Bhagavadgītā

Header

Data entry:

Date of this version: 2025-05-07

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.





Bhagavadgita


Revisions:

  • 2025-02-07: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-02-24: metadata structuring
  • 2025-05-07: Added several metadata fields.

Text

atha śrīmadbhagavadgītā

I. atha prathamo adhyāyaḥ (arjunaviṣādayogaḥ)

dhṛtarāṣṭra uvāca

dharmakṣetre kurukṣetre samavetā yuyutsavaḥ

māmakāḥ pāṇḍavāś caiva kim akurvata sañjaya 1.1

sañjaya uvāca

dṛṣṭvā tu pāṇḍavānīkaṃ vyūḍhaṃ duryodhanas tadā

ācāryam upasaṅgamya rājā vacanam abravīt 1.2

paśyaitāṃ pāṇḍuputrāṇām ācārya mahatīṃ camūm

vyūḍhāṃ drupadaputreṇa tava śiṣyeṇa dhīmatā 1.3

atra śūrā maheṣvāsā bhīmārjunasamā yudhi

yuyudhāno virāṭaśca drupadaś ca mahārathaḥ 1.4

dhṛṣṭaketuś cekitānaḥ kāśirājaś ca vīryavān

purujit kuntibhojaś ca śaibyaś ca narapuṅgavaḥ 1.5

yudhāmanyuś ca vikrānta uttamaujāś ca vīryavān

saubhadro draupadeyāś ca sarva eva mahārathāḥ 1.6

asmākaṃ tu viśiṣṭā ye tān nibodha dvijottama

nāyakā mama sainyasya saṃjñārthaṃ tān bravīmi te

1.7

bhavān bhīṣmaś ca karṇaś ca kṛpaś ca samitiñjayaḥ

aśvatthāmā vikarṇaś ca saumadattis tathaiva ca 1.8

anye ca bahavaḥ śūrā madarthe tyaktajīvitāḥ

nānāśastrapraharaṇāḥ sarve yuddhaviśāradāḥ 1.9

aparyāptaṃ tad asmākaṃ balaṃ bhīṣmābhirakṣitam

paryāptaṃ tvidam eteṣāṃ balaṃ bhīmābhirakṣitam

1.10

ayaneṣu ca sarveṣu yathābhāgam avasthitāḥ

bhīṣmam evābhirakṣantu bhavantaḥ sarva eva hi 1.11

tasya sañjanayan harṣaṃ kuruvṛddhaḥ pitāmahaḥ

siṃhanādaṃ vinadyocchaiḥ śaṅkhaṃ dadhmau

pratāpavān 1.12

tataḥ śaṅkhāś ca bheryaś ca paṇavānakagomukhāḥ

sahasaivābhyahanyanta sa śabdas tumulobhavat 1.13

tataḥ śvetair hayair yukte mahati syandane sthitau

mādhavaḥ pāṇḍavaś caiva divyau śaṅkhau

pradaghmatuḥ 1.14

pāñcajanyaṃ hṛṣīkeśo devadattaṃ dhanañjayaḥ

pauṇḍraṃ dadhmau mahāśaṅkhaṃ bhīmakarmā

vṛkodaraḥ 1.15

anañtavijayaṃ rājā kuntīputro yudhiṣṭhiraḥ

nakulaḥ sahadevaś ca sughoṣamaṇipuṣpakau 1.16

kāśyaś ca parameṣvāsaḥ śikhaṇḍī ca mahārathaḥ

dhṛṣṭadyumno virāṭaś ca sātyakiś cāparājitaḥ 1.17

drupado draupadeyāś ca sarvaśaḥ pṛthivīpate

saubhadraś ca mahābāhuḥ śaṅkhān dadhmuḥ

pṛthakpṛthak 1.18

sa ghoṣo dhārtarāṣṭrāṇāṃ hṛdayāni vyadārayat

nabhaś ca pṛthivīṃ caiva tumulobhyanunādayan 1.19

atha vyavasthitān dṛṣṭvā dhārtarāṣṭrān.h kapidhvajaḥ

pravṛtte śastrasaṃpāte dhanur udyamya pāṇḍavaḥ

1.20

hṛṣīkeśaṃ tadā vākyam idam āha mahīpate

senayor ubhayor madhye rathaṃ sthāpaya mecyuta

1.21

yāvad etān nirikṣehaṃ yoddhukāmān avasthitān

kair mayā saha yoddhavyam asmin raṇasamudyame

1.22

yotsyamānān avekṣehaṃ ya etetra samāgatāḥ

dhārtarāṣṭrasya durbuddher yuddhe priyacikīrṣavaḥ

1.23

evam ukto hṛṣīkeśo guḍākeśena bhārata

senayor ubhayor madhye sthāpayitvā rathottamam

1.24

bhīṣmadroṇapramukhataḥ sarveṣāṃ ca mahīkṣitām

uvāca pārtha paśyaitān samavetān kurūn iti 1.25

tatrāpaśyat sthitān pārthaḥ pitṛn atha pitāmahān

ācāryān mātulān bhrātṛn putrān pautrān sakhīṃs

tathā 1.26

śvaśurān suhṛdaś caiva senayor ubhayor api

tān samīkṣya sa kaunteyaḥ sarvān bandhūn avasthitān

1.27

kṛpayā parayāviṣṭo viṣīdann idamabravīt

dṛṣṭvemaṃ svajanaṃ kṛṣṇa yuyutsuṃ samupasthitam

1.28

sīdanti mama gātrāṇi mukhañ ca pariśuṣyati

vepathuś ca śarīre me romaharṣaś ca jāyate 1.29

gāṇḍīvaṃ straṃsate hastāt tvak caiva paridahyate

na ca śaknomy avasthātuṃ bhramatīva ca me manaḥ

1.30

nimittāni ca paśyāmi viparītāni keśava

na ca śreyonupaśyāmi hatvā svajanam āhave 1.31

na kāṅkṣe vijayaṃ kṛṣṇa na ca rājyaṃ sukhāni ca

kiṃ no rājyena govinda kiṃ bhogair jīvitena vā 1.32

yeṣām arthe kāṅkṣitaṃ no rājyaṃ bhogāḥ sukhāni ca

ta imevasthitā yuddhe prāṇāṃs tyaktvā dhanāni ca

1.33

ācāryāḥ pitaraḥ putrās tathaiva ca pitāmahāḥ

mātulāḥ śvaśurāḥ pautrāḥ śyālāḥ sambandhinas tathā

1.34

etān na hantum icchhāmi ghnatopi madhusūdana

api trailokyarājyasya hetoḥ kiṃ nu mahīkṛte 1.35

nihatya dhārtarāṣṭrān naḥ kā prītiḥ syājanārdana

pāpam evāśrayed asmān hatvaitān ātatāyinaḥ 1.36

tasmān nārhā vayaṃ hantuṃ dhārtarāṣṭrān

svabāndhavān

svajanaṃ hi kathaṃ hatvā sukhinaḥ syāma mādhava

1.37

yadyapyete na paśyanti lobhopahatacetasaḥ

kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ mitradrohe ca pātakam 1.38

kathaṃ na jñeyam asmābhiḥ pāpād asmān nivartitum

kulakṣayakṛtaṃ doṣaṃ prapaśyadbhir janārdana 1.39

kulakṣaye praṇaśyanti kuladharmāḥ sanātanāḥ

dharme naṣṭe kulaṃ kṛtsnam adharmobhibhavaty uta

1.40

adharmābhibhavāt kṛṣṇa praduṣyanti kulastriyaḥ

strīṣu duṣṭāsu vārṣṇeya jāyate varṇasaṅkaraḥ 1.41

saṅkaro narakāyaiva kulaghnānāṃ kulasya ca

patanti pitaro hy eṣāṃ luptapiṇḍodakakriyāḥ 1.42

doṣair etaiḥ kulaghnānāṃ varṇasaṅkarakārakaiḥ

utsādyante jātidharmāḥ kuladharmāś ca śāśvatāḥ 1.43

utsannakuladharmāṇāṃ manuṣyāṇāṃ janārdana

narake niyataṃ vāso bhavatīty anuśuśruma 1.44

aho bata mahat pāpaṃ kartuṃ vyavasitā vayam

yad rājyasukhalobhena hantuṃ svajanam udyatāḥ 1.45

yadi mām apratīkāram aśastraṃ śastrapāṇayaḥ

dhārtarāṣṭrā raṇe hanyus tan me kṣemataraṃ bhavet

1.46

evam uktvārjunaḥ saṅkhye rathopastha upāviśat

visṛjya saśaraṃ cāpaṃ śokasaṃvignamānasaḥ 1.47

II. atha dvitīyodhyāyaḥ. (sāṅkhyayogaḥ)

sañjaya uvāca

taṃ tathā kṛpayāviṣṭam aśrupūrṇākulekṣaṇam

viṣīdantam idaṃ vākyam uvāca madhusūdanaḥ 2.1

śrībhagavān uvāca

kutas tvā kaśmalam idaṃ viṣame samupasthitam

anāryajuṣṭam asvargyam akīrtikaram arjuna 2.2

klaibyaṃ mā sma gamaḥ pārtha naitat tvayy

upapadyate

kṣudraṃ hṛdayadaurbalyaṃ tyaktvottiṣṭha paraṃtapa

2.3

arjuna uvāca

kathaṃ bhīṣmam ahaṃ sāṅkhye droṇaṃ ca

madhusūdana

iṣubhiḥ pratiyotsyāmi pūjārhāv arisūdana 2.4

gurūn ahatvā hi mahānubhāvān

śreyo bhoktuṃ bhaikṣyam apīha loke

hatvārthakāmāṃstu gurunihaiva

bhuñjjīya bhogān rudhirapradigdhān 2.5

na caitad vidmaḥ kataran no garīyo

yad vā jayema yadi vā no jayeyuḥ

yān eva hatvā na jijīviṣāmas

tevasthitāḥ pramukhe dhārtarāṣṭrāḥ 2.6

kārpaṇyadoṣopahatasvabhāvaḥ

pṛcchāmi tvāṃ dharmasaṃmūḍhacetāḥ

yac chreyaḥ syān niścitaṃ brūhi tan me

śiṣyastehaṃ śādhi māṃ tvāṃ prapannam 2.7

na hi prapaśyāmi mamāpanudyād

yac chokam ucchoṣaṇam indriyāṇām

avāpya bhūmāv asapatnam ṛddhaṃ

rājyaṃ surāṇām api cādhipatyam 2.8

sañjaya uvāca

evam uktvā hṛṣīkeśaṃ guḍākeśaḥ paraṃtapaḥ

na yotsya iti govindam uktvā tūṣṇīṃ babhūva ha 2.9

tam uvāca hṛṣīkeśaḥ prahasann iva bhārata

senayor ubhayor madhye viṣīdantam idaṃ vacaḥ 2.10

śrībhagavān uvāca

aśocyān anvaśocas tvaṃ prajñāvādāṃś ca bhāṣase

gatāsūn agatāsūṃś ca nānuśocanti paṇḍitāḥ 2.11

natv evāhaṃ jātu nāsaṃ na tvaṃ neme janādhipāḥ

na caiva na bhaviṣyāmaḥ sarve vayam ataḥ param

2.12

dehinosmin yathā dehe kaumāraṃ yauvanaṃ jarā

tathā dehāntaraprāptir dhīras tatra na muhyati 2.13

mātrāsparśās tu kaunteya śītoṣṇasukhaduḥkhadāḥ

āgamāpāyinonityās tāṃs titikṣasva bhārata 2.14

yaṃ hi na vyathayanty ete puruṣaṃ puruṣarṣabha

samaduḥkhasukhaṃ dhīraṃ somṛtatvāya kalpate 2.15

nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ

ubhayor api dṛṣṭo.antas tv anayos tattvadarśibhiḥ 2.16

avināśi tu tad viddhi yena sarvam idaṃ tatam

vināśam avyayasyāsya na kaścit kartum arhati 2.17

antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ

anāśinoprameyasya tasmād yudhyasva bhārata 2.18

ya enaṃ vetti hantāraṃ yaś cainaṃ manyate hatam

ubhau tau na vijānīto nāyaṃ hanti na hanyate 2.19

na jāyate mriyate vā kadācin

nāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ

ajo nityaḥ śāśvatoyaṃ purāṇo

na hanyate hanyamāne śarīre 2.20

vedāvināśinaṃ nityaṃ ya enam ajam avyayam

kathaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam

2.21

vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya

navāni gṛhṇāti naroparāṇi

tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇāni

anyāni saṃyāti navāni dehī 2.20

nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvakaḥ

na cainaṃ kledayanty āpo na śoṣayati mārutaḥ 2.23

acchedyoyam adāhyoyam akledyośoṣya eva ca

nityaḥ sarvagataḥ sthāṇur acaloyaṃ sanātanaḥ 2.24

avyaktoyam acintyoyam avikaryoyam ucyate

tasmād evaṃ viditvainaṃ nānuśocitum arhasi 2.25

atha cainaṃ nityajātaṃ nityaṃ vā manyase mṛtam

tathāpi tvaṃ mahābāho naivaṃ śocitum arhasi 2.26

jātasya hi dhruvo mṛtyur dhruvaṃ janma mṛtasya ca

tasmād aparihāryerthe na tvaṃ śocitum arhasi 2.27

avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata

avyaktanidhanāny eva tatra kā paridevanā 2.28

āścaryavat paśyati kaścid enam

āścaryavad vadati tathaiva cānyaḥ

āścaryavac cainam anyaḥ śṛṇoti

śrutvāpy enaṃ veda na caiva kaścit 2.29

dehī nityam avadhyoyaṃ dehe sarvasya bhārata

tasmāt sarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śocitum arhasi 2.30

