Śatapatha-Brāhmaṇa, Mādhyaṃdina, 5

5.1.1.[1]

devāśca vā asurāśca | ubhaye prājāpatyāḥ paspṛdhire tato 'surā atimānenaiva

kasminnu vayaṃ juhuyāmeti sveṣvevāsyeṣu juhvataśceruste 'timānenaiva

parābabhūvustasmānnātimanyeta parābhavasya haitanmukhaṃ yadatimānaḥ

5.1.1.[2]

atha devāḥ | anyo 'nyasminneva juhvataścerustebhyaḥ prajāpatirātmānam pradadau

yajño haiṣāmāsa yajño hi devānāmannam

5.1.1.[3]

te hocuḥ | kasya na idam bhaviṣyatīti te mama mametyeva na sampādayāṃ cakruste

hāsampādyocurājimevāsminnajāmahai sa yo na ujjeṣyati tasya na idam bhaviṣyatīti

tatheti tasminnājimājanta

5.1.1.[4]

sa bṛhaspatiḥ | savitārameva prasavāyopādhāvatsavitā vai devānām prasavitedam me

prasuva tvatprasūta idamujjayānīti tadasmai savitā prasavitā prāsuvattatsavitṛprasūta

udajayatsa idaṃ sarvamabhavatsa idaṃ sarvamudajayatprajāpatiṃ hyudajayatsarvamu

hyevedam prajāpatisteneṣṭvaitāmevordhvāṃ diśamudakrāmattasmādyaśca veda yaśca

naiṣordhvā bṛhaspaterdigityevāhuḥ

5.1.1.[5]

tadye ha sma purā vājapeyena yajante | etāṃ ha smaivordhvā diśamutkrāmanti tata

aupāvinaiva jānaśruteyena pratyavarūḍhaṃ tato 'rvācīnam pratyavarohanti

5.1.1.[6]

tenendro 'yajata | sa idaṃ sarvamabhavatsa idaṃ sarvamudajayatprajāpatiṃ

hyudajayatsarvamu hyevedam prajāpatisteneṣṭvaitāmevordhvāṃ diśamudakrāmat

5.1.1.[7]

tadye ha sma purā vājapeyena yajante | etāṃ ha smaivordhvāṃ diśamutkrāmanti tata

aupāvinaiva jānaśruteyena pratyavarūḍhaṃ tato 'rvācīnam pratyavarohanti

5.1.1.[8]

sa yo vājapeyena yajate | sa idaṃ sarvam bhavati sa idaṃ sarvamujjayati prajāpatiṃ

hyujjayati sarvamu hyevedam prajāpatiḥ

5.1.1.[9]

tadāhuḥ | na vājapeyena yajeta sarvaṃ vā eṣa idamujjayati yo vājapeyena yajate

prajāpatiṃ hyujjayati sarvamu hyevedam prajāpatiḥ sa iha na kiṃ cana pariśinaṣṭi

tasyeśvaraḥ prajā pāpīyasī bhavitoriti

5.1.1.[10]

tadu vai yajetaiva | ya evametaṃ yajñaṃ kLptaṃ vidyurṛkto yajuṣṭaḥ sāmato ye

prajajñayasta enaṃ yājayeyureṣā ha tvetasya yajñasya samṛddhiryadenaṃ vidvāṃso

yājayanti tasmādu yajetaiva

5.1.1.[11]

sa vā eṣa brāhmaṇasyaiva yajñaḥ | yadenena bṛhaspatirayajata brahma hi

bṛhaspatirbrahma hi brāhmaṇo 'tho rājanyasya yadenenendro 'yajata kṣatraṃ

hīndraṃ kṣatraṃ rājanyaḥ

5.1.1.[12]

rājña eva rājasūyam | rājā vai rājasūyeneṣṭvā bhavati na vai brāhmaṇo

rājyāyālamavaraṃ vai rājasūyam paraṃ vājapeyam

5.1.1.[13]

rājā vai rājasūyeneṣṭvā bhavati | samrāṅvājapeyenāvaraṃ hi rājyam paraṃ sāmrājyaṃ

kāmayeta vai rājā samrāḍ bhavitumavaraṃ hi rājyam paraṃ sāmrājyaṃ na

samrāṭkāmayeta rājā bhavitumavaraṃ hi rājyam paraṃ sāmrājyam

5.1.1.[14]

sa yo vājapeyeneṣṭvā samrāḍ bhavati | sa idaṃ sarvaṃ saṃvṛṅkte sa

karmaṇaḥ-karmaṇaḥ purastādetāṃ sāvitrīmāhutiṃ juhoti deva savitaḥ prasuva yajñam

prasuva yajñapatim bhagāyeti

5.1.1.[15]

tadyathaivādo bṛhaspatiḥ | savitāram prasavāyopādhāvatsavitā vai devānām

prasavitedam me prasuva tvatprasūta idamujjayānīti tadasmai savitā prasavitā

prāsuvattatsavitṛprasūta udajayadevamevaiṣa etatsavitārameva prasavāyopadhāvati

savitā vai devānām prasavitedam me prasuva tvatprasūta idamujjayānīti tadasmai

savitā prasavitā prasauti tatsavitṛprasūta ujjayati

5.1.1.[16]

tasmādāha | deva savitaḥ prasuva yajñam prasuva yajñapatim bhagāya divyo

gandharvaḥ ketapūḥ ketaṃ naḥ punātu vācaspatirvājaṃ naḥ svadatu svāheti

prajāpatirvai vācaspatirannaṃ vājaḥ prajāpatirna idamadyānnaṃ svadatvityevaitadāha

sa etāmevāhutiṃ juhotyā śvaḥsutyāyā etaddhyasyaitatkarmārabdham bhavati prasanna

etaṃ yajñam bhavati

5.1.2.[1]

aṃśuṃ gṛhṇāti | sarvatvāyaiva tasmādvā aṃśuṃ

gṛhṇātyathaitānprajñātānevāgniṣṭomikāngrahāngṛhṇātyāgrayaṇāt

5.1.2.[2]

atha pṛṣṭhyāngṛhṇāti | tadyadevaitairdevā udajayaṃstadevaiṣa etairujjayati

5.1.2.[3]

atha ṣoḍaśinaṃ gṛhṇāti | tadyadevaitenendra udajayattadevaiṣa etenojjayati

5.1.2.[4]

athaitānpañca vājapeyagrahāngṛhṇāti | dhruvasadaṃ tvā nṛṣadam

manaḥsadamupayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā juṣṭaṃ gṛhṇāmyeṣa te yonirindrāya tvā

juṣṭatamamiti sādayatyeṣāṃ vai lokānāmayameva dhruva iyam pṛthivīmamevaitena

lokamujjayati

5.1.2.[5]

apsuṣadam tvā ghṛtasadaṃ vyomasadamupayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā juṣṭaṃ

gṛhṇāmyeṣa te yonirindrāya tvā juṣṭatamamiti sādayatyeṣāṃ vai lokānāmayameva

vyomedamantarikṣamantarikṣalokamevaitenojjayati

5.1.2.[6]

pṛthivisadaṃ tvāntarikṣasadaṃ divisadaṃ devasadaṃ nākasadamupayāmagṛhīto

'sīndrāya tvā juṣṭaṃ gṛhṇāmyeṣa te yonirindrāya tvā juṣṭatamamiti sādayatyeṣa vai

devasannākasadeṣa eva devaloko devalokamevaitenojjayati

5.1.2.[7]

apāṃ rasamudvayasaṃ sūrye santaṃ samāhitamapāṃ rasasya yo rasastaṃ vo

gṛhṇāmyuttamamupayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā juṣṭaṃ gṛhṇāmyeṣa te yonirindrāya

tvā juṣṭatamamiti sādayatyeṣa vā apāṃ raso yo 'yam pavate sa eṣa sūrye samāhitaḥ

sūryātpavata etamevaitena rasamujjayati

5.1.2.[8]

grahā ūrjāhutayaḥ | vyanto viprāya matiṃ teṣāṃ viśipriyāṇāṃ vo 'hamiṣamūrjaṃ

samagrabhamupayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā juṣṭameṣa te yonirindrāya tvā

juṣṭatamamiti sādayatyūrgvai raso rasamevaitenojjayati

5.1.2.[9]

tānvā etān | pañca vājapeyagrahāngṛhṇāti prajāpatiṃ vā eṣa ujjayati yo vājapeyena

yajate saṃvatsaro vai prajāpatiḥ pañca vā ṛtavaḥ saṃvatsarasya tatprajāpatimujjayati

tasmātpañca vājapeyagrahāngṛhṇāti

5.1.2.[10]

atha saptadaśa somagrahāngṛhṇāti | saptadaśa surāgrahānprajāpatervā ete andhasī

yatsomaśca surā ca tataḥ satyaṃ śrīrjyotiḥ somo 'nṛtam pāpmā tamaḥ suraite

evaitadubhe andhasī ujjayati sarvaṃ vā eṣa idamujjayati yo vājapeyena yajate

prajāpatiṃ hyujjayati sarvamu hyevedam prajāpatiḥ

5.1.2.[11]

sa yatsaptadaśa | somagrahāngṛhṇāti saptadaśo vai prajāpatiḥ prajāpatiryajñaḥ sa

yāvāneva yajño yāvatyasya mātrā tāvataivāsyaitatsatyaṃ śriyaṃ jyotirujjayati

5.1.2.[12]

atha yatsaptadaśa | surāgrahāngṛhṇāti saptadaśo vai prajāpatiḥ prajāpatiryajñaḥ sa

yāvāneva yajño yāvatyasya mātrā tāvataivāsyaitadanṛtam pāpmānaṃ tama ujjayati

5.1.2.[13]

ta ubhaye catustriṃśadgrahāḥ sampadyante | trayastriṃśadvai devāḥ

prajāpatiścatustriṃśastatprajāpatimujjayati

5.1.2.[14]

atha yatra rājānaṃ krīṇāti | taddakṣiṇataḥ prativeśataḥ keśavātpuruṣātsīsena

parisrutaṃ krīṇāti na vā eṣa strī na pumānyatkeśavaḥ puruṣo yadaha pumāṃstena na

strī yadu keśavastena na pumānnaitadayo na hiraṇyaṃ yatsīsaṃ naiṣa somo na surā

yatparisruttasmātkeśavātpuruṣātsīsena parisrutaṃ krīṇāti

5.1.2.[15]

atha pūrvedyuḥ | dvau kharau kurvanti puro 'kṣamevānyam paścādakṣamanyaṃ

netsomagrahāṃśca surāgrahāṃśca saha sādayāmeti tasmātpūrvedyurdvau kharau

kurvanti puro 'kṣamevānyam paścādakṣamanyam

5.1.2.[16]

atha yatra pūrvayā dvārā | vasatīvarīḥ prapādayanti tadaparayā dvārā neṣṭā

parisrutam prapādayati dakṣiṇataḥ pātrāṇyabhyavaharanti puro 'kṣameva

pratyaṅṅāsīno 'dhvaryuḥ somagrahāngṛhṇāti paścādakṣam prāṅāsīno neṣṭā

surāgrahāntsomagrahamevādhvaryurgṛhṇāti surāgrahaṃ neṣṭā

somagrahamevādhvaryurgṛhṇāti surāgrahaṃ neṣṭvevamevainānvyatyāsaṃ gṛhṇītaḥ

5.1.2.[17]

na pratyañcamakṣamadhvaryuḥ | somagrahamatiharati na prāñcamakṣaṃ neṣṭā

surāgrahaṃ nejjyotiśca tamaśca saṃsṛjāveti

5.1.2.[18]

uparyuparyevākṣamadhvaryuḥ | somagrahaṃ dhārayatyadho 'dho 'kṣaṃ neṣṭā

surāgrahaṃ sampṛcau sthaḥ sam mā bhadreṇa pṛṅktamiti netpāpamiti bravāveti tau

punarviharato vipṛcau stho vi mā pāpmanā pṛṅktamiti tadyatheṣīkām

muñjādvivṛhedevamenaṃ sarvasmātpāpmano vivṛhatastasminna tāvaccanaino bhavati

yāvattṛṇasyāgraṃ tau sādayataḥ

5.1.2.[19]

athādhvaryuḥ | hiraṇyapātreṇa madhugrahaṃ gṛhṇāti tam madhye somagrahāṇāṃ

sādayatyathokthyaṃ gṛhṇātyatha dhruvamathaitāntsomagrahānuttame stotra ṛtvijāṃ

camaseṣu vyavanīya juhvati tānbhakṣayantyatha mādhyandine savane

madhugrahasya ca surāgrahāṇāṃ codyate tasyātaḥ

5.1.3.[1]

āgneyamagniṣṭoma ālabhate | agnirvā agniṣṭomo

'gniṣṭomamevaitenojjayatyaindrāgnamukthebhya ālabhata aindrāgnāni vā

ukthyānyukthānyevaitenojjayatyaindraṃ ṣoḍaśina ālabhata indro vai ṣoḍaśī

ṣoḍaśinamevaitenojjayati

5.1.3.[2]

sārasvataṃ saptadaśāya stotrāyālabhate | tadetadanatirātre sati rātre rūpaṃ kriyate

prajāpatiṃ vā eṣa ujjayati yo vājapeyena yajate saṃvatsaro vai prajāpatistadetena

sārasvatena rātrimujjayati tasmādetadanatirātre sati rātre rūpaṃ kriyate

5.1.3.[3]

atha marudbhya ujjeṣebhyaḥ | vaśām pṛśnimālabhata iyaṃ vai vaśā

pṛśniryadidamasyām mūli cāmūlaṃ cānnādyam pratiṣṭitaṃ teneyaṃ vaśā pṛśnirannaṃ

vā eṣa ujjayati yo vājapeyena yajate 'nnapeyaṃ ha vai nāmaitadyadvājapeyaṃ viśo vai

maruto 'nnaṃ vai viśa ujjeṣebhya ityujjityā eva durvede ujjeṣavatyau yājyānuvākye

yadyujjeṣavatyau na vindedapi ye eva ke ca mārutyau syātāṃ durvedo eva vaśā

pṛśniryadi vaśām pṛśni na vindedapi yaiva kā ca vaśā syāt

5.1.3.[4]

tasyā āvṛt | yatra hotā māhendraṃ grahamanuśaṃsati tadasyai vapayā pracareyureṣa

vā indrasya niṣkevalyo graho yanmāhendro 'pyasyaitanniṣkevalyameva stotraṃ

niṣkevalyaṃ śastramindro vai yajamānastanmadhyata evaitadyajamāne vīryaṃ

dadhāti tasmādasyā atra vapayā pracareyuḥ

5.1.3.[5]

dvedhāvadānāni śrapayanti | tato 'rdhānāṃ juhvāmupastīrya dvirdviravadyati

sakṛdabhighārayati pratyanaktyavadānānyathopabhṛti sakṛtsakṛdavadyati

dvirabhighārayati na pratyanaktyavadānāni tadyadardhānāṃ dvirdviravadyati

tathaiṣā kṛtsnām bhavatyatha yadetaiḥ pracarati tena daivīṃ viśamujjayatyathārdhāni

mānuṣyai viśa upaharati teno mānuṣīṃ viśamujjayati

5.1.3.[6]

tadu tathā na kuryāt | hvalati vā eṣa yo yajñapathādetyeti vā eṣa yajñapathādya evaṃ

karoti tasmādyatraivaitareṣām paśūnāṃ vapābhiḥ pracaranti tadevaitasyai vapayā

pracareyurekadhāvadānāni śrapayanti na mānuṣyai viśa upaharanti

5.1.3.[7]

atha saptadaśa prājāpatyānpaśūnālabhate | te vai sarve tūparā bhavanti sarve śyāmāḥ

sarve muṣkarāḥ prajāpatiṃ vā eṣa ujjayati yo vājapeyena yajate 'nnaṃ vai prajāpatiḥ

paśurvā annaṃ tatprajāpatimujjayati somo vai prajāpatiḥ paśurvai pratyakṣaṃ

somastatpratyakṣam prajāpatimujjayati saptadaśa bhavanti saptadaśo vai

prajāpatistatprajāpatimujjayati

5.1.3.[8]

te vai sarve tūparā bhavanti | puruṣo vai prajāpaternediṣṭhaṃ so 'yaṃ tūparo

'viṣāṇastūparo vā aviṣāṇaḥ prajāpatiḥ prājāpatyā ete tasmātsarve tūparā bhavanti

5.1.3.[9]

sarve śyāmāḥ | dve vai śyāmasya rūpe śuklaṃ caiva loma kṛṣṇaṃ ca dvandvaṃ vai

mithunam prajananam prajananam prajāpatiḥ prājāpatyā ete tasmātsarve śyāmā

bhavanti

5.1.3.[10]

sarve muṣkarāḥ | prajananaṃ vai muṣkaraḥ prajananam prajāpatiḥ prājāpatyā ete

tasmātsarve muṣkarā bhavanti durvedā evaṃsamṛddhāḥ paśavo

yadyevaṃsamṛddhānna vindedapi katipayā evaivaṃsamṛddhāḥ syuḥ sarvamu

hyevedam prajāpatiḥ

5.1.3.[11]

taddhaike | vāca uttamamālabhante yadi vai prajāpateḥ paramasti vāgeva

tadetadvācamujjayāma iti vadantastadu tathā na kuryātsarvaṃ vā idam

prajāpatiryadime lokā yadidaṃ kiṃ ca sā yadevaiṣu lokeṣu vāgvadati

tadvācamujjayati tasmādu tannādriyeta

5.1.3.[12]

teṣāmāvṛt | yatra maitrāvaruṇo vāmadevyamanuśaṃsati tadeṣāṃ vapābhiḥ pracareyuḥ

prajananaṃ vai vāmadevyam prajananam prajāpatiḥ prājāpatyā ete tasmādeṣāṃ

vapābhiratra pracareyuḥ

5.1.3.[13]

atheṣṭā anuyājā bhavanti | avyūḍhe srucāvathaiṣāṃ havirbhiḥ pracaranti so 'nto 'nto

vai prajāpatistadantata evaitatprajāpatimujjayatyatha yatpurā pracaredyathā

yamadhvānameṣyantsyāttaṃ gatvā sa kva tataḥ syādevaṃ tattasmādeṣāmatra

havirbhiḥ pracaranti

5.1.3.[14]

tadu tathā na kuryāt | hvalati vā eṣa yo yajñapathādetyeti vā eṣa yajñapathādya evaṃ

karoti tasmādyatraivetareṣām paśūnāṃ vapābhiḥ pracaranti tadevaiteṣāṃ vapābhiḥ

pracareyuryavetareṣām paśūnāṃ havirbhiḥ pracaranti tadevaiteṣāṃ haviṣā

pracareyurekānuvākyā ekā yājyaikadevatyā hi prajāpataya ityupāṃśūktvā cāgānāṃ

haviṣo 'nubrūhīti prajāpataya ityupāṃśūktvā cāgānāṃ haviḥ prasthitam preṣyeti

vaṣaṭkṛte juhoti

5.1.4.[1]

taṃ vai mādhyandine savane 'bhiṣiñcati | mādhyandine savana ājiṃ dhāvantyeṣa vai

prajāpatirya eṣa yajñastāyate yasmādimāḥ prajāḥ prajātā etamvevāpyetarhyanu

prajāyante tanmadhyata evaitatprajāpatimujjayati

5.1.4.[2]

agṛhīte māhendre | eṣa vā indrasya niṣkevalyo graho yanmāhendro

'pyasyaitanniṣkevalyameva stotraṃ niṣkevalyaṃ śastramindro vai yajamānastadenaṃ

sva evāyatane 'bhiṣiñcati tasmādagṛhīte māhendre

5.1.4.[3]

atha rathamupāvaharati | indrasya vajro 'sīti vajro vai ratha indro vai

yajamānastasmādāhendrasya vajro 'sīti vājasā iti vājasā hi rathastvayāyaṃ vājaṃ

sedityannaṃ vai vājastvayāyamannamujjayatvityevaitadāha

5.1.4.[4]

taṃ dhūrgṛhītamantarvedyabhyavavartayati | vājasya nu prasave mātaram

mahīmityannaṃ vai vājo 'nnasya nu prasave mātaram mahīmityevaitadāhāditiṃ nāma

vacasā karāmahā itīyaṃ vai pṛthivyaditistasmādāhāditiṃ nāma vacasā karāmaha iti

yasyāmidaṃ viśvam bhuvanamāviveśetyasyāṃ hīdaṃ sarvam bhuvanamāviṣṭaṃ tasyāṃ

no devaḥ savitā dharma sāviṣaditi tasyāṃ no devaḥ savitā yajamānaṃ

savatāmityevaitadāha

5.1.4.[5]

athāśvānadbhirabhyukṣati | snapanāyābhyavanīyamānāntsnapitānvodānītānadbhyo

ha vā agre 'śvaḥ sambabhūva so 'dbhyaḥ sambhavannasarvaḥ samabhavadasarvo hi vai

samabhavattasmānna sarvaiḥ padbhiḥ pratitiṣṭhatyekaikameva pādamudacya tiṣṭhati

tadyadevāsyātrāpsvahīyata tenaivainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti

tasmādaśvānadbhirabhyukṣati snapanāyābhyavanīyamānāntsnapitānvodānītān

5.1.4.[6]

so 'bhyukṣati | apsvantaramṛtamapsu bheṣajamapāmuta praśastiṣvaśvā bhavata

vājina ityanenāpi devīrāpo yo va ūrmiḥ pratūrtiḥ kakunmānvājasāstenāyaṃ vājaṃ

sedityannaṃ vai vājastenāyamannamujjayatvityevaitadāha

5.1.4.[7]

atha rathaṃ yunakti | sa dakṣiṇāyugyamevāgre yunakti savyāyugyaṃ vā agre mānuṣe

'thaivaṃ devatrā

5.1.4.[8]

sa yunakti | vāto vā mano veti na vai vātātkim canāśīyo 'sti na manasaḥ kiṃ canāśīyo

