeva pattapūraṃ labhitvā āsanasālaṃ gantvā

paribhuñjeyya, evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Dvattiṃsakulagāmo viya hi dvattiṃsākāro,

piṇḍapātiko viya yogāvacaro, tassa taṃ gāmaṃ upanissāya vāso viya yogino dvattiṃsākāre

parikamma karaṇaṃ, paṭhamagehe dve bikkhā labhitvā parato ekissā vissajjanaṃ viya

dutiyadivase tisso labitvā parato ṭinnaṃ vissajjanaṃviya ca manasikaroto manasikaroto

anupaṭṭhahante vissajjetvā upaṭṭhitasu upaṭṭhitasu yāva koṭṭhāsadvaye

parikammakaraṇaṃ, tatiyadivase ādimhi yeva pattapūraṃ labitvā āsanalālāya nisīditvā

paribhogo viya dvīsu yo suṭṭhutaraṃ upaṭṭhāti tameva punappuna manasi karitvā

appanāya uppādanaṃ. Appanātoti- appanā koṭṭhāsato, kesādīsu ekekasmiṃ koṭṭhāse

appanā hotīti veditabbāti ayamettha adippāyo. Tayo ca suttantāti -adhi cittaṃ sītibāvo

bojjhaṅgakosallanti ime tayo suttantā viriyasamādhiyojanatthaṃ veditabbāti ayamettha

adhippāyo. Tattha "adhicittamanuyuttena bhikkhave bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṃ

manasikātabbāni: kālena kālaṃ samādhinimittaṃ manasi kātabbaṃ, kālena kālaṃ

paggahanimittaṃ manasikātabbaṃ. Kālena kālaṃ upekkhānimittaṃ [PTS Page 247] [\q 247/]

manasikātabbaṃ. Sace bhikkhave adhicitta manuyutto bhikkhu ekantaṃ

samādhinimittaññeva manasikareyya ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjaya saṃvatteyya, sace

bhikkhave adhicitta manuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaññeva manasikareyya,

ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya, sace bhikkhave adhicitta manuyutto bhikkhu

ekantaṃ upekkhānimittaññeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammāsamādhiyeyya

āsavāsanaṃ khayāya. Yato ca kho bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ

samādhi nimittaṃ paggahanimittaṃ upekkhānimittaṃ manasikaroti, taṃ hoti cittaṃ mududva

kammaññca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya.

Seyyathāpi bhikkhave suvanṇāro vā suvanṇakārantevāsī vā ukkaṃ bandhati ukkaṃ

bandhitvā ukkā

[SL Page 182] [\x 182/]

Mukhaṃ ālimpeti ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe

pakkhipitvā kālena kālaṃ abhidhamati kālena kālaṃ udakena paripphoseti kālena

kālaṃajjhupekkhati, sace bhikkhave suvaṇaṇakāro vā suvaṇṇakārentavāsī vā taṃ jāta rūpaṃ

ekantaṃ abhidhameyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ ḍaheyya, sace bhikkhave suvaṇṇakāro vā

suvanṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ udakena paripphoseyya, ṭhānaṃ taṃjātarūpaṃ

nibbāyeyya, saco bhikkhave suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ ekantaṃ

ajjhupekkheyya, ṭhānaṃ taṃ jātarūpaṃ na sammāparipākaṃ gaccheyya, yato ca kho

bhikkhave suvanṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā taṃ jātarūpaṃ kālena kālaṃ abhidhamati,

kālena kālaṃ udakena paripphoseti, kālena kālaṃ ajjhupekkhati, taṃ hoti jātarūpaṃ muduñca

kammaññca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu sammā upeti kammāya. Yassā yassā ca

pilavdhanavikatiyā ākaṅghati yadi paṭṭhikāya yadi kunḍalāya yadi gīveyyakāya yadi

suvaṇṇamālāya taṃ cassa atthaṃ anubhoti, evameva kho bhikkhave "adhicittamanuyuttena

bhikkhave bhikkhunā tīṇi nimittāni kālena kālaṃ manasikātabbāni: kālena kālaṃ

samādhinimittaṃ manasi kātabbaṃ, kālena kālaṃ paggahanimittaṃ manasikātabbaṃ. Kālena

kālaṃ upekkhānimittaṃ manasikātabbaṃ. Sace bhikkhave adhicitta manuyutto bhikkhu

ekantaṃ samādhinimittaññeva manasikareyya ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjaya saṃvatteyya, sace

bhikkhave adhicitta manuyutto bhikkhu ekantaṃ paggahanimittaññeva manasikareyya,

ṭhānaṃ taṃ cittaṃ uddhaccāya saṃvatteyya, sace bhikkhave adhicitta manuyutto bhikkhu

ekantaṃ upekkhānimittaññeva manasikareyya, ṭhānaṃ taṃ cittaṃ na sammāsamādhiyeyya

āsavāsanaṃ khayāya. Yato ca kho bhikkhave adhicittamanuyutto bhikkhu kālena kālaṃ

samādhi nimittaṃ paggahanimittaṃ upekkhānimittaṃ manasikaroti, taṃ hoti cittaṃ mududva

kammaññca pabhassarañca, na ca pabhaṅgu sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Yassa

yassa ca abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti [PTS Page 248] [\q

248/] abhiññā sacchikiriyāya tate;va sakkhi bhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane"ti idaṃ

suttaṃ adhicittanti veditabbaṃ. "Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo

anuttaraṃ sītibāvaṃ saccikātuṃ, katamehi chahi? Idha bhikkhave bhikkhu yasmiṃ samaye

cittaṃ niggahetabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃniggaṇhāti, yasmiṃ samaye cittaṃ paggahetabbaṃ

tasmiṃ samaye cittaṃ paggaṇhāti, yasmiṃ samayo cittaṃ sampahaṃsitabbaṃ tasmiṃ samaye

cittaṃ sampahaṃseti, yasmiṃ samaye cittaṃ ajjhupekkitabbaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ

ajjhupekkhati, panītādimuttiko ca hoti nibbāṇā bhirato. Imehi kho bhikkhave chahi

dhammehi samannāgato bhikkhu bhabboanuttaraṃ sītibhāvaṃ sacchikātu"nti. Idaṃ suttaṃ

sītibhā voti veditabbaṃ. Bojjhaṅgakosallaṃ pana "evameva khe bhikkhave yasmiṃ samaye

līnaṃ cittaṃ hoti akālo tasmiṃ samaye passaddhisambojjhaṅgassa bhāvanāyā"ti 1

appanākosallakathāyaṃ dassi tameva. Iti idaṃ sattavidhaṃ uggahakosallaṃ suggahītaṃ katvā

idañca dasavidhaṃ manasikārakosallaṃ suṭṭhu vavatthapetvā tena yoginā

ubhayakosallavasena kammaṭṭhānaṃ sādhukaṃ uggahe tabbaṃ. Sace panassa ācariyena

saṭṭhiṃ ekavihāreyeva phāsu hoti, evaṃ vitthārena akathāpetvā

kammaṭṭhānamanuyuñjantena visesaṃ labhitvā uparūpari kathāpetabbaṃ. Aññattha

vasitukāmena yathā vuttena vidinā vitthārato kathāpetvā punappuna parivattetvā

1. Saṃyuttamahāmagge bojjhaṅgasaṃyutte.

[SL Page 183] [\x 183/]

Sabbaṃ gaṇṭhiṭṭhānaṃ chinditvā paṭhavikasinaniddese vuttanayeneva ananurūpaṃ

senāsanaṃ pahāya anurūpe viharantena khuddakapaḷi bodhupacchedaṃ katvā

paṭikkūlamanasikāre parikammaṃkātabbaṃ. Karontena pana kesesu tāva nimittaṃ

gahetabbaṃ. Kathaṃ? Ekaṃ vā dve vā kese luñcitvā hatthatale ṭhapetvā [PTS Page 249] [\q

249/] vaṇṇo tāva vavatthapetabbo. Chinnaṭṭhānepi kese oloketuṃ vaṭṭati, udakapatte

vā yāgupatte va oloketu vaṭṭati yeva. Kāḷakakāle disvā kaḷakāti manasi kātabbā. Setakāle

setāti missakakāle pana ussadamasena manasi kātabbā honti. Yathā ca kesesu evaṃ sakalepi

tacapañcake disvāvanimittaṃ gahe tabbaṃ.

Evaṃ nimittaṃ gahetvā sabbakoṭṭhāsesu vanṇasanṭhāna disokāsaparicchedavasena

vavatthapetvā vanṇasaṇṭhānagandhā sayokāsavasena pañcavadhā paṭikkūlatā1

vavatthapetabbā. Tatrāyaṃ sabbakoṭṭhāsesu anupubbakathā: - kesā tāva pakativaṇṇena

kāḷakā addāriṭṭhakavanṇā, saṇṭhānato dīghavaṭṭa2 tulādaṇḍa saṇṭhānā, disato

uparimadisāya jātā, okāsato ubhesu passesu kaṇṇacūḷikāhi - purato nalāṭantena - pacchato

galavāṭakena paricchinnaṃ sisakaṭāhaveṭhanaṃ allacammaṃ kesānamokāso. Paricchedato

kesā sisaveṭhanacamme vīhaggamattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attanomūlatalena

upari ākāsena tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā, dve kesā ekato natthīti ayaṃ

sabhāgaparicchedo. Kesā na lomā lomā na kesāti evaṃ. Avasesehi ekatiṃsakoṭṭhāsehi

amissakatā, kesā nāma pāṭi ekko eko koṭṭhāsoti ayaṃ visabhāgaparicchedo. Idaṃ kesānaṃ

vanṇādito vavatthāpanaṃ: kesā ca nāmete vaṇṇatopi paṭikkūlā saṇṭhānatopi gandhatopi

āsayatopi okāsatopi paṭikkūlā, manuññepi hi yāgupatte vā bhattapatte vā kesavaṇṇaṃ kiñci

disvā kesamissakamidaṃ haratha nanti jigucchanti, evaṃ kesā vaṇṇato paṭikkūlā, rattiṃ

bhuñajantāpi kesasanṭhānaṃ akkavākaṃ vā makacivākaṃ vā chupitvā tatheva jigucchanti.

Evaṃsaṇṭhānato paṭikkūlā, telamakkhanapuppha dhūpādisaṅkhāravirahitānañca kesānaṃ

gandho paramajgeccho hoti. Tato jegucchataro aggimhi pakkhittānaṃ, [PTS Page 250] [\q

250/] kesā hi vaṇṇasaṇṭhānato apaṭikkūlāpi gandhena pana paṭikkūlāyeva. Yathā hi

daharassa kumārassa vaccaṃ vaṇṇato haliddivaṇṇaṃ, saṇṭhāna topi

haliddipinḍasanṭhānaṃ, saṅkāraṭṭhāne chaḍḍītañca aṇḍumātaka kāḷasunakhasarīraṃ

vaṇṇato tālapakkavaṇṇaṃ, saṇṭhānato

1. Ma. Paṭikkūlato. 2. Ma. Dīghavaṭṭalikā tulādaṇḍasanṭhānā.

[SL Page 184] [\x 184/]

Vaṭṭetvā vissaṭṭhamudiṅgasanṭhānaṃ, dāṭhāpissa sumanamakuḷasadisāti ubhayampi

vaṇṇasaṇṭhānato siyā apaṭikkūlaṃ, gandhena pana paṭikkūlameva. Evaṃ kesāpi siyuṃ

vanṇasaṇṭhānato apaṭikkūlā, gandhena pana paṭikkūlā yovāti. Yathā pana asuciṭṭhāne

gāma nissandena jātāni sūpeyyapaṇṇāni nāgarikamanussānaṃ jegucchāni honti

aparibhogāni, evaṃ kesāpi pubbalohita muttakarīsapittasemhādi nissandena jātattā

jegucchāti idaṃ nesaṃ āsayato pāṭikkūlyaṃ. Ime ca kesā nāma gutharāsimhi

uṭṭhitakaṇṇikaṃ viya ekatiṃsakoṭṭhāsarāsimhi jātā. Te susāna saṅkāraṭṭhānādisu jātasākaṃ

viya parikhādisu jātakamalakuvalayādi pupphaṃ viya ca asuciṭṭhāne jātattā

paramajegucchāti idaṃ nesaṃ okāsato pāṭikkūlyaṃ. Yathā ca kesānaṃ evaṃ sabbakoṭṭhāsānaṃ

vaṇṇasanṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā paṭikkūlatā vavatthapetabbā.

Vaṇṇasaṇṭhāna daasokāsa paricchedamasena pana sabbepi visuṃ visuṃ vavatthapetabbā.

Tathe lomā tāva pakativanṇato na kesā viya asambhinna kāḷakā, kāḷapiṅgalā pana honti,

saṇṭhānato onataggā tāla mūlasanṭhānā, disato dvisu disāsu jātā, okāsato ṭhapetvā kesānaṃ

patiṭṭhitokāsañca hatthapādatalāni ca yebhuyyena avasesa sarīraveṭhanacamme jātā.

Paricchedato sarīraveṭhanacamme likkhā mattaṃ pavisitvā patiṭṭhitena heṭṭhā attano

mūlatalena upari ākāsena tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā, dve lomā ekato natthi. Ayaṃ

nesaṃ sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeca.

Nakhāti vīsatiya nakhapattānaṃ nāmaṃ, te sabbepi vaṇṇato setā, saṇṭhānato

macchasakalikasaṇṭhānā, disato pādanakhā heṭṭhimadisāyaṃ, hatthanakhā uparimadisāyāti

[PTS Page 251] [\q 251/] dvīsu disāsu jātā. Okā sato aṅgulīnaṃ aggapiṭṭhesu patiṭṭhitā.

Paricchedato tīsu disāsu aṅgulikoṭimaṃsehi anto aṅgulipiṭṭhimaṃsena pahi ceva agge ca

ākāsena tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā, dve nakhā ekato natthi. Ayaṃ nesaṃ

sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Dantāti paripuṇṇadantassa dvattiṃsa dantaṭṭhikāni. Tepi vanṇato setā, saṇṭhānato

anekasaṇṭhānā, tesaṃ hi heṭṭhi māya tāva dantapāḷiyā majjhe cattāro dantā mattikāpiṇḍe

paṭipāṭiyā ṭhapitaalābubījasaṇṭhānā, tesaṃ ubhosu passesu ekeko ekamūlako ekakoṭiko

mallikāmakuḷasanṭhāno, tato ekeko dvimūlako dvikoṭiko yānaka upatthambhanika

saṇṭhāno, tato dve dve timūlā tikoṭikā, tato dve dve

[SL Page 185] [\x 185/]

Catumūlā catukoṭikāti. Uparimapāḷiyapi esevanayo. Disato uparimadisāya jātā, okāsato

dvīsū hanukaṭṭhikesu patiṭṭhitā. Paricchedato heṭṭhā hanukaṭṭhike patiṭṭhitena attano

mūla talena upari ākāsena tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā, dve dantā ekato natthi. Ayaṃ

nesaṃ sabhāgaparicchedo, visabhāga paricchedo pana kesasadiso yeva.

Tacoti sakalasarīraṃ veṭhetvā ṭhitacammaṃ. Tassa upari kāḷa sāmapītādivannā chavi nāma,

sā sakalasarīratopi saṃkaḍḍhiyamānā badaraṭṭhimattā hota. Taco pana vaṇṇato setoyeva,

so cassa setabhāvo aggijālābhighāta paharaṇappahārādīhi viddhaṃsitāya chaviyā pākaṭo

hoti, sanṭhānato sarīrasaṇṭhānova hoti, aya mettha saṃkhepo. Vitthārato pana

pādaṅgulittaco kosakāraka kosasaṇṭhāno, piṭṭhipādattavo puṭabaddhaupāhanasaṇṭhāno,

jaṅghattaco bhattapuṭakatālapaṇṇasaṇṭhāno, ūrukkado

taṇḍulabharitadīghatthavikasaṇṭhāno, ānisadattaco udatapūritapaṭa parissāvanasaṇṭhāno,

piṭṭhittaco phalakonaddhacammasaṇṭhāno, kucchittaco

vīṇādoṇikonaddhacammasaṇṭhāno, urattaco yebhuyyena caturassasanṭhāno,

ubhayabāhuttaco tuṇīronaddha cammasanṭhāno, piṭṭhihatthattaco khurakosasanṭhāno,

phaṇakatthavika saṇṭhāno vā, hatthaṅgulittaco kuñcikākosasaṇṭhāno, gīvattaco

gaḷakañcukasaṇṭhāno, mukhattaco [PTS Page 252] [\q 252/] chiddāvachiddakīṭa

kulāvakasaṇṭhāno, sisattaco pattatthavikasaṇṭhānoti. Taca pariggaṇhakena ca yogāvacarena

uttaroṭṭhato paṭṭhāya upari mukhaṃ ñāṇaṃ pesetvā paṭhamaṃ tāva mukhaṃ

pariyonandhitvā ṭhitacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato nalāṭaṭṭhicammaṃ, tato thavikāya

pakkhitta pattassa ca thavikāya ca antarena tthamiva sīsaṭṭhikassa ca sīsacammassa ca

antarena ñāṇaṃ pesetvā aṭṭhikena saṭṭhiṃ cammassa ekābaddha bhāvaṃ viyojentena

sīsacammaṃ vavatthapetabbaṃ. Tato khandhacammaṃ, tato anulomena paṭilomena ca

dakkhiṇahatthacammaṃ, atha teneva nayena vāmahatthacammaṃ. Tato piṭṭhicammaṃ

vavatthapetvā1 anulo mena paṭilomena ca dakkhiṇapādacammaṃ, atha teneva nayena vāma

pādacammaṃ tato anukkameneva vatthi udara hadaya gīvā chammānī vavatthapetabbāni.

Atha gīvācammānantaraṃ heṭṭhimahanucammaṃ vavattha petvā adharoṭṭhapariyosānaṃ

pāpetvā niṭṭhapetabbaṃ. Evaṃ oḷārikoḷārikaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākamaṃ

hoti. Disato dvīsu disāsu jāto, okāsato sakalasarīraṃ pariyonavdhitvā ṭhito, paricchedato

heṭṭhā patiṭṭhitatalena upari ākāsena pariccinno, ayamassa sabhāgaparicchedo.

Visabhāgaparicchedo pana kesasadisā yeva.

1. Ma. Vaṭṭhetvā.

[SL Page 186] [\x 186/]

Maṃsanti nava maṃsapesisatāni. Taṃ sabbampi vaṇṇato rattaṃ kiṃsukapupphasadisaṃ,

saṇṭhānato jaṅghapinḍikamsaṃ tālapattapuṭa bhattasaṇṭhānaṃ, ūrumaṃsaṃ

nisadapotasaṇṭhānaṃ, ānisadamaṃsaṃ uddhanakoṭisanṭhānaṃ, piṭṭhimaṃsaṃ

tālaguḷapaṭalasanṭhānaṃ, phāsuka dvayamaṃsaṃpotthalikāya kucchiyaṃ

tanumattikālepasaṇṭhānaṃ, thana maṃsaṃ ṭhatvā avakkhittamattikāpinḍasanṭhānaṃ,

bāhudvayamaṃsaṃ dviguṇaṃ katvā ṭhapitaniccamma mahāmūsikasaṇṭhānaṃ, evaṃ

oḷārikoḷārikaṃ pariggaṇhantassa sukhumampi pākaṭaṃ hoti disato dvīsu disāsu jātaṃ,

okāsato sādhikāni tīṇi1 aṭṭhisatāni [PTS Page 253] [\q 253/] anulimpitvā ṭhitaṃ,

paricchedato heṭṭhā aṭṭhisaṃghāṭe patiṭṭhitatalena upari tacena tiriyaṃ

aññamaññenapariccinnaṃ, ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana

kesasadiso yeva.

Nahārūti nava nahārusatāni. Vaṇṇato sabbepi nahārū setā, saṇṭhānato nānāsaṇṭhānā etesu

hi gīvāya uparibhāgato paṭṭhāya pañca vahānahārū sarīraṃ vinavdhamānā purimapassena

otiṇṇā, pañca pacchimapassena, pañca dakkiṇapassena, pañca vāmapassena, pañca

dakkhiṇahatthaṃ vinandhamānāpi hatthassa purimapassena, pañca pacchimapassena, tathā

vāmahatthaṃ vinandhamānā, dakkhīṇapādaṃ vinavdha mānāpi pādassa purimapassena

pañca, pacchimapassena pañca, tathā vāmapādaṃ vinavdhamānāpīti evaṃ sarīradhārakā

nāma saṭṭhimahānahārū kāyaṃ vinavdhamānā otinṇā, ye kaṇḍarātipi vuccanti. Te sabbepi

kavdalamakuḷasaṇṭhānā, aññe pana taṃ taṃ padesaṃ ajjhottharitvā ṭhitā, tato sukhumatarā

suttarajjukasaṇṭhānā, aññe tato sukhumatarā pūtilatā saṇṭhānā, aññe tatosukhuma tarā

mahāvīṇātantisanṭhānā, aññe thūlasuttakasanṭhānā, hatthapādapiṭṭhisu nahārū

sakuṇapādasanṭhānā, sise nahārū dārakānaṃ sīsajālakasanṭhānā, piṭṭhiyaṃ nahārū ātape

pasārita allajāla sanṭhānā, avasesā taṃ taṃ aṅgapaccaṅgānugatā nahārū sarīre

paṭimukkajālakadvukasaṇṭhānā, disato dvīsu dusāsu jātā. Okā sato sakalasarīre aṭṭhini

ābandhitvā ṭhitā. Paricchedato heṭṭhā tiṇṇaṃ aṭṭhisatānaṃ upari patiṭṭhitatalehi upari

maṃsacammāni āhacca ṭhitapadesehi tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā, ayaṃ nesaṃ

sabhāgaparicchedo, visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Aṭṭhiti ṭhapetvā dvattiṃsadantaṭṭhini avasesāni catusaṭṭhihatthaṭṭhini, catusaṭṭhi

pādaṭṭhini, catusaṭṭhi maṃsanissitāni mudu aṭṭhini, dve paṇhikaṭṭhini, ekekasmiṃ pāde

dve gopphakaṭṭhini, dve jaṅghaṭṭhini, ekaṃ jaṇnu kaṭṭhi, ekaṃ ūraṭṭhi, dve kaṭiaṭṭhini,

aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭakaṭṭhini, [PTS Page 254] [\q 254/] catuvīsati phāsukaṭṭhini,

cuddasa uraṭṭhini, ekaṃ hadayaṭṭhi, dve akkhakaṭṭhini, dve koḍhaḍhini

1. Saṃ dasādhikāni-ma. Visādhikāni. 2. Hadayassapurimapassena

[SL Page 187] [\x 187/]

Dve bāhu aṭṭhini, dve aggabāhaṭṭhīni, satta gīvaṭṭhīni, dve hanukaṭṭhīni, ekaṃ

nāsikaṭṭhi, dve akkhiṭṭhīni, dve kanṇaṭṭhini, ekaṃ nalāmaṭṭhi, ekaṃ muddhaṭṭhi, nava

sīsakapālaṭṭhinīti, evaṃ timattāni aṭṭhisatāni. Tāni sabbā nipi vaṇṇato setāni, saṇṭhānato

nānāsanṭhānāti. Tattha hi aggapādaṅgulī aṭṭhini katakabījasanṭhānāni. Tadanantarāni

majjha pabbaṭṭhīni paṇasaṭṭhi saṇṭhānāni, mūlapabbaṭṭhīni paṇavasaṇṭhānāni.

Piṭṭhīpādaṭṭhīni koṭṭitakandalakavdarāsisaṇṭhānāni, paṇhikaṭṭhi ekaṭṭhi

tālaphalabījasaṇṭhānaṃ, gopphakaṭṭhini baddhakīḷāgoḷakasaṇṭhānāni, jaṅghaṭṭhinaṃ

gopphakaṭṭhisu patiṭṭhitaṭṭhānaṃ anapanīta taca1 sindikalīra saṇṭhānaṃ,

khuddakajaṅghaṭṭhikaṃ dhanukadaṇḍasanṭhānaṃ, mahantaṃ milāta sappapiṭṭhisaṇṭhānaṃ,

jaṇnukaṭṭhi ekato parikkhīṇapheṇakasaṇṭhānaṃ. Tattha jaṅghaṭṭhikassa

patiṭṭhitaṭṭhānaṃ atitikhiṇagga2 gosiṅga saṇṭhānaṃ. Ūraṭṭhi

duttacchitavāsipharasudaṇḍasaṇṭhānaṃ. Tassa aṭiṭṭhimhi patiṭṭhi taṭṭhānaṃ

kīḷāgoḷasaṇṭhānaṃ. Tena kaṭaṭṭhino patiṭṭhitaṭṭhānaṃ

aggacchinnamahāpunnāgaphalasaṇṭhānaṃ. Kaṭiaṭṭhīni dvepi ekā baddhāni hutvā

kumbhakārakauddhana saṇṭhānāni, pāṭiyekkaṃ kammāra kūṭayottakasaṇṭhānāni, koṭiyaṃ

ṭhitaṃ ānisadaṭṭhi adhomukhaṃ katvā gahitasappaphaṇasaṇṭhānaṃ, sattasu ṭhānesu3

chiddāvacchiddaṃ. Piṭṭhikaṇṭakaṭṭhini abbhantarato uparūpari ṭhapitasīsapaṭṭaveṭhaka

sanṭhānāni, bāhirato vaṭṭanāvalisaṇṭhānāni. Tesaṃ anta rantarā kakavadantasadisā ṅve tayo

kaṇṭakā honti. Catu vīsatiyā phāsukaṭṭhisu aparipuṇṇāni aparipuṇṇaasitasanṭhānāni4

paripunṇāni [PTS Page 255] [\q 255/] paripunṇaasitasanṭhānāni, sabbānipi

odātakukkuṭassa pasārita pakkhasaṇṭhānāni, cuddasa uraṭṭhini kiṇṇasandamānika

pañjarasanṭhānāni. Hadayaṭṭhi dabbiphaṇasaṇṭhānaṃ. Akkhakaṭṭhini khuddaka lohavāsi

danḍasaṇṭhānāni. Koṭṭhaṭṭhīni ekato parikkiṇasīhaḷa kuddāla saṇṭhānāni. Bāhaṭṭhīni

ādāsadaṇḍasanṭhānāni. Aggabā haṭṭhīni yamakatālakavdasaṇṭhānāni, maṇibandhaṭṭhini

ekato allīyā petvā ṭhapitasīsaka paṭṭaveṭhaka sanṭhānāni. Piṭṭhihatthaṭṭhīni koṭṭhita

kandalakandarāsi saṇṭhānāni, hatthaṅgulīsu mūlapabbaṭṭhīni paṇavasaṇṭhānāni,

majjhapabbaṭṭhīni aparipunṇapaṇasaṭṭhīsaṇṭhānāni, aggapabbaṭṭhīni

katakabījasaṇṭhānāni. Sattagīvaṭṭhīni daṇḍe5 vijjhitvā paṭipāṭiyā ṭhapita vaṃsakaḷīra

vakkalakasanṭhānāni. Heṅṭhīma hanukaṭṭhī kammārānaṃ ayokuṭayottakasanṭhānaṃ,

uparimaṃ avalekhana satthakasaṇṭhānaṃ. Akkhikūpanāsākupaṭṭhīni

apanītamiñjataruṇatālaṭṭhisaṇṭhānāni, nalāṭaṭṭhī adhomukhaṭhapita

saṅghathālakakapālasaṇṭhānaṃ. Kaṇṇacūḷikaṭṭhīni nahāpitakhurakosasaṇṭhānāni.

Nalāṭakanṇacūḷikānaṃ upari paṭṭa bandhanokāse aṭṭhi saṅkuṭitaghata6

punṇapaṭalakhaṇḍasanṭhānaṃ.

1. Sī. Apanīta taca. 2. Ma. Atikhīṇagga. 3. Ma. Sattaṭṭhaṭṭhānesu 4. Ma.

Aparipunṇaasisaṇṭhānāni. 5. Maga daṇḍena 6. Ma. Saṅkuṭitaghaṭa.

[SL Page 188] [\x 188/]

Muddhaṭṭhi mukhacchinnavaṅkanāḷikerasaṇṭhānaṃga sīsaṭṭhinī sibbetvā ṭhapita

jajjaralābukaṭāhasaṇṭhānāniga disato dvīsu disāsu jātāniga okāsato avisesena sakalasarīre

ṭhitāni, visesena panettha sīsaṭṭhīni gīvaṭṭhīsu patiṭṭhitāni, gīvaṭṭhini

piṭṭhikaṇṭakaṭṭhisuga piṭṭhikaṇṭakaṭṭhini kaṭiaṭṭhisu, kaṭiṭṭhini ūraṭṭhīsu, ūraṭṭhini

jaṇṇukaṭṭhīsu, jaṇṇukaṭṭhīni jaṅghaṭṭhīsuga jaṅghaṭṭhīni gopphakaṭṭhīsuga

gopphakaṭṭhīni piṭṭhipādaṭṭhīsu patiṭṭhi tāni. Paricchedato anto aṭṭhimiñjena uparito

saṃsena agge mule ca aññamaññenaparicchinnāni. Ayaṃ nesaṃ sabhāga paricchedo.

Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Aṭṭhimiñjanti tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ miñjaṃ, taṃ vaṇṇato setaṃ,

saṇṭhānato mahantamahantānaṃ [PTS Page 256] [\q 256/] aṭṭhīnaṃ abbhantaragataṃ

veḷunāḷiyaṃ pakkhittaseditamahāvettagga saṇṭhā naṃ, khuddānudhuddakānaṃ

abbhantaragataṃ veḷuyaṭṭhitabbesu pakkhitta seditatanuvettaggasaṇṭhānaṃga disato dvīsu

disāsu jātaṃga okā sato aṭṭhīnaṃ abbhantare patiṭṭhitaṃ, paricchedato aṭṭhīnaṃ abbhantara

talehi paricchinnaṃ, ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāga paricchedo pana kesasadiso

yeva.

Vakkanti ekabandhanādve maṃsapiṇḍakā. Taṃ vanṇato manda rattaṃ

pāḷibhaddakaaṭṭhivaṇṇaṃ, saṇṭhānato dārakānaṃ yamaka kīḷā goḷakasaṇṭhānaṃ,

ekavaṇṭūpanibaddha1 ambaphaladvayasaṇṭhānaṃ vā. Disato uparimadisāya2 jātaṃ, okāsato

gaḷavāṭakā nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanahārunā

vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ, paricchedato vakkaṃ vakka

bhāgena paricchinnaṃ, ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāga paricchedo pana kesasadiso

yeva.

Hadayanti hadayamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattapadumapattapiṭṭhi vaṇṇaṃ, saṇṭhānato

bāhirapattāniapanetvā adhomukhaṭhapita padumamakuḷasaṇṭhānaṃ, bahimaṭṭaṃ anto

kosātakīphalassa abbhantara sadisaṃ, paññāvantānaṃ thokaṃ vikasitaṃ, mandapaññānaṃ

mukuḷita meva. Anto cassa punnāgaṭṭhipatiṭṭhānamatto āvāṭako hoti yattha

addhapasatamattaṃlohitaṃ saṇṭhāti, yaṃ nissāya mano dhātu ca manoviññāṇadhātu ca

vattanti. Taṃ panetaṃ rāgacaritassa rattaṃ hoti, docaritassa kāḷakaṃ, mohacaritassa

maṃsadhovana udakasadisaṃ, vitakkacaritassa kulatthayūsavaṇṇaṃ, saddhācaritassa

kaṇikārapupphavaṇṇaṃ, paññācaritassa acchaṃ vippasannamanāvilaṃ paṇḍaraṃ

parisuddhaṃ niddhotajātimaṇi viya jutimantaṃkhāyati. Disato uparimāya disāya jātaṃ,

okāsato jahīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ

1. Ma. Ekavaṇṭapaṭibaddhaga 2. Ma. Uparimāyadisāya.

[SL Page 189] [\x 189/]

Majjhe patiṭṭhitaṃ, paricchedato hadayaṃ hadayabhāgena paricchinnaṃ, ayamassa [PTS Page

257] [\q 257/] jabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Yakananti yamakamaṃsapaṭalaṃ. Taṃ vanṇato rattaṃ paṇḍuka dhātukaṃ

nātirattakumudassa pattapiṭṭhivanṇaṃ, saṇṭhānato mūle ekaṃ agge yamakaṃ

koviḷārapattasanṭhānaṃ, taṃ ca dandhānaṃ eka meva hoti mahantaṃ, paññāvantānaṃ dve vā

tīṇi vā khuddakāni. Dusato uparimāya disāya jātaṃ, okāsato dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare

dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ, paricchedato yakanaṃ yakanabhāgena pariccinnaṃ,

ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāga paricchedo pana kesasadiso yeva.

Kālomakanti paṭicchannāpaṭicchannabhedato duvidhaṃ pariyona hanamaṃsaṃ. Taṃ

duvidhampi vaṇṇato setaṃ dukulapilotikavaṇṇaṃ, saṇṭhānato attano okāsasaṇṭhānaṃ,

disato paṭicchanna kilomakaṃ uparimāya disāya, itaraṃ dvīsu dusāsu jātaṃ, okāsato

paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca paṭicchādetvā ṭhitaṃ, apaṭicchannakilomakaṃ

sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonandhitva ṭhitaṃ, paricchedato heṭṭhā

maṃsena uparicammena tiriyaṃ kilomakabhāgena pariccinnaṃ, ayamassa jabhāgaparicchedo.

Visabhāgaparicchedo pana kesasadisā yeva.

Pihakanti udarajivhāmaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato nīlaṃ nigguṇḍī pupphavaṇṇaṃ, saṭhṭhānato

sattaṅgulappamāṇamabavdhanaṃ kālavacchaka jivhāsanṭhānaṃ, disato uparimāya disāya

jātaṃ, okāsato hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ yasmiṃ

paharaṇappahārena bahi nikkhante sattānaṃ jīvitakkhayo hoti, paricchedato

pihakabhāgenaparicchinnaṃ, ayamassa sabhāga paricchedo. Visabhāgaparicchedo pana

kesasadiso yeva.

Papphāsanti dvattimaṃsakhaṇḍappabhedaṃ papphāsamaṃsaṃ. Taṃ vaṇṇato rattaṃ

nātipakkaudumbaraphalavanṇaṃ, saṇṭhānato visa macchinnapahalapūvakhaṇḍasanṭhānaṃ,

abbhantare asitapītānaṃ abhāve uggatena kammajatejusmanā abbhāhatattā saṅkhādita

palālapinḍamiva nirasaṃ nirojaṃ, disato uparimāya disāya jātaṃ, okāsato sarīrabbhantare

dvinnaṃ thanānamantare hadayaṃ ca [PTS Page Page [\q /] 258] yakanaṃ ca upari

chādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ, paricchedato papphāsabhāgena pariccinnaṃ, ayamassa

sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Antanti purisassa dvattiṃsahatthā itthiyā aṭṭhavīsati hatthā eka vīsatiya ṭhānesu obhaggā

antavaṭṭi. Tadetaṃ vanṇato setaṃ

[SL Page 190] [\x 190/]

Sakkharasudhāvanṇaṃ, sanṭhānato lohitadoṇiyaṃ ābhujitvā ṭhapita

sīsacchinnasappasaṇṭhānaṃ, disato dvīsu disāsu jātaṃ, okāsato upari gaḷavāṭake heṭṭhi ca

karīsamagge vinibavdhattā gaḷavāṭaka karīsamaggapariyante sarīhabbhantare ṭhitaṃ,

paricchedato anta bhāgena paricchinnaṃ, ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāga

paricchedo pana kesasadiso yeva.

Antaguṇanti antābhogaṭṭhānesu bandhanaṃ. Taṃ vanṇato setaṃ dakasītalikamūlavaṇṇaṃ,

saṇṭhānato dakasītalikamūlasaṇṭhāna meva, disato dvīsu disāsu jātaṃ, okāsato

kuddālapharasu kammādīni karontānaṃ yantākaḍḍhanakāle yantasuttakamiva

yantaphalakāni antābhoge ekato agalente ābandhitvā pādapuñchanarajju maṇḍalakassa

antarā saṃsibbitvā ṭhitarajjukā viya ekavīsatiyā antābhogānaṃ antarā ṭhitaṃ, paricchedato

antaguṇabhāgena paricchinnaṃ, ayamassa saṅbagaparicchedo. Visabhāgaparicchedopana

kesasadiso yeva.

Udaryanti udare bhavaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ, taṃ vaṇṇato ajjhohaṭāhāravaṇṇaṃ,

saṇṭhānato parissāvane sithilabaddha taṇḍulasaṇṭhānaṃ, disato uparimāya diyāya jātaṃ,

okāsato udare ṭhitaṃ. Udaraṃ nāma: - ubhato nippīḷiyamānassa allasāṭa kassa majjhe

jañjātaphoṭakasadisaṃ antapaṭalaṃ. Bahī maṭṭaṃ, anto

maṃsakasambupaḷiveṭhanakiliṭṭhapāvārakapupphasadisaṃ, kuthita paṇasatacassa

abbhantarasadisantipi vattuṃ vaṭṭatiga yattha takko ṭakā gaṇḍppādakā tālahīrakā

sūcimukhakā paṭatantukā suttakā iccevamādi dvattiṃsakulappabhedā kimayo ākulavyākulā

saṇḍa saṇḍacārino hutvā nivasanti, ye pana pānabhojanādimhi [PTS Page 259] [\q 259/]

avijja māne ullaṅghitvā vravantā hadayamaṃsaṃ abhihananti. Pānabhojanādi

ajjhoharaṇavelāya ca uddhamukhā hutvā paṭhamajjhohaṭe dve tayo ālope turitaturitā

milumpanti, yaṃ tesaṃ nimīnaṃ sūtigharaṃ vaccakuṭī gilānasālāsusānaṃ ca hoti, yattha

seyyathāpi nāma caṇḍālagāmadvāre candanikāya nidāghasamaye thullathūsitake deve

vassante udakena vuyhamānaṃ muttakarīsacammaaṭṭhinahārukhaṇḍaṃ kheḷasiṅghānikè

lohitappabhūti nānākuṇapajātaṃ nipatitvā kadda modakāluḷitaṃ dvīhatīhaccayena

jañjātakimikulaṃ suriyātapasantā pavegakuthitaṃ uparūpari eṇebubbulake muñcantaṃ

abhinīlavaṇṇaṃ paramaduggatdhajegucchaṃ neva upagaṭtuṃ na daṭṭhuṃ araharūpataṃ

āpajjitvā tiṭṭhati, pageva ghāyituṃ sāyituṃ vā. Evameva nānappakārapānabhojanādi

dantamusalasañcuṇṇitaṃ jivhāhatthaparivattitaṃ kheḷa lālā paḷibuddhataṅkhaṇaṃ yeva

vigatavaṇṇagandharasādisampadaṃ tantavāyakhalisuvānavamathusadisaṃ nipatitvā

pittasembhavātapaḷiveṭhi

[SL Page 191] [\x 191/]

Taṃ hutvā udaraggisantāpavegakuthitaṃ kimikulākulaṃ uparūpari eṇebubbhulakāni

muñcantaṃparamakasambuduggatdhajegucchabhāvamā pajjitvā tiṭṭhatiga yaṃ sutvāpi

pānabhojanādisu amanuññatā saṇṭhātiga pageva paññāvakkhunā avaloketvaga yattha ca

tatitaṃ pānabhojanādi pañcadhā vivekaṃ1 gacchatiga ekaṃ bhāgaṃ pāṇakā khādanti, ekaṃ

bhāgaṃ udaraggijhāpeti, eko bhāgo muttaṃ hoti, eko karīsaṃ, eko rasabhāvamāpajjitvā

sonitamaṃsādīni upabrūha yatiga paricchedato udarapaṭalena ceva udariyabhāgena ca

paricchinnaṃga ayamassa sabhāgaparicchedoga visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Karīsanti vaccaṃ. Taṃ vaṇṇato yebhuyyena ajjhohaṭāhāra vaṇṇameva hoti, saṇṭhānato

okāsasaṇṭhānaṃga disato heṭṭhi māya disāya jātaṃ, okāsato pakkāsaye ṭhitaṃ, pakkāsayo

nāma: heṭṭhānābhipiṭṭhikaṇṭakamūlānaṃ antare [PTS Page 260] [\q 260/] antāvasā na

ubbe dhena aṭṭhaṅgulamatto veḷunāḷikasadiso, yattha seyyathāpi nāma uri bhumibhāge

patitaṃ vassodakaṃ ogaḷitvā heṭṭhābhumibhāgaṃ pūretvā tiṭṭhati, evameva yaṃ kiñci

āmāsaye patitaṃ pānabhoja nādikaṃ udaragginā eṇeddehakaṃ pakkaṃ nisadāya

piṃsitamivajanhabhāvamāpajjitvā antabilena ogiḷitvā omadditvā veḷu pabbe

pakkhippamānapaṇḍumattikā viya sannicitaṃ hutvā tiṭṭhati, paricchedato

pakkāsayapaṭalena ceva karīsabhāgena ca paricchinnaṃ, ayamassa sabhāgaparicchedo.

Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Matthaluṅganti sīsakaṭāhabbhantare ṭhitamiñjarāsiga taṃ vaṇṇato setaṃ a

hicchattakapiṇḍikavaṇṇaṃ, dadhibhāvaṃ asampattaduṭṭhakhīra vaṇṇantipi vattuṃ

vaṭṭati. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānaṃ, disato uparimāya disāya jātaṃ, okāsato

sīsakaṭāhabbhantare cattāro sibbanimagge nissāya samodhānetvā ṭhapitā cattāro

piṭṭhapiṇḍā viya samohitaṃ tiṭṭhati, paricchedato sīsakaṭāhassa abbhantara talehi ceva

matthaluṅgabhāgena ca paricchinnaṃ, ayamassa sabhāparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana

kesasadiso yeva.

Pittanti dve pittāni baddhapittaṃ ca abaddhapittañca, tattha baddhapittaṃ vaṇṇato

bahalamadhukatelavaṇṇaṃ, abaddhapittaṃ milātaākulī pupphavaṇṇaṃ, taṃ saṇṭhānato

ubhayampi okāsasaṇṭhā naṃ, disato baddhapittaṃ uparimāya disāya jātaṃ, itaraṃ dvīsu

disāsu jātaṃ, okāsato abaddhapittaṃ opetvā kesalomadantanakhānaṃ

maṃsavinimmuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca udakamiva tela bindu

1. Saṃ. Vibhāgaṃ.

[SL Page 192] [\x 192/]

Vasesasarīraṃ byāpetva ṭhitaṃ, yamhi kupite akkhini pītakāni honti bhamanti gattaṃ

kampati kaṇḍūyati, baddhapittaṃ hadayapapphā sānaṃ antare yakanamaṃsaṃ nissāya

patiṭṭhite mahākosātakī kosakasadise pittakosake ṭhitaṃ, yamhi kupite sattā ummattakā

honti vipallatthacittā hirottappaṃ chaḍḍetvā akā tabbaṃ karonti, abhāsitabbaṃ bhāsanti,

acintetabbaṃ cintenti; paricchedato pittabhāgena paricchinnaṃ, ayamassa sabhā

Paricchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva. [PTS Page 261] [\q 261/]

Sembhanti sarīrabbhantare ekapattapūrappamāṇaṃ semhaṃ, taṃ vaṇṇato setaṃ,

nāgabalāpaṇṇarasavaṇṇaṃ, saṇṭhānato okāsa saṇṭhānaṃ, disato uparimāya disāya jātaṃ,

okāsato udarapaṭale ṭhitaṃ, yaṃ pānabhojanādi ajjhoharaṇakāle seyyathāpi nāma udake

sevālapaṇakaṃ kaṭṭhe vā kaṭhale vā patante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā

tiṭṭhati, evameva pāna bhojanā dimhi nipatante chijjitvā dvidhā hutvā puna ajjhottharitvā

tiṭṭhati, yamhi ca mandībhute pakkagaṇḍo viya pūtikukkuṭaṇḍaviva ca udaraṃ

paramajegucchakuṇapagandhaṃ hoti, tato uggatena ca gandhena udekopi mukhampi

duggandhaṃ pūtikuṇapasadisaṃ hoti, so ca puriso apehi duggavdhaṃ vāyatiti vattabbataṃ

āpajjati, yaṃ ca vaḍḍhitvā bahalattamāpannaṃ pidhānathalakamiva vaccakuṭiyā

adarapaṭalassa abbhantare yeva kuṇapagandhaṃ sannirumbhitvā tiṭṭhati, paricchedato

semhabhāgena paricchinnaṃ, ayamassa sabhāparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana

kesasadiso yeva.

Pubboti (pūtilohitavasena pavattapubbaṃ, taṃ) vaṇṇato paṇḍupalāsavaṇno, matasarīre

pana pūtibahalācāmavaṇṇo hoti. Saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno, disato dvīsu disāsu hoti,

okāsato pana pubbassa okāso nāma nibaddho natthi, yattha so sannicito tiṭṭheyya, yatra

yatra pana khāṇukaṇṭakapaharaṇaggi jālādīhi abhihate sarīrappadese lohitaṃ saṇīhitvā

paccati, gaṇḍapilakādayo vā uppajjanti, tatra tatreva tiṭṭhati. Paricchedato pubbabhāgena

paricchinno, ayamassa sabhāparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Lohitanti dve lohitāni sannicitalohatañca saṃsaraṇa lohitañca. Tattha sannicitalohitaṃ

vaṇṇato nippakkabahala lākhārasavaṇṇaṃ, saṃsaraṇalohitaṃ acchalākhārasavaṇṇaṃ,

saṇṭhānato ubhayampi okāsasaṇṭhānaṃ, disato sannicitalohitaṃ uparimāya disāya jātaṃ,

itaraṃ dvīsu disāsu jātaṃ, okāsato saṃsaraṇa lohitaṃ ṭhapetvā kesalomadantanakhānaṃ

maṃsavinimmuttaṭṭhānañceva thaddhasukkhacammañca dhamanijālānusārena sabbaṃ

upādinnaka jarīraṃ eritvā ṭhitaṃ, sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhā bhāgaṃ [PTS

Page 262] [\q 262/] pūretvā ekapattapūramattaṃhadayavakkapapphāsānamupari

[SL Page 193] [\x 193/]

Thokatokaṃ paggharantaṃ vakkahadayayakanapapphāse temayamānaṃ ṭhitaṃ, tasmiṃ hi

vakkahadayādīni atemente sattā pipāsitā honti, paricchedato lohitabhāgena pariccinnaṃ,

ayamassa sabhāparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Sedoti lomakūpādīhi paggharaṇaka āpodhātu. So vaṇṇato vippasanna tilatelavaṇṇo,

saṇṭhānato okāsasaṇṭhāno, disato dvisu disāsu jāto, okāsato sedassa okāso nāma nibaddho

natthi, yattha so lohitaṃ viya sadā tiṭṭheyya. Yadā pana aggisantāpa suriyasantāpa

utuvikārādīhi sarīraṃ santappati, tadā udakato abbūḷhamatta visamacchinna

bhisamuḷālakumuda nāḷa kalāpo viya sabbakesalomakūpavivarehi paggharati, tasmā tassa

saṇṭhānampi kesalomakūpavivarānaṃ vaseneva veditabbaṃ. Sedapariggaṇha kena ca yoginā

kesalomakūpavivare pūretva ṭhitavaseneva sedo manasikātabbo. Paricchedato sedabhāgena

paricchinno, ayamassa sabhāparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Medoti thinasineho. So vaṇṇato phālitahaḷiddivaṇno, saṇṭhānato thūlasarīrassa tāva

cammamaṃsantare ṭhapita haḷiddivaṇṇa dukulapilotikasaṇṭhāno hoti, kisasarīrassa

jaṅghamaṃsaṃ ūru maṃsaṃ piṭṭhikaṇṭakanissitaṃ piṭṭhimaṃsaṃ udaravaṭṭimaṃsanti etāni

nissāya dviguṇaṃ tiguṇaṃ katvā ṭhapitahaḷiddivaṇṇa dukulapilotika saṇṭhāno, disato

dvīsu dusāsu jāto, okāsato thūlassa sakala sarīraṃ pharitvā kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya

ṭhito, yaṃ sinehasaṅkhaṃ gatampi paramajegucchattā neva muddhani telatthāya, na nāsa

telādīnaṃ atthāya gaṇhanti, paricchedato heṭṭhā maṃsena uparicammena tiriyaṃ

medabhāgena paricchinno, ayamassa sabhāparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana

kesasadiso yeva.

Assūti akkhihi paggharaṇakaāpodhātu. Taṃ vaṇṇato vippa sannatilatelavaṇṇaṃ,

saṇṭhānatookāsasaṇṭhānaṃ, [PTS Page 263] [\q 263/] disato uparimāya disāya jātaṃ,

okāsato akkhikūpakesu ṭhitaṃ, nacetaṃ pittakosake pittamiva akkhikūpakesu sadā sannicitaṃ

tiṭṭhati. Yadā pana sattā somanassajātā mahāhasitaṃ hasanti, domanassa jātā rodanti,

paridevanti, tathārūpaṃ vā visamāhāramāharanti, yadā ca nesaṃ akkhini

dhūmarajapaṃkukādīhi adhahaññanti, tadā etehi somanassadomanassavisabhāgāhārautuhi

samuṭṭhahitvā akkhikūpake pūretva tiṭṭhati vā, paggharati vā. Assupariggaṇhakena pana

yoginā akkhikūpake pūretva ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbaṃ. Paricchedato assubhāgena

paricchinnaṃ, ayamassa sabhāparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

[SL Page 194] [\x 194/]

Vasāti vilīnasineho. Sā vaṇṇato nāḷikeratela vaṇṇā. Ācāme āsittatelavaṇṇātipi vattuṃ

vaṭṭati, saṇṭhānato nahānakāle pasannaudakassupari paribbhamanta sineha bindu

visaṭasaṇṭhānā. Disato dvīsu dusāsu jātā. Okāsato yebhuyyena hatthatala hatthapiṭṭhi

pādatala pādapiṭṭhi nāsāpuṭa nalāṭa aṃsakuṭesu ṭhitā, na vesā etesu okāsesu sadāvilīnāva

hutvā tiṭṭhati. Yadā pana aggisantāpasuriyasantāpautuvisabhāgadhātuvisabhāgehi te padesā

usma jātā honti, tadā tattha nahānakāle pasannaudakūpari sinehabindu visaṭo viya itocito ca

saṃsarati. Paricchedato vasābhāgena paricchinnā. Ayamassa sabhāparicchedo.

Visabhāgaparicchedo pana kesasadiso yeva.

Kheḷoti anto mukhe pheṇamissā āpodhātu. So vaṇṇato seto pheṇavaṇṇo. Saṇṭhānato

okāsasaṇṭhāno, pheṇasaṇṭhānotipi vattuṃ vaṭṭati. Disato uparimāya disāya jāto. Okāsato

ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya ṭhito. Nacesa ettha sadā sannicito hutvā tiṭṭhati, yadā

pana sattā tathārūpaṃ āhāraṃ passanti vā saranti vāuṇhatitta kaṭukalo ṇambilānaṃ vā kiñci

mukhe ṭhapenti, yadā vā nesaṃ hadayaṃ ākilāyati, kismicideva vā jigucchā uppajjati, tadā

khelo uppajjitvā ubhohi kapolapassehi oruyha jivhāya saṇṭhāti. Aggajivhāya cesa tanuko

hoti mūḷajivhāya bahaḷo. Mukhe pakkhittaṃ ca puthukaṃ vā taṇḍulaṃ vā aññaṃ vā kiñci

khādanīyaṃ nadīpulinekhata kupakasalilaṃ viya parikkhayaṃ [PTS Page 264] [\q 264/]

agacchantova temetuṃ samattho hoti. Pariccheto kheḷabhāgena paricchinno. Ayamassa

sabhāga paricchedo. Visabhāgaparicchedopana kesasadisova.

Siṅghāṇikāti matthaluṅgato paggharaṇakaasuci. Sā vaṇṇato taruṇatālaṭṭhi miñjavaṇṇā.

Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Disato uparimāya disāya jātā. Okāsato nāsāpuṭe pūretvā ṭhitā.

Navesā ettha sadā sannicitā hutva tiṭṭhati, atha kho yathā nāma puriso paduminipatte

dadhiṃ bandhitvā heṭṭhā kaṇṭakena vijjheyya atha tena chiddena dadhimattu gaḷitvā bahi

pateyya, eva mevaṃ yadā sattā rodanti vā visabhāga āhārautuvasena vā sañjātadhā

tukkhobhā honti, tadā anto sīsato pūtisemhabhāvaṃ āpannaṃ matthaluṅgaṃ gaḷitvā

tāḷumatthakavivarena otaritva nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā.

Siṅghāṇikāpariggaṇhakena pana yoginā nāsāpuṭe pūretvā ṭhitavaseneva pariggaṇhitabbā.

Paricchedato siṃghāṇikābhāgena pariccinnā. Ayamassā sabhāgaparicchedo.

Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

[SL Page 195] [\x 195/]

Lasikāti sarīrasavdhinaṃ abbhantare picchilakuṇapaṃ. Sā vaṇṇato kaṇikāranīyyāsavaṇṇā.

Saṇṭhānato okāsasaṇṭhānā. Dīsato dvisu disāsu jātā. Okāsato aṭṭhisandhinaṃ

abbhañjanakiccaṃ sādhaya mānā asītisatasandhinaṃ abbhantare ṭhitā. Yassa cesā mandā

hoti, tassa uṭṭhahantassa nisīdantassa abhikkamantassa paṭikkamantassa sammiñjantassa

pasārentassa aṭṭhikāni kaṭakaṭāyanti, accharāsaddaṃ karonto viya vicarati,

ekayojanadviyojana mattampi addhānaṃ gatassa vāyodhātu kuppati, gattāni dukkhanti.

Yassa pana bahukā honti tassa uṭṭhānanisajjādisu na aṭṭhini kaṭakaṭāyanti, na dīghampi

addhānaṃ gatassa vāyodhātu kuppatī, na gattānī dukkhanti. Paricchedato lasikābhāgena

paricchinnā. Ayametissā sabhāga paricchedo. Visabhāgaparicchedo pana kesasadisova.

Muttanti vaṇṇato māsakhārodakavaṇṇaṃ. Saṇṭhānato adomukha ṭhapita

udakakumbhaabbhantaragata udakasaṇṭhānaṃ. Disato heṭṭhimāya disāya jātaṃ. Okāsato

vatthissabbhantare ṭhitaṃ. Vattināma vattipuṭo vuccatī. Yattha seyyathāpi candanikāyaṃ

pakkhitte amukhe [PTS Page 265] [\q 265/] yavanaghaṭe1chavdanikāraso pavisati, na

cassa pavisana maggo paññā yati, evameva sarīratomuttaṃ pavisati, na cassa

pavisanamaggo paññāyati, nikkhamanamaggo pana pākaṭo hoti. Yamhi ca muttassa bharite

passāvaṃ karomāti sattānaṃ āyūhanaṃ hoti, paricchedato vatthi abbhantarena ceva

muttabhāgena ca paricchinnaṃ. Ayamassa sabhāgaparicchedo. Visabhāgaparicchedo pana

kesa sadisova.

Evaṃ hi kesādike koṭṭhāse vanṇasaṇṭhānadisokāsa paricchedavasena vavatthapetvā

anupubbato nātisīghatoti ādinānayena vaṇṇasaṇṭhānagandhāsayokāsavasena pañcadhā

paṭikkūlā paṭikkūlāti manasikaroto paṇṇattisamatikkamāvasāne2 seyyathāpi cakkhumato

purisassa dvattiṃsa vaṇṇānaṃ kusumānaṃ ekasuttake ganthitaṃ mālaṃ olokentassa

sabbapupphāni apubbāpariyamiva pākaṭāni honti, evamevaṃ atthi imasmiṃ kāye kesāti

imaṃ kāyaṃ olokentassa sabbe te dhammā apubbāpariyamiva pākaṭā honti. Tena vuttaṃ

manasikārakosallakathāyaṃ ādikammikassa hi kesāti manasikaroto manasikāro gaṇtvā

muttanti imaṃ pariyosānakoṭṭhāsameva āhacca tiṭṭhatīti. Sace pana bahiddhāpi

manasikāraṃ upasaṃharati, athassa evaṃ sabbakoṭṭhāsesu pākaṭī bhūtesu āhiṇḍantā

manussatiracchānādayo sattākāraṃ vijahitvā koṭṭhāsarāsivaseneva upaṭṭhahanti, tehi ca

ajjhohariyamānaṃ

1. Ma. Ravanaghaṭe. 2. Saṃ. Paṇṇattisamanikkamavasena.

[SL Page 196] [\x 196/]

Pānabhojanādikoṭṭhāsarāsimhi pakkhippamānamiva upaṭṭhāti. Athassa

anupubbamuñcanādi vasena paṭikkūlā paṭikkulāti punappuna manasi karoto anukkamena

appanā uppajjati. Tattha kesādīnaṃ vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena upaṭṭhānaṃ

uggaha nimittaṃ. Sabbākārato paṭikkūlavasena upaṭṭhānaṃ paṭibhāga nimittaṃ. Taṃ

āsevayato bhāvayato vuttanayena asubhakammaṭṭhānesu viya paṭhamajjhānavaseneva

appanā uppajjati, sā yassa ekova koṭṭhāso pākaṭo hoti, ekasmiṃvā koṭṭhāse appanaṃ patvā

puna aññasmiṃ yogaṃ na karoti, tassa ekāva upa jjati. Yassa pana aneke koṭṭhāsā pākaṭā

honti, ekasmiṃ vā jhānaṃ patvā puna aññasmimpi yogaṃ karoti, tassa mallakattherassa viya

koṭṭhāsagaṇanāya paṭhamajjhānāni nibbattanti. [PTS Page 266] [\q 266/] so kirāyasmā

dighabhāṇakaabhayattheraṃ hatthe gahetvā āvuso abhaya imaṃ tāva pañhaṃ uggaṇhāhīti

vatvā āha. Mallakatthero dvattiṃsakoṭṭhāsesu dvattiṃsāya paṭhamajjhānānaṃ lābhī. Sace

rattiṃ ekaṃ divā ekaṃ samāpajjati, atirekaddhamāsenapuna sampajjati. Sace pana devasikaṃ

ekaṃ samāpajjati, atireka māsena puna sampajjatīti. Evaṃ paṭhamajjhānavasena

ijjhamānampi cetaṃ kammaṭṭhānaṃ vaṇṇasaṇṭhānādisu satibalena ijjhanato kāyagatāsatīti

vuccati. Imañca pana kāyagatāsatimanuyutto bhikkhū aratirati saho hoti, naca naṃ

aratiratisahati, uppannaṃ arati ratiṃ abibhuyya abhibhuyya viharati, bhayabherava saho hoti,

na ca naṃ bhayabheravaṃ sahati, uppannaṃ bhayabheravaṃ abhibhuyya abhibhuyya

viharati, khamo hoti sītassa, uṇhassa jighacchāya pipāsāya

ṃsemakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ, duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ,

uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ

amanāpānaṃ pānaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti, kesādīnaṃ vaṇṇabhedaṃ nissāya catunnaṃ

jhānānaṃ lābhī hoti, cha abhiññā paṭivijjhatīti.

Tasmā bhave appamatto anuyuñjetha paṇḍito,

Evaṃ anekānisaṃsaṃ imaṃ kāyagatāsatinti.

Idaṃ kāyagatāsatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.

Idāni yantaṃ bhagavatā "ayampi kho bhikkhave ānāpānasati samādhi bhāvito bahulīkato

santo ceva paṇīto ca aseca nako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpakeakusale

dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī"ti? Evaṃ pasaṃsitva "kathaṃ bhāvito ca

bhikkhave ānāpānasatisamādhi kathaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho

ca vihāro uppannūppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antara

[SL Page 197] [\x 197/]

Dhāpeti vūpasameti? Idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkha mulagato va

suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇīdhāya parimukhaṃ satiṃ

[PTS Page 267] [\q 267/] upaṭṭhapetvā so satova assasati sato passasati. Dīghaṃ vā

assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti,

rassaṃ vā assa santo dīghaṃ assasāmīti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti

pajānāti, sabbakāya paṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissā

mītisikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passamabhayaṃ

kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati, pītipaṭisaṃvedī - sukha

paṭisaṃvedīcittasaṅkhārapaṭisaṃvedapassamhayaṃ cittasaṅkhāraṃ - citta paṭisaṃvedī -

abhippamodayaṃ cittaṃ - samādahaṃ cittaṃ - vimocayaṃ cittaṃ aniccānupassī -

virāgānupassī - nirodhānupassī - paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati,

paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhatī"ti evaṃ soḷasavatthukaṃ ānāpānasati

kammaṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ. Tassa bhāvanā niddeso anuppatto. So pana yasmā

pāḷivaṇṇanānureneva vuccamāno sabbākāraparipūro hoti, tasmā ayamettha

pāḷivaṇṇanāpubbaṅgamo niddeso: - kathaṃ bhāvito ca bhikkhave ānāpānasati samādhīti

ettha tāva kathanti ānāpānasati samādhibhāvanaṃ nānappakārato vitthāretu kamyatā pucchā.

Bhāvito ca bhikkhave ānāpānasati samādhīti nānappakāratovitthāretu kamyatāya

puṭṭhadhammanidassanaṃ. Kathaṃ bahulīkato -pevūpasavetīti etthāpi eseva nayo. Tattha

bhāvitoti uppādito va vaḍḍhito vā. Ānā pānasatisamādhīti ānāpānapariggāhikāya satiyā

saddhiṃ sampayutto samādhi, ānāpānasatiyaṃ vā samādhi ānāpānasatisamādhi. Bahulī

katoti punappuna kato. Santoceva paṇīto cāti santo ceva paṇīto ceva, ubhayattha

evasaddena niyamo veditabbo. Kiṃ vuttaṃ hoti? Ayaṃ hi yathā asubhakammaṭṭhānaṃ

kevalaṃ paṭivedha

Vasenasantañca paṇītañca, oḷārikārammaṇattā pana paṭikkūlārammaṇattā ca

ārammaṇavasena neva santaṃ na paṇītaṃ. Na evaṃ kaneci pariyāyena asunto vā appaṇito

vā, atha kho ārammaṇa santatāyapi santo vūpasanto nibbuto paṭivedhasaṅkhātaaṅga

santatāyapi ārammaṇapaṇītatāyapi paṇīto [PTS Page 268] [\q 268/] atittikaro aṅga

paṇītatāya pīti, tena vuttaṃ santo cevapaṇītocāti. Asecako ca sukho ca vihāroti ettha pana

nāssa secananti asevanako. Anāsittako abbokiṇṇo pāṭiyekko āveniko, natthi ettha

parikammena vā upacārena vā santatā, ādi samannā hāratoppabhūti attano sabhāveneva

santo ca paṇītocāti attho. Keci pana asecanakoti anāsittako ojavanto sabhāveneva madhuroti

vadanti. Evamayaṃ asevanako ca appitappi takkhaṇe kāyikacetasikasukhapaṭilābhāya

saṃvattanato sukho

[SL Page 198] [\x 198/]

Ca vihāroti veditabbo. Uppannuppanneti avikkhambhite avikkhambhite, pāpaketi lāmake,

akusale dhammeti akosalla sambhute dhamme, ṭhānaso antaradhāpetīti khaṇeneva

antaradhāpeti vikkhamheti, vūpasametīti suṭṭhu upasametī, nibbedhabhāhiyattā vā

anupubbenaariyamaggavuddhippatto samucchindati, paṭippassambhetītipi vuttaṃ hoti.

Ayampanettha saṅkhepatthe: - bhikkhave kena pakārena kenākārena kena vidhinā bhāvito

ānāpānasati samādhi kena pakārena bahulīkato santo ceva paṇīto ca aseva nako ca sukho

ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī"ti.

Idāni tamatthaṃ vitthārento idha bhikkhaveti ādimāha: - tattha idha bhikkhave bhikkhūti

bhikkhave imasmiṃ sāsane. Bhikkhu, ayaṃ hettha idhasaddo

sabbappakāraānāpānasatisamādhi nibbattakassa puggalassa

sannissayabhūtasāsanaparidīpano, aññasāsanassa tathābhāva paṭisedhano ca. Vuttaṃ hetaṃ:

-"idheva bhikkhave samaṇo -pe-suññā parappavādā samaṇehi aññe"[a]ti. Tena vuttaṃ

imasmiṃ sāsane bhikkhūti. Araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vāti ida massa

ānāpānasatisamādhi bhāvanānurūpasenāsanapariggahaparidīpanaṃ imassa hi bhikkhuno

dīgharattaṃ rūpādisu ārammaṇesu anuvisaṭaṃ cittaṃ ānāpānasatisamādhi ārammaṇaṃ

abhiruhituṃ na icchati, kūṭagoṇayuttarato viya uppathameva dhāvati. Tasmā seyyathāpi

nāma gopo [PTS Page 269] [\q 269/] kūṭadhenuyā sabbaṃ khīraṃ pivitvā vaḍḍhitaṃ

kūṭavacchaṃ dametukāmo dhenuto apanetvā ekamante mahantaṃ thambhaṃ nikhaṇitvā

tattha yottena bandheyya athassa so vaccho ito cito ca vipphanditvā palāyituṃ asakkonto

tameva thambhaṃ upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā, evameva imināpi bhikkhunā

dīgharattaṃ rūpārammaṇādirasapānavaḍḍhitaṃ duṭṭhacittaṃ dametukāmena

rūpādiārammaṇato apanetvāaraññaṃ vā rukkhamūlaṃ vā suññāgāraṃ vā pavisitvā1 tattha

assāsapassāsathamhe satiyottena bandhitabbaṃ. Evamassa taṃ cittaṃ itocito ca

vipphanditvāpi pubbe āciṇṇārammaṇaṃ alabhamānaṃ satiyettaṃ chinditvā palāyituṃ

asakkontaṃ tamevārammaṇaṃ upacārappanāvasena upanisīdati ceva upanipajjati ca.

Tenāhu porāṇā: -

Yathā thambhe nibavdheyya vacchaṃ dammaṃ naro idha,

Bandhayyevaṃ sakaṃ cittaṃ satiyārammaṇe daḷhanti.

Evamassetaṃ senāsanaṃ bhāvanārūpaṃ hoti, tena vuttaṃ idamassa ānāpānasati

samādhibhāvanānurūpasenāsana paggahapara dīpananti. Athavāyasmā idaṃ

kammaṭṭhānappabhede pubbabhūtaṃ2 sabbaññūbuddha paccekabuddha buddhasāvakānaṃ

visesādhigama diṭṭhadhamma

[A.] Majjhimani. Cūlasīhanādasu. 1. Maga pavesetvā. 2. Ma. Buddhabhūtaṃ.

[SL Page 199] [\x 199/]

Sukhavihārapadaṭṭhānaṃ ānāpānasatikammaṭṭhānaṃ itthipurisahatthiassādi

saddasamākulaṃ gāmantaṃ apariccajitvā na sukaraṃ bhāvetuṃ, saddakaṇṭa kattā jhānassa-

agāmake pana araññe sūkaraṃ yogāvacarena idaṃ kammaṭṭhānaṃ pariggahetvā

ānāpānacatutthajjhānaṃ nibbattetvā tadeva pādakaṃ katvā saṅkhāre sammasitvā aggaphalaṃ

arahattaṃ sampāpuṇituṃ, tasmāssa anurūpasenāsanaṃ dassento bhagavā araññagatovāti

ādimāha. Vatthu vijjācariye viya hi bhagavā. So yathā vatthuvijjācariyo [PTS Page 270] [\q

270/] nagarabhūmiṃ passitvā suṭṭhu upaparikkhitvā ettha nagaraṃ māpethāti upadisati,

sotthināca nagare niṭṭhite rāja kulato mahāsakkāraṃ labhati, evameva yogāvacarassa

anurūpase nāsanaṃ upaparikkhitvā ettha kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitabbanti upa disati, tato

tattha kammaṭṭhānamanuyuttena yoginā kamena arahatte patte sammāsambuddho vata so

bhagavāti mahantaṃ sakkāraṃ labhati. Ayampana bhikkhū dīpisadisoti vuccati. Yathā hi

mahādīpirājā araññe tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā pabbatagahanaṃ vā nissāya nilīyitvā

vanamahisagokaṇṇasūkarādayo mige gaṇhāti, eva mevaṃ ayaṃ araññādisu kammaṭṭhānaṃ

anuyuñjanto bhikkhu yathākkamena sotāpatti sakadāgāmi anāgāmi arahattamagge ceva

ariya phale ca gaṇhātīti veditabbo.

Tenāhu porāṇā: -

"Yathāpi1 dīpiko nāma nilīyitvā gaṇhatī mige,

Tathevāyaṃ buddhaputto yuttayogo vipassako

Araññaṃ pavisitvāna gaṇhāti phalamuttama"nti.

Tenassa parakkamajavayoggabhūmiṃ araññasenāsanaṃ dassento bhagavā araññagato vāti

ādimāha. Tattha araññagato vāti "araññaṃ nāma nikkhamitvā bahi indakhīlā

sabbametaṃaraññaṃ" tīca "āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchimaṃ " tica

evaṃvuttalakkhaṇesu araññesu anurūpaṃ yaṃ kiñci pavivekasukhaṃ araññaṃ gato.

Rukkhamūlagatovāti rukkhasamīpaṃgato. Suññāgāra gatovāti suññaṃ vivittokāsaṃ gato.

Ettha ca ṭhapetvā araññca rukkhamūlañca avasesasattavidhasenāsanagatopi

suññāgāragatotipi vattuṃ vaṭṭati. [PTS Page 271] [\q 271/] evamassa ututtayānukūlaṃ

dhātucariyānukūlañca ānāpānasatibhāvanānurūpaṃ senāsanaṃ upadi sitvā alīnānuddhacca

pakkhikaṃ santamiriyāpathaṃ upadisanto nisīda tīti ādimāha, athassa nisajjāya

daḷhabhāvaṃ assāsapassāsānaṃ pavattanasukhataṃ ārammaṇapariggahūpāyañca dassento

pallaṅkaṃ ābhujitvāti ādimāha. Tattha pallaṅkanti samantato ūrubaddhāsanaṃ. Ābhujutvāti

bandhitvā. 2 Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti upari sarīraṃ ujukaṃ

1. Yathābhi. Papadva. Satipa. Su. [A. E. 2.] Ābandhitvā (katthaci)

[SL Page 200] [\x 200/]

hapetvā, aṭṭhārasapiṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evaṃ hi nisīdantassa

vammamaṃsanahārūni na panamanti. Athassa yā tesaja panamanappaccayā khaṇe khaṇe

vedanā uppajjeyyuṃ, tā na uppajjanti. Tāsu anuppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti,

kammaṭṭhānaṃ na paripaṭati, vuddhiṃ phātiṃ upagacchati. Parimukhaṃ satiṃ

upaṭṭhapotvāti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā. Athavā- parīti pariggahaṭṭho,

mukhanti niyyānaṭṭho, satīti upaṭṭhānaṭṭho, tena vuccati parimukhaṃ satinti. Evaṃ

paṭisambhidāya vuttanayena pettha attho daṭṭhabbo. Tata;yaṃ saṅghepo

pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvāti so satova assasati sato passasatīti so bhikkhu evaṃ

nisīditvā evañca satiṃ upaṭṭhatvo taṃ satiṃ avijahanto sato eva assasati, sato passasati, sato

kārī hotīti vuttaṃ hoti. Idāni yehākārehi satokārī hoti, te dassetuṃ dīghaṃ vāassasantoti

ādimāha. Vuttaṃ hetaṃ paṭisambhidāyaṃ: " so satova assasati sato passasatī"ti. Etasseva

vibhaṅgedvattiṃsāya ākārehi satokārī hoti, dīghaṃassāsavasena cittassa ekaggataṃ

avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti. Tāya satiyā tena ñāṇena sato kārī hoti, dīghaṃ

passāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti, tāya satiyā tena

ñāṇena satokāri hotīti. Paṭinissaggānupassī assāsavasena - paṭinissaggānupassī

passāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti, tāya satiyā tena

ñāṇena satokāri hotīti. Tattha dīghaṃ vā assasantoti dīghaṃ vā assāsaṃ pavattayanto, [PTS

Page 272] [\q 272/] assāsoti bahi nikkhamanavāto, passāsoti anto pavisanavātoti

vinayaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Suttantaṭṭhakathāsu pana uppaṭipāṭiyā āgataṃ. Tattha

sabbesampi gabbhaseyyakānaṃ mātukucchito nikkhamanakāle paṭhamaṃ abbhantara vāto

bahinikkhamati, pacchā bāhiravāto sukhumarajaṃ gahetvā abbhantaraṃ pavisanto tāluṃ

āhacca nibbāyati, evaṃ tāva assāsapassāsā veditabbā. Yā pana tesaṃ dīgharassatā, sā

addhānavasena veditabbā. Yathāhi okāsaddhānaṃ pharitvā ṭhitaṃ udakaṃ vā vālikā vā

dīghamudakaṃ dīghā vālikā rassamudakaṃ rassā vālikāti vuccati, evaṃ cuṇṇa vicuṇṇāpi

assāsapassāsā hatthisarīre abhisarīre ca tesaṃ atta bhāvasaṅkhātaṃ dīghaṃ addhānaṃ

sanikaṃ pūretvā sanikameva nikkhamanti, tasmā dīghāti vuccanti. Sunakhasasādīnaṃ

attabhāvasaṅkhātaṃ rassaṃ addhānaṃ sīghaṃ pūretvā sīghameva nikkhamanti, tasmā rassāti

vuccanti. Manussesu pana keci hatthiahiādayo viya kāladdhāna vasena dīghaṃ assasanti ca

passasanti ca, keci sunakhasasādayo viya rassaṃ, tasmā tesaṃ kālavasena dīghamaddhānaṃ

nikkhamantā ca pavisantā ca te dīghā ittaramaddhānaṃ nikkhamantā ca pavisantā ca rassāti

veditabbā. Tatrāyaṃ bhikkhu navahākārehi dīghaṃ assasanto

[SL Page 201] [\x 201/]

Passasanto ca dīghaṃ assasāmi passasāmīti pajānāti, evaṃ pajānato cassa ekenākārena

kāyānupassanā satipaṭṭhāna. Bhāvanā sampajjatīti veditabbā. Yathāha paṭisambhidāyaṃ:

-"kathaṃ dīghaṃ assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti; dīghaṃ passasanto dīghaṃ

passasāmīti pajānāti? Dighaṃ assāsaṃ addhānasaṅkhāte assasati, dīghaṃ passāsaṃ

addhānasaṅkhāte passasati, dīghaṃ assāsa passāsaṃ addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi,

dīghaṃ assāsa passāsaṃ addhānasaṅkhāte assasatopi passasatopi chavdo uppajjati,

chandavasena tato sukumataraṃ dīghaṃ assāsaṃ addhāna saṅkhāte assasati, chandavasena

tato sukhumataraṃ dīghaṃ passāsaṃ addhānasaṅkhāte passasati, dīghaṃ assāsa passāsaṃ

addhānasaṅkhāte assasatipi passasatipi, dīghaṃ assāsa passāsaṃ addhānasaṅkhāte assasatipi

passasatipi, [PTS Page 273] [\q 273/] pāmojjavasena tato sukhumataraṃ dīghaṃ

assāsapassāsaṃ addhānasaṅkhāte assasatopi passa satopi dīghaṃ assāsapassāsā cittaṃ

vivaṭṭati, upekkhā saṇṭhāti. Imehi navahi ākārehi dīghaṃ assāsapassāsā kāyo, upaṭṭhānaṃ

sati, anupassanā ñāṇaṃ. Kāyo upaṭṭhānaṃ, no sati, sati upaṭṭhānaṃ ceva sati ca, tāya satiyā

tena ñāṇena taṃ kāyaṃ anupassatī"ti. Tena vuccati kāye

kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanāti. Esa nayo rassapadepi. Ayaṃ pana viseso: - yathā ettha

dīghaṃ assāsaṃ addhānasaṅkhāteti vuttaṃ, evamidha rassaṃ assāsaṃ ittarasaṅkhāte assasatīti

āgataṃ. Tasmā tassa vasena yāva tena vucacti kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanāti

tāva yojetabbaṃ. Evamayaṃ addhānavasena ittaravasena ca imehi ākārehi assāsapassāse

pajānanto dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ

assasāmīti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto dīghaṃpassasāmīti pajānāti, rassaṃ vā assa santo

dīghaṃ assasāmīti pajānāti, dīghaṃ vā rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānātīti

veditabbo. Evaṃ pajānato cassa: -

" Dīgho rasso ca assāso passāsopi ca tādiso,

Cattāro vaṇṇā vattanti nāsikaggeva bhikkhuno"ti.

Sabbakāyapaṭisaṃvedi assasissāmi sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhatīti sakalassa

assāsakāyassa ādimañjhapariyosānaṃ viditaṃ karonto pākaṭaṃ karonto assasissāmīti

sikkhati. Sakalassa passāsakā yassa ādimajjhapariyosānaṃ viditaṃ karonto pākaṭaṃ karonto

passasissāmīti sikkhati. Evaṃ viditaṃ karonto pākaṭaṃ karonto ñāṇasampayuttacittena

assasati ceva passasati ca, tasmā assa sissāmi passasissāmīti sikkhatīti vuccati. Ekassa hi

bhikkhuno

[SL Page 202] [\x 202/]

Cuṇṇa vicuṇṇavisate assāsakāye vā passāsakāye vā ādipākaṭo hoti. Na mañjhapariyesānaṃ.

So ādimeva pariggahetuṃ sakkoti, majjhapariyosāne kilamati. Ekassa majjhaṃ pākaṭaṃ hoti,

na ādipariyosānaṃ. Ekassa pariyosānaṃ pākaṭaṃ hoti, na ādimajjhaṃ. So pariyosānaṃ yeva

pariggahetuṃ sakkoti, [PTS Page 274] [\q 274/] ādimajjhe kilamati. Ekassa sabbampi

pākaṭaṃ hoti, so sabbampi pariggahetuṃ sakkoti. Na katthaci kilamati. Tādi sena

bhavitabbanti dassento āha: - "sabbakāyapaṭisaṃvedī assa sissāmi sabbakāyapaṭisaṃvedi

passasissāmīti sikkhatī"ti. Tattha sikkhatīti evaṃ ghaṭati vāyamati, yo vā tathābhūtassa

saṃvaro, ayamettha adhasīla sikkhā. Yo tathābhūtassa samādhi, ayaṃ adhicittasikkhā. Yā

tathābhūtassa paññā, ayaṃ adhipaññā sikkhāti. Imā tisso sikkhāyo tasmiṃ ārammaṇe tāya

satiyā tena manasikārena sikkhati āsevati bhāveti bahulīkarotītievamettha attho daṭṭhabbo.

Tattha yasmā purimanaye kevalaṃ assasitabbaṃ passasitabbameva, na ca aññaṃ kiñci

kātabbaṃ. Ito paṭṭhāya pana ñāṇuppādanādisu yogo karaṇīyo. Tasmā tattha assasāmīti

pajānāti passasāmīti pajānā ticceva vattamānakālavasena pāḷiṃ vatvā ito paṭṭhāya

kattabbassa ñāṇuppādanādino ākārassa dassanatthaṃ sabbakāya paṭisaṃvedī assasissāmīti

ādinā nayena anāgatavacanavasena pāḷi āropitāti veditabbā. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ

assa sissāmi passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhatīti oḷārikaṃ kāyasaṅkhāraṃ

passambhento paṭippassambhento nirodhento vūpasamento assasissāmi passasissāmīti

sikkhati. Tate;vaṃ oḷārikasukhumatā ca passaddhi ca veditabbā. Imassa hi bhikkhuno pubbe

apariggahita kāle kāyo ca cittañca sadarathā honti oḷārikā, kāyacittānaṃ oḷārikatte

avupasante assāsapassāsāpi oḷārikā honti, balavatarā hutvā pavattanti, nāsikā nappahoti,

mukhena assa santopi passasantopi tiṭṭhati. Yadā panassa kāyopi cittampipariggahitā honti,

tadā te santā honti vūpasantā. Tesu vūpasantesu assāsapassāsā sukhumā hutvā pavattanti.

Atthi nu kho natthīti vicetabbatākārappattā honti. Seyyathāpi purisassa dhāvitvā pabbatā vā

orohitvā mahābhāraṃ vā sīsato oro petvā ṭhitassa oḷārikā assāsapassāsā honti, nāsikā

nappahoti, mukhena assasantopi passasantopi tiṭṭhati. Yadā panesa taṃ parissamaṃ

minodetvā nahātvā ca pivitvā ca [PTS Page 275] [\q 275/] allasāṭakaṃ hadaye katvā

sītāya chāyāya nipanno hoti, athassa te assāsapassāsā sukhumā honti, atthi nu kho natthīti

vicetabbatākārappattā. Evameva imassa bhikkhuno pubbe apariggahitakāle kāyo ca cittañca

sadarathā honti oḷārikā, kāyacattānaṃ oḷārikatte avupasante assāsapassāsāpi oḷārikā honti,

balavatarā hutvā pavattanti, nāsikā nappahoti, mukhena assa santopi passasantopi tiṭṭhati.

Yadā panassa kāyopi cittampi pariggahitā honti, tadā te santā honti vūpasantā. Tesu vūpa

santesu assāsapassāsā sukhumā hutvā pavattanti. Atthi nukho natthīti vicetabbatākārappattā

honti. Taṃ kissa hetu? Tathāhissa pubbe apariggahitakāle oḷārike oḷārike kāyasaṅkhāre

passambhemīti ābhogasamannā hāramanasikārapaccavekkhaṇā natthi, pariggahitakāle pana

atthi, tenassa apariggahitakālatopariggahitakāle kāyasaṅkhāro sukhumo hoti.

Tenāhu porāṇā: -

"Sāraddhekāye citte ca adimattaṃ pavattati,

Asāraddhamhi kāyamhi sukhumaṃ sampavattatī"ti.

Pariggahepi oḷāriko paṭhamajjhānūpacāre sukhumo, tasmimpi oḷāriko paṭhamajjhāne

sukhumo, paṭhamajjhāne ca dutiyajjhānūpa cāre ca oḷāriko, dutiyajjhāne sukhumo,

dutiyajjhāne ca tatiyajjhānūpacāre ca oḷāriko, tatiyajjhāne sukhumo, tatiyajjhāne ca

catutthajjhānūpacāre ca oḷāriko, catutthajjhāne atisukhumo appavattimeva pāpuṇātīti. Idaṃ

tāva dīghabhāṇakasaṃyuttabhāṇakānaṃ mataṃ. Majjhimabhāṇakā pana " paṭhamajjhāne

oḷāriko, dutiyajjhānūpacāre sukumo"ti evaṃ heṭṭhimaheṭṭhimajjhānato uparūpari

jhānūpacārepi sukumataraṃ icchanti. Sabbesaṃyeva pana matena apariggahitakāle

pavattakāyasaṅkhāro pariggahitakāle paṭippassambhati. Pariggahitakāle

pavattakāyasaṅkhārocatutthajjhane paṭippassambhati. Ayaṃ tāva samathe nayo.

Vipassanāyaṃ pana: - apariggahe pavatto kāyasaṅkhāro oḷāriko, mahābhūtapariggahe

sukhumo, sopi oḷāriko, upādārūpapariggahe sukumo. Sopi oḷāriko, sakalarūpapariggahe

sukhumo. Sopi oḷāriko, arūpa pariggahe sukumo. Sopi oḷāriko, rūpārūpapariggahe sukhumo.

Sopi oḷāriko, paccayapariggahe sukumo. Sopi oḷāriko, sappaccayanāmarūpapariggahe

sukhumo. Sopi oḷāriko, lakkhaṇārammaṇikavipassanāya sukhumo. Sopi

dubbalavipassanāya oḷāriko balavavipassanāya sukhumo. Tattha pubbe vuttanayeneva

purimassa purimassa pacchimena paccimena paṭippassaddhi veditabbā. Evamettha

oḷārikasukhumatā ca passaddhi ca veditabbā. [PTS Page 276] [\q 276/] paṭisambhidāyaṃ

panassa saddhiṃ codanāsodhanāhi evamattho vutto. Kathaṃ? Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ

assasissāmi passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Katame kāya saṅkhārā

dīghaṃassāsapassāsā? Kāyikā ete dhammā kāyapaṭibaddhā kāyasaṅkhārā, te kāyasaṅkhāre

passambhento nirodhento vūpasamento sikkhati. Yathārūpehi kāyasaṅkhārehi kāyassa

ānamanā vinamanā sannamanā panamanā iñjanā phandanā calanā kampanā passambhayaṃ

kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati.

Yathārūpehi kāyasaṅkhārehi

[SL Page 204] [\x 204/]

Kāyassa na ānamanā na vinamanā na sannamanā na panamanā aniñjanā aphandanā acalanā

akampanā, santaṃ sukhumaṃ passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmi passasissāmīti

sikkhatiti. Iti kira passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāya

saṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Evaṃ sante vātupalaṇḍiyā ca pabhā vanā na hoti,

assāsapassāsānañca pabhāvanā na hoti, ānā pānasatiyā ca pabhāvanā na hoti,

ānāpānasatisamādissa ca pabhāvanā na hoti, na ca naṃ taṃ samāpattiṃ paṇḍitā

samāpajjantipi vuṭṭhahantipi. Iti kira passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmi iti kira

passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Evaṃ sante vātupalaṇḍiyā ca

pabhāvanā hoti. Assāsapassāsānañca pabhāvanā hoti, ānāpānasatiyā ca pabhāvanā hoti,

ānāpānasatisamādissa ca pabhāvanā hoti, tañca naṃ samāpattiṃ paṇḍitā samāpajjantipi

vuṭṭhahantipi. Yathākathaṃ viya? Seyyathāpi kaṃse ākoṭite paṭhamaṃ oḷārikā saddā

pavattanti, oḷārikānaṃ saddānaṃ nimittaṃ suggahītattā sumanasi katattā sūpadhāritattā

niruddhepi oḷārike sadde atha pacchā sukhumakā saddā pavattanti, sukhumakānaṃ

saddānaṃ nimittaṃ suggahītattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruṇḍepi sukhumake

sadde atha [PTS Page 277] [\q 277/] pacchā sukhuma saddanimittārammaṇatāpi cittaṃ

pavattati. Eva meva paṭhamaṃ oḷārikā assāsapassāsāpavattanti, oḷārikānaṃ assāsapassā

sānaṃ nimittaṃ suggahītattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruddhepi oḷārike

assāsapassāse atha pacchā sukhumakā assāsapassāsā pavattanti, sukhumakānaṃ

assāsapassāsānaṃ nimittaṃ suggahītattā sumanasikatattā sūpadhāritattā niruddhepi

sukhumake assāsapassāse atha pacchā sukhuma assāsapassāsanimittārammaṇatāpi cittaṃ na

vikkhepaṃ gacchati. Evaṃ sante vātupalaṇḍiyā ca pabhāvanā hoti, assāsapassāsānañca

pabhāvanā hoti, ānāpānasatiyā ca pabhāvanā hoti, ānāpānasatisamādhissa ca pabhāvanā

hoti, tañca naṃ samāpattiṃ paṇḍitā samāpajjantipi vuṭṭhahantipi. Passambhayaṃ

kāyasaṅkhāraṃti assāsapassāsā kāyo, upaṭṭhānaṃ sati, anupassanā ñāṇaṃ. Kāyo upaṭṭhānaṃ

no sati, sati upaṭṭhānañceva sati ca. Tāya satiyā tena ñāṇena taṃ kāyaṃ anupassati, tena

vuccati kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānabhāvanātī. Ayaṃ tāvettha kāyānupassanāvasena

vuttassa paṭhamacatukkassa anupubba padavanṇanā.

Yasmā panettha idameva catukkaṃ ādikammikassa kammaṭṭhāna vasena vuttaṃ, itarāni

pana tīṇi catukkāni ettha pattajjhānassa vedanācittadhammānupassanāvasena vuttāni, tasmā

idaṃ kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā ānāpānacatutthajjhānapadaṭṭhānāya vipassanāya saha

paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpūṇitukāmena ādikammikena kulaputtena

[SL Page 205] [\x 205/]

Pubbe vuttanayeneva sīlaparisodhanādīni sabbakiccāni katvā vuttappakārassa ācariyassa

santike pañcasavdhikaṃ kammaṭṭhānaṃ uggahetabbaṃ. Tatrime ñca savdhayo: - "uggaho

paripucchā upaṭṭhānaṃ appanā lakkhaṇa"nti. Tattha uggaho nāma kammaṭṭhānassa

uggaṇhaṇaṃ, paripucchā nāma kammaṭṭhānassa paripucchanā, upaṭṭhānaṃ nāma

kammaṭṭhānassa upaṭṭhānaṃ, appanā nāma kammaṭṭhānassa [PTS Page 278] [\q 278/]

appanā, lakkhaṇaṃ nāma kammaṭṭhānassa lakkhaṇaṃ, evaṃ lakkhaṇamidaṃ

kammaṭṭhānanti kammaṭṭhānasabhāvūpadhāraṇanti vuttaṃ hoti. Evaṃ pañcasavdhikaṃ

kammaṭṭhānaṃ uggaṇhanto attanāpi na kilamati ācariyampi na viheseti. Tasmā thokaṃ

uddisāpetvā bahuṃ kālaṃ sajjhāyitvā evaṃ pañcasandhikaṃ kammaṭṭhānaṃ uggahetvā

ācariyassa santike vā aññata; vā pubbe vuttappakāre senāsane vasantena

upacchinnakhuddaka paḷibodhena katabhattakiccena bhattasammadaṃ paṭivinodetvā.

Sukhanisinnena ratanattayaguṇānussaraṇena cittaṃ sampahaṃsitvā ācariyuggahato

ekapadampi apammussantena idaṃ ānāpānasatikammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ.

Tatrāyaṃ manasikāravidhi: -

"Gaṇanā anubavdhanā phusanā ṭhapanā sallakkhaṇā

Vivaṭṭanā pārisuddhi tesañca patipassanā"ti.

Tattha gaṇanāti gaṇanāyeva, anubandhanāti anuvahaṇā, 1 phusanāti phūṭṭhaṭṭhānaṃ,

ṭhapanāti appanā, sallakkhaṇāti vipassanā, 2 vivaṭṭanāti maggo, pārisuddhīti phalaṃ,

tesañca patipassanāti pacca vekkhaṇā. Tattha iminā ādikammikena kulaputtena paṭhamaṃ

gaṇanāya idaṃkammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Gaṇentena ca pañcannaṃ heṭṭhā na

ṭhapetabbaṃ, dasannaṃupari na netabbaṃ, antarā khaṇḍaṃ na dassetabbaṃ. Pañcannaṃ

heṭṭhā ṭhapentassahi sambādhe okāse cittuppādo vipphavdati, sambādhe vaje

sanniruddhagogaṇo viya. Dasannaṃ upari nentassa gaṇananissitova cittuppādo hoti, 3

antarā khaṇḍaṃ dassentassa sikhāppattannukho me kammaṭṭhānaṃ noti cittaṃ vikampati,

tasmā ete dose vajjetvā gaṇetabbaṃ gaṇentena ca paṭhamaṃ dandhagaṇanāya

dhaññamāpakagaṇanāya gaṇe tabbaṃ. Dhaññamāpako hi nāḷiṃ pūretvā ekanti vatvā okirati,

puna pūrento kiñci kacavaraṃ disvā taṃ chaḍḍento ekaṃ ekanti vadati, esa nayo dve dveti

ādisu. Evameva imināpi assāsapassā sesu yo upaṭṭhāti, taṃ gahetvā ekaṃ ekanti ādiṃ katvā

[PTS Page 279] [\q 279/] yāca dasa dasāti pavattamānaṃ pavattamānaṃ upakkhetvāva

gaṇetabbaṃ. Tassevaṃ gaṇayato nikkhamantā ca pavisantā ca assāsapassāsā

1. Ma anugahaṇā. 2. Sama- anupadahaṇā. 3. Gaṇanānissitova vikkhittacittuppādo.

(Samantapāsādikā)

[SL Page 206] [\x 206/]

Pākaṭā honti, athānena taṃ dandhagaṇanaṃ dhaññamāpakagaṇanaṃ pahāya sīghagaṇanāya

gopālakagaṇanāya gaṇetabbaṃ. Cheko hi gopālako sakkharādayo ucchaṅgena gahetvā

rajjudaṇḍaka hattho pātova vajaṃ gantvā gāvo piṭṭhiyaṃ paharitvā palighatthambha tthake

nisinno dvārappattaṃ pattaṃ yeva gāviṃ ekā dveti sakkharaṃ khipitvā khipitvā gaṇeti,

tiyāmarattiṃ sambādhe okāse dukkhaṃ vutthagogaṇo nikkhamanto nikkhamanto

aññamaññaṃ upanighaṃsanto vegena puñjapuñjo hutvā nikkhamati, so vegena vegena tīṇi

cattāri pañca dasāti gaṇetiyeva. Evaṃ imissāpi purimanayena gaṇayato assāsapassāsā

pākaṭā hutvā sīgha sīghaṃ punappuna sañcaranti. Tato tena punappuna sañca rantīti ñatvā

anto ca bahi ca agahetvā dvārappattaṃ dvārappattaṃ yeva gahetvā eko dve tīṇi cattāri

pañca eko dve tīṇi cattāri pañca cha, ekodve tīṇi cattāri pañca cha satta -peaṭṭha nava

dasāti sīghasīghaṃ gaṇetabbameva. Gaṇanapaṭibaddhe hi kammaṭṭhāne gaṇanabaleneva

cittaṃ ekaggaṃ hoti, arattupatthambhana vasena caṇḍasote nāvāṭhapanamiva. Tassevaṃ

sīghasīghaṃ gaṇayato kammaṭṭhānaṃ nirantarappavattaṃ viya hutvā upaṭṭhāti, atha

nirantaraṃ pavattatīti ñatvā anto ca bahi ca vātaṃ apariggahetvā purima nayeneva vegena

vegena gaṇetabbaṃ. Anto pavisana vātena hi saddhiṃ cittaṃ pavesayato abbhantaraṃ

vātabbhāhataṃ meda pūritaṃ viya hoti. Pahi nikkhamanavātena saddhiṃ cittaṃ nīharato

bahiddhā puthuttārammaṇe cittaṃ vikkhipati. Phūṭṭha phūṭṭhokāse pana satiṃ ṭhapetvā

bhāventasseva bhāvanā sampajjati. Tena vuttaṃ: "anto ca pahica vātaṃ apariggahetvā

purimanayeneva vegena vegena gaṇetabba"nti. Kīvaciraṃ panetaṃ gaṇetabbanti? Yāva vinā

gaṇanāya. [PTS Page 280] [\q 280/] assāsapassāsārammaṇe sati santiṭṭhati, pahi visaṭa

vitakkavicchedaṃ katvā assāsapassāsārammaṇe sati saṇṭhapanatthaṃ yeva hi gaṇanāti.

Evaṃ gaṇanāya manasi katvā anubandhanāya manasikātabbaṃ. Anubavdhanā nāma

gaṇanāṃ paṭisaṅharitvāsatiyā nirantaraṃ assāsapassāsānaṃ anugamanaṃ, tañca kho na

ādimajjhapariyosānānugamanavasena. Bahi nikkhamanavātassa hi nābi ādi, hadayaṃ

majjhaṃ, nāsikaggaṃ pariyosānaṃ. Abbhantaraṃ pavisana vātassa nāsikaggaṃ ādi, hadayaṃ

majjhaṃ, nābhi pariyosānaṃ, tañcassa anugacchato vikkhepagataṃ cittaṃ sārambhāya

cevahoti iñjanāya ca. Yathāha: -

" Assāsādimajjhapariyesānaṃ

Satiyā anugacchato ajjhattaṃ

Vikkhepagatena cittena kāyopi

Cittampi sāraddhā ca honti iñjitā ca phanditā ca.

[SL Page 207] [\x 207/]

"Assāsādimajjhapariyosānaṃ

Satiyā anugacchato ajjhattaṃ

Vikkhapagatena cittena kāyopi

Cittampi sāraddhā ca honti ikdajitā ca phanditāvacā"ti.

Tasmā anubandhanāya manasikarontena na ādimajjhapariyo sānavasena manasi kātabbaṃ,

apica kho phūsanāvasena ca ṭhapanā vasena ca manasi kātabbaṃ.

Gaṇanānubandhanāvasena viya hi phūsanā ṭhapanāvasena visuṃ manasikāro natthi,

phūṭṭhaphūṭṭhaṭṭhāne yeva pana gaṇentogaṇanāya ca phūsanāya ca manasi karoti,

tattheva gaṇanaṃ paṭisaṃharitvā te satiyāanubaṭhdhanto appanāvasena ca cittaṃ ṭhapento

anubandhanāya ca phūsanāya ca ṭhapanāya ca manasi karotīti vuccati. Svāyamattho

aṭṭhakathāsu vuttapaṅguḷadovārikūpamāhi paṭisambhidāyaṃ vutta kakacūpamāya ca

veditabbo. Tatrāyaṃ paṅguḷopamā: - seyyathāpi paṅguḷo dolāya kīḷataṃ mātāputtānaṃ

dolaṃ khipitvā tattheva dolāthambhamūle nisinno kamena āgacchantassa ca gacchantassa

[PTS Page 281] [\q 281/] ca dolāphalakassa ubho koṭiyo majjhañca passati, na ca

ubhokoṭimajjhānaṃ dassanatthaṃ vyāvaṭo hoti, evamevāyaṃ bhikkhu sativasena

upanibandhanathambhamūle ṭhatvā assāsapassāsadolaṃ khipitvā tattheva nimitte satiyā

nisinno kamena āgacchantānañca gacchantānañca phūṭṭhaṭṭhāne assāsapassāsānaṃ

ādimajjhapariyosānaṃ satiyā anugacchanto tattha ca chittaṃ ṭhapento passati, na ca tesaṃ

dassanatthaṃ vyāvaṭo hoti, ayaṃ paṅguḷopamā. Ayaṃ pana dovārikūpamā: seyyathāpi

dovāriko nagarassa anto ca bahica purise "kotvaṃ kuto vā āgato kuhaṃ vā gacchasi kiṃ vā

te hatthe"ti na vīmaṃsati, nahi tassa te bhārā, dvārappattaṃdvārappattaṃ yeva pana

vīmaṃsati, evameva imassa bhikkhuno anto paviṭṭhavātā ca bahi nikkhantavātā ca na bhārā

honti, dvārappattaṃ dvārappattaṃ yeva pana vīmaṃsati, evameva imassa bhikkhuno anto

paṭiṭṭhavātā ca bahi nikkhantavātā ca na bhārā honti, dvārappattā dvārappattā yeva bhārāti.

Ayaṃ dovāri kūpamā. Kakacūpamā pana ādito paṭṭhāya evaṃ veditabba. Vuttaṃ hetaṃ: -

"Nimittaṃ assāsapassāsā anārammaṇamekacittassa

Ajānato ca tayo dhamme bhāvanā nūpalabbhati.

Nimittaṃ assāsapassāsā ārammaṇamekacittassa

Jānato ca tayo dhamme bhāvanā upalabbhatī"ti.

Kathaṃ ime tayo dhammā ekacittassa ārammaṇā na honti, nacime tayo dhammā aviditā

honti, na ca cittaṃ vikkhepaṃ gacchati padhānaṃ ca paññāyati payogañca sādheti

visesamadhi gacchati? Seyyathāpi rukkho same bhumibhāge nikkhitto, tamenaṃ puriso kaka

[SL Page 208] [\x 208/]

Cena chindeyya, rukkhe phūṭṭhakakacadantānaṃ vasena purisassa sati upaṭṭhitā hoti. Na

āgate vā gate vā kakacadante manasi karoti, na āgatāgatā vā kakacadantā aviditāhonti,

padhānañca paññāyati, payogañca sādheti, visesamadhigacchati, yathā rukkho same

bhumibhāge nikkhitto, evaṃ upanibandhananimittaṃ. Yathā kakaca dantā,

evaṃassāsapassāsā. Yathā rukkhe phūṭṭhakakacadantānaṃ vasena purisassa sati upaṭṭhitā

hoti na āgato vā gate vā kakaca dante manasikaroti, na āgatā vā gatā vā kakacadantā aviditā

honti, padhānañca paññāyati, payogaṃ ca sādheti, visesamadhi [PTS Page 282] [\q 282/]

gacchati, evameva bhikkhu nāsikagge vā mukhanimitte vā satiṃ upaṭṭhapetvā nisinno hoti,

na āgate vā gate vā assāsapassāse manasi karoti, na āgatā vā gatā vā assāsapassāsā aviditā

honti, padhānadva paññāyati payogañca sādheti, visesamadhi gacchati. Padhānanti katamaṃ

padhānaṃ? Āraddhaviriyassa kāyopi cittampi kammaniyaṃ hoti, idaṃ padhānaṃ. Katamo

payogo? Āraddha viriyassa upakkilesā pahīyanti. Vitakkā vūpasammanti. Ayaṃ payogo.

Katamo viseso? Āraddhaviriyassa saṃyojanā pahiyanti, anusayā vyantī honti, ayaṃ viseso.

Evaṃ ime tayo dhammā ekacittassa ārammaṇā na honti, nacime tayo dhammā aviditā honti,

na ca cittaṃ vikkhepaṃ gacchati, padhānañca paññāyati, payo gañca sādheti,

visesamadhigacchati.

Ānāpānasatī yassa paripunṇā subhāvitā,

Anupubbaṃ paricitā yathā buddhena desitā,

So imaṃ lokaṃ pabhāseti abbhāmutteva candimāti.

Ayaṃ kakacūpamā.

Idha panassa āgatāgatavasena amanasikāramattameva payo jananti. Veditabbaṃ. Idaṃ

kammaṭṭhānaṃ manasikaroto kassaci nacireneva nimittañca uppajjati. Avasesajhānaṅga

patimaṇḍitā appanā saṅkhātā ṭhapanā ca sampajjati, kassaci pana gaṇanāvaseneva

manasikārakālakoppabhūti anukkamato oḷārikaassāsapassāsa nirodhavasena kāyadarathe

vūpasante kāyopi cittampi lahukaṃ hoti, sarīraṃ ākāse laṅghanākārappattaṃ viya hoti, yathā

sāraddha kāyassa mañce vā pīṭhe vā nisīdato mañcapīṭhaṃ onamati, vikujati,

paccattharaṇaṃ valiṃ gaṇhāti. Asāraddhakāyassa pana nisīdato neva mañcapīṭhaṃ

onamati, na vikujati, na paccattharaṇaṃ valiṃ gaṇhāti, tula picupūritaṃ viya mañcapīṭhaṃ

hoti. Kasmā? Yasmā asāraddho kāyo lahuko hoti, evameva gaṇanāvasena

manasikārakālateppa bhūti anukkamato oḷārikaassāsapassāsanirodhavasena kāyadarathe

vūpasante [PTS Page 283] [\q 283/] kāyopi cittampi lahukaṃ hoti. Sarīraṃ ākāse

[SL Page 209] [\x 209/]

Laṅghanākārappattaṃ viya hoti, tassa oḷārike assāsapassāse niruddhe

sukhumassāsapassāsanimittārammaṇaṃ cittaṃ pavattati, tasmimpi niruddhe aparāparaṃ tato

sukhumatara sukhumatamanimittā1 rammaṇaṃ pavattatiyeva. Kathaṃ? Yathāhi puriso

mahatiyā lohasalā kāya kaṃsathālaṃ ākoṭeyya ekappahārena mahāsaddo uppajjeyya, tassa

oḷārikasaddārammaṇaṃ cittaṃ pavatteyya, niruddhe oḷārike sadde atha pacchā

sukhumasaddanimittārammaṇaṃ, tasmimpi niruddhe aparāparaṃ tato sukhumatara

sukhumatamasadda nimittā emmaṇaṃ pavattateva. Evanti veditabbaṃ vuttampi cetaṃ:

"seyyathāpi kaṃse ākoṭite"ti vitthāro. Yathāhi aññāni kammaṭṭhānāni uparūpari vubhūtāni

honti, natathā idaṃ. Badaṃ pana uparūpari bhāventassa sukumattaṃ gacchati, upaṭṭhānampi

na upagacchati. Evaṃ aṭupaṭṭhahante pana tasmiṃ na tena bhikkhunā uṭṭhāyāsanā camma

khaṇḍaṃ papphoṭetvā gantabbaṃ. Kiṃ kātabbaṃ? Ācariyaṃ pucchissā mīti vā naṭṭhaṃ dāni

me kammaṭṭhānanti vā na vuṭṭhātabbaṃ. Iriyāpathaṃ vikopetvā gacchato hi kammaṭṭhānaṃ

navanavameva hoti, tasmā yathānisinneneva desato āharitabbaṃ. Tatrāyaṃ āharaṇūpāyo: -

tena hi bhikkhunā kammaṭṭhānassa anupaṭṭhahanabhāvaṃ ñatvā iti paṭisaṃcikkhitabbaṃ:

ime assāsapassāsā nāma kattha atthi kattha natthi kassa vā atthi kassa vā natthīti. Athevaṃ

paṭisaṃcikkhatā ime anto mātukucchiyaṃ natthi, udake nimuggānaṃ natthi tathā asaññi

bhūtānaṃ, matānaṃ, catutthajjhānasamāpannānaṃ, rūpārūpabhavasamaṅgīnaṃ

nirodhasamāpannānanti ñatvā evaṃ attanāva attā peṭicodebbā. Nanutvaṃ paṇḍita neva

mātukucchigato na udake nimuggo na asaññibhūto na mato na catutthajjhānaṃ samāpanno

na rūpārūpabhavasamaṅgī na nirodhasamāpanno atthiyeva te assāsapassāsā

mandapaññatāya pana pariggahetuṃ na sakkosīti. Athānena pakathiphūṭṭhavaseneva cittaṃ

ṭhapetvā manasikāro pavattetabbo. Ime hi dīghanāsikassa nāsāpuṭaṃ [PTS Page 284] [\q

284/] ghaṭṭentā pavattanti, rassanāsikassa uttaroṭṭhaṃ. Tasmānena imaṃ nāma ṭhānaṃ

ghaṭṭentīti nimittaṃ ṭhapetabbaṃ. Imamevahi atthavasaṃ paṭicca vuttaṃ bhagavatā: -

"nāhaṃ bhikkhave muṭṭhassatissa asampajānassa ānā pānasatibhāvanaṃ vadāmi"ti. Kiñcāpi

hayaṃ kiñci kammṭhānaṃ satsa sampajānasseva sampajjati. Ito aññaṃ pana manasi

karontassa manasikarontassa pākaṭaṃ hoti. Idaṃ pana ānāpānasatikammaṭṭhānaṃ garukaṃ

garukabhāvanaṃ, buddha paccekabuddha buddha puttānaṃ mahāpurisānaṃyeva

manasikārabhūmibhūtaṃ. Naceva ittaraṃ, na ca ittarasattasamāsevitaṃ. Yathā yathā manasi

karīyati, tathā

1. Ma. Sukhumataraṃsukumataraṃ - sama. Sukhumatarasukhumatara.

[SL Page 210] [\x 210/]

Tathā santañceva hoti sukhumañca, tasmā ettha balavatī sati ca paññā ca icchitabbā. Yathāhi

paṭṭhasāṭakassa tunnakaraṇakāle sūcipi sukhumā icchitabbā, sūcipāsavedhanampi tato

sukhumataraṃ. Evaṃ meva paṭṭasāṭakasadisassa imassa kammaṭṭhānassa bhāvanākāle

sūcipaṭi bhāgā satipi sūcipāsavedhanapaṭibhāgā taṃ sampayuttā paññāpi balavatī icchitabbā.

Tāhi ca pana satipaññāhi samannāgatena bhikkhunā na te assāsapassāsā aññatra

pakatiphūṭṭhokāsā pariyesitabbā. Yatha pana kassako kasiṃ kasitvā balivadde muñcitvā

gocarābhi mukhe katvā chāyāya nisinno vissameyya, athassa te balivaddā vegena aṭaviṃ

paviseyyuṃ. Yo hoti cheko kassako so puna te gahetvā yojetukāmo na tesaṃ anupadaṃ

gantvā aṭaviṃ āhiṇḍati, atha kho rasmiñca patodañca gahetvā ujukameva tesaṃ

nipānatitthaṃ gantvā nisīdati vā nipajjati vā, atha te goṇe divasabhāgaṃ caritvā

nipānatitthaṃ otaritvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā ṭhite disvā rasmiyā bandhitvā

patodena vijjhanto ānetvā yojetvā puna kammaṃ karoti; evameva tena bhikkhunā na te

assāsapassāsā aññata; pakatiphūṭṭhokāsā pariyesitabbā satirasmiṃ pana

paññāpatodañcagahetvā pakati phuṭṭhokāse cittaṃ ṭhapetvā manasikāro pavattetabbo. [PTS

Page 285] [\q 285/] evaṃ hissa manasikaroto nacirasseva te upaṭṭhahanti. Nipānatitthe

viya goṇā. Tato nena satirasmiyā bandhitvā tasmiṃ yeva ṭhāne yojetvā paññāpatodena

vijjhantena punappunaṃ kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitabbaṃ. Tassevamanuyuñjato nacirasseva

nimittaṃ upaṭṭhāti. Taṃ panetaṃ na sabbesaṃ ekasadisaṃ hoti. Apica kho kassaci

sukhasamphassaṃ uppādayamāno tulapicu viya kappāsapicu viya vātadhārā viya ca

upaṭṭhātīti ekacce āhu. Ayaṃ pana aṭṭhakathāsu vinicchayo: - idaṃ hi kassaci tārakarūpaṃ

viya maṇiguḷikā viya muttā guḷikā viya ca upaṭṭhātīti ekacce āhu. Ayaṃ na aṭṭhakathāsu

vinicchayo: - idaṃ hi kassaci tārakarūpaṃ viya maṇiguḷikā viya muttā guḷikā viya ca,

kassaci kharasamphassaṃ hutvā kappāsaṭṭhi viya dārusāra sūci viya ca, kassaci

dīghapāmaṅgasuttaṃ viya kusumadāmaṃ viya dhūmasikhā viya. Ca, kassaci vitthataṃ

makkaṭakasuttaṃ viya valāhakapaṭalaṃ viya padumapupphaṃ viya rathacakkaṃ viya

candamaṇḍalaṃ viya suriyamaṇḍalaṃ viya ca upaṭṭhāti, tañca panetaṃ yathā sambahulesu

bhikkhūsu suttantaṃ sajjhāyitvā nisinnesu ekena bhikkhunā "tumhākaṃ kīdisaṃ hutvā idaṃ

suttaṃ upaṭṭhātī"ti vutte eko mayhaṃ mahatī pabbateyyā nadī viya hutvā upaṭṭhātīti āha.

Aparo mayhaṃ ekā vanarāji viya, añño mayhaṃ eko sītacchāyo sākhāsampanno

phalabhārabharitarukkho viyāti. Tesaṃ hi taṃ ekameva suttaṃ paññānānatāya nānato

upaṭṭhāsi. Evaṃ ekameva kammaṭṭhānaṃ saññānānatāya nānato upaṭṭhāti. Saññajaṃ hi etaṃ

saññānidānaṃ saññāpabhavaṃ, tasmāsaññānānatāya nānato upaṭṭhātīti veditabbaṃ. Etthaca

a99

[SL Page 211] [\x 211/]

Me assāsārammaṇaṃ cittaṃ, aññaṃ passāsārammaṇaṃ, aññaṃ nimittārammaṇaṃ. Yassa hi

ime tayo dhammā natthi tassa kammaṭṭhānaṃ neva appanaṃ na upacāraṃ pāpuṇāti. Yassa

panime tayo dhammā atthi tasseva kammaṭṭhānaṃ upacārañca appanañca pāpuṇāti. Vuttaṃ

hetaṃ: -

"Nimittaṃ assāsapassāsā anārammaṇamekacittassa

Ajānato tayo dhamme bhāvanā nūpalabbhati.

Nimittaṃ assāsapassāsā ārammaṇamekacittassa

Jānatova tayo dhamme bhāvanā upalabbhatī"ti. [PTS Page 286] [\q 286/]

Evaṃ upaṭṭhite pana nimitte tena bhikkhunā ācariyassa santikaṃ gantvā ārocetabaṃbaṃ:

mayhaṃ bhante evarūpaṃ nāma upaṭṭhātīti. Ācariyena pana etaṃ nimittanti vā na vā

nimittanti na vattabbaṃ, evaṃ hoti āvusoti vatvā punappunaṃ manasi karo hīti vattabbo.

Nimittanti hi vutte vosānamāpajjeyya, na nimittanti vutte nirāso visīdeyya, tasmā

tadubhayampi avatvā manasikāreyeva niyojetabboti - evaṃ tāva dīghabhāṇakā.

Majjhimabhāṇakā panāhu: nimittamidaṃ āvuso kammaṭṭhānaṃ, punappunaṃ manasikarohi

sappurisāti vattabboti. Athānena nimitteyeva cittaṃ ṭhapetabbaṃ, evamassāyaṃ itoppabhūti

ṭhapanāvasena bhāvanā hoti.

Ruttaṃ hetaṃ porāṇehi: -

"Nimitte ṭhapayaṃ cittaṃ nānākāraṃ vibhāvayaṃ

Dhīro assāsapassāse sakaṃ cittaṃ nibandhatī"ti.

Tassevaṃ nimittūpaṭṭhānatoppabhūti nīvaraṇāni vikkhamhitā neva honti, kilesā

sannisinnāva, sati upaṭhitāyeva, cittaṃ upacārasamādhinā samāhitameva. Athānena taṃ

nimittaṃ neva vaṇṇato manasikātabbaṃ, na lakkhaṇato paccavekkhitabbaṃ. Apica kho

khattiyamahesiyā cakkavattigabbho viya. Kassakena sāliyavagabbho viya ca. Āvāsādini

sattaasappāyāni vajjetvā tāneva sattasappāyāni sevantena sādhukaṃ rakkhitabbaṃ. Athanaṃ

evaṃ rakkhitvā punappuna manasikāravasena vuddhiṃ virūḷhiṃ gamayitvā dasavidhaṃ

appanākosallaṃ sampādetabbaṃ, viriyasamatā yoje tabbā. Tassevaṃ ghaṭentassa

paṭhavīkasiṇe vuttānukkameneva tasmiṃ nimitte catukka pañcakajjhānāni nibbattanti. Evaṃ

nibbattacatukkapañcakajjhāno panettha bhikkhū sallakkhaṇā vivaṭṭanāvasena

kammaṭṭhānaṃ vaḍḍhetvā pārisuṭṭhiṃ pattukāmo tadeva jhānaṃ pañcahākārehi

vasippattaṃ paguṇaṃ katvā nāmarūpaṃ vavatthapetvā vipassanaṃ paṭṭhapeti. Kathaṃ? So

hi samāpattito vuṭṭhāya assāsapassāsānaṃ [PTS Page 287] [\q 287/] samudayo

karajakāyo ca cittañcāti passati.

[SL Page 212] [\x 212/]

Yathāhi kammāragaggariyā dhammānāya bhastañca purisassa ca tajjaṃ vāyāmaṃ paṭicca

vāto sañcarati. Evamevaṃ kāyañca cittañca paṭicca assāsapassāsāti. Tato assāsapassāse ca

kāyañca rūpanti cittañca taṃ sampayuttadhamme ca arūpanti vavatthapeti, ayamettha

saṅkhepo. Vitthārato pana nāmarūpa vavatthānaṃ parato āvibhavissati. Evaṃ nāmarūpaṃ

vavatthapetvā tassa paccayaṃ pariye sati, pariyesanto ca naṃ disvā tīsupi addhāsu

nāmarūpassa pavattiṃ ārabbha kaṅkhaṃ vitarati, vitiṇṇakaṅkho kalāpasammasanavasena

tilakkhaṇaṃāropetvā udayabbayānupassanāya pubbabhāge uppanne obhāsādayo

dasavipassanūpakkilese pahāya upakkilesavimuttaṃ paṭipadāñāṇaṃ maggoti vavatthapetvā

udayaṃ pahāya bhaṅgānupassanaṃ patvā nirantaraṃ bhaṅgānupassanena ṅyato upaṭṭhitesu

sabbasaṅkhāresu nibbindanto virajjanto vimuccanto yathākkamena cattāro ariyamagge

pāpuṇitvā arahattaphale patiṭṭhāya ekūnavīsatibhedassa paccavekkhaṇañāṇassa pariyantaṃ

pattosadevakassa lokassa aggadakkhiṇeyyo hoti. Ettāvatā cassa gaṇanaṃ ādiṃ katvā

paṭipassanāpariyosānā ānāpāna satisamādhibhāvanā samattā hotīti ayaṃ sabbākārato

paṭhama catukkavaṇṇanā.

Itaresu pana tīsu catukkesu yasmā visuṃ kammaṭṭhānabhāvanā nayo nāma natthi, tasmā

anupadavaṇṇanānayeneva tesaṃ evaṃ atthoveditabbo. Pītipaṭisaṃvediti pītiṃ

paṭisajaveditaṃ karonto pākaṭaṃ karonto assasissāmi passasissāmīti sikkhati. Tattha

dvīhākārehi pīti paṭisaṃviditā hoti, ārammaṇate ca asammo hato ca. Katha ārammaṇato

pīti paṭisaṃviditā hoti? Sappītike dve jhāne samāpajjati. Tassa samāpattikkhaṇe

jhānapaṭilābhena ārammaṇato pīti paṭisaṃviditā hoti, ārammaṇassa paṭisaṃviditattā.

Kathaṃ asammohato? Sappītike dve jhāne samāpajjitvā vuṭṭhāya jhānasampayuttaṃ [PTS

Page 288] [\q 288/] pītiṃ khayato vayato sammasati, tassa vipassa nākkhaṇe

lakkhaṇapaṭivedhena asammohato pīti paṭisaṃviditā hoti. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāya: -

"dīghaṃ assāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti, tāya satiyā

tena ñāṇena sā pīti paṭisaṃviditā hoti, dīghaṃ passāsavasenarassaṃ assāsavasena-rassaṃ

passāsavasena- sabbakāya paṭisaṃvedī assāsapassāsavasena-passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ

assāsapassāsavasena cittassa ekaggataṃ avikkhepaṃ pajānato sati upaṭṭhitā hoti, tāya satiyā

tena ñāṇena sā pīti paṭisaṃviditā hoti. Āvajjanato sā pīti paṭisaṃveditā hoti, jānato passato

paccavekkhato cittaṃ adhiṭṭhahato saddhāya adhimuccato viriyaṃ paggaṇhato satiṃ

[SL Page 213] [\x 213/]

Upaṭṭhāpayato cittaṃ samādahato paññāya pajānato abhiññeyaṃ abhijānatopariññoyyaṃ

parijānato-pahātabbaṃ pajahatobhāvetabbaṃ bhāvayatosacchikātabbaṃsacchikaroto sā pīti

paṭisaṃviditā hoti. Evaṃ sā pīti paṭisaṃviditā hotīti. Eteneva nayena avasesapadānipi

atthato veditabbāni. Idaṃ panettha visesamattaṃ tinṇaṃ jhānānaṃ vasena

sukhapaṭisaṃvadito catunnampi vasena cittasaṅkhārapaṭisaṃveditā veditabbā. Citta

saṅkhārāti vedanādayo dve khandhā, sukhapaṭisaṃvedi pade panettha

vipassanābhūmudassanatthaṃ "sukhanti dve sukhāni kāyikañca sukhaṃ cetasikañcā"ti

paṭisambhidāyaṃ vuttaṃ. Passambhayaṃ cittasaṅkhāranti oḷārikaṃ oḷārikaṃ cittasaṅkhāraṃ

passambhento, nirodhentoti attho. So vitthārato kāyasaṅkhāre vuttanayeneva vedi tabbo.

Apicettha pītipade pītisīsena vedanā vuttā, sukhapade sarūpeneva vedanā, dvīsu

cittasaṅkhārapadesu saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā cittasaṅkhārāti

vacanato saññāsampayuttā [PTS Page 289] [\q 289/] vedanāti evaṃ

vedanānupassanānayena idaṃ catukkaṃ bhāsitanti veditabbaṃ. Tatiyacatukkepi catunnaṃ

jhānānaṃ vasena cittapaṭisaṃveditā veditabbā. Abhippamodayaṃ cittanti cittaṃ modento

pamodento hāsento pahāsento assasissāmi passasissāmīti sikkhati tattha dvīhākārehi

abhippamodo hoti, samādhivasena ca vipassanāvasena ca. Kathaṃ samādhivasena?

Sappītike dve jhāne samāpajjati, so samāpattikkhaṇe sampayuttapītiyā cittaṃ āmodeti

pamodeti. Kathaṃ vipassanāvasena? Sappītike dve jhāne samāpajjitvā vūṭṭhāya

jhānasampayuttapītiṃ khayato vayato sammasati, evaṃ vipassanākkhaṇe jhānasampayuttaṃ

pītiṃ ārammaṇaṃ katvā cittaṃ āmo deti pamodeti. Evaṃ paṭipanno abhippamodayaṃ cittaṃ

assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti vuccatī. Samādahaṃ cittanti paṭhamajjhānādivasena

ārammaṇe cittaṃ samaṃ ādahanto samaṃ ṭhapento, tāni vā pana jhānāni samāpajjitvā

vuṭṭhāya jhānasampayuttaṃ cittaṃ khayato vayato sammasato vipassanākkhaṇe lakkhaṇa

paṭivedhena uppajjati khaṇikacittekaggatā, evaṃ uppannāya khaṇikavittekaggatāya

vasenapi ārammaṇe cittaṃ samaṃ ādahanto samaṃ ṭhapento samādahaṃ cittaṃ assasissāmi

passasissāmīti sikkhatīti vuccati. Vimocayaṃ cittanti paṭhamajjhānena nīvaraṇehi cittaṃ

mocento vimocento. Dutiyena vitakkavicārehi, tatiyena pītiyā, catutthena sukhadukkhehi

cittaṃ mocento vimocento, tāni vā pana jhānāni samāpajjatvā vuṭṭhāya jhāna sampayuttaṃ

cittaṃkhayato vayato sammasati, so vipassanākkhaṇe aniccānupassanāya niccasaññato cittaṃ

mocento vimo

[SL Page 214] [\x 214/]

Cento, dukkhānupassanāya sukhasaññato, anattānupassanāya attasaññāto,

nibbidānupassanāya nandito, virāgānupassanāya rāgato, nirodhānupassanāya samudayato,

paṭinissaggānupassanāya ādānato cittaṃ mocento vimocento assasaticeva passa sati ca, tena

vuccati vimocayaṃ [PTS Page 290] [\q 290/] cittaṃ assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti.

Evaṃ cittānupassanāvasena idaṃ catukkaṃ bhāsitanti veditabbaṃ. Catutthacatukke pana

aniccānupassiti ettha tāva aniccaṃ veditabbaṃ, aniccatā veditabbā, aniccānupassanā

veditabbā, aniccānupassī veditabbo. Tattha aniccanti pañcakkhandhā. Kasmā?

Uppādavayañññathattabhāvā. Aniccatāni tesaṃ yeva uppādavayaññathattaṃ hutvā abhavo

vā nibbattānaṃ tenevākārena aṭhatvā khaṇbhaṅgena śedoti attho. Aniccānupassanāti tassā

aniccatāya vasena rūpādisu aniccanti anupassanā. Aniccānupassīti tāya anupassanāya

samannāgato. Tasmā embhuto assa santo ca passasanto ca idha aniccānupassī assasissāmi

passasissāmīti sikkhatīti veditabbo. Virānupassīti ettha pana dve virāgā, khayavirāgo ca

accantavirāgo ca. Tattha khayavirāgoti saṅkhārānaṃ khaṇhaṅgo. Accantavirāgoti nibbāṇaṃ.

Virāgānu passanātatadubhayadassanavasena pavattā vipassanā ca maggo ca tāya

duvidhāyapi anupassanāya samannāgato hutvā assasanto ca passasante ca virāgānupassī

assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti veditabbo, nirodhānupassī padepi esevanayo.

Paṭinissaggānupassīti etthāpi dve paṭinissaggā, pariccāgapaṭinissaggo ca pakkhanda na

paṭinissaggo ca. Paṭinissaggo yeva anupassanā paṭinissaggānupassanā, vipassanāmaggānaṃ

etaṃ adhivacanaṃ. Vipassanā hi tadaṅgavasena saṭṭhiṃ khandhābhisaṅkhārehi kilese

pariccajati, saṅkhatadosa dassanena ca tabbiparīte nibbāṇe tanninnatāya pakkhandatīti

pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandanapaṭinissaggoti ca vuccati. Maggo

samucchedavasena saṭṭhiṃ khandhābhisaṅkhārehi kilese pariccajati. Ārammaṇakaraṇenaca

nibbāṇe pakkhandatīti pariccāga paṭinissaggoceva pakkhandanapaṭinissaggoti ca vuccati,

ubhayampi pana purimapurima ñāṇānaṃ anuanupassanato anupassanāti vuccati. [PTS Page

291] [\q 291/] tāya duvidhāyapi paṭinissaggānupassanāya samannāgato hutvā assa

santo ca passasanto ca paṭinissaggānupassī assasissāmi passasissāmīti sikkhatīti veditabbo.

Idaṃ catuttha catukkaṃ suddhavipassa nāvaseneva vuttaṃ, purimāni pana tīṇi

samathavipassanāvasena. Evaṃ catunnaṃ catukkānaṃ vasena soḷasavatthukāya ānāpāna

satiyā bhāvanā veditabbā. Evaṃ soḷasavatthuvasena ca pana ayaṃ ānāpānasati mahapphalā

hoti mahanisaṃsā. Tata;ssā "ayampi kho bhikkhave ānāpānasatisamādhi bhāvito

bahulīkatosanto ceva

[SL Page 215] [\x 215/]

Paṇītocā[a]"ti ādivacanato santabhāvādivasenapi mahānisaṃsatā veditabbā,

vitakkūpacchedasamatthatāyapi. Ayaṃ hi santapaṇīta asecanakasukhavihārattā samādhi

antarāyakarānaṃ vitakkānaṃ vasena itocito ca cittassa vidhāvanaṃ viccinditvā

ānāpānārammaṇābhimukhameva cittaṃ karoti. Tena vuttaṃ: -"ānāpānasati bhāvetabbā

vitakkūpacchedāyā[b]"ti. Vijjāvumuttipāripūriyā mūla bhāvenāpi cassā mahānisaṃsatā

veditabbā. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: -" ānāpānasati bhikkhave bhāvitā bahulīkatā cattāro

satipaṭṭhāne paripūreti, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā sattabojjhaṅge paripūrenti,

sattabojjhaṅgā bhāvitā pahulīkatā vijjāvumuttiṃ paripūrentī[c]"ti. Apica carimakānaṃ assāsa

passāsānaṃ viditabhāvakaraṇatopissā mahānisaṃsatā veditabbā. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: -

"evaṃ bhāvitāya kho rāhula ānāpānasatiyā evaṃ bahulīkatāya yepi te carimakā assāsapassāsā

tepi viditāva nirujjhanti, no aviditā[d]"ti tattha nirodhavasena tayo carimakā, bhavacarimakā

jhānacarimakā cuticarimakāti. Bhavesu hi kāma bhave assāsapassāsā pavattanti,

rūpārūpabhavesu nappavattanti, tasmā te bhavacarimakā. Jhānesu purime jhānattaye

pavattanti, catutthe nappavattanti, tasmā te jhānacarimakā. Ye pana cuti cittassa purato [PTS

Page 292] [\q 292/] soḷasamena cittena saddhiṃ uppajjitvā cuti cittena saha nirujjhanti,

ime cuticarimakānāma. Ime cuticarimakā idha carimakāti adhippetā. Ime kira imaṃ

kammaṭṭhānamanuyuttassa bhikkhuno ānāpānārammaṇassa suṭṭhupariggahitattā

cuticittassa purato soḷasamassa cittassa uppādakkhaṇe uppādaṃ āvajjayato uppādopi nesaṃ

pākaṭo hoti, ṭhitiṃ āvajjayato ṭhitipi nesaṃ pākaṭā hoti, bhaṅgaṃ āvajjayatobhaṅgopi nesaṃ

pākaṭo hoti. Ito aññaṃ kammaṭṭhānaṃ bhāvetvā arahattaṃ pattassa bhikkhuno hi āyu

antaraṃ paricchinnaṃ vā hoti, aparicchinnaṃ vā. Idaṃ pana soḷasavatthukaṃ ānāpānasatiṃ

bhāvetvā arahattaṃpatta bhikkhuno āyu antaraṃ paricchinnameva hoti, so ettakaṃ dāni me

āyusaṅkhārā pavattissanti, na ito paranti ñatvā attano dhammatāya eva

sarīrapaṭijaggananivāsanapārupanādīni sabbaniccānī katvā akkhīni nimmīleti

kobaṭapabbatavihāravāsī tissatthero viya, mahā karañjiyavihāravāsī mahātissatthero viya,

devaputtaraṭṭhe piṇḍa pātikatthero viya, cittalapabbatavihāravāsino dvebhātikattherā viya

ca. Tatrīdaṃ ekavatthuparidīpanaṃ: dvebhātikattherānaṃ kireko puṇṇamuposathadivase

pātimokkhaṃ osāretvā bhikkhu saṅghaparivuto attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā caṅkhamaṇe

ṭhito candālokaṃ

[A.] Saṃyutta ni. [B.] Aṅguttara ni [c.] Saṃ, ni, ānāpāna saṃ. [D.] Majjhima ni. Rāhulovāda su.

[SL Page 216] [\x 216/]

Oloketvā attano āyusaṅkhāre upadhāretvā bhikkhusaṅghaṃ āha: tumhehi kathaṃ

parinibbāyantā bhikkhū diṭṭhapubbāti. Tata; keci āhaṃsu: amhehi āsane nisinnakāva

parinibbāyantā diṭṭha pubbāti. Keci amhehi ākāse pallaṅkaṃ ābhujitvā nisinnakāti. Thero

āha: ahaṃ dāni vo caṅkamantameva parinibbāya mānaṃ dassessāmīti tato caṅkame lekhaṃ

katvā ahaṃ ito caṅkamanakoṭito parakoṭiṃ gantvā nivattamāno imaṃ lekhaṃ patvāva

parinibbāyissāmīti vatvā caṅkamaṃ oruyha parabhāgaṃ gantvā nivatta māno ekena pādena

lekhaṃ akkantakakhaṇe yeva parinibbāyī. [PTS Page 293] [\q 293/]

Tasmā bhave appamatto anuyuñjetha paṇḍito

Evaṃ anekānisaṃsaṃ ānāpānasatiṃ sadāti.

Idaṃ ānāpanasatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.

Ānāpānasatiyā anantaraṃ uddiṭṭhaṃ pana upasamānussatiṃ bhāvetukāmena yogavacarena

rahogatena patisallinena "yāvatā bhikkhave dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā virāgo tesaṃ

dhammānaṃ agga makkhāyati yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto

vaṭṭu pacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāṇaṃ "[a]ti evaṃ

sabbadukkhūpasamasaṅkhātassa nibbāṇassa guṇā anussaritabbā. Tattha yāvatāti yattakā.

Dhammāti sabhāvā. Saṅkhatā vā asaṅkhatāvāti saṅgamma samāgamma paccayehi katā vā

akatā vā. Virāgo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatīti tesaṃ saṅkhatāsaṅkhatadhammānaṃ

virāgo aggamakkhāyati seṭṭho uttamoti vuccati. Tattha virāgoti na rāgābhāvamattameva.

Atha kho yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭu pacchedo

taṇhakkhayo virāgo nirodo nibbāṇanti yo so madanimmadanoti ādīni nāmāni

asaṅkhatadhammo labhati, so virāgoti paccetabbo. So hi yasmā taṃ āgamma sabbepi

mānamada purisamadādayo madā nimmadā amadā honti vinassanti, tasmā

madanimmadanoti vuccati. Yasmā ca taṃ āgamma sabbāpi kāmapipāsā vinayaṃ abbhatthaṃ

yāti, tasmā pipāsavinayoti vuccati. Yasmā pana taṃ āgamma pañcakāmaguṇālayā

samugghāṃ gacchanti, tasmā ālaya samugghātoti vuccati. Yasmā ca taṃ āgamma tebhūmakaṃ

vaṭṭaṃ upacchijti, tasmā vaṭṭupacchedoti vuccati. Yasmā pana taṃ āgamma sabbaso

taṇhakkhayaṃgacchati virajjati nirujjhati caga tasmā taṇhakkhayo virāgo nirodhoti vuccati.

Yasmā panesa catasso yoniyo pañcagatiyo sattaviññāṇaṭṭhitiyo nava vānanti

laddhavohārāya taṇhāya nikkhanto nissaṭo visaṃ

[A.] Aṅguttara ni. 4. Nipāta. Aggappasādasu.

[SL Page 217] [\x 217/]

Yutto, tasmā nibbāṇanti [PTS Page 294] [\q 294/] vuccatīti. Evametesaṃ

madanimmadana tādīnaṃ guṇānaṃ vasena nibbāṇasaṅkhāto upasamo anussara tabbo. Ye

vā panaññepi bhagavatā "asaṅkhatañca vo bhikkhave desissāmi, saccañca pārañca

sududdasañca ajarañca dhuvañca nippa pañcañca amatañca sivañca khemañca abbhutañca

anītikadva abyāpajjadva visuddhidva dipadva tāṇadva lenañca vo bhikkhave desissāmī"ti

ādisu suttesu upasamaguṇā vuttā, tesampi vasena anussari tabboyeva. Tassevaṃ

madanimmadanatādiguṇavasena upasamaṃ anussarato neva tasmaṃ samaye

rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ

hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Upasamaṃ ārabbhāti buddhānussati ādisu

vuttanayeneva vikkhamhita nīvaraṇassa ekakkhaṇe jhānaṅgāni uppajjanti.

Upasamaguṇānaṃ pana gambhīratāya nānappakāraguṇānussaraṇādhimuttatāya vā

appanaṃ appatvā upacārappattameva jhānaṃ hoti, tadetaṃ upasamaguṇānussaraṇavasena

upasamānussaticceva saṅkhaṃ gacchati. Cha anussatiyo viya ca ayampi ariyasāvakasseva

ijjhati. Evaṃ santepi upasamagarukena puthujjanenāpi manasikātabbā. Sutavasenapihi

upasame cittaṃ pasīdati. Imadva pana upasamānussatimanuyutto bhikkhu sukhaṃ supati,

sukhaṃ paṭibujjhati, santindriyo hoti santamānaso hirottappasamannāgato pāsādiko

paṇītādhimuttiko sabrahmacārīnaṃ garu ca bhāvaniyo ca, uttariṃ appaṭivijjhantogati

panaparāyaṇo hotī.

Tasmā bhave appamatto bhāvayetha vicakkhaṇo,

Evaṃ anekānisaṃsaṃ ariye upasame satinti.

Idaṃ upasamānussatiyaṃ vitthārakathāmukhaṃ.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge samādhibhāvanādhikāre

Anussati kammaṭṭhāna niddeso nāma

Aṭṭhamo paricchedo. [PTS Page 295] [\q 295/]

[SL Page 218] [\x 218/]

9.

Brahmavihāra niddeso.

Anussatikammaṭṭhānānantaraṃ uddiṭṭhesu pana mettā karuṇā mudutā upekkhāti imesu

catusu brahmavihāresu mettaṃ bhāvetu kāmena tāva ādikammikena yogāvacarena

upacchinnapaḷibodhena gahitakammaṭṭhānena bhattakiccaṃ katvā bhattasammadaṃ paṭi

vinodetvāvivitte padese supaññatte āsane sukhanisinnena ādito tāva dose ādīnavo

khantiyaṃ ca ānisaṃso paccavekkhi tabbo. Kasmā? Imāya hi bhāvanāya doso pahātabbo,

khanti adhigantabbā. Na ca sakkā kiñci adiṭṭhādīnavaṃ pahātuṃ aviditāni saṃsaṃ vā

adhigantuṃ, tasmā "duṭṭho kho āvuso dosena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi

hantī[a]"ti ādīnaṃ vasena dose ādīnavo daṭṭhabbo. "Khantī paramaṃ tapo titikkhā

nibbāṇaṃ paramaṃ vadanti buddhā. [B] khantī balaṃ balānīkaṃ tamahaṃ brūmi

brāhmaṇaṃ[c] khantyā bhīyyo na vijjatī[d]"ti ādīnaṃ vasena khantiyaṃ ānisaṃso veditabbo.

Athevaṃ diṭṭhādīnavato dosato cittaṃ vivecanatthāya viditānisaṃsāya ca khantiyā

saṃyojanatthāya mettā bhāvanā ārabhitabbā. Ārabhantena ca āditova puggalabhedo1

jānitabbo: - imesu puggalesu mettā paṭhamaṃ bhāvetabbā, [PTS Page 296] [\q 296/]

imesu neva bhāvetabbāti. Ayaṃ hi mettā appiyapuggale atippiyasahāyake

majjhatterīpuggaleti imesu catusu paṭhamaṃ na bhāvetabbā, liṅgavisabhāge odhiso na

bāvetabbā, kālakate na bhāvetabbāva. Kiṃ kāraṇā appiyādipu paṭhamaṃ na bhāvetabbā?

Appiyaṃ hi piyaṭṭhāne ṭhapento kilamati, atippiyasahāyakaṃ majjhatte ṭhāne ṭhapento

kilamati, appamattakepi cassa dukkhe uppanne ārodanākārappatto viya hoti, mañjhattaṃ

garuṭṭhāne ca piyaṭṭhāne ca ṭhapento kilamati, veriṃ samanussa rato kodho uppajjati,

tasmā appiyādisu paṭhamaṃ na bhāvetabbā. Liṅgavisabhāge pana tamevaārabbha odhiso

bhāventassa rāgo uppajjati. Aññataro kira amaccaputto kulupagattheraṃ pucchi: - 'bhante

kattha mettā bhāvetabbā'ti. Thero 'piyapuggale'ti āha. Tassa ca attano bhariyā piyā hoti. So

tassaṃ mettaṃ bhāvento sabbarattiṃ bittiyuddhamakāsi. Tasmā liṅgavisabhāge odhiso na

bhāvetabbā. Kālakato pana bhāvento neva appanaṃ, na upacāraṃ pāpuṇāti. Aññataro kira

daharabhikkhu cariyaṃ ārabbha mettaṃ ārabhi, tassa mettā nappavattatī. So

1. Puggaladosā- katthaci. [A.] Aṅguttarani. [B.] Dhammapada. Buddhava. [C.] Dhammapada.

Brāhmaṇava.

[D.] Saṃyu. Ni

[SL Page 219] [\x 219/]

Mahātherassa santikaṃ gantvā bhante paguṇāva me mettājhāna samāpatti, na ca naṃ

samāpajjituṃ sakkomi, kiṃ nu kho kāraṇanti āha, thero 'nimittaṃ āvuso gavesāhī'ti āha. So

gave santo ācariyassa matabhāvaṃ ñatvā aññaṃ ārabbha mettāyanto samāpattiṃ appesi.

Tasmā kālakate na bhāvetabbāva. Sabba paṭhamaṃ pa'ahaṃ sukito homi niddukkho'ti vā

'avero avyāpajjo anīgho. Sukhī attānaṃ pariharāmī'ti vā evaṃ punappuna attani yeva

bhāvetabbā. Evaṃ sante yaṃ vibhaṅge vuttaṃ "kathañca bhikkhu mettāsahagatena cetasā

ekaṃ dīsaṃ eritvā viharati? Seyyathāpi nāma ekaṃ puggalaṃ piyaṃ manāpaṃ disvā mettā

yeyya, evameva sabbe satte mettāya eratī"ti. Yañca paṭasambhidāyaṃ "katamehi

pañcahākārehi anodhiso pharaṇāmettā cetovimutti bhāvetabbā? Sabbe sattā averā hontu

avyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe pāṇā averā hontu avyāpajjā anīghā

sukhīattānaṃ pariharantu, sabbe [PTS Page 297] [\q 297/] bhūtā averā hontu avyāpajjā

anīghā sukhī attānaṃ pariharantu"ti ādi vuttaṃ. Sabbe puggalā averā hontu avyāpajjā

anīghā sukhī attānaṃ pariharantū"ti, sabbe attabhāvapariyāpannā averā avyāpajjā anīghā

sukhī atānaṃ paraharantū"ti ādi vuttaṃ. Yañca mettasutte "sukhino vā khemino hontu sabbe

sattābhavantu sukhitattā"ti ādi vuttaṃ, taṃ virujjhati. Na hi tattha attani bhāvanā vuttāti ce,

tañca na virujjhati. Kasmā? Taṃhi appanāva sena vuttaṃ, idaṃsakkhibhāvavasena. Sacepihi

vassasataṃ vassa sahassaṃ vā 'ahaṃ sukhito homī'ti ādinā nayena attani mettaṃ bhāveti,

nevassa appanā uppajjati. 'Ahaṃ sukhito homī'ti bhāvayato pana 'yathā ahaṃ sukhakāmo

dukkhapaṭikkūlo ca, evaṃ aññepi sattā'ti attānaṃ sakkhiṃ katvā aññasattesu

hitasukhakāmatā uppajjati. Bhagavatāpi ca: -

"Sabbā disā anuparigamma cetasā nevajjhagā piyataramattanā kvaci, evaṃ piyo puthu attā

paresaṃ tasmā na hiṃse paraṃ attakāmo[a]"ti

Vadatā ayaṃ nayo dassitova. Tasmā sakkhibhāvatthaṃ paṭhamaṃ attānaṃ mettāya

eratvātadanantaraṃ sukhappavattanatthaṃ yvāssa piya mānapo garu bhāvanīyo ācariyo vā

ācariyamatto vā upajjhāyo vā upajjhāyamatto vā tassa dānapiyavacanādīni piya

manāpattakāraṇāni sīlasutādīni garubhāvanīyattakāraṇāni ca anussaritvā 'esa puriso sukhī

hotu niddukkho'ti ādinā nayena mettā bhāvetabbā. Evarūpe ca puggale kāma appanā

sampajjati. Iminā pana bhikkhunā tāvatakeneva tuṭṭhiṃ anā pajjitvā sīmāsambhedaṃ

kattukāmena tadanantaraṃ atippiyasahāyake atippiyasahāyakato majjhatte majjhattato

verīpuggale mettā bhāvetabbā. Bhāventena ca ekekasmiṃ koṭṭhāse muduṃ kammaniyaṃ

cittaṃ katvā tadanantare1 upasaṃharitabbā. Yassa

[A.] Saṃyu. Ni. Kosalasaṃ. 1. Sīga tadanantare tadanantare.

[SL Page 220] [\x 220/]

Pana verīpuggalo vā natthi, mahāpurisajātikattā vā anatthaṃ karontepi pare verīsaññā

nūppajti, tena 'majjhatte me mettacittaṃ kammaniyaṃ jātaṃ idani naṃ veramhi

upasaṃharāmī'ti vyāpāro [PTS Page 298] [\q 298/] na kātabbo. Yassa pana atthi, taṃ

sandhāya vuttaṃ: "macjhattato verīpuggale mettā bhāvetabbā"ti. Sace panassa verimhi cittaṃ

upasaṃharato tena katāparādhānussaraṇena paṭighaṃ uppajjati, athānena purimapuggalesu

yattha katthaci punappuna mettaṃ samāpajjitvā vuṭṭhahitvā punappuna taṃ puggalaṃ mettā

yantena paṭighaṃ paṭivinodetabbaṃ. Sace evampi vāyamato na nibbāti, atha: -

"Kakacūpamaovāda ādinaṃ anusārato

Paṭighassa pahāṇāya ghaṭitabbaṃ punappunaṃ. "

Tañca kho iminā ākārena attānaṃ ovadanteneva are! Kujjhanapurisa! Nanu vuttañca

bhagavatā "ubhato daṇḍakena cepi bhikkhave kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni

okanteyyuṃ, tatrāpi yo mano padūseyya na me so tena sāsanakaro[a]"ti ca.

"Tasseva tena pāpiyo yo kuddhaṃ paṭikujjhati,

Kuddhaṃ appaṭikajjhanto saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

Ubhinnamatthaṃ carati attano ca parassa ca,

Paraṃ saṃkupitaṃ ñatvā yo sato upasammatī"[b]ti ca.

"Sattime bhikkhave dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaṃ āgacchanti ittiṃ vā

purisaṃ vā. Katame satta? Idha bhikkhave sapatto sapattassa evaṃ icchati: - "aho vatāyaṃ

dubbaṇṇo assā"ti. Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati.

Kodhanāyaṃ bhikkhave purisa puggalo kodhābibhuto kodhapareto. Kiñcāpi so hoti

sunahāto suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano! Atha kho so dubbaṇṇova hoti

kodhābibhūto. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ

āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā. Punacaparaṃ bhikkhave sapatto sapattassa evaṃ icchati: -"aho

vatāyaṃ dukkhaṃ saseyyā"ti taṃ kissa hetu? Na bhikkhave sapatto sapattassa vaṇṇavatāya

nandati. Kodhanāyaṃ bhikkhave purisa puggalo kodhābibhuto kodhapareto. Kiñcāpi so hoti

sunahāto suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano! Atha kho so dukkhassaṇṇova hoti

kodhābibhūto. Aho vatāya pacurattho assā"ti assā"ti. Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave sapatto

sapattassa vaṇṇavatāya nandati. Kodhanāyaṃ bhikkhave purisa puggalo kodhābibhuto

kodhapareto. Kiñcāpi so hoti sunahāto suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano! Atha

kho so pacuratthova hoti kodhābibhūto. Aho vatāyaṃ na bhogavā assā"ti. Taṃ kissa hetu? Na

bhikkhave sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati. Kodhanāyaṃ bhikkhave purisa puggalo

kodhābibhuto kodhapareto. Kiñcāpi so hoti sunahāto suvilitto kappitakesamassu

odātavatthavasano! Atha kho so bhogavaṇṇova hoti kodhābibhūto. Aho vatāyaṃ na yasavā

assā"ti taṃ kissa hetu? Na bhikkhave sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati. Kodhanāyaṃ

bhikkhave purisa puggalo kodhābibhuto kodhapareto. Kiñcāpi so hoti sunahāto suvilitto

kappitakesamassu odātavatthavasano! Atha kho so yasavaṇṇova hoti kodhābibhūto. Aho

vatāyaṃ "na mittavā assā"ti taṃ kissa hetu? Na bhikkhave sapatto sapattassa vaṇṇavatāya

nandati. Kodhanāyaṃ bhikkhave purisa puggalo kodhābibhuto kodhapareto. Kiñcāpi so hoti

sunahāto suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano! Atha kho so mittavaṇṇova hoti

kodhābibhūto. [PTS Page 299 [\q 299/] ']na kāyassabhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ

saggaṃlokaṃ uppajjeyyā"ti. Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave sapatto sapattassa lugatigamane

nandati. Kodhanāyaṃ bhikkhave purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto kāyena

duccaritaṃ

[A.] Majjhimani kakacūpamasutta. [B.] Saṃyuttani.

[SL Page 221] [\x 221/]

Carati, vācāya, manasā duccaritaṃ carati, so kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya, manasaja

duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ

uppajjati kodhābhibhuto[a]"ti ca. "Seyyathāpi bhikkhave chavālātaṃ ubhato padittaṃ majjhe

guthagataṃ neva gāme kaṭṭhattaṃ erati, na araññe kaṭṭhatthaṃ erati, tathūpamāhaṃ

bhikkhave imaṃ purisapuggalaṃ vadāmī"ti cāti. So dāni tvaṃ evaṃ kujjhanto naceva

bhagavato sāsanakaro bhavissasi, paṭi kujjhanto ca kuddhapurisatopi pāpiyo hutvā na

dujjayaṃ saṅgāmaṃ jessasi, sapattakaraṇe ca dhamme attanāva attano karissasi,

chavālātūpamo bhavissasīti. Tassevaṃ ghaṭato vāyamato sace taṃ paṭighaṃ vūpasammati,

iccetaṃ kusalaṃ. No ce vūpasammatī, atha yo yo dhammo tassa puggalassaupasanto hoti

parisuddhoanussariyamāno pasādaṃ āvahati, taṃ taṃ anussaritvā āghāto paṭivine tabbo.

Ekaccassa hi kāyasamācārova upasanto hoti, upasantabhāvo cassa bahuṃ vattapaṭivattaṃ

karontassa sabbajanena ñāyati. Vacīsamācāramanosamācārā pana avupasantā honti, tassa te

acintetvā kāyasamācāravūpasamoyeva anussaritabbo. Ekaccassa vacīsamācārova upasanto

hoti, upasantabhāvo cassa sabbajanena ñāyati. So hi pakatiyā ca paṭisatthārakusalo hoti

sakhīlo sukhasambhāso samammodako uttānamukho pubbabhāsī madhu rena sarena

dhammaṃ osāreti, parimaṇḍalehi padabyañjanehi dhamma kathaṃ katheti.

Kāyasamācāramanosamācārā pana arpasantā honti, tassa te acintetvā vacīsamācāravūpasamo

yeva anussari tabbo. Ekaccassa manosamācāroca upasanto hoti, upasantabhāvo cassa

cetiyavavdanādisu sabbajanassa pākaṭo hoti. Yo hi avupasantacitto hoti, so cetiyaṃ vā

bodhiṃ vā there vā vandamāno na sakkaccaṃ vandati, dhammasavaṇamaṇḍale [PTS Page

300] [\q 300/] vikkhitta citto vā pavalāyanto vā nisīdati. Upasantacitto pana okappetvā

sakkaccaṃ vandati, ohitasoto aṭṭhikatvā kāyena vā vācāya vā cittappasādaṃ āvikaronto

dhammaṃ suṇāti. Iti ekaccassa manosamācārova upasanto hoti, kāyavacīsamācārā

arupasantā honti. Tassa teacintetvā manosamācāravūpasamoyava anussaritabbo. Ekaccassa

pana imesu tīsu dhammesu ekopi avupasanto hoti, tasmiṃ puggale "kiñcāpi esadāni

manussaloke carati, atha kho katipāhassa accayena aṭṭhamahā

nirayasoḷasaussadanirayaparipūrako bhavissatī"ti kāruññaṃ upaṭṭhapetabbaṃ.

Kāruññampihi paṭicca āghāto vūpasammati. Ekaccassa tayopime dhammā vūpasantā honti,

tassa yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ

[A.] Aṅguttarani. Sattakanipāta

[SL Page 222] [\x 222/]

Anussaritabbaṃ. Tādiso hi puggale na dukkarā hoti mettā bhāvanāti. Massa

catthassaāvībhāvatthaṃ " pañcime āvuso āghāta paṭivinayā yattha bhikkuno uppanno

āghāto sabbaso paṭivine tabbo"ti idaṃ pañcakanipāte āghātapaṭivinayasuttaṃ vitthāre

tabbaṃ. Sace panassa evampi vāyamato āghāto uppajjati yeva athānena evaṃ attā

ovaditabbo: -

"Attano visaye dukkha kataṃ te yadi verinā,

Kiṃ tassā visaye dukkhaṃ sacitte kattumicchasi?

Bahūpakāraṃ hitvāna ñātivaggaṃ rudammukhaṃ

Mahānatthakaraṃ kodhaṃ sapattaṃ na jahāsi kiṃ?

Yāni rakkhasi sīlāni, tesaṃ mūlanikantanaṃ

Kodhaṃ nāmūpalālesi, ko tayā sadiso jaḷo?

Kataṃ anariyaṃ kammaṃ parena iti kujjhasi,

Kinnu tvaṃ tādisaṃ yeva so sayaṃ kattumicchasī?

Rosetukāmo yadi taṃ amanāpaṃ paro karī,

Dosuppādena tasseva kiṃ pūresi manorathaṃ?

Dukkhaṃ tassa ca nāma tvaṃ kuddho kāhasi vā navā,

Attanaṃ panidāneva kedhadukkhena bādhasi?

Kodhandhā ahitaṃ maggaṃ ārūḷhā yadi verino,

Kasmā tuvampi kujjhanto tesaṃ yevānusikkhasi?

Yaṃ dosaṃ tava nissāya sattunā appiyaṃ kataṃ,

Tameva dosaṃ chindassu kimaṭṭhāne vihaññasi?

[PTS Page 301] [\q 301/]

Khaṇikattā ca dhammānaṃ yehi khandhehi te kataṃ,

Amanāpā niruddhā te, tassa dānīdha kujjhasi?

Dukkhaṃ karoti yo yassa, taṃ vinā kassa so kare,

Sayampi dukkhahetuttamiti kiṃ tassa kujjhasī"ti?

Sace panassa evaṃ attānaṃ ovadatopi paṭighaṃ neva vūpa sammati, athānena attano ca

parassa ca kammassakatā paccavekki tabbā. Tattha attano tāva evaṃ paccavekkitabbā:

-"amśo tvaṃ tassa kuddho kiṃ karissasi? Nanu taveva cetaṃ dosanidānaṃ kammaṃ anatthāya

saṃvattissati? Kammassako hi tvaṃ kammadāyādo kamma yoni kammabandhu

kammapaṭisaraṇo, yaṃ kammaṃ karissasi tassa dāyādo bhavissasi, idañca te kammaṃ neva

sammāsambodiṃ na paccekabodhiṃ na sāvakabhumiṃ na brahmatta sakkatta cakkavatti

padesarajjādi sampattīnaṃ aññataraṃ sampattiṃ sādhetuṃ samatthaṃ, atha kho sāsa

[SL Page 223] [\x 223/]

Nato vāvetvā mighāsādādibāvassa ceva nerayikādi dukkhavisesā nañca te

saṃvattanikamidaṃ kammaṃ, so tvaṃ idaṃ karonto ubhohi hatthehi vītaccike vā aṅgāre

guthaṃ vā gahetvā paraṃ paharitukāmo puriso viya attānameva paṭhamaṃ dahasi ceva

duggandhañca karosī"ti. Evaṃ attano kammassakataṃ pacca vekkhitvā parassapi

evaṃpaccavekkitabbā: - "esopi tava kujjhitvā kiṃ karissati? Nanu etassevetaṃ anatthāya

saṃvattissati? Kammassako hi ayamāyasmā kammadāyādo kamma yoni kammabandhu

kammapaṭisaraṇo, yaṃ kammaṃ karissati tassa dāyādo bhavissati, idaṃ cassa kammaṃ neva

sammāsambodhiṃ na pavcekabodhiṃ na sāvakabhumiṃ na brahmatta sakkatta cakkavatti

padesarajjādismapattīnaṃ aññatarasampattiṃ sādhetuṃ samatthaṃ, atha kho sāsanato cāvetvā

vighāsādādibhāvassa ceva nerayikādidukkha visesānañcassa saṃvattanikamidaṃ kammaṃ,

svāyaṃ idaṃ karonto pamivāte ṭhatvā paraṃ rajena okiritukāmo puriso viya attāna meva

okiratī"ti. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: -

"Yo appaduṭṭhassa narassa dussati

Suddhassa posassa anaṅgaṇassa, [PTS Page 302] [\q 302/]

Tamevabālaṃ pavceti pāpaṃ

Sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto[a]"tī.

Sace panassa evaṃ kammassakatampi paccavekkhato neva vūpa sammati, athānena satthu

pubbacariyaguṇā paccavekkhitabbā. 1 Tatrāyaṃ paccavekkhaṇānayo: - "amho pabbajita!

Nanate satthā pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattopi samāno cattāri

asaṅkheyyāni kappasatasassañca pāramiyo pūrayamāno tattha tattha vadhakesupi

paccatthikesu cittaṃ nappadūsesi. Seyyathīdaṃ? Sīlava jātake tāva attano kadaviyā

paduṭṭhena pāpaamaccena ānītassa paṭirañño tiyojanasataṃ rajjaṃ gaṇhantassa

nisedhanatthāya vuṭṭhitānaṃ amaccānaṃ āvudhampi chupituṃ nādāsi. Puna saddhiṃ amacca

sahassena āmakasusāne gaḷappamāṇaṃ bhūmiṃ khaṇitvā nikhañña māno

cittappadosamattampi akatvā kuṇapakhādanatthaṃ āgatānaṃ sigālānaṃ paṃsuviyūhaṇaṃ

nissāya purisakāraṃ katvā paṭiladdhajivito yakkhānubhāvena attano sirigabbhaṃ oruyha

sirisayane sayitaṃ paccatthikaṃ disvā kopaṃ akatvava aññamaññaṃ sapathaṃ katvā taṃ

mittaṭṭhāne ṭhapayitvā āha: -

Āsiṃsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito,

Passāmi vohaṃ attānaṃ yathā icchiṃ tathā ahu[b]"nti.

[A.] Saṃyuttani. [B.] Jātakapālī. Silavajātaka. 1. Ma. Anussaritabbā.

[SL Page 224] [\x 224/]

Khantivādijātake dummedhena kāsiraññā " kiṃ vādi tvaṃ samaṇā"ti puṭṭho

"khantivādināmāha"nti" vutte sakaṇṭakāhi kasāhi tāḷetvā hattha pādesu chijjamānesu

kopamattampi na akāsi. Anacchariyañcetaṃ yaṃ mahallako pabbajjūpagato evaṃ kareyya,

culladhammapālajātake pana uttānaseyyakopi samāno: -

"Candanarasānulittā bāhā chijjanti dhammapālassa,

Dāyādassa pathavyā pāṇā me deva rujjhantī[a]"tī.

Evaṃ vippalapamānāya mātuyā pitarā mahāpatāpena nāma raññā vaṃsakalīresu viya catusu

hatthapā desu chedāpitesu, [PTS Page 303] [\q 303/] tāvatāpica tuṭṭhiṃ anāpajjitvā

"sīsamassa chindathā"ti āṇatte, "ayaṃ dāni te citta sanniggaṇhaṇakālo, 1 idāni ambho

dhammapāla sīsacchedaṃ āṇāpake pitari, sisacchedake purise, paridevamānāya mātari,

attani vāti imesu catusu samacitto hohī"ti daḷhasamādānaṃ adhiṭṭhāya

paduṭṭhākāramattampi na akāsi. Idañcāpi anacchariyameva yaṃ manussabhūto evamakāsi,

tiracchānabhutopi pana chaddanto nāma vārano hutvā visapītena sallena nābhiyaṃ viddhopi

tāva anattha kārimhi luddake cittaṃ nappadūsesi. Yathāha: -

"Samappito putusallena nāgo

Aduṭṭhacitto luddakaṃ ajjhabhāsi:

Nimatthiyaṃ kissa vā samma hetu

Mamaṃ vadhī kassa vāyaṃ payogo"ti

Evaṃ vatvā ca kāsirañño mahesiyā "tava dantānamatthāya pesitomhi bhadante"ti vutte tassa

manorathaṃ pūrento chabbaṇṇaraṃsiniccharaṇasamujjalitacārusobhe attano dante chtvo

adāsi. Mahākapi hutvā attanā yeva pabbatapapātato uddhaṭena purisena: -

"Bhakkho ayaṃ manussānaṃ yathevaññe vane migā,

Yannūnimaṃ vadhitvāna chāto khādeyya vānaraṃ.

Asitova gamissāmi maṃsamādāya sambalaṃ,

Kantāraṃ nittharissāmi, pātheyyaṃ me bhavissatī[b]"ti.

Evaṃ cintetvā silaṃ ukkhipitvā matthake sampadāḷite assu puṇṇehi nettehi taṃ purisaṃ

udikkhamāno: -

"Māyyosi me bhadante tvaṃ tuvaṃ namedisaṃkari,

Tvaṃ khosi nāma dīghāvu aññaṃ vāretumarahasī"ti.

[A.] Jātakapāli. Culladhammapālajātaka, [b.] Jātakapāli. Mahākapijātaka. 1. Ma.

Cittapariggaṇahanakālo.

[SL Page 225] [\x 225/]

Vatvā tasmiṃ purise cittaṃ appadūsetvā attano ca dukkhaṃ acintetvā tameva

purisaṃkhemantabhumiṃ sampāpesi. Bhūridatto nāma nāgarājā hutvā uposathaṅgāni

adiṭṭhāya [PTS Page 304] [\q 304/] vammikamuddhani sayamano

kappuṭṭhānaggisadisena osadhena sakalasarīre siccamānopi, peḷāya pakkhipitvā

sakalajambudīpe kīḷāpiyamānopi tasmiṃ brāhmaṇe manopadosamattampi na akāsi.

Yathāha: -

"Peḷāya pakkhipantepi maddantepi ca pāṇinā

Ālambaṇe1 na kuppāmi sīlakhaṇḍabhayā mamā"[a]ti.

Campeyyopi nāgarājā hutvā ahitunḍikena viheṭhiyamāno manopadosamattampi na

uppādesi. Yathāha: -

"Tadāpi maṃ dhammacāriṃ upavuttha uposathaṃ

Ahitunḍiko gahetvāna rājadvāramhi kīḷati.

Yaṃ so vaṇṇaṃ cintayati nīlaṃ pītañca lohitaṃ,

Tassa cittānuvattanto homi cintitasantibho.

Thalaṃ kareyya udakaṃ, udakampi thalaṃ kare,

Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, khaṇena chārikaṃ kare.

Yadi cittavasī hessaṃ, parihāyissāmi sīlato,

Sīlena parihīnassa uttamattho na sijjhatī"[b]"ti.

Saṅkhapālanāgarājā hutvāpi tikhīṇāhi sattīhi aṭṭhasu ṭhānesu ovijkditvā pahāramukhehi

sakaṇṭakalatāyo pavesetvā nāsāya daḷhaṃ rajjuṃ pakkhipitvā soḷasahi bhojaputtehi

kājenādāya vuyhamāno dharanitale nighaṃsiyamānasarīro mahantaṃ dukkhaṃ pacca

nubhonto kujjhitvā olokitamatteneva sabbe bhojaputte bhasmaṃ kātuṃ samatthopi samāno

cakkhuṃ ummīletvā paduṭṭhākāra mattampi na akāsi. Yathāha: -

"Cātuddasiṃ pañcadasiñcaḷāra uposataṃ niccamupāvasāmi,

Athāgamuṃ soḷasa bhojaputtā rajjuṃ gahetvāna daḷhañcapāsaṃ.

Bhetvāna nāsaṃ atikassa2 rajjuṃ nayiṃsu maṃ samparigayha3 oddā,

Etādisaṃ dukkhamahaṃ titikkhiṃ uposathaṃ appaṭikopayanto"[b]ti. [PTS Page 305] [\q 305/]

Nakevalañca etanaiva aññānipi mātuposakajātakādisu anekāni accariyāni akāsi. Tassate idāni

sabbaññutā pattā, sadevake loke kenaci appaṭisamakhantiguṇaṃ taṃ bhagavantaṃ satthāraṃ

apadisato paṭighacittaṃ nāma uppādetuṃ ativiya ayuttamappatirūpanti. Sace panassa evaṃ

satthu pubbacariyaguṇaṃ

[A.] Jātakapāli. Bhūridatta. [B.] Jātakapāli. Saṅghapāla. 1. Magha alampāne. 2. Atikaḍḍha.

(Katthaci) 3. Sampaṭiggayha. Jātakaṭṭhakathā. [F. E, Vol. V. P. 173.]

[SL Page 226] [\x 226/]

Paccavekkhatopi dīgharattaṃ kilesānaṃ dāsavyaṃ upagatassa neva taṃ paṭighaṃ

vūpasammati. Athānena anamataggiyāni paccavekkhi tabbāni. Tata;hi vuttaṃ: - " na so

bhikkhave satto suḷabharūpo yo na matābhūtapubbo, yo na pitā bhūtapubbo, yo na bhātā,

yo na bhaginī, yo na putto, yo na dhītā bhūtapubbā"ti. Tasmā tasmiṃ puggale evaṃ cittaṃ

uppādetabbaṃ: -"ayaṃ kira me atīke mātā hutvā dasamāse kucchinā pariharitvā muttakarīsa

kheḷa siṅghāṇikādīni haricandanaṃ viya ajigucchamānā apanetvā ure naccā pentī1 aṅkena

pariharayamānā posesi; pitā huvā ajapatha saṅgūpathādini gantvā vaṇijjaṃ payojayamāno

mayhaṃ atthāya jivi tampi pariccajitvā ubhato byūḷhe saṅgāme pavisitvā nāvāya mahā

samuddaṃ pakkhandatvā aññāni ca dukkarasatāni katvā puttakaṃ posessāmīti tehi tehi

upāyehi dhanaṃ saṃharitvā maṃ posesi. Bhātā-bhaginiputto- dhītā ca hutvā idañcidañca

upakāraṃ akāsīti, tata; me nappatirūpaṃ manaṃ padūsetu"nti. Sace pana evampi cittaṃ

kibbāpetuṃ na sakkoti yeva, athānana evaṃ mettānisaṃsā paccavekkitabbā: - " hambho

pabbajita! Nanu vuttaṃ bhagavatā: "mettāya bhikkhave ceto vumuttiyā āsevitāya bhāvitāya

bahulī katāyatthuka yānikatāyatāya anuṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā

paṭikaṅkhā. Katame ekādasa? Sukhaṃ supati sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ

passati, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā

visaṃ vā satthaṃvā kamati, travaṭaṃ cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasī dati,

asammuḷho kālaṃ karoti, uttariṃ appaṭivijjhanto brahma lokupago [PTS Page 306] [\q 306/]

hotī[a]"ti. Sace tvaṃ idaṃ cittaṃ na nibbāpessasi, imehi ānisaṃsehi paribāhiro

bhavissasī"ti. Evampi nibbāpessasi, imehi ānisaṃsehi paribāhiro bhavissasī"ti. Evampi

nibbāpetuṃ asakkontena pana dhātuvinibbhogo kātabbo. Kathaṃ? "Hambho pabbajita! Tvaṃ

etassa kujjhamāno kassa kujjhasi, ki kesānaṃ kucjhasi, udāhu lomānaṃ, nakhānaṃ kujjhasi?

Dantāṃ kujjhasi? Taconaṃ kujjhasi? Maṃsānaṃ kujjhasi? Nahārūnaṃ kujjhasi? Aṭṭhinaṃ

kujjhasi?, Aṭṭhimiñjānaṃ kujjhasi? Vakkānaṃ kujjhasi?, Hadayānaṃ kujjhasi? Yakanānaṃ

kujjhasi?, Kilomakānaṃ kujjhasi? Pihakānaṃ kujjhasi? Papphāsānaṃ kujjhasi? Antānaṃ

kujjhasi? Antaguṇānaṃ kujjhasi?, Udariyānaṃ kujjhasi?, Karīsaṃ kujjhasi?, Pittānaṃ kujjhasi?,

Semhānaṃ kujjhasi?, Pubbonaṃ kujjhasi?, Lohitānaṃ kujjhasi? Sedonaṃ kujjhasi? Medonaṃ

kujjhasi?Assunaṃ kujjhasi?, Vasānaṃ kujjhasi?, Khelo kujjhasi?, Siṅghānikānaṃ kujjhasi?

Lasikānaṃ kujjhasi? Muttassa kujjhasi? Atha vā pana kesādisu paṭhavīdhātuyā kujjhasi,

āpodhātuyā, tejo dhātuyā, vāyodhātuyā kujjhasi, ye vā pañcakkhavdhe dvādasāyata nāni

aṭṭhārasa dhātuyo upādāya ayamāyasmā itthannāmoti vuccati, tesu kiṃ rūpakkhandhassa

kujjhasi, adāhu vedanā - saññā- saṅkhāra - viññāṇakkhandhassa kujjhasi? Kiṃ vā

cakkhāyatanassa kujjhasi, kiṃ rūpāyatanassa kujjhasi? Saddāyatanassa kujjhasi,

gandhāyatanassa kujjhasi, rasāyatanassa kujjhasi, phoṭṭhabbāyatanassa kujjhasi?

Manāyatanassa kujjhasi, kiṃ dhammāyatanassa kujjhasi, kiṃ vā cakkhudhātuyā kujjhasi, kiṃ

rūpadhātuyā, kiṃ cakkhuviññāṇadhātuyā kiṃ dhammadhātuyā, kiṃ manoviññāṇadhātuyā"ti.

Kiṃ sotaviññāṇadhātuyā kiṃ sotaviññāṇadhātuyā, kiṃ saddha viññāṇadhātuyā"ti. Kiṃ

ghānaviññāṇadhātuyā kiṃ gandhadhātuyā, kiṃ ghānaviññāṇadhātuyā. Kiṃ

jivhāviññāṇadhātuyā, kiṃ rasadhātuyā, kiṃ jivhāviññāṇadhātuyā, kiṃ kāyaviññāṇadhātuyā,

kiṃ phoṭṭhabba dhātuyā, kiṃ kāyaviññāṇadhātuyā, ki mano dhātuyā, kiṃ dhammadhātuyā,

kiṃ manoviññāṇadhātuyā"ti. Evaṃ hi dhātuvinibbhogaṃ karoto

1. Nacchādento. [A.] Aṅguttarani. Mettasutta.

[SL Page 227] [\x 227/]

Āragge sāsapassa viya ākāse cittakammassa viya ca kodhassa patiṭṭānaṭṭhānaṃ nahoti.

Dhātuvinibbhogaṃ pana kātuṃ asakkonetana dānasaṃvibhāgo kātabbo. Attano santakaṃ

parassa dātabbaṃ, parassa santakaṃ attanā gahetabbaṃ. Sace pana paro bhinnājivo hoti

aparibhogārahaparikkhāro, attanā santakameva dātabbaṃ. Tassevaṃkaroto ekanteneva

tasmiṃ puggale āghāto vūpasammati, itarassa ca atītajātito paṭṭhāya anubaddhopi kodho

taṃ khaṇaññeva vūpasammati, cittalapabbata vihāre tikkhattuṃ uṭṭhāpitasenāsanena

piṇḍapātikattherena ayaṃ bhante aṭṭhakahāpaṇagghanako patto mama mātarā upāsikāya

dinno dhammiyo lābho mahāupāsikāya puññalābhaṃ karo thāti vatvā dinnaṃ pattaṃ laddha

mahātherassa viya. Evaṃ mahānubhāvaṃ hetaṃ dānaṃ nāma.