svadharmam api cāvekṣya na vikampitum arhasi

dharmyād dhi yuddhāc chreyonyat kṣatriyasya na

vidyate 2.31

yadṛcchayā copapannaṃ svargadvāram apāvṛtam

sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhante yuddham īdṛśam

2.32

atha cet tvam imaṃ dhārmyaṃ saṅgrāmaṃ na

kariṣyasi

tataḥ svadharmaṃ kīrtiṃ ca hitvā pāpam avāpsyasi

2.33

akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti tevyayām

saṃbhāvitasya cākīrtir maraṇād atiricyate 2.34

bhayād raṇād uparataṃ maṃsyante tvāṃ mahārathāḥ

yeṣāṃ ca tvaṃ bahumato bhūtvā yāsyasi lāghavam

2.35

avācyavādāṃś ca bahūn vadiṣyanti tavāhitāḥ

nindantas tava sāmarthyaṃ tato duḥkhataraṃ nu kim

2.36

hato vā prāpsyasi svargaṃ jitvā vā bhokṣyase mahīm

tasmād uttiṣṭha kaunteya yuddhāya kṛtaniścayaḥ 2.37

sukhaduḥkhe same kṛtvā lābhālābhau jayājayau

tato yuddhāya yujyasva naivaṃ pāpam avāpsyasi 2.38

eṣā tebhihitā sāṅkhye buddhir yoge tv imāṃ śṛṇu

buddhyā yukto yayā pārtha karmabandhaṃ

prahāsyasi 2.39

nehābhikramanāśosti pratyavāyo na vidyate

svalpam apy asya dharmasya trāyate mahato bhayāt

2.40

vyavasāyātmikā buddhir ekeha kurunandana

bahuśākhā hy anantāś ca buddhayovyavasāyinām 2.41

yām imāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadanty avipaścitaḥ

vedavādaratāḥ pārtha nānyad astīti vādinaḥ 2.42

kāmātmānaḥ svargaparā janmakarmaphalapradām

kriyāviśeṣabahulāṃ bhogaiśvaryagatiṃ prati 2.43

bhogaiśvaryaprasaktānāṃ tayāpahṛtacetasām

vyavasāyātmikā buddhiḥ samādhau na vidhīyate 2.44

traiguṇyaviṣayā vedā nistraiguṇyo bhavārjuna

nirdvandvo nityasatvastho niryogakṣema ātmavān 2.45

yāvān artha udapāne sarvataḥ saṃplutodake

tāvān sarveṣu vedeṣu brāhmaṇasya vijānataḥ 2.46

karmaṇy evādhikāras te mā phaleṣu kadācana

mā karmaphalahetur bhūr mā te saṅgostv akarmaṇi

2.47

yogasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanañjaya

siddhyasiddhyoḥ samo bhūtvā samatvaṃ yoga ucyate

2.48

dūreṇa hy avaraṃ karma buddhiyogād dhanañjaya

buddhau śaraṇam anviccha kṛpaṇāḥ phalahetavaḥ 2.49

buddhiyukto jahātīha ubhe sukṛtaduṣkṛte

tasmād yogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam 2.50

karmajaṃ buddhiyuktā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ

janmabandhavinirmuktāḥ padaṃ gacchhanty

anāmayam 2.51

yadā te mohakalilaṃ buddhir vyatitariṣyati

tadā gantāsi nirvedaṃ śrotavyasya śrutasya ca 2.52

śrutivipratipannā te yadā sthāsyati niścalā

samādhāv acalā buddhis tadā yogam avāpsyasi 2.53

arjuna uvāca

sthitaprajñasya kā bhāṣā samādhisthasya keśava

sthitadhīḥ kiṃ prabhāṣeta kim āsīta vrajeta kim 2.54

śrībhagavān uvāca

prajahāti yadā kāmān sarvān pārtha manogatān

ātmany evātmanā tuṣṭaḥ sthitaprajñas tadocyate 2.55

duḥkheṣv anudvignamanāḥ sukheṣu vigataspṛhaḥ

vītarāgabhayakrodhaḥ sthitadhīr munir ucyate 2.56

yaḥ sarvatrānabhisnehas tattatprāpya śubhāśubham

nābhinandati na dveṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā 2.57

yadā saṃharate cāyaṃ kūrmoṅgānīva sarvaśaḥ

indriyāṇīndriyārthebhyas tasya prajñā pratiṣṭhitā 2.58

viṣayā vinivartante nirāhārasya dehinaḥ

rasavarjaṃ rasopy asya paraṃ dṛṣṭvā nivartate 2.59

yatato hy api kaunteya puruṣasya vipaścitaḥ

indriyāṇi pramāthīni haranti prasabhaṃ manaḥ 2.60

tāni sarvāṇi saṃyamya yukta āsīta matparaḥ

vaśe hi yasyendriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā 2.61

dhyāyato viṣayān puṃsaḥ saṅgas teṣūpajāyate

saṅgāt sañjāyate kāmaḥ kāmāt krodhobhijāyate 2.62

krodhād bhavati saṃmohaḥ saṃmohāt

smṛtivibhramaḥ

smṛtibhraṃśād buddhināśo buddhināśāt praṇaśyati

2.63

rāgadveṣavimuktais tu viṣayān indriyaiś caran

ātmavaśyair vidheyātmā prasādam adhigacchati 2.64

prasāde sarvaduḥkhānāṃ hānir asyopajāyate

prasannacetaso hy āśu buddhiḥ paryavatiṣṭhate 2.65

nāsti buddhir ayuktasya na cāyuktasya bhāvanā

na cābhāvayataḥ śāntir aśāntasya kutaḥ sukham 2.66.

indriyāṇāṃ hi caratāṃ yan manonuvidhīyate

tad asya harati prajñāṃ vāyur nāvam ivāmbhasi 2.67

tasmād yasya mahābāho nigṛhītāni sarvaśaḥ

indriyāṇīndriyārthebhyas tasya prajñā pratiṣṭhitā 2.68

yā niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī

yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyato muneḥ 2.69

āpūryamāṇam acalapratiṣṭhaṃ

samudram āpaḥ praviśanti yadvat

tadvat kāmā yaṃ praviśanti sarve

sa śāntim āpnoti na kāmakāmī 2.70

vihāya kāmān yaḥ sarvān pumāṃś carati niḥspṛhaḥ

nirmamo nirahaṃkāraḥ sa śāntim adhigacchhati 2.71

eṣā brāhmī sthitiḥ pārtha naināṃ prāpya vimuhyati

sthitvāsyām antakālepi brahmanirvāṇam ṛcchati 2.72

III. atha tṛtīyodhyāyaḥ. (karmayogaḥ)

arjuna uvāca

jyāyasī cet karmaṇas te matā buddhir janārdana

tat kiṃ karmaṇi ghore māṃ niyojayasi keśava 3.1

vyāmiśreṇeva vākyena buddhiṃ mohayasīva me

tad ekaṃ vada niścitya yena śreyoham āpnuyām 3.2

śrībhagavān uvāca

lokesmin dvividhā niṣṭhā purā proktā mayānagha

jñānayogena sāṅkhyānāṃ karmayogena yoginām 3.3

na karmaṇām anārambhān naiṣkarmyaṃ puruṣośnute

na ca saṃnyasanād eva siddhiṃ samadhigacchati 3.4

na hi kaścit kṣaṇam api jātu tiṣṭhaty akarmakṛt

kāryate hy avaśaḥ karma sarvaḥ prakṛtijair guṇaiḥ 3.5

karmendriyāṇi saṃyamya ya āste manasā smaran

indriyārthān vimūḍhātmā mithyācāraḥ sa ucyate 3.6

yas tv indriyāṇi manasā niyamyārabhaterjuna

karmaindriyaiḥ karmayogam asaktaḥ sa viśiṣyate 3.7

niyataṃ kuru karma tvaṃ karma jyāyo hy akarmaṇaḥ

śarīrayātrāpi ca te na prasidhyed akarmaṇaḥ 3.8

yajñārthāt karmaṇonyatra lokoyaṃ karmabandhanaḥ

tadarthaṃ karma kaunteya muktasaṅgaḥ samācara 3.9

sahayajñāḥ prajāḥ sṛṣṭvā purovāca prajāpatiḥ

anena prasaviṣyadhvam eṣa vostv iṣṭakāmadhuk 3.10

devān bhāvayatānena te devā bhāvayantu vaḥ

parasparaṃ bhāvayantaḥ śreyaḥ param avāpsyatha

3.11

iṣṭān bhogān hi vo devā dāsyante yajñabhāvitāḥ

tair dattān apradāyaibhyo yo bhuṅkte stena eva saḥ

3.12

yajñaśiṣṭāśinaḥ santo mucyante sarvakilbiṣaiḥ

bhuñjate te tv aghaṃ pāpā ye pacanty ātmakāraṇāt

3.13

annād bhavanti bhūtāni parjanyād annasaṃbhavaḥ

yajñād bhavati parjanyo yajñaḥ karmasamudbhavaḥ

3.14

karma brahmodbhavaṃ viddhi

brahmākṣarasamudbhavam

tasmāt sarvagataṃ brahma nityaṃ yajñe pratiṣṭhitam

3.15

evaṃ pravartitaṃ cakraṃ nānuvartayatīha yaḥ

aghāyur indriyārāmo moghaṃ pārtha sa jīvati 3.16

yas tv ātmaratir eva syād ātmatṛptaś ca mānavaḥ

ātmany eva ca saṃtuṣṭas tasya kāryaṃ na vidyate

3.17

naiva tasya kṛtenārtho nākṛteneha kaścana

na cāsya sarvabhūteṣu kaścid arthavyapāśrayaḥ 3.18

tasmād asaktaḥ satataṃ kāryaṃ karma samācara

asakto hy ācaran karma param āpnoti pūruṣaḥ 3.19

karmaṇaiva hi saṃsiddhim āsthitā janakādayaḥ

lokasaṃgraham evāpi saṃpaśyan kartum arhasi 3.20

yadyad ācarati śreṣṭhas tattad evetaro janaḥ

sa yat pramāṇaṃ kurute lokas tad anuvartate 3.21

na me pārthāsti kartavyaṃ triṣu lokeṣu kiṃcana

nānavāptam avāptavyaṃ varta eva ca karmaṇi 3.22

yadi hy ahaṃ na varteyaṃ jātu karmaṇy atandritaḥ

mama vartmānuvartante manuṣyāḥ pārtha sarvaśaḥ

3.23

utsīdeyur ime lokā na kuryāṃ karma ced aham

saṃkarasya ca kartā syām upahanyām imāḥ prajāḥ

3.24

saktāḥ karmaṇy avidvāṃso yathā kurvanti bhārata

kuryād vidvāṃs tathāsaktaś cikīrṣur lokasaṃgraham

3.25

na buddhibhedaṃ janayed ajñānāṃ karmasaṃginām

joṣayet sarvakarmāṇi vidvān yuktaḥ samācaran 3.26

prakṛteḥ kriyamāṇāni guṇaiḥ karmāṇi sarvaśaḥ

ahaṃkāravimūḍhātmā kartāham iti manyate 3.27

tattvavit tu mahābāho guṇakarmavibhāgayoḥ

guṇā guṇeṣu vartanta iti matvā na sajjate 3.28

prakṛter guṇasaṃmūḍhāḥ sajjante guṇakarmasu

tān akṛtsnavido mandān kṛtsnavin na vicālayet 3.29

mayi sarvāṇi karmāṇi saṃnyasyādhyātmacetasā

nirāśīr nirmamo bhūtvā yudhyasva vigatajvaraḥ 3.30

ye me matam idaṃ nityam anutiṣṭhanti mānavāḥ

śraddhāvantonasūyanto mucyante tepi karmabhiḥ 3.31

ye tv etad abhyasūyanto nānutiṣṭhanti me matam

sarvajñānavimūḍhāṃs tān viddhi naṣṭān acetasaḥ 3.32

sadṛśaṃ ceṣṭate svasyāḥ prakṛter jñānavān api

prakṛtiṃ yānti bhūtāni nigrahaḥ kiṃ kariṣyati 3.33

indriyasyendriyasyārthe rāgadveṣau vyavasthitau

tayor na vaśam āgacchhet tau hy asya paripanthinau

3.34

śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmāt svanuṣṭhitāt

svadharme nidhanaṃ śreyaḥ paradharmo bhayāvahaḥ

3.35

arjuna uvāca

atha kena prayuktoyaṃ pāpaṃ carati pūruṣaḥ

anicchann api vārṣṇeya balād iva niyojitaḥ 3.36

śrībhagavān uvāca

kāma eṣa krodha eṣa rajoguṇasamudbhavaḥ

mahāśano mahāpāpmā viddhy enam iha vairiṇam 3.37

dhūmenāvriyate vanhir yathādarśo malena ca

yatholbenāvṛto garbhas tathā tenedam āvṛtam 3.38

āvṛtaṃ jñānam etena jñānino nityavairiṇā

kāmarupeṇa kaunteya duṣpūreṇānalena ca 3.39

indriyāṇi mano buddhir asyādhiṣṭhānam ucyate

etair vimohayaty eṣa jñānam āvṛtya dehinam 3.40

tasmāt tvam indriyāṇy ādau niyamya bharatarṣabha

pāpmānaṃ prajahi hy enaṃ jñānavijñānanāśanam 3.41

indriyāṇi parāṇy āhur indriyebhyaḥ paraṃ manaḥ

manasas tu parā buddhir yo buddheḥ paratas tu saḥ

3.42

evaṃ buddheḥ paraṃ buddhvā saṃstabhyātmānam

ātmanā

jahi śatruṃ mahābāho kāmarūpaṃ durāsadam 3.43

IV. atha caturthodhyāyaḥ.

(jñānakarmasaṃnyāsayogaḥ)