'sti tasmādāha vāto vā mano veti gandharvāḥ saptaviṃśatiste 'gre 'śvamayuñjanniti

gandharvā ha vā agre 'śvaṃ yuyujustadye 'gre 'śvamayuñjaṃste tvā

yuñjantvityevaitadāha te asminjavamādadhuriti tadye 'sminjavamādadhuste tvayi

javamādadhatvityevaitadāha

5.1.4.[9]

atha savyāyugyaṃ yunakti | vātaraṃhā bhavavājinyujyamāna iti vātajavo bhava

vājinyujyamāna ityevaitadāhendrasyeva dakṣiṇaḥ śriyaidhīti yathendrasya dakṣiṇaḥ

śriyaivaṃ yajamānasya śriyaidhītyevaitadāha yuñjantu tvā maruto viśvavedasa iti

yuñjantu tvā devā ityevaitadāha te tvaṣṭā patsu javaṃ dadhātviti nātra

tirohitamivāstyatha dakṣiṇāpraṣṭiṃ yunakti savyāpraṣṭiṃ vā agre mānuṣe 'thaivaṃ

devatrā

5.1.4.[10]

sa yunakti | javo yaste vājinnihito guhā yaḥ śyene parītto acaracca vāta iti javo yaste

bājinnapyanyatrāṣanihitastena na imaṃ yajñam prajāpatimujjayetyevaitadāha tena no

vājinbalavānbalena vājajicca bhava samane ca pārayiṣṇurityannaṃ vai vājo 'nnajicca

na edhyasmiṃśca no yajñe devasamana imaṃ yajñam prajāpatimujjayetyevaitadāha

5.1.4.[11]

te vā eta eva trayo yuktā bhavanti | trivṛddhi devānāṃ taddhi devatrādhipraṣṭiyuga

eva caturtho 'nveti mānuṣā hi sa taṃ yatra dāsyanbhavati taccaturthamupayujya

dadāti tasmādapītarasminyajña eta eva trayo yuktā bhavanti trivṛddhi devānāṃ

taddhi devatrādhipraṣṭiyuga eva caturtho 'nveti mānuṣo hi sa taṃ yatra

dāsyanbhavati taccaturthamupayujya dadāti

5.1.4.[12]

atha bhārhaspatyaṃ carum naivāraṃ saptadaśaśarāvaṃ nirvapati annaṃ vā eṣa ujjayati

yo vājapeyena yajate 'nnapeyaṃ ha vai nāmaitadyadvājapeyaṃ

tadyadevaitadannamudajaiṣīttadevāsmā etatkaroti

5.1.4.[13]

atha yadbārhaspatyo bhavati | bṛhaspatirhyetamagra udajayattasmādbārhaspatyo

bhavati

5.1.4.[14]

atha yannaivāro bhavati | brahma vai bṛhaspatirete vai brahmaṇā pacyante

yannīvārāstasmānnaivāro bhavati saptadaśaśarāvo bhavati saptadaśo vai

prajāpatistatprajāpatimujjayati

5.1.4.[15]

tamaśvānavaghrāpayati | vājina iti vājino hyaśvāstasmādāha vājina iti vājajita

ityannaṃ vai vājo 'nnajita ityevaitadāha vājaṃ sariṣyanta ityājiṃ hi sariṣyanto

bhavanti bṛhaspaterbhāgamavajighrateti bṛhaspaterhyeṣa bhāgo bhavati tasmādāha

bṛhaspaterbhāgamavajighrateti tadyadaśvānavaghrāpayatīmamujjayānīti tasmādvā

aśvānavaghrāpayati 5.1.5.tadyadājiṃ dhāvanti | imamevaitena lokamujjayatyatha

yadbrahmā rathacakre sāma gāyati nābhidaghna uddhite

'ntarikṣalokamevaitenojjayatyatha yadyūpaṃ rohati devalokamevaitenojjayati

tasmādvā etattrayaṃ kriyate

5.1.5.[1]

sa brahmā rathacakramadhirohati | nābhidaghna uddhitaṃ devasyāhaṃ savituḥ save

satyasavaso bṛhaspateruttamaṃ nākaṃ ruheyamiti yadi brāhmaṇo yajate brahma hi

bṛhaspatirbrahma hi brāhmaṇaḥ

5.1.5.[2]

atha yadi rājanyo yajate | devasyāhaṃ savituḥ save satyasavasa indrasyottamaṃ nākaṃ

ruheyamiti kṣatraṃ hīndraṃ kṣatraṃ rājanyaḥ

5.1.5.[3]

triḥ sāmābhigāyati | trirabhigīyāvarohati devasyāhaṃ savituḥ save satyaprasavaso

bṛhaspateruttamaṃ nākamaruhamiti yadi brāhmaṇo yajate brahma hi

bṛhaspatirbrahma hi brāhmaṇaḥ

5.1.5.[4]

atha yadi rājanyo yajate | devasyāhaṃ savituḥ save satyaprasavasa indrasyottamaṃ

nākamaruhamiti kṣatraṃ hīndraḥ kṣatraṃ rājanyaḥ

5.1.5.[5]

atha saptadaśa dundubhīnanuvedyantaṃ samminvanti | pratīca āgnīdhrātprajāpatiṃ

vā eṣa ujjayati yo vājapeyena yajate vāgvai prajāpatireṣā vai paramā vāgyā

saptadaśānāṃ dundubhīnām paramāmevaitadvāca paramam prajāpatimujjayati

saptadaśa bhavanti saptadaśo vai prajāpatistatprajāpatimujjayati

5.1.5.[6]

athaiteṣāṃ dundubhīnām | ekaṃ yajuṣāhanti tatsarve yajuṣāhatā bhavanti

5.1.5.[7]

sa āhanti | bṛhaspate vājaṃ jaya bṛhaspataye vācaṃ vadata bṛhaspatiṃ vājaṃ jāpayateti

yadi brāhmaṇo yajate brahma hi bṛhaspatirbrahma hi brāhmaṇaḥ

5.1.5.[8]

atha yadi rājanyo yajate | indra vājaṃ jayendrāya vācaṃ vadatendraṃ vājaṃ jāpayateti

kṣatraṃ hīndraḥ kṣatraṃ rājanyaḥ

5.1.5.[9]

athaiteṣvājisṛtsu ratheṣu | punarāsṛteṣveteṣāṃ dundubhīnāmekaṃ yajuṣopāvaharati

tatsarve yajuṣopāvahṛtā bhavanti

5.1.5.[10]

sa upāvaharati | eṣā vaḥ sā satyā saṃvāgabhūdyayā bṛhaspatiṃ vājamajījapatājījapata

bṛhaspatiṃ vājaṃ vanaspatayo vimucyadhvamiti yadi brāhmaṇo yajate brahma hi

bṛhaspatirbrahma hi brāhmaṇaḥ

5.1.5.[11]

atha yadi rājanyo yajate | eṣā vaḥ sā satyā saṃvāgabhūdyayendraṃ

vājamajījapatājījapatendraṃ vājaṃ vanaspatayo vimucyadhvamiti kṣatraṃ hīndraḥ

kṣatraṃ rājanyaḥ

5.1.5.[12]

atha vedyantāt | rājanya udaṅ saptadaśa pravyādhānpravidhyati yāvānvā ekaḥ

pravyādhastāvāṃstiryaṅ prajāpatiratha yāvatsaptadaśa pravyādhāstāvānanvaṅ

prajāpatiḥ

5.1.5.[13]

tadyadrājanyaḥ pravidhyati | eṣa vai prajāpateḥ pratyakṣatamāṃ

yadrājanyastasmādekaḥ sanbahūnāmīṣṭe yadveva caturakṣaraḥ

prajāpatiścaturakṣaro rājanyastasmādrājanyaḥ pravidhyati saptadaśa

pravyādhānpravidhyati saptadaśo vai prajāpatistatprajāpatimujjayati

5.1.5.[14]

atha yaṃ yajuṣā yunakti | taṃ yajamāna ātiṣṭhati devasyāhaṃ savituḥ save

satyaprasavaso bṛhaspatervājajito vājaṃ jeṣamiti

5.1.5.[15]

tadyathaivādo bṛhaspatiḥ | savitāram prasavāyopādhāvatsavitā vai devānām

prasavitedam me prasuva tvatprasūta idamujjayānīti tadasmai savitā prasavitā

prāsuvatatsavitṛprasūta udajayadevamevaiṣa etatsavitārameva prasavāyopadhāvati

savitā vai devānām prasavitedam me prasuva tvatprasūta idamujjayānīti tadasmai

savitā prasavitā prasauti tatsavitṛprasūta ujjayati

5.1.5.[16]

atha yadyadhvaryoḥ | antevāsī vā brahmacārī vaitadyajuradhīyātso 'nvāsthāya

vācayati vājina iti vājino hyaśvāstasmādāha vājina iti vājajita ityannaṃ vai vājo

'nnajita ityevaitadāhādhvana skabhnuvanta ityadhvano hi skabhnuvanto dhāvanti

yojanā mimānā iti yojanaśo hi mimānā adhvānaṃ dhāvanti kāṣṭhāṃ gacateti

yathainānantarā nāṣṭrā rakṣāṃsi na hiṃsyurevametadāha dhāvantyājimāghnanti

dundubhīnabhi sāma gāyati

5.1.5.[17]

athaitābhyāṃ jagatībhyām | juhoti vānu vā mantrayate yadi juhoti

yadyanumantrayate samāna eva bandhuḥ

5.1.5.[18]

sa juhoti | eṣa sya vājī kṣipaṇiṃ turaṇyati grīvāyām baddho apikakṣa āsani kratuṃ

dadhikrā anu saṃsaniṣyadatpathāmaṅkāṃsyanvāpanīphaṇatsvāhā

5.1.5.[19]

uta sma | asya dravatasturaṇyataḥ parṇaṃ na veranuvāti pragardhinaḥ śyenasyeva

dhrajato aṅkasam pari dadhikrāvṇaḥ sahorjā taritrataḥ svāheti

5.1.5.[20]

athottareṇa tricena | juhoti vānu vā mantrayate dvayaṃ tadyasmājjuhoti vānu vā

mantrayate yadi juhoti yadyanumantrayate samāna eva

bandhuretānevaitadaśvāndhāvata upavājayatyeteṣu vīryaṃ dadhāti tisro vā imāḥ

pṛthivya iyamahaikā dve asyāḥ pare tā evaitadujjayati

5.1.5.[21]

so 'numantrayate | śaṃ no bhavantu vājino haveṣu devatātā mitadravaḥ svarkāḥ

jambhayanto 'hiṃ vṛkaṃ rakṣāṃsi sanemyasmadyuyavannamīvāḥ

5.1.5.[22]

te no arvantaḥ | havanaśruto havaṃ viśve śṛṇvantu vājino mitadravaḥ sahasrasā

meghasātā saniṣyavo maho ye dhanaṃ samitheṣu jabhrire

5.1.5.[23]

vāje-vāje 'vata | vājino no dhaneṣu viprā amṛtā ṛtajñāḥ asya madhvaḥ pibata

mādayadhvaṃ tṛptā yāta pathibhirdevayānairiti

5.1.5.[24]

atha bārhaspatyena caruṇā pratyupatiṣṭhate | tamupaspṛśatyannaṃ vā eṣa ujjayati yo

vājapeyena yajate 'nnapeyaṃ ha vai nāmaitadyadvājapeyaṃ

tadyadevaitadannamudajaiṣīttenaivaitadetāṃ gatiṃ gatvā saṃspṛśate tadātmankurute

5.1.5.[25]

sa upaspṛśati | ā mā vājasya prasavo jagamyādityannaṃ vai vāja ā mānnasya prasavo

jagamyādityevaitadāheme dyāvāpṛthivī viśvarūpe iti dyāvāpṛthivī hi prajāpatirā mā

gantām pitarāmātarā ceti māteva ca hi piteva ca prajāpatirā mā somo amṛtatvena

gamyāditi somo hi prajāpatiḥ

5.1.5.[26]

tamaśvānavaghrāpayati | vājina iti vājino hyaśvāstasmādāha vājina iti vājajita

ityannaṃ vai vājo 'nnajita ityevaitadāha vājaṃ savṛvāṃsaṃ iti sariṣyanta iti vā agra āha

sariṣyanta iva hi tarhi bhavantyathātra sasṛvāṃsa iti savṛvāṃsa iva hyatra bhavanti

tasmādāha sasṛvāṃsa iti bṛhaspaterbhāgamavajighrateti bṛhaspaterhyeṣa bhāgo

bhavati tasmādāha bṛhaspaterbhāgamavajighrateti nimṛjānā iti tadyajamāne vīryaṃ

dadhāti tadyadaśvānavaghrāpayatīmamujjayānīti vā agre

'vaghrāpayatyathātremamudajaiṣamiti tasmādvā aśvānavaghrāpayati

5.1.5.[27]

athaiteṣāmājiśritāṃ rathānām | ekasminvaiśyo vā rājanyo vopāsthito bhavati sa

vederuttarāyāṃ śroṇā upaviśatyathādhvaryuśca yajamānaśca pūrvayā dvārā

madhugrahamādāya niṣkrāmatastaṃ vaiśyasya vā rājanyasya vā prāṇāvādhatto 'tha

neṣṭāparayā dvārā surāgrahānādāya niṣkrāmati sa jaghanena śālām paryetyaikaṃ

vaiśyasya vā rājanyasya vā prāṇāvādadhadāhānena ta imaṃ niṣkrīṇāmīti satyaṃ vai

śrīrjyotiḥ somo 'nṛtam pāpmā tamaḥ surā satyamevaitacriyaṃ jyotiryajamāne

dadhātyanṛtena pāpmanā tamasā vaiśyaṃ vidhyati taiḥ sa yam bhogaṃ kāmayate taṃ

kurute 'thaitaṃ sahiraṇyapātrameva madhugraham brahmaṇe dadāti tam brahmaṇe

dadadamṛtamāyur ātmandhatte 'mṛtaṃ hyāyurhiraṇyaṃ tena sa yam bhogaṃ kāmayate

taṃ kurute

5.2.1.[1]

atha sruvaṃ cājyavilāpanīṃ cādāya | āhavanīyamabhyaiti sa etā dvādaśāptīrjuhoti vā

vācayati vā yadi juhoti yadi vācayati samāna eva bandhuḥ

5.2.1.[2]

sa juhoti | āpaye svāhā svāpaye svāhāpijāyaṃ svāhā kratave svāhā vasave

svāhāharpataye svāhāhne mugdhāya svāhā mugdhāya vainaṃśināya svāhā vinaṃśina

āntyāyanāya svāhāntyāya bhauvanāya svāhā bhuvanasya pataye svāhādhipataye

svāhetyetā dvādaśāptīrjuhoti dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsarasya saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ

prajāpatiryajñastadyaivāsyāptiryā sampattāmevaitadujjayati tāmātmankurute

5.2.1.[3]

atha ṣaṭ kL!ptīḥ | juhoti vā vācayati vā yadi juhoti yadi vācayati samāna eva

bandhuḥ

5.2.1.[4]

sa vācayati | āyuryajñena kalpatām prāṇo yajñena kalpatāṃ cakṣuryajñena kalpatāṃ

śrotraṃ yajñena kalpatām pṛṣṭhaṃ yajñena kalpatāṃ yajño yajñena kalpatāmityetāḥ

ṣaṭkL!ptīrvācayati ṣaḍvā ṛtavaḥ saṃvatsarasya saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ

prajāpatiryajñastadyaivāsya kL!ptiryā sampattāmevaitadujjayati tāmātmankurute

5.2.1.[5]

aṣṭāśriryūpo bhavati | aṣṭākṣarā vai gāyatrī gāyatramagneścando

devalokamevaitenojjayati saptadaśabhirvāsobhiryūpo veṣṭito vā vigrathito vā bhavati

saptadaśo vai prajāpatistatprajāpatimujjayati

5.2.1.[6]

gaudhūmaṃ caṣālam bhavati | puruṣo vai prajāpaternediṣṭhaṃ so 'yamatvagete vai

puruṣasyauṣadhīnāṃ nediṣṭhatamāṃ yadgodhūmāsteṣāṃ na tvagasti

manuṣyalokamevaitenojjayati

5.2.1.[7]

gartanvānyūpo 'tīkṣṇāgro bhavati | pitṛdevatyo vai gartaḥ pitṛlokamevai

saptadaśāratnirbhavati saptadaśo vai prajāpatistatprajāpatimujjayati

5.2.1.[8]

atha neṣṭā patnīmudāneṣyan | kauśaṃ vāsaḥ paridhāpayati kauśaṃ vā

caṇḍātakamantaraṃ dīkṣitavasanājjaghanārdho vā eṣa yajñasya yatpatnī

tāmetatprācīṃ yajñam prasādayiṣyanbhavatyasti vai patnyā amedhyaṃ yadavācīnaṃ

nābhermedhyā vai darbhāstadyadevāsyā amedhyaṃ tadevāsyā etaddarbhairmedhyaṃ

kṛtvāthainām prācīṃ yajñam prasādayati tasmānneṣṭā patnīmudānesyankauśaṃ vāsaḥ

paridhāpayati kaus=aṃ vā caṇḍātakamantaraṃ dīkṣitavasanāt

5.2.1.[9]

atha niśrayaṇo niśrayati | sa dakṣiṇata udaṅ roheduttarato vā dakṣiṇā

dakṣiṇatastvevodaṅ rohettathā hyudagbhavati

5.2.1.[10]

sa rokṣyanjāyāmāmantrayate | jāya ehi svo rohāveti rohāvetyāha jāyā

tadyajjāyāmāmantrayate 'rdho ha vā eṣa ātmano yajjāyā tasmādyāvajjāyāṃ na vindate

naiva tāvatprajāyate 'sarvo hi tāvadbhavatyatha yadaiva jāyāṃ vindate 'tha prajāyate

tarhi hi sarvo bhavati sarva etāṃ gatiṃ gacānīti tasmājjāyāmāmantrayate

5.2.1.[11]

sa rohati | prajāpateḥ prajā abhūmeti prajāpaterhyeṣa prajā bhavati yo vājapeyena

yajate

5.2.1.[12]

atha godhūmānupaspṛśati | svardevā aganmeti svarhyeṣa gacati yo vājapeyena yajate

5.2.1.[13]

tadyadgodhūmānupaspṛśati | annaṃ vai godhūmā annaṃ vā eṣa ujjayati yo vājapeyena

yajate 'nnapeyaṃ ha vai nāmaitadyadvājapeyaṃ

tadyadevaitadannamudajaiṣīttenaivaitadetāṃ gatiṃ gatvā saṃspṛśate tadātmankurute

tasmādgodhūmānupaspṛśati

5.2.1.[14]

atha śīrṣṇā yūpamatyujjihīte | amṛtā abhūmeti devalokamevaitenojjayati

5.2.1.[15]

atha diśo 'nuvīkṣamāṇo japati | asme vo astvindriyamasme nṛmṇamuta kraturasme

varcāṃsi santu va iti sarvaṃ vā eṣa idamujjayati yo vājapeyena yajate prajāpatiṃ

hyujjayati sarvamu hyevedam prajāpatiḥ so 'sya sarvasya yaśa indriyaṃ vīryaṃ

saṃvṛjya tadātmandhatte tadātmankurute tasmāddiśo 'nuvīkṣamāṇo japati

5.2.1.[16]

athainamūṣapuṭairanūdasyanti | paśavo vā ūṣā annaṃ vai paśavo 'nnaṃ vā eṣa

ujjayati yo vājapeyena yajate 'nnapeyaṃ ha vai nāmaitadyadvājapeyaṃ

tadyadevaitadannamudajaiṣīttenaivaitadetāṃ gatiṃ gatvā saṃspṛśate tadātmankurute

tasmādenamūṣapuṭairanūdasyanti

5.2.1.[17]