Vuttampi cetaṃ: -

"Adantadamanaṃ dānaṃ dānaṃ sabbatthasādhakaṃ,

Dānena piyavācāya unnamanti samanticā"ti. [PTS Page 307] [\q 307/]

Tassevaṃ verīpuggale vūpasantapaṭighassa yathā piyātippiyasahā yakamajjhattesu evaṃ

tasmimpimettāvasena cittaṃ pavattati. Athanena punappuna mettāyantena attani

piyapuggalemajjhatte veripuggalati catusu janesu samacittataṃ sampā dentena

sīmāsambhedo kātabbo. Tassidaṃ lakkhaṇaṃ: - sace imasmiṃ puggale piya majjhatta verīhi

saddhiṃ attacatuṭhthe ekasmiṃ padese nisinne corā āganatvā " bhante ekaṃ bhikkhuṃ

amhākaṃ dethā"ti vatvā "kiṃ kāraṇā"ti vutte "māretvā gaḷalohitaṃ gahetvā

balikaraṇatthāyā"ti vadeyyuṃ, tatra ceso bhikkhu " asukaṃ vā asukaṃ vā gaṇhantu"ti

cinteyya, akatova hoti sīmā sambhedo. Sacepi " maṃ gaṇhantu, mā ime tayo"ti cinteyya

akatova hoti sīmāsambhedo. Kasmā yassa yassahi gahaṇaṃ icchati tassa tassa ahitesī hoti,

itaresaṃ yeva hitesī hoti. Yadā pana catunnaṃ janānamantare empi corānaṃ dātabbaṃ na

passati, attani ca tesu ca tīsu samameva cittaṃ pavatteti, katova hoti sīmāsambhedoti.

Tenāhu porāṇā: -

"Attani hitamajjhatte ahite ca catubbidhe

Yadā passati nānattaṃ hitacittova pāṇinaṃ.

Na nikāmalābhi mettāya kusalīti pavuccati,

Yadā catasso sīmāyo sambhinnā honti bhikkhuno.

[SL Page 228] [\x 228/]

Samaṃ erati mettāya sabbaṃ keṃ sadevakaṃ,

Mahāviseso purimena yassa sīmā na ñāyatī"ti.

Evaṃ sīmāsambhedasamakālameva ca iminā bhikkhunā nimittañca upacārañca laddhaṃ hoti.

Sīmāsambhede pana kate tameva nimittaṃ āsevanto bhāvento pahulīkaronto appakasire

neva paṭhavīkasiṇe vuttanayeneva appanaṃ pāpuṇāti. Ettāva tānena adhigataṃ hoti

pañcaṅgavippahīnaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ tividhakalyāṇaṃ dasalakkhaṇasampannaṃ

paṭhamajjhānaṃ mettāsahagataṃ, adhigate ca tasmiṃ tadeva nimittaṃ āsevanto bhāvento

bahulī karonto anupubbena catukkanaye dutiya tatiyajjhānāni [PTS Page 308] [\q 308/]

pañcakanaye dutiyatatiyacatutthajjhānāni ca pāpuṇāti. So paṭha majjhānādīnaṃ

aññataravasena mettāsahagatena cetasā ekaṃ dīsaṃ eritvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā

tatiyaṃ, tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

mettā sahagatena cetasā vupilena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena eritvā

viharati. Paṭhamajjhānādivasena appanāppattacittasseva hi ayaṃ vikubbanā sampajjati.

Etthaca mettā sahagatenāti mettāya samannāgatena; cetasāti cittena; ekaṃ disanti (ekaṃ)

ekissā disāya paṭhamapariggahitaṃ sattaṃ upādāya

ekadisāpariyāpannasattapharaṇavasenavuttaṃ. Eritvāti phūsitvā ārammaṇaṃ katvā;

viharatīti brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpatha vihāraṃ pavatteti. Tathā dutiyanti

yathāpuratthimādisu disāsu yaṃ kiñci ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tatheva tadanantaraṃ

dutiyaṃ tatiyaṃ catutthiñcāti attho. Iti uddhanti yathāpuratthimādisu disāsu yaṃ kiñci ekaṃ

disaṃ pharitvā viharati, tatheva tadanantaraṃ dutiyaṃ tatiyaṃ catutthiñcāti attho. Iti

uddhanti eteneva nayena uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti, adho tiriyanti eteneva nayena

uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti, adho tiriyanti adhodisampi, tiriyaṃ disampi. Evamevaṃ tattha

ca adhoti heṭṭhā, tiriyanti anudisā, evaṃ sabba disāsu assamaṇḍale assamiva

mettāsahagataṃ cittaṃ sāretipi paccāsāretipīti ettāvatā ekamekaṃ disaṃ pariggahetvā odhiso

mettāpharaṇaṃ dassitaṃ. Sabbadhīti ādi pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ: - tattha

sabbadhīti sabbattha, sabbattatāyātī sabbesu

hīnamajjhimukkaṭṭhamittasapattamajjhattādippabhedesu attatāya, ayaṃparasattoti vibhāgaṃ

akatvā attasamatāyāti vuttaṃ hotī. Athavā, sabbattatāyātisabbena cittabhāgena, 1 īsakampi

bahi avikkhippamānoti vuttaṃ hoti. [PTS Page 309] [\q 309/] sabbāvantanti

sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. Lokanti sattalokaṃ, vipulenāti

evamādipariyāyadassanato panettha puna mettāsahagatenāti vuttaṃ, yasmā vāettha odiso

pharaṇe viya puna tathā saddo iti saddo vā na vutto, tasmā puna mettāsahagatena

1. Cittabhāvena- (sammoha)

[SL Page 229] [\x 229/]

Cetasāti vuttaṃ, nigamavasena vā etaṃ vuttaṃ. Vipulenāti ettha ca pharaṇavasena vipulatā

daṭṭhabbā. Bhūmivasena pana etaṃ mahaggataṃ paguṇavasena ca

appamāṇasattārammaṇavasena ca appamāṇaṃ, vyāpāda paccatthikappahānena averaṃ,

domanassappahānato abyāpajjaṃ, niddukkhanti vuttaṃ hoti. Ayaṃ mettā sahagatena cetasāti

ādinā nayenavuttāya vikubbanāya atthe. Yathācāyaṃ appanāppattacittasseva vikubbanā

sampajjati. Tathā yampi paṭisambhidāyaṃ" pañcahākārehi anodhiso pharaṇā mettāceto

vimutti. Sattahākārehi odhiso pharaṇā mto cetovimutti, dasahākārehi disāpharaṇā

mettācetovimuttī"ti vuttaṃ, tampi appanāppattacittasseva sampajjatīti veditabbaṃ. Tattha ca

sabbe sattā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe pāṇā averā abyāpajjā

anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe bhūtā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ

pariharantu, sabbe puggalā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe

attabhāvapariyā pannā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu"ti imehi

pañcahākārehi anodhiso pharanā mettā cetovimutti veditabbā. "Sabbā itthiyo averā abyāpajjā

anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe purisā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ

pariharantu, sabbe purisā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe ariyā

averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe anariyā averā abyāpajjā anīghā

sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe devā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu,

sabbe manussā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe vinipātikā averā

abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu"ti. Imehi sattahākārehi odhiso pharaṇā

mettācetovimutti veditabbā. "Sabbe puratthimāya disāya sattā averā abyāpajjā anīghā sukhī

attānaṃ pariharantu, sabbe pacchimāya disāya averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ

pariharantu, sabbe uttarāya disāya averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe

dakkhiṇāya disāya averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe puratthimāya

anudisāya averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe pacchimāya anudisāya

averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe uttarāya anudisāya averā abyāpajjā

anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe [PTS Page 310] [\q 310/] dakkhiṇāya

anudisāya averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe heṭṭhimāya disāya

averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe uparimāya disāya sattā averā

abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe puratthimāya disāya pāṇā averā

abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe puratthimāya bhūtā averā abyāpajjā

anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe puggalā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ

pariharantu, sabbe attabhāvapariyāpannā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu,

sabbā puratthimāya disāya itthiyo averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe

purisā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe ariyā anariyā averā

abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe devā averā abyāpajjā anīghā sukhī

attānaṃ pariharantu, sabbe manussā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu,

sabbe vinipātikā averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbe averā averā

abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbā pacchimāya disāya averā abyāpajjā

anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbā uttarāya disāya averā abyāpajjā anīghā sukhī

attānaṃ pariharantu, sabbā dakkhiṇāya disāya averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ

pariharantu, sabbā puratthimāya anudisāya averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ

pariharantu, sabbā pacchimāya disāya averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu,

sabbā uttarāya disāya averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbā dakkhiṇāya

anudisāya averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbā heṭṭhimāya disāya

averā abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, sabbā uparimāya disāya itiyo averā

abyāpajjā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu, vinipātikā averā abyāpajjā anīghā sukhī

attānaṃ pariharantu"ti imehi dasahākārehi dusāphaeṇā mettā cetovimutti veditabbā. Tattha

sabbeti anavasesapariyādāna metaṃ, sattāti rūpādisu khavdhesu chandarāgena sattā visattāti

sattā, vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: "rūpe kho rādha yo chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā, tatra

satto tatra visatto tasmā satto[a]"ti vuccati. Vedanāya -saññāya. Saṅkhāresu - viññāṇe yo

chando yo rāgo yā nandi yā taṇhā, tatra satto tatra visatto tasmā sattoti vuccatī[a]"ti.

Rūḷhisaddena pana vītarāgesupi ayaṃ vohāro vattati yeva, vilīvamayepi vījanivisese

[A.] Saṃyu. Ni. Rādhasutta.

[SL Page 230] [\x 230/]

Tālavaṇṭavohāro viya. Akkharacintakā pana atthaṃ avicāretvā nāmamattametanti icchanti,

yepi atthaṃ vicārenti, te satta yogena sattāti icchanti. Pāṇanatāya pāṇā, assāsapassāsā

yattavuttitāyāti attho. Bhūtattā bhūtā. Abhinibbattattāti attho. Punti vuccati nirayo, tasmiṃ

galantīti puggalā, gacchantīti attho. Attabhāvo vuccati sarīraṃ khandhapañcakameva vā,

taṃ upādāya paññattimattasambhāvato tasmiṃ attabhāve pariyāpannāti

attabhāvapariyāpannā. Pariyāpannāti pariccinnā, antogadhātiattho. Yathā ca sattāti vacanaṃ,

evaṃ sesānipi rūḷhivasena āropetvā sabbānevetāni sabbasattavevacanānīti veditabbāni.

Kāmañca [PTS Page 311] [\q 311/] aññānipi "sabbe jantu sabbe jivā"ti ādīni

sabbasattavevacanāni atthi, pākaṭavasena pana imāneva pañca gahetvā pañcahākārehi

anodhiso pharaṇā mettā cetovimuttīti vuttaṃ. Ye pana sattā pānātiādīnaṃ na kevalaṃ

vacanamattatova atha kho atthatopi nānāttameva iccheyyuṃ, tesaṃ anodhiso pharanā

virujjhati. Tasmā tathā atthaṃ agahetvā imesu pañcasu ākāresu aññataravasena ano dhiso

mettā pharitabbā. Ettha ca " sabbe sattā averā hontū"tī ayamekā appanā, "abyāpajjā hontu"ti

ayamekā appanā. Abyāpajjā[a]ti vyābādharahitā. "Anīghā hontu"ti ayamekā appanā,

anīghāti niddukkhā. "Sukhī attānaṃ pariharantu"ti ayamekā appanā. Tasmā imesupi padesu

yaṃ yaṃ pākamaṃ hoti tassa tassa vasena mettā pharitabbā. Iti pañcasu ākāresu catunnaṃ

appanānaṃ vasena anodhiso pharaṇe vīsati appanā honti odhiso pharaṇe pana sattasu

ākāresu catunnaṃ vasena aṭṭhavīsati. Ettha ca "itthiyo purisā"ti liṅgavasena vuttaṃ; ariyā

anariyāti ariyaputhujjanavasena, ' devā manussā vinipātikā'ti uppattivasena. Disāpharaṇe

pana 'sabbe puratthimāya disāya sattā'ti ādinā nayena ekamekissā disāya vīsati vīsati katvā

dvesatāni; 'sabbā puratthimāya disāya itthiyo'ti ādinā nayena ekamekissā disāya aṭṭhavīsati

aṭṭhavīsati katvā asīti dve satānīti cattārisatāni asīti caappanā, iti sabbānipi

paṭisambhidāyaṃ vuttāni aṭṭhavīsādhikāni pañca appanāsatānīti. Iti etāsu appanāsu yassa

kassaci vasena mettaṃ cetovimuttiṃ bhāvetvā ayaṃ yogāvacaro 'sukhaṃ supatī'ti ādinā

nayena vutte ekādasānisaṃse paṭilabhati. Tattha sukhaṃ supatīti yathā sesajanā

samparivattamānā kākācchamānā dukkhaṃ supanti, evaṃ asupitvā sukaṃ supati. Niddaṃ

okkantopi samāpattiṃ samāpanno viya hoti. Sukhaṃ paṭibujjhatīti yathā aññe nitthunantā

vijambhantā samparivattantā dukkhaṃ paṭibujjhanti, evaṃ apaṭi

[A.] Abyāpajjhā (katthaci)

[SL Page 231] [\x 231/]

Bujjhitvā vikasamānamiva padumaṃ sukaṃ nibbikāraṃ paṭibujjhati [PTS Page 312] [\q 312/]

na pā pakaṃ supitaṃ passatīti supinaṃ passantopi bhadrakameva supinaṃ passati,

cetiyaṃ. Vandanto viya pūjaṃ karontoviya dhammaṃ suṇanto viya ca hoti. Yathā panaññe

attānaṃ corehi samparivāritaṃ viya vāḷehi upaddutaṃ viya papāte patannaṃ viya ca passanti,

na evaṃ pāpakaṃ supinaṃ passati. Manussānaṃ piyo hotīti ure āmuttamuttāhāro viya sīle

piḷandhamālā viya ca manussānaṃ piyo hoti manāpo. Amanussānaṃ piyo hotīti yatheva ca

manussānaṃ, evaṃ amanussānampi piyo hoti visā khatthero viya. So kira pāṭalīputte

kumumbiyo ahosi. So tattheva masamāno assosi: -"tambapaṇṇidīpo kira cetiyamālā laṅkato

kāsāvapajjoto icchiticchitaṭṭhāne yevettha sakkā nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā utusappāyaṃ

senāsanasappāyaṃ puggala sappāyaṃ dhammasavaṇasappāyanti sabbamettha sulabha"nti.

So attano bhogakkhandhaṃ puttadārassa nīyādetvā dasante baddhena ekakahāpaṇeneva

gharā nikkhamitvā samuddatīre nāvaṃ udikkha māno ekamāsaṃ vasi. So vohārakusalatāya

imasmiṃ dvāre bhaṇḍaṃ kiṇitvā amukasmiṃ vikkiṇanto dhammikāya vaṇijjāya

tenevantaramāsena sahassaṃ abhisaṃhari. Anupubbena mahā vihāraṃ āgantvā pabbajjaṃ

yāci. So pabbājanatthāya simaṃ nīto taṃ sahassatthavikaṃ ovaṭṭikantarena bhūmiyaṃ pātesi,

' ki meta'nti ca vutto 'kahāpaṇasahassaṃ bhante'ti vatvā "upāsaka pabbajita kālato paṭṭhāya

na sakkā vicāretuṃ, idāneva naṃ vicārehī"ti vutto 'visākhassa pabbajjaṭṭhānaṃ āgatā mā

rittahatthā gamiṃsū'ti muñcitvā sīmāmālake vippakiritvā pabbajitvā upasampanno. So

pañcavasso hutvā dve mātikā paguṇaṃ katvā pavartaivā attano sappāyaṃ kammaṭṭhānaṃ

gahetvā ekekasmiṃ vihāre cattāro māse katvā samavattavāsaṃ vasamāno cari. Evaṃ carimāno

ca: -

" Vanantare ṭhito thero visākho gajjamānako

Attano guṇamesanto imamatthaṃ abhāsatha:

Yāvatā upasampanno, yāvatā idha māgato

Etthantare khalitaṃ natthi, aho lābhā te mārisā"ti. [PTS Page 313] [\q 313/]

So cittalapabbatavihāraṃ gacchanto dvedhāpathaṃ patvā "ayaṃ nukho maggo udāhu aya"nti

cintayanto aṭṭhāsi; athassa pabbate adhivatthā devatā hatthaṃ pasāretvā 'esa maggo'ti

dassesi. So cittalapabbata vihāraṃ gantvā tattha cattāro māse vasitvā 'paccūse gamissāmī'ti

cintetvā nipajji. Caṅkamasīse maṇilarukkhe adhivatthā devatā sopānaphalake nisiditvā

parodi.

[SL Page 232] [\x 232/]

Thero 'ko eso'ti āha: 'ahaṃ bhante maṇiliyā'ti. 'Kissa rodasī'ti? 'Tumhākaṃ gamanaṃ

paṭiccā'ti. Mayi idha vasante 'tuyhaṃ ko cuṇo'ti? Tumhesu bhante idha vasantesu amanussā

añña maññaṃ mettaṃ paṭilabhanti, te dāni tumhesu gatesu kalahaṃ karisasanti

duṭṭhullampi kathayissantīti. Thero sace mayi idha vasante tumhākaṃ phāsu vihāro hoti,

'sundara'nti vatvā aññepi cattāro māso tattheva vasitvā puna tatheva gamanacittaṃ uppādesi.

Devatāpi puna tatheva parodi, eteneva upāyena thero tattheva vasitvā tatveva parinibbāyīti.

Evaṃ mettā vihārī bhikkhu amanussānaṃ piyo hoti. Devatā rakkhantīti puttamiva mātā

pitaro devatā rakkhanti. Nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamatīti mettā vihārissa kāye

uttarāya apāsikāya viya aggivā saṃyuttabhāṇakacūḷasīvattherasseva visaṃ vā

saṃkiccasāmaṇerasseva satthaṃ vā na kamati na pavisati, nāssa kāyaṃ vikopetīti vuttaṃ hoti.

Dhenuvatthumpi cettha kathayanti: ekā kira dhenuvacchakassa khīradhāraṃ muñcamānā

aṭṭhāsi, eko luddako 'taṃ vijjhissāmī'ti hatthena samparivattetvā dighadaṇḍaṃ sattiṃ kīpi.

Sā tassā sarīraṃ āhacca tālapaṇṇaṃ viya pavaṭṭamānā gatā. Neva upacārabalena, na

appanābalena, kevalaṃ vacchake balavapiyacittatāya; evaṃ mahānubhāvā mettāti. Tuvaṭaṃ

cittaṃ samādhiyatīti mettāvihārino khippameva cittaṃ samādhiyati, natthi tassa dandhāyi

tattaṃ. [PTS Page 314] [\q 314/] mukha vaṇṇo vippasīdatīti bandhanāpamuttaṃ1

tālapakkaṃ viya cassa vippasannavaṇṇaṃ mukhaṃ hāti. Asammūḷho kālaṃ karotīti mettā

vihārino sammohamaraṇaṃ nāma natthi, asammūḷhova niddaṃ okkamanto viya kālaṃ

karoti. Uttariṃ appaṭivijjhanto mettā samāpattito uttariṃ arahattaṃ adhigantuṃ asakkonto ito

cavitvā suttappabuddoviya brahma lokaṃ upagacchatīti.

Ayaṃ mettābhāvanāya vatthārakathā.

Karunā bhāvetukāmena pana nikkaruṇatāya ādīnavaṃ karuṇāya ca ānisaṃsaṃ

paccavekkhitvā karuṇābhāvanā ārabhitabbā. Tañca pana ārabhantena paṭhamaṃ

piyapuggalādisuna ārabhitabbā, piyo hi piyaṭṭhāneyeva tiṭṭhati. Atippīyasahāyako

atippiyasahāyakaṭṭhāneyeva; majjhatto majjhattaṭṭhāneyeva, appiyo appi yaṭṭhāneyeva,

verī veriṭṭhāne yeva tiṭṭhati. Liṅgavisabhāga kālakatā akhettameva. "Kathañca bhikkhu

karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ eritvā viharati? Seyyathāpi nāma ekaṃ puggalaṃ

1. Ma. Bandhanāpavuttaṃ.

[SL Page 233] [\x 233/]

Duggataṃ durūpetaṃ disvā karuṇāyeyya evameva sabbe satte karuṇāya eratī"t vibhaṅge

pana vuttattā sabbapaṭhamaṃ tāva kañcideva karuṇāyitabbarūpaṃ paramakicchappattaṃ

duggataṃ durū petaṃ kapaṇapurisaṃ chinnahatthapādaṃ1 kapālaṃ purato ṭhapetvā

anāphasālāya nipannaṃ hatthapādehi paggharanta nimigaṇaṃ aṭṭassaraṃ karontaṃ disvā

"kicchaṃ vatāyaṃ satto āpanno appevanāma imambhā dukkhā mucceyyā"ti karuṇā

pavattetabbā. Taṃ ala bhantena sukhitopi pāpakārī puggalo vajjhena upametvā

karuṇāyitabbo. Kathaṃ?Seyyathāpi saha bhaṇḍena gahitaṃ coraṃ 'vadhetha na'nti raññā

āṇāpitā rājapurisā bandhitvā catukke catukke pahārasatāni dentā āghātanaṃ nenti, tassa

manussā khādanīyampi bhojanīyampi mālāgandhavilepanatambūlānipi denti, kicchāpi [PTS

Page 315] [\q 315/] so tāni khādanto ceva paribhuñjanto ca sukito bogasamappito viya

gacchati, atha kho taṃ neva koci 'sukito ayaṃ mahābhogo'ti maññati. "Aññadatthu ayaṃ

varāko idānimarissati yaṃ yadeva hi ayaṃ padaṃ nikkhipati tena tena santikeva maraṇassa

hotī"ti taṃ jano karuṇāyati, evameva karuṇā kammaṭṭhānikena bhikkhunā sukhitopi

puggalo evaṃ karuṇāyitabbo. "Ayaṃ varāko kiñcāpi idāni sukhito susajjito bhoge

paribhuñcati, atha kho tīsu dvāresu ekenāpi katassa kalyāṇakammassa abhāvā idāni

apāyesu anappakaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedissatī"ti. Evaṃ taṃ puggalaṃ

karuṇāyitvā tatoparaṃ eteneva upāyena piya puggale tato majjhatte tato verimhīti

anukkamena karuṇā pavattetabbā. Sace panassa pubbe vuttanayeneva verimhi paṭighaṃ

uppajjati. Taṃmettāya vuttanayeneva vūpasametabbaṃ. Yopi cettha katakusalo hoti. Tampi

ñāti roga bhogavyasanā dīnaṃ aññatarena vyasanena samannāgataṃ disvā vā sutvā vā

tesampi abhāve vaṭṭadukkhaṃ anatītattā ' dukkhitova ayaṃ'nti evaṃ sabbathāpi karuṇāyitvā

vuttanayeneva 'attani piyapuggale majjhatte verimhī'ti catusu janesu sīmāsambhedaṃ katvā

taṃ nimittaṃ āsevantena bhāventena bahulīkarontena mettāya vuttanayeneva

tikacatukkajjhānavasena appanā vaḍḍhetabbā. Aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ pana paṭhamaṃ

verīpuggalo karuṇāyitabbo, tasmiṃ cittaṃ muduṃ katvā duggato, tato piyapuggalo, tato

attāti ayaṃ kamo vutto; so duggataṃ durūpetanti pāḷiyā na sameti. Tasmā vuttanayenevettha

bhāvanaṃ ārabhitvā simā sambhedaṃ katvā appanā vaḍḍhetabbā. Tato paraṃ 'pañcahākārehi

1. Ma. Chinnāhāraṃ.

[SL Page 234] [\x 234/]

Anodhiso pharaṇā, sattahākārehi odiso pharaṇā, dasahākārehi disāpharaṇā'ti ayaṃ

vikubbanā. Sukhaṃ supatīti ādayo ānisaṃsā ca mettāyaṃ vuttanayeneva veditabbāti.

Ayaṃ karunābāvanāya vitthārakathā. [PTS Page 316] [\q 316/]

Muditābhāvanaṃ ārabantenāpi na paṭhamaṃ piyapuggalādisu ārabhi tabbā. Na hi piyo

piyabhāvamatteneva muditāya daṭṭhānaṃ hoti. Pageva majjhattaverino,

liṅgavisabhāgakālakatā akhettemeva. Atippiyasahāyako pana siyā padaṭṭhānaṃ, yo

aṭṭhakathāyaṃ soṇḍasahāyoti vutto, so hi muditamudutova hoti. hamaṃ hasitvā pacchā

katheti, tasmā so vā paṭhamaṃ muditāya pharitabbo. Piya puggalaṃ vā sukitaṃ sajjitaṃ

modamānaṃ disvā vā sutvā vā "modati vatāyaṃ satto aho sādhu hosuṭṭhū"ti muditā

uppādetabbā. Imamevahi atthavasaṃ paṭicca vibhaṅge vuttaṃ: - " katañca bhikkhu muditā

sahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati? Seyyathāpi nāma ekaṃpuggalaṃ piyaṃ

manāpaṃ disvā muduto assa, evameva sabbe satte mudutāya pharatī"ti. Sace pissa so

soṇḍasahāyo vā piya puggalo vā atīte sukhito ahosi, sampatipana duggato durūpeto,

atītamevassa sukhitabhāvaṃ anussaritvā "esa tīte evaṃ mahābhogo mahāparivāro

niccappamudito ahosī"ti tamevassa muditākāraṃ gahetvāmuditā uppādetabbo. "Anāgate vā

pana puna taṃ sampattiṃ labhitvā hatthikkhandha assapiṭṭhi suvaṇṇasivikādīhi

vicarissatī?Ti anāgatampissa muditākāraṃ gahetvā muditā uppāde tabbā. Evaṃ piyapuggale

muditaṃ uppādetvā atha 'majjhatte tato verimhī'ti anuggamena muditā pavattetabbā.

Appanāvaḍḍhetabbā. Sace panassa pubbe vuttanayeneva verimhi paṭighaṃ uppajjati, taṃ

mettāyaṃ vuttanayeneva vūpasametvā 'imesu ca tīsu attani cā'ti catusu janesu samacittatāya

sīmāsambhedaṃ katva taṃ nimittaṃ āsevantena bhāventena bahulīkarontena mettāyaṃ

vuttanayeneva tikacatukkajjhānavasena appanā vaḍḍhetabbā. Tato paraṃ 'pañcahākārehi

anodhiso pharanā, sattahākārehi īdhiso pharaṇā, dasahākārehi disāpharaṇā'ti ayaṃ

vikubbanā. Sukhaṃ supatīti ādayo ānisaṃsā ca mettāyaṃ vuttanayeneva veditabbāti.

Ayaṃ muditābhāvanāya vitthārakathā. [PTS Page 317] [\q 317/]

Upekkhābhāvanaṃ āhabhitukāmena pana mettādisu paṭiladdhatikacatukkajjhānena

paguṇatatiyajjhānā vuṭṭhāya 'sukitā hontū'ti ādivasena

sattakelāyanamanasikārayuttattāpaṭighā nunayasamīpacārittā somanassayogena oḷārikattā

ca purimāsu ādīnavaṃ santabhāvato upekkhāya ānissañca disvā yvāssa1

pakatimajjhattopuggalo, taṃ ajjhupekkhitvā ajjhupekkhitvā upekkhā uppādetabbā, tato

piyapuggalādisu. Vuttaṃ hetaṃ: "kathañca bhikkhu upekkhāsahagatenacetasā ekaṃ disaṃ

pharitvā viharati? Seyyathāpināma ekaṃ puggalaṃ nevamanāpaṃ na amanāpaṃ disvā

upekkhako assa, evameva sabbe satte upekkhāya pharatī"ti tasmā vuttanayena

majjhattapuggale upekkhaṃ uppādetvā atha 'piyapuggale, tato soṇḍasahāyake, tato

verimhī'ti evaṃ ' imesu ca tīsu attani cā'ti sabbatthamajjhattavasena sīmā sambhedaṃ katvā

taṃ nimittaṃ āsevitabbaṃ bhāvetabbaṃ bahulīkā tabbaṃ. Tassevaṃ karoto paṭhavīkasiṇe

vuttanayeneva catutthajjhānaṃ uppajjati. Kiṃ panetaṃ paṭhavīkasiṇādisu uppanna

tatiyajjhānassāpi uppajjatīti? Nūppajjati. Kasmā? Ārammaṇa visabhāgatāya. Mettādisu

uppannatatiyajjhānasseva pana uppajjati, ārammaṇasabhāgatāyāti. Tato paraṃ pana

vikubbanā ca ānisaṃsapaṭilābo ca ttoyaṃ vuttanayeneva veditabbāti.

Ayaṃ upekkhābhāvanāya vitthārakathā.

Brahmuttamena kathite brahmavihāre ime iti viditvā,

Bhīyoyā etesu yaṃ pakiṇṇakakathāpi viññeyyā.

Etāsu hi mettā karunā muditā upekkhāsu atthato tāva 'mejjatī'ti= mettā, siniyhatīti attho.

'Mitte vā bhavā, mittassa [PTS Page 318] [\q 318/] vā esā, pavattī'tipi= mettā.

'Paradukkhe sati sādhūnaṃ hadayakampanaṃ karotī'ti = karuṇā. 'Kiṇāti vā paradukkhaṃ

hiṃsati vināsetī'ti = karuṇā. 'Kiriyati vā dukkhitesu pharaṇavasena pasāriyatī'ti =karuṇā.

'Modanti' tāya taṃ samaṅgino, sayaṃ vā modati, modanamattameva vā ta'nti= muditā. 'Averā

hontuti ādivyāpārappahāṇena majjhattabhāvūpagamanena ca upekkhatī'ti= upekkhā,

lakkhaṇādito panettha hitākārappavattilakkhaṇā mettā, hitūpasaṃhārarasā,

āghātavinayapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ manāpabhāvadassanapadaṭṭhānā. Vyāpādūpasamo

etissā sampatti, sinehasambhavo vipatti. Dukkhāpanayanākārappavattilakkhaṇā karuṇā,

paradukkhāsahanarasā, avihiṃsā paccupaṭṭhānā, dukkhābhi bhūtānaṃ

anāthabhāvadassanapadaṭṭhānā, vihaṃsūpasamo tassā sampatti, sokasambhavo vipatti.

Pamodalakkhaṇā muditā, anissāyanarasā, arativighātapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ

sampattidassanapadaṭṭhānā, arati

1. Ma. Yvāyaṃ

[SL Page 236] [\x 236/]

Vūpasamo tassā sampatti, pahāsasambhavo vipatti, sattesu majjhattākārappavatti lakkhaṇā

upekkhā, sattesu samabhāvadassana rasā, paṭighānunayavūpasamapaccupaṭṭhānā,

kammassakā sattā te kassa ruciyā sukhitā vā bhavissanti dukkhato vā muccissanti patta

sampattito vā na parihāyissantiti evaṃ pavattakammassakatā dassanapadaṭṭhānā,

paṭighānunayavūpasamo tassā sampatti, gehasi tāya aññāṇupekkhāya sambhavo vipatti.

Catunnampi panetesaṃ brahmavihārānaṃ vipassanāsukhañceva bhavasampatti ca

sādhāraṇappa yojanaṃ, vyāpadādipaṭighāto āveṇikaṃ. Byāpādapaṭighātappa yojanā hettha

mettā vihiṃsā arati rāgapaṭighātappayojanā itarā. Vuttampi cetaṃ: - " nissaraṇaṃ hetaṃ

āvuso byāpādassa yadidaṃ mettā coto vimutti, nissaraṇaṃ hetaṃ āvuso vihe sāya yadidaṃ

karuṇā cetomivuttiṃ nissaraṇaṃ hetaṃ āvuso aratiyā yadidaṃ muditā cetovimutti,

nissaraṇaṃ hotaṃ āvuso rāgassa yadidaṃ upekkhā cetovimutti, nissaraṇaṃ hetaṃ āvuso

rāgassa yadidaṃ upekkhā cetovimuttī"ti. Ekamekassa cettha āsannadūravasena dve dve

paccatthikā. Mettābuhmavihārassa hi samīpacāro viyapurisassa sapatto [PTS Page 319] [\q

319/] guṇadassanasabhāgatāya rāgo āsannapaccatthiko, so lahuṃ otāraṃ labhati, tasmā

tato suṭṭhu mettā rakkhitabbā. Pabbatādi gahananissito viya purisassa sapatto

sabhāgavisabhāgatāya vyāpādo dūrapactthiko, tasmā tato nibbhayena mettāyitabbaṃ,

mettāyissati ca nāma kopañca karissatīti aṭṭhānametaṃ. Karuṇābuhmavihārassa

"cakkhuvaññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ

lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanussarato pubbe vā

paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati demanassaṃ yaṃ

evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassa"nti ādinā nayena āgataṃ gehasitaṃ

domanassaṃ vipattidassanasabhāgatāya āsannapaccatthikaṃ, sabhāgavisabhāgatāya vihiṃsā

durapaccatthikā, tasmā tato nibbhayena karuṇāyitabbaṃ. Karuṇañca nāma karissati

pāṇiādīhi ca vihe ṭhessatīti aṭṭhānametaṃ. Muditā brahmavihārassa "cakkhuviññeyyānaṃ

rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisa paṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ

vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ

samanussarato uppajjati somanassaṃ yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ

somanassa"nti ādinā nayena āgataṃ gehasitaṃ somanassaṃ sampattidassanasabhāgatāya

āsannapaccatthikaṃ, sabhāgavisa bhāgatāya arati dūrapaccatthikā, tasmā tato nibbhayena

muditā bhāvetabbā. Pamudito ca nāma bhavissati pantasenāsanesuca adhikusalesu

dhammesu vā ukkaṇṭhissatīti aṭṭhānametaṃ. Upekkhā

[SL Page 237] [\x 237/]

Brahmavihārassa pana "cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa

puthujjanassa anodhajinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanasse yā

evarūpāupekkhā rūpaṃ sā nātivattati tasmā sā upekkhā gehasitāti vuccatī"ti ādinā

nayenāgatā gehasitā aññāṇupekkhā dosaguṇāvicāraṇavasena sabhāgattā āsannapaccatthikā,

sabhāgavisabhāgatāya rāgapaṭighā dūrapaccatthikā, tasmā tato nibbhayenaupekkhitabbaṃ.

Upekkhissati [PTS Page 320] [\q 320/] ca nāma rajjissati ca paṭihaññissaticāti aṭṭhāna

metaṃ. Sabbesampi ca etesaṃ kattukamyatā chando ādi, nīvaraṇādivikkhambhanaṃ majjhaṃ,

appanā pariyosānaṃ, paññattidhammavasena eko vā satto aneke vā sattā ārammaṇaṃ,

upacāre vā appanāya vā pattāya ārammaṇavaḍḍhanaṃ. Tatrāyaṃ vaḍḍhanakkamo: - yathā

hi kusalo kassako kasitabbaṭṭhānaṃ paricchinditvā kasati, evaṃ paṭhamameva ekaṃ āvāsaṃ

paricchinditvā tattha sattesu 'imasmiṃ āvāse sattā averā hontu'ti ādinā nayena mettā bhāve

tabbā. Tattha cittaṃ muduṃ kammaniyaṃ katvā dve āvāsā paricchindi tabbā, tato

anukkamena tayo cattāro pañca cha satta aṭṭha nava dasa ekā racchā upaḍḍhagāmo gāmo

janapado rajjaṃ ekā disāti evaṃ yāva ekaṃ cakkavāḷaṃ tato vā pana bhīyyo tattha tattha

sattesu mettā bhāvetabbā, tathā karuṇādayoti. Ayamettha ārammaṇavaḍḍhanakkamo.

Yathā pana kasiṇānaṃ nissando āruppā, samādhinissando nevasaññānāsaññāyatanaṃ,

vipassanānissando phalasamāpatti, samathavipassanānissando nirodhasamāpatti, evaṃ

purimabrahmavihārattayanissando ettha upekkhā brahmavihāro. Yathā hi thambhe

anussāpetvā tulāsaṅghāṭaṃ anāropetvā na sakkā ākāse kūṭagopānasiyo ṭhapetuṃ, evaṃ

purimesu tatiyajjhānaṃ vinā na sakkācatutthaṃ bhāvetunti. Ettha siyā, kasmā panetā mettā

karuṇā muditā upekkhā brahmavihārāti vuccanti? Kasmā ca catasso? Ko ca etāsaṃ kamo?

Abhidhamme ca kasmā appamaññāti vuttāti? Vuccate: - seṭṭhaṭṭhena tāva niddosabhāvena

cettha brahmavihāratā veditabbā, sattesu sammā paṭipattibhāvena hi seṭṭhā ete vihārā,

yathā ca brahmāṇo niddosacittā viharanti evaṃ etehi sampayuttā yogino brahmasamāva

hutvā viharantīti seṭṭhaṭṭhena niddosabhāvena ca brahmavihārāti vuccanti. [PTS Page 321]

[\q 321/] kasmā ca catassoti ādipañhassa pana idaṃ vissajjanaṃ: -

Visuddhimaggādivasā catasso hitādiākāravasā panāyaṃ

Kamo pavattanti ca appamāṇe tā gocare yena tadappamaññā.

[SL Page 238] [\x 238/]

Etāsu hi yasmā mettā vyāpādabahulassa karuṇā vihesābahulassa muditā aratibahulassa

upekkhā rāgabahulassa visuddhimaggo, yasmā ca hitūpasaṃhāra ahitāpanayana

sampattimodanaanābhogavasena catubbidho yeva sattesu manasikāro, yasmā ca yathā mātā

dahara gilāna yobbanappatta sakiccapasutesu catusu puttesu daharassa abhivuddhikāmā

hoti, gilānassa gelaññāpanayanakāmā, yobbanappattassa yobbanasampattiyā ciraṭṭhitikāmā,

sakiccapasu tassa kismici pariyāye avyāvaṭā hoti, tathā appamaññāvihārike nāpi

sabbasattesu mettādivasena bhavitabbaṃ, tasmā ito visuddhi maggādivasā vatassova

appavaññā. Yasmā pana catasso petā bhāvetukāmena paṭhamaṃ hitākārappavattivasena

sattesu paṭipajji tabbaṃ, hitākārappavattilakkhaṇā ca mettā. Tato evaṃ patthita hitānaṃ

sattānaṃ dukkhābhibhavaṃ disvā vā sutvā vā sambhāvetvā vā

dukkhāpanayanākārappavattivasena, dukkhāpanayanākārappavatti lakkhaṇā ca karuṇā.

Athevaṃ patthitahitānaṃ patthitadukkhāpagamā nañca nesaṃ sampattiṃ disvā

sampattipamodanavasena, pamodana lakkhaṇā ca mudutā. Tato paraṃ pana

kattabbābhāvato ajjhu pekkhakattasaṅkhātena majjhattākārena paṭipajjitabbaṃ, majjhattā

kārappavattilakkhaṇā ca upekkhā. Tasmā ito hitādiākāravasā panāyaṃ paṭhamaṃ mettā

vuttā, atha karuṇā muditā upekkhāti ayaṃ kamo veditabbo. Yasmāpana sabbāpetā

appamāṇo gocare pavattanti, appamāṇā hi sattā etāsaṃ gocarabhūtā, eka sattassāpi ca ettake

padese mettādayo bhāvetabbāti evaṃ pamāṇaṃ agahetvā sakalapharaṇavaseneva pavattāti.

Tena vuttaṃ: [PTS Page 322 [\q 322/] -]

"Visuddhimaggādivasā catasso hitādiākāravasā panāyaṃ,

Kamo pavattanti ca appamāṇe tā gocare yena tadappamaññā"ti.

Evaṃ appamāṇagocaratāya ekalakkhaṇāsu cāpi etāsu purimā tisso tikacatukkajjhānikāva

honti. Kasmā? Somanassāvippa yogato. Kasmā panāyaṃ somanassena avippayogoti?

Domanassasamuṭṭhitānaṃ byāpādādīnaṃ nissaraṇattā. Pacchimā pana avasesaekajjhānikāva.

Kasmā? Upekkhā vedanā sampayogato, na hi sattesu majjhattākārappavattā

brahmavihārupekkhā upekkhā vedanaṃ vinā vattatīti. Yo panevaṃ vadeyya, yasmā ca

bhagavatā aṭṭhakanipāte catusupi appamaññāsu avisesena vuttaṃ " tato tvaṃ bhikkhu imaṃ

samādhiṃ savitakkampi savicāraṃ bhāveyyāsi avitakkampi vicāramattaṃ bhāveyyāsi,

avitakkampi avicāraṃ bhāveyyāsi, sappīti kampi bhāveyyāsi, nippitikampi bhāveyyāsi,

sātasahagatampi bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsī"tī tasmā catassopi

[SL Page 239] [\x 239/]

Appamaññā vatukkapañcakajjhānikāti. So māhevantissa vacanīyo. Evaṃ hi sati

kāyānupassanādayopi catukkapañcakajjhānikā suyuṃ, vedanānupassanādisu ca

paṭhamajjhānampi natthi, pageva dutiyādīni, tasmā vyañjanacchāyāmattaṃ gahetvā mā

bhagavantaṃ abbhācikkhi, gambhīraṃ hi buddhavacānaṃ, taṃ ācariye payirupāsitvā

adhippāyato gahetabbaṃ. Ayaṃ hi tata; adhippāyo: -" sādhu me bhante bhagavā saṅkhittena

dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī

pahitatto vihareyya"nti evaṃ āyācitadhammadesanaṃ kira taṃ bhikkhuṃ yasmā so pubbepi

dhammaṃ sutvā tattheva masati, na samaṇadhammaṃ kātuṃ gacchati, tasmā naṃ bhagavā

"evameva panidhekacce moghapurisā mamañceva ajjhesanti dhamme ca bhāsite mamaññeva

anubandhitabbaṃ maññantī"ti apasādetvā pana yasmā so arahattassa upanissaya sampanno

tasmā naṃ ovadanto [PTS Page 323] [\q 323/] āha " tasmā tiha te bhikkhu evaṃ

sikkhitabbaṃ ajjhattaṃ me cittaṃ ṭhitaṃ bhavissati susaṇṭhitaṃ nacuppannā pāpakā akusalā

dhammā cittaṃ pariyādāya ṭhassantīti evaṃ hi te bhikkhu sikkhitabbaṃ"nti iminā panassa

ovādena niyakajjhattavasena cittekaggatāmattomūlasamādhi vutto, tato ettakeneva

santuṭṭhiṃ anāpajjitvā evaṃso evaṃ samādhi vaḍḍhetabboti dassetuṃ "yato ko te bhikkhu

ajjhattaṃ cittaṃ ṭhitaṃ hoti susaṇṭhitaṃ nacuppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ

pariyādāya tiṭṭhanti, tato te bhikkhu evaṃ sikkhitabbaṃ mettā me cetovimutti bhāvitā

bhavissati bahulīkatā yānikatā vatthukatā aṭuṭṭhitā paricitā susamāraddhāti. Evaṃ hi te

bhikkhu sikkhitabba"nni evamassa mettāvasena bhāvanaṃ vatvāpuna "yato kho te bhikkhu

ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti pahulīkato, tato tvaṃ bhikkhu imaṃ mūlasamādhiṃ

savitakkampi savicāraṃ bhāveyyāsi avitakkampi vicāramattaṃ bhāveyyāsi, avitakkampi

avicāraṃ bhāveyyāsi, sappīti kampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi

bhāveyyāsi, upekkhāsahagatampi bhāveyyāsī"tī vuttaṃ. Tassattho: - yadā te bhikkhu ayaṃ

mūlasamādhi evaṃ mettāvasena bhāvito hoti, tadā tvaṃ tāvatakenāpi tuṭṭhiṃ anāpajjitvāva

imaṃ mūlasamādhiṃ aññesupi ārammaṇesu catukkapañcakajjhānāni pāpayamāno

savitakkampi savicāranti ādinā nayena bhāveyyāsīti. Evaṃ vatvā ca puna karuṇādiavasesa

brahmavihārapubbaṅgamampissa aññesu ārammaṇesu catukkapañcakajjhānavasena

bhāvanaṃ kareyyāsīti dassento "yato kho te bhikkhu ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti bahulī

kato tato te bhikkhu evaṃ sikkhitabbaṃ karuṇā me ceto vimuttī"ti ādimāha.

Evaṃ mettādipubbaṅgamaṃ catukkapañcakajjhānavasena bhāvanaṃ dassetvā puna

kāyānupassanādipbbaṅgamaṃ dassetuṃ "yato kho te bhikkhu ayaṃ samādhi evaṃ bhāvitohoti

pahulīkato, tato

[SL Page 240] [\x 240/]

Te bhikkhu evaṃ sikkhitabbaṃ. Kāye kāyānupassī viharissāmī"ti ādiṃ vatvā "yato kho te

bhikkhu ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito bhavissati subhāvito, tato tvaṃ bhikkhu yena yeneva

gacchasi phāsuññeva gacchasi, yattha yattheva ṭhassi phāsuññeva ṭhassi, yattha yattheva

[PTS Page 324] [\q 324/] nisīdissasi phāsuññeva nisīdissasi, yattha yattheva seyyaṃ

kappessasi phāsuññeva seyyaṃ kappessasī"ti arahattanikuṭena desanaṃ samāpesi. Tasmā

tikacatukkajjhānikāva mettādayo, upekkhā pana avasesaekajjhānikāvāti veditabbā, tatheva ca

abhidhamme vibhattāti. Evaṃ tikacatukkajjhānavasena ceva avasesa ekajjhānavasena ca

dvidhā ṭhitānampi etāsaṃ subhaparamādivasena aññamaññaṃ asadiso ānubhāvaviseso

veditabbo, haliddivasana suttasmiṃ hi etā subhaparamādibhāvena visesetvā vuttā. Yathāha:

- "subhaparamāhaṃ bhikkhave mettaṃ cetovimuttiṃ vadāmi, ākāsā nañcāyatanaparamāhaṃ

bhikkhave karuṇaṃ cetovimuttaṃ vadāmi, viññānañcāyatanaparamāhaṃ bhikkhave mudutaṃ

cetovimuttiṃ vadāmi, ākiñcaññāyatanaparamāhaṃ bhikkhave upekkhaṃ cetovimuttiṃ

vadāmī"ti. Kasmā panetā evaṃ vuttāti? Tassa tassa upanissayattā. Mettāvihārissa hi sattā

appaṭikūlā henti, athassa appaṭikūla paricayā appaṭikūlesu parisuddhavaṇṇesu nīlādīsu

cittaṃupasaṃharato appakasireneva tattha cittaṃ pakkhandati, iti mettā subha

vimokkhassaupanissayo hoti na tatoparaṃ, tasmā subhaparamāti vuttā. Karuṇāvihārissa

daṇḍābhighātādirūpanimittaṃ pattadukkhaṃ samanupassantassa karuṇāya

pavattisambhavato rūpe ādīnavo parividito hoti, athassa parividitarūpādīrūpanimittaṃ

pattadukkhaṃ samanupassantassa karuṇāya pavattisambhavato rūpe ādīnavo parividito

hoti, athassa parividitarūpādīnavattā paṭhavīkasiṇādisu aññataraṃ ugghāṭṭhevā

rūpanissaraṇe ākāse cittaṃ upasaṃharato appakasireneva tattha cittaṃ pakkhandati, iti

karuṇā ākāsānañcāyatanassa upanissayo hoti na tato paraṃ, tasmā

ākāsānañcāyatanaparamāti vuttā. Muditāvihārissa pana tena tena pāmojjakāraṇena

uppannapāmojjasattānaṃ viññāṇaṃ samanupassantassa muditāya pavattisambhavato

viññāṇaggahaṇaparicitaṃ cittaṃ hoti, athassa anukkamādhigataṃ akāsānañcāyatanaṃ

atikkamma akākāsanimittagocare viññāṇe cittaṃ upasaṃharato appakasireneva [PTS Page

325] [\q 325/] tattha cittaṃ pakkhandatīti mudutā viññāṇañcāyatanassa upanissayo hoti

na tatoparaṃ, tasmā viññāṇañcāyatanaparamāti vuttā. Upekkhāvihārissa pana 'sattā sukhitā

vā hontu dukkhato vā parimuccantu sampattasukhato vā mā vimuccantu'ti ābhogābhāvato

sukhadukkhādiparamatthagāhavimukhabhāvato avijjamānaggahaṇa dukkhaṃ citataṃ hoti,

athassa paramatthagāhato vimukhabhāvaparicitacittassa paramatthato

avijjamānaggahaṇadukkhacittassa ca anukkamādhigataṃ viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma

[SL Page 241] [\x 241/]

Sabhāvato avijjamāne paramatthabhūtassa viññāṇassa abhāve cittaṃ upasaṃharato

appakasireneva tattha cittaṃ pakkhandati, iti upekkhā ākiñcaññāyatanassa upanissayo haiti

na tato paraṃ, tasmā ākiñcaññāyatanaparamāti vuttāti, evaṃ subhaparamādi vasenaetāsaṃ

ānubhāvaṃ viditvā. Puna sabbāpetā dānādīnaṃ sabba kalyāṇadhammānaṃ paripūrikāti

veditabbā: - sattesu hi hitajjhā sayatāya sattānaṃ dukkhāsahanatāya sattasampattivisesānaṃ

ciraṭṭhitikāmatāya sabbasattesu ca pakkhapātābhāvena samappavatta cittā mahāsattā '

imassa dātabbaṃ imassa na dātabba'nti vibhāgaṃ akatvā sabbasattānaṃ sukhanidānaṃ dānaṃ

denti, tesaṃ upaghātaṃ parivajjayantā sīlaṃ samādiyanti, sīlaparipūraṇatthaṃ nekkhammaṃ

bhajanti, sattānaṃ hitāhitesu asammohatthāya paññaṃ pariyoda penti, sattānaṃ

hitasukhatthāya niccaṃ viriyamārabhanti, uttamaviriya vasenavarabhāvaṃ pattāpi ca

sattānaṃ nānappakāraṃ aparādhaṃ dhamanti, 'idaṃ vo dassāma karissāmā'ti kataṃ paṭiññaṃ

na visaṃvā denti, tesaṃ hitasukhāya avicalādhiṭṭhānā honti, tesu avicalāya mettāya

pubbakārino honti, upekkhāya paccūpakāraṃ nāsiṃ santīti evaṃ pāramiyo pūretvā yāva

dasabala catuvesārajja cha asādhāraṇañāṇa aṭṭharasabuddhadhammappabhede sabbepi

kalyāṇadhamme paripūrentīti evaṃ dānādisabbakalyāṇadhammaparipūrikā etāva hontīti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge samādhibhāvanādhikāre

Brahmavihāraniddeso nāma

Navamo paricchedo. [PTS Page 326] [\q 326/]

10.

Āruppa niddeso.

Brahmavihārānantaraṃ uddiṭṭhesu pana catusu āruppesu ākāsānañcāyatanaṃ tāva

bhāvetukāmo "dissante kho pana rūpādhikaraṇaṃ daṇḍādāna satthādāna kalaha viggaha

vivādā, natthi kho pane taṃ sabbaso āruppeti, so iti paṭisaṅkhāya rūpānaṃ yeva nibbidāya

virāgāya nirodhāya paṭipanno hotī"ti vacanato etesaṃ daṇḍādānādīnañceva

cakkhusotarogādīnañca ābādhasahassānaṃ vasena karajarūpe ādīnavaṃ disvā tassa

samatikkamāya ṭhapetva paricchinnākāsakasiṇaṃ navasu paṭhavīkasiṇādisū añña

[SL Page 242] [\x 242/]

Tarasmiṃ catutthajjhānaṃ uppādeti tassa kiñcāpi rūpāvacara catutthajajjhānavasena

karajarūpaṃ atikkantaṃ hoti, atha kho kasiṇarūpampi yasmā tappaṭibhāgameva, tasmā

tampi samatikkamitu kāmo hoti. Kathaṃ? Yathā ahibhīruko puriso araññe sappena

anubaddho vegena palayitvā palātaṭṭhane lekhācittaṃ tāla paṇṇaṃ vā valliṃ vā rajjuṃ vā

phalitāya vā pana paṭhaviyā phalitantaraṃ disvā bhāyateva uttasateva, neva naṃ

dakkhitukāmo hoti, yathā ca anatthakārinā verīpurisena saddhiṃ ekagāme vasamāno puriso

tena vadhabandhanagehajhāpanādīhi upaddūto aññaṃ gāmaṃ vāsatthāya gantvā tatrāpi

verinā samānarūpasaddasamudācāraṃ purisaṃ disvā bhāyateva uttasateva, neva naṃ

dakkhitukāmo hoti. Tatīradaṃ opammasaṃsandanaṃ: tesaṃ hi purisānaṃ ahinā verinā vā

upaddutakālo viya bhikkhuno [PTS Page 327] [\q 327/] ārammaṇavasena

karajarūpasamaṅgi kālo, tesaṃ vegena palāyanaaññagāmagamanāni viya bhikkhuno

rūpāvacaracatutthajjhānavasena karajarūpasamatikkamanakālo, tesaṃ palātaṭṭhāne ca

aññagāme ca lekhācitta tālapaṇṇādīni ceva verīsadisaṃ purisaṃ ca disvā bhayasantāsa

adassanakāmatā viya bhikkhunokasiṇarūpampi tappaṭibhāgameva idanti sallakkhetvā tampi

samatikkamitukāmatā; sūkarābhihata sunakha pisāca bhīrukādikāpi cettha upamā veditabbā.

Evaṃ so tasmā catutthajjhānassa ārammaṇabhūtā kasiṇarūpā nibbijja pakkamitukāmo

pañcahā kārehi ciṇṇavasī hutvā paguṇarūpāvacaracatutthajjhānato vuṭṭhāya tasmiṃ jhāne

imaṃ mayā nibbinṇaṃ rūpaṃ ārammaṇaṃ karotīti ca āsannasomanassapaccatthikanti ca

santavimokkhato oḷārikanti ca ādīnavaṃ passati. Aṅgoḷārikatā panettha natthi. Yatheva

hetaṃ rūpaṃ duvaṅgikaṃ, evaṃ āruppānipīti. So tattha evaṃ ādīnavaṃ disvā nikantiṃ

pariyādāya ākāsānañcāyatanaṃ santato anantato manasi karitvā cakkavāḷapariyantaṃ vā

yattakaṃ icchati tattakaṃ vā kasiṇaṃ pattharitvā tena phūṭṭhokāsaṃ ākāso ākāsoti vā ananto

ākāsoti vā manasikaronto ugghaṭeti kasiṇaṃ, ugghāṭentohi nevakilañjaṃ viya saṃvelleti, na

kapā lato pūvaṃ viya uddharati, kevalaṃ pana taṃ neva āvajjeti na manasikaroti na

paccavekkhati, anāvajento amanasikaronto apaccavekkhanto ca aññadatthu tena

phuṭṭhokāsaṃ 'ākāso ākāso'ti manasi karonto kasiṇaṃ ugghāṭeti nāma. Kasiṇampi

ugghāṭiyamānaṃ neva ubbaṭṭati na vivaṭṭati, kevalaṃ imassa amanasikāraṃ ca 'ākāso

ākāso'ti manasikāraṃ ca paṭicca ugghāṭitaṃ nāma hoti, kasiṇugghāṭimākāsamattaṃ

paññāyati. 'Kasiṇugghāṭimākāsa'nti vā 'kasiṇaphūṭṭhokāso'ti vā 'kasiṇavivittā kāsa'nti vā

sabbametaṃ ekameva. So taṃ kasiṇugghāṭimākāsa

[SL Page 243] [\x 243/]

Nimittaṃ [PTS Page 328 [\q 328/] ']ākāso ākāso'ti punappunaṃ āvajjeti, takkāhataṃ

vitakkāhataṃ karoti. Tassevaṃ punappuna āvajjayato takkā hataṃ vitakkāhataṃ karoto

nīvaraṇānivikkhambhanti, sati santiṭṭhati, upacārena cittaṃ samādhiyati. So taṃ nimittaṃ

punappuna āsevati bhāveti bahulīkaroti, tassevaṃ punappuna āvajjayato manasikaroto

paṭhavīkasiṇādisu rūpāvacaracittaṃ viya ākāse ākāsānañcāyatanacittaṃ appeti. Idhāpihi

purima bhāge tīṇi cattāri vā javanāni kāmāvacārāni upekkhāvedanāsampayuttāneva honti,

catutthaṃ pañcamaṃ vā arūpāvacaraṃ, sesaṃ paṭhavīkasiṇe vuttanayameva. Ayaṃ pana

viseso: - evamuppanne arūpāvacaracitte so bhikkhu yathā nāma yānappatoḷikumbhimukhā

dīnaṃ aññataraṃ nīlapilotikāya vā pītalohitodātādīnaṃ vā aññatarāya pilotikāya pandhitvā

pekkhamāno puriso vāta vegena vā aññena vā kenaci apanītāya pilotikāya ākāsaṃ yeva

pekkhamāno tiṭṭheyya, evameva pubbe kasiṇamaṇḍalaṃ jhānacakkhunā pekkhamāno

viharitvā 'ākāso ākāso'ti iminā parikammamanasikārena sahasā apanīte tasmiṃ nimitte

ākāsaṃ yeva pekkhamāno viharati. Ettāvatā cesa "sabbaso rūpa saññānaṃ samatikkamā

paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti

ākāsānañcāyatanaṃ upa sampajja viharatī[a]"ti vuccati. Tattha sabbasoti sabbākārena,

sabbāsaṃ vā anavasesānanti attho. Rūpasaññānanti saññā sīsena vutta rūpāvacarajjhānānaṃ

ceva tadārammaṇānaṃ ca, rūpāvacarajjhānampihi rūpanti vuccati rūpī rūpāni passatīti ādisu,

tassa ārammaṇampi pahiddhā rūpāni passati suvanṇadubbaṇṇānīti ādisu, tasmā idha rūpe

saññā rūpasaññāti evaṃ saññāsīsena vuttarūpāvacarajjhānassetaṃ adhivacanaṃ. Rūpaṃ saññā

assāti rūpasaññaṃ, rūpaṃ assanāmanti vuttaṃ hoti. Evaṃ paṭhavīkasiṇādi bhedassa

tadārammaṇassa cetaṃ adivacananti veditabbaṃ. [PTS Page 329] [\q 329/]

samatikkamāti virāgā nirodhā ca, kiṃ vuttaṃ hoti? Etāsaṃ kusalavipāka kiriyavasena

pañcadasannaṃ jhānasaṅkhātānaṃ rūpasaññānaṃ etesaṃca paṭhavīkasiṇādivasena navannaṃ

ārammaṇasaṅkhātānaṃ rūpasaññānaṃ sabbākārena anavasesānaṃ vā virāgā ca nirodhā ca

virāgahetuṃ ceva nirodhahetuñca ākāsānañcāyatanaṃ upa sampajja viharati, na hi sakkā

sabbaso anatikkantarūpasaññena etaṃ upasampajja viharitunti. Tattha yasmā ārammaṇe

avirattassa saññā samatikkamo na hoti, samatikkantāsu ca saññāsu ārammaṇaṃ

samatikkantameva hoti, tasmā ārammaṇasamatikkamaṃ

[A.] Dī- ni- brahmajālasutta.

[SL Page 244] [\x 244/]

Avatvā "tattha katamā rūpasaññā rūpāvacarasamāpattiṃ samāpannassa vā upapannassa vā

diṭṭhadhammasukhavihārissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ imā vuccanti rūpasaññāyo,

imā rūpasaññāyo atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto, tena vuccati sabbaso rūpasaññānaṃ

samatikkamā[a]"ti. Evampi vibhaṅge saññānaṃ yeva samatikkamo vutto; yasmā pana

ārammaṇasamatikkamena pattabbā etā samāpattiyo na ekasmiṃ yeva ārammaṇe

paṭhamajjhānādīni viya, tasmā ayaṃ ārammaṇasamatikkamavasenāpi attha vaṇṇanā katāti

veditabbā. Paṭighasaññānaṃ atthaṅgamāti cakkhā dīnaṃ vatthūnaṃ rūpādīnaṃ

ārammaṇānaṃ ca paṭighātena samuppannā saññāpaṭighasaññā, rūpasaññādīnaṃ etaṃ

adhivacanaṃ. Yathāha: -" tattha katamā paṭighasaññā rūpasaññā saddasaññā gandhasaññā

rasasaññā phoṭṭhabbasaññā imā vuccanti paṭighasaññāyo[b]"ti. Tāsaṃ kusala vipākānaṃ

pañcannaṃ akusalavipākānaṃ pañcannanti sabbaso dasannampi paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā pahānā asamuppādā appavattiṃ katvāti vuttaṃ hoti. Kāmañcetā

paṭhamajjhānādīni samāpannassāpi nasanti, na hi tasmiṃ samaye pañcadvāravasena cittaṃ

pavattati, evaṃ santepi aññattha pahīnānaṃ sukhadukkhānaṃ catutthajjdhāne viya

sakkāyadiṭṭhādīnaṃ tatiyamagge [PTS Page 330] [\q 330/] viya ca imasmiṃ jhāne

ussāhajananatthaṃ imassa jhānassa pasaṃsāvasena etāsa mettha vacanaṃ veditabbaṃ. Athavā,

kiñcāpi tā rūpāvacaraṃ samāpannassāpi na santi. Athakho nappahīnattā nasanti na hi rūpa

virāgāya rūpāvacārabhāvanā saṃvattati rūpāyattā ca etāsaṃ pavatti, ayampana bhāvanā

rūpavirāgāya saṃvattati tasmā tā ettha pahināti vattuṃ vaṭṭati. Na kevalañca vattuṃ,

ekaṃseneva evaṃ dhāretumpi vaṭṭati. Tāsaṃ hi ito pubbe appahīnattāyeva paṭhamaṃjhānaṃ

samāpannassa saddo kaṭhṭakoti vutto bhagavatā, idha ca pahīnattā yeva

arūpasamāpattīnaṃ āneñjatā santavimokkha tā ca vuttā, āḷāro ca kālāmo arūpasamāpanno

pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkamantāni neva addasā na pana saddaṃ

assosītī. Nānattasaññānaṃ amanasikārāti nānattevā gocare pavattānaṃ saññānaṃ nānattānaṃ

vā saññānaṃ, yasmā hi etā "tattha katamā nānattasaññā, asamāpannassa manodhātu

samaṅgissa vā manoviññāṇadhātusamaṅgissa vā saññā sañjānanā saññānitattaṃ. Imā

vuccanti nānattasaññāyo"ti evaṃ vibhaṅge vibhajitvā vuttā idha adhippetā asamāpannassa

manodhātu mano viññāṇadhātu saṅgahītā saññā rūpasaddādibhede nānātte nānā sabhāve

gocare pavattanti, yasmā cetā aṭṭhakāmāvacarakusala

[A-b] abhi - vibhaṅgapāli.

[SL Page 245] [\x 245/]

Saññā dvādasākusalasaññā ekādasakāmāvacarakusalavipākasaññā dve akusalavipākasaññā

ekādasa kāmāvacara kiriyasaññātī evaṃ catucattāḷīsampi saññā nānattā nānāsabhāvā

aññamaññaṃ asadisā, tasmā nānattasaññāti vuttā. Tāsaṃ sabbaso nānattā saññānaṃ

amanasikārā anāvajjanā asamannāhārā apaccavekkhanā yasmā tā nāvajjetī na manasikaroti

na paccavekkhati, tasmāti vuttaṃ hoti. Yasmā cettha purimārūpasaññā paṭighasaññā ca

iminā jhānena nibbatte bhavepi na vijjanti, pageva tasmiṃ bhave imaṃ jhānaṃ upasampajja

viharaṇakāle, tasmā tāsaṃ samatikkamā [PTS Page 331] [\q 331/] atthaṅgamāti dvedhāpi

abhāvo yeva vutto. Nānatta saññāsu pana yasmā

aṭṭhakāmāvacarakusalasaññānavakiriyasaññā dāsakusalasaññāti imā sattavīsatisaññā iminā

jhānena nibbatte bhave vijjanti, tasmā tāsaṃ amanasikārāti vuttanti veditabbaṃ. Tatrāpihi

imaṃ jhānaṃ upasampajja viharanto tāsaṃ amanasikārā yeva upasampajja viharati, tā pana

manasikaronto asamāpanno hotīti, saṅghepatocettha rūpasaññānaṃ samatikkamāti iminā

sabbarūpāvacaradhammānaṃ pahānaṃ vuttaṃ, paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā

nānattasaññānaṃ amanasikārāti iminā sabbesaṃ kāmāvacaracittacetasikānaṃ pahānāṃ ca

amanasikāro ca vuttoti veditabbo. Ananto ākāsoti ettha nāssa uppādanto vā vayanto vā

paññāyatīti ananto, ākāsoti kasiṇugghāṭimākāso vuccati, manasikāravasenāpi cettha

anantatā veditabbā. Teneva vibhaṅge vuttaṃ: - " tasmiṃ ākāse cittaṃ ṭhapeti saṇṭhapeti

anantaṃ pharati tena vuccati ananto ākāso"ti. Ākāsātañcāyatanaṃ upasampajja viharatīti ettha

pana nāssa antoti anantaṃ, ākāsaṃ anantaṃ ākāsānantaṃ, ākāsānantameva ākāsānañcaṃ taṃ

ākāsānañcaṃ adhiṭṭhanaṭṭhena āyatanamassa sasampayuttadhammassa jhānassa devānaṃ

devāyatanamivāti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharatīti taṃ ākāsānañcāyatanaṃ patvā

nipphādetva tadanurūpena iriyāpathavihārena viharatīti.

Ayaṃ ākāsānañcāyatanakammaṭṭhāne vitthārakathā.

Viññāṇañcāyatanaṃ bhāvetukāmena pana pañcahākārehi ākāsānañcāyatanasamāpattiyaṃ

cinṇavasībhāvena āsannarūpāvacarajjhānapaccatthikā ayaṃ samāpatti, no ca

viññāṇañcāyatana miva santāti ākāsānañcāyatane ādīnacaṃ disvā tattha nikantiṃ pariyādāya

viññāṇañcāyatanaṃ santato manasikaritvā taṃ ākāsaṃ pharitvā pavattaviññāṇaṃ 'viññāṇaṃ

viññāṇaṃ viññāṇa'nti punappuna āvajji

[SL Page 246] [\x 246/]

Tabbaṃ manasi kātabbaṃ paccavekkhitabbaṃ takkāhataṃ vitakkāhataṃ kātabbaṃ [PTS Page

332 [\q 332/] ']anantaṃ ananta'nti pana na manasikātabbaṃ tassevaṃ tasmiṃ nimitte

punappuna cittaṃ cārentassa nīvaraṇāni vikkhambhanti, sati santiṭṭhati, upacārena cittaṃ

samādhiyati. So taṃ nimittaṃ punappuna āsovati bhāveti bahulīkaroti, tassevaṃ karoto ākāse

ākāsānañcāyatanaṃ viya ākāsaphuṭṭhe viññāṇe viññāṇañcāyatanacittaṃ appeti. Appanānayo

panettha vuttanayeneva veditabbo. Ettāvatā vesa "sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ

samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharatī[a]"ti vuccatī.

Tattha sabbasoti idaṃ vuttanayameva, ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammāti ettha pana pubbe

vuttanayena jhānampi ākāsānañcāyatanaṃ ārammaṇampi, ārammaṇampihi purimanayeneva

ākāsānañcaṃ ca taṃ paṭhamassa āruppajjhānassa ārammaṇattā devānaṃ devāyatanaṃ viya

adhiṭṭhā naṭṭhena āyatanañcāti ākāsānañcāyatanaṃ, tathā ākāsānañcaṃ ca taṃ tassa jhānassa

sañjāti hetuttā 'kambojā assānaṃ āyatana'nti ādīni viya sañjāti desaṭṭhena āyatanañcātipi

ākāsānañcāyatanaṃ, evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca

amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja

vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetaṃ ekajjhaṃ katvā ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammāti idaṃ

vuttanti veditabbaṃ. Anantaṃ viññāṇanti taṃ yeva ananto ākāsoti evaṃ pharitvā

pavattaviññāṇaṃ anantaṃ viññāṇanti evaṃ manasikarontoti vuttaṃ hoti. Manasikāra vasena

vā anantaṃ, so hi taṃ ākāsārammaṇaṃ viññāṇaṃ anava sesato manayikaronto anantanti

manasikaroti. Yaṃ pana vibhaṅge vuttaṃ anantaṃ viññāṇanti taṃyeva ākāsaṃ viññā ṇena

phuṭaṃ manasikaroti anantaṃ pharati tena vuccati anantaṃ viññāṇanti. Tattha viññāṇenāti

upayogatthe karaṇavacanaṃ veditabbaṃ. Evaṃ hi aṭṭhakathācariyā tassa atthaṃ vaṇṇayanti

anantaṃ pharatīti taññeva ākāsaṃ phuṭaṃ viññāṇaṃ manasikarotīti vuttaṃ hoti.

Viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharatīti ettha pana [PTS Page 333] [\q 333/] nāssa

antoti anantaṃ, anantameva ānañcaṃ, viññāṇaṃ ānañcaṃ viññāṇānañcanti avatvā

viññāṇañcanti vuttaṃ, ayaṃ hettha rūḷhisaddo. Taṃ viññāṇañcaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena

āyatanamassa sasampayuttadhammassa jhānassa devānaṃ devāyatana mivāti

viññāṇañcāyatanaṃ, sesaṃ purimasadisamevāti.

Ayaṃ viññāṇañcāyatanakammaṭṭhāne vitthārakathā.

[A.] Vibhaṅgaga

[SL Page 247] [\x 247/]

Akiñcaññāyatanaṃ bhāvetukāmena pana pañcahākārehi viññāṇañcāyatanasamāpattiyaṃ

cinṇavasībhāvena ānnaākāsānañcāyatanapaccatthikā ayaṃ samāpatti, no ca ākiñcaññāyatana

miva santāti viññāṇañcāyatane ādīnavaṃ disvā tattha nikantiṃ pariyādāya

ākiñcaññāyatanaṃ santato manasi karitvā tasseva viññāṇañcāyatanārammaṇabhūtassa

ākāsānañcāyatana viññāṇassa abhāvo suññatā vivittākāro manasi kātabbo. Kathaṃ? Taṃ

viññāṇaṃ amanasikaritvā ' natthi natthi'ti vā 'suññaṃ suñña'nti vā 'vivittaṃ vivitta'nti vā

pūnappuna āvajjitabbaṃ, manasikātabbaṃ, paccavekkhitabbaṃ, takkāhataṃ vitakkāhataṃ

kātabbaṃ. Tassevaṃ tasmiṃ nimitte cittaṃ cārentassa nīvaraṇāni vikkhambhanti, sati

santiṭṭhati, upacārena cittaṃ samādhiyati. So taṃ nimittaṃ punappina āsevati bhāveti

bahulīkaroti, tassevaṃ karoto ākāse phuṭe mahaggataviññāṇe viññāṇañcāyatanamiva

tasseva ākāsaṃ pharitvā pavattassa mahaggataviññāṇassa suññavivitta natthibhāve

ākiñcaññāyatanacittaṃ appeti. Etthāpi ca appanā nayo vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ pana

viseso: - tasmiṃ hi appanācitte uppanne so bhikkhu yathā nāma puriso maṇḍala mālādisu

kenacideva karaṇīyena sannipatitaṃ bhikkhusaṅghaṃ disvā katthaci gannvā

sannipatakiccāvasāneva uṭṭhāya pakkantesu bhikkhusu āgantvā dvare ṭhatvā puna taṃ

ṭhānaṃ olokento suññameva passati vivittameva passati, nāssa evaṃ hoti ettakā nāma

bhikkhū kālaṅkatā vā disā pakkantā vāti. Atha kho 'suññamidaṃ [PTS Page 334] [\q 334/]

vivitta'nti natthibhāvameva passati, evameva pubbe ākāse pavattitaṃ viññāṇaṃ

viññāṇañcāyatanajjhānacakkhunā passanto viharitvā ' natthi natthi'ti ādinā

parikammamanasikārena antarahite tasmiṃ viññāṇe tassa apagamasaṅkhātaṃ abhāvameva

passanto viharati, ettāvatā cesa "sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammanatthi

kiñcītiākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharatī[a]"ti vuccati. Idhāpi sabbasoti badaṃ

vuttanayameva, viññāṇañcāyatananti etthāpica pubbe vuttanayeneva jhānampi

viññāṇañcāyatanaṃ ārammaṇamipi, ārammaṇampihi purimanayeneva viññāṇañcaṃ ca taṃ

dutiyassaāruppajjhānassa ārammaṇattā devānaṃ devāyatanaṃ viya adhiṭṭhānaṭṭhena

āyatanañcāti viññāṇañcāyatanaṃ, tathā viññāṇañcaṃ ca taṃ tasseva jhānassa sañjāti hetuttā'

kambojā assānaṃ āyatana'nti ādīni viya sañjātidesaṭṭhena āyatanañcātipi

viññāṇañcāyatanaṃ, evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca

amanasikaraṇena ca samatikka

[A] abhi - vibhaṅgapāḷi.

[SL Page 248] [\x 248/]

Mitvāva yasmā idaṃ ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ. Tasmā ubhayampetaṃ

ekajjhaṃ katvā viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammāti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Natthi

kiñcītinatthi natthi suññaṃ suññaṃ vivittaṃ vivittanti evaṃ manasikarontoti vuttaṃ hoti.

Yampi vibhaṅge vuttaṃ " natthi kiñcīti taññeva viññāṇaṃ abhāveti vibāveti antaradhāpeti

natthi kiñcita passati tena vuccati natthi kiñcī"ti taṃ kiñcāpi khayato sammasanaṃ viya

vuttaṃ, athakhvassa evameva attho daṭṭhabbo. Taṃ hi viññāṇaṃ anāvajjento

amanasikaronto apaccavekkhanto kevalamassa natthibhāvaṃ suññabhāvaṃ vivittabhāvameva

manasikaronto kevalamassa natthibhāvaṃ suññabhāvaṃ vivittabhāvameva manasikaronto

abhāveti vibhāveti antaradhāpetīti vuccati na aññathāti. Ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja

viharatīti ettha pana nāssa kiñcananti akiñcanaṃ, antamaso bhaṅgamattampi assa avasiṭṭhaṃ

natthīti vuttaṃ hoti. Akiñcanassa bhāvo ākiñcaññaṃ. Ākāsānañcāyatana

viññāṇāpagamassetaṃ adhivacanaṃ [PTS Page 335] [\q 335/] taṃ ākiñcaññaṃ

adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanamassa jhānassa devānaṃ devāyatanamivāti ākiñcaññāyatanaṃ,

sesaṃ purimasadisamevāti.

Ayaṃ ākiñcaññāyatanakammaṭṭhāne vitthārakathā.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ bhāvetukāmena pana pañcahākārehi

ākiñcaññāyatanasamāpattiyaṃciṇṇavasībhāvena āsannaviññāṇañcāyatanapaccatthikā ayaṃ

samāpatti, no ca nevasaññā nāsaññāyatanaṃ viya santāti vā saññārogo saññāgaṇḍo

saññāsallaṃ etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ nevasaññānāsaññāti vā evaṃ ākiñcaññāyatane

ādinavaṃ upari ānisaṃsaṃ ca disvā ākiñcaññāyatane nikantiṃ pariyādāya

nevasaññānāsaññāyatanaṃ santato manasi karitvā sāva abhāvaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattitā

ākiñcaññāyatanasamāpatti santā santāti punappuna āvajjitabbā, manasikātabbā,

paccavekkhitabbā, takkāhatā vitakkāhatā kātabbā. Tassevaṃ tasmiṃ nimitte punappuna

mānasaṃ cārentassa nīvaraṇāni vikkhambhanti, sati santiṭṭhati, upacārena cittaṃ

samādhiyati. So taṃ nimittaṃ punappuna āsevati bhāveti pahulīkaroti. Tassevaṃkaroto

viññāṇāpagame ākiñcaññāyatanaṃ viya ākiñcaññāyatanasamāpattisaṅkhātesu catusu

khavdhesu nevasaññānāsaññāyatanacittaṃ appeti, appanānayo panettha vuttanayeneva

veditabbo. Ettāvatā cesa " sabbasoākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharatī[a]"ti vuccati. Idhāpi sabbasoti idaṃ

[A.] Abhi - vibhaṅga-

[SL Page 249] [\x 249/]

Vittanayameva. Ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammāti etthāpi pubbe vuttanayeneva jhānampi

ākiñcaññāyatanaṃ ārammaṇampi. Ārammaṇampihi purimanayeneva ākiñcaññaṃ ca taṃ

tatiyassa āruppajjhānassa ārammaṇattā devānaṃ devāyatanaṃ viya adhiṭṭhā naṭṭhena

āyatanaṃ cāti ākiñcaññāyatanaṃ, tathā ākiṃcaññaṃ ca taṃ tasseva jhānassa sañjāti hetuttā

[PTS Page 336 [\q 336/] '] kambojā assānaṃ āyatana'nti ādīni viya sañjātidesaṭṭhena

āyatanaṃcātipi ākiṃcaññāyatanaṃ, evametaṃ jhānaṃ ca ārammaṇaṃcāti ubhayampi

appavattikaraṇena ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihātabbaṃ, tasmā ubhayampetaṃ ekajjhaṃ katvā

ākiṃcaññāyatanaṃ samatikkammāti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Nevasaññānāsaññāyatananti

ettha pana yāya saññāya bhāvato taṃ nevasaññānāsaññāyatananti vuccati, yathā

paṭipannassa sā saññā hoti taṃ tāva dassetuṃ vibhaṅge nevasañññināsaññiti uddharitvā "

taññeva ākiñcaññāyatanaṃ santato manasikaroti saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bhāveti, tena

vuccati nevasaññināsaññi"ti vuttaṃ, tattha santato manasikarotīti santā vatāyaṃ samāpatti,

yatra hi nāma natthibhāvampi ārammaṇaṃ karitvā ṭhassatīti evaṃ santārammaṇatāya taṃ

santāti manasi karoti, santato ce manasi karoti kathaṃ samatikkamo hotīti?

Asamāpajjitukāmatāya, so hi kiñcāpi taṃ santato manasikaroti, athakhvassa ahametaṃ

āvajjissāmi samāpajjissāmi adhiṭṭhahissāmi vuṭṭhahissāmi paccavekkhissāmīti esa ābogo

samannāhāro manasikāro na hoti. Kasmā? Ākiñcaññāyatanato nevasaññānāsaññāyatanassa

santatara paṇītataratāya, yathāhi rājā mahacca rājānubāvena hatthikkhandhavaragato

nagaravīthiyaṃ vicaranto dantakārādayo sippike ekaṃ vatthaṃ daḷhaṃ nivāsetvā ekena sīsaṃ

veṭhetvā dantacuṇṇādīhi samokinṇa gatte anekāni dantavikatiādīni sippāni karonte disvā

'aho vata rechekā ācariyaṃ īdisānipi nāma sippāni karissantī'ti evaṃ tesaṃ chekatāya tussati,

na cassa evaṃ hoti'aho vatāhaṃrajjaṃ pahāya evarūpo sippiko bhaveyya'nti. Taṃ kissa hetu?

Rajjasiriyā mahānisaṃsatāya, so sippino samatikkamitvāva gacchati, evameva cesa kiṃcāpi

taṃ samāpattiṃ santato manasikaroti athakhvassa ahametaṃ samāpattiṃ āvajjissāmi

samāpajjissāmi adiṭṭhahissāmi vuṭṭhahissāmi paccavekkissāmīti neva esa ābogo samannā

hāro manasikāro hoti, so taṃ santato manasi karonto pubbe vuttanayena [PTS Page 337] [\q

337/] taṃ paramasukhumaṃ appanāppattaṃ saññaṃ pāpuṇāti, yāya nevasaññi nāsaññi

nāma hoti, saṅkhārāvasesasamāpattiṃ bāvetīti vuccati. Saṅkhārāvasesasamāpattinti accanta

[SL Page 250] [\x 250/]

Sukhumabhāvappatta saṅkhāraṃ catutthāruppasamāpattiṃ. Idāni yantaṃ evaṃ adigatāya

saññāya vasena nevasaññānāsaññāyatananti vuccati, taṃ atthato dassetuṃ

"nevasaññānāsaññāyatananti nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa vā upapannassa vā

diṭṭha dhammasukhavihārissa vā cittacetasikā dhammā"ti vuttaṃ, tesu idha samāpannassa

cittacetasikā dhammā adhippetā. Vacānattho panettha: oḷārikāya saññāya abhāvato

sukhumāya ca bhāvato ne vassa sasampayuttadhammassa jhānassa saññā nāsaññāti

nevasaññānāsaññaṃ, nevasaññānāsaññca taṃ manāyatanadhammāyatana pariyāpannattā

āyatanañcāti= nevasaññānāsaññāyatanaṃ; athavā yāyamettha saññā sā paṭusaññā

kiccaṃkātuṃ asamatthatāya neva saññā, saṅkhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā

nāsaññāti= nevasaññānāsaññā, nevasaññānāsaññā ca sā sesadhammānaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena

āyatanañcāti= nevasañññānāsaññāyatanaṃ. Na kevalaṃ cettha saññāva edisī, atha kho

vedanāpi neva vedanā nāvedanā, cittampi neva cittaṃ nācittaṃ, phassopi neva phasso

nāphasso, esanayo sesasampayuttadhammesu, saññā sīsena panāyaṃ desanā katāti

veditabbā. Pattamakkhanatelappabhūtīhi ca upamāhi esa attho vibhāvetabbo: - sāmaṇero

kira telena pattaṃ makkhetvā opesi, taṃ yāgupānakāle thero 'pattamāharā'ti āha. So'patte

telamatthi bhante'ti āha, tato 'āhara sāmaṇera telaṃ, nāḷiṃ pūressāmā'ti vutto 'natthi bhante

telanti āha. Tattha yathā anto vutthattā yāguyā saddhiṃ akappi yaṭṭhena 'telaṃ athi'ti hoti,

nāḷipūraṇādīnaṃ vasena 'natthī'ti hoti, evaṃ sāpi saññā paṭusaññā kiccaṃ kātuṃ

asamatthatāya neva saññā, saṅkhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā nāsaññā hoti. Kiṃ

panettha saññākiccanti? Ārammaṇasañjānanaṃ ceva vipassanāya ca visayabhāvaṃ upagantvā

nibbidājananaṃ, [PTS Page 338] [\q 338/] dahanakicca mīva hi sukhodake tejodhātu

sañjānanakiccampesā paṭuṃ kātuṃ nasakkoti, sesasamāpattīsu saññā viya vipassanāya

visayabhāvaṃ upagantvā nibbidājananampi kātuṃ na sakkoti. Aññesu hi khandhesu

akatābhiniveso bhikkhu nevasaññānāsaññāyatanakkhandhe sammasitvā nibbaṃdaṃ pattuṃ

samattho nāma natthi, apica āyasmā sāriputto pakativipassako pana mahāpañño

sāriputtasadisova sakkuṇeyya, sopi evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā

pativentīti evaṃ kalāpasammasanavaseneva, no anupadadhamma vipassanāvasena. Evaṃ

sukhumattaṃ gatā esā samāpatti. Yathā ca pattamakkhanatelūpamāya,

ecaṃmaggudakūpamāyapi ayamattho vibhāve tabbo: - maggapaṭipannassa kira therassa

purato gacchanto sāmaṇero tokamudakaṃ disvā ' udakaṃ bhante, upāhanā omuñcathā'ti

[SL Page 251] [\x 251/]

Āha, tato therena 'sace udakamatthi, āhara nahānasāṭikaṃ, nahāyissāmā'ti vutto'natti

bhante'ti āha. Tattha yathā upāhana temanamattaṭṭhena 'udakamatthi'ti hoti,

nahāyanaṭṭhena ' natthi'ti hoti, evampi sā paṭusaññākiccaṃ kātuṃ asamatthatāya nevasaññā,

saṅkhārāvasesasukhumabhāvena vijjamānattā nāsaññā hoti. Na kevalañca etāheva, aññāhipi

anurūpāhi upamāhi esa attho vibhāvetabbo. Upasampajja viharatīti idaṃ vuttanayamevāti.

Ayaṃ nevasaññānāsaññāyatanakammaṭṭhāne vitthārakatā.

Asadisarūpo nātho āruppaṃ yaṃ catubbidhaṃ āha,

Taṃ iti ñtvā tasmiṃ pakiṇṇakakathāpi viññoyyā.

Āruppasamāpattiyo hi: -

Ārammaṇātikkamato catassopi bhavantimā,

Aṅgātikkamametāsaṃ na icchanti vibhāvino.

Etāsu hi rūpanimittātikkamato paṭhamā, ākāsātikkamato dutiyā, ākāse

pavattitaviññāṇātikkamato tatiyā, ākāso pavattitaviññāṇassa apagamātikkamato catutthiti

sabbathā ārammaṇātikkamato catassopi bhavantimā aruppamāpattiyoti veditabbā. [PTS Page

339] [\q 339/] aṅgātikkamaṃ pana etāsaṃ na iccanti paṇḍitā, nahī rūpā

vacarasamāpattisu viya etāsu aṅgātikkamo atthi, sabbāsupi hi etāsu ' upekkhā cittekaggatā'ti

dve eva jhānaṅgāni honti. Evaṃ santepi: -

Suppaṇītatarā honti pacchimā pacchimā idha,

Upamā tattha viññeyyā pāsādatala sāṭikā.

Yathāhi catubhumukassa pāsādassa ṭṭhimetale dibbanaccagīta vāditasurabhigandhamālā

bhojanasayanacchādanādivasena paṭhītā pañca kāmaguṇā paccupaṭṭhitā assu, dutiye tato

paṇītatarā, tatiye tato paṇītatamā, catutthe sabbapaṇītatarā, tattha kiñcāpi tāni cattāripi

pāsādatalāneva natthi nesaṃ pāsādatalabhāvena viseso, pañcakāmaguṇasamiddhavisesena

pana heṭṭhimato heṭṭhi mato uparimaṃ uparimaṃ paṇītataraṃ hoti. Yathā ca ekāya itthiyā

kantita thūla saṇha saṇhatara saṇhatamasuttānaṃ catuppalatipala dvipalaekapalasāṭikā

assu, āyāmena ca vitthārena ca samappamāṇā, tattha kiñcāpi tā sāṭikā catassopi āyāmato ca

vitthārato ca samappamānā, natthi tatāsaṃ pamāṇato viseso, sukhasamphassasukhuma

bhāva mahagghabhāvehi pana puramāya purimāya pacchimā pacchimā paṇīta tarā honti,

evameva kiñcāpi catusupi etāsu upekkhācitte

[SL Page 252] [\x 252/]

Kaggatāti etāni dveyeva aṅgāni honti, atha kho bhāvanā visesena tesaṃ aṅgānaṃ

paṇītapaṇītatarabhāvena suppaṇitatarā honti pacchimā pacchimā idhāti veditabbā.

Evaṃ anupubbena paṇītapaṇītataratā cetā: -

Asucimhi maṇḍape laggo eko tannissito paro,

Añño pahi anissāya taṃ ti nissāya cāparo

hito catūhi etehi purisehi yathākkamaṃ,

Samānatāya ñātabbā catassopi vibhāvinā.

Tatrāyamatthayojanā: - asucimhi kira dese eko maṇḍapo, atheko puriso āgantvā taṃ asuciṃ

jigucchamāno taṃ maṇḍapaṃ hatthehi ālambitvā tattha laggo laggito viya aṭṭhāsi, atāparo

āgantvā taṃ maṇḍapalaggaṃ purisaṃ nissito, athañño āgantvācintesi: yo esa maṇḍapalaggo

yo ca taṃ nissito ubho pete duṭṭhitā dhuvo ca nesaṃ maṇḍapapapāte pātoti handāhaṃ

bahiyeva tiṭṭhamīti so [PTS Page 340] [\q 340/] taṃ nissitaṃ anissāya pahiyeva aṭṭhasi.

Athāparo āgantvā manḍapalaggassa tannissitassa ca akhemabhāvaṃ cintetvā pahiṭṭhitañca

suṭṭhitanti manatvā taṃ nissāya aṭṭhāsi. Tattha asucimhi dese maṇḍapo viya

kasiṇugghāṭimākāsaṃ daṭṭhabbaṃ, asucijigucchāya maṇḍapalaggo purisoviya

rūpanimittajigucchāya ākāsārammaṇaṃ ākāsānañcāyatanaṃ, maṇḍapalaggaṃ purisaṃ nissito

viya ākāsārammaṇaṃ ākāsānañcāyatanaṃ ārabbha pavattaṃ viññāṇañcāyatanaṃ, tesaṃ

dvinnampi akhemabhāvaṃ cintetvā anissāya taṃ maṇḍapalaggaṃ pahi ṭhito viya ākāsā

nañcāyatanaṃ ārammaṇaṃ akatvā tadabhāvārammaṇaṃ ākiñcaññāyatanaṃ,

maṇḍapalaggassa taṃ nissitassa ca akhemataṃ cintetvā bahiṭṭhitañca suṭṭhitoti mantvā taṃ

nissāya ṭhito viya viññāṇā bhāvasaṅkhāte bahipadese ṭhitaṃ ākiñcaññāyatanaṃ ārabbha

pavattaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ daṭṭhabbaṃ.

Evaṃ pavattamānañca: -

Ārammaṇaṃ karoteva aññābhāvena taṃ idaṃ,

Diṭṭhadosampi rājānaṃ vuttihetu yathā jāno.

Idaṃ hi nevasaññānāsaññāyatanaṃ āsannaviññāṇañcāyatanapaccatthikā ayaṃ samāpattīti

evaṃ diṭṭhidosampi taṃ ākiñcaññāyatanaṃ aññassa ārammaṇassa abhāvā ārammaṇaṃ

karoteva. Yatha kiṃ? Diṭṭhadosampi rājānaṃ vuttihetu yathā jano, yathāhi asaṃyataṃ

pharusakāyavacīmanosamācāraṃ kañci sabbadisampatiṃ rājānaṃ pharusasamācāro ayanti

evaṃ diṭṭhadosampi aññattha vuttiṃ

[SL Page 253] [\x 253/]

Alabhamāno jano vuttihetuṃ nissāya pavattati, evaṃ diṭṭha dosampi taṃ ākiñcaññāyatanaṃ

aññaṃ ārammaṇaṃ alabhamānamidaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ ārammaṇaṃ karoteva.

Evaṃ kurumānañca: -

Ārūḷho dīghanisseṇiṃ yathā nisseṇi bāhukaṃ,

Pabbataggañca ārūlho yathā pabbatamatthakaṃ.

Yathā vā girimārūḷho attano yeva jaṇnukaṃ

Olubbhati tathecetaṃ jhānamolubbha vattatīti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate vusuddhimagge

Samādhibhāvanādhikāre

Āruppaniddeso nāma

Dasamo paricchedo. [PTS Page 341] [\q 341/]

11.

Samādhi niddeso.

Idāni āruppānantaraṃ ekā saññāti evaṃ uddiṭṭhāya āhāre paṭikkūlasaññāya bhāvanāniddeso

anuppatto. Tattha āharatīti= āhāro, so catubbidho kabaḷīkārāhāro, phassāhāro, mano

sañcetanāhāro, viññāṇāhāroti. Kopanettha kiṃ āharatīti? Kabaḷīkārāhāro ojaṭṭhamakaṃ

rūpaṃ āharati, phassāhārotisso vedanā āharati, manosañcetanāhāro tīsu bhavesu

paṭisaṭhdhiṃ āharati, viññāṇāhāro paṭisandhikkhaṇe nāmarūpaṃ āharati. Tesu

kabalīkārāhāre nikantibhayaṃ, phassāhāre upagamanabhayaṃ, manosañcetanāhāre

upapattibhayaṃ, viññāṇāhāre paṭisandhi bhayaṃ, evaṃ sappaṭibhayesu. Ca etesu

kabaḷīkārāhāro puttamaṃsūpa mena dipetabbo, phassāhāro niccammagāvūpamena,

manosañcetanāhāro aṅgārakāsūpamena, viññāṇāhāro sattisūlūpamenāti. Imesu pana catusu

āhāresu asitapītakhāyita sāyitappa bhedo kabaḷīkāro āhārova imasmiṃ atthe āhāroti

adhippeto. Tasmiṃ āhāre paṭikkūlākāraggahaṇavasena uppannā saññā āhāre paṭikkūlasaññā,

taṃ āhāre paṭikkūla saññaṃ bhāvetukāmena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā uggahato eka

padampi avirajjhantena rahogatena patisallinena asitapīta khāyitasāyitappabhede [PTS Page

342] [\q 342/] kabaḷīkārāhāre dasahākārehi paṭikkūlatā

[SL Page 254] [\x 254/]

Paccavekkhitabbā. Seyyathīdaṃ? Camanato, pariyesanato, paribhogato, āsayato, nidhānato,

aparipakkato, paripakkato, phalato, nissandato, sammakkhanatoti.

Tattha gamanatoti evaṃ mahānubhāve nāma sāsane pabbajitena sakalarattiṃ

buddhavacanasajjhāyaṃ vā samaṇadhammaṃ vā katvā kālasseva vuṭṭhāya cetiyaṅgaṇa

bodhiyaṅgaṇa vattaṃ katvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetvā pariveṇaṃ sammajjitvā

sarīraṃ paṭijaggitvā āsanaṃ āruyha vīsatiṃsavāre kammaṭṭhānaṃ manasi karitvā uṭṭhāya

pattacīvaraṃ gahetvā nijjanasambādhāni pavivekasukhāni chāyūdaka sampannāni sucīni

sītalāni ramaṇīyabhūmibhāgāni tapovanāni pahāya ariyaṃ vivekaratimanapekkhitvā

susānābhimukhena sigālena viya āhāratthāya gāmābhimukhena gantabbaṃ. Evaṃ gacchatā

ca mañcamhāvā pīṭhambhā vā otaraṇato paṭṭhāya pādarajagharagolikavaccādisampari

kiṇṇaṃ paccattharaṇaṃ akkamitabbaṃ hoti, tato appekadā mūsika jatukavaccādīhi

upahatattā antogabbhato paṭikkūlataraṃ pamukhaṃ daṭṭhabbaṃ hoti, tato ulūkapārāpatādi

vaccasammakkhitattā uparima talato paṭikkūlataraṃ heṭṭhimatalaṃ, tato kadāci kadāci

dvāteri tehi purāṇatiṇapaṇnehigilānasāmaṇerānaṃ muttakarīsa kheḷasiṅghāṇikādīhi

vassakāle udakacikkhallādīhi ca saṃkiliṭṭhattā heṭṭhimatalato paṭikkūlataraṃ pariveṇaṃ,

pariveṇato paṭikkūla tarā vihāraracchā daṭṭhabbā hoti. Anupubbena pana cetiyañca

bodhiñca vanditvā vitakkamāḷake ṭhitena muttarāsisadisaṃ cetiyaṃ

morapiñjakalāpamanoharaṃ bodhiṃ devavimānasampattisassirīkaṃ senāsanañca apaloketvā

'evarūpaṃ nāma ramaṇīyaṃ padesaṃ piṭṭhito katvā āhārahetu gantabbaṃ bhavissatī'ti

pakkamitvā gāma maggaṃ paṭipannena khāṇukakaṇṭakamaggopi udakavegabhinnavisama

maggopi daṭṭhabbo hoti. Tato [missing 12 lines in sinhala book]

[SL Page 255] [\x 255/]

[PTS Page 343] [\q 343/]

Gāmaṃ paviṭṭhena saṅghāṭipārutena kapaṇamanussena viya kapāla hatthena

gharapaṭipāṭiyā gāmavīthisu caritabbaṃ hoti, yattha vassakāle akkantakkantaṭṭhāne yāva

piṇḍikamaṃsāpi udakacikkhalle pādā visanti. Ekena hatthena pattaṃ gahetabbaṃ hoti, ekena

cīvaraṃ ukkhipitabbaṃ, gimhakāle vātavegena samuṭṭhitehi paṃsu tiṇa rajehi

okinṇasarīrena caritabbaṃ hoti, taṃ taṃ gehadvāraṃ patvā macchadhovana maṃsadhovana

taṇḍuladhovana1 kheḷasiṅghāṇika sunakhasūkaravaccādi sammissāni kimikulāni

nīlamakkhikaparikiṇṇāni oligallāni cevachandanikaṭṭhānāni ca daṭṭhabāni honti akkami

tabbānipi, yato tā makkhikā uṭṭhahitvā saṅghāṭiyampi pattepi sīsepi nilīyanti. Gharaṃ

paviṭṭhassāpi keci denti keci nadenti, dadamānāpi ekacce hīyo pakkabhattampi purāṇa

khajjakampi pūtikummāsapūpādīnipi dadanti, adadamānāpi kecideva 'aticchatha bhante'ti

vadanti, keci pana apassamānā viya tuṇhī honti, keci aññena mukhaṃ karonti, keci 'gaccha

re muṇḍakā'ti ādīhi pharusavācāhi samudācaranti. Evaṃ kataṇamanussana viya gāme

piṇḍāya caritvā nikkhamitabbanti. Iccetaṃ gāmappavesanato paṭṭhāya yāva nikkhamaṇā

udakacikkhallādipaṭikkūlaṃ āhārahetuakkamitabbañceva daṭṭhabbañca adhivāsetabbañca

hoti. 'Aho vata bho paṭikkūlo āhāro'ti evaṃ pariyesanato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā. [PTS

Page 344] [\q 344/] kathaṃ paribhogato? Evaṃ pariyiṭṭhāhārena pana bahigāme

phāsukaṭṭhāne sukhanisinnena yāva tattha hatthaṃ na otāreti tāva tathārūpaṃ

garuṭṭhaniyaṃ bhikkhuṃ vā lajjiṃ manussaṃ vā disvā nimantetumpi sakkā hoti,

bhuñjitukāmatāya panettha hatthe otāretvā maddantassa pañcaṅgulianusārena sedo

paggharamāno sukkhathaddha bhattampi temento muduṃ karoti. Atha tasmiṃ

parimaddanamattenāpi sambhinnasobhe ālopaṃ katvā mukheṭhapite heṭṭhimadantā

udukkhalakicaṃ sādhenti, uparimā mūsala kiccaṃ, jivhā hatthakiccaṃ. Taṃ tattha

suvāṇadoṇiyaṃ suvāṇapiṇḍa miva dantamusalehi koṭṭetvā jivhāya samparivattiyamānaṃ

jivhagge tanupasannakhelo makkheti, vemajjhato paṭṭhāya bahala kheḷo makkheti,

dantakaṭṭhena appattaṭṭhāne dantaguthako makkhetī, so evaṃ vichuṇṇitamakkhiko

taṅghaṇaññeva antara hitavaṇṇagandhasaṅkhāraviseso suvāṇadoṇiyaṃ

ṭhitasuvāṇavamathu viya paramajegucchabhāvaṃ upagacchati, evarūpopi samāno cakkhussa

āpāthamatītattā ajjhoharitabbo hotīti evaṃ paribhogato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.

Kathaṃ āsayato? Evaṃ paribhogaṃ upagato ca panesa anto pavisamāno- yasmā

buddhapaccekabuddhā

1. Sī. 11. Kaṇḍuvadhovana.

[SL Page 256] [\x 256/]

Nampi raññopi cakkavattissa pittasemhapubbalohitāsayesu catusu aññataro āsayo hoti yeva.

Mandapuññānaṃ pana cattāropi āsayā honti, tasmā yassa pittāsayoadhiko hoti tassa

pahalamadhukatelamakkhito viya paramajgeccho hoti. Yassasembhāsayo adhiko hoti tassa

nāgabalāpaṇṇarasa makkhito viya, yassa pubbāsayo adiko hoti tassa pūtitakka makkhito

viya, yassa lohitāsayo adiko hoti tassa rajana makkhito viya paramajeguccho hotīti evaṃ

āsayato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā. Kathaṃ nidhānato? So imesu catusu āsayesu

aññatareṭa āsayena makkhito anto udaraṃ pavisitvā neva suvaṇṇabhājanesu na

maṇiratanādibhājanesu nidhānaṃ gacchati, sace pana dasavassikena ajjhoharīyati

dasavassāni adotavaccakūpa [PTS Page 345] [\q 345/] sadise okāse patiṭṭhahati, sace

pana vīsa tiṃsa cattāḷisa paññāsa saṭṭhi sattati asīti navuti vassikena sace vassasatikena

ajjho harīyati, vassasataṃ adhotavaccakupasadise okāse pataṭṭhahatīti evaṃ nidhānato

paṭikkūlatā paccavekkhitabbā. Kathaṃ apari pakkato? So panāyamāhāro evarūpe okāse

nidhānamupa gato yāva aparipakko hoti tāva tasmiññeva yathāvuttappakāre

paramandhakāratimise nānākuṇapagandhavāsitapavanavicarite

atiduggandhajegucchappadese yathānāma nidāghe akālameghena abhivuṭṭhamhi

caṇḍālagāmadvāre āvāṭe patitāni tiṇa paṇṇa kilañja khaṇḍa ahi kukkura

manussakuṇapādīni suriyātapena santattāni pheṇabubbulakācitāni tiṭṭhanti, evameva taṃ

divasampi hīyyopi tato purimadivasepi ajjhohaṭo sabbo ekato hutvā

semhapaṭalapariyonaddho kāyaggisantāpakuthito kuthanasañjātapheṇabubbulakācito

paramajegucchabhāvaṃ upagantvā tiṭṭhatīti evaṃ aparipakkatopaṭikkūlatā paccavekkitabbā.

Kathaṃ paripakkato? So tattha kāyagginā paripakko samāno na suvaṇṇarajatādidhātuyo

viya suvanṇarajatādibhāvamupagacchati. Pheṇabubbulake pana muñcanto saṇhakaraṇīyaṃ

piṃsitvā nāḷike pakkhittapaṇḍumattikā viya karīsa bhāvaṃ upagantvā pakkāsayaṃ

muttabhāvaṃ upagantvā muttavatthiñca pūretīti evaṃ paripakkato paṭikkūlatā

paccavekkhitabbā. Kathaṃ phalato? Sammā paripaccamāno ca panāyaṃ kesalomanakhadantā

dīni nānākuṇapāni nipphādeti, asammā paripaccamāno daddukaṇḍu

kacchukuṭṭhakilāsasosakāsātisārappabhūtīnu rogasatāni, idamassa phalanti evaṃ phalato

paṭikkūlatā paccavekkhitabbā. Kathaṃ nissandato? Ajjhohariyamāno cesa ekena dvārena

pavisitvā nissandamāno akkhimhā akkhiguthako kaṇṇamhā kaṇṇagutha koti ādinā

pakārena anekehi dvārehi nissandati, ajjho haraṇasamaye cesa mahāparivārenāpi

ajjhoharīyati, nissandana

[SL Page 257] [\x 257/]

Samaye pana uccārapassāvādibhāvamupagato ekakeneva nīharīyati, paṭhamadimase ca

[PTS Page 346] [\q 346/] naṃ paribhuñjanto haṭṭhapahaṭṭhopi hoti udaggu daggo

pītisomanassajāto, dutiyadivase nissandanto pihita nāsiko hoti vikuṇitamukho jegucchi

maṅkubhūto. Paṭhamadivase ca naṃ ratto giddho gathito mucchitopi ajjhoharitvā dutiyaṃ

divase ekarattivāsena viratto aṭṭiyamāno harāyamāno jigucchamāno nīharati. Tenāhu

porāṇā: -

"Annaṃ pānāṃ khādanīyaṃ bojanañca mahārahaṃ

Ekadvārena pavisitvā navadvārehi sandati.

Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ bhojanañca mahārahaṃ

Bhuñjati saparivāro nikkhāmento nilīyati.

Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ bhojanañca mahārahaṃ

Bhuñjati abhinandanto nikkhāmento jigucchati.

Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ bhojanañca mahārahaṃ

Ekarattiparivāsā sabbaṃ bhavati pūtikaṃ"ti.

Evaṃ nissandato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.

Kathaṃ sammakkhanato? Paribhogakālepi cesa hatthaoṭṭhajivhā tālūni sammakkheti, tāni

tena sammakkhitattā paṭikkūlāni honti yāni dhotānipi gandhaharaṇatthaṃ punappuna

dhovitabbāni honti. Paribhutto samāno yathānāma odane paccamāne thusa

kaṇakuṭhakodīni uttaritvāukkhalimukhavaṭṭipidhāniyo makkhenti, evameva

sakalasarīrānugatena kāyagginā pheṇuddehakaṃ paccitvā uttaramāno dante

dantamalabhāvena sammakkheti, jivhātāluppa bhūtīni khelasemhādibhāvena,

akkhikanṇanāsaadomaggādike akkhiguthaka kaṇṇaguthaka siṅghāṇika

muttakarīsādibhāvena samma kkheti, yana sammakkhitāni imāni dvārāni divase divase

dhoviya mānānipi neva sucīni na manoramāni honti. Yesu ekaccaṃ dhovitvā hattho

udakenapunappuna dhovitabbo hoti, ekaccaṃ dhovitvā dvattikkhattuṃ gomayenapi

mattikāyapi gandhacunṇenapi dhovato paṭikkūlyatā na vigacchatīti evaṃ sammakkhanato

paṭikkūlatā paccavekkhitabbā. Tassevaṃ dasahākārehi paṭikkūlataṃ paccavekkhato

takkāhataṃ vitakkāhataṃ karontassa paṭikkūlākāravasona kabalīkārāhāro [PTS Page 347] [\q

347/] pākaṭo hoti. So taṃ nimittaṃ punappuna āsevati bhāveti bahulīkaroti, tassevaṃ

karotonivaraṇāni vikkhambhanti kabalīkārāhārassa sabhāvadhammatāya gambhīrattā

appanaṃ appattena upacārasamādhinā cittaṃ samādhiyati, paṭikkūlākāraggahaṇavasena

panettha saññā pākaṭā hoti, tasmā idaṃ kammaṭṭhānaṃ āhāre paṭikkūlasaññā icceva

saṅkhaṃ gataṃ. Imañca pana āhāre paṭikkūlasaññaṃ anuyuttassa bhikkhuno rasataṇhāya

cittaṃ patilīyati patikuṭṭati patavaṭṭati so kantāranittharaṇatthiko viya puttamaṃsaṃ

vigatamado āhāraṃ āhāreti, yāvadeva dukkhassa nīttharaṇattāya. Athassa appakasire neva

kabalīkārāhārapariññāmukhena pañcakāmaguṇiko rāgo pariññaṃ gacchati, so

pañcakāmaguṇapariññāmukhena rūpakkhandhaṃ parijānāti,

aparipakkādipaṭikkūlabhāvavasena cassa kāyagatāsati bhāvanāpi pāripūriṃ gacchati,

asubhasaññāya anuloma paṭipadaṃ paṭipanno hoti, imaṃ pana paṭipattiṃ nissāya diṭṭhava

dhamme amatapariyosānaṃ anabhisambhuṇanto sugatiparāyano hotīti.

Ayaṃ āhāre paṭikkūlasaññābhāvanāya vitthārakathā.

Idāni āhāre paṭikkūlasaññānantaraṃ ekaja vavathonanti evaṃ uddiṭṭhassa

catudhātuvavatthānassa bhāvanāniddeso anuppatto. Tattha vavatthānanti

sabhāvūpalakkhaṇavasena sanniṭṭhānaṃ, catunnaṃ dhātūnaṃ vavatthānaṃ

catudhātuvavattānaṃ. Dhātumanasikāro dhātu kammaṭṭhānaṃ catudhātuvavatthānanti

atthato ekaṃ, tayidaṃ dvidhā āgataṃ saṅghepato va vitthārato ca, saṅkhepato mahāsati

paṭṭhāne āgataṃ, vitthārato mahāhatthipadūpame rāhulovāde dhātuvibhaṅge ca. Taṃ hi "

seyyathāpi bhikkhave dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vidhitvā

cātummahāpathe [PTS Page 348] [\q 348/] bilaso paṭivibhajitvā nisinne assa, evameva

kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātusepaccavekkhati,

atthi imasmiṃ kāya paṭhavī dhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu"ti evaṃ tikkhapaññassa

dhātukammaṭṭhānikassa vasena mahāsatipaṭṭhāne saṅghepato āgataṃ. Tassattho: - yathā

cheko goghātako vā tasseva vā bhattavetanabhato antevāsiko gāviṃ vadhitvā vinivijjhitvā

catasso disā gatānaṃ mahāpathānaṃ vemajjhaṭṭhāna saṅkhāte cātummahāpathe koṭṭhāsaṃ

katvā nisinno assa, eva meva bhikkhu catunnaṃ iriyāpathānaṃ yena kenaci ākārena otattā

yathāṭhitaṃ yathāṭhitattāva yathāpaṇihitaṃ kāyaṃ atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu

āpodhātu tejodhātu vāyodhātu"ti evaṃ dhātuso paccavekkhati. Ki vuttaṃ hite? Yathā

goghātakassa gāviṃposentassapi āghātanaṃ āharantassapi āharitvā tattha phandhitvā

ṭhapentassapi vadhentassapi vadhitaṃ mataṃ passantassapi tāvadeva gāvīti saññāna

antaradhāyati, yāva naṃ padāḷevo bilaso na vibhajati. Vibhajitvā nisinnassa pana gāvīsaññā

antaradhāyati, maṃsasaññā pavattati. Nāssa evaṃ hoti: -'ahaṃ gāviṃ vikkiṇāmi, ime gāviṃ

harantī'ti;

[SL Page 259] [\x 259/]

Athakhvassa 'ahaṃ maṃsaṃ vikkināmi, imepi maṃsaṃ haranti'cceva hoti. Evameva imassāpi

bikkhuno pubbe bālaputujjanakāle gihībhūtassapi pabbajitassapi tāvadeva sattoti vā posoti

vā puggaloti vā saññā na antaradhāyati, yāva imameva kāyaṃ yathā ṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ

ghanavinibbhogaṃ katvā dhātuso na paccavekkhati. Dhātuso paccavekkhato pana sattasaññā

antara dhāyati, dhātuvaseneva cittaṃ santiṭṭhati. Tenāha bhagavā: "seyyathāpi bhikkhave

dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vaditvā cātummahāpathe bilaso

paṭivibhajitvā nisinno assa, evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ

yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati, atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu

tejodhātu vāyodhātū"ti. Mahāhatthipadūpame pana "katamā cāvuso ajjhattikā paṭhavīdhātu?

Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: kesā lomā nakhā

dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhi mijjo vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ

papphāsaṃ antaṃ antagunaṃ udariyaṃ karīsaṃ, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ

kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ, ayaṃvuccatā vuso ajjhattikā [PTS Page 349] [\q 349/]

paṭhavīdhātuti ca. Katamā cāvuso ajjhattikā āpodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo

āpogataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: pittaṃ semhanaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assū vasā

kheḷo niṅghānikā lasikā muttaṃ, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ

upādinnaṃ, ayaṃ vuccatā vuso ajjhattikā āpodhātūti ca; katamā cāvuso ajjhattikā tejodhātu?

Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: yena ca santappati, yena ca

jirīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammāpariṇāmaṃ gacchati,

yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccatāvuso

ajjhattikā tejodhātuti ca; katamā cāvuso ajjhattikā vāyodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo

vāyogataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: uddhaṅgamā vātā, adho gamā vātā, kucchisayā vātā,

koṭṭhasayā vātā, aṅgamaṅgānu sārino vātā, assāso, passāso iti vā, yaṃ vā panaññampi kiñci

ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccatāvuso ajjhattikā vāyodhātuti"ca.

Evaṃ nātitikkhapaññassa dhātukammaṭṭhānikassa vasena vitthārato āgataṃ. Yathā cettha,

evaṃ rāhulovāda dhātuvibhaṅgesupi. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā: - ajjhattaṃ paccattanti

idaṃ tāva ubhayampi niyakassa adhivacanaṃ, niyakaṃ nāma attani jātaṃ sasantāna

pariyāpannanti attho. Tayidaṃ yathā loke itthisu kathā adhittiti vuccati. Evaṃ attani

pavattattā ajjhattaṃ, attānaṃ paṭicca1 pavattattā paccattantipi vuccati. Kakkhaḷanti thaddhaṃ,

kharigatanti pharusaṃ. Tattha paṭhamaṃ lakkhaṇavacanaṃ, dutiyaṃ ākāravacanaṃ, kakkhaḷa

lakkhaṇā hi paṭhavīdhātu. Sā pharusākārā hoti, tasmā kharigatanti

1. Ma. 1. Attānaṃ patipatiṃ sī. 11. Attānaṃ paṭicca paṭicca.

[SL Page 260] [\x 260/]

Vuttā. Upādinnanti daḷhaṃ ādinnaṃ ahaṃ mamanti evaṃ daḷhaṃ ādinnaṃ gahitaṃ

parāmaṭṭhanti attho. Seyyathidanti nipāto, tassa taṃ katamanti ceti attho. Tato taṃ dassento

kesā lomāti ādimāha. Ettha ca vatthaluṅgaṃ pakkhipitvā vīsatiyā ākārehi paṭhavīdhātu

niddiṭṭhāti veditabbā. Yaṃ vā panaññampi kiñciti avasesesu tīsu koṭṭhāsesu paṭhavīdhātu

saṅgahītā. [PTS Page 350] [\q 350/] vissandana bhāvena taṃ taṃ ṭhānaṃ appoti

pappotīti āpo, kammasamuṭṭhānādivasena nānāvidhesu āpesu gatanti āpogataṃ. Kiṃ taṃ?

Āpodhātuyā ābavdhanalakkhaṇaṃ. Tejanavasena tejo, vuttanayeneva tejosu gatanti tejogataṃ.

Kiṃ taṃ? Uṇhatta lakkhaṇaṃ. Yenacāti yena tejogatena kupitena ayaṃ kāyo santappati,

ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti, yena ca jirīyatīti yena ayaṃ kāyo jirati

indriyavekallataṃ balaparikkhayaṃ valipalikādibhāvaṃ ca pāpuṇāti, yena ca pariḍayahatīti,

yena ca jirīyatīti yena ayaṃ kāyo jirati indriyavekallataṃ balaparikkhayaṃ valipalitādibhāvaṃ

ca pāpuṇāti, yena ca pariḍayhatīti, yena kupi tena ayaṃ kāyo ḍayhati, so ca puggalo

ḍayhāmi ḍayhāmīti kandanto satadhotasappigosīsacandanādilepañceva tālavaṇṭa vātañca

paccāsiṃsati. Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā parināmaṃ gacchatīti yena taṃ asitaṃ

vā odanādi pītaṃ vā pānakādi khāyitaṃ vā piṭṭhakhajjakādi yāyitaṃ vā ambapakkādi

madhuphāṇitādi sammāparipākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatīti attho. Etthaca

purimā tayo tejodhātu ña. Dasuṭṭhānā, pacchimo kammasamuṭṭhā nova. Vāyanavasena

vāyo vuttanayeneva vāyesu gatanti vāyogataṃ. Kintaṃ? Vitthambhanalakkhaṇaṃ.

Uddhaṅgamā vātāti uggārahikkādipavattakā uddhaṃ ārohaṇavātā. Adhogamā vātāti antānaṃ

pahi vātā. Koṭṭhasayā vātāti antānaṃ anto vātā, aṅgamaṅgānusārino vātāti dhamani

jālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā sammiñjanapasāraṇādi nibbattakā vātā.

Assāsoti antopavisananāsikāvāto, passāsoti bahinikkhamananāsikāvāto. Etthaca purimā

pañca catu samuṭṭhānā, assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva. [PTS Page 351] [\q 351/]

sabbattha yaṃ vā panaññampi kiñcīti iminā padena avasesa koṭṭhāsesu āpo dhātu ādayo

saṅgahītā. Iti vīsatiyā ākārehi paṭhavīdhātu, dvādasahi āpodhātu, catūhi tejodhātu, chahi

vāyodhātuti dvā cattāḷīsāya ākārehi catasso dhātuyo vitthāritā hontiti ayaṃ tāvettha

pāḷivanṇanā.

Bhāvanānaye panettha tikkhapaññassa bhikkhuno kesā paṭhavī dhātu lomā paṭhavīdhātūti

evaṃ vitthārato dhātupariggaho papañca to upaṭṭhāti. ' Yaṃ thaddhalakkhaṇaṃ ayaṃ

paṭhavīdhātu, yaṃ ābandhana

[SL Page 261] [\x 261/]

Lakkhaṇaṃ ayaṃ āpodhātu, yaṃ paripācanalakkhaṇaṃ ayaṃ tejodhātu, yaṃ

vitthambhanalakkhaṇaṃayaṃ vāyodhātu'ti evaṃ manasikaroto panassa kammaṭṭhānaṃ

pākaṭaṃ hoti. Nātitikkhapaññassa pana evaṃ manasikaroto avdhakāraṃ avibhūtaṃ hoti,

purimanayena vitthārato manasikarontassa pākaṭaṃ hoti. Kathaṃ? Yathā dvīsu bhikkhūsu

bahu peyyālaṃ tantiṃ sajjhāyantesu tikkhapañño bhikkhu sakiṃ vā dvikkhattuṃvā

veyyālamukhaṃ vitthāretvā tato paraṃ ubhatokoṭi vaseneva sajjhāyaṃ karonto gacchati,

tata;nātitikkhapañño evaṃ vattā hoti: kiṃ sajjhāyo nāma esa oṭṭhapariyāhatamattaṃkātuṃ na

deti, evaṃ sajjhāye karīyamāne kadā tanti paguṇā bhavissatīti. So āgatāgataṃ

peyyālamukhaṃ vitthāretvāva sajjhāyaṃ karoti, tacenaṃitaro evamāha: kiṃ sajjhāyo nāmesa

pariyosānaṃ gantuṃ na deti, evaṃ sajjhāye karīyamāne kadā tanti pariyosānaṃ gamissatīti.

Evameva tikkhapaññassa kesādivasena vitthārato dhātupariggaho papañcato upaṭṭhāti. Yaṃ

thaddhalakkhaṇaṃ ayaṃ paṭhavīdhātuti ādinā nayena saṅghepato manasi karoto

kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti, itarassa tathā manasi karoto avdhakāraṃ avibhūtaṃ hoti,

kesādivasena vitthārato manasi karontassa pākaṭaṃ hoti. Tasmā imaṃ kammaṭṭhānaṃ

bhāvetukāmena tikkhapaññenatāva rahogatena patisallī nena sakalampi attano rūpakāyaṃ

āvajjitvā 'yo imasmiṃ kāye thaddhabhāvo vā kharabhāvo vā ayaṃ paṭhavīdhātu, yo

ābavdhana [PTS Page 352] [\q 352/] bhāvo vā dravabhāvo vā ayaṃ āpodhātu, yo

paripācanabhāvo vā uṇhabhāvo vā ayaṃ tejodhātu, yo vitthambhanabhāvo vā samudī

raṇabhāvo vā ayaṃ vāyodhātu'ti evaṃ saṅkhittena dhātuyo pariggahetvā punappuna

'paṭhavīdhātu, āpodhātū'ti dhātumattato nissattato nijjivato āvajjitabbaṃmanasikātabbaṃ

paccavekkhi tabbaṃ. Tassevaṃ vāyamamānassa nacireneva dhātuppabhedāvabhā sanapaññā

pariggahito sabhāvadhammārammaṇattā appanaṃ appatto upacāramatto samādhi uppajjati.

Athavā pana ye ime catuṇṇaṃ mahābhūtānaṃ nissattabhāvadassanatthaṃ

dhammasenāpatinā: - "aṭṭhiñca paṭicca nahāruñca paṭicca maṃsañca paṭicca cammañca

paṭicca ākāso parivārito rūpantveva saṅkhaṃ gacchatī[a]"ti cattārokoṭṭhāsā vuttā, tesu taṃ

ti antarānusārinā ñāṇahatthena vinibbhujjitvā vinibbhujjitvā ' yo etesu thaddhabhāvo vā

kharabhāvo vā ayaṃ paṭhavī dhātu'ti purimanayeneva dhātuyo pariggahetvā punappuna

'paṭhavī dhātu, āpodhātu'ti dhātumattatonissattato nijjivato āvajjitabbaṃ manasikātabbaṃ

paccavekkhitabbaṃ. Tassevaṃ vāyama

[A.] Ma. Ni. Mahābhatthipadumasutta.

[SL Page 262] [\x 262/]

Mānassa nacireneva dhātuppabhedāvabhāsanapaññā pariggahito

sabhāvadhammārammaṇattā appanaṃ appatto upacāramatto samādhi uppajjati. Ayaṃ

saṅkhepato āgate catudhātuvavatthāne bhāvanā nayo.

Vitthārato āgate pana evaṃ veditabbo: - idaṃ kammaṭṭhānaṃ bhāvetukāmena hi

nātitikkhapaññena yoginā ācariyasantike dvācattāḷīsāya ākārehi vitthārato dhātuyo

uggaṇhitvā uttappakāre senāsane viharantena katasabbakiccena raho gatenapatisallīnena

sasambhārasaṅkhepato sasambhāravibhattito salakkhaṇasaṅkhepato salakkhaṇavibhattitoti

evaṃ catuhākārehi kammaṭṭhānaṃ bhāvetabbaṃ. Tattha kataṃ sasambhārasaṅghapato

bhāveti? Idha bhikkhu vīsatiyā koṭṭhāsesu thaddhākāraṃ paṭhavīdhātuti vavatthapeti,

dvādasasu koṭṭhāsesu yūsagataṃ udakasaṅkhātaṃ ābandhanākāraṃ āpodhātūti vavatthapeti,

catusu koṭṭhāsesu [PTS Page 353] [\q 353/] paripāca nakatejaṃ tejodhātuti vavatthapeti,

chasu koṭṭhāsesu vitthambhanākāraṃ vāyodhātuti vavatthapeti. Tassevaṃ vavatthāpayato

yevadhātuyo pākaṭā honti, tā punappuna āvajjayato manasikāroto vuttanayeneva

upacārasamādhi uppajjati. Yassa pana evaṃ bhāvayato kammaṭṭhānaṃ na ijjhati, tena

sasambhāra vibhattito bhāvetabbaṃ. Kathaṃ? Tena bhikkhunā yaṃ taṃ kāyagatā sati

kammaṭṭhānaniddese sattadhā uggahakosallaṃ, dasadhā manasikārakosallañca vuttaṃ,

dvattiṃsākāre tāva taṃ sabbaṃ aparihā petvā tacapañcakādīnaṃ anulemapaṭilomato vacāsā

sajjhāyaṃ ādiṃ katvā sabbaṃ tattha vuttavidhānaṃ kātabbaṃ. Ayameva hi viseso: - tattha

vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena kesādayo manasikaritvāpi paṭikkūlavasena cittaṃ

ṭhapetabbaṃ, idha pana dhātuvasena. Tasmā vaṇṇādivasena pañcadhā pañcadhā kesādayo

manasikaritvā avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo: - ime kesā nāma

sīsakaṭāhapaḷiveṭhanacamme jātā, tattha yathā vammika matthake jātesu kunṭhatiṇesu na

vammikamatthako jānāti 'mayi kunṭhatināni jātānī'ti, napi kunṭhatiṇāni jānanti 'mayaṃ

vammikamatthake jātānī'ti. Evameva na sīsakaṭāhapaḷiveṭhanacammaṃ jānāti 'mayi kesā

jātā'ti, napi kesā jānanti 'mayaṃ sīsakaṭāha veṭhanacamme jātā'ti. Aññamaññaṃ

ābhogapaccavekkhanarahitā ete dhammā. Iti kesā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso

acetano abyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātutu. Lomā sarīraveṭhanacamme jātā,

tattha yathā suñña gāmaṭṭhāne jātesu dabbatiṇesu na suññagāmaṭṭhānaṃ jānāti 'mayi

dabbatiṇāni jātānī'ti, napi dabbatiṇāni jānanti 'mayaṃ

[SL Page 263] [\x 263/]

Suññagāmaṭṭhāne jātānī'ti. Evameva na sarīraveṭhanacammaṃ jānāti 'mayi lomā jātā'ti, napi

lomā jānanti 'mayaṃ sarīraveṭhanacamme jātā'ti, aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhanarahitā

ete dhammā. Iti lomā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekkokoṭṭhāso acetano abyākato suñño

nissatto thaddho paṭhavīdhātuti. Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā, ttha yathā kumāra kesu

daṇḍakehi madhukaṭṭhikevijjhitvā kīḷantesu na daṇḍakā [PTS Page 354] [\q 354/]

jānanti 'ambhesu madhukaṭṭhikā ṭhapitā'ti, napi madhukaṭṭhikā jānanti 'mayaṃ daṇḍakesu

ṭhapitā'ti. Evameva na aṅguliyo jānanti 'amhākaṃ aggesu ṭhapitā'ti, evameva na aṅguliyo

jānanti 'amhākaṃ aggesu nakhā jātā'ti, napi nakhā jānanti 'mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā'ti,

aññamaññaṃ ābogapaccavekkhanarahitā ete dhammā. Iti nakha nāma imasmiṃ sarīre

paṭiyekko koṭṭhaso acetano abyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātuti. Dantā

hanukaṭṭhikesu jātā, tattha yathā vaḍḍhakīhi pāsāṇaudukkhalakesu kenacideva silesajātena

bandhitvā ṭhapita thambhesu na udukkhalā jānanti 'amhesu thamhā ṭhitā'ti napi thamhā

jānanti 'mayaṃ udukkhalesu ṭhitā'ti, evameva na hanukaṭṭhini jānanti 'amhesu dantā jātā'ti,

napi dantā jānanti 'mayaṃ hanu kaṭṭhisu jātā'ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhanarahitā

ete dhammā, iti dantā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suññe

nissatto thaddho paṭhavīdhātuti. Taco sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito, tattha yathā

allagocamma pariyonaddhāya mahāvīṇāya na mahāvīṇā jānāti 'ahaṃ allago cammena

pariyonaddhā'ti, napi allagocammaṃ jānāti 'mayā mahā vīṇā pariyonaddhā'ti, evameva na

sarīraṃ jānāti 'ahaṃ tacena pariyonaddha'nti, napi tacojānāti 'mayā sarīraṃ pariyonaddha'nti

aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhanarahitā etedhammā, iti taco nāma imasmiṃ sarīre

paṭiyekko koṭṭāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātuti. Maṃsaṃ

aṭṭhisaṅghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ, tattha yathā mahāmattikalittāya bhittiyā na bhitti jānāti

'ahaṃ mahāmattikāya littā'ti, napi mahāmattikā jānāti 'mayā bhitti littā'ti. Evameva na

aṭṭhisaṅghāṭo jānāti 'ahaṃ navapesisatappabhedena1 maṃsena litto'ti, napi maṃsaṃ jānāti

'mayā aṭṭhisaṅghāṭo litto'ti. Aññamaññaṃ ābhoga paccavekkhana rahitā ete dhammā, iti

maṃsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhaso acetano abyākato suñño nissatto thaddho

paṭhavīdhātuti. Nahāru sarīrabbhantare aṭṭhini ābavdhamānā ṭhitā, tatthayathā vallīhi

vinaddhesu kuḍḍadārūsu na kuḍḍa

1. Sī. 11. Navamaṃsapesisatappabhedena.

[SL Page 264] [\x 264/]

Dārūni [PTS Page 355] [\q 355/] jānanti 'mayaṃ vallīhi vinaddhānī'ti, napi valliyo

jānanti 'amhehi kuḍḍadārūni vinaddhānī'ti. Evameva na aṭṭhini jānanti 'mayaṃ nahārūhi

ābaddhānī'ti, napi nahārū jānanti 'amhehi aṭṭhini ābaddhānī'ti. Aññamaññaṃ

ābhogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti nahāru nāma imasmiṃ sarīre paṭiyekko

koṭṭhaso acetano abyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātuti. Aṭṭhisu paṇhikaṭṭhi

gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ, gopphakaṭṭhi jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ, kaṭaṭṭhi

piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ, piṭhikaṇṭako gīvaṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito, gīvaṭṭhi

sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ, sīsaṭṭhi gīvaṭṭhike patiṭṭhitaṃ, gīvaṭṭhi piṭṭhikaṇṭake

patiṭṭhitaṃ, piṭṭhikanṭako kaṭṭṭhimhi patiṭṭhito, kaṭaṭṭhi ūraṭṭhike patiṭṭhitaṃ, ūraṭṭhi

jaṅghaṭṭhike patiṭṭhitaṃ, jaṅghaṭṭhi gopphakaṭṭhike patiṭṭhitaṃ, gopphakaṭṭhi

paṇhikaṭṭhike patiṭṭhitaṃ, tattha yathā iṭṭhakadāru gomayādisañcayesu na heṭṭhimā

heṭṭhimā jānanti 'mayaṃ uparime uparime ukkhipitvā ṭhitā'ti, napi uparimā uparimā jānanti

'mayaṃ heṭṭhimesu ṭṭhimesu patiṭṭhitā'ti, evameva na paṇhikaṭṭhi jānāti. 'Ahaṃ

gopphakaṭṭhiṃ ukkipatvā ṭṭhita'nti, na gopphakaṭṭhi jānāti'ahaṃ jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā

ṭhita'nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti 'ahaṃ ūraṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita'nti, na ūraṭṭhi jānāti 'ahaṃ

kaṭṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita'nti, na kaṭṭṭhi jānāti 'ahaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhita'nti,

na piṭṭhi kaṇṭako jānāti 'ahaṃ gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito'ti, na gīvaṭṭhi jānāti 'ahaṃ

sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita'nti, na sīsaṭṭhi jānāti 'ahaṃ gīvaṭṭhimhi patiṭṭhita'nti, na

gīvaṭṭhi jānāti 'ahaṃ piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhi ta'nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti 'ahaṃ

kaṭṭṭhimhi patiṭṭhito'ti, na kaṭṭṭhijānāti 'ahaṃ ūraṭṭhimhi patiṭṭhita'nti, na ūraṭṭhi jānāti

'ahaṃ jaṅdhaṭṭhimhi patiṭṭhita'nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti 'ahaṃ goppha kaṭṭhimhi

patiṭṭhita'nti, na gopaphakaṭṭhi jānāti 'ahaṃ paṇhikaṭṭhimhi patiṭṭhita'nti, aññamaññaṃ

ābogapaccavekkhana rahitā ete dhammā, iti aṭṭhi nāma imasmiṃ [PTS Page 356] [\q 356/]

sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātuti.

Aṭṭhimiñjaṃ tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantare ṭhitaṃ, tattha yathā veḷu pabbādīnaṃ anto

pakkhittasinnavettaggādisu, na veḷu pabbādīni jānanti 'amhesu vettaggādīni pakkhittānī'ti,

napi vettaggādīni jānanti 'mayaṃ veḷupabbādisu ṭhitānī'ti. Evameva na aṭṭhini jānanti

'amhākaṃ anto miñjaṃ ṭhita'nti, nāpi miñjaṃ jānāti 'ahaṃ aṭṭhinaṃ anto ṭhita'nti,

aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhana rahitā ete dhammā, iti aṭṭhimiñjaṃ nāma imasmiṃ

sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātutu.

Vakkaṃ galavāṭakato nikkhantena eka

[SL Page 265] [\x 265/]

Mūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanahārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ

parikkhipitvā ṭhitaṃ, tattha yathā vaṇṭupanibaṅ aemba phaladvaye na vaṇṭaṃ jānāti 'mayā

ambaphaladvayaṃ upanibaddha'nti napi ambaphaladvayaṃ jānāti 'ahaṃ vaṇṭena

upanibaddha'nti evameva na thūla nahārū jānāni 'mayā vakkaṃ upanibaddha'nti napi

vakkaṃ jānāti 'ahaṃ thūlanahārunā upanibaddha'nti. Aññamaññaṃ

ābhogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti vakkaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko

koṭṭhāso acetano abyākato suññonissatto thaddho paṭhavīdhātuti. Hadayaṃ

sarīrabbhantare uraṭṭhi pañjaramajjhaṃ nissāya ṭhitaṃ, tattha yathā

jinṇasandamānikapañjaraṃ nissāya ṭhapitāya maṃsapesiyā na

sandamānikapañjarabbhantaraṃ jānāti 'maṃ nissāya maṃsapesī ṭhitā'ti napi maṃsapesī

jānāti'ahaṃ jinṇasandamānikapañjaraṃ nissāya ṭhitā'ti. Evameva na uraṭṭhi

pañjarabbhantaraṃjānāti 'maṃ nissāya hadayaṃ ṭhita'nti napi hadayaṃ jāniti 'ahaṃ

uraṭṭhipañjaraṃ nissāya ṭhita'nti aññamaññaṃ ābogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti

hadayaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suññonissatto thaddho

paṭhavīdhātuti. Yakanaṃ anto sarīre dvinnaṃ thanānāmabbhantaredakkhiṇapassaṃ nissāya

ṭhitaṃ, tattha yathā ukkhali kapālapassamihi lagge yamakamaṃsapinḍe na

ukkhalikapālapassaṃ jānāti 'mayi yamakamaṃsapinḍo laggo'ti, napi yamakamaṃsapiṇḍo

[PTS Page 357] [\q 357/] jānāti 'ahaṃ ukkhalikapālapasse laggo'ti. Evameva na thanāna

mabbhantare dakkhiṇapassaṃ jānāti 'maṃ nissāya yakanaṃ ṭhita'nti, napi yakanaṃ jānāti

'ahaṃ thanānamabbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhita'nti. Aññamaññaṃ

ābogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti yakanaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko

koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātuti. Kilomakesu

paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca parivāretvā ṭhitaṃ, apaṭicchannakilomakaṃ

hadayañca vakkañca parivāretvā ṭhitaṃ, apaṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca

parivāretvā ṭhitaṃ, apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ

pariyenandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pilotikāya paḷiveṭhite maṃse na maṃsaṃ jānāti ahaṃ

pilotikāya paḷiveṭhita'nti, napi pilotikā jānāti 'mayā maṃsaṃ paḷiveṭhita'nti. Evameva na

vakka hadayāni sakalasarīre ca maṃsaṃ jānāti 'ahaṃ kilomakena paṭicchanna'nti napi

kilomakaṃ jānāti 'mayā vakkahadayāni sakala sarīre ca maṃsaṃ paṭicchanna'nti.

Aññamaññaṃ ābogapaccavekkha narahitā ete dhammā, iti kilomakaṃ nāma imasmiṃ sarīre

paṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātuti. Pihakaṃ

hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ, tattha yathā

koṭṭhakamaṭhthakapassaṃ nissāya ṭhitāya gomaya piṇḍiyā na koṭṭhakamatthakapassaṃ

jānāti

[SL Page 266] [\x 266/]

'Gomayapiṇḍi maṃ nissāya ṭhitā'ti, napi gomayapiṇḍi jānāti 'ahaṃ

koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitā'ti. Evameva na udarapaṭalassa matthakapassaṃ jānāti

'pihakaṃ maṃ nissāya ṭhita'nti, napi pihakaṃ jānāti 'ahaṃ udarapaṭalassa matthakapassaṃ

nissāya ṭhita'nti. Añña maññaṃ ābhogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti pihakaṃ

nāmaimasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto thaddho

paṭhavidhātuti. Papphāsaṃ sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānamantare hadayañca yakanañca

upari kādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ, tattha yathā jiṇṇakoṭṭhabbhantare lambamāne

sakuṇakulāvake na jiṇṇakoṭṭhabbhantaraṃ jānāti 'mayi sakuṇa kulāvako lambhamāno

ṭhito'ti, napi sakuṇakulāvako jānāti 'ahaṃ jiṇṇakoṭṭhabbhantare lambhamāno ṭhito'ti.

Evameva [PTS Page 358] [\q 358/] na taṃ sarīrabbhantaraṃ jānāti 'mayi papphāsaṃ

lambhamānaṃ ṭhita'nti, napi papphāsaṃ jānāti 'ahaṃ evarūpe sarīrabbhantare lambhamānaṃ

ṭhita'nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti papphāsaṃ nāma

imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso ave tano avyākato suñño nissatto thaddho

paṭhavīdhātuti. Antaṃ galavāṭakakarisamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ, tattha yathā

lohitadoṇikāya obhujitvā ṭhapite chinnasīsadhammanikaḷe bahe na lohitadoṇi jānāti 'mayi

dhammanikaḷebaraṃ ṭhita'nti, napi dhammanikaḷebaraṃ jānāti 'ahaṃ lohitadoṇiyā ṭhita'nti

evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti 'mayi antaṃ ṭhita'nti, napi antaṃ jānāti 'ahaṃ

sarīrabbhantare ṭhita'nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhana rahitā ete dhammā, iti antaṃ

nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatetā thaddho

paṭhavīdhātuti. Antaguṇaṃ antantare ekavīsati antabhoge bandhitvā ṭhitaṃ, tattha yathā

pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitesu rajjukesu na

pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ jānāti 'rajjukā maṃ sibbitvā ṭhitā'ti, napi rajjukā jānanti

'mayaṃ pādapuñchanarajju maṇḍalakaṃ sibbitvā ṭhitā ti. Evameva na antaṃ jānāti 'anta

guṇaṃ maṃ ābavdhitvā ṭhita'nti, napi antaguṇaṃ jānāti 'ahaṃ antaṃ ābandhitvā ṭhita'nti.

Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti antaguṇaṃ nāma imasmiṃ sarīre

pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātūti. Udariyaṃ

udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ, tattha yathā suvāṇadoṇiyaṃ ṭhite suvāṇavamathumhi

na suvāṇadoṇi jānāti 'mayi suvāṇavamathu ṭhito'ti, napi suvāṇavamathu jānāti 'ahaṃ

suvāṇa doṇiyaṃ ṭhito'ti. Evameva na udaraṃ jānāti 'mayi udariyaṃ ṭhita'nti, napi udariyaṃ

jānāti 'ahaṃ udare ṭhita'nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhanarahitā ete dhammā,

itiudariyaṃ nāma imasmiṃ

[SL Page 267] [\x 267/]

Sarīre paṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātuti.

Karīsaṃ pakkāsayasaṅkhāte aṭṭhaṅgulaveḷupabbasadise [PTS Page 359] [\q 359/]

antapariyosāne ṭhitaṃ, tattha yathāveḷupabbe omadaditvā pakkhittāya

saṇhapaṇḍumattikāya na veḷupabbaṃ jānāti 'mayi paṇḍumattikā ṭhitā'ti, napi

paṇḍumattikā jānāti 'ahaṃ veḷu pabbe ṭhitā'ti. Evameva na pakkāsayo jānāti 'mayi karīsaṃ

ṭhita'nti, napi karīsaṃ jānāti 'ahaṃ pakkāsaye ṭhita'nti. Añña maññaṃ

ābogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti karīsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko

koṭṭhāso acetano avyākato suññonissatto thaddho paṭhavīdhātūti. Matthaluṅgaṃ sīsakaṭā

habbhantare ṭhitaṃ, tattha yathāpurāṇalābukaṭāhe pakkhittāya piṭṭha piṇḍiyā na

lābukaṭāhaṃ jānāti 'mayi piṭṭhapiṇḍi ṭhitā'ti, napi piṭṭha pinḍi jānāti 'ahaṃ lābukaṭāhe

ṭhitā'ti. Evameva na sīsakaṭā habbhantaraṃ jānāti 'mayi maṭhthaluṅgaṃ ṭhita'nti, napi

matthaluṅgaṃ jānāti 'ahaṃ sīsakaṭābbhantare ṭhita'nti. Aññamaññaṃ ābhoga

paccavekkhanarahitā ete dhammā, iti matthaluṅgaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko

koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto thaddho paṭhavīdhātuti.

Pittesu abaddhapittaṃ jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sakalasarīraṃ vayāpetvā ṭhitaṃ,

baddhapittaṃ pittakosake ṭhitaṃ, tattha yathā pūvaṃ byāpetvā ṭhite tele na pūvaṃ jānāti

'telaṃmaṃ byāpetvā ṭhita'nti, napi telaṃ jānāti 'ahaṃ pūvaṃ byāpetvā ṭhita'nti. Eva meva na

sarīraṃ jānāti 'abaddhapittaṃ maṃ byāpetvā ṭhita'nti, napi abaddhapittaṃ jānāti 'ahaṃ

sarīraṃ byāpetvā ṭhita'nti. Yathā vasso dakena puṇṇe kosātakīkosake na kosātakīkosako

jānāti 'mayi vassodakaṃ ṭhita'nti, napi vassodakaṃ jānāti. 'Ahaṃ kosātakīkosake ṭhita'nti.

Evameva na pittakosako jānāti 'mayi baddhapittaṃ ṭhita'nti, napi baddhapittaṃ jānāti 'ahaṃ

pittakosake ṭhita'nti. Aññamaññaṃ ābogapaccavekkhana rahitā ete dhammā, iti pittaṃ nāma

imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto

ābandhanākāro āpodhātūti. Semhaṃ ekapattapūrappamāṇaṃ udarapaṭale ṭhitaṃ, tattha yathā

upari sañjāta pheṇapaṭalāya chandanikāya na candanikā jānāti 'mayi pheṇapaṭalaṃ

ṭhita'nti, napi pheṇa [PTS Page 360] [\q 360/] paṭalaṃ jānāti 'ahaṃ candanikāya

ṭhita'ntī. Evameva na udarapaṭalaṃ jānāti 'mayi semhaṃ ṭhita'nti, napi semhaṃ jānāti 'ahaṃ

udara paṭale ṭhita'nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti semhaṃ

nāma imasmiṃ sarīre paṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto

ābandhanā kāro āpodhātūti. Pubbo anibaddhokāso yattha yattheva

[SL Page 268] [\x 268/]

Khāṇukaṇṭakappaharaṇa aggijālādīhi abhihate sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati.

Gaṇḍapiḷakādayo vā uppajjanti, tattha tattha tiṭṭhati. Tattha yathā pharasuppahārādivasena

paggharita niyyāse rukkhe na rukkhassa pahārādippadesā jānanti 'amhesu niyyāso ṭhito'ti.

Napi nīyyāso jānāti 'ahaṃ rukkhassa pahārādippadesesu ṭhito'ti. Evameva na sarīrassa

khāṇukaṇṭakādīhi abhihatappadesā jānanti 'amhesu pubbo ṭhito'ti, napi pubbo jānāti 'ahaṃ

tesu tesu padesesu ṭhito'ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti pubbo

nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhuto

ābandhanākāro āpodhātūti. Lohitesu saṃsaraṇalohitaṃ pittaṃ viya sakalasarīraṃ byāpetvā

ṭhitaṃ, sanni citalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūra mattaṃ

vakkahadayayakanapapphāsāni tementaṃ ṭhitaṃ. Tattha saṃsaraṇalohite

abaddhapittasadisova vinicchayo. Itarampana yathā jajjarakapāle ovaṭṭe udake heṭṭhā

leḍḍukhaṇḍādīni temaya māne na leḍḍkhaṇḍādīni jānanti 'mayaṃ udakena

temiyamānā'ti, napi udakaṃ jānāti 'ahaṃ leḍḍkhaṇḍādīni tememī'ti. Evameva na yakanassa

heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ vakkādīni vā jānanti 'mayi lohitaṃ ṭhitaṃ amhe vā temayamānaṃ

ṭhita'nti, napi lohitaṃ jānāti 'ahaṃ yakanassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā vakkādīni temayamānaṃ

ṭhita'nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti lohitaṃnāma imasmiṃ

sarīre paṭiyekko koṭṭhāso avetano abyākato suññonissatto yūsabhūto ābandhanā kāro

āpodhātūti. Sedo aggisantāpādikālosu kesaloma kupa vivarāni pūretvā tiṭṭhati ceva

paggharatī'ti. [PTS Page 361] [\q 361/] napi [missing 3 lines] bhisādikalāpa vivarehi

paggharantaṃ udakaṃ jānāti 'ahaṃ bhisādikalāpaviva rehi paggharāmī'ti. Evameva na

kesalomakūpavivarāni jānanti 'amhehi sedo paggharatī'ti, napi sedo jānāti 'ahaṃ

bhisādikalāpavivarehi paggharāmī'ti. Evameva na kesalomakūpavivarāni jānanti 'amhehi

sedo paggharatī'ti, napi sedo jānāti 'ahaṃ kesaloma kūpavivarehi paggharāmī'ti.

Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhana rahitā ete dhammā, iti sedo nāma imasmiṃ sarīre

pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsa bhūto ābandhanākāro āpodhātūti.

Medo thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā, kisassajaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito

patthinnasineho. Tattha yathā haḷiddipilotikapaṭicchanne maṃsapuñje na maṃsapuñjo jānāti

'maṃ nissāya haḷiddipilotikā ṭhitā'ti, napi haḷiddipilotikā jānāti 'ahaṃ maṃsapuñjaṃ nissāya

ṭhitā'ti. Evameva na sakala sarīre jaṅghādisu vā maṃsaṃ jānāti 'maṃ nissāya medo ṭhito'ti,

[SL Page 269] [\x 269/]

Napi medo jānāti 'ahaṃ sakalasarīre jaṅghādisu vā maṃsaṃ nissāya ṭhito'ti. Aññamaññaṃ

ābogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti medo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso

acetano abyākato suñño nissatto patthinnayūso ābavdhanā kāro āpodhātūti. Assu yadā

sañjāyati, tadā akkikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā tattha yathā udakapunṇesu

taruṇa tālaṭṭhikupakesu na taruṇatālaṭṭhikūpakā jānanti 'amhesu udakaṃṭhita'nti, napi

taruṇatālaṭṭhikupakā jānanti 'amhesu udakaṃ ṭhita'nti, napi taruṇatālaṭṭhikupakesu

udakaṃ jānāti 'ahaṃ taruṇa tālaṭṭhikupakesu ṭhita'nti. Evameva na akkhikūpakā jānanti

'amhesu assu ṭhita'nti, napi assu jānāti 'ahaṃ akkhikūpakesu ṭhita'nti. Aññamaññaṃ

ābogapaccavekkhanarahitā ete dhammā, iti assu nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso

acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābavdhanākāro āpodhātūti. Vasā

aggisantāpādikāle hatthatala hatthapiṭṭhi pādatala padāpiṭṭhi nāsāpuṭa nalāṭa aṃsakuṭesu

ṭhitavilīnasneho, tattha yathā pakkhittatele ācāme na ācāmo jānāti 'maṃ telaṃ ajjhottharitvā

ṭhita'nti. Evameva na hatthatalādippadeso [PTS Page 362] [\q 362/] jānāti 'maṃ vasā

ajjhottharitvā ṭhitā'ti, napi vasā jānāti 'ahaṃ hatthatalā dippadesaṃ ajjhottharitvā ṭhitā'ti.

Aññamaññaṃ ābogapacca vekkhanarahitā ete dhammā, iti vasā nāma imasmiṃ sarīre

pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhuto ābavdhanākāro āpodhātūti.

Kheḷo tathārūpe kheḷuppattippaccaye sati ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhātale tiṭṭhati,

tattha yathā abbocchinnaudakanissande nadītīra kupake na kūpatalaṃ jānāti 'mayi udakaṃ

santiṭṭhatī'ti, napi udakaṃ jānāti 'ahaṃ kupatale santiṭṭhāmī'ti. Evameva na jivhātalaṃ jānāti

'mayi ubhohi kapolapassehi orohitvā kheḷo ṭhito'ti napi kheḷo jānāti 'ahaṃ ubhohi

kapolapassehi orohi vā jivhātale ṭhito'ti. Aññamaññaṃ ābogapaccavekkhanarahitā ete

dhammā, iti kheḷo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekkokoṭṭhāso acetano abyākato suñño

nissatto yūsabhuto ābavdhanākāro āpodhātūti. Siṅghāṇikā yadā sañjāyati, tadā nāsāpuṭe

pūretvātiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā pūtidadhiharitāya sippikāya na sippikā jānāti

'mayi pūtidadhi ṭhita'nti, napi pūti dadhi jānāti 'ahaṃ sippikāya ṭhita'nti. Evameva na

nāsāpuṭā jānanti 'amhesu siṅghāṇikā ṭhitā'ti, napi siṅghāṇikā jānāti 'ahaṃ nāsāpuṭesu

ṭhitā'ti aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhana rahitā ete dhammā, iti siṅghāṇikā nāma imasmiṃ

sarīre pāṭiyekkā koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto

[SL Page 270] [\x 270/]

Yūsabhuto ābandhanākāro āpodhātūti. Lasikā aṭṭhikasavdhinaṃ abbhañjanakiccaṃ

sādhayamānā asītisatasandhisu ṭhitā, tattha yathā telabbhañjite akkhe na akkho jānāti 'maṃ

telaṃ abbhañjitvā ṭhita'nti, napi telaṃ jānāti 'ahaṃ akkhaṃ abbhañjitvā ṭhita'nti. Evameva na

asītisatasavdhayo jānanti 'lasikā amhe abbhañjitvā ṭhitā'ti, napilasikā jānāti 'ahaṃ

asītisatasandhayo abbhañjitvā ṭhitā'ti. Aññamaññaṃ ābogapaccavekkhanarahitā ete dhammā,

iti lasikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano avyākato suñño nissatto

yūsabhuto ābavdhanākāro āpodhātūti. Muttaṃ vattissa abbhantare ṭhitaṃ, tattha yathā

candanī kāya pakkhitte adomukhe yavanaghaṭe na yavanaghaṭo jānāti 'mayi

chandanikāraso ṭhito'ti, napi candanikāraso jānāti 'ahaṃ yavana ghaṭe ṭhito'ti. Evameva na

vatthi jānita [PTS Page 363 [\q 363/] ']mayi vuttaṃ ṭhita'nti. Napi muttaṃ jānāti 'ahaṃ

vatthimhi ṭhita'nti. Aññamaññaṃ āboga paccavekkhanarahitā ete dhammā, iti muttaṃ nāma

imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhuto

ābavdhanākāro āpodhātūti.

Evaṃ kesādisu manasikāraṃ pavattetvā yena santappati ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko

koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātuti. Yena jirīyati yena

pariḍayhati yena asitapītakhāyitasāyitaṃ sammāpariṇāmaṃ gacchati, ayaṃ imasmiṃ sarīre

pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātutī. Evaṃ

tejokoṭṭhāsesu manasikāro pavattetabbo.

Tato uddhaṅgame vāto uddhaṅgamavasena pariggahetvā ado game adhogamavasena,

kucchisaye kucchisayavasena, koṭṭhasaye keṭṭhasayavasena, aṅgamaṅgānusārimhi

aṅgamaṅgānusārivasena, assāsapassāse assāsapassāsavasena pariggahetvā uddhaṅgamā vātā

nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suññonissatto vitthambhanākāro

vāyodhātuti; adhogamā vātā nāma kucchisayā vātā nāma koṭṭhasayā vātā nāma

aṅgamaṅgānusārino vātā nāma assāsapassāsāvātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso

acetano abyākato suñño nissatto vitthambhanākāro vāyodhātuti; evaṃ vāyo koṭṭhāsesu

manasikāro pavattetabbo.

Tassevaṃ pavattamanasikārassa dhātuyo pākaṭā honti, tā punappuna āvajjayato

manasikaroto vuttanayeneva upacāra samādhi uppajjati. Yassa pana evaṃ bhāvayato

kammaṭṭhānaṃ na

[SL Page 271] [\x 271/]

Ijjhati, tena salakkhaṇasaṅkhepato bhāvetabbaṃ. Kataṃ? Vīsatiyā koṭṭhāsesu

thaddhalakkhaṇaṃ paṭhavīdhātuti vavatthapetabbaṃ. Tattheva ābavdhanalakkhaṇaṃ

āpodhātūti, paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātuti, vitthambhanalakkhaṇaṃ vāyodhātuti;

dvādasasu koṭṭhāsesuābavdhana lakkhaṇaṃ āpodhātūti vavatthapetabbaṃ. Tattheva

paripācana lakkhaṇaṃ tejodhātuti, vitthambhanalakkhaṇaṃ vāyodhātutī, thaddhalakkhaṇaṃ

paṭhavīdhātuti; catusu koṭṭhāsesu paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātuti vavatthapetabbaṃ.

Tena avinibbhuttaṃ vitthambhana [PTS Page 364] [\q 364/] lakkhaṇaṃ vāyodhātuti,

thaddhalakkhaṇaṃ paṭhavīdhātuti, ābandhana lakkhaṇaṃ āpodhātūti; chasu koṭṭhāsesu

vitthambhanalakkhaṇaṃ vāyo dhātūti vavatthapetabbaṃ. Tattheva thaddhalakkhaṇaṃ

paṭhavīdhātuti, ābandhanalakkhaṇaṃ āpodhātūti, paripācanalakkhaṇaṃ tejodātuti. Tassevaṃ

vavatthāpayato dhātuyo pākaṭā honti. Tā punappuna āvajjayato manasi karoto

vuttanayeneva upacārasamādhi uppajjati. Yassa pana evampi bhāvayato kammaṭṭhānaṃ na

ijjhati, tena salakkhaṇavibhattito bhāvetabbaṃ. Kataṃ? Pubbe vutta nayeneva kesādayo

pariggahetvā kesamhi thaddhalakkhaṇaṃ paṭhavī dhātuti vavatthapetabbaṃ. Tattheva

ābavdhanalakkhaṇaṃ āpodhātūti, paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātuti, vitthambhanalakkhaṇaṃ

vāyo dhātuti, evaṃ sabbakoṭṭhāsesu ekekasmiṃ koṭṭhāse catasso dhātuyo vavatthapetabbā.

Tassevaṃvavatthāpayato dhātuyo pākaṭā honti. Tā punappuna āvajjayato manasi karoto

vuttanayeneva upacārasamādhi uppajjati. Api ca ko pana vacanatthato kalāpato cunṇato

lakkhaṇādito samuṭṭhānato nānattekattato vinibbhogāvinibbhogato sabāgavisabhāgato

ajjhattikabāhiravisesato saṅgahato paccayato asamannā hārato paccayavibhāgatoti imehipi

ākārehi dhātuyo manasikātabbā. Tattha vacanatthato manasikarontena - patthaṭattā paṭhavī,

appeti āpiyati appāyatīti vā āpo, tejatīti tejo, vāyatīti vāyo, avisesena pana

sakkhaṇadhāraṇato dukkhādānato dukkhādhānato ca dhātuti, evaṃ visesasāmaññavasena

vacanatthato manasi kātabbā. Kalāpatoti yā ayaṃ kesā lomāti ādinā nayena vīsatiyā ākārehi

paṭhavīdhātu, pittaṃ semhanti ca ādinā nayena dvādasahākārehi āpodhātu niddiṭṭhā, tattha

yasmā: -

" Vaṇṇo gandho raso ojā catasso cāpi dhātuyo

Aṭṭha dhammasamodhāni hoti kesāti sammuti,

Tesaṃ ye vinibbhogā natthi kesāti sammutī"ti.

Tasmā kesāpi aṭṭhadhammakalāpamattameva, tathā lomādayoti. [PTS Page 365] [\q 365/]

yo pananettha kammasamuṭṭhāno koṭṭhāso, so jīvitindriyena ca

[SL Page 272] [\x 272/]

Bhāvena ca saddhi dasadhammakalāpopi hoti. Ussadavasena pana paṭhavīdhātuāpodhātūti

saṅkhaṃ gato, evaṃ kalāpato manasi kātabbā. Cuṇṇatoti imasmiṃ hi sarīre majjhimena

pamāṇena pariggayhamānā paramāṇubhedasaṃcunṇā sukhumarajabhūtā paṭhavīdhātu

doṇamattā siyā, sā tato upaḍḍhappamāṇāya āpodhātuyā saṅgahītā tejodhātuyāanupālitā

vāyodhātuyā vitthamhitā na vikirīyati na viddhaṃsīyati, avikiriyamānā aviddhaṃsiyamānā

anekavidhaṃ itthipurisaliṅgādibhāvavikappaṃ upagacchati, aṇuthūladīgharassa

thirakaṭhinādi bhāvañca pakāseti. Yūlagatā ābandhanākārabhūtā panetta āpodhātu

paṭhavīpatiṭṭhitā tejānupālitā vāyovitthamhitā na paggharati na parissavati, apaggharamānā

aparissamanānā pīṇitapīṇita bhāvaṃ dasseti. Asitapītādiparipāvakā cettha usumākārabhūtā

uṇhattalakkhaṇā tejodhātu paṭhavīpatiṭṭhitā āposaṅgahitā vāyovitthamhitā imaṃ kāyaṃ

paripāveti. Vaṇṇasampattiñcassa āvahati. Tāya ca pana paripācito ayaṃ kāyo na pūtibhāvaṃ

dasseti, aṅgamaṅgānusaṭā cettha samudīraṇavitthambhanalakkhaṇā vāyodhātu

paṭhavīpatiṭṭhitā āposaṅgahitā tejānupālitā imaṃkāyaṃ vitthamheti. Tāya ca pana

vitthamhito ayaṃ kāyo na paripatati, ujukaṃ saṇṭhāti. Aparāya vāyodhātuyā samabbhāhato

gamanaṭṭhānanisajjā sayana iriyāpathesu viññattiṃ dasseti, sammiñjeti, sampasāreti,

hatthapādaṃ lāḷeti. Evametaṃ itthipurisādibhāvena bālajanavañcanaṃ māyārūpasadisaṃ

dhātuyantaṃ pavatta tīti evaṃ cuṇṇato manasikātabbā. Lakkhaṇāditoti paṭhavīdhātu kiṃ

lakkhaṇā, kiṃ rasā, kiṃ paccupaṭṭhānāti evaṃ catassova dhātuyo āvajjetvā

paṭhavīdhātukakkhaḷattalakkhaṇā, patiṭṭhānarasā, sampaṭicchapaccupaṭṭhānā; āpodhātu

paggharaṇalakkhaṇā, brūhana rasā, saṅgahapaccupaṭṭhānā;tejodhātu uṇhattalakkhaṇā,

paripācanarasā, maddavānuppadāna paccupaṭṭhānā; vāyodhātu vitthambhana lakkhaṇā,

samudīraṇarasā, abhinīhārapaccupaṭṭhānāti; evaṃ lakkhaṇā dito manasi [PTS Page 366]

[\q 366/] kātabbā. Samuṭṭhānatoti ye ime paṭhavīdhātu ādīnaṃ vitthārato

dassanavasena kesādayo dvācattāḷīsakoṭṭhāsā dassitā, tesu 'udahiyaṃkarīsaṃ pubbo

mutta'nti ime cattāro koṭṭhāsā utusamuṭṭhānāva. 'Assu sedo kheḷo siṅghāṇikā'ti ime cattāro

utucittasamuṭṭhānā, asitādiparipācanakotejo kammasamuṭṭhānova. Assāsapassāsā

cittasamuṭṭhānāva, avasesā sabbepi catusamuṭṭhānāti evaṃ samuṭṭhānato manasi kātabbā.

Nānattekattatoti sabbāsampi dhātūnaṃ salakkhaṇādito nānattaṃ aññāneva hi

paṭhavīdhātuyā lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānāni aññāni āpodhātuādīnaṃ, evaṃ

lakkhaṇādivasena pana kammasamuṭṭhānādivasena ca nānattabhūtānampi etāsaṃ

rūpamahābhūta dhātu dhamma

[SL Page 273] [\x 273/]

Aniccādivasena ekattaṃ hoti. Sabbāpi hi dhātuyo ruppana lakkhaṇaṃ anatītattā rūpāni,

mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtāni. Mahantapātubhāvādihīti etāhi dhātuyo

mahantapātubhāvato mahābhūtasāmaññato mahāparihārato mahāvikārato, mahantattā

bhūtattā cāti imehi kāraṇehi mahābhūtāniti vuccanti. Tattha mahantapātubhāvatoti etāni hi

anupādinna santānepi upādinnasantānepi mahantāni pātubhūtāni, tesaṃ anupādinnasantāne:

-

"Duve satasahassāni cattāri nahutāni ca,

Ettakaṃ bahalattena saṅkhātāyaṃ vasundharā"ti.

Ādinā sayena mahantapātubhāvatā buddhānussatiniddese vuttāva. Upādinnasantānepi

maccha kacchapa deva dānavādi sarīravasena mahantāneva pātubhūtāni. Vuttaṃ hetaṃ: -

"santi bhikkhave mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā[a]"ti ādi mahābhūtasāmañña toti

etānihi- yathā māyākāro amaṇiṃyeva udakaṃ maṇiṃ katvā dasseti, asuvaṇṇaṃ yeva

leḍḍuṃ suvanṇaṃ katvā dasseti, yathā ca sayaṃ neva yakkho na yakkhīsamāno

yakkhabhāvampi yakkhibāvampi dasseti, evameva sayaṃ anīlāneva hutvā nīlaṃ upādārūpaṃ

dassenti, apītāni alohitāni anodātāneva [PTS Page 367] [\q 367/] hutvā odātaṃ

upādārūpaṃ dassentīti māyākāramahābhūtasāmaññato mahā bhūtāni. Yathā ca yakkhādīni

mahābhūtāni yaṃ gaṇhanti, neva nesaṃ tassa anto na bahaṭṭhānaṃ upalabbhati, na ca taṃ

nissāya na tiṭṭhanti, evameva etānipi neva aññamaññassa anto na bahi ṭhitāni hutvā

upalabbhanti, na ca aññamaññaṃ nissāya na tiṭṭhantīti acinteyyaṭṭhānatāya

yakkhādimahābhūtasāmaññatopi mahābhūtāni, yathā ca yakkhinī saṅkhātāni mahābhūtāni

manāpehi vaṇṇasaṇṭhāna vikkhepehi attano bhayānakabhāvaṃ paṭicchādetvā satte

vañcenti, evameva etānipi itthipurisasarīrādisu manāpena chavi vanṇena manāpena attano

aṅgapaccaṅgasanṭhānena manāpena ca hatthapādaṅguli bhamukavikkhepena attano

kakkhaḷattādi bhedaṃ yathāvasaralakkhaṇaṃ paṭicchādetvā bālajanaṃ vañcenti, attano

sabhāvaṃ daṭṭhuṃ na dentīti vañcakattena yakkhinī mahā bhūtasāmaññatopi mahābhūtāni.

Mahāparihāratoti mahantehi paccayehi pariharitabbato, etāni hi divase divase upane tabbattā

mahantehi ghāsacchāda nādihi bhūtāni pavattānīti mahā bhūtāni, mahāparihāni vā

bhūtānītipi mahābhūtāni. Mahāvikāra toti etāni hi upādinnānipi anupādinnānipi

mahāvikārāni

[A]vinayacūlavagga- a. Ni. Aṭṭhakani.

[SL Page 274] [\x 274/]

Honti. Tattha anupādinnānaṃ kappavuṭṭhāne vikāramahattaṃ pākaṭaṃ hoti, upādinnānaṃ

dhātukkhobhakāle. Tathāhi: -

Bhumito vuṭṭhito yāva brahmalokā vidhāvati,

Acci accimato loke ḍayhamānamhi tejasā.

Koṭisatasahassekaṃ cakkavāḷaṃ vilīyati,

Kupitena yadā loko salilena vinassati.

Koṭisatasahassekaṃ cakkavāḷaṃ vilīyati,

Vāyodhātuppapena yadā loko vinassati.

Patthaddho bhavatī kāyo daṭṭho kaṭṭhamukhena vā,

Paṭhavīdhātuppakopena hoti kaṭṭhamukheva so.

Pūtiyo bhavatī kāyo daṭṭho pūtimukhena vā,

Āpodhātuppakopena hoti pūtimukheva so. [PTS Page 368] [\q 368/]

Santatto bhavatī kāyo daṭṭho aggimukhena vā,

Tejodhātuppakopena hoti aggimukheva so.

Saññinno bhavatī kāyo daṭṭho satthamukhena vā,

Vāyodhātuppakopena hoti satthamukheva so.

Iti mahāvikārāni bhūtānīti mahābhūtāni. Mahantattā bhūtattā cāti etāni hi mahantāni mahatā

vāyāmena pariggahetabbattā, bhūtāni vijjamānattāti. Mahantattā bhūtattā ca mahābhūtāni.

Evaṃ sabbāpetā dhātuyo mahantapātubhāvādihi kāraṇehi mahi bhūtāni.

Salakkhaṇadhāraṇato pana dukkhādānato ca dukkhā dhānato ca sabbāpi dhātulakkhaṇaṃ

anatītattā dhātuyo, salakkhaṇa dhāraṇena ca attano khaṇānurūpadhāraṇena ca dhammā,

khayaṭṭhena aniccā, bhayaṭṭhena dukkhā, asārakaṭṭhena anattā. Iti sabbāsampi

rūpamahābhūtadhātudhammaaniccādivasena ekattanti evaṃ nānatte kattato manasi kātabbā.

Vinibbhogāvinibbhogatoti sahuppannāva etā ekekasmiṃ sabbapariyantime

suddhaṭṭhakādikalāpe padesena avinibbhuttā, lakkhaṇena pana vinibbhuttāti evaṃ

vinibbhogāvinibbhogato manasi kātabbā. Sabhāgavisabhāgatoti evaṃ avinibbhuttāsu

cāpietāsu purimā dve garukattā sabhagā, tathā pacchimā lahukattā. Purimā pana pacchimāhi

pacchimā ca purimāhi visabhāgāti evaṃ sabhāgavisabhāgato manasi kātabbā. Ajjhattika

bāhiravisesatoti ajjhattikā dhātuyo viññāṇavatthu viññatti indu;yānaṃ nissayā honti

sairiyāpathā catusamuṭṭhānā, bāhirā vuttaviparītappakārāti. Evaṃ ajjhattikabāhiravisesato

manasikātabbā. Saṅgahatoti kammasamuṭṭhānā paṭhavīdhātu kammasamuṭṭhānāhi itarāhi

ekasaṅgahā hoti, samuṭṭhānanānattābhāvato. Tathā

[SL Page 275] [\x 275/]

Cittādisamuṭṭhānā cittādisamuṭṭhānāhīti. Evaṃ saṅgahato manasi kātabbā. Paccayatoti

paṭhavīdhātu āposaṅgahītā tejoanu pālitā vāyovitthamhitā tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ patiṭṭhā

hutvā paccayo hoti, āpodhātu paṭhavīpatiṭṭhitā tojoanupālitā vāyovitthamhitā tinṇaṃ

mahābhūtānaṃ ābandhanaṃ hutvā paccayo hoti, tejodhātu paṭhavīpatiṭṭhitā āposaṅgahītā

[PTS Page 369] [\q 369/] vāyovitthamhītā tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ paripācanaṃ hutvā

paccayo hoti, vāyo dhātu paṭhavīpatiṭṭhitā āposaṅgahītā tejoparapācitā

tiṇṇaṃmahābhūtānaṃ vitthambhanaṃ hutvā paccayo hotīti evaṃ paccayato manasi kātabbā.

Asamannāhāratoti paṭhavīdhātu cettha'ahaṃ paṭhavī dhātu'ti vā 'tiṇṇaṃ dhātūnaṃ patiṭṭhā

hutvā paccayo homī'ti vā na jānāti, itarānipi tīṇi' amhākaṃ paṭhavīdhātu patīṭṭhā hutvā

paccayo hotī'ti na jānanti, esanayo sabbatthāti evaṃ asamannāhārato manasi kātabbā.

Paccaya vibhāgatoti dhātūnaṃ hi 'kammaṃ cittaṃ āhāro utu'ti cattāro paccayā, tattha

kammasamuṭṭhānānaṃ kamma meva paccayo hoti, na cittādayo. Cittādisamuṭṭhānānampi

cittādayova paccayā honti, na itare; kammasamuṭṭhānānañca kammaṃ janakappaccayo hoti,

sesānaṃ pariyāyato upanissaya paccayo hoti. Cittasamuṭṭhānānaṃ cittaṃ janakapaccayo hoti,

sesānaṃ pacchājātapaccayo atthipaccayo avigatapaccayo ca. Utusamuṭṭhānānaṃ utu

janakapaccayohoti. Sesānaṃ atthipaccayo avigatapacca yo ca. Kammasamuṭṭhānaṃ

mahābhūtaṃ kammasamuṭṭhānānampi mahābhūtānaṃ paccayo hoti,

cittādisamuṭṭhānānampi mahābhūtānaṃ paccayo hoti, tathā cittasamuṭṭhānaṃ,

āhārasamuṭṭhānaṃ. Utusamuṭṭhānaṃ mahā bhūtaṃ utusamuṭṭhānānampi mahābhūtānaṃ

paccayo hoti, kammādi samuṭṭhānānampi. Tattha kammasamuṭṭhānā paṭhavīdhātu

kammasamuṭṭhānānaṃ itahāsaṃ sahajāta aññamaññanissayaatthiavigatavasena ceva

patiṭṭhānavasena ca paccayo hoti, na janakavasena. Itaresaṃ tisantati mahābhūtānaṃ nissaya

atthiavigatavasena paccayo hoti, na patiṭṭhānavasena, na janakavasena. Āpodhātu cettha

itarāsaṃ tiṇṇaṃ sahajātādivasena ceva ābandhanavasena ca paccayo hoti, na janakavasena.

Itaresaṃ tisantatikānaṃ nissayaatthiavigata paccayavaseneva. Na ābavdhanavasena, na

janakavasena. Tejo dhātu pettha itarāsaṃ tiṇṇaṃ sahajātādivasena ceva paripācana vasena

ca paccayo hoti, na janakavasena. Itaresaṃ tisantati kānaṃ

nissayaatthiavigatapaccayavaseneva, na paripācanavasenana janakavasena. Vāyodhātu

pettha itarāsaṃ tiṇṇaṃ sahajātādi [PTS Page 370] [\q 370/] vasena ceva

vitthambhanavasena ca paccayo hoti, na janakavasena.

[SL Page 276] [\x 276/]

Itaresaṃ tisantatikānaṃ nissaya atthi avigatapaccayavaseneva, na vitthambhanavasena na

janakavasena. Cittaāhārautusamuṭṭhāna paṭhavī dhātu ādīsupi eseva nayo. Evaṃ

sahajātādipaccayavasappavattāsu ca panetāsu dhātusu.

