Majjhimanikaya 1

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Mijjhimanikaya 2

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

[BJT Vol M - 1] [\z M /] [\w I /]
[BJT Page 002] [\x 2/]
[PTS Vol M - 1] [\z M /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]

Suttantapiṭake
Majjhimanikāyo

Mūlapaṇṇāsako

Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-16: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

1.Mūlapariyāyavaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

1.1.

Mūlapariyāyasuttaṃ

1. Evaṃ me1 sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā ukkaṭṭhāyaṃ viharati subhagavane sālarājamūle.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

2. Sabbadhammamūlapariyāyaṃ vo bhikkhave desessāmi2. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ manasi

karotha. Bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti3 kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca.

(1)

3. Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī4 ariyadhammassa akovido

ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī4 sappurisadhammassa akovido

sappurisadhamme avinīto paṭhaviṃ paṭhavito5 sañjānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito5 saññatvā

paṭhaviṃ maññati paṭhaviyā maññati paṭhavito maññati paṭhaviṃ me'ti6 maññati. Paṭhaviṃ

abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ 7 tassā'ti vadāmi.(1)

--------------------

1. Evamme syā,[PTS], sī.1,Sī.2

2. Desissāmi syā

3. Evambhanteti syā, [PTS], sī.1,Sī.2

4. Adassāvī sī.1

5. Pathaviṃ pathavito machasaṃ

6. Paṭhavimmeti syā,[PTS], sī.1,Sī.2

7. Apariññāṇaṃ sī.1

[Note] apariññātaṃ [as the past participle passive form is preferably the better]

[Reading, taking] assa ( [which goes along with it as the genitive of agent.] Karaṇatthe

Sāmivacanaṃ [Ed.])

[BJT Page 004] [\x 4/]

4. Āpaṃ āpato sañjānāti. Āpaṃ āpato saññatvā āpaṃ maññati āpasmiṃ maññati āpato maññati

āpaṃ me'ti maññati. Āpaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ 1 tassā'ti vadāmi.(2)

5. Tejaṃ tejato sañjānāti. Tejaṃ tejato saññatvā tejaṃ maññati tejasmiṃ maññati tejato maññati

tejaṃ me'ti maññati. Tejaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 tassā'ti vadāmi.(3)

6. Vāyaṃ vāyato sañjānāti. Vāyaṃ vāyato saññatvā vāyaṃ maññati vāyasmiṃ maññati vāyato

maññati vāyaṃ me'ti maññati. Vāyaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 [PTS Page

002] [\q 2/] tassā'ti vadāmi.(4)

7. Bhūte bhūtato sañjānāti. Bhūte bhūtato saññatvā bhūte maññati bhūtesu maññati bhūtato

maññati bhūte me'ti maññati. Bhūte abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ 1 tassā'ti

vadāmi.(5)

8. Deve devato sañjānāti. Deve devato saññatvā deve maññati devesu maññati devato

maññati deve me'ti maññati. Deve abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 tassā'ti

vadāmi.(6)

9. Pajāpatiṃ pajāpatito sañjānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito saññatvā pajāpatiṃ maññati

pajāpatismiṃ maññati pajāpatito maññati pajāpatiṃ me'ti maññati. Pajāpatiṃ abhinandati.

Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 tassā'ti vadāmi.(7)

10. Brahmaṃ brahmato sañjānāti. Brahmaṃ brahmato saññatvā brahmaṃ maññati. Brahmani2

maññati. Brahmato maññati. Brahmaṃ me'ti maññati. Brahmaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu?

Apariññātaṃ1 tassā'ti vadāmi.(8)

-------------------

1.Apariññāṇaṃ sī.1

2.Brahmasmiṃ machasaṃ.

[BJT Page 006] [\x 6/]

11. Ābhassare ābhassarato sañjānāti. Ābhassare ābhassarato saññatvā ābhassare maññati

ābhassaresu maññati ābhassarato maññati ābhassare me'ti maññati. Ābhassare abhinandati.

Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ1 tassā'ti vadāmi.(9)

12. Subhakiṇṇe2 subhakiṇṇato3 sañjānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato saññatvā

subhakiṇṇe maññati subhakiṇṇesu maññati subhakiṇṇato maññati subhakiṇṇe me'ti

maññati. Subhakiṇṇe abhinandati. Taṃ kissa hetu. Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(10)

13. Vehapphale vehapphalato sañjānāti. Vehapphale vehapphalato saññatvā vehapphale

maññati vehapphalesu maññati vehapphalato maññati vehapphale me'ti maññati.

Vehapphale abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(11)

14. Abhibhuṃ abhibhuto4 sañjānāti. Abhibhuṃ abhibhuto saññatvā abhibhuṃ maññati

abhibhusmiṃ maññati abhibhuto maññati abhibhuṃ me'ti maññati. Abhibhuṃ abhinandati.

Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(12)

15. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato sañjānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato

saññatvā ākāsānañcāyatanaṃ maññati. Ākāsānañcāyatanasmiṃ maññati. Ākāsānañcāyatanato

maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ me'ti maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu?

Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(13)

16. Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato sañjānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ

viññāṇañcāyatanato saññatvā [PTS Page 003] [\q 3/] viññāṇañcāyatanaṃ maññati.

Viññāṇañcāyatanasmiṃ maññati. Viññāṇañcāyatanato maññati. Viññāṇañcāyatanaṃ me' ti

maññati. Viññāṇañcāyatanaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(14)

--------------------

1.Apariññāṇaṃ sī.1

2.Subhakiṇhe machasaṃ, syā, sī,1, sī.2.A.

3.Subhakiṇhato machasaṃ, syā, sī.1, Sī.2

4.[Ed.] Abhibhūto [PTS]. [Nld also reads ] abhibhūto [but records as var.Lect.] Abhibhuto

[from] ma [and] sī

[BJT Page 008] [\x 8/]

17. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato sañjānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato

saññatvā ākiñcaññāyatanaṃ maññati. Ākiñcaññāyatanasmiṃ maññati. Ākiñcaññāyatanato

maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ me'ti maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu?

Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(15)

18. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato sañjānāti.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato saññatvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ

maññati. Nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ maññati. Nevasaññānāsaññāyatanato maññati.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ abhinandati. Taṃ kissa

hetu? Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(16)

19. Diṭṭhaṃ diṭṭhato sañjānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato saññatvā diṭṭhaṃ maññati. Diṭṭhasmiṃ

maññati. Diṭṭhato maññati. Diṭṭhaṃ me'ti maññati. Diṭṭhaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu?

Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(17)

20. Sutaṃ sutato sañjānāti. Sutaṃ sutato saññatvā sutaṃ maññati. Sutasmiṃ maññati. Sutato

maññati. Sutaṃ me'ti maññati. Sutaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā'ti

vadāmi.(18)

21. Mutaṃ mutato sañjānāti. Mutaṃ mutato saññatvā mutaṃ maññati. Mutasmiṃ maññati.

Mutato maññati. Mutaṃ me'ti maññati. Mutaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ

tassā'ti vadāmi.(19)

22. Viññātaṃ viññātato sañjānāti. Viññātaṃ viññātato saññatvā viññātaṃ maññati.

Viññātasmiṃ maññati. Viññātato maññati. Viññātaṃ me'ti maññati. Viññātaṃ abhinandati.

Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(20)

[BJT Page 010] [\x 10/]

23. Ekattaṃ ekattato sañjānāti. Ekattaṃ ekattato saññatvā ekattaṃ maññati. Ekattasmiṃ

maññati. Ekattato maññati. Ekattaṃ me'ti maññati. Ekattaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu?

Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(21)

24. Nānattaṃ nānattato sañjānāti. Nānattaṃ nānattato saññatvā nānattaṃ maññati.

Nānattasmiṃ maññati. Nānattato maññati. Nānattaṃ me'ti maññati. Nānattaṃ abhinandati.

Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(22)

25. Sabbaṃ sabbato sañjānāti. Sabbaṃ sabbato saññatvā sabbaṃ maññati. Sabbasmiṃ [PTS

Page 004] [\q 4/] maññati. Sabbato maññati. Sabbaṃ me'ti maññati. Sabbaṃ

abhinandati. Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi (23)

26. Nibbānaṃ nibbānato sañjānāti. Nibbānaṃ nibbānato saññatvā nibbānaṃ maññati.

Nibbānasmiṃ maññati. Nibbānato maññati. Nibbānaṃ me'ti maññati. Nibbānaṃ abhinandati.

Taṃ kissa hetu? Apariññātaṃ tassā'ti vadāmi.(24)

(Assutavantaputhujjanaha vaseni paṭhamakabhūmi 1 paricchedi2)*

(2)

27. Yopi so bhikkhave bhikkhu sekho3 appattamānaso anuttaraṃ yogakkhemaṃ

patthayamāno viharati, sopi paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya4

paṭhaviṃ māmaññi5. Paṭhaviyā māmaññi. Paṭhavito māmaññi. Paṭhaviṃ me'ti māmaññi.

Paṭhaviṃ mābhinandi.6. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ7 tassā'ti vadāmi.

--------------------

1. Puthujjanavasena paṭhamanayabhūmi, machasaṃ. Syā. Puthujjanahavaseni

paṭhamakabhūmi sī.1

2. Paricchedo syā. Paricchedo niṭṭhitoti, machasaṃ.

3. Sekkho machasaṃ.

4. Abhiññatvā sī.1.

5. Vā maññati, sī.1.

6. Vā abhinandati, sī.1. Mābhinandati, machasaṃ.

7. Apariññeyyaṃ, sī.1. Sī.2.

* Imasmiṃ pāṭhe ceva īdisesu aññesu pāṭhesu ca vessagirisilālipiādisu dissamānehi

porāṇikasīhalapadehi sadisāni padāni dissante. Tasmā ete pāṭhā laṅkāyaṃ porāṇikehi

sīhalakattherehi nikkhittāti anumātuṃ sakkā.

[BJT Page 012] [\x 12/]

28. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ māmaññi. Āpasmiṃ māmaññi. Āpato

māmaññi. Āpaṃ me'ti māmaññi. Āpaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti

vadāmi.

Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ māmaññi. Tejasmiṃ māmaññi. Tejato

māmaññi. Tejaṃ me'ti māmaññi. Tejaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti

vadāmi.

Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ māmaññi. Vāyasmiṃ māmaññi.

Vāyato māmaññi. Vāyaṃ me'ti māmaññi. Vāyaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ

tassā'ti vadāmi.

Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte māmaññi. Bhūtesu māmaññi.

Bhūtato māmaññi. Bhūte me'ti māmaññi. Bhūte mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ

tassā'ti vadāmi.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve māmaññi. Devesu māmaññi. Devato

māmaññi. Deve me'ti māmaññi. Deve mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti

vadāmi.

Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ māmaññi.

Pajāpatismiṃ māmaññi. Pajāpatito māmaññi. Pajāpatiṃ me'ti māmaññi. Pajāpatiṃ

mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ māmaññi. Brahmani

māmaññi. Brahmato māmaññi. Brahmaṃ me'ti māmaññi. Brahmaṃ mābhinandi. Taṃ kissa

hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare māmaññi.

Ābhassaresu māmaññi. Ābhassarato māmaññi. Ābhassare me'ti māmaññi. Ābhassare

mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe

māmaññi. Subhakiṇṇesu māmaññi. Subhakiṇṇato māmaññi. Subhakiṇṇe me'ti māmaññi.

Subhakiṇṇe mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale

māmaññi. Vehapphalesu māmaññi. Vehapphalato māmaññi. Vehapphale me'ti māmaññi.

Vehapphale mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Abhibhuṃ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ māmaññi.

Abhibhusmiṃ māmaññi. Abhibhuto māmaññi. Abhibhuṃ me'ti māmaññi. Abhibhuṃ

mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato

abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ māmaññi. Ākāsānañcāyatanasmiṃ māmaññi.

Ākāsānañcāyatanato māmaññi. Ākāsānañcāyatanaṃ me'ti māmaññi. Ākāsānañcāyatanaṃ

mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ

viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ māmaññi. Viññāṇañcāyatanasmiṃ

māmaññi. Viññāṇañcāyatanato māmaññi. Viññāṇañcāyatanaṃ me'ti māmaññi.

Viññāṇañcāyatanaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato

abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ māmaññi. Ākiñcaññāyatanasmiṃ māmaññi. Ākiñcaññāyatanato

māmaññi. Ākiñcaññāyatanaṃ me'ti māmaññi. Ākiñcaññāyatanaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu?

Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ

māmaññi. Nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ māmaññi. Nevasaññānāsaññāyatanato māmaññi.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti māmaññi. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ mābhinandi. Taṃ

kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ māmaññi. Diṭṭhasmiṃ

māmaññi. Diṭṭhato māmaññi. Diṭṭhaṃ me'ti māmaññi. Diṭṭhaṃ mābhinandi. Taṃ kissa

hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ māmaññi. Sutasmiṃ māmaññi. Sutato

māmaññi. Sutaṃ me'ti māmaññi. Sutaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti

vadāmi.

Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ māmaññi. Mutasmiṃ māmaññi.

Mutato māmaññi. Mutaṃ me'ti māmaññi. Mutaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ

tassā'ti vadāmi.

Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ māmaññi.

Viññātasmiṃ māmaññi. Viññātato māmaññi. Viññātaṃ me'ti māmaññi. Viññātaṃ mābhinandi.

Taṃ kissa hetu? Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ māmaññi. Ekattasmiṃ

māmaññi. Ekattato māmaññi. Ekattaṃ me'ti māmaññi. Ekattaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu?

Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ māmaññi. Sabbasmiṃ

māmaññi. Sabbato māmaññi. Sabbaṃ me'ti māmaññi. Sabbaṃ mābhinandi. Taṃ kissa hetu?

Pariññeyyaṃ tassā'ti vadāmi.

Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ māmaññi1.

Nibbānato māmaññi. Nibbānaṃ me'ti māmaññi. Nibbānaṃ mābhinandi2. Taṃ kissa hetu?

Pariññeyyaṃ 3 tassā'ti vadāmi.

(Sekhaha4 vivaṭṭavaseni dutiyakabhūmi5 paricchedi6)

(3)

29. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro

anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so'pi paṭhaviṃ

paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati. Paṭhaviyā na

maññati. Paṭhavito na maññati. Paṭhaviṃ me'ti na maññati. Paṭhaviṃ nābhinandati. Taṃ

kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

30. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati. Āpasmiṃ na maññati.

Āpato na maññati. Āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ

tassā'ti vadāmi.

Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ na maññati. Tejasmiṃ na maññati. Tejato

na maññati. Tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā 'ti

vadāmi.

Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati. Vāyasmiṃ na maññati.

Vāyato na maññati. Vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati. Bhūtesu na maññati.

Bhūtato na maññati. Bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ

tassā'ti vadāmi.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati. Devesu na maññati.

Devato na maññati. Deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ

tassā'ti vadāmi.

Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati.

Pajāpatismiṃ na maññati. Pajāpatito na maññati. Pajāpatiṃ me'ti na maññati. Pajāpatiṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati.

Brahmato na maññati. Brahmani na maññati. Brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati.

Ābhassaresu na maññati. Ābhassarato na maññati. Ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe

na maññati. Subhakiṇṇato na maññati. Subhakiṇṇesu na maññati. Subhakiṇṇe me'ti na

maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na

maññati. Vehapphalesu na maññati. Vehapphalato na maññati. Vehapphale me'ti na

maññati. Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Abhibhuṃ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati.

Abhibhusmiṃ na maññati. Abhibhuto na maññati. Abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato

abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati. Ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati.

Ākāsānañcāyatanato na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ

viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati. Viññāṇañcāyatanasmiṃ na

maññati. Viññāṇañcāyatanato na maññati. Viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati.

Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato

abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati. Ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati.

Ākiñcaññāyatanato na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ

na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanato na

maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati. Diṭṭhasmiṃ

na maññati. Diṭṭhato na maññati. Diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ

kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati. Sutasmiṃ na maññati.

Sutato na maññati. Sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ

tassā'ti vadāmi.

Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati. Mutasmiṃ na

maññati. Mutato na maññati. Mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati.

Viññātasmiṃ na maññati. Viññātato na maññati. Viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati. Ekattasmiṃ na

maññati. Ekattato na maññati. Ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati. Sabbasmiṃ na

maññati. Sabbato na maññati. Sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati.

Nibbānasmiṃ na maññati. Nibbānato na maññati. Nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ tassā'ti vadāmi.

(Khīṇāsavaha* paṭhamakanaye tatiyakabhūmi7 paricchedi)

---------------------

1. Vā maññati sī.1.

2. Vā + abhinandati sī.1, + Mābhinandati machasaṃ

3. Apariññeyyaṃ sī.1,Sī.11

4. Sekhaha= sekhassa

5. Sekhavasena dutiyanayabhūmi machasaṃ, syā. Sekhāha vivaṭṭavaseni dutiyakaṃ

Bhūmi sī.1

6. Paricchedo syā. Paricchedo niṭṭhito machasaṃ

7. Khīṇāsavavasena tatiyanayabhūmi machasaṃ, syā. Khīṇāsavāhapaṭhamakanaye

Tatiyakabhūmi sī.1 *Khīṇāsavaha=khīṇāsavassa

8. [Ed.] Abhibhūto [PTS]. [Nld also reads ] abhibhūto [but records as var.Lect.]

Abhibhuto [from] ma [and] sī

[BJT Page 014 [\x 14/] ]

31. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro

anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so'pi paṭhaviṃ [PTS

Page 005] [\q 5/] paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na

maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na maññati paṭhaviṃ me'ti na maññati. Paṭhaviṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

32. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati āpasmiṃ na maññati āpato

na maññati āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa

vītarāgattā.

Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejasmiṃ na maññati tejato na maññati tejaṃ

me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati vāyasmiṃ na maññati

vāyato na maññati vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā

rāgassa vītarāgattā.

Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati bhūtesu na maññati

bhūtato na maññati bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā

rāgassa vītarāgattā.

Deve devato abhijānāti, deve devato abhiññāya deve na maññati devesu na maññati devato

na maññati deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa

vītarāgattā.

Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati

pajāpatismiṃ na maññati pajāpatito na maññati pajāpatiṃ me'ti na maññati. Pajāpatiṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati brahmato

na maññati brahmani na maññati brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ

kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati

ābhassaresu na maññati ābhassarato na maññati ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe

na maññati subhakiṇṇato na maññati subhakiṇṇesu na maññati subhakiṇṇe me'ti na

maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na

maññati vehapphalesu na maññati vehapphalato na maññati vehapphale me'ti na maññati.

Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Abhibhuṃ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati

abhibhusmiṃ na maññati abhibhuto na maññati abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato

abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati

ākāsānañcāyatanato na maññati ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ

viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ na

maññati viññāṇañcāyatanato na maññati viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati.

Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti, ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato

abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati

ākiñcaññāyatanato na maññati ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ

na maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanato na

maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati diṭṭhasmiṃ

na maññati diṭṭhato na maññati diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati sutasmiṃ na maññati

sutato na maññati sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā

rāgassa vītarāgattā.

Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati mutasmiṃ na

maññati mutato na maññati mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Khayā rāgassa vītarāgattā.

Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati

viññātasmiṃ na maññati viññātato na maññati viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati ekattasmiṃ na

maññati ekattato na maññati ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati sabbasmiṃ na

maññati sabbato na maññati sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Khayā rāgassa vītarāgattā.

Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati

nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā rāgassa vītarāgattā.

( Khīṇāsavaha dutiyakanaye cataravanaka*bhūmi2 paricchedi2)

(5)

33. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro

anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so'pi paṭhaviṃ

paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na

maññati paṭhavito na maññati paṭhaviṃ me'ti na maññati. Paṭhaviṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

34. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati āpasmiṃ na maññati āpato

na maññati āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa

vītadosattā.

Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ na maññati tejasmiṃ na maññati tejato

na maññati tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa

vītadosattā.

Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati vāyasmiṃ na maññati

vāyato na maññati vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā

dosassa vītadosattā.

Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati bhūtesu na maññati

bhūtato na maññati bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā

dosassa vītadosattā.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati devesu na maññati devato

na maññati deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa

vītadosattā.

Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati

pajāpatismiṃ na maññati pajāpatito na maññati pajāpatiṃ me'ti na maññati. Pajāpatiṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati brahmato

na maññati brahmani na maññati brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ

kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati

ābhassaresu na maññati ābhassarato na maññati ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe

na maññati subhakiṇṇato na maññati subhakiṇṇesu na maññati subhakiṇṇe me'ti na

maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na

maññati vehapphalesu na maññati vehapphalato na maññati vehapphale me'ti na maññati.

Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Abhibhuṃ abhibhuto abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati

abhibhusmiṃ na maññati abhibhuto na maññati abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato

abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati

ākāsānañcāyatanato na maññati ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ

viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ na

maññati viññāṇañcāyatanato na maññati viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati.

Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato

abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati

ākiñcaññāyatanato na maññati ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ

na maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanato na

maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati diṭṭhasmiṃ

na maññati diṭṭhato na maññati diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati sutasmiṃ na maññati

sutato na maññati sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā

dosassa vītadosattā.

Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati mutasmiṃ na

maññati mutato na maññati mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Khayā dosassa vītadosattā.

Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati

viññātasmiṃ na maññati viññātato na maññati viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati ekattasmiṃ na

maññati ekattato na maññati ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati sabbasmiṃ na

maññati sabbato na maññati sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Khayā dosassa vītadosattā.

Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati

nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā dosassa vītadosattā.

(Khīṇāsavaha tatiyakanaye pañcakavanaka* bhūmi3 paricchedi2 )

---------------------

1. Khiṇāsavavasena catutthanayabhūmi machasaṃ, syā

2. Paricchedo syā. Paricchedo niṭṭhito machasaṃ

3. Khīṇāsavavasena pañcamanaya bhūmi machasaṃ, syā * 'cattāravānaka, pañcavānaka,

Iti 'avānaka' 'saddo sabbesu paṭipotthakesu dissati. Tathāpi purātana sīhalasilālipisu

'doavanaka sisaṃ 4. 221, Tiṇavanaka sisaṃ 3. 177, Cataravanaka sisaṃ 5. 85, Iccādisu

'avanaka, saddova āgato.

4. Eda. Abhibhūto [PTS]. [Nld also reads] abhibhūto [but records as var. Lect.]

Abhibhuto [from] ma [and] sī

[BJT Page 016] [\x 16/]

35. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro

anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto so'pi paṭhaviṃ

paṭhavito abhijānāti. Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na

maññati paṭhavito na maññati paṭhaviṃ me'ti na maññati. Paṭhaviṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

36. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati āpasmiṃ na maññati āpato

na maññati āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa

vītamohattā.

Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ na maññati tejasmiṃ na maññati tejato

na maññati tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa

vītamohattā.

Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati vāyasmiṃ na maññati

vāyato na maññati vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā

mohassa vītamohattā.

Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati bhūtesu na maññati

bhūtato na maññati bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā

mohassa vītamohattā.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati devesu na maññati devato

na maññati deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa

vītamohattā.

Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati

pajāpatismiṃ na maññati pajāpatito na maññati pajāpatiṃ me'ti na maññati. Pajāpatiṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati brahmato

na maññati brahmani na maññati brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ

kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati

ābhassaresu na maññati ābhassarato na maññati ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe

na maññati subhakiṇṇato na maññati subhakiṇṇesu na maññati subhakiṇṇe me'ti na

maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na

maññati vehapphalesu na maññati vehapphalato na maññati vehapphale me'ti na maññati.

Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Abhibhuṃ abhibhuto7 abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati

abhibhusmiṃ na maññati abhibhuto na maññati abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato

abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati

ākāsānañcāyatanato na maññati ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ

viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ na

maññati viññāṇañcāyatanato na maññati viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati.

Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato

abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati

ākiñcaññāyatanato na maññati ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ

na maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanato na

maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati diṭṭhasmiṃ

na maññati diṭṭhato na maññati diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati sutasmiṃ na maññati

sutato na maññati sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā

mohassa vītamohattā.

Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati mutasmiṃ na

maññati mutato na maññati mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Khayā mohassa vītamohattā.

Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati

viññātasmiṃ na maññati viññātato na maññati viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati ekattasmiṃ na

maññati ekattato na maññati ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati sabbasmiṃ na

maññati sabbato na maññati sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Khayā mohassa vītamohattā.

Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati

nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Khayā mohassa vītamohattā.

(Khīṇāsavaha catutthakanaye javanaka1 bhūmi 2 paricchedi 3)

(7)

37. Tathāgato'pi bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti.

Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na

maññati paṭhaviṃ me'ti na maññati. Paṭhaviṃ nābhinandati. [PTS Page 006] [\q 6/] taṃ

kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ 4 tathāgatassā'ti vadāmi.

38. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati āpasmiṃ na maññati āpato

na maññati āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ 4

tathāgatassā'ti vadāmi.

Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ na maññati tejasmiṃ na maññati tejato

na maññati tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ 4

tathāgatassā'ti vadāmi.

Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati vāyasmiṃ maññati

vāyato na maññati vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ

taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati bhūtesu na maññati

bhūtato na maññati bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ

taṃ tathāgatassā'ti vadāmi.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati devesu na maññati devato

na maññati deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ

tathāgatassā'ti vadāmi.

Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati

pajāpatismiṃ na maññati pajāpatito na maññati pajāpatiṃ me'ti na maññati.Pajāpatiṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ 4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati brahmani

na maññati brahmato na maññati brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ

kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati

ābhassaresu na maññati ābhassarato na maññati ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe

na maññati subhakiṇṇesu na maññati subhakiṇṇato na maññati subhakiṇṇe me'ti na

maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na

maññati vehapphalesu na maññati vehapphalato na maññati vehapphale me'ti na maññati.

Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ 4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Abhibhuṃ abhibhuto7 abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati

abhibhusmiṃ na maññati abhibhuto na maññati abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato

abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati

ākāsānañcāyatanato na maññati ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākāsānañcāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ

viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ na

maññati viññāṇañcāyatanato na maññati viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati.

Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato

abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati

ākiñcaññāyatanato na maññati ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ

na maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanato na

maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati diṭṭhasmiṃ

na maññati diṭṭhato na maññati diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati sutasmiṃ na maññati

sutato na maññati sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ

taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati mutasmiṃ na

maññati mutato na maññati mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati

viññātasmiṃ na maññati viññātato na maññati viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati ekattasmiṃ na

maññati ekattato na maññati ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati sabbasmiṃ na

maññati sabbato na maññati sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati

nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Pariññātaṃ taṃ4 tathāgatassā'ti vadāmi.

(Satthāraha paṭhamakanaye sattavanaka5 bhūmi paricchedi3)

(8)

39. Tathāgato'pi bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho paṭhaviṃ paṭhavito abhijānāti.

Paṭhaviṃ paṭhavito abhiññāya paṭhaviṃ na maññati paṭhaviyā na maññati paṭhavito na

maññati paṭhaviṃ me'ti na maññati. Paṭhaviṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu ? Nandi6

dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave

tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

----------------------

1. Chavānaka bahusu

2.Khīṇāsavavasena chaṭṭhanayabhūmi machasaṃ , syā

3.Paricchedo syā. Paricchedo niṭṭhito machasaṃ

4.Pariññātaṃ sī.1, Sī.11, [PTS.]

5.Sattavānaka bahusu. Satthuvasena sattamanaya bhūmi machasaṃ, syā

6.Nandī machasaṃ, [PTS]

7.Eda. Abhibhūto [PTS]. [Nld also reads Abhibh?To but records as var.Lect.] Abhibhuto

[From] ma [and] sī

[BJT Page 018] [\x 18/]

40. Āpaṃ āpato abhijānāti. Āpaṃ āpato abhiññāya āpaṃ na maññati āpasmiṃ na maññati āpato

na maññati āpaṃ me'ti na maññati. Āpaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa

mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti.Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso

taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā sambodhiṃ

abhisambuddho'ti vadāmi.

Tejaṃ tejato abhijānāti. Tejaṃ tejato abhiññāya tejaṃ na maññati tejasmiṃ na maññati tejato

na maññati tejaṃ me'ti na maññati. Tejaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa

mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso

taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā sambodhiṃ

abhisambuddho'ti vadāmi.

Vāyaṃ vāyato abhijānāti. Vāyaṃ vāyato abhiññāya vāyaṃ na maññati vāyasmiṃ maññati

vāyato na maññati vāyaṃ me'ti na maññati. Vāyaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6

dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave

tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā

sambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Bhūte bhūtato abhijānāti. Bhūte bhūtato abhiññāya bhūte na maññati bhūtesu na maññati

bhūtato na maññati bhūte me'ti na maññati. Bhūte nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6

dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave

tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā

sambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhiññāya deve na maññati devesu na maññati devato

na maññati deve me'ti na maññati. Deve nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa

mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso

taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ

abhisambuddho'ti vadāmi.

Pajāpatiṃ pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiṃ pajāpatito abhiññāya pajāpatiṃ na maññati

pajāpatismiṃ na maññati pajāpatito na maññati pajāpatiṃ me'ti na maññati.Pajāpatiṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa

jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā

paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Brahmaṃ brahmato abhijānāti. Brahmaṃ brahmato abhiññāya brahmaṃ na maññati brahmato

na maññati brahmani na maññati brahmaṃ me'ti na maññati. Brahmaṃ nābhinandati. Taṃ

kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti.

Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā

anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Ābhassare ābhassarato abhijānāti. Ābhassare ābhassarato abhiññāya ābhassare na maññati

ābhassaresu na maññati ābhassarato na maññati ābhassare me'ti na maññati. Ābhassare

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa

jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā

paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhijānāti. Subhakiṇṇe subhakiṇṇato abhiññāya subhakiṇṇe

na maññati subhakiṇṇato na maññati subhakiṇṇesu na maññati subhakiṇṇe me'ti na

maññati. Subhakiṇṇe nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā

bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā

virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhiññāya vehapphale na

maññati vehapphalesu na maññati vehapphalato na maññati vehapphale me'ti na maññati.

Vehapphale nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti

bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā

nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Abhibhuṃ abhibhūto14 abhijānāti. Abhibhuṃ abhibhuto abhiññāya abhibhuṃ na maññati

abhibhusmiṃ na maññati abhibhūto na maññati abhibhuṃ me'ti na maññati. Abhibhuṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa

jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā

paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato abhijānāti. Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato

abhiññāya ākāsānañcāyatanaṃ na maññati ākāsānañcāyatanasmiṃ na maññati

ākāsānañcāyatanato na maññati ākāsānañcāyatanaṃ me'ti na maññati.Ākāsānañcāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa

jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā

paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato abhijānāti. Viññāṇañcāyatanaṃ

viññāṇañcāyatanato abhiññāya viññāṇañcāyatanaṃ na maññati viññāṇañcāyatanasmiṃ na

maññati viññāṇañcāyatanato na maññati viññāṇañcāyatanaṃ me'ti na maññati.

Viññāṇañcāyatanaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā

bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā

virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato abhijānāti. Ākiñcaññāyatanaṃ ākiñcaññāyatanato

abhiññāya ākiñcaññāyatanaṃ na maññati ākiñcaññāyatanasmiṃ na maññati

ākiñcaññāyatanato na maññati ākiñcaññāyatanaṃ me'ti na maññati. Ākiñcaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa

jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā

paṭinissaggā anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhijānāti.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanato abhiññāya nevasaññānāsaññāyatanaṃ

na maññati nevasaññānāsaññāyatanasmiṃ na maññati nevasaññānāsaññāyatanato na

maññati nevasaññānāsaññāyatanaṃ me'ti na maññati.Nevasaññānāsaññāyatanaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa

jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā

paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhijānāti. Diṭṭhaṃ diṭṭhato abhiññāya diṭṭhaṃ na maññati diṭṭhasmiṃ

na maññati diṭṭhato na maññati diṭṭhaṃ me'ti na maññati. Diṭṭhaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha

bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Sutaṃ sutato abhijānāti. Sutaṃ sutato abhiññāya sutaṃ na maññati sutasmiṃ na maññati

sutato na maññati sutaṃ me'ti na maññati. Sutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6

dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave

tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ sammā

sambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Mutaṃ mutato abhijānāti. Mutaṃ mutato abhiññāya mutaṃ na maññati mutasmiṃ na

maññati mutato na maññati mutaṃ me'ti na maññati. Mutaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha

bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Viññātaṃ viññātato abhijānāti. Viññātaṃ viññātato abhiññāya viññātaṃ na maññati

viññātasmiṃ na maññati viññātato na maññati viññātaṃ me'ti na maññati. Viññātaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa

jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā

paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Ekattaṃ ekattato abhijānāti. Ekattaṃ ekattato abhiññāya ekattaṃ na maññati ekattasmiṃ na

maññati ekattato na maññati ekattaṃ me'ti na maññati. Ekattaṃ nābhinandati. Taṃ kissa

hetu? Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha

bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Sabbaṃ sabbato abhijānāti. Sabbaṃ sabbato abhiññāya sabbaṃ na maññati sabbasmiṃ na

maññati sabbato na maññati sabbaṃ me'ti na maññati. Sabbaṃ nābhinandati. Taṃ kissa hetu?

Nandi6 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa jarāmaraṇanti. Tasmātiha

bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmi.

Nibbānaṃ nibbānato abhijānāti. Nibbānaṃ nibbānato abhiññāya nibbānaṃ na maññati

nibbānasmiṃ na maññati nibbānato na maññati nibbānaṃ me'ti na maññati. Nibbānaṃ

nābhinandati. Taṃ kissa hetu? Nandi2 dukkhassa mūlanti iti viditvā bhavā jāti bhūtassa

jarāmaraṇanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taṇhānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā

paṭinissaggā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho'ti vadāmīti.

(Satthāraha dutiyakanaye aṭṭhavānakabhūmi3 paricchedi.)

Idamavoca bhagavā.4 Na te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.5

Mūlapariyāyasuttaṃ paṭhamaṃ6

1.1.2.

Sabbāsavasuttaṃ

1. Evaṃ me7sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

2. Sabbāsavasaṃvarapariyāyaṃ vo bhikkhave desissāmi.8 Taṃ [PTS Page 007] [\q 7/]

suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

3. Jānato ahaṃ bhikkhave passato āsavānaṃ khayaṃ vadāmi no ajānato no apassato. Kiñca

bhikkhave jānato kiṃ9 passato āsavānaṃ khayo hoti?10 Yoniso ca manasikāraṃ11 ayoniso ca

manasikāraṃ. Ayoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva āsavā uppajjanti uppannā

ca āsavā pavaḍḍhanti. Yoniso12 ca kho bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva āsavā na

uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti.13.

----------------

1. -Pe- āpaṃ syā, āpaṃ-pe-, [PTS]

2. Nandī machasaṃ, [PTS]

3. Tathāgatavasena aṭṭhamanayabhūmi - machasaṃ, syā

4. Na attamanā te bhikkhū syā. Attamanā te bhikkhū [PTS]

5. Nābhinandunti katthaci

6. Mūlapariyāyasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ machasaṃ

7. Evamme syā, [PTS]

8. Desessā, sīmu.

9. Kiñca, machasaṃ.

10. Khayaṃ vadāmi, machasaṃ.

11. Manasikāro, katthaci.

12. Yoniso ca bhikkhave, syā.

13. Pahiyyanti, syā.

14. [Ed.] Abhibhūto [PTS]. [Nld also reads ] abhibhūto [but records as var.Lect.]

Abhibhuto [from] ma [and] sī

[BJT Page 020] [\x 20/]

4. Atthi bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā atthi āsavā saṃvarā pahātabbā atthi āsavā

paṭisevanā pahātabbā atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā atthi āsavā parivajjanā pahātabbā

atthi āsavā vinodanā pahātabbā atthi āsavā bhāvanā pahātabbā.

5. Katame ca bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā? Idha bhikkhave assutavā puthujjano

ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī

sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto manasikaraṇīye dhamme

nappajānāti amanasikaraṇīye dhamme nappajānāti. So manasikaraṇīye dhamme

appajānanto amanasikaraṇīye dhamme appajānanto ye dhammā na manasikaraṇīyā te

dhamme manasi karoti, ye dhammā manasikaraṇīyā te dhamme na manasi karoti.

6. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti? Yassa

bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā

kāmāsavo pavaḍḍhati, anuppanno vā bhavāsavo uppajjati, uppanno vā bhavāsavo

pavaḍḍhati, anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati. Ime

dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti.

7. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti? Yassa

bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno

kāmāsavo pahīyati1, anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo

pahīyati, anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahīyati. Ime

dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti.

8. Tassa [PTS Page 008] [\q 8/] amanasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ manasikārā

manasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ amanasikārā anuppannā ceva āsavā uppajjanti, uppannā

ca āsavā pavaḍḍhanti.

---------------

1. Pahiyyati syā.

[BJT Page 022] [\x 22/]

9. So evaṃ ayoniso manasi karoti: ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ. Na nu kho ahosiṃ

atītamaddhānaṃ. Kinnu kho ahosiṃ atītamaddhānaṃ. Kathannu kho ahosiṃ

atītamaddhānaṃ. Kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ. Bhavissāmi nu kho

ahaṃ anāgatamaddhānaṃ. Na nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ. Kinnu kho bhavissāmi

anāgatamaddhānaṃ. Kathannu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaṃ. Kiṃ hutvā kiṃ

bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānanti.1 Etarahi vā paccuppannaṃ2 addhānaṃ

ajjhattaṃ kathaṃkathī hoti: ahaṃ nu kho'smi no nu kho'smi kinnu kho'smi kathaṃ nu

kho'smi ayaṃ nu kho satto kuto āgato so kuhiṃ gāmī bhavissatī'ti.

10. Tassa evaṃ ayoniso manasi karoto channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjati: atthi me

attā'ti vā'ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, natthi me attā'ti vā'ssa saccato thetato diṭṭhi

uppajjati, attanā' va attānaṃ sañjānāmī'ti vā'ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, attanā'va

anattānaṃ sañjānāmī'ti vā'ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati, anattanā'va attānaṃ

sañjānāmī'ti vā'ssa saccato thetato diṭṭhi uppajjati. Atha vā pana'ssa evaṃ diṭṭhi hoti. Yo3

me ayaṃ attā vado vedeyyo4 tatra tatra kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ

paṭisaṃvedeti. So kho pana me ayaṃ attā nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo

sassatisamaṃ tatheva ṭhassatī'ti. Idaṃ vuccati bhikkhave diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ5

diṭṭhikantāro6 diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ.

Diṭṭhisaṃyojanasaṃyutto bhikkhave assutavā puthujjano na parimuccati jātiyā

jarāmaraṇena7 sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,8 na parimuccati

dukkhasmā'ti vadāmi.

11. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido

ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido

sappurisadhamme suvinīto manasikaraṇīye dhamme pajānāti amanasikaraṇīye dhamme

pajānāti. So manasikaraṇīye dhamme pajānanto amanasikaraṇīye dhamme pajānanto ye

dhammā [PTS Page 009] [\q 9/] na manasikaraṇīyā te dhamme na manasi karoti, ye

dhammā manasikaraṇīyā te dhamme manasi karoti.

-------------------

1.Anāgatamaddhānaṃ katthaci.

2. Paccuppannamaddhānaṃ machasaṃ.

3. So, katthaci.

4. Attāva vedeyyo, syā.

5. Diṭṭhigahaṇaṃ, syā.

6. Diṭṭhikantāraṃ siṃ, [PTS]

7. Jarāya maraṇena, machasaṃ. Syā.

8. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi, syā.

[BJT Page 024] [\x 24/]

12. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti? Yassa

bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā

kāmāsavo pavaḍḍhati. Anuppanno vā bhavāsavo1 uppajjati, uppanno vā bhavāsavo

pavaḍḍhati. Anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaḍḍhati. Ime

dhammā na manasikaraṇīyā ye dhamme na manasi karoti.

13. Katame ca bhikkhave dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti? Yassa

bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno vā

kāmāsavo pahīyati. Anuppanno vā bhavāsavo2 na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo

pahīyati. Anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahīyati. Ime

dhammā manasikaraṇīyā ye dhamme manasi karoti.

14. Tassa amanasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ amanasikārā manasikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ

manasikārā anuppannā ceva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahīyanti. So idaṃ

dukkhanti yoniso manasi karoti, ayaṃ dukkhasamudayo'ti yoniso manasi karoti, ayaṃ

dukkhanirodho'ti yoniso manasi karoti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadā'ti yoniso

manasi karoti. Tassa evaṃ yoniso manasikaroto tīṇi saṃyojanāni pahīyanti: sakkāyadiṭṭhi

vicikicchā sīlabbataparāmāso.3 Ime vuccanti bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā.

15. Katame ca bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā

yoniso cakkhundriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ4 hi'ssa bhikkhave cakkhundriyasaṃvaraṃ

asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā cakkhundriyasaṃvarasaṃvutassa

viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso

sotindriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ hi'ssa bhikkhave sotindriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa

viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā sotindriyasaṃvarasaṃvutassa viharato evaṃsa te

āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso ghānindriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ

hi'ssa bhikkhave ghānindriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā

vighātapariḷāhā ghānindriyasaṃvarasaṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na

honti. Paṭisaṅkhā yoniso jivhindriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ4 hi'ssa bhikkhave

jivhindriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā

jivhindriyasaṃvarasaṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā

yoniso kāyindriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ hi'ssa bhikkhave kāyindriyasaṃvaraṃ

asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā kāyindriyasaṃvarasaṃvutassa

viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso

manindriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ hi'ssa bhikkhave manindriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa

viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā manindriyasaṃvarasaṃvutassa viharato evaṃsa

te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaṃ hi'ssa bhikkhave saṃvaraṃ asaṃvutassa viharato

uppajjeyyuṃ āsavā [PTS Page 010] [\q 10/] vighātapariḷāhā saṃvarasaṃvutassa viharato

evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā.

-------------------

1.Uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaḍḍhati, anuppanno vā, machasaṃ. Syā. 2. Na

uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pahīyati. Anuppanno vā, machasaṃ. Syā

3. Sīlabbatta syā.

4. Yañhi'ssa, machasaṃ. Syā.

[BJT Page 026] [\x 26/]

16. Katame ca bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā

yoniso cīvaraṃ paṭisevati: yāvadeva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya

ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ1 paṭighātāya yāvadeva

hirikopīnapaṭicchādanatthaṃ. Paṭisaṅkhā yoniso piṇḍapātaṃ paṭisevati: neva davāya na

madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya

vihiṃsūparatiyā2 brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca

vedanaṃ na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā'ti3. Paṭisaṅkhā

yoniso senāsanaṃ paṭisevati: yāvadeva sītassa paṭighātāya uṇhassa paṭighātāya

ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ paṭighātāya yāvadeva

utuparissayavinodanaṃ4 paṭisallānārāmatthaṃ.

Paṭisaṅkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati: yāvadeva uppannānaṃ

veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ paṭighātāya abyāpajjhaparamatāya.5, Yaṃ hissa bhikkhave

apaṭisevato6 uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā. Paṭisevato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā

na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā.

17. Katame ca bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā

yoniso khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya

ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ

uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ7 kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ

amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko 8 hoti. Yaṃ hissa bhikkhave anadhivāsayato

uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā adhivāsayato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

Ime vuccanti bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā.

18. Katame ca bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā

yoniso caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjeti. Caṇḍaṃ assaṃ parivajjeti. Caṇḍaṃ goṇaṃ parivajjeti.

Caṇḍaṃ kukkuraṃ parivajjeti ahiṃ khāṇuṃ [PTS Page 011] [\q 11/] kaṇṭakādhānaṃ9

sobbhaṃ papātaṃ candanikaṃ oḷigallaṃ. Yathārūpe anāsane nisinnaṃ yathārūpe agocare

carantaṃ yathārūpe pāpake mitte bhajantaṃ viññū sabrahmacārī pāpakesu ṭhānesu

okappeyyuṃ. So tañca anāsanaṃ tañca agocaraṃ te ca pāpake mitte paṭisaṅkhā yoniso

parivajjeti. Yaṃ hissa bhikkhave aparivajjayato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā.

Parivajjayato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā

parivajjanā pahātabbā.

---------------------

1. Sarīsapa machasaṃ.

2. Vihiṃsuparatiyā syā

3. Phāsuvihāro ca, machasaṃ

4. Vinodana, machasaṃ.

Ca1. Vinodanaṃ paṭisallānārāmatthaṃ [BJT], [PTS]. Vinodanapaṭisallānārāmatthaṃ [Nld]

5. Abyāpajja katthaci

Ca2. Abyāpajjha [BJT]. Abyābajjha [PTS], abyābajjha [Nld]

( [Note. We correct the 'p' in ] abyāpajjha [of the BJT text to 'b' in agreement with the PTS

and Nld readings. We regard] abyābajjha [as the correct reading because it is derived from

the basic Pali word] vyābādha vyābādhya vyābajjha.( [In view of this process of derivation,

we opt the final reading to be ] avyābajjha. [At the same time it is astonishing to find the

derivative from the Pali word ] vyāpāda [written as] -vyāpajjha( [with an unjustifiable 'jjh'

in the combination ] avyāpajjha. [The two words appear to be the result of a considerable

amount of mutual confusion].

6. Appaṭisevato machasaṃ, syā

7. Tibbānaṃ machasaṃ

8. Adhivāsikajātiko syā

9. Kaṇṭakaṭṭhānaṃ machasaṃ, syā

[BJT Page 028] [\x 28/]

19. Katame ca bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā

yoniso uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti1. Anabhāvaṃ

gameti. Uppannaṃ vyāpādavitakkaṃ2 nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ

gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ

gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti

anabhāvaṃ gameti. Yaṃ hissa bhikkhave avinodayato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā.

Vinodayato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā

vinodanā pahātabbā.

20. Katame ca bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā

yoniso satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ

vossaggapariṇāmiṃ3. Paṭisaṅkhā yoniso dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti

vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Paṭisaṅkhā yoniso

viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ

vossaggapariṇāmiṃ3. Paṭisaṅkhā yoniso pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ

virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Paṭisaṅkhā yoniso

passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ

vossaggapariṇāmiṃ. Paṭisaṅkhā yoniso samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ

virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Paṭisaṅkhā yoniso upekkhā

sambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

Yaṃ hissa bhikkhave abhāvayato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā bhāvayato evaṃsa te

āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā.

21. Yato5 ca bhikkhave bhikkhuno ye āsavā dassanā pahātabbā te dassanā pahīnā honti. Ye

āsavā saṃvarā pahātabbā te saṃvarā pahīnā honti. Ye āsavā paṭisevanā pahātabbā te

paṭisevanā pahīnā honti. Ye āsavā adhivāsanā pahātabbā te adhivāsanā pahīnā honti. Ye

āsavā parivajjanā [PTS Page 012] [\q 12/] pahātabbā te parivajjanā pahīnā honti. Ye

āsavā vinodanā pahātabbā te vinodanā pahīnā honti. Ye āsavā bhāvanā pahātabbā te

bhāvanā pahīnā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu sabbāsavasaṃvarasaṃvuto viharati,

acchecchi taṇhaṃ, vāvattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā'ti.

22. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Sabbasavasuttaṃ dutiyaṃ.

-----------------

1. Byantiṃ karoti katthaci, byantikaroti [PTS]

Ca1 byantīkaroti [BJT], byantīkaroti [Nld]

2. Byāpādavitakkaṃ machasaṃ, [PTS], syā

3. Vossaggapariṇāmaṃ syā

4. Upekhā sīmu

5. Yato kho machasaṃ, [PTS]

[BJT Page 030] [\x 30/]

1.1.3.

Dhammadāyādasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

2. Dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā

kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ no āmisadāyādā'ti. Tumhe ca me bhikkhave

āmisadāyādā bhaveyyātha no dhammadāyādā. Tumhe'pi tena ādissā bhaveyyātha

āmisadāyādā satthusāvakā viharanti no dhammadāyādā. Ahampi tena ādisso bhaveyyaṃ

āmisadāyādā satthusāvakā viharanti no dhammadāyādā1'ti. Tumhe ca me bhikkhave

dhammadāyādā bhaveyyātha no āmisadāyādā. Tumhe'pi tena na ādissā bhaveyyātha

dhammadāyādā satthusāvakā viharanti no āmisadāyādā'ti. Ahampi tena na ādisso

bhaveyyaṃ dhammadāyādā satthusāvakā viharanti no āmisadāyādā'ti. Tasmā tiha me

bhikkhave dhammadāyādā bhavatha mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā kinti

me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ no āmisadāyādā'ti.

3. Idhāhaṃ bhikkhave bhuttāvī assaṃ pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho. Siyā

ca me piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo. Atha dve bhikkhū āgaccheyyuṃ [PTS

Page 013] [\q 13/] jighacchādubbalyaparetā. Tyāhaṃ evaṃ vadeyyaṃ. Ahaṃ kho'mhi

bhikkhave bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito suhito yāvadattho. Atthi ca me ayaṃ

piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo. Sace ākaṅkhatha bhuñjatha. Sace tumhe na

bhuñjissatha idānāhaṃ appaharite vā chaḍḍessāmi appāṇake vā udake opilāpessāmī'ti.

4. Tatrekassa bhikkhuno evamassa. Bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo pariyosito

suhito yāvadattho. Atthi cāyaṃ bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo chaḍḍiyadhammo.

Sace mayaṃ na bhuñjissāma idāni bhagavā appaharite vā chaḍḍessati appāṇake vā udake

opilāpessati. Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā

āmisadāyādā'ti. Āmisaññataraṃ kho panetaṃ yadidaṃ piṇḍāpāto. Yannūnāhaṃ imaṃ

piṇḍapātaṃ abhuñjitvā iminā'va jighacchādubbalyena evaṃ imaṃ rattindivaṃ

vītināmeyyanti. So taṃ piṇḍapātaṃ abhuñjitvā teneva jighacchādubbalyena evaṃ taṃ

rattindivaṃ vītināmeyya.

[BJT Page 032] [\x 32/]

5. Atha dutiyassa bhikkhuno evamassa. Bhagavā kho bhuttāvī pavārito paripuṇṇo

pariyosito suhito yāvadattho. Atthi cāyaṃ bhagavato piṇḍapāto atirekadhammo

chaḍḍiyadhammo. Sace mayaṃ na bhuñjissāma idāni bhagavā appaharite vā chaḍḍessati

appāṇake vā udake opilāpessati. Yannūnāhaṃ imaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā

jighacchādubbalyaṃ paṭivinetvā evaṃ imaṃ rattindivaṃ vītināmeyyanti. So naṃ piṇḍapātaṃ

bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinetvā evaṃ rattindivaṃ vītināmeyya. Kiñcāpi so

bhikkhave bhikkhu naṃ piṇḍapātaṃ bhuñjitvā jighacchādubbalyaṃ paṭivinetvā evaṃ taṃ

rattindivaṃ vītināmeyya, atha kho asuyeva me purimo bhikkhu pujjataro ca pāsaṃsataro ca.

Taṃ kissa hetu: taṃ hi tassa bhikkhave bhikkhuno dīgharattaṃ appicchatāya santuṭṭhiyā

sallekhāya subharatāya viriyārambhāya saṃvattissati. Tasmātiha bhikkhave dhammadāyādā

bhavatha mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā: 'kinti me sāvakā dhammadāyādā

bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā'ti.

6. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

7. Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi: 'āvuso

bhikkhavo'ti. 'Āvuso'ti kho [PTS Page 014] [\q 14/] te bhikkhū āyasmato sāriputtassa

paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca.

8. Kittāvatā nu kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhantīti,

kittāvatā ca pana satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī ti. Dūrato pi kho

mayaṃ āvuso āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthamaññātuṃ.

Sādhu vatāyasmantaṃ yeva sāriputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Āyasmato

sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantīti. " Tenahāvuso suṇātha sādhukaṃ manasi karotha

bhāsissāmīti." Evamāvuso ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā

sāriputto etadavoca:

[BJT Page 034] [\x 34/]

9. Kittāvatā nu kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti?

Idhāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti. Yesañca dhammānaṃ

satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahanti. Bāhulikā ca honti sāthalikā okkamane

pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā. Tatrāvuso therā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā

bhavanti: 'satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhantī'ti iminā paṭhamena

ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. 'Yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha, te ca

dhamme nappajahantī'ti iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū gārayhā bhavanti. 'Bāhulikā

ca sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā'ti iminā tatiyena ṭhānena therā

bhikkhū gārayhā bhavanti. Therā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti.

10. Tatrāvuso majjhimā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti: 'satthu pavivittassa viharato

sāvakā vivekaṃ nānusikkhantī'ti iminā paṭhamena ṭhānena majjhimā bhikkhū gārayhā

bhavanti. 'Yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahantī'ti iminā

dutiyena ṭhānena majjhimā bhikkhū gārayhā bhavanti. 'Bāhulikā ca sāthalikā ca okkamane

pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā'ti iminā tatiyena ṭhānena majjhimā bhikkhū gārayhā

bhavanti. Majjhimā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti.

Tatrāvuso navā bhikkhū tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti: 'satthu pavivittassa viharato sāvakā

vivekaṃ nānusikkhantī'ti iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti.

'Yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahantī'ti iminā dutiyena

ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. 'Bāhulikā ca sāthalikā ca okkamane pubbaṅgamā

paviveke nikkhittadhurā'ti iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū gārayhā bhavanti. Navā

hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi gārayhā bhavanti.

Ettāvatāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaṃ nānusikkhanti.

11. Kittāvatā ca panāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā [PTS Page 015] [\q 15/]

vivekamanusikkhanti? Idhāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti.

Yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha, te ca dhamme pajahanti. Na ca bāhulikā honti na

sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā. Tatrāvuso therā bhikkhū tīhi

ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti: 'satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantī'ti iminā

paṭhamena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. 'Yesañca dhammānaṃ satthā

pahānamāha, te ca dhamme pajahantī'ti. Iminā dutiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṃsā

bhavanti. 'Na ca bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā'ti

iminā tatiyena ṭhānena therā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. Therā hāvuso bhikkhū imehi tīhi

ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti.

[BJT Page 036] [\x 36/]

12. Tatrāvuso majjhimā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti: 'satthu pavivittassa viharato

sāvakā vivekamanusikkhantī'ti iminā paṭhamena ṭhānena majjhimā bhikkhū pāsaṃsā

bhavanti. 'Yesañca dhammānaṃ satthā pahānamāha, te ca dhamme pajahantī'ti. Iminā

dutiyena ṭhānena majjhimā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. 'Na ca bāhulikā na sāthalikā

okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā'ti iminā tatiyena ṭhānena majjhimā bhikkhū

pāsaṃsā bhavanti. Majjhimā hāvuso bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti.

Tatrāvuso navā bhikkhū tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti:'satthu pavivittassa viharato sāvakā

vivekamanusikkhantī'ti iminā paṭhamena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. 'Yesañca

dhammānaṃ satthā pahānamāha, te ca dhamme pajahantī'ti iminā dutiyena ṭhānena navā

bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. 'Na ca bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke

pubbaṅgamā'ti iminā tatiyena ṭhānena navā bhikkhū pāsaṃsā bhavanti. Navā hāvuso

bhikkhū imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃsā bhavanti.

Ettāvatā kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti.

13. Tatrāvuso lobho ca pāpako, doso ca pāpako. Lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya

atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya

nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī

upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko

maggo. Seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā

ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammā samādhi. Ayaṃ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā

cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati.

14. Tatrāvuso kodho ca pāpako, upanāho ca pāpako. Kodhassa ca pahānāya upanāhassa ca

pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya

sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī

ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammā ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā

āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya

nibbāṇāya saṃvattati.

Tatrāvuso makkho ca pāpako, palāso ca pāpako. Makkhassa ca pahānāya palāsassa ca

pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya

sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī

ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammā ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā

āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya

nibbāṇāya saṃvattati.

Tatrāvuso issā ca pāpikā, maccherañca ca pāpakaṃ. Issāya ca pahānāya maccherassa ca

pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya

sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī

ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammā ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā

āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya

nibbāṇāya saṃvattati.

Tatrāvuso māyā ca pāpikā sāṭheyyañca ca pāpakaṃ. Māyāya ca pahānāya sāṭheyyassa ca

pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya

sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī

ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammā ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā

āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya

nibbāṇāya saṃvattati.

Tatrāvuso thambho ca pāpako [PTS Page 016] [\q 16/] sārambho ca pāpako.

Thambhassa ca pahānāya sārambhassa ca pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī

ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso

majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya

nibbāṇāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā ājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī

upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati.

Tatrāvuso māno ca pāpako, atimāno ca pāpako. Mānassa ca pahānāya atimānassa ca

pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya

sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī

ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammā ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā

āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya

nibbāṇāya saṃvattati.

Tatrāvuso mado ca pāpako, pamādo ca pāpako. Madassa ca pahānāya pamādassa ca

pahānāya atthi majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya

sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī

ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbāṇāya saṃvattati? Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammā ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā

āvuso majjhimā paṭipadā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya

nibbāṇāya saṃvattati.

15. Idamavoca āyasmā sāriputto attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ

abhinandunti.

Dhammadāyādasuttaṃ tatiyaṃ.

[BJT Page 038] [\x 38/]

1.1.4.

Bhayabheravasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca.

2. Ye'me bho gotama kulaputtā bhavantaṃ gotamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ

pabbajitā bhavaṃ tesaṃ gotamo pubbaṅgamo. Bhavaṃ tesaṃ gotamo bahukāro bhavaṃ tesaṃ

gotamo samādapetā. Bhoto ca gotamassa sā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjatīti.

3. "Evametaṃ brāhmaṇa, evametaṃ brāhmaṇa. Ye te brāhmaṇa, kulaputtā mamaṃ uddissa

saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā ahaṃ tesaṃ pubbaṅgamo. Ahaṃ tesaṃ bahukāro. Ahaṃ

tesaṃ samādapetā. Mamañca pana sā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjatīti.

4. Durabhisambhavāni hi bho gotama, araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni. Dukkaraṃ

pavivekaṃ. Durabhiramaṃ ekatte. Haranti maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa

bhikkhunoti.

5. Evametaṃ brāhmaṇa, evametaṃ brāhmaṇa. Durabhisambhavāni hi brāhmaṇa araññe

vanapatthāni pantāni senāsanāni. Dukkaraṃ pavivekaṃ. Durabhiramaṃ ekatte. Haranti

maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa bhikkhunoti. Mayhampi kho brāhmaṇa,

pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: "

durabhisambhavāni hi kho araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni. Dukkaraṃ pavivekaṃ.

Durabhiramaṃ ekatte. Haranti maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa [PTS Page 017]

[\q 17/] bhikkhuno"ti.

[BJT Page 040] [\x 40/]

6. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā

aparisuddhakāyakammantā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti.

Aparisuddha2 kāyakammantasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ

bhayabheravaṃ avhayanti3, na kho panāhaṃ aparisuddha2 kāyakammanto araññe

vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi, parisuddhakāyakammantohamasmi. Ye hi vo

ariyā parisuddhakāyakammantā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa parisuddhakāyakammantataṃ5 attani

sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

7. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā

aparisuddhavacīkammantā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti.

Aparisuddha2 vacīkammantasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ

bhayabheravaṃ avhayanti3, na kho panāhaṃ aparisuddha2 vacīkammanto araññe

vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi, parisuddhavacīkammantohamasmi. Ye hi vo

ariyā parisuddhavacīkammantā araññe vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa parisuddhavacīkammantanaṃ5 attani

sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā

aparisuddhamanokammantā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti.

Aparisuddha2 manokammantasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ

bhayabheravaṃ avhayanti3, na kho panāhaṃ aparisuddha2 manokammanto araññe

vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi, parisuddhamanokammantohamasmi. Ye hi vo

ariyā parisuddhamanokammantā araññe vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa parisuddhamanokammantataṃ5 attani

sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

Tassa mayhaṃ brāhmaṇa, etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhājīvā

araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, aparisuddhājīvasandosahetu have te

bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhayanti, na kho panāhaṃ

aparisuddhājīvo araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi,

parisuddhājīvohamasmi. Ye hi vo ariyā parisuddhājīvā araññe vanapatthāni pantāni

senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññatamo. Etamahaṃ brāhmaṇa parisuddhājīvataṃ attani

sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

8. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā abhijjhālū

kāmesu tibbasārāgā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, abhijjhālū kāmesu

tibbasārāgasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ

avhayanti3. Na kho panāhaṃ abhijjhālū kāmesu tibbasārāgo araññe vanapatthāni1 pantāni

senāsanāni paṭisevāmi, anabhijjhāluhamasmi. Ye hi vo ariyā anabhijjhālū araññe [PTS Page

018] [\q 18/] vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññatamo4.

Etamahaṃ brāhmaṇa anabhijjhālutaṃ5 attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe

vihārāya.

-----------------

1." Araññavanapatthāni" syā. Machasaṃ. 2. "Apparisuddha" syā. 3. "Avhāyanti" machasaṃ,

4. "Aññataro" machasaṃ. Syā 5."Parisuddhakāyakammataṃ" machasaṃ.

[BJT Page 042] [\x 42/]

9. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā byāpannacittā

paduṭṭhamanasaṅkappā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

vyāpannacittapaduṭṭhamanasaṅkappasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā

akusalaṃ bhayabheravaṃ avhayanti3. Na kho panāhaṃ byāpannacitto

paduṭṭhamanasaṅkappo araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi, mettacitto

hamasmi. Ye hi vo ariyā mettacittā araññe vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa mettacittataṃ attani sampassamāno bhiyyo

pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

10. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā

thīnamiddhapariyuṭṭhitā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

thīnamiddhapariyuṭṭhānasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ

bhayabheravaṃ avhayanti3. Na kho panāhaṃ thīnamiddhapariyuṭṭhito araññe

vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi, vigatathīnamiddhohamasmi. Ye hi vo ariyā

vigatathīnamiddhā araññe vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ

aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa vigatathīnamiddhataṃ attani sampassamāno bhiyyo

pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

11. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhatā

avupasanta1 cittā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

uddhataavupasannacittasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ

bhayabheravaṃ avhayanti3. Na kho panāhaṃ uddhato avupasantacitto araññe vanapatthāni1

pantāni senāsanāni paṭisevāmi, vūpasantacittohamasmi. Ye hi vo ariyā vūpasantacittā araññe

vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa

vūpasantacittataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

12. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kaṅkhī

vecikicchī2 araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, kaṅkhāvicikicchā3

sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhayanti3. Na kho

panāhaṃ kaṅkhī vecikicchī4 araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi,

tiṇṇavicikicchohamasmi. Ye hi vo ariyā tiṇṇavicikicchā araññe vanapatthāni1 pantāni

senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa tiṇṇavicikicchataṃ

attani [PTS Page 019] [\q 19/] sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

------------------

1." Uddhatāvupasanta" syā. 2. "Vicikicchī" machasaṃ syā 3."Kaṅkhivicikicchi" machasaṃ 4.

"Kaṅkhivicikicchī" syā.

[BJT Page 044] [\x 44/]

13. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā attukkaṃsakā1

paravambhī araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, attukkaṃsana2

paravambhanasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ

avhayanti3. Na kho panāhaṃ attukkaṃsako3 paravambhī araññe vanapatthāni1 pantāni

senāsanāni paṭisevāmi, anattukaṃsako aparavambhīhamasmi. Ye hi vo ariyā

anattukkaṃsakā3 aparavambhī araññe vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa anattukkaṃsakataṃ4 aparavambhitaṃ attani

sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

14. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā chambhī

bhīruka 5 jātikā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, chambhī

bhīrukajātikasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ

avhayanti3. Na kho panāhaṃ chambhī bhīrukajātiko araññe vanapatthāni1 pantāni

senāsanāni paṭisevāmi, vigatalomahaṃsohamasmi. Ye hi vo ariyā vigatalomahaṃsā araññe

vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa

vigatalomahaṃsataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

15. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā

lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamānā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamāna6 sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā

akusalaṃ bhayabheravaṃ avhayanti3. Na kho panāhaṃ lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamāno

araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi, appicchohamasmi. Ye hi vo ariyā

appicchā araññe vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññatamo4.

Etamahaṃ brāhmaṇa appicchataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe

vihārāya.

-------------

1.Attukkaṃsanakā, katthaci 2. Attukkaṃsanakā,katthaci

3. Attukkaṃsanako, katthaci. Attukkaṃsanakā, katthaci

4. Anattukkaṃsanakā, katthaci. Anattukkaṃsanakataṃ, katthaci. 5.Chambhībhiruka, syā. 6.

Nikāmayamānā,[PTS.] Nikāmana,machasaṃ.

[BJT Page 046] [\x 46/]

16. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusītā

hīnaviriyā1 araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, kusītahīna

viriyasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhayanti3.

Na kho panāhaṃ kusīto hīnaviriyo2 araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi,

āraddhaviriyohamasmi. Ye hi vo ariyā āraddhaviriyā araññe vanapatthāni 1 pantāni

senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa āraddhaviriyataṃ attani

sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

17. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi [PTS Page 020] [\q 20/] ye kho keci samaṇā vā

brāhmaṇā vā muṭṭhassati asampajānā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

muṭṭhassati asampajānasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ

bhayabheravaṃ avhayanti3. Na kho panāhaṃ muṭṭhassati asampajāno araññe vanapatthāni1

pantāni senāsanāni paṭisevāmi, upaṭṭhitasatihamasmi.3 Ye hi vo ariyā upaṭṭhitasatī araññe

vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa

upaṭṭhisatitaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

18. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā asamāhitā

vibbhantacittā araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti,

asamāhitavibbhantacittasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ

bhayabheravaṃ avhayanti3. Na kho panāhaṃ asamāhito vibbhantacitto araññe vanapatthāni1

pantāni senāsanāni paṭisevāmi, samādhisampannohamasmi. Ye hi vo ariyā

samādhisampannā araññe vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ

aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa samādhisampadaṃ attani sampassamāno bhiyyo

pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

19. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā duppaññā

elamūgā4 araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti, duppañña

elamūgasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhayanti3.

Na kho panāhaṃ duppañño elamūgo araññe vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevāmi,

paññāsampannohamasmi. Ye hi vo ariyā paññāsampannā araññe vanapatthāni 1 pantāni

senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññatamo4. Etamahaṃ brāhmaṇa paññāsampadaṃ attani

sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.

Soḷasapariyāyaṃ5.

-------------------

1.Hīnavīriyā-machasaṃ 2 hīnavīriyo - machasaṃ

3. Upaṭaṭhitassatihamasami - machasaṃ. 4 Eḷamūgā - machasaṃ

5. Soḷasapariyāyaṃ niṭṭhitaṃ - machasaṃ. Syā.

[BJT Page 048] [\x 48/]

20. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosī: yannūnāhaṃ yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā

cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa, tathārūpāsu rattisu1 yāni tāni ārāmacetiyāni

vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṃsanakāni2 salomahaṃsāni, tathārūpesu senāsanesu

vihareyyaṃ, appevanāma3 taṃ bhayabheravaṃ passeyyanti. So kho ahaṃ brāhmaṇa aparena

samayena yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa,

tathārūpāsu rattisu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṃsanakāni

salomahaṃsāni, tathārūpesu senāsanesu viharāmi. Tatra ca me4 brāhmaṇa viharato mago5

vā āgacchati, moro vā [PTS Page 021] [\q 21/] kaṭṭhaṃ pāteti, vāto vā paṇṇasaṭaṃ6

ereti,7 tassa mayhaṃ8 evaṃ hoti:9 etaṃ nūna taṃ bhayabheravaṃ āgacchatīti.

21. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi: kinnu kho ahaṃ aññadatthu bhayapāṭikaṅkhī

viharāmi, yannūnāhaṃ yathābhūtayathābhūtassa10 me taṃ bhayabheravaṃ āgacchati,

tathābhūtatathābhūto va taṃ bhayabheravaṃ paṭivineyyanti. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa

caṅkamantassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati, so kho ahaṃ brāhmaṇa neva tāva tiṭṭhāmi, na

nisīdāmi, na nipajjāmi, yāva caṅkamantova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi. Tassa mayhaṃ

brāhmaṇa ṭhitassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati, so kho ahaṃ brāhmaṇa neva tāva

caṅkamāmi, na nisīdāmi, na nipajjāmi, yāva ṭhitova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi. Tassa

mayhaṃ brāhmaṇa nisinnassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati, so kho ahaṃ brāhmaṇa neva

tāva nipajjāmi, na tiṭṭhāmi, na caṅkamāmi, yāva nisinnova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi.

Tassa mayhaṃ brāhmaṇa nipannassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati, so kho ahaṃ brāhmaṇa

neva tāva nisīdāmi, na tiṭṭhāmi, na caṅkamāmi, yāva nipannova taṃ bhayabheravaṃ

paṭivinemi.

22. Santi kho pana brāhmaṇa eke samaṇabrāhmaṇā rattiṃyeva samānaṃ divāti sañjānanti,

divāyeva samānaṃ rattīti sañjānanti, idamahaṃ tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ

sammohavihārasmiṃ vadāmi. Ahaṃ kho pana brāhmaṇa rattiṃyeva samānaṃ rattīti

sañjānāmi, divāyeva samānaṃ divāti sañjānāmi. Yaṃ kho taṃ brāhmaṇa sammā vadamāno

vadeyya asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya

lokānukampāya12 atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, mameva naṃ sammā

vadamāno vadeyya asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya

bahujanasukhāya lokānukampāya12 atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

----------------------

1. Rattīsu-machasaṃ.Syā. 2. Hīsanakāni-machasaṃ, 3.Appevanāmāhaṃ-machasaṃ 4. Tattha

ca me, machasaṃ. Syā. 5. Migo vā, syā. 6. Paṇṇakasaṭaṃ-machasaṃ.

7. Pāteti-katthaci 8.Tassa mayhaṃ brāhmaṇa-machasaṃ. Syā. 9. Etadahosi-machasaṃ, 10.

Yathābhūtaṃ yathābhūtassa-machasaṃ.[PTS.] Yathābhūtassa yathābhūtassa-syā.

11. Tathābhūtaṃ tathābhūtova-machasaṃ.[PTS] tathābhūto tathābhūtova -syā. 12.

Lokānukampakāya-sīmu.[PTS]

[BJT Page 050] [\x 50/]

23. Āraddhaṃ kho pana me brāhmaṇa viriyaṃ ahosi asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.1

Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ brāhmaṇa vivicceva

kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ

jhānaṃ2 upasampajja vihāsiṃ. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ [PTS Page 022] [\q 22/] avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ

dutiyaṃ jhānaṃ3 upasampajja vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā upekhako4 ca vihāsiṃ sato ca

sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekhako4 satimā

sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ5 upasampajja vihāsiṃ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca

pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ6 asukhaṃ upekhā7

satipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ8 upasampajja vihāsiṃ

24. So evaṃ samāhite citte - parisuddhe, pariyodāte, anaṅgaṇe, vigatūpakkilese, mudubhūte,

kammaniye, ṭhite, āneñjappatte9, pubbenivāsānussatiñāṇāya10 cittaṃ abhininnāmesiṃ. So11

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo, tissopi

jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo, dasapi jātiyo, vīsampi12 jātiyo, tiṃsampi jātiyo,

cattārīsampi13 jātiyo, paññāsampi jātiyo, jātisatampi jātisahassampi, jātisatasahassampi,

anekepi saṃvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, 'amutrāsiṃ

evannāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ.14 Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃ gotto evaṃ

vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto

idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ kho me

brāhmaṇa rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo

vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

--------------------

1. Apammuṭṭhā-syā. 2. Paṭhamajjhānaṃ-sīmu

3. Dutiyajjhānaṃ-sīmu 4. Upekkhako-machasaṃ.Syā 5.Tatiyajjhānaṃ-sīmu. 6.

Adukkhamasukhaṃ-machasaṃ syā 7.Upekkhā - machasaṃ.Syā 8.Catutthajjhānaṃ-sīmu.

9. Ānejjappatte-sīmu11.

10. Pubbenivāsānussatiññāṇāya-machasaṃ 11. Sohaṃ, katthaci

12. Vīsatimapi-sīmu.13. Cattāḷīsampi - syā. Cattālīsampi - machasaṃ 14. Uppādiṃ -

katthaci.

[BJT Page 052] [\x 52/]

25. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya1 cittaṃ abhininnāmesiṃ, so

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne

hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāmi: ime

vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā,

manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā, micchādiṭṭhikā,

micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā2. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena [PTS Page 023] [\q 23/]

samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā, ariyānaṃ

anupavādakā, sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāmi. Ayaṃ kho me brāhmaṇa

rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko

uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

26. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya3 cittaṃ abhininnāmesiṃ. So idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti

yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ: ime āsavāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ āsavasamudayoti

yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ

āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ

passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Avijjāsavāpi cittaṃ

vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,

kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho me brāhmaṇa rattiyā

pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā tamo vihato, āloko uppanno,

yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

-----------------

1. Cutupapātaññāṇāya - katthaci 2.Uppannā- katthaci. 3. Khayaññāṇāya-katthaci.

[BJT Page 054] [\x 54/]

27. Siyā kho pana te brāhmaṇa evamassa: ajjāpi nūna samaṇo gotamo avītarāgo avītadoso

avītamoho, tasmā araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevatīti. Na kho panetaṃ

brāhmaṇa evaṃ daṭṭhabbaṃ. Dve kho ahaṃ brāhmaṇa atthavase sampassamāno araññe

vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi: attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṃ

sampassamāno, pacchimañca janataṃ anukampamānoti.

28. Anukampitarūpāyaṃ1 bhotā gotamena pacchimā [PTS Page 024] [\q 24/] janatā,

yathā taṃ arahatā sammāsambuddhena. Abhikkantaṃ bho gotama. Abhikkantaṃ bho gotama.

Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā

maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti2

evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ3 gotamaṃ

saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu

ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ4 gatanti.

Bhayabheravasuttaṃ catutthaṃ.

1.1.5

Anaṅgaṇasuttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: āvuso bhikkhavoti.5 Āvusoti kho te

bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

2. Cattāro'me āvuso puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Idhāvuso ekacco

puggalo sāṅgaṇo'va 6 samāno 'atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ nappajānāti. Idha

panāvuso ekacco puggalo sāṅgaṇo'va 6 samāno 'atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ

pajānāti. -

-------------------

1. Anukampitarūpā vatāyaṃ - machasaṃ. Syā. 2. Dakkhantīti machasaṃ syā 3. Bhagavantaṃ

- machasaṃ 4. Saraṇagatanti - katthaci. 5. Bhikkhaveti - machasaṃ. 6. Saṅgaṇova - syā.

[BJT Page 056] [\x 56/]

Idhāvuso ekacco puggalo anaṅgaṇova samāno 'natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ

nappajānāti. Idha panāvuso ekacco puggalo anaṅgaṇova samāno 'natthi me ajjhattaṃ

aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ pajānāti. Tatrāvuso 'yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno 'atthi me

ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ

sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ hīnapuriso akkhāyati. Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno

'atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ

sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ seṭṭhapuriso akkhāyati. Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova [PTS

Page 025] [\q 25/] samāno'natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ

imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ hīnapuriso akkhāyati. Tatrāvuso

yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno 'natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ pajānāti,

ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ seṭṭhapuriso akkhāyatīti.

3. Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: ko nu kho āvuso

sāriputta hetu ko paccayo, yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko

hīnapuriso akkhāyati? Eko seṭṭhapuriso akkhāyati? Ko panāvuso sāriputta hetu ko paccayo,

yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati? Eko

seṭṭhapuriso akkhāyatīti?

4. Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno 'atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ

nappajānāti, tasse taṃ pāṭikaṅkhaṃ: na chandaṃ janessati, na vāyamissati, na viriyaṃ1

ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya. So sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto

kālaṃ karissati. Seyyathāpi āvuso kaṃsapāti2 ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca

malena ca pariyonaddhā, tamenaṃ sāmikā na ceva paribhuñjeyyuṃ, na ca pariyodapeyyuṃ,

rajāpathe ca naṃ nikkhipeyyuṃ, evaṃ hi sā āvuso kaṃsapāti aparena samayena

saṅkiliṭṭhatarā assa malaggahītāti.3 Evamāvusoti. Evameva kho āvuso yvāyaṃ puggalo

sāṅgaṇova samāno 'atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ

pāṭikaṅkhaṃ: na chandaṃ janessati, na vāyamissati, na viriyaṃ ārabhissati tassaṅgaṇassa

pahānāya. So sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.

-------------------

1.Vīriyaṃ - machasaṃ 2. Kaṃsapātī-[PTS. 3.] Malaggahitāti-syā.

[BJT Page 058] [\x 58/]

5. Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno 'atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ

pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ: chandaṃ janessati, vāyamissati viriyaṃ ārabhissati

tassaṅgaṇassa pahānāya. So arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.

Seyyathāpi āvuso kaṃsapāti1 ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca

pariyonaddhā, tamenaṃ sāmikā paribhuñjeyyuñceva pariyodapeyyuñca, na ca naṃ2

rajāpathe nikkhipeyyuṃ [PTS Page 026] [\q 26/] evaṃ hi sā āvuso kaṃsapāti aparena

samayena parisuddhā3 assa pariyodātāti. Evamāvusoti. Evameva kho āvuso yvāyaṃ puggalo

sāṅgaṇova samāno 'atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ

pāṭikaṅkhaṃ: chandaṃ janessati, vāyamissati, viriyaṃ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya. So

arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.

6.Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno 'natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti

yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ: subhanimittaṃ manasi karissati. Tassa

subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṃ anuddhaṃsessati. So sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo

saṅkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati. Seyyathāpi āvuso kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā

vā parisuddhā pariyodātā, tamenaṃ sāmikā na ceva paribhuñjeyyuṃ, na ca pariyodapeyyuṃ,

rajāpathe ca naṃ nikkhipeyyuṃ, evaṃ hi sā āvuso kaṃsapāti aparena samayena saṅkiliṭṭhā

assa malaggahītāti. Evamāvusoti. Evameva kho āvuso yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno

'natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ:

subhanimittaṃ manasi karissati. Tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṃ

anuddhaṃsessati. So sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṅkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.

7. Tatrāvuso yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno'natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti

yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ: subhanimittaṃ na manasi karissati. Tassa

subhanimittassa amanasikārā4 rāgo cittaṃ nānuddhaṃsessati. So arāgo adoso amoho

anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati. Seyyathāpi āvuso kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā

kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tamenaṃ sāmikā paribhuñjeyyuñceva

pariyodapeyyuñca, na ca naṃ rajāpathe nikkhipeyyuṃ, evaṃ hi sā āvuso kaṃsapāti aparena

samayena parisuddhatarā assa pariyodātāti. Evamāvusoti.

--------------------

1. Kaṃsapāti-[PTS 2.]Neva naṃ-katthaci.

3. Parisuddhatarā-machasaṃ[PTS 3.]Na manasikarā - syā.

[BJT Page 060] [\x 60/]

Evameva kho āvuso1 yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno 'natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa'nti

yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ: subhanimittaṃ na manasi karissati, tassa

subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaṃ nānuddhaṃsessati, so arāgo adoso amoho

anaṅgaṇo asaṅkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.

8. Ayaṃ kho āvuso [PTS Page 027] [\q 27/] moggallāna, hetu, ayaṃ paccayo, yenimesaṃ

dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso

akkhāyati. Ayaṃ panāvuso moggallāna hetu, ayaṃ paccayo, yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ

anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatīti.

9. Aṅgaṇaṃ aṅgaṇanti āvuso vuccati. Kissa nu kho etaṃ āvuso adhivacanaṃ yadidaṃ

aṅgaṇanti? Pāpakānaṃ kho etaṃ āvuso akusalānaṃ icchāvacarānaṃ adhivacanaṃ yadidaṃ

aṅgaṇanti.

10. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

āpattiñca vata2 āpanno assaṃ, na ceva maṃ bhikkhū jāneyyuṃ: āpattiṃ āpannoti. hānaṃ kho

panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ taṃ bhikkhuṃ bhikkhū jāneyyuṃ: āpattiṃ āpannoti, 'jānanti maṃ3

bhikkhū āpattiṃ āpanno'ti, iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca

appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

11. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

āpattiñca vata āpanno assaṃ, anuraho maṃ bhikkhū codeyyuṃ, no saṅghamajjheti. hānaṃ

kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ taṃ bhikkhuṃ bhikkhū saṅghamajjhe codeyyuṃ, no anuraho,

'saṅghamajjhe maṃ bhikkhū codenti, no anuraho'ti. Iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho

āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

12. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

āpattiñca vata āpanno assaṃ, sappaṭipuggalo maṃ codeyya, no appaṭipuggaloti. hānaṃ kho

panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ taṃ bhikkhuṃ appaṭipuggalo codeyya, no sappaṭipuggalo,

'appaṭipuggalo maṃ codeti, no sappaṭipuggalo'ti, iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho

āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

------------------

1.Panāvuso-syā. 2. Vatāhaṃ-katthaci 3. Na ca maṃ - machasaṃ. Syā

[BJT Page 062] [\x 62/]

13. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

"aho vata mameva satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya, na

aññaṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā"ti.

hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā

bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya, na taṃ [PTS Page 028] [\q 28/] bhikkhuṃ satthā

paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya. "Aññaṃ bhikkhuṃ satthā

paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti. Na maṃ satthā paṭipucchitvā

paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ desetī"ti iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho āvuso

kopo yo ca appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

14. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

"aho vata mameva bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyuṃ, na

aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyu"nti. hānaṃ

kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ

bhattāya paviseyyuṃ, na taṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya

paviseyyuṃ. " Aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya

pavisanti. Na maṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya pavisantī"ti. Iti so

kupito hoti appatīto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

15. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

" aho vata ahameva labheyyaṃ bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. Na añño

bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍa"nti. hānaṃ kho panetaṃ

āvuso vijjati - yaṃ añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, na

so bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. "Añño bhikkhu labhati

bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. Nāhaṃ labhāmi bhattagge aggāsanaṃ

aggodakaṃ aggapiṇḍa"nti. Iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca

appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

[BJT Page 064] [\x 64/]

16. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

'aho vata ahameva bhattagge bhuttāvī anumodeyyaṃ. Na añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī

anumodeyyā'ti. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī

anumodeyya, na so bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya. 'Añño bhikkhu bhattagge

bhuttāvī anumodati. Nāhaṃ bhattagge bhuttāvī anumodāmī'ti iti so kupito hoti appatīto.

Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

17. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati -yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

'aho vata ahameva ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyaṃ. Na añño bhikkhu

ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā'ti. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ

añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya, na so bhikkhu [PTS Page 029]

[\q 29/] ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya. 'Añño bhikkhu ārāmagatānaṃ

bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti. Nāhaṃ ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ desemī'ti iti so

kupito hoti appatīto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

18. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

'aho vata ahameva ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ deseyyaṃ na añño bhikkhu

ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ deseyyā'ti. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ

añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ deseyya, na so bhikkhu

ārāmagatānaṃ " añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ deseti. Nāhaṃ

ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ desemī" ti iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho

āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ

hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya : 'aho

vata ahameva ārāmagatānaṃ upāsakānaṃ dhammaṃ deseyyaṃ na añño bhikkhu

ārāmagatānaṃ upāsakānaṃ dhammaṃ deseyyā'ti. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ

añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsakānaṃ dhammaṃ deseyya. Na so bhikkhu ārāmagatānaṃ

upāsakānaṃ dhammaṃ deseyya. " Añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsakānaṃ dhammaṃ

deseti nāhaṃ ārāmagatānaṃ upāsakānaṃ dhammaṃ desemī" ti iti so kupito hoti appatīto. Yo

ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: ' aho

vata ahameva ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyyaṃ na añño bhikkhu

ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyyā'ti. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ

añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṃ

upāsikānaṃ dhammaṃ deseyya. 'Añño bhikkhū ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseti.

Nāhaṃ ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ desemī'ti iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva

kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

[BJT Page 066] [\x 66/]

19. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

'aho vata mameva bhikkhū sakkareyyuṃ garu kareyyuṃ1 māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na aññaṃ

bhikkhuṃ bhikkhū sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyu'nti. hānaṃ kho panetaṃ

āvuso vijjati - yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ

pūjeyyuṃ, na taṃ bhikkhuṃ bhikkhū sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ.'Aññaṃ

bhikkhuṃ bhikkhū sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti. Na maṃ bhikkhū sakkaronti

garukaronti mānenti pūjentī'ti iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca

appaccayo, ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

20. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

' aho vata mameva bhikkhuniyo sakkareyyuṃ garu kareyyuṃ 1 māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na

aññaṃ bhikkhuniṃ bhikkhunī sakkareyyuṃ garu kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyu'nti. hānaṃ

kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ aññaṃ bhikkhuniṃ bhikkhunī sakkareyyuṃ garukareyyuṃ

māneyyuṃ pūjeyyuṃ , na taṃ bhikkhuniṃ bhikkhunī sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ

pūjeyyuṃ. ' Aññaṃ bhikkhuniṃ bhikkhunī sakkaronti garu karonti mānenti pūjenti, na maṃ

bhikkhunī sakkaronti garukaronti mānenti pūjentī'ti. Iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva

kho āvuso kopo yo ca appaccayo ,ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati -yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: ' aho

vata mameva upāsakā sakkareyyuṃ garu kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na aññaṃ bhikkhuṃ

upāsakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyu'nti. hānaṃ kho panetaṃ āvuso

vijjati - yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ upāsakā sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na

taṃ bhikkhuṃ upāsakā sakkareyyuṃ garu kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ. ' Aññaṃ bhikkhuṃ

upāsakā sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, na maṃ upāsakā sakkaronti garukaronti

mānenti pūjentī'tī iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo,

ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

21. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

' aho vata ahameva lābhī assaṃ3 paṇītānaṃ cīvarānaṃ, na añño bhikkhu lābhī assa

paṇītānaṃ cīvarāna'nti. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ [PTS Page 030] [\q 30/]

añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ cīvarānaṃ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ

cīvarānaṃ. ' Añño bhikkhu lābhī 3 paṇītānaṃ cīvarānaṃ, nāhaṃ lābhī paṇītānaṃ

cīvarāna'nti iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo,

ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

-----------------------

1. Garuṃ kareyyuṃ, machasaṃ. 2.Upāsikāyo, syā. 3. Lābhī assa, katthaci.

[BJT Page 068] [\x 68/]

22. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya:

' aho vata ahameva lābhī assaṃ paṇītānaṃ piṇḍapātānaṃ , na añño bhikkhu lābhī assa

paṇītānaṃ piṇḍapātāna'nti. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ añño bhikkhu lābhī

assa paṇītānaṃ piṇḍapātānaṃ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ piṇḍapātānaṃ.'Añño

bhikkhu lābhī3 paṇītānaṃ piṇḍapātānaṃ nāhaṃ lābhī paṇītānaṃ piṇḍapātāna'nti iti so

kupito hoti appatīto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo, ubhaya metaṃ aṅgaṇaṃ.

hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: 'aho

vata ahameva lābhī assaṃ paṇītānaṃ senāsanānaṃ ,na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ

snosana'nti. hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati -yaṃ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ

senāsanānaṃ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ senāsanānaṃ. 'Añño bhikkhu lābhī3

paṇītānaṃ senāsanānaṃ, nāhaṃ lābhī paṇītānaṃ senāsana'nti iti so kupito hoti appatīto. Yo

ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo, ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

hānaṃ kho panetaṃ āvuso vijjati - yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya: ' aho

vata ahameva lābhī assaṃ paṇītānaṃ gilānapaccaya bhesajjaparikkhārānaṃ, na añño

bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. hānaṃ kho panetaṃ

āvuso vijjati yaṃ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ,

na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. 'Añño bhikkhu

lābhī assa paṇītānaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, nāhaṃ lābhī assaṃ paṇītānaṃ

gilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho āvuso kopo

yo ca appaccayo, ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.

23. Imesaṃ kho etaṃ āvuso pāpakānaṃ akusalānaṃ icchāvacarānaṃ adhivacanaṃ yadidaṃ

aṅgaṇanti.

24. Yassa kassaci āvuso bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva

sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññako pantasenāsano, piṇḍapātiko sapadānacārī, paṃsukūliko

lūkhacīvaradharo, atha kho naṃ sabrahmacārī neva sakkaronti, na [PTS Page 031] [\q 31/]

garukaronti, na mānenti, na pūjenti. Taṃ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā

icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca. Seyyathāpi āvuso kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā

kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tamenaṃ sāmikā ahikuṇapaṃ vā kukkurakuṇapaṃ

vā manussakuṇapaṃ vā racayitvā aññissā kaṃsapātiyā paṭikujjitvā antarāpaṇaṃ

paṭipajjeyyuṃ, tamenaṃ jano disvā evaṃ vadeyya: ambho kimevidaṃ harīyati1 jaññajaññaṃ2

viyāti. Tamenaṃ uṭṭhahitvā avāpuritvā olokeyya. Tassa sahadassanena amanāpatā ca

saṇṭhaheyya. Paṭikkūlatā3 ca saṇṭhaheyya. Jigucchatā4 ca saṇṭhaheyya. Jighacchitānampi

na bhottukamyatā assa, pageva suhitānaṃ. Evameva kho āvuso yassa kassaci bhikkhuno ime

pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññako

pantasenāsano, piṇḍapātiko sapadānacārī,5 paṃsukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho naṃ

sabrahmacārī neva6 sakkaronti, na garukaronti, na mānenti, na pūjenti. Taṃ kissa hetu? Te

hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyantī ca.

----------------------

1. Hariyyati, syā 2. Jaññaṃjaññaṃ, syā.

3. Pāṭikulyatā, syā machasaṃ paṭikulyatā[PTS 4.]Jegucchitā, [PTS 5.] Sāpadānacārī, katthaci.

6. Na ceva, machasaṃ.

[BJT Page 070] [\x 70/]

25. Yassa kassaci āvuso bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva

sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho naṃ

sabrahmacārī sakkaronti. Garukaronti. Mānenti. Pūjenti. Taṃ kissa hetu? Tehi tassa āyasmato

pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca. Seyyathāpi āvuso kaṃsapāti

ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tamenaṃ sāmikā sālīnaṃ odanaṃ

vicitakāḷakaṃ1 anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ racayitvā aññissā kaṃsapātiyā paṭikujjitvā

antarāpaṇaṃ paṭipajjeyyuṃ, tamenaṃ jano disvā evaṃ vadeyya: ambho kimevidaṃ harīyati

jaññajaññaṃ viyāti. Tamenaṃ uṭṭhahitvā avāpuritvā olokeyya. Tassa sahadassanena

manāpatā ca saṇṭhaheyya. Appakkuṭilatā2 ca saṇṭhaheyya. Ajegucchatā3 ca saṇṭhaheyya.

Suhitānampi bhottukamyatā assa, pageva jighacchitānaṃ. Evameva kho āvuso yassa kassaci

bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti

gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho naṃ sabrahmacārī sakkaronti.

Garukaronti. Mānenti. Pūjenti. Taṃ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā

icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti cāti.

26. Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: " upamā maṃ

āvuso sāriputta paṭibhātī"ti. "Paṭibhātu taṃ āvuso moggallānā"ti.

Ekamidāhaṃ āvuso samayaṃ rājagahe viharāmi giribbaje. Atha khvāhaṃ āvuso

pubbanhasamayaṃ4 nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Tena kho

pana samayena sāmītiyānakāraputto5 rathassa nemiṃ tacchati.6 Tamenaṃ paṇḍuputto

ājīvako7 purāṇayānakāraputto paccupaṭṭhito hoti. Atha kho āvuso paṇḍuputtassa

ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: aho vatāyaṃ

sāmītiyānakāraputto imissā nemiyā imañca vaṅkaṃ imañca jimhaṃ imañca dosaṃ taccheyya,

evāyaṃ nemi apagatavaṅkā apagatajimhā apagatadosā suddhāssa8 sāre [PTS Page 032] [\q

32/] patiṭṭhitāti. Yathā yathā kho āvuso paṇḍuputtassa ājīvakassa

purāṇayānakāraputtassa cetaso parivitakkitaṃ9 hoti, tathā tathā sāmītiyānakāraputto tassā

nemiyā tañca vaṅkaṃ tañca jimhaṃ tañca dosaṃ tacchati.

-----------------------

1.Vicinitakāḷakā, katthaci. 2. Appāṭikulyatā, machasaṃ,

3. Ajegucchitā, [PTS 4.]Pubbaṇhasamayaṃ, machasaṃ syā

5. Samītiyānakāraputto, machasaṃ. Syā 6. Taccheti, syā

7. Ājīvako, machasaṃ syā 8. Suddhā assa, machasaṃ syā

9. Parivitakko, machasaṃ. Syā.

[BJT Page 072] [\x 72/]

Atha kho āvuso paṇḍuputto ājīvako purāṇayānakāraputto attamano attamanavācaṃ

nicchāresi: 'hadayā hadayaṃ maññe aññāya tacchatī'ti. Evameva kho āvuso ye te puggalā

assaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, saṭhā māyāvino keṭubhino,1

uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno

jāgariyaṃ ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto2 sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā sāthalikā

okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnaviriyā muṭṭhassatī asampajānā

asamāhitā vibbhantacittā duppaññā elamūgā, tesaṃ āyasmā sāriputto iminā

dhammapariyāyena hadayaṃ maññe aññāya tacchati.

27. Ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā asaṭhā amāyāvino

akeṭubhino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā

bhojane mattaññuno jāgariyaṃ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na

bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhaviriyā

pahitattā upaṭṭhitasatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññāvanto anelamūgā, te āyasmato

sāriputtassa imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā pivanti maññe ghasanti maññe vacasā manasā

ca sādhu vata bho sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetīti.

28. Seyyathāpi āvuso itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṃ nahāto

uppalamālaṃ vā vassikamālaṃ vā atimuttakamālaṃ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā

uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhāpeyya.

---------------------

1. Ketubhino, machasaṃ. 2. Punapekhavanto ,[PTS]

[BJT Page 074] [\x 74/]

Evameva kho āvuso ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, asaṭhā

amāyāvino akeṭubhino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu

guttadvārā bhojane mattaññuno jāgariyaṃ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya

tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā

āraddhaviriyā pahitattā upaṭṭhitasatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññāvanto

anelamūgā, te āyasmato sāriputtassa imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā pivanti maññe ghasanti

maññe vacasā ceva manasā ca. Sādhu vata bho sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale

patiṭṭhāpetīti.

Iti ha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsūti.

Anaṅgaṇasuttaṃ pañcamaṃ [PTS Page 033] [\q 33/]

1.1.6

Ākaṅkheyyasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutā

viharatha ācāragocarasampannā. Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhatha

sikkhāpadesu.

2. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ manāpo garu bhāvanīyo

cā'ti sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya

samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.(1)

[BJT Page 076] [\x 76/]

3. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu "lābhī assaṃ

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna"nti, sīlesvevassa paripūrakārī

ajjhattaṃ ceto samathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā

suññāgārānaṃ.(2)

4. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " yesāhaṃ

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjāmi, tesaṃ te kārā

mahapphalā assu mahānisaṃsā"ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto

anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ (3)

5. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu "ye me ñātisālohitā petā kālakatā pasannacittā

anussaranti, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ assa mahānisaṃsanti, " .1Sīlesvevassa paripūrakārī

ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā

suññāgārānaṃ.(4)

6. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu "aratiratisaho assaṃ, na ca maṃ arati saheyya,

uppannaṃ aratiṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya"nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ

cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.(5)

7. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " bhayabheravasaho assaṃ, na ca maṃ bhayabheravaṃ

saheyya, uppannaṃ bhayabheravaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya"nti, sīlesvevassa

paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato

brūhetā suññāgārānaṃ.(6)

8. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ1

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ1 nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī"ti,

sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya

samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.(7)

9. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " ye te santā vimokkhā2 atikkamma rūpe āruppā, te

kāyena phassitvā3 vihareyya"nti, sīlesvevassa paripūrakārī [PTS Page 034] [\q 34/]

ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā

suññāgārānaṃ.(8)

------------------

1. Abhicetasikānaṃ, katthaci, 2. Vimokhā, [PTS] 3.Phusitvā, machasaṃ, syā.

[BJT Page 078] [\x 78/]

10. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno assaṃ

avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo"ti sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ

cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.(9)

11. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu "tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ

tanuttā sakadāgāmī assaṃ, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ kareyya"nti

sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya

samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.(10)

12. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ

parikkhayā opapātiko assaṃ, tattha parinibbāyī anāvatti dhammo tasmā lokā"ti sīlesvevassa

paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato

brūhetā suññāgārānaṃ.(11)

13. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ, ekopi

hutvā bahudhā assaṃ, bahudhāpi hutvā eko assaṃ, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ

tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi

ummujjanimujjaṃ1 kareyyaṃ seyyathāpi udake, udakepi abhijjamāne2 gaccheyyaṃ

seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kameyyaṃ seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi

candimasuriye evaṃ mahiddhike mahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṃ3 parimajjeyyaṃ, yāva

brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyya"nti sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ

cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.(12)

14. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: 'dibbāya sotadhātuyā visuddhāya

atikkantamānusakāya4 ubho sadde suṇeyyaṃ: dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike cā"ti

sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ ceto samathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya

samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.(13)

15. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca

pajāneyyaṃ: sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ

cittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ

vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ

vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, -

----------------------

1. Ummujjanimmujjaṃ, syā 2. Abhijjamāno, machasaṃ

3. Parāmaseyyaṃ, machasaṃ, syā. 4. Attikkantamānusikāya, machasaṃ. Syā,[PTS.]

[BJT Page 080] [\x 80/]

Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti

pajāneyyaṃ, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ

amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ,

anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, samāhitaṃ vā cittaṃ [PTS Page 035] [\q

35/] samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ,

vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti

pajāneyya"nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno

vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.(14)

16. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu " anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ,

seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi

jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi

jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe 'amutrāsiṃ evannāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ1. Tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhuppanno'ti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussareyya"nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto

anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.(15)

17. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu: " dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passeyyaṃ - cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajāneyyaṃ: 'ime vata bhonto sattā

kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā

ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā

kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā -

------------------

1.Udapādiṃ, machasaṃ, syā, [PTS]

[BJT Page 082] [\x 82/]

Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti, iti dibbena cakkhunā

visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ - cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte

suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate, yathākammūpage satte pajāneyya"nti sīlesvevassa

paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato

brūhetā suññāgārānaṃ.(16)

18. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu "āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā1 [PTS Page 036] [\q 36/] sacchikatvā

upasampajja vihareyya"nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto

anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ(17)

19 "Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā. Pātimokkhasaṃvarasaṃvutā

viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhatha

sikkhāpadesū"ti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Ākaṅkheyyasuttaṃ chaṭṭhaṃ.

1.1.7

Vatthūpamasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Seyyathāpi bhikkhave vatthaṃ saṅkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ, tamenaṃ rajako yasmiṃ yasmiṃ

raṅgajāte upasaṃhareyya yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjeṭṭhakāya,2

durattavaṇṇamevassa. Aparisuddhavaṇṇamevassa. Taṃ kissa hetu?Aparisuddhattā

bhikkhave vatthassa. Evameva kho bhikkhave citte saṅkiliṭṭhe duggati pāṭikaṅkhā.

--------------------

1. Abhiññāya, [PTS] 2. Mañjaṭṭhakāya, machasaṃ

[BJT Page 084] [\x 84/]

3. Seyyathāpi bhikkhave vatthaṃ parisuddhaṃ pariyodātaṃ, tamenaṃ rajako yasmiṃ yasmiṃ

raṅgajāte upasaṃhareyya yadi nīlakāya yadi pītakāya yadi lohitakāya yadi mañjeṭṭhakāya,

surattavaṇṇamevassa. Parisuddhavaṇṇamevassa. Taṃ kissa hetu? Parisuddhattā bhikkhave

vatthassa. Evameva kho bhikkhave citte asaṅkiliṭṭhe sugati pāṭikaṅkhā.

4. Katame ca bhikkhave cittassa upakkilesā: abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso.

Byāpādo cittassa upakkileso. Kodho cittassa upakkileso. Upanāho cittassa upakkileso.

Makkho cittassa upakkileso. Paḷāso cittassa upakkileso. Issā cittassa upakkileso.

Macchariyaṃ cittassa upakkileso. Māyā cittassa upakkileso. Sāṭheyyaṃ cittassa upakkileso.

Thambho cittassa upakkileso. Sārambho cittassa upakkileso. Māno cittassa upakkileso.

Atimāno cittassa upakkileso. Mado [PTS Page 037] [\q 37/] cittassa upakkileso. Pamādo

cittassa upakkileso.

5. Sa kho so bhikkhave bhikkhu abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti iti viditvā

abhijjhāvisamalobhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Byāpādo cittassa upakkilesoti iti viditvā

byāpādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Kodho cittassa upakkilesoti iti viditvā kodhaṃ

cittassa upakkilesaṃ pajahati. Upanāho cittassa upakkilesoti iti viditvā upanāhaṃ cittassa

upakkilesaṃ pajahati. Makkho cittassa upakkilesoti iti viditvā makkhaṃ cittassa upakkilesaṃ

pajahati. Paḷāso cittassa upakkilesoti iti viditvā paḷāsaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Issā

cittassa upakkilesoti iti viditvā issaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Macchariyaṃ cittassa

upakkilesoti iti viditvā macchariyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Māyā cittassa upakkilesoti

iti viditvā māyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Sāṭheyyaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā

sāṭheyyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Thambho cittassa upakkilesoti iti viditvā thambhaṃ

cittassa upakkilesaṃ pajahati. Sārambho cittassa upakkilesoti iti viditvā sārambhaṃ cittassa

upakkilesaṃ pajahati. Māno cittassa upakkilesoti iti viditvā mānaṃ cittassa upakkilesaṃ

pajahati. Atimāno cittassa upakkilesoti iti viditvā atimānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.

Mado cittassa upakkilesoti iti viditvā madaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati. Pamādo cittassa

upakkilesoti iti viditvā pamādaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahati.

[BJT Page 086] [\x 86/]

6. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti iti viditvā

abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahīno hoti, byāpādo cittassa upakkilesoti iti viditvā

byāpādo cittassa upakkileso pahīno hoti, kodho cittassa upakkilesoti iti viditvā kodho

cittassa upakkileso pahīno hoti, upanāho cittassa upakkilesoti iti viditvā upanāho cittassa

upakkileso pahīno hoti, makkho cittassa upakkilesoti iti viditvā makkho cittassa upakkileso

pahīno hoti, paḷāso cittassa upakkilesoti iti viditvā paḷāso cittassa upakkileso pahīno hoti,

issā cittassa upakkilesoti iti viditvā issā cittassa upakkileso pahīno hoti, macchariyaṃ cittassa

upakkilesoti iti viditvā macchariyaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti, māyā cittassa

upakkilesoti iti viditvā māyā cittassa upakkileso pahīno hoti, sāṭheyyaṃ cittassa upakkilesoti

iti viditvā sāṭheyyaṃ cittassa upakkileso pahīno hoti, thambho cittassa upakkilesoti iti

viditvā thambho cittassa upakkileso pahīno hoti, sārambho cittassa upakkilesoti iti viditvā

sārambho cittassa upakkileso pahīno hoti, māno cittassa upakkilesoti iti viditvā māno

cittassa upakkileso pahīno hoti, atimāno cittassa upakkilesoti iti viditvā atimāno cittassa

upakkileso pahīno hoti, mado cittassa upakkilesoti iti viditvā mado cittassa upakkileso

pahīno hoti, pamādo cittassa upakkilesoti iti viditvā pamādo cittassa upakkileso pahīno

hoti.

7. So buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: itipi so bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī

satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti:

svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ

veditabbo viññūhīti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: supaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni

aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

[BJT Page 088] [\x 88/]

8. Yatopi1 kho panassa cattaṃ hoti vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ. So buddhe

aveccappasādena samannāgatomahīti labhati atthavedaṃ. Labhati dhammavedaṃ. Labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati.

Passaddhakāyo sukhaṃ vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. Dhamme aveccappasādena

samannāgatomhīti labhati atthavedaṃ. Labhati dhammavedaṃ. Labhati dhammūpasaṃhitaṃ

pāmujjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ

vedeti. Sukhino cittaṃ [PTS Page 038] [\q 38/] samādhiyati. Saṅghe aveccappasādena

samannāgatomhīti labhati atthavedaṃ. Labhati dhammavedaṃ. Labhati dhammūpasaṃhitaṃ

pāmujjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ

vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati. 'Yatopi1 kho pana me cattaṃ vantaṃ pahīnaṃ

paṭinissaṭṭha'nti labhati atthavedaṃ. Labhati dhammavedaṃ. Labhati dhammūpasaṃhitaṃ

pāmujjaṃ. Pamuditassa pīti, jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ

vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati.

9. Sa kho so bhikkhave bhikkhu evaṃ sīlo evaṃ dhammo evaṃ pañño sālīnañcepi

piṇḍapātaṃ bhuñjati vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ, nevassa naṃ hoti

antarāyāya. Seyyathāpi bhikkhave vatthaṃ saṅkiliṭṭhaṃ malaggahitaṃ acchaṃ udakaṃ

āgamma parisuddhaṃ hoti pariyodātaṃ, ukkāmukhaṃ vā panāgamma jātarūpaṃ parisuddhaṃ

hoti pariyodātaṃ, evameva kho bhikkhave bhikkhu evaṃ sīlo evaṃ dhammo evaṃ pañño

sālīnañcepi piṇḍapātaṃ bhuñjati vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ, nevassa naṃ

hoti antarāyāya.

10. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ.

Tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā

viharati. Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā

tatiyaṃ. Tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā

viharati. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ.

Tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā

viharati. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā

tatiyaṃ. Tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā

viharati.

------------------

1. Yathodhi - sīmu " aṭṭhakathāyaṃ 'yathodhi'iti pāṭhantaravasena niddiṭṭhaṃ.

[BJT Page 090] [\x 90/]

11. 'So atthi idaṃ, atthi hīnaṃ, atthi paṇītaṃ, atthi imassa saññāgatassa uttariṃ nissaraṇa'nti

pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ

vimuccati. Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti.

Vusitaṃ brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti [PTS Page 039] [\q 39/]

pajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu sināto antarena sinānenāti.

12. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato avidūre nisinno

hoti. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: gacchati pana

bhavaṃ gotamo bāhukaṃ nadiṃ sināyitunti?

13. Kiṃ brāhmaṇa bāhukāya nadiyā? Kiṃ bāhukā nadī karissatīti? Lobyasammatā hi bho

gotama bāhukā nadī bahujanassa. Puññasammatā hi bho gotama bāhukā nadī bahujanassa.

Bāhukāya ca pana nadiyā bahujano pāpakaṃ kataṃ kammaṃ pavāhetīti.

Atha kho bhagavā sundarīkabhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi ajjhabhāsi:

Bāhukaṃ adhikakkañca gayaṃ sundarikāmapī,

Sarassatiṃ payāgañca atho bāhumatiṃ nadiṃ.

Niccampi bālo pakkhanno kaṇhakammo na sujjhati,

Kiṃ sundarikā karissati kiṃ payāgo kiṃ bāhukā nadī,

Veriṃ katakibbisaṃ naraṃ na hi naṃ sodhaye pāpakamminaṃ.

Suddhassa ve sadā phaggu suddhassuposatho sadā,

Suddhassa sucikammassa sadā sampajjate vataṃ,

Idhe va sināhi brāhmaṇa sabbabhūtesu karohi khemataṃ.

Sace musā na bhaṇasi sace pāṇaṃ na hiṃsasi,

Sace adinnaṃ nādiyasi saddahāno amaccharī,

Kiṃ kāhasi gayaṃ gantvā udapānopi te gayāti.

[BJT Page 092] [\x 92/]

14. Evaṃ vutte sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho

gotama. Abhikkantaṃ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,

paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ

dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena

dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca

bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ labheyyaṃ

upasampadanti.

15. Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ. Alattha

upasampadaṃ [PTS Page 040] [\q 40/] acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo

eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti. Vusitaṃ

brahmacariyaṃ. Kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā

bhāradvājo arahataṃ ahosīti.

Vatthūpamasuttaṃ sattamaṃ.

1.1.8.

Sallekha suttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho āyasmā mahācundo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā mahācundo bhagavantaṃ etadavoca:

2. Yā imā bhante anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti attavādapaṭisaṃyuttā vā

lokavādapaṭisaṃyuttā vā, ādimeva nu kho bhante bhikkhuno manasi karoto evametāsaṃ

diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti? Evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hotīti?

[BJT Page 094] [\x 94/]

Yā imā cunda anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti attavādapaṭisaṃyuttā vā

lokavādapaṭisaṃyuttā vā, yattha cetā diṭṭhiyo uppajjanti, yattha cetā anusenti, yattha cetā

samudācaranti, taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi, na me'so attāti evametaṃ yathābhūtaṃ

sammappaññāya passato evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti. Evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ

paṭinissaggo hoti.

3. hānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca

akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmīti, na kho panete cunda

ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

4. hānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā

ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ

dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmīti. Na kho

panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā [PTS Page 041]

[\q 41/] ete ariyassa vinaye vuccanti.

5. hānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca

vihareyya, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeyya, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti

upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya, tassa evamassa:

sallekhena viharāmīti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.

Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

6. hānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa

ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajjavihareyya, tassa evamassa: sallekhena

viharāmīti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.

Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

[BJT Page 096] [\x 96/]

7. hānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ

samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti

ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmīti. Na kho

panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

8. hānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ

samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya. Tassa

evamassa: sallekhena viharāmīti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.

Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

9. hānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ

samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya tassa evamassa:

sallekhena viharāmīti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete

vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

10. hānaṃ kho panetaṃ cunda vijjati - yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ

samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa:

sallekhena viharāmīti [PTS Page 042] [\q 42/] na kho panete cunda ariyassa vinaye

sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

(1. Sallekhapariyāyo:)

1. Idha kho pana vo cunda sallekho karaṇīyo: pare vihiṃsakā bhavissanti. Mayamettha

avihiṃsakā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

2. Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

3. Pare adinnādāyī bhavissanti, mayamettha adinnādānā paṭiviratā bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

4. Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

5. Pare musāvādī bhavissanti, mayamettha musāvādā paṭiviratā bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

6. Pare pisuṇavācā bhavissanti: mayamettha pisuṇā vācā paṭiviratā bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

[BJT Page 098] [\x 98/]

7. Pare pharusāvācā1 bhavissanti, mayamettha pharusāvācā2 paṭiviratā bhavissāmāti

sallekho karaṇīyo.

8. Pare samphappalāpī3 bhavissanti, mayamettha samphappalāpā paṭiviratā bhavissāmāti

sallekho karaṇīyo.

9. Pare abhijjhālu bhavissanti, mayamettha anabhijjhālū bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

10. Pare byāpannacittā bhavissanti, mayamettha abyāpannacittā bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

11. Pare micchādiṭṭhī4 bhavissanti, mayamettha sammādiṭṭhi5 bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo

12. Pare micchāsaṅkappā bhavissanti, mayamettha sammāsaṅkappā bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

13. Pare micchāvācā bhavissanti, mayamettha sammāvācā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

14. Pare micchākammantā bhavissanti, mayamettha sammākammantā bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

15. Pare micchāājīvā bhavissanti, mayamettha sammāājīvā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

16. Pare micchāvāyāmā bhavissanti, mayamettha sammāvāyāmā bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

17. Pare micchāsatī bhavissanti, mayamettha sammāsatī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

18. Pare micchāsamādhī bhavissanti, mayamettha sammāsamādhī bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

19. Pare micchāñāṇī bhavissanti, mayamettha sammāñāṇī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

20. Pare micchāvimuttī bhavissanti, mayamettha sammāvimuttī bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

21. Pare thīnamiddhapariyuṭṭhitā bhavissanti, mayamettha vigatathīnamiddhā bhavissāmāti

sallekho karaṇīyo.

22. Pare uddhatā bhavissanti, mayamettha anuddhatā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

23. Pare vecikicchī 6 bhavissanti, mayamettha tiṇṇavicikicchā bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

-----------------

1.Pharusavācā, machasaṃ 2.Pharusāya vācāya, machasaṃ, syā

3. Samaphappalāpā, katthaci 4. Micchādiṭṭhikā, syā.

5. Sammādiṭaṭhikā, syā. 6. Vicikicchī, machasaṃ.

[BJT Page 100] [\x 100/]

24. Pare kodhanā bhavissanti, mayamettha akkodhanā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

25. Pare upanāhī bhavissanti, mayamettha anupanāhī bhavissāmāti [PTS Page 043] [\q

43/] sallekho karaṇīyo.