āśvattheṣu palāśeṣūpanaddhā bhavanti | sa yadevādo 'śvatthe tiṣṭhata indro maruta

upāmantrayata tasmādāśvattheṣu palāśeṣūpanaddhā bhavanti viśo 'nūdasyanti viśo

vai maruto 'nnaṃ viśastasmādviśo 'nūdasyanti saptadaśa bhavanti saptadaśo vai

prajāpatistatprajāpatimujjayati

5.2.1.[18]

athemāmupāvekṣamāṇo japati | namo mātre pṛthivyai namo mātre pṛthivyā iti

bṛhaspaterha vā abhiṣiṣicānātpṛthivī bibhayāṃ cakāra mahadvā ayamabhūdyo

'bhyaṣeci yadvai māyaṃ nāvadṛṇīyāditi bṛhaspatirha pṛthivyai bibhayāṃ cakāra yadvai

meyaṃ nāvadhūnvīteti tadanayaivaitanmitradheyamakuruta na hi mātā putraṃ hinasti

na putro mātaram

5.2.1.[19]

bṛhaspatisavo vā eṣa yadvājapeyam | pṛthivyu haitasmādbibheti mahadvā

ayamabhūdyo 'bhyaṣeci yadvai māyaṃ nāvadṛṇīyādityeṣa u hāsyai bibheti yadvai

meyaṃ nāvadhūnvīteti tadanayaivaitanmitradheyaṃ kurute na hi mātā putraṃ hinasti

na putro mātaram

5.2.1.[20]

atha hiraṇyamabhyavarohati | amṛtamāyurhiraṇyaṃ tadamṛta āyuṣi pratitiṣṭhati

5.2.1.[21]

athājarṣabhasyājinamupastṛṇāti | tadupariṣṭādrukmaṃ nidadhāti

tamabhyavarohatīmāṃ vaiva

5.2.1.[22]

athāsmā āsandīmāharanti | uparisadyaṃ vā eṣa jayati yo jayatyantarikṣasadyaṃ

tadenamuparyāsīnamadhastādimāḥ prajā upāsate tasmādasmā āsandīmāharanti

5.2.1.[23]

audumbarī bhavati | annaṃ vā ūrgudumbara ūrjo 'nnādyasyāvaruddhyai

tasmādaudumbarī bhavati tāmagreṇa havirdhāne jaghanenāhavanīyaṃ nidadhāti

5.2.1.[24]

athājarṣabhasyājinamāstṛṇāti | prajāpatirvā eṣa yadajarṣabha etā vai prajāpateḥ

pratyakṣatamāṃ yadajāstasmādetāstriḥ saṃvatsarasya vijāyamānā dvau trīniti

janayanti tatprajāpatimevaitatkaroti tasmādajarṣabasyājinamāstṛṇāti

5.2.1.[25]

sa āstṛṇāti | iyaṃ te rāḍiti rājyamevāsminnetaddadhātyathainamāsādayati yantāsi

yamana iti yantāramevainametadyamanamāsām prajānāṃ karoti dhruvo 'si dharuṇa

iti dhruvamevainametaddharuṇamasmiṃloke karoti kṛṣyai tvā kṣemāya tvā rayyai

tvā poṣāya tveti sādhave tvetyevaitadāha

5.2.2.[1]

bārhaspatyena caruṇā pracarati | tasyāniṣṭa eva sviṣṭakṛdbhavatyathāsmā annaṃ

sambharatyannaṃ vā eṣa ujjayati yo vājapeyena yajate 'nnapeyaṃ ha vai

nāmaitadyadvājapeyaṃ tadyadevaitadannamudajaiṣīttadevāsmā etatsambharati

5.2.2.[2]

audumbare pātre | annaṃ vā ūrgudumbara ūrjo 'nnādyasyāvaruddhyai

tasmādaudumbare pātre so 'pa eva prathamāḥ sambharatyatha payo 'tha

yathopasmāramannāni

5.2.2.[3]

taddhaike | saptadaśānnāni sambharanti saptadaśaḥ prajāpatiriti vadantastadu tathā

na kuryātprajāpaternveva sarvamannamanavaruddhaṃ ka u tasmai manuṣyo yaḥ

sarvamannamavarundhīta tasmādu sarvamevānnaṃ yathopasmāraṃ

sambharannekamannaṃ na sambharet

5.2.2.[4]

sa yanna sambharati | tasyodbruvīta tasya nāśnīyādyāvajjīvaṃ tathā nāntameti tathā

jyogjīvati sa etasya sarvasyānnādyasya sambhṛtasya sruveṇopaghātaṃ vājaprasavīyāni

juhoti tadyābhya evaitaddevatābhyo juhoti tā asmai prasuvanti tābhiḥ prasūta ujjayati

tasmādvājaprasavīyāni juhoti

5.2.2.[5]

sa juhoti | vājasyemam prasavaḥ suṣuve 'gre somaṃ rājānamoṣadhīṣvapsu tā

asmabhyam madhumatīrbhavantu vayaṃ rāṣṭre jāgṛyāma purohitāḥ svāhā

5.2.2.[6]

vājasyemām | prasavaḥ śiśriye divamimā ca viśvā bhuvanāni samrāṭ aditsantaṃ

dāpayati prajānantsa no rayiṃ sarvavīraṃ niyacatu svāhā

5.2.2.[7]

vājasya nu | prasava ābabhūvemā ca viśvā bhuvanāni sarvataḥ sanemi rājā pariyāti

vidvānprajām puṣṭiṃ vardhayamāno asme svāhā

5.2.2.[8]

somaṃ rājānam avase 'gnimanvārabhāmahe | ādityānviṣṇuṃ sūryam brahmāṇaṃ ca

bṛhaspatiṃ svāhā

5.2.2.[9]

aryamaṇam bṛhaspatim | indraṃ dānāya codāya vācaṃ viṣṇuṃ sarasvatīṃ savitāraṃ ca

vājinaṃ svāhā

5.2.2.[10]

agne acā | vadeha naḥ prati naḥ sumanā bhava pra no yaca sahasrajittvaṃ hi dhanadā

asi svāhā

5.2.2.[11]

pra naḥ | yacatvaryamā pra pūṣā pra bṛhaspatiḥ pra vāgdevī dadātu naḥ svāheti

5.2.2.[12]

athainam pariśiṣṭenābhiṣiñcati |

annādyenaivainametadabhiṣiñcatyannādyamevāsminnetaddadhāti tasmādenam

pariśiṣṭenābhiṣiñcati

5.2.2.[13]

so 'bhiṣiñcati | devasya tvā savituḥ prasave 'śvinorbāhubhyām pūṣṇo hastābhyāmiti

devahastairevainametadabhiṣiñcati sarasvatyai vāco yanturyantriye dadhāmīti vāgvai

sarasvatī tadenaṃ vāca eva yanturyantriye dadhāti

5.2.2.[14]

tadu haika āhuḥ | viśveṣāṃ tvā devānāṃ yanturyantriye dadhāmīti sarvaṃ vai viśve

devāstadenaṃ sarvasyaiva yanturyantriye dadhāti tadu tathā na brūyātsarasvatyai tvā

vāco yanturyantriye dadhāmītyeva brūyādvāgvai sarasvatī tadenaṃ vāca eva

yanturyantriye dadhāti bṛhaspateṣṭvā sāmrājyenābhiṣiñcāmyasāviti nāma gṛhṇāti

tadbṛhaspaterevainametatsāyujyaṃ salokatāṃ gamayati

5.2.2.[15]

athāha | samrāḍayamasau samrāḍayamasāviti niveditamevainametatsantaṃ devebhyo

nivedayatyayam mahāvīryo yo 'bhyaṣecītyayaṃ yuṣmākaiko 'bhūttaṃ

gopāyatetyevaitadāha triṣkṛtva āha trivṛddhi yajñaḥ

5.2.2.[16]

athojjitīḥ | juhoti vā vācayati vā yadi juhoti yadi vācayati samāna eva bandhuḥ

5.2.2.[17]

sa vācayati | agnirekākṣareṇa prāṇamudajayattamujjeṣam prajāpatiḥ

saptadaśākṣareṇa saptadaśaṃ stomamudajayattamujjeṣamiti tadyadevaitābhiretā

devatā udajayaṃstadevaiṣa etābhirujjayati saptadaśa bhavanti saptadaśo vai

prajāpatistatprajāpatimujjayati

5.2.2.[18]

athāhāgnaye sviṣṭakṛte 'nubrūhīti | tadyadantareṇāhutī etatkarma kriyata eṣa vai

prajāpatirya eṣa yajñastāyate yasmādimāḥ prajāḥ prajātā etamvevāpyetarhyanu

prajāyante tanmadhyata evaitatprajāpatimujjayati tasmādantareṇāhutī etatkarma

kriyata āśrāvyāhāgniṃ sviṣṭakṛtaṃ yajeti vaṣaṭkṛte juhoti

5.2.2.[19]

atheḍāmādadhāti | upahūtāyāmiḍāyāmapa upaspṛśya māhendraṃ grahaṃ gṛhṇāti

māhendraṃ grahaṃ gṛhītvā stotramupākaroti taṃ stotrāya pramīvati sa upāvarohati so

'nte stotrasya bhavatyante śastrasya

5.2.2.[20]

taddhaike | etatkṛtvāthaitatkurvanti tadu tathā na kuryādātmā vai stotram prajā

śastrametasmāddha sa yajamānam praṇāśayati sa jihma eti sa hvalati tasmādetadeva

kṛtvāthaitatkuryāt

5.2.2.[21]

atheḍāmādadhāti | upahūtāyāmiḍāyāmapa upaspṛśya māhendraṃ grahaṃ gṛhṇāti

māhendraṃ grahaṃ gṛhītvā stotramupākaroti taṃ stotrāya pramīvati sa upāvarohati so

'nte stotrasya bhavatyante śastrasya

5.2.3.[1]

pūrṇāhutiṃ juhoti | sarvaṃ vai pūrṇaṃ sarvam parigṛhya sūyā iti tasyāṃ varaṃ dadāti

sarvaṃ vai varaḥ sarvam parigṛhya sūyā iti sa yadi kāmayeta juhuyādetāṃ yadyu

kāmayetāpi nādriyeta

5.2.3.[2]

atha śvo bhūte | anumatyai haviraṣṭākapālam puroḍāśaṃ nirvapati sa ye jaghanena

śamyām piṣyamāṇānāmavaśīyante piṣṭāni vā taṇḍulā vā tāntsruve sārdhaṃ

saṃvapatyanvāhāryapacanādulmukamādadate tena dakṣiṇā yanti sa yatra svakṛtaṃ

veriṇaṃ vindati śvabhrapradaraṃ vā

5.2.3.[3]

tadagniṃ samādhāya juhoti | eṣa te nirṛte bhāgastaṃ juṣasvasvāhetīyaṃ vai nirṛtiḥ sā

yam pāpmanā gṛhṇāti taṃ nirṛtyā gṛhṇāti tadyadevāsyā atra nairṛtaṃ rūpaṃ

tadevaitacamayati tatho hainaṃ sūyamānaṃ nirṛtirna gṛhṇātyatha yatsvakṛte veriṇe

juhoti śvabhrapradare vaitadu hyasyai nirṛtigṛhītam

5.2.3.[4]

athāpratīkṣam punarāyanti | athānumatyā aṣṭākapālena puroḍāśena pracaratīyaṃ vā

anumatiḥ sa yastatkarma śaknoti kartuṃ yaccikīrṣatīyaṃ hāsmai tadanumanyate

tadimāmevaitatprīṇātyanayānumatyānumataḥ sūyā iti

5.2.3.[5]

atha yadaṣṭākapālo bhavati | aṣṭākṣarā vai gāyatrī gāyatrī vā iyam pṛthivyatha

yatsamānasya haviṣa ubhayatra juhotyeṣā hyevaitadubhayaṃ tasya vāso dakṣiṇā

yadvai savāsā araṇyaṃ nodāśaṃsate nidhāya vai tadvāso 'timucyate tatho hainaṃ

sūyamānamāsaṅgo na vindati

5.2.3.[6]

atha śvo bhūte | āgnāvaiṣṇavamekādaśakapālam puroḍāśaṃ nirvapati tena

yatheṣṭyaivaṃ yajate tadyadevādaḥ prajātamāgnāvaiṣṇavaṃ dīkṣaṇīyaṃ

havistadevaitadagnirvai sarvā devatā agnau hi sarvābhyo devatābhyo juhvatyagnirvai

yajñasyāvarārdhyo viṣṇuḥ parārdhyastatsarvāścaivaitaddevatāḥ parigṛhya sarvaṃ ca

yajñam parigṛhya sūyā iti tasmādāgnāvaiṣṇava ekādaśakapālaḥ puroḍāśo bhavati

tasya hiraṇyaṃ dakṣiṇāgneyo vā eṣa yajño bhavatyagne reto hiraṇyaṃ yo vai viṣṇuḥ

sa yajño 'gniru vai yajña eva tadu tadāgneyameva tasmāddhiraṇyaṃ dakṣiṇā

5.2.3.[7]

atha śvo bhūte | agnīṣomīyamekādaśakapālam puroḍāśaṃ nirvapati tena

yatheṣṭyaivaṃ yajata etena vā indro vṛtramahanneteno eva vyajayata yāsyeyaṃ

vijitistāṃ tatho evaiṣa etena pāpmānaṃ dviṣantam bhrātṛvyaṃ hanti tatho eva

vijayate vijite 'bhaye 'nāṣṭre sūyā iti tasmādagnīṣomīya ekādaśakapālaḥ puroḍāśo

bhavati tasyotsṛṣṭo gaurdakṣiṇotsarjaṃ vā amuṃ candramasaṃ ghnanti

paurṇamāsenāha ghnantyāmāvāsyenotsṛjanti tasmādutsṛṣṭo gaurdakṣiṇā

5.2.3.[8]

atha śvo bhūte | aindrāgnaṃ dvādaśakapālam puroḍāśaṃ nirvapati tena

yatheṣṭyaivaṃ yajate yatra vā indro vṛtramahaṃstadasya bhītasyendriyaṃ

vīryamapacakrāma sa etena haviṣendriyaṃ vīryam punarātmannadhatta tatho

evaiṣa etena haviṣendriyaṃ vīryamātmandhatte tejo vā agnirindriyaṃ vīryamindra

ubhe vīrye parigṛhya sūyā iti tasmādaindrāgno dvādaśakapālaḥ puroḍāśo bhavati

tasyarṣabho 'naḍvāndakṣiṇā sa hi vahenāgneya āṇḍābhyāmaindrastasmādṛṣabho

'naḍvāndakṣiṇā

5.2.3.[9]

athāgrayaṇeṣṭyā yajate | sarvānvā eṣa yajñakratūnavarunddhe sarvā iṣṭīrapi

darvihomānyo rājasūyena yajate devasṛṣṭo vā eṣeṣṭiryadāgrayaṇeṣṭiranayā me

pīṣṭamasadanayāpi sūyā iti tasmādāgrayaṇeṣṭyā yajata oṣadhīrvā eṣa sūyamāno 'bhi

sūyate tadoṣadhīrevaitadanamīvā akilviṣāḥ kurute 'namīvā akilviṣā oṣadhīrabhi

sūyā iti tasya gaurdakṣiṇā

5.2.3.[10]

atha cāturmāsyairyajate | sarvānvā eṣa yajñakratūnavarunddhe sarvā iṣṭīrapi

darvihomānyo rājasūyena yajate devasṛṣṭo vā eṣa

yajñakraturyaccāturmāsyānyebhirme 'pīṣṭamasadebhirapi sūyā iti

tasmāccāturmāsyairyajate

5.2.4.[1]

vaiśvadevena yajate | vaiśvadevena vai prajāpatirbhūmānam prajāḥ sasṛje bhūmānam

prajāḥ sṛṣṭvā sūyā iti tatho evaiṣa etadvaiśvadevenaiva bhūmānam prajāḥ sṛjate

bhūmānam prajāḥ sṛṣṭvā sūyā iti

5.2.4.[2]

atha varuṇapraghāsairyajate | varuṇapraghāsairvai prajāpatiḥ prajā

varuṇapāśātprāmuñcattā asyānamīvā akilviṣāḥ prajā prājāyantānamīvā akilviṣāḥ

prajā abhi sūyā iti tatho evaiṣa etadvaruṇapraghāsaireva prajā varuṇapāśātpramuñcati

tā asyānamīvā akilviṣāḥ prajāḥ prajāyante 'namīva akilviṣāḥ prajā abhi sūyā iti

5.2.4.[3]

atha sākamedhairyajate | sākamedhairvai devā vṛtramaghnaṃstairveva vyajayanta

yeyameṣāṃ vijitistāṃ tatho evaiṣa etaiḥ pāpmānaṃ dviṣantam bhrātṛvyaṃ hanti tatho

eva vijayate vijite 'bhaye 'nāṣṭre sūyā iti

5.2.4.[4]

atha śunāsīryeṇa yajate | ubhau rasau parigṛhya sūyā ityatha pañcavītīyaṃ sa

pañcadhāhavanīyaṃ vyuhya sruveṇo paghātaṃ juhoti

5.2.4.[5]

sa pūrvārdhye juhoti | agninetrebhyo devebhyaḥ puraḥsadbhyaḥ svāhetyatha

dakṣiṇārdhye juhoti yamanetrebhyo devebhyo dakṣiṇāsadbhyaḥ svāhetyatha

paścārdhye juhoti viśvadevanetrebhyo devebhyaḥ paścātsadbhyaḥ

svāhetyathottarārdhye juhoti mitrāvaruṇanetrebhyo vā marunnetrebhyo vā devebhyo

uttarāsadbhyaḥ svāhetyatha madhye juhoti somanetrebhyo devebhya uparisadbhyo

duvasvadbhyaḥ svāheti

5.2.4.[6]

atha sārdhaṃ samuhya juhoti | ye devā agninetrāḥ puraḥsadastebhyaḥ svāhā ye devā

yamanetrā dakṣiṇāsadastebhyaḥ svāhā ye devā viśvadevanetrāḥ paścātsadastebhyaḥ

svāhā ye devā mitrāvaruṇanetrā vā marunnetrā vottarāsadastebhyaḥ svāhā ye devāḥ

somanetrā uparisado duvasvantastebhyaḥ svāheti tadyadevaṃ juhoti

5.2.4.[7]

yatra vai devāḥ | sākamedhairvyajayanta yeyameṣāṃ vijitistāṃ taddhocurutpibante vā

imāni dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsi hantaibhyo vajram praharāmeti vajro vā ājyaṃ ta etena

vajreṇājyena dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsyavāghnaṃste vyajayanta yeyameṣāṃ vijitistāṃ

tatho evaiṣa etena vajreṇājyena dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsyavahanti tatho eva vijayate

vijite 'bhaye 'nāṣṭre sūyā iti

5.2.4.[8]

atha yadetā aparāḥ pañcāhutīrjuhoti | kṣaṇvanti vā etadagnervivṛhanti

yatpañcadhāhavanīyaṃ vyūhanti tadevāsyaitena saṃdadhāti tasmādetā aparāḥ

pañcāhutīrjuhoti

5.2.4.[9]

tasya praṣṭivāhano 'śvaratho dakṣiṇā | trayo 'śvā dvau savyaṣṭhṛsārathī te pañca

prāṇā yo vai prāṇaḥ sa vātastadyadetasya karmaṇa eṣā dakṣiṇā tasmātpañcavātīyaṃ

nāma

5.2.4.[10]

sa haitenāpi bhiṣajyet | ayaṃ vai prāṇo yo 'yam pavate yo vai prāṇaḥ sa āyuḥ so

'yameka ivaiva pavate so 'yam puruṣe 'ntaḥ praviṣṭo daśadhā vihito daśa vā etā

āhutīrjuhoti tadasmindaśa prāṇānkṛtsnameva sarvamāyurdadhāti sa yadihāpi

gatāsuriva bavatyā haivainena harati

5.2.4.[11]

athendraturīyam | āgneyo 'ṣṭākapālaḥ puroḍāśo bhavati vāruṇo yavamayaścarū

raudro gāvedhukaścaruranaḍuhyai vahalāyā aindraṃ dadhi tenendraturīyeṇa yajata

indrāgnī u haivaitatsamūdāte utpibante vā imāni dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsi hantaibhyo

vajram praharāveti

5.2.4.[12]

sa hāgniruvāca | trayo mama bhāgāḥ santvekastaveti tatheti tāvetena haviṣā dikṣu

nāṣṭrā rakṣāṃsyavāhatāṃ tau vyajayetāṃ yainayoriyaṃ vijitistāṃ tatho evaiṣa etena

haviṣā dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsyavahanti tatho eva vijayate vijite 'bhaye nāṣṭre sūyā

iti

5.2.4.[13]

sa ya eṣa āgneyo 'ṣṭākapālaḥ puroḍāśo bhavati | so 'gnereko bhāgo 'tha yadvāruṇo

yavamayaścarurbhavati yo vai varuṇaḥ so 'gniḥ so 'gnerdvitīyo bhāgo 'tha yadraudro

gāvedhukaścarurbhavati yo vai rudraḥ so 'gniḥ so 'gnestṛtīyo bhāgo 'tha

yadgāvedhuko bhavati vāstavyo vā eṣa devo vāstavyā gavedhukāstasmādgāvedhuko

bhavatyatha yadanaḍuhyai vahalāyā aindraṃ dadhi bhavati sa indrasya caturtho

bhāgo yadvai caturthaṃ tatturīyaṃ tasmādindraturīyaṃ nāma tasyaiṣaivānaḍuhī

vahalā dakṣiṇā sā hi vahenāgneyyagnidagdhamiva hyasyai vaham bhavatyatha yatstrī

satī vahatyadharmeṇa tadasyai vāruṇaṃ rūpamatha yadgaustena raudryatha yadasyā

aindraṃ dadhi tenaindryeṣā hi vā etatsarvaṃ vyaśnute tasmādeṣaivānaḍuhī vahalā

dakṣiṇā

5.2.4.[14]

athāpāmārgahomaṃ juhoti | apāmārgairvai devā dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsyapāmṛjata te

vyajayanta yeyameṣāṃ vijitistāṃ tatho evaiṣa etadapāmārgaireva dikṣu nāṣṭrā

rakṣāṃsyapamṛṣṭe tatho eva vijayate vijite 'bhaye 'nāṣṭre sūyā iti

5.2.4.[15]

sa pālāśe vā sruve vaikaṅkate vā | apāmārgataṇḍulānādatte

'nvāhāryapacanādulmukamādadate tena prāñco vodañco vā yanti tadagniṃ samādhāya

juhoti

5.2.4.[16]

sa ulmukamādatte | agne sahasva pṛtanā iti yudho vai pṛtanā yudhaḥ

sahasvetyevaitadāhābhimātīrapāsyeti sapatno vā abhimātiḥ

sapatnamapajahītyevaitadāha duṣṭarastarannarātīriti dustaro hyeṣa

rakṣobhirnāṣṭrābhistarannarātīriti sarvaṃ hyeṣa pāpmānaṃ tarati tasmādāha

tarannarātīriti varco dhā yajñavāhasīti sādhu yajamānaṃ dadhadityevaitadāha

5.2.4.[17]

tadagniṃ samādhāya juhoti | devasya tvā savituḥ prasave 'śvinorbāhubhyām pūṣṇo

hastābhyāmupāṃśorvīryeṇa juhomīti yajñamukhaṃ vā

upāṃśuryajñamukhenaivaitannāṣṭrā rakṣāṃsi hanti hataṃ rakṣaḥ svāheti tannāṣṭrā

rakṣāṃsi hanti

5.2.4.[18]

sa yadi pālāśaḥ sruvo bhavati | brahma vai palāśo brahmaṇaivaitannāṣṭrā rakṣāṃsi

hanti yadyu vaikaṅkato vajro va vikaṅkato vajreṇaivaitannāṣṭrā rakṣāṃsi hanti

rakṣasāṃ tvā badhāyeti tannāṣṭrā rakṣāṃsi hanti

5.2.4.[19]

sa yadi prāṅitvā juhoti | prāñcaṃ sruvamasyati yadyudaṅṅitvā juhotyudañcaṃ

sruvamasyatyabadhiṣma rakṣa iti tannāṣṭrā rakṣāṃsi hanti

5.2.4.[20]

athāpratīkṣam punarāyanti | sa haitenāpi pratisaraṃ kurvīta sa yasyāṃ tato diśi

bhavati tatpratītya juhoti pratīcīnaphalo vā apāmārgaḥ sa yo hāsmai tatra

kiṃcitkaroti tameva tatpratyagdhūrvati tasya nāmādiśedabadhiṣmāmumasau hata iti

tannāṣṭrā rakṣāṃsi hanti

5.2.5.[1]