Ekaṃ paṭicca tisso catudhā tisso paṭicca eko ca,

Dve dhātuyo paṭicca dve chaddhā sampavattanti.

Paṭhavī ādīsu hi ekekaṃ paṭicca itarā tisso tissoti evaṃ ekaṃ paṭicca tisso catudā

sampavattanti, tathā paṭhavīdhātu ādīsu ekekā itarā tisso tisso paṭiccāti evi tisso paṭicca

ekāva catudhā sampavattati, purimā pana dve paṭicca pacchimā, pacchimāva dve paṭicca

purimā, paṭhamatatiyā paṭicca dutiyacatutthā, dutiyacatutthā paṭicca paṭhamatatiyā,

paṭhamacatutthā paṭicca dutiyatatiyā, dutiyatatiyā paṭicca paṭhamacatutthāti evaṃ dve

dhātuyo paṭicca dve chaddhā sampavattanti, tāsu paṭhavīdhātu abhikkamapaṭikkamādikāle

uppīḷanassa paccayo hoti. Sāva āpodhātuyā anugatā patiṭṭhāpanassa, paṭhavīdhātuyā pana

anugatāāpodhātu adikkhepanassa, vāyo dhātuyā anugatā tejodhātu uddharaṇassa,

tejodhātuyā anugatā vāyodhātu atiharaṇa vītiharaṇānaṃ paccayo hotīti evaṃ paccaya

vibhāgato manasi kātabbā. Evaṃ vacanatthādivasena manasi karontassāpi hi ekenekena

mukhena dhātuyo pākaṭā honti, tā punappuna āvajjayato manasi karoto vuttanayeneva

upacārasamādhi uppajjati, svāyaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ vavatthāpakassa ñāṇassānubhāvena

uppajjanato catudhātu vavatthānantveva saṅkhaṃ gacchati. Idañca pana catudhātu

vavatthānamanuyutto bhikkhu suññataṃ avagāhati, sattasaññaṃ samugghāteti, so

sattasaññāya samūha tattā vāḷamigayakkharakkhasādi vikappaṃ anāpajjamāno bhayabhera

vasahohoti, ahatīrati saho na iṭṭhāniṭṭhesu ugghātanigghātaṃ pāpuṇāti, mahāpaññoca pana

hoti amatapariyosāno vā sugatiparāyano vāti.

Evaṃ mahānubhāvaṃ yogīvarasahassa kīḷitaṃ etaṃ,

Catudhātu vavatthānaṃ nicaṃ sevetha medhāvīti.

Ayaṃ catudhātuvavatthānassa bhāvanāniddeso. [PTS Page 371] [\q 371/]

Ettāvatā ca yaṃ samādhissa vitthāraṃ bhāvanānayañca dassetuṃ ko samādhi kenaṭṭhena

samādhīti ādinā nayenapañhakammaṃ kataṃ. Tattha kathaṃ bhāvetabboti imassa padassa

sabbappakārato atthavanṇanā samattā hoti. Duvidhoyeva svāyaṃ idha adhippeto

upacārasamādhi ceva appanāsamādhi ca tattha dasasu kammaṭṭhānesu

[SL Page 277] [\x 277/]

Appanā pubbabhāgacittesu ca ekaggatā upacārasamādhi, avasesa kammaṭṭhānesu

cittekaggatā appanāsamādhi. So duvidhopi tesaṃ kammaṭṭhānānaṃ bāvitattā bāvito hoti.

Tenavuttaṃ kataṃ bhāvetabboti imassa padassa sabbappakārato atthavaṇṇanā samattāti.

Yampana vuttaṃ samādhibāvanāya ko ānisaṃsoti, tattha diṭṭhadhammasukhavihārādi

pañcavidhosamādibhāvāya ānisaṃso. Tathāhi: ye arahanto khīṇāsavā samāpajjitvā

ekaggacittā sukhaṃ divasaṃ viharissāmāti samādhiṃ bhāventi, tesaṃ appanāsamādibhāvanā

diṭṭhadhammasukhavihārānisaṃsā hoti. Tenāha bhagavā: - "na kho panete cuvda ariyassa

vinaye sallekhā vuccanti diṭṭhadhammasukha vihārā ete ariyassa vinaye vuccantī"[a]ti.

Sekha puthujjanānaṃ 'samāpattito vuṭṭhāya samāhitena cittena vipassissāmā'ti bhāvayataṃ

vipassanāya padaṭṭhānattā appanāsamādibhāvanāpi sambādhe okāsādhigamanayena

upacārasamādhibhāvanāpi vipassanāni saṃsā hoti. Tenāha bhagavā: "samādhiṃ bhikkhave

bhāvetha, samāhito bhikkhave bhikkha yathābhūtaṃ pajānātī"ti. Ye pana aṭṭhasamāpattiyo

nibbattetvā abiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya 'ekopi hutvā bahudhā

hotī'ti vuttanayā abhiññāyo patthentā nibbattenti, tesaṃ sati sati āyatane

abhiññāpadaṭṭhānattā appanāsamādibhāvanā abiññānisaṃsā hoti. Tenāha bhagavā: - " so

yassa yassa abiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti

abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhi bhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane"ti. [PTS

Page 372] [\q 372/] ye 'aparihīnajjhānā brahmaloke nibbattissāmā'ti brahmalokuppattiṃ

patthentā vā apatthayamānā vāpi puthujjanā samādhito na parihāyanti, tesaṃ

bhavavisesāvahattā appanāsamādhibhāvanā bhavavisesānisaṃsā hoti. Tenāha bhagavā:

"paṭhamaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā kattha uppajjanti? Brahmapārisajjānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ uppajjantī"ti ādi. Upacārasamādhibhāvanāpi pana

kāmāvacarasugatibhavavisesaṃ āva hatiyeva. Ye pana ariyā 'aṭṭhasamāpattiyo nibbattetvā

nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā sattadivasāni acittā hutvā diṭṭheva dhamme nirodhaṃ

nibbāṇaṃ patvā sukhaṃ viharissāmā'ti samādhiṃ bhāventi, tesaṃ appanāsamādhibhāvanā

nirodhānisaṃsā hoti. Tenāha: - "soḷasahi gñāṇacariyāhinavahi samādhicariyāhi vasībhā vato

paññā nirodhasamāpattiyā ñāṇa"nti. Evamayaṃ diṭṭhadhammasukha vihārādipadvavidho

samādhibhāvanāya ānisaṃso.

Tasmā nekānisaṃsamhi kilesamalasodhane

Samādhibhāvanāyoge nappamajjeyya paṇḍitoti.

[A.] Ma. Ni. Sallekhasutta.

[SL Page 278] [\x 278/]

Ettāvatā ca 'sile patiṭṭhāya naro sapañño'ti imissā gāthāya sīlasamādhipaññāmukhenadesite

visuddhimagge samādhipi paridipito hoti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Samādhibhāvanādikāre

Samādhiniddeso nāma

Ekādasamo paricchedo.

[PTS Page 373] [\q 373/]

[PTS Vol Vism2] [\z Vism /] [\f II /]

12.

Iddhividha niddeso.

Idāni yāsaṃ lokikābhiññānaṃ vasena ayaṃ samādhibhāvanā abhiññānisaṃsāti vuttā, tāabiññā

sampādetuṃ yasmā paṭhavī kasiṇādisu adigata catutthajjhānena yoginā yogo kātabbo, evaṃ

hissa sā samādhibhāvanā adhigatānisaṃsā ceva bhavissati thiratarā ca, so adhigatānisaṃsāya

thiratarāya samādhibhāvanāya samannāgato sukheneva paññābhāvanaṃ sampādessati, tasmā

abhiññākathaṃ tāva ārabhissāma. Bhagavatā hi adhigatacatutthajjhānasamādhīnaṃ kula

puttānaṃ samādhibhāvanānisaṃsadassanatthañceva uttaruttariṃ

paṇītapaṇītadhammadesanatthañca " so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte

anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte iddhividhāya cittaṃ

abhinīharati abhininnāmeti so anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti ekopi hutvā pahudhā

hotī[a]"ti ādinā nayena iddhividhaṃ, dibbasotadhātu gñāṇaṃ, cetopariyañāṇaṃ, pubbe

nivāsānussatiñāṇaṃ, sattānaṃ cutupapāte ñāṇanti pañcalokikābhiññā vuttā. Tattha ekopi

hutvā bahudhā hotīti ādikaṃ iddhivikubbanaṃ kātukāmena ādi kammikena yoginā

odātakasiṇapariyantesu aṭṭhasu kasiṇesu aṭṭha aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā [PTS Page

374] [\q 374/] kasiṇānulomato, kasiṇa paṭilomato, kasiṇānulomapaṭilomato,

jhānānulomato, jhānapaṭilomato, jhānānulomapaṭilomato, jhānukkanti kato,

kasiṇukkantikatojhānakasiṇukkantikato, aṅga saṅkantito, ārammaṇasaṅkantito,

aṅgārammaṇasaṅkantito, aṅgavavatthāpanato, ārammaṇavavatthāpanatoti imehi cuddasahi

ākārehi cittaṃ paridametabbaṃ. Katamaṃ panettha kasiṇānu

[A.] Vinaya - pārājikāpāḷiverañjakaṇḍe.

Vinaya - pārājikāpāḷiverañjakaṇḍe

[SL Page 279] [\x 279/]

Lomaṃ katamaṃ panettha kasiṇānulomato, kasiṇānulomapaṭilemato,

kasiṇānulomapaṭilemato, jhānānulomato, jhānapaṭilomato, jhānānulomapaṭilomato,

jhānukkanti kato, kasiṇukkantikato jhānakasiṇukkantikato, aṅga saṅkantito,

ārammaṇavavatthāpananti aṅgārammaṇavavatthāpananti , aṅgavavatthāpananti,

ārammaṇavavatthāpananti idha bhikkhu paṭhavīkasaṇe1 jhānaṃ samāpajjati, tato

āpokasiṇeti evaṃ paṭipāṭiyā aṭṭhasu kasiṇesusatakkhattumpi sahassakkhattumpi

samāpajjati, idaṃ kasiṇānulomaṃ nāma. Odātakasiṇeto pana paṭṭhāya tatheva paṭi

lomakkamena samāpajjanaṃ kasiṇapaṭilemaṃ nāma. Paṭhavīkasiṇato paṭṭhāya yāva

odātakasiṇaṃ, odātakasiṇatopi paṭṭhāya yāva paṭhavīkasiṇanti evaṃ

anulomapaṭilomavasena punappunaṃ samāpajjanaṃ kasiṇānulomapaṭilomaṃnāma.

Paṭhavajjhānato pana paṭṭhāya paṭipāṭiyā pāva nevasaññānāsaññāyatanaṃ, tāva punappuna

samāpajjanaṃ jhānānulomaṃ nāma. Nemasaññānasaññāyatanato paṭṭhāya yāva

paṭhamajjhānaṃ, tāva punappunasamāpajjanaṃ jhāna paṭilemaṃ nāma. Paṭhamajjhānato

paṭṭhāya yāva nevasaññānā saññāyatanaṃ, nevasaññānāsaññāyatanato paṭṭhāya yāva

paṭhamajjhānanti evaṃ anulomapaṭilomavasena punappunasamāpajjanaṃ

jhānānulomapaṭilemaṃ nāma. Paṭhavīkasiṇe pana paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tattheva

tatiyaṃ samāpajjati. Tato tadeva ugghā ṭetvā ākāsānañcāyatanaṃ, tato ākiñcaññāyatananti

evaṃ kasiṇaṃ2 anukkamitvā jhānassevaekantarikabhāvena ukkamanaṃ jhānukkantikaṃ

nāma, evaṃ āpokasiṇādimūlikāpi yojanā kātabbā. Paṭhavīkasiṇe paṭhamaṃ jhānaṃ

samāpajjitvā puna tadeva tejokasiṇe, tato nīlakasiṇe, tato lohitakasiṇeti iminā nayena

jhānaṃ anukkamitvā kasiṇasseva ekantarika bhāvena ukkamanaṃ kasiṇukkantikaṃ nāma.

Paṭhavīkasiṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tato tejokasiṇe tatiyaṃ, nīlakasiṇaṃ ugghā

ṭetvā ākāsānañcāyatanaṃ, lohitakasiṇato ākiñcaññāyatanti iminā nayena jhānassa ceva

kasiṇassa ca ukkamanaṃ jhānakasiṇukkantikaṃ nāma. Paṭhavīkasiṇe pana paṭhamaṃ

jhānaṃ samāpajjitvā tattheva [PTS Page 375] [\q 375/] itaresampi samāpajjanaṃ

aṅgasaṅkantikaṃ nāma. Paṭhavīkasiṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjitvā tadeva āpo kasiṇe

tadeva odātakasiṇeti evaṃ sabbakasiṇesu ekasseva jhānassa samāpajjanaṃ

ārammaṇasaṅkantikaṃ nāma. Paṭhavīkasiṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjitvā āpokasiṇe

dutiyaṃ, tejokasiṇe tatiyaṃ, vāyokasiṇe catutthaṃ nīlakasiṇaṃ ugghāṭetvā

ākāsānañcāyatanaṃ, pītakasiṇato viññāṇañcāyatanaṃ, lohitakasiṇato ākiñcaññāyatanaṃ,

odātakasiṇato nevasaññānāsaññāyatananti evaṃ ekantarikavasena aṅgānañca

ārammaṇānañca saṅkamanaṃ aṅgārammaṇasaṃkantikaṃ nāma. Paṭhamaṃ jhānaṃ pana

pañcaṅgikanti vavatthapetvā dutiyaṃ tivaṅgikaṃ, tatiyaṃ duvaṅgikaṃ,

1. Sīga11. Paṭhavīkasiṇajhānaṃ. 2Ga sī. 11 Evaṃ pana kasiṇaṃ.

[SL Page 280] [\x 280/]

Tathā catutthaṃ ākāsānañcāyatanaṃ viññānañcāyatanaṃ akiñcaññāyatanaṃ nevasaññā

nasaññāyatananti evaṃ jhānaṅgamattasseva vavatthāpanaṃ aṅgavavatthāpanaṃ nāma. Tathā

idaṃ paṭhavīkasiṇanti vavatthapetvā idaṃ āpokasiṇaṃ idaṃ tejokasiṇaṃ idaṃ vāyokasiṇaṃ

idaṃ nīlakasiṇaṃ idaṃ pītakasiṇaṃ idaṃ lohitakasiṇaṃ odātakasiṇanti evaṃ

ārammaṇamattasseva vavatthāpanaṃ ārammaṇa vavatthāpanaṃ nāma.

Aṅgārammaṇavavatthāpanampi eke icchanti, aṭṭha kathāsu pana anāgatattā addhā taṃ

bhāvanāmukhaṃ na hoti. Imehi pana cuddasahi ākārehi cittaṃ aparidametvā pubbe abhāvita

bhāvano ādikammiko yogāvacaro iddhivukubbanaṃ sampādessa tīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ādikammikassa hi kasiṇaparikammampi bhāro, satesu sahassesu vā ekova sakkoti.

Katakasiṇaparikammassa nimittuppādanaṃ bhāro, satesu sahassesu vā ekoca sakkoti.

Uppanne nimitte taṃ vaḍḍhetvā appanādigamo bhāro, satesu sahassesu vā ekova sakkoti.

Adhigatappanassa cuddasahākārehi cittaparidamanaṃ bhāro, satesu sahassesu vā ekova

sakkoti. Cuddasahākārehi paridamitacittassapi iddhi vikubbanaṃ nāma bhāro, satesu

sahassesu vā ekova sakkoti. Vukubbanappattassāpi khippanisantibhāvo nāma bhāro, satesu

sahassesu vā ekova khippanisanti hoti therambatthale1 mahā rohaṇaguttattherassa hi

gilānupaṭṭhānaṃ āgatesu tiṃsamattesu iddhimantasahassesu upasampadāya aṭṭhacassiko

[PTS Page 376] [\q 376/] rakkhitatthero viya, tassānubhāvo paṭhavīkasiṇaniddese vutto

yeva. Tampanassānu bhāvaṃ disvā thero āha: "āvuso sace rakkhito nābhavissa sabbe

garahappattā assāma nāgarājānaṃ rakkhituṃ nāsakkhiṃsū"ti. Tasmā attanā gahetvā

vicaritabbaṃ āvudhaṃ nāma malaṃ sodhetvāva gahetvā vicarituṃ vaṭṭatīti. Te therassa

ovāde ṭhatvā tiṃsasahassāpi bhikkhū khippanisantino ahesuṃ. Khippani santiyāpi ca sati

parassa patiṭṭhābhāvo bhāro, satesu sahassesu vā ekova sakkoti. 2 Giribhaṇḍavāhanapūjāya

mārena aṅgāra vasse pavattite ākāse paṭhaviṃ māpetvā aṅgāravassaṃ parittāyako thero viya.

Balavapubbayogānaṃ pana buddhapaccekabuddha aggasāvakādīnaṃ3 vināpi iminā

vuttappakārenabhāvanānukka mena arahattapaṭilābhavaseneva4 idañca iddhivikubbanaṃ

aññe capaṭisambhidādibhedā guṇā ijjhanti. Tasmā yathā piḷandhanavikatiṃ kattukāmo

suvaṇṇakāro aggidhamanādīhi suvaṇṇaṃ muduṃ kammaññaṃ katvāva karoti, yathā ca

bhājanavikatiṃ kattukāmo kumbhakāro mattikaṃ suparimadditaṃ muduṃ katvā karoti,

evameva ādikammikena imehi cuddasahākārehi cittaṃ paridametvā chandasīsa

1. Ma. 1. Therambatthalalene 2. Ma. 1. Ekova hoti. 3. Sī. 11.

Buddhapaccekabuddhaariyasāvakādīnaṃ. 4. Ma. 11. Arahattapaṭilābheneva.

[SL Page 281] [\x 281/]

Cittasīsa viriyasīsa vīmaṃsāsīsa samāpajjanavasena ceva āvajjanādi vasībhāvavasena ca

muduṃ kammaññaṃ katvā iddhividhāya yogo karaṇīyo. Pubbahetusampannena pana

kasiṇesu catutthajjhāna matte ciṇṇavasināpi kātuṃ vaṭṭati. Yathā panettha yogo kātabbo,

taṃ vidhiṃ dassento bhagavā "so evaṃ samāhite citte"ti ādimāha.

Tatrāyaṃ pālinayānusāreneva vinicchayakathā: - tattha soti so adhigatacatutthajjhāno yogī,

evanti catutthajjhānakkamanidassana metaṃ, iminā paṭhamajjhānādigamādinā kamena

catutthajjhānaṃ paṭilabhitvāti vuttaṃ hoti. Samāhiteti iminā catutthajjhānasamādhinā

samāhite, citteti rūpāvacaracitte, parisuddheti ādisu pana

upekkhāsatipārisuddhibhāvenaparisuddhe, parisuddhattāyeva pariyodāne, [PTS Page 377]

[\q 377/] pabhassareti vuttaṃhoti. Sukhādīnaṃ paccayānaṃ ghātena

vihatarāgādiaṅgaṇattā1 anaṅgaṇe, anaṅgaṇattā yeva vigatūpakkilese, aṅgaṇena hi taṃ

cittaṃ2 upakkilissati. Subhāvitattā mudubhūte, vasibhāvappatteti vuttaṃ hoti. Vase

vattamānaṃ hi cittaṃ mudunti vuccati. Muduttāyeva ca kammaniye, kammakadhame

kammayoggeti vuttaṃ hoti. Muduṃ hi cittaṃ kamma niyaṃ hoti sudhantamiva suvaṇṇaṃ,

tañca ubhayampi subhāvitattā yevāti. 3 Yathāha: -

"Nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ

muduñca hoti kammaniyañca, yathayidaṃ bhikave citta[a]"nti. Etesu parisuddhabhāvādisu

ṭhitattā ṭhite, ṭhitattā yeva āneñjappatte, acale niriñjaneti vuttaṃ hoti.

Mudukammaññabhāvena vāattano vase ṭhitattā ṭhite, saddhādihi pariggahitattā

āneñjappatte. Saddhāpariggahitaṃ hi cittaṃ assaddhiyena na iñjati, viriyapariggahitaṃ

kosajjena na iñjati, satipariggahitaṃ pamādena na iñjati, samādhipariggahitaṃ uddhaccena na

iñjati, paññāpariggahitaṃ avijjāya na iñjati, obhāsagataṃ kilesandhakārena na iñjati, imehi

chahidhammehi pariggahitaṃ āneñjappattaṃ hoti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ cittaṃ

abhinīhārakkhamaṃ hoti abhiññā saccikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññā sacchikiriyāya.

Aparonayo: catutthajjhānasamādhinā samāhite, nīvaraṇadūrībhāvena parisuddhe,

vitakkādisamatikkamena pariyodāte, jhānapaṭilābhapaccanīkānaṃ pāpakānaṃ

icchāvacarānaṃabhāvena anaṅgaṇe, abhijjhādīnaṃ cittassa upakkilesānaṃ vigamena

1. Si11. Vigatarāgādi- vītarāgādi- (katthaci) 2. Sīga11. Cittaṃ. 3. Sīga1. Yevātīpi. [A.]

A-ni-ekakanipāta.

[SL Page 282] [\x 282/]

Vigatūpakkilese, ubhayampi cetaṃ anaṅgaṇasutta vatthasuttānu sārena veditabbaṃ.

Vasippattiyā mudubhute, iddhipādabhāvūpagamena kammaniye, bhāvanāpāripūriyā

paṇītabhāvūpagamena ṭhite āneñjappatte, yathā āneñjappattaṃ hoti evaṃ ṭhiteti attho.

Evampi aṭṭhaṅgasamannāgataṃ cittaṃ abhinīhārakkhamaṃ [PTS Page 378] [\q 378/] hoti

abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāya pādakaṃ

padaṭṭhānabhūtanti.

Iddhividhāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmetīti ettha ijjhanaṭṭhena iddhi,

nipphattiaṭṭhena paṭilābhaṭṭhena cāti vuttaṃ hoti. Yaṃ hi nipphajjati paṭilabbhati ca taṃ

ijjhatīti vuccati. Yathāha: "kāmaṃ kāmayamānassa tassa cetaṃ samijjhatī[a]"ti. Tathā

nekkhammaṃ ijjhatīti iddhi, paṭiharatīti pāṭihāriyaṃ, arahattamaggo ijjhatīti iṭṭhi,

paṭiharatīti pāṭihāriyanti. Aparonayo: - ijjhanaṭṭhena iddhi, upāyasampadāyetaṃ

adhivadhanaṃ, upāyasampadā hi ijjhati adhippeta phalappasavanato. Yathāha: -"ayaṃ kho

citto gahapati sīlavā kalyāṇadhammo, sace paṇidahissati anāgatamaddhānaṃ rājā assa

cakkavattīti tassa kho ayaṃ ijjhissati hi sīlavato ceto paṇidhi visuddhattā[b]"ti. Aparo nayo:

etāya sattā ijjhantīti iddhi, ijjhantīti iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti vuttaṃ hoti. Sā

dasavidhā. Yathāha: - iddhiyoti dasaiddhiyo punacaparaṃ āha: - "katamā dasa iddhiyo?

Adhiṭṭhānā iddhi, vikubbanā iddhi, manomayā iddhi, gñāṇa vipphārā iddhi,

samādhivipphārā iddhi, ariyā iddhi, kammavipākajā iddhi, puññavato iddhi, vijjāmayā

iddhi, tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhī[c]"ti. Tattha pakatiyā eko

bahukaṃ āvajjati, sataṃ vā sahassaṃ vā satasahassaṃ vā āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti bahuko

homīti, evaṃ vibhajitvā dassitā iddhi adhiṭhānavasena nipphannattā adhiṭṭhānā iddhi

nāma. "So pakativaṇṇaṃ vijahitvā kumārakavanṇaṃ vā dasseti nāgavanṇaṃ vā dasseti,

supaṇṇavaṇṇaṃ vā dasseti, yakkhavaṇṇaṃ vā dasseti, asuravaṇṇaṃ vā dasseti,

indavaṇṇaṃ vā dasseti, devavaṇṇaṃ vā dasseti, brahmavaṇṇaṃ vā dasseti,

samuddavaṇṇaṃ dasseti pabbatavaṇṇaṃ vā dasseti, vanavaṇṇaṃ vā dasseti,

sīhavaṇṇaṃvā dasseti, vyagghavaṇṇaṃ vā dasseti, dipivaṇṇaṃ vā dasseti, hatthimpi

dasseti, assampi dasseti, rathampi dasseti, pattimpi dasseti, vividhampi senābyuhaṃ

dassetī[c]"ti evaṃ āgatā iddhi pakativaṇṇavijahanavikāravasena pavattattā vikubbanā iddhi

nāma. [PTS Page 379 [\q 379/] "] idha bhikkhu imambhā kāyaṃ aññaṃ kāyaṃ

abhinimmiṇāti rūpiṃ manomayaṃ[c]"ti iminā nayena āgatā iddhi sarīrabbhantare aññasseva

manomayassa sarīrassa nipphattivasena pavattattā manomayā iddhi nāma. Ñāṇuppattito1

pana pubbe vā pacchā vā taṃ khaṇe vā gñāṇānubhāvanibbatto viseso gñāṇaṃ vipphārā

iddhi nāma. Vuttaṃ hetaṃ: "aniccānupassanāya nicca saññāya pahānaṭṭho ijjhatīti

ñāṇavipphārā iddhi. Dukkhānupassanāya sukhasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti ñāṇavipphārā

iddhi. Anattānupassanāya attasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti ñāṇavipphārā iddhi.

Nibbidānupassanāya nandiyā pahānaṭṭho ijjhatīti ñāṇavipphārā iddhi. Virāgānupassanāya

rāgassa pahānaṭṭho ijjhatīti ñāṇavipphārā iddhi. Nirodhānupassanāya samudayassa

pahānaṭṭho ijjhatīti ñāṇavipphārā iddhi. Paṭinissaggānupassanāya ādīnavassa pahānaṭṭho

ijjhatīti ñāṇavipphārā iddhi

[SL Page 283] [\x 283/]

Āyasmato bakkulassa ñāṇavipphārā iddhi, āyasmato saṅkiccassa ñāṇavipphārā iddhi.

Āyasmato bhūtapālassa ñāṇavipphārā iddhiti. Tattha āyasmā bakkulo daharova

maṅgaladivase nadi nahāpiya māno dhātiyā pamādena sote patito, tamenaṃ macchogilitvā

bāhāṇasītitthaṃ agamāsi. Taṃ tattha macchabandho gahetvā seṭṭhibhariyāya vikkiṇi, sā

macche sinehaṃ uppādetvā ahameva naṃ pacissāmiti phālentī

macchakucchiyaṃsuvaṇṇabimbaṃ viya dārakaṃ disvā'putto me laddho'ti somanassajātā

ahosi. Iti macchakucchiyaṃ arogabhāve āyasmato bakkulassa pacchimabhavikassa tena

attabhāvena paṭilabhitabba arahattamaggañāṇānubhāvena' nibbattattā ñāṇavipphārā iddhi

nāma, vatthu pana vitthārena kathetabbaṃ. Saṅkiccatthe rassa pana tabbhagatasseva mātā

kālamakāsi, tassā citakaṃ āropetvā sūlahi vijjhitvā jhāpiyamānāya dārako sūlakoṭiyā

akkhikuṭe pahāraṃ labhitvā saddamakāsi. Tatonaṃ 'dārako jīvatī' otāretvā kucchiṃ phālevo

dārakaṃ ayyakāya adaṃsu, so tāya paṭijaggito vuddhimatvāya pabbajitvā saha

paṭisambhidābhi arahattaṃ pāpuṇi. Iti vuttanayeneva dārucitakāya arogabhāvo āyasmato

saṅkiccassa ñāṇavipphārā iddhināma. Bhūtapāladārakassa pana pitā rājagahe

daḷiddamanusso, [PTS Page 380] [\q 380/] so dārūnaṃ atthāya sakaṭena aṭaviṃgantvā

dārubhāraṃ katvā sāyaṃ nagaradvārasamīpaṃ patto, athassa goṇā yugaṃossajjitvā nagaraṃ

pavisiṃsu. So sakaṭamūle puttakaṃ nisīdāpetvā goṇānaṃ anupadaṃ gacchanto nagarameva

pāvisi, tassa anikkhantasseva dvāraṃ pihitaṃ. Dārakassa vāḷayakkhānucari tepi bahinagare

tiyāmarattiṃ arogabhāvo vuttanayeneva ñāṇavipphārā iddhi nāma, vatthu pana

vitthāretabbaṃ. Samādhito pubbe vā pacchā vā taṅkhaṇe vā samathānubhāvanibbatto viseso

samādhivipphārā iddhi, vuttaṃ hetaṃ: "paṭhamajjhānenanīvaraṇānaṃ pahānaṭṭho ijjhatīti

samādivipphārā iddhi tatiyena jhānenapītiyā pahānaṭṭho ijjhatīti samādhivipphārā iddhi.

Catutthena jhānena sukhadukkhānaṃ pahānaṭṭho ijjhatīti samādhivipphārā iddhi,

ākāsānañcāyatanasamāpattiyārūpasaññāya paṭighasaññāya nānattasaññāya pahānaṭṭho

ijjhatīti samādhivipphārā iddhi. Viññānañcāyatanasamāpattiyā ākāsānañcāyatanasaññāya

pahānaṭṭho icjhatīti samādhivipphārā iddhi. Ākiñcaññāyatanasamāpattiyā

viññāṇañcāyatanasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti samādhivipphārā iddhi.

Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā ākiñcaññāyatanasaññāya pahānaṭṭho ijjhatīti

samādhivipphārā iddhi, āyasmato sāriputtassa samādhivipphārā iddhi, āyasmato sañjīvassa,

āyasmato khāṇukoṇḍaññassa, uttarāya upāsikāya sāmāvatiyā upāsikāya samādhivipphārā

iddhī[a]"ti. Tattha yadā āyasmato sāriputtassa mahā moggallānattherena saddhiṃ

kapotakandarāyaṃ vīharato junhāya rattiyā navoropitehi kesehi ajjhokāse nisinnassa eko

duṭṭhayakkho sahāyakena yakkhena vāriyamānopi sīse pahāramadāsi yassa meghassa viya

gajjayato saddo ahosi, tadāthero tassa paharaṇasamaye samāpattiṃ appesi, athassa tena

1. Sīga arahattañṇānubhāvena. [A.] Paṭisambhidāmagga- iddhikathā.

[SL Page 284] [\x 284/]

Pahārena na koci ābādho ahosi. Ayaṃ tassāyasmato samādhi vipphārā iddhi, vatthu pana

udāne āgatameva. Sañjivattherampana nirodhasamāpannaṃ kālakatoti sallakkhetvā

gopālakādayo tiṇakaṭṭhagomayāni saṅkaḍḍhetvā aggiṃ adaṃsu, therassa cīvare

aṃsumattampi najjhāyittha. Ayamassa anupubbasamāpattivasena

pavattasamathānubhāvanibbattattā samādhivipphārā iddhi, vatthu pana sutte āgatameva.

Khāṇukoṇḍaññatthero pana pakatiyāva samāpattibahulo, so aññatarasmiṃ araññe rattiṃ

samāpattiṃ appetvā [PTS Page 381] [\q 381/] nisīdi pañcasatā corā bhaṇḍakaṃ thenetvā

gacchantā 'idāni amhākaṃ anupathaṃ āgacchantā natthi'ti vissamitukāmā bhaṇḍakaṃ

oropayamānā 'khānukoaya'nti maññamānā therasseva upari sabbabhaṇḍakāni īpesuṃ, tesaṃ

vissamitvāgacchantānaṃ paṭhamaṃ ṭhapitabhaṇḍakassa gahaṇakāle kālaparicchedavasena

thero vuṭṭhāsi, te therassa calanākāraṃ disvā bhītā viraviṃsu, thero'mā bhayittha upāsakā

bhikkhu aha'nti āha; te āgantvā vanditvā thera gatena pasādena pabbajitvā saha

paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsu, ayamettha ñcahi bhaṇḍikasatehi ajjhotthaṭassa

therassa ābādhā bhāvo samādhivipphārā iddhi. Uttarā pana upāsikā puṇṇaka

seṭṭhissaṭhitā, tassā sirimā nāma gaṇikā issāpakatā tattatela kaṭāhaṃ sīse āsiñci. Uttarā

pana upāsikā puṇṇaka seṭṭhissa dhītā, tassa sirimā nāma gaṇikā bassāpakatā tattatela

kamāhaṃ sīse āsiñca. Uttarā taṅkhaṇaññeva mettaṃ samāpajji, telaṃ pokkharapattato

udakhindu viya vivaṭṭamānaṃ agamāsi. Ayaṃ massā samādhi vippharā iddhi, vatthu pana

vitthāretabbaṃ. Sāmāvatī nāma udenassa rañño aggamahesī, māgandiyabrāhmaṇo attano

dhītāya aggamahesiṭṭhānaṃ patthayamāno tassā vīṇāya āsivīsaṃ pakkhipāpetvā rājānaṃ

āha. "Mahārāja sāmāvatī taṃ māretukāmā vīṇāya āsivisaṃ gahetvā pariharatī"ti. Rājā taṃ

disvā kupito 'sāmāvatiṃ vadhissāmī'ti dhanuṃ āropetvā visapītaṃ khurappaṃ sannayhi,

sāmāvatī saparivārā rājānaṃ mettāya phari, rājā neva saraṃ khipituṃ na oropetuṃ sakkonto

vedhamāno aṭṭhāsi. Tato naṃ devī āha: "kiṃ mahārāja kilamasī"ti āma kilamāmīti. Tena hi

'dhanuṃ oropehī'ti. Saro rañño pādamūleyeva pati. Tato naṃ devī "mahārāja appaduṭṭhassa

na padussitabba"nti ovadi, iti rañño saraṃ muññituṃ avisahanabhāvo samāvatiyā upāsikāya

samādhivipphārā iddhiti. Paṭikkūlādisu appaṭikkūlasaññi vihārādikā pana ariyāiddhi nāma.

Yathāha: - " katamā ariyā iddhi? Idha bhikkhu sace ākaṅkhati paṭikkūle apaṭikkūlasaññi

vihareyyanti apaṭikkūlasaññi tattha viharati -peupetthato tattha viharati [PTS Page 382] [\q

382/] sato ca sampajāno[a]"ti. Ayaṃ hi cetovasippattānaṃ ariyānaṃ yeva sambhavato

ariyā

[A] paṭasambhidāmagga- iddhikathā.

[SL Page 285] [\x 285/]

Iddhiti vuccati. Etāya hi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu paṭikkūle aniṭṭhe vatthusmiṃ

vettāpharaṇaṃ vā dhātumanasikāraṃ vā karonto apaṭikkūlasaññi viharati, apaṭikkūle iṭṭhe

vatthusmiṃ asubhapharaṇaṃ vā aniccanti manasikāraṃ vā karonto paṭikkūlasaññi viharati,

tathā paṭikkūlāpaṭikkūlesu tadeva mettāpharaṇaṃ vā dhātumanasikāraṃ vā karonto

apaṭikkūla saññi viharati, apaṭikkūlapaṭikkūlesu ca cadeva asubhapharaṇaṃ vā aniccanti

manasikāraṃ vā karonto paṭikkūlasaññi viharati, cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hotīti

ādinā nayena vuttaṃ pana chaḷaṅgupekkhaṃ pavattayamāno paṭikkūlañca apaṭikkūlañca

tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno, paṭisambhidāyaṃ hi " kathaṃ

paṭikkūle apaṭikkūlasaññi viharati aniṭṭhasmiṃ vatthusmiṃ vettāyavā orati dhātuko vā

upasaṃharatī[a]"ti ādīnā nayena ayave attho vibhatto, ayaṃ cetovasippattānaṃ ariyānaṃ

yeva sambhavato ariyā iddhīti vuccatī. Pakkhiādīnaṃ pana vehāsagamanādikā

kammavipākajā iddhināma. Yathāha: - " katamā kamma vipākajā iddhi? Sabbesaṃ

pakkhīnaṃ sabbesaṃ devānaṃ ekaccānaṃ manussānaṃ ekaccānañca vinipātikānaṃ ayaṃ

kammavipākajā iddhī"[b]ti. Ettha hi sabbesaṃ pakkhinaṃ jhānaṃ vā vipassanaṃ vā vinā yeva

ākāsena gamanaṃ, tathā sabbesaṃ devānaṃ paṭhamakappikā nañca ekaccānaṃ manussānaṃ,

tathā piyaṅkaramātā yakkhīnī uttara mātā phussamittā dhammaguttāti. Evamādīnaṃ

ekaccānaṃ vinipāti kānaṃ ākāsena gamanaṃ kammavipākajā iddhiti. Cakkavattiādīnaṃ

vehāsagamanādikā pana puññamato iddhi nāma. Yathāha: - "katamā puññavako iddhi? Rājā

cakkavatti vehāsaṃ gacchati saddhiṃ caturaṅgi niyā senāya antamaso

assabandhagobandhapurise upādāya, joti kassa gahapatissa puññavato iddhi nāma. Yathāha:

- "katamā puññavato iddhi? Rājā cakkavatti vehāsaṃ gacchati saddhiṃ curaṅgi niyā senāya

antamaso assabandhagobandhapurise upādāya, joti kassa gahapatissa puññavato idhi,

jaṭilakassa gahapatissa [PTS Page 383] [\q 383/] puñña vato iddhi, ghositassa

gahapatissa, meṇḍakassa gahapatissa, pañcannaṃ mahāpuññānaṃ puññavato iddhi[b]"ti.

Saṅkhepato pana paripākaṃ gate puññasambhāre ijjhanakaviseso puññavato iddhi. Eta, ña

jotikassa gahapatissa paṭhaviṃ bhinditvā maṇipāsādo uṭṭhahi, catusaṭṭhi ca kapparukkhāti,

ayamassa puññavato iddhi. Jaṭilakassa asītihattho suvaṇṇapabbato nibbatti, ghositassa

sattasu ṭhānesu māraṇatthāya upakkame katepi arogabhāvo puññavato iddhi, meṇḍakassa

ekakarīsamatte padese satta ratanamayānaṃ meṇḍakānaṃ pātubhāvo puññavato iddhi.

Pañcamahā puññā nāma: meṇḍakaseṭṭhi, tassa bhariyā candapadumasiri. Putto

dhanañjayaseṭṭhi, suṇisā sumanādevī, dāso puṇno nāmāti.

[A.] Paṭisaṃ - idhikathā. [B]paṭisambhidāmagga - iddhikathā.

[SL Page 286] [\x 286/]

Tesu seṭṭhissa sīsaṃ nāhātassa ākāsaṃ ullokanakāle aḍḍha teḷasakoṭṭhasahassāni ākāsato

rattasālīnaṃ pūrenti, bhari yāya nāḷikodanamattampi gahetvā sakalajambadī pavāsike

parivisaya mānāya bhattaṃ na khīyati. Puttassa sahassatthavikaṃ gahetvā sakala

jambudīpavāsikānampi dentassa kahāpaṇā na khīyanti, suṇisāya ekaṃ vīhitumbaṃ gahetvā

sakalajambudīpavāsikānampi bhājayamānāya dhaññaṃ na khīyati, dāsassa ekena kaṅgalena

kasato ito satta ito sattāti cuddasa maggā honti, ayaṃ nesaṃ puññavato iddhi.

Vijjādharādīnaṃ vehāsagamanādikā pana vijjāmayā iddhi. Yathāha: " katamā vijjāmayā

iddhi? Vijjādharā vijjaṃ parijapitvā vehāsaṃ gacchanti, ākāse antaḷikkhe hatthimpipa

dassenti, assampi dasseti, rathampi dasseti, pattimpi dasseti, vividhampi senābyuhaṃ

dassentī"ti. Tena tena pana sammāpayogena tassa tassa kammassa ijjhanaṃ tattha tattha

sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi. Yathāha: -" nekkhammena kāmacchandassa

pahānaṭṭho ijjhatīti tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhi ijjhantīti iddhā

vuddhā ukkaṃsagatā hontīti vuttaṃ hoti. Arahattamaggena sabbakilesānaṃ pahānaṭṭho

ijjhatīti tattha tattha sammāpayogapaccayā ijjhanaṭṭhena iddhī"[a]ti. Ettha ca

paṭipattisaṅkhātasseva sammāpayogassa [PTS Page 384] [\q 384/] dīpanavasena

purimapāḷisadisāva pāḷi āgatā. Aṭṭhakathāyampana sakaṭabyuhādikaraṇavasena yaṅkīñci

sippakammaṃ yaṅkiñci vejjakammaṃ tiṇṇaṃ vedānaṃ ugga haṇaṃ tiṇṇaṃ pimakānaṃ

uggahaṇaṃ antamaso kasana vapanādīni upādāya taṃ taṃ kammaṃ katvā nibbattaviseso

tattha tattha sammā payogappaccayā ijjhanaṭṭhena iddhīti āgatā. Iti imāsu dasasu idhīsu

iddhividhāyāti imasmiṃ pade adhiṭṭhānā dandiyeva āgatā, masmiṃ panatthe vikubbanā

manomayā iddhiyopi icchitabbā eva.

Iddhividhāyāti iddhikoṭṭhāsāya, iddhivikappāya vā. Cittaṃ abhinī harati abhinintāmetīti so

bhikkhu vuttapkāravasena tasmiṃ citte abhiññāpādake jāte iddhividhādhigamatthāya

parikammacittaṃ abhinīharati kasiṇārammaṇato apanetvā iddhividhābhimukhaṃ peseti

abhininnāmetīti adhigantabbaiddhipoṇaṃ iddhipabbhāraṃ karoti. Soti so evaṃ

katacittābhinīhāro bhikkhu. Anekavihitanti anekavidhaṃ nānappakārakaṃ, iddhividhanti

iddhikoṭṭhāsaṃ, paccanu bhotīti paccanubhavati phūsati sacchikaroti pāpuṇitīti attho.

Idānissa anekavihitabhāvaṃ dassento 'ekopi hutvā'ti ādi māha. Tattha ekopi hutvāti

iddhikaraṇato pubbeva pakatiyā ekopi hutvā, pahudhā hotīti pahūnaṃ santike

caṅkamitukāmo vā sajjhāyataṃ vā kattukāmo pañhaṃ vā pucchitukāmo hutvā

satampisahassampi hoti. Kathampanāyamevaṃ hoti? Iddhiyā catasso

[A.] Paṭisambhidāmagga- iddhikathā.

[SL Page 287] [\x 287/]

Bhūmiyo cattāro pādā aṭṭhapadāni soḷasa ca mūlāni sampādetvā ñāṇena adhiṭṭhabhanto.

Tattha catasso bhumiyoti cattāri jhānāni veditabbāni vuttañhetaṃ dhammasenāpatinā:

iddhiyā katamā catasso bhumiyo? Vivekajabhumi paṭhamaṃ jhānaṃ, pītisukhabhūmi

dutiyaṃ jhānaṃ, upekkhāsukhabhumi tatiyaṃ jhānaṃ, adukkhamasukhabhumi catutthaṃ

jhānaṃ, iddhiyā imā catasso bhumiyo iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya iddhivikubbanatāya

iddhivisavitāya iddhivasītāya indivesārajjāya saṃvattantīti. Ettha va purimāni tīṇi jhānāni

yasmā pītipharaṇena ca sukhapharaṇena ca sukhasaññca lahusaññca okkamitvā

lahumudukammaññākāyo hutvā iddhiṃ pāpuṇāti, [PTS Page 385] [\q 385/] tasmā iminā

pariyāyena iddhilābhāya saṃvattanato sambhārabhumiyoti veditabbāti. Catutthajjhānampana

iddhilābhāya pakatibhumiyeva. Cattāro pādāti cattāro iṅpādāveditabbā; vuttañhetaṃ: -

"iddhiyā katame cattāro pādā? Idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ

iddhipādaṃ bhāveti, viriyacitta - vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ

iddhipādaṃ bhāveti, iddhiyā imecattāro pādā iddhilābhāya iddhivikubbanatāya

iddhivisavitāya iddhivasībhāvāya iddhavesārajjāya saṃvattantī[a]"ti. Ettha ca chandahetuko

chandā dhiko vā samādhi chandasamādhi, kattukamyatāchandaṃ adhipatiṃ karitvā

paṭiladdhasamādhissetaṃ adhivacanaṃ. Padhānabhūtā saṅkhārā padhāna saṅkhārā,

catukiccasādhakassasammappadhānaviriyassetaṃ adhivacanaṃ, samannāgatanti

chandasamādhinā ca padhānasaṅkhārehi ca upetaṃ, iddhi padānti nipphattipariyāyena vā

ijjhanaṭṭhena ijjhanti etāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iminā vā pariyāyena

iddhīti saṅkhaṃ gatānaṃ abhiññācittasampayuttānaṃ chandasamādhipadhāna saṅkhārānaṃ

adhiṭṭhānaṭṭhena pādabhūtaṃ sesacittacetasikarāsinti attho. Vuttaṃ hetaṃ: - "iddhipādoti

tathābhūtassa vedanākkhandho saṃgñāṇakkhandho saṅkhārakkhandho

viññāṇakkhavdho[b]"ti. Athavā: - pajjate anenāti pādo, pāpuṇiyatīti attho. Iddhiyā pādo

iddhipādo, chandādīnametaṃ adhi vacanaṃ. Yathāha: chandañcebhikkhave bhikkhu nissāya

labhati samādhiṃ, labhati cittassekaggataṃ, ayaṃ vuccati chandasamādhi. So anuppannānaṃ

pāpakānaṃ -pe- padahati, ime vuccanti padhāna saṅkhārā. Iti ayañca chando ayañca samādhi

ime ca padhānasaṅkhārā, ayaṃ vuccati bhikkhave

chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhi pādo[c]"ti. Evaṃ sesiddhipādesupi attho

veditabbo. Aṭṭha padānīti chandādīni aṭṭha veditabbāni. Vuttaṃ hetaṃ: "iddhiyā katamāni

aṭṭha padāni? Chandañce bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittasse kaggataṃ,

chando na samādhi, samādhi na chando, añño [PTS Page 386] [\q 386/] chando, añño

[A.] Paṭisambhidāmagga- iddhikathā. [B.] Iddhipādavibhaṅgasuttantabhājaniya. [C.]

Saṃyuttanikāya-mahāvaggasaṃyutta.

[SL Page 288] [\x 288/]

Samādhi. Viriyañce bhikkhu-cittañce bhikkhu - vīmaṃsañce bhikkhu nissāya labhati

samādhiṃ, labhati cittassekaggataṃ, vīmaṃsā na samādhi, samādhi na vīmaṃsā, aññā

vīmaṃsā, añño samādhi. Iddhiyā imāni aṭṭhapadāni iddhilābhāya chandaṃ ve bhikkhu

nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ, chando na samādhi, samādhi na

chando. Añño chando, añño samādhi. Viriyaṃ ce bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati

cittassa ekaggataṃ, viriyaṃ na samādhi, samādhi na viriyaṃ. Aññaṃ viriyaṃ añño samādhi.

Cittaṃ ce bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ, cittaṃ na samādhi,

samādhi na cittaṃ. Aññaṃ cittaṃ. Añño samādhi. Vīmaṃsaja ce bhikkhu nissāya labhati

samādhiṃ, labhati cittassa ekaggataṃ, vīmaṃsā na samādhi, samādhi na vīmaṃsā.

Aññāvīmaṃsā. Añño samādhi. Iddhiyā imāni aṭṭha padāni, iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya

iddhivikubbanatāya iddhivisavitāyaiddhivasībhāvāya iddhivesārajjāya saṃ vantantī[a]"ti.

Ettha hi iddhiṃ uppādetukāmatā chando samādhinā ekato niyuttova iddhilābhāya saṃvattati,

tathā viriyādayo; tasmā imāni aṭṭhapadāni vuttānīti veditabbāni. Soḷasamūlānīti

soḷasahiākārehi āneñjatā cittassa veditabbā; vuttaṃ hetaṃ: -" iddhiyā katimūlāni?

Soḷasamūlāni; anonataṃ cittaṃ kosajje na iñcatīti āneñjaṃ, anunnataṃ cittaṃ uddhacce na

iñjatīti āneñjaṃ, anabhinataṃ cittaṃ rāge na iñjatīti āneñjaṃ, anapanataṃ cittaṃ byāpāde na

iñjatīti āneñjaṃ, anissitaṃ cittaṃ diṭṭhiyāna iñjatīti āneñjaṃ, appaṭibaddhaṃ cittaṃ

chandarāge na iñjatīti āneñjaṃ, vippamuttaṃ cittaṃ kāmarāge na iñjatīti āneñjaṃ, visaṃyuttaṃ

cittaṃ kilese na iñjatīti āneñjaṃ. Vimariyādī kataṃ cittaṃ kilesamariyāde na iñjatīti āneñjaṃ,

ekattagataṃ cittaṃ nānattakilese na iñjatīti āneñjaṃ, viriyena parigga hitaṃ cittaṃ kosajje na

iñjatīti āneñjaṃ, satiyā pariggahitaṃ cittaṃ pamāde na iñjatīti āneñjaṃ, satiyā parigga hitaṃ

cittaṃ pamāde na iñjatīti āneñjaṃ, samādhinā pariggahitaṃ cittaṃ avijjāya na iñjatīti āneñjaṃ,

obhāsagataṃ cittaṃ avijjandhakāre naiñjatīti āneñjaṃ, iddhiyā imāni soḷasa mūlāni

iddhilābhāya anonataṃ1 cittaṃ kosajje na iñjatīti2 āneñjaṃ, anunnataṃ cittaṃ uddhacce na

iñjatīti āneñjaṃ, anahinataṃ cittaṃ rāge na iñjatīti āneñjaṃ, anapanataṃ cittaṃ byāpāde na

iñjatīti āneñjaṃ, anissitaṃ cittaṃ diṭṭhiyā na iñjatīti āneñjaṃ, appaṭibaddhaṃ cittaṃ

chandarāge na iñjatīti āneñjaṃ, vippamuttaṃ cittaṃ kāmarāge na iñjatīti āneñjaṃ, visaññuttaṃ

cittaṃ kilese na iñjatīti āneñjaṃ, vimaridikataṃ3 cittaṃ kilesamariyāde4 na iñjatīti āneñjaṃ,

vimariyādikataṃ3 cittaṃ kilesamariyāde4 na iñjatīti āneñjaṃ, ekattagataṃ5 cittaṃ

nānattakilese6 na ñjatīti āneñjaṃ, saddhāyapariggahitaṃ cittaṃ assaddhiye na iñjatīti

āneñjaṃ, viriyena pariggahitaṃ cittaṃ kosajje na iñjatīti āneñjaṃ, satiyā pariggahitaṃ cittaṃ

pasāde na iñjatīti āneñjaṃ, samādhinā pariggahitaṃ cittaṃ uddhacce na iñjatīti āneñjaṃ,

paññāya pariggahitaṃ cittaṃ uddhacce na iñjatīti āneñjaṃ, paññāya pariggahitaṃ cittaṃ

avijjāyana ñjitīti āneñjaṃ, paññāya pariggahitaṃ cittaṃ avijjāya na iñjitīti āneñjaṃ,

obhāsagataṃ cittaṃ avijjandhakāre na iñjatīti āneñjaṃ iddhiyā imāni soḷasa mūlāni

iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya iddhivikubbanatāya iddhivisavitāya iddhivasībhāvāya

iddhivesārajjāya saṃvattantī[a]"ti. Kāmañca esa attho evaṃ samāhite citteti ādināpi siddho

yeva; paṭhamajjhānādīnampana iddhiyā bhumipādapadamūlabhāvadassanatthaṃ puna

vutto. Purumo ca sutte āgatanayo, ayaṃ paṭisambhidāyaṃ, ti ubhayattha asammohatthaspi

puna vutto. Ñāṇena adhiṭṭhahantoti svāyamete iddhiyā bhumupādapadamūlabhute [PTS

Page 387] [\q 387/] dhamme sampādetvā abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya

sace sataṃ icchati sataṃ homi sataṃ homiti parikammaṃ katvā puna abhiññāpādakajjhānaṃ

samāpajjitvā vuṭṭhāya adhiṭṭhāti, adhiṭṭhāna cittena saheva sataṃ hoti, sahassādisupi eseva

nayo. Sace evaṃ na ijjhati, puna parikammaṃ katvā dutiyampi samāpajjitvā vuṭṭhāya

adhiṭṭhātabbaṃ. Saṃyattakaṭṭha kathāyaṃ hi ekavāraṃ dvevāraṃ samāpajjituṃ vaṭṭatīti

vuttaṃ. Tattha pādakajjhānacittaṃ nimittārammaṇaṃ, parikammacittāni satārammaṇāni vā

sahassārammaṇāni vā, tāni ca kho vaṇṇavasena, no paṇṇattivasena. Adhiṭṭhānacittampi

tatheva satārammaṇaṃvā sahassārammaṇaṃ vā, taṃ pubbe vuttaṃ appanācittamiva gotrabhu

[A.] Paṭisambhidāmagga- iddhikathā.

[SL Page 289] [\x 289/]

Anantaraṃ ekameva uppajjati rūpāvacaracatutthajjhānikaṃ yampihi paṭisambhidāyaṃ vuttaṃ:

-"pakatiyā eko pahukaṃ āvajjeti sataṃ vā sahassaṃ vā satasahassaṃ vā, āvajjitvā ñāṇena

adhiṭṭhāti'bahuko homi'ti bahuko hoti, yathā āyasmā cūlapatthako"[a]ti. Tatrāpi āvajjatīti

parikammavaseneva vuttaṃ, āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhātīti abhiññāñāṇavasena vuttaṃ.

Āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhātīti abhiññāñāṇavasenavuttaṃ. Tasmā bahukaṃ āvajjeti, tato

tesampi parikamma cittānaṃ avasāne samāpajjati. Samāpattito vuṭṭhahitvā puna 'bahuko

homī'ti āvajjitvā tato paraṃ pavattānaṃ tiṇṇaṃ catuṇṇaṃ vā pubbabhāgacittānaṃ anantarā

uppannena sanniṭṭhāpanavasena adhiṭṭhānanti laddhaṇāmena ekeneva abhiññā ñāṇena

adhiṭṭhātīti evamettha attho daṭṭhabbo. Yampana vuttaṃ yathā āyasmā cūlapatthakoti, taṃ

bahudhābhāvassa kāyasakkhi dassanatthaṃ vuttaṃ. Taṃ pana vatthunā dīpetabbaṃ. Te kira

dve bhātaro patthe jātattā patthakāti nāmaṃ labhiṃsu; jeṭṭho mahā patthako, so pabbajitvā

saha paṭisambhidābhi arahattaṃ pāpuṇi. Arahā hutvā cūlapatthakaṃ pabbājetvā: [PTS Page

388 [\q 388/] -]

"Padumaṃ yathā kokanadaṃ sugandhaṃpāto siyā phullamavītagandhaṃ

Aṅgīrasaṃ passa virocamānaṃ tapantamādiccamivantaḷikkhe"[b]ti.

Imaṃ gāthaṃ adāsi. So taṃ catūhi māsohi paguṇaṃ kātuṃ nāsakkhi. Atha naṃ thero 'abhabbo

tvaṃ sāsane'ti vihārato nīhari. Tasmiñca kāle thero bhattuddesako hoti. Jivako theraṃ

upasaṅkamitvā 'sve bhante bhagavatā saddhiṃ pañca bhikkhu satāni gahetvā amhākaṃ gehe

bhikkhaṃ gaṇhathā'ti āha; theropi 'ṭhapetvā cūlapanthakaṃ sesānaṃ adhivāsemī'ti

adhivāsesi. Cūlaṃ panthako dvārakoṭṭhake ṭhatvā rodati+ bhagavā dibbena cakkhunā disvā

taṃ upasaṅkamitvā 'kasmā rodasī'ti āha. So taṃ pavattiṃ ācikkhi. Bhagavā ' na sajjhāyaṃ

kātuṃ asakkonto mama sāsane abhabbo nāma hoti, mā soci bhikkhū'ti taṃ bāhāyaṃ gahetvā

vihāraṃ pavisitvā iddhiyā pilotikakhaṇḍaṃ abinimminitvā adāsi. 'Handa bhikkhu imaṃ

parimajjanto rajoharaṇaṃ rajoharaṇanti punappunaṃ sajjhāyaṃ karohī'ti. Tassa tathā karoto

taṃ kālavaṇṇaṃ ahosi. So 'parisuddhaṃ vatthaṃ, natthettha doso, atta bhāvassa panāyaṃ

doso'ti saññaṃ paṭilabhitvā pañcasu khandhesu ñāṇaṃ otāretvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā

anulomato gotrabhu samīpaṃ pāpesi. Athassa bhagavā obhāsagāthā abhāsi: -

"Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati

Rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti,

Etaṃ rajaṃ vippajahitva paṇḍitā1

Viharanti te vigatarajassa sāsane.

[A.] Paṭisambhidāmagga iddhikathā. [B.] Aṅguttarapadvakanipātata 1.

Bhikkhavo-dhammapadaṭṭhakathā.

[SL Page 290] [\x 290/]

Doso rajo na ca pana reṇu vuccati.

Dosassetaṃ adhivacanaṃ rajoti,

Etaṃ rajaṃ vippajahitva paṇḍitā1

Viharanti te vigatarajassa sāsane.

Moho rajo na ca pana reṇu vuccati.

Mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti,

Etaṃ rajaja vippajahitva paṇḍitaṃ1

Viharanti te vigatarajassa sāsane"[a]ta[s. PTS Page 389] [\q 389/]

Tassa gāthāpariyosāne catupaṭisambhidā chaḷabhiññā parivārā navalokuttaradhammā

hatthagatāva ahesuṃ. Satthā dutiyadivase jiva kassa gehaṃ agamāsi saddhiṃ

bhikkhusaṅghena, atha dakkhiṇodakā vasāne yāguyā diyamānāya pattaṃ pidahi. Jivako 'kiṃ

bhante'ti pucchi. 'Vihāre eko bikku atthi'ti. So purisaṃ pesesi 'gaccha ayyaṃ gahetvā sīghaṃ

ehī'ti. Vihārato nikkhante pana bhagavati: -

"Sahassakkhattuṃ attānaṃ nimminitvāna panthako

Nisīdambavane ramme yāva kālappavedanā"ti.

Atha so puriso gantvā kāsāvehi ekapajjotaṃ ārāmaṃ disvā agāntvā ' bhikkhuhi bharito

bhante ārāmo, nāhaṃ jānāmi katamo so ayyo'ti āha. Tato naṃ bhagavā " gacka, yaṃ

paṭhamaṃ passasi, taṃ cīvarakaṇṇe gahetvā 'satthā taṃ āmantetī'tivatvā ānehī'ti. So

ganatvā therasseva civarakanṇe aggahesi; tāvedeva sabbepi nimmitā antaradhāyiṃsu. Thero

'gaccha tva'nti taṃ uyyojetvā mukhadhovanādisarīrakiccaṃ niṭṭhapetvā paṭhamataraṃ

gantvā pattāsane nisīdi. Daṃ sandhāya vuttaṃ: - "yathā āyasmā cūlapanthako"ti. Tatra ye te

bahū nimmitā. Te aniyametvā nimmitattā iddhimatā disāva honti. hānanisajjādisu vā

bhāsita tuṇhibhāvādisu vā yaṃ yaṃ iddhimā karoti, taṃ tadeva karonti. Sace pana

nānāvaṇṇe kātukāmo hoti, keci paṭhamavaye, keci majjhimavaye, keci pacchimavaye, tathā

dīghakese, upaḍḍhamunḍe, muṇḍe, missaka kese, upaḍḍharattacīvare, paṇḍukacīvare,

padabhāṇadhammakathā sarabhañña pañhapucchana pañhavissajjana rajana pacana

cīvarasibbana dhovanādini karonte, aparepi vā nānappa kārake, kātukāmo hoti; tena

dākajjhānato vuṭṭhāya 'ettakā bhakkhū paṭhamavayā hontū'ti ādinā nayona parikammaṃ

katvā puna samāpajjitvāvuṭṭhāya adiṭṭhātabbaṃ. Adhiṭṭhānacittena saddhiṃ

icciticchitappakārā yeva hontīti. Esa nayo bahudhāpi hutvā eko hotīti ādisu. Ayampana

viseso: - iminā hi

[A.] Jātaka cūlapanthaka 1. Bhikkhavo-dhammapadaṭṭhakathā.

[SL Page 291] [\x 291/]

Bhikkunā evaṃ bahubhāvaṃ nimminitvā puna'ekoca hutvā caṅkamissāmi, sajjhāyaṃ [PTS

Page 390] [\q 390/] karissāmi, pañhaṃ puccissāmī'ti cintetvā vā ayaṃ vihāro

appabikkhuko, sace keci āgamissanti 'kuto ime ettakā ekasadisā bhikkhū, addhā terassa esa

ānubāvo'ti maṃ jānissantīti appicchatāya vā antarāyeva 'eko homi'ti icchantena

pādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya 'eko homī'ti parikammaṃ katvā puna samāpajjitvā

vuṭṭhāya 'eko homī'ti adiṭṭhā tabbaṃ; adiṭṭhānacittena saddhiṃ yeva ekova hoti. Evaṃ

akaronto pana yathā pariccinna kālavasena sayameva eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvanti-

ettha āvībhāvaṃ karoti tirobhāvaṃ karotīti ayamattho. Idameva hi sandhāya

paṭisambhidāyaṃ vuttaṃ: "āvī bhāvanti kenaci anāvaṭaṃhoti apaṭicchannaṃ pihitaṃ

patikujjita"nti. Tatrāyaṃ iddhimā āvībhāvaṃ kātumoavdhakāraṃ vā alokaṃ karoti,

paṭicchannaṃ vā vivaṭaṃ, anāpāthaṃ vā āpāthaṃ karoti. Kathaṃ? Ayaṃ hi yathā

paṭicchannopi dūre ṭhitopi vā dissati evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā kātukāmo padākajjhānato

vuṭṭhāya 'idaṃ avdhakāraṭṭhānaṃ ālokajātaṃ hotu'ti vā 'idaṃ paṭicchannaṃ vivaṭaṃ hotu'ti

vā 'idaṃ anāpāthaja āpāthaṃ hotu'ti vā āvajjatvā parikammaṃ katvā vuttanayeneva

adhiṭṭhātī, saha adhiṭṭhānā yathādhiṭṭhitameva hoti. Pare dūre ṭhitāpi passanti, sayampi

passitukāmo passati. Etaṃ pana pāṭihāriyaṃ kena kata pubbanti? Bhagavatā. Bhagavā hi

cūlasubhaddāya nimantito vissa kammunā nimmitehi pañcahi kūṭāgārasatehi sāvathito satta

yojanabbhantaraṃ sāketaṃ gacchanto yathā sāketanagara vāsino sāvattivāsike sāvatti vāsino

ca sāketavāsike passanti, evaṃ adhiṭṭhāsi. Nagaramajjhe ca otaritvā paṭhaviṃdvidhā

bhivditvā yāva avīciṃ ākāsañca dvidhā viyūhitvā yāva brahmalokaṃ dassesi.

Devorohaṇenāpi ca ayamattho vibhāvetabbo: - bhagavā kira yamakapāṭihāriyaṃ katvā

caturāsītipāṇasahassāni bandhanā pamocetvā 'atītā buddhā yamakapāṭihāriyāvasāne kuhaṃ

gatā'ti āvajjitvā 'tāvatiṃsabhavanaṃ gatā'ti addasā. [PTS Page 391] [\q 391/] athekena

pādena paṭhavitalaṃ akkamitvā dutiyaṃ yugavdharapabbate patiṭṭhāpetvā puna

purimapādaṃ uddharitvā sinerumatthakaṃ akkamivo tattha paṇḍukambala silātale vassaṃ

upagantvā sannipatitānaṃ dasasahassacakkavāḷa devatānaṃ ādito paṭṭhāya

abidhammakathaṃ ārabhi. Bhikkhācāra velāyaṃ nimmitabuddhaṃ māposi, so dhammaṃ

deseti. Bhagavā nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā anotattadahe mukhaṃ doditvā uttara kurūsu

pinḍapātaṃ gahetvā anotattadahatīre paribhuñjati, sāriputtatthero tattha gantvā

bhagavantaṃ vandati, bhagavā "ajja ettakaṃ

[SL Page 292] [\x 292/]

Dhammaṃ desesi'nti terassa nayaṃ deti, evaṃ tayo māso abbocchinnaṃ abidhammakathaṃ

kathesi yaṃ sutvā asītikoṭideva tānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Yamakapāṭihāriye

sannipatītāpi dvādasayojanā parisā 'bhagavantaṃ passitvāva gamissāmā'ti khandhāvāraṃ

banditvā aṭṭhāsi, taṃ cūlaanāthapiṇḍikaseṭṭhiyeva sabbapaccayehi upaṭṭhāsi. Manussā

'kuhiṃ bhagavā'ti jānanatthāya anuruddhattheraṃ yāciṃsu, thero ālokaṃ vaḍḍhetvā addasā

dibbena cakkhunā tattha vassūpagataṃ bhagavantaṃ, disvā ārocesi. Te bhagavato canda

natthāya mahāmoggallānattheraṃ yāciṃsu, tero parisamajjhe yeva mahāpaṭhaviyaṃ

nimmujjitvā sinerupbbataṃ nibbijkditvā tathā gatapādamūle bhagavato pāde candamānova

ummujjitvā bhagavantaṃ etadavoca: -'jambudīpavāsino bhante bhagavato pāde canditvā

passitvā va gamissāmāti vadantī'ti. Bhagavā āha: 'kuhaṃ pana te moggallāna etarahi

jeṭṭhabhātā dhammasenāpatī'ti. 'Saṅkassa nagare bhante'ti. Moggallāna maṃ daṭṭhukāmā

sve saṅkassanagaraṃ āgacchantu, 'ahaṃ sve mahāpavāraṇa paṇṇamāsi uposathadivase

saṅkassanagare otarissāmī'ti. 'Sādhu bhante'ti thero dasabalaṃ vanditvā āgatamaggeneva

oruyha manussānaṃ santikaṃ sampāpuṇi. Gamanāgamanakāle ca yathā naṃ manussā

passanti evaṃ adiṭṭhāsi, idaṃ tācettha mahāmoggallānatthero āvībhāvapāṭihāriyaṃ akāsi. So

evaṃ āgato taṃ pavattīṃ ārocetvā 'dūranti saññaṃ akatvā katapātarāsā eva nikkhamathā'ti

āha. Bhagavā sakkassa devaraññe ārocesi: -'mahārajā sve manussalokaṃ gacchāmī'ti.

Devarājā vissakammaṃ [PTS Page 392] [\q 392/] āṇāpesi: - ' tāta sve bhagavā

manussalokaṃ gantukāmo, tisso sopāṇapantiyo māpehi, ekaṃ kanakamayaṃ ekaṃ

rajatamayaṃ ekaṃ maṇimaya'nti. So tathā akāsi. Bhagavā dutiya divase sinerumuddhani

ṭhatvā puratthimalokadhātuṃ olokesi, anekāni cakkavāḷasahassāni vivaṭāni hutvā

ekaṅgaṇaṃ viya pakāsiṃsu, yathā ca puratthimena evaṃ paccimenapi uttarenipi

dakkhiṇenapi sabbaṃ vivaṭamaddasa. Heṭṭhā ca yāva avīci, upari ca yāva

akaniṭṭhabhāvanā, tāva addasā. Taṃ divasaṃ kira lokavivaraṇaṃ nāma ahosi, manussāpi

deve passanti, devāpi manusse, tattha neva manussā uddhaṃ ullokenti, na devā adho

olokenti, sabbe sammukhāva aññamaññaṃ passanti. Bhagavā majjhe maṇimayena sopāṇena

otarati, chakāmāvacāradevā vāmapasse kanakamayena, suddhāvāsā ca mahābrahmā ca

dakkiṇapasse rajatamayena. Devarājā pattacivaraṃ aggahesi, mahābrahmā tiyojanikaṃ

setacchattaṃ, suyāmo vālavījaniṃ, pañcasiko gandhabbaputto tigāvutamattaṃ

beḷuvapaṇḍuvīṇaṃ gahetvā tathāgatassa pūjaṃ karonto etarati taṃ divasaṃbhagavantaṃ

disvā buddhabhāvāya pihaṃ anuppādetvā ṭhita

[SL Page 293] [\x 293/]

Satto nāma natthi, idamettha bhagavā āvībhāvapāṭihāriyaṃ akāsi. Apica tambapaṇṇidīpe

talaṅgaravāsī dhammadinnattheropi tissamahā vihāre cetīyaṅganamhi nisīditvā "tīhi

bhikkhavedhammehi samannāgato bhikkha apaṇṇakaṃ paṭipadaṃ paṭipanno hotī[a]"ti

apaṇṇakasuttaṃ kathento heṭṭhāmukhaṃ vījaniṃ akāsi, yāva avī cito ekaṅgaṇaṃ ahosi.

Tato uparimukhaṃ akāsi, yāva brahma lokā ekaṅgaṇaṃ ahosi. Thero nirayabhayena tajjetvā

sagga sukhena ca palobhetvā dhammaṃ desosi, keci sotāpannā ahesuṃ keci sakadāgāmi

anāgāmi arahantoti. Tirobhāvaṃ kātukāmo pana ālokaṃ vā andhakāraṃ karoti,

appaṭicchannaṃ vā paṭicchannaṃ, āpāthaṃ vā anāpāthaṃ karoti. Kathaṃ? Ayaṃ hi yathā

apaṭicchannopi samipe ṭhitopi vā na dissati, evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā kātu kāmo

pādakajjhānato vuṭṭhāya ' idaṃ ālokaṭṭhānaṃ andhakāraṃ [PTS Page 393] [\q 393/]

hotu'ti vā 'idaṃ appaṭicchannaṃ paṭicchannaṃ hotu'ti vā 'idaṃ āpāthaṃ anāpātaṃ hotu'ti vā

āvājjitvā parikammaṃ katvā vutta nayeneva adiṭṭhāti. Saha adhiṭṭhānacittena

yathādhiṭṭhitameva hoti. Pare samīpe ṭhitāpi na passanti sayampi apassitukāmo na passati.

Etampana pāṭihāriyaṃ kena katapubbanti? Bhagavatā. Bhagavā hi yasaṃ kulaputtaṃ samīpe

nisinnaṃ yeva yathā naṃ pitā na passati eva vakāsi. Tathā vīsaṃyojanasataṃ mahākappinassa

paccugga manaṃ katvā taṃ anāgāmiphale amaccasahassañcassa sotāpatti phale patiṭṭhāpetvā

tassa anumaggaṃ āgatā sahassitthiparivārā anojādevī āgantvā samīpe nisinnāpi yathā

saparisaṃ rājānaṃ na passati tathā katvā ' api bhante rājānaṃ passathā'ti vutte 'kimpana te

rājānaṃ gavesituṃ varaṃ udāhu attāna'nti 'attānaṃ bhante'ti vatvā nisinnāya tassā tathā

dhammaṃ desesi yathā sā saddhiṃ itthisahassena sotāpattiphale patiṭṭhāsi, amaccā

ānagāmiphale, rājā arahatteti. Apica tambapaṇṇidīpaṃ āgatadivase yathā attanā saddhiṃ

āgate avasese rājā na passati, evaṃ karontena mahindattherenāpi idaṃ katameva. Apica

sabbampi pākamaṃ pāṭihāriyaṃ āvibhāvaṃ nāma. Apākaṭapāṭihāriyaṃ tirobāvaṃ nāma.

Tattha pākaṭapāṭihāriye iddhipi paññāyati iddhimāpi, taṃ yamakapāṭihāri yena dīpetabbaṃ.

Tata; hi "idha tathāgato yamakapāṭihāriyaṃ karoti asādhāraṇaṃ sāvakehi, uparimakāyato

aggikkhandho pavattati heṭṭhimakāyato udakadhārā pavattatī[b]"ti evaṃ ubhayaṃ

paññāyittha, apākaṭapāṭihāriye iddhiyeva paññāyati na iddhimā, taṃ mahakasuttena ca

brahmanimantaṇikasuttena ca dīpetabbaṃ. Tatra hi āyasmato ca mahakassa bhagavato ca

iddhiyeva paññāyittha, na

[A.] Aṅguttaratikanipāta. [B.] Paṭisambhidāmaggañāṇakathā.

[SL Page 294] [\x 294/]

Iddhimā, yathāha: -"ekamantaṃ nisinno ko citto gahapati āyasmantaṃ mahakaṃ etadavoca:

sādhu me bhante ayyo mahako uttarimanussadhammā iddhipāṭihāriyaṃ dassetu[a]"ti. Tena

hi tvā gahapati āḷinde attarāsaṅgaṃ paññāpetvā [PTS Page 394] [\q 394/] tiṇakalāpaṃ

okāsehīti. Evaṃ bhanteti kho citto gahapati āyasmato mahakassa paṭissutvā āḷinde

uttarāsaṅgaṃ paññāpetvā tiṇa kalāpaṃ okāsesi. Atha kho āyasmā mahāko vihāraṃ pavisitvā

sūcighaṭikaṃ datvā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abisaṅkhāsi, yathā tālacchiggalenaca

aggalantarikāya ca acci nikkhavitvā tināni jhāpesi uttarāsaṅgaṃ na jhāpesi"ti. Yathācāha: -

"athakhvāhaṃ bhikkhave tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsiṃettāvatā brahmā ca

brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca saddañca me sossantina ca maṃ dakkhissantī"ti. [B]

antarahito imaṃ gāthaṃ abhāsi.

"Bhave vāhaṃ bhayaṃ disvā bhavañca vibhavesinaṃ.

Bhavaṃ nābhivadiṃ kiñci nandiñca na upādisi"[c]nti.

Tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāseti, ettha

tirokuḍḍanti parakuḍḍaṃ, kuḍḍassa parabhāganti vuttaṃ hoti. Esa nayo itaresu. Kuḍḍoti

ca geha bhittiyā etaṃ adhivacanaṃ, pākāroti geha vihāra gāmādīnaṃ parikkhepapākāro,

pabbatoti paṃsupabbato vā pāsāṇapabbato vā. Asajjamānoti alaggamāno. Seyyathāpi ākāsoti

ākāse viya, evaṃ gantukāmena pana ākāsakasiṇaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya kuḍḍaṃ vā

pākāraṃ vā sinerucakkavāḷesupi aññataraṃ pabbataṃ vā āvajjitvā kataparikammena 'ākāso

hotra'ti adhiṭṭhā tabbo, ākāso yeva hoti. Adho otaritukāmassa uddhaṃ vā ārohitukāmassa

susuro hoti, vinivijjhitvā gantukāmassa chiddo, so tattha asjjamāno gacchati.

Tipiṭakacūlābhayatthero panetthāha: ākāsakasiṇasamāpajjanaṃ āvuso kimatthiyaṃ, kiṃ hatthi

assādīni abinimminitukāmo hatthiassādikasiṇāni samāpajjati, nanu yattha katthaci kasiṇe

parikammaṃ katvā aṭṭhasamāpatti vasībhāvo yeva pamāṇaṃ, yaṃ yaṃ icchati taṃ tadeva

hotīti. Bhikkhū āhaṃsu: pāḷiyā bhante ākāsakasiṇaṃ yeva āgataṃ, tasmā avassa metaṃ

vattabbanti. Tatrāyaṃ pāḷi: -

Pakatiyā ākāsakasiṇa samāpattiyā lābhī hoti, tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ [PTS

Page 395] [\q 395/] āvajjati, āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti'ākāso hotu'ti, ākāso hoti,

tirokuḍḍaṃ tiro

[A.] Saṃyuttanikāya citatasaṃyutta. [B.] Majjhimanikāya brahmanimantanikasuttaṃ. [C.]

Paṭisambhidāmagga- iddhikathā.

[SL Page 295] [\x 295/]

Pākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati. Yathā pakatiyā manussā aniddhimanto kenaci

anāvaṭe aparikkhitte asajja mānā gacchanti, evameva so iddhimā cetovasippattotiro kuḍeṃ

tiropākāraṃ tiro pabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāseti. Sace panassa bhikkhuno

adhiṭṭhahitvā gacchantassa antarā pabbato vā rukkho vā uṭṭheti, kiṃ puna samāpajjitvā

adhiṭṭhātabbanti? Doso natthi, puna samāpajjitvā adhiṭṭhānaṃ hi upajjhāyassa santike

nissayagahaṇasadisaṃ hoti. Iminā ca pana bhikkhunā 'ākāso hotu;ti adhiṭṭhitattā ākāso hoti

yeva, purimādhiṭṭhānabaleneva cassa antari añño pabbato vā rukkho vā utumayo

uṭṭhahissatīti aṭṭhānamevetaṃ. Aññena iddhimatā nimmite pana paṭhamanimmānaṃ

balavaṃ hoti, itarena tassa uddhaṃ vā adho vā gantabbaṃ. Paṭhaviyāpi ummujjanimmujjanti

ettha ummujjanti uṭṭhānaṃ vuccati, nimmujjanti saṃsīdanaṃ, ummujjañca nimmujjañca

ummujjanimmujjaṃ. Evaṃ kātukāmena āpokasiṇaṃ samāpajjitvā uṭṭhāya 'ettake ṭhāne

paṭhavī udakaṃ hotu'ti paricchinditvā parikammaṃ katvā vuttanayeneva adhiṭṭhā tabbaṃ,

sahaadhiṭṭhānena yathāparicchinne ṭhāne paṭhavī udakameva hoti, so tattha

ummujjanimmujjaṃ karoti. Tatrāyaṃ pāḷi: - "pakatiyā apokasiṇa samāpattiyā lābhī hoti,

paṭṭhaviṃ āvajjati, āvajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti udakaṃ hotuti udakaṃ hoti. So paṭhaviyā

ummujjanimmujjaṃ karoti, yatha manussā pakatiyā aniddhi manto udake

ummujjanimmujjaṃ karonti. Evameva so iddhimā ceto vasippatto paṭhaviyā

ummujjanimmujjaṃ karoti, seyya thāpi udake"[a]ti.

Na kevalañca ummujjanimmujjameva, nahāna pāna mukhadhovana bhaṇḍakadhovanādusu

yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ karotī. Na kevalañca udakameva, sappi tela madhu phāṇitādisupi

yaṃ yaṃ bacchati, taṃ taṃ idañcidañca ettakaṃ hotuti āvajjitvā parikammaṃ katvā adhiṭṭha

hantassa [PTS Page 396] [\q 396/] yathādhiṭṭhitameva hoti. Uddharitvā bhājanagataṃ

karontassa sappi sappiyeva hoti, telādīni telādīni yeva, udakaṃ udakameva. So tattha

temitukāmova temeti, na temitukāmo na temeti. Tasseva ca sā paṭhavī udakaṃ hoti,

sesajanassa paṭhavī yeva. Tattha manussā pattikāpi gacchanti, yānādīhipi gacchanti,

kasikammādīnipi karonti yeva. Saca panāyaṃ 'tesampi udakaṃ hotu'ti icchati, hoti yeva.

Paricchinnakālaṃ pana atikkamitvā yaṃ pakatiyā ghamataḷākādisu udakaṃ, taṃ ṭhapetvā

amasesaṃ paricchinnaṭṭhānaṃ paṭhavī yeva hoti.

[A.] Paṭisambhidāmagga-iddhikathā.

[SL Page 296] [\x 296/]

Udakepi abijjamāneti ettha yaṃ udakaṃ akkamitaṃ saṃsīdati taṃ bhijjamānanti vuccati,

viparītaṃ abhijjamānaṃ. Evaṃ gantukāmena pana paṭhavīkasiṇaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya

'ettakeṭhāne udakaṃ paṭhavī hotu'ti paricchivditvā parikammaṃ katva vuttanayeneva

adiṭṭhātabbaṃ, saha adhiṭṭhānena yathāparicchinne ṭhāne udakaṃ paṭhaviyeva hoti. So

tattha gacchati, tatrāyaṃ pāḷi: - pakatiyā paṭhavīkasiṇasamāpattiyā lābhī hoti, udakaṃ

āvajjeti, avajjetvā ñāṇena adhiṭṭhāti 'paṭhavī hotu'ti. Paṭhavī hoti, so abhijjamāno udake

gacchati. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto abhijjamānāya paṭhaviyāgacchanti,

evameva so iddhimā cotova sippatto abhijjamāne udake gacchatiseyyathāpi paṭhaviya

"[a]nti. Na kevalañca gacchati, yaṃ yaṃ iriyāpathaṃ icchati taṃ ti karoti. Na kevalañca

paṭhavimema karoti, maṇisuvaṇṇapabbatarukkhādīsupi yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ

vuttanayeneva āvajjetvā adhiṭṭhāti, yathā dhiṭṭhitameva hoti. Tasseva ca taṃ udakaṃ

paṭhavī hoti, sesajanassa udakameva, macchakacchapā ca udakakākādayo ca yathāruci

vicaranti. Sace panāyaṃ aññesampi manussānaṃ taṃ paṭhaviṃ kātuṃ icchati, karoti yeva.

Paricchinnakālātikkamena pana udakameva hoti. Pallaṅkena kamatīti pallaṅkena gacchati,

pakkhī sakuṇoti pakkhehi yuttasakuṇo, evaṃ kātukāmena pana paṭhavī kasiṇaṃ

samāpajjitvā vuṭṭhāya sace nisinno [PTS Page 397] [\q 397/] gantumucchati,

pallaṅkappamāṇaṃ ṭhānaṃ paricchivditvā parikammaṃ katvā vuttanaye neva

adhiṭṭhātabbaṃ. Sace nipanno gantukamo hoti mañcappamāṇaṃ, sace padasā gantukamo

hoti maggappamāṇanti evaṃ yathānurūpaṃ ṭhānaṃ paricchinditvā vuttanayeneva 'paṭhavī

hotu'ti adhiṭṭhātabbaṃ, saha adhiṭṭhānaṃ1paṭhavī yeva hoti. Tatrāyaṃ pāḷi: "ākāsepi

pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhi sakuṇo"[a]ti. Pakatiyā paṭhavīkasiṇasamāpattiyā

lābhī hoti, akāsaṃ āvajjeti, āvajjetvā ñāṇena adhiṭṭhāti'paṭhavī hotu'ti, paṭhavī hoti. So

ākāse antaḷikkhe caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisidatipi seyyampi kappeti, yathā manussā pakatiyā

aniddhimanto paṭhaviyaṃ caṅkamantipi tiṭṭantipi nisīdtipi seyyampi kappenti, evameva so

iddhimā cetovasippatto ākāso antalikkhe caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi

kappenti, evameva so iddhimā ceto vasippatto ākāse antaḷikkhe caṅkamatipi tiṭṭhantipi

nisīdantipi seyyampi kappenti, evameva so iddhimā cetovasippatteṃ ākāse antalikkhe

caṅkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappetīti.

Ākāse gantukāmena ca bhikkhunā dibbacakkhulābhināpi bhavi tabbaṃ. Kasmā? Antare

utusamuṭṭhānā vā pabbatarukkhādayo honti, nāgasupaṇṇādayo vā usūyantā māpenti,

nesaṃ dassa natthaṃ, te pana disvā kiṃ kātabbanti? Pādakajjhānaṃ samā

1. Ma. 1. Saha adhiṭṭhānena. [A.] Paṭisambhidāmagga- iddhikathā.

[SL Page 297] [\x 297/]

Pajjitvā vuṭṭhāya'ākāso hotu'ti parikammaṃ katvā adhiṭṭhātabbaṃ. Thero panāha: samāpatti

samāpajjanaṃ āvuso kimatthiyaṃ, nanu samāhitamevassa cittaṃ, tena yaṃ yaṃ ṭhānaṃ ākāso

hotuti adhiṭṭhāti ākāso yeva hotīti. Kiñcāpi evamāha: athakho tirokuḍḍapāṭihāriye

vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ. Apipa ca okāso orohaṇatthampi iminā dibbacakkhulābhinā

bhavitabbaṃ, ayaṃ hi sace anokāso nahānatitthe vā gāmadvāre vā orohati mahā janassa

pākaṭo hoti tasmā dibbacakkhunā passitvā anokāsaṃ vajjetvā okāso otaratīti.

" Imepi cavdima suruye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāninā parāmasati

parimajjatī"tiettha cavdimasūriyānaṃ dvācattā ḷisayojanasahassassa upari caraṇena

mahindikatā, tīsu dīpesu ekakkhaṇe ālokakaraṇena mahānubhāvatā veditabbā. [PTS Page

398] [\q 398/] evaṃ upari caraṇaālokakaraṇehi vā mahiddhike teneva mahiddhi kattena

mahānubhāve, parāmasatīti pariggaṇhāti ekadese vā chupati, parimajjatīti samantato

ādāsatalaṃ viya parimajjati. Ayampa nassa iddhi abhiññāpādakajjhānavaseneva ijjhati,

natthettha kasiṇasamāpattiniyamo. Vuttaṃ hetaṃ paṭisambhidāyaṃ: -" ime candima sūriye

evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjatī"ti idha so iddhimā

tetovasippatto candimasūriye āvajjeti, āvajjetvā ñāṇena adhiṭṭhāti 'hattha pāse hotu'ti,

hatthapāse hiti. So nisinnako vā nipannako vā chandimasūriye pāṇinā āmasati parāmasati

parimajjati. Yathā manussā pakatiyā aniddhimanto kiñcideva rūpagataṃ hatthapāse

āmasantiparāmasanti parimajjanti, evameva so iddhimā cetovasappatto candimasuriye

āvajjeti, āvajjetvā ñāṇena adhiṭṭhāti 'hattha pāse hotu'ti, tthapāse hoti. So nisinnako vā

nipannako vā candimasūriye pāṇinā āmasati parāmasati parimajjati"ti. Svāyaṃ yadi bacchati

gantvā parāmasituṃ, gantvā parāmasati. Yadi pana idheva nisinnakovā nipannako vā

parāmasitu kāmo hoti, ' tthapāse hotu'ti adiṭṭhāti, adhiṭṭhānabalena vaṇṭā muttatālaphalaṃ

viya āgantvā hatthapāse ṭhite vā parāmasati hatthaṃ vā vaḍḍhetvā, vaḍḍhentassa pana kiṃ

upādinnakaṃ vaḍḍhati anupādinnakanti? Upādinnakaṃ nissāya anupādinnakaṃ vaḍḍhati.

Tatra tepimakacūla nāgatthero panāha: kiṃ panāvuso upādinnakaṃ khuddakampi

mahantampi na hoti, nanu yadā bhikkhu tālacchiddidīhi nikkhamati tadā upādinnakaṃ

khuddakaṃ hoti. Yadā mahantaṃ attabhāvaṃ karoti tadā mahantaṃ hoti,

mahāmoggallānattherassa viyāti. Ekasmiṃ kira samaye anāthapinḍiko gahapati bhagavato

dhamma desanaṃ sutvā 'sve bhante pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ amhākaṃ gehe bhikkhaṃ

gaṇhathā'ti nimantetvā pakkāmi. Bhagavā adhivāsetvā taṃ divasāvasesaṃ rattibhāgañca

vītināmetvā paccūsasamaye dasasahassīlokadhātuṃ olokesi, athassa navdopanando nāma

nāgarājāñāṇamukhe āpāthaṃ āgacchi bhagavā ayaṃ nāgarājā mayhaṃ ñāṇamukhe āpāthaṃ

āgacchati 'atthi nu kho assa upanissayo'ti

[SL Page 298] [\x 298/]

Āvajjento 'ayaṃ macchādiṭṭhiko tīsu ratanesu [PTS Page 399] [\q 399/] appasanno'ti

disvā 'ko nu kho imaṃ micchādiṭṭhito viveceyyā'ti āvajjento mahāmoggallānattheraṃ addasā.

Tato pabhātāya rattiyā saraura paṭijagganaṃ katvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: 'ānanda

pañcannaṃ bhikkusatānaṃ ārocehi tathāgato devacārikaṃ gacchatī'ti. Taṃ divasañca

nandopanandassa āpānabhumiṃ sajjayiṃsu, so dibbaratanapallaṅke dibbena setacchattena

dhāriyamānena tividha nāmakehi ceva nāgaparisāya ca parivuto dibbabhājanesuupaṭṭhā

pitesu annapāna vidhiṃ olokayamāno nisinno hoti. Atha bhagavā yathā nāgarājā passati

tathā katvā tassa vimānamatthake neva pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ

tāvatiṃsadevalokābhimukho pāyāsi. Tena kho pana samayena nandopanandassa nāgarājāssa

evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: ' ime hi nāma muṇḍakā samaṇakā amhākaṃ

uparūpari bhavanena devānaṃ tāva tiṃsānaṃ bhavanaṃ pavisantipi nikkhamantipi, na idāni

ito paṭṭhāya imesaṃ amhākaṃ matthake pādapaṃsuṃ okirantānaṃgantuṃ ssāmī'ti vuṭṭhāya

sinerupādaṃ gantvā taṃ attabhāvaṃ vijahitvā sineruṃ sattakkhattuṃ bhegehi parikkhipitvā

upari phaṇaṃ katvā tāvatiṃsa bhavanaṃ avakujena phaṇena gahetvā adassanaṃ gamesi.

Atha kho āyasmā raṭṭhapālo bhagavantaṃ etadavoca: "pubbe bhante imasmiṃ padese ṭhito

sineruṃ passāmi, sineruparibhaṇḍaṃpassāmi, tāva tisaṃ passāmi, vejayantaṃ passāmi,

vejayantassa pāsādassa uparidhajaṃ passāmi, ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yaṃ etarahi

neva sineruṃ passāmi sineruparibhaṇḍaṃ passāmi, tāva tisaṃ passāmi, vejayantaṃ passāmi,

na vejayantassa pāsādassa upari dhajaṃ passāmī"ti. Ayaṃ raṭṭhapāla nandopanando nāma

nāgarājā tumhākaṃ kupito sineruṃ sattakkhattuṃ bogehi parikkhipitvā upari phaṇena

paṭicchādetvā avdhakāraṃ katvā ṭhitoti. 'Damemi naṃ bhante'ti. Na bhagavā anujāni. Atha

kho āyasmā bhaddiyo āyasmā rāhuloti anukkamena sabbepi bhikkhū uṭṭhahiṃsu, na

bhagavā anujāni. Avasāne mahāmoggallānatthero 'ahaṃ bhante damemina'nti āha, 'damehi

moggallānā'ti bhagavā anujāni. Thero attabāvaṃ vijahitvā mahantaṃ nāgarājavanṇaṃ

abinimiminitvā nandopanandaṃ cuddasakkhattuṃ bhegehi parikkhipitvā tassa

phaṇamatthake attano phaṇaṃ ṭhapetvā sinerunā saddhiṃ abhinippiḷesi. Nāgarājā [PTS

Page 400] [\q 400/] padhūmāyi, 1 theropi 'na tuyhaṃ yeva sarīre dhūmo atthi,

mayhampi atthiti padhūmāyi. 1 Nāgarājassa dhūme theraṃ na bādhati, therassa pana dhūmo

nāgarājānaṃ bādhati. Tato nāgarājā pajjali, theropi na tuyhaṃ yeva sarīre aggi atthi

mayhampi atthiti pajjali.

1 Sī. 1. Padhupāyi.

[SL Page 299] [\x 299/]

Nāgarājassa tejo theraṃ na bādhati, therassa pana tejo nāgarājānaṃ bādhati. Nāgarājā ayaṃ

maṃ sinerunā abhinippiyetvā dhūmāyati ceva pajjalati cāti cintetvā 'ho tvaṃ kosi'ti

paṭipucchi. 'Ahaṃ ko nanda moggallāno'ti. Bhante attano bhikkhu bhāvena tiṭṭhāhīti. Thero

taṃ attabhāvaṃ vijahitvā tassa dakkhiṇaṃ kaṇṇasotena pavisitvā vāmakaṇṇasotena

nikkhami, vāma kaṇṇasotena pavisitvā dakkhiṇakaṇṇasotena nikkhami, tathā

dakkhiṇanāsāsotena pavisitvā vāmanāsāsotena nikkhami, vāma nāsāsotena pavisitvā

dakèkhiṇanāsāsotena nikkhami. Tato nāgarājā mukhaṃ vicari, thero mukhena pavisitvā anto

kucchiyaṃ pācīnena ca pacchimena ca caṅkamati. Bhagavā 'moggallāna moggallāna manasi

karohi, mahiddhiko esa nāgo'ti āha. Thero mayhaṃ ko bhante cattāro iddhipādā bhāvitā

bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, tiṭṭhatu bhante

nandopanando, ahaṃ nandopanandasadisānaṃ nāgarājānaṃ satampi sahassampi

satasahassampi dameyyanti āha. Nāgarājā cintesi: -pavisanto tāva me na diṭṭho,

nikkhamanakāle dāni naṃ dāṭhantare pakkhipitvā saṅkhādissāmīti, cintetvā 'nikkhama

bhante vā maṃ anto kucchiyaṃ aparāparaṃ vaṅkamanto bādhayitthā'ti āha. Thero

nikkhamitvā pahi aṭṭhāsi. Nāgarājā ayaṃ soti disvā nāsāvātaṃ vissajji. Thero catutthaṃ

jhānaṃ samāpajji, lomakupampissa vāto cāletuṃ nāsakkhi. Avasosā bikku kira ādito

paṭṭhāya sabbapāṭihāriyāni kātuṃ sakkuṇeyyuṃ, imaṃ pana ṭhānaṃ patvā evaṃ

kippanisantino hutvā samāpajjituṃ na sakkhissantīti tesaṃ bhagavā nāgarājadamanaṃ

nānujāni. Nāgarājā ahaṃ imassa samaṇassa nāsāvātena loma kupampi cāletuṃ nāsakkhiṃ

'mahiddhiko samaṇo'ti cintesi. Thero attabhāvaṃ vijahitvā supaṇṇarūpaṃ abhinimmiṇitvā

supaṇṇavātaṃ dassento nāgarājānaṃ anubandhi, nāgarājā taṃ [PTS Page 401] [\q 401/]

attabhāvaṃ vijahitvā māṇavakavaṇṇaṃ abinimmaṇitvā 'bhante tumhākaṃ saraṇaṃ

gacchāmī'ti vadanto therassa pāde vandi. Tero 'satthā vanda āgato, ehi gamissāmā'ti

nāgarājānaṃ damasitvā nibbisaṃ katvā gahetvā bhagavato santikaṃ agamāsi. Nāgarājā

bhagavantaṃ vanditvā 'bhante tumhākaṃ saraṇaṃ gacchāmī'ti āhaṃ. Bhagavā 'sukhi hohi

nāgarājā'ti vatvā bhikkhusaṅghaparivuto anāthapiṇḍikassa nivesanaṃ agamāsi.

Anāthapinḍiko 'kiṃ bhante atidivā āgatatthā'ti āha. Moggallānassa ca nandopanandassa ca

saṅgāmo ahosīti. 'Kassa bhante jayo, kassa parājayo'ti. 'Moggallānassa jayo, nandassa

parājayo'ti. Anāthapiṇḍiko 'adhivāsetu me bhante bhagavā sattāhaṃ ekapaṭipāṭiyā bhattaṃ,

sattāhaṃtherassa sakkāraṃ karissāmī'ti vatvā sattāhaṃ buddhapamukhānaṃ pañcannaṃ

bhikkhusatānaṃ

[SL Page 300] [\x 300/]

Mahāsakkāraṃ akāsi. Iti imaṃ imasmiṃ nandopanandadamane kataṃ mahantaṃ attabhāvaṃ

savdhāyetaṃ vuttaṃ: yadā mahantaṃ attabhāvaṃ karoti tadā mahantaṃ hoti

mahāmoggallānattherassa viyāti. Evaṃ vuttepi bhikkhū 'upādinnakaṃ nissāya

anupādinnakameva vaḍḍhatī'ti āhaṃsu. Ayameva cettha yutti. So evaṃ katvā na

kevalaṃcandimasuriye parāmasati. Sace icchati pādakaṭhalikaṃ katvā pāde ṭhapeti, pīṭhaṃ

katvā nisīdati, mañcaṃ katvā nipajjati. Apassenaphalakaṃ katvā apassayati. Yathā ca e, evaṃ

aparopi anekesupi hi bikkhusatasahassesu evaṃ karontesu tesañca ekamekassa tatheva

ijjhati. Candimasūriyānaṃ ca gamanampi āloka karaṇampi tatheva hiti. Yathā hi

pātisahassesu udakapūresu sabba pātīsu ca candamanḍalāni dissanti, pākatikameva ca

candassagamanaṃ ālokakaraṇañca hoti, tathūpamametaṃ pāṭihāriyaṃ, yāva brahma lokāpīti

brahmalokampi paricchedaṃ katvā. Kāyena vasaṃ vattetīti tattha brahmaloke kāyena attano

vasaṃ vatteti. Tassattho pāḷiṃ anugantvā veditabbo. Ayaṃ hettha pāḷi: yāva brahmalokāpi

kāyena vasaṃ vattetīti sace so iddhimā ceto vasippatto brahmalokaṃ gantukāmo hoti, dūrepi

santike adhiṭṭhāti 'santike hotu'ti, santike [PTS Page 402] [\q 402/] hoti. Santikepi dūre

adhiṭṭhāti 'dūre hotu'ti, dūre hoti. Bahukampi thokanti adhiṭṭhāti 'thokaṃ hotu'ti, thokaṃ

hoti. Thokampi bahukanti adhiṭṭhāti 'bahukaṃ hotu'ti, pahukaṃ hoti. Dibbena cakkhunā

tassa brahmuno rūpaṃ passati, dibbāya sotadhātuyā tassa brahmuno saddaṃ suṇāti,

cetopariyañāṇena tassa buhmuno cittaṃ pajānāti. Sace so iddhimā ceto vasippatto

dissamānena kāyena buhma lokaṃ gantukāmo hoti, kāyavasena cittaṃ pariṇāmeti,

kāyavasena cittaṃ adhiṭṭhāti adhiṭṭhāti, kāyavasena cittaṃ pariṇāmetvā kāya vasena cittaṃ

adiṭṭhahitvā sukhasaññca lahusaññca okkamitvā dissamānena kāyena brahmalokaṃ

gacchati. Sace so iddhimā cetovasippatto adissamānena kāyena brahmalokaṃ gantu kāmo

hoti, cittavasena kāyaṃ parināmeti, cittavasena kāyaṃ adhiṭṭhāti, cittavasena kāyaṃ

pariṇāmetvā cittavasena kāyaṃ adiṭṭhahitvā sukhasaññca lahusaññca okkamitvā

adissamānena kāyena gacchati. So tassa brahmuno purato rūpaṃ abinimmiṇāti manomayaṃ

sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ, sace so iddhimā caṅkamati, nimmito tattha caṅkamati.

Sace. So iddhimā tiṭṭhati - nisīdati - seyyaṃ kappeti. Nimmitopi seyyaṃ kappeti; sace so

iddhimā dhūmāyati- pajjalati- dhammaṃ bhāsati- pañhaṃ pucchati - pañhaṃ puṭṭho

vissajjeti, nimmitopi tattha pañhaṃ puṭṭho vissajjeti. Sace so iddhimā tena saddhiṃ

santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati, nimmitopi tatthatena

[SL Page 301] [\x 301/]

Buhmunā saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati. Yaṃ yadeva hi so iddhimā

karoti, taṃ tadeva nimmito karotīti. Tattha dūrepi santike adiṭṭhātīti pādakajjhānato

vuṭṭhāya dūre deva lokaṃ vā brahmalokaṃ vā āvajjeti santike hotūti, āvajjetnā parikammaṃ

katvā puna samāpajjitvā ñāṇena adhiṭṭhāti 'santike hotu'ti, santike hoti. Esa nayo sesa

padesupi. Tattha ko dūraṃ gahetvā santikaṃ akāsīti? Bhagavā. Bhagavā hi yamaka

pāṭihāriyāvasāne devalokaṃ gacchanto yugavdharañca sine ruñca santike katvā

paṭhavitalato ekapādaṃ [PTS Page 403] [\q 403/] yugavdhare ṭhapetvā

dutiyaṃsinerumatthake ṭhapesi. Añño ko akāsi? Mahā moggallānatthero. Thero hi sāvatthito

bhattakiccaṃ katva nikkhantaṃ dvādasayojanikaṃ parisaṃ tiṃsayojanaṃ saṅkassanagara

maggaṃ saṅkhipitvā taṅkhaṇaññeva sampāpesi. Apica, tambapaṇṇi dīpe

cūḷasamuddattheropi akāsi. Dubbhikkhasamaye kira therassa santikaṃ pātova

sattabikkhusatāniagamaṃsu. Thero 'mahā bhikkhusaṅgho, kuhiṃ bhikkhācāro bhavissatī'ti

cintento sakala tambapaṇṇidīpe adisvā 'paratire pāṭalīputte bhavissatī'ti disvā bhikkhū

pattacīvaraṃ gāhāpetvā 'ethāvuso bhikkhācāraṃ gamissāmā'ti paṭhaviṃ saṅkhipitvā

pāṭaliputtaṃ gato. Bhikkhū 'kataraṃ bhante imaṃ nagara'nti pucchiṃsu. 'Pāṭaliputtaṃ

āvuso'ti. 'Pāṭaliputtaṃ nāma dure bhante'ti. 'Āvuso mahallakattherā nāma dūrepi gahetvā

santike karontī'ti. 'Mahāsamuddo kuhaṃ bhante'ti. Nanu āvuso antarā ekaṃ nilamātikaṃ

atikkamitvā āgatatthāti? Āmabhante. 'Mahāsamuddo pana mahanto'ti. 'Āvuso mahallakattherā

nāma mahantampi khuddakaṃ karonti'ti. Yathā cāyaṃ, evaṃ tissa guttattheropi

sāyaṇhasamaye nahāyitvā katuttarāsaṅgo 'mahā bodhiṃ vandissāmi'ti citte uppanne santike

akāsi. Santikaṃ pana gahetvā ko dūramakāsīti? Bhagavā. Bhagavā hi attano ca aṅgulimālassa

ca antaraṃ santikampi dūramakāsi. Atha ko bahukaṃ thokamakāsīti? Mahākassapatthero.

Rājagahe kira nakkhatta dimase pañcasatā kumāriyo candapūve gahetvā nakkhta

kīḷanatthāya gacchantiyo bhagavantaṃ disvā kiñci nādaṃsu. Pacchato āgacchantaṃ pana

theraṃ disvā 'amhākaṃ thero eti, pūvaṃ dassāmā'ti sabbā pūve gahetvā theraṃ

upasaṅkamiṃsu. Thero pattaṃ nīharitvā sabbaṃ ekapattapūramattaṃ akāsi. Bhakavā theraṃ

āgamayamāno purato nisīdi, thero āharitvā bhagavato adāsiti. Iḍḍīsaseṭṭhi vatthusmiṃ

pana mahāmoggallānatthero tokaṃ pahukamakāsi, kākavalivatthusmiñca bhagavā.

Mahākassapatthero kira sattāhaṃ samāpattiyā vītināmetvā daḷiddasaṅgahaṃ karonto

kākavaliyassa nāma duggatamanussassa [PTS Page 404] [\q 404/] gharāre aṭṭhāsi. Tassa

jāyā theraṃ disvā

[SL Page 302] [\x 302/]

Patino kkaṃ aloṇambilayāguṃ patte ākiri. Thero taṃ gahetvā bhagavato hattheṭhapesi.

Mahābhikkhusaṅghassa paho nakaṃ katvā adhiṭṭhāsi. Ekapattena ābhataṃ sabbesaṃ pahosi.

Kākavaliyopi sattame divase seṭhiṭṭhānaṃ alatthāti. Na kevalañca thokassa bahukaraṇaṃ,

madhuraṃ amadhuraṃ amadhuraṃ madhuranti ādi supi yaṃ yaṃ icchati, sabbaṃ iddhimato

ijjhati. Tathāhi, mahā anulatthero nāma sambahule bhikkhū piṇḍāya caritvā

sukkhabhattameva labhitvā gaṅgātire nisīditvā paribhuñjamāne disvā gaṅgāya udakaṃ

sappimaṇḍanti adiṭṭhahitvā sāmanerānaṃ saññaṃ adāsi. Te thāla kehi āharitvā

bikkhusaṅghassa adaṃsu;sabbe madhurena sappi maṇḍena bhuñjiṃsūti. Dibbena

cakakhunāti idheva ṭhito ālokaṃ vaḍḍhetvā tassa brahmuno rūpaṃ passati, idheva ca ṭhito

tassa bhāsato saddaṃ suṇāti, cittaṃ pajānātīti. Kāyavasena cittapariṇāmetīti karajakāyassa

vasena cittaṃ pariṇāveti, pādakajjhānacittaṃ gahetvā kāye āropeti, kāyānugatikaṃ karoti

dandhagamanaṃ. Kāyagamanaṃ hi davdhaṃ hoti, sukhasaññca lahusaññca okkamatīti

pādakajjhānārammaṇena iddhivittena sahajātaṃ sukhasaññca lahusaññña okkamatī pavisati

phasseti sampāpuṇāti, sukhasaññā nāma upekkhā sampayuttā saññā, upekkhā hi santaṃ

sukhanti vuttā, sāyeva saññā nīvaraṇehi ceva vitakkādi paccanīkehi ca vimuttattā

lahusaññātipi vedi tabbā, taṃ okkantassa panassa karajakāyopi tulapicu viya sallahuko hoti.

So evaṃ vātakkhittatulapicunā viya sallahu kena dissamānena kāyena brahmalokaṃ gacchati,

evaṃ gacchanto ca sace icchati paṭhavikasiṇavasena ākāse maggaṃ nimmiṇitvā padasā

gacchati, sace icchati vāyokasiṇavasena vāyuṃ adhiṭṭhahitvā tulapicu viyavāyunā gacchati.

Apica gantukāmatā eva ettha pamāṇaṃ, satihi gantukāmatāya evaṃ katacittādhiṭṭhāno

adhiṭṭhānace gakkhittova so issāsakkhittasaro viya dissamāno gacchati. [PTS Page 405] [\q

405/] cittavasena kāyaṃ pariṇāvetīti kāyaṃ gahetvā citte āropeti, sukhasaññcalahusaññca

okkamatīti rūpakāyārammaṇena iddhicittena sahajātaṃ sukhasaññca lahusaññca okkamatīti,

sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Idaṃ pana cittagamana meva hoti. Evaṃ adissamānena

kāyena gacchanto panāyaṃ kiṃ tassa adhiṭṭhānacittassa uppādakkhaṇegacchati, udāhu

ṭṭhitikkhaṇe bhaṅgakkhaṇe cāti vutte tisupi khaṇesu gacchatīti thero āha. Kimpana so

sayaṃ gacchatī, nimmitaṃ pesetīti? Yathārāci karoti, idha panassa sayaṃ gamanameva

āgataṃ. Manomayanti adhiṭṭhāna manena nimmitattā manomayaṃ, abinindriyanti idaṃ

cakkhusotā

[SL Page 303] [\x 303/]

Dīnaṃ sanṭhānavasenavuttaṃ, nimmitarūpe pana pasādo nāma natthi, sace iddhimā

caṅkamati nimmitopi tattha caṅkamatīti ādi sabbaṃ sāvakanimmitaṃ sandhāya vuttaṃ.

Buddhanimmito pana yaṃ yaṃ bhagavā karoti, taṃ tampi karoti, bhagavato rucivasena

aññampi karotīti. Etta ca yaṃ so indimā idheva ṭhito dibbena cakkhunā rūpaṃ passati,

dibbāya sotadhātuyā saddaṃ sunāti, cetopariyañāṇena cittaṃ pajānāti, na ettāvatā kāyena

vasaṃ vatteti. Yampi so idheva ṭhito te brahmunā saddhiṃ santiṭṭhati sallapati

sākacchaṃsamāpajjati, ettāvatāpi na kāyena vasaṃ vatteti. Yampissa dūrepi santike

adiṭṭhātīti ādikaṃ adiṭṭhānaṃ, ettāvatāpi na kāyena vasaṃ vatteti. Yampi so dissamānena vi

adissamānena vā kāyena brahmalokaṃ gacchati, ettāvatāpi na kāyena vasaṃ na. . .

Va%ñña kho so tassa brahmuno purato rūpaṃ abinimmiṇātīti ādinā nayena vuttavidhānaṃ

āpajjati. Ettāvatā kāyena vasaṃ vatteti nāma. Sesaṃ panettha kāyenavasaṃ vatta nāya

pubbabhāgadassanatthaṃ vuttanti. Ayaṃ tāva adhiṭṭhānā iddhi.

Vikubbanāya ca pana manomayāya ca idaṃ nānākaraṇaṃ. Vikubbanaṃ tāva karontena so

pakativanṇaṃ vijabhitvā [PTS Page 406] [\q 406/] kumāraka vaṇṇaṃ vā dasseti,

nāgavanṇaṃ vā dasseti, supanṇavaṇṇaṃvā dasseti, asuravaṇṇaṃ vā dasseti, indavaṇṇaṃ

vā dasseti, deva vanṇaṃ vā dasseti, brahmavanṇaṃ vā dasseti, samuddavaṇṇaṃ vā dasseti,

pabbatavaṇṇaṃ vā dasseti, sīhavaṇṇaṃ vā dasseti. Byāgghavanṇaṃ vā dasseti, dīpivaṇṇaṃ

vā dasseti, hatthimpi dasseti, assampi dasseti, rathampi dasseti, pattimpi dasseti, vividhampi

senābyuhaṃ dassetīti evaṃ vuttesu kumārakavanṇādīsu yaṃ yaṃ ākaṅkhati, taṃ taṃ

adiṭṭhātabbaṃ. Adhiṭṭhahantena ca paṭhavīkasiṇādisu aññatarārammaṇato

abhiññāpādakajjhānato vuṭṭhāya attano kumārakavaṇṇo āvajjitabbo, āvajjitvāparikammāva

sāne puna samāpajjitvā vuṭṭhāya 'evarūpo nāma kumārako homi'ti adhiṭṭhātabbaṃ. Saha

adhiṭṭhānacittena kumārako hoti devadatto viya, esa nayo sabbattha. Hatthimpi dassetīti

ādi panettha bahiddhāpi hatthi ādi dassanavasena vuctaṃ. Tattha ' hatthi homi'ti

anadhiṭṭhahitvā ' hatthi hotu'ti adhiṭṭhātabbaṃ, assādisupi eseva nayoti. Ayaṃ vikubbanā

iddhi.

Manomayaṃ kātukāmo pana pādakajjhānato vuṭṭhāya kāyaṃ tāva āvajjetvā vuttanayeneva

'susiro hotu'ti adiṭṭhāti, susuro hoti. Athassa abbhantare aññaṃ kāyaṃ āvajjetvā parikammaṃ

katvā vuttanayeneva adiṭṭhāti tassa abbhantare 'aññekāyo hotu'ti, so taṃ muñjamhā īsikaṃ

viya kosiyā asiṃ viya

[SL Page 304] [\x 304/]

Karanḍāya ahaṃ viya ca abbāhati. Tena vuttaṃ: - "idha bhikkhu imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ

abinīmmiṇāti rupiṃ manomayaṃ sabbaṅga paccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ, seyyathāpi puriso

muñjamhā īsikaṃ pavā heyya, tassa evamassa; ayaṃ muñjo ayaṃ īsikā, añño muñjo aññā

īsikā, muñjamhātveva īsikā pavāḷhā[a]"ti ādi. Ettha ca yathā īsikādayo muñjādihi sadisā

honti, evaṃ manomayarūpaṃ iddhimatā sadisameva hotīti sassanatthaṃ etā upamā vuttāti.

Ayaṃ manomayā iddhi.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visundimagge

Samādibāvanādikāre

Iddhividhaniddeso nāma

Dvādasamo paricchedo. [PTS Page 407] [\q 407/]

13.

Abhiññā niddeso.

Dāni dubbasotadhātuyi niddesakkamo anuppatto, tattha tato parāsu ca tūsu abhiññāsu so

evaṃ samāhite citteti ādīnaṃ attho vuttanayeneva veditabbo. Sabbattha pana visesa

mattameva vaṇṇayissāma. Tata; dibbāya sotadhātuyāti ettha dibba sadisattā dibbā,

devatānaṃ hi sucaritakammanibbattā pitta sembha ruhirādīhi apaḷibuddhā upakkilesa

vimuttatāya dūrepi ārammaṇa sampaṭicchanasamatthā dibbā pasādasotadhātu hoti,

ayañcāpi imassa bhikkhuno viriyabhāvanābalena nibbattā ñāṇasotadhātu tādisā yevāti

dibbasadisattā dibbā. Apica dibbavihāravasena paṭiladdhattā attanā ca

dibbavihārasannissitattāpi dibbā, savaṇaṭṭhena nijji vaṭṭhnaia ca sotadhātu, tāya dibbāya

sotadhātuyā. Visuddhāyāti parisuddhāya nirupakkilesāya, atikkantamānusikāyāti

manussūpacāraṃ atikkamitvā saddasavaṇena mānusikaṃ maṃsasotadhātuṃ atikkantāya vīti

vattitvā ṭhitāya. Ubho sadde suṇātīti dve sadde suṇāti. Katame dve? Dibbe ca mānuse ca,

devānañca manussānañca saddeti vuttaṃ hoti. Etena padesapariyādānaṃ veditabbaṃ. Ye dūre

santike cāti ye saddā dūre paracakkavāḷepi ye ca santike antamaso

sadehasannissitapāṇakasaddāpi, te suṇātīti vuttaṃ hoti; etena nippadesapariyādānaṃ

veditabbaṃ.

[A.] Paṭisambhidāmaggaindikathā.

[SL Page 305] [\x 305/]

Kathaṃ panāyaṃ uppādetabbāti? Tena bhikkhunā [PTS Page 408] [\q 408/] abiññāpāda

kajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya parikammasamādhicittena paṭhamataraṃ pakatisotapathe

dūre oḷāriko araññe sihādīnaṃ saddo āvajji tabbo, vihāre gaṇḍisaddo bherisaddo

saṅkhasaddo sāmaṇeradahara bhikkhūnaṃ sabbatthāmena sajjhāyantānaṃ sajjhāyasaddo

pakatikathaṃ kathentānaṃ kiṃ bhante kiṃ āvusoti ādisaddo sakuṇasaddo vātasaddo

padasaddo pakkaṭṭhita udakassa cicciṭāyanasaddo ātape sussamānatālapaṇṇasaddo

kunthakipillikādisaddoti evaṃ sabboḷārikatoppabhūti yathākkamena sukhumasaddā

āvajjitabbā. Tena purattimāya disāya saddānaṃ saddanimittaṃ manasikātabbaṃ,

pacchimāyauttarāyadakkhiṇāyaheṭṭhimāyauparimāya disāya, puratthimāyapi anu disāya,

paccimāyauttarāya-dakkhiṇāyapi anudisāya saddānaṃ sadda nimittaṃ manasikātabbaṃ,

oḷārikānampi sukhumānampi saddānaṃ sadda nimittaṃmanasikātabbaṃ. Tassa te saddā

pākatikacittassapi pākaṭā honti, parikammasamādicittassa pana ativiya pākaṭā. Tassevaṃ

saddanimittaṃ manasikaroto idānidibbasotadhātu uppajjissatīti tesu saddesu aññataraṃ

ārammaṇaṃ katvā mano dvārāvajjanaṃ uppajjati, tasmiṃ niruddhe cattāri pañca vā javanāni

javanti, yesaṃ purimāni tīṇi cattāri vā parikammaupacārānuloma gotrabhunāmakāni

kāmāvacarāni, catutthaṃ vā pañcamaṃ vā appanā cittaṃ rūpāvacaraṃ catutthajjhānikaṃ.

Tattha yaṃ tena appanā cittena saddhiṃ uppannaṃ ñāṇaṃ, ayaṃ dibbasotadhātuti vedi tabbā.

Tato paraṃ tasmiṃ sote patito hoti taṃ thāmajātaṃ karontena etthantare saddaṃ suṇimīti

ekaṅgulamattaṃ pariccinditvā vaḍḍhetabbaṃ, tato dvaṅgula caturaṅgula aṭṭhaṅgula vidatthi

ratanaantogabbha pamukha pāsāda pariveṇa saṅghārāma gocaragāma janapadādivasena

yāva cakkāvāḷaṃ tato vā bhīyyopi pariccinditvā paricchinditvā vaḍḍhetabbaṃ, evaṃ

adigatābiñño esa pādakajjhānā rammaṇena phūṭṭhokāsabbhantaragatepi sadde puna

pādakajjhānaṃ asamāpajjitvāpi abhiññāñāṇena suṇātiyeva. Evaṃ suṇantova sacepi yāva

brahmalokā saṅkhabheri paṇavādi [PTS Page 409] [\q 409/] saddehi ekakolāhalaṃ hoti

pāṭiyekkaṃ vavatthapetukāmatāya sati ayaṃ saṅkhasaddo ayaṃ bherisaddoti vavatthapetuṃ

sakkoti yevāti.

Dibbasotadhātu kathā niṭṭhitā.

Cetopariyañāṇakathāya cetopariyañāṇāyāti ettha pariyā tīti= pariyaṃ, paricchindatīti attho.

Cetaso pariyaṃ= cetopariyaṃ, cetopariyañca taṃ ñāṇañcāti= cetopariyañāṇaṃ, tadatthāyāti

[SL Page 306] [\x 306/]

Vuttaṃ hoti. Parasattānanti attānaṃ ṭhapetvā sesasattānaṃ, parapuggalānanti idampiiminā

ekatthameva. Veneyyavasena pana desanāvilāsena ca byañjananānattaṃ kataṃ, cetasā ce toti

attani cittena tesaṃ cittaṃ. Pariccāti pariccinditvā. Pajānātīti sarāgādivasena nānappakārato

jānāti. Kataṃ panetaṃ ñāṇaṃ uppādetabbanti? Etaṃ hi dibbacakkhuvasena ijjhati taṃ etassa

parikammaṃ, tasmā tena bhikkunā ālokaṃ vaḍḍhetvā dibbena cakkhunā parassa

hadayarūpaṃ nissāya vattamānassa lohitassa vaṇṇaṃ passitvā passitvā cittaṃ pariyesitabbaṃ.

Yadāhi somanassacittaṃ pavattati. Tadā rattaṃ nigrodhapakkasadisaṃ hoti; yādā

domanassacittaṃ pavattati tadā kālakaṃ jambapakkasadisaṃ; yadā upekkhācittaṃ pavattati,

tadā pasannatilatelasadisaṃ; tasmānena idaṃ rupaṃ somanassindriyasamuṭṭhānaṃ, idaṃ

demanassindriyasamuṭṭhānaṃ, idaṃ upekkhindriyasamuṭṭhānanti parassa

hadayalohitavaṇṇaṃ passitvāpassitvā cittaṃ pariyesantenacetopariyañāṇaṃ thāmagataṃ

kātabbaṃ. Evaṃ thāmagatehi tasmiṃ anukkamena sabbampi kāmāvacara cittaṃ

rūpāvacarārūpāvacaracittañca pajānāti, cittā citata meva saṅkamanto vināpi

hadayarūpadassanena. Vuttampi cetaṃ aṭṭhakathāyaṃ: " āruppe parassa cittaṃ jānitukāmo

kassa hadayarūpaṃ passati kassindriyavikāraṃ oloketīti, na kassaci. Iddhi visayo1 esa,

yadidaṃ yattha katthaci cittaṃ āvajjento soḷasappabhedaṃ cittaṃ jānāti, akatābinivesassa pana

vasena ayaṃ kathā"ti. Sarāgaṃ vā cittanti ādisu pana aṭṭhavidhaṃ lobhasahagataṃ [PTS Page

410] [\q 410/] cittaṃ sarāgaṃ cittanti veditabbaṃ. Avasosaṃ catubhumakaṃ

kusalābyākataṃ cittaṃ vītarāgaṃ, dve domanassa cittāti dve vicikicgñuṅdhaccacittā nīti

imāni pana cattāri cittāni eimasmiṃ duke saṅgahaṃ na gacchanti;keci pana therā tānipi

saṅgaṇhanti. Duvidaṃ pana domanassa cittaṃ sadosaṃ cittaṃ nāma, sabbampi catubhūmakaṃ

kusalābyā kataṃ cittaṃ vītadosaṃ, sesāni dasākusalacittāni imasmiṃ duke saṅgahaṃ na

gacchanti, keci pana therā tānipi saṃgaṇhanti. Samohaṃ vītamohanti ettha pana

pāṭipuggalikanayena vicikicchuddhacca sahagatadvayameva samohaṃ, mohassa pana

sabbākusalesu sambhavato dvādasavidhampi akusalacittaṃ samohaṃ cittanti vedi tabbaṃ,

avasosaṃ vītamohaṃ, thīnamiddhānugatampana saṃkkhittaṃ, uddhaccānugataṃ vikkhittaṃ,

rūpāvacarārūpāvacaraṃ mahaggataṃ, avasesaṃ amahaggataṃ, sabbampi tebhumakaṃ

sauttaraṃ, lokuttaraṃ anuttaraṃ, upacārappattaṃ appanāppattañca samāhitaṃ, ubhaya

mappattaṃ asamāhitaṃ, tadaṅga vikkhambhana samuccheda paṭippassaddhi

nissaraṇavimuttippattaṃ vumuttaṃ, pañcavidhampi etaṃ vimutti

1. Ma. 11. Iddhimato visayo. [A.] Mahāaṭṭhakathāyaṃ.

[SL Page 307] [\x 307/]

Mappattaṃ avimuttanti veditaṃbbaṃ. Iti cetopariyañāṇalābhī bhikku sabbappakārampi idaṃ

sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti

vītamohanaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti saṃkkhittaṃ vā cittaṃ saṃkkhittaṃ

cittanaṃti pajānāti vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhitaṃ cittanti pajānāti mahaggataṃ vā cittaṃ

mahaggataṃ cittanti pajānāti amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti sauttara

vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti samāhitaṃ

vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti

vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃti cittanti pajānāti

Cetopariya gñāṇakathā niṭṭhitā.

Pubbenivāsānussati ñāṇakathāya pubbenivāsānussati ñāṇāyāti pubbenivāsānussatimhi yaṃ

ñāṇaṃ, tadatthāya. Pubbenivāsoti pubbe atītajātisu nivutthakkhatdhā, nivutthāti ajjhāvuttā

anubhūtā attano santāne uppajjitvā niruddhā, nivutthadhammā vā. Nivutthāti

gocaranivāsena nivuttā, attano viññāṇena viññātā pariccinnā paraviññāṇaviññātāpi vā

chinnavaṭumakānussaraṇādisu, te buddhānaṃ yeva labbhanti. Pubbenivāsānussatīti yāya

satiyā pubbenivāsaṃ anussarati. Sā pubbenivāsānussati. Ñāṇanti tāya satiyā

sampayuttañāṇaṃ, evamimassa [PTS Page 411] [\q 411/] pubbe nivāsānussatiñāṇassa

atthāya pubbenivāsānussatiñāṇāya, etassa ñāṇassa adhigamāya pattiyāti vuttaṃ hoti.

Anekavihitanti anekavidhaṃ, anekehi vā pakārehi pavattitaṃ saṃvanṇitanti attho.

Pubbenivāsanti samanantarātītabhavaṃ ādīṃ katvā tattha tattha nivutthasantānaṃ,

anussaratīti khaphdhapaṭipāṭivasena cutipaṭi sandhivasena vā anugantvā anugantvā sarati.

Imaṃ hi pubbenivāsaṃ cha janā anussaranti: - tittiyā, pakatisāvakā, mahāsāvakā, agga

sāvakā, paccekabundā, buddhāti. Tattha titthiyā cattāḷīsaṃ yeva kappe anussaranti, na tato

paraṃ. Kasmā? Dubbalapaññattā; tesaṃ hi nāmarūpaparicchedavirahitattā dubbalā paññā

hoti. Pakatisāvakā kappasatampi kappasahassampi anussaranti yeva balava paññattā.

Asītimahāsāvakā satasahassakappe anussaranti. Dve aggasāvakā ekaṃ asaṃkheyyaṃ

satasahassañca, paccekabuddhā dve asaṃkheyyāni satasahassañca, ettako hi tesaṃ

abhinīhāro. Buddhānaṃ pana paricchedo nāma natthi. Titthiyā ca khandhapaṭipāṭimeva

saranti, paṭipāṭiṃ muñcitvā cutipaṭisandhivasena sarituṃ na sakkonti, tesaṃ hi avdhānaṃ

viya ejchitapadesokkamanaṃ natthi. Yathā pana andhā yaṭṭhiṃ amuñcitvāva gacchanti, evaṃ

te khandhapaṭipāṭiṃ amuñcitvāva saranti. Pakatisāvakā khandhapaṭipāṭiyāpi anussaranti

cutipaṭisandhivasenapi saṅkamanti, tathā asītimahāsāvakā. Dvinnampana aggasāvakānaṃ

khandhapaṭipāṭikiccaṃ natthi, ekassa attabhāvassa cutiṃ disvā paṭisandhiṃ passanti puna

aparassacutiṃ disvā paṭisandhinti, evaṃ cutipaṭisandhivaseneva saṅkamantā gacchanti, tathā

paccekabuddhā. Buddhānampana neva khandhānaṃ paṭipāṭikiccaṃ, na cūtipaṭisandhivasena

saṅkamanakiccaṃ atthi. Tesaṃ hi anekāsu kappakoṭisu heṭṭhā

[SL Page 308] [\x 308/]

Vā upari vā yaṃ yaṃ ṭhānaṃ icchanti, taṃ taṃ pākaṭameva hoti. Kamhā anekāpi kappakoṭiyo

peyyālapāḷiṃ viya saṃkhipivo yaṃ yaṃ bacchanti tattha tattheva okkamantā

sīhokkantavasena gacchanti. Evaṃ gacchantānañca nesaṃ ñāṇaṃ yathā nāma katavāḷa

vedhaparicayassa sarabhaṅgasadisassa dhanuggahassa khitto saro antarā rukkhalatādisu

asajjamāno lakkheyeva patati na sajjati na virajjhati, evi antarantarāsu jātisu na sajjati na

[PTS Page 412] [\q 412/] virajjhati asajja mānaṃ avirajjhamānaṃ icchiticchitaṭṭhānaṃ

yeva gaṇhāti. Imesu ca pana pubbanivāsānussaraṇasattesu titthiyānaṃ pubbenivāsa

dassanaṃ khajjūpanakappabhāsadisaṃ hutvā upaṭṭhāti, pakatisāvakānaṃ dīpappabhāsadisaṃ,

mahāsāvakānaṃ ukkāpabhāsadisaṃ, aggasāvakānaṃ osadhītārakappabhāsadisaṃ,

paccekabuddhānaṃ candappabhāsadisaṃ, buddhānaṃ rasmisahassa patimaṇḍita sarada

suriyamaṇḍalasadisaṃ hutvā upaṭṭhāti. Titthiyānañca pubbenivāsānussaranaṃ avdhānaṃ

yaṭṭhi koṭigamanaṃ viya hoti, pakatisāvakānaṃ daṇḍakasetugamanaṃ viya, mahāsāvakānaṃ

jaṅghasetugamanaṃ viya, aggasāvakānaṃ sakaṭasetugamanaṃ viya, paccekabuddhānaṃ

mahājaṅghamaggagamanaṃ viya, buddhānaṃ mahāsakaṭamagga gamanaṃ viya. Imasmiṃ

pana adikāre sāvakānaṃ pubbe nivāsānussaraṇaṃ adippetaṃ, tena cuttaṃ anussaratīti

dhavdhapaṭipāṭivasena cutipaṭisandhivasena vā anugantvā anugantvā saratīti. Tasmāevaṃ

anussaritukāmena ādikammikena bhikkhunā pacchābhattaṃ piṇḍapāta paṭikkantena

rahogatena patisallīnena paṭipāṭiyā cattāri jhānāni samāpajjitvā

abiññāpādakacatutthajjhānato vuṭṭhāya sabbapacchimā nisajjā āvajjitabbā; tato

āsanapaññāpanaṃ senāsanappavesanaṃ pattacīvarapaṭisāmanaṃ bhojanakālo gāmato

āgamanakālo gāme pinḍāya caritakālo gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭha kālo vihārato

nikkhamanakālo cetiyaṅgaṇa bodhiyaṅgaṇa vandanakālo pattadhovanakālo

pattapaṭiggahaṇakālo patta paṭiggahaṇato yāva mukhadhovanā katakiccaṃ āvajjitabbaṃ.

Ettakaṃ pana pakaticittassapi pākaṭaṃ hoti, parikammasamādhi cittassa pana

atipākaṭameva. Sace panettha kiñci na pākaṭaṃ hoti, puna pādakajjhānaṃ samāpajjitvā

vuṭṭhāya āvajjitabbaṃ. Ettakena dīpe jālite viya pākaṭaṃ hoti, evaṃ paṭilomakkame neva

dutiyadivasepi tatiya catutthapañcavadivasepi dasāhepi aḍḍhamā sepi māsepi yāva

saṃvaccharāpikatakiccaṃ āvaccitabbaṃ, eteneva upāyena dasavassāni vīsativassānīti yāva

imasmiṃ bhave [PTS Page 413] [\q 413/] attano paṭisandhi tāva āvajjantena purimahave

cutikkhaṇe pavattita nāma rūpaṃ āvajjitabbaṃ. Pahoti hi paṇḍiko bhikkhu

paṭhamavāreneva

[SL Page 309] [\x 309/]

Paṭisandhiṃ ugghāṭetvā cutikkhaṇe nāmarūpaṃ ārammaṇaṃ kātuṃ, yasmā pana

purimabhave nāmarūpaṃ asesaṃ niruddhamaññaṃ uppannaṃ, tasmā taṃ ṭhānaṃ

āhuvdarikaṃ andhantamamivahoti duddasaṃ duppaññena. Tenāpi na sakkomahaṃ

paṭisandhiṃ ugghāṭetvā cutikkhaṇe pavattitanāmarūpaṃ ārammaṇaṃ kātunti

dhuranikkhepo na kātabbo; tadeva panapādakajjhānaṃ punappuna samāpajjitabbaṃ, tato ca

vuṭṭhāya taṃ ṭhānaṃ āvajjitabbaṃ. Evaṃ karontohi seyya thāpi nāma balavā puriso

kūṭāgārakanṇikatthāyamahārukkhaṃ chivdanto sākhāpalāsacchedanamatteneva

pharasudhārāya vipannāya mahārukkhaṃ chivdituṃ asakkontopi dhuranikkhepaṃ akatvāva

kammārasālaṃ gantvā tikhīnaṃ pharasuṃ kārāpetvā puna āgantvā chindeyya, puna

vipannāya ca punapi tatheva kārāpetvā chindeyya, so evaṃ chindanto chinnassa chinnassa

puna chedetabbabhāvato accinnassa ca chedanato nacirasseva mahārukkhaṃ pāteyya; eva

meva pādakajjhāni vuṭṭhāya pubbe āvajātaṃ anāvajātvā paṭisandhi meva āvajjanto na

cirasseva paṭisandhiṃ ugghāṭetvā cutikkhaṇe vattitanāmarūpaṃ ārammaṇaṃkareyyāti.

Kaṭṭhaphālakakesohāra kādīhipi ayamattho dīpetabbo. Tattha pacchima nisajjatoppabhūti

yāva paṭisandhito ārammaṇaṃ katvā pavattaṃ ñāṇaṃ pubbenivāsañāṇaṃ nāma na hoti.

Tampana parikammasamādhiñānaṃ nāma hoti. Atitaṃsañāṇantipi eke vadanti, taṃ

rūpāvacaraṃ sandhāya na yujjati. Yadā panassa bhikkhuno paṭisandhiṃ

atikkammacutikkhaṇe pavattitanāmarūpaṃ ārammaṇaṃ katvā manodvārāvajjanaṃ uppajjati,

tasmiñca niruddhe tadevārammaṇaṃ katvā cattāri pañca vā javanāni javanti. Sesaṃ pubbe

vuttanayeneva purimāni parikammādināma kāni kāmāvacarāni honti, pacchimaṃ

rūpāvacaraṃ catutthajjhānikaṃ appanācittaṃ. Tadāssa yaṃ tena cittena saha ñāṇaṃ uppajjati,

idaṃ pubbenivāsānussatiñāṇaṃ nāma. Tena ñāṇena sampayuttāya satiyā anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati; seyyathīdaṃ: ekampi jāti dvepi [PTS Page 414] [\q 414/] jātiyo

tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañca pi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo

cattārisampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jāti sahassampi jāti satasahassampi anekepi

saṃvaṭṭakappe aneke pi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo

evaṃgotto evaṃvanṇo evamāhāro evaṃsukha dukkha paṭisaṃvedi evamāyu pariyanto, so

tato cuto amutra udapādiṃ, tatrāpā siṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ sa

uddesaṃ aneka vihitaṃ pubbe nivāsaṃ anussarati.

Tattha ekampi jātinti ekampi paṭisandhimūlaṃ cutipariyosānaṃ ekabhavapariyāpannaṃ

khandhanantānaṃ, esa nayo dvepi jātiyoti ādisupi. Anekepi saṃvaṭṭakappeti ādisu pana

parihāyamāno kappo saṃvaṭṭakappo, vaḍḍhamāno vivaṭṭakappoti veditabbo. Tattha

saṃvaṭṭena saṃvaṭṭaṭṭhāyī gahito hoti, taṃ mūlakattā, vivaṭṭena ca vivaṭṭaṭṭhāyī. Evaṃ hi

sati yāni tāni ca" cattārimāni bhikkhave kappassa asaṅkheyyāni. Katamāni cattāri? Saṃvaṭṭo

saṃvaṭṭaṭṭhāyi vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyī[a]"ti vuttāni, tāni pariggahitāni

[A.] Aṅguttaracatukkanipāta.

[SL Page 310] [\x 310/]

Honti, tattha tayo saṃvaṭṭā: - āposaṃvaṭṭo tejosaṃvaṭṭo vāyosaṃvaṭṭoti. Tisso

saṃvaṭṭasīmā: ābhassarā, subhakiṇhā, vehapphalāti. Yadā kappo kejena saṃvaṭṭati,

ābhassarato heṭṭhā agginā ḍayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati, subhakinhato heṭṭhā udakena

viḷīyati. Yadā vāyunā saṃvaṭṭati, vehapphalatoheṭṭhā vātena viddhaṃsati. Vitthārato pana

sadāpi ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassati. Buddhakkhettaṃ nāma tividhaṃ hoti: - jātikkhettaṃ

āṇākkhettaṃ visayakkhettañca. Tattha jātikkhettaṃ dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti,

yaṃ tathāgatassa paṭisandhigahaṇādisu kampati. Ānākkhettaṃ

koṭisatasahassacakkavāḷapariyantaṃ, yattha ratanasuttaṃ khandhaparittaṃ dhajaggaparittaṃ

āṭānāṭiya parittaṃ moraparittanti mesaṃ parittānaṃ ānubhāvo vattati. Visayakkhettaṃ

anantamaparimānaṃ, yaṃ yāvatā vāpanākaṅkheyyāti cuttaṃ, yattha yaṃ yaṃ tathāgato

ākaṅkhati taṃ taṃ jānāti. Evame tesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassati,

tasmiṃ pana vinassante jātikkhettampi vinaṭṭhameva hoti. Vinassantañca ekatova vinassati,

saṇṭhahantampi ekatova saṇṭhahati. Tasse caṃ vināso ca saṇṭhahanañca veditabbaṃ.

Yasmiṃ hi samaye kappo agginā nassati āditova kappavināsakamahāmegho [PTS Page 415]

[\q 415/] vuṭṭhahitvā koṭisatasahassa cakkavāḷeekaṃ mahāvassaṃ vassati, manussā

tuṭṭha haṭṭhā sabbabījāni nīharitvā vapanti, sassesu pana gokhāyitaka mattesu jātesu

gadubharavaṃ ravanto ekabundumpi navassati, tadāpacchinnaṃ pacchinnameva vassaṃ hoti.

Badaṃ sandhāya hi bhagavatā"hoti kho so bhikkhave samayo yaṃ bahūni vassāni pahūni

vassasatāni pahūni vassasahassāni pahūni ssasatasahassāni devo na vassatī"[a]ti vuttaṃ.

Vassūpajivinopi sattā kālaṃ katvā brahmaloke nibbattanti, pupphaphalūpajiviniyo ca devatā.

Evaṃ dīghe addhāne vītivatte tattha tattha udakaṃ parikkhayaṃ gacchati, athānupubbena

macchakaccha pāpi kālaṅkatvā brahmaloke nibbattanti, nerayika sattāpi. Tattha nerayikā

sattamasuriyapātubhāvena vinassantīti eke, jhānaṃ vinā natthi brahmaloke nibbatti. Etesañca

keci dubbhikkhapīḷitā, keci abhabbā jhānādigamāya. Te kathaṃ tattha nibbattantīti? Deva

loko paṭiladdhajhānavasena. Tadāhi vassasatasahassassa accayena kappuṭṭhānaṃ

bhavissatīti lokabyuhā nāma kāmāvacaradevā mutta sirā vikiṇṇakesā rudammukhā assūni

hatthehi puñchamānā rattavatthanivatthā ativiya virūpavesadhārino hutvā manussapathe

vicarantā evaṃārocenti: mārisā! Mārisā! Ito vassasatasahassassa accayena kappuṭṭhānaṃ

bhavissati, ayaṃ loko vinassīssati, mahā

[A.] Aṅguttarasattakanipāta.

[SL Page 311.] [\x 11/]

Samuddopi ussussissati, ayañca mahāpaṭhavī sineru ca pabbatarājā uḍḍayhissanti

vinassissanti, yāva brahmalokā lokavināso bhavissati, mettaṃ mārisā bhāvetha,

karuṇaṃ-muditaṃ- upekkhaṃ mārisā bhāvetha, mātaraṃ upaṭṭhahatha, pitaraṃ

upaṭṭhahatha, kule jeṭṭhāpacāyino hothāti. Tesaṃ vacanaṃ sutvā yebhuyyena manussā ca

bhummadevāca saṃvegajātā aññamaññaṃ muducittā hutvā mettādīni puññāni karitvā

devaloke nibbattanti. Tattha dibbasudābhojanaṃ bhuñjitvā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā

jhānaṃ paṭilabhanti. Tadaññe pana aparāpariyavedanīyena kammena devaloke nibbattanti,

aparāpariyavedanīyakammarahito hi saṃsāre saṃsaranto satto nāma natthi. Tepi tattha

tatheva jhānaṃ [PTS Page 416] [\q 416/] paṭilabhanti, evaṃ devaloke

paṭiladdhajhānavasena sabbepi brahmaloke nibbattantīti. Vassūpacchedato pana uddhaṃ

dighassa addhuno accayena dutiyo suriyo pātubhavati. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā: - "hoti kho

so bhikkhave samayo[a]"ti sattasuriyaṃvitthāretabbaṃ. Pātubhute ca pana tasmiṃ neva

rattiparicchedo na divāparicchedo paññāyati. Eko suriyo uṭṭheti, eko atheṃ gacchati,

avicchinnasuriyasantāpova loko hoti. Yathā ca pakati sūriye suriyadevaputto hoti, evaṃ

kappavināsakasuriye natthi. Tepi tattha pakatisuriye vattamāne ākāse valābhakāpi dhūmasi

khāpi caranti, kappavināsakasūriye vattamāne vigata dhūmavalāhakaṃ ādāsamaṇḍalaṃ viya

nimmalaṃ nabhaṃ hoti, ṭhapetvā pañcamahānadiyo sesakunnadīādisu udakaṃ sussati.

Tatopi dīghassa aḍuno acca yena tatiyo suriyo pātubhavatī, yassa pātubāvā mahānadī yopi

sussanti; tatopi dīghassa aḍuni accayena catuttho sūriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā

himavati mahānadīnaṃ pabhavā sīhapapāto haṃsapapāto1 kanṇamuṇḍako rathakāradaho

anotattadaho chaddantadaho kuṇāladahoti ime sattamahā sarā sussanti. Tatopi dighassa

aḍuno accayena pañcamo sūriyo pātubhavati, yassa pātubhāvā anupubbena mahāsamudde

aṅguli pabbatemanamattampi udakaṃ nasaṇṭhāti. Tatopi dīghassa aḍuno accayena chaṭṭho

suriyo pātubhavati yassa pātubhāvā sakalacakkavāḷaṃ ekadhūmaṃ hoti. Pariyādinnasinehaṃ

dhūmena, yathācidaṃ evaṃ koṭisatasahassacakkavāḷānipi. Tatopidīghassa aḍuno accayena

sattamo suriyo pātuvati, yassa pātubhāvā sakalacakkavāḷaṃ eka jālaṃ hoti saddhiṃ

koṭisatasahassa cakkavāḷehi, yojanasatikādi bhedāni sinerukūṭānipi palujjitvā ākāseyeva

antaradhāyanti. Sā aggijālā aṭṭhahitvā cātummahārājike gaṇhāti, tattha kanaka

[A.] Aṅguttarasattakanipāta 1. Sī. 11. Sīhapapātano - ma. 1. Sīhapātano.

[SL Page 312] [\x 312/]

Vimāna ratanavimāna manivimānāni jhāpetvā tāvatiṃsabhavanaṃ gaṇhāti. Eteneva

upāyenayāva paṭhamajjhānabhumiṃ gaṇhāti, tattha tayopi brahmaloke jhāpetvā ābhassare

āhacca tiṭṭhati. Sā yāva anumattampi [PTS Page 417] [\q 417/] saṃkhāragataṃ atthi tāva

na nibbāyati. Sabba saṃkāraparikkhayā pana sappītelajhāpanaggisikhā viya chārikampi

anavasesetvā nibbāyati, heṭṭhā ākāsena saha upari ākāso eko hoti mahandhakāro. Atha

dīghassa aḍuni aeccayena mahā megho uṭṭhahitvā paṭhamaṃ sukhuma sukhumaṃ vassati,

anupubbenakumudanā ḷayaṭṭhi musalatālakkhandhādippamānāhi dhārāhi vassanto

koṭisatasahassacakkavāḷesu sabbaṃ daḍḍhaṭṭhānaṃ pūretvā antaradhāyati. Taṃ udakaṃ

heṭṭhā ca tiriyañca vāto samuṭṭhahitvā ghanaṃ karoti parivaṭumaṃ paduminipatte

udakabindusadisaṃ. Kathaṃ tāva mahantaṃ udakarāsiṃ ghanaṃ karotīti ce?

Vivarasampadānato. Taṃ hissa tamhitamhi vivaraṃ deti. Taṃ evaṃ vātena sampinḍiyamānaṃ

ghanaṃ kayiramānaṃ parikkhayamānaṃanupubbena heṭṭhā otarati, otinṇe otinne udake

brahmalokaṭṭhāne brahmalokā upari catukāmāvacaradeva lokaṭṭhāne ca devalokā

pātubhavanti. Purimapaṭhaviṭṭhānaṃ otinṇe pana balavavātā uppajjanti, te taṃ pihitvāre

dhamma karake ṭhita udakamiva nirussāhaṃ katvā rumbhenti. Madhurodakaṃ parikkhayaṃ

gacchamānaṃ upari rasapaṭhaviṃ samuṭṭhāpeti, sā vaṇṇa sampannāceva hoti

gavdharasasampannā ca, nirūdakapāyāsassa uparipaṭalaṃ viya. Tadā ca ābhassara

brahmaloke paṭhamatarābhinibbattā sattā āyukkhayā vā puññakkhayā vā tato cavitvā

edhūpapajjanti, te honti sayampabhā antaḷikkhacarā, te aggaññasutte vutta nayena taṃ

rasapaṭhaviṃ sāyitvā taṇhābhibhūtā āluppakāraṃ pari bhuñjituṃ upakkamanti, atha nesaṃ

sayampabhā antaradhāyati andhakāro hoti. Te avdhakāraṃ disvā bhāyanti, tato nesaṃ

bhayaṃ nāsetvā sūrabhāvaṃ janayantaṃ paripuṇṇapaṇṇāsayojanaṃ suriyaṃ manḍalaṃ

pātubhavati, te taṃ disvā ālokaṃ paṭilabhimhāti haṭṭhatuṭṭhā hutvā amhākaṃ bhītānaṃ

bhayaṃ nāsetvā sūrabhāvaṃ janayanto uṭṭhito tasmā sūriyo hotūti suriyotvevassa nāmaṃ

karonti. Atha sūriye divasaṃ ālokaṃ katvā atkhaṅgate yampi ālokaṃ labhimhā sopi no [PTS

Page 418] [\q 418/] naṭṭhoti puna bhītā honti. Tesaṃ evaṃ hoti: ' sādhu vatassa sace

aññaṃ ālokaṃ labheyyāmā'ti. Tesaṃ cittaṃ ñtvā viyaekūna panṇāsayojanaṃ candamaṇḍalaṃ

pātubhavati, te taṃ disvā bhiyyosomattāya haṭṭhatuṭṭhā hutvā amhākaṃ chandaṃ ñatvāviya

uṭṭhito tasmā cavdo hotūti candotvevassa nāmaṃ karonti, evaṃ candimasūriyesu

pātubhutesu nakkhattāni tāraka rūpāni pātubhavanti, tatoppabhūti rattindivā paññāyanti,

anukka mena ca māsaddhamāsa utusaṃvaccharā. Candimasuriyānaṃ pana pātubhūta

[SL Page 313] [\x 313/]

Divasoyeva sineru cakkavāḷa himavantapabbatā pātubhavanti, te ca kho apubbaṃ

acarimaṃphaggunapuṇṇamadivaseyeva bhātubhavanti. Kathaṃ? Yathā nāma kaṅgubhatte

paccamāne ekappahāreneva bubbuḷa kāni uṭṭhahanti, eke padesā thūpathūpā honti, eke

ninna ninnā, eke samasamā, evameva thūpathūpaṭṭhāne pabbatā honti, ninnaninnaṭṭhāne

samuddā, samasamaṭṭhāne dīpāti. Atha tesaṃ sattānaṃ rasapaṭhaviṃ paribhuñjantānaṃ

kamena ekacce vaṇṇa vanto, ekacce dubbaṇṇā honti. Tattha vaṇṇavanto dubbanṇe

atimaññanti, tesaṃ atimānapaccayā sāpi rasapaṭhavī antaradhāyati, bhūmipappaṭako

pātubhavati, atha nesaṃ teneva nayena sopi antaradhāyati, badālatā pātubhavati, teneva

nayena sāpi antaradhāyati, akaṭṭhapāko sāli pātubhavati akano athuso suṅdho sugavdho

taṇḍulapphalo. Tato nesaṃ bhājanāni uppajjanti, te sāliṃ bhājane ṭhapetvā pāsāṇapiṭṭhiyā

ṭhapenti. Sayameva jālasikhā uṭṭhahitvā taṃ pavati, so hoti odano sumana jātipupphasadiso,

na tassa sūpena vā byañjanena vā karaṇīyaṃ atthi, yaṃ yaṃ rasaṃ bhuñjitukāmā honti taṃ

taṃ rasova hoti, tesaṃ taṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āhārayataṃ tatoppabhūti muttakarīsaṃ sañjāyati.

Atha nesaṃ tassa nikkhamanatthāya vaṇamukhāni pabhijjanti, purisassa purisabhāvo,

ittiyāpi itthibāvo pātubhavati tatra sudaṃ itthi purisaṃ, puriso ca itthi atavelaṃ upanijjhāyati,

tesaṃ ati velaṃ upanijjhāyanapaccayā kāmapariḷāho uppajjati, tato methunadhammaṃ

paṭisevanti. [PTS Page 419] [\q 419/] te asaddhammapaṭisevanapaccayā viññūhi

garahiyamānā viheṭhiyamānā tassa asaddhammassa paṭicchādanahetu agārāni karonti, te

agāraṃ ajjhāvasamānā anukkamena aññatarassa alasajātikassa sattassa diṭṭhānugatiṃ

āpajjantā sannidhiṃ karonti, tatoppabhūti kanopi thusopi taṇḍulaṃ pariyo nandhanti,

lāyitaṭṭhānampi na paṭivirūhati. Te sannipatitvā anutthunanti: 'pāpakā vata bho dhammā

sattesu pātubhūtā, mayaṃ hi pubbe manomayā ahumhā'ti. Aggaññasutte vuttanayeneva

vitthāre tabbaṃ. Tato mariyādaṃ ṭhapenti, atha aññataro satto añña tarassa bhāgaṃ adinnaṃ

ādiyati. Taṃ dvikkhattuṃ paribhāsitvā tatiyavāre pāṇileḍḍudaṇḍehi paharanti, te evaṃ

adannādāna garaha musāvādadaṇḍādānesu uppannesu sannipatitvā cintayanti: 'yannūna

mayaṃ ekaṃ sattaṃ sammanneyyāma yo no sammā khīyi tabbaṃ khīyeyya garahitabbaṃ

garayeyya pabbājetabbaṃ pabbājeyya, mayaṃ panassa sālīnaṃ bhāgaṃ anuppadassāmā'ti.

Evaṃ katasanniṭṭhā nesu pana sattesu imasmiṃ tāva kappe ayameva bhagavā bodhi

sattabhuto tena samayena tesu sattesu abhirūpataro ca dassa nīyataro ca mahesakkhataro ca

buddhisampanno paṭibaloniggaha

[SL Page 314] [\x 314/]

Paggahaṃ kātuṃ, te taṃ upasaṅkamitvā yācitvā sammanniṃsu. So tena mahājanena

sammatoti= mahāsammato, khettānaṃ adipatīti= khattiyo, dhammena samena pare

rañjetīti= rājāti tīhi nāmehi paññāyittha. Yañhi loke acchariyaṭṭhānaṃ bodhisattova tattha

ādipurisoti evaṃ bodhisattaṃ ādiṃ katvā khattiyamaṇḍale saṇīte anupubbena

brahmaṇādayopi vaṇṇā saṇṭhahiṃsu. Tattha kappavināsaka mahāmeghato yāva

jālūpacchedo, idamekaṃ asaṃ kheyyaṃ saṃvaṭṭoti vuccati. Kappavināsaka jālūpacchedato

yāva koṭisatasahassa cakkavāḷaparipūrako sampattimahāmegho, idaṃ dutiyaṃ asaṃkheyyaṃ

saṃvaṭṭaṭṭhāyītī. Vuccati. Sampatti mahāmeghato yāva chandimasūriyapātubhāvo, idaṃ

tatiyaṃ asaṃkheyyaṃ vivaṭṭoti vuccati. Candimasuriyapātubhāvato yāva puna [PTS Page

420] [\q 420/] kappavināsakamahā megho idaṃ catutthaṃ asaṃkheyyaṃ vivaṭṭaṭṭhāyīti

vuccati. Imāni cattāri asaṃkheyyāni eko mahākappo hoti, evaṃ tāva agginā vināso ca

saṇṭhahanañca veditabbaṃ.

Yasmiṃ pana samaye kappo udakona nassati, āditova kappa vināsakamahāmegho

uṭṭhahitvāti pubbe vuttanayeneva vithore tabbaṃ. Ayampana viseso: - yathā tattha

dutiyasūriyo, evamidha kappa vināsako khārūdakamahāmegho vuṭṭhāti. So ādito sukhumaṃ

sukhumaṃ vassanto anukkamena mahādhārāhi koṭisatasahassa cakkavāḷānaṃ pūrento

vassati, khārūdakena phūṭṭhapūṭṭhā paṭhavipabbatā dayo viḷīyanti, udakaṃ samantato

vātehidhārīyati, paṭhavito yāva dutiyajjhānabhumiṃ udakaṃ gaṇhāti tattha tayopi

brahmaloke viḷiyāpetvā subhakiṇhe āhacca tiṭṭhati, taṃ yāva aṇumattampi saṅkhāragataṃ

atthi tāva na vūpasammati udakānugataṃ pana sabbasaṅkhāra gataṃ abibhavitvā sahasā

vūpasammati antaradhānaṃ gacchati, heṭṭhā ākāsena saha upari ākāso eko hoti

mahandhakāroti sabbaṃ vuttasadisaṃ. Kevalaṃ panidha ābhassarabrahmalokaṃ ādiṃ katvā

loko pātubhavati, subhakiṇhato ca cavitvā ābhassaraṭṭhānādisu sattā nibbattanti. Tattha

kappavināsakamahāmeghato yāva kappavināsakakhārūdakūpacchedo, idamekaṃ

asaṃkheyyaṃ. Udakū pacchedato yāva sampattimahāmegho, idaṃ dutiyaṃ asaṃkheyyaṃ

sampattimahāmeghato yāva candimasūriyapātubhāvo, idaṃ tatayaṃ asaṃkheyyaṃ vivaṭṭoti

viccati, candimasuriyapātubhāvato yāva puna kappavināsakamahā mogho idaṃ catutthaṃ

asaṃkheyyaṃ vivaṭṭaṭṭhāyīti vuccati. Imāni cattāri asaṃkheyyāni eko mahākappo hoti. Evaṃ

tāva aggini vināso ca saṇṭhahanañca veditabbaṃ.

Yasmiṃ samaye kappo vātena vinassati āditova kappavināsakamahāmegho uṭṭhahitvāti

pubbe vuttanayeneva vitthare tabbaṃ. Ayampana viseso: - yathā tattha dutiyasūriyo

evamidha kappa mināsanatthaṃ vāto samuṭṭhahati, so paṭhamaṃ thūlarajaṃ uṭṭhāpeti

[SL Page 315] [\x 315/]

Tato saṇharajaṃ, sukhumavālikaṃ, thūlavālikaṃ, sakkharapāsāṇādayoti yāva [PTS Page 421]

[\q 421/] kūṭāgāramatte pāsāṇe visamaṭṭhāne ṭhitamahārukkhe ca uṭṭhā peti. Te

paṭhavito nabhamuggatā na ca puna patanti, tattheva cuṇṇavicuṇṇā hutvā abāvaṃ

gacchanti, athānukkamena heṭṭhā mahā paṭhaviyā vāto samuṭṭhahitvā paṭhaviṃ

parivattetvā uddhamūlaṃ katvā ākāso khipatī, yojanasatappamāṇāpi paṭhavippadesā

dviyojanatiyojanacatuyojanapañcayojanasatappamāṇāpi pabhijjitvā vātavegakkhittā

ākāsoyeva cunṇavicuṇṇā hutvā abhāvaṃ gacchanti, cakkavāḷapabbatampi

sinerupabbatampi vāto ukkhipitvā ākāse khipati. Te aññamaññaṃ abhihantvā cunṇavicuṇṇā

hutvā vinassanti, eteneva upāyena bhummaṭṭhakavimānāni ca ākāsaṭṭhakavimānāni ca

vināsento cha kāmāvacara devaloke vinā setvā koṭisatasahassaṃ cakkavāḷaṃ vināseti, tattha

cakkāvāḷācakkavāḷehi himavantā himavantehi sineru sirūhi aeñña maññaṃ samāgantvā

cunṇavicuṇṇā hutvā vinassanti, paṭhavito yāva tatiyajjhānabhumiṃ vāto gaṇhāti. Tattha

tayopi brahma loke vināsetvā vehapphalaṃ āhacca tiṭṭhati, evaṃ sabbasaṅkhāra gataṃ

vināsetvā sayampi vinassati, heṭṭhā ākāsena saha upari ākāso eko hotī mahandhakāroti

sabbaṃ vuttasadisaṃ. Idha pana subhakiṇhabrahmalokaṃ ādiṃ katvā loko pātubhavati,

vehapphalato ca civitvā subhakiṇhaṭṭhānādisu sattā nibbattanti. Tattha

kappavināsakamahāmeghato yāva kappavināsakavātupacchedo, idamekaṃ asaṃkheyyaṃ.

Cātupacchedato yāva sampattimahāmegho idaṃ dutiyaṃ asaṅkheyyaṃ saṃvaṭṭaṭṭhāyīti

vuccati. Sampatti mahāmoghato yāva candimasūriyapātubhāvo, idaṃ tatiyaṃ asaṃkheyyaṃ

vivaṭṭoti vuccati. Cavdimasuriyapātubhāvato yāva puna kappavināsakamahā megho idaṃ

catutheṃ asaṃkheyyaṃ vivaṭṭaṭṭhāyīti vuccati. Imāni cattāri asaṃkheyyāni eko mahākappo

hoti, evaṃ tāva agginā vināso ca saṇṭhahanañca veditabbaṃ

Kiṃ kāraṇā evaṃ loko vinassati? Akusalamūlakāranā, akusalamūlesu hi ussannesu evaṃloko

vinassati. So ca kho rāgo ussannatare agginā vinassati, dose ussannatare udakena vinassati.

Keci pana dose ussannatare agginā, rāge ussannatare udakenāti vadanti. Mohe ussannatare

vātena vinassati. Evi vinassantopi ca nirantarameva sattavāre agginā nassati, aṭṭhamavāre

udakena. Puna sattavāre agginā, aṭṭhame udakenāti evaṃ aṭṭhame aṭṭhame vāre vinassanto

[PTS Page 422] [\q 422/] sattakkhattuṃ udakena vinassivo puna sattavāre agginā nassati,

ettāvatā tesaṭṭhi kappā atītā honti. Etthantare udakena nassanavāraṃ sampattampi

paṭibāhitvā laddho kāso vāto paripuṇṇacatusaṭṭhikappāyuke subhakiṇhe viddhaṃ sento

lokaṃ vināseti. Pubbenivāsaṃ anussarantopi ca kappānussaraṇako bhikkhu etesu kappesu

anekepi saṃvaṭṭa

[SL Page 316] [\x 316/]

Kappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe anussarati. Kathaṃ?

Amutrāsintiādīnā nayena. Tattha amutrāsinti amumhi saṃvaṭṭakappe ahaṃ amumhi bhavo

vāyoniyā vā gatiyā vā viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā āsiṃ. Evaṃ nāmoti

tisso vā phusso vā. Evaṃ gottoti kaccāno vā kassapo vā, idamassa atītabhave attano

nāmagottānussaraṇa vasena vuttaṃ, sace pana tasmiṃ kāle attano vanṇasampattiṃ vā

lukhapanitajivikabhāvaṃ vā sukhadukkhabahulataṃ vā appāyukadīghāyuka bhāvaṃ vā

anussaritukāmo hoti. Tampi anussarati yeva. Tenāha: evaṃ vaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedi evamāyupariyantoti. Tattha evaṃ vanṇoti odāto vā sāmo vā;

evamāhāroti sālimaṃsodanā hāro vā pavattaphalabhojano vā; evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedīti anena pakārena kāyikacetasikānaṃ

sāmisanirāmisādippabhedānaṃ vā sukhadukkhānaṃ paṭisaṃvedi, evamāyupariyantoti evaṃ

massasata parimānāyupariyanto vā caturāsītikappasatasahassāyupariyanto vā, so tato cuto

amuta; uppādinti sohaṃ tato bhavato yonito gatito viññāṇaṭhitito sattāvāsato sattanikā yato

vā cuto puna amukasmiṃ nāma bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sattanikāye

vā uppādiṃ; tatrāpāsinti atha tatrāpi bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭhitiyā sattāvāse

sattanikāye vā uppādiṃ; tatrāpasinti atha tatrāpi bhave yoniyā gatiyā vuññāṇaṭhitiyā

sattāvāse sattanikāye vā puna ahosiṃ. Evaṃ nāmoti ādi vuttanayameva. Apica yasmā

amutrāsinti idaṃ anupubbena ārohantassa yāva dicchakaṃ anussaraṇaṃ, so tato cutoti

paṭinivattantassa pacca vekkhaṇaṃ, tasmā idhūpapannoti imissā edhūpapattiyā anantara

mevassa upapattiṭṭhānaṃ sandhāya amuta; uppādinti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tatrāpāsinti

evamādi panassa tatra imissā upapattiyā anantare upapattiṭṭhāne [PTS Page 423] [\q 423/]

nāmagottādinaṃ anussaraṇadassa natthaṃ vuttaṃ. So tato cuto idhūpapannoti svāhaṃ tato

anantarūpapattiṭṭhānato cuto idha asukasmiṃ nāma khattiyakule vā brāhmaṇakule vā

nibbattoti. Itīti evaṃ, sākāraṃ sauddesanti nāmagottavasena sauddesaṃ, vaṇṇādivasena

sākāraṃ nāmagottena hi satto tisso kassapoti uddisīyati, vaṇṇādihi sāmā odātoti nānattato

paññāyati, tasmā nāmagottaṃ uddeso, itare ākārā. Anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaratīti

idaṃ uttānatthavevāti.

Pubbenivāsānussati ñāṇakathā niṭhitā.

Sattānaṃ cutūpapātañāṇakathāya cutūpapātañāṇāyāti cutiyā ca upapāte ca ñāṇāya. Yena

ñāṇena sattānaṃ cuti ca upapāto

[SL Page 317] [\x 317/]

Ca ñāyati tadatthaṃ. Dibbacakkhuñāṇatthanti vuttaṃ hoti. Cittaṃ abhiniharati

abhininnāmetiti parikammacittaṃ abhinīharati ceva abhininnāmeti ca, soti so

katacittābhinīhāro bhikkhū, dibbenāti ādisu pana dibbasadisattā dibbaṃ, devatānaṃ hi

sucaritakamma nibbattaṃ pittasemharuhirādīhi apaḷibuddhaṃ upakkilesa vumuttatāya

dūrepi ārammaṇaṃ sampaṭicchanasamatthaṃ dibbaṃ pasādacakkhu hoti, idañcāpi

viriyaśāvanā balanibbattaṃ ñāṇacakkhu tādisamevāti dibba sadisattā dibbaṃ.

Dibbavihāravasena paṭiladdhattā attanā ca dibba vihārasannissitattāpi dibbaṃ.

Ālokapariggahena mahājuti kattāpi dibbaṃ. Tirokuḍḍādigata rūpadassanena mahāgatikattāpi

dibbaṃ, taṃ sabbaṃ saddasatthānusārenevaveditabbaṃ. Dassanaṭṭhena cakkhu,

cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhu, cutupapātadassa nena diṭṭhivisuddhihetuttā

visuddhaṃ, yo hi cutimattameva passati na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo

upapātamattameva passati na cutiṃ, so navasattapātubhāvadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo pana

rtubhayaṃ passati. So yasmā duvidhampi taṃ diṭṭhigataṃ ativattati, tasmāssa taṃ dassanaṃ

diṭṭhivisuṭṭhihetu hoti, ubhayampi cetaṃ buddhaputtā passanti. Tena vuttaṃ: -

cutupapātadassanena [PTS Page 424] [\q 424/] diṭṭhivisuddhi hetuttā visuddhanti.

Manussupacāraṃ atikkamitvā rūpadassanena atikkantamānusakaṃ, mānusakaṃ vā

maṃsacakkhuṃ atikkantattā atikkantamānusakanti veditabbaṃ. Tena dibbena cakkhunā

misuddhena atikkantamānusakena, satte passatīti manussānaṃ maṃsacakkhunā viya satte

oloketi. Cavamāne uppajjamāneti ettha cutikkhaṇe uppattikkhaṇe vā dibbacakkhunā

daṭṭhuṃ na sakkā ye pana āsannacutikā idāni cavissanti te cavamānā, ye ca

gahitapaṭisandhikā sampatinibbattā ca, te appajjamānāti adhippetā. Te evarūpe cavamāne ca

uppajjamāne ca passatīti dasseti. Hineti mohanissandayuttattā hīnānaṃ jātikulabho gādīnaṃ

vasena hīḷite ohīḷite uññāte avaññāte, paṇīteti amohanissandayuttattā tabbiparīte,

suvaṇṇeti adosanissanda yuttattā iṭṭhakantamanāpavaṇṇayutte. Dubbaṇṇeti dosa

nissandayuttattā aniṭṭhākantaamanāpavaṇṇayutte. Anabhirūpe virūpetipi attho. Sugateti

sugatigate, alobhanissanda yuttattā vā aḍḍhe mahaddhane, duggateti duggatigate, lobha

nissandayuttattā vā daḷidde appannapāne, yathākammūpageti yaṃ yaṃ kammaṃ upacitaṃ

tena tena upagate, tattha purimehi cavamāneti ādīhi dibbacakkhukiccaṃ vuttaṃ, iminā pana

padena yathākammū pagañāṇakiccaṃ. Tassa ca ñāṇassa ayamuppattikkamo: idha bhikkhu

heṭṭhā nirayābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nerayike satte passati

mahādukkhamanubhavamāne, taṃ dassanaṃ dibbacakkhukiccameva.

[SL Page 318] [\x 318/]

So evaṃ manasikaroti: 'kinnukho kammaṃ katvā ime sattā etaṃ dukkhaṃ

anubhavantī'tiathassa 'idaṃ nāma katvā'ti taṃ kammārammaṇaṃ ñāṇaṃ uppajjati. Tathā

upari devalokābhimukhaṃ ālokaṃ vaḍḍhetvā nandanavana missakavana phārusakavanādisu

satte passati mahisampattiṃ anubhavamāne, tampi dassanaṃ dibbacakkhukiccameva. So

evaṃ manasikaroti: 'kinnuko kammaṃ katvā ime sattā etaṃ sampattiṃ anubhavantī'ti.

Athassa' idaṃ nāma katvā'ti taṃ kammā rammaṇaṃ ñāṇaṃ uppajjati. Idaṃ

yathākammūpagañāṇaṃ [PTS Page 425] [\q 425/] nāma, imassa visuṃ parikammaṃ

nāma natthi. Yathācimassa evaṃ anāgataṃsañāṇassāpi. Dibbacakkhupādakānevahi imāni

dibbacakkhunā saheva ijjhanti. Kāyaduccaritenāti ādisu duṭṭhraṃ caritaṃ duṭṭhu vā caritaṃ

kilesa pūti kattāti duccaritaṃ, kāyena duccaritaṃ kāyato vā uppannaṃ duccaritanti

kāyaduccaritaṃ. Itaresupi eseva nayo. Samannāgatāti samaṅgībhūtā. Ariyānaṃ upavādakāti

buddhapaccekabuddha sāvakānaṃ ariyānaṃ antamaso gihīsotāpannānampi anatthakāmā

hutvā antimavatthunā vā guṇaparidhaṃsanena vā upavādakā akkosakā garahakāti vuttaṃ

hoti. Tattha natthi imesaṃsamaṇadhamo assa maṇā eteti vadanto antimavatthunā

upavadati, natthi imesaṃ jhānaṃ vā vimokkho vā maggo vā phalaṃ vāti ādīni vadānto

guṇaparidhaṃsanavasena upavadatīti veditabbo. So ca jānaṃ vā upavadeyya ajānaṃ vā,

ubhayathāpi ariyūpavādova hoti. Bhāriyaṃ kammaṃ ānantariyasadisaṃ saggāvaraṇaṃ ca

maggāvaranaṃ ca, sate kicchaṃ pana hoti. Tassa ācībhāvatthaṃ idaṃ vatthu veditabbaṃ: -

añña tarasmiṃ kira gāme eko thero ca daharabhikkhu ca pinḍāya caranti, te paṭhamaghare

yeva uḷuṅkamattaṃ uṇhayāguṃ labhiṃsu, therassa ca kuccivāto rujati. So cintesi: ' ayaṃ yāgu

mayhaṃ sappāyā yāva na sītalā hoti tāva naṃ pivāmī'ti. So manussehi ummāratthāya āhaṭe

dārukhaṇḍe nisīditvā pivi; itaro taṃ jigucchanto 'ati khudābibhuto mahallako amhākaṃ

lajjitabbakaṃ akāsī'ti āha. Thero gāme caritvā vihāraṃ gantvā daharabhikkhuṃ āha: 'atthi te

āvuso imasmiṃ sāsane patiṭṭhā'ti. Āma bhante ' sotāpanno aha'nti. Tenahāvuso upari

maggatthāya mā vāyāmamamakāsi, kīṇā savo tayā upavaditoti, so taṃ khamāpesi, tenassa

taṃ kammaṃ pākatikaṃ ahosi. Tasmā yo aññopi ariyaṃ upavadati, tena gantvā sace attanā

vuḍḍhataro hoti ukkuṭikaṃ [PTS Page 426] [\q 426/] nisīditvā 'ahaṃ āyasmantaṃ

idañcidañca avacaṃ, taṃ me khamāhī'ti dhamāpetabbo. Sace navakataro hoti vanditvā

ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃpaggahetvā 'ahaṃ bhante tumhe idañcidañca avacaṃ taṃ me

khamathā'ti khamāpetabbo. Sace disāpakkanto hoti sayaṃ vā gantvā saddhivihārādike vā

pesetvā dhamāpetabbo. Sace ca nāpi

[SL Page 319] [\x 319/]

Gantuṃ na pesetuṃ sakkā hoti, ye tasmiṃ vihāre bhikkhu vasanti tesaṃ santikaṃ gantvā sace

navakatarā honti ukkuṭikaṃ nisīditvā sace vuḍḍhatarā vuḍḍhe vuttanayenevapaṭipajjitvā

'ahaṃ bhante asukaṃ nāma āyasmantaṃ idañcidañca avacaṃ, khamatu me so āyasmā'ti vatvā

khamāpetabbaṃ. Sammukhā akhamantepi eta deva kattabbaṃ. Sace ekacārikabhikkhu hoti

nevassa vasanaṭṭhānaṃ na gataṭṭhānaṃ paññāyati, ekassa paṇḍitassa bhikkhuno santikaṃ

gantvā'ahaṃ bhante asukaṃ nāma āyasmantaṃ idañcidañca avacaṃ. Taṃme anussarato

vippaṭisāro hoti. Kiṃ karomī'ti vattabbaṃ. So vakkhati: 'tumhe mā cintayittha, thero

tumhākaṃ khamati, cittaṃ vūpasamethā'ti. Tenāpi ariyassagatadisābhimukhena añjaliṃ pagga

hetvā 'khamatu'ti vattabbaṃ. Sace so parinibbuto hoti pari nibbutamañcaṭṭhānaṃ gantvā

yāvasīvathikaṃ gantvāpi khamāpetabbaṃ, evaṃ kate neva saggāvaraṇaṃ na maggāvaraṇaṃ

hoti, pākatika meva hotīti. Micchādiṭṭhikāti viparītadassanā, micchādiṭṭhikamma

samādānāti micchādiṭṭhivasena samādinna nānāvidha kammā, ye ca micchādiṭṭhimūlakesu

kāyakammādisu aññepi samādapenti. Etta ca vacīduccaritaggahaṇeneva ariyūpavāde

manoduccaritaggahaṇena ca micchādiṭṭhiyā saṅgahītāyapi imesaṃ dvinnaṃ puna vacanaṃ

mahāsā vajjabhāvadassanatthanti veditabbaṃ. Mahāsāvajjohi ariyūpavādo

ānantariyasadisattā. Vuttampi cetaṃ: - "seyyathāpi sāriputta bhikkhū sīlasampanno

samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ

sampadamidaṃ sāriputta vadāmi taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ

appaṭinissajjitvā yathābhataṃ [PTS Page 427] [\q 427/] nikkhitto evaṃ niraye[a]"ti.

