Śatapatha-Brāhmaṇa, Mādhyaṃdina, 13

13.1.1.[1]

brahmaudanam pacati reta eva taddhatte yadājyamuciṣyate tena

raśanāmabhyajyādatte tejo vā ājyam prājāpatyo'śvaḥ prajāpatimeva tejasā

samardhayatyapūto vā eṣo'medhyo yadaśvaḥ

13.1.1.[2]

darbhamayī raśanā bhavati pavitraṃ vai darbhāḥ punātyevainam pūtamevainam

medhyamālabhate

13.1.1.[3]

aśvasya vā ālabdhasya reta udakrāmattatsuvarṇaṃ hiraṇyamabhavadyatsuvarṇaṃ

hiraṇyaṃ dadātyaśvameva retasā samardhayati

13.1.1.[4]

prajāpatiryajñamasṛjata tasya mahimāpākrāmatsa mahartvijaḥ prāviśattam

mahartvigbhiranvaicattam mahartvigbhiranvavindadyanmahartvijo brahmaudanam

prāśnanti mahimānameva tadyajñasya yajamāno'varunddhe brahmaudane suvarṇaṃ

hiraṇyaṃ dadāti reto vā odano reto hiraṇyaṃ retasaivāsmiṃstadreto dadhāti śatamānam

bhavati śatāyurvai puruṣaḥ śatendriya āyurevendriyaṃ vīryamātmandhatte

catuṣṭayīrapo vasatīvarīrmadhyamāyāhne gṛhṇāti tā digbhyaḥ samāhṛtā bhavanti

dikṣu vā annamannamāpo'nnenaivāsmā annamavarunddhe

13.1.2.[1]

vyṛddhamu vā etadyajñasya yadayajuṣkeṇa kriyata

imāmagṛbhṇanraśanāmṛtasyetyaśvābhidhānīmādatte yajuṣkṛtyai yajñasya samṛddhyai

dvādaśāratnirbhavati dvādaśa māsāḥ saṃvatsaraḥ saṃvatsarameva yajñamāpnoti

13.1.2.[2]

tadāhuḥ dvādaśāratnī raśanā kāryā3 trayodaśāratnī3rityṛṣabho vā eṣa ṛtūnāṃ

yatsaṃvatsarastasya trayodaśo māso viṣṭapamṛṣabha eṣa yajñānāṃ yadaśvamedho

yathā vā ṛṣabhasya viṣṭapamevametasya viṣṭapaṃ trayodaśamaratniṃ

raśanāyāmupādadhyāttadyatha ṛṣabhasya viṣṭapaṃ saṃstriyate tādṛktat

13.1.2.[3]

abhidhā asīti tasmādaśvamedhayājī sarvā diśo'bhijayati bhuvanamasīti bhuvanaṃ

tajjayati yantāsi dharteti yantāramevainaṃ dhartāraṃ karoti sa tvamagniṃ

vaiśvānaramityagnimevainaṃ vaiśvānaraṃ gamayati saprathasaṃ gaceti

prajayaivainam paśubhiḥ prathayati svāhākṛta iti vaṣaṭkāra evāsyaiṣa svagā tvā

devebhya iti devebhya evainaṃ svagā karoti prajāpataya iti prājāpatyo'śvaḥ

svayaivainaṃ devatayā samardhayati

13.1.2.[4]

īśvaro vā eṣaḥ ārtimārtoryo brahmaṇe devebhyo'pratiprocyāśvaṃ badhnāti

brahmannaśvam bhantsyāmi devebhyaḥ prajāpataye tena rādhyāsamiti

brahmāṇamāmantrayate brahmaṇa evainam pratiprocya badhnāti nārtimārcati taṃ

badhāna devebhyaḥ prajāpataye tena rādhnuhīti brahmā prasauti svayaivainaṃ

devatayā samardhayatyatha prokṣatyasāveva bandhuḥ

13.1.2.[5]

sa prokṣati prajāpataye tvā juṣṭam prokṣāmīti prajāpatirvai devānāṃ vīryavattamo

vīryamevāsmindadhāti tasmādaśvaḥ paśūnāṃ vīryavattamaḥ

13.1.2.[6]

indrāgnibhyāṃ tvā juṣṭam prokṣāmīti indrāgnī vai devānāmojasvitamā oja

evāsmindadhāti tasmādaśvaḥ paśūnāmojasvitamaḥ

13.1.2.[7]

vāyave tvā juṣṭam prokṣāmīti vāyurvai devānāmāśiṣṭho javamevāsmindadhāti

tasmādaśvaḥ paśūnāmāśiṣṭhaḥ

13.1.2.[8]

viśvebhyastvā devebhyo juṣṭam prokṣāmīti viśve vai devā devānāṃ yaśasvitamā

yaśa evāsmindadhāti tasmādaśvaḥ paśūnāṃ yaśasvitamaḥ sarvebhyastvā devebhyo

juṣṭam prokṣāmīti

13.1.2.[9]

tadāhuḥ yatprājāpatyo'śvo'tha kathāpyanyābhyo devatābhyaḥ prokṣatīti sarvā vai

devatā aśvamedhe'nvāyattā yadāha sarvebhyastvā devebhyaḥ prokṣāmīti sarvā

evāsmindevatā anvāyātayati tasmādaśvamedhe sarvā devatā anvāyattāḥ pāpmā vā

etam

bhrātṛvya īpsati yo'śvamedhena yajeta vajro'śvaḥ paro martaḥ paraḥ śveti śvānaṃ

caturakṣaṃ hatvādhaspadamaśvasyopaplāvayati vajreṇaivainamavakrāmati nainam

pāpmā bhrātṛvya āpnoti

13.1.3.[1]

yathā vai haviṣo'hutasya skandet evametatpaśo skandati yaṃ

niktamanālabdhamutsṛjanti yatstokīyā juhoti sarvahutamevainaṃ

juhotyaskandāyāskannaṃ hi tadyaddhutasya skandati sahasraṃ juhoti sahasrasammito

vai svargo lokaḥ svargasya lokasyābhijityai

13.1.3.[2]

tadāhuḥ yanmitā juhuyātparimitamavarundhītetyamitā

juhotyaparimitasyaivāvaruddhyā uvāca ha prajāpati stokīyāsu vā ahamaśvamedhaṃ

saṃsthāpayāmi tena saṃsthitenaivāta ūrdhvaṃ carāmīti

13.1.3.[3]

agnaye svāheti agnaya evainaṃ juhoti somāya svāheti somāyaivainaṃ juhotyapām

modāya svāhetyadbhya evainaṃ juhoti savitre svāheti savitra evainaṃ juhoti vāyave

svāheti vāyava evainaṃ juhoti viṣṇave svāheti viṣṇava evainaṃ juhotīndrāya

svāhetīndrāyaivainaṃ juhoti bṛhaspataye svāheti bṛhaspataya evainaṃ juhoti mitrāya

svāheti mitrāyaivainaṃ juhoti varuṇāya svāheti varuṇāyaivainaṃ juhotyetāvanto vai

sarve devāstebhya evainaṃ juhoti parācīrjuhoti parāṅiva vai svargo lokaḥ svargasya

lokasyābhijityai

13.1.3.[4]

īśvaro vā eṣaḥ parāṅ pradaghoryaḥ parācīrāhutīrjuhoti punarāvartate'sminneva loke

pratitiṣṭhatyetāṃ ha vāva sa yajñasya saṃsthitimuvācāskandāyāskannaṃ hi

tadyaddhutasya skandati

13.1.3.[5]

yathā vai haviṣo'hutasya skandet evametatpaśo skandati yam

prokṣitamanālabdhamutsṛjanti yadrūpāṇi juhoti sarvahutamevainaṃ

juhotyaskandāyāskannaṃ hi tadyaddhutasya skandati hiṅkārāya svāhā hiṅkṛtāya

svāhetyetāni vā aśvasya rūpāṇi tānyevāvarunddhe

13.1.3.[6]

tadāhuḥ anāhutirvai rūpāṇi naitā hotavyā ityatho khalvāhuratra vā aśvamedhaḥ

saṃtiṣṭhate yadrūpāṇi juhoti hotavyā eveti bahirdhā vā etamāyatanātkaroti

bhrātṛvyamasmai janayati yasyānāyatane'nyatrāgnerāhutīrjuhoti

13.1.3.[7]

sāvitryā eveṣṭeḥ purastādanudrutya sakṛdeva rūpāṇyāhavanīye juhotyāyatana

evāhutīrjuhoti nāsmai bhrātṛvyaṃ janayati yajñamukhe-yajñamukhe juhoti yajñasya

saṃtatyā avyavacedāya

13.1.3.[8]

tadāhuḥ yadyajñamukhe-yajñamukhe juhuyātpaśubhirvyṛdhyeta

pāpoyāntsyātsakṛdeva hotavyā na paśubhirvyṛdhyate na

pāpīyānbhavatyaṣṭācatvāriṃśataṃ juhotyaṣṭācatvāriṃśadakṣarā jagatī jāgatāḥ paśavo

jagatyaivāsmai paśūnavarunddha ekamatiriktaṃ juhoti tasmādekaḥ prajāsvardhukaḥ

13.1.4.[1]

prajāpatiraśvamedhamasṛjata so'smātsṛṣṭaḥ parāṅaitsa diśo'nuprāviśattaṃ devāḥ

praiṣamaicaṃstamiṣṭibhiranuprāyuñjata

tamiṣṭibhiranvaicaṃstamiṣṭibhiranvavindanyadiṣṭibhiryajate'śvameva tanmedhyaṃ

yajamāno'nvicati

13.1.4.[2]

sāvitryo bhavanti iyaṃ vai savitā yo vā asyāṃ nilayate yo'nyatraityasyāṃ vāva

tamanuvindanti na vā imāṃ kaścana tiryaṅnordhvo'tyetumarhati yatsāvitryo

bhavantyaśvasyaivānuvittyai

13.1.4.[3]

tadāhuḥ pra vā etadaśvo mīyate yatparāṅeti na hyenam pratyāvartayantīti yatsāyaṃ

dhṛtīrjuhoti kṣemo vai dhṛtiḥ kṣemo rātriḥ kṣemeṇaivainaṃ dādhāra tasmātsāyam

manuṣyāśca paśavaśca kṣemyā bhavantyatha yatprātariṣṭibhiryajata icatyevainaṃ

tattasmāddivā naṣṭaiṣa eti yadveva sāyaṃ dhṛtīrjuhoti prātariṣṭibhiryajate

yogakṣemameva tadyajamānaḥ kalpayate tasmādyatraitena yajñena yajante kLptaḥ

prajānāṃ yogakṣemo bhavati

13.1.5.[1]

apa vā etasmāt śrī rāṣṭraṃ krāmati yo'śvamedhena yajate yadā vai puruṣaḥ śriyaṃ

gacati vīṇāsmai vādyate brāhmaṇau vīṇāgāthinau saṃvatsaraṃ gāyataḥ śriyai vā

etadrūpaṃ yadvīṇā śriyamevāsmiṃstaddhattaḥ

13.1.5.[2]

tadāhuḥ yadubhau brāhmaṇau gāyetāmapāsmātkṣatraṃ krāmedbrahmaṇo vā

etadrūpaṃ yadbrāhmaṇo na vai brahmaṇi kṣatraṃ ramata iti

13.1.5.[3]

yadubhau rājanyau apāsmādbrahmavarcasaṃ krāmetkṣatrasya vā etadrūpaṃ

yadrājanyo na vai kṣatre brahmavarcasaṃ ramata iti brāhmaṇo'nyo gāyati

rājanyo'nyo brahma vai brāhmaṇaḥ kṣatraṃ rājanyastadasya brahmaṇā ca kṣatreṇa

cobhayataḥ śrīḥ parigṛhītā bhavati

13.1.5.[4]

tadāhuḥ yadubhau divā gāyetām prabhraṃśukāsmācrīḥ syādbrahmaṇo vā etadrūpaṃ

yadaharyadā vai rājā kāmayate'tha brāhmaṇaṃ jināti pāpīyāṃstu bhavati

13.1.5.[5]

yadubhau naktam apāsmādbrahmavarcasaṃ krāmetkṣatrasya vā etadrūpaṃ

yadrātrirna vai kṣatre brahmavarcasaṃ ramata iti divā brāhmaṇo gāyati naktaṃ

rājanyastatho hāsya brahmaṇā ca kṣatreṇa cobhayataḥ śrīḥ parigṛhītā bhavatīti

13.1.5.[6]

ayajatetyadadāditi brāhmaṇo gāyatīṣṭāpūrtaṃ vai brāhmaṇasyeṣṭāpūrtenaivainaṃ sa

samardhayatītyayudhyatetyamuṃ saṃgrāmamajayaditi rājanyo yuddhaṃ vai

rājanyasya vīryaṃ vīryeṇaivainaṃ sa samardhayati tisro'nyo gāthā gāyati tisro'nyaḥ

ṣaṭ sampadyante ṣaḍṛtavaḥ saṃvatsara ṛtuṣveva saṃvatsare pratitiṣṭhati tābhyāṃ

śataṃ dadāti śatāyurvai puruṣaḥ śatendriya āyurevendriyaṃ vīryamātmandhatte

13.1.6.[1]

vibhūrmātrā prabhūḥ pitreti iyaṃ vai mātāsau pitābhyāmevainam paridadātyaśvo'si

hayo'sīti śāstyevainaṃ tattasmāciṣṭāḥ prajā jāyante'tyo'si mayo'sītyatyevainaṃ nayati

tasmādaśvaḥ paśūnāṃ śraiṣṭhyaṃ gacatyarvāsi saptirasi vājyasīti

yathāyajurevaitadvṛṣāsi nṛmaṇā asīti mithunatvāya yayurnāmāsi śiśurnāmāsītyetadvā

aśvasya priyaṃ nāmadheyam priyeṇaivainaṃ nāmnābhivadati tasmādapyāmitrau

saṃgatya nāmnā cedabhivadato'nyo'nyaṃ sameva jānāte

13.1.6.[2]

ādityānām patvānvihīti ādityānevainaṃ gamayati devā āśāpālā etaṃ devebhyo'śvam

medhāya prokṣitaṃ rakṣateti śataṃ vai talpyā rājaputrā āśāpālāstebhya evainam

paridadātīha rantiriha ramatāmiha dhṛtiriha svadhṛtiḥ svāheti

saṃvatsaramāhutīrjuhoti ṣoḍaśa navatīretā vā aśvasya bandhanaṃ tābhirevainam

badhnāti tasmādaśvaḥ pramukto bandhanamāgacati ṣoḍaśa navatīretā vā aśvasya

bandhanaṃ tābhirevainam badhnāti tasmādaśvaḥ pramukto bandhanaṃ na jahāti

13.1.6.[3]

rāṣṭraṃ vā aśvamedhaḥ rāṣṭra ete vyāyacante ye'śvaṃ rakṣanti teṣāṃ ya udṛcaṃ

gacanti rāṣṭreṇaiva te rāṣṭram bhavantyatha ye nodṛcaṃ gacanti rāṣṭrātte

vyavacidyante tasmādrāṣṭryaśvamedhena yajeta parā vā eṣa sicyate

yo'balo'śvamedhena yajate yadyamitrā aśvaṃ vinderanyajño'sya vicidyeta

pāpīyāntsyācataṃ kavacino rakṣanti yajñasya saṃtatyā avyavacedāya na

pāpīyānbhavatyathānyamānīya prokṣeyuḥ saiva tatra prāyaścittiḥ

13.1.7.[1]

prajāpatirakāmayata aśvamedhena yajeyeti so'śrāmyatsa tapo'tapyata tasya śrāntasya

taptasya saptadhātmano devatā apākrāmantsā dīkṣābhavatsa etāni

vaiśvadevānyapaśyattānyajuhottairvai sa dīkṣāmavārunddha yadvaiśvadevāni juhoti

dīkṣāmeva tairyajamāno'varunddhe'nvahaṃ juhotyanvahameva dīkṣāmavarunddhe

sapta juhoti sapta vai tā devatā apākrāmaṃstābhirevāsmai dīkṣāmavarunddhe

13.1.7.[2]

apa vā etebhyaḥ prāṇāḥ krāmanti ye dīkṣāmatirecayanti saptāham pracaranti sapta

vai śīrṣaṇyāḥ prāṇāḥ prāṇā dīkṣā prāṇairevāsmai prāṇāndīkṣāmavarunddhe tredhā

vibhajya devatāṃ juhoti tryāvṛto vai devāstryāvṛta ime lokā ṛddhyāmeva vīrya eṣu

lokeṣu pratitiṣṭhati

13.1.7.[3]

ekaviṃśatiḥ sampadyante dvādaśa māsāḥ pañcartavastraya ime lokā asāvāditya

ekaviṃśastaddaivaṃ kṣatraṃ sā śrīstadādhipatyaṃ tadbradhnasya viṣṭapaṃ

tatsvārājyamaśnute

13.1.7.[4]

triṃśatamaudgrabhaṇāni juhoti triṃśadakṣarā virāḍvirāḍu kṛtsnamannaṃ

kṛtsnasyaivānnādyasyāvaruddhyai catvāryaudgrabhaṇāni juhoti trīṇi vaiśvadevāni

sapta sampadyante sapta vai śīrṣaṇyāḥ prāṇāḥ prāṇā prāṇairevāsmai

prāṇāndīkṣāmavarunddhe pūrṇāhutimuttamāṃ juhoti pratyuttabdhyai sayuktvāya

13.1.8.[1]

prajāpatiraśvamedhamasṛjata sa sṛṣṭaḥ prarcamavlīnātpra sāma taṃ

vaiśvadevānyudayacanyadvaiśvadevāni juhotyaśvamedhasyaivodyatyai

13.1.8.[2]

kāya svāhā kasmai svāhā katamasmai svāheti prājāpatyam mukhyaṃ karoti

prajāpatimukhābhirevainaṃ devatābhirudyacati

13.1.8.[3]

svāhādhimādhītāya svāhā manaḥ prajāpataye svāhā cittaṃ vijñātāyeti yadeva

pūrvāsām brāhmaṇaṃ tadatra

13.1.8.[4]

adityai svāhā adityai mahyai svāhādityai sumṛḍīkāyai svāhetīyaṃ vā

aditiranayaivainamudyacati

13.1.8.[5]

sarasvatyai svāhā sarasvatyai pāvakāyai svāhā sarasvatyai bṛhatyai svāheti vāgvai

sarasvatī vācaivainamudyacati

13.1.8.[6]

pūṣṇe svāhā pūṣṇe prapathyāya svāhā pūṣṇe naraṃdhiṣāya svāheti paśavo vai pūṣā

paśubhirevainamudyacati

13.1.8.[7]

tvaṣṭre svāhā tvaṣṭre turīpāya svāhā tvaṣṭre pururūpāya svāheti tvaṣṭā vai

paśūnām mithunānāṃ rūpakṛdrūpairevainamudyacati

13.1.8.[8]

viṣṇave svāhā viṣṇave nibhūyapāya svāhā viṣṇave śipiviṣṭāya svāheti yajño vai

viṣṇuryajñenaivainamudyacati viśvo devasya neturiti pūrṇāhutimuttamāṃ juhotīyaṃ

vai pūrṇāhutirasyāmevāntataḥ pratitiṣṭhati

13.1.9.[1]

ā brahman brāhmaṇo brahmavarcasī jāyatāmiti brāhmaṇa eva brahmavarcasaṃ

dadhāti tasmātpurā brāhmaṇo brahmavarcasī jajñe

13.1.9.[2]