āgnāvaiṣṇavamekādaśakapālam puroḍāśaṃ nirvapati | aindrāvaiṣṇavaṃ caruṃ

vaiṣṇavaṃ trikapālaṃ vā puroḍāśaṃ caruṃ vā tena triṣaṃyuktena yajate

puruṣānetaddevā upāyaṃstatho evaiṣa etatpuruṣānevopaiti

5.2.5.[2]

sa yadāgnāvaiṣṇavaḥ | ekādaśakapālaḥ puroḍāśo bhavatyagnirvai dātā vaiṣṇavāḥ

puruṣāstadasmā agnirdātā puruṣāndadāti

5.2.5.[3]

atha yadaindrāvaiṣṇavaḥ | carurbhavatīndro vai yajamāno vaiṣṇavāḥ

puruṣāstadasmā agnirdātā puruṣāndadāti tairevaitatsaṃspṛśate tānātmankurute

5.2.5.[4]

atha yadvaiṣṇavaḥ | trikapālo vā puroḍāśo bhavati carurvā yānevāsmā agnirdātā

puruṣāndadāti teṣvevaitadantataḥ pratitiṣṭhati yadvai puruṣavānkarma cikīrṣati

śaknoti vai tatkartuṃ tatpuruṣānevaitadupaiti puruṣavāntsūyā iti tasya vāmano

gaurdakṣiṇā sa hi vaiṣṇavo yadvāmanaḥ

5.2.5.[5]

athāpareṇa triṣaṃyuktena yajate | sa āgnāpauṣṇamekādaśakapālam puroḍāśaṃ

nirvapatyaindrāpauṣṇaṃ carum pauṣṇaṃ caruṃ tena triṣaṃyuktena yajate paśūneva

taddevā upāyaṃstatho evaiṣa etatpaśūnevopaiti

5.2.5.[6]

sa yadāgnāpauṣṇaḥ | ekādaśakapālaḥ puroḍāśo bhavatyagnirvai dātā pauṣṇāḥ

paśavastadasmā agnireva dātā paśūndadāti

5.2.5.[7]

atha yadaindrāpauṣṇaḥ | carurbhavatīndro vai yajamānaḥ pauṣṇāḥ paśavaḥ sa

yānevāsmā agnirdātā paśūndadāti tairevaitatsaṃspṛśate tānātmankurute

5.2.5.[8]

atha yatpauṣṇaḥ | carurbhavati yānevāsmā agnirdātā paśūndadāti teṣvevaitadantataḥ

pratitiṣṭhati yadvai paśumānkarma cikīrṣati śaknoti vai tatkartuṃ

tatpaśūnevaitadupaiti paśumāntsūyā iti tasya śyāmo gaurdakṣiṇā sa hi pauṣṇo

yacyāmo dve vai śyāmasya rūpe śuklaṃ caiva loma kṛṣṇaṃ ca dvandvaṃ vai

mithunam prajananaṃ vai pūṣā paśavo hi pūṣā paśavo hi prajananam

mithunamevaitatprajananaṃ kriyate tasmācyāmo gaurdakṣiṇā

5.2.5.[9]

athāpareṇa triṣaṃyuktena yajate | so 'gnīṣomīyamekādaśakapālam puroḍāśaṃ

nirvapatyaindrāsaumyaṃ caruṃ saumyaṃ caruṃ tena triṣaṃyuktena yajate varca eva

taddevā upāyaṃstatho evaiṣa etadvarca evopaiti

5.2.5.[10]

sa yadagnīṣomīyaḥ | ekādaśakapālaḥ puroḍāśo bhavatyagnirvai dātā varcaḥ

somastadasmā agnireva dātā varco dadāti

5.2.5.[11]

atha yadaindrāsaumyaḥ | carurbhavatīndro vai yajamāno varcaḥ somaḥ sa yadevāsmā

agnirdātā varco dadāti tenaivaitatsaṃspṛśate tadānmankurute

5.2.5.[12]

atha yatsaumyaḥ | carurbhavati yadevāsmā agnirdātā varco dadāti

tasminnevaitadantataḥ pratitiṣṭhati yadvai varcasvī karma cikīrṣati śaknoti vai

tatkartuṃ tadvarca evaitadupaiti varcasvī sūyā iti no hyavarcaso vyāptyā canārtho 'sti

tasya babhrurgaurdakṣiṇā sa hi saumyo yadbabhruḥ

5.2.5.[13]

atha śvo bhūte | vaiśvānaraṃ dvādaśakapālam puroḍāśaṃ nirvapati vāruṇa yavamayaṃ

caruṃ tābhyāmanūcīnāhaṃ veṣṭibhyāṃ yajate samānabarhirbhyāṃ vā

5.2.5.[14]

sa yadvaiśvānaro bhavati | saṃvatsaro vai vaiśvānaraḥ saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ

prajāpatireva tadbhūmānam prajāḥ sasṛje bhūmānam prajāḥ sṛṣṭvā sūyā iti tatho

evaiṣa etadbhūmānam prajāḥ sṛjate bhūmānam prajāḥ sṛṣṭvā sūyā iti

5.2.5.[15]

atha yaddvādaśakapālo bhavati | dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsarasya saṃvatsaro

vaiśvānarastasmāddvādaśakapālo bhavati

5.2.5.[16]

atha yadvāruṇo yavamayaścarurbhavati |

tatsarvasmādevaitadvaruṇapāśātsarvasmādvaruṇyātprajāḥ pramuñcati tā asyānamīvā

akilviṣāḥ prajāḥ prajāyante 'namīvā akilviṣāḥ prajā abhi sūyā iti

5.2.5.[17]

ṛṣabho vaiśvānarasya dakṣiṇā | saṃvatsaro vai vaiśvānaraḥ saṃvatsaraḥ

prajāpatirṛṣabho vai paśūnām prajāpatistasmādṛṣabho vaiśvānarasya dakṣiṇā kṛṣṇaṃ

vāso vāruṇasya taddhi vāruṇaṃ yatkṛṣṇaṃ yadi kṛṣṇaṃ na vindedapi yadeva kiṃ ca

vāsaḥ syādgranthibhirhi vāso vāruṇaṃ varuṇyo hi granthiḥ

5.3.1.[1]

araṇyoragnī samārohya | senānyo gṛhānparetyāgnaye 'nīkavate 'ṣṭhākapālam

puroḍāśaṃ nirvapatyagnirvai devatānāmanīkaṃ senāyā vai senānīranīkaṃ

tasmādagnaye 'nīkavata etadvā asyaikaṃ ratnaṃ yatsenānīstasmā evaitena sūyate taṃ

svamanapakramiṇaṃ kurute tasya hiraṇyaṃ dakṣiṇāgneyo vā eṣa yajño bhavatyagne

reto hiraṇyaṃ tasmāddhiraṇyaṃ dakṣiṇā

5.3.1.[2]

atha śvo bhūte | purohitasya gṛhānparetya bārhaspatyaṃ caruṃ nirvapati bṛhaspatirvai

devānāṃ purohita eṣa vā etasya purohito bhavati tasmādbārhaspatyo bhavatyetadvā

asyaikaṃ ratnaṃ yatpurohitastasmā evaitena sūyate taṃ svamanapakramiṇaṃ kurute

tasya śitipṛṣṭho gaurdakṣiṇaiṣā vā ūrdhvā bṛhaspaterdiktadeṣa upariṣṭādaryamṇaḥ

panthāstasmācitipṛṣṭho bārhaspatyasya dakṣiṇā

5.3.1.[3]

atha śvo bhūte | sūyamānasya gṛha aindramekādaśakapālam puroḍāśaṃ nirvapati

kṣatraṃ vā indraḥ kṣatraṃ sūyamānastasmādaindro bhavati tasyarṣabho dakṣiṇā sa

hyaindro yadṛṣabhaḥ

5.3.1.[4]

atha śvo bhūte | mahiṣyai gṛhānparetya ādityaṃ caruṃ nirvapatīyaṃ vai pṛthivyaditiḥ

seyaṃ devānām patnyeṣā vā etasya patnī bhavati tasmādādityo bhavatyetadvā

asyaikaṃ ratnaṃ yanmahiṣī tasyā evaitena sūyate tāṃ svāmanapakramiṇīṃ kurute

tasyai dhenurdakṣiṇā dhenuriva vā iyam manuṣyebhyaḥ sarvānkāmānduhe mātā

dhenurmāteva vā iyam manuṣyānbibharti tasmāddhenurdakṣiṇā

5.3.1.[5]

atha śvo bhūte | sūtasya gṛhānparetya vāruṇaṃ yavamayaṃ caruṃ nirvapati savo vai

sūtaḥ savo vai devānāṃ varuṇastasmādvāruṇo bhavatyetadvā asyaikaṃ ratnaṃ

yatsūtastasmā evaitena sūyate taṃ svamanapakramiṇaṃ kurute tasyāśvo dakṣiṇā sa hi

vāruṇo yadaśvaḥ

5.3.1.[6]

atha śvo bhūte | grāmaṇyo gṛhānparetya mārutaṃ saptakapālam puroḍāśaṃ nirvapati

viśo vai maruto vaiśyo vai grāmaṇīstasmānmāruto bhavatyetadvā asyaikaṃ ratnaṃ

yadgrāmaṇīstasmā evaitena sūyate taṃ svamanapakramiṇaṃ kurute tasya

pṛṣangaurdakṣiṇā bhūmā vā etadrūpāṇāṃ yatpṛṣato gorviśo vai maruto bhūmo vai

viṭtasmātpṛṣangaurdakṣiṇā

5.3.1.[7]

atha śvo bhūte | kṣatturgṛhānparetya sāvitraṃ dvādaśakapālaṃ vāṣṭākapālaṃ vā

puroḍāśaṃ nirvapati savitā vai devānām prasavitā prasavitā vai kṣattā tasmātsāvitro

bhavatyetadvā asyaikaṃ ratnaṃ yatkṣattā tasmā evaitena sūyate taṃ

svamanapakramiṇaṃ kurute tasya śyeto 'naḍvāndakṣiṇaiṣa vai savitā ya eṣa

tapatyeti vā eṣa etyanaḍvānyuktastadyacyeto bhavati śyeta iva hyeṣa udyaṃścāstaṃ

ca yanbhavati tasmācyeto 'naḍvāndakṣiṇā

5.3.1.[8]

atha śvo bhūte | saṃgrahīturgṛhānparetyāśvinaṃ dvikapālam puroḍāśaṃ nirvapati

sayonī vā aśvinau sayonī savyaṣṭhṛsārathī samānaṃ hi

rathamadhitiṣṭhatastasmādāśvino bhavatyetadvā asyaikaṃ ratnaṃ yatsaṃgrahītā tasmā

evaitena sūyate taṃ svamanapakramiṇaṃ kurute tasya yamau gāvau dakṣiṇā tau hi

sayonī yadyamau yadi yamau na vindedapyanūcīnagarbhāveva gāvau dakṣiṇā syātāṃ

tā u hyapi samānayonī

5.3.1.[9]

atha śvo bhūte | bhāgadughasya gṛhānparetya pauṣṇaṃ caruṃ nirvapati pūṣā vai

devānām bhāgadugha eṣa vā etasya bhāgadugho bhavati tasmātpauṣṇo

bhavatyetadvā asyaikaṃ ratnaṃ yadbhāgadughastasmā evaitena sūyate taṃ

svamanapakramiṇaṃ kurute tasya śyāmo gaurdakṣiṇā tasyāsāveva bandhuryo 'sau

triṣaṃyukteṣu

5.3.1.[10]

atha śvo bhūte | akṣāvāpasya ca gṛhebhyo govikartasya ca gavedhukāḥ sambhṛtya

sūyamānasya gṛhe raudraṃ gāvedhukh!ṃ caruṃ nirvapati te vā ete dve satī ratne ekaṃ

karoti sampadaḥ kāmāya tadyadetena yajate yāṃ vā imāṃ sabhāyāṃ ghnanti rudro

haitāmabhimanyate 'gnirvai rudro 'dhidevanaṃ vā agnistasyaite 'ṅgārā

yadakṣāstamevaitena prīṇāti tasya ha vā eṣānumatā gṛheṣu hanyate yo vā rājasūyena

yajate yo vaitadevaṃ vedaitadvā asyaikaṃ ratnaṃ yadakṣāvāpaśca govikartaśca

tābhyāmevaitena sūyate tau svāvanapakramiṇau kurute tasya dvirūpo gaurdakṣiṇā

śitibāhurvā śitivālo vāsirnakharo vāladāmnākṣāvapanam prabaddhametadu hi

tayorbhavati

5.3.1.[11]

atha śvo bhūte | pālāgalasya gṛhānparetya caturgṛhītamājyaṃ gṛhītvādhvana ājyaṃ

juhoti juṣāṇo 'dhvājyasya vetu svāheti praheyo vai pālāgalo 'dhvānaṃ vai prahita eti

tasmādadhvana ājyaṃ juhotyetadvā asyaikaṃ ratnaṃ yatpālāgalastasmā evaitena sūyate

taṃ svamanapakramiṇaṃ kurute tasya dakṣiṇā pyukṣṇaveṣṭitaṃ dhanuścarmamayā

vāṇavanto lohita uṣṇīṣa etadu hi tasya bhavati

5.3.1.[12]

tāni vā etāni | ekādaśa ratnāni sampādayatyekādaśākṣarā vai triṣṭubvīryaṃ

triṣṭubvīryamevaitadratnānyabhisampādayati tadyadratnināṃ havirbhiryajata eteṣāṃ

vai rājā bhavati tebhya evaitena sūyate tāntsvānanapakramiṇaḥ kurute

5.3.1.[13]

atha śvo bhūte | parivṛtyai gṛhānparetya nairṛtaṃ caruṃ nirvapati yā vā aputrā patnī

sā parivṛttī sa kṛṣṇānāṃ vrīhīṇāṃ nakhairnirbhidya taṇḍulānnairṛtaṃ caruṃ śrapayati

sa juhotyeṣa te nirṛte bhāgastaṃ juṣasva svāheti yā vā aputrā patnī sā nirṛtigṛhītā

tadyadevāsya atra nairṛtaṃ rūpaṃ tadevaitacamayati tatho hainaṃ sūyamānaṃ nirṛtirna

gṛhṇāti tasya dakṣiṇā kṛṣṇā gauḥ parimūrṇī paryāriṇī sā hyapi nirṛtigṛhītā tāmāha

mā

me 'dyeśāyāṃ vātsīditi tatpāpmānamapādatte

5.3.2.[1]

upariṣṭādratnānāṃ saumāraudreṇa yajate | sa śvetāyai śvetavatsāyai payasi śṛto

bhavati tadyadupariṣṭādratnānāṃ saumāraudreṇa yajate

5.3.2.[2]

svarbhānurha vā āsuraḥ | sūryaṃ tamasā vivyādha sa tamasā viddho na vyarocata tasya

somārudrāvevaitattamo 'pāhatāṃ sa eṣo 'pahatapāpmā tapati tatho evaiṣa etattamaḥ

praviśatyetaṃ vā tamaḥ praviśati yadayajñiyānyajñena prasajatyayajñiyānvā

etadyajñena prasajati śūdrāṃstvadyāṃstvattasya somārudrāvevaitattamo 'pahataḥ so

'pahatapāpmaiva dīkṣate tadyacvetāyai śvetavatsāyai payasi śṛto bhavati kṛṣṇaṃ vai

tamastattamo 'pahanti tasyaiṣaiva śvetā śvetavatsā dakṣiṇā

5.3.2.[3]

sa haitenāpi yajeta | yo 'laṃ yaśase sanna yaśo bhavati yo vā anūcānaḥ so 'laṃ yaśase

sanna yaśo bhavati yo na yaśo bhavati sa tamasā vai sa tatprāvṛto bhavati tasya

somārudrāvevaitattamo 'pahataḥ so 'pahatapāpmā jyotireva śriyā yaśasā bhavati

5.3.2.[4]

atha maitrābārhaspatyaṃ caruṃ nirvapati | hvalati vā eṣa yo yajñapathādetyeti vā eṣa

yajñapathādyadayajñiyānyajñena prasajatyayajñiyānvā etadyajñena prasajati

śūdrāṃstvadyāṃstvanmitrābṛhaspatī vai yajñapatho brahma hi mitro brahma hi yajño

brahma hi bṛhaspatirbrahma hi yajñastatpunaryajñapathamapipadyate so 'pipadyaiva

yajñapathaṃ dīkṣate tasmānmaitrābārhaspatyaṃ caruṃ nirvapati

5.3.2.[5]

tasyāvṛt | yā svayampraśīrṇāśvatthī śākhā prācī vodīcī vā bhavati tasyai maitram

pātraṃ karoti varuṇyā vā eṣā yā paraśuvṛkṇāthaiṣā maitrī yā svayampraśīrṇā

tasmātsvayampraśīrṇāyai śākhāyai maitram pātraṃ karoti

5.3.2.[6]

athātacya dadhi | vināṭa āsicya rathaṃ yuktvābadhya dedīyitavā āha

tadyatsvayamuditaṃ navanītaṃ tadājyam bhavati varuṇyaṃ vā

etadyanmathitamathaitanmaitraṃ yatsvayamuditaṃ tasmātsvayamuditamājyam

bhavati

5.3.2.[7]

dvedhā taṇḍulānkurvanti | sa ye 'ṇīyāṃsaḥ paribhinnāste bārhaspatyā atha ye

sthavīyāṃso 'paribhinnāste maitrā na vai mitraḥ kaṃ cana hinasti na mitraṃ kaścana

hinasti nainaṃ kuśo na kaṇṭako vibhinatti nāsya vraṇaścanāsti sarvasya hyeva mitro

mitram

5.3.2.[8]

atha bārhaspatyaṃ carumadhiśrayati | tam maitreṇa pātreṇāpidadhāti tadājyamānayati

tattaṇḍulānāvapati sa eṣa ūṣmaṇaiva śrapyate varuṇyo vā eṣa yo 'gninā śṛto 'thaiṣa

maitro ya ūṣmaṇā śṛtastasmādūṣmaṇā śṛto bhavati tayorubhayoravadyannāha

mitrābṛhaspatibhyāmanubrūhītyāśrāvyāha mitrābṛhaspatī yajeti vaṣaṭkṛte juhoti

5.3.3.[1]

sa vai dīkṣate | sa upavasathe 'gnīṣomīyam paśumālabhate tasya vapayā

pracaryāgnīsomīyamekādaśakapālam puroḍāśam nirvapati tadanu devasvāṃ havīṃṣi

nirupyante

5.3.3.[2]

savitre satyaprasavāya | dvādaśakapālaṃ vāṣṭākapālaṃ vā puroḍāśaṃ nirvapati

plāśukānāṃ vrīhīṇāṃ savitā vā devānām prasavitā savitṛprasūtaḥ sūyā ityatha

yatplāśukānāṃ vrīhīṇāṃ kṣipre mā prasuvāniti

5.3.3.[3]

athāgnaye gṛhapataye | aṣṭākapālam puroḍāśaṃ nirvapatyāśūnāṃ śrīrvai gārhapataṃ

yāvato-yāvata īṣṭe tadenamagnireva gṛhapatirgārhapatamabhi pariṇayatyatha

yadāśūnāṃ kṣipre mā pariṇayāniti

5.3.3.[4]

atha somāya vanaspataye | śyāmākaṃ carum nirvapati tadenaṃ soma eva

vanaspatiroṣadhibhyaḥ suvatyatha yacyāmāko bhavatyete vai somasyauṣadhīnāṃ

pratyakṣatamāṃ yacyāmākāstasmācyāmāko bhavati

5.3.3.[5]

atha bṛhaspataye vāce | naivāraṃ caruṃ nirvapati tadenam bṛhaspatireva vāce

suvatyatha yannaivāro bhavati brahma vai bṛhaspatirete vai brahmaṇā pacyante

yannīvārāstasmānnaivāro bhavati

5.3.3.[6]

athendrāya jyeṣṭhāya | hāyanānāṃ caruṃ nirvapati tadenamindra eva jyeṣṭho

jyaiṣṭhyamabhi pariṇayatyatha yaddhāyanānām bhavatyatiṣṭhā vā etā oṣadhayo

yaddhāyanā atiṣṭho vā indrastasmāddhāyanānām bhavati

5.3.3.[7]

atha rudrāya paśupataye | raudraṃ gāvedhukaṃ caruṃ nirvapati tadenaṃ rudra eva

paśupatiḥ paśubhyaḥ suvatyatha yadgāvedhuko bhavati vāstavyo vā eṣa devo vāstavyā

gavedhukāstasmādgāvedhuko bhavati

5.3.3.[8]

atha mitrāya satyāya | nāmbānāṃ caruṃ nirvapati tadenam mitra eva satyo brahmaṇe

suvatyatha yannāmbānām bhavati varuṇyā vā etā oṣadhayo yāḥ kṛṣṭe jāyante 'thaite

maitrā yannāmbāstasmānnāmbānām bhavati

5.3.3.[9]

atha varuṇāya dharmapataye | vāruṇaṃ yavamayaṃ caruṃ nirvapati tadenaṃ varuṇa

eva dharmapatirdharmasya patiṃ karoti paramatā vai sā yo dharmasya patirasadyo hi

paramatāṃ gacati taṃ hi dharma upayanti tasmādvaruṇāya dharmapataye

5.3.3.[10]

athāgnīṣomīyena puroḍāśena pracarati | tasyāniṣṭa eva

sviṣṭakṛdbhavatyathaitairhavirbhiḥ pracarati yadaitairhavirbhiḥ pracarati

5.3.3.[11]

athainaṃ dakṣiṇe bāhāvabhipadya japati | savitā tvā savānāṃ

suvatāmagnirgṛhapatīnāṃ somo vanaspatīnām bṛhaspatirvāca indro jyaiṣṭhyāya

rudraḥ paśubhyo mitraḥ satyo varuṇo dharmapatīnām

5.3.3.[12]

imaṃ devāḥ | asapatnaṃ suvadhvamitīmaṃ devā abhrātṛvyaṃ suvadhvamityevaitadāha

mahate kṣatrāya mahate jyaiṣṭhyāyeti nātra tirohitamivāsti mahate jānarājyāyeti

mahate janānāṃ rājyāyetyevaitadāhendrasyendriyāyeti vīryāyetyevaitadāha

yadāhendrasyendriyāyetīmamamuṣyai putramamuṣyai putramiti tadyadevāsya

janma tata evaitadāhāsyai viśa iti yasyai viśo rājā bhavatyeṣa vo 'mī rājā somo

'smākam brāhmaṇānāṃ rājeti tadasmā idaṃ sarvamādyaṃ karoti

brāhmaṇamevāpoddharati tasmādbrāhmaṇo 'nādyaḥ somarājā hi bhavati

5.3.3.[13]