Micchādiṭṭhito ca mahāsāvajjataraṃ nāma aññaṃ natthi. Yathāha: " nāhaṃ bhikkhave aññaṃ

ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ mahāsāvajjataṃ yathayidaṃ bhikkhave

micchādiṭṭhi, micchādiṭṭhiparamāni bhikkhave vajjāni[b]"ti. Kāyassabhedāti

upādinnakkhandhapariccāgā parammaraṇāti tadanantaraṃ abhinibbattikkhandhakkhaṇe,

athavā kāyassa bhedāti jīvitindriyassa upacchedā, parammaraṇāti cuticittato uddhaṃ,

apāyanti evamādi sabbaṃ nirayavevacanameva. Nirayo hi saggamokkhahetubhūtā

puññasammatā ayā apetattā, sukhānaṃ vā āyassa abhāvā apāyo, dukkhassa gati

paṭisaraṇanti duggati, dosabahulatāya vā duṭṭhena kammunā nibbattā gatīti duggati,

dosabahulatāya vā duṭṭhena kammunā nibbattā gatīti duggati, vivasā nipatanti tattha

dukkaṭa kārinoti vinipāto, vinassantā vā etta patanti sambhijja mānaṅgapaccaṅgātipi

vinipāto. Natthi ettha assādasaññito ayoti nirayo, athavā apāyaggahaṇena tiracchānayoniṃ

dipeti

[A.] Majjhimanikāya mahāsīhanādasutta. [B.] Aṅguttaranikāya ekakanipāta.

[SL Page 320] [\x 320/]

Tiracchānayoni hi apāyo sugatito apetattā, na duggati mahe sakkhānaṃ nāgarājādīnaṃ

sambhavato. Duggatiggahaṇena petti visayaṃ, so hi apāyo ceva duggati ca, sugatito apetattā

dukkhassa ca gatibhūtattā. Natu vinipāto, asurasadisaṃ avinipātattā vinipātaggahaṇena

asurakāyaṃ, so hi yathā vuttena atthena apāyo ceva duggati ca sabbasamussayehi ca

vanipātattā vinipātoti vuccati. Nirayaggahaṇena avīciādi anekappakāraṃ nirayamevāta.

Upapannāti upagatā, tattha abhinibbattāti adhippāyo. Vuttavipariyāyena sukkapakkho

veditabbo. Ayaṃ pana viseso: - tattha sugatiggahaṇenamanussagatipi saṅgayhati.

Saggaggahaṇena devagati yeva, tattha sundarā gatīti sugati. Rūpādī hi visayehi suṭṭhu

aggoti saggo, so sabbopi lujjana palujjanaṭṭhena lokoti ayaṃ vacanattho. Iti dibbena

cakkhunāti ādisabbaṃ nigamanavacanaṃ, evaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta

mānusakena. Satte passatīti aya mettha saṅkhepatho. Evaṃ passitukāmena pana

ādikammikena kulaputtena kasiṇārammaṇaṃ abhiññāpādakajjhānaṃ sabbākārena

abhinīhārakkhamaṃ katvā tejokasiṇaṃ odātakasiṇaṃ ālokakasiṇanti [PTS Page 428] [\q

428/] imesu tīsu kasiṇesu aññataraṃ āsannaṃ kātabbaṃ, upa cārajjhānagocaraṃ katvā

vaḍḍhetvā īpetabbaṃ, na tattha appanā uppādetabbāti adippāyo. Sace hi uppādeti

pādakajjhāna nissayaṃ hoti, na parikammanissayaṃ. Imesu ca pana tīsu āloka kasiṇaṃ yeva

seṭṭhataraṃ, tasmā taṃ vā itaresaṃ vā aññataraṃ kasiṇaniddese vuttanayena uppādetva

upacārabhumiyaṃ yeva ṭhatvā vaḍḍhetabbaṃ. Vaḍḍhanānayopi cassa tattha vuttanayeneva

veditabbo. Vaḍḍhita vaḍḍhitaṭṭhānassa antoyeva rūpagataṃ passi tabbaṃ, rūpagataṃ

passato pana parikammassa vāro atikkamati, tato āloko antaradhāyati, tasmiṃ antarahite

rūpagatampi na dissati. Athānena punappuna pādakajjhānameva pavisitvā tato vuṭṭhāya

āloko pharitabbo, evaṃ anukkamena āloko thāma gato hotīti ettha āloko hotuti yattakaṃ

ṭhānaṃ paricchindati, tattha āloko tiṭṭhati yeva, divasampi nisīditvā passatorūpadassanaṃ

hoti. Rattiṃ tiṇukkāya maggapaṭipanno cettha puriso opammaṃ: -eko kira rattiṃ tiṇukkāya

maggaṃ paṭipajji, tassa sā tiṇukkā vijjhāyi. Athassa samavisamāni na paññāyiṃsu, so taṃ

tiṇukkaṃ bhumiyaṃ ghaṃsitvā puna ujjālesi, sā pajjalitvā purimālokato mahantataramālokaṃ

akāsi. Evaṃ punappuna vijjhātaṃ vijjhātaṃ ujjālayato kamena suriyo uṭṭhāsi. Suriye uṭṭhite

ukkāya kammaṃ natthītitaṃ chaḍḍhetvā divasampi agamāsi. Tattha ukkāloko viya

parikammakāle kasiṇāloko, ukkāya vijjhātāya samavisamānaṃ adassanaṃ viya rūpagataṃ

passato

[SL Page 321] [\x 321/]

Parikammassa vārātikkamena āloke antarahite rūpagatānaṃ adassanaṃ, ukkāya ghaṃsanaṃ

viya punappuna pavesanaṃ, ukkāya purimālokato mahantatarālokakaraṇaṃ viya puna

parikammaṃ karoto balavatarālokapharaṇaṃ, suriyuṭṭhānaṃ viya thāmagatā lokassa

yathāparicchedena ṭhānaṃ, tuṇukkaṃ chaḍḍetvā divasampi gamanaṃ viya parittālokaṃ

chaḍḍetvā thāmagatālokena divasampi padassanaṃ, tattha yadā tassa bhikkhuno

maṃsacakkhussa anāpāthagataṃ antokuccigataṃ hadayavatthunissitaṃ heṭṭhā

paṭhavitalanissitaṃ tirokuḍḍapabbatapākāragataṃ paracakkavāḷagatanti idaṃ rūpaṃ

ñāṇacakkhussa [PTS Page 429] [\q 429/] āpāthaṃ āgacchati, maṃsacakkhunā dissamānaṃ

viya hoti, tadā dibbacakku uppannaṃ hotīti veditabbaṃ. Tadeva cettha

rūpadassanasamatthaṃ, na pubbabhāgacittāni. Taṃ panetaṃ puthujjanassa paripantho hoti,

kasmā? So hi yasmā yattha yattha āloko hotuti adhiṭṭhāti, taṃ taṃ paṭhavisamuddapabbate

vinivijkditvāpi ekālokaṃ hoti. Athassa tattha bhayānakāni yakkharakkhasādi rūpāni passato

bhayaṃ uppajjati, yena cittavikkhepaṃ patvā jhānavibbhantako hoti, tasmā rūpadassane

appamattena bhavitabbaṃ. Tatrāyaṃ dibbacakkhuno uppattikkamo. Vuttappa kārametaṃ

rūpamārammaṇaṃ katvā manodvārāvajjane uppajjitvā niruddhe tadeva rūpaṃ ārammaṇaṃ

katvā cattāri pañca vā javanāni uppajjantīti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Idhāpi

pubbabhāga cittāni savitakkasavicārāni kāmāvacarāni, pariyosāne attha sādhakacittaṃ

catutthajjhānikaṃ rūpāvacaraṃ, tena sahajātaṃ ñāṇi sattānaṃ cutupapātañāṇantipi

dibbacakkhuñāṇantipi vuccatīti.

Cutupapāta ñāṇakathā niṭṭhitā.

Iti pañcakkhandhavidū pañca abhiññā avoca yā nātho,

Tā ñtvā tāsu ayaṃ pakiṇṇakakathāpi viññeyyā.

Etāsuhi yadetaṃ cutupapātañāṇasaṅkhātaṃ dibbacakkhu, tassa anāgataṃsañṇañca

yathākammūpagañāṇañcāti dvepi paribhaṇḍañāṇāni honti. Iti imāni ca dve iddhividhādīni

ca pañcāti satta abhiññāñāṇāni idhāgatāni, idāni tesaṃ ārammaṇa vibhage asammohatthaṃ:

-

Ārammaṇattikā vuttā ye cattāro mahesinā,

Sattannamapi ñāṇānaṃ pavattiṃ tesu dīpaye.

Tatrāyaṃ dīpanā: - cattāro hi ārammaṇattikā hesinā cuttā. Katame cattāro?

Parittārammaṇattiko maggārammaṇattiko atītārammaṇattiko ajjhattārammaṇattikoti.

[SL Page 322] [\x 322/]

Tattha iddividhañāṇaṃ paritta mahaggata atītānāgata [PTS Page 430] [\q 430/]

paccuppanna ajjhatta pahiddhārammaṇavasena sattasu ārammaṇesu pavattati. Kathaṃ? Taṃ

hi yadā kāyaṃ cittasannissitaṃ katvā adissamānena kāyena gantukāmo cittavasena kāyaṃ

pariṇāmeti, mahaggata citte samodahati samāropeti, tadā upayogaladdhaṃ ārammaṇaṃ

hotīti katvā mahaggatacittārammaṇato mahaggatārammaṇaṃ hoti, yasmā pana tadeva

cittaṃ rūpakāyārammaṇato parittārammaṇaṃ hoti. Yadā cittaṃ kāyasannissitaṃ katvā

dissamānena kāyena gantukāmo kāyavasena cittaṃ pariṇameti, pādakajjhānacittaṃ

rūpakāyesamodahati samāropeti, tadā upayogaladdhaṃ ārammaṇaṃ hotīti katvā

mahaggatacittārammaṇato mahaggatārammaṇaṃ hoti. Yasmā pana tadeva cittaṃ atitaṃ

niruddhaṃ ārammaṇaṃ karoti, tasmā atitārammaṇaṃ hoti. Mahādhātunidhāne

mahākassapatthe rādīnaṃ viya anāgataṃ adhiṭṭhahantānaṃ anāgatārammaṇaṃ hoti.

Mahākassapatthero kira mahādhātunidhānaṃ karonto "anāgate aṭṭhārasavassādhikāni dve

vassasatāni ime gavdhā mā sussiṃsu, pupphāni mā milāyiṃsu, dīpā mā nibbāyiṃsū"ti

adhiṭṭhahi. Sabbaṃ tatheva ahosi. Assaguttatthero vattaniya senāsane bhikkhusaṃghaṃ

sukkhabhattaṃ bhuñjamānaṃ disvā 'udakasoṇḍiṃ divase dimase pure bhatte dadhirasaṃ

hotu'ti adhiṭṭhāsi, purebhatte gahitaṃ dadhirasaṃ hoti, paccābhatte pākatika udakameva.

Kāyaṃ pana citta sannissitaṃ katvā adissamānena kāyena gamanakāle

paccuppannārammaṇaṃ hoti, kāyavasena cittaṃ cittavasena vā kāyaṃ pariṇāmanakāle attano

kumārakavanṇādi nimmāṇakāle ca sakāyacittānaṃ ārammaṇakaraṇato ajjhattārammaṇaṃ

hoti, bahiddhā hatthiassādi dassanakāle pana bahiddhārammaṇanti. Evaṃtāva

iddhividhañaṇassa sattasu ārammaṇesu pavatti veditabbā. Dibbasotadhātuñāṇaṃ paritta

paccuppanna ajjhatta pahiddhārammaṇa vasena catusu ārammaṇesu pavattati. Kathaṃ? Taṃ

hi yasmā saddaṃ ārammaṇaṃ karoti saddo ca paritto tasmā parittārammaṇaṃ hoti,

vijjamānaṃ yeva pana saddaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattanato paccuppannārammaṇaṃ hoti,

taṃ attano kucchisaddasavaṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, paresaṃ saddasavaṇakāle

bahiddhārammaṇanti [PTS Page 431] [\q 431/] evaṃ dibbasotadhātuñāṇassa catusu

ārammaṇesu pavatti veditabbā. Cetopariyañāṇaṃ paritta mahaggata appamāṇa magga

atītānāgata paccuppanna pahiddhārammaṇavasena aṭṭhasu ārammaṇesu pavattati.

Kathaṃ? Taṃ hi paresaṃ kāmāvacaracittajānanakāle parittārammaṇaṃ hoti, rūpāvacara

arūpāvacara cittajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ hoti, maggaphalajānanakāle

appamāṇārammaṇaṃ hoti. Ettha ca puthujjano sotāpannassa cittaṃ na jānāti, sotāpanno vā

sakadāgā

[SL Page 323] [\x 323/]

Missāti evaṃ yāva arahato netabbaṃ, arahā pana sabbesaṃ cittaṃ jānāti, aññopica uparimo

heṭṭhimassāti ayaṃ viseso veditabbo. Maggacittārammaṇakāle maggārammaṇaṃ hoti, yadā

pana atīte sattadivasabbhantare ca anāgate sattadivasabbhantareca paresaṃ cittaṃ jānāti, tadā

atītārammaṇaṃ anāgatārammaṇaṃ ca hoti. Kathaṃ paccuppannārammaṇaṃ hoti?

Paccuppannaṃ nāma tividhaṃ: khaṇapaccuppannaṃ, santatipaccuppannaṃ,

addhāpaccunnañca. Tattha uppādaṭṭhitibhaṅgappattaṃ khaṇapaccuppannaṃ, ekadvesantati

vārapariyāpannaṃ santatipaccuppannaṃ. Tattha andhakāra nisīditvā ālokaṭṭhānaṃ gatassa

na tāva ārammaṇaṃ pākaṭaṃ hoti, yāva pana taṃ pākamaṃ hoti, etthantare

ekadvesantativārā vedi tabbā. Ālokaṭṭhāne vicaritvāovarakaṃ paviṭṭhassāpi na tāva sahasā

rūpaṃ pākaṭaṃ hoti, yāva pana taṃ pākaṭaṃ hoti, etthantare ekadvesantativārā veditabbā.

Dūre ṭhatvā pana rajakānaṃ hatthavikāraṃ gaṇḍi bheri ākoṭanavikārañca disvāpi na tāva

saddaṃ suṇāti, yāva ca pana taṃ suṇāti, etasmimpi antare ekadvesantativārā veditabbā.

Evaṃ tāva majjhima bhāṇakā. Saṃyuttabhāṇakā pana rūpasantati arūpasantatīti dve

santatiyo catvā udakaṃ akkamitvā gatassa yāva tīre akkanta udakaḷekhā na vippasīdati,

addhānato āgatassa yāva kāye usuma bhāvo na vūpasammati, ātapā āgantvā gabbhaṃ

paviṭṭhassa yāva avdhakārabhāvo na vigacchati, anto gabbhe kammaṭṭhānaṃ manasi

karitvā divā vātapānaṃ vivaritvā olokentassa yāva akkhinaṃ phandana bhāva na

vūpasammati, ayaṃ rūpasantati nāma. Dve tayo javana vārā arūpasantati nāmāti vatvā

tadubhayampi santatipaccuppannaṃ [PTS Page 432] [\q 432/] nāmāti vadanti.

Ekabhavaparicchannaṃ pana addhāpaccuppannaṃ nāma, yaṃ sandhāya bhaddekarattasutte

"yo cāvuso mano ye ca dhammā, ubhayametaṃ paccuppannaṃ, tasmiṃ paccuppanne

chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ, chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa

tadabhinandati, tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu saṃhīratī"[a]ti vuttaṃ.

Santatipaccuppannaṃ cettha aṭṭhakathāsu āgataṃ, addhāpaccuppannaṃ sutte tattha keci

'khaṇapaccuppannaṃ cittaṃ ceto pariya ñāṇassa ārammaṇaṃ hotī'ti vadanti. Kiṃ kāraṇā?

Yasmā iddhi mato ca parassa ca ekakkhaṇe cittaṃ uppajjatīti. Idaṃ ca nesaṃ opammaṃ:

yathā ākāse khitte pupphamuṭṭhimhi avassaṃ ekaṃ pupphaṃ ekassa vaṇṭena vaṇṭaṃ

paṭivijjhati, evaṃ parassa cittaṃ jānissā mīti rāsivasena mahājanassa citte āvajjite avassaṃ

ekassa cittaṃ ekena cittena uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vābhaṅgakkhaṇe vā paṭivijjhatīti.

Taṃ pana vassasatampi vassasahassampi

[A.] Majjhimanikāya - mahākaccānattherassa bhaddekaratta-tatiya sutta.

[SL Page 324] [\x 324/]

Āvajjanto yena ca cittena āvajjati yena ca jānāti tesaṃ dvinnaṃ sahaṭṭhānābhāvato

āvajjanajavanānañca aniṭṭhaṭṭhāne nānārammaṇabhāvappatti dosato ayuttanti

aṭṭhakathāsu paṭikkhittaṃ. Santatipaccuppannaṃ pana addhāpaccuppannañca ārammaṇaṃ

hotīti veditabbaṃ. Tattha yaṃ vattamānajavanavīthito atītānāgatavasena dvitti

javanavīthiparimāṇe kāle parassa cittaṃ, taṃ sabbampi santati paccuppannaṃ nāma.

Addhāpaccuppannaṃ pana javana vārena dīpetabbanti saṃyuttaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, taṃ

suṭṭhu vuttaṃ. Tatrāyaṃ dīpanā: iddhimā parassa cittaṃ jānitukāmo āvajjati āvajjanaṃ

khaṇapaccuppannaṃ ārammaṇaṃ katvā teneva saha narujjhati, tato cattāri pañca vā

javanāni. Yesaṃ pacchimaṃ iddhicittaṃ, sosani kāmāvacarāni, tesaṃ sabbesampi tadeva

niruddhaṃ cittamārammaṇaṃ hoti. Na ca tāni nānārammaṇāni honti, addhāvasena

paccuppannārammaṇattā. Ekārammaṇattepi ca iddhicittameva parassa cittaṃ jānāti, na

itarāni. Yathā cakkhu dvāre cakkhuviñññāṇameva rūpaṃ passati na itarānīti. Iti idaṃ

santatipaccuppannassa ceva addhāpaccuppannassa [PTS Page 433] [\q 433/] ca vasena

paccuppannārammaṇaṃ hoti. Yasmā vā santatipaccuppannampi addhā paccuppanne yeva

patati, tasmā addhāpaccuppannavasenevacetaṃ paccuppannārammaṇanti veditabbaṃ.

Parassa cittārammaṇattāyeva pana bahindārammaṇaṃ hotīti evaṃ cetopariyañāṇassa

aṭṭhasu ārammaṇesu pavatti veditabbā.

Pubbenivāsañāṇaṃ paritta mahaggata appamāṇa magga atīta ajjhatta bahiddhā

navattabbārammaṇa vasena aṭṭhasu ārammaṇesu pavattati. Kataṃ? Taṃ hi

kāmāvacarakkhandhānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ hoti,

rūpāvacarārūpāvacarakkhandhānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ, atīte attanā parehi vā

bhāvitamaggaṃ saccikata phalañca anussaraṇakāle appamāṇārammaṇaṃ,

bhāvitamaggameva anussaraṇakāle maggārammaṇaṃ, niyamato panetaṃ atītārammaṇa

meva. Tattha kiñcāpi cetopariyañāṇa yathākammūpagañāṇānipi atītārammaṇāni honti, atha

kho tesaṃcetopariyañāṇassa sattadivasabbhantarātītaṃ cittameva ārammaṇaṃ, taṃ hi aññaṃ

khandhaṃ vā khandhapaṭibaddhaṃ vā na jānāti, maggasampayuttacittārammaṇattā pana

pariyāyatomaggārammaṇanti vuttaṃ. Yathākammūpagañāṇassa ca atītaṃ cetanāmattameva

ārammaṇaṃ, pubpenivāsañāṇassa pana atītā khandhā khandhapaṭibaddhaṃ ca kiñci

anārammaṇaṃ nāma natthi. Taṃ hi atītakkhandha khandhūpanibaddhesu dhammesu

sabbaññètañāṇagatikaṃ hotīti ayaṃ viseso veditabbo. Ayamettha aṭṭhakathānayo. Yasmā

pana kusalakkhandhā iddhividhañāṇassa cetopariyañāṇassa pubbenivāsānussatiñāṇassa

yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsa

[SL Page 325] [\x 325/]

Ñāṇassa ārammaṇapaccayena paccayoti paṭṭhāne vuttaṃ. Tasmā cattāropi khandhā

cetopariyañāṇa yathākammūpagañāṇānaṃ ārammaṇā honti, tatrāpi

yathākammūpagañāṇassa kusalākusalā evāti. Attano khandhānussaraṇakāle panetaṃ ajjhattā

rammaṇaṃ, parassa khandhānussaraṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, atite vipassī bhagavā

ahosi, tassa mātā bandhumatī, pitā bandhumāti ādinā nayena

nāmagottapaṭhavīnimittādianussaraṇakāle na vattabbā rammaṇaṃ hoti. Nāmagottanti

cettha khandhūpanibaddho sammuti siṅ byañjanattho daṭṭhabbo, na byañjanaṃ, byañjanaṃ

hi saddā yatanasaṃgahitattā [PTS Page 434] [\q 434/] parittaṃ hoti. Yathāha:

niruttipaṭisambhidā parittārammaṇāti. Ayamettha amhākaṃ khanti, evaṃ pubbe nivāsa

ñāṇassa aṭṭhasu ārammaṇesu pavatti veditabbā.

Dibbacakkhuñāṇaṃ paritta paccuppanna ajjhatta pahiddhārammaṇa vasena catusu

ārammaṇesu pavattati. Kathaṃ? Taṃ hi yasmā rūpaṃ ārammaṇaṃ karoti rūpaṃ ca parittaṃ,

tasmā parittārammaṇaṃ hoti. Vijjamāneyeva ca rūpe pavattattā paccuppannārammaṇaṃ,

attano kucchigatādirūpadassanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa rūpadassanakāle

bahiddhārammaṇanti evaṃ dibbacakkhuñāṇassa catusu ārammaṇesu pavatti veditabbā.

Anāgataṃsañāṇaṃ paritta mahaggata appamāṇa magga anāgata ajktta bahiddhā

navattabbārammaṇavasena aṭṭhasu ārammaṇesu pavattati. Kathaṃ? Taṃ hi ayaṃ anāgate

kāmāvacare nibbattissa tīti jānanakāle parittārammaṇaṃ hoti, rūpāvacare arūpāvacare vā

nibbattissatīti jānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, maggaṃ bhāvessati phalaṃ sacchikarissatīti

jānanakāle appamāṇārammaṇaṃ, maggaṃ bhāvessaticceva jānanakāle maggārammaṇaṃ,

niyamato pana taṃ anāgatārammaṇameva. Tattha kiñcāpi cetopariya ñāṇampi

anāgatārammaṇaṃ hoti. Atha ko tassa sattadiva sabbhantarānāgataṃ cittameva ārammaṇaṃ,

taṃ hi aññaṃ khandhaṃ vā khandhapaṭibaddhaṃ vā na jānāti. Anāgataṃsañāṇassa pubbe

nivāsañāṇe vuttanayena anāgate anārammaṇaṃ nāma natthi. Ahaṃ amutra nibbattissāmīti

jānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, asuko amutra nibbattissatīti jānanakāle bahddhārammaṇaṃ,

anāgate metteyyo bhagavā uppajjissati, subrahmā nāmassa brāhmaṇo pitā bhavissati,

brahmavatī nāma brāhmaṇī mātāti ādinā pana nayena nāmagottajānanakāle

pubbenivāsañāṇe vuttanayena navattabbārammaṇaṃ hotīti. Evaṃ anāgataṃsañāṇassa

aṭṭhasu ārammaṇesu pavatti veditabbā.

[SL Page 326] [\x 326/]

Yathākammūpagañāṇaṃ parittaṃ mahaggata atīta ajjhatta pahindā rammaṇavasena pañcasu

ārammaṇesu pavattati. Kathaṃ? Taṃ hi kāmāvacarakammajānanakāle parittārammaṇaṃ [PTS

Page 435] [\q 435/] hoti, rūpāvacarārūpā vacarakammajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ,

atītameva jānātīti atītārammaṇaṃ, attano kammaṃ jānanakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa

kammaṃ jānanakāle bahiddhārammaṇaṃ hoti. Evaṃ yathā kammūpagañāṇassa pañcasu

ārammaṇesu pavatti veditabbā. Yañcettha ajjhattārammaṇañceva bahiddhārammaṇaṃ cāti

vutataṃ, taṃ kālena ajjhattaṃ kālena pana bahiddhā jānanakāle ajjhatta

bahiddhārammaṇampi hoti yevāti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kathe visundimagge

Abhiññā niddeso nāma

Terasamo paricchedo. [PTS Page 436] [\q 436/]

14.

Khandhaniddeso.

Idāni yasmā evaṃ abhiññāvasena adhigatānisaṃsāya thiratarāya samādibhāvanāya

samannāgatena bhikkhunā.

"Sīle patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññāñca bhāva ya" nti ettha cittasisena niddiṭṭho

samādhi sabbākārena bhāvito hoti. Tadanantarā pana paññā bhāvetabbā, sā ca atisaṅkhepa

kadasitattā viññātumpi tāva na sukarā, pageva bhāvetuṃ. Tasmā tassā vitthāraṃ

bhāvanānayañca dassetuṃ idaṃ pañhakmaṃ hoti. Kā paññā? Kenaṭṭhena paññā? Kānassā

lakkhaṇarasapaccu paṭṭhānapadaṭṭhānāni? Katividhā paññā? Kathaṃ bhāvetabbā?

Paññābhāvanāya ko ānisaṃsoti? Tatrīdaṃ vissajjanaṃ: - kā paññāti? Paññā pahuvidhā,

nānappakārakā. Taṃ sabbaṃ vibhāvetuṃ ārabbha mānaṃ vissajjanaṃ adhippetañceva atthaṃ

na sādheyya uttariñca vikkhepāya saṃvatteyya, tasmā idha adippetameva sandhāya vadāmi.

Kusalacittasamputtaṃ vipassanāñāṇaṃ paññā? Kenaṭṭhena paññāti? Pajānanaṭṭhena paññā.

Kimidaṃ pajānanaṃ nāma? Sañjānana vijānanākāravisiṭṭhaṃ nānāppakārato jānanaṃ, [PTS

Page 437] [\q 437/] saññāviññāṇaṃ paññānaṃ hi samānepi jānanabhāve saññā nīlaṃ

pītakanti ārammaṇasañjānanamattameva hoti. Aniccaṃ dukkhamanattāti

lakkhaṇapaṭivedhaṃ pāpetuṃ nasakkoti. Viññāṇaṃ nīlaṃ pīta

[SL Page 327] [\x 327/]

Kanti ārammaṇañca jānāti, lakakhaṇapaṭivedhañca pāpeti, ussakkitvā pana

maggapātubhāvaṃ pāpetuṃ na sakkoti. Phaññā vuttanayavasena ārammaṇañca jānāti,

lakkhaṇapaṭivedhañca pāpeti, ussakkitvā maggapātubhāvañca pāpeti. Yathāhi heraññika

phalake ṭhapitaṃ mahākahāpaṇarāsiṃ eko ajātabuddhidārako eko gāmikapuriso eko

heraññikoti tīsu janesu passamānesu ajātabuddhi dārako kahāpaṇānaṃ

cittavicittadīghacaturassa parimaṇḍala bhāvamattameva jānāti, idaṃ manussānaṃ

upabhogaparibhogaṃ ratana sammatanti na jānāti. Gāmikapuriso cittavicittādibhāvañca

jānāti; idaṃ manussānaṃ upabogaparibhogaṃ ratanasammatanti ca, ayaṃ cheko ayaṃ kūṭo

ayaṃ addhasāroti idaṃ pana vibhāgaṃ na jānāti heraññiko sabbepi te pakāre jānāti. Jānanto

ca kahāpaṇaṃ oloketvāpi jānāti, ākoṭitassa saddaṃ sutvāpi gavdhaṃ ghāyitvāpi

rasaṃsāyitvāpi hatthena dhārayitvāpi asukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā nagare vā

pabbate vā nadītīre vā katotipi asukācariyena katotipi jānāti, evaṃ sampadamidaṃ

veditabbaṃ. Saññā hi ajātabuddhino dārakassa kahāpaṇadassanaṃ viya hoti, nīlādivasena

ārammaṇassa upaṭṭhānākāramattagahaṇato. Viññāṇaṃ gāmikapurisassa

kahāpaṇadassanamiva hoti, nīlādivasena ārammaṇākāragahaṇato, uddhampi ca

lakkhaṇapaṭivedhasampāpanato. Paññā heraññikassa kahāpaṇadassanamiva hoti,

nīlādivasena ārammaṇākāraṃ gahetvā lakkhaṇapaṭivedhañca pāpetvā tato uddhampi

maggapātubhāvapāpanato. Tasmā yadetaṃ sañjānanavi jānanākāravisiṭṭhaṃ nānappakārato

jānanaṃ, idaṃ pajānananti veditabbaṃ. Idaṃ sandhāya hi etaṃ vuttaṃ 'pajānanaṭṭhena

paññā'ti. Sā panesā yattha saññāviññāṇāni, na tattha ekaṃsena [PTS Page 438] [\q 438/]

hoti. Yadā pana hoti, tadā avinibbhuttā tehi dhammehi 'ayaṃ saññā, idaṃ viññāṇaṃ, ayaṃ

paññā'ti vinibbhujitvā alabbhaneyyanānattā sukhumā duddasā. Tenāha āyasmā nāgaseno: -

"dukkaraṃ mahārāja bhagavatā katanti. Kiṃ bhante nāgasena bhagavatā dukkaraṃ katanti?

Dukkaraṃ mahārajā bhagavatā kataṃ yaṃ arūpīnaṃ cittaceta sikānaṃ dhammānaṃ

ekārammaṇe pavattamānānaṃ vavatthānaṃ akkhātaṃ ayaṃ phasso, ayaṃ vedanā, ayaṃ

saññā, ayaṃ cetanā, idaṃ citta"[a]nti. Kānassa lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānānīti?

Etthapana dhammasabhāvapaṭivedhalakkhaṇā paññā, dhammānaṃ sabhāvapaṭicchādaka

mohandhakāraviddhaṃsanarasā, asammoha paccupaṭṭhānā, [b] "samāhito yathābhūtaṃ

pajānāti passatī"ti vacanato pana samādhi tassā padaṭṭhānaṃ

[A.] Milivdapañha arupadhammavavatthānavagga. [B.] Saṃyuttanikāya nakula[SL Page] [\x

/] gga.

[SL Page 328] [\x 328/]

Katividhā paññāti? Dhammasabhāvapaṭivedhalakkhaṇena tāva ekavidhā,

lokiyalokuttaravasena duvidhā, tathā sāsavānāsavādi vasena, nāmarūpavavatthāpana vasena,

somanassūpekkhāsahagata vasena, dassanabhāvanābhumivasena ca. Tividhā cintā suta

bhāvanā mayavasena, tathā paritta mahaggata appamāṇārammaṇavasena, āyā pāya upāya

kosallavasena, ajjhattābhivesādivasena ca. Catubbidhā catusu saccesu ñāṇavasena,

catupaṭisambhidāvasenacāti. Tattha ekavidhakoṭṭhāso uttānatthoyeva. Duvidhakoṭṭhāse

lokiya maggasampayuttā lokiyā, lokuttaramaggasampayuttā lokuttarāti evaṃ

lokiyalokuttaravasena duvidhā. Dutiyaduke asavānaṃ ārammaṇabhūtā sāsavā, tesaṃ

anārammaṇā anāsavā, atthato panesā lokiyalokuttarāva hoti, āsavasampayuttā sāsavā,

āsavavippayuttā anāsavāti ādisupi eseva nayo. Evaṃ sāsavānāsavādivasena duvidhā.

Tatiyaduke yā vipassanaṃ ārabhitu kāmassa catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ vavatthāpane

paññā, ayaṃ nāma vavatthāpanapaññā, [PTS Page 439] [\q 439/] yā rūpakkhandhassa

vavatthāpane paññā, ayaṃ rūpavavatthāpanapaññāti evaṃ nāmarūpavavatthāpanavasena

duvidhā. Catutthaduke dvīsu kāmāvacarakusalacittesu soḷasasu ca pañcakanaye

catukkajjhānikesu maggacittesu paññā somanassasahagatā, dvīsu kāmāvacarakusalacittesu

catusu ca pañcamajjhānikesu magga cittesupaññā upekkhāsahagatāti evaṃ somanassupekkhā

sahagatavasena duvidhā. Ñcamaduke paṭhamamaggapaññā dassanabhumi,

avasesamaggattayapaññā bhāvanābhumīti evaṃ dassana bhāvanābhumi vasena duvidhā.

Tikesu paṭhamattike parato asutvā paṭiladdha paññā attano cintāvasena nipphannattā

cintāmayā, parato sutvā paṭiladdhapaññā sutavasena nipphannattā sutamayā, yathā tathā vā

bhāvanāvasena nipphannattā appanāppattā paññā bhāvanā mayā. Vuttaṃ hetaṃ: - "tattha

katamā cintāmayā paññā? Yoga vahitesu vā kammāyatanesu yogavihitesu vā sippāyatanesu

yogavihitesu vā vijjāṭṭhānesu kammassakataṃ vā saccānu lomikaṃ vā rūpaṃ aniccanti vā

vedanā - saññāsaṅkhārāviññāṇaṃ aniccanti vā yaṃ evarūpiṃ anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ

ruciṃ mutiṃ1 upekkhaṃ dhammanijjhānakkhantiṃ parato asutvā paṭilabhati, ayaṃ vuccati

cintāmayā paññāti. Yoga vahitesu vā kammāyatanesu yogavihitesu vā sippāyatanesu

yogavihitesu vā vijjāṭṭhānesu kammassakataṃ vā saccānu lomikaṃ vā rūpaṃ aniccanti vā

vedanā - saññāsaṅkhārāviññāṇaṃ aniccanti vā yaṃ evarūpiṃ anulomikaṃ khantiṃ diṭṭhiṃ

ruciṃ mutiṃ1 upekkhaṃ dhammanijjhānakkhantiṃ parato asutvā paṭilabhati,

manijjhānakkhantiṃ parato asutvā paṭilabhati, ayaṃ vuccati sutamayā paññā, sabbāpi

samāpannassa paññā bhāvanāmayā paññā"[a]ti. Evaṃ cintāsutabhāvanāmayavasena tividhā.

Dutiyattike kāmāvacaradhamme ārabbha pavattā paññā parittārammaṇā, rūpā

vacarārūpāvacare āhabbha pavattā mahaggatārammaṇā, sā lokiya

1. Si. 11. Mudiṃ. [A.] Vibhaṅga pāli ñāṇavibhaṅga.

[SL Page 329] [\x 329/]

Vipassanā. Nibbāṇaṃ ārabbha pavattā appamāṇārammaṇā, sā lokuttaravipassanāti

evaṃparittamahaggatāppamāṇārammaṇavasena tividhā. Tatiyattike āyo nāma vuddhi, sā

duvidhā anattha hānito atthuppattito ca. Tattha kosallaṃ āyakosallaṃ, yathāha: - " tattha

katamaṃ āyakosallaṃ, ime dhamme manasikāroto anuppannā ceva akusalā dhammā na

uppajjanti uppannā ca akusalā dhammā pahīyanti, ime vā pana dhamme manasikaroto [PTS

Page 440] [\q 440/] anuppannāceva kusalā dhammā uppajjanti uppannāceva kusalā

dhammā bhīyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattanti, yā tattha paññā

pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā

paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vehavyā cintā upaparikkhā bhurī medhā pariṇāyikā

vipassanā sampajaññaṃ patodo1 paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ

paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo

sammādiṭṭhi. Idaṃvuccati āyakosalla[a]"nti. Apāyoti pana avuddhi, sāpi duvidhā atthahānito

anatthuppattito ca. Tattha kosallaṃ apāyako sallaṃ, yathāhaṃ: - "tattha katamaṃ

apāyakosallaṃ? Ime dhamme manasi karoto anuppannā ceva kusalā dhammā na

uppajjantī[a]"tī ādi. Sabbattha pana tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ upāyesu nipphattikāraṇesu

taṅkhaṇappavattaṃ ṭhānuppattikaṃ kosallaṃ upāyakosallaṃ nāma. Yathāha: - "sabbāpi

tatrūpāyā paññā upāyakosallaṃ[a]nti. Evaṃ āyāpāyaupāyakosallavasena tividhā. Catutthattike

attano khandhe gahetvā āraddhā vipassanāpañññā ajjhattābhinivesā, parassa khandhe

bāhiraṃ vā anindriyabaddharūpaṃ gahetvā āraddhā bahiddhābhi nivesā, ubhayaṃ gahetvā

āraddhā ajjdhattabahiddhābhinivesāti evaṃ ajjhattābhinivesādivasena tividhā. Catukkesu

paṭhamacatukke dukkhasaccaṃ ārabbha pavattaṃ ñāṇaṃ dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudayaṃ

ārabbha pavattaṃ ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhaṃ ārabbha pavattaṃ

ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminīpaṭipadaṃ ārabbha pavattaṃ ñāṇaṃ

dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇanti evaṃ catusu saccesu ñāṇavasena catubbidhā.

Dutiyacatukke catasso paṭisambhidā nāma atthādisu pabhedagatāni cattāri ñāṇāni. Vuttaṃ

hetaṃ: -" atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, dhamme ñāṇaṃ dhamma paṭisambhidā, tattha

dhammaniruttābilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ

paṭibhāṇapaṭisambhidā"[b]ti. Tattha atthoti saṅkhe pato hetuphalassetaṃ adhivacanaṃ,

hetuphalaṃhi yasmā hetuanusārena arīyati adhigamīyati sampāpuṇīyati, tasmā atthoti

vuccati. Pabhedato pana, ' yaṃ kiñci paccayasambhutaṃ, [PTS Page 441] [\q 441/]

nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko, kiriyā'ti ime pañcadhammā atthoti veditabbā. Taṃ atthaṃ

paccavekkhantassa tasmiṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Dhammoti

saṅkhepato paccayassetaṃ adhivacinaṃ, paccayo hi yasmā taṃ taṃ dahati pavatteti vā

sampāpunituṃ vā deti, tasmā

[A.] Vinayapāḷi ñāṇavibhaṅga. [B.] Vinayapāḷi paṭisambhidāvibhaṅgasuttantabhājaniya.

[SL Page 330] [\x 330/]

Dhammoti vuccati. Pabhedato pana 'yo koci phala nibbattako hotu, ariyamaggo, bhāsitaṃ,

kusalaṃ akusala'nti ime pañca dhammā dhammoti veditabbā. Taṃ dhammaṃ

paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, ayameva

hi attho abhidhamme "dukkhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, dukkhasamudaye ñāṇaṃ

dhammapaṭisambhidā, hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, hetuphale ñāṇaṃ

atthapaṭisambhidā, ye dhammā jātā bhūtā sañjatā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā imesu

dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yamhā dhammā te dhammā jātā bhūtā sañjātā

nibbattā abinibbattā pātubhūtā tesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Jarāmaraṇe

ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, jarā maraṇasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā hetumhi

ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, ye dhammā jātā bhūtā

sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yamhā

dhammā te dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā tesu dhammesu

ñāṇaṃ saṅkhāranirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya

ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Idha bhikkhu dhammaṃ jānāti suttaṃ geyyaṃ -pevedallaṃ,

ayaṃ vuccati dhammapaṭisambhidā. So tassa tasseva bhāsitassa atthaṃ jānāti: ayaṃ imassa

bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa atthoti, ayaṃvuccati atthapaṭisambhidā katame

dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti -pe- ime

dhammā kusalā, imesu dhammesu gñānaṃ dhammapaṭisambhidā, tesaṃ vipāke ñāṇaṃ

atthapaṭisambhidā"ti ādinā nayena vibhajivo dassito. Tattha dhammaniruttābhilāpe ñāṇanti

tasmiṃ atthe ca dhamme ca yā sabhāvanirutti avyabhivārivohāro, tadabhilāpe tassa bhāsane

udīraṇe taṃ bhāsitaṃ lapitaṃ udīrataṃ sutvāva ayaṃ sabhāvanirutti ayaṃ na sabhāvaniruttīti

evaṃ tassā dhammanirutti saññitāya sabhāvaniruttiyā māgadhikāya sabbasattānaṃ [PTS Page

442] [\q 442/] mūlabhāsāya pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā.

Niruttipaṭisambidāppatto hi phassā vedanāti evamādivacanaṃ sutvāva ayaṃ sabhāvaniruttīti

jānāti, phasso vedanoti evamādikaṃ pana ayaṃ na sabhāvaniruttīti. Ñāṇesu ñāṇanti

sabbattha ñāṇamārammaṇaṃ katvā pacca vekkhantassa1 ñāṇārammaṇaṃ yathāvuttesu vā

tesu ñāṇesu sagocarakiccādivasena vitthārato ñānaṃ paṭibhānapaṭisambhidāti attho.

Catassopi cetā paṭisambhidā dvīsu ṭhānesu pabhedaṃ gacchanti sekhabhumiyañca

asekhabhumiyañca. Tattha aggasāvakānaṃ mahāsāvakānañca asekhabhumiyaṃ pabhedagatā,

ānandatthera citta gahapati dhammikaupāsaka upāligahapati dhujjuttarāupāsikādinaṃ

sekhabhumiyaṃ, evaṃ dvīsu bhumisu pabhedaṃ gacchantiyopi cetā adhitamena pariyattiyā

savaṇena paripucchāya pubbayogena cāti imehi ca pañcahākārehi visadā honti. Tattha

adhigamo nāma arahattappatti, 2 pariyatti nāma buddhavacanassa pariyāpuṇanaṃ, savaṇaṃ

1. Ma. 1. Ñāṇārammaṇañāṇaṃ 2. Si. 1. Arahattuppatti.

[SL Page 331] [\x 331/]

Nāma sakkaccaṃ aṭṭhikatvā saddhammasavaṇaṃ, paripucchā nāma pāḷiaṭṭha kathādīsu

gaṇṭhipada attha padavinicchayakathā, pubbayogo nāma pubba buddhānaṃ sāsane

gatapaccāgatikahāvena yāva anulomagotrabhusamīpaṃ tāva vipassanānuyogo.

Apare āhu: -

"Pubbayogo bāhusaccaṃ desabhāsā ca āgamo

Paripuccā adigamo garusannissayo tathā

Mittasampatti cevāti paṭisambhida paccayā"ti.

Tattha pubbayogo vuttanayoca. Bāhusaccaṃ nāma tesu tesu satthesu ca sippāyatanesu ca

kusalatā, desabhāsā nāma eka satavohārakusalatā, visesena pana māgadhike kosallaṃ. Āgamo

nāma antamaso opammavaggamattassapi buddhavacanassa pariyāpuṇanaṃ, paripucchā

nāma ekagāthāyapi atthavinicchayapucchanaṃ, adhigamo nāma sotāpannatā vā -pe-

arahattaṃ vā, garu sannissayo nāma sutapaṭibhānabahulānaṃ garūnaṃ santike vāso,

mittasampatti nāma tathārūpānaṃ yeva mittānaṃ paṭilābhoti. [PTS Page 443] [\q 443/]

tattha buddhā ca paccekabuddhā ca pubbayogañceva adhigamañca nissāya paṭisambhidā

pāpuṇanti, sāvakā sabbānipi etāni kāraṇāni. Paṭisambhidāppattiyā ca pāṭiyekko

kammaṭṭhānabāvanānuyogo nāma natthi, sekhānaṃ pana sekhaphalavimokkhantikā,

asokhānaṃ asekhaphalavimokkhantikāva paṭisambhidāppatti hoti. Tathāgatānaṃ hi

dasabalāniviya ariyānaṃ ariyaphaleneva paṭisambhidā ijjhantīti imā paṭisambhidā sandhāya

vuttaṃ catupaṭisambhidāvasena catubbidhāti.

Kathaṃ bhāvetabbāti? Ettha pana yasmā imāya paññāya

khandhāyatanadhātuindriyasaccapaṭiccasamuppādādibhedā dhammā bhumi, sīlavisuddhi

ceva cittavisuddhicāti imā ñce visuddhiyo mūlaṃ, diṭṭhivusuddhi kaṅkhāvita raṇavisuddhi

maggāmaggañāṇadassanavisuddhi paṭipadāñāṇadassanavisuddhi ñāṇadassana visuddhīti

imā pañca visundiyo sarīraṃ, tasmā tesu bhumi bhutesu dhammesu

uggahaparipucchāvasena ñāṇaparicayaṃ katvā mūla bhūtā dve visuddhiyo imā pañca

visundiyo sarīraṃ, tasmā tesu bhumi bhutesudhammesu uggahaparipucchāvasena

ñāṇaparicayaṃ katvā mūla bhūtā dve visuddhiyo sampādetvā sarīrabhūtā pañcavisuddhiye

sampādentena bhāvetabbā. Ayamettha saṃkhepo. Ayaṃ pana vitthāro: yaṃ tāva vuttaṃ

dhandhāyatana dhātuindriyasaccapaṭiccasamuppādādibhedā dhammā bhumīti. Ettha

khandhāti pañcakkhandhā, rūpakkhandho vedanākkhavdho saññākkhavdho

sakhārakkhandho vīññāṇakkhavdhoti. Tattha yaṃ kiñci sītādīhi ruppanalakkhaṇaṃ

dhammajātaṃ sabbantaṃ ekato katvā rūpakkhavdhoti veditabbaṃ. Tadetaṃ

ruppanalakkhaṇena ekavidhampibhutopādāya bhedato duvidhaṃ. Tattha bhūtarūpaṃ

catubbidhaṃ, paṭhavidhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātutī. Tāsaṃ

[SL Page 332] [\x 332/]

Lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānāni catudhātuvavatthāne vuttāni, padaṭṭhānato pana tāsabbāpi

avasesadhātuttapadaṭṭhānaṃ. [PTS Page 444] [\q 444/] upādārūpaṃ catuvīsatividhaṃ:

chakkhu sotaṃ ghānaṃ jivhā kāyo rūpaṃ saddo gavdho raso itthindriyaṃ jīvitindriyaṃ

hadayavatthu kāya viññatti vacīviññatti ākāsadhātu rūpassa lahutā rūpassa mudutā rūpassa

kammaññatā rūpassa upacayo rūpassa santati rupassa jaratā rūpassa aniccatā kabalīkāro

āhāroti. Tattha rūpābhi ghātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ daṭṭhukāmatā

nidānakammasamuṭṭhāna bhūtappasādalakkhaṇaṃ vā cakkhu, rūpesu āviñjanarasaṃ,

cakkhuviññāṇassa ādārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, daṭṭhukāmatā nidānakammajabhūta

padaṭṭhānaṃ, saddābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ sotukāmatā

nidānakammasammuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇaṃ vā sotaṃ, saddesu āviñjana rasaṃ,

sotaviññaṇassa ādārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, sotukāmatā nidānakammajabhūtapadaṭṭhānaṃ.

Gavdhābhighātārahabhūtappasādalakkhaṇaṃ ghāyitukāmatā

nādānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇaṃ vā ghānaṃ, gandhesu āviñjanarasaṃ,

ghānaviññāṇassa ādārabāvapaccupaṭṭhānaṃ, ghāyitukāmatā

nādānakammajabhūtapadṭhānaṃ. Rasābhighātārahabhūtappa sādalakkhaṇā sāyitukāmatā

nidānakammasamuṭṭhānabhūtappasādalakkhaṇā vā jivhā, rasesu āviñjanarasā,

jivhāviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, sāyitukāmatā

nidānakammajabhūtapadaṭṭhānā. Phoṭṭhabbābhi ghātārahabhūtappasādalakkhaṇo

phūsitukāmatā nidānakammasamuṭṭhāna bhūtappasādalakkhaṇo vā kāyo, phoṭṭhabbesu

āciñjanaraso, kāyaviññāṇassa ādhārabhāvapaccupaṭṭhāno, phusitukāmatā nidāna

kammajabhūtapadaṭṭhāno, keci pana tejādhikānaṃ butānaṃ pasādo cakkhu, vāyu paṭhavī

āpādhikānaṃ bhūtānaṃ pasādā sotaghānajivhā, kāyo sabbesanti ca vadanti. Apare

tejādhikānaṃ pasādo cakkhu, vivaravāyuāpapaṭhavādhikānaṃ sotaghānajivhākāyāti vadanti.

Te vattabbā: suttaṃ āharathāti. Addhā suttameva na dakkhissanti. Keci panettha tejādīnaṃ

guṇehi rūpadīhi anugayhabhāvatoti kāraṇaṃ vadanti. 1 Te cattabbā, kopanevamāha:

rūpādayo tejādīnaṃ guṇāti. [PTS Page 445] [\q 445/] avinibbhogavuttīsu hi butesu ayaṃ

imassa guṇo ayaṃ imassa guṇotina labbhā cattunti. Athāpi vadeyyuṃ: yathā tesu tesu

samhāse tassa tassa bhūtassa adhikatāya paṭhavī ādīnaṃ sandhāraṇādīni kiccāni icchatha,

evaṃ tejādiadikesu sambhāresu rupādīnaṃ adikabhāvadassanato icchitabbametaṃ rūpādayo

tesaṃ guṇāti. Te vattabbāiccheyyāma yadi āpādhikassa āsavassa gavdhato paṭhavīadike

kappāse gavdho adikataro siyā, tejādhikassa ca unhodakassa vaṇṇato sītudakassa vaṇṇo

1. Ma. 1. Dassenti.

[SL Page 333] [\x 333/]

Parihāyetha. Yasmā panetaṃ ubhayampi natthi, tasmā pahāyetheta metesaṃ nissayabhūtānaṃ

visesakappanaṃ. Yathā avisesepi eka kalāpe bhūtānaṃ rūparasādayo aññamaññaṃ

visadisāhonti, evaṃ cakkhuppasādādayo avijjamānepi aññasmiṃ visesakāraṇeti gahe

tabbametaṃ. Kiṃ pana taṃ yaṃ aññamaññassa asādhāranaṃ, kamma meva seṃ

visesakāraṇaṃ, tasmā kammavisesato etesaṃ viseso, na bhūtavisesato. Bhūtavisese hi sati

pasādova na uppajjati, samānānaṃ hi pasādo na visamānānanti porāṇā. Evaṃ

kammavisesato visesavantesu ca etesu cakkhusotādīni appattavisayagāhakāni atta nissayaṃ

anallīnanissaye eva visaye viññāṇahetuttā. Ghānajivhākāyā sampattavisayagāhakā

nissayavasena ceva sayañca attano nissayaṃ allīneyeva visaye viññāṇahetuttā. Cakkhu

cettha yadetaṃ loke nīlapakhuma samākinṇaṃ kaṇhasukkamaṇḍalavicittaṃ

nīluppaladalasannibhaṃ cakkhuti vuccati. Taṃ sasambhāracakkhuno

setamaṇḍalaparikkhittassa kaṇhamanḍalassa majjhe abhimukhe ṭhitānaṃ

sarīrasaṇṭhānuppatti padese sattasu picupaṭalesu āsittatela picupaṭalāni viya satta

akkhipaṭalāni vayāpetvā dhāraṇa nahāpana maṇḍana vījana kiccāhi catūhi dhātīhi

khattiyakumāro viya sandhāraṇa bandhana paripācana samudīraṇa kiccāhi catūhi dhātuhi

katupakāraṃ utucittāhārehi upatthamhiyamānaṃ āyunā anupāliyamānaṃ

vanṇagavdharasādīhi parivutaṃ pamāṇato ūkāsiramattaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ [PTS Page

446] [\q 446/] yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati, vuttampi cetaṃ

dhammasenā patinā: -

"Yena cakkhuppasādena rūpānimanupassati,

Parittasukumaṃ etaṃ ūkāsirasamūpama[a]"nti.

Sasamhāra sotabilassa pana anto tanutambalomācite aṅguliveṭhakasanṭhāne padese sotaṃ

vuttapbakārāhi dhātuhi katupakāraṃ utucittāhārehi upatthambhiyamānaṃ āyunā anupāliya

mānaṃ vaṇṇādīhi parivutaṃ sotaviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvāra bhāvaṃ

sādhayamānaṃ tiṭṭhati. Sasambhāraghānabilassa pana anto ajapadasaṇṭhāne padese ghānaṃ

yathāvuttappakāra upakārupatthamha nānupālanaparivāraṃ ghānaviññāṇādīnaṃ

yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati. Sasambhārajivhāmajjhassa upari

uppaladalagga saṇṭhāne padese jivhā yathāvuttappakāra upakārupatthamhanānu

pālanaparivārā jivhāviññāṇidīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhaya mānā tiṭṭhati.

Yāvatā pana imasmiṃkāye upādinnarūpā nāma atthi, sabbattha kāyo kappāsapaṭale sneho

viya vuttappakāru

[A.] Mahāniddesa.

[SL Page 334] [\x 334/]

Pakārupatthambhanānupālanaparivārova hutvā kāyaviññāṇādinaṃ yathārahaṃ

vatthuvārabhāvaṃ sādhayamāno tiṭṭhati. Vammikaudakākāsa gāmasīvaṭhikasaṅkhāta

sagocaraninnā viya ca ahisuṃsumārapakkhi kukkurasigālā rūpādisagocaraninnāva

etecakkhādayoti daṭṭhabbā. Tato paresu pana rūpādisu cakkhupaṭihananalakkhaṇaṃ rupaṃ,

cakkhu viñññāṇassa visayabhāvarasaṃ, tasseva gocarapaccupaṭṭhānaṃ, catumahā

bhūtapadaṭṭhānaṃ. Yathācetaṃ. Tathā sabbānipi upādārūpāni. Yattha pana viseso atthi, tattha

vakkhāma. Tayidaṃ nīlaṃ pītakanti ādī vasena anekavidhaṃ. Sotapaṭihananalakkhaṇo

saddo, sota viññāṇassa visayabhāvaraso, tasseva gocarapaccupaṭṭhāno, bheri saddo

mutiṅgasaddoti ādinā nayona anekavidho. [PTS Page 447] [\q 447/] ghānapaṭi

hananalakkhaṇo gavdho, ghānaviññāṇassa visayabhāvaraso, tasseva gocarapaccupaṭṭhāno,

mūlagavdho sāragavdhoti ādīnā nayena anekavidho. Jivhāpaṭihananalakkhano raso,

jivhāviññāṇassa visayabhāvaraso, tasseva gocarapaccupaṭṭhāno, mūlaraso khandha rasoti

ādinā nayena anekavidho. Itthibhāvalakkhaṇaṃ itthindriyaṃ itthiti pakāsanarasaṃ, itthiliṅga

nimitta kuttākappānaṃ kāraṇabhāva paccupaṭṭhānaṃ. Purisabhāvalakkhaṇaṃ purisindriyaṃ,

purisoti pakāsanarasaṃ, purisaliṅganimittakuttākappānaṃ kāraṇabhāvapaccu paṭṭhānaṃ,

tadubhayampi kāyappasādo viya sakalasarīraṃ vyāpakameva, na ca kāyappasādena

ṭhitokāse ṭhitanti vā aṭṭhitokāse aṭhaatanti vā vattabbataṃ āpajjati, rūparasādayo viya

aññamañña saṅkaro natthi. Sahajarūpānupālanalakkhaṇaṃ jīvitindriyaṃ, tesaṃ

pavattanarasaṃ, tesaññeva ṭhapanapaccupaṭṭhānaṃ, yāpayitabbabhūta padaṭṭhānaṃ. Santepi

ca anupālanalakkhaṇādimhi vidhāne atthikkhaṇeyeva taṃ sahajarūpāni anupāleti. Udakaṃ

viya uppalādīni. Yathāsakaṃ paccayuppannepi ca dhamme pāleti, dhātī viya kumāraṃ;

sayaṃ pavattitadhammasambavdheneva ca pavattati, niyāmako viya;na bhaṅgato uddhaṃ

pavattayati, attano ca pavattayitabbānañca abhāvā. Na bhaṅgakkhaṇe ṭhapeti, sayaṃ

bhijjamānattā, kīyamāno viya vaṭṭasneho dīpasikhaṃ. Na ca

anupālanapavattanaṭṭhāpanānu bhāva virahitaṃ yathāvuttakkhaṇe tassa tassa sādhanatoti

daṭṭhabbaṃ. Manodhātu manoviññāṇadhātūnaṃ nissayalakkhaṇaṃ hadayavatthu, tāsaññeva

dhātūnaṃādhāraṇarasaṃ, ubbahanapaccupaṭṭhānaṃ, hadayassa anto kāyagatāsatikathāyaṃ

vuttappakāraṃ lohitaṃ nissāya sandhāranādikiccehi bhutehi katupakāraṃ utucittāhārehi

upatthambhiyamānaṃ āyunā anupāliyamānaṃ manodhātumano viññāṇadhātunañceva taṃ

sampayuttadhammānañca vatthubhāvaṃ sādhaya mānaṃ tiṭṭhati. Abikkamādippavattaka

cittasamuṭṭhāna vāyodhātuyā sahajarūpakāyasatthambhanasavdhāraṇacalanassa [PTS Page

448] [\q 448/] paccayo ākāravikāro

[SL Page 335] [\x 335/]

Kāyaviññatti. Adhippāyappakāsanarasā, kāyavipphandana hetubhāva paccupaṭṭhānā,

cittasamuṭṭhānavāyodhātupadaṭṭhānā. Sā panesā kāya vipphandanena

adhippāyaviññāpanahetuttā sayañca tena kāya vipphandanasaṅkhātena kāyena viññeyyattā

kāyaviññattiti vuccati. Tāya ca pana calitehi cittajarūpehi abhisambandhānaṃ utujādīnampi

calanato abhikkamapaṭikkamādayo pavattantīti vedi tabbā. Vacībhedappavattaka

cittasamuṭṭhānapaṭhavīdhātuyā upādinna ghaṭṭanapaccayo ākāravikāro vacīviññatti,

adhippāyappakāsana rasā, vacīghosassa hetubhāvapaccupaṭṭhānā,

cittasamuṭṭhānapaṭhavīdhātu padaṭṭhānā. Sā panesā vacīghosena

adippāyaviññāpanahotuttā sayañca tāya vacīghosasaṅkhātāya vācāya viññeyyattā

vacīviññattīti vuccati. Yathāhi araññe ussāpetvā baddhagosīsādi udakanimittaṃ disvā

'udakamettha atthi'ti viññāyati, evaṃ kāya vipphandanañceva vacīghosañca gahetvā

kāyavacīviññattiyopi viññāyanti. Rūpaparicchedalakkhaṇā ākāsadhātu, rūpapariyantappa

kāsanarasā, rūpamariyādāpaccupaṭṭhānā, asamphūṭṭhabhāvavchidda vivarabhāva

paccupaṭṭhānā vā, paricchinnarūpapadaṭṭhānā, yāya paricchinnesu rūpesu idamito

uddhamadho tiriyanti ca hoti. Advdhatā lakkhaṇā rūpassa lahutā, rūpānaṃ

garubhāvavinodanarasā, lahu parivattitāpaccupaṭṭhānā, lahurūpapadaṭṭhānā.

Athaddhatālakkhaṇā rūpassa mudutā, rūpānaṃthaddhabhāva vinodanarasā, sabbakiriyāsū

avi rodhitā paccupaṭṭhānā, mudurūpapadaṭṭhānā. Sarīrakiriyānukūla kammañña

bhāvalakkhaṇā rūpassa kammaññatā, akammaññatā vinodanarasā,

adubbalabhāvapaccupaṭṭhānā, kammaññarūpapadaṭṭhānā. Etā pana tisso na aññamaññaṃ

vijahanti. Evaṃ santepi - yo aro gino viya rūpānaṃ. Lahubhavo adandhatā

lahuparivattippakāro rūpadavdhattakaradhātukkhobha paṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno, so

rūpa vikāro rūpassa lahutā. Yo pana suparimadditacammasseva rūpānaṃ mudubhāvo

sabbakiriyāvisesesu vasavattanabhāvamaddavappakāro rūpatthaddhattakaradhātukkhobha

[PTS Page 449] [\q 449/] paṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno, so rūpa vikāro rūpassa

mudutā. Yo pana sudhantasuvaṇṇasseva rūpānaṃ kammaññabhāvo

sarīrakiriyānukūlabhāvappakāro sarīrakiriyānaṃ ananukūlakaradhātukkhobha

paṭipakkhapaccayasamuṭṭhāno, so rūpa vikāro rūpassa kammaññatāti evametāsaṃ viseso

veditabbo. Ācayalakkhaṇo rūpassa upacayo, pubbantato rūpānaṃ ummujjā panaraso,

niyyātanapaccupaṭṭhāno, paripunṇabhāvapaccupaṭṭhāno vā, upacitarūpapadaṭṭhāno.

Pavattilakkhaṇā rūpassa santatī, anubandhanarasā, anupacchedapaccupaṭṭhānā,

anuppabandhakara rūpapadaṭṭhānā. Ubhayampetaṃ jātirūpassevādhivacanaṃ. Ākāra

nānattato pana

[SL Page 336] [\x 336/]

Veneyyavasena ca upacayo santatīti uddesa1 desanā katā yasmā panettha atthato nānattaṃ

natthi, tasmā imesaṃ padānaṃ niddese "yo āyatanānaṃ ācayo, so rūpassa upacayo; yo

rūpassa upacayo, so rūpassa santatī"ti vuttaṃ. Aṭṭhakathāyampi ācayo nāma nibbatti,

upacayo nāma vaḍḍhi, santati nāma pavattīti vatvā naditīre khatakūpamhi

udakuggamanakālo viya ācayo nibbatti, paripunṇakālo viya upacāyo vaḍḍhi, ajjhottha ritvā

gamanakālo viya santati pavattīti upamā katā. Upamā vasāneca evaṃ kiṃ katitaṃ hoti?

Āyatanena ācayo kathito, ācayena āyatanaṃ kathitanti vuttaṃ. Tasmā yā rūpānaṃ paṭhamābhi

nibbatti sā ācayo, yā tesaṃ upari aññesaṃ nibbattamānānaṃ nibbatti, sā vaḍḍhi; ākārena

upaṭṭhānato upacayo, yā tesampi upari punappuna aññesaṃ nibbattamānānaṃ nibbatti, sā

anuppa bandhākārenaupaṭṭhānato santatīti ca pavuccatīti veditabbā.

Rūpaparipākalakkhaṇā jaratā, upanayanarasā, sabhāvānapagamepi nava bhāvāpagama

paccupaṭṭhānā, vīhipurāṇabhāvo viya, paripaccamānarūpa padaṭṭhānā.

Khaṇḍivcādibhāvena dantādīsu vikāradassanato idaṃ pākaṭajaraja savdhāya vuttaṃ.

Arūpadhammānaṃ pana paṭicchannajarā nāma hoti. Tassā esa vikāro natthi, yā ca paṭhavī

udaka pabbata candima suriyādīsu avīci jarā nāma. [PTS Page 450] [\q 450/]

paribhedalakkhaṇā rūpassa aniccatā, saṃsīdanarasā, kayavayapaccupaṭṭhānā,

paribhijjamānarūpa padaṭṭhānā. Ojālakkhano kabalīkāro āhāro, rūpāharaṇaraso,

upatthambhana paccupaṭṭhāno, kabalaṃ katvā āharitabbavatthupadaṭṭhāno. Yāya ojāya

sattā yāpentitassā etaṃ adhivacanaṃ, imāni tāva pāḷiyaṃ āgatarupāneva. Aṭṭhakathāyaṃ

pana balarūpaṃ, sambhavarupaṃ, jātirūpaṃ, rogarūpaṃ, ekaccānaṃ matena middharūpanti

evaṃ añña nipi rūpāni āharitvā "addhā munīsi sambuddho natthi nivaraṇā tavā[a]"ti ādīni

vatvā middharūpaṃ tāva natthiyevāti paṭikkhittaṃ. Itaresu rogarupaṃ jaratā aniccatā

gahaṇena gahitameva, jāti rūpaṃ upacayasantatigahaṇena, sambhavarūpaṃ

āpodhātugahaṇena, balarūpaṃ vāyodhātugahaṇena gahitameva. Tasmā tesu ekampā

visuṃnatthīti sanniṭhānaṃ kataṃ, iti idaṃ catuvīsatividhaṃ upādārūpaṃ pubbe vuttaṃ

catubbidhaṃ bhūtarūpañcāti aṭṭhavīsatividhaṃ rūpaṃ hoti. Anūnamanadhikaṃ. Taṃ

sabbampi na hite, ahetukaṃ, hetuvippa yuttaṃ, sappaccayaṃ, lokiyaṃ, sāsavamevāti

ādinānayena ekavidhaṃ. Ajjhattikaṃ bāhiraṃ, oḷārikaṃ sukumaṃ, dare santike, nipphannaṃ

anipphannaṃ, pasādarūpaṃ nappasādarūpaṃ, indriyaṃ anindriyaṃ, upādinnaṃ anupādinnanti

ādivasena duvidhaṃ. Tattha cakkādipañcavidhaṃ atta bhāvaṃ adhikicca pavattattā

ajjhattikaṃ, sesaṃ tato bāhirattā.

1. Sī. Uddese. [A.] Mahāaṭṭhakathā.

[SL Page 337] [\x 337/]

Bāhiraṃ. Cakkhādīni nava āpodhātuvajjā1 tisso dhātuyo cāti dvādasavidhaṃ ghaṭṭanavasena

gahetabbato oḷārikaṃ, sesaṃ tato viparitattā sukhumaṃ. Yaṃ sukhumaṃ tadeva

duppaṭivijjhasabhāvattā dūre, itaraṃ suppaṭivijjhasabhāvattā santike. Catasso dhātuyo

cakkhā dīni terasa kabalīkāro āhāro cāti aṭṭhārasavidhaṃ rūpaṃ pariccheda

vikāralakkhaṇabhāvaṃ atikkamitvā sabhāveneva pariggahetabbato nipphannaṃ, sesaṃ

tabbiparītatāya anipphannaṃ. Cakkhādi pañcavidhaṃ rūpādīnaṃ gahaṇapaccayabhāvena

ādāsatalaṃ viya vippasannattā pasādarūpaṃ. Itaraṃ tato viparitattā nappasādarūpaṃ. [PTS

Page 451] [\q 451/] pasāda rūpameva itthindriyādittayena saddhiṃ adhipatiaṭṭhena

indriyaṃ sosaṃ tato viparitattā anindriyaṃ. Yaṃ kammajanti parato cakkhāma, taṃ kammena

upādinnattā upādinnaṃ, sesaṃ tato viparītattā anupādinnaṃ. Puna sabbameva rūpaṃ

sanidassanakammajādīnaṃ tikānaṃ vasona tividhaṃ hoti. Tathe oḷārike rūpaṃ

sanidassanasappaṭighaṃ, sesaṃ anidassanasappaṭighaṃ, sabbampi sukhumaṃ

anidassanaappaṭighaṃ, evaṃ tāva sanidassanattikavasena tividhaṃ. Kammajādittikavasena

pana. Kammato jātaṃ kammajaṃ, tadaññapaccayajātaṃ akammajaṃ, na kutoci jātaṃ

nevakammajaṃ nākammajaṃ. Cintato jātaṃ cittajaṃ. Tadañña paccayajātaṃ acittajaṃ. Na

kutoci jātaṃ nevacittajaṃ nācittajaṃ. Āhārato jātaṃ āhārajaṃ, tadaññapaccayajātaṃ anāhārajaṃ,

na kutoci jātaṃ nave āhārajaṃ na anāhārajaṃ. Ututo jātaṃ utujaṃ, tadaññapaccayajātaṃ

anutujaṃ, na kutoci jātaṃ neva utujaṃ na anutujanti evaṃ kammajādittikavasena tividhaṃ.

Puna diṭṭhādi rūparūpādi vatthādi catukkavasona catubbidhaṃ, tattha rūpāyatanaṃ diṭṭhaṃ

nāma dassanavisayattā, saddāyatanaṃ sutaṃ nāma savaṇa visayattā,

gavdharasaphoṭṭhabbattayaṃ mutaṃ nāma sampattagāhakaindriya visayattā, sesaṃ viññātaṃ

nāma viññāṇasseva visayattāti evaṃ tāva diṭṭhādicatukkavasena catubbidhaṃ.

Nipphannarūpaṃ panettha rūpa rūpaṃ nāma, ākāsadhātu paricchedarūpaṃ nāma,

kāyaviññattiādi kammaññatāpariyantaṃ vikārarūpaṃ nāma, jātijarābhaṅgaṃ lakkhaṇa rūpaṃ

nāmāti evaṃ rūparūpādicatukkavasena catubbidhaṃ. Yaṃ panettha hadayarūpaṃ nāma taṃ

vatthu na dvāraṃ, viññattidvayaṃ dvāraṃ na vatthu, pasādarūpaṃ vatthu ceva dvārañca,

seṃsa neva vatthu na dvāranti evaṃ vatthādicatukkavasena catubbidhaṃ. Puna ekajaṃ dvijaṃ

tijaṃ catujaṃ nakutoci jātanti imesaṃ vasena pañcavidhaṃ, tattha kammajameva cittajameva

caekajaṃ nāma, tesu saddhiṃ hadayavatthunā indriyarūpaṃ kammajameva, viññattidvayaṃ

cittajameva. Yaṃ pana cittato ca ututo ca jātaṃ taṃ dvijaṃ nāma, taṃ saddāyatanameva.

1. Ma. 11. Āpodhātuvajjitā.

[SL Page 338] [\x 338/]

Yaṃ utucittāhārehi jātaṃ [PTS Page 452] [\q 452/] taṃ tijaṃ nāma, taṃ pana lahutādittaya

meva. Yaṃ catūhipi kammādīhi jātaṃ taṃ catujaṃ nāma, taṃ lakkhaṇaṃ rūpavajjaṃ avasesaṃ

hoti. Lakkhaṇarūpaṃ pana na kutoci jātaṃ. Kasmā? Na hi uppādassa uppādo atthi,

uppannassa ca paripākabheda mattaṃ itaradvayaṃ. Yampi rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ

gavdhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ ākāsadhātu āpodātu rūpassa lahutā rūpassa

mudutā rūpassa kammaññatā rūpassa upacāyo rūpassa santati kabalīkāro āhāro ime

dhammā cittasamuṭṭhānāti ādīsu jātiyā kutoci jātattaṃ anuññātaṃ, taṃ pana

rūpajanakappaccayānaṃ kiccānubhāvakkhaṇe diṭṭhattāti veditabbaṃ.

Idaṃ tāva rūpakkhavdhe vitthārakathāmukhaṃ.

Itaresu pana yaṃ kiñci vedayitalakkhaṇaṃ sabbantaṃ ekato

Itaresu pana yaṃ kiñci vedayitalakkhaṇaṃ sabbantaṃ ekato katvā vedanākkhavdho, yaṃ

kiñci sañjānanalakkhaṇaṃ sabbantaṃ ekato katvā saññākkhavdho, yaṃ kiñci

abhisaṅkharaṇalakkhaṇaṃ sabbantaṃ ekato katvā saṅkhārakkhandho, yaṃ kiñci vijānana

lakkhaṇaṃsabbantaṃ ekato katvā viññāṇakkhandhoti vedi tabbo. Tattha yasmā

viññāṇakkhandhe viññāte itare suviññeyyā honti, tasmā viññāṇakkhandhamādiṃ

katvāvaṇṇanaṃ karasissāma. "Yaṃ kiñci vijānanalakkhaṇaṃ sabbantaṃ ekato katvā

viññāṇakkhandho veditabbo"ti hi vuttaṃ. Kiñca vijānana lakkhaṇaṃ viññāṇaṃ? Yathāha:

"vijānāti vijānātī"[a]ti kho āvuso tasmā 'viññāṇa'nti vuccatīti. 'Viññāṇaṃ, cittaṃ, mano'ti

atthato ekaṃ, tadetaṃ vijānanalakkhaṇena sabhāvato ekavidhampi jātivasena tividhaṃ

kusalamakulaṃ avyākatañca. Tattha kusalaṃ bhumi bhedato catubbidhaṃ: kāmāvacaraṃ

rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokuttarañca. Tattha kāmāvacaraṃ: somanassupekkhāñāṇa

saṅkhārabhedato aṭṭhavidhaṃ. Seyyathīdaṃ: somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ

asaṅkhāraṃ sasaṅkhārañca, tathā ñāṇavippayuttaṃ. Upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ

asaṅkhāraṃ sasaṅkhārañca, [PTS Page 453] [\q 453/] tathā ñāṇavippayuttaṃ. Yadāhi

deyya dhammapaṭiggāhakādisampattiṃ aññaṃ vā somanassahetuṃ āgamma haṭṭhapahaṭṭho

"atthi dinna"nti ādinayappavattaṃ sammādiṭṭhiṃ purakkhatvā asaṃsīdanto anussāhito

parehi dānādīni puññāni karoti, tadāssa cittaṃ somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ

asaṃkhāraṃhotī. Yadā pana vuttanayena haṭṭhatuṭṭho sammādiṭṭhiṃ purakkhatvā

amuttacāgatādivasena saṃsīdamāno vā parehi vā ussāhito karoti, tadāssa tadevacittaṃ

sasaṅkhāraṃ hoti. Imasmi.

[A.] Majjhimanikāya - mahāvedallasutta.

[SL Page 339] [\x 339/]

Hi atthe saṅkhāroti etaṃ attano vā paresaṃ vā vasena pavattassa

pubbapayogassādhivacanaṃ. Yadā panassa ñātijanassa paṭipatti dassanena jātaparicayā

bāladārakā bhikkhu disvā somanassa jātā sahasā kiñcideva hatthagataṃ dadanti vā vandanti

vā, tadā tatiyaṃ cittaṃ uppajjati. Yadā pana 'detha vandathā'ti ñātīhi ussā hitā evaṃ

paṭipajjanti. Tadā catutthaṃ cittaṃ uppajjati. Yadā pana deyyadhammapaṭiggāhakādīnaṃ

asampattiṃ aññesaṃ vā somanassa hetunaṃ abhāvaṃ āgammacatusupi vikappesu

somanassarahitā honti. Tadā sesāni cattāri upekkhāsahagatāni uppajjantiti evaṃ

somanassupekkhā ñāṇasaṅkhāra bhedato aṭṭhavidaṃ kāmāvacara kusalaṃ veditabbaṃ.

Rūpāvacaraṃ pana jhānaṅgayogabhedato pañcavidhaṃ hoti. Seyyathīdaṃ:

vitakkavicārapītisukhasamādisampayuttaṃ paṭhamaṃ, tato atikkantavitakkaṃ dutiyaṃ, tato

atikkantavicāraṃ tatiyaṃ, tato virattapītikaṃ catutthaṃ, atthagatasukhaṃ1 upekkhā samādhi

yuttaṃ pañcamanti.

Arūpāvacaraṃ catunnaṃ āruppānaṃ yogavasena catubbidhaṃ, vuttappakārena hi

ākāsānañcāyatanajhānena sampayuttaṃ paṭhamaṃ, viññāṇañcāyatanādīhi

dutiyatatiyacatutthāni.

Lokuttaraṃ catumaggasampayogato catubbidhanti evaṃ tāca kusalaviññāṇameva ekavīsati

vidhaṃhoti. [PTS Page 454] [\q 454/]

Akusalaṃ pana bhumito ekavidhaṃ kāmāvacarameva. Mūlato tividhaṃ lobhamūlaṃ

dosamūlaṃ mehamūlañca. Tattha loba mūlaṃ somanassupekkhādiṭṭhigatasaṅkhārabhedato

aṭṭhavidhaṃ. Seyyathīdaṃ: somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ asaṅkhāraṃ

sasaṅkhārañca, tathā diṭṭigatavippayuttaṃ. Upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ

asaṅkhāraṃ sasaṅkhārañca, tathā diṭṭhagatavippayuttaṃ. Yadāhi 'natthi kāmesu ādīnavo'tī

ādinā nayena micchādiṭṭhiṃ purakkhatvā haṭṭhakuṭṭho kāmo vā paribhuñjati,

diṭṭhamaṅgalādīni vā sārato pacceti, sabhāvatikkheneva anussāhitena cittena, tadā

paṭhamaṃ akusala cittaṃ uppajjati. Yadā mavdena samussāhitena cittena, tadā dutiyaṃ, yadā

micchādiṭṭhiṃ apurakkhatvā kevalaṃ haṭṭhatuṭṭho methunaṃ vā sevati, parasampattiṃ vā

abhijjhāyati, pahabhaṇḍaṃ vā rahati, sabhāvatikkheneva anussāhitena cittena, tadā tatiyaṃ.

Yadā mandena samussāhitena cittena, tadā catutthaṃ. Yadā pana kāmānaṃ vā asampattiṃ

āgamma aññesaṃ vā somanassahetunaṃ abhāvena catusupi vikappesu somanassarahitā

honti, tadā sesāni cattāri

1. Ma. Atthaṅgatasukhaṃ

[SL Page 340] [\x 340/]

Upekkhāsahagatāni uppajjantīti evaṃ somanassupekkhā diṭṭhigata saṅkhārabhedato

aṭṭavidhaṃ lobhamūlaṃ veditabbaṃ. Dosamūlaṃ pana domanassasahagataṃ

paṭighasampayuttaṃ asaṅkhāraṃ sasaṅkhāranti duvidha meva hoti, tassa pāṇātipātādisu

tikkhamavdappavattikāle uppatti veditabbā. Mohamūlaṃ upekkhāsahagataṃ vicikicchāsampa

yuttaṃ uddhaccasampayuttañcāti duvidhaṃ, tassa sanniṭṭhānavikkhepa kāle pavatti

veditabbāti evaṃ akusalaviññāṇaṃ dvādasavidhaṃ hoti.

Avyākataṃ jātibhedato duvidhaṃ vipākaṃ kiriyañca. Tattha vipākaṃ bhumito catubbidhaṃ

kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokuttarañca. Tattha kāmāvacaraṃ duvidhaṃ

kusalavipākaṃ akusala vipākañca. Kusalavipākampi duvidhaṃ ahetukaṃ sahetukañca. Tattha

alobhādivipākahetu virahitaṃ ahetukaṃ, taṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaghāṇajivhākāyaviññāṇaṃ

sampaṭicchanakiccā manodhātu santī raṇādikiccā ṅve manoviññāṇadhātuyo dvāti

aṭṭhavidhaṃ. [PTS Page 455] [\q 455/] tattha cakkhusannisitarūpavijānanalakkhaṇaṃ

cakkhuviññāṇaṃ, rūpanimittārammaṇarasaṃ, rūpābhimukhabhāvapaccupaṭṭhānaṃ,

rūpārammaṇāya kiriya manodhātuyā apagamapadaṭṭhānaṃ, sotādi sannissita saddādi

vijānana lakkhaṇāni sotaghāṇajivhākāyaviññāṇāni, saddādinimittārammaṇa rasāni,

saddādiabhimukhabhāvapaccupaṭṭānāni, saddādiārammaṇānaṃ kiriya manodhātūnaṃ

apagamapadṭhānāni, cakkhuviññāṇādīnaṃ anantaraṃ rūpādivijānanalakkhaṇā manodhātu,

rūpādisampaṭicchanarasā, tathā bhāvapaccupaṭṭhānā, cakkhuviññāṇādīnaṃ

apagamapadaṭṭhānā, ahetuka vipākā saḷārammaṇavijānanalakkhaṇā duvidhāpi

santīraṇādikiccā manoviññāṇadhātu, santīraṇādirasā, tathābhāvapaccupaṭṭhānā, hadaya

vatthupadaṭṭhānā, somanassupekkhāyogato pana dvipañcaṭṭhāna bhedato ca tassā bhedo,

etāsu hi ekā ekantamiṭṭhārammaṇe pavattisabbhāvato somanassasampayuttā hutvā

santīraṇatadā rammaṇavasena pañcadvāre ceva javanāvasāne ca pavattanato dviṭṭhānā

hoti. Ekā iṭṭhamajjhattārammaṇe pavattisabbhāvato upekkhāsampayuttā hutvā

santīraṇatadārammaṇapaṭisandhibhavaṅgacuti vasena pavattanato pañcaṭṭhānā hoti.

Aṭṭhavidhampi cetaṃ ahetukavipākaviññāṇaṃ niyatāniyatārammaṇattā duvidhaṃ, upekkhā

sukhasomanassabedato tividhaṃ. Viññaṇapañcakaṃ hettha niyatā rammaṇaṃ yathākkamaṃ

rūpādīsuyeva pavattito, sesaṃ aniyatā rammaṇaṃ. Tata; hi manodhātu pañcasupi rūpādīsu

pavattati, mano viññāṇadhātudvayaṃ chassūti. Kāyaviññāṇaṃ panettha sukhayuttaṃ.

Ciṭṭhānā manoviññāṇadhātu somanassayuttā, sesaṃ upekkhā yuttanti. Evaṃ tāva

kusalavipākahetukaṃ aṭṭhavidhaṃ veditabbaṃ.

[SL Page 341] [\x 341/]

Alohādi vipākahetu sampayuttaṃ pana sahetukaṃ, taṃ kāmāvacarakusalaṃ viya

somanassādibhedato aṭṭhavidaṃ. Yathā pana kusalaṃ dānādivasena chasu ārammaṇesu

pavattati, na idaṃ tathā. Idaṃ hi paṭisandhibhavaṅgacutitadārammaṇavasena

parittadhammapariyāpannesu yeva chasu ārammaṇesu pavattati. Saṅkhārāsaṅkhārabhāvo

panetthaāgamanādivasena veditabbo. Sampayuttadhammānañca [PTS Page 456] [\q 456/]

visese asatipi ādāsatalādīsumukhanimittaṃ viya nirussāhaṃ vipākaṃ, mukhaṃ viya sa

ussāhaṃ kusalanti veditabbaṃ. Kevalaṃ hi akusalacittaṃ ahetukameva, taṃ cakkhuviññāṇaṃ

sotaghāṇajivhākāyaviññāṇaṃ sampaṭicchanakiccā manodhātu santīraṇādikiccā pañcaṭṭhānā

mano viññāṇadhātuti sattavidhaṃ, taṃ lakkhaṇādito kusalāhetuka vipāke vuttanayeneva

veditabbaṃ. Kevalaṃ hi kusalavipākāni iṭṭhaiṭṭhamajjhattārammaṇāni. Imāni

aniṭhaaniṭṭhamajjhattārammaṇāni, tāni ca upekkhāsukhasomanassabhedato tividhāni. Imāni

dukkhaupekkhāvasena duvidhāni. Etthahi kāyaviññāṇaṃ dukkhasahagatameva, sesāni

upekkhāsahagatāni. Sāca tesu upekkhā hīnā dukkhaṃ viya nātitikhiṇā, itaresu

upekkhāpaṇītā sukhaṃ viya nāti tikhiṇā, iti imesaṃ sattannaṃ akusalavipākānaṃ

purimānañca so pasannaṃ kusalavipākānaṃ vasena kāmāvacaravipākaviññāṇaṃ

tevīsatividhaṃ.

Rūpāvacaraṃ pana kusalaṃ viya pañcavidhaṃ, kusalampana samāpattivasena javanavīthiyaṃ

pavattati, idaṃ uppattiyaṃ paṭisandhibhavaṅga cutivasena, yathā ca rūpāvacaraṃ evaṃ

arūpāvacarampi kusalaṃ viya catubbidhaṃ, pavattibhedo pissa rūpāvacare vuttanayo eva.

Lokuttaravipākaṃ catumaggayuttacittaphalattā catubbidhaṃ, taṃ magga vithivasena ceva

phalasamāpattivasena ca vidhā pavattatīti evaṃ sabbampi catusu bhumūsu chattiṃsavidhaṃ

vipākaviññāṇaṃ hoti. Kiriyaṃ pana bhumibhedato tividhaṃ kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ

ārūpāvacarañca; tattha kāmāvacaraṃ duvidhaṃahetukaṃ sahetukañca. Tattha alobhādi

kiriyāhetuvirahitaṃ ahetukaṃ, taṃ manodhātumanoviññāṇadhātu hedato duvidhaṃ, tattha

cakkhuviññāṇādipurecararūpādivijānanalakkhaṇā manodhātu, āvajjanarasā,

rūpādiabhimukhabhāvapaccupaṭṭhānā bhavaṅgavicchedapadaṭṭhānā upekkhāyuttāva hoti.

Manoviññāṇa dhātu pana duvidhā sādhāraṇā āsādhāranā ca. [PTS Page 457] [\q 457/]

tattha sādhāraṇā upekkhāsahagatāhetukakiriyā saḷārammaṇa vijānanalakkhaṇā,

kiccavasena pañcadvāramanodvāresu votthapanāvajjanarasā, tathā bhāvapaccupaṭṭhānā,

ahetukavipākamanoviññāṇadhātubhavaṅgānaṃ aññatarāpagamapadaṭṭhānā. Asādhāraṇā

somanassasahagatā ahetukakiriyā saḷārammaṇavijānanalakkhaṇā, kiccavasena arahataṃ

anuḷāresu vatthusu hasituppādanarasā, tathābhāvapaccupaṭṭhānā, ekantato

hadayavatthupadaṭṭhānāti; iti kāmāvacarakiriyaṃ ahetukaṃ tividhaṃ.

[SL Page 342] [\x 342/]

Sahetukaṃ pana somanassādibhedato kusalaṃ viya aṭṭhavidhaṃ, kevalaṃ hi kusalaṃ

sekhaputhujjanānaṃ uppajjati, idaṃ arahataṃ yevāti, ayamettha viseso. Evaṃ tāva

kāmāvacaraṃ ekādasavidhaṃ, rūpāvacaraṃ pana arūpāvacarañca kusalaṃ viya pañcavidhaṃ

catubbidhaṃ ca hoti, arahataṃ uppattivaseneva cassa kusalato viseso veditabboti. Evaṃ

sabbampi tīsu bhumīsu vīsatividhaṃ kiriyavaññāṇaṃ hoti, iti ekavīsati kusalāni

dvādasākusalāni chattiṃsavipākāni vīsatikiriyānīti sabbānipi ekunanavutiviññāṇāni honti,

yāni paṭisandhi bhavaṅgāvajjana dassana samaṇa ghāyana sāyana phusana sampaṭicchana

santīraṇa votthapana javana tadārammaṇa cutivasena cuddasahi ākāraha pavattantī.

Kathaṃ? Yadāhi aṭṭhannaṃ kāmāvacarakusalānaṃ ānubhāvena devamanussesu sattā

nibbattanti, tadā nesaṃmaraṇa kāle paccupaṭṭhitaṃ kammakammanimittagatinimittānaṃ

aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā aṭṭha sahetuka kāmāvacaravipākāni manussesu

paṇḍakādibhāvaṃ āpajjamānānaṃ dubbalavihetuka kusalavipāka upekkhāsahagatā

ahetukavipākamanoviññāṇadhātu cāti paṭisandhi vasena nava vipākacittāni pavattanti.

Yadā rūpāvacarārūpāvacara kusalānubhāvena rūpārūpabhavesu nibbattanti, tadā nesaṃ

maraṇa kāle paccupaṭṭhitaṃ kammakammanimittameva ārammaṇaṃ katvānava

rūpārūpāvacaravipākāni paṭisandhivasena pavattanti. Yadā pana akusalānubhāvena apāye

nibbattanti tadā nesaṃ maraṇakāle paccu paṭṭhitaṃ kammakammanimittagatinimittānaṃ

aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā ekā akusalavipākāhetumanoviññāṇadhātu paṭisandhivasena

pavattatīti [PTS Page 458] [\q 458/] evaṃ tāvettha ekūnavīsatiyā vipākaviññāṇānaṃ

paṭisandhivasena pavatti veditabbā. Paṭisandhiviññāṇe pana niruddhe taṃ taṃ

paṭisandhiviññāṇamanubandhamānaṃ tassa tassema kammassa vipākabhūtaṃ

tasmiññecārammaṇe tādisameva bhavaṅgaviññāṇaṃ nāma pavattati, punapi tādisaṃ punapi

tādisanti evaṃ asati santāna vinivattake aññasmiṃ cittuppāde nadisotaṃ viya supinaṃ

apassato niddokkamana kālādisu aparimāṇasaṅkhampi pavattati yevāti evaṃ tesaññeva

viññāṇānaṃ bhavaṅgavasenāpi pavatti veditabbā. Evaṃ pavatte pana bhavaṅgasantāne yadā

sattānaṃ indriyāni ārammaṇagahaṇakkhamāni honti, tadā cakkhussāpāthagate rūpe rūpaṃ

paṭicca cakkhuppasādassa ghaṭṭanā hoti, tato ghaṭṭa nānubhāvena bhavaṅgacalanaṃ hoti.

Atha niruddhe bhavaṅge tadeva rūpaṃ ārammaṇaṃ katvābhavaṅgaṃ vicchivdamānā viya

āvajjanakiccaṃ sādhayamānā kiriyamanodhātu uppajjati, sotadvārādīsupi eseva nayo.

Manodvāre pana chabbidhepi ārammaṇe āpāthagate bhavaṅgacalanānantaraṃ bhavaṅga

vicchindamānā viya āvajjanakiccaṃ sādhayamānā ahetuka kiriyamanoviññāṇadhātu

uppajjati upekkhā

[SL Page 342] [\x 342/]

Sahagatāti, eravaṃ cinnaṃ kiriyaviññāṇānaṃ āvajjanavasena pavatti veditabbā.

Āvajjanānantaraṃ pana cakkhudvāre tāva dassanakicaṃ sādhayamānaṃ

cakkhuppasādavatthukaṃ cakkhuviññāṇaṃ, sotadvārādīsu savaṇādi kiccaṃ sādhayamānāni

sotaghāṇajivhākāyaviññāṇāni pavattanti, tāni iṭṭhaiṭṭhamajjhattesu visayesu

kusalavipākāni. Aniṭṭhaaniṭṭhavajjhattesu visayesu akusalavipākānīti evaṃ dasannaṃ

vipākaviññāṇānaṃ dassanasavaṇaghāyanasāyanaphūsanavasena pavatti veditabbā.

Cakkhuviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ

tajjā manodhātuti ādi vacanato pana cakkhuviññāṇādīnaṃ anantarā tesaññeva visayaṃ

sampaṭiccha mānā kusalavipākānantaraṃ kusalavipākā, [PTS Page 459] [\q 459/]

akusalavipākānantaraṃ akusalavipākā manodhātu uppajjati, evi dvinnaṃ vipākaviññāṇānaṃ

sampaṭicchanavasena pavatti veditabbā. Manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarā

uppajjati cittaṃ mano mānasaṃ tajjā manoviññāṇadhātūti vacanato pana manodhātuyā

sampaṭicchitameva visayaṃ santīrayamānā akusalavipākamanodhātuyā anantarā

akusalavipākā, kusalavipākāya anantarā iṭṭhārammaṇe somanassasahagatā, iṭṭhamajjhatte

upekkhāsahagatā uppajjati vipākāhekamanoviññāṇādhātuti evaṃ tiṇṇaṃ vipākaviññāṇānaṃ

santīraṇavasena pavatti veditabbā. Santīraṇānantaraṃ pana tameva visayaṃ

vavatthāpayamānā uppajjati kiriyāhetukamano viññāṇadhātu upekkhā sahagatāti evaṃ

ekasseva kiriyaviññāṇassa votthapanavasena pavatti veditabbā. Votthapanānantaraṃ pana

sace mahantaṃ hotī rūpādiārammaṇaṃ, atha yathāvavatthāpite visaye aṭṭhannaṃ vā

kāmāvacarakusalānaṃ dvādasannaṃ vā akusalānaṃ navannaṃ vā

avasesakāmāvacarakiriyānaṃ aññataravasena cha satta vā javanāni javantī, esa tāva

pañcadvāre nayo. Manodvāre pana manodvārāvajjanānantaraṃ tāni yeva. Gotrabhuto

uddhaṃ rūpāvacarato pañca kusalānipañca kiriyāni, arūpāvacarato cattāri kusalāni cattāri

kiriyāni, lokuttarato cattāri magga cittāni cattāri phalacittānīti imesu yaṃ yaṃ

laddhapaccayaṃ hoti taṃ taṃ javatīti evaṃ pañcapaññāsāya kusalākusalakiriyavipāka

viññāṇānaṃ javanavasena pavatti veditabbā javanāvasāne pana sace pañcadvāre

atimahantaṃ manodvāre ca vibhūtamārammaṇaṃ hoti, atha kāmāvacarasattānaṃ

kāmāvacarajavanāvasāne iṭṭhārammaṇādīnaṃ purimakammajavanacittādīnañca vasena yo

yo paccayo laddho hoti, tassa tassa vasenaaṭṭhasu sahetuka kāmāvacaravipākesu tīsu

vipākāhetuka manoviññāṇadhātusu ca aññataraṃ paṭi sotagataṃ nāvaṃ anubandhamānaṃ

kiñci antaraṃ udakamiva bhavaṅgassā rammaṇato aññasmiṃ ārammaṇe javitaṃ

javanamanubandhanti

[SL Page 344] [\x 344/]

Dvikkhattuṃ sakiṃ vā vipākaviññāṇaṃ [PTS Page 460] [\q 460/] uppajjati, tadetaṃ

javanāva sāne bhavaṅgassa ārammaṇe pavattanārahaṃ samānaṃ tassa javanassa ārammaṇaṃ

ārammaṇaṃ katvā pavattattātadārammaṇanti vuccati, evaṃ ekādasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ

tadārammaṇavasena pavatti veditabbā. Tadārammaṇāvasāne pana puna bhavaṅgameva

pavattati, bhavaṅge vicchinne puna āvajjanādīnīti evaṃ laddhapaccayaṃ citta santānaṃ

bhavaṅgānantaraṃ āvajjanaṃ, āvajjanānantaraṃ dassanā dīnīti cittaniyamavaseneva

punappuna tāva pavattati, yava ekasmiṃ bhave bhavaṅgassa parikkhayo. Ekasmiṃ hi bhave

yaṃ sabbapacchimaṃ bhavaṅgacittaṃ, taṃ tato1 cavanattā cutīti vuccati, tasmā tampi

ekūnavīsatividhameva hoti, evaṃ ekūnavīsatiyāvipākaviññāṇānaṃ cutivasena pavatti

veditabbā. Cutito pana puna paṭisandhi, paṭisandhito puna bhavaṅganti evaṃ

bhavagatiṭhitinivāsesu saṃsaramānānaṃ sattānaṃ avicchinnaṃ cittasantānaṃ pavattatiyeva.

Yo panettha arahattaṃ pāpuṇāti tassa cuticitte niruddhe niruddha meva hotīti.

Idaṃ viññāṇakkhandhe vitthārakathāmukhaṃ.

Edāni yaṃ vuttaṃ yaṃ kiñci vedayitalakkhaṇaṃ sabbantaṃ ekato katvā vedanākkhandho

veditabboti. Etthāpi vedayita lakṇaṇaṃ nāma vedanāva. Yathāha: - "vedayati vedayatīti kho

āvuso tasmā vedanāti vuccatī[a]ti. Sā pana vedayitalakkhaṇena sabhāvato eka vidhāpi

jātivasena tividhā hoti: kusalā akusalā avyākatā cāti. Tattha kāmāvacaraṃ

somanassupekkhāñāṇasaṅkhārabhedato aṭṭhavidhanti ādinā nayena vuttena

kusalaviññāṇenasampayuttā kusalā, akusalena sampayuttā akusalā, avayākatena

sampayuttāavyākatāti veditabbā. [PTS Page 461] [\q 461/] sā sabhāvabhedato

pañcavidhā hoti: sukhaṃ dukkhaṃ somanassaṃ demanassaṃ upekkhāti. Tattha

kusalavipākena kāyaviññāṇena sampayuttaṃ sukhaṃ, akusalavipākena dukkhaṃ,

kāmāvacarato catūhi kusalehi catūhi sahetukavipākehi ekena ahetukavipākena catūhi

sahetukakiriyehi ekena ahetukakiriyena catūhi akusalehi rūpāvacarato ṭhapetvā

pañcamajjhāna viññāṇaṃ catūhi kusalehi catūhi vipākehi catūhi kiriyehi, lokuttaraṃ pana

yasmā ajjhānikaṃ nāma natthi tasmā aṭṭhalo kuttarāni pañcannaṃ jhānānaṃ vasena

cattāḷīsaṃ hontī, tesu ṭhapetvā aṭṭha pañcamajjhānikāni sesehi dvattiṃsāya

kusalavipākehīti. Evaṃ somanassaṃ dvāyaṭṭhiyā viññāṇehi sampayuttaṃ,

1. Sī 11. Tato bhavaṅgato. [A.] Majjhimanikāya. Mahāvedallasutta.

[SL Page 345] [\x 345/]

Domanassaṃ dvīhi akusalehi, upekkhā avasesapañcapaññāsāya viññāṇehi sampayuttā.

Tattha iṭṭhaphoṭṭhabbānubhavanalakkhaṇaṃ sukhaṃ, sampayuttānaṃ upabrūhaṇarasaṃ,

kāyikaassādapaccupaṭṭhānaṃ, kāyindriyapadaṭṭhānaṃ.

Aniṭṭhaphoṭṭhabbānubhavanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ, sampa yuttānaṃ milāpanarasaṃ,

kāyikābādhapaccupaṭṭhānaṃ, kāyindriya padaṭṭhānaṃ, iṭṭhārammaṇānubhavanalakkhaṇaṃ

somanassaṃ, yathā tathā vā iṭṭhākārasambhogarasaṃ, cetasikaassādapaccupaṭṭhānaṃ,

passaddhi padaṭṭhānaṃ. Aniṭṭhārammaṇānubhavanalakkhaṇaṃ domanassaṃ, yatā tathā cā

aniṭṭhākārasambhogarasaṃ, cetasikābādhapaccupaṭṭhānaṃ, ekante neva

hadayavatthupadaṭṭhānaṃ. Majjhattavedayitalakkhaṇā upekkhā, sampayuttānaṃ

nātiupabrūhanamilāpanarasā, santabhāvapaccupaṭṭhānā, nippītikacittapadaṭṭhānāti.

Idaṃ vedanākkhavdhe vitthārakathāmukhaṃ.

Idāni yaṃ vuttaṃ yaṃ kiñci sañjānanalakkhaṇaṃ sabbantaṃ ekato katvā saññākkhavdho

veditabboti. Etthāpi sañjānana lakkhaṇaṃ nāma saññāva. Yathāha: - "sañjānāti sañjānātīti

kho āvuso tasmā saññāti vuccatī[a]"ti. Sā panesā sañjānanalakkhaṇena sabhāvato

ekavidhāpi jātivasena tividhāva hoti: kusalā akusalā avyākatā ca. Tattha

kusalaviññāṇasampayuttā [PTS Page 462] [\q 462/] kusalā, akusalasampayuttā akusalā,

avyākatasampayuttā avayākatā. Na hi taṃ viññāṇaṃ atthi yaṃ saññāya vippayuttaṃ. Tasmā

yattako viññāṇassa bhedo tattako saññāyāti. Sā panesā evaṃ viññāṇena samappabhedāpi

lakkhaṇāditosabbāva sañjānana lakkhaṇā, tadevetanti puna

sañjānanappaccayanimittakaraṇarasādāruādīsu tacchakādayo viya, yathā

gahitanimittavasena abhinimesa karaṇapaccupaṭṭhānā hatthidassakaandhā viya, yathā

upaṭṭhita visaya padaṭṭhānā tiṇapurisakesu migapotakānaṃ purisātī uppannasaññā viyāti.

Idaṃ saññākkhavdhe vitthārakathāmukhaṃ.

Yaṃ pana vuttaṃ yaṃ kiñci abhisaṅkharaṇalakkhaṇaṃ sabbanta ekato katvā

saṅkhārakkhandho veditabboti. Ettha abhisaṅkharaṇalakkhaṇaṃ nāma

rāsikaraṇalakkhaṇaṃ; kiṃ pana tanti? Saṅkhārāyeva. Yathāha: "saṅkhatamabhisaṅkharontīti

kho bhikkhave tasmā saṅkhārāti vuccantī[b]"ti. Te abhisaṅkharaṇalakkhaṇā, āyūhanarasā,

vipphāra paccupaṭṭhānā, sesakhandhattaya padaṭṭhānā, evaṃ lakkhaṇādito eka

[A.] Majjhimanikāya - mahāvedallasutta. [B.] Saṃyuttanikāya-khajjaniyavagga.

[SL Page 346] [\x 346/]

Vidhāpi ca jātivasena tividhā: kusalā akusalā avyākatāti. Tesu kusalaviññāṇasampayuttā

kusalā, akusalasampayuttā akusalā, avayākatasampayuttā avyākatā. Tattha kāmāvacara

paṭhamakusala viññāṇasampayuttā tāva niyatā sarūpena āgatā sattavīsati, yevāpanakā

cattāro, aniyatā pañcāti chattiṃsa. Tattha phasso cetanā vitakko vicāro pīti viriyaṃ jīvitaṃ

samādhi saddhā sati [PTS Page 463] [\q 463/] hiri ottappaṃ alobho adoso amoho

kāyapassaddhi citta passaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāya

kammaññatācittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujjukatā cittujjukatāti

imesarūpena āgatā sattavīsati; chando adhimokkho manasikāro tatra majjhattatāti ime yevā

panakā cattāro;karuṇā muditā kāyaduccaritavirati vacīduccarita virati micchājivaviratīti ime

aniyatā pañca; etehi kadāci upjjanti uppajjamānāpi ca na ekato uppajjanti. Tattha phusa tīti

phasso, svāyaṃ phusanalakkhaṇo saṅghaṭṭanaraso sannipāta paccupaṭṭhāno

āpāthagatavisayapadaṭṭhāno. Ayaṃ hi arūpadhammopi samāno ārammaṇephusanākāreneva

pavattati. Ekadesena ca anallīyamānopi rūpaṃ viya cakkhu saddo viya ca sotaṃ cittaṃ

ārammaṇañca saṅghaṭṭeti, tikasannipātasaṅkhātassa attanokāraṇassa vasena paveditattā

sannipātapaccupaṭṭhāno, tajjā samannāhārena ceva indriyena ca parikkhate visaye anantarā

yeneva uppajjanato āpāthagatavisayapadaṭṭhānoti vuccati. Vedanādhiṭṭhānabhāvato pana

niccammagāvī viya daṭṭhabbo. Cetaya tīti cetanā, abhisandahatīti attho. Sā

cetanābhāvalakkhaṇā, āyūhanarasā, saṃvidahanapaccupaṭṭhānā sakiccaparakiccasādhikā

jeṭṭhasissamahāvaḍḍhakī ādayoviya. Accāyikakammānussaraṇādisu ca panāyaṃ

sampayuttānaṃ ussāhanabhāvena pavattamānā pākaṭā hoti, [PTS Page 464] [\q 464/]

vitakkavicārapītīsu yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ paṭhavīkasiṇa niddese

paṭhamajjhānavanṇanāyaṃ vuttameva. Vīrabhāvo viriyaṃ, taṃ ussāhanalakkhaṇaṃ,

sahajātānaṃ upatthambhanarasaṃ, asaṃsīdanabhāva paccupaṭṭhānaṃ, saṃviggo yoniso

padahatīti vacanato saṃvega padaṭṭānaṃ, viriyārambhavatthupadaṭṭhānaṃ vā. Sammā

āraddhaṃ sabba sampattīnaṃ mūlaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Jivanti tena, sayaṃ vā jivati,

jivanamattameva vā tanti= jīvitaṃ. Lakkhaṇādīni panassa rūpa jivite vuttanayeneva

veditabbāni. Taṃ hi rūpadhammānaṃ jīvitaṃ, idaṃ arūpadhammānanti idamevettha

nānākaraṇaṃ. Ārammaṇe cittaṃ samaṃ ādhiyati, sammā vā ādhiyati, samādhānamattameva

vā etaṃ cittassāti= samādhi. So avisāralakkhaṇo, avikkhepalakkhaṇo vā. Sahajātānaṃ

sampiṇḍanaraso nahāṇiyacuṇṇānaṃ udakaṃ viya, upasamapaccupaṭṭhāno, visesato

sukhapadaṭṭhāno, nivāte dīpaccīnaṃ

[SL Page 347] [\x 347/]

hiti viya cetaso ṭhitīti daṭṭhabbo. Saddahanti etāya, sayaṃ vā saddahati,

saddahanamattameva vā esāti= saddhā. Sā saddahaṇalakkhaṇā, okappanalakkhaṇā vā,

pasādanarasā udakappasādakamaṇi viya, pakkhandha narasā vā oghuttaraṇo viya.

Akālussiyapaccupaṭṭhānā, adhimutti paccupaṭṭhānā vā, saddheyya vatthupadaṭṭhānā,

saddhammasavaṇādisotāpatti saṅgapadaṭṭhānā vā, hatthavittaṃjāni viya daṭṭhabbā. Saranti

tāya, sayaṃ vā sarati, saraṇamattameva vā esāti=sati. Sā apilāpana lakkhaṇā, asammoharasā,

ārakkhapaccupaṭṭhānā, visayabhimukhabhāva paccupaṭṭhānā vā, thirasaññāpadaṭṭhānā,

kāyādisatipaṭṭhāpadaṭṭhānā vā, ārammaṇe daḷhapatiṭṭhitattā pana esikā viya

cakkhudvārādirakkhaṇato dovāriko viya ca daṭṭhabbā. Kāyaduccaritādīhi hirīyatīti= hiri,

lajjāyetaṃ adhivacanaṃ. Tehiyeva ottapatīti= ottappaṃ, pāpato ubbegassetaṃ adhivacanaṃ.

Tattha pāpato jigucchana lakṇaṇā hiri, uttāsalakkhaṇaṃ ottappaṃ, lajjākārena pāpānaṃ

akaraṇarasā hiri, uttāsākārena ottappaṃ, vuttappakāreneva ca pāpato

saṅkocanapaccupaṭṭhānā etā, attagārava paragārava [PTS Page 465] [\q 465/]

padaṭṭhānā. Attānaṃ hi garukaṃ katvā hiriyaṃ pāpaṃ jahātī kulavadhū viya, paraṃ

garukaṃkatvā ottappena pāpaṃ jahāti vesiyā viya, ime ca pana dve dhammā lokapālakāti

daṭṭhabbā. Na lubbhanti tena, sayaṃ vā na lubbhati, alubbhanamattameva vā tanti=alobo,

adosāmohesupi eseva nayo. Tesu alobho ārammaṇe cittassa agedhalakkhaṇo,

alaggabhāvalakkhaṇo vā kamaladale jalabindu viya, apariggaharaso muttabhikkhu viya,

anallīnabhāvapaccu paṭṭhāno asucimhi patitapuriso viya. Adoso acaṇḍikka lakkhaṇo,

avirodhalakkhaṇo vā anukūlamitto viya, āghāta vinayaraso, parilāhavinayaraso vā

chandanaṃ viya, sommabhāvapaccu paṭṭhāno puṇṇacandoviya, amoho

yathāsabhāvapaṭivedhalakkhaṇo, akkhalitapaṭivedhalakkhaṇo vā

kusalissāsakkhittausupaṭivedho viya, visayobhāsanaraso padīpo viya,

asammohapaccupaṭṭhāno araññagatasudesako viya. Tayopi cete sabbakusalānaṃ mūla

bhūtāti daṭṭhabbā. Kāyapassambhanaṃ kāyapassaddhi, cittapassambhanaṃ cittapassaddhi.

Kāyoti cettha vedanādayo tayo khandhā, ubhopi panetā ekato katvā

kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā kāyacitta passaddhiyo,

tāyacittadarathanimmaddanarasā, kāyacittānaṃ aparipphandana sītibhāvapaccupaṭṭhānā,

kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ avupasamakarauddhaccādi kilesapaṭipakkhabhūtāti

daṭṭhabbā. Kāyalahu bhāvo kāyalahutā, cittalahubhāvo cittalahutā, tā kāyacitta

garubhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittagarubhāvanimmaddanarasā, kāya cittānaṃ

adandhatāpaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ

garubhāvakarathīnamiddhādikilesapaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā. Kāyamudubhāvo

[SL Page 348] [\x 348/]

Kāyamudutā, cittamudubhāvo cittamudutā. Tā kāyacittathambhana vūpasamalakkhaṇā,

kāyacittathaddhabhāva nimmaddanarasā, appaṭighātapaccu paṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā,

kācittānaṃ thaddhabhāvakaradiṭṭhimā nādi kilesapaṭipakkhabhūtāti daṭhṭhabbā.

Kāyakammaññabhāvokāya kammaññatā, cittakammaññabhāvo cittakammaññatā; tā kāya

cittākammaññabhāvavūpasamalakkhaṇā, [PTS Page 466] [\q 466/]

kāyacittākammaññabhāva nimmaddanarasā, kāyacittānaṃ

ārammaṇakaraṇasampattipaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ

akammaññabhāvakarāvasesa nīvaraṇādipaṭipakkhabhūtā, pasādanīyavatthusu pasādāvahā,

hitakiriyāsu viniyogakkhamahāvāvahā suvaṇṇavisuddhiviyāti daṭṭhabbā. Kāyassa

pāguññabhāvo kāyapāguññatā. Cittassa pāguññabhāvo citta pāguññatā. Tā kāyacittānaṃ

agelaññabhāvalakkhaṇā, kāya cittagelaññanimmaddanarasā, nirādīnavapaccupaṭṭhānā,

kāyacitta padaṭṭhānā. Kāyacittānaṃ gelaññakaraassaddhiyādīpaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.

Kāyassa ujukabhāvo kāyujjukatā, cittassa ujukabhāvo cittujjukatā. Tā kāyacitta

ajjavalakkhaṇā, kāyacitta kuṭila bhāvanimmaddanarasā, ajimhatā paccupaṭṭhānā,

kāyacittapadaṭṭhānā, kāya cittānaṃ kuṭilabhāvakaramāyāsāṭheyyādipaṭipakkhabhūtāti

daṭṭhabbā. Chandoti kattukāmatāyetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā so kattukāmatā lakkhaṇo

chando ārammaṇapariyesanaraso, ārammaṇena attha katā paccupaṭṭhāno, tadevassa

padaṭṭhānaṃ, ārammaṇaggahaṇe cāyaṃ cetaso hatthappasāraṇaṃ viya daṭṭhabbo.

Adhimuccanaṃ adhimokkho, so sanniṭṭhānalakkhano, asaṃsappanaraso,

nicchayapaccupaṭṭhāno, sanniṭṭheyyadhammapadaṭṭhāno, ārammaṇe niccalabhāvena

indakhiloviya daṭṭhabbo. Kiriyā kāro, manamhi kāro manasikāro, purima manato visadisaṃ

manaṃ karotī tipi manasikāro. Svāyaṃ ārammaṇaṃ paṭipādako, vīthipaṭipādako,

javanapaṭipādakoti tippakāro tattha ārammaṇapaṭipādako manamhi kāroti manasikāro, so

sāraṇalakkhaṇo, sampayuttānaṃ ārammaṇe saṃyojanaraso,

ārammaṇābimukhabhāvapaccupaṭṭhāno, ārammaṇapadaṭṭhāno,

saṅkhārakkhandhapariyāpanno, ārammaṇa paṭipādakattena sampayuttānaṃ sārathi viya

daṭṭhabbo. Vīthipaṭipādakoti pana pañcadvārāvajjanassetaṃ adhivacanaṃ,

javanapaṭipādakoti manodvārāvajjanassetaṃ adhivacanaṃ. Na te idha adhippetā. Tesu

dhammesu majjhattatā tatramajjhattatā, sā cittacetasikānaṃ samavāhitalakkhaṇā, ūnādhi katā

nivāraṇarasā, [PTS Page 467] [\q 467/] pakkhapātupacchedanarasā vā,

majjhattabhāvapaccu paṭṭhānā, cittacetasikānaṃ ajjhupekkhanabāvena

samappavattānaṃājānīyānaṃ ajjhupekkhaka sārati viya daṭṭhabbā. Karuṇā muditā ca

brahmavihāraniddese vuttanayeneva veditabbā. Kevalaṃ hi tā appanāppattā rūpāvacarā, imā

kāmāvacarāti ayameva viseso,

[SL Page 349] [\x 349/]

Keci pana mettupekkhāyopi aniyatesu icchanti, taṃ na gahe tabbaṃ. Atthato hi adosoyeva

mettā, tata; majjhattupekkhā yeva upekkhāti. Kāyaduccaritato viratikāyaduccarita virati. Esa

nayo sesāsupi. Lakkhaṇādito panetā tissopi kāyaduccaritādivatthūnaṃ avītikkamalakkhaṇā,

amaddanalakkhaṇāti vuttaṃ hoti. Kāyaduccaritādivatthuto saṅkocanarasā, akiriya paccu

paṭṭhānā, saddhā hirottappa appicchatādi guṇapadaṭṭhānā, pāpakiriyato cittassa

vimukhabhāvabhūtāti daṭṭhabbā. Iti ime chattiṃsa saṅkhārā paṭhamena

kāmāvacarakusalaviññāṇena sampayogaṃ gacchantīti veditabbā. Yathā ca paṭhamena evaṃ

dutiyenāpi, sasaṅkhārabhāvamattameva hi ettha viseso. Tatiyena pana ṭhapetvā amohaṃ

avasesā veditabbā. Tathā catutthena, sasaṅkhārabhāva mattameva hettha viseso. Paṭhame

vuttesu pana īpetvā pītiṃ avasesā pañcamena sampayogaṃ gacchanti, yathā ca pañcamena

evaṃ chaṭṭhenāpi. Sasaṅkhārabhāvamattameva hi tattha1 viseso, sattamena ca pana

ṭhapetvā amohaṃ avasesā veditabbā, tathā aṭṭhamena. Sasaṅkhārabhāvamattameva hettha

viseso. Paṭhame vuttesu pana opetvā viratittayaṃ sesā rūpāvacarakusalesu paṭhamena

sampayogaṃ gacchanti, dutiyena tato vitakkavajjā, tatiyena tato vicāravajjā, catutthena tato

pītivajjā, pañcamena tato aniya tesu karuṇā muditā vajjā, teyeva catusu āruppakusalesu.

Arūpāvacarabhāvoyeva hi ettha viseso. Lokuttaresu paṭhamajjhānike tāva maggaviññāṇe

paṭhamarūpāvacaraviññāṇe vuttanayena, dutiyajjhānikādibhede

dutiyarūpāvacaraviññāṇādīsu vuttanayeneva veditabbā. Karuṇā muditānaṃ pana abhāvo

niyatavira titā lokuttaratā cāti [PTS Page 468] [\q 468/] ayamettha viseso. Evaṃ tāva

kusalā yeva saṅkhārā veditabbā. Akusalesu lobhamule paṭhamākusala sampayuttā tāva

niyatā sarūpena āgatā terasa, yevāpanakā cattāroti sattarasa. Tatthaphasso cetanā vitakko

vicāro pīti viriyaṃ jīvitaṃ samādhi ahirikaṃ anottappaṃlobho mohā micchādiṭṭhiti ime

sarūpena āgatā terasa, chavdo adhimokkho uddhaccaṃ manasikāroti ime yevāpanakā cattāro.

Tattha na hirīyatīti= ahiriko, ahirakassa bhāvo ahirikkaṃ. Na ottappatīti= anottappaṃ. Tesu

ahirikaṃ kāyaduccaritādīhi ajigucchana lakkhaṇaṃ, alajjālakkhaṇaṃvā. Anottappaṃ teheva

asārajja lakkhaṇaṃ, anuttāsalakkhaṇaṃ vā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana

hirottappānaṃ vuttapaṭipakkhavasena veditabbo. Lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati,

lubbhanamattameva vā tanti= lobho. Muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, muyhanamattameva

vā tanti=

1. Ma. 1. Hettha

[SL Page 350] [\x 350/]

Moho. Tesu lobho ārammaṇagahaṇalakkhaṇo makkaṭā lepo viya. Abhisaṅgaraso

tattakapāle khittamaṃsapesī viya, apariccāgapaccupaṭṭhāno telañjanarāgo viya, saṃyojanīya

dhammesu assāda dassanapadaṭṭhāno, taṇhā nadībhāvena vaḍḍhamāno sīghasotā nadī

iva mahāsamuddaṃ apāyameva gahetvā gacchatīti daṭṭhabbo. Moho cittassa

andhabhāvalakkhaṇo, aññāṇa lakkhaṇo vā. Asampaṭivedharaso,

ārammaṇasabhāvacchādanaraso vā, asammāpaṭipattipaccupaṭṭhāno,

andhakārapaccupaṭṭāno vā. Ayonisomanasikārapadaṭṭhāno, sabbākusalānaṃ mūlanti

daṭṭhabbo. Micchā passanti tāya, sayaṃ vā miccā passati, micchādassanamattaṃ [PTS Page

469] [\q 469/] vā esāti= micchādiṭṭhi. Sā ayoniso abhinivesalakkhaṇā, parāmāsarasā,

micchābhinivesapaccupaṭṭhānā, ariyānaṃ adssanakāmatādipadaṭṭhānaṃ, paramaṃ vajjanti

daṭṭhabbā. Uddhatabhāvo uddhaccaṃ, taṃ avupasama lakkhaṇaṃ vātābhighātacalajalaṃ

viya, anavaṭṭhānarasaṃ vātābhighātavala dhajapaṭākā viya, bhantattapaccupaṭṭhānaṃ

pāsāṇābhighātasamuddhatabhasmaṃ viya, cetaso avupasame

ayonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ, citta vikkhepoti daṭṭhabbaṃ. Sesā akusale vuttanayeneva

veditabbā. Akusalabhāvoyevahi akusalabhāvena ca lāmakattaṃ etesaṃ tehi viseso. Iti ime

sattarasa saṅkhārā paṭhamena akusalaviññāṇena sampayogaṃ gacchantīti veditabbā. Yathā

ca paṭhamena evaṃ dutiyenāpi, sasaṅkhāratā panettha thīnamiddhassa ca aniyatatā viseso.

Tatthathinanatā thīnaṃ, middhanatā middhaṃ, anussāhasaṃhananatā āsatti vighāto cāti

attho. Thīnañca middhañca thīnamiddhaṃ. Tattha thinaṃ anussāhalakkhaṇaṃ,

viriyavinodanarasaṃ, saṃsīdanapaccupaṭṭhānaṃ. Middhaṃ akammaññatā lakkhaṇaṃ,

onahanarasaṃ, līnatāpaccupaṭṭhānaṃ, pacalāyikāniddāpaccupaṭṭhānaṃ vā. Ubhayampi arati

vijambhikādisu ayoniso manasikārapadaṭṭhānaṃ. Tatiyena paṭhame vuttesu ṭhapetvā

micchādiṭṭhiṃ avasosā veditabbā. Māno panettha aniyato hoti, ayaṃ viseso: so unnati

lakkhaṇo, sampagga haraso, ketukamyatāpaccupaṭṭhāno,

diṭṭhivippayuttalobhapadaṭṭhāno, ummādo viya daṭṭhabbo. Catutthena dutiye vuttesu

ṭhapetvā micchādiṭṭhiṃ avasesā veditabbā. Etthāpica māno aniyatesu hoti yeva. Paṭhame

vuttesu pana ṭhapetvā pītiṃ avasesā pañcamena sampayogaṃ gacchanti, yathā ca

pañcamena evaṃ chaṭṭhenāpi. Sasaṅkhā ratā panettha thinamiddhassa ca aniyatabhāvo

viseso. Sattamena pañcame vuttesu ṭhapetvi diṭṭhiṃ avasesā veditabbā. Māno panettha

aniyato hoti. Aṭṭhamena chaṭṭhe vuttesu ṭhapetvā diṭṭhiṃ avasesā veditabbā. Etthāpi ca

māno aniyatesu hotiyevāti. Dosamūlesu [PTS Page 470] [\q 470/] pana dvīsu

paṭhamasampayuttā tāva niyatā sarūpena āgatā ekādasa, yevāpanakā cattāro, aniyatā tayoti

aṭṭhārasa.

[SL Page 351] [\x 351/]

Tattha phasso cetanā vitakko vicāro viriyaṃ jīvitaṃ samādhi ahirikaṃ anottappaṃ doso

mohoti ime sarūpena āgatā ekā dasa, chando adhimokkho uddhaccaṃmanasikāroti ime

yevāpanakā cattāro, issā macchariyaṃ kukkuccanti ime aniyatā tayo. Tattha dussanti tena,

sayaṃ vā dussanamattameva vā tanti= doso. So caṇḍikkalakkhaṇo pahaṭāsiviso viya,

visaṃsappana raso visanipāto viya, attanonissayadahanaraso vā dāvaggi viya.

Dūsanapaccupaṭṭhāno laddhokāso viya sapatto, āghātavatthu padaṭṭhāno,

visaṃsaṭṭhapūtimuttaṃ viya daṭṭhabbo. Issāyanā issā, sā parasampattīnaṃ usūyanalakkhaṇā,

tattheva anabhiratirasā, tato vimukhabhāvapaccupaṭṭhānā, parasampattipadaṭṭhānā,

saṃyojananti daṭṭhabbā. Maccharabhāvo macchariyaṃ, taṃ laddhānaṃ vā labhi tabbānaṃ vā

attano sampattīnaṃ niguhanalakkhaṇaṃ, tāsaṃ yeva parehi

sādhāraṇabhāvaakkhamanarasaṃ, saṃkocanapaccupaṭṭhānaṃ, kaṭu kañcukatā

paccupaṭṭhānaṃ vā. Attasampattipadaṭṭhānaṃ, cetaso virūpabhāvoti daṭṭhabbaṃ.

Kucchitaṃkataṃ kukataṃ, tassa bhāvo kukkuccaṃ. Taṃ pacchānutāpalakkhaṇaṃ,

katākatānusocanarasaṃ, vippaṭisārapaccupaṭṭhānaṃ, katākatapadaṭṭhānaṃ, dāsavyamiva

daṭṭhabbaṃ. Sosa vuttappakārāyevāti. Iti ime aṭṭhārasa saṅkhārā paṭhamena dosamūlena

sampayogaṃ gacchantīti veditabbā. Yathā ca paṭhamena, evaṃ dutiyenāpi. Sasaṅkhāratā

pana aniyatesu ca thīnamiddha sambhavova viseso. Mohamūlesu dvīsu

vicikicchāsampayuttena tāva [PTS Page 471] [\q 471/] phasso cetanā vitatko vicāro

viriyaṃ jīvitaṃ cittaṭṭhiti ahi rikaṃ anottappaṃ moho vicikicchāti sarūpena āgatā ekādasa,

uddhaccaṃ manasikāroti yevāpanakā dve cāti terasa. Tattha cittaṭṭhiti pavattiṭṭhitimatto

dubbalo samādhi, vigatā cikicchāti vicikicchā, sā saṃsayalakkhaṇā, kampanarasā, anicchaya

paccupaṭṭhānā, anekaṃsagāhapaccupaṭṭhānā vā. Vicikicchāsampayutte vuttesu ṭhapetvā

vicikicchaṃ sesā dvādasa, vicikicchāya abhāvena panettha adhimokkho uppajjati. Tena

saddhiṃ teraseva, adhimokkhasabbhā vato1 ca balataro samādhi hoti. Yaṃ cettha uddhaccaṃ

taṃ sarūpe neva āgataṃ, adhimekkhamanasikārā yevāpanakavasenāti evaṃ akusalasaṅkhārā

veditabbā. Avyākatesu vipākābyākatā tāva ahetukasahetukabhedato duvidhā. Tesu

ahetukavipākaviññāṇa sampayuttā ahetukā, tattha kusalākusalavipākaviññāṇa sampayuttā

ahetukā, tattha kusalākasalavipākacakkhuviññāṇasampayuttā tāva phasso cetanājīvitaṃ

cittaṭṭhitīti sarūpena āgatā cattāro, yevāpanako manasikāroyevāti pañca. Sotaghāṇa

1. Ma. 1. Sambhavato.

[SL Page 352] [\x 352/]

Jivhākāyaviññāṇasampayuttāpi eteyeva. Ubhayavipākamanodhātuyā ete ceva

vitakkavicārādhimokkhā cāti aṭṭha, tathā tividhāyapi ahetukamanoviññāṇadhātuyā. Yā

panettha somanassasahagatā, tāya saddhiṃ pīti adhikā hotīti veditabbā. Sahetukavipāka

viññāṇasampayuttā pana sahetukā, tesu aṭṭha kāmāvacaravipāka sampayuttā tāva aṭṭhahi

kāmāvacarakusalehi sampayuttasaṅkhārasadisā yeva. Yā pana aniyatesu karuṇā muditā. Tā

sattārammaṇattā vipākesu na santi, ekantaparittārammaṇā hi kāmāvacaravipākā, na

kevalañca karuṇā muditā, viratiyopi vipākesu na [PTS Page 472] [\q 472/] santi, pañca

sikkhāpadā kusalāyevātihi vuttaṃ. Rūpāvacarārūpāvacara lokuttaravipākaviññāṇasampayuttā

pana tesaṃ kusalaviññāṇa sampayuttasaṅkhārehi sadisā evaṃ. Kiriyāvyākatāpi

ahetukasahetukabhedato duvidhā. Tesu ahetukakiriyaviññāṇasampayuttā ahetukā. Te ca

kusalavipākamanodhātu ahetukamanoviññāṇa dhātudvayayuttehi samānā.

Manoviññāṇadhātudvaye pana viriyaṃ adhikaṃ, viriya sabbhāvato ca balappatto samādhi

hoti, yamettha miseso. Sahetukakiriyaviññāṇasampayuttā pana sahetukā. Tesu

aṭṭhakāmāvacarakiriyaviññāṇasampayuttā tāva ṭhapetvā viratiyo aṭṭhahi

kāmāvacarakusalehi sampayuttasaṅkhārasadisā. Rūpāvacarārūpāvacarakiriyasampayuttā

pana sabbākārenapi tesaṃ kusala viññāṇasampayuttasadisāyevāti; evaṃ avayākatāpi

saṅkhārā veditabbāti.

Idaṃ saṅkhārakkhandhe vitthārakathāmukhaṃ.

Idaṃ tāva abidhamme padabhājaniyanayena khandhesu vitthārakathā mukhaṃ. Bhagavatā

pana "yaṅkiñcirūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā

sukhumaṃvā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santiko vā, tadekajjhaṃ abisaṃyūhitvā

abisaṅkhipitvā ayaṃ vuccati rūpakkhavdho. Yā kāci vedanā - yā kāci saññā - ye keci

saṅkhāraja - yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītāgatapaccuppanaṃnaṃ ajjhattaṃ vā bahddhā vā oḷārikaṃ

vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇitaṃ vāyaṃ dūre santike vā, tadekajjhi abhisaṃyūhitvā

abhisaṅkhipitvā ayaṃ vuccati viññāṇakkhandho[a]"ti evaṃ khandhā vitthāritā. Tatthi

yaṅkiñcīti anavasesasapariyādānaṃ, rūpanti atippa saṅganiyamanaṃ, evaṃ

padadvayenāpirūpassa anavassepariggaho kato hota. Athassa atītādinā vibhāgaṃ ārabhati:

taṃhi kiñci atītaṃ kiñci anāgatādibhedanti. Esa nayo vedanādisu. Tattha rūpaṃ tāva

addhāsantatisamayakhaṇavasena catudhā atītaṃ nāma hoti, tathā anāgatapaccuppantaṃ.

Tattha addhāvasena tāva ekassa ekasmiṃ bhavo paṭisandhito pubbe atitaṃ, cutito

uddhamanāgataṃ, ubhinna

[A.] Vibhaṅgapāḷi - khandhavibhaṅgasuttanta bhājanīyaṃ.

[SL Page 353] [\x 353/]

Mantare paccuppannaṃ, santativasona sabhāgaekautusamuṭṭhānaṃ ekā

bhārasamuṭṭhānañca pubbāpariyavasena vattamānampi [PTS Page 473] [\q 473/]

paccuppannaṃ. Tato pubbe visabhāgautuāhārasamuṭṭhānaṃ atītaṃ, pacchā anāgataṃ, cittajaṃ

ekavīthiekajavanaekasamāpattisamuṭṭhānaṃ paccuppannaṃ, tato pubbe atītaṃ, pacchā

anāgataṃ, kammasamuṭṭānassa pāṭiyekkaṃ santativasena atītādibhedo natthi. Tesaññeva

pana utuāhāra 1 cittasumaṭṭhānānaṃ upatthambhakavasena tassa atītādi bhāvo veditabbo.

Samayavasena ekamuhuttapubbaṇhasāyanha rattindivādīsu samayesu santānavasena

pavattamānaṃ taṃ ti samayaṃ paccuppannaṃ nāma, tato pubbe atītaṃ, pacchā anāgataṃ.

Khaṇa vasena uppādādi khaṇattayapariyāpannaṃ paccuppannaṃ. Tato pubbe anāgataṃ,

paccā atītaṃ. Apica atikkantahetuppaccaya kiccamatītaṃ, niṭṭhitahetu

kiccamaniṭṭhitapaccayakiccaṃ paccuppannaṃ, ubhayakiccamasampannaṃ anāgataṃ,

sakiccakkhaṇe vā paccuppannaṃ, tato pubbe anāgataṃ, pacchā atītaṃ, ettha

cakhaṇādikathāva nippari yāyā, sesā sapariyāyā. Ajjhattabahiddhābhedo vuttanayo eva.

Apica idha niyakajjhattampi ajjhattaṃ parapuggalikampi ca bahiddhāti veditabbaṃ,

oḷārikasukhumabhedo vuttanayova. Hīnappaṇīta bhedo duvido: pariyāyato nippariyāyato

ca. Tattha akaniṭṭhānaṃ rūpatosudassīnaṃ rūpaṃ hīnaṃ, tadeva sudassānaṃ rūpato paṇītaṃ,

evaṃ yāva narakasattānaṃ rūpaṃ kāva pariyāyato hīnappaṇitatā veditabbā. Nippariyāyato

pana yattha akusalavipākaṃ uppajjatī, taṃ hīnaṃ, yattha kusalavipākaṃ, taṃ paṇītaṃ. Dūre

santiketi idampi vuttanayameva. Api ca okāsato pettha upādāyupādāyadūrasanti katā

veditabbā. Tadekajjhaṃ abhisaṃyūhitvā abisaṅkhipitvāti taṃ atītādīhi padehi visuṃ visuṃ

niddiṭṭaṃ rūpaṃ sabbaṃ ruppanalakkhaṇa saṅkhāte ekavidhabhāve paññāya rāsiṃ katvā

rūpakkhavdhoti vuccatīti ayamettha attho. Etena sabbampi rūpaṃ ruppanalakkhaṇe

rāsihāvūpagamanena rūpakkhandhoti dassitaṃ hoti, na hi rūpato añño rūpakkhavdho nāma

atthi. [PTS Page 474] [\q 474/] yathā ca rūpaṃ, evaṃ vedanā dayopi

vedayitalakkhaṇādīsu rāsibāvūpagamanena, na hi vedanādīhi aññe vedanākkhandhādayo

nāma atthi, atītādivibhāge panettha santati vasena khaṇādivasena ca vedanāya

atītānāgatapaccuppanna bhāvo veditabbo. Tattha santativasena

ekavīthiekajavanaekasamāpatti pariyāpannā ekavidhavisayasamāyogappavattā ca

pacacuppannā. Tato pubbe atītā, pacchā anāgatā. Khaṇādivasena khaṇattaya

pariyāpannāpubbantāparantamajjhagatā sakiccañca kurumānā vedanā paccuppannā, tato

pubbe atītā, paccā anāgatā,

1. Sī 11. Utuāhārānaṃ.

[SL Page 354] [\x 354/]

Ajjhatta pahiddhābhedo niyakajjhatta vasena veditabbo. Oḷārika sukhumabhedo: akusalā

vedanā oḷārikā, kusalā vyākatā vedanā sukhumāti ādinā nayena vibhaṅge vuttena

jātisabhāva puggalalokiyalokuttaravasena veditabbo. Jativasena tāva akusalā vedanā

sāvajjakiriyahetuto kilosasantāpabhāvato ca avupasantavuttīti kusalavedanāya oḷārikā.

Savyāpārato saussāhato savipākato kilesasantāpabhāvato sāvajjato ca vipākāvyākatāya

oḷārikā. Kilesasantāpabhāvato sāvajjato ca vipākāvyākatāya oḷārikā. Savipākato ca

kilesasantāpa bhāvato savyāpajjato sāvajjato ca kiriyāvyākatāya oḷalarikā. Kusalāvyākatā

pana vuttavipariyāyato akusalāya sukhumā. Dvepi kusalākusalacedanā savyāpārato

saussāhato savipākato cayathāyegaṃ duvidhāyapi avyākatāya oḷārikā, vuttavipariyāyena

duvidhāpi avyākatā tāhi sukhumā. Evaṃ tāva jātivasena oḷārikasukhumatā veditabbā.

Sahāvacasena pana dukkhā vedanā nirassādato savipphārato khobhakaraṇato ubbejanīyato

abhibhavanato ca itarāhi dvīhi oḷārikā. Itarā pana ṅve sātato santato paṇitato manāpato

majjhattato ca yathāyogaṃ dukkhāya sukhumā. Ubho pana sukhadukkhā savipphārato

kobhakaraṇato pākaṭato1ca adukkhamasukhāya oḷārikā, sā vuttavipariyāyena tadubhayato

sukhumā. Evaṃ sahāvacasena oḷārika sukhumatā veditbā. Puggalavasena pana

asamāpannassa vedānā nānārammaṇe vikkhittabāvato samāpannassa vedanāya oḷārikā,

vipariyāyena itarā sukhumā. Evaṃ puggalavasena oḷārika sukhumatā veditabbā. [PTS Page

475] [\q 475/] lokiyalokuttara vasena pana sāsavā vedanālokiyā, sā āsavuppattihetuto

oghaniyato yoganiyato gavthanīyato nīvaraṇīyato upādānīyato saṅkilesikato

puthujjanasādhāraṇato ca anāsavāya oḷārikā, sā vipariyāyena sāsavāya sukhumā. Evaṃ

lokiya lokuttaravasena oḷārika sukhumatā veditabbā. Tattha jātiādi vasena sambhedo

pariharitabbo. Akusalavipāka kāyaviññāṇa sampayuttā hi vedānā jātivasena avyākatattā

sukhumāpi samānā sabhāvādivasena oḷārikā hoti. Vuttaṃ hetaṃ: - "avyākatā vedana

sukhumā, dukkhā vedanā oḷārikā, samāpannassa vedanā sukhumā, asamāpannassa vedanā

oḷārikā, anāsavā vedanā sukhumā, sāsavā vedanā oḷārikā[a]"ti. Yathāva ukkā vedanā, evaṃ

sukhāda yopi jātivasena oḷārikā, sabhāvādivasena sukhumā honti, tasmā yathā jātiādivasena

sambhedo na hoti, tathā vedanānāṃ oḷārika sukhumatā veditabbā. Seyyathīdaṃ: avyākatā

jātivasena kusalā kusalā hi sukhumā, tattha katamā avyākatā kiṃ dukkhā kiṃ sukhā kiṃ

1. Si. 1. Pākaṭakaraṇato. [A.] Vibhaṅgapāḷikhandhavibhaṅgasuttantabhājanīyaṃ.

[SL Page 355] [\x 355/]

Samāpannassa kiṃ asamāpannassa kiṃ sāsavā kiṃ anāsavāti evaṃ sabāvādibhedo na

parāmasitabbo. Esa nayo sabbattha. Apica: "taṃ taṃ vā pana vedanaṃ upādāyupādāya

vedāna oḷārisukhumā daṭṭhabbā[a]"ti vacanato akusalādisupi lobhasahagatāya dosasahagatā

vedanā aggi viya attano nissayadahanato oḷārikā, lobhasahagatā sukhumā. Dosasahagatāpi

niyatā oḷārikā, aniyatā sukhumā. Niyatāpi kappaṭṭhitikā oḷārikā, itarā sukhumā.

Kappaṭṭhitikāsupi asaṅkhārikā oḷārikā, itarā sukhumā. Lobhasahagatā pana

diṭṭhisampayuttā oḷārikā, itarā sukhumā. Avisesena ca akusalā bahuvipākā oḷārikā,

appavipākā sukhumā kusalā pana appavipākā oḷārikā, bahuvipākā sukumā. Apica:

kāmāvacarakusalā oḷārikā, rūpāvacarā sukhumā. Tato arūpāvacarā, tato lokuttarā,

kāmāvacarā dāna mayā oḷārikā, sīlamayā sukhumā. Tato bhāvanāmayā, bhāvanāmayāpi

duhetukā oḷārikā, tihetukā sukhumā. Tihetukāpi sasaṅkhārikā īḷārikā, asaṅkhārikā sukhumā.

Rūpāvacarā ca paṭhamajjhānikā oḷārikā dutiyajjhānikā oḷārikā tatiyajjhānikā oḷārikā

catuccajjhānikā oḷārikā pañcamajjhānikā sukhumā. Arūpāvacarā ca

ākāsānañcāyatanasampattiyā oḷārikā [PTS Page 476] [\q 476/] ākiññāyatanasamāpattiyā

oḷārikā nevasaññānāsaññāyatanasampayuttā sukhumāva. Lokuttarā ca

sotāpattimaggasampayuttā oḷārikā -pe- arahattamaggasampayuttā sukumāva. Esa nayo taṃ

taṃ bhumivipākakiriyavedanāsu ca dukkhādi asamāpannādi sasāvādivasena vuttavedanāsu

ca. Okāsavasena cāpi niraye dukkhā oḷārikā, tiracchānayoniyaṃ sukhumā -pe

paranimmitavasavattīsu sukhumāva. Yathā ca dukkhā, evaṃ sukhāpi sabbattha

yathānurūpaṃ yojetabbā. Vatthu vasena cāpi hīnavatthukā yā kāci vedanā oḷārikā,

paṇītavatthukā sukhumā. Hīnappaṇitabhede yā oḷārikā, sā hīnā. Yā ca sukhumā, sā

paṇītāti daṭṭhabbā, dūre padaṃ pana akusalā vedanā kusalāvyā katāhi vedanāhi dūre.

Santike padaṃ pana akusalā vedanā akusalāya vedanāya santiketi ādīnā nayena vibhaṅge

vibhattaṃ. Tasmā akusalā vedanā visabhāgato asaṃsaṭṭhato asarikkhato ca kusalavyākatā hi

dūre, tatha kusalāvyākatā akusalāya; esanayo sabbavāresu, akusalā pana vedanā sabhāgato

sarikkhato ca akusalāya santiketi.

Idaṃ vedanākkhavdhassa atītādivibhāge vitthārakathāmukhaṃ.

Taṃ ti vedanāsampayuttānaṃ pana saññādīnampi evameva vedi tabbaṃ. Evaṃ viditvā ca

punaetesveca: -

[A.] Vibhaṅgapāḷi khavdhavibhaṅgasuttantabhājaniyaṃ.

[SL Page 356] [\x 356/]

Khandhesu ñāṇabhedatthaṃ kamatotha visesato,

Anūnādhikato ceva upamāto tatheva ca.

Daṭṭhabbato dvidhā evaṃ passantassattha siddhito,

Vinicchayanayo sammā viññātabbo vibhāvinā.

Tattha kamatoti idha upattikkamo pahānakkamo paṭi pattikkamo bhumikkamo

desanākkamoti bahuvidho kamo. Tattha "paṭhamaṃ kallaṃ hoti, kalalā hoti abbudaṃ"ti

evamādi uppattikkamo. "Dassanena pahātabbā dhammā, bhāvanāya pahātabbā dhammā"ti

evamādi pahānakkāmo. "Sīlavisuddhi [PTS Page 477] [\q 477/] cittavisuddhi"ti evamādi

piṭipattikkamo. "Kāmāvacarā rūpāvacarā"ti evamādi bhumikkame, "cattāro satipaṭṭhānā

cattāro sammappadhānā"ti vā "dānakathaṃ sīlakathaṃ"ti vā emavādi desanākkamo. Tesu

idha uppattikkamo tāva na yujjata. Kalalādīnaṃ viya khandhānaṃ pubbā

pariyavavatthanena anuppattito. Na pahānakkāmo, kusalāvyā katānaṃ appahātabbato. Na

paṭipattikkamo, akusalānaṃ appaṭi pajjanīyato. Na bhumikkamo, vedanādīnaṃ

catubhumipariyāpannattā. Denākkamo pana yujjati, abhedena hi yaṃ pañcasu khandhesu

attagāhapatitaṃ veneyyajanaṃ samūhaghanavinibbhogadassanena attagāhato movetukāmo

bhagavā hitakāmo tassa1 tassajanassa sukhagahaṇatthaṃ cakkhuādīnampi visayabhūtaṃ

oḷārikaṃ paṭhamaṃ rūpakkhandhaṃ desesi. Tato iṭṭhāniṭṭharūpasaṃvedanikaṃ vedanā. Yaṃ

vedayatī taṃ sañjānātīti evaṃ vedanāvisayassa āragāhikaṃ saññaṃ. Saññāvasena

abhasaṅkhārako saṃkhāre, tesaṃ vedanādinaṃ nissayaṃ adipatibhūtañca nesaṃ viññāṇanti

evaṃ tāva kamato vinicchayanayo viññātabbo. Visesatoti khandhānañca

upādānakkhandhānañca visesato. Ko pana nesaṃ viseso? Khandhātāva avisesato vuttā,

upādānakkhandhā sāsavaupādānīyabhāvena visesetvā. Yathāha: - "pañca ceva vo bhikkhave

dhandhe desissāmi pañca cūpādānakkhandhe, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha

bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:

katame ca bhikkhave pañcakkhandhā? Yaṅkiñci bhikkhave rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike

vā, ayaṃ vuccati rūpakkhandho yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, ayaṃ

vuccati bhikkhave viññāṇakkhandho, ime vuccanti bhikkhave pañcakkhandhā. Katame ca

bhikkhave pañcupādānakkhandhā? Yaṃ kiñci bhikkhave rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattā vā, bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnāṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike

vā sāsavaṃ apādāniyaṃ ayaṃ vuccati rūpūpādākkhandho. Yā kāci vedanā

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā

paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā sāsavaṃ upādāniyaṃ, ayaṃ vuccati

viññāṇūpādānakkhandho. Ime

1. Sī1 tassa janassa. [A.] Saṃyuttanikāya - ādittavagga.

[SL Page 357] [\x 357/]

Vuccanti bhikkhave pañcupādānakkhandhā"ti. [PTS Page 478] [\q 478/] ettha ca yathā

vedanā dayo anāsavāpi atthi, na evaṃ rūpaṃ. Yasmā panassa rāsaṭṭhena khandhabhāvo

yujjati, tasmā khandhesu vuttaṃ, yasmā rāsaṭṭhena ca sāsavaṭṭhena ca

upādānakkhandhabhāvova yujjati, tasmā upādānakkhandhesu vuttaṃ. Vedanādayo pana

anāsavāva khandhesu vuttā, sāsavā upādānakkhandhesu. Upādānakkhandhāti cettha

upādānagocarā khandhā upādānakkhandhāti evamattho daṭṭhabbo. Idha pana sabbepi te

ekajjhaṃ katvā khandhāti adippetā. Anūnādhikatoti kasmā pana bhagavatā pañceva khandhā

vuttā anūnā anadikāti?Sabbasaṅkhatasa bhāgekasaṅgahato attattaniyagāhavatthussa

etaparamato aññe sañcatadavarodhato. Anekappabhedesuhi saṅkhatadhammesu

sabhāgavasena saṅgayhamānesu rūpaṃrūpasabhāgekasaṅgabhavasena eko khabhdho hoti,

vedanā vedanāsabhāgekasaṅgabhavasena eko khandho hoti, esa nayo saññādīsu. Tasmā

sabbasaṅkhatasabhāgeka saṅgahato pañceva vuttā. Etaparamañcetaṃ attattaniyagāha vatthu

yadidaṃ rūpādayo pañca. Vuttaṃ hetaṃ: - "rūpe kho bhikkhave sati rūpaṃ upādāya rūpaṃ

abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati etaṃ mama eso hamasmi eso me attāti. Vedānaya kho

bhikkhave sati vedanaṃ apādāya vedaṃ abhinivisa evaṃ diṭṭhi uppajjati etaṃ vava eso

hamasmi eso me attāti. Saññāya ko bhikkhave sati saññaṃ apādāya saññaṃ abhinivissa evaṃ

diṭṭhi uppajjati etaṃ mama eso hamasmi eso me attāti. Saṅkhāresu kho bhikkhave sati

saṅkhāraṃ upādāya saṅkhāraṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi upjjati etaṃ mama eso hamasmi eso

me attāti. Viññāṇe kho bhikkhave sati viññāṇaṃ upādāya viññāṇaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi

uppajjati etaṃ mama eso hamasmi eso me attāti. Tasmā attattaniya gāhavatthussa

etaparamatopi pañceva vuttā, yepi caññe sīlādayo pañca dhammakkhandhā vuttā, tepi

saṅkhā rakkhandhapariyāpannattā ettheva avarodhaṃ gacchanti. Tasmā aññesaṃ

tadavarodhatopi pañceva vuttāti evaṃ anūnādhikato vinicchayanaye viññātabbo. Upamātoti

ettha hi gilānasālū pamo rūpūpādānakkhavdho, gilānūpamassa viññāṇūpādānakkhandhassa

vatthu dvārārammaṇavasena nivāsaṭṭhānato. Gelaññūpamo vedanū pādānakkhavdho,

ābādhakattā. Gelaññasamuṭṭhānūpamo saññūpādānakkhavdho, kāmasaññādivasena

rāgādīsampayuttavedanā sabbhāvā. 1 Asappāyasevanūpamo saṅkhārūpādānakkhavdho,

vedanāgelaññassa nidānattā. Vedanaṃ vedanatthāya [PTS Page 479] [\q 479/]

abhisaṅkharontīti hi vuttaṃ, tathā akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ kāya

viññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagatanti. Gilānūpamo viññāṇūpādānakkhavdho,

vedanāgelaññena aparimuttattā. Apica: cāraka-kāraṇa - aparādha - kāraṇakāraka-

aparādhikūpamā ete bhājanabhojanabyañjana parivesaka - bhuñjakūpamā cāti evaṃ upamāto

vinicchayanayo viññātabbo. Daṭṭhabbato dvidhāti saṅkhepato vitthārato cāti evaṃ dvidhā

daṭṭhabbato pettha vinicchayanayo viññātabbo. Saṅkhepato hi pañcupādanakkhavdho

āsivisūpame

[A.] Saṃyuttanikāya ādittavagga. 1. Ma. 11. Sambhavā.

[SL Page 358] [\x 358/]

Vuttanayena ukkhittāsika paccatthikato, bhārasuttavasena bhārato, khajjaniyapariyāyavasena

khādakato, yamakasuttavasena aniccadukkānattasaṅkhatavadhakato daṭṭhabbā. Vitthārato

panettha pheṇapiṇḍo viya rūpaṃ daṭṭhabbaṃ. Parimaddanāsahanato, udaka bubbulaṃ viya

vedanā, muhuttaramaṇiyato. Marīcikā viya saññā. Vippalambhanato. Kadalikkhavdho viya

saṅkhārā, asārakato. Māyā viya viññāṇaṃ, vañcakato. Visesato ca sūḷārampi1 ajjhatika rūpaṃ

asubhanti daṭṭhabbaṃ. Vedanā tīhi dukkhatāhi avinimmuttato dukkhāti saññāsaṅkhārā

avidheyyato anattāti. Viññāṇaṃ udayabbayadhammato aniccanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ

passantassattha siddhi toti evaṃ ca saṅkhepavitthāravasona dvīdā passato yā aththasiddhi

hoti, tatopi vinicchayanayo viññātabbo. Seyyathīdaṃ? Saṅkhe pato tāva:

pañcupādānakkhavdhe ukkhittāsikapaccatthikādibhāvena passanto khavdhehi na vihaññati,

vitthārato pana rūpādīni pheṇa pnḍādisadisabhāvena passanto na asāresu sāradassī hoti.

Visesato ca [PTS Page 480] [\q 480/] ajjhattikarūpaṃ asubhato passanto kabalīkārā

hāraṃ2 parijānāti, asubhe subhanti vipallāsaṃ pajahati, kāmoghaṃ uttarati, kāmayogena

visaṃyujjati, kāmāsavena anāsavo hoti, abhijjhākāyagavthaṃ bindati, kāmūpādānaṃ na

upādiyati. Vedanaṃ dukkhato passanto phassahāraṃ parijānāti, dukkhe sukhanti vipallāsaṃ

pajahati, bhavoghaṃ uttarati, bhavayogena visaṃ yujjati, bhavāsavena anāsavo hoti,

vyāpādakāyagavthaṃ bhindati. Sīlabbatūpādānaṃ na upādiyati. Saññāsaṅkhāre ca

anattatopassanto manosañcetanāhāraṃ parijānāti, anattani attāti vipallāsaṃ pajahati,

diṭṭhoghaṃ uttarati, diṭṭhiyogena visaṃyujjati, diṭṭhāsavena anāsavo hoti, idaṃ

saccābinivesakāyagatthaṃ bhivdati, attavādūpādānaṃ na upādiyati. Viññāṇaṃ aniccato

passanto viññāṇāhāraṃ parijānāti, anicce niccanti vipallāsaṃ pajahati, avijjoghaṃ uttarati,

avijjāyogena visaṃyujjati, avijjāsavena anāsavo hoti, sīlabbataparāmāsakāyaganthaṃ bhindati,

duṭṭhūpādānaṃ na upādiyati.

Evaṃ mahānisaṃsaṃ vadhakādi vasena dassanaṃ yasmā,

Tasmā khavdhe dhīro vadhakādi vasena passeyyāti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Paññābhāvanādhikāre

Khandhaniddeso nāma

Cuddasamo paricchedo. [PTS Page 481] [\q 481/]

1. Sī11. Sundarampi. 2. Si. 1. Kabaliṅkārāhāraṃ.

[SL Page 359] [\x 359/]

15.

Āyatanadhātu niddeso.

Āyatanānīti dvādasāyatanāni: chakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ; sotāyatanaṃ,

saddāyatanaṃ;ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ; jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ; kāyāyatanaṃ,

phoṭṭhabbāyatanaṃ; manāyatanaṃ, dhammāyatananti.

Tattha: -

Attha lakkhaṇa tāvatva kama saṅkhepa vitthārā.

Tathā daṭṭhabbato ceva viññātabbo vinicchayo.

Tattha visesato tāva cakkhatīti cakkhu, rūpaṃ assādeti vibhāvetīti attho. Rūpayatīti rūpaṃ,

vaṇṇavikāraṃ āpajjamānaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetīti attho. Suṇitīti sotaṃ sappatīti

saddo, udāharīyatīti attho. Ghāyatīti ghānaṃ, gandhayatīti gavdho, attano vatthuṃ

sūcayatīti attho, jīvitamavhayatīti jivhā, rasanti taṃ sattāti raso, assādentīti atthathā.

Kucchitānaṃ sāsava dhammānaṃ āyoti kāyo, āyoti uppattideso. Phūsatīti phoṭṭhabbaṃ.

Munātīti mano, attano lakkhaṇaṃ dhārayantīti dhammā. Avisesato pana āyatanato, āyānaṃ

tananato, āya tassa ca nayanato, āyatananti veditabbaṃ. Cakkūrūpādīsuhi taṃ taṃ

dvārārammaṇā cittacetasikā dhammā sena sena anubhavanādinā kiccena āyatanti

uṭṭhahanti ghaṭnti vāyamantīti vuttaṃ hoti. Te ca āyabhute dhamme etāni tanonti

vitthārentīti vuttaṃ hoti. Idañca anamatagge saṃsāre pavattaṃ atīva āyataṃ saṃsāradukkhaṃ

yāva na nivattati tāva nayanteva pavattentīti vuttaṃ hoti. Bati sabbepime [PTS Page 482] [\q

482/] dhammā āyatanato āyānaṃ tana nato āyatassa ca nayanato āyatanaṃ āyatananti

vuccanti. Apica nivāsaṭṭhānaṭṭhena ākaraṭṭhena samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena

sañjātidesaṭṭhena kāraṇaṭṭhena ca āyatanaṃ veditabbaṃ. Tathāhi, loke 'issarāyatanaṃ

vāsudevāyatanaṃ "ti ādisu nivāsaṭṭhānaṃ āyatananti vuccati. "Suvanṇāyatanaṃ

ratanāyatanaṃ"ti1 ādisu ākaro, sāsane pana "manorame āyatane sevanti naṃ vihaṅgamā"ti

ādisu samosaraṇaṭṭhānaṃ, "dakkhināpato gunnaṃ āyatanaṃ"ti ādisu sañjātideso, "tatra

tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane"ti ādisu kāraṇaṃ. Cakkhuādisu cāpi te

te cittacetasikā dhammā nivasanti tadāyatta vuttitāyāti cakkhādayo ca nesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ,

cakkhādīsu ca te ākinṇattā tannissitattā tadārammaṇattā cāti cakkhādayo nesaṃ ākaro.

1. Ma. 1. Rajatāyatanaṃ.

[SL Page 360] [\x 360/]

Cakkhādayo ca nesaṃ samosaraṇaṭṭhānaṃ tattha tattha vattudvārārammaṇa vasena

samosaraṇato. Cakkhādayo ca nesaṃ sañjātideso taṃ nissayārammaṇabhāvena

tatthathavauppattito, cakkhādayo ca nesaṃ kāraṇaṃ tesaṃ abhāve abhāvatoti. Iti

nivāsaṭṭhānaṭṭhena ākaraṭṭhena samosaraṇaṭṭhānaṭṭhena sañjātidesaṭṭhena kāraṇaṭṭhena

cāti imehipi kāraṇehi ete dhammā āyatanaṃ āyatananti vuccanti. Tasmā yathāvuttena

atthena cakkhu ca taṃ āyatanañcāti cakkhāyatanaṃ -pe- dhammā ca te āyatanañcāti

dhammāyatananti, evaṃ tāvettha atthato viññātabbo vinicchayo. Lakkhaṇāti cakkhādīnaṃ

lakkhaṇato pettha viññātabbo vinicchayo: - tāni ca pana tesaṃ lakkhaṇāni khandhaniddese

vuttanayeneva veditabbāni. Tāvatvatoti tāvabhāvato, ida vuttaṃ hoti: cakkhādayopi hi

dhammā evaṃ, evaṃ sati dhammāyatanamicceva avatvā kasmā dvādasāyatanānīti vuttānīti

ce? Cha viññāṇakāyuppatti dvārārammaṇa vavatthānato, idhachannaṃ viññāṇakāyānaṃ

dvārahā vena ārammaṇabhāvena [PTS Page 483] [\q 483/] ca vavatthānato

ayametesaṃbhedo hotīti dvādasa vuttāni. Cakkhuviññāṇavīthipariyāpannassa hi

viññāṇakāyassa cakkhāyatanameva uppatti dvāraṃ, rūpāyatanameva cārammaṇaṃ, tathā

itarāni itaresaṃ. Chaṭṭhassa pana bhavaṅgamana saṅkhāto manāyatanekadesova

uppattidvāraṃ, asādhāraṇameva ca dhammāyatanaṃ ārammaṇanti. Iti channaṃ

viññāṇakāyānaṃ uppatti dvārammaṇaṃ, tathā itarāni itaresaṃ. Chaṭṭhassa pana

bhavaṅgamana saṅkhāto manāyatanekadesova uppattidvāraṃ, asādhāraṇameva ca

dhammāyatanaṃ ārammaṇanti. Iti channaṃ viññāṇakāyānaṃ uppatti

dvārārammaṇavavatthānato dvādasa vuttānīti. Evamettha tāvatvato viññātabbo vinicchayo.

Kamatoti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādisu desanākkamova yujjati. Ajjhattikesuhi

āyatanesu sanidassanasappaṭighavisayattā cakkhāyatanaṃ pākaṭanti paṭhamaṃ desitaṃ, tato

anidassana sappaṭaghavisayāni sotāyatanā dīni. Athavā dassanānuttariya savaṇānuttariya

hetubhāvena bahūpakārattā ajjhattikesu cakkhāyatana sotāyatanāni paṭhamaṃ desitāni, tato

ghāṇāyatanādīni tīṇi. Pañcannampi gocaravisa yattā ante manāyatanaṃ,

cakkhāyatanādīnaṃ pana gocarattā tassa tassa antarantarāni bāhiresu rūpāyatanādīni. Apica

viññāṇuppattikāraṇavavatthānatopi ayametesaṃ kamo vedi tabbo: vuttaṃ hetaṃ " cakkhuñca

paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhu viññāṇaṃ -pe manañca paṭicca dhamme ca uppajjati

manoviññāṇaṃ[a]"ti. Evaṃ kamatopettha viññātabbo vinicchayo. Saṅkhepavitthārāti

saṅkhepato hi manāyatanassa ceva dhammāyataneka desassa ca nāmena tadavasesānañca

āyatanānaṃ rūpena saṅgahitattā dvādasāpiāyatanāni nāmarūpamattameva honti. Vitthārato

pana ajjhattikesu tāva cakkhāyatanaṃ jātivasena

[A.] Saṃyuttanikāya yogakkhemīvagga.

[SL Page 361] [\x 361/]

Cakkhuppasādamattameva, paccaya gati nikāyapuggalabhedato pana anantappabhedaṃ,

tathā sotāyatanādīni cattāri. Manāyatanaṃ kusalākusalavipākakiriyaviññāṇabhedena

ekunanavutippabhedaṃ ekavīsuttarasatappabhedañca. Vatthupaṭipadādībhedato pana

anantappa bhedaṃ, rūpa sadda gavdha rasāyatanāni visabhāgappaccayādi bhedato

anantappabhedāni, phoṭṭhabbāyatanaṃ paṭhavīdhātutejodhātuvāyo dhātuvasena

tippabhedaṃ, [PTS Page 484] [\q 484/] paccayādibhedatoanekappabhedaṃ, dhammā

yatanaṃ vedanā saññā saṅkhārakkhandha sukumarupa nibbāṇānaṃ sabhāva nānattabhedato

anekappabhedanti evaṃ saṅkhepavitthārā viññā tabbo vinicchayo daṭṭhabbatoti ettha pana

sabbāneva saṅkhatāni āyatanāni anāgamanato aniggamanato ca daṭṭhabbāni, na hi tāni

pubbe udayā kūtoci āgacchanti. Napi uddhaṃ vayā kuhiñci gacchanti. Atha kho pubbe

udayā appaṭiladdha sabhāvāni, uddaṃ vayā paribhinnasabhāvātani,

pubbantāparantavemajjhe paccayāyattavutti kāya avasāni pavattanti, tasmā anāgamanato

aniggamanato ca daṭṭhabbāni. Tathā nirīhakato abyāpārato ca, na hi cakkhurūpādīnaṃ evaṃ

hoti 'aho vata amhākaṃ sāmaggiyaṃ viññāṇaṃ nāma uppajjeyyā'ti. Na ca tāni

viññāṇuppādanatthaṃ dvārabhāvena vatthubhāvena airammaṇabhāvena vā īhanti. Na

byāpāramāpajjanti, atha kho dhammatāvesā yaṃ cakkhurūpādisāmaggiyaṃ

cakkhuviññāṇādīni sambhavantīti, tasmā nirihakato abyāpārato ca daṭṭhabbāni, apica

ajjhattikāni suññāgāmo viya daṭṭhabbāni, dhūvasubha sukhattabhāva virahitattā. Bāhirāni

gāmaghātakavorā viya daṭṭhabbāni, ajjhatti kānaṃ abhighātakattā. Vuttaṃ hetaṃ: "cakkhu

bhikkhave haññati manāpāmanāpehi rūpehi[a]"tī vitthāro. Apica - ajjhattikānicha pāṇakā

viya daṭṭhabbāni, bāhirāni tesaṃ gocarā viyāti. Evamettha daṭṭhabbato viññātabbo

vinicchayo.

Idaṃ tāva āyatanānaṃ vitthārakathā mukhaṃ.

Tadanantarā pana dhātuyoti aṭṭhārasadhātuyo: cakkhudhātu, rūpadhātu,

cakkuviññāṇadhātu; sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇa dhātu; ghāṇadhātu, gandhadhātu,

ghāṇaviññāṇadhātu; jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu; kāyadhātu,

phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu;manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātuti.

Tattha: -

Atthato lakkhaṇādīhi kama tāvatva saṅkhato

Paccayā atha daṭṭhabbā veditabbo vinicchayo.

[A.] Saṃyuttanikāya- āsivisopamasutta.

[SL Page 362] [\x 362/]

Tattha atthatoti cakkhatīti = cakku, rūpayatīti= rūpaṃ, cakkhussa viññāṇaṃ=

cakkuviññāṇanti evamādinā tāva [PTS Page 485] [\q 485/] nayena cakkhādīnaṃ

visesatthato veditabbo vinicchayo. Avisesena pana vidadhati dhiyate vidhānaṃ vidhiyate

etāya cettha vā dhīyatīti= dhātu, loki yā hi dhātuyokāraṇabhāvena vavatthitā hutvā

suvaṇṇarajatādi dhātuyo viya suvaṇṇarajatādi anekappakārakaṃ saṃsāradukkhaṃ

vidadhanti, bhārahārehi ca bhāro viya sattehi dhiyante dhārīyantīti attho. Dukkhavidhāna

mattameva cetā avasavattanato. Etāhi ca kāraṇabhūtāhisaṃsāradukkhaṃ sattehi

anuvidhīyati, tathā vihitañca taṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyatītiattho. Iti cakkhādīsu ekeko

dhammo yathāsambhavaṃ vidadhati dhīyatīti ādinā atthavasena dhātūti vuccati. Apica

yathā titthiyānaṃ attā nāma sabhāvato tatthi, na evametā, etā pana attano sabāvaṃ dhārentīti

dhātuyo. Yathā ca loke vicittā haritālamanosilādayo selāvayavā dhātuyoti vuccanti,

evametāpi dhātuyo viya dhātuyo, vicittā hete ñāṇañyyovayavāti. Yathāvā sarīrasaṅkhātassa

samudā yassa avayavabhutesu rasasonitādisu aññamaññavisabhāgalakkhaṇa paricchinnesu

dhātusamaññā, evametesupi pañcakkhandhasaṅkhātassa attabhāvassa avayavesu

dhātusamaññā veditabbā, aññamañña visabhāga lakkhaṇaparicchinnā hete cakkhādayoti.

Apica dhātuti nijjivamattassevetaṃ adhivacanaṃ, tathāhi bhagavā " chadhātuko ayaṃ

bhikkhu puriso"ti ādisu jivasaññā samūhananatthaṃ dhātudesanaṃ akāsīti. Tasmā

yathāvuttena atthena cakkhu ca taṃ dhātu ca, cakkhuviññāṇañca taṃ dhātu -pe-

manoviññāṇañca taṃ dhātu ca = manoviññāṇadhātūti evaṃ tāvettha atthato ditebbo

vinicchayo. Lakkhaṇāditoti cakkhādīnaṃ lakkhaṇādito pettha veditabbo vinicchayo, tāni ca

pana tesaṃ lakkhaṇāni khandhaniddese vuttanayeneva veditabbāni. Kamatoti idhāpi pubbe

vuttesu uppattikkamādisu desanākkamova yujjati, so ca panāyaṃ hetu phalānupubba

vavatthā navasena vutto, cakkhudhātu rūpadhātutiidaṃ hi dvayaṃ hetu, cakkhu

viññāṇadhātuti phalaṃ, evaṃ sabbattha. Tāvatvatotitāvabhāvato, idaṃ vuttaṃ hoti: tesu tesu

hi [PTS Page 486] [\q 486/] suttābidhammappadesesu ābhādhātu subhādhātu

ākāsānañcāyatanadhātu viññāṇañcāyatanadhātu ākiñcaññāyatanadhātu

nevasaññānāsaññāyatanadhātu saññāvedayitanirodhadhātu kāmadhātu byāpādadhātu

vihiṃsādhātu nekkhamma dhātu avyāpādadhātu avihiṃsādhātu sukhadhātu dukkhadhātu

somanassa dhātu domanassadhātu upekkhādhātu avijjādhātu ārambhadhātu nikkamadhātu

parakkamadhātu hīnā dhātu majjhimā dhātu paṇītā dhātu paṭhavīdhātu āpodhātu

tejodhātu vāyodhātu. Ākāsadhātu viññāṇadhātu saṅkhatā dhātu asaṅkhatā dātu anekadhātu

nānādhātulokoti eva

[SL Page 363] [\x 363/]

Mādayo aññāpi dhātuyo dissanti, evaṃ sati sabbāsaṃ vasena paricchedaṃ akatvā kasmā

aṭṭhārasāti ayameva paricchedo katoti ce? Sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ

tadantogadhattā. Rūpadhātuyeva hi ābādhātu. Subhādhātu pana rūpādipaṭibaddhā. Kasmā?

Subhanimittattā. Subhanimittaṃ hi subhādhātu, tañca rūpādi vinimmuttaṃ na vijjati.

Kusalavipākārammaṇā vā rūpādayo eva subhādhātuti rūpādimattamevesā. Ākāsānañcāyatana

dhātu ādisu cittaṃ manoviññāṇadhātuyeva, sesā dhammadhātu. Saññā vedayitanirodha

dhātu pana sabhāvato natthi. Dhātudvayanirodhamatta meva hi sā, kāmadhātu

dhammadhātu mattaṃ vā hoti. Yathāha: " tattha katamā kāmadhātu?Kāmapaṭisaṃyutto

takko vitakko micchāsaṅkappo[a]"ti aṭṭhārasāpi vā dhātuyo. Yathāha: heṭṭhato avīci

nirayaṃ pariyantaṃ karitvā uparito paranimmitavasavattideve anto karitvā yaṃ etasmiṃ

antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhā dhātu āyatanā rūpā vedanā saññā saṅkhārā

viññāṇaṃ, ayaṃ vuccati kāmadhātūti. [PTS Page 487] [\q 487/] nekkhammadhātu

dhammadhātu evaṃ, sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātūtivacanato

manoviññāṇadhātupi hoti yeva. Byāpāda vihiṃsā avyāpāda avihiṃsā sukha dukkha

somanassa domanassupekkhā avijjā ārambha nikkama parakkama dhātuyo dhamma

dhātuyova. Hīnamajjhima paṇītadhātuyo aṭṭhārasadhātu mattameva. Hīnā hi cakkhādayo

hīnā dhātu, majjhimā paṇītā majjhimāceva paṇītā ca, nippariyāyena pana akusalā

dhammadhātu manoviññāṇa dhātuyo hīnā dhātu, lokiyā kusalāvyākatā ubhopicakkhudhātu

ādayo ca majjhimādhātu, lokuttarā pana dhammadhātu manoviññāṇa dhātuyo paṇītadhātu,

paṭhavī tejo vāyo dhātuyo phoṭṭhabba dhātuyeva. Āpodhātu ākāsadhātu ca

dhammādhātuyeva viññāṇadhātu cakkhuviññāṇādi satta viññāṇadhātu saṅkhepoyeva.

Sattarasa dhātuyo dhammadhātu ekadeso ca saṅkhatā dhātu, asaṅkhatā panadhātu

dhammadhātu ekadesova. Anekadhātu nānādhātuloko pana

aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevāti. Iti sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ

tadantogadhattā aṭṭhāraseva vuttāti. Apica vijānanasabhāve viññāṇe jivasaññīnaṃ

saññāsamūhananatthampi aṭṭhāraseva vuttā. Santi hi sattā vijānanasabhāve viññāṇe

jivasaññino. Tesaṃ cakkhusotaghāṇajivhākāyamanodhātu1 mano viññāṇadhātu bhedena

tassa anekataṃ cakkhurūpādipaccayāyatta vuttitāya aniccatañca pakāsetvā

dīgharattānusayitaṃ jivasaññaṃ samuhanitukāmena bhagavatā aṭṭhārasa dhātuye pakāsitā.

Kiñca

[Missing one page]

[A.] Vibhaṅgapāḷi dhātuvibaṅga. 1. Cakkusotaghāṇajivhākāyamanoviññāṇadhātubhedena

-ṭīkā.