ā rāṣṭre rājanyaḥ śūra iṣavyo'tivyādhī mahāratho jāyatāmiti rājanya eva śauryam

mahimānaṃ dadhāti tasmātpurā rājanyaḥ śūra iṣavyo'tivyādhī mahāratho jajñe

13.1.9.[3]

dogdhrī dhenuriti dhenvāmeva payo dadhāti tasmātpurā dhenurdogdhrī jajñe

13.1.9.[4]

voḍhānaḍvāniti anaḍuhyeva balaṃ dadhāti tasmātpurānaḍvānvoḍhā jajñe

13.1.9.[5]

āśuḥ saptiriti aśva eva javaṃ dadhāti tasmātpurāśvaḥ sartā jajñe

13.1.9.[6]

puraṃdhiryeṣeti yoṣityeva rūpaṃ dadhāti tasmādrūpiṇī yuvatiḥ priyā bhāvukā

13.1.9.[7]

jiṣṇū ratheṣṭhā iti rājanya eva jaitram mahimānaṃ dadhāti tasmātpurā rājanyo

jiṣṇurjajñe

13.1.9.[8]

sabheyo yuveti eṣa vai sabheyo yuvā yaḥ prathamavayasī tasmātprathamavayasī

strīṇām priyo bhāvukaḥ

13.1.9.[9]

āsya yajamānasya vīro jāyatāmiti yajamānasyaiva prajāyāṃ vīryaṃ dadhāti

tasmātpurejānasya vīro jajñe

13.1.9.[10]

nikāme naḥ parjanyo varṣatviti nikāmenikāme vai tatra parjanyo varṣati yatraitena

yajñena yajante phalavatyo na oṣadhayaḥ pacyantāmiti phalavatyo vai

tatrauṣadhayaḥ pacyante yatraitena yajñena yajante yogakṣemo naḥ kalpatāmiti

yogakṣemo vai tatra kalpate yatraitena yajñena yajante tasmādyatraitena yajñena

yajante kLptaḥ prajānāṃ yogakṣemo bhavati

13.2.1.[1]

prajāpatirdevebhyo yajñānvyādiśat sa ātmannaśvamedhamadhatta te devāḥ

prajāpatimabruvanneṣa vai yajño yadaśvamedho'pi no'trāstu bhaga iti tebhya

etānannahomānkalpayadyadannahomānjuhoti devāneva tatprīṇāti

13.2.1.[2]

ājyena juhoti tejo vā ājyaṃ tejasaivāsmiṃstattejo dadhātyājyena juhotyetadvai

devānām priyaṃ dhāma yadājyam priyeṇaivaināndhāmnā samardhayati

13.2.1.[3]

saktubhirjuhoti devānāṃ vā etadrūpaṃ yatsaktavo devāneva tatprīṇāti

13.2.1.[4]

dhānābhirjuhoti ahorātrāṇāṃ vā etadrūpaṃ yaddhānāṃ ahorātrāṇyeva tatprīṇāti

13.2.1.[5]

lājairjuhoti nakṣatrāṇāṃ vā etadrūpaṃ yallajā nakṣatrāṇyeva tatprīṇāti prāṇāya

svāhāpānāya svāheti nāmagrāhaṃ juhoti nāmagrāhamevaināṃstatprīṇātyekasmai svāhā

dvābhyāṃ svāhā śatāya svāhaikaśatāya svāhetyanupūrvaṃ

juhotyanupūrvamevaināṃstatprīṇātyekottarā juhotyekavṛdvai svargo loka

ekadhaivainaṃ svargaṃ lokaṃ gamayati parācīrjuhoti parāṅiva vai svargo lokaḥ

svargasya lokasyābhijityai

13.2.1.[6]

īśvaro vā eṣaḥ parāṅ pradaghoryaḥ parācīrāhutirjuhoti naikaśatamatyeti

yadekaśatamatīyādāyuṣā yajamānaṃ vyardhayedekaśataṃ juhoti śatāyurvai puruṣa

ātmaikaśata āyuṣyevātmanpratitiṣṭhati vyuṣṭyai svāhā svargāya svāhetyuttame āhutī

juhoti rātrirvai vyuṣṭirahaḥ svargo'horātre eva tatprīṇāti

13.2.1.[7]

tadāhuḥ yadubhe divā vā naktaṃ vā juhuyādahorātre mohayedvyuṣṭyai

svāhetyanudita āditye juhoti svargāya svāhetyudite'horātrayoravyatimohāya

13.2.2.[1]

rājā vā eṣa yajñānāṃ yadaśvamedhaḥ yajamāno vā aśdyajñamārabhatevamedho

yajamāno yajño yadaśve paśūnniyunakti yajña eva ta

13.2.2.[2]

aśvaṃ tūparaṃ gomṛgamiti tānmadhyame yūpa ālabhate senāmukhamevāsyaitena

saṃśyati tasmādrājñaḥ senāmukham bhīṣmam bhāvukam

13.2.2.[3]

kṛṣṇagrīvamāgneyaṃ rarāṭe purastāt pūrvāgnimeva taṃ kurute tasmādrājñaḥ

pūrvāgnirbhāvukaḥ

13.2.2.[4]

sārasvatīm meṣīmadhastāddhanvoḥ strīreva tadanugāḥ kurute tasmātstriyaḥ

puṃso'nuvartmāno bhāvukāḥ

13.2.2.[5]

āśvināvadhorāmau bāhvoḥ bāhvoreva balaṃ dhatte tasmādrājā bāhubalī bhāvukaḥ

13.2.2.[6]

saumāpauṣṇaṃ śyāmaṃ nābhyām pratiṣṭhāmeva tāṃ kuruta iyaṃ vai pūṣāsyāmeva

pratitiṣṭhati

13.2.2.[7]

sauryayāmau śvetaṃ ca kṛṣṇaṃ ca pārśvayoḥ kavace eva te kurute tasmādrājā

saṃnaddho vīryaṃ karoti

13.2.2.[8]

tvāṣṭro lomaśasakthau sakthyoḥ ūrvoreva balaṃ dhatte tasmādrājorubalī bhāvukaḥ

13.2.2.[9]

vāyavyaṃ śvetam puce utsedhameva taṃ kurute tasmādutsedham praj:!

bhaye'bhisaṃśrayantīndrāya svapasyāya vehatam yajñasya sendratāyai vaiṣṇavo

vāmano yajño vai viṣṇuryajña evāntataḥ pratitiṣṭhati

13.2.2.[10]

te vā ete pañcadaśa paryaṅgyāḥ paśavo bhavanti pañcadaśo vai vajro vīryaṃ vajro

vajreṇaivaitadvīryeṇa yajamānaḥ purastātpāpmānamapahate

13.2.2.[11]

pañcadaśa pañcadaśo evetareṣu pañcadaśo vai vajro vīryaṃ vajro

vajreṇavaitadvīryeṇa yajamāno'bhitaḥ pāpmānamapahate

13.2.2.[12]

tadāhuḥ apāhaivaitaiḥ pāpmānaṃ hatā ityakṛtsnaṃ ca tvai prajāpatiṃ saṃskaroti na

cedaṃ sarvamavarunddhe

13.2.2.[13]

saptadaśaiva paśūnmadhyame yūpa ālabheta saptadaśo vai prajāpatim

prajāpatiraśvamedho'śvamedhasyaivāptyai ṣoḍaśa ṣoḍaśetareṣu ṣoḍaśakalaṃ vā

idaṃ sarvaṃ tadidaṃ sarva mavarunddhe

13.2.2.[14]

tānkathamāprīṇīyādityāhuḥ samiddho añjankṛdaram matīnāmiti

bārhadukthībhirāprīṇīyādbṛhaduktho ha vai vāmadevyo'śvo vā

sāmudriraśvasyāprīrdadarśa tā etāstābhirevainametadāprīṇīma iti vadanto na tathā

kuryājjāmadagnībhirevāprīṇīyātprajāpatirvai jamadagniḥ so'śvamedhaḥ svayaivainaṃ

devatayā samardhayati tasmājjāmadagnībhirevāprīṇīyāt

13.2.2.[15]

taddhaike eteṣām paryaṅgyāṇāṃ nānā yājyāpuro'nuvākyāḥ kurvanti vindāma

eteṣāmavittyetareṣāṃ na kurma iti na tathā kuryātkṣatraṃ vā aśvo viḍitare paśavaḥ

pratipratinīṃ ha te pratyudyāminīṃ kṣatrāya viśaṃ kurvantyatho āyuṣā yajamānaṃ

vyardhayanti ye tathā kurvanti tasmātprājāpatya evāśvo devadevatyā itare

kṣatrāyaiva tadviśaṃ kṛtā?ukarāmanuvartmānaṃ karotyatho āyuṣaiva yajamānaṃ

samardhayati

13.2.2.[16]

hiraṇmayo'śvasya śāso bhavati lohamayāḥ paryaṅgyāṇāmāyasā itareṣāṃ jyotirvai

hiraṇyaṃ rāṣṭramaśvamedho jyotireva tadrāṣṭre dadhātyatho hiraṇyajyotiṣaiva

yajamānaḥ svargaṃ lokametyatho anūkāśameva taṃ kurute svargasya lokasya

samaṣṭyai

13.2.2.[17]

atho kṣatraṃ vā aśvaḥ kṣatrasyaitadrūpaṃ yaddhiraṇyaṃ kṣatrameva tatkṣatreṇa

samardhayati

13.2.2.[18]

atha yallohamayāḥ paryaṅgyāṇām yathā vai rājño rājāno rājakṛtaḥ sūtagrāmaṇya evaṃ

vā ete'śvasya yatparyaṅgyā evamu vā etaddhiraṇyasya yallohaṃ svenaivaināṃstadrūpeṇa

samardhayati

13.2.2.[19]

atha yadāyasā itareṣām viḍvā itare paśavo viśa etadrūpaṃ yadayo viśameva tadviśā

samardhayati vaitasa iṭasūna uttarato'śvasyāvadyantyānuṣṭubho vā aśva

ānuṣṭubhaiṣā dikṣvāyāmevainaṃ taddiśi dadhātyatha yadvaitasa iṭasūne'psuyonirvā

aśvo'psujā vetasaḥ svayaivainaṃ yonyā samardhayati

13.2.3.[1]

devā vā aśvamedhe pavamānaṃ svargaṃ lokaṃ na prājānaṃstamaśvaḥ

prājānādyadaśvamedhe'śvena pavamānāya sarpanti svargasya lokasya prajñātyai

pucamanvārabhante svargasyaiva lokasya samaṣṭyai na vai manuṣyaḥ svargaṃ

lokamañjasā vedāśvo vai svargaṃ lokamañjasā veda

13.2.3.[2]

yadudgātodgāyet yathākṣetrajño'nyena pathā nayettādṛktadatha

yadudgātāramavarudhyāśvamudgīthāya vṛṇīte yathā kṣetrajño'ñjasā

nayedevamevaitadyajamānamaśvaḥ svargaṃ lokamañjasā nayati hiṅkaroti sāmaiva

taddhiṅkarotyudgītha eva sa vaḍavā uparundhanti saṃśiñjate yathopagātāra

upagāyanti tādṛktaddhiraṇyaṃ dakṣiṇā suvarṇaṃ śatamānaṃ tasyoktam brāhmaṇam

13.2.4.[1]

prajāpatirakāmayata ubhau lokāvabhijayeyaṃ devalokaṃ ca manuṣyalokaṃ ceti sa

etānpaśūnapaśyadgrāmyāṃśca tānālabhata tairimau lokāvavārunddha grāmyaireva

paśubhirimaṃ lokamavārunddhāraṇyairamumayaṃ vai loko manuṣyaloko'thāsau

devaloko yadgrāmyānpaśūnālabhata imameva tairlokaṃ yajamāno'varunddhe

yadāraṇyānamuṃ taiḥ

13.2.4.[2]

sa yadgrāmyaiḥ saṃsthāpayet samadhvānaḥ krāmeyuḥ samantikaṃ

grāmayorgrāmāntau syātāṃ narkṣīkāḥ puruṣavyāghrāḥ parimoṣiṇa

āvyādhinyastaskarā araṇyeṣvājāyeranyadāraṇyairvyadhvānaḥ krāmeyurvidūraṃ

grāmayorgrāmāntau syātāmṛkṣīkāḥ puruṣavyāghrāḥ parimoṣiṇa āvyādhinyastaskarā

araṇyeṣvājāyeran

13.2.4.[3]

tadāhuḥ apaśurvā eṣa yadāraṇyo naitasya hotavyaṃ yajjuhuyātkṣipraṃ

yajamānamaraṇyam mṛtaṃ hareyuraraṇyabhāgā hyāraṇyāḥ paśavo yanna

juhuyādyajñaveśasaṃ syāditi paryagnikṛtānevotsṛjanti tannaiva hutaṃ nāhutaṃ na

yajamānamaraṇyam mṛtaṃ haranti na yajñaveśasam bhavati

13.2.4.[4]

grāmyaiḥ saṃsthāpayati vi pitāputrāvavasyataḥ samadhvānaḥ krāmanti samantikaṃ

grāmayorgrāmāntau bhavato narkṣīkāḥ puruṣavyāghrāḥ parimoṣiṇa

āvyādhinyastaskarā araṇyeṣvājāyante

13.2.5.[1]

prajāpatiraśvamedhamasṛjata so'smātsṛṣṭaḥ parāṅaitsa paṅktirbhūtvā saṃvatsaram

prāviśatte'rdhamāsā abhavaṃstam pañcadaśibhiranuprāyuṅkta tamāpnottamāptvā

pañcadaśibhiravārunddhārdhamāsānāṃ vā eṣā pratimā yatpañcadaśino

yatpañcadaśina ālabhate'rdhamāsāneva tairyajamāno'varunddhe

13.2.5.[2]

tadāhuḥ anavaruddho vā etasya saṃvatsaro bhavati yo'nyatra cāturmāsyebhyaḥ

saṃvatsaraṃ tanuta ityeṣa vai sākṣātsaṃvatsaro yaccāturmāsyāni

yaccāturmāsyānpaśūnālabhate sākṣādeva tatsaṃvatsaramavarunddhe vi vā eṣa prajayā

paśubhirṛdhyate'pa svargaṃ lokaṃ rādhnoti yo'nyatraikādaśinebhyaḥ saṃvatsaraṃ

tanuta ityaiṣa vai samprati svargo loko yadekādaśinī prajā vai paśava ekādaśinī

yadaikādaśinānpaśūnālabhate na svargaṃ lokamaparādhnoti na prajayā

paśubhirvyṛdyate

13.2.5.[3]

prajāpatirvirājamasṛjata sāsmātsṛṣṭā parācyetsāśvam medhyam prāviśattāṃ

daśibhiranuprāyuṅkta tāmāpnottāmāptvā daśibhiravārunddha yaddaśina ālabhate

virājameva tairyajamāno'varunddhe śatamālabhate śatāyurvai puruṣaḥ śatendriya

āyurevendriyaṃ vīryamātmandhatte

13.2.5.[4]

ekādaśa daśata ālabhate ekādaśākṣarā vai triṣṭubindriyamu vai vīryaṃ

triṣṭubindriyasyaiva vīryasyāvaruddhyā ekādaśa daśata ālabhate daśa vai paśoḥ prāṇā

ātmaikādaśaḥ prāṇaireva paśūntsamardhayati vaiśvadevā bhavanti vaiśvadevo vā

aśvo'śvasyaiva sarvatvāya bahurūpā bhavanti tasmādbahurūpāḥ paśavo nānārūpā

bhavanti tasmānnānārūpāḥ paśavaḥ

13.2.6.[1]

yuñjanti bradhnamaruṣaṃ carantamiti asau vā ādityo bradhno'ruṣo'mumevāsmā

ādityaṃ yunakti svargasya lokasya samaṣṭyai

13.2.6.[2]

tadāhuḥ parāṅvā etasmādyajña eti yasya paśurupākṛto'nyatra vederetītyetaṃ

stotaranena pathā punaraśvamāvartayāsi na iti vāyurvai stotā tamevāsmā

etatparastāddadhāti tathā nātyeti

13.2.6.[3]

apa vā etasmāt teja indriyam paśavaḥ śrīḥ krāmanti yo'śvamedhena yajate

13.2.6.[4]

vasavastvāñjantu gāyatreṇa candaseti mahiṣyabhyanakti tejo vā ājyaṃ tejo gāyatrī

tejasī evāsmintsamīcī dadhāti

13.2.6.[5]

rudrāstvāñjantu traiṣṭubhena candaseti vāvātā tejo vā ājyamindriyaṃ

triṣṭuptejaścaivāsminnindriyaṃ ca samīcī dadhāti

13.2.6.[6]

ādityāstvāñjantu jāgatena candaseti parivṛktā tejo vā ājyam paśavo jagatī

tejaścaivāsminpaśūṃśca samīcī dadhāti

13.2.6.[7]

patnyo'bhyañjanti śriyai vā etadrūpaṃ yatpatnyaḥ śriyamevāsmiṃstaddadhati

nāsmātteja indriyam paśavaḥ śrīrapakrāmanti

13.2.6.[8]

yathā vai haviṣo'hutasya skandet evametatpaśo skandati yasya niktasya lomāni

śīyante yatkācānāvayanti lomānyevāsya sambharanti hiraṇmayā bhavanti tasyoktaṃ

brāhmaṇamekaśa tamekaśataṃ kācānāvayanti śatāyurvai puruṣa ātmaikaśata

āyuṣyevātmanpratitiṣṭhati bhūrbhuvaḥ svariti prājāpatyābhirāvayanti prājāpatyo'śvaḥ

svayaivainaṃ devatayā samardhayanti lājī3ñcācī3nyavye gavya

ityatiriktamannamaśvāyopāvaharati prajāmevānnādīṃ kuruta etadannamatta devā

etadannamaddhi prajāpata iti prajāmevānnādyena samardhayati

13.2.6.[9]

apa vā etasmāt tejo brahmavarcasaṃ krāmati yo'śvamedhena yajate hotā ca brahmā

ca brahmodyaṃ vadata āgneyo vai hotā bārhaspatyo brahmā brahma

bṛhaspatistejaścaivāsminbrahmavarcasaṃ ca samīcī dhatto yūpamabhito vadato

yajamāno vai yūpo yajamānamevaitattejasā ca brahmavarcasena cobhayataḥ

paridhattaḥ

13.2.6.[10]

kaḥ svidekākī caratīti asau vā āditya ekākī caratyeṣa brahmavarcasam

brahmavarcasamevāsmiṃstaddhattaḥ

13.2.6.[11]

ka u svijjāyate punariti candramā vai jāyate punarāyurevāsmiṃstaddhattaḥ

13.2.6.[12]

kiṃ sviddhimasya bheṣajamiti agnirvai himasya bheṣajaṃ teja evāsmiṃstaddhattaḥ

13.2.6.[13]

kimvāvapanam mahaditi ayaṃ vai lokaṃ āvapanam mahadasminneva loke

pratitiṣṭhati

13.2.6.[14]

kā svidāsītpūrvacittiriti dyaurvai vṛṣṭiḥ pūrvacittirdivameva vṛṣṭimavarunddhe

13.2.6.[15]

kiṃ svidāsīdbṛhadvaya iti aśvo vai bṛhadvaya āyurevāvarunddhe

13.2.6.[16]

kā svidāsītpilippileti śrīrvai pilippilā śriyamevāvarunddhe

13.2.6.[17]

kā svidāsītpiśaṃgileti ahorātre vai piśaṃgile ahorātrayoreva pratitiṣṭhati

13.2.7.[1]

niyukteṣu paśuṣu prokṣaṇīradhvaryurādatte'śvam prokṣiṣyannanvārabdhe

yajamāna ādhvarikaṃ yajuranudrutyāśvamedhikaṃ yajuḥ pratipadyate

13.2.7.[2]

vāyuṣṭvā pacatairavatviti vāyurevainam pacatyasitagrīvaścāgairityagnirvā

asitagrīvo'gnirevainaṃ cāgaiḥ pacati

13.2.7.[3]

nyagrodhaścamasairiti yatra vai devā yajñenāyajanta ta etāṃścamasānnyaubjaṃste

nyañco nyagrodhā rohanti

13.2.7.[4]