śrībhagavān uvāca

imaṃ vivasvate yogaṃ proktavān aham avyayam

vivasvān manave prāha manur ikṣvākavebravīt 4.1

evaṃ paramparāprāptam imaṃ rājarṣayo viduḥ

sa kāleneha mahatā yogo naṣṭaḥ paraṃtapa 4.2

sa evāyaṃ mayā tedya yogaḥ proktaḥ purātanaḥ

bhaktosi me sakhā ceti rahasyaṃ hy etad uttamam 4.3

arjuna uvāca

aparaṃ bhavato janma paraṃ janma vivasvataḥ

katham etad vijānīyāṃ tvam ādau proktavān iti 4.4

śrībhagavānuvāca

bahūni me vyatītāni janmāni tava cārjuna

tāny ahaṃ veda sarvāṇi na tvaṃ vettha paraṃtapa

4.5

ajopi sann avyayātmā bhūtānām īśvaropi san

prakṛtiṃ svām adhiṣṭhāya saṃbhavāmy ātmamāyayā

4.6

yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata

abhyutthānam adharmasya tadātmānaṃ sṛjāmy aham

4.7

paritrāṇāya sādhūnāṃ vināśāya ca duṣkṛtām

dharmasaṃsthāpanārthāya saṃbhavāmi yuge yuge 4.8

janma karma ca me divyam evaṃ yo vetti tattvataḥ

tyaktvā dehaṃ punarjanma naiti mām eti sorjuna 4.9

vītarāgabhayakrodhā manmayā mām upāśritāḥ

bahavo jñānatapasā pūtā madbhāvam āgatāḥ 4.10

ye yathā māṃ prapadyante tāṃs tathaiva bhajāmy

aham

mama vartmānuvartante manuṣyāḥ pārtha sarvaśaḥ

4.11

kāṃkṣantaḥ karmaṇāṃ siddhiṃ yajanta iha devatāḥ

kṣipraṃ hi mānuṣe loke siddhir bhavati karmajā 4.12

cāturvarṇyaṃ mayā sṛṣṭaṃ guṇakarmavibhāgaśaḥ

tasya kartāram api māṃ viddhy akartāram avyayam

4.13

na māṃ karmāṇi limpanti na me karmaphale spṛhā

iti māṃ yobhijānāti karmabhir na sa badhyate 4.14

evaṃ jñātvā kṛtaṃ karma pūrvair api mumukṣubhiḥ

kuru karmaiva tasmāt tvaṃ pūrvaiḥ pūrvataraṃ

kṛtam 4.15

kiṃ karma kimakarmeti kavayopy atra mohitāḥ

tat te karma pravakṣyāmi yaj jñātvā mokṣyaseśubhāt

4.16

karmaṇo hy api boddhavyaṃ boddhavyaṃ ca

vikarmaṇaḥ

akarmaṇaś ca boddhavyaṃ gahanā karmaṇo gatiḥ 4.17

karmaṇy akarma yaḥ paśyed akarmaṇi ca karma yaḥ

sa buddhimān manuṣyeṣu sa yuktaḥ kṛtsnakarmakṛt

4.18

yasya sarve samārambhāḥ kāmasaṃkalpavarjitāḥ

jñānāgnidagdhakarmāṇaṃ tam āhuḥ paṇḍitaṃ budhāḥ

4.19

tyaktvā karmaphalāsaṅgaṃ nityatṛpto nirāśrayaḥ

karmaṇy abhipravṛttopi naiva kiṃcit karoti saḥ 4.20

nirāśīr yatacittātmā tyaktasarvaparigrahaḥ

śārīraṃ kevalaṃ karma kurvan nāpnoti kilbiṣam 4.21

yadṛcchālābhasaṃtuṣṭo dvandvātīto vimatsaraḥ

samaḥ siddhāv asiddhau ca kṛtvāpi na nibadhyate 4.22

gatasaṅgasya muktasya jñānāvasthitacetasaḥ

yajñāyācarataḥ karma samagraṃ pravilīyate 4.23

brahmārpaṇaṃ brahma havir brahmāgnau brahmaṇā

hutam

brahmaiva tena gantavyaṃ brahmakarmasamādhinā

4.24

daivam evāpare yajñaṃ yoginaḥ paryupāsate

brahmāgnāv apare yajñaṃ yajñenaivopajuvhati 4.25

śrotrādīnīndriyāṇy anye saṃyamāgniṣu juvhati

śabdādīn viṣayān anya indriyāgniṣu juvhati 4.26

sarvāṇīndriyakarmāṇi prāṇakarmāṇi cāpare

ātmasaṃyamayogāgnau juvhati jñānadīpite 4.27

dravyayajñās tapoyajñā yogayajñās tathāpare

svādhyāyajñānayajñāś ca yatayaḥ saṃśitavratāḥ 4.28

apāne juvhati prāṇaṃ prāṇepānaṃ tathāpare

prāṇāpānagatī ruddhvā prāṇāyāmaparāyaṇāḥ 4.29

apare niyatāhārāḥ prāṇān prāṇeṣu juvhati

sarvepy ete yajñavido yajñakṣapitakalmaṣāḥ 4.30

yajñaśiṣṭāmṛtabhujo yānti brahma sanātanam

nāyaṃ lokosty ayajñasya kutonyaḥ kurusattama 4.31

evaṃ bahuvidhā yajñā vitatā brahmaṇo mukhe

karmajān viddhi tān sarvān evaṃ jñātvā vimokṣyase

4.32

śreyān dravyamayād yajñāj jñānayajñaḥ paraṃtapa

sarvaṃ karmākhilaṃ pārtha jñāne parisamāpyate 4.33

tad viddhi praṇipātena paripraśnena sevayā

upadekṣyanti te jñānaṃ jñāninas tattvadarśinaḥ 4.34

yaj jñātvā na punar moham evaṃ yāsyasi pāṇḍava

yena bhūtāny aśeṣeṇa drakṣyasy ātmany atho mayi

4.35

api ced asi pāpebhyaḥ sarvebhyaḥ pāpakṛttamaḥ

sarvaṃ jñānaplavenaiva vṛjinaṃ saṃtariṣyasi 4.36

yathaidhāṃsi samiddhognir bhasmasāt kuruterjuna

jñānāgniḥ sarvakarmāṇi bhasmasāt kurute tathā 4.37

na hi jñānena sadṛśaṃ pavitram iha vidyate

tat svayaṃ yogasaṃsiddhaḥ kālenātmani vindati 4.38

śraddhāvāṃl labhate jñānaṃ tatparaḥ saṃyatendriyaḥ

jñānaṃ labdhvā parāṃ śāntim acireṇādhigacchati 4.39

ajñaś cāśraddadhānaś ca saṃśayātmā vinaśyati

nāyaṃ lokosti na paro na sukhaṃ saṃśayātmanaḥ

4.40

yogasaṃnyastakarmāṇaṃ jñānasaṃchinnasaṃśayam

ātmavantaṃ na karmāṇi nibadhnanti dhanaṃjaya 4.41

tasmād ajñānasañbhūtaṃ hṛtsthaṃ jñānāsinātmanaḥ

chittvainaṃ saṃśayaṃ yogam ātiṣṭhottiṣṭha bhārata

4.42

V. atha pañcamodhyāyaḥ. (saṃnyāsayogaḥ)

arjuna uvāca

saṃnyāsaṃ karmaṇāṃ kṛṣṇa punar yogaṃ ca śaṃsasi

yac chreya etayor ekaṃ tan me brūhi suniścitam 5.1

śrībhagavān uvāca

saṃnyāsaḥ karmayogaś ca niḥśreyasakarāv ubhau

tayos tu karmasaṃnyāsāt karmayogo viśiṣyate 5.2

jñeyaḥ sa nityasaṃnyāsī yo na dveṣṭi na kāṅkṣati

nirdvandvo hi mahābāho sukhaṃ bandhāt pramucyate

5.3

sāṃkhyayogau pṛthag bālāḥ pravadanti na paṇḍitāḥ

ekam apy āsthitaḥ samyag ubhayor vindate phalam

5.4

yat sāṃkhyaiḥ prāpyate sthānaṃ tad yogair api

gamyate

ekaṃ sāṃkhyaṃ ca yogaṃ ca yaḥ paśyati sa paśyati 5.5

saṃnyāsas tu mahābāho duḥkham āptum ayogataḥ

yogayukto munir brahma nacireṇādhigacchati 5.6

yogayukto viśuddhātmā vijitātmā jitendriyaḥ

sarvabhūtātmabhūtātmā kurvann api na lipyate 5.7

naiva kiṃcit karomīti yukto manyeta tattvavit

paśyañ śṛṇvan spṛśañ jighrann aśnan gacchan svapañ

śvasan 5.8

pralapan visṛjan gṛhṇann unmiṣan nimiṣann api

indriyāṇīndriyārtheṣu vartanta iti dhārayan 5.9

brahmaṇy ādhāya karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā karoti yaḥ