26. Pare makkhī bhavissanti, mayamettha amakkhī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

27. Pare paḷāsī bhavissanti, mayamettha apaḷāsī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

28. Pare issukī bhavissanti, mayamettha anissukī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

29. Pare maccharī bhavissanti , mayamettha amaccharī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

30. Pare saṭhā bhavissanti, mayamettha asaṭhā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

31. Pare māyāvī bhavissanti, mayamettha amāyāvī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

32. Pare thaddhā bhavissanti, mayamettha atthaddhā1 bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

33. Pare atimānī bhavissanti, mayamettha anatimānī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

34. Pare dubbacā bhavissanti, mayamettha subbacā2 bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

35. Pare pāpamittā bhavissanti, mayamettha kalyāṇamittā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

36. Pare pamattā bhavissanti, mayamettha appamattā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

37. Pare assaddhā3 bhavissanti, mayamettha saddhā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

38. Pare ahirikā bhavissanti, mayamettha hirimanā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

39. Pare anottāpī4 bhavissanti, mayamettha ottāpī5 bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

40. Pare appassutā6 bhavissanti, mayamettha bahussutā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

---------------------

1.Athaddhā, syā 2. Suvacā, machasaṃ 3. Asaddhā, syā. 4. Anottappī, syā. 5.Ottappī, syā. 6.

Appasutā, syā

[BJT Page 102] [\x 102/]

41. Pare kusītā bhavissanti, mayamettha āraddhaviriyā bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

42. Pare muṭṭhassatī bhavissanti, mayamettha upaṭṭhitasatī1 bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

43. Pare duppaññā bhavissanti, mayamettha paññāsampannā bhavissāmāti sallekho

karaṇīyo.

44. Pare sandiṭṭhiparāmāsī2 ādhānagāhī3 duppaṭinissaggī bhavissanti, mayamettha

asandiṭṭhiparāmāsī4 anādhānagāhī5 suppaṭinissaggī bhavissāmāti sallekho karaṇīyo.

2.( Cittuppādapariyāyo:)

1. Cittuppādampi kho ahaṃ cunda kusalesu dhammesu bahukāraṃ6 vadāmi. Ko pana vādo

kāyena vācāya7 anuvidhīyanāsu.8.

2. Tasmātiha cunda pare vihiṃsakā bhavissanti, mayamettha avihiṃsakā bhavissāmāti. Cittaṃ

uppādetabbaṃ. Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmāti

cittaṃ uppādetabbaṃ

3. Pare adinnādāyī bhavissanti, mayamettha adinnādānā paṭiviratā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ

4. Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ

5. Pare musāvādī bhavissanti, mayamettha musāvādā paṭiviratā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ

6. Pare pisuṇāvācā bhavissanti: mayamettha pisuṇāvācā paṭiviratā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ

7. Pare pharusāvācā1 bhavissanti, mayamettha pharusāvācā2 paṭiviratā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ

8. Pare samphappalāpī3 bhavissanti, mayamettha samphappalāpā paṭiviratā bhavissāmāti

cittaṃ uppādetabbaṃ

9. Pare abhijjhālū bhavissanti, mayamettha anabhijjhālū bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ

10. Pare byāpannacittā bhavissanti, mayamettha abyāpannacittā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

11. Pare micchādiṭṭhī4 bhavissanti, mayamettha sammādiṭṭhi5 bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ

12. Pare micchāsaṅkappā bhavissanti, mayamettha sammāsaṅkappā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

13. Pare micchāvācā bhavissanti, mayamettha sammāvācā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

14. Pare micchākammantā bhavissanti, mayamettha sammākammantā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

15. Pare micchāājīvā bhavissanti, mayamettha sammāājīvā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

16. Pare micchāvāyāmā bhavissanti, mayamettha sammāvāyāmā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

17. Pare micchāsatī bhavissanti, mayamettha sammāsatī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

18. Pare micchāsamādhī bhavissanti, mayamettha sammāsamādhī bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

19. Pare micchāñāṇī bhavissanti, mayamettha sammāñāṇī bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

20. Pare micchāvimuttī bhavissanti, mayamettha sammāvimuttī bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

21. Pare thīnamiddhapariyuṭṭhitā bhavissanti, mayamettha vigatathīnamiddhā bhavissāmāti

cittaṃ uppādetabbaṃ.

22. Pare uddhatā bhavissanti, mayamettha anuddhatā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

23. Pare vecikicchī 6 bhavissanti, mayamettha tiṇṇavicikicchā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

24. Pare kodhanā bhavissanti, mayamettha akkodhanā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

25. Pare upanāhī bhavissanti, mayamettha anupanāhī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

26. Pare makkhī bhavissanti, mayamettha amakkhī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

27. Pare paḷāsī bhavissanti, mayamettha apaḷāsī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

28. Pare issukī bhavissanti, mayamettha anissukī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

29. Pare maccharī bhavissanti , mayamettha amaccharī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

30. Pare saṭhā bhavissanti, mayamettha asaṭhā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

31. Pare māyāvī bhavissanti, mayamettha amāyāvī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

32. Pare thaddhā bhavissanti, mayamettha atthaddhā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

33. Pare atimānī bhavissanti, mayamettha anatimānī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

34. Pare dubbacā bhavissanti, mayamettha subbacā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

35. Pare pāpamittā bhavissanti, mayamettha kalyāṇamittā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

36. Pare pamattā bhavissanti, mayamettha appamattā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

37. Pare assaddhā bhavissanti, mayamettha saddhā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

38. Pare ahirikā bhavissanti, mayamettha hirimanā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

39. Pare anottāpī bhavissanti, mayamettha ottāpī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

40. Pare appassutā bhavissanti, mayamettha bahussutā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

41.. Pare kusītā bhavissanti, mayamettha āraddhaviriyā bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ.

42. Pare muṭṭhassatī bhavissanti, mayamettha upaṭṭhitasatī bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

43. Pare duppaññā bhavissanti, mayamettha paññāsampannā bhavissāmāti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

44. Pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī bhavissanti, mayamettha

asandiṭṭhiparāmāsī anādhānagāhī suppaṭinissaggī bhavissāmāti cittaṃ uppādetabbaṃ. (44)

3.( Parikkamanapariyāyo:)

1. Seyyathāpi cunda visamo9 maggo, tassāssa10 añño samo maggo parikkamanāya,

seyyathāpi11 pana cunda visamaṃ titthaṃ 12, tassāssa aññaṃ samaṃ titthaṃ parikkamanāya

[PTS Page 044] [\q 44/]

2. Evameva kho cunda vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti parikkamanāya,

pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parikkamanāya. Adinnādāyissa

purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parikkamanāya. Abrahmacārissa

purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī13 hoti parikkamanāya. Musāvādissa

purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parikkamanāya. Pisuṇavācassa14

purisapuggalassa pisuṇāyavācāya15 veramaṇī hoti parikkamanāya. Pharusavācassa16

purisapuggalassa pharusāya vācāya17 veramaṇī hoti parikkamanāya. Samphappalāpissa

purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parikkamanāya. Abhijjhālussa

purisapuggalassa anabhijjhā hoti parikkamanāya. Byāpannacittassa purisapuggalassa

abyāpādo hoti parikkamanāya. (1-10)

--------------------

1. Upaṭṭhitassatī, machasaṃ. 2. Sandiṭṭhiparāmāsi, syā.[PTS 3.] Ādhānagāhī, syā.[PTS.]

Ādhānaggāhī, machasaṃ. 4.Asandiṭṭhiparāmāsi, syā.[PTS.] 5. Anādhānagāhī, syā. 6.

Bahūpakāraṃ, katthaci. 7.Vācā, katthaci.

8. Anuvidhīyamānāsu, katthaci. Anuvidhiyanāsu, syā. 9. Maggo assa, machasaṃ. 10. Tassa,

machasaṃ 11.Seyyathā vā, machasaṃ. 12. Nitthaṃ assa, machasaṃ. 13.Brahmacariyaṃ, sīmu.

14.Pisuṇāvācassa, sīmu. 15. Pisuṇāvācā, sīmu.

16. Pharusāvācassa, sīmu. 17. Pharusāvācā sīmu.

[BJT Page 104] [\x 104/]

3. Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parikkamanāya. Micchāsaṅkappassa

purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parikkamanāya. Micchāvācassa purisapuggalassa

sammāvācā hoti parikkamanāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto

hoti parikkamanāya. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parikkamanāya.

Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parikkamanāya micchā satissa

purisapuggalassa sammāsati hoti parikkamanāya micchāsamādhissa purisapuggalassa

sammāsamādhi hoti parikkamanāya. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṃ hoti

parikkamanāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parikkamanāya.

(11-20)

4. Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathīnamiddhatā hoti parikkamanāya.

Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti parikkamanāya. Vecikicchissa1

purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parikkamanāya. Kodhanassa purisapuggalassa

akkodho hoti parikkamanāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parikkamanāya.

Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parikkamanāya. Paḷāsissa purisapuggalassa

apaḷāso hoti parikkamanāya. Issukissa purisapuggalassa anissā2 hoti parikkamanāya.

Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti parikkamanāya. Saṭhassa purisapuggalassa

asāṭheyyaṃ hoti parikkamanāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parikkamanāya.

Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti parikkamanāya. Atimānissa

purisapuggalassa anatimāno hoti parikkamanāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā

hoti parikkamanāya. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parikkamanāya.

Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parikkamanāya. Assaddhassa purisapuggalassa

saddhā hoti parikkamanāya. Ahirikassa purisapuggalassa hiri3 hoti parikkamanāya.

Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti parikkamanāya. Appassutassa purisapuggalassa

bāhusaccaṃ hoti parikkamanāya. Kusītassa purisapuggalassa viriyārambho hoti

parikkamanāya. Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitasatitā hoti parikkamanāya.

Duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parikkamanāya.

Sandiṭṭhiparāmāsiādhānagāhiduppaṭinissaggissa purisapuggalassa

asandiṭṭhiparāmāsianādhānagāhisuppaṭinissaggitā hoti parikkamanāya. (21-44)

(4.Uparibhāvapariyāyo:)

1. Seyyathāpi cunda ye keci akusalā dhammā sabbe te adhobhāvaṃ gamanīyā4 yo keci

kusalā dhammā sabbe te uparibhāvaṃ5 gamanīyā.

Evameva kho cunda vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti uparibhāvāya.

Pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti uparibhāvāya. Adinnādāyissa

purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti uparibhāvāya. Abrahmacārissa

purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī13 hoti uparibhāvāya. Musāvādissa

purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti uparibhāvāya. Pisuṇavācassa14

purisapuggalassa pisuṇāyavācāya15 veramaṇī hoti uparibhāvāya. Pharusavācassa16

purisapuggalassa pharusāya vācāya17 veramaṇī hoti uparibhāvāya. Samphappalāpissa

purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti uparibhāvāya. Abhijjhālussa

purisapuggalassa anabhijjhā hoti uparibhāvāya. Byāpannacittassa purisapuggalassa

abyāpādo hoti uparibhāvāya. (1-10)

Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti uparibhāvāya. Micchāsaṅkappassa

purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti uparibhāvāya. Micchāvācassa purisapuggalassa

sammāvācā hoti uparibhāvāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti

uparibhāvāya. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti uparibhāvāya.

Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti uparibhāvāya micchā satissa

purisapuggalassa sammāsati hoti uparibhāvāya. Micchāsamādhissa purisapuggalassa

sammāsamādhi hoti uparibhāvāya. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṃ hoti

uparibhāvāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti uparibhāvāya. (11-20)

Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathīnamiddhatā hoti uparibhāvāya.

Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti uparibhāvāya. Vecikicchissa1

purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti uparibhāvāya. Kodhanassa purisapuggalassa

akkodho hoti uparibhāvāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti uparibhāvāya.

Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti uparibhāvāya. Paḷāsissa purisapuggalassa

apaḷāso hoti uparibhāvāya. Issukissa purisapuggalassa anissā2 hoti uparibhāvāya.

Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti uparibhāvāya. Saṭhassa purisapuggalassa

asāṭheyyaṃ hoti uparibhāvāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti uparibhāvāya.

Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti uparibhāvāya. Atimānissa purisapuggalassa

anatimāno hoti uparibhāvāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti uparibhāvāya.

Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti uparibhāvāya. Pamattassa

purisapuggalassa appamādo hoti uparibhāvāya. Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti

uparibhāvāya. Ahirikassa purisapuggalassa hiri3 hoti uparibhāvāya. Anottāpissa

purisapuggalassa ottappaṃ hoti uparibhāvāya. Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṃ

hoti uparibhāvāya. Kusītassa purisapuggalassa viriyārambho hoti uparibhāvāya.

Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitasatitā hoti uparibhāvāya. Duppaññassa

purisapuggalassa paññāsampadā hoti uparibhāvāya. Sandiṭṭhiparāmāsi ādhānagāhi

duppaṭinissaggissa [PTS Page 045] [\q 45/] purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsī

anādhānagāhī suppaṭinissaggitā hoti uparibhāvāya. (44)

-------------------

1. Vicikicachissa, machasaṃ 2. Anissukitā, machasaṃ. 3. Hiri, machasaṃ. [PTS.] 4. Gamaniyā,

katthaci. 5. Uparibhāvāya -pe-machasaṃ.

[BJT Page 106] [\x 106/]

(5 Parinibbānapariyāyo:)

1. So vata cunda attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ

ṭhānaṃ vijjati. So vata cunda, attanā apalipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ

uddharissatīti ṭhānametaṃ vijjati. So vata cunda attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṃ

damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vata cunda attanā danto

vinīto parinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

2. Evameva kho cunda vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti parinibbānāya.

Pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parinibbānāya. Adinnādāyissa

purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parinibbānāya. Abrahmacārissa

purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parinibbānāya. Musāvādissa

purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parinibbānāya. Pisuṇavācassa purisapuggalassa

pisuṇāyavācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. Pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya

vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā

veramaṇī hoti parinibbānāya. Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parinibbānāya.

Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parinibbānāya. (1-10)

3. Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parinibbānāya. Micchāsaṅkappassa

purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parinibbānāya. Micchāvācassa purisapuggalassa

sammāvācā hoti parinibbānāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto

hoti parinibbānāya. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parinibbānāya.

Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parinibbānāya micchā satissa

purisapuggalassa sammāsati hoti parinibbānāya micchāsamādhissa purisapuggalassa

sammāsamādhi hoti parinibbānāya. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṃ hoti

parinibbānāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parinibbānāya. (11-20)

[BJT Page 108] [\x 108/]

4. Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathīnamiddhatā hoti parinibbānāya.

Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti parinibbānāya. Vecikicchissa1

purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parinibbānāya. Kodhanassa purisapuggalassa

akkodho hoti parinibbānāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parinibbānāya.

Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parinibbānāya. Paḷāsissa purisapuggalassa

apaḷāso hoti parinibbānāya. Issukissa purisapuggalassa anissā2 hoti parinibbānāya.

Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti parinibbānāya. Saṭhassa purisapuggalassa

asāṭheyyaṃ hoti parinibbānāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parinibbānāya.

Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti parinibbānāya. Atimānissa

purisapuggalassa anatimāno hoti parinibbānāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā

hoti parinibbānāya. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parinibbānāya.

Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parinibbānāya. Assaddhassa purisapuggalassa

saddhā hoti parinibbānāya. Ahirikassa purisapuggalassa hiri3 hoti parinibbānāya.

Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti parinibbānāya. Appassutassa purisapuggalassa

bāhusaccaṃ hoti parinibbānāya. Kusītassa purisapuggalassa viriyārambho hoti

parinibbānāya. Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitasatitā hoti parinibbānāya.

Duppaññassa [PTS Page 046] [\q 46/] purisapuggalassa paññāsampadā hoti

parinibbānāya. Sandiṭṭhiparāmāsiādhānagāhiduppaṭinissaggissa purisapuggalassa

asandiṭṭhiparāmāsianādhānagāhisuppaṭinissaggitā hoti parinibbānāya. (21-44)

5. Iti kho cunda desito mayā sallekhapariyāyo. Desito cittuppādapariyāyo. Desito

parikkamanapariyāyo. Desito uparibhāvapariyāyo. Desito parinibbānapariyāyo. Yaṃ kho

cunda satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ

vo taṃ mayā. Etāni cunda rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha cunda mā pamādattha.

Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī "ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahācundo bhagavato bhāsitaṃ abhinandī "ti.

*Catuttārīsa1 padā vuttā sandhayo2 pañca desitā

Suttanto sallekho3 nāma gambhīro sāgarūpamo.4

Sallekhasuttaṃ aṭṭhamaṃ.

-----------------------

1. Catuttālīsa, machasaṃ catuttāḷīsa, syā. 2. Sandhiyo, katthaci. 3. Sallekho nāma suttatto,

machasaṃ syā.

4. Sāgarūpamo'ti machasaṃ syā. *(Iṅgalīsapotthake esā gāthā na dissate.)

[BJT Page 110 [\x 110/] ]

1.1.9.

Sammādiṭṭhisuttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: āvuso bhikkhavoti. Āvusoti kho te

bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

2. Sammādiṭṭhi sammādiṭṭhīti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso ariyasāvako

sammādiṭṭhi1 hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ

saddhammanti ? 2.

3. Dūratopi kho mayaṃ āvuso āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa

atthamaññātuṃ, sādhu vatāyasmantaṃ yeva sāriputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho,

āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantīti. Tenahāvuso3 suṇātha sādhukaṃ manasi

karotha bhāsissāmīti. Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ.

Āyasmā sāriputto etadavoca:

4. Yato kho āvuso ariyasāvako akusalañca pajānāti, akusalamūlañca pajānāti. Kusalañca

pajānāti, kusalamūlañca [PTS Page 047] [\q 47/] pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato

āgato imaṃ saddhammanti.

5. Katamaṃ panāvuso akusalaṃ? Katamaṃ akusalamūlaṃ? Katamaṃ kusalaṃ 4 ? Katamaṃ

kusalamūlanti 6 ?

6. Pāṇātipāto kho āvuso akusalaṃ, adinnādānaṃ akusalaṃ, kāmesumicchācāro akusalaṃ,

musāvādo akusalaṃ, pisuṇāvācā akusalaṃ, pharusāvācā akusalaṃ, samphappalāpo akusalaṃ,

abhijjhā akusalaṃ, byāpādo akusalaṃ, micchādiṭṭhi akusalaṃ, idaṃ vuccatāvuso akusalaṃ.

7. Katamañcāvuso akusalamūlaṃ ? Lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho

akusalamūlaṃ. Idaṃ vuccatāvuso akusalamūlaṃ.

---------------------

1. Sammādiṭṭhi, syā. 2. Saddhammaṃ, machasaṃ 3. Tena hi āvuso, machasaṃ. Syā 4.

Katamaṃ panāvuso kusalaṃ, syā. 5. Kusalamūlaṃ, machasaṃ. [T.]

[BJT Page 112 [\x 112/] ]

8. Katamañcāvuso kusalaṃ ? Pāṇātipātā veramaṇī kusalaṃ, adinnādānā veramaṇī kusalaṃ,

kāmesu micchācārā veramaṇī kusalaṃ, musāvādā veramaṇī kusalaṃ, pisuṇāvācā veramaṇī

kusalaṃ, pharusāvācā veramaṇī kusalaṃ, samphappalāpā veramaṇī kusalaṃ, anabhijjhā

kusalaṃ, abyāpādo kusalaṃ, sammādiṭṭhi kusalaṃ, idaṃ vuccatāvuso kusalaṃ.

9. Katamañcāvuso kusalamūlaṃ ? Alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho

kusalamūlaṃ, idaṃ vuccatāvuso kusalamūlaṃ.

10. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ akusalaṃ pajānāti, evaṃ akusalamūlaṃ pajānāti, evaṃ

kusalaṃ pajānāti, evaṃ kusalamūlaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya

paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ

uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro 1 hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako

sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṃ

saddhammanti.

11. Sādhāvusoti 2 kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ 3: siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato

'āgato imaṃ saddhammanti?.

12. Siyā āvuso 4 yato kho āvuso ariyasāvako āhārañca pajānāti, āhārasamudayañca pajānāti,

āhāranirodhañca pajānāti, āhāranirodhagāminiṃ 5 paṭipadañca pajānāti. Ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena

samannāgato [PTS Page 048] [\q 48/] āgato imaṃ saddhammanti.

13. Katamo panāvuso āhāro ? Katamo āhārasamudayo ? Katamo āhāranirodho ? Katamo

āhāra nirodhagāminī paṭipadāti 6 ?.

14. Cattāro me āvuso āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya.

Katame cattāro ? Kabaliṅkāro 7 āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo,

manosañcetanā tatiyā 3, viññāṇaṃ catutthaṃ 9. Taṇhāsamudayā āhārasamudayo,

taṇhānirodhā āhāranirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āhāra nirodhagāminī

paṭipadā. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

--------------------

1. Dukkhassantakaro, machasaṃ syā.[Pps.] 2. Sādhu āvusoti, katthaci. 3. Apucchuṃ,

machasaṃ. Apucchiṃsu, syā. 4. Siyāvuso'ti āyasmā sāriputto avoca, syā.

5. Nirodhagāmini, [PTS]

6. Paṭipadā, machasaṃ [PTS]

7. Kabaḷīkāro, machasaṃ kavaḷiṃkāro, syā. 8. Tativo, [PTS] 9. Catuttho. [PTS.]

[BJT Page 114 [\x 114/] ]

15. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ āhāraṃ pajānāti, evaṃ āhārasamudayaṃ pajānāti, evaṃ

āhāranirodhaṃ pajānāti, evaṃ āhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sababaso

rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā

avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena

samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(2. Āhāravāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ :1 " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato

'āgato imaṃ saddhammanti ?

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako dukkhañca pajānāti, dukkhasamudayañca

pajānāti, dukkhanirodhañca pajānāti, dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti,

ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme

aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamaṃ panāvuso dukkhaṃ 5 katamo dukkhasamudayo ? Katamo dukkhanirodho ?

Katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti.

Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, vyādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ,

saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. Idaṃ vuccatāvuso dukkhaṃ.*

Katamo cāvuso dukkhasamudayo ? Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra

tatrābhinandinī - seyyathīdaṃ: kāmataṇhā [PTS Page 049] [\q 49/] bhavataṇhā

vibhavataṇhā - ayaṃ vuccatāvuso dukkhasamudayo.

Katamo cāvuso dukkhanirodho ? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo

paṭinissaggo mutti anālayo - ayaṃ vuccatāvuso dukkhanirodho.

Katamā cāvuso dukkhanirodhagāminī paṭipadā ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgi komaggo

dukkhanirodhagāminī paṭipadā - seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā,

sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

-------------------

1. Āpucchiṃsu, aṭṭhakathā

* Asmiṃ dukkhasaccaniddese pariyāya dukkhadhammāva vuttā. Tathāpi" appiyehi

sampayogo dukkho - piyehi vippayogo dukkho"ti aññatra niddiṭṭhāni pariyāya dukkhāni

idha aniddiṭṭhāni. Tānipi syāma - maramma potthakesu dissanti. Tesu pana " vyādhipi

dukkho" ti na dissati.

[BJT Page 116] [\x 116/]

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ dukkhaṃ pajānāti, evaṃ dukkhasamudayaṃ pajānāti,

evaṃ dukkhanirodhaṃ pajānāti, evaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso

rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā

avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena

samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(3 Saccavāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako jarāmaraṇañca pajānāti, jarāmaraṇasamudayañca

pajānāti, jarāmaraṇanirodhañca pajānāti, jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti,

ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme

aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamaṃ panāvuso jarāmaraṇaṃ? Katamo jarāmaraṇasamudayo? Katamo

jarāmaraṇanirodho? Katamā jarāmaraṇanirodhagāminī paṭipadā?Ti. Yā tesaṃ sattānaṃ

tamhi tamhi sattanikāye jarā, jīraṇatā, khaṇḍiccaṃ, pāliccaṃ, valittacatā, āyuno saṃhāni,

indriyānaṃ paripāko ayaṃ vuccatāvuso jarā. Katamañcāvuso maraṇaṃ? Yā tesaṃ tesaṃ

sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti, cavanatā, bhedo, antaradhānaṃ, maccumaraṇaṃ,

kālakiriyā, khandhānaṃ bhedo, kalebarassa nikkhepo idaṃ vuccatāvuso maraṇaṃ. Iti ayañca

jarā, idañca maraṇaṃ - idaṃ vuccatāvuso jarāmaraṇaṃ. Jāti samudayā jarāmaraṇasamudayo.

Jātinirodhā jarāmaraṇanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo jarāmaraṇa

-nirodhagāminī paṭipadā - seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā,

sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ jarāmaraṇaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇasamudayaṃ

pajānāti, evaṃ jarāmaraṇanirodhaṃ pajānāti, evaṃ jarāmaraṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti

diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme

dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa

diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(4 Jarāmaraṇavāro.)

[BJT Page 118] [\x 118/]

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso [PTS Page 050] [\q 50/]

aññopi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme

aveccappasādena samannāgato' āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako jātiñca pajānāti, jātisamudayañca pajānāti,

jātinirodhañca pajānāti, jātinirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato

āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamā panāvuso jāti? Katamo jātisamudayo? Katamo jātinirodho? Katamā

jātinirodhagāminī paṭipadā?Ti. Yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti, sañjāti,

okkanti, abhinibbatti, khandhānaṃ, pātubhāvo, āyatanānaṃ paṭilābho - ayaṃ vuccatāvuso jāti.

Bhavasamudayā jāti samudayo. Bhavanirodhā jātinirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko

maggo jātinirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo,

sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo sammā vāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ jātiṃ pajānāti, evaṃ jātisamudayaṃ pajānāti, evaṃ

jātinirodhaṃ pajānāti, evaṃ jātinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ

pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ

pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato

āgato imaṃ saddhammanti.

(5. Jātivāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako bhavañca pajānāti, bhavasamudayañca pajānāti,

bhavanirodhañca pajānāti, bhavanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato

āgato imaṃ saddhammanti.

[BJT Page 120] [\x 120/]

3. Katamo panāvuso bhavo? Katamo bhavasamudayo? Katamo bhavanirodho? Katamā

bhavanirodhagāminī paṭipadā?Ti. Tayo me āvuso bhavā: kāmabhavo rūpabhavo

arūpabhavo. Upādānasamudayā bhavasamudayo. Upādāna nirodhā bhavanirodho. Ayameva

ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhavanirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati,

sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ bhavaṃ pajānāti, evaṃ bhavasamudayaṃ pajānāti, evaṃ

bhavanirodhaṃ pajānāti, evaṃ bhavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso

rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā

avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena

samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(6. Bhava vāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako upādānañca pajānāti, upādānasamudayañca

pajānāti, upādānanirodhañca pajānāti, upādānanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti,

ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme

aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamaṃ panāvuso upādānaṃ? Katamo upādānasamudayo? Katamo upādānanirodho?

Katamā upādānanirodhagāminī paṭipadā?Ti. Cattārimāni [PTS Page 051] [\q 51/] āvuso

upādānāni: kāmūpādānaṃ diṭṭhūpādānaṃ sīlabbatūpādānaṃ attavādūpādānaṃ.

Taṇhāsamudayā upādānasamudayo. Taṇhā nirodhā upādāna nirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo upādānanirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ:

Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo sammāvāyāmo

sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ upādānaṃ pajānāti, evaṃ upādānasamudayaṃ pajānāti,

evaṃ upādānanirodhaṃ pajānāti, evaṃ upādānanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so

sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ

samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti.

Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme

aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(7.Upādānavāro.)

[BJT Page 122] [\x 122/]

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako taṇhañca pajānāti, taṇhāsamudayañca pajānāti,

taṇhānirodhañca pajānāti, taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato

āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamā panāvuso taṇhā? Katamo taṇhāsamudayo? Katamo taṇhānirodho? Katamā

taṇhānirodhagāminī paṭipadā? Chayime āvuso taṇhākāyā: rūpataṇhā saddataṇhā

gandhataṇhā rasataṇhā poṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā. Vedanāsamudayā taṇhāsamudayo.

Vedanānirodhā taṇhānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo taṇhārodhagāminī

paṭipadā seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto,

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ taṇhaṃ pajānāti, evaṃ taṇhāsamudayaṃ pajānāti, evaṃ

taṇhānirodhaṃ pajānāti, evaṃ taṇhānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso

rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā

avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena

samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(8.Taṇhāvāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako vedanañca pajānāti, vedanāsamudayañca pajānāti,

vedanānirodhañca pajānāti, vedanānirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena

samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamā panāvuso vedanā? Katamo vedanāsamudayo? Katamo vedanānirodho? Katamā

vedanānirodhagāminī paṭipadā?Ti. Chayime āvuso vedanākāyā: cakkhusamphassajā

vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasampassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā,

kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo.

Phassa nirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo vedanānirodhagāminī

paṭipadā seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto,

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi [PTS Page 052] [\q 52/]

[BJT Page 124] [\x 124/]

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ vedanaṃ pajānāti, evaṃ vedanāsamudayaṃ pajānāti,

evaṃ vedanānirodhaṃ pajānāti, evaṃ vedanānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso

rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā

avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena

samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(9. Vedanāvāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako phassañca pajānāti, phassasamudayañca pajānāti,

phassanirodhañca pajānāti, phassanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena

samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamo panāvuso phasso? Katamo phassasamudayo? Katamo phassanirodho? Katamā

phassanirodhagāminī paṭipadā'ti?. Chayime āvuso phassakāyā: cakkhusamphasso

sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso.

Saḷāyatanasamudayā phassasamudayo. Saḷāyatananirodhā phassanirodho. Ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo phassanirodhagāminī - paṭipadā seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati,

sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ phassaṃ pajānāti, evaṃ phassasamudayaṃ pajānāti, evaṃ

phassanirodhaṃ pajānāti, evaṃ phassanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso

rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā

avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena

samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(10.Phassavāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako saḷāyatanañca pajānāti, saḷāyatanasamudayañca

pajānāti, saḷāyatananirodhañca pajānāti, saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti,

ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme

aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

[BJT Page 126] [\x 126/]

3. Katamaṃ panāvuso saḷāyatanaṃ? Katamo saḷāyatanasamudayo? Katamo

saḷāyatananirodho? Katamā saḷāyatananirodhagāminī paṭipadā?Ti. Chayimāni āvuso

āyatanāni: cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ,

manāyatanaṃ. Nāmarūpasamudayā saḷāyatanasamudayo. Nāmarūpanirodhā

saḷāyatananirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saḷāyatananirodhagāminī paṭipadā

seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo

sammā vāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ saḷāyatanaṃ pajānāti, evaṃ saḷāyatanasamudayaṃ

pajānāti, evaṃ saḷāyatananirodhaṃ [PTS Page 053] [\q 53/] pajānāti, evaṃ

saḷāyatananirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya

paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ

uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako

sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ

saddhammanti.

(11. Saḷāyatanavāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako nāmarūpañca pajānāti, nāmarūpasamudayañca

pajānāti, nāmarūpanirodhañca pajānāti, nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti,

ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme

aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamaṃ panāvuso nāmarūpaṃ? Katamo nāmarūpasamudayo? Katamo nāmarūpanirodho?

Katamā nāmarūpanirodhagāminī paṭipadā?Ti. Vedanā, saññā, cetanā, phasso, manasikāro -

idaṃ vuccatāvuso nāmaṃ. Cattāri ca mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ.

Idaṃ vuccatāvuso rūpaṃ. Iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ - idaṃ vuccatāvuso nāmarūpaṃ.

Viññāṇasamudayā nāmarūpasamudayo. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho ayameva ariyo

aṭṭhaṅgiko maggo nāmarūpanirodhagāminī paṭipadā -seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati,

sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ nāmarūpaṃ pajānāti, evaṃ nāmarūpasamudayaṃ

pajānāti, evaṃ nāmarūpanirodhaṃ pajānāti, evaṃ nāmarūpanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ

pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti

diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme

dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa

diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(12. Nāmarūpavāro.)

[BJT Page 128] [\x 128/]

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako viññāṇañca pajānāti, viññāṇasamudayañca

pajānāti, viññāṇanirodhañca pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti,

ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme

aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamaṃ panāvuso viññāṇaṃ? Katamo viññāṇasamudayo? Katamo viññāṇanirodho?

Katamā viññāṇanirodhagāminī paṭipadā?Ti. Chayime āvuso viññāṇakāyā:

cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ,

manoviññāṇaṃ, saṅkhārasamudayā viññāṇasamudayo saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho.

Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā - seyyathīdaṃ

:sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo sammāvāyāmo

sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ viññāṇaṃ pajānāti, evaṃ viññāṇasamudayaṃ pajānāti,

evaṃ viññāṇanirodhaṃ pajānāti, evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ [PTS Page 054]

[\q 54/] pajānāti, so sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti

diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme

dukkhassantaṅkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa

diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(13. Viññāṇavāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako saṅkhāre ca pajānāti, saṅkhārasamudayañca

pajānāti, saṅkhāranirodhañca pajānāti, saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti,

ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme

aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katame panāvuso saṅkhārā? Katamo saṅkhārasamudayo? Katamo saṅkhāranirodho?

Katamā saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā?Ti. Tayome āvuso saṅkhārā: kāyasaṅkhāro

vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāro. Avijjāsamudayā saṅkhārasamudayo. Avijjānirodhā

saṅkhāranirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhāranirodhagāminī paṭipadā

seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo

sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi.

[BJT Page 130] [\x 130/]

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ saṅkhāre pajānāti, evaṃ saṅkhārasamudayaṃ pajānāti,

evaṃ saṅkhāranirodhaṃ pajānāti, evaṃ saṅkhāranirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so

sabbaso rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ

samūhanitvā avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti.

Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme

aveccappasādena samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(14.Saṅkhāravāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi [PTS Page 55] [\q

55/] pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme

aveccappasādena samannāgato' āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako avijjañca pajānāti, avijjāsamudayañca pajānāti,

avijjānirodhañca pajānāti, avijjānirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato

āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamā panāvuso avijjā? Katamo avijjāsamudayo? Katamo avijjānirodho? Katamā

avijjānirodhagāminī paṭipadāti? Yaṃ kho āvuso dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye

aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ - ayaṃ

vuccatāvuso avijjā. Āsavasamudayā avijjāsamudayo. Āsavanirodhā avijjānirodho. Ayameva

ariyo aṭṭhaṅgiko maggo avijjā nirodhagāminī paṭipadā seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo, sammāsati,

sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ avijjaṃ pajānāti, evaṃ avijjāsamudayaṃ pajānāti, evaṃ

avijjānirodhaṃ pajānāti, evaṃ avijjānirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso

rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā

avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena

samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(15Avijjāvāro.)

[BJT Page 132] [\x 132/]

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchuṃ: " siyā panāvuso aññopi pariyāyo yathā

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'

āgato imaṃ saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako āsavañca pajānāti, āsavasamudayañca pajānāti,

āsavanirodhañca pajānāti, āsavanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso

ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato

āgato imaṃ saddhammanti.

3. Katamo panāvuso āsavo? Katamo āsavasamudayo? Katamo āsavanirodho? Katamā

āsavanirodhagāminī paṭipadāti.? Tayo'me āvuso āsavā: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo.

Avijjāsamudayā āsavasamudayo. Avijjānirodhā āsavanirodho. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko

maggo āsavanirodhagāminī paṭipadā -seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo,

sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaṃ āsavaṃ pajānāti, evaṃ āsavasamudayaṃ pajānāti, evaṃ

āsavanirodhaṃ pajānāti, evaṃ āsavanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti, so sabbaso

rāgānusayaṃ pahāya paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā asmīti diṭṭhimānānusayaṃ samūhanitvā

avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho

āvuso ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti. Ujugatāssa diṭṭhi. Dhamme aveccappasādena

samannāgato āgato imaṃ saddhammanti.

(16 Āsavavāro.)

Idamavoca āyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ

abhinandunti,

Sammādiṭṭhisuttaṃ navamaṃ.

(Bhāṇakatherānaṃ uddānagāthā:)

Dukkhaṃ jarāmaraṇaṃ upādānaṃ saḷāyatanaṃ nāmarūpaṃ

Viññāṇaṃ chapade 'katamaṃ panāvuso' vadānake.

Jāti taṇhā ca vedanā avijjāto catukkamo

Yā cattāripade 'katamā panāvuso' vadānake.

Āhāro ca bhavo phasso saṅkhāro āsavapañcamo

Yo pañcapade 'katamo panāvuso' vadānake.

Katamanti chabbidhaṃ vuttaṃ katamāti catubbidhā

Katamo pañcavidho vutto sabbasaṅkhānaṃ1 pañcadasa padāni cāti.

----------------------

1. Saṅkhārānaṃ, sīmu.

[BJT Page 134] [\x 134/]

1.1.10

Satipaṭṭhānasuttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāssadammaṃ nāma kurūnaṃ

nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā [PTS Page 056] [\q 56/]

sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya

nibbānassa sacchikiriyāya - yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā. Katame cattāro?

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ.

(Uddesavāro,)

(1.Kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ:)

Kathañca bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati?

1. Idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati

pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova

assasati, sato passasati. Dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti. Dīghaṃ vā

passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti.

Rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti

sikkhati. Sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati . Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ

assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati.

[BJT Page 136] [\x 136/]

Seyyathāpi bhikkhave dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsī vā dīghaṃ vā añchanto

dīghaṃ añchāmīti pajānāti, rassaṃ vā añchanto rassaṃ añchāmīti pajānāti, evameva kho

bhikkhave bhikkhu dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti. Dīghaṃ vā passasanto

dīghaṃ passasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā

passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati.

Sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti

sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Iti ajjhattaṃ vā kāye

kāyānupassī viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye

kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.

Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya

patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave

bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

(1. Ānāpānapabbaṃ.)

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu gacchanto vā gacchāmīti pajānāti. hito vā ṭhitomhīti

pajānāti. Nisinno [PTS Page 057] [\q 57/] vā nisinnomhīti pajānāti. Sayāno vā

sayānomhīti pajānāti. Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti tathā tathā naṃ pajānāti.

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya

patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave

bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

(2.Iriyāpathapabbaṃ)

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite

vilokite sampajānakārī hoti. Sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti.

Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī

hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite

tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye

kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati

paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci

loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

(3.Sampajaññapabbaṃ)

[BJT Page 138] [\x 138/]

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā

tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi imasmiṃ kāye kesā lomā

nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ1 vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ

pīhakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo

medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti.

Seyyathāpi bhikkhave ubhatomukhā mūtoḷī2 pūrā nānāvihitassa dhaññassa-seyyathīdaṃ:

sālīnaṃ vīhīnaṃ muggānaṃ māsānaṃ tilānaṃ taṇḍulānaṃ, tamenaṃ cakkhumā puriso

muñcitvā paccavekkheyya: ime sālī ime vīhī ime muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulāti,

evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā

tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi imasmiṃ kāye kesā lomā

nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ

pīhakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo

medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati.

Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati

paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci

loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

(4 Paṭikkūlamanasikārapabbaṃ.)

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso

paccavekkhati: atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti [PTS Page

058] [\q 58/] seyyathāpi bhikkhave dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ

vadhitvā cātummahāpathe bilaso paṭivibhajitvā nisinno assa, evameva kho bhikkhave

bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati: atthi imasmiṃ

kāye paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātūti. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī

viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī

viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Vayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā

panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissati mattāya. Anissito ca

viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

(5. Dhātumanasikārapabbaṃ)

(Navasīvathikāpabbaṃ:)

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ, so

imameva kāyaṃ upasaṃharati: 'ayampi kho kāyo evaṃ dhammo evambhāvī evaṃ anatīto'ti.

Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya

patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave

bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.(1)

---------------------

1.Aṭṭhimiñjā, bahusu. 2. Mutoli, katthaci. Mutoḷi, [PTS.]

[BJT Page 140] [\x 140/]

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

kākehi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ supāṇehi vā

khajjamānaṃ sigālehi vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ, so imameva

kāyaṃ upasaṃharati: ayampi kho kāyo evaṃ dhammo evambhāvī etaṃ anatītoti. Iti ajjhattaṃ

vā kāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā

kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.

Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya

patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave

bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.(2)

8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ, so imameva kāyaṃ upasaṃharati:

ayampi kho kāyo evaṃ dhammo evambhāvī etaṃ anatītoti. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī

viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī

viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Vayadhammānupassī vā

kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā

panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca

viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī

viharati.(3)

9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhittaṃ nahārusambandhaṃ, so imameva kāyaṃ

upasaṃharati: ayampi kho kāyo evaṃ dhammo evambhāvī etaṃ anatītoti. Iti ajjhattaṃ vā

kāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā

kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.

Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya

patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave

bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.(4)

10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ, so imameva kāyaṃ

upasaṃharati: ayampi kho kāyo evaṃ dhammo evambhāvī etaṃ anatītoti. Iti ajjhattaṃ vā

kāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā

kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.

Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya

patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave

bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.(5)

11. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

- aṭṭhikāni apagatasambandhāni disā vidisāsu vikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena

pādaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūraṭṭhikaṃ aññena kaṭaṭṭhikaṃ aññena

piṭṭhikaṇṭakaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ, so imameva kāyaṃ upasaṃharati : ayampi kho kāyo

evaṃ dhammo evambhāvī etaṃ anatītoti. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati.

Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati

paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci

loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.(6)

12. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇūpanibhāni, so imameva kāyaṃ upasaṃharati: ayampi kho kāyo

evaṃ dhammo evambhāvī etaṃ anatītoti. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati.

Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati

paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci

loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.(7)

[BJT Page 142] [\x 142/]

13. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni , so imameva kāyaṃ upasaṃharati: ayampi kho kāyo

evaṃ dhammo evambhāvī etaṃ anatīto'ti. Iti ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī viharati.

Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati

paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci

loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.(8)

14. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni pūtīni [PTS Page 059] [\q 59/] cuṇṇakajātāni , so imameva kāyaṃ

upasaṃharati: 'ayampi kho kāyo evaṃ dhammo evambhāvī etaṃ anatīto'ti. Iti ajjhattaṃ vā

kāye kāyānupassī viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā

kāye kāyānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati.

Vayadhammānupassī vā kāyasmiṃ viharati. Samudayavayadhammānupassī vā kāyasmiṃ

viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya

patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci loke upādiyati. Evampi bhikkhave

bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.(9)

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati.

(Kāyānupassanā satipaṭṭhānaṃ)

(2. Vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ:)

Kathañca bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati?

1. Idha bhikkhave bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 'sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī'ti

pajānāti. Dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno 'dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmī'ti pajānāti.

Adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 'adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī'ti pajānāti.

Sāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 'sāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī'ti pajānāti.

Nirāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 'nirāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyāmī'ti pajānāti.

Sāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno 'sāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmī'ti pajānāti.

Nirāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vediyamāno 'nirāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmī'ti

pajānāti. Sāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno 'sāmīsaṃ adukkhamasukhaṃ

vedanaṃ vediyāmī'ti pajānāti. Nirāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno

'nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmī'ti pajānāti. (1-9)

Iti ajjhattaṃ vā vedanāsu vedanānupassī viharati. Bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī

viharati. Ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassī viharati. Samudayadhammānupassī

vā vedanāsu viharati. Vayadhammānupassī vā vedanāsu viharati.

Samudayavayadhammānupassī vā vedanāsu viharati. Atthi vedanāti vā panassa sati

paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci

loke upādiyati.

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati.

(Vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ.)

[BJT Page 144] [\x 144/]

(3. Cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ:)

Kathañca bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati?

1. Idha bhikkhave bhikkhu sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ

vītarāgaṃ cittanti pajānāti. Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti. Vītadosaṃ vā cittaṃ

vītadosaṃ cittanti pajānāti samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ

vītamohaṃ cittanti pajānāti. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā

cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti.

Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti

pajānāti. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ

cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ

vimuttaṃ cittanti pajānāti. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti. (1-16)

Iti ajjhattaṃ vā citte cittānupassī viharati. Bahiddhā vā citte cittānupassī viharati.

Ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā cittasmiṃ

viharati. Vayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati [PTS Page 060] [\q 60/]

samudayavayadhammānupassī vā cittasmiṃ viharati. Atthi cittanti vā panassa sati

paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca kiñci

loke upādiyati.

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu citte cittānupassī viharati.

(Cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ)

(4. Dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ:)

Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati?

1. Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu.

Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati pañcasu nīvaraṇesu?

Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ 'atthi me ajjhattaṃ

kāmacchando'ti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ 'natthi me ajjhattaṃ

kāmacchando'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti, tañca

pajānāti. Yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṃ hoti, tañca pajānāti. Yathā ca

pahīnassa kāmacchandassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.(1)

Santaṃ vā ajjhattaṃ byāpādaṃ 'atthi me ajjhattaṃ byāpādo'ti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ

byāpādaṃ 'natthi me ajjhattaṃ byāpādo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa byāpādassa

uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa byāpādassa pahānaṃ hoti, tañca pajānāti.

Yathā ca pahīnassa byāpādassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti,(2)

[BJT Page 146] [\x 146/]

Santaṃ vā ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ'atthi me ajjhattaṃ thīnamiddhanti' pajānāti. Asantaṃ vā

ajjhattaṃ thīnamiddhaṃ 'natthi me ajjhattaṃ thīnamiddhanti, pajānāti. Yathā ca

anuppannassa thīnamiddhassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa

thīnamiddhassa pahānaṃ hoti, tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa thīnamiddhassa āyatiṃ

anuppādo hoti, tañca pajānāti.(3)

Santaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ 'atthi me ajjhattaṃ uddhaccakukkucca'nti pajānāti.

Asantaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ'natthi me ajjhattaṃ uddhaccakukkucca'nti pajānāti.

Yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca

uppannassa uddhaccakukkuccassa pahānaṃ hoti, tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa

uddhaccakukkuccassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti,(4)

Santaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ 'atthi me ajjhattaṃ vicikicchā'ti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ

vicikicchaṃ'natthi me ajjhattaṃ vicikicchā'ti pajānāti. Yathā ca anuppannāya vicikicchāya

uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṃ hoti, tañca pajānāti.

Yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.(5)

Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati. Bahiddhā vā dhammesu

dhammānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Vayadhammānupassī vā dhammesu

viharati. Samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa

sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca

kiñci loke upādiyati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati

pañcasu nīvaraṇesu.

(Nīvaraṇa pabbaṃ.)

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu [PTS Page 061] [\q 61/]

dhammānupassī viharati pañcasupādānakkhandhesu. Kathañca bhikkhave bhikkhu

dhammesu dhammānupassī viharati pañcasupādānakkhandhesu.?

Idha bhikkhave bhikkhu " iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo. Iti vedanā,

iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo. Itisaññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya

atthagamo. Iti saṅkhārā, iti saṅkhārānaṃ samudayo, iti saṅkhārānaṃ. Atthagamo. Iti

viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthagamo"ti.(1-5).

Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati. Bahiddhā vā dhammesu

dhammānupassī viharati. -

[BJT Page 148] [\x 148/]

Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati. Samudayadhammānupassī vā

dhammesu viharati. Vayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Samudaya

-vayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa sati paccupaṭṭhitā

hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati na ca kiñci loke upādiyati.

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati

pañcasupādānakkhandhesu.

(Khandhapabbaṃ)

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati chasu

ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī

viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu?

Idha bhikkhave bhikkhu cakkhuñca pajānāti. Rūpe ca pajānāti. Yañca tadubhayaṃ paṭicca

uppajjati saṃyojanaṃ, tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saṃyojanassa uppādo hoti,

tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa saṃyojanassa pahānaṃ hoti. Tañca pajānāti. Yathā ca

pahīnassa saṃyojanassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti. Sotañca pajānāti. Sadde ca

pajānāti yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojanaṃ, tañca pajānāti. Yathā ca

anuppannassa saṃyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa saṃyojanassa

pahānaṃ hoti. Tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saṃyojanassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca

pajānāti. Ghāṇañca pajānāti. Gandhe ca pajānāti yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati

saṃyojanaṃ, tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saṃyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti.

Yathā ca uppannassa saṃyojanassa pahānaṃ hoti. Tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa

saṃyojanassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti. Jivhañca pajānāti. Rase ca pajānāti yañca

tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojanaṃ, tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa

saṃyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa saṃyojanassa pahānaṃ hoti.

Tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saṃyojanassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

Kāyañca pajānāti. Phoṭṭhabbe ca pajānāti yañca tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojanaṃ,

tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saṃyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca

uppannassa saṃyojanassa pahānaṃ hoti. Tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saṃyojanassa

āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti. Manañca pajānāti. Dhamme ca pajānāti yañca

tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojanaṃ, tañca pajānāti. Yathā ca anuppannassa

saṃyojanassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa saṃyojanassa pahānaṃ hoti.

Tañca pajānāti. Yathā ca pahīnassa saṃyojanassa āyatiṃ anuppādo hoti, tañca pajānāti.

(1-6)

Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati. Bahiddhā vā dhammesu

dhammānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Vayadhammānupassī vā dhammesu

viharati. Samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa

sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca

kiñci loke upādiyati. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati

chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu.

(Āyatanapabbaṃ)

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu

bojjhaṅgesu. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati sattasu

bojjhaṅgesu?

Idha bhikkhave bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ

satisambojjhaṅgo'ti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ [PTS Page 062] [\q 62/]

'natthi me ajjhattaṃ satisambojjhaṅgo'ti pajānāti -

[BJT Page 150] [\x 150/]

Yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca

uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti, tañca pajānāti.(1)

Santaṃ vā ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ 'atthi me ajjhattaṃ

dhammavicayasambojjhaṅgo'ti pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ

'natthi me ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa

dhammavicayasambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa

dhammavicayasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti, tañca pajānāti.(2)

Santaṃ vā ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgaṃ atthi me 'ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgo'ti pajānāti.

Asantaṃ vā ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgaṃ 'natthi me ajjhattaṃ viriyasambojjhaṅgo'ti pajānāti.

Yathā ca anuppannassa viriyasambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca

uppannassa viriyasambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti tañca pajānāti.(3)

Santaṃ vā ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgaṃ atthi me 'ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgo'ti pajānāti.

Asantaṃ vā ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgaṃ 'natthi me ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgo'ti pajānāti.

Yathā ca anuppannassa pītisambojjhaṅgassa uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca

uppannassa pītisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti tañca pajānāti.(4)

Santaṃ vā ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ atthi me' ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgo'ti

pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ 'natthi me ajjhattaṃ

passaddhisambojjhaṅgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa passaddhisambojjhaṅgassa

uppādo hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa passaddhisambojjhaṅgassa

bhāvanāpāripūrī hoti tañca pajānāti.(5)

Santaṃ vā ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgaṃ atthi me ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgo'ti

pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgaṃ 'natthi me ajjhattaṃ

samādhisambojjhaṅgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa samādhisambojjhaṅgassa uppādo

hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa samādhisambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti

tañca pajānāti.(6)

Santaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ atthi me' ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgo'ti

pajānāti. Asantaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ 'natthi me ajjhattaṃ

upekkhāsambojjhaṅgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa uppādo

hoti, tañca pajānāti. Yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāpāripūrī hoti

tañca pajānāti.(7)

Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati. Bahiddhā vā dhammesu

dhammānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Vayadhammānupassī vā dhammesu

viharati. Samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa

sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca

kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati

sattasu bojjhaṅgesu.

(Bojjhaṅgapabbaṃ.)

[BJT Page 152] [\x 152/]

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu

ariyasaccesu. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati catusu

ariyasaccesu?

Idha bhikkhave bhikkhu 'idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti' ayaṃ dukkhasamudayo'ti

yathābhūtaṃ pajānāti. 'Ayaṃ dukkhanirodho'ti yathābhūtaṃ pajānāti. 'Ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti.

Iti ajjhattaṃ vā dhammesu dhammānupassī viharati. Bahiddhā vā dhammesu

dhammānupassī viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassī viharati.

Samudayadhammānupassī vā dhammesu viharati, vayadhammānupassī vā dhammesu

viharati. Samudayavayadhammānupassī vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa

sati paccupaṭṭhitā hoti yāvadeva ñāṇamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca

kiñci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati

catusu ariyasaccesu.

(Saccapabbaṃ)

1. Yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya satta vassāni, tassa

dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese

anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave satta vassāni, yo hi [PTS Page 063] [\q 63/] ko ci

bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya chabbassāni1 tassa dvinnaṃ phalānaṃ

aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave chabbassāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya pañcavassāni1 tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave pañcavassāni, yo hi ko ci

bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya cattāri vassāni tassa dvinnaṃ phalānaṃ

aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave cattāri vassāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya tīṇi vassāni tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave tīṇi vassāni, yo hi ko ci

bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya dve vassāni1 tassa dvinnaṃ phalānaṃ

aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave dve vassāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya ekaṃ vassaṃ tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave ekaṃ vassaṃ, yo hi ko ci

bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya satta māsāni, tassa dvinnaṃ phalānaṃ

aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

Tiṭṭhantu bhikkhave satta māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaṭṭhāne evaṃ

bhāveyya cha māsāni tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva

dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave cha māsāni, yo hi ko ci

bhikkhave ime cattāro sati satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya' pañca māsāni tassa dvinnaṃ

phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese

anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave pañca māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati

satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya' cattāri māsāni tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ

pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave

cattāri māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya' tīṇi

māsāni tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati

vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu bhikkhave tīṇi māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime

cattāro sati satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya' dve māsāni tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ

phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā sati vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhantu

bhikkhave dve māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya'

māsaṃ2 tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā sati

vā upādisese anāgāmitā. Tiṭṭhatu bhikkhave māsaṃ , yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati

satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya' addhamāsaṃ , tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ

pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā, tiṭṭhatu bhikkhave

addhamāso, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaṭṭhāne evaṃ bhāveyya sattāhaṃ, tassa

dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese

anāgāmitā.

"Ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya

dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaṃ

cattāro satipaṭṭhānā"ti, iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Satipaṭṭhānasuttaṃ3 dasamaṃ.

Mūlapariyāyavaggo paṭhamo.

--------------------

1.Chavassāni,[PTS.] Machasaṃ. 2, Ekaṃ māsaṃ,machasaṃ 3.

Mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ,machasaṃ

[BJT Page 154] [\x 154/]

(Tassavaggassa1 uddānaṃ:)

1. Ajaraṃ amaraṃ amatādhigamaṃ phalamagganidassana dukkhanudaṃ,

Sahitatthamahārahabhassakarabbhutapītikaraṃ thavato suṇatha.

2. Taḷakāva supūritaghammapathe tividhaggipalepitanibbapanā,

Bhavabyādhipanodanaosadhiyo dhuva majjhimasuttavaraṭṭhapitā.

3. Madhavīva mandarasā amarānaṃ khiḍḍaratījananaṃ samarūnaṃ,

Tā sutaveyyakaraṭṭhapitāsuṃ sakyasutānamabhīramaṇatthā

4. Paññasatyādi satañca diyaḍḍhaṃ veyyakarāna duve apare ca,

Tesamahaṃ anupubba bravīmi ekamanā nisametha mudaggā.

5. Pabhavāsavadāyadapubbagamo agatīgatiaṅgaṇasabbhayako,

Piyagāravapaṇḍarasallikhano tathadiṭṭhi satī dasamo paṭhamo.*

1.2.1.

Cūḷasīhanādasuttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:

2. Idheva bhikkhave samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho

samaṇo, suññā parappavādā [PTS Page 064] [\q 64/] samaṇehi aññeti2. Evameva3

bhikkhave sammā sīhanādaṃ nadatha. hānaṃ kho panetaṃ bhikkhave vijjati yaṃ idha

aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ: ko panāyasmantānaṃ assāso? Kiṃ balaṃ? Yena

tumhe āyasmanto4 evaṃ vadetha: idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo,

idha catuttho samaṇo suññā parappavādā samaṇehi aññe'ti.

--------------------

1. Tassuddānaṃ syā, machasaṃ. *Gāthāyo panetā sabbattha vyākulā dissanti. 2. "Aññehīti"

syā machasaṃ. 3. 'Evamevaṃ'sīmu. 4. 'Āyasmanto attani sampassamānā' syā.

[BJT Page 156] [\x 156/]

3. Evaṃ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: atthi kho no āvuso

tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye

mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema: 'idheva samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha

tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇehi aññe'ti. Katame

cattāro? Atthi kho no āvuso satthari pasādo. Atthi dhamme pasādo. Atthi sīlesu

paripūrakāritā sahadhammikā kho pana piyā1 manāpā gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Ime kho

no āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā

akkhātā ye mayaṃ attani sampassamānā evaṃ vadema: 'idheva samaṇo, idha dutiyo

samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇehi aññe'ti.

4. hānaṃ kho panetaṃ bhikkhave vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ:

amhākampi kho āvuso atthi satthari pasādo yo amhākaṃ satthā. Amhākampi atthi dhamme

pasādo yo amhākaṃ dhammo. Mayampi sīlesu paripūrakārino yāni amhākaṃ sīlāni.

Amhākampi sahadhammikā piyā manāpā gahaṭṭhā ceva pabbajitā ca. Idha no āvuso ko

viseso ko adhippāyo2 kiṃ nānākaraṇaṃ yadidaṃ tumhākañceva amhākañcāti.

5. Evaṃ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: kimpanāvuso ekā

niṭṭhā? Udāhu puthu tiṭṭhā'ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā

evaṃ vyākareyyuṃ: ekā hāvuso niṭṭhā, na puthu niṭṭhā'ti.

6. Sā panāvuso niṭṭhā sarāgassa? Udāhu vītarāgassāti? Sammā vyākaramānā bhikkhave

aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vyākareyyuṃ: vītarāgassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā

sarāgassāti.

Sā panāvuso niṭṭhā sadosassa? Udāhu vītadosassāti? Sammā vyākaramānā bhikkhave

aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vyākareyyuṃ: vītadosassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā

sadosassāti.

------------------

1. No piyā -[PTS 2.] Adhippāyaso - aṭṭhakathā.

[BJT Page 158] [\x 158/]

Sā panāvuso niṭṭhā samohassa? Udāhu vītamohassāti? Sammā vyākaramānā bhikkhave

aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vyākareyyuṃ: vītamohassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā

samohassāti.

Sā panāvuso niṭṭhā sataṇhassa? Udāhu vītataṇhassāti? [PTS Page 065] [\q 65/] sammā

vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vyākareyyuṃ: vītataṇhassāvuso sā

niṭṭhā, na sā niṭṭhā sataṇhassāti.

Sā panāvuso niṭṭhā saupādānassa? Udāhu anupādānassāti? Sammā vyākaramānā bhikkhave

aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vyākareyyuṃ: anupādānassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā

saupādānassāti.

Sā panāvuso niṭṭhā viddasuno? Udāhu aviddasuno'ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave

aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vyākareyyuṃ: viddasuno āvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā

aviddasuno'ti.

Sā panāvuso niṭṭhā anuruddhapaṭiviruddhassa? Udāhu ananuruddha appaṭiviruddhassāti?

Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vyākareyyuṃ:

ananuruddhaappaṭiviruddhassāvuso sā niṭṭhā, na sā niṭṭhā anuruddhapaṭiviruddhassāti.

Sā panāvuso niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino? Udāhu nippapañcārāmassa

nippapañcaratino?'Ti. Sammā vyākaramānā bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ

vyākareyyuṃ: nippapañcārāmassāvuso sā niṭṭhā nippapañcaratino papañcaratino. Na sā

niṭṭhā papañcārāmassa papañcaratino "ti.

7. Dvemā bhikkhave diṭṭhiyo: bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca. Ye hi ke ci bhikkhave

samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavadiṭṭhiṃ allīnā bhavadiṭṭhiṃ upagatā bhavadiṭṭhiṃ ajjhositā,

vibhavadiṭṭhiyā te paṭiviruddhā. Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā

vibhavadiṭṭhiṃ allīnā vibhavadiṭṭhiṃ upallīgatā vibhavadiṭṭhiṃ ajjhositā, bhavadiṭṭhiyā te

paṭiviruddhā. Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ

samudayañca atthagamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānanti,

te sarāgā te sadosā te samohā te sataṇhā te saupādānā te aviddasuno te

anuruddhapaṭiviruddhā te papañcaratino te na parimuccanti jātiyā jarāya maraṇena sokehi

paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi1. Na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

--------------------

1.'Jarāmaraṇena sokaparideva dukkhadomanassupāyāsehi', syā 'jarāmaraṇena'si.

[BJT Page 160] [\x 160/]

8. Ye ca kho keci1 bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā imāsaṃ dvinnaṃ diṭṭhīnaṃ

samudayañca atthagamañca2 assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānanti, te

vītarāgā te vītadosā te vītamohā te vītataṇhā te anupādānā te viddasuno te

ananuruddhaappaṭiviruddhā te nippapañcārāmā nippapañcaratino te parimuccanti jātiyā

jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccanti

dukkhasmāti [PTS Page 066] [\q 66/] vadāmi.

Cattārimāni bhikkhave upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmūpādānaṃ diṭṭhūpādānaṃ

sīlabbatūpādānaṃ attavādūpādānaṃ. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā

sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbūpādānapariññaṃ paññāpenti.

Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpenti na diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpenti.3Na

sīlabbatūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na attavādūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Taṃ

kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā tīṇi ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti.

Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā

sabbūpādānapariññaṃ paññāpenti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpenti na diṭṭhūpādānassa

pariññaṃ paññāpenti. Na sīlabbatūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na attavādūpādānassa

pariññaṃ pariññāpenti.

10. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na

sammā sabbūpādānapariññaṃ paññāpenti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpenti.

Diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na

attavādūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Taṃ kissa hetu? Imāni hi te bhonto

samaṇabrāhmaṇā dve ṭhānāni yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto

samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbūpādāna4

pariññaṃ paññāpenti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Diṭṭhūpādānassa pariññaṃ

paññāpenti. Na sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na attavādūpādānassa pariññaṃ

paññāpenti.

11. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na

sammā sabbūpādāna4 pariññaṃ paññāpenti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpenti.

Diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na

attavādūpādānassa pariññaṃ paññāpenti. Taṃ kissa hetu? Imaṃ hi te bhonto

samaṇabrāhmaṇā ekaṃ ṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānanti. Tasmā te bhonto

samaṇabrāhmaṇā sabbūpādānapariññāvādā paṭijānamānā te na sammā sabbūpādāna4

pariññaṃ paññāpenti. Kāmupādānassa pariññaṃ paññāpenti diṭṭhūpādānassa pariññaṃ

paññāpenti. Sīlabbatupādānassa pariññaṃ paññāpenti. Na attavādūpādānassa pariññaṃ

paññāpenti.

-------------------

1. Ye ca keci samaṇā cā'sī. 2. 'Atthaṅgamañca' machasaṃ, syā. 3. 'Paññapenti' machasaṃ 4.

'Sabbupādānassa' syā.

[BJT Page 162] [\x 162/]

12. Evarūpe kho bhikkhave dhammavinaye yo satthari pasādo, so na sammaggato akkhāyati.

Yo dhamme pasādo, so na sammaggato akkhāyati. Yā sīlesu paripūrakāritā, sā na

sammaggatā akkhāyati. Yā sahadhammikesu piyamanāpatā, sā na sammaggatā akkhāyati.

Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ [PTS Page 067] [\q 67/]

durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike

asammāsambuddhappavedite.

13. Tathāgato ca kho bhikkhave arahaṃ sammāsambuddho sabbūpādānapariññāvādo

paṭijānamāno sammā sabbūpādānapariññaṃ paññāpeti. Kāmūpādānassa pariññaṃ paññāpeti.

Diṭṭhūpādānassa pariññaṃ paññāpeti. Sīlabbatūpādānassa pariññaṃ paññāpeti.

Attavādūpādānassa pariññaṃ paññāpeti.

14. Evarūpe kho bhikkhave dhammavinaye yo satthari pasādo, so sammaggato akkhāyati.

Yo dhamme pasādo, so sammaggato akkhāyati. Yā sīlesu paripūrakāritā, sā sammaggatā

akkhāyati. Yā sahadhammikesu piyamanāpatā, sā sammaggatā akkhāyati. Taṃ kissa hetu:

evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike

upasamasaṃvattanike sammāsambuddhappavedite.

15. Ime ca bhikkhave cattāro upādānā kiṃnidānā? Kiṃsamudayā? Kiṃjātikā? Kiṃpabhavā?

Ime cattāro upādānā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā. Taṇhā cāyaṃ

bhikkhave kiṃnidānā? Kiṃsamudayā? Kiṃjātikā? Kiṃpabhavā? Taṇhā vedanānidānā

vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaṃ bhikkhave kiṃnidānā?

Kiṃsamudayā? Kiṃjātikā? Kiṃpabhavā? Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā

phassapabhavā. Phasso cāyaṃ bhikkhave kiṃ nidāno? Kiṃsamudayo? Kiṃjātiko?

Kiṃpabhavo? Phasso saḷāyatananidāno saḷāyatanasamudayo. -

[BJT Page 164] [\x 164/]

Saḷāyatanajātiko saḷāyatanapabhavo. Saḷāyatanañcidaṃ bhikkhave kiṃnidānaṃ?

Kiṃsamudayaṃ? Kiṃjātikaṃ? Kiṃpabhavaṃ? Saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ

nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ nāmarūpapabhavaṃ. Nāmarūpañcidaṃ bhikkhave

kiṃnidānaṃ? Kiṃsamudayaṃ? Kiṃjātikaṃ? Kiṃpabhavaṃ? Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ

viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapabhavaṃ. Viññāṇañcidaṃ bhikkhave

kiṃnidānaṃ? Kiṃsamudayaṃ? Kiṃjātikaṃ? Kiṃpabhavaṃ? Viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ

saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ. Saṅkhārācime bhikkhave kiṃnidānā?

Kiṃsamudayā? Kiṃjātikā? Kiṃpabhavā? Saṅkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā

avijjāpabhavā.

16. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno avijjā pahīṇā hoti vijjā uppannā. So avijjāvirāgā

vijjuppādā neva kāmūpādānaṃ upādiyati. Na diṭṭhūpādānaṃ upādiyati. Na

sīlabbatūpādānaṃ upādiyati. Na attavādupādānaṃ upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati.

Aparitassaṃ paccattaṃyeva parinibbāyati. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ

karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. [PTS Page 068] [\q 68/]

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Cūḷasīhanādasuttaṃ paṭhamaṃ.

1.2.2.

Mahāsīhanādasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati bahi nagare avarapure 1

vanasaṇḍe, tena kho pana samayena sunakkhatto licchaviputto acirapakkanto hoti imasmā

dhammavinayā. So vesāliyaṃ parisatiṃ2 evaṃ3 vācaṃ bhāsati: " natthi samaṇassa gotamassa

uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo

dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhānaṃ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo

desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā"ti.

-----------------------

1. Aparapure, machasaṃ 2.Parisati, machasaṃ 3. Ekaṃ, [stp.]

[BJT Page 166] [\x 166/]

2. Atha kho āyasmā sāriputto pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya vesāliṃ

piṇḍāya pāvisi. Assosi kho āyasmā sāriputto sunakkhattassa licchaviputtassa vesāliyaṃ

parisatiṃ evaṃ vācaṃ bhāsamānassa: " natthi samaṇassa gotamassa uttari manussadhammā

alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti

vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhānaṃ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito, so niyyāti

takkarassa sammā dukkhakkhayāyā"ti.

3. Atha kho āyasmā sāriputto vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ

etadavoca: sunakkhatto bhante licchaviputto acirapakkanto imasmā dhammavinayā, so

vesāliyaṃ parisatiṃ evaṃ vācaṃ bhāsati:" natthi samaṇassa gotamassa uttari

manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo

dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhānaṃ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo

desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā"ti.

4. Kodhano1 sāriputta sunakkhatto moghapuriso. Kodhā ca panassa esā vācā bhāsitā

'avaṇṇaṃ bhāsissāmī'ti. So sāriputta sunakkhatto moghapuriso vaṇṇaṃyeva tathāgatassa

[PTS Page 069] [\q 69/] bhāsati. Vaṇṇo heso sāriputta tathāgatassa, yo evaṃ vadeyya:

'yassa ca khvāssa atthāya 'dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā'ti.

5. Ayampi hi nāma sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na

bhavissati: " itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato

lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti.

6. Ayampi hi nāma sāriputta sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na

bhavissati: " itipi so bhagavā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: ekopi hutvā bahudhā

hoti. Bahudhāpi hutvā eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ

asajjamāno gacchati. Seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyampi2 ummujjanimujjaṃ karoti. Seyyathāpi

udake. Udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāsepi pallaṅkena kamati

seyyathāpi pakkhīsakuṇo. Imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve

pāṇinā parimasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattetī "ti.

--------------------

1. ' Kodhano heso' - machasaṃ, 'kodhano kho' - syā 2. Paṭhaviyāpi, syā. Paṭhaviyāpi,

machasaṃ.

[BJT Page 168] [\x 168/]

7. Ayampi hi nāma sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na

bhavissati: " itipi so bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho

sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā"ti.

8. Ayampi hi nāma sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na

bhavissati: "itipi so bhagavā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti:

sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti.

Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti.

Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti

pajānāti. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ

cittanti pajānāti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ

amahaggataṃ cittanti pajānāti. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā

cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ

vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti.

Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti."

9. Dasa kho panimāni sāriputta tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato

tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

Katamāni dasa? Idha sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato

yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato

yathābhūtaṃ pajānāti, idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

10. Puna ca paraṃ sāriputta tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ

ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato

atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ

pajānāti, idampi sāriputta, [PTS Page 070] [\q 70/] tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ

balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,

brahmacakkaṃ pavatteti.

[BJT Page 170] [\x 170/]

11. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.

Yampi sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Idampi

sāriputta, tathāgatassa tathāgata balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ

paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

12. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.

Yampi sāriputta, tathāgato anekadhātu nānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi

sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ

paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

13. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti.

Yampi sāriputta tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi

sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ

paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

14. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ

yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ

indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ

hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,

brahmacakkaṃ pavatteti.

15. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṅkilesaṃ

vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato

jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti,

idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaṃ, hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ

ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

16. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ:

ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo

vīsatimpi1 jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi

jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, " amutrāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra upapādiṃ.

----------------------

1.Visampi, machasaṃ.

[BJT Page 172] [\x 172/]

Tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno"ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati. Yampi sāriputta, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi

jātiyo vīsatimpi1 jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi

jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, " amutrāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra upapādiṃ.Tatrāpāsiṃ evaṃ

nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno"ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati, idampi sāriputta tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ

āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ

pavatteti.

17. Puna ca paraṃ sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena

satte passati: cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate.

Yathākammūpage satte pajānāti: " ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā

vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa [PTS Page 071] [\q 71/]

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto

sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā"ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne uppajjamāne hīne

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: " ime vata

bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena

samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā bhonto sattā

kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā" ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti, idampi sāriputta tathāgatassa

tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu

sīhanādaṃ nadati. Brahmacakkaṃ pavatteti.

18. Puna ca paraṃ sāriputta tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi sāriputta

tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi sāriputta tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti

yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,

brahmacakkaṃ pavatteti.

19. Imāni kho sāriputta dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato

āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

[BJT Page 174] [\x 174/]

20. Yo kho maṃ sāriputta evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya:" natthi samaṇassa

gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo

gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhāna"nti. Taṃ sāriputta vācaṃ

appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ

niraye. Seyyathāpi sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno diṭṭheva dhamme

aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ sāriputta vadāmi: taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ

appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

21. Cattārimāni sāriputta tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato

āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti, katamāni

cattāri?

22. " Sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā "ti, tatra vata maṃ

samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ [PTS Page 072] [\q

72/] sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi.

Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto

viharāmi.

23. " Khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇā" ti, tatra vata maṃ samaṇo vā

brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti

nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto

khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

24. " Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā"ti, tatra vata

maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ

sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ

sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

25. "Yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammā

dukkhakkhayāyā"ti, tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā

koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi.

Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto

viharāmi.

[BJT Page 176] [\x 176/]

26. Imāni kho sāriputta cattāri tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato

tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

27. Yo kho maṃ sāriputta evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya:" natthi samaṇassa

gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo

gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhāna"nti. Taṃ sāriputta vācaṃ

appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ

niraye. Seyyathāpi sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno diṭṭheva dhamme

aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ sāriputta vadāmi: taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ

appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

28. Aṭṭha kho imā sāriputta parisā: katamā aṭṭha? Khattiyaparisā brāhmaṇaparisā

gahapatiparisā samaṇaparisā cātummahārājikaparisā tāvatiṃsaparisā māraparisā

brahmaparisā. Imā kho sāriputta aṭṭha parisā. Imehi kho sāriputta catūhi vesārajjehi

samannāgato tathāgato imā aṭṭha parisā upasaṅkamati ajjhogāhati.

29. Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ khattiyaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi

mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata

maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi.

Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto

viharāmi.

30. Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ brāhmaṇaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi

mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata

maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi.

Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto

viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ gahapatiparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ

bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ

sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ samaṇaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ

bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ

sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ cātummahārājikaparisaṃ upasaṅkamitā.

Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra

vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi.

Etampahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto

viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ tāvatiṃsaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ

bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ

sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ māraparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ

bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ

sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta anekasataṃ brahmaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ

bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi. Etampahaṃ

sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto [PTS Page 073] [\q 73/]

vesārajjappatto viharāmi.

31. Yo kho maṃ sāriputta evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya:" natthi samaṇassa

gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo

gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhāna"nti. Taṃ sāriputta vācaṃ

appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ

niraye. Seyyathāpi sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno diṭṭheva dhamme

aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ sāriputta vadāmi: taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ

appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

[BJT Page 178] [\x 178/]

32. Catasso kho imā sāriputta yoniyo. Katamā catasso? Aṇḍajā yoni, jalābujā yoni, saṃsedajā

yoni, opapātikā yoni, katamā ca sāriputta aṇḍajā yoni? Ye kho te sāriputta sattā aṇḍakosaṃ

abhinibbhijja jāyanti, ayaṃ vuccati sāriputta aṇḍajā yoni. Katamā ca sāriputta jalābujā yoni?

Ye kho te sāriputta sattā vatthikosaṃ abhinibbhijja jāyanti, ayaṃ vuccati sāriputta jalābujā

yoni. Katamā ca sāriputta saṃsedajā yoni? Ye kho te sāriputta sattā pūtimacche vā jāyanti

pūtikuṇape vā pūtikummāse vā candanikāya vā oḷigalle vā jāyanti, ayaṃ vuccati sāriputta

saṃsedajā yoni. Katamā ca sāriputta opapātikā yoni? Devā nerayikā ekacce ca manussā

ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ vuccati sāriputta opapātikā yoni. Imā kho sāriputta catasso

yoniyo.

33. Yo kho maṃ sāriputta evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya: natthi samaṇassa

gotamassa uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo

gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhānanti. Taṃ sāriputta vācaṃ

appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ

niraye. Seyyathāpi sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno

diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ sāriputta vadāmi: taṃ vācaṃ

appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ

niraye.

34. Pañca kho imā sāriputta gatiyo. Katamā pañca? Nirayo tiracchānayoni pettivisayo

manussā devā. Nirayañcāhaṃ sāriputta pajānāmi, nirayagāmiñca maggaṃ, nirayagāminiñca

paṭipadaṃ. Yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapajjati, tañca pajānāmi. Tiracchānayoniñcāhaṃ sāriputta pajānāmi

tiracchānayonigāmiñca ca maggaṃ , tiracchānayonigāminiñca paṭipadaṃ. Yathā paṭipanno

ca kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajjati, tañca pajānāmi.

Pettivisayañcāhaṃ sāriputta pajānāmi pettivisayagāmiñca maggaṃ pettivisayagāminiñca

paṭipadaṃ. Yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ upapajjati, tañca

pajānāmi. Manusse cāhaṃ sāriputta pajānāmi, manussalokagāmiñca maggaṃ,

manussalokagāminiñca paṭipadaṃ, yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā

manussesu upapajjati, tañca pajānāmi. Deve cāhaṃ sāriputta pajānāmi. Devalokagāmiñca

maggaṃ, devalokagāminiñca paṭipadaṃ. Yathāpaṭipanno ca kāyassa bhedā parammaraṇā

sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjati, tañca pajānāmi-

[BJT Page 180] [\x 180/]

Nibbānañcāhaṃ sāriputta pajānāmi nibbānagāmiñca maggaṃ [PTS Page 074] [\q 74/]

nibbānagāminiñca paṭipadaṃ. Yathāpaṭipanno ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, tañca

pajānāmi.

35. Idāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo

paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ ekantadukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṃ.

Seyyathāpi sāriputta aṅgārakāsu sādhikaporisā pūraṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ,

atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena

maggena tameva aṅgārakāsuṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya:

tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā imaṃ

yeva aṅgārakāsuṃ āgamissatīti. Tamenaṃ passeyya aparena samayena tassā aṅgārakāsuyā

patitaṃ ekantadukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṃ. Evameva kho ahaṃ sāriputta

idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā

ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ

vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā

visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannaṃ ekantadukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṃ.

36. Idha panāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: 'tathāyaṃ

puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā

parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ

uppannaṃ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṃ. Seyyathāpi sāriputta gūthakūpo

sādhikaporiso pūro gūthassa, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto

tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva gūthakūpaṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā

puriso disvā evaṃ vadeyya: tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ

samārūḷho yathā imaṃ yeva gūthakūpaṃ āgamissatīti. Tamenaṃ passeyya aparena samayena

tasmiṃ gūthakūpe patitaṃ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṃ -

[BJT Page 182] [\x 182/]

Evameva kho ahaṃ sāriputta idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi:

tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā

parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapajajissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā

tiracchānayoniṃ upapannaṃ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānaṃ.

37. Idha panāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi:'tathāyaṃ

puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā

parammaraṇā pettivisayaṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ

uppannaṃ dukkhabahulā vedanā vediyamānaṃ.Seyyathāpi sāriputta rukkho visame

bhūmibhāge jāto tanupattapalāso kabaracchāyo, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto

[PTS Page 075] [\q 75/] ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena

tameva rukkhaṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: tathāyaṃ

bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā imaṃ yeva

rukkhaṃ āgamissatīti. Tamenaṃ passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya

nisinnaṃ vā nipannaṃ vā dukkhabahulā vedanā vediyamānaṃ. Evameva kho ahaṃ sāriputta

idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā

ca irīyati, tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ

upapajajissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ upapannaṃ dukkhabahulā

vedanā vediyamānaṃ.

38. Idha panāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: 'tathāyaṃ

puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā

parammaraṇā manussesu upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā manussesu

uppannaṃ sukhabahulā vedanā vediyamānaṃ. Seyyathāpi sāriputta rukkho same

bhūmibhāge jāto bahalapattapalāso sandacchāyo, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto

ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkhaṃ paṇidhāya.

Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca

irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā imaṃ yeva rukkhaṃ āgamissatīti. Tamenaṃ passeyya

aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaṃ vā nipannaṃ vā sukhabahulā vedanā

vediyamānaṃ.

[BJT Page 184] [\x 184/]

Evameva kho ahaṃ sāriputta idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi:

tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā

parammaraṇā manussesu upapajajissatīti. Tamenaṃ passāmi

Aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā

parammaraṇā manussesu upapannaṃ sukhabahulā vedanā vediyamānaṃ. [PTS Page 076]

[\q 76/]

39. Idha panāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: 'tathāyaṃ

puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ

saggaṃ lokaṃ uppannaṃ ekantasukhā vedanā vediyamānaṃ.

Seyyathāpi sāriputta pāsādo tatrassa kūṭāgāraṃ ullittāvalittaṃ nivātaṃ phussitaggaḷaṃ

pihitavātapānaṃ. Tatrassa pallaṅko gonakatthato paṭikatthato paṭalikatthato

kādalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhatolohita kūpadhāno. Atha puriso

āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena

tameva pāsādaṃ paṇidhāya. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: tathāyaṃ

bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā imaṃ yeva

pāsādaṃ āgamissatīti.Tamenaṃ passeyya aparena samayena tasmiṃ pāsāde tasmiṃ kūṭāgāre

tasmiṃ pallaṅke nisinnaṃ vā nipannaṃ vā ekantasukhā vedanā vediyamānaṃ. Evameva kho

ahaṃ sāriputta idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ puggalo

paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṃ samārūḷho, yathā kāyassa bhedā parammaraṇā

sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajajissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ

lokaṃ upapannaṃ ekantasukhā vedanā vediyamānaṃ.

40. Idha panāhaṃ sāriputta ekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaṃ

puggalo paṭipanno tathā ca irīyati tañca maggaṃ samārūḷho yathā āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharantaṃ ekantasukhā vedanā vediyamānaṃ.

[BJT Page 186] [\x 186/]

Seyyathāpi sāriputta pokkharaṇī acchodikā sātodikā sītodikā setakā supatitthā ramaṇīyā,

avidūre cassā tīre vanasaṇḍo, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto

kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pokkharaṇiṃ paṇidhāya. Tamenaṃ

cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: tathāyaṃ bhavaṃ puriso paṭipanno tathā ca irīyati,

tañca maggaṃ samārūḷho, yathā imaṃyeva pokkharaṇiṃ āgamissatīti. Tamenaṃ passeyya

aparena samayena taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā nahāyitvā pītvā ca

sabbadarathakiḷamathapariḷāhaṃ paṭippassamhetvā paccuttaritvā tasmiṃ vanasaṇḍe

nisinnaṃ [PTS Page 077] [\q 77/] vā nipannaṃ vā ekantasukhā vedanā vediyamānaṃ.

Evameva kho ahaṃ sāriputta idhekaccaṃ puggalaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi:

tathāyaṃ puggalo paṭipanno tathā ca irīyati, tañca maggaṃ samārūḷho, yathā āsavānaṃ

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharissatīti. Tamenaṃ passāmi aparena samayena āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharantaṃ ekantasukhā vedanā vediyamānaṃ. Imā kho sāriputta pañca gatiyo.

41. Yo kho maṃ sāriputta evaṃ jānantaṃ evaṃ passantaṃ evaṃ vadeyya:" natthi samaṇassa

gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso. Takkapariyāhataṃ samaṇo

gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhānanti." Taṃ sāriputta vācaṃ

appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ

niraye. Seyyathāpi sāriputta bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno

diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃ sampadamidaṃ sāriputta vadāmi: taṃ vācaṃ

appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ

niraye

42. Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritā:

tapassissudaṃ homi paramatapassī. Lūkhassudaṃ homi paramalūkho. Jegucchī sudaṃ homi

paramajegucchī. Pavivittassudaṃ homi paramapavivitto.

[BJT Page 188] [\x 188/]

43. Tatrassu me idaṃ sāriputta tapassitāya hoti: acelako homi muttācāro hatthāpalekhano, na

ehibhadantiko na tiṭṭhabhadantiko. Na abhihaṭaṃ na uddissakaṭaṃ na nimantanaṃ

sādiyāmi. So na kumbhimukhā patigaṇhāmi, na kaḷopimukhā patigaṇhāmi, na

eḷakamantaraṃ na daṇḍamantaraṃ na musalamantaraṃ, na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ, na

gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito

hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṃ na maṃsaṃ. Na suraṃ na merayaṃ

na thusodakaṃ pivāmi.

So ekāgāriko vā homi ekālopiko, [PTS Page 078] [\q 78/] dvāgāriko vā homi dvālopiko,

sattāgāriko vā homi sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpemi. Dvīhipi dattīhi yāpemi. Sattahipi

dattīhi yāpemi. Ekāhikampi āhāraṃ āhāremi. Dvīhikampi āhāraṃ āhāremi sattāhikampi

āhāraṃ āhāremi. Iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto

viharāmi.

So sākabhakkho vā homi, sāmākabhakkho vā homi, nīvārabhakkho vā homi,

daddulabhakkho vā homi, haṭabhakkho vā homi, kaṇabhakkho vā homi, ācāmabhakkho vā

homi, piññākabhakkho vā homi, tiṇabhakkho vā homi, gomayabhakkho vā homi.

Vanamūlaphalāhāro vā yāpemi pavattaphalabhojī.

So sāṇānipi dhāremi, masāṇānipi dhāremi, tirīṭānipi dhāremi, ajinampi dhāremi,

ajinakkhipampi dhāremi, kusacīrampi dhāremi, vākacīrampi dhāremi. Phalakacīrampi

dhāremi, kesakambalampi dhāremi, vālakambalampi dhāremi, ulūkapakkhampi dhāremi.

So kesamassulocakopi homi, kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbhaṭṭhakopi1 homi

āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭikopi homi ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayiko pi

homi kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappemi. Sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto

viharāmi.

Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharāmi. Idaṃ su

me sāriputta tapassitāya hoti.

------------------------

1.Ubbhaṭaṭhiko pi, katthaci.

[BJT Page 190] [\x 190/]

44. Tatrassu me idaṃ sāriputta lūkhasmiṃ hoti: nekavassagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye sannicitaṃ

hoti papaṭikajātaṃ. Seyyathāpi sāriputta tindukakhāṇu nekavassagaṇiko sannicito hoti

papaṭikajāto, evamevassu me sāriputta nekavassagaṇikaṃ rajojallaṃ kāye sannicitaṃ hoti

papaṭikajātaṃ. Tassa mayhaṃ sāriputta na evaṃ hoti: ahovatāhaṃ imaṃ rajojallaṃ pāṇinā

parimajjeyyaṃ, aññe vā pana me imaṃ rajojallaṃ pāṇinā parimajjeyyunti. Evampi me

sāriputta na hoti. Idaṃ su me sāriputta lūkhasmiṃ hoti.

45. Tatrassu me idaṃ sāriputta jegucchismiṃ hoti: so kho ahaṃ sāriputta satova abhikkamāmi

sato paṭikkamāmi. Yāva udabindumhipi me dayā paccupaṭṭhitā hoti: māhaṃ khuddake

pāṇe visamagate saṅghātaṃ āpādessanti idaṃ su me sāriputta jegucchismiṃ hoti.

46. Tatrassu me idaṃ sāriputta pavivittasmiṃ hoti: [PTS Page 079] [\q 79/] so kho ahaṃ

sāriputta aññataraṃ araññāyatanaṃ ajjhogahetvā viharāmi, yadā passāmi gopālakaṃ vā

pasupālakaṃ vā tiṇahārakaṃ vā kaṭṭhahārakaṃ vā vanakammikaṃ vā, vanena vanaṃ gahane

na gahanaṃ ninnena ninnaṃ thalena thalaṃ papatāmi. Taṃ kissa hetu: mā maṃ te addasaṃsu,

ahañca vā ne addasanti. Seyyathāpi sāriputta āraññako migo manusse disvā vanena vanaṃ

gahanena gahanaṃ ninnena ninnaṃ thalena thalaṃ papatati, evameva kho ahaṃ sāriputta

yadā passāmi gopālakaṃ vā pasupālakaṃ vā tiṇahārakaṃ vā kaṭṭhahārakaṃ vā

vanakammikaṃ vā, vanena vanaṃ gahanena gahanaṃ ninnena ninnaṃ thalena thalaṃ

papatāmi. Taṃ kissa hetu: mā maṃ te addasaṃsu, ahañca vā ne addasanti. Idaṃ su me

sāriputta pavivittasmiṃ hoti.

47. (Tatrassu me idaṃ sāriputta mahāvikaṭa bhojanasmiṃ hoti:) so kho ahaṃ sāriputta ye te

goṭṭhā paṭṭhitagāvo apagatagopālā tattha catukuṇḍiko upasaṅkamitvā yāni tāni

vacchakānaṃ taruṇakānaṃ dhenupakānaṃ gomayāni, tāni sudaṃ āhāremi yāvakīvañca me

sāriputta sakaṃ muttakarīsaṃ apariyādiṇṇaṃ hoti, sakaṃ yeva sudaṃ muttakarīsaṃ āhāremi.

Idaṃ su me sāriputta mahāvikaṭabhojanasmiṃ hoti.

[BJT Page 192] [\x 192/]

48. So kho ahaṃ sāriputta aññataraṃ bhiṃsanakaṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā viharāmi. Tatra

sudaṃ sāriputta bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hoti: yo ko ci avītarāgo taṃ

vanasaṇḍaṃ pavisati yebhuyyena lomāni haṃsanti. So kho ahaṃ sāriputta yā tā rattiyo sītā

hemantikā antaraṭṭhake himapātasamaye, tathārūpāsu rattisu rattiṃ abbhokāse viharāmi

divā vanasaṇḍe. Gimhānaṃ pacchime māse divā abbhokāse viharāmi rattiṃ vanasaṇḍe.

Apissu maṃ sāriputta ayaṃ anacchariyā gāthā paṭibhāsi pubbe assutapubbā:

Sotatto sosīno eko bhiṃsanake vane.

Naggo na vaggimāsīno esanā pasuto munīti.

48. So kho ahaṃ sāriputta, susāne seyyaṃ kappemi chavaṭṭhikāni upadhāya. Apissu maṃ

sāriputta gomaṇḍalā upasaṅkamitvā oṭṭhubhantipi, omuttentipi, paṃsukenapi okiranti.

Kaṇṇasotesu'pi salākaṃ pavesenti. Na kho panāhaṃ sāriputta abhijānāmi tesu pāpakaṃ

cittaṃ uppādetā. Idaṃ su me sāriputta upekkhāvihārasmiṃ hoti.

[PTS Page 080] [\q 80/]

50. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: āhārena

suddhīti. Te evamāhaṃsu: kolehi yāpemāti. Te kolampi khādanti, kolacuṇṇampi khādanti,

kolodakampi pivanti, anekavihitampi kolavikatiṃ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṃ

sāriputta ekaṃyeva kolaṃ āhāraṃ āharitā. Siyā kho pana te sāriputta evamassa: mahā nūna

tena samayena kolo ahosīti. Na kho panetaṃ sāriputta evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tadāpi eta

paramoyeva kolo ahosi, seyyathāpi etarahi. Tassa mayhaṃ sāriputta ekaṃyeva kolaṃ āhāraṃ

āhārayato adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti: seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā

kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi

nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma

vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya.

Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo

oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne

udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā

gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu

āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi

samaphuṭītā hoti sammilātā, tāyevappāhāratāya.

[BJT Page 194] [\x 194/]

51. So kho ahaṃ sāriputta udaracchaviṃ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃ yeva parigaṇhāmi.

Piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmiti udaracchaviṃyeva parigaṇhāmi. Yāvassu me sāriputta

udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ sāriputta, vaccaṃ

vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi. Tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ

sāriputta tameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaṃ sāriputta

pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya.

52. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: āhārena

suddhīti. Te evamāhaṃsu: muggehi yāpemāti. Te muggampi khādanti, [PTS Page 081] [\q

81/] muggacuṇṇampi khādanti, muggodakampi pivanti, anekavihitampi muggavikatiṃ

paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta ekaṃyeva muggaṃ āhāraṃ āharitā. Siyā

kho pana te sāriputta evamassa: mahā nūna tena samayena muggo ahosīti. Na kho panetaṃ

sāriputta evaṃ daṭṭhabbaṃ.Tadāpi eta paramoyeva muggo ahosi, seyyathāpi etarahi. Tassa

mayhaṃ sāriputta ekaṃyeva muggaṃ āhāraṃ āhārayato adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti:

seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni

bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti

tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako

uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo

oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti

tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā

okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā

dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena

samphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā,

tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ sāriputta, udaracchaviṃ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃ

yeva parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmīti udaracchaviṃ yeva parigaṇhāmi.

Yāvassu me sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho

ahaṃ sāriputta vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi

tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ sāriputta , tameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni

anomajjāmi. Tassa mayhaṃ sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā

papatanti tāyevappāhāratāya.

Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: āhārena

suddhīti. Te evamāhaṃsu: tilehi yāpemāti. Te tilampi khādanti, tilacuṇṇampi khādanti,

tilokampi pivanti, anekavihitampi tilehivikatiṃ paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṃ

sāriputta ekaṃyeva tilaṃ āhāraṃ āharitā. Siyā kho pana te sāriputta evamassa: mahā nūna

tena samayena tilo ahosīti. Na kho panetaṃ sāriputta evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tadāpi eta

paramoyeva tilo ahosi, seyyathāpi etarahi.

Tassa mayhaṃ sāriputta ekaṃyeva tilaṃ āhāraṃ āhārayato adhimattakasimānaṃ patto kāyo

hoti: seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni

bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti

tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako

uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo

oluggaviluggā bhavanti,evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti

tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā

okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā

dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena

samphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā,

tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ sāriputta, udaracchaviṃ parimasissāmīti

piṭṭhikaṇṭakaṃyeva parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmīti udaracchaviṃ yeva

parigaṇhāmi. Yāvassu me sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti

tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ sāriputta, vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva

avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ sāriputta, tameva kāyaṃ assāsento

pāṇinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaṃ sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni

lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya.

Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: āhārena

suddhīti. Te evamāhaṃsu: taṇḍulehi yāpemāti. Te taṇḍulampi khādanti,

taṇḍulacuṇṇampikhādanti, taṇḍulodakampi pivanti, anekavihitampi taṇḍulavikatiṃ

paribhuñjanti. Abhijānāmi kho panāhaṃ sāriputta ekaṃyeva taṇḍulaṃ āhāraṃ āharitā. Siyā

kho pana te sāriputta evamassa: mahā nūna tena samayena taṇḍulo ahosīti. Na kho

panetaṃ sāriputta evaṃ daṭṭhabbaṃ.Tadāpi eta paramoyeva taṇḍulo ahosi, seyyathāpi

etarahi.

53. Tassa mayhaṃ sāriputta ekaṃyeva taṇḍulaṃ āhāraṃ āhārayato adhimattakasīmānaṃ

patto kāyo hoti: seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me

aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me

ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me

piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya

gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti

tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā

okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā

dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena

samphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā,

tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ sāriputta udaracchaviṃ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃ

yeva parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmiti udaracchaviṃyeva parigaṇhāmi.

Yāvassu me sāriputta udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho

ahaṃ sāriputta, vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi

tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ sāriputta tameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni

anomajjāmi. Tassa mayhaṃ sāriputta pāṇinā gattāni anomajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā

papatanti tāyevappāhāratāya.

[BJT Page 196] [\x 196/]

54. Tāyapi kho ahaṃ sāriputta iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya na ajjhagamaṃ

uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Taṃkissahetu: imissāyeva ariyāya

paññāya anadhigamā yāyaṃ ariyā paññā adhigatā ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā

dukkhakkhayāya.

55. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: saṃsārena

suddhīti. Na kho paneso sāriputta saṃsāro sulabharūpo yo mayā [PTS Page 082] [\q 82/]

asaṃsaritapubbo iminā dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse

cāhaṃ sāriputta deve saṃsareyyaṃ, nayimaṃ lokaṃ punarāgaccheyyaṃ.

56. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: upapattiyā

suddhīti. Na kho panesā sāriputta upapatti sulabharūpā yā mayā anupapannapubbā iminā

dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaṃ sāriputta deve

upapajjeyyaṃ, nayimaṃ lokaṃ punarāgaccheyyaṃ.

57. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: āvāsena

suddhīti. Na kho paneso sāriputta āvāso sulabharūpo yo mayā anāvutthapubbo iminā

dīghena addhunā, aññatra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaṃ sāriputta deve

vaseyyaṃ, nayimaṃ lokaṃ punarāgaccheyyaṃ.

58. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: yaññena

suddhīti. Na kho paneso sāriputta yañño sulabharūpo yo mayā ayiṭṭhapubbo iminā

dīghena addhunā, tañca kho raññāva satā khattiyena muddhāvasittena, brāhmaṇena vā

mahāsālena.

59. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino:

aggiparicariyāya suddhīti.Na kho paneso sāriputta aggi sulabharūpo yo mayā

apariciṇṇapubbo iminā dīghena addhunā, tañca kho raññāva satā khattiyena

muddhāvasittena, brāhmaṇena vā mahāsālena.

60. Santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino:

yāvadevāyaṃ bhavaṃ puriso daharo hoti yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena

samannāgato paṭhamena vayasā, tāvadeva paramena paññāveyyattiyena samannāgato hoti.

Yato ca kho ayaṃ bhavaṃ puriso jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto:

āsītiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā, atha tamhā paññāveyyattiyā parihāyatī ti. Na

kho panetaṃ sāriputta evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ kho pana sāriputta etarahi jiṇṇo vuddho

mahallako addhagato vayo anuppatto, āsītiko me vayo vattati.

[BJT Page 198] [\x 198/]

61. Idha me assu sāriputta cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino paramāya gatiyā

satiyā ca dhitiyā ca samannāgatā paramena ca paññāveyyattiyena. Seyyathāpi sāriputta

daḷhadhammo dhanuggāho sikkhito katahattho katupāsano lahukena asanena

appakasireneva tiriyaṃ tālacchāyaṃ atipāteyya, evaṃ adhimattasatimanto evaṃ

adhimattagatimanto [PTS Page 083] [\q 83/] evaṃ adhimattadhitimanto evaṃ paramena

paññāveyyattiyena samannāgatā. Te maṃ catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ upādāyupādāya pañhaṃ

puccheyyuṃ, puṭṭho puṭṭho cāhaṃ tesaṃ vyākareyyaṃ. Vyākatañca me vyātato dhāreyyuṃ.

Na ca maṃ dutiyakaṃ uttariṃ paṭipuccheyyuṃ aññatra asitapītakhāyitasāyitā, aññatra

uccārapassāvakammā, aññatra niddākiḷamathapaṭivinodanā, apariyādiṇṇā yevassa

sāriputta tathāgatassa dhammadesanā. Apariyādiṇṇaṃ yevassa tathāgatassa dhammapada

byañjanaṃ. Apariyādiṇṇaṃ yevassa tathāgatassa pañhapaṭibhānaṃ. Atha me te cattāro

sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena kālaṃ kareyyuṃ. Mañcakena

cepi maṃ sāriputta pariharissatha nevatthi tathāgatassa paññāveyyattiyassa aññathattaṃ.

62. Yaṃ kho panetaṃ sāriputta sammā vadamāno vadeyya: asammohadhammo satto loke

upapanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussānanti, mameva taṃ sammā vadamāno vadeyya: asammohadhammo satto loke

upapanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya

devamanussānanti.

63. Tena kho pana samayena āyasmā nāgasamālo bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ

vījayamāno. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaṃ etadavoca: " acchariyaṃ bhante,

abbhutaṃ bhante. Api ca me bhante imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā lomāni haṭṭhāni. Ko

nāmo ayaṃ bhante dhammapariyāyo"ti. Tasmātiha tvaṃ nāgasamāla imaṃ dhammapariyāyaṃ

lomahaṃsanapariyāyo tveva naṃ dhārehīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā nāgasamālo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Mahāsīhanādasuttaṃ dutiyaṃ.

[BJT Page 200] [\x 200/]

1.2.3.

Mahādukkhakkhandha suttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ [PTS Page

084] [\q 84/] ādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ

etadahosi: atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yannūna mayaṃ

yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmāti.

2. Atha kho te bhikkhū yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ

kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū te

aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ: samaṇo āvuso gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti.

Mayampi kāmānaṃ pariññaṃ paññāpema. Samaṇo āvuso gotamo rūpānaṃ pariññaṃ

paññāpeti. Mayampi rūpānaṃ pariññaṃ paññāpema. Samaṇo āvuso gotamo vedanānaṃ

pariññaṃ paññāpeti. Mayampi vedanānaṃ pariññaṃ paññāpema. Idha no āvuso ko viseso ko

adhippāyo kiṃ nānākaraṇaṃ, samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ

dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsaninti?

3. Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu.

Nappaṭikkosiṃsu anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu bhagavato

santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmāti.

4. Atha kho te bhikkhū sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā

yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: idha mayaṃ bhante

pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisimha. Tesaṃ no

bhante amhākaṃ etadahosi: " atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yannūna

mayaṃ yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā"ti. Atha kho mayaṃ

bhante yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā tehi

aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ

vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho bhante te aññatitthiyā paribbājakā

amhe etadavocuṃ: samaṇo āvuso gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Mayampi kāmānaṃ

pariññaṃ paññāpema. Samaṇo āvuso gotamo rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Mayampi

rūpānaṃ pariññaṃ paññāpema.

[BJT Page 202] [\x 202/]

Samaṇo āvuso gotamo vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Mayampi vedanānaṃ pariññaṃ [PTS

Page 085] [\q 85/] paññāpema. Idha no āvuso ko viseso ko adhippāyo kiṃ

nānākaraṇaṃ, samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ dhammadesanāya vā

dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsaninti? Atha kho mayaṃ bhante tesaṃ

aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha. Nappaṭikkosimha.

Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha " bhagavato santike etassa

bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā"ti.

5. Evaṃ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ko panāvuso

kāmānaṃ assādo? Ko ādīnavo? Kiṃ nissaraṇaṃ ko rūpānaṃ assādo? Ko ādīnavo? Kiṃ

nissaraṇaṃ? Ko vedanānaṃ assādo? Ko ādīnavo? Kiṃ nissaraṇanti? Evaṃ puṭṭhā bhikkhave

aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti. Uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa

hetu? Yathā taṃ bhikkhave avisayasmiṃ. Nāhaṃ taṃ bhikkhave passāmi sadevake loke

samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ

pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito

vā pana sutvā.

6. Ko ca bhikkhave kāmānaṃ assādo? Pañcime bhikkhave kāmāguṇā. Katame pañca ?

Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā.

Saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā

kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā

piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā ime kho bhikkhave pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho bhikkhave ime

pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo.

7. Ko ca bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo? Idha bhikkhave kulaputto yena sippaṭṭhānena1

jīvikaṃ kappeti: yadi muddāya, yadi gaṇanāya, yadi saṅkhānena, yadi kasiyā, yadi

gorakkhena, yadi issatthena, yadi rājaporisena, yadi sippaññatarena, sītassa purakkhato

uṇhassa purakkhato, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassehi rissamāno2, khuppipāsāya

mīyamāno.3 Ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu

kāmanidānaṃ [PTS Page 086] [\q 86/] kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

-----------------------

1. Sippuṭṭhānena, syā, 2. Īrayamāno, katthaci, 3. Miyyamāno syā.

[BJT Page 204] [\x 204/]

8. Tassa ce bhikkhave kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato bhogā

nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati: "

moghaṃ vata me uṭṭhānaṃ, aphalo vata me vāyāmoti." Ayampi bhikkhave kāmānaṃ

ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ

kāmānameva hetu.

9. Tassa ce bhikkhave kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā

abhinipphajjanti, so tesaṃ bhogānaṃ ārakkhādhikaraṇaṃ dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti: " kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṃ na corā hareyyuṃ na aggi ḍaheyya na

udakaṃ vaheyya1 na appiyā dāyādā hareyyu"nti. Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhoge

rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ḍahati, appiyā vā dāyādā haranti. So socati

kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati: 'yampi me ahosi tampi no natthī'ti.

Ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu

kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

10. Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu

rājānopi rājūhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti. Brāhmaṇāpi brāhmaṇehi

vivadanti. Gapahatīpi gahapatīhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā

vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati. Bhātāpi bhaginiyā vivadati.

Bhaginīpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha

kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti. Leḍḍūhipi upakkamanti.

Daṇḍehipi upakkamanti. Satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti

maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko

dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

-----------------------

1. Vāheyya, katthaci.

[BJT Page 206] [\x 206/]

11. Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu

asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā ubhato viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ pakkhandanti

usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi

vijjhanti. Sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti

maraṇamattampi dukkhaṃ ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko

dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

12. Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu

asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā addāvalepanā1 upakāriyo pakkhandanti

usūsupi khippamānāsu sattīsupi [PTS Page 087] [\q 87/] khippamānāsu asīsupi

vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, pakkaṭṭhiyāpi2 osiñcanti,

ahivaggenapi omaddanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti,

maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi bhikkhave kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko

dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhirakaraṇaṃ kāmānameva hetu.

13. Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu

sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti,

paradārampi gacchanti. Tamenaṃ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā3 kārenti: kasāhipi

tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi

chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti,

kaṇṇanāsampi chindanti, bilaṅgathālikampi karonti, saṅkhamuṇḍikampi karonti,

rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi

karonti, cīrakavāsikampi karonti eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṃsikampi karonti

kahāpaṇakampi karonti -

-------------------

1. Aṭṭāvalepanā, syā, 2. Chākaṇakāyapi, machasaṃ 3. Vividhāni kammakaraṇāni, syā.

[BJT Page 208] [\x 208/]

Khārāpatacchikampi karonti. Palighaparivattikampi karonti. Palālapīṭhakampi karonti.

Tattenapi telena osiñcanti. Sunakhehipi khādāpenti. Jīvantampi sūle uttāsenti. Asināpi sīsaṃ

chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi bhikkhave

kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ

kāmānameva hetu.

14. Puna ca paraṃ bhikkhave kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu

kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena

duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayaṃ1 bhikkhave kāmānaṃ

ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ

kāmānameva hetu.

15. Kiñca bhikkhave kāmānaṃ nissaraṇaṃ? Yo kho 2 bhikkhave kāmesu chandarāgavinayo,

chandarāgappahānaṃ, idaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.

16. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ kāmānaṃ assādañca assādato

ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti. Te vata sāmaṃ

vā kāme parijānissanti paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno kāme

parijānissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye ca kho ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā [PTS

Page 088] [\q 88/] vā evaṃ kāmānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato

nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti. Te vata sāmaṃ vā kāme parijānissanti,

paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno kāme parijānissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

17. Ko ca bhikkhave rūpānaṃ assādo? Seyyathāpi bhikkhave khattiyakaññā vā

brāhmaṇakaññā vā gahapatikaññā vā paṇṇarasa vassuddesikā vā soḷasa vassuddesikā vā

nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī3 nāccodātā, paramā sā bhikkhave tasmiṃ

samaye subhā vaṇṇanibhāti? Evaṃ bhante. Yaṃ kho bhikkhave subhaṃ vaṇṇanibhaṃ

paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ. Ayaṃ rūpānaṃ assādo.

-----------------------

1.Ayampi, machasaṃ. 2. Yoca kho, katthaci 3. Nātikāḷikā, syā.

[BJT Page 210] [\x 210/]

18. Ko ca bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo? Idha bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya aparena

samayena āsītikaṃ vā nāvutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātiyā, jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ

daṇḍaparāyanaṃ pavedhamānaṃ gacchantiṃ āturaṃ gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ1

palitakesaṃ2 vilūnaṃ khalitaṃ siraṃ3 valitaṃ4 tilakāhata gattaṃ.5 Taṃ kiṃ maññatha

bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto'ti? Evaṃ bhante.

Ayampi bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo.

19. Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ

sake muttakarīse palipannaṃ semānaṃ aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ aññehi saṃvesiyamānaṃ6

taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo

pātubhūto'ti? Evaṃ bhante. Ayampi bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo.

20. Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā, uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo

pātubhūto'ti? Evaṃ bhante. Ayampi bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo.

21. Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

kākehi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ7 suvāṇehi vā8

khajjamānaṃ sigālehi vā8 khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ. Taṃ kiṃ

maññatha [PTS Page 089] [\q 89/] bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā

antarahitā, ādīnavo pātubhūto'ti? Evaṃ bhante. Ayampi bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo.

22. Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā

purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto'ti? Evaṃ bhante. Ayampi

bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo.

Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhisaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhitaṃ nahārusambandhaṃ. Taṃ kiṃ maññatha

bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto'ti? Evaṃ bhante.

Ayampi bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo.

Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave

yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto'ti? Evaṃ bhante. Ayampi

bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo.

Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni apagatasambandhāni disā vidisā vikkhittāni10 aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena

pādaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūraṭṭhikaṃ11 aññena kaṭaṭṭhikaṃ12 aññena

piṭṭhikaṇṭakaṃ13 aññena sīsakaṭāhaṃ. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā

vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto'ti? Evaṃ bhante. Ayampi bhikkhave rūpānaṃ

ādīnavo.

-----------------------

1. Khaṇḍadantiṃ sīmu: 2. Palitakesiṃ,sīmu. 3. Khalitasīraṃ, sīmu. Khalalitasīraṃ, syā 4.

Valinaṃ, sīmu' 5. Tilakaṃhatagattiṃ, sīmu:

6.Sampavesiyamānaṃ, syā 7. Kaṅkehi vā khajjamānaṃ, machasaṃ. 8. Supāṇehi, sīmu,

sunakhehi vā khajjamānaṃ byagghehi vā khajjamānaṃ, dīpīhi vā khajjamānaṃ, machasaṃ, 9.

Siṅgālehi, machasaṃ. 10. Disāvidisāsu vikkhittāni, katthaci, 11. Ūruṭṭhikaṃ, machasaṃ. 12.

Kaṭiṭṭhakaṃ, machasaṃ, 13. Piṭṭhiṭṭhikaṃ .. Dantaṭṭhikaṃ, machasaṃ.

[BJT Page 212] [\x 212/]

23. Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇūpanibhāni1 taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā

vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto1ti? Evaṃ bhante. Ayampi bhikkhave rūpānaṃ

ādīnavo.

Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni pūñjakitāni terovassikāni. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā

vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? Evaṃ bhante. Ayampi bhikkhave rūpānaṃ

ādīnavo.

Puna ca paraṃ bhikkhave tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ

aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yā purimā subhā vaṇṇanibhā

sā antarahitā, ādīnavo pātubhūto'ti? Evaṃ bhante ayampi bhikkhave rūpānaṃ ādīnavo.

24. Kiñca bhikkhave rūpānaṃ nissaraṇaṃ? Yo bhikkhave rūpesu chandarāgavinayo

chandarāgappahānaṃ. Idaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ

25. Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpānaṃ assādañca assādato

ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti, te vata sāmaṃ

vā rūpe parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno rūpe

parijānissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye ca kho ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ

rūpānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ

pajānanti, te vata sāmaṃ vā rūpe parijānissanti paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā

paṭipanno rūpe parijānissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

26. Ko ca bhikkhave vedanānaṃ assādo? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca

akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca

akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati, neva tasmiṃ samaye attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya ceteti.

Na ubhaya [PTS Page 090] [\q 90/] vyābādhāya ceteti. Abyāpajjhaṃyeva tasmiṃ samaye

vedanaṃ vedeti. Abyāpajjhaparamāhaṃ bhikkhave vedanānaṃ assādaṃ vadāmi.

27. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati.Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati, neva tasmiṃ samaye attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya

ceteti. Na ubhayavyābādhāya ceteti. Abyāpajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti.

Abyāpajjhaparamāhaṃ bhikkhave vedanānaṃ assādaṃ vadāmi.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti,

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā

upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā

ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihirīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, neva

tasmiṃ samaye attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya ceteti. Na ubhayavyābādhāya

ceteti. Abyāpajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Abyāpajjhaparamāhaṃ bhikkhave

vedanānaṃ assādaṃ vadāmi.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā

dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, neva tasmiṃ samaye

attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya ceteti. Na ubhayavyābādhāya ceteti.

Abyāpajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Abyāpajjhaparamāhaṃ bhikkhave

vedanānaṃ assādaṃ vadāmi.

-----------------------

1. Saṅkhavaṇṇa paṭibhāgāti, machasaṃ.

[BJT Page 214] [\x 214/]

28. Ko ca bhikkhave vedanānaṃ ādīnavo? Yaṃ1 bhikkhave vedanā aniccā dukkhā

vipariṇāmadhammā, ayaṃ vedanānaṃ ādīnavo.

29. Kiñca bhikkhave vedanānaṃ nissaraṇaṃ? Yo bhikkhave vedanāsu chandarāgavinayo

chandarāgappahānaṃ, idaṃ vedanānaṃ nissaraṇaṃ.

30. Ye hi ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanānaṃ assādañca assādato

ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti, te vata sāmaṃ

vā vedanā2 parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti, yathā paṭipanno vedanā

parijānissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye ca kho ke ci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ

vedanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ

pajānanti, te vata sāmaṃ vā vedanā parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā

paṭipanno vedanā parijānissatīti ṭhānametaṃ vijjatīti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. [PTS Page 091]

[\q 91/]

Mahādukkhakkhandhasuttaṃ tatiyaṃ.

1.2.4.

Cūḷadukkhakkhandha suttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme.

Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ

etadavoca:

2. Dīgharattāhaṃ bhante bhagavatā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ajānāmi: lobho cittassa

upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso'ti. Evañcāhaṃ bhante

bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi: lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso,

moho cittassa upakkilesoti. Atha ca pana me ekadā lobhadhammāpi cittaṃ pariyādāya

tiṭṭhanti. Dosadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Mohadhammāpi cittaṃ pariyādāya

tiṭṭhanti. Tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti: ko su nāma me dhammo ajjhattaṃ appahīno yena

me ekadā lobhadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṃ pariyādāya

tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhantīti.

----------------------

1. Yā, katthaci, 2.Vedanaṃ, machasaṃ.

[BJT Page 216] [\x 216/]

3. So eva kho te mahānāma dhammo ajjhattaṃ appahīno yena te ekadā lobhadhammāpi

cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi

cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti so ca hi te mahānāma dhammo ajjhattaṃ pahīno abhavissa, na

tvaṃ agāraṃ ajjhāvaseyyāsi, na kāme paribhuñjeyyāsi. Yasmā ca kho te mahānāma so eva

dhammo ajjhattaṃ appahīno, tasmā tvaṃ agāraṃ ajjhāvasasi, kāme paribhuñjasi.

4. Appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyoti iti cepi mahānāma

ariyasāvakassa yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ hoti, so ca aññatreva kāmehi

aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṃ nādhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ, atha kho

so neva tāva anāvaṭṭī kāmesu hoti.

5. Yato ca kho mahānāma ariyasāvakassa appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā,

ādīnavo ettha bhiyyoti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ hoti, so ca

aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṃ adhigacchati aññaṃ vā tato

santataraṃ, atha kho so anāvaṭṭī kāmesu hoti.

6. Mayhampi [PTS Page 092] [\q 92/] kho mahānāma pubbeva sambodhā

anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato: " appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā,

ādīnavo ettha bhiyyoti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ ahosi,1 so ca

aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṃ nājjhagamaṃ aññaṃ vā tato

santataraṃ, atha khvāhaṃ neva tāva anāvaṭṭī. Kāmesu paccaññāsiṃ.

----------------------

1.Hoti, machasaṃ. Syā

[BJT Page 218] [\x 218/]

7. Yato ca kho me mahānāma: " appassādā kāmā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo" ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ ahosi, so ca aññatreva kāmehi

aññatra akusalehi dhammehi pītisukhaṃ ajjhagamaṃ aññañca tato santataraṃ, athāhaṃ

anāvaṭṭī kāmesu paccaññāsiṃ.

8. Ko ca mahānāma kāmānaṃ assādo? Pañcime mahānāma kāmaguṇā. Katame pañca?

Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā

saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā

kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā

piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho mahānāma pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho mahānāma ime

pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo.

9. Ko ca mahānāma kāmānaṃ ādīnavo? Idha mahānāma kulaputto yena sippaṭṭhānena

jīvikaṃ kappeti: yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṃṅkhātena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya

yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, sītassa purakkhato

uṇhassa purakkhato, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassehi rissamāno, khuppipāsāya

mīyamāno. Ayampi mahānāma kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu

kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

10. Tassa ce mahānāma kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā

nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati: "

moghaṃ vata me uṭṭhānaṃ. Aphalo vata me vāyāmoti". Ayampi mahānāma kāmānaṃ

ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ

kāmānameva hetu.

11. Tassa ce mahānāma kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā

abhinipphajjanti, so tesaṃ bhogānaṃ ārakkhādhikaraṇaṃ dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti: " kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi ḍaheyya,

na udakaṃ vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyunti."

[BJT Page 220] [\x 220/]

12. Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti. Corā vā haranti. Aggi vā

ḍahati. Udakaṃ vā vahati. Appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṃ

kandati sammohaṃ āpajjati: yampi me ahosi tampi no natthīti. Ayampi mahānāma kāmānaṃ

ādīnavo.Sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ

kāmānameva hetu.

13. Puna ca paraṃ mahānāma kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu

rājānopi rājūhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti. Brāhmaṇāpi brāhmaṇehi

vivadanti. Gahapatīpi gahapatīhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā

vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Puttopi pitarā vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati. Bhātāpi

bhaginiyā vivadati. Bhaginīpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha

kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti. Leḍḍūhipi upakkamanti.

Daṇḍehipi upakkamanti. Satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti

maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi mahānāma kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko

dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

14. Puna ca paraṃ mahānāma kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu

asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā ubhato viyūḷhaṃ saṅgāmaṃ pakkhandanti

usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi

vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti

maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi mahānāma kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko

dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

15. Puna ca paraṃ mahānāma kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu

asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā addāvalepanā1 upakāriyo pakkhandanti

usūsupi khippamānesu sattīsupi khippamānāsu asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi

vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, pakkaṭṭhiyāpi2 osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi

sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi

mahānāma kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ

kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.

----------------------

1.Aṭṭāvalepatā, syā 2. Chakaṇakāyapi, machasaṃ.

[BJT Page 222] [\x 222/]

16. Puna ca paraṃ mahānāma kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu

sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti,

paradārampi gacchanti. Tamenaṃ rājāno gahetvā vividhā1 kammakāraṇā2 kārenti. Kasāhipi

tāḷenti, vettehipi tāḷenti, addhadaṇḍakehipi tāḷenti, hatthampi chindanti, pādampi

chindanti, hatthapādampi chindanti. Kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti,

kaṇṇanāsampi chindanti, biḷaṅgathālikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi

karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti,

khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti,

tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṃ

chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi mahānāma

kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ

kāmānameva hetu.

17. Puna ca paraṃ mahānāma kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu

kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena

duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayaṃ mahānāma kāmānaṃ

ādīnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ

kāmānameva hetu.

18. Ekamidāhaṃ mahānāma samayaṃ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana

samayena sambahulā nigaṇṭhā isigilipasse kāḷasilāyaṃ ubbhaṭṭhakā honti āsanapaṭikkhittā.

Opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Atha khohaṃ mahānāma

sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena isigili passe kāḷasilā yena te nigaṇṭhā

tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā te nigaṇṭhe etadavocaṃ: kinnu tumhe āvuso nigaṇṭhā,

ubbhaṭṭhakā āsanapaṭikkhittā opakkamikā tippā kaṭukā vedanā vediyathāti? Evaṃ vutte

mahānāma te nigaṇṭhā maṃ etadavocuṃ: nigaṇṭho āvuso nātaputto sabbaññū sabbadassāvī

aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti: carato ca me tiṭṭhato ca suttassa [PTS Page 093] [\q

93/] ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitanti -

---------------------

1. Vividhāni. 2. Kammakarāṇāni, syā.

[BJT Page 224] [\x 224/]

So evamāha: "atthi vo nigaṇṭhā, pubbe pāpaṃ kammaṃ kataṃ taṃ imāya kaṭukāya

dukkarakārikāya nijjaretha. Yaṃ panettha etarahi kāyena saṃvutā vācāya saṃvutā manasā

saṃvutā taṃ āyatiṃ pāpassa kammassa akaraṇaṃ. Iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā

vyantībhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā āyatiṃ anavassavo. Āyatiṃ anavassavā

kammakkhayo. Kammakkhayā dukkhakkhayo. Dukkhakkhayā vedanākkhayo.

Vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatī"ti. Tañca panamhākaṃ ruccati ceva

khamati ca tena camhā attamanāti.

19. Evaṃ vutte ahaṃ mahānāma te nigaṇṭhe etadavocuṃ: kimpana tumhe āvuso nigaṇṭhā

jānātha: 'ahuvamheva mayaṃ pubbe na nāhuvamhāti ? No hidaṃ āvuso. Kimpana tumhe

āvuso nigaṇṭhā jānātha: akaramheva mayaṃ pubbe pāpaṃ kammaṃ. Nākaramhāti? No

hidaṃ āvuso. Kimpana tumhe āvuso nigaṇṭhā jānātha: evarūpaṃ vā pāpaṃ kammaṃ

akaramhāti? No hidaṃ āvuso. Kimpana tumhe āvuso nigaṇṭhā jānātha: ettakaṃ vā dukkhaṃ

nijjiṇṇaṃ, ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjaretabbaṃ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṃ dukkhaṃ

nijjiṇṇaṃ bhavissatīti? No hidaṃ āvuso. Kimpana tumhe āvuso nigaṇṭhā jānātha: diṭṭheva

dhamme akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadanti? No

hidaṃ āvuso. Iti kira tumhe āvuso nigaṇṭhā na jānātha: ahuvamheva mayaṃ pubbe na

nāhuvamhāti. Na jānātha: akaramheva mayaṃ pubbe pāpaṃ kammaṃ na nākaramhāti. Na

jānātha: evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā pāpaṃ kammaṃ akaramhāti. Na jānātha: ettakaṃ vā

dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ, ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjaretabbaṃ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṃ

dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti. Na jānātha: diṭṭheva dhamme akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ. Evaṃ sante āvuso nigaṇṭhā ye loke luddā

lohitapāṇino kurūrakammantā manussesu paccājātā, te nigaṇṭhesu pabbajantīti.

20. Na kho āvuso gotama sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ

adhigantabbaṃ. Sukhena [PTS Page 094] [\q 94/] ca hāvuso gotama sukhaṃ

adhigantabbaṃ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṃ adhigaccheyya. Rājā

māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenāti.

[BJT Page 226] [\x 226/]

21. Addhāyasmantehi nigaṇṭhehi sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā: " na kho āvuso gotama,

sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ. Dukkhena kho sukhaṃ adhigantabbaṃ. Sukhena ca hāvuso

gotama, sukhaṃ adhigantabbaṃ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṃ

adhigaccheyya. Rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā"ti.

22. Api ca ahameva tattha paṭipucchitabbo: ko nu kho āyasmantānaṃ sukhavihāritaro rājā

vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā gotamoti?

23. Addhāvuso gotama amhehi sahasā appaṭisaṅkhā vācā bhāsitā: "na kho āvuso gotama

sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ. Dukkhena kho sukhaṃ adhigantabbaṃ sukhena ca hāvuso

gotama, sukhaṃ adhigantabbaṃ abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaṃ

adhigaccheyya. Rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā"ti. Api

ca tiṭṭhatetaṃ, idānipi mayaṃ āyasmantaṃ gotamaṃ pucchāma: ko nu kho āyasmantānaṃ

sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā gotamoti?

24. Tena hāvuso nigaṇṭhā tumheva tattha paṭipucchissāmi. Yathā vo khameyya, tathā naṃ

byākareyyātha: taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro.

Aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ satta rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedi1

viharitunti? No hidaṃ āvuso. Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo

bimbisāro aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ charattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī1

viharitunti? No hidaṃ āvuso. Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo

bimbisāro aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ pañca rattindivāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī1 viharitunti? No hidaṃ āvuso. Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā,

pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ cattāri

rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī1 viharitunti? No hidaṃ āvuso. Taṃ kiṃ maññathāvuso

nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ tīṇi

rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī1 viharitunti? No hidaṃ āvuso. Taṃ kiṃ maññathāvuso

nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ dve

rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī1 viharitunti? No hidaṃ āvuso. Taṃ kiṃ maññathāvuso

nigaṇṭhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ

ekaṃ rattindivaṃ ekantasukhapaṭisaṃvedī viharitunti? No hidaṃ āvuso.

25. Ahaṃ kho āvuso nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ ekaṃ

rattindivaṃ ekantasukhapaṭisaṃvedī viharituṃ. Ahaṃ kho āvuso nigaṇṭhā, pahomi

aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ dve rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī viharituṃ.

Ahaṃ kho āvuso nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ tīṇi rattindivāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī viharituṃ. Ahaṃ kho āvuso nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena

abhāsamāno vācaṃ cattāri rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī viharituṃ. Ahaṃ kho āvuso

nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ pañca rattindivāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī viharituṃ. Ahaṃ kho āvuso nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena

abhāsamāno vācaṃ cha rattindivāni ekantasukhapaṭisaṃvedī viharituṃ. Ahaṃ kho āvuso

nigaṇṭhā, pahomi aniñjamāno kāyena abhāsamāno vācaṃ satta rattindivāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī viharituṃ. Taṃ kiṃ maññathāvuso nigaṇṭhā, evaṃ sante ko

sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro ahaṃ vāti? Evaṃ sante āyasmāva [PTS

Page 095] [\q 95/] gotamo sukhavihāritaro raññā māgadhena seniyena bimbisārenāti.

Idamavoca bhagavā. Attamano mahānāmo sakko bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Cūḷadukkhakkhandhasuttaṃ catutthaṃ.

---------------------

1. Ekantasukhaṃ paṭisaṃvedi, machasaṃ.

[BJT Page 228] [\x 228/]

1.2.5.

Anumānasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati suṃsumāragire

bhesakalāvane 2 migadāye. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi: āvuso

bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṃ. Āyasmā

mahāmoggallāno etadavoca: pavāreti cepi āvuso bhikkhū vadantu maṃ āyasmanto,

vacanīyomhi āyasmantehīti. So ca hoti dubbaco dovacassakaraṇīyehi dhammehi

samannāgato akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Atha kho naṃ sabrahmacārī na

ceva vattabbaṃ maññanti. Na ca anusāsitabbaṃ maññanti na ca tasmiṃ puggale vissāsaṃ

āpajjitabbaṃ maññanti.

2. Katame cāvuso dovacassakaraṇā dhammā?

Idhāvuso bhikkhu pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato. Yampāvuso bhikkhu

pāpiccho hoti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(1)

3. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu attukkaṃsako hoti paravambhī. Yampāvuso bhikkhu

attukkaṃsako hoti paravambhī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (2)

4. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhūto. Yampāvuso bhikkhu

kodhano hoti kodhābhibhūto, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (3)

5. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhī.Yampāvuso bhikkhu

kodhano hoti kodhahetu upanāhī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (4)

6. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaṅgī yampāvuso bhikkhu

kodhano hoti kodhahetu abhisaṅgī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (5)

7. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā.Yampāvuso

bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.

(6)

----------------------

1. Susumāragire, machasaṃ, 2. Bhesakaḷāvane, machasaṃ. Syā. Bhesalāvane - aṭṭha.

[BJT Page 230] [\x 230/]

8. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito1 codakena codakaṃ paṭippharati. Yampāvuso

bhikkhu cudito codakena codakaṃ paṭippharati, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (7)

9. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito1 codakena codakaṃ apasādeti. Yampāvuso bhikkhu

cudito codakena codakaṃ apasādeti, ayampi dhammo dovacassakaraṇo. (7)

10. Puna [PTS Page 096] [\q 96/] ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito1 codakena codakassa

paccāropeti. Yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakassa paccāropeti, ayampi dhammo

dovacassakaraṇo. (9)

11. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ

apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Yampāvuso bhikkhu cudito codakena

aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kataṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca

pātukaroti, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(10)

12. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu codakena apadāne na sampāyati. Yampāvuso bhikkhu

cudito codakena apadāne na sampāyati, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(11)

13. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu makkhī hoti paḷāsī. Yampāvuso bhikkhu makkhī hoti

paḷāsī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(12)

14. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu issukī hoti maccharī. Yampāvuso bhikkhu issukī hoti

maccharī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(13)

15. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu saṭho hoti māyāvī.Yampāvuso bhikkhu saṭho hoti

māyāvī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(14)

16. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu thaddho hoti atimānī. Yampāvuso bhikkhu thaddho hoti

atimānī, ayampi dhammo dovacassakaraṇo.(15)

17. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī2. Duppaṭinissaggī.

Yampāvuso bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī, ayampi dhammo

dovacassakaraṇo. (16)

---------------------

1. Codito, machasaṃ 2. Ādhānaggāhī, machasaṃ

[BJT Page 232] [\x 232/]

Ime vuccantāvuso dovacassakaraṇā dhammā.

18. No cepi āvuso bhikkhu pavāreti: vadantu maṃ āyasmanto, vacanīyomhi āyasmantehīti.

So ca hoti suvaco sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī

anusāsaniṃ. Atha kho naṃ sabrahmacārī vattabbañceva maññanti. Anusāsitabbañca

maññanti. Tasmiñca puggale vissāsaṃ āpajjitabbaṃ maññanti.

19. Katame cāvuso sovacassakaraṇā dhammā?

Idhāvuso bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato. Yampāvuso bhikkhu

na pāpiccho hoti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

20. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu anattukkaṃsako hoti aparavambhī. Yampāvuso bhikkhu

anattukkaṃsako hoti aparavambhī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

21. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhūto. Yampāvuso bhikkhu

na kodhano hoti na kodhābhibhūto, ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

22. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu kodhano hoti na kodhahetu upanāhī. Yampāvuso bhikkhu

na kodhano hoti na kodhahetu upanāhī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

23. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaṅgī. Yampāvuso

bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaṅgī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

24. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā sāmantā vācaṃ

nicchāretā.Yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā, ayampi

dhammo sovacassakaraṇo.

25. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaṃ na paṭippharati.Yampāvuso

bhikkhu cudito codakena codakaṃ na paṭippharati, ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

[BJT Page 234] [\x 234/]

26. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena codakaṃ na apasādeti. Yampāvuso [PTS

Page 097] [\q 97/] bhikkhu cudito codakena codakaṃ na apasādeti, ayampi dhammo

sovacassakaraṇo.

27. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena codakassa na paccāropeti, yampāvuso

bhikkhu cudito codakena codakassa na paccāropeti ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

28. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena na aññenaññaṃ paṭicarati, na bahiddhā

kathaṃ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Yampāvuso bhikkhu

cudito codakena na aññenaññaṃ paṭicarati, na bahiddhā kathaṃ apanāmeti, na kopañca

dosañca appaccayañca pātukaroti, ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

29. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu cudito codakena apadāne sampāyati. Yampāvuso bhikkhu

cudito codakena apadāne sampāyati. Ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

30. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu amakkhī hoti apaḷāsī. Yampāvuso bhikkhu amakkhī hoti

apaḷāsī. Ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

31. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu anissukī hoti amaccharī. Yampāvuso bhikkhu anissukī

hoti amaccharī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

32. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu asaṭho hoti amāyāvī. Yampāvuso bhikkhu asaṭho hoti

amāyāvī. Ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

33. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu atthaddho hoti anatimānī. Yampāvuso bhikkhu atthaddho

hoti anatimānī, ayampi dhammo sovacassakaraṇo.

[BJT Page 236] [\x 236/]

34. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānagāhī suppaṭinissaggī.

Yampāvuso bhikkhu asandiṭṭhiparāmāsī hoti anādhānagāhī suppaṭinissaggī, ayampi

dhammo sovacassakaraṇo,

Ime vuccantāvuso sovacassakaraṇā dhammā.

35. Tatrāvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ anuminitabbaṃ:1 " yo khvāyaṃ puggalo

pāpiccho pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo. Ahañceva kho

panassaṃ pāpiccho pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato, ahampassaṃ2 paresaṃ appiyo

amanāpo"ti evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā na pāpiccho bhavissāmi na pāpikānaṃ icchānaṃ

vasaṃ gatoti cittaṃ uppādetabbaṃ.

36. "Yo khvāyaṃ puggalo attukkaṃsako paravambhī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo.

Ahañceva kho panassaṃ attukkaṃsako paravambhī, ahampassaṃ paresaṃ appiyo

amanāpo"ti. Evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā 'anattukkaṃsako bhavissāmi aparavambhī 'ti

cittaṃ uppādetabbaṃ.

37. "Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhābhibhūto ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo.

Ahañceva kho panassaṃ kodhano kodhābhibhūto, ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo"ti.

Evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā 'na kodhano bhavissāmi na kodhābhibhūto'ti cittaṃ

uppādetabbaṃ.

38. "Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhahetu upanāhī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo.

Ahañceva kho panassaṃ kodhano kodhahetu upanāhī, ahampassaṃ paresaṃ appiyo

amanāpo"ti. Evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā 'na kodhano bhavissāmi na kodhahetu

upanāhī'ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

39. "Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhahetu abhisaṅgī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo.

Ahañceva kho panassaṃ kodhano kodhahetu abhisaṅgī, ahampassaṃ paresaṃ appiyo

amanāpo"ti. Evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā 'na kodhano bhavissāmi na kodhahetu

abhisaṅgī'ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

--------------------

1. Anumānitabbaṃ, syā. 2. Ahampāssaṃ, machasaṃ.

[BJT Page 238] [\x 238/]

40. "Yo khvāyaṃ puggalo kodhano kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā, ayaṃ me puggalo appiyo

amanāpo. Ahañceva kho panassaṃ kodhano kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā, ahampassaṃ

paresaṃ appiyo amanāpo"ti. Evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā 'na kodhano bhavissāmi. Na

kodhasāmantā vācaṃ nicchāressāmī"ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

41. "Yo khvāyaṃ puggalo cudito codakena paṭippharati ayaṃ [PTS Page 098] [\q 98/]

me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho pana cudito codakena codakaṃ paṭipphareyyaṃ,

ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo"ti, evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā 'cudito codakena

codakaṃ na paṭippharissāmī"ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

42. "Yo khvāyaṃ puggalo cudito codakena codakaṃ apasādeti. Ayaṃ me puggalo appiyo

amanāpo, ahañceva kho pana cudito codakena codakaṃ apasādeyyaṃ, ahampassaṃ paresaṃ

appiyo amanāpo"ti, evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā 'cudito codakena codakaṃ na

apasādessāmī"ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

43. "Yo khvāyaṃ puggalo cudito codakena codakassa paccāropeti, ayaṃ me puggalo appiyo

amanāpo, ahañceva kho pana cudito codakena codakassa paccāropeyyaṃ, ahampassaṃ

paresaṃ appiyo amanāpo"ti, evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā 'cudito codakena codakassa na

paccāropessāmī"ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

44. "Yo khvāyaṃ puggalo cudito codakena aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ

apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo,

ahañceva kho pana cudito codakena aññenaññaṃ paṭicareyyaṃ bahiddhā kathaṃ

apanāmeyyaṃ kopañca dosañca appaccayañca pātukareyyaṃ, ahampassaṃ paresaṃ appiyo

amanāpo"ti evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā "cudito codakena na aññenaññaṃ paṭicarissāmi.

Na bahiddhā kathaṃ apanāmessāmi. Na kopañca dosañca appaccayañca pātukarissāmī"ti

cittaṃ uppādetabbaṃ.

[BJT Page 240] [\x 240/]

45. " Yo khvāyaṃ puggalo cudito codakena apadāne na sampāyati, ayaṃ me puggalo appiyo

amanāpo. Ahañceva kho pana cudito codakena apadāne na sampāyeyyaṃ, ahampassaṃ

paresaṃ appiyo amanāpo"ti evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā "cudito codakena apadāne

sampāyissāmi"ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

46. "Yo khvāyaṃ puggalo makkhī paḷāsi, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho

panassaṃ makkhī paḷāsī, ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo"ti evaṃ jānantenāvuso

bhikkhunā " amakkhī bhavissāmi apaḷāsī"ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

47. "Yo khvāyaṃ puggalo issukī maccharī, ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho

panassaṃ issukī maccharī , ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo"ti evaṃ jānantenāvuso

bhikkhunā "anissukī bhavissāmi amaccharī"ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

48. "Yo khvāyaṃ puggalo saṭho māyāvī , ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho

panassaṃ saṭho māyāvī, ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo"ti evaṃ jānantenāvuso

bhikkhunā "asaṭho bhavissāmi amāyāvī"ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

49. "Yo khvāyaṃ puggalo thaddho atimānī , ayaṃ me puggalo appiyo amanāpo, ahañceva

kho panassaṃ thaddho atimānī , ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo"ti evaṃ

jānantenāvuso bhikkhunā "atthaddho bhavissāmi anatimānī"ti cittaṃ uppādetabbaṃ.

50. "Yo khvāyaṃ puggalo sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī, ayaṃ me

puggalo appiyo amanāpo, ahañceva kho panassaṃ sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī

duppaṭinissaggī, ahampassaṃ paresaṃ appiyo amanāpo"ti evaṃ jānantenāvuso bhikkhunā"

asandiṭṭhiparāmāsī bhavissāmi anādhānagāhī suppaṭinissaggīti" cittaṃ uppādetabbaṃ.

[BJT Page 242] [\x 242/]

51. Tatrāvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: " kinnu khomhi

pāpiccho pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ

jānāti: "pāpiccho khomhi pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato"ti. Tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva

pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu

paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " na khomhi pāpiccho na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gato"ti,

tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu

dhammesu.

52. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: " kinnu

khomhi attukkaṃsako paravambhī "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: "

attukkaṃsako khomhi paravambhī "ti. Tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ sace panāvuso [PTS Page 099] [\q 99/]

bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " anattukkaṃsako khomhi aparavambhī "ti,

tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu

dhammesu.

53. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: "kinnu

khomhi kodhano kodhābhibhūto 'ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:

"kodhano khomhi kodhābhibhūto"ti. Tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ

jānāti: "na khomhi kodhano na kodhābhibhūto"ti,1 tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena

vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

54. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: " kinnu

khomhi kodhano kodhahetu upanāhī"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:

"kodhano khomhi kodhahetu upanāhī"ti. Tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno

evaṃ jānāti: "na khomhi kodhano na kodhahetu upanāhī"ti, tenāvuso bhikkhunā teneva

pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

-------------------

1. Na khomhi kodhano kodhābhibhūtoti, sīmu. Machasaṃ.

[BJT Page 244] [\x 244/]

55. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: " kinnu

khomhi kodhahetu abhisaṅgī"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:

"kodhano khomhi kodhahetu abhisaṅgī"ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ.Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno

evaṃ jānāti: "na khomhi kodhano na kodhahetu abhisaṅgī"ti, tenāvuso bhikkhunā

Teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

56. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: "kinnu

khomhi kodhano kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno

evaṃ jānāti: "kodhano khomhi kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā"ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ

yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu

paccavekkhamāno evaṃ jānāti: "na khomhi kodhano na kodhasāmantā vācaṃ nicchāretā"ti

tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu

dhammesu.

57. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: "kinnu

khomhi cudito codakena codakaṃ paṭippharāmī "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno

evaṃ jānāti: "cudito khomhi codakena codakaṃ paṭippharāmi "ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ

yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu

paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " cūdito khomhi codakena codakaṃ na paṭipparāmi"ti

tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu

dhammesu.

58. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: "kinnu

khomhi cudito codakena codakaṃ apasādemī"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ

jānāti: "cūdito khomhi codakena codakaṃ apasādemī"ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva

pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu

paccavekkhamāno evaṃ jānāti: "cudito khomhi codakena codakaṃ na apasādemī"ti tenāvuso

bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

[BJT Page 246] [\x 246/]

59. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: "kinnu

khomhi cudito codakena codakassa paccāropemi"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno

evaṃ jānāti: "cudito khomhi codakena codakassa paccāropemī "ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ

yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu

paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " cudito khomhi codakena codakassa na paccāropemī"ti

tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu

dhammesu.

60. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: "kinnu

khomhi cudito codakena aññenaññaṃ paṭicarāmi, bahiddhā kathaṃ apanāmemi, kopañca

dosañca appaccayañca pātukaromī "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:

"cudito khomhi codakena aññenaññaṃ paṭicarāmi, bahiddhā kathaṃ apanāmemi, kopañca

dosañca appaccayañca pātukaromī "ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno

evaṃ jānāti: "cudito khomhi codakena na aññenaññaṃ paṭicarāmi. Na bahiddhā kathaṃ

apanāmemi. Na kopañca dosañca appaccayañca pātukaromī "ti, tenāvuso bhikkhunā teneva

pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

61. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: "kinnu

khomhi cudito codakena apadāne na sampāyāmī "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno

evaṃ jānāti: "cudito khomhi codakena apadāne na sampāyāmī"ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ

yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu

paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " cudito khomhi codakena apadāne sampāyāmī "ti, tenāvuso

bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

[BJT Page 248] [\x 248/]

62. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: " kinnu

khomhi makkhī paḷāsī "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: "makkhī

khomhi paḷāsī"ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " amakkhī

khomhi apaḷāsī" ti. Tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ

ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

63. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: "kinnu

khomhi issukī maccharī "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " issukī

khomhi maccharī" ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhū paccavekkhamāno evaṃ jānāti:" anissukī

khomhi amaccharī "ti. Tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ

ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

64. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: " kinnu

khomhi saṭho māyāvī "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " saṭho

khomhi māyāvī "ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " asaṭho

khomhi amāyāvī "ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ

ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

65. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: " kinnu

khomhi thaddho atimānīti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " thaddho

khomhi atimānī "ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " atthaddho

khomhi anatimānī "ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pīti pāmojjena vihātabbaṃ

ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

[BJT Page 250] [\x 250/]

66. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhunā attanāva attānaṃ evaṃ paccavekkhitabbaṃ: "kinnu

khomhi sandiṭṭhiparāmāsī ādhānagāhī duppaṭinissaggī "ti. Sace āvuso bhikkhu

paccavekkhamāno evaṃ jānāti: " sandiṭṭhiparāmāsī khomhi ādhānagāhī duppaṭinissaggī "ti,

tenāvuso [PTS Page 100] [\q 100/] bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ

jānāti: " asandiṭṭhiparāmāsī khomhi anādhānagāhī suppaṭinissaggī "ti, tenāvuso bhikkhunā

teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

67. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne

attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesaṃ yeva imesaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime

pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā teneva

pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

68. Seyyathāpi āvuso itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko1 ādāse vā pariyodāte

acche vā udapatte2 sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṃ vā

aṅgaṇaṃ vā, tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaṃ

vā aṅgaṇaṃ vā teneva attamano hoti: " lābhā vata me, parisuddhaṃ vata me"ti. Evameva kho

āvuso sace bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahīne attani

samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesaṃ yeva imesaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime

pāpake akusale dhamme pahīne attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā teneva

pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesūti.

Idamavocāyasmā mahāmoggallāno, attamanā te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa

bhāsitaṃ abhinandunti. [PTS Page 101] [\q 101/]

Anumānasuttaṃ pañcamaṃ.

--------------------

1. Maṇḍanajātiko, machasaṃ 2. Udakapatte, machasaṃ.

[BJT Page 252] [\x 252/]

1.2.6

Cetokhilasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno pañca cetokhilā1 appahīnā, pañca cetaso

vinibandhā2 asamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ

āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

3. Katamassa3 pañca cetokhilā appahīnā honti ?

Idha bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so

bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ

na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na

sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na

sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ

na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ dutiyo cetokhilo

appahīno hoti.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na

sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na

sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ

na namati, ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo

appahīno hoti.

---------------------

1. Cetokhīlā, syā. 2.Vinibaddhā, sīmu. 3. Katamāssa, machasaṃ.

[BJT Page 254] [\x 254/]

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na

sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na

sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ

na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ catuttho cetokhilo

appahīno hoti.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto

khilajāto1. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto

khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ na

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo

appahīno hoti.

Imassa2 pañca cetokhilā appahīnā honti.

8. Katamassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti?

Idha bhikkhave bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatachando3 avigatapemo avigatapipāso

avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāme avītarāgo hoti avigatachando

avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhātāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya

padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. [PTS Page 102]

[\q 102/]

9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo

avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti

avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ dutiyo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.

-----------------------

1. Khīlajāto, syā. 2. Imāssa, machasaṃ. 3.Avigatacchando, machasaṃ.

[BJT Page 256] [\x 256/]

10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu rūpe avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo

avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu rūpe avītarāgo hoti

avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ tatiyo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.

11. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ

passasukhaṃ1 middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu yāvadatthaṃ

udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati,

tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati

ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ catuttho cetaso vinibandho

asamucchinno hoti.

12. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ

carati: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi

devaññataro vāti. Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya

brahmacariyaṃ carati: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariye vā devo vā

bhavissāmi devaññataro vāti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya

padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ

pañcamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.

Imassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti.

13. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno ime pañca cetokhilā appahīnā, ime pañca cetaso

vinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ āpajjissatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

---------------------

1.Phassasukhaṃ, katthaci.

[BJT Page 258] [\x 258/]

14. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno pañca cetokhilā pahīnā, pañca cetaso vinibandhā

susamucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti

ṭhānametaṃ vijjati.

15. Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti?

Idha bhikkhave bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati. Yo so

bhikkhave bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati. Adhimuccati, sampasīdati, tassa

cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti.

16. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati

sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati

sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ dutiyo cetokhilo pahīno

hoti.

17. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati

sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu saṅghe na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati

sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo pahīno

hoti.

18. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati

sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati

sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ

namati [PTS Page 103] [\q 103/] ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya,

evamassāyaṃ catuttho cetokhilo pahīno hoti.

[BJT Page 260] [\x 260/]

19. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano anāhatacitto

akhilajāto.1 Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano anāhatacitto

akhilajāto, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati

ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo pahīno hoti.

Imassa pañca cetokhilā pahīnā honti.

20. Katamassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti?

Idha bhikkhave bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso

vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāme vītarāgo hoti vigatachando

vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya

anuyogāya sātacacāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya

padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti.

21. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo

vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti

vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati

ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya

sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ dutiyo cetaso vinibandho susamucchinno hoti.

22. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu rūpe vītarāgo hoti vigatachando vigatapemo

vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu rūpe vītarāgo hoti

vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati

ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya

sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ tatiyo cetaso vinibandho susamucchinno hoti.

----------------------

1. Na anattamano anāhatacitto akhilajāto, machasaṃ. Na anattamano na āhatacitto na

akhilajāto, sasa syā,

[BJT Page 262] [\x 262/]

23. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā

seyyasukhaṃ passasukhaṃ1 middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu na

yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto

viharati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati

ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ catuttho cetaso vinibandho

susamucchinno hoti.

24. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ

carati: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi

devaññataro vāti. Yo so bhikkhave bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya

brahmacariyaṃ carati: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariye vā devo vā

bhavissāmi devaññataro vāti, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.

Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetaso

vinibandho susamucchinno hoti.

Imassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti.

25. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno ime pañca cetokhilā pahīnā, ime pañca cetaso

vinibandhā susumucchinnā, so vatimasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ

āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

26. So chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ussoḷhiyeva1

pañcamī.

27. Sa kho so bhikkhave evaṃ ussoḷhī [PTS Page 104] [\q 104/]

pannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbhidāya,2 bhabbo sambodhāya, bhabbo

anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi bhikkhave kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā

dasa va dvādasa vā, tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni, sammā pariseditāni, sammā

paribhāvitāni, kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṃ icchā uppajjeyya: aho vatime kukkuṭapotakā

pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā

abhinibbhijjeyyunti. Atha kho bhabbāva te kukkuṭa potakā pādanakhasikhāya vā

mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṃ. Evameva kho

bhikkhave evaṃ ussoḷhī pannarasaṅgasamannāgato bhikkhu bhabbo sambodhāya, bhabbo

abhinibbhidāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyāti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Cetokhilasuttaṃ chaṭṭhaṃ.

---------------------

1. Ussoḷhīyeva, machasaṃ 2.Abhinibbidāya, machasaṃ.

[BJT Page 264] [\x 264/]

1.2.7

Vanapatthasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhavā etadavoca:

2. Vanapatthapariyāyaṃ vo bhikkhave desissāmi taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha,

bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

3. Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ

vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

na samādhiyati.Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca khome 1 pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.

Tena bhikkhave bhikkhunā iti [PTS Page 105] [\q 105/] paṭisañcikkhitabbaṃ: " ahaṃ kho

imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato

anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca

āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi.

Ye ca khome pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchantī"ti.

Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṃ vā divasa bhāgaṃ vā tamhā vanapatthā

pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

4. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ

vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca

anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā

samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ,"ahaṃ kho imaṃ

vanapatthaṃ upanissāya viharāmi.Tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato

anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca

āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi.

----------------------

1.Yecime katthaci.

[BJT Page 266] [\x 266/]

Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ

pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca

pana me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti.

Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā

saṅkhāpi tamhā vanapatthā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

5. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ vanapatthaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ

vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāti ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā , te kasirena

samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: [PTS Page 106] [\q

106/] "ahaṃ kho imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ vanapatthaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati.

Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ

anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na

kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na piṇḍapātahetu agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca pana me imaṃ

vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāmī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṃ vanapatthe

vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

6. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ vanapattha upanissāya viharati. Tassa taṃ

vanapatthaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ.

[BJT Page 268] [\x 268/]

"Ahaṃ kho imaṃ vanapatthaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ vanapatthaṃ upanissāya

viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca

āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye

ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsana

gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantī"ti. Tena bhikkhave

bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṃ vanapatthe vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

7. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ gāmaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na

samādhiyati.Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.

Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: " ahaṃ kho imaṃ gāmaṃ upanissāya

viharāmi. Tassa me imaṃ gāmaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti.

Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena

jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,

te kasirena samudāgacchantī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṃ vā divasa bhāgaṃ

vā tamhā gāmā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ gāmaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ,"ahaṃ kho imaṃ

gāmaṃ upanissāya viharāmi.Tassa me imaṃ gāmaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva

sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na

parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho

ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ

pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca

pana imaṃ gāmaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca

cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca

anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tamhā

gāmantā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ gāmaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati.

Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ

anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena

samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: "ahaṃ kho imaṃ

gāmaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ gāmaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva

sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime

pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na

kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na piṇḍapātahetu agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca pana imaṃ

gāmaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāmī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṃ gāme

vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ gāmaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati.

Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ

anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ.

"Ahaṃ kho imaṃ gāmaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ gāmaṃ upanissāya viharato

anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā

parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye ca kho

ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsana

gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantī"ti. Tena bhikkhave

bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṃ gāme vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nigamaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nigamaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na

samādhiyati.Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime 1 pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.

Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: " ahaṃ kho imaṃ nigamaṃ upanissāya

viharāmi. Tassa me imaṃ nigamaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti.

Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena

jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,

te kasirena samudāgacchantī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṃ vā divasabhāgaṃ vā

tamhā nigamā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nigamaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nigamaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ,"ahaṃ kho imaṃ

nigamaṃ upanissāya viharāmi.Tassa me imaṃ nigamaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā

ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na

parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho

ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ

pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca

pana me imaṃ nigamaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti.

Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmī " ti. Tena bhikkhave bhikkhunā

saṅkhāpi tamhā nigamā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nigamaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nigamaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati.

Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ

anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena

samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: "ahaṃ kho imaṃ

nigamaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ nigamaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā

ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime

pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na

kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na piṇḍapātahetu agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca pana me imaṃ

nigamaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāmī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṃ nigame

vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nigamaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nigamaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati.

Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ

anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ.

"Ahaṃ kho imaṃ nigamaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ nigamaṃ upanissāya

viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca

āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye

ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsana

gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantī"ti. Tena bhikkhave

bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṃ nigame vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nagaraṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nagaraṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na

samādhiyati.Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.

Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: " ahaṃ kho imaṃ nagaraṃ upanissāya

viharāmi. Tassa me imaṃ nagaraṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti.

Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena

jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,

te kasirena samudāgacchantī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṃ vā divasabhāgaṃ vā

tamhā nagarā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nagaraṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nagaraṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ,"ahaṃ kho imaṃ

nagaraṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ nagaraṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva

sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na

parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho

ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ

pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca

pana me imaṃ nagaraṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti.

Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmī " ti. Tena bhikkhave bhikkhunā

saṅkhāpi tamhā nagarā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nagaraṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nagaraṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati.

Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ

anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena

samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: "ahaṃ kho imaṃ

nagaraṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ nagaraṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva

sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime

pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na

kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na piṇḍapātahetu agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca pana me imaṃ

nagaraṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāmī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṃ nagare

vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ nagaraṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ nagaraṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati.

Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ

anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ. "Ahaṃ kho imaṃ

nagaraṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ nagaraṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva

sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime

pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsana

gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantī"ti. Tena bhikkhave

bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṃ nagare vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

Idha bhikkhave bhikkhu aññataraṃ janapadaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ janapadaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na

samādhiyati.Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.

Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: " ahaṃ kho imaṃ janapadaṃ upanissāya

viharāmi. Tassa me imaṃ janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti.

Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena

jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,

te kasirena samudāgacchantī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṃ vā divasabhāgaṃ vā

tamhā janapadā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ janapadaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ

janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ,"ahaṃ kho imaṃ

janapadaṃ upanissāya viharāmi.Tassa me imaṃ janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā

ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na

parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho

ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ

pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca

pana me imaṃ janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti.

Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmī" ti tena bhikkhave bhikkhunā

saṅkhāpi tamhā janapadā pakkamitabbaṃ, na vatthabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ janapadaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ

janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena

samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: "ahaṃ kho imaṃ

janapadaṃ upanissāya viharāmi. Tassa taṃ janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva

sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime

pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na

kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na piṇḍapātahetu agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca pana me imaṃ

janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāmī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi tasmiṃ janapade

vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ janapadaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ

janapadaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ.

"Ahaṃ kho imaṃ janapadaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ janapadaṃ upanissāya

viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca

āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāmi. Ye

ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsana

gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantī"ti. Tena bhikkhave

bhikkhunā yāvajīvampi tasmiṃ janapade vatthabbaṃ, na pakkamitabbaṃ.

8. Idha pana pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ

puggalaṃ upanissāya viharato [PTS Page 107] [\q 107/] anupaṭṭhitā ceva sati na

upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ

gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime

pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍāpātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.

Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: " ahaṃ kho imaṃ puggalaṃ upanissāya

viharāmi. Tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti.

Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena

jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,

te kasirena samudāgacchantī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaṃ vā divasabhāgaṃ vā

puggalo anāpucchā pakkamitabbaṃ1 nānubandhitabbo.

9. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ

puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nānupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍāpātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ:

-------------------

1. Pakkamitabbo, syā pu ci

[BJT Page 270] [\x 270/]

"Ahaṃ kho imaṃ puggalaṃ upanissāya viharāmi tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya

viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati.

Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ

nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā.

Cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Na kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

piṇḍapātahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ

pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca

pana me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati na upaṭṭhāti.

Asamāhitañca cittaṃ na samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā na parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā

saṅkhāpi so puggalo āpucchā pakkamitabbaṃ1 nānubandhitabbo.

10. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ

puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti.Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena

samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: "ahaṃ kho imaṃ

puggalaṃ upanissāya [PTS Page 108] [\q 108/] viharāmi tassa me imaṃ puggalaṃ

upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati.

Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ

anupāpuṇāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na

kho panāhaṃ cīvarahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na piṇḍapātahetu agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Na

gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca pana me imaṃ

puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāmī"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saṅkhāpi so puggalo

anubandhitabbo, na pakkamitabbaṃ1

--------------------

1. Anāpucchā pakkamitabbo,syā,

[BJT Page 272] [\x 272/]

10. Idha pana bhikkhave bhikkhu aññataraṃ puggalaṃ upanissāya viharati. Tassa taṃ

puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ

samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. Ye ca kho ime pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā:

cīvarapiṇḍāpātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena

samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: "ahaṃ kho imaṃ

puggalaṃ upanissāya viharāmi. Tassa me imaṃ puggalaṃ upanissāya viharato anupaṭṭhitā

ceva sati upaṭṭhāti. Asamāhitañca cittaṃ samādhiyati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ nānupāpuṇāmi. Ye ca kho ime

pabbajitena jīvitaparikkhārā samudānetabbā: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya

bhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā

yāvajīvampi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaṃ api panujjamānenapīti:

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Vanapatthasuttaṃ sattamaṃ.

1.2.8.

Madhupiṇḍikasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kapilavatthuṃ piṇḍāya

pāvisi, kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena

mahāvanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya. Mahāvanaṃ ajjhogahetvā1 beluvalaṭṭhikāya2 mūle

divāvihāraṃ nisīdi. Daṇḍapāṇīpi kho sakko jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno

anuvicaramāno yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami. Mahāvanaṃ ajjhogahetvā yena

beluvalaṭṭhikā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi.

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Ekamantaṃ ṭhito kho daṇḍapāṇī sakko bhagavantaṃ etadavoca:

--------------------

1. Ajjhogāhetvā, machasaṃ. 2. Veluvalaṭṭhikāya, syā.

[BJT Page 274] [\x 274/]

" Kiṃvādī samaṇo, kimakkhāyī"ti?

" Yathāvādī kho āvuso sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya

sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visaṃyuttaṃ

viharantaṃ taṃ brāhmaṇaṃ akathaṅkathiṃ chinnakukkuccaṃ bhavābhave vītataṇhaṃ saññā

nānusenti. Evaṃ vādī kho ahaṃ āvuso evamakkhāyī"ti. Evaṃ vutte daṇḍapāṇī sakko sīsaṃ

[PTS Page 109] [\q 109/] okampetvā jivhaṃ nillāḷetvā1 tivisākhaṃ naḷāṭikaṃ naḷāṭe

vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmi.

2. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallāṇā vuṭṭhito yena nigrodhārāmo

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū

āmantesi: idhāhaṃ bhikkhave pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya

kapilavatthuṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto yena mahāvanaṃ tenupasaṅkamiṃ divāvihārāya. Mahāvanaṃ

ajjhogahetvā beluvalaṭṭhikāya mūle divāvihāraṃ nisīdiṃ. Daṇḍapāṇīpi kho bhikkhave

sakko jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami.

Mahāvanaṃ ajjhogahetvā yena beluvalaṭṭhikā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

mama saddhiṃ2 sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha

ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho bhikkhave daṇḍapāṇī sakko maṃ etadavoca: " ki

vādī samaṇo, kimakkhāyī"ti?

3. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave daṇḍapāṇiṃ sakkaṃ etadavocaṃ: "yathāvādī kho āvuso

sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na

kenaci loke viggayha tiṭṭhati, yathā ca pana kāmehi visaṃyuttaṃ viharantaṃ taṃ brāhmaṇaṃ

akathaṅkathiṃ chinnakukkuccaṃ bhavābhave vītataṇhaṃ saññā nānusenti, evaṃ vādī kho

ahaṃ āvuso evamakkhāyī"ti. Evaṃ vutte bhikkhave daṇḍapāṇī sakko sīsaṃ okampetvā

jivhaṃ nillāḷetvā tivisākhaṃ naḷāṭikaṃ naḷāṭe vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmīti.

4. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: " kiṃvādī pana bhante bhagavā

sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya na

kenaci loke viggayha tiṭṭhati? Kathañca pana bhante bhagavantaṃ kāmehi visaṃyuttaṃ

viharantaṃ taṃ brāhmaṇaṃ akathaṅkathiṃ chinnakukkuccaṃ bhavābhave vītataṇhaṃ saññā

nānusentī"ti.

-------------------

1. Nillāṭetvā, machasaṃ 2. Mayā saddhiṃ,machasaṃ

[BJT Page 276] [\x 276/]

5 Yatonidānaṃ bhikkhu purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi

abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhosetabbaṃ,1 esevanto rāgānusayānaṃ. Esevanto

paṭighānusayānaṃ. Esevanto [PTS Page 110] [\q 110/] diṭṭhānusayānaṃ. Esevanto

vicikicchānusayānaṃ. Esevanto mānānusayānaṃ. Esevanto bhavarāgānusayānaṃ. Esevanto

avijjānusayānaṃ. Esevanto daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivāda

tuvantuvampesuññamusāvādānaṃ. Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantīti.

Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā2 sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

6. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: " idaṃ kho no āvuso

bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ

paviṭṭho: yatonidānaṃ bhikkhu purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi

abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhosetabbaṃ,1 esevanto rāgānusayānaṃ. Esevanto

paṭighānusayānaṃ. Esevanto diṭṭhānusayānaṃ. Esevanto vicikicchānusayānaṃ. Esevanto

mānānusayānaṃ. Esevanto bhavarāgānusayānaṃ. Esevanto avijjānusayānaṃ. Esevanto

daṇḍādānasatthādānakalahaviggahavivāda tuvantuvampesuññamusāvādānaṃ. Etthete

pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī "ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena

uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā"ti.

7. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: " ayaṃ ceva āyasmā mahākaccāno satthu ceva

saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa

bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena

atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma,

upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā"ti.

------------------

1.Ajjhositabbaṃ, machasaṃ 2. Vatvāna, machasaṃ.

[BJT Page 278] [\x 278/]

8. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

āyasmatā mahākaccānena saddhiṃ sammodiṃsu. Samamodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ

vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ

mahākaccānaṃ etadavocuṃ: idaṃ kho no āvuso kaccāna bhagavā saṅkhittena uddesaṃ

uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho. " Yatonidānaṃ

bhikkhu purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṃ

abhivaditabbaṃ ajjhosetabbaṃ, esevanto rāgānusayānaṃ. Esevanto paṭighānusayānaṃ.

Esevanto diṭṭhānusayānaṃ esevanto vicikicchānusayānaṃ. Esevanto mānānusayānaṃ.

Esevanto bhavarāgānusayānaṃ. Esevanto avijjānusayānaṃ. Esevanto daṇḍādānasatthādāna

kalahaviggahavivāda tuvantuvampesuññamusāvādānaṃ.Etthete pāpakā akusalā dhammā

aparisesā nirujjhantī"ti. Tesaṃ no āvuso kaccāna amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato

etadahosi: "idaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ

avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: yatonidānaṃ bhikkhu purisaṃ

papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ

ajjhosetabbaṃ, esevanto rāgānusayānaṃ. Esevanto paṭighānusayānaṃ. Esevanto

diṭṭhānusayānaṃ. Esevanto vicikicchānusayānaṃ. Esevanto mānānusayānaṃ. Esevanto

bhavarāgānusayānaṃ. Esevanto avijjānusayānaṃ. Esevanto daṇḍādānasatthādāna

kalahaviggahavivāda tuvantuvampesuññamusāvādānaṃ.Etthete pāpakā akusalā dhammā

aparisesā nirujjhantī "ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa

vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti? Tesaṃ no āvuso kaccāna amhākaṃ etadahosi: ayaṃ kho

āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrambhacārīnaṃ.

[PTS Page 111] [\q 111/] pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena

uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna

mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā "ti. Vibhajatāyasmā mahākaccānoti.

9. Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato

rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ atikkamma khandhaṃ sākhāpalāse sāraṃ

pariyesitabbaṃ maññeyya, evaṃ sampadamidaṃ, āyasmantānaṃ satthari sammukhībhūte taṃ

bhagavantaṃ atisitvā amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. So hāvuso bhagavā

jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto, vattā,

pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmi, tathāgato. So ceva panetassa kālo

ahosi yaṃ bhagavantaṃ yeva etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā no bhagavā vyākareyya,

tathā naṃ dhāreyyāthāti.

10. Addhāvuso kaccāna bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati. Cakkhubhūto ñāṇabhūto,

dhammabhūto brahmabhūto, vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmi.

Tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṃ bhagavantaṃ yeva etamatthaṃ

paṭipuccheyyāma. Yathā no bhagavā vyākareyya, tathā naṃ dhāreyyāma.

[BJT Page 280] [\x 280/]

Api cāyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ

sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa

uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajatāyasmā

mahākaccāno agarukatvāti.

11. Tenahāvuso suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsisasāmī ti. Evamāvusoti kho te

bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṃ āyasmā mahākaccāno etadavoca: yaṃ kho

no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā

vihāraṃ paviṭṭho, " yatonidānaṃ bhikkhu purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha

ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhosetabbaṃ, esevanto rāgānusayānaṃ. Esevanto

paṭighānusayānaṃ. Esevanto diṭṭhānusayānaṃ. Esevanto vicikicchānusayānaṃ. Esevanto

mānānusayānaṃ. Esevanto bhavarāgānusayānaṃ. Esevanto avijjānusayānaṃ. Esevanto

daṇḍādānasatthādāna kalahaviggahavivāda tuvantuvampesuññamusāvādānaṃ. Etthete

pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī "ti. Imassa kho ahaṃ āvuso bhagavatā

saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ

ājānāmi:

12. Cakkhuñcāvuso paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.

Phassapaccayā vedanā. Yaṃ vedeti, taṃ [PTS Page 112] [\q 112/] sañjānāti. Yaṃ sañjānāti

taṃ vitakketi. Yaṃ vitakketi taṃ papañceti. Yaṃ papañceti tato nidānaṃ purisaṃ

papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu cakkhuviññeyyesu rūpesu.

Sotañcāvuso paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā

vedanā. Yaṃ vedeti, taṃ sañjānāti. Yaṃ sañjānāti taṃ vitakketi. Yaṃ vitakketi taṃ papañceti.

Yaṃ papañceti. Tatonidānaṃ purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti

atītānāgatapaccuppannesu sotaviññeyyesu saddesu. Ghānañcāvuso paṭicca gandhe ca

uppajjati ghānaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaṃ vedeti, taṃ

sañjānāti. Yaṃ sañjānāti taṃ vitakketi. Yaṃ vitakketi taṃ papañceti. Yaṃ papañceti.

Tatonidānaṃ purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu

ghānaviññeyyesu gandhesu. Jivhañcāvuso paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ

saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaṃ vedeti, taṃ sañjānāti. Yaṃ sañjānāti taṃ vitakketi.

Yaṃ vitakketi taṃ papañceti. Yaṃ papañceti. Tatonidānaṃ purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā

samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu jivhāviññeyyesu rasesu. Kāyañcāvuso paṭicca

phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaṃ

vedeti, taṃ sañjānāti. Yaṃ sañjānāti taṃ vitakketi. Yaṃ vitakketi taṃ papañceti. Yaṃ papañceti

tato nidānaṃ purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti atītānāgatapaccuppannesu

kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu. Manañcāvuso paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ.

Tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaṃ vedeti taṃ sañjānāti. Yaṃ sañjānāti taṃ

vitakketi. Yaṃ vitakketi taṃ papañceti. Yaṃ papañceti tatonidānaṃ purisaṃ

papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti. Atītānāgatapaccuppannesu manoviññeyyesu

dhammesu.

13. So vatāvuso cakkhusmiṃ sati rūpe sati cakkhuviññāṇe sati phassapaññattiṃ

paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti

ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati

saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā

sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

[BJT Page 282] [\x 282/]

14. So vatāvuso sotasmiṃ sati sadde sati sotaviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti

ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā

sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā sati

papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

So vatāvuso ghānasmiṃ sati gandhe sati ghānaviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti

ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā

sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā sati

papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

So vatāvuso jivhāya sati rase sati jivhāviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti

ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā

sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā sati

papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

So vatāvuso kāyasmiṃ sati phoṭṭhabbe sati kāyaviññāṇe sati phassapaññattiṃ

paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti

ṭhānametaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Saññāpaññattiyā sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā

sati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

So vatāvusomanasmiṃ sati dhamme sati manoviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti

ṭhānametaṃ vijjati. Phassapaññattiyā sati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Vedanāpaññattiyā sati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati saññāpaññattiyā

sati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Vitakkapaññattiyā sati

papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññā pessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

15. So vatāvuso cakkhusmiṃ asati rūpe asati cakkhuviññāṇe asati phassapaññattiṃ

paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ

vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati,

vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ

ṭhānaṃ vijjati.

16. So vatāvuso sotasmiṃ asati sadde asati sotaviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ

vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati,

vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ

ṭhānaṃ vijjati.

So vatāvuso ghānasmiṃ asati gandhe asati ghānaviññāṇe asati phassapaññattiṃ

paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ

vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati,

vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ

ṭhānaṃ vijjati.

So vatāvuso jivhāya asati rase asati jivhāviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ

ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Saññāpaññattiyā

asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, vitakkapaññattiyā asati

papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

So vatāvuso kāyasmiṃ asati phoṭṭhabbe asati kāyaviññāṇe asati phassapaññattiṃ

paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ

vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati,

vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ

ṭhānaṃ vijjati.

So vatāvuso manasmiṃ asati dhamme asati manoviññāṇe asati phassapaññattiṃ

paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Phassapaññattiyā asati vedanāpaññattiṃ paññāpessatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Vedanāpaññattiyā asati saññāpaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ

vijjati. Saññāpaññattiyā asati vitakkapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Vitakkapaññattiyā asati papañcasaññāsaṅkhāsamudācaraṇapaññattiṃ paññāpessatīti netaṃ

ṭhānaṃ vijjati.

[BJT Page 284] [\x 284/]

17. Yaṃ kho no āvuso bhagavā [PTS Page 113] [\q 113/] saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā

vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, " yatho nidānaṃ bhikkhu

purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ

ajjhosetabbaṃ, esevanto rāgānusayānaṃ esevanto paṭighānusayānaṃ. Esevanto

diṭṭhānusayānaṃ. Esevanto vicikicchānusayānaṃ. Esevanto mānānusayānaṃ. Esevanto

bhavarāgānusayānaṃ. Esevanto avijjānusayānaṃ. Esevanto daṇḍādānasatthādāna

kalahaviggahavivāda tuvantuvampesuññamusāvādānaṃ. Etthete pāpakā akusalā dhammā

aparisesā nirujjhantī 'ti. Imassa kho ahaṃ āvuso bhagavatā saṅkhittena uddesassa

uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca

pana tumhe āyasmanto bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha.

Yathā no bhagavā vyākaroti tathā naṃ dhāreyyāthāti.

18. Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ:

19. " Yaṃ kho no bhante bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ

avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, " yatho nidānaṃ bhikkhu purisaṃ

papañcasaññāsaṅkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ

ajjhosetabbaṃ, esevanto rāgānusayānaṃ esevanto paṭighānusayānaṃ. Esevanto

diṭṭhānusayānaṃ. Esevanto vicikicchānusayānaṃ. Esevanto mānānusayānaṃ. Esevanto

bhavarāgānusayānaṃ. Esevanto avijjānusayānaṃ. Esevanto daṇḍādānasatthādāna

kalahaviggahavivāda tuvantuvampesuññamusāvādānaṃ. Etthete pāpakā akusalā dhammā

aparisesā nirujjhantī 'ti. Tesaṃ no bhante amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: "

idaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā

uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, ' yatho nidānaṃ bhikkhu purisaṃ papañcasaññāsaṅkhā

samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaṃ abhivaditabbaṃ ajjhosetabbaṃ, esevanto

rāgānusayānaṃ esevanto paṭighānusayānaṃ. Esevanto diṭṭhānusayānaṃ esevanto

vicikicchānusayānaṃ. Esevanto mānānusayānaṃ. Esevanto bhavarāgānusayānaṃ. Esevanto

avijjānusayānaṃ. Esevanto daṇḍādānasatthādāna kalahaviggahavivāda

tuvantuvampesuññamusāvādānaṃ. Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantī 'ti.

Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ

avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā"ti.

[BJT Page 286] [\x 286/]

" Tesaṃ no bhante amhākaṃ etadahosi: ayaṃ kho āyasmā mahā kaccāno satthu ceva

saṃvaṇṇito. Sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa

bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena

atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma,

upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā"ti.

21. " Atha kho mayaṃ bhante yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ [PTS Page 114] [\q 114/] mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipucchimha. Tesaṃ

no bhante āyasmatā mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi byañjanehi attho

vibhatto"ti.

22. Paṇḍito bhikkhave mahākaccāno, mahāpañño bhikkhave mahākaccāno. Mañcepi tumhe

bhikkhave etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi naṃ evamevaṃ vyākareyyaṃ, yathā taṃ

mahākaccānena vyākataṃ eso cevetassa attho, evañca naṃ dhārethāti.

23. Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: seyyathāpi bhante puriso

jighacchādubbalyapareto madhupiṇḍikaṃ adhigaccheyya, so yato yato sāyeyya labhetheva

sāduṃ rasaṃ asecanakaṃ, evameva kho bhante cetaso bhikkhu dabbajātiko yato yato imassa

dhammapariyāyassa paññāya atthaṃ upaparikkheyya labhetheva attamanataṃ labhetha

cetaso pasādaṃ. Ko nāmo ayaṃ bhante dhammapariyāyoti? Tasmātiha tvaṃ ānanda, imaṃ

dhammapariyāyaṃ madhupiṇḍikapariyāyotveva naṃ dhārehīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Madhupiṇḍikasuttaṃ aṭṭhamaṃ.

[BJT Page 288] [\x 288/]

1.2.9

Dvedhāvitakkasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi:

yannūnāhaṃ dvedhā1 katvā dvedhā katvā vitakke vihareyyanti. So kho ahaṃ bhikkhave yo

cāyaṃ kāmavitakko yo ca byāpādavitakko yo ca vihiṃsāvitakko, imaṃ ekaṃ bhāgamakāsiṃ.

Yo cāyaṃ nekkhammavitakko yo ca abyāpādavitakko yo ca avihiṃsāvitakko, imaṃ dutiyaṃ

bhāgamakāsiṃ.

3. Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato [PTS Page 115]

[\q 115/] uppajjati kāmavitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ kāmavitakko.

So ca kho attavyābādhāyapi saṃvattati, paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi

saṃvattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Attavyābādhāya

saṃvattatītipi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati. Paravyābādhāya

saṃvattatītipi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati ubhayavyābādhāya

saṃvattatītipi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati, paññānirodhiko

vighātapakkhiko anibbānasaṃvattanikotipi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ

gacchati. So kho ahaṃ bhikkhave uppannuppannaṃ kāmavitakkaṃ pajahameva2

vinodameva'3 byanteva 4 naṃ akāsiṃ.

4. Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati

byāpādavitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ byāpādavitakko. So ca kho

attavyābādhāyapi saṃvattati, paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhayapi saṃvattati,

paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Attavyābādhāya saṃvattatītipi me

bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati. Paravyābādhāya saṃvattatītipi me

bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati ubhayavyābādhāya saṃvattatītipi me

bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati, paññānirodhiko vighātapakkhiko

anibbānasaṃvattanikotipi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati. So kho ahaṃ

bhikkhave uppannuppannaṃ byāpādavitakkaṃ pajahameva2 vinodameva'3 byanteva 4 naṃ

akāsiṃ.

Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati

vihiṃsāvitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ vihiṃsāvitakko. So ca kho

attavyābādhāyapi saṃvattati, paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati,

saṃvattati, paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Attavyābādhāya

saṃvattatītipi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati. Paravyābādhāya

saṃvattatītipi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati ubhayavyābādhāya

saṃvattatītipi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ gacchati, paññānirodhiko

vighātapakkhiko anibbānasaṃvattanikotipi me bhikkhave paṭisañcikkhato abbhatthaṃ

gacchati. So kho ahaṃ bhikkhave uppannuppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ pajahameva2

vinodameva'3 byanteva 4 naṃ akāsiṃ.

------------------

1. Dvidhā, machasaṃ, 2 pajahāmeva, sīmu. Pajjahameva, syā. 3. Vinodemeva, sīmu.

Vinodanameva, syā. 4. Byantameva, machasaṃ, syā.

[BJT Page 290] [\x 290/]

5. Yaññadeva bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti tathā tathā nati hoti

cetaso. Kāmavitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi

nekkhammavitakkaṃ. Kāmavitakkaṃ bahulamakāsi. Tassa taṃ kāmavitakkāya cittaṃ namati.

Byāpādavitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi

abyāpādavitakkaṃ. Byāpādavitakkaṃ bahulamakāsi. Tassa taṃ byāpādavitakkāya cittaṃ

namati. Vihiṃsāvitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi

avihiṃsāvitakkaṃ. Vihiṃsāvitakkaṃ bahulamakāsi. Tassa taṃ vihiṃsāvitakkāya cittaṃ namati.

6. Seyyathāpi bhikkhave vassānaṃ pacchime māse saradasamaye kiṭṭhasambādhe gopālako

gāvo rakkheyya, so tā gāvo tato tato daṇḍena ākoṭeyya patikoṭeyya1 sannirundheyya2

sannivāreyya. Taṃ kissa hetu? Passati hi so bhikkhave gopālako tatonidānaṃ vadhaṃ vā

bandhaṃ3 vā jāniṃ vā garahaṃ vā. Evameva kho ahaṃ bhikkhave addasaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ

vodānapakkhaṃ.

[PTS Page 116] [\q 116/]

7. Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati

nekkhammavitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ nekkhammavitakko. So ca

kho nevattavyābādhāya saṃvattati, na paravyābādhāya saṃvattati, na ubhayavyābādhāya

saṃvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Rattiñcepi naṃ bhikkhave

anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi. Divasañcepi naṃ

bhikkhave anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi.

Rattindivañcepi naṃ bhikkhave anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ neva tatonidānaṃ bhayaṃ

samanupassāmi. Api ca kho me aticiraṃ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya.

Kāye kilante4 cittaṃ ūhaññeyya.5 Ūhate 6 citte ārā cittaṃ samādhimhāti. So kho ahaṃ

bhikkhave ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi7 ekodiṃ8 karomi samādahāmi. Taṃ

kissa hetu: mā me cittaṃ ūhaññī ti.9

-------------------

1. Paṭikoṭeyya, machasaṃ, paṭikoṭṭeyya, syā, 2 .Sanniruddheyya, syā. 3.

Bandhanaṃ,machasaṃ 4. Kilamatte, katthaci 5. Ohaññeyya,syā. 6. Ohate,syā 7.Sannisīdemi.

Syā 8. Ekodi,[PTS 9.] Ugghāṭīti, syā. Uhanīti,[PTS]

[BJT Page 292] [\x 292/]

8. Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati

abyāpādavitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ abyāpādavitakko. So ca kho

nevattavyābādhāya saṃvattati, na paravyābādhāya saṃvattati, na ubhayavyābādhāya

saṃvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Rattiñcepi naṃ bhikkhave

anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi. Divasañcepi naṃ

bhikkhave anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi.

Rattindivañcepi naṃ bhikkhave anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ neva tatonidānaṃ bhayaṃ

samanupassāmi. Api ca kho me ciraṃ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya. Kāye

kilante cittaṃ ūhaññeyya. Citte ūhate ārā cittaṃ samādhimhāti. So kho ahaṃ bhikkhave

ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṃ karomi samādahāmi. Taṃ kissa hetu:

mā me cittaṃ ūhaññī ti.

Tassa mayhaṃ bhikkhave evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati

avihiṃsāvitakko. So evaṃ pajānāmi: uppanno kho me ayaṃ avihiṃsāvitakko. So ca kho

nevattavyābādhāya saṃvattati, na paravyābādhāya saṃvattati, na ubhayavyābādhāya

saṃvattati, paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Rattiñcepi naṃ bhikkhave

anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi. Divasañcepi naṃ

bhikkhave anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ neva tatonidānaṃ bhayaṃ samanupassāmi.

Rattindivañcepi naṃ bhikkhave anuvitakkeyyaṃ anuvicāreyyaṃ neva tatonidānaṃ bhayaṃ

samanupassāmi. Api ca kho me aticiraṃ anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya.

Kāye kilante cittaṃ ūhaññeyya, ūhate citte ārā cittaṃ samādhimhāti. So kho ahaṃ bhikkhave

ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi7 ekodiṃ8 karomi samādahāmi. Taṃ kissa hetu:

mā me cittaṃ ūhaññī ti.9

9. Yaññadeva bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti tathā tathā nati hoti

cetaso nekkhammavitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi

kāmavitakkaṃ. Nekkhammavitakkaṃ bahulamakāsi. Tassa taṃ nekkhammavitakkāya cittaṃ

namati. Abyāpāda vitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi

byāpādavitakkaṃ. Abyāpādavitakkaṃ bahulamakāsi. Tassa taṃ abyāpādavitakkāya cittaṃ

namati. Avihiṃsāvitakkañce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti pahāsi

vihiṃsāvitakkaṃ. Avihiṃsāvitakkaṃ bahulamakāsi. Tassa taṃ avihiṃsāvitakkāya cittaṃ namati.

Seyyathāpi bhikkhave gimhānaṃ pacchime māse sabbasassesu gāmantasambhatesu gopālako

gāvo [PTS Page 117] [\q 117/] rakkheyya. Tassa rukkhamūlagatassa vā abbhokāsagatassa

vā satikaraṇīyameva hoti: etaṃ1 gāvoti. Evameva2 kho bhikkhave satikaraṇīyameva ahosi:

ete dhammāti.

10. Āraddhaṃ kho pana me bhikkhave viriyaṃ ahosi asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā3.

Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ bhikkhave vivicceva

kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ

jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.-

--------------------

1. Ete, katthaci. 2. Evamevaṃ, machasaṃ 3. Apammuṭṭhaṃ, syā

[BJT Page 294] [\x 294/]

Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ

samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā upekkhako1 ca

vihāsiṃ sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti:

upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Sukhassa ca pahānā

dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ

upekkhā satipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.

11. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi

jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe " amutrāsiṃ evannāmo

evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So

tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno"ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ kho me bhikkhave rattiyā

paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā avijjā vihatā. Vijjā uppannā tamo vihato āloko

uppanno yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

12. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne uppajjamāne

hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāmi:-

------------------

1.Upekhako,samu.

[BJT Page 296] [\x 296/]

"Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā,

manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā, micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena

samannāgatā, manosucaritena samannāgatā, ariyānaṃ anupavādakā, sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapannā"ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi

cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe suggate duggate,

yathākammūpage satte pajānāmi. Ayaṃ kho me bhikkhave rattiyā majjhime yāme dutiyā

vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṃ

appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

13. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti

yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ime āsavāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ āsavasamudayoti

yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ

āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ

passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Avijjāsavāpi cittaṃ

vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,

kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho me bhikkhave rattiyā

pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko

uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

14. Seyyathāpi bhikkhave araññe pavane mahantaṃ ninnaṃ pallalaṃ, tamenaṃ

mahāmigasaṅgho upanissāya vihareyya. Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo

ahitakāmo ayogakkhemakāmo, so yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo, taṃ

maggaṃ pidaheyya vivareyya kummaggaṃ odaheyya okacaraṃ, ṭhapeyya okacārikaṃ. -

[BJT Page 298] [\x 298/]

Evaṃ hi so bhikkhave mahāmigasaṅgho aparena samayena anayavyasanaṃ1 tanuttaṃ2

āpajjeyya. Tasseva kho pana bhikkhave mahato migasaṅghassa kocideva puriso uppajjeyya

atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo, so yvāssa maggo khemo sovatthiko pītigamanīyo,

taṃ maggaṃ vivareyye pidaheyya kummaggaṃ, ūhaneyya okacaraṃ, nāseyya okacārikaṃ.

Evaṃ hi so bhikkhave mahāmigasaṅgho aparena samayena vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ

āpajjeyya.

15. Upamā kho me ayaṃ bhikkhave katā atthassa viññāpanāya. [PTS Page 118] [\q 118/]

ayañcevettha attho: mahantaṃ ninnaṃ pallalanti kho bhikkhave kāmānametaṃ adhivacanaṃ

mahāmigasaṅghoti kho bhikkhave sattānametaṃ adhivacanaṃ puriso anatthakāmo ahitakāmo

ayogakkhemakāmoti kho bhikkhave mārassetaṃ pāpimato adhivacanaṃ. Kummaggoti kho

bhikkhave aṭṭhaṅgikassetaṃ micchāmaggassa adhivacanaṃ seyyathīdaṃ: micchādiṭṭhiyā

micchāsaṅkappassa micchāvācāya micchākammantassa micchāājīvassa micchāvāyāmassa

micchāsatiyā micchāsamādhissa. Okacaroti kho bhikkhave nandirāgassetaṃ adhivacanaṃ.

Okacārikāti kho bhikkhave avijjāyetaṃ adhivacanaṃ. Puriso atthakāmo yogakkhemakāmoti

kho bhikkhave tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Khemo maggo

sovatthiko pītigamanīyoti kho bhikkhave ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ.

Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhiyā sammāsaṅkappassa sammāvācāya sammākammantassa

sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatiyā sammāsamādhissa.

16. Iti kho bhikkhave vivaṭo mayā khemo maggo sovatthiko pītigamanīyo, pihito

kummaggo, ūhato okacaro, nāsitā okacārikā. Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ

hitesinā anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni bhikkhave rukkhamūlāni, etāni

suññāgārāni. Jhāyatha bhikkhave, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṃ

vo amhākaṃ anusāsanīti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Dvedhāvitakkasuttaṃ navamaṃ.

----------------------

1.Anayavyasanaṃ , machasaṃ.

2. Tanuttanti padaṃ marammachaṭṭhasaṅgīti piṭaka potthake na dissate.

[BJT Page 300] [\x 300/]

1.2.10

Vitakkasaṇṭhānasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti [PTS Page 119] [\q

119/] te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Adhicittamanuyuttena bhikkhave bhikkhunā pañca nimittāni kālena kālaṃ

manasikātabbāni. Katamāni pañca?

3. Idha bhikkhave bhikkhunā yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti

pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena

bhikkhave bhikkhunā tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikātabbaṃ kusalūpasaṃhitaṃ.

Tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ, ye pāpakā akusalā

vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti. Te abbhatthaṃ

gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti1, samādhiyati.

Seyyathāpi bhikkhave dakkho palagaṇḍo vā palagaṇḍantevāsī vā sukhumāya āṇiyā

oḷārikaṃ āṇiṃ abhinīhaneyya2 abhinīhareyya abhinivajjeyya,3 evameva kho bhikkhave

bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā

vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena bhikkhave bhikkhunā

tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikātabbaṃ kusalūpasaṃhitaṃ. Ye pāpakā akusalā vitakkā

chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti. Te abbhatthaṃ gacchanti.

Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

(1.Aññanimittapabbaṃ)

4. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto

kusalūpasaṃhitaṃ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi

mohūpasaṃhitāpi, tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavo upaparikkhitabbo:

itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākāti. Tassa tesaṃ

vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi

dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti. Te abbhatthaṃ gacchanti, tesaṃ pahānā

ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati -

---------------------------

1. Hosi, machasaṃ, 2. Abhinihaneyya, machasaṃ, 3. Abhinivatteyya, machasaṃ,

[BJT Page 302] [\x 302/]

Seyyathāpi bhikkhave itthī vā vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ahikuṇapena vā

kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena [PTS Page 120] [\q 120/] vā kaṇṭhe āsattena

aṭṭīyeyya harāyeyya jiguccheyya, evameva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tamhāpi1

nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā

chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃ

vitakkānaṃ ādīnavo upaparikkhitabbo: itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā,

itipime vitakkā dukkhavipākāti. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā

akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti. Te

abbhatthaṃ gacchanti tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti

samādhiyati.

(2. Ādīnavapabbaṃ)

5. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesaṃ2 vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato uppajjanteva

pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena

bhikkhave bhikkhunā tesaṃ3 vitakkānaṃ asati amanasikāro āpajjitabbo. Tassa tesaṃ

vitakkānaṃ asati amanasikāraṃ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi

dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti. Te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā

ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi bhikkhave

cakkhumā puriso āpāthagatānaṃ rūpānaṃ adassanakāmo assa, so nimīleyya4 vā aññena vā

apalokeyya. Evameva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ

upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi

mohūpasaṃhitāpi, tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ asati amanasikāro āpajjitabbo.

Tassa tesaṃ vitakkānaṃ asati amanasikāraṃ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā

chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi* te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti,

tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādiyati.(3

Asatipabbaṃ)

6. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ asati amanasikāraṃ āpajjato

uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi,

tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ5 manasi kātabbaṃ

tassa tesaṃ vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā

chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti.

Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

-------------------

1. Tamhā va,syā. 2. Tesampi, machasaṃ, 3. Tesaṃ yeva avi 4. Nimmileyyā syā, 5. Vitakka

saṅkhāra santhānaṃ, syā. Aṭṭhakathā *'tena bhikkhave -pe- mohupasaṃhitāpi' pāṭhoyaṃ

marammachaṭṭhasaṅgītipiṭakapotthake na dissate.

[BJT Page 304] [\x 304/]

Seyyathāpi bhikkhave puriso sīghaṃ gaccheyya, tassa evamassa: kinnu kho ahaṃ sīghaṃ

gacchāmi, yannūnāhaṃ saṇikaṃ gaccheyyanti. So saṇikaṃ gaccheyya. Tassa evamassa: kinnu

kho ahaṃ saṇikaṃ gacchāmi, yannūnāhaṃ tiṭṭheyyanti. So tiṭṭheyya. Tassa evamassa: kinnu

kho ahaṃ ṭhito yannūnāhaṃ nisīdeyyanti.,So nisīdeyya. Tassa evamassa: kinnu kho ahaṃ

nisinno, yannūnāhaṃ nipajjeyyanti. So nipajjeyya. Evaṃ hi so bhikkhave puriso oḷārikaṃ

oḷārikaṃ iriyāpathaṃ abhinivajjetvā1 sukhumaṃ sukhumaṃ iriyāpathaṃ kappeyya. Evameva

kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ asati amanasikāraṃ āpajjato

uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi,

tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikātabbaṃ.

Tassa tesaṃ vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā

chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti.

Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.(4.

Vitakkamūlabhedapabbaṃ)

7. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ

manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi

mohūpasaṃhitāpi, tena bhikkhave bhikkhunā dante'bhidantamādhāya2 jivhāya tāluṃ āhacca

cetasā cittaṃ abhiniggaṇhitabbaṃ [PTS Page 121] [\q 121/] abhinippīḷetabbaṃ

abhisantāpetabbaṃ. Tassa dante'bhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ

abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā

chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti. Te abbhatthaṃ

gacchantī. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

Seyyathāpi bhikkhave balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīsevā gahetvā khandhe vā

gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya, evameva kho bhikkhave tassa ce

bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto uppajjanteva

pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena

bhikkhave bhikkhunā dante'bhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ

abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā

chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti. Te abbhatthaṃ gacchanti.

Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

(5.Abhiniggaṇhanapabbaṃ)

--------------------

1. Abhinissajjetvā,syā, 2. Dantehi dantamādhāya, bahusu. " Dante+abhidantaṃ+ādhāyāti

ṭīkāyaṃ padacchedo. Dantehīti panettha karaṇattho vutto viya dissati" - machasaṃ. "

Dante'bhidantamādhāyāti heṭṭhā dante uparidantaṃ ṭhapetvā" aṭṭhakathā -siridhammārāma

suddhi.

[BJT Page 306] [\x 306/]

7. Yato kho bhikkhave bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto

uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi,

tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ ye pāpakā akusalā

vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti. Te abbhatthaṃ

gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

Tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi

dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti. Te abbhatthaṃ gacchanti tesaṃ pahānā

ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

Tesampi vitakkānaṃ asati amanasikāraṃ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā

chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti.Te abbhatthaṃ gacchanti

tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

Tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasanthānaṃ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā

chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti. Te abbhatthaṃ gacchanti

tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.

Dante'bhidantamādhāya1 jivahāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato

abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi

dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti. Te abbhatthaṃ gacchanti tesaṃ pahānā

ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati [PTS Page 122] [\q 122/] ekodi hoti

samādhiyati.

Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu vasī vitakkapariyāyapathesu: yaṃ vitakkaṃ ākaṅkhissati

taṃ vitakkaṃ vitakkessati, yaṃ vitakkaṃ nākaṅkhissati na taṃ vitakkaṃ vitakkessati, acchecchi

taṇhaṃ, vāvattayi2 saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Vitakkasaṇṭhānasuttaṃ dasamaṃ.

Sīhanādavaggo dutiyo.

--------------------

1. Dantehi dantamādhāya, syā, machasaṃ[PTS 2.] Vivantayi. Machasaṃ.

[BJT Page 308] [\x 308/]

Tassa vaggassa uddānaṃ.

Cūḷamahāmigapopamanādā dukkha duve'pi sahattanumānā

Khīlapathā madhudvedhavitakkā pañcanimittakathesa dutiyo:*

3. Opammavaggo

1.3.1

Kakacūpamasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ

saṃsaṭṭho viharati evaṃ saṃsaṭṭho āyasmā moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati.

Sace koci bhikkhu āyasmato moliyaphaggunassa sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ

bhāsati. Tenāyasmā moliyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti. Sace pana

koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā āyasmato moliyaphaggunassa avaṇṇaṃ

bhāsati. Tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṃ saṃsaṭṭho

āyasmā moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati.

-------------------

* " Potthakāgatā pana uddānagāthā sabbathā visadisā aparisuddhā ca"

Siri dhammārāma suddhi-adholipi:

"Cūḷasīhanāda lomahaṃsa varo

Mahācūḷadukkhakkhandhaanumānikasuttaṃ

Khilapattha madhupiṇḍika dvidhāvitakka

Pañcanimittakathā puna vaggo"-machasaṃ . Sīmu.2

[BJT Page 310] [\x 310/]

2. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:

" āyasmā bhante moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharati. Evaṃ

saṃsaṭṭho bhante āyasmā moliyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati: sace koci bhikkhu

āyasmato moliyaphaggunassa sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tenāyasmā

moliyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti. Sace pana koci bhikkhu tāsaṃ

bhikkhunīnaṃ sammukhā āyasmato moliyaphaggunassa avaṇṇaṃ bhāsati, tena tā

bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṃ saṃsaṭṭho bhante āyasmā

moliyaphagguno bhikkhunīhī saddhiṃ viharatī "ti.

3. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: [PTS Page 123] [\q 123/] ehi tvaṃ

bhikkhu mama vacanena moliyaphaggunaṃ bhikkhuṃ āmantehi: 'satthā taṃ āvuso phagguna

āmantetī'ti.'Evambhante'ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā

moliyaphagguno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ moliyaphaggunaṃ etadavoca:

satthā taṃ āvuso phagguna āmantetīti. Evamāvusoti kho āyasmā moliyaphagguno tassa

bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ moliyaphaggunaṃ

bhagavā etadavoca:

4. Saccaṃ kira tvaṃ phagguna bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharasi? Evaṃ

saṃsaṭṭho kira tvaṃ phagguna bhikkhunīhi saddhiṃ viharasi: "sace koci bhikkhu tuyhaṃ

sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tena tvaṃ kupito anattamano

adhikaraṇampi karosi. Sace pana koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā tuyhaṃ

avaṇṇaṃ bhāsati. Tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṃ

saṃsaṭṭho kira tvaṃ phagguna bhikkhunīhi saddhiṃ viharasī"ti. 'Evambhante' nanu tvaṃ

phagguna kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitoti?' Evambhante'.

5. Na kho te etaṃ phagguna patirūpaṃ, kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṃ

pabbajitassa, yaṃ tvaṃ bhikkhunīhī saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho vihareyyāsi. Tasmātiha

phagguna tava cepi koci sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāseyya, tatrāpi tvaṃ

phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te phagguna evaṃ

sikkhitabbaṃ: " na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi,

hitānukampī ca viharissāmi, mettacitto na dosantaro "ti evaṃ hi te phagguna sikkhitabbaṃ.

[BJT Page 312] [\x 312/]

6. Tasmātiha phagguna tava cepi koci sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pāṇinā pahāraṃ

dadeyya, leḍḍunā pahāraṃ dadeyya, daṇḍena pahāraṃ dadeyya, satthena pahāraṃ

dadeyya, tatrāpi tvaṃ phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi.

Tatrāpi te phagguna evaṃ sikkhitabbaṃ: na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati na ca

pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi. Hitānukampī ca viharissāmi mettacitto na dosantaroti. Evaṃ

hi te phagguna sikkhitabbaṃ.

7. Tasmātiha phagguna tava cepi koci sammukhā avaṇṇaṃ bhāseyya, tatrāpi tvaṃ phagguna

ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te phagguna evaṃ

sikkhitabbaṃ: na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi.

Hitānukampī ca viharissāmi mettacitto na dosantaroti. Evaṃ hi te phagguna sikkhitabbaṃ.

8. Tasmātiha phagguna tava cepi koci pāṇinā pahāraṃ dadeyya, leḍḍunā pahāraṃ dadeyya,

daṇḍena pahāraṃ dadeyya, satthena [PTS Page 124] [\q 124/] pahāraṃ dadeyya, tatrāpi

tvaṃ phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te phagguna

evaṃ sikkhitabbaṃ: na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati na ca pāpikaṃ vācaṃ

nicchāressāmi. Hitānukampī ca viharissāmi mettacitto na dosantaroti. Evaṃ hi te phagguna

sikkhitabbaṃ.

9. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: ārādhayiṃsu vata me bhikkhave bhikkhū ekaṃ

samayaṃ cittaṃ. Idhāhaṃ bhikkhave bhikkhū āmantesiṃ, 'ahaṃ kho bhikkhave

ekāsanabhojanaṃ bhuñjāmi. Ekāsanabhojanaṃ kho ahaṃ bhikkhave bhuñjamāno

appābādhatañca sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha

tumhepi bhikkhave ekāsana bhojanaṃ bhuñjatha. Ekāsanabhojanaṃ kho bhikkhave tumhepi

bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca

phāsuvihārañcā'ti. Na me bhikkhave tesu bhikkhūsu anusāsanī karaṇīyā ahosi.

Satuppādakaraṇīyameva me1 bhikkhave tesu bhikkhusu2 ahosi.

10. Seyyathāpi bhikkhave subhūmiyaṃ cātummahāpathe ājaññaratho yutto3 assa ṭhito

odhastapatodo, tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathī abhirūhitvā vāmena

hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṃ gahetvā yenicchakaṃ yadicchakaṃ

sāreyyāpi4 paccāsāreyyāpi,5 evameva kho bhikkhave na me tesu bhikkhusu anusāsanī

karaṇīyā ahosi. Satuppādakaraṇīyameva me bhikkhave tesu bhikkhusu2 ahosi. Tasmātiha

bhikkhave tumhepi6 akusalaṃ pajahatha. Kusalesu dhammesu āyogaṃ karotha. Evaṃ hi

tumhepi imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatha.

------------------

1. Bhikkhave,syā, 2. Bhikkhūsu, machasaṃ syā, 3. Sudanto yutto, syā, 4. Sāreyyapi,

machasaṃ. [PTS 5.] Paccāsāreyyapi, machasaṃ [PTS 6.] Tumhe, [PTS:]

[BJT Page 314] [\x 314/]

11. Seyyathāpi bhikkhave gāmassa vā nigamassa avidūre mahantaṃ sālavanaṃ, tañcassa

phalaṇḍehi sañchannaṃ, tassa kocideva puriso1 uppajjeyya atthakāmo hitakāmo

yogakkhemakāmo, so yā tā sālalaṭṭhiyo kuṭilā ojāpaharaṇīyo2 tā tacchetvā 3 bahiddhā

nīhareyya, antovanaṃ suvisodhitaṃ4 visodheyya, yā pana tā sālalaṭṭhiyo ujukā tā sammā5

parihareyya, evaṃ hetaṃ6 bhikkhave sālavanaṃ aparena samayena vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjeyya. Evameva kho bhikkhave tumhepi akusalaṃ pajahatha. Kusalesu

dhammesu āyogaṃ karotha. [PTS Page 125] [\q 125/] evaṃ hi tumhepi imasmiṃ

dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatha7.

12. Bhūtapubbaṃ bhikkhave imissāyeva sāvatthiyā vedehikā nāma gahipatānī ahosi.

Vedehikāya bhikkhave gahapatāniyā evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: soratā vedehikā

gahapatānī, nivātā vedehikā gahapatānī, upasantā vedehikā gahapatānīti. Vedehikāya kho

pana bhikkhave gahapatāniyā kāḷī nāma dāsī ahosi, dakkhā analasā susaṃvihitakammantā.

13. Atha kho bhikkhave kāḷiyā dāsiyā etadahosi: mayhaṃ kho ayyāya evaṃ kalyāṇo

kittisaddo abbhuggato: soratā vedehikā gahapatānī, nivātā vedehikā gahapatānī, upasantā

vedehikā gahapatānīti. Kinnu kho me ayyā santaṃyeva nu kho ajjhattaṃ kopaṃ na

pātukaroti? Udāhu asantaṃ? Udāhu mayhevete8 kammantā susaṃvihitā, yena me ayyā

santaṃyeva ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti? No asantaṃ? Yannūnāhaṃ ayyaṃ vīmaṃseyyanti.

Atha kho bhikkhave kāḷī dāsī divā uṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave vedehikā gahapatānī

kāḷiṃ dāsiṃ etadavoca: he je kāḷīti.9 Kiṃ ayyeti?10 Kiṃ je divā uṭṭhāsīti? 'Na kho ayye11

kiñcīti.'12 No vata re kiñci pāpidāsī13 divā uṭṭhāsī'ti kupitā anattamanā bhākuṭiṃ 14 akāsi.

14. Atha kho bhikkhave kāḷiyā dāsiyā etadahosi: santaṃyeva kho me ayyā ajjhattaṃ kopaṃ

na pātukaroti no asantaṃ. Mayhevete kammantā susaṃvihitā, yena me ayyā santaṃyeva

ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti no asantaṃ. Yannūnāhaṃ bhiyyosomattāya ayyaṃ

vīmaṃseyyanti atha kho bhikkhave kāḷīdāsī divātaraṃ uṭṭhāsi.

-------------------

1. Manusso,katthaci. 2. Ojasāraṇiyo,syā. 3. Chetvā,machasaṃ 4.Susodhitaṃ,syā 5. Sammā,syā.

6. Hi taṃ,syā. 7. Āpajjatha,syā. 8. Mayhamevete, machasaṃ. Mayhaṃpete, syā. 9. Kāḷi,[PTS] sī.

10. Ayye,syā. 11. Nakhvayye, machasaṃ. Syā. 12. Kiñci,[PTS] sī. 13. Pāpadāsī, syā, 14.

Bhakuṭiṃ,aṭṭhakathā bhukuṭi,[PTS.S?]Mu 2. Bhakuṭimakāsi, syā

[BJT Page 316] [\x 316/]

15. Atha kho bhikkhave vedehikā gahapatānī kāḷiṃ dāsiṃ etadavoca: he je kāḷīti. 'Kiṃ

ayye'ti? Kiṃ je divātaraṃ uṭṭhāsīti? 'Na kho ayye kiñci'ti. No vata re kiñci pāpī dāsi,

divātaraṃ1 uṭṭhāsīti kupitā anattamanā anattamanavācaṃ nicchāresi. Atha kho bhikkhave

kāḷiyā dāsiyā etadahosi: santaṃyeva kho me ayyā ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti no asantaṃ,

mayhevete kammantā susaṃvihitā yena me ayyā santaṃyeva ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti

no asantaṃ, yannūnāhaṃ bhiyyosomattāya ayyaṃ vīmaṃseyyanti atha kho bhikkhave kāḷī

dāsī divātaraṃyeva uṭṭhāsi. Atha kho bhikkhave vedehikā gahapatānī kāḷiṃ dāsiṃ [PTS

Page 126] [\q 126/] etadavoca: he je kāḷīti. 'Kiṃ ayyeti? Kiṃ je divātaraṃ uṭṭhāsīti? Na

kho ayye kiñcīti. No vata re kiñci pāpī dāsi, divātaraṃ uṭṭhāsīti kupitā anattamanā

aggaḷasūciṃ gahetvā sīse pahāraṃ adāsi. Sīsaṃ vobhindi.2 Atha kho bhikkhave kāḷī dāsī

bhinnena sīsena lohitena gaḷantena3 paṭivissakānaṃ ujjhāpesi: 'passathayyā, soratāya

kammaṃ passathayyā, nivātāya kammaṃ. Passathayyā, upasantāya kammaṃ kathaṃ hi nāma

ekadāsikāya 'divā uṭṭhāsī'ti kupitā anattamanā aggaḷasūciṃ gahetvā sīse pahāraṃ dassati.

Sīsaṃ vobhindissatīti?

Atha kho bhikkhave vedehikāya gahapatāniyā aparena samayena evaṃ pāpako kittisaddo

abbhuggañchi:4 caṇḍī vedehikā gahapatānī, anivātā vedehikā gahapatānī, anupasantā

vedehikā gahapatānīti.

16. Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu tāvadeva soratasorato hoti nivātanivāto hoti

upasantupasanto hoti yāva na naṃ amanāpā5 vacanapathā phusanti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhuṃ amanāpā vacanapathā phusanti, atha bhikkhu6 soratoti veditabbo nivātoti

veditabbo. Upasantoti veditabbo. Nāhaṃ taṃ bhikkhave bhikkhuṃ suvacoti7 vadāmi, yo

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu suvaco hoti. Sovacassataṃ

āpajjati. Taṃ kissa hetu: taṃ hi so bhikkhave bhikkhu

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ alabhamāno na suvaco hoti. Na

sovacassataṃ āpajjati. Yo ca kho bhikkhave bhikkhu dhammaṃyeva sakkaronto dhammaṃ

garukaronto8 dhammaṃ apacāyamāno suvaco hoti sovacassataṃ āpajjati, tamahaṃ suvacoti

vadāmi. Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: dhammaṃyeva sakkarontā dhammaṃ

garukarontā dhammaṃ apacāyamānā suvacā bhavissāma, sovacassataṃ āpajjissāmāti. Evaṃ

hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

---------------------

1.Divā, syā[PTS] ca 2. Sīsaṃ te bhindissāmīti, syā 3. Galantena, katthaci. 4.Abbhuggacchi,syā

5. Na amanāpā, machasaṃ syā[PTS. 6.] Kho bhikkhu,[PTS 7.] Subbacoti ,katthaci. 8.

Dhammaṃ garuṃ karonto.. Mānento... Pūjento,machasaṃ

[BJT Page 318] [\x 318/]

17. Pañcime bhikkhave vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ: kālena vā akālena

vā, bhūtena vā abhūtena vā, saṇhena vā pharusena vā, atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena

vā, mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā.

Bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā. Saṇhena vā bhikkhave pare

vadamānā, vadeyyuṃ pharusena vā, atthasaṃhitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ

[PTS Page 127] [\q 127/] anatthasaṃhitena vā, mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā.

Vadeyyuṃ dosantarā vā. Tatrāpi vo1 bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: na ceva no cittaṃ

vipariṇataṃ bhavissati. Na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma. Hitānukampī ca viharissāma

mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma.

Tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena

appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave

sikkhitabbaṃ.

18. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ2 ādāya, so evaṃ vadeyya: ahaṃ

imaṃ mahāpaṭhaviṃ apaṭhaviṃ karissāmīti, so tatra tatra khaṇeyya,3 tatra tatra vikireyya,

tatra tatra oṭṭhubheyya, tatra tatra omutteyya: apaṭhavī bhavasi apaṭhavī bhavasīti. Taṃ

kiṃ maññatha bhikkhave: api nu so puriso imaṃ mahāpaṭhaviṃ apaṭhaviṃ kareyyāti? 'No

hetaṃ bhante'. Taṃ kissa hetu? Ayaṃ hi bhante mahāpaṭhavī gambhīrā appameyyā. Sā na

sukarā apaṭhaviṃ kātuṃ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā'ti.

Evameva kho bhikkhave pañcime vacanapathā, yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ: kālena vā

akālena vā, bhūtena vā abhūtena vā saṇhena vā pharusena vā, atthasaṃhitena vā

anatthasaṃhitena vā, mettacittā vā dosantarā vā.Kālena vā bhikkhave pare vadamānā

vadeyyuṃ akālena vā bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā.

Saṇhena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ pharusena vā. Atthasaṃhitena vā

bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ anatthasaṃhitena vā. Mettacittā vā bhikkhave pare

vadamānā vadeyyuṃ dosantarā vā. Tatrāpi vo1 bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: na ceva no

cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati. Na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma. Hitānukampī ca

viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā

viharissāma -

------------------

1.Kho,[PTS 2.] Kudāla piṭakaṃ,machasaṃ. 3.Vikhaṇeyya,machasaṃ.

[BJT Page 320] [\x 320/]

Tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ paṭhavīsamena cetasā vipulena mahaggatena

appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave

sikkhitabbaṃ.

19. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya lākhaṃ vā haliddiṃ1 vā nīlaṃ vā mañjiṭṭhaṃ2

vā ādāya. So evaṃ vadeyya: ahaṃ imasmiṃ ākāse rūpāni3 likhissāmi rūpapātubhāvaṃ

karissāmīti. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, api nu so puriso imasmiṃ ākāse rūpāni likheyya

rūpapātubhāvaṃ kareyyāti? 'No hetaṃ bhante' taṃ kissahetu? 'Ayaṃ hi bhante ākāso arūpī

anidassano. Tattha na sukaraṃ rūpaṃ likhituṃ rūpapātubhāvaṃ kātuṃ. Yāvadeva [PTS Page

128] [\q 128/] ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā'ti.Evameva kho

bhikkhave pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ: kālena vā akālena vā,

bhūtena vā abhūtena vā, saṇhena vā pharusena vā, atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā,

mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā.

Bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā. Saṇhena vā bhikkhave pare

vadamānā, vadeyyuṃ pharusena vā, atthasaṃhitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ

anatthasaṃhitena vā, mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā. Vadeyyuṃ dosantarā vā.

Tatrāpi vo1 bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: na ceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati. Na ca

pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma. Hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca

puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma. Tadārammaṇañca sabbāvantaṃ

lokaṃ ākāsasamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena

pharitvā viharissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

20. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya, so evaṃ vadeyya: ahaṃ

imāya ādittāya tiṇukkāya gaṅgaṃ nadiṃ santāpessāmi samaparitāpessāmīti. Taṃ kiṃ

maññatha bhikkhave: api nu so puriso ādittāya tiṇukkāya gaṅgaṃ nadiṃ santāpeyya

samparitāpeyyāti? 'No hetaṃ bhante'. Taṃ kissa hetu? 'Gaṅgā hi bhante nadī gambhīrā

appameyyā. Sā na sukarā ādittāya tiṇukkāya santāpetuṃ samparitāpetuṃ. Yāvadeva ca pana

so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā'ti. Evameva kho bhikkhave pañcime

vacanapathā, yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ kālena vā akālena vā, bhūtena vā abhūtena

vā, saṇhena vā pharusena vā, atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā, mettacittā vā

dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā. Bhūtena vā

bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā. Saṇhena vā bhikkhave pare vadamānā,

vadeyyuṃ pharusena vā, atthasaṃhitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ

anatthasaṃhitena vā, mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā. Vadeyyuṃ dosantarā vā.

Tatrāpi vo1 bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: na ceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati. Na ca

pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma. Hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca

puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma. Tadārammaṇañca sabbāvantaṃ

lokaṃ gaṅgāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena

pharitvā viharissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

21. Seyyathāpi bhikkhave biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā mudukā tulinī

chinnasassarā chinnababbharā,4 atha puriso āgaccheyya kaṭṭhaṃ vā kaṭhalaṃ vā ādāya, so

evaṃ vadeyya: ahaṃ imaṃ biḷārabhastaṃ madditaṃ sumadditaṃ suparimadaditaṃ mudukaṃ

tuliniṃ chinnasassaraṃ chinnababbharaṃ kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sarasaraṃ karissāmi

bharabharaṃ karissāmīti.-

-------------------

1.Haliddaṃ,syā. 2. Mañjeṭṭhaṃ,syā. 3. Rūpaṃ, machasaṃ 4. Chinnabhabbharā, katthaci.

[BJT Page 322] [\x 322/]

22. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, api nu so puriso amuṃ biḷārabhastaṃ madditaṃ

sumadditaṃ suparimadditaṃ mudukaṃ tuliniṃ chinnasassaraṃ chinnabhabbharaṃ kaṭṭhena

vā kaṭhalena vā sarasaraṃ kareyya bharabharaṃ kareyyāti? 'No hetaṃ bhante'. Taṃ kissa

hetu? Asu hi1 bhante biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā mudukā tulinī

chinnasassarā chinnabhabbharā, sā na sukarā kaṭṭhena vā kaṭhalena vā sarasaraṃ kātuṃ

bharabharaṃ kātuṃ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā'ti.

Evameva kho bhikkhave pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ: kālena

[PTS Page 129] [\q 129/] vā akālena vā, bhūtena vā abhūtena vā, saṇhena vā pharusena

vā, atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā, mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave

pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā. Bhūtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ

abhūtena vā. Saṇhena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ pharusena vā, atthasaṃhitena

vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ anatthasaṃhitena vā. Mettacittā vā bhikkhave pare

vadamānā vadeyyuṃ dosantarā vā. Tatrāpi vo bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: "na ceva no

cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati. Na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma . Hitānukampī ca

viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā

viharissāma. Tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ biḷārabhastāsamena2 cetasā vipulena

mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmā"ti. Evaṃ hi vo

bhikkhave sikkhitabbaṃ.

23. Ubhatodaṇḍakena pi ce3 bhikkhave kakacena corā ocarakā4 aṅgamaṅgāni okanteyyuṃ,

tatrāpi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro. Tatrāpi vo5 bhikkhave evaṃ

sikkhitabbaṃ: " naceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati. Na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma.

Hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṃ mettāsahagatena

cetasā pharitvā viharissāma. Tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā

vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmā"ti. Evaṃ hi

vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

24. Imañca tumhe bhikkhave kakacūpamaṃ ovādaṃ abhikkhaṇaṃ manasikareyyātha.

Passatha no tumhe bhikkhave taṃ vacanapathaṃ aṇuṃ vā thūlaṃ vā yaṃ tumhe

nādhivāseyyathāti? 'No hetaṃ bhante.' Tasmātiha bhikkhave imaṃ kakacūpamaṃ ovāda

abhikkhaṇaṃ manasi karotha. Taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. [PTS Page 130]

[\q 130/]

Kakacūpamasuttaṃ paṭhamaṃ.

--------------------

1. Amu hi, machasaṃ. Ayañhi, syā. 2. Viḷārabhastasamena, syā 3. Ce pi, machasaṃ[PTS 4.]

Vocarakā,syā, 5. Kho,machasaṃ [PTS]

[BJT Page 324] [\x 324/]

1.3.2

Alagaddūpamasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tena kho pana samayena ariṭṭhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhi1 pubbassa

evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: tathāhaṃ bhagavatā dhammā desitaṃ ājānāmi

- yathā yeme antarāyikā dhammaṃ antarāyikā vuttā2 bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ

antarāyāyāti. Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū: ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno

gaddhabādhipubassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: tathāhaṃ bhagavatā

dhammaṃ desitaṃ ājānāmi - yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te

paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti.

2. Atha kho te bhikkhū yena ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocuṃ: saccaṃ kira te āvuso

ariṭṭha evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ

ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ

antarāyāyāti?

3. "Evaṃ vyā3 kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi - yathā yeme antarāyikā

dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā"ti.

4. Atha kho te bhikkhū ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā

vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti: " mā hevaṃ4 āvuso ariṭṭha

avaca,5 mā hevaṃ āvuso ariṭṭha avaca. Mā bhagavantaṃ abbhācikkhi.6 Na hi sādhu

bhagavato abbhakkhānaṃ.7 Na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Anekapariyāyenahāvuso8 ariṭṭha

antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāya.

-------------------

1. Gandhavādhi, syā.

2. Dhammā vuttā, machasaṃ. Syā [PTS]

3. Byā, machasaṃ, syā.[PTS ]

4. Evaṃ, [PTS] sī.

5. Avaca, mā bhagavantaṃ, machasaṃ syā. [PTS]

6. Abbhācikkha, syā.

7. Abbhācikkhanaṃ, machasaṃ

8. Anekapariyāyenāvuso. Machasaṃ.

[BJT Page 326] [\x 326/]

5. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhīyyo.

Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmāvuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahūdukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo"ti.

6. Evampi kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo1 tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno

samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tameva2 pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmassa3

voharati: " evaṃ vyā4 kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi. Yathā yeme

antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāya"ti.

7. Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ [PTS Page 131] [\q 131/]

gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha te bhikkhū yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ:

8. "Ariṭṭhassa nāma bhante bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ

diṭṭhigataṃ uppannaṃ: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme

antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti. Assumha

kho mayaṃ bhante, ariṭṭhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ

pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme

antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā"ti.

-------------------

1. Gandhavādhi,syā. 2. Tadeva,machasaṃ.Syā.[PTS. 3.] Parāmāsā, machasaṃ, 4. Byā.

Machasaṃ.Syā.

[BJT Page 328] [\x 328/]

9. Atha kho mayaṃ bhante yena ariṭṭho bhikkhū gaddhabādhipubbo tenupasaṅkamimha.

Upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavocumha: saccaṃ kira te āvuso

ariṭṭha evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ

ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ

antarāyāyāti?

10. Evaṃ vutte bhante ariṭṭho bhikkhu gaddhabādipubbo amhe etadavoca: evaṃ vyā1 kho

ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā

antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti,

11. Atha kho mayaṃ bhante ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā pāpakā

diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha samanubhāsimbha: " mā hevaṃ4

āvuso ariṭṭha avaca,5 mā hevaṃ āvuso ariṭṭha avaca. Mā bhagavantaṃ abbhācikkhi.3 Na hi

sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ.7 Na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Anekapariyāyena hāvuso8

ariṭṭha antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato

antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo. Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmāvuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo. Maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo.Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahūdukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo"ti.

12. Evampi kho bhante ariṭṭho bhikkhu gaddhabādipubbo1 amhehi samanuyuñjiyamāno

samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva2 pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmassa3

abhinivissa voharati: "evaṃ vyā4 kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi.

Yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā

"ti. Yato kho mayaṃ bhante nāsakkhimha ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etasmā

pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ. Atha mayaṃ etamatthaṃ bhagavato ārocemāti.

---------------------

1. Byā, machasaṃ.[PTS 2.] Avaca, mā bhagavantaṃ, machasaṃ, 3. Abbhācikkha,syā. 4.

Parāmāsā, machasaṃ.

[BJT Page 330] [\x 330/]

13. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: ehi tvaṃ bhikkhu, mama vacanena

ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ āmantehi " satthā taṃ āvuso ariṭṭha āmantetī"ti.

[PTS Page 132] [\q 132/] 'evaṃ bhante'ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena

ariṭṭho bhikkhu gaddhabādipubbo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ

gaddhabādhipubbaṃ etadavoca: 'satthā taṃ āvuso ariṭṭha āmantetī'ti.

14. 'Evamāvuso'ti kho ariṭṭho bhikkhu gaddhabādipubbo tassa bhikkhuno paṭissutvā yena

bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ bhagavā etadavoca:

saccaṃ kira te ariṭṭha, evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ - tathāhaṃ bhagavatā

dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te

paṭisevato nālaṃ antarāyāyā'ti?

15. " Evaṃ vyā kho ahaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme

antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā"ti.

16. Kassa kho nāma tvaṃ moghapurisa, mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi? Nanu mayā

moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā. Alañca pana te

paṭisevato antarāyāya ? Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo

ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmāvuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha

bhiyyo. Maṃsapesūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo.

Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Supinakūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Yācitakūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Asisūnūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo"ti. Atha ca

pana tvaṃ moghapurisa, attanā duggahītena amhe ceva abbhācikkhasi. Attānañca khaṇasi.

Bahuñca apuññaṃ pasavasi. Taṃ hi te moghapurisa, bhavissati dīgharattaṃ ahitāya

dukkhāyāti.

[BJT Page 332] [\x 332/]

17. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: taṃ kiṃ maññatha bhikkhave api nāyaṃ ariṭṭho

bhikkhu gaddhabādhipubbo usmīkatopi imasmiṃ dhammavinayeti? 'Kiṃ hi siyā bhante, no

hetaṃ bhante'ti. Evaṃ vutte ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo tuṇhībhūto maṅkubhūto

pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi. Atha kho bhagavā ariṭṭhaṃ

bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ

pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ etadavoca:

'paññāyissasi kho tvaṃ moghapurisa etena sakena pāpakena diṭṭhigatena. Idhāhaṃ bhikkhū

paṭipucchissāmī'ti.

18. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: tumhepi [PTS Page 133] [\q 133/] me

bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha, yathāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo

attanā duggahītena amhe ceva abbhācikkhati. Attānañca khaṇati bahuñca apuññaṃ

pasavatīti? " No hetaṃ bhante, anekapariyāyena hi no bhante antarāyikā dhammā antarāyikā

vuttā bhagavatā. Alañca pana te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā

bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo ettha bhiyyo. Aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmāvuttā bhagavatā,

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā,

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā,

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā,

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā,

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā,

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā,

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.Asisūnūpamā kāmā vuttā bhagavatā,

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sattisūlūpamā kāmā vuttā bhagavatā,

bahūdukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sappasirūpamā kāmā vuttā bhagavatā

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo"ti.

19. Sādhu bhikkhave, sādhu kho me tumhe bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha

anekapariyāyena hi vo bhikkhave antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā mayā. Alaṃ ca pana

te paṭisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā ādīnavo

ettha bhiyyo, aṭṭhikaṅkhalūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha

bhiyyo. Maṃsapesūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Tiṇukkūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Supinakūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Yācitakūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Rukkhaphalūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Asisūnūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sattisūlūpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo.

Sappasirūpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Atha ca

panāyaṃ ariṭṭho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahītena amhe ceva abbhācikkhati.

Attānañca khaṇati.2 Bahuñca apuññaṃ pasavati. Taṃ hi tassa moghapurisassa bhavissati

dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. So vata bhikkhave aññatreva kāmehi aññatra kāmasaññāya

aññatra kāmavitakkehi kāme paṭisevissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

[BJT Page 334] [\x 334/]

20. Idha bhikkhave ekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti: suttaṃ geyyaṃ

veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Te taṃ

dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti. Tesaṃ te

dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti. Te upārambhānisaṃsā

ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya1 dhammaṃ

pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ nānubhonti. Tesaṃ te dhammā duggahītā dīgharattaṃ

ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: duggahītattā bhikkhave dhammānaṃ.

21. Seyyathāpi bhikkhave puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ

caramāno- so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, tamenaṃ bhoge vā naṅguṭṭhe vā gaṇheyya,

tassa so alagaddo paṭiparivattitvā2 hatthe vā bāhāya vā aññatarasmiṃ vā aṅgapaccaṅge

ḍaseyya,3 so [PTS Page 134] [\q 134/] tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya

maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu: duggahītattā bhikkhave alagaddassa. Evameva

kho bhikkhave idhekacce moghapurisā dhammaṃ pariyāpuṇanti: suttaṃ geyyaṃ

veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Te taṃ

dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ na upaparikkhanti. Tesaṃ te

dhammā paññāya atthaṃ anupaparikkhataṃ na nijjhānaṃ khamanti. Te upārambhānisaṃsā

ceva dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya dhammaṃ

pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ nānubhonti. Tesaṃ te dhammā duggahītā dīgharattaṃ

ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: duggahītattā bhikkhave dhammānaṃ.

22. Idha pana bhikkhave ekacce kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti: suttaṃ geyyaṃ

veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Te taṃ

dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ upaparikkhanti. Tesaṃ te

dhammā paññāya atthaṃ upaparikkhataṃ nijjhānaṃ khamanti. Te na ceva upārambhānisaṃsā

dhammaṃ pariyāpuṇanti itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya dhammaṃ

pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ anubhonti. Tesaṃ te dhammā suggahītā dīgharattaṃ hitāya

sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: suggahītattā bhikkhave dhammānaṃ.

---------------------

1.Yassatthāya, syā. 2. Paṭinivattitvā, syā 3.Ḍaṃseyya, machasaṃ,syā.

[BJT Page 336] [\x 336/]

24. Seyyathāpi bhikkhave puriso alagaddatthiko alagaddagavesī alagaddapariyesanaṃ

caramāno - so passeyya mahantaṃ alagaddaṃ, tamenaṃ ajapadena daṇḍena suniggahītaṃ

niggaṇheyya, ajapadena daṇḍena suniggahītaṃ niggahetvā1 gīvāya2 suggahītaṃ

gaṇheyya, kiñcāpi so bhikkhave alagaddo tassa purisassa hatthaṃ vā bāhaṃ vā aññataraṃ vā

aṅgapaccaṅgaṃ bhogehi paliveṭheyya,3 atha kho so neva tatonidānaṃ maraṇaṃ vā

nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Taṃ kissa hetu: suggahītattā bhikkhave

alagaddassa, evameva kho bhikkhave idhekacce kulaputtā dhammaṃ pariyāpuṇanti, suttaṃ

geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ ababhūtadhammaṃ vedallaṃ. Te

taṃ dhammaṃ pariyāpuṇitvā tesaṃ dhammānaṃ paññāya atthaṃ upaparikkhanti. Tesaṃ te

dhammā paññāya atthaṃ upaparikkhataṃ nijjhānaṃ khamanti. Te na ceva upārambhānisaṃsā

dhammaṃ pariyāpuṇanti na itivādappamokkhānisaṃsā ca. Yassa catthāya dhammaṃ

pariyāpuṇanti tañcassa atthaṃ anubhonti tesaṃ te dhammā suggahītā dīgharattaṃ hitāya

sukhāya saṃvattanti taṃ kissa hetu: suggahītattā bhikkhave dhammānaṃ. Tasmātiha

bhikkhave yassa me bhāsitassa atthaṃ ājāneyyātha athā naṃ dhāreyyātha. Yassa ca pana me

bhāsitassa atthaṃ na ājāneyyātha ahaṃ vā4 paṭipucchitabbo ye vā panassu viyattā bhikkhū.

24. Kullūpamaṃ vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi 5 nittharaṇatthāya no gahaṇatthāya. Taṃ

suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha. Bhāsissāmīti. Evambhanteti ko te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

25. Seyyathāpi bhikkhave puriso addhānamaggapaṭipanno - so passeyya mahantaṃ

udakaṇṇavaṃ, orimaṃ tīraṃ6 sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ, pārimaṃ tīraṃ7 khemaṃ

appaṭibhayaṃ, na cassa8 nāvā santāraṇī uttarasetu vā apārāpāraṃ gamanāya, tassa

evamassa: [PTS Page 135] [\q 135/] " ayaṃ kho mahā udakaṇṇavo orimaṃ tīraṃ

sāsaṅkaṃ sappaṭibhayaṃ. Pārimaṃ tīraṃ khemaṃ appaṭibhayaṃ. Natthi ca nāvā santāraṇī

uttarasetu vā apārāpāraṃ gamanāya. Yannūnāhaṃ tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ saṅkaḍḍhitvā

kullaṃ bandhitvā taṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ

uttareyyanti."

--------------------

1.Niggahitvā, machasaṃ, 2.Gīvāyaṃ,syā. 3. Palivedheyya,syā. 4. Tattheva, syā. 5.

Desessāmi,katthaci. 6. Orimatīraṃ, syā 7. Pārimatīraṃ,syā. 8 Na cāssa,syā.