śalmalirvṛddhyeti śalmalau vṛddhiṃ dadhāti tasmācalmalirvanaspatīnāṃ varṣiṣthaṃ

vardhate

13.2.7.[5]

eṣa sya rāthyo vṛṣeti aśvenaiva rathaṃ sampādayati tasmādaśvo nānyadrathādvahati

13.2.7.[6]

ṣaḍbhiścaturbhiredaganniti tasmādaśvastribhistiṣṭhaṃstiṣṭhatyatha yuktaḥ sarvaiḥ

padbhiḥ samamāyute

13.2.7.[7]

brahmākṛṣṇaśca no'vatviti candramā vai brahmākṛṣṇaścandramasa evainam

paridadāti namo'gnaya ityagnaya eva namaskaroti

13.2.7.[8]

saṃśito raśminā ratha iti raśminaiva rathaṃ sampādayati tasmādrathaḥ paryuto

darśanīyatamo bhavati

13.2.7.[9]

saṃśito raśminā haya iti raśminaivāśvaṃ sampādayati tasmādaśvo raśminā pratihṛto

bhūyiṣṭhaṃ rocate

13.2.7.[10]

saṃśito apsvapsujā iti apsuyonirvā aśvaḥ svayaivainaṃ yonyā samardhayati brahmā

somapurogava iti somapurogavamevainaṃ svargaṃ lokaṃ gamayati

13.2.7.[11]

svayaṃ vājiṃstanvaṃ kalpayasveti svayaṃ rūpaṃ kuruṣva yādṛśamicasītyevainaṃ

tadāha svayaṃ yajasveti svārājyamevāsmindadhāti svayaṃ juṣasveti svayaṃ lokaṃ

rocayasva yāvantamicasītyevainaṃ tadāha mahimā te'nyena na saṃnaśa ityaśvameva

mahimnā samardhayati

13.2.7.[12]

na vā u etanmriyase na riṣyasīti praśvāsayatyevainaṃ taddevāṃ ideṣi pathibhiḥ

sugebhiriti devayānānevainam patho darśayati yatrāsate sukṛto yatra te yayuriti

sukṛdbhirevainaṃ salokaṃ karoti tatra tvā devaḥ savitā dadhātviti savitaivainaṃ svarge

loke dadhāti prajāpataye tvā juṣṭam prokṣāmītyupāṃśvathopagṛhṇāti

13.2.7.[13]

agniḥ paśurāsīt tenāyajanta sa etaṃ lokamajayadyasminnagniḥ sa te loko bhaviṣyati

taṃ jeṣyasi pibaitā apa iti yāvānagnervijayo yāvāṃloko yāvadaiśvaryaṃ tāvāṃste

vijayastāvāṃlokastāvadaiśvaryam bhaviṣyatītyevainaṃ tadāha

13.2.7.[14]

vāyuḥ paśurāsīt tenāyajanta sa etaṃ lokamajayadyasminvāyuḥ sa te loko bhaviṣyati

taṃ jeṣyasi pibaitā apa iti yāvānvāyorvijayo yāvāṃloko

13.2.7.[15]

sūryaḥ paśurāsīt tenāyajanta sa etaṃ lokamajayadyasmintsūryaḥ sa te loko bhaviṣyati

taṃ jeṣyasi pibaitā apa iti yāvāntsūryasya vijayo yāvāṃloko yāvadaiśvaryaṃ tāvāṃste

vijayastāvāṃlokastāvadaiśvaryam bhaviṣyatītyevainaṃ tadāha tarpayitvāśvam punaḥ

saṃskṛtya prokṣaṇīritarānpaśūnprokṣati tasyātaḥ

13.2.8.[1]

devā vā udañcaḥ svargaṃ lokaṃ na prājānaṃstamaśvaḥ prājānādyadaśvenodañco yanti

svargasya lokasya prajñātyai vāso'dhivāsaṃ hiraṇyamityaśvāyopastṛṇanti yathā

nānyasmai paśave tasminnenamadhi saṃjñapayantyanyairevainaṃ

tatpaśubhirvyākurvanti

13.2.8.[2]

ghnanti vā etatpaśum yadenaṃ saṃjñapayanti prāṇāya svāhāpānāya svāhā vyānāya

svāheti saṃjñapyamāna āhutīrjuhoti prāṇānevāsminnetaddadhāti tatho hāsyaitena

jīvataiva paśuneṣṭaṃ bhavati

13.2.8.[3]

ambe ambike'mbālike na mā nayati kaścaneti patnīrudānayatyahvataivainā etadatho

medhyā evaināḥ karoti

13.2.8.[4]

gaṇānāṃ tvā gaṇapatiṃ havāmaha iti patnyaḥ pariyantyapahnuvata evāsmā etadato

nyevāsmai hnuvate'tho dhruvata evainaṃ triḥ pariyanti trayo vā ime lokā

ebhirevainaṃ lokairdhuvate triḥ punaḥ pariyanti ṣaṭ sampadyante ṣaḍvā ṛtava

ṛtubhirevainaṃ dhuvate

13.2.8.[5]

apa vā etebhyaḥ prāṇāḥ krāmanti ye yajñe dhuvanaṃ tanvate nava kṛtvaḥ pariyanti

nava vai prāṇāḥ prāṇānevātmandadhate naibhyaḥ prāṇā apakrāmantyāhamajāni

garbhadhamā tvamajāsi garbhadhamiti prajā vai paśavo garbhaḥ prajāmeva

paśūnātmandhatte tā ubhau caturaḥ padaḥ samprasārayāveti mithunasyāvaruddhyai

svarge loke prorṇuvāthāmityeṣa vai svargo loko yatra paśuṃ saṃjñapayanti

tasmādevamāha vṛṣā vājī retodhā reto dadhātviti mithunasyaivāvaruddhyai

13.2.9.[1]

apa vā etasmāt śrī rāṣṭraṃ krāmati yo'śvamedhena yajate

13.2.9.[2]

ūrdhvāmenāmucrāpayeti śrīrvai rāṣṭramaśvamedhaḥ śriyamevāsmai

rāṣṭramūrdhvamucrayati

13.2.9.[3]

girau bhāraṃ haranniveti śrīrvai rāṣṭrasya bhāraḥ śriyamevāsmai rāṣṭraṃ

saṃnahyatyatho śriyamevāsminrāṣṭramadhinidadhāti

13.2.9.[4]

athāsyai madhyamedhatāmiti śrīrvai rāṣṭrasya madhyaṃ śriyameva rāṣṭre

madhyato'nnādyaṃ dadhāti

13.2.9.[5]

śīte vāte punanniveti kṣemo vai rāṣṭrasya śītaṃ kṣemamevāsmai karoti

13.2.9.[6]

yakāsakau śakuntiketi viḍvai śakuntikāhalagiti vañcatīti viśo vai rāṣṭrāya

vañcantyāhanti gabhe paso nigalgalīti dhāraketi viḍvai gabho rāṣṭram paso

rāṣṭrameva viśyāhanti tasmādrāṣṭro viśaṃ ghātukaḥ

13.2.9.[7]

mātā ca te pitā ca ta iti iyaṃ vai mātāsau pitābhyāmevainaṃ svargaṃ lokaṃ

gamayatyagraṃ vṛkṣasya rohata iti śrīrvai rāṣṭrasyāgraṃ śriyamevainaṃ

rāṣṭrasyāgraṃ gamayati pratilāmīti te pitā gabhe muṣṭimataṃsayaditi viḍvai gabho

rāṣṭram muṣṭī rāṣṭrameva viśyāhanti tasmādrāṣṭrī viṣaṃ ghātukaḥ

13.2.9.[8]

yaddhariṇo yavamattīti viḍvai yavo rāṣṭraṃ hariṇo viśameva rāṣṭrāyādyāṃ karoti

tasmādrāṣṭro viśamatti na puṣṭam paśu manyata iti tasmādrājā paśūnna puṣyati

śūdrā yadaryajārā na poṣāya na dhanāyatīti tasmādvaiśīputraṃ nābhiṣiñcati

13.2.9.[9]

apa vā etebhyaḥ prāṇāḥ krāmanti ye yajñe'pūtāṃ vācaṃ vadanti dadhikrāvṇo

akāriṣamiti surabhimatīmṛcamantato'nvāhurvācameva punate naibhyaḥ prāṇā

apakrāmanti

13.2.10.[1]

yadasipathānkalpayanti setumeva taṃ saṃkramaṇaṃ yajamānaḥ kurute svargasya

lokasya samaṣṭyai

13.2.10.[2]

sūcībhiḥ kalpayanti viśo vai sūcyo rāṣṭramaśvamedho viśaṃ caivāsminrāṣṭraṃ ca

samīcī dadhati hiraṇyamayyo bhavanti tasyoktam brāhmaṇam

13.2.10.[3]

trayyaḥ sūcyo bhavanti lohamayyo rajatā hariṇyo diśo vai lohamayyo'vāntaradiśo

rajatā ūrdhvā hariṇyastābhirevainaṃ kalpayanti tiraścībhiṣcordhvābhiśca bahurūpā

bhavanti tasmādbahurūpā diśo nānārūpā bhavanti tasmānnānārūpā diśaḥ

13.2.11.[1]

prajāpatirakāmayata mahānbhūyāntsyāmiti sa etāvaśvamedhe mahimānau

grahāvapaśyattāvajuhottato vai sa mahānbhūyānabhavatsa yaḥ kāmayeta

mahānbhūyāntsyāmiti sa etāvaśvamedhe mahimānau grahau juhuyānmahānhaiva

bhūyānbhavati

13.2.11.[2]

vapāmabhito juhoti yajamāno vā aśvamedho rājā mahimā rājyenaivainamubhayataḥ

parigṛhṇāti purastātsvāhākṛtayo vā anye devā upariṣṭātsvāhākṛtayo'nye

tānevaitatprīṇāti svāhā devebhyo devebhyaḥ svāheti rājñā vapām parijayati ye

caivāsmiṃloke devā ya u cāmuṣmiṃstānevaitatprīṇāti ta enamubhaye devāḥ prītāḥ

svargaṃ lokamabhivahanti

13.3.1.[1]

prajāpaterakṣyaśvayat tatparāpatattato'śvaḥ

samabhavadyadaśvayattadaśvasyāśvatvaṃ taddevā aśvamedhenaiva pratyadadhureṣa

ha vai prajāpatiṃ sarvaṃ karoti yo'śvamedhena yajate sarva eva bhavati sarvasya vā

eṣā prāyaścittiḥ sarvasya bheṣajaṃ sarvaṃ vā etena pāpmānaṃ devā atarannapi vā

etena brahmahatyāmataraṃstarati sarvam pāpmānaṃ tarati brahmahatyāṃ

yo'śvamedhena yajate

13.3.1.[2]

uttaraṃ vai tatprajāpaterakṣyaśvayat tasmāduttarato'śvasyāvadyanti

dakṣiṇato'nyeṣām paśūnām

13.3.1.[3]

vaitasaḥ kaṭo bhavati apsuyonirvā aśvo'psujā vetasaḥ svayaivainaṃ yonyā

samardhayati

13.3.1.[4]

catuṣṭoma stomo bhavati saraḍvā aśvasya sakthyābṛhattaddevāścatuṣṭomenaiva

stomena pratyadadhuryaccatuṣṭoma stomo bhavatyaśvasyaiva sarvatvāya

sarvastomo'tirātra uttamamaharbhavati sarvaṃ vai sarvastomo'tirātraḥ

sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyai

13.3.2.[1]

parameṇa vā eṣa stomena jitvā catuṣṭomena kṛtenāyānāmuttare'hannekaviṃśe

pratiṣṭhāyām pratitiṣṭhatyekaviṃśātpratiṣṭhāyā uttaramaharṛtūnanvārohatyṛtavo vai

pṛṣṭhānyṛtavaḥ saṃvatsara ṛtuṣveva saṃvatsare pratitiṣṭhati

13.3.2.[2]

śakvaryaḥ pṛṣṭham bhavanti anyadanyaccando'nye'nye vā atra paśava ālabhyanta

uteva grāmyā utevāraṇyā yacakvaryaḥ pṛṣṭham bhavantyaśvasyaiva sarvatvāyānye

paśava ālabhyante'nye'nye hi stomāḥ kriyante

13.3.2.[3]

tadāhuḥ naite sarve paśavo yadajāvayaścāraṇyāścaite vai sarve paśavo yadgavyā iti

gavyā uttame'hannālabhata ete vai sarve paśavo yadgavyāḥ sarvāneva paśūnālabhate

vaiśvadevā bhavanti vaiśvadevo vā aśvo'śvasyaiva sarvatvāya bahurūpā bhavanti

tasmādbahurūpāḥ paśavo nānārūpā bhavanti tasmānnānārūpāḥ paśavaḥ

13.3.3.[1]

yattisro'nuṣṭubho bhavanti tasmādaśvastribhistiṣṭhaṃstiṣṭhati yaccatasro

gāyatryastasmādaśvaḥ sarvaiḥ padbhiḥ pratidadhatpalāyate paramaṃ vā etaccando

yadanuṣṭupparamo'śvaḥ paśūnām paramaścatuṣṭoma stomānām parameṇaivainam

paramatāṃ gamayati

13.3.3.[2]

śakvaryaḥ pṛṣṭham bhavanti anyadanyaccando'nye'nye hi stomāḥ kriyante

yacakvaryaḥ pṛṣṭham bhavantyaśvasyaiva sarvatvāya

13.3.3.[3]

ekaviṃśam madhyamamaharbhavati asau vā āditya ekaviṃśaḥ so 'śvamedhaḥ

svenaivainaṃ stomena svāyāṃ devatāyām pratiṣṭhāpayati

13.3.3.[4]

vāmadevyam maitrāvaruṇasāma bhavati prajāpatirvai vāmadevyam prājāpatyo'śvaḥ

svayaivainaṃ devatayā samardhayati

13.3.3.[5]

pārthuraśmam brahmasāma bhavati raśminā vā aśvo yata īśvaro vā aśvo'yato'dhṛto

pratiṣṭhitaḥ parām parāvataṃ gantoryatpārthuraśmam brahmasāma

bhavatyaśvasyaiva dhṛtyai

13.3.3.[6]

saṃkṛtyacāvākasāma bhavati utsannayajña iva vā eṣa yadaśvamedhaḥ kiṃ vā hyetasya

kriyate kiṃ vā na yatsaṃkṛtyacāvākasāma bhavatyaśvasyaiva sarvatvāya

sarvastomo'tirātra uttamamaharbhavati sarvaṃ vai sarvastomo'tirātraḥ

sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyai

13.3.3.[7]

ekaviṃśo'gnirbhavati ekaviṃśa stoma ekaviṃśatiryūpā yathā vā ṛṣabhā vā vṛṣāṇo vā

saṃsphurerannevamete stomāḥ samṛcante

yadekaviṃśāstānyatsamarpayedārtimārcedyajamāno hanyetāsya yajñaḥ

13.3.3.[8]

dvādaśa evāgniḥ syāt ekādaśa yūpā yaddvādaśo'gnirbhavati dvādaśa māsāḥ

saṃvatsaraḥ saṃvatsarameva yajñamāpnoti yadekādaśa yūpā virāḍvā eṣā sammīyate

yadekādaśinī tasyai ya ekādaśa stana evāsyai sa duha evaināṃ tena

13.3.3.[9]

tadāhuḥ yaddvādaśo'gniḥ syādekādaśa yūpā yathā sthūriṇā yāyāttādṛktadityekaviṃśa

evāgnirbhavatyekaviṃśa stoma ekaviṃśatiryūpāstadyathā praṣṭibhiryāyāttādṛktat

13.3.3.[10]

śiro vā etadyajñasya yadekaviṃśaḥ yo vā aśvamedhe trīṇi śīrṣāṇi veda śiro ha

rājñām bhavatyekaviṃśo'gnirbhavatyekaviṃśa stoma ekaviṃśatiryūpā etāni vā

aśvamedhe trīṇi śīrṣāṇi tāni ya evaṃ veda śiro ha rājñām bhavati yo vā aśvamedhe

tisraḥ kakudo veda kakuddha rājñām bhavatyekaviṃśo'gnirbhavatyekaviṃśa stoma

ekaviṃśatiryūpā etā aśvamedhe tisraḥ kakudastā ya evaṃ veda kakuddha rājñām

bhavati

13.3.4.[1]

sarvābhyo vai devatābhyo'śva ālabhyate yatprājāpatyaṃ kuryādyā devatā apibhāgāstā

bhāgadheyena vyardhayecādaṃ dadbhiravakāṃ dantamūlairityājyamavadānā kṛtvā

pratyākhyāyaṃ devatābhya āhutīrjuhoti yā eva devatā apibhāgāstā bhāgadheyena

samardhayatyaraṇye'nūcyānhutvā dyāvāpṛthivyāmuttamāmāhutiṃ juhoti

dyāvāpṛthivyorvai sarvā devatāḥ pratiṣṭhitāstā evaitatprīṇāti devāsurāḥ saṃyattā āsan

13.3.4.[2]

te'bruvan agnayaḥ sviṣṭakṛto'śvasya vayamuddhāramuddharāmahai

tenāsurānabhibhaviṣyāma iti te lohitamudaharanta bhrātṛvyābhibhūtyai

yatsviṣṭakṛdbhyo lohitaṃ juhoti bhrātṛvyābhibhūtyai bhavatyātmanā parāsya

dviṣanbhrātṛvyo bhavati ya evaṃ veda

13.3.4.[3]

gomṛgakaṇṭhena prathamāmāhutiṃ juhoti paśavo vai gomṛgā rudraḥ

sviṣṭakṛtpaśūneva rudrādantardadhāti tasmādyatraiṣāśvamedha āhutirhūyate na tatra

rudraḥ paśūnabhimanyate

13.3.4.[4]

aśvaśaphena dvitīyāmāhutiṃ juhoti paśavo vā ekaśaphā rudraḥ sviṣṭakṛtpaśū>

13.3.4.[5]

ayasmayena caruṇā tṛtīyāmāhutiṃ juhoti āyasyo vai prajā rudraḥ sviṣṭakṛtprajā eva

rudrādantardadhāti tasmādyatraiṣāśvamedha āhutirhūyate na tatra rudraḥ prajā

abhimanyate

13.3.5.[1]

sarveṣu vai lokeṣu mṛtyavo'nvāyattāstebhyo yadāhutīrna juhuyālloke-loka enam

mṛtyurvindedyanmṛtyubhya āhutīrjuhoti loke-loka eva mṛtyumapajayati

13.3.5.[2]

tadāhuḥ yadamuṣmai svāhāmuṣmai svāheti juhvatsaṃcakṣīta bahum

mṛtyumamitraṃ kurvīta mṛtyava ātmānamapidadhyāditi mṛtyave svāhetyekasmā

evaikāmāhutiṃ juhotyeko ha vā amuṣmiṃloke mṛtyuraśanāyaiva

tamevāmuṣmiṃloke'pajayati

13.3.5.[3]

brahmahatyāyai svāheti dvitīyāmāhutiṃ juhoti amṛtyurha vā anyo brahmahatyāyai

mṛtyureṣa ha vai sākṣānmṛtyuryadbrahmahatyā sākṣādeva mṛtyumapajayati

13.3.5.[4]

etāṃ ha vai muṇḍibha audanyaḥ brahmahatyāyai prāyaścittiṃ vidāṃ cakāra

yadbrahmaihatyāyā āhutiṃ juhoti mṛtyumevāhutyā tarpayitvā paripāṇaṃ kṛtvā

brahmaghne bheṣajaṃ karoti tasmādyasyaiṣāśvamedha āhutirhūyate'pi yo'syāparīṣu

prajāyām brāhmaiṇaṃ hanti tasmai bheṣajaṃ karoti

13.3.6.[1]

aśvasya vā ālabdhasya medha udakrāmattadaśvastomīyamabhavadyadaśvastomīyaṃ

juhotyaśvameva medhasā samardhayati

13.3.6.[2]