lipyate na sa pāpena padmapatram ivāmbhasā 5.10

kāyena manasā buddhyā kevalair indriyair api

yoginaḥ karma kurvanti saṅgaṃ tyaktvātmaśuddhaye

5.11

yuktaḥ karmaphalaṃ tyaktvā śāntim āpnoti

naiṣṭhikīm

ayuktaḥ kāmakāreṇa phale sakto nibadhyate 5.12

sarvakarmāṇi manasā saṃnyasyāste sukhaṃ vaśī

navadvāre pure dehī naiva kurvan na kārayan 5.13

na kartṛtvaṃ na karmāṇi lokasya sṛjati prabhuḥ

na karmaphalasaṃyogaṃ svabhāvas tu pravartate 5.14

nādatte kasyacit pāpaṃ na caiva sukṛtaṃ vibhuḥ

ajñānenāvṛtaṃ jñānaṃ tena muhyanti jantavaḥ 5.15

jñānena tu tad ajñānaṃ yeṣāṃ nāśitam ātmanaḥ

teṣām ādityavaj jñānaṃ prakāśayati tat param 5.16

tadbuddhayas tadātmānas tanniṣṭhās tatparāyaṇāḥ

gacchanty apunarāvṛttiṃ jñānanirdhūtakalmaṣāḥ 5.17

vidyāvinayasaṃpanne brāhmaṇe gavi hastini

śuni caiva śvapāke ca paṇḍitāḥ samadarśinaḥ 5.18

ihaiva tair jitaḥ sargo yeṣāṃ sāmye sthitaṃ manaḥ

nirdoṣaṃ hi samaṃ brahma tasmād brahmaṇi te

sthitāḥ 5.19

na prahṛṣyet priyaṃ prāpya nodvijet prāpya cāpriyam

sthirabuddhir asaṃmūḍho brahmavid brahmaṇi

sthitaḥ 5.20

bāhyasparśeṣv asaktātmā vindaty ātmani yat sukham

sa brahmayogayuktātmā sukham akṣayam aśnute 5.21

ye hi saṃsparśajā bhogā duḥkhayonaya eva te

ādyantavantaḥ kaunteya na teṣu ramate budhaḥ 5.22

śaknotīhaiva yaḥ soḍhuṃ prāk śarīravimokṣaṇāt

kāmakrodhodbhavaṃ vegaṃ sa yuktaḥ sa sukhī naraḥ

5.23

yontaḥsukhontarārāmas tathāntarjyotir eva yaḥ

sa yogī brahmanirvāṇaṃ brahmabhūtodhigacchati 5.24

labhante brahmanirvāṇam ṛṣayaḥ kṣīṇakalmaṣāḥ

chinnadvaidhā yatātmānaḥ sarvabhūtahite ratāḥ 5.25

kāmakrodhaviyuktānāṃ yatīnāṃ yatacetasām

abhito brahmanirvāṇaṃ vartate viditātmanām 5.26

sparśān kṛtvā bahir bāhyāṃś cakṣuś caivāntare

bhruvoḥ

prāṇāpānau samau kṛtvā nāsābhyantaracāriṇau 5.27

yatendriyamanobuddhirmunir mokṣaparāyaṇaḥ

vigatecchābhayakrodho yaḥ sadā mukta eva saḥ 5.28

bhoktāraṃ yajñatapasāṃ sarvalokamaheśvaram

suhṛdaṃ sarvabhūtānāṃ jñātvā māṃ śāntim ṛcchati

5.29

VI. atha ṣaṣṭhodhyāyaḥ. (ātmasaṃyamayogaḥ)

śrībhagavān uvāca

anāśritaḥ karmaphalaṃ kāryaṃ karma karoti yaḥ

sa saṃnyāsī ca yogī ca na niragnir na cākriyaḥ 6.1

yaṃ saṃnyāsam iti prāhur yogaṃ taṃ viddhi pāṇḍava

na hy asaṃnyastasaṃkalpo yogī bhavati kaścana 6.2

ārurukṣor muner yogaṃ karma kāraṇam ucyate

yogārūḍhasya tasyaiva śamaḥ kāraṇam ucyate 6.3

yadā hi nendriyārtheṣu na karmasv anuṣajjate

sarvasaṃkalpasaṃnyāsī yogārūḍhas tadocyate 6.4

uddhared ātmanātmānaṃ nātmānam avasādayet

ātmaiva hy ātmano bandhur ātmaiva ripur ātmanaḥ

6.5

bandhur ātmātmanas tasya yenātmaivātmanā jitaḥ

anātmanas tu śatrutve vartetātmaiva śatruvat 6.6

jitātmanaḥ praśāntasya paramātmā samāhitaḥ

śītoṣṇasukhaduḥkheṣu tathā mānāpamānayoḥ 6.7

jñānavijñānatṛptātmā kūṭastho vijitendriyaḥ

yukta ity ucyate yogī samaloṣṭāśmakāñcanaḥ 6.8

suhṛnmitrāryudāsīnamadhyasthadveṣyabandhuṣu

sādhuṣv api ca pāpeṣu samabuddhir viśiṣyate 6.9

yogī yuñjīta satatam ātmānaṃ rahasi sthitaḥ

ekākī yatacittātmā nirāśīr aparigrahaḥ 6.10

śucau deśe pratiṣṭhāpya sthiram āsanam ātmanaḥ

nātyucchritaṃ nātinīcaṃ cailājinakuśottaram 6.11

tatraikāgraṃ manaḥ kṛtvā yatacittendriyakriyaḥ

upaviśyāsane yuñjyād yogam ātmaviśuddhaye 6.12

samaṃ kāyaśirogrīvaṃ dhārayann acalaṃ sthiraḥ

saṃprekṣya nāsikāgraṃ svaṃ diśaś cānavalokayan

6.13

praśāntātmā vigatabhīr brahmacārivrate sthitaḥ

manaḥ saṃyamya maccitto yukta āsīta matparaḥ 6.14

yuñjann evaṃ sadātmānaṃ yogī niyatamānasaḥ

śāntiṃ nirvāṇaparamāṃ matsaṃsthām adhigacchati

6.15

nātyaśnatas tu yogosti na caikāntam anaśnataḥ

na cātisvapnaśīlasya jāgrato naiva cārjuna 6.16

yuktāhāravihārasya yuktaceṣṭasya karmasu

yuktasvapnāvabodhasya yogo bhavati duḥkhahā 6.17

yadā viniyataṃ cittam ātmany evāvatiṣṭhate

niḥspṛhaḥ sarvakāmebhyo yukta ity ucyate tadā 6.18

yathā dīpo nivātastho neṅgate sopamā smṛtā

yogino yatacittasya yuñjato yogam ātmanaḥ 6.19

yatroparamate cittaṃ niruddhaṃ yogasevayā

yatra caivātmanātmānaṃ paśyann ātmani tuṣyati 6.20

sukham ātyantikaṃ yat tad buddhigrāhyam

atīndriyam

vetti yatra na caivāyaṃ sthitaś calati tattvataḥ 6.21

yaṃ labdhvā cāparaṃ lābhaṃ manyate nādhikaṃ

tataḥ

yasmin sthito na duḥkhena guruṇāpi vicālyate 6.22

taṃ vidyād.h duḥkhasaṃyogaviyogaṃ yogasaṃjñitam

sa niścayena yoktavyo yogonirviṇṇacetasā 6.23

saṅkalpaprabhavān kāmāṃs tyaktvā sarvān aśeṣataḥ

manasaivendriyagrāmaṃ viniyamya samantataḥ 6.24

śanaiḥ śanair uparamed buddhyā dhṛtigṛhītayā

ātmasaṃsthaṃ manaḥ kṛtvā na kiṃcid api cintayet

6.25

yato yato niścarati manaś cañcalam asthiram

tatas tato niyamyaitad ātmany eva vaśaṃ nayet 6.26

praśāntamanasaṃ hy enaṃ yoginaṃ sukham uttamam

upaiti śāntarajasaṃ brahmabhūtam akalmaṣam 6.27

yuñjann evaṃ sadātmānaṃ yogī vigatakalmaṣaḥ

sukhena brahmasaṃsparśam atyantaṃ sukham aśnute

6.28

sarvabhūtastham ātmānaṃ sarvabhūtāni cātmani

īkṣate yogayuktātmā sarvatra samadarśanaḥ 6.29

yo māṃ paśyati sarvatra sarvaṃ ca mayi paśyati

tasyāhaṃ na praṇaśyāmi sa ca me na praṇaśyati 6.30

sarvabhūtasthitaṃ yo māṃ bhajaty ekatvam āsthitaḥ

sarvathā vartamānopi sa yogī mayi vartate 6.31

ātmaupamyena sarvatra samaṃ paśyati yorjuna

sukhaṃ vā yadi vā duḥkhaṃ sa yogī paramo mataḥ

6.32

arjuna uvāca

yoyaṃ yogas tvayā proktaḥ sāmyena madhusūdana

etasyāhaṃ na paśyāmi cañcalatvāt sthitiṃ sthirām

6.33

cañcalaṃ hi manaḥ kṛṣṇa pramāthi balavad dṛḍham

tasyāhaṃ nigrahaṃ manye vāyor iva suduṣkaram 6.34

śrībhagavān uvāca

asañśayaṃ mahābāho mano durnigrahaṃ calam

abhyāsena tu kaunteya vairāgyeṇa ca gṛhyate 6.35

asaṃyatātmanā yogo duṣprāpa iti me matiḥ

vaśyātmanā tu yatatā śakyovāptum upāyataḥ 6.36

arjuna uvāca

ayatiḥ śraddhayopeto yogāc calitamānasaḥ

aprāpya yogasaṃsiddhiṃ kāṃ gatiṃ kṛṣṇa gacchati

6.37

kacchin nobhayavibhraṣṭaś chinnābhram iva naśyati

apratiṣṭho mahābāho vimūḍho brahmaṇaḥ pathi 6.38

etan me saṃśayaṃ kṛṣṇa chettum arhasy aśeṣataḥ

tvadanyaḥ saṃśayasyāsya chettā na hy upapadyate

6.39

śrībhagavān uvāca

pārtha naiveha nāmutra vināśas tasya vidyate

na hi kalyāṇakṛt kaścid durgatiṃ tāta gacchati 6.40

prāpya puṇyakṛtāṃ lokān uṣitvā śāśvatīḥ samāḥ

śucīnāṃ śrīmatāṃ gehe yogabhraṣṭobhijāyate 6.41

athavā yoginām eva kule bhavati dhīmatām

etad dhi durlabhataraṃ loke janma yad īdṛśam 6.42

tatra taṃ buddhisaṃyogaṃ labhate paurvadehikam

yatate ca tato bhūyaḥ saṃsiddhau kurunandana 6.43

pūrvābhyāsena tenaiva hriyate hy avaśopi saḥ

jijñāsur api yogasya śabdabrahmātivartate 6.44

prayatnād yatamānas tu yogī saṃśuddhakilbiṣaḥ

anekajanmasaṃsiddhas tato yāti parāṃ gatim 6.45

tapasvibhyodhiko yogī jñānibhyopi matodhikaḥ

karmibhyaś cādhiko yogī tasmād yogī bhavārjuna 6.46

yoginām api sarveṣāṃ madgatenāntarātmanā

śraddhāvān bhajate yo māṃ sa me yuktatamo mataḥ

6.47

VII. atha saptamodhyāyaḥ. (jñānavijñānayogaḥ)

śrībhagavān uvāca

mayy āsaktamanāḥ pārtha yogaṃ yuñjan madāśrayaḥ

asaṃśayaṃ samagraṃ māṃ yathā jñāsyasi tac chṛṇu

7.1

jñānaṃ tehaṃ savijñānam idaṃ vakṣyāmy aśeṣataḥ

yaj jñātvā neha bhūyo.anyaj jñātavyam avaśiṣyate 7.2

manuṣyāṇāṃ sahasreṣu kaścid yatati siddhaye

yatatām api siddhānāṃ kaścin māṃ vetti tattvataḥ

7.3

bhūmir āponalo vāyuḥ khaṃ mano buddhir eva ca

ahaṃkāra itīyaṃ me bhinnā prakṛtir aṣṭadhā 7.4

apareyam itas tvanyāṃ prakṛtiṃ viddhi me parām

jīvabhūtāṃ mahābāho yayedaṃ dhāryate jagat 7.5

etadyonīni bhūtāni sarvāṇīty upadhāraya

ahaṃ kṛtsnasya jagataḥ prabhavaḥ pralayas tathā 7.6

mattaḥ parataraṃ nānyat kiṃcid asti dhanaṃjaya

mayi sarvam idaṃ protaṃ sūtre maṇigaṇā iva 7.7

raso.aham apsu kaunteya prabhāsmi śaśisūryayoḥ

praṇavaḥ sarvavedeṣu śabdaḥ khe pauruṣaṃ nṛṣu 7.8

puṇyo gandhaḥ pṛthivyāṃ ca tejaś cāsmi vibhāvasau

jīvanaṃ sarvabhūteṣu tapaś cāsmi tapasviṣu 7.9

bījaṃ māṃ sarvabhūtānāṃ viddhi pārtha sanātanam

buddhir buddhimatām asmi tejas tejasvinām aham

7.10

balaṃ balavatāṃ cāhaṃ kāmarāgavivarjitam

dharmāviruddho bhūteṣu kāmo.asmi bharatarṣabha

7.11.