[BJT Page 338] [\x 338/]

26. Atha kho so bhikkhave puriso tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ saṅkaḍḍhitvā kullaṃ bandhitvā

taṃ kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttareyya. Tassa

purisassa1 uttiṇṇassa2 pāraṃ gatassa3 evamassa: 'bahukāro kho me ayaṃ kullo. Imāhaṃ

kullaṃ nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttiṇṇo. Yannūnāhaṃ

imaṃ kullaṃ sīse vā āropetvā khandhe vā uccāretvā yena kāmaṃ pakkameyya'nti. Taṃ kiṃ

maññatha bhikkhave, api nu so puriso evaṃ kārī tasmiṃ kulle kiccakārī assāti? 'No hetaṃ

bhante.

27. Kathaṃkārī ca so bhikkhave puriso tasmiṃ kulle kiccakārī assa? Idha bhikkhave tassa

purisassa uttiṇṇassa pāraṃ gatassa evamassa: bahukāro kho me ayaṃ kullo, imāhaṃ kullaṃ

nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraṃ uttiṇṇo, yannūnāhaṃ imaṃ

kullaṃ thale vā ussādetvā4 udake vā opilāpetvā yena kāmaṃ pakkameyyanti. Evaṃ kārī kho

so bhikkhave puriso tasmiṃ kulle kiccakārī assa. Evameva kho bhikkhave kullūpamo mayā

dhammo desito nittharaṇatthāya no gahaṇatthāya. Kullūpamaṃ vo bhikkhave dhammaṃ

desitaṃ ājānantehi dhammāpi vo pahātabbā, pageva adhammā.

28. Chayimāni bhikkhave diṭṭhiṭṭhānāni. Katamāni cha? Idha bhikkhave assutavā

puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ

adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto -

Rūpaṃ 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Vedanaṃ 'etaṃ mama,

esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Saññaṃ 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti

samanupassati. Saṅkhāre 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Yampidaṃ

diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi 'etaṃ mama,

esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Yampidaṃ diṭṭhiṭṭhānaṃ 'so loko so attā, so

pecca bhavissāmi: nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva

ṭhassāmī'ti tampi 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati.

-----------------

1. Tassa, syā[PTS 2.] Tiṇṇassa,[PTS] sī 3. Pāragatassa, syā. 4. Ussāpetvā, syā

[BJT Page 340] [\x 340/]

29. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido

ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido

sappurisadhamme suvinīto -

Rūpaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso me attā'ti samanupassati. Vedanaṃ 'netaṃ

mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati. Saññaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na

meso attā'ti samanupassati. Saṅkhāre 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti

samanupassati. Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ

manasā, tampi 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati. Yampidaṃ

diṭṭhiṭṭhānaṃ 'so loko so attā, so pecca bhavissāmi: nicco dhuvo sassato

avipariṇāmadhammo, [PTS Page 136] [\q 136/] sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī'ti tampi

'netaṃ mama, nesohamasmi, nameso attā'ti samanupassati.So evaṃ samanupassanto asati na

paritassatīti.

30. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: siyā nu kho bhane bahiddhā asati

paritassanāti? Siyā bhikkhūti bhagavā avoca: " idha bhikkhu ekaccassa evaṃ hoti ahu1 vata

me, taṃ vata me natthi, siyā vata me, taṃ vatāhaṃ na labhāmīti. So socati kilamati

paridevati, urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Evaṃ kho bhikkhu bahiddhā asati

paritassanā hotī"ti.

31. Siyā pana bhante bahiddhā asati aparitassānāti? Siyā bhikkhūti bhagavā avoca: " idha

bhikkhu ekaccassa na evaṃ hoti 'ahu vata me, taṃ vata me natthi, siyā vata me, taṃ vatāhaṃ

na labhāmī'ti. So na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ

āpajjati. Evaṃ kho bhikkhu bahiddhā asati aparitassanā hotī"ti.

32. Siyā nukho bhante ajjhattaṃ asati paritassanāti? Siyā bhikkhūti bhagavā avoca:

---------------------

1. Ahū,[PTS]

[BJT Page 342] [\x 342/]

"Idha bhikkhu ekaccassa evaṃ diṭṭhi hoti: 'so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo

sassato avipariṇāmadhammo. Sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī'ti. So suṇāti tathāgatassa vā

tathāgatasāvakassa vā sabbesaṃ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṃ

samugghātāya sabbasaṅkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhakkhayāya virāgāya

nirodhāya nibbānāya dhammaṃ desentassa. Tassa 1 evaṃ hoti: 'ucchijjissāmi nāma su,2

vinassissāmi nāma su, na su nāma3 bhavissāmī'ti. So socati kilamati paridevati, urattāḷiṃ

kandati, sammohaṃ āpajjati. Evaṃ kho bhikkhu ajjhattaṃ asati paritassanā hotī"ti.

33. Siyā pana bhante ajjhattaṃ asati aparitassanāti? Siyā bhikkhūti bhagavā avoca: " idha

bhikkhu ekaccassa na evaṃ diṭṭhi hoti: 'so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo

sassato avipariṇāmadhammo. Sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī'ti. So suṇāti tathāgatassa vā

tathāgatasāvakassa vā sabbesaṃ diṭṭhiṭṭhānādhiṭṭhānapariyuṭṭhānābhinivesānusayānaṃ

samugghātāya sabbasaṅkhārasamathāya sabbūpadhipaṭinissaggāya taṇhakkhayāya virāgāya

nirodhāya nibbānāya dhammaṃ desentassa. Tassa [PTS Page 137] [\q 137/] na evaṃ hoti:

'ucchijjissāmi nāma su, vinassissāmi nāma su, na su nāma bhavissāmī'ti. So na socati na

kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati. Na sammohaṃ āpajjati. Evaṃ kho bhikkhu

ajjhattaṃ asati aparitassanā hoti."

34. Taṃ bhikkhave pariggahaṃ parigaṇheyyātha yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato

avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyya. Passatha no tumhe bhikkhave taṃ

pariggahaṃ yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ

tatheva tiṭṭheyyāti? 'No hetaṃ bhante.' Sādhu bhikkhave, ahampi kho taṃ bhikkhave

pariggahaṃ na samanupassāmi yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo,

sassatisamaṃ tatheva tiṭṭheyya.

-----------------------

1. Tassevaṃ,syā. 2. Nāmassu, machasaṃ,syā. 3. Nassu,machasaṃ.Syā.

[BJT Page 344] [\x 344/]

35. Taṃ bhikkhave attavādūpādānaṃ upādiyetha yaṃsa attavādūpādānaṃ upādiyato na

uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe bhikkhave taṃ

attavādupādānaṃ yaṃsa1 attavādūpādānaṃ upādiyato na uppajjeyyuṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? 'No hetaṃ bhante'. Sādhu bhikkhave, ahampi kho

taṃ bhikkhave attavādūpādānaṃ na samanupassāmi yaṃsa attavādūpādānaṃ upādiyato na

uppajjeyyuṃ soka parideva dukkhadomanassupāyāsā.

36. Taṃ bhikkhave diṭṭhinissayaṃ nisseyyātha yaṃsa diṭṭhinissayaṃ nissayato na

uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe bhikkhave taṃ

diṭṭhinissayaṃ yaṃsa diṭṭhinissayaṃ nissayato na uppajjeyyuṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā' ti5 'no hetaṃ bhante.' Sādhu bhikkhave, ahampi kho

taṃ bhikkhave diṭṭhinissayaṃ na samanupassāmi yaṃsa diṭṭhinissayaṃ [PTS Page 138] [\q

138/] nissayato na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

37. Attani vā bhikkhave sati' attaniyaṃ me'ti assāti? 'Evaṃ bhante.' Attaniye vā bhikkhave

sati 'attā me'ti assāti? Evaṃ bhante. Attani ca bhikkhave attaniye ca saccato thetato

anupalabbhamāne2 yampidaṃ3 diṭṭhiṭṭhānaṃ 'so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco

dhuvo sassato avipariṇāmadhammo, sassatisamaṃ tatheva ṭhassāmī'ti, nanāya bhikkhave

kevalo paripūro bāladhammoti? 'Kiṃ hi no siyā bhante, kevalo paripūro4 bāladhammo'ti.

38. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? 'Aniccaṃ bhante.'

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? 'Dukkhaṃ bhante.' Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā'ti? 'No hetaṃ bhante.'

39. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave vedanā niccā vā aniccā vāti? 'Aniccā bhante.'

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? 'Dukkhaṃ bhante.' Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā'ti? 'No hetaṃ bhante.'

-----------------------

1. Yassa, syā. 2. Anupalabbhiyamāne, syā. Sī 3. Yampi taṃ, machasaṃ 4. Kevalo hi bhante

paripūro, machasaṃ.

[BJT Page 346] [\x 346/]

40. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave saññā niccā vā aniccā vāti? 'Aniccā bhante.' Yampanāniccaṃ

dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? 'Dukkhaṃ bhante.' Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā'ti? 'No hetaṃ bhante.'

41. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave saṅkhārā niccā vā aniccā vāti? 'Aniccā bhante.'

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? 'Dukkhaṃ bhante.' Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā'ti? 'No hetaṃ bhante.'

42. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti? 'Aniccaṃ bhante.'

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti? 'Dukkhaṃ bhante.' Yampanāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me

attā'ti? 'No hetaṃ bhante.'

43. Tasmātiha bhikkhave yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā

vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ

'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya

daṭṭhabbaṃ.

Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā,

hīnā vā paṇītā vā, yā dūre santike vā, sabbā vedanā 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso

attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikā vā sukhumā vā,

hīnā vā paṇītā vā, yā dūre santike vā, sabbā saññā 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso

attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā, ajjhattaṃ vā bahiddhā [PTS Page 139] [\q 139/]

vā, oḷārikā vā sukhumā vā, hīnā vā paṇītā vā, yaṃ dūre santike vā, sabbe saṅkhārā 'nete

mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā

sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ 'netaṃ mama,

nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

44. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako rūpasmiṃ1 nibbindati, vedanāya2 nibbindati,

saññāya nibbindati, saṅkhāresu nibbindati, viññāṇasmiṃ nibbindati nibbindaṃ virajjati,

virāgā vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti 'khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,

kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu

ukkhittapaligho itipi, saṅkiṇṇaparikho3 itipi, abbūḷhesiko itipi, niraggaḷo itipi, ariyo

pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto itipi.

------------------

1. Rūpasmimpi, syā. 2. Vedanāyapi, syā. 3. Parikkho,machasaṃ.Syā

[BJT Page 348] [\x 348/]

45. Kathañca bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno avijjā

pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā1 anabhāvakatā2 āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ

kho bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti.

46. Kathañca bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇaparikho3 hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno

ponobhaviko jātisaṃsāro pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ

anuppādadhammo. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu saṅkiṇṇaparikho hoti.

47. Kathañca bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno taṇhā

pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu abbūḷhesiko hoti.

48. Kathañca bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno

pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni honti ucchinnamūlāni tālāvatthukatāni

anabhāvakatāni āyatiṃ anuppādadhammāni. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu niraggaḷo hoti.

49. Kathañca bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti? Idha

bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato

āyatiṃ [PTS Page 140] [\q 140/] anuppādadhammo. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ariyo

pannaddhajo pannabhāro visaṃyutto hoti.

50. Evaṃ vimuttacittaṃ kho bhikkhave bhikkhuṃ saindā devā sabrahmakā4 sapajāpatikā

anvesaṃ nādhigacchanti: 'idaṃ nissitaṃ tathāgatassa viññāṇa'nti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhevāhaṃ

bhikkhave dhamme tathāgataṃ ananuvejjoti5 vadāmi.

-------------------

1. Tālavatthukatā,sī. 2. Anabhāvaṃ katā, machasaṃ. Anabhāvaṃ gatā, syā. 3. Parikkho,

machasaṃ.Syā. 4. Sabrahmā, syā. 5. Ananuvijjoti, machasaṃ. Syā.Sī.

[BJT Page 350] [\x 350/]

51. Evaṃ vādiṃ kho maṃ bhikkhave evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā

abhūtena abbhācikkhanti: venayiko samaṇo gotamo, sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ

vibhavaṃ paññāpetīti. Yathā vāhaṃ1 bhikkhave na,2 yathā vāhaṃ na vadāmi, tathā maṃ te

bhonto samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: venayiko samaṇo

gotamo, sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpetīti.

52. Pubbe cāhaṃ bhikkhave etarahi ca dukkhañceva paññāpemi dukkhassa ca nirodhaṃ.

Tatra ce bhikkhave pare tathāgataṃ akkosanti paribhāsanti rosenti, vihesenti, ghaṭṭenti,3

tatra bhikkhave tathāgatassa na hoti āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi4 tatra ce

bhikkhave pare tathāgataṃ sakkaronti garukaronti5 mānenti pūjenti, tatra bhikkhave

tathāgatassa na hoti ānando somanassaṃ na cetaso ubbilāvitattaṃ.6 Tatra ce bhikkhave pare

tathāgataṃ sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tatra bhikkhave tathāgatassa evaṃ hoti:

yaṃ kho idaṃ pubbe pariññātaṃ, tatrime evarūpā kārā karīyantīti.

53. Tasmātiha bhikkhave tumhe cepi pare akkoseyyuṃ paribhāseyyuṃ roseyyuṃ viheseyyuṃ,

ghaṭṭeyyuṃ.7 Tatra tumhehipi8 na āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi9 karaṇīyā.

Tasmātiha bhikkhave tumhe cepi pare sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ tatra

tumhehipi na ānando na somanassaṃ na cetaso ubbilāvitattaṃ karaṇīyaṃ. Tasamātiha

bhikkhave tumhe cepi pare sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ tatra tumhepi10

evamassa: yaṃ kho idaṃ pubbe pariññātaṃ, tatrime evarūpā kārā karīyantīti.

54. Tasmātiha bhikkhave yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ

hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ? Rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ.

Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā bhikkhave

na tumhākaṃ [PTS Page 141] [\q 141/] taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya

sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṃ. Taṃ pajagahatha. Sā vo pahīnā

dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā bhikkhave na tumhākaṃ. Te pajahatha.-

-------------------

1. Cāhaṃ, syā, 2. Na bhikkhave, machasaṃ 3. 'Ghaṭṭenti'iti na dissati, sīmu. 4. Anabhinandi

syā. 5. Garuṃ, machasaṃ. 6. Upapilāvitattaṃ, machasaṃ, 7. 'Ghaṭṭayyuṃ' na dissati,sīmu. 8.

Tumhehi, syā. 9.Anabhinandi, syā. 10.Tumhākaṃ, syā. [PTS] machasaṃ.

[BJT Page 352] [\x 352/]

Te vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavisasanti. Viññāṇaṃ bhikkhave na tumhākaṃ.

Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.

55. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, yaṃ imasmiṃ jetavane tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ, taṃ jano

hareyya vā ḍaheyya vā yathāpaccayaṃ vā kareyya, api nu tumhākaṃ evamassa: amhe jano

harati vā ḍahati vā yathāpaccayaṃ karotīti? 'No hetaṃ bhante.' Taṃ kissa hetu? 'Na hi no

etaṃ bhante attā attaniyaṃ vā'tī. Evameva kho bhikkhave yaṃ na tumhākaṃ taṃ pajahatha.

Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Kiñca bhikkhave na tumhākaṃ?

Rūpaṃ bhikkhave na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya

bhavissati. Vedanā bhikkhave na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya

sukhāya bhavissati. Saññā bhikkhave na tumhākaṃ. Taṃ pajahatha. Sā vo pahīnā

dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati. Saṅkhārā bhikkhave na tumhākaṃ. Te pajahatha. Te

vo pahīnā dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissanti. Viññāṇaṃ bhikkhave na tumhākaṃ. Taṃ

pajahatha. Taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.

56. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ

svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, ye te bhikkhū

arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā

parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññā vimuttā, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāya.

57. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ

svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, yesaṃ

bhikkhūnaṃ pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni pahīnāni, sabbe te opapātikā tattha

parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā.

58. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ

svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, yesaṃ

bhikkhūnaṃ tīṇi saṃyojanāni pahīnāni rāgadosamohā tanubhūtā, sabbe te sakadāgāmino,

sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti.

[BJT Page 354] [\x 354/]

59. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ

svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, yesaṃ

bhikkhūnaṃ tīṇi saṃyojanāni pahīnāni sabbe te sotāpannā [PTS Page 142] [\q 142/]

avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā.

60. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ

svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, ye te bhikkhū

dhammānusārino saddhānusārino sabbe te sambodhiparāyanā.

61. Evaṃ svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaṭo pakāsito chinnapilotiko. Evaṃ

svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaṭe pakāsite chinnapilotike, yesaṃ mayi

saddhāmattaṃ pemamattaṃ sabbe te saggaparāyanāti.

62. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Alagaddūpamasuttaṃ dutiyaṃ.

1.3.3.

Vammikasuttaṃ *

1. Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā kumārakassapo andhavane viharati. Atha kho

aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ andhavanaṃ

obhāsetvā yenāyasmā kumārakassapo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā āyasmantaṃ kumārakassapaṃ etadavoca.

[BJT Page 356] [\x 356/]

2. Bhikkhu, bhikkhu, ayaṃ vammiko1 rattiṃ dhūpāyati2. Divā pajjalati. Brāhmaṇo evamāha.

Abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa

laṅgiṃ3. 'Laṅgī bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha. Ukkhipa laṅgiṃ. Abhikkhaṇa sumedha

satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa uddhumāyikaṃ.

'Uddhumāyikā bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha. Ukkhipa uddhumāyikaṃ. Abhikkhaṇa

sumedha satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa dvidhāpathaṃ.

'Dvidhāpatho bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha [PTS Page 143] [\q 143/] . Ukkhipa

dvidhāpathaṃ. Abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ

ādāya addasa caṅgavāraṃ.4 'Caṅgavāraṃ bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha. Ukkhipa

caṅgavāraṃ. Abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya

addasa kummaṃ. 'Kummo bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha.Ukkhipa kummaṃ. Abhikkhaṇa

sumedha satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa asisūnaṃ. 'Asisūnā

bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha. Ukkhipa asisūnaṃ. Abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti.

Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa maṃsapesiṃ. 'Maṃsapesī bhadante'ti.

Brāhmaṇo evamāha. Ukkhipa maṃsapesiṃ. Abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti.

Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa nāgaṃ. 'Nāgo bhadante'ti. Brāhmaṇo

evamāha. Tiṭṭhatu nāgo. Mā nāgaṃ ghaṭṭesi. Namo karohi nāgassā'tī.

3. Ime kho tvaṃ bhikkhu pañhe bhagavantaṃ upasaṅkamitvā puccheyyāsi. Yathā5 te bhagavā

byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsi. Nāhaṃ taṃ bhikkhu passāmi sadevake loke samārake

sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ

veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana

sutvā'ti. Idamavoca sā devatā idaṃ vatvā tatthe'vantaradhāyi6.

4. Atha kho āyasmā kumārakassapo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

kumārakassapo bhagavantaṃ etadavoca. Imaṃ bhante rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya

rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ andhavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhante sā devatā maṃ etadavoca.

--------------------

* Vammīkasutta ( [PTS, Nld ]

1.Vammīko sīmu 1, ( [PTS, Nld ]

2.Dhumāyati machasaṃ, syā, [PTS]

3.Palighaṃ, syā

4.Paṅkavāraṃ, syā. Caṅkavāraṃ, katthaci

5.Yathāca, machasaṃ

6.Tattheva antaradhāyi syā, [PTS]

[BJT Page 358] [\x 358/]

Bhikkhu, bhikkhu, ayaṃ vammiko rattiṃ dhūpāyati divā pajjalati. Brāhmaṇo evamāha.

Abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa

laṅgiṃ. 'Laṅgī bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha. Ukkhipa laṅgiṃ. Abhikkhaṇa sumedha

satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa uddhumāyikaṃ.

'Uddhumāyikā bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha. Ukkhipa uddhumāyikaṃ. Abhikkhaṇa

sumedha satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa dvidhāpathaṃ.

'Dvidhāpatho bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha.Ukkhipa dvidhāpathaṃ. Abhikkhaṇa

sumedha satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa caṅgavāraṃ.

'Caṅgavāraṃ bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha. Ukkhipa caṅgavāraṃ. Abhikkhaṇa sumedha

satthaṃ ādāyā'ti. Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa kummaṃ. 'Kummo

bhadante'ti. Brāhmaṇo evamāha.Ukkhipa kummaṃ. Abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti.

Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa asisūnaṃ. 'Asisūnā bhadante'ti.

Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa maṃsapesiṃ. 'Maṃsapesi bhadante'ti.

Brāhmaṇo evamāha.Ukkhipa maṃsapesiṃ. Abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti.

Abhikkhaṇanto sumedho satthaṃ ādāya addasa nāgaṃ. 'Nāgo bhadante'ti. Brāhmaṇo

evamāha. Tiṭṭhatu nāgo. Mā nāgaṃ ghaṭṭesi. Namo karohi nāgassā'ti.

"Ime kho tvaṃ bhikkhu pañhe bhagavantaṃ upasaṅkamitvā puccheyyāsi. Yathā5 te bhagavā

byākaroti, tathā naṃ dhāreyyāsi. Nāhaṃ taṃ bhikkhu passāmi sadevake loke samārake

sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ

veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana

sutvā'ti. Idamavoca sā devatā. Idaṃ vatvā tatthe'vantaradhāyīti.

5. Ko nu kho bhante vammiko? Kā rattiṃ dhūpāyanā1? Kā divā pajjalanā? Ko brāhmaṇo? Ko

sumedho? Kiṃ satthaṃ? Kiṃ abhikkhaṇaṃ? Kā laṅgī? Kā uddhumāyikā? Ko dvidhāpatho?

Kiṃ caṅgavāraṃ? Ko kummo? Kā asisūnā? Kā maṃsapesi? Ko nāgoti? [PTS Page 144] [\q

144/]

6. Vammiko'ti kho bhikkhu imasse'taṃ cātummahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṃ

mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādana

parimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammassa.

Yaṃ kho bhikkhu divā kammante2 ārabbha rattiṃ anuvitakketi anuvicāreti ayaṃ rattiṃ

dhūpāyanā.

Yaṃ kho bhikkhu rattiṃ anuvitakketvā anuvicāretvā divā kammante payojeti kāyena vācāya

manasā ayaṃ divā pajjalanā.

-------------------

1.Dhūmāyanā machasaṃ, syā, [PTS]

2.Kammantaṃ katthaci.

[BJT Page 360] [\x 360/]

Brāhmaṇo'ti kho bhikkhu tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammā sambuddhassa.

Sumedho'ti kho bhikkhu sekhassetaṃ bhikkhuno adhivacanaṃ.

Satthanti kho bhikkhu ariyāye'taṃ paññāya adhivacanaṃ.

Abhikkhaṇanti kho bhikkhu viriyārambhassetaṃ adhivacanaṃ.

Laṅgīti kho bhikkhu avijjāyetaṃ adhivacanaṃ.

Ukkhipa laṅgiṃ, pajaha avijjaṃ, abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti ayametassa attho.

Uddhumāyikā1'ti kho bhikkhu kodhūpāyāsassetaṃ adhivacanaṃ. Ukkhipa uddhumāyikaṃ

pajaha kodhūpāyāsaṃ abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti ayametassa attho.

Dvidhāpatho'ti kho bhikkhu vicikicchāyetaṃ adhivacanaṃ. Ukkhipa dvidhāpathaṃ pajaha

vicikicchaṃ abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti ayametassa attho.

Caṅgavāranti kho bhikkhu pañcannetaṃ nīvaraṇānaṃ adhivacanaṃ

kāmacchandanīvaraṇassa byāpādanīvaraṇassa thīnamiddhanīvaraṇassa

uddhaccakukkuccanīvaraṇassa vicikicchānīvaraṇassa. Ukkhipa caṅgavāraṃ pajaha pañca

nīvaraṇe abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti ayametassa attho.

Kummo'ti kho bhikkhu pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacanaṃ seyyathīdaṃ

rūpūpādānakkhandhassa vedanūpādānakkhandhassa saññūpādānakkhandhassa

saṅkhārūpādānakkhandhassa viññāṇūpādānakkhandhassaca2. Ukkhipa kummaṃ pajaha

pañcupādānakkhandhe abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti ayametassa attho.

Asisūnā'ti kho bhikkhu pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ: cakkhuviññeyyānaṃ

rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ,

sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ

rajanīyānaṃ, ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ piyarūpānaṃ

kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ

piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ [PTS Page 145] [\q 145/] rajanīyānaṃ, kāyaviññeyyānaṃ

phoṭṭhabbānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ

rajanīyānaṃ. Ukkhipa asisūnaṃ pajaha pañcakāmaguṇe abhikkhaṇa sumedha satthaṃ

ādāyā'ti ayametassa attho.

Maṃsapesī' ti kho bhikkhu nandirāgassetaṃ adhivacanaṃ. Ukkhipa maṃsapesiṃ pajaha

nandirāgaṃ abhikkhaṇa sumedha satthaṃ ādāyā'ti ayametassa attho.

Nāgo'ti kho bhikkhu khīṇāsavassetaṃ bhikkhuno adhivacanaṃ. Tiṭṭhatu nāgo mā nāgaṃ

ghaṭṭesi namo karohi nāgassā'ti ayametassa attho'ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā kumārakassapo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Vammikasuttaṃ tatiyaṃ.

[BJT Page 362] [\x 362/]

1.3.4.

Rathavinīta suttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha

kho sambahulā jātibhūmakā bhikkhū jātibhūmiyaṃ vassaṃ vutthā yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca:

2." Ko nu kho bhikkhave jātibhūmiyaṃ jātibhūmakānaṃ bhikkhūnaṃ sabrahmacārīnaṃ evaṃ

sambhāvito: " attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca santuṭṭho

santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca pavivitto pavivekakathañca bhikkhūnaṃ

kattā, attanā ca asaṃsaṭṭho asaṃsaggakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca āraddhaviriyo

viriyārambhakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca sīlasampanno sīlasampadākathañca

bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca samādhisampanno samādhi sampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā,

attanā ca paññāsampanno paññāsampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca

vimuttisampanno vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca

vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā,

ovādako viññāpako sandassako samādapako [PTS Page 146] [\q 146/] samuttejako

sampahaṃsako sabrahmacārīna"nti?

3. Puṇṇo nāma bhante āyasmā mantāṇiputto jātibhūmiyaṃ jātibhūmakānaṃ bhikkhūnaṃ

sabrahmacārīnaṃ evaṃ sambhāvito: attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā,

attanā ca santuṭṭho santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca pavivitto

pavivekakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca asaṃsaṭṭho asaṃsaggakathañca bhikkhūnaṃ

kattā, attanā ca āraddhaviriyo viriyārambhakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca

sīlasampanno sīlasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca samādhisampanno

samādhisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca paññāsampanno

paññāsampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca vimuttisampanno

vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno

vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, ovādako viññāpako sandassako

samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīna"nti.

[BJT Page 364] [\x 364/]

4. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho

āyasmato sāriputtassa etadahosi:" lābhā āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa, yassa viññū

sabrahmacārī satthu sammukhā anumāssa anumāssa1 vaṇṇaṃ bhāsanti, tañca satthā

abbhanumodati, appevanāma mayaṃ kadāci karahaci āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena

saddhiṃ samāgaccheyyāma, appevanāma siyā koci deva kathāsallāpo"ti.

5. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi.

Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ

viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Assosi kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto "

bhagavā kira sāvatthiṃ anuppatto sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme"ti.

6. Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena

sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi jetavanaṃ

anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ puṇṇaṃ

mantāṇiputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi

sampahaṃsesi. Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇi putto bhagavatā dhammiyā kathāya

sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā

anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena andhavanaṃ

tena pakkāmi divāvihārāya.

7. Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: " yassa kho tvaṃ āvuso sāriputta puṇṇassa nāma

bhikkhuno mantāṇiputtassa abhinhaṃ kittayamāno [PTS Page 147] [\q 147/] ahosi, so

bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavato

bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavanta abhivādetvā padakkhiṇaṃ

katvā yena andhavanaṃ tena pakkanto divāvihārāyā"ti.

------------------

1.Anumassa anumassa, machasaṃ,

[BJT Page 366] [\x 366/]

8. Atha kho āyasmā sāriputto taramānarūpo nisīdanaṃ ādāya āyasmantaṃ puṇṇaṃ

mantāṇiputtaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi sīsānu lokī. Atha kho āyasmā puṇṇo

mantāṇiputto andhavanaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.

Āyasmāpi kho sāriputto andhavanaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ

nisīdi. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ patisallāṇā vuṭṭhito yenāyasmā puṇṇo

mantāṇiputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena saddhiṃ

sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ etadavoca:

9. Bhagavati no āvuso brahmacariyaṃ vussatī'ti? 'Evamāvuso'ti. Kinnu kho āvuso

sīlavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? 'No hidaṃ āvuso'. Kimpanāvuso

cittavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? 'No hidaṃ āvuso'. Kinnu kho āvuso

diṭṭhivisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? 'No hidaṃ āvuso' kimpanāvuso

kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? 'No hidaṃ āvuso'. Kinnu

kho āvuso maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? 'No

hidaṃ āvuso.' 'Kampanāvuso paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ

vussatīti? 'No hidaṃ āvuso'. Kinnu kho āvuso ñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati

brahmacariyaṃ vussatīti? 'No hidaṃ āvuso.'.

10. " Kinnu kho āvuso sīlavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī"ti iti puṭṭho

samāno 'no hidaṃ āvuso'ti vadesi. "Kimpanāvuso cittavisuddhatthaṃ bhagavati

brahmacariyaṃ vussatī"ti iti puṭṭho samāno'no hidaṃ āvuso'ti vadesi "kinnu kho āvuso

diṭṭhivisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī"ti iti puṭṭho samāno 'no hidaṃ

āvuso'ti vadesi. "Kimpanāvuso kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ

vussatī"ti iti puṭṭho samāno'no hidaṃ āvuso'ti vadesi. " Kinnu kho āvuso

maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī " ti iti puṭṭho

samāno ' no hidaṃ āvuso ' ti vadesi. " Kinnu kho āvuso paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṃ

bhagavati brahmacariyaṃ vussatī" iti puṭṭho samāno ' no hidaṃ āvuso 'ti vadesi. " Kinnu

kho āvuso ñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī" ti iti puṭṭho

samāno'no hidaṃ āvuso'ti vadesi. Kimatthaṃ carahāvuso bhagavati [PTS Page 148] [\q 148/]

brahmacariyaṃ vussatīti? 'Anupādāparinibbānatthaṃ kho āvuso bhagavati brahmacariyaṃ

vussatī'ti.

11. Kinnu kho āvuso sīlavisuddhi anupādāparinibbānanti?'No hidaṃ āvuso.'Kimpanāvuso

cittavisuddhi anupādāparinibbānanti? 'No hidaṃ āvuso.' Kinnu kho āvuso diṭṭhivisuddhi

anupādāparinibbānanti? 'No hidaṃ āvuso.' Kimpanāvuso kaṅkhāvitaraṇavisuddhi

anupādāparinibbānanti? 'No hidaṃ āvuso.' Kinnu kho āvuso

maggāmaggañāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānanti?. 'No hidaṃ āvuso' kimpanāvuso

paṭipadāñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānanti? 'No hidaṃ āvuso.' Kinnu kho āvuso

ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānanti? 'No hidaṃ āvuso' aññatra imehi dhammehi

anupādāparinibbānanti? 'No hidaṃ āvuso.'

[BJT Page 368] [\x 368/]

12. " Kinnu ko āvuso sīlavisuddhi anupādāparinibbānanti iti puṭṭho samāno 'no hidaṃ

āvuso'ti vadesi. Kimpanāvuso cittavisuddhi, anupādāparinibbānanti iti puṭṭho samāno'no

hidaṃ āvuso'ti vadesi. Kinnu kho āvuso diṭṭhivisuddhi, anupādāparinibbānanti iti puṭṭho

samāno 'no hidaṃ āvuso'ti vadesi. Kinnu kho āvuso kaṅkhāvitaraṇavisuddhi

anupādāparinibbānanti iti puṭṭho samāno ' no hidaṃ āvuso 'ti vadesi. Kimpanāvuso

maggāmaggañāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbānanti iti puṭṭho samāno ' no hidaṃ

āvuso' ti vadesi. Kimpanāvuso paṭipadāñāṇadassanavisuddhi, anupādāparinibbānanti iti

puṭṭho samāno 'no hidaṃ āvuso'ti iti vadesi. Kinnu kho āvuso ñāṇadassanavisuddhi

anupādāparinibbānanti iti puṭṭho samāno'no hidaṃ āvuso'ti vadesi. Kimpanāvuso aññatra

imehi dhammehi anupādāparinibbānanti iti puṭṭho samāno 'no hidaṃ āvuso'ti vadesi." Yathā

kathaṃ panāvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabboti?

(Puṇṇatthero:)

13. Sīlavisuddhiñce āvuso bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññāpessa, saupādānaṃyeva

samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññāpessa. Cittavisuddhiñce āvuso bhagavā

anupādāparinibbānaṃ paññāpessa, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ

paññāpessa. Diṭṭhivisuddhiñce āvuso bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññāpessa,

saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññāpessa. Kaṅkhāvitaraṇavisuddhiñce

āvuso bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññāpessa. Saupādānaṃyeva samānaṃ

anupādāparinibbānaṃ paññāpessa. Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiñce āvuso bhagavā

anupādāparinibbānaṃ paññāpessa, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ

paññāpessa. Paṭipadāñāṇadassanavisuddhiñce āvuso bhagavā anupādāparinibbānaṃ

paññāpessa. Saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññāpessa.

Ñāṇadassanavisuddhiñce āvuso bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññāpessa,

saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññāpessa. Aññatra ce āvuso imehi

dhammehi anupādāparinibbānaṃ abhavissa, puthujjano parinibbāyeyya. Puthujjano hi āvuso

aññatra imehi dhammehi.

14. Tena hāvuso upamaṃ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ

ājānanti. Seyyathāpi āvuso rañño pasenadissa kosalassa sāvatthiyaṃ [PTS Page 149] [\q

149/] paṭivasantassa sākate kiñcideva accāyikaṃ karaṇīyaṃ uppajjeyya, tassa antarā ca

sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ satta rathavinītāni upaṭṭhapeyuṃ. Atha kho āvuso rājā pasenadi

kosalo sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaṃ rathavinītaṃ abhirūheyya

paṭhamena rathavinītena dutiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, paṭhamaṃ rathavinītaṃ

vissajjeyya, dutiyaṃ rathavinītaṃ abhirūheyya. Dutiyena rathavinītena tatiyaṃ rathavinītaṃ

pāpuṇeyya, dutiyaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, tatiyaṃ rathavinītaṃ abhirūheyya. Tatiyena

rathavinītena catutthaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, tatiyaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya,

[BJT Page 370] [\x 370/]

Catutthaṃ rathavinītaṃ abhirūheyya. Catutthena rathavinītena pañcamaṃ rathavinītaṃ

pāpuṇeyya, catutthaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, pañcamaṃ rathavinītaṃ abhirūheyya.

Pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, pañcamaṃ rathavinītaṃ

vissajjeyya, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ abhirūheyya. Chaṭṭhena rathavinītena sattamaṃ

rathavinītaṃ pāpuṇeyya, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, sattamaṃ rathavinītaṃ

abhirūheyya. Sattamena rathavinītena sāketaṃ anupāpuṇeyya antepuradvāraṃ.

15. Tamenaṃ antepuradvāragataṃ samānaṃ mittāmaccāñātisālohitā evaṃ puccheyyuṃ "iminā

tvaṃ mahārāja rathavinītena sāvatthiyā sāketaṃ anuppatto antepuradvāranti?" Kathaṃ

byākaramāno nu kho āvuso rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyāti? Evaṃ

byākaramāno kho āvuso rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyya: "idha me

sāvatthiyaṃ paṭivasantassa sākete kiñci deva accāyikaṃ karaṇīyaṃ uppajji. Tassa me antarā

ca sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ sattarathavinītāni upaṭṭhapesuṃ. Atha khvāhaṃ sāvatthiyā

nikkhamitvā antepuradvārā1 paṭhamaṃ rathavinītaṃ abhirūhiṃ. Paṭhamena rathavinītena

dutiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ. Paṭhamaṃ rathavinītaṃ nissajiṃ2. Dutiyaṃ rathavinītaṃ

abhirūhiṃ. Dutiyena rathavinītena tatiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ. Dutiyaṃ rathavinītaṃ

nissajiṃ. Tatiyaṃ rathavinītaṃ abhirūhiṃ. Tatiyena rathavinītena catutthaṃ rathavinītaṃ

pāpuṇiṃ. Tatiyaṃ rathavinītaṃ nissajiṃ. Catutthaṃ rathavinītaṃ abhirūhiṃ. Catutthena

rathavinītena pañcamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ. Catutthaṃ rathavinītaṃ nissajiṃ. Pañcamaṃ

rathavinītaṃ abhirūhiṃ. Pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ.

Pañcamaṃ rathavinītaṃ nissajiṃ. Chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ abhirūhiṃ. Chaṭṭhena rathavinītena

sattamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ nissajiṃ. Sattamaṃ rathavinītaṃ

abhirūhiṃ. Sattamena hi rathavinītena3 sāketaṃ anuppatto antepuradvāranti. Evaṃ

byākaramāno kho āvuso rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyāti.

16. Evameva kho āvuso sīlavisuddhi yāvadeva cittavisuddhatthā. Cittavisuddhi yāvadeva

diṭṭhivisuddhatthā. Diṭṭhivisuddhi yāvadeva kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthā.

Kaṅkhāvitaraṇavisuddhi [PTS Page 150] [\q 150/] yāvadeva

maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthā. Maggāmaggañāṇadassanavisuddhi yāvadeva

paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthā. Paṭipadāñāṇadassanavisuddhi yāvadeva

ñāṇadassanavisuddhatthā. Ñāṇadassanavisuddhi yāvadeva anupādāparinibbānatthā.

Anupādāparinibbānatthaṃ kho āvuso bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti.

-------------------

1. Antepuradavāre, syā. 2. Vissajjiṃ, machasaṃ, nissajjiṃ. Syā. 3. Sattamena rathavinītena,

machasaṃ.[PTS.]

[BJT Page 372] [\x 372/]

17. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ etadavoca: " ko nāmo

āyasmā? Kathañca pana āyasmantaṃ1 sabrahmacārī jānanti"tī? 'Puṇṇo'ti kho me āvuso

nāmaṃ. 'Mantāṇiputto'ti ca pana maṃ sabrahmacārī jānantīti.

18. "Acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ āvuso. Yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva

satthusāsanaṃ ājānantena, evamevaṃ2 āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena gambhīrā

gambhīrā pañhā3 anumāssa4 anumāssa byākatā. Lābhā sabrahmacārīnaṃ, suladdha lābhā5

sabrahmacārīnaṃ, ye āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ labhanti dassanāya. Labhanti

payirupāsanāya. Celaṇḍukena cepi6 sabrahmacārī āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ

muddhanā pariharantā labheyyuṃ dassanāya, labheyyuṃ payirupāsanāya, tesampi lābhā.

Tesampi suladdhaṃ, amhākampi lābhā, amhākampi suladdhaṃ, ye mayaṃ āyasmantaṃ

puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ labhāma dassanāya, labhāma payirupāsanāyā "ti.

19. Evaṃ vutte āyasmā puṇṇo mantāṇiputto āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: ko nāmo

āyasmā? Kathañca pana āyasmantaṃ sabrahmacārī jānantīti? 'Upatisso'ti kho me āvuso

nāmaṃ.'Sāriputto'ti ca pana maṃ sabrahmacārī jānantīti.

20. " Satthukappena vata kira bho sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimha 'āyasmā

sāriputto'ti. Sace hi mayaṃ jāneyyāma 'āyasmā sāriputto'ti ettakampi no nappaṭibhāseyya.

Acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ āvuso, yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ

ājānantena, evamevaṃ āyasmatā sāriputtena gambhīrā gambhīrā pañhā anumāssa anumāssa

pucchitā. Lābhā sabrahmacārīnaṃ, suladdhalābhā sabrahmacārīnaṃ, ye āyasmantaṃ

sāriputtaṃ labhanti dassanāya. Labhanti payirupāsanāya. Celaṇḍukena cepi6 sabrahmacārī

āyasmantaṃ sāriputtaṃ muddhanā pariharantā labheyyuṃ dassanāya, labheyyuṃ

payirupāsanāya, [PTS Page 151] [\q 151/] tesampi lābhā, tesampi suladdhaṃ.

Amhākampi lābhā, amhākampi suladdhaṃ, ye mayaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ labhāma

dassanāya. Labhāma payirupāsanāyā"ti.

Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsuti.

Rathavinītasuttaṃ catutthaṃ.

---------------------

1. Panāyasmantaṃ, machasaṃ. Syā [PTS 2.] Evameva, machasaṃ. 3. Gambhīrā

gambhīrapañhā, machasaṃ sī. Katthaci 4. Anumassa, machasaṃ 5. Suladadhaṃ

sabrahmacārīnaṃ, syā. 6. Celaṇḍukena, syā.

[BJT Page 374] [\x 374/]

1.3.5

Nivāpasuttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Na bhikkhave nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ " imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ

migajātā paribhuñjantā dīghāyukā vaṇṇavanto ciraṃ dīghamaddhānaṃ yāpentu"ti. Evañca

kho bhikkhave nevāpiko nivāpaṃ nivapati migajātānaṃ " imaṃ me nivāpaṃ nivuttaṃ migajātā

anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjissanti. Anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā

madaṃ āpajjissanti. Mattā samānā pamādaṃ āpajjissanti. Pamattā samānā

yathākāmakaraṇīyā bhavissanti imasmiṃ nivāpe"ti.

3. Tatra bhikkhave paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja

mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā

madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā

ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ hi te bhikkhave paṭhamā migajātā na

parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

4. Tatra bhikkhave dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: " ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ

nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha

anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā [PTS Page 152]

[\q 152/] pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa

amusmiṃ nivāpe. Evaṃ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā

araññāyatanāni ajjhogahetvā1 vihareyyāmā"ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu.

Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā1 vihariṃsu. Tesaṃ gimhānaṃ pacchime

māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. Tesaṃ adhimattakasimānaṃ

pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi. Balaviriye parihīne tameva nivāpaṃ nivuttaṃ

nevāpikassa paccāgamiṃsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha

anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ

āpajjiṃsu. Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ

hi te bhikkhave dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

---------------------

1. Ajjhegāhetvā, machasaṃ. Ajjhogāhitvā, [PTS]

[BJT Page 376] [\x 376/]

5. Tatra bhikkhave tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: " ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ

nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha

anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ

āpajjiṃsu. Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ

hi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.-

" Yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: 'ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ

nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha anupakhajja

mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu.

Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ te

paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṃ sabbaso

nivāpabhojanā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā

vihareyyāmā'ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu. Bhayabhogā paṭiviratā

araññāyatanāni ajjhogahetvā vihariṃsu. Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye

adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ

parihāyi.Balaviriye parihīne tameva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu. Te tattha

anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni

bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattā samānā

yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ hi te dutiyāpi migajātā na

parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. -

"Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa [PTS Page 153] [\q 153/]

upanissāya āsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa

ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni

bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā nappamādaṃ āpajjissāma, appamattā

samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe"ti. Te amuṃ

nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu. Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ

nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha

ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu. Amattā samānā

nappamādaṃ āpajjiṃsu. Appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa

amusmiṃ nivāpe.

6. Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: ' saṭhassu nāmime tatiyā

migajātā keṭubhino. Iddhimantassu1 nāmime tatiyā migajātā parajanā. Imañca nāma nivāpaṃ

nivuttaṃ paribhuñjanti. Na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā -

-----------------------

1.Iddhimattāsu, machasaṃ. Syā.

[BJT Page 378] [\x 378/]

Yannūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi1 samantā sappadesaṃ

anuparivāreyyāma, appevanāma tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma yattha te gāhaṃ2

gaccheyyunti. Te amu nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ

anuparivāresuṃ. Addasāsuṃ kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaṃ

migajātānaṃ āsayaṃ yattha te gāhaṃ agamaṃsu. Evaṃ hi te bhikkhave tatiyāpi migajātā na

parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā,

7. Tatra bhikkhave catutthā migajātā evaṃ samacintesuṃ:" yo kho te paṭhamā migajātā amuṃ

nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha

anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ

āpajjiṃsu. Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ

hi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

"Yepi te dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ:'ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ

nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha anupakhajja

mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu.

Pamattāsamānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ hi te

paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṃ sabbaso

nivāpabhojanā paṭivirameyyāma. Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā

vihareyyāmā'ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu. Bhayabhogā paṭiviratā

araññāyatanāni ajjhogahetvā vihariṃsu. Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye

adhimattakasimānaṃ patetā kāyo hoti. Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ

parihāyi. Balaviriye parihīne tameva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu. Te tattha

anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni

bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattā samānā

yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ hi te dutiyāpi migajātā na

parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. -

---------------------

1.Daṇḍavāgurāhī, syā. 2. Gāhaṃ,syā.

[BJT Page 380] [\x 380/]

"Yepi te tatiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: [PTS Page 154] [\q 154/] ye kho te paṭhamā

migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te

tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā

pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattāsamānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ

nivāpe. Evaṃ hi te paṭhamā migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā ye pi te

dutiyā migajātā evaṃ samacintesuṃ: 'ye kho te paṭhamā migajātā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ

nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha anupakhajja mucchitā

bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattāsamānā

yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ hi te paṭhamā migajātā na

parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā

paṭivirameyyāma. Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā'ti. Te

sabbaso nivāpabhojanā paṭiviramiṃsu. Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā

vihariṃsu. Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto

kāyo hoti. Tesaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi. Balaviriye

parihīne tameva nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa paccāgamiṃsu. Te tattha anupakhajja

mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā

madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā

ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Evaṃ hi te dutiyāpi migajātā na parimucciṃsu

nevāpikassa iddhānubhāvā. 'Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa

upanissāya āsayaṃ kappeyyāma. Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa

ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma. Ananupakhajja amucchitā bhojanāni

bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma. Amattā samānā nappamādaṃ āpajjissāma appamattā

samānā, na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma nevāpikassa amusmiṃ nivāpe'ti. Te amuṃ

nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu. Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ

nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ

āpajjiṃsu. Amattā samānā nappamādaṃ āpajjiṃsu. Appamattā samānā na

yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ nevāpikassa amusmiṃ nivāpe. Tatra nevāpikassa ca

nevāpikaparisāya ca etadahosi. 'Saṭhassu nāmime tatiyā migajātā keṭubhino. Iddhimantassu

nāmime tatiyā migajātā parajanā. Imañca nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti. Na ca nesaṃ

jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. Yannūna mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi

samantā sappadesaṃ anuparivāreyyāma, appevanāma tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ

passeyyāma yattha te gāhaṃ gaccheyyu'nti. Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi

daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ anuparivāresuṃ. Addasāsuṃ kho nevāpiko ca

nevāpikaparisā ca tatiyānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ yattha te gāhaṃ agamaṃsu. Evaṃ hi te

tatiyāpi migajātā na parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā. -

---------------------

* Ketacino,machasaṃ.

[BJT Page 382] [\x 382/]

"Yannūna mayaṃ yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca, tatrāsayaṃ kappeyyāma,

tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā

bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ

āpajjissāma, amattā samānā nappamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na

yathākāmakaraṇīyā [PTS Page 155] [\q 155/] bhavissāma nevāpikassa amuṃ nivāpe"ti.

Te yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāyaṃ kappayiṃsu. Tatrāsayaṃ

kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni

bhuñjiṃsu. Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ ājjiṃsu.

Amattā samānā nappamādaṃ āpajjiṃsu appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ

nevāpikassa amusmiṃ nivāpe.

8. Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: " saṭhassu nāmime

catutthā migajātā keṭubhino. Iddhimantassu nāmime catutthā migajātā parajanā. Imañca

nāma nivāpaṃ nivuttaṃ paribhuñjanti. Na ca nesaṃ jānāma āgatiṃ vā gatiṃ vā. Yannūna

mayaṃ imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā sappadesaṃ

anuparivāreyyāma appevanāma catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ passeyyāma yattha te

gāhaṃ gaccheyyu"nti. Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mahatīhi daṇḍavākarāhi samantā

sappadesaṃ anuparivāresuṃ. Neva kho bhikkhave addasāsuṃ nevāpiko ca nevāpikaparisā ca

catutthānaṃ migajātānaṃ āsayaṃ yattha te gāhaṃ gaccheyyuṃ.

Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: "sace kho mayaṃ catutthe

migajāte ghaṭṭessāma, te ghaṭṭitā aññe ghaṭṭessanti. Tepi ghaṭṭitā aññe ghaṭṭessanti. Evaṃ

imaṃ nivāpaṃ nivuttaṃ sabbaso migajātā riñcissanti. Yannūna mayaṃ catutthe migajāte

ajjhupekkheyyāmā'ti ajjhupekkhiṃsu kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthe

migajāte. Evaṃ hi te bhikkhave catutthā migajātā parimucciṃsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

9. Upamā kho me ayaṃ bhikkhave katā atthassa viññāpanāya ayañcettha1 attho: nivāpoti

kho bhikkhave pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Nevāpikoti kho bhikkhave

mārassetaṃ pāpimato adhivacanaṃ. Nevāpikaparisāti kho bhikkhave māraparisāyetaṃ

adhivacanaṃ. Migajātāti kho bhikkhave samaṇabrāhmaṇānetaṃ adhivacanaṃ.

10. Tatra bhikkhave paṭhamā samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca

lokāmisāni anupakhajja [PTS Page 156] [\q 156/] mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te

tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu,-

---------------------

1. Ayañcacettha, syā.[PTS]

[BJT Page 384] [\x 384/]

Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa

amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te bhikkhave paṭhamā samaṇabrāhamaṇā

na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te bhikkhave paṭhamā migajātā,

tathūpame ahaṃ ime paṭhame samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

10. Tatra bhikkhave dutiyā samaṇabrāhmaṇā. Evaṃ samacintesuṃ: " ye kho te paṭhamā

samaṇabrāhamaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja

mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ

āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathā kāmakaraṇīyā ahesuṃ

mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na

parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā

paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā1 vihareyyāmā"ti. Te

sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu. Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni

ajjhogahetvā1 vihariṃsu. Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ, sāmāka bhakkhāpi ahesuṃ,

nīvarabhakkhāpi ahesuṃ, daddulabhakkhāpi ahesuṃ, haṭabhakkhāpi ahesuṃ,

kaṇabhakkhāpi ahesuṃ, ācāmabhakkhāpi ahesuṃ, piññākabhakkhāpi ahesuṃ, tiṇabhakkhāpi

ahesuṃ, gomayabhakkhāpi ahesuṃ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṃ pavattaphalabhojī tesaṃ

gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. Tesaṃ

adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi. Balaviriye parihīne cetovimutti

parihāyi. Cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca

lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha anupakhajja

mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu.

Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise.

Evaṃ hi te bhikkhave dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu [PTS Page 157] [\q 157/]

mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te bhikkhave dutiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime

dutiye samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

11. Tatra bhikkhave tatiyā samaṇabrāhmaṇā. Evaṃ samacintesuṃ: " ye kho te paṭhamā

samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja

mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ

āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ

mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na

parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ

-

--------------------

1.Ajjhogāhetvā, machasaṃ syā. Ajjhogāhitvā, [PTS]

[BJT Page 386] [\x 386/]

" Ye kho te paṭhamā samaṇabrāhamaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca

lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha anupakhajja mucchitā

bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā

yathā kāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te

paṭhamaṃ samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.'Yannūna yaṃ sabbaso

nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni

ajjhogahetvā vihareyyāmā'ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu. Te tattha

sākabhakkhāpi ahesuṃ, sāmākabhakkhāpi ahesuṃ, nīvārabhakkhāpi ahesuṃ,

daddulabhakkhāpi ahesuṃ. Haṭabhakkhāpi ahesuṃ, kaṇabhakkhāpi ahesuṃ,

ācāmabhakkhāpi ahesuṃ, piññākabhakkhāpi ahesuṃ, tiṇabhakkhāpi ahesuṃ,

gomayabhakkhāpi ahesuṃ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṃ pavattaphalabhojī. Tesaṃ gimhānaṃ

pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. Tesaṃ

adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi. Balaviriye parihīne cetovimutti

parihāyi. Cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca

lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ

āpajjiṃsu. Pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe

amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa

iddhānubhāvā. 'Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni

upanissāya āsayaṃ kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa

amūni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja

amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā samānā nappamādaṃ

āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ

nivāpe amusmiñca lokāmise'ti. Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni

upanissāya āsayaṃ kappayiṃsu. Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni

ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha ananupakhajja

amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu. Amattā samānā nappamādaṃ

āpajjiṃsu. Appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe

amusmiñca lokāmise. Api ca kho evaṃ diṭṭhikā ahesuṃ: 'sassato loko itipi, asassato loko

itipi, antavā loko itipi, anantavā loko itipi, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ itipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ

sarīra itipi, hoti tathāgato parammaraṇā [PTS Page 158] [\q 158/] itipi, na hoti tathāgato

parammaraṇā itipi, neva bhoti na na hoti tathāgato parammaraṇā itipi. -

[BJT Page 388] [\x 388/]

Evaṃ hi te bhikkhave tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.

Seyyathāpi te bhikkhave tatiyā migajātā tathūpame ahaṃ ime tatiye samaṇabrāhmaṇe

vadāmi.

12. Tatra bhikkhave catutthā samaṇabrāhmaṇā. Evaṃ samacintesuṃ: " ye kho te paṭhamā

samaṇabrāhamaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja

mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ

āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathā kāmakaraṇīyā ahesuṃ

mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na

parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ:

" ye kho te paṭhamā samaṇabrāhamaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca

lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha anupakhajja mucchitā

bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā

yathā kāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te

paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. 'Yannūna mayaṃ

sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭivirameyyāma. Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni

ajjhogahetvā1 vihareyyāmā"ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu.

Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā1 vihariṃsu. Te tattha sākabhakkhāpi

ahesuṃ, sāmāka bhakkhāpi ahesuṃ, nīvarabhakkhāpi ahesuṃ, daddulabhakkhāpi ahesuṃ,

haṭabhakkhāpi ahesuṃ, kaṇabhakkhāpi ahesuṃ, ācāmabhakkhāpi ahesuṃ,

vanamūlaphalāhārā yāpesuṃ pavattaphalabhojī.Tesaṃ gimhānaṃ pacchime māse

tinodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti tesaṃ adhimattakasimānaṃ

pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi. Balaviriye parihīne cetovimutti parihāyi. Cetovimuttiyā

parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca lokāmisāni. Te tattha

anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni

bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu. Pamattā samānā

yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te

dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te tatiyā

samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ: " " ye kho te paṭhamā samaṇabrāhamaṇā amuṃ

nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu,

te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā

pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathā kāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe

amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa

iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaṇabrāhmaṇā evaṃ samacintesuṃ " ye kho te paṭhamā

samaṇabrāhmaṇā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni anupakhajja

mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ

āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu, pamattā samānā yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ

mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te paṭhamā samaṇabrāhmaṇā na

parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā. Yannūna mayaṃ sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā

paṭivirameyyāma, bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā" ti. Te

sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paṭiviramiṃsu. Bhayabhogā paṭiviratā araññāyatanāni

ajjhogahetvā vihariṃsu. Te tattha sākabhakkhāpi ahesuṃ sāmāka bhakkhāpi ahesuṃ,

nīvarabhakkhāpi ahesuṃ, daddulabhakkhāpi ahesuṃ, haṭabhakkhāpi ahesuṃ,

kaṇabhakkhāpi ahesuṃ, ācāmabhakkhāpi ahesuṃ, piññākabhakkhāpi ahesuṃ, tiṇabhakkhāpi

ahesuṃ, gomayabhakkhāpi ahesuṃ, vanamūlaphalāhārā yāpesuṃ pavattaphalabhojī. Tesaṃ

gimhānaṃ pacchime māse tiṇodakasaṅkhaye adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. Tesaṃ

adhimattakasimānaṃ pattakāyānaṃ balaviriyaṃ parihāyi. Balaviriye parihīne cetovimutti

parihāyi. Cetovimuttiyā parihīnāya tameva nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa paccāgamiṃsu tāni ca

lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu, te tattha anupakhajja

mucchitā bhojanāni bhuñjamānā madaṃ āpajjiṃsu. Mattā samānā pamādaṃ āpajjiṃsu,

pamattā samānā yathā kāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca

lokāmise. Evaṃ hi te dutiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa iddhānubhāvā.

'Yannūna mayaṃ amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ

kappeyyāma, tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni

ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni

bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā, samānā nappamādaṃ āpajjissāma, appamattā

samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca

lokāmise'ti. Te amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni upanissāya āsayaṃ

kappayiṃsu. Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca lokāmisāni

ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni

bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu. Amattā samānā nappamādaṃ āpajjiṃsu, appamattā samānā

na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise. Api ca kho

evaṃ diṭṭhikā ahesuṃ: sassato loko itipi asassato loko itipi, antavā loko itipi, anantavā loko

itipi, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ itipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ itipi, hoti tathāgato

parammaraṇā itipi, na hoti tathāgato parammaraṇā itipi, neva hoti na na hoti tathāgato

parammaraṇā itipi. Evaṃ hi te tatiyāpi samaṇabrāhmaṇā na parimucciṃsu mārassa

iddhānubhāvā.

[BJT Page 390] [\x 390/]

'Yannūna mayaṃ yattha agati mārassa ca māraparisāyā ca tatrāsayaṃ kappeyyāma,

tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ [PTS Page 159] [\q 159/] nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca

lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjissāma, amattā

samānā nappamādaṃ āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā bhavissāma

mārassa amusmiṃ nivāpe amusmiñca lokāmise'ti. Te yattha agati mārassa ca māraparisāya

ca tatrāsayaṃ kappayiṃsu. Tatrāsayaṃ kappetvā amuṃ nivāpaṃ nivuttaṃ mārassa amūni ca

lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhuñjiṃsu. Te tattha ananupakhajja

amucchitā bhojanāni bhuñjamānā na madaṃ āpajjiṃsu. Amattā samānā nappamādaṃ

āpajjiṃsu. Appamattā samānā na yathākāmakaraṇīyā ahesuṃ mārassa amusmiṃ nivāpe

amusmiñca lokāmise. Evaṃ hi te bhikkhave catutthā1 samaṇabrāhmaṇā pamucciṃsu

mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te bhikkhave catutthā migajātā tathūpame ahaṃ ime

catutthe samaṇabrāhmaṇe vadāmi.

13. Kathañca bhikkhave agati mārassa ca māraparisāya ca? Idha bhikkhave bhikkhu

vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehī savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ

paṭhamaṃ jhānaṃ2 upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi

māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato."

14. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu "andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā

māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato"

15. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca

sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti' upekkhako satimā

sukhavihārī'ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu, "

andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vaditvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato."

16. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthagamā3 adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraṃ,

apadaṃ vadhitā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato."

----------------------

1.Catutthāpi, syā. 2. Paṭhamajhānaṃ,machasaṃ, syā[PTS. 3.] Atthaṅgamā, machasaṃ, sī .

Katthaci.

[BJT Page 392] [\x 392/]

17. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati.Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā

māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato."

18. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ

viññāṇanti' viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu "

andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato."

19. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ [PTS Page 160] [\q 160/]

samatikkamma ' natthi kiñcī 'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati

bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato

pāpimato."

20. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu "

andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato."

21. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ

adassanaṃ gato pāpimato, tiṇṇo loke 1 visattikanti."

22. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Nivāpasuttaṃ pañcamaṃ.

---------------------

1. Loko, syā.

[BJT Page 394] [\x 394/]

1.3.6

Ariyapariyesanasuttaṃ.*

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ

piṇḍāya pāvisi. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ: " cirassutā no āvuso ānanda bhagavato

sammukhā dhammī kathā. Sādhu mayaṃ āvuso ānanda labheyyāma bhagavato sammukhā

dhammiṃ kathaṃ savaṇāyā"ti. Tenahāyasmanto yena rammakassa brāhmaṇassa assamo

tenupasaṅkamatha. Appevanāma labheyyātha bhagavato sammukhā dhammiṃ kathaṃ

savaṇāyāti. Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paccassosuṃ.

2. Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto

āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: āyāmānanda yena pubbārāmo migāramātu pāsādo

tenupasaṅkamissāma divā vihārāyāti. Evambhanteti kho āyasmā ānando bhagavato

paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbārāmo migāramātu

pāsādo tenupasaṅkami divāvihārāya. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallāṇā

vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: āyāmānanda yena pubbakoṭṭhako

tenupasaṅkamissāma gattāni parisiñcitunti. Evambhanteti kho āyasmā ānando bhagavato

paccassosi. [PTS Page 161] [\q 161/]

3. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkami

gattāni parisiñcituṃ. Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi

gattāni pubbāpayamāno.

4. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: ayaṃ bhante rammakassa brāhmaṇassa

assamo avidūre. Ramaṇīyo bhante rammakassa brāhmaṇassa assamo pāsādiko bhante

rammakassa brāhmaṇassa assamo. Sādhu bhante bhagavā yena rammakassa brāhmaṇassa

assamo tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

-------------------

*Pāsarāsi sutta, aṭṭhakathā, machasaṃ.

[BJT Page 396] [\x 396/]

5. Atha kho bhagavā yena rammakassa brāhmaṇassa assamo tenupasaṅkami. Tena kho pana

samayena sambahulā bhikkhū rammakassa brāhmaṇassa assame dhammiyā kathāya

sannisinnā honti. Atha kho bhagavā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi kathāpariyosānaṃ

āgamayamāno. Atha kho bhagavā kathāpariyosānaṃ viditvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭesi.

Vivariṃsu kho te bhikkhū bhagavato dvāraṃ.

6. Atha kho bhagavā rammakassa brāhmaṇassa assamaṃ pavisitvā paññattena āsane nisīdi.

Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'kāyanuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā

ca pana vo antarā kathā vippakatā'ti. 'Bhagavantameva kho no bhante ārabbha dhammī

kathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto'ti. Sādhu bhikkhave, etaṃ kho bhikkhave

tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe

dhammiyā kathāya sannisīdeyyātha. Sannipatitānaṃ vo bhikkhave dvayaṃ karaṇīyaṃ:

dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo.

7. Dvemā bhikkhave pariyesanā: ariyā ca pariyesanā anariyā ca pariyesanā.

Katamā ca bhikkhave anariyā pariyesanā? Idha bhikkhave ekacco attanā jātidhammo samāno

jātidhammaññeva pariyesati, attanā jarādhammo samāno [PTS Page 162] [\q 162/]

jarādhammaññeva pariyesati, attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaññeva

pariyesati, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaññeva pariyesati, attanā

sokadhammo samāno sekādhammaññeva pariyesati, attanā saṅkilesadhammo samāno

saṅkilesadhammaññeva pariyesati.

8. Kiñca bhikkhave jātidhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave jātidhammaṃ,

dāsidāsaṃ jātidhammaṃ, ajeḷakaṃ jātidhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ jātidhammaṃ,

hatthigavāssavaḷavaṃ jātidhammaṃ, jātarūparajataṃ jātidhammaṃ. Jātidhammāhete

bhikkhave upadhayo. Etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā jātidhammo samāno

jātidhammaññeva pariyesati.

9. Kiñca bhikkhave jarādhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave jarādhammaṃ,

dāsidāsaṃ jarādhammaṃ, ajeḷakaṃ jarādhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ jarādhammaṃ,

hatthigavāssavaḷavaṃ jarādhammaṃ, jātarūparajataṃ jarādhammaṃ. Jarādhammāhete

bhikkhave upadhayo. Etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā jarādhammo samāno

jarādhammaññeva parisesati.

[BJT Page 398] [\x 398/]

10. Kiñca bhikkhave byādhidhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave byādhidhammaṃ,

dāsidāsaṃ byādhidhammaṃ, ajeḷakaṃ byādhidhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ byādhidhammaṃ,

hatthigavāssavaḷavaṃ byādhidhammaṃ. Byādhidhammā hete bhikkhave upadhayo. Etthāyaṃ

gathito mucchito ajjhāpanno attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaññeva pariyesati.

11. Kiñca bhikkhave maraṇadhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave

maraṇadhammaṃ, dāsidāsaṃ maraṇadhammaṃ, ajeḷakaṃ maraṇadhammaṃ, kukkuṭa

sūkaraṃ maraṇadhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ maraṇadhammaṃ. Maraṇadhammā hete

bhikkhave upadhayo. Etthāyaṃ gathito mucchito ajjhāpanno attanā maraṇadhammo samāno

maraṇadhammaññeva pariyesati.

12. Kiñca bhikkhave sokadhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave sokadhammaṃ,

dāsidāsaṃ sokadhammaṃ, ajeḷakaṃ sokadhammaṃ, kukkuṭasūkaraṃ sokadhammaṃ,

hatthigavāssavaḷavaṃ sokadhammaṃ. Sokadhammā hete bhikkhave upadhayo etthāyaṃ

gathito mucchito ajjhāpanno attanā sokadhammo samāno sokadhammaññeva pariyesati.

13. Kiñca bhikkhave saṅkilesadhammaṃ vadetha? Puttabhariyaṃ bhikkhave

saṅkilesadhammaṃ, dāsidāsaṃ saṅkilesadhammaṃ, ajeḷakaṃ saṅkilesadhammaṃ,

kukkuṭasūkaraṃ saṅkilesadhammaṃ, hatthigavāssavaḷavaṃ saṅkilesadhammaṃ,

jātarūparajataṃ saṅkilesadhammaṃ. Saṅkilesadhammā hete bhikkhave upadhayo. Etthāyaṃ

gatito mucchito ajjhāpanno attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhammaññeva

pariyesati. Ayaṃ bhikkhave anariyā pariyesanā.

13. Katamā ca bhikkhave ariyā pariyesanā? Idha bhikkhave ekacco attanā jātidhammo

sāmāno jātidhamme ādīnavaṃ [PTS Page 163] [\q 163/] viditvā ajātaṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṃ

viditvā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā byādhidhammo samāno

byādhidhamme ādīnavaṃ viditvā abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati,

attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṃ viditvā amataṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṃ

viditvā asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati. Attanā saṅkilesadhammo

samāno saṅkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ

pariyesati. Ayaṃ bhikkhave ariyā pariyesanā.

[BJT Page 400] [\x 400/]

15. Ahampi sudaṃ bhikkhave pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno

attanā jātidhammo samāno jātidhammaññeva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno

jarādhammaññeva pariyesāmi, attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaññeva

pariyesāmi, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaññeva pariyesāmi, attanā

sokadhammo samāno sokadhammaññeva pariyesāmi, attanā saṅkilesadhammo samāno

saṅkilesadhammaññeva pariyesāmi.

16. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: "kinnu kho ahaṃ attanā jātidhammo samāno

jātidhammaññeva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno jarādhammaññeva pariyesāmi,

attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaññeva pariyesāmi, attanā maraṇadhammo

samāno maraṇadhammaññeva pariyesāmi, attanā sokadhammo samāno sokadhammaññeva

pariyesāmi, attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhammaññeva pariyesāmi,

yannūnāhaṃ attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyyaṃ, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṃ

viditvā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyyaṃ, attanā byādhidhammo

samāno byādhidhamme ādīnavaṃ viditvā abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ

pariyeseyyaṃ, attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṃ viditvā amataṃ

anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyyaṃ, attanā sokadhammo samāno sokadhamme

ādīnavaṃ viditvā asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyyaṃ, attanā

saṅkilesadhammo samāno saṅkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyeseyya"nti.

17. So kho ahaṃ bhikkhave aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena

yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, akāmakānaṃ mātāpitunnaṃ assumukhānaṃ

rudantānaṃ, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ

pabbajiṃ. So evaṃ pabbajito samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ

pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ, upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ

etadavocaṃ: 'icchāmahaṃ āvuso kālāma imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu'nti.

18. Evaṃ vutte bhikkhave āḷāro kālāmo maṃ etadavoca: " viharatāyasmā, tādiso ayaṃ

dhammo yattha viññū [PTS Page 164] [\q 164/] puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti. So kho ahaṃ bhikkhave nacirasseva

khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. So kho ahaṃ bhikkhave tāvatakeneva

oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca. 'Jānāmi

passāmī'ti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca . Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi:

[BJT Page 402] [\x 402/]

" Na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti. Addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ

passaṃ viharatī"ti. Atha khvāhaṃ bhikkhave yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ.

Upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavoca: " kittāvatā no āvuso kālāma imaṃ dhammaṃ

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī "ti. Evaṃ vutte bhikkhave āḷāro kālāmo

ākiñcaññāyatanaṃ pavedesi. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: " na kho āḷārasseva

kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā, na kho āḷārasseva kālāmassa atthi viriyaṃ,

mayhampatthi viriyaṃ, na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati. Na kho

āḷārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhampatthi samādhi. Na kho āḷārasseva kālāmassa

atthi paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo 'sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharāmī'ti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya

"nti. So kho ahaṃ bhikkhave nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.

19. Atha khvāhaṃ bhikkhave yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā āḷāraṃ

kālāmaṃ etadavocaṃ: " ettāvatā no āvuso kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja pavedesī"ti. 'Ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja pavedemī'ti. " Ahampi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti 'ti 'lābhā no āvuso, suladdhaṃ no āvuso, ye

mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma, iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja pavedemi, taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharasi [PTS Page 165 [\q 165/] ] yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharasi, tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja pavedemi. Iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi, taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Yaṃ tvaṃ

dhammaṃ jānāsi, tamahaṃ dhammaṃ jānāmi. Iti yādiso ahaṃ, tādiso tvaṃ. Yādiso tvaṃ,

tādiso ahaṃ. Ehidāni āvuso, ubhova santā imaṃ gaṇaṃ pariharāmā'ti . Iti kho bhikkhave

āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ maṃ samānaṃ attano1 samasamaṃ ṭhapesi,

uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: " nāyaṃ dhammo

nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na

nibbānāya saṃvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā"ti. So kho ahaṃ bhikkhave taṃ

dhammaṃ analaṃkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.

--------------------

1.Attanā,machasaṃ.

[BJT Page 404] [\x 404/]

20. So kho ahaṃ bhikkhave kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena

uddako1 rāmaputto tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: "

icchāmahaṃ āvuso imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu"nti. Evaṃ vutte bhikkhave

uddako rāmaputto maṃ etadavoca 'viharatāyasmā, tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso

nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā'ti. So kho

ahaṃ bhikkhave nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. So kho ahaṃ

bhikkhave tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi

theravādañca. 'Jānāmi, passāmī'ti ca paṭijānāmi ahañceva aññe ca.

21. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: " na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ

saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti vedesi. Addhā rāmo

imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ vihāsī"ti. Atha khvāhaṃ bhikkhave yena uddako rāmaputto

tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: " kittāvatā no āvuso

rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī"ti. Evaṃ vutte

bhikkhave uddako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṃ pavedesi. Tassa mayhaṃ bhikkhave

etadahosi: " na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā. Na kho rāmasseva [PTS

Page 166] [\q 166/] ahosi viriyaṃ, mayhampatthi viriyaṃ. Na kho rāmasseva ahosi sati,

mayhampatthi sati. Na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhampatthi samādhi. Na kho

rāmasseva ahosi paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi, tassa dhammassa sacchikiriyāya

padaheyya"nti. So kho ahaṃ bhikkhave nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.

22. Atha khvāhaṃ bhikkhave yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā

uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: "ettāvatā no āvuso rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja pavedesīti? 'Ettāvatā kho rāmo āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī'ti. Ahampi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī"ti.

--------------------

1. Udako, machasaṃ.

[BJT Page 406] [\x 406/]

" Lābhā no āvuso, suladdhaṃ no āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ

passāma. Iti yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṃ tvaṃ

dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, taṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja pavedesi. Iti yaṃ dhammaṃ rāmo aññāsi, taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Yaṃ tvaṃ

dhammaṃ jānāsi. Taṃ dhammaṃ rāmo aññāsi. Iti yādiso rāmo ahosi. Tādiso tvaṃ, yādiso

tvaṃ, tādiso rāmo ahosi. Ehidāni āvuso, tvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharā"ti. Iti kho bhikkhave

uddako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne va maṃ ṭhapesi. Uḷārāya ca

maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: nāyaṃ dhammo nibbidāya na

virāgāya na nirodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva

nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyāti. So kho ahaṃ bhikkhave taṃ dhammaṃ analaṃkaritvā

tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.

23. So kho ahaṃ bhikkhave kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno

magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariṃ. [PTS Page

167] [\q 167/] tatthaddasaṃ ramaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ, pāsādikañca vanasaṇḍaṃ,

nadiñca sandantiṃ1 setakaṃ supatitthaṃ ramaṇīyaṃ, samantā ca gocaragāmaṃ.Tassa mayhaṃ

bhikkhave etadahosi: "ramaṇīyo vata2 bhūmibhāgo pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati

setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo. Alaṃ vatidaṃ kulaputtassa

padhānatthikassa padhānāyā"ti.So kho ahaṃ bhikkhave tattheva nisīdiṃ " alamidaṃ

padhānāyā"ti.

24. So kho ahaṃ bhikkhave attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ

anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ

ajjhagamaṃ. Attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṃ viditvā ajaraṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ.

Attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṃ viditvā abyādhiṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ

ajjhagamaṃ. Attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṃ viditvā amataṃ

anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ

ajjhagamaṃ.-

-----------------------

1. Sanditiṃ, machasaṃ. 2. Vata bho, machasaṃ.

[BJT Page 408] [\x 408/]

Attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādīnavaṃ viditvā asokaṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ

ajjhagamaṃ. Attanā saṅkilesadhammo samāno saṅkilesa dhamme ādīnavaṃ viditvā

asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamāno asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi: 'akuppā me

vimutti. Ayamantimā jāti. Natthidāni punabbhavo'ti.

25. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso

duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ

pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya

duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṃ

duddasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo

nirodho nibbānaṃ. [PTS Page 168] [\q 168/] ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ

pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesāti. Apissu maṃ

bhikkhave imā anacchariyā gāthā paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā:

Kiccena me adhigataṃ halandāni pakāsituṃ,

Rāgadosaparetehi nāyaṃ dhammo susambudho.

Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ

Rāgarattā na dakkhinti1 tamokkhandhena āvaṭāti2.

26. Itiha me bhikkhave paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāya.

Atha kho bhikkhave brahmuno sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya

etadahosi: nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato

sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāyāti. Atha kho

bhikkhave brahmā sahampati seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ

pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evamevaṃ3 brahmaloke antarahito mama

purato pāturahosi.

-----------------------

1. Na dakkhanti, machasaṃ, syā 2. Āvuṭāti, machasaṃ. Āvutā, syā. 3. Evameva machasaṃ kho,

syā.

[BJT Page 410] [\x 410/]

27. Atha kho bhikkhave brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā * yenāhaṃ

tenañjaliṃ paṇāmetvā maṃ etadavoca: " desetu bhante bhagavā dhammaṃ. Desetu sugato

dhammaṃ. Sanni sattā apparajakkhajātikā, assavaṇatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti

dhammassa aññātāro"ti. Idamavoca bhikkhave brahmā sahampati. Idaṃ vatvā athāparaṃ

etadavoca:

"Pāturahosi magadhesu pubbe,

Dhammo asuddho samalehi cintito.

Avāpuretaṃ1 amatassa dvāraṃ,

Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ.

Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito,

Yathāpi passe janataṃ samantato,

Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha,

Pāsādamāruyha samantacakkhu,

Sokāvatiṇṇaṃ2 janatamapetasoko,

Avekkhassu3 jātijarābhibhūtaṃ [PTS Page 169] [\q 169/]

Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma satthavāha anaṇa vicara loke,

Desassu4 bhagavā dhammaṃ aññātāro bhavissantī"ti.

28. Atha khvāhaṃ bhikkhave brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca

buddhacakkhunā lokaṃ volokesiṃ. Addasaṃ kho ahaṃ bhikkhave buddhacakkhunā lokaṃ

volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre

suviññāpaye (duviññāpaye),appekacce paralokavajjabhayadassāvine5 viharante, ( appekacce

na paralokavajjabhayadassāvine viharante).

Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni

vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakānuggatāni

antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni

udake saṃvaddhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni

vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā accuggamma tiṭṭhanti6 anupalittāni udakena.

Evameva kho ahaṃ bhikkhave buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasaṃ satte

apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre (dvākāre), suviññāpaye

(duviññāpaye), appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, ( appekacce na

paralokavajjabhayadassāvine viharante)* atha khvāhaṃ bhikkhave brahmānaṃ sahampatiṃ

gāthāya paccabhāsiṃ:

---------------------

*Dakkhiṇaṃ jāṇumaṇḍalaṃ puthuviyaṃ nihantvā yenāhaṃ, mahāvaggapāḷi.

1. Apāpureta, machasaṃ. 2. Sokāvakiṇṇaṃ syā 3. Avekkhasu,syā. 4. Desetu,syā.

Paralokāvajjadassavino,syā.6. hitāni,machasaṃ *(-) antarita padāni sīmu. Potthakesu na

dissante.

[BJT Page 412] [\x 412/]

Apārutā tesaṃ amatassa dvārā

Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ

Vihiṃsasaññi paguṇaṃ nabhāsiṃ,

Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme ti.

29. Atha kho bhikkhave brahmā sahampati 'katāvakāso khomhi bhagavatā

dhammadesanāyāti maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

30. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ desayyaṃ,

ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti? Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: 'ayaṃ kho

āḷāro kālāmo paṇḍito byatto medhāvī, dīgharattaṃ apparajakkhajātiko. Yannūnāhaṃ

āḷārassa [PTS Page 170] [\q 170/] kālāmassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, so imaṃ

dhammaṃ khippameva ājānissatī'ti. Atha kho maṃ bhikkhave devatā upasaṅkamitvā

etadavoca: 'sattāhakālakato1 bhante āḷāro kālāmo'ti. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi:

'sattāhakālakato1 āḷāro kālāmo'ti. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: 'mahājāniyo kho āḷāro

kālāmo. Sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya khippameva ājāneyyā'ti.

31. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ,

ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti? Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: 'ayaṃ kho

uddako2 rāmaputto paṇḍito byatto medhāvī, dīgharattaṃ apparajakkhajātiko. Yannūnāhaṃ

uddakassa rāmaputtassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, so imaṃ dhammaṃ khippameva

ājānissatī'ti. Atha kho maṃ bhikkhave devatā upasaṅkamitvā etadavoca: 'abhidosakālakato3

bhante uddako rāmaputtoti. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi: 'abhidosakālakato3

uddako rāmaputto'ti.Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: 'mahājāniyo kho uddako

rāmaputto. Sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya khippameva ājāneyyā'ti.

32. Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi: kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ,

ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatīti? Tassa mayhaṃ bhikkhave etadahosi:

----------------------

1. Sattāhakālaṅkato, machasaṃ 2. Udako, machasaṃ 3. Abhidosakālaṅkato,machasaṃ.

[BJT Page 414] [\x 414/]

" Bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū ye maṃ padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsu.

Yannūnāhaṃ pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya"nti. Tassa mayhaṃ

bhikkhave etadahosi: kahannukho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantīti. Addasaṃ kho

ahaṃ bhikkhave dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū

bārāṇasiyaṃ viharante isipatane migadāye.

33. Atha khvāhaṃ bhikkhave uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena

cārikaṃ pakkamiṃ1. Addasā kho maṃ bhikkhave upako ājīvako2 antarā ca gayaṃ antarā ca

bodhiṃ addhānamaggapaṭipannaṃ. Disvāna maṃ etadavoca: vippasannāni kho te āvuso

indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṃsi tvaṃ āvuso uddissa pabbajito? Ko vā

te satthā? Kassa vā tvaṃ dhammaṃ [PTS Page 171] [\q 171/] rocesīti? Evaṃ vutte ahaṃ

bhikkhave upakaṃ ājīvakaṃ gāthāhi3 ajjhabhāsiṃ:

Sabbāhibhū sabbavidūhamasmī

Sabbesu dhammesu anūpalitto,

Sabbañjaho taṇhakkhaye vimutto

Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ?

Na me ācariyo atthi sadiso me na vijjati,

Sadevakasmiṃ lokasmiṃ natthi me paṭipuggalo,

Ahaṃ hi arahā loke ahaṃ satthā anuttaro,

Ekomhi sammāsambuddho sītibhūtosmi nibbuto.

Dhammacakkaṃ pavattetuṃ gacchāmi kāsinaṃ puraṃ,

Andhabhūtasmiṃ4 lokasmiṃ āhañchaṃ5 amatadundubhinti.

34. 'Yathā kho tvaṃ āvuso paṭijānāsi anantajino'ti?

" Mādisā ve jinā honti ye pattā āsavakkhayaṃ,

Jitā me pāpakā dhammā tasmāhaṃ upakā jino"ti.

Evaṃ vutte bhikkhave upako ājīvako 'huveyyapāvuso'ti6 vatvā sīsaṃ okampetvā ummaggaṃ

gahetvā pakkāmi.

--------------------

1. Pakkāmiṃ,syā 2.Ājīviko, sīmu.[PTS 3.] Gāthāya, syā 4. Andhībhūtasmiṃ, machasaṃ. 5.

Āhaññiṃ, syā. 6 Hūpeyyapāvusoti, machasaṃ. Hūveyyāvuso, syā.

[BJT Page 416] [\x 416/]

35. Atha khvāhaṃ bhikkhave anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṃ

migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṃ. Addasāsuṃ kho maṃ bhikkhave

pañcavaggiyā bhikkhū dūratova āgacchantaṃ. Disvāna aññamaññaṃ saṇṭhapesuṃ: " ayaṃ

kho āvuso samaṇo gotamo āgacchati bāhuliko1 padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva

abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo nāssa pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ. Api ca kho āsanaṃ

ṭhapetabbaṃ sace ākaṅkhissati nisīdissatī 'ti yathā yathā kho ahaṃ bhikkhave

upasaṅkamāmi, tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṃsu sakāya katikāya saṇṭhātuṃ.

Appekacce maṃ paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesuṃ. Appekacce āsanaṃ paññāpesuṃ.

Appekacca pādodakaṃ upaṭṭhapesuṃ. Api ca kho maṃ nāmena ca āvusovādena ca

samudācaranti.

36. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ: " mā bhikkhave

tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācarittha.2 Arahaṃ bhikkhave tathāgato

sammāsambuddho. [PTS Page 172] [\q 172/] odahatha bhikkhave sotaṃ.

Amatamadhigataṃ. Ahamanusāsāmi. Ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā

paṭipajjamānā3 nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ

pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti.

37. Evaṃ vutte bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ: "tāya'pi kho tvaṃ āvuso

gotama iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā

alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Kimpana tvaṃ etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto

bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesanti." Evaṃ vutte

ahaṃ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ: " na bhikkhave tathāgato bāhuliko, na

padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. Arahaṃ bhikkhave tathāgato sammāsambuddho.

Odahatha bhikkhave sotaṃ. Amatamadhigataṃ. Ahamanusāsāmi. Ahaṃ dhammaṃ desemi.

Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭijānamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā

anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti.

----------------------

1. Bāhulliko, machasaṃ. 2. Samudācaratha.Machasaṃ. 3. Yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānā, syā.

[BJT Page 418] [\x 418/]

38. Dutiyampi kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ: "tāyapi kho tvaṃ

āvuso gotama iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā

uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Kimpana tvaṃ etarahi bāhuliko1

padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā

alamariyañāṇadassanavisesanti? " Visesanti?"

39. Dutiyampi kho ahaṃ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ:" na bhikkhave

tathāgato bāhuliko1 na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. Arahaṃ bhikkhave tathāgato

sammāsambuddho. Odahatha bhikkhave sotaṃ. Amatamadhigataṃ. Ahamanusāsāmi. Ahaṃ

dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti.

40. Tatiyampi kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ: "tāyapi kho tvaṃ

āvuso gotama iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā

uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Kimpana tvaṃ etarahi bāhuliko

padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā

alamariyañāṇadassanavisesanti?"

41. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ" abhijānātha me no tumhe

bhikkhave ito pubbe evarūpaṃ vabbhāvitametanti 2. No hetaṃ bhante. Na bhikkhave

tathāgato bāhuliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. Arahaṃ bhikkhave tathāgato

sammāsambuddho. Odahatha bhikkhave sotaṃ. Amatamadhigataṃ. Ahamanusāsāmi. Ahaṃ

dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā [PTS Page 173] [\q 173/] upasampajja

viharissathā"ti.

--------------------

1. Bāhulliko,machasaṃ. 2 Bhāsitametanti, sīmu. Bhāvitametanti, katthaci, pabhāvitametanti,

machasaṃ.

[BJT Page 420] [\x 420/]

42. Asakkhiṃ kho ahaṃ bhikkhave pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṃ. Dvepi sudaṃ

bhikkhave ovadāmi. Tayo bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṃ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā

āharanti, tena chabbaggā1 yāpema tayopi sudaṃ bhikkhave bhikkhū ovadāmi. Dve bhikkhū

piṇḍāya caranti. Yaṃ dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggā yāpema.

43. Atha kho bhikkhave pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ

anusāsiyamānā attanā jātidhammā samānā jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ

ajjhagamaṃsu. Attanā jarādhammā samānā jarādhamme ādīnavaṃ viditvā ajaraṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ

ajjhagamaṃsu. Attanā byādhidhammā samānā byādhidhamme ādīnavaṃ viditvā abyādhiṃ

anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ

nibbānaṃ ajjhagamaṃsu. Attanā maraṇadhammā samānā maraṇadhamme ādīnavaṃ viditvā

amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ

nibbānaṃ ajjhagamaṃsu. Attanā sokadhammā samānā sokadhamme ādīnavaṃ viditvā asokaṃ

anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā asokaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ

ajjhagamaṃsu. Attanā saṅkilesadhammā samānā saṅkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā

asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesamānā asaṅkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ

yogakkhemaṃ nibbānaṃ ajjhagamaṃsu. Ñāṇañca pana nesaṃ3 dassanaṃ udapādi: " akuppā

no vimutti, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo"ti.

44. Pañcime bhikkhave kāmaguṇā katame pañca? Cakkhu viññeyyā rūpā iṭṭhā kantā

manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviñañeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhā viññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā

rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.

Ime kho bhikkhave pañca kāmaguṇā.

45. Ye hi keci 4 bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā5 mucchitā

ajjhāpannā6 anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā:

anayamāpannā byasanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato.

-------------------

1. Chabbaggiyā, machasaṃ chabbaggo, [PTS 2.] Evaṃ yāpema,machasaṃ. 3. Tesaṃ, katthaci.

4. Ye keci, syā 6. Ajjhopannā, machasaṃ[PTS]

[BJT Page 422] [\x 422/]

46. Seyyathāpi bhikkhave āraññako migo1 baddho pāsarāsiṃ adhisayeyya, so evamassa

veditabbo: anayamāpanno byasanamāpanno yathākāmakaraṇīyo luddassa, āgacchante ca

pana ludde2 na yena kāmaṃ pakkamissatīti. Evameva kho bhikkhave ye hi keci samaṇā vā

brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhāpannā anādīnavadassāvino

anissaraṇapaññā paribhuñjanti. Te evamassu veditabbā: anayamāpannā byasanamāpannā

yathākāmakaraṇīyā pāpimato.

47. Ye ca3 kho keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā

amucchitā anajjhāpannā ādīnavadassāvino [PTS Page 174] [\q 174/] nissaraṇapaññā

paribhuñjanti, te evamassu veditabbā: na anayamāpannā na byasanamāpannā na

yathākāmakaraṇīyā pāpimato.

48. Seyyathāpi bhikkhave āraññako migo abaddho pāsarāsiṃ adhisayeyya, so evamassa

veditabbo: na anayamāpanno na byasanamāpanno na yathākāmakaraṇīyo luddassa,

āgacchante ca pana ludde yena kāmaṃ pakkamissatīti. Evameva kho bhikkhave ye keci

samaṇā vā brāhmaṇā vā ime pañca kāmaguṇe agathitā amucchitā anajjhāpannā

ādīnavadassāvino nissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā: na anayamāpannā

na byasanamāpannā na yathākāmakaraṇīyā pāpimato.

49. Seyyathāpi bhikkhave āraññako migo araññe pavane vissattho gacchati vissattho tiṭṭhati

vissattho nisīdati vissattho seyyaṃ kappeti, taṃ kissa hetu? Anāpāthagato bhikkhave

luddassa. Evameva kho bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ

vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ

gato pāpimato.'

------------------

1.Mago, machasaṃ.[PTS 2.] Āgacchantevaludde, syā.[PTS 3.] Yehi ca, machasaṃ.

[BJT Page 424] [\x 424/]

50. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā

māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.'

51. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca

sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā

sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu

'andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.'

52. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraṃ, apadaṃ

vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.'

53. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā

māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.' Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso

ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja

viharati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā

māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato'. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso

viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti (ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.

Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu' andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ

adassanaṃ gato pāpimato'.Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabbaso ) ākiñcaññāyatanaṃ

[PTS Page 175] [\q 175/] samatikkamma anantaṃ viññāṇanti (nevasaññānāsaññāyatanaṃ

upasampajja viharati ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraṃ, apadaṃ

vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.' Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja

viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu

andhamakāsi māraṃ, apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato, tiṇṇo loke

visattikaṃ. So vissattho gacchati, vissattho tiṭṭhati, vissattho nisīdati, vissattho seyyaṃ

kappeti. Taṃ kissa hetu? Anāpāthagato bhikkhave pāpimatoti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Ariyapariyesanasuttaṃ chaṭṭhaṃ.

[BJT Page 426] [\x 426/]

1.3.7.

Cūḷahatthipadopamasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tena kho pana samayena jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetena vaḷabhīrathena1

sāvatthiyā niyyāti divā divassa.

2. Addasā kho jāṇussoṇi brāhmaṇo pilotikaṃ paribbājakaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna

pilotikaṃ paribbājakaṃ etadavoca:

" Handa kuto nu bhavaṃ vacchāyano āgacchati divā divassā"ti.

Ito hi kho ahaṃ bho āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikāti.

"Taṃ kiṃ maññati bhavaṃ vacchāyano samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ, paṇaḍito

maññe"ti.

Ko cāhaṃ bho, ko ca samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jānissāmi. Sopi nūnassa

tādisova yo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyyāti.

'Uḷārāya khalu bhavaṃ vacchāyano samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsāya pasaṃsatī"ti.

Ko vāhaṃ bho, ko ca samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsissāmi. Pasatthapasatthova so bhavaṃ

gotamo, seṭṭho devamanussānanti.

" Kampana bhavaṃ vacchāyano atthavasaṃ sampassamāno samaṇe gotame evaṃ

abhippasanno"ti.2

3. Seyyathāpi bho kusalo nāgavaniko nāgavanaṃ paviseyyā, so passeyya nāgavane [PTS

Page 176] [\q 176/] mahantaṃ hatthipadaṃ dīghato ca āyataṃ tiriyañca vitthataṃ. So

niṭṭhaṃ gaccheyya: 'mahā vata bho nāgo'ti. Evameva kho ahaṃ bho yato3 addasaṃ samaṇe

gotame cattāri padāni, athāhaṃ niṭṭhamagamaṃ: " sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto

bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho"ti.

-----------------

1. Vaḷavābhirathena,machasaṃ, 2. Abhippassanno hotīti, syā. 3. Ahaṃyato,syā. 4.

Suppaṭipanto,machasaṃ.

[BJT Page 428] [\x 428/]

4. Katamāni cattāri?

Idhāhaṃ bho passāmi ekacce khattiyapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe,

vobhindantā1 maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti: samaṇo khalu bho

gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti: imaṃ

mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchissāma, evañce no puṭṭho evaṃ

vyākarissati, evamassa mayaṃ vādaṃ āropessāma. Evañcepi no puṭṭho evaṃ vyākarissati,

evampissa mayaṃ vādaṃ āropessāmāti.

Te suṇanti: samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭoti. Te

yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamanti. Te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti

samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā

samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchanti, kutassa

vādaṃ āropessanti, aññadatthu samaṇasseva gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaṃ bho

samaṇe gotame imaṃ paṭhamaṃ padaṃ addasaṃ, athāhaṃ niṭṭhamagamaṃ:

sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅghoti (paṭhamaṃ ñāṇapadaṃ)

5. Puna ca parāhaṃ bho passāmi idhekacce brāhmaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde

vālavedhirūpe, vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanni: samaṇo

khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ

abhisaṅkharonti: imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchissāma,

evañce no puṭṭho evaṃ vyākarissati, evamassa mayaṃ vādaṃ āropessāma, evañcepi no

puṭṭho evaṃ vyākarissati. Evampissa mayaṃ vādaṃ āropessāmāti.

Te suṇanti: samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭoti, te

yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamanti. Te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti

samādapeti samuttejeti sampahaṃseti.-

------------------------

1.Te bhindantā, machasaṃ. Syā.

[BJT Page 430] [\x 430/]

Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā

na ceva samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchanti kutassa vādaṃ āropessanti. Aññadatthu

samaṇasseva gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaṃ bho samaṇe gotame imaṃ dutiyaṃ

padaṃ addasaṃ, athāhaṃ niṭṭhamagamaṃ: sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā

dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅghoti. (Dutiyaṃ ñāṇapadaṃ)

6. Puna ca parāhaṃ bho passāmi idhekacce gahapatipaṇḍite nipuṇe kataparappavāde

vālavedhirūpe, vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti: samaṇo

khalu bho gotamo amukaṃ [PTS Page 177] [\q 177/] nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā

osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṃkharonti: " imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ

upasaṅkamitvā pucchissāma. Evañce no puṭṭho evaṃ vyākarissati. Evamassa mayaṃ vādaṃ

āropessāma. Evañcepi no puṭṭho evaṃ vyākarissati. Evampissa mayaṃ vādaṃ āropessāmā"ti.

Te suṇanti: samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭoti. Te

yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamanti. Te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti

samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā

samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchanti. Kutassa

vādaṃ āropessanti. Aññadatthu samaṇasseva gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaṃ bho

samaṇe gotame imaṃ tatiyaṃ padaṃ addasaṃ, athāhaṃ niṭṭhamagamaṃ: sammāsambuddho

bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅghoti. ( Tatiyaṃ

ñāṇapadaṃ.)

7. Puna ca parāhaṃ bho passāmi idhekacce samaṇapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde

vālavedhirūpe, vobhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti: samaṇo

khalu bhe gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti, te pañhaṃ

abhisaṃkharonti: " imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pucchissāma,

evañcepi no puṭṭho evaṃ vyākarissati. Evampissa mayaṃ vādaṃ āropessāmā"ti.

[BJT Page 432] [\x 432/]

8. Te suṇanti: samaṇo khalu bho gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭoti. Te

yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamanti. Te samaṇo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti

samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te samaṇena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā

samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na ceva samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchanti, kutassa

vādaṃ āropessanti. Aññadatthu samaṇaññeva gotamaṃ okāsaṃ yācanti agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjāya. Te samaṇo gotamo pabbājeti upasampādeti. Te tattha pabbajitā samānā eko

vūpakaṭṭhā appamattā. Nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ

pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evamāhaṃsu: manaṃ vata bho anassāma, manaṃ vata

bho panassāma, mayaṃ hi pubbe assamaṇāva samānā samaṇamhāti paṭijānimha,

abrāhmaṇāva samānā brāhmaṇamhāti paṭijānimha, anarahantova samānā arahantamhāti

paṭijānimha. Idāni khomha samaṇā. Idāni khomha brāhmaṇā. Idāni khomha arahantoti.

Yadāhaṃ bho samaṇe gotame imaṃ catutthaṃ padaṃ addasaṃ, athāhaṃ niṭṭhamagamaṃ:

sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅghoti. ( Catutthaṃ ñāṇapadaṃ)

9. Yato kho ahaṃ bho samaṇe gotame imāni cattāri padāni addasaṃ, athāhaṃ

niṭṭhamagamaṃ: sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭinno

bhagavato sāvakasaṅghoti.

10. Evaṃ vutte jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetā vaḷabhīrathā orohitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ

karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi. " Namo tassa

bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato

sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa" appevanāma

mayaṃ kadāci [PTS Page 178] [\q 178/] karahaci tena bhotā gotamena saddhiṃ

samāgaccheyyāma, appevanāma siyā kocideva kathāsallāpoti.

[BJT Page 434] [\x 434/]

Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yāvatako ahosi pilotikāya paribbājakena

saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.

14. Evaṃ vutte bhagavā jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: 'na kho brāhmaṇa, ettāvatā

hatthipadopamo vitthārena paripūro hoti api ca brāhmaṇa, yathā hatthipadopamo vitthārena

paripūro hoti, taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhoti kho jāṇussoṇi

brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

15. Seyyathāpi brāhmaṇa, nāgavaniko nāgavanaṃ paviseyya, so passeyya nāgavane

mahantaṃ hatthipadaṃ dīghato ca āyataṃ tiriyañca vitthataṃ, yo hoti kusalo nāgavaniko

neva tāva niṭṭhaṃ gacchati: 'mahā vata bho nāgo'ti. Taṃ kissa hetu: santi hi brāhmaṇa,

nāgavane vāmanikā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsampetaṃ padaṃ assāti. So

tamanugacchati. Tamanugacchanto passati nāgavane mahantaṃ hatthipadaṃ dīghato ca

āyataṃ tiriyañca vitthataṃ uccā ca nisevitaṃ, yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭhaṃ

gacchati 'mahā vata bho nāgo'ti. Taṃ kissa hetu: santi hi brāhmaṇa, nāgavane uccā kāḷārikā

nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsampetaṃ padaṃ assāti so tamanugacchati, tamanugacchanto

passati nāgavane mahantaṃ hatthipadaṃ dīghato ca āyataṃ tiriyañca vitthataṃ uccā ca

nisevitaṃ uccā ca dantehi ārañjitāni, yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niṭṭhaṃ gacchati

'mahā vata bho nāgo'ti. Taṃ kissa hetu: santi hi brāhmaṇa, nāgavane uccā kaṇerukā nāma

hatthiniyo mahāpadā, tāsampetaṃ padaṃ assāti. So tamanugacchati, tamanugacchanto passati

nāgavane mahantaṃ hatthipadaṃ dīghato ca āyataṃ, tiriyañca vitthataṃ, uccā ca nisevitaṃ,

uccā ca dantehi ārañjitāni, uccā ca sākhābhaṅgaṃ. Tañca nāgaṃ passati rukkhamūlagataṃ vā

abbhokāsagataṃ vā gacchantaṃ vā ṭhitaṃ vā nisinnaṃ vā nipannaṃ vā, so niṭṭhaṃ gacchati:

ayameva1 so mahānāgoti.

----------------------

1.Ayaṃva -[PTS.]

[BJT Page 436] [\x 436/]

Evameva [PTS Page 179] [\q 179/] kho brāhmaṇa, idha tathāgato loke upapajjati: arahaṃ

sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī

satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ

sabrahmakaṃ, sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

pavedeti. So dhammaṃ deseti: ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ

sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ, brahmacariyaṃ pakāseti.

17. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto. So

taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato

iti paṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṃ sukaraṃ

agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ

carituṃ, yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajeyyanti. So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya

mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ cā

ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajati.

18. So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭivirato hoti. Nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti.

Dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya

brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā

paṭirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ

pahāya pisunā vācā1 paṭivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra

vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā

anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusā vācā2 paṭivirato hoti: yā sā vācā neḷā kaṇṇasukhā

pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, [PTS Page 180] [\q 180/]

tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti:

kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena

sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.

---------------------

1. Pisuṇāya vācāya - machasaṃ,syā.[PTS 2.] Pharusāya vācāya - machasaṃ syā,[PTS.]

[BJT Page 438] [\x 438/]

19. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato

vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti.

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti.

Tulākūṭakaṃsakūṭa mānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato

hoti, chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

20. So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena

yeneva1 pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhīsakuṇo yena yeneva

ḍeti sapattabhārova ḍeti, evameva kho bhikkhu2 santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena

kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So

iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti.

21. So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ. Tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ,

cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti

nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ

abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ. Tassa saṃvarāya paṭipajjati,

rakkhati sotindriyaṃ sotindriye saṃvaraṃ āpajjati.Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na

nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ

viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya

paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ ghānindriye saṃvaraṃ āpajjati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā na

nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ jivihindriyaṃ asaṃvutaṃ

viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ. Tassa saṃvarāya

paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṃ jivhindriye saṃvaraṃ āpajjati.Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā

na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ

viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ. Tassa saṃvarāya

paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṃ kāyindriye saṃvaraṃ āpajjati. Manasā dhammaṃ viññāya na

nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ

viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ. Tassa saṃvarāya

paṭipajjati, [PTS Page 181] [\q 181/] rakkhati manindriyaṃ manindriye saṃvaraṃ āpajjati.

So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti.

---------------------

1.Yena - syā,[PTS 2.] Evameva bhikkhu - machasaṃ, syā,[PTS]

[BJT Page 440] [\x 440/]

22. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti,

sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti,

asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate

ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

23. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena

samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati

araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ

palālapuñjaṃ.

24. So pacchābhattaṃ piṇḍapāta paṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ

paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā

viharati. Abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati

sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti. Thīnamiddhaṃ pahāya

vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṃ parisodheti.

Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā

cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu

dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti.

25. So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva

kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ

jhānaṃ1 upasampajja viharati. Idampi vuccati brāhmaṇa, tathāgatapadaṃ itipi,

tathāgatanisevitaṃ itipi, tathāgatārañjitaṃ2 itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṃ gacchati:

'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho'ti.

---------------------

1. Paṭhamajjhānaṃ - sīmu. 2. Tathāgatarañjitaṃ - sīmu. 1-2

[BJT Page 442] [\x 442/]

26. Puna ca paraṃ brāhmaṇa, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ1 upasampajja

viharati. Idampi vuccati brāhmaṇa, tathāgatapadaṃ itipi, tathāgatanisevitaṃ itipi,

tathāgatārañjitaṃ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako [PTS Page 182] [\q 182/] niṭṭhaṃ

gacchati: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno

bhagavato sāvakasaṅgho'ti.

27. Puna ca paraṃ brāhmaṇa, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca

sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: 'upekkhako satimā

sukhavihārī'ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idampi vuccati brāhmaṇa,

tathāgatapadaṃ itipi, tathāgatanisevitaṃ itipi, tathāgatārañjitaṃ itipi. Na tveva tāva

ariyasāvako niṭṭhaṃ gacchati: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo,

supaṭipanno bhagavato savakasaṅgho'ti.

28. Puna ca paraṃ brāhmaṇa, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā2 adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ

catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idampi vuccati brāhmaṇa tathāgatapadaṃ itipi,

tathāgatanisevitaṃ itipi, tathāgatārañjitaṃ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṃ gacchati:

'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo,supaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho 'ti.

29. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte3 pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati: seyyathīdaṃ- ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi

jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, 'amutrāsiṃ evaṃ nāmo

evaṃ gotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,-

----------------------

1.Dutijjhānaṃ- sīmu 2. Atthagamā - sīmu. 3 Ānejjappatte-sīmu.

[BJT Page 444] [\x 444/]

So tato cuto amutra upapādiṃ, tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, idampi vuccati brāhmaṇa, tathāgatapadaṃ

itipi, tathāgatanisevitaṃ itipi, tathāgatārañjitaṃ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṃ

gacchati: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno

bhagavato sāvakasaṅgho'ti. [PTS Page 183] [\q 183/]

30. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: 'ime vata

bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena

samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto

sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti. Idampi vuccati brāhmaṇa,

tathāgatapadaṃ itipi, tathāgatanisevitaṃ itipi, tathāgatārañjitaṃ itipi. Na tveva tāva

ariyasāvako niṭṭhaṃ gacchati: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo,

supaṭipasanno bhagavato sāvakasaṅgho'ti

31. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti.

[BJT Page 446] [\x 446/]

So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti,

ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti

yathābhūtaṃ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ

pajānāti, ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti

yathābhūtaṃ pajānāti. Idampi vuccati brāhmaṇa, tathāgatapadaṃ itipi, tathāgatanisevitaṃ

itipi, tathāgatārañjitaṃ itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niṭṭhaṃ gato hoti. Api ca kho

niṭṭhaṃ gacchati: sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno

bhagavato sāvakasaṅghoti.

32. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmasāvāpi cittaṃ [PTS Page 184] [\q 184/]

vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati, vimuttasmiṃ

vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ

itthattāyāti pajānāti. Idampi vuccati brāhmaṇa, tathāgatapadaṃ itipi, tathāgatanisevitaṃ itipi,

tathāgatārañjitaṃ itipi. Ettāvatā kho brāhmaṇa, ariyasāvako niṭṭhaṃ gato hoti:

'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho'ti. Ettāvatā brahmaṇa, hatthipadopamo vitthārena paripūro hotīti.

33. Evaṃ vutte jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: 'abhikkantaṃ bho gotama,

abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ

vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya:

'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo

pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ1 gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca bhikkhusaṅghañca.

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti2.

Cūḷahatthipadopamasuttaṃ sattamaṃ.3

----------------------

1. Bhagavantaṃ-syā. 2. Saraṇagatanti-[PTS 3.] Niṭṭhaṃ sattamaṃ-syā.

[BJT Page 448] [\x 448/]

1.3.8

Mahāhatthipadopamasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi: 'āvuso bhikkhavo'ti. Āvusoti kho te

bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca.

2. Seyyathāpi āvuso yāni kānici jaṅgalānaṃ1 pāṇānaṃ padajātāni sabbāni tāni hatthipade

samodhānaṃ gacchanti, hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ mahattanena2, evameva

kho āvuso ye keci kusalā dhammā sabbe te catusu ariyasaccesu saṅgahaṃ gacchanti.

Katamesu catusu: dukkhe [PTS Page 185] [\q 185/] ariyasacce, dukkhasamudaye

ariyasacce, dukkhanirodhe ariyasacce, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasacce.

3. Katamañcāvuso dukkhaṃ ariyaccaṃ: jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṃ,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ,

saṅkhittena pañcupādānakkhandho dukkhā.

4. Katame cāvuso pañcupādānakkhandho: seyyathīdaṃ3 rūpūpādānakkhandho

vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho

viññāṇūpādānakkhandho.

5. Katamo cāvuso rūpūpādānakkhandho: cattārī ca mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ

upādāya4 rūpaṃ. Katame cāvuso cattāro mahābhūtā: paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu

vāyodhātu.

6. Katamā cāvuso paṭhavīdhātu: paṭhavīdhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā cāvuso

ajjhattikā paṭhavīdhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ:

seyyathīdaṃ kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru 5 aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ6 vakkaṃ

hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ, yaṃ

vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ, ayaṃ

vuccatāvuso ajjhattikā paṭhavīdhātu.

--------------------

1.Jaṅgamānaṃ-a1.[PTS. 2.] Mahantanteta-sīmu 1-2. Machasaṃ 3. Seyyathīdaṃ-machasaṃ 4.

Upādā-syā. 5. Nahāru-machasaṃ 6. Aṭṭhimiñjā - sīmu.

[BJT Page 450] [\x 450/]

Yā ceva kho pana ajjhattikā paṭhavīdhātu yā ca bāhirā paṭhavīdhātu paṭhavīdhāturevesā.

'Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya

daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā paṭhavīdhātuyā nibbindati.

Paṭhavīdhātuyā cittaṃ virājeti.

7. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ bāhirā āpodhātu pakuppati. Antarahitā tasmiṃ samaye

bāhirā paṭhavīdhātu hoti. Tassā hi nāma āvuso bāhirāya paṭhavīdhātuyā tāva mahallikāya

aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati,

viparināmadhammatā, paññāyissati. Kimpanimassa mattaṭṭhakassa kāyassa

taṇahūpādinnassa'ahanti vā, mamanti vā, asmīti vā'. Atha khvassa1 no cevettha2 hoti.

8. Tañce āvuso bhikkhuṃ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaṃ pajānāti:

uppannā kho me ayaṃ sotasamphassajā dukkhā vedanā. Sā ca kho paṭicca no appaṭicca. Kiṃ

[PTS Page 186] [\q 186/] paṭicca? Phassaṃ paṭicca. So phasso3 aniccoti passati. Vedanā

aniccāti passati. Saññā aniccāti passati. Saṅkhārā aniccāti passati. Viññāṇaṃ aniccanti passati.

Tassa dhātārammaṇameva cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.4.

9. Tañce āvuso bhikkhuṃ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti:

pāṇisamphassenapi, leḍḍusamphassenapi, daṇḍasamphassenapi, satthasamphassenapi, so

evaṃ pajānāti: " tathābhūto kho ayaṃ kāyo yathābhūtasmiṃ kāye pāṇisamphassāpi kamanti,

leḍḍusamphassāpi kamanti, daṇḍasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti.

Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā kakacūpamovāde:5 'ubhato daṇḍakena cepi bhikkhave

kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṃ,6 tatrāpi yo mano padoseyya na me so tena

sāsanakaro'ti. Āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ bhavissati asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati

apammuṭṭhā.7 Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Kāmaṃdāni imasmiṃ

kāye pāṇisamphassāpi kamantu, leḍḍusamphassāpi kamantu, daṇḍasamphassāpi kamantu,

satthasamphassāpi kamantu karīyati hidaṃ buddhānaṃ sāsana"nti.

-----------------------

1. Athakhvāssa- machasaṃ, 2. No tevettha- machasaṃ, syā. Notvettha-[PTS 3.] Sopi kho

phasso-syā 4. Vimuccati-syā. 5 Kakacūpame ovāde-syā. 6 Okkanteyyuṃ-syā.7. Asammuṭṭhā

- sīmu. Machasaṃ

[BJT Page 452] [\x 452/]

10. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ

saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti. So tena saṃvijjati, saṃvegaṃ āpajjati:

'alābhā vata me, na vata me lābhā, dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ, yassa me

evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā

kusalanissitā na saṇṭhātī'ti.

11. Seyyathāpi āvuso suṇisā sasuraṃ1 disvā saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati, evameva kho āvuso

tassa ce bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ

anussarato upekkhā2 kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saṃvijjati, saṃvegaṃ āpajjati: 'alābhā

vata me, na vata me lābhā, dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ, yassa me evaṃ

buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā2

kusalanissitā na saṇṭhātī'ti.

12. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ

saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena [PTS Page 187] [\q 187/]

attamano hoti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṃ hoti.

13. Katamā cāvuso āpodhātu? Āpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā cāvuso ajjhattikā

āpodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ: seyyathīdaṃ -pittaṃ 1 semhaṃ

pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṃghāṇikā lasikā muttaṃ, yaṃ vā panaññampi

kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ - ayaṃ vuccatāvuso ajjhattikā āpodhātu.

Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā. Taṃ 'netaṃ

mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṃ

virājeti.

14. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ bāhirā āpodhātu pakuppati. Sā gāmampi vahati,

nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati. Hoti

kho so āvuso samayo yaṃ mahāsamudde yojanasatikānipi udakāni ogacchanti,

dviyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi udakāni ogacchanti,

catuyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, pañcayojanasatikānipi udakāni ogacchanti,

chayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, sattayojanasatikānipi udakāni ogacchanti. -

-----------------------

1 Sassuraṃ - syā, upekhā - [PTS]

[BJT Page 454] [\x 454/]

Hoti kho so āvuso samayo yaṃ mahāsamudde sattatālampi udakaṃ saṇṭhāti, chatālampi

udakaṃ saṇṭhāti, pañcatālampi udakaṃ saṇṭhāti, catutālampi udakaṃ saṇṭhāti, titālampi

udakaṃ saṇṭhāti, dvitālampi udakaṃ saṇṭhāti, tālampi1 udakaṃ saṇṭhāti. Hoti kho so

āvuso samayo yaṃ mahāsamudde sattaporisampi udakaṃ saṇṭhāti, chaporisampi udakaṃ

saṇṭhāti, pañcaporisampi udakaṃ saṇṭhāti, catuporisampi udakaṃ saṇṭhāti, tiporisampi

udakaṃ saṇṭhāti, dviporisampi udakaṃ saṇṭhāti, porisampi2 udakaṃ saṇṭhāti. Hoti kho so

āvuso samayo yaṃ mahāsamudde addhaporisampi udakaṃ saṇṭhāti, kaṭimattampi udakaṃ

saṇṭhāti, jaṇṇumattampi3 udakaṃ saṇṭhāti, gopphakamattampi udakaṃ saṇṭhāti. Hoti kho

so āvuso samayo yaṃ mahāsamudde aṅgulipabbatemanamattampi udakaṃ na hoti. Tassā hi

nāma āvuso bāhirāya āpodhātuyā tāva mahallikāya [PTS Page 188] [\q 188/] aniccatā

paññāyissati. Khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati,

viparināmadhammatā. Paññāyissati. Kimpanimassa mattaṭṭhakassa kāyassa

taṇahūpādinnassa 'ahanti vā, mamanti vā, asmīti vā'. Atha khvassa no cevettha hoti.