ājyena juhoti medho vā ājyam medho'śvastomīyam medhasaivāsmiṃstanmedho

dadhātyājyena juhotyetadvai devānām priyaṃ dhāma yadājyam priyeṇaivaināndhāmnā

samardhayati

13.3.6.[3]

aśvastomīyaṃ hutvā dvipadā juhoti aśvo vā aśvastomīyam puruṣo dvipadā

dvipādvai puruṣo dvipratiṣṭhastadenam pratiṣṭhayā samardhayati

13.3.6.[4]

tadāhuḥ aśvastomīyam pūrvaṃ hotavyāṃ3 dvipadā3 iti paśavo vā aśvastomīyam

puruṣo dvipadā yadaśvastomīyaṃ hutvā dvipadā juhoti tasmātpuruṣa

upariṣṭātpaśūnadhitiṣṭhati

13.3.6.[5]

ṣoḍaśāśvastomīyā juhoti ṣoḍaśakalā vai paśavaḥ sā paśūnām mātrā paśūnena

mātrayā samardhayati yatkanīyasīrvā bhūyasīrvā juhuyātpaśūnmātrayā

vyardhayetṣoḍaśa juhoti ṣoḍaśakalā vai paśavaḥ sā paśūnām mātrā paśūneva

mātrayā samardhayati nānyāmuttamāmāhutiṃ juhoti yadanyāmuttamāmāhutiṃ

juhuyātpratiṣṭhāyai cyaveta dvipadā uttamā juhoti pratiṣṭhā vai dvipadāḥ pratyeva

tiṣṭhati jumbakāya svāhetyavabhṛtha uttamāmāhutiṃ juhoti varuṇo vai jumbakaḥ

sākṣādeva varuṇamavayajate śuklasya khalaterviklidhasya piṅgākṣasya mūrdhani

juhotyetadvai varuṇasya rūpaṃ rūpeṇaiva varuṇamavayajate

13.3.6.[6]

dvādaśa brahmaudanānutthāya nirvapati dvādaśabhirveṣṭibhiryajate

tadāhuryajñasya vā etadrūpaṃ yadiṣṭayo yadiṣṭibhiryajetopanāmuka enaṃ yajñaḥ

syātpāpīyāṃstu syādyātayāmāni vā etadījānasya candāṃsi bhavanti tāni kimetāvadāśu

prayuñjīta sarvā vai saṃsthite yajñe vāgāpyate sātrāptā yātayāmnī bhavati krūrīkṛteva

hi bhavatyaruṣkṛtā vāgvai yajñastasmānna prayuñjīteti

13.3.6.[7]

dvādaśaiva brahmaudanānutthāya nirvapet prajāpatirvā odanaḥ prajāpatiḥ

saṃvatsaraḥ prajāpatiryajñaḥ saṃvatsarameva yajñamāpnotyupanāmuka enaṃ yajño

bhavati na pāpīyānbhavati

13.3.7.[1]

eṣa vai prabhūrnāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajante sarvameva prabhūtam

bhavati

13.3.7.[2]

eṣa vai vibhūrnāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajante sarvameva vibhūtam bhavati

13.3.7.[3]

eṣa vai vyaṣṭirnāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajante sarvameva vyaṣṭam bhavati

13.3.7.[4]

eṣa vai vidhṛtirnāma yajñaḥ yatraitena yajante sarvameva vidhṛtam bhavati

13.3.7.[5]

eṣa vai vyāvṛttirnāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajante sarvameva vyāvṛttam

bhavati

13.3.7.[6]

eṣa vā ūrjasvānnāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajante sarvamevorjasvadbhavati

13.3.7.[7]

eṣa vai payasvānnāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajante sarvameva payasvadbhavati

13.3.7.[8]

eṣa vai brahmavarcasī nāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajanta ā brāhmaṇo

brahmavarcasī jāyate

13.3.7.[9]

eṣa vā ativyādhī nāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajanta ā rājanyo'tivyādhī jāyate

13.3.7.[10]

eṣa vai dīrgho nāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajanta ā dīrghāraṇyaṃ jāyate

13.3.7.[11]

eṣa vai kLptirnāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajante sarvameva kLptam bhavati

13.3.7.[12]

eṣa vai pratiṣṭhā nāma yajñaḥ yatraitena yajñena yajante sarvameva pratiṣṭhitam

bhavati

13.3.8.[1]

athātaḥ prāyaścittīnām yadyaśvo vaḍavāṃ skandedvāyavyam

payo'nunirvapedvāyurvai retasāṃ vikartā prāṇo vai vāyuḥ prāṇo hi retasāṃ vikartā

retasaivāsmiṃstadreto dadhāti

13.3.8.[2]

atha yadi srāmo vindet pauṣṇaṃ carumanunirvapetpūṣā vai paśūnāmīṣṭe sa

yasyaiva paśavo yaḥ paśūnāmīṣṭe tamevaitatprīṇātyagado haiva bhavati

13.3.8.[3]

atha yadyakṣatāmayo vindet vaiśvānaraṃ dvādaśakapālam bhūmikapālam

puroḍāśamanunirvapediyaṃ vai vaiśvānara imāmevaitatprīṇātyagado haiva bhavati

13.3.8.[4]

atha yadyakṣyāmayo vindet sauryaṃ carumanunirvapetsūryo vai prajānāṃ

cakṣuryadā hyevaiṣa udetyathedaṃ sarvaṃ carati cakṣuṣaivāsmiṃstaccakṣurdadhāti

sa yaccarurbhavati cakṣuṣā hyayamātmā carati

13.3.8.[5]

atha yadyudake mriyeta vāruṇaṃ yavamayaṃ carumanunirvapedvaruṇo vā etaṃ

gṛhṇāti yo'psu mriyate sā yaivainaṃ devatā gṛhṇāti tāmevaitatprīṇāti sāsmai

prītānyamālambhāyānumanyate tayānumatamālabhate sa yadyavamayo bhavati

varuṇyā hi yavāḥ

13.3.8.[6]

atha yadi naśyet trihaviṣamiṣṭimanunirvapeddyāvāpṛthivyamekakapālam

puroḍāśaṃ vāyavyam payaḥ sauryaṃ caruṃ yadvai kiṃ ca naśyatyantaraiva

taddyāvāpṛthivī naśyati tadvāyurupavātyādityo'bhitapati naitābhyo devatābhya ṛte kiṃ

cana naśyati saiṣā pṛthageva naṣṭavedanī sa yadyasyāpyanyannaśyedetayaiva

yajetānu haivainadvindatyatha yadyamitrā aśvaṃ vinderanyadi vā mriyeta yadi

vāpsvanyamānīya prokṣeyuḥ saiva tatra prāyaścittiḥ

13.4.1.[1]

prajāpatirakāmayata sarvānkāmānāpnuyāṃ sarvā vyaṣṭīrvyaśnuvīyeti sa

etamaśvamedhaṃ trirātraṃ yajñakratumapaśyattamāharattenāyajata teneṣṭvā

sarvānkāmānāpnotsarvā vyaṣṭīrvyāśnuta sarvānha vai kāmānāpnoti sarvā

vyaṣṭīrvyaśnute yo'śvamedhena yajate

13.4.1.[2]

tadāhuḥ kasminnṛtāvabhyārambha iti grīṣme'bhyārabhetetyu haika āhurgrīṣmo vai

kṣatriyasyartuḥ kṣatriyayajña u vā eṣa yadaśvamedha iti

13.4.1.[3]

tadvai vasanta evābhyārabheta vasanto vai brahmaṇasyarturya u vai kaśca yajate

brāhmaṇībhūyevaiva yajate tasmādvasanta evābhyārabheta

13.4.1.[4]

sā yāsau phālgunī paurṇamāsī bhavati tasyai purastātṣaḍahe vā saptāhe vartvija

upasamāyantyadhvaryuśca hotā ca brahmā codgātā caitānvā anvanya ṛtvijaḥ

13.4.1.[5]

tebhyo'dhvaryuścātuṣprāśyam brahmaudanaṃ nirvapati tasyoktam brāhmaṇaṃ

caturaḥ pātrāṃścaturo'ñjalīṃścaturaḥ prasṛtāndvādaśavidhaṃ dvādaśa māsāḥ

saṃvatsaraḥ sarvaṃ saṃvatsaraḥ sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyai

13.4.1.[6]

tamete catvāra ṛtvijaḥ prāśnanti teṣāmuktam brāhmaṇaṃ tebhyaścatvāri sahasrāṇi

dadāti sarvaṃ vai sahasraṃ sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyai

catvāri ca suvarṇāni śatamānāni hiraṇyāni tasyo evoktam

13.4.1.[7]

athāsmā adhvaryurniṣkam pratimuñcanvācayati tejo'si śukramamṛtamiti tejo vai

śukramamṛtaṃ hiraṇyaṃ teja evāsmiñcukramamṛtaṃ dadhātyāyuṣpā āyurme

pāhītyāyurevāsmindadhātyathainamāha vācaṃ yaceti vāgvai yajño

yajñasyaivābhyārambhāya

13.4.1.[8]

catasro jāyā upakLptā bhavanti mahiṣī vāvātā parivṛktā pālāgalī sarvā

niṣkinyo'laṅkṛtā mithunasyaiva sarvatvāya tābhiḥ sahāgnyagāram prapadyate pūrvayā

dvārā yajamāno dakṣiṇayā patnyaḥ

13.4.1.[9]

sāyamāhutyāṃ hutāyām jaghanena gārhapatyamudaṅvāvātayā saha saṃviśati

tadevāpītarāḥ saṃviśanti so'ntarorū asaṃvartamānaḥ śete'nena tapasā svasti

saṃvatsarasyodṛcaṃ samaśnavā iti

13.4.1.[10]

prātarāhutyāṃ hutāyāṃ adhvaryuḥ pūrṇāhutiṃ juhoti sarvaṃ vai pūrṇaṃ

sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyai tasyāṃ vareṇa vācaṃ visṛjate

varaṃ dadāmi brahmaṇa iti sarvaṃ vai varaḥ sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptyai

sarvasyāvaruddhyai

13.4.1.[11]

atha yo'sya niṣkaḥ pratimukto bhavati tamadhvaryave dadātyadhvaryave

dadadamṛtamāyurātmandhatte'mṛtaṃ hyāyurhiraṇyam

13.4.1.[12]

athāgneyīmiṣṭiṃ nirvapati pathaśca kāmāya yajñamukhasya cācambaṭkārāyātho

agnimukhā u vai sarvā devatāḥ sarve kāmā aśvamedhe mukhataḥ sarvāndevānprītvā

sarvānkāmānāpnavānīti

13.4.1.[13]

tasyai pañcadaśa sāmidhenyo bhavanti pañcadaśo vai vajro vīryaṃ vajro

vajreṇaivaitadvīryeṇa yajamānaḥ purastātpāpmānamapahate vārtraghnāvājyabhāgau

pāpmā vai vṛtraḥ pāpmano'pahatyā agnirmūrdhā divaḥ kakudbhuvo yajñasya

rajasaśca netetyupāṃśu haviṣo yājyānuvākye mūrdhanvatyanyā bhavati

sadvatyanyaiṣa vai mūrdhā ya eṣa tapatyetasyaivāvaruddhyā atha yatsadvatī

sadevāvarunddhe virājau saṃyājye sarvadevatyaṃ vā etaccando yadvirāṭ sarve kāmā

aśvamedhe sarvāndevānprītvā sarvānkāmānāpnavānīti hiraṇyaṃ dakṣiṇā suvarṇaṃ

śatamānaṃ tasyoktam brāhmaṇam

13.4.1.[14]

atha pauṣṇīṃ nirvapati pūṣā vai pathīnāmadhipatiraśvāyaivaitatsvastyayanaṃ

karotyatho iyaṃ vai pūṣemāmevāsmā etadgoptrīṃ karoti tasya hi nārtirasti na hvalā

yamiyamadhvangopāyatīmāmevāsmā etadgoptrīṃ karoti

13.4.1.[15]

tasyai saptadaśa sāmidhenyo bhavanti saptadaśo vai prajāpatiḥ

prajāpatiraśvamedho'śvamedhasyaivāptyai vṛdhanvantāvājyabhāgau yajamānasyaiva

vṛddhyai pūṣaṃstava vrate vayam pathaspathaḥ paripatiṃ vacasyetyupāṃśu haviṣo

yājyānuvākye vratavatyanyā bhavati pathanvatyanyā vīryaṃ vai vrataṃ vīryasyāptyai

vīryasyāvaruddhyā atha yatpathanvatyaśvāyaivaitatsvastyayanaṃ karotyanuṣṭubhau

saṃyājye vāgvā anuṣṭubvāgvai prajāpatiḥ prajāpatiraśvamedho'śvamedhasyaivāptyai

vāsaḥśataṃ dakṣiṇā rūpaṃ vā etatpuruṣasya yadvāsastasmādyameva kaṃ ca

suvāsasamāhuḥ ko nvayamiti rūpasamṛddho hi bhavati rūpeṇaivainaṃ samardhayati

śatam bhavati śatāyurvai puruṣaḥ śatendriya āyurevendriyaṃ vīryamātmandhatte

13.4.2.[1]

etasyāṃ tāyamānāyām aśvaṃ niktvodānayanti yasmintsarvāṇi rūpāṇi bhavanti yo vā

javasamṛddhaḥ sahasrārham pūrvyaṃ yo dakṣiṇāyāṃ dhuryapratidhuraḥ

13.4.2.[2]

tadyatsarvarūpo bhavati sarvaṃ vai rūpaṃ sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptyai

sarvasyāvaruddhyā atha yajjavasamṛddho vīryaṃ vai javo vīryasyāptyai

vīryasyāvaruddhyā atha yatsahasrārhaḥ sarvaṃ vai sahasraṃ sarvamaśvamedhaḥ

sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyā atha yatpūrvya eṣa vā aparimitaṃ

vīryamabhivardhate yatpūrvyo'parimitasyaiva vīryasyāvaruddhyā atha yaddakṣiṇāyāṃ

dhuryapartidhura eṣa vā eṣa ya eṣa tapati na vā etaṃ kaścana

pratipratiretasyaivāvaruddhyai

13.4.2.[3]

tadu hovāca bhāllabeyo dvirūpa evaiṣo'śvaḥ syātkṛṣṇasāraṃgaḥ prajāpatervā

eṣo'kṣṇaḥ samabhavaddvirūpaṃ vā idaṃ cakṣuḥ śuklaṃ caiva kṛṣṇaṃ ca tadenaṃ

svena rūpeṇa samardhayatīti

13.4.2.[4]

atha hovāca sātyayajñiḥ trirūpa evaiṣo'śvaḥ syāttasya kṛṣṇaḥ pūrvārdhaḥ

śuklo'parārdhaḥ kṛttikāñjiḥ purastāttadyatkṛṣṇaḥ pūrvārdho bhavati yadevedaṃ

kṛṣṇamakṣṇastadasya tadatha yacuklo'parārdho yadevedaṃ śuklamakṣṇastadasya

tadatha yatkṛttikāñjiḥ purastātsā kanīnakā sa eva rūpasamṛddho'to

yatamo'syopakalpeta bahurūpo vā dvirūpo vā trirūpo vā kṛttikāñjistamālabheta javena

tveva samṛddhaḥ syāt

13.4.2.[5]

tasyaite purastādrakṣitāra upakLptā bhavanti rājaputrāḥ kavacinaḥ śataṃ rājanyā

niṣaṅgiṇaḥ śataṃ sūtagrāmaṇyām putrā iṣuparṣiṇaḥ śataṃ kṣāttrasaṃgrahītṝṇām

putrā daṇḍinaḥ śatamaśvaśataṃ niraṣṭaṃ niramaṇaṃ yasminnenamapisṛjya rakṣanti

13.4.2.[6]

atha sāvitrīmiṣṭiṃ nirvapati savitre prasavitre dvādaśakapālam puroḍāśaṃ savitā vai

prasavitā savitā ma imaṃ yajñam prasuvāditi

13.4.2.[7]

tasyai pañcadaśa sāmidhenyo bhavanti vārtraghnāvājyabhāgau ya imā viśvā jātānyā

devo yātu savitā suratna ityupāṃśu haviṣo yājyānuvākye virājau saṃyājye hiraṇyaṃ

dakṣiṇā suvarṇaṃ śatamānaṃ tasyoktam brāhmaṇam

13.4.2.[8]

tasyai prayājeṣu tāyamāneṣu brāhmaṇo vīṇāgāthī dakṣiṇata

uttaramandrāmudāghnaṃstisraḥ svayaṃsambhṛtā gāthā gāyatītyayajatetyadadāditi

tasyoktam brāhmaṇam

13.4.2.[9]

atha dvitīyāṃ nirvapati savitra āsavitre dvādaśakapālam puroḍāśaṃ savitā vā āsavitā

savitā ma imaṃ yajñamāsuvāditi

13.4.2.[10]

tasyai saptadaśa sāmidhenyo bhavanti sadvantāvājyabhāgau sadevāvarunddhe viśvāni

deva savitaḥ sa ghā no devaḥ savitā sahāvetyupāṃśu haviṣo yājyānuvākye

anuṣṭubhau saṃyājye rajataṃ hiraṇyaṃ dakṣiṇā nānārūpatāyā atho

utkramāyānapakramāya śatamānam bhavati śatāyurvai puruṣaḥ śatendriya

āyurevendriyaṃ vīryamātmandhatte

13.4.2.[11]

tasyai prayājeṣu tāyamāneṣu brāhmaṇo vīṇā>

13.4.2.[12]

atha tṛtīyāṃ nirvapati savitre satyaprasavāya dvādaśakapālam puroḍāśameṣa ha vai

satyaḥ prasavo yaḥ savituḥ satyena me prasavenemaṃ yajñam prasuvāditi

13.4.2.[13]

tasyai saptadaśaiva sāmidhenyo bhavanti rayimantāvājyabhāgau vīryaṃ vai

rayivīryasyāptyai vīryasyāvaruddhyā ā viśvadevaṃ satpatiṃ na pramiye

saviturdaivyasya tadityupāṃśu haviṣo yājyānuvākye nitye saṃyājye

nedyajñapathādayānīti kLpta eva yajñe'ntataḥ pratitiṣṭhati triṣṭubhau bhavata indre

vai vīryaṃ triṣṭubindriyasyaiva vīryasyāvaruddhyai hiraṇyaṃ dakṣiṇā suvarṇaṃ

śatamānaṃ tasyoktam brāhmaṇam

13.4.2.[14]

tasyai prayājeṣu tāyamāneṣu brāhmaṇo vīṇā>

13.4.2.[15]

etasyāṃ saṃsthitāyām upotthāyādhvaryuśca yajamānaścāśvasya dakṣiṇe karṇa ājapato

vibhūrmātrā prabhūḥ pitreti tasyoktam brāhmaṇamathainamudañcam prāñcam

prasṛjata eṣā hobhayeṣāṃ devamanuṣyāṇāṃ digyadudīcī prācī svāyāmevainaṃ

taddiṣi dhatto na vai sva āyatane pratiṣṭhito riṣyatyariṣṭyai

13.4.2.[16]