ye caiva sātvikā bhāvā rājasās tāmasāś ca ye

matta eveti tān viddhi na tv ahaṃ teṣu te mayi 7.12

tribhir guṇamayair bhāvair ebhiḥ sarvam idaṃ jagat

mohitaṃ nābhijānāti mām ebhyaḥ param avyayam

7.13

daivī hy eṣā guṇamayī mama māyā duratyayā

mām eva ye prapadyante māyām etāṃ taranti te 7.14

na māṃ duṣkṛtino mūḍhāḥ prapadyante narādhamāḥ

māyayāpahṛtajñānā āsuraṃ bhāvam āśritāḥ 7.15

caturvidhā bhajante māṃ janāḥ sukṛtinorjuna

ārto jijñāsur arthārthī jñānī ca bharatarṣabha 7.16

teṣāṃ jñānī nityayukta ekabhaktir viśiṣyate

priyo hi jñāninotyartham ahaṃ sa ca mama priyaḥ

7.17

udārāḥ sarva evaite jñānī tv ātmaiva me matam

āsthitaḥ sa hi yuktātmā mām evānuttamāṃ gatim

7.18

bahūnāṃ janmanām ante jñānavān māṃ prapadyate

vāsudevaḥ sarvam iti sa mahātmā sudurlabhaḥ 7.19

kāmais tais tair hṛtajñānāḥ prapadyantenyadevatāḥ

taṃ taṃ niyamam āsthāya prakṛtyā niyatāḥ svayā

7.20

yo yo yāṃ yāṃ tanuṃ bhaktaḥ śraddhayārcitum

icchati

tasya tasyācalāṃ śraddhāṃ tām eva vidadhāmy aham

7.21

sa tayā śraddhayā yuktas tasyārādhanam īhate

labhate ca tataḥ kāmān mayaivaḥ vihitān hi tān 7.22

antavat tu phalaṃ teṣāṃ tad bhavaty alpamedhasām

devān devayajo yānti madbhaktā yānti mām api 7.23

avyaktaṃ vyaktim āpannaṃ manyante mām

abuddhayaḥ

paraṃ bhāvam ajānanto mamāvyayam anuttamam

7.24

nāhaṃ prakāśaḥ sarvasya yogamāyāsamāvṛtaḥ

mūḍhoyaṃ nābhijānāti loko mām ajam avyayam 7.25

vedāhaṃ samatītāni vartamānāni cārjuna

bhaviṣyāṇi ca bhūtāni māṃ tu veda na kaścana 7.26

icchādveṣasamutthena dvandvamohena bhārata

sarvabhūtāni saṃmohaṃ sarge yānti paraṃtapa 7.27

yeṣāṃ tv antagataṃ pāpaṃ janānāṃ puṇyakarmaṇām

te dvandvamohanirmuktā bhajante māṃ dṛḍhavratāḥ

7.28

jarāmaraṇamokṣāya mām āśritya yatanti ye

te brahma tad viduḥ kṛtsnam adhyātmaṃ karma

cākhilam 7.29

sādhibhūtādhidaivaṃ māṃ sādhiyajñaṃ ca ye viduḥ

prayāṇakālepi ca māṃ te vidur yuktacetasaḥ 7.30

VIII. atha aṣṭamodhyāyaḥ. (akṣarabrahmayogaḥ)

arjuna uvāca

kiṃ tad brahma kim adhyātmaṃ kiṃ karma

puruṣottama

adhibhūtaṃ ca kiṃ proktam adhidaivaṃ kim ucyate

8.1

adhiyajñaḥ kathaṃ kotra dehesmin madhusūdana

prayāṇakāle ca kathaṃ jñeyosi niyatātmabhiḥ 8.2

śrībhagavān uvāca

akṣaraṃ brahma paramaṃ svabhāvodhyātmam ucyate

bhūtabhāvodbhavakaro visargaḥ karmasaṃjñitaḥ 8.3

adhibhūtaṃ kṣaro bhāvaḥ puruṣaś cādhidaivatam

adhiyajñoham evātra dehe dehabhṛtāṃ vara 8.4

antakāle ca mām eva smaran muktvā kalevaram

yaḥ prayāti sa madbhāvaṃ yāti nāsty atra saṃśayaḥ

8.5

yaṃ yaṃ vāpi smaran bhāvaṃ tyajaty ante kalevaram

taṃ tam evaiti kaunteya sadā tadbhāvabhāvitaḥ 8.6

tasmāt sarveṣu kāleṣu mām anusmara yudhya ca

mayy arpitamanobuddhir mām evaiṣyasy asaṃśayaḥ 8.7

abhyāsayogayuktena cetasā nānyagāminā

paramaṃ puruṣaṃ divyaṃ yāti pārthānucintayan 8.8

kaviṃ purāṇam anuśāsitāraṃ

aṇor aṇīyāṃsam anusmared yaḥ

sarvasya dhātāram acintyarūpaṃ

ādityavarṇaṃ tamasaḥ parastāt 8.9

prayāṇakāle manasācalena

bhaktyā yukto yogabalena caiva

bhruvor madhye prāṇam āveśya samyak

sa taṃ paraṃ puruṣam upaiti divyam 8.10

yad akṣaraṃ vedavido vadanti

viśanti yad yatayo vītarāgāḥ

yad icchanto brahmacaryaṃ caranti

tat te padaṃ saṃgraheṇa pravakṣye 8.11

sarvadvārāṇi saṃyamya mano hṛdi nirudhya ca

mūrdhny ādhāyātmanaḥ prāṇam āsthito

yogadhāraṇām 8.12

om ity ekākṣaraṃ brahma vyāharan mām anusmaran

yaḥ prayāti tyajan dehaṃ sa yāti paramāṃ gatim 8.13

ananyacetāḥ satataṃ yo māṃ smarati nityaśaḥ

tasyāhaṃ sulabhaḥ pārtha nityayuktasya yoginaḥ 8.14

mām upetya punarjanma duḥkhālayam aśāśvatam

nāpnuvanti mahātmānaḥ saṃsiddhiṃ paramāṃ gatāḥ

8.15

ā brahmabhuvanāl lokāḥ punarāvartinorjuna

mām upetya tu kaunteya punarjanma na vidyate 8.16

sahasrayugaparyantam ahar yad brahmaṇo viduḥ

rātriṃ yugasahasrāntāṃ te.ahorātravido janāḥ 8.17

avyaktād vyaktayaḥ sarvāḥ prabhavanty aharāgame

rātryāgame pralīyante tatraivāvyaktasaṃjñake 8.18

bhūtagrāmaḥ sa evāyaṃ bhūtvā bhūtvā pralīyate

rātryāgamevaśaḥ pārtha prabhavaty aharāgame 8.19

paras tasmāt tu bhāvonyovyaktovyaktāt sanātanaḥ

yaḥ sa sarveṣu bhūteṣu naśyatsu na vinaśyati 8.20

avyaktokṣara ity uktas tam āhuḥ paramāṃ gatim

yaṃ prāpya na nivartante tad dhāma paramaṃ mama

8.21

puruṣaḥ sa paraḥ pārtha bhaktyā labhyas tv ananyayā

yasyāntaḥsthāni bhūtāni yena sarvam idaṃ tatam 8.22

yatra kāle tv anāvṛttim āvṛttiṃ caiva yoginaḥ

prayātā yānti taṃ kālaṃ vakṣyāmi bharatarṣabha 8.23

agnir jotir ahaḥ śuklaḥ ṣaṇmāsā uttarāyaṇam

tatra prayātā gacchanti brahma brahmavido janāḥ

8.24

dhūmo rātris tathā kṛṣṇaḥ ṣaṇmāsā dakṣiṇāyanam

tatra cāndramasaṃ jyotir yogī prāpya nivartate 8.25

śuklakṛṣṇe gatī hy ete jagataḥ śāśvate mate

ekayā yāty anāvṛttim anyayāvartate punaḥ 8.26

naite sṛtī pārtha jānan yogī muhyati kaścana

tasmāt sarveṣu kāleṣu yogayukto bhavārjuna 8.27

vedeṣu yajñeṣu tapaḥsu caiva

dāneṣu yat puṇyaphalaṃ pradiṣṭam

atyeti tat sarvam idaṃ viditvā

yogī paraṃ sthānam upaiti cādyam 8.28

IX. atha navamodhyāyaḥ. (rājavidyārājaguhyayogaḥ)

śrībhagavān uvāca

idaṃ tu te guhyatamaṃ pravakṣyāmy anasūyave

jñānaṃ vijñānasahitaṃ yaj jñātvā mokṣyaseśubhāt 9.1

rājavidyā rājaguhyaṃ pavitram idam uttamam

pratyakṣāvagamaṃ dharmyaṃ susukhaṃ kartum

avyayam 9.2

aśraddadhānāḥ puruṣā dharmasyāsya paraṃtapa

aprāpya māṃ nivartante mṛtyusaṃsāravartmani 9.3

mayā tatam idaṃ sarvaṃ jagad avyaktamūrtinā

matsthāni sarvabhūtāni na cāhaṃ teṣv avasthitaḥ 9.4

na ca matsthāni bhūtāni paśya me yogam aiśvaram

bhūtabhṛn na ca bhūtastho mamātmā bhūtabhāvanaḥ

9.5

yathākāśasthito nityaṃ vāyuḥ sarvatrago mahān

tathā sarvāṇi bhūtāni matsthānīty upadhāraya 9.6

sarvabhūtāni kaunteya prakṛtiṃ yānti māmikām

kalpakṣaye punas tāni kalpādau visṛjāmy aham 9.7

prakṛtiṃ svām avaṣṭabhya visṛjāmi punaḥ punaḥ

bhūtagrāmam imaṃ kṛtsnam avaśaṃ prakṛter vaśāt 9.8

na ca māṃ tāni karmāṇi nibadhnanti dhanaṃjaya

udāsīnavad āsīnam asaktaṃ teṣu karmasu 9.9

mayādhyakṣeṇa prakṛtiḥ sūyate sacarācaram

hetunānena kaunteya jagad viparivartate 9.10

avajānanti māṃ mūḍhā mānuṣīṃ tanum āśritam

paraṃ bhāvam ajānanto mama bhūtamaheśvaram 9.11

moghāśā moghakarmāṇo moghajñānā vicetasaḥ

rākṣasīm āsurīṃ caiva prakṛtiṃ mohinīṃ śritāḥ 9.12

mahātmānas tu māṃ pārtha daivīṃ prakṛtim āśritāḥ

bhajanty ananyamanaso jñātvā bhūtādim avyayam

9.13

satataṃ kīrtayanto māṃ yatantaś ca dṛḍhavratāḥ

namasyantaś ca māṃ bhaktyā nityayuktā upāsate 9.14

jñānayajñena cāpy anye yajanto mām upāsate

ekatvena pṛthaktvena bahudhā viśvatomukham 9.15

ahaṃ kratur ahaṃ yajñaḥ svadhāham aham auṣadham

mantro.aham aham evājyam aham agnir ahaṃ hutam

9.16

pitāham asya jagato mātā dhātā pitāmahaḥ

vedyaṃ pavitram oṃkāra ṛk sāma yajur eva ca 9.17

gatir bhartā prabhuḥ sākṣī nivāsaḥ śaraṇaṃ suhṛt

prabhavaḥ pralayaḥ sthānaṃ nidhānaṃ bījam avyam

9.18

tapāmy aham ahaṃ varṣaṃ nigṛṇhāmy utsṛjāmi ca

amṛtaṃ caiva mṛtyuś ca sad asac cāham arjuna 9.19

traividyā māṃ somapāḥ pūtapāpā

yajñair iṣṭvā svargatiṃ prārthayante

te puṇyam āsādya surendralokaṃ

aśnanti divyān divi devabhogān 9.20

te taṃ bhuktvā svargalokaṃ viśālaṃ

kṣīṇe puṇye martyalokaṃ viśanti

evaṃ trayīdharmam anuprapannā

gatāgataṃ kāmakāmā labhante 9.21

ananyāś cintayanto māṃ ye janāḥ paryupāsate

teṣāṃ nityābhiyuktānāṃ yogakṣemaṃ vahāmy aham

9.22

yepy anyadevatābhaktā yajante śraddhayānvitāḥ

tepi mām eva kaunteya yajanty avidhipūrvakam 9.23

ahaṃ hi sarvayajñānāṃ bhoktā ca prabhur eva ca

na tu mām abhijānanti tattvenātaś cyavanti te 9.24

yānti devavratā devān pitṛn yānti pitṛvratāḥ

bhūtāni yānti bhūtejyā yānti madyājinopi mām 9.25

patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyaṃ yo me bhaktyā

prayacchati

tad ahaṃ bhaktyupahṛtam aśnāmi prayatātmanaḥ

9.26

yat karoṣi yad aśnāsi yaj juhoṣi dadāsi yat

yat tapasyasi kaunteya tat kuruṣva madarpaṇam 9.27

śubhāśubhaphalair evaṃ mokṣyase karmabandhanaiḥ

saṃnyāsayogayuktātmā vimukto mām upaiṣyasi 9.28

samohaṃ sarvabhūteṣu na me dveṣyosti na priyaḥ

ye bhajanti tu māṃ bhaktyā mayi te teṣu cāpy aham

9.29

api cet sudurācāro bhajate mām ananyabhāk

sādhur eva sa mantavyaḥ samyag vyavasito hi saḥ

9.30

kṣipraṃ bhavati dharmātmā śaśvacchāntiṃ

nigacchhati

kaunteya pratijānīhi na me bhaktaḥ praṇaśyati 9.31

māṃ hi pārtha vyapāśritya yepi syuḥ pāpayonayaḥ

striyo vaiśyās tathā śūdrās tepi yānti parāṃ gatim

9.32

kiṃ punar brāhmaṇāḥ puṇyā bhaktā rājarṣayas tathā

anityam asukhaṃ lokam imaṃ prāpya bhajasva mām

9.33

manmanā bhava madbhakto madyājī māṃ namaskuru

mām evaiṣyasi yuktvaivam ātmānaṃ matparāyaṇaḥ

9.34

X. atha daśamodhyāyaḥ. (vibhūtiyogaḥ)

śrībhagavānuvāca

bhūya eva mahābāho śṛṇu me paramaṃ vacaḥ

yat tehaṃ prīyamāṇāya vakṣyāmi hitakāmyayā 10.1

na me viduḥ suragaṇāḥ prabhavaṃ na maharṣayaḥ

aham ādir hi devānāṃ maharṣīṇāṃ ca sarvaśaḥ 10.2

yo mām ajam anādiṃ ca vetti lokamaheśvaram

asaṃmūḍhaḥ sa martyeṣu sarvapāpaiḥ pramucyate

10.3

buddhir jñānam asaṃmohaḥ kṣamā satyaṃ damaḥ

śamaḥ

sukhaṃ duḥkhaṃ bhavobhāvo bhayaṃ cābhayam eva

ca 10.4

ahiṃsā samatā tuṣṭis tapo dānaṃ yaśoyaśaḥ

bhavanti bhāvā bhūtānāṃ matta eva pṛthagvidhāḥ

10.5

maharṣayaḥ sapta pūrve catvāro manavas tathā

madbhāvā mānasā jātā yeṣāṃ loka imāḥ prajāḥ 10.6

etāṃ vibhūtiṃ yogaṃ ca mama yo vetti tattvataḥ

sovikampena yogena yujyate nātra saṃśayaḥ 10.7

ahaṃ sarvasya prabhavo mattaḥ sarvaṃ pravartate

iti matvā bhajante māṃ budhā bhāvasamanvitāḥ 10.8

maccittā madgataprāṇā bodhayantaḥ parasparam

kathayantaś ca māṃ nityaṃ tuṣyanti ca ramanti ca

10.9

teṣāṃ satatayuktānāṃ bhajatāṃ prītipūrvakam

dadāmi buddhiyogaṃ taṃ yena mām upayānti te

10.10

teṣām evānukampārtham aham ajñānajaṃ tamaḥ

nāśayāmy ātmabhāvastho jñānadīpena bhāsvatā 10.11

arjuna uvāca

paraṃ brahma paraṃ dhāma pavitraṃ paramaṃ

bhavān

puruṣaṃ śāśvataṃ divyam ādidevam ajaṃ vibhum

10.12

āhus tvām ṛṣayaḥ sarve devarṣir nāradas tathā

asito devalo vyāsaḥ svayaṃ caiva bravīṣi me 10.13

sarvam etad ṛtaṃ manye yan māṃ vadasi keśava

na hi te bhagavan vyaktiṃ vidur devā na dānavāḥ

10.14

svayam evātmanātmānaṃ vettha tvaṃ puruṣottama

bhūtabhāvana bhūteśa devadeva jagatpate 10.15

vaktum arhasy aśeṣeṇa divyā hy ātmavibhūtayaḥ

yābhir vibhūtibhir lokān imāṃs tvaṃ vyāpya tiṣṭhasi

10.16

kathaṃ vidyām ahaṃ yogiṃs tvāṃ sadā paricintayan

keṣu keṣu ca bhāveṣu cintyosi bhagavan mayā 10.17

vistareṇātmano yogaṃ vibhūtiṃ ca janārdana

bhūyaḥ kathaya tṛptir hi śṛṇvato nāsti memṛtam 10.18

śrībhagavān uvāca

hanta te kathayiṣyāmi divyā hy ātmavibhūtayaḥ

prādhānyataḥ kuruśreṣṭha nāsty anto vistarasya me

10.19

aham ātmā guḍākeśa sarvabhūtāśayasthitaḥ

aham ādiś ca madhyaṃ ca bhūtānām anta eva ca

10.20

ādityānām ahaṃ viṣṇur jyotiṣāṃ ravir aṃśumān

marīcir marutām asmi nakṣatrāṇām ahaṃ śaśī 10.21

vedānāṃ sāmavedosmi devānām asmi vāsavaḥ

indriyāṇāṃ manaś cāsmi bhūtānām asmi cetanā 10.22

rudrāṇāṃ śaṃkaraś cāsmi vitteśo yakṣarakṣasām

vasūnāṃ pāvakaś cāsmi meruḥ śikhariṇām aham 10.23

purodhasāṃ ca mukhyaṃ māṃ viddhi pārtha

bṛhaspatim

senānīnām ahaṃ skandaḥ sarasām asmi sāgaraḥ 10.24

maharṣīṇāṃ bhṛgur ahaṃ girām asmy ekam akṣaram

yajñānāṃ japayajñosmi sthāvarāṇāṃ himālayaḥ 10.25

aśvatthaḥ sarvavṛkṣāṇāṃ devarṣīṇāṃ ca nāradaḥ

gandharvāṇāṃ citrarathaḥ siddhānāṃ kapilo muniḥ

10.26

uccaiḥśravasam aśvānāṃ viddhi mām amṛtodbhavam

airāvataṃ gajendrāṇāṃ narāṇāṃ ca narādhipam 10.27

āyudhānām ahaṃ vajraṃ dhenūnām asmi kāmadhuk

prajanaś cāsmi kandarpaḥ sarpāṇām asmi vāsukiḥ

10.28

anantaś cāsmi nāgānāṃ varuṇo yādasām aham

pitṛṇām aryamā cāsmi yamaḥ saṃyamatām aham

10.29

pralhādaś cāsmi daityānāṃ kālaḥ kalayatām aham

mṛgāṇāṃ ca mṛgendrohaṃ vainateyaś ca pakṣiṇām

10.30

pavanaḥ pavatām asmi rāmaḥ śastrabhṛtām aham

jhaṣāṇāṃ makaraś cāsmi strotasām asmi jāhnavī 10.31

sargāṇām ādir antaś ca madhyaṃ caivāham arjuna

adhyātmavidyā vidyānāṃ vādaḥ pravadatām aham

10.32

akṣarāṇām akārosmi dvandvaḥ sāmāsikasya ca

aham evākṣayaḥ kālo dhātāhaṃ viśvatomukhaḥ 10.33

mṛtyuḥ sarvaharaś cāham udbhavaś ca bhaviṣyatām

kīrtiḥ śrīr vāk ca nārīṇāṃ smṛtir medhā dhṛtiḥ kṣamā

10.34

bṛhatsāma tathā sāmnāṃ gāyatrī chandasām aham

māsānāṃ mārgaśīrṣoham ṛtūnāṃ kusumākaraḥ 10.35

dyutaṃ chalayatām asmi tejas tejasvinām aham

jayosmi vyavasāyosmi sattvaṃ sattvavatām aham

10.36

vṛṣṇīnāṃ vāsudevosmi pāṇḍavānāṃ dhanaṃjayaḥ

munīnām apy ahaṃ vyāsaḥ kavīnām uśanā kaviḥ 10.37

daṇḍo damayatām asmi nītir asmi jigīṣatām

maunaṃ caivāsmi guhyānāṃ jñānaṃ jñānavatām

aham 10.38

yac cāpi sarvabhūtānāṃ bījaṃ tad aham arjuna

na tad asti vinā yat syān mayā bhūtaṃ carācaram

10.39

nāntosti mama divyānāṃ vibhūtīnāṃ paraṃtapa

eṣa tūddeśataḥ prokto vibhūter vistaro mayā 10.40

yad yad vibhūtimat sattvaṃ śrīmad ūrjitam eva vā

tat tad evāvagaccha tvaṃ mama tejoṃśasaṃbhavam

10.41

athavā bahunaitena kiṃ jñātena tavārjuna

viṣṭabhyāham idaṃ kṛtsnam ekāṃśena sthito jagat

10.42

XI. athaikādaśodhyāyaḥ. (viśvarūpadarśanayogaḥ)

arjuna uvāca

madanugrahāya paramaṃ guhyam

adhyātmasaṃjñitam

yat tvayoktaṃ vacas tena mohoyaṃ vigato mama 11.1

bhavāpyayau hi bhūtānāṃ śrutau vistaraśo mayā