15. Tassa ce āvuso bhikkhuno (evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato) evaṃ

saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatāpi kho

āvuso bhikkhuno bahukataṃ hoti.

16. Katamā cāvuso tejodhātu? Tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā cāvuso ajjhattikā

tejodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ - seyyathīdaṃ: yena ca

santappati, yena ca jarīyati4, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā

pariṇāmaṃ gacchati, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ

- ayaṃ vuccatāvuso ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā

tejodhātu tejodhāturevesā. Taṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ

yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā

tejodhātuyā nibbindati. Tejo dhātuyā cittaṃ virājeti.

17. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ bāhirā tejodhātu pakuppati. Sā gāmampi ḍahati,5

nigamampi ḍahati, nagarampi ḍahati, janapadampi ḍahati, janapadapadesampi ḍahati.

Sāharitantaṃ vā panthantaṃ vā selantaṃ vā udakantaṃ vā ramaṇīyaṃ vā bhūmibhāgaṃ

āgamma anāhārā nibbāyati. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ kukkuṭapattenapi

nahārudaddulenapi6 aggiṃ gavesanti. Tassā hi nāma āvuso bāhirāya tejodhātuyā tāva

mallikāya aniccatā paññāyissati khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati,

viparināmadhammatā, paññāyissati. Kimpanimassa mattaṭṭhakassa kāyassa

taṇahūpādinnassa 'ahanti vā, mamanti vā, asmīti vā.'Atha khvassa no cevettha hoti.

----------------------

1. Tālamattampi - machasaṃ, syā, [PTS 2.] Porisamantampi - machasaṃ.Syā.[PTS 3.]

Jāṇukamatta - machasaṃ. Jannumattampi - syā. 4. Jīrīyati - machasaṃ. Jīrati - syā. Jīriyati

-[PTS 5.] Dahati - machasaṃ 6. Nhārudadadulenapi - machasaṃ. Nhārudaddalepi -syā.

[BJT Page 456] [\x 456/]

18. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ

saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatāpi kho

āvuso bhikkhuno bahukataṃ hoti.

19. Katamā cāvuso vāyodhātu? Vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā cāvuso

ajjhattikā vāyodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ, paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādinnaṃ - seyyathīdaṃ:

uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhasayā1 vātā, aṅgamaṅgānusārino

vātā, assāso passāso iti vā, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ

upādinnaṃ - ayaṃ vuccatāvuso ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu

yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā. Taṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti

evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ

sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṃ virājeti. [PTS Page 189]

[\q 189/]

20. Hoti kho so āvuso samayo yaṃ bāhirā vāyodhātu pakuppati, sā gāmampi vahati,

nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati. Hoti

kho so āvuso samayo yaṃ gimhānaṃ pacchime māse tālavaṇṭenapi vidhūpanenapi vātaṃ

pariyesanti, ossāvanepi2 tiṇāni na iñjanti.3 Tassā hi nāma āvuso bāhirāya vāyodhātuyā tāva

mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā

paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati. Kimpanimassa mattaṭṭhakassa kāyassa

taṇahūpādinnassa 'ahanti vā mamanti vā asmīti vā,' atha khvassa4 no cevettha5 hoti.

21. Tañce āvuso bhikkhuṃ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaṃ pajānāti:

uppannā kho me ayaṃ sotasamphassajā dukkhā vedanā, sā ca kho paṭicca no appaṭicca. Kiṃ

paṭicca? Phassaṃ paṭicca. So phasso6 aniccoti passati, vedanā aniccāti passati, saññā aniccāti

passati, saṅkhārā aniccā passati, viññāṇaṃ aniccanti passati. Tassa dhātārammaṇameva

cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.7

-----------------------

1. Koṭṭhāsayā-machasaṃ. 2. Ossavanepi - machasaṃ. Syā. [PTS 3.] Icchanti-machasaṃ,[PTS 4.]

Khvāssa-machasaṃ. 5. No tevettha - machasaṃ. Syā. Notvettha-[PTS 6.] Yopi kho phasso -

syā. Sopi phasso -machasaṃ 7.Vimuccati-syā.

[BJT Page 458] [\x 458/]

22. Tañce āvuso bhikkhuṃ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti:

pāṇisamphassenapi leḍaḍusamphassenapi daṇḍasamphassenapi satthasamphassenapi. So

evaṃ pajānāti: tathābhūto kho ayaṃ kāyo yathābhūtasmiṃ kāye pāṇisamphassāpi kamanti,

leḍaḍusamphassāpi kamanti, daṇḍasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti.

Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā kakacūpamovāde: " ubhatodaṇḍakena cepi bhikkhave

kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṃ,1 tatrāpi yo mano padoseyya na me so tena

sāsanakaro'ti. Āraddhaṃ kho pana me viriyaṃ bhavissati asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati

apammuṭṭhā2, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. Kāmaṃ dāni imasmiṃ

kāye pāṇisamphassāpi kamantu, leḍaḍusamphassāpi kamantu, daṇḍasamphassāpi

kamantu, satthasamphassāpi kamantu, karīyati hidaṃ buddhānaṃ sāsananti.

23. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ

saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati:

'alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdhaṃ vata me na vata me suladdhaṃ, yassa me

evaṃ [PTS Page 190] [\q 190/] buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ

saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī'ti.

24. Seyyathāpi āvuso suṇisā sasuraṃ3 disvā saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati, evameva kho āvuso

tassa ce bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ

anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saṃvijjati saṃvegaṃ āpajjati: 'alābhā

vata me na vata me lābhā, dulladdhaṃ vata me na vata me suladdhaṃ, yassa me evaṃ

buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ saṅghaṃ anussarato upekkhā

kusalanissitā na saṇṭhātī'ti.

25. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaṃ buddhaṃ anussarato evaṃ dhammaṃ anussarato evaṃ

saṅghaṃ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti ettāvatāpi kho

āvuso bhikkhuno bahukataṃ hoti.

26. Seyyathāpi āvuso kaṭṭhañca paṭicca valliñca paṭicca tiṇañca paṭicca mattikañca paṭicca

ākāso parivārito agāranteva4 saṅkhaṃ5 gacchati, evameva kho āvuso aṭṭhiñca paṭicca

nahāruñca paṭicca maṃsañca paṭicca cammañca paṭicca ākāso parivārito rūpanteva 6

saṅkhaṃ gacchati.-

-----------------------

1. Okkanteyyuṃ - syā. 2 Asammuṭṭhā -sīmu, machasaṃ 3. Sassuraṃ-syā. 4.

Agārantveva-machasaṃ, syā. 5. Saṅkhyaṃ -syā. 6. Rūpantveva machasaṃ.Syā.

[BJT Page 460] [\x 460/]

Ajjhattikañce1 āvuso cakkhuṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca rūpā na āpāthaṃ āgacchanti, no

ca tajjo samannāhāro hoti. Neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.

Ajjhattikañce1 āvuso cakkhuṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca rūpā āpāthaṃ āgacchanti, no ca

tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho

āvuso ajjhattikañce2 cakkhuṃ aparibhinnaṃ hoti. Bāhirā ca rūpā āpāthaṃ āgacchanti, tajjo ca

samannāhāro hoti, evaṃ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṃ tathābhūtassa rūpaṃ,

taṃ rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā, sā

vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Ya tathābhūtassa saññā, sā

saññūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Ye tathābhūtassa saṅkhārā, te

saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchanti. Yaṃ tathābhūtassa viññāṇaṃ, taṃ

viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. So evaṃ pajānāti: " evaṃ kiramesaṃ3 pañcannaṃ

upādānakkhandhānaṃ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā: 'yo

paṭiccasamuppādaṃ [PTS Page 191] [\q 191/] passati. So dhammaṃ passati. Yo

dhammaṃ passati. So paṭiccasamuppādaṃ passatī'ti. Paṭiccasamuppannā kho panime

yadidaṃ pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo

anunayo ajjhosānaṃ, so dukkhasamudayo. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu

chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, so dukkhanirodho"ti. Ettāvatāpi kho āvuso

bhikkhuno bahukataṃ hoti.

Ajjhattikañce āvuso sotaṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca saddā na āpāthaṃ āgacchanti, no ca

tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattikañce1

āvuso sotaṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca saddā āpāthaṃ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro

hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.Yato ca kho āvuso ajjhattikañce2

sotaṃ aparibhinnaṃ hoti. Bāhirā ca saddā āpāthaṃ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti,

evaṃ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṃ tathābhūtassa rūpaṃ, taṃ

rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā, sā

vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Yaṃ tathābhūtassa saññā, sā

saññūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati.Ye tathābhūtassa saṅkhārā, te

saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchanti. Yaṃ tathābhūtassa viññāṇaṃ, taṃ

viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. So evaṃ pajānāti: " evaṃ kiramesaṃ3 pañcannaṃ

upādānakkhandhānaṃ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā: 'yo

paṭiccasamuppādaṃ passati. So dhammaṃ passati. Yo dhammaṃ passati. So

paṭiccasamuppādaṃ passatī'ti. Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṃ

pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo

ajjhosānaṃ, so dukkhasamudayo. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo

chandarāgappahānaṃ, so dukkhanirodho"ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṃ hoti.

Ajjhattikañce āvuso ghānaṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca gandhā na āpāthaṃ āgacchanti, no

ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.

Ajjhattikañce1 āvuso ghānaṃ aparibhinnaṃ hoti, bāhirā ca gandhā āpāthaṃ āgacchanti, no ca

tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho

āvuso ajjhattikañce2 ghānaṃ aparibhinnaṃ hoti. Bāhirā ca gandhā āpāthaṃ āgacchanti, tajjo

ca samannāhāro hoti, evaṃ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṃ tathābhūtassa

rūpaṃ, taṃ rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā, sā

vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Ya tathābhūtassa saññā, sā

saññūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Ye tathābhūtassa saṅkhārā, te

saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchanti. Yaṃ tathābhūtassa viññāṇaṃ, taṃ

viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. So evaṃ pajānāti: " evaṃ kiramesaṃ3 pañcannaṃ

upādānakkhandhānaṃ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā: 'yo

paṭiccasamuppādaṃ passati. So dhammaṃ passati. Yo dhammaṃ passati. So

paṭiccasamuppādaṃ passatī'ti. Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṃ

pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo

ajjhosānaṃ, so dukkhasamudayo. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo

chandarāgappahānaṃ, so dukkhanirodho"ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṃ hoti.

Ajjhattikā ce āvuso jivhā aparibhinnā hoti, bāhirā ca rasā na āpāthaṃ āgacchanti, no ca tajjo

samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattikā ce āvuso

jivhā aparibhinnā hoti, bāhirā ca rasā āpāthaṃ āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti,

nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso ajjhattikā ce jivhā

aparibhinnā hoti. Bāhirā ca rūpā āpāthaṃ āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṃ tajjassa

viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṃ tathābhūtassa rūpaṃ, taṃ rūpūpādānakkhandhe

saṅgahaṃ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā, sā vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati.

Ya tathābhūtassa saññā, sā saññūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Ye tathābhūtassa

saṅkhārā, te saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchanti. Yaṃ tathābhūtassa viññāṇaṃ, taṃ

viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. So evaṃ pajānāti: " evaṃ kiramesaṃ3 pañcannaṃ

upādānakkhandhānaṃ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā: 'yo

paṭiccasamuppādaṃ passati. So dhammaṃ passati. Yo dhammaṃ passati. So

paṭiccasamuppādaṃ passatī'ti. Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṃ

pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo

ajjhosānaṃ, so dukkhasamudayo. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo

chandarāgappahānaṃ, so dukkhanirodho"ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṃ hoti.

Ajjhattiko ce āvuso kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca poṭṭhabbā na āpāthaṃ āgacchanti, no

ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattiko ce

āvuso kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca poṭṭhabbā āpāthaṃ āgacchanti, no ca tajjo

samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso

ajjhattiko ce kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca poṭṭhabbā āpāthaṃ āgacchanti, tajjo ca

samannāhāro hoti, evaṃ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṃ tathābhūtassa rūpaṃ

taṃ rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Yā tathābhūtassa vedanā sā

vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Yā tathābhūtassa saññā sā

saññūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Ye tathābhūtassa saṅkhārā te

saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchanti. Yaṃ tathābhūtassa viññāṇaṃ taṃ

viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. So evaṃ pajānāti: " evaṃ kiramesaṃ pañcannaṃ

upādānakkhandhānaṃ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā: 'yo

paṭiccasamuppādaṃ passati so dhammaṃ passati, yo dhammaṃ passati so

paṭiccasamuppādaṃ passatī'ti. Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṃ

pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo

ajjhosānaṃ, so dukkhasamudayo. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo

chandarāgappahānaṃ, so dukkhanirodho " ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṃ

hoti. Ajjhattiko ce āvuso mano aparibhinno hoti. Bāhirā ca dhammā na āpāthaṃ āgacchanti,

no ca tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattiko

ce āvuso mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpāthaṃ āgacchanti, no ca tajjo

samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. -

----------------------

1. Ajjhattikañceva - machasaṃ. 2. Ajjhantikañceva-sīmu. 3. Evaṃ hi kira imesaṃ - machasaṃ.

Evaṃ kirimesaṃ - syā

[BJT Page 462] [\x 462/]

Yato ca kho āvuso ajjhattiko ce1 mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpāthaṃ

āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaṃ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaṃ

tathābhūtassa rūpaṃ, taṃ rūpūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati yā tathābhūtassa vedanā,

sā vedanūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Ya tathābhūtassa saññā, sā

saññūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. Ye tathābhūtassa saṅkhārā, te

saṅkhārūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchanti. Yaṃ tathābhūtassa viññāṇaṃ, taṃ

viññāṇūpādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati. So evaṃ pajānāti: " evaṃ kiramesaṃ3 pañcannaṃ

upādānakkhandhānaṃ saṅgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaṃ kho panetaṃ bhagavatā: 'yo

paṭiccasamuppādaṃ passati. So dhammaṃ passati. Yo dhammaṃ passati. So

paṭiccasamuppādaṃ passatī'ti. Paṭiccasamuppannā kho panime yadidaṃ

pañcupādānakkhandhā. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo

ajjhosānaṃ, so dukkhasamudayo. Yo imesu pañcasupādānakkhandhesu chandarāgavinayo

chandarāgappahānaṃ, so dukkhanirodho"ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataṃ hoti.

Idamavocāyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhu āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ

abhinandunti. [PTS Page 192] [\q 192/]

Mahāhatthipadopamasuttaṃ aṭṭhamaṃ.

1.3.9.

Mahāsāropamasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante

devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaṃ ārabbha bhikkhū āmantesi.

2. Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti: 'otiṇṇomhi

jātiyā jarāmaraṇena2 sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,3 dukkhotiṇṇo

dukkhapareto. Appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā'ti.

----------------------

1.Ceva-machasaṃ syā.[PTS 2.] Jarāya maraṇena - machasaṃ - syā. 3.

Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi - syā.

[BJT Page 464] [\x 464/]

3. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena

attānukkaṃseti paraṃ vamheti: 'ahamasmi lābhī silokavā.1 Ime panaññe bhikkhū appaññātā

appesakkhā'ti. So tena lābhasakkārasilokena majjati, pamajjati, pamādaṃ āpajjati. Pamatto

samāno dukkhaṃ viharati.

4. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato

rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ

atikkamma papaṭikaṃ sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno,

tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: 'na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na

aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ. Tathā hayaṃ

bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyeyanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato

sāravato abhikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma papaṭikaṃ

sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkhanto sāranti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ

tañcassa atthaṃ nānubhavissatī'ti.

5. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

'otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethā'ti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena

attānukkaṃseti. Paraṃ [PTS Page 193] [\q 193/] vamheti: 'ahamasmi lābhī silokavā1 ime

panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhāti. So tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati

pamādaṃ āpajjati. Pamatto samāno dukkhaṃ viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu

sākhāpalāsaṃ aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaṃ āpādi.

6. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

'otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethā'ti so evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti.-

--------------------------

1.Lābhasakkārasilokavā - machasaṃ, lābhī sakkārasilokavā - syā.

[BJT Page 466] [\x 466/]

So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena

lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na

majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. So

tāya sīlayampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya

attānukkaṃseti paraṃ vambheti: ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū

dussīlā pāpadhammāti. So tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati. Pamatto

samāno dukkhaṃ viharati.

7. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato

rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ

papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno, tamenaṃ cakkhumā puriso disvā

evaṃ vadeyya: 'na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ,

na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ. Tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko

sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva

sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti

maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī'ti.

8.Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena na attamano hoti na puripuṇṇasaṅkappo. So tena

lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na

majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. So

tāya sīlasampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo, so tāya sīlasampadāya

attānukkaṃseti paraṃ vambheti: ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū

dussīlā pāpadhammāti. So tāya sīlasampadāya majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati. Pamatto

samāno dukkhaṃ viharati. [PTS Page 194] [\q 194/] ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu

papaṭikaṃ aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaṃ āpādi.

[BJT Page 468] [\x 468/]

9. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena

lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na

majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. So

tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya

na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati

nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. So tāya

samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya

attānukkaṃseti paraṃ vamheti: ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū

asamāhitā vibbhantacittāti. So tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati.

Pamatto samāno dukkhaṃ viharati.

10. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato

rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya

pakkameyya sāranti maññamāno, tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: 'na

vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi

papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ. Tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī

sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ

atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno, yañcassa sārena

sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī'ti.

11. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito

hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena na attamano hoti.-

[BJT Page 470] [\x 470/]

Na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti.

So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto

samāno sīlasampadaṃ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho

paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tāya

sīlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno

samādhisampadaṃ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo.

So tāya samādhisampadāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti: ahamasmi samāhito

ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittāti. So tāya samādhisampadāya

majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati pamatto samāno dukkhaṃ viharati. [PTS Page 195] [\q

195/] vuccati bhikkhave bhikkhu tacaṃ aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaṃ

āpādi.

12. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena

lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na

majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. So

tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya

na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati

nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. So tāya

samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya

samādhisampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tāya samādhisampadāya na

majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati appamatto samāno ñāṇadassanaṃ ārādheti. So

tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena

attānukkaṃseti paraṃ vamheti: ahamasmi jānaṃ passaṃ viharāmi. Ime panaññe bhikkhū

ajānaṃ apassaṃ viharantīti. So tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati.

Pamatto samāno dukkhaṃ viharati.

[BJT Page 472] [\x 472/]

13. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato

rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti

maññamāno, tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: 'na vatāyaṃ bhavaṃ puriso

aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi

sākhāpalāsaṃ. Tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno

mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkanto

sāranti maññamāno, yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī'ti. [PTS

Page 196] [\q 196/]

14. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito

hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena na attamano hoti na puripuṇṇasaṅkappo. So tena

lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na

majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. So

tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya

na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti: so tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati

nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. So tāya

samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya

samādhisampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tāya samādhisampadāya na

majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaṃ ārādheti. So

tena ñāṇadassanena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena

attānukkaṃseti paraṃ vamheti: ahamasmi jānaṃ passaṃ viharāmi, ime panaññe bhikkhū

ajānaṃ apassaṃ viharantīti. So tena ñāṇadassanena majjati pamajjati pamādaṃ āpajjati.

Pamatto samāno dukkhaṃ viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu phegguṃ aggahesi

brahmacariyassa, tena ca vosānaṃ āpādi.

[BJT Page 474] [\x 474/]

15. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena na attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena

lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati.Appamatto samāno

sīlasampadaṃ ārādheti.So tāya sīlasampadāya attamano hoti.No ca kho

paripuṇṇasaṅkappo.So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tāya

sīlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno

samādhisampadaṃ ārādheti . So tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho

paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So

tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno

ñāṇadassanaṃ ārādheti.So tena ñāṇadassanena attamano hoti no ca kho

paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti: so tena

ñāṇadassanena majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno

asamayavimokkhaṃ ārādheti. Aṭṭhānametaṃ bhikkhave anavakāso yaṃ so bhikkhu tāya

asamayavimuttiyā parihāyetha.

16. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato

rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkameyya sāranti jānamāno, tamenaṃ

cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: aññāsi vatāyaṃ bhavaṃ puriso sāraṃ aññāsi phegguṃ,

aññāsi tacaṃ, aññāsi papaṭikaṃ, aññāsi sākhāpalāsaṃ. Tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko

sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno [PTS Page 197] [\q 197/] mahato rukkhassa

tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto sāranti jānamāno, yañcassa sārena

sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ anubhavissatī'ti.

[BJT Page 476] [\x 476/]

17. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito

hoti: otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena na attamano hoti na puripuṇṇasaṅkappo. So tena

lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na

majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno sīlasampadaṃ ārādheti. So

tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya

na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti: so tāya sīlasampadāya na majjati nappamajjati

nappamādaṃ āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaṃ ārādheti. So tāya

samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya

samādhisampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. So tāya samādhisampadāya na

majjati nappamajjati nappamādaṃ āpajjati, appamatto samāno ñāṇadassanaṃ ārādheti. So

tena ñāṇadassanena attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena

na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti: so tena ñāṇadassanena na majjati nappamajjati

nappamādaṃ āpajjati.Appamatto samāno asamayavimokkhaṃ ārādheti. Aṭṭhānametaṃ

bhikkhave anavakāso yaṃ so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha.

18. Iti kho bhikkhave nayidaṃ brahmacariyaṃ lābhasakkārasilokānisaṃsaṃ, na silasampadā

nisaṃsaṃ, na samādhisampadānisaṃsasaṃ, na ñāṇadassanānisaṃsaṃ. Yā ca kho ayaṃ

bhikkhave akuppā cetovimutti, etadatthamidaṃ bhikkhave brahmacariyaṃ. Etaṃ sāraṃ. Etaṃ

pariyosānanti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. [PTS Page 198]

[\q 198/]

Mahāsāropamasuttaṃ navamaṃ.

[BJT Page 478] [\x 478/]

1.3.10

Cūḷasāropamasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samasaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho piṅgalakoccho, brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammādanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

2. Yeme bho gotama samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino

titthakarā2 sādhusammatā bahujanassa, seyyathīdaṃ: pūraṇo kassapo, makkhalī gosālo,

ajito kesakambalo,3 pakudho4 kacchāyano, sañjayo belaṭṭhiputto, nigaṇṭho nātaputto, sabbe

te sakāya paṭiññāya abbhaññaṃsu: sabbeva nābbhaññaṃsu, udāhu ekacce abbhaññaṃsu,

ekacce nābbhaññaṃsūti.

3. Alaṃ brāhmaṇa, tiṭṭhatetaṃ: sabbe te sakāya paṭiññāya abbhaññaṃsu, sabbeva

nābbhaññaṃsu, udāhu ekacce abbhaññaṃsu, ekacce nābbhaññaṃsūti.7 Dhammaṃ te

brāhmaṇa desissāmi, taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmīti. Evaṃ bhoti kho

piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavato paccassosi bhagavā etadavoca:

4. Seyyathāpi brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato

rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ

atikkamma papaṭikaṃ sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti maññamāno,

tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na

aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ, tathā hayaṃ

bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato

sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma papaṭikaṃ

sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno, yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ

tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti.

-----------------------

1. Piṅgali-katthaci. 2. Titthaṅkarā - syā. 3. Kesakambalī - katthaci. 4. Kakudho - aṭṭhakathā

sīmu. 5. Belaṭṭha - katthaci. 6. Nāthaputto - sīmu 7.Nabbhaññaṃsu-[PTS.]

[BJT Page 480] [\x 480/]

5. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno

mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma

[PTS Page 199] [\q 199/] tacaṃ papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkameyya sāranti

maññamāno, tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: na vatāyaṃ bhavaṃ puriso

aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi

sākhāpalāsaṃ, tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno

mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma

tacaṃ papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno, yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ

tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti.

6. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno

mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā

ādāya pakkameyya sāranti maññamāno, tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: na

vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi

papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ, tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī

sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ

atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno, yañcassa sārena

sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti.

7. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno

mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkameyya

sāranti maññamāno, tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: na vatāyaṃ bhavaṃ

puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi

sākhāpalāsaṃ, tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno

mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkanto

sāranti maññamāno, yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti.

[BJT Page 482] [\x 482/]

8. Seyyathāpi vā pana brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno

mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā [PTS Page 200] [\q 200/] ādāya

pakkameyya sāranti jānamāno, tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya: 'aññāsi

vatāyaṃ bhavaṃ puriso sāraṃ, aññāsi phegguṃ, aññāsi tacaṃ, aññāsi papaṭikaṃ, aññāsi

sākhāpalāsaṃ, tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno

mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto sāranti jānamāno.

Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatīti.

9. Evameva kho brāhmaṇa idhekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkho tiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena

attānukkaṃseti paraṃ vamheti: ' ahamasmi lābhī silokavā1. Ime panaññe bhikkhū appaññātā

appesakkhā'ti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ

dhammānaṃ sacchikiriyāya na chandaṃ janeti na vāyamati. Olīnavuttiko ca hoti sāthaliko.

Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato

rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ

atikkamma papaṭikaṃ sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno, yañcassa

sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissati'2 tathūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ

puggalaṃ vadāmi.

10. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena

lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye

aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti

vāyamati.-

-------------------------

1. Lābhasakkārasilokavā, machasaṃ. Lābhī sakkārasilokavā, syā 2. Nānubhavissatīti, syā.

[BJT Page 484] [\x 484/]

Anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṃ ārādheti. So tāya sīlasampadāya

attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya attānukkaṃseti paraṃ vamheti:

'ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammāti.

Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ

sacchikiriyāya na chandaṃ janeti na vāyamati. Olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so

brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa

tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ papaṭikaṃ

chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno, yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ

nānubhavissati. Tathūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi.

11. Idha pana brāhmaṇa ekacco1 puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena

lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye

aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti

vāyamati. Anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṃ ārādheti. So tāya

sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya

attānukkaṃseti na paraṃ vamheti: sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca

paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati. Anolīnavuttiko ca

hoti asāthaliko. So samādhisampadaṃ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti

paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya attānukkaṃseti paraṃ vamheti: ahamasmi

samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittāti. Samādhisampadāya

ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya na

chandaṃ janeti na vāyamati. Olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. -

-----------------------

1.Ekacco - pe - antakiriyā, syā.

[BJT Page 486] [\x 486/]

Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato

rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ tacaṃ chetvā ādāya

pakkanto sāranti maññamāno, yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ

nānubhavissati. Tathūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ puggalaṃ vadāmi.

12. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā

paññāyethāti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena

lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena

lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe

dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti

vāyamati. Anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṃ ārādheti. So tāya

sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo.So tāya sīlasampadāya na

attānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca

paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati. Anolīnavuttiko ca

hoti asāthaliko. So ñāṇadassanaṃ ārādheti so tena ñāṇadassanena attamano hoti

paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena attānukkaṃseti paraṃ vamheti: ahamasmi jānaṃ

passaṃ viharāmi. Ime panaññe bhikkhū ajānaṃ apassaṃ viharantīti. Ñāṇadassanena ca ye

aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ [PTS Page 201] [\q 201/] dhammānaṃ

sacchikiriyāya na chandaṃ janeti na vāyamati. Olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so

brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa

tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ phegguṃ chetvā ādāya pakkanto sāranti maññamāno,

yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissati. Tathūpamāhaṃ brāhmaṇa

imaṃ puggalaṃ vadāmi.

----------------------

1. Jarāya maraṇena, machasaṃ.- Pe - antakiriyā, syā.

[BJT Page 488] [\x 488/]

13. Idha pana brāhmaṇa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti:

otiṇṇomhi jātiyā jarāmaraṇena [PTS Page 202] [\q 202/] sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa

dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti. So evaṃ pabbajito [PTS Page 203] [\q 203/]

samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti

na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti.

Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ

sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati. Anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṃ

ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo.So tāya

sīlasampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vambheti: sīlasampadāya ca ye aññe dhammā

uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati.

Anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaṃ ārādheti.So tāya

samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya

samādhisampadāya na attānukkaṃseti na paraṃ vamheti: samādhisampadāya ca ye aññe

dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti

vāyamati. Anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So ñāṇadassanaṃ ārādheti. So tena

ñāṇadassanena attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena na

attānukkaṃseti na paraṃ vamheti. Ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca

paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti vāyamati. Anolīnavuttiko ca

hoti asāthaliko.

14. Katame ca brāhmaṇa dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca?

Idha brāhmaṇa bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa

dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītatarā ca.

[BJT Page 490] [\x 490/]

15. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

16. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca

sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: 'upekkhako satimā

sukhavihārī'ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi [PTS Page 204] [\q 204/]

kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

17. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthagamā1 adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca

paṇītataro ca.

18. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

19. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ

viññāṇanti' viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo

ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

20. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi

kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo

ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

21. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaṇa dhammo

ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

-------------------------

1. Atthaṅgamā, machasaṃ - syā.

[BJT Page 492] [\x 492/]

22. Puna ca paraṃ brāhmaṇa bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ayampi kho brāhmaṇa dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.

Ime kho brāhmaṇa dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca.

Seyyathāpi so brāhmaṇa puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato

rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto sāranti jānamāno, yañcassa

sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ anubhavissati. Tathūpamāhaṃ brāhmaṇa imaṃ

puggalaṃ vadāmi.

23. Iti kho brāhmaṇa nayidaṃ brahmacariyaṃ lābhasakkārasilokānisaṃsaṃ, na

sīlasampadānisaṃsaṃ, na samādhisampadānisaṃsaṃ, na ñāṇadassanānisaṃsaṃ. Yā [PTS Page

205] [\q 205/] ca kho ayaṃ brāhmaṇa akuppā cetovimutti, etadatthamidaṃ brāhmaṇa

brahmacariyaṃ, etaṃ sāraṃ, etaṃ pariyosānanti.

24. Evaṃ vutte piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama,

abhikkantaṃ bho gotama1 seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ

vā vivareyya, mūḷhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya:

cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo

pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Cūḷasāropamasuttaṃ dasamaṃ.

Opammavaggo tatiyo.

Tassa vaggassa uddānaṃ:

Moliyaphaggunariṭṭha ca nāmo andhavane kathi puṇṇanivāpā

Rāsi kaṇeru mahāgajanāmā sārupamo2 puna piṅgalakoccho,

Esa varo ṭhapito asamoyaṃ cārutaro tatiyo varavaggoti.*

-----------------------

1. Gotama-pe - upāsakaṃ, machasaṃ. Syā. 2. Sāravaro, sīmu.Syā. *Pādoyaṃ machasaṃ

potthake nadissati.

[BJT Page 494] [\x 494/]

4. Mahāyamakavaggo

1.4.1.

Cūḷagosiṅgasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike1 viharati giñjakāvasathe. Tena kho pana

samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo2

gosiṅgasālavanadāye viharanti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallāṇā3 vuṭṭhito

yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkami.

2. Addasā kho dāyapālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ disvāna bhagavantaṃ etadavoca:

" mā samaṇa, etaṃ dāyaṃ pāvisi. Santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti mā tesaṃ

aphāsumakāsī"ti.

3. Assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṃ mantayamānassa. Sutvāna

dāyapālaṃ etadavoca: 'mā āvuso dāyapāla, bhagavantaṃ vāresi. Satthā no bhagavā

anuppatto'ti.

4. Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo tenupasaṅkami

upasaṅkamitvā āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimbilaṃ etadavoca:

'abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, satthā [PTS Page 206] [\q 206/] no

bhagavā anuppatto'ti.

5. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo bhagavantaṃ

paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi. Eko āsanaṃ paññāpesi. Eko

pādodakaṃ upaṭṭhapesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja4 kho bhagavā pāde

pakkhālesi. Tepi kho āyasmanto bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

6. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca: kacci vo

anuruddhā khamanīyaṃ? Kacci yāpanīyaṃ? Kacci piṇḍakena na kilamathā"ti. "Khamanīyaṃ

bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, na ca mayaṃ bhante piṇḍakena kilamāmā "ti.

-----------------------

1. Nātike, machasaṃ 2. Kimilo, machasaṃ. Syā, 3. Paṭisallāṇā, machasaṃ syā. 4. Nisajja pāde,

syā. 5. Kilamitthāti, syā. 6. Kilamimha,syā.

[BJT Page 496] [\x 496/]

8. Kacci pana vo anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā

aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti?

9. "Taggha mayaṃ bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā

aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā"ti.

10. Yathākathaṃ pana tumhe anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā

khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti?

11. " Idha mayhaṃ bhante evaṃ hoti: 'lābhā vata me suladdhaṃ vata me, yohaṃ eva rūpehi

sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī'ti. Tassa mayhaṃ bhante imesu āyasmantesu mettaṃ

kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī 1 ceva raho ca. Mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī

ceva raho ca. Mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca. Tassa mayhaṃ bhante

evaṃ hoti: 'yannūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena

vatteyya'nti. So kho ahaṃ bhante sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa

vasena vattāmi. Nānā hi kho no bhante kāyā. Ekañca pana maññe citta"nti.

Āyasmāpi kho nandiyo bhagavantaṃ etavoca: mayhampi kho bhante evaṃ hoti: 'lābhā vata

me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī'ti. Tassa

mayhaṃ bhante imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca.

Mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca. Tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti:

'yannūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyyanti.

So kho ahaṃ bhante sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena

vattāmi. Nānā hi kho no bhante kāyā. Ekañca pana maññe citta'nti. Evaṃ kho mayaṃ bhante

samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi

sampassantā viharāmā"ti.

12. Āyasmāpi kho kimbilo bhagavantaṃ etavoca: mayhampi kho bhante evaṃ hoti: 'lābhā vata

me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī'ti. Tassa

mayhaṃ bhante imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca.

Mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca. Mettaṃ manokammaṃ

paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca. Tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti: 'yannūnāhaṃ [PTS Page

207] [\q 207/] sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena

vatteyyanti. So kho ahaṃ bhante sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa

vasena vattāmi. Nānā hi kho no bhante kāyā. Ekañca pana maññe citta'nti. Evaṃ kho mayaṃ

bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi

sampassantā viharāmā"ti.

13. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Kacci pana vo anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā

viharathāti?

14. "Taggha mayaṃ bhante appamattā ātāpino pahitattā viharāmā"ti.

15. Yathākathampana tumhe anuruddhā appamattā ātāpino pahitattā viharathāti?

---------------------

1. Āviṃ, syā. Āvī, i.

[BJT Page 498] [\x 498/]

16. "Idha pana bhante amhākaṃ yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, so āsanāni

paññāpeti. Pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapeti1. Avakkārapātiṃ upaṭṭhapeti. Yo pacchā

gāmato piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati, bhuñjati. No ce

ākaṅkhati, appaharite vā chaḍḍeti. Appāṇake vā udake opilāpeti. So āsanāni paṭisāmeti.

Pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisā meti. Avakkārapātiṃ paṭisāmeti. Bhattaggaṃ sammajjati. Yo

passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ, so

upaṭṭhapeti. Sacassa2 hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena

upaṭṭhapema. Natveva mayaṃ bhante tappaccayā vācaṃ bhindāma. Pañcāhikaṃ kho pana

mayaṃ bhante sabbarattikaṃ3 dhammiyā kathāya sannisīdāma. Evaṃ kho mayaṃ bhante

appamattā ātāpino pahitattā viharāmā"ti.

17. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Atthi pana vo anuruddhā, evaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ

pahitattānaṃ viharataṃ4 uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato

phāsuvihāroti?

18. " Kiṃ hi no siyā bhante. Idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, vivicceva kāmehi

vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ5

upasampajja viharāma. Ayaṃ kho no bhante amhākaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ pahitattānaṃ

viharataṃ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

19. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa

[PTS Page 208] [\q 208/] vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā

alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti?

20. "Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, vitakkavicārānaṃ

vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ

pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ 6 upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya

etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā

alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

------------------------

1. Upaṭṭhāpeti,[PTS 2.]Sacāssa,machasaṃ.Syā. 3. Sabbarattiyā,[PTS 4.] Viharantānaṃ,

machasaṃ 5. Paṭhamajjhānaṃ,sī 6. Dutiyajjhānaṃ,sī.

[BJT Page 500] [\x 500/]

21. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa

vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso

adhigato phāsuvihāroti?

22. "Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma pītiyā ca virāgā

upekkhakā ca viharāma satā ca sampajānā. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedema. Yantaṃ ariyā

ācikkhanti: 'upekkhako satimā sukhavihārī'ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma. Etassa

bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño

uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

23. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa

vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso

adhigato phāsuvihāroti?

24. "Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma sukhassa ca pahānā

dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa

samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā

alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

25. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa

vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso

adhigato phāsuvihāroti?

26. "Kiṃ hi no siyā bhante. Idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma sabbaso rūpasaññānaṃ

samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti

ākāsānañcāyatanaṃ [PTS Page 209] [\q 209/] upasampajja viharāma. Etassa bhante

vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño

uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

27. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa

vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso

adhigato phāsuvihāroti?

[BJT Page 502] [\x 502/]

28. "Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, sabbaso

ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja

viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā

ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro "ti.

Sādhu, sādhu, anuruddhā, etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa

vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso

adhigato phāsuvihāro"ti. ?

Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, sabbaso

viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāma.

Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño

uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro "ti.

Sādhu, sādhu, anuruddhā, etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa

vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso

adhigato phāsuvihāro ti?

Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ

samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa

samatikkamāya etassa vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā

alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

29. Sādhu, sādhu, anuruddhā, etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa

vihārassa paṭippassaddhiyā atthañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso

adhigato phāsuvihāroti?

30. "Kiṃ hi no siyā bhante, idha mayaṃ bhante yāvadeva ākaṅkhāma, sabbaso

nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāma.

Paññāya ca no disvā āsavā parikkhīṇā.1 Etassa bhante vihārassa samatikakamāya etassa

vihārassa paṭippassaddhiyā ayamañño uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso

adhigato phāsuvihāro.2 Imasmā ca3 mayaṃ bhante phāsuvihārā aññaṃ phāsuvihāraṃ

uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā na samanupassāmā"ti.

31. Sādhu, sādhu, anuruddhā, etasmā anuruddhā phāsuvihārā añño phāsuvihāro uttaritaro

vā paṇītataro vā natthīti.

32. Atha kho bhagavā āyasmantañca anuruddhaṃ āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca

kimbilaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā

uṭṭhāyāsanā pakkāmi.4

33. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo bhagavantaṃ

anusaṃsāvetvaṃ5 tato paṭinivattitvā āyasmā [PTS Page 210] [\q 210/] ca nandiyo āyasmā

ca kimbilo āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ:

"Kinnu6 mayaṃ āyasmato anuruddhassa evamārocimha:7 'imāsañca imāsañca

vihārasamāpattīnaṃ mayaṃ lābhino'ti yaṃ no āyasmā anuruddho bhagavato sammukhā yāva

āsavānaṃ khayā pakāsesī"ti?

----------------------

1. Parikkhīṇā honti, syā. 2. Phāsuvihāroti, syā 3. Imasmā, machasaṃ. 4. Pakkami,machasaṃ.

5. Anusaṃyāyitvā, syā. Machasaṃ. 6. Kinnu kho mayaṃ, machasaṃ, syā. [PTS.] Sīmu, 7.

Evamārocimhā, syā.

[BJT Page 504] [\x 504/]

34. Na kho me āyasmanto evamārocesuṃ: imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ mayaṃ

lābhinoti, api ca1 me āyasmantānaṃ cetasā ceto paricca vidito: imāsañca imāsañca

vihārasamāpattīnaṃ ime āyasmanto lābhinoti. Devatāpi me etamatthaṃ ārocesuṃ: imāsañca

imāsañca vihārasamāpattīnaṃ āyasmanto lābhinoti. Taṃ2 me bhagavatā pañhābhi puṭṭhena

byākatanti.

35. Atha kho dīgho parajano yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīgho parajano yakkho

bhagavantaṃ etadavoca: " lābhā bhante3 vajjīnaṃ, suladdhalābhā vajjipajāya,4 yattha

tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayokulaputtā, āyasmā ca anuruddho

āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti.

36. Dīghassa parajanassa yakkhassa saddaṃ sutvā bhummā devā saddamanussāvesuṃ:

"lābhā vata bho vajjīnaṃ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaṃ

sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā

ca kimbilo"ti. Bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā cātummahārājikā devā

saddamanussāvesuṃ: "lābhā vata bho vajjīnaṃ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato

viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca

nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti cātummahārājikānaṃ devā saddaṃ sutvā tāvatiṃsā devā

saddamanussāvesuṃ: " lābhā vata bho vajjīnaṃ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato

viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca

nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Tāvatiṃsānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā yāmā devā

saddamanussāvesuṃ: "lābhā vata bho vajjīnaṃ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato

viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca

nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Yāmānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā tusitā devā

saddamanussāvesuṃ: " lābhā vata bho vajjīnaṃ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato

viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca

nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Tusitānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā nimmānaratī devā

saddamanussāvesuṃ: "lābhā vata bho vajjīnaṃ, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato

viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca

nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Nimmānaratīnaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā

paranimmitavasavattino devā saddamanussāvesuṃ: " lābhā vata bho vajjīnaṃ, suladdhalābhā

vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā

āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Paranimmitavasavattīnaṃ

devānaṃ5 saddaṃ sutvā brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṃ:" lābhā vata bho vajjīnaṃ,

suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho, ime ca tayo

kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Itiha te āyasmanto

tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā viditā ahesuṃ.

37. Evametaṃ dīgha, evametaṃ dīgha yasmāpi dīgha, kulā ete tayo kulaputtā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajitā, tañcepi kulaṃ ete tayo kulaputte pasannacittaṃ anussareyya,

tassapassa6 kulassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

38. Dīgha, yasmāpi kulaparivaṭṭā ete tayo kulaputtā agārasmā [PTS Page 211] [\q 211/]

anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi kulaparivaṭṭo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya,

tassapassa kulaparivaṭṭassa dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

-----------------------------

1. Api kho, syā. 2. Tamenaṃ, machasaṃ, [PTS.S? 3.] Lābhā vata bhante, machasaṃ. 4.

Suladdha lābhā vata bho vajjīnaṃ pajāya, syā. 5 Paranimmitavasavatti devā, machasaṃ syā.

6 Tassapāssa, machasaṃ.

[BJT Page 506] [\x 506/]

39. Yasmā pi dīgha, gāmā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi gāmo

ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa 1 gāmassa dīgharattaṃ hitāya

sukhāya.

40. Yasmā pi dīgha, nigamā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi

nigamo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa 1 nigamassa dīgharattaṃ

hitāya sukhāya.

41. Yasmā pi dīgha, nagarā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, tañcepi

nagaraṃ ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa 1 nagarassa dīgharattaṃ

hitāya sukhāya.

42. Yasmā pi dīgha, janapadā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, so cepi

janapado ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa 1 janapadassa dīgharattaṃ

hitāya sukhāya.

43. Sabbe cepi dīgha, khattiyā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ,

sabbesānampassa2 khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

44. Sabbe cepi dīgha, brāhmaṇā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ,

sabbesānampassa2 brāhmaṇānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

45. Sabbe cepi dīgha, vessā3 ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ,

sabbesānampassa2 vessānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

46. Sabbe cepi dīgha, suddā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuṃ,

sabbesānampassa2 suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

47. Sadevako cepi dīgha, loko samārako sabrahmako, sassamaṇabrāhmaṇī pajā

sadevamanussā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyya, sadevakassa passa lokassa

samārakassa sabrahmakassa, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṃ

hitāya sukhāya.

48. Passa dīgha, yāvañcete tayo kulaputtā bahujanahitāya paṭipannā bahujanasukhāya

lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

Idamavoca bhagavā. Attamano dīgho parajano yakkho bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

[PTS Page 212] [\q 212/]

Cūḷagosiṅgasuttaṃ paṭhamaṃ.

----------------------

1.Pāssa, machasaṃ, 2. Sabbesānaṃ pāssa, machasaṃ. Sabbesaṃ passa, syā. 3. Sabbecepi dīgha

brāhmaṇā -pe-, sabbe cepi dīgha vessā pe - machasaṃ.Syā.

[BJT Page 508] [\x 508/]

1.4.2.

Mahāgosiṅgasuttaṃ dutiyaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā gosiṅgasālavanadāye viharati sambahulehi

abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ: āyasmatā ca sāriputtena āyasmatā ca

mahāmoggallānena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena āyasmatā ca ānandena

- aññehi ca abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ.

2. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallāṇā vuṭṭhito yenāyasmā

mahākassapo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca:

āyāmāvuso kassapa yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamissāma dhammasavaṇāyāti.

Evamāvusoti kho āyasmā mahākassapo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi.

3. Atha kho āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca anuruddho

yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu dhammasavaṇāya. Addasā kho āyasmā ānando

āyasmantañca mahāmoggallānaṃ āyasmantañca mahākassapaṃ āyasmantañca anuruddhaṃ

yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamante dhammasavaṇāya. Disvāna yenāyasmā revato

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ revataṃ etadavoca: upasaṅkamantā kho amū

āvuso revata sappurisā yenāyasmā sāriputto tena dhammasavaṇāya. Āyāmāvuso revata

yenāyasmā sāriputto tenusaṅkamissāma dhammasavaṇāyāti. Evamāvusoti kho āyasmā

revato āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca revato āyasmā ca ānando

yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu dhammasavaṇāya.

4. Addasā kho āyasmā sāriputto āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ dūratova

āgacchante. Disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " etu kho āyasmā ānando, sāgataṃ

āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa bhagavato santikāvacarassa. Ramaṇīyaṃ

āvuso ānanda gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbapāliphullā1 sālā, dibbā maññe gandhā

sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso ānanda bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"tī?.

--------------------------

1.Sabbaphāliphullā[PTS]

[BJT Page 510] [\x 510/]

(Āyasmā ānando:)

5. "Idhāvuso [PTS Page 213] [\q 213/] sāriputta bhikkhu bahussuto hoti sutadharo

sutasannivayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā

sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa

dhammā bahussutā honti, dhatā, vacasā paricitā, manusānupekkhitā, diṭṭhiyā

suppaṭividdhā. So catassannaṃ1 parisānaṃ dhammaṃ deseti parimaṇḍalehi padabyañjanehi

appabaddhehi2 anusayasamugghātāya. Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā

gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

6. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ revataṃ etadavoca: byākataṃ kho āvuso revata

āyasmatā ānandena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ

pucchāma. Ramaṇīyaṃ āvuso revata gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā,

dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso revata bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ

sobheyyāti?

(Āyasmā revato:)

7. "Idhāvuso sāriputta, bhikkhu paṭisallāṇārāmo hoti paṭisallāṇarato, ajjhattaṃ

cetosamathamanuyutto, anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, brūhetā suññāgārānaṃ.

Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

8. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: byākataṃ kho āvuso

anuruddha āyasmatā revatena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ

anuruddhaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso anuruddha gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti,

sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃ rūpena āvuso anuruddha

bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti.?

(Āyasmā anuruddho:)

9. "Idhāvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena

sahassaṃ lokānaṃ oloketi3. Seyyathāpi āvuso sāriputta cakkhumā puriso

uparipāsādavaragato sahassaṃ nemimaṇḍalānaṃ olokeyya, evameva kho āvuso sāriputta

bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ oloketi.

Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

-------------------------

1.Catunnaṃ,machasaṃ.I. 2. Anuppabaddhehi, machasaṃ, syā. 3. Voloketi, machasaṃ.Syā.

[BJT Page 512] [\x 512/]

10. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavoca: byākataṃ kho āvuso

kassapa āyasmatā anuruddhena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ

mahākassapaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso kassapa gosiṅgasālavanaṃ, dosinā ratti,

sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso kassapa [PTS

Page 214] [\q 214/] bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti?

(Āyasmā mahākassapo:)

11. "Idhāvuso sāriputta bhikkhu attanā ca āraññako hoti āraññakattassa ca vaṇṇavādī.

Attanā ca piṇḍapātiko hoti piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca paṃsukūliko hoti

paṃsukūlikattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī.

Attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā

ca vaṇṇavādī.Attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca asaṃsaṭṭho

hoti asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca āraddhaviriyo1 hoti viriyārambhassa ca

vaṇṇavādī. Attanā ca sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca

samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca paññāsampanno hoti

paññāsampadāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca

vaṇṇavādī. Attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya

ca vaṇṇavādī. Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

12. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: byākataṃ kho

āvuso moggallāna āyasmatā mahākassapena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ

āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso moggallāna gosiṅgasālavanaṃ,

dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso

moggallāna bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti?

(Āyasmā mahāmoggallāno:)

13. " Idhāvuso sāriputta dve bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti. Te aññamaññaṃ pañhaṃ

pucchanti.2 Aññamaññassa pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti no ca saṃsādenti.3 Dhammī ca nesaṃ

kathā pavattanī hoti. Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ

sobheyyā"ti.

-----------------------

1. Viriyo - viriyārambhe, machasaṃ. 2. Aññamaññaṃ pucchanti, syā. 3. Saṃsārenti, machasaṃ.

[BJT Page 514] [\x 514/]

14. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: "byākataṃ kho

āvuso sāriputta amhehi sabbeheva yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ

sāriputtaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso sāriputta gosiṅgasālavanaṃ. Dosinā ratti.

Sabbapālipullā sālā. Dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso sāriputta

bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

(Āyasmā sāriputto:)

15. " Idhāvuso moggallāna bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena

vattati. So yāya vihārasamāpattiyā [PTS Page 215] [\q 215/] ākaṅkhati

pubbanhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaṃ viharati. Yāya

vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikaṃ1 samayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā

majjhantikaṃ samayaṃ viharati. Yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ

viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati. Seyyathāpi āvuso moggallāna

rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro assa, so

yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbanhasamayaṃ pārupituṃ taṃ tadeva dussayugaṃ

pubbanhasamayaṃ pārupeyya, yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhantikaṃ samayaṃ

pārupituṃ taṃ tadeva dussayugaṃ majjhantikaṃ samayaṃ pārupeyya, yaññadeva dussayugaṃ

ākaṅkheyya sāyanhasamayaṃ pārupituṃ taṃ tadeva dussayugaṃ sāyanhasamayaṃ

pārupeyya, evameva kho āvuso moggallāna bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu

cittassa vasena vattati . So yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbanhasamayaṃ viharituṃ

tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaṃ viharati. Yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati

majjhantikaṃ samayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaṃ samayaṃ viharati.

Yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā

sāyanhasamayaṃ viharati. Evarūpena kho āvuso moggallāna bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ

sobheyyā"ti.

16. Atha kho āyasmā sāriputto te āyasmante etadavoca: byākataṃ kho āvuso amhehi

sabbeheva yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Āyāmāvuso yena bhagavā tenupasaṅkamitvā etamatthaṃ

bhagavato ārocessāma, yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmā'ti. Evamāvusoti

kho te āyasmanto āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ.

------------------------

1. Majjhanhikasamayaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 516] [\x 516/]

17. Atha kho te āyasmanto yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ

etadavoca: " idha bhante āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu

dhammasavaṇāya. Addasaṃ kho ahaṃ bhante āyasmantañca revataṃ āyasmantañca ānandaṃ

dūratova āgacchante. Disvāna [PTS Page 216] [\q 216/] āyasmantaṃ ānandaṃ

etadavocaṃ: etu kho āyasmā ānando sāgataṃ āyasmato ānandassa bhagavato upaṭṭhākassa

bhagavato santikāvacarassa. Ramaṇīyaṃ āvuso ānanda gosiṅgasālavanaṃ. Dosinā ratti.

Sabbapāliphullā sālā. Dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso ānanda

bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

18. Evaṃ vutte bhante āyasmā ānando maṃ etadavoca: "idhāvuso sāriputta bhikkhū

bahussuto hoti sutadharo* sutasannicayo. Ye* te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā1 vacasā paricitā,

manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So catassannaṃ parisānaṃ dhammaṃ deseti

parimaṇḍalehi padabyañjanehi appabaddhehi anusayasamugghātāya. Evarūpena kho āvuso

sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

19. "Sādhu sādhu sāriputa, yathā taṃ ānandova sammā byākaramāno byākareyya. Ānando hi

sāriputta bahussuto sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhatā,3 vacasā paricitā

manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So catassannaṃ parisānaṃ dhammaṃ deseti

parimaṇḍalehi padabyañjanehi appabaddhehi anusayasamugghātāyā"ti.

20. Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ revataṃ etadavocaṃ: "byākataṃ kho āvuso revata

āyasmatā ānandena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ revataṃ

pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso revata gosiṅgasālavanaṃ. Dosinā ratti. Sabbapāliphullā sālā.

Dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso revata bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ

sobheyyā"ti.

--------------------------

*Sutadharo - pe- anusayasamugghātāya, machasaṃ * ye -pe- anusayamugghātā, syā, 1.

Dhātā-machasaṃ.

[BJT Page 518] [\x 518/]

21. Evaṃ vutte bhante āyasmā revato maṃ etadavoca: "idhāvuso sāriputta bhikkhu

paṭisallāṇārāmo hoti, paṭisallāṇarato, ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno,

vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ. Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā

gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

22. "Sādhu sādhu sāriputta, yathā taṃ revatova sammā byākaramāno byākareyya. Revato hi

sāriputta paṭisallāṇārāmo paṭisallāṇarato, ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno,

vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārāna"nti. [PTS Page 217] [\q 217/]

23. Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocaṃ: " byākataṃ kho āvuso

anuruddha āyasmatā revatena* yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ

anuruddhaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso anuruddha gosiṅgasālavanaṃ. Dosinā ratti.

Sabbapāliphullā sālā. Dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso anuruddha

bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

24. Evaṃ vutte bhante āyasmā anuruddho maṃ etadavoca: " idhāvuso sāriputta bhikkhu

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ lokānaṃ oloketi.1 Seyyathāpi

āvuso sāriputta cakkhumā puriso* uparipāsādavaragato sahassaṃ nemimaṇḍalānaṃ

olokeyya2, evameva kho āvuso sāriputta bhikkhu visuddhena atikkantamānusakena

sahassaṃ lokānaṃ oloketi. Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ

sobheyyā"ti.

25. " Sādhu sādhu sāriputta, yathā taṃ anuruddhova sammā byākaramāno byākareyya.

Anuruddho hi sāriputta dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaṃ

lokānaṃ oloketī"ti.

26. Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ mahākassapaṃ etadavocaṃ: " byākataṃ kho āvuso

kassapa āyasmatā anuruddhena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ

mahākassapaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso kassapa gosiṅgasālavanaṃ. Dosinā ratti.

Sabbapāliphullā sālā. Dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso kassapa

bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.?

-----------------------

* Revatena - pe- kathaṃrūpena, machasaṃ. Syā 1. Voloketi, sīmu.

* Cakkhumā puriso - pe- evarūpena, machasaṃ. 2. Volokeyya, sīmu.

[BJT Page 520] [\x 520/]

Evaṃ vutte bhante āyasmā mahākassapo maṃ etadavoca: "idhāvuso sāriputta bhikkhu attanā

ca āraññako hoti āraññakattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca piṇḍapātiko hoti

piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca paṃsukūliko hoti paṃsukūlikattassa ca

vaṇṇavādī. Attanā ca tecīvariko hoti tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca appiccho

hoti appicchatāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī.

Attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca asaṃsaṭṭho hoti asaṃsaggassa

ca vaṇṇavādī. Attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca

sīlasampanno hoti sīlasampadāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca samādhisampanno hoti

samādhisampadāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadāya ca

vaṇṇavādī. Attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca

vimuttiñāṇadassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī.

Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ [PTS Page 218] [\q 218/]

sobheyyā"ti.

27. " Sādhu sādhu sāriputta, yathā taṃ1 kassapova sammā byākaramāno byākareyya.

Kassapo hi sāriputta attanā ca āraññako āraññakattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca

piṇḍapātiko piṇḍapātikattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca paṃsukūliko paṃsukūlikattassa ca

vaṇṇavādī. Attanā ca tecīvariko tecīvarikattassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca appiccho

appicchatāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca santuṭṭho santuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Attanā ca

pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca asaṃsaṭṭho asaṃsaggassa ca vaṇṇavādī.

Attanā ca āraddhaviriyo viriyārambhassa ca vaṇṇavādī. Attanā ca sīlasampanno

sīlasampadāya ca vaṇṇavādī, attanā ca samādhisampanno samādhisampadāya ca

vaṇṇavādī. Attanā ca paññāsampanno paññāsampadāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca

vimuttisampanno vimuttisampadāya ca vaṇṇavādī. Attanā ca

vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadāya ca vaṇṇavādī"ti.

[BJT Page 522] [\x 522/]

28. Evaṃ vutte ahaṃ bhante āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavocaṃ: " byākataṃ kho

āvuso moggallāna āyasmatā mahākassapena yathā sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ

āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso moggallāna gosiṅgasālavanaṃ.

Dosinā ratti. Sabbapāliphullā sālā. Dibbā maññe gandhā sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso

moggallāna bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.?

29. Evaṃ vutte bhante āyasmā mahāmoggallāno maṃ etadavoca: "idhāvuso sāriputta dve

bhikkhū abhidhammakathaṃ kathenti, te aññamaññaṃ pañhaṃ pucchanti, aññamaññassa

pañhaṃ puṭṭhā vissajjenti no ca saṃsādenti,1 dhammī ca nesaṃ kathā pavattanī hoti.

Evarūpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

30. "Sādhu sādhu sāriputta, yathā taṃ moggallānova sammā byākaramāno byākareyya.

Moggallāno hi sāriputta dhammakathiko'ti.

31. Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca: atha khvāhaṃ bhante

āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavocaṃ: " byākataṃ kho āvuso sāriputta amhehi sabbaheva yathā

sakaṃ paṭibhānaṃ. Tatthadāni mayaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ pucchāma: ramaṇīyaṃ āvuso

sāriputta gosiṅgasālavanaṃ. Dosinā ratti. Sabbapāliphullā sālā. Dibbā maññe gandhā

sampavanti. Kathaṃrūpena āvuso sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.?

32. Evaṃ vutte bhante āyasmā sāriputto maṃ etadavoca: "idhāvuso moggallāna bhikkhu

cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā

ākaṅkhati pubbanhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaṃ viharati.

Yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikaṃ samayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā

majjhantikaṃ samayaṃ viharati. Yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ

viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati. -

----------------------

1. Saṃsārenti, machasaṃ.

[BJT Page 524] [\x 524/]

Seyyathāpi āvuso moggallāna, rañño vā rājamahāmattassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ

dussakaraṇḍako pūro assa, so yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya pubbanhasamayaṃ [PTS

Page 219] [\q 219/] pārupituṃ taṃ tadeva dussayugaṃ pubbanhasamayaṃ pārupeyya,

yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya majjhantikaṃ samayaṃ pārupituṃ taṃ tadeva

dussayugaṃ majjhantikaṃ samayaṃ pārupeyya, yaññadeva dussayugaṃ ākaṅkheyya

sāyanhasamayaṃ pārupituṃ taṃ tadeva dussayugaṃ sāyanhasamayaṃ pārupeyya, evameva

kho āvuso moggallāna bhikkhu cittaṃ vasaṃ vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So

yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati pubbanhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā

pubbanhasamayaṃ viharati. Yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikaṃ samayaṃ

viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaṃ samayaṃ viharati. Yāya vihārasamāpattiyā

ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati.

Evarūpena kho āvuso moggallāna bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyā"ti.

32. "Sādhu sādhu moggallāna, yathā taṃ sāriputtova sammā byākaramāno byākareyya.

Sāriputto hi moggallānaṃ3 cittaṃ vasaṃ vatteti. No ca sāriputto cittassa vasena vattati. So

yāya vihārasamāpattiyā. Ākaṅkhati pubbanhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā

pubbanhasamayaṃ viharati. Yāya vihārasamāpattiyā ākaṅkhati majjhantikaṃ samayaṃ

viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaṃ samayaṃ viharati yāya vihārasamāpattiyā

ākaṅkhati sāyanhasamayaṃ viharituṃ tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaṃ viharati"ti.

33. Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: kassa nu kho bhante subhāsitanti?

34. Sabbesaṃ vo sāriputta subhāsitaṃ pariyāyena: api ca mamapi1 suṇātha yathārūpena

bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyya.2 Idha sāriputta bhikkhu pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ

upaṭṭhapetvā 'na tāvāhaṃ imaṃ pallaṅkaṃ bhindissāmi yāva me nānupādāya āsavehi cittaṃ

vimuccissatī'ti. Evarūpena kho sāriputta bhikkhunā gosiṅgasālavanaṃ sobheyyāti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te āyasmanto bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. [PTS Page

220] [\q 220/]

Mahāgosiṅgasuttaṃ dutiyaṃ.

------------------------

1.Mama vacanaṃ, syā.

2. Sobheyyāti, syā.

3 [BJT] mognallānaṃ [corrected to] moggallānaṃ

[BJT Page 526] [\x 526/]

1.4.3.

Mahāgopālakasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.1 Katamehi ekādasahi?

Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti. Na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

Na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti. Na dhūmaṃ kattā hoti. Na titthaṃ jānāti. Na pītaṃ jānāti. Na

vīthiṃ jānāti. Na gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te usabhā gopitaro

gopariṇāyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi

samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

3. Evameva ko bhikkhave ekādasahi dhammehi2 samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ

dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi ekādasahi?

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti.Na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

Na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti. Na dhūmaṃ kattā hoti. Na titthaṃ jānāti. Na pītaṃ jānāti. Na

vīthiṃ jānāti. Na gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhū rattaññū

cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā tena na atirekapūjāya pūjetā hoti.

(1) Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti? Idha bhikkhave bhikkhu "yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti" yathābhūtaṃ

nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti.

(2) Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu "

kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito"ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

----------------------

1. Phātiṃ kātuṃ, machasaṃ. Phātikātuṃ - syā. 2. Aṅgehi, syā.

[BJT Page 528] [\x 528/]

(3) Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu

uppannaṃ kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ

gameti. Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

[PTS Page 221] [\q 221/] nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

(4) Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā

dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye

na saṃvaraṃ āpajjati. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ,

ghānindriye na saṃvaraṃ āpajjati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ,

jivhindriye na saṃvaraṃ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti

anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ

abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati,

na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na saṃvaraṃ āpajjati. Manasā dhammaṃ viññāya

nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ

viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na

paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

(5) Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ

yathāpariyattaṃ dhammaṃ na vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na dhūmaṃ kattā hoti.

(6) Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṅkamitvā na paripucchati na paripañhati: idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti? Tassa

te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti,1 anekavihitesu

ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na

titthaṃ jānāti.

(7) Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu

tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati

dhammavedaṃ, na labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ2. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na

pītaṃ jānāti.

----------------------

1. Uttāni karonti, machasaṃ uttāni [PTS. 2.] Pāmujjaṃ - sīmu.

[BJT Page 530] [\x 530/]

(8) Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

(9) Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ [PTS Page 222] [\q 222/] kho bhikkhave

bhikkhu na gocarakusalo hoti.

(10) Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī1 hoti? Idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu na mattaṃ

jānāti2 paṭiggahaṇāya. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

(11) Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro

saṅghapariṇāyakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī3 ceva raho ca, na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca, na mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ

dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.

4. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ. Katamehi ekādasahi?

Idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṃ sāṭetā4 hoti, vaṇaṃ

paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti, vīthiṃ jānāti, gocarakusalo

hoti, sāvassedohī ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

----------------------

1.Anavasesadohī ca, syā. 2. Mattaṃ na jānāti, [PTS 3.] Āvi, sīmu 4. Hāretā, machasaṃ.

[BJT Page 532] [\x 532/]

5. Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ

dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi ekādasahi?

Idha bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo hoti, āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, vaṇaṃ

paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti, vīthīṃ jānāti, gocarakusalo

hoti, sāvasesadohī ca hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro

saṅghapariṇāyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti.

(1) Kathañca bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ,

sabbaṃ rūpaṃ cattāri [PTS Page 223] [\q 223/] mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ

upādāya rūpanti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti.

(2) Kathañca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu

'kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti.

(3) Kathañca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ

byāpādavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ

vihiṃsāvitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti.

Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti

anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

(4) Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ

āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā

dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye

saṃvaraṃ āpajjati. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ,

ghānindriye saṃvaraṃ āpajjati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti

nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ

abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati,

rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na

nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ

viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya

paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye saṃvaraṃ āpajjati. Manasā dhammaṃ viññāya

na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ

viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya

paṭipajjati. Rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

(5) Kathañca bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ

yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

dhūmaṃ kattā hoti.

[BJT Page 534] [\x 534/]

(6) Kathañca bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti? Tassa te

āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca

kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu titthaṃ

jānāti.

(7) Kathañca bhikkhave [PTS Page 224] [\q 224/] bhikkhu pītaṃ jānāti? Idha bhikkhave

bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ, labhati

dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ2. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū pītaṃ

jānāti.

(8) Kathañca bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭaṅgikaṃ

maggaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti.

(9) Kathañca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti.

(10) Kathañca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī1 hoti? Idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu mattaṃ jānāti2

paṭiggahaṇāya. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti.

(11) Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro

saṅghapariṇāyakā, te atīrekapūjāya pūjetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā

rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, tesu mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī3 ceva raho ca, mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca,

mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ye te

bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te atirekapūjāya pūjetā

hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ

dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitunti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. [PTS Page 225]

[\q 225/]

Mahāgopālakasuttaṃ tatiyaṃ.

[BJT Page 536] [\x 536/]

1.4.4.

Cūḷagopālakasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati ukkacelāyaṃ1 gaṅgāya nadiyā

tīre. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Bhūtapubbaṃ bhikkhave māgadhako gopālako duppaññajātiko vassānaṃ pacchime māse

saradasamaye asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ asamavekkhitvā pārimaṃ tīraṃ

atittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ.2 Atha kho bhikkhave gāvo

majjhegaṅgāya nadiyā sote āmaṇḍaliyaṃ3 karitvā tattheva anayabyasanaṃ āpajjiṃsu. Taṃ

kissa hetu? Tathā hi so bhikkhave māgadhako gopālako duppaññajātiko vassānaṃ pacchime

māse saradasamaye asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ asamavekkhitvā pārimaṃ

tīraṃ atittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ.

3. Evameva kho bhikkhave ye keci4 samaṇā vā brāhmaṇā vā akusalā imassa lokassa,

akusalā parassa lokassa, akusalā māradheyyassa, akusalā amāradheyyassa, akusalā

amaccudheyyassa, tesaṃ ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti, tesaṃ taṃ bhavissati

dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

4. Bhūtapubbaṃ bhikkhave māgadhako gopālako sappaññajātiko vassānaṃ pacchime māse

saradasamaye samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ samavekkhitvā pārimaṃ tīraṃ

tittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ. So paṭhamaṃ patāresi ye te usabhā

gopitaro gopariṇāyakā. Te tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu. Athāpare

patāresi balavagāvo, dammagāvo.5 Tepi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ

agamaṃsu. Athāpare patāresi vacchatare6 vacchatariyo. Tepi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā

sotthinā pāraṃ agamaṃsu. Athāpare patāresi vacchake kisabalake7 tepi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ

chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu. -

-----------------------

1.Ukkācelāya, machasaṃ [PTS 2.] Videhānaṃ, yā. 3. Āmaṇḍalikaṃ, syā 4. Yehi keci,

machasaṃ. [PTS 5.] Balavagāve dammagāve, syā. [PTS 6.] Vacchatare ca,sī 7. Kisābalake,

machasaṃ.

[BJT Page 538] [\x 538/]

Bhūtapubbaṃ bhikkhave vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno,

sopi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamāsi. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so

bhikkhave māgadhako gopālako [PTS Page 226] [\q 226/] sappaññajātiko vassānaṃ

pacchime māse saradasamaye samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ samavakkhitvā

pārimaṃ tīraṃ tittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ.

5. Evameva kho bhikkhave ye keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusalā imassa lokassa, kusalā

parassa lokassa, kusalā māradheyyassa, kusalā amāradheyyassa, kusalā maccudheyyassa,

kusalā amaccudheyyassa, tesaṃ ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti, tesaṃ taṃ

bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

6. Seyyathāpi bhikkhave ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā

sotthinā pāraṃ agamaṃsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā

vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā

sammadaññāvimuttā, te1 tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gatā.2.

7. Seyyathāpi te bhikkhave balavagāvo dammagāvo tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā

pāraṃ agamaṃsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā, tepi

tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti.

8. Seyyathāpi te bhikkhave vacchatarā vacchatariyo tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā

pāraṃ agamaṃsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ

karissanti, tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamisanti.

9. Seyyathāpi te bhikkhave vacchakā kisabalakā tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ

agamaṃsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhū tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

sotāpannā avinipātadhammā sambodhiparāyanā, tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā

pāraṃ gamissanti.

---------------------

1.Tepi, syā[PTS 2.]Gamissanti, sīmu.

[BJT Page 540] [\x 540/]

10. Seyyathāpi so bhikkhave vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātugoravakena

vuyhamāno tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamāsi, evameva kho bhikkhave

ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino, tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā

pāraṃ gamissanti.

11. Ahaṃ kho pana bhikkhave [PTS Page 227] [\q 227/] kusalo imassa lokassa, kusalo

parassa lokassa, kusalo māradheyyassa, kusalo amāradheyyassa, kusalo maccudheyyassa,

kusalo amaccudheyyassa tassa mayhaṃ bhikkhave ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti,

tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.

12. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

" Ayaṃ loko paro loko1 jānatā suppakāsito,

Yañca mārena samappattaṃ appattaṃ yañca maccunā,

Sabbaṃ lokaṃ abhiññāya sambuddhena pajānatā,

Vivaṭaṃ amatadvāraṃ khemaṃ nibbānapattiyā.

Chinnaṃ pāpimato sotaṃ viddhastaṃ vinaḷīkataṃ,2

Pāmujjabahulā hotha khemaṃ patthetha3 bhikkhavo"ti.

Cūḷagopālakasuttaṃ catutthaṃ.

1.4.5.

Cūḷasaccakasuttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kuṭāgārasālāya. Tena

kho pana samayena saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṃ paṭivasati bhassappavādiko4

paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. So vesāliyaṃ parisatiṃ5 evaṃ vācaṃ bhāsati: "

nāhaṃ taṃ passāmi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ, api6 arahantaṃ

sammāsambuddhaṃ paṭijānamānaṃ, yo mayā vādena vādaṃ samāraddho na saṅkampeyya

na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṃ.-

----------------------

1. Paraloko sīmu.[PTS 2.] Vinaṭṭhikataṃ,machasaṃ. 3. Pattatthā"tipi pāṭho aṭṭhakathā,

pattattha, machasaṃ.[PTS 4.] Bhassappavādako, machasaṃ 5. Parisati,machasaṃ. 6. Api ca,

machasaṃ. Syā.

[BJT Page 542] [\x 542/]

Thūṇañce pahaṃ1 acetanaṃ vādena vādaṃ samārabheyyaṃ, sāpi mayā vādena vādaṃ

samāraddhā2 saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo

manussabhūtassā"ti.

2. Atha kho āyasmā assaji pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya vesāliṃ piṇḍāya

pāvisi. Addasā kho saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṃ jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno [PTS

Page 228] [\q 228/] anuvicaramāno āyasmantaṃ assajiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna

yenāyasmā assaji tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṃ sammodiṃ.

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ3 vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho

saccako nigaṇṭhaputto āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca:

"Kathaṃ pana bho assaji samaṇo gotamo sāvake vineti, kathambhāgā ca pana samaṇassa

gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī"ti.

Evaṃ kho aggivessana bhagavā sāvake vineti, evambhāgā ca pana bhagavato sāvakesu

anusāsanī bahulā pavattati:

"Rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ.

Rūpaṃ bhikkhave anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā.

Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā"ti.

Evaṃ kho aggivessana bhagavā sāvake vineti. Evambhāgā ca pana bhagavato sāvakesu

anusāsanī bahulā pavattatīti.

" Dussutaṃ vata bho assaji assumha, ye mayaṃ evaṃ vādiṃ samaṇaṃ gotamaṃ assumha.

Appevanāma mayaṃ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṃ samāgaccheyyāma,

appevanāma siyā kocideva kathāsallāpo, appevanāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā

viveceyyāmā"ti.

3. Tena kho pana samayeta pañcamattāni licchavisatāni santhāgāre sannipatitāni honti

kenacideva karaṇīyena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te licchavī tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca:

" Abhikkamantu bhonto licchavī! Abhikkamantu bhonto licchavī! Ajja me samaṇena

gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissati. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhissati,

yathāssa4 me ñātaññatarena sāvakena assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaṃ, seyyathāpi

nāma balavā puriso dīghalomikaṃ eḷakaṃ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya

samparikaḍḍeyya, evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi

parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. -

----------------------

1. Thūnaṃ pāhaṃ, machasaṃ. 2. Sopi mayā vādena vādaṃ samāraddho, machasaṃ, 3.

Sāraṇīyaṃ, machasaṃ 4. Yathāca me, machasaṃ - syā.

[BJT Page 544] [\x 544/]

Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakaro mahantaṃ soṇḍikākilañjaṃ gambhīre

udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya,

evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi

samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto [PTS Page 229] [\q 229/]

vālaṃ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nicchodeyya,1 evamevāhaṃ samaṇaṃ

gotamaṃ vādena vādaṃ odhunissāmi niddhunissāmi nicchodessāmi. Seyyathāpi nāma

kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṃ pokkharaṇiṃ ogahetvā2. Saṇadhovikaṃ3 nāma kīḷitajātaṃ

kīḷati, evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ saṇadhovikaṃ maññe kīḷitajātaṃ kīḷissāmi.

Abhikkamantu bhonto licchavī! Abhikkamantu bhonto licchavī! Ajja me samaṇena

gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissatī "ti.

4. Tatrekacce licchavī evamāhaṃsu: " kiṃ samaṇo gotamo saccakassa nigaṇṭhaputtassa

vādaṃ āropessati, atha kho saccako nigaṇṭhaputto samaṇassa gotamassa vādaṃ

āropessatī"ti. Ekacce licchavī evamāhaṃsu: " kiṃ so bhavamāno saccako nigaṇṭhaputto4

bhagavato vādaṃ āropessati, atha kho bhagavā saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṃ

āropessatī"tī.

5. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto pañcamattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaṃ

kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse

caṅkamanti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: kahaṃ nu kho bho etarahi so bhavaṃ gotamo viharati?

Dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamanti. " Esaggivessana bhagavā mahāvanaṃ

ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinno"ti.

6. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiṃ mahāvanaṃ

ajjhogahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi.

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Tepi kho licchavī

appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ

sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ panāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavato

santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ

nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca:

puccheyyāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kañcideva desaṃ, sace me bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti

pañhassa veyyākaraṇāyāti. " Pucchaggivessana [PTS Page 230] [\q 230/]

yadākaṅkhasī"ti.

-----------------------

1. Nipphoṭeyya machasaṃ - nippoṭeyya, syā. - Nicchādeyya, [PTS 2.] Ogāhetvā, machasaṃ.

Ogahitvā,[PTS 3.] Saṇadhopikaṃ, sī. 4. Kiṃ so bhavamāno saccako nigaṇṭhaputto yo,

machasaṃ,syā. Kiṃ so bhavamāno saccako nigaṇṭhaputto so.Sī.

[BJT Page 546] [\x 546/]

7. "Kathaṃ pana bhavaṃ gotamo sāvake vineti, kathambhāgā ca pana bhoto gotamassa

sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī"tī.

Evaṃ kho ahaṃ aggivessana sāvake vinemi, evambhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī

bahulā pavattati: rūpaṃ bhikkhave aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā,

viññāṇaṃ aniccaṃ. Rūpaṃ bhikkhave anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā,

viññāṇaṃ anattaṃ. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattāti. Evaṃ kho ahaṃ

aggivessana sāvake vinemi, evambhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatīti.

8. " Upamā maṃ bho gotama paṭibhātī"ti. "Paṭibhātu taṃ aggivessanā"ti bhagavā avoca.

"Seyyathāpi bho gotama ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti,

sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṃ

virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Seyyathāpi vā pana bho gotama ye kecime balakaraṇīyā

kammantā karīyanti, sabbe te paṭhaviṃ nissāya paṭhaviyaṃ patiṭṭhāya evamete

balakaraṇīyā kammantā karīyanti. Evameva kho bho gotama rūpattāyaṃ purisapuggalo

rūpe patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati. Vedanattāyaṃ purisapuggalo vedanāyaṃ

patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati. Saññattāyaṃ purisapuggalo saññāyaṃ

patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati. Saṅkhārattāyaṃ purisapuggalo saṅkhāresu

patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati. Viññāṇattāyaṃ purisapuggalo viññāṇe

patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavatī"ti.

9. Nanu tvaṃ aggivessana evaṃ vadesi: " rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā,

saṅkhārā me attā, viññāṇaṃ me attā" ti.

"Ahaṃ hi bho gotama evaṃ vadāmi: rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā

me attā, viññāṇaṃ me attāti. Ayañca mahatī janatā"ti.

Kiṃ hi te aggivessana mahatī janatā karissati iṅgha tvaṃ aggivessana sakaṃyeva vādaṃ

nibbeṭhehī'ti.

"Ahaṃ hi bho gotama evaṃ vadāmi: rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā

me attā, viññāṇaṃ me attā"ti.

[BJT Page 548] [\x 548/]

10. Tena hi aggivessana taṃ yevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṃ

byākareyyāsi. Taṃ [PTS Page 231] [\q 231/] kiṃ maññasi aggivessana, vatteyya rañño

khattiyassa muddhāvasittassa1 sakasmiṃ vijite vaso: ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā

jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ- seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā

pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassāti?

"Vatteyya bho gotama rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṃ vijite vaso: ghātetāyaṃ

vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ - seyyathāpi rañño

pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa.

Imesampi hi bho gotama saṅghānaṃ gaṇānaṃ - seyyathīdaṃ: vajjīnaṃ, mallānaṃ vattati

sakasmiṃ vijite vaso: ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā

pabbājetuṃ. Kiṃ pana rañño khattiyassa muddhāvasittassa seyyathāpi rañño pasenadissa

kosalassa seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehi puttassa?Vatteyya bho

gotama, vattituñca marahatī"ti.

11. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi: rūpaṃ me attāti, vattati te tasmiṃ

rūpe vaso: evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosīti? Evaṃ vutte saccako

nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca: taṃ kiṃ maññasi aggivessana,

yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi: rūpaṃ me attāti, vattati te tasmiṃ rūpe vaso: evaṃ me rūpaṃ hotu,

evaṃ me rūpaṃ mā ahosīti? Dutiyampi kho saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi.

Atha kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca: byākarohi'dāni aggivessana, nadāni

te tuṇhībhāvassa kālo. Yo koci aggivessana tathāgatena yāvatatiyaṃ sahadhammikaṃ

puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalatīti.

12. Tena kho pana samaye vajirapāṇī yakkho āyasaṃ vajiraṃ ādāya ādittaṃ sampajjalitaṃ

sajotibhūtaṃ saccakassa nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṃ ṭhito hoti: " sacāyaṃ saccako

nigaṇṭhaputto bhagavatā yāvatatiyaṃ sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākarissati.

Etthevassa sattadhā muddhaṃ phālessāmī"ti.

------------------------

1.Muddhābhisittassa, machasaṃ.

[BJT Page 550] [\x 550/]

Taṃ kho pana vajirapāṇiṃ yakkhaṃ bhagavā ceva passati, saccako ca nigaṇṭhaputto. Atha

kho saccako nigaṇṭhaputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto [PTS Page 232] [\q 232/]

bhagavantaṃyeva tāṇaṃ gavesī, bhagavantaṃ etadavoca: pucchatu maṃ bhavaṃ gotamo,

byākarissāmīti.

13. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi: rūpaṃ me attāti, vattati te tasmiṃ

rūpe vaso " evaṃ me rūpaṃ hotu. Evaṃ me rūpaṃ mā ahosi" ti. " No hidaṃ bho gotama."

Manasi karohi aggivessana, manasi karitvā kho aggivessana byākarohi, na kho te sandhīyati

purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ.

Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi: vedanā me attāti, vattati te tāyaṃ

vedanāyaṃ vaso " evaṃ me vedanā hotu. Evaṃ me vedanā mā ahosi"ti. " No hidaṃ bho

gotama." Manasi karohi aggivessana, manasi karitvā kho aggivessana byākarohi. Na kho te

sandhīyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ.

Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi: saññā me attāti, vattati te tāyaṃ

saññāyaṃ vaso " evaṃ me saññā hotu. Evaṃ me saññā mā ahosi"ti. " No hidaṃ bho gotama."

Manasi karohi aggivessana, manasi karitvā kho aggivessana byākarohi. Na kho te

sandhīyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ.

Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi: saṅkhārā me attāti, vattati te tāsu

saṅkhāresu vaso "evaṃ me saṅkhārā hontu. Evaṃ me saṅkhārā mā ahesunti. " No hidaṃ bho

gotama." Manasi karohi aggivessana, manasi karitvā kho aggivessana byākarohi. Na kho te

sandhīyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ.

Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi: viññāṇaṃ me attāti, vattati te tasmiṃ

viññāṇe vaso " evaṃ me viññāṇaṃ hotu. Evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosi"ti. " No hidaṃ bho

gotama." Manasi karohi aggivessana, manasi karitvā kho aggivessana byākarohi. Na kho te

sandhīyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ.

[BJT Page 552] [\x 552/]

14. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti aniccaṃ bho gotama.' Yaṃ

panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. 'Dukkhaṃ bho gotama.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ

vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti.

'No hidaṃ bho gotama.' Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, vedanā niccā vā aniccā vāti ' aniccā

bho gotama.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. 'Dukkhaṃ bho gotama.' Yaṃ

panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: etaṃ mama,

esohamasmi, eso me attāti.'No hidaṃ bho gotama. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, saññā niccā

vā aniccā vāti 'aniccā bho gotama.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. 'Dukkhaṃ

bho gotama.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ:

etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti. 'No hidaṃ bho gotama.' Taṃ kiṃ maññasi

aggivessana, saṅkhārā niccā vā aniccā vāti ' aniccā bho gotama.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā

taṃ sukhaṃ vāti. 'Dukkhaṃ bho gotama.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ

kallannu taṃ samanupassituṃ: etaṃ mama, esohamasmi, eso me attāti.'No hidaṃ bho

gotama.Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti 'aniccaṃ bho

gotama.' Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti. 'Dukkhaṃ bho gotama.' Yaṃ

panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallannu taṃ samanupassituṃ: etaṃ mama,

esohamasmi, [PTS Page 233] [\q 233/] eso me attāti. 'No hidaṃ bho gotama.

15. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, yo nu kho dukkhaṃ allīno dukkhaṃ upagato dukkhaṃ

ajjhosito, dukkhaṃ " etaṃ mama, eso hamasmi, eso me attā"ti samanupassati, api nu kho so

sāmaṃ vā dukkhaṃ parijāneyya, dukkhaṃ vā parikkhepetvā vihareyyāti. " Kiṃ hi siyā bho

gotama, no hidaṃ bho gotamā"ti. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, na nu tvaṃ evaṃ sante

dukkhaṃ allīno dukkhaṃ upagato dukkhaṃ ajjhosito, dukkhaṃ " etaṃ mama, esohamasmi,

eso me attā"ti samanupassasīti? " Kiṃ hi no siyā bho gotama, evamidaṃ bho gotamā"ti.1

16. Seyyathāpi aggivessana, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno

tikhiṇaṃ2 kuṭhāriṃ ādāya vanaṃ paviseyya so tattha passeyya mahantaṃ kadalikkhandhaṃ

ujuṃ navaṃ akukkukajātaṃ,3 tamenaṃ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge

chetvā pattavaṭṭiṃ vinibbhujeyya, so tattha pattavaṭṭiṃ vinibbhujanto, pheggumpi

nādhigaccheyya, kuto sāraṃ. Evameva kho tvaṃ aggivessana mayā sakasmiṃ vāde

samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno4 samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho.

17. Bhāsitā kho pana te esā aggivessana vesāliyaṃ parisatiṃ5 vācā" nāhantaṃ passāmi

samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ api6 arahantaṃ sammāsambuddhaṃ

paṭijānamānaṃ, ye mayā vādena vādaṃ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya

na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṃ. Thūnaṃ cepahaṃ7 acetanaṃ vādena

vādaṃ samārabheyyaṃ, sāpi mayā vādena vādaṃ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya

sampavedheyya, ko pana vādo manussabhūtassā"ti.

----------------------

1. Kiṃ hi siyā bho gotama nohidaṃ bho gotamāti, sī, 2. Tiṇhaṃ, machasaṃ syā. - [PTS 3.]

Akukkuṭajātaṃ - syā. 4. Samanugāsiyamāno, - syā 5. Parisati, machasaṃ - syā 6. Api ca,

machasaṃ, - syā 7. Thūṇa.Pāhaṃ,machasaṃ - thūṇañcepāhaṃ - syā.

[BJT Page 554] [\x 554/]

Tuyhaṃ kho panaggivessana appekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni1 uttarāsaṅgaṃ

vinibhinditvā2 bhūmiyaṃ patiṭṭhitāni. " Mayhaṃ kho panaggivessana, natthi etarahi

kāyasmiṃ sedo"ti. - Iti bhagavā tasmiṃ parisatiṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ kāyaṃ vivari. [PTS Page

234] [\q 234/]

Evaṃ vutte saccako nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho

pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.

18. Atha kho dummukho licchaviputto saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ

pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā bhagavantaṃ etadavoca:

upamā maṃ bhagavā paṭibhātīti. 'Paṭibhātu taṃ dummukhā'ti bhagavā avoca:

"Seyyathāpi bhante gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī, tatrassa kakkaṭako, atha

kho bhante sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā

yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṃ, upasaṅkamitvā taṃ pokkharaṇiṃ ogahetvā taṃ

kakkaṭakaṃ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuṃ, yaññadeva hi so bhante kakkaṭako

aḷaṃ abhininnāmeyya, tantadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kaṭhalena vā

saṃchindeyyuṃ sambhañjeyyuṃ sampalibhañjeyyuṃ, evaṃ hi so bhante kakkaṭako sabbehi

aḷehi saṃchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṃ pokkharaṇiṃ puna otarituṃ

seyyathāpi pubbe. Evameva kho bhante yāni saccakassa nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni

visevitāni vipphanditāni kānici kānici, tāni bhagavatā saṃchinnāni sambhaggāni

sampalibhaggāni. Abhabbovadāni bhante saccako nigaṇṭhaputto puna bhagavantaṃ

upasaṅkamituṃ yadidaṃ vādādhippāyo"ti,

19 Evaṃ vutte saccako nigaṇṭhaputto dummukhaṃ licchaviputtaṃ etadavoca:" āgamehi tvaṃ

dummukha, mukharosi tvaṃ dummukha.3 Na mayaṃ tayā saddhiṃ mantema. Idha mayaṃ

bhotā gotamena saddhiṃ mantema."

"Tiṭṭhatesā bho gotama, amhākañceva aññesañca puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ vācā. Vilāpaṃ

vilapitaṃ maññe. Kittāvatā nu kho bhoto gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro

tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī "ti.?

-----------------------

1. Nalāṭamuttāni, syā. 2. Vinibbhinditvā, syā. 3. Āgamehi tvaṃ dummukha, āgamehi tvaṃ

dummukha-sīmu.

[BJT Page 556] [\x 556/]

20. Idha aggivessana mama sāvako yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgata paccuppannaṃ ajjhattaṃ vā

bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ

rūpaṃ " netaṃ mama, neso hamasmi, na meso attā"ti [PTS Page 235] [\q 235/] evametaṃ

yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā

bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā vedanā "

netaṃ mama, neso hamasmi, na meso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.

Yā kāci saññā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā

hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, sabbā saññā " netaṃ mama, neso hamasmi, na meso

attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Ye keci saṅkhārā

atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā

ye dūre santike vā, sabbe saṅkhārā " netaṃ mama, neso hamasmi, na meso attā"ti evametaṃ

yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgata paccuppannaṃ

ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike

vā, sabbaṃ viññāṇaṃ " netaṃ mama, neso hamasmi, na meso attā"ti evametaṃ yathābhūtaṃ

sammappaññāya passati. Ettāvatā kho aggivessana mama sāvako sāsanakaro hoti

ovādapatikaro. Tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo

satthusāsane viharatīti.

21. "Kittāvatā pana bho gotama bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo

ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto"ti?

Idha aggivessana bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgata paccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā

vā oḷārikaṃ vā subumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre sannike vā, sabbaṃ rūpaṃ 'netaṃ

mama, neso hamasmi, na meso attā'ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā

anupādā vimutto hoti. Yā kāci vedanā atītānāgata paccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā

oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre sannike vā, sabbā vedanā 'netaṃ mama,

neso hamasmi, na meso attā'ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā

vimutto hoti. Yā kāci saññā atītānāgata paccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā

sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre sannike vā, sabbā saññā 'netaṃ mama, neso

hamasmi, na meso attā'ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto

hoti. Ye keci saṅkhārā atītānāgata paccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā

sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre sannike vā, sabbe saṅkhārā 'netaṃ mama, neso

hamasmi, nameso attā 'ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto

hoti. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgata paccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā

sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre vā santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ' netaṃ mama

neso hamasmi, na meso attā'ti, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā

vimutto hoti. Ettāvatā kho aggivessana bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā

katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā

vimutto.

22. Evaṃ vimutta citto1 kho aggivessana bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti:

dassanānuttariyena paṭipadānuttariyena vimuttānuttariyena. -

-----------------------

1. Vimutto, sīmu.

[BJT Page 558] [\x 558/]

Evaṃ vimuttacitto kho aggivessana bhikkhu tathāgataññeva sakkaroti, garukaroti, māneti,

pūjeti " buddho so bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti. Danto so bhagavā damathāya

dhammaṃ deseti. Santo so bhagavā samathāya dhammaṃ deseti. Tiṇṇo so bhagavā

taraṇāya dhammaṃ deseti. Parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṃ desetī "ti.

23. Evaṃ vutte saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ [PTS Page 236] [\q 236/] etadavoca:

" mayameva bho gotama dhaṃsī, mayaṃ pagabbhā, ye mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ vādena

vādaṃ āsādetabbaṃ amaññimha. Siyā hi bho gotama hatthippabhinnaṃ āsajja purisassa

sotthibhāvo, na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi bho

gotama pajjalitaṃ aggikkhandhaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṃ gotamaṃ

āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi bho gotama āsivisaṃ ghoravisaṃ āsajja purisassa

sotthibhāvo, na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Mayameva bho

gotama dhaṃsī mayaṃ pagabbhā ye mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ āsādetabbaṃ

amaññimha. Adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā"ti.

Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

24. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato adhivāsanaṃ viditvā te licchavī āmantesi: "

suṇantu me bhonto licchavī, samaṇo me gotamo nimannito svātanāya bhattena saddhiṃ

bhikkhusaṅghena. Tena me abhihareyyātha yamassa patirūpaṃ maññeyyāthā"ti. Atha kho te

licchavī tassā rattiyā accayena saccakassa nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni

bhattābhihāraṃ abhihariṃsu. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇītaṃ

khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi: kālo bho gotama,

niṭṭhitaṃ bhattanti.

25. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena saccakassa

nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ

bhikkhusaṅghena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ

paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho saccako

nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca:

yamidaṃ bho gotama dāne puññaṃ puññamahī ca, taṃ dāyakānaṃ sukhāya hotūti. " Yaṃ kho

aggivessana tādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ āgamma avītarāgaṃ avītadosaṃ avītamohaṃ, [PTS Page

237] [\q 237/] taṃ dāyakānaṃ bhavissati. Yaṃ kho aggivessana mādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ

āgamma vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ, taṃ tuyhaṃ bhavisasatī"ti.

Cūlasaccakasuttaṃ pañcamaṃ.

[BJT Page 560] [\x 560/]

1.4.6.

Mahāsaccakasuttaṃ

Evamme sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālayaṃ. Tena

kho pana yamayena bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya vesāliṃ

piṇḍāya pavisitukāmo hoti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto jaṅghāvihāraṃ

anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ kūṭāgarasālā tenupasaṅkami. Addasā

kho āyasmā ānando saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhagavantaṃ

etadavoca: " ayaṃ bhante saccako nigaṇṭhaputto āgacchati bhassappavādiko paṇḍitavādo

sādhusammato bahujanassa. Eso kho bhante avaṇṇakāmo buddhassa, avaṇṇakāmo

dhammassa, avaṇṇakāmo saṅghassa. Sādhu bhante bhagavā muhuttaṃ nisīdatu

anukampaṃ upādāyā"ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Atha kho saccako nigaṇḍaputto

yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ

kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho saccako

nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca:

2. Santi bho gotama eke samaṇabrāhmaṇā kāyabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. No

cittabhāvanaṃ. Phusanti hi te bho gotama sārīrikaṃ dukkhaṃ vedanaṃ. Bhūtapubbaṃ bho

gotama sārīrikāya dukkhāya vedanāya puṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati.

Hadayampi nāma phālissati, uṇhampi lohitaṃ mukhato uggamissati, ummādampi

pāpuṇissati cittakkhepaṃ. Tassa kho etaṃ bho gotama kāyanvayaṃ cittaṃ hoti, kāyassa

vasena vattati. Taṃ kissa hetu? [PTS Page 238] [\q 238/] abhāvitattā cittassa. Santi pana

bho gotama eke samaṇabrāhmaṇā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no

kāyabhāvanaṃ. Phusanti hi te bho gotama cetasikaṃ dukkhaṃ vedanaṃ. Bhūtapubbaṃ bho

gotama cetasikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati,

hadayampi nāma phālissati, uṇhampi lohitaṃ mukhato uggamissati, ummādampi

pāpuṇissati cittakkhepaṃ.Tassa kho eso bho gotama cittanvayo kāyo hoti, cittassa vasena

vattati. Taṃ kissa hetu? Abhāvitattā kāyassa. Tassa mayhaṃ bho gotama evaṃ hoti: addhā

bhoto gotamassa sāvakā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvananti.

[BJT Page 562] [\x 562/]

3. Kinti pana te aggivessana kāyabhāvanā sutāti?

"Seyyathīdaṃ: nando vaccho, kiso saṃkicco makkhali gosālo - ete hi bho gotama acelakā

muttācārā hatthāpalekhanā,1 na ehi bhadantikā, na tiṭṭha bhadantikā, na abhihaṭaṃ na

uddissakaṭaṃ na nimantaṇaṃ sādiyanti. Te na kumbhimukhā patigaṇhanti, na kaḷopimukhā

patigaṇhanti, na eḷakamantaraṃ, na daṇḍamantaraṃ, na musalamantaraṃ, na dvinnaṃ

bhuñjamānānaṃ, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na

yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍacārinī, na macchaṃ, na maṃsaṃ. Na

suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pivanti. Te ekāgārikā vā honti ekālopikā, dvāgārikā vā

honti dvālopikā,2 sattāgārikā vā honti sattālopikā. Ekissāpi dattiyā yāpenti, dvīhipi dattīhi

yāpenti,3 sattahipi dantīhi yāpenti. Ekāhikampi āhāraṃ āhārenti, dvīhikampi āhāraṃ

āhārenti,4 sattāhikampi āhāraṃ āhārenti. Iti evarūpaṃ addhamāsikampi

pariyāyabhattabhojanānu yogamanuyuttā viharantī"ti.

4. Kiṃ pana te aggivessana tāvatakeneva yāpentīti?

"No hidaṃ bho gotama. Appekadā bho gotama uḷārāni uḷārāni khādanīyānī khādanni.

Uḷārāni uḷārāni bhojanīyāni bhuñjanti. Uḷārāni uḷārāni sāyaniyāni sāyanti. Uḷārāni uḷārāni

pānāni pivanti. Te imaṃ5 kāyaṃ gāhenti nāma, brūhenti nāma, medenti nāmā"ti.

Yaṃ kho te aggivessana purimaṃ pahāya pacchā upacinanti, evaṃ imassa kāyassa

ācayāpacayo hoti.

5. Kinni pana te aggivessana cittabhāvanā sutāti? Cittabhāvanāya [PTS Page 239] [\q 239/]

kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā puṭṭho samāno na sampāyāsi.

----------------------

1. Hatthāvalekhanā,syā. 2 Dvālopikā -- ,machasaṃ .Syā 3. Yāpenti - pe-, machasaṃ.Syā 4.

Āharenti - pe-, machasaṃ. Syā 5. Imehi, [PTS]

[BJT Page 564] [\x 564/]

6. Atha kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca: yāpi kho te esā aggivessana

purimā kāyabhāvanā bhāsitā, sāpi ariyassa vinaye no dhammikā kāyabhāvanā.

Kāyabhāvanaṃ hi1 kho tvaṃ aggivessana na aññāsi, kuto pana tvaṃ cittabhāvanaṃ jānissasi?

Api ca aggivessana yathā abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca, bhāvitakāyo ca bhāvitacitto

ca, taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti. Evaṃ bho'ti kho saccako

nigaṇṭhaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

7. Kathañca aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca?

Idha aggivessana assutavato puthujjanassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya

phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti, sukhasārāgitañca āpajjati. Tassa sā sukhā vedanā

nirujjhati. Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya vedanāya

phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Tassa kho

esā aggivessana uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa.

Uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa. Yassa kassaci

aggivessana evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati

abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā

cittassa, evaṃ kho aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca.

8. Kathañca aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca?

Idha aggivessana sutavato ariyasāvakassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya

phuṭṭho samāno na sukhasārāgī ca hoti, na sukhasārāgitañca āpajjati. Tassa sā sukhā

vedanā nirujjhati. Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya

vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati, na

sammohaṃ āpajjati. Tassa kho esā aggivessana uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ na

pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa. Uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya

tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. Yassa kassaci aggivessana evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannāpi sukhā

vedanā [PTS Page 240] [\q 240/] cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa,

uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa, evaṃ kho

aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cāti.

----------------------

1. Kāyabhāvanampi, machasaṃ. 2. Sukhasārāhī hoti, syā.[PTS 3:] sukhasārāhitaṃ, syā. 4.

Evaṃ sā, syā.

[BJT Page 566] [\x 566/]

9. " Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa: bhavaṃ hi gotamo bhāvitakāyo ca bhāvitacitto

cā"ti. Addhā kho te ayaṃ aggivessana āsajja upanīya vācā bhāsitā. Api ca te ahaṃ

byākarissāmi: yato kho ahaṃ aggivessana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, taṃ vata me uppannā vā sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya

ṭhassati, uppannā vā dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti netaṃ kho ṭhānaṃ1

vijjatīti. " Nahanūna2 bhoto gotamassa uppajjati tathārūpā sukhā vedanā yathārūpā uppannā

sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭheyya, nahanūna2 bhoto gotamassa uppajjati tathārūpā

dukkhā vedanā, yathārūpā uppannā dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyyāti". Kiṃ hi no

siyā aggivessana?

10. Idha me aggivessana pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato

etadahosi: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ

ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṃkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ.

Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ

pabbajeyyanti. So kho ahaṃ aggivessana aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso

bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātāpitunnaṃ

assumukhānaṃ rudantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajiṃ.

11. So evaṃ pabbajito3 samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno

yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ:4

icchāmahaṃ āvuso kālāma imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritunti. Evaṃ vutte

aggivessana āḷāro kālāmo maṃ etadavoca: 'viharatāyasmā, tādiso ayaṃ dhammo yattha

viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

vihareyyā'ti. So kho ahaṃ aggivessana nacirasse va khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ.

So kho ahaṃ aggivessana tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena

ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca. 'Jānāmi passāmi'ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca.

12. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ

saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti. Addhā āḷāro

kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatīti. Ati khvāhaṃ aggivessana yena āḷāro

kālāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ: kittāvatā no āvuso

kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesīti? Evaṃ vutte

aggivessana āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṃ pavedesi:

-----------------------

1. Netaṃ ṭhāna , machasaṃ syā. 2. Nahinūna, machasaṃ 3. So pabbajitā ,syā 4. Etadavoca,syā.

[BJT Page 568] [\x 568/]

13. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: " na kho āḷārasse va kālāmassa atthi saddhā,

mayhampatthi saddhā, na kho āḷārasse va kālāmassa atthi viriyaṃ, mayhampatthi viriyaṃ,

na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati, na kho āḷārasseva kālāmassa

atthi samādhi, mayhampatthi samādhi, na kho āḷārasse va kālāmassa atthi paññā,

mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharāmīti pavedeti, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyanti," so kho

ahaṃ aggivessana na cirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihāsiṃ.

14. Atha khvāhaṃ aggivessana yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā āḷāraṃ

kālāmaṃ etadavocaṃ: ettāvatā no āvuso kālāma imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja pavedesīti. "Ettāvatā kho ahaṃ āvuso imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja pavedemī"ti. " Ahampi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī"ti.

15. "Lābhā no āvuso, suladdhaṃ no āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ

passāma: iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi, taṃ tvaṃ

dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja pavedemi. Iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi, taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Yaṃ tvaṃ

dhammaṃ jānāsi, tamahaṃ dhammaṃ jānāmi. Iti yādiso ahaṃ, tādiso tvaṃ. Yādiso tvaṃ,

tādiso ahaṃ. Ehidāni āvuso, ubhova santā imaṃ gaṇaṃ pariharāmā"ti.

16. Iti kho aggivessana āḷāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiṃ1 maṃ samānaṃ attano2

samasamaṃ ṭhapesi. Uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi:

nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na

sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanuppattiyāti. So kho ahaṃ

aggivessana taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.

-------------------------

1. Attano antevāsiṃ, machasaṃ 2. Attanā,machasaṃ.

[BJT Page 570] [\x 570/]

17. So kho ahaṃ aggivessana kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena

uddako1 rāmaputto tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā uddakaṃ2 rāmaputtaṃ etadavocaṃ:

icchāmahaṃ āvuso imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritunti. Evaṃ vutte aggivessana

uddako3 rāmaputto maṃ etadavoca: " viharatāyasmā. Tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū

puriso4 na cirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā5 sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti.

So kho ahaṃ aggivessana na cirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. So kho ahaṃ

aggivessana tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi

theravādañca. 'Jānāmi passāmī'ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca.

18. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ

saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti6 pavedesi. Addhā

rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ vihāsīti. Atha khvāhaṃ aggivessana yena uddako7

rāmaputto tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: kittāvatā no

āvuso rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesīti.

Evaṃ vutte aggivessana uddako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṃ pavedesi.

19. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi

saddhā, na kho rāmasseva ahosi viriyaṃ, mayhampatthi viriyaṃ, na kho rāmasseva ahosi

sati, mayhampatthi sati, na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhampatthi samādhi, na kho

rāmasseva ahosi paññā, mayhampatthi paññā. Yannūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi,8 tassa dhammassa sacchikiriyāya

padaheyyanti. So kho ahaṃ aggivessana na cirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.

20. Atha khvāhaṃ aggivessana yena uddako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā

uddakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ: ettāvatā9 no āvuso rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja pavedesīti. " Ettāvatā kho āvuso rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī"ti.10 Ahampi kho āvuso ettāvatā imaṃ dhammaṃ

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti.

------------------------

1. Udako, machasaṃ 2. Udakaṃ,machasaṃ 3. Udako, machasaṃ, 4. Viññūpuriso syā. 5.

Abhiññāya, katthaci. 6. Viharatīti, syā. 7. Udako, machasaṃ. 8. Pavedeti, syā. 9.Kittāvatā, syā.

10. Pavedemīti, syā.Sīmu,

[BJT Page 572] [\x 572/]

21. "Lābhā no āvuso, suladdhaṃ no āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ

passāma: iti yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṃ tvaṃ

dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, taṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja pavedesi. Iti yaṃ dhammaṃ rāmo aññāsi, taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi. Yaṃ tvaṃ

dhammaṃ jānāsi, taṃ dhammaṃ rāmo aññāsi. Iti yādiso rāmo ahosi, tādiso tvaṃ. Yādiso tvaṃ,

tādiso rāmo ahosi. Ehidāni āvuso, tvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharā1"ti. Iti kho aggivessana uddako

rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ca maṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya

pūjesi. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: nāyaṃ dhammā nibbidāya na virāgāya na

nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva

nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyāti. So kho ahaṃ aggivessana taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā

tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.

22. So kho ahaṃ aggivessana kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno

magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā senā-nigamo tadavasariṃ.

Tatthaddasaṃ ramaṇīyaṃ2 bhūmibhāgaṃ pāsādikañca vanasaṇḍaṃ, nadiñca sandantiṃ

setakaṃ supatitthaṃ ramaṇīyaṃ, samantā ca gocaragāmaṃ.3 Tassa mayhaṃ aggivessana

etadahosi: ramaṇīyā4 vata bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo. Nadī ca sandati setakā

supatitthā ramaṇīyā,5 samantā ca gocaragāmo. Alaṃ6 vatidaṃ kulaputtassa

padhānatthikassa7 padhānāyāti. So kho ahaṃ aggivessana tattheva nisīdiṃ alamidaṃ

padhānāyāti.

23. Apissu maṃ aggivessana tisso upamā8 paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā:

Seyyathāpi aggivessana allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake nikkhittaṃ, atha puriso āgaccheyya

uttarāraṇiṃ ādāya 'aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī'ti. Taṃ kiṃ maññasi

aggivessana, api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ

ādāya abhimanthento9 aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātu kareyyāti? " No hidaṃ bho gotama."

Taṃ kissa hetu.? " Aduṃ hi bho gotama allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ. Tañca pana [PTS Page 241]

[\q 241/] udake nikkhittaṃ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī

assā"ti.

------------------------

1. Ubho vasantā imā gaṇaṃ pariharamāti, syā. 2. Ramaṇiyyaṃ, katthaci. 3. Samantā

gocaragāmaṃ, syā. 4. Ramaṇiyyo, katthaci. 5. Ramaṇiyyā, katthaci 6. Alamidaṃ, syā. 7.

Padhānikassa, syā. 8. Upamāyo,syā. 9.Abhimatthento, syā.

[BJT Page 574] [\x 574/]

Evameva kho aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena 1 ceva kāmehi

avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho2 kāmamucchā

kāmapipāsā kāma pariḷāho, so ca ajjhattaṃ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho.

Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā3 kaṭukā4 vedanā vediyanti.

Abhabbā'va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto

samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, abhabbāva te

ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ aggivessana paṭhamā upamā

paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

24. Aparāpi kho maṃ aggivessana dutiyā upamaṃ paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā:

seyyathāpi aggivessana allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ, atha puriso

āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya 'aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātu karissāmī'ti. Taṃ kiṃ

maññasi aggivessana, api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale

nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātu kareyyāti? "

No hidaṃ bho gotama" taṃ kissa hetu? " Aduṃ hi bho gotama allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ

kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṃ, yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa

bhāgī assā"ti. Evameva kho aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena5 kho

kāmehi vūpakaṭṭhā6 viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho7 kāmamucchā

kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho.

Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti.

Abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto

samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, abhabbāva te

ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ aggivessana dutiyā upamā

paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

25. Aparāpi kho maṃ aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi [PTS Page 242] [\q 242/]

anacchariyā pubbe assutapubbā: seyyathāpi aggivessana sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ8 ārakā

udakā thale nikkhittaṃ, atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya 'aggiṃ abhinibbattessāmi,

tejo pātu karissāmī'ti. Taṃ kiṃ maññasi aggivessana, api nu9 so puriso amuṃ sukkhaṃ

kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento10 aggiṃ

abhinibbatteyya, tejo pātu kareyyāti? " Evaṃ bho gotama" taṃ kissa hetu? " Aduṃ hi bho

gotama sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ, tañca pana ārakā udakā thale nikkhittanti."-

----------------------

1. Kāyena ceva cittena ca, machasaṃ, 2. Kāmasineho, katthaci. 3. Tibbā, machasaṃ. 4. Kharā

kaṭukā, machasaṃ. 5. Kāyena ceva cittena ca kāmehi, machasaṃ kāyena ceva kāmehi,

syā.[PTS 6.] Avupaṭṭhā,[PTS 7.] Kāmasineho, sīmu.Katthaci. 8. Kolāpaṃ, sīmu. 9. Api nu

kho, syā. 10. Abhimatthento, syā.

[BJT Page 576] [\x 576/]

Evameva kho aggivessana ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena 1 ceva kāmehi

vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho2 kāmamucchā

kāmapipāsā kāma pariḷāho, so ca ajjhattaṃ suppahīno hoti suppaṭippassaddho.

Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tippā3 kaṭukā4 vedanā vediyanti.

Bhabbā'va te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto

samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, bhabbāva te ñāṇāya

dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ aggivessana tatiyā upamā paṭibhāsi

anacchariyā pubbe assutapubbā.

Imā kho maṃ aggivessana tisso upamā5 paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā.

26. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ dante'bhidantamādhāya6 jivhāya

tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyyanti. So kho

ahaṃ aggivessana dante'bhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhāmi

abhinippīḷemi abhisantāpemi. Tassa mayhaṃ aggivessana dante'bhidantamādhāya jivhāya

tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhayato7 abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi

sedā muccanti. Seyyathāpi aggivessana balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gahetvā

khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya, evameva kho me

aggivessana dante'bhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhayato

abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti, āraddhaṃ kho pana me

aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.8 Sāraddho ca pana [PTS

Page 243] [\q 243/] me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena

padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na

paridāya tiṭṭhati.

27. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ appāṇakaṃ9 jhānaṃ jhāyeyyanti. So

kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ

aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu10 kaṇṇasotehi vātānaṃ

nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya

adhimatto saddo hoti, evameva kho me aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu

uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. Āraddhaṃ kho

pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.11 Sāraddho ca

pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tena ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.

--------------------------

1. Kāyena ceva cittena ca, machasaṃ. 2. Kāmasineho, katapuriso tibbā, machasaṃ. 4. Kharā

kaṭukā, machasaṃ. Syā. 5. Upamāyo, syā. 6. Dantehi dantamādhāya, sīmu. Katthaci 7.

Abhiniggaṇhato, machasaṃ [PTS.] Sīmu. Katthaci. 8. Appammuṭṭhā, syā 9 appāṇakaṃ yeva

machasaṃ syā. Appānanaṃ [PTS] sī katthaci. 10. Uparundhesu, machasaṃ. 11. Appamuṭṭhā,

syā.

[BJT Page 578] [\x 578/]

28. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ appāṇakaññeva jhānaṃ jhāyeyyanti.

So kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ.

Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu

uparuddhesu10 adhimattā vātā muddhāni ūhananti,1 seyyathāpi aggivessana balavā puriso

tiṇhena sikharena muddhāni2 abhimantheyya,3 evameva kho me aggivessana mukhato ca

nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhāni ūhananti.

Āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ. Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.11

Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tene ca dukkhappadhānena

padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na

pariyādāya tiṭṭhati.

29. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ appāṇakaññeva jhānaṃ jhāyeyyanti.

So kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ.

Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu

uparuddhesu10 adhimattā sīse sīsavedanā honti. Seyyathāpi aggivessana balavā puriso [PTS

Page 244] [\q 244/] daḷhena varattakabandhanena4 sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya, evameva

kho me aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu

adhimattā sīse sīsavedanā honti. Āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ.

Upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā.11 Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tene ca

dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā

dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.

30. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ appāṇakaññeva jhānaṃ jhāyeyyanti.

So kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ.

Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu

adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Seyyathāpi aggivessana dakkho goghātako vā

goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya, evameva kho me

aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā

kucchiṃ parikantanti. Āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ. Upaṭṭhitā

sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva

dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā

dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.

-----------------------

1. Muddhānaṃ ūhanti - sīmu. Muddhani ūhannati, machasaṃ. 2. Muddhānaṃ-sīmu.Syā. [PTS

3.] Muddhani abhimantheyya - machasaṃ 4. Varattakkhaṇḍena-machasaṃ.

[BJT Page 580] [\x 580/]

31. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ appāṇakaññeva jhānaṃ jhāyeyyanti.

So kho ahaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ.

Tassa mayhaṃ aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu

adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. Seyyathāpi aggivessana, dve balavanto purisā dubbalataraṃ

purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ. Evameva kho me

aggivessana mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto

kāyasmiṃ ḍāho hoti. Āraddhaṃ kho pana me aggivessana viriyaṃ hoti asallīnaṃ. Upaṭṭhitā

sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho tene va

dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā

dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. Apissu maṃ aggivessana [PTS Page 245] [\q

245/] devatā disvā evamāhaṃsu: kālakato samaṇo gotamoti. Ekaccā devatā evamāhaṃsu:

na kālakato samaṇo gotamo, api ca kālaṃ karotī 'ti. Ekaccā devatā evamāhaṃsu: 'na kālakato

samaṇo gotamo, napi kālaṃ karoti. Arahaṃ samaṇo gotamo. Vihārotveveso1 arahato

evarūpo hotī 'ti.

32. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ sabbaso āhārūpacchedāya

paṭipajjeyyanti. Atha kho maṃ aggivessana devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ: mā kho tvaṃ

mārisa sabbaso āhārūpacchedāya paṭipajji, sace kho tvaṃ mārisa sabbaso āhārūpacchedāya

paṭipajjissasi, tassa te mayaṃ dibbaṃ ojaṃ2 lomakūpehi ajjhohāressāma tāva tvaṃ yāpessasīti.

Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: ahañceva kho pana sabbaso ajaddhukā3 paṭijāneyyaṃ,

imā ca me devatā dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāreyyuṃ, tāya cāhaṃ yāpeyyaṃ, taṃ mama

assa musāti. So kho ahaṃ aggivessana tā devatā paccācikkhāmi, halanti vadāmi.

33. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: yannūnāhaṃ thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ

pasataṃ pasataṃ- yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā

hareṇukayūsanti. So kho ahaṃ aggivessana thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ pasataṃ pasataṃ

- yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ.

Tassa mayhaṃ aggivessana thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhārayato pasataṃ pasataṃ- yadi vā

muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ,

adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. Seyyathāpināma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā,

evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ,

evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī,

evamevassu me piṭṭhikaṇṭako unnatāvanato hoti, tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma

jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā

bhavanti tāyevappāhāratāya. -

------------------------

1. Vihārotveva so - machasaṃ. 2. Dibbojaṃ - machasaṃ 3. Ajajjitaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 582] [\x 582/]

Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti,

evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti

tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālāpu1 [PTS Page 246] [\q 246/]

āmakacchinno vātātapena sampuṭito2 hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi sampuṭitā

hoti sammilātā tāyevappāhāratāya.

34. So kho ahaṃ aggivessana udaracchaviṃ parāmasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva

parigaṇhāmi. Piṭṭhikaṇṭakaṃ parāmasissāmīti udaracchaviññeva parigaṇhāmi . Yāvassu

me aggivessana udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ

aggivessana vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya.

So kho ahaṃ aggivessana imameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. Tassa

mayhaṃ aggivessana pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti

tāyevappāhāratāya. Apissu maṃ aggivessana manussā disvā evamāhaṃsu: kāḷo samaṇo

gotamoti. Ekacce manussā evamāhaṃsu: na kāḷo samaṇo gotamo, sāmo samaṇo gotamoti.

Ekacce manussā evamāhaṃsu: na kāḷo samaṇo gotamo napi sāmo, maṅguracchavī samaṇo

gotamoti. Yāvassu me aggivessana tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti

tāyevappāhāratāya.

35. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: " ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā

brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā3 kaṭukā4 vedanā vediyiṃsu, etāvaparamaṃ, nayito

bhiyyo. Yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā

kaṭukā vedanā vediyissanti, etāvaparamaṃ, nayito bhiyyo. Yepi hi keci etarahi samaṇā vā

brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti, etāvaparamaṃ, nayito

bhiyyo. Na kho panāhaṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi

uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Siyā nu kho añño maggo bodhāyā"ti.

36. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: abhijānāmi kho paṇāhaṃ pitusakkassa kammante

sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ

savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitā. Siyā nu kho eso

maggo bodhāyāti. Tassa mayhaṃ aggivessana satānusāriviññāṇaṃ ahosi: esova maggo

bodhāyāti. -

-----------------------

1. Tittakālābu- machasaṃ 2.Samphuṭito - machasaṃ 3. Tibbā-machasaṃ. 4.

Kharā,kaṭukā-machasaṃ.

[BJT Page 584] [\x 584/]

Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: kinnu [PTS Page 247] [\q 247/] kho ahaṃ tassa

sukhassa bhāyāmi yantaṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti.

37. Tassa mayhaṃ aggivessana etadahosi: na kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yantaṃ

sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehīti. Tassa mayhaṃ aggivessana

etadahosi: na taṃ sukaraṃ sukhaṃ adhigantuṃ evaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyena,

yannūnāhaṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āhāreyya odanakummāsanti. So kho ahaṃ aggivessana

oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ. Tena kho pana maṃ aggivessana samayena

pañca bhikkhū paccupaṭṭhitā honti: " yaṃ kho samaṇo gotamo dhammaṃ adhigamissati taṃ

no ārocessatī "ti. Yato kho ahaṃ aggivessana oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ,

atha kho te1 pañca bhikkhū nibbijja pakkamiṃsu: 'bāhuliko samaṇo gotamo

padhānavibbhanto āvatto bāhullāyā'ti.

38. So kho ahaṃ aggivessana oḷārikaṃ āhāraṃ āhārito2 balaṃ gahetvā vivicceva kāmehi

vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja vihāsiṃ. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na

pariyādāya tiṭṭhati.

39. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ

avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Evarūpāpi kho me

aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.

40. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena

paṭisaṃvedesiṃ. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ

upasampajja vihāsiṃ. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na

pariyādāya tiṭṭhati.

41. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā

adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.

Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.

42. Se: evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte 3 [PTS Page 248] [\q 248/] pubbe nivāsānussatiñāṇāya

cittaṃ abhininnāmesiṃ. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi seyyathīdaṃ:-

-----------------------

1.Atha mete-machasaṃ. 2.Āhāretvā - machasaṃ 3.Anejjappatte - sīmu.

[BJT Page 586] [\x 586/]

" Ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo

vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi

jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, " amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra uppādiṃ. Tatrāpāsiṃ

evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno"ti - iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ kho pana me1 aggivessana rattiyā paṭhame yāme paṭhamā

vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṃ

appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā

vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.

43. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte2 sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi: cavamāne, uppajjamāne3

hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi: 'ime

vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā

manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ uppannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi

cavamāne uppajjamāne. Hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage

satte pajānāmi: ayaṃ kho pana me aggivessana rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā,

avijjā vihatā vijjā uppannā, [PTS Page 249] [\q 249/] tamo vihato āloko uppanno, yathā

taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me aggivessana uppannā

sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.

---------------------

1. Ayaṃ kho me - machasaṃ. 2. Ānejjappante - sīmu. 3. Upapajjamānemachasaṃ, syā [PTS]

[BJT Page 588] [\x 588/]

44. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte2 āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ,

ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti

yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ime āsavāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ āsavasamudayoti

yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ

āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ

passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Avijjāsavāpi cittaṃ

vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi: 'khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ ,

kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho pana me aggivessana rattiyā

pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno,

yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me aggivessana

uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.

45. Abhijānāmi kho panāhaṃ aggivessana anekasatāya parisāya dhammaṃ desetā. Apissu

maṃ ekameko evaṃ maññati: mameva ārabbha samaṇo gotamo dhammaṃ desetīti. Na kho

panetaṃ aggivessana evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yāvadeva viññāpanatthāya tathāgato paresaṃ

dhammaṃ deseti. So kho ahaṃ aggivessana tassāyeva kathāya pariyosāne tasmiṃyeva

purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisīdāpemi1 ekodiṃ karomi

samādahāmi, yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmīti.

46. "Okappaniyametaṃ bhoto gotamassa yathātaṃ arahato sammā sambuddhassa. Abhijānāti

pana2 bhavaṃ gotamo divā supitā"ti. Abhijānāmahaṃ aggivessana gimhānaṃ pacchime māse

pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā3 dakkhiṇena

passena sato sampajāno niddaṃ okkamitāti. " Etaṃ kho bho gotama eke samaṇabrahmaṇā

sammohavihārasmiṃ [PTS Page 250] [\q 250/] vadantī"ti. Na kho aggivessana ettāvatā

sammūḷho vā hoti asammūḷho vā. Api ca aggivessana yathā ca sammūḷho hoti asammūḷho

ca, taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmīti. Evaṃ bho gotamāti kho4 saccako

nigaṇṭhaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

--------------------------

1. Sannisādemi - machasaṃ 2. Kho pana - machasaṃ. 3. Paññapetvā-machasaṃ 4. Evaṃ bhoti

kho - machasaṃ.

[BJT Page 590] [\x 590/]

47. Yassa kassaci aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ

jātijarāmaraṇīyā appahīnā, tamahaṃ sammūḷhoti vadāmi. Āsavānaṃ hi aggivessana

appahānā sammūḷho hoti. Yassa kassaci aggivessana ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā

sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā pahīnā, tamahaṃ asammūḷhoti vadāmi.

Āsavānaṃ hi aggivessana pahānā asammūḷho hoti. Tathāgatassa kho aggivessana ye āsavā

saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā pahīnā ucchinnamūlā

tālavatthukatā anabhāvakatā1 āyati anuppādadhammā. Seyyathāpi aggivessana tālo

matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā, evameva kho aggivessana tathāgatassa ye āsavā

saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jāti jarāmaraṇīyā pahīnā

ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammāti.

48. Evaṃ vutte saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca: " acchariyaṃ bho gotama,

abbhutaṃ bho gotama, yāvañcidaṃ bhoto gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa

upanītehi upanītehi2 vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva pariyodāyati,

mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammā sambuddhassa."

49. "Abhijānāmahaṃ bho gotama pūraṇaṃ kassapaṃ vādena vādaṃ samārabhitā. Sopi mayā

vādena vādaṃ samāraddho aññena aññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca

dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa evaṃ āsajja āsajja

vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva

pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa.

50. "Abhijānāmahaṃ bho gotama makkhaliṃ gosālaṃ vādena vādaṃ samārabhitā. Sopi mayā

vādena vādaṃ samāraddho aññena aññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca

dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa evaṃ āsajja āsajja

vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva

pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa.

"Abhijānāmahaṃ bho gotama ajitaṃ kesakambalaṃ vādena vādaṃ samārabhitā. Sopi mayā

vādena vādaṃ samāraddho aññena aññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca

dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa evaṃ āsajja āsajja

vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva

pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa.

"Abhijānāmahaṃ bho gotama pakudhaṃ kaccāyanaṃ vādena vādaṃ samārabhitā. Sopi mayā

vādena vādaṃ samāraddho aññena aññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca

dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa evaṃ āsajja āsajja

vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva

pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa.

"Abhijānāmahaṃ bho gotama sañjayaṃ belaṭṭhiputtaṃ vādena vādaṃ samārabhitā. Sopi mayā

vādena vādaṃ samāraddho aññena aññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca

dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa evaṃ āsajja āsajja

vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaṇṇo ceva

pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa.

"Abhijānāmahaṃ bho gotama nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ5 vādena vādaṃ samārabhitā. Sopi mayā

vādena vādaṃ samāraddho aññena [PTS Page 251] [\q 251/] aññaṃ paṭicari, bahiddhā

kathaṃ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa

evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa upanītehi upanītehi vacanapathehi samudācariyamānassa

chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato

sammāsambuddhassa.

-------------------------

1. Anabhāvaṃ katā-machasaṃ 2. Upanītehi vacanapathehi - sīmu. Bhoto pana-machasaṃ 4.

Belaṭṭhaputtaṃ - machasaṃ 5. Nāṭaputtaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 592] [\x 592/]

51. Handa ca dāni mayaṃ bho gotama gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyātī.

"Yassadāni tvaṃ aggivessana kālaṃ maññasī"ti.

Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā

pakkāmīti.

Mahāsaccakasuttaṃ chaṭṭhaṃ.

1.4.7.

Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṃ.

Evamme sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.

Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ

etadavoca:

2. "Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho

accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti."

3. Idha devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti: sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti. Evañca taṃ

devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti: sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti, so sabbaṃ

dhammaṃ abhijānāti. Sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti. Sabbaṃ

dhammaṃ pariññāya yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ

vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī

viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto,

virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na ca

kiñci 1 loke upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati. Aparitassaṃ paccattaññeva [PTS Page 252]

[\q 252/] parinibbāyati. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ

itthattāyā'ti pajānāti. Ettāvatā kho devānaminda bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto

hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho

devamanussānanti.

----------------------

1. Na kiñci,machasaṃ, syā.[PTS]

[BJT Page 594] [\x 594/]

Atha kho sakko1 devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ

abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

4. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha

kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: 'kinnu kho so yakkho bhagavato bhāsitaṃ

abhisamecca anumodi,2 udāhu no. Yannūnāhaṃ taṃ yakkhaṃ jāneyyaṃ: yadivā so yakkho

bhagavato bhāsitaṃ abhisamecca anumodi, yadivā no'ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno

seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ

sammiñjeyya, evamevaṃ3 pubbārāme migāramātupāsāde antarahito devesu tāvatiṃsesu

pāturahosi.

5. Tena kho pana samayena sakko devānamindo ekapuṇḍarīke uyyāne dibbehi pañcahi

turiyasatehi samappito samaṅgībhūto paricāreti. Addasā kho sakko devānamindo

āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūrato va āgacchantaṃ. Disvāna tāni dibbāni pañca

turiyasatāni paṭippaṇāmetvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: ehi kho mārisa moggallāna, sāgataṃ4 mārisa

moggallāna. Cirassaṃ kho mārisa moggallāna, imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya.

Nisīda mārisa moggallāna, idamāsanaṃ paññattanti. Nisīdi kho āyasmā mahā moggallāno

paññatte āsane. Sakkopi kho devānamindo aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakkaṃ devānamindaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

yathākathaṃ pana te kosiya bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ abhāsi? Sādhu

mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savaṇāyāti.

6. "Mayaṃ kho mārisa moggallāna bahukiccā, mayaṃ bahukaraṇīyā,5 appeva6 sakena

karaṇīyena, api ca devānaṃyeva tāvatiṃsānaṃ karaṇīyena. Api ca mārisa moggallāna

,sussutaṃyeva hoti suggahītaṃ [PTS Page 253] [\q 253/] sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ

yaṃ no7 khippameva antaradhāyati. Bhūtapubbaṃ mārisa moggallāna, devāsurasaṅgāmo

samūpabbuḷho8 ahosi. Tasmiṃ kho pana mārisa moggallāna saṅgāme devā vijiniṃsu.9 Asurā

parājiniṃsu. So kho ahaṃ mārisa moggallāna taṃ saṅgāmaṃ10 abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tato

paṭinivattitvā vejayantaṃ nāma pāsādaṃ māpesiṃ. Vejayantassa kho pana mārisa moggallāna

pāsādassa niyyuhasataṃ. Ekamekasmiṃ niyyuhe satta satta kūṭāgārasatāni.11 Ekamekasmiṃ

kūṭāgāre satta satta accharāyo. Ekamekissā accharāya satta satta paricārikāyo. Iccheyyāsi no

tvaṃ mārisa moggallāna vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṃ daṭṭhunti. Adhivāsesi kho

āyasmā mahāmoggallāno tuṇhī bhāvena.

------------------------

1. Atha kho pana sakko, syā atha sakko, katthaci. 2. Anumodati, syā 3. Evameva, katthaci.

4. Svāgataṃ,machasaṃ syā. 5. Bahukiccā bahukaraṇīyā, machasaṃ syā 6. Appevanāma, syā.

Appena, [PTS] mu.Si.

7.Yanno kho, syā. 8. Samupabyuḷho, machasaṃ. Samūpabyuḷho, syā. 9. Devā jiniṃsu,

machasaṃ. Syā [PTS. 10.] Devāsurasaṅgāmaṃ, syā. 11. Kūṭāgārasatāni, sīmu.

[BJT Page 596] [\x 596/]

7. Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ

purakkhatvā yena vejayanto pāsādo tenupasaṅkamiṃsu. Addasaṃsu1 kho sakkassa

devānamindassa paricārikāyo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūratova āgacchantaṃ.

Disvāna2 ottappamānā hirīyamānā3 sakasakaṃ4 ovarakaṃ pavisiṃsu. Seyyathāpi nāma

suṇisā sasuraṃ5 disvā ottapati hirīyati,6 evamevaṃ7 sakkassa devānamindassa paricārikāyo

āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ disvā ottappamānā hirīyamānā sakasakaṃ ovarakaṃ

pavisiṃsu. Atha kho sakko ca devānamindo vessavaṇo ca mahārājā āyasmantaṃ

mahāmoggallānaṃ vejayante pāsāde anucaṅkamāpenti anuvicarāpenti: idampi mārisa

moggallāna passa vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakaṃ, idampi mārisa moggallāna passa

vejayantassa pāsādassa rāmaṇeyyakanti. " Sobhativatidaṃ8 āyasmato kosiyassa yathā taṃ

pubbe katapuññassa. Manussāpi kiñcideva rāmaṇeyyakaṃ daṭṭhā9 evamāhaṃsu: sobhati

vata bho devānaṃ tāvatiṃsānanti. Tayidaṃ āyasmato kosiyassa sobhati yathātaṃ pubbe

katapuññassā"ti.

8. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: atibāḷhaṃ kho ayaṃ yakkho pamatto

viharati. Yannūnāhaṃ imaṃ yakkhaṃ saṃvejeyyanti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno

tathārūpaṃ iddhābhisaṃkhāraṃ abhisaṃkhāsi10 yathā vejayantaṃ pāsādaṃ pādaṅguṭṭhakena

saṅkampesi sampakampesi sampavedhesi. [PTS Page 254] [\q 254/] atha kho sakko ca

11 devānamindo vessavaṇo ca mahārājā devā ca tāvatiṃsā acchariyabbhutacittā12 ahesuṃ:

acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi

nāma dibbaṃ bhavanaṃ13 pādaṅguṭṭhakena saṅkampessati sampakampessati

sampavedhessatīti.

9. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkaṃ devānamindaṃ saṃviggaṃ lomahaṭṭhajātaṃ

viditvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca: " yathākathaṃ pana te kosiya14 bhagavā

saṅkhittena taṇhāsaṃkhayavimuttiṃ abhāsi? Sādhu. Mayampi etissā kathāya bhāgino assāma

savaṇāyā"ti.

10. " Idhāhaṃ mārisa moggallāna, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsiṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho ahaṃ mārisa

moggallāna bhagavantaṃ etadavocaṃ: kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṅkhittena

taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī

accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti. Evaṃ vutte mārisa moggallāna bhagavā maṃ

etadavoca:-

-------------------------

1. Addasāsuṃ, katthaci 2.Disvā, machasaṃ 3. Hiriyamānā, katthaci 4. Sakaṃ sakaṃ, machasaṃ

syā.[PTS]mu.Sī. 5. Sassuraṃ, syā. 6 .Hiriyati, katthaci. 7. Evameva, katthaci. 8. Sobhati idaṃ,

machasaṃ. Sobhatidaṃ syā[PTS. 9.] Diṭṭhā, sīmu. Disvā, machasaṃ.Syā.10.Abhiṅkhāreti, syā.

11.Sakko, sīmu. 12. Acchariyabbhuta cittajātā, machasaṃ.Syā. 13. Dibbabhavanaṃ,

machasaṃ.Syā.[PTS. 14.] Pana kho kosiya, machasaṃ. Pana kosiya, syā.

[BJT Page 598] [\x 598/]

'Idha devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti: sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti. Evañcetaṃ

devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti: sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti. So sabbaṃ

dhammaṃ abhijānāti. Sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ parijānāti. Sabbaṃ

dhammaṃ pariññāya yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ

vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati, nirodhānupassī

viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharanto,

virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissaggānupassī viharanto na ca1

kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati. Aparitassaṃ paccattaññeva parinibbāyati. '

Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti. Ettāvatā

kho devānaminda bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho

accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti.' Evaṃ2

kho me mārisa moggallāna bhagavā saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ abhāsi"ti.

11. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkassa devānamindassa [PTS Page 255] [\q 255/]

bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ

pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva3 devesu tāvatiṃsesu antarahito

pubbārāme migāramātupāsāde pāturahosi.

12. Atha kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante

mahāmoggallāne sakkaṃ devānamindaṃ etadavocuṃ: eso nu kho te mārisa so bhagavā

satthāti. Na kho me mārisā4 so bhagavā satthā, sabrahmacārī me eso āyasmā

mahāmoggallānoti. Lābhā te mārisa, yassa5 te sabrahmacārī evaṃ mahiddhiko

mahānubhāvo,6 aho nūna 7 te so bhagavā satthāti.

13. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca:

------------------------

1. Na kiñci, machasaṃ syā.[PTS. 2.] Evameva kho, sī, katthaci. 3. Evamevaṃ, sīmu. 4. Mārisa,

katthaci. Mārisa, machasaṃ. Syā[PTS 5.] Lābhā te mārisa, suladdhaṃ te mārisa, syā. 6. Evaṃ

mahānubhāvo, machasaṃ. Syā.[PTS 7.] Āhu nūna , sī.Katthaci.

[BJT Page 600] [\x 600/]

" Abhijānāti no bhante bhagavā ahu ñātaññatarassa1 mahesakkhassa yakkhassa saṃkhittena

taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ bhāsitā".

14. "Abhijānāmahaṃ moggallāna: idha sakko devānamindo yenāhaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho moggallāna

sakko devānamindo maṃ etadavoca: kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṃkhittena

taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī

accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti. Evaṃ vutte ahaṃ moggallāna sakkaṃ

devānamindaṃ etadavocaṃ: idha devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti: sabbe dhammā nālaṃ

abhinivesāyāti. Evañcetaṃ devānaminda bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ

abhinivesāyāti, so sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti, sabba1 dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ

dhammaṃ parijānāti. Sabbaṃ dhammaṃ pariññāya yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā

dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī

viharati, nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānupassī viharati. So tāsu vedanāsu

aniccānupassī viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto,

paṭinissaggānupassī viharanto na ca kiñci2 loke upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati.

Aparitassaṃ paccattaññeva 3 parinibbāyati. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, [PTS Page

256] [\q 256/] kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāya'ti pajānāti. Ettāvatā kho

devānaminda bhikkhu saṃkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho

accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti. Evaṃ

kho ahaṃ moggallāna abhijānāmi sakkassa devānamindassa saṃkhittena

taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ bhāsitā"ti. 4.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahāmoggallāno bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṃ sattamaṃ.

-----------------------

1. Ahuññataññatarassa, machasaṃ, āhunaññeva aññatarassa, sī-katthaci. Ahu nāññe ca

aññatarassa, sīmu.[PTS] aññātaññatarassa, sīmu. Aṭṭhakathā 2. Na kiñci machasaṃ.Syā.[PTS

3.] Paccattaṃ yeva, sī.Katthaci. 4. Abhāsitthāti, sī-katthaci.

[BJT Page 602] [\x 602/]

1.4.8.

Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṃ

Evamme sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tena kho pana samayena sātissa nāma bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ

pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā

tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anaññanti.

2. Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū: sātissa kira nāma1 bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ

pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: " tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā

tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anaññanti." Atha kho te bhikkhū yena sāti

bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ

etadavocuṃ: "saccaṃ kira te āvuso sāti evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: tathāhaṃ

bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati,

anaññanti." "Evaṃ byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ajānāmi yathā

tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anaññanti."

3. Atha kho te bhikkhū sātiṃ bhikkhu kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā

vivecetukāmā samanuyuñjanti samanugāhanti samanubhāsanti: mā evaṃ āvuso2 sāti avaca,

mā bhagavantaṃ abbhācikkhi3. Nahi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ nahi bhagavā evaṃ

vadeyya. Anekapariyāyena hāvuso4 sāti paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ [PTS Page 257] [\q

257/] vuttaṃ bhagavatā aññatra paccayā natthi viññāṇassa samhavoti. Evampi kho sāti

bhikkhu kevaṭṭaputto tehi bhikkhūhi samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno 5

samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmassa6 abhinivissa voharati:

evaṃ byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ

sandhāvati saṃsarati, anaññanti. Yato kho te bhikkhū nāsakkhiṃsu sātiṃ bhikkhuṃ

kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha7 yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te

bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ:

----------------------

1. Sātissa nāma, syā.Machasaṃ 2.Evamāvuso, syā, 3.Abbhācikkha, syā.

4. Anekapariyāyenāvuso machasaṃ. Anekapariyāyena āvuso, syā. 5. Samanuggāhiyamāno,

syā. 6 Parāmāsā,machasaṃ. 7. Atha kho te bhikkhū, machasaṃ. Syā.

[BJT Page 604] [\x 604/]

4. Sātissa nāma bhante bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ

uppannaṃ: 'tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ

sandhāvati saṃsarati, anaññanti.' Assumha* kho mayaṃ bhante: sātissa kira nāma bhikkhuno

kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ

desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anaññanti. Atha kho mayaṃ

bhante yena sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā sātiṃ bhikkhuṃ

kevaṭṭaputtaṃ etadavocumha: saccaṃ kira te āvuso sāti evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ

uppannaṃ: tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati

saṃsarati, anaññanti. Evaṃ vutte bhante sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhe etadavoca: evaṃ

byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ

sandhāvati saṃsarati, anaññanti. Atha kho mayaṃ bhante sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ

etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetukāmā samanuyuñjimha samanugāhimha1

samanubhāsimha: mā evaṃ āvuso sāti avaca. Mā bhagavantaṃ abbhācikkhi. 2 Na hi sādhu

bhagavato abbhakkhānaṃ. Na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Anekapariyāyena hāvuso3 sāti

paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa

sambhavoti. Evampi kho bhante sāti bhikkhu kevaṭṭaputto amhehi samanuyuñjiyamāno

samanugāhiyamāno4 samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaṃ diṭṭhigataṃ thāmasā parāmassa5

abhinivissa voharati: " evaṃ byā kho ahaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā

tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anaññanti." Yato kho mayaṃ bhante

nāsakkhimha6 sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecetuṃ, atha

mayaṃ etamatthaṃ bhagavato ārocemāti.

5. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: [PTS Page 258] [\q 258/] ehi tvaṃ

bhikkhu mama vacanena sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ āmantesi: ' satthā taṃ āvuso sāti

āmantetī'ti. Evaṃ bhanteti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā7 yena sāti bhikkhu

kevaṭṭaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etadavoca:

'satthā taṃ āvuso sāti āmanteti'ti. Evamāvusoti kho sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tassa

bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ

bhagavā etadavoca: saccaṃ kira te sāti evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ: tathāhaṃ

bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ajānāmi yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati,

anaññanti. " Evaṃ byā kho ahaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi yathā

tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, anaññanti."

----------------------

* Assumha kho mayaṃ .. Anaññanti ayaṃ sabbo pāṭho syā. Machasaṃ. Potthakesu na dissati.

1. Samanuggāhimha, machasaṃ .Syā. 2. Abbhācikkha, syā. 3. Anekapariyāyenāvuso,

machasaṃ anekapariyāyena āvuso, syā.

4. Samanuggāhiyamāno, machasaṃ syā 5. Parāmāsā, machasaṃ. 6. Nāsakkhamhā ,syā. 7.

Paṭisutvā,machasaṃ.

[BJT Page 606] [\x 606/]

6. Katamaṃ taṃ sāti viññāṇanti?

" Yvāyaṃ bhante vado vedeyyo tatra tatra kalyāṇapāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ

paṭisaṃvedetī"ti.

Kassa nu kho nāma tvaṃ moghapurisa mayā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāsi? Nanu mayā

moghapurisa anekapariyāyena paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ aññatra paccayā

natthi viññāṇassa sambhavoti. Atha ca pana tvaṃ moghapurisa attanā duggahītena amhe

ceva abbhācikkhasi, attānañca khaṇasi1, khahuñca apuññaṃ pasavasi. Taṃ hi te

moghapurisa bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti.

7. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, api nayaṃ2 sāti

bhikkhu kevaṭṭaputto usmīkatopi imasmiṃ dhammavinayeti. " Kiṃ hi siyā bhante, no hetaṃ

bhante"ti. Evaṃ vutte sāti bhikkhu kevaṭṭaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho

adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno3 nisīdi. Atha kho bhagavā sātiṃ bhikkhuṃ

kevaṭṭaputtaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ

appaṭibhānaṃ 4 viditvā sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ etadavoca: " paññāyissasi kho tvaṃ5

moghapurisa etena sakena pāpakena diṭṭhigatena. Idhāhaṃ bhikkhū paṭipucchissāmi"ti.

8. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: tumhepi me bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ

ājānātha yathāyaṃ sāti bhikkhu [PTS Page 259] [\q 259/] kevaṭṭaputtā attanā

duggahītena amhe ceva abbhācikkhati, attānañca khaṇati,6 bahuñca apuññaṃ pasavatīti. "

No hetaṃ bhante, anekapariyāyena hi no bhante paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ

bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo"ti. Sādhu7 bhikkhave, sādhu kho

me tumhe bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha. Anekapariyāyena hi vo bhikkhave

paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ mayā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa

sambhavoti. Atha ca panāyaṃ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto attanā duggahītena amhe ceva

abbhācikkhati, attānañca khaṇati,8 bahuñca apuññaṃ pasavati. Taṃ hi tassa moghapurisassa

bhavissati dīgharattaṃ [PTS Page 260] [\q 260/] ahitāya dukkhāya.

(Sātikaṇḍaṃ.)

----------------------

1. Khanasi, syā. 2. Nāyaṃ, sīmu. Machasaṃ.Syā.[PTS 3.] Appaṭibhāṇo, syā sī katthaci 4.

Appaṭibhāṇaṃ, syā.Sī.Katthaci. 5. Tvaṃ ,sī.Katthaci 6. Khanati, syā. 7.Sādhu sādhu,

machasaṃ. 8. Khanati.Syā.

[BJT Page 608] [\x 608/]

9. Yaññadeva1 bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppajjati viññāṇaṃ tena teneva saṅkhaṃ2

gacchati: cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṃ, cakkhuviññāṇanteva3 saṅkhaṃ

gacchati. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaṃ, sotaviññāṇanteva4 saṅkhaṃ gacchati.

Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaṃ, ghānaviññāṇanteva5 saṅkhaṃ gacchati,

jivhañca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaṃ, jivhāviññāṇanteva 6 saṅkhaṃ gacchati. Kāyañca

paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaṃ, kāyaviññāṇanteva7 saṅkhaṃ gacchati. Manañca

paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaṃ, manoviññāṇanteva 8 saṅkhaṃ gacchati.

Seyyathāpi bhikkhave yaññadevāpaccayaṃ paṭicca aggi jalati, tena teneva saṅkhaṃ gacchati:

kaṭṭhañca paṭicca aggi jalati, kaṭṭhaggiteva9 saṅkhaṃ gacchati. Sakalikañca paṭicca aggi

jalati, sakalikaggiteva saṅkhaṃ gacchati. Tiṇañca paṭicca aggi jalati, tiṇaggiteva saṅkhaṃ

gacchati. Gomayañca paṭicca aggi jalati, gomayaggiteva saṅkhaṃ gacchati. Thusañca paṭicca

aggi jalati, thusaggiteva saṅkhaṃ gacchati. Saṅkārañca paṭicca aggi jalati, saṅkāraggiteva

saṅkhaṃ gacchati. Evameva kho bhikkhave yaññadeva paccayaṃ paṭicca uppajjati viññāṇaṃ

tena teneva saṅkhaṃ gacchati: cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṃ,

cakkhuviññāṇanteva saṅkhaṃ gacchati. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaṃ,

sotaviññāṇanteva saṅkhaṃ gacchati. Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaṃ,

ghānaviññāṇanteva saṅkhaṃ gacchati. Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaṃ,

jivhāviññāṇanteva saṅkhaṃ gacchati. Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaṃ,

kāyaviññāṇanteva saṅkhaṃ gacchati. Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaṃ,

manoviññāṇanteva saṅkhaṃ gacchati.

10. Bhūtamidanti10 bhikkhave passathāti? Evambhante. Tadāhārasambhavanti bhikkhave

passathāti.? Evambhante. Tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti bhikkhave

passathāti? Evambhante.

11. Bhūtamidaṃ nossūti bhikkhave kaṅkhāto11 uppajjati vicikicchā'ti? Evambhante.

Tadāhārasambhavaṃ nossūti bhikkhave kaṅkhāto uppajjati vicikicchāti? Evambhante.

Tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammaṃ nossūti bhikkhave kaṅkhāto uppajjati

vicikicchāti? Evambhante.

------------------------

1. Yaṃyadeva, machasaṃ 2. Saṅkhyaṃ, machasaṃ, syā. 3. Cakkhuviññāṇaṃtveva, machasaṃ

.Syā. 4. Sotaviññāṇaṃtveva, machasaṃ.Syā. 5. Ghāṇaviññāṇaṃtveva, machasaṃ.Syā. 6.

Jivhāviññāṇatveva, machasaṃ .Syā.7. Kāyaviññāṇaṃtveva, machasaṃ syā 8.

Manoviññāṇaṃtveva, machasaṃ. Syā. 9. Kaṭṭhaggitveva, machasaṃ syā. 10. Bhūtamidaṃ

bhikkhave, syā.11. Kaṅkhato, machasaṃ.Sīmu.

[BJT Page 610] [\x 610/]

12. Bhūtamidanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā

pahīyatīti? Evambhante. Tadāhārasambhavanti bhikkhave yathā bhūtaṃ sammappaññāya

passato yā vicikicchā sā pahīyatīti? Evambhante. Tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ

nirodhadhammanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya passato yā vicikicchā sā

pahīyatīti? Evambhante.

13. Bhūtamidanti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchāti1.? Evambhante.

Tadāhārasambhavanti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchāti? Evambhante.

Tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti bhikkhave itipi vo ettha

nibbicikicchāti.? Evambhante.

14. Bhūtamidanti bhikkhave yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhanti? Evambhante.

Tadāhārasambhavanti bhikkhave yathā bhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhanti?. Evambhante.

Tadāhāranirodhā yaṃ bhūtaṃ taṃ nirodhadhammanti bhikkhave yathābhūtaṃ

sammappaññāya sudiṭṭhanti? Evambhante.

15. Imañce tumhe bhikkhave diṭṭhiṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ allīyetha

keḷāyetha dhanāyetha2 mamāyetha, api nu tumhe bhikkhave kullūpamaṃ dhammaṃ desitaṃ

ājāneyyātha nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyāti? No hetambhante. Imañce tumhe bhikkhave

diṭṭhiṃ evaṃ parisuddhaṃ evaṃ pariyodātaṃ [PTS Page 261] [\q 261/] na allīyetha na

keḷāyetha na dhanāyetha3 na mamāyetha, api nu tumhe4 bhikkhave kullūpamaṃ dhammaṃ

desitaṃ ājāneyyātha nittharaṇatthāya no gahaṇatthāyāti? Evambhante.

16. Cattārome bhikkhave āhārā bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāya.

Katame cattāro? Kabaliṅkāro5 āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā

tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.

17. Ime ca bhikkhave cattāro āhārā kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātikā kimpabhavā? Ime

cattāro āhārā taṇhānidānā taṇhāsamudayā taṇhājātikā taṇhāpabhavā,

18. Taṇhā cāyaṃ bhikkhave kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātikā kimpabhavā? Taṇhā

vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā.

-----------------------

1. Nivicikicchā, sī.Katthaci. 2. Dhaneyyātha, syā. 3. Na dhaneyyātha, syā. 4. Me tumhe, syā.

5. Kabaḷīkāro, machasaṃ. Kavaḷiṅkāro, syā.[PTS]

[BJT Page 612] [\x 612/]

Vedanā cāyaṃ bhikkhave kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātikā kimpabhavā? Vedanā

phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassa pabhavā.1

20. Phasso cāyaṃ bhikkhave kinnidāno kiṃsamudayo kiñjātiko kimpabhavo? Phasso

saḷāyatananidāno saḷasāyatanasamudayo saḷasāyatanajātiko saḷāyatanappabhavo.2

21. Saḷāyatanañcidaṃ bhikkhave kinnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiñjātikaṃ

kimpabhavaṃ?Saḷāyatanaṃ nāmarūpanidānaṃ nāmarūpasamudayaṃ nāmarūpajātikaṃ

nāmarūpappabhavaṃ3 .

22. Nāmarūpañcidaṃ bhikkhave kiṃ nidānaṃ kiṃ samudayaṃ kiṃ jātikaṃ kiṃ pabhavaṃ?

Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇappabhavaṃ.4

23. Viññāṇañcidaṃ bhikkhave kinnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiñjātikaṃ kimpabhavaṃ?

Viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārappabhavaṃ.5.

24. Saṅkhārā cime bhikkhave kinnidānā kiṃsamudayā kiñjātikā kimpabhavā? Saṅkhārā

avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.6.

25. Iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā

nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā

vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo,

bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

26. Jātipaccayā jarāmaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Jātipaccayā nu kho bhikkhave

jarāmaraṇaṃ no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Jātipaccayā bhante jarāmaraṇaṃ, evaṃ no ettha

hoti: jātipaccayā jarāmaraṇanti.

27. Bhavapaccayā jātīti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Bhavapaccayā nu kho bhikkhave jāti no vā,

kathaṃ vo ettha hotīti? Bhavapaccayā bhante jāti. Evaṃ no ettha hoti: bhavapaccayā [PTS

Page 262] [\q 262/] jātīti.

-----------------------

1. Phassappabhavā, machasaṃ. 2. Saḷāyatanapabhavo, syā. 3. Nāmarūpapabhavaṃ, syā. 4.

Viññāṇapabhavaṃ, syā. 5. Saṅkhārapabhavaṃ, syā. 6. Avijjāppabhavā, machasaṃ.

[BJT Page 614] [\x 614/]

28. Upādānapaccayā bhavoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Upādānapaccayā nu kho bhikkhave

bhavo no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Upādānapaccayā bhante bhavo. Evaṃ no ettha hoti:

upādānapaccayā bhavoti.

29. Taṇhāpaccayā upādānanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Taṇhāpaccayā nu kho bhikkhave

upādānaṃ no vā, kathaṃ vo ettha hotīti?. Taṇhāpaccayā bhante upādānaṃ. Evaṃ no ettha

hoti: taṇhāpaccayā upādānanti.

30. Vedanāpaccayā taṇhāti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Vedanāpaccayā nu kho bhikkhave taṇhā

no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Vedanāpaccayā bhante taṇhā. Evaṃ no ettha hoti:

vedanāpaccayā taṇhāti.

31. Phassapaccayā vedanāti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Phassapaccayā nu kho bhikkhave vedanā

no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Phassapaccayā bhante vedanā. Evaṃ no ettha hoti:

phassapaccayā vedanāti.

32. Saḷāyatanapaccayā phassoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Saḷāyatanapaccayā nu kho

bhikkhave phasso no vā, kathaṃ vo ettha hotīti?. Saḷāyatanapaccayā bhante phasso. Evaṃ no

ettha hoti: saḷasāyatanapaccayā phassoti.

33. Nāmarūpapaccayā saḷāyatananti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Nāmarūpapaccayā nu kho

bhikkhave saḷāyatanaṃ no vā, kathaṃ vo ettha hotīti?. Nāmarūpapaccayā bhante

saḷāyatanaṃ. Evaṃ no ettha hoti: nāmarūpapaccayā saḷāyatananti.

34. Viññāṇapaccayā nāmarūpanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Viññāṇapaccayā nu kho bhikkhave

nāmarūpaṃ no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Viññāṇapaccayā bhante nāmarūpaṃ. Evaṃ no

ettha hoti: viññāṇapaccayā nāmarūpanti.

35. Saṅkhārapaccayā viññāṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Saṅkhārapaccayā nu kho bhikkhave

viññāṇaṃ no vā, kathaṃ vo ettha hotīti?. Saṅkhārapaccayā bhante viññāṇaṃ, evaṃ no ettha

hoti: saṅkhārapaccayā viññāṇanti.

[BJT Page 616] [\x 616/]

36. Avijjāpaccayā saṅkhārāti iti kho panetaṃ vuttaṃ avijjā paccayā nu kho bhikkhave

saṅkhārā no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Avijjāpaccayā bhante saṅkhārā. Evaṃ no ettha hoti:

avijjāpaccayā saṅkhārāti.

37. Sādhu bhikkhave. Iti kho bhikkhave tumhepi evaṃ vadetha. Ahampi evaṃ vadāmi:

imasmiṃ 1 sati idaṃ hoti, [PTS Page 263] [\q 263/] imassuppādā idaṃ uppajjati - yadidaṃ

avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ,

nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā,

vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti,

jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

38. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho,

viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā

phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā

upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

39. Jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Jātinirodhā nu kho bhikkhave

jarāmaraṇanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Jātinirodhā bhante jarāmaraṇanirodho.

Evaṃ no ettha hoti: jātinirodhā jarāmaraṇanirodhoti.

40. Bhavanirodhā jātinirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Bhavanirodhā nu kho bhikkhave

jātinirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Bhavanirodhā bhante jātinirodho. Evaṃ no ettha

hoti. Bhavanirodhā jātinirodhoti.

-----------------------

1. Iti imasmiṃ, sīmu.

[BJT Page 618] [\x 618/]

41. Upādānanirodhā bhavanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Upādānanirodhā nu kho

bhikkhave bhavanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Upādānanirodhā bhante

bhavanirodho. Evaṃ no ettha hoti: upādānanirodhā bhavanirodhoti.

42. Taṇhānirodhā upādānanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Taṇhānirodhā nu kho

bhikkhave upādānanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Taṇhānirodhā bhante

upādānanirodho. Evaṃ no ettha hoti: taṇhānirodhā upādānanirodhoti.

43. Vedanānirodhā taṇhānirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ vedanānirodhā nu kho bhikkhave

taṇhānirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Vedanānirodhā bhante taṇhānirodho. Evaṃ no

ettha hoti: vedanānirodhā taṇhānirodhoti.

44. Phassanirodhā vedanā nirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Phassanirodhā nu kho

bhikkhave vedanānirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Phassanirodhā bhante

vedanānirodho. Evaṃ no ettha hoti: phassanirodhā [PTS Page 264] [\q 264/]

vedanānirodhoti.

45. Saḷāyatananirodhā phassanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Saḷāyatananirodhā nu kho

bhikkhave phassanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Saḷāyatananirodhā bhante

phassanirodho. Evaṃ no ettha hoti: saḷāyatananirodhā phassanirodhoti.

46. Nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Nāmarūpanirodhā nu kho

bhikkhave saḷāyatananirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Nāmarūpanirodhā bhante

saḷāyatananirodho. Evaṃ no ettha hoti: nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodhoti.

47. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Viññāṇanirodhā nu kho

bhikkhave nāmarūpanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Viññāṇanirodhā bhante

nāmarūpanirodho. Evaṃ no ettha hoti: viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti.

[BJT Page 620] [\x 620/]

48. Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Saṅkhāranirodhā nu kho

bhikkhave viññāṇanirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Saṅkhāranirodhā bhante

viññāṇanirodho. Evaṃ no ettha hoti: saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti.

49. Avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Avijjānirodhā nu kho bhikkhave

saṅkhāranirodho no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Avijjānirodhā bhante saṅkhāranirodho. Evaṃ

no ettha hoti: avijjānirodhā saṅkhāranirodhoti.

50. Sādhu bhikkhave. Iti kho bhikkhave tumhepi evaṃ vadetha. Ahampi evaṃ vadāmi:

imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati - yadidaṃ avijjānirodhā

saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho,

nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā

vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhā nirodhā upādānanirodho,

upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarā maraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

51. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā [PTS Page 265] [\q 265/]

pubbantaṃ vā paṭidhāveyyātha: ahosimha1 nu kho mayaṃ atītamaddhānaṃ, na nukho

ahosimha atītamaddhānaṃ, kinnu kho ahosimha atītamaddhānaṃ, kathannu kho ahosimha

atītamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ ahosimha nu kho mayaṃ atītamaddhānanti. No hetaṃ

bhante.

52. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā aparantaṃ vā ādhāveyyātha:2

bhavissāma nu kho mayaṃ anāgatamaddhānaṃ na nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ,

kinnu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ, kathannu kho bhavissāma anāgatamaddhānaṃ,

kiṃ hutvā kiṃ bhavissāma nu kho mayaṃ anāgatamaddhānanti. No hetaṃ bhante.

53. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā etarahi vā paccuppannaṃ

addhānaṃ3 ajjhattaṃ kathaṅkathī assatha:4 ahannukhosmi, no nu khosmi, kinnu khosmi,

kathannu khosmi, ayannu kho satto kuto āgato, so kuhiṅgāmī bhavissatīti. No hetaṃ

bhante.

-----------------------

1. Ahesumhā, syā. Ahesumha - aññatra 2. Paṭidhāveyyātha. Machasaṃ, syā. 3.

Paccuppannaddhānaṃ ārabbha, syā. Paccuppanna maddhānaṃ ajjhattaṃ, machasaṃ. 4.

Kathaṃ kathittha, syā.

[BJT Page 622] [\x 622/]

54. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā evaṃ vadeyyātha: satthā no garu,

satthugāravena ca1 mayaṃ evaṃ vademāti.2 No hetaṃ bhante.

55. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā evaṃ vadeyyātha: samaṇo no

evamāha,3 samaṇavacanena ca mayaṃ4 evaṃ vademāti. No hetaṃ bhante.

56. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā aññaṃ satthāraṃ uddiseyyāthāti.

No hetaṃ bhante.

57. Api nu tumhe bhikkhave evaṃ jānantā evaṃ passantā yāni tāni

puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ vatakotuhalamaṅgalāni, tāni sārato paccāgaccheyyāthāti. No

hetaṃ bhante.

58. Nanu bhikkhave5 yadeva tumhākaṃ sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva

tumhe vadethāti.6 Evambhante.

59. Sādhu bhikkhave, upanītā kho me tumhe bhikkhave iminā sandiṭṭhikena dhammena

akālikena ehipassikena opanayikena paccattaṃ veditabbena viññūhi. Sandiṭṭhiko " ayaṃ

bhikkhave dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī"ti. Iti yantaṃ

vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

60. Tiṇṇaṃ kho pana bhikkhave sannipātā gabbhassāvakkanti hoti: idha mātāpitaro

sannipatitā honti, mātā ca na utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, neva tāva

gabbhassāvakkanti [PTS Page 266] [\q 266/] hoti. Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti,

mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca na paccupaṭṭhito hoti, neva tāva gabbhassāvakkanti hoti.

Yato ca kho bhikkhave mātāpitaro sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo ca

paccupaṭṭhito hoti, evaṃ tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassāvakkanti hoti.

61. Tamenaṃ bhikkhave mātā nava vā dasa vā māse gabbhaṃ kucchinā pariharati mahatā

saṃsayena garumbhāraṃ7. Tamenaṃ bhikkhave mātā navannaṃ vā dasannaṃ cā māsānaṃ

accayena vijāyati mahatā saṃsayena garumbhāraṃ. Tamenaṃ jātaṃ samānaṃ sakena lohitena

poseti. Lohitaṃ hetaṃ bhikkhave8 ariyassa vinaye yadidaṃ mātuthaññaṃ.

1. Satthugāraveneva, syā 2 vadeyyāmāti, syā. Mayaṃ vademāti.[PTS.] Si-katthaci. 3. Samaṇo

evamāha, syā. Machasaṃ. 4. Samaṇā ca nāma mayaṃ , machasaṃ. Samaṇā ca na ca mayaṃ,

syā[PTS] samaṇā ca vata mayaṃ, sī katthaci. 5.Nanu kho bhikkhave, sīmu. 6. Vadeyyāthāti,

syā. 7. Garubhāraṃ, syā. 8. Lohitaṃ bhikkhave, sī -katthaci.

[BJT Page 624] [\x 624/]

62. Sa kho so bhikkhave kumāro vuddhimanvāya1 indriyānaṃ paripākamanvāya yāni tāni2

kumārakānaṃ kīḷāpanakāni tehi kīḷati: seyyathīdaṃ-vaṅkakaṃ3 ghaṭikaṃ mokkhacikaṃ4

ciṅgulakaṃ5 pattāḷhakaṃ rathakaṃ dhanukaṃ.

63. Sa kho so bhikkhave kumāro vuddhimanvāya6 indriyānaṃ paripākamanvāya pañcahi

kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto7 parivāreti: cakkhu viññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi

manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi,8 sotaviññeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi

manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi,8 ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi

kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi

kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi

iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi.

64. So cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe9 rūpe sārajjati, appiyarūpe rūpe byāpajjati.10

Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati paritta cetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ

anurodhavirodhaṃ samāpanno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā

adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ

vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī

tadupadānaṃ. Tassupādāna paccayā11 bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ

soka parideva dukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti. - Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe9 sadde sārajjati,

appiyarūpe sadde byāpajjati. Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati paritta cetaso, tañca

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā

aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhaṃ samāpanno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti

sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadati

ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati

nandī. Yā vedanāsu nandī tadupadānaṃ. Tassupādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti,

jātipaccayā jarāmaraṇaṃ soka parideva dukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. - Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe9

gandhe sārajjati, appiyarūpe gandhe byāpajjati. Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati paritta

cetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te pāpakā

akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhaṃ samāpanno yaṃ kiñci

vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati

abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato

uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī tadupadānaṃ. Tassupādāna paccayā bhavo,

bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ soka parideva dukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. - Jivhāya rasaṃ

sāyitvā piyarūpe rase sārajjati, appiyarūpe rase byāpajjati. Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati

paritta cetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te

pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhaṃ samāpanno yaṃ

kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ

abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato

ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī tadupadānaṃ. Tassupādāna paccayā

bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ soka parideva dukkhadomanassupāyāsā

sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. - Kāyena

phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe sārajjati, appiyarūpe phoṭṭhabbe byāpajjati.

Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati paritta cetaso, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ

anurodhavirodhaṃ samāpanno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā

adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ

vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandī. Yā vedanāsu nandī

tadupadānaṃ. Tassupādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ soka

parideva dukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa

samudayo hoti. - Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe [PTS Page 267] [\q 267/] dhamme

sārajjati, appiyarūpe dhamme byāpajjati. Anupaṭṭhitakāyasati ca viharati paritta cetaso,

tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā

dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhaṃ samāpanno yaṃ kiñci vedanaṃ

vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ abhinandati abhivadati

ajjhosāya tiṭṭhati, tassa taṃ vedanaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati

nandī. Yā vedanāsu nandī tadupadānaṃ. Tassupādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti,

jātipaccayā jarāmaraṇaṃ soka parideva dukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa

kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

------------------------

1. Vuḍḍhimanvāya, syā. 2. Yāni, sī. 3. Vaṅkaṃ, syā.Sī.Katthaci. 4. Mokkhalikā.Sī. 5.

Ciṅgulikaṃ, syā. 6.Vuḍaḍhimanvāya, syā. 7. Samaṅgībhūto, syā. 8.: Rajanīyehi pemanīyehi,

syā. 9. Piyarūpe sārajjati,sīmu. 10. Appiyarūpe byāpajjati,sīmu. 11. Tassa upādānapaccayā,

syā.

[BJT Page 626] [\x 626/]

65. Idha bhikkhave tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno

sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So

imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ, sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ

sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ

majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ pakāseti. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ

vā kule paccājāto.1 So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena

saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho,

abbhokāso pabbajjā, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ

ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ, yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā

kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. So aparena samayena

appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya, mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya, appaṃ vā

ñātiparivaṭṭaṃ pahāya, mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni

vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.

66. So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭivirato hoti. Nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati adinnādānaṃ pahāya adinnādānā [PTS Page 268] [\q

268/] paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati.

Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ

pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto2 paccayiko avisaṃvādako

lokassa. Pisuṇaṃ3 vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya4 paṭivirato hoti: ito sutvā na amutra

akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ

vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī

samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya5 paṭivirato

hoti: yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā

bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā

paṭivirato hoti: kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ

bhāsitā6 kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.

1. Pacchājāto, syā 2.Theto, syā 3. Pīsuṇā, sī.Katthaci 4. Pisuṇāvācā, sī, katthaci 5.

Pharusāvācā, sī katthaci, 6. Bhāsitā hoti, syā.

[BJT Page 628] [\x 628/]

67. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato1 virato

vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti.

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Itthikumārikapaṭiggahaṇā2 paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti. Tulākūṭa -

kaṃsakūṭa - mānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭana - vañcana - nikati - sāciyogā3 paṭivirato

hoti. Chedana - vadha - bandhana - viparāmosa4 - ālopa - sahasākārā paṭivirato hoti.

68. So santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena 5 cīvarena kucchiparihāriyena piṇḍapātena yena

yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhisakuṇo6 yena yeneva

ḍeti, sapattabhārova ḍeti, evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihāriyena cīvarena

kucchiparihāriyena piṇḍapātena. Yena yeneva7 pakkamati, samādāyeva pakkamati.

So iminā [PTS Page 269] [\q 269/] ariyena silakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ

anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti.

69. So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ,

cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ,

ghānindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṃ,

kāyindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ

āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ

paṭisaṃvedeti.

------------------------

1. Rattūparato, machasaṃ syā. [PTS 2.] Itthikumāri paṭiggahaṇā, sī-katthaci. 3. Sāviyogā, syā.

4. Viparāmāsā, sī-katthaci 5. Kāyaparihārikena, machasaṃ. Syā.[PTS] sī-katthaci. 6.

Pakkhīsakuṇo, machasaṃ.Syā 7. So yena yeneva, machasaṃ.

[BJT Page 630] [\x 630/]

70. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite vilokite sampajānakārī hoti.

Sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti. Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti.

Asitena pite khāyite sāyite sampajānakārī hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti,

gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

71. So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṃvarena

samannāgato, iminā ca satisampajaññena1 samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati: araññaṃ

rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ.

So pacchābhattaṃ piṇḍāpātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā, ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya,

parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

72. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti

byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī.

Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti. Thīnamiddhaṃ2 pahāya vigatathīnamiddho viharati

ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya

anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti.

Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya

cittaṃ parisodheti.

[PTS Page 270] [\q 270/]

73. So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva

kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ

jhānaṃ3 upasampajja viharati. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā

ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ

dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca

sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā

sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca

pahānā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

74. So cakkhunā rūpaṃ disvā piyarūpe rūpe na sārajjati.4 Appiyarūpe rūpe na byāpajjati.

Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā

bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ

anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā

adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa

taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā

nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,

bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

----------------------

1. Ariyena satisampajaññena, machasaṃ, 2. Thīnamiddhaṃ, machasaṃ. 3. Paṭhamajjhānaṃ,

sīmu. 4. Piyarūpe na sārajjati.Sī.

[BJT Page 632] [\x 632/]

75. Sotena saddaṃ sutvā piyarūpe sadde na sārajjati.4 Appiyarūpe sadde na byāpajjati.

Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā

bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ

anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā

adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa

taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā

nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,

bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

- Ghānena gandhaṃ ghāyitvā piyarūpe gandhe na sārajjati.4 Appiyarūpe gandhe na

byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ yathā bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā

nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā

dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya

tiṭṭhati. Tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu

nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho , upādānanirodhā bhavanirodho,

bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

- Jivhāya rasaṃ sāyitvā piyarūpe rase na sārajjati.4 Appiyarūpe rase na byāpajjati.

Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā

bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaṃ

anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā

adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa

taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu nandī sā

nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,

bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

- Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā piyarūpe phoṭṭhabbe na sārajjati.4 Appiyarūpe phoṭṭhabbe

na byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ yathā bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā

nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā

dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya

tiṭṭhati. Tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu

nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,

bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

- Manasā dhammaṃ viññāya piyarūpe dhamme na sārajjati.4 Appiyarūpe dhamme na

byāpajjati. Upaṭṭhitakāyasati ca viharati appamāṇacetaso. Tañca cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ yathā bhūtaṃ pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā

nirujjhanti. So evaṃ anurodhavirodhavippahīno yaṃ kiñci vedanaṃ vedeti sukhaṃ vā

dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, so taṃ vedanaṃ nābhinandati nābhivadati nājjhosāya

tiṭṭhati. Tassa taṃ vedanaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato yā vedanāsu

nandī sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,

bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā

nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

76. Imaṃ kho me tumhe bhikkhave saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ dhāretha. Sātiṃ pana

[PTS Page 271] [\q 271/] bhikkhuṃ2 kevaṭṭaputtaṃ mahātaṇhājāla - taṇhā - saṅghāṭa3

paṭimukkanti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṃ aṭṭhamaṃ.

1.4.9.

Mahāassapurasuttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṃ nāma aṅgānaṃ nigamo.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavo'ti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Samaṇāti vo bhikkhave jano sañjānāti. Tumhe ca pana ke tumheti puṭṭhā samānā

samaṇamhāti paṭijānātha. Tesaṃ vo bhikkhave evaṃ samaññānaṃ sataṃ evampaṭiññānaṃ

sataṃ " ye dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca te dhamme samādāya vattissāma,

evaṃ no amhākaṃ samaññā ca ayaṃ saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā. Yesañca mayaṃ

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ4 paribhuñjāma, tesaṃ te kārā

amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā. Amhākañcevāyaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati

saphalā saudrayāti 5" evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

-----------------------

1.Kiñca,[PTS 2.] Sāniṃ bhikkhuṃ, sī. 3. Saṅghāṭi, sī 4. Parikkhāre, syā, sī.-Katthaci. 5

Saudayāti, sīmu.

[BJT Page 634] [\x 634/]

3. Katame ca bhikkhave dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca?

4. Hirottappena samannāgatā bhavissāmāti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.1

5. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā2 samannāgatā.

Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāmaññattho natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti

tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.

6. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ

sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?

'Parisuddho no kāyasamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca tāya ca

pana parisuddhakāyasamācāratāya nevattānukkaṃsissāma, na paraṃ vambhissāmā'ti evaṃ hi

vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

7. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,

parisuddho no kāyasamācāro. Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāmaññattho.

Natthi no kiñci3 uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.

8. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ

sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?

'Parisuddho [PTS Page 272] [\q 272/] no vacīsamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca

chiddavā saṃvuto ca. Tāya ca pana parisuddhavacīsamācāratāya nevattānukkaṃsissāma na

paraṃ vambhissāmā'ti5 evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

9. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,

parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro. Alamettāvatā, katamettāvatā.

Anuppatto no sāmaññattho. Natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ

āpajjeyyātha.

10. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ

sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?

'Parisuddho no manosamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca tāya ca

pana parisuddhamanosamācāratāya nevattānukkaṃsissāma, na paraṃ vambhissāmā'ti evaṃ

hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

11. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,

parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro.

Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāmaññattho. Natthi no kiñci uttariṃ

karaṇīyanti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.

-------------------------

1.Sikkhitabbanti, syā. 2.Hirottappenamha, machasaṃ. Syā.[PTS 3.] Natthi kiñci, syā. 4.

Nevattānukkaṃseyyāma, machasaṃ, 5. Vambhessāma, machasaṃ.

[BJT Page 636] [\x 636/]

12. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ

sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?

'Parisuddho no ājīvo bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca. Tāya ca pana

parisuddhājīvatāya nevattānukkaṃsissāma, na paraṃ vambhissāmā'ti evaṃ hi vo bhikkhave

sikkhitabbaṃ.

13. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,

parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro.

Parisuddho ājīvo [PTS Page 273] [\q 273/] alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no

sāmaññattho. Natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.

14. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ

sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? 'Indriyesu

guttadvārā bhavissāma: cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma

cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjissāma. Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī

nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ

abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjissāma,

rakkhissāma sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ āpajjissāma. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na

nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ

viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya

paṭipajjissāma, rakkhissāma ghānindriyaṃ, ghānindriye saṃvaraṃ āpajjissāma. Jivhāya rasaṃ

sāyitvā na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ

viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya

paṭipajjissāma, rakkhissāma jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ āpajjissāma. Kāyena

phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ

kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma kāyindriyaṃ, kāyindriye

saṃvaraṃ āpajjissāma. Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī.

Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma manindriyaṃ,

manindriye saṃvaraṃ āpajjissāmā'ti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

15. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,

parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho

manosamācāro.Parisuddho ājīvo. Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāmaññattho.

Natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.

16. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ

sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? 'Bhojane

mattaññuno bhavissāma. Paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āharissāma: 'neva davāya na madāya na

maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā

brahmacariyānuggahāya. 'Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi1 navañca vedanaṃ na

uppādessāmi.2 Yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihārocā'ti evaṃ hi vo bhikkhave

sikkhitabbaṃ,

----------------------

1. Paṭihaṅkhāma, machasaṃ. Syā 2 na uppādessāma, machasaṃ. Syā.

[BJT Page 638] [\x 638/]

17. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā1 samannāgatā,

parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro,

parisuddho ājīvo, indriyesumhā guttadvārā, bhojane mattaññuno. Alamettāvatā,

katamettāvatā. Anuppatto no sāmaññattho. Natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva

tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.

18. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ

sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? Jāgariyaṃ

anuyuttā bhavissāma: divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ

parisodhessāma, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ [PTS Page 274] [\q 274/] caṅkamena nisajjāya

āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhessāma, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena

passena sīhaseyyaṃ kappessāma pāde pādaṃ accādhāya satā sampajānā2 uṭṭhānasaññaṃ

manasikaritvā, rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi

dhammehi cittaṃ parisodhessāmāti3 evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

19. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,

parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro parisuddho manosamācāro,

parisuddho ājīvo, indriyesumhā guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā.

Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāmaññattho. Natthi no kiñci uttariṃ

karaṇīyanti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha.

20. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ

sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ?

Satisampajaññena samannāgatā bhavissāma: abhikkante paṭikkante sampajānakārī, ālokite

vilokite sampajānakārī, sammiñjite pasārite sampajānakārī, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe

sampajānakārī, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī, uccārapassāvakamme

sampajānakārī, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārīti evaṃ hi

vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

21. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaṃ evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,

parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro,

parisuddho ājīvo, indriyesumhā guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā,

satisampajaññena samannāgatā. Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāmaññattho.

Natthi no kiñci uttariṃ karaṇīyanti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha,

-----------------------

1. Hirottappenamha, machasaṃ. Syā.[PTS 2.] Sato sampajāno, machasaṃ, 3 parisodhissāmāti,

katthaci.

[BJT Page 640] [\x 640/]

22. Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ

sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye. Kiñca bhikkhave uttariṃ karaṇīyaṃ? Idha

bhikkhave bhikkhu vivittaṃ senāsanaṃ bhajati: araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ

giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā, ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya, parimukhaṃ

satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. Abhijjhāya

cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati

sabbapāṇabhūtahitānukampī. [PTS Page 275] [\q 275/] byāpādapadosā cittaṃ

parisodheti. Thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno.

Thīnamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ

vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho

viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti.

23. Seyyathāpi bhikkhave puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya, tassa te kammantā

samijjheyyuṃ, so yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantīkareyya, siyā cassa uttariṃ

avasiṭṭhaṃ dārābharaṇāya, tassa evamassa: " ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante

payojesiṃ. Tassa me kammantā samijjhiṃsu. So ahaṃ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni, tāni ca

byantī akāsiṃ. Atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārābhāraṇāyā"ti,1 so tatonidānaṃ labhetha

pāmujjaṃ,2 adhigaccheyya somanassaṃ -

24. Seyyathāpi bhikkhave puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno, bhattañcassa

nacchādeyya,3 na cassa kāye balamattā, so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,

bhattañcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā, tassa evamassa: " ahaṃ kho pubbe

ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷhagilāno. Bhattañca me nacchādesi. Na ca me āsi kāye

balamattā. Somhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhattañca me chādeti. Atthi ca me kāye

balamattāti." So tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ, adhigaccheyya4 somanassaṃ-

25. Seyyathāpi bhikkhave puriso bandhanāgāre baddho5 assa, so aparena samayena tamhā

bandhanā mucceyya sotthinā abyayena, 6 na cassa koci bhogānaṃ vayo, tassa evamassa: "

ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṃ. Somhi etarahi tamhā bandhanā mutto

sotthinā abyayena. Natthi ca me koci7 bhogānaṃ vayo"ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ,

adhigaccheyya somanassaṃ.

----------------------

1. Dārabharaṇayāti, machasaṃ. 2. Pāmojjaṃ, machasaṃ. 3. Na chādeyya, syā. 4. Adhigacche,

sī katthaci [PTS 5.] Bandho, machasaṃ.Syā 6. Abbhayena, machasaṃ. Abhayena, syā. 7 Kiñci,

machasaṃ.Syā .[PTS]

[BJT Page 642] [\x 642/]

16. Seyyathāpi bhikkhave puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaṅgamo, so

aparena samayena tamhā dāsavyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yena

kāmaṅgamo. Tassa evamassa: ahaṃ kho pubbe dāso āhosiṃ anattādhīno parādhīno na yena

kāmaṅgamo, somhi etarahi tamhā dāsavyā mutto attādhīno [PTS Page 276] [\q 276/]

aparādhīno bhujisso yenakāmaṅgamoti. So tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ, adhigaccheyya

somanassaṃ,

17. Seyyathāpi bhikkhave puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjeyya, so

aparena samayena tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abyayena1 na cassa kiñci bhogānaṃ

vayo. Tassa evamassa: ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjiṃ

somhi etarahi tamhā kantārā nitthiṇṇo sotthinā abyayena,1 natthi ca me kiñci bhogānaṃ

vayoti so tatonidānaṃ labhetha pāmujjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ,

18. Evameva kho2 bhikkhave bhikkhu yathā iṇaṃ, yathā rogaṃ, yathā bandhanāgāraṃ, yathā

dāsavyaṃ, yathā kantāraddhānamaggaṃ, ime pañcanīvaraṇe appahīne attani samanupassati.

Seyyathāpi bhikkhave, yathā ānaṇayaṃ3 yathā ārogyaṃ, yathā bandhanā mokkhaṃ, yathā

bhujissaṃ, yathā khemantabhūmiṃ, evameva4 bhikkhu ime pañcanīvaraṇe pahīne attani

samanupassati.

19. So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva

kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti

parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena

apphuṭaṃ5 hoti. Seyyathāpi bhikkhave dakkho nahāpako6 vā nāhāpakantevāsī vā

kaṃsathāle nahānīyacuṇṇāni7 ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya8,

sāssa9 nahānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā10 snehena na ca

paggharaṇī. Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena

abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena

pītisukhena apphuṭaṃ hoti.

----------------------

1. Abbhayena, machasaṃ, abhayena, syā 2. Evaṃ kho, syā 3. Yathā anaṇayā, syā. 4. Evameva

kho, syā. 5. Apphutaṃ, sīmu. 6. Nahāpako, machasaṃ syā. 7Nhāniyacuṇṇāni, machasaṃ

8.Sandeyya, machasaṃ 9. Sāyaṃ, machasaṃ 109. Phuṭṭhā, syā.

[BJT Page 644] [\x 644/]

20. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti1 paripūreti

parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ2 hoti.

Seyyathāpi bhikkhave udakarahado3 [PTS Page 277] [\q 277/] ubbhidodako, tassa

nevassa puratthimāya disāya udakassāyamukhaṃ,4 na pacchimāya disāya

udakassāyamukhaṃ, na uttarāya disāya udakassāyamukhaṃ. Na dakkhiṇāya disāya

udakassāyamukhaṃ. Devo ca kālena kālaṃ sammā dhāraṃ nānuppaveccheyya. Atha kho

tamhāva5 udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena cārinā

abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato

udakarahadassa sītena cārinā apphuṭaṃ assa. Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva

kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci

sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.

21. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca

sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: 'upekkhako satimā

sukhavihārī'ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena

abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena

sukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā

puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni

udake saṃvaddhāni6 udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva caggā7 yāva ca mūlā

sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni. Na nesaṃ8 kiñci sabbāvataṃ

uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa. Evameva kho

bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti

parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.

22. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā

nisinno hoti. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ

hoti.

-------------------------

1.Abhisanneti parisanneti, syā, 2.Apphutaṃ, sīmu. 3. Udakarahado gambhīro, syā 4.

Udakassa āyamukhaṃ, machasaṃ. Syā, 5. Tamhā ca, syā. 6.Saṃvaḍḍhāni, syā

7. Yāva ca aggā, syā. 8.Nāssa, syā.

[BJT Page 646] [\x 646/]

Seyyathāpi bhikkhave puriso odātena vatthena sasīsaṃ1 pārupitvā2 nisinno assa, nāssa kiñci

sabbāvato kāyassa odātena vattena apphuṭaṃ assa, evameva kho bhikkhave bhikkhu

imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa kiñci

sabbāvato [PTS Page 278] [\q 278/] kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ

hoti.

23. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi

jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe 'amutrāsiṃ evannāmo

evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato

cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathāpi bhikkhave puriso sakamhā

gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya,3 tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya, so tamhā4 gāmā

sakaṃyeva gāmaṃ paccāgaccheyya, tassa evamassa: 'ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ

agañchiṃ.5 Tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ, evaṃ nisīdiṃ, evaṃ abhāsiṃ, evaṃ tuṇhī ahosiṃ, tamhāpi

gāmā amuṃ gāmaṃ agañchiṃ. Tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ, evaṃ nisīdiṃ, evaṃ abhāsiṃ, evaṃ

tuṇhī ahosiṃ. Somhi tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgato'ti. Evameva kho bhikkhave

bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo

tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo

cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe 'amutrāsiṃ evannāmo

evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato

cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

24. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne uppajjamāne hīne

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti:-

-------------------------

1. Sīsaṃ, syā. 2. Pārupetvā, machasaṃ. 3. Āgaccheyya, sīmu. 4. Tamhāpi, syā. 5. Āgañchiṃ,

sīmu. Āgacchiṃ, machasaṃ.

[BJT Page 648] [\x 648/]

"Ime vata [PTS Page 279] [\q 279/] bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā

vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā"ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇaṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Seyyathāpassu bhikkhave dve

agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi

nikkhamantepi anucaṅkamantepi anuvicarantepi, evameva kho bhikkhave bhikkhu dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate. Yathākammūpage satte pajānāti.

"Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā

manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapannā"ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte

pajānāti.

25. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti: so idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ

pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ

pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsāvāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ

vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti,

vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti. Seyyathāpi

bhikkhave pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā

puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi

carantampi tiṭṭhantampi, tassa evamassa: ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo.

Tatrime sippisambukāpi [PTS Page 280] [\q 280/] sakkharakaṭhalāpi macchagumbāpi

carantipi tiṭṭhantipī'ti.1 Evameva kho bhikkhave bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ

pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ

pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ime āsavāti

yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhoti

yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti.

-----------------------

1.Tiṭṭhantampi-syā.

[BJT Page 650] [\x 650/]

Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati.

Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ

brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānāti.

26. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu samaṇo itipi, brāhmaṇo itipi, nahātako itipi, vedagū

itipi, sottiyo itipi, ariyo itipi, arahaṃ1 itipi.

27. Kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti? Samitāssa honti pāpakā akusalā dhammā

saṅkilesikā2 ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu samaṇo hoti.

28. Kathañca bhikkhave bhikkhu brāhmaṇo hoti? Bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā

saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu brāhmaṇo hoti.

29. Kathañca bhikkhave bhikkhu nahātako hoti? Nahātāssa honti pāpakā akusalā dhammā

saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu nahātako hoti.

30. Kathañca bhikkhave bhikkhu vedagū hoti? Viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā

saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu vedagū hoti.

31. Kathañca bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti? Nissutāssa honti pāpakā akusalā dhammā

saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu sottiyo hoti.

32. Kathañca bhikkhave bhikkhu ariyo hoti? Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā

saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ariyo hoti.

33. Kathañca bhikkhave bhikkhu arahaṃ hoti? Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā

saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu arahaṃ hoti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

[PTS Page 281] [\q 281/]

Mahāassapurasuttaṃ navamaṃ.

-----------------------

1. Arahā - syā. 2. Ponobbhavikā - machasaṃ, syā.

[BJT Page 652] [\x 652/]

1.4.10

Cūḷaassapurasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṃ nāma aṅgānaṃ nigamo.

Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Samaṇā samaṇāti vo bhikkhave jano sañjānāti. Tumhe ca pana ke tumheti puṭṭhā

samānā samaṇamhāti paṭijānātha. Tesaṃ vo bhikkhave evaṃ samaññānaṃ sataṃ evaṃ

paṭiññānaṃ sataṃ 'yā samaṇasāmīcipaṭipadā, taṃ paṭipadaṃ paṭipajjissāma, evaṃ no ayaṃ

amhākaṃ samaññā ca saccā bhavissati, paṭiññā ca bhūtā. Yesañca mayaṃ

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ1 paribhuñjāma, tesaṃ te kārā

amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā. Amhākañcevāyaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati

saphalā saudrayā'ti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti? Yassa kassaci

bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo

appahīno hoti, kodhanassa kodho appahīno hoti, upanāhissa upanāho appahīno hoti,

makkhissa makkho appahīno hoti, paḷāsissa paḷāso appahīno hoti, issukissa issā appahīnā

hoti, maccharissa macchariyaṃ appahīnaṃ hoti, saṭhassa sāṭheyyaṃ appahīnaṃ hoti,

māyāvissa māyā appahīnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā appahīnā hoti, micchādiṭṭhissa2

micchādiṭṭhi appahīnā hoti, imesaṃ kho ahaṃ bhikkhave samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ

samaṇakasaṭānaṃ3 āpāyikānaṃ ṭhānānaṃ duggativedanīyānaṃ appahānā na

samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi. Seyyathāpi bhikkhave maṭajaṃ nāma4

āvudhajātaṃ ubhato dhāraṃ pītanisitaṃ, tadassa saṅghāṭiyā sampārutaṃ sampaliveṭhitaṃ5,

tathūpamāhaṃ bhikkhave imassa bhikkhuno pabbajjaṃ vadāmi.

------------------------

1. Parikkhāre - syā. 2. Micchādiṭṭhakassa - machasaṃ 3. Samaṇakasāvānaṃ -syā. 4.

Matajannāma - syā. 5. Sampalivedhitaṃ - syā.

[BJT Page 654] [\x 654/]

4. Nāhaṃ bhikkhave saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ

bhikkhave acelakassa acelakamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave rajojallikassa

rajojallikamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave udakorohakassa

udakorohakamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave rukkhamūlikassa [PTS Page 282]

[\q 282/] rukkhamūlikamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave abbhokāsikassa

abbhokāsikamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave ubbhaṭṭhakassa

ubbhaṭṭhakamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave pariyāyabhattikassa

pariyāyabhattikamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave mantajjhāyakassa

mantajjhāyakamattena sāmaññaṃ vadāmi. Nāhaṃ bhikkhave jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena

sāmaññaṃ vadāmi.

5. Saṅghāṭikassa ce bhikkhave saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa3 abhijjhā pahīyetha,

byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho

pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā

pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa

māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā, pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi

pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ saṅghāṭikaṃ kareyyuṃ,

saṅghāṭikattameva samādapeyyuṃ: " ehi tvaṃ bhadramukha, saṅghāṭiko hohi saṅghāṭikassa

te sato saṅghāṭidhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo

pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa

makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissati, issukissa issā pahīyissati, maccharissa

macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati,

pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi pahīyissatī"ti, yasmā

ca kho ahaṃ bhikkhave saṅghāṭikampi idhekaccaṃ passāmi abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ

kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ māyāviṃ pāpicchaṃ

micchādiṭṭhiṃ, tasmā na saṅghāṭikassa saṅghāṭidhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi.

------------------------

1. Udakorohaṇamattena - machasaṃ, syā. 2. Mannajjhāyikassa - syā. 3. Abhijjhālussa

puggalassa - syā,4. [BJT] samādapeyyyuṃ [corrected to] samādapeyyuṃ

[BJT Page 656] [\x 656/]

6. Acelakassa ce bhikkhave acelakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha,

byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho

pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā

pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa

māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi

pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ acelakaṃ kareyyuṃ,

acelakamattameva samādapeyyuṃ: " ehi tvaṃ bhadramukha, acelako hohi, acelakassa te sato

acelakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa [PTS Page 283] [\q 283/]

byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati,

makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati,

maccharissa macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati, māyāvissa māyā

pahīyissati. Pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi

pahīyissatī"ti. Yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave acelakampi idhekaccaṃ passāmi abhijjhāluṃ

byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ māyāviṃ

pāpicchaṃ micchādiṭṭhiṃ, tasmā na acelakassa acelakamattena sāmaññaṃ vadāmi.

Rajojallikassa ce bhikkhave rajojallikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha,

byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho

pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā

pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa

māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi

pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ rajojallikaṃ kareyyuṃ,

rajojallikattameva samādapeyyuṃ: "ehi tvaṃ bhadramukha, rajojalliko hohi, rajojallikassa te

sato rajojallikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo

pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa

makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa

macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati, māyāvissa māyā pahīyissati.

Pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi pahīyissatī"ti. Yasmā

ca kho ahaṃ bhikkhave rajojallikampi idhekaccaṃ passāmi abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ

kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ māyāviṃ pāpicchaṃ

micchādiṭṭhiṃ, tasmā na rajojallikassa rajojallikamattena sāmaññaṃ vadāmi.

Udakorohakassa ce bhikkhave udakorohakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha,

byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho

pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā

pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa

māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi

pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ udakorohakaṃ kareyyuṃ,

udakorohakamattameva samādapeyyuṃ: "ehi tvaṃ bhadramukha,udakorohako

hohi,udakorohakassa te sato udakorohakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati,

byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho

pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā

pahīyissati, maccharissa macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati,

māyāvissa māyā pahīyissati. Pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā

diṭṭhi pahīyissatī"ti. Yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave udakorohakampi idhekaccaṃ passāmi

abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ

māyāviṃ pāpicchaṃ micchādiṭṭhiṃ, tasmā na udakorohakassa udakorohakamattena

sāmaññaṃ vadāmi.

Rukkhamūlikassa ce bhikkhave rukkhamūlikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha,

byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho

pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā

pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa

māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi

pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ rukkhamūlikaṃ kareyyuṃ,

rukkhamūlikattameva samādapeyyuṃ: " ehi tvaṃ bhadramukha, rukkhamūliko hohi,

rukkhamūlikassa te sato rukkhamūlikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati,

byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho

pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā

pahīyissati, maccharissa macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati,

māyāvissa māyā pahīyissati. Pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā

diṭṭhi pahīyissatī"ti. Yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave rukkhamūlikampi idhekaccaṃ passāmi

abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ

māyāviṃ pāpicchaṃ micchādiṭṭhiṃ, tasmā na rukkhamūlikassa rukkhamūlikamattena

sāmaññaṃ vadāmi.

Abbhokāsikassa ce bhikkhave abbhokāsikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha,

byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho

pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā

pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa

māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi

pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ abbhokāsikaṃ kareyyuṃ,

abbhokāsikattameva samādapeyyuṃ: "ehi tvaṃ bhadramukha, abbhokāsiko hohi,

abbhokāsikassa te sato abbhokāsikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati,

byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho

pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā

pahīyissati, maccharissa macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati,

māyāvissa māyā pahīyissati. Pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā

diṭṭhi pahīyissatī"ti. Yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave abbhokāsikampi idhekaccaṃ passāmi

abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ

māyāviṃ pāpicchaṃ micchādiṭṭhiṃ, tasmā na abbhokāsikassa abbhokāsikamattena sāmaññaṃ

vadāmi.

Ubbhaṭṭhakassa ce bhikkhave ubbhaṭṭhakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha,

byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho

pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā

pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa

māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi

pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ ubbhaṭṭhakaṃ kareyyuṃ,

ubbhaṭṭhakattameva samādapeyyuṃ: "ehi tvaṃ bhadramukha, ubbhaṭṭhako hohi,

ubbhaṭṭhakassa te sato ubbhaṭṭhakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati,

byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho

pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā

pahīyissati, maccharissa macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati,

māyāvissa māyā pahīyissati. Pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā

diṭṭhi pahīyissatī"ti. Yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave ubbhaṭṭhakampi idhekaccaṃ passāmi

abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ

māyāviṃ pāpicchaṃ micchādiṭṭhiṃ, tasmā na ubbhaṭṭhakassa ubbhaṭṭhakamattena

sāmaññaṃ vadāmi.

Pariyāyabhattikassa ce bhikkhave pariyāyabhattikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha,

byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho

pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā

pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa

māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi

pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ pariyāyabhattikaṃ kareyyuṃ,

pariyāyabhattakattameva samādapeyyuṃ: "ehi tvaṃ bhadramukha, pariyāyabhattiko hohi,

pariyāyabhattikassa te sato pariyāyabhattikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati,

byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho

pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā

pahīyissati, maccharissa macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati,

māyāvissa māyā pahīyissati.Pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā

diṭṭhi pahīyissatī"ti. Yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave pariyāyabhattikampi idhekaccaṃ

passāmi abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ

saṭhaṃ māyāviṃ pāpicchaṃ micchā diṭṭhiṃ, tasmā na pariyāyabhattikassa

pariyāyabhattikamattena sāmaññaṃ vadāmi.

Mantajjhāyakassa ce bhikkhave mantajjhāyakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha,

byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho

pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā

pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa

māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi

pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ mantajjhāyakaṃ kareyyuṃ,

mantajjhāyakattameva samādapeyyuṃ: "ehi tvaṃ bhadramukha, mantajjhāyako hohi,

mantajjhāyakassa te sato mantajjhāyakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati,

byāpannacittassa byāpādo pahīyissati, kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho

pahīyissati, makkhissa makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā

pahīyissati, maccharissa macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati,

māyāvissa māyā pahīyissati.Pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā

diṭṭhi pahīyissatī"ti. Yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave mantajjhāyakampi idhekaccaṃ passāmi

abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ

māyāviṃ pāpicchaṃ micchā diṭṭhiṃ, tasmā na mantajjhāyakassa mantajjhāyakamattena

sāmaññaṃ vadāmi.

Jaṭilakassa ce bhikkhave jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyetha,

byāpannacittassa byāpādo pahīyetha, kodhanassa kodho pahīyetha, upanāhissa upanāho

pahīyetha, makkhissa makkho pahīyetha, paḷāsissa paḷāso pahīyetha, issukissa issā

pahīyetha, maccharissa macchariyaṃ pahīyetha, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyetha, māyāvissa

māyā pahīyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahīyetha, micchādiṭṭhikassa micchādiṭṭhi

pahīyetha, tamenaṃ mittāmaccā ñātisālohitā jātameva naṃ jaṭilakaṃ kareyyuṃ,

jaṭilakattameva samādapeyyuṃ: "ehi tvaṃ bhadramukha, jaṭilako hohi, jaṭilakassa te sato

jaṭādhāraṇamattena abhijjhālussa abhijjhā pahīyissati, byāpannacittassa byāpādo

pahīyissati,kodhanassa kodho pahīyissati, upanāhissa upanāho pahīyissati, makkhissa

makkho pahīyissati, paḷāsissa paḷāso pahīyissatī, issukissa issā pahīyissati, maccharissa

macchariyaṃ pahīyissati, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīyissati, māyāvissa māyā

pahīyissati.Pāpicchassa pāpikā icchā pahīyissati, micchādiṭṭhikassa micchā diṭṭhi

pahīyissatī"ti. Yasmā ca kho ahaṃ bhikkhave jaṭilakampi idhekaccaṃ passāmi abhijjhāluṃ

byāpannacittaṃ kodhanaṃ upanāhiṃ makkhiṃ paḷāsiṃ issukiṃ macchariṃ saṭhaṃ māyāviṃ

pāpicchaṃ micchā diṭṭhiṃ, tasmā na jaṭilakassa jaṭādhāraṇamattena sāmaññaṃ vadāmi.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipanno hoti? Yassa kassaci

bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo pahīno

hoti, kodhanassa kodho pahīno hoti, upanāhissa upanāho pahīno hoti, makkhissa makkho

pahīno hoti, paḷāsissa paḷāso pahīno hoti, issukissa issā pahīnā hoti, maccharissa

macchariyaṃ pahīnaṃ hoti, saṭhassa sāṭheyyaṃ pahīnaṃ hoti, māyāvissa māyā pahīnā hoti,

pāpicchassa pāpikā icchā pahīnā hoti, micchādiṭṭhissa2 micchādiṭṭhi pahīnā hoti, imesaṃ

kho ahaṃ bhikkhave samaṇamalānaṃ samaṇadosānaṃ samaṇakasaṭānaṃ3 āpāyikānaṃ

ṭhānānaṃ duggativedanīyānaṃ pahānā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ paṭipannoti vadāmi.

[BJT Page 658] [\x 658/]

8. So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassati. Tassa

sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaṃ samanupassato pāmujjaṃ

jāyati. Pamuditassa pīti jāyati. Pītimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ

vedeti. Sukhino cittaṃ samādhiyati.

9. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā

catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena

cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena1 pharitvā viharati.

Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā

catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ,

tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati. Upekkhāsahagatena2 cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā

tatiyaṃ, tathā catutthiṃ.3 Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena

pharitvā viharati.

10. Seyyathāpi bhikkhave pokkharaṇī acchodikā sātodikā sītodikā4 setakā supatitthā

ramaṇīyā, puratthimāya [PTS Page 284] [\q 284/] cepi disāya puriso5 āgaccheyya

ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. - So taṃ pokkharaṇiṃ āgamma

vineyya udakapipāsaṃ, vineyya ghammapariḷāhaṃ. Pacchimāya cepi disāya puriso

āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṃ pokkharaṇiṃ

āgamma vineyya udakapipāsaṃ, vineyya ghammapariḷāhaṃ. Uttarāya cepi disāya puriso

āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taṃ pokkharaṇiṃ

āgamma vineyya udakapipāsaṃ, vineyya ghammapariḷāhaṃ. Dakkhiṇāya cepi disāya puriso

āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito so taṃ pokkharaṇiṃ

āgamma vineyya udakapipāsaṃ, vineyya ghammapariḷāhaṃ. Yato kuto cepi naṃ puriso5

āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taṃ pokkharaṇiṃ

āgamma vineyya udakapipāsaṃ, vineyya ghammapariḷāhaṃ.

11. Evameva kho bhikkhave khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca

tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ6

bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ. Ajjhattaṃ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ7

paṭipannoti vadāmi. Brāhmaṇakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca

tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ6

bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ. Ajjhattaṃ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ7

paṭipannoti vadāmi. Vessakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca

tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇaṃ muditaṃ upekkhaṃ6

bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ. Ajjhattaṃ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ7

paṭipannoti vadāmi.Suddakulā cepi kulā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca

tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma evaṃ mettaṃ karuṇā muditaṃ upekkhaṃ6

bhāvetvā labhati ajjhattaṃ vūpasamaṃ. Ajjhattaṃ vūpasamā samaṇasāmīcipaṭipadaṃ7

paṭipannoti8 vadāmi.

----------------------

1. Abyāpajjena, machasaṃ. 2. Upekhāsahagatena, sīmu machasaṃ syā [PTS 3.] Catutthaṃ,

machasaṃ. Syā catutthiṃ uddhamadho,[PTS 4.] Acchodakā, sātodakā, sītodakā,

machasaṃ.Syā[PTS. 5.] Cepi puriso,syā 6. Upekhaṃ, katthaci 7. Tamahaṃ

samaṇasāmīcipaṭipadaṃ. Machasaṃ syā 8. Paṭipanno hotīti vadāmi, syā

[BJT Page 660] [\x 660/]

12. Khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharati. Āsavānaṃ khayā samaṇo hoti. Brāhmaṇakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito

hoti, so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Āsavānaṃ khayā samaṇo hoti.Vessakulā cepi

agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Āsavānaṃ

khayā samaṇo hoti. Suddakulā cepi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca āsavānaṃ

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati. Āsavānaṃ khayā samaṇo hoti. Yasmā kasmā cepi kulā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Āsavānaṃ khayā samaṇo

hoti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

[PTS Page 285] [\q 285/]

Cūḷaassapurasuttaṃ dasamaṃ.

Mahāyamakavaggo catuttho.

Tassa vaggassa uddānaṃ.

Giñjakasālavanaṃ1 parihātuṃ pāpimato2 punasaccanisedho3

Vaṇṇapasīdanatādi ca4 indo kevaṭa assapuraṃ jaṭilenāti.5*

--------------------

1. Giñjaka chakkasālavanaṃ, sī. Giñjakasālavanā, syā. 2.Parihātuṃ paññāvato sī. Pariharituṃ

paññavato. Machasaṃ. 3. Puna saccanipasevo, sī: punasaccakanisedho, machasaṃ 4.

Mukhavaṇṇa pasīdattādi, sī mukhavaṇṇapasīdantā, machasaṃ. 5. Tasito kevaṭṭassapura

jaṭilenāti, sī syā. Cindokevaṭṭaassapura jaṭilena,machasaṃ.

* Giñjakachakka sālavanaṃ pariharituṃ paññāvato saccakanisabho

mukhavaṇṇapasīdanādinā tiṭṭhakevaṭṭa assapura jaṭilenāti, sīmu.

[BJT Page 662] [\x 662/]

5. Cūḷayamakavaggo

1.5.1

Sāleyyakasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā

bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena sālā nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari.

2. Assosuṃ kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā: " samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto

sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ sālaṃ

anuppatto. Taṃ kho pana bhavantaṃ1 gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: itipi so

bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro

purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ

samārakaṃ sabrahmakaṃ, sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā2

sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ

sātthaṃ sabyañjanaṃ. Kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho

pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī"ti.

3. Atha kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce

bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ3 vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ panāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce

bhagavato sannike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā

ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavannaṃ

etadavocuṃ:

4. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti?4 Ko pana bho gotama hetu

ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapajjantīti?.

5. Adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Dhammacariyā samacariyā

hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ

lokaṃ [PTS Page 286] [\q 286/] upapajjantīti.

----------------------

1. Bhagavantaṃ, sī. 2. Abhiññāya, sī. Katthaci. 3. Sāraṇīyaṃ, machasaṃ. 4. Uppajjanti, sī. 5.

Kho pana bhavaṃ, syā.

[BJT Page 664] [\x 664/]

6. Na kho mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ

avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāma. Sādhu no bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu

yathā mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa

vitthārena atthaṃ ājāneyyāmāti. Tena hi gahapatayo suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha,

bhāsissāmīti. Evaṃ bhoti kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ

bhagavā etadavoca:

7. Tividhaṃ kho gahapatayo kāye adhammacariyā visamacariyā hoti. Catubbidhaṃ vācāya

adhammacariyā visamacariyā hoti. Tividhaṃ manasā adhammacariyā visamacariyā hoti.

8. Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti? Idha

gahapatayo ekacco pāṇātipātī hoti luddo1 lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno2

pāṇabhūtesu.3 Adinnādāyī kho pana hoti, yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ

vā araññagataṃ vā adinnaṃ4 theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī kho pana hoti,

yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā5 bhāturakkhitā bhaginirakkhitā

ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā6 sassāmikā saparidaṇḍā, antamaso

mālāguṇaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ

kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti.

9. Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti? Idha

gahapatayo ekacco musāvādī hoti sabhāgato7 vā parisagato8 vā ñātimajjhagato vā

pūgamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho:9 'ehambho10 purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehī'ti. So

ajānaṃ vā āha jānāmīti, jānaṃ vā āha na jānāmīti, apassaṃ vā āha passāmīti, passaṃ vā āha

na passāmīti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisa kiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā

hoti. Pisuṇāvāco11 kho pana hoti: ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā

sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā12 bhinnānaṃ vā

anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ13 vācaṃ bhāsitā hoti.

Pharusāvāco14 kho pana hoti. Yā sā vācā aṇḍakā15 kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī

kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, [PTS Page 287] [\q 287/] tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā

hoti. Samphappalāpi kho pana hoti: akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī

avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ16 bhāsitā17 akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ

anatthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya adhammacariyā visamacariyā

hoti.

---------------------

1.Luddo dāruṇo, machasaṃ 2. Alajjī adayāpanno, syā 3. Sabbapāṇabhūtesu, machasaṃ. Syā

4. Taṃ adinnaṃ, machasaṃ. Syā.[PTS 5,] mātāpiturakkhitā sīmu.[PTS] potthakesu natthi 6.

Dhammarakkhitā, sīmu. Natthi. 7. Sabhaggato, syā 8. Parisaggato, syā. 9. Sakkhiṃ puṭṭho,

syā . 10. Evaṃ bho,[PTS,] sī katthaci. 11.Pisuṇavāco, syā machasaṃ.Pisuṇavāco pana, sī.

Katthaci. 12 Bhedako, machasaṃ. 13. Vaggakaraṇivācaṃ,sī katthaci. 14. Pharusavāco,

machasaṃ. Syā 15. Kaṇṭakā, machasaṃ. 16. Anidhānavatīvācaṃ, sī. Katthaci. 17. Bhāsitā hoti.

Syā.

[BJT Page 666] [\x 666/]

10. Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacariyā visamacariyā hoti? Idha

gahapatayo ekacco abhijjhālu hoti: yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā1 hoti.

'Aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā'ti. Byāpannacitto kho pana hoti

paduṭṭhamanasaṅkappo: ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā

mā vā ahesuṃ2 iti vā'ti. Micchādiṭṭhi 3 kho pana hoti viparītadassano: natthi dinnaṃ, natthi

yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko,

natthi paro4 loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke

samaṇabrāhmaṇā sammaggatā5 sammā paṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacariyā

visamacariyā hoti.

11. Evaṃ adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.6

12. Tividhaṃ kho gahapatayo kāyena dhammacariyā samacariyā hoti. Catubbidhaṃ vācāya

dhammacariyā samacariyā hoti. Tividhaṃ manasā dhammacariyā samacariyā hoti.

13. Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacariyā samacariyā hoti? Idha gahapatayo

ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti: nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī

dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā

paṭivirato hoti: yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ

nādinnaṃ7 theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti. Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā

paṭivirato hoti: yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā

bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā,

antamaso mālāguṇaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho gahapatayo

tividhaṃ kāyena dhammacariyā [PTS Page 288] [\q 288/] samacariyā hoti.

-----------------------

1. Abhijjhātā, machasaṃ.[PTS 2.] Mā vā ahesunti, syā. 3. Micchādiṭṭhiko, machasaṃ, syā.

Sī.Katthaci 4. Paraloko, sī.Katthaci. 5. Samaggatā, machasaṃ.Sī. Katthaci 6. Uppajjanti.Sī 7.

Na taṃ adinnaṃ,syā.

[BJT Page 668] [\x 668/]

14. Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti? Idha

gahapatayo ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti: sabhāgato1 vā parisagato2

vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho:3

'ehambho4 purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehī'ti. So ajānaṃ5 vā āhaṃ na jānāmīti, jānaṃ vā āha

jānāmīti, apassaṃ vā āha na passāmīti,6 passaṃ vā āha passāmīti. Iti attahetu vā parahetu

vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisuṇaṃ vācaṃ7 pahāya pisuṇāya

vācāya 8 paṭivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na

imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā,

samaggārāmo samaggarato samaggakaraṇiṃ vācaṃ9 bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ10 pahāya

pharusāya vācāya11 paṭivirato hoti: yāsā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā

porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ

pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti: kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī

vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā12 kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.

Evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacariyā samacariyā hoti.

15. Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacariyā samacariyā hoti? Idha gahapatayo

ekacco anabhijjhālu hoti: yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ nābhijjhitā13 hoti. 'Aho

vata yaṃ parassa taṃ mama assā'ti. Abyāpannacitto kho pana hoti

appaduṭṭhamanasaṅkappo: ime sattā averā abyāpajjhā14anīghā sukhi attānaṃ pariharantū'ti.

Sammādiṭṭhi15 kho pana hoti aviparītadassano: 'atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ,

atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro4 loko, atthi

mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā5 sammā

paṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Evaṃ kho

gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacariyā samacariyā hoti.

16. Evaṃ dhammacariyā samacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa

bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.17

[PTS Page 289] [\q 289/]

-----------------------

1. Sabhaggato, syā. Sīmu. Katthaci. 2. Parisaggato, syā. Sīmu. Katthaci. 3. Sakkhiṃ puṭṭho,

syā. 4. Evaṃ bho [PTS] sīmu. Katthaci. 5. Na jānaṃ. Sī. 6. Apassāmīti, sī 7. Pisuṇāvācaṃ, sī.

Katthaci 8. Pisuṇāvācā,sī.Katthaci 9. Samaggakaraṇīvācaṃ, sī katthaci. 10. Pharusāvācaṃ, sī.

Katthaci. 11. Pharusāvācā, sī katthaci. 12 Bhāsitā hoti, syā.13. Nābhijjhātā, machasaṃ [PTS

14.]Abyāpajjā ,machasaṃ.15. Sammādiṭṭhiko kho, machasaṃ syā. Sī.Katthaci 16. Samaggatā,

machasaṃ syā. 17. Uppajjanti, sī.

[BJT Page 670] [\x 670/]

17. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā sahavyataṃ1 upapajjeyyanti,2 ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā sahavyataṃ upapajjeyya.

Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī

samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā sahavyataṃ1

upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā

brāhmaṇamahāsāḷānaṃ vā sahavyataṃ upapajjeyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so

dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ

kāyassa bhedā parammaraṇā gahapatimahāsālānaṃ vā sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ

kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā gahapatimahāsālānaṃ vā sahavyataṃ

upapajjeyya taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

18. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho

panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjeyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce

gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ

devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā

parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so

dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa

bhedā parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi

so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa

bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so

dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so

kāyassa bhedā parammaraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati

yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

19. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

ābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa

bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so

dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

parittābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so

kāyassa bhedā parammaraṇā parittābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

appamāṇābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so

kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

ābhassarānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so

kāyassa bhedā parammaraṇā ābhassarānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

subhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa

bhedā parammaraṇā subhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi

so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

parittasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so

kāyassa bhedā parammaraṇā parittasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

appamāṇasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so

kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ

kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

subhakiṇṇakānaṃ 5 devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so

kāyassa bhedā parammaraṇā subhakiṇṇakānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

vehapphalānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so

kāyassa bhedā parammaraṇā vehapphalānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

avihānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa

bhedā parammaraṇā avihānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so

dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

atappānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa

bhedā parammaraṇā atappānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi

so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

sudassānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa

bhedā parammaraṇā sudassānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi

so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

sudassīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa

bhedā parammaraṇā sudassīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi

so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

akaniṭṭhakānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so

kāyassa bhedā parammaraṇā akaniṭṭhakānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati

yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati

yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati

yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

-----------------------

1. Sabyataṃ machasaṃ syā [PTS.]

2. Uppajjeyyanti, sī

3. Ābhānaṃ devānaṃ, machasaṃ [PTS] potthakesu na dissati.

4. Subhānaṃ devānaṃ sīmu.1. Machasaṃ potthakesu na dissati.

5. Subhakiṇhānaṃ, machasaṃ subhakiṇhakānaṃ syā. Subhakiṇṇānaṃ[PTS.]

[BJT Page 672] [\x 672/]

20. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacāri 'aho vatāhaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

vihareyyanti. hānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Taṃ

kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārīti.1.

[PTS Page 290] [\q 290/]

21. Evaṃ vutte sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ: " abhikkantaṃ bho

gotama, abhikkantaṃ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya.

Paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ

dhāreyya 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti, evamevaṃ2 bhotā gotamena anekapariyāyena

dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhavantaṃ3 gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca

bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ

gate"ti.4.

Sāleyyakasuttaṃ paṭhamaṃ.

1.5.2

Verañjaka suttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tena kho pana samayena verañjakā brāhmaṇagahapatikā sāvatthiyaṃ paṭivasanti

kenacideva karaṇīyena.

2. Assosuṃ kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā. " Samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto

sakyakulā pabbajito sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Taṃ kho pana

bhavantaṃ5 gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: itipi so bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī

satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ

sabrahmakaṃ, sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā6 sacchikatvā

pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ

sabyañjanaṃ. Kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana

tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī"ti.

------------------------

1. Samacārī, machasaṃ. 2. Evameva, machasaṃ.Syā. 3. Bhagavantaṃ, sī. Katthaci. 4

Saraṇagateti, sī.Katthaci 5. Bhagavantaṃ sī.Katthaci. 6. Abhiññāya katthaci.

[BJT Page 674] [\x 674/]

3. Atha kho verañjakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce

bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ [PTS Page 291] [\q 291/] kathaṃ

sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā

ekamantaṃ nisīdiṃsu appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho

verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ:

4. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti? Ko pana bho gotama hetu ko

paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapajjantīti?

5. Adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti, dhammacariyā samacariyā

hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ

lokaṃ upapajjanti.

6. " Na kho mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ

avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāma. Sādhu no bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu,

yathā mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa

vitthārena atthaṃ ājāneyyāmā"ti.

7. Tena hi gahapatayo suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhoti kho

verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

8. Tividhaṃ kho gahapatayo kāyena adhammacārī visamacārī hoti. Catubbidhaṃ vācāya

adhammacārī visamacārī hoti. Tividhaṃ manasā adhammacārī visamacārī hoti.

[BJT Page 676] [\x 676/]

9. Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacārī visamacārī hoti? Idha gahapatayo

ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.

Adinnādāyī kho pana hoti: yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ

vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī kho pana hoti: yā tā

māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā

gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā, antamaso mālāguṇaparikkhittāpi,

tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ kāyena adhammacārī

visamacārī hoti.

10. Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacārī visamacārī hoti? Idha

gahapatayo ekacco musāvādī hoti: sabhāgato vā parisagato2 vā ñātimajjhagato vā

pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho:3 'ehambho purisa yaṃ

jānāsi taṃ vadehī'ti. So ajānaṃ5 vā āha jānāmīti, jānaṃ vā āha na jānāmīti, apassaṃ vā āha

passāmīti, passaṃ vā āha na passāmīti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā

sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunāvāco kho pana hoti: ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ

bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti samaggānaṃ vā bhettā

bhintānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā

hoti. Pharusāvāco kho pana hoti: yā sā vācā aṇḍakā1 kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī

kodhasāmantā asamādhi saṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpī kho

pana hoti: akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṃ

vācaṃ bhāsitā2 akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho gahapatayo

catubbidhaṃ vācāya adhammacārī visamacārī hoti.

11. Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā adhammacārī visamacārī hoti? Idha gahapatayo

ekacco abhijjhālu hoti: yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā hoti: 'aho vata yaṃ

parassa taṃ mama assā'ti.

--------------------------

1.Kaṇḍakā -machasaṃ, 2.Bhāsitā hoti-syā.

[BJT Page 678] [\x 678/]

Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo: 'ime sattā haññantu vā vajjhantu vā

ucchijjantu vā vinassantu vā, mā vā ahesuṃ iti vā,ti. Micchādiṭṭhi1 kho pana hoti

viparītadassano: 'natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ

kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi

sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañca

lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ

manasā adhammacārī visamacārī hoti.

12. Evaṃ adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

13. Tividhaṃ kho gahapatayo kāyena dhammacārī samacārī hoti. Catubbidhaṃ vācāya

dhammacārī samacārī hoti. Tividhaṃ manasā dhammacārī samacārī hoti.

14. Kathañca gahapatayo tividhaṃ kāyena dhammacārī samacārī hoti? Idha gahapatayo

ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī

dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā

paṭivirato hoti: yantaṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ

nādinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ nā ādātā hoti. Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā

paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā

bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā,

antamaso mālāguṇaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho gahapatayo

tividhaṃ kāyena dhammacārī samacārī hoti.

15. Kathañca gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacārī samacārī hoti?. Idha gahapatayo

ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti: sabhāgato cā parisaggato cā

ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho:

'ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī'ti so ajānaṃ vā āha na jānāmīti, jānaṃ vā āha

jānāmīti, apassaṃ vā āha na passāmīti, passaṃ vā āha passāmī'ti.-

---------------------

3.Micchādiṭṭhiko- machasaṃ.

[BJT Page 680] [\x 680/]

Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunaṃ

vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya,

amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ

vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā

hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti: yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti1 kālavādī bhūtavādī attavādī

dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā1 kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ

atthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho gahapatayo catubbidhaṃ vācāya dhammacārī samacārī hoti.

16. Kathañca gahapatayo tividhaṃ manasā dhammacārī samacārī hoti? Idha gahapatayo

ekacco anabhijjhālu hoti: yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ nābhijjhitā hoti: aho vata

yaṃ parassa taṃ mama assā'ti. Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo:

ime sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantūti. Sammādiṭṭhi2 kho pana hoti

aviparītadassano: atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ

kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā

opapātikā, atthi loke samanabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ

paraṃ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Evaṃ kho gahapatayo tividhaṃ

manasā dhammacārī samacārī hoti.

17. Evaṃ dhammacariyā samacariyā hetu kho gahapatayo evamidekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

18. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā sahavyataṃ3 upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā sahavyataṃ upapajjeyya.

Taṃ kissa hetu? Tathāhi so dhammacārī samacārī.

-----------------------

1.Bhāsitā hoti - syā 2. Sammādiṭṭhiko - machasaṃ 3. Sahabyataṃ - machasaṃ .Syā.

[BJT Page 682] [\x 682/]

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā sahavyataṃ3 upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā gahapatimahāsālānaṃ vā sahavyataṃ upapajjeyya.

Taṃ kissa hetu? Tathāhi so dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī

samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā gahapatimahāsālānaṃ vā sahavyataṃ3

upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā

gahapatimahāsālānaṃ vā sahavyataṃ upapajjeyya. Taṃ kissa hetu? Tathāhi so dhammacārī

samacārī.

19. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī ' aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho

panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī. Ākaṅkheyya ce

gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ

devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā

parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so

dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ

so kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ

so kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti, ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho

panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

20. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ

so kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā parittābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati

yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā parittābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ

kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā appamāṇābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā ābhassarānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati

yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā ābhassarānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ

kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā subhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ

so kāyassa bhedā parammaraṇā subhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā parittasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā parittasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā appamāṇasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā subhakiṇṇakānaṃ1 devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā subhakiṇṇakānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā vehapphalānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā vehapphalānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā avihānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ

so kāyassa bhedā parammaraṇā avihānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu?

Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā atappānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati

yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā atappānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā sudassānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati

yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā sudassānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā sudassīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati

yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā sudassīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa

hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā akaniṭṭhakānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā akaniṭṭhakānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho

panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho

panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti' ṭhānaṃ kho

panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.

Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacārī 'aho vatāhaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti'

ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so kāyassa bhedā parammaraṇā

nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya.Taṃ kissa hetu? Tathā hi

so dhammacārī samacārī.

------------------------

1.Subhakiṇṇakānaṃ- sīmu. Subhakiṇhānaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 684] [\x 684/]

21. Ākaṅkheyya ce gahapatayo dhammacārī samacāri 'aho vatāhaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

vihareyyanti' ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Taṃ

kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārīti.

22. Evaṃ vutte verañjakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ: abhikkantaṃ bho

gotama, abhikkantaṃ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya.

Paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ

dhāreyya: 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena

dhammā pakāsito. Ete mayaṃ bhavantaṃ3 gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca

bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate"ti.

[PTS Page 292] [\q 292/]

Verañjakasuttaṃ dutiyaṃ.

1.5.3.

Mahāvedalla suttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yenāyasmā

sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi.

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho

āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca:

2. " Duppañño duppaññoti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso duppaññoti vuccatī" ti?

Nappajānāti nappajānātīti kho āvuso, tasmā duppaññoti vuccati. Kiñca nappajānāti? Idaṃ

dukkhanti nappajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti nappajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti

nappajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti nappajānāti. Nappajānāti, nappajānātīti

kho āvuso, tasmā duppaññoti vuccati.

----------------------

1.Sāraṇiyaṃ,machasaṃ.

[BJT Page 686] [\x 686/]

3. Sādhāvusoti kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā

anumoditvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi:

"Paññavā paññavāti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso paññavāti vuccatī"ti?

Pajānāti pajānātīti kho āvuso, tasmā paññavāti vuccati. Kiñca pajānāti?. Idaṃ dukkhanti

pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti, pajānāti. Ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti pajānāti. Pajānāti pajānātīti kho āvuso, tasmā paññavāti

vuccati.

4. "Viññāṇaṃ viññāṇanti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso viññāṇanti vuccatī"ti?

Vijānāti vijānātīti kho āvuso, tasmā viññāṇanti vuccati. Kiñca vijānāti: sukhantipi vijānāti,

dukkhantipi vijānāti, adukkhamasukhantipi vijānāti. Vijānāti vijānātīti kho āvuso, tasmā

viññāṇanti vuccatīti.

5. " Yā cāvuso paññā, yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu visaṃsaṭṭhā, labbhā

ca panime dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti?

Yā cāvuso paññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā. Na ca labbhā

imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ. Yañcāvuso

pajānāti taṃ vijānāti. Yaṃ vijānāti taṃ pajānāti. [PTS Page 293] [\q 293/] tasmā ime

dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā

vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetunti.

6. "Yā cāvuso paññā, yañca viññāṇaṃ imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ no visaṃsaṭṭhānaṃ

kiṃ nānākaraṇa"nti?

Yā cāvuso paññā, yañca viññāṇaṃ imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ no visaṃsaṭṭhānaṃ

paññā bhāvetabbā, viññāṇaṃ pariññeyyaṃ. Idaṃ nesaṃ nānākaraṇanti.

7. " Vedanā vedanāti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso vedanāti vuccatī"ti.

[BJT Page 688] [\x 688/]

Vedeti vedetīti kho āvuso, tasmā vedanāti vuccati kiñca vedeti?. Sukhampi vedeti,

dukkhampi vedeti, adukkhamasukhampi vedeti. Vedeti vedetīti kho āvuso, tasmā vedanāti

vuccatīti.

8. "Saññā saññāti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso saññāti vuccatī"ti?

Sañjānāti sañjānātīti kho āvuso, tasmā saññāti vuccati. Kiñca sañjānāti? Nīlakampi sañjānāti,

pītakampi sañjānāti, lohitakampi sañjānāti, odātampi sañjānāti, sañjānāti sañjānātīti kho

āvuso, tasmā saññāti vuccati.

9. " Yā cāvuso vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā udāhu

visaṃsaṭṭhā, labbhā ca panimesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ

paññāpetu"nti?

Yā cāvuso vedanā yā ca saññā yañca viññāṇaṃ ime dhammā saṃsaṭṭhā no visaṃsaṭṭhā. Na

ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ paññāpetuṃ.

Yañcāvuso vedeti taṃ sañjānāti, yaṃ sañjānāti taṃ vijānāti, tasmā ime dhammā sasaṃṭṭhā no

visaṃsaṭṭhā. Na ca labbhā imesaṃ dhammānaṃ vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraṇaṃ

paññāpetunti.

10. "Nissaṭṭhena hāvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena kiṃ neyya"nti?

Nissaṭṭhena hāvuso pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena ananto ākāsoti

ākāsānañcāyatanaṃ neyyaṃ, anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ neyyaṃ, natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ neyyanti.

11. "Neyyaṃ panāvuso dhammaṃ kena pajānātī"ti.

Neyyaṃ kho āvuso dhammaṃ paññācakkhunā pajānātīti.

12. "Paññā panāvuso kimatthiyā"ti?

Paññā kho āvuso abhiññatthā pariññatthā pahānatthāti.

[PTS Page 294] [\q 294/]

[BJT Page 690] [\x 690/]

13. Kati panāvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti?

Dve kho āvuso paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāya: parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro.

Ime kho āvuso dve paccayā sammādiṭṭhiyā uppādāyāti.

14. Katīhi panāvuso aṅgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti

cetovimuttiphalānisaṃsā ca. Paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cāti?

Pañcahi kho āvuso aṅgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti

cetovimuttiphalānisaṃsā ca. Paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā ca:

idhāvuso sammādiṭṭhi sīlānuggahītā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti, sākacchānuggahītā ca

hoti, samathānuggahītā ca hoti, vipassanānuggahītā ca hoti. Imehi kho āvuso pañcahi

aṅgehi anuggahītā sammādiṭṭhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaṃsā ca

paññāvimuttiphalā ca hoti paññāvimuttiphalānisaṃsā cāti.

15. Kati panāvuso bhavāti?

Tayo me āvuso bhavā: kāma bhavo rūpabhavo arūpabhavoti.

16. Kathaṃ panāvuso āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hotīti?

Avijjānīvaraṇānaṃ kho āvuso sattānaṃ taṇhāsaññojanānaṃ tatra tatrābhinandanā evaṃ

āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hotīti.

17. Kathaṃ panāvuso āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hotīti?

Avijjāvirāgā kho āvuso vijjuppādā taṇhānirodhā evaṃ āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na

hotīti.

18. Katamaṃ panāvuso paṭhamaṃ jhānanti?

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccatāvuso paṭhamaṃ

jhānanti.

19. Paṭhamaṃ panāvuso jhānaṃ kataṅgikanti1?

Paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ pañcaṅgikaṃ: idhāvuso paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa

bhikkhuno vitakko ca vattati vicāro ca. Pīti ca sukhañca cittekaggatā ca. Paṭhamaṃ kho

āvuso jhānaṃ evaṃ pañcaṅgikanti.