sa āha devā āśāpālāḥ etaṃ devebhyo'śvam medhāya prokṣitaṃ rakṣatetyuktā

mānuṣā āśāpālā athaite daivā āpyāḥ sādhyā anvādhyā marutastameta ubhaye

devamanuṣyāḥ saṃvidānā apratyāvartayantaḥ saṃvatsaraṃ rakṣanti tadyaṃ na

pratyāvartayantyeṣa vā eṣa tapati ka u hyetamarhati pratyā !vayituṃ yadyenam

pratyāvartayeyuḥ parāgevedaṃ sarvaṃ syāttasmādapratyāvartayanto rakṣanti

13.4.2.[17]

sa āhāśāpālāḥ ye vā etasyodṛcaṃ gamiṣyanti rāṣṭraṃ te bhaviṣyanti rājāno

bhaviṣyantyabhiṣecanīyā atha ya etasyodṛcaṃ na gamiṣyantyarāṣṭraṃ te

bhaviṣyantyarājāno bhaviṣyanti rājanyā viśo'nabhiṣecanīyāstasmānmā pramadata

snātvāccaivainamudakānnirundhīdhvaṃ vaḍavābhyaśca te

yadyadbrāhmaṇajātamupanigaceta tattatpṛceta brāhmaṇāḥ kiyadyūyamaśvamedhasya

vittheti te ye na vidyurjinīyāta tāntsarvaṃ vā aśvamedhaḥ sarvasyaiṣa na veda yo

brāhmaṇaḥ sannaśvamedhasya na veda so'brāhmaṇo jyeya eva sa pānaṃ karavātha

khādaṃ nivapāthātha yatkiṃ ca janapade kṛtānnaṃ sarvaṃ vastatsutaṃ teṣāṃ

rathakārakula eva vo vasatistaddhyaśvasyāyatanamiti

13.4.3.[1]

pramucyāśvaṃ dakṣiṇena vediṃ hiraṇmayaṃ kaśipūpastṛṇāti tasminhotopaviśati

dakṣiṇena hotāraṃ hiraṇmaye kūrce yajamāno dakṣiṇato brahmā codgātā ca

hiraṇmayyoḥ kaśipunoḥ purastātpratyaṅṅadhvaryurhiraṇmaye vā kūrce hiraṇmaye vā

phalake

13.4.3.[2]

samupaviṣṭeṣvadhvaryuḥ sampreṣyati hotarbhūtānyācakṣva bhūteṣvimaṃ

yajamānamadhyūheti sampraiṣito hotādhvaryumāmantrayate

pāriplavamākhyānamākhyāsyannadhvaryaviti havai hotarityadhvaryuḥ

13.4.3.[3]

manurvaivasvato rājetyāha tasya manuṣyā viśasta ima āsata ityaśrotriyā

gṛhamedhina upasametā bhavanti tānupadi=tyṛco vedaḥ so'yamityṛcāṃ sūktaṃ

vyācakṣāṇa ivānudravedvīṇāgaṇagina upasametā bhavanti tānadhvaryuḥ sampreṣyati

vīṇāgaṇagina ityāha purāṇairimaṃ yajamānaṃ rājabhiḥ sādhukṛdbhiḥ saṃgāyateti taṃ

te

tathā saṃgāyanti tadyadenamevaṃ saṃgāyanti purāṇairevainaṃ tadrājabhiḥ

sādhukṛdbhiḥ salokaṃ kurvanti

13.4.3.[4]

sampraiṣyādhvaryuḥ prakramānjuhoti anvāhāryapacane vāśvasya vā padam

parilikhya yatarathāsya tatrāvṛdbhavati pūrvā tveva sthitiḥ

13.4.3.[5]

sāvitryā eveṣṭeḥ purastādanudrutya sakṛdeva rūpāṇyāhavanīye juhotyatha sāyaṃ

dhṛtiṣu hūyamānāsu rājanyo vīṇāgāthī dakṣiṇata uttaramandrāmudāghnaṃstisraḥ

svayaṃsambhṛtā gāthā gāyatītyayudhyatetyamuṃ saṃgrāmamajayaditi tasyoktam

brāhmaṇam

13.4.3.[6]

atha śvo bhūte dvitīye'han evamevaitāsu sāvitrīṣviṣṭiṣu

saṃsthitāsveṣaivāvṛdadhvaryaviti havai hotarityevādhvaryuryamo vaivasvato rājetyāha

tasya pitaro viśasta ima āsata iti sthavirā upasametā bhavanti tānupadiśati yajūṃṣi

vedaḥ so'yamiti yajuṣāmanuvākaṃ vyācakṣāṇa ivānudravedevamevādhvaryuḥ

sampreṣyati na prakramānjuhoti

13.4.3.[7]

atha tṛtīye'han evamevaitāsviṣṭiṣu saṃsthitāsveṣaivāvṛdadhvaryaviti havai

hotarityevādhvaryurvaruṇa ādityo rājetyāha tasya gandharvā viśasta ima āsata iti

yuvānaḥ śobhanā upasametā bhavanti tānupadiśatyatharvāṇo vedaḥ

so'yamityatharvaṇāmekam parva vyācakṣāṇa ivānudravedevamevādhvaryuḥ

sampreṣyati na prakramānjuhoti

13.4.3.[8]

atha caturthe'han evamevaitāsviṣṭiṣu saṃsthitāsveṣaivāvṛdadhvaryaviti havai

hotarityevādhvaryuḥ somo vaiṣṇavo rājetyāha tasyāpsaraso viśastā imā āsata iti

yuvatayaḥ śobhanāḥ upasametā bhavanti tā upadiśatyaṅgiraso vedaḥ so

yamityaṅgirasāmekam parva vyācakṣāṇa ivānudra>

13.4.3.[9]

atha pañcame'han evamevaitāsviṣṭiṣu saṃsthitāsveṣaivāvṛdadhvaryaviti havai

hotarityevādhvaryurarbudaḥ kādraveyo rājetyāha tasya sarpā viśasta ima āsata iti

sarpāśca sarvavidaścopasametā bhavanti tānupadiśati sarpavidyā vedaḥ so'yamiti

sarpavidyāyā ekam parva vyācakṣāṇa ivānudra>

13.4.3.[10]

atha ṣaṣṭhe'han evamevaitāsviṣṭiṣu saṃsthitāsveṣaivāvṛdadhvaryaviti havai

hotarityevādhvaryuḥ kubero vaiśravaṇo rājetyāha tasya rakṣāṃsi viśastānīmānyāsata

iti selagāḥ pādakṛta upasametā bhavanti tānupadiśati devajanavidyā vedaḥ so'yamiti

devajanavidyāyā ekam parva vyācakṣāṇa ivānudra>

13.4.3.[11]

atha saptame'han evamevaitāsviṣṭiṣu saṃsthitāsveṣaivāvṛdadhvaryaviti havai

hotarityevādhvaryurasito dhānvo rājetyāha tasyāsurā viśasta ima āsata iti kusīdina

upasametā bhavanti tānupadiśati māyā vedaḥ so'yamiti kāṃcinmāyāṃ

kuryādevamevādhvaryuḥ sampreṣyati na prakramānjuhoti

13.4.3.[12]

athāṣṭame'han evamevaitāsviṣṭiṣu saṃsthitāsveṣaivāvṛdadhvaryaviti havai

hotarityevādhvaryurmatsyaḥ sāmmado rājetyāha tasyodakecarā viśasta ima āsata iti

matsyāśca matsyahanaścopasametā bhavanti tānupadiśatītihāso vedaḥ so'yamiti

kaṃciditihāsamācakṣītaivamevādhvaryuḥ sampreṣyati na prakramānjuhoti

13.4.3.[13]

atha navame'han evamevaitāsviṣṭiṣu saṃsthitāsveṣaivāvṛdadhvaryaviti havai

hotarityevādhvaryustārkṣyo vaipaśyato rājetyāha tasya vayāṃsi viśastānīmānyāsata iti

vayāṃsi ca vāyovidyikāścopasametā bhavanti tānupadiśati purāṇaṃ vedaḥ so'yamiti

kiṃcitpurāṇamācakṣītaivamevādhvaryuḥ sampreṣyati na prakramānjuhoti

13.4.3.[14]

atha daśame'han evamevaitāsviṣṭiṣu saṃsthitāsveṣaivāvṛdadhvaryaviti havai

hotarityevādhvaryurdharma indro rājetyāha tasya devā viśasta ima āsata iti śrotriyā

apratigrāhakā upasametā bhavanti tānupadiśati sāmāni vedaḥ so'yamiti sāmnāṃ

daśatam brūyādevamevādhvaryuḥ sampreṣyati na prakramānjuhotīti

13.4.3.[15]

etatpāriplavam sarvāṇi rājyānyācaṣṭe sarvā viśaḥ sarvānvedāntsarvāndevāntsarvāṇi

bhūtāni sarveṣāṃ ha vai sa eteṣāṃ rājyānāṃ sāyujyaṃ salokatāmaśnute sarvāsāṃ

viśāmaiśvaryamādhipatyaṃ gacati sarvānvedānavarunddhe sarvāndevānprītvā sarveṣu

bhūteṣvantataḥ pratitiṣṭhati yasyaivaṃvidetaddhotā pāriplavamākhyānamācaṣṭe yo

vaitadevaṃ vedaitadeva samānamākhyānam punaḥ punaḥ saṃvatsaram pariplavate

tadyatpunaḥ punaḥ pariplavate tasmātpāriplavaṃ ṣaṭtriṃśataṃ daśāhānācaṣṭe

ṣaṭtriṃśadakṣarā bṛhatī bārhatāḥ paśavo bṛhatyaivāsmai paśūnavarunddhe

13.4.4.[1]

saṃvatsare paryavete dīkṣā prājāpatyamālabhyotsīdantīṣṭayaḥ purohitasyāgniṣu

yajetetyu haika āhuḥ kimu dīkṣito yajeta dvādaśa dīkṣā dvādaśopasadastisraḥ

sutyāstattriṇavamabhisampadyate vajro vai triṇavaḥ kṣatramaśvaḥ kṣatraṃ rājanyo

vajreṇa khalu vai kṣatraṃ spṛtaṃ tadvajreṇaiva kṣatraṃ spṛṇoti

13.4.4.[2]

dīkṣaṇīyāyāṃ saṃsthitāyām sāyaṃ vāci visṛṣṭāyāṃ vīṇāgaṇagina upasametā bhavanti

tānadhvaryuḥ sampreṣyati vīṇāgaṇagina ityāha devairimaṃ yajamānaṃ saṃgāyateti taṃ

te tathā saṃgāyanti

13.4.4.[3]

aharaharvāci visṛṣṭāyām agnīṣomīyāṇāmantataḥ saṃsthāyām parihṛtāsu

vasatīvarīṣu tadyadenaṃ devaiḥ saṃgāyanti devairevainaṃ tatsalokaṃ kurvanti

13.4.4.[4]

prajāpatinā sutyāsu evamevāharahaḥ parihṛtāsveva

vasatīvarīṣūdavasānīyāyāmantataḥ saṃsthitāyāṃ tadyadenam prajāpatinā saṃgāyanti

prajāpatinaivainam tadantataḥ salokaṃ kurvanti

13.4.4.[5]

ekaviṃśatiryūpāḥ sarva ekaviṃśatyaratnayo rājjudālo'gniṣṭho bhavati

paitudāravāvabhitaḥ ṣaḍbailvāstraya itthāttraya itthātṣaṭ khādirāstraya evetthāttraya

itthātṣaṭ pālāśāstraya evetthāttraya itthāt

13.4.4.[6]

tadyadeta evaṃ yūpā bhavanti prajāpateḥ prāṇeṣūtkrānteṣu śarīraṃ

śvayitumadhriyata tasya yaḥ śleṣmāsītsa sārdhaṃ samavadrutya madhyato nasta

udabhinatsa eṣa vanaspatirabhavadrajjudālastasmātsa śleṣmaṇāḥ śleṣmaṇo hi

samabhavattenaivainaṃ tadrūpeṇa samardhayati tadyatso'gniṣṭho bhavati madhyaṃ

vā etadyūpānāṃ yadagniṣṭho madhyametatprāṇānāṃ yannāsike sva evainaṃ tadāyatane

dadhāti

13.4.4.[7]

atha yadāpomayaṃ teja āsīt yo gandhaḥ sa sārdhaṃ samavadrutya cakṣuṣṭa

udabhinatsa eṣa vanaspatirabhavatpotudārustasmātsa surabhirgandhāddhi

samabhavattasmādu jvalanastejaso hi samabhavattenaivainaṃ tadrūpeṇa samardhayati

tadyattāvabhito'gniṣṭham bhavatastasmādime abhito nāsikāṃ cakṣuṣī sva evainau

tadāyatane dadhāti

13.4.4.[8]

atha yatkuntāpamāsīt yo majjā sa sārdhaṃ samavadrutya śrotrata udabhinatsa eṣa

vanaspatirabhavadbilvastasmāttasyāntarataḥ sarvameva phalamādyam bhavati

tasmādu hāridra iva bhavati hāridra iva hi majjā tenaivainaṃ tadrūpeṇa

samardhayatyantare paitudāruvau bhavato bāhye bailvā antare hi cakṣuṣī bāhye

śrotre sva evaināṃstadāyatane dadhāti

13.4.4.[9]

asthibhya evāsya khadiraḥ samabhavat tasmātsa dāruṇo bahusāro dāruṇamiva hyasthi

tenaivainaṃ tadrūpeṇa samardhayatyantare bailvā bhavanti bāhye khādirā antare hi

majjāno bāhyānyasthīni sva evaināṃstadāyatane dadhāti

13.4.4.[10]

māṃsebhya evāsya palāśaḥ samabhavat tasmātsa bahuraso lohitaraso lohitamiva hi

māṃsaṃ tenaivainaṃ tadrūpeṇa samardhayatyantare khādirā bhavanti bāhye pālāśa

antarāṇi hyasthīni bāhyāni māṃsāni sva evaināṃstadāyatane dadhāti

13.4.4.[11]

atha yadekaviṃśatirbhavanti ekaviṃśatyaratnaya ekaviṃśo vā eṣa tapati dvādaśa

māsāḥ pañcartavastraya ime lokā asāvāditya ekaviṃśaḥ so'śvamedha eṣa

prajāpatirevametam prajāpatiṃ yajñaṃ kṛtsnaṃ saṃskṛtya

tasminnekaviṃśatimagnīṣomīyānpaśūnālabhate teṣāṃ samānaṃ

karmetyetatpūrvedyuḥ karma

13.5.1.[1]

atha prātargotamasya caturuttara stomo bhavati tasya catasṛṣu

bahiṣpavamānamaṣṭāsvaṣṭāsvājyāni dvādaśasu mādhyandinaḥ pavamānaḥ ṣoḍaśasu

pṛṣṭhāni viṃśatyāmārbhavaḥ pavamānaścaturviṃśatyāmagniṣṭomasāma

13.5.1.[2]

tasya haike agniṣṭomasāma catuḥsāma kurvanti nāgniṣṭomo nokthya iti

vadantastadyadi tathā kuryuḥ sārdhaṃ stotriyaṃ śastvā sārdhamanurūpaṃ

śaṃsedrathantaram pṛṣṭhaṃ rāthantaraṃ śastramagniṣṭomo yajñastenemaṃ

lokamṛdhnoti

13.5.1.[3]

ekaviṃśatiḥ savanīyāḥ paśavaḥ sarva āgneyāsteṣāṃ samānaṃ karmetyu haika āhurdve

tvevaite ekādaśinyāvālabheta ya evaikādaśineṣu kāmastasya kāmasyāptyai

13.5.1.[4]

saṃsthite'gniṣṭome parihṛtāsu vasatīvarīṣvadhvaryurannahomānjuhoti

teṣāmuktam brāhmaṇaṃ prāṇāya svāhāpānāya svāheti dvādaśabhiranuvākairdvādaśa

māsāḥ saṃvatsaraḥ sarvaṃ saṃvatsaraḥ sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptyai

sarvasyāvaruddhyai

13.5.1.[5]

ekaviṃśam madhyamamaharbhavati asau vā āditya ekaviṃśaḥ so'śvamedhaḥ

svenaivainaṃ stomena svāyāṃ devatāyām pratiṣṭhāpayati tasmādekaviṃśam

13.5.1.[6]

yadvevaikaviṃśam ekaviṃśo vai puruṣo daśa hastyā aṅgulayo daśa pādyā

ātmaikaviṃśastadanenaikaviṃśenātmanaitasminnekaviṃśe pratiṣṭhāyām pratitiṣṭhati

tasmādekaviṃśam

13.5.1.[7]

yadvevaikaviṃśam ekaviṃśo vai stomānām pratiṣṭhā bahu khalu vā

etadetasminnahanyuccāvacamiva karma kriyate tadyadetadetasminnahanyuccāvacam

bahu karma kriyate tadetasminnekaviṃśe pratiṣṭhāyām pratiṣṭhitaṃ kriyātā iti

tasmādvevaitadekaviṃśamahaḥ

13.5.1.[8]

tasya prātaḥsavanam agniṃ tam manye yo vasuriti hotā pāṅktamājyaṃ

śastvaikāhikamupasaṃśaṃsati bārhataṃ ca praugam mādhucandasaṃ ca tricaśa ubhe

saṃśaṃsati yaśca bārhate prauge kāmo ya u ca mādhucandase tayorubhayoḥ

kāmayorāptyai kLptam prātaḥsavanam

13.5.1.[9]

athāto mādhyandinaṃ savanaṃ aticandāḥ pratipanmarutvatīyasya trikadrukeṣu

mahiṣo yavāśiramityatiṣṭhā vā eṣā candasāṃ yadaticandā atiṣṭhā aśvamedho

yajñānāmaśvamedhasyaivāptyai saiṣaiva triḥ śastā tricaḥ sampadyate teno taṃ

kāmamāpnoti yastrica idaṃ vaso sutamandha ityanucara eṣa eva nitya ekāhātāna itthā

hi soma inmade'vitāsi sunvato vṛktabarhiṣa iti paṅktīśca ṣaṭpadāśca śastvaikāhike

nividaṃ dadhātīti marutvatīyam

13.5.1.[10]

athāto niṣkevalyam mahānāmnyaḥ pṛṣṭham bhavanti sānurūpāḥ sapragāthāḥ śaṃsati

sarve vai kāmā mahānāmnīṣu sarve kāmā aśvamedhe sarveṣāṃ kāmānāmāptyāindro

madāya vāvṛdhe predam brahma vṛtratūryeṣvāvithe ti paṅktīśca ṣa+\padāśca

śastvaikāhike nividaṃ dadhāti kLptam mādhyandinaṃ savanam

13.5.1.[11]

athātastṛtīyasavanam aticandā eva pratipadvaiśvadevasyābhityaṃ devaṃ

savitāramoṇyoriti tasyā etadeva brāhmaṇaṃ yatpūrvasyā abhitvā deva

savitarityanucaro'bhivānbhibhūtyai rūpamudu ṣya devaḥ savitā damūnā iti sāvitraṃ

śastvaikāhike nividaṃ dadhāti mahī dyāvāpṛthivīiha jyeṣthe iti caturṛcaṃ

dyāvāpṛthivīyaṃ śastvaikāhike nividaṃ dadhātyṛbhurvibhvā vāja indro no

acetyārbhavaṃ śastvaikāhike nividaṃ dadhāti ko nu vām mitrāvaruṇāvṛtāyanniti

vaiśvadevaṃ śastvaikāhike nividaṃ dadhātīti vaiśvadevam

13.5.1.[12]

athāta āgnimārutam mūrdhānaṃ divo aratim pṛthivyā iti vaiśvānarīyaṃ śastvaikāhike

nividaṃ dadhātyā rudrāsa indravantaḥ sajoṣasa iti mārutaṃ śastvaikāhike nividaṃ

dadhātīmamūṣu vo atithimuṣarbudhamiti navarcaṃ jātavedasīyaṃ śastvaikāhike

nividaṃ dadhāti tadyadaikāhikāni nividdhānāni bhavanti pratiṣṭhā vai jyotiṣtomaḥ

pratiṣṭhāyā apracyutyai

13.5.1.[13]

tasyaite paśavo bhavanti aśvastūparo gomṛga iti pañcadaśa paryaṅgyāsteṣāmuktam

brāhmaṇamathaita āraṇyā vasantāya kapiñjalānālabhate grīṣmāya

kalaviṅkānvarṣābhyastittirīniti teṣāmvevoktam

13.5.1.[14]

athaitānekaviṃśataye cāturmāsyadevatābhya ekviṃśatimekaviṃśatim paśūnālabhata

etāvanto vai sarve devā yāvatyaścāturmāsyadevatāḥ sarve kāmā aśvamedhe

sarvāndevānprītvā sarvānkāmānāpnavānīti na tathā kuryāt

13.5.1.[15]

saptadaśaiva paśūnmadhyame yūpa ālabhet prajāpatiḥ saptadaśaḥ sarvaṃ saptadaśaḥ

sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptai sarvasyāvarudhyai ṣoḍaśa ṣoḍaśetareṣu

