Nāgārjuna: Mūlamadhyamakakārikā

na svato nāpi parato na dvābhyāṃ nāpy ahetutaḥ /
utpannā jātu vidyante bhāvāḥ kva cana ke cana // MMK_1.1 //

catvāraḥ pratyayā hetur ārambaṇam anantaram /
tathaivādhipateyaṃ ca pratyayo nāsti pañcamaḥ // MMK_1.2 //

na hi svabhāvo bhāvānāṃ pratyayādiṣu vidyate /
avidyamāne svabhāve parabhāvo na vidyate // MMK_1.3 //

kriyā na pratyayavatī nāpratyayavatī kriyā /
pratyayā nākriyāvantaḥ kriyāvantaś ca santy uta // MMK_1.4 //

utpadyate pratītyemān itīme pratyayāḥ kila /
yāvan notpadyata ime tāvan nāpratyayāḥ katham // MMK_1.5 //

naivāsato naiva sataḥ pratyayo 'rthasya yujyate /
asataḥ pratyayaḥ kasya sataś ca pratyayena kim // MMK_1.6 //

na san nāsan na sad asan dharmo nirvartate yadā /
kathaṃ nirvartako hetur evaṃ sati hi yujyate // MMK_1.7 //

anārambaṇa evāyaṃ san dharma upadiśyate /
athānārambaṇe dharme kuta ārambaṇaṃ punaḥ // MMK_1.8 //

anutpanneṣu dharmeṣu nirodho nopapadyate /
nānantaram ato yuktaṃ niruddhe pratyayaś ca kaḥ // MMK_1.9 //

bhāvānāṃ niḥsvabhāvānāṃ na sattā vidyate yataḥ /
satīdam asmin bhavatīty etan naivopapadyate // MMK_1.10 //

na ca vyastasamasteṣu pratyayeṣvasti tat phalam /
pratyayebhyaḥ kathaṃ tac ca bhaven na pratyayeṣu yat // MMK_1.11 //

athāsad api tat tebhyaḥ pratyayebhyaḥ pravartate /
apratyayebhyo 'pi kasmān nābhipravartate phalam // MMK_1.12 //

phalaṃ ca pratyayamayaṃ pratyayāścāsvayaṃmayāḥ /
phalamasvamayebhyo yattatpratyayamayaṃ katham // MMK_1.13 //

tasmān na pratyayamayaṃ nāpratyayamayaṃ phalam /
saṃvidyate phalābhāvāt pratyayāpratyayāḥ kutaḥ // MMK_1.14 //

gataṃ na gamyate tāvad agataṃ naiva gamyate /
gatāgatavinirmuktaṃ gamyamānaṃ na gamyate // MMK_2.1 //

ceṣṭā yatra gatis tatra gamyamāne ca sā yataḥ /
na gate nāgate ceṣṭā gamyamāne gatis tataḥ // MMK_2.2 //

gamyamānasya gamanaṃ kathaṃ nāmopapatsyate /
gamyamānaṃ vigamanaṃ yadā naivopapadyate // MMK_2.3 //

gamyamānasya gamanaṃ yasya tasya prasajyate /
ṛte gater gamyamānaṃ gamyamānaṃ hi gamyate // MMK_2.4 //

gamyamānasya gamane prasaktaṃ gamanadvayam /
yena tad gamyamānaṃ ca yac cātra gamanaṃ punaḥ // MMK_2.5 //

dvau gantārau prasajyete prasakte gamanadvaye /
gantāraṃ hi tiraskṛtya gamanaṃ nopapadyate // MMK_2.6 //

gantāraṃ cet tiraskṛtya gamanaṃ nopapadyate /
gamane 'sati gantātha kuta eva bhaviṣyati // MMK_2.7 //

gantā na gacchati tāvad agantā naiva gacchati /
anyo gantur agantuś ca kas tṛtīyo 'tha gacchati // MMK_2.8 //

gantā tāvad gacchatīti katham evopapatsyate /
gamanena vinā gantā yadā naivopapadyate // MMK_2.9 //

pakṣo gantā gacchatīti yasya tasya prasajyate /
gamanena vinā gantā gantur gamanam icchataḥ // MMK_2.10 //

gamane dve prasajyete gantā yadyuta gacchati /
ganteti cājyate yena gantā san yac ca gacchati // MMK_2.11 //

gate nārabhyate gantuṃ gantuṃ nārabhyate 'gate /
nārabhyate gamyamāne gantum ārabhyate kuha // MMK_2.12 //

na pūrvaṃ gamanārambhād gamyamānaṃ na vā gatam /
yatrārabhyeta gamanam agate gamanaṃ kutaḥ // MMK_2.13 //

gataṃ kiṃ gamyamānaṃ kim agataṃ kiṃ vikalpyate /
adṛśyamāna ārambhe gamanasyaiva sarvathā // MMK_2.14 //

gantā na tiṣṭhati tāvad agantā naiva tiṣṭhati /
anyo gantur agantuś ca kas tṛtīyo 'tha tiṣṭhati // MMK_2.15 //

gantā tāvat tiṣṭhatīti katham evopapatsyate /
gamanena vinā gantā yadā naivopapadyate // MMK_2.16 //

na tiṣṭhati gamyamānān na gatān nāgatād api /
gamanaṃ saṃpravṛttiś ca nivṛttiś ca gateḥ samā // MMK_2.17 //

yad eva gamanaṃ gantā sa eveti na yujyate /
anya eva punar gantā gater iti na yujyate // MMK_2.18 //

yad eva gamanaṃ gantā sa eva hi bhaved yadi /
ekībhāvaḥ prasajyeta kartuḥ karmaṇa eva ca // MMK_2.19 //

anya eva punar gantā gater yadi vikalpyate /
gamanaṃ syād ṛte gantur gantā syād gamanād ṛte // MMK_2.20 //

ekībhāvena vā siddhir nānābhāvena vā yayoḥ /
na vidyate tayoḥ siddhiḥ kathaṃ nu khalu vidyate // MMK_2.21 //

gatyā yayājyate gantā gatiṃ tāṃ sa na gacchati /
yasmān na gatipūrvo 'sti kaścid kiṃcid dhi gacchati // MMK_2.22 //

gatyā yayājyate gantā tato 'nyāṃ sa na gacchati /
gatī dve nopapadyete yasmād eke tu gantari // MMK_2.23 //

sadbhūto gamanaṃ gantā triprakāraṃ na gacchati /
nāsadbhūto 'pi gamanaṃ triprakāraṃ sa gacchati // MMK_2.24 //

gamanaṃ sadasadbhūtaḥ triprakāraṃ na gacchati /
tasmād gatiś ca gantā ca gantavyaṃ ca na vidyate // MMK_2.25 //

darśanaṃ śravaṇaṃ ghrāṇaṃ rasanaṃ sparśanaṃ manaḥ /
indriyāṇi ṣaḍ eteṣāṃ draṣṭavyādīni gocaraḥ // MMK_3.1 //

svam ātmānaṃ darśanaṃ hi tat tam eva na paśyati /
na paśyati yad ātmānaṃ kathaṃ drakṣyati tat parān // MMK_3.2 //

na paryāpto 'gnidṛṣṭānto darśanasya prasiddhaye /
sadarśanaḥ sa pratyukto gamyamānagatāgataiḥ // MMK_3.3 //

nāpaśyamānaṃ bhavati yadā kiṃ cana darśanam /
darśanaṃ paśyatīty evaṃ katham etat tu yujyate // MMK_3.4 //

paśyati darśanaṃ naiva naiva paśyaty adarśanam /
vyākhyāto darśanenaiva draṣṭā cāpy avagamyatām // MMK_3.5 //

draṣṭā nāsty atiraskṛtya tiraskṛtya ca darśanam /
draṣṭavyaṃ darśanaṃ caiva draṣṭary asati te kutaḥ // MMK_3.6 //

pratītya mātāpitarau yathoktaḥ putrasaṃbhavaḥ /
cakṣūrūpe pratītyaivamukto vijñānasaṃbhavaḥ // MMK_3.7 //

draṣṭavyadarśanābhāvād vijñānādicatuṣṭayam /
nāstīty upādānādīni bhaviṣyanti punaḥ katham // MMK_3.8 //

vyākhyātaṃ śravaṇaṃ ghrāṇaṃ rasanaṃ sparśanaṃ manaḥ /
darśanenaiva jānīyāc chrotṛśrotavyakādi ca // MMK_3.9 //

rūpakāraṇanirmuktaṃ na rūpam upalabhyate /
rūpeṇāpi na nirmuktaṃ dṛśyate rūpakāraṇam // MMK_4.1 //

rūpakāraṇanirmukte rūpe rūpaṃ prasajyate /
āhetukaṃ na cāsty arthaḥ kaścid āhetukaḥ kva cit // MMK_4.2 //

rūpeṇa tu vinirmuktaṃ yadi syād rūpakāraṇam /
akāryakaṃ kāraṇaṃ syād nāsty akāryaṃ ca kāraṇam // MMK_4.3 //

rūpe saty eva rūpasya kāraṇaṃ nopapadyate /
rūpe 'saty eva rūpasya kāraṇaṃ nopapadyate // MMK_4.4 //

niṣkāraṇaṃ punā rūpaṃ naiva naivopapadyate /
tasmād rūpagatān kāṃścin na vikalpān vikalpayet // MMK_4.5 //

na kāraṇasya sadṛśaṃ kāryam ity upapadyate /
na kāraṇasyāsadṛśaṃ kāryam ity upapadyate // MMK_4.6 //

vedanācittasaṃjñānāṃ saṃskārāṇāṃ ca sarvaśaḥ /
sarveṣām eva bhāvānāṃ rūpeṇaiva samaḥ kramaḥ // MMK_4.7 //

vigrahe yaḥ parīhāraṃ kṛte śūnyatayā vadet /
sarvaṃ tasyāparihṛtaṃ samaṃ sādhyena jāyate // MMK_4.8 //

vyākhyāne ya upālambhaṃ kṛte śūnyatayā vadet /
sarvaṃ tasyānupālabdhaṃ samaṃ sādhyena jāyate // MMK_4.9 //

nākāśaṃ vidyate kiṃcit pūrvam ākāśalakṣaṇāt /
alakṣaṇaṃ prasajyeta syāt pūrvaṃ yadi lakṣaṇāt // MMK_5.1 //