------------------------

1. Kati aṅganti, machasaṃ.

[BJT Page 692] [\x 692/]

20. Paṭhamaṃ panāvuso jhānaṃ kataṅgavippahīnaṃ kataṅgasamannāgatanti?

Paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ pañcaṅgavippahīnaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ: idhāvuso

paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno

hoti, thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukkuccaṃ [PTS Page 295] [\q 295/]

pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Vitakko ca vattati vicāro ca pīti ca sukhañca

cittekaggatā ca. Paṭhamaṃ kho āvuso jhānaṃ evaṃ pañcaṅgavippahīnaṃ

pañcaṅgasamannāgatanti.

21. Pañcimānī āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisayaṃ

paccanubhonti. Seyyathīdaṃ: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ

kāyindriyaṃ. Imesaṃ kho āvuso pañcannaṃ indriyānaṃ nānāvisayānaṃ nānāgocarānaṃ na

aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontānaṃ kiṃ paṭisaraṇaṃ, ko ca nesaṃ

gocaravisayaṃ paccanubhotīti?

Pañcimānī āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na aññamaññassa gocaravisayaṃ

paccanubhonti. Seyyathīdaṃ: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ

kāyindriyaṃ. Imesaṃ kho āvuso pañcannaṃ indriyānaṃ nānāvisayānaṃ nānāgocarānaṃ na

aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontānaṃ mano ca nesaṃ gocaravisayaṃ

paccanubhotīti

22. Pañcimānī āvuso indriyāni seyyathīdaṃ: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ

jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ. Imāni kho āvuso pañcindriyāni kiṃ paṭicca tiṭṭhantīti?

Pañcimāni āvuso indriyāni seyyathīdaṃ: cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ

jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ. Imāni kho āvuso pañcindriyāni āyuṃ paṭicca tiṭṭhantīti?

23. Āyu panāvuso kiṃ paṭicca tiṭṭhatīti.

Āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhatīti

24. Usmā panāvuso kiṃ paṭicca tiṭṭhatīti?

Usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatīti.

25. Idāneva kho mayaṃ āvuso āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ evaṃ ājānāma: āyu usmaṃ

paṭicca tiṭṭhatīti. Idāneva kho mayaṃ āvuso āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ evaṃ ājānāma:

usmā āyuṃ paṭicca tiṭṭhatīti. Yathākataṃ panāvuso imassa bhāsitassa attho daṭṭhabboti?

[BJT Page 694] [\x 694/]

Tena hāvuso upamaṃ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ

ājānanti. Seyyathāpi āvuso telappadīpassa jhāyato acciṃ paṭicca ābhā paññāyati, ābhaṃ

paṭicca acci paññāyati, evameva kho āvuso āyu usmaṃ paṭicca tiṭṭhati. Usmā ca āyuṃ

paṭicca tiṭṭhatīti.

26. Teva nu kho āvuso āyusaṅkhārā teva vedanīyā dhammā, udāhu aññe āyusaṅkhārā aññe

vedanīyā dhammāti?

Na [PTS Page 296] [\q 296/] kho āvuso teva āyusaṅkhārā teva vedanīyā dhammā. Teva

kho āvuso āyusaṅkhārā abhaviṃsu teva vedanīyā dhammā, nayidaṃ saññāvedayitanirodhaṃ

samāpannassa bhikkhuno vuṭṭhānaṃ paññāyetha. Yasmā ca kho āvuso aññe āyusaṅkhārā,

aññe vedanīyā dhammā, tasmā saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa bhikkhuno

vuṭṭhānaṃ paññāyatīti.

27. Yadā nu kho āvuso imaṃ kāyaṃ kati dhammā jahanti, athāyaṃ kāyo ujjhito avakkhitto

seti yathā kaṭṭhaṃ acetananti?.

Yadā kho āvuso imaṃ kāyaṃ tayo dhammā jahanti, āyu usmā ca viññāṇaṃ, athāyaṃ kāyo

ujjhito avakkhitto seti yathā kaṭṭhaṃ acetananti?.

28. Yvāyaṃ āvuso mato kālakato, yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno,

imesaṃ kiṃ nānākaraṇanti?

Yvāyaṃ āvuso mato kālakato tassa kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā. Vacīsaṅkhārā

niruddhā paṭippassaddhā. Cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā. Āyu parikkhīṇo. Usmā

vūpasantā. Indriyāni viparibhinnāni. Yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno,

tassapi kāyasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā. Vacīsaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā,

cittasaṅkhārā niruddhā paṭippassaddhā. Āyu aparikkhīṇo. Usmā avūpasantā. Indriyāni

vippasannāni. Yvāyaṃ āvuso mato kālakato yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ

samāpanno, idaṃ tesaṃ nānākaraṇanti.

29. Kati panāvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyāti?

[BJT Page 696] [\x 696/]

Cattāro kho āvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpatatiyā: idhāvuso

bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ

atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Ime kho āvuso cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyāti.

30. Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyāti?

Dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā: sabbanimittānañca

amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro. Ime kho āvuso dve paccayā animittāya

cetovimuttiyā samāpattiyāti.

31. Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyāti?

Tayo kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā [PTS Page 297] [\q 297/] ṭhitiyā:

sabbanimittānañca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro pubbeva abhisaṅkhāro

ime kho āvuso tayo paccayā animittāya cetovimuttiyā ṭhitiyāti.

32. Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāyāti?

Dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuṭṭhānāya: sabbanimittānañca

manasikāro, animittāya ca dhātuyā amanasikāro. Ime kho āvuso dve paccayā animittāya

cetovimuttiyā vuṭṭhānāyāti.

33. Yā cāyaṃ āvuso appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā

cetovimutti, yā ca animittā ceto vimutti, ime dhammā nānaṭṭhā ceva nānābyañjanā ca,

udāhu ekaṭṭhā byañjanameva nānanti.?

[BJT Page 698] [\x 698/]

Yā cāyaṃ āvuso appamāṇā cetovimutti yā ca ākiñcaññā cetovimutti yā ca suññatā

cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti, atthi kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma

ime dhammā nānaṭṭhā ceva nānābyañjanā ca, atthi ca kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ

āgamma ime dhammā ekaṭṭhā byañjanameva nānaṃ.

34. Katamo cāvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānaṭṭhā ceva

nānābyañjanā ca?

Idhāvuso bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā

tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati.

Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā

catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati.

Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā

catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati.

Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā

catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena

pharitvā viharati. Ayaṃ vuccatāvuso appamāṇā ceto vimutti.

Katamā cāvuso ākiñcaññā cetovimutti?

Idhāvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccatāvuso ākiñcaññā cetovimutti.

Katamā cāvuso suññatācetovimutti?

Idhāvuso bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati:

suññamidaṃ attena vā attaniyena [PTS Page 298] [\q 298/] vāti . Ayaṃ vuccatāvuso

suññatā cetovimutti.

Katamā cāvuso animittā cetovimutti?

Idhāvuso bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ ceto samādhiṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ vuccatāvuso animittā cetovimutti.

Ayaṃ kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānāṭṭhā ceva

nānābyañjanā ca.

[BJT Page 700] [\x 700/]

35. Katamo cāvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā byañjanameva

nānaṃ?

Rāgo kho āvuso pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo. Te

khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ

anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso appamāṇā ceto vimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti

aggamakkhāyati. Sā kho panākuppā cetovimutti suññā rāgena suññā dosena suññā mohena.

Rāgo kho āvuso kiñcano, doso kiñcano, moho kiñcano. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā

ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso

ākiñcaññā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho panākuppā

cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena.

Rāgo kho āvuso nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo. Te khīṇāsavassa

bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā.

Yāvatā kho āvuso animittā cetovimuttiyo akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho

panākuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena suññā mohena.

Ayaṃ kho āvuso pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekaṭṭhā, byañjanameva

nānanti.

Idamavocāyasmā sāriputto. Attamano āyasmā mahā koṭṭhito āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ

abhinandīti.

[PTS Page 299] [\q 299/]

Mahāvedallasuttaṃ tatiyaṃ.

[BJT Page 702] [\x 702/]

1.5.4

Cūḷavedalla suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha

kho visākho upāsako yena dhammadinnā bhikkhunī tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho visākho

upāsako dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ etadavoca:

1. Sakkāyo sakkāyoti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyo vutto bhagavatāti?

Pañca kho ime āvuso visākha upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā. Seyyathīdaṃ:

rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho

saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho āvuso visākha

pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatāti.

2. Sādhu ayyeti kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā

anumoditvā dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ uttariṃ pañhaṃ āpucchi: sakkāyasamudayo

sakkāyasamudayoti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyasamudayo vutto bhagavatāti?

Yāyaṃ āvuso visākha taṇhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī.

Seyyathīdaṃ: kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Ayaṃ kho āvuso visākha

sakkāyasamudayo vutto bhagavatāti.

3. Sakkāyanirodho sakkāyanirodhoti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyanirodho

vutto bhagavatāti?

Yo kho āvuso visākha tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti

anālayo, ayaṃ kho āvuso visākha sakkāyanirodho vutto bhagavatāti.

4. Sakkāyanirodhagāminī paṭipadā sakkāyanirodhagāminīpaṭipadāti ayye vuccati. Katamā

nu kho ayye sakkāyanirodhagāminīpaṭipadā vuttā bhagavatāti?

[BJT Page 704] [\x 704/]

Ayameva kho āvuso visākha ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sakkāyanirodhagāminīpaṭipadā vuttā

bhagavatā seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammā saṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhiti.

5. Taññeva nu kho ayye upādānaṃ te ca pañcupādānakkhandhā, udāhu aññaṃ nu kho

pañcahupādānakkhandhehi upādānanti?

Na kho āvuso visākha taññeva upādānaṃ, teva pañcupādānakkhandhā, [PTS Page 300] [\q

300/] napi aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānaṃ yo kho āvuso visākha

pañcasupādānakkhandhesu chandarāgo, taṃ tattha upādānanti.

6. Kathaṃ panayye sakkāyadiṭṭhi hotīti?

Idhāvuso visākha assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido

ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido

sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā

rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani

vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ saññaṃ attato samanupassati, saññā vantaṃ vā attānaṃ,

attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ. Saṃkhāre attato samanupassati, saṃkhāravantaṃ vā

attānaṃ, attani vā saṃkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ viññāṇaṃ attato samanupassati,

viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho āvuso

visākha sakkāyadiṭṭhi hotīti.

7. Kathaṃ panayye sakkāyadiṭṭhi na hotīti?.

Idhāvuso visākha sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido

ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido

sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na

attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ.Na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ

vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ na saññaṃ attato samanupassati, na

saññā vantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññaṃ, na saññāya vā attānaṃ.Na saṃkhāre attato

samanupassati, na saṃkhāravantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saṃkhāre, na saṅkhāresu vā

attānaṃ na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā

viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho āvuso visākha sakkāyadiṭṭhi na hotīti.

[BJT Page 706] [\x 706/]

8. Katamo panayye ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti?

Ayameva kho āvuso visākha ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammā ājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhīti.

9. Ariyo panayye aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhato udāhu asaṅkhatoti?

Ariyo kho āvuso visākha aṭṭhaṅgiko maggo [PTS Page 301] [\q 301/] saṅkhatoti.

10. Ariyena nu kho ayye aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahītā, udāhu tīhi

khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahītoti?

Na kho āvuso visākha ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahītā. Tīhi ca kho

āvuso visākha khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahīto: yā cāvuso visākha sammāvācā

yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo, ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahītā. Yo ca

sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe

saṅgahītā. Yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe

saṅgahītāti.

11. Katamo panayye samādhi. Katamo samādhinimittā, katamo samādhiparikkhārā, katamā

samādhibhāvanāti?

Yā kho āvuso visākha cittassa ekaggatā ayaṃ samādhi. Cattāro satipaṭṭhānā samādhinimittā.

Cattāro sammappadhānā samādhiparikkhārā. Yā tesaṃyeva dhammānaṃ āsevanā bhāvanā

bahulīkammaṃ, ayaṃ tattha samādhi bhāvanāti.

12. Kati panayye saṅkhārāti?

Tayome āvuso visākha saṅkhārā: kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro cittasaṅkhāroti.

13. Katamo panayye kāyasaṅkhāro, katamo vacīsaṅkhāro, katamo cittasaṅkhāroti?

Assāsapassāsā kho āvuso visākha kāyasaṅkhāro. Vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. Saññā ca

vedanā ca cittasaṅkhāroti.

[BJT Page 708] [\x 708/]

14. Kasmā panayye assāsapassāsā kāyasaṅkhāro? Kasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, kasmā

saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāroti?

Assāsapassāsā kho āvuso visākha kāyikā ete dhammā kāyapaṭibaddhā. Tasmā assāsapassāsā

kāyasaṅkhāro. Pubbe kho āvuso visākha vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati. Tasmā

vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā.

Tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāroti.

15. Kathaṃ ca panayye saññāvedayitanirodhasamāpatti hotīti?

Na kho āvuso visākha saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa bhikkhuno evaṃ hoti: ahaṃ

saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjissanti vā, ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmīti vā,

ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpannoti vā. Atha khvāssa pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ

hoti yantaṃ tathattāya upanetīti.

16. Saññāvedayitanirodhaṃ [PTS Page 302] [\q 302/] samāpajjantassa panayye

bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ nirujjhanti: yadi vā kāyasaṅkhāro yadi vā

vacīsaṅkhāro yadivā cittasaṅkhāroti?

Saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho āvuso visākha bhikkhuno paṭhamaṃ nirujjhati

vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāroti.

17. Kathaṃ panayye saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṃ hoti?

Na kho āvuso visākha, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaṃ

hoti: ahaṃ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissanti vā, ahaṃ saññāvedayita

nirodhasamāpattiyā vuṭṭhahāmīti vā, ahaṃ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitoti vā.

Atha khvāssa pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hoti yantaṃ tathattāya upanetīti.

[BJT Page 710] [\x 710/]

18. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa panayye bhikkhuno katame dhammā

paṭhamaṃ uppajjanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, yadivā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāroti?

Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa kho āvuso visākha bhikkhuno paṭhamaṃ

uppajjati cittasaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato vacīsaṅkhāroti.

19. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ panayye bhikkhuṃ kati phassā phusantīti?

Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ kho āvuso visākha bhikkhuṃ tayo phassā

phusanti: suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito phassoti.

20. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa panayye bhikkhuno kinninnaṃ cittaṃ hoti

kimpoṇaṃ kimpabbhāranti?

Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho āvuso visākha bhikkhuno vivekaninnaṃ

cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ vivekapabbhāranti.

21. Kati panayye vedanāti?

Tisso kho imā āvuso visākha vedanā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā

vedanāti.

22. Katamā panayye sukhā vedanā, katamā dukkhā vedanā, katamā adukkhamasukhā

vedanāti?.

Yaṃ kho āvuso visākha kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā sukhaṃ sātaṃ vedayitaṃ, ayaṃ sukhā

vedanā. Yaṃ kho āvuso visākha kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, ayaṃ

dukkhā vedanā. Yaṃ kho āvuso visākha kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā nevasātaṃ nāsātaṃ

vedayitaṃ, ayaṃ adukkhamasukhā [PTS Page 303] [\q 303/] vedanāti.

23. Sukhā panayye vedanā kiṃsukhā, kiṃdukkhā? Dukkhā vedanā kiṃdukkhā kiṃsukhā?

Adukkhamasukhā vedanā kiṃsukhā kiṃdukkhāti?.

[BJT Page 712] [\x 712/]

Sukhā kho āvuso visākha vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā, dukkhā vedanā

ṭhitidukkhā vipariṇāmasukhā, adukkhamasukhā vedanā ñāṇasukhā aññāṇadukkhāti.

24. Sukhāya panayye vedanāya kiṃ anusayo anuseti? Dukkhāya vedanāya kiṃ anusayo

anuseti? Adukkhamasukhāya vedanāya kiṃ anusayo anusetīti?

Sukhāya kho āvuso visākha vedanāya rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya

paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetīti.

25. Sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti? Sabbāya dukkhāya

vedanāya paṭighānusayo anuseti? Sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo

anusetīti?

Na kho āvuso visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti. Na sabbāya

dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti. Na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya

avijjānusayo anusetīti,

26. Sukhāya panayye vedanāya kiṃ pahātabbaṃ? Dukkhāya vedanāya kiṃ pahātabbaṃ?

Adukkhamasukhāya vedanāya kiṃ pahātabbanti?

Sukhāya kho āvuso visākha vedanāya rāgānusayo pahātabbo . Dukkhāya vedanāya

paṭighānusayo pahātabbo. Adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabboti.

27. Sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo? Sabbāya dukkhāya

vedanāya paṭighānusayo pahātabbo ? Sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo

pahātabboti?

Na kho āvuso visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo. Na sabbāya

dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo.Na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya

avijjānusayo pahātabbo.

[BJT Page 714] [\x 714/]

Idhāvuso visākha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ

savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja virahati. Rāgaṃ tena pajahati.

Na tattha rāgānusayo anuseti.

Idhāvuso visākha bhikkhu iti paṭisañcikkhati: 'kudassu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja

viharissāmi, yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī'ti. Iti anuttaresu vimokkhesu

pihaṃ [PTS Page 304] [\q 304/] upaṭṭhāpayato uppajjati, pihappaccayā domanassaṃ.

Paṭighaṃ tena pajahati. Na tattha paṭighānusayo anuseti.

Idhāvuso visākha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Avijjaṃ tena pajahati. Na tattha avijjānusayo anusetīti.

28. Sukhāya panayye vedanāya kiṃ paṭibhāgoti?.

Sukhāya kho āvuso visākha vedanāya dukkhā vedanā paṭibhāgoti.

29. Dukkhāya panayye vedanāya kiṃ paṭibhāgoti?

Dukkhāya kho āvuso visākha vedanāya sukhā vedanā paṭibhāgoti.

30. Adukkhamasukhāya panayye vedanāya kiṃ paṭibhāgoti?

Adukkhamasukhāya kho āvuso visākha vedanāya avijjā paṭibhāgoti.

31. Avijjāya panayye kiṃ paṭibhāgoti?

Avijjāya kho āvuso visākha vijjā paṭibhāgoti.

32. Vijjāya panayye kiṃ paṭibhāgoti?

Vijjāya kho āvuso visākha vimutti paṭibhāgoti.

33. Vimuttiyā panayye kiṃ paṭibhāgoti?

Vimuttiyā kho āvuso visākha nibbānaṃ paṭibhāgoti.

[BJT Page 716] [\x 716/]

34. Nibbānassa panayye kiṃ paṭibhāgoti?

Accasarāvuso1 visākha pañhaṃ. Nāsakkhi pañhānaṃ pariyantaṃ gahetuṃ. Nibbānogadhaṃ hi

āvuso visākha brahmacariyaṃ nibbāna parāyanaṃ nibbāna pariyosānaṃ. Ākaṅkhamāno ca

tvaṃ2 āvuso visākha bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyāsi, yathā ca te

bhagavā byākaroti tathā naṃ dhāreyyāsīti.

Atha kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

uṭṭhāyāsanā dhammadinnaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho visākho upāsako yāvatako ahosi dhammadinnāya bhikkhuniyā saddhiṃ

kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.

Evaṃ vutte bhagavā visākhaṃ upāsakaṃ etadavoca: paṇḍitā visākha dhammadinnā

bhikkhunī, mahāpaññā visākha dhammadinnā bhikkhunī. Mamañcepi tvaṃ visākha

etamatthaṃ puccheyyāsi, ahampi taṃ evamevaṃ3 byākareyyaṃ [PTS Page 305] [\q 305/]

yathā taṃ dhammadinnāya bhikkhuniyā byākataṃ. Eso cevetassa4 attho. Evametaṃ

dhārehīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano visākho upāsako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Cūḷavedallasuttaṃ catutthaṃ

-------------------------

1. Accayāsi āvuso, machasaṃ 2. Ākaṅkhamāno tvaṃ,sī 3. Evameva,syā, 4. Eso vetassa, syā.

[BJT Page 718] [\x 718/]

1.5.5.

Cūḷadhammasamādāna suttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Cattārimāni bhikkhave dhammasamādānāni. Katamāni cattāri?

Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. Atthi

bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. Atthi

bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ. Atthi bhikkhave

dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ.

3. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ?

Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: natthi kāmesu dosoti. Te

kāmesu pātavyataṃ1 āpajjanti te kho moḷibaddhāhi2 paribbājikāhi paricārenti. Te

evamāhaṃsu: 'kiṃ su nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṃ

sampassamānā kāmānaṃ pahānamāhaṃsu, kāmānaṃ pariññaṃ paññāpenti3? Sukho imissā

paribbājikāya taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso'ti. Te kāmesu pātavyataṃ

āpajjanti. Te kāmesu pātavyataṃ āpajjitvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ

vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.4 Te tattha dukkhā tippā5 kaṭukā vedanā vediyanti. Te

evamāhaṃsu: 'idaṃ kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṃ sampassamānā

kāmānaṃ pahānamāhaṃsu, kāmānaṃ pariññaṃ paññāpenti imehi6 mayaṃ kāmahetu [PTS

Page 306] [\q 306/] kāmanidānaṃ dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmā'ti.

Seyyathāpi bhikkhave gimhānaṃ pacchime māse māluvāsipāṭikā phaleyya, atha kho taṃ

bhikkhave māluvābījaṃ aññatarasmiṃ sālamūle nipateyya, atha kho bhikkhave yā tasmiṃ

sāle adhivatthā devatā sā bhītā saṃviggā santāsaṃ āpajjeyya. Atha kho bhikkhave tasmiṃ

sāle adhivatthāya devatāya mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā

osadhitiṇavanaspatīsu adhivatthā devatā saṅgamma samāgamma evaṃ samassāseyyuṃ:

-----------------------

1. Pātabyataṃ, machasaṃ. Syā.[PTS 2.] Te moḷibandhāhi, syā. 3. Paññāpenti, machasaṃ. 4.

Uppajjanti, sī. 5. Tibbā kharā, machasaṃ 6. Kāmehi, sī,katthaci.

[BJT Page 720] [\x 720/]

'Mā bhavaṃ bhāyi, mā bhavaṃ bhāyi. Appeva nāmetaṃ māluvā bījaṃ moro vā gileyya, mago

vā1 khādeyya, davaḍāho2 vā ḍaheyya, vanakammikā vā uddhareyyuṃ, upacikā vā

udrabheyyuṃ3, abījaṃ vā panassā'ti. Atha kho taṃ bhikkhave māluvābījaṃ neva moro

gileyya, na mago khādeyya, na davaḍāho ḍaheyya, na vanakammikā uddhareyyuṃ, na

upacikā udrabheyyuṃ, bījaṃva4 panassa. Taṃ pāvussakena meghena abhippavaṭṭhaṃ

sammadeva virūḷheyya. Sāssa māluvālatā taruṇā mudukā lomasā vilambinī, sā taṃ sālaṃ

upaniseveyya.

Atha kho bhikkhave tasmiṃ sāle adhivatthāya devatāya evamassa: " kiṃsu nāma te bhonto

mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanaspatīsu

adhivatthā devatā māluvābīje anāgatabhayaṃ sampassamānā saṅgamma samāgamma evaṃ

samassāsesuṃ: mā bhavaṃ bhāyi. Mā bhavaṃ bhāyi. Appeva nāmetaṃ māluvābījaṃ moro vā

gileyya [PTS Page 307] [\q 307/] mago vā khādeyya davaḍāho vā ḍaheyya,

vanakammikā vā uddhareyyuṃ, upacikā vā udrabheyyuṃ, abījaṃ vā panassāti. Sukho imissā

māluvālatāya taruṇāya mudukāya lomasāya vilambiniyā samphasso"ti. Sā taṃ sālaṃ

anuparihareyya, sā taṃ sālaṃ anupariharitvā upari viṭabhiṃ kareyya, upari viṭabhiṃ karitvā

oghanaṃ janeyya, oghanaṃ janetvā ye tassa sālassa mahantā mahantā khandhā te padāleyya.

Atha kho bhikkhave tasmiṃ sāle adhivatthāya devatāya evamassa: "idaṃ kho te bhonto

mittāmaccā ñātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanaspatīsu

adhivatthā devatā māluvābīje anāgatabhayaṃ sampassamānā saṅgamma samāgamma evaṃ

samassāsesuṃ: mā bhavaṃ bhāyi, mā bhavaṃ bhāyi. Appeva nāmetaṃ māluvābījaṃ moro vā

gileyya mago vā khādeyya davaḍāho vā ḍaheyya vanakammikā vā uddhareyyuṃ upacikā

vā udrabheyyuṃ, abījaṃ vā panassāti, yañcāhaṃ māluvābījahetu dukkhā tippā kaṭukā

vedanā vediyāmī"ti.

Evameva kho bhikkhave santi eke samaṇa brāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: natthi

kāmesu dosoti. Te kāmesu pātavyataṃ āpajjanti. Te moḷibaddhāhi paribbājikāhi paricārenti.

Te evamāhaṃsu:

----------------------

1.Mīgo, syā. Sī katthaci 2. Vanadāho, machasaṃ 3. Udraheyyuṃ. Sī.Katthaci 4. Bīja,

machasaṃ bījañca, syā. Bījaṃ vā, sī.

[BJT Page 722] [\x 722/]

Kiṃ - suṃ nāma te bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṃ sampassamānā

kāmānaṃ pahānamāhaṃsu, kāmānaṃ pariññaṃ paññāpenti? 'Sukho imissā paribbājikāya

taruṇāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso'ti. Te kāmesu pātavyataṃ āpajjanti. Te

kāmesu pātavyataṃ āpajjitvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapajjanti. Te tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Te evamāhaṃsu: idaṃ

kho bhonto samaṇabrāhmaṇā kāmesu anāgatabhayaṃ sampassamānā kāmānaṃ

pahānamāhaṃsu. Kāmānaṃ pariññaṃ paññāpenti. Ime hi mayaṃ kāmahetu kāmanidānā

dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmā'ti. Idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ

paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ.

4. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca

dukkhavipākaṃ?

Idha bhikkhave ekacco acelako hoti muttācāro hatthāvalekhano. Na ehibhadantiko na

tiṭṭhabhadantiko, na abhihaṭaṃ na uddissakaṭaṃ na nimantaṇaṃ sādiyati. So na

kumbhimukhā patigaṇhāti, na khalopimukhā patigaṇhāti, na eḷakamantaraṃ na

daṇḍamantaraṃ na musalamantaraṃ na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ, na gabbhiniyā na

pāyamānāya na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha

makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṃ na maṃsaṃ. Na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ

pibati. -

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko.

Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti sattahipi dattīhi yāpeti, ekāhikampi āhāraṃ

āhāreti, dvāhikampi āhāraṃ āhāreti, sattāhikampi āhāraṃ āhāreti. Iti evarūpaṃ

addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.

[BJT Page 724] [\x 724/]

So sākabhakkho [PTS Page 308] [\q 308/] vā hoti sāmākabhakkho vā hoti

nīvārabhakkho vā hoti daddulabhakkho1 vā hoti haṭabhakkho vā hoti kaṇabhakkho vā hoti

ācāmabhakkho vā hoti piññākabhakkho vā hoti tiṇabhakkho vā hoti gomayabhakkho vā

hoti. Vanamūlaphalāhāro vā yāpeti pavattaphalabhojī.

So sāṇānipi dhāreti masāṇānipi dhāreti chavadussānipi dhāreti paṃsukūlānipi dhāreti

tirīṭānipi dhāreti ajinānipi2 dhāreti ajinakkhipampi3 dhāreti kusacīrampi dhāreti

vākacīrampi dhāreti phalakacīrampi dhāreti kesakambalampi dhāreti vāḷakambalampi

dhāreti ulūkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti

kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto.4 Ukkuṭikopi hoti

ukkuṭikappadhānānuyogamanuyutto,5 kaṇṭakāpassayikopi hoti. Kaṇṭakāpassaye seyyaṃ

kappeti. Sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati.

Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. So kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.6 Idaṃ vuccati

bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ.

6. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipakaṃ?

Idha bhikkhave ekacco pakatiyā tibbarāgajātiko hoti. So abhikkhaṇaṃ rāgajaṃ dukkhaṃ

domanassaṃ7 paṭisaṃvedeti. Pakatiyā tibbadosajātiko hoti, so abhikkhaṇaṃ dosajaṃ dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Pakatiyā tibbamohajātiko hoti, so abhikkhaṇaṃ mohajaṃ

dukkhaṃ domanassaṃ7 paṭisaṃvedeti. So sahāpi dukkhena sahāpi domanassena8

assumukho9 rudamāno10 paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati. So kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ

paccuppannadukkhā āyatiṃ sukhavipākaṃ.

7. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca

sukhavipākaṃ?

--------------------------

1. Gaddula, sī, 2.Ajinampi, machasaṃ, ajjinānipi, syā. 3. Ajanakkhīkampi, sī.

Ajjinakkhipampi, syā. 4. Āsanapaṭikkhittopi, syā. 5. Ukkuṭikappadhānamanuyutto, sī,

katthaci. 6. Uppajjati, sī. 7. Dukkhadomanassaṃ, sī. Katthaci. 8. Domanassena puṭṭho

samāno, syā. 9. Assumukhopi, machasaṃ. Syā. 10. Rodamāno,syā.

[BJT Page 726] [\x 726/]

Idha bhikkhave ekacco pakatiyā na tibbarāgajātiko hoti, so na abhikkhaṇaṃ rāgajaṃ

dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Pakatiyā na tibbadosajātiko hoti, so na abhikkhaṇaṃ

dosajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Pakatiyā na tibbamohajātiko [PTS Page 309]

[\q 309/] hoti, so na abhikkhaṇaṃ mohajaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ

paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ1 upasampajja

viharati. Pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena

paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyaṃ ācikkhanti 'upekkhako2 satimā sukhavihārī'ti tatiyaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa

domanassānaṃ atthaṅgamā3 adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Idaṃ

vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ.

Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānānīti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Cūḷadhammasamādānasuttaṃ pañcamaṃ.

------------------------

1.Dutiyajjhānaṃ - pe -catujjhānaṃ,syā. 2. Upekhako, machasaṃ. Syā. [PTS 3.] Atthagamā,

machasaṃ.

[BJT Page 728] [\x 728/]

1.5.6

Mahādhammasamādānasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Yebhuyyena bhikkhave sattā evaṃ kāmā evaṃ chandā evaṃ adhippāyā: aho vata aniṭṭhā

akantā amanāpā dhammā parihāyeyyuṃ, iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍheyyunti.

Tesaṃ bhikkhave sattānaṃ evaṃ kāmānaṃ evaṃ chandānaṃ evaṃ adhippāyānaṃ aniṭṭhā

akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti, iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. Tatra

tumhe bhikkhave1 kaṃ hetuṃ paccethāti2. " Bhagavaṃmūlakā [PTS Page 310] [\q 310/]

no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante3

bhagavantaṃyeva4 paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū

dhāressantī"ti. Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evaṃ

bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

3. Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido

ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido

sappurisadhamme avinīto sevitabbe dhamme na jānāti, asevitabbe dhamme na jānāti,

bhajitabbe dhamme na jānāti, abhajitabbe dhamme na jānāti.So sevitabbe dhamme ajānanto

asevitabbe dhamme ajānanto, bhajitabbe dhamme ajānanto abhajitabbe dhamme ajānanto,

asevitabbe dhamme sevati sevitabbe dhamme na sevati, abhajitabbe dhamme bhajati,

bhajitabbe dhamme na bhajati. Tassa asevitabbe dhamme sevato sevitabbe dhamme asevato,

abhajitabbe dhamme bhajato bhajitabbe dhamme abhajato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā

abhivaḍḍhanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. Taṃ kissa hetu? Evaṃ hetaṃ

bhikkhave hoti yathā taṃ aviddasuno.

-----------------------

1. Tatra bhikkhave, sī 2. Taṃ kissahetu, syā 3. Sādhu bhante, sī 4. Bhagavantaññeva, mū .Sī

machasaṃ. Syā [PTS.]

[BJT Page 730] [\x 730/]

4. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido

ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido

sapapurisadhamme suvinīto sevitabbe dhamme pajānāti1 asevitabbe dhamme pajānāti,

bhajitabbe dhamme pajānāti abhajitabbe dhamme pajānāti. So sevitabbe dhamme pajānanto2

asevitabbe dhamme pajānanto, bhajitabbe dhamme pajānanto abhajitabbe dhamme

pajānanto, asevitabbe dhamme na sevati, sevitabbe dhamme sevati. Abhajitabbe dhamme na

bhajati, bhajitabbe dhamme bhajati. Tassa asevitabbe dhamme asevato sevitabbe dhamme

sevato, abhajitabbe dhamme abhajato bhajitabbe dhamme bhajato, aniṭṭhā akantā amanāpā

dhammā parihāyanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Taṃ kissa hetu? Evaṃ

hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ viddasuno.

5. Cattārimāni bhikkhave dhammasamādānāni. Katamāni cattāri?

Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkha vipākaṃ.

Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. Atthi

bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. Atthi bhikkhave

[PTS Page 311] [\q 311/] dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ

sukhavipākaṃ. Atthi bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca

sukhavipākaṃ.

6. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca

dukkhavipākaṃ, taṃ avidvā4 avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti. Idaṃ kho

dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākanti. Taṃ avidvā

avijjāgato yathābhūtaṃ appajānanto taṃ sevati, taṃ na parivajjeti. Tassa taṃ sevato taṃ

aparivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Iṭṭhā kantā manāpā

dhammā parihāyanti taṃ kissahetu? Evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ aviddasuno.

7. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ

dukkhavipākaṃ, taṃ avidvā4 avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti. Idaṃ kho

dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākanti. Taṃ avidvā avijjāgato

yathābhūtaṃ appajānanto taṃ sevati, taṃ na parivajjeti. Tassa taṃ sevato taṃ aparivajjayato

aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti

taṃ kissa hetu? Evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ aviddasuno.

------------------------

1. Jānāti, machasaṃ. Syā 2. Jānanto, machasaṃ. Syā 3. Yamidaṃ, machasaṃ. Syā[PTS. 4.]

Aviddhā, syā. 5.Aviddasunoti, syā.

[BJT Page 732] [\x 732/]

8. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ

sukhavipākaṃ, taṃ avidvā2 avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti. Idaṃ kho dhammasamādānaṃ

paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākanti. Taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ

appajānanto taṃ na sevati, taṃ parivajjeti. Tassa taṃ asevato taṃ parivajjayato aniṭṭhā akantā

amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti taṃ kissahetu?

Evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ aviddasuno.

9. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppanna sukhañceva āyatiñca

sukhavipākaṃ,3 taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ nappajānāti. Idaṃ kho dhammasamādānaṃ

paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākanti. Taṃ avidvā avijjāgato yathābhūtaṃ

appajānanto taṃ na sevati, taṃ parivajjeti. Tassa taṃ asevato taṃ parivajjayato aniṭṭhā akantā

amanāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā parihāyanti taṃ kissahetu?

Evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ aviddasuno.

10. Tatra bhikkhave yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca

dukkhavipākaṃ, taṃ vidvā4 vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ kho dhammasamādānaṃ

paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākanti. Taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ

pajānanto taṃ na sevati, taṃ parivajjeti. Tassa taṃ asevato taṃ parivajjayato [PTS Page 312]

[\q 312/] aniṭṭhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā

abhivaḍḍhanti taṃ kissahetu? Evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ viddasuno.

11. Tatra bhikkhave yadidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ

dukkhavipākaṃ, taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ kho dhammasamādānaṃ

paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākanti. Taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānanto taṃ

na sevati, taṃ parivajjeti. Tassa taṃ asevato taṃ parivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā

dhammā parihāyanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti. Taṃ kissahetu? Evaṃ

hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ viddasuno.

------------------------

1.Yamidaṃ, machasaṃ. Syā [PTS. 2.] Aviddhā, syā. 3. Sukhavipākanti, machasaṃ 4. Viddhā,

syā 5. Viddasunoti, syā.

[BJT Page 734] [\x 734/]

12. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ

sukhavipākaṃ, taṃ vidvā4 vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ kho dhammasamādānaṃ

paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākanti. Taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ pajānanto taṃ

sevati, taṃ na parivajjeti. Tassa taṃ sevato taṃ aparivajjayato aniṭṭhā akantā amanāpā

dhammā parihāyanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti taṃ kissahetu? Evaṃ

hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ viddasuno.

13. Tatra bhikkhave yadidaṃ3 dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca

sukhavipākaṃ, taṃ vidvā4 vijjāgato yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ kho dhammasamādānaṃ

paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākanti. Taṃ vidvā vijjāgato yathābhūtaṃ

pajānanto taṃ sevati, taṃ na parivajjeti. Tassa taṃ sevato taṃ aparivajjayato aniṭṭhā akantā

amanāpā dhammā parihāyanti. Iṭṭhā kantā manāpā dhammā abhivaḍḍhanti taṃ kissahetu?

Evaṃ hetaṃ bhikkhave hoti yathā taṃ viddasuno.

[PTS Page 313] [\q 313/]

14. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca

dukkhavipākaṃ?

Idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātī hoti

pāṇātipātapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi

domanassena adinnādāyī hoti adinnādānapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārī hoti. Kāmesu micchācārapaccayā

ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādī

hoti. Musāvādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi

domanassena pisunāvāco2 hoti. Pisunāvācapaccayā ca3 dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāvāvo4 hoti pharusāvācapaccayā ca5 dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpī hoti.

Samphappalāpapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi

domanassena abhijjhālu hoti. Abhijjhāpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena byāpannacitto hoti. Byāpādapaccayā ca dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena micchādiṭṭhi hoti.

Micchādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. So kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati6. Idaṃ vuccati bhikkhave

dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ.

------------------------

1. Viddhā, syā 2.Pisuṇavāco, machasaṃ, syā. 3. Pisuṇāvācāpaccayā, sīmu.

Pisuṇavācāpaccayā, machasaṃ syā. 4. Pharusavāco, machasaṃ. Syā 5. Pharusāvācapaccayā,

sīmu. Pharusavācāpaccayā, machasaṃ. Syā. 6 Uppajjati, sī.

[BJT Page 736] [\x 736/]

15. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ?

Idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātī hoti.

Pāṇātipātapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi

somanassena adinnādāyī hoti adinnādānapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārī hoti kāmesu micchācārapaccayā ca

sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādī hoti.

Musāvādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi

somanassena pisunāvāco1 hoti. Pisunāvācapaccayā [PTS Page 314] [\q 314/] ca2 sukhaṃ

somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāvāco3 hoti.

Pharusāvācapaccayā4 ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi

somanassena samphappalāpī hoti. Samphappalāpapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ

paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena abhijjhālu hoti. Abhijjhāpaccayā ca

sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena byāpannacitto hoti.

Byāpādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena

micchādiṭṭhi hoti. Micchādiṭṭhipaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. So kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Idaṃ vuccati bhikkhave

dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ.

16. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ?

Idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti.

Pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena

sahāpi domanassena adinnādānā paṭivirato hoti. Adinnādānā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārā

paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādā paṭivirato hoti. Musāvādā

veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi

domanassena pisunāya vācāya5 paṭivirato hoti. Pisunāya vācāya veramaṇīpaccayā ca

dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāya

vācāya6 paṭivirato hoti. Pharusāya vācāya veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpā paṭivirato hoti.

Samphappalāpā veramaṇīpaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.-

--------------------------

1.Pisuṇavāco, machasaṃ.Syā 2. Pisuṇāvācāpaccayā. Sīmu. Pisuṇavācā paccayā, machasaṃ

syā. 3. Pharusavāco, machasaṃ syā 4. Pharusāvācāpaccayā, sīmu. Pharusavāpaccayā,

machasaṃ syā 5. Pisuṇāvācā, sīmu. 6. Pharusāvācā, sīmu.

[BJT Page 738] [\x 738/]

Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena anabhijjhālu hoti. Anabhijjhāpaccayā ca dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abyāpannacitto hoti.

Abyāpādapaccayā ca dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi [PTS Page 315] [\q 315/]

dukkhena sahāpi domanassena sammādiṭṭhi hoti. Sammādiṭṭhipaccayā ca dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti. So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapajjati.1 Idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ

sukhavipākaṃ.

17. Katamañca bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca

sukhavipākaṃ?

Idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāṇātipātā paṭivirato hoti.

Pāṇātipātā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi

somanassena adinnādānā paṭivirato hoti. Adinnādānā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ

somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārā

paṭivirato hoti. Kāmesu micchācārā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādā paṭivirato hoti. Musāvādā veramaṇīpaccayā

ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisunāya vācāya2

paṭivirato hoti. Pisunāya vācāya veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāya vācāya3 paṭivirato hoti. Pharusāya vācāya

veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi

somanassena samphappalāpā paṭivirato hoti. Samphalāpā veramaṇīpaccayā ca sukhaṃ

somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena anabhijjhālu hoti.

Anabhijjhāpaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃ vedeti. Sahāpi sukhena sahāpi

somanassena abyāpannacitto hoti. Abyāpādapaccayā ca sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Sahāpi sukhena sahāpi somanassena sammādiṭṭhi hoti. Sammādiṭṭhipaccayā ca sukhaṃ

somanassaṃ paṭisaṃvedeti. So kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.

Idaṃ vuccati bhikkhave dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca

sukhavipākaṃ.

Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānāni.

18. Seyyathāpi bhikkhave tittakālāpu4 visena saṃsaṭṭho, atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo

amaritukāmo, sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo, tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: 'ambho purisa, ayaṃ

tittakālāpuvisena saṃsaṭṭho. Sace ākaṃkhasi piva 5. [PTS Page 316] [\q 316/] tassa te

pivato6 ceva nacchādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi. -

------------------------

1. Uppajjati. Sī 2. Pisuṇāvāca,sī - katthaci 3. Pharusāvācā, sī katthaci. 4. Tittakālābu,

machasaṃ[PTS] sī.Katthaci. Tittikālābū, syā. 5. Pīpa,sīmu. 6. Pi to, sīmu.

[BJT Page 740] [\x 740/]

Pivitvā1 ca pana maraṇaṃ vā nigacchasi2 maraṇamattaṃ vā dukkhanti. So taṃ

apaṭisaṅkhāya3 piveyya, na paṭinissajjeyya.4 Tassa taṃ pivato ceva nacchādeyya vaṇṇenapi

gandhenapi rasenapi. Pivitvā ca pana maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.

Tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi yamidaṃ 5 ,dhammasamādānaṃ

paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ.(1)

19. Seyyathāpi bhikkhave āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno,

so ca kho visena saṃsaṭṭho, atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo, sukhakāmo

dukkha paṭikkūlo. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: 'ambho purisa, ayaṃ āpānīyakaṃso6

vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, so ca kho visena saṃsaṭṭho. Sace

ākaṅkhasi piva. Tassa te pivato hi kho chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi. Pivitvā

ca pana maraṇaṃ vā nigacchasi maraṇamattaṃ vā dukkhanti. So taṃ apaṭisaṅkhāya piveyya,

na paṭinissajjeyya. Tassa taṃ pivato hi kho chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi.

Pivitvā ca pana maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Tathūpamāhaṃ

bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi yamidaṃ dhammasamādānaṃ

paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ.(2)

20. Seyyathāpi bhikkhave pūtimuttaṃ nānābhesajjehi saṃsaṭṭhaṃ, atha puriso āgaccheyya

paṇḍurogī. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: 'ambho purisa, idaṃ pūtimuttaṃ nānābhesajjehi

saṃsaṭṭhaṃ. Sace ākaṅkhasi piva. Tassa te pivato hi kho nacchādessati vaṇṇenapi

gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhī bhavissasī'ti. So taṃ paṭisaṅkhāya piveyya na

paṭinissajjeyya. Tassa taṃ pivato hi kho nacchādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi.

Pivitvā ca pana sukhī assa. Tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi

yamidaṃ dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ.(3)

21. Seyyathāpi bhikkhave dadhi ca madhu ca sappi ca7 phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭhaṃ.

Atha puriso āgaccheyya lohitapakkhandiko. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ: ambho purisa, [PTS

Page 317] [\q 317/] imaṃ dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭhaṃ,

sace ākaṅkhasi piva. Tassa te pivato ceva chādessati vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi pivitvā

ca pana sukhī bhavissasīti. So taṃ paṭisaṅkhāya piveyya, na paṭinissajjeyya.4 Tassa taṃ

pivato ceva chādeyya vaṇṇenapi gandhenapi rasenapi. Pivitvā ca pana sukhī assa.

Tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ dhammasamādānaṃ vadāmi yamidaṃ dhammasamādānaṃ

paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ.(4)

-----------------------

1. Pītvā, sīmu. 2. Niggacchasi, syā. 3. Appaṭisaṅkhāya, machasaṃ syā. 4.Nappaṭinissajjeyya,

sī machasaṃ syā.[PTS. 5.] Yadidaṃ, syā. 6. Āpāniyaka so, syā 7. Dadhiñca madhuñca

sapapiñca,sīmu.

[BJT Page 742] [\x 742/]

22. Seyyathāpi bhikkhave vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake

deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsati ca

tapati ca virocati ca, evameva kho bhikkhave yamidaṃ dhammasamādānaṃ

paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ, tadaññe1

puthusamaṇabrāhmaṇaparappavāde abhivihacca bhāsati ca tapati ca virocati cāti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Mahādhammasamādānasutta1 chaṭṭhaṃ.

------------------------

1. Tadaññe ca, sī.Katthaci.

[BJT Page 744] [\x 744/]

1.5.7.

Vīmaṃsakasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Vīmaṃsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaṃ ajānantena tathāgate

samannesanā kātabbā 'sammāsambuddho vā no vā' iti viññāṇāyāti.

"Bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata

bhante bhagavantaṃ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū

dhāressantīti.".1.

Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, [PTS Page 318] [\q 318/]

bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

3. Vīmaṃsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaṃ ajānantena dvīsu dhammesu

tathāgato samannesitabbo: cakkhusotaviññeyyesu dhammesu-

Ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vā'ti. Tamenaṃ

samannesamāno evaṃ jānāti: ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te tathāgatassa

saṃvijjantī 'ti.(1)

Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti: ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te

tathāgatassa saṃvijjantīti. Tato naṃ uttariṃ samannesati: ye vītimissā2 cakkhusotaviññeyyā

dhammā, saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vā'ti. Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti: ye

vītimissā2 cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te tathāgatassa saṃvijjantīti.(2)

-------------------------

1. Dhārissantīti, machasaṃ, 2. Vetimissā, sī. Katthaci.

[BJT Page 746] [\x 746/]

Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti: ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, na te

tathāgatassa saṃvijjantīti. Tato naṃ uttariṃ samannesati: ye vodātā cakkhusotaviññeyyā

dhammā, saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vāti. Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti: ye

vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti te tathāgatassāti.(3)

Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti: ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti

te tathāgatassāti. Tato naṃ uttariṃ samannesati: dīgharattaṃ samāpanno ayamāyasmā1 imaṃ

kusalaṃ dhammaṃ, udāhu ittarasamāpannoti. Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti:

dīgharattaṃ samāpanno ayamāyasmā imaṃ kusalaṃ dhammaṃ, nāyamāyasmā

ittarasamāpannoti.(4)

Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti: dīgharattaṃ samāpanno ayamāyasmā imaṃ kusalaṃ

dhammaṃ, nāyamāyasmā ittarasamāpannoti. Tato naṃ uttariṃ samannesati: ñattajjhāpanno

2 ayamāyasmā bhikkhu yasampatto,3 saṃvijjantassa idhekacce ādīnavāti.

"Na tāva bhikkhave bhikkhuno idhekacce ādīnavā saṃvijjanti yāva na ñattajjhāpanno2 hoti

yasampatto3. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu ñattajjhāpanno hoti yasampatto, athassa

idhekacce ādīnavā saṃvijjanti."

Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti. Ñattajjhāpanno2 ayamāyasmā bhikkhu yasampatto,3

nāssa idhekacce ādīnavā saṃvijjantīti,(5)

Yato naṃ samannesamāno evaṃ jānāti: ñattajjhāpanno [PTS Page 319] [\q 319/]

ayamāyasmā bhikkhu yasampatto, nāssa idhekacce ādīnavā saṃvijjantīti tato naṃ uttariṃ

samantesati: abhayūparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayūparato, vītarāgattā kāme na

sevati khayā rāgassāti. Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti: abhayūparato ayamāyasmā,

nāyamāyasmā bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti.(6)

------------------------

1.Ayaṃ ayasmā, sī. 2. Ñātajjhāpanto, syā. 3. Yasappatto,

[BJT Page 748] [\x 748/]

Tañce bhikkhave bhikkhuṃ pare evaṃ puccheyyuṃ: " ko panāyasmato ākārā ke anvayā

yenāyasmā evaṃ vadeti:1 abhayūparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayūparato, vītarāgattā

kāme na sevati khayā rāgassā"ti. Sammā byākaramāno2 bhikkhave bhikkhu evaṃ

byākareyya:3 tathā hi pana ayamāyasmā saṅghe vā viharanto eko vā viharanto, ye ca tattha

sugatā, ye ca tattha duggatā, ye ca tattha gaṇamanusāsanti, ye ca idhekacce āmisesu

sandissanti, ye ca idhekacce āmisena anupalittā, nāyamāyasmā taṃ tena avajānāti.

Sammukhā kho pana me taṃ bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ: "

abhayūparatohamasmi, nāhamasmi bhayūparato, vītarāgattā kāme na sevāmi khayā

rāgassā"ti.

4. Tatra bhikkhave tathāgatova uttariṃ paṭipucchitabbo:

" Ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vā"ti.

Byākaramāno bhikkhave tathāgato evaṃ byākareyya: ye saṅkiliṭṭhā cakkhusotaviññeyyā

dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti.(1)

"Ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vā'ti.

Byākaramāno bhikkhave tathāgato evaṃ byākareyya: ye vītimissā cakkhusotaviññeyyā

dhammā na te tathāgatassa saṃvijjantīti.(2)

"Ye vodātā cakkhusotaviññeyyā dhammā, saṃvijjanti vā te tathāgatassa no vā'ti.

Byākaramāno bhikkhave tathāgato evaṃ byākareyya: ye vodātā cakkhusotaviññeyyā

dhammā saṃvijjanti te tathāgatassa etapathohamasmi4 etagocaro, no ca tena tammayoti(3)

-------------------------

1. Vadesi, sīmu, machasaṃ. 2. Vyākaramāno, sī. 3. Vyākareyya, sī 4. Etāpathohamasmi- itipi

pāṭho, aṭṭhakathā.

[BJT Page 750] [\x 750/]

5. Evaṃ vādiṃ kho bhikkhave satthāraṃ arahati sāvako upasaṅkamituṃ dhammasavaṇāya.

Tassa satthā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ. Yathā

yathā kho bhikkhave bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ

kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ, tathā tathā so tasmiṃ dhamme abhiññāya idhekaccaṃ dhammaṃ

[PTS Page 320] [\q 320/] dhammesu niṭṭhaṃ gacchati, satthari pasīdati:

sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno saṅghoti.

6. Tañca bhikkhave bhikkhuṃ pare evaṃ puccheyyuṃ: ke panāyasmato ākārā ke anvayā

yenāyasmā evaṃ vadeti: sammā sambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo,

supaṭipanno saṅgho'ti. Sammā byākaramāno bhikkhave bhikkhu evaṃ byākareyya: idhāhaṃ

āvuso yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ dhammasavaṇāya. Tassa me bhagavā dhammaṃ deseti

uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ. Yathā yathā me āvuso bhagavā

dhammaṃ deseti uttaruttariṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ, tathā tathāhaṃ

tasmiṃ dhamme abhiññāya idhekaccaṃ dhammaṃ dhammesu niṭṭhamagamaṃ, satthari

pasīdiṃ: sammā sambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno

saṅgho'ti.

7. Yassa kassa ci bhikkhave imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi tathāgate saddhā

niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā, ayaṃ vuccatī bhikkhave ākāravatī saddhā dassanamūlikā

daḷhā, asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci

vā lokasmiṃ.

Evaṃ kho bhikkhave tathāgate dhammasamannesanā hoti. Evañca pana tathāgato

dhammatāsusamanniṭṭho hotīti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Vīmaṃsakasuttaṃ sattamaṃ.

[BJT Page 752] [\x 752/]

1.5.8.

Kosambiyasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho

samayena kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ

mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na ceva aññamaññaṃ saññapenti, na ca saññattiṃ

upenti, na ca aññamaññaṃ nijjhāpenti, na ca nijjhattiṃ upenti.

2. Atha kho [PTS Page 321] [\q 321/] aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so

bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: idha bhante kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā

vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Te na ceva aññamaññaṃ

saññāpenti, na ca saññattiṃ upenti, na ca aññamaññaṃ nijjhāpenti, na ca nijjhattiṃ upentīti.

3. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena te

bhikkhū āmantehi 'satthāyasmante āmantetī'ti. Evambhanteti kho so bhikkhu bhagavato

paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: satthā

āyasmante āmantetīti. Evamāvusoti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena

bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: saccaṃ kira tumhe bhikkhave

bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha, te na

ceva aññamaññaṃ saññāpetha, na ca saññattiṃ upetha, te naceva aññamaññaṃ nijjhāpetha,

na ca nijjhattiṃ upethāti. " Evambhante".

4. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave yasmiṃ tumhe samaye bhaṇḍanajātā kalahajātā

vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharatha, api nu tumhākaṃ tasmiṃ

samaye mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca, mettaṃ

vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca, mettaṃ manokammaṃ

paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho cāti ' no hetambhante'. Ca ca

[BJT Page 754] [\x 754/]

Iti kira bhikkhave yasmiṃ tumhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ

mukhasattīhi vitudantā viharatha, neva tumhākaṃ tasmiṃ samaye mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ

paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Na mettaṃ manokammaṃ

paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Atha kiṃ carahi tumhe moghapurisā

kiṃ jānantā kiṃ passantā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ [PTS Page 322]

[\q 322/] mukhasattīhi vitudantā viharatha, te na ceva aññamaññaṃ saññāpetha, na ca

saññattiṃ upetha, na ca aññamaññaṃ nijjhāpetha, na ca nijjhattiṃ upetha. Taṃ hi tumhākaṃ

moghapurisā bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti.

5. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: chayime bhikkhave dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā

garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmāggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame cha?

Idha bhikkhave bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī

ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya

sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.(1)

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti

sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo

saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.(2)

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti

sabrahmacārīsu āvī ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo

saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.(3)

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso

pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi

sabrahmacārīhi sādhāraṇa bhogī. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo

saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvaya saṃvattati.(4)

[BJT Page 756] [\x 756/]

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni

akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni,

tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī ceva raho ca. Ayampi

dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya

saṃvattati.(5)

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā

dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī ceva

raho ca. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya

sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.(6)

Ime kho bhikkhave cha sārāṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya

sāmaggiyā ekībhāvaya saṃvattanti.

Imesaṃ kho bhikkhave channaṃ sārāṇīyānaṃ dhammānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ

saṃghātanikaṃ yadidaṃ yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyātikā niyyāti takkarassa sammā

dukkhakkhayāya. Seyyathāpi bhikkhave kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhakaṃ etaṃ

saṃghātanikaṃ yadidaṃ kūṭaṃ, evameva kho [PTS Page 323] [\q 323/] bhikkhave imesaṃ

channaṃ sārāṇīyānaṃ dhammānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṃghātanikaṃ yadidaṃ

yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya.

6. Kathañca bhikkhave yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā

dukkhakkhayāya?

Idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti

paṭisañcikkhati: atthi nu kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ yenāhaṃ

pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ na jāneyyaṃ na passeyyanti.

[BJT Page 758] [\x 758/]

"Sace bhikkhave bhikkhu kāmarāga pariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace

bhikkhave bhikkhu byāpādapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave

bhikkhu thīnamiddhapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu

uddhaccakukkuccapariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu

vicikicchāpariyuṭṭhito hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu

idhalokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu

paralokacintāya pasuto hoti, pariyuṭṭhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu bhaṇḍanajāto

kalahajāto vivādāpanno aññamaññaṃ1 mukhasattīhi vitudanto viharati, pariyuṭṭhitacittova

hoti."

So evaṃ pajānāti: natthi kho me taṃ pariyuṭṭhānaṃ ajjhattaṃ appahīnaṃ yenāhaṃ

pariyuṭṭhānena pariyuṭṭhitacitto yathābhūtaṃ na jāneyyaṃ na passeyyaṃ. Suppaṇihitaṃ me

mānasaṃ saccānaṃ bodhāyāti. Idamassa paṭhamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ

asādhāraṇaṃ puthujjanehi.(1)

7. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: imaṃ nu kho ahaṃ diṭṭhiṃ

āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi paccattaṃ samathaṃ, labhāmi paccattaṃ nibbutinti.

So evaṃ pajānāti: imaṃ kho ahaṃ diṭṭhiṃ āsevanto bhāvento bahulīkaronto labhāmi

paccattaṃ samathaṃ, labhāmi paccattaṃ nibbutinti. Idamassa dutiyaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti

ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.(2)

8. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yathārūpāyāhaṃ diṭṭhiyā

samannāgato, atthi nu kho ito bahiddhā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā tathārūpāya diṭṭhiyā

samannāgatoti. So evaṃ pajānāti: yathārūpāyāhaṃ diṭṭhiyā samannāgato, natthi ito bahiddhā

añño samaṇo vā brāhmaṇo [PTS Page 324] [\q 324/] vā tathārūpāya diṭṭhiyā

samannāgatoti. Idamassa tatiyaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ

puthujjanehi.(3)

------------------------

1.'Aññamaññaṃ' iti sīmu potthake ūnaṃ.

[BJT Page 760] [\x 760/]

9. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yathārūpāya dhammatāya

diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti.

"Kathaṃrūpāya ca bhikkhave dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?

Dhammatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa: kiñcāpi tathārūpiṃ āpattiṃ1

āpajjati yathārūpāya āpattiyā uṭṭhānaṃ2 paññāyati, atha kho khippameva satthari vā

viññūsu vā sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānī3 karoti. Desetvā vivaritvā uttānī karitvā4

āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati. Seyyathāpi bhikkhave daharo kumāro mando uttānaseyyako

hatthena vā pādena vā aṅgāraṃ akkamitvā khippameva paṭisaṃharati, evameva kho

bhikkhave dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa: kiñcāpi tathārūpiṃ āpattiṃ1 āpajjati

yathārūpāya āpattiyā uṭṭhānaṃ2 paññāyati, atha kho naṃ khippameva satthari vā viññūsu vā

sabrahmacārīsu deseti vivarati uttānī3 karoti. Desetvā vivaritvā uttānī karitvā4 āyatiṃ

saṃvaraṃ āpajjati."

So evaṃ pajānāti: yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi

tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti. Idamassa catutthaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ

lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.(4)

10. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yathārūpāya dhammatāya

diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathā rūpāya dhammatāya samannāgatoti.

"Kathaṃ rūpāya ca bhikkhave dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato?

Dhammatā esā bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa: kiñcāpi yāni tāni

sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni, tattha ussukkaṃ āpanno5 hoti. Atha khvāssa6

tibbāpekkhā7 hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya. Seyyathāpi

bhikkhave gāvī taruṇavacchā thambañca8 ālumpati9 vacchakañca apavīṇati,10 evameva

kho bhikkhave dhammatā esā diṭṭhisampannassa puggalassa: kiñcāpi yāni tāni

sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni tattha ussukkaṃ āpanno hoti. Atha khvāssa

tibbāpekkhā hoti adhisīlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipaññāsikkhāya."

So evaṃ pajānāti: yathārūpāya dhammatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi

tathārūpāya dhammatāya samannāgatoti. Idamassa pañcamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ

lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.(5)

[PTS Page 325] [\q 325/]

--------------------------

1. Tathārūpiāpattiṃ, si kanthaci 2 vuṭṭhānaṃ sī 3. Uttāniṃ, machasaṃ 4. Uttāniṃ katvā,

machasaṃ, uttānī katvā, syā.[PTS] uttāni katvā, sī. 5. Usasukkamāpanno, machasaṃ 6.

Athakhvassa, syā 7. Tibbāpekhā, sī katthaci. 8. Dabbañca, machasaṃ. 9. Āluppati, syā 10.

Apacinati, machasaṃ syā. Apaciṇāti, sī katthaci.

[BJT Page 762] [\x 762/]

11. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yathārūpāya balatāya

diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgatoti.

"Kathaṃ rūpāya ca bhikkhave balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato? Balatā esā

bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa: yaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye

desiyamāne aṭṭhikatvā1 manasi katvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ

suṇāti."

So evaṃ pajānāti: yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi

tathārūpāya balatāya samannāgatoti. Idamassa chaṭṭhaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ

lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.(6)

12. Puna ca paraṃ bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yathārūpāya balatāya

diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathārūpāya balatāya samannāgatoti.

"Kathaṃ rūpāya ca bhikkhave balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato? Balatā esā

bhikkhave diṭṭhisampannassa puggalassa: yaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye

desiyamāne labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ

pāmujjaṃ."

So evaṃ pajānāti: yathārūpāya balatāya diṭṭhisampanno puggalo samannāgato, ahampi

tathārūpāya balatāya samannāgatoti. Idamassa sattamaṃ ñāṇaṃ adhigataṃ hoti ariyaṃ

lokuttaraṃ asādhāraṇaṃ puthujjanehi.(7)

Evaṃ sattaṅgasamannāgatassa kho bhikkhave ariyasāvakassa dhammatā susamanniṭṭhā hoti

sotāpattiphalasacchikiriyāya. Evaṃ sattaṅgasamannāgato kho bhikkhave ariyasāvako

sotāpattiphalasamannāgato hotīti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

[PTS Page 326] [\q 326/]

Kosambiyasuttaṃ aṭṭhamaṃ.

-------------------------

1. Aṭṭhiṃkatvā, machasaṃ.

[BJT Page 764] [\x 764/]

1.5.9

Brahmanimantanikasuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

2. Ekamidāhaṃ bhikkhave samayaṃ ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi subhagavane sālarājamūle. Tena

kho pana bhikkhave samayena bakassa brahmuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ

hoti: idaṃ niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassataṃ idaṃ kevalaṃ idaṃ acavanadhammaṃ. Idaṃ hi

na jāyati na jīyati na cavati na uppajjati. Ito ca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthīti. Atha

khvāhaṃ bhikkhave bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma

balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya,

evamevaṃ1 ukkaṭṭhāyaṃ subhagavane sālarājamūle antarahito tasmiṃ brahmaloke

pāturahosiṃ.

3. Addasā kho maṃ bhikkhave bako brahmā dūratova āgacchantaṃ. Disvāna maṃ etadavoca:

ehi kho mārisa, sāgataṃ2 mārisa, cirassaṃ kho mārisa imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ

idhāgamanāya. Idaṃ hi mārisa niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassataṃ idaṃ kevalaṃ idaṃ

acavanadhammaṃ. Idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjati.3 Ito ca

panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthīti.

4. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave bakaṃ brahmānaṃ4 etadavocaṃ: avijjāgato vata bho bako

brahmā, avijjāgato vata bho bako brahmā: yatra hi nāma aniccaṃyeva samānaṃ niccanti

vakkhati, addhuvaṃyeva samānaṃ dhuvanti vakkhati, asassataṃyeva samānaṃ sassatanti

vakkhati, akevalaṃyeva samānaṃ kevalanti vakkhati, cavanadhammaṃ yeva samānaṃ

acavanadhammanti vakkhati. Yattha ca pana jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca uppajjati

ca, taṃ tathā vakkhati: idaṃ hi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na uppajjatīti. Santañca

panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti vakkhatīti.

-----------------------

1. Evameva, machasaṃ, syā. Sī,katthaci, 2.Svāgataṃ, machasaṃ, syā. 3. Upapajjati, sī. [PTS.

4.] Bakabrahmānaṃ,sī. 5. Adhuvaṃyeva,syā.

[BJT Page 766] [\x 766/]

5. Atha kho bhikkhave māro pāpimā aññataraṃ brahmapārisajjaṃ anvāvisitvā maṃ

etadavoca: bhikkhu, bhikkhu, metamāsado, metamāsado. Eso hi bhikkhu brahmā

mahābrahmā1 [PTS Page 327] [\q 327/] abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī

issaro kattā nimmātā seṭṭho sajjitā2 vasī pitā bhūtabhavyānaṃ.3

Ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ paṭhavigarahakā

paṭhavijigucchakā, āpagarahakā āpajigucchakā, tejagarahakā tejajigucchakā, vāyagarahakā

vāyajigucchakā, bhūtagarahakā bhūtajigucchakā, devagarahakā devajigucchakā,

pajāpatigarahakā pajāpatijigucchakā, brahmagarahakā brahmajigucchakā. Te kāyassa bhedā

pāṇupacchedā hīne kāye patiṭṭhitā. Ahesuṃ pana bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā

lokasmiṃ paṭhavippasaṃsakā4 paṭhavābhinandino, āpappasaṃsakā5 āpābhinandino,

tejappasaṃsakā tejābhinandino, vāyappasaṃsakā vāyābhinandino, bhūtappasaṃsakā

bhūtābhinandino, devappasaṃsakā devābhinandino, pajāpatippasaṃsakā pajāpatābhinandino,

brahmappasaṃsakā brahmābhinandino. Te kāyassa bhedā pāṇupacchedā paṇīte kāye

patiṭṭhitā.

Tantāhaṃ6 bhikkhu evaṃ vadāmi: iṅgha tvaṃ mārisa yadeva te brahmā āha, tadeva tvaṃ

karohi. Mā tvaṃ brahmuno vacanaṃ upātivattittho. Sace kho tvaṃ bhikkhu brahmuno

vacanaṃ upātivattissasi, seyyathāpi nāma puriso siriṃ āgacchantiṃ daṇḍena

paṭippaṇāmeyya, seyyathāpi vā pana bhikkhu puriso narakappapāte7 papatanto hatthehi ca

pādehi ca paṭhaviṃ virādheyya,8 evaṃ sampadamidaṃ bhikkhu tuyhaṃ bhavissati. Iṅgha

tvaṃ mārisa yadeva te brahmā āha, tadeva tvaṃ karohi. Mā tvaṃ brahmuno vacanaṃ

upātivattittho. Nanu tvaṃ bhikkhu passasi brahmaṃ parisaṃ sannisinnanti. Iti kho maṃ

bhikkhave māro pāpimā brahmaṃ parisaṃ9 upanesi.

6. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ: jānāmi kho tāhaṃ10 pāpima.

Mā tvaṃ maññittho na maṃ jānātīti. Māro tvamasi pāpima. Yo ceva pāpima brahmā yā ca

brahmaparisā ye ca brahmapārisajjā sabbeva tava hatthagatā, sabbeva tava vasaṃgatā.11

Tuyhaṃ hi pāpima evaṃ hoti: esopi me assa hatthagato, esopi me assa vasaṃgatoti.11 Ahaṃ

kho pana pāpima neva tava hatthagato, neva tava vasaṃgatoti.

-----------------------

1. Bakabramhā, sī 2. Sañjitā, sī, [PTS.] Syā 3. Bhūtabhabyānaṃ, machasaṃ 4. Paṭhaviṃ

pasaṃsakā,sī 5. Āpapasaṃsakā,sī. 6. Tannyāhaṃ,sī 7. Narakappapātaṃ. Sī. 8. Virāgeyya,

sīmu. 9, Brahmaparisaṃ, machasaṃ, syā. 10. Tyāhaṃ, sī. Katthaci, 11. Vasagatā, sī, [PTS.]

Vasagatoti, sī,[PTS.]

[BJT Page 768] [\x 768/]

7. Evaṃ vutte bhikkhave bako brahmā maṃ etadavoca: " ahaṃ hi mārisa niccaṃyeva samānaṃ

niccanti vadāmi, [PTS Page 328] [\q 328/] dhuvaṃyeva samānaṃ dhuvanti vadāmi,

sassataṃyeva samānaṃ sassatanti vadāmi, kevalaṃyeva samānaṃ kevalanti vadāmi,

acavanadhammaṃyeva samānaṃ acavanadhammanti vadāmi. Yattha ca pana na jāyati na

jīyati na mīyati na cavati na uppajjati1 tadevāhaṃ vadāmi: idaṃ hi na jāyati na jīyati na

mīyati na cavati na uppajjati. Asantañca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ, natthaññaṃ uttariṃ

nissaraṇanti vadāmi. Ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ,

yāvatakaṃ tuyhaṃ kasiṇaṃ āyu2 tāvatakaṃ tesaṃ3 tapokammameva ahosi. Te kho evaṃ

jāneyyuṃ: santaṃ vā aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ atthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti, asantaṃ vā

aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthaññaṃ uttariṃ nissaraṇanti. Taṃ tāhaṃ bhikkhu evaṃ vadāmi:

na ceva aññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ dakkhissasi, yāvadeva ca pana kilamathassa vighātassa

bhāgī bhavissasī. Sace kho tvaṃ bhikkhu paṭhaviṃ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi

vatthusāyiko yathākāma karaṇīyo bāhiteyyo. Sace kho tvaṃ bhikkhu āpaṃ ajjhosissasi,

opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace kho tvaṃ

bhikkhu tejaṃ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo

bāhiteyyo. Sace kho tvaṃ bhikkhu vāyaṃ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko

yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace kho tvaṃ bhikkhu bhūte ajjhosissasi, opasāyiko me

bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace kho tvaṃ bhikkhu deve

ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace kho

tvaṃ bhikkhu pajāpatiṃ ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko

yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace kho tvaṃ bhikkhu brahmaṃ ajjhosissasi, opasāyiko me

bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo"ti.

8. " Ahampi kho etaṃ bramhe jānāmi: sace paṭhaviṃ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi

vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace āpaṃ ajjhosissāmi, opasāyiko te

bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace tejaṃ ajjhosissāmi, opasāyiko

te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace vāyaṃ ajjhosissāmi,

opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace bhūte

ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Sace

deve ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo.

Sace pajāpatiṃ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraṇīyo

bāhiteyyo. Sace brahmaṃ ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko

yathākāmakaraṇīyo bāhiteyyo. Api ca te ahaṃ brahme gatiñca pajānāmi jutiñca5 pajānāmi:

evaṃ mahiddhiko bako brahmā, evaṃ mahesakkho bako brahmā"ti.

9. Yathā kathaṃ pana me tvaṃ mārisa gatiñca pajānāsi jutiñca pajānāsi: evaṃ mahiddhiko

bako brahmā, evaṃ mahānubhāvo bako brahmā, evaṃ mahesakkho bako brahmāti?

10. Yāvatā candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā,

Tāva sahassadhā loko ettha te vattatī6 vaso.

Parovarañca7 jānāsi atho rāgavirāginaṃ,

Itthabhāvaññathābhāvaṃ sattānaṃ āgatiṃ gatinti.

Evaṃ kho te ahaṃ brahme gatiñca8 pajānāmi jutiñca 9 pajānāmi: evaṃ mahiddhiko bako

brahmā, evaṃ mahānubhāvo [PTS Page 329] [\q 329/] bako brahmā, evaṃ mahesakkho

bako brahmāti.

----------------------------

1. Upapajjati, sīmu. [PTS 2.] Āyuṃ, syā 3. Te, syā. 4. Sace pana, syā. 5. Cutiñca, sī, katthaci.

6. Vattate, machasaṃ. 7. Paroparañca, machasaṃ. Sī katthaci 8. Āgatiñca sī katthaci. 9.

Gatiñca, sī.Katthaci.

[BJT Page 770] [\x 770/]

11. Atthi kho brahme aññe tayo kāyā. 1 Taṃ tvaṃ na jānāsi napassasi. Tyāhaṃ jānāmi

passāmi. Atthi kho brahme ābhassarā nāma kāyo yato tvaṃ cuto idhūpapanno. Tassa te

aticiranivāsena sā sati muṭṭhā2. Tena taṃ tvaṃ3 na jānāsi na passasi. Tamahaṃ jānāmi

passāmi. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ. Atha kho

ahameva tayā bhiyyo. Atthi kho brahme subhakiṇṇā4 nāma kāyo yato tvaṃ cuto

idhūpapanno. Tassa te aticiranivāsena sā sati muṭṭhā2. Tena taṃ tvaṃ3 na jānāsi na passasi.

Tamahaṃ jānāmi passāmi.Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto

nīceyyaṃ. Atha kho ahameva tayā bhiyyo. Atthi kho brahme vehapphalā nāma kāyo, taṃ

tvaṃ na jānāsi na passasi. Tamahaṃ jānāmi passāmi. Evampi kho ahaṃ brahme neva te

samasamamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Paṭhaviṃ kho ahaṃ brahme paṭhavito abhiññāya yāvatā paṭhaviyā paṭhavittena 5

ananubhūtaṃ tadabhiññāya paṭhaviṃ nāhosiṃ.6 Paṭhaviyā7 nāhosiṃ, paṭhavito

Nāhosiṃ, paṭhaviṃ meti8 nā hosiṃ, paṭhaviṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te

samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ, atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Āpaṃ kho ahaṃ brahme āpato abhiññāya yāvatā āpassa āpattena 5 ananubhūtaṃ

tadabhiññāya āpaṃ nāhosiṃ.6 Āpasmiṃ nāhosiṃ, āpato nāhosiṃ, āpaṃ meti8 nā hosiṃ, āpaṃ

nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ, atha

kho ahameva tayā bhiyyo.

Tejaṃ kho ahaṃ brahme tejato abhiññāya yāvatā tejassa tejattena 5 ananubhūtaṃ

tadabhiññāya tejaṃ nāhosiṃ.6 Tejasmiṃ nāhosiṃ, tejato nāhosiṃ, tejaṃ meti8 nā hosiṃ, tejaṃ

nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ, atha

kho ahameva tayā bhiyyo.

Vāyaṃ kho ahaṃ brahme vāyato abhiññāya yāvatā vāyassa vāyattena 5 ananubhūtaṃ

tadabhiññāya vāyaṃ nāhosiṃ.6 Vāyasmiṃ nāhosiṃ, vāyato nāhosiṃ, vāyaṃ meti8 nā hosiṃ,

vāyaṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ,

atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Bhūte kho ahaṃ brahme bhūtato abhiññāya yāvatā bhūtānaṃ bhūtattena ananubhūtaṃ

tadabhiññāya bhūtaṃ nāhosiṃ.6 Bhūtesu nāhosiṃ, bhūtato nāhosiṃ, bhūtaṃ meti8 nā hosiṃ,

bhūtaṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ,

atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Deve kho ahaṃ brahme devato abhiññāya yāvatā devatānaṃ devattena 5 ananubhūtaṃ

tadabhiññāya deve nāhosiṃ.6 Devesu nāhosiṃ, devato

Nāhosiṃ, deve meti8 nā hosiṃ, deve nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te

samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ, atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Pajāpatiṃ kho ahaṃ brahme pajāpatito abhiññāya yāvatā pajāpatissa pajāpatittena 5

ananubhūtaṃ tadabhiññāya pajāpatiṃ nāhosiṃ.6 Pajāpatismiṃ nāhosiṃ, pajāpatito nāhosiṃ,

pajāpatiṃ meti8 nā hosiṃ, pajāpatiṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te

samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ, atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Brahmaṃ kho ahaṃ brahme brahmato abhiññāya yāvatā brahmassa brahmattena

ananubhūtaṃ tadabhiññāya brahmaṃ nāhosiṃ.6 Brahmasmiṃ nāhosiṃ, brahmato nāhosiṃ,

brahmaṃ meti nā hosiṃ, brahmaṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo

abhiññāya, kuto nīceyyaṃ, atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Ābhassare kho ahaṃ brahme ābhassarato abhiññāya yāvatā ābhassarānaṃ ābhassarattena 5

ananubhūtaṃ tadabhiññāya ābhassaraṃ nāhosiṃ. Ābhassarasmiṃ nāhosiṃ, ābhassarato

nāhosiṃ, ābhassaraṃ meti8 nā hosiṃ, ābhassaraṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva

te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ, atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Subhakiṇṇe9 kho ahaṃ brahme subhakiṇṇato abhiññāya yāvatā subhakiṇṇanānaṃ

subhakiṇṇattena ananubhūtaṃ tadabhiññāya subhakiṇṇe nāhosiṃ. Subhakiṇṇesu nāhosiṃ,

subhakiṇṇato nāhosiṃ, subhakiṇṇe meti nāhosiṃ, subhakiṇṇe nābhivadiṃ. Evampi kho

ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ, atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Vehapphale kho ahaṃ brahme vehapphalato abhiññāya yāvatā vehapphalānaṃ

vehapphalattena 5 ananubhūtaṃ tadabhiññāya vehapphale nāhosiṃ. Vehapphalesu nāhosiṃ,

vehapphalato nāhosiṃ, vehapphale meti8 nā hosiṃ, vehapphale nābhivadiṃ. Evampi kho

ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ, atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Abhibhuṃ kho ahaṃ brahme abhibhuto abhiññāya yāvatā abhibhussa abhibhuttena 5

ananubhūtaṃ tadabhiññāya abhibhuṃ nāhosiṃ.6 Abhibhusmiṃ nāhosiṃ, abhibhuto nāhosiṃ,

abhibhuṃ meti nā hosiṃ, abhibhuṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo

abhiññāya, kuto nīceyyaṃ, atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Sabbaṃ kho ahaṃ brahme sabbato abhiññāya yāvatā sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ

tadabhiññāya sabbaṃ nāhosiṃ.6 Sabbasmiṃ nāhosiṃ, sabbato nāhosiṃ, sabbaṃ meti nā hosiṃ,

sabbaṃ nābhivadiṃ. Evampi kho ahaṃ brahme neva te samasamo abhiññāya, kuto nīceyyaṃ,

atha kho ahameva tayā bhiyyo.

12. "Sace kho mārisa11 sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ12, māheva te rittakameva ahosi,

tucchakameva ahosi."13.

Viññāṇaṃ anidassanaṃ anantaṃ sabbato pabhaṃ. Taṃ paṭhaviyā14 paṭhavittena

ananubhūtaṃ, āpassa āpattena ananubhūtaṃ, tejassa tejattena ananubhūtaṃ, vāyassa vāyattena

ananubhūtaṃ, bhūtānaṃ bhūtattena ananubhūtaṃ, devānaṃ devattena ananubhūtaṃ,

pajāpatissa pajāpatittena ananubhūtaṃ, brahmassa15 brahmattena ananubhūtaṃ,

ābhassarānaṃ ābhassarattena ananubhūtaṃ, subhakiṇṇānaṃ16 subhakiṇṇattena17

ananubhūtaṃ, vehapphalānaṃ vehapphalattena [PTS Page 330] [\q 330/] ananubhūtaṃ,

abhibhussa abhibhuttena ananubhūtaṃ, sabbassa sabbattena ananubhūtaṃ."

--------------------------

1. Añño kāyo, machasaṃ 2. Pamuṭṭhā, syā 3. Tena tvaṃ, sī. Katthaci. 4. Subhakiṇho nāma

kāyo, vehapphalo nāma kāyo, abhibhū nāma kāyo, machasaṃ. Subhakiṇhā nāma kāyo

vehapphalā nāma kāyo, syā. 5. Pathavattena, machasaṃ 6. Na pahosiṃ machasaṃ.

Nāhosi[PTS. 7.] Paṭhavi, syā.[PTS. 8.] Paṭhavī meti syā. [PTS. 9.] Subhakiṇhe, machasaṃ,

syā. Sī.Katthaci. 10. Evaṃ kho, syā. Evaṃ ahaṃ sī, katthaci. 11. Te mārisa, syā. [PTS]

sī.Katthaci. 12.Ananubhūtaṃ tadabhiññāya, machasaṃ. Syā. 13. Ahosīti, machasaṃ. Syā. 14.

Paṭhaviyā, syā. 15. Brahmānaṃ, sīmu. Machasaṃ. 16. Subhakiṇhānaṃ, machasaṃ. Syā. 17.

Subhakiṇhattena,machasaṃ.Syā.

[BJT Page 772] [\x 772/]

14. " Handa ca hi1 te mārisa antaradhāyāmi"ti. Handa ca hi me tvaṃ brahme antaradhāyassu

sace visahasīti. Atha kho bhikkhave bako brahmā " antaradhāyissāmi samaṇassa gotamassa,

antaradhāyissāmi samaṇassa gotamassā"ti nevassu me sakkoti antaradhāyituṃ.

15. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave bakaṃ brahmānaṃ etadavocaṃ: handa ca hi te brahme

antaradhāyāmīti. "Handa ca hi me tvaṃ mārisa antaradhāyassu sace visahasī"ti.Atha

khvāhaṃ bhikkhave tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsiṃ2 ettāvatā bramhā ca

brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca saddañca me sossanti3. Na ca maṃ dakkhintīti4

antarahito imaṃ gāthaṃ abhāsi1:

"Bhavevāhaṃ5 bhayaṃ disvā bhavañca vibhavesinaṃ,

Bhavaṃ nābhivadiṃ kiñci6 nandiñca na upādiyinti."

16. Atha kho bhikkhave brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhutacittā

jātā ahesuṃ: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, samaṇassa gotamassa mahiddhikatā

mahānubhāvatā. Na vata no ito pubbe diṭṭho vā suto vā añño samaṇo vā brāhmaṇo vā

evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo yathāyaṃ7 samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā8

pabbajito. Bhavarāmāya vata bho pajāya bhavaratāya bhavasammuditāya9 samūlaṃ bhavaṃ

udabbahīti.

17. Atha kho bhikkhave māro pāpimā aññataraṃ brahmapārisajjaṃ anvāvisitvā maṃ

etadavoca: " sace kho tvaṃ mārisa evaṃ jānāsi, sace tvaṃ evamanubuddho, mā sāvake

upanesi mā pabbajite. Mā sāvakānaṃ dhammaṃ desesi mā pabbajitānaṃ. Mā sāvakesu

gedhimakāsi mā pabbajitesu. Ahesuṃ kho bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ

arahanto sammāsambuddhā paṭijānamānā. Te sāvake upanesuṃ pabbajite. Sāvakānaṃ

dhammaṃ desesuṃ pabbajitānaṃ.-

--------------------------

1. Handa carahi, machasaṃ, sī.Katthaci 2. Abhisaṅkharosi, syā. 3. Suyyanti, syā. 4.

Dakkhantīti, machasaṃ syā. 5. Bhave cāhaṃ, sī.Katthaci. 6. Kañci, [PTS] sī katthaci. 7.

Yathācāya, syā.9 Gotamo sakyakulā, syā. 9.Bhavasamuditāya.Sīmu.

[BJT Page 774] [\x 774/]

Sāvakesu gedhimakaṃsu pabbajitesu. Te sāvake1 upanetvā pabbajite, sāvakānaṃ dhammaṃ

desetvā pabbajitānaṃ, sāvakesu gedhikatacittā2 pabbajitesu, kāyassa bhedā pāṇupacchedā

hīne kāye patiṭṭhitā. Ahesuṃ pana3 bhikkhu tayā pubbe samaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ

arahanto sammā [PTS Page 331] [\q 331/] sambuddhā paṭijānamānā. Te na sāvake

upanesuṃ na pabbajite, na sāvakānaṃ dhammaṃ desesuṃ na pabbajitānaṃ, na sāvakesu

gedhimakaṃsu na pabbajitesu. Te na sāvake upanetvā na pabbajite, na sāvakānaṃ dhammaṃ

desetvā na pabbajitānaṃ, na sāvakesu gedhikatacittā na pabbajitesu, kāyassa bhedā

pāṇupacchedā paṇīte kāye patiṭṭhitā. Tantāhaṃ bhikkhu evaṃ vadāmi: iṅgha tvaṃ mārisa

appossukko diṭṭhadhammasukhavihāramanuyutto viharassu. Anakkhātaṃ4 kusalaṃ hi

mārisa, mā paraṃ ovadāhī"ti.

18. Evaṃ vutte ahaṃ bhikkhave māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ: jānāmi kho tāhaṃ pāpima,

mā tvaṃ maññittho'na maṃ jānātī' ti. Māro tvamasi pāpima. Na maṃ tvaṃ pāpima

hitānukampī evaṃ vadesi. Ahitānukampī maṃ tvaṃ pāpima evaṃ vadesi. Tuyhaṃ hi pāpima

evaṃ hoti: yesaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ desissati5 te me visayaṃ upātivattissantitī.

Asammāsambuddhā ca pana te pāpima samaṇabrāhmaṇā samānā 'sammāsambuddhamhā'ti

paṭijāniṃsu. Ahaṃ kho pana pāpima sammāsambuddhova samāno 'sammāsambuddhomhī'ti

paṭijānāmi. Desentopi hi pāpima tathāgato sāvakānaṃ dhammaṃ tādisova. Adesentopi hi

pāpima tathāgato sāvakānaṃ dhammaṃ tādisova. Upanentopi hi pāpima tathāgato sāvake

tādisova. Anupanentopi hi pāpima tathāgato sāvake tādisova. Taṃ kise hetu? Tathāgatassa

pāpima ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā6 sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā, te

pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā7 āyatiṃ anuppādadhammā. Seyyathāpi

pāpima tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā, evameva kho pāpima tathāgatassa ye

āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā, te pahīnā

ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammāti.

19. Iti hidaṃ mārassa ca anālapanatāya, brahmuno ca abhinimantanatāya tasmā imassa

veyyākaraṇassa brahmanimantanikanteva adhivacananti.

[PTS Page 332] [\q 332/]

Brahmanimantanikasuttaṃ navamaṃ.

------------------------

1. Sāvake, syā. 2. Gedhitacittā, machasaṃ. 3. Ye pana machasaṃ, kho pana syā. 4.

Anakkhānaṃ, aṭṭhakathā.5. Desessati, machasaṃ. Syā. 6. Ponobbhavikā, machasaṃ, syā. 7.

Anabhāvaṃ, katā machasaṃ,syā.

[BJT Page 776] [\x 776/]

1.5.10

Māratajjaniyasuttaṃ.

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā mahāmoggallāno1 bhaggesu viharati

suṃsumāragire2 bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā

mahāmoggallāno abbhokāse caṅkamati.

2. Tena kho pana samayena māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa kucchigato hoti

koṭṭhamanupaviṭṭho. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: kinnu kho me

kucchi garugaru3 viya māsācitaṃ maññeti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno caṅkamā

orohitvā vihāraṃ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā mahāmoggallāno

paccattaṃ4 yoniso manasākāsi5.

3. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ kucchigataṃ

koṭṭhamanupaviṭṭhaṃ. Disvāna māraṃ pāpimantaṃ etadavoca: nikkhama pāpima, mā

tathāgataṃ vihesesi6 mā tathāgatasāvakaṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti.

4. Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: " ajānameva kho maṃ ayaṃ samaṇo7 apassaṃ

evamāhaṃ: 'nikkhama pāpima, nikkhama pāpima, mā tathāgataṃ vihesesi mā

tathāgatasāvakaṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā'ti. Yopissa so satthā, sopi maṃ

neva khippaṃ jāneyya, kuto pana8 maṃ ayaṃ sāvako jānissatī"ti.

5. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ etadavoca: "etasmiṃ9 kho tāhaṃ10

pāpima jānāmi mā tvaṃ maññittho: na maṃ jānātīti. Māro tvamasi pāpima. Tuyhaṃ11 hi

pāpima evaṃ hoti: ' ajānameva kho maṃ 12 ayaṃ samaṇo apassaṃ evamāha: nikkhama

pāpima, nikkhama pāpima, mā tathāgataṃ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṃ. Mā te ahosi

dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā'ti. Yopissa so satthā sopi maṃ neva khippaṃ jāneyya, kuto

pana maṃ ayaṃ sāvako jānissatī"ti.

-------------------------

1. Bhagavā, syā. 2. Susumārahire, machasaṃ. Suṃsumāgire, syā. 3. Garugaro viya, machasaṃ,

garugarutaro viya, syā. 4. Māraṃ pāpimantaṃ paccattaṃ, syā. 5. Manasikāsi, sī. 6. Viheṭhasi,

sī.Katthaci. 7 Ayaṃ. Syā. 8. Kuto ca pana,syā. 9. Evampi kho, machasaṃ.[PTS] syā. 10.

Tyāhaṃ,sī 11.Tassa, sī 12. Ajānameva maṃ,syā.

[BJT Page 778] [\x 778/]

6. Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: jānameva kho maṃ ayaṃ samaṇo passaṃ evamāha:

nikkhama pāpima, nikkhama pāpima, mā tathāgataṃ vihesesi, mā tathāgatasāvakaṃ. Mā te

ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. Atha kho māro pāpimā [PTS Page 333] [\q 333/]

āyasmato mahāmoggallānassa mukhato uggantvā paccaggaḷe aṭṭhāsi.

7. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraṃ pāpimantaṃ paccaggaḷe ṭhitaṃ. Disvāna

māraṃ pāpimantaṃ etadavoca: etthapi1 kho tāhaṃ, pāpima passāmi. Mā tvaṃ maññattho: na

maṃ passatīti. Eso tvaṃ pāpima paccaggaḷe ṭhito.

8. Bhūtapubbāhaṃ pāpima dūsī nāma māro ahosiṃ. Tassa me kāḷī nāma bhaginī tassā2 tvaṃ

putto. So me tvaṃ bhāgineyyo hosi.3 Tena kho pana pāpima samayena4 kakusandho5

bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa6 kho pana pāpima

bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhura- sañjīva nāma sāvakayugaṃ7 ahosi aggaṃ

bhaddayugaṃ. Yāvatā kho pana pāpima kakusandhassa bhagavato arahato

sammāsambuddhassa sāvakā, nāssudha koci8 āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaṃ

dhammadesanāya. Iminā kho etaṃ pāpima pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuro

vidhurotveva 10 samaññā udapādi.

Āyasmā pana pāpima sañjīvo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi

appakasireneva saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjati. Bhūtapubbaṃ pāpima āyasmā sañjīvo

aññatarasmiṃ rukkhamūle saññā vedayitanirodhaṃ samāpanno nisinno hoti addasaṃsu11

kho pāpima gopālakā pasupālakā kassakā12 pathāvino āyasmantaṃ sañjīvaṃ aññatarasmiṃ

rukkhamūle saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjitvā13 nisinnaṃ. Disvāna nesaṃ etadahosi:

acchariyaṃ vata bho. Abbhutaṃ vata bho, ayaṃ samaṇo nisinnakova14 kālakato15, handa

naṃ16 dahāmāti atha kho te pāpima gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino tiṇañca

kaṭṭhañca gomayañca saṅkaḍḍhitvā āyasmato sañjīvassa kāye upacinitvā aggiṃ datvā

pakkamiṃsu. Atha kho pāpima āyasmā sañjīvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā

vuṭṭhahitvā cīvarāni 17 papphoṭetvā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ 18 ādāya

gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Addasaṃsu kho te pāpima gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino

āyasmantaṃ sañjīvaṃ piṇḍāya carantaṃ. Disvāna nesaṃ etadahosi: acchariyaṃ vata bho,

abbhutaṃ vata bho. Ayaṃ samaṇo nisinnakova kālakato svāyaṃ patisañjīvitoti. 19 [PTS Page

334] [\q 334/] iminā kho etaṃ20 pāpima pariyāyena āyasmato sañjīvassa sañjīvo21

sañjīvotveva samaññā udapādi.

-----------------------

1. Etthāpi, machasaṃ, syā. 2. Tassā bhaginiyā, syā. 3. Ahosi, machasaṃ, syā, hosīti sī. 4. Tena

samayena pāpima, sī, tena kho pana samayena, syā. 5. Kakusando,syā. 6. Kakusandassa,

syā. 7. Mahāsāvakayugaṃ, syā. 8. Tesu na ca koci, machasaṃ. 9. Evaṃ, machasaṃ 10.

Vidhuroteva samaññā, machasaṃ, vidhuro vidhuroteva,[PTS 11.] Addasāsuṃ,sī. 12.

Kasakā,syā. 13. Samāpannaṃ, machasaṃ, syā. [PTS 14.] Nisinnako, syā. 15. Kālaṅkato,

machasaṃ, 16. Handahi naṃ,sī. 17. Tāni cīvarāni, sī 18. Pattacīvaramādāya, machasaṃ. Syā.

19. Paṭisaññiṭhitoti, syā. 20. Evaṃ,sī 21. Sañjīvoteva samaññā, machasaṃ,

sañjīvosañjīvoteva,[PTS.]

[BJT Page 780] [\x 780/]

9. Atha kho pāpima dūsissa mārassa1 etadahosi: imesaṃ kho ahaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ

kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā. Yannūnāhaṃ brāhmaṇagahapatike

anvāviseyyaṃ: etha tumhe bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha

rosetha vihesetha. Appevanāma tumhehi akkosiyamānānaṃ paribhāsiyamānānaṃ

rosiyamānānaṃ vihesiyamānānaṃ siyā cittassa aññathattaṃ, yathā taṃ2 dūsī māro labhetha

otāranti. Atha kho te pāpima dūsī māro brāhmaṇa gahapatike anvāvisi: etha tumhe,

bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appevanāma

tumhehi akkosiyamānānaṃ paribhāsiyamānānaṃ rosiyamānānaṃ vihesiyamānānaṃ siyā

cittassa aññathattaṃ, yathā taṃ dūsī māro labhetha otāranti.

10. Atha kho te pāpima brāhmaṇagahapatikā anvāviṭṭhā3 dūsinā mārena bhikkhū sīlavante

kalyāṇadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti: "ime pana muṇḍakā samaṇakā

ibbhā kiṇhā4 bandhupādāpaccā 'jhāyinosmā jhāyinosmā'ti pattakkhandhā adhomukhā

madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma ulūko

rukkhasākhāya5 mūsikaṃ magayamāno6 jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, evamevime

muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā 'jhāyinosmā jhāyinosmā'ti

pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.

Seyyathāpi nāma kotthu7 nadītīre macche magayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati

apajjhāyati, evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā 'jhāyinosmā

jhāyinosmā'ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti

apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma biḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre mūsikaṃ magayamāno jhāyati

pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, evamevime muṇḍakā samaṇakā ibbhā kiṇhā

bandhupādāpacca 'jhāyinosmā jhāyinosmā'ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā

jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma gadrabho vahacchinno

sandhisamalasaṅkaṭīre jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, evamevime muṇḍakā

samaṇakā ibbhā kiṇhā bandhupādāpaccā 'jhāyinosmā, jhāyinosmā'ti pattakkhandhā

adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyantī"ti.

Ye kho pana pāpima tena samayena manussā kālaṃ karonti, yebhuyyena kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

[PTS Page 335] [\q 335/]

-----------------------

1. Dūsimārassa, sī. 2. Yathā naṃ, sī, syā.[PTS 3.] Anvāvisiṭṭhā, machasaṃ, syā. 4 Kaṇhā, syā.

Kiṇṇā, sī, katthaci, 5. Rukkhasākhāyaṃ, machasaṃ, syā. [PTS 6.] Maggayamāno, machasaṃ,

syā. 7. Koṭṭho, syā.

[BJT Page 782] [\x 782/]

11. Atha kho pāpima kakusandho1 bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi:

anvāviṭṭhā kho bhikkhave brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena: 'etha tumhe, bhikkhū,

sīlavante kalyāṇadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appevanāma tumhehi

akkosiyamānānaṃ paribhāsiyamānānaṃ rosiyamānānaṃ vihesiyamānānaṃ siyā cittassa

aññathattaṃ yathā taṃ 2 dūsī māro labhetha otāranti etha tumhe bhikkhave mettāsahagatena

cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ3 iti

uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā

vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharatha.

Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā

catutthiṃ3 iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharatha. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ tathā

tatiyaṃ tathā catutthiṃ3 iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharatha. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatha, tathā dutiyaṃ tathā

tatiyaṃ tathā catutthiṃ3 iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena

pharitvā viharathāti.

12. Atha kho te pāpima bhikkhū kakusandhena5 bhagavatā arahatā sammā sambuddhena

evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi

mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā

catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena

cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā vihariṃsu.

Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā

catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

vihariṃsu. Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu. Tathā dutiyaṃ tathā

tatiyaṃ tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

vihariṃsu. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu. Tathā dutiyaṃ tathā

tatiyaṃ tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena

pharitvā vihariṃsu.

13. Atha kho pāpima dūsissa mārassa etadahosi: "evampi kho ahaṃ karonto imesaṃ

bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā. Yannūnāhaṃ

brāhmaṇagahapatike anvāviseyyaṃ: etha tumhe, bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme

sakkarotha garukarotha mānetha [PTS Page 336] [\q 336/] pūjetha appevanāma tumhehi

sakkarīyamānānaṃ garukarīyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa

aññattaṃ yathā taṃ dūsī māro labhetha otāranti.

-----------------------

1. Kakusando, syā. 2. Yathā naṃ, sī, syā. [PTS 3.] Catutthaṃ, machasaṃ, syā. 4. Karuṇā

sahagatena cetasā -pemuditāsahagatena, cetasā -pe- machasaṃ, 5. Kakusandena, syā.

[BJT Page 784] [\x 784/]

14. Atha kho te pāpima, dūsīmāro brāhmaṇagahapatike anvāvisi: etha tumhe, bhikkhū

sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha. Appevanāma tumhehi

sakkarīyamānānaṃ garukarīyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa

aññathattaṃ yathā taṃ1 dūsī māro labhetha otāranti. Atha kho te pāpima

brāhmaṇagahapatikā anvāviṭṭhā2 dūsinā mārena bhikkhū sīlavante kalyāṇadhamme

sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti.

Ye kho pana pāpima tena samayena manussā kālaṃ karonti, yebhuyyena kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

15. Atha kho pāpima, kakusandho3 bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhikkhū āmantesi:

anvāviṭṭhā kho bhikkhave brāhmaṇagahapatikā dūsinā mārena " etha tumhe, bhikkhū

sīlavante kalyāṇadhamme sakkarotha garukarotha mānetha pūjetha. Appevanāma tumhehi

sakkarīyamānānaṃ garukarīyamānānaṃ māniyamānānaṃ pūjiyamānānaṃ siyā cittassa

aññathattaṃ yathā taṃ1 dūsī māro labhetha otāranti. " Etha tumhe bhikkhave,

asubhānupassī4 kāye viharatha. Āhāre paṭikkūlasaññino sabbaloke anabhiratasaññino,5

sabbasaṅkhāresu aniccānupassinoti.

16. Atha kho te pāpima, bhikkhū kakusandhena6 bhagavatā arahatā sammāsambuddhena

evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā araññagatāpi rukkhamūlagatāpi suññāgāragatāpi

asubhānupassī4 kāye vihariṃsu, āhāre paṭikkūlasaññino, sabbaloke anabhiratasaññino5

sabbasaṃkhāresu aniccānupassino.

17. Atha kho pāpima, kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pubbanhasamayaṃ

nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya āyasmatā vidhurena pacchā samaṇena gāmaṃ piṇḍāya pāvisi.

Atha kho pāpima dūsī māro aññataraṃ kumāraṃ7 anvāvisitvā sakkharaṃ gahetvā āyasmato

vidhurassa sīse pahāraṃ adāsi.8 Sisaṃ9 vobhindi. Atha kho pāpima āyasmā vidhuro

bhinnena sīsena lohitena galantena kakusandhaṃyeva10 [PTS Page 337] [\q 337/]

bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho pāpima

kakusandho11 bhagavā arahaṃ sammāsambuddho nāgāpalokitaṃ apalokesi: na cāyaṃ12 dūsī

māro mattamaññāsīti. Sahāpalokanāya 13 ca pana pāpima dūsī māro tamhā ca 14 ṭhānā

cavi. Mahānirayañca upapajjī.

-----------------------

1. Yathā naṃ,sī.Syā.[PTS. 2.] Anvāvisiṭṭhā, machasaṃ, syā 3.Kakusano, syā. 4.

Asubhānupassino, machasaṃ, 5. Anabhiratisaññino, machasaṃ. 6 Kakusandena, syā. 7.

Kumārakaṃ, machasaṃ, syā 8. Pahāramadāsi, machasaṃ, syā. 9. Sīsaṃ te bhindissāmīti,

katthaci. 10. Kakusandaṃ yeva, syā. 11. Kakasando,syā. 12.Nacāyaṃ,[PTS]syā.A. 13.

Nāgāpalokanāya, sī - sabhāpalokanā, a. 14. Tamhāva, sī.

[BJT Page 786] [\x 786/]

18. Tassa kho pana pāpima mahānirayassa tayo nāmadheyyā honti: chaphassāyataniko itipi,

saṅkusamāhato itipi, paccattavedaniyo itipi. Atha kho maṃ1 pāpima nirayapālā

upasaṅkamitvā etadavocuṃ: yadā kho te mārisa saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyya, atha

naṃ ājāneyyāsi2 'vassasahassaṃ me niraye paccamānassā'ti. So kho ahaṃ pāpima bahūni

vassāni3 bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni tasmiṃ mahāniraye apacciṃ.

Dasavassasahassāni4 tasseva mahānirayassa ussade apacciṃ vuṭṭhānimaṃ nāma vedanaṃ5

vediyamāno. Tassa mayhaṃ pāpima evarūpo kāyo hoti seyyathāpi manussassa. Evarūpaṃ

sīsaṃ hoti seyyathāpi macchassa.-

1. Kīdiso nirayo āsi yattha dūsī apaccatha.

Vidhuraṃ sāvakamāsajja kakusandhañca6 brāhmaṇaṃ:

2. Sataṃ āsi ayosaṅku sabbe paccattavedanā,

Īdiso nirayo āsi yattha dūsī apaccatha,

Vidhuraṃ sāvakamāsajja kakundhañca brāhmaṇaṃ.

3. Yo etamabhijānāti7 bhikkhu buddhassa sāvako,

Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi.

4. Majjhe sarassa tiṭṭhanti vimānā kappaṭhāyino,8

Veluriyavaṇṇā rucirā accimanto pabhassarā,

Accharā tattha naccanti puthu nānattavaṇṇiyo.

5. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,

Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi.

6. Yo ve buddhena cudito bhikkhusaṅghassa pekkhato,

Migāramātupāsādaṃ pādaṅguṭṭhena kampayī.

7. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,

Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi.

8. Yo vejayantaṃ pāsādaṃ9 pādaṅguṭṭhena kampayī,

Iddhibalenupatthaddho10 saṃvejesi ca devatā.

[PTS Page 338] [\q 338/]

9. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,

Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi.

10. Yo vejayante11 pāsāde sakkaṃ so paripucchati,

Api āvuso12 jānāsi taṇhakkhayavimuttiyo

Tassa sakko viyākāsi13 pañhaṃ puṭṭho yathātathaṃ.14

11. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,

Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi.

------------------------

1. Atha naṃ tvaṃ, syā 2. Atha naṃ tvaṃ jāneyyāsi, machasaṃ. 3. Bahunivassasatāni, sī. 4.

Dasasahassāni, syā. 5. Vuṭṭhānavedanaṃ, syā 6. Kakusandañca, syā. 7. So etamabhijānāmi,

sī.

8. Kappaṭṭhāyino, syā, sī.Katthaci. 9. Vejayantapāsādaṃ, syā.

10. Iddhibalena patthaddho, syā. 11. Vejayantapāsāde, machasaṃ, syā. 12. Api vāsava,

machasaṃ, 13. Vyākāsi, sī 14. Yathākathaṃ, syā.

[BJT Page 788] [\x 788/]

12. Yo brahmānaṃ1 paripucchati2 sudhammāyaṃ3 abhito sabhaṃ

'Ajjāpi te āvuso4 diṭṭhi yā te diṭṭhi pure ahū,

Passasi5 vītivattantaṃ brahmaloke pabhassaraṃ'.

13. Tassa brahmā viyākāsi anupubbaṃ yathātathaṃ,

'Na me mārisa sā diṭṭhi yā me diṭṭhi pure ahu.

14. Passāmi vītivattantaṃ brahmaloke pabhassaraṃ,

Sohaṃ ajja kathaṃ vajjaṃ ahaṃ niccomhi sassato.'

15. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,

Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi.

16. Yo mahāneruno kūṭaṃ vimokhena6 aphassayi,

Vanaṃ pubbavidehānaṃ ye ca bhūmisayā narā.

17. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,

Tādisaṃ bhikkhumāsajja kaṇha dukkhaṃ nigacchasi.

18. Na ve aggi veṭhayati 7 ahaṃ bālaṃ ḍahāmitī, 8

Bālova9 jalitaṃ aggiṃ āsajjana sa ḍayhati.10

19. Evameva tuvaṃ māra āsajjana11 tathāgataṃ,

Sayaṃ ḍahissasi attānaṃ bālo aggiṃva samphusaṃ.

20. Apuññaṃ pasavī māro āsajjana12 tathāgataṃ,

Kinnu maññasi pāpima na me pāpaṃ vipaccati.

21. Karoto cīyati13 pāpaṃ cirarattāya kandati,14

Māra nibbinda buddhamhā āsaṃ mākāsi bhikkhusu.

22. Iti māraṃ atajjesi15 bhikkhu bhesakalāvane,

Tato so dummano yakkho tatthevantaradhāyathāti.

[PTS Page 339] [\q 339/]

Māratajjaniyasuttaṃ dasamaṃ.

Cūḷayamakavaggo pañcamo.

1. Brahmaṃ, machasaṃ,

2. Paripucchi, sī

3. Sudhammāya, sī. Sudhammāyābhito, machasaṃ,

4. Ajjāpi tyāvuso, machasaṃ.

5. Passa.Mī,sī

6. Vimokkhena, machasaṃ, syā. [PTS] ,sī.

7. Cetayati, machasaṃ, syā, [PTS,].

8. Dahāmīti, [PTS] sī.

9. Bālo ca, machasaṃ, syā.[PTS]

10. Āsajja naṃ sa ḍayhati, sīmu.Machasaṃ

11. Āsajjanaṃ, sīmu. Machasaṃ.

12. Āsajja naṃ, sīmu. Machasaṃ,

13. Ca yati, sī.

14. Dantaka,sī sīmu. Machasaṃ

15. Tajjesi, sīmu.

[BJT Page 790] [\x 790/]

Tassa vaggassa uddānaṃ:

Sāleyyaverañja duve ca vedā cūḷa1mahādhammasamādanaṃ ca,

Vīmaṃsakosambiyatho ca brahmā dūsī ca māro pañcamo ca vaggo.

Mūlapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.

-------------------------

" Bahūni deva vatthūti puna verañjiyā bahudeva kathā aparo visākho ca sālapadāvana

dhammañca nāmo vīmaṃsana kālagomakañca dūsite puthāroṭhāpitā jināssantāti"*

* Sīhaḷatālapaṇṇamayapotthakesu ayameva pāṭho dissate.

" Sāleyya verañja vedassa cūḷamahā dhammasamādānaṃ,

Vīmaṃsakā ca brahmā dūsī ca māro pañcamo varavaggo". Syā.

( Bahuni deva sāleyyavatthu puna 1 verañjiyā,

Bahu devakathā aparā visākho sālapādapo

Dhammañca nāmaṃ vīmaṃsakalahā nimantaṃ dūsiko,

Puna thero ca ṭhapito paṇṇāsañcāttataṃ gatanti.) Sīmu.

1. Vatthunatha, sīmu.Katthaci.

( Sāleyya verañjaduve ca tuṭṭhi cūḷa mahādhammasamādānañca,

Vīmaṃsakā kosambi ca brāhmaṇo dūsī ca māro dasamo ca vaggo

Mūlapariyāyo ceva sīhanādo ca uttamo,

Kakaco ceva gosiṅgo sāleyyo ca ime pañca) machasaṃ

[BJT Vol M - 2] [\z M /] [\w II /]

[PTS Page 339] [\q 339/]

[BJT Page 002] [\x 2/]

Suttantapiṭake

Majjhimanikāyo

Majjhimapaṇṇāsako

1. Gahapati vaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

2.1.1.

Kandaraka suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre

mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Atha kho pesso ca hatthārohaputto kandarako ca

paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā pesso hatthārohaputto

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Kandarako pana paribbājako bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Ekamantaṃ ṭhito kho kandarako paribbājako tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhūsaṅghaṃ

anuviloketvā bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bho gotama, abbhutaṃ bho gotama,

yāvañcidaṃ bhotā gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito: yepi te bho gotama ahesuṃ

atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto etaparamaṃyeva sammā

bhikkhusaṅghaṃ paṭipādesuṃ seyyathāpi etarahi bhotā gotamena sammā bhikkhusaṅgho

paṭipādito. Yepi te bho gotama bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā,

tepi bhagavanto etaparamaṃyeva sammā bhikkhusaṅghaṃ paṭipādessanti seyyathāpi etarahi

bhotā gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipāditoti.

Evametaṃ kandaraka, evametaṃ kandaraka, yepi te kandaraka ahesuṃ atītamaddhānaṃ

arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto etaparamaṃyeva sammā bhikkhusaṅghaṃ

paṭipādesuṃ seyyathāpi etarahi mayā sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito. Yepi te kandaraka

bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto

etaparamaṃyeva sammā bhikkhusaṅghaṃ paṭipādessanti seyyathāpi etarahi mayā sammā

bhikkhusaṅgho paṭipādito.

--------------------------

1. Sāraṇīyaṃ - machasaṃ,

[BJT Page 004] [\x 4/]

Santi hi kandaraka bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto

katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā

vimuttā. Santi pana1 kandaraka bhikkhū imasmiṃ bhikkhūsaṅghe sekhā2 santatasīlā

santatavuttino nipakā nipakavuttino. Te catusu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā3 viharanti,

katamesu catusu: idha kandaraka [PTS Page 340] [\q 340/] bhikkhū kāye kāyānupassī

viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, vedanāsu vedanānupassī

viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,citte cittānupassī viharati

ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, dhammesu dhammānupassī

viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa'nti.

Evaṃ vutte pesso hatthārohaputto bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ

bhante, yāva supaññattācime bhante bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā sattānaṃ visuddhiyā

sokapariddavānaṃ4 samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya5 ñāyassa

adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Mayampi hi bhante gihī odātavasanā kālena kālaṃ

imesu catusu satipaṭṭhānesu sūpaṭṭhitacittā3 viharāma, idha mayaṃ bhante kāye

kāyānupassino viharāma, ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhādomanassaṃ,

vedanāsu vedanānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ, citte cittānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ, dhammesu dhammānupassino viharāma ātāpino sampajānā

satimanto vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yāvañcidaṃ bhante bhagavā evaṃ manussagahane

evaṃmanussakasaṭe evaṃmanussasāṭheyye vattamāne sattānaṃ hitāhitaṃ jānāti. Gahanaṃ

hetaṃ bhante yadidaṃ manussā, uttānakaṃ hetaṃ bhante yadidaṃ pasavo. Ahaṃ hi bhante

pahomi hatthidammaṃ sāretuṃ yāvatakena antarena campaṃ gatāgataṃ karissati sabbāni tāni

sāṭheyyāni kūṭeyyāni vaṅkeyyāni jimheyyāni pātukarissati. Amhākaṃ pana bhante dāsāti vā

pessāti vā kammakarāti vā aññathā va kāyena samudācaranti, aññathā va vācāya6

samudācaranti, aññathā va nesaṃ cittaṃ hoti. Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante,

yāvañcidaṃ bhante bhagavā evaṃ manussagahane evaṃ manussakasaṭe evaṃ

manussasāṭheyye vattamāne sattānaṃ hitāhitaṃ jānāti. Gahanaṃ hetaṃ bhante yadidaṃ

manussā, uttānakaṃ7 hetaṃ bhante yadidaṃ pasavo ti.

-------------------------

1.Santi hi-machasaṃ, 2. Sekkhā-machasaṃ, 3. Suppatiṭṭhita cittā-machasaṃ. Supatiṭṭhita...

Syā. 4. Soka paridevānaṃ-machasaṃ, syā, 5. Atthagamāya-[PTS 6.] Aññathā va

vācāya-aññathā va nesaṃ-[PTS 7]uttānakañhetaṃ9 machasaṃ.

[BJT Page 006] [\x 6/]

Evametaṃ pessa, evametaṃ pessa, [PTS Page 341] [\q 341/] gahanaṃ hetaṃ pessa

yadidaṃ manussā, uttānakaṃ hetaṃ pessa yadidaṃ pasavo. Cattārome pessa puggalā santo

saṃvijjamānā lokasmiṃ,katame cattāro: idha pessa ekacco puggalo attantapo hoti

attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana pessa ekacco puggalo parantapo hoti

paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana pessa ekacco puggalo attantapo ca hoti

attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo na ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha

pana pessa ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na

parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva

dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati.

Imesaṃ pessa catunnaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo cittaṃ ārādhetī'ti.

Yvāyaṃ bhante puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, ayaṃ me puggalo cittaṃ

nārādheti. Yopāyaṃ bhante puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me

puggalo cittaṃ nārādheti. Yopāyaṃ bhante puggalo attantapo ca

attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me

puggalo cittaṃ nārādheti. Yo ca kho ayaṃ puggalo nevattantapo

nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so

anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhapaṭisaṃvedi1

brahmabhūtena attanā viharati. Ayaṃ me2 puggalo cittaṃ ārādhetī'ti.

Kasmā pana te pessa ime tayo puggalā cittaṃ nārādhentī'ti.