ṣoḍaśkalam vā idaṃ sarvaṃ sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptai sarvasyāvarudhyai

trayodaśa trayodaśāraṇyānākāśeṣvālabhate trayodaśa māsāḥ samvatsaraḥ sarvaṃ

samvatsaraḥ sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptai sarvasyāvarudhyai

13.5.1.[16]

atha purā bahiṣpavamānāt aśvaṃ niktvodānayanti tena pāvamānāya sarpanti

tasyoktam brāhmaṇaṃ stute bahiṣpavamāne'śvamāstāvamākramayanti sa yadyava vā

jighredvi vā vartet samṛddho me yajña iti ha vidyāttamupākṛtyādhvaryurāha

hotarabhiṣṭuhīti tamekādaśabhirhotābhiṣṭauti

13.5.1.[17]

yadakrandaḥ prathamaṃ jāyamāna iti triḥ prathamayā triruttamayā tāḥ pañcadaśa

sampadyante pañcadaśo vai vajro vīryam vajro vajreṇaivaitadvīryeṇa yajamānaḥ

purastātpāpmām vajro vajreṇaivaitadvīryeṇa yajamānaḥ purastātpāpmānamapahate

tadvai yajamānāyaiva vajraḥ pradīyate yo'sya stṛtyastaṃ startava upa prāgācasanam

vājyarvopa prāgātparamaṃyatsadhasthamiti

13.5.1.[18]

ete uddhṛtya mā no mitro varuṇo aryamāyurityetatsūktamadhrigāvāvapati

catustriṃśadvājino devabandhorityu haika etām vaṅkrīṇām purastāddadhati

nedanāyatane praṇavaṃ dadhāmetyatho nedekavacanena bahuvacanam vyavāyāmeti

na tathā kuryātsārdhameṣa sūktamāvapedupa prāgācasanam vājyarvopa

prāgātparamaṃyatsadhasthamiti

13.5.2.[1]

eteuktvā yadadhrigoḥ pariśiṣṭam bhavati tadāha vāso'dhivāsaṃ

hiraṇyamityaśvāyopastṛṇanti tasminnenamadhi sañjñapayanti sañjñapteṣu paśuṣu

patnyaḥ pānnejanairudāyanti catasraśca jāyāḥ kumārī pañcamī catvāri ca

śatānyanucarīṇām

13.5.2.[2]

niṣth\iteṣu pānnejaneṣu mahiṣīmaśvāyopanipādayantyathaināvadhivāsena

samprorṇuvanti svargeloke prorṇuvathāmityeṣa vai svargo loko yatra paśuṃ

sañjñapayanti nirāyatyāśvasya śiśnam mahiṣyupasthe nidhatte vṛṣā vājī retodhā reto

dadhātviti mithunasyaiva sarvatvāya

13.5.2.[3]

tayoḥ śayānayoḥ aśvaṃ yajamāno'bhimethatyutsakthyā ava gudaṃ dhehīti taṃ na

kaścana pratyabhimethati nedyajamānam pratipratiḥ kaścidasaditi

13.5.2.[4]

athādhvaryuḥ kumārīmabhimethati kumāri haye-haye kumāri yakāsakau śakuntiketi

taṃ kumārī pratyabhimethatyadhvaryo haye-haye'dhvaryo yako'sakau śakuntaka iti

13.5.2.[5]

atha brahmā mahiṣīmabhimethati mahiṣi haye-haye mahiṣi mātā ca te pitā ca

te'gram vṛkṣasya rohata iti tasyai śataṃ rājaputryo'nucaryo bhavanti tā brahmāṇam

pratyabhimethanti brahmanhaye-haye brahmanmātā ca te pitā ca te'gre vṛkṣasya

krīḍata iti

13.5.2.[6]

athodgātā vāvātāmabhimethati vāvāte haye-haye vāvāta ūrdhvāmenāmucrāpayeti

t!syai śataṃ rājanyā anucaryo bhavanti tā udgātāram

pratyabhimethantyudgātarhaye-haya udgātarūdhvarmenamucrayatāditi

13.5.2.[7]

atha hotā parivṛktāmabhimethati parivṛkte haye-haye parivṛkte yadasyā aṃhubhedyā

iti tasyai śataṃ sūtagrāmaṇyāṃ duhitaro'nucaryo bhavanti tā hotāram

pratyabhimethanti hotarhaye-haye hotaryaddevāso lalāmagumiti

13.5.2.[8]

atha kṣattā pālāgalīmabhimethati pālāgali haye-haye pālāgali yaddhariṇo yavamatti

na puṣṭam paśu manyata iti tasyai śataṃ kṣātrasaṅgrahītṝṇāṃ duhitaro'nucaryo

bhavanti tāḥ kṣattāram pratyabhimethanti kṣattarhaye-haye kṣattaryaddhariṇo

yavamatti na puṣṭam bahu manyata iti

13.5.2.[9]

sarvāptirvāeṣā vācaḥ yadabhimethikāḥ sarve kāmā aśvamedhe sarvayā vācā

sarvānkāmānāpnavāmetyutthāpayanti mahiṣīṃ tatastā yathetam

pratip!rāyantyathetare surabhimatīmṛcamantato'nvāhurdadhikrāvṇoakāriṣamiti

13.5.2.[10]

apa vā etebhya āyurdevatāḥ krāmanti ye yajñepūtām vā cam vadanti

vācamevaitatpunate devayajyāyai devatānāmanapakramāya yā ca gomṛge vapā bhavati

yā cājetūpare te aśve pratyavadhāyāharanti nāśvasya vapāstīti vadanto na tathā

kuryādaśvasyaiva pratyakṣam meda āharetprajñātā itarāḥ

13.5.2.[11]

śṛtāsu vapāsu svāhākṛtibhiścaritvā pratyañcaḥ pratiparetya sadasi brahmodyam

vadanti pūrvayā dvārā prapadya yathādhiṣṇyam vyupaviśanti

13.5.2.[12]

sa hotādhvaryum pṛcati kaḥ svidekākī caratīti tam pratyāha sūrya ekākī caratīti

13.5.2.[13]

athādhvaryurhotāram pṛcati kiṃ svitsūryasamaṃ jyotiriti tam pratyāha brahma

sūryasamaṃ jyotiriti

13.5.2.[14]

atha brahmodgātāram pṛcati pṛcāmi tvā citaye devasakheti tam pratyāhāpi teṣu

triṣu padeṣvasmīti

13.5.2.[15]

athodgātā brahmāṇam pṛcati keṣvantaḥ puruṣa āviveśeti tam pratyāha pañcasvantaḥ

puruṣa āviveśeti

13.5.2.[16]

etasyāmuktāyāmutthāya s!daso'dhi prāñco yajamānamabhyāyantyagreṇa havirdhāne

āsīnametya yathāyatanam paryupaviśanti

13.5.2.[17]

sa hotādhvaryum pṛcati kā svidāsītpūrvacittiriti tam pratyāha dyaurāsītpūrvacittiriti

13.5.2.[18]

athādhvaryurhotāram pṛcati ka īmare piśaṅgileti tam pratyāhājāre piśañgileti

13.5.2.[19]

atha brahmodgātāram pṛcati katyasya viṣṭhāḥ katyakṣarāṇīti tam pratyāha ṣaḍasya

viṣth\āḥ śatamakṣarāṇīti

13.5.2.[20]

athodgātā brahmāṇam pṛcati ko asya veda bhuvanasya nābhimiti tam pratyāha

vedāhamasya bhuvanasya nābhimiti

13.5.2.[21]

athādhvaryuṃ yajamānaḥ pṛcati pṛcāmi tvā paramantam pṛthivyā iti tam

pratyāheyam vediḥ paro antaḥ pṛthivyā iti

13.5.2.[22]

sarvāptirvā eṣā vācaḥ yadbrahmodyaṃ sarve kāmā aśvamedhe sarvayā vācā

sarvānkāmānāpnavāmeti

13.5.2.[23]

udite brahmodye prapadyādhvaryurhiraṇmayene pātreṇa prājāpatyam mahimānaṃ

grahaṃ gṛhṇāti tasya purorugghiraṇyagarbhaḥ samavartatāgra ityathāsya puro'nuvākyā

subhūḥ svayambhūḥ prathama iti hotā yakṣatprajāpatimiti praiṣaḥ prajāpate na

tvadetānyanya iti hotā yajati vaṣaṭkṛte juhoti yaste'hantsamvatsare mahimā

sambabhūveti nānuvaṣaṭkaroti sarvahutaṃ hi juhoti 3050101athāto vapānāṃ homaḥ

nānaiva careyurā vaiśvadevasya vapāyai vaiśvadevasya vapāyāṃ hutāyāṃ

tadanvitarājuhuyuriti ha smāha satyakāmo jābālo viśve vai sarve

devāstadenānyathādevatam prīṇātīti

13.5.3.[1]

aindrāgnasya vadāyāṃ hutāyām tadanvitarā juhuyuriti ha smāhatuḥ saumāpau

mānutantavyāvindrāgnī vai sarve devāstadevainānyathādevatam prīṇātīti

13.5.3.[2]

kāyasya vapāyāṃ hutāyām tadanvitarā juhuyuriti ha smāha inānyathādevatam

prīṇātīti śailāliḥ prajāpatirvai kaḥ prajāpatimu vā anu sarve

devāstadevainānyathādevatam prīṇātīti

13.5.3.[3]

ekaviṃśatiṃ cāturmāsyadevatā anuhutya ekviṃśatidhā kṛtvā pracareyuriti ha smāha

bhāllabeya etāvanto vai sarve devāyāvatyaścāturmāsyadevatāstadevainānyathādevatam

prīṇātīti

13.5.3.[4]

nānaiva careyuḥ itīndrotaḥ śaunakaḥ kimuta tvareraṃstadevainānyathādevatam

prīṇātītyetadaha teṣām vaco'nyā tvevāta sthitiḥ

13.5.3.[5]

atha hovāca yājñavalkyaḥ sakṛdeva prājāpatyābhiḥ pracareyuḥ

sakṛddevadevatyābhistadevainānyathādevatam prīṇātyañjasā yajñasya saṃsthāmupaiti

na hvalatīti

13.5.3.[6]

hutāsu vapāsu prapadyādhvaryū rajatena pātreṇa prājāpatyam mahimānamuttaraṃ

grahaṃ gṛhṇāti tasya purorugyaḥ prāṇato nimiṣato mahitveti viparyaste yājyānuvākye

ayātayāmatāyā eṣa eva praiṣo vaṣaṭkṛte juhoti yaste rātrau samvatsare mahimā

sambabhūveti nānuvaṣaṭkaroti tasyoktam brāhmaṇam

13.5.3.[7]

nānyeṣām paśūnām tedanyā avadyanti avadyantyaśvasya dakṣiṇato'nyeṣām

paśūnāmavadyantyuttarato'śvasya plakṣaśākhāsvanyeṣām paśūnāmavadyanti

vetasaśākhāsvaśvasya

13.5.3.[8]

tadu hovāca sātyayajñiḥ itarathaiva kuryuḥ patha eva nāpodityamiti pūrvā tveva

sthitirukthyo yajñastenāntarikṣalokamṛdhnoti sarvastomo'tirātra

uttamamaharbhavati sarvam vai sarvastomo'tirātraḥ sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptai

sarvasyāvaruddhyai

13.5.3.[9]

tasya trivṛdbahiṣpavamānam pañcadaśānyājyāni saptadaśo mādhyandinaḥ pavamāna

ekaviṃśāni pṛṣth\āni triṇavastṛtīyaḥ

pavamānastrayastriṃśamagniṣṭomasāmaikaviṃśānyukthānyekaviṃśaḥ ṣoḍaśī

pañcadaśī rātristrivṛtsandhiryaddvitīyasyāhnaḥ pṛṣth\yasya ṣaḍahasya

tacastramatirātro yajñastenāmuṃ lokamṛdhnoti

13.5.3.[10]

ekaviṃśatiḥ savanīyāḥ paśavaḥ sarva āgneyāsteṣāṃ samānaṃkarmetyu haika

āhuścaturviṃśatim tvevaitāngavyānālabhet dvādaśabhyo devatābhyo dvādaśa māsāḥ

samvatsaraḥ sarvaṃ samvatsaraḥ sarvamaśvamedhaḥ sarvasyāptai sarvasyāvaruddhyai

13.5.4.[1]

etena hendroto daivāpaḥ śaunakaḥ janamejayam pārikṣitaṃ yājayām cakāra

teneṣṭvā sarvām pāpakṛtyāṃ sarvām brahmahatyāmapajaghāna sarvāṃ ha vai

pāpakṛtyāṃ sarvām brahmahatyāmapahanti yo'śvamedhena yajate

13.5.4.[2]

tadetadgāthayābhigītam āsandīvati dhānyādaṃ rukmiṇaṃ haritasrajam

abadhnādaśvaṃ sāraṅgaṃ devebhyo janamejaya iti

13.5.4.[3]

ete eva pūrve ahanī jyotiratirātrastena bhīmasenamete eva pūrve ahanī

gauratirātrastenograsenamete eva pūrve ahanī āyuratirātrastena śrutasenamityete

pārikṣitīyāstadetadgāthayābhigītam pārikṣitā yajamānā aśvamedhaiḥ paro'varam

ajahuḥ karma pāpakam puṇyāḥ puṇyena karmaṇeti

13.5.4.[4]

ete eva pūrve ahanī abhijidatirātrastena ha para āṭṇāra īje kausalyo rājā

tadetadgāthayābhigītamaṭṇārasya paraḥ putro'śvam medhyamabandhayat

hairaṇyanābhaḥ kausalyo diśaḥ pūrṇā amaṃhateti

13.5.4.[5]

ete eva pūrve ahanī viśvajidatirātrastena ha purukutso daurgaheṇeja aikṣvāko rājā

tasmādetadṛṣiṇābhyanūktamasmākamatra pitarasta āsantsapta ṛṣayo daurgahe

badhyamāna iti

13.5.4.[6]

ete eva pūrve ahanī mahāvratamatirātrastena ha marutta āvikṣita īja āyogavo rājā

tasya ha tato marutaḥ pariveṣṭāro'gniḥ kṣattā viśve devāḥ sabhāsado

babhūvustadetadgāthayābhigītam marutaḥ pariveṣṭāro maruttasyāvasangṛhe

āvikṣitasyāgniḥ kṣattā viśve devāḥ sabhāsada iti maruto ha vai tasya

pariveṣṭāro'gniḥ kṣattā viśve devāḥ sabhāsado bhavanti yo'śvamedhena yajate

13.5.4.[7]

ete eva pūrve ahanī aptoryāmo'tirātrastena haitena kraivyaīje pāñcālo rājā krivaya iti

ha vai purā pañcālānācakṣate tadetadgāthayābhigītam aśvam medhyamālabhata

krivīṇāmatipūruṣaḥ pāñcālaḥ parivakrāyāṃ sahasraśatadakṣiṇamiti

13.5.4.[8]

atha dvitīyayā sahasramāsannayutā śatā ca pañcaviṃśatiḥ dikto-diktaḥ pañcālānām

brāhmaṇā yā vibhejira iti

13.5.4.[9]

trivṛdagniṣṭomaḥ pañcadaśa ukthyaḥ saptadaśaṃ tṛtīyamahaḥ sokthakamekaviṃśaḥ

ṣoḍaśī pañc=daśī rātristrivṛtsandhirityeṣo'nuṣṭupsampannastena haitena dhvasā

dvaitavanaīje mātsyo rājā yatraitaddvaitavanaṃ sarastadetadgāthayābhigītaṃ

caturdaśa dvaitavano rājā saṅgrāmajiddhayān indrāya

vṛtraghne'badhnāttasmāddvaitavanaṃ sara iti

13.5.4.[10]

caturviṃśāḥ pavamānāḥ trivṛdabhyāvartaṃ catuścatvāriṃśāḥ pavamānā

ekaviṃśamabhyāvartamaṣṭācatvāriṃśāḥ

pavamānāstrayastriṃśamabhyāvartamāgniṣṭomasāmāddyātriṃśānyukthānyekaviṃśaḥ

ṣoḍaśī pañcadaśī rātristrivṛtsandhiriti

13.5.4.[11]

etadviṣṇoḥ krāntam tena haitena bharato dauḥṣantirīje teneṣṭvemām vyaṣṭim

vyānaśe yeyam bharatānāṃ tadetadgāthayābhigītamaṣṭāsaptatim bharato

dauṣantiryamunāmanu gaṅgāyām vṛtraghne'badhnātpañcapañcāśataṃ hayāniti

13.5.4.[12]

atha dvitīyayā trayastriṃśaṃ śataṃ rājāśvānbaddhvāya medhyān

saudyumniratyaṣṭhādanyānamāyānmāyavattara iti

13.5.4.[13]

atha tṛtīyayā śakuntalā nāḍapityapsarā bharatam dadhe

paraḥsahasrānindrāyāśvānmedhānya āharadvijitya pṛthivīṃ sarvāmiti

13.5.4.[14]

atha caturthyā mahadadya bharatasya na pūrve nāpare janāḥ divam martya-iva

bāhubhyāṃ nodāpuḥ pañca mānavā iti

13.5.4.[15]

ekaviṃśastomena ṛṣabho yājñatura īje śviknānāṃ rājā tadetadgāthayābhigītaṃ

yājñature yajamāne brahmāṇa ṛṣabhe janā aśvamedhe dhanam labdhvā vibhajante

sma dakṣiṇā iti

13.5.4.[16]

trayastriṃśastomena śoṇaḥ sātrāsāha īje pāñcālo rājā tadetadgāthayābhigītaṃ

sātrāsahe

yajamāne'śvamedhena taurvaśāḥ udīrate trayastriṃśāḥ ṣaṭ sahasrāṇi varmiṇāmiti

13.5.4.[17]

atha dvitīyayā ṣaṭṣaṭ ṣaḍgā sahasrāṇi yajñe kokapitustava udīrate trayastriṃśāḥ

ṣaṭ sahasrāṇi varmiṇāmiti

13.5.4.[18]

atha tṛtīyayā sātrāsahe yajamāne pāñcāle rājñi susraji amādyadindraḥ

somenātṛpyanbrāhmaṇā dhanairiti

13.5.4.[19]