alakṣaṇo na kaścic ca bhāvaḥ saṃvidyate kva cit /
asaty alakṣaṇe bhāve kramatāṃ kuha lakṣaṇam // MMK_5.2 //

nālakṣaṇe lakṣaṇasya pravṛttir na salakṣaṇe /
salakṣaṇālakṣaṇābhyāṃ nāpy anyatra pravartate // MMK_5.3 //

lakṣaṇāsaṃpravṛttau ca na lakṣyam upapadyate /
lakṣyasyānupapattau ca lakṣaṇasyāpy asaṃbhavaḥ // MMK_5.4 //

tasmān na vidyate lakṣyaṃ lakṣaṇaṃ naiva vidyate /
lakṣyalakṣaṇanirmukto naiva bhāvo 'pi vidyate // MMK_5.5 //

avidyamāne bhāve ca kasyābhāvo bhaviṣyati /
bhāvābhāvavidharmā ca bhāvābhāvāv avaiti kaḥ // MMK_5.6 //

tasmānna bhāvo nābhāvo na lakṣyaṃ nāpi lakṣaṇam /
ākāśam ākāśasamā dhātavaḥ pañca ye 'pare // MMK_5.7 //

astitvaṃ ye tu paśyanti nāstitvaṃ cālpabuddhayaḥ /
bhāvānāṃ te na paśyanti draṣṭavyopaśamaṃ śivam // MMK_5.8 //

rāgād yadi bhavet pūrvaṃ rakto rāgatiraskṛtaḥ /
taṃ pratītya bhaved rāgo rakte rāgo bhavet sati // MMK_6.1 //

rakte 'sati punā rāgaḥ kuta eva bhaviṣyati /
sati vāsati vā rāge rakte 'py eṣa samaḥ kramaḥ // MMK_6.2 //

sahaiva punar udbhūtir na yuktā rāgaraktayoḥ /
bhavetāṃ rāgaraktau hi nirapekṣau parasparam // MMK_6.3 //

naikatve sahabhāvo 'sti na tenaiva hi tat saha /
pṛthaktve sahabhāvo 'tha kuta eva bhaviṣyati // MMK_6.4 //

ekatve sahabhāvaś cet syāt sahāyaṃ vināpi saḥ /
pṛthaktve sahabhāvaś cet syāt sahāyaṃ vināpi saḥ // MMK_6.5 //

pṛthaktve sahabhāvaś ca yadi kiṃ rāgaraktayoḥ /
siddhaḥ pṛthakpṛthagbhāvaḥ sahabhāvo yatas tayoḥ // MMK_6.6 //

siddhaḥ pṛthakpṛthagbhāvo yadi vā rāgaraktayoḥ /
sahabhāvaṃ kimartham tu parikalpayase tayoḥ // MMK_6.7 //

pṛthag na sidhyatīty evaṃ sahabhāvaṃ vikāṅkṣasi /
sahabhāvaprasiddhyarthaṃ pṛthaktvaṃ bhūya icchasi // MMK_6.8 //

pṛthagbhāvāprasiddheś ca sahabhāvo na sidhyati /
katamasmin pṛthagbhāve sahabhāvaṃ satīcchasi // MMK_6.9 //

evaṃ raktena rāgasya siddhir na saha nāsaha /
rāgavat sarvadharmāṇāṃ siddhir na saha nāsaha // MMK_6.10 //

yadi saṃskṛta utpādas tatra yuktā trilakṣaṇī /
athāsaṃskṛta utpādaḥ kathaṃ saṃskṛtalakṣaṇam // MMK_7.1 //

utpādādyās trayo vyastā nālaṃ lakṣaṇakarmaṇi /
saṃskṛtasya samastāḥ syur ekatra katham ekadā // MMK_7.2 //

utpādasthitibhaṅgānām anyat saṃskṛtalakṣaṇam /
asti ced anavasthaivaṃ nāsti cet te na saṃskṛtāḥ // MMK_7.3 //

utpādotpāda utpādo mūlotpādasya kevalam /
utpādotpādam utpādo maulo janayate punaḥ // MMK_7.4 //

utpādotpāda utpādo mūlotpādasya te yadi /
maulenājanitas taṃ te sa kathaṃ janayiṣyati // MMK_7.5 //

sa te maulena janito maulaṃ janayate yadi /
maulaḥ sa tenājanitas tam utpādayate katham // MMK_7.6 //

ayam utpādyamānas te kāmam utpādayed imam /
yadīmam utpādayitum ajātaḥ śaknuyād ayam // MMK_7.7 //

pradīpaḥ svaparātmānau saṃprakāśayate yathā /
utpādaḥ svaparātmānāv ubhāv utpādayet tathā // MMK_7.8 //

pradīpe nāndhakāro 'sti yatra cāsau pratiṣṭhitaḥ /
kiṃ prakāśayate dīpaḥ prakāśo hi tamovadhaḥ // MMK_7.9 //

katham utpadyamānena pradīpena tamo hatam /
notpadyamāno hi tamaḥ pradīpaḥ prāpnute yadā // MMK_7.10 //

aprāpyaiva pradīpena yadi vā nihataṃ tamaḥ /
ihasthaḥ sarvalokasthaṃ sa tamo nihaniṣyati // MMK_7.11 //

pradīpaḥ svaparātmānau saṃprakāśayate yadi /
tamo 'pi svaparātmānau chādayiṣyaty asaṃśayam // MMK_7.12 //

anutpanno 'yam utpādaḥ svātmānaṃ janayet katham /
athotpanno janayate jāte kiṃ janyate punaḥ // MMK_7.13 //

notpadyamānaṃ notpannaṃ nānutpannaṃ kathaṃ cana /
utpadyate tad ākhyātaṃ gamyamānagatāgataiḥ // MMK_7.14 //

utpadyamānam utpattāv idaṃ na kramate yadā /
katham utpadyamānaṃ tu pratītyotpattim ucyate // MMK_7.15 //

pratītya yad yad bhavati tat tac chāntaṃ svabhāvataḥ /
tasmād utpadyamānaṃ ca śāntam utpattir eva ca // MMK_7.16 //

yadi kaścid anutpanno bhāvaḥ saṃvidyate kva cit /
utpadyeta sa kiṃ tasmin bhāva utpadyate 'sati // MMK_7.17 //

utpadyamānam utpādo yadi cotpādayaty ayam /
utpādayet tam utpādam utpādaḥ katamaḥ punaḥ // MMK_7.18 //

anya utpādayaty enaṃ yady utpādo 'navasthitiḥ /
athānutpāda utpannaḥ sarvam utpadyatāṃ tathā // MMK_7.19 //

sataś ca tāvad utpattir asataś ca na yujyate /
na sataś cāsataś ceti pūrvam evopapāditam // MMK_7.20 //

nirudhyamānasyotpattir na bhāvasyopapadyate /
yaś cānirudhyamānas tu sa bhāvo nopapadyate // MMK_7.21 //

nāsthitas tiṣṭhate bhāvaḥ sthito bhāvo na tiṣṭhati /
na tiṣṭhate tiṣṭhamānaḥ ko 'nutpannaś ca tiṣṭhati // MMK_7.22 //

sthitir nirudhyamānasya na bhāvasyopapadyate /
yaś cānirudhyamānas tu sa bhāvo nopapadyate // MMK_7.23 //

jarāmaraṇadharmeṣu sarvabhāveṣu sarvadā /
tiṣṭhanti katame bhāvā ye jarāmaraṇaṃ vinā // MMK_7.24 //

sthityānyayā sthiteḥ sthānaṃ tayaiva ca na yujyate /
utpādasya yathotpādo nātmanā na parātmanā // MMK_7.25 //

nirudhyate nāniruddhaṃ na niruddhaṃ nirudhyate /
tathā nirudhyamānaṃ ca kim ajātaṃ nirudhyate // MMK_7.26 //

sthitasya tāvad bhāvasya nirodho nopapadyate /
nāsthitasyāpi bhāvasya nirodha upapadyate // MMK_7.27 //

tayaivāvasthayāvasthā na hi saiva nirudhyate /
anyayāvasthayāvasthā na cānyaiva nirudhyate // MMK_7.28 //

yadaiva sarvadharmāṇām utpādo nopapadyate /
tadaivaṃ sarvadharmāṇāṃ nirodho nopapadyate // MMK_7.29 //

sataś ca tāvad bhāvasya nirodho nopapadyate /
ekatve na hi bhāvaś ca nābhāvaś copapadyate // MMK_7.30 //

asato 'pi na bhāvasya nirodha upapadyate /
na dvitīyasya śirasaś chedanaṃ vidyate yathā // MMK_7.31 //

na svātmanā nirodho 'sti nirodho na parātmanā /
utpādasya yathotpādo nātmanā na parātmanā // MMK_7.32 //

utpādasthitibhaṅgānām asiddher nāsti saṃskṛtam /
saṃskṛtasyāprasiddhau ca kathaṃ setsyaty asaṃskṛtam // MMK_7.33 //

yathā māyā yathā svapno gandharvanagaraṃ yathā /
tathotpādas tathā sthānaṃ tathā bhaṅga udāhṛtam // MMK_7.34 //

sadbhūtaḥ kārakaḥ karma sadbhūtaṃ na karotyayam /
kārako nāpy asadbhūtaḥ karmāsadbhūtam īhate // MMK_8.1 //

sadbhūtasya kriyā nāsti karma ca syād akartṛkam /
sadbhūtasya kriyā nāsti kartā ca syād akarmakaḥ // MMK_8.2 //

karoti yady asadbhūto 'sadbhūtaṃ karma kārakaḥ /
ahetukaṃ bhavet karma kartā cāhetuko bhavet // MMK_8.3 //

hetāv asati kāryaṃ ca kāraṇaṃ ca na vidyate /
tadabhāve kriyā kartā kāraṇaṃ ca na vidyate // MMK_8.4 //

dharmādharmau na vidyete kriyādīnām asaṃbhave /
dharme cāsaty adharme ca phalaṃ tajjaṃ na vidyate // MMK_8.5 //

phale 'sati na mokṣāya na svargāyopapadyate /
mārgaḥ sarvakriyāṇāṃ ca nairarthakyaṃ prasajyate // MMK_8.6 //