[SL Page 365] [\x 365/]

Honti, atha kho ālokādayopi. Tenāhu pubbācariyā: cakkhu rūpāloka manasikāre paṭicca

upjjati [PTS Page 489] [\q 489/] cakkhuviññāṇaṃ, sota saddavivaramanasikāre paṭicca

uppajjati sotaviññāṇaṃ. Ghāṇagavdha vāyumanasikāre paṭicca uppajjati ghāṇaviññāṇaṃ,

jivhā rasaāpamanasikāre paṭicca uppajjati jivhāviññāṇaṃ, kāyaphoṭṭhabba

paṭhavīmanasikāre paṭicca uppajjati kāyaviññāṇaṃ, bhavaṅgamanadhamma manasikāre

paṭicca uppajjati manoviññāṇanti. Ayamettha saṃkhepo, vitthārato pana paccayappabhedo

paṭiccasamuppāda niddese āvī bhavissatīti evamettha paccayatopi veditabbo vinicchayo

daṭṭhabbatoti daṭṭhabbato pettha vinicchayo veditabboti atto, sabbā eva hi saṅkhatā

dhātuyo pubbantāparanta vivittato dhuvasubhasukhattabhāvasuññato paccayāyattavuttito

ca daṭṭhabbā, visesato panettha bheritalaṃ viya cakkhudhātu daṭṭhabbā, daṭhḍo viya

rūpadhātu, saddo viya cakkhuviññāṇadhātu, tathā ādāsa talaṃ viya cakkhudhātu, mukhaṃ

viya rūpadhātu, mukhanimittaṃ viya cakkhu viññāṇadhātu, athavā ucchutilaṃ1 viya

cakkhudhātu, yantacakkayaṭṭhi viya rūpadhātu, ucchurasatelāni viya cakkhuviññāṇadhātu,

tathā adharāraṇi2 viya cakkhudhātu, uttarāraṇī viya rūpadhātu, aggi viya

cakkhuviññāṇadhātu, esa nayo sotadātu ādīsu. Manodhātu pana yathāsambhavato

cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ purecarānucarā viya daṭṭhabbā. Dhammadhātuyā

vedanākkhavdho sallamiva sūlamiva ca daṭṭhabbo saññāsaṅkhārakkhandhā vedanā

sallasūlayogā āturā viya, puthujjanānaṃ vā saññā āsā dukkhajananato rittamuṭṭhi viya,

ayatābhucca nimittagāhakato vanamigo viya, saṅkhārā paṭisandhiyaṃ pakkhipanato

aṅgārakāsuyaṃ kipanakapurisā viya, jātidukkhānubaddhato rājapurisānubaddhacorā viya,

sabbānatthāvahassa khandhasantānassa hetuto visarukkhabījāni viya, rūpaṃ

nānāvidhūpaddavanimittato uracakkaṃ viya daṭṭhabbaṃ. Asaṅkhatā pana dhātu amatato

santato khemato ca daṭṭhabbā. Kasmā? Sabbānatthāvahassa paṭipakkhabhūtattā. [PTS Page

490] [\q 490/] mano viññāṇadhātu ārammaṇesu vavatthānābhāvato araññamakkaṭo

viya duddamanato assakhaḷuṅko viya yatthakāmanipātīto vehā sakkhittadaṇḍo viya

lobhadosādi nānappakārakilesavesayogato raṅganaṭo viya daṭṭhabbāti.

Idaṃ dhātūnaṃ vitthārakatāmukhaṃ.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visundimagge

Paññābhāvanādikāre

Āyatana dhātu niddeso nāma

Paṇṇarasamo paricchedo. [PTS Page 491] [\q 491/]

1. Ma. 11. Ucchutilā viya. 2. Ma. 11. Adhāraṇi.

[SL Page 366] [\x 366/]

16.

Indriya sacca niddeso.

Dhātūnaṃ anantaraṃ uddiṭṭhāni pana indriyānīti bāvīsatindriyāni: cakkhundriyaṃ,

sotindriyaṃ, ghāṇindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ, manindriyaṃ, itthindriyaṃ,

purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ,

domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ, saddhindriyaṃ, viriyindriyaṃ, satindriyaṃ,

samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyanti.

Tattha: -

Atthato lakkhaṇādihi kamato ca vijāniyā,

Bhedābhedā tathā kiccā bhumito ca vinicchayaṃ.

Tattha cakkhādīnā tāva, cakkhatīti= cakkhūti ādinā nayena attho pakāsito, paccimesu pana

kīsu paṭhamaṃ pubbabhāge anaññātaṃ amataṃ padaṃ catusaccadhammaṃ vā jānissamīti

evaṃ paṭipannassa uppajjanato indriyaṭṭhasambhavato ca anaññātaññassā mītindriyanti

vuttaṃ, dutiyaṃ ājānanato indriyaṭṭhasambhavato ca aññindriyaṃ, tatiyaṃ aññātāvino catusu

saccesu niṭṭhitañṇa kiccassa khīnāsavassa uppajjanato induyaṭṭhasambhavato ca aññatā

vindriyaṃ. Ko bana nesaṃ1 indriyaṭṭho nāmāti? Indaliṅgaṭṭho indriyaṭṭho, indadesitaṭṭho

indriyaṭṭho, indadiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho, indasiṭṭhaṭṭho indriyaṭṭho, indajuṭṭhaṭṭho

indriyaṭṭho, so sabbopi idha yathā yogaṃ yujjati. Bhagavā hi sammāsambuddho

paramissariyabhāvato indro, kusalākusalañca kammaṃ kammesu kassaci issariyābhāvato,

tenevettha kammasañjanitāni [PTS Page 492] [\q 492/] tāva indriyāni

kusalākusalakammaṃ ulliṅgenti tena ca siṭṭhānīti indaliṅgaṭṭhena indasiṭṭhaṭṭhena ca

indriyāni, sabbāneva panetāni bhagavatā yathābhūtato pakāsitāni abhisambuddhāni cāti

indadesitaṭṭhena indadiṭṭhaṭṭhena ca indriyāni, teneva bhagavatā munindena kānici

gocarāsevanāya kānici bhāvanāsevanāya sevitānīti indajuṭṭhaṭṭhenāpi indriyāni,

cakkhuviññāṇādippavattiya ṃ hi cakkādīnaṃ siddhaṃ ādipaccaṃ, tasmiṃ tikkhe tikkhattā

mande ca mandattāti, ayaṃ tāvettha atthato vinicchayo. Lakkhaṇādīhīti

lakèkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānehi pi cakkhādīnaṃ vinicchayaṃ vijāniyāti attho, tāni

ca nesaṃ lakkhaṇādīni khandhaniddese vuttāneva, paññindriyādīni hi cattāra atthato amo

1. Ma. 1. Kopanesa.

[SL Page 367] [\x 367/]

Hoyeva, sesāni tattha sarūpeneva āgatāni. Kamatoti ayampi desanākkamova, tattha

ajjhattadhamme pariññāya ariyabhūmi paṭilābho hotīti attabhāvapariyāpannāni

cakkhundriyādīni paṭhamaṃ desitāni, so pana attabhāvo yaṃ dhammaṃ upādāya itthiti vā

purisoti vā saṅkhaṃ gacchatī, ayaṃ soti nidassanatthaṃ tato itthindriyaṃ purisindriyañca, so

duvidhopi jīvitindriya paṭibaddhavuttīti ñāpanatthaṃ tato jīvitindriyaṃ, yāva tassa pavatti,

tāva etesaṃ vedayitānaṃ anivatti, yañca kiñci vedayitaṃ, sabbaṃ taṃ dukkhanti ñāpanatthaṃ

tato sukhindriyādīni, ta nirodhatthaṃ pana ete dhammā bhāve tabbāti paṭipattidassanatthaṃ

tato saddhādīni, imāya paṭipattiyā esa dhammo paṭhamaṃ attani pātubhavatīti paṭipattiyā

amoghabhāvadassa natthaṃ tato anaññātaññassāmītindriyaṃ, tasseva phalattā tato anantaraṃ

bhāvetabbato ca tato aññindriyaṃ, tato paraṃ1 bhāvanāya imassa adhigamo, adhigate ca

pana imasmiṃ natthi kiñci uttaraṃ karaṇīyanti ñāpanatthaṃ anteparamessāsabhūtaṃ

aññātāvindriyaṃ desitanti ayamettha kamo. [PTS Page 493] [\q 493/] bhedābhedāti

jīvitindriyasseva cettha bhedo, taṃ hi rūpajīvitindriyaṃ arūpajīvitindriyanti duvidhaṃ hoti.

Sosānaṃ abedoti evamettha bhedābhedato vinicchayaṃ vijāniyā. Kiccāti kiṃ indriyānaṃ

kiccanti ce? Cakkhundriyassa tāva cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃ

samapayuttakā nañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayoti vacanato yantaṃ

indriyapaccayabhāvena sādhetabbaṃ attano tikkhamandādibhāvena

cakkhuviññāṇādidhammānaṃ tikkhamandādisaṅkhātaṃ attākārānuvattā panaṃ idaṃ kiccaṃ,

evaṃ sota ghāṇa jivhā kāyānaṃ, manindriyassa pana sahajāta dhammānaṃ attano vase

vattāpanaṃ, jīvitindriyassa sahajātadhammānupālanaṃ, itthindriya purisindriyānaṃ itthi

purisa liṅga nimitta kuttākappākārānuvidhānaṃ,

sukhadukkhasomanassadomanassindriyānaṃ sahajātadhamme abhibhavitvā yathāsakaṃ

oḷārikākārānu pāpanaṃ, upekkhindriyassa santa paṇīta majjhattākārānupāpanaṃ,

saddhādinaṃ paṭipakkhābhibhavanaṃ sambayuttadhammānañca sannākārādi

bhāvasampāpanaṃ, anaññātaññassāmītindriyassa saññojanattayappa hānañceva sampayuttā

nañca tappāhānābhimukhabhāvakaraṇaṃ, aññindriyassa kāmarāgabyāpādādi

tanuttakaraṇappahānañceva sahajātānaca attano vasānuvattāpanaṃ, aññātāvindriyassa

sabbakiccesu ussukkappahānañceva amatābhimukhabhāvappaccayatā ca sampayuttānanti

evamettha kiccato vinicchayaṃ vijāniyā. Bhumitoti cakkha sota ghāṇa jivhā kāya itthi purisa

sukha dukkha domanassindriyāni cettha kāmāvacarāneva manindriya jīvitindriya

upekkhindriyāni saddhā

1. Si. 1. Ito paraṃ.

[SL Page 368] [\x 368/]

Viriya sati samādhi paññindriyāni ca catubhumi pariyāpannāni, somanassindriyaṃ

kāmāvacara rūpāvacara lokuttara vasena bhūmittaya pariyapannaṃ, avasāne tīṇi

lokuttarānevāti. Evamettha bhūmitopi vinicchayaṃ vijāniyā. Evaṃ hi vijānanto: -

Saṃvegabahulo bikkhu ṭhito indriyasaṃvare,

Indriyāni pariññāya dukkhassantaṃ karissatīti.

Idaṃ indriyānaṃ vitthārakathāmukaṃ. [PTS Page 494] [\q 494/]

Tadantarāni pana saccānīti cattāri ariyasaccāni dukkhaṃ ariya saccaṃ , dukkhasamudayaṃ

ariyascacaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkha nirodha gāminīpaṭipadā ariyasaccanti.

Ttha: -

Vibhāgato nibbacana lakkhaṇādippabhedato.

Atthatthuddhārato ceva anūnādhikato tathā.

Kamato jātiādīnaṃ nicchayā ñāṇakiccato,

Antogadānaṃ pabhedā upamāto catukkato.

Suññatekavidhādīhi sabhāgavisabhāgato,

Vinicchayo veditabbo viññunā sāsanakkame.

Tattha vibhāgatoti dukkhādīnaṃ hi cattāro cattāro atthā vibhattā tathā avitathā anaññathā,

ye dukkhādīni abhisamentehi abisametabbā. Yathāha: - dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho

santā paṭṭho vipariṇāmaṭṭho, ime cattāro dukkhassa dukkhaṭṭhā tathā avitathā anaññathā.

Samudayassa āyūhanaṭṭho nidānaṭṭho saṃyogaṭṭho paḷibodhaṭṭho, nirodhassa

nissaraṇaṭṭho vivekaṭṭho asaṅkhataṭṭho amataṭṭho, maggassa niyyānaṭṭho hetuṭṭho

dassanaṭṭho adhipateyyaṭṭho, imecattāro maggassa maggaṭṭhā tathā avitathā anaññathāti.

Tathā dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho abisamayaṭṭhoti

evamādi, iti evaṃ vibhattānaṃ catunnaṃ catunnaṃ atthānaṃ vasena dukkhādīni

veditabbānīti. Ayaṃ tāvettha vibhāgato vinicchayo. Nibbacanalakkhaṇādippabheda toti

ettha pana nibbacanato tāva: - idha du iti ayaṃ saddo kucchite dissati, kucchitaṃ hi puttaṃ

dupputtoti vadanti, khaṃsaddo pana tucche, tucchaṃ hi āsaṃ khanti vuccati. Idadva

paṭhamasaccaṃ kucchitaṃ aneka upaddavādiṭṭhānato tucchaṃ bālajanaparikappita dhuva

subha sukhattabhāva virahitato, tasmā kucchitattā tucchattā ca dukkhantivuccati. [PTS Page

495] [\q 495/] saṃ iti ca ayaṃ saddo samāgamo sametanti ādisu saṃyogaṃ dīpeti, u iti

ayaṃ saddo uppannaṃ uditanti ādisu uppattiṃ, ayasaddo kāraṇaṃ dīpeti, idāñcāpi

dutiyasaccaṃ.

[SL Page 369] [\x 369/]

Avasesapaccayasamāyoge sati dukkhassuppattikāraṇaṃ, iti dukkhassa saṃyoge

uppattikāraṇattā dukkhasamudayanti vuccati. Tatiya saccaṃ pana yasmā ni saddo abhāvaṃ,

rodha saddo ca cārakaṃ dipeti, tasmā abhāve ettha saṃsāracārakasaṅkhātassa

dukkharodhassa sabbagatisuññattā. Samadhigate vā tasmiṃ saṃsāracārakasaṅkhātassa

dukkharodhassa abāvo hoti tappaṭipakkhattātipi dukkhanirodhanti vuccati. Dukkhassa vā

anuppādanirodhappaccayattā dukkha nirodhanti, catuttha saccaṃ pana yasmā etaṃ

dukkhanirodhaṃ gacchati ārammaṇavasena tadabhimukhībhūtattā, paṭipadā ca hoti

dukkhanirodhappattiyā, tasmā dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti vuccati. Yasmā panetāni

iddhādayo ariyā paṭivijjhanti, tasmā ariyasaccānīti vuccanti. Yathāha: - " cattārimāni

bhikkhavi ariyasaccāni, katamāni cattiri: dukkha ariyasaccaṃ, dukkhasamudayassa

ariyasaccaṃ, dukkhanirodhassa ariyasaccaṃ dukkhanirodhagāmināyā paṭipadāya ariyasacca

imāni kho bhikkhave, cattāri ariyasaccāni. Ariyā imāni paṭivijjhanti tasmā ariyasaccānīti

vuccantī"ti[a] apica ariyassa saccānītipi ariyasaccāni. Yathāha: -"sadevake bhikkhave loke

bhikkhave, loke samārako sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya

tathāgato ariyo, tasmā ariyasaccānīti vuccantī"ti[a] athavā etesaṃ abhisambuddhattā

ariyabhāvasiddhitopi ariyasaccāni. Yathāha: "imesaṃ kho bhikkhave catunnaṃ ariya saccānaṃ

yathābhūtaṃ abhisambuddhattā tathāgato arahaṃ sammā sambuddho ariyoti vuccatī"tī[a]

apica kho pana ariyāni saccānītipi ariya saccāni, ariyānīti tathāni avitathāniavisaṃvādakānīti

attho. Yathāha: "imāni kho bhikkhavo cattāri ariyasaccāni tathāni avita thāni anaññathāni,

tasmā ariyasaccānīti vuccantī"ti[a] evamettha nibbacanato vinicchayo veditabbo. Kathaṃ

lakkhaṇādippabheda toti? Ettha hi bādhanalakkhaṇaṃ [PTS Page 496] [\q 496/]

dukkhasaccaṃ, santāpanarasaṃ, pavatti paccupaṭṭhānaṃ, pabhavalakkhaṇaṃ

samudayasaccaṃ, anupacchedakaraṇarasaṃ, paḷibodhapaccupaṭṭhānaṃ. Santilakkhaṇaṃ

nirodhasaccaṃ accutirasaṃ animittapaccupaṭṭhānaṃ. Santilakkhaṇaṃ nirodhasaccaṃ

accutirasaṃ animittapaccupaṭṭhānaṃ, niyyānalakkhaṇaṃ maggasaccaṃ, kilesappahāna rasaṃ,

vuṭṭhānapaccupaṭṭhānaṃ. Apaci pavatti pavattana nivatti nivattana lakkhaṇāni cāti

evamettha lakkhaṇādippabhedato vinicchayo veditabbo. Atthatthuddhārato cevāti ettha

pana atthato tāva ko saccaṭṭhoti ce? Yo paññācakkhunā upaparikkhamānānaṃ māyāva

viparīto marīciva visaṃvādako titthiyānaṃ attāva anupa labbhasabhāvo ca na hoti, atha kho

bādhanappabhavasanti niyyānappa kārena tacchāviparītabhūtabhāvena ariyañāṇassa gocaro

hoti yeva. Esa aggilakkhaṇaṃ viya lokapakati viya ca tacchā viparītabhūta bhāvo

saccaṭṭhoti veditabbo, yathāha: - "idaṃ dukkhanti bhikkhave tathametaṃ avitathametaṃ

anaññathameta"nti[b] vitthāro. Apica

[A.] Saṃyuttanikāya - koṭigamavagga [b.] Saṃyuttanikāya - dhammacakkappavattanavagga.

[SL Page 370] [\x 370/]

Nābādhakaṃ yato dukkhaṃ dukkhā aññaṃ na bādhakaṃ,

Bādhakattaniyāmena tato saccamidaṃ mataṃ.

Taṃ vinā nāññato dukkhaṃ na hoti na ca taṃ tato,

Dukkhahetuniyāmena iti saccaṃ visattikā.

Nāññānibbāṇato santi santaṃ na ca na taṃ yato.

Santabhāvaniyāmena tato saccamidaṃ mataṃ.

Maggā aññaṃ na niyyānaṃ aniyyāno na cāpi so,

Cacchaniyyānabhāvattā iti so saccasammato.

Iti tacchāvipallāsa bhūtabhāvaṃ catusvapi,

Dukkhādisvavisesena saccaṭṭhaṃ āhu paṇḍitāti.

Evaṃ atthato vinicchayo veditabbo. Kathaṃ atthuddhārato? Idhāyaṃ saccasaddo anekesu

atthesu dissati. Seyyathīdaṃ: "saccaṃ bhaṇe na kujjheyyā"ti[a] ādisu vācāsacce. "Sacce ṭhitā

samaṇa brāhmanā cā"ti [PTS Page 497] [\q 497/] ādisu viratisacce. "Kasmānu

saccānivadanti nānā pavādiyā se kusalāvadānā"ti[b] ādisu diṭṭhisacce, "ekaṃ hi saccaṃ na

dutīya matthi"ti[b] ādisu paramatthasacce, nibbāṇeceva maggeva, "catunnaṃ saccānaṃ

katikusalā"ti[c] ādisu ariyasacce, svāyamidhāpi ariya sacce vattatīti evamettha

atthuddhāratopi vinicchayo veditabbo. Anūnādikatoti kasmā pana cattāreva ariyasaccāni

vuccāni, anūnāni anadikānīti ce? Aññassāsama vato aññatarassa ca apaneyyābhāvato, na hi

etehi aññaṃ adikaṃ vā etesaṃ vā ekampi apanetabbaṃ sambhoti. Yathāha: - "idha bhikkhave

āgaccheyya samaṇo vā brahmaṇo vā netaṃ dukkhaṃariyasaccaṃ, aññaṃ dukkhaṃ

ariyasaccaṃ paññapessāmīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"ti ādī. Yathā cāha: -"yohi koci bhikkhavo

samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya: netaṃdukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ yaṃ

samaṇena gotamena desitaṃ, ahametaṃ dukkhaṃ paṭhamaṃariyasaccaṃ paccakkhāya aññaṃ

dukkhaṃ paṭhamaṃ ariyasaccaṃ paññapessāmīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī"ti[d] ādi. Apica

pavattimācikkhanto bhagavā sahetukaṃ ācikkhi, nivattiñca saupāyaṃ. Iti pavatti nivatti

tadubhayahetunaṃ eta paramato cattāreva vuttāni. Tathā pariññeyya pahātabba

sacchikātabba bhāvetabbānaṃ, taṇhāvatthu taṇhā taṇhānirodha taṇhānirodūpāyānaṃ, ālaya

ālayārāmatā ālayasamugghāta ālaya samugghātūpāyānadvavasenāpi cattāreva vuttānīti

evamettha anunādhikato vinicchayo veditabbo. Kamatoti ayaṃpi desa

[A.] Dhammapada- kodhavagga. [B.] Suttanipāta cūlaviyūha sutta. [C.] Vibhaṅga -

saccavibhaṅga. [D.] Saṃyuttanikāya -dhammacakkappavattanavagga.

[SL Page 371] [\x 371/]

Nākkamova. Ettha ca olārikattā sabbasattasādhāraṇattā ca suviññeyyanti dukkhasaccaṃ

paṭhamaṃ vuttaṃ, tasseva hetudassanatthaṃ tadanantaraṃ samudayasaccaṃ, hetunirodhā

phalanirodhoti ñāpanatthaṃ tato nirodhasaccaṃ, tadadhigamupāyadassanatthaṃ ante

maggasaccaṃ. [PTS Page 498] [\q 498/] bhavasukhassādagathitānaṃ vā sattānaṃ

saṃvegajananatthaṃ paṭhamaṃ dukkhamāha, taṃ neva akataṃ āgacchati, na issara

nimmāṇādito hoti, ito pana hotīti ñāpanatthaṃtadanantaraṃ samudayaṃ, tato sahetukena

dukkhena abhibhūtattā saṃviggamānasānaṃ dukkhanissaraṇa gavesīnaṃ nissaraṇa

dassanena assāsajananatthaṃ nirodhaṃ, tato nirodhādigamatthaṃ nirodhasampāpakaṃ

magganti evamettha kamato vinicchayo veditabbo. Jātiādīnaṃ nicchayāti ye te ariyasaccāni

niddisantena bhagavatā "jātipi dukkhā jarāpi dukkhā maraṇampi dukkhaṃ soka parideva

dukkha domanassupāyāsāpi dukkhā apipiyehi sampayogo dukkho piyehi vippayogo

dukkho yaṃpicchaṃ nalahati tampi dukkhaṃ, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā

dukkhā"ti[a] dukkhaniddese dvādasa dhammā - yāyaṃ taṇhā ponobhavikā

navdirāgasahagatā tatra tatrābhinavdinī seyyathīdaṃ: kāmataṇhā bhava taṇhā

vibhavataṇhā"ti[a] samudayaniddesetividhā taṇhā -"yo tassā yeva taṇhāya

asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo"ti[a] evaṃ nārodhaniddese atthato

ekameva nibbāṇaṃ- "katamaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ? Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo seyyathīdaṃ: sammādiṭṭi sammā saṃkappa, sammā vācā, sammā

kammanta, sammā ājīvā, sammā vāyāmo, sammā sati, sammā samādhi"ti[a] evaṃ

magganiddese aṭṭha dhammāti - iti catunnaṃ saccānaṃ niddese jātiādayo dhammā vuttā,

tesaṃ jātiādīnaṃ nicchayāpi ettha vinicchayo veditabbo. Seyyathīdaṃ: ayaṃ hi jāti saddo

anekattho, tathā hesa "ekampi jātiṃ dvepi jitiyo"ti[b] ettha bhave āgato, "atthi visākhe

nigaṇṭhā nāma samaṇajātī"ti[c] ettha nikāye, "jāti dvīhi khavdhehi saṅgahītā"ti ettha

saṅkhatalakkhaṇe, "yaṃ mātu kucchismiṃ paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ paṭhamaṃ viññāṇaṃ

pātubhūtaṃ, tadu pādāya sāvassa jātī"ti ettha paṭisandhiyaṃ, [PTS Page 499 [\q 499/] "]

sampati jāto to

Ānanda bodhisatto"ti[d] ettha pasūtiyaṃ, "akakhitto anupakkuṭṭho jāti vādenā"ti [e] ettha

kule, "yatohaṃ bhagini ariyāya jātiyā jāto"ti[f] ettha ariyasīle, svāyamidha gabbhaseyyakānaṃ

paṭisandhito paṭṭhāya yāva mātukucchimhā nikkhamanaṃ tāva pavattesu khavdhesu.

Itaresaṃ paṭisandhikhandhesvevāti daṭṭhabbo. Ayampi ca pariyāya kathāva, nippariyāyato

pana tattha tattha nabbattamānānaṃ sattānaṃ ye ye khandhā pātubhavanti tesaṃ tesaṃ

paṭhamapātubhāva jāti nāma. Sā

[A.] Vibhaṅga- saccavibhaṅga. [B.] Vibhaṅga-ñāṇavibhaṅga. [C.]

Aṅguttaranikāyavisākhūposatha sutta. [D.] Dīghanikāya -mahāpadānasutta [e.]

Aṅguttaranikāya - tikaṇṇa sutta [f.] Majjhimanikāyaaṅgulimāla sutta.

[SL Page 372] [\x 372/]

Panesā tattha tattha bhave paṭhamābhinibbatti lakkhaṇā, niyyātana rasā, atitabhavato idha

ummujjanapaccupaṭṭhānā, dukkhavicittatā paccapaṭṭhānā vā. Kasmā panosā dukkhāti

ce?Anekesaṃ dukkhānaṃ vatthubhāvato. Anekāni hi dukkhāni, seyyathīdaṃ: dukkha

dukkhaṃ, vipariṇāmadukkhaṃ, saṅkhāradukkhaṃ, paṭicchannadukkhaṃ,

appaṭicchannadukkhaṃ, pariyāyadukkhaṃ, nippariyāyadukkhanti. Tattha kāyika cetasikā

dukkhā vedanā sabhāvato ca nāmato ca dukkhattā dukkhadukkhanti vuccati; sukhā vedanā

ceva avasesā ca tebhumakā saṅkhārā udayabbayaparipīḷitattā saṅkhāradukkhaṃ; kaṇṇa sūla

dantasūla rāgajapariḷāha dosajaparilāhādi kāyikacetasiko ābādho pucchitvā jānitabbato

upakkamassa ca apākaṭabhāvato paṭicchannadukkhaṃ nāma, apākaṭadukkhantipi vuccati.

Dvattiṃsa kamma karaṇādisamuṭṭhāno ābādho apucchitvāva jānitabbato upakkamassa ca

pākaṭabhāvato appaṭicchannadukkhaṃ nāma, pākaṭadukkhantipi vuccati. hapetvā

dukkhadukkhaṃ sesaṃ dukkhasacca vibhaṅge āgataṃ, jātiādisabbampi tassa tassa dukkhassa

vatthu bhāvato pariyāyadukkhaṃ; dukkhadukkhaṃ pana nippariyāya dukkhanti vuccati.

Tatrāyaṃ jāti yaṃ taṃ bālapaṇḍitasuttādisu bhagavatāpi upamāvasena pakāsitaṃ āpāyikaṃ

dukkhaṃ, yañca sugatiyampi manussaloke gabbhokkanti mūlakādibhedaṃ dukkhaṃ [PTS

Page 500] [\q 500/] uppajjati, tassa vatthubhāvato dukkhā. Tatridaṃ gabbhokkanti

mūlakādibhedaṃ dukkhaṃ: ayaṃ hi satto mātukucchimhi nibbattamāno na uppalapaduma

puṇḍarīkādisu nibbattati, athakho heṭṭhā āmāsayassa uparipakkāsayassa

adarapaṭalapiṭṭhikaṇṭakānaṃ vemajjhe paramasambādhe tibbandhakāre nānākuṇapa

gandha pari bhāvita paramaduggavdha pavanavicarite adhimattajegucche kucchippadese

pūtimaccha pūtikummāsa candanikāyadīsu kimi viya nibbattati, so tattha nibbatto dasamāse

mātukucchisambhavena usmanā puṭapākaṃ viya paccamāno piṭṭhapinḍi viya sediyamāno

sammiñjana pasāraṇādi rahito adimattaṃ dukkhamanubhotīti1 idaṃ tāva gabbhokkanti

mūlakaṃ dukkhaṃ. Yaṃ pana so mātu sahāsā upakkhalana gamana nisīdana uṭṭhāna

parivattanādīsu surādhuttahatthagato eḷako viya ahituṇḍika hatthagato sappapotako viya

ca ākaḍḍhanaparikaḍḍhana odhūnana niddhunanādinā upakkamena adhimattaṃ

dukkhamanubhavati, yañca mātu sītudakapānakāle sītanarakūpapanno viya uṇha yāgu

bhattādi ajjhoharaṇa kāle aṅgāravuṭṭhi samparikiṇṇo viya loṇambilādi ajjhoharaṇakāle

khārāpatacchikādi kammakaraṇappatto viya tibbaṃ dukkhamanubhoti, idaṃ

gabbhapariharaṇa mūlakaṃ

1. Ma. 1. Dukkhaṃ paccanubhotīti.

[SL Page 372] [\x 372/]

Panesā tattha tattha bhave paṭhamābhinibbatti lakkhaṇā, niyyātana rasā, atitabhavato idha

ummujjanapaccupaṭṭhānā, dukkhavicittatā paccapaṭṭhānā vā. Kasmā panesā dukkhāni,

seyyathīdaṃ: dukkha dukkhaṃ, vipariṇāmadukkhaṃ, nippariyāyadukkhanti. Tattha kāyika

cetasikā dukkhā vedanā sabhāvato ca nāmato ca dukkhattā dukkhadukkhanti vuccati; sukhā

vedanā vipariṇāmena dukkhuppatti hetuto vipariṇāmadukkhaṃ; apekkhā vedanā ceva

avasesā ca tebhumakā saṅkhārā udayabbayaparipīḷitattā saṅkhāradukkhaṃ; kaṇṇasūla

dantasūla rāgajapariḷāha dosajapariḷāhādi kāyikacetasiko ābādho pucchitvā jānitabbato

upakkamassa ca apākaṭabhāvato paṭicchannadukkhaṃ nāma, apākaṭadukkhantipi vuccati.

Dvattiṃsa kamma karaṇādisamuṭṭhāno ābādho apucchitvāva jānitabbato upakkamassa ca

pākaṭabhāvato appaṭicchannadukkhaṃ nāma, pākaṭadukkhantipi vuccati. hapetvā

dukkhūkkhaṃ sesaṃ dukkhasacca vibhaṅge āgataṃ, jātiādisabbampi tassa tassa dukkhassa

vatthu bhāvato pariyāyadukkhaṃ; dukkhadukkhaṃ pana nippariyāya dukkhassa vatthu

bhāvato pariyāyadukkhaṃ; dukkhadukkhaṃ pana nippariyāya dukkhanti vuccati. Tatrāyaṃ

jāti yaṃ taṃ bālapaṇḍitasuttādisu bhagavatāpi upamāvasena pakāsitaṃ āpāyikaṃ dukkhaṃ,

yañca sugatiyampi manussaloke gabbhokkanti mūlakādibhedaṃ dukkhaṃ uppajjati, tassa

vatthubhāvato dukkhā. Tatrīdaṃ gabbhokkanati mūlakādibhedaṃ dukkhaṃ: ayaṃ hi satto

mātukucchimhi nibbattamāno na uppalapaduma puṇḍarīkādisu nibbattati, athakho heṭṭhā

āmāsayassa uparipakkāsayassa udarapaṭalapiṭṭhikanṭakānaṃ vemajjhe paramasambādhe

tibbavdhakāre nānākuṇapa gavdha pari bhāvita paramaduggandha pavanavivarite

adhimattajegucche kucchippadese pūtimaccha pūtikummāsa candanikāyadīsu kimi viya

nibbattati, so tattha nibbatto dasamāse mātukucchisambhavena usmanā puṭapākaṃ viya

paccamāno piṭṭhapiṇḍi viya sediyamāno sammiñjana pasāraṇādi rahito adhimattaṃ

dukkhamanubhotīti1 idaṃ tāva gabbhokkanti mūlakaṃ dukkhaṃ. Yaṃ pana so mātu sahasā

upakkhalana gamana nisīdana uṭṭhāna parivattanādīsu surādhuttahatthagato eḷako viya

ahituṇḍika hatthagato sappapotako viya ca ākaḍḍhanaparikaḍḍhana odhunana

niddhunanādinā upakkamena adhimattaṃ kkhamanubhavati, yañca mātu situdakapānakāle

sītanarakupapanno viya uṇhayāgubhattādi ajjhoharaṇa kāle aṅgāravuṭṭhi samparikiṇṇo

viya loṇambilādi ajjhoharaṇakāle khārāpatacchikādi kammakaraṇappatto viya tibbaṃ

dukkhamanubheti, idaṃ gabbhapariharaṇa mūlakaṃ

1. Ma. 1. Dukkhaṃ paccanubhotīti.

[SL Page 373] [\x 373/]

Dukkhaṃ. Yampanassa mūḷhagabbhāya mātuyā mittāmacca suhajjādīhipi adassanārahe

dukkhuppattiṭṭhāne chedana phālanādīhi dukkhaṃ uppajjati idaṃ gabbhavipattimūlaka

dukkhaṃ; yaṃ vijāyamānāya mātuyā kammajehi vātehi parivattetvā narakapapātaṃ viya

atibhayānakaṃ yolanimaggaṃ paṭipādiyamānassa paramasambādhena yonimukhena

tālacchiggaḷena viya nikkaḍḍhiyamānassa mahānāgassa narakasattassa viyi ca

saṃghātapabbatehi vicunṇiyamānassa dukkhaṃuppajjati, idaṃ vijāyanamūlakaṃ dukkhaṃ.

Yaṃ pana jātassa taruṇa vaṇasadisa sukhumāla sarīrassa hatthagahaṇa nahāpana dhovana

coḷa parimajjanādikāle sūcimukhakhuradhārāhi vijjhana phālanasadisaṃ dukkhaṃ uppajjati,

idaṃ mātukucchito bahi nikkhamaṇamūlakaṃ dukkhaṃ. [PTS Page 501] [\q 501/] yaṃ

tatoparaṃ pavattiyaṃ attanāva attānaṃ vadhentassa aceḷaka vatā divasena

ātāpanaparitāpanānuyogamanuyuttassa kodhavasena abhuñjantassa ubbandhantassa ca

dukkhaṃ uppajjati, idaṃ attupakkamamūlakaṃ dukkhaṃ. Yaṃ pana parato

vadhabandhanādīni anubhavantassa uppajjati, idaṃ parūpakkamamūlakaṃ dukkhanti. Iti

imassa sabbassāpi dukkhassa ayaṃ jāti vatthumeva hoti. Tenetaṃ vuccati: -

"Jāyetha no ce narakesu satto tatthaggidāhādikamappasayhaṃ

Labhetha dukkhannu kuhiṃ patiṭṭhaṃ iccāha dukkhāti munīdha jātiṃ.

Dukkhaṃ tiracchesu kasāpatoda daṇḍābhighātādibhavaṃ anekaṃ,

Yaṃ taṃ kathaṃ tattha bhaveyya jātiṃ vinā tahiṃ jāti tatopi dukkhā.

Petesu dukkhaṃ pana khuppipāsā vātātapādippabhavaṃ vicittaṃ,

Yasmā ajātassa na tattha atthi tasmāpi dukkhaṃ muni jātimāha

Tibbavdhakāre ca asayhasīte lokantare yaṃ asuresu dukkhaṃ,

Na taṃ bhave tattha na cassa jāti yato ayaṃ jāti tatopi dukkhā.

Yañcāpi guthanarake viya mātugabbhe

Satto vasaṃ ciramatho bahi nikkhamañca,

Pappoti dukkhamatighoramidampi nattha

Jātiṃ vinā itipi jātirayaṃ hi dukkhā.

Kiṃ bāsitena bahunā nanu yaṃ kuhiñci

Atthidha kiñcidapi dukkhamidaṃ kadāci,

Nevatthi jāti virahena tato mahesi

Dukkhāti sabbapaṭhamaṃ imamāha jāti"nti.

Ayaṃ tāva jātiyaṃ vinicchayo. [PTS Page 502] [\q 502/]

[SL Page 374] [\x 374/]

Jarāpi dukkhāti ettha duvidhā jarā: - saṅghatalakkhaṇañca khaṇḍiccādi sammato santatiyaṃ

ekabhavapariyāpannakhandhapurāṇabhāvo ca, sā idha adhippetā. Sā panesā jarā

khandhaparipākalakkhaṇā, maraṇūpa nayanarasā, yobbanavināsapaccupaṭṭhānā, dukkhā

saṅkhāradukkhabhāvato ceva dukkhavatthuto ca. Yaṃ hi aṅgapaccaṅgasithilībhāva induya

vikāravirūpatā yobbanavināsa viriyāvasāda1 satimativippavāsa paraparibhavādi

anekapaccayaṃ kāyikacetasikaṃ dukkhaṃ uppajjati, jarā tassa vatthu. Tenetaṃ vuccati: -

" Aṅgānaṃ sithilībhāvā indriyānaṃ vikārato,

Yobbanassa vināsena balassa upaghātato.

Vippavāsā satādīnaṃ puttadārehi attano,

Apassādanīyato ceva bhiyyo bālattapattiyā.

Pappoti dukkhaṃ yaṃ macco kāyikaṃ mānasaṃ tathā,

Sabbametaṃ jarāhotu yasmā tasmā jarā dukhā"ti.

Ayaṃ jarāyaṃ vinicchayo.

Maraṇampi dukkhanti otthāpi duvidhaṃ maraṇaṃ: - saṅkhatalakkhaṇañca, yaṃ sandhāya

vuttaṃ"jarāmaraṇaṃ dvīhi khavdhehi saṅgahitaṃ"ti. Ekabhava

pariyāpannajīvitindriyappabandhavicchedoca. Yaṃ sandhāya vuttaṃ "niccaṃ maraṇato

bhayaṃ "ti, [a] taṃ idha adhippetaṃ. Jātipaccayā maraṇaṃ upakkama maraṇaṃ

sarasamaraṇaṃ āyukkhayamaraṇaṃ puññakkhayamaraṇantipi tasseva nāmaṃ, tayidaṃ

cutilakkhaṇaṃ, viyogarasaṃ, gativippavāsa paccupaṭṭhānaṃ, dukkhassa pana vatthubhāvato

dukkhanti veditabbaṃ. Tenetaṃ vuccati: -

"Pāpassā pāpakammādi nimittamanupassato,

Bhaddassāpasahantassa viyogaṃ piyavatthukaṃ.

Mīyamānassa yaṃ dukkhaṃ mānasaṃ avisesato,

Sabbesañcāpi yaṃ sandhi bandhanacchedanādikaṃ. [PTS Page 503] [\q 503/]

Vitujjamāna mammānaṃ hoti dukkhaṃ sarīrajaṃ,

Asayhamappatīkāraṃ dukkhassetassidaṃ yato.

Maraṇaṃ vatthu tenetaṃ dukkhamicceva bhāsita"nti.

Ayaṃ maraṇe vinicchayo.

Sokādīsu soko nāma ñātibyasanādīhi phūṭṭhassa citta santāpo, so kiñcāpi atthato

domanassameva hoti. Evaṃ.

1. Ma. 1. Balūpaghāta. [A.] Suttanipāta-sallasutta.

[SL Page 375] [\x 375/]

Santepi anto nijjhānalakkhaṇo, cetaso parijjhāpanaraso, anusocana paccupaṭṭhāno. Dukkho

pana dukkhadukkhate, dukkha vatthuto ca. Tenetaṃ vuccati: -

"Sattānaṃ hadaṃ soko visasallaṃva tujjati, 1

Aggitattova nārāco bhusaṃva dahate puna.

Samāvahati ca byādhi jarāmaraṇabhedanaṃ,

Dukkhampi vividhaṃ yasmā tasmā dukkhoti vuccatī"ti.

Ayaṃ soke vinicchayo.

Paridevo nāma ñātibyasanādīhi phūṭṭhassa vacīpalāpo. So lālappanalakkhaṇo,

guṇadosakittanaraso, saṅgamapaccupaṭṭhāno. 2 Dukkho pana saṅkhāradukkhabhāvato

dukkhavatthuto ca, tenetaṃ vuccati: -

"Yaṃ sokasallavihato paridevamāno

Kaṇṭhoṭṭhatālutalasosajamappasayhaṃ,

Bhiyyodhimattamadhigacchati yeva dukkhaṃ

Dukkhoti tena bhagavā paridevamāhā"ta.

Ayaṃ parideve vinicchayo.

Dukkhaṃ nāma kāyikaṃ dukkhaṃ. Taṃ kāyipīḷanalakkhaṇaṃ,

Duppaññānaṃ domanassakaraṇarasaṃ, kāyikābādhapaccupaṭṭhānaṃ, dukkhaṃ pana

dukkhadukkhato mānasadukkhāvahanato ca. Tenetaṃ vuccati: -

"Pīḷeti kāyikamidaṃ dukkhañca mānasaṃ bhīyyo

Janayati yasmā tasmā dukkhanti visesato vucta"nti.

Ayaṃ dukkhe vinicchayo. [PTS Page 504] [\q 504/]

Domanassaṃ nāma mānasaṃ dukkhaṃ, taṃ cittapīḷana lakkhaṇaṃ, manovighātarasaṃ,

mānasabyādhipaccupaṭṭhānaṃ, dukkhaṃ pana dukkha dukkhato, kāyikadukkhāvahanato ca;

cetodukkhasamappitāhi kese vikiriya kandanti, urāni patipiṃsanti āvaṭṭanti vivaṭṭanti,

uddhapādaṃ papatanti, satthaṃ āharanti, visaṃ khādanti, rajjuyā ubbavdhanti, aggiṃ

pavisantīti nānappakārakaṃ dukkhamanubhavanti, tenetaṃ vuccati: -

"Pīḷeti yato cittaṃ kāyassa ca pīḷanaṃ samāvahati

Dukkhanti domanassaṃ vidomanassā tato ahū"ti.

Ayaṃ domanasse vinicchayo.

1. Sallaṃ viya vitujjati sammohavinodanī. 2. Ma 11. Sambhamapaccupaṭṭhāno.

[SL Page 376] [\x 376/]

Upāyāso nāma ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa adhimattaceto dukkhappabhāvito dosoyeva,

saṅkhārakkhandhapariyāpanno eko dhammoti eke. So cittaparidahanalakkhano,

nitthunanaraso, visādapaccupaṭṭhāno, dukkho pana saṅkhāradukkhabhāvato

cittaparidahanato kāyavisādanato ca. Tenetaṃ vuccati: -

"Cittassa ca paridahanā kāyassa visādanā ca adhimattaṃ

Yaṃ dukkhamupāyāso janeti dukkho tato vutto"ti.

Ayaṃ upāyāso vinicchayo.

Ettha ca mandagginā anto bhājane pāko viya soko, tikkhagginā paccamānassa bhājanato

bahinikkhamaṇaṃ viya paridevo, bahi nikkhantāvasesassa nikkhamituṃ appahontassaanto

bhājane yeva yāva parikkhayā pāko viya upāyāso daṭṭhabbo.

Appiyasampayogo nāma amanāpehi sattasaṅkhārehi samodhānaṃ, so

aniṭṭhasamodhānalakkhaṇo, cittavighātakaraṇa raso, anatthabhāvapaccupaṭṭhāno, dukkho

pana kkhavatthuto. Tenetaṃ vuccati: -

"Disvāva appiye dukkhaṃ paṭhamaṃ hoti cetasi,

Tadupakkamasambhuta mathakāye tato idha,

Tato dukkhadvayassāpi vatthuto so mahesinā

Dukkho vuttoti viññeyyo appiyehi samāgamo"ti.

Ayaṃ appiyasampayoge vinicchayo. [PTS Page 505] [\q 505/]

Piyavippayogo nāma manāpehi sattasaṅkhārehi vinābhāvo, so iṭṭhavatthuviyogalakkhaṇo,

sokuppādanaraso, byāsanapaccupaṭṭhāno, dukkho pana sokadukkhassa vatthuto. Tenetaṃ

vuccati: -

"Ñātidhanādi viyogā sokasarasamappitā vitujjanti.

Bālā yato tatoyaṃ dukkhoti mato piyavippayogo"ti.

Ayaṃ piyavippayoge vinicchayo.

Yampicchaṃ na labhatīti ettha "aho vata mayaṃ na jātidhammā assāmā"ti[a] ādīsu

alabbhaneyyavatthusu icchāva yampicchaṃ na labhati tampi dukkhanti vuttā, sā

alabbhaneyyavatthuicchana lakkhaṇā, tappariyesanarasā, tesaṃ appattipaccupaṭṭhānā,

dukkhā pana dukkhavatthuto. Tenetaṃ vuccati: -

[A.] Vibhaṅga- saccavibhaṅga.

[SL Page 377] [\x 377/]

Taṃ taṃ patthayamānānaṃ tassa tassa alābhato,

Yaṃ vighātamayaṃ dukkhaṃ sattānaṃ idha jāyati.

Alabbhaneyyavatthūnaṃ patthanā tassa kāraṇaṃ,

Yasmā tasmā jino dukkhaṃ icchitālābhamabravīti.

Ayaṃ icchitālābhe vinicchayo.

Saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhāti ettha pana: -

Jātippabhūtikaṃ dukkhaṃ yaṃ vuttamidha tādinā,

Avuttaṃ yañca taṃ sabbaṃ vinā etena vijjati.

Yasmā tasmā upādānakkhandhā saṅkhepato ime,

Dukkhāti vuttā dukkhanta desakena1 mahesinā.

Tathāhi indhanamiva pāvako, lakkhamiva paharaṇāni, gorūpaṃ viya ḍaṃsamakasādayo,

khettamiva lāyakā, gāmaṃ viya gāmaghātakā, upādānakkhandhapañcakameva jāti ādayo

nānappakārehi vibādhentā tiṇalatādīni viya bhumiyaṃ pupphaphalapallavāni viya rukkhesu

uyādānakkhandhesuyeva nibbattanti, upādānakkhandhānadva ādi dukkhaṃ jāti, majjhe

dukkhaṃ jarā, pariyosānadukkhaṃ maraṇaṃ, māraṇantikadukkhābhighāte

pariḍayhanadukkhaṃ maraṇaṃ, māraṇantikadukkhābhighātena pariḍayhanadukkhaṃ soko,

tadasahanato lālappanadukkhaṃ paridevo, tato dhātukkhobhasaṅkhāta aniṭṭha

phoṭṭhabbasamāyogato kāyassa ābādhanadukkhaṃ dukkhaṃ, tena bādhiyamānānaṃ

puthujjanānaṃ [PTS Page 506] [\q 506/] tattha paṭighuppattito ceto bādhanakaṃ

dukkhaṃ domanassaṃ, sokādi buddhiyā janitavisādānaṃ anutthunana dukkhaṃ upāyāso,

manoratha vighātappattānaṃ icchāvighāta dukkhaṃ icchitālāboti evaṃ nānappakārato

upaparikkhiyamānā upādānakkhandhāva dukkhāti. Yadetaṃ ekamekaṃ dassetvā

vuccamānaṃ anekehipi kappehi na sakkā asseto2 vattuṃ, tasmā taṃ sabbaṃpi dukkhaṃ

ekajalabindumhi sakalasamuddajalarasaja viya yesu kesuci pañcasu upādānakkhandhesu

saṅkhipitvā dassetuṃ "saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā"ti bhagavā avocāti.

Ayaṃ upādānakkhandhesu vinicchayo.

Ayaṃ tāva dukkhaniddese nayo.

Samudaya niddese pana yāyaṃ taṇhāti yā ayaṃ taṇhā, ponobhavikāti punabbhavakaraṇaṃ

punabbhavo, punabbhavo3 sīla metissāti ponobhavikā, nandirāgena sahagatāti nandirāga

1. Ma. 1. Dukkhassa desakena. 2. Ma. 1. Anavasesate. 3. Sī. 11. Punobhavo.

[SL Page 378] [\x 378/]

Sahagatā navdirāgena saddhiṃ atthato ekattameva gatāti vuttaṃ hoti. Tatra tatrābhinandinīti

yatra yatra attabhāvo nibbattati, tatra tatrābinandinī. Seyyathīdaṃti nipāto, tassa sā katarāti

ceti ayamattho. "Kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā"ti imā paṭiccasamuppādaniddese

āvibhavissanti, idha panāyaṃ tividhāpi dukkha saccassa nibbattakaṭṭhena ekattaṃ upanetvā

dukkhasamudayaṃ ariya saccanti vuttāti veditabbā.

Dukkhanirodhaniddese "yo tassāyeva taṇhāyā"ti ādinā nayena samudayanirodho vutto; so

kasmātī ce? Samudayanirodhena dukkhanirodho, samudayanirodhena hi dukkhaṃ nirujjhati

na aññathā. Tenāha: [PTS Page 507 [\q 507/] -]

"Yathāpi mūle anupaddave daḷhe

Chinnopi rukkhopunareva rūhati,

Evaṃhi taṇhānusaye anūhate

Nibbattatī dukkhamidaṃ punappuna"nti. [Qa]

Iti yasmā samudayanirodheneva dukkhaṃ nirujjhati, tasmā bhagavā dukkhanirādhaṃ

desento samudayanirodheneva desesi. Sīhasamānavuttino hi tathāgatā, tedukkhaṃ

nirodhentā dukkha nirodhañca desentā heta mhi paṭipajjanti, na phale. Suvāna vuttino pana

titthiyā, te dukkhaṃ nirodhentā dukkhanirodhañca desentā attakilamathānuyogadesanādīhi

phale paṭipajjanti, na hetumhīti. Evaṃ tāva dukkhanirodhassa samudayanirodhavasena

desanāya payojanaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ panattho tassāyeva taṇhāyāti tassā ponobhavikāti

vatvā kāmataṇhādivasena vibhattataṇhāya, virāgo vuccati maggo, virāgā vimuccatīti hi

vuttaṃ, virāgena nirodho virāganirodho, anusayasamugghātato aseso virāganirodho

asesavirāganirodho. Athavā: - virāgoti pahānaṃ vuccati, tasmā aseso virāgo aseso nirodhoti

evaṃ pettha yojanā daṭṭhabbaja. Atthato pana sabbāneva etāninibbānassa vevacanāni,

paramatthato hi dukkhanirodhaṃ ariyasaccanti nibbānaṃ vuccati. Yasmā pana taṃ āgamma

taṇhā virajjati ceva nirujjhati ca, tasmā virāgoti ca nirodhoti ca vuccati. Yasmā ca tadeva

āgamma tassā cāgādayo honti, kāma guṇālayesu1 cettha ekopi ālayo natthi, tasmā cāgo

paṭinissaggo mutti anālayoti vuccati. Tayidaṃ santilakkhaṇaṃ, ccutirasaṃ, assāsakaraṇarasaṃ

vā, animittapaccupaṭṭhānaṃ, nippa pañcapaccupaṭṭhānaṃ vā, nattheva nibbānaṃ

sasavisāṇaṃ viya anupa

1. Kāmaguṇālayādisu. ( īkā) [a.] Dhammapadataṇhāvagga.

[SL Page 379] [\x 379/]

Labbhanīyatotice? Na, apāyena upalabbhanīyato, upalabbhati hi taṃ

tadanupapaṭipattisaṅkhātena upāyena ceto pariya ñāṇena paresaṃ1 lokuttaracittaṃ viya,

tasmā anupalabbhanī yato natthīti na vattabbaṃ. Na hi yaṃ bālaputhujjani upalabhanti,

taṃnatthīti vattabbaṃ. Apica: nibbāṇaṃ natthīti na vattabbaṃ. Tasmā? Paṭipattiyā

vañjhabhāvāpajjanato. [PTS Page 508] [\q 508/] asatihi nibbāṇe sammādiṭṭhipurejavāya

sīlādikhandhattaya saṅgahāya sammā paṭipattiyā vañjhabhāve āpajjati, nacāyaṃ vañjhā

nibbāṇapāpana toti. Na paṭipattiyā vañjhabhāvāpatti abāvapāpakattāti ce? Na,

atitānāgatābāvepi nibbāṇapattiyā abhāvato. Vattamānā nampi abhāvo nibbāṇantice? Na,

tesaṃ abhāvāsambhavato, abhāve ca avattamānabhāvāpajjanato, vattamānakkhandha nissita

maggakkhaṇe ca sopādisesanibbāṇadhātuppattiyā abhāvadosato. Tadā kilesānaṃ

avattamānattā na dosoti ce? Na, ariya maggassa niratthakabhāvāpajjanato. Evaṃ hi sati

ariyamaggkkhaṇato pubbepi kilesā nasantīti ariyamaggassa niratthakabhāve āpajjati, tasmā

akāraṇametaṃ. "Yo ko āvuso rāgakkhayo"ti[a] ādivacanato khayo nibbāṇanti ce? Na,

arahattassāpi khayamattāpajjanato. Tampihi 'yo kho āvuso rāgakkhayo'ti ādinā nayena

niddiṭhaṃ. Kiñca bhiyyo nibbāṇassa ittarakālā dippattidosato. Evaṃ hi sati nibbāṇaṃ

ittarakālaja saṅkhata lakkhaṇaṃ sammāvāyāmanirapekkhādigamanīyabhāvañca āpajjati,

saṅkhatalakkhaṇattāyeva va saṅkhatapariyāpannaṃ, saṅkhatapariyā pannattā rāgādīhi

aggīhi ādittaṃ. Ādittattā ca dukkhañcātipi āpajjati, yasmā khayā paṭṭhāya na bhiyyopavatti

nāma hoti tassa nibbāṇabhāvato na dosoti ce? Na, tādisassa khayassa abhāvato. Bhāvepi

cassa vuttappakāradosānativattanato, ariya maggassa ca nibbāṇabhāvāpajjanato.

Ariyamaggo hi dose khīṇeti tasmā khayoti vuccati. Tato ca paṭṭhāya na bhāyyo dosānaṃ

pavattīti. Anuppattinirodhasaṅkhātassa pana khayassa pariyāyena upanissayattā. Yassa

upanissayo hoti, tadupacārena khayoti vuttaṃ. Sarūpeneva kasmā na vuttanti ce?

Atisukhumattā. Atisukhumatā cassa bhagavato apposukkabhāvāvahanato ariyena cakkhunā

passitabbabhāvato ca siddhāti. Tayidaṃ magga samaṅginā pattabbato asādhāraṇaṃ,

purimāyakoṭiyā abhāvato appabhavaṃ. Maggabhāve bhāvato na appabavanti ce? Na,

maggena anuppādaniyato. Pattabbamevahetaṃ maggena. Na uppāde tabbaṃ. Tasmā

appabhavameva, appabhavattā ajarāmaraṇaṃ, pabhavajarā

1. Ma. 11. Aññesaṃ [a.] Saṃyuttanikāya - sambukhādaka saṃyutta.

[SL Page 380] [\x 380/]

Maraṇānaṃ abāvato niccaṃ. [PTS Page 509] [\q 509/] nibbāṇasseva aṇuādīnampi nicca

bhāvāpattīti ce? Na, hetuno abhāvā. Nibbāṇassa niccattā te niccāti ce? Na, hetulakkhaṇassa

anupavattito, niccā uppādādīnaṃ abhāvato nibbaṇaṃ viyāti ce? Na, aṇuādīnaṃ asiddhattā.

Yathāvuttayuttisabbhāvato pana idameva niccaṃ, rūpasabhāvātikkamato arūpaṃ1

asitilaparakkamasiddhena ñāṇavisesena adhigamanīyato sabbaññuvacanato ca

paramatthena nāvijjamānaṃ2, vuttaṃ hetaṃ?Athī bhikkhave ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ

asaṅkhataṃ"[a]ti. Idaṃ dukkhanirodhaniddese vinicchayakathāmukhaṃ.

Dukkhanirodhagāminī paṭipadāniddese vuttā pana aṭṭhadhammā kāmaṃ

khandhaniddesepi atthato pakāsitāyeva, idha pana nesaṃ ekakkhaṇe pavattamānānaṃ

visesāvabodhanatthaṃ vadāma: saṅkhepato hi catusaccapaṭivedhāya paṭipannassa yogino

nibbāṇā rammaṇaṃ avijjānusaya samugghātakaṃ paññācakkhu sammādiṭṭhi. Sā

sammādassanalakkhaṇā, dhātuppakāsanarasā, avijjavdhakāraviddhaṃsana paccupaṭṭhānā.

Tathā sampannadiṭṭhino taṃ sampayuttaṃ micchāsaṅkappa nighātakaṃ cetaso

nibbāṇapadābhiniropanaṃ sammā saṅkappo. So sammā cittābiniropana lakkhaṇo, appanā

raso, micchāsaṅkappappahānapaccupaṭṭhāno. Tathā passato vitakkayato ca taṃ

sampayuttāva vacīduccaritaṃ samugghātikā [PTS Page 510] [\q 510/] micchāvācā

pahānapaccupaṭṭhānā. Tathā viramato taṃ sampayuttāva micchākammantasamucchedikā

pāṇātipātādivirati sammākammanto nāma. So samuṭṭhāpana lakkhaṇo, viramaṇa raso,

micchā kammantappahāna paccupaṭṭhāno. Yā panassa tesaṃ sammāvācā sammā

kammantānaṃ3 visuddhibhūtā taṃ sampayuttāva kuhanādiupacche dikā micchājīvavirati sā

sammāājivo nāma. So vodāna lakkhaṇo, ñāyājivappavattiraso, micchājīvappahāna

paccupaṭṭhāno. Athassa yo tassaṃ sammā vācākammantājivasaṅkhātāya sīlabhūmiyaṃ

patiṭṭhitassa tadanurūpo taṃsampayuttova kosajjasamucchedako viriyārambho esa

sammāvāyāmo nāma. So paggahalakkhano, anuppannaakusalānuppādanādiraso,

micchāvāyāmappahāna paccu

1. Ma. 1. Buddhādīnaṃ niṭṭhāya visesābhāvato ekāva niṭṭhā. Yena bhāvanāya pattaṃ, tassa

kilosavūpasamaṃ upādisesañca upādāya paññāpanīyattā saha upādisesene paññāpīyatīti

saupādisesaṃ, yo cassa asamudayappahānena upahatāya hā kammaphalassa carimacittato ca

uddhaṃ pavattikhandhānaṃ anuppādanato uppannā nañca antaradhānato upādisesābhāvo,

taṃ upādāya paññāpanīyato natthi ettha upādisesoti anupādisesaṃ.

2. Ma. 1. Sabhāvato nibbāṇaṃ 3. Ma. 11. Sammāvācākammantānaṃ. [A.] Itivuttaka

dukanipāta ajātasutta.

[SL Page 381] [\x 381/]

Paṭṭhāno. Tassevaṃ vāyāmato taṃ sampayuttova micchāsati vinindunano cetaso asammoso

sammāsati nāma. Sā upaṭṭhāna lakkhaṇā, asammussanarasā,

micchāsatippahānapaccupaṭṭhānā. Evaṃ anuttarāya satiyā saṃrakkhiyamāna cittassa taṃ

sampayuttāva micchāsamādhi viddhaṃsikā cittekaggatā sammāsamādhi nāma. So avikkhepa

lakkhaṇo, samādhānaraso, micchā samādhippahāna paccupaṭṭhānoti. Ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāniddese nayo.

Evamettha jātiādīnaṃ vinicchayo veditabbo.

Ñāṇakiccatoti saccañāṇassa kiccatopi vinicchayo vedi tabbo. Duvidhaṃ hi saccañāṇaṃ

anubodhañāṇaṃ paṭivedhañāṇañca, tattha anubodhañāṇaṃ lokiyaṃ anussavādivasena

niredhemagge ca pavattati. Paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ nirodhamārammaṇaṃ katvā kiccato

cattāri saccāni paṭivijjhati. Yathāha: - " yo bhikkhave dukkhaṃ passati dukkhasamudayampi

so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodhagāminī paṭipadampi passatī"ti[a]

sabbaṃ vattabbaṃ. Taṃ panassa kiccaṃ gñāṇadassanavisuddhiyaṃ āvibhavissatī, [PTS Page

511] [\q 511/] yaṃ panetaṃ lokiyaṃ, tattha dukkhañāṇaṃ pariyuṭṭhānābibhavavasena

pavattamānaṃ sakkāyadiṭṭiṃ nivatteti. Samudayañāṇaṃ ucchedadiṭṭhiṃ, nirodha ñāṇaṃ

sassatadiṭṭhiṃ, maggañāṇaṃ akiriyadiṭṭhiṃ, dukkhagñāṇaṃ vā dhuva

subhasukhattabhāvavirahitesu khandhesu dhuvasubhasukhattabhāvasaññāsaṅkhātaṃ phale

vippaṭipattiṃ, samudayañāṇaṃ issarapadhāna kālasabhāvādīhi loko pavattatīti akāraṇe

kāraṇābhimānappavattaṃ hetumhi vippaṭipattiṃ, nirodhañāṇaṃ arūpaloka1

lokadhūpikādīsu apa vagga gāhabhūtaṃ nirodhe vippaṭipattiṃ, maggañāṇaṃ kāmasukhallika

attakilamathānuyogappabhede avisuddhimagge visuddhimaggagāha vasenapavattaṃ upāye

vippaṭipattiṃ nivatteti. Tenetaṃ vuccati: -

Loko lokappabhave lokatthagame sive ca tadūpāye,

Sammuyhati tāva naro na vijānāti yāva saccānīti.

Evamettha ñāṇakiccatopi vinicchayo veditabbo.

Antogadhānaṃ pabhedāti dukkhasaccasmiṃ hi ṭhapetvā tanhaṃ ceva anāsavadhamme ca

sesāsabbadhammā antogadā, samudayasacce chattiṃsa taṇhāvicaritāni, nirodhasaccaṃ

asammassaṃ, maggasacce sammādiṭṭhimukhena vīmaṃsiddhipāda paññindriya paññābala

dhammavicaya

1. Si. 11. Arūpalekolokathūpikādisu [a.] Saṃyuttanikāyakoṭigāmavagga.

[SL Page 382] [\x 382/]

Sambojjhaṅgāni. Sammāsaṅkappāpadesena tayo nekkhamma vitakkādayo,

sammāvācāpadesena cattāri vacīsucaritāni, sammā kammantāpadesena tīṇi kāyasucaritāni,

sammājiva mukhena appicchatā santuṭṭhitā ca. Sabbesaṃ yeva vā etesaṃ sammāvācā

kammantājivānaṃ ariyakantasīlattā ariyakantasīlassa ca saddhā hatthena paṭiggahetabbattā

tesaṃ atthitāya atthibhāvato saddhindriya saddhābalaṃ chandiddhipādā.

Sammāvāyāmāpadesena catubbidha sammappadhāna viriyindriya viriyabala

viriyasambojjhaṅgāni, sammāsati apadesena catubbidha satipaṭṭhāna satindriya satibala sati

sambojjhaṅgāni, sammāsamādi apadesena savitakkasavicārādayo tayo samādhi cittasamādhi

samādhindriya 512 samādhi bala pīti passaddhi samādhi upekkhā sambojjhaṅgāni

antogadhānīti. Evamettha antogadhānaṃ pabhedāpi vinicchayo veditabbo.

Upamātoti bhāro viya hi dukkhasaccaṃ daṭṭhabbaṃ, bhārādānamiva samudayasaccaṃ,

bhāranikkhepanamiva nirodhasaccaṃ, bhāranikkhepanū pāyo viya maggasaccaṃ. Rogo viya

ca dukkhasaccaṃ, roganidāna miva samidayasaccaṃ, rogavūpasamo viya nirodhasaccaṃ,

bhesajjamiva maggasaccaṃ, dubbhikkhamiva vā dukkhasaccaṃ, dubbūṭṭhi viya

samudayasaccaṃ, subhikkhamivanirodhasaccaṃ, suvuṭṭhi viya maggasaccaṃ. Apica: - verī

vera mūla verasamugghāta verasamugghātupāyehi, visarukkha rukkhamūla mūlupaccheda

tadupacchedanūpāyehi, bhaya bhayamūla nibbhaya tadadhigamū pāyehi, oramatīra

mahogha pārimatīra taṃsampāpakavāyāmehi ca yojetvāpetāni upamāto veditabbānīti.

Evamettha upa māto vinicchayo viditebbo.

Catukkatoti atthi cettha dukkhaṃ na ariyasaccaṃ, atthi ariya saccaṃ na dukkhaṃ, atthi

dukkhañceva ariyasaccañca, atthi neva dukkhaṃ na ariyasaccaṃ, esa nayo samudayādisu.

Tatthapaggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca "yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ"ti vacanato

saṅkhāradukkha tāya dukkhaṃ, na ariyasaccaṃ. Nirodho ariyasaccaṃ, na dukkhaṃ.

Itarampana ariyasaccadvayaṃ siyā dukkhaṃ aniccato, na pana yassa pariññāya bhagavati

brahmacariyaṃ vussati tathatthena. Sabbākārena pana upādānakkhandhapañcakaṃ

dukkhañceva ariyasaccca aññata; taṇhāya maggasampayuttā dhammā sāmaññaphalāni ca

yassa pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussati tathatthena neva dukkhaṃ na

ariyasaccaṃ, evaṃ samudayādisupi yathāyogaṃ yojetvā catukkatopettha minicchayo

veditabbo.

Suññatekavidhādihīti ettha suññato tāva paramatthena hi sabbāneva saccāni vedaka kāraka

nibbuta gamakābhāvato suññā nīti veditabbāni. Tenetaṃ vuccati: [PTS Page 513 [\q 513/]

-]

[SL Page 383] [\x 383/]

Dukkhameva hi na koci dukkhito kārako na kiriyāva vijjati, atthi nubbuti na nibbuto pumā

maggamatthi gamako na vijjatīti.

Athavā: -

Dhūva subha sukhattasuññaṃ purimadvaya mattasuññamamatapadaṃ,

Dhūva sukha attavirahito maggo iti suññatā tesu.

Nirodhasuññāni vā tīṇi. Nirodhe ca sesattaya suñño, phalasuñño vā ettha hetu, samudayo

dukkhassābhāvato magge ca nirodhassa. Na phalena sagabbho pakativādīnaṃ pakativiya,

hetu suññca phalaṃ dukkhasamudayānaṃ nirodhamaggānañca asamavāyā. Na

hotusamavetaṃ hetuphalaṃ samavāyavādīnaṃ dvīaṇukādi viya.

Tenetaṃ vuccati: -

Tayamidha nirodhasuññaṃ tayena tenāpi nibbuti suññā,

Suñño phalena hetu phalampi taṃ hetunā suññanti.

Evaṃ tāva suññato vinicchayo veditabbo. [PTS Page 514] [\q 514/]

Ekavidhādīhīti sabbaveva cettha dukkhaṃ ekavidhaṃ pavattibhāvato, duvidhaṃ nārūpato,

tividhaṃ kāmarūpārūpuppatti bhāvabhedato, catubbidaṃ catuāhārabhedato, pañcavidhaṃ

pañcūpādānakkhandha bhedato. Samudayopi ekavidho pavattakabhāvato, duvidho diṭṭhi

sampayuttāsampayuttato, tividho kāmabhava vibhava taṇhābhedato, catubbidho

catumaggappaheyyato, pañcavidho rūpābhinandanādi bhedato, chabbidho

chataṇhākāyabhedato. Nirodhopi eka vidho asaṅkhatadhātubhāvato, pariyāyena pana

duvidho saupādisesa anupādisesabhedato, tividho bhavattayavūpasamato, catubbidho

catumaggādhigamanīyato, pañcavidho pañcābhinandanavūpasamato, chabbidho

chataṇhākāyakkhayabhedato. Maggopi ekavidho bhāve tabbato, duvidho

samathapipassanābhedato, dassanabhāvanābhedato vā. Tividho khandhattiyabedato, ayaṃ

hi sappadesattā nagaraṃ viya rajjena nippadesehi tīhi khavdhehi saṅgahito. Yathāha: "nakho

āvuso visākha ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā, tīhica kho āvuso

visākha dhandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito, yā cāvuso visākha sammāvācā yo ca

sammākammanto yo ca sammāājīvo, ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā. Yo ca

sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi ime dhammā samādhikkhandhe

saṅgahitā, yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammā saṅkappo ime dhammā paññākkhandhe

saṅgahitā"ti. [A] etta hi

[A.] Majjhimanikāya- mahāvedallasutta.

[SL Page 384] [\x 384/]

Sammāvācādayo tayo sīlameva, tasmā te sajātito sīlakkhavdhena saṅgahitā. Kiñcāpihi

pāḷiyaṃ "sīlakkhandhe"ti bhummena viya niddeso kato, attho pana karaṇavaseneva

veditabbo, sammā vāyāmādīsu pana tīsu samādhi attano dhammatāya ārammaṇe ekagga

bhāvena appetuṃ na sakkoti. Viriye pana paggahakiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ

sādhentiyā laddhūpakāro hutvā sakkoti, tatrāyaṃ upamā: -yathāhi nakkhattaṃ kīḷissāmāti

uyyānaṃ paviṭṭhesu tīsu sahāyesu eko supupphitaṃcampakarukkhaṃ disvā hattha

ukkhipitvā gahotumpi na sakkuṇeyya, athassa dutiyo onamitvā piṭṭhiṃ dadeyya sotassa

piṭṭhiyaṃ ṭhatnāpi kampamāno gahetuṃ na [PTS Page 515] [\q 515/] sakkuṇeyya,

athassa itaro aṃsakūṭaṃ upanāmeyya, so ekassa piṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha

yathāruci pupphāni ocinitvā piḷandhitvā nakkhattaṃ kīḷeyya, evaṃ sampadamidaṃ

daṭṭhabbaṃ. Ekato uyyānaṃ paviṭṭhā tayo sahāyā viya hi ekato jātā sammāvāyāmādayo

tayo dhammā, supupphitacampako viya ārammaṇaṃ, hatthaṃ ukkhipitvāpi gahetuṃ

asakkonto viya attano dhamma tāya ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ asakkonto

samādhi, piṭṭhiṃ datvā onatasahāyoviya vāyāmo, aṃsakūṭaṃ datvā ṭhitasahāyo viya sati,

yathā tesu ekassa pīṭṭhiyaṃ ṭhatvā ekassa aṃsakūṭaṃ olubbha itaro yathāruci pupphaṃ

gahetuṃ sakkoti, evameva viriye paggaha kiccaṃ sādhente satiyā ca apilāpanakiccaṃ

sādhentiyā laddhūpakāro samādhi sakkoti ārammaṇe ekaggabhāvena appetuṃ, tasmā

samādiyavaittha sajātito samādhikkhavdhena saṅgahito, vāyā masatiyo pana kiriyato

saṅgahitā honta. Smamādiṭṭhi sammā saṅkappesupi paññāattano dhammatāya aniccaṃ

dukkhamanattāti ārammaṇaṃ nicchetuṃ na sakkoti, vitakko pana ākoṭetvā ākoṭetvā dente

sakkoti, kathaṃ? Yathāhi heraññiko kahā paṇa hatthe ṭhapetvā sabbabhāgesu oloketukāmo

samānopi na cakkhutaleneva parivattetuṃ sakkoti, aṅgulipabbehi pana parivattetvā

parivattetvā itocito ca oloketuṃ sakkoti evamevaṃ na paññā attano dhammatāya

aniccādivasena ārammaṇaṃ nicchetu sakkoti, abhiniropanalakkhaṇena pana āhananapariyā

hananarasona vitakkena ākoṭentena viya parivattentena viya ca ādāyādāya dinnameva

nicchetuṃ sakkoti, tasmā idhāpi sammādiṭṭhiyeva sajātito paññākkhandhena saṅgahitā,

sammā saṅkappo pana kiriyavasona saṅgahito hoti, iti imehi tīhi khandhehimaggo saṅgahaṃ

gacchati, tena vuttaṃ tividho khandhattaya bhedatoti. Catubbido sotāpattimaggādi vasena,

apica: - sabbā neva saccāni ekavidhāni avitathattā, abhiññeyyattā vā. Duvidhāni

lokiyalokuttarato. Saṅkhatāsaṅkhatato vā. Tividhāni

[SL Page 385] [\x 385/]

Dassanabhāvanā hi pahātabbato, appahātabbatāya ca. Catubbidhāni pariññeyyādi bhedatoti.

Evamettha ekavidhādihipi vinicchayo veditabbo. [PTS Page 516] [\q 516/]

Sahāgavisabhāgatoti sabbāneva ca saccāni aññamañña sabhagāni avitathato attasuññato

dukkarapaṭivedhato ca. Yathāha: - "taṃ kaṃ maññasi ānanda katamaṃ nu kho dukkarataraṃ

vā durabhisambhava taraṃ vā, yo vā dūratova sukhumena tālacchiggalena asanaṃ ati

pāteyya poṅkhānupoṅkhaṃ avirādhitaṃ, yo vā satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ

paṭivijjheyyāti. Etadeva bhante dukkaratarañceva durabhisambhavatarañca. Ye vā satadhā

bhinnassa vālassa koṭiyā koṭiṃ paṭivijjheyyāti. Atha kho te ānanda duppaṭivijjhataraṃ

paṭivijjhanti. Ye idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ paṭivijjhanti idaṃ dukkhasamudayoti

yathābhūtaṃ paṭivijjhanti idaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ paṭivijjhanti"ti. [A] visabhāgāni

salakkhaṇavavatthānato, purimāni ca dve sabhāgāni duravagāhattena gambhīrattā lokiyattā

sāsavattā ca. Visabhāgāni phalahetubhedato pariññeyyappahātabbato ca. Pacchimānipi dve

sabhāgāni gambhīrattena duravagāhattā lokuttarattā anāsavattāca, visabhāgāni

visayavisayībhedato sacchikātabba bhāve tabbato ca, paṭhamatatiyāni cāpi sabhāgāni

phalāpadesato, visabhagāni saṅkhatāsaṅkhatato, dutiyacatutthāni cāpi sabhāgāni hetu apa

desato, visabhāgāni ekantakusalākusalato, paṭhamacatutthāni cāpi sabhāgāni saṅkhatato.

Visabhāgāni lokiyalokuttarato, dutiyatatiyāni cāpi sabhāgāni nevasekkha nāsekkhabhāvato,

visabhāgāni sārammaṇānārammaṇato.

Iti evaṃ pakārehi nayehi ca vicakkhaṇo

Vijaññā ariyasaccānaṃ sabhāgavisabhāgatanti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Paññābhāvanādhikāre

Indriya sacca niddeso nāma

Soḷasamo paricchedo. [PTS Page 517] [\q 517/]

[A.] Saṃyuttanikāya - papātavagga.

[SL Page 386] [\x 386/]

17.

Paññābhumi naddeso.

Idāni khandhāyatanadhātu indriyasaccapaṭiccasamuppādādibhedā dhammā bhumīti evaṃ

vuttesu imissā paññāya bhumibhutesu dhammesu yasmā paṭiccasamuppādo ceva

ādisaddena saṅgahitā paṭiccasamuppannā dhammā ca avasesā honti, tasmā tesaṃ

vaṇṇanākkamo anuppatto. Tattha avijjādayo tāva dhammā paṭiccasamuppādoti veditabbā.

Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā " katamo ca bhikkhave paṭica samuppādo: avijjāpaccayā bhikkhave

saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā

saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā taṇhā,

taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhandhassa

samudayo hoti. Ayaṃ vuccati bhikkhave paṭiccasamuppādo"ti. [A] jarāmaraṇādayo pana

paṭiccasamuppannā dhammāti veditabbā. Vuttaṃ heta bhagavatā: -"katame ca bhikkhave

paṭiccasamuppannā dhammā: jarāmaraṇaṃ bhikkhave aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vaya dhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ,

jāti bhikkhave paccayā jarāmaraṇaṃ, bhavo paccaya upādānaṃ upādanaṃ paccayā taṇhā

taṇhā paccayā vedanāga vedanā paccayā phasso paso paccayā saḷāyatanaṃ saḷayatana

paccayā nārūpaṃ nāmarūpa paccayā viññāṇaṃ viññāṇa paccayā saṅkhāraṃ saṅkhāra paccāya

avijjā bhikkhavo aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khaya dhammā vayadhammā

virāgadhammā nirodhadhammā, ime vuccanti bhikkhave paṭiccasamuppannā dhammā"ti.

[PTS Page 518 [\q 518/] b] ayaṃ panettha saṅkhepo. Paṭiccasamuppādoti

paccayadhammā veditabbā, paṭiccasamuppannā dhammāti tehi tehi paccayehi

nibbattadhammā. Kathamidaṃ jānitabbanti ce? Bhagavato vacanena, bhagavatā hi

paṭiccasamuppāda paṭiccasamuppannadhamma desanāsutte "katamo ca bhikkhave

paṭiccasamuppādo jātipaccayā bhikkhave jarāmaraṇaṃ uppāde vā tathāgatānaṃ anuppādevā

tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā idappaccayatā, taṃ

tathāgato abhisambujjhati abhisameti. Abhisambhujjhitvā abhisametvā ācikkhati deseti

paññapeti paṭṭhapeti vivarati vibhajati uttānī karoti. Passathāti cāha, jātipaccayā bhikkhave

jarā maraṇaṃ, bhavapaccayā bhikkhave jāti jāti paccayā jarāmaraṇa jarāmaraṇa paccayā

sekaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā,

uppāde vā tathāgatānaṃ anuppāde vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā

dhammaniyāmatā idappaccayatā, taṃ tathāgato abhisambujjhati abhisameti.

Abhisambujjhitvā abhisavetvā ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapeti vicarati vibhajati

uttānīkaroti passathāti cāha, avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā, iti ko bhikkhave yā tatra

tathatā avitathatā anaññathatā dappaccayatā, ayaṃ vuccati bhikkhave

[A.] Saṃyuttanikāya - buddhavagga. [B.] Saṃyuttanikāya- āhāravagga.

[SL Page 387] [\x 387/]

Paṭiccasamupādo"ti[a] evaṃ paṭiccasamuppādaṃ desentena tathatā dīhi vevacanehi

paccayadhammāva paṭiccasamuppādoti vuttā, tasmā jarāmaranādīnaṃ dhammāniṃ

dhammānaṃ paccayalakkhano paṭiccasamuppādo, dukkhānubandhanaraso,

kummaggapaccupaṭṭhānoti veditabbo. So panāyaṃ tehi tehi paccayehi anūnādhikeheva tassa

tassa dhammassa sambhavato tathatāti. Sāmaggiṃ upagatesu paccayesu muhuttampi tato

nibbattanadhammānaṃ asambhavābhāvato avitatha tāti, aññadhammapaccayehi

aññadhammānuppattito anaññatha tāti. Yathāvuttānaṃ vi idappaccayatāti vutto, tatrāyaṃ

vacanatthe: imesaṃ paccayā idappaccayā, idappaccayā evaṃ idappaccayatā, idappaccayānaṃ

vā samūho idappaccayatā, lakkhaṇaṃ panettha sadda satthato pariyesitabbaṃ,

kecipanapaṭiccasammā ca titthiyaṃ parikppita pakati purisādikāraṇanirapekkho uppādo

paṭiccasamuppādoti evaṃ uppādamattaṃ paṭiccasamuppādoti vadanti. Taṃ [PTS Page 519]

[\q 519/] na yujti, kasmā? Suttābhāvato suttavirodhato gambhīranayāsambhavato

saddabhe dato ca. Uppādamattaṃ paṭiccasamuppādoti hi suttaṃ natthi, taṃ

paṭiccasamuppādoti ca vadantassa padesa vihārasuttavirodho āpajjati. Kathaṃ? Bhagavato

ha "atha kho bhagavā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ

manasākāsī"ti[b] ādivacanato paṭiccasamuppādamanasikāro paṭhamābisambuddhavihāro

padesa vihāro ca tassekadesavihāro. Yathāha: -"yena svāhaṃ bhikkhave vihārena

paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vibhāsiṃ"ti. [C] tatra ca

paccayākāradassanena vihāsi, na uppādamattadassane nāti. Yathāha: "so evaṃ pajāmi

micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ

micchāsaṅkappapaccayāpi vedayita"nti sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Evaṃ appādamattaṃ

paṭiccasamuppādoti vadantassa padesavihārasuttavirodho āpajjati. Tathā kaccāna

suttavirodho, kaccānasuttepi hi "lokasamudayaṃ kho kaccāna yathābhūtaṃ sammappaññāya

passato yā loke natthitā sā nahotī"ti[a.] Anulomapaṭiccasamuppādo lokappaccayato

lokasamudayoti ucchedadiṭṭhisamugghātatthaṃ pakāsito. Na uppādamattaṃ, na hi

uppādamattadassanena pana hoti. Paccayānuparame phalānu paramatoti, evaṃ

uppādamattaṃ paṭiccasamuppādoti vadantassa kaccānasuttavirodopi āpajjati,

gambhīranayāsambhavatoti vuctaṃ kho panetaṃbhagavatā "gambhīro cāyaṃ ānanda

paṭiccasamuppādo gambhīrāvabhāso cā"ti, [b] gambhīrattadva nāma catubbidhaṃ. Taṃ

parato.

[A.] Saṃyuttanikāya- āhāravagga [b.] Mahāvagga bodhikathā, [c.] Saṃyuttanikāya -

vihāravagga. [D] saṃyuttanikāya - dukkhavagga.

[SL Page 388] [\x 388/]

Vaṇṇayissāma, taṃ uppādamatte natthi, catubbidhanayapatimaṇḍi tadvetaṃ

paṭiccasamuppādaṃ vaṇṇayanti. Tampi nayacatukkaṃ uppāda matte natthīti

gambhīranayāsambhavatopi na uppādamattaṃ paṭicca samuppādo, saddabhedatoti

paṭiccasaddo ca panāyaṃ samāno [PTS Page 520] [\q 520/] kattari pubbakāle

payujjamāno atthasiddhikaro hoti, seyyathīdaṃ: "cakkhuṃ ca paṭiccarūpe ca appajjati

cakkhuviññāṇaṃ"ti[a] idha pana bhāvasādhanena uppādasaddena saddhiṃpayujjamāno

samāno samānassa kattu abhāvato saddabhedaṃ gacchati, na ca kiñci atthaṃ sādhe tīti

saddabhedatopi ni uppādamattaṃ paṭiccasamuppādoti, tattha siyā: hoti saddena saddhiṃ

yojayissāma paṭiccasamuppādo hotīti taṃ na yuttaṃ. Kasmā? Yogābhāvatoceva uppādassa

ca uppāda pattidosato. "Paṭiccamuppādaṃ vo bhikkhave desissāmi, katamo ca bhikkhave

paṭiccasamuppādo avijjāpaccayā bhikkhave saṅkhārā. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ.

Viñgñāṇapaccayā nāmarūpaṃ. Nārarūpa paccayā saḷāyatanaṃ. Saḷāyatanapaccayā phasso.

Phassapaccayā vedanā. Vedanāpaccayā taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā

bhavo. Bhavapaccayā jāti. Jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Ayaṃ vucacti

bhikkhave paṭiccasamuppādo"ti[b] imesu hi padesu ekenapi saddhiṃ hotisaddo yogaṃ na

gacchati, na ca uppādo hoti, sace bhaveyya uppādassāpi uppādo pāpuṇeyyāti, yepi

maññanti idappaccayānaṃ bhāvo idappaccayatā, bhāvo ca nāma yo ākāro avijjādīnaṃ

saṅkhārādipātubhāve hetu, so tasmiṃ saṅkhāravikāre paṭicca samuppādasaññāti. Tesaṃ taṃ

na yujjati. Kasmā? Avijādīnaṃ hetuvacanato. Bhagavatā hi "tasmātiha ānanda esova hotu

etaṃ nidānaṃ esasamudayo esapaccayo jarāmaraṇassa yadidaṃ jāti

Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo jātiyā yadidaṃ bhavo.

Tasmātihāvanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo bhavassayadidaṃ

upādānaṃ". Tasmātihāvanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo upādānassa

yadidaṃ taṇhā" tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo

taṇhāya yadidaṃ vedanā. Tasmātihānandaeseva hetu etaṃ nadānaṃ esa samudayo esa

paccayo ārakkhassa yadidaṃ macchariyaṃ tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa

samudayo esa paccayo macchariyassa yadidaṃ pariggaho. Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ

nidānaṃ esa samudayo esa paccayo pariggahassa yadidaṃajjhosanaṃ. Tasmātihānanda eseva

hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo jjhosānassa yadidaṃ chandarāgo.

Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo chandarāgassa yadidaṃ

vinicchayo. Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo lābhassa

yadidaṃ pariyesanā. Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa paccayo

pariyesanāya yadidaṃ taṇhā. Tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo esa

paccayo vedanāya yadidaṃ phasso tasmātihānanda eseva hetu etaṃ nidānaṃ esa samudayo

esa paccayo phassassa yadidaṃ nāmarūpaṃ kamhākievysa emeya hetu etaṃ nidānaṃ. Esa

samudayo esa paccayo nāmarūpassa yadidaṃ viññāṇaṃ tasmātihānanda eseva hetu etaṃ

nidānaṃ esa samudayo esa pccayo viññāṇassa yadidaṃnāmarūpaṃ. -Saṅkhārānaṃ yadidaṃ

āvijjā"ti[c] evaṃ avijjādayo hetuti vuttā. Na tesaṃ vikāro. Tasmā paṭiccasamuppādoti

paccayadhammā vedi tabbāti. Iti yantaṃ vuttaṃ, taṃ sammā vuttti veditabbaṃ.

Yā panettha paṭiccasamuppādoti imāya byāñjanacchāyāya uppādo yevāyaṃ vuttotisaññā

uppajjati, sā imassa padassa evamatthaṃ gahevo vūpasametabbā. Bhagavatāhi: -

Dvedhā tato pacatte dhammasamūhe yato idaṃ vacanaṃ,

Tappaccayo tato yaṃ phalopacārena iti vutto.

Yo hi ayaṃ paccayatāya pavatto dhammasamūho, tattha paṭicca samuppādoti idaṃ

vacanaṃdvedhā icchanti. So hi [PTS Page 521] [\q 521/] yasmā patīya māno hitāya

sukhāya ca sampavattati, 1 tasmā paccetumarahanti naṃ paṇḍitāti paṭicco. Uppajjamāno ca

saha sammā ca uppajjati, na ekekato, nāpi ahetutoti samuppādo. Evaṃ paṭicco ca so

samuppādo cāti paṭiccasamuppādo. Apica: - saha uppajjatīti samuppādo, paccayasāmaggiṃ

pana paṭicca apaccakkhāyāti evampi

[A.] Saṃyuttanikāya - gahapativagga. [B.] Saṃyuttanikāya - buddhavagga. [C]

dighanikāyamahānidānasutta. 1. Ma. 1. Saṃvattati.

[SL Page 389] [\x 389/]

Paṭiccasamuppādo, tassa cāyaṃ hetusamūho paccayoti tappacca yattā ayampi yathā loke

semhassa paccayo guḷo semho guḷoti vuccati, yathā ca sāsane sukhappaccayo buddhānaṃ

uppādo suko buddhānaṃ uppādoti vuccati. Yathā paṭiccasamuppādo icceva phalavohārena

vuttoti veditabbo. Athavā: -

Paṭimukhamitoti vutto hotusamūho ayaṃ paṭiccoti,

Sahite uppādeti ca iti vutto so samuppādo.

Yo hi esa saṅkhārādinaṃ pātubhāvāya avijjādiekekahetu sīsena niddiṭṭho hetusamūho, so

sādhāraṇaphalanipphādakaṭṭhena avekallaṭṭhena ca sāmaggiaṅgānaṃ aññamaññena

paṭimukhaṃ ito gatoti kavo paṭiccoti vuccati. Svāyaṃ sahite yeva aññamaññaṃ

acinibhogavuttidhamme uppādetīti samuppādotipi vutto, evampi paṭiccoca so samuppādo

cāti paṭiccasamuppādo.

Aparo nayo: -

Paccayatā aññoññaṃ paṭicca yasmā samaṃ saha ca dhamme,

Ayamuppādeti tatopi evamidha bhāsitā muninā.

Avijjādisīsena niddiṭṭhapaccayesu hi yo paccayā yaṃ saṅkhā rādikaṃ dhammaṃ uppādenti,

na te aññamaññaṃ apaṭicca aññña maññavekalle sati uppādetuṃ samatthāti. Tasmā

paṭiccasamaṃ saha ca na ekekadesaṃ, nāpi pubbāparabhāvena ayaṃ paccayatā dhamme

uppādetīti atthānusāravohārakusalena muninā evamidha bhāsitā paṭiccasamuppādotveva

bhāsitāti attho. Evaṃ bhāsamā nena ca: -

Purimena sassatādīna mabhāvo pacchimena ca padena,

Ucchedādi vighāto dvayena paridīpito ñāyo.

Purimenāti paccayasāmaggiparidīpakena paṭiccapadena [PTS Page 522] [\q 522/]

pavatti dhammānaṃ paccayasāmaggiyaṃ ayāttavuttittā sassatāhetu visama hetu

vasavattivādappabhedānaṃ sassatādīnaṃ abhāvo paridīpito hoti. Kiṃ hi sassatādīnaṃ

ahetuādivasena vā pavattānaṃ paccayasāmaggiyāti. Pacchimena ca padenāti dhammānaṃ

uppādapari dīpakena samuppādapadena paccayasāmaggiyaṃ dhammānaṃ uppattito vihatā

uccheda natthika akiriyavādāti ucchedādivighāto paridīpito hoti.

Purimapurimapaccayavasena hi punappuna uppajjamānesu dhammesu kuto ucchedo,

natthikā akiriyavādā cāti. Dvayenāti sakalena paṭiccasamuppādavacanena, tassā tassā

paccayasāmaggiyā santatiṃ avicchivditvā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ sambhavato majjhimā

paṭipadā, so karoti so paṭisaṃvedeti añño karoti añño

[SL Page 390] [\x 390/]

Paṭisaṃvedetīti vādappahānaṃ janapadaniruttiyā anabiniveso samaññāya anatidāvananti

ayaṃ ñāyo paridīpito hotīti ayaṃ tāva paṭiccasamuppādoti vacanamattassa attho.

Yā panāyaṃ bhagavatā paṭiccasamuppādaṃ desentena "avijāpaccayā saṅkhārā"ti ādīnā

nayona nikkhittā tanti, tassā attha daṃnakhkhakaṃ taroke. Ka niphajjanācisakhḍagaṃ

otaritvā ācariye anabbhācikkhantena sakasamayaṃ avokkamantena parasamayaṃ

anāyūhantenasuttaṃ appaṭibāhantena vinayaṃ anulomentena mahāpadese

olokentenadhammaṃ dīpentena atthaṃ saṅgāhentena tamevatthaṃ punarāvattetvā aparehipi

pariyāyehi niddisantena ca yasmā atthasaṃvaṇṇanā kātabbā hoti, pakati yāpica dukkarāva

paṭiccasamuppādassa atthasaṃvaṇṇanā.

Yathāhu porāṇā: -

Saccaṃ satto paṭisandhi paccayākārameva ca,

Duddasā caturo dhammā desetuñca sudukkarāti.

Tasmā aññata; āgamādhigamappattehi na sūkarā paṭiccasamuppā dassa atthasaṃvaṇṇanāti1

paritulayitvā: -

Vattukāmo ahaṃ ajja paccayākāravaṇṇanaṃ

Patiṭṭhaṃ nādhigacchāmi ajjhogāḷhova sāgaraṃ. [PTS Page 523] [\q 523/]

Sāsanaṃ panidaṃ nānā desanānayamaṇḍitaṃ.

Pubbācariya maggo ca abbocchinno pavattati.

Yasmā tasmā tadubhayaṃ sannissāyatthavaṇṇanaṃ

Ārabhissāmi etassa taṃ suṇātha samāhitā.

Vuttaṃ hetaṃ pubbācariyehi: -

Yo kocimaṃ aṭṭhi katvā suṇeyya labhetha pubbāpariyaṃ visesaṃ,

Laddhāna pubbāpariyaṃ visesaṃ adassanaṃ maccurājassa gaccheti.

"Avijjāpaccayā saṅkhārā"ti ādisu hi āditoyeva tāva: -

Desanābhedato attha lakkhaṇekavidhādito,

Aṅgānañca vavatthānā viññātabbo vinicchayo.

Tattha desanābhedatoti bhagavato hi vallihārakānaṃ catunnaṃ purisānaṃ valligahaṇaṃ viya

ādito vā majjhato vā paṭṭhāya yāva pariyosānaṃ, tathā pariyosānato vā majjhato vā

paṭṭhāya yāva ādīti catubbidhā paṭiccasamuppādadesanā. Yathā hi valli

1. Ma. 11. Maṇṇanāti.

[SL Page 391] [\x 391/]

Hārakesu catusu purisesu eko valliyā mūlameva paṭhamaṃ passati, so taṃ mūle chetvā

sabbaṃ ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā "iti ko bhikkhave avijjāpaccayā

saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā

saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā paccayā taṇhā,

taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ"ti[a] ādito paṭṭhāya yāva pariyosānāpi paṭicca samuppādaṃ deseti. Yathāpana

tesu purisesu eko valliyā majjhaṃ paṭhamaṃ passati, so majjhe chinditvā upari bhāgaññeva

ākaḍḍhitvā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā "tassa taṃvedanaṃ abhinandato

abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī, yā vedanāsu nandī tadupādānaṃ,

tassupādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jātī"ti[a] majjhato paṭṭhāyayāva pariyosānāpi

deseti, yathā ca tesu puri sesu eko valliyā aggaṃ paṭhamaṃ passati, so agge gahetvā

aggānusārena yāva mūlā sabbaṃ ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā "jātipaccayaṃ

jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ jāti paccayānuko bhikkhave jarāmaraṇaṃ novā kathaṃ

vo ettha hotīti? Jātipaccayā bhante jarāmaraṇaṃ, evaṃ no ettha hoti jātipaccayā

jarāmaraṇanti. [PTS Page 524] [\q 524/] bhavapaccayā jāti jāti paccayā bhavo, bhava

paccayā upādāna upādāpaccayā taṇhā taṇhāpaccayā vedanā vedanā paccayā phassa

phassapaccayā saḷāyata saḷāyatapaccayā nāmarūpa nāmarūpa paccayā viññāṇa

viññāṇapaccayā saṅkhāra saṅkhāra paccayā avijjā avijjā paccayā viññāṇaṃ viññā paccayā

saṅkhāra saṅkhāra paccā avijjā avijjā paccayā saṅkhārāti itikho panetaṃ vuttaṃ avijjāpaccayā

nu kho bhikkhave saṅkhārā no vā kathaṃ vo ottha hotīti. Avijjāpaccayā bhante saṅkhārā

evaṃ no ettha hoti avijjāpaccayā saṃkhārā"ti[a] pariyosānato paṭṭhāya yāva āditopi

paṭiccasamuppādaṃ deseti. Yathā pana tesu purisesu eko valliyā majjhameva paṭhamaṃ

passati, so majjhe chivditvā heṭṭhā otaranto yāva mulā ādāya kamme upaneti, evaṃ bhagavā

"ime cabhikkhave cattāro āhārā kiṃ nidānā kiṃ samudayā kiṃjātikā kiṃ pabhavā, ime cattāro

āhārā taṇhā nidānā taṇhā samudayā taṇhā jātikā taṇhāpabhavā, taṇhākiṃ nidānā kiṃ

samudayā kiṃ jitikā kiṃ pabhavā, ime cattārā āhārā taṇhānidānā taṇhā samudayā taṇhā

jātikā taṇhā pabhavā, taṇhā vedanā-phasso - saḷāyatanaṃ- nāmarūpaṃ - viññgñāṇaṃ-

saṅkhārā kiṃ nidānā kiṃ samudāya kiṃ jātikā kiṃ pabhavā saṅkhārā avijjānidānā,

avijjāsamudayā, avijjājātikā, avijjāpabhavā"ti[b] majjha to paṭṭhāya yāvapaādito deseti.

Kasmā panevaṃ dese tīti? Paṭiccasamuppādassa samantabhaddakattā sayaṃ ca desanā vilā

sappattattā. Samantabhaddako hi paṭiccasamuppādo, tato tato ñāyapaṭivedhāya saṃvattati

yeva. Desanāvilāsappattoca bhagavā catuvesārajja paṭisambhidāyogena catubbidha

gambhīrabhāvappattiyā ca, so desanāvilāsappattattā nānānayeheva dhammaṃ deseti.

Visesato panassa yā ādito paṭṭhāya anulomadesanā, sā pavattikāraṇa

vibhagasammūḷhaveneyya janaṃ samanupassato yathā sakehi kāraṇehi

pavattisavdassanatthaṃ uppattikkamasandassa natthañca pavattāti viññātabbā. Yā

pariyosānato paṭṭhāya paṭilomadesanā, sā " kicchaṃ vatāyaṃ loko āpanno jāyati ca

[A.] Majjhimanikāya - mahātaṇhāsaṅkhayasutta. [B.] Saṃyuttanikāya - āhāravagga.

[SL Page 392] [\x 392/]

Jiyati ca mīyati cā"ti ādinā nayena kicchāpannaṃ lokaṃ anuvi lokayato

pubbabhāgapaṭivedhānusārena tassa tassa jarāmaraṇādi kassa dukkhassa attanā

adhigatakāraṇa saṃdassanatthaṃ. Yā majjhato paṭṭhāya yāva ādi pavattā, sā

āhāranidānavavatthāpanānusārena yāva atītaṃ addhānaṃ atiharitvā puna atītaddhato

pabhūti hetuphala paṭipāṭi savdassanatthaṃ. Yā pana majjhato paṭṭhāya yāva pariyosānaṃ

pavattā, sā paccuppanne addhāne anāgataddhahetu samuṭṭhānato pabhūti

anāgataddhasavdassanatthaṃ. Tāsu yā pavattikāraṇasammūḷhassa veneyyajanassa [PTS Page

525] [\q 525/] yathā sakehi kāraṇehi pavattisavdassanatthaṃ

uppattikkamasandassanatthañca ādito paṭṭhāya anulomadesanā vuttā, sā idha nikkhittāti

veditabbā. Kasmā panettha avijjā ādito vuttā, kiṃ pakati vādīnaṃ pakati viya avijjāpi

akāraṇaṃ mūlakāraṇaṃ lokassāti? Na akāraṇaṃ, āsavasamudayā avijāsamudayotihi avijjāya

kāraṇaṃ vuttaṃ. Atthi pana pariyāyo yena mūlakāraṇaṃ siyā, ko panesoti? Vaṭṭakathāya

sīsabhāvo. Bhagavā hi vaṭṭakathaṃ kathento dve dhamme sīsaṃ katvā katheti, avijjaṃ vā.

Yathāha: - " purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya ito pubbe avijjā nāhosi atha pacchā

sambhavīti. Evadvetaṃ bhikkhave vuccati, athaca pana paññāyati idappaccayā āvijā"ti

bhavataṇhaṃ vā, yathāha: - "purimā bhikkhave koṭi na paññāyati bhavataṇhāya, ito pubbe

bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā sambhavīti. Evañcetaṃ bhikkhave vuccati, atha ca pana

paññāyati idappaccayā bhavataṇhā"ti. Kasmā pana bhagavā vaṭṭakathaṃ kathento ime dve

dhamme sīsaṃ katvā kathetīti? Sugatiduggati gāmino kammassa visesahetubhūtattā,

duggatigāmino hi kammassa visesahetu avijjā. Kasmā? Yasmā avijjāhibhuto puthujjano

aggisantāpa laguḷābhighāta parissamābhibhūtā vajjhagāvī tāya parissa māturatāya

nirassādampi attano anatthāvahampi ca uṇhodaka pānaṃ viya kilesasantāpato nirassādampi

duggatinipātanato ca attano anatthāvahampi pāṇātipātādiṃ anekappakāraṃ duggati

gāmikammaṃ āhabhati. Sugatigāminopana kammassa visesahetu bhavataṇhā, kasmā? Yasmā

bhavataṇhābibhuto puthujjano yathā vuttappakārā gāvī sūtudakataṇhāya samassādaṃ

attano parissama vinodanañca sītudakapānaṃ viya kilesasantā pavirahato saassādaṃ

sugatisampāpanena attano duggatidukkhaparissama vinodanañca pāṇātipātāveramaṇīādiṃ

anekappakāraṃ sugatigāmikammaṃ ārabhati, etesu pana vaṭṭakathāya sīsabhutesu

dhammesu katthaci bhagavā ekadhammamūlikaṃ desanaṃ deseti. Seyyathīdaṃ: [PTS Page

526 [\q 526/] -] "iti kho bhikkhave

[A]saṃyuttanikāya -mahāvagga.

[SL Page 393] [\x 393/]

Avijjupanisā saṅkhārā saṅkharūpanisaṃ viññāṇaṃ"ti[a] ādi. Tathā "upādāniyesu bhikkhave

dhammesu assādānupassino viharato taṇhā pavaḍḍhati taṇhāpaccayā upādānaṃ "ti[b] ādi.

Katthaci ubhaya mūlikampi, seyyathīdaṃ: "avijjānīvaraṇassa bhikkhave bālassa taṇhāya

sampayuttassa evamayaṃ kāyo samudāgato iti ayadveva kāyo pahiddhā ca nāmarūpaṃ

ittheta dvayaṃ, dvayaṃ paṭicca phasso chaḷevāyatanāni ca, yehi phuṭṭho bālo

sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedetī"ti[a] ādi. Tāsu tāsu desanāsu avijjāpaccayā saṅkhārāti aya

midha avijjāvasena ekadhammamūlikā desanāti veditabbā. Evaṃ tāvettha desanābhedato

viññātabbo vinicchayo.

Atthatoti avijjādīnaṃ padānaṃ atthato, seyyathīdaṃ: pūretuṃ ayuttaṭṭhena kāyaduccaritādi

avivdiyaṃ nāma, aladdhabbanti attho. Taṃ avindiyaṃ vindatīti=avijjā. Tabbiparitato

kāyasucaritādi vindiyaṃ nāma, taṃ vindiyaṃ na vindatīti= avijjā. Khandhānaṃrāsaṭṭhaṃ

āyatanānaṃ āyatanaṭṭhaṃ dātunaṃ suññataṭṭhaṃ indriyānaṃ adhipatiyaṭṭhaṃ saccānaṃ

tathaṭṭhaṃ aviditaṃ karotīti= avijjā, dukkhādīnaṃ pīḷanādivasena1 vuttaṃ catubbidhaṃ

atthaṃ aviditaṃ karotītipi=avijjā, antavirahite saṃsāre sabba yonigatibhava viññāṇaṭṭhiti

sattāvāsesu satte javāpetīti= avijjā, paramatthato avijjamānesu itthipurisādisu javati

vijjamānesupi khandhādisu na javatīti=avijjā. Apica: - cakkhu viññāṇādīnaṃ

vatthārammaṇānaṃ paṭiccasamuppādapaṭiccasamuppannā nañca dhammānaṃ chādanatopi=

avijjā. Yaṃ paṭicca phalameti, so paccayo. Paṭiccāti na vinā apaccakkhatvāti attho, etīti

uppajjati ceva pavattati cāti attho. Apaci: upakārakaṭṭhe paccayaṭṭho, avijjā ca sā paccayo

cāti avijjāpaccayo, tasmā avijjāpaccayā. Saṅkhatamabhisaṅkharontīti= saṅkhārā, apica: - avijjā

paccayā saṅkhārā saṅkhārasaddena āgatasaṅkhārāti duvidhā saṅkhārā. Tattha

puññāpuññāneñjābhisaṅkhārā tayo, kāyavacīcittasaṅkhārā tayoti ime cha avijjā paccayā

saṅkhārā. Te sabbepi lokiya kusalākusalacetanāmattameva honti. Saṅkhatasaṅkhāro

abhisaṃkhatasaṃkhāro [PTS Page 527] [\q 527/] abhisaṃkharaṇakasaṃkhāro

payogābhisaṃkhāroti ime pana cattāro saṅkhārasaddena āgatasaṅkhārā. Tattha "aniccā vata

saṅkhārā"ti[c] ādisu vuttā sabbepi sappaccayā dhammā saṅkhata saṅkhārāti aṭṭhakathāsu

vuttā. Tepi "aniccā vata saṅkharā"ti[c] ettheva saṅgahaṃ gacchanti, visuṃ pana nesaṃ

āgataṭṭhānaṃ na paññāyati. Tebhumakakusalākusalacetanāpana abhisaṅkharaṇakasaṅkhā

[A.] Saṃyuttanikāya - āhāravagga [b.] Saṃyuttanikāya - dukkhavagga. [C.]

Saṃyuttanikāyabrahmasaṃyutta. 1. Piḷanādivasena catubbidhaṃ.

[SL Page 394] [\x 394/]

Roti vuccati, tassa "avijjāgato ayaṃ bhikkhave purisapuggalo puññañceva saṅkhāraṃ

abhisaṃkharotī"ti[a] ādisu āgataṭṭhānaṃ paññāyati. Kāyikacetasikaṃ pana viriyaṃ

payogābhisaṅkhāroti vuccati, so "yāvatikā abhisaṃkhārassa gati tāvatikaṃ gantvā akkhāhataṃ

maññe aṭṭhāsī"ti[b] ādisu āgato. Na kevalañca eteyeva, aññepi "saññāvedayitanirodhaṃ

samāpajjantassa kho āvuso visākha bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati vacīsaṅkhāro tato

kāyasaṃkhāro tato cittasaṅkhāro"ti[c] ādinā nayena saṅkhārasaddena āgatā aneke saṅkhārā.

Tesu natthi so saṅkhāro yo saṅkhata saṅkhārehi saṅgahaṃ na gaccheyya. Ito paraṃ

"saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ"ti ādisu vuttaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Avutte pana -

vijānātīti= viññāṇaṃ, namatīti= nāmaṃ, ruppatīti=rūpaṃ, āye tanoti āyatañca nayatīti=

taṇhā, upādiyatīti= upādānaṃ, bhavati bhāvayati cāti= bhavo, jananaṃ jāti, jiraṇaṃ jarā,

maranti etenāti maraṇaṃ, socanaṃ soko, paridevanaṃ paridevo, dukkhayatīti= dukkhaṃ,

uppādaṭṭhitivasena vā dvidhā khaṇatītipi dukkhaṃ, dummanabhāvo domanassaṃ, bhuso

āyāso upāyāso. Sambhavantīti abhinibbattanti. Na kevalañca sokādīneva, atha kho

sabbapadehi sambhavanti saddassa yojanā kātabbā. Itarathāhi avijjāpaccayā saṅkhārāti vutte

kiṃ karontītina paññāyeyya, sambhavantīti pana yojanāya sati avijjā ca sā paccayo

cātiavijjāpaccayo, tasmā avijjāpaccayā [PTS Page 528] [\q 528/] saṃkhārā sambhavantīti

paccaya paccayuppanna vavatthānaṃ kataṃ hotī. Esa nayo sabbattha. Evanti niddiṭṭhanaya

nidassanaṃ, tena avijjadīheva kāraṇehi na issaranimmānādi hīti dassetī. Etassāti

yathāvuttassa, kevalassāti asammissassa, sakalassa vā, dukkhandhassāti dukkhasamūhassa,

na sattassa, na sukhasubhādīnaṃ. Samudayoti nibbatti, hotati sambhavati, evamettha atthato

viññātabbo vinicchayo.

Lakkhaṇāditoti avijjādīnaṃ lakkhaṇādito, seyyathīdaṃ: aññāṇalakkhaṇā avijjā,

sammohanarasā, chādanapaccupaṭṭhānā, āsavapadaṭṭhānā. Abhisaṃkharaṇalakkhaṇā

saṅkhārā, āyūhanarasā, cetanāpaccupaṭṭhānā, avijjāpadaṭṭhānā. Vijānanalakkhaṇaṃ

viññāṇaṃ, pubbaṅgamarasaṃ, paṭisandhipaccupaṭṭhānaṃ, saṃkhāra padaṭṭhānaṃ,

vatthārammaṇapadaṭṭhānaṃ vā. Namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, sampayogarasaṃ,

avinibbhogapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇapadaṭṭhānaṃ. Ruppana lakkhaṇaṃ rūpaṃ,

vikiraṇarasaṃ, abyākatapaccupaṭṭhānaṃ, viññāṇa

[A]saṃyuttanikāya-rukkhavagga. [B.] Aṅguttaranikāya- rathakāravagga.

Majjhimanikāya - cūlavedallasutta.

[SL Page 395] [\x 395/]

Padaṭṭhānaṃ, āyatanalakkhaṇaṃ saḷāyatanaṃ, dassanādirasaṃ, vatthadvāra

bhāvapaccupaṭṭhānaṃ, nāmarūpapadaṭṭhānaṃ. Phusanalakkhaṇo phasso, saṅghaṭṭanaraso,

saṅgatipaccupaṭṭhāno, saḷāyatanapadaṭṭhāno. Anubhavalakkhaṇā vedanā,

visayarasasambhogarasā, sukhadukkhapaccupaṭṭhānā, phassapadaṭṭhānā. Hetulakkhaṇā

taṇhā, abhinandanarasā, atitta bhāvapaccupaṭṭhānā, vedanāpadaṭṭhānā. Gahaṇalakkhaṇaṃ

upādānaṃ, amuñcanarasaṃ, taṇhādaḷhattadiṭṭhipaccupaṭṭhānaṃ, taṇhāpadaṭṭhānaṃ.

Kammakammaphalalakkhaṇo bhavo, bhāvanā bhavanaraso, kusalā

kusalābyākatapaccupaṭṭhāno, upādānapadaṭṭhāno. Jātiānaṃ lakkhaṇādīni saccaniddese

vuttanayeneva veditabbāni, evamettha lakkhaṇāditopi viññātabbo vinicchayo.

Ekavidhāditoti ettha avijjā aññāṇa adassana mohādibhāvato ekavidhā,

appaṭipattimicchāpaṭipattibhāvato duvidhā, tathā sasaṃkhārā saṃkhārato,

vedanattayasampayogato tividhā, catusaccāpaṭivedhato catubbidhā,

gatipañcakādīnavacchādanato [PTS Page 529] [\q 529/] pañcavidhā, dvārārammaṇato

pana sabbesupi arūpadhammesu chabbidhatā veditabbā. Saṃkhārā sāsava

vipākadhammadhammādibhāvato ekavidhā, kusalākusalato duvidhā, tathā

parittamahaggatahīnamajjhimamicchattasammattaniyatāniyatato, tividhā

puññābhisaṃkhārādibhāvato, catubbidā catuyoni saṃvattanato, pañcavidhā pañcagatigāmito.

Viññāṇaṃ lokiyavipākādibhāvato eka vidhaṃ, sahetukāhetukādito duvidhaṃ, bhavattaya

pariyāpannato vedanattayasampayogato ahetuka dvihetuka tihetukatoca tividhaṃ,

yonigativasena catubbidhaṃ pañcavidhañca. Nāmarūpaṃ viññāṇaṃ sannissayato

kammappaccayato ca ekavidhaṃ, sārammaṇānārammaṇato duvidhaṃ, atītādito tividhaṃ,

yoni gativasena catubbidhaṃ, pañcavidhañca. Saḷāyatanaṃ sañjātisamosaraṇaṭṭhānato

ekavidhaṃ, bhūtappasādaviññāṇadito duvidhaṃ, sampattāsampattato bhayagocarato tividaṃ,

yonigatipariyāpannato catubbidhaṃ pañca vidhañcāti iminā nayena phassādīnampi

ekavidhādibhāvo veditabboti evamettha ekavidhāditopi viññātabbo vinicchayo. Aṅgānañca

vavatthānāti sokādayo cettha bhavacakkassa aviccheda dassanatthaṃ vuttā,

jarāmaraṇabbhāhatassa hi bālassa te sambhavanti, yathāha: "assutavā bhikkhave puthujjano

kāyikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati

sammohamāpajjatī"ti. Yāva ca tesaṃ pavattitāva avijjā yāti punapi avijjāpaccayā saṅkhārāti

sambhandhameva hoti bhavacakkaṃ, tasmā tesaṃ jarāmaraṇeneva ekasaṅkhepaṃ katvā

dvādaseva paṭiccasamuppādaṅgānīti veditabbānīti evamettha aṅgānaṃ vavatthānatopi

viññātabbo vinicchayo. Ayaṃ tāvettha saṅkhepakathā.

1. Bhūtappasādaviññāṇato, ṭīkā.

[SL Page 396] [\x 396/]

Ayaṃ pana vitthāranayo: - avijjāti suttantikapariyāyena [PTS Page 530] [\q 530/]

dukkhādīsu catusu ṭhānesu aññānaṃ, abidhammapariyāyena pubbantā dīhi saddhiṃ

aṭṭhasu. Vuttaṃ hetaṃ: - " tattha katamā avijā? Dukkhe aññāṇaṃ dukkhe ariyasaccā

aññāṇaṃ dukkhe samudaya aññāṇaṃ dukkhe nirodhaya aññāṇaṃ dukkhe

dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante -

pubbantāparante - idappaccayatāpaṭicca samuppannesu dhammesu aññāṇaṃ"ti[a] tattha

kiñcāpi ṭhapetvā lokuttaraṃ saccadvayaṃ sesaṭṭhānesu ārammaṇavasenipi avijjā uppajjati,

evaṃ santepi paṭiccādanavaseneva idha adhippetā, sā hi uppannā dukkhasaccaṃ

paṭicchādetvā tiṭṭhati, yāthāvasarasa lakkhaṇaṃ paṭivijjhituṃ nadeti, tathā samudayaṃ

nirodhaṃ maggaṃ. Pubbantasaṅkhātaṃ atītaṃ khandhapañcakaṃ aparantasaṅkhātaṃ anāgataṃ

khandhapañcakaṃ pubbantāparantasaṅkhātaṃ tadubhayaṃ idappaccayatā

paṭiccasamuppannadhammasaṅkhātaṃ idappaccayatañceva paṭiccasamuppanna dhamme ca

paṭicchādetvā tiṭṭhati, ayaṃ avijjā ime saṅkhārāti evaṃ yāthāvasarasalakkhaṇamettha

paṭivijjhituṃ na deti, tasmā "dukkhe aññāṇaṃ pubbante aññāṇaṃ, aparante

-pubbantāparante -idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ"ti vuccati.

Saṃkhārāti puññādayo tayo kāyasaṅkhārādayo tayoti evaṃ pubbe saṅkhepato vuttā cha,

vitthārato panettha puññābhi saṅkhāro dānasīlādivasena pavattā aṭṭha

kāmāvacarakusalacetanā bhāvanāvaseneva pavattā pañcarūpāvacarakusalacetanā cāti tera sa

cetanā honti. Apañññābhisaṅkhāro pānātipātādivasena pavattā dvādasa akusalacetanā,

āneñjābhisaṅkhāro bhāvanā vaseneva pavattā catasso arūpāvacarakusalacetanā cāti tayopi

saṃkhārā ekūnatiṃsa cetanā honti. Itaresu pana tīsu kāya. Sañcetanā kāyasaṅkhāro,

vacīsañcetanā vacīsaṅkhāro, mano sañcetanā cittasaṅkhāro, ayaṃ tiko kammāyūhanakkhaṇe

puñña bhisaṅkhārādīnaṃ dvārato pavattidassanatthaṃ vutto. Kāyaviññattiṃ samuṭṭhapetvā

hi kāyadvārato pavatta aṭṭhakāmāvacarakusalacetanā dvādasaakusala cetanāti samavīsati

cetanā kāyasaṅkhāro nāma, tā eva vacīviññattiṃ [PTS Page 531] [\q 531/]

samuṭṭhapetvā vacīdvārato pavattā vacīsaṅkhāro nāma. Abhiññācetanā panettha parato

viññāṇassa paccayo na hotīti na gahitā, yathāca abhiññācetanā evaṃ uddhacca ceta nāpi na

hoti. Tasmā sāpi viññāṇassa paccayabhāveapane tabbā, avijjāpaccayā pana sabbāpetā honti.

Ubhopi viññattiyo asamuṭṭhapetvā manodvāre uppannā pana sabbāpi ekūnatiṃsati cetanā

cittasaṅkhāroti, iti ayaṃ tiko purimattikameva pavisatīti atthato puññābhisaṅkhārādīnaṃ

yeva vasena

[A.] Vibhaṅgapāḷi- khuddakavatthuvibhaṅga

[SL Page 397] [\x 397/]

Avijjāya pacyabhāvo veditabbo. Tattha siyā, kathaṃ panetaṃ jāni tabbaṃ ime saṅkhārā

avijjapaccayā hontīti? Avijjābhāve bhāvato, yassahi dukkhādisu avijjāsaṅkhātaṃ aññaṇaṃ

appahīnaṃ hoti so dukkhe tāva pubbantādīsu ca aññāneṇa saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya

gahetvā tasseva hetubhute tividhepi saṅkhāre ārabhati, samudaye aññāṇena

dukkhahetubhutepi taṇhāparikkhāre saṅkhāre sukhahe tuto maññāmano ārabhati, nirodhe

pana magge ca aññāṇena dukkhassa anirodhabhutepi gativisese dukkhanirodhasaññi hutvā

nirodhassa ca amaggabhutesupi yaññāmaratapādīsu nirodhamaggasaññi hutvā

dukkhanirodhaṃ patthayamāno yaññāmara tapādimukhena tividhepi saṅkhāre ārabhati,

apica: so kāya catususaccesu appahīnāvijjatāya visesato jātijarārogamaraṇādi

anekādīnavavokiṇṇampipuññaphalasaṅkhātaṃ dukkhaṃ dukkhato ajānanto tassa

adhigamāya kāyavacīcittasaṅkhārabhedaṃ puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati devacchara kāmuko

viya maruppapātaṃ. Sukhasammatassāpi ca tassa puññaphalassa ante mahāpariḷāhajanikaṃ

viparināmadukkhataṃ appassādatadva apassantopi tappaccayaṃ vuttappakārameva

puññābhisaṅkhāraṃ ārabhati salabho viya dīpasikhābhinipātaṃ madhubindugiddho viyava

madhulitta satthadhārālehenaṃ, kāmupasevanādīsu ca savipākesu ādinavaṃ apassanto

sukhasaññāya ceva kilesābhibhūtatāya ca dvārattayappa vattampi apuññābisaṅkhāraṃ

ārabhati bālo viya guthakīḷanaṃ, maritukāmo viyaca visakhādanaṃ, āruppavipākesu cāpi

saṅkhāraviparināma dukkhataṃ anavabujjhamāno sassatādivipallāsavasena cittasaṅkhāra

bhūtaṃ ānejābhisaṅkhāraṃ ārabhati disāmūḷho viya pisācanagarābhi mukhamaggagamanaṃ,

evaṃ yasmā avijjābhāvatova saṅkhārabhāvo, [PTS Page 532] [\q 532/] na abhavato,

tasmā jānitabbametaṃ ime saṅkhārā avijjāpaccayā hontīti. Vuttampi cetaṃ "avidvā bhikkhave

avijjāgato puññābhisaṅkhārampi abhisaṅkharoti apuññābisaṅkhārampi abhisaṅkharoti

āneñjābhisaṅkhārampi abisaṅkharoti, yatoca kho bhikkhave bhikkhuno avijjā pahinā vijjā

uppannā so avijjāvirāgā vijjuppādā neva puññābisaṅkhāraṃ abhisaṅkharotī'ti. [A]

Etthāha: -"gaṇhāma tāva etaṃ avijjā saṅkhārānaṃ paccayo"ti, idaṃ pana vattabbaṃ katamesaṃ

saṅkhārānaṃ kathaṃ paccayo hotīti? Tatrīdaṃ vuccati: - bhagavatā hi "hetupaccayo,

ārammaṇapaccayo, adhipatipaccayo, anantarapaccayo, samanantarapaccayo, sahajāta

paccayo, aññamaññapaccayo, nissayapaccayo, upanissaya paccayo, purejātapaccayo,

pacchājātapaccayo, āsevanapaccayo, kammapaccayo, vipākapaccayo, āhārapaccayo,

indriyapaccayo.

[A.] Saṃyuttanikāya-rukkhavagga.

[SL Page 398] [\x 398/]

Jhānapaccayo, maggapaccayo, sampayuttapaccayo, vippayutta paccayo, atthipaccayo,

natthipaccayo, vigatapaccayo, avigatapaccayo"ti[a] catuvīsati paccayā vuttā. Tattha hetu ca

so paccayo cāti hetupaccayo, hetu hutvā paccayo hetubhāvena paccayoti vuttaṃ hoti.

Ārammaṇapaccayādīsupi eseva nayo. Tattha hetuti vacanāvayavakāraṇamūlānametaṃ

adhivacanaṃ, "paṭiññā hetu" tī ādisu hi loke vavanāvayavo hetuti vuccati. Sāsane pana "ye

dhammā hetuppabhavā"ti ādisu kāraṇaṃ, "tayo kusala hetu tayo akusalahetu"ti ādisu mūlaṃ

hetūti vuccati, taṃ idha adhippetaṃ. Paccayoti ettha pana ayaṃ vacanattho: - paṭicca etasmā

etīti= paccayo, apaccakkhāya naṃ vattatīti atto. Yo hi dhammo yaṃ dhammaṃ apaccakkhāya

tiṭṭhati vā appajjati vā, so tassa paccayoti vuttaṃ hoti. Lakkhaṇato pana upakārakalakkhaṇo

paccayo, yohi [PTS Page 533] [\q 533/] dhammo yassa dhammassa ṭhitiyā vā uppattiyā

vā upakārako hoti, so tassa paccayoti vuccati. Paccayo, hetu, kāraṇaṃ, nidānaṃ, sambhavo,

pabhavoti adiatthato ekaṃ, byañjanato nānaṃ. Iti mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena

paccayotisaṅkhepato mūlaṭṭhena upakārako dhammo hetu paccayo, so sāliādīnaṃ

sālibījādīni viya maṇippabhādinaṃ viya ca manivanṇādayo kusalādīnaṃ kusalādabhāva

sādhakoti ācariyānaṃ adippāyo. Evaṃ sante pana taṃ samuṭṭhānarūpesu hetupaccayatā na

sampajjati, na hi so tesaṃ kusalādibhāvaṃ sādheti, naca paccayo na hoti. Vuttaṃ hetaṃ "hetu

hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena

paccayo"tī. [A] ahe tukacittānañca vinā etena abyākatabhāvo siddho, sahetukādīnampi ca

yonisomanasikārādipaṭibaddho kusalādibāvo, na sampayuttahetupaṭibaddho. Yadica

sampayuttahetusu sabhāvatova kusalādibhāvo siyā, sampayuttesu hetupaṭibaddho alobho

kusalo vā siyā abyākato vā. Yasmā pana ubhayathāpi hoti, tasmā yathāsampayuttesu evaṃ

hetusupi kusalāditā pariyesitabbā. Kusalādibhāvasādhanavasena gayhamāne na kidvi

virujjhati, laddhahetu paccayā hi dhammā rirūḷhamūlā viya pādapā thirā honti

suppatiṭṭhitā, ahetukā tilabījakādisevālā viya na suppatiṭṭhitā. Iti mūlaṭṭhena upakārakoti

suppatiṭṭhitabhāvasādhanena upakārako dhammo hetu paccayoti veditabbo. Tato paresu

ārammaṇabhāvena upakārako dhammo ārammaṇapaccayo. So rūpāyatanaṃ cakkhu

viññāṇadhātuyāti ārabhitvāpi yaṃ yaṃ dhammaṃārabbha ye ye dhammā

[A.] Paṭṭhāna- paccayuddesa.

[SL Page 399] [\x 399/]

Uppajjanti cittacetasikā dhammā, tete dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ

ārammaṇapaccayenapaccayoti osāpitattā na koci dhammo na hoti. Yathāhi dubbalo puriso

daṇḍaṃvā rajjuṃ vā ālambitvāva uṭṭhahaticve tiṭṭhati ca, evaṃ cittacetasikā dhammā

rūpādiārammaṇaṃ ārabbheva uppajjanticeva tiṭṭhanti ca. Tasmā sabbepi cittacetasikānaṃ

ārammaṇabhūtā dhammā ārammaṇapacca yoti veditabbā. [PTS Page 534] [\q 534/]

jeṭṭhakaṭṭhena upakārako dhammo adipati paccayo, so sahajātārammaṇavasena duvidho,

tattha " chandādhipati chandasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ

adhipati paccayena paccayo"ti[a] ādivacanato chandaviriyacittavīmaṃsā saṅkhātā cattāro

dhammā adhipatipaccayoti veditabbā, ne ca kho ekato. Yadāhi chandaṃ dhuraṃ chandaṃ

jeṭṭhakaṃkatvā cittaṃ pavattati, tadā chandova adhipati, na itare. Esa nayo sesesupiyaṃ pana

dhammaṃ garuṃ katvā arūpadhammā pavattanti. So nesaṃ ārammaṇādhi pati, tena vuttaṃ

"yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvā ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te

dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ adhipatipaccayena paccayo"ti[a.] Anantarabhāvena

upakārako dhammo anantarapaccayo, samanantarabhāvena upakārako dhammo

samanantarapaccayo, idañca paccayadvayaṃ bahudhā papañcayanti. Ayaṃ panettha sāro: -

yohi esa cakkhuviññāṇānantarā manodhātu, manodhātuanantarā manoviññāṇadhātuti

ādicittaniyamo, so yasmā purimapurimacittavaseneva ijjhati, na aññathā. Tasmā attano

attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa uppādanasamattho dhammo anantarapaccayo.

Tenevāha "anantarapaccayoti cakkhuviññāṇadhātu taṃ sampayuttakā ca dhammā

manodhātuyā taṃ sampayuttakānaṃ ca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo"ti[a] ādi. Yo

anantarapaccayo, sveva samanantarapaccayo. Byañjanamattamevahettha nānaṃ upacayasanta

tīsu viya adhivacananiruttidukādisu viyaca, atthatopana nānaṃ natthi. Yampi

atthānantaratāya anantarapaccayo, kālānantaratāya samanantarapaccayoti ācariyānaṃ mataṃ,

taṃ nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññā nāsaññāyatanakusalaṃ phalasamāpattiyā

samanantara paccayena paccayoti ādīhi virujjhati. Yampi tattha vadanti dhammānaṃ

samuṭṭhāpana samatthatā na parihāyati bhāvanābalena pana vāritattā dhammā samanantarā

nūppajjantīti, tampi kālānantara tāya abhāvameva sādheti. Bhāvanābalena hi tattha

kālānantaratā [PTS Page 535] [\q 535/] natthīti mayampi etadeva vadāma, yasmā ca

kālānantaratā natthi, tasmā samanantarapaccayatā na yujjati. Kālānantaratāya hi kho

samanantarapaccayo hotīti laddhi, tasmā abinivesaṃ akatvā

[A]pṭhāna-paccayaniddesa.

[SL Page 400] [\x 400/]

Byañjanamattato pettha nānākaraṇaṃ paccetabbaṃ, na atthato. Kathaṃ? Natthi etesaṃ

antarantihi anantarā, saṇṭhānābhāvato suṭṭhū anantarāti samanantarā. Uppajjamānova saha

uppādabhāvena upakārako dhammo sahajātapaccayo pakāsassa padipo viya, so

arūpakkhandhādivasena chabbidho hoti. Yathāha: "cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ

sahajātapaccayena paccayo, cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ sahajātapaccayenapaccayo,

okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ, cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ

rūpānaṃ, mahābhūtā upādārūpānaṃ, rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānaṃ kañci kāle

sahajātapaccayena paccayo kañcikāle1 na sahajātapacca yena paccayo"ti[a] idaṃ

hadayavatthumeva sandhāya vuttaṃ. Añña maññaṃ uppādanūpatthambhana bhāvena

upakārako dhammo aññamaññapaccayo aññamaññūpatthambhakaṃ tidaṇḍakaṃ viya, so

arūpakkhavdhādivasena tividho hoti. Yathāha "cattāro dhandhā arūpino

aññamaññapaccayena paccayo, cattāro mahābhūtā aññamaññapaccayena paccayoti

īkntikkhaṇe nārarūpaṃ aññamaññapaccayena paccayo"ti. [A] adhiṭṭhānākārena

nissayākārena ca upakārako dhammo nissayapaccayo tarucittakammādīnaṃ

paṭhavīpaṭādayo viya; so "cattārā khandhā arūpino aññamaññaṃ nissayapaccayena

paccayo"ti[a] evaṃ sahajāte vuttanaye neva veditabbo. Chaṭṭho panettha koṭṭhāso

"kkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ

nissayapaccayena paccayo, sota-ghāna-jivhā-kāyāyatanaṃ kāya viññāṇadhātuyā taṃ

sampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo, yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu

ca manoviññāṇadhātu ca vattanaṃti taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃ

sampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo"ti[a] evaṃ vibhatto.

Upanissayapaccayoti ettha pana ayaṃ tāva vacanattho: [PTS Page 536] [\q 536/]

tadadhīnavuttitāya attano phalena nissito na paṭikkhittoti nassayo, yatā pana bhuso āyāso

upāyāso evaṃ bhuso nissayo upanissayo. Ilavakāraṇassetaṃ adhivacanaṃ, tasmā

balavakāraṇabhāvena upakārako dhammoupanissayapaccayoti veditabbo. So

ārammanūpanissayo, anantarūpanissayo, pakatupanissayiti tividho hoti. "Tattha dānaṃ datvā

sīlaṃ samādiytvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni

garuṃ katvā paccavekkhati, jhānā vuddhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā paccavekkhati, sekhā

gotrabhuṃ garuṃ katvā pacca vekkhanti, vodānaṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, sekhā maggā

vuṭṭhahitvā maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantīti evamādinā nayena ārammaṇūpanissayo

tāva ārammaṇādhipatinā saddhiṃ nānāttaṃ

1. Ma. 11. Kicikāle. [A.] Paṭṭhāna-paccayaniddesa.

[SL Page 401] [\x 401/]

Akatvā vibhatto. Tattha yaṃ ārammaṇaṃ garuṃ katvā cittacetasikā uppajjanti taṃ niyamato

tesu ārammaṇesu balavārammaṇaṃ hoti. Iti garukātabbaṭṭhena ārammaṇādhipati,

balavakāraṇaṭṭhena ārammanūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

Anantarūpanissayopi "purimā purimā kusalā khandhā paccimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ

khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo"ti ādinā nayena anantara paccayena saddhiṃ

nānāttaṃ akatvāva vibhatto, mātikānikkhepe pana tesaṃ "cakkhuviññāṇadhātu taṃ

sampayuttakā ca dhammā mano dhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ

anantarapaccayena paccayo"ti[b] ādinā nayena anantarassa "purimā purimā kusalā dhammā

pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ upanissayapaccayena paccayo"ti[b] ādinā

nayena upanissayassa āgatattā nikkhepe viseso atthi. Sopi atthato ekībhāvameva gacchati,

evaṃ santepi attano attano anantarā anurūpassa cittuppādassa pavattanasamatthatāya

anantaratā, purimacittassa paccimacittuppādane balavatāya anantarūpanissayatā veditabbā.

Yathāhi hetu paccayādisu kañci dhammaṃ vināpi cittaṃ uppajjati, na evaṃ anantara cittaṃ

vinā cittassa uppatti nāma atthi, [PTS Page 537] [\q 537/] tasmā balavapaccayo hoti. Iti

attano attano anantarā anurūpacittuppādana vasena anantarapaccayo, balavakāraṇavasena

anantarūpanissa yoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ. Pakatūpanissayo pana pakato

upanissayo pakatupanissayo, pakato nāma attano santāne nipphādito vā saddhāsīlādi,

upasevito vā utubhojanādi, pakatiyāevavā upanissayo pakatupanissayā, ārammaṇā

nantarehi asammissoti attho. Tassa "pakatupanissayo saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ

samādiyati uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti, vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ

uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti, sīlaṃ-sutaṃ-cāgaṃ- paññaṃ upanissāya

dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti, vipassanaṃ

uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti,

saddhā-sīlaṃ-sutaṃcāgo -paññā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāya

upanissayapaccayena paccayo"ti[a] ādinā nayena anekappa kārato pabhedo veditabbo. Iti

ime saddhādayo pakatā ceva balavakāraṇaṭṭhena upanissayā cāti pakatupanissayāti.

Paṭhamataraṃ uppajjitvā vattamānabhāvena upakārako dhammo purejāta paccayo, so

pañcadvāre vatthārammbaṇahadayavatthuvasena ekādasavidho hoti. Yathāha

"cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ

purejātapaccayena paccayo, sota viññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ

purejātapaccayena paccayo, ghāna viññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ

purejātapaccayena paccayo, jivhākāyāyatanaṃ viññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca

dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, rūpāyatanaṃ viññāṇadhātuyā taṃ

sampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, sadda viññāṇadhātuyā taṃ

sampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, gandha viññāṇadhātuyā taṃ

sampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, rasa viññāṇadhātuyā taṃ

sampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, phoṭṭhabbā

[A]paṭṭhāna - pañhavāra. [B.] Paṭṭhāna - paccayaniddesa.

[SL Page 402] [\x 402/]

Yatanaṃ viññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo,

rūpa-sadda-gavdha-rasapheṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā, yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu

camanoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā taṃ sampayuttakānava

dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo manoviññāṇadhātuyā taṃ sampayutta kānadva

dhammānaṃ kañcikāle purejātapaccayena paccayo, kañci kāle na purejātapaccayona

paccayoti. Purejātānaṃ rūpa dhammānaṃ upatthambhakattena upakārako arūpadhammo

pacchājāta paccayo gijjhapotakasarīrānaṃ āhārāsā cetanaṃ viya, tena vuttaṃ "pacchājātā

cittacetasikā [PTS Page 538] [\q 538/] dhammā purejātassa imassa kāyassa

pacchājātapaccayena paccayo"ti[a] āsevanaṭṭhena anantarānaṃ paguṇabalavabhāvāya

upakārako dhammo āsevana paccayo ganthādisu purimapurimābhiyogo viya, so

kusalākusala kiriyajavanavasena tividho hoti, yathāha "puramā purimā kusalā dhammā

pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo,

purimāpurimā akusalā dhamma pacchimānaṃ pacchimānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ

anantarapaccayena paccayo. Purimā purimā akusalaja dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ

kiriyābyākatānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo"ti[a] cittapayogasaṅkhātena

kiriyabhāvena upakārako dhammo kammapaccayo, so nānākhaṇikāya ceva

kusalākusalacetanāya sahajātāya ca sabbāyapi cetanāya vasena duvidhohoti, yathāha:

"kusalākusalaṃ kammaṃ vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃkammapaccayena

paccayo, cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ

kammapaccayena paccayo"ti. [A] nirussāhasantabhāvena nirussāhasantabhāvāya upakārako

vipāka dhammo vipākapaccayo, so pavatte taṃ samuṭṭhānānaṃ paṭisandhiyaṃkamattā ca

rūpānaṃ sabbattha ca sampayuttadhammānaṃ paccayo hoti. Yathāha: -"vipākāvyākato eko

khavdho tiṇṇannaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo

vipākābyākato eko khavdho tinṇannaṃ khandhānaṃcitta samuṭṭhānānañca rūpānaṃ

vipākapaccayena paccayo, tayo khandhā ekassa khandhassa cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ

vipākapaccayena paccayo, dve khandhā dvinnaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca

rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo, paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho

tinṇannaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Tayo khandhā ekassa

khandhassa kaṭattā ca rūpānaṃ vipāka paccayena paccayena paccayo, dve khandhā dvinnaṃ

bandhānaṃkaṭattā ca rūpānaṃ vipāka paccayenapaccayo, khandhā vatthussa

vipākapaccayena paccayo"ti. [B] rūpārūpānaṃ upatthamkaṭṭhena upakārakā cattāro āhārā

āhārapaccayo, yathāha: "kabaliṅkhāro āhāro imassa kāyassa āhārapaccayena paccayo arūpino

āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānañca rūpānaṃ āhārapaccayena

paccayo"ti. [B] pañhavāre pana paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ

khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayotipi vuttaṃ. Adhipati

[A]paṭhāna - paccayaniddesa [b] paṭṭhāna - pañhavāra.

[SL Page 403] [\x 403/]

Yaṭṭhena upakārakā. Itthindriyapurisindriya vajjā [PTS Page 539] [\q 539/] vīsatinduyā

induya paccayo, tattha cakkhundriyādayo arūpadhammānaṃ yeva, sesā rūpā rūpānaṃ

paccayā honti. Yathāha: - "cakkhundriyaṃ cakkhuviññāṇa dhātuyā sotandriyaṃ

sotaviññāṇadhātuyā ghānandriyaṃ ghanaviññāṇa dhātuyā jivhāndriyaṃ jivhāviññāṇa

dhātuyā kāyindriyaṃ kāyaviññādhātuya taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ

indriyapaccayena paccayo, rūpa jīvitindriyaṃ kaṭattā rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo,

arūpino indriya sampayuttakānaṃ dhammānaṃtaṃ samuṭṭhānānanañca rūpānaṃ indriya

paccayena paccayo"ti. [A] pañhavāre pana paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā

taṃsampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayotipi vuttaṃ.

Upanijjhāyanaṭṭhena upakārakāni ṭhapetvādvipañcaviññāṇesu sukhadukkhavedanādvayaṃ

sabbā nipi kusalādibhedāni sattajhānaṅgāni jhānapaccayo, yathāha: "jhānaṅgāni

jhānasampayuttakānaṃ dhammānaṃtaṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ jhānapaccayena

paccayo"ti. [A] pañhavāre pana paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni

sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayotipi vuttaṃ. Yato

tato vā niyyānaṭṭhena upakārakāni kusalādi bhedāni dvādasa maggaṅgāni maggapaccayo,

yathāha: - "maggaṅgāni maggasampa yuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca

rūpānaṃ maggapaccayena paccayo"ti. [A] pañhavāre pana paṭisandhikkhaṇe

vipākabyākatāni maggaṅgāni taṃ sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ

maggapaccayena paccayotipi vuttaṃ, ete pana dvepi jhānamaggapaccayā

dvipañcaviññāṇāhetukacittesu na labbhantīti veditabbā. Eka

vatthukaekārammaṇaekuppādekenirodhasaṅkhātena sampayuttabhāvena upakārakā

arūpadhammā sampayuttapaccayo, yathāha: - "cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ

sampayuttapaccayena paccayo"ti. [A] ekavatthukādibhāvānupagamena upakārakā rūpino

dhammā arūpīnaṃ dhamamānaṃ arupinopi rūpīnaṃ vippayuttapaccayo, so sahajāta

pacchājāta purejātavasena tividho hoti. Vuttaṃ hetaṃ " sahajātā kusalā khandhā

cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo, pacchājātā kusalā [PTS Page

540] [\q 540/] khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayo"ti. [B]

abyākatapadassa pana sahajāta vibhaṅge paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattā

rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo, khandhā vatthussa, vatthu khandhānaṃ

vippayuttapaccayena paccayotipi vuttaṃ. Purejātaṃ pana cakkhundriyā divatthuvaseneva

veditabbaṃ, yathāha: - "purejātaṃ cakkhāyatanaṃ cakkhu viññāṇassa vippayuttapaccayena

paccayo, sotāyatanaṃ sotaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo, ghānāyatanaṃ

ghānaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo, jivhāyatanaṃ jivhāviññāṇassa

vippayuttapaccayena paccayo, kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayenata paccayo,

tha vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ

[A]paṭṭhāna -paccayaniddesa. [B.] Paṭṭhāna-pañhavāra

[SL Page 404] [\x 404/]

Khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo.

Pacchājātā vipākābyākatā kiriyābyākatā khandhā purejātassa imassa kāyassa

vippayuttapaccayena paccayo.

Abyākato dhammo kusalassa dhammassa vippayuttapaccayena paccayo, purejātaṃ vatthu

kusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo,

Abyākato dhammo akusalassa dhammassa vippayuttapaccayena paccayo, purejātaṃ vatthu

akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti. Paccuppannalakkhaṇena atthi

bhāvena tādisasseva dhammassa upatthambhakattena upakārako dhammo atthipaccayo,

tassa arūpakkhandhamahābhūta nāmarūpa citta cetasika mahābhūta āyatanavatthuvasena

sattadhā mātikā nikkhittā, yathāha: "cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ atthipaccayena

pccayo, cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ attha paccayena paccayo. Okkantikkhaṇe

nāmarūpaṃ aññamaññaṃ atthi paccayena paccayo. Cittacetasikā dhammā

cittasamuṭṭhānānaṃrūpānaṃ atthipaccayena paccayo mahābhūtā upādāya rūpānaṃ

atthipaccayena paccayo.

Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena

paccayo sotāyatanaṃ sotaviññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ

atthipaccayena paccayo. Ghānāyatanaṃ ghānaviññāṇadhātuyā taṃ sampayutkānañca

dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Jivhāyatanaṃ jivhāviññāṇadhātuyā taṃ

sampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā

taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo.

Rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena

paccayo. Saddāyatanaṃ sotaviññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ

atthipaccayenapaccayo gandhāyatanaṃ ghānaviññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca

dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Rasāyatanaṃ jivhāviññāṇadhātuyā taṃ

sampayuttakānañca dhammānaṃatthipaccayena paccayo. Phoṭṭhabbāyatanaṃ

kāyaviññāṇadhātuyā taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo.

Rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanā rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā

taṃ sampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo, yaṃ rupaṃ nissāya manodhātu

ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃ

sampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayoti. Pañhavāre pana "sahajāte tāva:

-"ko khandho tinṇannaṃ khandhānaṃ taṃ samuṭṭhānā nañca rūpānaṃ atthipaccayena

paccayo"ti[b] ādinā nayena niddeso katopurejāte purejātānaṃ cakkhādīnaṃ masena niddeso

kato. Pacchājāte purejātassa imassa kāyassa pacchā jātānaṃ cittacetasikānaṃ paccayavasena

niddeso kato. Āhārindriyesu kabaliṅkāro āhāro imassa kāyassa atthipaccayena [PTS Page 541]

[\q 541/] paccayo, rūpajīvitindriyaṃ kaṭattā rūpānaṃ atthipaccayena paccayoti evaṃ

niddeso katoti. Attano anantarā uppajja mānānaṃ arūpadhammānaṃ pavattiokāsadānena

upakārakā samanantara niruddhā arūpadhammā natthipaccayo. Yathāha "samanantara

niruddhā cittacetasikā dhammā paccuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ

natthipaccayena paccayo"ti. [A] te eva vigatabhāvena upakārakattā vigatapaccayo, yathāha:

-"samanantaravigatā citta cetasikā dhammā paccuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ

vigata paccayena paccayo"ti. [A] atthipaccayadhammā evaca avigatabhāvena upakārakattā

avigatapaccayoti veditabbā. Desanāvilāsena pana tathā vinetabbaveneyyavasena vā ayaṃ

duko vutto ahetukadukaṃvatvāpi hetuvippayuttaduko viyāti. Evaṃ imesu1 catuvīsatiyā

paccayesu ayaṃavijjā: -

Paccayo hoti puññānaṃ duvidhānekadhā pana,

Paresaṃ paccimānaṃ sā ekadhā paccayo matā.

[A.] Paṭṭhāna - paccayaniddesa [b.] Paṭṭhāna-pañhavāra.

1. Ma. 1. Evamimesu.

[SL Page 405] [\x 405/]

Tattha "puññānaṃ duvidhā"ti ārammaṇapaccayena ca upanisasaya paccayena cāti dvedhā

paccayo hoti, sā hi avijja khayato vayato sammasanakāle kāmāvacarānaṃ

puññābhisaṃkhārānaṃ ārammaṇa paccayena paccayo hoti, abiññācittena samohacitta jānana

kāle rūpāvacarānaṃ, avijjāsamatikkamatthāya pana dānādīni ceva

kāmāvacarapuññakiriyavatthūni pūrentassa rūpāvacarajjhānāni ca uppādentassa dvinnampi

tesaṃ upanissayapaccayena paccayo hoti, tathā avijjāsammūḷhattā

kāmabhavarūpabhavasampattiyo patthetvā tāneva puññāni karontassa. "Anekadhā pana pare

saṃ"ti apuññābhisaṃkhārānaṃ anekadhā paccayo hoti, kathaṃ? Esā hi avijjaṃ

ārabbharāgādīnaṃ uppajjanakāle ārammaṇapaccayena, garuṃ katvā assādanakāle

arammaṇādhipati arammaṇūpanissayehi, avijjāsammūḷhassa anādīnavadassāvino

pāṇātipātādīnika rontassa upanissayapccayena, dutiyajavanādīnaṃ anantara samanntara

anantarū nissayāsevananatthivigatapaccayehi, yaṅkiñci akusalaṃ karontassa hetusahajāta

aññamaññanissayasampayutta atthi avigata paccayehīti anekadhā paccayo hoti.

"Pacchimānaṃsā ekadhā paccayo matā"ti āneñjābhisaṅkhārānaṃ [PTS Page 542] [\q 542/]

upanissaya paccayeneva ekadhā paccayo matā, so panassā upanissayabhāvo

puññābisaṅkhāre vuttanayeneva veditabboti. Etthāha: - kiṃ panāyamekāva avijjā

saṅkhārānaṃ paccayo, udāhu aññepi paccayā santīti? Kiṃ panettha yadi tāva ekāva,

ekakāraṇavādo āpajjatī, athaññepi santi "avijjāpaccayā saṅkhārā"ti ekakāraṇaniddeso

nūpapajjatī"ti? Nanupapajjati, kasmā? Yasmā: -

Ekaṃ na ekato idha nānekamanekatopi no ekaṃ,

Phalamatthi atthi pana ekahetuphaladīpane attho.

Ekato hi kāraṇato na idha kiñci ekaṃ phalamatthi. Na anekaṃ, nāpi anekehi kāraṇehiekaṃ,

anekehi pana kāraṇehi anekameva hoti. Tathāhi anekehi utupaṭhavībījasalilasaṅkhātehi

kāraṇehi anekameva rūpagandharasādikaṃ aṅkurasaṅkhātaṃ phala muppajjamānaṃ dissati.

Yaṃ panetaṃ "avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhāra paccayā viññāṇaṃ"ti ekekahetuphaladīpanaṃ

kataṃ, tattha attho atthi, payojana vijjati, bhagavā hikatthaci padhānattā katthaci pākaṭattā

katthaci asādhāraṇattā desanāvilāsassa ca veneyyānaṃ ca anurūpato ekameva hetuṃ vā

phalaṃ vā dipeti, "phassapaccayā vedanā"tīhi padhānattā ekameva hetuṃ phalañcāha.

Phasso hi vedanāya padhānahetu, yathāphassaṃ vedanāvavatthānato. Vedanā ca phassassa

padhānaphalaṃ, yathāvedanaṃ phassavavatthānato. "Semha samuṭṭhānā ābādhā"ti pākaṭattā

ekaṃ hetumāha, pākaṭo hi ettha

[SL Page 406] [\x 406/]

Semho na kammādayo, "paye keci bhikkhave akusalā dhammā sabbe te ayoniso

manasikāramūlakā"ti asādāraṇattā ekaṃ hetumāha, asādhāraṇo hi ayoniso manasikāro

akusalānaṃ, sādhāraṇāni vatthārammaṇādīnīti. Tasmā ayamidha avijjā vijjamānesupi

aññesu vatthārammaṇasahajātadhammādīsu saṅkhārakāraṇesu "assā dānupassino taṇhā

pavaḍḍhatīti ca, avijjāsamudayā āsavasamudayo"ti ca vacanato aññesampi taṇhādīnaṃ

saṅkhārahetūnaṃ hetuti padhānattā, "avidvā bhikkhave avijjāgato puññābhisaṅkhārampi

abisaṅkharotī"ti pākaṭattā asādhāraṇattā [PTS Page 543] [\q 543/] ca saṅkhārānaṃ

hetubhāvena dīpitāti veditabbā. Eteneva ca ekekahetu phaladīpana parihāravacanena

sabbattha ekekahetu phaladīpane payo janaṃ veditabbanti.

Etthāha: - evaṃ santepi ekantāniṭṭhaphalāya sāvajjāya avijjāya kathaṃ

puññāneñjābisaṅkhārapaccayattaṃ yujjati? Na hi nimbabījato ucchu uppajjatīti? Kathaṃ na

yujjissati, lokasmiṃ hi: -

Viruddho cāviruddho ca sadisāsadiso tathā,

Dhammānaṃ paccayo siddho vipākā eva te ca na.

Dhammānaṃ hi ṭhānasabhāvakiccādiviruddho cāviruddho ca paccayo loke siddho,

purimacittaṃ hi aparacittassa ṭhānaviruddho paccayo, purimasippādi sikkhā ca paccā

pavattamānānaṃ sippādikiriyānaṃ, kammaṃ rūpassa sabhāvaviruddho paccayo. Khīrādīni

ca dadhi ādīnaṃ, āloko cakkhuviññāṇassa kiccaviruddho, guḷādayo ca āsavādīnaṃ,

cakkhurūpādayo pana cakkhuviññāṇādīnaṃ ṭhānāviruddhā paccayā, purimajvanādayo

pacchimajavanādīnaṃ sahāvā viruddhā kiccā viruddhā ca, yathāca virūddhārirūndā paccayā

siddhā, evaṃ sadisāsadisāpi, sadisameva hi utuāhārasaṅkhātaṃ rūpaṃ rūpassa paccayo1,

sālibījā dīni ca saliphalādīnaṃ, asadisampi rūpaṃ arūpassa, arūpaṃ ca rūpassa paccayo hoti,

golomāviloma- visāṇa- dadhitilapiṭṭhādīni ca dabbha bhūtiṇakādinaṃ. Yesaṃ ca

dhammānaṃ te viruddhāviruddha sadisāsadi sappaccayā, na te dhammā tesaṃ dhammānaṃ

vipākā eva. Iti ayaṃ avijjā vipākavasena ekantāniṭṭhaphalā sabhāvavasena sāvajjāpi samānā

sabbosampi etesaṃ puññābhisaṅkhārādinaṃ yathānūrūpaṃ ṭhāna kicca sabhāva

viruddhāriruddhapaccayavasena sadisāsadisapaccayavasena ca paccayo hotīti veditabbā. So

cassā paccayabhāvo yassa hi dukkhādisu avijjāsaṅkhātaṃ aññāṇaṃ appahīnaṃ hoti, so

dukkhetāva pubbantādisu ca aññāṇena saṃsāradukkhaṃ sukhasaññāya gahetvā tassa

hetubhute tividhe pi saṅkhāre ārabhatīti ādinā nayena vutto eva. Apica ayaṃ aññopi

pariyāyo: -

1. Ma. 1. Paccayohoti.

[SL Page 407] [\x 407/]

Cutupapāte saṃsāre saṅkhārānaṃ ca lakkhaṇe,

Yo paṭiccasamuppanna dhammesu ca vimuyhati. [PTS Page 544] [\q 544/]

Abisaṅkharoti so ete saṅkhāre tividhe yato.

Avijjā paccayo tesaṃ tividhānaṃ ayaṃ tatoti.

Kathaṃ pana yo etesu vumuyhati so tividhepete saṅkhāre abisaṅkharotīti ce? Cutiyā tāva

vumūḷho sabbattha khavdhānaṃ bhedo maraṇanti cutiṃ agaṇhanto "satto marati, sattassa

dehantara saṅkamana"nti ādini vikappeti, upapāte vumūḷho sabbattha khavdhānaṃ

pātubhāvo jātiti upapātaṃ agaṇhanto "satto upapajjati, sattassa navasarīrapātubhāve"ti ādīni

vikappeti. Saṃsāre vimūḷho. Yo esa: -

Khavdhānaṃ ca paṭipāṭi dhātu āyatanānā ca,

Abboccinnaṃ vattamānaṃ saṃsāroti pavuccatīti.

Evaṃ vaṇṇito saṃsāro, taṃ evaṃ aganhanto "ayaṃ satto asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchati,

parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchatī"ti ādini vikappeti. Saṅkhārānaṃ lakkhaṇe vimūḷho

saṅkhārānaṃ sabhāvalakkhaṇaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ ca agaṇhanto saṅkhāre attato attaniyato

dhuvato subhato sukhato vikappeti. Paṭiccasamuppannadhammesu vimūḷho avijjādīhi

saṅkhārādīnaṃ pavattiṃ agaṇhanto "attā jānāti vā na jānāti vā, so eva karoti ca kāreti ca so

paṭisandhiyaṃ uppajjatica, tassa aṇu issarādayo kalalādibhāvena sarīraṃ sanṭhapento

indriyāni sampādenti, so indriyasampanno phusati, vediyati, taṇhīyati, upādiyati, ghaṭīyati,

so puna bhavantare bhavatī"ti vā. "Sabbe sattā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā"ti vā vikappeti,

so avijjāya avdhīkato evaṃ vikappento yathānāma andho paṭhaviyaṃ caranto maggampi

amaggampi thalampi ninnampi samampi visamampi paṭipajjati, evaṃ puññampi apuññampi

āneñjampi saṅkhāraṃ abisaṅkharotīti. Tenetaṃ vuccati: -

Yathāpi nāma jaccavdho naro aparīnāyako

Ekadā yāti maggena, ummaggenāpi ekadā,

Saṃsāre saṃsaraṃ bālo tathā aparināyako

Karoti ekadā puññaṃ, apuññampi1 ca ekadā.

Yadā ca ñātvā so dhammā saccāni abisamessati,

Tadā avijjupasamā upasanto carissatiti.

Ayaṃ "avijjāpaccayā saṅkhārā"ti padasmiṃ vitthārakathā. [PTS Page 545] [\q 545/]

1. Ma. 1. Apuññamapi.

[SL Page 408] [\x 408/]

Saṅkhārapaccayā viññāṇapade: - "viññāṇaṃ"ti cakkhuviññāṇādi chabbidhaṃ, tattha

cakkhuviññāṇaṃ kusalavipākaṃ akusalavipākanti duvidhaṃ hoti, tathā

sotaghāṇajivhākāyaviññāṇāni. Manoviññāṇaṃ kusalākusalavipākā manodhātuyo, tisso

ahetukamanoviññāṇadhātuyo, aṭṭha sahetukāni kāmāvacaravipāka cittāni, pa rūpāvacarāni,

cattāra arūpāvacarānīti bāvīsatividhaṃ hoti. Iti imehi chahi viññāṇehisabbānipi battiṃsa

lokiya vipākaviññāṇāni saṅgahitāni honti, lokuttarānipana vaṭṭa kathāya na yujjantīti na

gahitāni. Tattha siyā: - kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ idaṃ vuttappakāraṃ viññāṇaṃ

saṅkhārapaccayā hotīti? Upacitakammā 'bhāve vipākābhāvato vupākaṃ hetaṃ, vipākaṃ ca na

upacitakammā 'bhāve uppajjati, yadi uppajjeyya sabbesaṃ sabba vipākāni uppajjeyyuṃ, na

ca uppajjantīti jānitabbametaṃ saṅkhārapaccayā idaṃ viññāṇaṃ hotīti.

Katarasaṅkhārapaccayā kataraṃ viññāṇanti ce? Kāmāvacara puññābhisaṅkhārapaccayā tāva

kusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇādīni, manoviññāṇe ekā manodhātu dve

manoviññāṇadhātuyo aṭṭhakāmāvacaramahāvipākā nīti soḷasa. Yathāha: - kāmāvacarassa

kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviñññāṇaṃ uppannaṃ hoti vipākaṃ

sota viññāṇaṃ uppannaṃ hoti vipākaṃ ghana viññāṇaṃ uppannaṃ hoti vipākaṃ jivhā

viññāṇaṃ uppannaṃ hoti vipākaṃ kāya viññāṇaṃ uppannaṃ hoti vipākā manodhātu

uppannā hoti, upekkhāsahagatā manoviññāṇadhātu uppannā hoti, soma nassasahagatā

ñāṇasampayuttā, somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṃkhārena, somanassasahagatā

ñāṇavippayuttā, somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena, upekkhā sahagatā

ñāṇasampayuttā, upekkāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena, upekkhāsahagatā

ñāṇavippayuttā, upekkhā sahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārenāti. [A] rūpāvacarapuññābhi

saṅkhārapaccayā pana pañca rūpāvacara vipākāni, yathāha: "tasseva rūpāvacarassa kusalassa

kammassa katattā upacitattā vipākaṃ [PTS Page 546] [\q 546/] vivicceva kāmehi vivicca

akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajdhdhānaṃ

upasampajjaviharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati.

Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti,

yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ1 upasampajja

viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ

atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja

viharati. -Pepañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatīti. Evaṃ puññābhisaṅkhārapaccayā pana

akusalavipākāni pañca cakkhuviññāṇādīni ekā manodhātu ekā manoviññāṇa dhātuti evaṃ

sattavidhaṃ viññāṇaṃ hoti, yathāha: akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ

cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti, sota-ghāṇajivhā - kāyaviññāṇaṃ- vipākā manodhātu

vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hotīti. Āneñjābhi

[A.] Vibhaṅgapāḷi paṭiccasamuppādavibhaṅga abhidhammaṅbāniya.

[SL Page 409] [\x 409/]

Saṅkhārapaccayā pana cattāri arūpavipākānīti evaṃ catubbidhaṃ viññāṇaṃ hoti, yathāha: -'

tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso

rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā

'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihārāmi. Kassapopi bhikkhave, yāvade

ākaṅkhati sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ

amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanasahagataṃ upasampajja viharati. Ahaṃ

bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso ākāsānañcāyataṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti

viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Ahaṃ bhikkhave, yāvade yāvade ākaṅkhāmi

sabbaso ākiñcaññāyatana upasampajja viharati. Ahaṃ bhikkhave, yāvade ākaṅkhāmi sabbaso

nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāsahagataṃ sukhassa ca dukkhassa ca pahānā

catutthajjhānaṃ upasampajja viharatīti. Evaṃ saṅkhārapaccayā yaṃ viññāṇaṃ hoti taṃ ñatvā

idānissa evaṃ pavatti veditabbā. Sabbameva hi idaṃ pavattipaṭisandhivasena dvedhā

pavattati, tattha dve pañca viññāṇāni dve manodhātuyo somanassa sahagatā

ahetukamanoviññāṇadhātuti imāni terasa pañca vokārabhave pavattiyaṃ yeva pavattanti.

Sosāni ekuna vīsati tūsu bhavosu yathanupaṃ pavattiyāmpi paṭisandhiyampi pavattanti.

Kathaṃ?Kusalavipākāni tāva cakkuviññāṇādīni pañca kusalavipākena vā akusalavipākena

vā nibbattassa yathākkamaṃ paripākaṃ upagatindriyassa cakkhādīnaṃ āpāthagataṃ iṭṭhaṃ

iṭṭhamajjhattaṃ vā rūpādī ārammaṇaṃ ārabbha cakkhādipasādaṃ nissāya

dassanasavaṇaghāyana sāyana phusanakiccaṃ sādhayamānāni pavattanti, tathā

akusalavipākāni pañca, kevalaṃ hi tesaṃ aniṭṭhaṃ aniṭṭhamajjhattaṃ vā ārammaṇaṃ hoti,

ayameva viseso. Dasapi cetāni niyatadvārā rammaṇavatthuṭṭhānāni niyatakiccāneva ca

bhavanti. Tato kusala vipākānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ anantarā kusalavipākā manodhātu

tesaṃ yeva ārammaṇaṃ ārabbha hadayavatthuṃ nissāya sampaṭicchana kiccaṃ sādhayamānā

pavattati, tathā akusalavipakānaṃ

Anantarā akusalavipākā, idañca pana dvayaṃ aniyatadvārārammaṇaṃ niyatavatthuṭṭhānaṃ

niyatakiccañca hoti. Somanassasahagatā pana ahetukamano viññāṇadhātu

kusalavipākamanodhātuyā anantarā tassā eva ārammaṇaṃ ārabbha hadayavatthuṃ [PTS

Page 547] [\q 547/] nissāya santīraṇakiccaṃ sādhayamānā chasu dvāresu

balavārammaṇe kāmāvacarasattānaṃ yebuyyena lobha sampayuttajavanāvasāne

bhavaṅgavīṭhiṃ pacchivditvā javanena gahitā rammaṇe tadārammaṇavasena sakiṃ vā

dvikkhattuṃ vā pavattatīti majjhimaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, abhidhammaṭṭhakathāyaṃ pana

tadārammaṇe dve cittavārā āgatā, idampana cittaṃ tadārammaṇanti ca piṭṭhibhavaṅganti

cāti dve nāmāni labhati, aniyatadvārārammaṇaṃ niyata vatthukaṃ aniyataṭṭhānakiccaṃ ca

hotīti. Evaṃ tāva terasa pañca vokārabhave pavattiyaṃ yeva pavattantīti veditabbāni. Sesesu

ekūnavīsatiyā na kiñci attano anurūpāya paṭisavadhiyā na pavattati, pavattiyampana

kusalākusalavipākā tāva dve ahetuka manoviññāṇadhātuyo pañcadvāre

kusalākusalavipākamano dhātūnaṃ anantarā santīraṇakiccaṃ, chasu dvāresu pubbe

vuttanaye neva tadārammaṇakiccaṃ, attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃ asati.

[SL Page 410] [\x 410/]

Bhavaṅgupacchedake cittappāde bhavaṅgakiccaṃ, ante cutikiccadvāti cattāri kiccāni

sādhayamānā niyatavatthukā aniyatadvārārammaṇaṭṭhāna kiccā hutvā pavattanti. Aṭṭha

kāmāvacarasahetuka cittāni vuttanayeneva chasu dvāresu tadārammaṇakiccaṃ, attanā

dinnapaṭisandito uddhaṃ asati bhavaṅgupacchedake cittuppāde bhavaṅgakiccaṃ, ante

cutikiccaṃ cāti tīṇi kiccāni sādhayamānāni niyatavatthakāni

aniyatadvārārammaṇaṭṭhānakiccāni hutvā pavattanti. Pañcā rūpāvacarāni cattāri ca

āruppāni attanā dinnapaṭisandhito uddhaṃasati bhavaṅgupacchedake cittupāde

bhavaṅgakiccaṃ, ante cuti kiccañcāti kiccadvayaṃ sādhayamānāni pavattanti. Tesu

rūpāvacarāni niyata vatthārammaṇāni aniyata ṭhānakiccāni, itarāni niyatā vatthukāni1

niyatārammaṇāni aniyataṭhānakiccāni hutvā pavattantīti evaṃ tāva battiṃsavidhampi

viññāṇaṃ pavattiyaṃ saṅkhārapaccayā pavattati.

Tatrāssa te te saṅkhārā kammapaccayena ca upanissayapacca [PTS Page 548] [\q 548/]

yena ca paccayā honti, yampana vuttaṃ "sesesu ekūnavīsatiyā na kiñci attano anurūpāya

paṭisandhiyā na pavattatī"ti taṃ ati saṅkhittattā dubbijānaṃ, tenassa

vitthāranayadassanatthaṃ vuccati: katipaṭisandhiyo? Kati paṭisandhicittāni? Kena kattha

paṭisandhi hoti? Kiṃ paṭisandhiyā ārammaṇanti? Asaññasattapaṭisandhiyā2 saddhiṃ vīsati

paṭisandhiyo, vuttappakārāneva ekūnavīsati paṭisandhi cittāni, tattha akusalavipākāya

ahetukamanoviññāṇadhātuyā apāyesu paṭisandhi hoti, kusalavipākāya manussaloke

jaccandha jātibadhira jātiummattaka jātioḷamūganapuṃsakādinaṃ, aṭṭhahi sahe

tukakāmāvacaravipākehi devesu ceva3 manussesu capuñña vantānaṃ paṭisandhi hoti,

pañcahi rūpāvacaravipākehi rūpībrahma loke, catūhi arūpāvacaravipākehi arūpaloketi. Yena

ca yattha paṭisandhi hoti, sā eva tassa anurūpā paṭisandhi nāma. Saṅkhe pato pana

paṭisandhiyā tīṇi ārammaṇāni honti atītaṃ paccuppannaṃ na vattabbañca, asaññā

paṭisandhi anārammaṇāti. Tattha viññāṇañcāyatana nevasaññānāsaññāyatana

paṭisandhinaṃ atītameva ārammaṇaṃ, dasannaṃ kāmāvacarānaṃ atītaṃvā paccuppannaṃ

vā, sosānaṃ navattabbameva. Evaṃ tīsu ārammaṇesu pavattamānā pana paṭisandhi yasmā

atītārammaṇassa vā navattabbā rammaṇassa vā cuticittassa anantarameva pavattati,

paccuppannā rammaṇaṃ pana cuticittaṃ nāma natthi, tasmā dvīsu ārammaṇesu

aññatarārammaṇāya cutiyā anantarā tīsu ārammaṇesu aññatarāramma

1. Avatthukāni- sammohavinodanī. 2. Ma. 1. Asaññapaṭisandhiyā. 3. Ma. 1.

Kāmāvacaradevesuceva.

[SL Page 411.] [\x 11/]

Ṇāya paṭisandhiyā sugati duggati vasena pavattanākāro vedi tabbo, seyyathīdaṃ:

kāmāvacarasugatiyaṃ tāva ṭhitassa pāpakammino puggalassa "tānissa tasmiṃ samaye

olambantī"ti ādivacanato maraṇamadve nipannassa yathūpacitaṃ pāpakammaṃ vā

kammanimittaṃ vā manodvāre āpāthamāgacchati, taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇa

pariyosānāya javanavīthiyā anantara bhavaṅgavīsayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuti cittaṃ

uppajjati, tasmiṃ nirāddhe tadeva āpāphagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha

anupacchinna kilesabala vina mitaṃ duggati pariyāpannaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati, ayaṃ

atītā rammaṇāya cutiyā anantari atītārammaṇā paṭisandhi. Aparassa maraṇasamayo

vuttappakārakammavasena narakādīsu aggijālavaṇṇā dikaṃ duggati nimittaṃ manodvāre

apāpāthamāgacchati, tasmā dvikkhattuṃ bhavaṅge uppajjitvā niruddhe taṃ ārammaṇaṃ

ārabbha ekaṃ āvajjanaṃ maraṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegatattā pañca javanāni dve

tadārammaṇānīti tīṇi vīthicittāni uppajjanti, tato bhavaṅga visayaṃ ārammaṇaṃ katvā ekaṃ

cuticittaṃ, ettāvatā ekādasa cittakkhaṇā atītā honti, athassa avasesapadvacittakkhaṇāyuke

tasmiṃ yeva ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. [PTS Page 549] [\q 549/] ayaṃ atītā

rammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammaṇā paṭisandhi. Aparassa maraṇasamaye

pañcannaṃ dvārānaṃ aññatarasmiṃ rāgādihetu bhūtaṃ hīnamārammaṇaṃ āpāthamāgacchati,

tassa yathākkamena uppanna votthapanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena

mandībhūtavegattā pañcajavanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti, tato bhavaṅga visayaṃ

ārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ, ettāvatā ca bhevaṅgāni āvajjanaṃ dassanaṃ

sampaṭicchanaṃ santīraṇaṃ votthapanaṃ pañca javanāni dve tadārammaṇāni ekaṃ

cuticittanti pañcadasa cittakkhaṇā atītā honti, athāvasesa ekacittakkhaṇāyuke tasmiṃ yeva

ārammaṇe paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayampi atītārammaṇāya cutiyā anantarā

paccuppannārammaṇā paṭisandhi. Esa tāva atītārammaṇāya sugaticutiyā anantarā

atītapaccuppannā rammaṇāya duggatipaṭisandhiyā pavattanākāro. Duggatiyaṃ ṭhitassa

pana upacitānavajjakammassa vuttanayeneva taṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā

manodvāre āpāthamāgacchatīti kaṇhapakkhe sukkapakkhaṃ ṭhapetvā

sabbaṃpurimanayeneva veditabbaṃ. Ayaṃ atitārammaṇāya duggaticutiyā anantarā

atītapaccuppannārammaṇāya sugatipaṭisandhiyā pavattanākāro. Sugatiyaṃ ṭhitassa pana

upacitānavajjakammassa "tānissa tasmiṃ samayo olambhantī"ti ādī vacanato maraṇamañce

nipannassa yathūpacitaṃ anavajjakammaṃ vā kammanimittaṃ vā manodvāre

āpāthamāgacchati, taṃ ca kho upacita [PTS Page 550] [\q 550/]

kāmāvacarānavajjakammasseva, upacitamahaggatakammassa pana kamma

[SL Page 412] [\x 412/]

Nimittameva āpāthamāgacchati, taṃ ārabbha uppannāya tadārammaṇa pariyosānāya

suddhāya vā javanavīthiyā anantaraṃ bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā cuticittaṃ

uppajjati, tasmiṃ niruddhe tameva āpāthagataṃ kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha

anupacchinna kilesabalavinamitaṃ sugatipariyāpannaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati, ayaṃ

atitārammaṇāya cutiyā anantarā atītārammaṇā vā navattabbārammaṇā vā paṭisandhi.

Aparassa maraṇasamayo kāmāvacara anavajjakammavasena manussaloke

mātukucchivaṇṇasaṅkhātaṃ vā devaloke uyyānavimānakapparukkhādivaṇṇasaṅkhātaṃ vā

sugati nimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchati, tassa duggatinimitte dassi tānukkameneva

cuticittānantaraṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati, ayaṃatitārammaṇāya cuciyā anantarā

paccuppannārammaṇā paṭisandhi. Aparassa maraṇasamaye ñātakā "ayaṃ tāta tavatthāya

buddha pūjā karīyati, cittaṃ pasādehī"ti vatvā pupphadāmapaṭākādivasena rūpārammaṇaṃ

vā dhammasamaṇaturiyapūjādimasena saddārammaṇaṃ vā dhūma vāsagandhādivasena

gavdhārammaṇaṃ vā "idaṃ tāta sāyassu, tavatthāya dātabbadeyyadhammaṃ"ti vatvā

madhuphāṇitādivasena rasārammaṇaṃ vā "idaṃ tāta phusassu, tavatthāya

dātabbadeyyadhammaṃ"ti vatvā cīnapaṭṭa somārapaṭṭādivasena phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā

pañcadvāre upasaṃ haranti, tassa tasmiṃ āpāthagate rūpādiārammaṇe

yathākkamenauppannavotthapanāvasāne maraṇassa āsannabhāvena mandībhūta vegattā

pañca javanāni dve tadārammaṇāni ca uppajjanti, tato bhavaṅgavisayaṃ ārammaṇaṃ katvā

ekaṃ cuticittaṃ, tadavasāne tasmiṃ yeva ekacittakkhaṇaṭṭhitike ārammaṇe paṭisavdicittaṃ

uppajjati. Ayampi atītārammaṇāya cutiyā anantarā paccuppannārammanā paṭisandhi.