govinatena śatānīkaḥ sātrājita īje kāśyasyāśvamādāya tato

haitardavākkāśayo'gnīnnādadhata āttasomapīthāḥ sma iti vadantaḥ

13.5.4.[20]

tasya vidhā caturviṃśāḥ pavamānāḥ trivṛdabhyāvartam catuścatvāriṃśāḥ pavamānā

ekviṃśānyājyāni triṇavānyukthānyekaviṃśāni pṛṣṭhāni ṣaṭtriṃśāḥ

pavamānāstrayastriṃśamabhyāvartamāgniṣṭomasāmādekaviṃśānyukthānyekaviṃśaḥ

ṣoḍaśī pañcadaśī rātristrivṛtsandhiḥ

13.5.4.[21]

tadetadgāthayābhigītam śatānīkaḥ samantāsu medhyaṃ sātrājito hayam ādatta

yajñaṃ kāśīnām bharataḥ satvatāmiveti

13.5.4.[22]

atha dvitīyayā śvetaṃ samantāsu vaśaṃ carantaṃ śatānīko dhrṛtarāṣṭrasya medhyam

ādāya sahvā daśamāsyamaśvaṃ śatānīko govinatena heja iti

13.5.4.[23]

atha caturthyā mahadadya bharatānāṃ na pūrve nāpare janāḥ divam martya-iva

pakṣābhyāṃ nodāpuḥ saptamā navā iti

13.5.4.[24]

athāto dakṣiṇānām madhyam prati rāṣṭrasya yadanyadbhūmeśca puruṣebhyaśca

brāhmaṇasya ca vittātprācī digghoturdakṣiṇā brahmaṇaḥ

pratīcyadhvaryorudīcyudgātustadeva hotṛkā anvābhaktāḥ

13.5.4.[25]

udayanīyāyāṃ samsthitāyām ekaviṃśatim vaśā anūbandhyā ālabhate

maitrāvaruṇīrvaiśvadevīrbārhaspatyā etāsāṃ devatānāmāptyai tadyadbārhaspatyāntyā

bhavanti brahma vai bṛhaspatistadu brahmaṇyevāntataḥ pratitiṣṭhati

13.5.4.[26]

atha yadekaviṃśatirbhavanti ekaviṃśo vā eṣa ya eṣa tapati dvādaśa māsāḥ

pañcartavastraya ime lokā asāvāditya ekaviṃśa etāmabhisampadam

13.5.4.[27]

udavasānīyāyāṃ saṃsthitāyām catasraśca jāyāḥ kumārīm pañcamīṃ catvāri ca

śatānyanucarīṇāṃ yathāsamuditam dakṣiṇām dadati

13.5.4.[28]

athottaraṃ samvatsaramṛtupaśubhiryajate ṣaḍbhirāgneyairvasante

ṣaḍbhiraindrairgrīṣme ṣaḍbhiḥ pārjanyairvā mārutairvā varṣāsu

ṣaḍbhirmaitrāvaruṇaiḥ śaradi ṣaḍbhiraindrāvaiṣṇavairhemante

ṣaḍbhiraindrābārhaspatyaiḥ śiśire ṣaḍṛtavaḥ samvatsaraḥ ṛtuṣveva samvatsare

pratitiṣṭhati ṣaṭtriṃśadete paśavo bhavanti ṣaṭtriṃśadakṣarā bṛhatī bṛhatyāmadhi

svargo lokaḥ pratiṣṭhitastadvantato bṛhatyaiva candasā svarge loke pratitiṣṭhati

13.6.1.[1]

puruṣo ha nārāyaṇo'kāmayata atitiṣṭheyaṃ sarvāṇi bhūtānyahamevedaṃ sarvaṃ

syāmiti sa etam puruṣamedham pañcarātram

yajñakratumapaśyattamāharattenāyajata teneṣṭvātyatiṣṭhatsarvāṇi bhūtānīdaṃ

sarvamabhavadatitiṣṭhati sarvāṇi bhūtānīdaṃ sarvam bhavati ya evam

vidvānpuruṣamedhena yajate yo vaitadevam veda

13.6.1.[2]

tasya trayoviṃśatirdīkṣāḥ dvādaśopasadaḥ pañca sutyāḥ sa eṣa catvāriṃśadrātraḥ

sadīkṣopasatkaścatvāriṃśadakṣarā virāṭtadvirājamabhisampadyate tato virāḍajāyata

virājo adhi pūruṣa ityeṣā vai sā virāḍetasyā evaitadvirājo yajñam puruṣaṃ janayati

13.6.1.[3]

tā vā etāḥ catasro daśato bhavanti tadyadetāścatasro daśato bhavantyeṣāṃ caiva

lokānāmāptye diśāṃ cemameva lokam prathamayā daśatāpnuvannantarikṣaṃ

dvitīyayā divaṃ tṛtīyayā diśaścaturthyā tathaivaitadyajamāna imameva lokam

prathamayā daśatāpnotyantarikṣaṃ dvitīyayā divaṃ tṛtīyayā diśaścaturthyaitāvadvā

idaṃ sarvaṃ yāvādime ca lokā diśaśca sarvam puruṣamedhaḥ sarvasyāptyai

s!rvasyāvaruddhyai

13.6.1.[4]

ekādaśāgniṣomīyāḥ paśava upavasathe teṣāṃ samānaṃ karmaikādaśa yūpā

ekādaśākṣarā triṣṭubvajrastriṣṭubvīryaṃ triṣṭubvajreṇaivaitadvīryeṇa yajamānaḥ

purastātpāpmānamapahate

13.6.1.[5]

ekādaśināḥ sutyāsu paśavo bhavanti ekādaśākṣarā triṣṭubvajrastriṣṭubvīryaṃ

triṣṭubvajreṇaivaitadvīryeṇa yajamānaḥ purastātpāpmānamapahate

13.6.1.[6]

yadvevaikādaśinā bhavanti ekādaśinī vā idaṃ sarvam prajāpatirhyekādaśinī sarvaṃ

hi prajāpatiḥ sarvam puruṣamedhaḥ sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyai

13.6.1.[7]

sa vā eṣa puruṣamedhaḥ pañcarātro yajñakraturbhavati pāṅkto yajñaḥ pāṅktaḥ

paśuḥ pañcartavaḥ samvatsaro yatkiṃ ca pañcavidhamadhidevatamadhyātmaṃ

tadenena sarvamāpnoti

13.6.1.[8]

tasyāgniṣṭomaḥ prathamamaharbhavati athokthyo'thātirātro'thokthyo'thāgniṣṭomaḥ

sa vā eṣa ubhayatojyotirubhayataukthyaḥ

13.6.1.[9]

yavamadhyaḥ pañcarātro bhavati ime vai lokāḥ puruṣamedha ubhayatojyotiṣo vā

ime lokā agnineta ādityenāmutastasmādubhayatojyotirannamukthya

ātmātirātrastadyadetā ukthyāvatirātramabhito bhavatastasmādayamātmānnena

parivṛḍho'tha yadeṣa varṣiṣṭo'tirātro'hnāṃ sa madhye tasmādyavamadhyo yute ha

vai dviṣantam bhrātrṛvyamayamevāsti nāsya dviṣanbhrātṛvya ityāhurya evam veda

13.6.1.[10]

tasyāsyameva lokaḥ prathamamahaḥ ayamasya loko vasanta

ṛturyadūrdhvamasmāllokādarvācīnamantarikṣāttaddvitīyamahastadvasyāgrīṣma

ṛturantarikṣamevāsya madhyamamaharantarikṣamasya varṣāśaradāvṛtū

yadūrdhvamntarikṣādarvācīnaṃ divastaccaturthamahastadvasya hemanta

ṛturdyaurevāsya pañcamamahardyaurasya śiśira ṛturityadhidevatam

13.6.1.[11]

athādhyātmam pratiṣthaivāsya prathamamahaḥ pratiṣṭho asya vasanta

ṛturyadūrdhvam pratiṣṭhāyā avācīnam maddhyāttaddvitīyamahastadvasya grīṣma

ṛturmadhyamevāsya madhyamamaharmadhyamasya varṣāśaradāvṛtū yadūrdhvam

madhyādavācīnam śīrṣṇastaccaturthamahastadvasya hemanta ṛtuḥ śira evāsya

pañcamamahaḥ śiro'sya śiśira ṛturevamime ca lokā samvatsaraścātmā ca

puruṣamedhamabhisampadyante sarvam vā ime lokāḥ sarvaṃ samvatsaraḥ

sarvamātmā sarvam puruṣamedhaḥ sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyai

13.6.2.[1]

atha yasmātpuruṣamedho nāma ime vai lokāḥ pūrayameva puruṣo yo'yam pavate

so'syām puri śete tasmātpuruṣastasya yadeṣu lokeṣvannaṃ tadasyānnam

medhastadyadasyaitadannam medhastasmātpuruṣamedho'tho

yadasminmedhyānpuruṣānālabhate tasmādveva puruṣamedhaḥ

13.6.2.[2]

tānvai madhyame'hannālabhate antarikṣam vai madhyamamaharantarikṣamu vai

sarveṣām bhūtānāmāyatanamatho annam vā ete paśava udaram

madhyamamaharudare tadannaṃ dadhāti

13.6.2.[3]

tānvai daśa-daśālabhate daśākṣarā virāḍvirāḍu kṛtsnamannaṃ

kṛtsnasyaivānnādyasyāvaruddhyai

13.6.2.[4]

ekādaśa daśata ālabhate ekādaśākṣarā triṣṭubvajrastriṣṭubvīryaṃ

triṣṭubvajreṇaivaitadvīryeṇa yajamāno madhyataḥ pāpmānamapahate

13.6.2.[5]

aṣṭācatvāriṃśatam madhyame yūpa ālabhate aṣṭācatvāriṃśadakṣarā jagatī jāgatāḥ

paśavo jagatyaivāsmai paśūnavarunddhe

13.6.2.[6]

ekādaśaikādaśetareṣu ekādaśākṣarā triṣṭubvajrastriṣṭubvīryaṃ

triṣṭubvajreṇaivaitadvīryeṇa yajamāno'bhitaḥ pāpmānamapahate

13.6.2.[7]

aṣṭā uttamānālabhate aṣṭākṣarā gāyatrī brahma gāyatrī tadbrahmaivaitadasya

sarvasyottamaṃ karoti tasmādbrahmāsya sarvasyottamamityāhuḥ

13.6.2.[8]

te vai prājāpatyā bhavanti brahma vai prajāpatirbrāhmo hi

prajāpatistasmātprājāpatyā bhavanti

13.6.2.[9]

sa vai paśūnupākariṣyan etāstisraḥ sāvitrīrāhutīrjuhoti deva

savitastatsaviturvareṇyam viśvāni deva savitariti savitāram prīṇāti so'smai prīta

etānpuruṣānprasauti tena prasūtānālabhate

13.6.2.[10]

brahmaṇe brāhmaṇamālabhate brahma vai brāhmaṇo brahmeva tadbrahmaṇā

samardhayati kṣatrāya rājanyaṃ kṣatram vai rājanyaḥ kṣatrameva tatkṣatreṇa

samardhayati marudbhyo vaiśyamm viśo vai maruto viśameva tadviśā samardhayati

tapase śūdram tapo vai śūdrastapa eva tattapasā samardhayatyevametā devatā

yathārūpam paśubhiḥ samardhayati tā enaṃ samṛddhāḥ samardhayanti sarvaiḥ kāmaiḥ

13.6.2.[11]

ājyena juhoti tejo vā ājyam tejasaivāsmiṃstattejo dadhātyājyena juhotyetadvai

devānām priyaṃ dhāma yadājyam priyeṇaivaināndhāmnā samardhayati ta enaṃ

samṛddhāḥ samardhayanti sarvaiḥ kāmaiḥ

13.6.2.[12]

niyuktānpuruṣān brahmā dakṣiṇataḥ puruṣeṇa nārāyaṇenābhiṣṭauti sahasraśīrṣā

puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapādityetena ṣoḍaśarcena ṣoḍaśakalam vā idaṃ sarvaṃ

sarvam puruṣamedhaḥ sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyā

itthamasītthamasītyupastautyevainametanmahayatyevātho yathaiṣa

tathainametadāha tatparyagnikṛtāḥ paśavo babhūvurasañjñaptāḥ

13.6.2.[13]

atha hainam vāgabhyuvāda puruṣa mā santiṣṭhipo yadi saṃsthāpayiṣyasi puruṣa

eva puruṣamatsyatīti tānparyagnikṛtānevodasṛjattaddevatyā āhutīrajuhottābhistā

devatā aprīṇāttā enam prītā aprīṇantsarvaiḥ kāmaiḥ

13.6.2.[14]

ājyena juhoti tejo vā ājyaṃ tejasaivāsmiṃstattejo dadhāti

13.6.2.[15]

ekādaśinaiḥ saṃsthāpayati ekādaśākṣarā triṣṭubvajrastriṣṭubvīryaṃ

triṣṭubvajreṇaivaitadvīryeṇa yajamāno madhyataḥ pāpmānamapahate

13.6.2.[16]

udayanīyāyāṃ saṃsthitāyām ekādaśa vaśā anūbandhyā ālabhate

maitrāvaruṇīrvaiśvadevīrbārhaspatyā etāsāṃ dev atānāmāptyai tadyadbārhaspatyā

antyā bhavanti brahma vai bṛhaspatistadu brahmaṇyevāntataḥ pratitiṣṭhati

13.6.2.[17]

atha vadekādaśa bhavanti ekādaśākṣarā triṣṭubvajrastriṣṭubvīryaṃ

triṣṭubvajreṇaivaitadvīryeṇa yajamāno madhyataḥ pāpmānamapahate

traidhātavyudavasānīyāsāveva bandhuḥ

13.6.2.[18]

athāto dakṣiṇānām madhyam prati rāṣṭrasya yadanyadbhūmeśca brāhmaṇasya ca

vittātsatpuruṣam prācī digghortudakṣiṇā brahmaṇaḥ

pratīcyadhvaryorudīcyudgātustadeva hotṛkā anvābhaktāḥ

13.6.2.[19]

atha yadi brāhmaṇo yajet sarvavedasaṃ dadyātsarvam vai brāhmaṇaḥ sarvaṃ

sarvavedasaṃ sarvam puruṣamedhaḥ sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyai

13.6.2.[20]

athātmannagnī samārohya

uttaranārāyaṇenādityamudasthāyānapekṣamāṇo'raṇyamabhipreyāttadeva

manuṣyebhyastiro bhavati yadyu grāme vivatsedaraṇyoragnī

samārohyottaranārāyaṇenaivādityamupasthāya gṛheṣu pratyavasyedatha

tānyajñakratūnāhareta yānabhyāpnuyātsa vā eṣa na sarvasmā anuvaktavyaḥ sarvaṃ hi

puruṣamedho netsarvasmā'iva sarvam bravāṇīti yo nveva jñātastasmai brūyādatha

yo'nūcāno'tha yo'sya priyaḥ syānnaittveva sarvasmā iva

13.7.1.[1]

brahma vai svayambhu tapo'tapyata tadaikṣata na vai tapasyānantyamasti hantāham

bhūteṣvātmānaṃ juhavāni bhūtāni cāttmanīti tatsarveṣu bhūteṣvātmānaṃ hutvā

bhūtāni cātmani sarveṣām bhūtānāṃ śraiṣṭhyaṃ svārājyamādhipatyam

paryaittathaivaitadyajamānaḥ sarvamedhe sarvānmedhānhutvā sarvāṇi bhūtāni

śraiṣṭhyaṃ svārājyamādhipatyam paryeti

13.7.1.[2]

sa vā eṣa sarvamedho daśarātro yajñakraturbhavati daśākṣarā virāḍvirāḍu

kṛtsnamannaṃ kṛtsnasyaivānnādyasyāvaruddhyai tasminnagnim parārdhyaṃ cinoti

paramo vā eṣa yajñakratūnāṃ yatsarvamedhaḥ parameṇaivainam paramatāṃ gamayati

13.7.1.[3]

tasyāgniṣṭudagniṣṭomaḥ prathamamaharbhavati agnirvā

agniṣṭudagniṣṭomo'gnimukhā u vai sarve devāḥ sarveṣāṃ devānāmāptyai tasyāgneyā

grahā bhavantyagniyyaḥ purorucaḥ sarvamāgneyamasaditi

13.7.1.[4]

indrastudukthyo dvitīyamaharbhavati indro vai sarve devāḥ sarveṣāṃ

devānāmāptyai tasyaindrā grahā bhavantyaindryaḥ purorucaḥ sarvamaindramasaditi

13.7.1.[5]

sūryastudukthyastṛtīyamaharbhavati sūryo vai sarve devāḥ sarveṣām devānāmāptyai

sauryā grahā bhavanti sauryyaḥ purorucaḥ sarvaṃ sauryamasaditi

13.7.1.[6]

vaiśvadevaścaturthamaharbhavati viśve vai sarve devāḥ sarveṣāṃ devānāmāptyai

vaiśvadevā grahā bhavanti vaiśvadevyaḥ parorucaḥ sarvam vaiśvadevamasaditi

13.7.1.[7]

āśvamedhikam madhyamam pañcamamaharbhavati tasminnaśvam

medhyamālabhate'śvamedhasyaivāptyai

13.7.1.[8]

pauruṣamedhikam madhyamaṃ ṣaṣṭhamaharbhavati

tasminmedhyānpuruṣānālabhate puruṣamedhasyaivāptyai

13.7.1.[9]

aptoryāmaḥ saptamamaharbhavati sarveṣām yajñakratūnāmāptyai

tasmintsarvānmedhyānālabhate yacca prāṇi yaccāprāṇam vapā vapāvataṃ juhoti tvaca

utkartamavapākānāṃ samvraścamoṣadhivanaspatīnām prakiranti śuṣkāṇāṃ

cārdrāṇām cānnamannaṃ juhotyannasyānnasyāptyai sarvam juhoti sarvasmai juhoti

sarvasyāptyaj sarvasyāvaruddhyai prātaḥsavane hutāsu vapāsvevameva tṛtīyasavane

huteṣu haviḥṣu

13.7.1.[10]

triṇavamaṣṭamamaharbhavati vajro vai triṇavo vajreṇa khalu vai kṣatraṃ spṛtaṃ

tadvajreṇaiva kṣatraṃ spṛṇoti

13.7.1.[11]

trayastriṃśaṃ navamamaharbhavati pratiṣṭhā vai travastriṃśaḥ pratiṣṭhityai

13.7.1.[12]

viśvajitsarvapṛṣṭho'tirātro daśamamaharbhavati sarvam vai

viśvajitsarvapṛṣṭho'tirātraḥ sarvaṃ sarvamedhaḥ sarvasyāptyai sarvasyāvaruddhyai

13.7.1.[13]

athāto dakṣiṇānām madhyam prati rāṣṭrasya yadanyadbrāhmaṇasya vittātsabhūmi

sapuruṣam prācī digghoturdakṣiṇā brahmaṇaḥ pratīcyadhvaryorudīcyudgātustadeva

hotṛkā anvābhaktāḥ

13.7.1.[14]

tena haitena viśvakarmā bhauvana īje teneṣṭvātyatiṣṭhatsarvāṇi bhūtānīdaṃ

sarvamabhavadatitiṣṭhati sarvāṇi bhūtānīdaṃ sarvam bhavati ya evam

vidvāntsarvamedhena yajate yo vaitadevam veda

13.7.1.[15]

taṃ ha kaśyapo yājayāṃ cakāra tadapi bhūmiḥ ślokaṃ jagau na mā martyaḥ kaścana

dātumarhati viśvakarmanbhauvana manda āsitha upamañghyati syā salilasya madhye

mṛṣaiṣa te saṅgaraḥ kaśyapāyeti

13.8.1.[1]

athāsmai kalyāṇaṃ kurvanti athāsmai śmaśānam kurvanti gṛhānvā prajñānam vā yo

vai kaśca mriyate sa śavastasmā etadannaṃ karoti tasmācavānnam śavānnam ha vai

tacmaśānamityācakṣate parokṣaṃ śmaśā u haiva nāma pitṝṇāmattāraste

hāmuṣmiṃloke'kṛtaśmaśānasya sādhukṛtyāmupadambhayanti tebhya etadannaṃ

karoti tasmācmaśānnaṃ śmaśānnam ha vai tacmaśānamityācakṣate paro'kṣam

13.8.1.[2]

tadvai na kṣipraṃ kuryāt nennavamaghaṃ karavāṇīti cira eva kuryādaghameva

tattiraḥ karoti yatra samānānu cana smareyuraśrutimeva tadaghaṃ gamayati

yadyanusmareyuḥ

13.8.1.[3]

ayuṅgeṣu samvatsareṣu kuryāt ayuṅgaṃ hi pitṝṇāmekanakṣatra ekanakṣatraṃ hi

pitṝṇāmamāvāsyāyāmamāvāsyā vā ekanakṣatrameko hi yadvetāṃ rātriṃ sarvāṇi

bhūtāni samvasanti teno taṃ kāmamāpnoti yaḥ sarveṣu nakṣatreṣu

13.8.1.[4]