kārakaḥ sadasadbhūtaḥ sadasat kurute na tat /
parasparaviruddhaṃ hi sac cāsac caikataḥ kutaḥ // MMK_8.7 //

satā ca kriyate nāsan nāsatā kriyate ca sat /
kartrā sarve prasajyante doṣās tatra ta eva hi // MMK_8.8 //

nāsadbhūtaṃ na sadbhūtaḥ sadasadbhūtam eva vā /
karoti kārakaḥ karma pūrvoktair eva hetubhiḥ // MMK_8.9 //

nāsadbhūto 'pi sadbhūtaṃ sadasadbhūtam eva vā /
karoti kārakaḥ karma pūrvoktair eva hetubhiḥ // MMK_8.10 //

karoti sadasadbhūto na san nāsac ca kārakaḥ /
karma tat tu vijānīyāt pūrvoktair eva hetubhiḥ // MMK_8.11 //

pratītya kārakaḥ karma taṃ pratītya ca kārakam /
karma pravartate nānyat paśyāmaḥ siddhikāraṇam // MMK_8.12 //

evaṃ vidyād upādānaṃ vyutsargād iti karmaṇaḥ /
kartuś ca karmakartṛbhyāṃ śeṣān bhāvān vibhāvayet // MMK_8.13 //

darśanaśravaṇādīni vedanādīni cāpy atha /
bhavanti yasya prāg ebhyaḥ so 'stīty eke vadantyuta // MMK_9.1 //

kathaṃ hy avidyamānasya darśanādi bhaviṣyati /
bhāvasya tasmāt prāg ebhyaḥ so 'sti bhāvo vyavasthitaḥ // MMK_9.2 //

darśanaśravaṇādibhyo vedanādibhya eva ca /
yaḥ prāg vyavasthito bhāvaḥ kena prajñapyate 'tha saḥ // MMK_9.3 //

vināpi darśanādīni yadi cāsau vyavasthitaḥ /
amūny api bhaviṣyanti vinā tena na saṃśayaḥ // MMK_9.4 //

ajyate kenacit kaścit kiṃcit kena cid ajyate /
kutaḥ kiṃcid vinā kaścit kiṃcit kiṃcid vinā kutaḥ // MMK_9.5 //

sarvebhyo darśanādibhyaḥ kaścit pūrvo na vidyate /
ajyate darśanādinām anyena punar anyadā // MMK_9.6 //

sarvebhyo darśanādibhyo yadi pūrvo na vidyate /
ekaikasmāt kathaṃ pūrvo darśanādeḥ sa vidyate // MMK_9.7 //

draṣṭā sa eva sa śrotā sa eva yadi vedakaḥ /
ekaikasmād bhavet pūrvam evaṃ caitan na yujyate // MMK_9.8 //

draṣṭānya eva śrotānyo vedako 'nyaḥ punar yadi /
sati syād draṣṭari śrotā bahutvaṃ cātmanāṃ bhavet // MMK_9.9 //

darśanaśravaṇādīni vedanādīni cāpy atha /
bhavanti yebhyas teṣv eṣa bhūteṣv api na vidyate // MMK_9.10 //

darśanaśravaṇādīni vedanādīni cāpy atha /
na vidyate ced yasya sa na vidyanta imāny api // MMK_9.11 //

prāk ca yo darśanādibhyaḥ sāṃprataṃ cordhvam eva ca /
na vidyate 'sti nāstīti nivṛttās tatra kalpanāḥ // MMK_9.12 //

yad indhanaṃ sa ced agnir ekatvaṃ kartṛkarmaṇoḥ /
anyaś ced indhanād agnir indhanād apy ṛte bhavet // MMK_10.1 //

nityapradīpta eva syād apradīpanahetukaḥ /
punarārambhavaiyarthyam evaṃ cākarmakaḥ sati // MMK_10.2 //

paratra nirapekṣatvād apradīpanahetukaḥ /
punarārambhavaiyarthyaṃ nityadīptaḥ prasajyate // MMK_10.3 //

tatraitat syād idhyamānam indhanaṃ bhavatīti cet /
kenedhyatām indhanaṃ tat tāvanmātram idaṃ yadā // MMK_10.4 //

anyo na prāpsyate 'prapto na dhakṣyaty adahan punaḥ /
na nirvāsyaty anirvāṇaḥ sthāsyate vā svaliṅgavān // MMK_10.5 //

anya evandhanād agnir indhanaṃ prāpnuyād yadi /
strī saṃprāpnoti puruṣaṃ puruṣaś ca striyaṃ yathā // MMK_10.6 //

anya evendhanād agnir indhanaṃ kāmam āpnuyāt /
agnīndhane yadi syātām anyonyena tiraskṛte // MMK_10.7 //

yadīndhanam apekṣyāgnir apekṣyāgniṃ yadīndhanam /
katarat pūrvaniṣpannaṃ yad apekṣyāgnir indhanam // MMK_10.8 //

yadīndhanam apekṣyāgnir agneḥ siddhasya sādhanam /
evaṃ satīndhanaṃ cāpi bhaviṣyati niragnikam // MMK_10.9 //

yo 'pekṣya sidhyate bhāvas tam evāpekṣya sidhyati /
yadi yo 'pekṣitavyaḥ sa sidhyatāṃ kam apekṣya kaḥ // MMK_10.10 //

yo 'pekṣya sidhyate bhāvaḥ so 'siddho 'pekṣate katham /
athāpy apekṣate siddhas tv apekṣāsya na yujyate // MMK_10.11 //

apekṣyendhanam agnir na nānapekṣyāgnir indhanam /
apekṣyendhanam agniṃ na nānapekṣyāgnim indhanam // MMK_10.12 //

āgacchaty anyato nāgnir indhane 'gnir na vidyate /
atrendhane śeṣam uktaṃ gamyamānagatāgataiḥ // MMK_10.13 //

indhanaṃ punar agnir na nāgnir anyatra cendhanāt /
nāgnir indhanavān nāgnāv indhanāni na teṣu saḥ // MMK_10.14 //

agnīndhanābhyāṃ vyākhyāta ātmopādānayoḥ kramaḥ /
sarvo niravaśeṣeṇa sārdhaṃ ghaṭapaṭādibhiḥ // MMK_10.15 //

ātmanaś ca satattvaṃ ye bhāvānāṃ ca pṛthak pṛthak /
nirdiśanti na tān manye śāsanasyārthakovidān // MMK_10.16 //

pūrvā prajñāyate koṭir nety uvāca mahāmuniḥ /
saṃsāro 'navarāgro hi nāsyādir nāpi paścimam // MMK_11.1 //

naivāgraṃ nāvaraṃ yasya tasya madhyaṃ kuto bhavet /
tasmān nātropapadyante pūrvāparasahakramāḥ // MMK_11.2 //

pūrvaṃ jātir yadi bhavej jarāmaraṇam uttaram /
nirjarā maraṇā jātir bhavej jāyeta cāmṛtaḥ // MMK_11.3 //

paścāj jātir yadi bhavej jarāmaraṇam āditaḥ /
ahetukam ajātasya syāj jarāmaraṇaṃ katham // MMK_11.4 //

na jarāmaraṇaṃ caiva jātiś ca saha yujyate /
mriyeta jāyamānaś ca syāc cāhetukatobhayoḥ // MMK_11.5 //

yatra na prabhavanty ete pūrvāparasahakramāḥ /
prapañcayanti tāṃ jātiṃ taj jarāmaraṇaṃ ca kim // MMK_11.6 //

kāryaṃ ca kāraṇaṃ caiva lakṣyaṃ lakṣaṇam eva ca /
vedanā vedakaś caiva santy arthā ye ca ke cana // MMK_11.7 //

pūrvā na vidyate koṭiḥ saṃsārasya na kevalam /
sarveṣām api bhāvānāṃ pūrvā koṭī na vidyate // MMK_11.8 //

svayaṃ kṛtaṃ parakṛtaṃ dvābhyāṃ kṛtam ahetukam /
duḥkham ity eka icchanti tac ca kāryaṃ na yujyate // MMK_12.1 //

svayaṃ kṛtaṃ yadi bhavet pratītya na tato bhavet /
skandhān imān amī skandhāḥ saṃbhavanti pratītya hi // MMK_12.2 //

yady amībhya ime 'nye syur ebhyo vāmī pare yadi /
bhavet parakṛtaṃ duḥkhaṃ parair ebhir amī kṛtāḥ // MMK_12.3 //

svapudgalakṛtaṃ duḥkhaṃ yadi duḥkhaṃ punar vinā /
svapudgalaḥ sa katamo yena duḥkhaṃ svayaṃ kṛtam // MMK_12.4 //

parapudgalajaṃ duḥkhaṃ yadi yasmai pradīyate /
pareṇa kṛtvā tad duḥkhaṃ sa duḥkhena vinā kutaḥ // MMK_12.5 //

parapudgalajaṃ duḥkhaṃ yadi kaḥ parapudgalaḥ /
vinā duḥkhena yaḥ kṛtvā parasmai prahiṇoti tat // MMK_12.6 //

svayaṃ kṛtasyāprasiddher duḥkhaṃ parakṛtaṃ kutaḥ /
paro hi duḥkhaṃ yat kuryāt tat tasya syāt svayaṃ kṛtam // MMK_12.7 //

na tāvat svakṛtaṃ duḥkhaṃ na hi tenaiva tat kṛtam /
paro nātmakṛtaś cet syād duḥkhaṃ parakṛtaṃ katham // MMK_12.8 //

syād ubhābhyāṃ kṛtaṃ duḥkhaṃ syād ekaikakṛtaṃ yadi /
parākārāsvayaṃkāraṃ duḥkham ahetukaṃ kutaḥ // MMK_12.9 //

na kevalaṃ hi duḥkhasya cāturvidhyaṃ na vidyate /
bāhyānām api bhāvānāṃ cāturvidhyaṃ na vidyate // MMK_12.10 //

tan mṛṣā moṣadharma yad bhagavān ity abhāṣata /
sarve ca moṣadharmāṇaḥ saṃskārās tena te mṛṣā // MMK_13.1 //

tan mṛṣā moṣadharma yad yadi kiṃ tatra muṣyate /
etat tūktaṃ bhagavatā śūnyatāparidīpakam // MMK_13.2 //

bhāvānāṃ niḥsvabhāvatvam anyathābhāvadarśanāt /
nāsvabhāvaś ca bhāvo 'sti bhāvānāṃ śūnyatā yataḥ // MMK_13.3 //

kasya syād anyathābhāvaḥ svabhāvaś cen na vidyate /
kasya syād anyathābhāvaḥ svabhāvo yadi vidyate // MMK_13.4 //

tasyaiva nānyathābhāvo nāpy anyasyaiva yujyate /
yuvā na jīryate yasmād yasmāj jīrṇo na jīryate // MMK_13.5 //

tasya ced anyathābhāvaḥ kṣīram eva bhaved dadhi /
kṣīrād anyasya kasyacid dadhibhāvo bhaviṣyati // MMK_13.6 //

yady aśūnyaṃ bhavet kiṃcit syāc chūnyam iti kiṃ cana /
na kiṃcid asty aśūnyaṃ ca kutaḥ śūnyaṃ bhaviṣyati // MMK_13.7 //