etā ha vai devāḥ savasyeśate | tasmāddevasvo nāma tadenametā eva devatāḥ suvate

tābhiḥ sūtaḥ śvaḥ sūyate

5.3.3.[14]

tā vai dvināmnyo bhavanti | dvandvaṃ vai vīryaṃ vīryavatyaḥ suvāntā iti

tasmāddvināmnyo bhavanti

5.3.3.[15]

athāhāgnaye sviṣṭakṛte 'nubrūhīti | tadyadantareṇāhutī etatkarma kriyata eṣa vai

prajāpatirya eṣa yajñastāyate yasmādimāḥ prajāḥ prajātā etamvevāpyetarhyanu

prajāyantetadenam madhyata evaitasya prajāpaterdadhāti madhyataḥ suvati

tasmādantareṇāhutī etatkarma kriyata āśrāvyāhāgnaye sviṣṭakṛte preṣyeti vaṣaṭkṛte

juhoti

5.3.4.[1]

sa vā apaḥ sambharati | tadyadapaḥ sambharati vīryaṃ vā āpo

vīryamevaitadrasamapāṃ sambharati

5.3.4.[2]

audumbare pātre | annaṃ vā ūrgudumbara ūrjo 'nnādyasyāvaruddhyai

tasmādaudumbare pātre

5.3.4.[3]

sa sārasvatīreva prathamā gṛhṇāti | apo devā madhumatīragṛbhṇannityapo devā

rasavatīragṛhṇannityevaitadāhorjasvatī rājasvaścitānā iti rasavatīrityevaitadāha

yadāhorjasvatīriti rājasvaścitānā iti yāḥ prajñātā rājasva ityevaitadāha

yābhirmitrāvaruṇāvabhyaṣiñcannityetābhirhi

mitrāvaruṇāvabhyaṣiñcanyābhirindramanayannatyarātīrityetābhirhīndraṃ nāṣṭrā

rakṣāṃsyatyanayaṃstābhirabhiṣin=cati vāgvai sarasvatī

vācaivainametadabhiṣiñcatyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[4]

athādhvaryuḥ | caturgṛhītamājyaṃ gṛhītvāpo 'bhyavaiti tadyā ūrmī vyardataḥ paśau

vā puruṣe vābhyavete tau gṛhṇāti

5.3.4.[5]

sa yaḥ prāṅgudardati | taṃ gṛhṇāti vṛṣṇa ūrmirasi rāṣṭradā me dehi svāhā vṛṣṇa

ūrmirasi rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai dehīti

5.3.4.[6]

atha yaḥ pratyaṅṅudardati | taṃ gṛhṇāti vṛṣaseno 'si rāṣṭradā rāṣṭram me dehi svāhā

vṛṣaseno 'si rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai dehīti tābhirabhiṣiñcati vīryaṃ vā

etadapāmudardati paśau vā puruṣe vābhyavete vīryeṇaivainametadabhiṣiñcatyetā vā

ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[7]

atha syandamānā gṛhṇāti | artheta stha rāṣṭradā rāṣṭram me datta svāhārtheta stha

rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai datteti tābhirabhiṣiñcati vīryeṇa vā etāḥ syandante

tasmādenāḥ syandamānā na kiṃcana pratidhārayate vīryeṇaivainametadabhiṣiñcatyetā

vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[8]

atha yāḥ syandamānānām pratīpaṃ syandante | tā gṛhṇātyojasvatī stha rāṣṭradā

rāṣṭram me datta svāhaujasvatī stha rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai datteti

tābhirabhiṣiñcati vīryeṇa vā etāḥ syandamānānām pratīpaṃ syandante

vīryeṇaivainametadabhiṣiñcatyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[9]

athāpayatīrgṛhṇāti | āpaḥ parivāhiṇī stha rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai datteti

tābhirabhiṣiñcatyetasyai vā eṣāpacidyaiṣaiva punarbhavatyapi ha vā

asyānyarāṣṭrīyo rāṣṭre bhavatyapyanyarāṣṭrīyamavaharate tathāsminbhūmānaṃ

dadhāti bhūmnaivainametadabhiṣiñcatyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[10]

atha nadīpatiṃ gṛhṇāti | apām patirasi rāṣṭradā rāṣṭram me dehi svāhāpām patirasi

rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai dehīti tābhirabhiṣiñcatyapāṃ vā eṣa

patiryannadīpatirviśāmevainametatpatiṃ karotyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[11]

atha niveṣyaṃ gṛhṇāti | apāṃ garbho 'si rāṣṭradā rāṣṭram me dehi svāhāpāṃ garbho

'si rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai dehīti tābhirabhiṣiñcati garbhaṃ vā etadāpa

upaniveṣṭante viśāmevainametadgarbhaṃ karotyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[12]

atha yaḥ syandamānānāṃ sthāvaro hrado bhavati | pratyātāpe tā gṛhṇāti sūryatvacasa

stha rāṣṭradā rāṣṭram me datta svāhā sūryatvacasa stha rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai

datteti tābhirabhiṣiñcati varcasaivainametadabhiṣiñcati

sūryatvacasamevainametatkaroti varuṇyā vā etā āpo bhavanti yāḥ syandamānānāṃ na

syandante varuṇasavo vā eṣa yadrājasūyaṃ tasmādetābhirabhiṣiñcatyetā vā ekā āpastā

evaitatsambharati

5.3.4.[13]

atha yā ātapati varṣanti | tā gṛhṇāti sūryavarcasa stha rāṣṭradā rāṣṭram me datta

svāhā sūryavarcasa stha rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai datteti tābhirabhiṣiñcati

varcasaivainametadabhiṣiñcati sūryavarcasamevainametatkaroti medhyā vā etā āpo

bhavanti yā ātapati varṣantyaprāptā hīmām bhavantyathainā gṛhṇāti

medhyamevainametatkarotyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[14]

atha vaiśantīrgṛhṇāti | māndā stha rāṣṭradā rāṣṭram me datta svāhā māndā stha

rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai datteti tābhirabhiṣiñcati viśamevāsmā

etatsthāvarāmanapakramiṇīṃ karotyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[15]

atha kūpyā gṛhṇāti | vrajakṣita stha rāṣṭradā rāṣṭram me datta svāhā vrajakṣita

stha rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai datteti tābhirabhiṣiñcati tadyā imām pareṇāpastā

evaitatsambharatyapāmu caiva sarvatvāya tasmādetābhirabhiścatyetā vā ekā āpastā

evaitatsambharati

5.3.4.[16]

atha pruṣvā gṛhṇāti | vāśā stha rāṣṭradā rāṣṭram me datta svāhā vāśā stha rāṣṭradā

rāṣṭramamuṣmai datteti

tābhirabhiṣiñcatyannādyenaivainametadabhiṣiñcatyannādyamevāsminnetaddadhātīd

aṃ vā asāvāditya udyanneva yathāyamagnirnirdahedevamoṣadhīrannādyaṃ nirdahati

tadetā āpo 'bhyavayatyaḥ śamayanti na ha vā ihānnādyaṃ pariśiṣyate yadetā āpo

nābhyaveyurannādyenaivainametadabhiṣiñcatyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[17]

atha madhu gṛhṇāti | śaviṣṭā stha rāṣṭradā rāṣṭram me datta svāhā śaviṣṭhā stha

rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai datteti tābhirabhiṣiñcatyapāṃ caivainametadoṣadhīnāṃ

ca rasenābhiṣiñcatyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[18]

atha gorvijāyamānāyā ulbyā gṛhṇāti | śakvaro stha rāṣṭradā rāṣṭram me datta svāhā

śakvarī stha rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai datteti tābhirabhiṣiñcati

paśubhirevainametadabhiṣiñcatyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[19]

atha payo gṛhṇāti | janabhṛta stha rāṣṭradā rāṣṭram me datta svāhā janabhṛta stha

rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai datteti tābhirabhiṣiñcati

paśubhirevainametadabhiṣiñcatyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[20]

atha ghṛtaṃ gṛhṇāti | viśvabhṛta stha rāṣṭradā rāṣṭram me datta svāhā viśvabhṛta

stha rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai datteti tābhirabhiṣiñcati

paśūnāmevainametadrasenābhiṣiñcatyetā vā ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[21]

atha marīcīḥ | añjalinā saṃgṛhyāpisṛjatyāpaḥ svarāja stha rāṣṭradā rāṣṭramamuṣmai

dattetyetā vā āpaḥ svarājo yanmarīcayastā yatsyandanta ivānyo 'nyasyā evaitacriyā

atiṣṭhamānā uttarādharā iva bhavantyo yanti svārājyamevāsminnetaddadhātyetā vā

ekā āpastā evaitatsambharati

5.3.4.[22]

tā vā etāḥ | saptadaśāpaḥ sambharati saptadaśo vai prajāpatiḥ

prajāpatiryajñastasmātsaptadaśāpaḥ sambharati

5.3.4.[23]

ṣoḍaśa tā āpo yā abhijuhoti | ṣoḍaśāhutīrjuhoti tā dvātriṃśaddvayīṣu na juhoti

sārasvatīṣu ca marīciṣu ca tāścatustriṃśattrayastriṃśadvai devāḥ

prajāpatiścatustriṃśastadenam prajāpatiṃ karoti

5.3.4.[24]

atha yaddhutvā-hutvā gṛhṇāti | vajro vā ājyaṃ vajreṇaivaitadājyena spṛtvā-spṛtvā

svīkṛtya gṛhṇāti

5.3.4.[25]

atha yatsārasvatīṣu na juhoti | vāgvai sarasvatī vajra ājyaṃ nedvajreṇājyena vācaṃ

hinasānīti tasmātsārasvatīṣu na juhoti

5.3.4.[26]

atha yanmarīciṣu na juhoti | nedanaddhevaitāmāhutiṃ juhavānīti tasmānmarīciṣu

na juhoti

5.3.4.[27]

tāḥ sārdhamaudumbare pātre samavanayati | madhumatīrmadhumatībhiḥ

pṛcyantāmiti rasavatī rasavatībhiḥ pṛcyantāmityevaitadāha mahi kṣatraṃ kṣatriyāya

vanvānā iti tatparo 'kṣaṃ yajamānāyāśiṣamāśāste yadāha mahi kṣatraṃ kṣatriyāya

vanvānā iti

5.3.4.[28]

tā agreṇa maitrāvaruṇasya dhiṣṇyaṃ sādayati | anādhṛṣṭāḥ sīdata sahaujasa

ityanādhṛṣṭāḥ sīdata rakṣobhirityevaitadāha sahaujasa iti savīryā ityevaitadāha mahi

kṣatraṃ kṣatriyāya dadhatīriti tatpratyakṣaṃ kṣatraṃ yajamānāyāśiṣamāśāste

yadāha mahi kṣatraṃ kṣatriyāya dadhatīriti

5.3.5.[1]

taṃ vai mādhyadine savane 'bhiṣiñcati | eṣa vai prajāpatirya eṣa yajñastāyate

yasmādimāḥ prajāḥ prajātā etamvevāpyetarhyanu prajāyante tadenam madhyata

evaitasya prajāpaterdadhāti madhyataḥ suvati

5.3.5.[2]

agṛhīte māhendre | eṣa vā indrasya niṣkevalyo graho yanmāhendro

'pyasyaitanniṣkevalyameva stotraṃ niṣkevalyaṃ śastramindro vai yajamānastadenaṃ

sva evāyatane 'bhiṣiñcati tasmādagṛhīte māhendre

5.3.5.[3]

agreṇa maitrāvaruṇasya dhiṣṇyam | śārdūlacarmopastṛṇāti somasya tviṣirasīti yatra

vai soma indramatyapavata sa yattataḥ śārdūlaḥ samabhavattena somasya

tviṣistasmādāha somasya tviṣirasīti taveva me tviṣirbhūyāditi śārdūlatviṣi

mevāsminnetaddadhāti tasmādāha taveva me tviṣirbhūyāditi

5.3.5.[4]

atha pārthāni juhoti | pṛthā ha vai vainyo manuṣyāṇām prathamo 'bhiṣiṣice so

'kāmayata sarvamannādyamavarundhīyeti tasmā etānyajuhavuḥ sa idaṃ

sarvamannādyamavarurudhe 'pi ha smāsmā āraṇyānpaśūnabhihvayantyasāvehi rājā tvā

pakṣyata iti tathedaṃ tarvamannādyamavarurudhe sarvaṃ ha vā

annādyamavarunddhe yasyaivaṃ viduṣa etāni hūyante

5.3.5.[5]

tāni vai dvādaśa bhavanti | dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsarasya tasmāddvādaśa bhavanti

5.3.5.[6]

ṣaṭ purastādabhiṣekasya juhoti | ṣaḍupariṣṭāttadenam madhyata evaitasya

prajāpaterdadhāti madhyataḥ suvati

5.3.5.[7]

sa yāni purastādabhiṣekasya juhoti | bṛhaspatisteṣāmuttamo bhavatyatha

yānyupariṣṭādabhiṣekasya juhotīndrasteṣām prathamo bhavati brahma vai

bṛhaspatirindriyaṃ vīryamindra etābhyāmevainametadvīryābhyāmubhayataḥ

paribṛṃhati

5.3.5.[8]

sa juhoti | yāni purastādabhiṣekasya juhotyagnaye svāheti tejo vā

agnistejasaivainametadabhiṣiñcati somāya svāheti kṣatraṃ vai somaḥ

kṣatreṇaivainametadabhiṣiñcati savitre svāheti savitā vai devānām prasavitā

savitṛprasūta evainametadabhiṣiñcati sarasvatyai svāheti vāgvai sarasvatī

vācaivainametadabhiṣiñcati pūṣṇe svāheti paśavo vai pūṣā

paśubhirevainametadabhiṣiñcati bṛhaspataye svāheti brahma vai

bṛhaspatirbrahmaṇaivainametadabhiṣiñcatyetāni purastādabhiṣekasya juhoti

tānyetānyagnināmānītyācakṣate

5.3.5.[9]

atha juhoti | yānyupariṣṭādabhiṣekasya juhotīndrāya svāheti vīrya vā indro

vīryeṇaivainametadabhiṣiñcati ghoṣāya svāheti vīryaṃ vai ghoṣo

vīryeṇaivainametadabhiṣiñcati ślokāya svāheti vīryaṃ vai śloko

vīryeṇaivainametadabhiṣiñcatyaṃśāya svāheti vīryaṃ vā aṃśo

vīryeṇaivainametadabhiṣiñcati bhagāya svāheti vīryaṃ vai bhāgo

vīryeṇaivainametadabhiṣiñcatyaryamṇe svāheti tadenamasya sarvasyāryamaṇaṃ

karotyetānyupariṣṭādabhiṣekasya juhoti tānyetānyādityanāmānītyācakṣate

5.3.5.[10]

agreṇa maitrāvaruṇasya dhiṣṇyam | abhiṣecanīyāni pātrāṇi bhavanti yatraitā āpo

'bhiṣecanīyā bhavanti

5.3.5.[11]

pālāśam bhavati | tena brāhmaṇo 'bhiṣiñcati brahma vai palāśo

brahmaṇaivainametadabhiṣiñcati

5.3.5.[12]

audumbaram bhavati | tena svo 'bhiṣiñcatyannaṃ vā ūrgudumbara ūrgvai svaṃ

yāvadvai puruṣasya svam bhavati naiva tāvadaśanāyati tenorkṣvaṃ

tasmādaudumbareṇa svo 'bhiṣiñcati

5.3.5.[13]

naiyagrodhapādam bhavati | tena mitryo rājanyo 'bhiṣiñcati padbhirvai nyagrodhaḥ

pratiṣṭhito mitreṇa vai rājanyaḥ pratiṣṭhitastasmānnaiyagrodhapādena mitryo

rājanyo 'bhiṣiñcati

5.3.5.[14]

āśvattham bhavati | tena vaiśyo 'bhiṣiñcati sa yadevādo 'śvatthe tiṣṭhata indro

maruta upāmantrayata tasmādāśvatthena vaiśyo 'bhiṣiñcatyetānyabhiṣecanīyāni

pātrāṇi bhavanti

5.3.5.[15]

atha pavitre karoti | pavitre stho vaiṣṇavyāviti so 'sāveva bandhustayorhiraṇyam

pravayati tābhyāmetā abhiṣecanīyā apa utpunāti tadyaddhiraṇyam

pravayatyamṛtamāyurhiraṇyaṃ tadā svamṛtamāyurdadhāti tasmāddhiraṇyam pravayati

5.3.5.[16]

sa utpunāti | saviturvaḥ prasava utpunāmyacidreṇa pavitreṇa sūryasya raśmibhiriti so

'sāveva bandhuranibhṛṣṭamasi vāco bandhustapojā ityanādhṛṣṭā stha

rakṣobhirityevaitadāha yadāhānibhṛṣṭamasīti vāco bandhuriti yāvadvai prāṇeṣvāpo

bhavanti tāvadvācā vadati tasmādāha vāco bandhuriti

5.3.5.[17]

tapojā iti | agnirvai dhūmo jāyate dhūmādabhramabhrādvṛṣṭiragnervā etā jāyante

tasmādāha tapojā iti

5.3.5.[18]

somasya dātramasīti | yadā vā enametābhirabhiṣuṇvantyathāhutirbhavati tasmādāha

somasya dātramasīti svāhā rājasva iti tadenāḥ svāhākāreṇaivotpunāti

5.3.5.[19]

tā eteṣu pātreṣu vyānayati | sadhamādo dyumninīrāpa etā ityanatimāninya

ityevaitadāha yadāha sadhamāda iti dyumninīrāpa etā iti vīryavatya

ityevaitadāhānādhṛṣṭā apasyo vasānā ityanādhṛṣṭā stha rakṣobhirityevaitadāha

yadāhānādhṛṣṭā apasyo vasānā iti pastyāsu cakre varuṇaḥ sadhasthamiti viśo vai

pastyā vikṣu cakre varuṇaḥ pratiṣṭhāmityevaitadāhāpāṃ śiśurmātṛtamāsvantariti

5.3.5.[20]

athainaṃ vāsāṃsi paridhāpayati | tattārpyamiti vāso bhavati tasmintsarvāṇi yajñarūpāṇi

niṣyūtāni bhavanti tadenam paridhāpayati kṣatrasyolbamasīti tadyadeva

kṣatrasyolbaṃ tata evainametajjanayati

5.3.5.[21]

athainam pāṇḍvam paridhāpayati | kṣatrasya jarāyvasīti tadyadeva kṣatrasya jarāyu

tata evainametajjanayati

5.3.5.[22]

athādhīvāsam pratimuñcati | kṣatrasya yonirasīti tadyaiva kṣatrasya yonistasyā

evainametajjanayati

5.3.5.[23]

athoṣṇīṣaṃ saṃhṛtya | purastādavagūhati kṣatrasya nābhirasīti tadyaiva kṣatrasya

nābhistāmevāsminnetaddadhāti

5.3.5.[24]

taddhaike | samantam pariveṣṭayanti nābhirvā asyaiṣā samantaṃ vā iyaṃ nābhiḥ

paryetīti vadantastadu tathāna kuryātpurastādevāvagūhetpurastāddhīyaṃ

nābhistadyadenaṃ vāsāṃsi paridhāpayati janayatyevainametajjātamabhiṣiñcānīti

tasmādenaṃ vāsāṃsi paridhāpayati

5.3.5.[25]

taddhaike | nidadhatyetāni vāsāṃsyathainam punardīkṣitavasanam paridhāpayanti

tadu tathā na kuryādaṅgāni vā asya janūrvāsāṃsyaṅgairhainaṃ sajanvā tanvā

vyardhayanti varuṇyaṃ dīkṣitavasanaṃ sa eteṣāmevaikaṃ vāsasām paridadhīta

tadenamaṅgairjanvā tanvā samardhayati varuṇyaṃ dīkṣitavasanaṃ tadenaṃ

varuṇyāddīkṣitavasanātpramuñcati

5.3.5.[26]

sa yatrāvabhṛthamabhyavaiti | tadetadabhyavaharanti tatsaloma kriyate sa

eteṣāmevaikaṃ vāsasām paridhāyodaiti tāni vaśāyai vā vapāyāṃ hutāyāṃ

dadyādudavasānīyāyāṃ veṣṭau

5.3.5.[27]

atha dhanuradhitanoti | indrasya vārtraghnamasīti vārtraghnaṃ vai dhanurindro vai

yajamāno dvayena vā eṣa indro bhavati yacca kṣatriyo yadu ca

yajamānastasmādāhendrasya vārtraghnamasīti

5.3.5.[28]

atha bāhū vimārṣṭi | mitrasyāsi varuṇasyāsīti bāhvorvai dhanurbāhubhyāṃ vai rājanyo

maitrāvaruṇastasmādāha mitrasyāsi varuṇasyāsīti tadasmai prayacati tvayāyaṃ vṛtram

badhediti tvayāyaṃ dviṣantam bhrātṛvyam badhedityevaitadāha

5.3.5.[29]

athāsmai tisra iṣūḥ prayacati | sa yayā prathamayā samarpaṇena parābhinatti saikā

seyam pṛthivī saiṣā dṛbā nāmātha yayā viddhaḥ śayitvā jīvati vā mriyate vā sā

dvitīyā tadidamantarikṣaṃ saiṣā rujā nāmātha yayāpaiva rādhnoti sā tṛtīyā sāsau

dyauḥ saiṣā kṣumā nāmaitā hi vai tisra iṣavastasmādasmai tisra iṣūḥ prayacati

5.3.5.[30]

tāḥ prayacati | pātainam prāñcam pātainam pratyañcam pātainaṃ tiryañcaṃ digbhyaḥ

pāteti tadasmai sarvā eva diśo 'śaravyāḥ karoti tadyadasmai dhanuḥ prayacati vīryaṃ

vā etadrājanyasya yaddhanurvīryavantamabhiṣiñcānīti tasmādvā asmā āyudham

prayacati

5.3.5.[31]

athainamāvido vācayati | āvirmaryā ityaniruktam prajāpatirvā aniruktastadenam

prajāpataya āvedayati so 'smai savamanumanyate tenānumataḥ sūyate

5.3.5.[32]