śaradi kuryāt svadhā vai śaratsvadho vai pitṝṇāmannaṃ tadenamanne svadhāyāṃ

dadhāti māghe vā mā no'gham bhūditi nidāghe vā ni no'ghaṃ dhīyātā iti

13.8.1.[5]

catuḥsrakti devāścāsurāścobhaye prājāpatyā dikṣvaspardhanta te

devāasurāntsapatnānbhrātṛvyāndigbhyo'nudanta te'dikkāḥ parābhavaṃstasmādyā

daivyaḥ prajāścatuḥsraktīni tāḥ śmaśānāni kurvate'tha yā āsuryaḥ prācyāstvadye

tvatparimaṇḍalāni te'nudanta hyenāndigbhya ubhe diśāvantareṇa vidadhāti prācīṃ ca

dakṣiṇāṃ caitasyāṃ ha diśi pitṛlokasya dvāraṃ dvāraivainam pitṛlokam prapādayati

sraktibhirdikṣu pratitiṣṭhatītareṇātmanāvantaradikṣu tadenaṃ sarvāsu dikṣu

pratiṣṭhāpayati

13.8.1.[6]

athāto bhūmijoṣaṇasya udīcīnapravaṇe karotyudīcī vai manuṣyāṇām diktadenam

manuṣyaloka ābhajatyetaddha vai pitaro manuṣyaloka ābhaktā bhavanti yadeṣām

prajā bhavati prajā hāssya śreyasī bhavati

13.8.1.[7]

dakṣiṇāpravaṇe kuryādityāhuḥ dakṣiṇāpravaṇo vai pitṛlokastadenam pitṛloka

ābhajatīti na tathā kuryādāmīvaddha nāma tacmaśānakaraṇaṃ kṣipre

haiṣāmaparo'nupraiti

13.8.1.[8]

dakṣiṇāpravaṇasya pratyarṣe kuryādityu haika āhuḥ tatpratyucritamagham bhavatīti

no eva t!thā kuryādyadvā udīcīnapravaṇe karoti tadeva pratyucritamagham bhavati

13.8.1.[9]

yasyaiva samasya sataḥ dakṣiṇatah purastādāpa etya saṃsthāyāpraghnatya etāṃ

diśamabhiniṣpadyākṣayyā apo'pipadyeraṃstatkuryādannam

vā'āpo'nnādyamevāsmā'etatpurastātpratyagdadhātyamṛtamu vā āpa eṣo ha jīvānām

digantareṇa saptarṣīṇāṃ codayanamādityasyacāstamayanamamṛtameva tajjīveṣu

dadhāti taddhaitatpratimīvannāma śmaśānakaraṇam jīvebhyo hitaṃ yadvāva

jīvebhyo hitam tatpitṛbhyaḥ

13.8.1.[10]

kamvati kuryāt kam me'sadityatho śamvati śam me'saditi nādhipathaṃ

kuryānnākāśe nedāviraghaṃ karavāṇīti

13.8.1.[11]

guhā sadavatāpi syāt tadyadguhā bhavatyaghameva tadguhā karotyatha

yadavatāpyasau vā ādityaḥ pāpmano'pahantā sa evāsmātpāpmānamapahantyatho

ādityajyotiṣamevainaṃ karoti

13.8.1.[12]

na tasminkuryāt yasyetthādanūkāśaḥ syādyācamānaṃ ha nāma tatkṣipre

haiṣāmaparo'nupraiti

13.8.1.[13]

citram paścātsyāt prajā vai citraṃ citraṃ hāsya prajā bhavati yadi citram na syādāpaḥ

paścādvottarato vā syurāpohyeva citr!ṃ haivāsya prajā bhavati

13.8.1.[14]

ūṣare karoti reto vā ūṣāḥ prajananaṃ tadenam prajanana ābhajatyetaddha vai

pitaraḥ prajanana ābhaktā bhavanti yadeṣām prajā bhavati prajā hāsya śreyasī

bhavati

13.8.1.[15]

samūle samūlaṃ hi pitṝṇām vīriṇamiśrametaddhāsyāḥ pitryamanatiriktamatho

aghameva tadbaddhṛ karoti

13.8.1.[16]

na bhūmipāśamabhividadhyāt na śaraṃ nāśmagandhāṃ nādhyāṇḍāṃ na pṛśniparṇī

nāśvatthasyāntikaṃ kuryānna vibhītakasya na tilvakasya na sphūrjakasya na

haridrorna nyagrodhasya ye cānye pāpanāmāno maṅgalopepsayā nāmnāmeva

parihārāya

13.8.1.[17]

athāta āvṛdeva agnividhayāgnicitaḥ śmaśānaṃ karoti yadvai yajamāno'gniṃ

cinute'muṣmai tallokāya yajñenātmānaṃ saṃskuruta etadu ha yajñiyaṃ

karmāsaṃsthitamā śmaśānakaraṇāttadyadagnividhayāgnicitaḥ śmaśānaṃ

karotyagnicityāmeva tatsaṃsthāpayati

13.8.1.[18]

tadvai na mahatjuryāt nenmahadagham karavāṇīti

yāvānapakṣapuco'gnistāvatjuryādityu haika āhuḥ samāno hyasyaiṣa ātmā

yathaivāgnestatheti

13.8.1.[19]

puruṣamātraṃ tveva kuryāt tathāparasmā avakāśaṃ na karoti paścādvarīyaḥ prajā

vai paścātprajāmeva tadvarīyasīṃ kuruta uttarato varṣīyaḥ prajā vā uttarā prajāmeva

tadvarṣīyasīṃ kurute tadvidhāyāpasalavisṛṣṭābhi spandyābhiḥ paryātanotyapasalavi

pitryaṃ hi karma

13.8.1.[20]

athoddhantavā āha sa yāvatyeva nivapsyantsyāttāvaduddhanyātpuruṣamātraṃ

tvevoddhanyāttathāparasmā avakāśaṃ na karotyatho oṣadhiloko vai pitavra

oṣadhīnāṃ ha mūlānyupasarpantyatho nedasyā antarhito'saditi

13.8.2.[1]

antardhāvo haike nivapanti devāścāsurāścobhaye prājāpatyā asmiṃloke'spardhanta te

devā asurāntsapatnānbhrātṛvyānasmāllokādanudanta tasmādyā daivyaḥ prajā

anantarhitāni tāḥ śmaśānāni kurvate'tha yā āsuryaḥ prācyāstvadye tvadantarhitāni te

camvāṃ tvadyasmiṃstvat

13.8.2.[2]

athainatpariśridbhiḥ pariśravati yā evāmūḥ pariśritastā etā yajuṣā tāḥ pariśrayati

tūṣṇīmimā daivaṃ tatpitryam ca vyākarotyaparimitābhiraparimito hyasau lokaḥ

13.8.2.[3]

athainatpalāśaśākhayā vyudūhati yadevādo vyudūhanaṃ tadetadapeto yantu

paṇayo'sumnā devapīyava iti

paṇīnevaitadasumnāndevapīyūnasurarakṣasānyasmāllokādapahantyasya lokaḥ

sutāvata iti sutavānhi ya ījānodyubhirahobhiraktubhirvyaktamiti

tadenamṛtubhiścāhorātraiśca salokaṃ karoti

13.8.2.[4]

yamo dadātvavasānamasmā iti yamo ha vā asyāmavasānasyeṣṭe tamevāsmā

asyāmavasānaṃ yācati tāṃ dakṣiṇodasyatyudagitarāṃ daivaṃ caiva tatpitryaṃ ca

vyākaroti

13.8.2.[5]

atha dakṣiṇataḥ sīram yunakti uttarata ityu haika āhuḥ sa yathā kāmayeta tathā

kuryādyuṅkteti sampreṣyābhimantrayate savitā te śarīrebhyaḥ pṛthivyāṃ

lokamicatviti savitaivāsyaitacarīrebhyaḥ pṛthivyāṃ lokamicati tasmai yujyantāmusriyā

ityetasmā u hi karmaṇa usriyā yujyante

13.8.2.[6]

ṣaṅgavam bhavati ṣaḍṛtavaḥ samvatsara ṛtuṣvevainametatsamvatvare

pratiṣṭhāyām pratiṣṭhāpayati tadapasalavi paryāhṛtyottarataḥ pratīcīm prathamāṃ

sītām kṛṣati vāyuḥ punātviti jaghanārdhena dakṣiṇāgnerbhrājaseti dakṣiṇārdhena

prācīṃ sūryasya varcasetyagreṇodīcīm

13.8.2.[7]

catasraḥ sītā yajuṣā kṛṣati tadyaccatasṛṣu dikṣvannaṃ

tasminnevainametatpratiṣṭhāpayati tadvai yajuṣāddhā vai tadyadyajuraddho

tadyadimā diśaḥ

13.8.2.[8]

athātmānam vikṛṣati tadyadeva samvatsare'nnaṃ

tasminnevainametatpratiṣṭhāpayati tūṣṇīmaparimitābhiraparimitohyasau lokaḥ

13.8.2.[9]

athainadvimuñcati kṛtvā tatkarma yasmai karmaṇa enadyuṅkte vimucyantāmusriyā

ityetasmā u hi karmaṇa usriyā yujyante taddakṣiṇodasyatyudagitaraddaivaṃ caiva

tatpitryam ca vyākaroti

13.8.3.[1]

atha sarvauṣadham vapati yadevādaḥ sarvauṣadhaṃ

tadetadbahvībhistadvapatyekayedaṃ daivaṃ caiva tatpitryaṃ ca vyākarotyaśvatthe vo

niṣadanam parṇe vo vasatiṣkṛteti jyogjīvātumevaibhya etadāśāste tatho

haiṣāmekaiko'paro jarasānupraiti

13.8.3.[2]

athainannivapati iyam vai pṛthivī pratiṣṭhāsyāmevainametatpratiṣṭhāyām

pratiṣṭhāpayati purādityasyodayāttira-iva vai pitarastira-iva rātristira eva tatkaroti

yathā kurvato'bhyudiyāttadenamubhayorahorātrayoḥ pratiṣṭhāpayati

13.8.3.[3]

savitā te śarīrāṇi māturupastha āvapatviti savitaivāsyaitacarīrāṇyasyai pṛthivyai

māturupastha āvapati tasyai pṛthivi śambhaveti yathaivāsmā iyaṃ śaṃ

syādevametadāha prajāpatau tvā devatāyāmupodake loke nidadhāmyasāviti nāma

gṛhṇātyayam vai loka upodakastadenam prajāpatau devatāyāmupodake loke nidadhāti

13.8.3.[4]

atha kañcidāha etām diśamanavānantsṛtvā kumbham prakṣīyāṇaprekṣamāṇa ehīti

tatra japati param mṛtyo anu parehi panthāṃ yaste anya itaro devayānāt cakṣuṣmate

śṛṇvate te bravīmi mā naḥ prajāṃ rīriṣo mota vīrāniti jyogjīvātumevaibhya

etadāśāste tatho haiṣāmekaiko'paro jarasānupraiti

13.8.3.[5]

athainaṃ yathāṅgaṃ kalpayati śam vātaḥ śam hi te ghṛṇiḥ śam te bhavantviṣṭakāḥ

śam te bhavantvagnayaḥ pārthivāso mā tvābhiśūśucan kalpantāṃ te diśastubhyamāpaḥ

śivatamāstubhyam bhavantu sindhavaḥ antarikṣaṃ śivam tubhyaṃ kalpantāṃ te diśaḥ

sarvā ityetadevāsmai sarvaṃ kalpayatyetadasmai śivaṃ karoti

13.8.3.[6]

atha trayodaśa pādamātrya iṣṭakā alakṣaṇāḥ kṛtā bhavanti yā evāmūragnāviṣṭakāstā

etā yajuṣā tā upadadhāti tūṣṇīmimā daivaṃ caiva tatpitryaṃ ca vyākaroti

13.8.3.[7]

trayodaśa bhavanti trayodaśa māsāḥ samvatsara ṛtuṣvevainametatsamvatsare

pratiṣṭhāyām pratiṣṭhāpayati

13.8.3.[8]

pādamātryo bhavanti pratiṣṭhā vai pādaḥ pratiṣṭhāmevāsmai karotyalakṣaṇā

bhavanti tira-iva vai pitarastira-iva tadyadalakṣaṇaṃ tira eva tattiraḥ karoti

13.8.3.[9]

tāsāmekām madhye prācīmupadadhāti sa ātmā tisraḥ

purastānmūrdhasa+hitāstacirastisro dakṣiṇataḥ sa dakṣiṇaḥ pakṣastisra uttarataḥ sa

uttaraḥ pakṣastisraḥ paścāttatpucaṃ so'syaiṣa pakṣapucavānātmā yathaivāgnestathā

13.8.3.[10]

atha pradarātpurīṣamāhartavā āha etaddhāsyāḥ pitryamanatiriktamatho aghameva

tadbaddhṛ karotyasminnu haike'vāntaradeśe karṣūṃ khātvā tato'bhyāhāraṃ kurvanti

parikṛṣantyu haike dakṣiṇataḥ paścāduttaratastato'bhyāhāraṃ kurvanti sa yathā

kāmayeta tathā kuryāt

13.8.3.[11]

tadvai na mahatkuryāt nenmahadagham karavāṇīti yāvānudbāhuḥ

puruṣastāvatkṣatriyasya kuryānmukhadaghnam brāhmaṇasyopasthadaghnaṃ striyā

ūrudaghnam vaiśyasyāṣṭhīvaddaghnaṃ śūdrasyaivamvīryā hyeta iti

13.8.3.[12]

adhojānu tveva kuryāt tathāparasmā avakāśaṃ na karoti tasya kriyamāṇasya

tejanīmuttarato dhārayanti prajā ha sā prajāmeva taduttarato dhārayanti tāṃ na

nyasyeddhṛtvā vaināmūḍhvā vā gṛheṣūcrayetprajāmeva tadgṛheṣūcrayati

13.8.3.[13]

kṛtvā yavānvapati agham me yavayānityavakābhiḥ pracādayati kam me'saditi

darbhaiḥ pracādayatyarūkṣatāyai

13.8.4.[1]

athainacaṅkubhiḥ pariṇihanti pālāśam purastādbrahma vai palāśo

brahmapurogavamevainaṃ svargaṃ lokaṃ gamayati śamīmayamuttarataḥ śam

me'saditi vāraṇam paścādagham me vārayātā iti vṛtraśaṅkuṃ

dakṣiṇato'ghasyaivānatyayāya

13.8.4.[2]

atha dakṣiṇataḥ parivakre khananti te kṣīreṇa codakena ca pūrayanti te

hainamamuṣmiṃlokeṛkṣite kulye upadhāvataḥ saptottarastā udakena pūrayanti na ha

vai sapta sravantīraghamatyetumarhatyaghasyaivānatyayāya

13.8.4.[3]

aśmanastrīṃstrīnprakiranti tā abhyuttarantyaśmanvatī rīyate

saṃrabhadhvamuttiṣṭhata pratarata sakhāyaḥ atrā jahīmo'śivā ye

asañcivānvayamuttaremābhi vājāniti yathaiva yajustathā bandhuḥ

13.8.4.[4]

apāmārgairapamṛjate aghameva tadapamṛjate'pāghamapa kilviṣamapa kṛtyāmapo

rapaḥ apāmārga tvamasmadapa duḥṣvapnyaṃ suveti yathaiva yajustathā bandhuḥ

13.8.4.[5]

yatrodakam bhavati tatsnānti sumitriyā na āpa oṣadhayaḥ santvityañjalināpa upācati

vajro vā āpo vajreṇaivaitanmitradheyaṃ kurute durmitriyāstasmai santu

yo'smāndveṣṭi yaṃ caparāsiñcettenaiva tam parābhāvayati

13.8.4.[6]

sa y!di sthāvarā āpo bhavanti sthāpayantyeṣām pāpmānamatha yadi vahanti

vahantyevaiṣām pādmānaṃ snātvāhatāni vāsāṃsi paridhāyānaḍuhaḥ

pucamanvārabhyāyantyāsneyo vā anaḍvānagnimukhā eva

tatpitṛlokājjīvalokamabhyāyantyatho agnirvai patho'tivoḍā sa enānativahati

13.8.4.[7]

udvayaṃ tamasasparīti etāmṛcaṃ japanto yanti tattamasaḥ pitṛlokādādityaṃ

jyotirabhyāyanti tebhya āgatebhya āñjanābhyañjane prayacantyeṣa ha

mānuṣo'laṅkārastenaiva tam mṛtyumantardadhate

13.8.4.[8]

atha gṛheṣvagniṃ samādhāya vāraṇānparidhīnparidhāya vāraṇena sruveṇāgnaya

āyuṣmata āhutiṃ juhotyagnirvā ā āyuṣmānāyuṣa īṣṭe tamevaibhya āyuryācatyagna

āyūṃṣi pavasa iti puro'nuvākyābhājanam

13.8.4.[9]

atha juhoti āyuṣmānagne haviṣā vṛdhāno ghṛtapratīko ghṛtayoniredhi gṛtam pītvā

madhu cāru gavyam piteva putramabhirakṣatādimāntsvāheti

yathaivainānabhirakṣedyathābhigopāyedevametadāha

13.8.4.[10]

tasya purāṇo'naḍvāndakṣiṇā purāṇā yavāḥ purāṇyāsandī sopabarhaṇaiṣā nvādiṣṭā

dakṣiṇā kāmaṃ yathāśraddham bhūyasīrdadyāditi nvagnicitaḥ

13.8.4.[11]

athānagnicitaḥ etadeva bhūmijoṣaṇametatsamānam karma yadanyadagnikarmaṇaḥ

kurvādāhitāgneḥ śarkarā ityu haika āhuryā evāmūragnyādheyaśarkarāstā etā iti na

kuryādityeka īśvaro haitā anagnicitaṃ santaptoriti sa yathā kāmayeta tathā kuryāt

13.8.4.[12]

maryādāyā eva loṣṭamāhṛtya antareṇa nidadhātīmaṃ jīvebhyaḥ paridhiṃ dadhāmi

maiṣāṃ nu gādaparo arthametam śataṃ jīvantu śaradaḥ purūcīrantarmṛtyuṃ

dadhatām parvateneti jīvebhyaścaivaitām pitṛbhyaśca maryādāṃ karotyasambhedāya

tasmādu haitajjīvāśca pitaraśca na sandṛśyante