śūnyatā sarvadṛṣṭīnāṃ proktā niḥsaraṇaṃ jinaiḥ /
yeṣāṃ tu śūnyatādṛṣṭis tān asādhyān babhāṣire // MMK_13.8 //

draṣṭavyaṃ darśanaṃ draṣṭā trīṇy etāni dviśo dviśaḥ /
sarvaśaś ca na saṃsargam anyonyena vrajanty uta // MMK_14.1 //

evaṃ rāgaś ca raktaś ca rañjanīyaṃ ca dṛśyatām /
traidhena śeṣāḥ kleśāś ca śeṣāṇy āyatanāni ca // MMK_14.2 //

anyenānyasya saṃsargas tac cānyatvaṃ na vidyate /
draṣṭavyaprabhṛtīnāṃ yan na saṃsargaṃ vrajanty ataḥ // MMK_14.3 //

na ca kevalam anyatvaṃ draṣṭavyāder na vidyate /
kasyacit kenacit sārdhaṃ nānyatvam upapadyate // MMK_14.4 //

anyad anyat pratītyānyan nānyad anyad ṛte 'nyataḥ /
yat pratītya ca yat tasmāt tad anyan nopapadyate // MMK_14.5 //

yady anyad anyad anyasmād anyasmād apy ṛte bhavet /
tad anyad anyad anyasmād ṛte nāsti ca nāsty ataḥ // MMK_14.6 //

nānyasmin vidyate 'nyatvam ananyasmin na vidyate /
avidyamāne cānyatve nāsty anyad vā tad eva vā // MMK_14.7 //

na tena tasya saṃsargo nānyenānyasya yujyate /
saṃsṛjyamānaṃ saṃsṛṣṭaṃ saṃsraṣṭā ca na vidyate // MMK_14.8 //

na saṃbhavaḥ svabhāvasya yuktaḥ pratyayahetubhiḥ /
hetupratyayasaṃbhūtaḥ svabhāvaḥ kṛtako bhavet // MMK_15.1 //

svabhāvaḥ kṛtako nāma bhaviṣyati punaḥ katham /
akṛtrimaḥ svabhāvo hi nirapekṣaḥ paratra ca // MMK_15.2 //

kutaḥ svabhāvasyābhāve parabhāvo bhaviṣyati /
svabhāvaḥ parabhāvasya parabhāvo hi kathyate // MMK_15.3 //

svabhāvaparabhāvābhyām ṛte bhāvaḥ kutaḥ punaḥ /
svabhāve parabhāve ca sati bhāvo hi sidhyati // MMK_15.4 //

bhāvasya ced aprasiddhir abhāvo naiva sidhyati /
bhāvasya hy anyathābhāvam abhāvaṃ bruvate janāḥ // MMK_15.5 //

svabhāvaṃ parabhāvaṃ ca bhāvaṃ cābhāvam eva ca /
ye paśyanti na paśyanti te tattvaṃ buddhaśāsane // MMK_15.6 //

kātyāyanāvavāde cāstīti nāstīti cobhayam /
pratiṣiddhaṃ bhagavatā bhāvābhāvavibhāvinā // MMK_15.7 //

yady astitvaṃ prakṛtyā syān na bhaved asya nāstitā /
prakṛter anyathābhāvo na hi jātūpapadyate // MMK_15.8 //

prakṛtau kasya vāsatyām anyathātvaṃ bhaviṣyati /
prakṛtau kasya vā satyām anyathātvaṃ bhaviṣyati // MMK_15.9 //

astīti śāśvatagrāho nāstīty ucchedadarśanam /
tasmād astitvanāstitve nāśrīyeta vicakṣaṇaḥ // MMK_15.10 //

asti yad dhi svabhāvena na tan nāstīti śāśvatam /
nāstīdānīm abhūt pūrvam ity ucchedaḥ prasajyate // MMK_15.11 //

saṃskārāḥ saṃsaranti cen na nityāḥ saṃsaranti te /
saṃsaranti ca nānityāḥ sattve 'py eṣa samaḥ kramaḥ // MMK_16.1 //

pudgalaḥ saṃsarati cet skandhāyatanadhātuṣu /
pañcadhā mṛgyamāṇo 'sau nāsti kaḥ saṃsariṣyati // MMK_16.2 //

upādānād upādānaṃ saṃsaran vibhavo bhavet /
vibhavaś cānupādānaḥ kaḥ sa kiṃ saṃsariṣyati // MMK_16.3 //

saṃskārāṇāṃ na nirvāṇaṃ kathaṃ cid upapadyate /
sattvasyāpi na nirvāṇaṃ kathaṃ cid upapadyate // MMK_16.4 //

na badhyante na mucyanta udayavyayadharmiṇaḥ /
saṃskārāḥ pūrvavat sattvo badhyate na na mucyate // MMK_16.5 //

bandhanaṃ ced upādānaṃ sopādāno na badhyate /
badhyate nānupādānaḥ kimavastho 'tha badhyate // MMK_16.6 //

badhnīyād bandhanaṃ kāmaṃ bandhyāt pūrvaṃ bhaved yadi /
na cāsti tac cheṣam uktaṃ gamyamānagatāgataiḥ // MMK_16.7 //

baddho na mucyate tāvad abaddho naiva mucyate /
syātāṃ baddhe mucyamāne yugapad bandhamokṣaṇe // MMK_16.8 //

nirvāsyāmy anupādāno nirvāṇaṃ me bhaviṣyati /
iti yeṣāṃ grahas teṣām upādānamahāgrahaḥ // MMK_16.9 //

na nirvāṇasamāropo na saṃsārāpakarṣaṇam /
yatra kas tatra saṃsāro nirvāṇaṃ kiṃ vikalpyate // MMK_16.10 //

ātmasaṃyamakaṃ cetaḥ parānugrāhakaṃ ca yat /
maitraṃ sa dharamas tad bījaṃ phalasya pretya ceha ca // MMK_17.1 //

cetanā cetayitvā ca karmoktaṃ paramarṣiṇā /
tasyānekavidho bhedaḥ karmaṇaḥ parikīrtitaḥ // MMK_17.2 //

tatra yac cetanety uktaṃ karma tan mānasaṃ smṛtam /
cetayitvā ca yat tūktaṃ tat tu kāyikavācikam // MMK_17.3 //

vāgviṣpando 'viratayo yāś cāvijñaptisaṃjñitāḥ /
avijñaptaya evānyāḥ smṛtā viratayas tathā // MMK_17.4 //

paribhogānvayaṃ puṇyam apuṇyaṃ ca tathāvidham /
cetanā ceti saptaite dharmāḥ karmāñjanāḥ smṛtāḥ // MMK_17.5 //

tiṣṭhaty ā pākakālāc cet karma tan nityatām iyāt /
niruddhaṃ cen niruddhaṃ sat kiṃ phalaṃ janayiṣyati // MMK_17.6 //

yo 'ṅkuraprabhṛtir bījāt saṃtāno 'bhipravartate /
tataḥ phalam ṛte bījāt sa ca nābhipravartate // MMK_17.7 //

bījāc ca yasmāt saṃtānaḥ saṃtānāc ca phalodbhavaḥ /
bījapūrvaṃ phalaṃ tasmān nocchinnaṃ nāpi śāśvatam // MMK_17.8 //

yas tasmāc cittasaṃtānaś cetaso 'bhipravartate /
tataḥ phalam ṛte cittāt sa ca nābhipravartate // MMK_17.9 //

cittāc ca yasmāt saṃtānaḥ saṃtānāc ca phalodbhavaḥ /
karmapūrvaṃ phalaṃ tasmān nocchinnaṃ nāpi śāśvatam // MMK_17.10 //

dharmasya sādhanopāyāḥ śuklāḥ karmapathā daśa /
phalaṃ kāmaguṇāḥ pañca dharmasya pretya ceha ca // MMK_17.11 //

bahavaś ca mahāntaś ca doṣāḥ syur yadi kalpanā /
syād eṣā tena naivaiṣā kalpanātropapadyate // MMK_17.12 //

imāṃ punaḥ pravakṣyāmi kalpanāṃ yātra yojyate /
buddhaiḥ pratyekabuddhaiś ca śrāvakaiś cānuvarṇitām // MMK_17.13 //

pattraṃ yathā 'vipraṇāśastatharṇam iva karma ca /
caturvidho dhātutaḥ sa prakṛtyāvyākṛtaś ca saḥ // MMK_17.14 //

prahāṇato na praheyo bhāvanāheya eva vā /
tasmād avipraṇāśena jāyate karmaṇāṃ phalam // MMK_17.15 //

prahāṇataḥ praheyaḥ syāt karmaṇaḥ saṃkrameṇa vā /
yadi doṣāḥ prasajyeraṃs tatra karmavadhādayaḥ // MMK_17.16 //

sarveṣāṃ visabhāgānāṃ sabhāgānāṃ ca karmaṇām /
pratisaṃdhau sadhātūnām eka utpadyate tu saḥ // MMK_17.17 //

karmaṇaḥ karmaṇo dṛṣṭe dharma utpadyate tu saḥ /
dviprakārasya sarvasya vipakve 'pi ca tiṣṭhati // MMK_17.18 //

phalavyatikramād vā sa maraṇād vā nirudhyate /
anāsravaṃ sāsravaṃ ca vibhāgaṃ tatra lakṣayet // MMK_17.19 //