āvitto agnirgṛhapatiriti | brahma agnistadenam brahmaṇa āvedayati tadasmai

savamanumanyate tenānumataḥ sūyate

5.3.5.[33]

āvitto indro vṛddhaśravā iti | kṣatraṃ vā indrastadenaṃ kṣatrāyāvedayati tadasmai

savamanumanyate tenānumataḥ sūyate

5.3.5.[34]

āvittau mitrāvaruṇau dhṛtavratāviti | prāṇodānau vai mitrāvaruṇau tadenam

prāṇodānābhyāmāvedayati tāvasmai savamanumanyete tābhyāmanumataḥ sūyate

5.3.5.[35]

āvittaḥ pūṣā viśvavedā iti | paśavo vai pūṣā tadenam paśubhya āvedayati te 'smai

savamanumanyante tairanumataḥ sū

5.3.5.[36]

āvitte dyāvāpṛthivī viśvaśambhuvāviti | tadenamābhyāṃ dyāvāpṛthivībhyāmāvedayati

te asmai savamanumanyete tābhyāmanumataḥ sūyate

5.3.5.[37]

āvittāditiruruśarmeti | iyaṃ vai pṛthivyaditistadenamasmai pṛthivyā āvedayati sāsmai

savamanumanyate tayānumataḥ sūyate tadyābhya evainametaddevatābhya āvedayati tā

asmai savamanumanyante tābhiranumataḥ sūyate

5.4.1.[1]

keśavasya puruṣasya | lohāyasamāsya āvidhyatyaveṣṭā dandaśūkā iti sarvānvā eṣa

mṛtyūnatimucyate sarvānbadhānyo rājasūyena yajate tasya jaraiva mṛtyurbhavati

tadyo mṛtyuryo badhastamevaitadatinayati yaddandaśūkān

5.4.1.[2]

atha yatkeśavasya puruṣasya | na vā eṣa strī na pumānyatkeśavaḥ puruṣo yadaha

pumāstena na strī yadu keśavasteno na pumānnaitadayo na hiraṇyaṃ yallohāyasaṃ

naite krimayo nākrimayo yaddandaśūkā atha yallohāyasam bhavati lohitā iva hi

dandaśūkāstasmātkeśavasya puruṣasya

5.4.1.[3]

athainaṃ diśaḥ samārohayati | prācīmāroha gāyatrī tvāvatu rathantaraṃ sāma

trivṛtstomo vasanta ṛturbrahma draviṇam

5.4.1.[4]

dakṣiṇāmāroha | triṣṭuptvāvatu bṛhatsāma pañcadaśa stomo grīṣma ṛtuḥ kṣatraṃ

draviṇam

5.4.1.[5]

pratīcīmāroha | jagatī tvāvatu vairūpaṃ sāma saptadaśa stomo varṣā ṛturviḍ

draviṇam

5.4.1.[6]

udīcīmāroha | anuṣṭuptvāvatu vairājaṃ sāmaikaviṃśa stomaḥ śaradṛtuḥ phalaṃ

draviṇām

5.4.1.[7]

ūrdhvāmāroha | paṅktistvāvatu śākvararaivate sāmanī triṇavatrayastriṃśau stomau

hemantaśiśirāvṛtū varco draviṇamiti

5.4.1.[8]

tadyadenaṃ diśaḥ samārohayati | ṛtūnāmevaitadrūpamṛtūnevainametatsaṃvatsaraṃ

samārohayati sa ṛtūntsaṃvatsaraṃ samāruhya sarvamevedamuparyupari

bhavatyarvāgaivāsmādidaṃ sarvam bhavati

5.4.1.[9]

śārdūlacarmaṇo jaghanārdhe | sīsaṃ nihitam bhavati tatpadā pratyasyati pratyastaṃ

namuceḥ śira iti namucirha vai nāmāsura āsa tamindro nivivyādha tasya padā śiro

'bhitaṣṭhau sa yadabhiṣṭhita udabādhata sa ucvaṅkastasya padā śiraḥ praciceda tato

rakṣaḥ samabhavattaddha smainamanubhāṣate kva gamiṣyasi kva me mokṣyasa iti

5.4.1.[10]

tatsīsenāpajaghāna | tasmātsīsam mṛdu sṛtajavaṃ hi sarveṇa hi vīryeṇāpajaghāna

tasmāddhiraṇyarūpaṃ sanna kiyaccanārhati sṛtajavaṃ hi sarveṇa hi vīryeṇāpajaghāna

tadvai sa tannāṣṭrā rakṣāṃsyapajaghāna tatho evaiṣa etannāṣṭrā rakṣāṃsyato

'pahanti

5.4.1.[11]

athainaṃ śārdūlacarmārohayati | somasya tviṣirasīti yatra vai soma indramatyapavata

sa yattataḥ śārdūlaḥ samabhavattena somasya tviṣistasmādāha somasya tviṣirasīti

taveva me tviṣirbhūyāditi śārdūlatviṣimevāsminnetaddadhāti tasmādāha taveva me

tviṣirbhūyāditi

5.4.1.[12]

atha rukmamadhastādupāsyati | mṛtyoḥ pāhītyamṛtamāyurhiraṇyaṃ tadamṛta āyuṣi

pratitiṣṭhati

5.4.1.[13]

atha rukmaḥ śatavitṛṇo vā bhavati | navavitṛṇo vā sa yadi śatavitṛṇaḥ śatāyurvā ayam

puruṣaḥ śatatejāḥ śatavīryastasmācatavitṛṇo yadyu navavitṛṇo naveme puruṣe

prāṇāstasmānnavavitṛṇaḥ

5.4.1.[14]

tamupariṣṭācīrṣṇo nidadhāti | ojo 'si saho syamṛtamasītyamṛtamāyurhiraṇyaṃ

tadasminnamṛtamāyurdadhāti tadyadrukmā ubhayato bhavato 'mṛtamāyurhiraṇyaṃ

tadamṛtenaivainametadāyuṣobhayataḥ paribṛṃhati tasmādrukmā ubhayato bhavataḥ

5.4.1.[15]

atha bāhū udgṛhṇāti | hiraṇyarūpā uṣaso viroka ubhāvindro udithaḥ sūryaśca ārohataṃ

varuṇa mitra gartaṃ tataścakṣāthāmaditiṃ ditiṃ ceti bāhū vai mitrāvaruṇau

gartastasmādāhārohataṃ varuṇa mitra gartamiti tataścakṣāthāmaditiṃ ditiṃ ceti tataḥ

paśyataṃ svaṃ cāraṇaṃ cetyevaitadāha

5.4.1.[16]

naitenodgṛhṇīyāt | mitro 'si varuṇo 'sītyevodgṛhṇīyādbāhū vai mitrāvaruṇau

bāhubhyāṃ vai rājanyo maitrāvaruṇastasmānmitro 'si varuṇo 'sītyevodgṛhṇīyāt

5.4.1.[17]

tadyadenamūrdhvabāhumabhiṣiñcati | vīryaṃ vā etadrājanyasya yadbāhū vīryaṃ vā

etadapāṃ rasaḥ sambhṛto bhavati yenainametadabhiṣiñcati nenma idaṃ vīryaṃ

vīryamapāṃ rasaḥ sambhṛto bāhūvlināditi tasmādenamūrdhvabāhumabhiṣiñcati

5.4.2.[1]

taṃ vai prāñcaṃ tiṣṭhantamabhiṣiñcati | purastādbrāhmaṇo 'bhiṣiñcatyadhvaryurvā

yo vāsya purohito bhavati paścāditare

5.4.2.[2]

somasya tvā dyumnenābhiṣiñcāmīti | vīryeṇaitadāhāgnerbhrājaseti vīryeṇaivaitadāha

sūryasya varcaseti vīryeṇaivaitadāhendrasyendriyeṇeti vīryeṇaivaitadāha kṣatrāṇāṃ

kṣatrapatiredhīti rājñāmadhirāja edhītyevaitadāhāti didyūnpāhītīṣavo vai didyava

iṣubadhamevainametadatinayati tasmādāhāti didyūnpāhīti

5.4.2.[3]

imaṃ devāḥ | asapatnaṃ suvadhvamitīmaṃ devā abhrātṛvyaṃ suvadhvamityevaitadāha

mahate kṣatrāya mahate jyaiṣṭhyāyeti nātra tirohitamivāsti mahate jānarājyāyeti

mahate janānām rājyāyetyevaitadāhendrasyendriyāyeti vīryāyetyevaitadāha

yadāhendrasyendriyāyetīmamamuṣya putramamuṣyai putramiti tadyadevāsya

janma tata evaitadāhāsyai viśa iti yasyai viśo rājā bhavatyeṣa vo 'mī rājā somo

'smākam brāhman\ānāṃ rājeti tadasmā idaṃ sarvamādya karoti

brāhmaṇamevāpoddharati tasmādbrāhmaṇo 'nādyaḥ somarājā hi bhavati

5.4.2.[4]

athaitamabhiṣekam | kṛṣṇaviṣāṇayānuvimṛṣṭe vīryaṃ vā etadapāṃ rasaḥ sambhṛto

bhavati yenainametadabhiṣiñcatīdam me vīryaṃ sarvamātmānamupaspṛśāditi

tasmādvā anuvimṛṣṭe

5.4.2.[5]

so 'nuvimṛṣṭe | pra parvatasya vṛṣabhasya pṛṣṭhāditi yathāyam parvato 'tiṣṭhāvā

yatharṣabhaḥ paśūnatiṣṭhāvaivaṃ vā eṣa idaṃ sarvamatitiṣṭhatyarvāgevāsmādidaṃ

sarvam bhavati yo rājasūyena yajate tasmādāha pra parvatasya vṛṣabhasya

pṛṣṭhānnāvaścaranti svasica iyānāḥ tā āvavṛtrannadharāgudaktā ahim budhnyamanu

rīyamāṇā iti

5.4.2.[6]

athainamantareva śārdūlacarmaṇi viṣṇukramānkramayati | viṣṇorvikramaṇamasi

viṣṇorvikrāntamasi viṣṇoḥ krāntamasītīme vai lokā viṣṇorvikramaṇaṃ

viṣṇorvikrāntaṃ viṣṇoḥ krāntaṃ tadimāneva lokāntsamāruhya

sarvamevedamuparyupari bhavatyarvāgevāsmādidaṃ sarvam bhavati

5.4.2.[7]

atha brāhmaṇasya pātre | saṃsravāntsamavanayati tadbrāhmaṇaṃ rājānamanu yaśaḥ

karoti tasmādbrāhmaṇo rājānamanu yaśaḥ

5.4.2.[8]

tadyo 'sya putraḥ priyatamo bhavati | tasmā etatpātram prayacatīdam me 'yaṃ

vīryam putro 'nusaṃtanavaditi

5.4.2.[9]

atha pratiparetya gārhapatyamanvārabdhe juhoti | prajāpate na tvadetānyanyo viśvā

rūpāṇi pari tā babhūva yatkāmāste juhumastanno astvayamamuṣya piteti tadyaḥ

putrastam pitaraṃ karoti yaḥ pitā tam putraṃ tadenayorvīrye vyatiṣajatyasāvasya

piteti tadyaḥ pitā tam pitaraṃ karoti yaḥ putrastam putraṃ tadenayorvīrye vyatiṣajya

punareva yathāyathaṃ karoti vayaṃ syāma patayo rayīṇāṃ svāhetyāśīrevaiṣaitasya

karmaṇa āśiṣamevaitadāśāste

5.4.2.[10]

atha ya eṣa saṃsravo 'tirikto bhavati tamāgnīdhrīye juhotyatirikto vā eṣa saṃsravo

bhavatyatirikta āgnīdhrīyo gārhapatye havīṃṣi śrapayantyāhavanīye juhvatyathaiṣo

'tiriktaṃtadatirikta evaitadatiriktaṃ dadhātyuttarārdhe juhotyeṣa hyetasya devasya

diktasmāduttarārdhe juhoti sa juhoti rudra yatte krivi paraṃ nāma

tasminhutamasyameṣṭamasi svāheti

5.4.3.[1]

tadyo 'sya svo bhavati | tasya śataṃ vā paraḥśatā vā gā uttareṇāhavanīyaṃ sthāpayati

tadyadevaṃ karoti

5.4.3.[2]

varuṇāddha vā abhiṣiṣicānāt | indriyaṃ vīryamapacakrāma śaśvadya eṣo 'pāṃ rasaḥ

sambhṛto bhavati yenainametadabhiṣiñcati so 'syendriyaṃ vīryaṃ nirjaghāna

tatpaśuṣvanvavindattasmātpaśavo yaśo yadeṣvanvavindattatpaśuṣvanuvidyendriyaṃ

vīryam punarātmannadhatta tatho evaiṣa etannāhaivāsmānnvindriyaṃ

vīryamapakrāmati varuṇasavo vā eṣa yadrājasūyamiti varuṇo karoditi tvevaiṣa

etatkaroti

5.4.3.[3]

atha rathamupāvaharati | yadvai rājanyātparāgbhavati rathena vai tadanuyuṅkte

tasmādrathamupāvaharati

5.4.3.[4]

sa upāvaharati | indrasya vajro 'sīti vajro vai ratha indro vai yajamāno dvayena vā

eṣa indro bhavati yacca kṣatriyo yadu ca yajamānastasmādāhendrasya vajro 'sīti

5.4.3.[5]

tamantarvedyabhyavavartya yunakti | mitrāvaruṇayostvā praśāstroḥ praśiṣā

yunajmīti bāhū vai mitrāvaruṇau bāhubhyāṃ vai rājanyo maitrāvaruṇastasmādāha

mitrāvaruṇayostvā praśāstroḥ praśiṣā yunajmīti

5.4.3.[6]

taṃ caturyujaṃ yunakti | sa jaghanena sado 'greṇa śālāṃ yenaiva dakṣiṇā yanti tena

pratipadyate taṃ jaghanena cātvālamagreṇāgnīdhramudyacati

5.4.3.[7]

tamātiṣṭhati | avyathāyai tvā svadhāyai tvetyanārtyai tvetyevaitadāha yadāhāvyathāyai

tveti svadhāyai tveti rasāya tvetyevaitadāhāriṣṭho arjuna ityarjuno ha vai nāmendro

yadasya gahyaṃ nāma dvayena vā eṣa indro bhavati yacca kṣatriyo yadu ca

yajamānastasmādāhāriṣṭo arjuna iti

5.4.3.[8]

atha dakṣiṇāyugyamupārṣati | marutām prasavena jayeti viśo vai maruto viśā vai

tatkṣatriyo jayati yajjigīṣati tasmādāha marutām prasavena jayeti

5.4.3.[9]

atha madhye gavāmudyacati | āpāma manaseti manasā vā idaṃ sarvamāptaṃ

tanmanasaivaitatsarvamāpnoti tasmādāhāpāma manaseti

5.4.3.[10]

atha dhanurārtnyā gāmupaspṛśati | samindriyeṇetīndriyaṃ vai vīryaṃ gāva

indriyamevaitadvīryamātmandhatte 'thāha jināmīmāḥ kurva imā iti

5.4.3.[11]

tadyatsvasya goṣūdyacati | yadvai puruṣātparāgbhavati yaśo vā kiṃcidvā svaṃ

haivāsya tatpratamāmivābhyapakrāmati tatsvādevaitadindriyaṃ vīryam

punarātmandhatte tasmātsvasya goṣūdyacati

5.4.3.[12]

tasmai tāvanmātrīrvā bhūyasīrvā pratidadāti | na vā eṣa krūrakarmaṇe bhavati

yadyajamānaḥ krūramiva vā etatkaroti yadāha jināmīmāḥ kurva imā iti tatho

hāsyaitadakrūraṃ kṛtam bhavati tasmāttāvanmātrīrvā bhūyasīrvā pratidadāti

5.4.3.[13]

atha dakṣiṇānāyacati | so 'greṇa yūpaṃ dakṣiṇena vediṃ yenaiva dakṣiṇā yanti tena

pratipadyate taṃ jaghanena sado 'greṇa śālāmudyacati

5.4.3.[14]

mā na indra te vayaṃ turāṣāṭ | ayuktāso abrahmatā vidasāma tiṣṭhā rathamadhi yaṃ

vajrahastā raśmīndeva yamase svaśvānityudyacatyevaitayābhīśavo vai

raśmayastasmādāhā raśmīndeva yamase svaśvānityatha rathavimocanīyāni juhoti

prīto ratho vimucyātā iti tasmādrathavimocanīyāni juhoti

5.4.3.[15]

sa juhoti | agnaye gṛhapataye svāheti sa yadevāgneyaṃ rathasya tadevaitena prīṇāti

vahā vā āgneyā rathasya vahānevaitena prīṇāti śrīrvai gārhapataṃ yāvato-yāvata īṣṭe

tacriyamevāsyaitadgārhapataṃ rājyamabhivimucyate

5.4.3.[16]

somāya vanaspataye svāheti | dvayāni vai vānaspatyāni cakrāṇi rathyāni cānasāni ca

tebhyo nvevaitadubhayebhyo 'riṣṭiṃ kurute somo vai vanaspatiḥ sa yadeva

vānaspatyaṃ rathasya tadevaitena prīṇāti dārūṇi vai vānaspatyāni rathasya

dārūṇyevaitena prīṇāti kṣatraṃ vai somaḥ kṣatramevāsyaitadrājyamabhivimucyate

5.4.3.[17]

marutāmojase svāheti | sa yadeva mārutaṃ rathasya tadevaitena prīṇāti catvāro 'śvā

rathaḥ pañcamo dvau savyaṣṭhṛsārathī te sapta sapta-sapta va māruto gaṇaḥ

sarvamevaitena ratham prīṇāti viśo vai maruto viśamevāsyaitadrājyamabhivimucyate

5.4.3.[18]

indrasyendriyāya svāheti | sa yadevaindraṃ rathasya tadevaitena prīṇāti savyaṣṭhā vā

aindro rathasya savyaṣṭhāramevaitena prīṇātīndriyaṃ vai vīryamindra

indriyamevāsyaitadvīryaṃ rājyamabhivimucyate

5.4.3.[19]

atha vārāhyā upānahā upamuñcate | agnau ha vai devā ghṛtakumbham praveśayāṃ

cakrustato varāhaḥ sambabhūva tasmādvarāho meduro ghṛtāddhi

sambhūtastasmādvarāhe gāvaḥ saṃjānate svamevaitadrasamabhisaṃjānate

tatpaśūnāmevaitadrase pratitiṣṭhati tasmādvārāhyā upānahā upamuñcate

5.4.3.[20]

athemām pratyavekṣamāṇo japati | pṛthivi mātarmā mā hiṃsīrmo ahaṃ tvāmiti

varuṇāddha vā abhiṣiṣicānātpṛthivī bibhayāṃ cakāra mahadvā ayamabhūdyo

'bhyaṣeci yadvai māyaṃ nāvadṛṇīyāditi varuṇa u ha pṛthivyai bibhayāṃ cakāra yadvai

meyaṃ nāvadhūnvīteti tadanayaivaitanmitradheyamakuruta na hi mātā putraṃ hinasti

na putro mātaram

5.4.3.[21]

varuṇasavo vā eṣa yadrājasūyam | pṛthivyu haitasmādbibheti mahadvā ayamabhūdyo

'bhyaṣeci yadvai māyaṃ nāvadṛṇīyādityeṣa u hāsyai bibheti yadvai meyaṃ

nāvadhūnvīteti tadanayaivaitanmitradheyaṃ kurute na hi mātā putraṃ hinasti na

putro mātaraṃ tasmādevaṃ japati

5.4.3.[22]

so 'vatiṣṭhati | haṃsaḥ śuciṣadvasurantarikṣasaddhotā vediṣadatithirduroṇasat |

nṛṣadvarasadṛtasadvyomasadabjā gojā ṛtajā adrijā ṛtam bṛhadityetāmaticandasaṃ

japanneṣā vai sarvāṇi candāṃsi yadaticandāstathainam pāpmā nānvavatiṣṭhati

5.4.3.[23]

taṃ na saṃgrahītānvavatiṣṭhet | nettaṃ lokamanvavatiṣṭhādyaṃ suṣuvāṇo

'nvavāsthāditi taṃ sarathameva rathavāhana ādadhati tato 'vāṅapapravate tathā taṃ

lokaṃ nānvavatiṣṭhati yaṃ suṣuvāṇo 'nvavāsthāt

5.4.3.[24]

uttareṇāhavanīyam pūrvāgnirudvṛto bhavati | sa rathavāhanasya

dakṣiṇamanvanuṣyandaṃ śatamānau pravṛttāvābadhnāti

5.4.3.[25]

audumbarīṃ śākhāmupagūhati | tayoranyataramupaspṛśatīyadasyāyurasyāyurmayi

dhehi yuṅṅasi varco mayi dhehīti tadāyurvarca ātmandhatte

5.4.3.[26]

athaudumbarīṃ śākhāmupaspṛśati | ūrgasyūrjam mayi dhehīti tadūrjamātmandhatte

tasyaitasya karmaṇa etāveva śatamānau pravṛttau dakṣiṇā tau brahmaṇe dadāti

brahmā hi yajñaṃ dakṣiṇato 'bhigopāyati tasmāttau brahmaṇe dadāti

5.4.3.[27]

agreṇa maitrāvaruṇasya dhiṣṇyam | maitrāvaruṇī payasyā nihitā bhavati tāmasya bāhū

abhyupāvaharatīndrasya vāṃ vīryakṛto bāhū abhyupāvaharāmīti paśūnāṃ vā eṣa raso

yatpayasyā tatpaśūnāmevāsyaitadrasam bāhū abhyupāvaharati tadyanmaitrāvaruṇī

bhavati mitrāvaruṇā u hi bāhū tasmānmaitrāvaruṇī bhavati

5.4.4.[1]

maitrāvaruṇyā payasyayā pracarati | tasyā aniṣṭa eva sviṣṭakṛdbhavatyathāsmā

āsandīmāharantyuparisadyaṃ vā eṣa jayati yo jayatyantarikṣasadyaṃ

tadenamuparyāsīnamadhastādimāḥ prajā upāsate tasmādasmā āsandīmāharanti saiṣā

khādirī vitṛṇā bhavati yeyaṃ vardhravyutā bharatānām

5.4.4.[2]

tāmagreṇa | maitrāvaruṇasya dhiṣṇyaṃ nidadhāti syonāsi suṣadāsīti

śivāmevaitacagmāṃ karoti

5.4.4.[3]

athādhīvāsamāstṛṇāti | kṣatrasya yonirasīti tadyaiva kṣatrasya yonistāmevaitatkaroti