tvattaḥ kamalapatrākṣa māhātmyam api cāvyayam

11.2

evam etad yathāttha tvam ātmānaṃ parameśvara

draṣṭum icchāmi te rūpam aiśvaraṃ puruṣottama 11.3

manyase yadi tac chakyaṃ mayā draṣṭum iti prabho

yogeśvara tato me tvaṃ darśayātmānam avyayam 11.4

śrībhagavān uvāca

paśya me pārtha rūpāṇi śataśotha sahastraśaḥ

nānāvidhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni ca 11.5

paśyādityān vasūn rudrān aśvinau marutas tathā

bahūny adṛṣṭapūrvāṇi paśyāścaryāṇi bhārata 11.6

ihaikasthaṃ jagat kṛtsnaṃ paśyādya sacarācaram

mama dehe guḍākeśa yac cānyad draṣṭum icchasi 11.7

na tu māṃ śakyase draṣṭum anenaiva svacakṣuṣā

divyaṃ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogam aiśvaram 11.8

sañjaya uvāca

evam uktvā tato rājan mahāyogeśvaro hariḥ

darśayām āsa pārthāya paramaṃ rūpam aiśvaram 11.9

anekavaktranayanam anekādbhutadarśanam

anekadivyābharaṇaṃ divyānekodyatāyudham 11.10

divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulepanam

sarvāścaryamayaṃ devam anantaṃ viśvatomukham

11.11

divi sūryasahastrasya bhaved yugapad utthitā

yadi bhāḥ sadṛśī sā syād bhāsas tasya mahātmanaḥ

11.12

tatraikasthaṃ jagat kṛtsnaṃ pravibhaktam anekadhā

apaśyad devadevasya śarīre pāṇḍavas tadā 11.13

tataḥ sa vismayāviṣṭo hṛṣṭaromā dhanaṃjayaḥ

praṇamya śirasā devaṃ kṛtāñjalir abhāṣata 11.14

arjuna uvāca

paśyāmi devāṃs tava deva dehe

sarvāṃs tathā bhūtaviśeṣasaṃghān

brahmāṇam īśaṃ kamalāsanasthaṃ

ṛṣīṃś ca sarvān uragāṃś ca divyān 11.15

anekabāhūdaravaktranetraṃ

paśyāmi tvāṃ sarvatonantarūpam

nāntaṃ na madhyaṃ na punas tavādiṃ

paśyāmi viśveśvara viśvarūpa 11.16

kirīṭinaṃ gadinaṃ cakriṇaṃ ca

tejorāśiṃ sarvato dīptimantam

paśyāmi tvāṃ durnirīkṣyaṃ samantād

dīptānalārkadyutim aprameyam 11.17

tvam akṣaraṃ paramaṃ veditavyaṃ

tvam asya viśvasya paraṃ nidhānam

tvam avyayaḥ śāśvatadharmagoptā

sanātanas tvaṃ puruṣo mato me 11.18

anādimadhyāntam anantavīryam

anantabāhuṃ śaśisūryanetram

paśyāmi tvāṃ dīptahutāśavaktraṃ

svatejasā viśvam idaṃ tapantam 11.19

dyāvāpṛthivyor idam antaraṃ hi

vyāptaṃ tvayaikena diśaś ca sarvāḥ

dṛṣṭvādbhutaṃ rupam ugraṃ tavedaṃ

lokatrayaṃ pravyathitaṃ mahātman 11.20

amī hi tvāṃ surasaṃghā viśanti

kecid bhītāḥ prāñjalayo gṛṇanti

svastīty uktvā maharṣisiddhasaṃghāḥ

stuvanti tvāṃ stutibhiḥ puṣkalābhiḥ 11.21

rudrādityā vasavo ye ca sādhyā

viśveśvinau marutaś coṣmapāś ca

gandharvayakṣāsurasiddhasaṃghā

vīkṣante tvāṃ vismitāś caiva sarve 11.22

rūpaṃ mahat te bahuvaktranetraṃ

mahābāho bahubāhūrupādam

bahūdaraṃ bahudañṣṭrākarālaṃ

dṛṣṭvā lokāḥ pravyathitās tathāham 11.23

nabhaḥspṛśaṃ dīptam anekavarṇaṃ

vyāttānanaṃ dīptaviśālanetram

dṛṣṭvā hi tvāṃ pravyathitāntarātmā

dhṛtiṃ na vindāmi śamaṃ ca viṣṇo 11.24

daṃṣṭrākarālāni ca te mukhāni

dṛṣṭvaiva kālānalasaṃnibhāni

diśo na jāne na labhe ca śarma

prasīda deveśa jagannivāsa 11.25

amī ca tvāṃ dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ

sarve sahaivāvanipālasaṃghaiḥ

bhīṣmo droṇaḥ sūtaputras tathāsau

sahāsmadīyair api yodhamukhyaiḥ 11.26

vaktrāṇi te tvaramāṇā viśanti

daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni

kecid vilagnā daśanāntareṣu

saṃdṛśyante cūrṇitair uttamāṅgaiḥ 11.27

yathā nadīnāṃ bahavombuvegāḥ

samudram evābhimukhā dravanti

tathā tavāmī naralokavīrā

viśanti vaktrāṇy abhivijvalanti 11.28

yathā pradīptaṃ jvalanaṃ pataṅgā

viśanti nāśāya samṛddhavegāḥ

tathaiva nāśāya viśanti lokās

tavāpi vaktrāṇi samṛddhavegāḥ 11.29

lelihyase grasamānaḥ samantāl

lokān samagrān vadanair jvaladbhiḥ

tejobhir āpūrya jagat samagraṃ

bhāsas tavogrāḥ pratapanti viṣṇo 11.30

ākhyāhi me ko bhavān ugrarūpo

namostu te devavara prasīda

vijñātum icchāmi bhavantam ādyaṃ

na hi prajānāmi tava pravṛttim 11.31

śrībhagavān uvāca

kālosmi lokakṣayakṛt pravṛddho

lokān samāhartum iha pravṛttaḥ

ṛtepi tvāṃ na bhaviṣyanti sarve

yevasthitāḥ pratyanīkeṣu yodhāḥ 11.32

tasmāt tvam uttiṣṭha yaśo labhasva

jitvā śatrūn bhuṅkṣva rājyaṃ samṛddham

mayaivaite nihatāḥ pūrvam eva

nimittamātraṃ bhava savyasācin 11.33

droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca jayadrathaṃ ca

karṇaṃ tathānyān api yodhavīrān

mayā hatāṃs tvaṃ jahi mā vyathiṣṭhā

yudhyasva jetāsi raṇe sapatnān 11.34

sañjaya uvāca

etac chrutvā vacanaṃ keśavasya

kṛtāñjalir vepamānaḥ kirīṭī

namaskṛtvā bhūya evāha kṛṣṇaṃ

sagadgadaṃ bhītabhītaḥ praṇamya 11.35

arjuna uvāca

sthāne hṛṣīkeśa tava prakīrtyā

jagat prahṛṣyaty anurajyate ca

rakṣāṃsi bhītāni diśo dravanti

sarve namasyanti ca siddhasaṃghāḥ 11.36

kasmāc ca te na nameran mahātman

garīyase brahmaṇopy ādikartre

ananta deveśa jagannivāsa

tvam akṣaraṃ sad asat tatparaṃ yat 11.37

tvam ādidevaḥ puruṣaḥ purāṇas

tvam asya viśvasya paraṃ nidhānam

vettāsi vedyaṃ ca paraṃ ca dhāma

tvayā tataṃ viśvam anantarūpa 11.38

vāyur yamognir varuṇaḥ śaśāṅkaḥ

prajāpatis tvaṃ prapitāmahaś ca

namo namas testu sahastrakṛtvaḥ

punaś ca bhūyopi namo namas te 11.39

namaḥ purastād atha pṛṣṭhatas te

namostu te sarvata eva sarva

anantavīryāmitavikramas tvaṃ

sarvaṃ samāpnoṣi tatosi sarvaḥ 11.40

sakheti matvā prasabhaṃ yad uktaṃ

he kṛṣṇa he yādava he sakheti

ajānatā mahimānaṃ tavedaṃ

mayā pramādāt praṇayena vāpi 11.41

yac cāvahāsārtham asatkṛtosi

vihāraśayyāsanabhojaneṣu

ekothavāpy acyuta tatsamakṣaṃ

tat kṣāmaye tvām aham aprameyam 11.42

pitāsi lokasya carācarasya

tvam asya pūjyaś ca gurur garīyān

na tvatsamosty abhyadhikaḥ kutonyo

lokatrayepy apratimaprabhāva 11.43

tasmāt praṇamya praṇidhāya kāyaṃ

prasādaye tvām aham īśam īḍyam

piteva putrasya sakheva sakhyuḥ

priyaḥ priyāyārhasi deva soḍhum 11.44

adṛṣṭapūrvaṃ hṛṣitosmi dṛṣṭvā

bhayena ca pravyathitaṃ mano me

tad eva me darśaya deva rūpaṃ

prasīda deveśa jagannivāsa 11.45

kirīṭinaṃ gadinaṃ cakrahastaṃ

icchāmi tvāṃ draṣṭum ahaṃ tathaiva

tenaiva rūpeṇa caturbhujena

sahastrabāho bhava viśvamūrte 11.46

śrībhagavān uvāca

mayā prasannena tavārjunedaṃ

rūpaṃ paraṃ darśitam ātmayogāt

tejomayaṃ viśvam anantam ādyaṃ

yan me tvadanyena na dṛṣṭapūrvam 11.47

na veda yajñādhyayanair na dānaiḥ

na ca kriyābhir na tapobhir ugraiḥ

evaṃrūpaḥ śakya ahaṃ nṛloke

draṣṭuṃ tvadanyena kurupravīra 11.48

mā te vyathā mā ca vimūḍhabhāvo

dṛṣṭvā rūpaṃ ghoram īdṛṅ mamedam

vyapetabhīḥ prītamanāḥ punas tvaṃ

tad eva me rūpam idaṃ prapaśya 11.49

sañjaya uvāca

ity arjunaṃ vāsudevas tathoktvā

svakaṃ rūpaṃ darśayām āsa bhūyaḥ

āśvāsayām āsa ca bhītam enaṃ

bhūtvā punaḥ saumyavapur mahātmā 11.50

arjuna uvāca

dṛṣṭvedaṃ mānuṣaṃ rūpaṃ tava saumyaṃ janārdana

idānīm asmi saṃvṛttaḥ sacetāḥ prakṛtiṃ gataḥ 11.51

śrībhagavān uvāca

sudurdarśam idaṃ rūpaṃ dṛṣṭvān asi yan mama

devā apy asya rūpasya nityaṃ darśanakāṅkṣiṇaḥ 11.52

nāhaṃ vedair na tapasā na dānena na cejyayā

śakya evaṃvidho draṣṭuṃ dṛṣṭavān asi māṃ yathā

11.53

bhaktyā tv ananyayā śakya aham evaṃvidhorjuna

jñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca paraṃtapa

11.54

matkarmakṛn matparamo madbhaktaḥ saṅgavarjitaḥ

nirvairaḥ sarvabhūteṣu yaḥ sa mām eti pāṇḍava 11.55

XII. atha dvādaśodhyāyaḥ. (bhaktiyogaḥ)

arjuna uvāca

evaṃ satatayuktā ye bhaktās tvāṃ paryupāsate

ye cāpy akṣaram avyaktaṃ teṣāṃ ke yogavittamāḥ

12.1

śrībhagavān uvāca

mayy āveśya mano ye māṃ nityayuktā upāsate

śraddhayā parayopetāḥ te me yuktatamā matāḥ 12.2

ye tv akṣaram anirdeśyaṃ avyaktaṃ paryupāsate

sarvatragam acintyaṃ ca kūṭasthaṃ acalaṃ dhruvam

12.3

saṃniyamyendriyagrāmaṃ sarvatra samabuddhayāḥ

te prāpnuvanti mām eva sarvabhūtahite ratāḥ 12.4

kleśodhikataras teṣāṃ avyaktāsaktacetasām

avyaktā hi gatir duḥkhaṃ dehavadbhir avāpyate 12.5

ye tu sarvāṇi karmāṇi mayi saṃnyasya matparaḥ

ananyenaiva yogena māṃ dhyāyanta upāsate 12.6

teṣāṃ ahaṃ samuddhartā mṛtyusaṃsārasāgarāt

bhavāmi na cirāt pārtha mayy āveśitacetasām 12.7

mayy eva mana ādhatsva mayi buddhiṃ niveśaya

nivasiṣyasi mayy eva ata ūrdhvaṃ na saṃśayaḥ 12.8

atha cittaṃ samādhātuṃ na śaknoṣi mayi sthiram

abhyāsayogena tato mām ichāptuṃ dhanaṃjaya 12.9

abhyāsepy asamarthosi matkarmaparamo bhava

madartham api karmāṇi kurvan siddhim avāpsyasi

12.10

athaitad apy aśaktosi kartuṃ madyogam āśritaḥ

sarvakarmaphalatyāgaṃ tataḥ kuru yatātmavān 12.11

śreyo hi jñānam abhyāsāj jñānād dhyānaṃ viśiṣyate

dhyānāt karmaphalatyāgas tyāgāc chāntir anantaram

12.12

adveṣṭā sarvabhūtānāṃ maitraḥ karuṇa eva ca

nirmamo nirahaṃkāraḥ samaduḥkhasukhaḥ kṣamī

12.13

saṃtuṣṭaḥ satataṃ yogī yatātmā dṛḍhaniścayaḥ

mayy arpitamanobuddhir yo madbhaktaḥ sa me

priyaḥ 12.14

yasmān nodvijate loko lokān nodvijate ca yaḥ

harṣāmarṣabhayodvegair mukto yaḥ sa ca me priyaḥ

12.15

anapekṣaḥ śucir dakṣa udāsīno gatavyathaḥ

sarvārambhaparityāgī yo madbhaktaḥ sa me priyaḥ

12.16

yo na hṛṣyati na dveṣṭi na śocati na kāṅkṣati

śubhāśubhaparityāgī bhaktimān yaḥ sa me priyaḥ

12.17

samaḥ śatrau ca mitre ca tathā mānāpamānayoḥ

śītoṣṇasukhaduḥkheṣu samaḥ saṅgavivarjitaḥ 12.18

tulyanindāstutir maunī saṃtuṣṭo yena kenacit

aniketaḥ sthiramatir bhaktimān me priyo naraḥ 12.19

ye tu dharmyāmṛtam idaṃ yathoktaṃ paryupāsate

śraddadhānā matparamā bhaktās tetīva me priyāḥ

12.20

XIII. atha trayodaśodhyāyaḥ.

(kṣetrakṣetrajñavibhāgayogaḥ)

arjuna uvāca

prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva kṣetraṃ kṣetrajñam eva ca

etad veditum icchāmi jñānaṃ jñeyaṃ ca keśava 13.1

śrībhagavān uvāca

idaṃ śarīraṃ kaunteya kṣetram ity abhidhīyate

etad yo vetti taṃ prāhuḥ kṣetrajña iti tadvidaḥ 13.2

kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata

kṣetrakṣetrajñayor jñānaṃ yat taj jñānaṃ mataṃ

mama 13.3

tat kṣetraṃ yac ca yādṛk ca yadvikāri yataś ca yat

sa ca yo yatprabhāvaś ca tat samāsena me śṛṇu 13.4

ṛṣibhir bahudhā gītaṃ chandobhir vividhaiḥ pṛthak

brahmasūtrapadaiś caiva hetumadbhir viniścitaiḥ 13.5

mahābhūtāny ahaṃkāro buddhir avyaktam eva ca

indriyāṇi daśaikaṃ ca pañca cendriyagocarāḥ 13.6

icchā dveṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ saṃghātaś cetanā

dhṛtiḥ

etat kṣetraṃ samāsena savikāram udāhṛtam 13.7

amānitvam adambhitvam ahiṃsā kṣāntir ārjavam

ācāryopāsanaṃ śaucaṃ sthairyam ātmavinigrahaḥ

13.8

indriyārtheṣu vairāgyam anahaṃkāra eva ca

janmamṛtyujarāvyādhiduḥkhadoṣānudarśanam 13.9

asaktir anabhiṣvaṅgaḥ putradāragṛhādiṣu

nityaṃ ca samacittatvam iṣṭāniṣṭopapattiṣu 13.10

mayi cānanyayogena bhaktir avyabhicāriṇī

viviktadeśasevitvam aratir janasaṃsadi 13.11

adhyātmajñānanityatvaṃ tattvajñānārthadarśanam

etaj jñānam iti proktam ajñānaṃ yad atonyathā 13.12

jñeyaṃ yat tat pravakṣyāmi yaj jñātvāmṛtam aśnute

anādimat paraṃ brahma na sat tan nāsad ucyate

13.13

sarvataḥ pāṇipādaṃ tat sarvatokṣiśiromukham

sarvataḥ śrutimal loke sarvam āvṛtya tiṣṭhati 13.14

sarvendriyaguṇābhāsaṃ sarvendriyavivarjitam

asaktaṃ sarvabhṛc caiva nirguṇaṃ guṇabhoktṛ ca

13.15

bahir antaś ca bhūtānām acaraṃ caram eva ca

sūkṣmatvāt tad avijñeyaṃ dūrasthaṃ cāntike ca tat

13.16

avibhaktaṃ ca bhūteṣu vibhaktam iva ca sthitam

bhūtabhartṛ ca taj jñeyaṃ grasiṣṇu prabhaviṣṇu ca

13.17

jyotiṣām api taj jyotis tamasaḥ param ucyate

jñānaṃ jñeyaṃ jñānagamyaṃ hṛdi sarvasya viṣṭhitam

13.18

iti kṣetraṃ tathā jñānaṃ jñeyaṃ coktaṃ sanāsataḥ

madbhakta etad vijñāya madbhāvāyopapadyate 13.19

prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhy anādi ubhāv api

vikārāñś ca guṇāṃś caiva viddhi prakṛtisaṃbhavān

13.20

kārya kāraṇa kartṛtve hetuḥ prakṛtir ucyate

puruṣaḥ sukhaduḥkhānāṃ bhoktṛtve hetur ucyate

13.21

puruṣaḥ prakṛtistho hi bhuṅkte prakṛtijān guṇān

kāraṇaṃ guṇasaṅgosya sadasadyonijanmasu 13.22

upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ

paramātmeti cāpyukto dehesmin puruṣaḥ paraḥ 13.23

ya evaṃ vetti puruṣaṃ prakṛtiṃ ca guṇaiḥ saha

sarvathā vartamānopi na sa bhūyobhijāyate 13.24

dhyānenātmani paśyanti kecid ātmānam ātmanā

anye sāṃkhyena yogena karmayogena cāpare 13.25

anye tv evam ajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate

tepi cātitaranty eva mṛtyuṃ śrutiparāyaṇāḥ 13.26

yāvat saṃjāyate kiṃcit sattvaṃ sthāvarajaṅgamam

kṣetrakṣetrajñasaṃyogāt tad viddhi bharatarṣabha

13.27

samaṃ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṃ parameśvaram

vinaśyatsv avinaśyantaṃ yaḥ paśyati sa paśyati 13.28

samaṃ paśyan hi sarvatra samavasthitam īśvaram

na hinasty ātmanātmānaṃ tato yāti parāṃ gatim

13.29

prakṛtyaiva ca karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ

yaḥ paśyati tathātmānam akartāraṃ sa paśyati 13.30

yadā bhūtapṛthagbhāvam ekastham anupaśyati

tata eva ca vistāraṃ brahma saṃpadyate tadā 13.31

anāditvān nirguṇatvāt paramātmāyam avyayaḥ

śarīrasthopi kaunteya na karoti na lipyate 13.32

yathā sarvagataṃ saukṣmyād ākāśaṃ nopalipyate

sarvatrāvasthito dehe tathātmā nopalipyate 13.33

yathā prakāśayaty ekaḥ kṛtsnaṃ lokam imaṃ raviḥ

kṣetraṃ kṣetrī tathā kṛtsnaṃ prakāśayati bhārata

13.34

kṣetrakṣetrajñayor evam antaraṃ jñānacakṣuṣā

bhūtaprakṛtimokṣaṃ ca ye vidur yānti te param 13.35

XIV. atha caturdaśodhyāyaḥ.

(guṇatrayavibhāgayogaḥ)