śūnyatā ca na cocchedaḥ saṃsāraś ca na śāśvatam /
karmaṇo 'vipraṇāśaś ca dharmo buddhena deśitaḥ // MMK_17.20 //

karma notpadyate kasmān niḥsvabhāvaṃ yatas tataḥ /
yasmāc ca tad anutpannaṃ na tasmād vipraṇaśyati // MMK_17.21 //

karma svabhāvataś cet syāc chāśvataṃ syād asaṃśayam /
akṛtaṃ ca bhavet karma kriyate na hi śāśvatam // MMK_17.22 //

akṛtābhyāgamabhayaṃ syāt karmākṛtakaṃ yadi /
abrahmacaryavāsaś ca doṣastatra prasajyate // MMK_17.23 //

vyavahārā virudhyante sarva eva na saṃśayaḥ /
puṇyapāpakṛtor naiva pravibhāgaś ca yujyate // MMK_17.24 //

tad vipakvavipākaṃ ca punar eva vipakṣyati /
karma vyavasthitaṃ yasmāt tasmāt svābhāvikaṃ yadi // MMK_17.25 //

karma kleśātmakaṃ cedaṃ te ca kleśā na tattvataḥ /
na cet te tattvataḥ kleśāḥ karma syāt tattvataḥ katham // MMK_17.26 //

karma kleśāś ca dehānāṃ pratyayāḥ samudāhṛtāḥ /
karma kleśāś ca te śūnyā yadi deheṣu kā kathā // MMK_17.27 //

avidyānivṛto jantus tṛṣṇāsaṃyojanaś ca saḥ /
sa bhoktā sa ca na kartur anyo na ca sa eva saḥ // MMK_17.28 //

na pratyayasamutpannaṃ nāpratyayasamutthitam /
asti yasmād idaṃ karma tasmāt kartāpi nāsty ataḥ // MMK_17.29 //

karma cen nāsti kartā ca kutaḥ syāt karmajaṃ phalam /
asaty atha phale bhoktā kuta eva bhaviṣyati // MMK_17.30 //

yathā nirmitakaṃ śāstā nirmimīta rddhisaṃpadā /
nirmito nirmimītānyaṃ sa ca nirmitakaḥ punaḥ // MMK_17.31 //

tathā nirmitakākāraḥ kartā yat karma tat kṛtam /
tadyathā nirmitenānyo nirmito nirmitas tathā // MMK_17.32 //

kleśāḥ karmāṇi dehāś ca kartāraś ca phalāni ca /
gandharvanagarākārā marīcisvapnasaṃnibhāḥ // MMK_17.33 //

ātmā skandhā yadi bhaved udayavyayabhāg bhavet /
skandhebhyo 'nyo yadi bhaved bhaved askandhalakṣaṇaḥ // MMK_18.1 //

ātmany asati cātmīyaṃ kuta eva bhaviṣyati /
nirmamo nirahaṃkāraḥ śamād ātmātmanīnayoḥ // MMK_18.2 //

nirmamo nirahaṃkāro yaś ca so 'pi na vidyate /
nirmamaṃ nirahaṃkāraṃ yaḥ paśyati na paśyati // MMK_18.3 //

mamety aham iti kṣīṇe bahirdhādhyātmam eva ca /
nirudhyata upādānaṃ tatkṣayāj janmanaḥ kṣayaḥ // MMK_18.4 //

karmakleśakṣayān mokṣaḥ karmakleśā vikalpataḥ /
te prapañcāt prapañcas tu śūnyatāyāṃ nirudhyate // MMK_18.5 //

ātmety api prajñapitam anātmety api deśitam /
buddhair nātmā na cānātmā kaścid ity api deśitam // MMK_18.6 //

nivṛttam abhidhātavyaṃ nivṛttaś cittagocaraḥ /
anutpannāniruddhā hi nirvāṇam iva dharmatā // MMK_18.7 //

sarvaṃ tathyaṃ na vā tathyaṃ tathyaṃ cātathyam eva ca /
naivātathyaṃ naiva tathyam etad buddhānuśāsanam // MMK_18.8 //

aparapratyayaṃ śāntaṃ prapañcair aprapañcitam /
nirvikalpam anānārtham etat tattvasya lakṣaṇam // MMK_18.9 //

pratītya yad yad bhavati na hi tāvat tad eva tat /
na cānyadapi tattasmānnocchinnaṃ nāpi śāśvatam // MMK_18.10 //

anekārtham anānārtham anucchedam aśāśvatam /
etat tal lokanāthānāṃ buddhānāṃ śāsanāmṛtam // MMK_18.11 //

saṃbuddhānām anutpāde śrāvakāṇāṃ punaḥ kṣaye /
jñānaṃ pratyekabuddhānām asaṃsargāt pravartate // MMK_18.12 //

pratyutpanno 'nāgataś ca yady atītam apekṣya hi /
pratyutpanno 'nāgataś ca kāle 'tīte bhaviṣyataḥ // MMK_19.1 //

pratyutpanno 'nāgataś ca na stas tatra punar yadi /
pratyutpanno 'nāgataś ca syātāṃ katham apekṣya tam // MMK_19.2 //

anapekṣya punaḥ siddhir nātītaṃ vidyate tayoḥ /
pratyutpanno 'nāgataś ca tasmāt kālo na vidyate // MMK_19.3 //

etenaivāvaśiṣṭau dvau krameṇa parivartakau /
uttamādhamamadhyādīn ekatvādīṃś ca lakṣayet // MMK_19.4 //

nāsthito gṛhyate kālaḥ sthitaḥ kālo na vidyate /
yo gṛhyetāgṛhītaś ca kālaḥ prajñapyate katham // MMK_19.5 //

bhāvaṃ pratītya kālaś cet kālo bhāvād ṛte kutaḥ /
na ca kaś cana bhāvo 'sti kutaḥ kālo bhaviṣyati // MMK_19.6 //

hetoś ca pratyayānāṃ ca sāmagryā jāyate yadi /
phalamasti ca sāmagryāṃ sāmagryā jāyate katham // MMK_20.1 //

hetoś ca pratyayānāṃ ca sāmagryā jāyate yadi /
phalaṃ nāsti ca sāmagryāṃ sāmagryā jāyate katham // MMK_20.2 //

hetoś ca pratyayānāṃ ca sāmagryām asti cet phalam /
gṛhyeta nanu sāmagryāṃ sāmagryāṃ ca na gṛhyate // MMK_20.3 //

hetoś ca pratyayānāṃ ca sāmagryāṃ nāsti cet phalam /
hetavaḥ pratyayāś ca syur ahetupratyayaiḥ samāḥ // MMK_20.4 //

hetuṃ phalasya dattvā ca yadi hetur nirudhyate /
yad dattaṃ yan nirudhaṃ ca hetor ātmadvayaṃ bhavet // MMK_20.5 //

hetuṃ phalasyādattvā ca yadi hetur nirudhyate /
hetau niruddhe jātaṃ tat phalam āhetukaṃ bhavet // MMK_20.6 //

phalaṃ sahaiva sāmagryā yadi prādurbhavet punaḥ /
ekakālau prasajyete janako yaś ca janyate // MMK_20.7 //

pūrvam eva ca sāmagryāḥ phalaṃ prādurbhaved yadi /
hetupratyayanirmuktaṃ phalam āhetukaṃ bhavet // MMK_20.8 //

niruddhe cet phalaṃ hetau hetoḥ saṃkramaṇaṃ bhavet /
pūrvajātasya hetoś ca punarjanma prasajyate // MMK_20.9 //

janayet phalam utpannaṃ niruddho 'staṃgataḥ katham /
hetus tiṣṭhann api kathaṃ phalena janayed vṛtaḥ // MMK_20.10 //

athāvṛtaḥ phalenāsau katamaj janayet phalam /
na hy adṛṣṭvā na dṛṣṭvāpi hetur janayate phalam // MMK_20.11 //

nātītasya hy atītena phalasya saha hetunā /
nājātena na jātena saṃgatir jātu vidyate // MMK_20.12 //

na jātasya hy ajātena phalasya saha hetunā /
nātītena na jātena saṃgatir jātu vidyate // MMK_20.13 //

nājātasya hi jātena phalasya saha hetunā /
nājātena na naṣṭena saṃgatir jātu vidyate // MMK_20.14 //

asatyāṃ saṃgatau hetuḥ kathaṃ janayate phalam /
satyāṃ vā saṃgatau hetuḥ kathaṃ janayate phalam // MMK_20.15 //

hetuḥ phalena śūnyaś cet kathaṃ janayate phalam /
hetuḥ phalenāśūnyaś cet kathaṃ janayate phalam // MMK_20.16 //

phalaṃ notpatsyate 'śūnyam aśūnyaṃ na nirotsyate /
aniruddham anutpannam aśūnyaṃ tad bhaviṣyati // MMK_20.17 //

katham utpatsyate śūnyaṃ kathaṃ śūnyaṃ nirotsyate /
śūnyam apy aniruddhaṃ tad anutpannaṃ prasajyate // MMK_20.18 //

hetoḥ phalasya caikatvaṃ na hi jātūpapadyate /
hetoḥ phalasya cānyatvaṃ na hi jātūpapadyate // MMK_20.19 //

ekatve phalahetvoḥ syād aikyaṃ janakajanyayoḥ /
pṛthaktve phalahetvoḥ syāt tulyo hetur ahetunā // MMK_20.20 //

phalaṃ svabhāvasadbhūtaṃ kiṃ hetur janayiṣyati /
phalaṃ svabhāvāsadbhūtaṃ kiṃ hetur janayiṣyati // MMK_20.21 //

na cājanayamānasya hetutvam upapadyate /
hetutvānupapattau ca phalaṃ kasya bhaviṣyati // MMK_20.22 //

na ca pratyayahetūnām iyam ātmānam ātmanā /
yā sāmagrī janayate sā kathaṃ janayet phalam // MMK_20.23 //

na sāmagrīkṛtaṃ phalaṃ nāsāmagrīkṛtaṃ phalam /
asti pratyayasāmagrī kuta eva phalaṃ vinā // MMK_20.24 //