5.4.4.[4]

athainamāsādayati | syonāmāsīda suṣadāmāsīdeti śivāṃ śagmāmāsīdetyevaitadāha

kṣatrasya yonimāsīdeti tadyaiva kṣatrasya yonistasyāmevainametaddadhāti

5.4.4.[5]

athāntarāṃse 'bhimṛśya japati | niṣasāda ghṛtavrata iti ghṛtavrato vai rājā na vā eṣa

sarvasmā iva vadanāya na sarvasmā iva karmaṇe yadeva sādhu vadedyatsādhu

kuryāttasmai vā eṣa ca śrotriyaścaitau ha vai dvau manuṣyeṣu ghṛtavratau

tasmādāha niṣasāda ghṛtavrata iti varuṇaḥ pastyāsveti viśo vai pastyā

vikṣvetyevaitadāha sāmrājyāya sukraturiti rājyāyetyevaitadāha yadāha sāmrājyāya

sukraturiti

5.4.4.[6]

athāsmai pañcākṣānpāṇāvāvapati abhibhūrasyetāste pañca diśaḥ kalpantāmityeṣa vā

ayānabhibhūryatkalireṣa hi sarvānayānabhibhavati tasmādāhābhibhūrasītyetāsta pañca

diśaḥ kalpantāmiti pañca vai diśastadasmai sarvā eva diśaḥ kalpayati

5.4.4.[7]

athainam pṛṣṭhatastūṣṇīmeva daṇḍairghnanti | taṃ daṇḍairghnanto

daṇḍabadhamatinayanti tasmādrājādaṇḍyo yadenaṃ daṇḍabadhamatinayanti

5.4.4.[8]

atha varaṃ vṛṇīte | yaṃ ha vai kaṃ ca suṣuvāṇo varaṃ vṛṇīte so 'smai sarvaḥ

samṛdhyate tasmādvaraṃ vṛṇīte

5.4.4.[9]

sa brahmannityeva prathamamāmantrayate | brahma prathamamabhivyāharāṇi

brahmaprasūtāṃ vācaṃ vadānīti tasmādbrahmannityeva prathamamāmantrayate tvam

brahmāsītītaraḥ pratyāha savitāsi satyaprasava iti vīryamevāsminnetaddadhāti

savitārameva satyaprasavaṃ karoti

5.4.4.[10]

brahmannityeva dvitīyamāmantrayate | tvam brahmāsītītaraḥ pratyāha varuṇo 'si

satyaujā iti vīryamevāsminnetaddadhāti varuṇameva satyaujasaṃ karoti

5.4.4.[11]

brahmannityeva tṛtīyamāmantrayate | tvam brahmāsītītaraḥ pratyāhendro 'si viśaujā

iti vīryamevāsminnetaddadhātīndrameva viśaujasaṃ karoti

5.4.4.[12]

brahmannityeva caturthamāmantrayate | tvam brahmāsītītaraḥ pratyāha rudro 'si

suśeva iti tadvīryāṇyevāsminnetatpūrvāṇi dadhātyathainametacamayatyeva tasmādeṣa

sarvasyeśāno mṛḍayati yadenaṃ śamayati

5.4.4.[13]

brahmannityeva pañcamamāmantrayate | tvam brahmāsītītaro 'niruktam pratyāha

parimitaṃ vai niruktaṃ tatparimitamevāsminnetatpūrvaṃ vīryaṃ

dadhātyathātrāniruktam pratyāhāparimitaṃ vā aniruktaṃ

tadaparimitamevāsminnetatsarvaṃ vīryaṃ dadhāti tasmādatrāniruktam pratyāha

5.4.4.[14]

atha sumaṅgalanāmānaṃ hvayati | bahukāra śreyaskara bhūyaskareti ya evaṃnāmā

bhavati kalyāṇamevaitanmānuṣyai vāco vadati

5.4.4.[15]

athāsmai brāhmaṇa sphyam prayacati | adhvaryurvā yo vāsya purohito

bhavatīndrasya vajro 'si tena me radhyeti vajro vai sphyaḥ sa etena vajreṇa brāhmaṇo

rājānamātmano 'balīyāṃsaṃ kurute yo vai rājā brāhmaṇādabalīyānamitrebhyo vai sa

balīyānbhavati tadamitrebhya evainametadbalīyāṃsaṃ karoti

5.4.4.[16]

taṃ rājā rājabhrātre prayacati | indrasya vajro 'si tena me radhyeti tena rājā

rājabhrātaramātmano 'balīyāṃsaṃ kurute

5.4.4.[17]

taṃ rājabhrātā sūtāya vā sthapataye vā prayacati | indrasya vajro 'si tena me radhyeti

tena rājabhrātā sūtaṃ vā sthapatiṃ vātmano 'balīyāṃsaṃ kurute

5.4.4.[18]

taṃ sūto vā sthapatirvā grāmaṇye prayacati | indrasya vajro 'si tena me radhyeti tena

sūto vā sthapatirvā grāmaṇyamātmano 'balīyāṃsaṃ kurute

5.4.4.[19]

taṃ grāmaṇīḥ sajātāya prayacati | indrasya vajro 'si tena me radhyeti tena grāmaṇīḥ

sajātamātmano 'balīyāṃsaṃ kurute tadyadevaṃ samprayacante

netpāpavasyasamasadyathāpūrvamasaditi tasmādevaṃ samprayacante

5.4.4.[20]

atha sajātaśca pratiprasthātā ca | etena saphyena pūrvāgnau śukrasya

purorucādhidevanaṃ kuruto 'ttā vai śukro 'ttāramevaitatkurutaḥ

5.4.4.[21]

atha manthinaḥ purorucā vimitaṃ viminutaḥ | ādyo vai manthī

tadattāramevaitatkṛtvāthāsmā etadādyaṃ janayatastasmānmanthinaḥ purorucā vimitaṃ

viminutaḥ

5.4.4.[22]

athādhvaryuḥ | caturgṛhītamājyaṃ gṛhītvādhidevane hiraṇyaṃ nidhāya juhotyagniḥ

pṛthurdharmaṇaspatirjuṣāṇo agniḥ pṛthurdharmaṇaspatirājyasya vetu svāheti

5.4.4.[23]

athākṣānnivapati | svāhākṛtāḥ sūryasya raśmibhiryatadhvaṃ sajātānām

madhyameṣṭhyāyetyeṣa vā agniḥ pṛthuryadadhidevanaṃ tasyaite 'ṅgārā

yadakṣāstamevaitena prīṇāti tasya ha vā eṣānumatā gṛheṣu hanyate yo vā rājasūyena

yajate yo vaitadevaṃ vedaiteṣvakṣeṣvāha gāṃ dīvyadhvamiti pūrvāgnivāhau dakṣiṇā

5.4.4.[24]

athāhāgnaye sviṣṭakṛte 'nubrūhīti | tadyadantareṇāhutī etatkarma kriyata eṣa vai

prajāpatirya eṣa yajñastāyate yasmādimāḥ prajāḥ prajātā etamvevāpyetarhyanu

prajāyante tadenam madhyata evaitasya prajāpaterdadhāti madhyataḥ suvati

tasmādantareṇāhutī etatkarma kriyata āśrāvyāhāgniṃ sviṣṭakṛtaṃ yajeti vaṣaṭkṛte

juhoti

5.4.4.[25]

atheḍāmādadhāti | upahūtāyāmiḍāyāmapa upaspṛśya māhendraṃ grahaṃ gṛhṇāti

māhendraṃ grahaṃ gṛhītvā stotramupākaroti taṃ stotrāya pramīvati sa upāvarohati so

'nte stotrasya bhavatyante śastrasya

5.4.5.[1]

varuṇāddha vā abhiṣiṣicānādbhargo 'pacakrāma | vīryaṃ vai bharga eṣa

viṣṇuryajñaḥ so 'smādapacakrāma śaśvadya eṣo 'pāṃ rasaḥ sambhṛto bhavati

yenainametadabhiṣiñcati so 'sya bhargaṃ nirjaghāna

5.4.5.[2]

tametābhirdevatābhiranusamasarpat | savitrā prasavitrā sarasvatyā vācā tvaṣṭrā rūpaiḥ

pūṣṇaḥ paśubhirindreṇāsme bṛhaspatinā brahmaṇā varuṇenaujasāgninā tejasā somena

rājñā viṣṇunaiva daśamyā devatayānvavindat

5.4.5.[3]

tadyadenametābhirdevatābhiranusamasarpat | tasmātsaṃsṛpo nāmātha yaddaśame

'hanprasuto bhavati tasmāddaśapeyo 'tho yaddaśa daśaikaikaṃ camasamanuprasṛptā

bhavanti tasmādveva daśapeyaḥ

5.4.5.[4]

tadāhuḥ | daśa pitāmahāntsomapāntsakhyāya prasarpettatho hāsya somapīthamaśnute

daśapeyo hīti tadvai jyā dvau trīnityeva pitāmahāntsomapānvindanti tasmādetā eva

devatāḥ saṃkhyāya prasarpet

5.4.5.[5]

etābhirvai devatābhirvaruṇa etasya somapīthamāśnuta | tatho evaiṣa etābhireva

devatābhiretasya somapīthamaśnute tasmādetā eva devatāḥ saṃkhyāya prasarpedatha

yadaivaiṣodavasānīyeṣṭiḥ saṃtiṣṭhata etasyābhiṣecanīyasya

5.4.5.[6]

athaitāni havīṃṣi nirvapati | sāvitraṃ dvādaśakapālaṃ vāṣṭākapālaṃ vā puroḍāśaṃ

savitā vai devānām prasavitā savitṛprasūta eva tadvaruṇo 'nusamasarpattatho evaiṣa

etatsavitṛprasūta evānusaṃsarpati tatraikam puṇḍarīkam prayacati

5.4.5.[7]

atha sārasvataṃ caruṃ nirvapati | vāgvai sarasvatī vācaiva tadvaruṇo

'nusamasarpattatho evaiṣa etadvācaivānusaṃsarpati tatraikam puṇḍarīkam prayacati

5.4.5.[8]

atha tvāṣṭraṃ daśakapālam puroḍāśaṃ nirvapati | tvaṣṭā vai rūpāṇāmīṣṭe

tvaṣṭraiva tadrūpairvaruṇo 'nusamasarpattatho evaiṣa etattvaṣṭraiva

rūpairanusaṃsarpati tatraikam puṇḍarīkam prayacati

5.4.5.[9]

atha pauṣṇaṃ caruṃ nirvapati | paśavo vai pūṣā paśubhireva tadvaruṇo

'nusamasarpattatho evaiṣa etatpaśubhirevānusaṃsarpati tatraikam puṇḍarīkam

prayacati

5.4.5.[10]

athaindramekādaśakapālam puroḍāśaṃ nirvapati | indriyaṃ vai vīryamindra

indriyeṇaiva tadvīryeṇa varuṇo 'nusamasarpattatho evaiṣa etadindriyeṇaiva

vīryeṇānusaṃsarpati tatraikam puṇḍarīkam prayacati

5.4.5.[11]

atha bārhaspatyaṃ caruṃ nirvapati | brahma vai bṛhaspatirbrahmaṇaiva tadvaruṇo

'nusamasarpattatho evaiṣa etadbrahmaṇaivānusaṃsarpati tatraikam puṇḍarīkam

prayacati

5.4.5.[12]

atha vāruṇaṃ yavamayaṃ caruṃ nirvapati | sa yenaivaujasemāḥ prajā varuṇo

'gṛhṇāttenaiva tadojasā varuṇo 'nusamasarpatteno evaiṣa tadojasānusaṃsarpati

tatraikam puṇḍarīkam prayacati

5.4.5.[13]

upasado daśamyo devatāḥ | tatra pañca puṇḍarīkāṇyupaprayacati tāṃ

dvādaśapuṇḍarīkāṃ sraja pratimuñcate sā dīkṣā tayā dīkṣayā dīkṣate

5.4.5.[14]

atha yaddvādaśa bhavanti | dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsarasya sarvaṃ vai saṃvatsaraḥ

sarveṇaivainametaddīkṣayati yāni puṇḍarīkāṇi tāni divo rūpaṃ tāni nakṣatrāṇāṃ

rūpaṃ ye vadhakāste 'ntarikṣasya rūpaṃ yāni bisāni tānyasyai tadenameṣu

lokeṣvadhi dīkṣayati

5.4.5.[15]

atha rājānaṃ krītvā | dvedhopanahya parivahanti tato 'rdhamāsandyāmāsādya

pracaratyatha ya eṣo 'rdho brahmaṇo gṛhe nihito bhavati

tamāsandyāmāsādyātithyena pracarati yadātithyena pracaratyathopasadbhiḥ pracarati

yadopasadbhiḥ pracarati

5.4.5.[16]

athaitāni havīṃṣi nirvapati | āgneyamaṣṭākapālam puroḍāśaṃ saumyaṃ caruṃ

vaiṣṇavaṃ trikapālaṃ vā puroḍāśaṃ caruṃ vā tena yatheṣṭyaivaṃ yajate

5.4.5.[17]

tadu tathā na kuryāt | hvalati vā eṣa yo yajñapathādetyeti vā eṣa yajñapathādya

upasatpathādeti tasmādupasatpathādeva neyāt

5.4.5.[18]

sa yadagniṃ yajati | agninaivaitattejasānusaṃsarpatyatha yatsomaṃ yajati

somenaivaitadrājñānusaṃsarpatyatha yadviṣṇuṃ yajati yajño vai viṣṇustadyajñam

pratyakṣamāpnoti tam pratyakṣamāptvātmankurute

5.4.5.[19]

sa eṣa saptadaśo 'gniṣṭomo bhavati | saptadaśo vai prajāpatiḥ

prajāpatiryajñastadyajñam pratyakṣamāpnoti tam pratyakṣamāptvātmankurute

5.4.5.[20]

tasya dvādaśa prathamagarbhāḥ paṣṭhauhyo dakṣiṇā | dvādaśa vai māsāḥ

saṃvatsarasya saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatiryajñastadyajñam pratyakṣamāpnoti

tam pratyakṣamāptvātmankurute

5.4.5.[21]

tāsāṃ dvādaśa garbhāḥ | tāścaturviṃśatiścaturviṃśatirvai saṃvatsarasyārdhamāsāḥ

saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatiryajñastadyajñam pratyakṣamāpnoti tam

pratyakṣamāptvātmankurute

5.4.5.[22]

tā brahmaṇe dadāti | brahmā hi yajñaṃ dakṣiṇato 'bhigopāyati tasmāttā brahmaṇe

dadāti hiraṇmayīṃ srajamudgātre rukmaṃ hotre hiraṇmayau

prākāśāvadhvaryubhyāmaśvam prastotre vaśām maitrāvaruṇāyarṣabham

brāhmaṇācaṃsine vāsasī neṣṭāpotṛbhyāmanyataratoyuktaṃ yavācitamacāvākāya

gāmagnīdhe

5.4.5.[23]

tā vā etāḥ | dvādaśa vā trayodaśa vā dakṣiṇā bhavanti dvādaśa vā vai trayodaśa vā

saṃvatsarasya māsāḥ saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatiryajñastadyajñam

pratyakṣamāpnoti tam pratyakṣamāptvātmankurute

5.5.1.[1]

āgneyo 'ṣṭākapālaḥ puroḍāśo bhavati | tam pūrvārdha āsādayatyaindra

ekādaśakapālaḥ puroḍāśo bhavati saumyo vā carustaṃ dakṣiṇārdha āsādayati

vaiśvadevaścarurbhavati tam paścārdha āsādayati maitrāvaruṇī payasyā bhavati

tāmuttarārdha āsādayati bārhaspatyaścarurbhavati tam madhya āsādayatyeṣa caruḥ

pañcabilastadyatpañca havīṃṣi bhavanti teṣām pañca bilāni tasmāccaruḥ pañcabilo

nāma

5.5.1.[2]

tadyadetena rājasūyayājī yajate | yadevainaṃ diśaḥ samārohayati

yadṛtūnyatstomānyaccandāṃsi tasmādevainametena niṣkrīṇāti sa yaddhaitena

rājasūyayājī na yajetodvā ha mādyetpra vā patettasmādvā etena rājasūyayājī yajate

5.5.1.[3]

sa yadāgneyenāṣṭākapālena puroḍāśena pracarati | yadevainam prācīṃ diśaṃ

samārohayati yadṛtūnyatstomānyaccandāṃsi tasmādevainametena niṣkrīṇāti

saṃsravam bārhaspatye carāvavanayati

5.5.1.[4]

atha yadaindreṇaikādaśakapālena puroḍāśena pracarati | saumyena vā caruṇā

yadevainaṃ dakṣiṇāṃ diśaṃ samārohayati yadṛtūnyatstomānyaccandāṃsi

tasmādevainametena niṣkrīṇāti saṃsravam bārhaspatye carāvavanayati

5.5.1.[5]

atha yadvaiśvadevena caruṇā pracarati | yadevainam pratīcīṃ diśaṃ samārohayati

yadṛtūnyatstomānyaccandāṃsi tasmādevainametena niṣkrīṇāti saṃsravam bārhaspatye

carāvavanayati

5.5.1.[6]

atha yanmaitrāvaruṇyā payasyāyā pracarati | yadevainamudīcīṃ diśaṃ samārohayati

yadṛtūnyatstomānyaccandāṃsi tasmādevainametena niṣkrīṇāti saṃsravam bārhaspatye

carāvavanayati tadyatsaṃsravānbārhaspatye carāvavanayati sarvata

evāsminnetadannādyaṃ dadhāti tasmādu diśo-diśa eva rājñe 'nnādyamabhihriyate

5.5.1.[7]

atha yadbārhaspatyena caruṇā pracarati | yadevainamūrdhvāṃ diśaṃ samārohayati

yadṛtūnyatstomānyaccandāṃsi tasmādevainametena niṣkrīṇāti

5.5.1.[8]

sa ya eṣa āgneyo 'ṣṭākapālaḥ pūroḍāśo bhavati | tasya hiraṇyaṃ dakṣiṇāgneyo vā eṣa

yajño bhavatyagne reto hiraṇyaṃ tasmāddhiraṇyaṃ dakṣiṇā tadagnīdhe dadātyagnirvā

eṣa nidānena yadāgnīdhrastasmāttadagnīdhe dadāti

5.5.1.[9]

atha ya eṣa aindra ekādaśakapālaḥ puroḍāśo bhavati | tasyarṣabho dakṣiṇā sa

haindro yadṛṣabho yadyu saumyaścarurbhavati tasya babhrurgaurdakṣiṇā sa hi

saumyo yadbabhrustam brahmaṇe dadāti brahmā hi yajñaṃ dakṣiṇato 'bhigopāyati

tasmāttam brahmaṇe dadāti

5.5.1.[10]

atha ya eṣa vaiśvadevaścarurbhavati | tasya pṛṣangaurdakṣiṇā bhūmā vā etadrūpāṇāṃ

yatpṛṣato gorviśo vai viśve devā bhūmā vai viṭtasmātpṛṣangaurdakṣiṇā taṃ hotre

dadāti hotā hi bhūmā tasmāttaṃ hotre dadāti

5.5.1.[11]

atha yaiṣā maitrāvaruṇī payasyā bhavati | tasyai vaśā dakṣiṇā sā hi maitrāvaruṇī

yadvaśā yadi vaśāṃ na vindedapi yaiva kā cāpravītā syātsarvā hyeva vaśāpravītā

tāmadhvaryubhyāṃ dadāti prāṇodānau vā adhvaryū prāṇodānau mitrāvaruṇau

tasmāttāmadhvaryubhyāṃ dadāti

5.5.1.[12]

atha ya eṣa bārhaspatyaścarurbhavati | tasya śitipṛṣṭho gaurdakṣiṇaiṣā vā ūrdhvā

bṛhaspaterdiktadeṣa upariṣṭādaryamṇaḥ panthāstasmācitipṛṣṭho bārhaspatyasya

dakṣiṇā tam brahmaṇe dadāti bṛhaspatirvai devānām brahmaiṣa vā etasya brahmā

bhavati tasmāttam brahmaṇe dadāti sa haitenāpi viṣṭhāvrājyannādyakāmo yajeta

tadasmintsarvato 'nnādyaṃ dadhāti sa hānnāda eva bhavati

5.5.2.[1]

sa vai prayujāṃ havirbhiryajate | tadyatprayujāṃ havirbhiryajata ṛtūnvā etatsuṣuvāṇo

yuṅkte ta enamṛtavo yuktā vahantyṛtūnvā prayuktānanucarati tasmātprayujāṃ

havirbhiryajate

5.5.2.[2]

tāni vai dvādaśa bhavanti | dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsarasya tasmāddvādaśa bhavanti

māsi-māsi yajetetyāhuḥ ko veda manuṣyasya tasmānna māsi-māsi yajeta

śamyāparāvyādhe śamyāparāvyādha eva ṣaḍbhiryajate prāṅ yānatha punarāvṛttaḥ

śamyāparāvyādhe śamyāparāvyādha eva ṣaḍbhiryajate

5.5.2.[3]

tadu tathā na kuryāt | ṣaḍevaitāni pūrvāṇi havīṃṣi nirvapati samānabarhīṃṣi tāsāṃ

devatānāṃ rūpaṃ yathā śiśire yuktvā prāñca āprāvṛṣaṃ yāyustatṣaḍṛtūnyūṅkte ta enaṃ

ṣaḍṛtavo yuktāḥ prāñca āpravṛṣaṃ vahanti ṣaḍvartūnprayuktānāprāvṛṣamanucarati

pūrvāgnivāhāṃ dvau dakṣiṇā

5.5.2.[4]