Aparassapana paṭhavīkasiṇajjhānādivasena paṭiladdhamahagga tassa sugatiyaṃ ṭhitassa

maraṇasamayo kāmāvacarakusalakamma- kamma nimitta - gatinimittānaṃ vā aññataraṃ

paṭhavīkasiṇādikaṃ vā nimittaṃ mahaggatacittaṃ [PTS Page 551] [\q 551/] vā

manodvāre āpāthamāgacchati, cakkhu sotānaṃ vā aññatarasmiṃ kusaluppattihetubhūtaṃ

paṇītamā rammaṇaṃ āpāthamāgacchati. Tassa yathākkamena uppanna votthapanāvasāne

varaṇassa āsannabhāvena mandībhūtavegattā pañca javanāni uppajjanti,

mahaggatagatikānaṃ pana tadārammaṇaṃ natthi, tasmā javanānantaraṃ yeva

bhavaṅgavisayamārammaṇaṃ katvā ekaṃ cuticittaṃ uppajjati, tassāvasāne

kāmāvacaramahaggata sugatīnaṃ aññatara sugati pariyāpannaṃ yathūpaṭṭhitesu

ārammaṇesu aññatarārammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati. Ayaṃ na vattabbārammaṇāya

sugaticutiyā anantarā atītapaccuppannanavattabbārammaṇānaṃ aññatarā rammaṇā

paṭisandhi. Etenānusārena āruppacutiyā pi anantarā paṭisandhi veditabbā. Ayaṃ atītaṃ na

vattabbārammaṇāya sugati.

[SL Page 413] [\x 413/]

Cutiyā anantarā atīta na vattabbapaccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pavattanākāro,

duggatiyaṃ ṭhitassa pana pāpakammino vuttanayeneva taṃ kammaṃ kammanimittaṃ

gatinimittaṃ vāmano dvāre, pañcadvāre vā pana akusaluppattihetubhūtaṃ ārammaṇaṃ

āpāthamāgacchati, athassa yathākkamena cuticittāvasāne duggati pariyāpannaṃ tesu

ārammaṇesu aññatarārammaṇaṃ paṭisandhicittaṃ uppajjati, ayaṃ atītārammaṇāya

duggaticutiyā anantarā atīta paccuppannārammaṇāya paṭisandhiyā pavattanākāroti.

Ettāvatā ekūnavīsatividhassāpi viññāṇassa paṭisandhivasena pavatti dīpitā hoti. Tayidaṃ

sabbampi evaṃ: -

Pavattamānaṃ sandhimhi dvedhā kammena vattati,

Missādīhi ca bhedehi bhedossa duvidhādiko.

Idaṃ hi ekūnavīsatividhampi vipākaviññāṇaṃ paṭisandhimhi pavattamānaṃ dvedhā

kammena vattati, yathāsakaṃ hi ekassa janakaṃ kammaṃ nanākkhaṇikakammapaccayena

ceva upanissayapaccayenaca paccayo hoti, vuttaṃ hetaṃ: -"kusalākusalaṃ kammaṃ vipākassa

upanissayapaccayena paccayo"ti. Evaṃ vattamānassa panassa missādihi bhedehi

duvidhādikopi bhedo veditabbo. Seyyathīdaṃ: - idaṃ hi paṭisandhivasena ekadhā

pavattamānampi rūpenasaha [PTS Page 552] [\q 552/] missā missabhedato duvidhaṃ,

kāmarūpārūpabhavabhedato tividhaṃ, aṇḍaja jalābuja saṃsedaja opapātikayonivasena

catubbidhaṃ, gativasena pañcavidhaṃ, viññāṇaṭṭhitivasena sattavidhaṃ, sattāvāsavasena

aṭṭhavidhaṃ hiti. Tettha: -

Missaṃ dvidhā bhāvabhedā sabhāvaṃ tattha ca dvidhā,

Dvo vā tayo vā dasakā omato ādinā saha.

"Missaṃ dvidhā bhāvabhedā"ti yaṃ hetaṃ ettha aññatra arūpabhavā rūpamissaṃ

paṭisandhiviññāṇaṃ uppajjati, taṃ rūpabhave itthindriya purisindriyasaṅkhātena bhāvena

vinā uppattito, kāmabhave aññatra jātipaṇḍakapaṭisandhiyā bhāvena saha uppattito

sabhāvaṃ abhāvanti duvidhaṃ hoti. "Sabhāvaṃ tattha ca dvidhā"ti tatthāpi ca yaṃ sabhāvaṃ

taṃ itthipurisabāvānaṃ aññatarena saha uppattito duvidha meva hoti. "Dve vā tayo vādasakā

omato ādinā sahā"ti yaṃ heta mettha missaṃ amissanti dvaye ādibhūtaṃ rūpamissaṃ

paṭisandhi viññāṇaṃ, tena saha vatthu kāyadasakavasena dve vā, vatthukāyabhāva

dasakavasena tayo vā dasakā omato uppajjanti, natthi ito paraṃ rūpaparihānīti. Taṃpanetaṃ

evaṃ omakaparimāṇaṃ uppajjamānaṃ aṇḍaja jalābujanāmikāsu dvīsu yonīsu jātiuṇṇāya

ekena

[SL Page 414] [\x 414/]

Aṃsunā uddhaṭasappimaṇḍappamāṇaṃ kalalanti laddhasaṅkhaṃ hutvā uppajjati, tattha

yonīnaṃ gativasena sambhavabhedo veditabbo. Etāsu hi: -

Niraye bhummavajjesu devesu ca na yoniye,

Tisso purimikā honti catassopi gatittaye.

Tattha "devesu cā"ti casaddena yathā niraye ca bhummavajjesu ca devesu, evaṃ

nijjhāmataṇhikapetesu ca purimikā tisso yoniyo na santīti veditabbā, opapātikā evahi te

honti. Sese pana tiracchāna pettivisaya manussasaṅkhāte gatittaye pubbe

vajjitabhummadevesu ca catassopi yoniyo honti.

Tattha: -

Tiṃsa navaceva rūpisu sattati ukkaṃsatotha rūpāni,

Saṃsedupapātayonīsu athavā avakaṃsato tiṃsa.

Rūpī brahmesu tāva opapātikayonikesu cakkhusotavatthudasa [PTS Page 553] [\q 553/]

kānaṃ jīvitanavakassa cāti catunnaṃ kalāpānaṃ vasena tiṃsa ca nava ca

paṭisandhiviññāṇena saha rūpāni uppajjanti, rūpī brahme pana ṭhapetvā aññesu saṃsedaja

opapātika yonikesu ukkaṃ sato cakkhu sota ghāṇa jivhā kāya vatthu bhāvadasakānaṃ

vasena sattati, tāni ca niccaṃ devesu. Tattha vaṇṇo gandho raso ojā catasso cāpi dhātuyo

cakkhuppasādo jīvitanti ayaṃ dasarūpa parimāṇo rūpapujo cakkhudasako nāma, evaṃ sesā

veditabbā. Avakaṃsatopana jaccandha badhira aghāṇaka napuṃsakassa jivhākāya

vatthudasakānaṃ vasena tiṃsarūpāni uppajajanti, ukkaṃsāvakaṃsānaṃ pana antare anurūpato

vikappo veditabbo. Evaṃ viditvā puna: -

Khandhārammaṇagatihetu vedanā pīti vitakka vicārehi,

Bhedābhedaviseso cutisandhīnaṃ pariññeyyo.

Yā hesā missāmissato duvidhā paṭisandhi, yā cassā atītā nantarā cuti, tāsaṃ imehi

khandhādīhi bhedābhedaviseso ñātabboti attho. Kathaṃ? Kadāci hi catukkhandhāya

āruppacutiyā anantarā catukkhandhāva ārammaṇatopi abhinnā paṭisandhi hoti, kadāci

amahaggatabahiddhārammaṇāya mahaggataajjhattārammaṇā, ayaṃ tāva arūpabhūmisu evaṃ

nayo, kadāci pana catukkhandhāya āruppacutiyā anantarā pañcakkhandhā

kāmāvacarapaṭisandhi, kadāci pañcakkhandhāya nāmāvacaracutiyā rūpāvacaracutiyā vā

anantarā catukkhandhā arūpa paṭisandhi, evaṃ atītārammaṇāya cutiyā

atītanavattabbapaccuppannārammaṇāpaṭisandhi. Ekaccasugaticutiyā

ekaccaduggatipaṭisandhi, ahetukacutiyā sahetukapaṭisandhi, duhetukacutiyā

tihetukapaṭisandhi,

[SL Page 415] [\x 415/]

Upekkhāsahagatacutiyā somanassasahagatapaṭisandhi, appitikacutiyā sappītikapaṭisandhi,

avitakkacutiyā savitakkapaṭisandhi, avicāracutiyā savicārapaṭisandhi, avitakkāvicāracutiyā

savitakkasavicārapaṭisandhiti tassa tassa viparītato ca yathāyogaṃ yojetabbaṃ.

Laddhapaccayamiti dhammamattametaṃ bhavantaramupeti.

Nāssa tato saṅkanti na tato hetuṃ vinā hoti.

Itihetaṃ laddhappaccayaṃ rūpārūpadhammamattaṃ uppajjamānaṃ bhavantaramupetīti

vuccati, na satto na [PTS Page 554] [\q 554/] jivo tassa ca nāpi atīta bhavato idha

saṅkanti atthi, nāpi tato hetuṃ vinā idha pātubhāvo, tayidaṃ pākaṭena

manussacutipaṭisandhikkamena pakāsayissāma. Atītabhavasmiṃ hi sarasena upakkamena

vā samāsannamaraṇassa asayhānaṃ sabbaṅgapaccaṅgasandhibandhanacchedakānaṃ

māraṇantikavedanā satthānaṃ sannipātaṃ asahantassa ātape pakkhitta haritatālapaṇṇamiva

kamena upasussamāne sarīre niruddhesu cakkhādīsu indriyesu hadayavatthumatte

patiṭṭhitesu kāyindriya manindriya jīvitindriyesu taṃkhaṇāvasesa hadayavatthusannissi taṃ

viññāṇaṃ garukata samāsevitāsanna pubbakatānaṃ aññataraṃ laddhāvasesappaccaya

saṅkhārasaṅkhātaṃ kammaṃ tadupaṭṭhāpitaṃ vā kamma nimittagatinimittasaṅkhātaṃ

visayaṃ ārabbha pavattati, tadevaṃ pavattamānaṃ taṇhāvijjānaṃ appahīnattā

avijjāpaṭicchāditādī nave tasmiṃ visaye taṇhaṃ nāmeti, sahajātasaṅkhārā khipanti, taṃ

santati vasena taṇhāya namīyamānaṃ saṅkhārehi khippamānaṃ orima

tīrarukkhavinibandharajjumālambitvā mātikātikkamako viya purimadva nissayaṃ jahati,

aparadva kammasamuṭṭhāpitaṃ nissayaṃ assādayamānaṃ vā anassādayamānaṃ vā

ārammaṇādīhi yeva paccayehi pavattatīti. Ettha ca purimaṃ cavanato cuti, pacchimaṃ

bhavantarādi paṭisandhānato paṭisandhiti vuccati. Tadetaṃ nāpi purimabhavā idhāgataṃ,

nāpi tato kammasaṅkhāranativisayādihetuṃ vinā pātubhūtanti veditabbaṃ.

Siyuṃ nidassanānettha paṭighosādikā atha,

Santānabaddhato natthi ekatā napi nānatā.

Ettha cetassa viññāṇassa purimabhavato idha anāgamane atītabhavapariyāpannahetūhi ca

uppāde paṭighosa padīpa muddā paṭibimbappakārā dhammā nidassanāni siyuṃ, yathāhi

paṭighosa padīpa muddā chāyāsaddādihetukā honti, aññatra agantvāva honti, evaṃ mevaṃ

idaṃ cittaṃ. Ettha ca santānabaddhato natthi ekatā, nāpi nānatā. Yadihi santānabaddhe sati

ekantamekatā bhaveyya, na khīrato dadhi sambhutaṃ siyā, athāpi ekantanānatā bhaveyya,

na karassādhino dadhi siyā, esa nayo sabbahetusamuppannesu. Evañca

[SL Page] [\x /] sati sabbalokavohāralopo siyā, so ca aniṭṭho, tasmā ettha na

ekantamekatā vā nānatā vā upagantabbāti. [PTS Page 555] [\q 555/] etthāha: - nanu

evaṃ asaṅkanti pātubhāvesati ye imasmiṃ manussattabhāve khandhā, tesaṃ niruddhattā

phalapaccayassa ca kammassa tattha agamanato aññassa aññato ca taṃ phalaṃ siyā,

upabhuñjake ca asati kassataṃ phalaṃ siyaṃ, tasmā na sundaramidaṃ vidhānanti. Tatrīdaṃ

vuccati: -

Santāne yaṃ phalaṃ etaṃ nāññassa na ca aññato,

Bījānaṃ abhisaṅkhāro etassa tthassa sādhako.

Ekasantānasmiṃ hi phalaṃ uppajjamānaṃ tattha ekantaekatta nānattānaṃ paṭisiddhattā

aññassāti vā aññatoti vā na hoti, etassa ca panatthassa1 bījānaṃ abhisaṅkhāro sādhako.

Amba bījādīnaṃ hi abhisaṅkhāresu katesu tassa bījassa santāne laddha paccayā kālantare

phalaviseso uppajjamāno na aññabījānaṃ nāpi aññābhisaṅkhārapaccayā uppajjati, na ca tāni

bījāni abhasaṅkhārā vā phalaṭṭhānaṃ pāpuṇanti, evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ.

Vijjāsipposadhādīhi cāpi bālasarīre upayuttehi kālantare vuḍḍha sarīrādisuphalaṃ detīti

ayamattho veditabbo. Yampi vuttaṃ upabhuñjake ca asati kassa taṃphalaṃ siyāti, tattha: -

Phalassuppattiyā evaṃ siddhā bhuñjaka sammuti,

Phaluppādena rukkhassa yathā phalati sammuti.

Yathā hi rukkhasaṅkhātānaṃ dhammānaṃ ekadesabhūtassa rukkha phalassa uppattiyā eva

rukkho phalatīti vā phalitoti vā vuccati, tathā devamanussasaṅkhātānaṃ khandhānaṃ

ekadesabhūtassa apabhoga saṅkhātassa sukhadukkhaphalassa uppādeneva devo manusso vā

upabhuñjatīti vā sukhito dukkhitoti vā vuccati; tasmā na ettha aññena upabhujakena nāma

koci attho atthiti. Yopi vadeyya: - evaṃ santepi ete saṅkhārā vijjamānā vā phalassa paccayā

siyuṃ avijjamānā vā, yadica vijjamānā pavattikkhaṇe yeva nesaṃ vipākena bhavitabbaṃ, atha

avijjamānā pavattito pubbe pacchā ca niccaṃ phalāvahā siyunti, se evaṃ vattabbo: -

Katattā paccayā ete na ca niccaṃ phalāvahā,

Pāṭibhogādikaṃ tattha veditabbaṃ nidassanaṃ.

Katattāyevahi saṅkhārā attano phalassa paccayā honti, na vijjamānattā avijjamānattā vā.

Yathāha "kāmāvacarassa [PTS Page 556] [\q 556/] kusalassa kammassa katattā upacitattā

vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hotī"ti[a] ādi. Yathārahassa ca attano phalaspa paccayā

1. Ma. Vacanatthassa. [A.] Vibhaṅgapāḷi paṭiccasamuppādavibhaṅgaabhidhammabhājanīya.

[SL Page 417] [\x 417/]

Hutvā na puna phalāvahā honti vipakkavipākattā, etassa catthassa vibhāvane idaṃ

pāṭibhogadikaṃ nidassanaṃ veditabbaṃ. Yathāhi loke yo kassaci atthassa nīyātanatthaṃ

pāṭibogo hoti, bhaṇḍaṃ vā kiṇāti, iṇaṃ vā gaṇhāti, tassa taṃ kiriyākaraṇamatta vema

tadattha nīyātanādimhi paccayo hoti, na kiriyāya vijjamānattaṃ avijjamānattaṃ vā, na ca

tadatthanīyātanādito parampi dhārakova hoti. Kasmā? Nīyātanādīnaṃ katattā, evaṃ

katattāva saṅkhārāpi attano phalassa paccayā honti, na ca yathārahaṃ phala dānato parampi

phalāvahā hontīti. Ettāvatā missāmissavasena dvedhāpi vattamānassa paṭisandhi

viññāṇassa saṅkhārapaccayā pavatti dīpitā hoti.

Idāni sabbesveva tesu battiṃsa vipāka viññāṇesu sammoha vighātatthaṃ: -

Paṭisandhi pavattīnaṃ vasenete bhavādisu,

Vijānitabbā saṅkhārā yathā yesañca paccayā.

Tattha tayo bhavā, catasso yoniyo, pañca gatiyo, satta viññāṇaṭṭhitiyo, nava sattāvāsāti ete

bhavādayo nāma. Etesu bhavādisu paṭisandhiyaṃ pavatte ca eto yesaṃ vipākaviññāṇānaṃ

paccayā, yathā ca paccayā honti tathā vijānitabbāti attho. Tatthapuññābasaṅkhāre tāva

kāmāvacara aṭṭhacetanābhedo puññābhi saṅkhāro avisesenakāmabhave sugatiyaṃ navannaṃ

vipākaviññāṇānaṃ paṭisandhiyaṃ nānakkhaṇikakammapaccayena ceva upanissaya

paccayena cāti dvedhā paccayo, rūpāvacarapañcakusalacetanā bhedo puññābhisaṅkhāro

rūpabhavo paṭisandhiyā eva pañcannaṃ, vuttappabhedakāmāvacaro pana kāmabhave

sugatiyaṃ upekkhāsahagatāhetumanoviññāṇadhātuvajjānaṃ sattannaṃ parittavipāka

viññāṇānaṃ vuttanayeneva dvedhā paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ, sveva rūpabhave

pañcannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatthava paccayo pavatte. No paṭisandhiyaṃ. Kāmabhave

pana duggatiyaṃ aṭṭhannampi parittavipākaviññāṇānaṃ [PTS Page 557] [\q 557/]

tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ. Tattha niraye mahā moggallānattherassa naraka

cārikādisu iṭṭhārammaṇasamāyoge so paccayo hoti, tiracchānesu pana petamahiddhikesu

ca iṭṭhārammaṇaṃ labbhatiyeva. Sveva kāmabhavo sugatiyaṃ soḷasannampi

kusalavipākaviñññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca paṭisandhiyaṃ ca. Avisesena pana

puññābhisaṅkhāro rūpabhave dasannaṃ vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte ca

paṭisandhiyadva. Dvādasākusalacetanābhedo apuññābisaṅkhāro kāmabhave duggatiyaṃ

ekassa viññāṇassa tatheva paccayo paṭisandhiyaṃ , no pavatte. Channaṃ pavatte, no paṭi

[SL Page 418] [\x 418/]

Sandhiyaṃ sattannampi akusalavipākaviññāṇānaṃ pavatte ca paṭisandhi yañca, kāmabhave

pana sugatiyaṃ tesaṃ yeva sattannaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisandhiyaṃ, rūpabhave

catunnaṃ vipāka viññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte, no paṭisavdiyaṃ. So ca kho

kāmāvacare aniṭṭharūpadassana saddasavaṇavasena, brahmaloke pana aniṭṭharūpādayo

nāma naṭhthi, tathā kāmāvacaradevalokepi. Āneñjābhisaṅkhāro arūpabhave catunnaṃ

vipākaviññāṇānaṃ tatheva paccayo pavatte paṭisandhiyañca. Evaṃ tāva bhavesu

paṭisandhipaccavattīnaṃ vasena ete saṅkhārā yesaṃ paccayā, yathācapaccayā honti tathā

jānitabbā. Eteneva nayena yonīādīsupi vedi tabbā. Tatrīdaṃ ādito paṭṭhāya

mukhamattappakāsanaṃ. Imesu hi saṅkhāresu yasmā puññābhisaṅkhāro tāva dvīsu bhavesu

paṭisandhiṃ datvā sabbamattano vipākaṃ janeti, tathā aṇḍajādisu catusu yonisu,

devamanussasaṅkhātāsu dvīsu gatīsu, nānattakāyā nānattasaññi nānattakāyā ekattasaññi

ekattakāyā nānattasaññi ekatta kāyā ekattasaññi saṅkhātāsu catusu viññāṇaṭṭhītīsu asañña

sattāvāse panesa rūpamattamevābhisaṅkhārotīti catusu yeva sattāvāsesu ca paṭisandhiṃ

datvā sabbamattano vipākaṃ janeti. Tasmā esa etesu dvīsu bhavesu catusu yonisu dvīsu

gatīsu catusu viññāṇaṭṭhitīsu catusu sattāvāsesu ca ekavīsatiyā vipākaviññā nāṇaṃ

vuttanayeneva paccayo hoti yathāsambhavaṃ [PTS Page 558] [\q 558/] paṭisandhiyaṃ

pavatte ca, apuññābisaṅkhāro pana yasmā ekasmiṃyeva kāmabhave catusu yonīsu

avasesāsu tīsu gatīsu nānattakāyā ekattasaññi saṅkhātāya ekissā viññāṇaṭṭhitiyā

tādiseyevaca ekasmiṃ sattā vāse paṭisandhivasena vipaccati, tasmā esa ekasmiṃ bhave

catusu yonīsu tīsu gatisu ekissā viññāṇaṭṭhitiyā ekamhi ca sattāvāse sattannaṃ

vipākaviññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo paṭisandhiyaṃ pavatte ca, āneñjābhisaṅkhāro

pana yasmā ekasmiṃ yeva arūpabhave ekissā opapātikayoniyā ekissā devagatiyā

ākāsānañcāyatanādikāsu tīsu viññāṇaṭṭhitīsu ākāsānadvāyatanādi kesu catusu sattāvāsesu

paṭisandhivasena vipaccati, tasmā esa ekasmiṃ bhave ekissā yoniyā ekissā gatiyā tīsu

viññāṇaṭṭhi tīsucatusu sattāvāyesu catunnaṃ viññāṇānaṃ vuttanayeneva paccayo hoti

paṭisandhiyaṃ pavatte cāti. Evaṃ: -

Paṭisandhippavattīnaṃ vasenete bhavādisu,

Vijānitabbā saṅkhārā yathā yesañca paccayāti.

Ayaṃ "saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ "ti padasmiṃ vitvārakathā.

[SL Page 419] [\x 419/]

Viññāṇapaccayā nāmarūpapade: -

Vibhāgā nāmarūpānaṃ bhavādisu pavattito,

Saṅgahā paccayanayā viññātabbo vinicchayo.

Vibhāgā nāmarūpānanti ettha hi "nāmaṃ"ti ārammaṇābimukhaṃ namanato vedanādayo tayo

khandhā, "rūpaṃ"ti cattāri mahā bhūtāni catunnadva mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, tesaṃ

vibhāge khandha niddese vutto yevāti. Evaṃ tāvettha vibhāgā nāmarūpānaṃ viññātabbo

vinicchayo. Bhavādisu pavattitoti ettha ca nāmaṃ ekaṃ sattāvāsaṃ ṭhapetvā

sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisesa sattāvāsesu pavattati, rūpaṃ vīsu bhavesu catusu

yonisu pavasu gatīsu purimāsu catusu viññāṇaṭṭhitīsu padvasu ca sattāvāyosu pavattati.

Evaṃ pavattamāne ca etasmiṃ nāmarūpe yasmā [PTS Page 559] [\q 559/]

abhāvakagabbhaseyya kānaṃ aṇḍajānañca paṭisandhikkhaṇe vatthukāyadasakavasena

rūpato dve santatīsīsāni tayo ca arūpino khandhā pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena

rūparūpato vīsatidhammā tayoca arūpino khandhāti ete tevīsati dhammā viññāṇapaccayā

nāmarūpanti veditabbā. Agahitagahaṇena pana ekasantati sīsato nava rūpa dhamme

apanetvā cuddasa, sabhāvakānaṃ bhāvadasakaṃ pakkhipitvā tettiṃsa, tesampi

agahitagahaṇena santatisīsadvayato aṭṭhārasa dhamme apanetvā pannarasa, yasmā ca

opapātikasattesu brahmakāyikādīnaṃ paṭisandhikkhaṇe cakkhusotavatthudasakānaṃ

jīvitindriyanava kassa ca vasena rūpato cattāri santati sīsāni tayo ca arūpino khandhā

pātubhavanti, tasmā tesaṃ vitthārena rūparūpato ekūna cattāḷīsadhammā tayo ca arūpino

khandhāti ete dvācattāḷīsadhammā viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā.

Agahitagahaṇena pana santati sīsattayato sattavīsatidhamme apanetvā pannarasa, kāma

bhave pana yasmā sesaopapātikānaṃ saṃsedajānaṃ vā sahāvakaparipuṇṇāyatanānaṃ

paṭisandhikkhaṇe rūpato satta santatīsisāni tayo ca arūpinokhandhā pātubhavanti, tasmā

tesaṃ vitthārena rūparūpato sattatidhammā tayoca arūpino khandhāti ete tesattati dhammā

viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā. Aga hitagahaṇena pana rūpasantatisīsachakkato

catupaññāsa dhamme apanetvā ekūnavīsati, esa ukkaṃso. Avakaṃsena pana taṃ taṃ

rūpasantatīsīsavikalānaṃ tassa tassa vasena hāpetvā hāpetvā saṅkhepato vitthārato ca

paṭisandhiyaṃ viññāṇapaccayā nāmarūpa saṅkhā veditabbā arūpīnaṃ pana tayova arūpino

khandhā, asaññinaṃ rupato jīvitindriyanavakamevāti. Esa tāva paṭisandhiyaṃ nayo.

[SL Page 420] [\x 420/]

Pavatte pana sabbattha rūpappavattidese paṭisandhicittassa ṭhitikkhaṇe paṭisandhicittena

saha pavattaututo utusamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakaṃ pātubhavati, paṭisandhicittaṃ pana

rūpaṃ na samuṭṭhāpeti, taṃ hi yathā papāte patitapuriso parassa paccayo hotuṃ na sakkoti,

evaṃ vatthudubbalatāya dubbalattā rūpaṃ samuṭṭhāpetuṃ na sakkoti, paṭisandhicittato pana

uddhaṃ paṭhamabhavaṅgato pabhūti [PTS Page 560] [\q 560/] cittasamuṭṭhānaṃ

suddhaṭṭhakaṃ, saddapātubhāvakāle paṭisandhikkhaṇato ca uddhaṃ pavattaututoceva

cittato ca saddanavakaṃ, ye pana kabaliṅkhārāhārūpajīvino gabbhaseyyakasattā, tesaṃ: -

Yañcassa bhuñjatī mātā annaṃ pānaṃ ca bhojanaṃ,

Tena so tattha yāpeti mātukucchigato naroti.

Vacanato mātarā ajkchoharitāhārena anugate sarīre opapātikānaṃ sabbapaṭhamaṃ attano

mukhagataṃ khelaṃ ajjedhāharaṇa kāle āhārasamuṭṭhānaṃ suddhaṭṭhakanti idaṃ

āhārasamuṭṭhānassa suddhaṭṭha kassa utucittasamuṭṭhānānaṃ ca ukkaṃsato dvinnaṃ

navakānaṃvasena chabbīsatividhaṃ, pubbe ekekacittakkhaṇe tikkhattuṃ uppajjamānaṃ

vuttakammasamuṭṭhānaṃ ca sattatividhantichannavutividhaṃ rūpaṃ tayo ca arūpino

khandhāti samāsato navanavuti dhammā, yasmā vā saddo aniyato kadācideva pātubhāvato,

tasmā duvidhampi taṃ apanetvā ime sattanavutidhammā yathāsambhavaṃ sabbasattānaṃ

viññāṇapaccayā nāmarūpanti veditabbā tesaṃhi suttānampi pamattānampi khādantānampi

pivantānampi divāca rattidva ete viññāpaccayā pavattanti, taṃ ca nesaṃ

viññāṇapaccayabhāvaṃ parato vaṇṇayissāma yampanetamettha kammajarūpaṃ, taṃ

bhavayonigati viññāṇaṭṭhitisattāvāsesu sabbapaṭhamaṃ patiṭṭhahantampi tisamuṭṭhānika

rupena anupatthaddhaṃ na sakkoti saṇṭhātuṃ, nāpi tisamuṭṭhānikaṃ tena anupatthaddhaṃ,

athakho vātabbhāhatāpi catuddisā vavatthāpitā naḷakalāpino viya ūmivegabbhāhatāpi

mahāsamudde tatthaci laddhapatiṭṭhā bhinnavāhanikāviya ca1

aññamaññūpatthaddhānevetāni apata mānāni saṇṭhahitvā ekampi cassaṃ dvepi vassāni

tiṭṭhamāno, tīṇipi vassāni tiṭṭhamāno, cattāripi vassāni tiṭṭhamāno, pañcapi vassāni

tiṭṭhamāno, dasapi vassāni tiṭṭhamāno, vīsatipivassāni tiṭṭhamāno, tiṃsampi vassāni

tiṭṭhamāno, cattārīsampi vassāni tiṭṭhamāno, paññāsampi vassāni tiṭṭhamāno,

vassasatampi yāva tesaṃ sattānaṃ āyukkhayo vā puññakkhayo vā tāva pavattantīti. Evaṃ

bhavādisu pavattito pettha viññātabbo vinicchayo. Saṅgahāti ettha ca yaṃ arūpe

pavattipaṭisandhisu pañca vokārabhave ca pavattiyaṃ viññāṇapaccayā nāmameva. Yadva

asaññesu sabbattha padvavokārabhave ca pavattiyaṃ viññāṇapaccayā rūpameva, yañca

padvavokārabhave [PTS Page 561] [\q 561/] sabbattha viññāṇapaccayā nāma rūpaṃ, taṃ

sabbaṃ nāmadva rūpadva nāmarūpadva nāmarūpanti evaṃ eka

1. Ma. Bhinnavahanikāviya.

[SL Page 421] [\x 421/]

Sesa sarūpekasesa nayena saṅgahetvā viññāṇapaccayā nāma rūpanti veditabbaṃ. Asaññesu

viññāṇābhāvā ayuttantice? Nāyuttaṃ, idaṃ hi: -

Nāmarūpassa yaṃ hetu viññāṇaṃ taṃ dvidā mataṃ,

Vipākamavipākañca yuttameva yato idaṃ.

Yaṃ hi nimarūpassa hetu viññāṇaṃ, taṃ vipākāvipākabhedato dvedhā mataṃ, idaṃ ca

asaññasattesu kammasamuṭṭhānattā padvavo kārabhave

pavattaabisaṅkhāravaññāṇapaccayā rūpaṃ, tathā padvavo kāre pavattiyaṃ

kusalādicittakkhaṇe kammasamuṭṭhānanti yuttameva idaṃ, evaṃ saṅgahatopettha

viññātabbo vinicchayo. Paccaya nayāti ettha hi: -

Nāmassa pākaviññāṇaṃ navadhā hoti paccayo,

Vatthurūpassa navadhā sesarūpassa aṭaṭhadhā.

Abhisaṅkhāraviññāṇaṃ hoti rūpassa ekadhā,

Tadaññampana viññāṇaṃ tassa tassa yathārahaṃ.

Yaṃ yātaṃ paṭisandhiyaṃ pavattiyaṃ vā vipākasaṅkhātaṃ nāmaṃ, tassa rūpamissassa vā

amissassa vā paṭisandhikaṃ vā aññaṃ vā vipāka viññāṇaṃ sahajāta aññamañña nissaya

sampayutta vipākāhārindriya atthi avigatapaccayehi navadhā paccayo hoti, vatthurūpassa

paṭisandhiyaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākāhārindriyavippayuttaatthi avigatapaccayehi

navadhā paccayo hotī, ṭhapetva pana vatthurūpaṃ sesarūpassa imesu navasu

aññamaññapaccayaṃ apanetvā sesehi aṭṭhahi paccayehi paccayo hoti, abhisaṅkhāraviññāṇaṃ

pana asañña sattarūpassa vā pañcavokārabhave vā kammajassa rūpassa suttantika pariyāyato

upanissayavasena ekadhā1 paccayo hoti, avasesaṃ paṭhamabhavaṅgato pabhūti sabbaṃ

viññāṇaṃ tassa tassa nāma rūpassa yathārahaṃ paccayo hotīti veditabbaṃ. Vitthārato pana

tassapaccayanaye dassiyamāne sabbāpi paṭṭhānakathā vitthāretabbā hotīti na naṃ

ārabhāma. Tattha siyā: - kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ paṭisandhi [PTS Page 562] [\q 562/]

nāmarūpaṃ viññāṇapaccayā hotīti, suttato yuttito ca sutte hi "cittānuparivattino dhammā"ti

ādinā nayena pahudhā vedanādīnaṃ viññāṇapaccayatā siddhā, yuttito pana: -

Cittajena hi rupena idha diṭṭhena sijjhata,

Adiṭṭhassāpi rūpassa viññāṇaṃ paccayo iti.

1. Ma. 1. Ekadhāva.

[SL Page 422] [\x 422/]

Citte hi pasanne appasanne vā tadanurūpāni rūpāni uppajjamānāni diṭṭhāni, diṭṭhenaca

adiṭṭhassa anumānaṃ hotīti imānā idha diṭṭhena cittajarūpena adiṭṭhassāpi

paṭisandhirūpassa viññāṇaṃ paccayo hotīti jānitabbametaṃ, kammasamuṭṭhānassāpi hi

tassacittasamuṭṭhānasseva viññāṇapaccayatā paṭṭhāne āgatāti. Evaṃ paccayanayato pettha

viññātabbo vinicchayoti.

Ayaṃ "viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ" ti padasmiṃ vitthārakathā.

Nāmarūpapaccayā saḷāyatana pade: -

Nāmaṃ khandhattayaṃ rūpaṃ bhūtavatthādikaṃ mataṃ,

Katekasesaṃ taṃ tassa tādisasseva paccayo.

Yaṃ hetaṃ saḷāyatanasseva paccayabhūtaṃ nāmarūpaṃ, tattha nānti vedanādikhandhattayaṃ,

rūpaṃ pana sasantatipariyāpannaṃ niyamato cattāri bhūtāni cha vatthūni jīvitindriyanti evaṃ

bhūtavattha dikaṃ matanti veditabbaṃ. Taṃ pana nāmañca rūpañca nārarūpañca nāmarūpanti

evaṃ katekasesaṃ chaṭṭhāyatanañca saḷāyatanañca saḷāyatananti evaṃ katekassesseva

saḷāyatanassa paccayoti veditabbaṃ. Kasmā2 yasmā arūpe nāmaveva paccayo, taṃ ca

chaṭṭhāyatanasseva, na aññassa. Nāmapaccayā chaṭṭhāyatananti hi vibhaṅge vuttaṃ. Tattha

siyā: kathaṃ panetaṃ jānitabbaṃ nāmarūpaṃ saḷāyatanassa paccayoti, nāmarūpabhāve

bhāvato. Tassa tassa hi nāmassa rūpassa ca bhāve taṃ taṃ āyatanaṃ hoti, na añññathā. Sā

panassa tabbhāvabhāvitā paccayanayasmiṃ yeva āvībhavissati, tasmā: [PTS Page 563 [\q

563/] -]

Paṭisandhiyaṃ pavatte vā hoti yaṃ yassa paccayo,

Yathā ca paccayo hoti, tathā neyyaṃ vibhāvinā.

Tatrāyaṃ atthadīpanā: -

Nāmameva hi āruppe paṭisandhi pavattisu,

Paccayo sattadhā chaddhā hoti taṃ avakaṃsato.

Kathaṃ? Paṭisandhiyaṃ tāva avakaṃsato sahajāta aññamañña nissaya sampayutta vipāka

atthi avigatapaccayehi sattadhā nāmaṃ chaṭṭhāyatanassa paccayo hoti, kiñci panettha

hetupaccayena, kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti, tassa vasena

ukkaṃsāvakaṃso veditabbo. Pavattepi vipākaṃ vuttanayeneva paccayo hoti, itaraṃ pana

avakaṃsato vuttappa kāresu paccayesu vipākapaccayacajjehi chahi paccayehi paccayo

[SL Page 423] [\x 423/]

Hoti, kiñci panettha hetupaccayena kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpī paccayo hoti,

tassa vasena ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Aññasmimpi bhave nāmaṃ tatheva paṭisandhayaṃ,

Chaṭṭhassa itaresaṃ taṃ chahākārehi paccayo.

Āruppato hi aññasmimpi pañcavokārabhave taṃ vipāka nāmaṃ hadayavatthuno sahāyaṃ

hutvā chaṭṭhassa manāyatanassa yathā āruppe vuttaṃ, tatthava avakaṃsato sattadhā paccayo

hoti. Itaresaṃ pana taṃ pañcannaṃ cakkhāyatanādīnaṃ catumahābhūtasahāyaṃ hutvāsahajāta

nissaya vipāka vippayutta atthi avigatavasena chahā kārehi paccayo hiti; kiñci panettha

hetupaccayena kiñci āhārapaccayenāti evaṃ aññathāpi paccayo hoti; tassa vasena

ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Pavattepi tathā hoti pākaṃ pākassa paccayo,

Apākamavipākassa chadhā chaṭṭhassa paccayo.

Pavattepi hi pañcavokārabhave yathā paṭisandhiyaṃ, tatheva vipākanāmaṃ vipākassa

chaṭṭhāyatanassa avakaṃsato sattadhā paccayo hoti; avipākaṃ pana avipākassa chaṭṭhassa

avakaṃsatova tato vipākapaccayaṃ apanetvā chadhā paccayo hoti. Vuttanayeneva panettha

ukkaṃsāvakaṃso veditabbo.

Tattheva sesa pañcannaṃ vipākaṃ paccayo bhave,

Catudhā avipākampi evameva pakāsitaṃ. [PTS Page 564] [\q 564/]

Tattheva hi pavatte sesānaṃ cakkhāyatanādinaṃ pañcannaṃ cakkhuppasādādivatthukaṃ

itarampi vipākanāmaṃ pacchājāta vippayutta atthi avigatapaccayehi catudā paccayo hoti;

yathā cavipākaṃ avipākampi evameva pakāsitaṃ, tasmā kusalādibhedampi tesaṃ catudhi

paccayo hotīti veditabbaṃ. Evaṃ tāva nāmaveca paṭisandhiyaṃ pavatte vā yassa yassa

ayātanassapaccayo hoti. Yathā ca paccayā hoti, tathā veditabbaṃ.

Rūpaṃ panettha āruppe bhave bhavati paccayo,

Na ekāyatanassāpi pañcakkhandhabhave pana.

Rūpato savdhayaṃ vatthu chadhā chaṭṭhassa paccayo.

Bhūtāni catudhā honti pañcannaṃ avisesato.

Rūpato hi paṭisavdhayaṃ vatthurūpaṃ chaṭṭhassa manāyatanassa saha jāta aññamañña

nissaya vipputta atthi avigatapaccayehi chadhā paccayo hoti. Cattāri pana bhūtāni avisesato

paṭisandhiyaṃ

[SL Page 424] [\x 424/]

Pavatte ca yaṃ yaṃ āyatanaṃ uppajjati, tassa tassa vasena pañcannampi cakkhāyatanādīnaṃ

sahajāta nissaya atthi avigata paccayehi vatudhā paccayā honti.

Tidhā jīvitametesaṃ āhāro ca pavattiyaṃ,

Tāneva chaddhā chaṭṭhassa vatthu tasseva pañcadhā.

Etesaṃ pana cakkhādīnaṃ padvannaṃ paṭisandhiyaṃ pavatte ca atthi avigata indriyavasena

rūpajīvitaṃ tidā paccayo hoti. Āhāro ca atthi avigatāhāravasena tidhā paccayohoti; so ca kho

ye sattā āhārūpajivino, tesaṃ āhārānugato kāye pavattiyaṃ yeva, no paṭisandhiyaṃ. Tāni

pana pañca cakkhāyatanādīti chaṭṭhassa cakkhusotaghāṇajivhākāyaviññāṇasaṅkhātassa

manāyatanassa nissaya purejāta indriya vippayuttaatthi avigatavasena chahākārehi paccayā

honti pavatte, no paṭisandhayaṃ, ṭhapetvā pana padva viññāṇāni tasseva

avasesamanāyatanassa vatthurūpaṃ nissaya pure jātavippayutta atthi avigatavasena

pañcadhā paccayo hoti pavatte yeva, no paṭisandhiyaṃ. Evaṃ rūpameva paṭisandhiyaṃ

pavatte vā yassa yassa āyatassa paccayo hoti. Yathā ca paccayo hoti, 1 tathā veditabbaṃ.

[PTS Page 565] [\q 565/]

Nāmarūpaṃ panubhayaṃ hoti yaṃ yassa paccayo,

Yathā ca tampi sabbattha viññātabbaṃ vibhāvinā.

Seyyathīdaṃ: paṭisandhiyaṃ tāva pañcavokārabhave khandhattaya vatthurūpasaṅkhātaṃ

nāmarūpaṃ chaṭṭhāyatanassa sahajāta aññamañña nissaya vipāka sampayutta vippayutta

atthi avigatapaccayādīhipaccayo hotīti. Idamettha mukhamattaṃ. Vuttanayānusārena pana

sakkā sabbaṃ yojetunti na ettha vitthāro dassitoti.

Ayaṃ "nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ" ti padasmiṃ vitthārakathā.

Saḷāyatanapaccayā phassapade: -

Saḷeva phassā saṅkhepā cakkhusamphassa ādayo,

Viññāṇamiva battiṃsa vitthārena bhavanti te.

Saṅkhepena hi "saḷāyatanapaccayā phasso"ti cakkhusamphasso sota samphasso

ghāṇasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphassoti ime

cakkhusamphassādayo cha eva phassā bhavanti, vitthārena pana cakkhusamphassādayo

pañca kusalavipākā pañca akusalavipākāti dasa, sesā bāvīsatilokiya vipākaviññāṇa sampa

1. Ma. 1. Yathā ca hoti.

[SL Page 425] [\x 425/]

Yuttā ca bāvīsatīti evaṃ sabbepi saṅkhārapaccayā vuttaviññāṇamiva battiṃsa honti. Yaṃ

panetassa battiṃsavidhassāpi phassassa paccayo saḷāyatanaṃ, tattha: -

Chaṭṭhena saha ajjhattaṃ cakkhādiṃ bāhirepica,

Saḷāyatanamicchanti chahi saddhiṃ vicakkhaṇā.

Tattha ye tāva upādinnakapavattikathā ayanti sakasantati pariyāpannameva cyaṃ

paccayuppannaṃ ca ditpanti, te " chaṭṭhā yatanapaccayā phasso"ti pāḷianusārato āruppe

chaṭṭhāyatanaṃ ca aññattha sabbasaṅgahato saḷāyatanaṃ ca phassassa paccayoti eka sesa

sarūpekasesaṃ katvā chaṭṭhena saha ajjhattaṃ cakkhādiṃ saḷāyatananti icchanti, taṃ hi

chaṭṭhāyatanaṃ ca saḷāyatanaṃ ca saḷāyatana ntveva saṅkhaṃ gacchati. Ye pana

paccayuppannameva ekasantati pariyāpannaṃ dīpenti, paccayaṃ pana bhinnasantānampi, te

yaṃ yaṃ āyatanaṃ phassassa paccayo hoti taṃ sabbampi dīpento bāhirampi pariggahetvā

tadova chaṭṭhena saha ajjhattaṃ bāhirehipi rūpāyatanādīhi saddhiṃ saḷāyatananti [PTS Page

566] [\q 566/] icchanti, tampi hi chaṭṭhāyataṃ ca saḷāyatananaṃ ca saḷāyatananti etesaṃ

ekasese kate saḷāyata nanetva saṅkhaṃ gacchati. Etthāha: na sabbāyatanehi eko phasso

sambhoti, nāpi ekamhā āyatanā sabbe phassā, ayaca saḷāyatanapaccayā phassoti ekova

vutto, so kasmāti. Tatridaṃ vissajjanaṃ: saccametaṃ, sabbehi eko ekamhā vā sabbe na

sambhonti, sambhoti pana anekehi eko, yathā cakkhusamphasso cakkhāyatanā rūpāyatanā

cakkhūviññāṇasaṅtā manāyatanā avasesa sampayuttadhammāyatanā cāti evaṃ sabbattha

yathānurūpaṃ yoje tabbaṃ. Tasmā eva hi: -

Eko panekāyatanappabhavo iti dīpito,

Phassoyaṃ ekavacana niddesenidha tādinā.

Ekavacana niddesenāti " saḷāyatanapaccayā phasso"ti iminā ekavacana niddesena anekehi

āyatanehi eko phasso hitīti todinā dīpitoti attho. Āyatanesu pana: -

Chadhā pañca tato ekaṃ navadhā bāhirāni cha

Yathā sambhavametassa paccayatte vibhāvaye.

Tatrāyaṃ vibāvanā: cakkhāyatanādīnā tāva pañca cakkhusamphassādi bhedato

pañcavidhassa phassassa nissaya purejātindriya vippayutta atthi avigatavasena chadhā

paccayā honti. Tatoparaṃ ekaṃ vipāka manāyatanaṃ anekabhedassa

vipākamanosamphassassa sahajātaañña maññanissayavipākaāhāraindriya sampayutta atthi

avigatavasena

[SL Page 426] [\x 426/]

Navadhā paccayo hoti. Bāhiresu pana rupāyatanaṃ cakkhu samphassassa ārammaṇa

purejātaatthi avigatavasena catudhāpaccayo hoti, tathā saddāyatanādīni

sotasamphassādīnaṃ, mano samphassassa pana tāni ca dhammārammaṇaṃ ca tathā ca

ārammaṇapaccaya matteneva cāti evaṃ bāhirāni cha yathāsambhavametassa paccayatte

vibhāvayeti.

"Ayaṃ saḷāyatanapaccayā phasso"ti padasmiṃ vitthārakathā.

Phassapaccayā vedanāpade: -

Dvārato vedanā vuttā cakkhusamphassajādikā,

Saḷeva tā pabhedena ekunanavutī matā.

Etassapi padassa vibhaṅge "cakkhusamphassajā vedanā sota ghāṇa jivhā kāya mano

samphassajā vedanā"ti[a] evaṃ [PTS Page 567] [\q 567/] dvārato saḷeva vedanā vuttā, tā

pana pabhedena ekunanavutiyā cittehi sampayuttattā ekunanavuti matā: -

Vedanāsu panetāsu idha khattiṃsa vedānā,

Vipākasampayuttāva1 adippetāti bhāsitā.

Aṭṭhadhā tattha pañcannaṃ pañcadvāramhi paccayo,

Sosānaṃ ekadhā phasso manodvārepi so tathā.

Tattha hi pañcadvāre cakkhuppasādādivatthukānaṃ pañcannaṃ vedanānaṃ

cakkhusamphassādiko phasso sahajāta aññamañña nissaya vipāka āhāra sampayutta atthi

avigatavasena aṭṭhadhā paccayo hoti. Sesānaṃ pana ekekasmiṃ dvāre sampaṭicchana

santīraṇa tadārammaṇavasenapavattānaṃ kāmāvacaravipākavedanānaṃ so

cakkhusamphassādiko phasso upanissayavasena ekadhāva paccayo hoti. "Manodvārepi so

tathā"ti manodvārepi hi tadārammaṇa vasena pavattānaṃ kāmāvaravipākavedanānaṃ so

sahajātamano samphassasaṅkhāto phasso tatheva aṭṭhadhā paccayo hoti, paṭisandhi

bhavaṅgacutivasena pavattānaṃ tesaṃ tebhumakavipākavedanānampi yā pana tā manodvāre

tadārammaṇavasena pavattā kāmāvacara vedanā tāsaṃ manodvārāvajjanasampayutto

manosamphasso upanissayavasena ekadhāva paccayo hotīti.

Ayaṃ"phassapaccayā vedanā"ti padasmiṃ vitthārakathā.

[A.] Vibhaṅgapāli paṭiccasamuppāda vibhaṅgasuttantabhājaniya. 1. Sī. Vipākacittayuttāva

[SL Page 427] [\x 427/]

Vedanāpaccayā taṇhāpade: -

Rūpataṇhādibhedena cha taṇhā idha dīpitā,

Ekekā tividhā tattha pavattākārato matā.

Imasmiṃ hi pade "seṭṭhiputto brāhmaṇaputto"ti pitito nāmavasena putto viya rūpataṇhā

saddagandharasapheṭṭhebbadhamma taṇhāti ārammaṇato nāmavasena vibhaṅge cha taṇhā

dīpitā, tāsu pana taṇhāsu ekekā taṇhā pavattiākārato kāmataṇhā bhava taṇhā

vibhavataṇhāti evaṃ tividhā matā, rūpataṇhā yeva hi yadā cakkhussa āpāthamāgataṃ

rūpārammaṇaṃ kāmassādavasena assādaya mānā pavattati, tadā kāmataṇhā nāma hoti;yadā

tadevārammaṇaṃ dhuvaṃ sassatanti pavattāya sassatadiṭṭhiyā [PTS Page 568] [\q 568/]

saddhiṃ pavattati, tadā bhavataṇhā nāma hoti, sassatadiṭṭhisahagato hi rāgo

bhavataṇahāti vuccati. Yadā pana tadevārammaṇaṃ ucchijjati vinassatīti pavattāya

ucchedadiṭṭhiyā saddhiṃ pavattati, tadā vibhavataṇhā nāma hoti, ucchedadiṭṭhisahagato hi

rāgo vibhavataṇhāti vuccati. Esa nayo sadda taṇhādīsupīti etā aṭṭhārasa taṇhā honti. Sā

ajjhatta rūpādisu aṭṭhārasa, bahiddhā aṭṭhārasāti chattiṃsa, iti atītā chattiṃsa, anāgatā

chattiṃsa, paccuppannā chattiṃsāti aṭṭhasatataṇhā honti. Tā puna saṅkhippamānā

rupādiārammaṇavasena cha, kāma taṇhādivasena vā tissova taṇhā hontīti veditabbā.

Yasmā panime sattā puttaṃ assādetvā putte mamattena dhātiyā viya rūpādiārammaṇavasena

uppajjamānaṃ vedanaṃassādetvā vedanāya mamattena rūpādiārammaṇadāyakānaṃ cittakāra

gandhabbagandhika sūdatantavāya rasāyanavidhāyakavejjādīnaṃ mahāsakkāraṃ karonti.

Tasmā sabbāpesā vedanāpaccayā taṇhā hotīti veditabbā.

Yasmā cettha adippetā vipākasukhavedanā.

Ekāva ekadhā cesā tasmā taṇhāya paccayo.

Ekadhāti upanissayapaccayeneva paccayo hoti. Yasmā vā: -

Dukkhi sukhaṃ patthayati sukhī bhīyyopi icchati,

Upokkhā pana santattā sukhamicceva bhāsitā.

Taṇhāya paccayā tasmā honti tissopi vedanā,

Vedanā paccayā taṇhā iti vuttā mahesinā.

Vedanāpaccayā cāpi yasmā nānusayaṃ vinā

Hoti tasmā na sā hoti brāhmaṇassa vusīmatoti.

Vedanāpaccayā cāpi yasmā nānusayaṃ vinā

Hoti tasmā na sā hoti brāhmaṇassa vusīmatoti.

Ayaṃ "vedanāpaccayā taṇhāti padasmiṃ"ti vitthārakathā.

[SL Page 428] [\x 428/]

Taṇhāpaccayā upādānapade: -

Upādānāni cattāri tāni atthavibhāgato,

Dhammasaṅṅkhepavitthārā kamato ca vibhāvaye. [PTS Page 569] [\q 569/]

Tatrāyaṃ vibhāvanā: kāmūpādānaṃ diṭṭhūpādānaṃ sīlabbatūpādānaṃ attavādūpādānanti

tāvettha cattāri upādānāni tesaṃ ayamattha vibhāgo, vatthusaṅkhātaṃ kāmaṃ upādiyatīti

kāmūpādānaṃ, kāmo ca so upādānaṃcātipi kāmūpādānaṃ, upādānanti daḷhagahaṇaṃ,

daḷhattho hettha upasaddo, upāyāsa upakuṭṭhādisu viya. Tathā diṭṭhi ca pā upādānaṃcāti

diṭṭhūpādānaṃ, diṭṭhiṃ upādiyatīti vā diṭṭhūpādānaṃ, sassato attā caloko cāti ādisu hi

purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi upādiyati. Tathā sīlabbataṃ upādiyatīti sulabbatupādānaṃ,

sīlabbataṃ ca taṃ upādānaṃ cātipi sīlabbatūpādānaṃ, gosīla govatādini hi evaṃ suddhīti

abhinivesato sayameva upādānāni. Tathā vadanti ete nātivādo, upādiyanti etenāti upādānaṃ.

Kiṃ vadanti? Upādiyanti vā? Attānaṃ, attano vā upādānaṃ attavādūpādānaṃ,

attavādamattameva vā attāti upādiyanti etenāti attavādū pādānaṃ ayaṃ tāva tesaṃ

atthavibhāgo. Dhammasaṅkhepavitthāre pana kāmūpādānaṃ tāva "tattha katamaṃ

kāmūpādānaṃ? Yo kāmesukāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmathaṇhā kāmasineho

kāma pariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ, idaṃ vuccati kāmūpādā naṃ"ti[a] āgatattā

saṅghepato taṇhādaḷhattaṃ vuccati, taṇhā daḷhattaṃ nāma purimataṇhā

upanissayapaccayenadaḷhasambhutā uttarataṇhāva. Keci panāhu: appattavisayapatthanā

taṇhā, andhakāre corassa hatthappasāraṇaṃ viya; sampattavisayagahaṇaṃ upādānaṃ,

tasseva bhaṇḍagahaṇaṃ viya; appicchatā santuṭṭhithā paṭipakkhāca te dhammā, tathā

pariyesanārakkhadukkhamūlāti. Sesupādānattayaṃ pana saṅkhepato diṭṭhimattameva;

vitthārato pana pubbe rūpādisu vutta aṭṭhasatappabhedāyapi taṇhāya daḷhabhāvo

kāmūpādānaṃ, dasa vatthukā micchādiṭṭhi duṭṭhūpādānaṃ, yathāha: "tattha katamaṃ

diṭṭhūpādānaṃ? Natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ

kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi

sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañca

lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ

diṭṭhigahanaṃ, diṭṭhikantāro diṭṭhi visūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ, gāho

patiṭṭhāho1. Abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ

vipariyesagāho, idaṃ vuccati diṭṭhūpādānanti. Sīlabbatehi suddhiti parāmasanaṃ pana

sīlabbatupādānaṃ, yathāha: - " tattha katamaṃ sīlabbatūpādānaṃ? Sīlesa suddhi vatena

suddhi sīlabbatena [PTS Page 570] [\q 570/] suddhīti yā ravarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ

diṭṭhigahanaṃ, diṭṭhikantāro diṭṭhi visūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ, gāho

patiṭṭhāho1. Abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ

vipariyesagāho idaṃ vuccati sīlabbatu pādāna"nti;[a] vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi

attavādūpādānaṃ, yathāha: - "tattha katamaṃ aattavādūpādānaṃ? Idha assutavā puthujjano

ariyānaṃ adassāvi ariyadhammassa akovido ariyadhammo avinīto, sappurisānaṃ adassāvī

sappurisadhammassa akovido

[A.] Vibhaṅgapāḷi khuddakavatthuvibhaṅge.

[SL Page 429] [\x 429/]

Sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā attānaṃ attani vā

rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ, vedanā attato samanupassati vedanavantaṃ vā attānaṃ attani vā

vedanaṃ vedanasmiṃ vi attānaṃ, saññaṃ attato samanupassati saññāvantaṃ vā attānaṃ attani

vā saññaṃ saññāṇasmiṃ vā attanaṃ saṅkhāraṃ attato samanupassati saṅkhāravantaṃ vā

attānaṃ attani vā saṅkhāraṃ saṅkhārasmiṃ vā attānaṃ viññāṇaṃ attato samanupassati

viññāṇavantaṃ vā aktānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ, yā evarūpā diṭṭhi

diṭṭhigataṃ diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ, diṭṭhikantāro diṭṭhi visūkāyikaṃ

diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ, gāho patiṭṭhāho1. Abhiniveso parāmāso kummaggo

micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho, idaṃ vuccati attavādūpādānaṃ"ti. [A]

ayamettha dhammasaṃ khepavitthāro.

"Kamato"ti ettha pana tividho kamo; uppattikkamo, pahānakkamo, desanākkamo ca. Tattha

anamatagge saṃsāre imassa paṭhamaṃ uppattiti abhāvato kilesānaṃ nippariyāyena

uppattikkamo na vuccati, pariyāyena pana yebhuyyena ekasmiṃ bhave attagāhapubbaṅgamo

sassatucchedābhiniveso, tato sassato ayaṃ attāti gaṇhato attavisuddhatthaṃ

sīlabbatupādānaṃ ucchijjatīti gaṇhato paralokanirapekkhassa kāmūpādānanti evaṃ

paṭhamaṃ attavādūpādānaṃ, tato diṭṭhi sīlabbata kāmūpādānānīti ayametesaṃ ekasmiṃ

bhave uppattikkamo. Diṭṭhūpādānādīni cettha paṭhamaṃ pahīyanti,

sotāpattimaggavajjhattā; kāmūpādānaṃ pacchā, arahattamaggavajjhattāti;

ayametesaṃpahānakkamo. Mahāvisayattā pana pākaṭattā ca etesu kāmūpādānaṃ paṭhamaṃ

desitaṃ, mahāvisayaṃ hi taṃ aṭṭhacittasampayogā. Appavisayāni itarāni catucittasampayogā;

yebhuyyena ca ālayarāmattā pajāya pākaṭaṃ kāmūpādānaṃ, na itarāni. Kāmūpādānavā

kāmānaṃ samadhi gamatthaṃ kotuhalamaṅgalādibahulo hoti, sāssa diṭṭhīti tadanantaraṃ

diṭṭhūpādānaṃ, taṃ pabhijjamānaṃ sīlabbata attavādūpādānava sena duvidhaṃ hoti, tasmiṃ

dvaye gokiriyaṃ kukkurakiriyaṃ vā disvāpi veditabbato oḷārikanti sīlabbatupādānaṃ

paṭhamaṃ desitaṃ, sukhumattā ante attavādūpādānanti ayametesaṃ desanākkamo.

Taṇhā ca purimassettha ekadhā hoti paccayo,

Sattadhā aṭṭhadā vāpi hoti sesattayassa sā.

Ettha ca evaṃ desite upādānavatukke purimassa kāmūpādānassa kāmataṇhā

upanissayavasena ekadhā paccayo hoti, taṇhābhi nanditesu visayesu uppattito. Sesattayassa

pana sahajāta añña mañña nissaya sampayutta atthi avigatahetuvasena [PTS Page 571] [\q

571/] sattadhā vā upanissayavasena aṭṭhadhā cāpi paccayo hoti, yadā ca sā upanissaya

vasena paccayo hoti, tadā asahajātāva hotīti.

Ayaṃ" taṇhā paccayā upādānaṃ"ti padasmiṃ vitthārakathā.

Upādānapaccayā bhavapade: -

Atthato dhammato ceva sātthato bhedasaṅgahā,

Yaṃ yassa paccayo ceva viññātabbo vinicchayo.

[A]vibhaṅgapāḷi khuddakavatthuvibhaṅge 1. Ma. 11. Sassatantī.

[SL Page 430] [\x 430/]

Tattha bhavatīti bhavo, so kammabhavo uppattibhavo1 cāti duvidho hoti; yathāha "bhavo

duvidhena, atthi kammabhavo atthaa uppattibhavo"ti. Tattha kammameva bhavo

kammabhavo, tathā uppattiyeva bhavo uppattibhavo. Ettha ca uppatti bhavatīti bhavo,

kammaṃ pana yathā sukakāraṇattā "sukho buddhānaṃ uppādo"ti vutto evaṃ

bhavakāraṇattā phalavohārena bhavoti veditabbanti; evaṃ tā cettha atthato viññātabbo

vinicchayo. Dhammato pana kammabhavo tāva saṅkhepato cetanāceva cetanāsampayuttā ca

abhijjhādayo kammasaṅkhātā dhammā, yathāha "tattha katamo kamma bhavo

puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāre parittabhumako (mahābhumako

vā ) ayaṃ vuccati kammabhavo sabbampi bhavagāmikammaṃ kammabhavo"ti, etthahi

puññābhisaṅkhāroti terasa cetanā, apuññābhisaṅkhāroti dvādasa, ānejābhisaṅkhāroti catasso

cetanā. Evaṃ "parittabhumako vā mahābhumako vā"ti etena tāsaṃyeva cetanānaṃ

mandabahuvipākatā vuttā, "sabbampi bhavagāmi kammaṃ"ti iminā pana cetanāsampayuttā

abhijjhādayo vuttā. Uppattibhavo pana saṅkhepato kammābhinibbattā khandhā, pabhedato

navavido hoti, yathāha "tattha katamo uppattibhavo: kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo

saññābhavo asaññābhavo neva saññānāsaññābhavo ekavokārabhavo catuvekārabhavo [PTS

Page 572] [\q 572/] pañcavo kārabhavo, ayaṃ vuccati uppattibhavo"ti. Tattha

kāmasaṅkhāto bhavo kāmabhavo, esanayo rūpārūpabhavesu. Saññāva taṃ bhavo saññā vā

ettha bhave atthiti saññābhavo, vipariyāyena asaññā bhavo. Oḷārikāya saññāya abhāvā

sukhumāya ca bhāvā nevasaññā nāsaññā asmiṃ bhaveti nevasaññā nāsaññābhavo, 2 ekena

rūpakkhandhena vokinṇo bhavo ekavokārabhavo, eko vā vokāro assa bhavassāti

ekavokārabhavo, esanayo catuvokāra padvavokārabhavesu, tattha kāmabhavo

pañcaupādinnakkhandhā, tathā rūpabhavo, arūpabhavo cattāro, saññābhavo padva

asaññabhavo eko upādinnakkhavdho, nevasaññānāsaññā bhavo cattāro,

ekavokārabhavādayo ekacatupadvakkhandhā upādinnakkhavdhehīti evamettha

dhammatopi viññātabbo vinicchayo. Sātthatoti yathāva bhavaniddese tatheva kāmaṃ

saṅkhāraniddesepi puññābhisaṅkhārāda yova vuttā, evaṃ santepi purime atītakammavasena

idha paṭisandhiyā paccayattā, ime paccuppannakammavasena āyatiṃ paṭisandhiyā

paccayattāti punavacanaṃ sātthakameva. Pubbe vā tattha katamo puññābisaṅkhāro kusalā

cetanā kāmāvacarāti evamādinā nayena cetanāva saṅkhārāti vuctā, idha pana sabbampi

bhavagāmi

1. Ma. Upapattibhavo. 2. Ma. Saññabhavo.

[SL Page 431] [\x 431/]

Kammanti vacanato cetanā sampayuttāpi. Pubbe ca viññāṇappaccayameva kammaṃ

saṅkhārātivuttaṃ, idāni asaññābhavanibbatta kampi kiṃ vā bahunā avijjāpaccayā saṅkhārāti

ettha puññābhisaṅkhārā dayova kusalākusalā dhammā vuttā, upādānapaccayā bhavoti idha

pana uppattibhavassāpi saṅgahītattā kusalākusalavyākatā dhammā vuttā, tasmāsabbathāpi

sātthakamevidaṃ puna vacananti. Eva mettha sātthatopi viññātabbo vinicchayo.

Bhedasaṅgahāti upādāna paccayā bhavassa bhedato ceva saṅgahato ca, yaṃ hi kāmūpādāna

paccayā kāmabhavanibbattakaṃ kammaṃ karīyati, so kammabhavo; tadabhi nibbattā

khandhā uppattibhavo; esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ kāmūpādānapaccayā [PTS Page

573] [\q 573/] dve rūpabhavā, tadantogadhā ca saññābhava asaññābhava

ekavokārabhava pañcavokārabhavā;dve arupabhavā, tadantogadhā ca saññābhava

nevasaññānāsaññābhava catuvokārabhavāti saddhiṃ antogadhehi cha bhavā. Yathā ca

kāmūpādānapaccayā saddhiṃ anto gadhehi cha bhavā tathā sesūpādānapaccayāpīti evaṃ

upādānapaccayā bhedato saddhiṃ antogadhehi catuvīsati bhavā. Saṅgahato pana

kammabhavaṃ uppattibhavañca ekato katvā kāmūpādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi eko

kāmabhavo, tathā rūpārūpabhavāti tayo bhavā, tathā sesūpādānapaccayāpīti evaṃ

upādānapaccayā saṅgahato saddhiṃ antogadhehi dvādasa bhavā. Apica avisesena

upādānapaccayā kāmabhavūpagaṃ kammaṃ kammabhavo, tadabhinibbattā dhandhā uppatti

bhavo, esa nayo rūpārūpabhavesu. Evaṃ upādānapaccayā saddhiṃ antogadhehi dve

kāmabhavā, dve rūpabhavā, dve arūpabhavāti aparena pariyāyena saṅgahato cha bhavā,

kammabhavauppattibhavabhedaṃ vā anupagamma saddhiṃ anetāgadhehi

kāmabhavādivasena tayo bhavā honti kāmabhavādi bhedampi anupagamma

kammabhavauppattibhavavasena dve bhavā honti, kammuppattibhedaṃ cāpi anupagamma

upādānapaccayā bhavoti bhavavasena ekova bhavo hotīti evamettha upādānapaccayassa

bhavassa bhedasaṅgahāpi viññātabbo vinicchayo. Yaṃ yassa paccayo cevāti yadvettha

upādānaṃ yassa paccayo hoti, tatopi viññātabbo vinicchayoti attho. Kiṃ panettha kassa

paccayo hoti? Yaṃ kiñci yassa kassaci paccayo hoti yeva. Ummattako viya hi puchujjano, so

idaṃ yuttaṃ idaṃ ayuttanti avicāretvā yassa kassaci upādānassa vasena yaṃ kiñci bhavaṃ

patthetvā yaṃ kiñci kammaṃ karoti yeva. Tasmā yadekacce sīlabbatupādānena rūpā

rūpabhavā na hontīti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Sabbona pana sabbo hotīti gahetabbaṃ,

seyyathīdaṃ? Idhekacco anussava vasena vā diṭṭhānusārena vā kāmā nāmete manussaloke

ceva khattiyamahāsāḷakulādisu cha kāmāvacaradevaloke ca samiddhāti

[SL Page 432.] [\x 32/]

Cintetvā tesaṃ adhigamatthaṃ [PTS Page 574] [\q 574/] asaddhammasavaṇādīhi vacito

iminā kammena kāmā sampajjantīti maññamāno kāmūpādānavasena kāya duccaritādīnipi

karoti, so duccaritapāripūriyā apāyo uppajjati, savdiṭṭhike vā pana kāme patthayamāno

paṭiladdhe ca gopayamāno kāmūpādānavasena kāyaduccaritādīnipi karoti, so duccaritapāri

pūriyā apāye uppajjati. Tatrāssa uppattihetubhūtaṃ kammaṃ kammabhavo.

Kammābhinibbattā khandhā uppattibhavo, saññābhava pañcavokārabhavā pana

tadantogadhā eva. Aparo pana saddhamma savaṇādīhi upabrūhitañāṇo iminā kammena

kāmā sampajjantīti maññamāno kāmūpādānavasena kāyasucaritādīni karoti, so

sucaritapāripūriyā devesu vā manussesuvā uppajjati, tatrassa uppattihetubhūtaṃ kammaṃ

kammabhavo, kammābhinibbattā khandhā uppattibhavo, saññābhavapañcavokārabhavā

pana tadantogadhā eva; iti kāmūpādānaṃ sappabhedassa sāntogadhassa kāmabhavassa

paccayo hoti. Aparo rūpārūpabhavesu tato samiddhatarā kāmāti sutvā parikappetvā vā

kāmūpādānavaseneva rūpārūpasamāpattiyo nibbattetvā samāpattibalena rūpārūpabrahmaloke

uppajjati, tatrassa uppattibhavo, saññā asaññā nevasaññānāsaññā ekacatu

padvavokārabhavā, saññā asaññā nevasaññānāsaññā eka catu padvavokārabhavā pana

tadantogadhā eva; iti kāmūpādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ rūpārūpabhavānampi

paccayo hoti. Aparo ayaṃ attā nāma kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpa bhavānaṃ vā

aññatarasmiṃ ucchinne suvucchinno hotīti uccheda diṭṭhiṃ upādāya tadupagaṃ kammaṃ

karoti, tassa taṃ kammaṃ kammabhavo, kammābinibbattā khandhā uppattibhavo,

saññābhavādayo pana tadantogadhā eva; iti diṭṭhūpādānaṃ sappabhedānaṃ sāntogadhānaṃ

tiṇṇampi kāmarupārūpabhavānaṃ paccāyo hoti. Aparo ayaṃ attā nāma

kāmāvacarasampattibhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā añña tarasmiṃ sukhī hoti

vigatapariḷāhoti attavādūpādānena tadupagaṃ kammaṃ karoti, tassa taṃ kammaṃ

kammabhavo, tadabhinibbattā khandhā [PTS Page 575] [\q 575/] uppattibhavo,

saññābhavādayo pana tadantogadhā eva; iti attavādūpādānaṃ sappabhedānaṃ

sāntogadhānaṃ tinṇaṃ bhavānaṃ paccayo hoti. Aparo idaṃ sīlabbataṃ nāma

kāmāvacarasampatti bhave vā rūpārūpabhavānaṃ vā aññatarasmiṃ paripūrentassa sukhaṃ

pāripūriṃ gacchatīti sīlabbatupādānavasena tadūpagaṃ kammaṃ karoti tassa taṃ kammaṃ

kammabhavo, tadabhinibbattā khandhā uppattibhavo, saññābhavādayo pana tadantāgadhā

eva; itisīlabbatupādānaṃpi sappa bhedānaṃ sāntogadhānaṃ tiṇṇaṃ bhavānaṃ paccayo hoti.

Eva mettha yaṃ yassa paccayo hoti tatopi viññātabbo vinicchayo. Kiṃ panettha kassa

bhavassa kathaṃ paccayo hotīti ce?

[SL Page 433] [\x 433/]

Rūpārūpabhavānaṃ upanissayapaccayo upādānaṃ,

Sahajātādīhipi taṃ kāmabhavassāti viññeyyaṃ.

Rūpārūpabhavānaṃ hi kāmabhavapariyāpannassa ca kammabhave kusala kammasseva,

uppattibhavassa cetaṃ catubbidhampi upādānaṃ upanissayapaccayavasena1 ekadhāva

paccayo hoti. Kāmabhave attanā sampayuttā kusalā kammabhavassa sahajāta

aññamaññanissaya sampayutta atthiavigata hetupaccayappabhedehi sahajātā dīhi paccayo

hoti, vippayuttassa pana upanissayapaccayenevāti.

Ayaṃ "upādānapaccayā bhavo"ti padasmiṃ vitthārakathā.

Bhavapaccayā jātīti ādīsu jātiādīnaṃ vinicchayo saccaniddese vuttanayeneva veditabbo.

Bhavoti panettha kammabhavova adhippeto, so hi jātiyā paccayo, nauppattibhavo. So ca

pana kammapaccayaupanissayapaccayavasena dvedhā paccayo hotīti. Tattha siyā: -kathaṃ

panetaṃ jānitabbaṃ bhavo jātiyā paccayoti ce? Bāhirapaccayasamattepi hīnappaṇītatādi

visesadassanato. Bāhirānaṃ hi janakajananīsukkasoṇitāhārādīnaṃ paccayānaṃ samattepi

sattānaṃ yamakānampi sataṃ hīnappaṇītatādi viseso dissati, so ca na ahetuko sabbadā ca

[PTS Page 576] [\q 576/] sabbesaṃ ca abhāvato. Na kammabhavato aññahetuko

tadabhinibbattakasattānaṃ ajjhattasantāne aññassa kāraṇassa abhāvatoti kammabhava

hetukeva kammaṃ hi sattānaṃ hīnappanītatādivisesassa hetu, tenāha bhagavā" kammaṃ

satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā"ti[a] tasmā jānitabbametaṃ bhavo jātiyā paccayoti.

Yasmā ca asati jātiyā jarāmaraṇaṃ nāma sokādayo vā dhammā na honti, jātiyā pana sati

jarāmaraṇaṃ ceva jarāmaraṇasaṅkhātadukkhadhammaphūṭṭhassa ca bāla janassa

jarāmaraṇābhisambhandhā vā, tena tena dukkhadhammena phūṭṭhassa anabhisambhandhā

vā sokādayo ca dhammā honti, tasmā ayampi jāti jarāmaraṇassa ceva sokādīnadva paccayo

hotīti veditabbā, sā pana upanissayakoṭiyā ekadhāva paccayo hotīti.

Ayaṃ"bhava paccayā jātī"ti ādisu vitthārakathā.

Yasmā panettha sokādayo avasāne vuttā, tasmā "avijjā paccayā saṅkhārā"ti evametassa

bhavacakkassa ādimhi vuttā. Sā: -

Sokādīhi avijjā siddhā bhavavakkamaviditādimidaṃ,

Kārakavedakarahitaṃ dvādasavidha suññatāsuññaṃ

1. Ma. Upanissayapaccayena [a] majjhimanikāya cūlakammavibhaṅgasutta.

[SL Page 434] [\x 434/]

Satataṃ samitaṃ pavattatīti veditabbaṃ. Kathaṃ panettha sokā dīhi avijjā siddhā?

Kathamidaṃbhavacakkaṃ aviditādi? Kathaṃ kārakavedaka rahitaṃ? Kathaṃ

dvādasavidhasuññatāsuññanti ce? Ettha hi soka domanassupāyāsā avijjāya aviyogino,

paridevo ca nāma mūḷhassāti tesu tāva siddhesu siddhā hoti avijjā, api ca āsavasamu dayā

avijjāsamudayoti vuttaṃ, āsavasamudayā ceto sokādayo honti, kathaṃ? Vatthukāmaviyoge

tāva soko kāmāsavasamudayo hoti. Yathāha: -

Tassa ce kāmayānassa1 chandajātassa pantuno.

Te kāmā parihāyanti sallaviddhova ruppatīti, [a.]

Yathā cāha: -" kāmato jāyatī soko"ti. Sabbepi cete diṭṭhāsavasamudayā honti, yathāha:

-"tassa ahaṃ rūpaṃ [PTS Page 577] [\q 577/] mama rūpanti pariyuṭṭhaṭṭhāyino

rūpaviparināmaññathābhāvā uppajjanti sokaparideva dukkha domanassupāyāsā"ti. Yathā

cadiṭṭhāsava samudayā evaṃ bhavāsavasamudayāpi. Yathāha: - " yepi te devā dīghāyukā

vaṇṇavanto sukhabahulā uccesu vimānesu ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti tepi tathā

gatassa dhammadesanaṃ sutvā bhayaṃ santāsaṃ saṃvegamāpajjantī"ti. Padva

pubbanimittāni disvā maraṇabhayena santajjitānaṃ devānaṃ viya. Yathā ca

bhavāsavasamudayā, evaṃ avijjāsavasamudayāpi. Yathāha: - "sakho so bhikkhave bālo

diṭṭheva dhamme tividhaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedetī"ti. Iti yasmā

āsavasamudayā ete dhammā honti, tasmā ete sijjhamānā avijjāya hotubhute āsave sādhenti;

āsavesu ca siddhesu paccayabhāve bhāvato avijjāya siddhāya puna avijjāpaccayā saṅkhārā,

saṅkhārapaccayā viññāṇanti evaṃ hetuphalaparamparāya pariyosānaṃ natthi. Tasmā taṃ

hetuphala samabhandhavasena pavattaṃ dvādasaṅgaṃ bhavacakkaṃ aviditādīti siddhaṃ

hoti, evaṃ sati avijjāpaccayā saṅkhārāti idaṃ ādimattakathanaṃ virujjhatīti ce? Nayidaṃ

ādimattakathanaṃ, padhānadhammakathanaṃ panetaṃ. Tiṇṇaṃ hi vaṭṭānaṃ avijjā padhānā,

avijjāgahaṇena hi avasesakilesavaṭṭaṃ ca kammādini ca bālaṃ paḷābodhenti sappasi

raggahaṇena sesasappasarīraṃ viya bāhaṃ. Avijjāsamucchede pana kate tehi vimekkho hoti,

sappasiracchede kate paḷiveṭhita bāhāvimokkho viya. Yathāha: - "avijjāyatve va

asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho"ti ādi. Iti yaṃ gaṇhato bandho muccato camokkho hoti,

tassa padhānadhammassa kathanamidaṃ na ādimatta kathananti evamidaṃ bhavacakkaṃ

aviditādīti veditabbaṃ. [PTS Page 578] [\q 578/] tayidaṃ yasmā

1. Kāmayamānassātīpi pāṭho. [A.] Mahāniddesa kāmasutta.

[SL Page 435] [\x 435/]

Avijjādīhi kāraṇehi saṅkhārādīnaṃ pavatti, tasmā tato aññena brahmā mahābrahmā seṭṭho

sajitāti evaṃ parikappitena brahmādinā vā saṃsārassa kārakena, so kho pana me yi ttā vado

ve deyyoti evaṃ parikappitena attanā vā sukhadukkhānaṃ vedakenarahitaṃ, iti

kārakavedakarahitanti veditabbaṃ. Yasmā panettha avijjā udayabbayadhammakattā

dhuvabhāvena, saṅkiliṭṭhattā saṅkilesikattā ca subhabhāvena, udayabbayapatipīḷitattā

sukhabhāvena, paccayāyattavuttittā vasavattanabhutena attabhāvena ca suññā; tathā

saṅkhārādīnipi aṅgāni. Yasmā vā avijjā na attā na attano na attani na attavatī, tathā

saṅkhārādīnipi aṅgāni. Tasmā dvādasavidhasuññatāsuññametaṃ bhavacakkanti veditabbaṃ.

Evaṃ viditvā puna9-

Tassāvijjā taṇhā mūlamatītādayo tayo kālā,

Dve aṭṭha dve eva ca sarūpato tesu aṅgāni.

Tassa kho pana bhavacakkassa1 avijjā taṇhā cāti dve dhammā mūlanti veditabbā, tadetaṃ

pubbantāharaṇato avijjā mūlaṃ, vedanāvasānaṃ, aparantasandhānato taṇhā mūlaṃ,

jarāmaraṇāva sānanti duvidhaṃ hoti. Tattha purimaṃ diṭṭhicaritavasena vuttaṃ, paccimaṃ

taṇhācaritavasena, diṭṭhicaritānaṃ hi avijjā taṇhācaritā nañca taṇhā saṃsāranāyikā;

ucchedadiṭṭhisamugghātāya vā paṭhamaṃ phaluppattiyā hetunaṃ anupacchedapakāsanato,

sassatadiṭṭhisamugghā tāya dutiyaṃ uppannānaṃ jarāmaraṇappakāsanato; gabbhaseyyaka

vaseni purimaṃ anupubbapavattidīpanato, opapātikavasena pacchimaṃ sahuppatti

dīpanato. Atītapaccuppannānāgatā cassa tayo kālā tesu pāḷiyaṃ sarūpato āgatavasena avijjā

saṅkhārā cāti dve aṅgāni atītakālāni, viññāṇādīni bhavāvasānāni aṭṭha paccuppannakālāni,

jāticeva jarāmaraṇañca dve anāgatakālānīti veditabbāni. [PTS Page 579] [\q 579/] puna:

-

Hetuphala hetupubbaka tisandhi catubhedasaṅgahaṃ cetaṃ,

Vīsati ākārāraṃ tivaṭṭamanavaṭṭhitaṃ hamati. - Itipi veditabbaṃ.

Tattha saṅkhārānaṃ ca paṭisandhiviññāṇassa ca antarā eko hetu phalasavdhi nāma,

vedanāyaca taṇhāya ca antarā eko phalahetu sandha nāma, bhavassa ca jātiyā ca antarāeko

hetuphalasandhiti evamidaṃ hetuphala hetupubbaka tisandhīti veditabbaṃ. Sandhīnaṃ ādi

pariyosānavavatthitaṃ panassa cattāro saṅgahā honti, seyya

1. Ma. 1. Tassa kho panetassa

[SL Page 436] [\x 436/]

Thidaṃ? Avijjāsaṅkhārā eko saṅgaho, viññāṇa nāmarūpa saḷāyatana phassa vedanā dutiyo;

taṇhūpādānabhavā tatiye; jātijarā maraṇaṃ catutthoti evamidaṃ

catubhedasaṅgahantiveditabbaṃ.

Atīte hetavo pañca idāni phalapañcakaṃ,

Idāni hetavo pañca āyatiṃ phalapañcakanti.

Etehi pana vīsatiyā ākārasaṅkhātehi arehi vīsatiākārāranti veditabbaṃ, tattha atītehetavo

pañcāti avijjā saṅkhārā cāti ime tāva dve vuttā eva;yasmā pana avidvā paritassati, paritassito

upādiyati, tassūpādānapaccayā bhavo, tasmā taṇhūpādāna bhavāpi gahitā honti. Tenāha: -

"purimakammabhavasmiṃ moho avijā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ

upādānaṃ, cetanā bhavoti ime pañcadhammā puramakammabhavasmiṃ idha paṭisandhiyā

paccayā"ti. Tattha purimakammabhavasminti purime kammabhave, atīta jātiyaṃ

kammabhave karīyamāneti attho. Moho avijjāti yo tadā dukkhādīsu moho, yena mūḷho

kammaṃ karoti, sā avijjā. Āyūhanā saṅkhārāti taṃ mmaṃ karoto yā purimacetanāyo, yathā

dānaṃ dassāmīti cittaṃ uppādetvā māsampi saṅvaccharampi dānopakaraṇāni sajjentassa

uppannā purimacetanāyo, paṭiggāhakānaṃ pana [PTS Page 580] [\q 580/] hatthe

dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpayato cetanā bhavoti vuccati. Ekāvajjanesu vā chasu javanesu

cetanāyūhanā saṅkhārā nāma, sattamo bhavo;yā kāci vā pana cetanā bhavo, sampayuttā

āyūhanā saṅkhārā nāma. Nikanti taṇhāti yā kammaṃ karontassa phale uppattibhave

kināmanā patthanā, sā taṇhā nāma. Upagamanaṃ upādānanti yaṃ kammabhavassa

paccayabhūtaṃ idaṃ katvā asukasmiṃ nāma ṭhāne kāme sevissāmi ucchijjissāmīti ādinā

nayona pavattaṃ upagamanaṃ gahaṇaṃ parāmasanaṃ, idaṃ upādānaṃ nāma. Cetanā bhavoti

āyūhanāvasā vuttā cetanā bhavoti evamattho vedi tabbo. Idāni phalapañcakanti viññāṇādi

vedanāvasānaṃ pāḷiyaṃ āgatameva, yathāha: "idha paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti

nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phūṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā iti ime padva dhammā

idhūpapattibhavasmiṃ purekatassa kammassa paccayā"ti. Tattha "paṭisandhi viññāṇaṃ"ti

yaṃ bhavantarapaṭisandhānavasenauppannattā paṭisandhiti vuccati, taṃ viññāṇaṃ; "kkanti

nāmarūpaṃ"ti yā gabbhe rūpārūpadhammānaṃ okkanti āgantvā pavisanaṃ viya, daṃ

nāmarūpaṃ, "pasādo āyatanaṃ"ti idaṃ cakkhādīpañcāyatanavasena vuttaṃ, "phūṭṭho

phasso"ti yo ārammaṇaṃ phūṭṭho pūsanto uppanno ayaṃ phasso. "Vedayitaṃ vedanā"ti yaṃ

paṭisandhiviññāṇena vā saḷāyatanapaccayona vā phassena saha uppannaṃ vipākavedayitaṃ,

sā vedanāti evamattho veditabbo. "Idāni hetave pañcā"ti.

[SL Page 437] [\x 437/]

Taṇhādayo pāḷiyaṃ āgatā taṇhūpādānabhavā, bhave pana gahite tassa pubbabhāgā

taṃsampayuttā vā saṅkhārā gahitāva honti, taṇhūpādānaggahaṇena ca taṃ sampayuttā. Yāya

vā mūḷho kammaṃ karoti, sā avijjā gahitāva hotīti, evaṃ padva. Tenāha: "idha paripakkattā

āyatanānaṃ moho avijjā, āyūhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā

bhavo, iti ime pañca dhammā idha kammabhavasmiṃ āyatiṃ paṭisandhiyā paccayā"ti. Tattha

"idha paripakkattā āyatanānaṃ"ti paripakkāyatanassa kammakaraṇa kāle sammeho dassito,

sesaṃ uttānatthameva. [PTS Page 581] [\q 581/] "āyatiṃ phalapañcakāṃ"ti viññāṇādīni

pañca, tāni jātiggahaṇena vuttāni, jarāmaraṇaṃ pana tesaṃyeva jarāmaraṇaṃ. Tenāha: -

āyatiṃ paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanta nārūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ

vedanāti ime pañca dhammā āyatiṃ uppatti bhavasmiṃ idha katassa kammassa paccayāti

evamidaṃ vīsati ākārāraṃ hoti. Tivaṭṭamanavaṭṭhitaṃ bhamatīti ettha pana saṅkhārabhavā

kmavaṭṭaṃ avijjātaṇhūpādānāni kilesavaṭṭaṃ viññāṇa nāmarūpa saḷāyatana phassavedāna

vipākavaṭṭanti imehi tīhi vaṭṭehi tivaṭṭamidaṃ bhava cakkaṃyāva kilesavaṭṭaṃ na

upacchijjata, tāva anupaccinna paccayattā anavaṭṭhitaṃ punappunaṃparivattanato bhamati

yevāti veditabbaṃ. Tayidamevaṃ bhamamānaṃ: -

Saccappabhavato kiccā vāraṇā upamāhi ca,

Gambhīranayabhedā ca viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Tatattha yasmā kusalākusalaṃ kammaṃ avisesena samudayasaccanti saccavibhaṅge vuttaṃ,

tasmā avijjāpaccayā saṅkhārāti avijjāya saṅkhārā dutiyasaccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ,

saṅkhārehi viññāṇaṃ dutiya saccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ; viññāṇādīhi nāmarūpādīni

vipākavedanā pariyosānāni paṭhamasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, vedanāya taṇhā

paṭhama saccappabhavaṃ dutiyasaccaṃ, taṇhāya upādānaṃ dutiyasaccappabhavaṃ dutiyaṃ

saccaṃ, upādānato bhavo dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamadutiya saccadvayaṃ bhavato jāti

dutiyasaccappabhavaṃ paṭhamasaccaṃ, jātiyā jarāmaraṇaṃ paṭhama saccappabhavaṃ

paṭhamasaccanti evaṃ tāvidaṃ saccappabhavato viññā tabbaṃ yathārahaṃ. Yasmā panettha

avijjā vatthusu ca satte sammo heti, paccayo ca hoti saṅkhārānaṃ pātubhāvāya, tathā

saṅkhārā [PTS Page 582] [\q 582/] saṅkha tañca abhisaṅkharonti, paccayā ca honti

viññāṇassa, viññāṇampi vatthu ca paṭivijānāti, paccayo ca hoti nāmarūpassa. Nāma

rūpampi aññamaññca upatthamheti paccayo ca hoti saḷāyatanassa. Saḷāyatanampi

savisayeca pavattati, pccayo ca hoti phassassa. Phassopi ārammaṇañca phusati, paccayoca

hoti vedanāya. Vedanāpi ārammaṇarasañca anubhavati, paccayo ca hoti.

[SL Page 438] [\x 438/]

Taṇhāya. Taṇhāpi rajjanīye ca dhamme rajjati, paccayo ca hoti upādānassa. Upādānampi

upādāniye ca dhamme upādiyati, paccayo ca hoti bhavassa, bhavopi nānāgatīsu ca

vikkhipati, paccayo ca hoti jātiyā. Jātipi khandhe ca janeti tesaṃ abhinibbattibhāvena

pavattattā, paccayo ca hoti jarāmaraṇassa. Jarāmaraṇampi khandhānaṃ pākabhedabhāvaṃ

ca adhitiṭṭhati, paccayo ca hoti bhavantara pātubhāvāya sokādīnaṃ adhiṭṭhānattā. Tasmā

sabbapadesu dvedhā pavatti kiccatopi idaṃ viññatabbaṃ yathārahaṃ. Yasmā cettha

"avijjapaccayā saṅkhārā"ti idaṃ kārakadassananivāraṇaṃ, "saṅkhāra paccayā viññāṇaṃ"ti

attasaṃkantidassananivāraṇaṃ, "viññāṇa paccayā nāmarūpaṃ"ti attāti

parikappitavatthubhedadassanato ghana saññānivāraṇaṃ, "nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ"ti

ādi attā passati -pevijānāti phusati vediyati taṇhīyati upādiyati bhavati jāyati jīyati mīyatīti

evamādidassananivāraṇaṃ. Tasmā micchādassana nivāraṇatopetaṃ bhavacakkaṃ

viññātabbaṃ yathārahaṃ. Yasmā panettha salakkhaṇasāmaññalakkhaṇavasena dhammānaṃ

adassanato andho viyaavijjā. Andhassa upakkhalanaṃ viya avijjāpaccayā saṅkhārā,

upakkhalitassa patanaṃ viya saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ. Pati tassa gaṇḍapātubhāvo viya

viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, gaṇḍabheda piḷakā viya nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ,

gaṇḍapiḷakāghaṭṭanaṃ viya saḷāyatanapaccayā phasso, ghaṭṭanadukkhaṃ viya

phassapaccayā vedanā, dukkhassa patikārābhilāso viya vedanāpaccayā taṇhā,

patikārābhilāsena asappāyagahaṇaṃ viya taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādinna [PTS Page 583]

[\q 583/] asappāyālepanaṃ viya upādānapaccayā bhavo, asappāyālepanena

gaṇḍavikārapātubhāvo viya bhavapaccayā jāti, gaṇḍavikārato gaṇḍabhedo viya jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ. Yasmā vā panettha avijjā ppaṭipatti micchāpaṭipattibhāvena satte abhibhavati

paṭalaṃ viya akkhini, tadabhibhuto ca bālo punabbhavikehi saṅkhāreha attānaṃ veṭheti

kosakārakimi viya kosappadesehi. Saṅkhārapariggahitaṃ viññāṇaṃ gatīsu patiṭṭhaṃ labhati

parināyata pariggahito viya rāja kumāro rajje uppattinimitte parikappanato viññāṇaṃ

paṭisandhiyaṃ anekappakāraṃ nāmarūpaṃ abhinibbatteti māyākāro viya māyaṃ. Nāmarūpe

patiṭṭhitaṃ saḷāyatanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti. Subhumiyaṃ patiṭṭhito

vanappagumbo viya, āyatanaghaṭṭanato phasso jāyati araṇisahitābhimatthanato aggi viya.

Phassena pūṭṭhassa vedanā pātubhavati agginā phūṭṭhassa dāho viya, vediyamānassa taṇhā

pavaḍḍhati, loṇodakaṃ pivato pipāsā viya, tasito bhavesu abhilāsaṃ karoti pipāsito viya

pānīye. Tadassu pādānaṃ upādānena bhavaṃ upādiyati, āmisalobhena maccho balisaṃ viya,

bhave sati jāti hoti bīje sati aṅkuro viya, jātassa avassaṃ

[SL Page 439] [\x 439/]

Jarāmaraṇaṃ uppannassa rukkhassa patanaṃ viya, tasmā upamāhi1 petaṃ bhavacakkaṃ

viññātabbaṃ yathārahaṃ. Yasmā ca bhagavatā attha topi dhammatopi desanātopi

paṭivedhatopi gambhīrabhāvaṃ sandhāya "gambhīro cāyaṃ ānanda paṭiccasamuppādo

gambhirāvabhāso cā"ti vuttaṃ, tasmā gambhīrabhedatopetaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ

yathārahaṃ. Tattha yasmā na jātito jarāmaraṇi na hoti, na ca jātiṃ vinā aññato hoti, itthaṃ ca

jātito sumadāgacchatīti evaṃ jātipaccayasamudāgatatthassa duravabodhanīyato

jarāmaraṇassa jātippaccayasambhutasamudāgataṭṭho gambhīro, tathā jātiyābhava paccayā

-pe- saṅkhārānaṃ avijjāpaccaya sambhuta samudāgataṭṭho gambhīro, tasmā idaṃ

bhavacakkaṃ atthagambhiranti ayaṃ tāvettha [PTS Page 584] [\q 584/] attha gambhiratā

hotuphalaṃ hi atthoti vuccati, yathāha: - hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidāti. Yasmā pana

yenākārenayadavatthā ca avijjā tesaṃ tesaṃ saṅkhārānaṃ paccayo hoti. Tassa duravabodha

nīyato avijjaya saṅkhārānaṃ paccayaṭṭho gambhīro. Tathā saṅkhārānaṃ -pejātiyā

jarāmaraṇassa paccayaṭṭho gambhiro. Tasmā idaṃ bhavacakkaṃ dhammagambhīranti

ayamettha dhammagambhīratā. Hetuno hi dhammoti nāmaṃ, yathāha: - hetumhi ñāṇaṃ

dhammapaṭisambhidāti. Yasmā cassa tena tena kāraṇena tathā tathā pavattetabbattā desa

nāpi gambhīrā, na tattha sabbaññutañāṇato aññaṃ ñāṇaṃ patiṭṭhaṃ labhati, tathāhetaṃ

katthaci sutte anulomato, katthaci paṭilomato, katthaci anulomapaṭilomato. Katthaci

vemajjhato paṭṭhāya anulomato vā paṭilomato. Katthaci vemajjhato paṭṭhāya anulomato vā

paṭilomato vā, katthaci tisandhi catu saṅkhepaṃ, katthaci dvisavdhi tisaṅkhepaṃ, katthaci

ekasavdhi dvisaṅkhepaṃ desitaṃ, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ desanāgambhīranti ayaṃ desanā

gambhīratā. Yasmā cettha yo so avijjādīnaṃ sabāvo yena paṭividdhena avijjādayo sammā

salakkhaṇato paṭividdhā honti, so duppariyogāhattā gambhīro, tasmā idaṃ bhavacakkaṃ

paṭivedhagambhīraja tathā hettha yasmā avijjāya aññāṇādassana saccāsampaṭivedhaṭṭho

gambhīro, saṅkhārānaṃ abhisaṅkharaṇāyūhanasarāgavirāgaṭṭho, viññāṇassa suññata

avyāpāra asaṅkanti paṭisandhi pātubhāvaṭṭho, nāmarūpassa ekuppāda

vinibbhogāvinibbhoganamana ruppanaṭṭho, saḷāyatanassa adhipati loka dvāra

khettavisayībhāvaṭṭho, phassassa phūsana saṅghaṭṭana saṅgati sannipātaṭṭho, vedanāya

ārammaṇarasānubhavana sukhadukkhamajjhattabhāva nijjiva vedayitaṭṭho, taṇhāya

abhinandi tajjhosāna saritā latā nadītaṇhā samuddaduppūraṭṭho, upādānassa

ādānaggahaṇābhinivesa parāmāsa duratikkamaṭṭho, bhavassa āyūhanābhi saṅkharaṇa

yonigatiṭṭhitinivāsesu khipanaṭṭho, jātiyā jāti sañjāti

1. Ma. Evaṃ upamāhi.

[SL Page 440] [\x 440/]

Okkanti nibbatti pātubhavaṭṭho, jarāmaraṇassa khaya vaya bheda viparināmaṭṭho,

gambhīroti ayamettha paṭivedhagambhīratā. Yasmā panettha ekattanayo nānattanayo

avyāpāranayo [PTS Page 585] [\q 585/] evaṃ dhammatā nayoti cattāro atthanayā honti;

tasmā nayabhedato petaṃ bhavacakkaṃ viññātabbaṃ yathārahaṃ. Tattha "avijjāpaccayā

saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ"ti evaṃ bījassa aṅkurādibhāvena rukkha bhāvappatti

viyi santānānupacchedo ekattanayo nāma. Yaṃ sammā passanto hetuphalasambhandhena

santānassa anupacchedāva bodhato ucchedadiṭṭhiṃ pajahatī, micchā passanto hetuphala

sambhandhena pavattamānassa santānānupacchedassa ekattagahaṇato sassatadiṭṭhiṃ

upādiyati, avijjādīnaṃ pana yathāsakaṃ lakkhaṇa vavatthānaṃ nānattanayo nāma. Yaṃ

sammā passanto navanavānaṃ uppāda dassanato sassatadiṭṭhiṃ pajahati, micchā passanto

ekasantāna patitassa bhinnasantānassevanānatta gahaṇato ucchedadiṭṭhiṃ upādiyati,

avijjaya "saṅkhārā mayā uppādetabbā" saṅkhārānaṃ vā "viññāṇaṃ ambhehī"ti

evamādivyāpārābhāvo avyāpāranayo nāma. Yaṃ sammā passanto kārakassa

abhāvāvabodhato atta diṭṭhiṃ pajahati, micchāpassanto yo asatipi vyāpāre avijjādīnaṃ

sabhāvaniyamasiddho hetubhāvo, tassa agahaṇato akiriyadiṭṭhiṃ upādiyati; avijjādīhi pana

kāraṇehi saṅkhārādīnaṃ yeva samabhavo khīrādīhi dadhiādīnaṃ viya na aññesanti ayaṃ

evaṃ dhammatānayo nāma, yaṃ sammā passanto paccayānurūpato phalāvabodhā

ahetukadiṭṭhiṃ akiriyadiṭṭhiṃ ca pajahati, micchāpassanto paccayānurūpaṃ phalappavattiṃ

agahetvā yato kutoci yassa kassaci asambhavagahaṇato ahetukadiṭṭhiñceva niyatavādañca

upādiyatīti evamidaṃbhavacakkaṃ: -

Saccappabhavato kiccā vāraṇā upamāhi ca

Gambhīranayabhedā ca viññātabbaṃ yathārahaṃ.

Idaṃ hi gambhīrato agādhaṃ nānānayagahaṇato duratiyānaṃ

Ñāṇāsinā samādhippavarasilāyaṃ sunisitena

Bhavacakkamapadāḷetvā asanivicakkamiva niccanimmathanaṃ

Saṃsārabhayamatīto na koci supinantarepyatthi. [PTS Page 586] [\q 586/]

Vuttampi hetaṃ bhagavatā: -"gambhiro cāyaṃ ānanda paṭicca samuppādo

gambhīrāvabhāsoca etassa cānanda dhammassa aññāṇā ananubodha appaṭivedhā

evamayaṃ pajātantākulakajātā guḷāguṇṭhikajātā1

1. Kulikuṇḍikajātāni ṭīkāyaṃ - guḷāguṇḍikajātāti katthici.

[SL Page 441] [\x 441/]

Muñjababbajabhūtā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ saṃsāraṃ nātivattatī"ti. [A] tasmā attano vā

paresaṃ vā hitāya ca sukhāya ca paṭipanno avasesakiccāni pahāya: -

Gambhire paccayākārappabhede idha paṇḍito,

Yathā gādhaṃ labhethevamanuyuñje sadā satoti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Paññābhāvanādhikāre

Paññābhumi niddeso nāma

Sattarasamo paricchedo. [PTS Page 587] [\q 587/]

18.

Diṭṭhivisuddhi niddeso.

Idāni yā "imesu bhumibhutesu dhammesu uggahaparipucchā vasena ñāṇaparicayaṃ katvā

sīlavisuddhi ceva cittavisuddhi cāti dve mūlabhūtā visuddhiyo sampādetabbā"ti vuttā, tattha

sīlavisuddhi nāma suparisuddhaṃ pātimokkhasaṃvarādi catubbidhaṃ sīlaṃ, tañca

sīlaniddese vitthārita meva; cittavisuddhi nāma saupacārā aṭṭhasamāpattiyo, tāpi citta

sīsena vuttasamādhiniddese sabbākārena vitthāritā eva; tasmā tā tattha vitthāritanayeneva

veditabbā. Yaṃ pana vuttaṃ " diṭṭhivisuddhi kaṃkhāvitaraṇavisuṅdhi

maggāmaggañāṇadassanavisuddhi paṭipadāñāṇadassana vusuddhi ñāṇadassanavisuddhīti

imā pañcavisuṭṭhiyo sarīraṃ"ti, tattha nāma rūpānaṃ yāthāvadassanaṃ diṭṭhivisuddhi nāma.

Taṃ sampādetukāmena samathayānikena tāva īpetvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ avasesa

rūpārūpāvacarajjhānānaṃ aññatarato vuṭṭhāya citakkādīni jhānaṅgāni taṃ sampayuttā ca

dhammā lakkhaṇarasādivasena pariggahe tabbā; pariggahetvā sabbampetaṃ

ārammaṇābhimukhaṃ namanato namanaṭṭhena nāmanti vavatthapetabbaṃ. Tato yathā

nāma puriso antogehe sappaṃ disvā taṃ anubavdhamāno tassa āsayaṃ passati, evameva

ayampi yogāvacaro taṃ nāmaṃ upaparikkhanto idaṃ nāmaṃ kiṃ nissāya pavattatīti

pariyesamāno tassa nissayaṃ [PTS Page 588] [\q 588/] hadaharūpaṃ passati, tato

hadaharūpassa nissayabhūtāni bhūtāni, bhūtanissitāni ca sesupādāyarūpānīti rūpaṃ

parigaṇhāti. So sabbampetaṃ ruppanato rūpanti vavatthapeti, tato namana lakkhaṇaṃ

nāmaṃ, ruppanalakkhaṇaṃ rūpanti saṅkhepato nāmarūpaṃ

[A.] Saṃyuttanikāya dukkhavagga.

[SL Page 442] [\x 442/]

Vavatthapeti. Suddhavipassanāyāniko pana ayamevavā samathayāniko catudhātu

vavatthane vuttānaṃ tesaṃ tesaṃ dhātupariggahamukhānaṃ aññataramukhavasena

saṅkhepato vā vitthārato vā catasso dhātuyo pariganhāti, athassa yāthāvasarasalakkhaṇato

āvibhūtāsu dhātusu kammasamuṭṭhānamhi tāva kese catasso dhātuyo vanṇo gandho raso

ojā jīvitaṃ kāyappasādoti evaṃ kāyadasakavasena dasa rūpāni, tattheva bhavassa atthitāya

bhāvadasakavasena dasa, tattheva āhārasamuṭṭhānaṃ ojaṭṭhamakaṃ utusamuṭṭhānaṃ

cittasamuṭṭhānanti aparānipi catuvīsatīti evaṃ catusamuṭṭhānesu catuvīsatikoṭṭhā sesu

catucattāḷīsa catucattāḷīsarūpāni. Sedo assu khelo siṅghāṇikāti imesu pana catusu

utusamuṭṭhānaṃ cittasamuṭṭhānanti aparānipi catuvīsatīti evaṃ catusamuṭṭhānesu

catuvīsatikoṭṭhā sesu catucattāḷīsa catucattāḷīsa rūpāni. Sedo assu khelo siṅghāṇikāti imesu

pana catusu utucittasamuṭṭhānesu dvinnaṃ ojaṭṭhamakānaṃ vasena soḷasa soḷasa rūpāni,

udariyaṃ karīsaṃ pubbo muttanti imesu catusu utusamuṭṭhānesu utusamuṭṭhānasseva

ojaṭṭhama kassa vasena aṭṭha aṭṭharūpāni pākaṭāni hontīti esa tāva dvattiṃ sākāre nayo.

Ye pana imasmiṃ dvattiṃsākāre āvibhūte apare dasa ākārā āvihavanti, tattha

asitādiparipācake tāva kammaje tejokoṭṭhāsamhi ojaṭṭhamakaṃ ceva jīvitaṃ cāti navarūpāni,

tathā cittaje assāsapassāsakoṭṭhāsepi ojaṭṭhamakañceva saddo cāti nava, sesesu

catusamuṭṭhānesu aṭṭhasu jīvitanavakañceva tīṇi ca ojaṭṭhamakānīti tettiṃsa tettisaṃ

rūpāni pākaṭāni honti. Tassevaṃ vitthārato dvācattāḷīsākāravasena imesu bhūtupādāya

rūpesu pākaṭesu jātesu vatthudvāravasena pañca cakkhudasakādayo

hadayavatthudasakañcāti aparānipi saṭṭhirūpāni pākaṭāni honti, so sabbānipi tāni

ruppanalakkhaṇena ekato katvā etaṃ rūpanti passati. Tassevaṃ pariggahitarūpassa

dvāravasena arūpa dhammā pākaṭā honti, seyyathīdaṃ? Dve padvaviññāṇāni,

tissomanodhātuyo, aṭṭhasaṭṭhimanoviññāṇadhātuyoti [PTS Page 589] [\q 589/] ekāsīti

lokiya cittāni, avisesena ca tehi cittehi sahajāto phasso vedanā saññā cetanā jīvitaṃ

cittaṭṭhitimanasikāroti ime sattaceta sikāti. 1 Lokuttaracittāni pana neva suddhavipassakassa

na samathayānikassa pariggahaṃ gacchanti anadigatattāti. So sabbepi te arūpadhamme

namanalakkhaṇena ekato katvā etaṃ nāmanti passati, evameko

catudhātuvavatthānamukhena vitthārato nāmarūpaṃ vavatthapeti; aparo

aṭṭhārasadhātuvasena, kathaṃ? Idha bhikkhu atthi imasmaṃ attabhāve cakkhudhātu

-pemanoviññāṇadhātuti dhātuye āvajjitvā yaṃ loko seta kaṇhamaṇḍalavicittaṃ

āyatavitthataṃ akkhikūpake nahārusuttakena ābaddhaṃ maṃsapiṇḍaṃ cakkhūti sañjā nāti,

taṃagahetvā khandhaniddese upādārūpesu vuttappakāraṃ cakkhuppasādaṃ cakkhudhātuti

vavatthapeti, yāni panassa nissayabhūtā

1. Ma. 1. Sattasatta.

[SL Page 443] [\x 443/] catasso dhātuyo parivārakāni cattāri vaṇṇagandharasaojārūpāni

anupālakaṃ jīvitindriyantinavasahajātarūpāni, tatthava ṭhitāni

kāyadasakabhāvadasakavasena vīsatikammajarūpāni; āhārasamuṭṭhānā dīnaṃ tinṇaṃ

ojaṭṭhamakānaṃ vasena catuvīsati anupādinnarūpānīti evaṃ sesāni tepanṇāsa rūpāni henti,

na tāni cakkhudhātuti vavatthapeti; esa sayo sotadātuādīsupi kāyadhātuyaṃ pana ava sesāni

tecattāḷīsa rūpāni honti; keci pana utucittasamuṭṭhānāni saddena saha nava nava katvā

pañca cattāḷīsāti vadanti; iti ime pañcappasādā tesaṃ ca visayā

rūpasaddagavdharasaphoṭṭhabbā pañcāti dasa rūpāni dasa dhātuyo honti. Avasesarūpāni

dhamma dhātuyeva honti cakkhuṃ pana nissāya rūpaṃ āhabbha pavattaṃ cittaṃ

cakkhuviññāṇadhātu nāmāti evaṃ dve padvaviññāṇāni pañca viññāṇadhātuyo honti; tīṇi

manodhātu cittāni ekā mano dhātu; aṭṭhasaṭṭhi manoviññāṇadhātucittāni

manoviññāṇadhātuti sabbānipi ekāsīti lokiyacittāni satta viññāṇadhātuyo; taṃ sampayuttā

phassādayo dhammadhātuti evametthaaḍḍhekādasa dhātuyo rūpaṃ; aḍḍhaṭṭhamā [PTS

Page 590] [\q 590/] dātuyo nāmanti evameko aṭṭhārasadhātuvasena nāmarūpaṃ

vavatthapeti. Aparo dvādasāyatanavasena, kathaṃ? Cakkhudhātuyaṃ vuttanayeneva

ṭhapetvā tepaṇṇāsa rūpāni cakkhuppasādamattaṃ cakkhāyatananti vavatthapeti, tattha

vuttanayeneva ca sotaghāṇajivhākāyadhātuyo sotaghāṇajivhākāyāyatanānīti. Tesaṃ

visayabhute pañca dhamme rūpasaddagandharasapheṭṭhebbāyatanānīti,

lokiyasattaviññāṇadhātuyo manāyatananti, taṃsampayuttā phassādayo sesarūpaṃ ca

dhammāyatananti evamettha aḍḍhekādasa āyatanānirūpaṃ, diyaḍḍha āyatanāni nāmanti

evameko dvādasāyatanavasena nāmarūpaṃ vavatthapeti. Aparo tato saṅkhittataraṃ

dhavdhavasena vavatthapeti, kathaṃ? Idha bhikkhu imasmiṃ sarīre catu samuṭṭhānā

catasso dhātuyo, taṃnissito vaṇṇo gavdho raso ojā, cakkhuppasādādayo pañcappasādā,

vatthurūpaṃ bhāvo jīvitindriyaṃ, dvisamuṭṭhāno saddoti imāni sattarasa rūpāni

sammasanūpagāni nipphannāni rūparūpāni. Kāyaviññattivacīviññatti ākāsadhātu rūpassa

lahutā mudutā kammaññatā upacayo santati jaratā anicca tāti imāni pana dasarūpāni na

sammasanūpagāni, ākāravikāra antaraparaacchedamattakāni, na nipphannāni, na

rūparūpāni1 apica kho rūpānaṃ ākāravikāra antaraparicchedamattato rūpanti saṅkhaṃ gatāni.

Iti sabbānipetāni sattavīsati rūpāni rūpakkhandho ekāsītiyā lokiyacittehi saddhiṃ uppannā

vedanā vedanākkhavdho; taṃsampayuttā saññā saññākkhandho; saṅkhārā saṅkhā

1. Ma. 1. Nipṭhannarūpāni.

[SL Page 444] [\x 444/]

Rakkhavdho; viññāṇaṃ viññāṇakkhandhoti. Iti rūpakkhandho rūpaṃ cattāro arūpino

khandhā nāmanti evameko pañcakkhandhavasena nāmarūpaṃ vavatthapeti. Aparo yaṃ kiñci

rūpaṃ sabbantaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti evaṃ

saṅkhitteneva imasmiṃ attabhāve rūpaṃ pariggahetvā tathā manāyatanadveva

dhammāyatanekadesañca nāmanti pariggahetvā iti idaṃ ca nāmaṃ idaṃ ca rūpaṃ idaṃ

vuccati nāmarūpanti saṅkhepato nāmarūpaṃ [PTS Page 591] [\q 591/] vavatthapeti, sace

panassa tena tena mukhena rūpaṃ pariggahetvā arūpaṃ parigaṇhato sukhumattā arūpaṃ na

upaṭṭhāti, tena dhuranikkhepaṃ akatvā rūpameva punappuna sammasitabbaṃ manasi

kātabbaṃ pariggahetabbaṃ vavatthapetabbaṃ. Yathā yathā hissa rūpaṃ suvikkhālitaṃ hoti

nijjaṭaṃ suparisuddhaṃ, tathā tathā tadārammaṇā arūpadhammā sayameva pākaṭā honti;

yathāhi cakkhumato purisassa aparisuddhe ādāse mukhanimittaṃ olokentassa nimittaṃ na

paññāyati, so nimittaṃ na paññāyatīti na ādāsaṃ chaḍḍeti, atha kho naṃ punappuna

parimajjati, tassa visuddhe ādāse nimittaṃ saya meva pākaṭaṃ hoti, yathā ca telatthiko

tilapiṭṭhaṃ doṇiyaṃ ākiritvā udakena paripphosetvā ekavāraṃ dvevāraṃ pīḷanamattena tele

anikkhamante na tilapiṭṭhaṃ chaḍḍeti, atha kho naṃ punappuna uṇhodakena

paripphosetvā madditvā pīḷeti, tassevaṃ karoto vippasannaṃ tilatelaṃ nikkhamati;, yathāvā

pana udakaṃ pasādetukāmo katakaṭṭhiṃ gahetvā anto ghaṭe hatthaṃ otāretvā ekadvevāre

ghaṃsanamattena udake avippasīdante na katakaṭṭhiṃ chaḍḍeti, atha kho naṃ punappunaṃ

ghaṃsati. Tassevaṃ karontassa kalalakaddamaṃ sannisidati, adakaṃ acchaṃ hoti

vippasannaṃ, eva mevaṃ tena bhikkhunā dhuranikkhepaṃ akatvā rūpameva punappunaṃ

sammasitabbaṃ manasi kātabbaṃ pariggahetabbaṃ vavatthapetabbaṃ. Yathā yathāhissa rūpaṃ

suvikkhālitaṃ hoti nijjaṭaṃ suparisuddhaṃ, tathā tathā tappaccanīkakilesā sannisīdanti,

kaddamūpari udakaṃ viya cittaṃ pasannaṃ hoti, tadārammaṇā arūpadhammā sayameva

pākaṭā honti, evaṃ aññābhipi ucchuvoragoṇadadhimacchādīhi upamāhi aya mattho

pakāsetabbo. Evaṃ suvisuddharūpapariggahassa panassa arūpadhammā tīhākārehi

apaṭṭhahanti phassavasena vā vedanāvasena vā viññāṇavasena vā. Kathaṃ? Ekassa tāva

"paṭhavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā"ti ādinā nayena dhātuyo pariggaṇhantassa paṭhamābhini

pāto phasso, taṃsampayuttā vedanāvedanākkhavdho, saññā saññākkhavdho, saddhiṃ

phassena cetanā saṅkhārakkhandho, cittaṃ viññāṇakkhāndhoti [PTS Page 592] [\q 592/]

upaṭṭhāti, tathā kese paṭhavīdhātu kakkhaḷa lakkhaṇā paṭhamābhinipāto phasso,

taṃsampayuttā vedanā vedanākkhando, saññā saññākkhavdho, saddhiṃ phassena cetanā

saṅkhārakkhavdho, cittaṃ viññāṇakkhandhoti upaṭṭhāti, assāsa passāse paṭhavīdhātu

kakkhaḷalakkhaṇāti paṭhamā bhinipāto phasso, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho

paṭhamābhinipāto phasso, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhavdho,

saddhiṃ phassena cetanā saṅkhārakkhandhā,

[SL Page 445] [\x 445/]

Cittaṃ viññāṇakkhavdhoti upaṭṭhāti, evaṃ arūpadhammā phassavasena upaṭṭhahanti.

Ekassa paṭhavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā, tadārammaṇa rasānubhavanakavedanā

vedanākkhandho, taṃsampayuttāsaññā saññākkhavdho. Taṃ sampayutto phasso ca cetanā

ca saṅkhā rakkhavdho, taṃ sampayuttaṃ cittaṃ viññāṇakkhavdhoti upaṭṭhāti. Tathā kese

paṭhavīdhā kakkhaḷalakkhaṇā paṭhamābhini pato phasso, taṃsampayuttā vedanā

vedanākkhandho, saññā saññākkhadho, saddhiṃ phassena cenā saṅkhārakkhavdho, cittaṃ

viññāṇakkhandhoti upaṭṭhāti, assāsapassāse paṭhavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇāti

tadārammaṇarasānu bhavanaka vedanā vedanākkhavdho saññā saññākkhandho, saddhiṃ

phassena cetanā saṅkhārakkhavdho, cittaṃ viññāṇakkhavdhoti upaṭṭhāti, taṃsampayuttaṃ

citta viññāṇakkhavdhoti upaṭṭhāti. Evaṃ vedanāvasena arūpadhammā upaṭṭhahanti.

Aparassa paṭhavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇāti ārammaṇapaṭivijānanaṃ viññāṇaṃ

viññāṇakkhāndho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhandho, saññā saññākkhāndho, phasso

ca cetanā ca saṅkhārakkhavdhoti upaṭṭhāti. Tathā kese paṭhavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā

paṭhamābhinipāto phasso, taṃsampayuttāvedanā vedanākkhavdho, saññā saññākkhandho,

saddhiṃ phassena cetanā saṅkhārakkhandho, cittaṃ viññāṇakkhavdhoti upaṭāti,

assāsapassāse paṭhavī dhātu kakkhaḷalakkhaṇāti ārammaṇavījānanaṃ viññāṇaṃ

viññāṇakkhavdho, taṃsampayuttā vedanā vedanākkhavdho, saññā saññākkhandho, phasso

cetanā ca saṅkhārakkhavdhoti upṭhāti. Evaṃ viññāṇavasena arūpadhammā upaṭṭhahanti.

Eteneva upāyena kammasamuṭṭhāne kese paṭhavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇāti ādīnā nayena

dvācattāḷīsāya dhātuṭṭhosesu catunnaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ vasena sesesu ca

cakkhudhātuādisu rūpapariggahamukhesu sabbaṃ nayabhedaṃ anugantvā yojanā kātabbā.

Yasmā ca evaṃ suvisuddharūpaparigga hasseva tassa arūpadhammā tīhākārehi pākaṭā honti,

tasmā suvisuddharūpapariggaheneva arūpapariggahāya yogo kātabbo, na itarena. Sacehi

ekasmiṃ vā rūpadhamme upaṭṭhite dvīsu vā rūpaṃ pahāya arūpapariggahaṃ ārahati.

Kammaṭṭhānato parihāyati, paṭhavī kasiṇabhāvanāya vuttappakārā pabbateyyā [PTS Page

593] [\q 593/] gāmī viya; suvisuddharūpa pariggahassa pana arūpapariggahāya yogaṃ

karoto kammaṭṭhānaṃ vundiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti. So evaṃ phassādīnaṃ vasena

upaṭṭhite cattāro arūpino khavdhe nāmanti, tesaṃ ārammaṇa bhūtāni cattāri mahābhūtāni

catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpaṃ rūpanti vavatthapeti. Iti aṭṭhārasa dhātuyo

dvādasāyatanāni pañcakkhavdhāti sabbepi tebhumake dhamme khaggena samuggaṃ vivara

māno viya yamakatālakkhandhaṃ1 phālayamāno viya ca nāmañca rūpaṃ cāti dvedhā

vavatthapeti, nāmarūpamattato uddhaṃ añño satto vā puggalo vā devo vā brahmā vā

natthīti niṭṭhaṃ gacchati. So evaṃ yāthāvasarasato nāmarūpaṃ vavatthapetvā suṭṭhutaraṃ

satto puggaloti imissā lokasamaññāya pahānatthāya sattasammohassa samatikkamatthāya

asammohabhumiyaṃ cittaṃ ṭhapanatthāya sambahula suttanta

1. Ma. 1. Yamakatālakandaṃ

[SL Page 446] [\x 446/]

Masena nāmarūpamattamevidaṃ, na satto na puggalo atthiti eta matthaṃ saṃsavdetvā

vavatthapeti. Vuttaṃ hetaṃ: -

Yathāpi aṅgasambhārā hoti saddoratho iti.

Evaṃ khandhesu santesu hoti sattoti sammutīti.

Aparampi vuttaṃ: - " seyyathāpi āvuso kaṭṭhañca paṭicca valliñca paṭicca mattikañca

paṭicca tiṇañca paṭicca ākāso parivārito agārantveva saṅkhaṃ gacchatī, evameva kho āvuso

aṭṭhiñca paṭicca nahāruñca paṭicca maṃsañca paṭicca cammañca paṭicca ākāso parivārito

rūpantveva saṅkhaṃ gacchatī"ti. [A] aparampi vuttaṃ: -

Dukkhameva hi sambhoti dukkhaṃ tiṭṭhati vetti ca,

Nāññatra dukkhā sambhoti nāññaṃ dukkhā nirujjhatīti.

Evaṃ anekasatehi suttantehi nāmarūpameva dīpitaṃ, na satto, na puggalo; tasmā yathā

akkha cakka pañjara īsādīsu aṅgasambhāresu ekenākārena saṇītesu rathoti vohāra mattaṃ

hoti, paramatthato ekekasmiṃ aṅge upaparikkhiyamāne ratho nāma natthi, yathā ca

kaṭṭhādīsu gehasambhāresu ekenākārena ākāsaṃ parivāretvāṭhitesu gehanti vohāramattaṃ

hoti, paramatthato gehaṃ nāma natthi, yathā ca aṅguliaṅguṭṭhādīsu ekenākārena ṭhitesu

[PTS Page 594] [\q 594/] muṭṭhitī vohāramattaṃ hoti, doṇitanti ādisu vīnāti,

hatthiassādisu senāti, pākāragehagopurādīsu nagaranti, khavdhasākhāpalāsādisu

ekenākārena ṭhitesu rukkhoti vohāra mattaṃ hoti, paramatthato ekekasmiṃ avayave

upaparikkhiyamāne rukkho nāma natthi, evamevaṃ pañcasu upādānakkhandhesu sati satto

puggaloti vohāramattaṃ hoti, paramatthato ekekasmiṃ dhamme upaparikkhiyamāne asmiti

vā ahanti vāti gāhassa vatthubhuto satto nāma natthi; paramatthato pana

nāmarūpamattameva atthiti evaṃ passatopihi dassanaṃ yathābhūtadassanaṃ nāma hoti. Yo

panetaṃ yathābhūtadassanaṃ pahāya satto atthiti gaṇhāti, so tassa vināsaṃ anujāneyya

avināsaṃ vā. Avināsa anujānanto sassate patati, vināsaṃ anujānantoucchede patati. Kasmā?

Khīranvayassa dadhino viya tadanvayassa aññassa abāvato, so sassato sattoti gaṇhanto

olīyati nāma; uccijjatiti gaṇhanto atidhāvati nāma. Tenāha bhagavā: - "dvīhi bhikkhave

diṭṭhigatehi pariyuṭṭhitā devamanussā olīyanti eke, atidhāvanti eke, cakkhumantova

passanti. Kathaṃ ca bhikkhave olīyanti eke? Bhavā rāmā bhikkhave devamanussā bhavaratā

bhavasammuditā, tesaṃ bhavanirodāya dhamme desiyamāne cittaṃ na pakkhandati

nappasīdati na

[A] majjhimanikāya mahāhatthipadopamasutta.

[SL Page 447] [\x 447/]

Sanniṭṭhati nādhimuccati, evaṃ kho bhikkhave oliyanti eke. Kathañca bhikkhave atidhāvanti

eke? Bhaveneva kho paneke aṭṭhiyamānā harāyamānā jigucchamānā vibhavaṃ abhinavdanti

yato kira bho ayaṃ attā kāyassa bhedā uccijjati vinassati na hoti parammaraṇā etaṃ santaṃ

etaṃ paṇītaṃ etaṃ yāthāvanti, evaṃ kho bhikkhave atidhāvanti eke. Kathaṃ ca bhikkhave

cakkhumantova passanti? Idha bhikkhave bhikkhu bhūtaṃ bhūtato passati bhūtaṃ bhūtato

disvā bhūtassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti, evaṃ kho bhikkhave

cakkhumanto passantī"ti tasmā yathā dāruyantaṃ suññaṃ nijjivaṃ nirīhakaṃ, atha ca pana

dārurajjukasamāyogavasena gacchatipi tiṭṭhatipi [PTS Page 595] [\q 595/] saīhakaṃ

savyāpāraṃ viya khāyati, evamidaṃ nāma rūpampi suññaṃ nijajivaṃ nirīhakaṃ, atha ca pana

aññamaññasamā yogavasena gacchatipi tiṭṭhatipi saīhakaṃ savyāpāraṃ viya khāyatīti

daṭṭhabbaṃ. Tenāhu porāṇā: -

Nāmañca rūpañca idhatthi saccato

Na hettha satto manujo ca vijjati,

Suññaṃ idaṃ yantamivābhisaṅkhataṃ

Dukkhassa puñjo tiṇakaṭṭhasādisoti.

Na kevalañcetaṃ dāruyantupamāya, aññāhipi naḷakalāpiādīhi apamāhi vibhavetabbaṃ.

Yathā hi dvīsu naḷakalāpisu aññamaññaṃ nissāya ṭhapitāsu ekā ekissā uppatthambho hoti.

Ekissā patamā nāya itarāpi patati, evamevaṃ pañcavokārabhave nāmarūpaṃ añña

maññaṃnissāya pavattati, ekaṃ ekassa upatthambho hoti, maraṇa vasena ekasmiṃ

patamāneitarampi patati, tenāhu porāṇā: -

Yamakaṃ nāmarūpañca ubho añññenissitā,

Ekasmiṃ bhijjamānasmiṃ ubho bhijjanti paccayāti.

Yathāca daṇḍābhihataṃ bheriṃ nissāya sadde pavattamāne aññābherī añño saddo, bherī

saddā asammīssā bherī saddena suññā, saddo bheriyā suñño, evamevaṃ

vatthudvārārammaṇasaṅkhātaṃ rūpaṃ nissāya nāme pavattamāne aññaṃ rūpaṃ, aññaṃ

nāmaṃ, nāma rūpā asammissaṃ nāmaṃ rūpena suññaṃ, rūpaṃ nāmena suññaṃ, apica kho

bheriṃ paṭicca saddo viya rūpaṃ paṭicca nāmaṃ pavattati.

Tenāhu porāṇā: -

Na cakkhuto jāyare phassapañcamā

Na rūpato no ca ubhinnamantarā,

Hetuṃ paṭicca pabhavanti saṅkhatā

Yathāpi saddo pahaṭāya bheriyā.

[SL Page 448] [\x 448/]

Na sotato jāyare phassapañcamā

Na saddato no ca ubhinnamantarā,

Hetuṃ paṭicca pabhavanti saṅkhatā

Yathāpi saddo pahaṭāya bheriyā,

Na ghāṇato jāyare phassapañcamā

Na gandhato ne ca ubhinnamantarā,

Hetuṃ paṭicca pabhavanti saṅkhatā

Yathāpi saddo pahaṭāya bheriyā

Na jivhato jāyare phassapañcamā

Na rasato no ca ubhinnamantarā

Hetuṃ paṭicca pabhavanti saṅkhatā yathāpi saddo pahaṭāya bheriyā. [PTS Page 596] [\q

596/]

Na kāyato jāyare phassapañcamā

Na phassato no ca ubhinnamantarā,

Hetuṃ paṭicca pabhavanti saṅkhatā

Yathāpi saddo pahaṭāya bheriyā.

Na vatthurūpā pabhavanti saṅkhatā

Na cāpi dhammāyatanehi niggatā,

Hetuṃ paṭicca pabhavanti saṅkhatā

Yathāpi saddo pahaṭāya bheriyāti.

Apicettha nāmaṃ nittejaṃ na sakena tejena pavattituṃ sakkoti na khādati na pivati na

vyāharati na iriyāpathaṃ kappeti, rūpampi nittejaṃ na sakena tejena pavattituṃ sakkoti, na

hī tassa khāditukāmatā na pivitukāmatā na vyāharitukāmatā na iriyā pathaṃ

kappetukāmatā, athakho nāmaṃ nissāya rūpaṃ pavattati, rūpaṃ nissāya nāmaṃ pavattati,

nāmassa khāditukāmatāya pipitukāma tāya vyāharitukāmatāya iriyāpathaṃ

kappetukāmatāya sati rūpaṃ khādati pivati vyāharati iriyāpathaṃ kappeti, imassa

panatthassa vibhāvanatthāya imaṃ upamaṃ udāharanti: - yathā jaccavdho ca pīṭhasappī ca

disā pakkamitukāmā assu, jaccavdho pīṭhasappiṃ evamāha "ahaṃ kho bhaṇe sakkomi

pādehi pādakaraṇīyaṃ kātuṃ natthi ca me cakkhūni yehi samavisamaṃ passeyyaṃ"ti.

Pīṭhasappīpi jaccavdhaṃ evamāha "ahaṃ kho bhaṇe sakkomi cakkhunā cakkhukaraṇiyaṃ

kātuṃ natthi ca me pādāni yehi abhikkameyyaṃ vā paṭikkameyyaṃ vā"ti. So tuṭṭhahaṭṭho

jaccavdho pīṭhasappiṃ aṃsakūṭaṃ āropesi, pīṭhasappi jaccavdhassa aṃsakūṭe nisīditva

evamāha: vāmaṃ vuñca dakkhiṇaṃ gaṇha, dakkhinaṃ muñca vāmaṃ gaṇhā"ti. Tattha

jaccavdhopi nittejo dubbalo na sakena tejena sakena balena gacchati, pīṭhasappīpi nittejo

dubbalo na sakena tejena sakena ilena gacchati, na ca tesaṃ aññamaññaṃ nissāya gamanaṃ

nappavattati, evameva nāmampi nittejaṃ na sakena tejena uppajjati, na tāsu tāsu kiriyāsu

pavattati, rūpampi nittejaṃ na sakena tejenauppajjati, na tāsu tāsu kiriyāsu pavattati, na ca

tesaṃ aññamaññaṃ nissāya uppatti vā pavatti vā na hoti. Tenetaṃ vuccati: -

Na sakena ilena jāyare nopi sakena balena tiṭṭhare,

Paradhammavasānuvattino jāyare saṅkhatā attadubbalā. [PTS Page 597] [\q 597/]

Parapaccayato ca jāyare paraārammaṇato samuṭṭhitā,

Ārammaṇapaccayehi ca paradhammehi cime pabhāvitā.

Yathāpi nāvaṃ nissāya manussā yanti aṇṇave,

Evameva rūpaṃ nissāya nāmakāyo pavattati.

Yathā ca manusse nissāya nāvā gacchati aṇṇave

Evameva nāmaṃ nissāya rūpakāyo pavattati.

Ubho nissāya gacchanti manussā nāvā ca aṇṇave,

Evaṃ nāmañca rūpañca abho aññoññanissitāti.

Evaṃ nānānayehi nāmarūpaṃ vavatthāpayato sattasaññaṃ abhibhavitva asammohabhumiyaṃ

ṭhitaṃnāmarūpānaṃ yāthāvadassanaṃ diṭṭhi visuddhīti veditabbaṃ.

Nāmarūpavavatthānantipi saṅkhāraparicchedo tipi etasseva adhivacanaṃ

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Paññābhāvanādhikāre

Diṭṭhivisuddhi niddeso nāma

Aṭṭhārasamo paricchedo. [PTS Page 598] [\q 598/]

19.

Kaṅkhāvitaraṇa visuddhi niddeso.

Etasseva pana nāmarūpassa paccayapariggahaṇena tīsu addhāsu kaṅkhaṃ vitaritvā ṭhitaṃ

ñāṇaṃ kaṅkhāvitaraṇavisuddhi nāma, taṃ sampādetukāmo bhikkhu yathā nāma kusalo

bhisakko rogaṃ disvā tassa samuṭṭhānaṃ pariyesati, yathā vā pana anukampako puriso

daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ rathikāya nipannaṃ disvā kassa nu kho ayaṃ

puttakoti tassa mātāpitaro āvajjati, evameva tassa nārūpassa hetupaccayapariyesanaṃ āpajjati,

so āditova iti paṭisadvikkhati " na tāvidaṃ nāmarūpaṃ ahetukaṃ, sabbatthasabbadā sabbesaṃ

ca ekasadisabhāvāpattito. Na issarādihetukaṃ, nāmarūpato uddhaṃ issarādīnaṃ abhāvato.

Yepi nāmarūpa mattameva issarādayoti vadanti, tesaṃissarādisaṅkhāta nāmarūpassa

ahetukabhāvāpattito. Tasmā bhavitabbamassa hetupaccayehi, kenukho te"ti. So evaṃ

nāmarūpassa hetupaccaye āvajjetvā imassa tāva rūpakāyassa evaṃ hetupaccaye pariganhāti:

ayaṃ kāyo nibbattamāno neva uppalapadumapuṭhḍarīkasogavdhikādīnaṃ abbhantare

nibbattati, na maṇimuttākarādīnaṃ. Athakho āmāsa

[SL Page 450] [\x 450/]

Pakkāsayānaṃ antare udarapamalaṃ pacchato piṭṭhikaṇṭakaṃ purato katvā

antaantaguṇaparivārito sayampi duggandhajegucchapaṭikkūlo duggavdhajegucchapaṭikkūle

paramasambādhe okāse pūtimacchapūti kuṇapapūtikummāsaoḷigallacavdanikādisu kimi

viya nibbattati, tassevaṃ nibbattamānassa avijjātaṇhāupādānaṃ kammanti [PTS Page 599]

[\q 599/] ime cattaro dhammā. Nibbattakattā hetu, āharo upatthambhakattā paccayoti

padvadhammā hetupaccayā honti, tesupi avijjādayo tayo imassa kāyassa mātā viya

dārakassa upanissayā honti. Kammaṃ pitā viya puttassa janakaṃ, āhāro dhātī viya dārakassa

sandhāra koti, evaṃ rūpakāyassa paccayapariggahaṃ katvā puna: "cakkhuñca paṭicca rūpe ca

uppajjati cakkhuviññāṇaṃ"ti[a] ādīnā nayena nāma kāyassa paccayapariggahaṃ karoti,

soevaṃ paccayato nāmarūpassa pavattiṃ disvā yathā idaṃ etarahi, evaṃ atītepi addhāne

paccayato pavattittha; anāgatepi paccayato pavattissatīti samanupassati. Tassevaṃ

samanupassato yā sā pubbantaṃ ārabbha " ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ, na nu kho

ahosiṃ atītamaddhānaṃ, kinnukho ahosiṃ atitamaddhānaṃ, kathaṃ nu kho ahosiṃ

atītamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ atīta maddhānaṃ"ti[b] padvavidhā

vicikicchā vuttā, yāpi aparantaṃ ārabba "bhavissāmi nukho ahaṃ anāgata maddhānaṃ, na nu

kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ, kinnukho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ, kathaṃ

nukhobhavissāmi anāgatamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho ahaṃ

anāgatamaddhānaṃ"ti[b] padvavidhā vicikicchā vuttā, yāpi paccuppannaṃ ārabbha 'etarahi

vāpana paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kathaṃkathi hoti, ahaṃ nu khosmi no nu khosmi

kinnu khosmi kathaṃ nu khosmi ayaṃ nu kho satto kuto āgato so kuhiṃgāmī

bhavissatī"ti[b] chabbidhā vicikicchā vuttā, sā sabbā pahīyati. Aparo

sādhāraṇāsādhāraṇavasena duvidho hi nāmassa paccayo sādhāraṇo asādhāraṇo ca, tattha

cakkhādīni cha dvārāni rūpādīni cha ārammaṇāni nāmassa sādhāraṇe paccayo, kusalādi

bhedato sabbappakārassopi tato pavattito. Manasikārādīko asādhāraṇo, yonisomanasikāra

saddhammasavaṇādiko hi kusalasseva hoti, [PTS Page 600] [\q 600/] viparīto

akusalassa, kammādiko vipākassa, bhavaṅgādiko kiriyassātī. Rūpassa pana kammaṃ cittaṃ

utu āhāroti ayaṃ kammādiko catubbidho paccayo, tattha kammaṃ atīta meva

kammasamuṭṭhānassa rūpassa paccayo hoti, cittaṃ cittasamuṭṭhānassa uppajjamānaṃ,

utuāhārā utuāhārasamuṭṭhānassa ṭhitikkhaṇe paccayā hontati evameko nāmarūpassa

paccayapariggahaṃ karoti. So evaṃ paccayato nāmarūpassa pavattiṃ disvā yathā

[A.] Majjhimanikāya -madhupiṇḍikasutta. [B.] Majjhimanikāyasabbāsavasutta.

[SL Page 451] [\x 451/]

Idaṃ etarahi, evaṃ atītepi addhāne paccayato pavattittha; anāgatepi paccayato pavattissatīti

samanupassati. Tassevaṃ samanupassato vuttanayeneva tīsupi addhāsu vicikicchā pahīyati.

Aparo tesaṃ yeva nāmarūpasaṅkhātānaṃ saṅkhārānaṃ jarappattiṃ jiṇṇānaṃ ca bhaṅgaṃ disvā

idaṃ saṅkhārānaṃ jarāmaraṇaṃ nāma jātiyā sati hoti. Jāti bhave sati, bhavo upadāne sati,

upādānaṃ taṇhāya sati, taṇhā vedānaya sati, vedanā phasse sati, phasso saḷāyatane sati,

saḷāyatanaṃ nāmarūpe sati, nāmarūpaṃ viññāṇe sati, viññāṇaṃ saṅkhāre sati, saṅkhārā

avijjāya satīti evaṃ paṭiloma paṭiccasamuppādavasena nāmarūpassa paccayapariggahaṃ

karoti. Athassa vuttanayeneva vicikicchā pahīyati. Aparo iti kho avijjāpaccayā saṅkhārāti

pubbe vitthāretvā dassitaanuloma paṭiccasamuppādavaseneva nāmarūpassa

paccayapariggahaṃ karoti, athassa vuttanayeneva kaṃkhā pahīyati. Aparo

purimakammabhavasmiṃ moho avijjā, āyuhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ

upādānaṃ, cetanā bhavoti ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṃ idha paṭisandhiyā

paccayā. Idha paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phūṭṭho phasso,

vedayitaṃ vedanāti ime padva dhammā idhūpapattibhavasmiṃ pure katassa kammassa

paccayā, idha paripakkattā āyatanānaṃ moho avijjā āyuhanā saṅkhārā, nikanti taṇhā,

upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavoti ime pañca dhammā idha kammabhavasmiṃ āyatiṃ

paṭisandhiyā paccayāti evaṃ kammavaṭṭavipākavaṭṭavasena nāmarūpassa

paccayapariggahaṃ karoti. [PTS Page 601] [\q 601/] tattha catubbidhaṃ kammaṃ,

diṭṭhadhammavedanīyaṃ upapajjavedaniyaṃ aparāpariyavedaniyaṃ1 ahosi kammanti. Tesu

ekajavana vīthiyaṃ sattasu cittesu kusalā vā akusalā vā paṭhamajavanacetanā

diṭṭhadhammavedaniyakammaṃ nāma, taṃ imasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ deti, tathā

asakkontaṃ pana "ahosikammaṃ, nāhosi kamma vipāko, nabhavissati kammavipāko, natthi

kammavipāko"ti[a] eva massa tikassa vasenaahosikammaṃ nāma hoti. Atthasādhikā pana

sattamajavanacetanā upapajjavedaniyakammaṃ nāma, taṃ anantare attabhāve vipākaṃ deti,

tathā asakkontaṃ vuttanayeneva ahosikammaṃ nāma hoti. Ubhinnaṃ antare pañca javanace

tanā aparāpariyavedaniyakammaṃnāma, taṃ anāgato yadā okāsaṃ labhati, tadā vipākaṃ deti;

sati saṃsārappavattiyā ahosi kammaṃ nāma na hoti. Aparampi catubbidhaṃ kammaṃ,

yaggarukaṃ yabbahulaṃ yadāsannaṃ kaṭattāvāpanakammanti. Tattha kusalaṃ vā hotu

akusalaṃ vā garukāgarukesu yaṃ karukaṃ mātughātādikammaṃ vā haggata kammaṃ vā

tadeva paṭhamaṃvipaccatī, tathā bahulābahulesupi yaṃ bahulaṃ

1. Ma. Aparapariyāyavedaniyaṃ. [A.] Paṭṭhānapāli- kammakathā.

[SL Page 452] [\x 452/]

Hoti susilyaṃ vā dussīlyaṃ vā, tadeva paṭhamaṃ vipaccati. Yadā sannaṃ nāma

maraṇakāleanussaritakammaṃ, yaṃ hi āsannamaraṇo anussarituṃ sakkoti, teneva uppajjati,

etehi pana tīhā muttaṃ punappuna laddhāsevanaṃ kaṭattāvāpanakammaṃ kāma hoti, tesaṃ

abhāve taṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati. Aparampi catubbidhaṃ kammaṃ, janakaṃ

upatthambhakaṃ upapīḷakaṃ upaghātakanti. Tattha janakaṃ nāma kusalampi hoti

akusalampi, taṃ paṭisandhiyampi pavattepi rūpārūpa vipākakkhavdhe janeti.

Upatthambhakaṃ pana vipākaṃ janetuṃ na sakkoti, añññena kammena dinnāya

paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanakasukhadukkhaṃ upatthambheti, addhānaṃ pavatteti.

Upapīḷakaṃ aññena kammena dinnāya paṭisandhiyā janitevipāke

uppajjanakasukhadukkhaṃ pīḷeti bādheti addhānaṃ pavattituṃ na deti. Upaghātakaṃ pana

sayaṃ kusalampi akusalampi samānaṃ [PTS Page 602] [\q 602/] aññaṃ dubbala kammaṃ

ghātetvā tassa vipākaṃ paṭibahetvā attano vipākassa okāsaṃ karoti, evaṃ pana kammena

kate okāse taṃ vipākaṃ uppannaṃ nāma vuccati. Iti imesaṃ dvādasannaṃ kammānaṃ

kammantaraṃ ceva vipākantaraṃ ca buddhānaṃ kammavipākañṇasseva yāthāvasarato

pākaṭaṃ hoti, asādhāraṇaṃ

Sāvakehi; vipassa kena pana kammantaraṃ ca vipākantaraṃ ca ekadesato jānitabbaṃ, tasmā

ayaṃ mukhamattadassanena kammaviseso pakāsitoti. Iti imaṃ dvādasavidhaṃ kammaṃ

dammavaṭṭe pakkhipitvā evameko kammavaṭṭa vipākavaṭṭavasena nāmarūpassa

paccayapariggahaṃkaroti, so evaṃ kammavaṭṭavipākavaṭṭavasena paccayato nāmarūpassa

pavattiṃ disvā yathā idaṃ etarahi, evaṃ atītepi addhāne kammavaṭṭavipākavaṭṭa vasena

paccayato pavattittha, anāgatepi kammavaṭṭavipākavaṭṭa vaseneva paccato pavattissati. Iti

kammañceva kamma vipāko ca kammavaṭṭañca vipākavaṭṭañca kammapavattañca vipāka

pavattañca kammasantati ca vipākasantati ca kiriyā ca kiriyā phalañca: -

Kammā vipākā vattanti vipāko kammasambhavo,

Tasmā punabbhavo hoti evaṃ loko pavattatīti.

Samanupassati, tassevaṃ samanupassato yā sā pubbantādayo ārabbha "ahosiṃ nu kho

aha"nti ādinā nayena vuttā soḷasa vidhā vicikicchā, sā sabbā pahīyati.

Sabbabhavayonigatiṭṭhitinivāsesu hetuphalasambandhavasena pavattamānaṃ

nāmarūpamattameva khāyati, so neva kāraṇato uddhaṃ kārakaṃ passati, na

vipākappavattito uddhaṃ vipākapaṭisaṃvedadaṃ, kāraṇe pana sati kārakoti vipākappa

vattiyā sati paṭisaṃvedakoti samaññāmattena paṇḍitā voharanticcevassa sammappaññāya

sudiṭṭhaṃ hoti. Tenāhu porāṇā: -

[SL Page 453] [\x 453/]

Kammassa kārako natthi vipākassa ca vedako,

Suddhammā pavattanti evetaṃ sammadassanaṃ.

Evaṃ kamma vipāke ca vattamāne sahetuke,

Bījarukkhādikānaṃ va pubbā koṭi na ñāyati.

Anāgatepi saṃsāre appavattaṃ na dissati.

Etamatthamanaññāya titthiyā asayaṃvasī. [PTS Page 603] [\q 603/]

Sattasaññaṃ gahetvāna sassatucchedadassino,

Dvāsaṭṭhīdiṭṭhiṃ gaṇhanti aññamaññaṃ virodhitā.

Diṭṭhibandhanabaddhā te taṇhāsotena vuyhare,

Taṇhāsotena vuyhantā na tedukkhā pamuccare.

Evametaṃ abhiññāya bhikkhu buddhassa sāvako,

Gambhīraṃ nipuṇaṃ suññaṃ paccayaṃ paṭivijjhati.

Kammaṃ natthi vipākamhi pāko kamme na vijjati,

Aññamaññaṃ ubho suññā na ca kammaṃ vinā phalaṃ.

Yathā na suriye aggi na maṇimhi na gomaye,

Na tesaṃ bahi so atthi sambhārehi ca jāyati.

Tathā na anto kammassa vipāko upalabbhati,

Bahiddhāpi na kammassa na kammaṃ tattha vijjati.

Phalena suññakaṃ kammaṃ phalaṃ kamme na vijjati,

Kammañca kho upādāya tato nibbattatī phalaṃ.

Na hettha devo na brahmā saṃsārassatthi kārako,

Suñña dhammā pavattanti hetusambhārapaccayāti.

Tassevaṃ kammavaṭṭavipākavaṭṭavasena nāmarūpassa paccaya pariggahaṃ katvā tīsu

addhāsu pahīnavicikicchassa sabbe atītānāgata paccuppannā dhammā cūtipaṭisandhivasena

viditā honti, sāssa hoti ñātapariññā. So evaṃ pajānāti: ye atīto kammapaccayā nibbattā

khandhā, te tatthava niruddhā; atītakammapaccayā pana imasmiṃ bhave aññe khandhā

nibbattā; atītabhavato imaṃ bhavaṃ āgato ekadhammopi natthi, imasmiṃ bhave

kammapaccayena nibbattā khandhā nirujjhissanti, punabbhave añño nibbattissanti, imamhā

bhavā punabbhavaṃ ekadhammopi na gamissati; apica kho yathā na ācariya mukhato

sajjhāyo antevāsikasasa mukhaṃ pavisati, na ca tappaccayā tassa mukhe sajjhāyo na vattati;1

na dūtena manto dakaṃ pītaṃ rogino udaraṃ pavisati, na ca tassa tappaccayā rogo

1. Ma. 1. Nappavattati.

[SL Page 454] [\x 454/]

Na vūpasammati, na mūkhe maṇḍanavidhānaṃ ādāsatalādisu mukhanimittaṃ gacchati, na

ca tattha tappaccayā maṇḍanavidhānaṃ na paññāyati, na ekissā vaṭṭiyā dīpasikhā aññaṃ

vaṭṭiṃ saṅkamati. Na ca tattha tappaccayā dīpasikhā na nibbattatī, evameva na

atītabhavato imaṃ bhavaṃ, ito vā punabbhavaṃ [PTS Page 604] [\q 604/] koci dhammo

saṅkamati, na ca atītabhave khandhāyatanadhātupaccayā idha, idha vā

khandhāyatanadhātupaccayā punabbhave khandhayatanadhātuyo na nibbattantīti.

Yatheva cakkhuviññāṇaṃ manodhātu anantaraṃ,

Na ceva āgataṃ nāpi na nibbattaṃ anantaraṃ.

Tatheva paṭisavdimhi vattate cittasantati.

Purimaṃ bhijjatī cittaṃ pacchimaṃ jāyatī tato.

Tesaṃ antarikā natthi vīci tesaṃ na vijjati,

Na cito gacchati kiñci paṭisandhi ca jāyatīti.

Evaṃ cutipaṭisandhivasona viditasabbadhammassa sabbākārena nāma rūpassa

paccayapariggahaṇe ñāṇaṃ thāmagataṃ hoti, soḷasavidhākaṅkhā suṭṭhutaraṃ pahīyati, na

kevalaṃ ca sā evaṃ, satthari kaṅkhatiti ādinayappavattā aṭṭhavidāpi kaṅkhā pahīyatiyeva.

Dvāsaṭṭhīdiṭṭhi gatāni vikkhambhanti. Evaṃ nānānayehi nāmarūpassa paccaya

pariggahaṇena tīsu addhāsu kaṅkhaṃ vitaritvāṭhitaṃ ñāṇaṃ kaṅkhā vitaraṇavisuddhīti

veditabbaṃ. Dhammaṭṭhitiñāṇantipi yathābhūtañāṇantipi sammādassanantipi

etassevādhivacanaṃ. Muttaṃ hetaṃ: - "avijjā paccayā saṅkhārā paccayasamuppannā; ubhopete

dhammā paccayā samuppannā"ti[a] paccayā pariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇanti. Anicca

to manasikaronto katame dhamme yathābhūtaṃ pajānāti passati? Kathaṃ sammādassanaṃ

hoti? Kathaṃ tadanvayena sabbe saṅkhārā aniccato sudiṭṭhā honti? Kattha kaṅkhā pahīyati?

Dukkhato samuppannā"ti[a] paccaya pariggahe paññā dhammaṭṭhitiñāṇanti. Anattato

manasikaronto katame dhamme yathābhūtaṃ pajānāti passati kathaṃ sammādassanaṃ hoti?

Kathaṃ tadanvayena sabbe saṅkhārā aniccato sudiṭṭhā honti? Kattha kaṅkhā pahīyatīti?

Aniccato manasikaronto nimittaṃ yathābhūtaṃ pajānāti passati, tena vuccati sammādassanaṃ.

Evaṃ tadatvayena sabbe dhammā anattatosudiṭṭhā honti, ettha kaṅkhā pahīyati; yaṃ ca

yathābhūtaṃ ñāṇaṃ, yaṃ ca sammādassanaṃ, yā ca kaṅkhā vitaraṇā, ime dhammā [PTS Page

605] [\q 605/] nānāṭṭhā nānāvyañjanā, udāhu ekaṭṭhā, vyañjanameva nānanti. Yaṃ ca

yathābhūtaṃ ñāṇaṃ. Yaṃ ca samsādassanaṃ, yā ca kaṅkhā

1. Ma. 1. Etassevavevacanaṃ. [A.] Paṭṭhānapāli - ñāṇakathā.

[SL Page 455] [\x 455/]

Vitaraṇā, ime dhammā ekaṭṭhā vyañjanameva nānanti. Iminā pana ñāṇena samannāgato

vipassako buddhasāsane laṅssāso laṅpatiṭṭho niyatagatiko cullasotāpanno nāma hoti.

Tasmā bhikkhu sadā sato nāmarūpassa sabbaso,

Paccaye pariganheyya kaṅkhā vitaraṇatthikoti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Paññābhāvanādhikāre

Kaṅkhā vitaraṇa visuddhi niddeso nāma

Ekūnavīsatimo paricchedo. [PTS Page 606] [\q 606/]

20.

Maggāmagga ñāṇadassana visuddhi niddeso.

Ayaṃ maggo ayaṃ na maggoti evaṃ maggaṃ ca amaggaṃ ca ñatvā ṭhitaṃ ñāṇaṃ pana

maggāmaggañāṇadassanavisuddhi nāma. Taṃ sampādetu kāmena

kalāpasammasanasaṅkhātāya nayavipassanāya tāva yogo karaṇīyo, kasmā?

Āraddhavipassakassa obhāsādasambhave maggāmagga ñāṇasambhavato;

āraddhavipassakassa hi obhāsādisu sambhutesu maggā maggañāṇaṃhotī, vipassanāya ca

kalāpasammasanaṃ ādi, tasmā etaṃ kaṅkhāvitaraṇānantaraṃuddiṭṭhaṃ. Apica yasmā

tīraṇapariññāya vattamānāya maggāmaggañāṇaṃ uppajjati, tīraṇapariññā ca ñāta

pariññānantarā, tasmāpi taṃ maggāmaggañāṇadassanavisuddhiṃ sampādetukāmena

kalāpasammasane tāva yogo kātabbo. Tatrāyaṃ vinicchayo: tisso hi lokiyapariññāyo

ñātapariññā tīraṇapariññā pahānapariññā ca, yaṃ sandhāya vuttaṃ "abhiññāpaññā ñātaṭṭhe

ñāṇaṃ, pariññā paññā tīraṇaṭṭhe ñāṇaṃ, pahānapaññā pariccāgaṭṭhe ñāṇaṃ"ti. [A] tattha

ruppanalakkhaṇaṃ rupaṃ, vedayita lakkhaṇā vedanāti evaṃtesaṃ tesaṃ dhammānaṃ

paccattalakkhaṇa sallakkhaṇavasena pavattā paññā ñātapariññā nāma. Rūpaṃ aniccaṃ

vedanā aniccāti ādinā nayona tesaṃ yeva dhammānaṃ [PTS Page 607] [\q 607/] sāmañña

lakkhaṇaṃ āropetvā pavattā lakkhaṇārammaṇikavipassanā paññā tīraṇapariññā nāma; tesu

yeva pana dhammesu niccasaññā dipajahanavasena pavattā lakkhaṇārammaṇikavipassanā

paññāpahāna pariññānāma. Tattha saṅkhāraparicchedato paṭṭhāya yāva paccaya pariggahā

ñātapariññāya bhumi, etasmiṃ hi antare dhammānaṃ

[A.] Paṭṭhānapāli- mātikā.

[SL Page 456] [\x 456/]

Paccattalakkhaṇapaṭivedhasseva ādhipaccaṃ hoti. Kalāpasammasanato pana paṭhṭhāya

yāva udayabbayānupassanā tīraṇapariññāya bhumi, etasmiṃ hi antare

sāmaññalakkhaṇapaṭivedhasseva ādhipaccaṃ hoti, bhaṅgānupassanaṃ ādiṅ katvā upari

pahānapariññāya bhumi, tato paṭṭhāya hi aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati,

dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ pajahati, anattato anupassanto attasaññaṃ- nibbivdanto

nandiṃ - virajjanto rāgaṃ- niro dhento samudayaṃ - paṭinissajanto ādānaṃ pajahatīti evaṃ

nicca saññādi pahānasādhikānaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ ādipaccaṃ. Iti imāsu tisu

pariññāsu saṅkhāraparicchedassa ceva paccayapariggahassa ca sādhitattā imānā yoginā

ñātapariññā ca adigatā hoti. Itarā ca adhigantabbā. Tena vuttaṃ: - "yasmā tīraṇapariññāya

vattamānāya maggāmaggañāṇaṃ uppajjati, tīraṇapariññā ca ñāta pariññānantarā. Tasmāpi

taṃ maggāmaggañāṇadassaṇavisuddhiṃ sampā detukāmena kalāpasammasane tāva yogo

kātabbo"ti[a.] Tatrāyaṃ pāḷi: - kathaṃ? "Atītānāgatapaccuppannānaṃ dhammānaṃ

saṅkhipitvā vavatthāne paññāsammasane ñāṇaṃ, yaṃ kiñci rupaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhā vā yaṃ dūrevā santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yā kāci vedāna sammasanaṃ. Ghāṇaviññāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Javhāviññāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Kāya viññāṇaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Manoviññāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ.

Cakkhusamphasso aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Sotasamphasso aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Ghāṇasamphasso aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Javhāsamphasso aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Kāyasamphasso aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Manosamphasso aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Cakkhusamphassajā vedanā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Setasamphassajā

vedanā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Ghāṇasampassajā vedanā aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Javhāsampassajā vedanā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Kāyasampassajā

vedanā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Manosampassajā vedanā aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ.

Rūpasaññā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Saddasaññā aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Gandhasaññā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Rasasaññā

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Phoṭṭhabba saññā aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Dhammasaññā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Rūpasañcetanā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Saddasañcetanā aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Gandhasadvetanā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Rasasañcetanā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Phoṭṭhabbasañcetanā aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Dhammasatenā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Rūpataṇhā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Saddataṇhā aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Gandhataṇhā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Rasataṇhā

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Phoṭṭhabbataṇhā aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Dhammataṇhā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Rūpavitakko aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Saddavitakko aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Gandhavitakko aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Rasavitakko

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Phoṭṭhabbavitakko aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Dhammavitakko aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Rūpavicāro aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Saddavicāro aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Gandhavicāro aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Rasavicāro

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Phoṭṭhabbavicāro aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Dhammavicāro aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Paṭhavīdhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Āpodhātu aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Tejodhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Vāyodhātu aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Ākāsadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Viññāṇadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Paṭhavikasiṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Āpokasiṇaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Tejokasiṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Vāyokasiṇaṃ aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Ākāsakasiṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Viññāṇakasiṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Kesā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Lomā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Nakhā

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Dantā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Taco

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Maṃsaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Naharuṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Aṭṭhi aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Aṭṭhimiñjā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Vakkaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Hadayaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yakanaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Kilomakaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Pihakaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Papphāsaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Antaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Antaguṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Udariyaṃ aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Karīsaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Pittaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Semhaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Pubbo

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Lohitaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Sedo

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Medo aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Assu

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Vasā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Khelo

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Siṃghānikā aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Lasikā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Matthaluṅgaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ.

Cakkhāyatanaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Sotāyatanaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Ghāṇāyatanaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Jivhāyatanaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Kāyāyatanaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Dhammāyatanaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, 8anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Cakkhudhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Rūpadhātu aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Cakkhuviññāṇadhātu; aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Sotadhātu

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Saddadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Sotaviññāṇadhātu; aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Ghāṇadhātu

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Ghandhadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Ghāṇaviññāṇadhātu; aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Jivhādhātu

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Rasadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Javhāviññāṇadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Kāyadhātu

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavattha peti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Phoṭṭhabbadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Kāyaviññāṇadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Manodhātu

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Dhammadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Maneviññāṇadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Cakkhundriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Sotindriyaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Ghāṇindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Jivhindriyaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Kāyindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Manindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Itthindriyaṃ aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Purisindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Jīvitindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Sukhindriyaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Dukkhindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Somanassindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Domanassindriyaṃ aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Upekkhindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Saddhindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Viriyindriyaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Satindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Samādhindriyaṃ aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Paññindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Anaññātaññassāmitindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Aññindriyaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Aññātāvindriyanti aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhate vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

8sammasanaṃ.

Vindriyaṃ kāmadhātu rūpadhātu arūpadhātu, kāmabhavo rūpabhavo arūpa bhavo,

saññābhavo1 asaññābhavo nevasaññānāsaññābhavo, ekavokārabhavo catuvokārabhavo

pañcavokārabhavo,

Paṭhamaṃjhānaṃ sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ dutiyajhānaṃ

sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ tatiyajhānaṃ sabbaṃ rūpaṃ aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ catutthajhānaṃ sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ

Mettācetovimutti , karuṇācetovimutti, muditācetovimutti, upekkhācetovimutti,

ākāsānañcāyatanasamāpatti sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ

viññāṇaṃcāyatanasamāpatti sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ

ākiññāyatanasamāpatti sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ

nvesaññānāsaññāyatanasamāpatti sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ

Avijjā abhiññeyyā saṅkhārā abhiññeyyā, viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, nāmarūpaṃ abhiññeyyaṃ,

saḷāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, phasso abhiññeyo, vedanā abhiññeyyā, taṇhā abhiññeyyā,

upādānaṃ abhiññeyyaṃ, bhavo abhiññeyyo, jati abhiññeyyā, jarāmaraṇaṃ abhiññeyyaṃ"ti.

[A]

Atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā pajahati yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Rūpaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ.

Vedanaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Sagñaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Saṅkhāraṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Viññāṇaṃ aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Cakkhuṃ -pe- jarāmaraṇaṃ -pe- sammasane gñāṇaṃ rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃsaṅtaṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitva va vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; vedānaṃ

-peviññāṇaṃ, cakkhuṃ -pejarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

-penirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ, jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti saṅghipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ anāgatampi aṅdhānaṃ jātipaccayā jarāmaraṇaṃ asati jātiyā nattha

jarāmarananti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ, bhava paccayā jāti

-peavijjāpaccayā saṅkhārā, asati avijjāya natthi saṅkhārāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; atītampi addhānaṃ anāgatampiaddhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā, asatī

avijjāya

[A.] Paṭṭhānapāli - ñāṇakathā.

456 Piṭuve mèda siṭa

Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ vedanā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yā kāci saṃgñā

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ saṃgñā

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yā kāci saṅkhāra atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ saṅkhāra aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yā kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ

dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci cakkhuṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ cakkhuṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci sotaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ sotaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci ghāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ ghāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ samsammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci jivhāyaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ

dūre santike vā, sabbaṃ jivhayaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci kāyaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ kāyaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci manaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ manaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci saddaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ saddaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci gandhaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ gandhaṃaniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci rasaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ rasaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci phoṭṭhabbaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

phoṭṭhabbaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci dhammā

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ dhammā

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci cakkhuviññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ cakkhuviññāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

sotaviññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ sotaviññāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci ghāṇaviññāṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhā vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

ghāṇaviññāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci jivhāviññāṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

jivhāviññāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci kāyaviññāṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

kāyaviññāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci manoviññāṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ va bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

manoviññāṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci cakkhusamphasso atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ cakkhusamphassaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

sotasamphasso atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ sotamphassaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci ghāṇasamphasso

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

ghāṇasamphassaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci jivhāsamphasso

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

jivhāsamphassaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci kāyasamphasso

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

kāyasamphassaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci manosamphasso,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

manesamphasso aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci cakkhusamphassajā vedanā, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā

yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ cakkhusamphassajā vedanā aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci sotasamphassajā vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ sotasamphassaṃ vedanā aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci ghāṇasamphassajā vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ ghāṇasamphassaṃ vedanā aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci jivhāsamphassajā vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ jivhāsamphassajā vedanā aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci kāyasamphassajā vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ kāyasamphassajā vedanā aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci manosamphassajā vedanā, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ manosamphassajā vedanā, aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñcirūpasaññā,

Atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

kiñcirūpasaññā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñcisaddasaññā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

saddasaññā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñcigandhasaññā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

gandhasaññā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci rasasaññā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rasasaññā,

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci phoṭṭhabbasaññā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

phoṭṭhabbasaññā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci dhammasaññā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

Dhammasaññā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci rūpasañcetanā, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ rūpasañcetanā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

saddasañcetanā, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ saddasañcetanā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci gandhasañcetanā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

gandhasañcetanā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci rasasañcetanā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

gandhasañcetanā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci phoṭṭhabbasañcatanā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

phoṭṭhabbasañcetana , aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci dhammasañcetanā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

dhammasañcetanā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci rūpataṇhā, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike

vā, sabbaṃ rūpataṇhā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci saddataṇhā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

saddataṇhā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci ghandhataṇhā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

ghandhataṇhā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci rasataṇhā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rasataṇhā,

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci phoṭṭhabbataṇhā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

phoṭṭhabbataṇhā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci dhammataṇhā,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

dhammataṇhā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci rūpavitakko atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike

vā, sabbaṃ rūpavitakko aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci saddavitakko

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

saddavitakko, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci ghandhavitakko

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

ghandhavitakko, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci rasavitakko,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

rasavitakko, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci phoṭṭhabbavitakko,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

phoṭṭhabbavitakko, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci dhammavitakko,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

Dhammavitakko, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci rūpavicāro, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike

vā, sabbaṃ rūpavicāro aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci saddavicāro,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

saddavicāro, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci ghandhavicāro,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

ghandhavicāro, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci rasavicāro,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rasavicāro,

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci phoṭṭhabbavicāro,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

phoṭṭhabbavicāro, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci dhammavicāro,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

dhammavicāro, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñcipaṭhavīdhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ paṭhavīdhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

āpodhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

āpodhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci tejodhātu,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ tejodhātu,

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci vāyodhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ vāyodhātu, aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñciākāsadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ

dūre santike vā, sabbaṃ kiñciākāsadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

viññāṇadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ viññāṇadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci paṭhavīkasiṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ paṭhavīkasiṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

āpokasiṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ āpokasiṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci vāyokasiṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

vāyokasiṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci ākāsakasiṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

ākāsakasiṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇakasiṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

viññāṇakasiṇaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci kesā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ kesā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci lomā

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ lomā

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci nakhā atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ nakhā aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci dantā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ dantā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci taco

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ taco

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci maṃsaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ maṃsaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci naharu atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ

dūre santike vā, sabbaṃ naharu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci aṭṭhi

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ aṭṭhi

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci aṭṭhi miñjā atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ aṭṭhi miñjā aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci vakkaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ

dūre santike vā, sabbaṃ vakkaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

hadayaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

hadayaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci yakanaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ yakanaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci kilomakaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ kilomakaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci pihakaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ

dūre santike vā, sabbaṃ pihakaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

papphāsaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

papphāsaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci antaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ antaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci antaguṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ antaguṇaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci udariyaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ

dūre santike vā, sabbaṃ udariyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci karīsaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ karīsaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci pittaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ pittaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci semhaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ

dūre santike vā, sabbaṃ semhaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci pubbo

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ pubbo

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci lohitaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ lohitaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci sedo atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ sedo aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci medo

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ medo

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci assu atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ

vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ assu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ

kiñci vasā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

vasā aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci khelo, atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ khelo, aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci siṃghānikā, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā

yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ siṃghānikā, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci lasikā

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ lasikā

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci matthaluṅgaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ matthaluṅgaṃ aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci cakkhāyatana atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ cakkhāyatana aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci sotāyatanaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike

vā, sabbaṃ sotāyatanaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci ghāṇāyatanaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ ghāṇāyatanaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci jivhāyatanaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ jivhāyatanaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci kāyātanaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike

vā, sabbaṃ kāyātanaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci dhammāyatanaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ dhammāyatanaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci cakkhudhātu atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ cakkhudhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci rūpa

dhātu atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpa

dhāta aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci cakkhuviññāṇadhātu,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

cakkhuviññāṇadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci sotadhātu,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ sotadhātu

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci saddadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ saddadhātu, aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci sotaviññāṇadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ

vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ sotaviññāṇadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ

kiñci ghāṇadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ ghāṇadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci gandhadhātu

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

gandhadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci ghāṇaviññāṇadhātu,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

ghāṇaviññāṇadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci jivhādhātu,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ jivhādhātu

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci rasadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rasadhātu, aniccato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci javhāviññāṇadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ javhāviññāṇadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci kāyadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ

dūre santike vā, sabbaṃ kāyadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

phoṭṭhabbadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ phoṭṭhabbadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti,

ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci kāyaviññāṇadhātu

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

kāyaviññāṇadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci manodhātu,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ manodhātu

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci dhammadhātu,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

dhammadhātu, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci manoviññāṇadhātu

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

manoviññāṇadhātu aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci cakkhundriyaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ cakkhundriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

sotindriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ sotindriyaṃ, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci ghāṇindriyaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

ghāṇindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci jivhindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

jivhindriyaṃ, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci kāyindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

kāyindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci manindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

manindriyaṃ, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci itthindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

itthindriyaṃ, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci purisindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

purisindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci jīvitindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

jīvitindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci sukhindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

sukhindriyaṃ, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci dukkhindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

dukkhindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci somanassindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

somanassindriyaṃ, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci upekkhindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

upekkhindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci saddhindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

saddhindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci viriyindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

viriyindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci satindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ satindriyaṃ

aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci samādhindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

samādhindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci paññindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

paññindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci

anaññātaññassāmitindriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ anaññāssāmitindriyaṃ, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ

kiñci aññindiriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ aññindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ. Yaṃ kiñci aññātāvindriyaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

aññātāvindriyaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Vindriyaṃ kāmadhātu rūpadhātu arūpadhātu, kāmabhavo rūpabhavo arūpa bhavo,

saññābhavo1 asaññābhavo nevasaññānāsaññābhavo, ekavokārabhavo catuvokārabhavo

padvavokārabhavo, yaṃ kiñci paṭhamajhānaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ paṭhamajhānaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ. Yaṃ kiñci dvatiyajhānaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā

yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ dvitiyajhānaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci tatiyajhānaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ tatiyajhānaṃ, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci catutthajhānaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ catutthajhānaṃ, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Mettācetovimutti, karuṇācetovimutti, muditācetovimutti, upekkhācetovimutti, yaṃ kiñci

ākāsānañcāyatanasamāpatti atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre

santike vā, sabbaṃ cakkhāyatana aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci viññāṇaṃñcāyatanasamāpatti, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ

vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃñcāyatanasamāpatti, aniccato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci ākiñcāyatanasamāpatti, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ

dūre santike vā, sabbaṃ ākiñcāyatanasamāpatti, aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Yaṃ kiñci nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti, atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti, aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, anattato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ.

Avijjā abhiññeyyā, saṅkhārā abhiññeyyā, viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, nāmarūpaṃ abhiññeyyaṃ,

saḷāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, phasso abhiññeyyo, vedanā abhiññeyyā, taṇhā abhiññeyyā,

upādānaṃ abhiññeyyaṃ, bhavo abhiññeyyo, jāti abhiññeyyā, jarāmaraṇaṃ atītānāgata

paccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato

vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ, anattato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ,

Rūpaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. [PTS Page 608] [\q 608/]

vedanaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā

asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Saññaṃ atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Saṅkāraṃ atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Viññāṇaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ.

Cakkhuṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā

asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Sotaṃ atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Ghāṇaṃ atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Jivhāyaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Kāyaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Mano atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Rūpaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Saddaṃ atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Gandhaṃ atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Rasaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Phoṭṭhabbaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Dhammā,

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Cakkhuviññāṇaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Sotaviññāṇaṃ

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Ghāṇaviññāṇaṃ atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Jivhāviññāṇaṃ atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Kāyaviññāṇaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Manoviññāṇaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Cakkhusamphasso, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Sotasamphasso,

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Ghāṇasamphasso, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Jivhāsamphasso, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Kāyasamphasso, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Manosamphasso, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Cakkhusamphassajā vedanā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Sotasamphassā vedanā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Ghāṇasamphassajā vedanā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Jivhāsamphassajā vedanā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Kāyasamphassajā vedanā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Manosamphassejā vedanā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Rūpasaññā atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā

asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Saddasaññā atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Gandhasaññā atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃkhayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Rasasaññā atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Phoṭṭhabbasaññā atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Dhammasaññā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Rūpasañcetanā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Saddasañcetanā,

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Gandhasañcetanā, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Rasasañcetanā, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Phoṭṭhabbasañcetanā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ

khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ. Dhammasañcetanā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ.