vinā vā saha vā nāsti vibhavaḥ saṃbhavena vai /
vinā vā saha vā nāsti saṃbhavo vibhavena vai // MMK_21.1 //

bhaviṣyati kathaṃ nāma vibhavaḥ saṃbhavaṃ vinā /
vinaiva janma maraṇaṃ vibhavo nodbhavaṃ vinā // MMK_21.2 //

saṃbhavenaiva vibhavaḥ kathaṃ saha bhaviṣyati /
na janma maraṇaṃ caivaṃ tulyakālaṃ hi vidyate // MMK_21.3 //

bhaviṣyati kathaṃ nāma saṃbhavo vibhavaṃ vinā /
anityatā hi bhāveṣu na kadācin na vidyate // MMK_21.4 //

saṃbhavo vibhavenaiva kathaṃ saha bhaviṣyati /
na janma maraṇaṃ caiva tulyakālaṃ hi vidyate // MMK_21.5 //

sahānyonyena vā siddhir vinānyonyena vā yayoḥ /
na vidyate tayoḥ siddhiḥ kathaṃ nu khalu vidyate // MMK_21.6 //

kṣayasya saṃbhavo nāsti nākṣayasyāsti saṃbhavaḥ /
kṣayasya vibhavo nāsti vibhavo nākṣayasya ca // MMK_21.7 //

saṃbhavo vibhavaś caiva vinā bhāvaṃ na vidyate /
saṃbhavaṃ vibhavaṃ caiva vinā bhāvo na vidyate // MMK_21.8 //

saṃbhavo vibhavaś caiva na śūnyasyopapadyate /
saṃbhavo vibhavaś caiva nāśūnyasyopapadyate // MMK_21.9 //

saṃbhavo vibhavaś caiva naika ity upapadyate /
saṃbhavo vibhavaś caiva na nānety upapadyate // MMK_21.10 //

dṛśyate saṃbhavaścaiva vibhavaś caiva te bhavet /
dṛśyate saṃbhavaścaiva mohād vibhava eva ca // MMK_21.11 //

na bhāvāj jāyate bhāvo bhāvo 'bhāvān na jāyate /
nābhāvāj jāyate 'bhāvo 'bhāvo bhāvān na jāyate // MMK_21.12 //

na svato jāyate bhāvaḥ parato naiva jāyate /
na svataḥ parataś caiva jāyate jāyate kutaḥ // MMK_21.13 //

bhāvam abhyupapannasya śāśvatocchedadarśanam /
prasajyate sa bhāvo hi nityo 'nityo 'tha vā bhavet // MMK_21.14 //

bhāvam abhyupapannasya naivocchedo na śāśvatam /
udayavyayasaṃtānaḥ phalahetvor bhavaḥ sa hi // MMK_21.15 //

udayavyayasaṃtānaḥ phalahetvor bhavaḥ sa cet /
vyayasyāpunarutpatter hetūcchedaḥ prasajyate // MMK_21.16 //

sadbhāvasya svabhāvena nāsadbhāvaś ca yujyate /
nirvāṇakāle cocchedaḥ praśamād bhavasaṃtateḥ // MMK_21.17 //

carame na niruddhe ca prathamo yujyate bhavaḥ /
carame nāniruddhe ca prathamo yujyate bhavaḥ // MMK_21.18 //

nirudhyamāne carame prathamo yadi jāyate /
nirudhyamāna ekaḥ syāj jāyamāno 'paro bhavet // MMK_21.19 //

na cen nirudhyamānaś ca jāyamānaś ca yujyate /
sārdhaṃ ca mriyate yeṣu teṣu skandheṣu jāyate // MMK_21.20 //

evaṃ triṣv api kāleṣu na yuktā bhavasaṃtatiḥ /
triṣu kāleṣu yā nāsti sā kathaṃ bhavasaṃtatiḥ // MMK_21.21 //

skandhā na nānyaḥ skandhebhyo nāsmin skandhā na teṣu saḥ /
tathāgataḥ skandhavān na katamo 'tra tathāgataḥ // MMK_22.1 //

buddhaḥ skandhān upādāya yadi nāsti svabhāvataḥ /
svabhāvataś ca yo nāsti kutaḥ sa parabhāvataḥ // MMK_22.2 //

pratītya parabhāvaṃ yaḥ so 'nātmety upapadyate /
yaś cānātmā sa ca kathaṃ bhaviṣyati tathāgataḥ // MMK_22.3 //

yadi nāsti svabhāvaś ca parabhāvaḥ kathaṃ bhavet /
svabhāvaparabhāvābhyām ṛte kaḥ sa tathāgataḥ // MMK_22.4 //

skandhān yady anupādāya bhavet kaścit tathāgataḥ /
sa idānīm upādadyād upādāya tato bhavet // MMK_22.5 //

skandhāṃś cāpy anupādāya nāsti kaścit tathāgataḥ /
yaś ca nāsty anupādāya sa upādāsyate katham // MMK_22.6 //

na bhavaty anupādattam upādānaṃ ca kiṃ cana /
na cāsti nirupādānaḥ kathaṃ cana tathāgataḥ // MMK_22.7 //

tattvānyatvena yo nāsti mṛgyamāṇaś ca pañcadhā /
upādānena sa kathaṃ prajñapyate tathāgataḥ // MMK_22.8 //

yad apīdam upādānaṃ tat svabhāvān na vidyate /
svabhāvataś ca yan nāsti kutas tat parabhāvataḥ // MMK_22.9 //

evaṃ śūnyam upādānam upādātā ca sarvaśaḥ /
prajñapyate ca śūnyena kathaṃ śūnyas tathāgataḥ // MMK_22.10 //

śūnyam iti na vaktavyam aśūnyam iti vā bhavet /
ubhayaṃ nobhayaṃ ceti prajñaptyarthaṃ tu kathyate // MMK_22.11 //

śāśvatāśāśvatādy atra kutaḥ śānte catuṣṭayam /
antānantādi cāpy atra kutaḥ śānte catuṣṭayam // MMK_22.12 //

ghanagrāho gṛhītas tu yenāstīti tathāgataḥ /
nāstīti sa vikalpayan nirvṛtasyāpi kalpayet // MMK_22.13 //

svabhāvataś ca śūnye 'smiṃś cintā naivopapadyate /
paraṃ nirodhād bhavati buddho na bhavatīti vā // MMK_22.14 //

prapañcayanti ye buddhaṃ prapañcātītam avyayam /
te prapañcahatāḥ sarve na paśyanti tathāgatam // MMK_22.15 //

tathāgato yatsvabhāvas tatsvabhāvam idaṃ jagat /
tathāgato niḥsvabhāvo niḥsvabhāvam idaṃ jagat // MMK_22.16 //

saṃkalpaprabhavo rāgo dveṣo mohaś ca kathyate /
śubhāśubhaviparyāsān saṃbhavanti pratītya hi // MMK_23.1 //

śubhāśubhaviparyāsān saṃbhavanti pratītya ye /
te svabhāvān na vidyante tasmāt kleśā na tattvataḥ // MMK_23.2 //

ātmano 'stitvanāstitve na kathaṃ cic ca sidhyataḥ /
taṃ vināstitvanāstitve kleśānāṃ sidhyataḥ katham // MMK_23.3 //

kasya cid dhi bhavantīme kleśāḥ sa ca na sidhyati /
kaścid āho vinā kaṃcit santi kleśā na kasyacit // MMK_23.4 //

svakāyadṛṣṭivat kleśāḥ kliṣṭe santi na pañcadhā /
svakāyadṛṣṭivat kliṣṭaṃ kleśeṣv api na pañcadhā // MMK_23.5 //

svabhāvato na vidyante śubhāśubhaviparyayāḥ /
pratītya katamān kleśāḥ śubhāśubhaviparyayān // MMK_23.6 //

rūpaśabdarasasparśā gandhā dharmāś ca ṣaḍvidham /
vastu rāgasya doṣasya mohasya ca vikalpyate // MMK_23.7 //

rūpaśabdarasasparśā gandhā dharmāś ca kevalāḥ /
gandharvanagarākārā marīcisvapnasaṃnibhāḥ // MMK_23.8 //

aśubhaṃ vā śubhaṃ vāpi kutas teṣu bhaviṣyati /
māyāpuruṣakalpeṣu pratibimbasameṣu ca // MMK_23.9 //

anapekṣya śubhaṃ nāsty aśubhaṃ prajñapayemahi /
yat pratītya śubhaṃ tasmāc chubhaṃ naivopapadyate // MMK_23.10 //

anapekṣyāśubhaṃ nāsti śubhaṃ prajñapayemahi /
yat pratītyāśubhaṃ tasmād aśubhaṃ naiva vidyate // MMK_23.11 //

avidyamāne ca śubhe kuto rāgo bhaviṣyati /
aśubhe 'vidyamāne ca kuto dveṣo bhaviṣyati // MMK_23.12 //

anitye nityam ity evaṃ yadi grāho viparyayaḥ /
nānityaṃ vidyate śūnye kuto grāho viparyayaḥ // MMK_23.13 //

anitye nityam ity evaṃ yadi grāho viparyayaḥ /
anityam ity api grāhaḥ śūnye kiṃ na viparyayaḥ // MMK_23.14 //

yena gṛhṇāti yo grāho grahītā yac ca gṛhyate /
upaśāntāni sarvāṇi tasmād grāho na vidyate // MMK_23.15 //

avidyamāne grāhe ca mithyā vā samyag eva vā /
bhaved viparyayaḥ kasya bhavet kasyāviparyayaḥ // MMK_23.16 //

na cāpi viparītasya saṃbhavanti viparyayāḥ /
na cāpy aviparītasya saṃbhavanti viparyayāḥ // MMK_23.17 //

na viparyasyamānasya saṃbhavanti viparyayāḥ /
vimṛśasva svayaṃ kasya saṃbhavanti viparyayāḥ // MMK_23.18 //

anutpannāḥ kathaṃ nāma bhaviṣyanti viparyayāḥ /
viparyayeṣv ajāteṣu viparyayagataḥ kutaḥ // MMK_23.19 //

na svato jāyate bhāvaḥ parato naiva jāyate /
na svataḥ parataś ceti viparyayagataḥ kutaḥ // MMK_23.20 //