ṣaḍevottarāṇi havīṃṣi nirvapati | samānabarhīṃṣi tāsāṃ devatānāṃ rūpaṃ yathā

punarāvarteranvārṣikamabhi tatṣaḍṛtūnyuṅkte ta enaṃ ṣaḍṛtavo yuktā

vārṣikamabhi vahanti ṣaḍvartūnprayuktānvārṣikamanucarati pūrvāgnivāhāṃ dvau

dakṣiṇā tadyatpūrvāgnivāho dakṣiṇa 'rtūnvā etatsuṣavāṇo yuṅkte vahanti vā

anaḍvāhastasmātpūrvāgnivāho dakṣiṇā

5.5.2.[5]

taddha smaitatpurā kurupañcālā āhuḥ | ṛtavo vā asmānyuktā vahantyṛtūnvā

prayuktānanucarāma iti yadeṣāṃ rājāno rājasūyayājina āsustaddha sma tadabhyāhuḥ

5.5.2.[6]

āgneyo 'ṣṭākapālaḥ puroḍāśo bhavati | saumyaścaruḥ sāvitro dvādaśakapālo

vāṣṭākapālo vā puroḍāśo bārhaspatyaścarustvāṣṭro daśakapālaḥ puroḍāśo

vaiśvānaro dvādaśakapāla etāni ṣaṭ pūrvāṇi havīṃṣi bhavanti

5.5.2.[7]

ṣaḍevottare caravaḥ | sārasvataścaruḥ pauṣṇaścarurmaitraścaruḥ

kṣaitrapatyaścarurvāruṇaścarurādityaścarureta u ṣaḍuttare caravaḥ

5.5.2.[8]

atha śyenīṃ vicitragarbhāmadityā ālabhate | tasyā eṣaivāvṛdyāṣṭāpadyai vaśāyā iyaṃ

vā aditirasyā evainametadgarbhaṃ karoti tasyā etādṛśyeva śyenī vicitragarbhā dakṣiṇā

5.5.2.[9]

atha pṛṣatīṃ vicitracarbhām marudbhya ālabhate | tasyā eṣaivāvṛdviśo vai maruto

viśāmevainametadgarbhaṃ karoti tasyāṃ etādṛśyeva pṛṣatī vicitragarbhā dakṣiṇā

5.5.2.[10]

etau paśubandhau | tadetāveva santāvanyathevālabhante yāmadityā ālabhanta

ādityebhyastāmālabhante sarvaṃ vā ādityāḥ sarvasyaivainametadgarbhaṃ karoti yām

marudbhya ālabhante viśvebhyastāṃ devebhya ālabhante sarvaṃ vai viśve devāḥ

sarvasyaivainametadgarbhaṃ karoti

5.5.3.[1]

abhiṣecanīyeneṣṭvā | keśānna vapate tadyatkeśānna vapate vīryaṃ vā etadapāṃ rasaḥ

sambhṛto bhavati yenainametadabhiṣiñcati tasyābhiṣiktasya

keśānprathamānprāpnoti sa yatkeśānvapetaitāṃ śriyam jihmāṃ

vināśayedvyuduhyāttasmātkeśānna vapate

5.5.3.[2]

saṃvatsaraṃ na vapate | saṃvatsarasammitā vai vratacaryā tasmātsaṃvatsaraṃ na vapate

sa eṣa vratavisarjanīyopayogo nāma stomo bhavati keśavapanīyaḥ

5.5.3.[3]

tasyaikaviṃśam prātaḥsavanam | saptadaśam mādhyandinaṃ savanam pañcadaśaṃ

tṛtīyasavanaṃ sahokthaiḥ saha ṣoḍaśinā saha rātryā

5.5.3.[4]

trivṛdrāthantaraḥ saṃdhirbhavati | eṣa evaikaviṃśo ya eṣa tapati sa

etasmādekaviṃśādapayuṅkte sa saptadaśamabhipratyavaiti saptadaśātpañcadaśam

pañcadaśādasyāmeva trivṛti pratiṣṭhāyām pratitiṣṭhati

5.5.3.[5]

tasya rathantaram pṛṣṭham bhavati | iyaṃ vai rathantaramasyāmevaitatpratiṣṭhāyām

pratitiṣṭhatyatirātro bhavati pratiṣṭhā vā atirātrastasmādatirātro bhavati

5.5.3.[6]

sa vai nyeva vartayate keśānna vapate vīryaṃ vā etadapāṃ rasaḥ sambhṛto bhavati

yenainametadabhiṣiñcati tasyābhiṣiktasya keśānprathamānprāpnoti sa

yatkeśānvapetaitāṃ śriyaṃ jihmāṃ vināśayedvyuhyādatha yannivartayate

tadātmanyevaitāṃ śriyaṃ niyunakti tasmānnyeva vartayate keśānna vapate tasyaiṣaiva

vratacaryā bhavati yāvajjīvaṃ nāsyām pratitiṣṭhati

5.5.3.[7]

āsandyā upānahā upamuñcate | upānaḍbhyāmadhi yadasya yānam bhavati ratho vā

kiṃcidvā sarvaṃ vā eṣa idamuparyupari bhavatyarvāgevāsmādidaṃ sarvam bhavati yo

rājasūyena yajate tasmādasyaiṣaiva vratacaryā bhavati yāvajjīvaṃ nāsyām

pratitiṣṭhati

5.5.4.[1]

śyeta āśvino bhavati | śyetāviva hyaśvināvavirmalhā sārasvatī

bhavatyṛṣabhamindrāya sṛtrāmṇa ālabhate durvedā evaṃsamṛddhāḥ paśavo

yadyevaṃsamṛddhānna vindedapyajānevālabheraṃste hi suśrapatarā bhavanti sa

yadyajānālabheraṃlohita āśvino bhavati tadyadetayā yajate

5.5.4.[2]

tvaṣṭurha vai putraḥ | triṣīrṣā ṣaḍakṣa āsa tasya trīṇyeva

mukhānyāsustadyadevaṃrūpa āsa tasmādviśvarūpo nāma

5.5.4.[3]

tasya somapānamevaikam mukhamāsa | surāpāṇamekamanyasmā aśanāyaikaṃ

tamindro didveṣa tasya tāni śīrṣāṇi praciceda

5.5.4.[4]

sa yatsomapānamāsa | tataḥ kapiñjalaḥ samabhavattasmātsa babhruka iva babhruriva

hi somo rājā

5.5.4.[5]

atha yatsurāpāṇamāsa | tataḥ kalaviṅkaḥ samabhavattasmātso 'bhimādyatka iva

vadatyabhimādyanniva hi surām pītvā vadati

5.5.4.[6]

atha yadatyasmā aśanāyāsa | tatastittiriḥ samabhavattasmātsa viśvarūpatama iva

santyeva ghṛtastokā iva tvanmadhustokā iva tvatparṇeṣvāścutitā evaṃrūpamiva hi sa

tenāśanamāvayat

5.5.4.[7]

sa tvaṣṭā cukrodha | kuvinme putramabadhīditi so 'pendrameva somamājahre sa

yathāyaṃ somaḥ prasuta evamapendra evāsa

5.5.4.[8]

indro ha vā īkṣāṃ cakre | idaṃ vai mā somādantaryantīti sa yathā balīyānabalīyasa

evamanupahūta eva yo droṇakalaśe śukra āsa tam bhakṣayāṃ cakāra sa hainaṃ

jihiṃsa so 'sya viṣvaṅṅeva prāṇebhyo dudrāva mukhāddhaivāsya na dudrāva

tasmātprāyaścittirāsa sa yaddhāpi mukhādadroṣyanna haiva prāyaścittirabhaviṣyat

5.5.4.[9]

catvāro vai varṇāḥ | brāhmaṇo rājanyo vaiśyaḥ śūdro na haiteṣāmekaścana bhavati yaḥ

somaṃ vamati sa yaddhaiteṣāmekaścitsyā tasyāddhaiva prāyaścittiḥ

5.5.4.[10]

sa yannasto 'dravat | tataḥ siṃhaḥ samabhavadatha yatkarṇābhyāmadravattato kṛkaḥ

samabhavadatha yadavācaḥ prāṇādadravattataḥ śārdūlajyeṣṭhāḥ śvāpadāḥ

samabhavannatha yaduttarātprāṇādadravatsā parisrudatha trirniraṣṭhīvattataḥ

kuvalaṃ karkandhu badaramiti samabhavatsa sarveṇaiva vyārdhyata sarvaṃ hi somaḥ

5.5.4.[11]

sa somātipūto maṅkuriva cacāra | tametayāśvināvabhiṣajyatāṃ taṃ sarveṇaiva

samārdhayatāṃ sarvaṃ hi somaḥ sa vasīyāneveṣṭvābhavat

5.5.4.[12]

te devā abruvan | sutrātam batainamatrāsatāmiti tasmātsautrāmaṇī nāma

5.5.4.[13]

sa haitayāpi somātipūtam bhiṣajyet | sarveṇa vā eṣa vyṛdhyate yaṃ somo 'tipavate

sarvaṃ hi somastaṃ sarveṇaiva samardhayati sarvaṃ hi somaḥ sa vasīyāneveṣṭvā

bhavati tasmādu haitayāpi somātipūtam bhiṣajyeta

5.5.4.[14]

tadyadetayā rājasūyayājī yajate | savānvā eṣa yajñakratūnavarunddhe sarvā iṣṭīrapi

darvihomānyo rājasūyena yajate devasṛṣṭā vā eṣeṣṭiryatsautrāmaṇyanayā me

'pīṣṭamasadanayāpi sūyā iti tasmādvā etayā rājasūyayājī yajate

5.5.4.[15]

atha yadāśvino bhavati | aśvinau vā enamabhiṣajyatāṃ tatho evainameṣa

etadaśvibhyāmeva bhiṣajyati tasmādāśvino bhavati

5.5.4.[16]

atha yatsārasvato bhavati | vāgvai sarasvatī vācā vā enamaśvināvabhiṣajyatāṃ tatho

evainameṣa etadvācaiva bhiṣajyati tasmātsārasvato bhavati

5.5.4.[17]

atha yadaindro bhavati indro vai yajñasya devatā tayaivainametadbhiṣajyati

tasmādaindro bhavati

5.5.4.[18]

eteṣu paśuṣu | siṃhalomāni vṛkalomāni śārdūlalomānītyāvapatyetadvai tataḥ

samabhavadyadenaṃ somo 'tyapavata tenaivainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti

tasmādetānyāvapati

5.5.4.[19]

tadu tathā na kuryāt | ulkayā ha sa nakhinyā paśūnanuṣuvati ya etāni paśuṣvāvapati

tasmādu parisrutyevāvapettathā holkayā nakhinyā paśūnnānuṣuvati tatho evainaṃ

samardhayati kṛtsnaṃ karoti tasmādu parisrutyevāvapeta

5.5.4.[20]

atha pūrvedyuḥ | parisrutaṃ saṃdadhātyāśvibhyām pacyasva sarasvatyai

pacyasvendrāya sutrāmṇe pacyasveti sā yadā parisrudbhavatyathainayā pracarati

5.5.4.[21]

dvāvagnī uddharanti | uttaravedāvevottaramuddhate dakṣiṇaṃ netsomāhutīśca

surāhutīśca saha juhavāmeti tasmāddvāvagnī

uddharantyuttaravedāvevottaramuddhate dakṣiṇamatha yadā vapābhiḥ

pracaratyathaitayā parisrutā pracarati

5.5.4.[22]

tāṃ darbhaiḥ pāvayati | pūtāsaditi vāyuḥ pūtaḥ pavitreṇa pratyaṅ somo atisrutaḥ

indrasya yujyaḥ sakheti

tatkuvalasaktūnkarkandhusaktūnbadarasaktūnityāvapatyetadvai tataḥ

samabhavadyattrirniraṣṭhīvattenaivainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti

tasmādetānāvapati

5.5.4.[23]

atha grahāngṛhṇāti | ekaṃ vā trīnvaikastveva grahītavya ekā hi

purorugbhavatyekānuvākyaikā yājyā tasmādekā eva grahītavyaḥ

5.5.4.[24]

sa gṛhṇāti | kuvidaṅga yavamanto yavaṃ cidyathā dāntyanupūrvaṃ viyūya ihehaiṣāṃ

kṛṇuhi bhojanāni ye barhiṣo namauktiṃ yajanti upayāmagṛhīto 'syaśvibhyāṃ tvā

sarasvatyai tvendrāya tvā sutrāmṇa iti yadyu trīngṛhṇīyādetayaiva

gṛhṇīyādupayāmaistu tarhi nānā gṛhṇīyādathāhāśvibhyām sarasvatyā indrāya

sutrāmṇe

'nubrūhīti

5.5.4.[25]

so 'nvāha | yuvaṃ surāmamaśvinā namucāvāsure sacā vipipānā subhaspatī indraṃ

karmasvāvatamityāśrāvyāhāśvinau sarasvatīmindraṃ sutrāmāṇaṃ yajeti

5.5.4.[26]

sa yajati | putramiva pitarāvaśvinobhendrāvathuḥ kāvyairdaṃsanābhiḥ yatsurāmaṃ

vyapibaḥ śacībhiḥ sarasvatī tvā maghavannabhiṣṇagiti dvirhotā vaṣaṭkaroti

dviradhvaryurjuhotyāharati bhakṣaṃ yadyu trīngṛhṇīyādetasyaivānu homamitarau

hūyete

5.5.4.[27]

atha kumbhaḥ | śatavitṛṇo vā bhavati navavitṛṇo vā sa yadi śatavitṛṇaḥ śatāyurvā ayam

puruṣaḥ śatatejāḥ śatavīryastasmācatavitṛṇo yadyu navavitṛṇo naveme puruṣe

prāṇāstasmānnavavitṛṇaḥ

5.5.4.[28]

taṃ śikyodutam | uparyuparyāhavanīyaṃ dhārayanti sā yā pariśiṣṭā parisrudbhavati

tāmāsiñcati tāṃ vikṣarantīmupatiṣṭhate pitṝṇāṃ somavatāṃ tisṛbhirṛgbhiḥ pitṝṇām

barhiṣadāṃ tisṛbhirṛgbhiḥ pitṝṇāmagniṣvāttānāṃ

tisṛbhirṛgbhistadyadevamupatiṣṭhate yatra vai soma indramatyapavata sa

yatpitṝnagacattrayā vai pitarastenaivainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti

tasmādevamupatiṣṭhate

5.5.4.[29]

athaitāni havīṃṣi nirvapati | sāvitraṃ dvādaśakapālaṃ vāṣṭākapālaṃ vā puroḍāśaṃ

vāruṇaṃ yavamayaṃ carumaindramekādaśakapālam puroḍāśam

5.5.4.[30]

sa yatsāvitro bhavati | savitā vai devānām prasavitā savitṛprasūta evaitadbhiṣajyati

tasmātsāvitro bhavati

5.5.4.[31]

atha yadvāruṇo bhavati | varuṇo vā ārpayitā tadya evārpayitā tenaivaitadbhiṣajyati

tasmādvāruṇo bhavati

5.5.4.[32]

atha yadaindro bhavati | indro vai yajñasya devatā sā yaiva yajñasya devatā

tayaivaitadbhiṣajyati tasmādaindro bhavati

5.5.4.[33]

sa yadi haitayāpi somātipūtam bhiṣajyet | iṣṭā anuyājā bhavantyavyūḍhe

srucāvathaitairhavirbhiḥ pracarati paścādvai somo 'tipavate paścādevainametena

medhenāpidadhātyāśvinamu tarhi dvikapālam puroḍāśaṃ nirvapedatha yadā

vapābhiḥ pracaratyathaitenāśvinena dvikapālena puroḍāśena pracarati

5.5.4.[34]

tadu tathā na kuryāt | hvalati vā eṣa yo yajñapathādetyeti vā eṣa yajñapathādya evaṃ

karoti tasmādyatraivaiteṣām paśūnāṃ vapābhiḥ pracaranti tadevaitairhavirbhiḥ

pracareyurno tarhyāśvinaṃ dvikapālam puroḍāśaṃ nirvapet

5.5.4.[35]

tasya napuṃsako gaurdakṣiṇā | na vā eṣa strī na pumānyannapuṃsako gauryadaha

pumāṃstena na strī yadu strī teno na pumāṃstasmānnapuṃsako gaurdakṣiṇāśvā vā

rathavāhī sā hi na strī na pumānyadaśvā rathavāhī yadaha rathaṃ vahati tena na strī

yadu strī teno na pumāṃstasmādaśvā rathavāhī dakṣiṇā

5.5.5.[1]

aindravaiṣṇavaṃ dvādaśakapālam puroḍāśaṃ nirvapati | tadyadetayā yajate vṛtre ha

vā idamagre sarvanāma yadṛco yadyajūṃṣi yatsāmāni tasmā indro vajram prājihīrṣat

5.5.5.[2]

sa ha viṣṇumuvāca | vṛtrāya vai vajram prahariṣyāmyanu mā tiṣṭhasveti tatheti ha

viṣṇuruvācānu tvā sthāsye prahareti tasmā indro vajramudyayāma sa

udyatādvajrādvṛtro bibhayāṃ cakāra

5.5.5.[3]

sa hovāca | asti vā idaṃ vīryaṃ tannu te prayacāni mā tu me prahārṣīriti tasmai

yajūṃṣi prāyacattasmai dvitīyamudyayāma

5.5.5.[4]

sa hovāca | asti vā idaṃ vīryaṃ tannu te prayacāni mā tu me prahārṣīriti tasmā ṛcaḥ

prāyacattasmai tṛtīyamudyayāma

5.5.5.[5]

asti vā idaṃ vīryaṃ tannu te prayacāni mā tu me prahāṣīriti tasmai sāmāni

prāyacattasmādapyetarhyevamevairvedairyajñaṃ tanvate yajurbhirevāgre

'thargbhiratha sāmabhirevaṃ hyasmā etatprāyacat

5.5.5.[6]

tasya yo yonirāśaya āsa | tamanuparāmṛśya

saṃlupyācinatsaiṣeṣṭirabhavattadyadetasminnāśaye tridhāturivaiṣā vidyāśeta

tasmāttraidhātavī nāma

5.5.5.[7]

atha yadaindrāvaiṣṇavaṃ havirbhavati | indro hi vajramudayacadviṣṇuranvatiṣṭhata

5.5.5.[8]

atha yaddvādaśakapālo bhavati | dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsarasya

saṃvatsarasammitaiṣeṣṭistasmāddvādaśakapālo bhavati

5.5.5.[9]

tamubhayeṣāṃ vrīhiyavāṇāṃ gṛhṇāti | vrīhimayamevāgre piṇḍamadhiśrayati

tadyajuṣāṃ rūpamatha yavamayaṃ tadṛcāṃ rūpamatha vrīhimayaṃ tatsāmnāṃ rūpa

tadetattrayyai vidyāyai rūpaṃ kriyate saiṣā rājasūyayājina udavasānīyeṣṭirbhavati

5.5.5.[10]

sarvānvā eṣa yajñakratūnavarunddhe | sarvā iṣṭīrapi darvihomānyo rājasūyena yajate

tasya yātayāmeva yajño bhavati so 'smātparāṅiva bhavatyetāvānvai sarvo yajño

yāvāneṣa trayo vedastasyaitadrūpaṃ kriyata eṣa yonirāśayastadetena trayeṇa vedena

punaryajñamārabhate tathāsyāyātayāmā yajño bhavati tatho asmānna parāṅ bhavati

5.5.5.[11]

sarvānvā eṣa yajñakratūnavarunddhe | sarvā iṣṭīrapi darvihomānyo rājasūyena yajate

devasṛṣṭo vā eṣeṣṭiryattraidhātavyanayā me 'pīṣṭamasadanayāpi sūyā iti tasmādvā

eṣā rājasūyayājina udavasānīyeṣṭhirbhavati

5.5.5.[12]

atho yaḥ sahasraṃ vā bhūyo vā dadyāt | tasya hāpyudavasānīyā syādriricāna iva vā eṣa

bhavati yaḥ sahasraṃ vā bhūyo vā dadātyetadvai sahasraṃ vācaḥ prajātaṃ yadeṣa trayo

vedastatsahasreṇa riricānam punarāpyāyayati tasmādu ha tasyāpyudavasānīyā syāt

5.5.5.[13]

atho ye dīrghasattramāsīran | saṃvatsaraṃ vā bhūyo vā teṣāṃ hāpyudavasānīya

syātsarvaṃ vai teṣāmāptam bhavati sarvaṃ jitaṃ ye dīrghasattramāsate saṃvatsaraṃ vā

bhūyo vā sarvameṣā tasmādu ha teṣāmapyudavasānīyā syāt

5.5.5.[14]

atho hainayāpyabhicaret | etayā vai bhadrasenamājātaśatravamāruṇirabhicacāra

kṣipraṃ kilāstṛṇuteti ha smāha yājñavalkyo 'pi ha vā enayendro

vṛtrasyāsthānamacinadapi ha vā enayāsthānaṃ cinatti ya enayābhicarati tasmādu

hainayāpyabhicaret

5.5.5.[15]

atho hainayāpi bhiṣajyet | yaṃ nvevaikayarcā bhiṣajyedekena yajuṣaikena sāmnā taṃ

nvevāgadaṃ kuryātkimu yaṃ trayeṇa vedena tasmādu hainayāpi bhiṣajyet

5.5.5.[16]

tasyai trīṇi śatamānāni hiraṇyāni dakṣiṇā | tāni brahmaṇe dadāti na vai brahmā

pracarati na stute na śaṃsatyatha sa yaśo na vai hiraṇyena kiṃ cana kurvantyatha

tadyaśastasmāttrīṇi śatamānāni brahmaṇe dadāti

5.5.5.[17]

tisro dhenūrhotre | bhūmā vai tisro dhenavo bhūmā hotā tasmāttisro dhenūrhotre

5.5.5.[18]

trīṇi vāsāṃsyadhvaryave | tanute vā adhvaryuryajñaṃ tanvate vāsāṃsi tasmāttrīṇi

vāsāṃsyadhvaryave gāmagnīdhe

5.5.5.[19]

tā vā etāḥ | dvādaśa vā trayodaśa vā dakṣiṇā bhavanti dvādaśa vā vai trayodaśa vā

saṃvatsarasya māsāḥ saṃvatsarasammitaiṣeṣṭistasmāddvādaśa vā trayodaśa vā

dakṣiṇā bhavanti