Rūpataṇhā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā

asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Saddataṇhā, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Gandhataṇhā, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Rasataṇhā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Phoṭṭhabbataṇhā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Dhammataṇhā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Rūpavitakko, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā

asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Saddavitakko,

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Gandhavitakko, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Rasavitakko, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Phoṭṭhabbavitakko, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ

khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ. Dhammavitakko,

Rūpavicāro, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā

asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Saddavicāro, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Gandhavicāro, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Rasavicāro, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Phoṭṭhabbavicāro, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Dhammavicārā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Paṭhavīdhātu, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Āpodhātu,

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Tejodhātu, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Vāyodhātu, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Ākāsadhātu, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Viññāṇadhātu, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Paṭhavīkasiṇaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Āpokasiṇaṃ,

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Tejokasiṇaṃ, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Vāyokasiṇaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Ākāsakasiṇaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Viññāṇakasiṇaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Kesā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Lomā, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Nakhā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ

khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ. Dantā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Taco, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Maṃsaṃ, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Nahāruṃ, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Aṭṭhiṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Aṭṭhimiñjaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Vakkaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā

asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Hadayaṃ, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Yakanaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Kilomakaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Pihakaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Papphāsaṃ,

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Antaṃ, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Antaguṇaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Udariyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Karīsaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Pittaṃ, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Semhaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Pubbeṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Lohitaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Sedo atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Medo atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ

khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ. Assuṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Vasā atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Khelo atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Siṅghānikā atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Lasikā, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Matthaluṅgaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Cakkhāyatanaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Sotāyatanaṃ

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Ghāṇāyatanaṃ atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Jivhāyatanaṃ atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Kāyātanaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Dhammāyatanaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Cakkhudhātu atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Sotadhātu

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Ghāṇadhātu atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Jivhādhātu atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Kāyadhātu atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Manoviññāṇadhātu, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Cakkhundriyaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Sotindriyaṃ

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Ghāṇindriyaṃ, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Jivhindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Kāyindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Manindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Itthindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā

asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Purisindriyaṃ,

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Jīvitindriyaṃ, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Sukhindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Dukkhindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Somanassindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Domanassindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Upekkhindriyaṃ,

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Saddhindriyaṃ, atītānāgata

paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Viriyindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ

aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ. Satindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ. Samādhindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Paññindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Anaññataññassāmitindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Aññindriyaṃ, atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Aññātāvindriyanti,

atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ.

Kāmadhātu rūpadhu arūpadhātu, kāmabhavo rūpabhavo arūpa bhavo, saññābhavo1

asaññābhavo nevasaññānāsaññābhavo, ekavokārabhavo catuvokārabhavo

pañcavokārabhavo,

Paṭhamaṃjhānaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ, dutiyajhānaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ, tatiyajhānaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ, catutthajhānaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ,

Mettācetovimutti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ,

karuṇācetovimutti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ,

muditācetovimutti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ,

upekkhācetovimutti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena,

anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ,

Ākāsānañcāyatanasamāpatti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ,

viñāṇañcāyatanasamāpatti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ,

ākiññañcāyatanasamāpatti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ

bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ,

nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena,

dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ,

Avijjā abhiññeyyā, saṅkhārā abhiññeyyā, viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, nāmarūpaṃ abhiññeyyaṃ,

saḷāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, phasso abhiññeyyo, vedanā abhiññeyyā, taṇhā abiññeyyā,

upādānaṃ abhiññeyyaṃ, bhavo abhiññeyyo, jāti abhiññeyyā, jarāmaraṇaṃ abhiññeyyaṃ

rūpaṃ atītānāgata paccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asāra

kaṭṭhenāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ. Rūpaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiscasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

Vedanaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; saññaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; saṅkhāraṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; viññāṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

----Cakkhuṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; sotaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghāṇaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; jivhāyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; kāyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; mano atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

Rūpaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; saddaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; gandhaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; rasaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; phoṭṭhabbaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; dhammā, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

Cakkhuviññāṇaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; sotaviññāṇaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghāṇaviññāṇaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; jivhāyaviññāṇaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; kāyaviññāṇaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; manoviññāṇaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

Cakkhusamphasso, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; sotasamphasso, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghāṇasamphasso,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; jivhāsamphasso, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; kāyasamphasso, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; manosamphasso,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

Cakkhusamphassajā vedanā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; sotasamphassajā vedanā,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; ghāṇasamphassajā vedanā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; jivhāsamphassajā vedanā,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; kāyasamphassajā vedanā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; manosamphassajā vedanā,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

Rūpasaññā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; saddasaññā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghandhasaññā, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; rasasaññā,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; phoṭṭhabbasaññā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; dhammasaññā, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

Rūpasañcetanā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; saddhasañcetanā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghandhasañcetanā,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; rasasañcetanā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; phoṭṭhabbasañcetanā,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; dhammasañcetanā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

Rūpataṇhā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; saddataṇhā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghandhataṇhā, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; rasataṇhā,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; phoṭṭhabbataṇhā, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; dhammataṇhā, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

Rūpavitakko, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; saddavitakko, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghandhavitakko,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; rasavitakko, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; phoṭṭhabbavitakko,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; dhammavitakko, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

Rūpavicāro, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; saddavicāro, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghandhavicāro, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; rasavicāro

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; phoṭṭhabbavicāro, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; dhammavicāro, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

Paṭhavīdhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; āpodhātu atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; tejodhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; vāyodhātu

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; ākāsadhātu atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; viññāṇadhātu atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

Paṭhavīkasiṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; āpokasiṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; tejokasiṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; vāyokasiṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; ākāsakasiṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; viññāṇakasiṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

Kesā atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; lomā atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; nakhā atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; dantā atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; taco

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; maṃsaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; nahāru atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; aṭṭhi

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; aṭṭhimiñjā atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; vakkaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; hadayaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; yakanaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; kilomakaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; pihakaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; papphāsaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; antaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; antaguṇaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; udariyaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; karīsaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; pittaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; semhaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; pubbo atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; lohitaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; sedo atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; medo atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; assu atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; vasā

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; khelo atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; siṃghānikā atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; lasikā atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; matthaluṅgaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

Cakkhāyatanaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; sotāyatanaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghāṇāyatanaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; jivhāyatanaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; kāyāyatanaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; dhammāyatanaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

Cakkhudhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; sotadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghāṇadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; jivhādhātu,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; kāyadhātu, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; manoviññāṇadhātu

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

Cakkhundriyaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; sotendriyaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; ghāṇendriyaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; jivhāndriyaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; kāyindriyaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; manindruyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; itthindriyaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; purisindriyaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; jīvitindriyaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; sukhindriyaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; dukkhindriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; somanassindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; domanassindriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; upekkhindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; saddhindriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; viriyindriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; satindriyaṃ,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; samādhindriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; paññindriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

anaññataññassāmītindriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; aññindriyaṃ, atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; aññātāvindriyanti,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

Kāmadhātu rūpadhātu arūpadhātu, kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo, saññābhavo1

asaññābhavo nevasaññānāsaññābhavo, ekavokārabhavo catuvokārabhavo

pañcavokārabhavo,

Paṭhamajhānaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; dutiyajhānaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; tatiyajhānaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ

aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; catutthajhānaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ;

Mettācetovimutti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ

khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne

paññā sammasane ñāṇaṃ; karuṇācetovimutti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; muditācetovimutti,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; upekkhācetovimutti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

Ākāsānañcāyatanasamāpatti, atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; viññānañcāyatanasamāpatti,

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ; ākicañcaññāyatanasamāpatti atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ

saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ

nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

nvesaññānāsaññāyatanasamāpatti atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ

paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti

saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ;

Avijjā abhiññeyyā, saṅkhārā abhiññeyyā, viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, nāmarūpaṃ abhiññeyyaṃ,

saḷāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, phasso abhiññeyyo, vedanā abhiññeyyā, taṇhā abhiññeyyā,

upādānaṃ abhiññeyyaṃ, bhavo abhiññeyyo, jāti abhiññeyyā, jarāmaraṇaṃ abhiññeyyaṃ.

Atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ dhayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā

sammasane ñāṇaṃ, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti saṅkhipitvā

vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ, atītampi addhānaṃ anāgatampi addhānaṃ jātipaccayā

jarāmaraṇaṃ asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane

ñāṇaṃ, bhava paccayā jāti, upādānapaccayā bhavo, taṇhāpaccayā upādānaṃ, vedanāpaccayā

taṇhā, phassapaccayā vedanā, saḷāyatanapaccayā phasso, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ,

viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, avijjāpaccayā saṅkhārā, asati

avijjāya nattha saṅkhārāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; atītampi

addhānaṃ anāgatampi addhānaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā, asatī avijjāya

[A.] Paṭisambhidāmagga - ñāṇakathā.

[SL Page 457] [\x 457/]

Natthi saṅkhārāti saṅkhipitvā vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ; taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ,

pajānanaṭṭhena paññā, tena vuccati "atītānāgatapaccuppannānaṃ dhammānaṃ saṅkhipitvā

vavatthāne paññā sammasane ñāṇaṃ"ti ettha ca " cakkhuṃ -pejarāmaraṇaṃ?Nti iminā

peyyālena dvārārammaṇehi saddhiṃ dvārappavattā dhammā, padvakkhandhā, cha dvārāni,

cha ārammaṇāni, cha viññāṇāni, cha phassā, cha vedanā, cha saññā, cha cetanā, cha taṇhā,

cha vitakkā, cha vicārā, cha dhātuyo, dasa kasiṇāni, dvattiṃsakoṭṭhāsā, dvādasāyatanāni,

aṭṭhārasadhātuyo, bāvīsatindriyāni, tissè dhātuyo, tayo bhavā, aparepi tayo bhavā, aparepi

tayo bhavā. Cattāri jhānāni, catasso appamaññā, catassè samāpattiyo, dvādasa

paṭiccasamuppādaṅgānīti ime dhammarāsayo saṅkhittāti veditabbā. Vuttaṃ hetaṃ

abhiññeyyaniddese: - "sabbaṃ bhikkhave abhiññeyyaṃ, kiṃ ca bhikkhave sabbaṃ

abhiññeyaṃ? [PTS Page 609] [\q 609/] cakkhu bhikkhave abhiññeyyaṃ, rūpaṃ

abhiññeyyā, cakkhuviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, cakkhusamphasso abhiññeyyo, yampidaṃ

cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā,

tampi abhiññeyyaṃ.

Rūpaṃ abhiññeyaṃ, abhiññeyyaṃ, vedanāabhiññeyyaṃ, saññā abhiññeyyā, saṅkhārā

abhiññeyyā, viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, cakkhuṃ abhiññeyyaṃ, sotaṃ abhiññeyyaṃ, ghānaṃ

abhiññeyyaṃ, jivhā abhiññeyyā, kāyo abhiññeyyo, mano abhiññeyyo,

Rūpā abhiññeyyā, saddā abhiññeyyā, gandhā abhiññeyyā, rasā abhiññeyyā, phoṭṭhabbā

abhiññeyyā, dhammā abhiññeyyā.

Cakkhuviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, setaviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, ghāna viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ,

jivhāviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, kāyaviññāṇaṃ abhiññeyaṃ, manoviññāṇaṃ abhiññeyyaṃ,

Cakkhusamphasso abhiññeyyā, setasamphasso abhiññeyyā, ghānasamphasso abhiññeyyā,

jivhāsamphasso abhiññeyyā, kāyasamphasso abhiññeyyā, manosamphasso abhiññeyyā,

Cakkhusamphassajā vedanā abhiññeyyaṃ, sotasamphassajā vedanā, abhiññeyyā,

ghānasamphassajā vedanā abhiññeyyā, jivhāsamphassajā vedanā abhiññeyyā,

kāyasamphassajā vedanā abhiññeyyā, manosamphassajā vedanā abhiññeyyā,

Rūpasaññā abhiññeyyā, saddasaññā abhiññeyyā, gandhasaññā abhiññeyyā, rasasaññā

abhiññeyyā, phoṭṭhabbasaññā abhiññeyyā, dhammasaññā abhiññeyyā,

Rūpasañcetanā abhiññeyyā, saddasañcetanā abhiññeyyā, gandhasañcetanā abhiññeyyā,

rasasañcetanā abhiññeyyā, phoṭṭhabba sañcetanā abhiññeyyā, dhammasañcetanā

abhiññeyyā.

Rūpataṇhā abhiññeyyā, saddataṇhā abhiññeyyā, gandhataṇhā abhiññeyyā, rasataṇhā

abhiññeyyā, phoṭṭhabbataṇhā abhiññeyyā, dhammataṇhā abhiññeyyā,

Rūpavitakko abhiññeyyo, saddavitakko abhiññeyyo, gandhavitakko abhiññeyyo, rasavitakko

abhiññeyyo, phoṭṭhabbavitakko abhiññeyyo, dhammavitakko abhiññeyyo,

Rūpavicāro abhiññeyyo, saddavicāro abhiññeyyo, gandhavivicāro abhiññeyyo, rasavicāro

abhiññeyyo, phoṭṭhabbavicāro abhiññeyyo, dhammavicāro abhiññeyyo,

Paṭhavīdhātu abhiññeyyā, āpodhātu abhiññeyyā, tejodhātu abhiññeyyā, vāyodhātu

abhiññeyyā, ākāsadhātu abhiññeyyā, viññāṇadhātu abhiññeyyā,

Paṭhavīkasiṇaṃ abhiññeyyaṃ, āpokasiṇaṃ abhiññeyyaṃ, tejokasiṇaṃ abhiññeyyaṃ,

vāyokasiṇaṃ abhiññeyyaṃ, nīlakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ, pītakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ,

lohitakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ, odātakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ, ākāsakasiṇaṃ abhiññeyyaṃ,

viññāṇa kasiṇaṃ abhiññeyyaṃ,

Kesā abhiññeyyā, lomā abhiññeyyā, nakhā abhiññeyyā, dantā abhiññeyyā, taco abhiññeyyā,

maṃsaṃ abhiññeyyaṃ, nahārū abhiññeyyā, aṭṭhi abhiññeyyā, aṭṭhimiñjaṃ abhiññeyyaṃ,

vakkaṃ abhiññeyyaṃ, hadayaṃ abhiññeyyaṃ, yakanaṃ abhiññeyyaṃ, kilomakaṃ

abhiññeyyaṃ, pihakaṃ abhiññeyyaṃ, papphāsaṃ abhiññeyyaṃ, antaṃ abhiññeyyaṃ,

antaguṇaṃ abhiññeyyaṃ, udariyaṃ abhiññeyyaṃ, karīsaṃ abhiññeyyaṃ, pittaṃ abhiññeyyaṃ,

semhaṃ abhiññeyyaṃ, pubbo abhiññeyayo, lohitaṃ abhiññeyyaṃ, sedo abhiññeyyā, medo

abhiññeyyo, assu abhiññeyyaṃ, vasā abhiññeyyā, kheḷo abhiññeyyo, siṅghāṇikā abhiññeyyā,

lasikā abhiññeyyā, muttaṃ abhiññeyyaṃ, matthaluṅgaṃ abhiññeyyaṃ,

Cakkhāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, rūpāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, sotāyatanaṃ abhiññeyyaṃ,

saddāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, ghānāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, gandhāyatanaṃ abhiññeyyaṃ,

jivhāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, rasāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, kāyāyatanaṃ abhiññeyyaṃ,

phoṭṭhabbāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, manāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, dhammāyatanaṃ

abhiññeyyaṃ,

Cakkhudhātu abhiññeyyā, rūpadhātu abhiññeyyā, cakkhuviññāṇadhātu abhiññeyyā,

sotadhātu abhiññeyyā, saddadhātu abhiññeyyā, sotaviññāṇadātu abhiññeyyā, ghānadhātu

abhiññeyyā, gandhadhātu abhiññeyyā, ghānaviññāṇadhātu abhiññeyyā, juvhādhātu

abhiññeyyā, rasadhātu abhiññeyyā, jivhāviññāṇadhātu abhiññeyyā, kāyadhātu abhiññeyyā.

Phoṭṭhabbadhātu abhiññeyyā, kāyaviññāṇadhātu abhiññeyyā, manodhātu abhiññeyyā,

dhammadhātu abhiññeyyā, manoviññāṇadhātu abhiññeyyā.

Cakkhundriyaṃ abhiññeyyaṃ, sotindriyaṃ abhiññeyyaṃ, ghānindriyaṃ abhiññeyyaṃ,

jivhindriyaṃ abhiññeyyaṃ, kāyindriyaṃ abhiññeyyaṃ, manindriyaṃ abhiññeyyaṃ,

jīvitindriyaṃ abhiññeyyaṃ, itthindriyaṃ abhiññeyyaṃ, purisindriyaṃ abhiññeyyaṃ,

sukhindriyaṃ abhiññeyyaṃ, dukkhindriyaṃ abhiññeyyaṃ, somanassindriyaṃ abhiññeyyaṃ,

domanassindriyaṃ abhiññeyyaṃ, upekkhindriyaṃ abhiññeyyaṃ, saddhindriyaṃ abhiññeyyaṃ,

viriyindriyaṃ abhiññeyyaṃ, satindriyaṃ abhiññeyyaṃ, samādhindriyaṃ abhiññeyyaṃ,

paññandriyaṃ abhiññeyyaṃ, anaññātaññassāmītindriyaṃ abhiññeyyaṃ, aññindriyaṃ

abhiññeyyaṃ, aññātāvindriyaṃ abhiññeyyaṃ,

Kāmadhātu abhiññeyyā, rūpadhātu abhiññeyyā, arūpadhātu abhiññeyyā, kāmabhavo

abhiññeyyo, rūpabhavo abhiññeyyo, arūpabhavo abhiññeyyo, saññābhavo abhiññeyyo,

asaññābhavo abhiññeyyo, nevasaññānāsaññābhavo abhiññeyyo, ekavokāra bhavo

abhiññeyyo, catuvokārabhavo abhiññeyyo, pañcavokāra bhavo abhiññeyyo,

Paṭhamaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ, dutiyaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ,

catutthaṃ jhānaṃ abhiññeyyaṃ, mettā cetovimutti abhiññeyyā, karuṇācetovimutti

abhiññeyyā, muditā cetovimutti abhiññeyyā, upekkhācetovimutti abhiññeyyā,

ākāsānañcāyatanasamāpatti abhiññeyyā, viññānañcāyatanasamāpatti abhiññeyyā,

ākiñcaññāyatanasamāpatti abhiññeyyā, nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti abhiññeyyā,

Avijjā abhiññeyyā, saṅkhārā abhiññeyyā, viññāṇaṃ abhiññeyyaṃ, nāmarūpaṃ abhiññeyyaṃ,

saḷāyatanaṃ abhiññeyyaṃ, phasso abhiññeyyo, vedanā abhiññeyyā, taṇhā abhiññeyyā,

upādānaṃ abhiññeyyaṃ, bhavo abhiññeyyo, jāti abhiññeyyā, jarāmaraṇaṃ abhiññeyyaṃ"ti.

[A] taṃ tattha evaṃ vitthārena vuttattā idha sabbaṃ peyyāle na saṅkhittaṃ, evaṃ saṅghitte

panettha ye lokuttarā dhammā āgatā, te asammasanūpagattā imasmiṃ adhikāre na gahe

tabbā; yepi ca sammasanūpagā, tesu ye yassa pākaṭā honti, sukhena pariggahaṃ gacchanti,

tesu tena sammasanaṃ ārabhitabbaṃ. Tatrāyaṃkhandhavasena ārabbha vidhānayojanā: - "

yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhaṃ vā yaṃ dūre santike vā,

sabbaṃ rūpaṃ aniccato vavatthapeti, ekaṃ sammasanaṃ, dukkhato vavatthapeti, ekaṃ

sammasanaṃ,

1. Ma. 1. Saññābhavo. [A.] Paṭisambhidāmagga - ñāṇakathā.

[SL Page 458] [\x 458/]

Anattato vavatthapeti, ekaṃ [PTS Page 610] [\q 610/] sammasaṃ"ti[a] ettha tāva "ayampi

bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ"ti[b] evaṃ aniyamaniddiṭṭhaṃ sabbampi rūpaṃ atītattikena ceva

catūhi ca ajjhattādidukehīti ekādasahi okāsehi paricchindhitvā sabbaṃ rūpaṃ aniccato

vavatthapeti, aniccanti sammasati, kathaṃ? Parato vuttanayena. Vuttaṃ hetaṃ: - "rūpaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhenā"ti, tasmā esa yaṃ atītaṃ rūpaṃ, taṃ yasmā

atīte yeva khīṇaṃ nayimaṃ bhavaṃ sampattanti aniccaṃ khayaṭṭhena; yaṃ anāgataṃ

anantarabhavenibbattissati, tampi tattheva khīyissati, na tato paraṃ bhavaṃ gamissatīti

aniccaṃkhayaṭṭhena; yaṃ paccuppannaṃ rūpaṃ, tampi idheva khīyati, na ito gacchatīti

aniccaṃkhayaṭṭhena; yaṃ ajjhattaṃ, tampi ajjhattameva khīyati, na bahiddhā bhāvaṃ

gacchatītianiccaṃ khayaṭṭhena; yaṃ bahiddhā -pe- oḷārikaṃ sukhumaṃ hīnaṃ paṇītaṃ dure

santike, tampi tattheva khīyita, na dūrabhāvaṃ gacchatī"ti aniccaṃ khayaṭṭhenāti

sammasati. Idaṃ sabbampi "aniccaṃ khayaṭṭhenā"ti etassa vasena ekaṃ sammasanaṃ,

bhedato pana ekādasavidhaṃ hoti; sabbameva ca taṃ dukkhaṃ bhayaṭṭhena, bhayaṭṭhenāti

sappaṭibhayatāya, yaṃ hī aniccaṃ, taṃ bhayāvahaṃ hoti si hopamasutte devānaṃ viya. Iti

idampi "dukkhaṃ bhayaṭṭhenā"ti etassa vasena ekaṃ sammasanaṃ, bhedato pana

ekādasavidhaṃ hoti; yathā cadukkhaṃ evaṃ sabbampi taṃ anattā asārakaṭṭhena. Asāraka

ṭṭhenāti attā nicāsī kārako vedako sayaṃvasīti evaṃ parikappi tassa attasārassa abhāvena

yaṃ hi aniccaṃ taṃ dukkhaṃ, attanopi aniccataṃ vā udayabbayapīḷanaṃ vā vāretuṃ na

sakkoti; kutotassa kārakādibhāvo, tenāha: - "rūpaṃ ca hidaṃ bhikkhave attā abhavissa,

nayidaṃ rūpaṃ ābādhāya saṃvatteyyā"ti[b] ādi. Iti idampi anattā asārakaṭṭhenāti etassa

vasena ekaṃ sammasanaṃ, bhedato pana ekādasavidhaṃ hotīti. [PTS Page 611] [\q 611/]

esa nayo vedanādisu.

Yaṃ panāniccaṃ, taṃ yasmā niyamato saṅkhatādibhedaṃ hoti. Tenassa

pariyāyadassanatthaṃnānākārehi vā manasikārappavatti dassanatthaṃ "rūpaṃ

atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭicca samuppannaṃ khayadhammaṃ

vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ"ti puna pāḷi vuttā, esa nayo

vedanādīsūti. So tasseva pañcasu khandhesu aniccadukkhānattasammasanassa

thirabhāvatthāya yantaṃ bhagavatā "katamehi cattārīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ

paṭilabhati? Katamehi cattārīsāya ākārehi anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati? Katamehi

cattārīsāya ākārehi sammattaniyāmaṃ okkamatī"ti etassa vibhaṅge "pañcakkhavdhe aniccato

dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato

upasaggato calato pabhaṅgu

1. Ma. 1. Ettāvatā. [A.] Paṭṭhānapāli - ñāṇakathā [b.] Saṃyuttanikāya - upayavagga.

[SL Page 459] [\x 459/]

To aṇḍuvato atāṇato aleṇato asaraṇato rittato tucchato suññato anattato ādīnavato

viparināmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅghatato

mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇa dhammato

sokadhammato paridevadhammato upāyāsadhammato saṃkilesikadhammatoti cattāḷīsāya

ākārehi pañcakkhavdhe aniccato passanto anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhati, pañcannaṃ

khandhānaṃ nirodho niccaṃ nibbāṇanti passanto sammattaniyāmaṃ okkamatī"ti ādinā

nayena anulemañāṇaṃ vibhajantena pabhedato aniccādisammasanaṃ vuttaṃ, tassāpi vasena

ime pañcakkhandhe samma sati, kathaṃ? So hi ekekaṃ khandhaṃ aniccantikatāya

ādiantavanta tāya ca aniccato, uppādavayapatipīḷanatāya dukkhavatthutāya ca dukkhato,

paccayayāpanīyatāya rogamūlatāya ca rogato, dukkhatā sūlayogitāya

kilesāsucipaggharaṇatāya uppādajarābhaṅgehi uddhumātakaparipakkapabhinnatāya ca

gaṇḍato, pīḷājanakatāya anto tudanatāya dunnīharaṇīyatāya ca sallato, vigarahaṇīyatāya

avaḍḍhi āvahanatāya aghavatthutāya [PTS Page 612] [\q 612/] ca aghato,

aseribhāvajanakatāya ābādhapadaṭṭhānatāya ca ābādhato, avasatāya avidheyyatāya ca

parato, vyādhijarāmaraṇehi palujjanatāya palokato, anekavyasanāvahanatāya ītito,

aviditānaṃ yeva vipulānaṃ anatthānaṃ āvahanato sabbūpaddavavatthutāya ca upaddavato,

sabbabhayānaṃ ākāratāya dukkhaupasamasaṅkhātassa paramassāsassa paṭipakkhabhūtatāya

ca bhayato, anekehi anatthehi anubaddhatāya dosū pasaṭṭhatāya upasaggo viya

anadhivāsanārahatāya ca upasaggato, vyādhijarāmaraṇehi ceva lābhādīhi ca lokadhammehi

pacalitatāya calato. Upakkamena ceva sarasena ca pabhaṅgupagamanasīlatāya pabhaṅguto,

sabbāvatthanipātitāya thirabhāvassa ca abhāvatāya aḍuvato, atāyanatāya ceva alabbhaneyya

khematāya ca attāṇato, allīyituṃ anarahatāya allīnānampi ca leṇakiccākaraṇatāya1 aleṇato,

nissitānaṃ bhaya sārakattābhāvena asaraṇato, yathā parikappitehi

dhuvasubhasukhattabhāvehi rittatāya rittato, rittatā yeva tucchato, appakattā vā;

appakampihi loke tucchanti vuccati. Sāmi nivāsī kāraka vedakādhiṭṭhāyaka virahitatāya

suññato, sayaṃ ca assāmika bhāvāditāya anattato, pavattidukkhatāya dukkhassa ca

ādīnavatāya ādīnavato, atha vā ādīnaṃ vāti gacchati pavattatīti ādīnavo,

kapaṇamanussassetaṃ adhivacanaṃ, khandhāpi ca kapaṇāyevāti. Ādīnavasadisatāya

ādīnavato, jarāya ceva maraṇena cāti dvedhā pariṇāmapakatitāya vipariṇāmadhammato.

1. Ma. 1. Kāritāya.

[SL Page 460] [\x 460/]

Dubbalatāya pheggu viya sukhabhañjanīyatāya ca asārakato, aghahetu tāya aghamūlato,

mittamukhasapatto viya vissāsaghātitāya vadha kato, vigatabhavatāya vibhavasambhutatāya

ca vibhavato, āsavapadaṭṭhāna tāya sāsavato, hetupaccayehi abhisaṅkhatatāya saṅkhatato

maccu māra kilesamārānaṃ āmisabhūtatāya mārāmisato. Jātijarāvyādhi maraṇapakatitāya

jātijarāvyādhimaraṇadhammato, sokaparideva upāyāsahetutāya

sokaparidevaupāyāsadhammato, taṇhādiṭṭhi duccaritasaṃkilesānaṃ visayadhammatāya

saṃkilesikadhammatoti evaṃ pabhedato vuttassa aniccādisammasanassa vasena sammasati.

Etthahi aniccato palokato calato pabhaṅguto aṇḍuvato [PTS Page 613] [\q 613/]

vipariṇāmadhammato asārakato vibhavato saṃkhatato maraṇadhammatoti ekekasmiṃ

khavdhe dasa dasa katvā paññāsa aniccānupassanāni, parato rittato tucchato suññato

anattatoti ekekasmiṃ khandhe pañca pañca katvā pañcavīsati anattānupassanāni, sesāni

dukkhato rogatoti ādīni ekekasmiṃ khavdhe pañcavīsati pañca vīsati katvā pañcavīsasataṃ

dukkhānupassanānīti. Iccassa iminā dvisatabhedena aniccādisammasanena pañcakkhandhe

sammasato taṃ nayavipassanāsaṃkhātaṃ aniccadukkhānattasammasanaṃ thiraṃ hoti. Idaṃ

tāvettha pāḷinayānusārena sammasanārambhavidhānaṃ. Yassa pana evaṃ nayavipassanāya

yogaṃ karotopi nayavupassanā na sampajjati, tena "navahākārehi indriyāni tikkhāni

bhavanti, uppannuppannānaṃ saṃkhārānaṃ khayameva passati, tattha ca sakkacca kiriyāya

sampādeti, sātaccakiriyāya sampādeti, sappāyakiriyāya sampādeti, samādhissa ca

nimittaggāhena bojjhaṅgānañca anuppavattanatāya kāye ca jivite ca anapkkhetaṃ

upaṭṭhapeti, tattha ca "abhibhuyya nekkhammena antarāva accosānenā"ti1 evaṃ vuttānaṃ

navannaṃ ākārānaṃ vasena indriyāni tikkhāni katvā paṭhavīkasiṇaniddese vuttanayena

sattaasappāyāni vajjetvā sattasappāyāni sevamānena kālena rūpaṃ sammasitabbaṃ, kālena

arūpaṃ, rūpaṃ sammasantena rūpassa nibbatti passitabbā, seyyathīdaṃ? Idaṃ rupaṃ nāma

kammādivasena catūhi kāraṇehi nibbattati, tattha sabbesaṃ sattānaṃ rūpaṃ nibbattamānaṃ

paṭhamaṃ kammato nibbattati, paṭisandhikkhaṇe yeva hi gabbhaseyyakānaṃ tāva tisantati

vasena vatthukāyabhāvadasakasaṅkhātāni tiṃsarūpāni nibbattanti, tāni ca kho

paṭisandhicittassa uppādakkhaṇe yeva, yathā ca uppādakkhaṇe tathā ṭhitikkhaṇe

bhaṅgakkhaṇepi, tattha rūpaṃ dandhanirodhaṃ garuparivatti, cittaṃ khippanirodhaṃ

lahuparivatti, tenāha: - " nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi yaṃ evaṃ

lahuparivattaṃ [PTS Page 614] [\q 614/] yathayidaṃ bhikkhave cittaṃ"ti. [A] rūpe

dharante yeva

1. Ma. Abbosānenāti. [A.] Aṅguttaranikāya - ekakanipāta.

[SL Page 461] [\x 461/]

Hi soḷasavāre bhavaṅgacittaṃ uppajjitvā nirujjhati, cittassa uppādakkhaṇo ṭhitikkhaṇo

bhavaṅgakkhaṇopi ekasadisā, rūpassa pana uppādabhaṅgakkhaṇāyeva lahukā, tehi sadisā,

ṭhitikkhaṇo pana mahā, yāva soḷasacittāni uppajjitvā nirujjhanti. Tāva vattati,

paṭisandhicittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ ṭhānappattaṃ pūrejātaṃ vatthuṃ nissāya

dutiyaṃ bhavaṅgaṃ uppajjati, tena saddhiṃ uppannaṃ ṭhānappattaṃ pūrejātaṃ vatthuṃ

nissāya tatiyaṃbhavaṅgaṃ uppajjati. Iminā nayena yāvatāyukaṃ cittappavatti veditabbā.

Āsannamaraṇassa pana ekameva ṭhānappattaṃ vatthuṃ nissāya soḷasa cittāni uppajjanti,

paṭisandhicittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ rūpaṃ paṭisandhicittato uddhaṃ soḷasamena

cittena saddhiṃ nirujjhati. hānakkhaṇe uppannaṃ sattarasamassa uppādakkhaṇena saddhiṃ

nirujjhati, bhaṅgakkhaṇe uppannaṃ sattarasamassa ṭhānakkhaṇaṃ patvā nirujjhati, yāva

pavatti nāma atthi, evameva pavattati, opapātikā nampi sattasantativasena sattati rūpāni

evameva pavattanti.

Tattha kammaṃ kammasamuṭṭhānaṃ kammapaccayaṃ kammapaccayacitta samuṭṭhānaṃ

kammapaccayaāhārasamuṭṭhānaṃ kammapaccaya utusamuṭṭhānanti esa vibhāgo veditabbo.

Tatthakammaṃ nāma kusalākusala cetanā, kammasamuṭṭhānaṃ nāma vipākakkhandhā ca

cakkhudasakādi sama sattatīrūpaṃ ca, kammapaccayaṃ nāma tadeva, kammaṃ hi

kammasamuṭṭhānassa upatthambhakapaccayo pi hoti, kammapaccayacittasamuṭṭhānaṃ

nāma vipākacittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ, kammapaccaya āhārasamuṭṭhānaṃ nāma

kammasamuṭṭhānarūpesu ṭhānappattā ojā aññaṃ ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhā peti, tatrāpi ojā

ṭhānaṃ pattā aññanti evaṃcatasso vā padva vā pavattiyo ghaṭeti, kammappaccaya

utusamuṭṭhānaṃ nāma kammajate jodhātu ṭhānappattā utusamuṭṭhānaṃ ojaṭṭhamakaṃ

samuṭṭhāpeti, tatrāpā utu aññaṃ ojaṭṭhamakanti evaṃ catasso pañca vā pavattiyo ghaṭeti,

evaṃ tāva kammajarūpassa nibbatti passitabbaṃ. [PTS Page 615] [\q 615/] cittaje

supicittaṃ cittasamuṭṭhānaṃ cittapaccayaṃ cittapaccayaāhāra samuṭṭhānaṃ cittapaccaya

utusamuṭṭhānanti esa vibhāgo veditabbo. Tattha cittaṃ nāma ekūnanavuti cittāni, tesu: -

Dvattiṃsa cittāni chabbīsa ūnavīsati soḷasa,

Rūpiriyāpatha viññatti janakājanakā matā.

Kāmāvacarato hi aṭṭha kusalāni, dvādasākusalāni, manodhātu vajjā dasa kiriyā,

kusalakiriyato dve abhiññācittānīti dvattiṃsa cittāni rūpaṃ iriyāpathaṃ viññattiṃ ca janenti,

vipākavajjāni sesadasarūpāvacarāni aṭṭha arūpāvacarāni aṭṭha pi lokuttarānīti chabbīsati

cittāni rūpaṃ iriyāpathañca janayanti, na viññatti. Ṃ kāmāvacare dasa bhavaṅgacittānīti,

rūpāvacare pañca tisso mano

[SL Page 462] [\x 462/]

Dhātuyo ekā vipākāhetukamanoviññāṇadhātu somanassasahagatāni ekunavīsati cittāni

rūpameva janayanti, na iriyāpathaṃ na viññattiṃ. Dve pañcaviññāṇāni, sabbasattānaṃ

paṭisandhi cittaṃ, khīṇāsavānaṃ cuticittaṃ, cattāri āruppavipākānīti soḷasa cittāni neva

rūpaṃ janayanti, na iriyāpathaṃ, na viñññattiṃ. Yāni cettha rūpaṃ janenti, tāni na ṭhitikkhaṇe

bhaṅgakkhaṇe vā, tadā hi cittaṃ dubbalaṃ hoti, uppādakkhaṇe pana balavaṃ, tasmā tadā

purejātaṃ vatthuṃ nissāya rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Cittasamuṭṭhānaṃ nāma tayoarūpino

khandhā saddanavakaṃ kāyaviññatti vacī viññatti ākāsadhātu lahutā mudutā kammaññatā

upacayo santatīti sattarasavidhaṃ rūpañca. Cittapaccayaṃ nāma "pacchājātā citta cetasikā

dhammā purejātassa imassa kāyassā"ti evaṃ vuttaṃ catusamuṭṭhānaṃ rūpaṃ,

cittapaccayaāhārasamuṭṭhānaṃ nāma cittasamuṭṭhāna rūpesu ṭhānappattā ojā aññaṃ

ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti, evaṃ dve tisso pavattiyo ghaṭeti,

cittapaccayautusamuṭṭhānaṃnāma citta samuṭṭhano utuṭṭhānappatto [PTS Page 616] [\q

616/] aññaṃ ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti, evaṃ dvetisso pavattiyo ghaṭeti, evaṃ

cittajarūpassa nibbatti passi tabbā. Āhārajesupi āhāro āhārasamuṭṭhānaṃ āhārapaccayaṃ

āharapaccayaāhārasamuṭṭhānaṃ āhārapaccayautusamuṭṭhānanti esa vibhāgo veditabbo.

Tattha āhāro nāma kabaliṅkāro āhāro, āhārasamuṭṭhānaṃ nāma upādinnaṃ kammajarūpaṃ

paccayaṃ labhitvā tattha patiṭṭhāya ṭhānappattāya ojāya samuṭṭhāpitaṃ ojaṭṭhamakaṃ

ākāsadhātu lahutā mudutā kammaññatā upacayo santatīti cuddasavidhaṃ rūpaṃ,

āhārapaccayaṃ nāma "kabaliṅkāro āhāro imassa kāyassa āhāra paccayena paccayo"ti [a] evaṃ

vuttaṃ catusamuṭṭhānaṃ rūpaṃ, āhāpaccaya āhārasamuṭṭhānaṃ nāma āhārasamuṭṭhānesu

rūpesu ṭhānappattā ojā aññaṃ ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti, tatrāpi ojā aññanti evaṃ dasa

dvādasavāre pavattiṃ ghaṭeti. Ekadivasaṃ paribhuttāhāro sattāhampi upatthambheti, dibbā

pana ojā ekamāsaṃ dve māsampi upatthambheti, mātarāparibhuttāhāro pi rūpaṃ

samuṭṭhāpeti kammajāhāro upādinnakāhāro nāma, sopi ṭhānappatto rūpaṃ samuṭṭhāpeti,

tatrāpi ojā aññaṃ samuṭṭhāpetīti evaṃ catasso vā pañca vā pavattiyo ghaṭeti. Āhārapaccaya

utusamuṭṭhānaṃ nāma āhāsamuṭṭhānā tejodhātu ṭhānappattā utusamuṭṭhānaṃ

ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti, tatrāyaṃ āhāro āhārasamuṭṭhānānaṃ janako hutvā paccayo

hoti, sesānaṃ nissayāhāraatthi avigatavasenāti evaṃ āhārajarūpassa nibbatti passitabbā.

Utujesupi utu utu samuṭṭhānaṃ utupaccayaṃ utupaccayautusamuṭṭhānaṃ utupaccayaāhāra

[A.] Paṭṭhāna - paccayanidsesa.

[SL Page 463] [\x 463/]

Samuṭṭhānanti esa vibhāgo veditabbo, tattha utu nāma catusamuṭṭhānā tejodhātu, uṇhūtu

sītaututi evaṃ panesa duvido hoti, utusamuṭṭhānaṃ nāma catusamuṭṭhāno utu

upādinnakaṃ paccayaṃ labhitvā ṭhānappatto sarīre rūpaṃ samuṭṭhāpeti, [PTS Page 617] [\q

617/] taṃ saddanavakaṃ ākāsadhātu lahutā mudutā kammaññatā upacayo santatīti

paṇṇarasavidhaṃ hoti, utupaccayaṃnāma utu catusamuṭṭhānika rūpānaṃ pavattiyā ca

vināsassa ca paccayo hoti, utupaccayautusamuṭṭhānaṃ nāma utusamuṭṭhānā tejo dhātu

ṭhānappattā aññaṃ ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti, tatrāpi utu aññanti evaṃ dīghampi

aṭṭhānaṃ anupādinnapakkheṭhatvāpi utusamuṭṭhānaṃ pavattatiyeva,

utupaccayaāhārasamuṭṭhānaṃ nāma utusamuṭṭhānānā ṭhānappattā ojā aññaṃ

ojaṭṭhamakaṃ samuṭṭhāpeti, tatrāpi ojā aññanti evaṃ dasadvādasavāre pavattiṃ ghaṭeti,

tatrāyaṃ utu utusamuṭṭhānānaṃ janako hutvā paccayo hoti, sosānaṃ

nissayaatthiavigatavasenāti evaṃ utujarūpassa nibbatti passi tabbā. Evaṃ hi rūpassa nibbattiṃ

passanto kālena rūpaṃ sammasati nāma.

Yathā ca rūpaṃ sammasantena rūpassa, evaṃ arūpaṃ sammasante nāpi arūpassa nibbatti

passitabbā, sā ca kho ekāsitilokiya cittuppādavaseneva, seyyathīdaṃ? Idaṃ hi arūpaṃ nāma

purimabhave āyūhitakammavasena paṭisandhiyaṃ tāva ekūnavīsaticittuppādappabhedaṃ

nibbattati, nibbattanākāro panassa paṭiccasamuppāda niddese vuttanayeneva veditabbo.

Tadeva paṭisandhicittassa anantaracittato paṭṭhāya bhavaṅgavasena āyupariyosāne cuti

vasena, yaṃ tattha kāmāvacaraṃ, taṃ chasu dvāresu balavārammaṇe tadārammaṇavasena

pavatte pana asambhinnattā cakkhussa āpātha gatattā rūpānaṃ ālokasannissitaṃ

manasikārahetukaṃ cakkhuviññāṇaṃ nibbattati saddhiṃ sampayuttadhammehi,

cakkhuppasādassa hā ṭhitikkhaṇe ṭhitippattameva rūpaṃ cakkhuṃ ghaṭṭeti, tasmiṃ ghaṭṭite

dvikkhattuṃ bhavaṅgaṃ uppajjitvā nirujjhati, tato tasmiṃ yeva ārammaṇe kiriyāmanodhātu

āvajjana kiccaṃ sādhayamānā uppajjati, tadanantaraṃ tadeva rūpaṃ passamānaṃ

kusalavipākaṃ akusalavipākaṃ vā cakkhuviññāṇaṃ, [PTS Page 618] [\q 618/] tato tadeva

rūpaṃ sampaṭicchamānā vipāka manodhātu, tato tadevarūpaṃ santirayamānā

vipākāhetukama noviññāṇadhātu, tato tadevarūpaṃ vavatthāpayamānā kiriyā

hetukamanoviññāṇadhātu upekkhā sahagatā, tato paraṃ

kāmāvacarakusalākusalakiriyācittesu ekaṃ vā upekkhāsahagatāhetuka cittaṃ pañca satta

vājavanāni, tato kāmāvacarasattānaṃ ekā dasasu tadārammaṇacittesu

javanārammaṇānurūpaṃ yaṃ kiñci tadārammaṇanti. Esa nayo sesadvāresu manodvāre pana

mahaggatacittānipi uppajjantīti evaṃ chasu dvāresu arūpassa nibbatti passitabbā.

[SL Page 464] [\x 464/]

Evaṃ hi arūpassa nibbattiṃ passanto kālena arūpaṃ sammasati nāma, evaṃ kālena rūpaṃ

kālena arūpaṃ sammasitvāpi tilakkhaṇaṃ āropetvā anukkamena paṭipajjamānoeko

paññābhāvanaṃ sampādeti.

Aparo rūpasattaka arūpasattakavasena tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasati, tattha

ādānanikkhepanato vayo vuddhattha gāmito āhāramayato utumayato kammajato

cittasamuṭṭhānato dhammatārūpatoti imehi ākārehi āropetvā sammasanto rūpasattakavasena

āropetvā sammasati nāma.

Tenāhū porāṇaṃ: -

Ādānanikkhepanato vayovuddhatthagāmito,

Āhārato ca ututo kammato cāpi cittato,

Dhammatārupato satta vitthārena vipassatīti.

Tattha ādānaṃti paṭisandhi, nikkhepanaṃti cuti, iti yogāvacaro imehi ādānanikkhepehi ekaṃ

vassasataṃ paricchinditvā saṅkhāresu tilakkhaṇaṃ āropeti, kathaṃ? Otthantare sabbe

saṅkhārā aniccā, kasmā? Uppādavayappattito vipariṇāmato tāva kālikato niccapaṭikkhepato

ca, yasmā pana uppannā saṅkhārāṭhitiṃ pāpuṇanti ṭhitiyaṃ jarāya kilamanti, jaraṃ patvā

avassaṃ1 bhijjanti, tasmā abhiṇhasampatipīḷanato dukkhamato dukkhavatthuto

sukhapaṭipakkhato ca dukkhā, yasmā ca "uppannā saṅkārā ṭhitiṃ pāpuntu, ṭhānappattā mā

jirantu, jarappattā mā bhijjantu"ti imesu tīsu ṭhānesu kassaci masavattibhāvā natthi, suññā

tena vasavatta nākārena, tasmā suññato assāmikato avasavattito atta paṭipakkhato ca anattā,

[PTS Page 619] [\q 619/] evaṃ ādānanikkhepanavasena vassasata paricchinne rūpe

tilakkhaṇaṃ āropetvā tato paraṃ vayo vuddhatthagamato āropeti, tattha "

vayovuddhatthagamo nāma vaya vasena vuddhassa vaḍḍhitassa rūpassa atthaṅgamo, tassa

vasena tilakkhaṇaṃ āropetīti attho. Kathaṃ? So tameva vassasataṃ paṭhamavayena

majjhimavayena pacchimavayenāti tīhi vayehi paricchindati, tattha ādito tettiṃsa vassāni

paṭhamavayo nāma, tato catuttiṃ samajjhimavayo nāma, tato tettiṃsa pacchimavayo nāmāti

iti imehi tīhi vayehi paricchivditvā paṭhamavaye pavattaṃ rūpaṃ majjhima vayaṃ appatvā

tatthava nirujjhati. Tasmā taṃ aniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā,

majjhimavaye pavattarūpaṃ pi pacchimavayaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā tampi

aniccaṃ dukkhamanattā, paccimavaye tettiṃsavassāni pavattarūpampi maraṇato

1. Ma. Jaraṃ pattāavasā.

[SL Page 465] [\x 465/]

Pari gamanasamatthaṃ nāma natthi, tasmā tampi aniccaṃ dukkhamanattāti tilakkhaṇaṃ

āropeti, evaṃ paṭhamavayādivasena vayovuddhatthagamato tilakkhaṇaṃ āropetvā puna

manda dasakaṃ khiḍḍādasakaṃ vaṇṇadasakaṃ baladasakaṃ paññādasakaṃ hānidasakaṃ

pabbhāradasakaṃ pavaṅkadasakaṃ momūhadasakaṃ sayanadasakanti imesaṃ dasannaṃ

dasakānaṃ vasena vayo vuddhatthagamato tilakkhaṇaṃ āropeti, tattha dasakesu tāva

vassasata jivino puggalassa paṭhamāni dasavassāni manda dasakaṃ nāma, tadā hi so mando

hoti capalo kumārako, tato parāni dasa khiḍḍādasakaṃ nāma, tadā hi so khiḍḍāratibahulo

hoti. Tato parāni dasa vaṇṇadasa kaṃ nāma. Tadā hissa vaṇṇāyatanaṃ vepullaṃ pāpuṇāti.

Tato parāni dasa baladasakaṃ nāma, tadā hissa balañca thāmo ca vepullaṃ pāpuṇāti, tato

parāni dasa paññādasakaṃ nāma, tadāhissa paññā suppatiṭhitā hoti; pakatiyā kira

duppaññassāpi1 tasmiṃ kāle appamattikāpi paññā uppajjati yeva. Tato parāni dasa

hānidasakaṃ nāma, tadā hissa khiḍḍārativaṇṇabalapaññā parihāyanti. Tato parāni dasa

pabbhāradasakaṃ nāma, tadā hissa attabhāve [PTS Page 620] [\q 620/] purato pabbhāro

hoti. Tato parāni dasa pavaṅkadasakaṃnāma, tadā hissa attabhāvo naṅgalakoṭi viya pavaṅko

hoti. Tatā parāni dasa momūhadasakaṃ nāma, tadā hi so momūho hoti, kataṃ kataṃ

pammussati. Tatoparāni dasa sayanadasakaṃ nāma, vassasatiko hi sayanabahulova hoti,

tatrāyaṃ yogī etesaṃ dasakānaṃ vasena vayovuddhatthagamato tilakkhaṇaṃ āropetuṃ iti

paṭasañcikkhati. Paṭhamadasake pavattarūpaṃ dutiyadasakaṃ appatvā tattheva nirujjhati,

tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattā, dutiyadasake pavattarūpaṃ tatiyadasakaṃ appatvā

tattheva nirujjhati, pavattarūpaṃ tatiyadasakaṃ appatvā catuttavā tattheva nirujjhati,

pavattarūpaṃ catuttadasakaṃ appatvā paṃñcā tattheva nirujjhati, pavattarūpaṃ

paṃñcādasakaṃ appatvā caṭṭhamatvā tattheva nirujjhati, pavattarūpaṃ caṭṭhamaṃvādasakaṃ

appatvā sattamaṃvā tattheva nirujjhati, pavattarūpaṃ sattamaṃvādasakaṃ appatvā

aṭṭhamaṃvā tattheva nirujjhati, pavattarūpaṃ aṭṭhamaṃvādasakaṃ appatvā navamadasake

pavattarūpaṃ dasamadasakaṃ appatvā tatheva nirujjhati, dasamadasake pavattarūpaṃ

punabbhavaṃ appatvā idheva nirujjhati, tasmā tampi aniccaṃ dukkhamanattāti tilakkhaṇaṃ

āropetvā puna tadeva vassasataṃ padvapadvavassavasena vīsatikoṭṭhāse katvā

vayovuddhatthagamato tilakkhaṇaṃ āropeti. Kathaṃ? So hi iti paṭisaṃcikkhati: paṭhame

vassapañcake pavattarūpaṃ dutiyaṃ vassapadvakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ

aniccaṃ dukkhamanattā, dutiye vassapañcake pavattarūpaṃ tatiyaṃ tatiyaṃ vassapañcakaṃ

appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattā, catutto vassapañcake

pavattarūpaṃ catuttaṃ vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ

dukkhamanattā, paṃñcamatte vassapañcake pavattarūpaṃ paṃñcamaṃ vassapañcakaṃ

appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattā, caṭṭhamatte vassapañcake

pavattarūpaṃ caṭṭhamaṃ vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ

dukkhamanattā, sattamatte vassapañcake pavattarūpaṃ sattamaṃ vassapañcakaṃ appatvā

tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattā, aṭṭhamatte vassapañcake

pavattarūpaṃ aṭṭhamaṃ vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ

dukkhamanattā, navamatte vassapañcake pavattarūpaṃ navamaṃ vassapañcakaṃ appatvā

tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattā, dasamatto vassapañcake pavattarūpaṃ

dasamaṃ vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattā,

ekoḷomatto vassapañcake pavattarūpaṃ ekoḷosaṃ vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati,

tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattā, doḷosamatto vassapañcake pavattarūpaṃ doḷesaṃ

vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattā, teḷesmantā

vassapañcake pavattarūpaṃ teḷesaṃ vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ

aniccaṃ dukkhamanattā, dāhataṃ vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ

aniccaṃ dukkhamanattā, pasaḷosavantā vassapañcake pavattarūpaṃ pasaḷosaṃ

vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattā, soḷosavantā

vassapañcake pavattarūpaṃ soḷosaṃ vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ

aniccaṃ dukkhamanattā, dāsatavantā vassapañcake pavattarūpaṃ dāsataṃ vassapañcakaṃ

appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattā, dahaaṭavantā vassapañcake

pavattarūpaṃ dahaaṭaṃ vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ

dukkhamanattā, dahanavavantā vassapañcake pavattarūpaṃ ekūnavīsatime vassapañcake

pavatta rūpaṃ vīsatimaṃ

Vassapañcakaṃ appatvā tattheva nirujjhati, vīsatime vassapañcake pavattarūpaṃ maraṇato

paraṃ gamanasamatthaṃ nāma natthi, tasmā tampi aniccaṃ dukkhamanattāti. Evaṃ

vīsatikoṭṭhāsa vasena vayovuddhatthagamato tilakkhaṇaṃ āropetvā puna pañca

vīsatikoṭṭhāse katva catunnaṃ catunnaṃ vassānaṃ vasena āro

1. Ma. 1. Dubbalapaññassapi.

[SL Page 466] [\x 466/]

Peti, tathā tettiṃsa koṭṭhāse katvā tinṇaṃ tiṇaṃṇaṃ vassānaṃ vasena, paññāsakoṭṭhāse

katvā dvinnaṃ dvinnaṃ vassānaṃ vasena, sataṃ koṭṭhāse katvā ekekavassavasena, tato ekaṃ

vassaṃ tayo koṭṭhāse katvā vassānahemantagimhesu tīsu utusu ekekautuvasena tasmiṃ

vayovuddhatthagamarūpe tilakkhaṇaṃ āro peti. Kathaṃ? Vassāne catumāsaṃ pavattarūpaṃ

hemantaṃ appatvā tattheva niruddhaṃ, hemante pavattarūpaṃ gimhaṃ appatvā tattheva

niruddhaṃ, gimhe pavattarūpaṃ puna vassānaṃ appatvā tattheva niruddhaṃ, tasmā taṃ [PTS

Page 621] [\q 621/] aniccaṃ dukkhamanattāti. Evaṃ āropetvā puna ekaṃ vassaṃ cha

koṭṭhāse katvā vassāne dve māsaṃ pavattarūpaṃ saradaṃ appatvā tattheva niruddhaṃ,

sarade pavattarūpaṃ hemantaṃ appatvā tattheva niruddhaṃ hemante pavattarūpaṃ sisiraṃ,

sisire pavattarūpaṃ vasantaṃ, vasante pavattarūpaṃ gimhaṃ, gimhe pavattarūpaṃ puna

vassānaṃ appatvā tattheva niruddhaṃ, tasmā aniccaṃ dukkhamanattāti evaṃ tasmiṃ

vayovuddhatthagamarūpe tilakkhaṇaṃ āropeti, evaṃ āro petvā tato kāḷajuṇhavasena, kāḷe

pavattarūpaṃ juṇhaṃ appatvā juṇhe pavattarūpaṃpa kāḷaṃpatvā tattheva niruddhaṃ, tasmā

aniccaṃ dukkhamanattāti tilakkhaṇaṃ āropeti, tato rattivdivavasena, rattiṃ pavattarūpaṃ

divasaṃ appatvā tattheva niruddhaṃ, divasaṃ pavattarūpampi rattiṃ appatvā tattheva

niruddhaṃ, tasmā aniccaṃ dukkhamanattāti tilakkhaṇaṃ āropeti, tato tadeva hattivdivaṃ

pubbaṇhādivasena chakoṭṭhāse katvā pubbaṇhe pavatta rūpaṃ majjhaṇhaṃ, majjhanhe

pavattarūpaṃ sāyaṇhaṃ, sāyaṇhe pavattarūpaṃ paṭhamayāmaṃ, paṭhamayāme pavattarūpaṃ

majjhimayāmaṃ, majjhimayāme pavattarūpaṃ pacchimayāmaṃ appatvā tattheva niruddhaṃ,

pacchimayāme pavattarūpaṃ puna pubbaṇhaṃ appatvā tattheva niruddhaṃ, tasmā aniccaṃ

dukkhamanattāti tilakkhaṇaṃ āropeti, evaṃāropetvā puna tasmiṃ yeva rūpe

abhikkamapaṭikkamaālokanavilo kana sammiñjanapasāraṇavasena abhikkame pavattarūpaṃ

ālokanaṃ, ālokane pavattarūpaṃ vilokanaṃ, vilokane pavattarūpaṃ sammiñjanaṃ, sammiñjane

pavattarūpaṃ pasāraṇaṃ appatvā tattheva nirujjhati, tasmā aniccaṃ dukkhamanattāti

tilakkhaṇaṃ āropeti, tato ekapadavāraṃ uddharaṇa atiharaṇa vītiharaṇa vossajana

sannikkhepana sannirumbhanavasena chakoṭṭhāse karoti, tattha uddharaṇaṃ nāma pādassa

bhumito ukkhipanaṃ, atiharaṇaṃ nāma purato haraṇaṃ, vītiharaṇaṃ nāma khāṇukaṇṭaka

dīghajātiādīsu kiñcideva disvā ito cito ca pādasañcaraṇaṃ, vossajanaṃ nāma pādassa heṭṭhā

oropanaṃ, [PTS Page 622] [\q 622/] sannikkhepanaṃ nāma paṭhavītale ṭhapanaṃ,

sannirumhanaṃ nāma puna pāduddharaṇakāle pādassa paṭhaviyā saddhiṃabhinippī

[SL Page 467] [\x 467/]

Āanaṃ, tattha uddharaṇe paṭhavīdhātu āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mavdā, itarā

dve adhimattā honti balavatiyo, tathā atiharaṇavītiharaṇesu; vossajanetejodhātu vāyo

dhātuti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo, tathā

sannikkhepanasannirumbhanesu, evaṃ chakoṭṭhāse katvā tesaṃ vasena tasmiṃ

vayovuṅdhatthagamarūpe tilakkhaṇaṃ āropeti, kathaṃ? So iti paṭisañcikkhati, yā uddharaṇe

pavattā dhātuyo, yāni ca tadūpādāyarūpāni, sabbepete dhammā atiharaṇaṃ appatvā tattheva

nirujjhanti, tasmā aniccā dukkhā anattā, tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe

pavattā vossajanaṃ, vossajane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā

sannirumbhanaṃ appatvā tattheva nirujjhanti, iti tattha tattha uppannā itaraṃ itaraṃ

koṭṭhāsaṃ appatvā tattha tattheva pabbapabbaṃ sandhisandhiṃ odiodhiṃ hutvā tattakapāle

pakkhittatilā viya taṭataṭāyantā saṅkhārā bijjanti, tasmā aniccā, aniccattā dukkhā, dukkhattā

anattāti; tassevaṃ pabbapabbagate skhāre vipassato rūpasammasanaṃ sukhumaṃ hoti,

sukhumatte ca panassa idaṃopammaṃ: eko kira dārutinukkādisu kataparicayo

adiṭṭhapubbapadīpo paccantavāsiko nagaramāgamma antarāpaṇe jalamānaṃ padīpaṃ disvā

ekaṃ purisaṃ pucchi. Hamho kinnāmetaṃ evaṃ manāpanti. Tamenaṃ so āha: kimettha

manāpaṃ. Padīpo nāmesa, telakkhayena vaṭṭikkhayena ca gatamaggo pissa na

paññāyissatīti. Tamañño evamāha: idampi oḷārikaṃ, imissā hi vaṭṭiyā anupubbena

ḍayhamānāya tatiyabhāge tatiyabhāge jālā itarītaraṃ padesaṃ appatvāva nirujjhissatīti.

Tamañño evamāha: idampi oḷārikaṃ, imissā hi aṅgulaṅgulantare

aḍḍhaṅgulaḍḍhaṅgulantare tantumhi tantumhi aṃsumhi aṃsumhi jālā itarītaraṃ aṃsuṃ

appatvāva nirujjhissati. Aṃsuṃ pana muñcitvāna sakkā jālaṃ paññāpe tunti. [PTS Page 623]

[\q 623/] tattha telakkhayena vaṭṭikkhayena ca padīpassa gatamaggopi

napaññāyissatīti. Purisassa ñāṇaṃ viya yogino ādānanikkhepanato vassasatena

paricchinnarūpe tilakkhaṇāropanaṃ, vaṭṭiyā tatiyabhāge tatiyabhāge jālā itarītaraṃ padesaṃ

appatvāva nirujjhissatīti purisassa ñānaṃ viya yogino vassasatassa tatiya

koṭṭhāsaparicchinne vayovuddhatthagamarūpe tilakkhaṇāropanaṃ, aṅgulaṅgulantare jālā

itarītaraṃ appatvā nirujjhissatīti purisassa ñāṇaṃ viya yogino

dasavassapañcavassacatuvassativassadvicassa ekavassaparicchinne rūpe tilakkhaṇāropanaṃ,

aḍḍhaṅgulaḍḍhaṅgulantare jālā itarītaraṃ appatvāva nirujjhissatīti purisassa ñāṇaṃ viya

yogino ekekautuvasena ekaṃ vassaṃ tidhā chadhā ca vibhajitvā catumāsa

dvimāsaparicchinne rūpe tilakkhaṇāropanaṃ, tantumhi

[SL Page 468] [\x 468/]

Tantumhi jālā itarītaraṃ appatvāva nirujjhissatīti purisassa ñāṇaṃ viya yogino

kāḷajuṇhavasena rattivdivavasena eka rattivdivaṃ chakoṭṭhāse katvā pubbaṇhādivasena ca

paricchinne rūpe tilakkhaṇāropanaṃ, aṃsumhi aṃsumhi jālā itarītaraṃ appatvāva

nirujjhissatīti purisassa ñāṇaṃ viya yogino abhikkamā dimasena ceva uddharaṇādīsu ca

ekekakoṭṭhāsavasena paricchinne rūpe tilakkhaṇāropananti. So evaṃ nānākārehi vayo

vuddhatthagamarūpe tilakkhaṇaṃ āropetvā puna tadeva rūpaṃ visaṅkharitvā1

āhāramayādivasena dvattaro koṭṭhāse katvā ekeka koṭṭhāse tilakkhaṇaṃ āropeti. Tatrassa

āhāramayaṃ rūpaṃ chātasuhitavasena pākaṭaṃ hoti, chātakāle samuṭṭhitaṃ rūpaṃ hi jhantaṃ

hoti kilantaṃ jhāmakhāṇuko viya aṅgārapacchiyaṃ nilīnakāko viya ca dubbaṇṇaṃ

dussaṇṭhitaṃ, suhitakāle samuṭṭhitaṃ dhātaṃ pīṇitaṃ mudu siniddhaṃ phassavantaṃ hoti,

so taṃ pariggahetvā chātakāle pavattarūpaṃ suhitakālaṃ appatvā ettheva nirujjhati,

suhitakāle samuṭṭhitampi chātakālaṃ appatvā ettheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ

dukkhamanattāti evaṃ tattha tilakkhaṇaṃ āropeti. Utumayaṃ sītuṇhavasena pākaṭaṃ hoti,

uṇhakāle samuṭṭhitarūpaṃ hi jhantaṃ2 hoti kilantaṃ dubbaṇṇaṃ, [PTS Page 624] [\q 624/]

sītautunā samuṭaṭhitaṃ rūpaṃ dhātaṃ pīṇitaṃ mudu phassavantaṃ siniddhaṃ hoti, so

taṃ pariggahetvā uṇhakāle pavattarūpaṃ sītakālaṃ appatvā ettheva nirujjhati, sītakāle

pavattarūpaṃ uṇhakālaṃ appatvā ettheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattāti

evaṃ tattha tilakkhaṇaṃ āropeti, kammajaṃ āyatanadvāravasena pākaṭaṃ hoti,

cakkhudvārasmiṃ hi cakkhukāyabhāvadasakavasena tiṃsakammaja rūpāni, upatthambhakāni

pana tesaṃ utucittāhārasamuṭṭhānāni catumīsatīti catupaṇṇāsa honti, tathā sotaghāṇajivhā

dvāresu, kāyadvāre kāyabhāvadasakavasena ceva utusamuṭṭhānādivasena ca catu cattāḷīsa,

manodvāre hadayavatthukāyabhāvadasakavasena ceva utu samuṭṭhānādivasena ca

catupaṇṇāsameva, so sabbampi taṃ rūpaṃ pariggahetvā cakkhudvāre pavattarūpaṃ

ghāṇadvāraṃ, ghāṇadvāre pavatta rūpaṃ jivhādvāraṃ, jivhādvāre pavattarūpaṃ kāyadvāraṃ,

kāyadvāre pavattarūpaṃ manodvāraṃ appatvā ettheva nirujjhati, tasmā taṃ aniccaṃ

dukkhamanattāti evaṃ tattha tilakkhaṇaṃ āropeti. Citta samuṭṭhānaṃ somanassita

domanassitavasena pākaṭaṃ hoti, somanassitakāle uppannaṃ hi rūpaṃ siniddhaṃ mudu

pīṇitaṃ phassavantaṃ hoti, domanassitakāle uppannaṃ jhantaṃ kilantaṃ dubbaṇṇaṃ

1. Visaṅyaritvāti. Katthaci. 2. Sī. Vijjhattaṃ. [SL Page 469] [\x 469/]

Hoti, so taṃ pariggahetvā somanassitakālena pavattarūpaṃ domanassitakālaṃ appatvā

ettheva nirujjhati, domanassitakāle pavattarūpaṃ somanassitakālaṃ appatvā ettheva

nirujjhati, tasmā tampi aniccaṃ dukkhamanattāti evaṃ tattha tilakkhaṇaṃ āropeti, tassevaṃ

cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ pariggahetvā tattha tilakkhaṇaṃ āropayato ayamattho pākaṭohoti:

-

Jīvitaṃ attabhāvo ca sukhadukkhā ca kevalā,

Ekacittasamāyuttā lahuso vattate khaṇo.

Cullāsītisahassāni kappaṃ tiṭṭhanti ye marū,

Natveva tepi tiṭṭhanti vihi cittehi samehitā. [PTS Page 625] [\q 625/]

Ye niruddhā marantassa tiṭṭhamānassa vā idha,

Sabbeva sadisā khandhā gatā appaṭisandhikā.

Anantarā ca ye bhaggā ye ca bhaggā anāgate,

Tadantarā niruddhānaṃ vesamaṃ natthi lakkhaṇe.

Anibbattena na jāto paccuppannena jivati,

Cittabhaṅgā mato loko paññatti paramatthiyā.

Anidhānagatā bhaggā puñjo natthi anāgato,

Nibbattā yepi tiṭṭhanti āragge sāsapūpamā.

Nibbattānañca dhammānaṃ bhaṅgo nesaṃ purakkhato,

Palokadhammā tiṭṭhanti purāṇehi amissitā.

Adassanāto āyanti bhaggā gacchantyadassanaṃ,

Vipajuppādova ākāse uppajjanti vayanti cāti.

Evaṃ āhāramayādisu tilakkhaṇaṃ āropetvā puna dhammatārūpe tilakkhaṇaṃ āropeti,

dhammatārūpaṃ nāma bahiddhā anindriyabaddhaṃ ayalohatipusīsasuvaṇṇarajata

muttāmaṇiveḷuriyasaṃkhasilāpavāḷa lohitaṅkamasāragallabhumipāsāṇa

pabbatatiṇarukkhalatādi bhedaṃ vivaṭṭakappato paṭṭhāya uppajjanakarūpaṃ. Tadassa

asokaṅkurādi vasena pākaṭaṃhoti, asokaṅkuraṃ hi āditova tanurattaṃ hoti, tato

dvīhatīhaccayena ghanarattaṃ, puna dvīhatīhaccayena mandarattaṃ, tato

haritapaṭhṭhavaṭhṭhaṃ, tato nīlapaṇṇavaṇṇaṃ, nīla paṇṇavaṇṇakālato pana paṭṭhāya

sabhāgarūpasantatimanuppabandhā payamānaṃ saṃvaccharamattena paṇḍupalāsaṃ hutvā

vaṇṭato chijjitvā

[SL Page 470] [\x 470/]

Patati, so taṃ pariggahetvā tanurattakāle pavattarūpaṃ pana rattakālaṃ appatvāva nirujjhati,

ghanarattakāle pavattarūpaṃ mandarattakālaṃ, mandarattakāle pavattarūpaṃ

taruṇapallavavaṇṇa kālaṃ; taruṇapallavavaṇṇakāle pavattaṃ pariṇatapallavavaṇṇa kālaṃ,

pariṇatapallavavaṇṇakāle pavattaṃ pariṇatapallavavaṇṇakālaṃ, haritapaṇṇavaṇṇakāle

pavattaṃ nīlapaṇṇavaṇṇakālaṃ, nila paṇṇavaṇṇakāle pavattaṃ paṇḍupalāsakālaṃ,

paṇḍupalāsakāle pavattaṃ vaṇṭato chijjitvā [PTS Page 626] [\q 626/] patanakālaṃ

appatvāva nirujjhathi, tasmā taṃ aniccaṃ dukkhamanattāti tilakkhaṇaṃ āropeti. Evaṃ tattha

tilakkhaṇaṃ āropetvā iminā nayenasabbampi dhammatārūpaṃ samma sati, evaṃ tāva

rūpasattakavasena tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasati.

Yampana vuttaṃ "arūpasattakavasenā"ti. Tattha ayaṃ mātikā: kalāpato yamakato khaṇikato

paṭipāṭito diṭṭhiugghāṭanato mānasamugghātanato nikantipariyādānatoti. Tattha kalāpatot

phassapañcamakā dhammā. Kathaṃ kalāpato sammasatīti? Idha bhikkhū iti paṭisañcikkhati:

- ye "ime kesā aniccā dukkhā anattā"ti samma sane uppannā phassapañcamakā dhammā, "ye

ca lomā aniccā dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca

nakhā aniccā dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca dantā

aniccā dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca taco aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca maṃsaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca nahāru aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca aṭṭhi aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca aṭṭhimañjaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca vakkaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca hadayaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca yakanaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca kilomakaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca pihakaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca papphāsaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca antaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca antaguṇaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca udariyaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca karīsaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca pittaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca semhaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca pubbo aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca lohitaṃ aniccā

dukkhā anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca sedo aniccā dukkhā

anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca medo aniccā dukkhā

anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca assu aniccā dukkhā

anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca vasā aniccā dukkhā

anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca khelo aniccā dukkhā

anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca siṅghānikā aniccā dukkhā

anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca lasikā aniccā dukkhā

anattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, ye ca matthaluṅgaṃ aniccaṃ

dukkha manattā"ti sammasane uppannā phassapañcamakā dhammā, sabbe te itarītaraṃ

appatvā pabbapabbaṃ odhiodhaṃ hutvā tatta kapāle pakkhittatilā viya taṭataṭāyantā

vinaṭṭhā, tasmā aniccā dukkhā anattāti. Ayaṃ tāva visuddhikathayaṃ nayo. Ariyavaṃsa

kathā yampana heṭṭhā rūpasattake sattasu ṭhānesu rūpaṃ aniccaṃ dukkha manattāti

pavattaṃ cittaṃ aparena cittena aniccaṃ dukkhama nattāti sammasanto kalāpato sammasatīti

vuttaṃ, taṃ yuttataraṃ, tasmā sosanipi teneva nayena vibhajissāma. "Yamakato"ti idha

bhikkhu ādānanikkheparūpaṃ aniccaṃ dukkhamanattāti sammasitvā tampi cittaṃ aparena

cittena aniccaṃ dukkhamanattāti sammasati, vayovuddhatthagamarūpaṃ aniccaṃ

dukkhamanattāti sammasitvā tampi cittaṃ aparena cittena aniccaṃ dukkhamanattāti

sammasati, āhāramayaṃ utumayaṃ kammajaṃ citta samuṭṭhānaṃ dhammatārūpaṃ aniccaṃ

dukkhamanattāti sammasitvā tampi cittaṃ aparena cittena aniccaṃ dukkhamanattāti

sammasati; evaṃ yamakato sammasati nāma. Khaṇikatoti idha bhikkhu ādāna

nikkheparūpaṃ aniccaṃ dukkhamanattāti sammasitvā taṃ paṭhamacittaṃ. Dutiyacittena,

dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthenaṃ, catutthaṃ pacamena etampi aniccaṃ dukkhamanattāti

sammasati. Vayovuddhatthagama rūpaṃ āhāramayaṃ utumayaṃ kammajaṃ [PTS Page 627]

[\q 627/] cittasamuṭṭhānaṃ dhammatārūpaṃ aniccaṃ dukkhamanattāti sammasitvā taṃ

paṭhamacittaṃ dutiyacittena, dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena, catutthaṃ padvamena

etampi aniccaṃ dukkhamanattāti sammasati; evaṃ rūpapariggāhakacittato

[SL Page 471] [\x 471/]

Paṭṭhāya cattāri cattāri sammasanto dhaṇikato sammasati nāma. Paṭipāṭitoti

ādānanikkheparūpaṃ aniccaṃ dukkhamanattāti sammasitvā taṃ paṭhamacittaṃ dutiyacittena,

dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena catutathaṃ paṃcamena, paṃcamena caṭṭhamena

caṭṭhamena sattamena sattamena aṭṭhamena aṭṭhamena navamena navamena dasamaṃ

ekādasamena etampi aniccaṃ dukkhamanattāti sammasati. Vayovuddhatthagamarūpaṃ

āhāramayaṃ utumayaṃ kammajaṃ cittasamuṭṭhānaṃ dhammatārūpaṃ aniccaṃ

dukkhamanattāti sammasitvātaṃ paṭhamacittaṃ dutiyacittena, dutiyaṃ tatiyena -pe-

dasamaṃ ekādasa mena etampi aniccaṃ dukkhamanattātievaṃ vipassanāpaṭipāṭiyā

sakalampi divasabhāgaṃ sammasituṃ vaṭṭeyya; yāva dasamacittasammasanā pana

rūpakammaṭṭhānampi arūpakammaṭṭhānampi paguṇaṃ hoti, tasmā dasame yeva

ṭhapetabbanti vuttaṃ, evaṃ sammasanto paṭipāṭito sammasati nāma, diṭṭhiugghāṭanato

mānaugghāmanato nikantipariyādānatoti imesu tīsu visuṃ sammasananayo nāma natthi,

yampi netaṃ heṭṭhārūpaṃ idha ca arupaṃ pariggahitaṃ, taṃ passanto rūpā rūpato uddhaṃ

aññaṃ sattaṃ nāma na passati, sattassa adassa nato paṭṭhāya sattasaññāugghāṭitā hoti.

Sattasaññaṃ ugghāṭitacittena saṅkhāre pariggaṇhato diṭṭhi nūppajjati, diṭṭhiyā

anuppajjamānāya diṭṭhi ugghāṭiyā nāma hoti, diṭṭhiṃ ugghāṭita cittena saṅkhāre

pariggaṇhato māno nūppajjati. Māne anuppajjante māno samugghāṭito nāma hoti, mānaṃ

samugghāṭita cittena saṅkhāre pariggaṇhato taṇhā nūppajjati, taṇhāya anuppajjantiyā

nikanti pariyādinnā nāma hotīti idaṃ tāva visuddhikathāyaṃ vuttaṃ, ariyavaṃsakathāyaṃ

pana "diṭṭhiugghāṭanato māna samugghāṭanato nikantipariyādānato"ti mātikaṃ ṭhapetvā

ayaṃ nayo dassito, "ahaṃ vipassāmi, mamavipassanā"ti gaṇhato hi diṭṭhisamugghāṭanaṃ

nāma na hoti, saṅkhārāva [PTS Page 628] [\q 628/] saṅkhāre vipassanti sammasanti

vavatthapenti pariggaṇhanti paricchindhantīti gaṇhato pana diṭṭhiugghāṭanaṃnāma hoti,

" suṭṭhu vipassāmi, manāpaṃ vipassāmī"ti gaṇhato mānasamugghāto nāma na hoti,

saṅkhārāva saṅkhāre vipassanti sammasanti vavatthapenti pariggaṇhanti paricchindantīti

gaṇhato pana mānasamugghāto nāma hoti, vipassituṃ sakko mīti vipassanaṃ assādentassa

nikantiparaayādānaṃ nāma na hoti, saṅkhārāva saṅkhāre vipassanti sammasanti

vavatthapenti pariggaṇhanti paricchindantīti gaṇhato pana nikanti pariyādānaṃ nāma hoti,

sace saṅkhārā attā bhaveyyūṃ, attāti gahetuṃ vaṭṭeyyūṃ, anattā ca pana attāti gahitā, tasmā

te avasavattanaṭṭhena anattā, hutvā abhāvaṭṭhena aniccā, uppādavayapatipīḷanaṭṭhena

dukkhāti passato diṭṭhiugghāṭanaṃ nāma hoti. Sacesaṅkhārā niccā bhaveyyuṃ, niccāti

gahetuṃ vaṭṭeyyuṃ, aniccā ca pana niccāti gahitā, tasmā te hutvā abāvaṭṭhena aniccā,

uppādavayapatīpīḷa

[SL Page 472] [\x 472/]

Naṭṭhena dukkhā, avasavattanaṭṭhena anattāti passato māna samugghāto nāma hoti. Sace

saṅkhārā sukhā bhaveyyuṃ, sukhāti gahetuṃ vaṭṭeyyuṃ, dukkhā ca pana sukhāti gahitā,

tasmā te uppāda vayapatipīḷanaṭṭhena dukkhā, hutvā abhāvaṭṭhena aniccā,

avasavattanaṭṭhena anattāti passato nikantipariyādānaṃ nāma hoti. Evaṃ saṅkhāre anattato

passantassa diṭṭhisamugghāṭanaṃ nāma hoti, aniccato passantassa mānasamugghāmanaṃ

nāma hoti. Dukkhato passantassa nikantipariyādānaṃ nāma hoti, itiayaṃ vipassanā attano

attano ṭhāne yeva tiṭṭhatīti. Evaṃ arūpa sattakavasenāpitilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre

sammasati, ettāvatā panassa rūpakammaṭṭhānampi arūpakammaṭṭhānampi paguṇaṃ hoti.

So evaṃ paguṇarūpārūpakammaṭṭhāno yā upari bhaṅgānupassa nato paṭṭhāya

pahānapariññāvasena sabbākārato pattabbā aṭṭhā rasa mahāvipassanā, tāsaṃ idheva tāva

ekadesaṃ paṭivijjhanto tappaṭipakkhe dhamme pajahati, aṭṭhārasamahāvipassanā nāma

aniccā nupassanādikā paññā, yāsu aniccānupassanaṃ bhāvento nicca saññaṃ pajahati,

dukkhānupassanaṃ [PTS Page 629] [\q 629/] bhāvento sukhasaññaṃ pajahati,

anattānupassanaṃ bhāvento attasaññaṃ pajahati, nibbidānu passanaṃ bhāvento nandiṃ

pajahati, virāgānupassanaṃ bhāvento rāgaṃ pajahati, nirodhānupassanaṃ bāvento

samudayaṃ pajahati, paṭinissaggānupassanaṃ bhāvento ādānaṃ pajahati, khayānupassanaṃ

bhāvento ghanasaññaṃ pajahati, vayānupassanaṃ bhāvento āyūhanaṃ pajahati,

vipariṇāmānupassanaṃ bhāvento dhuvasaññaṃ pajahati, animittānupassanaṃ bhāvento

nimittaṃ pajahati, appaṇihitānupassanaṃ bhāvento paṇidhiṃ pajahati, suññatānu passanaṃ

bhāvento abinivesaṃ pajahati, adhipaññādhammavipassanaṃ bhāvento sārādānābinivesaṃ

pajahati, yathābhūtañāṇadassanaṃ bhāvento sammohābhinivesaṃ pajahati,

ādīnavānupassanaṃ bhāvento sammohābhinivesaṃ pajahati, ādīnavānupassanaṃ bhāvento

ālayābhinivesaṃ pajahati, paṭisaṅkhānupassanaṃ bhāvento appaṭisaṅkhaṃ pajahati,

vivaṭṭānupassanaṃ bhāvento saṃyogābhini vesaṃ pajahati, tāsu yasmā iminā

aniccādilakkhaṇattayavasena saṅkhārā diṭṭhā, tasmā aniccadukkhaanattānupassanā

paṭividdhā honti, yasmā ca yā ca aniccānupassanā yā ca animittānupassanā ime dhammā

ekaṭṭhā, vyañjanameva nānaṃ, tathā yā ca dukkhānu passanā yā ca appaṇihitānupassanā

ime dhammā ekaṭṭhā vyañjana meva nānaṃ, yā ca anattānupassanā yā ca suññatānupassanā

ime dhammā ekaṭṭhā, vyañjanameva nānanti ca vuttaṃ, tasmā tāpi paṭividdhā honti.

Adhipaññādhammavipassanā pana sabbāpi vipassanā, yathābhūtañāṇadassanaṃ

kaṅkhāvitaraṇavisuddhiyā eva saṅgahītaṃ, itā idampi dvayaṃ paṭividdhameva hoti, sesesu

vipassanāñāṇesu kiñci

[SL Page 473] [\x 473/]

Paṭividdhaṃ, kiñci appaṭividdhaṃ, tesaṃ vibhāgaṃ parato āvīkarissāma, yadeva hi

paṭividdhaṃ, taṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ "evaṃ paguṇarūpārūpa kammaṭṭhāno yā upari

bhaṅgānupassanato paṭṭhāya pahānapariññāvasena sabbākārato pattabbā aṭṭhārasa

mahāvipassanā- tāsaṃ idheva tāva ekadesaṃ paṭivijjhanto tappaṭipakkhe dhamme

pajahatī"ti.

So evaṃ aniccānupassanādi paṭipakkhānaṃ niccasaññādīnaṃ pahānena visuddhañāṇo

sammasanañāṇassa pāraṃ ganatvā yaṃ taṃ sammasanaṃ ñāṇānantaraṃ "paccuppannānaṃ

[PTS Page 630] [\q 630/] dhammānaṃ vipariṇāmānu passane paññā

udayabbayānupassane ñāṇaṃ"ti udayabbayānu passanaṃ vuttaṃtassa adhigamāya yogaṃ

ārabhati. Ārabhamāno ca saṅkhepato tāva ārabhati, tatrāyaṃ pāḷi: - kathaṃ? "Paccuppannānaṃ

dhammānaṃ vipariṇāmānupassane paññā udayabbayānupassaṇe ñāṇaṃ, jātaṃ rūpaṃ

paccuppannaṃ, tassa nibbattilakkhaṇaṃ udayo, vipariṇāmalakkhaṇaṃ vayo, anupassanā

ñāṇaṃ, jātā vedanā paccuppannā, tassā nibbattilakkhaṇā udayo, viparināma lakkhaṇaṃ

vayo, anupassanā ñāṇaṃ jātaṃ saññā paccuppannā tassā nibbattilakkhaṇaṃ udayo,

viparināma lakkhaṇaṃ vayo, anupassanā ñāṇaṃ jātaṃ saṅkhārā paccuppannā tassā

nibbattilakkhaṇaṃ udayo, viparināma lakkhaṇaṃ vayo, anupassanā ñāṇaṃ jātaṃ viññāṇaṃ

paccuppannā tassā nibbattilakkhaṇaṃ udayo, viparināma lakkhaṇaṃ vayo, anupassanā

ñāṇaṃ jātaṃ cakkhu paccuppannā tassā nibbattilakkhaṇaṃ udayo, viparināma lakkhaṇaṃ

vayo, anupassanā ñāṇaṃ jāto bhavo paccuppanno, tassa nibbattilakkhaṇaṃ udayo,

vipariṇāmalakkhaṇaṃ vayo, anu passanā ñāṇa"nti. [A] so iminā pāḷinayena jātassa

nāmarūpassa nibbattilakkhaṇaṃ jātiṃ uppādaṃ abhinavākāraṃ udayotivipari

ṇāmalakkhaṇaṃ khayaṃ bhaṅgaṃ vayoti samanupassati. So evaṃ pajā nāti: imassa

nāmarūpassa uppattito pubbe anuppannassa rāsi vā nicayo vā natthi, uppajjamānassāpi

rāsito vā nicayato vā āgamanaṃ nāma natthi, nirujjhamānassāpi disāvidisāgamanaṃ nāma

natthi, niruddhassāpi ekasmiṃ ṭhāne rāsito nicayato nidhānato avaṭṭhānaṃ nāma natthi,

yathā pana vīṇāya vādiyamānāya uppannassa saddassa neva uppattito pubbe sannicayo

atthi, na uppajjamāno sannicayo āgato, na nirujjhamānassa disāvidisāgamanaṃ atthi, na

niruṅdho katthaci sannicito tiṭṭhati, athakho vīṇadva upavīṇadva purisassa ca tajjaṃ

vāyāmaṃ paṭicca ahutvā sambhoti, hutvā pati veti, evaṃ sabbepi rūpārūpino dhammā ahutvā

sambhonti, hutvā pativentīti evaṃ saṅkhepato udayabbayamanasikāraṃ katvā puna yāni-

etasseva udayabbayañāṇassa vibhaṅge avijjāsamudayā rūpasamudāya rūpasamudayo'ti

paccayasamudayaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṃ passati, 'kammasamudayā

āhārasamudayā rūpasamudayoti paccayasamudayaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṃ

passatinibbatti lakkhaṇaṃ passanto pi rūpakkhandhassa udayaṃ passati, rūpakkhandhassa

udayaṃ passanto imāni padva lakkhaṇāni passati, avijjānirodhā rūpanirodhoti

paccayanirodhaṭṭhena rūpakkhandhassa vayaṃ passati, taṇhānirodhā

[A.] Paṭṭhānapaḷi ñāṇakathā.

[SL Page 474] [\x 474/]

Kammanirodhā- āhāranirodhā- rūpanirodhoti paccayanirodhaṭṭhena rūpakkhandhassa vayaṃ

[PTS Page 631] [\q 631/] passati, vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa

vayaṃ passati, rūpakkhandhassa vayaṃ passantopi imāni pañcalakkhaṇāni passati, tathā

avijjāsamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ

passati, taṇhā samudayā kammasamudayo phassasamudayā vedanāsamudayoti

paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, nibbattilakkhaṇaṃ passantopi

vedanākkhandhassa udayaṃ passati, vedanākkhandhassa udayaṃ passanto imāni pañca

lakkhaṇāni passati, avijjānirodhā taṇhānirodhā kammanirodhā phassanirodhā

vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati,

vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa vayaṃ passati, vedanākkhandhassa

vayaṃ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati, vedanākkhandhassa viya ca saññā

saṅkhāraviññāṇakkhandhānaṃ. Ayaṃ pana viseso: - viññāṇakkhandhassa phassaṭṭhāne

nāmarūpasamudayā nāmarūpanirodhāti, evaṃ ekekassa khandhassa udayabbayadassane

dasa dasa katvā paññāsalakkhaṇāni vuttāni, tesaṃ vasena evampi rūpassa udayo, evampi

rūpassavayo, evampi rūpaṃ udeti, evampi rūpaṃ vetīti paccayato ceva khaṇato ca vitthārena

manasikāraṃ karoti, tassevaṃ karoto iti kirime dhammā ahutvā sambhonti, hutvā pativentīti

ñāṇaṃ misadataraṃ hoti, tassevaṃ paccayato ceva khaṇato ca dvedhā udayabbayaṃ passato

saccapaṭiccasamuppādanayalakkhaṇabhedā pākaṭā honti. Yaṃ hi so avijjādisamudayā

khandhānaṃ samudayaṃ avijādi nirodhā khandhānaṃ nirodhaṃ passati, idamassa paccayato

udayabbaya dassanaṃ. Yaṃ pana nibbattilakkhaṇavipariṇāmalakkhaṇāni passanto

khandhānaṃ udayabbayaṃ passati, idamassa khaṇatoudayabbayadassanaṃ, uppattikkhaṇa

yeva hi nibbattilakkhaṇaṃ, bhaṅgakkhaṇeva vipariṇāmalakkhaṇaṃ, iccassevaṃ paccayato

ceva khaṇato ca dvedhā udayabbayaṃ passato paccayato udayadassanena samudayasaccaṃ

pākaṭaṃ hoti janakāvabodhato, [PTS Page 632] [\q 632/] khaṇato udayadassanena

dukkhasaccaṃ pākaṭaṃ hoti jātidukkhāvabodhato, paccayato vayadassanena nirodhasaccaṃ

pākaṭaṃ hoti paccayānuppādena1 paccayavataṃ anuppādāvabodhato, khaṇato

vayadassanena dukkhasaccameva pākaṭaṃ hoti maraṇadukkhāvabodhato, yadvassa

udayabbayadassanaṃ maggo cāyaṃ lokikoti maggasaccaṃpākaṭaṃ hoti tattha

sammohavighātato, paccayato cassa udayadassanena anulomapaṭiccasamuppādo pākaṭo

hoti, imasmiṃ sati idaṃ hotīti avabodhato, paccayato vayadassanena

paṭilomapaṭiccasamuppādo pākaṭo hoti imassa

1. Ma. Paccayānuppādanena.

[SL Page 475] [\x 475/]

Nirodhā idaṃ nirujjhatīti avabodhato, khaṇato pana udayabbaya dassanena

paṭiccasamuppannā dhammā pākaṭā honti saṅghatalakkhaṇāvabodhato. Udayabbayavanto

hi saṅkhatā, te ca paṭiccasamuppannāti. Paccayato cassa udayadassanena ekattanayo pākaṭo

hoti, hetuphalasambavdhena santānassa anupacchedāva bodhato, atha suṭṭhutaraṃ

ucchedadiṭṭhiṃ pajahati, khaṇato udayadassanena nānattanayo pākaṭo hoti,

navanavānaṃuppādavabodhato, atha suṭṭhutaraṃ sassatadiṭṭhiṃ pajahati. Paccayato cassa

udayabbayadassanena avyāpāranayo pākaṭo hoti, dhammānaṃ avasa vattibhāvāvabodhato,

atha suṭṭhutaraṃ attadiṭṭhiṃ pajahati. Paccayato pana udayadassanena

Evaṃ dhammatānayo pākaṭo hoti, paccayānu rūpena phassa uppādavabodhato, atha

suṭṭhutaraṃ akiriyadiṭṭhiṃ pajahati. Paccayato cassa udayadassanena anattalakkhaṇaṃ

pākaṭaṃ hoti, dhammānaṃ nirīhakattapaccayapaṭibaddhavuttitāvabodhato. Khaṇato

udayabbayadassanena aniccalakkhaṇaṃ pākaṭaṃ hoti hutvā abhāvāvabodhato

pubbantāparantavicekāvabodhate ca. Dukkhalakkhaṇaṃ pi pākaṭaṃ hoti udayabbayehi

patipīḷanāvabodhato, sabhāvalakkhaṇampi pākaṭaṃ hoti

udayabbayapariccinnāvabedadhato, sabhāvalakkhaṇe saṅghatalakkhaṇassa tāvakālikattampi

pākaṭaṃ hoti, udayakkhaṇe vayassa vayakkhaṇe ca udayassa abhāvāva bodhatoti. Tassevaṃ

pākaṭībhūtasaccapaṭiccasamuppādanayalakkhaṇa bhedassa evaṃ kira nāmive dhammā

anuppannapubbā uppajjanti, uppannā nirujjhantīti niccanavāva [PTS Page 633] [\q 633/]

hutvā saṅkhārā upaṭṭhahanti na kevalaṃ ca niccanavā, suriyuggamane ussāvabivdu viya

udakabubbuḷo viya udake daṇḍarāji viya āragge sāsapo viya vijjuppādo viya ca

parittaṭṭhāyino, māyā varīci supinanta alātacakka gandhabbanagara pheṇa kadaliādayo

viya asārā nissārā cātipi upaṭṭhahanti. Ettāvatānena vayadhammameva uppajjati uppannaṃ

ca vayaṃ upetīti iminā ākārena samapaññāsa lakkhaṇānipaṭivijjhitvā ṭhitaṃ

udayabbayānupassanaṃ nāma taruṇavipassanāñāṇaṃ adhigataṃ hoti, yassa adhigamā

āraddha vipassakoti saṅkhaṃ gacchati.

Athassa imāya taruṇavipassanāya āraddhavipassakassa dasa vipassa nūpakkilesā uppajjanti,

vipassanūpakkilesā hi paṭivedhappattassa ariyasāvakassa ceva vippaṭipannakassa ca

nikkhittakammaṭṭhānassa kusītapuggalassa nūppajjanti, sammāpaṭipannakassa pana

yuttapayuttassa āraddhavipassakassa kulaputtassa uppajjantiyeva. Katame pana te dasa

upakkilesāti: obhāso ñāṇaṃ pīti passaddhi sukhaṃ adhi mojho paggaho upaṭṭhānaṃ

upekkhā nikantiti. Vuttaṃ hetaṃ: - "kathaṃ dhammuddhaccaviggahitamānasaṃ hoti?

Aniccato manasi karoto obhāso uppajjati, obhāso dhammoti obhāsaṃ āvajjati,

[SL Page 476] [\x 476/]

Tato vikkhepo uddhaccaṃ, tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti, dukkhato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti anatta to

upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Tathā aniccato manasi karoto ñāṇaṃ uppajti

upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Pīti passaddhi sukhaṃ adhimokkho paggāho

upaṭṭhānaṃ upekkhā nikanti uppajjati, nikanti dhammoti nikantiṃ āvajjati, tato vikkhepo

uddhaccaṃ. Tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ [PTS Page

634] [\q 634/] nappajānāti. Dukkhato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Anattato

apaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānātīti. Tattha obhāsoti vipassanobhāso, tasmiṃ uppanne

yogavacaro " na vata me ito pubbe evarūpo obhāso uppannapubbo, addhā maggappattosmi

phalappattosmi"ti amaggameva maggoti aphalameva phalanti gaṇhāti, tassaamaggaṃ

maggoti aphalaṃ phalanti gaṇhato vipassanāvīthi ukkantā nāma hoti, soattano mūla

kammaṭṭhānaṃ vissajjetvā obhāsameva assādento nisīdati, so kho panāyaṃ obhāso kassaci

bhikkhuno pallaṅkaṭṭhānamattameva obhāsento uppajjati, kassaci anto gabbhaṃ, kassaci

bahi gabbhampi, kassaci sakalavihāraṃ, gāvutaṃ, aḍheyojanaṃ, yojanaṃ, dviyojanaṃ,

tiyojanaṃ, kassaci paṭhavitalato yāva akaṭiṭṭhabrahma lokā ekālokaṃ kurumāno, bhagavato

pana dasasahassīloka dhātuṃ obhāsento udapādi. Evaṃ vemattatāya cassa idaṃ vatthu:

cittalapabbate kira dvikuḍḍagehassa anto dve therā nisīdiṃsu, taṃ divasaṃ ca

kāḷapakkhuposatho hoti, meghapaṭalacchannā disā, rattibhāge caturaṅgasamannāgataṃ

tamaṃ vattati. Atheko thero āha, bhante mayhaṃ idāni cetiyaṅgaṇamhi sīhāsane

pañcavaṇṇāni kusumāni paññāyantīti. Taṃ itaro āha: anacchariyaṃ āvuso kathesi mayhaṃ

manetarahi mahāsamuddamhi yojanaṭṭhāne macchakacchapā paññāyantīti. Ayaṃ pana

vipassanupakkileso ye bhuyyena samathavipassanālābhino uppajjati, so

samāpatticikkhamhitānaṃ kilesānaṃ asamudācārato arahā ahanti cittaṃ uppādeti

uccavālikavāsi mahānāgatthero viya haṅkanavāsī mahādattatthero viya cittalapabbate

nikapennakapadhānagharavāsī cullasumanatthero viya ca. Tatridaṃ ekavatthuparidīpanaṃ:

talaṅgaravāsī dhammadinnatthero kira nāma eko pabhinnapaṭisambhido mahākhīṇāsavo

mahato bhikkhu saṅghassa ovādadāyako ahosi, so ekadivasaṃ attano divāṭṭhāne nisīditvā

"kinnukho amhākaṃ ācariyassa uccavālikavāsi mahānāgattherassa [PTS Page 635] [\q 635/]

samaṇabhāvakiccaṃ matthakappattaṃ no"ti āvajjento puthujjanabhāvamevassa disvā mayi

agacchante puthujjanakālakiriya meva karissatīti ca ñatvā iddhiyā vehāsaṃ uppatitvā

divāṭṭhāno

[A.] Paṭṭhānapāḷi - yuganandhakathā.

[SL Page 477] [\x 477/]

Nisinnassa therassa samīpe orohitvā vanditvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi, kiṃ āvuso

dhammadinna akāle āgatosīti ca vutte pañhaṃ bhante pucchituṃ āgatomhīti āha, tato

pucchā vuso jānamānā kathayissāmāti vutte pañhasahassaṃ pucchi, theropucchitapucchitaṃ

asajjamānova kathesi, tato "atitikkhaṃ vo bhante ñāṇaṃ, kadā tumhehi ayaṃ dhammo

adhigato"ti vutte ito saṭṭhivassakāle āvusoti āha, samādhimpi bhante vakaṃ hatthiṃ māpe

thāti, thero sabbasetaṃ hatthiṃ māpesi, idāni bhante yathā ayaṃ hatthi añcitakaṇṇo

pasāritanaṅguṭṭho soṇḍaṃ mukho pakkhitvā bheravaṃ koñcanādaṃ karonto tumhākaṃ

abhimukhaṃ1 āgacchati tathā naṃ karothāti. Thero tathā katvā vegena āgacchato hatthissa

bheravaṃ ākāraṃ disvā uṭṭhāya palāyitumāraddho, tamenaṃ khīṇāsavassa sārajjaṃ nāma

hotīti āha. So tamhi kāleattano puthujjanabhāvaṃ ñatvā " avassayo me āvuso dhammadinna

hohī"ti vatvā pādamūle ukkuṭikaṃ nisīdi, bhante tumhākaṃ avassayo bhavissāmiccevāhaṃ

āgato mā cintayitthāti kammaṭṭhānaṃ kathesi, thero kammaṭṭhānaṃ gahetvā caṅkamaṃ

āruyha tatiye pada vāre aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi; thero kira dosacarito ahosi, evarūpā

bhikkhū obhāse kampanti. Ñāṇanti vipassanā ñāṇaṃ, tassa kira rūpārūpadhamme

tulayantassa tīrayantassa vissaṭṭha indavajiramiva avihatavegaṃ tikhiṇaṃ sūramativisadaṃ

ñāṇaṃ uppajjati. Pītīti vipassanā pīti, tassa kira tasmiṃ samaye khuddakā pītikhaṇikā pīti

okkantikā pīti ubbegā pīti pharaṇā pītīti ayaṃ padvavidhā pīti sakalasarīraṃ pūrayamānā

uppajjati, passaddhīti vipassanāpassaddhi, tassa kira tasmiṃ samaye rattiṭṭhāne vā

divāṭṭhāne vā nisinnassa kāyacittānaṃ [PTS Page 636] [\q 636/] neva daratho na

gāravaṃ na kakkhalatā na akammaññatā na gelaññaṃ na vaṅkatā hoti, athakho panassa

kāyacittāni passaddhāni lahūni muduni kammaññāni suvisadāni ujukāni yeva honti. So

imehi passaddhādīhi anuggahitakāyacitto tasmiṃ samaye amānusiṃ nāma ratiṃ anubhavati,

yaṃ sandhāya vuttaṃ: -

Suññāgāraṃ paviṭṭhassa santacittassa bhikkhuno,

Amānusī ratī hoti sammā dhammaṃ vipassato.

Yato yato sammasati khandhānaṃ udayabbayaṃ,

Labhatī pītipāmojjaṃ amataṃ taṃ vijānatanti, [a]

1. Ma. 1. Abhimukho [a.] Dhammapadabhikkhuvagga.

[SL Page 478] [\x 478/]

Evamassa imaṃ amānusiṃ ratiṃ sādhayamānā lahutādisampayuttā passaddhi uppajjati.

Sukhanti vipassanāsukhaṃ, tassa kira tasmiṃ samaye sakalasarīraṃ abhisandayamānaṃ

atipaṇitaṃ sukhaṃ uppajjati. Adhi mokkhoti saddhā, vipassanāsampayuttā hissa

cittacetasikānaṃ atisayapasādabhūtā balavatī saddhā uppajjati. Paggāhoti viriyaṃ,

vipassanāsampayuttameva hissa asithilaṃ anaccāraddhaṃ supaggahitaṃ viriyaṃ uppajjati.

Upaṭṭhānanti sati, vipassanāsampayuttā yeva hissa supaṭṭhitā supatiṭṭhitā nikhātā acalā

pabbatarājasadisā satiuppajjati. So yaṃ yaṃ ṭhānaṃ āvajjati samannāharati manasikaroti

paccavekkhati, taṃtaṃ ṭhānamassa okkhanditvā pakkhanditvā dibba cakkhuno paraloko viya

satiyā upaṭṭhāti. Upekkhāti vipassa nūpekkhāceva āvajjanūpekkhā ca, tasmiṃ hissa samaye

sabbasaṅkhāresu majjhattabhūtā vipassanūpekkhā pi balavatī uppajjati, manodvāre

āvajjanūpekkhāpi. Sā bhissa taṃ taṃ ṭhānaṃ āvajjantassa vissaṭṭhaindavajiramiva pattapuṭe

pakkhittatattanārāco viya sūrā tikhiṇā hutvā vahatī. Nikantīti vipassanānikanti; evaṃ

obhāsādi patimaṇḍitāya hissa vipassanāya ālayaṃ kurumānā sukhumā santā kārā nikanti

uppajjati, yā nikanti kilesoti pariggahetumpi [PTS Page 637] [\q 637/] na sakkā hoti.

Yathā ca obhāse evaṃetesupi aññatarasmiṃ uppanne yogāvacaro " na vata me ito pubbe

evarūpaṃñāṇaṃ uppannapubbaṃ, evarūpā pīti, passaddhi, sukhaṃ, adhi mokho, paggāho,

upaṭṭhānaṃ, upekkhā, nikanti uppanna pubbā, addhā maggappatosmi phalappattosmī"ti

amaggameva maggoti aphalameva ca phalanti gaṇhāti; tassa amaggaṃ maggoti aphalaṃ

phalanti gaṇhato vipassanā vīthi ukkantā nāma hoti: so attano mūlakammaṭṭhānaṃ

vissajkcho nikantimeva assā dento nisīdatīti ettha ca obhāsādayo upakkhilesavatthutāya

upakkilesāti vuttā, na akusalattā nikanti pana upakkileso ceva upakkakilesavatthu ca,

vathevaseneva cete dasa, gāhavasena pana samatiṃsa honti. Kathaṃ?Mama obhāso

uppannoti gaṇhato hi diṭṭhigāho hoti, manāpo vata obhāso uppannoti gaṇhato mānagāho,

obhāsaṃ assādayato taṇhāgāho, iti obhāse diṭṭhimānataṇhāvasena tayo gāhā; tathā

sesesupiti evaṃ gāhavasena samatiṃsa upakkilesā honti. Tesaṃ vasena akusalo avyatto

yogāvacaro obhāsādisu kampati vikkhippati, obhāsādisu ekekaṃ etaṃ mama esohamasmi eso

me attāti samanupassati. Tenāhu porāṇā: -

Obhāse ceva ñāṇe ca pītiyā ca vikampati,

Passaddhiyā sukhe ceva yehi cittaṃ pavedhati.

[SL Page 479] [\x 479/]

Adhimokkhe ca paggāhe upaṭṭhāne ca kampati,

Upekkhāvajjanāyaṃ ca upekkhāya nikantiyāti.

Kusalo pana paṇḍito vyatto buddhisampanno yogāvacaro obhāsādisu uppannesu ayaṃ kho

me obhāse uppanno so kho panāyaṃ anicco saṅkhato paṭiccasamuppanno khayadhammo

vayadhammo virāgadhammo nirodhadhammoti itivā taṃ paññāya paricchindati upa

parikkhati, athavā panassa evaṃ hoti, sace obhāso attā bhaveyya, attāti gahetuṃ vaṭṭeyya,

anattā ca panāyaṃ attāti gahito, tasmā soavasavattanaṭṭhena anattā, hutvā abhāvaṭṭhena

anicco, uppādavayapatipīḷanaṭṭhena dukkhāti sabbaṃ arūpasattake vutta nayena

vitthāretabbaṃ, yathāca obhāse, evaṃ sesesupi. So evaṃ upaparikkhitvā obhāsaṃ netaṃ mama

- nesohamasmi - na me soattāti samanupassati, [PTS Page 638] [\q 638/] ñāṇaṃ -pe-

nikantiṃ netaṃ mama- neso hamasmi - na me so attāti samanupassati, evaṃ samanupassanto

obhāsādisu na kampati na vedhati. Tenāhu porāṇā: -

Imāni dasa ṭhānāni paññā yassa parīcitā,

Dhammuddhaccakusalo hoti na ca vikkhepaṃ gacchatīti.

So evaṃ vikkhepaṃ agacchanto taṃ samatiṃsavidhaṃ upakkilasa jaṭi vijaṭṭhevāobhāsādayo

dhammā na maggo upakkilesavimuttaṃ pana vithipaṭipannaṃ vipassanāñāṇaṃ maggoti

maggaṃ ca amaggaṃ ca vavatthapeti. Tassevaṃ ayaṃ maggo ayaṃ na maggoti maggañca ca

amaggañca ñatvā ṭhitaṃ ñāṇaṃ maggāmagga ñāṇadassana visuddhīti vedi tabbaṃ. Ettāvatā

ca pana tena tiṇṇaṃ saccānaṃ vavatthānaṃ kataṃ hoti, kathaṃ? Diṭṭhivisuddhiyaṃ tāva

nāmarūpassa vavatthāpanena dukkha saccassa vavatthānaṃ kataṃ,

kaṅkhāvitaraṇavisuddhiyaṃ paccayapariggaha ṇena samudayasaccassa vavatthānaṃ,

imissaṃ maggāmaggañāṇadassana visuddhiyaṃ sammā maggassa avadhāraṇena

maggasaccassa vavatthānaṃ katanti. Evaṃ lokiyeneva tāva ñāṇena tiṇṇaṃ saccānaṃ

vavatthānaṃ kataṃ hoti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Paññābhāvanādikāre

Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiniddeso nāma

Vīsatimo paricchedo. [PTS Page 639] [\q 639/]

[SL Page 480] [\x 480/]

21.

Paṭipadāñāṇadassana visuddhiniddeso.

Aṭṭhannaṃ pana ñāṇānaṃ vasena sikhāppattā vipassanā nava mañca saccānulomikañāṇanti

ayaṃ paṭipadāñāṇadassanavisuddhi nāma. Aṭṭhannanti cettha upakkilesavimuttaṃ

vīthipaṭipannaṃ vipassanā saṅkhātaṃ udayabbayānupassanāgñāṇaṃ bhaṅgānupassanāñāṇaṃ

bhayatu paṭṭhānañāṇaṃ ādīnavānupassanāñāṇaṃ nibbidānupassanāñāṇaṃ

mudvitukamyatāñāṇaṃ paṭisaṅkhānupassanāñāṇaṃ saṅkhārūpekkhā ñāṇanti imāni aṭṭha

ñāṇāni veditabbāni. Navamaṃ saccānulomikañāṇanti anulomassetaṃ adhivacanaṃ, tasmā

taṃ sampādetukā menaupakkilesavimuttaṃ udayabbayañāṇaṃ ādiṃ katvā etesu ñāṇesu yogo

karaṇīyo. Puna udayabbayañāṇe yogo kimatthiyoti ce? Lakkhaṇasallakkhaṇattho,

udayabbayañāṇaṃ hi heṭṭhā dasahi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ hutvā yathāvasarato

tilakkhaṇaṃ sallakkhetuṃ na sakkoti, upakkilesavimuttaṃ na sakkoti, tasmā

lakkhaṇasallakkhaṇatthañcettha puna yogo karaṇīyo. [PTS Page 640] [\q 640/]

lakkhaṇāni pana kissa amanasikārā kenapaṭicchannattā na upaṭṭhahanti? Aniccalakkhaṇaṃ

tāva udayabbayānaṃ amanasikārā santatiyā paṭicchannattā na upaṭṭhāti, dukkhalakkhaṇaṃ

abhiṇhasampati pīḷanassa amanasikārā iriyāpathehi paṭicchannattā na upaṭṭhāti,

anattalakkhaṇaṃ nānādhātuvinibbhogassa amanasikārā ghanena paṭicchannattā na

upaṭṭhāti, udayabbayaṃ pana pariggahetvā santatiyā vikopitāya aniccalakkhaṇaṃ

yāthāvasarato upaṭṭhāti. Abhiṇhasampatipīḷanaṃ manasi karitvā eriyāpathe ugghāṭite

dukkha lakkhaṇaṃ yāthāvasarato upaṭṭhāti. Nānādhātuyo vinibbhujitvā ghanavinibbhoge

kate anattalakkhaṇaṃ yāthāvasarato upaṭṭhāti. Ettha ca aniccaṃ aniccalakkhaṇaṃ, dukkhaṃ

dukkhalakkhaṇaṃ, anattā anattalakkhaṇanti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Tattha aniccanti

khandhapadvakaṃ. Kasmā? Uppādavayaññathattabhāvā, hutvā abhāvato vā.

Uppādavayaññathattaṃ aniccalakkhaṇaṃ, hutvā abhāvasaṅkhāto vā ākāravikāro, "yadaniccaṃ

taṃ dukkhaṃ"ti[a] vacanato pana tadeva khandhapadvakaṃ dukkhaṃ. Kasmā?

Abhiṇhapatipīḷanato, 1 abhinhapatipīḷanā kāro dukkhalakkhaṇaṃ. "Yaṃ dukkhaṃ

tadanattā"ti [a] vacanato pana tadeva khandhapadvakaṃ anattā. Kasmā? Avasavattanato,

avasavattanā kāro anattalakkhaṇaṃ. Tayidaṃ sabbampi ayaṃ yogāvacaro

upakkilesavimuttena vīthipaṭipannavipassanāsaṅkhātena udayabba

1. Ma. 1. Abhiṇhapatīpīḷanā [a.] Majjhimanikāya rāhulovādasutta.

[SL Page 481] [\x 481/]

Yānupassanāñāṇena yāthāvasarato sallakkheti, tassevaṃ sallakkhetvā punappunaṃ aniccaṃ

dukkhamanattāti rūpārūpadhamme tulayato tirayato taṃ ñāṇaṃ. Tikkhaṃ hutvā vahati,

saṅkhārā lahuṃ upaṭṭhahanti, ñāṇe tikkhe vahante saṅkhāresu lahuṃ upaṭṭha hantesu

uppādaṃ vā ṭhitiṃ vā pavattaṃ vā nimittaṃ vā na sampāpuṇāti,

khayavayabhedanirodheyeva sati santiṭṭhati tassa [PTS Page 641] [\q 641/] evaṃ

uppajjitvā evaṃ nāma saṅkhāragataṃ nirukjhathīti passato etasmiṃ ṭhāne bhaṅgānupassanaṃ

nāma vipassanāñāṇaṃ uppajjati, yaṃ sandhāya vuttaṃ: "kathaṃ ārammaṇapaṭisaṅkhā

bhaṅgānupassane paññā vipassane ñāṇaṃ? Rūpārammaṇatā cittaṃuppajjitvā bhijjati, taṃ

ārammaṇaṃ paṭisaṃkhā tassa cittassa bhaṅgi anupassati, anupassatīti kathaṃ anupassati?

Aniccato anupassati, no niccato, dukkhato anupassati, no sukhato, anattato anupassati, no

attato, nibbindati no nandati, virajjati no rajjati, nirodhi no samudeti, paṭinissajati no ādiyati,

aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ, anattato

anupassanto attasaññaṃ, nibbindanto nandiṃ, virajjanto rāgaṃ, nirodhento samudayaṃ,

paṭinissajanto ādānaṃ pajahati, vedanārammaṇatā pesaññā rammaṇatā -

saṅkhārārammaṇatā - viññāṇārammaṇatā - cakkhārammaṇatā - pejarāmaraṇārammaṇatā

cittaṃ uppajjitvā bhijjati - pe - paṭinissa janto ādānaṃ pajahati, [a]

Vatthusaṅkamanā ceva paññāya1 ca vivaṭṭanā,

Āvajjanā balañceva paṭisaṃkhā vipassanā.

Ārammaṇanvayenāpi2 ubho ekavavatthanā,

Nirodhe adhimuttatā vayalakkhaṇavipassanā.

Ārammaṇañca paṭisaṅkhā bhaṅgañca anupassati,

Suññato ca upaṭṭhānaṃ adhipaññāvipassanā.

Kusalo tīsu anupassanāsu catasso ca vipassanāsu,

Tayo upaṭṭhāne kusalatā nānādiṭṭhisu na kampatīti.

Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā, tena vuccati "ārammaṇapaṭisaṃkhā

bhaṅgānupassane paññā vipassane ñāṇa"nti. Tattha "ārammaṇapaṭisaṅkhā"ti yaṃ kiñci

ārammaṇaṃ paṭisaṃkhāya jānitvā, khayato vayato disvāti attho. "Bhaṅgānupassane paññā"ti

tassa ārammaṇaṃ khayato vayato paṭisaṅkhāya uppannassa ñāṇassa bhaṅgaṃ anupassane

yā paññā, idaṃ vipassane

[A.] Paṭṭhānapāḷi - ñāṇakathā. 1. Sī. Saññāya. 2. Ma. Ārammaṇaanvayena.

[SL Page 482] [\x 482/]

Ñāṇanti vuttaṃ, [PTS Page 642] [\q 642/] taṃ kathaṃ hotīti ayaṃ tāva kathetukamyatā

pucchāya attho. Tato yathā taṃ hoti taṃ dassetuṃ "rūpārammaṇatā"ti ādi vuttaṃ, tattha

rūpārammaṇatā cittaṃ uppajjitvā bhijjatīti rūpārammaṇaṃ cittaṃ uppajjitvā bhijjati, athavā

rūpā rammaṇabhāve cittaṃ uppajjitvā bhijjatīti attho. Taṃ ārammaṇaṃ paṭisaṅkhāti taṃ

rūpārammaṇaṃ paṭisaṅkhāya jānitvā khayato vayato disvāti attho. Tassa cittassa bhaṅgaṃ

anupassatiti yena cittena taṃ rūpārammaṇaṃ khayato vayato diṭṭhaṃ, tassa cittassa aparena

cittena bhaṅgaṃ anupassatīti attho. Tenāhu porāṇā: - ñātañca ñāṇañca ubho vipassatīti.

Ettha ca anupassatīti anuanupassati, anekehi ākārehi punappuna passatiti attho. Tenāha

anupassatiti kathaṃ anupassati aniccato anupassatīti ādi. Tattha yasmā bhaṅgo nāma

aniccatāya paramā koṭi, tasmā so bhaṅgānupassako yogāvacaro sabbaṃ saṃkhāragataṃ

anicca to anupassati, no niccato. Tato aniccassa dukkhattā dukkhassa anattattā tadeva

dukkhato anupassati, no sukhato. Anattato anupassati, no attato, yasmā pana yaṃ aniccaṃ

dukkhamanattā na taṃ abhinanditabbaṃ, yadva anabhinanditabbaṃ na tattha rajjitabbaṃ,

tasmā etasmiṃ bhaṅgānupassanānusārena aniccaṃ dukkhamanattāti diṭhe saṅkhāragate

nibbindati, no nandati, virajjati no rajjati. So evaṃ arajjanto lokikeneva tāva ñāṇena rāgaṃ

nirodheti, no samudeti; samudayaṃ na karotīti attho. Athavā yo evaṃ viratto yathā diṭṭhaṃ

saṅkhāragataṃ tathā adiṭṭhampi anvaye ñāṇavasena nirodheti, no samudeti, nirodhatova

manasikaroti, nirodha meva1 passati, no sumadayanti attho. So evaṃ paṭipanno

paṭinissajati. No ādiyati. Kiṃ vuttaṃ hoti? Ayaṃ hi aniccādi anupassanā tadaṅgavasena

saddhiṃ khandhābhisaṃkhārehi kilesānaṃ pariccajanato saṅkhatadosadassanena ca

tabbiparīte nibbāṇe ca tantinnatāya [PTS Page 643] [\q 643/] pakkhandanato

pariccāgapaṭinissaggo ceva pakkhandana paṭinissaggo cāti vuccati; tasmā tāya samannāgato

bhikkhu yathā vuttena nayena kileseva pariccajati, nibbāṇeva pakkhandati

nāpinibbattanavasena kilese ādiyati, na adosa dassitāvasena saṅkhatārammaṇaṃ, tena

vuccati: paṭinissajati no ādiyatiti. Idānissa tehi ñāṇehi yesaṃ dhammānaṃ pahānaṃ hoti, taṃ

dassetuṃ "aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahatī"ti ādivuttaṃ. Tattha vandinti

sappitikaṃ taṇhaṃ, sesaṃ vuttanayameva. Gāthāsu pana vatthusaṅkamanāti, rūpassa

bhaṅgaṃ disvā puna yena cittena bhaṅgo diṭṭho, tassāpi bhaṅgadassana vasena

purimavatthuto aññavatthusaṅkamanā, paññāya ca vivaṭṭa

. Ma. Nirodhamevassa.

[SL Page 483] [\x 483/]

Nāti udayaṃ pahāya vaye sanniṭṭhanā. Āvajjanā balañcevāti rūpassa bhaṅgaṃ disvā

punabhaṅgārammaṇassa cittassa bhaṅgadassanatthaṃ anantarameva āvajjanasamatthatā.

Paṭisaṃkhā vipassanāti esā ārammaṇapaṭisaṅkhā bhaṅgānupassanā nāma.

Ārammaṇatvayena ubho ekavacanthanāti paccakkhato diṭṭhassa ārammaṇassa anvayena

anugamanena yathā idaṃ tathā atītepi saṅkhāragataṃ bhijjittha, anāgatepi bhijjissatīti evaṃ

ubhinnaṃ ekasabhāveneva vavatthā pananti attho, vuttampi cetaṃ porāṇehi: -

Saṃvijjamānambi visuddhassano tadanvayaṃ neti atītanāgate,

Sabbepi saṃkhāragatā palokino ussāvabindu suriyeva uggateti.

Nirodhe adhimuttatāti evaṃ ubhinnaṃ bhaṅgavasena eka vavatthānaṃ katvā tasmiṃ yeva

bhaṅgasaṅkhāte nirodhe adhimuttatā taggarutā tanninnatā tappoṇatā tappabbhāratāti attho.

Vayalakkhaṇavipassanāti esā vayalakkhaṇavipassanā nāmāti vuttaṃ hoti. Ārammaṇaṃca

paṭisaṅkhāti purimaṃ ca rūpādiārammaṇaṃ jānitvā, bhaṅgaṃ ca anupassatīti

tassārammaṇassa bhaṅgaṃ disvā tadārammaṇassa cittassa bhaṅgaṃ anupassati. [PTS Page

644] [\q 644/] suññato ca upaṭṭhānanti tassevaṃ bhaṅgaṃ anupassato - saṅkhārāva

bhijjanti. Tesaṃ bhedo maraṇaṃ, na añño koci atthiti suññato upaṭṭhānaṃ ijjhati, tenāhu

porāṇā: -

Khandhā nirujjhanti na catthi añño

Khandhāna bhedo maraṇanti vuccati,

Tesaṃ khayaṃ passati appamatto

Maṇiṃ va vijjhaṃ cajirena yonisoti.

Adhipaññā vipassanāti yā ca ārammaṇapaṭisaṅkhā, yā ca bhaṅgānupassanā, yaṃ ca suññato

upaṭṭhānaṃ, ayaṃ adipaññā vipassanā nāmāti vuttaṃ hoti. Kusalo tūsu anupassanāsūti

aniccānupassanādīsu tīsu cheko bhikkhu, catasso ca vipassanāsūti nibbidādīsu catusu

vipassanāsu, " tayo upaṭṭhāne kusalatātī khayato vayato suññatoti imasmiṃ catividhe

upaṭṭhāne kusalatāya, nānādiṭṭhisu na kampatīti sassatadiṭṭhiādisu nānappakārāsu

diṭṭhisu na vedhati. So evaṃ avedhamāno "aniruddhameva nirujjhati, abhinnameva

bhijjatī"ti pavattamanasikāro dubbala bhājanassa viya bhijjamānassa - sukhumarajasseva

vippakiriyamānassa tilāna viya bhajjiyamānānaṃsabbasaṅkhārānaṃ uppādaṭṭhitipavatta

nimittaṃ vissajjetvā bhedameva passati. So yathā nāma cakkhumā puriso pokkharaṇitire vā

nadītīre vā ṭhito thullaphusitake deve vassante udakapiṭṭhe mahantamahantāni

udakabubbuḷakāni

[SL Page 484] [\x 484/]

Uppajjitvā uppajjitvā sīghasīghaṃ bhijjamānāni passeyya, evameva sabbe saṅkhārā bhijjanti

bhijjantīti passati evarūpaṃ hi yogā vacaraṃ sandhāya vuttaṃ bhagavatā: -

"Yathā bubbuḷakaṃ passe yathā passe marīvikaṃ,

Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ maccurājā na passatī"ti. [A]

Tassevaṃ sabbe saṅkhārā bhijjanti bhijjantīti abhiṇhaṃ passato aṭṭhānisaṃsaparivāraṃ

bhaṅgānupassanāñāṇaṃ balappattaṃ hoti. Tatrīme aṭṭhānisaṃsā: - bhavadiṭṭhippahānaṃ,

jīvitanikanti pariccāgo, sadā yuttapayuttatā, visuddhājīvitā, ussukkappahānaṃ,

vigatabhayatā, khantisoraccapaṭilābho, aratiratisahanatāti. [PTS Page 645] [\q 645/]

tenāhu porāṇā: -

Imāni aṭṭhagguṇamuttamāni disvā tahiṃ sammasatī punappunaṃ, ādittaceḷassirasūpamo

muni bhaṅgānupassī amatassa pattiyāti.

Bhaṅgānupassanāñānaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassevaṃ sabbasaṅkhārānaṃ khayavayabhedanirodhārammaṇaṃ bhaṅgānupassanaṃ

āsevantassa bhāventassa bahulīkarontassa sabba bhavayonigatiṭṭhitisattāvāsesu pabhedakā

saṅkhārā sukhena jīvitukāmassa bhīrukapurisassa

sīhavyagghadīpiacchataracchayakkharakkhasa

caṇḍagoṇacaṇḍakukkurapabhinnamadacanḍahatthighoraāsivisa asanivi cakka susāna

raṇabhumi jalitaaṅgārakāsu āyo viya mahā bhayaṃ hutvā upaṭṭhahanti, tassa- atītā

saṅkhārā niruddhā, paccuppannā nirujjhanti, anāgate nibbattanakasaṅkhārāpi evameva

nirujjhissantīti passato etasmiṃ ṭhāne bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ nāma uppajjati. Tatrāyaṃ

upamā: ekissā kira itthiyā tayo puttā rājāparādhikā, tesaṃ rājā sīsacchedaṃ āṇāpesi, sā

puttehi saddhiṃ āghātanaṃ agamāsi, athassā jeṭṭhaputtassa sīsaṃ jivditvā majjhimassa

chivdituṃ ārabhiṃsu. Sā jeṭṭhassa sīsaṃ chinnaṃ majjhimassa ca chijjamānaṃ disvā

kaṇiṭṭhamhi ālayaṃ vissajji ayampi etesaṃ yeva sadiso bhavissatīti. Tattha tassā itthiyā

jeṭṭha puttassa chinnasīsadassanaṃ viya yogino atītasaṅkhārānaṃ nirodhadassanaṃ,

majjhimassa chijjamānasīsadassanaṃ viya paccuppannā naṃ nirodhadassanaṃ, ayampi etesaṃ

yeva sadiso bhavissatiti kaṇiṭṭhaputtamhi ālayavissajjanaṃ viya anāgatepi nibbattanaka

saṅkhārā bhijjissantīti anāgatānaṃ nirodhadassanaṃ, tassevaṃ passato etasmiṃ ṭhāne upjjati

bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ. Aparāpi upamā: - ekā kira pūtipajā itthi dasa dārake [PTS Page 646]

[\q 646/] vijāyi, tesu nava matā,

[A]dhammapada- lokavagga.

[SL Page 485] [\x 485/]

Eko hatthagato marati, aparo kucchiyaṃ, sā nava dārake mate dasamaṃ ca mīyamānaṃ disvā

kucchigate ālayaṃ vissajji ayampi etesaṃ yeva sadiso bhavissatīti. Tattha tassā itthiyā

navannaṃ dārakānaṃ maraṇānussaraṇaṃ viya yogino atītasaṅkhārānaṃ nirodhadassanaṃ,

hatthagatassa mīyamānabhāvadassanaṃ viya yogino paccuppannānaṃ nirodhadassanaṃ,

kracchigate ālayavissajjanaṃ viya anāgatānaṃ nirodhadassanaṃ, tassevaṃ passato etasmiṃ

khaṇe uppajjati bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ. Bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ pana bhāyati na bhāyatīti?

Na bhāyati, taṃ hi - atītā saṅkhārā niruddhā, paccuppannā nirujjhanti anāgatā

nirujjhissantīti tīraṇamattameva hoti, tasmā yathā nāma cakkhumā puriso nagaradvāre tisso

aṅgārakāsuyo olokayamāno sayaṃ na bhāyati, kevalaṃ hissaye ye ettha nipatissanti, sabbe

anappakaṃ dukkhamanubhavissantīti tīraṇamatta meva hoti, yathā vā pana cakkhumā

puriso khadirasūlaṃ ayasūlaṃ suvaṇṇasūlanti paṭipāṭiyā ṭhapitaṃ sūlattayaṃ olokayamāno

sayaṃ na bhāyati, kevalaṃ hissa- ye ye imesu sūlesu nipatissanti sabbe anappakaṃ

dukkhamanubhavissantīti tīraṇamattameva hoti, evameva bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ sayaṃ

na bhāyati, kevalaṃ hissa aṅgāra kāsuttayasadisse sulattayasadisesu ca tīsu bhavesu- atītā

saṅkhāra niruddhā, paccuppannā nirujjhanti, anāgatā nirujjhissantīti tīraṇamattameva hoti.

Yasmā panassa kevalaṃ sabbabhavayoni gatiṭhitinivāsagatā saṅkhārā vyasanāpannā

sappaṭibhayā hutvā bhayato upaṭṭhahanti, tasmā bhayatupaṭṭhānanti vuccati. Evaṃ bhayato

upaṭṭhāne panassa ayaṃ pāḷi: -"aniccato manasikaroto kiṃ bhayato upaṭṭhātīti? Aniccato

manasikaroto nimittaṃ bhayato upaṭṭhāti, dukkhato manasikaroto pavattaṃbhayato

upaṭṭhāti. Anattato manasi karoto nimittañca pavattañca bhayato upaṭṭhātīti. Tattha

nimittanti saṅkhāranimittaṃ, atītānāgatapaccuppannānaṃ saṅkhārānamevetaṃ adhivacanaṃ;

aniccato [PTS Page 647] [\q 647/] manasikaronto hi saṅkhārānaṃ maraṇameva passati,

tenassa nimittaṃ bhayato upaṭṭhāti; pavattanti rūpārūpabhavappatti, dukkhato

manasikaronto hi sukhasammatāyapi pavattiyā abhinhapatipīḷanabhāvameva passati

tenassa pavattaṃ bhayato upaṭhāti; anattato manasikaronto pana ubhayamepataṃ

suññagāmaṃ viya marīcigandhabbanagarādīni viya ca rittaṃ tucchaṃ suññaṃ assāmikaṃ

apariṇāyakaṃ passati, tenassa nimittañca pavattañca ubhayaṃ bhayato upaṭṭhā"ti[a.]

Bhayatupaṭṭhāna ñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.

[A.] Paṭṭhānapāḷi-vimokkhakathā.

[SL Page 486] [\x 486/]

Tassa taṃ bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ āsevantassa bhāventassa bahūlī karontassa

sabbabhavayonigatiṭhitisattāvāsesu neva tāṇaṃ na leṇaṃ na gati na paṭisaraṇaṃ paññāyati,

sabbabhavayonigati ṭṭhitinivāsagatesu saṅkhāresu ekasaṅkhārapi patthanā vā parāmāso vā

na hoti, tayo bhavā vītaccikaṅkārapunṇaaṅgārakāsu yo viya, cattāro mahābhūtā

ghoravisāyivisā viya, pañcakkhandhā ukkhittāsikavadhakā viya, cha ajjhattikāyatanāni

suññagāmo viya, cha bāhirāyatanāni gāmaghātakacorā viya, satta viññāṇaṭṭhiti yo navaca

sattāvāsā ekādasahi aggīhi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā viyava, sabbe saṅkhārā

gaṇḍabhūtā rogabhūtā sallabhūtā aghabhūtā ābādhabhūtā viya ca nirassādā nīrasā

mahāādīnavarāsibhūtā hutvā upaṭṭhahanti. Kathaṃ? Sukhena jīvitukāmassa

bhīrukapurisassa ramaṇīyākārasaṇṭhitampi savāḷakamiva vanagahanaṃ, sasaddulā viya

guhā, sagāharakkhasaṃ viya udakaṃ, samussitakhaggā viya paccatthikā, savisaṃ viya

bhojanaṃ, sacoro viya maggo, ādittamiva aṅgāraṃ, 1 uyyuttasenā viya raṇabhumu, yathā hi

so puriso etāni savāḷakavanagahanādīni āgamma bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto samantato

ādīnavamevapassati, evamevāyaṃ yogāvacaro bhaṅgānupassanā vasena sabbasaṅkhāresu

bhayato upaṭṭhitesu samantato nīrasaṃ nirassādaṃ ādīnavañāṇaṃ nāma uppannaṃ hoti,

yaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ: - " kathaṃ bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ? [PTS Page

648] [\q 648/] uppādo bhayanti bhayatupaṭṭhāne paññā ādinave ñāṇaṃ, pavattaṃ

bhayanti- nimittaṃ bhayanti- āyūhanā bhayanti- paṭisandhi bhayanti - gati bhayanti. Nibbatti

bhayanti- upapatti bhayanti-jāti bhayanti jarā bhayanti- vyādhi bhayanti, maraṇaṃ bhayanti-

soko bhayanti - paridevo bhayanti - upāyāso bhayanti- bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave

ñāṇaṃ. Anuppādo khemanti santipade ñāṇaṃ,

Appavattaṃ anupāyāso khemanti santipade ñāṇaṃ abhayanti animittaṃ abhayanti -

anāyūhanā abhayanti - jāti abhayanti jarā abhayanti vyādhi bhiyanti, maraṇi abhayanti -soko

abhayanti paridevo abhayanti -anupāyāso abhayanti-abhayatupaṭṭhāne paññā ādinave

ñāṇaṃ anupāyāso khemanti santipade ñāṇaṃ,

Pavattaṃ bhayanti nimittaṃ bhayanti- āyūhanā bhayanti - paṭisandhi bhayanti -gati bhayanti.

Nibbatti bhayanti - upapatti bhayanti - jāti bhayanti -jarā bhayanti- vyādhi bhayanti,

maraṇaṃ bhayanti - soko bhayanti - paridevo bhayanti - upāyāso bhayanti -

bhayatupaṭṭhāne paññā ādinave ñāṇaṃ. Upāyāso bhayaṃ, anupāyāso khemanti santipade

gñāṇaṃ, uppādo dukkhanti bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ,

Pavattaṃ bhayanti nimittaṃ bhayanti-āyūhanā bhayanti-jāti bhayanti -jarā bhayanti- vyādhi

bhayanti, maraṇaṃ bhayanti-soko bhayanti -paridevo bhayanti - upāyāso

bhayantibhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ, upāyāso dukkhanti bhayatupaṭṭhāne

paññā ādīnave ñāṇaṃ, anuppādo sukhanti santipade ñāṇaṃ

Appavattaṃ abhayanti animittaṃ abhayanti- anāyūhanā abhayantiappaṭisandhi abhayanti-

gati abhayanti, anibbatti abhayanti - anuppatti abhayanti - jāti abhayanti-jara abhayanti-

vyādhi abhayantimaraṇaṃ abhayanti - soko abhayanti - paridevo abhayanti - upāyāso

abhayanti-abhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ. Anupāyāso sukhanti santipade ñāṇaṃ,

Pavattaṃ bhayanti nimittaṃ bhayanti -āyūhanā bhayanti-paṭisandhi bhayanti -gati bhayanti.

Nibbatti bhayanti - upapatti bhayanti - jāti bhayanti-jarā bhayanti- vyādhi bhayanti-

maraṇaṃ bhayantisoko bhayanti-paridevo bhayanti-upāyāso bhayanti- bhayatupaṭṭhāne

paññā ādinave ñāṇaṃ. Upāyāso dukkhaṃ, anupāyāso sukhanti santipade ñāṇaṃ, uppādo

sāmisanti bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ, pavattaṃ bhayanti- nimittaṃ bhayanti -

āyūhanā bhayanti - paṭisandhi bhayanti -gati bhayanti. Nibbatti bhayanti - upapatti

bhayanti- jāti bhayanti -jarā bhayanti- vyādhi bhayanti, maraṇaṃ bhayanti-soko bhayanti -

paridevo bhayanti- upāyāso bhayanti -bhayatupaṭṭhāne paññāādinave ñāṇaṃ. Upāyāso

sāmisanti bhayatu paṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ, anuppādo nirāmisanti santi pade ñāṇaṃ,

Appavatataṃ abhayanti- animittaṃ abhayanti -anāyūhanā abhayantiappaṭisandhi

abhayanti-gati abhayanti. Anibbatti abhayantianuppatti abhayanti- jèti abhayanti -jarā

abhayanti- vyādhi abhayanti-maraṇaṃ abhayanti-soko abhayanti- paridevo

abhayanti-upāyāso abhayantiabhayanti-jāti abhayanti-jarā abhayanti-vyādhi abhayanti,

maraṇaṃ abhayanti-soko abhayanti-paridevo abhayanti- upāyāso

abhayantiabhayatupaṭṭhāne paññā ādinave ñāṇaṃ. Anupāyāso nirāmisanti santipade

ñāṇaṃ, uppādo sāmisaṃ anuppādo nirāmisanti santipade ñāṇaṃ.

[SL Page 487] [\x 487/]

Pavattaṃ bhayanti nimittaṃ bhayanti -āyūhanā bhayanti-paṭisandhi bhayanti -gati bhayanti.

Nibbatti bhayanti - upapatti bhayanti - jāti bhayanti-jarā bhayanti- vyādhi bhayanti-

maraṇaṃ bhayantisoko bhayanti-paridevo bhayanti-upāyāso bhayanti- bhayatupaṭṭhāne

paññā ādinave ñāṇaṃ. Upāyāso dukkhaṃ, anupāyāso sukhanti santipade ñāṇaṃ, upāyāso

sāmisaṃ, anupāyāso nirāmisanti santi pade ñāṇaṃ, uppādo saṅkhārāti bhayatupaṭṭhāne

paññā ādīnave ñāṇaṃ, pavattaṃ

Pavattaṃ bhayanti nimittaṃ bhayanti -āyūhanā bhayanti-paṭisandhi bhayanti -gati bhayanti.

Nibbatti bhayanti - upapatti bhayanti - jāti bhayanti-jarā bhayanti- vyādhi bhayanti-

maraṇaṃ bhayantisoko bhayanti-paridevo bhayanti-upāyāso bhayanti- bhayatupaṭṭhāne

paññā ādinave ñāṇaṃ. Upāyāso dukkhaṃ, anupāyāso sukhanti santipade ñāṇaṃ, upāyāso

saṅkhārāti bhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ, anuppādo nibbāṇanti santipade ñāṇaṃ,

appavattaṃ abhayanti animittaṃ abhayanti- anāyūhanā abhayanti- appaṭisandhi abhayanti-

gati abhayanti, anibbatti abhayanti - anuppatti abhayanti - jāti abhayanti-jara abhayanti-

vyādhi abhayantimaraṇaṃ abhayanti - soko abhayanti - paridevo abhayanti - upāyāso

abhayanti-abhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ. Anupāyāso sukhanti santipade ñāṇaṃ,

anupāyāso nibbāṇanti santipade ñāṇaṃ, uppādo saṅkhārā, anuppādo nibbāṇanti santipade

ñāṇaṃ, pavattaṃ bhayanti nimittaṃ bhayanti-āyūhanā bhayanti-jāti bhayanti -jarā bhayanti-

vyādhi bhayanti, maraṇaṃ bhayanti-soko bhayanti -paridevo bhayanti - upāyāso

bhayantibhayatupaṭṭhāne paññā ādīnave ñāṇaṃ, upāyāso saṃkhārā, anupāyāso nibbāṇanti

santipade ñāṇaṃ [PTS Page 649] [\q 649/]

"Uppādañca pavattañca nimittaṃ dukkhanti passati,

Āyūhanaṃ paṭisandhiṃ ñāṇaṃ ādinave idaṃ.

Anuppādaṃ appavattaṃ animittaṃ sukhanti ca,

Anāyūhanāppaṭisandhi ñāṇaṃ santipade idaṃ.

Idaṃ ādīnave ñāṇaṃ pañcaṭhānesu jāyati,

Pañcaṭhāne santipade dasañāṇe pajānāti,

Dvinnaṃ ñāṇānaṃ kusalatā nānādiṭṭhisu na kampatī"ti. [A]

Taṃ ñātaṭṭhena ñāṇaṃ, pajānanaṭṭhena paññā, tena vuccati bhayatupaṭṭhāne paññā

ādīnave ñāṇanti. Tattha uppādoti purima kammapaccayā idha uppatti, pavattanti tathā

uppannassa pavatti, nimittanti sabbampi saṅkhāranimittaṃ, āyūhanāti āyatiṃ paṭisandhi

hetubhūtaṃ kammaṃ, paṭisandhiti āyatiṃ uppatti, gatīti yāya gatiyā sā paṭisandhi hoti,

nibbattīti khandhānaṃ nibbattanaṃ, upapattīti "samāpannassa vā upapannassa vā"ti evaṃ

vuttā vipākappavatti, jātīti jarādīnaṃ paccayabhūtā bhavapaccayā jāti, jarāmaraṇādayo

pākaṭā yeva, ettha ca uppādādayo pañceva ādīnavañāṇassa vattha vasena vuttā, sesā tesaṃ

vevacanavasena. Nibbattijātīti idaṃ hi dvayaṃ uppādassa ceva paṭisandhiyā ca vevacanaṃ,

gati upa pattīti idaṃ dvayaṃ pavattassa, jarādayo nimittassāti. Tenāha: -

"Uppādañca pavattañca nimittaṃ dukkhanti passati

Āyūhanaṃ paṭisandhiṃ ñāṇaṃ ādīnave idaṃti ca.

Idaṃ ādīnave ñāṇaṃ pañcaṭhānesu jāyatī"ti ca.

Anuppādo khemanti santipade ñāṇanti ādi pana ādīnava ñāṇassa

paṭipakkhañāṇadassanatthaṃ vuttaṃ, bhayatupaṭṭhānena vā ādī navaṃ disvā

ubbiggahadayānaṃ abhayampi ati khemaṃ nirādīnavanti assāsajananatthampi etaṃ vuttaṃ;

yasmā vā panassa uppādādayo bhayato sūpaṭṭhitā honti, tassa tappaṭipakkhaninnaṃ cittaṃ

hoti, tasmā [PTS Page 650] [\q 650/] bhayatupaṭṭhānavasena siddhassa ādīnavañāṇassa

ānisaṃsa dassanatthampenaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ettha ca yaṃ bhayaṃ, taṃ

[A] paṭṭhānapāḷi - ñāṇakathā

[SL Page 488] [\x 488/]

Yasmā niyamato dukkhaṃ, taṃ vaṭṭāmisalokāmisakilesāmisehi avippamuttattā. Sāmīsameva,

yaṃ ca sāmisaṃ, taṃ saṅkhāramattameva, tasmā uppādo dukkhanti bhayatupaṭṭhāne paññā

ādīnave ñāṇanti ādi vuttaṃ. Evaṃ santepi bhayākārena dukkhākārena sāmisā kārenāti evaṃ

ākāranānattato pavattivasenevettha nānattaṃveditabbaṃ. Dasañāṇe pajānātīti ādinavañāṇaṃ

pajāntā uppādādivaitthukānipva anuppādādivatthukāni padvāti dasañāṇāni pajānāti

paṭivijjhati sacchikaroti. Dvinnaṃ ñāṇānaṃ kusalatāti ādīnavañāṇassa ceva

santipadañāṇassa cāti imesaṃ dvinnaṃ kusalatāya, nānādiṭṭhisu na kampatīti

paramadiṭṭhadhammanibbāṇādi vasena pavattāsu diṭṭhisu na vedhati. Sesamettha

uttānamevāti.

Ādīnavānupassanāñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.

So evaṃ sabbasaṅkhāre ādinavato1 passanto sabbabhava yonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsagate

sabhedake saṅkhāragate nibbivdati ukkaṇṭhati nābhiramati. Seyyathāpi nāma cittakūṭa

pabbatapādābhirato suvaṇṇarājahaṃso asucimhi caṇḍālagāmvārā vāṭe nābhiramati, sattasu

mahāsaresu yeva abiramati, evameva ayampi yogī rājahaṃso suparidiṭṭhādīnave sabhedake

saṅkhāragate nābhiramati, bhāvanārāmatāya pana bhāvanāratiyā samannāgatattā sattasu

anupassanāsu yeva ramati, yathā ca suvaṇṇapañjarepakkhitto siho migarājā nābiramati,

tiyojanasahassavitthate pana himavanteyeva ramati, evamayaṃ yogī sīho tividhe sugati

bhavepi nābhiramati, tīsu pana anupassanāsu yeva ramati. Yathā ca sabbaseto

sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaṅgamo chaddanto nāgarājā nagaramajjhe nābhiramati,

himavati chaddantadahagatova abhiramati, evamayaṃ [PTS Page 651] [\q 651/] yogī

varavāraṇo sabbasmimpi saṅkhāragate nābhiramati. Anuppādo khemanti ādinā nayena

diṭṭhe santi pade yeva abhiramati, tanninnatappoṇatappabhāramānaso hotīti.

Nibbidānupassanāñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.

Tampanetaṃ purimena ñāṇadvayena atthato ekaṃ, tenāhu porāṇā: - bhayatupaṭṭhānaṃ

ekameva tīṇi nāmāni labhati, sabba saṅkhāre bhayato addasāti bhayatupaṭṭhānaṃ nāma

jātaṃ, tesu yeva saṅkhāresu ādinavaṃ uppādetīti ādīnavānupassanā nāma jātaṃ, tesu

yevasaṅkhāresu nibbindamānaṃ appannanti nibbidānupassanā

1. Sī. Diṭṭhādinave.

[SL Page 489] [\x 489/]

Nāma jātanti. Pāḷiyampi vuttaṃ: yā ca bhayatupaṭṭhāne paññā yañca ādīnave ñāṇaṃ yāca

nibbidā ime dhammā ekaṭṭhā, vyañjanameva nāna"nti. [A] iminā pana

nibbidāñāṇenaimassa kulaputtassa nibbindantassa ukkaṇṭhantassa anabhiramantassa

sabbabhavayoni gativiññāṇaṭṭhitisattāvāsagatesu sabedakesu saṅkhāresu eka saṅkhārepi

cittaṃ na sajjati na laggati na bajjhati, sabbasmā saṅkhāragatā muccitukāmaṃ nissaritukāmaṃ

hoti, yathā kiṃ? Yathā nāma jālabbhantaragato maccho, sappamukhagato maṇḍūko,

pañjarapakkhitto vanakukkuṭo, daḷhapāsagato migo, ahitunḍikahatthagato sappo,

mahāpaṅkapakkhanto kuñjaro, supaṇṇamukhagato nāgarājā, rāhumukhappaviṭṭho cando,

sapattapari vārito purisoti evamādayo tato tato muñcitukāmā nissaritu kāmā honti, evaṃ

tassa yogino cittaṃ sabbasmā saṅkhāragatā muñcitukāmaṃ nissaritukāmaṃ hoti. Athassa

evaṃ sabbasaṅkhāresu vigatālayassa sabbasmā saṅkhāragatā muñcitukāmassa uppajjati

muñcitukamyatāñāṇanti.

Muñcitukamyatāñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.

So evaṃ sabbabhavayonigatiṭṭhitinivāsagatehi sabhedakehi saṅkhārehi muñcitukāmo

sabbasmā saṅkhāragatā muñcituṃ [PTS Page 652] [\q 652/] puna te yeva saṅkhāre

paṭisaṅkhānupassanāñāṇena tilakkhaṇaṃ āropetva pariggaṇhāti, so sabbasaṅkhāre

aniccantikato tāvakālikato uppādavayaparicchinnato palokato calato pabhaṅguto aṇḍuvato

viparināmadhammato asārakato vibhavato saṅkhatato maraṇadhammatoti ādihi kāraṇehi

aniccāti passati. Abhiṇhapati pīḷanato dukkhamato dukkhavatthuto rogato gaṇḍato sallato

aghato ābādhato ītito upaddavato bhayato upasaggato atāṇato alenato asaraṇatoādīnavato

aghamūlato vadhakato sāsavato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato

sokadhammato paridevadhammato upāyāsadhammato saṃkilesadhammatoti ādīhi kāraṇehi

dukkhāti passati, ajaññato duggavdhatā jegucchatopaṭikkūlato amaṇḍanārahato virūpato

bībhacchatoti ādīhi kāraṇehi dukkha lakkhaṇassa parivārabhūtato asubhato passati. Parato

rittato tucchato suññato assāmikato anissarato avasavattitoti ādīhi kāraṇehi anattato passati.

Evaṃ hi passatā tena tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhārā pariggahitā nāma honti. Kasmā

panāyamete evaṃ pariggaṇhātīti? Muñcanassa upāyasampāda

[A.] Paṭṭhānapāli- vimokkhakathā.

[SL Page 490] [\x 490/]

Natthaṃ, tatrāyaṃ upamā: - eko kira puriso macche gahessāmīti macchakhipaṃ gahetvā

udake oḍḍāpesi, 1 so khipamukhena hatthaṃ otāretvā anto udake sappaṃ gīvāya gahetvā

maccho me gahitoti attamano ahosi, so mahā vata mayā maccho laddhoti ukkipitvā passanto

sovatthikattayadassanena sappoti sañjānitvā bhīto ādīnavaṃ disvā gahaṇe nibbinno

mucitukāmo hutvā muñcanassa upāyaṃ karonto agganaṅguṭṭhato paṭṭhāya hatthaṃ

nibbeṭhetvā pāhaṃ ukkhipitvā upari sīse dve tayo vāre āvijjhitvā sappaṃ dubbalaṃ katvā "

gaccha duṭṭhasappā"ti nissajitvā vegena taḷākapāliṃ āruyha mahantassa vata bo sappassa

mukhato muttomhīti āgatamaggaṃ olokayamāno aṭṭhāsi, tattha tassa purisassa macchoti

sappaṃ gīvāya gahetvā tuṭṭha kālo viya imassāpi yogino āditova attabhāvaṃ paṭilabhitvā

tuṭṭhakālo, tassa khipamukhato sīsaṃ nīharitvā sovatthikattaya dassanaṃ viya imassa

ghanavinibbhogaṃ [PTS Page 653] [\q 653/] katvā saṃkhāresu tilakkhaṇa dassanaṃ,

tassa bhītakālo viya imassa bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ, tato ādīnavadassanaṃ viya

ādīnavānupassanāñāṇaṃ, gahaṇe nibbivdanaṃ viya nibbidānupassanāñāṇaṃ, sappaṃ

mucitukāmatā viya muñcitu kamyatāñāṇaṃ, muñcanassa upāyakaraṇaṃ viya

paṭisaṅkhānupassanā ñāṇena saṅkāresu tilakkhaṇāropanaṃ, yathā hi sopuriso sappaṃ

āvijjhitvā dubbalaṃ katvā nivattitvā ḍasituṃ asamatthabhāvaṃ pāpetvā sumuttaṃ muñcati,

evamayaṃ yogavacaro tilakkhaṇāropanena saṃkhāre āvijjhitvā dubbale katvā puna

niccasukhasubhaattākārena upaṭṭhātuṃ asamatthataṃ pāpetvā sumuttaṃ muñcati, tena

vuttaṃ: - "muñcanassa upāya sampādanatthaṃ evaṃ pariggaṇhatī"ti. Ettāvatāssa uppannaṃ

hoti paṭisaṅkhāñāṇaṃ, yaṃ sandhāya vuttaṃ: "aniccato manasi karoto kiṃ paṭisaṃkhā ñāṇaṃ

uppajjati? Dukkhato manasikaroto kiṃ paṭisaṃkhā ñāṇaṃ uppajjati anattato manasikaroto

kiṃ paṭisaṃkhā ñāṇaṃ uppajjati? Aniccato manasikaroto nimittaṃ paṭisaṃkhā ñāṇaṃ

uppajjati, dukkhato manasikaroto pavattaṃ paṭisaṃkhā ñāṇaṃ uppajjati, anattato

manasikaroto nimittañca pavattañca paṭisaṃkhā ñāṇaṃ uppajjatī"ti. [A] ettha ca" nimittaṃ

paṭisaṃkhā"ti saṃkhāranimittaṃ aṇḍuvaṃ tāvakālikanti aniccalakkhaṇavasena jānitvā,

kāmañca pana paṭhamaṃ jānitvā pacchā ñāṇaṃ uppajjati, vohāravasena pana manañca

paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇanti ādīni viya evaṃ vuccati, ekattanayenavā

purimañca pacchimañca ekaṃ katvā evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Iminā nayena itarasmimpi

padadvaye attho veditabboti.

Paṭisaṅkhānupassanāñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.

. Ma. Osāpesi. [A.] Paṭṭhānapāli - vimokkhakathā.

[SL Page 491] [\x 491/]

So evaṃ paṭisaṃkhānupassanāñāṇena sabbe saṃkhārā suññāti pariggahetvā puna

suññamidaṃ attena vā attaniyena vāti dvikoṭikaṃ suññataṃ parigaṇhāti, so evaṃ neva

attānaṃ na paraṃ kiñci attano parikkhārabhave ṭhitaṃ disvā puna "nāhaṃ kvacani kassaci

kiñcanatasmiṃ, na ca mama [PTS Page 654] [\q 654/] kvacani kismici kiñcanatatthi"ti yā

ettha catukoṭikā suññatā kathitātaṃ pariggaṇhāti, kathaṃ? Ayaṃ hi " nahaṃ kvacanī?Ti kcaci

attānaṃ na passati, " kassaci kiñcanatasmi"nti attano attānaṃ kassaci parassa kiñcana bhāve

upanetabbaṃ na passati, bhātiṭṭhāne vā bhātaraṃ - sahāyaṭṭhāne vā

sahāyaṃparikkhāraṭṭhāne vā parikkhāra maññitvā upanetabbaṃ na passatīti attho. " Na ca

mama kcacanī"ti ettha mama saddaṃ tāvaṭhapetvā " na ca kcacani? Parassa ca attānaṃ kcaci

na passatīti attho, 1 idāni mama saddaṃ āharitvā " mama kismici kiñcanatatthi"ti so parassa

attā mama kismici kiñcanabhāve atthiti na passatīti, attano bhātiṭṭhāno vā bhātaraṃ

sāhāyaṭṭhāne vā sahāyaṃ parikkhāraṭṭhāne vā parikkhāranti kismici dhāne parassa attānaṃ

iminā kiñcanabhāvena upanetabbaṃ na passatīti attho. Evamayaṃ yasmā neva katthaci

attānaṃ passati, na taṃ parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ passati, na parassa attānaṃ attano

kiñcanabhāve upanetabbaṃ passati, tasmānena catukoṭikā suññatā pariggahitā hotīti. Evaṃ

catukakoṭikaṃ suññataṃ pariggahetva puna chahākārehi suññataṃ parigaṇhāti. Kathaṃ? "

Cakkhusuññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā

avipariṇāmadhammena vā sota suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā

sassatena vā avipariṇāma dhammona vā ghaṇa suññaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā

dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammona vā jivhāya suññaṃ attena vā attaniyena

vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammona vā kāya suññaṃ attena vā

attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammona vā mano suññaṃ

attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammona vā

rūpāsuññā rūpā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā

avipariṇāma dhammena vā saddā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā

sassatena vā avipariṇāma dhammena vā ghandhā suññā attena vā attaniyena vā niccena vā

dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammena vā rasā suññā attena vā attaniyena vā

niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammena vā phoṭṭhabbā suññā attena

vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammena vā dhammā

suññā attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammena

vā cakkhi viññāṇaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā

avipariṇāma dhammena vā sota viññāṇaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā

sassatena vā avipariṇāma dhammena vā ghāṇaviññāṇaṃ attena vā attaniyena vā niccena vā

dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammena vā jivhā viññāṇaṃ attena vā attaniyena

vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammena vā kāya viññāṇaṃ attena

vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma dhammena vā

manoviññāṇaṃ, attena vā attaniyena vā niccena vā dhuvena vā sassatena vā avipariṇāma

dhammena vā cakkhusamphassoti evaṃ yāva jarā maraṇā nayo netabbo. Evaṃ chahākārehi

suññataṃ pariggahetvā puna aṭṭhahākārehi pariggaṇhāti, seyyathīdaṃ? Rūpaṃ asāraṃ

nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā dhuvasārasārena vā sukha sārasārena vā

attasārasārena vā niccena va dhuvena vā sassa tena vā avipariṇāmadhammena vā, vedanā

vedanaṃ asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā dhuvasārasārena vā sukha

dāradāreka nā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassa tena vā

avipariṇāmadhammena vā, saññaṃ asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā

dhuvasārasārena vā sukha dāradāreka nā attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassa

tena vā avipariṇāmadhammena vā, saññā - saṅdhārāviññāṇaṃ- cakkhu -jarāmaraṇaṃ-

asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ niccasāra sārena vā rūpaṃ asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ

niccasārasārena vā dhuvasārasārena vā sukha sārasārena vā attasārasārena vā niccena vā

dhuvena vā sassa tena vā avipariṇāmadhammena vā, saddaṃ asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ

niccasārasārena vā dhuvasārasārena vā sukha sārasārena vā attasārasārena vā niccena vā

dhuvena vā sassa tena vā avipariṇāmadhammena vā, ghandhaṃ asāraṃ nissāraṃ

sārāpagataṃ niccasārasārena vā dhuvasārasārena vā sukha sārasārena vā attasārasārena vā

niccena vā dhuvena vā sassa tena vā avipariṇāmadhammena vā, rasaṃ asāraṃ nissāraṃ

sārāpagataṃ niccasārasārena vā dhuvasārasārena vā sukha sārasārena vā attasārasārena vā

niccena vā dhuvena vā sassa tena vā avipariṇāmadhammena vā, phoṭṭhabbaṃ asāraṃ

nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā dhuvasārasārena vā sukha sārasārena vā

attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassa tena vā avipariṇāmadhammena vā, manaṃ

asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā dhuvasārasārena vā sukha sārasārena vā

attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassa tena vā avipariṇāmadhammena vā, yathā

naḷo asāro nissāro sārāpagato, yatha eranḍo asāraṃ nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā

dhuvasārasārena vā sukha sārasārenavi attasārasārena vā niccena vā dhuve vi yassa tena vi

avipariṇāmadhammenavā, yathā udumbaro - yathā seta vaccho - yathā pāḷibhaddako- yathā

phenapiṇḍo- yathā udakabubbaṃḷaṃ- yathā marīci - yathā kadalikkhandho [PTS Page 655

[\q 655/] -] yathā māyā asārā nissārā sārāpagatā, evameva rūpaṃ asāraṃ nissāraṃ

sārāpagataṃ niccasārasārena vā dhuvasārasārena vā sukha sārasārena vā attasārasārena vā

niccena vā dhuvena vā sassa tena vā avipariṇāma dhāmmana vā jarāmaraṇaṃ asāraṃ

nissāraṃ sārāpagataṃ niccasārasārena vā dhūvasārasārena vā sukha sārasārena vā

attasārasārena vā niccena vā dhuvena vā sassate avipariṇāmadhammena vā ti. So evaṃ

aṭṭhahākārehi suññataṃ pariggahetvā puna dasahākārehi

1. Ma. 1. Ayamattho.

[SL Page 492] [\x 492/]

Pariggaṇhāti, kathaṃ? Rūpaṃ rittato passati, tucchato suññato anattato anissariyato

akāmakāriyato alabbhanī yato avasavattakato parako vivittato passati, vedanaṃ rittato

passati, tucchato suññato anattato anissariyato akāmakāriyato alabbhanī yato avasavattakato

parako vivittato passati, saññā rittato passati, tucchato suññato anattato anissariyato

akāmakāriyato alabbhanī yato avasavattakato parako vivittato passati, saṅkhāra rittato

passati, tucchato suññato anattato anissariyato akāmakāriyato alabbhanī yato avasavattakato

parako vivittato passati, viññāṇaṃ rittato passati, tucchato suññato anattato anissariyato

akāmakāriyato alabbhanī yato avasavattakato parako vivittato passati, evaṃ dasahākārehi

suññataṃ pariggahetvā puna dvādasahākārehi. Pariggaṇhāti, seyyathīdaṃ? Rūpaṃ na satto,

na jivo, na naro, na māṇavo, na itchi, na puriso, na attā, na attaniyaṃ, nāhaṃ, na mama, na

aññassa, na kassaci, vedanaṃ na satto, na jivo, na naro, na māṇavo, na itchi, na puriso, na

attā, na attaniyaṃ, nāhaṃ, na mama, na aññassa, na kassaci, saññaṃ na satto, na jivo, na

naro, na māṇavo, na itchi, na puriso, na attā, na attaniyaṃ, nāhaṃ, na mama, na aññassa, na

kassaci, saṅkhāraṃ na satto, na jivo, na naro, na māṇavo, na itchi, na puriso, na attā, na

attaniyaṃ, nāhaṃ, na mama, na aññassa, na kassaci, viññāṇaṃ na satto, na jivo, na naro, na

māṇavo, na itchi, na puriso, na attā, na attaniyaṃ, nāhaṃ, na mama, na aññassa, na kassaci,

evaṃ dvādasahākārehi suññataṃ parignhitvā puna tīraṇapariññāvasena dvācattāḷīsāya

ākārehi suññataṃ parigaṇhāti, rūpaṃ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato

ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto

aṇḍuvato attāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato suññato tucchato anattato

anassādato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato

sāsavato saṅghatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato

maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa dhammato samudayato

atthaṅgamato nissaraṇato passati, vedanaṃ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato

ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto

aṇḍuvato attāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato suññato tucchato anattato

anassādato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato

sāsavato saṅghatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato

maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa dhammato samudayato

atthaṅgamato nissaraṇato passati,

Saññā aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito

upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto aṇḍuvato attāṇato alenato asaraṇato

asaraṇībhūtato rittato suññato tucchato anattato anassādato ādīnavato

vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅghatato

mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa dhammato samudayato atthaṅgamato nissaraṇato

passati, saṅkhāra aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto aṇḍuvato attāṇato alenato

asaraṇato asaraṇībhūtato rittato suññato tucchato anattato anassādato ādīnavato

vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅghatato

mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa dhammato samudayato atthaṅgamato nissaraṇato

passati, viññāṇaṃ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato

palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto aṇḍuvato attāṇato

alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato suññato tucchato anattato anassādato ādīnavato

vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅghatato

mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa dhammato samudayato atthaṅgamato nissaraṇato

passati, vuttampi vetaṃ: -" rūpaṃ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato

parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto aṇḍuvato attāṇato

alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato suññato tucchato anattato anassādato ādīnavato

vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅghatato

mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa dhammato samudayato atthaṅgamato nissaraṇato

passanto suññato lokaṃ avekkhati, vedanaṃ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato

aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto

aṇḍuvato attāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato suññato tucchato anattato

anassādato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato

sāsavato saṅghatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato

maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa dhammato samudayato

atthaṅgamato nissaraṇato passanto suññato lokaṃ avekkhati saññaṃ aniccato dukkhato

rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato

upasaggato calato pabhaṅguto aṇḍuvato attāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato

suññato tucchato anattato anassādato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato

aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅghatato mārāmisato jātidhammato

jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa

dhammato samudayato atthaṅgamato nissaraṇato passanto suññato lokaṃ avekkhati

saṅkhāraṃ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato ītito

upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto aṇḍuvato attāṇato alenato asaraṇato

asaraṇībhūtato rittato suññato tucchato anattato anassādato ādīnavato

vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato sāsavato saṅghatato

mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato maraṇadhammato

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa dhammato samudayato atthaṅgamato nissaraṇato

passanto suññato lokaṃ avekkhati viññāṇaṃ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato

aghato ābādhato parato palokato ītito upaddavato bhayato upasaggato calato pabhaṅguto

aṇḍuvato attāṇato alenato asaraṇato asaraṇībhūtato rittato suññato tucchato anattato

anassādato ādīnavato vipariṇāmadhammato asārakato aghamūlato vadhakato vibhavato

sāsavato saṅghatato mārāmisato jātidhammato jarādhammato vyādhidhammato

maraṇadhammato sokaparidevadukkhadomanassupāyāsa dhammato samudayato

atthaṅgamato nissaraṇato passanto suññato lokaṃ avekkhati [PTS Page 656] [\q 656/]

Suññato lokaṃ avekkhassu mogharāja sadā sato

Attānudiṭṭhiṃ ūhacca evaṃ maccutaro siyā,

Evaṃ lokaṃ avekkhantaṃ maccurājā na passati"ti.

[A]

Evaṃ suññato disvā tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre parigaṇhanto bhayaṃ ca

nandiñcavippahāya saṃkāresu udāsīno hoti majjhattho, ahanti vā mamanti vā na gaṇhāti

vissaṭṭhabhariyo viya puriso. Yathā nāma purisassa bhariyā bhaveyya iṭṭhā kantā manāpā,

so tāya vinā muhuttampi adhivāsetuṃ na sakkuṇeyya, ativiya naṃ mamāyeyya, so taṃ itthiṃ

aññena purisena saddhiṃ ṭhitaṃ vā nipannaṃ vā katntiṃ vā hasantiṃ vā disvā kupito assa

anattamano, adhimattaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeyya, so aparenasamayena tassā itthiyā

dosaṃ disvā muñcitukāmo hutvā taṃ vissajeyya, na naṃ mamanti gaṇheyya, tato taṭṭhāya

taṃ yena kenaci saṭṭhiṃ yaṃ kiñci kurumānaṃ disvāpi neva kuppeyya na domanassaṃ

āpajjeyya, aññadata, udāsinova bhaveyya

[A,] cūlaniddesa - mogharājamāṇavakapucchā.

[SL Page 493] [\x 493/]

Majjhattho, evamevāyaṃ sabbasaṅkhārehi mucitukāmo hutvā paṭisaṅkhānupassanāya

saṅkhāre parigaṇhanto ahaṃ mamāti gahetabbaṃ adisvā bhayaṃ ca nandiṃ ca vippahāya

sabbasaṃkhāresu udāsīno hoti majjhattho, tassa evaṃ jānato evaṃ passato tīsubhavesu

catusu yonisu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu cittaṃ patilīyati

patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti; seyyathāpi

nāma padumapalāse īsaka poṇe udakaphūsitāni patilīyanti patikuṭanti pativaṭṭanti na

sampasārīyanti, evameva sabbasaṅkhārehi mucitukāmo hutvā paṭisaṅkhānupassanāya

saṅkhāre parigaṇhanto ahaṃ mamāti gahetabbaṃ adisvā bhayaṃ ca nandiṃ ca vippahāya

sabbasaṃkhāresu udāsīno hoti majjhattho, tassa evaṃ jānato evaṃ passato tīsubhavesu

catusu yonisu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu cittaṃ patilīyati

patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti; seyyathāpi

nāma kukkuṭapattaṃ vā nahārudaddulaṃ vā aggimhi pakkhittaṃ patilīyati patikumati

pativaṭṭati na sampasārīyati, evameva tassa tīsu bhavesu cittaṃ catusu yenisu pañcasu

gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu cittaṃ patilīyati patikūmati pativaṭṭati na

sampasārīyati, upekkhā vā pāṭikulyatā vā saṇṭhāti, iccassa saṅkārupekkhā ñāṇaṃ nāma

uppannaṃ hoti. Taṃ panetaṃ sace santipadaṃ nibbānaṃ santato passati, sabbaṃ

saṃkhārapavattaṃ vissajitvā nibbāṇameva pakkhandati; no ce nibbānaṃ santato passati,

punappuna [PTS Page 657] [\q 657/] saṅkhārārammaṇameva hutvā pavattati

sāmuddikānaṃ disākāko viya; sāmuddikā kira vāṇijakā nāvaṃ ārohantā disā kākaṃ nāma

gaṇhantī, te yadā nāvā vātakkhittāvidesaṃ pakkhandati, tīraja na paññāyati, tadā disākākaṃ

vissajanti, so kūpakayaṭṭhito ākāsaṃ laṅghitvā sabbā disā vīdisā ca anugantvā sace tiraṃ

passati, tadabhimukhova gacchatī, no ce passati punappuna āgantvā kūpakayaṭṭhiṃ yeva

allīyati; evameva sace saṅkhārupekkhā ñāṇaṃ santipadaṃ nibbāṇaṃ allīyati; evameva sace

saṅkhārupekkhā ñāṇaṃ santipadaṃ nibbāṇaṃ santato passati, sabbaṃ saṃkhārapavattaṃ

vissajitvā nibbāṇameva pakkhandati; no ce passati, punappuna saṅkhārārammaṇameva

hutvāpavattati. Tadidaṃ suppagge piṭṭhaṃ vaṭṭaya mānaṃ viya nibbaṭṭhitakappāsaṃ

vihatamānaṃ viya nānappakārato saṅkhāre pariggahetvā bhayañca nandica pahāya

saṅkhāravicinane majjhatthaṃ hutvā tividhānupassanāvasena tiṭṭhati, evaṃ tiṭṭhamānaṃ

tavidhavimokkhamkhabhāvaṃ āpajjitvā sattaariyapuggala vibhāgāya paccayo hoti, tatrīdaṃ

tividānupassanāvasena pavattanato tiṇṇaṃ indriyānaṃ ādhipateyyavasena

tividhavimokkhamukhabhāvaṃ āpajjati nāma. Tisso hi anupassanā tīṇi vimokkhamukhānīti

vuccanti, yathāha: " tīṇi kho panimāni vimokkhamukhāni lokanīyā nāya saṃvattanti:

sabbasaṅkhāre paricchedaparivaṭumato samanu passanatāya animittāya ca dhātuyā

cuttasampakkhandanatāya; sabbasaṅkhāresu mano samuttejanatāya appaṇihitāya ca dhātuyā

cittasampakkhandanatāya, sabbadhamme parato samanupassanatāya suññatāya ca dhātuyā

cittasampakkhandanatāya, imāni tīṇi vimekkhamukhāni lokaniyānāya saṃvattantī"ti[a]

tattha pariccheda

[A.] Paṭṭhānapāli- vimekkhakathā.

[SL Page 494] [\x 494/]

Parivaṭumatoti udayabbayavasena paricchedato ceva parivaṭumato ca, aniccānupassanaṃ hi

udayato pubbe saṅkhārā natthīti paricchinditvā tesaṃ gatiṃ samanvesamānaṃ "vayato paraṃ

na gacchanti. Ettheva antaradhāyantī"ti parivaṭumato samanupassati; mano

samuttejanatāyāti cittasaṃvejanatāya, dukkhānupassanena hi saṅkhāresu cittaṃ saṃvejetī.

[PTS Page 658] [\q 658/] parato samanupassanatāyāti nāhaṃ na mamāti evaṃ anattato

samanupassanatāya, iti imāni tīṇi padāni aniccānupassanādīnaṃ vasena vuttānīti

veditabbāni. Teneva tadanantare pañhavissajjane vuttaṃ: - aniccato manasi karoto khayato

saṅkhārā upaṭṭhahanti, dukkhato manasikāroto bhayato saṅkhārā upaṭṭhahanti, anattato

manasikaroto suññato saṅkhārā upaṭṭhahantīti. Katame pana te vimekkhā, yesaṃ imāni

anupassanāni mukhānīti? Anumitto appaṇihito suññatoti ete tayo, vuttaṃ hetaṃ: - aniccato

manasi karonto adhimekkhabahulo animittavimokkhaṃ paṭilabhati, dukkhato manasikaronto

passaddhibahulo appaṇihita vimekkhaṃ paṭilabhati, anattato manasikaronto vedabahulo

suññata vimokkhaṃ paṭilabhatīti. Ettha ca animitto vimokkhoti animittākārena nibbānaṃ

ārammaṇaṃ katvā pavatto ariyamaggo, so hi animittāya dhātuyā uppannattā animitto,

kilesehi ca vimittattā vimokekhā, eteneva nayena appaṇihitākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ

katvā pavatto appaṇi hito, suññatākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto suññatoti

veditabbo. Yaṃ pana abidhamme-"yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti nīyānikaṃ

apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyā pattiyā vivicceva kāmehi

vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ

upasampajja viharati. Dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ. Tasmiṃ samaye phasso hoti.

Appaṇihitaṃ ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā

vipākaṃ vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ

pītisukhaṃ paṭhamajjhanaṃ upasampajja viharati dukkhā paṭipadaṃ dandhābhiññaṃ

suññataṃ. Tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti: vitakko vicārā pīti sukhaṃ cttassa

ekaggatā. Idaṃ vuccati paṭhamaṃ jhānaṃ. Avasesā dhammā jhānasampayuttā.

Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ

diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhumiyi pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pūtisukhaṃ dutiyajjhānaṃ

upasampajja viharati. Dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.

Appaṇihitaṃ hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā

bhāvitattā vipākaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso edibhovaṃ

avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca

virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ

ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati.

Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā

adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Idha

bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ pītisukhaṃ

phaṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ apekkhāsatipārisuddhiṃ

pañcamajjhānaṃ upasampajja viharati. Dukkhāpaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññata"nti[a]

evaṃ vimokkha dvayameva vuttaṃ, taṃ nippariyāyato vipassanāgamanaṃ sandhāya,

vipassanāñāṇaṃ hi kiñcāpi paṭisambhidāmagge: "aniccānupassanā ñāṇaṃ1 niccato

abhinivesā muccatī2 "ti[b] suññato vimokkho, dukkhānupassanāñāṇaṃ sukhato abinivesā -

anattānupassanā ñāṇaṃ attato abhinivesā muccatīti suññato vimokkhoti evaṃ

abhinimesamuñcanavasena suññato vimekkhoti ca, aniccānupassanāñāṇaṃ niccato nimittā

muccatīti animitto vimokkho, dukkhānupassanāñāṇaṃ suthato nimittāanattānu

passanāñāṇaṃ attato nimittā muccatīti animitto vimokkhoti evaṃ nimitta [PTS Page 659] [\q

659/] muñcanavasena animitto vimokkhotica, aniccānupassanāñāṇaṃ niccato paṇidhiyā

muccatīti

1. Aniccānupassanaṃ ñāṇantipipāṭṭho. 2. Sī. Abhinivesaṃ muñcatīti. [A.]

Visaṅgapālijhānavibhaṅga. [B.] Paṭṭhānapāli0 vimekkhakathā.

[SL Page 495] [\x 495/]

Appanīhito vimokkho, dukkhānupassanāñāṇaṃ sukhato

paṇidhiyāanattānupassanāñānaṃattato paṇidhiyā muccatīti appaṇihito vimokkhoti evaṃ

paṇidhimuñcanavasena appanihito vimokkhoti ca vuttaṃ, tathāpi taṃ saṅkhāranimittassa

avijahanato na nippariyāyena animittaṃ, nippariyāyena pana suññatañceva appaṇihitañca,

tassa ca āgamanavasena ariyamaggakkhaṇe vimokkho uddhaṭo, tasmā appaṇihitaṃ

suññatanti vimokkhadvaya meva vuttanti veditabbaṃ.

Ayaṃ tāvettha vimokkhakathā.