ātmā ca śuci nityaṃ ca sukhaṃ ca yadi vidyate /
ātmā ca śuci nityaṃ ca sukhaṃ ca na viparyayaḥ // MMK_23.21 //

nātmā ca śuci nityaṃ ca sukhaṃ ca yadi vidyate /
anātmā 'śucy anityaṃ ca naiva duḥkhaṃ ca vidyate // MMK_23.22 //

evaṃ nirudhyate 'vidyā viparyayanirodhanāt /
avidyāyāṃ niruddhāyāṃ saṃskārādyaṃ nirudhyate // MMK_23.23 //

yadi bhūtāḥ svabhāvena kleśāḥ kecid dhi kasyacit /
kathaṃ nāma prahīyeran kaḥ svabhāvaṃ prahāsyati // MMK_23.24 //

yady abhūtāḥ svabhāvena kleśāḥ kecid dhi kasyacit /
kathaṃ nāma prahīyeran ko 'sadbhāvaṃ prahāsyati // MMK_23.25 //

yadi śūnyam idaṃ sarvam udayo nāsti na vyayaḥ /
caturṇām āryasatyānām abhāvas te prasajyate // MMK_24.1 //

parijñā ca prahāṇaṃ ca bhāvanā sākṣikarma ca /
caturṇām āryasatyānām abhāvān nopapadyate // MMK_24.2 //

tadabhāvān na vidyante catvāry āryaphalāni ca /
phalābhāve phalasthā no na santi pratipannakāḥ // MMK_24.3 //

saṃgho nāsti na cet santi te 'ṣṭau puruṣapudgalāḥ /
abhāvāc cāryasatyānāṃ saddharmo 'pi na vidyate // MMK_24.4 //

dharme cāsati saṃghe ca kathaṃ buddho bhaviṣyati /
evaṃ trīṇy api ratnāni bruvāṇaḥ pratibādhase // MMK_24.5 //

śūnyatāṃ phalasadbhāvam adharmaṃ dharmam eva ca /
sarvasaṃvyavahārāṃś ca laukikān pratibādhase // MMK_24.6 //

atra brūmaḥ śūnyatāyāṃ na tvaṃ vetsi prayojanam /
śūnyatāṃ śūnyatārthaṃ ca tata evaṃ vihanyase // MMK_24.7 //

dve satye samupāśritya buddhānāṃ dharmadeśanā /
lokasaṃvṛtisatyaṃ ca satyaṃ ca paramārthataḥ // MMK_24.8 //

ye 'nayor na vijānanti vibhāgaṃ satyayor dvayoḥ /
te tattvaṃ na vijānanti gambhīraṃ buddhaśāsane // MMK_24.9 //

vyavahāram anāśritya paramārtho na deśyate /
paramārtham anāgamya nirvāṇaṃ nādhigamyate // MMK_24.10 //

vināśayati durdṛṣtā śūnyatā mandamedhasam /
sarpo yathā durgṛhīto vidyā vā duṣprasādhitā // MMK_24.11 //

ataś ca pratyudāvṛttaṃ cittaṃ deśayituṃ muneḥ /
dharmaṃ matvāsya dharmasya mandair duravagāhatām // MMK_24.12 //

śūnyatāyām adhilayaṃ yaṃ punaḥ kurute bhavān /
doṣaprasaṅgo nāsmākaṃ sa śūnye nopapadyate // MMK_24.13 //

sarvaṃ ca yujyate tasya śūnyatā yasya yujyate /
sarvaṃ na yujyate tasya śūnyaṃ yasya na yujyate // MMK_24.14 //

sa tvaṃ doṣān ātmanīyān asmāsu paripātayan /
aśvam evābhirūḍhaḥ sann aśvam evāsi vismṛtaḥ // MMK_24.15 //

svabhāvād yadi bhāvānāṃ sadbhāvam anupaśyasi /
ahetupratyayān bhāvāṃs tvam evaṃ sati paśyasi // MMK_24.16 //

kāryaṃ ca kāraṇaṃ caiva kartāraṃ karaṇaṃ kriyām /
utpādaṃ ca nirodhaṃ ca phalaṃ ca pratibādhase // MMK_24.17 //

yaḥ pratītyasamutpādaḥ śūnyatāṃ tāṃ pracakṣmahe /
sā prajñaptir upādāya pratipat saiva madhyamā // MMK_24.18 //

apratītya samutpanno dharmaḥ kaścin na vidyate /
yasmāt tasmād aśūnyo hi dharmaḥ kaścin na vidyate // MMK_24.19 //

yady aśūnyam idaṃ sarvam udayo nāsti na vyayaḥ /
caturṇām āryasatyānām abhāvas te prasajyate // MMK_24.20 //

apratītya samutpannaṃ kuto duḥkhaṃ bhaviṣyati /
anityam uktaṃ duḥkhaṃ hi tat svābhāvye na vidyate // MMK_24.21 //

svabhāvato vidyamānaṃ kiṃ punaḥ samudeṣyate /
tasmāt samudayo nāsti śūnyatāṃ pratibādhataḥ // MMK_24.22 //

na nirodhaḥ svabhāvena sato duḥkhasya vidyate /
svabhāvaparyavasthānān nirodhaṃ pratibādhase // MMK_24.23 //

svābhāvye sati mārgasya bhāvanā nopapadyate /
athāsau bhāvyate mārgaḥ svābhāvyaṃ te na vidyate // MMK_24.24 //

yadā duḥkhaṃ samudayo nirodhaś ca na vidyate /
mārgo duḥkhanirodhatvāt katamaḥ prāpayiṣyati // MMK_24.25 //

svabhāvenāparijñānaṃ yadi tasya punaḥ katham /
parijñānaṃ nanu kila svabhāvaḥ samavasthitaḥ // MMK_24.26 //

prahāṇasākṣātkaraṇe bhāvanā caivam eva te /
parijñāvan na yujyante catvāry api phalāni ca // MMK_24.27 //

svabhāvenānadhigataṃ yat phalaṃ tat punaḥ katham /
śakyaṃ samadhigantuṃ syāt svabhāvaṃ parigṛhṇataḥ // MMK_24.28 //

phalābhāve phalasthā no na santi pratipannakāḥ /
saṃgho nāsti na cet santi te 'ṣṭau puruṣapudgalāḥ // MMK_24.29 //

abhāvāc cāryasatyānāṃ saddharmo 'pi na vidyate /
dharme cāsati saṃghe ca kathaṃ buddho bhaviṣyati // MMK_24.30 //

apratītyāpi bodhiṃ ca tava buddhaḥ prasajyate /
apratītyāpi buddhaṃ ca tava bodhiḥ prasajyate // MMK_24.31 //

yaś cābuddhaḥ svabhāvena sa bodhāya ghaṭann api /
na bodhisattvacaryāyāṃ bodhiṃ te 'dhigamiṣyati // MMK_24.32 //

na ca dharmam adharmaṃ vā kaścij jātu kariṣyati /
kim aṣūnyasya kartavyaṃ svabhāvaḥ kriyate na hi // MMK_24.33 //

vinā dharmam adharmaṃ ca phalaṃ hi tava vidyate /
dharmādharmanimittaṃ ca phalaṃ tava na vidyate // MMK_24.34 //

dharmādharmanimittaṃ vā yadi te vidyate phalam /
dharmādharmasamutpannam aśūnyaṃ te kathaṃ phalam // MMK_24.35 //

sarvasaṃvyvahārāṃś ca laukikān pratibādhase /
yat pratītyasamutpādaśūnyatāṃ pratibādhase // MMK_24.36 //

na kartavyaṃ bhavet kiṃcid anārabdhā bhavet kriyā /
kārakaḥ syād akurvāṇaḥ śūnyatāṃ pratibādhataḥ // MMK_24.37 //

ajātam aniruddhaṃ ca kūṭaśthaṃ ca bhaviṣyati /
vicitrābhir avasthābhiḥ svabhāve rahitaṃ jagat // MMK_24.38 //

asaṃprāptasya ca prāptir duḥkhaparyantakarma ca /
sarvakleśaprahāṇaṃ ca yady aśūnyaṃ na vidyate // MMK_24.39 //

yaḥ pratītyasamutpādaṃ paśyatīdaṃ sa paśyati /
duḥkhaṃ samudayaṃ caiva nirodhaṃ mārgam eva ca // MMK_24.40 //

yadi śūnyam idaṃ sarvam udayo nāsti na vyayaḥ /
prahāṇād vā nirodhād vā kasya nirvāṇam iṣyate // MMK_25.1 //

yady aśūnyam idaṃ sarvam udayo nāsti na vyayaḥ /
prahāṇād vā nirodhād vā kasya nirvāṇam iṣyate // MMK_25.2 //

aprahīṇam asaṃprāptam anucchinnam aśāśvatam /
aniruddham anutpannam etan nirvāṇam ucyate // MMK_25.3 //

bhāvas tāvan na nirvāṇaṃ jarāmaraṇalakṣaṇam /
prasajyetāsti bhāvo hi na jarāmaraṇaṃ vinā // MMK_25.4 //

bhāvaś ca yadi nirvāṇaṃ nirvāṇaṃ saṃskṛtaṃ bhavet /
nāsaṃskṛto hi vidyate bhāvaḥ kva cana kaś cana // MMK_25.5 //

bhāvaś ca yadi nirvāṇam anupādāya tat katham /
nirvāṇaṃ nānupādāya kaścid bhāvo hi vidyate // MMK_25.6 //

bhāvo yadi na nirvāṇam abhāvaḥ kiṃ bhaviṣyati /
nirvāṇaṃ yatra bhāvo na nābhāvas tatra vidyate // MMK_25.7 //

yady abhāvaś ca nirvāṇam anupādāya tat katham /
nirvāṇaṃ na hy abhāvo 'sti yo 'nupādāya vidyate // MMK_25.8 //

ya ājavaṃjavībhāva upādāya pratītya vā /
so 'pratītyānupādāya nirvāṇam upadiśyate // MMK_25.9 //

prahāṇaṃ cābravīc chāstā bhavasya vibhavasya ca /
tasmān na bhāvo nābhāvo nirvāṇam iti yujyate // MMK_25.10 //