śrībhagavān uvāca

paraṃ bhūyaḥ pravakṣyāmi jñānānāṃ jñānam

uttamam

yaj jñātvā munayaḥ sarve parāṃ siddhim ito gatāḥ

14.1

idaṃ jñānam upāśritya mama sādharmyam āgatāḥ

sargepi nopajāyante pralaye na vyathanti ca 14.2

mama yonir mahad brahma tasmin garbhaṃ dadhāmy

aham

saṃbhavaḥ sarvabhūtānāṃ tato bhavati bhārata 14.3

sarvayoniṣu kaunteya mūrtayaḥ saṃbhavanti yāḥ

tāsāṃ brahma mahad yonir ahaṃ bījapradaḥ pitā 14.4

sattvaṃ rajas tama iti guṇāḥ prakṛtisambhavāḥ

nibadhnanti mahābāho dehe dehinam avyayam 14.5

tatra sattvaṃ nirmalatvāt prakāśakam anāmayam

sukhasaṅgena badhnāti jñānasaṅgena cānagha 14.6

rajo rāgātmakaṃ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamudbhavam

tan nibadhnāti kaunteya karmasaṅgena dehinam 14.7

tamas tv ajñānajaṃ viddhi mohanaṃ sarvadehinām

pramādālasyanidrābhis tan nibadhnāti bhārata 14.8

sattvaṃ sukhe saṃjayati rajaḥ karmaṇi bhārata

jñānam āvṛtya tu tamaḥ pramāde saṃjayaty uta 14.9

rajas tamaś cābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata

rajaḥ sattvaṃ tamaś caiva tamaḥ sattvaṃ rajas tathā

14.10

sarvadvāreṣu dehesmin prakāśa upajāyate

jñānaṃ yadā tadā vidyād vivṛddhaṃ sattvam ity uta

14.11

lobhaḥ pravṛttir ārambhaḥ karmaṇām aśamaḥ spṛhā

rajasy etāni jāyante vivṛddhe bharatarṣabha 14.12

aprakāśopravṛttiś ca pramādo moha eva ca

tamasy etāni jāyante vivṛddhe kurunandana 14.13

yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṃ yāti dehabhṛt

tadottamavidāṃ lokān amalān pratipadyate 14.14

rajasi pralayaṃ gatvā karmasaṅgiṣu jāyate

tathā pralīnas tamasi mūḍhayoniṣu jāyate 14.15

karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṃ nirmalaṃ phalam

rajasas tu phalaṃ duḥkham ajñānaṃ tamasaḥ phalam

14.16

sattvāt saṃjāyate jñānaṃ rajaso lobha eva ca

pramādamohau tamaso bhavatojñānam eva ca 14.17

ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthā madhye tiṣṭhanti

rājasāḥ

jaghanyaguṇavṛttisthā adho gacchhanti tāmasāḥ 14.18

nānyaṃ guṇebhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭānupaśyati

guṇebhyaś ca paraṃ vetti madbhāvaṃ sodhigacchhati

14.19

guṇān etān atītya trīn dehī dehasamudbhavān

janmamṛtyujarāduḥkhair vimuktomṛtam aśnute 14.20

arjuna uvāca

kair liṅgais trīn guṇān etān atīto bhavati prabho

kimācāraḥ kathaṃ caitāṃs trīn guṇān ativartate 14.21

śrībhagavān uvāca

prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca moham eva ca pāṇḍava

ta dveṣṭi saṃpravṛttāni na nivṛttāni kāṅkṣati 14.22

udāsīnavad āsīno guṇair yo na vicālyate

guṇā vartanta ity eva yovatiṣṭhati neṅgate 14.23

samaduḥkhasukhaḥ svasthaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ

tulyapriyāpriyo dhīras tulyanindātmasaṃstutiḥ 14.24

mānāpamānayos tulyas tulyo mitrāripakṣayoḥ

sarvārambhaparityāgī guṇātītaḥ sa ucyate 14.25

māṃ ca yovyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate

sa guṇān samatītyaitān brahmabhūyāya kalpate 14.26

brahmaṇo hi pratiṣṭhāham amṛtasyāvyayasya ca

śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca 14.27

XV. atha pañcadaśodhyāyaḥ. (puruṣottamayogaḥ)

śrībhagavān uvāca

ūrdhvamūlam adhaḥśākham aśvatthaṃ prāhur avyam

chandāṃsi yasya parṇāni yas taṃ veda sa vedavit 15.1

adhaś cordhvaṃ prasṛtāstasya śākhā

guṇapravṛddhā viṣayapravālāḥ

adhaś ca mūlāny anusaṃtatāni

karmānubandhīni manuṣyaloke 15.2

na rūpam asyeha tathopalabhyate

nānto na cādir na ca saṃpratiṣṭhā

aśvattham enaṃ suvirūḍhamūlaṃ

asaṅgaśastreṇa dṛḍhena chittvā 15.3

tataḥ padaṃ tatparimārgitavyaṃ

yasmin gatā na nivartanti bhūyaḥ

tameva cādyaṃ puruṣaṃ prapadye

yataḥ pravṛttiḥ prasṛtā purāṇī 15.4

nirmānamohā jitasaṅgadoṣā

adhyātmanityā vinivṛttakāmāḥ

dvandvair vimuktāḥ sukhaduḥkhasaṃjñaiḥ

gacchhanty amūḍhāḥ padam avyayaṃ tat 15.5

na tad bhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ

yad gatvā na nivartante tad dhāma paramaṃ mama

15.6

mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātanaḥ

manaḥṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛtisthāni karṣati 15.7

śarīraṃ yad avāpnoti yac cāpy utkrāmatīśvaraḥ

gṛhitvaitāni saṃyāti vāyur gandhān ivāśayāt 15.8

śrotraṃ cakṣuḥ sparśanaṃ ca rasanaṃ ghrāṇam eva ca

adhiṣṭhāya manaś cāyaṃ viṣayān upasevate 15.9

utkrāmantaṃ sthitaṃ vāpi bhuñjānaṃ vā guṇānvitam

vimūḍhā nānupaśyanti paśyanti jñānacakṣuṣaḥ 15.10

yatanto yoginaś cainaṃ paśyanty ātmany avasthitam

yatantopy akṛtātmāno nainaṃ paśyanty acetasaḥ 15.11

yad ādityagataṃ tejo jagad bhāsayatekhilam

yac candramasi yac cāgnau tat tejo viddhi māmakam

15.12

gām āviśya ca bhūtāni dhārayāmy aham ojasā

puṣṇāmi cauṣadhīḥ sarvāḥ somo bhūtvā rasātmakaḥ

15.13

ahaṃ vaiśvānaro bhūtvā prāṇināṃ deham āśritaḥ

prāṇāpānasamāyuktaḥ pacāmy annaṃ caturvidham

15.14

sarvasya cāhaṃ hṛdi saṃniviṣṭo

mattaḥ smṛtir jñānam apohanaṃ ca

vedaiś ca sarvair aham eva vedyo

vedāntakṛd vedavid eva cāham 15.15

dvāv imau puruṣau loke kṣaraś cākṣara eva ca

kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭasthokṣara ucyate 15.16

uttamaḥ puruṣas tv anyaḥ paramātmety udāhṛtaḥ

yo lokatrayam āviśya bibharty avyaya īśvaraḥ 15.17

yasmāt kṣaram atītoham akṣarād api cottamaḥ

atosmi loke vede ca prathitaḥ puruṣottamaḥ 15.18

yo mām evam asaṃmūḍho jānāti puruṣottamam

sa sarvavid bhajati māṃ sarvabhāvena bhārata 15.19

iti guhyatamaṃ śāstram idam uktaṃ mayānagha

etat buddhvā buddhimān syāt kṛtakṛtyaś ca bhārata

15.20

XVI. atha ṣoḍaśodhyāyaḥ.

(daivāsurasaṃpadvibhāgayogaḥ)

śrībhagavān uvāca

abhayaṃ sattvasaṃśuddhir jñānayogavyavasthitiḥ

dānaṃ damaś ca yajñaś ca svādhyāyas tapa ārjavam

16.1

ahiṃsā satyam akrodhas tyāgaḥ śāntir apaiśunam

dayā bhūteṣv aloluptvaṃ mārdavaṃ hrīr acāpalam

16.2

tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucam adroho nātimānitā

bhavanti saṃpadaṃ daivīm abhijātasya bhārata 16.3

dambho darpobhimānaś ca krodhaḥ pāruṣyam eva ca

ajñānaṃ cābhijātasya pārtha saṃpadam āsurīm 16.4

daivī saṃpad vimokṣāya nibandhāyāsurī matā

mā śucaḥ saṃpadaṃ daivīm abhijātosi pāṇḍava 16.5

dvau bhūtasargau lokesmin daiva āsura eva ca

daivo vistaraśaḥ prokta āsuraṃ pārtha me śṛṇu 16.6

pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca janā na vidur āsurāḥ

na śaucaṃ nāpi cācāro na satyaṃ teṣu vidyate 16.7

asatyam apratiṣṭhaṃ te jagad āhur anīśvaram

aparasparasaṃbhūtaṃ kim anyat kāmahaitukam 16.8

etāṃ dṛṣṭim avaṣṭabhya naṣṭātmānolpabuddhayaḥ

prabhavanty ugrakarmāṇaḥ kṣayāya jagatohitāḥ 16.9

kāmam āśritya duṣpūraṃ dambhamānamadānvitāḥ

mohād gṛhītvāsadgrāhān pravartanteśucivratāḥ 16.10

cintām aparimeyāṃ ca pralayāntām upāśritāḥ

kāmopabhogaparamā etāvad iti niścitāḥ 16.11

āśāpāśaśatair baddhāḥ kāmakrodhaparāyaṇāḥ

īhante kāmabhogārtham anyāyenārthasaṃcayān 16.12

idam adya mayā labdham imaṃ prāpsye manoratham

idam astīdam api me bhaviṣyati punar dhanam 16.13

asau mayā hataḥ śatrur haniṣye cāparān api

īśvaro.aham ahaṃ bhogī siddhohaṃ balavān sukhī

16.14

āḍhyobhijanavān asmi konyosti sadṛśo mayā

yakṣye dāsyāmi modiṣya ity ajñānavimohitāḥ 16.15

anekacittavibhrāntā mohajālasamāvṛtāḥ

prasaktāḥ kāmabhogeṣu patanti narakeśucau 16.16

ātmasaṃbhāvitāḥ stabdhā dhanamānamadānvitāḥ

yajante nāmayajñais te dambhenāvidhipūrvakam 16.17

ahaṃkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ ca

saṃśritāḥ

mām ātmaparadeheṣu pradviṣantobhyasūyakāḥ 16.18

tān ahaṃ dviṣataḥ krurān saṃsāreṣu narādhamān

kṣipāmy ajasram aśubhān āsurīṣv eva yoniṣu 16.19

āsurīṃ yonim āpannā mūḍhā janmanijanmani

mām aprāpyaiva kaunteya tato yānty adhamāṃ gatim

16.20

trividhaṃ narakasyedaṃ dvāraṃ nāśanam ātmanaḥ

kāmaḥ krodhas tathā lobhas tasmād etat trayaṃ

tyajet 16.21

etair vimuktaḥ kaunteya tamodvārais tribhir naraḥ

ācaraty ātmanaḥ śreyas tato yāti parāṃ gatim 16.22

yaḥ śāstravidhim utsṛjya vartate kāmakārataḥ

na sa siddhim avāpnoti na sukhaṃ na parāṃ gatim

16.23

tasmāc chāstraṃ pramāṇaṃ te

kāryākāryavyavasthitau

jñātvā śāstravidhānoktaṃ karma kartum ihārhasi

16.24

XVII. atha saptadaśodhyāyaḥ.

(śraddhātrayavibhāgayogaḥ)