Yampana vuttaṃ: -" sattaariyapuggalavibhāgāya paccayo hotī"ti, tattha saddhānusārī

saddhāvimutto kāyasakkhī ubhatobhāgavimutto dhammānusārī diṭṭhappatto

paññāvimuttoti ime tāva satta ariya puggalā, tesaṃ vibhāgāya idaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ

paccayo hoti; yo hi aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo saddhindriyaṃ paṭilabhati;

so sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī hoti; sesesu sattasu ṭhānesu saddhāvimutto. Yo

pana dukkhato manasikaronto passaddhibahulo samādhindriyaṃ paṭilabhati, so sabbattha

kāyasakkhī nāma hoti. Arūpajjhānaṃ pana patvā aggaphalappatto ubhatobhāgavimuttonāma

hoti. Yo pana anattato manasikaronto vedapahulo paññindriyaṃ paṭilabhati, so

sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī hoti, chasu ṭhānesu diṭṭhappatto aggaphale

paññāvimuttoti. Vuttaṃ hetaṃ"aniccato manasikaroto saddhandriyaṃ adhimattaṃ hoti,

saddhindriyassa adhimattattā sotāpattimaggaṃ paṭilabhati, tenavuccati saddhānusārīti, tathā

aniccato [PTS Page 660] [\q 660/] manasikaroto saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti,

saddhindriyassa adhimattattā sotāpattiphalaṃ sacchikataṃ hoti, tena vuccati

saddhāvimutto"ti ādi. Aparampi vuttaṃ sadda hanto vimuttoti saddhāvumutto; phūṭṭhantaṃ

sacchikatoti kāyasakkhī; diṭṭhantaṃ1 pattoti diṭṭhappatto; saddahanto vimuccatīti

saddhāvimutto jhānaphassaṃ paṭhamaṃ phusati, pacchā nirodhaṃ nibbāṇaṃ sacchikarotīti

kāyasakkhī, dukkhā saṃkhārā sukho nirodhoti ñāṇaṃ hoti; diṭṭhaṃ vīditaṃ sacchikataṃ

phusitaṃ paññāyāti diṭṭhappattoti. Itaresu pana catusu saddhaṃ anussarati, saddhāya vā

anussarati gacchatīti saddhānusārī, tathā paññāsaṅkhātaṃ dhammaṃ anussarati dhammena

vā anussaratīti dhammānusārī, arūpajjhānena ceva ariyamaggena cātiubhatobhāgena

vimuttoti ubhato bhāgavimutto. Pajānanto vimuttoti paññāvimuttoti evaṃ vacanattho

veditabboti. Saṅkhārupekkhā ñāṇaṃ.

1. Diṭṭhattātipi pāṭṭho.

[SL Page 496] [\x 496/]

Tampanetaṃ purimena ñāṇadvayena atthato ekaṃ, tenāhu porāṇā: idaṃ

saṃkhārupekkhāñāṇaṃ ekameva tīṇi nāmāni labhati, heṭṭhā muñcitu kamyatāñāṇaṃ nāma

jātaṃ, majjhe paṭisaṅkhānu passanāñāṇaṃ nāma, ante ca sikhāppattaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ

nāma paḷiyampi vuttaṃ: - " kathaṃ mudvitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā

saṃkhārupekkhāsu ñāṇaṃ? Pavattaṃ nimittaṃ muñcitukamyatāpaṭisaṃkhāsantiṭṭhanāpaññā

saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ upāyāsaṃ muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanāpaññā

saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ? 'Uppado dukkha'nti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhānā

paññāsaṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ. 'Pavattaṃ dukkha'nti

muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ.

Muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ 'upāyāso

dukkha'nti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññāsaṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ.

'Uppādo bhaya'nti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññāsaṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ.

'Pavattaṃ bhaya'nti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ.

Muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ. 'Upāyāso bhaya'nti

muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ.

'Uppādo sāmisa'nti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ.

'Pavattaṃ sāmisa'nti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhā santiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu

ñāṇaṃ muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ. 'Upāyāso

sāmisa'nti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ.

'Uppādo saṅkhārā'ti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu

ñāṇaṃ. Pavattaṃ saṅkhārā'ti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā

saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ. 'Muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā saṅkhārupekkhāsu

ñāṇaṃ. 'Upāyāso saṅkhārā'ti muñcitukamyatāpaṭisaṅkhāsantiṭṭhanā paññā

saṅkhārupekkhāsu ñāṇaṃ.

Uppādo saṅkhārā, te saṅkhāre ajjhupekkhatīti saṅkhārupekkhā. Ye ca saṅkhārā yā ca

upekkhā ubhopete saṅkhārā, te saṅkhāre ajjhupekkhatīti saṅkhārupekkhā upāyāso saṃkhārāti

muñcitukamyatāpaṭisaṃkhā santiṭṭhanāpaññā saṃkhārupekkhāsu ñāṇa"nti. [A] tattha

muñcitu kamyatā ca sā paṭisaṃkhā ca santiṭṭhanā cāti muñcitukamyatāpaṭisaṃkhā

santiṭṭhanā. Iti pubbabhāge [PTS Page 661] [\q 661/] nibbidāñoṇena nibbinnassa

uppādādīni pariccajitukāmatā muñcitukamyatā, muñcanassa upāyakaraṇatthaṃ majjhe

paṭisaṃkhānaṃ paṭisaṃkhā, muñcitvā avasāne ajjhupekkhanaṃ santiṭṭhanā, yaṃ sandhāya -

uppādo saṃkhārā te saṃkhāre ajjhapekkhatīti saṃkhārupekkhāti ādi vuttaṃ, evaṃekamevidaṃ

ñāṇaṃ. Apica imāya pāḷiyā idaṃ ekamevāti veditabbaṃ. Vuttaṃ hetaṃ: - "yā ca

muñcitukamyatā yā ca paṭisaṃkhānupassanā yā ca saṃkhārupekkhā, imedhammā ekaṭṭhā,

vyañjanameva nāna"nti. [B] evaṃ adhigatasaṃkhārupekkhassa pana imassa kulaputtassa

vipassanā sikhāppattā vuṭṭhānagāminī hoti, sikhāppattā vipassanāti vā uṭṭhānagāminīti vā

saṃkhārupekkhādiñāṇattayasseva etaṃ nāmaṃ, sā hi sikhaṃ uttamabhāvaṃ pattattā

sikhāpattā, vuṭṭhānaṃ gacchatīti vuṭṭhānagāminī, vuṭṭhānaṃ vuccati

bahiddhānimittabhūtato abhiniviṭṭha vatthuto ceva ajjhattapavattato ca vuṭṭhahanato

maggo, taṃ gacchatīti vuṭṭhānagāminī, maggena saddhiṃ ghaṭīyatīti attho. Tatrāyaṃ

abhinivesavuṭṭhānānaṃ āvibhāvatthāya mātikā: ajjhattaṃ abhinivisitvā ajjhattā vuṭṭhāti,

ajjhattaṃ abhinivisitvā pahiddhā vuṭṭhāti, bahiddhā abhinivīsitvā bahiddhā vuṭṭhāti,

bahiddhā abhinivisitvā ajjhattā vuṭṭhāti, rūpe abhinivisitvā rūpā vuṭṭhāti, rūpe abhinivisitvā

arūpā vuṭṭhāti, arūpe abhinivisitvā arūpā vuṭṭhāti, arūpe abhinivisitvā rūpā vuṭṭhāti,

ekappahārena padvahi khavdhehi vuṭṭhāti, aniccatoabinivisitvā aniccato vuṭṭhāti, aniccato

abhinivisitvā dukkhato anattato vuṭṭhāti, dukkhato abhinivisitvā dukkhato aniccato anattato

vuṭṭhāti, anattato abhinivisitvā anattato aniccato dukkhato vuṭṭhāti, kathaṃ? Idhekacco

āditova ajjhattasaṃkhāresu abhinivisati, abinivisitvā te passati, yasmā pana na suddha

ajjhattadassanamatteneva maggavuṭṭhānaṃ

[A.] Paṭṭhānapāḷi - ñāṇakathā. Pṭhānapāḷi - vimokkhakathā.

[SL Page 497] [\x 497/]

Hoti, bahiddhāpi daṭṭhabbameva, tasmā parassa khavdhepi anupādinna saṅkhārepi aniccaṃ

dukkhamanattāti passati, so kālena [PTS Page 662] [\q 662/] ajjhattaṃ sammasati, kālena

bahiddhā, tassevaṃ sammasato ajjhattaṃ sammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ

ghaṭīyati, ayaṃ ajjhattaṃ abīnivisitvā ajjhattā vuṭṭhāti nāma, sace panassa bahiddhā

sammasana kāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭīyati, ayaṃ ajjhattaṃ abinivisitvā bahiddhā

vuṭṭhāti nāma, esa nayo bahiddhā abhinivisitvā bahiddhā ca ajjhattā ca vuṭṭhānepi, aparo

āditova rūpe abhinivisati, abinivisitvā bhūtarūpañca upādārūpañca rāsiṃ katvā passati, yasmā

pana na suddharūpadassanamatteneva vuṭṭhānaṃ hoti, arūpampi daṭṭhabbameva, tasmā taṃ

rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppannaṃ vedanaṃ saññaṃ saṅkhāre viññāṇañca idaṃ arūpanti

arūpaṃ samma sati, so kālena rūpaṃ sammasati, kālena arūpaṃ, tassevaṃ samma sato

rūpasammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭīyati, ayaṃ rūpe abhinivisitvā rūpā

vuṭṭhāti nāma. Sace panassa arūpasammasanakāle vipassanā maggena saddhiṃ ghaṭīyati,

ayaṃ rūpe abhinivisitvā arūpā vuṭṭhāti nāma. Esa nayo arūpe abhinivisitvāarūpā rūpā ca

vuṭṭhānepi, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti evaṃ

abhinivisitvā evameva vuṭṭhānakāle pana ekappahārena padvahi khavdhehi vuṭṭhāti nāma.

Eko āditova aniccato saṅkhāre sammasati, yasmā pana na aniccato sammasanamatteneva

vuṭṭhānaṃ hoti, dukkhatopi anattatopi sammasitabbameva, tasmā dukkha topi anattatopi

sammasati. Tassevaṃ paṭipannassa aniccato sammasanakāle vuṭṭhānaṃ hoti, ayaṃ aniccato

abhinivisitvā aniccato vuṭṭhāti nāma. Sace panassa dukkhato anattato sammasanakāle

vuṭṭhānaṃ hoti. Ayaṃ aniccato abhinivisitvā dukkhato anattato vuṭṭhāti nāma; esa nayo

dukkhato anattato abhinivisitvā sesavuṭṭhānesupi. Ettha ca yopi aniccato abiniviṭṭho, yopi

dukkhato, yopi anattato, vuṭṭhānakāle ca aniccato vuṭṭhānaṃ hoti. Tayopi janā

adhimokkhabahulā honti, saddhindriyaṃ paṭilabhanti, animittavimokkhena vimuccanti;

paṭhamamaggakkhaṇe saddhānusārino honti; sattasu ṭhānesu saddhāvimuttā. [PTS Page

663] [\q 663/] sace pana dukkhato vuṭṭhānaṃ hoti, tayopi janā passaddhibahulā honti,

samādhindriyaṃ paṭilabhanti, appaṇihitavimokkhena vimuccanti, sabbattha kāyasakkhino

honti. Yassa panettha arūpajjhānaṃ pādakaṃ, so aggaphale ubhatobhāgavimutto hoti. Atha

tesaṃ anattato vuṭṭhānaṃ hoti. Tayopi janā vedabahulā honti, paññindriyaṃ paṭilabhanti,

suññatā vimokkhena vimuccanti, paṭhama maggakkhaṇe dhammānusārino honti, chasu

ṭhānesu diṭṭhippattā, aggaphale paññāvimuttāti.

[SL Page 498] [\x 498/]

Idāni saddhiṃ purimapacchimañāṇehi imissā vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya

āñcībhāvatthaṃ dvādasa upama veditabbā. Tāsaṃ idaṃ uddānaṃ: -

"Vaggulī kaṇhasappo ca gharaṃ go yakkhi dārako,

Khudaṃ pipāsaṃ sītunhaṃ avdhakāraṃ visena cā"ti.

Imā ca upamā bhayatupaṭṭhānatoppabhūti yattha katthaci ñāṇe ṭhatvā āharituṃ vaṭṭeyyūṃ,

imasmiṃ pana ṭhāne āhariyamānāsu bhayatupaṭṭhānato yāva phalañāṇā sabbaṃ pākaṭaṃ

hoti. Tasmā idheva āharatabbāti vuttā. "Vaggulī"ti ekā kira vaggulī, ettha pupphaṃ vā

phalaṃ vā labhissāmīti pañcasākhe madhukarukkhe nilīyitvā ekaṃ sākaṃ parimasitvā na

tattha kiñci pupphaṃ vā phalaṃ vā gayahūpagaṃ addasā, yathā ca ekaṃ, evaṃ dutiyaṃ

tatiyaṃ catutthaṃ pañcamampi sādhaṃ parāmasitvā nāddasa, sā 'aphalo vatāyaṃ rukkho,

natthettha kiñci gayhūpaga'nti tasmiṃ rukkhe ālayaṃ vissajitvā ujukāya sākhāya āruyha viṭa

pantarena sīsaṃ nīharitvā uddhaṃ ulloketvā ākāse uppatitvā aññasmiṃ phalarukkhe nilīyi,

tattha vaggulī viya yogāvacaro daṭṭhabbo, pañcasākho madhukarukkho viya

pañcupādānakkhandhā, tattha vagguliyā nilīyanaṃ viya yogino khandhapañcake abhiniveso,

tassā ekekaṃ sākhaṃ parimasitvā kiñci gayhūpagaṃ adisvā avasesa ṣākhāparāmasanaṃ viya

yogino rūpakkhandhaṃ sammasitvā tattha kiñci gayhūpagaṃ adīsvā

avasesakhandhasammasanaṃ, tassā "aphalo vatāyaṃ rukkho"ti rukkhe ālayavissajjanaṃ viya

yogino pañcasupi khavdhesu aniccalakkhaṇādidassanavasena [PTS Page 664] [\q 664/]

nibbinnassa mucitukamya tādiñāṇattayaṃ, tassā ujukāya sākhāya upari ārohanaṃ viya

yogino anulomaṃ, sīsaṃ nīharitvā uddhaṃ ullokanaṃ viya gota; bhuñāṇaṃ, ākāse uppatanaṃ

viya maggañāṇaṃ, aññasmiṃ phalarukkhe nilīyanaṃ viya phalañāṇaṃ, kaṇhasappūpamā

paṭisaṅkhāñāṇe vuttāva, upamāsaṃsandane panettha sappassa vissajjanaṃ viya

gotrabhuñāṇaṃ, muñcitvā āgatamaggaṃ olokentassa ṭhānaṃ viya maggañāṇaṃ, gantvā

abhayaṭṭhāne ṭhānaṃ viya phalañāṇanti ayaṃ viseso. "Gharaṃ"ti gharasāmike kira sāyaṃ

bhuñjitvā sayanaṃ āruyha niddaṃ okkante gharaṃ ādittaṃ, so pabujjhitvā aggiṃ disvā bhīto

sādhuvatassa sace aḍayhamāno nikkhayeyyanti olokayamāno maggaṃ disvā nikkhamitvā

vegena khemaṭṭhānaṃ gantvā ṭhito, tattha gharasā mikassa bhuñjitvā sayanaṃ āruyha

niddokkamanaṃ viya bālaputhujjanassa khandhapañcake ahaṃ mamanti gahaṇaṃ,

pabujjhitvā aggiṃ disvā bhitakālo viya sammāpaṭipadaṃ paṭipajjitvā tilakkhaṇaṃ disvā

bhayatu paṭṭhānañānaṃ, nikkhamanamaggaolokanaṃ viya vuñcitukamyatā ñāṇaṃ,

maggadassanaṃ viya anulomaṃ, nikkhamanaṃ viya gotrabhuñāṇaṃ, vegena gamanaṃ viya

maggañānaṃ, khemaṭṭhāne ṭhānaṃ viya phalañāṇaṃ.

[SL Page 499] [\x 499/]

"Go"ti ekassa kira kassakassa rattibhāge niddaṃ okkantassa vajaṃbhivditvā goṇā palātā, so

paccusasamaye tattha gantvā olokento tesaṃ palātabhāvaṃ ñātvā anupadaṃ gantvā rañño

goṇe addasā, ete mayhaṃ goṇāti sallakkhetvā āharanto pabhātakāle nayime mayhaṃ goṇā

rañño goṇāti sañjānitvā yāva maṃcoro ayanti gahetvā rājajurisā na anayavyasanaṃ pāpenti

tāvadeva palāyissāmīti bhīto goṇe pahāya vegena palāyitvā nibbhayṭhāne aṭṭhāsi, tattha

mayhaṃ goṇāti rājagoṇānaṃ gahaṇaṃ viya bālaputhujjanassa ahaṃ mamanti khandhānaṃ

gahaṇaṃ, pabhāte rājagoṇāti sañjānanaṃ viya yogino tilakkhaṇavasena khandhānaṃ aniccā

dukkhā anattāti sañjānanaṃ, bhītakālo viya bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ, vissajitvā gantukāmatā

viya muñcitukamyatā, vissajjanaṃ viya gotrabhu, palāyanaṃ viya maggo, palāyitvā

abhayadese ṭhānaṃ viya phalaṃ, [PTS Page 665] [\q 665/] "yakkhī"ti eko kira puriso

yakkhīṇiyā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi, sā rattibhāge "sutto aya"nti manatvā āmakasusānaṃ

gantvā manussamaṃsaṃ khādati; so kuhiṃ esā gacchatīti anukhandhitvā manussamaṃsaṃ

khādamānaṃ disvā tassā amanussa bhāvaṃ ñatvā yāva maṃna khādati tāva palāyissamīti

bhitova vegena palāyitvā khemaṭṭhāne aṭṭhāsi, tattha yakkhiṇiyā saddhiṃ saṃvāso viya

khandhānaṃ ahaṃ mamanti gahaṇaṃ; susāne manussamaṃsaṃ khādamānaṃ disvā yakkhini

ayanti jānanaṃ viya khandhānaṃ tilakkhaṇaṃ disvā aniccādibhāvajānanaṃ, bhitakālo viya

bhayatupaṭṭhānaṃ. Palāyītu kāmatā viya muñcitukamyatā; susānavijahanaṃ viya gotrabhu;

vegena palāyanaṃ viya maggo; abhayadese ṭhānaṃ viya palaṃ. "Dārako"ti ekā kira

puttagiddhīnī itthi, sā uparipāsāde nisinnāva antara vitiyaṃ dārakasaddaṃ sutvā putto

nukho me kenaci ciheṭṭhiyatīti vegasā ganṭhvā attano puttoti saññāya paraputtaṃ aggahesi,

sā paraputto ayanti sañjānitvā okkappamānā itocito ca oḍalāketvā mā yeva maṃ koci

dārakacorī ayanti vadeyyāti dārakaṃ tattheva oropetvā puna vegasā pāsādaṃ āruyha nisīdi.

Tattha attano puttasaññāya paraputtassa gahaṇaṃ viya ahaṃ mamanti

pañcakkhandhagahaṇaṃ, paraputto ayanti sañjānanaṃ viya tilakkhaṇa vasena nāhaṃ na

mamanti sañjānanaṃ, ottappanaṃ viya bhayatupaṭṭhānaṃ, ito cito ca olokanaṃ viya

muñcitukamyatāñāṇaṃ; tattheva dārakassa oropanaṃ viya anulomaṃ; oropetvā antara

vithiyaṃ ṭhitakālo viya gotrabhu; pāsādāruhanaṃ viya maggo; āruyha nisīdanaṃ viya

phalaṃ. "Khudaṃ pipāsaṃ situṇhaṃ avdhakāraṃ visena cā"ti imā pana cha upamā

vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya ṭhitassa lokuttaradhammābhimukhaṃ

ninnapoṇapabbhārabhāvadassanatthaṃ vuttā, yathā hi khudāya abibhutojighacchito puriso

sādurasabhojanaṃ pattheti.

[SL Page 500] [\x 500/]

Evamevāyaṃ saṃsāravaṭṭajighacchāya phuṭṭho yogavacaro amatarasaṃ

kāyagatāsatibhojanaṃ pattheti, yathā ca pipāsito puriso parisussa mānakaṇṭhamukho

anekaṅgasambhāraṃ pānakaṃ pattheti, evamevāyaṃ saṃsāravaṭṭapipāsāya [PTS Page 666]

[\q 666/] phuṭṭho yogāvacaro ariyaṃ aṭṭhaṅgikamaggapānaṃ pattheti, yathā pana

sītasamphūṭṭho puriso uṇha pattheti, evaṃ mevāyaṃ saṃsāravaṭṭe taṇhāsinehasītena

phuṭṭho yogāvacaro kilesasantāpakaṃ maggatejaṃ pattheti, yathāca uṇhasamphuṭṭho

puriso sītaṃ pattheti, evamevāyaṃ saṃsāravaṭṭe ekādasaggisantā pasantatto yogāvacaro

ekādasaggivūpasamaṃ nibbāṇaṃ, yathā pana andhakārapareto puriso ālokaṃ pattheti,

evamevāyaṃ avijjandhakārena onaddhapariyonaddho yogāvacaro ñāṇālokaṃ magga

bhāvanaṃ pattheti. Yathā ca visasamphūṭṭho puriso visanighātanaṃ bhesajjaṃ pattheti,

evamevāyaṃ kilesavisasamphūṭṭho yogavacaro kilesavisanimmathanaṃ amatosadhaṃ

nibbānaṃ pattheti. Tena vuttaṃ" tassevaṃ jānato evaṃ passato tīsu bhavesu -pe-navasu

sattāvāsesu cittaṃ patilīyati patikūṭati pativaṭṭati na sampasārī yati, upekkhā vā pāṭikulyatā

vā saṇṭhāti, yyethāpi nāma paduma palāse īsakapoṇe"ti sabbaṃ pubbe vuttanayeneva

veditabbaṃ, ettāvatā ca panesa patilīnacaro nāma hoti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ: -

"Patilīnacarassa bhikkhuno bhajamānassa vicittamāsanaṃ,

Sāmaggiyamāhu tassa taṃ yo attānaṃ bhavane na dassaye"ti, [a]

Evamidaṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ yogino patilīnacarabhāvaṃ niyametvā uttariṃ

ariyamaggassāpi bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgapaṭi padāvimokkhavisesaṃ niyameti. Keci hi

therā bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgānaṃ visesaṃ pādakajjhānaṃ niyametīti vadanti; keci

vipassanāya ārammaṇabhūtā khandhā niyamentīti vadanti , keci puggalajjhāsayo niyametīti

vadanti, tesampi vādesu ayaṃ pubbabhāgavuṭṭhānagāminīvipassanā niyameti yevāti

veditabbi. Tatrāyaṃ anupubbakathā: -1 vipassanāniyamena hi sukkhavipassakassa uppanna

maggopi samāpattilābino jhānaṃ padākaṃ akatvā uppanna maggopi paṭhamajjhānaṃ

pādakaṃ [PTS Page 667] [\q 667/] katvā pakiṇṇasaṅkhāre sammasitvo

uppāditamaggopi paṭhamajjhānikāva honti, sabbosu satta bojjhaṅgāni aṭṭhamaggaṅgāni

pañcajhānaṅgānī honti, tesaṃ hī pubbabhāgavipassanā somanassasahagatāpi

upekkhāsahagatāpi hutvā vuṭhānakāle saṅkharupekkhābhāvaṃ patvā somanassasahagatāva

hoti. Padvakanaye dutiyatatiyacatutthajjhānāni pādakāni katvā appaditamaggesu

yathākkameneva jhānaṃ caturaṅgikaṃ tivaṅgikaṃ

1. Ma. 1. Āṭupubbikathā. [A.] Mahāniddesa - mitteyyasutta.

[SL Page 501] [\x 501/]

Duvaṅgikañca hoti, sabbesu pana sattamaggaṅgāni honti. Catutthe cha bojjhaṅgānī, ayaṃ

viseso pādakajjhānaniyamena ceva vipassanāniyamena ca hoti, tesampi hi

pubbabhāgavipassanā somanassa sahagatāpi upekkhāsahagatāpi hoti, vuṭṭhānagāminī

somanassasahagatāca. Pañcamajjhānaṃ pādakaṃ katvā nibbattita magge pana

upekkhācittekaggatāvasena dve jhānaṅgāni, bojjhaṅgamaggaṅgāni cha satta ceva, ayampi

viseso ubhayaniyama vasona hotī; imasmiṃ hi naye pubbabhāgavipassanā

somanassasahagatā vā upekkhā sahagatā vā hoti, vuṭṭhānagāminī apekkhāsahagatāva.

Arūpajjhānānī padākāni katvā uppāditamaggepi eseva nayo. Evaṃ pādakajjhānato vuṭṭhāya

ye keci saṅkhāre sammasitvā nibbattitamaggassa āsannapadese vuṭṭhitasamāpatti attano

sadisabhāvaṃ karoti, bhumivanṇo viya godhāvaṇṇassa. Dutiyatthera vāde pana yato yato

samāpattito vuṭṭhāya ye ye samāpatti dhamme sammasitvā maggo nibbattito hoti, taṃ taṃ

samāpattisadi sova so hoti, 1 tatrāpi ca vipassanāniyamo vuttanayeneva veditabbo.

Tatiyattheravāde attano attano ajjhāsayānu rūpena yaṃ yaṃ jhānaṃ pādakaṃ katvā ye ye

jhānadhamme sammasitvā maggo nibbattito, taṃ taṃ jhānasadisova so hoti. Pāda kajjhānaṃ

pana vinā2ajjhāsayamatteneva taṃ na sijjhati, svāya mattho navdako vādasuttena dipetabbo.

Etthāpi ca vipassanā niyamo vuttanayeneva veditabbo. Evaṃ tāva saṅkhārupekkhā

bojjhaṅgamaggaṅgajhānaṅgāni niyametīti veditabbā. Sace tanāyaṃ ādito kileso

vikkhambhayamānā dukkhena sappayogena sasaṅkhārena vikkhambhetuṃ asakkhi,

dukkhāpaṭipadā nāma hoti. Vipariyāyena [PTS Page 668] [\q 668/] sukhā paṭipadā,

kilese pana vikkhambhetvā vipassanāparivāsaṃ maggapātubhāvaṃ sanikaṃ kurumānā

dandhābhiññā nāma hoti. Vipariyāyena khippābhiññā iti ayaṃ saṅkhārupekkhā

āgamanīyaṭṭhāne ṭhatvā attano atthino maggassa nāmaṃ deti, tena maggo cattāra nāmāni

labhati. Sā panāyaṃ paṭipadā kassaci bhikkhuno nānā hoti. Kassaci catusupa maggesu

ekāva, buddhānaṃ pana cattāropi maggā sukhāpaṭipadā khippābhiññāva ahesuṃ, tathā

dhammasenāpatissa, mahā moggallānattherassa pana paṭhamamaggo sukhāpaṭipado

khippābhiñño ahosi, apari tayo dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā. Yathā ca paṭipadā, evaṃ

adhipatayobi kassaci bhikkuno catusu maggesu nānā honti kassaci catusupi ekāva. Evaṃ

saṅkhārupekkhā paṭipadāvisesaṃ niyameti, yatā pana vimokkhavisesaṃ niyameti taṃ pubbe

vuttameva. Apica maggo nāma pañcahi kāraṇehi nāmaṃ labhati sarasene vā paccanikena vā

saguṇena vā ārammaṇena vā āgamanena vā, sace

1. Sī 1 samāpatti sadisova hoti. 2. Ma. Sammasitajjhānaṃ vā.

[SL Page 502] [\x 502/]

Hi saṅkhārupekkhā aniccato saṅkhāre sammasitvā vuṭṭhāti, animitta vimokkhena vimuccati,

sace dukkhato sammasitvā vuṭṭhāti appaṇi hitavimokkhena vimuccati. Sace anattato

sammasitvā vuṭṭhāti suññatavimokkhena vimuccati. Sace anattato sammasitvā vuṭṭhāti

suññatavimokkhena vimuccati idaṃ sarasato nāmaṃ nāma. Yasmā panesa aniccānupassanāya

saṅkhārānaṃ ghanavinibebhāgaṃ katvā niccanimittadhuvanimittasassatanimittāni pajahanto

āgato. Tasmā animitto, dukkhānupassanāya pana sukhasaññaṃ pahāya paṇidhiṃ patthanaṃ

sukkhāpetvā āgatattā appaṇihito, anattānupassanāya attasattapuggalasaññaṃ pahāya

saṅkhārānaṃ suññato diṭṭhattā suññatoti idaṃ paccanikato nāmaṃ nāma. Rāgadīhi panesa

suññattā suññato, rūpanimittādīnaṃ rāganimittādīnaṃ yeva vā abhāvena animitto,

rūpanimittādīnaṃ rāganimittādīnaṃ yeva vā abhāvena animitto, rāgapaṇidiādīnaṃ abhāvato

appaṇihitoti idamassa saguṇato nāmaṃ. Svāyaṃ suññaṃ animittaṃ appaṇihitañca nibbānaṃ

ārammaṇaṃ karotītipi suññato animitto appaṇihitoti vuccati. Idamassa ārammaṇato

nāmaṃ. [PTS Page 669] [\q 669/] āgamanaṃ pana duvidhaṃ vipassanāgamanaṃ

maggāgamanañca, tattha magge vipassanā gamanaṃ labhati, phale maggāgamanaṃ,

anattānupassanāhi suññātā nāma. Suññatavipassanāya maggo suññato, aniccānupassanā

animittā nāma, animittavipassanāya magegā animitto, idaṃ pana nāmaṃ na

abhidhammapariyāyena labbhati, suttantapariyāyena labbhati, tatrahi gotubhuñāṇaṃ

animittaṃ nibbāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā animittanāmakaṃ hutvā sayaṃ āgamanīyaṭṭhāne

ṭhatvā maggassanāmaṃ detīti vadanti, tena maggo animittoti vutto, maggāgamanena pana

phalaṃ animittanti yujjateva. Dukkhānupassanā saṅkhāresu paṇidiṃ sukkhāpetvā āgatattā

appaṇihitā nāma, appaṇihita vipassanāya maggo appaṇihito, appaṇihitamaggassa phalaṃ

appaṇihitaṃ, evaṃ vipassanā attano nāmaṃ maggassa deti, maggo phalassāti idaṃ

āgamanato nāmaṃ. Evamayaṃ saṅkhārupekkhā vimekkhavisesaṃ niyametīti.

Saṅkhārupekkhāñāṇaṃ niṭṭhitaṃ.

Tassa taṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ āsevantassa bhāventassa bahulīkarontassa

adhimokkhasaddhā balavatarā nibbattati, viriyaṃ sūpaggahitaṃ hoti, sati sūpaṭṭhitā, cittaṃ

susamāhitaṃ, tikkhatarā saṅkhārupekkhā uppajjati, tassa dāni maggo uppajjissatīti

saṅkhārupekkā saṃkhāre aniccāti vā dukkhāti vā anattāti vā sammasitvā bhavaṅgaṃ otarati,

bhavaṅgānantaraṃ saṅkhārupkhoya katana yeneva saṅkhāre aniccāti vā dukkhāti vā anattāti

vā ārammaṇaṃ kurumānaṃ uppajjati manodvārāvajjanaṃ, tato bhavaṅgaṃ

[SL Page 503] [\x 503/]

Āvaṭṭetvā appannassa tassa kiriyacittassānantaraṃ avicikaṃ cittasantatiṃ

anuppabandhamānaṃ tatheva saṅkhāre ārammaṇaṃ katvā uppajjati paṭhamaṃ javanacittaṃ,

yaṃ parikammanti vucacti, tadanantaraṃ tatheva saṅkhāre ārammaṇaṃ katvā uppajjati

dutiyaṃ javanacittaṃ, yaṃ apacāranti vuccati. Tadanantarampi [PTS Page 670] [\q 670/]

tatheva saṅkhāre ārammaṇaṃ katvā uppajjati tatiyaṃ javanacittaṃ, yaṃ anulomanti vuccati.

Idaṃ nesaṃ pāṭiyekkaṃ nāmaṃ. Avisesena pana tividhaṃ petaṃ āsevanantipi parikammantipi

upacārantipi anulomantipi cattuṃ paṭṭati; kissaanulomaṃ? Purimapacchimabhāgānaṃ. Taṃ

hi purimānaṃ aṭṭhannaṃ vipassanāñāṇānaṃ tathakiccatāya anulometi, upari ca sattatiṃsāya

bodhipakkhiyadhammānaṃ, taṃ hi aniccalakkaṇādivasena saṅkhāre ārabbha pavattattā

udayabbayavantānaṃ yeva vata dhammānaṃudayabbayañāṇaṃ uppādavaye addasāti ca-

bhaṅgavantānaṃ yeva vata bhaṅgānupassanaṃ bhaṅgaṃ addasāti ca sabhayaṃ yeva vata

bhayatupaṭṭhānassa bhayato upaṭṭhitanti ca- sādīnave yeva vata ādīnavānu passanaṃ

ādīnavaṃ addasāti ca- nibbivditabbe yeva vata nibbidāñāṇaṃ nibbinnanti camuñcitabbamhi

yeva vata muñcitukamyatāñāṇaṃ muñcitukāmaṃ jātanti capaṭisaṅkhātabbaṃ yeva vata

paṭisaṅkhāñāṇena paṭisaṅkhātanti ca - upekkhitabbaṃyeva vata saṅkhārupekkhāya

upekkhitanti ca atthato vadamānaṃ viya imesañca aṭṭhannaṃ ñāṇānaṃ tathakiccatāya

anulometi; upari ca sattatiṃsāya bodhipakkhiya dhammānaṃ tāya paṭipattayā pattabbattā;

yathā hi dhammiko rājā vinicchayaṭṭhāne nisinno vohārikamahāmattānaṃ vinicchayaṃ sutvā

agatigamanaṃ pahāya majjhattho hutvā evaṃ hotuti anumoda māno tesañca vinicchayassa

anulometi, porāṇassa ca rāja dhammassa; evaṃ sampadamidaṃ veditabbaṃ. Rājā viya hi

anulomañāṇaṃ, aṭṭhavohārikamahāmattā viya aṭṭhañāṇāni, porāṇarājadhammo viya

sattatiṃsabodhipakkhiyā, tattha yathā rājā evaṃ hotuti vadamāno vohārikānañca

vinicchayassa rājadhammassa ca anulometi, evamidaṃ aniccādivasena saṅkhāre ārabbha

uppajjamānaṃ aṭṭhannadva ñāṇānaṃ tathakiccatāya anulometi, upari ca sattatiṃsāya

bodhipakkhiya dhammānaṃ, teneva saccānulomikañāṇanti vuccatīti.

Anulomañāṇaṃ niṭṭhitaṃ. [PTS Page 671] [\q 671/]

Idañca pana anulomañāṇaṃ saṅkhārārammaṇāya vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya

pariyosānaṃ hoti, sabbena sabbaṃ pana gotra bhuñānaṃ vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya

pariyosānaṃ; idāni tassā yeva vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya asammohatthaṃ ayaṃ suttasaṃ

sandanā veditabbā. Seyyathīdaṃ? Ayaṃ hi vuṭṭhānagāminīvipassanā

[SL Page 504] [\x 504/]

Saḷāyatana vibhaṅgasutte "atammayataṃ bhikkhave nissāya atammayataṃ āgamma yāyaṃ

upekhā ekattā ekattasitā taṃ pajahatha taṃ samatikkamathā"ti evaṃ atammayatāti vuttā,

alagaddasuttante "nibbivdaṃ virajjati virāgā vimuccatī"ti evaṃ nibbidāti vuttā,

susīmasuttante "pubbe ko susima dhammaṭṭhitiñānaṃ pacchā nibbāṇe ñāṇaṃ "ti evaṃ

dhammaṭṭhitiñāṇanti vuttā, poṭṭhapādasuttante "saññā kho poṭṭhapāda paṭhamaṃ

uppajjati pacchā ñāṇaṃ"ti evaṃ saññagganti vuttā, dasuttarasuttante

"paṭipadāñāṇadassanavisuddhi pārisuddhi padhāniyaṅgaṃ"ti evaṃ

pārisundipadhāniyaṅganti vuttā, paṭisambhidāmagge " yā camuñcitukamyatā yā ca

paṭisaṅkhānupassanā yā ca saṅkhārupekkhā ime dhammā ekaṭṭhā vyañjanameva nānaṃ"ti

evaṃ tīhi nāmehi vuttā, paṭṭhāne "anulomaṃ gotrabhussa anulomaṃ vodānassā"ti evaṃ

dvīhi* nāmehi vuttā, rathavīnītasuttante " kiṃ panāvuso

paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī"ti evaṃ

paṭipadāñāṇadassanavisuddhīti vuttā.

Iti nekehi nāmehi kittitā yā mahesinā,

Vuṭṭhānagāminī santā parisuddhā vipassanā.

Vuṭṭhātukāmo saṃsāra dukkhapaṅkā mahabbhayā.

Kareyya satataṃ tattha yogaṃ paṇḍitajātikoti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate vusuddhimagge

Paññābhāvanādhikāre

Paṭipadāñāṇadassanavisuddhiniddeso nāma

Ekavīsatimo paricchedo. [PTS Page 672] [\q 672/]

22.

Ñāṇadassanavisuddhi niddeso.

Ito paraṃ gotrabhuñāṇaṃ hoti. Taṃ maggassa āvajjanaṭṭhāni yattā neva

paṭipadāñāṇadassanavisundiṃ na ñāṇadassanavisuddhiṃ bhajati. Antarā abbohārikameva

hoti, vipassāsote patitattā pana vipassanāti saṅkhaṃ gacchati. Sotāpattimaggo

sakadāgāmimaggo anāgāmivaggo arahattamaggoti imesu pana catusu maggesu ñāṇaṃ

ñāṇadassanavisuddhi nāma; tattha paṭhamamaggañānaṃ tāva sampādetu kāmena aññaṃ

kiñci kātabbaṃ nāma natthi, yaṃ hi tena kātabbaṃ siyā taṃ anulomāvasānaṃ

vipassanaṃuppādentena katameva.

*Tīhi.

[SL Page 505] [\x 505/]

Evaṃ uppannaanulomañāṇassa panassa tehi tīhipi anuloma ñāṇehi attano balānurūpena

thūlathūle saccapaṭicchādake tamamhi antaradhāpite sabbasaṅkhāragatesu cittaṃ na

pakkhandati na santiṭṭhati nādimuccati na sajjati na laggati na bajjhati, paduma palā sato

udakaṃ viya patilīyati patikuṭati pativaṭṭati; sabbaṃ nimittā rammaṇampi sabbaṃ

pavattārammaṇampi paḷibodhato upaṭṭhāti. Athassa sabbasmiṃ nimittapavattārammaṇe

paḷibodhato upaṭṭhite anulomañāṇassa āsevanante animittaṃ appavattaṃ visaṅkhāraṃ

nirodhaṃ nibbānaṃ ārammaṇi kurumānaṃ puthujjanagottaṃ puthujjana saṅkhaṃ

puthujjanabhumiṃ atikkamamānaṃ ariyagottaṃ ariyasaṅkhi ariya bhumiṃ okkamamānaṃ

nibbāṇārammaṇe paṭhamāvaṭṭana paṭhamābhoga paṭhamasamannāhārabhūtaṃ maggassa

anantarasamanantarāsevana [PTS Page 673] [\q 673/] ṅpa nissayanatthivigatavasena

chahi ākārehi paccayabhāvaṃ sādhayamānaṃ sikhāppattaṃ vipassanāya muddhabhūtaṃ

apunarāvattakaṃ uppajjati gotra bhuñāṇaṃ, yaṃ sandhāya vuttaṃ: " kathaṃ bahiddhā

vuṭṭhānavivaṭṭane paññā gotrabhuñāṇaṃ? Uppādaṃ abhibhuyyatīti gota;bhu, pavattaṃ

kathaṃ bahiddhā vuṭṭhānavivaṭṭane paññā gotrabhuñāṇaṃ? Upāyāsaṃ abhibhuyatīti

gotrabhu, bahindā saṅkhāranimittaṃ abhibhuyyatīti gotrabhu, anuppādaṃ pakkhandatīti

gotubhu, appavattaṃ -pe-anupāyāsaṃ nirodhaṃ nibbāṇaṃ pakkhandatīti gotrabhu, uppādaṃ

abhibhuyitvā anuppādaṃ pakkhandatīti gotubhu"ti[a] sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Tatrāyaṃ

ekāvajjanena ekavīthiyaṃ pavtamānānampi anulomagotrabhunaṃ nānārammaṇe

pavattanākāradīpikā upamā: yathāhi mahāmātikaṃ laṅghitvā paratīre patiṭṭhātukāmo

puriso vegena dhāvitvā mātikāya orimatīre rukkhasākhaṃya bandhitvā olambitaṃ rajjuṃ vā

yaṭṭhiṃ vā gahetvā ullaṅghitvāparatīraninna poṇapabbhārakāyo hutvā paratīrassa

uparibhāgaṃ patto taṃ muñcitvā vedhamāno paratire patitvā sanikaṃ patiṭṭhāti evamevāyaṃ

yogāvacaropi bhava yoni gati ṭṭhiti nivāsānaṃ paratīhabhute nibbāṇe patiṭṭhātukāmo

udayabbayānupassanādinā vegena dhāvitvā attabhāvarukkhasākhāya olambitaṃ rūparajjuṃ

vā vedanādisu aññataradaṇḍaṃ vā aniccanti vā dukkhanti vā anattāti vāti anulomāvajjanena

gahetvā taṃ amuñcamānova paṭhamena anulomācittena ullaṅghitvā dutiyena

paratiraninnapoṇapabbhārakāyo viya nibbāṇaninnapoṇapabbhāra mānaso hutvā tatiyena

paratīrassa uparibhāgaṃ patto viya idāni pattabbassa nibbāṇassa āsanno hutvā tassa cittassa

nirodhena taṃ saṅkhārārammaṇaṃ muñcitvā gotrabhucittena visaṅkhāre paratīra bhute

nibbāṇe patati, ekārammaṇe pana aladdhāsevanatāya vedhamāno so puriso viya na tāva

suppatiṭṭhito hoti, tato maggañāṇena patiṭṭhātīti. Tattha anulomaṃ saccapaṭicchādakaṃ

kilesa

[A.] Paṭṭhānapāḷi - ñāṇakathā.

[SL Page 506] [\x 506/]

Tamaṃ vinodetuṃ sakkoti, na nibbāṇamānarammaṇaṃ kātuṃ; gota;bhu nibbāṇameva

ārammaṇaṃ kātuṃ sakkoti, na saccapaṭicchādakaṃ tamaṃ vinodetuṃ, tatrāyaṃ upamā: [PTS

Page 674] [\q 674/] eko kira cakkhumā puriso nakkhattayogaṃ jānissāmīti rattibhāge

nikkhamitvā candaṃ passituṃ uddhaṃ ullokesi. Tassa valāhakehi paṭicchannattā cando na

paññāyittha, atheko vāto uṭṭhahitvā: thūlathūle valāhake viddhaṃ sesi, aparo majjhime,

aparo sukhumepi, tato so puriso vigata valāhake nabhe candaṃ disvā nakkhattayogaṃ

aññāsi. Tattha tayo valāhakā viya saccapaṭicchādakaṃ thūlamajjhimasukhumaṃ

kilesandhakāraṃ, tayo vātā viya tīṇi anulomacittāni, cakkhumā puriso viya

gotrabhugñāṇaṃ, cavdo viya nibbāṇaṃ, ekekassa vātassa yathākka mena

valāhakaviddhaṃsanaṃ viya ekekassa anulomacittassa sacca paṭicchādakatamavinodanaṃ,

vigatavalāhake nahe tassa purisassa visuddhavandadassanaṃ viya vigate saccapaṭicchādake

tame gotrabhuñāṇassa visuddhanibbāṇadassanaṃ, yatheva hi tayo vātā chandapaṭicchā

dake valāhakeyeva viddhaṃsetuṃ sakkonti. Na candaṃ daṭṭhuṃ, evaṃ anulomāni

saccapaṭicchādakaṃ tamaṃyeva vinodetuṃ sakkonti na nibbāṇaṃ daṭṭhuṃ, yathā so puriso

cavdameva daṭṭhuṃ sakkoti, na valāhake viddhaṃsetuṃ, evaṃ gotrabhuñāṇaṃ nibbāṇameva

daṭṭhuṃ sakkoti. Na kilesatamaṃ vinodetuṃ, teneva cetaṃ maggassa āvajjananti vuccati, taṃ

hi anāvajjanampi samānaṃ āvajjanaṭṭhāne ṭhatvā " evaṃ nibbattāhī"ti maggassa saññaṃ

datvā viya nirujjhati, maggopi tena dinnasaññaṃ amuñcitvāva avīcisantativasena taṃ ñāṇaṃ

anuppabandhamāno anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ dosakkhandhaṃ

mohakkhandhaṃ nibbijjhamānova padālaya mānova nibbattati. Tatrāyaṃ upamā: eko kira

issāso aṭṭha usabhamatte padese phalakasataṃ ṭhapāpetvā vatthena mukhaṃ veṭhetvāsaraṃ

sannayhitvā cakkayante aṭṭhāsi, aññopuriso cakkayantaṃ āvijjhitvā yadā issāsassa phalakaṃ

abhimukhaṃ hoti, tadā tattha daṇḍa kena saññaṃ detī issāso daṇḍakasaññaṃ amucitvāva

saraṃ khipitvā phalakasakaṃ nibbijjhati, tattha daṇḍakasaññaṃ viya gotrabhu ñāṇaṃ, issāso

viya maggañāṇaṃ, issāsassa daṇḍakasaññaṃ amuñcitvāva phalakasatanibbijjhanaṃ viya

maggañāṇassa [PTS Page 675] [\q 675/] gotrabhu ñāṇena dinnasaññaṃ amuñcitvāva

nibbāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā anibbiddhapubbānaṃ appādālitapubbānaṃ

lobhadosamohakkhandhānaṃ nibbijjhanapadālanaṃ, na kevalaṃ vesa maggo

lobhakkhandhādīnaṃ nibbijjdhanameva karoti, api ca kho anamataggasaṃsāravaṭṭadukkha

samuddaṃ soseti, sabbaapāyadvārāni pidahati, sattannaṃ ariyadhanānaṃ sammukhībhāvaṃ

karoti, aṭṭhaṅgikaṃ micchāmaggaṃ pajahati, sabba verabhayāni vūpasameti,

sammāsambuddhassa orasaputtabhāvaṃ upaneti.

[SL Page 507] [\x 507/]

Aññesaṃ ca anekasatānaṃ ānisaṃsānaṃ paṭilābhāya saṃvattatīti, evaṃ anekānisaṃsadāyakena

sotāpattimaggena sampayutataṃ ñāṇaṃ sotāpattimaggañāṇanti.

Paṭhamamaggañāṇaṃ niṭṭhitaṃ.

Imassa pana ñāṇassa anantaraṃ tasseva vipākabhūtāni dve tīṇi vā phalacittāni uppajjanti,

anantaravipākattā yeva hi lokuttarakusalānaṃ "samādhimānantarikaññamāhū"ti ca"dandhaṃ

ānantarikaṃ pāpuṇāti āsavānaṃ khayāyā"ti ca ādi vuttaṃ. Keci pana ekaṃ dve tīṇi cattāri vā

phalacittānīti vadanti taṃ na gahe tabbaṃ. Anulomassa hi āsevanante gotrabhuñāṇaṃ

uppajjati, tasmā sabbantimena paricchedena dvīhi anulomacittehi bhavitabbaṃ, na hi ekaṃ

āsevanapaccayaṃ labhati, sattacittaparamā ca ekā javana cīthi; tasmā yassa dve anūlomāni,

tassatatiyaṃ gota;bhu, catutthaṃ magga cittaṃ, tīṇi phalacittāni honti; yassa tīṇi anulomāni,

tassa catutthaṃ gotrabhu, pañcamaṃ maggacittaṃ, dve phalacittāni honti; tena vuttaṃ dve

tīṇi vā phalacittāni uppajjantīti. Keci pana yassa cattāri anulomāni, tassa pañcamaṃ

gotrabhu, chaṭṭhaṃ magga cittaṃ, ekaṃ phalacittanti. Taṃ pana yasmā "catutthaṃ pacamaṃ

vā appeti, nara tatoṃ āsannabhavaṅgattā"ti paṭikkhittaṃ, tasmā na sārato paccetabbaṃ; [PTS

Page 676] [\q 676/] ettāvatā ca panesa sotāpanno nāma dutiyo ariyapuggalo hoti.

Bhusappamattopi hutvā sattakkhattuṃ devesu ca manussesu ca sandhāvitvā saṃsaritvā

dukkhassantakaraṇasamattho hoti. Phalapariyosāne panassa cittaṃ bhavaṅgaṃ otarati. Tato

bhavaṅgaṃ upacchinditvā maggapaccavekkha natthāya uppajjati manodvārāvajjanaṃ, tasmiṃ

niruddhe paṭipāṭiyā sattamaggapaccavekkhaṇajavanānīti. Puna bhavaṅgaṃ otaritvā teneva

nayena phalādīnaṃ paccavekkhaṇatthāya āvajjanādīnī uppajjanti yesaṃ uppattiyā esa

maggaṃ paccavekkhati phalaṃ paccavekkhati pahīnakilese paccavekkhati avasiṭṭhakilese

paccavekkhati nibbānaṃ paccavekkhati. So hi iminā vatāhaṃ maggena āga toti maggaṃ

paccavekkhati, tato ayaṃ me ānisaṃso laddhoti phalaṃ paccavekkhati, tato ime nāma me

kilesā pahīnāti pahīna kilese paccavekkhati, tato ime nāma me kilesā ava siṭṭhāti

uparimaggattayavajjhe kilese paccavekkhati, avasāne ca ayaṃ me dhammo

ārammaṇatopaṭividdhoti amataṃ nibbāṇaṃ paccavekkhati iti sotāpannassa ariyasāvakassa

pañcapaccavekkhaṇāni honti. Yathāca sotāpannassa evaṃ sakadāgāmianāgāmi

[SL Page 508] [\x 508/]

Nampi. Arahato pana avasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇaṃ nāma natthīti. Evaṃ sabbānipi

ekūnavīsati paccavekkhaṇāni nāma, ukkaṭṭhaparicche doyeva ceso;

pahīnāvasiṭṭhanilesapaccavekkhaṇaṃhi sekkhānampi hotivā nā vā, tassa hi

paccavekkhaṇassa abāveneva mahānāmo bhagavantaṃ pucchi " kosu nāma me dhammo

ajjhattaṃ appahīṇo yena me ekadā lobhadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti"ti sabbaṃ

vitthārato veditabbaṃ. Evaṃ paccavekkhitvā pana so sotā panno ariyasāvako tasmiṃ yeva vā

āsane nisinno aparena vā samayena kāmarugavyāpādānaṃ tanubhāvāya dutiyāya bhumiyā

pattiyā yogaṃ karoti, so indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvātadeva

rūpavedanāsaññasaṅkhāraviññāṇabhedaṃ saṅkhāragataṃ aniccaṃ dukkhamanattāti ñāṇena

parimaddati parivatteti vipassanā vīthiṃ ogāhati, tassevaṃ [PTS Page 677] [\q 677/]

paṭipannassa vuttanayeneva saṅkhārupekkhā vasāne ekāvajjanena anulomagotubhuñāṇesu

uppannesu gotrabhuanantaraṃ sakadāgāmivaggo uppajjati, tena sampayuttaṃ ñāṇaṃ

sakadāgāmimaggañāṇanti.

Dutiyañāṇaṃ niṭṭhitaṃ.

Imassapi ñāṇassa anantaraṃ vuttanayeneva phalacittāni veditabbāni, ettāvatā cesa

sakadāgāmi nāma catuttho ariyapuggalo hoti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā

dukkhassantakaraṇasamattho. Tato paraṃ paccavekkhaṇaṃ vuttanayameva. Evaṃ

paccavekkhitvā ca so sakadāgāmī ariyasāvako tasmiṃ yeva vā āsane nisinno aparena vā

samayena kāmarāgavyāpādānaṃ anavasesappahānāya tatiyāya bhumiyā pattiyā yogaṃ

karoti, so indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvā tadeva saṅkhāragataṃ anicca

dukkhamanattāti ñāṇena parimaddati parivatteti vipassanāvīthiṃ ogāhati. Tassevaṃ

paṭipannassa vuttanayeneva saṅkhārupekkhāvasāne ekāvajja nena anulomagotrabhuñāṇesu

uppannesu gotrabhuanantaraṃ anāgāmimaggo uppajjati, tena sampayuttaṃ ñāṇaṃ anāgāmi

maggañāṇanti.

Tatiya ñāṇaṃ niṭṭhitaṃ

Imassapi ñāṇassa anantaraṃ vuttanayeneva phalacittāni veditabbāni. Ettāvatā cesa anāgāmī

nāma chaṭṭho ariya puggalo hoti opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā

paṭisandhivasena nayimaṃ lokaṃ punarāgantā. Tato paraṃ paccavekkhaṇaṃ vuttanayameva,

evaṃ paccavekkhitvā ca so anā

[SL Page 509] [\x 509/]

Gāmī ariyasāvako tasmiṃ yeva vā āsane nisinno aparena vā samayena

rūparugaarūparāgamānauddhaccaavijjānaṃ anavasseppa hānāya catutthāya bhumiyā pattiyā

yogaṃ karoti, so indriyabalabojjhaṅgāni samodhānetvā tadeva saṅkhāragataṃ aniccaṃ

dukkhamanattāti ñāṇena parimaddati [PTS Page 678] [\q 678/] parivatteti

vipassanāvīthiṃ ogāhati, tassevaṃ paṭipannassa vuttanayeneva saṅkhārupekkhāvasāne

ekāvajjanena anulomagotrabhuñāṇesu uppannesu gotrabhu anantaraṃ arahattamaggo

uppajjati, tena sampayuttaṃ ñāṇaṃ arahattamaggañāṇanti.

Catutthañāṇaṃ niṭṭhitaṃ.

Imassapi ñāṇassa anantaraṃ vuttanayeneva phalacittāni vedi tabbāni, ettāvatā cesa arahā

nāma aṭṭhamo ariyapuggalo hoti mahākhīṇāsavo antimadehadhārī ohitabhāro anuppatta

sadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññāvimutto sadeva kassa lokassa

aggadakkhiṇayyoti. Iti yantaṃ vuttaṃ "sotā pattimaggo sakadāgāmimaggo anāgāmimaggo

arahattamaggoti imesu pana catusu maggesu ñāṇaṃ ñāṇadassanavisundi nāmā"ti, taṃ.

Imāni iminā anukkamena pattabbāni cattāri ñāṇāni sandhāya vuttaṃ, idāni imissā yeva

catuñāṇāya ñāṇadassanavisuddhiyā ānubhāva vijānanatthaṃ: -

Paripuṇṇabodhipakkhiya bhāvo vuṭṭhānabalasamāyogo,

Ye yena pahātabbā dhammā tesaṃ pahānaṃ ca.

Kiccāni pariññādīni yāni vuttāni abhisamayakāle,

Tāni ca yathāsabhāvena jānitabbāni sabbānītī.

Tattha " paripunṇabodhipakkhiyabhāvo"ti bodhipakkhiyānaṃ paripunṇabhāvo, cattāro

satipatiṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañcabalāni

sattabojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti hi ime sattatiṃsa dhammā bujjhanaṭṭhe na bodhiti

laddhanāmassa ariyamaggassa pakkhe bhavattā bodhipakkhiyā nāma, "pakkhe

bhavattā"tiapakārabhāve ṭhitattā. Tesu tesu ārammaṇesu okkanditvā pakkhanditvā

upaṭṭhānato paṭṭhānaṃ, sati yeva paṭṭhānaṃ satipaṭṭhānaṃ, kāyavedanācittadhammesu

panassā asubha dukkha anicca anattākāra gahaṇavasena subha sukha nicca atta saññā [PTS

Page 679] [\q 679/] pahānakiccasādhanavasena ca pavattito catudhā bhedo hoti, tasmā

cattāro satipaṭṭhānāti vuccanti. Padahanti etenāti padhānaṃ, sobhanaṃ padhānaṃ

sammappadhānaṃ; sammā sāmaṃ vā padahanti etenāti sammappadhānaṃ; sobhanaṃ vā taṃ

kilesavirūpattavira

[SL Page 510] [\x 510/]

Hato padhānañca hita sukha nipphādakattena seṭṭhabhāvāvabhanato

padhānabhāvakaraṇato cāti sammappadhānaṃ, viriyassetaṃ adhivacanaṃ; tayidaṃ

uppannānuppannānaṃ akusalānaṃ pahānānuppattikiccaṃ anuppannuppannānañca

kusalānaṃ uppattiṭṭhiti kiccaṃ sādhayatīti catubbidhaṃ hoti. Tasmā cattāro

sammappadhānāti vuccanti. Pubbe vuttena ijjhanaṭṭhena iddhi, tassā sampayuttāya

pubbaṅgamaṭṭhena phalabhūtāya pubbabhāgakaraṇaṭṭhena caiddhiyā pādoti iddhi pādo,

so chandādivasena catubbido hoti, tasmā cattāro iddhi pādāti vuccanti, yathāha: - " cattāro

iddhipādā chandiddhipādo viriyiddhi pādo cittiddhipādo vīmaṃsiddhipādo "ti[a] ime

lokuttarāva. Lokiyā pana "chandañce bhikkhu adhipatiṃ karitvā labhati samādiṃ labhati

cittassekaggataṃ, ayaṃ vuccati chandasamādhī"ti[a] ādivacanato chanchādi adhipativasena

paṭilaṅdhammāpi honti. Assaddhiyakosajjapamāda vikkhepa sammohānaṃ abhibhavanato

abhibhavanasaṅkhātena adhipati yaṭṭhena indriyaṃ, assaddhiyādīhi ca anabhibhavaniyato

akampiyaṭṭhena balaṃ, tadubhayampi saddhādivasena pañcavidhaṃ hoti, tasmā

pacindriyāni pañcabalānīti vuccanti. Bujjhanakasattassa pana aṅgabhāvena sati ādayo satta

bojjhaṅgā, niyyānikaṭṭhena ca sammādiṭṭhiādayo aṭṭha maggaṅgā honti. Tena vuttaṃ " satta

bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo"ti. Iti ime sattatiṃsa bodhipakkhiyā dhammā pubbabhāge

lokiyavipassanāya vattamānāya cuddasavidhena kāyaṃ pariggaṇhato

kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ, navavidhena vedanaṃ parigganhato vedanānupassanā

satipaṭṭhānaṃ, soḷasavidhena cittaṃ pariggaṇhato cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ, [PTS Page

680] [\q 680/] pañcavidhena dhamme pariggaṇhato dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ,

imasmiṃ attabhāve anuppannapubbaṃ parassa uppannaṃ akusalaṃ disvāyathā

paṭipannasesataṃ uppannaṃ na tathā paṭipajjissāmi evaṃ me etaṃ nūppajjissatītitassa

anuppādāya vāyamanakāle paṭhamaṃ sammappadhānaṃ, attano samudācārappattaṃ

akusalaṃ disvā tassa pahānāya vāyamanakāle dutiyaṃ, imasmiṃ attabhāve

anuppannapubbaṃ jhānaṃ vā vipassanaṃ vā uppādetuṃ vāyamantassa tatiyaṃ, uppannaṃ

yathā na parihāyati, evaṃ punappuna uppādentassa catutthaṃ sammappadhānaṃ. Chandaṃ

dhuraṃ katva kusaluppādanakāle chandiddhipādo -pe- micchāvācāya viramanakāle

sammāvācāti evaṃ nānacittesu labbhanti. Imesaṃ pana catunnaṃ ñāṇānaṃ uppattikāle

ekacitte labbhanti, phalakkhaṇe ṭhapetvā cattāro sammappadhāne avasesā tettiṃsa

labbhanti, evi ekacitte labbhamānesu cetesu ekāva nibbāṇārammaṇā sati kāyādisu

subhasaññādippahānakiccasādhanavasena

[A]vibhaṃgapāḷi - indipādavibhaṅga.

[SL Page 511] [\x 511/]

Cattāro satipaṭṭhānāti vuccati. Ekameva ca viriyaṃ anuppannānaṃ

anuppādādikiccasādhanavasena cattāro sammappadhānāti vuccati. Sesesu hāpana

vaḍḍhanaṃ natthi, api ca tesu: -

Nava ekavidhā eko dvedhātha catupañcadhā,

Aṭṭhadhā navadhā ceva iti kddhā bhavanti te.

"Nava ekavidhā "ti chando cittaṃ pīti passaddhi upekkhā saṃkappo vācā kammanto ājivoti

ime nava chandiddhipādādivasena ekavidhāva honti, na aññaṃ koṭṭhāsaṃ bhajanti; "eko

dvedhā"ti saddhā indriyabalavasena dvedhā ṭhitā, "atha catu pañcadhā"ti athañño eko

catudhā, añño pañcadhā ṭhitoti atto, tattha samādhi eko indriya

balabojjhaṅgamaggaṅgavasena catudhā ṭhito. Paññā tesaṃ ca catunnaṃ

iddhipādakoṭṭhāsassa ca vasena pañcadhā, "aṭṭhadhā navadhā cevā"ti aparo eko aṭṭhadhā

eko navadhā ṭhitoti attho, catu satipaṭṭhāna indriya bala bojjhaṅga maggaṅgavasena sati

aṭṭhadhā ṭhitā, catusammappadhāna iddhipāda indriya bala bojjhaṅga maggaṅgavasena

viriyaṃ navadhāti, evaṃ: [PTS Page 681 [\q 681/] -]

"Cuddaseva asamhinnā hontete bodhipakkhiyā,

Koṭṭhāsato sattavidhā sattatiṃsappabhedato.

Sakiccanipphādanato sarūpena ca vuttito.

Sabbeva ariyamaggassa sambhave sambhavanti te"ti.

Evaṃ tāvettha paripuṇṇabodhipakkhiyabhāvo jānitabbo.

"Vuṭṭhānabalasamāyogo"ti vuṭṭhānadveva balasamāyogo ca, lokiyavipasnā hi

nimittārammaṇattā ceva pavatti kāraṇassa ca samudayassa asamucchindanato neva nimittā

na pavattā vuṭṭhāti, gotrabhuñānaṃ samudayassa asamuccivdanatona pavattā vuṭṭhāti,

nibbāṇārammaṇato pana nimittā vuṭṭhātīti ekato vuṭṭhānaṃ hoti. Tenāha "bahiddhā

vuṭṭhānavivaṭṭane paññā gotrabhuñāṇa"nti. [A] tathā "uppādā vivaṭṭitvā anuppādaṃ

pakkhandatīti gotrabhu, pavattā vivaṭṭhitvā"ti sabbaṃ veditabbaṃ. Imāni pana cattāri

ñāṇāni animittārammaṇattā nimittato vuṭṭhahanti, samudayassa samucchivdanato pavattā

vuṭṭhahantīti dubhato vuṭṭhānāni honti, tena vuttaṃ " kathaṃ dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane

paññā maggeñāṇaṃ? Sotā patti maggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi micchādiṭṭhiyā

vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khavdhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabba nimittehi

vuṭṭhāti, tena vuccati dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇa"nti[a]

abhiniropanaṭṭhena sammāsaṅkappo micchā saṅkappo -pe- pariggahaṭṭhena sammāvācā

miccāvācāya - samuṭṭhānaṭṭhena

[A.] Paṭṭhānapāḷi - ñāṇakathā.

[SL Page 512] [\x 512/]

Sammākammanto- vodānaṭṭhena sammāājivo - paggahaṭṭhena sammā vāyāmo -

upaṭṭhānaṭṭhena sammāsati- avikkhepaṭṭhena sammāsamādhi micchāsamādhito vuṭṭhāti,

tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti, tena

vuccati dubhato vuṭṭhānavivaṭṭane paññā magge ñāṇanti. Sakadāgāmimaggakkhaṇe

dassanaṭṭhenasammādiṭṭhi -peavikkhepaṭṭhena sammāsamādhi oḷārikā

kāmarāgasaṃyojanāpaṭighasaṃyojanā oḷārikā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti

-peanāgāmimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi -peavikkhepaṭṭhena sammāsamādhi

anusahagatā [PTS Page 682] [\q 682/] kāmarāgasaṃyojanā paṭighasaṃyojanā

anusahagatā kāmarāgānusayā paṭighānusayā vuṭṭhāti -pe- arahatta maggakkhaṇe

dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi -peavikkhepaṭṭhena sammāsamādhi rūparāgā arūpārāgāmānā

uddhaccā avijjāya mānānusayā bhavarāgānusayā avijjānusayā vuṭṭhāti, tadanuvattaka

kilesehi ca khavdhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca sabbanimittehi vuṭṭhāti, tena vuccati

dubhato vuṭṭhāna vivaṭṭane paññā maggeñāṇaṃ"ti. Lokiyānaṃ ca aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ

bhāvanākāle samathabalaṃ adhikaṃ hoti, aniccānupassa nādinaṃ bhāvanākāle

vipassanābalaṃ, ariyamaggakkhaṇe pana yuganandhā te dhammā pavattanti aññamaññaṃ

anativattanaṭṭhena; tasmā imesu catusupi ñāṇesu ubhayabalasamāyogo hoti. Yathāha: - "

uddhaccasahagatakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhahate cittassa ekaggatā avikkhepo samādhi

nirodhagocaro, avijjāsahagata kilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhahato anupassanaṭhena

vipassanā nirodhagocarā, iti vuṭṭhānaṭṭhena samathavipassanā ekarasā honti, yuganatdhā

honti, aññamaññaṃ nātivattanti, tena vuccati vuṭṭhānaṭṭhena samathavipassanaṃ

yuganatdhaṃ bhāvetī"ti[a] eva metthavuṭṭhānabalasamāyogo veditabbo. "Ye yena pahā

tabbā dhammā, tesaṃ pahānadvā"ti imesu pana catusu ñāṇesu ye dhammā yena ñāṇena

pahātabbā, tesaṃ pahānañca jānitabbaṃ, etā nihi yathāyogaṃ saṃyojana kilesa micchatta

lokadhamma macchariya vipallāsa gattha agati āsava ogha yoga nīvaraṇa parāmāsa

upādāna anusaya mala akusalakammapatha cittuppādasaṅkhātānaṃ dhammānaṃ

pahānakarāni; tattha saṃyojanānīti khandhehi khandhānaṃ phalena kammassa dukkhena vā

sattānaṃ saṃyojakattā rūparāgādayo dasa dhammā vuccanti; yāvañhi te, tāva etesaṃ

anuparamoti; tatrāpi rūpa rāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjāti ime pañca uddhaṃ

nibbattanakakhandhādisaṃyojakattā uddhaṃ bhāgiyasaṃyojanāni nāma, sakkāyadiṭṭhi [PTS

Page 683] [\q 683/] vicikicchāsilabbataparāmāso kāmarāgo paṭighoti

[A.] Paṭhānapāḷi - yuganandhakathā.

[SL Page 513] [\x 513/]

Ime jañca adhonibbattakakhandhādisaṃyojakattā adhobhāgiya saṃyejanāti nāma, kilesāti

sayaṃ saṃkiliṭṭhattā sampayuttadhammā nañca saṅkilesikattā lobho doso moho māno diṭṭhi

vichikicchā thīnaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ime dasa dhammā, micchattāti micchā

pavattanato micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchāājivo

micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhīti ime aṭṭha dhammā; micchāvimutti

micchāñāṇehi vā saddhiṃ dasa. Lokadhammāti lokappavattiyā sati anuparamadhammattā

lābho alābho ayaso yaso sukhaṃ dukkhaṃ nindā pasaṃsāti ime aṭṭha, idha pana

kāraṇopacārena lābhādivatthukassa anunayassa alābhādivatthukassa paṭighassa cetaṃ

lokadhammagahaṇena gahaṇaṃ katanti veditabbaṃ. Macchariyānīti āvāsamacchariyaṃ

kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ dhammamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyanti imāni āvāsā

dīsu aññesaṃ sādhāraṇabhāvaṃ asahanākārena pavattāni padvamacchariyāni. Vipallāsāti

aniccadukkhaanattaasubhesu yeva vatthusu niccaṃ sukhaṃ attā subhanti evaṃ pavatto

saññāvipallāso cittavipallāso diṭṭhivipallāsoti ime tayo; ganthāti nāmakāyassaceva

rūpākāyassa ca kanthanato abhijjhādayo cattāro, tathāhi te abhijjhākāyagantho vyāpādo

kāyagavtho sīlabbataparāmāso kāyagantho idaṃ saccābhiniveso kāyagantho icceva vuttā.

Agatīti chandadosamohabhayehi akattabbakaraṇassa kattabbākaraṇassa ca adhivacanaṃ,

taṃhi ariyehi agantabbattā agatīti vuccati. Āsavāti ārammaṇavasena āgotrabhuto

ābhavaggato ca savanāasaṃvutehi vā dvārehi ghaṭacchiddehi udakaṃ viya samanato nicca

paggharaṇaṭṭhena - saṃsāradukkhassa vā samanato- kāmarāgabhavarāga micchādiṭṭhi

avijjānametaṃ adhivacanaṃ, [PTS Page 684] [\q 684/] bhavasāgare ākaḍḍhanaṭṭhena

duruttaraṇaṭṭhena ca oghātipi- ārammaṇaviyogassa ceva dukkha viyogassa ca appadānato

yogātipi tesaṃ yeva adhivacanaṃ. Nīvaraṇānīti cittassa

āvaraṇanīvaraṇapaṭicchādanaṭṭhena kāmacchandādayo pañca; parāmāsoti tassa tassa

dhammassasabhāvaṃ atikkammaparato abhūtaṃ sabhāvaṃ āmasanākārena pavattanato

micchādiṭṭhiyā etaṃ adhivacanaṃ, upādānānīti sabbākārena paṭiccasamuppāda niddese

vuttāni kāmūpādānādīni cattāri, anusayāti thāmagataṭṭhena kāmarāgānusayo paṭigha

mānadiṭṭhi vicikicchā bhavarāga avijjānusayoti evaṃ vuttā kāmarāgādayo satta, te hithāma

gatattā punappuna kāmarāgādīnaṃ uppattihetubhāvena anusentiyevāti anusayā. Malāti

telañjanakalalaṃ viya sayaṃ ca asuddhattā aññesaṃ ca asuddha bhāvakaraṇato

lobhadosamohātayo. Akusalakammapathāti akusalakammabhāvena ceva duggatī nañca

pathabhāvena pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesu micchācāro

[SL Page 514] [\x 514/]

Musāvādo pisunāvācā pharusāvācā samphappalā abhijjhā vyāpādo micchādiṭṭhitiime dasa;

akusalacittuppādāti lobhūlā aṭṭha dosa mūlā dve mohamūlā dveti ime dvādasa; iti etesaṃ

saṃyojanādīnaṃ dhammānaṃ etāni yathāyogaṃ pahānakarāni. Kathaṃ? Saṃyojanesu tāva:

sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso apāyagamaniyā ca kāmarāgapaṭighāti ete

pañcadhammā paṭhamañāṇavajjhā, sesā kāmarāgapaṭighā oḷārikā dutiyañāṇavajjhā,

sukhumā tatiyañāṇavajjhā, rūparāgādayo pañcapi catutthañāṇavajkdā eva, paratopi ca

yattha yattha evasaddena niyamaṃ na karissāma, tattha tattha yaṃ yaṃ upariñāṇa vajjhoti

vakkhāma, so so purimañāṇehi hatāpāyagamanīyādibhāvova hutvā upari ñāṇavajjho hotīti

veditabbo. Kilesesu diṭṭhi vicikicchā paṭhamañāṇavajjhā, doso tatiya ñāṇavajjho, lobha

mohamānathinauddhaccaahirika anottappāni catutthañāṇavajjhāni. Micchattesu

micchādiṭṭhi musāvādo micchākammanto micchāājivoti [PTS Page 685] [\q 685/] ime

paṭhamañāṇavajjhā, micchāsaṅkappo pisunāvācā pharusāvācāti ime tatiya ñāṇavajjhā,

cetanā yeva cettha vācāti veditabbo, samphappalāpa

micchāvāyāmasatisamādhivimuttiñāṇāni catutthañāṇavajjhāni. Loka dhammesu paṭigho

tatiyañāṇavajjho, anunayo catutthañāṇavajjho, yase ca pasaṃsāya ca anunayo

catutthañāṇavajjeddhāti eke, macchariyāni paṭhamañāṇavajjhāneva, vipallāsesu anicce

niccaṃ anattani attāti ca saññācittadiṭṭhivipallāsā - dukkhe sukhaṃ asubhe subhanti

diṭṭhivipallāsā cāti ime paṭhamañāṇavajkdā, asubhe subhanti saññācittavipallāsā

tatiyañāṇavajjhā, dukkhe sukhanti saññā cittavipallāsā catutthañāṇavajjhā, ganthesu

sīlabbataparāmāsa idaṃ saccābhinivesakāyaganthā paṭhamañāṇavajjhā, vyāpādakāyagantho

tatiyañāṇavajjho, itaro catutthañāṇavajjho, agati paṭhamañāṇa vajjhāva, āsavesu diṭṭhāsavo

paṭhamañāṇavajjho, kāmāsavo tatiyañāṇavajjho, itare dve catutthañāṇavajjhā,

oghayogesupi eseva nayo. Nīvaraṇesu vicikicchānīvaraṇaṃ paṭhamañāṇavajjhaṃ,

kāmacchavdovyāpādo kukkuccanti tīṇi tatiyañāṇavajjhāni, thīnamiddhauddhaccāni

catutthañāṇavajjhāni, parāmāso paṭhamañāṇa vajjhova. Upādānesu sabbesampi

lokiyadhammānaṃ vatthukāma vasena kāmāti āgatattā rūpārūparāgopi kāmūpādāne patati,

tasmā taṃ catutthañāṇavajjhaṃ, sesāni paṭhamañāṇavajjhāni, anusayesu

diṭṭhivicikicchānusayā paṭhamañāṇa vajjhava, kāmarāgapaṭighānusayā tatiyañāṇavajjha;

māna bhavarāgāvijjānusayā cutatthañāṇavajjhāni, akusalakammapathesu pāṇātipāto

adinnādānaṃmicchā cāro musāvādo micchādiṭṭhiti ime paṭhamañāṇavajjhā, pisuṇāvācā

pharusāvācā vyāpādoti tayo tatiyañāṇavajjhā, samphappalāpā

[SL Page 515] [\x 515/]

Bhijjhā catutthañāṇavajjhā. Akusalacittuppādesu cattāro diṭṭhigata sampayuttā

vicikicchāsampayutto cāti pañca paṭhamañāṇavajjhāva, dvepaṭighasampayuttā

tatiyañāṇavajjhā, sesā catutthañāṇa vajjhāti. Yaṃ ca yena vajjhaṃ. Taṃ tena pahātabbaṃ

nāma, tena vuttaṃ: "iti etesaṃ saṃyojanādīnaṃ dhammānaṃ etāni yathāyogaṃ pahāna

karānī"ti.

Kimpanotāni eto dhamme atītānāgate pajahanti, uhu [PTS Page 686] [\q 686/]

paccuppanneti. Kimpantthe yaditāva atītānāgate, aphalo vāyāmo āpajjati. Kasmā?

Pahātabbānaṃ tatthitāya;atha paccuppanne, tathāpi aphalo vāyāmena saddhiṃ pahātabbānaṃ

atthitāya; saṅkilesikā ca maggabhāvanā āpajjati, vippayuttatā vā kilesānaṃ, na ca

paccuppannakileso cittavippayutto nāma atthiti nāyaṃ āveṇikā vodanā, pāḷiyaṃ yevahi

"yvāyaṃ kilese pajahati, atīte kilese pajahati, anāgate kilese pajahati, paccuppanne kilese

pajahatī"ti[a] vatvā puna "hañci atīte kilese pajahati, tena hi khīṇaṃkhepeti, niruddhaṃ

nirodheti, vigataṃ vigameti, atthaṅgataṃ atthaṅgameti, atītaṃ yaṃ natthi, taṃ pajahatī"ti ca

vatnā " na atīte kilese pajahatī"ti paṭikkhittaṃ, tathā "hañci anāgate kilese pajahati, tenahi

ajātaṃ pajahati, anibbattaṃ pajahati, anuppannaṃ pajahati, apātubhūtaṃ pajahati, anāgataṃ

yaṃ natthi, taṃ pajahatī"ti ca vatvā " na anāgatakilese pajahatī"ti paṭikkhittaṃ. Tathā hañci

paccuppanne kilese pajahati, tena hi ratto rāgaṃ pajahati, duṭṭho dosaṃ, mūḷho mohaṃ,

vinibaddho mānaṃ, parāmaṭṭho diṭṭhiṃ, vikkhepagato uddhaccaṃ, aniṭṭhaṅgato

vicikicchaṃ, thāmagato anusayaṃ pajahati, kaṇhasukka dhammā yuganatdhāva vattanti,

saṅkilesikā maggabhāvanā hotīti ca vatvā"na atite kilese pajahati, na anāgate, na

paccuppanne kilese pajahatī"ti sabbaṃ paṭikkhipitvā - tena hi natthi magga bhāvanā, natthi

phalasacchikiriyā, natthi kilesappahānaṃ, natthi dhammābhisamayoti pañhāpariyesānena hi

atthi maggabhāvanā atthi phalasacchikiriyā, atthi kilesappahānaṃ, atthi dhammābhisamayoti

pañhāpariyosānena atthi dhammābhisamayoti paṭijānitvā "yathā kathaṃ viyā"ti vutte idaṃ

vuttaṃ: - seyyathāpi taruṇo rukkho ajātaphalo, tamenaṃ puriso mūle chindeyya, ye tassa

rukkhassa ajātaphalā, te ajātā yeva na jāyanti, anibbattāyeva na nibbattanti, anuppannā yeva

na uppajjanti, apātubhūtā yeva na pātubhavanti; evameva uppādo hetu uppādo paccayo

kilosānaṃ nibbattiyā, uppāde ādīnavaṃ disvā anuppāde cittaṃ pakkhandati, anuppāde

cittassa pakkhantatta1 ye uppādapaccayā kilesā nibbatteyyuṃ.

[A.] Paṭṭhānapāḷi- abhisamayakathā. 1. Ma cittaṃ pakkhavdhattā.

[SL Page 516] [\x 516/]

Te ajātā yeva na jāyanti yeva na jāyanti, anibbattāyeva na nibbattanti, anuppannā yeva na

uppajjanti, apātubhūtā yeva na pātubhavanti; evaṃ hetunirodhā dukkhanirodho. [PTS Page

687] [\q 687/] pavattaṃ hetu nimittiṃ hetu āyūhanā hotu -peanāyūhane cittassa

pakkhantattā ye āyūhanapaccayā kilesā nibbatteyyuṃ, te ajātā yeva na jāyanti, anibbattāyeva

na nibbattanti, anuppannā yeva na uppajjanti, apātu bhūtā yeva na pātubhavanti; evaṃ

hetunirodhā phalanirodho. Evaṃatthi maggabhāvanā, atthi phalasacchikiriyā, atthi

kilesappahānaṃ, atthi dhammābhisamayoti. Etena kiṃ dīpitaṃ hoti? Bhumiladdhānaṃ1

pahānaṃ dīpitaṃ hoti. Bhumiladdhā pana kiṃ atītānāgatā udāhu paccuppannāti?

Bhumiladdhuppannā yeva nāma te, uppannaṃ hi vatta

mānabhūtāpagatokāsakatabhumiladdhavasena anekappabhedaṃ, tattha sabbampi

uppādajarābhaṅgasamaṅgīsaghātaṃ vattamānuppannaṃ nāma, ārammaṇarasaṃ anubhavitvā

niruddhaṃ anubhūtāpagatasaṅkhātaṃ kusalā kusalaṃ uppādādittayaṃ anuppatvā niruddhaṃ

bhūtāpagatasaṅkhataṃ sesasaṃkhataṃ ca bhūtāpagatuppannaṃ nā, "yānissa tāni pubbe katāni

kammānī"ti evamādinā nayena vuttakammaṃ atītampā samānaṃ aññaṃ vipakaṃ paṭibāhitvā

attano vipākassokāsaṃ katvā ṭhitattā tathā katokāsaṃ ca vipākaṃ anuppannampi samānaṃ

evaṃ kate okāse ekantena uppajjanato okāsakatuppannaṃ nāma, tāsu tāsu bhumisu

asamūhataṃ akusalaṃ bhumiladdhuppannaṃ nāma. Ottha ca bhumiyā bhumiladdhassa ca

nānattaṃ veditabbaṃ, bhumīti hā vipassanāya ārammaṇabhūtā2 pañcakkhandhā,

bhumiladdhaṃ nāma tesu khandhesu uppattārahaṃ kilesajātaṃ, tena hi sā bhumi laddhā

nāma hotīti, tasmā bhumiladdhanti vuccati, sā ca kho na ārammaṇavasena,

ārammaṇavasena hi sabbepi atītānāgate pariññātepi ca khīṇāsavānaṃ khavdhe ārabbha

kilesā uppajjanti, mahākaccāna uppalavaṇṇādīnaṃ khandhe ārabbha soreyyaseṭṭhi

navdamāṇavakā dinaṃ viya; yadiva taṃ bhumiladdhaṃ nāma niyā, tassa appaheyyato na

koci bhavamūlaṃ pajayye; vatthuvasena pana bhumiladdhaṃ veditabbaṃ yattha yattha hi

vipassanāya apariññātā khandhā uppajjanti, tattha tattha uppādato pabhūti tesu tesu

vaṭṭamūlaṃ kilesajātaṃ anuseti, taṃ appahīnaṭṭhena bhumiladdhanti veditabbaṃ, [PTS Page

688] [\q 688/] tattha ca yassa yesu khandhesu appahīnaṭṭhena anusayitā kilesā, tassa

te evaṃ khandhā tesaṃ kilesānaṃ vatthu, na aññesaṃ santakā khandhā, atītakkhavdhesu ca

appahīnānusayitānaṃ kilesānaṃ atītakkhandhāva vatthu, na itare, esa nayo anāgatādisu,

tathā kāmāvacarakkhandhesu appahīnānusayitānaṃ kilesānaṃ kāmāvacarakkhandhāva

vatthu, na itare, esa nayo rūpārūpāvacaresu. Sotāpannādisu pana yassa yassa

ariyapuggalassa khandhesu taṃ taṃ vaṭṭamūlaṃ kilesajātaṃ tena

1. Ma. Kilesānaṃ 2. Ma. Tebhumakā

[SL Page 517] [\x 517/]

Tena maggena pahīnaṃ, tassa tassa te te khandhā pahīnānaṃ tesaṃ tesaṃ

vaṭṭamūlakilesānaṃ avatthuto bhumīti saṅkhaṃ na labhanti, puthujjanassa sabbasova

vaṭṭamūlakilesānaṃ appahīnattā yaṃ kiñci karīyamānaṃ kammaṃ kusalaṃ akusalaṃ vā hoti,

iccassa kammakilesa paccayā vaṭṭaṃ vaṭṭati. Tassetaṃ vaṭṭamūlaṃ rūpakkhandheyeva na

vedanākkhandhādīsu na saññānakkhandhādisu na saṅkhārakkhandhādisu

viññāṇakkhandhe yeva vā na rūpakkhāvdhādi sūti na vattabbaṃ. Kasmā? Avisesena

pañcasupi khandhesu anusayi tattā. Kathaṃ? Paṭhavīrasādi viya rukkhe, yathāhi

mahārukkhe paṭhavitalaṃ adhiṭṭhāya paṭhavīrasaṃ ca āporasaṃ ca nissāya tappaccayā

mūlakhanda sākhā pasākhā pallava palāsa puppha phalehi vaḍḍhitvā nabhaṃ pūretvā yāva

kappāvasānā bījaparamparāya rukkhapaveṇiṃ santānaya māne ṭhite taṃ paṭhavīrasādi

mūle yeva na khandhādisu -pe- phaleyeva vā na mūlādīsūti na vattabbaṃ. Kasmā? Avisesena

sabbesu mūlādisu anugatattāti. Yathā pana tasseva rukkhassa pupphaphalādisu nibbinno

koci puriso catusu disāsu maṇḍukaṇṭakaṃ nāma visakaṇṭakaṃ ākoṭeyya, atha so rukkho

tena visasamphassena phūṭṭho paṭhavīrasa āporasānaṃ pariyādinnattā

appasavanadhammataṃ āgamma puna santānaṃ nibbattetuṃ na sakkuṇeyya, evameva

khandhappavattiyaṃ nibbinno kulaputto tassa purisassa catusu disāsu rukkhe visayojanaṃ

viya attano santāne catumagga bhāvanaṃ ārabhati, athassa so khandhasantāno tena

catumaggavisa samphassena sabbaso vaṭṭamūlakilesānaṃ pariyādinnattā kiriyā bhāvamattaṃ

upagatakāyakammādisabbakammappabhedo hutvā āyatiṃ

punabbhavānabhinibbattanadhammataṃ [PTS Page 689] [\q 689/]

āgammabhavantarasantānaṃ nibbattetuṃ na sakkoti, kevalaṃ carimaviññāṇanirodhena

nirindhano viya jātavedo anupādāno parinibbāyati, evaṃ bhumiyā bhumiladdhassa ca

nānāttaṃ veditabbaṃ. Apica aparampi samudācāra ārammaṇādhiggahita avikkhamhita

asamūhatavasena catubbidhaṃ uppannaṃ , tattha vattamānuppannameva

samudācāruppannaṃ, cakkhādīnaṃ pana āpāthagate ārammaṇe pubbabhāge

anuppajjamānampi kilesa jātaṃ

Ārammaṇassa adhiggahitattā eva aparabhāge ekantena uppattito

ārammaṇādhiggahituppannanti vuccati, kalyāṇigāme piṇḍāya carato mahātissattherassa

visabhāgarūpadassanena uppanna kilesajātaṃ viya. Samathavipassanānaṃ aññataravasena

avikkhambhītaṃ kilesajātaṃ cittasantatimanārūḷhampi uppatti nivārakassa hetuno abhāvā

avikkhamhituppannaṃ nāma, samatha vipassanāvasena pana vikkhambhitampi

ariyamaggena asamūhatattā uppattidhammataṃ anatītatāya asamūhatuppannanti vuccati,

ākāsena gacchantassa aṭṭhasamāpattilābhino therassa kusumita rukkhe upavane pupphāni

ucciṇantassa madhurena sarena gāyato

[SL Page 518] [\x 518/]

Mātugāmassa gītasavaṇena uppannakilesajātaṃ viya. Tividhampi cetaṃ

ārammaṇādhiggahitā vikkhamahita asamūhatuppannaṃ bhumiladdhe neva saṅgahaṃ

gacchatīti veditabbaṃ. Iccetasmiṃ vuttappabhede uppanne yadetaṃ

vattamānabhūtāpagatokāsakatasamudācārasaṃkhātaṃ catubaṃbidhaṃ uppannaṃ, taṃ

amaggavajjhattā kenacipi ñāṇena pahātabbaṃ na hoti, yaṃ panetaṃ

bhumiladdhārammaṇādhiggita avikkhamhita asamūhatasaṅkhātaṃ uppannaṃ, tassa taṃ

uppannabhāvaṃ vināsayamānaṃ yasmā taṃ taṃ lokiyalokuttarañāṇaṃ uppajjati, tasmā taṃ

sabbampi pahātabbaṃ hotīti. Evamettha ye yena pahātabbā dhammā, tesaṃ pahānaṃ ca

jānitabbaṃ.

Kiccāni pariññādini yāni vuttāni abhisamayakāle,

Tāni ca yathāsabhāvena jānitabbāni sabbānīti.

Saccābisamayakālasmiṃ hi etesu catusu ñāṇesu ekekassa ekakkhaṇe pariññā pahānaṃ

sacichikiriyā bhāvanāti etāni pariññā dini cattāri cattāri kiccāni vuttāni tāni yathāsabhāvena

[PTS Page 690] [\q 690/] jāni tabbāni. Vuttaṃ hetaṃ porāṇehi: - yathā padīpo apubbaṃ

acarimaṃ ekakkhaṇe cattāri kiccāni karoti, vaṭṭiṃ jhāpeti, avdhakāraṃ vidhamati, ālokaṃ

pavidaṃseti, sinehaṃ pariyādiyati, evameva maggañāṇaṃ apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇe

cattārasaccāni abhisameti, dukkhaṃ pariññābhisamayena abisameti, samudayaṃ pahānābhi

samayena abhisameti, maggaṃ bhāvanābisamayena abhisameti, nirodhaṃ

sacchikiriyābhisamayena abisameti. Kiṃ vuttaṃ hoti? Nirodhaṃ ārammaṇa katvā cattāripi

saccāni pāpuṇāti passati paṭivijjhatīti. Vuttampi cetaṃ: - "yo bhikkhave dukkhaṃ passati,

dukkha samudayampi so passati, dukkhanirodhampi passati, dukkhanirodha gāminī

paṭipadampi passatī"ti[a] sabbaṃ veditabbaṃ. Aparampi vuttaṃ: "maggasamaṅgissa ñāṇaṃ,

dukkhepetaṃ ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya petaṃ ñāṇa"nti. [B] kattha yathā

padipo vaṭṭiṃ jhāpeti evaṃ maggañānaṃ dukkhaṃ parijānāti, yathā avdhakāraṃ vidhamati,

evaṃ samudayaṃ pajahati. Yathā ālokaṃ pavidaṃseti, evaṃ sahajātādi paccayatāya

sammāsaṅkappādidhammasaṅkhātaṃ maggaṃ bhāveti, yathā sinehaṃ pariyādiyati evaṃ

kilesapariyādānaṃ nirodhaṃ sacchikarotīti evaṃ upamā saṃsandanaṃ veditabbaṃ. Aparo

nayo: - yathā suriyo udento apubbaṃacarimaṃ saha pātubhāvā cattāri kiccāni karoti,

rūpagatāni ohāseti. Andhakāraṃ vidhamatī, ālokaṃ dasseti. Sītaṃ paṭippassambheti,

evameva maggañāṇaṃ apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇe cattāri saccāni abhisameti, dukkhaṃ

pariññābhisamayena abhisameti, samudayaṃ pahanābhi samayena abhisameti, maggaṃ

bhāvanābhisamayena abhisameti,

[Z]saṃyuttanikāya- koṭigāmavagga. [B.] Paṭṭhānapāḷi - ñāṇakathā.

Nirodhaṃ sacchikiriyābisamayena abhisameti, idhāpi yathā suriyo rūpagatāni obhāseti, evaṃ

maggañānaṃ dukkhaṃ parijānāti, yathā andhakāraṃ vidhamati, evaṃ samudayaṃ jahati,

yathāālokaṃ dasseti, evaṃ sahajātādipaccayatāya maggaṃ bhāveti, yathā sītaṃ

paṭippassambheti, evaṃ kilesapaṭippassaddhiṃ nirodhaṃ saccikarotīti evaṃ

upamāsaṃsandanaṃveditabbaṃ. Aparo nayo: - yathā nāvā apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇe

cattāri kiccāni karoti, orimaṃ tiraṃ pajahati, sotaṃ chivdati, [PTS Page 691] [\q 691/]

bhaṇḍaṃ vahati, pārimaṃ tīraṃ appeti, evameva maggañāṇaṃ apubbaṃ acarimaṃ

ekakkhaṇe cattāri saccāni abhisameti, dukkhaṃ pariññābhisamayena abhisameti, samudayaṃ

pahanābhi samayena abhisameti, maggaṃ bhāvanābhisamayena abhisameti nirodhaṃ

sacchikiriyābhisamayena abhisameti, etthāpi yathā nāvā orimaṃ tiraṃ pajahati, evaṃ

maggañāṇaṃ dukkhaṃ parijānāti, yathā sotaṃ chivdati, evaṃ samudayaṃ pajahati, yatha

bhaṇḍaṃ vahati, evaṃ sahajātādipaccayatāya maggaṃ bhāveti, yathā pārimaṃ tiraṃ appeti,

evaṃ pārimatirabhūtaṃ nirodhaṃ sacchakarotīti evaṃupamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ. Evaṃ

saccābisamaya kālasmiṃ ekakkhaṇe catunnaṃ kiccānaṃ vasena pavattañāṇassa panassa

soḷasahākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭi vedhānihonti. Yathāha: - kathaṃ

tathaṭṭhena cattāri saccāni ekapaṭi dvedhāni? Soḷasahākārehi tathaṭṭhena cattāri saccāni

ekapaṭi dvedhāni, dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho viparināmaṭṭho

tathaṭṭho; samudayassa āyūhanaṭṭho nidānaṭṭho saṃyogaṭṭho paḷibodhaṭṭhe tathaṭṭho;

nirodhassa nissaraṇaṭṭho vivekaṭṭho asaṅkhataṭṭho amataṭṭho tathaṭṭho, maggassa

niyyānaṭṭho hetaṭṭho dassanaṭṭho adhipateyyaṭṭho tathaṭṭho, imehi soḷasākārehi

tathaṭṭhena cattāri saccāni ekasaṅgahitāni;yaṃ ekasaṅgahitaṃ, taṃ ekattaṃ;[a] ekena ñāṇena

paṭivijjhatīti cattāri saccāni ekapaṭi dvedhānīti. Tattha siyā: yathā dukkhādīnaṃ aññepi

rogagaṇḍādayo atthā ati. Atha kasmā cattāro yeva vuttāti? Ettha vadāma,

aññasaccadassanavasena āvibhāvato, tattha katamaṃ dukkhe ñāṇaṃ? Dukkhaṃ ārabbha yā

uppajjati paññā pajānanāti[b] ādinā hā nayena ekeka saccārammaṇavasenāpi saccañānaṃ

vuttaṃ, yo bhikkhave dukkhaṃ passati, samudayampi so passatīti[c] ādinā nayena ekaṃ

saccaṃ ārammaṇi katvā sesesupi kiccanipphattivasonāpi vuttaṃ. Tattha yadā ekekaṃ saccaṃ

ārammaṇaṃ karoti, tadā samudayadassanena tāva sabhāvato piḷanalakkhaṇassapi

dukkhassa yasmā taṃ āyūhanalakkhaṇena samudayena āyūhitaṃ saṅkhataṃ rāsi kataṃ,

tasmāssa so saṅkhataṭṭho ācibhavati. Yasmā pana maggo kilesasantāpaharo susitalo, [PTS

Page 692] [\q 692/] tasmāssa maggadassanena santā paṭṭho āvībhavati, āyasmato

nandassa accharādassanena hi sundariyā

[A] paṭṭhānapāḷi - saccakathā. [B.] Paṭṭhānapāḷi - ñāṇakathā. [C] saṃyuttakikāya -

koṭigāmavagga

[SL Page 520] [\x 520/]

Anabirūpabhāvo viya, aviparināmadhammassa pana nirodhassa dassane nassa

viparināmaṭṭho āvībhavatīti vattabbamevettha natthi, tathā sabhāvato

āyūhanalakkhaṇassapi samudayassa dukkhadassanena nidānaṭṭho āvībhavati,

asappāyabhojanato uppannavyādhidassanena bhojanassa vyādhinidānabhāve viya,

visaṃyogabhūtassa nirodhassa dassanena saṃyogaṭṭho, nīyānabhūtassa ca maggassa

dassanena paḷābodhaṭhoti. Tathā nissaranalakkhaṇassāpi nirodhassa aviveka bhūtassa

samudayassa dassanena vivekaṭṭho āvībhavati. Maggadassa nena asaṅkhataṭṭho, iminā hi

anamatagge saṃsāre maggo na diṭṭha pubbo so pica sappaccayattā saṅkhato yevāti

appaccaya dhammassa asaṅkhatabhāvo ativiya pākaṭo hoti, dukkhadassanena

panassaamataṭṭho āvībhavati, dukkhaṃ hi visaṃ, amataṃ nibbāṇanti. Tathā

nīyānalakkhaṇassāpi maggassa samudayadassanena "nāyaṃ hetu nibbāṇassa pattiyā ayaṃ

hetu"ti hetaṭṭho āvībhavati, nārodhassa nena dassanaṭṭho, paramasukhumāni rūpāni

passato vippasannaṃ vata me cakkhūti cakkhussa vippasannabhāvo viya, dukkhadassanena

adhipateyyaṭṭho, anekarogātura kapaṇajanadassanena issarajanassa uḷārabhāvo viyāti

evamettha salakkhaṇavasena ekekassa aññasaccadassanavasena ca itaresaṃ tiṇṇaṃ tinṇaṃ

āvībāvato ekekassa cattāro cattāro atthā vuttā, maggakkhaṇe pana sabbe vete atthā ekeneva

dūkkhādīsu catukiccena ñāṇena paṭivedaṃ gacchantīti. Ye pana nānābisamayaṃ icchanti

tesaṃ uttaraṃ abhidhamme kathāvatthusmiṃ vuttameva. Idāni yāni tāni pariññādinicattāri

kiccāni vuttāni, tesu: -

Tividhā hiti pariññā tathā pahānampi saccikiriyāpi,

Dve bhāvanā abhimatā vinicchayo tattha ñātabbo.

Tividhā hiti pariññāti ñātapariññā tīraṇapariññā pahāna pariññāti evaṃ pariññā tividā hoti,

tattha "abhiññāpaññā ñātaṭṭhe ñānaṃ"nti[a] evaṃ uddisitvā [PTS Page 693] [\q 693/] ye

ye dhammā abhiññātā honti, te te dhammā ñātā hontīti evaṃ saṅkhepato - sabbaṃ

bhikkhave abhiññeyyaṃ, kidva bhikkhave sabbaṃ abhiññeyyaṃ? Cakkhuṃ bhikkhave

abhiññeyya"nti[a] ādinā nayena vitthārato vuttā ñāta pariññā nāma. Tassā

sappaccayanāmarūpābijānanā " āvenikā bhumi pariññāpaññā tīraṇaṭṭhe ñāṇa"nti[a] evaṃ

uddisitvā pana "ye ye dhammā pariññātā honti te te dhammā tiritā hontī "ti[a]evaṃ

saṅkhepato-" sabbaṃ bhikkhave pariññeyyaṃ, kiñca bhikkhave sabbaṃ pariññeyyaṃ?

Cakkhuṃ bhikkhave pariññeyya"nti [a] ādinā

[A.] Paṭṭhānapāḷi - ñāṇakathā.

[SL Page 521] [\x 521/]

Nayena vitthārato vuttā tīraṇapariññā nāma. Tassā kalāpa sammasanato paṭṭhāya aniccaṃ

dukkhamanattāti tīraṇavasena pavatta mānāya yāva anulomā āveṇikā bhumi

pahānapariññā pariccāgaṭṭhe ñāṇanti[a] evampana uddisitvā ye ye dhammā pahīṇā honti,

te te dhammā pariccattā hontīti evaṃ vitthārato vuttā aniccānu passanāya niccasaññaṃ

pajahatīti ādinayappavattā pahānapariññā, tassā bhaṅgānupassanato paṭṭhāya yāva

maggañāṇā bhumi, ayaṃ idha adhippetā, yasmā vā ñātatīraṇapariññāyopi tadatthāyeva,

yasmā ca ye dhamme pajahati, te niyamato ñātā ceva tiritā ca honti tasmā pariññāttayampi

iminā pariyāyena maggañāṇassa kiccanti veditabbaṃ. "Tathā pahānampi"ti pahānampi hi

vikkhambhanappahānaṃ tadaṅgappahānaṃ samucchedappahānanti pariññā viya

tividhamevahoti. Tattha yaṃ sasevāle udake pakkhittena ghaṭena sevālassa viya tena tena

lokiyasamādhinā nīvaraṇādīnaṃ paccanika dhammānaṃ vikkhamhanaṃ idaṃ

vikkhamhanappahānaṃ nāma, pāḷiyaṃ pana vikkhamhanappahānaṃ ca nīvaraṇānaṃ

paṭhamajjhānaṃ bhāvayatoti nīvaraṇānaṃ yeva vikkhambhanaṃ vuttaṃ, taṃ pākaṭattā

vuttanti veditabbaṃ. Nīvaraṇāni hi jhānassa pubbabhāgepi pacchābhāgepi na sahasā cittaṃ

ajjhottharanti, vitakkādayo appitakkhaṇeyeva, tasmā nīvaraṇānaṃ vikkhamhanaṃ pākaṭaṃ.

Yaṃ pana rattibhāge samujjalitena padīpena andhakārassa viya tena tena vipassanāya [PTS

Page 694] [\q 694/] avayava bhūtena ñāṇaṅgena paṭipakkhavaseneva tassa tassa

pahātabba dhammassa pahānaṃ, idaṃ tadaṅgappahānaṃ nāma, seyyathīdaṃ? Nāmarūpa

paricchedena tāva sakkāyadiṭṭhiyā paccayapariggahena ahetuvisama hetudiṭṭhiyā ceva

kaṅkhāmalassa ca, kalāpasammasanena ahaṃ mamāti samūhagāhassa,

maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udaya dassanena ucchedadiṭṭhiyā,

vayadassanena sassatadiṭṭhiyā, bhayatupaṭṭhānena sabhaye abhayasaññāya,

ādīnavadassanena assādasaññāya, nibbidānupassanena abhiratisaññāya, muñcitukamyatāya

amuñcitu kāmabhāvassa, paṭisaṅkhānena appaṭisaṅkhānassa, upekkhāya anupekkhanassa,

anulomena saccapaṭilomagāhassa pahānaṃ, yaṃ vā pana aṭṭhārasasu mahāvipassanāsu

aniccānupassanāya niccasaññāya, dukkhānupassanāya sukhasaññāya, anattānupassanāya

attasaññāya, nibbidānupassanāya nandiyā, virāgānupassanāya rāgassa, nirodhānupassanāya

samudayassa, paṭinissaggānupassanāya ādānassa, khayānupassanāya ghanasaññāya,

vayānupassanāya āyūhanassa, vipariṇāmānu passanāya dhuvasaññāya, animittānupassanāya

nimittassa, appaṇihitānupassanāya paṇidiyā, suññatānupassanāya abinivesassa, adi

[A.] Paṭṭhānapāḷi-ñāṇakathā.

[SL Page 522] [\x 522/]

Paññādhammavipassanāya sārādānābhinivesassa, yathābhūtañāṇadassa nena

sammohābhinivesassa, ādīnavānupassanāya ālayābinivesassa paṭisaṅkhānupassanāya

appaṭisaṅkhāya, vivaṭṭānupassanāya saṃyogābhinivesassa pahānaṃ. Idampi

tadaṅgappahānameva; tattha yathā aniccānupassanādīhi sattahi niccasaññādīnaṃ pahānaṃ

hoti. Taṃ bhaṅgānupassane vuttameva, khayānupassanāti pana ghana vinibhogaṃ katvā

aniccaṃ khayaṭṭhenāti evaṃ khayaṃ passato ñāṇaṃ, tena ghanasaññāya pahānaṃ hoti.

Vayānupassanāti:

Ārammaṇaavvayena ubho ekavavatthanā

Nirodhe adhimuttatā vayalakkhaṇavipassanāti.

Evaṃ vuttā paccakkhato ceva avvayato ca saṅkhārānaṃ bhaṅgaṃ disvā tasmiṃ yeva

bhaṅgasaṅkhāte nirodhe adimuttatā, tāya āyū hanassa pahānaṃ hoti, yesaṃ hi atthāya [PTS

Page 695] [\q 695/] āyūheyya, te evaṃ vaya dhammātissa passato āyūhane cittaṃ na

namati; vipariṇāmānupassa nāti rūpasattakādivasena taṃ taṃ paricchedaṃ atikkamma

aññathā pavattidassanaṃ, uppannassa vā jarāya ceva maraṇena ca dvihākā rehi

vipariṇāmadassanaṃ, tāya dhuvasaññāya pahānaṃ hoti; animittānupassanāti

aniccānupassanāva, tāya niccanimittassa pahānaṃ hoti. Appaṇihitānupassanāti

dukkhānupassanāva, tāya sukhapaṇidisukhapatthanānaṃ pahānaṃ hoti. Suññatānupassanāti

anattānupassanāva, tāya atthi attāti abhinivesassa pahānaṃ hoti.

Adhipaññādhammavipassanāti:

Ārammaṇaṃ ca paṭisaṅkhā bhaṅgaṃ ca anupassati,

Suññato ca upaṭṭhānaṃ adhipaññā vipassanāti.

Evaṃ vuttā rūpādiārammaṇaṃ jānitvā tassa ca ārammaṇassa tadārammaṇassa ca cittassa

bhaṅgaṃ disvā 'saṅkhārāva bhijjanti, saṅkhārānaṃ maranaṃ, na añño koci atthi'ti

bhaṅgavasena suññataṃ gahetvā pavattā vipassanā, sā adipaññā ca dhammesu ca

vipassanātikatvā adipaññādhammavipassanāti vuccati, tāya niccasārābhāvassa ca

attasārābhāvassa ca suṭṭhu diṭṭhattā sārādānābhinivesassa pahānaṃ hoti.

Yathābhūtañāṇadassananti sappaccayanāmarūpa pariggaho, tena "ahosiṃ nu kho ahaṃ

atītamaddhāna"nti ādivasena ceva issarato loko samhotīti ādivasena ca pavattassa

sammohābhinivesassa pahānaṃ hoti. Ādīnavānupassanāti bhayatupaṭṭhāna vasena

uppannaṃsabbabhavādisuādīnavadassanañāṇaṃ, tena kiñci allīyitabbaṃ na dissatīti

ālayābhinivesassa pahānaṃ hoti. Paṭisaṅkhānupassanāti muñcanassa upāyakaraṇaṃ

paṭisaṅkhāñāṇaṃ, tena appaṭisaṅkhāya pahānaṃ hoti. Vivaṭṭānupassanāti saṅkhārupekkhā

[SL Page 523] [\x 523/]

Ceva anulomaṃ ca, tadāhissa cittaṃ īsakapoṇe padumapalāse udakabindra viya sabbasmā

saṅkhāragatā patilīyati patikuṭati pativaṭṭatīti vuttaṃ, tasmā tāya saṃyogābhinivesassa

pahānaṃ hoti. [PTS Page 696] [\q 696/] kāmasaṃyogādikassa kilesābinivesassa

kilesappavattiyā pahānaṃ hotīti attho. Evaṃ vitthārato tadaṅgappahānaṃ vedi tabbaṃ,

pāḷiyaṃ pana "tadaṅgappahānaṃ ca diṭṭhigatānaṃ nibbedhabhāgiyaṃ samādhiṃ

bhāvayato"ti[a] saṅkhepeneva vuttaṃ, yaṃ pana - asanicakkā bhihatassa rukkhassa viya

ariyamaggañāṇena saṃyojanādīnaṃ dhammānaṃ yathā na puna pavatti - evaṃ pahānaṃ,

idaṃ samucchedappahānaṃ nāma. Yaṃ sandhāya vuttaṃ: - " samucchedappahānaṃ ca

lokuttaraṃ khayagāmimaggaṃ bhāvayato"ti. Iti imesu tīsu pahānesu samucchedappahāna

meva idha adhippetaṃ, yasmā vāssa1 yogino pubbahāgekhamhanatadaṅgappahānānipi

tadatthāneva, tasmā pahānattayampi iminā pariyāyena maggañāṇassa kiccanti veditabbaṃ,

paṭirājānaṃ vadhitvā rajjaṃ pattena hi yampi tato pubbe kataṃ, sabbaṃ idavidadva raññā

katanti yevapa vuccati. Sacchikiriyāpi hi lokiyasacchikiriyā lokuttarasaccikiriyāti dvedhā

bhinnāpi lokuttarāya dassanabhāva nāvasena bhedato tividhā hiti, tattha

"paṭhamassajhānassa lābhīmhi vasīmhi paṭhamajjhānaṃ sacchikataṃ mayā"ti ādinā nayena

āgatā paṭhamajjhānādīnaṃ phassanā lokiyā sacchikiriyā nāma. Phassanāti adigantvā idaṃ

mayā adhigatanti paccakkhato ñāṇaphassena phūsanā, idameva hi atthaṃ sandhāya

"sacchikiriyā paññā phassanaṭṭhena ñāṇa"nti uddisitvā - ye ye dhammā sacchikatā honti. Te

te dhammā phassitā hontīti sacchikiriyaniddeso vutto. Apica attano santāne anuppādetvāpi

ye dhammā kevalaṃ aparappaccayena ñāṇena ñātā, te saccikatā honti, teneva hi "sabbaṃ

bhikhave sacchikātabbaṃ, kiñcabhikkhave sabbaṃ sacchikātabbaṃ? Cakkhuṃ bhikkhave

sacchikātabbaṃ"nti ādi vuttaṃ. Aparampi vuttaṃ "rūpaṃ passanto sacchikaroti, vedanaṃ [PTS

Page 697] [\q 697/] passanto sacchikaroti, sañaṃ passanto sacchikaroti, saṅkhāraṃ

passanto sacchikaroti, viññāṇaṃ passanto sacchikaroti,

Cakkhu passanto sacchikaroti, sota passanto sacchikaroti, ghāṇa passanto sacchikaroti, jivhā

passanto sacchikaroti, kāya passanto sacchikaroti mano passanto sacchikaroti, rūpaṃ

passanto sacchikaroti, saddaṃ passanto sacchikaroti, gandhaṃ passanto sacchikaroti,

rasaṃpassanto sacchikaroti, phoṭṭhabbaṃ passanto sacchikaroti, dhammā passanto

sacchikaroti,

Cakkhu viññāṇaṃ passanto sacchikaroti, sota viññāṇaṃ passanto sacchikaroti,

ghāṇaviññāṇaṃ passanto sacchikaroti, jivhāviññāṇaṃ passanto sacchikaroti, kāyaviññāṇaṃ

passanto sacchikaroti, manoviññāṇaṃ passanto sacchikaroti,

Cakkhusamphasso passanto sacchikaroti, sotasamphasso passanto sacchikaroti,

ghāṇasamphasso passanto sacchikaroti, jivhāsamphasso passanto sacchikaroti,

kāyasamphasso passanto sacchikaroti, manosamphasso passanto sacchikaroti,

Cakkhusamphassajā vedanā passanto sacchikaroti, sotasamphassajāvedanā passanto

sacchikaroti, ghāṇasamphassajā vedanā passanto sacchikaroti, jivhāsamphassajā vedanā

passanto sacchikaroti, kāyasampassajā vedanā passanto sacchikaroti, manosamphassajā

vedanā passanto sacchikaroti,

Rūpasaññāpassanto sacchikaroti, saddasaññā passanto sacchikaroti, ghandhasaññāpassanto

sacchikaroti, rasasaññā passanto sacchikaroti, phoṭṭhabbasaññāpassanto sacchikaroti,

dhammasaññā passanto sacchikaroti,

Rūpasadvetanā passanto sacchikaroti, saddasañcetanā passanto sacchikaroti,

ghandhasañcetanā passanto sacchikaroti, rasasañcetanā passanto sacchikaroti,

phoṭṭhabbasañcetanā passanto sacchikaroti, dhammasañcetanā passanto sacchikaroti,

Rūpataṇhāpassanto sacchikaroti, sadda taṇhā passanto sacchikaroti, ghandhataṇhā passanto

sacchikaroti, rasataṇhā passanto sacchikaroti, phoṭṭhabbataṇhā passanto sacchikaroti,

dhammataṇhāpassanto sacchikaroti,

Rūpavitakko passanto sacchikaroti, saddavitakko passanto sacchikaroti, ghandhavitakko

passanto sacchikaroti, rasavitakko passanto sacchikaroti, phoṭṭhabba vitakko passanto

sacchikaroti, dhamma vitakko passanto sacchikaroti,

Rūpavicāro passanto sacchikaroti, sadda vicāro passanto sacchikaroti, ghandhavicāro

passanto sacchikaroti, rasavicāro passanto sacchikaroti, phoṭṭhabbavicāro passanto

sacchikaroti, dhammavicāro passanto sacchikaroti,

Paṭhavīdhātu passanto sacchikaroti, āpodhātu passanto sacchikaroti, tejodhātu passanto

sacchikaroti, vāyodhātu passanto sacchikaroti, ākāsadhātu passanto sacchikaroti,

viññāṇadhātu passanto sacchikaroti,

Paṭhavikasiṇaṃ passanto sacchikaroti, āpokasiṇaṃ passanto sacchikaroti, tejokasiṇaṃ

passanto sacchikaroti, vāyokasiṇaṃ passanto sacchikaroti, ākāsakasiṇaṃ passanto

sacchikaroti, viññāṇakasiṇaṃ passanto sacchikaroti,

Kesāpassanto sacchikaroti, lomā passanto sacchikaroti, nakhā passanto sacchikaroti, dantā

passanto sacchikaroti, taco passanto sacchikaroti, maṃsaṃ passanto sacchikaroti, nahāruṃ

passanto sacchikaroti, aṭṭhi passanto sacchikaroti, aṭṭhi viñjā passanto sacchikaroti, vakkaṃ

passanto sacchikaroti, hadayaṃ passanto sacchikaroti, yakanaṃ passanto sacchikaroti,

kilomakaṃ passanto sacchikaroti, pihakaṃ passanto sacchikaroti, papphāsaṃ passanto

sacchikaroti, antaṃ passanto sacchikaroti, antaguṇaṃ passanto sacchikaroti, udariyaṃ

passanto sacchikaroti, karīsaṃ passanto sacchikaroti, pittaṃ passanto sacchikaroti, semhaṃ

passanto sacchikaroti, pubbo passanto sacchikaroti, lohitaṃ passanto sacchikaroti, sedo

passanto sacchikaroti, medo passanto sacchikaroti, assu passanto sacchikaroti, vasā passanto

sacchikaroti, khelo passanto sacchikaroti, siṃghānikā passanto sacchikaroti, lasikā passanto

sacchikaroti, matthaluṅgaṃ passanto sacchikaroti,

Cakkhāyatanaṃ passanto sacchikaroti, rūpāyatanaṃ passanto sacchikaroti, sotāyatanaṃ

passanto sacchikaroti, saddāyatanaṃ passanto sacchikaroti, ghāṇāyatanaṃ passanto

sacchikaroti, gandhāyatanaṃ passanto sacchikaroti, jivhāyatanaṃ passanto sacchikaroti,

rasāyatanaṃ passanto sacchikaroti, kāyāyatanaṃ passanto sacchikaroti, phoṭṭhabbāyatanaṃ

passanto sacchikaroti, dhammāyatanaṃ passanto sacchikaroti, dhammāyatananti passanto

sacchikaroti,

Cakkhudhātu passanto sacchikaroti, rūpadhātu passanto sacchikaroti, cakkhuviññāṇadhātu

passanto sacchikaroti, sotadhātu passanto sacchikaroti, saddadhātu passanto sacchikaroti,

sotaviññāṇadhātu passanto sacchikaroti, ghāṇadhātu passanto sacchikaroti, gandhadhātu

passanto sacchikaroti, ghāṇaviññāṇadhātu passanto sacchikaroti, jivhādhātu passanto

sacchikaroti, rasadhātu passanto sacchikaroti, jivhāviññāṇadhātu passanto sacchikaroti,

kāyadhātu passanto sacchikaroti, pheṭṭhabbadhātu passanto sacchikaroti, kāyaviññāṇadhātu

passanto sacchikaroti, manodhātu passanto sacchikaroti, dhammadhātu passanto

sacchikaroti, manoviññāṇadhātupassanto sacchikaroti,

Cakkhuvdriyaṃ passanto sacchikaroti, sotindriyaṃ passanto sacchikaroti, ghānindriyaṃ

passanto sacchikaroti, jivhindriyaṃ passanto sacchikaroti, kāyindriyaṃ passanto sacchikaroti,

manindriyaṃ passanto sacchikaroti, ithindriyeṃ passanto sacchikaroti, purisindriyaṃ passanto

sacchikaroti, jīvitivduyaṃ passanto sacchikaroti, sukhivdriyaṃ passanto sacchikaroti,

dukkhinduyaṃ passanto sacchikaroti, somanassindriyaṃ passanto sacchikaroti,

domanassindriyaṃ passanto sacchikaroti, upekkhindriyaṃ passanto sacchikaroti,

saddhivdriyaṃ passanto sacchikaroti, viriyivdriyaṃ passanto sacchikaroti, satindriyaṃ

passanto sacchikaroti, samādhivdriyaṃ passanto sacchikaroti, paññindriyaṃ passanto

sacchikaroti, anaññātaññassāmitindriyaṃ passanto sacchikaroti, aññindriyaṃ passanto

sacchikaroti, aññātāvindriyaṃ passanto sacchikaroti,

Kāmadhātu rūpadhātu arūpadhātu, kāmabhavo rūpabhavo arūpa bhavo, saññābhavo

asaññābhavo nevasaññānāsaññābhavo, ekavokārabhavo catuvokārabhavo

padvavokārabhavo, paṭhamaṃjhānaṃ passanto sacchikaroti, dutiyajhānaṃ passanto

sacchikaroti, tatiyajhānaṃ passanto sacchikaroti, catutthajhānaṃ passanto sacchikaroti,

Mettācetovimutti passanto sacchikaroti, karuṇācetovimutti passanto sacchikaroti,

muditācetovimutti passanto sacchikaroti, upekkhācetovimutti passanto sacchikaroti,

Ākāsānañcāyatanasamāpatti passanto sacchikaroti, viññāṇaṃcāyatanasamāpatti passanto

sacchikaroti, ākiññāyatanasamāpatti passanto sacchikaroti,

nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti passanto sacchikaroti,

Avijjāpaccayā saṅkhāra passanto sacchikaroti, saṅkhārapaccayā viññāṇa passanto

sacchikaroti, viññāṇapaccayā nāmarūpa passanto sacchikaroti, nāmarūpapaccayā saḷāyatana

passanto sacchikaroti, saḷāyatanapaccayā phassoti passanto sacchikaroti, phassapaccayā

vedanā passanto sacchikaroti, vedanāpaccayā taṇhā passanto sacchikaroti, taṇhāpaccayā

upādāna passanto sacchikaroti, upādānapaccayā bhavo passanto sacchikaroti, bhavapaccayā

jati passanto sacchikaroti, jatipaccayā jarāmaraṇaṃ,

Amatogadhaṃ nibbāṇaṃ passanto sacchikaroti, ye ye dhammā sacchikatā honti, te te

dhammā phassitā hontī"ti. Paṭhamamaggakkhaṇe pana nibbāṇadassanaṃ dassana

sacchikiriyā, sesamaggakkhaṇesu bhāvanāsacchikiriyāti, sā duvidhāpi idha adhippetā, tasmā

dassanabhāvanāvasena nibbāṇassa sacchikiriyā imassa ñāṇassa kiccanti veditabbaṃ. Dve

bhāvanā abhimatāti bhāvanā pana lokiyabhāvanā lokuttarabhāvanāti dveyeva abhimatā,

tattha lokiyānaṃ sīlasamādipaññānaṃ uppādanaṃ, tāhi ca santāna vāsanaṃ lokiyabhāvanā,

lokuttarānaṃ uppādanaṃ, tāhi ca

[A.] Paṭṭhānapāḷi -ñāṇakathā 1. Ma. . Panatassa.

[SL Page 524] [\x 524/]

Santānavāsanaṃ lokuttarabhāvanā, tāsu idha lokuttarā adhippetā, lokuttarāni hi sīlādīni

catubbidaṃ petaṃ ñāṇaṃ uppādoti. Tesaṃ sahajātapaccayāditāya tehi ca santānaṃ vāsetīti

lokuttarabhāvanā vassa kiccanti. Evaṃ: -

Kiccāni pariññādīni yāni vuttāni abisamayakāle,

Tāni ca yathāsabhāvena jānitabbāni sabbātīti.

Ettāvatā ca sile patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññaṃ ca bhāvayanti evaṃ sarūpeneva

āgatāya paññābhāvanāya vidhāna dassanatthaṃ yaṃ vuttaṃ "mūlabhūtā dve visuddhiyo

sampādetvā sarīra bhūtā pañcavisuddhiyo sampādentena bhāvetabbā"ti taṃ vitthāri taṃ hoti.

" Kathaṃ bhāvetabbā"ti ayañca pañho vissajjitoti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Paññābhāvanādhikāre

Ñāṇadassanavisundi niddeso nāma

Bāvīsatimo paricchedo. [PTS Page 698] [\q 698/]

23.

Paññābhāvanānisaṃsa niddeso.

Yaṃ pana vuttaṃ "paññā bhāvanāya ko ānisaṃso"ti, tattha vadāma: - ayaṃ hi paññābhāvanā

nāma anekasatānisaṃsā tassā dighe nāpi aṇḍunā na sukaraṃ vitthārato ānisaṃsaṃ pakāsetuṃ,

saṅkhepato panassā - nānākilesaviddhaṃsanaṃ, ariyaphalarasānubhavanaṃ,

nirodhasamāpattisamāpajjanasamatthatā, āhuṇeyyabhāvādīsiddhīti aya mānisaṃso

veditabbo. Tattha yaṃ nāmarūpaparicchedato paṭṭhāya sakkāyadiṭṭhādīnaṃ vasena

nānākilesaviddhaṃsanaṃ vuttaṃ ayaṃ lokiyāya paññābhāvanāya ānisaṃso. Yaṃ

ariyamaggakkhaṇe saṃyojanādīnaṃ vasena nānākilesa viddhaṃsanaṃ vuttaṃ, ayaṃ

lokuttarāya paññābhāvanāya ānisaṃsoti veditabbo.

Bhīmavegānupatitā asanīva sīluccaye,

Vāyuvegasamuṭṭhito araññamiva pāvako.

Andhakāraṃ viya ravi satejujjalamaṇḍalo,

Dīgharattānupatitaṃ sabbānatthavidhāyakaṃ.

1. Ma. Vāyuvegasamuddhuto.

[SL Page 525] [\x 525/]

Kilesajālaṃ paññā hi viddhaṃsayati bhāvitā.

Sandiṭṭhikamato jaññā ānisaṃsa mimaṃ idhaṃ.

Ariyaphalarasānubhavananti na kevalañca kilesaviddhaṃsanaṃ yeva

ariyaphalarasānubhavanampi paññābhāvanāya [PTS Page 699] [\q 699/] ānisaṃso,

ariyaphalanti hi setāpattiphalādisāmaññaphalaṃ vuccati. Tassa vihākārehi rasānubhavanaṃ

hoti maggavīthiyañca phalasamāpattivasena ca pavattiyaṃ tata;ssa maggavīthiyaṃ pavatti

dassitā yeva; apica yesaṃyojanappa hānamattameva phalaṃ nāma, nakoci añño dhammo

atthiti vadanti, tesaṃ anunayatthaṃ idaṃ suttampi dassetabbaṃ. "Kathaṃ payoga

paṭippassaddhipaññā phale ñāṇaṃ? Sotāpattimaggakkhaṇe dassanaṭṭhena sammādiṭṭhi

micchādiṭṭhiyā vuṭṭhāti, tadanuvattakakilesehi ca khandhehi ca vuṭṭhāti, bahiddhā ca

sabbanimittehi vuṭṭhāti, tappayoga paṭippassaṅttā uppajjati sammādiṭṭhi, maggasesataṃ

phalaṃ"ti[a]vitthā retabbaṃ. "Cattāro ariyamaggā cattāriva sāmaññaphalāni ime dhammā

appamāṇārammaṇā, mahaggato dhammo appamāṇassa dhammassa anantarapaccayena

paccayo"ti evamādinipicettha sādhakāni. Phalasamāpattiyaṃ pavattidassanatthaṃ panassa

idaṃ pañhakammaṃ: kā phalasamāpatti? Ke taṃ samāpajjanti? Ke na samāpajjanti? Kasmā

samāpajjanti? Kathaṃcassā samāpajjanaṃ hoti? Kathaṃ ṭhānaṃ? Kathaṃ vuṭṭhānaṃ? Kiṃ

phalassa anantaraṃ? Tassa ca phalaṃ anantaranti? Tattha kā phalasamāpattiti: yā

ariyaphalassa nirodhe appaṇā, ke taṃ samāpajjanti ke na samāpajjantīti: sabbe puthujjanā na

samāpajjanti. Kasmā? Anadigatattā. Ariyā pana sabbepi samāpajjanti. Kasmā? Adigatattā.

Uparimā pana heṭṭhimaṃ na samāpajjanti, puggalantarabhāvūpagamanena

paṭippassaddhattā; heṭṭhimā ca uparimaṃ, anadhigatattā; attano attano yeva pana phalaṃ

samāpajjantīti idamettha sanniṭṭhānaṃ. Keci pana - sotāpannasakadāgāminopi na

samāpajjanti, uparimā dveyeva samāpajjantīti vadanti. Idaṃ ca tesaṃ kāraṇaṃ, ete hi

samādhismiṃ paripūrakārinoti, taṃ puthujjanassāpi attanā paṭiladdhaṃ lokiyasamādhiṃ

samāpajjanato akāraṇameva. Kicettha kāranākāraṇacintāya, nanupāḷiyaṃyeva vuttaṃ?

"Katame dasa gotrabhudhammā vipassanāvasena [PTS Page 700] [\q 700/] uppajjanti?

Sotāpattimaggapaṭilābhatthāya uppādaṃ pavattaṃ upāyāsaṃ bahiddhā saṅkhāranimittaṃ

abhibhuyyatīti gotrabhu, sotāpatti phalasamāpattatthāya, sakadāgāmimaggapaṭilābhatthāya

uppādaṃ vavattaṃ upāyāsaṃ bahiddhā saṅkhāranimittaṃ abhibhuyyatīti gotubhu

sakadāgāmiphalasamāpattatthāya, arahattaphalasamāpattatthāya paṭilābhatthāya uppādaṃ

pavattaṃ upāyāsaṃ piddhā saṅkhāranimittaṃ abibhuyyatīti gotrabhu, sotāpatti

phalasamāpattatthāya, suññatavihārasamāpattatthāya animittavihārasamāpattatthāya

uppādaṃ pavattaṃ upāyāsaṃ bahiddhā saṅkhāranimittaṃ abhibhuyyatīti gotrabhu"ti. [A]

tasmā sabbepi ariyā attano phalaṃ samāpajjantīti niṭṭhamettha

[A.] Paṭṭhānapāḷi - ñāṇakathā.

[SL Page 526] [\x 526/]

Gantabbaṃ. Kasmā samāpajjantīti: diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ, yathāhi rājā rajjasukhaṃ

devatā dibbasukhaṃ anubhavanti, evaṃ ariyā ariyaṃ lokuttarasukhaṃ anubhavissāmāti

addhānaparicchedaṃkatvā icchiticchi takkhaṇe phalasamāpattiṃ samāpajjantī. Kathaṃ cassā

samāpajjanaṃ hoti, kathaṃ ṭhānaṃ, kathaṃ vuṭṭhānanti: dvīhi tāva ākārehi assā

samāpajjanaṃ hoti, nibbāṇato aññassa ārammaṇassa amanasikārā, nibbāṇassa ca

manasikārā, yathāha: - "dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā,

sabbanimittānadva amanasikāro animittāya ca dhātuyā manasikaro"ti. [A] ayaṃ panettha

samāpajjanakkamo: phalasamāpattatthikena hi ariyasāvakena raho gatena patisallīnena

udayabbayādivasena saṅkārā passitabbā, tassa pavattānupubbavipassanassa

saṅkhārārammaṇagotrabhuñāṇānantaraphalasamāpattivasena nirodhe cittaṃ appeti;

phalasamāpatti ninnatāya cettha sekkhassāpi phalameva uppajjati, na maggo, ye pana

vadanti sotāpanno phalasavāpattiṃ samāpajjissāmīti vipassanaṃ paṭṭhapetvā sakadāgāmi

hoti, sakadāgāmi ca anāgāmiti, te vattabbā: - evaṃ sati anāgāmi arahā bhavissati, arahā

paccekabuddho, paccekabuddho ca buddho, tasmā na kiñci etaṃ pāḷivaseneva ca

paṭikkhittantipi na gahetabbaṃ, idameva pana gahetabbaṃ. Sekhassāpi phalameva uppajjati,

namaggo, phalañcassa sace tena paṭhamajjhāni ko magegā adhigato hoti,

paṭhamajjhānikavema uppajjati, sace dutiyādīsu aññatarajjhāniko dutiyādisu

aññatarajjhānikame vāti. Evaṃ tāvassā samāpajjanaṃ hoti [PTS Page 701] [\q 701/] "tayo

kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyā, sabbanimittānañca amanasikāro,

animittāyaca dātuyā manasikāro pubbova abhisaṅkhāro"ti[a] vacanato panassā tihākārehi

ṭhānaṃ hoti. Tattha pubbeva abisaṅkhāroti samāpattito pubbe kālaparicchedo, asukasmiṃ

nāma kāle vuṭṭhahissāmīti paricchinnattā hissā yāva so kālo nāgacchati, tāva ṭhānaṃ hoti,

evamassa ṭhānaṃ hotīti. 'Dve kho āvusopaccayā anamittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāya,

sabbanimittānañca manasikāro animittāya ca dhātuyā amanasikāro'ti[a] vacanato panassā

dvīhākārehi vuṭṭhānaṃ hoti. Tattha sabbanimittānanti rūpanimitta

vadanāsaññāsaṅkhāraviññāṇanimittā nā, kāmañcana sabbānevetāni ekato manasikāroti,

sabba saṅgāhikavasena panetaṃ vuttaṃ, tasmā yaṃ bhavaṅgassa ārammaṇaṃ hoti, taṃ

manasikaroto phalasavāpattito vuṭṭhānaṃ hotīti evamassā vuṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Kiṃ

phalassa anantaraṃ, kassa ca phalaṃ anantaranti: phalassa tāva phalameva vā anantaraṃ hoti

bhavaṅgaṃ

[A.] Majjhimanikāya - mahāvedalla.

[SL Page 527] [\x 527/]

Vā, phalaṃ pana atthi maggānantaraṃ, atthi phalānantaraṃ, atthi gotrabhu anantaraṃ, atthi

nevasaññānāsaññāyatanānantaraṃ, tattha magga vīthiyaṃ maggānantaraṃ, purimassa

purimassa pacchimaṃ paccimaṃ phalānantaraṃ, phalasamāpattisu purimaṃ purimaṃ

gotrabhuanantaraṃ, gota; bhūti catthe anulomaṃ veditabbaṃ, vuttaṃ hetaṃ paṭṭhāne: arahato

anulomaṃ phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo, sekhānaṃ anulomaṃ

phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo"ti. [A] yena phalena nirodhā vuṭṭhānaṃ hoti,

taṃ nevasaññānāsaññāyatanānantaranti. Tattha ṭhapetvā maggavīthiyaṃ uppannaṃ phalaṃ

avasesaṃ sabbaṃ phalasamāpattivasena pavattaṃ nāma. Eva metaṃ maggavīthiyaṃ

phalasamāpattiyaṃ vā uppajjanavasena-

Paṭippassaddhadarathaṃ amatārammaṇaṃ subhaṃ,

Vantalokāmisaṃ santaṃ sāmaññaphalamuttamaṃ. [PTS Page 702] [\q 702/]

Ojavantena sucinā sukhena abisanditaṃ,

Yena sātātisātena amakena madhuṃ viya.

Taṃ sukhaṃ tassa ariyassa rasabhūtamanuttaraṃ,

Phalassa paññaṃ bhāvetvā yasmā vindati paṇḍito.

Tasmāriyaphalassetaṃ rasānubhavanaṃ idha,

Vipassanābhāvanāya ānisaṃsoti vuccati.

"Nirodhasamāpattisamāpajjanasamatthatā"ti na kevalaṃ ca ariya phalarasānubhavanaṃ yeva,

ayaṃ pana nirodhasamāpattiyā samāpajjana samatthatāpi imissā paññābhāvanāya ānisaṃsoti

veditabbo. Tatrīdaṃ nirodhasamāpattiyā vibhāvanatthaṃ pañhakammaṃ: - kā nirodha

samāpatti? Ke taṃ samāpajjanti? Ke na samāpajjanti? Kattha samāpajjanti? Kasmā

samāpajjanti? Kathaṃ cassā samāpajjanaṃ hoti? Kathaṃ ṭhānaṃ? Kathaṃ vuṭṭhānaṃ?

Vuṭṭhitassa kinninnaṃ cittaṃ hoti? Matassa ca samāpannassa ca ko viseso?

Nirodhasamāpatti kiṃ saṅkhatā, asaṅkhatā, lokiyā, lokuttarā, nipphannā, anipphannāti?

Tattha "kā nirodhasamāpatti?Ti yā anupubbanirodha vasena cittacetasikānaṃdhammānaṃ

appavatti, "ke taṃ samāpajjanti, ke na samāpajjanti"ti: sabbepi puthujjanā sotāpannā

sakadāgāmino sukkhavipassakā ca anāgāmino arahantāna samāpajjanti,

aṭṭhasamāpattilābhino pana anāgāmino khīṇāsavā ca samāpajjanti, "dvīhi balehi

samannāgatattā tayo ca saṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā soḷasahi ñāṇacariyāhi nacahi

samādhicariyāhi vasībhavatāpaññā nirodhasamāpattiyā ñāṇaṃ"tī[b]hi vuttaṃ. Ayaṃ ca

sampadā ṭhapetvā aṭṭhasamāpattilābhino anāgāmi khīṇāsave aññe

[A.] Paṭṭhāna-pañhavāra. [B.] Paṭṭhānapāḷi - ñāṇakathā.

[SL Page 528] [\x 528/]

Saṃ natthi, tasmā te yeva samāpajjanti, na aññe. Katamāni panettha ce balāni tasmā te yeva

samāpajjanti katamā vasībhāvatāti? Na ettha kiñci amhehi vattabbaṃ atthi, sabbamidaṃ

etassa uddesassa niddese vuttameva, yathāha: - dvīhi palehīti dve balāni samathabalaṃ

vipassanābalaṃ, [PTS Page 703] [\q 703/] katamaṃ samathabalaṃ? Nekkhammavasena

cittassa ekaggatā avikkhepo samatha balaṃ avyāpādavasena avikkhepo samatha balaṃ

avihiṃsāvasena avikkhepo samatha balaṃ ālokasaññāvasena -avikkhepavasena

paṭinissaggānupassī assāsavasena - paṭinissaggānupassī passāsa vasena cittassa ekaggatā

avikkhepe samathabalanti, kenaṭṭhena samathabalaṃ? Paṭhamajjhānena nīvaraṇe na

sampatīti samathabalaṃ, dutiyajjhānena vitakkavicāre pītusukhaṃ paṭhamajjhāna vasena

avikkhepo samatha balaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhāna vasena

avikkhepo samatha balaṃ upekkhako satimā sukhavihārī tatiyajjhāna vasena avikkhepo

samatha balaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhāna vasena avikkhepe samatha balaṃ

ākāsaññāyatanasamāpattiyā na kampatīti samathabalaṃ viñāṇaṃcāyatanasamāpattiyā na

kampatīti samathabalaṃ ākiññāyatanasamāpattiyā na kampatīti samathabalaṃ

nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā na kampatīti samathabalaṃ ākiñcaññāyatanasaññāya

na kampatīti samathabalaṃ, uddhacce ca uddhaccasahagatakilese ca khandhe ca na kampati

na calati na vedhatīti samathabalaṃ, idaṃ samathabalaṃ. Katamaṃ vipassanābalaṃ?

Aniccānupassanā vipassanābalaṃ, dukkhānupassanā vipassanābalaṃ anattānupassanā

vipassanābalaṃ - nibbidānupassanā vipassanābalaṃ virāgānupassanā vipassanābalaṃ

nirodhānupassanā vipassanābalaṃ paṭinissaggānupassanā vipassanābalaṃ, rūpe

aniccānupassanā katamaṃ vipassanābalaṃ sadde aniccānupassanā katamaṃ vipassanābalaṃ

ghandho aniccānupassanā katamaṃ vipassanābalaṃ rase aniccānupassanā katamaṃ vipassanā

balaṃ phoṭṭhabo aniccānupassanā katamaṃ vipassanā balaṃ rūpe paṭinissaggānupassanā

vipassanābalaṃ, vedanāya katamaṃ vipassanābalaṃ saññāya katamaṃ vipassanābalaṃ

saṅkhāresu katamaṃ vipassanābalaṃ viññāṇe katamaṃ vipassanābalaṃ cakkhusmiṃ rūpasmiṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ saddasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ gandhasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ rasasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ phoṭṭhabbasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

viññāṇasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ cakkhusmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ sotasmiṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ ghāṇasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ jivhāyasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ kāyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ manasmiṃkatamaṃ vipassanābalaṃ

rūpasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ saddasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ gandhasmiṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ rasasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ phoṭṭhababasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ dhammasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ cakkhuviññāṇasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ sotaviññāṇasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ ghāṇaviññāṇasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ jivaṃhāyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ kāyaviññāṇasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ manoviññāṇasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ cakkhusamphassmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ sosamphassamiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ ghāṇasamphassamiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ jivhāyasamphassamiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ kāyasamphasasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ manosamphasasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ cakkhusamphassajā

vedanāsmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ sotasamphassajā vedanāsmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

ghāṇasamphassajā vedanāsmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ jivhāsamphassajā vedanāsmiṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ kāyasamphassajā vedanāsmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

manosamphassajā vedanasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ rūpasaññāṇasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ saddasaññāṇasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ gandhasaññāṇasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ rasasaññāṇasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ phoṭṭhabbasaññāṇasmiṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ dhammasaññāṇasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ rūpasañcetanasmiṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ saddasañctenasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ gandhasañcetanasmiṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ rasasañcetanasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

phoṭṭhabbasañcetanasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ dhammesañcetanasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ rūpataṇhāsmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ saddataṇhāsmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ gandhataṇhāsmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ rasataṇhāsmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ phoṭṭhabbasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ dhammataṇhasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ rūpavitakkosmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ saddavitakkosmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ gandhavitakkosmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ rasavitakkosmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ phoṭṭhabbavitakkosmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ dhammavitakkosmiṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ rūpavicārosmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ saddavicārosmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ gandhavicārosmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ rasavicārosmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ phoṭṭhabbavicārosmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ dhammavicārosmiṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ paṭhavīdhātu katamaṃ vipassanābalaṃ āpodhātu katamaṃ

vipassanābalaṃ tejodhātu katamaṃ vipassanābalaṃ vāyodhātu katamaṃ vipassanābalaṃ

ākāsadhātu katamaṃ vipassanābalaṃ viññāṇadhātu katamaṃ vipassanābalaṃ paṭhavikasiṇaṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ āpo kasiṇaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ tejokasiṇaṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ vāyekasiṇaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ ākāsakasiṇaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

viññāṇakasiṇaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ kesā katamaṃ vipassanābalaṃ lomā katamaṃ

vipassanābalaṃ nakhā katamaṃ vipassanābalaṃ dantā katamaṃ vipassanābalaṃ taco katamaṃ

vipassanābalaṃ maṃsaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ nahāru katamaṃ vipassanābalaṃ aṭṭhi

katamaṃ vipassanābalaṃ aṭṭhimiñjā katamaṃ vipassanābalaṃ vakkaṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ hadayaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ yakanaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

kilomakaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ pihakaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ papphāsaṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ antaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ antaguṇaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ udariyaṃ

katamaṃ vipassanābalaṃ karīsaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ pihakaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

semhaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ pubbo katamaṃ vipassanābalaṃ lohitaṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ sedo katamaṃ vipassanābalaṃ medo katamaṃ vipassanābalaṃ assu katamaṃ

vipassanābalaṃ vasā katamaṃ vipassanābalaṃ khelo katamaṃ vipassanābalaṃ siṃghānikā

katamaṃ vipassanābalaṃ lasikā katamaṃ vipassanābalaṃ matthaluṅgaṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ cakkhāyatanasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ sotasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ ghāṇasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ jivhāyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

kāyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ dhammāyatanaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ cakkhudhātu

katamaṃ vipassanābalaṃ sota dhātu katamaṃ vipassanābalaṃ ghāṇadhātu katamaṃ

vipassanābalaṃ jivhādhātu katamaṃ vipassanābalaṃ kāyadhātu katamaṃ vipassanābalaṃ

manoviññāṇadhātu katamaṃ vipassanābalaṃ cakkhunduyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

sotendriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ ghāṇandriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

jivhāndriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ kāyandriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

manindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ itthindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

purisindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ jīvitindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

sukhindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ sukhandriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

dukkhindriyaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ somanassindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

domanassindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ upekkhindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

saddhindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ viriyindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

satindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ samādhindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ

paññindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ anaññātaññassāmītindriyasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ aññindriyasmiṃ katamaṃ vipassanābalaṃ aññātavindriyasmiṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ kāmadhātu rūpadhātu arūpadhātu, kāmabhavo rūpabhavo arūpabhavo,

saññābhavo1 asaññābhavo nevasaññānāsaññābhavo, ekavokārabhavo catuvokārabhavo

padvavokārabhavo, paṭhamaṃjhānaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ dutiyajhānaṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ tatiyajhānaṃ katamaṃ vipassanābalaṃ catutthaṃ jhānaṃ katamaṃ

vipassanābalaṃ mettācetovimutti katamaṃ vipassanābalaṃ karuṇācetovimutti katamaṃ

vipassanābalaṃ muditācetovimutti katamaṃ vipassanābalaṃ upekkhā cetovimutti katamaṃ

vipassanābalaṃ ākāsānañcāyatanasamāpatti katamaṃ vipassanābalaṃ

viññāṇañcāyatanasamāpatti katamaṃ vipassanābalaṃ ākiññāyatanasmāpatti katamaṃ

vipassanābalaṃ nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti katamaṃ vipassanābalaṃ avijjāpaccayā

saṅkhārāti katamaṃ vipassanābalaṃ saṅkhārapaccayā viññāṇanti katamaṃ vipassanābalaṃ

viññāṇapaccayā nāmarūpanti katamaṃ vipassanābalaṃ nāmarūpapaccayā saḷāyatanti

katamaṃ vipassanābalaṃ saḷāyatanapaccayā phassoti katamaṃ vipassanābalaṃ phassapaccayā

vedanāti katamaṃ vipassanābalaṃ vedanāpaccayā taṇhāti katamaṃ vipassanābalaṃ

taṇhāpaccayā upādānanti katamaṃ vipassanābalaṃ upādānapaccayā bhavoti katamaṃ

vipassanābalaṃ bhavapaccayā jāti katamaṃ vipassanābalaṃ jāti paccayā jarā katamaṃ

vipassanābalaṃ jarā paccayā jarāmaraṇe aniccānupassanā vipassanābalaṃ dukkhānupassanā

vipassanābalaṃ anattānupassanā vipassanābalaṃ nibbidānupassanā vipassanābalaṃ

virāgānupassanā vipassanābalaṃ rodhānupassanā vipassanābalaṃ nissaggānupassanā

vipassanābalaṃ rūpe aniccānupassanā vipassanābalaṃ rūpe paṭinissaggānupassanā

vipassanābalaṃ vedanāya vipassanābalaṃ saññāya vipassanābalaṃ saṅkhāresu

vipassanābalaṃ viññāṇe vipassanābalaṃ

Cakkhusmiṃ vipassanābalaṃ jarāmaraṇe paṭinissaggānupassanā vipassanābalanti.

Kenaṭṭhena vipassanābalaṃ? Aniccānupassanāya nicca saññāya na kampatīti

vipassanābalaṃ, dukkhānupassanāya sukhasaññāya na kampatīti vipassanābalaṃ

anattānupassanā attasaññāya na kampatītinibbidānupassanāya nandiyā na

kampatītivirāgānupassanāya rāge na kampatīti - nirodhānupassanāya samudaye na

kampatīti - paṭinissaggānu passanāya ādāne na kampatīti vipassanābalaṃ, avijjāya ca avijjā

sahagatakilese ca khavdhe ca na kampati na calati na vedhatīti vipassanā balaṃ, idaṃ

vipassanābalaṃ. Tayo ca saṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyāti katamesaṃ tinṇannaṃ saṅkhārāna

paṭippassaddhiyā? Dutiyajjhānaṃ samāpannassa vitakkavicārāvacīsaṅkhārā paṭippassaddhā

honti, catutthajjhānaṃ samāpannassa assāsapassāsa kāyasaṅkhārā paṭippassaddhā honti,

saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassasaññā ca vedanā ca cittasaṅkhārā paṭippassaddhā

honti. Imesaṃ tiṇṇannaṃsaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā. Soḷasahi ñāṇaciriyāhīti katamāhi

soḷasahi ñāṇacariyāhi? Aniccānupassanā ñāṇacariyā, dukkha -anattanibbidā- virāga -

nirodha - paṭinissaggavivaṭṭānupassanā ñāṇacariyā, sotāpattimaggo [PTS Page 704] [\q

704/] ñāṇacariyā, sotāpattiphalasamāpatti ñāṇacariyā, sakadāgāmimaggo

-pearahattaphalasamāpatti ñāṇacariyā, imāhi soḷasahi ñāṇacariyāhi; navahi

samādhicariyāhīti katamāhi navahi samādhicariyāhi? Paṭhamajjhānaṃ samādhicariyā,

dutiyajjhānaṃ samādhicariyā, tatiyañāṇaṃ samādhicariyā catutthajhāna samādhicari

viññāṇajhāyatasamāpatti samādhicariyā, āñcaññajhāyatasamāpatti samādhicariyā

nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti samādhicariyā.

[SL Page 529] [\x 529/]

Paṭhamajjhānapaṭilābhattāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhaṃ ca cittekaggatā ca

dutijjhānapaṭilābhattāya avitakkaṃ avicāraṃ samādhija pītisukhaṃ ca

tatiyajjhānapaṭilābhattāya vitakko ca upekkhake satimā sukhaviharīti taṃ

catutthajjhānapaṭilābhattāya vitakko ca sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā ca

cittekaggatā ca viññāyacāyata samāpatti paṭilābhatthāya vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhaṃ

ca cittekaggatā ca, ākiññajhāyatasamāpatti paṭilābhatthāya vitakko ca vicāro ca pīti ca

sukhaṃ ca cittekaggatā ca, nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti paṭilābhatthāya vitakko ca

vicāro ca pīti ca sukhaṃ ca cittekaggatā ca, imāhi navahi samādhicariyāhi. Vasīti pañca

vasiyo, āvajjanavasī samāpajjanavasī adhiṭṭhānavasī vuṭṭhānavasī paccavekkhanavasīti,

paṭhamajjhānaṃ yatticcakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ āvajjati, āvajjanāya dandhāyitattaṃ

natthīti āvajjanavasī, paṭhamajjhānaṃ yatticchakaṃ yadiccha kā yāvaticchakaṃ samāpajjati,

samāpajjanāya dandhāyatattaṃ. Natthīti samāpajjanavasī, adhiṭṭhāti, adhiṭṭhāne natthīti

samāpajjanavasī, vuṭṭhāti, vuṭṭhāne natthīti samāpajjanavasī paccavekkhati,

paccavekkhanāya dandhāyitattaṃ natthīti paccavekkhana vasī, dutiyaṃjjhānaṃ yathicchekaṃ

yadiccha kā yāvaticchakaṃ samāpajjati, samāpajjanāya dandhāyitattaṃ. Tatiyajjhānaṃ

yathicchekaṃ yadiccha kā yāvaticchakaṃ samāpajjati, samāpajjanāya dandhāyitattaṃ.

Catutthakjhānaṃ yathicchekaṃ yadiccha kā yāvaticchakaṃ samāpajjati, samāpajjanāya

dandhāyitattaṃ. Nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṃ yatthicchakaṃ yadicchakaṃ

yāvaticchakaṃ āvajjati, āvajjanāya dandhāyitattaṃ natthīti āvajjanavasī, paṭhamajjhānaṃ

yatthicchakaṃ yadiccha kaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjati, samāpajjanāya dandhāyitattaṃ,

natthīti samāpajjanavasī, adhiṭṭhāti, adhiṭṭhāne paccavekkhanavasīti, vuṭṭhāti, vuṭṭhāne

paccavekkhati, paccavekkhanāya dandhāyitattaṃ natthīti paccavekkhanavasī, imā padva

vasiyoti. Ettha ca " soḷasahi ñāṇacariyāhī?Ti ukkaṭṭhaniddeso esa anāgamino pana

cuddasahi ñāṇacariyāhi hoti, yadi evaṃ sakadāgāmino dvādasahi sotāpannassa ca dasahi kiṃ

na hotīti? Na hoti, samādhiparipatthikassa pañcakāmagunikarāgassa appahīnattā, tesaṃ hi

so appahīno, tasmā samathabalaṃ na paripūraṃ1 hoti, tasmiṃ aparipūre dvīhi balehi

samāpajjitabbaṃ nirodhasamāpattiṃ balavekallena samāpajjituṃ na sakkonti, anāgāmissa

pana so pahīno tasmā esa paripuṭhṭhabalo hoti. Paripunṇabalattā sakkoti, tenāha bhagavā:

"nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanakusalaṃ phalasamāpattiyā

anantarapaccayena paccayo"ti[a.] Idaṃ hi paṭṭhāne mahāpakaraṇe anāgāminova nirodhā

vuṭṭhānaṃ sandhāya vuttanti. [PTS Page 705] [\q 705/] "kattha samāpajjanti"ti

padvavekārabhave, kasmā? Anupubbasamāpattisambhavato, catuvokārabhave pana

paṭhamajjhānādīnaṃ uppatti natthi, tasmā na sakkā tattha samāpajjanti"ti. Saṅkhārānaṃ

pavatti bhede ukkaṇṭhitvā diṭṭheva dhamme acittakā hutvānirodhaṃ nibbānaṃ patvā

sukhaṃ viharissāmāti samāpajjanti. " Kathañcassā samāpajjanaṃ hotī"ti samathavipassanānaṃ

vasena ussakkitvā katapubba kiccassa nevasaññānāsaññāyatanaṃ nirodhayato. Evamassā

samāpajjanaṃ hoti. Yo hi samathavaseneva ussakkati. So neva

saññānāsaññāyatanasamāpattiṃ patvā tiṭṭhati, yo pana vipassanā vaseneva ussakkati, so

phalasamāpattiṃ patvā tiṭṭhati, yo pana ubhayavaseneva ussakkitvā pubbakiccaṃ katvā

nevasaññānāsaññāyatanaṃ nirodheti, sotaṃ samāpajjatīti ayamettha saṅkhepo.

1. Ma. Na. Paripuṇṇaṃ [a.] Paṭhāna pañcahavāravibhaṅga

[SL Page 530] [\x 530/]

Ayaṃ pana vitthāro: idha bhikkhu nirodhaṃ samāpajjitukāmo kata bhattakicco

sudhotahatthapādo vivitte okāse supaññattamhi āsane nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ

kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so paṭhamajjhānaṃ samāpajjitvā

vuṭṭhāya tattha saṅkhāre aniccato dukkhato anattato vipassati, vipassanā panesā tividhā hoti

saṅkhārapariggaṇhaṇakavipassanā phalasamāpatti vipassanā nirodhasamāpattivipassanāti,

tattha saṅkhārapariggaṇhaṇakavipassanā mandā vā hotu tikkhā vā, maggassa padaṭṭānaṃ

hoti yeva. Phalasamāpattivipassanā tikkhāva vaṭṭati, maggabhāvanāsadisā,

nirodhasamāpattivipassanā pana nātivandā nātitikkhā vaṭṭati, tasmā esa nātimandāya

nātitikkhāya vipassanāya te saṅkhāre vipassati, tato dutiyajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya

tattha saṅkhāre tatthava vipassati. Tato tatiyajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha saṅkhāre

tatheva vipassati. Tato catutthajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha saṅkhāre tatheva

vipassati. Tato viññāṇadvāyatanaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha saṅkhāre tatheva vipassati,

tathā ākiñcaññāyatanaṃsamāpajjitvā vuṭṭhāya catuṃbbidhaṃ pubbakiccaṃ karoti,

nānābaddhaavikopanaṃ saṅghapatimānanaṃ satthu pakko sanaṃ addhānaparicchedanti, [PTS

Page 706] [\q 706/] tattha " nānābaddhaavikopana"nti yaṃ iminā bhikkhunā saddhiṃ

ekābaddhaṃ na hoti. Nānābaddhaṃ hutvā ṭhitaṃ pattacīvaraṃ vā mañcapīṭhaṃ vā

nivāsagehaṃ vā aññaṃ vā pana kiñci parikkhārajātaṃ, taṃ yathā na vikuppati, aggi udaka

vāta cora undurā dīnaṃ vasena na vinassati. Evaṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Tatrīdaṃ adhiṭṭhāna

vidhānaṃ: "idañca idañca imasmiṃ sattāhabbhantare mā agginā jhāyatu, mā udake na

vuyhatu, mā vātena viddhaṃsatu, mā corehi harīyatu, mā undurādihi khajjatu"ti, evaṃ

adhiṭṭhite taṃ sattāhaṃtassa na koci parissayo hoti, anadhiṭṭhahato pana aggiādīhi vinassati

mahānāgattherassa viya, thero kira mātuupāsikāya gāmaṃ piṇḍāya pāvisi, upāsikā yāguṃ

datvā āsanasālāya nisīdāposi, thero nirodaṃ sāpajjatvā nisīdi, tasmiṃ nisinne āsanasālā

agginā gahitā, sesahikkhū attano attano nisinnānaṃ gahetvā palāyiṃsu, gāmavāsikā

santipatitvā theraṃ disvā alasasamaṇo alasasamaṇoti āhaṃsu, aggi tiṇaveṇukaṭṭhāni

jhāpetvā theraṃ parikkhipitvā aṭṭhāsi, manussā ghaṭehiudakaṃ āharitvā namassamānā

aṭṭhaṃsu, tero pariccinnakālavasena vuṭṭhāya te disvā pākaṭomhi jātoti vehāsaṃ uppatitvā

piyaṅgudīpaṃ agamāsi, idaṃ nānābaddhaavikopanaṃ nāma. Yaṃ pana ekābaddhaṃ hoti

nivāsanapāpuraṇaṃ vā nisinnāsanaṃ vā tattha visuṃ adhiṭṭhānakiccaṃ natthi,

samāpattivaseneva taṃ rakkhati āyasmato sañjivassaviya, vuttampi cetaṃ "āyasmato

sañjivassa samādhivipphārā iddhi, āyasmatosāri

[SL Page 531] [\x 531/]

Puttassa samādhivipphārā iddi"ti. [A] "saṅghapatimānana"nti saṅghassa patimānanaṃ

udikkhanaṃ, yāva eso bhikkhu āgacchati tāva saṅghakammassa akaraṇanti attho. Ettha ca

na patimānanaṃetassa pubba kiccaṃ. Patimānanāvajjanaṃ pana pubbakiccaṃ, tasmā evaṃ

āvajji tabbaṃ: "sace mayi sattāhaṃ nirodaṃ samāpajjitvā nisinno saṅgho ñattikammādisu

kiñcideva kammaṃ kattukāmo hoti, yāva maṃ koci bhikkhu āgantvā na pakkosati [PTS Page

707] [\q 707/] tāvadeva vuṭṭhahissāmī"ti, evaṃ katvā samāpanno hi tasmiṃ samaye

vuṭṭhāti yeva, yo pana evaṃ na karoti, saṅgho ca sannipatitvā taṃ apassanto asuko

bhikkhukuhinti? Nirodhaṃ samāpannoti vutte saṅgho kadvi bhikkhuṃ peseti gaccha na

saṅghassa vacanena pakkosāhīti athassa tena bhikkhunā savaṇūpacāre ṭhatvā saṅgho taṃ

āvuso patimānetīti vuttamatteva vuṭṭhānaṃ hoti. Evaṃ garukā hi saṃghassa āṇānāma,

tasmā taṃ āvajjitvā yathā sayameva vuṭṭhāti, evaṃ samāpajji tabbaṃ, " satthu pakkosana"nti

idhāpi satthu pakkosanāvajjanameva imassa kiccaṃ, tasmā tampi evaṃ āvajjitabbaṃ: sace

mayi sattāhaṃ nirodhaṃ samāpajjitvā nisinne satthā otiṇṇe vatthusmiṃ sikkhā padaṃ vā

paññapeti, tathārūpāya vā aṭṭhuppattiyā dhammaṃ deseti, yāva maṃ koci āgantvā na

pakkosati tāvadeva vuṭṭhahissāmīti, evaṃ katvā nisinno hi tasmiṃ samaye vuṭṭhāti yeva, yo

pana evaṃ na kāroti, sattha ca saṅghe sannipatite taṃ apassanto asuko bhukkhu kuhinti

nirodhaṃ samāpannoti vutte kañci bikkhuṃ peseti gaccha naṃ mama vacānena pakkosāti,

athassa tena bhikkhunā savaṇū pacāre ṭhatvā satthā āyasmantaṃ āmantetīti vuttamatteva

vuṭṭhānaṃ hoti. Evaṃ garukaṃ hi satthu pakkosanaṃ. Tasmā taṃ āvajjitvā yathā sayameva

vuṭṭhāti. Evaṃ samāpajjitabbaṃ. "Addhāna paricchedo"ti jīvitaddhānassa paricchedo, iminā

hi bikkhunā addhāna paricchede sukusalena bhavitabbaṃ. Attano āyusaṅkhārā sattāhaṃ

pavattissanti nappavattissantīti āvajjitvāva samāpajji tabbaṃ, sace hi sattāhabbhantare

nirujjhanakeāyusaṅkhāre anāvajjitvāva samāpajjati nāssa nirodhasamāpatti maraṇaṃ

paṭibāhituṃ sakkoti, anto nirodhe maraṇassa natthitāya antarāva samāpattito vuṭṭhāti,

tasmā etaṃ āvajjitvāva samāpatajjitabbaṃ, avasesaṃ hi anāvajjitumpi vaṭṭati, badaṃ pana

āvajjitabbaṃmevāti vuttaṃ. So evaṃ ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjati, athekaṃ ñce vā cittavāre

atikkamitvā acittako hoti, nirodhaṃ phusati, kasmā panassa ñcinnaṃ cittānaṃ upari cittāni

nappavattantīti?

[A.] Paṭṭhānapāḷi - iddhikathā

[SL Page 532] [\x 532/]

Nirodhassa payogattā, idaṃ hi imassa bhikkhuno dve samathavipassa nādhamme [PTS Page

708] [\q 708/] yuganavdhe katvā aṭṭhasamāpattiārohanaṃ anupubbanirodhassa payogo,

na nevasaññā nāsaññāyatanasamāpattiyāti nirodhassa payogattā ñcinnaṃ cittānaṃ upari

nappavattanti, yo pana bhikkhu ākiñcaññāyatanato vuṭṭhāya idaṃ pubbakiccaṃ akatvā

nevasaññā nāsaññāyatanaṃ samāpajjati, so parako acittako bhavituṃ na sakkoti,

paṭinivattitvā puna ākiñcaññāyatanane yeva patiṭṭhāti. Maggaṃ agatapubbapurisūpamā

cettha vattabbā, eko kira puriso ekaṃ maggaṃ agatapubbo antarā udakakandaraṃ vā

gambhīraṃ udakacikkhallaṃ atikkavitvā ṭhapitaṃ caṇḍātapasantattaṃ pāsāṇaṃ vā āgamma

nivāsana pāpuraṇaṃ asaṇṭhapetvāva kandaraṃ orūḷho parikkhāratemanabhayena punadeva

tīre patiṭṭhāti, pāsāṇaṃ akkamitvāpi santattapādo punadeva orabhāge patiṭṭhāti, tattha

yathā so puriso asanṭhapitanivāsanapāpuraṇattā kandaraṃ otinṇamattova tattapāsāṇaṃ

akkantamatto eva ca paṭini vattitvā orato patiṭṭhāti, evaṃ yogāvacaropi pubbakiccassa

akatattā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannamattova paṭinivattitvā ākiñcaññāyatane

patiṭṭhāti. Yathā pana pubbepi taṃ maggaṃ gatapubbapuriso taṃ ṭhānaṃ āgamma ekaṃ

sāṭakaṃ daḷhaṃ nivāsetvā aparaṃ haṭhthena gahetvā kandaraṃ uttaritvā tattapāsānaṃ vā

akkantamattavema karitvā parato gacchati, evamevaṃ katapubba kicco bhikkhu

nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjitvāva parato acittako hutvā nirodaṃ phūsitvā viharati;

" kathaṃ ṭhānaṃ"ti evaṃ samāpannāya panassā kālaparicchedavasenaceva antarā āyukkhaya

saṅghapatimānana satthupakkosanābhāvena ca ṭhānaṃ hoti, "kathaṃ vuṭṭhānaṃ"ti

anāgāmissa anāgāmiphaluppattiyā arahato arahatta phaluppattiyātiyāti evaṃdvedhā

vuṭṭhānaṃ hoti, "vuṭṭhitassa kinninnaṃ cittaṃ hotī"ti nibbāṇaninnaṃ, vuttaṃ hetaṃ:

saññāvedayita nirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho āvuso visākha bhikkhuno vivekaninnaṃ

cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ vivekapabbhāranti[a PTS Page 709 [\q 709/] "] matassa ca

samāpannassa ca ko visoso"ti ayampi attho sutte vutto yeva, yathāha: yvāyaṃ āvuso mato

kālakato, tassa kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, vacīsaṅkhārā niruddhā

paṭippassaddhā, cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, āyu parikkhino, usmā vūpasantā,

indriyāni pari bhinnāni, yvāyaṃ bikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno, tassapi

kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, citta

saṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā, āyu aparikkhīno, usmā avupasantā indriyāni

aparibhinnānīti;[b]nirodhasamāpatti saṅkhatā asaṅkhatāti

[A.] Majjhimanikāya - cūlavedalla [b] majjhimanikāya - mahāvedalla

[SL Page 533] [\x 533/]

Ādipicchāyaṃ pana saṅkhatātipi asaṅkhatātipi lokiyātipi lokuttarātipi na vattabbā, kasmā?

Sabhāvato natthitāya, yasmā pana sā samāpajjantassa vasona samāpannā nāma hoti, tasmā

nipphannāti vattuṃ vaṭṭati, no anipphannā.

Itisantaṃ samāpattiṃ imaṃ ariyasevitaṃ,

Diṭṭheva dhamme nibbāṇa miti saṅkhaṃ upāgataṃ

Bhāvetvā ariyaṃ paññaṃ samāpajjanti paṇḍitā.

Yasmā tasmā imissāpi samāpattisamatthatā,

Ariyamaggesu paññāya ānisaṃsoti vuccatīti.

"Āhuṇeyyabhāvādisiddhi"ti na kevalaṃ ca nirodhasamāpattiyā samāpajjanasamatthatāva,

ayaṃpana āhuṇeyyabhāvādisiddhipi imissā lokuttarapaññābāvanāya ānisaṃsoti veditabbo.

Avisese nahi catubbidhāyapi etissā bhāvitattā bāvitapañño puggalo sadevakassa lokassa

āhuṇeyyo hoti pāhuṇeyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa,

visesato panettha paṭhamamaggapaññaṃ tāva bhāvetvā mandāya vipassanāya āgato

mudindriyopi sattakkhattuparamo nāma hoti, satta sugatibhave saṃsaritvā dukkhassantaṃ

karoti, majjhimāya vipassanāya āgato majjhimindriyo kolaṃkolo nāma hoti, dve vā tīṇi vā

kulāni sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti, tikkhāya vipassanāya āgato

tikkhindriyo ekabīji nāma hoti, ekaṃ yeva [PTS Page 710] [\q 710/] mānusakaṃ bhavaṃ

nibbattitvā dukkhassantaṃ karoti. Dutiyamagga paññaṃ bhāvetvā sakadāgāmī nāma hoti,

sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti, tatiyamaggapaññaṃ bhāvetvā anāgāmī

nāma hoti, so indriyavemattatāvasena antarā parinibbāyī upahavva parinibbāyi

asaṅkhāraparinibbāyi sasaṅkhāraparinibbāyī uddhaṃsoto akaṇiṭṭhagāmīti pañcadhā idha

vihāya niṭṭho hoti. Tattha " antarāparinibbāyī"ti yattha katthaci suddhāvāsabhave uppajjitvā

āyucemajjhaṃ appatvāva parinibbāyati, "upahaccaparinibbāyī"ti āyuvemajjhaṃ atikkamitvā

parinibbāyati, " asaṅkhāraparinibbāyī"ti asaṅkhārena appayogena uparimaggaṃ nibbatteti,

"sasaṅkhāraparinibbāyī"ti sasaṅkhārena sappayogena uparimaggaṃ nibbatteti, "uddhaṃsoto

akaṇiṭṭhagāmī"ti yatthuppanno tato uddhaṃ yāva akaniṭṭhabhavā āruyha tattha

parinibbāyati, catutthamaggapaññaṃ bhāvetvā koci saddhāvimutto hoti, koci paññāvimutto

hoti, koci ubhatobhāgavimutto hoti, koci paññāvimutto hoti, koci ubhatobhāgavimutto hoti,

koci tevijjo, koci chaḷabhiñño, koci paṭisambhidāppabhedappatto mahākhīṇā

[SL Page 534] [\x 534/]

Savo, yaṃ sandhāya vuttaṃ: - maggakkhaṇe panesa taṃ jaṭaṃ vijaṭeti nāma, phalakkhaṇe

vijaṭitajaṭo sadevakassa lokassa aggadakkhiṇeyo hotīti.

Evaṃ anekānisaṃsā ariyapaññāya bhāvanā,

Yasmā tasmā kareyyātha ratiṃ tattha vicakkhaṇo.

Ettāvatā ca: -

"Sile patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññaṃ ca bhāvayaṃ,

Ātāpi nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti

Imissā gāthāya sīlasamādhipaññāmukhena desite visuddhimagge sānisaṃsā paññābhāvanā

paridīpitā hotīti.

Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge

Paññābhāvanādhikāre

Paññābhāvanānisaṃsa niddeso nāma

Tevīsatimo paricchedo. [PTS Page 711] [\q 711/]

(Nigamanaṃ. )

Ettāvatā ca: -

"Sile patiṭṭhāya naro sapañño cittaṃ paññaṃ ca bhāvayaṃ,

Ātāpi nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭaṃ"ti

Imaṃ gāthaṃ nikkhipitvā yadavocumha: -

Imisasā dāni gāthāya kathitāya mahesinā,

Vanṇayanto yathābhūtaṃ atthaṃ sīlādibhedanaṃ,

Sudullabhaṃ labhitvāna pabbajja jinasāsane,

Sīlādisaṅgahaṃ khemaṃ ujuṃ maggaṃ vusuddhiyaṃ.

Yathābhūtaṃ ajānantā suddhikāmāpi ye idha,

Visuddhiṃ nādhigacchanti vāyamantāpi yogino.

Tesaṃ pāmojjakaraṇaṃ suvisuddhavinicchayaṃ,

Mahāvihāravāsīnaṃ desanānayanissitaṃ.

Visuddhimaggaṃ bhāsissaṃ taṃ me sakkacca bhāsato,

Visuddhikāmā sabbepi nisāmayatha sādhavoti.

[SL Page 535] [\x 535/]

Svāyaṃ bhāsito hoti. Tattha ca: -

Tesaṃ sīlādibhedānaṃ atthānaṃ yo vinicchayo, pañcannampi nikāyānaṃ vutto

aṭṭhakathānaye,

Samāharitvā taṃ sabbaṃ yebhuyyena vinicchayo, sabbasaṅkaradosehi mutto yasmā pakāsito.

Tasmā visuddhikāmehi suddhapaññehi yogihi,

Visuddhimagge etasmiṃ karaṇīyeva ādaroti.

Vibhajjavādiseṭṭhānaṃ theriyānaṃ yasassinaṃ, mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsajassa vibhāvino,

Bhadantasaṅghapālassa sucisallekhavuttino, vinayācārayuttassa yuttassa paṭipattiyaṃ. [PTS

Page 712] [\q 712/]

Khantisoraccamettādi guṇabhusitacetaso,

Ajjhesanaṃ gahetvāva karontena imaṃ mayā,

Saddhammaṭṭhitikāmena yo patto puññasañcayo,

Tassa tejena sabbepi sukhamedhentu pāṇino.

Visuddhimaggo eso ca antarāyaṃ vinā idha,

Niṭṭhito aṭṭhapaññāsa bhāṇavārāya pāḷiyā.

Yathā tatheva lokassa sabbe kalyāṇanissitā, anantarāyā sijjhantu sīghasīghaṃ manerathāti.

Paramavisuddhasaddhābuddhi viriyapatimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādi

guṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahana jjhogāhaṇasamatthena

paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattibhede sāṭṭhakathe satthusāsane

appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampatti janita sukhaviniggata

madhurodāra vacānalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā

chaḷabhiññā paṭisambhidādibhedaguṇapatimaṇḍite uttarīmanussadhamme

appaṭihatabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ

vaṃsālaṅkārabhutena vupulavisuddhabuddhinā "buddhaghoso"ti garūhi

gahitanāmadheyyena therena moraṇḍaceṭakavatthabbena kato visuddhimaggo nāma.

[SL Page 536] [\x 536/]

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ lokanittharaṇesinaṃ

Dassento kulaputtānaṃ nayaṃ sīlavisuddhiyā,

Yāva buddhoti nāmampi suddhacittassa tādino

Lokamhi lokajeṭṭhassa pavattati mahesinoti. [PTS Page 713] [\q 713/]

Yaṃ siddhaṃ iminā puññaṃ yaṃ vaññaṃ pasutaṃ mayā,

Etena puññakammena dutiye attasambhave;

Tāvatiṃse pamodento sīlācāraguṇe rato,

Alaggo pañcakāmesu patvāna paṭhamaṃ phalaṃ;

Antime attabhāvamhi metteyyaṃ munipuṅgavaṃ,

Lokaggapuggalaṃ nāthaṃ sabbasattahite rataṃ;

Disvāna tassa dhirassa sutvā saddhammadesanaṃ,

Adhigaṇtvā phalaṃ aggaṃ sobheyyaṃ jinasāsananti.

Visuddhimaggo niṭṭhito.


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Visuddhimagga. Visuddhimagga. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D250-0