bhaved abhāvo bhāvaś ca nirvāṇam ubhayaṃ yadi /
bhaved abhāvo bhāvaś ca mokṣas tac ca na yujyate // MMK_25.11 //

bhaved abhāvo bhāvaś ca nirvāṇam ubhayaṃ yadi /
nānupādāya nirvāṇam upādāyobhayaṃ hi tat // MMK_25.12 //

bhaved abhāvo bhāvaś ca nirvāṇam ubhayaṃ katham /
asaṃskṛtaṃ hi nirvāṇaṃ bhāvābhāvau ca saṃskṛtau // MMK_25.13 //

bhaved abhāvo bhāvaś ca nirvāṇa ubhayaṃ katham /
tayor abhāvo hy ekatra prakāśatamasor iva // MMK_25.14 //

naivābhāvo naiva bhāvo nirvāṇam iti yā 'ñjanā /
abhāve caiva bhāve ca sā siddhe sati sidhyati // MMK_25.15 //

naivābhāvo naiva bhāvo nirvāṇaṃ yadi vidyate /
naivābhāvo naiva bhāva iti kena tad ajyate // MMK_25.16 //

paraṃ nirodhād bhagavān bhavatīty eva nājyate /
na bhavaty ubhayaṃ ceti nobhayaṃ ceti nājyate // MMK_25.17 //

tiṣṭhamāno 'pi bhagavān bhavatīty eva nājyate /
na bhavaty ubhayaṃ ceti nobhayaṃ ceti nājyate // MMK_25.18 //

na saṃsārasya nirvāṇāt kiṃcid asti viśeṣaṇam /
na nirvāṇasya saṃsārāt kiṃcid asti viśeṣaṇam // MMK_25.19 //

nirvāṇasya ca yā koṭiḥ koṭiḥ saṃsaraṇasya ca /
na tayor antaraṃ kiṃcit susūkṣmam api vidyate // MMK_25.20 //

paraṃ nirodhād antādyāḥ śāśvatādyāś ca dṛṣṭayaḥ /
nirvāṇam aparāntaṃ ca pūrvāntaṃ ca samāśritāḥ // MMK_25.21 //

śūnyeṣu sarvadharmeṣu kim anantaṃ kim antavat /
kim anantam antavac ca nānantaṃ nāntavac ca kim // MMK_25.22 //

kiṃ tad eva kim anyat kiṃ śāśvataṃ kim aśāśvatam /
aśāśvataṃ śāśvataṃ ca kiṃ vā nobhayam apy atha // MMK_25.23 //

sarvopalambhopaśamaḥ prapañcopaśamaḥ śivaḥ /
na kva cit kasyacit kaścid dharmo buddhena deśitaḥ // MMK_25.24 //

punarbhavāya saṃskārān avidyānivṛtas tridhā /
abhisaṃskurute yāṃs tair gatiṃ gacchati karmabhiḥ // MMK_26.1 //

vijñānaṃ saṃniviśate saṃskārapratyayaṃ gatau /
saṃniviṣṭe 'tha vijñāne nāmarūpaṃ niṣicyate // MMK_26.2 //

niṣikte nāmarūpe tu ṣaḍāyatanasaṃbhavaḥ /
ṣaḍāyatanam āgamya saṃsparśaḥ saṃpravartate // MMK_26.3 //

cakṣuḥ pratītya rūpaṃ ca samanvāhāram eva ca /
nāmarūpaṃ pratītyaivaṃ vijñānaṃ saṃpravartate // MMK_26.4 //

saṃnipātas trayāṇāṃ yo rūpavijñānacakṣuṣām /
sparśaḥ sa tasmāt sparśāc ca vedanā saṃpravartate // MMK_26.5 //

vedanāpratyayā tṛṣṇā vedanārthaṃ hi tṛṣyate /
tṛṣyamāṇa upādānam upādatte caturvidham // MMK_26.6 //

upādāne sati bhava upādātuḥ pravartate /
syād dhi yady anupādāno mucyeta na bhaved bhavaḥ // MMK_26.7 //

pañca skandhāḥ sa ca bhavo bhavāj jātiḥ pravartate /
jarāmaraṇaduḥkhādi śokāḥ saparidevanāḥ // MMK_26.8 //

daurmanasyam upāyāsā jāter etat pravartate /
kevalasyaivam etasya duḥkhaskandhasya saṃbhavaḥ // MMK_26.9 //

saṃsāramūlaṃ saṃskārān avidvān saṃskaroty ataḥ /
avidvān kārakas tasmān na vidvāṃs tattvadarśanāt // MMK_26.10 //

avidyāyāṃ niruddhāyāṃ saṃskārāṇām asaṃbhavaḥ /
avidyāyā nirodhas tu jñānasyāsyaiva bhāvanāt // MMK_26.11 //

tasya tasya nirodhena tat tan nābhipravartate /
duḥkhaskandhaḥ kevalo 'yam evaṃ samyag nirudhyate // MMK_26.12 //

abhūm atītam adhvānaṃ nābhūvam iti dṛṣṭayaḥ /
yās tāḥ śāśvatalokādyāḥ pūrvāntaṃ samupāśritāḥ // MMK_27.1 //

dṛṣṭayo na bhaviṣyāmi kim anyo 'nāgate 'dhvani /
bhaviṣyāmīti cāntādyā aparāntaṃ samāśritāḥ // MMK_27.2 //

abhūm atītam adhvānam ity etan nopapadyate /
yo hi janmasu pūrveṣu sa eva na bhavaty ayam // MMK_27.3 //

sa evātmeti tu bhaved upādānaṃ viśiṣyate /
upādānavinirmukta ātmā te katamaḥ punaḥ // MMK_27.4 //

upādānavinirmukto nāsty ātmeti kṛte sati /
syād upādānam evātmā nāsti cātmeti vaḥ punaḥ // MMK_27.5 //

na copādānam evātmā vyeti tat samudeti ca /
kathaṃ hi nāmopādānam upādātā bhaviṣyati // MMK_27.6 //

anyaḥ punar upādānād ātmā naivopapadyate /
gṛhyeta hy anupādāno yady anyo na ca gṛhyate // MMK_27.7 //

evaṃ nānya upādānān na copādānam eva saḥ /
ātmā nāsty anupādāno nāpi nāsty eṣa niścayaḥ // MMK_27.8 //

nābhūm atītam adhvānam ity etan nopapadyate /
yo hi janmasu pūrveṣu tato 'nyo na bhavaty ayam // MMK_27.9 //

yadi hy ayaṃ bhaved anyaḥ pratyākhyāyāpi taṃ bhavet /
tathaiva ca sa saṃtiṣṭhet tatra jāyeta cāmṛtaḥ // MMK_27.10 //

ucchedaḥ karmaṇāṃ nāśaḥ kṛtam anyena karma ca /
pratisaṃvedayed anya evam ādi prasajyate // MMK_27.11 //

nāpy abhūtvā samudbhūto doṣo hy atra prasajyate /
kṛtako vā bhaved ātmā saṃbhūto vāpy ahetukaḥ // MMK_27.12 //

evaṃ dṛṣtir atīte yā nābhūm aham abhūm aham /
ubhayaṃ nobhayaṃ ceti naiṣā samupapadyate // MMK_27.13 //

adhvany anāgate kiṃ nu bhaviṣyāmīti darśanam /
na bhaviṣyāmi cety etad atītenādhvanā samam // MMK_27.14 //

sa devaḥ sa manuṣyaś ced evaṃ bhavati śāśvatam /
anutpannaś ca devaḥ syāj jāyate na hi śāśvatam // MMK_27.15 //

devād anyo manuṣyaś ced aśāśvatam ato bhavet /
devād anyo manuṣyaś cet saṃtatir nopapadyate // MMK_27.16 //

divyo yady ekadeśaḥ syād ekdeśaś ca mānuṣaḥ /
aśāśvataṃ śāśvataṃ ca bhavet tac ca na yujyate // MMK_27.17 //

aśāśvataṃ śāśvataṃ ca prasiddham ubhayaṃ yadi /
siddhe na śāśvataṃ kāmaṃ naivāśāśvatam ity api // MMK_27.18 //

kutaścid āgataḥ kaścit kiṃcid gacchet punaḥ kva cit /
yadi tasmād anādis tu saṃsāraḥ syān na cāsti saḥ // MMK_27.19 //

nāsti cec chāśvataḥ kaścit ko bhaviṣyaty aśāśvataḥ /
śāśvato 'śāśvataś cāpi dvābhyām ābhyāṃ tiraskṛtaḥ // MMK_27.20 //

antavān yadi lokaḥ syāt paralokaḥ kathaṃ bhavet /
athāpy anantavāl lokaḥ paralokaḥ kathaṃ bhavet // MMK_27.21 //

skandhānām eṣa saṃtāno yasmād dīpārciṣām iva /
tasmān nānantavattvaṃ ca nāntavattvaṃ ca yujyate // MMK_27.22 //

pūrve yadi ca bhajyerann utpadyeran na cāpy amī /
skandhāḥ skandhān pratītyemān atha loko 'ntavān bhavet // MMK_27.23 //

pūrve yadi na bhajyerann utpadyeran na cāpyamī /
skandhāḥ skandhān pratītyemāl loko 'nanto bhaved atha // MMK_27.24 //

antavān ekadeśaś ced ekadeśas tv anantavān /
syād antavān anantaś ca lokas tac ca na yujyate // MMK_27.25 //

kathaṃ tāvad upādātur ekadeśo vinaṅkṣyate /
na naṅkṣyate caikadeśa evaṃ caitan na yujyate // MMK_27.26 //

upādānaikadeśaś ca kathaṃ nāma vinaṅkṣyate /
na naṅkṣyate caikadeśo naitad apy upapadyate // MMK_27.27 //

antavac cāpy anantaṃ ca prasiddham ubhayaṃ yadi /
siddhe naivāntavat kāmaṃ naivānantavad ity api // MMK_27.28 //

atha vā sarvabhāvānāṃ śūnyatvāc chāśvatādayaḥ /
kva kasya katamāḥ kasmāt saṃbhaviṣyanti dṛṣṭayaḥ // MMK_27.29 //

sarvadṛṣṭiprahāṇāya yaḥ saddharmam adeśayat /
anukampām upādāya taṃ namasyāmi gautamam // MMK_27.30 //