arjuna uvāca

ye śāstravidhim utsṛjya yajante śraddhayānvitāḥ

teṣāṃ niṣṭhā tu kā kṛṣṇa sattvam āho rajas tamaḥ 17.1

śrībhagavān uvāca

trividhā bhavati śraddhā dehināṃ sā svabhāvajā

sāttvikī rājasī caiva tāmasī ceti tāṃ śṛṇu 17.2

sattvānurūpā sarvasya śraddhā bhavati bhārata

śraddhāmayoyaṃ puruṣo yo yacchraddhaḥ sa eva saḥ

17.3

yajante sāttvikā devān yakṣarakṣāṃsi rājasāḥ

pretān bhūtagaṇāñś cānye yajante tāmasā janāḥ 17.4

aśāstravihitaṃ ghoraṃ tapyante ye tapo janāḥ

dambhāhaṃkārasaṃyuktāḥ kāmarāgabalānvitāḥ 17.5

karṣayantaḥ śarīrasthaṃ bhūtagrāmam acetasaḥ

māṃ caivāntaḥśarīrasthaṃ tān viddhy āsuraniścayān

17.6

āhāras tv api sarvasya trividho bhavati priyaḥ

yajñas tapas tathā dānaṃ teṣāṃ bhedam imaṃ śṛṇu

17.7

āyuḥsattvabalārogyasukhaprītivivardhanāḥ

rasyāḥ snigdhāḥ sthirā hṛdyā āhārāḥ sāttvikapriyāḥ

17.8

kaṭvamlalavaṇātyuṣṇatīkṣṇarūkṣavidāhinaḥ

āhārā rājasasyeṣṭā duḥkhaśokāmayapradāḥ 17.9

yātayāmaṃ gatarasaṃ pūti paryuṣitaṃ ca yat

ucchiṣṭam api cāmedhyaṃ bhojanaṃ tāmasapriyam

17.10

aphalāṅkṣibhir yajño vidhidṛṣṭo ya ijyate

yaṣṭavyam eveti manaḥ samādhāya sa sāttvikaḥ 17.11

abhisaṃdhāya tu phalaṃ dambhārtham api caiva yat

ijyate bharataśreṣṭha taṃ yajñaṃ viddhi rājasam 17.12

vidhihīnam asṛṣṭānnaṃ mantrahīnam adakṣiṇam

śraddhāvirahitaṃ yajñaṃ tāmasaṃ paricakṣate 17.13

devadvijaguruprājñapūjanaṃ śaucam ārjavam

brahmacaryam ahiṃsā ca śārīraṃ tapa ucyate 17.14

anudvegakaraṃ vākyaṃ satyaṃ priyahitaṃ ca yat

svādhyāyābhyasanaṃ caiva vāṅmayaṃ tapa ucyate

17.15

manaḥprasādaḥ saumyatvaṃ maunam ātmavinigrahaḥ

bhāvasaṃśuddhir ity etat tapo mānasam ucyate 17.16

śraddhayā parayā taptaṃ tapas tat trividhaṃ naraiḥ

aphalākāṅkṣibhir yuktaiḥ sāttvikaṃ paricakṣate 17.17

satkāramānapūjārthaṃ tapo dambhena caiva yat

kriyate tad iha proktaṃ rājasaṃ calam adhruvam

17.18

mūḍhagrāheṇātmano yat pīḍayā kriyate tapaḥ

parasyotsādanārthaṃ vā tat tāmasam udāhṛtam 17.19

dātavyam iti yad dānaṃ dīyatenupakāriṇe

deśe kāle ca pātre ca tad dānaṃ sāttvikaṃ smṛtam

17.20

yat tu prattyupakārārthaṃ phalam uddiśya vā punaḥ

dīyate ca parikliṣṭaṃ tad dānaṃ rājasaṃ smṛtam

17.21

adeśakāle yad dānam apātrebhyaś ca dīyate

asatkṛtam avajñātaṃ tat tāmasam udāhṛtam 17.22

oṃ tat sad iti nirdeśo brahmaṇas trividhaḥ smṛtaḥ

brāhmaṇās tena vedāś ca yajñāś ca vihitāḥ purā 17.23

tasmād om ity udāhṛtya yajñadānatapaḥkriyāḥ

pravartante vidhānoktāḥ satataṃ brahmavādinām

17.24

tad ity anabhisaṃdhāya phalaṃ yajñatapaḥkriyāḥ

dānakriyāś ca vividhāḥ kriyante mokṣakāṅkṣibhiḥ

17.25

sadbhāve sādhubhāve ca sad ity etat prayujyate

praśaste karmaṇi tathā sacchabdaḥ pārtha yujyate

17.26

yajñe tapasi dāne ca sthitiḥ sad iti cocyate

karma caiva tadarthīyaṃ sad ity evābhidhīyate 17.27

aśraddhayā hutaṃ dattaṃ tapas taptaṃ kṛtaṃ ca yat

asad ity ucyate pārtha na ca tat prepya no iha 17.28

XVIII. athāṣṭādaśodhyāyaḥ. (mokṣasaṃnyāsayogaḥ)

arjuna uvāca

saṃnyāsasya mahābāho tattvam icchāmi veditum

tyāgasya ca hṛṣīkeśa pṛthak keśiniṣūdana 18.1

śrībhagavān uvāca

kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ saṃnyāsaṃ kavayo

viduḥ

sarvakarmaphalatyāgaṃ prāhus tyāgaṃ vicakṣaṇāḥ

18.2

tyājyaṃ doṣavad ity eke karma prāhur manīṣiṇaḥ

yajñadānatapaḥkarma na tyājyam iti cāpare 18.3

niścayaṃ śṛṇu me tatra tyāge bharatasattama

tyāgo hi puruṣavyāghra trividhaḥ saṃprakīrtitaḥ 18.4

yajñadānatapaḥkarma na tyājyaṃ kāryam eva tat

yajño dānaṃ tapaś caiva pāvanāni manīṣiṇām 18.5

etāny api tu karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā phalāni ca

kartavyānīti me pārtha niścitaṃ matam uttamam 18.6

niyatasya tu saṃnyāsaḥ karmaṇo nopapadyate

mohāt tasya parityāgas tāmasaḥ parikīrtitaḥ 18.7

duḥkham ity eva yat karma kāyakleśabhayāt tyajet

sa kṛtvā rājasaṃ tyāgaṃ naiva tyāgaphalaṃ labhet

18.8

kāryam ity eva yat karma niyataṃ kriyaterjuna

saṅgaṃ tyaktvā phalaṃ caiva sa tyāgaḥ sāttviko

mataḥ 18.9

na dveṣṭy akuśalaṃ karma kuśale nānuṣajjate

tyāgī sattvasamāviṣṭo medhāvī chinnasaṃśayaḥ 18.10

na hi dehabhṛtā śakyaṃ tyaktuṃ karmāṇy aśeṣataḥ

yas tu karmaphalatyāgī sa tyāgīty abhidhīyate 18.11

aniṣṭam iṣṭaṃ miśraṃ ca trividhaṃ karmaṇaḥ phalam

bhavaty atyāgināṃ pretya na tu saṃnyāsināṃ kvacit

18.12

pañcaitāni mahābāho kāraṇāni nibodha me

sāṃkhye kṛtānte proktāni siddhaye sarvakarmaṇām

18.13

adhiṣṭhānaṃ tathā kartā karaṇaṃ ca pṛthagvidham

vividhāś ca pṛthakceṣṭā daivaṃ caivātra pañcamam

18.14

śarīravāṅmanobhir yat karma prārabhate naraḥ

nyāyyaṃ vā viparītaṃ vā pañcaite tasya hetavaḥ

18.15

tatraivaṃ sati kartāram ātmānaṃ kevalaṃ tu yaḥ

paśyaty akṛtabuddhitvān na sa paśyati durmatiḥ 18.16

yasya nāhaṃkṛto bhāvo buddhir yasya na lipyate

hatvā.api sa imāṃl lokān na hanti na nibadhyate 18.17

jñānaṃ jñeyaṃ parijñātā trividhā karmacodanā

karaṇaṃ karma karteti trividhaḥ karmasaṃgrahaḥ

18.18

jñānaṃ karma ca kartā ca tridhaiva guṇabhedataḥ

procyate guṇasaṃkhyāne yathāvac chṛṇu tāny api

18.19

sarvabhūteṣu yenaikaṃ bhāvam avyayam īkṣate

avibhaktaṃ vibhakteṣu taj jñānaṃ viddhi sāttvikam

18.20

pṛthaktvena tu yaj jñānaṃ nānābhāvān pṛthagvidhān

vetti sarveṣu bhūteṣu taj jñānaṃ viddhi rājasam 18.21

yat tu kṛtsnavad ekasmin kārye saktam ahetukam

atattvārthavad alpaṃ ca tat tāmasam udāhṛtam 18.22

niyataṃ saṅgarahitam arāgadveṣataḥ kṛtam

aphalaprepsunā karma yat tat sāttvikam ucyate 18.23

yat tu kāmepsunā karma sāhaṃkāreṇa vā punaḥ

kriyate bahulāyāsaṃ tad rājasam udāhṛtam 18.24

anubandhaṃ kṣayaṃ hiṃsām anapekṣya ca pauruṣam

mohād ārabhyate karma yat tat tāmasam ucyate 18.25

muktasaṅgonahaṃvādī dhṛtyutsāhasamanvitaḥ

siddhyasiddhyor nirvikāraḥ kartā sāttvika ucyate

18.26

rāgī karmaphalaprepsur lubdho hiṃsātmakośuciḥ

harṣaśokānvitaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ 18.27

ayuktaḥ prākṛtaḥ stabdhaḥ śaṭho naiṣkṛtikolasaḥ

viṣādī dīrghasūtrī ca kartā tāmasa ucyate 18.28

buddher bhedaṃ dhṛteś caiva guṇatas trividhaṃ śṛṇu

procyamānam aśeṣeṇa pṛthaktvena dhanaṃjaya 18.29

pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryākārye bhayābhaye

bandhaṃ mokṣaṃ ca yā vetti buddhiḥ sā pārtha

sāttvikī 18.30

yayā dharmam adharmaṃ ca kāryaṃ cākāryam eva ca

ayathāvat prajānāti buddhiḥ sā pārtha rājasī 18.31

adharmaṃ dharmam iti yā manyate tamasāvṛtā

sarvārthān viparītāñś ca buddhiḥ sā pārtha tāmasī

18.32

dhṛtyā yayā dhārayate manaḥprāṇendriyakriyāḥ

yogenāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī 18.33

yayā tu dharmakāmārthān dhṛtyā dhārayaterjuna

prasaṅgena phalākāṅkṣī dhṛtiḥ sā pārtha rājasī 18.34

yayā svapnaṃ bhayaṃ śokaṃ viṣādaṃ madam eva ca

na vimuñcati durmedhā dhṛtiḥ sā pārtha tāmasī 18.35

sukhaṃ tv idānīṃ trividhaṃ śṛṇu me bharatarṣabha

abhyāsād ramate yatra duḥkhāntaṃ ca nigacchhati

18.36

yat tadagre viṣam iva pariṇāmemṛtopamam

tat sukhaṃ sāttvikaṃ proktam

ātmabuddhiprasādajam 18.37

viṣayendriyasañyogād yat tad agremṛtopamam

pariṇāme viṣam iva tat sukhaṃ rājasaṃ smṛtam 18.38

yad agre cānubandhe ca sukhaṃ mohanam ātmanaḥ

nidrālasyapramādotthaṃ tat tāmasam udāhṛtam 18.39

na tad asti pṛthivyāṃ vā divi deveṣu vā punaḥ

sattvaṃ prakṛtijair muktaṃ yad ebhiḥ syāt tribhir

guṇaiḥ 18.40

brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ ca paraṃtapa

karmāṇi pravibhaktāni svabhāvaprabhavair guṇaiḥ

18.41

śamo damas tapaḥ śaucaṃ kṣāntir ārjavam eva ca

jñānaṃ vijñānam āstikyaṃ brahmakarma svabhāvajam

18.42

śauryaṃ tejo dhṛtir dākṣyaṃ yuddhe cāpy apalāyanam

dānam īśvarabhāvaś ca kṣātraṃ karma svabhāvajam

18.43

kṛṣigaurakṣyavāṇijyaṃ vaiśyakarma svabhāvajam

paricaryātmakaṃ karma śūdrasyāpi svabhāvajam

18.44

sve sve karmaṇy abhirataḥ saṃsiddhiṃ labhate naraḥ

svakarmanirataḥ siddhiṃ yathā vindati tac chṛṇu

18.45

yataḥ pravṛttir bhūtānāṃ yena sarvam idaṃ tatam

svakarmaṇā tam abhyarcya siddhiṃ vindati mānavaḥ

18.46

śreyān svadharmo viguṇaḥ paradharmot svanuṣṭhitāt

svabhāvaniyataṃ karma kurvan nāpnoti kilbiṣam

18.47

sahajaṃ karma kaunteya sadoṣam api na tyajet

sarvārambhā hi doṣeṇa dhūmenāgnir ivāvṛtāḥ 18.48

asaktabuddhiḥ sarvatra jitātmā vigataspṛhaḥ

naiṣkarmyasiddhiṃ paramāṃ saṃnyāsenādhigacchati

18.49

siddhiṃ prāpto yathā brahma tathāpnoti nibodha me

samāsenaiva kaunteya niṣṭhā jñānasya yā parā 18.50

buddhyā viśuddhayā yukto dhṛtyātmānaṃ niyamya ca

śabdādīn viṣayāṃs tyaktvā rāgadveṣau vyudasya ca

18.51

viviktasevī laghvāśī yatavākkāyamānasaḥ

dhyānayogaparo nityaṃ vairāgyaṃ samupāśritaḥ

18.52

ahaṃkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ

parigraham

vimucya nirmamaḥ śānto brahmabhūyāya kalpate

18.53

brahmabhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati

samaḥ sarveṣu bhūteṣu madbhaktiṃ labhate parām

18.54

bhaktyā mām abhijānāti yāvān yaś cāsmi tattvataḥ

tato māṃ tattvato jñātvā viśate tadanantaram 18.55

sarvakarmāṇy api sadā kurvāṇo madvyapāśrayaḥ

matprasādād avāpnoti śāśvataṃ padam avyayam

18.56

cetasā sarvakarmāṇi mayi saṃnyasya matparaḥ

buddhiyogam upāśritya maccittaḥ satataṃ bhava

18.57

maccittaḥ sarvadurgāṇi matprasādat tariṣyasi

atha cet tvam ahaṃkārān na śroṣyasi vinaṅkṣyasi

18.58

yad ahaṃkāram āśritya na yotsya iti manyase

mithyaiṣa vyavasāyas te prakṛtis tvāṃ niyokṣyati

18.59

svabhāvajena kaunteya nibaddhaḥ svena karmaṇā

kartuṃ necchasi yan mohāt kariṣyasy avaśopi tat

18.60

īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddeśerjuna tiṣṭhati

bhrāmayan sarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā 18.61

tam eva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvena bhārata

tatprasādāt parāṃ śāntiṃ sthānaṃ prāpsyasi

śāśvatam 18.62

iti te jñānam ākhyātaṃ guhyād guhyataraṃ mayā

vimṛśyaitad aśeṣeṇa yathecchasi tathā kuru 18.63

sarvaguhyatamaṃ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṃ vacaḥ

iṣṭosi me dṛḍham iti tato vakṣyāmi te hitam 18.64

manmanā bhava madbhakto madyājī māṃ namaskuru

mām evaiṣyasi satyaṃ te pratijāne priyosi me 18.65

sarvadharmān parityajya mām ekaṃ śaraṇaṃ vraja

ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣyayiṣyāmi mā śucaḥ

18.66

idaṃ te nātapaskāya nābhaktāya kadācana

na cāśuśrūṣave vācyaṃ na ca māṃ yobhyasūyati 18.67

ya idaṃ paramaṃ guhyaṃ madbhakteṣv abhidhāsyati

bhaktiṃ mayi parāṃ kṛtvā mām evaiṣyaty asaṃśayaḥ

18.68

na ca tasmān manuṣyeṣu kaścin me priyakṛttamaḥ

bhavitā na ca me tasmād anyaḥ priyataro bhuvi 18.69

adhyeṣyate ca ya imaṃ dharmyaṃ saṃvādam āvayoḥ

jñānayajñena tenāham iṣṭaḥ syām iti me matiḥ 18.70

śraddhāvān anasūyaś ca śṛṇuyād api yo naraḥ

sopi muktaḥ śubhāṃl lokān prāpnuyāt

puṇyakarmaṇām 18.71

kaccid etac chrutaṃ pārtha tvayaikāgreṇa cetasā

kaccid ajñānasaṃmohaḥ pranaṣṭas te dhanaṃjaya

18.72

arjuna uvāca

naṣṭo mohaḥ smṛtir labdhā tvatprasādān mayācyuta

sthitosmi gatasaṃdehaḥ kariṣye vacanaṃ tava 18.73

sañjaya uvāca

ity ahaṃ vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ

saṃvādam imam aśrauṣam adbhutaṃ romaharṣaṇam

18.74

vyāsaprasādāc chrutavān etad guhyam ahaṃ param

yogaṃ yogeśvarāt kṛṣṇāt sākṣāt kathayataḥ svayam

18.75

rājan saṃsmṛtya saṃsmṛtya saṃvādam imam

adbhutam

keśavārjunayoḥ puṇyaṃ hṛṣyāmi ca muhur muhuḥ

18.76

tac ca saṃsmṛtya saṃsmṛtya rūpam atyadbhutaṃ

hareḥ

vismayo me mahān rājan hṛṣyāmi ca punaḥ punaḥ

18.77

yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇo yatra pārtho dhanurdharaḥ

tatra śrīr vijayo bhūtir dhruvā nītir matir mama 18.78

AUM


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Epics Collection. Bhagavadgītā. Bhagavadgītā. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D1D4-C