Yvāyaṃ bhante puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, so attānaṃ sukhakāmaṃ

dukkhapaṭikkūlaṃ ātāpeti, paritāpeti. Iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ nārādheti. Yopāyaṃ

bhante puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto, so paraṃ sukhakāmaṃ

dukkhapaṭikkūlaṃ ātāpeti, paritāpeti. Iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ nārādheti. Yopāyaṃ

bhante puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca

paraparitāpanānuyogamanuyutto, so attānañca parañca sukhakāmaṃ dukkha paṭikkūlaṃ3

ātāpeti, paritāpeti. Iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ nārādheti. Yo [PTS Page 342] [\q 342/]

ca kho ayaṃ bhante puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo

na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto

nibbuto sitībhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati. So attānaṃ ca parañca

sukhakāmaṃ dukkhapaṭikkūlaṃ neva ātāpeti, na paritāpeti. Iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ

ārādheti. Handa ca dāni mayaṃ bhante gacchāma bahukiccā mayaṃ bahu karaṇīyā'ti.

Yassa dāni tvaṃ pessa kālaṃ maññasī'ti. Atha kho pesso hatthārohaputto bhagavato bhāsitaṃ

abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

pakkāmi.

------------------------

1. Sukhappaṭisaṃvedī-machasaṃ. 2. Ayameva me -machasaṃ 3. Sukhakāme

dukkhapaṭikkūle-sīmu,[PTS.]

[BJT Page 008] [\x 8/]

Atha kho bhagavā acirapakkante pesse hatthārohaputte bhikkhū āmantesi. Paṇḍito

bhikkhave pesso hatthārohaputto mahā pañño bhikkhave pesso hatthārohaputto, sace

bhikkhave pesso hatthārohaputto muhuttaṃ nisīdeyya yāvassāhaṃ ime cattāro puggale

vitthārena vibhajāmi. Mahatā atthena saññutto1 agamissa. Api ca bhikkhave ettāvatāpi pesso

hatthārohaputto mahatā atthena saññutto'ti.

Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā ime cattāro puggale vitthārena

vibhajeyya, bhagavato sutvā bhikkhu dhāressantī'ti. Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhante'ti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto: idha bhikkhave

ekacco puggalo acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano2, na ehibhadantiko, na

tiṭṭhabhadantiko, nābhihaṭaṃ,na uddissa kaṭaṃ3, na nimantanaṃ sādiyati. So na

kumbhimukhā patigaṇhāti. Na khaḷopimukhā4 patigaṇhāti5. Na eḷakamantaraṃ na

daṇḍamantaraṃ na musalamantaraṃ, na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ, na gabbhiniyā, na

pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha

makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṃ, na maṃsaṃ,na suraṃ,na merayaṃ,na thusodakaṃ

pibati6.

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko sattāgāriko vā hoti sattālopiko.

Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti, ekāhikampi āhāraṃ

āhāreti, [PTS Page 343] [\q 343/] dvīhikampi7 āhāraṃ āhāreti sattāhikampi āhāraṃ

āhāreti. Iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati so

sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti. Nīvārabhakkho vā hoti. Daddulabhakkho vā

hoti. Haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti. Ācāmabhakkho vā hoti. Piññākabhakkho

vā hoti. Tiṇabhakkho vā hoti. Gomayabhakkho vā hoti. Vanamūlaphalāhāro yāpeti

pavattaphalabhoji.

So sāṇānipi dhāreti. Masāṇānipi dhāreti. Chavadussānipi dhāreti. Paṃsukūlānipi dhāreti.

Tirīṭānipi dhāreti. Ajinānipi dhāreti. Ajinakkhipampi dhāreti. Kusacīrampi dhāreti.

Vākacīrampi dhāreti. Phalakacīrampi dhāreti. Kesakambalampi dhāreti. Vāḷakambalampi

dhāreti. Ulūkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti

kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbaṭṭakopi8 hoti āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭikopi hoti

ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti.

Sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa

ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo attantapo

attaparitāpanānuyogamanuyutto.

--------------------------

1. Saṃyutto machasaṃ 2. Hatthāvalekhano-syā. 3. Kataṃ -machasaṃ 4. Khalopimukhā-sīmu.

5. Paṭigaṇhāti-machasaṃ 6. Pivati machasaṃ 7.Dvāhikaṃ-sīmu 8. Ubbhaṭṭhakopi- sīmu

ubbhaṭṭhakopi - machasaṃ

Ubbhatthakopi - syā

[BJT Page 010] [\x 10/]

Katamo ca bhikkhave puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto: idha bhikkhave

ekacco puggalo orabbhiko hoti, sūkariko sākuntiko1 māgaviko ḷuddo macchaghātako coro

coraghātako2 bandhanāgāriko, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā, ayaṃ vuccati

bhikkhave puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Katamo ca bhikkhave puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca

paraparitāpanānuyogamanuyutto: idha bhikkhave ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo

muddhābhisitto3, brāhmaṇo vā mahāsāḷo ,so puratthimena nagarassa navaṃ santhāgāraṃ

kārāpetvā kesamassuṃ ohāretvā kharājinaṃ nivāsetvā sappitelena kāyaṃ abbhañjitvā

migavisāṇena4 piṭṭhiṃ kaṇḍūvamāno santhāgāraṃ pavisati saddhiṃ mahesiyā brāhmaṇena

ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhumiyā haritupattāya5 seyyaṃ kappeti, ekissā

gāviyā sarūpavacchāya yaṃ ekasmiṃ thane khīraṃ [PTS Page 344] [\q 344/] hoti, tena

rājā yāpeti. Yaṃ dutiyasmiṃ thane khīraṃ hoti, tena mahesī yāpeti. Yaṃ tatiyasmiṃ thane

khīraṃ hoti tena brāhmaṇo purohito yāpeti. Yaṃ catutthasmiṃ thane khīraṃ hoti, tena aggiṃ

juhanti. Avasesena vacchako yāpeti, so evamāha: ettakā usabhā haññantu yaññatthāya,

ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya,6 ettikā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā

ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, ettakā rukkhā chijjantu

yūpatthāya, ettakā dabbā lūyantu barihisatthāyāti.7 Yepassa te honti dāsāti vā pessāti vā

kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.

Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca

paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Katamo ca bhikkhave puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo

na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto

nibbuto sitībhūto sukhapaṭisaṃvedi brahmabhūtena attanā viharati: idha bhikkhave

tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū

anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā, so imaṃ lokaṃ

sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṃ deseti: ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ

pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

pakāseti. Taṃ dhammaṃ suṇāti.

------------------------

1.Sākuṇiko- machasaṃ 2. Goghātako - machasaṃ (adhikaṃ)

3.Muddhāvasitto-machasaṃ 4. Magavisāṇena-machasaṃ

5.Haritūpalittāya-machasaṃ,syā 7. Parisatthāyati-syā

6.(Ettakā assā haññantu yaññatthāya) machasaṃ (adhikaṃ)

[BJT Page 012] [\x 12/]

Gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā

tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati:

sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā

ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ, yannūnāhaṃ

kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. So

aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ

pahāya [PTS Page 345] [\q 345/] appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā

ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajati.

So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti,

dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya

brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā

paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ

pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ

bhedāya,amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā

sahitānaṃ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ

bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā

kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpaṃ

vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī

bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ

pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato

vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti.

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti

āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti.

Tulākūṭakaṃsakuṭamānakūṭā [PTS Page 346] [\q 346/] paṭivirato hoti.

Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti.

Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

[BJT Page 014] [\x 14/]

So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena

yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhīsakuṇo yena yeneva

ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evamevaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena,

kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā

ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti.

So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ

ghānindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ ghāyitvā sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṃ,

jivhindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇametaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṃ,

kāyindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ

āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ

paṭisaṃvedeti.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti,

sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti,

asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate

ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena

samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati.

Araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ

palālapuñjaṃ.

So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ panidhāya,

parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. [PTS Page 347] [\q 347/] so abhijjhaṃ loke pahāya

vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya

abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti,

thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno.

Thīnamiddhā cittaṃ parisodheti, uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ

vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho

viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti.

[BJT Page 016] [\x 16/]

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi

vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena

paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti:upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsati pārisuddhiṃ

catutthaṃ jhānaṃ3 upasampajja viharati.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte4 pubbe nivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi

jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo

evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī [PTS Page 348] [\q 348/]

evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto

evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto

idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte4 sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata

bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena

samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto

sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti,

1. Atthagamā-[PTS 2.] Adukkhamasukhaṃ-machasaṃ 3. Catutthajjhānaṃ-sīmu

4. Ānejjappatte-machasaṃ,sīmu 5. Uppādiṃ-sīmu.

[BJT Page 018] [\x 18/]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ

dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ

pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti.

Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti

yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavā pi cittaṃ vimuccati.

Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavā pi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti

ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti

pajānāti.

Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na

parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, [PTS Page 349] [\q 349/] so anattantapo

aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhuto sukhapaṭisaṃvedi brahmabhūtena

attanā viharatī'ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Kandaraka suttaṃ paṭhamaṃ.

[BJT Page 020] [\x 20/]

2.1.2.

Aṭṭhakanāgara suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati beluvagāmake. Tena kho

pana samayena dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtaṃ anuppatto hoti kenacideva

karaṇīyena. Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro

bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro taṃ bhikkhuṃ etadavoca: kahannu

kho bhante āyasmā ānando etarahi viharati. Dassanakāmā hi mayaṃ taṃ āyasmantaṃ

ānandanti. Eso gahapati āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati beluvagāmake'ti. Atha kho

dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputte taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena vesālī yena

beluvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro

āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:

Atthi nu kho bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttaṃ vā1 cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā2 vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattaṃ vā3 anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī'ti. Atthi kho gahapati tena

bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, [PTS Page 350]

[\q 350/] yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva

cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇātī'ti. Katamo pana bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā

arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino

pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī'ti.

1. Avimuttaṃ ceva-machasaṃ,syā 2. Apparikkhīṇā vā-syā aparikkhīṇā ca -machasaṃ. 3.

Ananuppattaṃva -machasaṃ, syā.

[BJT Page 022] [\x 22/]

Idha gahapati bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati. Idampi

kho paṭhamaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ

abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti, no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino

pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. So iti paṭisañcikkhati: idampi kho dutiyaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ

yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti.

So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; teneva

dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā

opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena

bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena [PTS Page 351] [\q 351/]

ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti.

Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So itipaṭisañcikkhati: idampi kho tatiyaṃ jhānaṃ

abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ

tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce

āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino

pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsati pārisuddhiṃ

catutthaṃ jhānaṃ3 upasampajja viharati. So itipaṭisañcikkhati: idampi kho catutthaṃ jhānaṃ

abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ

tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce

āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino

pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā

dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya1

sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ayampi kho mettācetovimutti2

abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ

nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ

khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa virato

avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti,

ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

------------------------

1.Sabbatthatāya-sīmu. 2. Cetasovimutti-sīmu.

[BJT Page 024] [\x 24/]

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati.

Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ, iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya1

sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ayampi kho karuṇācetovimutti2

abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ

[PTS Page 352] [\q 352/] nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino

pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati.

Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya1

sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ayampi kho muditācetovimutti2

abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ

nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ

khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti,

ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati.

Tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya1

sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ayampi kho upekkhācetovimutti2

abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ

nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ

khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti,

ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. So iti paṭisañcikkhati: ayampi kho pana ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā

abhisañcetayitā, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ

nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ

khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti,

ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ayampi kho

viññāṇañcāyatana samāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṃ kho pana kiñci

abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti. So tattha ṭhito

āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayā pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāyaṃ

dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti

tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā

passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa

ātāpino pahitattassa virato viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā

parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ayampi kho

ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ

abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino

pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā ca āsavā parikkhayaṃ

gacchanti. Ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

-------------------------

1. Sabbatthatāya-sīmu.

2. Cetasovimutti-sīmu.

3. Ayaṃ kho-sīmu.

[BJT Page 026] [\x 26/]

Evaṃ vutte dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: " seyyathāpi

bhante ānanda puriso ekaṃ nidhimukhaṃ gavesanto sakideva ekādasa [PTS Page 353] [\q

353/] nidhimukhāni adhigaccheyya, evameva kho ahaṃ bhante ekaṃ amatadvāraṃ

gavesanto sakideva ekādasa amatadvārāni alatthaṃ savaṇāya1. Seyyathāpi bhante purisassa

agāraṃ ekādasadvāraṃ, so tasmiṃ agāre āditte ekamekenapi dvārena sakkuṇeyya attānaṃ

sotthiṃ kātuṃ, evameva kho ahaṃ bhante imesaṃ ekādasannaṃ amatadvārānaṃ ekamekenapi

amatadvārena sakkuṇissāmi attānaṃ sotthiṃ kātuṃ. Ime hi nāma bhante aññatitthiyā

ācariyassa ācariyadhanaṃ pariyesissanti. Kiṃpanāhaṃ2 āyasmato ānandassa pūjaṃ na

karissāmī"ti.

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭaliputtañca vesālikañca bhikkhusaṅghaṃ

sannipātāpetvā3 paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.

Ekamekañca bhikkhuṃ paccekadussayugena acchādesi, āyasmantaṃ ānandaṃ ticīvarena

acchādesi. Āyasmato ca ānandassa pañcasataṃ vihāraṃ4 kārāpesī'ti.

Aṭṭhakanāgarasuttaṃ dutiyaṃ.

--------------------------

1. Bhāvanāya- machasaṃ 2. Kimaṅgaṃ panāhaṃ- machasaṃ, syā 3. Sannipātetvā-machasaṃ,syā

4. Pañcasatavihāraṃ - machasaṃ,syā.

[BJT Page 028] [\x 28/]

2.1.3.

Sekha suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme.

Tena kho pana samayena kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti

anajjhāvutthaṃ1 samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho

kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā

bhagavantaṃ etadavocuṃ: idha bhante kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ

acirakāritaṃ2 anajjhāvutthaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena, taṃ

bhante bhagavā paṭhamaṃ paribhuñjatu, bhagavatā paṭhamaṃ paribhuttaṃ pacchā

kāpilavatthavā sakyā paribhuñjissanti. Tadassa kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ dīgharattaṃ

hitāya [PTS Page 354] [\q 354/] sukhāyā'ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ

abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena santhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

sabbasanthariṃ santhāgāraṃ santharitvā āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā3

telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṃ

etadavocuṃ: sabbasanthariṃ santhataṃ bhante santhāgāraṃ āsanāni paññattāni, udakamaṇiko

patiṭṭhāpito,4 telappadīpo āropito, yassadāni bhante bhagavā kālaṃ maññatī'ti. Atha kho

bhagavā nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena santhāgāraṃ

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ

thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi, bhikkhu saṅghopi kho pāde pakkhāletvā

santhāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṃ

yeva purakkhatvā. Kāpilavatthavā pi kho sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā

puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchāmukhā6 nisīdiṃsu bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha

kho bhagavā kāpilavatthave sakye bahudevarattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā

samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: paṭibhātu taṃ

ānanda kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ sekho pāṭipado7 piṭṭhimme8 āgilāyati. Tamahaṃ

āyamissāmīti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā

catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ

accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā.

-------------------------

1. Anajjhāvuṭṭhapubbaṃ - syā. Anajjhāvuṭṭhaṃ - machasaṃ. 2. Acirakāritaṃ hoti-syā. 3.

Upaṭṭhapetvā-machasaṃ. 4. Upaṭṭhāpito-machasaṃ. 5. Navaṃ santhāgāraṃ - machasaṃ. 6.

Pacchimābhimukhā-machasaṃ 7. Paṭipado-syā 8. Piṭṭhi me-machasaṃ,syā.

[BJT Page 030] [\x 30/]

Atha kho āyasmā ānando mahānāmaṃ sakyaṃ āmantesi. Idha mahānāma ariyasāvako

sīlasampanno hoti. Indriyesu guttadvāro hoti. Bhojane mattaññū hoti. Jāgariyaṃ anuyutto

hoti. Sattahi saddhammehi samannāgato hoti. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Kathañca [PTS Page 355] [\q 355/] mahānāma ariyasāvako sīlasampanno hoti: idha

mahānāma ariyasāvako sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,

evaṃ kho mahānāma ariyasāvako sīlasampanno hoti.

Kathañca mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti: idha mahānāma ariyasāvako

cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ. Tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ,

ghānindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṃ,

kāyindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manendriyaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā

dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvaraṃ paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye

saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti.

Kathañca mahānāma ariyasāvako bhojane mattaññū hoti: idha mahānāma ariyasāvako

paṭisaṅkhāyoniso āhāraṃ āhāreti, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya

yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti

purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi. Navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me

bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Evaṃ kho mahānāma ariyasāvako bhojane

mattaññū hoti.

Kathañca mahānāma ariyasāvako jāgariyaṃ anuyutto hoti: idha mahānāma ariyasāvako

divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ

yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā majjhimaṃ

yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno

uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā. Rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya

āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Evaṃ kho mahānāma ariyasāvako jāgariyaṃ

anuyutto hoti.

[BJT Page 032] [\x 32/]

Kathañca mahānāma [PTS Page 356] [\q 356/] ariyasāvako sattahi saddhammehi

samannāgato hoti: idha mahānāma ariyasāvako saddho hoti. Saddahati tathāgatassa

bodhiṃ."Itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū

anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti. Hirimā hoti.

Hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena. Hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ samāpattiyā. Ottāpī hoti, ottappati1 kāyaduccaritena vacīduccaritena

manoduccaritena. Ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Bahussuto

hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā

sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti. Tathārūpāssa

dhammā bahussutā honti dhatā2 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ

upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Satimā hoti

paramena satinepakkena samannāgato. Cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā

paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya

sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaṃ kho mahānāma ariyasāvako sattahi saddhammehi

samannāgato hoti.

Kathañca mahānāma ariyasāvako catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ3

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, idha mahānāma

ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ

pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati.Sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti.Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ

tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsati pārisuddhiṃ

catutthaṃ jhānaṃ3 upasampajja viharati. Evaṃ kho mahānāma ariyasāvako catunnaṃ

jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ3 diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī

akasiralābhī.

Yato kho mahānāma ariyasāvako evaṃ sīlasampanno hoti. Evaṃ indriyesu guttadvāro hoti.

Evaṃ bhojane mattaññū hoti, evaṃ jāgariyaṃ anuyutto hoti. Evaṃ sattahi saddhammehi [PTS

Page 357] [\q 357/] samannāgato hoti. Evaṃ catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī, akasiralābhī. Ayaṃ vuccati

mahānāma ariyasāvako sekho pāṭipado4 apuccaṇḍatāya samāpanno bhabbo abhinibhidāya

bhabbo sambodhāya bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

-------------------------

1. Ottapati-sīmu,syā. 2 Dhātā-machasaṃ, 3. Abhicetasikānaṃ-sīmu 4. Paṭipado-syā.

[BJT Page 034] [\x 34/]

Seyyathāpi mahānāma kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuṭiyā

sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na

evaṃ icchā uppajjeyya: aho vatime kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena

vā aṇḍakosaṃ padāḷetvā sotthinā abhinibbhijjeyyu'nti. Atha kho bhabbāva te

kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāḷetvā sotthinā

abhinibbhijjituṃ. Evameva kho mahānāma yato ariyasāvako evaṃ sīlasampanno hoti, evaṃ

indriyesu guttadvāro hoti, evaṃ bhojane mattaññū hoti, evaṃ jāgariyaṃ anuyutto hoti, evaṃ

sattahi saddhammehi samannāgato hoti, evaṃ catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ayaṃ vuccati

mahānāma ariyasāvako sekho pāṭipado apuccaṇḍatāya samāpanno bhabbo abhinibhidāya

bhabbo sambodhāya bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsati pārisuddhiṃ āgamma

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi

jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo

evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato

cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayamassa paṭhamā'bhinibhidā hoti

kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.

Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsati pārisuddhiṃ āgamma

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,

hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa

dutiyā'bhinibhidā hoti kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.

Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhā satipārisuddhiṃ āgamma

āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā [PTS Page 358] [\q 358/] upasampajja viharati ayamassa tatiyā'bhinibhidā

hoti kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.

Yampi kho1 mahānāma ariyasāvako sīlasampanno hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ. Yampi

mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti idampissa hoti caraṇasmiṃ. Yampi

mahānāma ariyasāvako bhojane mattaññū hoti idampissa hoti caraṇasmiṃ. Yampi

mahānāma ariyasāvako jāgariyaṃ anuyutto hoti idampissa hoti caraṇasmiṃ. Yampi

mahānāma ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ.

Yampi mahānāma ariyasāvako catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, idampissa hoti

caraṇasmiṃ.

------------------------

1. Yampi-machasaṃ, syā.

[BJT Page 036] [\x 36/]

Yampi kho mahānāma ariyasāvako anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ:

ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi

jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi

jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati. Idampissa hoti vijjāya. Yampi mahānāma ariyasāvako dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hīne

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate - yathākammūpage satte pajānāti, idampissa

hoti vijjāya. Yampi mahānāma ariyasāvako āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati,

idampissa hoti vijjāya. Ayaṃ vuccati mahānāma ariyasāvako vijjāsampanno itipi,

caraṇasampanno itipi, vijjācaraṇasampanno itipi, brahmunā kho panesā1 mahānāma

sanaṅkumārena gāthā bhāsitā.

Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ ye gottapaṭisārino,

Vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuse'ti.

Sā kho panesā mahānāma brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā na duggītā, subhāsitā na

dubbhāsitā, atthasaṃhitā no anatthasaṃhitā anumatā bhagavatāti.

Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: sādhu sādhu ānanda, sādhu

kho tvaṃ ānanda kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ sekhaṃ pāṭipadaṃ abhāsīti.

[PTS Page 359] [\q 359/]

Idamavocāyasmā ānando. Samanuñño satthā ahosi. Attamanā kāpilavatthavā sakyā

āyasmato ānandassa bhāsitaṃ abhinandu'nti.

Sekhasuttaṃ tatiyaṃ.

-------------------------

1.Brahmunā pesā-machasaṃ,syā.

[BJT Page 038] [\x 38/]

2.1.4

Potaliya suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ

nigamo. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya āpaṇaṃ

piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro

vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā1 aññatarasmiṃ

rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.2.

Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāpuraṇo3 chattupāhanāhi jaṅghāvihāraṃ

anuvicaramāno anucaṅkamamāno yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami. Taṃ vanasaṇḍaṃ

ajjhogahetvā1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi.

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho

potaliyaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca: 'saṃvijjante4 kho gahapati āsanāni sace ākaṅkhasi

nisīdā'ti. Evaṃ vutte potaliyo gahapati 'gahapativādena maṃ samaṇo gotamo

samudācaratī'ti kupito anattamano tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā potaliyaṃ

gahapatiṃ etadavoca 'saṃvijjante4 kho gahapati āsanāni, sace ākaṅkhasi nisīdā'ti. Dutiyampi

kho potaliyo gahapati 'gahapativādena maṃ samaṇo gotamo samudācaratī'ti kupito

anattamano tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho bhagavā potaliyaṃ gahapatiṃ etadavoca: 'saṃvijjante

kho gahapati āsanāni, sace ākaṅkhasi nisidā'ti. Evaṃ vutte potaliyo gahapati 'gahapativādena

maṃ samaṇo gotamo samudācarati'ti kupito anattamano bhagavantaṃ etadavoca: 'tayidaṃ

[PTS Page 360] [\q 360/] bho gotama nacchannaṃ,tayidaṃ nappatirūpaṃ, yaṃ maṃ tvaṃ

gahapati vādena samudācarasī'ti.

Te hi te gahapati ākārā te liṅgā te nimittā yathā taṃ gahapatissāti. Tathāhi pana me bho

gotama sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnāti. 'Yathā kathaṃ pana te

gahapati sabbe kammantā paṭikkhittā,sabbe vohārā samucchinnā'ti. 'Idha me bho gotama

yaṃ ahosi dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabbaṃ taṃ puttānaṃ dāyajjaṃ

niyyātaṃ, tatthāhaṃ anovādī anupavādī ghāsacchādanaparamo viharāmi. Evaṃ kho me bho

gotama sabbe kammantā paṭikkhittā sabbe vohārā samucchinnā'ti.

-------------------------

1. Ajjhogāhetvā - machasaṃ. Ajjhogāhitvā-[PTS 2.] Rukkhamūle nisīdi-[PTS 3.] Pāvuraṇe-ma

4. Saṃvijjanti-machasaṃ.Syā.

[BJT Page 040] [\x 40/]

Aññathā kho tvaṃ gahapati vohārasamucchedaṃ vadesi1 aññathā ca pana ariyassa vinaye

vohārasamucchedo hotī'ti. Yathā kathaṃ pana bhante ariyassa vinaye vohārasamucchedo

hoti. Sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu. Yathā ariyassa vinaye

vohārasamucchedo hotī'ti. Tena hi gahapati suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Aṭṭha kho ime gahapati dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti. Katame

aṭṭha apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo, dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ

pahātabbaṃ, saccaṃ vācaṃ2 nissāya musāvādo pahātabbo,apisunaṃ vācaṃ nissāya pisunā

vācā pahātabbā, agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo, anindārosaṃ nissāya

nindāroso pahātabbo, akodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo,anatimānaṃ nissāya

atimāno pahātabbo. Ime kho gahapati aṭṭhadhammā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā

ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattantī'ti.

Yeme3 bhante bhagavatā aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena avibhattā ariyassa

vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti. Sādhu me bhante bhagavā ime aṭṭha dhamme

vitthārena vibhajatu anukampaṃ upādāyāti. Tena hi gahapati suṇāhi sādhukaṃ

manasikarohi. Bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi

bhagavā etadavoca:

[PTS Page 361 [\q 361/] ']apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo'ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṃ kho

ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu pāṇātipāti assaṃ,tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samūcchedāya

paṭipanno, ahañceva kho pana pāṇātipāti assaṃ attāpi maṃ upavadeyya pāṇātipātapaccayā,

anuvicca viññū garaheyyuṃ pāṇātipātapaccayā, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati

pāṭikaṅkhā pāṇātipātapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ

pāṇātipāto, ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, pāṇātipātā

paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. ' Apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto

pahātabbo'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabba'nti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu

adinnādāyī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho

pana adinnādāyī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya adinnādānapaccayā.

------------------------

1.Vadasi-sīmu. 2.Sammavācaṃ-machasaṃ. 3. Yeme pana -syā.

[BJT Page 042] [\x 42/]

Anuvicca viññū garaheyyuṃ adinnādānapaccayā. Kāyassa bhedā parammaraṇā duggati

pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā. Etadeva etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ

yadidaṃ adinnādānaṃ, ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā.

Adinnādānā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. 'Dinnādānaṃ nissāya

adinnādānaṃ pahātabba'nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Saccaṃ1 vācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu

musāvādī assaṃ. Tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho

pana musāvādī assaṃ, attāpi maṃ upavādeyya musāvādapaccayā, anuvicca viññū

garaheyyuṃ musāvādapaccayā, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā

musāvādapaccayā etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ musāvādo, [PTS

Page 362] [\q 362/] ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā.

Musāvādā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. 'Saccaṃ vācaṃ nissāya

musāvādo pahātabbo'ti iti yaṃ taṃ, vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Apisunaṃ vācaṃ nissāya pisunā vācā pahātabbā'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu

pisunāvāco assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho

pana pisunāvāco assaṃ, attāpi maṃ upavādeyya pisunā vācapaccayā2, anuvicca viññū

garaheyyuṃ pisunāvācapaccayā, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā

pisunāvācapaccayā2. Etadeva kho pana saṃyojaganaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ suna pisunā

vācā, ye ca pisunāvācapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā pisunā vācā3

paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. 'Apisunaṃ vācaṃ nissāya pisunā vācā

pahātabbā'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu

giddhilobhī assaṃ,tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno ahañceva kho

pana giddhilobhī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuvicca viññū

garaheyyuṃ giddhilobhapaccayā'kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā

giddhilobhapaccayā etadeva etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ

giddhilobho, ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā.

Agiddhilobhissa4 evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. ' Agiddhilobhaṃ nissāya

giddhilobho pahātabbo'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ,idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

--------------------------

1.Saccavācaṃ-machasaṃ 2. Pisuṇāvācā paccayā- [PTS 3.] Pisuṇāya vācāya-[PTS 4.]

Giddhīlobhā paṭiviratassa-machasaṃ.

[BJT Page 044] [\x 44/]

'Anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:

idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu nindārosī

assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ [PTS Page 363] [\q 363/] pahānāya samucchedāya

paṭipanno. Ahañceva kho pana nindārosī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya nindārosapaccayā

anuvicca viññū1 garaheyyuṃ nindārosapaccayā, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati

pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ

nindāroso. Ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā. Anindārosissa

evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. 'Anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo'ti iti

yaṃ taṃ vuttaṃ,idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Akodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo,ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu

kodhūpāyāsī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva

kho pana kodhūpāyāsī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā, anuvicca viññū

garaheyyuṃ kodhūpāyāsa paccayā,kāyassa hedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā

kodhūpāyāsapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ kodhūpāyāso,

ye ca kodhūpāyāsapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā. Akodhūpāyāsissa evaṃsa te

āsavā vighātapariḷāhā na honti 'akodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo'ti iti yaṃ taṃ

vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:

idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu atimānī

assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana

atimānī assaṃ,attāpi maṃ upavadeyya atimānapaccayā, anuvicca viññū garaheyyuṃ

atimānapaccayā, kāyassa bhedā parammaraṇā duggati pāṭikaṅkhā atimānapaccayā. Etadeva

kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ atimāno, ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuṃ

āsavā vighātapariḷāhā, anatimānissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. 'Anatimānaṃ

nissāya atimāno pahātabbo'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

[PTS Page 364] [\q 364/]

Ime kho gahapati aṭṭha dhammā saṅkhittena vuttā vitthārena vibhattā2 ye ariyassa vinaye

vohārasamucchedāya saṃvattanti. Na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā

sabbaṃ vohārasamucchedo hotīti. Yathā kathaṃ pana bhante ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ

sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaṃ desetu

yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotīti. Tena hi

gahapati suṇāhi. Sādhukaṃ manasikarohi. Bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho potaliyo gahapati

bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

-------------------------

1.Anuviccāpi maṃ viññū - machasaṃ. 2. Avibhattā-syā.

[BJT Page 046] [\x 46/]

Seyyathāpi gahapati kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūṇaṃ paccupaṭṭhito assa.

Tamenaṃ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṃ sunikantanikantaṃ1

nimmaṃsaṃ lohitamakkhittaṃ upacchubheyya2. Taṃ kimmaññasi gahapati: api nu so

kukkuro amuṃ aṭṭhikaṅkalaṃ sunikantanikantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhittaṃ

paḷikhādento3 jighacchādubbalyaṃ paṭivineyyāti. No hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu: aduṃ hi

bhante aṭṭhikaṅkalaṃ sunikantanikantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhittaṃ, yāvadeva ca pana so

kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. Evameva kho gahapati ariyasāvako iti

paṭisañcikkhati, aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo

ettha bhiyyo'ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā

nānattasitā, taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā, yattha sabbaso

lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṃ bhāveti.

Seyyathāpi gahapati gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṃsapesiṃ ādāya uḍḍiyeyya,4 tamenaṃ

gijjhāpi kaṅkāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuṃ virājeyyuṃ5, taṃ kimmaññasi

gahapati, sace so gijjho vā kaṅko vā kulalo vā taṃ maṃsapesiṃ na khippameva

paṭinissajjeyya. So tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhanti.

Evaṃ bhante, evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: maṃsapesūpamā kāmā

vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyoti [PTS Page 365] [\q 365/]

evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā, taṃ

abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā. Yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā

nirujjhanti. Tamevupekkhaṃ bhāveti.

Seyyathāpi gahapati puriso ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya paṭivātaṃ gaccheyya. Taṃ kimmaññasi

gahapati, sace so puriso taṃ ādittaṃ tiṇukkaṃ na khippameva paṭinissajjeyya. Tassa sā ādittā

tiṇukkā hatthaṃ vā daheyya bāhaṃ vā daheyya. Aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ daheyya. So

tato nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhanti. Evaṃ bhante. Evameva

kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā

bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyoti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya

disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā, taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā.

Yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṃ bhāveti.

-------------------------

1. Sunikantaṃ nikantaṃ-sīmu. 2. Upacchūbheyya-syā 3. Palehanto-machasaṃ syā. 4.

Uḍḍayeyya-[PTS,]syā 5. Vissajjeyyuṃ -machasaṃ. 6. Aññataraṃ vā aññataraṃ vā -machasaṃ.

[BJT Page 048] [\x 48/]

Seyyathāpi gahapati aṅgārakāsu sādhikaporisā pūrā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ,

atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo2. Tamenaṃ

dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ. Taṃ kimmaññasi

gahapati, api nu so puriso iticiticeva kāyaṃ sannāmeyyāti, evaṃ bhante taṃ kissa hetu:

viditaṃ hi bhante tassa purisassa imañcehaṃ aṅgārakāsuṃ patissāmi, tato nidānaṃ maraṇaṃ

vā nigacchāmi maraṇamattaṃ vā dukkhanti. Evameva kho gahapati ariyasāvako iti

paṭisañcikkhati: aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo

ettha bhiyyoti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā

nānattasitā, taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā. Yattha sabbaso

lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṃ bhāveti.

Seyyathāpi gahapati puriso supinakaṃ passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ

bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakaṃ so paṭibuddho na kiñci passeyya,3

evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā

bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyoti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya

disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā, taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā.

Yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṃ bhāveti.

Seyyathāpi gahapati puriso yācitakaṃ bhogaṃ yācitvā [PTS Page 366] [\q 366/] yānaṃ

vā4 poroseyyaṃ5 pavaramaṇikuṇḍalaṃ. So tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto

antarāpaṇaṃ paṭipajjeyya. Tamenaṃ jano disvā evaṃ vadeyya: bhogī vata bho puriso, evaṃ

kira bhogino bhogāni bhuñjantīti. Tamenaṃ sāmikā yattha yattheva passeyyuṃ. Tattha

tattheva sāni hareyyuṃ. Taṃ kimmaññasi gahapati, alannu kho tassa purisassa

aññathattāyāti. Evaṃ bhante, taṃ kissa hetu: sāmino hi bhante sāni arahantīti. Evameva kho

gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā

bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyoti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ

upekkhā nānattā nānattasitā, taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā, yattha

sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṃ bhāveti.

Seyyathāpi gahapati gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo, tatrassa rukkho

sampannaphalo ca uppannaphalo ca, na cassu kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni, atha puriso

āgaccheyya phalatthiko phalagavesi phalapariyesanaṃ caramāno, so taṃ vanasaṇḍaṃ

ajjhogahetvā6 taṃ rukkhaṃ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca, natthi ca kānici

phalāni bhūmiyaṃ patitāni, jānāmi kho panāhaṃ rukkhaṃ āruhituṃ7 yannūnāhaṃ imaṃ

rukkhaṃ āruhitvā8 yāvadatthañca khādeyyaṃ ucchaṅgañca pūreyyanti. So taṃ rukkhaṃ

āruhitvā8 yāvadatthañca

-------------------------

2:Dukkhappaṭikkūlo-machasaṃ 3. Paṭipasseyya-machasaṃ 4. Yānaṃ-syā.[PTS]

5.Poriseyyaṃ-machasaṃ. 6. Ajjhogāhetvā - machasaṃ. 7. ( Ārohituṃ-machasaṃ,[PTS]

( Abhiruyhituṃ-syā.

8. ( Ārohitvā- machasaṃ,[PTS] abhiruyhitvā-syā.

[BJT Page 050] [\x 50/]

Khādeyya ucchaṅgañca pūreyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesi

phalapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya. So taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā taṃ

rukkhaṃ passeyya sampanna phalañca uppannaphalañca tassa evamassa: ayaṃ kho rukkho

sampannapalo ca, uppannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhumiyaṃ patitāni na kho

panāhaṃ jānāmi rukkhaṃ āruhituṃ,yannūnāhaṃ imaṃ rukkhaṃ mūlato chetvā yāvadatthañca

khādeyyaṃ ucchaṅgañca pūreyyanti. So taṃ rukkhaṃ mūlato chindeyya. Taṃ kimmaññasi

gahapati, asu yo1 so puriso paṭhamaṃ rukkhaṃ ārūḷho, sace so na khippameva oroheyya2

tassa so rukkho papatanto hatthaṃ vā bhañjeyya. Aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ bhañjeyya,

so tato [PTS Page 367] [\q 367/] nidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā

dukkhanti. Evaṃ bhante, evameva kho gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati

rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahūpāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyoti.

Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha

sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaṃ bhāveti.

Sa kho so gahapati ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi

jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo

evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato

cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

Sa kho so gahapati ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhā satipārisuddhiṃ āgamma

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne.

Hīne paṇīte suvaṇaṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti,

Sa kho so gahapati ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhā satipārisuddhiṃ āgamma

āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharati.

Ettāvatā kho gahapati ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo

hoti. Taṃ kimmaññasi gahapati,yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ vohārasamucchedo

hoti, api nu tvaṃ evarūpaṃ vohārasamucchedaṃ attani samanupassasīti, ko cāhaṃ bhante ko

ca ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo. Mayaṃ hi bhante

pubbe aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne ājānīyāti amaññimha. Anājānīyeva

samāne ājānīyabhojanaṃ bhojimha. Anājānīyeva samāne ājānīyaṭṭhāne ṭhapimha. Bhikkhū

pana mayaṃ bhante ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha. Ājānīyeva samāne

anājānīyabhojanaṃ bhojimha.

---------------------------

1: Amuko yo -machasaṃ amuko-syā. 2. Oruheyya-sīmu,syā.

[BJT Page 052] [\x 52/]

Ājānīyeva samāne anājānīyaṭṭhāne ṭhapimha. Idāni pana mayaṃ bhante aññatitthiye [PTS

Page 368] [\q 368/] paribbājake anājāniyeva samāne anājānīyāti jānissāma. Anājānīyeva

samāne anājānīyabhojanaṃ bhojessāma1 anājānīyeva samāne anājānīyaṭṭhāne ṭhapessāma

bhikkhū pana mayaṃ bhante ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma ājānīyeva samāne

ājānīyabhojanaṃ bhojessāma, ājānīyeva samāne ājānīyaṭṭhāne ṭhapessāma2 ajanesi vata me

bhante bhagavā samaṇesu samaṇapemaṃ3 samaṇesu samaṇappasādaṃ samaṇesu

samaṇagāravaṃ.

Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ4 vā ukkujjeyya,

paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ

dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaṃ5 bhagavatā anekapariyāyena

dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca

bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Potaliya suttaṃ catutthaṃ.

-------------------------

1.Bhojissāma-sīmu,syā. 2. hapissāma-sīmu 3.Samaṇappemaṃmachasaṃ samaṇappemaṃ

machasaṃ 4.Nikujjitaṃ-2[PTS 5.] Evamevaṃ kho bhante-machasaṃ

[BJT Page 054] [\x 54/]

2.1.5

Jīvaka suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakassa komārabhaccassa

ambavane. Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco

bhagavantaṃ etadavoca:

Sutaṃ metaṃ bhante, samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhanti, taṃ samaṇo gotamo jānaṃ

uddissakaṭaṃ1 maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakammanti. Ye te bhante evamāhaṃsu: samaṇaṃ

gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhanti. Taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakaṭaṃ maṃsaṃ

paribhuñjati paṭiccakammanti. Kacci te bhante bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ

abhūtena abbhācikkhanti. Dhammassa cānudhammaṃ byākaronti. Na ca koci sahadhammiko

vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ2 āgacchatīti. [PTS Page 369] [\q 369/]

Ye te jīvaka evamāhaṃsu: samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhanti. Taṃ samaṇo gotamo

jānaṃ uddissakaṭaṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakammanti, na me te vuttavādino,

abbhācikkhanti ca pana3 mante asatā abhūtena. Tīhi kho ahaṃ jīvaka ṭhānehi maṃsaṃ

aparibhoganti vadāmi: diṭṭhaṃ sutaṃ parisaṅkitaṃ, imehi kho ahaṃ jīvaka tīhi ṭhānehi

maṃsaṃ aparibhoganti vadāmi. Tīhi kho ahaṃ jīvaka ṭhānehi maṃsaṃ paribhoganti vadāmi:

adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitaṃ, imehi kho ahaṃ jīvaka tīhi ṭhānehi maṃsaṃ paribhoganti

vadāmi.

Idha jīvaka, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati,so

mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā

catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ

mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena

nimanteti. Ākaṅkhamānova5 jīvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena

pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa

vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati

vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṃ hoti: sādhu vata

māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata māyaṃ

gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti.

-------------------------

1. Uddissakataṃ-machasaṃ 2.Gārayhaṭṭhānaṃ-syā. 3. Abbhācikkhanti ca-machasaṃ. 4.

Sabbatthatāya-sīma. 5. Ākaṅkhamāno-syā.

[BJT Page 056] [\x 56/]

Evampissa na hoti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhopanno1 ādīnavadassāvī

nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṃ kimmaññasi jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṃ samaye

attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaṃ

bhante. Nanu so jīvaka bhikkhu tasmiṃ samaye anavajjaṃyeva āhāraṃ āhāreti. Evaṃ bhante.

Sutaṃ metaṃ bhante, brahmā mettāvihārīti. Tamme idaṃ bhante bhagavā sakkhidiṭṭho,

bhagavā hi bhante mettāvihārīti. Yena kho jīvaka rāgena yena [PTS Page 370] [\q 370/]

dosena yena mohena byāpādavā assa, so rāgo so doso so moho tathāgatassa pahīno

ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Sace kho te jīvakaṃ

idaṃ sandhāya bhāsitaṃ, anujānāmi te etanti. Etadeva kho pana me bhante sandhāya

bhāsitaṃ.

Idha jīvaka bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati,so

karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā

catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ

karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena

nimanteti. Ākaṅkhamānova5 jīvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena

pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa

vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati

vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṃ hoti: sādhu vata

māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata māyaṃ

gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti.

Evampissa na hoti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhopanno1 ādīnavadassāvī

nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṃ kimmaññasi jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṃ samaye

attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaṃ

bhante. Nanu so jīvaka bhikkhu tasmiṃ samaye anavajjaṃyeva āhāraṃ āhāreti. Evaṃ bhante.

Sutaṃ me taṃ bhante, brahmā mettāvihārīti. Tamme idaṃ bhante bhagavā sakkhidiṭṭho,

bhagavā hi bhante karuṇāvihārīti. Yena kho jīvaka rāgena yena dosena yena mohena

byāpādavā assa, so rāgo so doso so moho tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato

anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Sace kho te jīvakaṃ idaṃ sandhāya

bhāsitaṃ,anujānāmi te etanti. Etadeva kho pana me bhante sandhāya bhāsitaṃ.

Idha jīvaka bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, so

muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā

catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ

muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena

nimanteti. Ākaṅkhamānova5 jīvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena

pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa

vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati

vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṃ hoti: sādhu vata

māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata māyaṃ

gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti.

Evampissa na hoti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhopanno1 ādīnavadassāvī

nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṃ kimmaññasi jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṃ samaye

attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyābādhāya vā ceteti? No hetaṃ

bhante. Nanu so jīvaka bhikkhu tasmiṃ samaye anavajjaṃyeva āhāraṃ āhāreti. Evaṃ bhante.

Sutaṃ me taṃ bhante, brahmā muditāvihārīti. Tamme idaṃ bhante bhagavā sakkhidiṭṭho,

bhagavā hi bhante muditāvihārīti. Yena kho jīvaka rāgena yena dosena yena mohena

byāpādavā assa, so rāgo so doso so moho tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato

anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo. Sace kho te jīvaka idaṃ sandhāya bhāsitaṃ,

anujānāmi te etanti. Etadeva kho pana me bhante sandhāya bhāsitaṃ.

Idha jīvaka bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, so

upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā

catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ

upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena

pharitvā viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena

nimanteti. Ākaṅkhamānova5 jīvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena

pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa

vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati

vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṃ hoti: sādhu vata

māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Aho vata māyaṃ

gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti.

Evampissa na hoti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhopanno1 ādīnavadassāvī

nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṃ kimmaññasi jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṃ samaye

attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaṃ

bhante. Nanu so jīvaka bhikkhu tasmiṃ samaye anavajjaṃyeva āhāraṃ āhāreti. Evaṃ bhante.

Sutaṃ me taṃ bhante, brahmā upekkhāvihārīti. Tamme idaṃ bhante bhagavā sakkhidiṭṭho,

bhagavā hi bhante upekkhāvihārīti. Yena kho jīvaka rāgena yena dosena yena mohena

byāpādavā vihesavā assa; assa, arati vā assa , paṭighavā assa , so rāgo so doso so moho

tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo.

Sace kho te jīvakaṃ idaṃ sandhāya bhāsitaṃ, anujānāmi [PTS Page 371] [\q 371/] te

etanti. Etadeva kho pana me bhante sandhāya bhāsitaṃ.

-------------------------

1.Anajjhāpanno-machasaṃ.

[BJT Page 058] [\x 58/]

Yo kho jīvaka tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā uddissa pāṇaṃ ārabhati. So pañcahi

ṭhānehi bahuṃ apuññaṃ pasavati: yampi so1 evamāha: gacchatha amukaṃ nāma pāṇaṃ

ānethāti. Iminā paṭhamena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so pāṇo

galappavedhakena ānīyamāno dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Iminā dutiyena ṭhānena

bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so evamāha: gacchatha imaṃ pāṇaṃ ārabhatāti. Iminā

tatiyena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so pāṇo ārabhiyamāno dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Iminā catutthena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so

tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā akappiyena āsādeti. Iminā pañcamena ṭhānena bahuṃ

apuññaṃ pasavati. Yo kho jīvaka tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā uddissa pāṇaṃ

ārabhati. So imehi pañcahi ṭhānehi bahuṃ apuññaṃ pasavatī'ti.

Evaṃ vutte jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca: acchariyambhante,

abbhutambhante. Kappiyaṃ vata bhante bhikkhū āhāraṃ āhārenti. Anavajjaṃ vata bhante

bhikkhū āhāraṃ āhārenti. Abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho

gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā

vīvareyya,mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya,

'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo

pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Jīvakasuttaṃ pañcamaṃ.

-------------------------

1.Yampi so gahapati-machasaṃ.

[BJT Page 060] [\x 60/]

2.1.6.

Upāli suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā nālandāyaṃ viharati pāvārikambavane. Tena kho

pana samayena nigaṇṭho1 nātaputto nālandāyaṃ paṭivasati mahatiyā nigaṇṭhaparisāya

saddhiṃ. Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho nālandāyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto yena pāvārikambavanaṃ, yena bhagavā tenupasaṅkami, [PTS Page

372] [\q 372/] upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ

sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ

bhagavā etadavoca: saṃvijjanta2 saṃvijjaneta2 kho tapassi āsanāni, sace ākaṅkhasi nisīdāti.

Evaṃ vutte dīghatapassī nigaṇṭho aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ bhagavā etadavoca:

Kati pana tapassi nigaṇṭho1 nātaputto3 kammāni paññāpeti4 pāpassa kammassa kiriyāya

pāpassa kammassa pavattiyāti. Na kho āvuso gotama āciṇṇaṃ nigaṇṭhassa nātaputtassa

kammaṃ kammanti paññāpetu. Daṇḍaṃ daṇḍanti kho āvuso gotama āciṇṇaṃ nigaṇṭhassa

nātaputtassa paññāpetunti. Kati pana tapassi nigaṇṭho nātaputto daṇḍāni paññāpeti

pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti. Tīṇi kho āvuso gotama

nigaṇṭho nātaputto daṇḍāni paññāpeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa

pavattiyā seyyathīdaṃ: kāyadaṇḍaṃ vacīdaṇḍaṃ manodaṇḍanti. Kimpana tapassi

aññadeva kāyadaṇḍaṃ aññaṃ vacīdaṇḍaṃ aññaṃ manodaṇḍanti. Aññadeva āvuso gotama

kāyadaṇḍaṃ aññaṃ vacīdaṇḍaṃ aññaṃ manodaṇḍanti.

Imesaṃ pana tapassi tiṇṇaṃ daṇḍānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ katamaṃ

daṇḍaṃ nigaṇṭho nātaputto mahāsāvajjataraṃ paññāpeti pāpassa kammassa kiriyāya

pāpassa kammassa pavattiyā yadi vā kāyadaṇḍaṃ yadi vā vacīdaṇḍaṃ yadi vā

manodaṇḍanti. Imesaṃ kho āvuso gotama tiṇṇaṃ daṇḍānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ

paṭivisiṭṭhānaṃ kāyadaṇḍaṃ nigaṇṭho nātaputto mahāsāvajjataraṃ paññāpeti pāpassa

kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā vacīdaṇḍaṃ no tathā

manodaṇḍanti. Kāyadaṇḍanti tapassi vadesi. Kāyadaṇḍanti āvuso gotama vadāmi.

Kāyadaṇḍanti tapassi vadesi. Kāyadaṇḍanti āvuso gotama vadāmi. Kāyadaṇḍanti tapassi

vadesi. Kāyadaṇḍanti āvuso gotama vadāmīti. Itiha bhagavā dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ

imasmiṃ kathāvatthusmiṃ yāvatatiyakaṃ patiṭṭhāpesi.

[PTS Page 373] [\q 373/]

1. Nigantho-syā 2. Saṃvijjanti-machasaṃ,syā 3. Nāṭaputto - machasaṃ,syā, 4.

Paññapeti-machasaṃ.

[BJT Page 062] [\x 62/]

Evaṃ vutte dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṃ etadavoca: tvaṃ panāvuso gotama kati

daṇḍāni paññāpesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti. Na kho

tapassī āciṇṇaṃ tathāgatassa daṇḍaṃ daṇḍanti paññāpetuṃ, kammaṃ kammanti kho

tapassi āciṇṇaṃ tathāgatassa paññāpetunti. Tvaṃ panāvuso gotama kati kammāni paññāpesi

pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti. Tīṇi kho ahaṃ tapassi kammāni

paññāpemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. Seyyathīdaṃ:

kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammanti. Kiṃ panāvuso gotama aññadeva kāyakammaṃ

aññaṃ vacīkammaṃ aññaṃ manokammanti. Aññadeva tapassi kāyakammaṃ aññaṃ

vacīkammaṃ aññaṃ manokammanti.

Imesaṃ panāvuso gotama tiṇṇaṃ kammānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ

katamaṃ kammaṃ mahāsāvajjataraṃ paññāpesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa

kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakammaṃ yadi vā vacīkammaṃ yadi vā manokammanti.

Imesaṃ kho ahaṃ tapassi tiṇṇaṃ kammānaṃ evaṃ paṭivibhattānaṃ evaṃ paṭivisiṭṭhānaṃ

manokammaṃ mahāsāvajjataraṃ paññāpemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa

pavattiyā. No tathā kāyakammaṃ no tathā vacīkammanti manokammanti āvuso gotama

vadesi. Manokammanti tapassi vadāmi. Manokammanti āvuso gotama vadesi.

Manokammanti tapassi vadāmi. Manokammanti āvuso gotama vadesi. Manokammanti

tapassi vadāmīti. Itiha dīghatapassī nigaṇṭho bhagavantaṃ imasmiṃ kathāvatthusmiṃ

yāvatatiyakaṃ patiṭṭhapetvā uṭṭhāyāsanā yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami.

Tena kho pana samayena nigaṇṭho nātaputto mahatiyā1 gihīparisāya saddhiṃ nisinno hoti

bālakiniyā upāli pamukhāya. Addasā kho nigaṇṭho nātaputto dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ

dūratova āgacchantaṃ, disvāna dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ etadavoca: handa kuto nu tvaṃ

tapassi āgacchasi divā divassāti. Ito hi kho ahambhante āgacchāmi samaṇassa gotamassa

santikāti. Ahu pana te tapassi samaṇena gotamena saddhiṃ kocideva kathāsallāpoti. [PTS

Page 374] [\q 374/] ahu kho me bhante samaṇena gotamena saddhiṃ kocideva

kathāsallāpoti. Yathā kathaṃ pana te tapassi ahu samaṇena gotamena saddhiṃ kocideva

kathāsallāpoti. Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṃ

kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ nigaṇṭhassa nātaputtassa ārocesi. Evaṃ vutte nigaṇṭho nātaputto

dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ etadavoca: sādhu sādhu tapassi, yathā taṃ sutavatā sāvakena

sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena. Evamevaṃ dīghatapassinā nigaṇṭhena samaṇassa

gotamassa byākataṃ, kiṃ hi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṃ oḷārikassa

kāyadaṇḍassa upanidhāya. Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa

kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā no tathā vacīdaṇḍo no tathā manodaṇḍoti.

----------------------------

1.Mahatiyā mahatiyā-[PTS]

[BJT Page 064] [\x 64/]

Evaṃ vutte upāli gahapati nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: sādhu sādhu bhante tapassī1

yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena, evamevaṃ bhadantena

tapassinā2 samaṇassa gotamassa byākataṃ, kiṃ hi sobhati chavo manodaṇḍā imassa evaṃ

oḷārikassa kāyadaṇḍassa upanidhāya. Atha kho kāyadaṇḍova mahā sāvajjataro pāpassa

kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā vacīdaṇḍo no tathā

manodaṇḍo. Handa cāhaṃ bhante gacchāmi. Samaṇassa gotamassa imasmiṃ

kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropessāmi. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhissati yathā

bhadantena tapassinā patiṭṭhāpitaṃ. Seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṃ eḷakaṃ

lomesu gahetvā ākaḍḍheyya, parikaḍḍheyya, samparikaḍḍheyya, evamevāhaṃ samaṇaṃ

gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhassāmi. Parikaḍḍhissāmi. Samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi

nāma balavā soṇḍikākammakaro mahantaṃ soṇḍikākilañjaṃ gambhīre udakarahade

pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya, parikaḍḍheyya, samparikaḍḍheyya, evamevāhaṃ

samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi, parikaḍḍhissāmi, samparikaḍḍhissāmi.

Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṃ3 kaṇṇe gahetvā odhuneyya, niddhuneyya,

nicchodeyya4 evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ [PTS Page 375] [\q 375/]

odhunissāmi, niddhunissāmi, nicchodessāmi5 seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano

gambhīraṃ pokkharaṇīṃ ogāhetvā saṇadhovikaṃ6 nāma kīḷitajātaṃ kīḷati. Evamevāhaṃ

samaṇaṃ gotamaṃ saṇadhovikaṃ6 nāma kīḷitajātaṃ kīḷati. Evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ

saṇadhovikaṃ6 maññe kīḷitajātaṃ kīḷissāmi. Handa vāhaṃ cāhaṃ bhante gacchāmi

samaṇassa gotamassa imasmiṃ kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropessāmīti. Gaccha tvaṃ gahapati

samaṇassa gotamassa imasmiṃ kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropehi. Ahaṃ vā hi gahapati

samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyyaṃ dīghatapassī vā nigaṇṭho tvaṃ vāti.

Evaṃ vutte dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: 'na kho metaṃ bhante

ruccati, yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyya. Samaṇo hi bhante

gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti. Yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetī'ti. Aṭṭhānaṃ

kho etaṃ tapassi anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ

upagaccheyya. hānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa

sāvakattaṃ upagaccheyya. Gaccha tvaṃ gahapati samaṇassa gotamassa imasmiṃ

kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropehi. Ahaṃ vā hi gahapati samaṇassa gotamassa vādaṃ

āropeyyaṃ dīghatapassī vā nigaṇṭho tvaṃ vāti. Dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho

nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: na kho metaṃ bhante ruccati yaṃ upāli gahapati

samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyya. Samaṇo hi bhante gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṃ

māyaṃ jānāti. Yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetī'ti. Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassī

anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gogamassa sāvakattaṃ upagaccheyya. hānañca

kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyya. Gaccha

tvaṃ gahapati samaṇassa gotamassa imasmiṃ kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropehi. Āhaṃ vā hi

gahapati samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyyaṃ dīghatapassī vā nigaṇṭho tvaṃ vāti.

Tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: na kho metaṃ

bhante ruccati yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyya. Samaṇo hi bhante

gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṃ māyā māyaṃ jānāti. Yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetī'ti.

Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassi anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ

upagaccheyya. hānañca kho etaṃ vijjati, yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa

sāvakattaṃ upagaccheyya. Gaccha tvaṃ gahapati samaṇassa gotamassa imasmiṃ

kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropehi. Ahaṃ vā hi gahapati samaṇassa gotamassa imasmiṃ

kathāvatthusmiṃ vādaṃ āropehi. Ahaṃ vā hi gahapati samaṇassa gotamassa vādaṃ

āropeyyaṃ dīghatapassī vā nigaṇṭho tvaṃ vāti.

--------------------------

1. Dīghatapassī-machasaṃ 2. Dīghatapassanā dīghatapassinā - machasaṃ. 3. Thālaṃ-syā. 4.

Nicchādeyya-sīmu.[PTS 5.] Nicchādessāmi-sīmu.[PTS 6.] Sāṇadhovikaṃ -machasaṃ.

[BJT Page 066] [\x 66/]

Evaṃ bhanteti kho upāli gahapati nigaṇṭhassa nātaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā

nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena pāvārikambavanaṃ, [PTS Page

376] [\q 376/] yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho upāli gahapati bhagavantaṃ etadavoca: āgamā nu

khvidha bhante dīghatapassī nigaṇṭhoti. Āgamā khvidha gahapati dīghatapassī

nigaṇṭhoti. Ahu pana te bhante dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṃ kocideva

kathāsallāpoti. Ahu kho me gahapati dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṃ kocideva

kathāsallāpoti. Yathā kathaṃ pana te bhante ahu dīghatapassinā nigaṇṭhena saddhiṃ

kocideva kathāsallāpoti. Atha kho bhagavā yāvatako ahosi dīghatapassinā nigaṇṭhena

saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ upālissa gahapatissa ārocesi.

Evaṃ vutte upāli gahapati bhagavantaṃ etadavoca: sādhu sādhu bhante tapassī, yathā taṃ

sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena, evamevaṃ dīghatapassinā

nigaṇṭhena bhagavato byākataṃ, kiṃ hi sobhati chavo manodaṇḍo imassa evaṃ oḷārikassa

kāyadaṇḍassa upanidhāya. Atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa

kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā vacīdaṇḍo, no tathā manodaṇḍoti. Sace

kho tvaṃ gahapati sacce patiṭṭhāya manteyyāsi, siyā no ettha kathāsallāpoti sacce ahaṃ

bhante patiṭṭhāya mantessāmi. Hotu no ettha kathāsallāpoti.

Taṃ kimmaññasi gahapati, idhassa nigaṇṭho ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno

sītodakapaṭikkhitto uṇahodakapaṭisevi. So sītodakaṃ alabhamāno kālaṃ kareyya. Imassa

pana gahapati nigaṇṭho nātaputto katthūpapattiṃ paññāpetī'ti. Atthi bhante manosattā

nāma devā, tattha so upapajjati, taṃ kissa hetu: asu hi bhante manopaṭibaddho kālaṃ

karotīti. Gahapati gahapati, manasi karitvā kho gahapati byākarovi. Na kho te sandhiyati

purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ. Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā:

sacce ahaṃ bhante patiṭṭhāya mantessāmi. Hotu no ettha kathāsallāpoti. Kiñcāpi bhante

bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya

pāpassa kammassa pavattiyā no tathā vacīdaṇḍo no tathā manodaṇḍoti.

Taṃ kimmaññasi [PTS Page 377] [\q 377/] gahapati, idhassa nigaṇṭho1

cātuyāmasaṃvarasaṃvuto sabbavārivārito sabbavāriyuto2 sabbavāridhuto sabbavāriphuṭo, so

abhikkamanto paṭikkamanto bahū khuddake pāṇe saṅghātaṃ āpādeti. Imassa pana gahapati

nigaṇṭho nātaputto kaṃ vipākaṃ paññāpetīti. Asañcetanikaṃ bhante nigaṇṭho nātaputto no

mahāsāvajjaṃ paññāpetīti. Sace pana gahapati, cetetīti. Mahā sāvajjaṃ bhante hotīti. Cetanaṃ

pana gahapati nigaṇṭho nātaputto.

--------------------------

1. Nigaṇṭho nāṭaputto- machasaṃ 2. Sabbavāriyutto-machasaṃ,syā.

[BJT Page 068] [\x 68/]

Kismiṃ paññāpetīti. Manodaṇḍasmiṃ bhanteti. Gahapati gahapati, manasikaritvā kho

gahapati byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ.

Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā, sacce ahaṃ bhante patiṭṭhāya mantessāmi. Hotu no

ettha kathā sallāpoti. Kiñcāpi bhante bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova

mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā

vacīdaṇḍo no tathā manodaṇḍoti.

Taṃ kiṃ maññasi gahapati, ayaṃ nālandā iddhā ceva phītā ca, bahujanā ākiṇṇamanussāti.

Evaṃ bhante, ayaṃ nālandā iddhā ceva phītā ca, bahujanā ākiṇṇamanussāti. Taṃ

kimmaññasi gahapati: idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko. So evaṃ vadeyya: ahaṃ yāvatikā

imissā nālandāya pāṇā, te ekena khaṇena ekena muhuttena ekamaṃsakhalaṃ

ekamaṃsapuñjaṃ karissāmīti. Taṃ kimmaññasi gahapati, pahoti nu kho so puriso yāvatikā

imissā nālandāya pāṇā te ekena khaṇena ekena muhuttena ekamaṃsakhalaṃ

ekamaṃsapuñjaṃ kātunti. Dasapi bhante purisā vīsampi1 purisā tiṃsampi2 purisā

cattārisampi purisā paññāsampi purisā nappahonti, yāvatikā imissā nālandāya pāṇā, te

ekena khaṇena ekena muhuttena ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kātuṃ. Kiṃ hi sobhati

eko chavo purisoti.

Taṃ kimmaññasi gahapati, idhāgaccheyya samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto.

So evaṃ vadeyya: ahaṃ imaṃ nālandaṃ ekena manopadosena bhasmaṃ [PTS Page 378] [\q

378/] karissāmīti. Taṃ kimmaññasi gahapati, pahoti nu kho so samaṇo vā brāhmaṇo vā

iddhimā cetovasippatto imaṃ nālandaṃ ekena manopadosena bhasmaṃ kātunti. Dasapi

bhante nālandā vīsatimpi nālandā tiṃsampi nālandā cattārīsampi nālandā paññāsampi

nālandā pahoti so samaṇo vā brāhmaṇovā iddhimā cetovasippatto ekena manopadosena

bhasmaṃ kātuṃ kiṃ hi sobhati ekā chavā nālandāti. Gahapati3 gahapati manasi karitvā kho

gahapati byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ.

Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā: sacce ahaṃ bhante patiṭṭhāya mantessāmi. Hotu no

ettha kathāsallāpoti. Kiñcāpi bhante bhagavā evamāha, atha kho kāyadaṇḍova

mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā

vacīdaṇḍo no tathā manodaṇḍoti.

Taṃ kimmaññasi gahapati, sutaṃ te daṇḍakāraññaṃ4 kāliṅgāraññaṃ mejjhāraññaṃ5

mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtanti. Evambhante. Sutaṃ me daṇḍakāraññaṃ

kāliṅgāraññaṃ mejjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtanti. Taṃ kimmaññasi

gahapati,

-------------------------

1.Vīsatimpi bhante-sīmu. 2. Bhante-machasaṃ.(Adhikaṃ)

3. Tena hi gahapati-macasaṃ 4. Daṇḍakiraññaṃ-machasaṃ,syā 5. Majjhāraññaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 070] [\x 70/]

Kinti te sutaṃ: kena taṃ daṇḍakāraññaṃ kāliṅgāraññaṃ mejjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ

araññaṃ araññabhūtanti. Sutaṃ metaṃ bhante isīnaṃ manopadosena taṃ daṇḍakāraññaṃ

kāliṅgāraññaṃ mejjhāraññaṃ mātaṅgāraññaṃ araññaṃ araññabhūtanti. Gahapati gahapati,

manasikaritvā kho gahapati byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ,

pacchimena vā purimaṃ. Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā: sacce ahaṃ bhante

patiṭṭhāya mantessāmi. Hotu no ettha kathāsallāpoti.

Purimenevāhaṃ bhante opammena bhagavato attamano abhiraddho api cāhaṃ imāni

bhagavato vicitrāni pañhapaṭibhāṇāni sotukāmo evā'haṃ bhagavantaṃ paccanīkātabbaṃ

amaññissaṃ. Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya. Paṭicchannaṃ vā vicareyya. Mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya. Andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya: cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṃ bhagavatā

anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi [PTS

Page 379] [\q 379/] dhammañca bhikkhūsaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu

ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Anuviccakāraṃ kho gahapati karohi. Anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu

hotīti. Iminā'pahaṃ bhante bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ

bhagavā evamāha: anuviccakāraṃ kho gahapati karohi. Anuviccakāro tumhādisānaṃ

ñātamanussānaṃ sādhu hotīti. Maṃ hi bhante aññatitthiyā sāvakaṃ labhitvā kevalakappaṃ

nālandaṃ paṭākaṃ parihareyyuṃ: upāli amhākaṃ gahapati sāvakattupagatoti. Atha ca pana

maṃ bhagavā evamāha: anuviccakāraṃ kho gahapati karohi, anuviccakāro tumhādisānaṃ

ñātamanussānaṃ sādhu hotīti. Esāhambhante dutiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi

dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ

saraṇaṃ gatanti.

Dīgharattaṃ kho te gahapati nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ, yena nesaṃ upagatānaṃ

piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsīti. Imināpahaṃ bhante bhagavato bhiyyosomattāya

attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhagavā evamāha: dīgharattaṃ kho te gahapati

nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ, yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsīti

sutaṃ metaṃ bhante. Samaṇo gotamo evamāha: mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, nāññesaṃ

dānaṃ dātabbaṃ, mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, nāññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ

dātabbaṃ, mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, nāññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, mayhameva

sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, nāññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalanti. Atha ca pana

maṃ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. Api ca bhante mayamettha kālaṃ jānissāma.

Esāhambhante tatiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.

Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[BJT Page 072] [\x 72/]

Atha kho bhagavā upālissa gahapatissa ānupubbīkathaṃ kathesi. Seyyathīdaṃ: dānakathaṃ,

sīlakathaṃ, saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ, okāraṃ saṅkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ

pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi upāliṃ gahapatiṃ [PTS Page 380] [\q 380/] kallacittaṃ

muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā

dhammadesanā, taṃ pakāsesi: dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma

suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya. Evamevaṃ upālissa

gahapatissa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: yaṅkiñci

samudayadhammaṃ sabbantaṃ nirodhadhammanti. Atha kho upāli gahapati diṭṭhadhammo

pattadhammo viditadhammo pariyogāḷha dhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho

vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca: handa ca'dāni mayaṃ

bhante gacchāma. Bahukicchā mayaṃ bahukaraṇīyāti. Yassadāni tvaṃ gahapati kālaṃ

maññasīti.

Atha kho upāli gahapati bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena sakaṃ nivesanaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā dovārikaṃ āmantesi: ajjatagge samma dovārika,āvarāmi dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ

nigaṇṭhīnaṃ, anāvaṭaṃ dvāraṃ bhagavato bhikkhunaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ

upāsikānaṃ, sace koci nigaṇṭho āgacchati. Tamenaṃ tvaṃ evaṃ vadeyyāsi: tiṭṭha bhante, mā

pāvisi, ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato. Āvaṭaṃ dvāraṃ

nigaṇṭhānaṃ, nigaṇṭhīnaṃ, anāvaṭaṃ dvāraṃ bhagavato bhikkhunaṃ bhikkhunīnaṃ,

upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Sace te bhante piṇḍakena attho ettheva tiṭṭha ettheva te

āharissantīti. Evaṃ bhanteti kho dovāriko upālissa gahapatissa paccassosi.

Assosi kho dīghatapassī nigaṇṭho upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ

upagatoti. Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bhante upāli kira gahapati

samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagatoti. Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassi anavakāso yaṃ upāli

gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya. hānañca kho etaṃ vijjati yaṃ

samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyāti. [PTS Page 381] [\q 381/]

dutiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca:

Sutaṃ metaṃ bhante, upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagatoti.

Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassī anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ

upagaccheyya. hānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa

sāvakattaṃ upagaccheyyāti. Tatiyampi kho dīghatapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ

etadavoca: sutaṃ metaṃ bhante, upāli kira gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ

upagatoti. Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassī anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa

sāvakattaṃ upagaccheyya. hānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa

gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyāti.Handa cāhaṃ bhante gacchāmi yāva jānāmi yadi vā

upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato yadi vā noti. Gaccha tvaṃ tapassi

jānāhi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato yadi vā noti.

[BJT Page 074] [\x 74/]

Atha kho dīghatapassī nigaṇṭho yena upālissa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami.

Addasā kho dovāriko dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna

dīghatapassiṃ nigaṇṭhaṃ etadavoca. Tiṭṭha bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati

samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato, āvaṭaṃ dvāraṃ nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnaṃ,

anāvaṭaṃ dvāraṃ bhagavato bhakkhunaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ sace te

bhante piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha. Ettheva te āharissantīti. Na me āvuso piṇḍakena

atthoti vatvā tato paṭinivattitvā yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca:

Saccaṃyeva kho bhante yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato. Etaṃ

kho te ahaṃ bhante nālatthaṃ: na kho metaṃ bhante ruccati yaṃ upāli gahapati samaṇassa

gotamassa vādaṃ āropeyya. Samaṇo hi bhante gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti,

yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetīti. Āvaṭṭo kho te bhante upāli gahapati samaṇena

gotamena āvaṭṭaniyā māyāyāti.Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassi anavakāso yaṃ upāli gahapati

samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya. hānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo

gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyyāti. Dutiyampi kho dīghatapassī

nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: saccaṃ yeva kho bhante yaṃ upāli gahapati

samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ [PTS Page 382] [\q 382/] upagato: etaṃ kho te ahaṃ

bhante nālatthaṃ: na kho metaṃ bhante ruccati, yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa

vādaṃ āropeyya. Samaṇo hi bhante gotamo māyāvī, āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti. Yāya

aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetīti. Āvaṭṭo kho te bhante upāli gahapati samaṇena gotamena

āvaṭṭaniyā māyāyāti. Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassi anavakāso yaṃ upāli gahapati samaṇassa

gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya ṭhānañca kho etaṃ vijjati yaṃ samaṇo gotamo upālissa

gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyya. Tatiyampi kho dīgha tapassī nigaṇṭho nigaṇṭhaṃ

nātaputtaṃ etadavoca: saccaṃ yeva kho bhante yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa

sāvakattaṃ upagato:etaṃ kho te ahaṃ bhante nālatthaṃ: na kho metaṃ bhante ruccati,yaṃ

upāli gahapati samaṇassa gotamassa vādaṃ āropeyya. Samaṇo hi bhante gotamo māyāvī,

āvaṭṭaniṃ māyaṃ jānāti. Yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetīti. Āvaṭṭo kho te bhante upāli

gahapati samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyāti. Aṭṭhānaṃ kho etaṃ tapassi anavakāso

yaṃ upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagaccheyya ṭhānañca kho etaṃ vijjati

yaṃ samaṇo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaṃ upagaccheyya. Handa cāhaṃ tapassi

gacchāmi yāya sāmaṃ yeva jānāmi. Yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ

upagato yadi vā noti.

Atha kho nigaṇṭho nātaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ yena upālissa

gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Addasā kho dovāriko nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ

dūratova āgacchantaṃ, disvāna nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: tiṭṭha bhante, mā pāvisi.

Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṃ upagato, āvaṭaṃ dvāraṃ

nigaṇṭhānaṃ nigaṇṭhīnaṃ, anāvaṭaṃ dvāraṃ bhagavato bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ

upāsakānaṃ upāsikānaṃ sace te bhante piṇḍakena attho ettheva tiṭṭha. Ettheva te

āharissantīti. Tena hi sammadovārika,yena upāli gahapati tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā

upāliṃ gahapatiṃ evaṃ vadehi: nigaṇṭho bhante nātaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya

saddhiṃ bahidvārakoṭṭhake ṭhito. So te dassanakāmoti. Evaṃ bhanteti kho dovāriko

nigaṇṭhassa nātaputtassa paṭissutvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

upāliṃ

[BJT Page 076] [\x 76/]

Gahapatiṃ etadavoca: nigaṇṭho bhante nātaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ

bahidvārakoṭṭhake ṭhito, so te dassanakāmoti. Tena hi samma dovārika, majjhamāya

dvārasālāya āsanāni paññāpehīti. Evaṃ bhanteti kho dovāriko upālissa gahapatissa

paṭissutvā majjhamāya dvārasālāya āsanāni paññāpetvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā upāliṃ gahapatiṃ etadavoca: paññattāni kho te bhante majjhamāya

dvārasālāya āsanāni. Yassadāni kālaṃ maññasīti.

Atha kho upāli gahapati yena [PTS Page 383] [\q 383/] majjhamā dvārasālā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā yaṃ tattha āsanaṃ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca

tattha nisīditvā dovārikaṃ āmantesi: tena hi sammadovārika yena nigaṇṭho nātaputto

tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ evaṃ vadehi: upāli bhante gahapati

evamāha: pavisa kira bhante sace ākaṅkhasīti. Evaṃ bhanteti kho dovāriko upālissa

gahapatissa paṭissutvā yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ

nātaputtaṃ etadavoca: upāli bhante gahapati evamāha: pavisa kira bhante sace ākaṅkhasīti.

Atha kho nigaṇṭho nātaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ yena majjhamā dvārasālā

tenupasaṅkami. Atha kho upāli gahapati yaṃ sudaṃ pubbeva yato passati nigaṇṭhaṃ

nātaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna tato paccugantvā yaṃ tattha āsanaṃ aggañca

seṭṭhañca uttamañca paṇītañca, taṃ uttarāsaṅgena pamajjitvā pariggahetvā nisīdāpeti.

So'dāni yaṃ tattha āsanaṃ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṃ nisīditvā

nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: saṃvijjante1 kho bhante āsanāni, sace ākaṅkhasi nisīdāti.

Evaṃ vutte nigaṇṭho nātaputto upāliṃ gahapatiṃ etadavoca: ummattosi tvaṃ gahapati,

dattosi tvaṃ gahapati. Gacchāmahaṃ bhante samaṇassa gotamassa vādaṃ āropessāmīti

gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato. Seyyathāpi gahapati puriso aṇḍahārako

gantvā ubbhatehi aṇaḍehi āgaccheyya, seyyathāpi vā pana gahapati puriso akkhikahārako

gantvā ubbhatehi akkhīhi āgaccheyya. Evameva kho tvaṃ gahapati gacchāmahaṃ bhante

samaṇassa gotamassa vādaṃ āropessāmīti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko

āgato. Āvaṭṭosi kho tvaṃ gahapati samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyāti.

Bhaddikā bhante āvaṭṭanī māyā, kalyāṇī bhante āvaṭṭanī māyā, piyā me bhante

ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ,piyānampi me assa ñātisālohitānaṃ dīgharattaṃ

hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ. Sabbesānampissa

khattiyānaṃ dīgharattaṃ [PTS Page 384] [\q 384/] hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante

brāhmaṇā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ. Sabbesānampissa brāhmaṇānaṃ dīgharattaṃ

hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante vessā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ. Sabbesānampissa

vessānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya sabbe chepi bhante suddā imāya āvaṭṭaniyā

āvaṭṭeyyuṃ, sabbesānampissa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sadevako cepi.

--------------------------

1.Saṃvijjanti-machasaṃ. 2. Sabbesānampassa-sīmu.

[BJT Page 078] [\x 78/]

Bhante loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya

āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyya, sadevakassapissa1 lokassa samārakassa sabrahmakassa

sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Tena hi

bhante upamante karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.

Bhūtapubbaṃ bhante aññatarassa brāhmaṇassa jiṇṇassa vuddhassa mahallakassa daharā

māṇavikā pajāpatī ahosi gabbhinī upavijaññā. Atha kho bhante sā māṇavikā taṃ

brāhmaṇaṃ etadavoca: gaccha tvaṃ brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṃ kiṇitvā ānehi yo

me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatīti. Evaṃ vutte bhante so brāhmaṇo taṃ māṇavikaṃ

etadavoca: āgamehi tāva bhoti yāva vijāyasi. Sace tvaṃ bhoti kumārakaṃ vijāyissasi, tassa te

ahaṃ āpaṇā makkaṭacchāpakaṃ kiṇitvā ānessāmi.2 Yo te kumārakassa kīḷāpanako

bhavissati. Sace pana tvaṃ bhoti kumārikaṃ vijāyissasi, tassā te ahaṃ āpaṇā

makkaṭacchāpikaṃ kiṇitvā ānessāmi. Yā te kumārikāya kīḷāpanikā bhavissatīti. Dutiyampi

kho bhante sā māṇavikā taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: gaccha tvaṃ brāhmaṇa, āpaṇā

makkaṭacchāpakaṃ kiṇitvā ānehi yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatīti. Evaṃ vutte

bhante so brāhmaṇo taṃ māṇavikaṃ etadavoca: āgamehi tāva hoti yāva vijāyasi. Sace tvaṃ

hoti kumārakaṃ vijāyissasi, tassa te ahaṃ āpaṇā makkaṭacchāpakaṃ kiṇitvā ānessāmi.2 Yo

te kumārakassa kīḷāpanako bhavissati. Sace pana tvaṃ bhoti kumārikaṃ vijāyissasi, tassā te

ahaṃ āpaṇā makkaṭacchāpikaṃ kiṇitvā ānessāmi. Yā te kumārikāya kīlāpanikā bhavissatīti.

Tatiyampi kho bhante sā māṇavikā taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: gaccha tvaṃ brāhmaṇa

āpaṇā makkaṭacchāpakaṃ kiṇitvā ānehi yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatīti. Atha

kho bhante se brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto āpaṇā

makkaṭacchāpakaṃ kiṇitvā ānetvā taṃ māṇavikaṃ etadavoca: ayaṃ te bhoti āpaṇā

makkaṭacchāpako [PTS Page 385] [\q 385/] kiṇitvā ānīto yo te kumārakassa

kīḷāpanako bhavissatīti. Evaṃ vutte bhante sā māṇavikā taṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: gaccha

tvaṃ brāhmaṇa,imaṃ makkaṭacchāpakaṃ ādāya yena rattapāṇī rajakaputto tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā rattapāṇiṃ rajakaputtaṃ evaṃ vadehi: icchāmahaṃ samma rattapāṇī, imaṃ

makkaṭacchāpakaṃ pītāvalepanaṃ nāma raṅgajātaṃ rañjitaṃ ākoṭitapaccākoṭitaṃ

ubhatobhāgavimaṭṭhanti. Atha kho bhante so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto

paṭibaddhacitto taṃ makkaṭacchāpakaṃ ādāya yena rattapāṇī rajakaputto tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā rattapāṇiṃ rajakaputtaṃ etadavoca: icchāmahaṃ samma rattapāṇī, imaṃ

makkaṭacchāpakaṃ pītāvalepanaṃ nāma raṅgajātaṃ3 rañjitaṃ ākoṭitapaccākoṭitaṃ

ubhatobhāgavimaṭṭhanti. Evaṃ vutte bhante rattapāṇī rajakaputto taṃ brāhmaṇaṃ

etadavoca: ayaṃ kho te bhante makkaṭacchāpako raṅgakkhamo hi kho, no ākoṭanakkhamo

no vimajjanakkhamoti. Evameva kho bhante bālānaṃ nigaṇṭhānaṃ vādo raṅgakkhamo hi

kho bālānaṃ no paṇḍitānaṃ, no anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamo. Atha kho bhante so

brāhmaṇo aparena samayena navaṃ dussayugaṃ ādāya yena rattapāṇī rajakaputto

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā rattapāṇiṃ rajakaputtaṃ etadavoca: icchāmahaṃ

sammarattapāṇi, imaṃ navaṃ dussayugaṃ pitāvalepanaṃ nāma raṅgajātaṃ rañjitaṃ3

ākoṭitapaccākoṭitaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhanti. Evaṃ vutte bhante rattapāṇī rajakaputto taṃ

brāhmaṇaṃ etadavoca: idaṃ kho te bhante navaṃ dussayugaṃ raṅgakkhamañceva

ākoṭanakkhamañca vimajjanakkhamañcāti. Evameva kho bhante tassa bhagavato vādo

arahato sammāsambuddhassa raṅgakkhamo ceva paṇḍitānaṃ no bālānaṃ, anuyogakkhamo

ca vimajjanakkhamo cāti.

---------------------------

1. Devakassa passa-sīmu. 2. Āṇissāmi-sīmu. 3.Rajitaṃ-machasaṃ.Syā.

[BJT Page 080] [\x 80/]

Sarājikā kho taṃ gahapati parisā evaṃ jānāti: upāli gahapati nigaṇṭhassa nātaputtassa

sāvakoti. Kassa taṃ gahapati sāvakaṃ dhāremāti. Evaṃ vutte upāli gahapati uṭṭhāyāsanā

ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā [PTS Page 386] [\q 386/]

tenañjalimpanāmetvā nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ etadavoca: tena hi bhante suṇāhi yassā'haṃ

sāvako:

1. Dhīrassa vigatamohassa pabhinnakhīlassa vijitavijayassa,

Anīghassa susamacittassa vuddhasīlassa sādhupaññassa,

Vessantarassa1 vimalassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

2. Akathaṅkathissa tusitassa vantalokāmisassa muditassa,

Katasamaṇassa manujassa antimasarīrassa narassa,

Anopamassa virajassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

3. Asaṃsayassa kulassa venayikassa sārathivarassa,

Anuttarassa ruciradhammassa nikkaṅkhassa pabhāsakarassa,

Mānacchidassa vīrassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

4. Nisabhassa appameyyassa gambhīrassa monapattassa,

Khemaṅkarassa devassa dhammaṭṭhassa saṃvutattassa,

Saṅgātigassa muttassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

5. Nāgassa pantasenassa khīṇasaṃyojanassa muttassa,

Paṭimantakassa dhonassa pannaddhajassa vītarāgassa,

Dantassa nippapañcassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

6. Isisattamassa akuhassa tevijjassa brahmapattassa,

Nahātakassa2 padakassa passaddhassa viditavedassa,

Purindadassa sakkassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

7. Ariyassa bhāvitattassa pattipattassa veyyākaraṇassa,

Satīmato vipassissa anabhinatassa no apanatassa,

Anejassa vasippattassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

8. Sammaggatassa jhāyissa ananugatantarassa suddhassa,

Asitassa appahīnassa4 pavivittassa aggapattassa,

Tiṇṇassa tārayantassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

9. Santassa bhūripaññassa mahāpaññassa vītalobhassa,

Tathāgatassa sugatassa appaṭipuggalassa asamassa,

Visāradassa nipuṇassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

10. Taṇhacchidassa buddhassa vītadhūmassa anupalittassa,

Āhuṇeyyassa yakkhassa uttamapuggalassa atulassa,

Mahato yasaggapattassa bhagavato tassa sāvako'hamasmīti.

--------------------------

1. Vesamantarassa-machasaṃ,syā. 2. Nhātakassa-machasaṃ. 3. Samuggatassa-machasaṃ 4.

Appahitassa-machasaṃ 5. Aggappattassa-machasaṃ.

[BJT Page 082] [\x 82/]

Kadā saññūḷhā pana te gahapati ime samaṇassa gotamassa vaṇṇāti. Seyyathāpi bhante

nānāpupphānaṃ mahāpuppharāsī, [PTS Page 387] [\q 387/] tamenaṃ dakkho mālākāro

vā mālākārantevāsī vā vicittaṃ mālaṃ gantheyya evameva kho bhante so bhagavā

anekavaṇṇo anekasatavaṇṇo ko hi bhante vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ na karissatīti.

Atha kho nigaṇṭhassa bhagavato sakkāraṃ asahamānassa tattheva uṇhaṃ lohitaṃ mukhato

uggañjīti1.

Upālisuttaṃ chaṭṭhaṃ.

---------------------

1. Uggacchiti-machasaṃ

[BJT Page 084] [\x 84/]

2.1.7

Kukkuravatiya* suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaṃ nāma koliyānaṃ

nigamo. Atha kho puṇṇo ca koliyaputto govatiko, acelo ca seniyo kukkuravatiko yena

bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavatā saddhiṃ

sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā kukkurova paḷikujjitvā1 ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca, ayaṃ

bhante acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, chamānikkhittaṃ2 bhuñjati. Tassa taṃ

kukkuravataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ, tassa kā gati, ko abhisamparāyoti. Alaṃ

puṇṇa, tiṭṭhatetaṃ, mā maṃ etaṃ pucchīti.

Dutiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca, ayaṃ bhante acelo

seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, chamānikkhittaṃ2 bhuñjati. Tassa taṃ kukkuravataṃ

dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ, tassa kā gati, ko abhisamparāyoti. Alaṃ puṇṇa,

tiṭṭhatetaṃ mā maṃ etaṃ pucchīti.

Tatiyampi kho puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca, ayaṃ bhante acelo

seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, chamānikkhittaṃ2 bhuñjati. Tassa taṃ kukkuravataṃ

dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ, tassa kā gati, ko abhisamparāyoti. Addhā kho te ahaṃ

puṇṇa na labhāmi, alaṃ puṇṇa, tiṭṭhatetaṃ, mā maṃ etaṃ pucchīti. Api ca kho tyāhaṃ

byākarissāmi.

Idha puṇṇa, ekacco kukkuravataṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurasīlaṃ bhāveti

paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkuracittaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ [PTS Page 388] [\q 388/]

abbokiṇṇaṃ, kukkurākappaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, so kukkuravataṃ bhāvetvā

paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurasīlaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkuracittaṃ

bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kukkurākappaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ,

kāyassa bhedā parammaraṇā kukkurānaṃ sahavyataṃ upapajjati, sace kho panassa evaṃ

diṭṭhi hoti: imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi

devaññataro vāti. Sāssa hoti micchādiṭṭhi, micchādiṭṭhikassa3 kho ahaṃ puṇṇa dvinnaṃ

gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi: nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā. Iti kho puṇṇa

sampajjamānaṃ kukkuravataṃ kukkurānaṃ sahavyataṃ upaneti. Vipajjamānaṃ4 nirayanti.

-----------------------

* Kukkuravatika-machasaṃ, kukkurovāda-syā

1. Palikuṇḍitvā-syā.

2. Chamānikkhittaṃ bhojanaṃ-machasaṃ, chamāyaṃ nikkhittaṃ bhojanaṃ-syā.

3. Micchādiṭṭhissa-machasaṃ,syā.[PTS 4.] Vijjamānaṃ-sīmu.

[BJT Page 086] [\x 86/]

Evaṃ vutte acelo seniyo kukkuravatiko parodi, assūni pavattesi. Atha kho bhagavā puṇṇaṃ

koliyaputtaṃ govatikaṃ etadavoca: etaṃ kho te ahaṃ puṇṇa nālatthaṃ: alaṃ puṇṇa,

tiṭṭhatetaṃ mā maṃ etaṃ pucchīti. Nāhaṃ bhante etaṃ rodāmi, yaṃ maṃ bhagavā evamāha.

Api ca me idaṃ bhante kukkuravataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Ayañca bhante

puṇṇo koliyaputto govatiko tassa taṃ govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Tassa kā

gati. Ko abhisamparāyoti. Alaṃ seniya, tiṭṭhatetaṃ, mā maṃ etaṃ pucchīti.

Dutiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaṃ etadavoca: ayaṃ bhante puṇṇo

koliyaputto govatiko tassa taṃ govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Tassa kā gati. Ko

abhisamparāyoti. Alaṃ seniya, tiṭṭhatetaṃ, mā maṃ etaṃ pucchīti.

Tatiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaṃ etadavoca: ayaṃ bhante puṇṇo

koliyaputto govatiko, tassa taṃ govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ, tassa kā gati, ko

abhisamparāyoti. Addhā kho te ahaṃ seniya na labhāmi: alaṃ seniya, tiṭṭhatetaṃ. Māmaṃ

etaṃ pucchīti. Api ca kho tyāhaṃ byākarissāmi.

Idha seniya, ekacco govataṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gosīlaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ

abbokiṇṇaṃ, gocittaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ. Gavākappaṃ bhāveti paripuṇṇaṃ

abbokiṇṇaṃ. So govataṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gosīlaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ

abbokiṇṇaṃ, gocittaṃ bhāvetvā paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, gavākappaṃ bhāvetvā

paripuṇṇaṃ abbokiṇṇaṃ, kāyassa bhedā parammaraṇā gunnaṃ sahavyataṃ upapajjati. Sace

[PTS Page 389] [\q 389/] kho panassa evaṃ diṭṭhi hoti: iminā'haṃ sīlena vā vatena vā

tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. Sāssa hoti micchādiṭṭhi

micchādiṭṭhikassa1 kho ahaṃ seniya dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi: nirayaṃ vā

tiracchānayoniṃ vā. Iti kho seniya sampajjamānaṃ govataṃ gunnaṃ sahavyataṃ upaneti

vipajjamānaṃ2 nirayanti.

Evaṃ vutte puṇṇo koliyaputto govatiko parodi. Assūni pavattesi. Atha kho bhagavā acelaṃ

seniyaṃ kukkaravatikaṃ etadavoca: etaṃ kho te ahaṃ seniya, nālatthaṃ: alaṃ seniya,

tiṭṭhatetaṃ, mā maṃ etaṃ pucchīti. Nāhaṃ bhante etaṃ rodāmi, yaṃ maṃ bhagavā evamāha.

Api ca me idaṃ bhante govataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ. Evaṃ pasanno ahaṃ

bhante bhagavati: pahoti bhagavā tathā dhammaṃ desetuṃ yathā ahañcevimaṃ govataṃ

pajaheyyaṃ. Ayañca acelo seniyo kukkuravatiko taṃ kukkuravataṃ pajaheyyāti. Tena hi

puṇṇa suṇāhi. Sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho puṇṇo

koliyaputto govatiko bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Cattārimāni puṇṇa kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni, katamāni cattāri:

atthi puṇṇa kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, atthi puṇṇa kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ,

atthi puṇṇa kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ, atthi puṇṇa kammaṃ akaṇhaṃ

asukkaṃ akaṇhāsukkavipākaṃ kammaṃ kammakkhayāya saṃvattati.

---------------------

1.Micchādiṭṭhissa-machasaṃ,[PTS 2.] Vijjamānaṃ-sīmu.

[BJT Page 088] [\x 88/]

Katamañca puṇṇa kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ: idha puṇṇa ekacco sabyāpajjhaṃ

kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. Sabyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. Sabyāpajjhaṃ

manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So sabyāpajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhaṃ

vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhaṃ mano saṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhaṃ

lokaṃ upapajjati. Tamenaṃ sabyāpajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ sabyāpajjhā phassā

phusanti. So sabyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno sabyāpajjhaṃ vedanaṃ vedeti

ekantadukkhaṃ. Seyyathāpi sattā [PTS Page 390] [\q 390/] nerayikā. Iti kho puṇṇa

bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṃ karoti tena upapajjati, upapannamenaṃ phassā phusanti.

Evaṃmpahaṃ1 puṇṇa kammadāyādā sattāti vadāmi. Idaṃ vuccati puṇṇa kammaṃ kaṇhaṃ

kaṇhavipākaṃ.

Katamañca puṇṇa kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ: idha puṇṇa ekacco abyāpajjhaṃ

kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. Abyāpajjhaṃ vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. Abyāpajjhaṃ

Manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. So abyāpajjhaṃ kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ

vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā abyāpajjhaṃ

lokaṃ upapajjati tamenaṃ abyāpajjhaṃ lokaṃ upapannaṃ samānaṃ abyāpajjhā phassā

phusanti. So abyāpajjhehi phassehi phuṭṭho samāno abyāpajjhaṃ vedanaṃ vedeti

ekantasukhaṃ. Seyyathāpi devā subhakiṇṇā. Iti kho puṇṇa bhūtā bhūtassa upapatti hoti.

Yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evampahaṃ1 puṇṇa

kammadāyādā sattāti vadāmi. Idaṃ vuccati puṇṇa kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ.

Katamañca puṇṇa kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ: idha puṇṇa ekacco

sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti sabyāpajjhampi abyāpajjhampi

vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharoti. Sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaṅkhāraṃ

abhisaṅkharoti. So sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā

sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacīsaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhampi

abyāpajjhampi manosaṅkhāraṃ abhisaṅkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaṃ

upapajjati. Tamenaṃ sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaṃ upapannaṃ samānaṃ

sabyāpajjhāpi abyāpajjhāpi phassā phusanti. So sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi phassehi

phuṭṭho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaṃ vedeti vokiṇṇasukhadukkhaṃ,

seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Iti kho puṇṇa bhūtā bhūtassa

upapatti hoti. Yaṃ karoti tena upapajjati. Upapannamenaṃ phassā phusanti. Evampahaṃ1

puṇṇa kammadāyādā sattāti vadāmi. Idaṃ vuccati puṇṇa, kammaṃ kaṇhasukkaṃ

kaṇhasukkavipākaṃ.

Katamañca [PTS Page 391] [\q 391/] puṇṇa kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ

akaṇhasukkavipākaṃ kammakkhayāya2 saṃvattati, tatra puṇṇa yamidaṃ kammaṃ kaṇhaṃ

kaṇhavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā, yampidaṃ3 kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ tassa

pahānāya yā cetanā, yampidaṃ3 kammaṃ kaṇhasukkaṃ

------------------------

1. Evaṃpāhaṃ-machasaṃ.Syā 2. Kammaṃ kammakkhayāya-sīmu. 3.Yamidaṃ -machasaṃ,syā.

[BJT Page 090] [\x 90/]

Kaṇhasukkavipākaṃ tassa pahānāya yā cetanā, idaṃ vuccati puṇṇa kammaṃ akaṇhaṃ

asukkaṃ akaṇhāsukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati. Imāni kho puṇṇa cattāri

kammāni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditānīti.

Evaṃ vutte puṇṇo koliyaputto govatiko bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante,

abhikkantaṃ bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā

vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya,

cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.

Esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ

maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ

bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa

vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni

dakkhintīti, evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhante

bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ bhante

bhagavato santike pabbajjaṃ. Labheyyaṃ upasampadanti.

Yo kho seniya aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati

upasampadaṃ. So cattāro māse parivasati catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū

pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditāti. Sace

bhante aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ, ākaṅkhantā

upasampadaṃ, cattāro1 māse parivasanti. Catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū

pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi. Catunnaṃ

maṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu

bhikkhubhāvāyāti. Alattha kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavato santike pabbajjaṃ,

alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panāyasmā seniyo eko vūpakaṭṭho [PTS Page

392] [\q 392/] appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anāgāriyaṃ pabbajanti. Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ

brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi aññataro kho panāyasmā

seniyo arahataṃ ahosīti.

Kukkuravatiya2 suttaṃ sattamaṃ.

-------------------------

1. Te cattāro- machasaṃ

2. Kukkuravatika-machasaṃ,[PTS]

[BJT Page 092] [\x 92/]

2.1.8.

Abhayarājakumāra suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha

kho abhayo rājakumāro yena nigaṇṭho nātaputto1 tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho abhayaṃ

rājakumāraṃ nigaṇṭho nātaputto1 etadavoca: ehi tvaṃ rājakumāra, samaṇassa gotamassa

vādaṃ āropehi. Evaṃ te kalyāṇo kittisaddo ababhuggacchati2 abhayena rājakumārena

samaṇassa gotamassa evaṃ mahiddhikassa evaṃ mahānubhāvassa vādo āropitoti. Yathā

kathaṃ panā'haṃ bhante samaṇassa gotamassa evaṃ mahiddhikassa evaṃ mānubhāvassa

vādaṃ āropessāmīti.

Ehi tvaṃ rājakumāra, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā samaṇaṃ

gotamaṃ evaṃ vadehi: bhāseyya nu kho bhante tathāgato taṃ vācaṃ yā sā vācā paresaṃ

appiyā amanāpāti. Sace te samaṇo gotamo evaṃ puṭṭho evaṃ byākaroti: bhāseyya

rājakumāra, tathāgato taṃ vācaṃ yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpāti. Tamenaṃ tvaṃ evaṃ

vadeyyāsi: atha kiñcarahi te bhante puthujjanena nānākaraṇaṃ, puthujjanopi hi taṃ vācaṃ

bhāseyya, yā sā vācā [PTS Page 393] [\q 393/] paresaṃ appiyā amanāpāti. Sace pana te

samaṇo gotamo evaṃ puṭṭho evaṃ byākaroti: na rājakumāra tathāgato taṃ vācaṃ bhāseyya

yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpāti. Tamenaṃ tvaṃ evaṃ vadeyyāsi: atha kiñcarahi te

bhante devadatto byākato: āpāyiko devadatto, nerayiko devadatto, kappaṭṭho devadatto,

atekiccho devadattoti. Tāya ca pana te vācāya devadatto kupito ahosi anattamanoti. Imaṃ

kho te rājakumāra, samaṇo gotamo ubhato koṭikaṃ pañhaṃ puṭṭho samāno neva sakkhiti

uggilituṃ. Neva sakkhiti ogilituṃ3. Seyyathāpi nāma purisassa ayosiṅghāṭakaṃ4 kaṇṭhe

vilaggaṃ, so neva sakkuṇeyya uggilituṃ, neva sakuṇeyya ogilituṃ. Evameva kho te

rājakumāra samaṇo gotamo imaṃ ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ puṭṭho samāno neva sakkhiti

uggilituṃ, neva sakkhiti ogilitunti.

Evaṃ bhanteti kho abhayo rājakumāro nigaṇṭhassa nātaputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā

nigaṇṭhaṃ nātaputtaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena bhagavā tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho

abhayassa rājakumārassa suriyaṃ oloketvā5 etadahosi. Akālo kho ajja bhagavato vādaṃ

āropetuṃ, svedānāhaṃ sake nivesane bhagavato vādaṃ āropessāmīti bhagavantaṃ etadavoca:

adhivāsetu me bhante

----------------------

1. Nāṭaputto-machasaṃ 2. Abbhuggacchissati-machasaṃ 3. Oggilituṃ-syā 4.

Ayasiṅghāṭakaṃ-syā 5.Suriyaṃ ulloketvā-machasaṃ.

[BJT Page 094] [\x 94/]

Bhagavā svātanāya attacatuttho bhattanti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho

abhayo rājakumāro bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā

padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya

yena abhayassa rājakumārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane

nisīdi. Atha kho abhayo rājakumāro bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena

sahatthā santappesi. Sampavāresi. Atha kho abhayo rājakumāro bhagavantaṃ bhuttāviṃ

onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho

abhayo rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca:

'Bhāseyya nu kho bhante tathāgato taṃ vācaṃ yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpā'ti. Na

kho'ttha1 rājakumāra ekaṃsenāti. Ettha bhante anassuṃ nigaṇṭhāti. Kimpana tvaṃ

rājakumāra evaṃ vadesi: [PTS Page 394 [\q 394/] ']ettha bhante anassuṃ nigaṇṭhā'ti.

Idāhaṃ bhante yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ

nātaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ bhante nigaṇṭho

nātaputto etadavoca: ehi tvaṃ rājakumāra, samaṇassa gotamassa vādaṃ āropehi evaṃ te

kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati " abhayena rājakumārena samaṇassa gotamassa evaṃ

mahiddhikassa evaṃ mahānubhāvassa vādo āropito"ti. Evaṃ vutte ahaṃ bhante nigaṇṭhaṃ

nātaputtaṃ etadavocaṃ. Yathā kathampanāhaṃ bhante samaṇassa gotamassa evaṃ

mahiddhikassa evaṃ mahānubhāvassa vādaṃ āropessāmīti. Ehi tvaṃ rājakumāra, yena

samaṇo gotamo tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ evaṃ vadehi: 'bhāseyya

nu kho bhante tathāgato taṃ vācaṃ, yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpā'ti. Sace te samaṇo

gotamo evaṃ puṭṭho evaṃ byākaroti: bhāseyya rājakumāra tathāgato taṃ vācaṃ, yā sā vācā

paresaṃ appiyā amanāpāti. Tamenaṃ tvaṃ evaṃ vadeyyāsi: atha kiñcarahi te bhante

puthujjanena nānākaraṇaṃ, puthujjanopi hi taṃ vācaṃ bhāseyya, yā sā vācā paresaṃ appiyā

amanāpāti. Sace pana te samaṇo gotamo evaṃ puṭṭho evaṃ byākaroti: 'na rājakumāra

tathāgato taṃ vācaṃ bhāseyya, yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpā'ti. Tamenaṃ tvaṃ evaṃ

vadeyyāsi: atha kiñcarahi te bhante devadatto byākato: āpāyiko devadatto, nerayiko

devadatto, kappaṭṭho devadatto atekiccho devadattoti. Tāya ca pana te vācāya devadatto

kupito ahosi anattamano'ti. Imaṃ kho te rājakumāra samaṇo gotamo ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ

puṭṭho samāno neva sakkhiti uggilituṃ. Neva sakkhiti ogilituṃ. Seyyathāpi nāma purisassa

ayosiṅghāṭakaṃ kaṇṭhe vilaggaṃ, so neva sakkuṇeyya uggilituṃ, neva sakkuṇeyya ogilituṃ

evameva kho te rājakumāra samaṇo gotamo imaṃ ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ puṭṭho samāno

neva sakkhiti uggilituṃ, neva sakkhiti ogilitunti.

------------------------

1. Nakhvettha-machasaṃ. Syā.

[BJT Page 096] [\x 96/]

Tena kho pana samayena daharo kumāro mando uttānaseyyako abhayassa rājakumārassa

aṅke nisinno hoti. Atha kho bhagavā abhayaṃ rājakumāraṃ etadavoca: taṃ kiṃ [PTS Page

395] [\q 395/] maññasi rājakumāra, svā'yaṃ kumāro tuyhaṃ vā pamādamanvāya dhātiyā

vā pamādamanvāya kaṭṭhaṃ vā kaṭhalaṃ vā mukhe āhareyya, kinti naṃ kareyyāsīti.

Āhareyyassāhaṃ bhante. Sace ahaṃ bhante na sakkuṇeyyaṃ ādikeneva āhattuṃ vāmena

hatthena sīsaṃ paggahetvā1 dakkhiṇena hatthena vaṅkaṅguliṃ karitvā salohitampi

āhareyyaṃ. Taṃ kissa hetu: atthi me bhante kumāre anukampāti. Evameva kho rājakumāra,

yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā amanāpā,

na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati. Yampi tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ

anatthasaṃhitaṃ. Sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, tampi tathāgato vācaṃ na bhāsati. Yañca

kho tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, tatra

kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya. Yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ

atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ sā ca paresaṃ piyā manāpā, na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati. Yampi

tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ. Sā ca paresaṃ piyā manāpā, tampi

tathāgato vācaṃ na bhāsati. Yañca kho tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ.

Sā ca paresaṃ piyā manāpā, tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya. Taṃ

kissa hetu: atthi rājakumāra tathāgatassa sattesu anukampāti.

Yeme bhante khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi

pañhaṃ abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti. Pubbeva nu kho etaṃ bhante

bhagavato cetaso parivitakkitaṃ hoti: 'ye maṃ upasaṅkamitvā evaṃ pucchissanti. Tesāhaṃ

evaṃ puṭṭho evaṃ byākarissāmī'ti udāhu ṭhānaso etaṃ tathāgataṃ paṭibhātīti. Tena hi

rājakumāra taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya. Tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ

kiṃ maññasi rājakumāra: kusalo tvaṃ rathassa aṅgapaccaṅgānanti. Evaṃ bhante, kusalo ahaṃ

rathassa aṅgapaccaṅgānanti, taṃ kimmaññasi rājakumāra: ye taṃ upasaṅkamitvā evaṃ

puccheyyuṃ: kiṃ nāmidaṃ rathassa aṅgapaccaṅganti, pubbe nu kho te etaṃ cetaso

parivitakkitaṃ [PTS Page 396] [\q 396/] assa: ye maṃ upasaṅkamitvā evaṃ pucchissanti

tesāhaṃ evaṃ puṭṭho evaṃ byākarissāmīti. Udāhu ṭhānasovetaṃ taṃ paṭibhāseyyāti. Ahaṃ

hi bhante rathiko saññato kusalo rathassa aṅgapaccaṅgānaṃ, sabbāni me rathassa

aṅgapaccaṅgāni suviditāni, ṭhānasovetaṃ maṃ paṭibhāseyyāti.

------------------------

1.Pariggahetvā-[PTS]

[BJT Page 098] [\x 98/]

Evameva kho rājakumāra ye te khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi

samaṇapaṇḍitāpi pañhaṃ abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti.

hānasovetaṃ tathāgataṃ paṭibhāti. Taṃ kissa hetu: sāhi rājakumāra tathāgatassa

dhammadhātu suppaṭividdhā yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā ṭhānasovetaṃ

tathāgataṃ paṭibhātīti.

Evaṃ vutte abhayo rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ

bhante abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama

nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya,

andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti, evamevaṃ bhotā

gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ

gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Abhayarājakumārasuttaṃ aṭṭhamaṃ.

[BJT Page 100] [\x 100/]

2.1.9.

Bahuvedaniya1 suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho pañcakaṅgo thapati yenāyasmā udāyi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ udāyiṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo

thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca:

'Kati nu kho bhante udāyi vedanā vuttā bhagavatā'ti. Tisso kho thapati.2 Vedanā vuttā

bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. [PTS Page 397] [\q

397/] imā kho thapati tisso vedanā vuttā bhagavatāti. Na kho bhante udāyi tisso vedanā

vuttā bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, yāyaṃ bhante

adukkhamasukhā vedanā, santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatāti.

Dutiyampi kho āyasmā udāyi pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca: na kho thapati2 dve vedanā

vuttā bhagavatā, tisso vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā,

adukkhamasukhā vedanā. Imā kho thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatāti. Dutiyampi kho

pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: na kho bhante udāyi tisso vedanā vuttā

bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṃ bhante

adukkhamasukhā vedanā, santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatāti.

Tatiyampi kho āyasmā udāyi pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca: na kho thapati2 dve vedanā

vuttā bhagavatā, tisso vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā,

adukkhamasukhā vedanā. Imā kho thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatāti. Tatiyampi kho

pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca: na kho bhante udāyi tisso vedanā vuttā

bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaṃ bhante

adukkhamasukhā vedanā, santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatāti. Neva kho asakkhi

āyasmā udāyi pañcakaṅgaṃ thapatiṃ saññāpetuṃ. Na panāsakkhi pañcakaṅgo thapati

āyasmantaṃ udāyiṃ saññāpetuṃ.

Assosi kho āyasmā ānando āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ imaṃ kathā

sallāpaṃ. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando

yāvatako ahosi. Āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ

sabbaṃ bhagavato ārocesi. Evaṃ vutte bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:

------------------------

1. Bahuvedanīya-machasaṃ 2. Gahapati-syā.[PTS]

[BJT Page 102] [\x 102/]

Santaṃyeva kho ānanda pariyāyaṃ pañcakaṅgo thapati udāyissa nābbhanumodi. Santaṃ yeva

ca pana pariyāyaṃ udāyi pañcakaṅgassa thapatissa nābbhanumodi. Dvepānanda vedanā

vuttā mayā [PTS Page 398] [\q 398/] pariyāyena, tissopi vedanā vuttā mayā pariyāyena,

pañcapi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chapi vedanā vuttā mayā pariyāyena. Aṭṭhārasapi

vedanā vuttā mayā pariyāyena, chattiṃsāpi vedanā vuttā mayā pariyāyena, aṭṭhasatampi

vedanā vuttā mayā pariyāyena, evaṃ pariyāya desito kho ānanda mayā dhammo. Evaṃ

pariyāyadesite kho ānanda mayā dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ na

samanujānissanti, na samanumaññissanti, na samanumodissanti, tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ:

bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharissanti.

Evaṃ pariyāya desito kho ānanda mayā dhammo. Evaṃ pariyāya desite kho ānanda mayā

dhamme ye aññamaññassa subhāsitaṃ sulapitaṃ samanujānissanti, samanumaññissanti,

samanumodissanti, tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: samaggā sammodamānā avivadamānā

khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharissantīti.

Pañca kho ime ānanda kāmaguṇā, katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā

piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā

rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā

ime kho ānanda pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho ānanda ime pañcakāmaguṇe paṭicca uppajjati

sukhaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati kāmasukhaṃ.

Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti.

Idamassa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca: idhānanda bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi

dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati, idaṃ kho ānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti,

idamassa nānujānāmi. [PTS Page 399] [\q 399/] taṃ kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā

aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda etamhāsukhā aññaṃ

sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca: idhānanda bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā

ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ

dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, idaṃ kho ānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca.

[BJT Page 104] [\x 104/]

Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti,

idamassa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda etamhāsukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca: idhānanda bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca

viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti:

upekkhako satimā sukhavihārīti. Taṃ1 tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho

ānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti,

idamassa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda etamhāsukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca: idhānanda bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca

pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ānanda etamhā

sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti,

idamassa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda etamhāsukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca: idhānanda bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā

paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti

ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca.

Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti,

idamassa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda etamhāsukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca: idhānanda bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ

samatikkamma 'anantaṃ viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho

ānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti,

idamassa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda etamhāsukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca: idhānanda bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ

samatikkamma 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ānanda

etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca. [PTS Page 400] [\q 400/]

Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti,

idamassa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda etamhāsukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca: idhānanda bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ

samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ānanda etamhā

sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

Yo kho ānanda evaṃ vadeyya: etaparamaṃ sattā sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedentīti,

idamassa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca. Katamañcānanda etamhāsukhā aññaṃ sukhaṃ

abhikkantatarañca paṇītatarañca: idhānanda bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ

samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ānanda etamhā

sukhā aññaṃ sukhaṃ abhikkantatarañca paṇītatarañca.

-------------------------

1.Tatiyajjhānaṃ-sīmu.

[BJT Page 106] [\x 106/]

hānaṃ kho panetaṃ ānanda vijjati yaṃ aññatitthiyā paribbājakā evaṃ vadeyyuṃ:

saññāvedayitanirodhaṃ samaṇo gotamo āha. Tañca sukhasmiṃ paññāpeti. Tayidaṃ kiṃsu,

tayidaṃ kathaṃsūti. Evaṃ vādino ānanda aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: na

kho āvuso bhagavā sukhaṃyeva vedanaṃ sandhāya sukhasmiṃ paññāpeti. Api cāvuso yattha

yattha sukhaṃ upalabbhati. Yahiṃ yahiṃ taṃ taṃ tathāgato sukhasmiṃ paññāpetīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Bahuvedaniya1 suttaṃ navamaṃ.

------------------------

1.Bahu vedanīya-machasaṃ.

[BJT Page 108] [\x 108/]

2.1.10

Apaṇṇaka suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā

bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena sālā nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Assosuṃ

kho sāleyyakā brāhmaṇa gahapatikā: samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā

pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno [PTS Page 401] [\q 401/] mahatā bhikkhu saṅghena

saddhiṃ sālaṃ1 anuppatto. Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo

abbhuggato: itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato

lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. So imaṃ

lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ

sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ

pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ. Kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī'ti.

Atha kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu: upasaṅkamitvā

appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavatā saddhiṃ

sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ panāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce bhagavato

santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ

nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sāleyyake brāhmaṇagahapatike bhagavā etadavoca: atthi

pana vo gahapatayo koci manāpo satthā yasmiṃ vo ākāravatī saddhā paṭiladdhāti. Natthi

kho no bhante koci manāpo satthā, yasmiṃ no ākāravatī saddhā paṭiladdhāti. Manāpaṃ vo

gahapatayo satthāraṃ alabhantehi ayaṃ apaṇṇako dhammo samādāya vattitabbo apaṇṇako

hi gahapatayo dhammo samatto sāmādinno so vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

Katamo ca gahapatayo apaṇṇako dhammo: santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā

evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ2 kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi

mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāmhaṇā sammaggatā

sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti.

Tesaṃyeva kho gahapatayo

------------------------

1.Sāḷā-sīmu. 2. Sukatadukkaṭānaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 110] [\x 110/]

Samaṇabrāhmaṇānaṃ eke [PTS Page 402] [\q 402/] samaṇabrāhmaṇā

ujuvipaccanīkavādā, te evamāhaṃsu: atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā,

atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā

ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Taṃ kiṃ maññatha

gahapatayo nanu'me samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādāti. Evaṃ bhante.

Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino natthi dinnaṃ, natthi

yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko,

natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke

samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyasucaritaṃ

vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ, ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṃ

kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ, ime tayo akusale dhamme samādāya

vattissanti. Taṃ kissa hetu: na hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṃ

dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ. Kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ

vodānapakkhaṃ. Santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ natthi paro lokotissa diṭṭhi hoti, sāssa

hoti micchādiṭṭhi, santaṃ yeva kho pana paraṃ lokaṃ natthi paro lokoti saṅkappeti, svāssa

hoti micchāsaṅkappo. Santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ natthi paro lokoti vācaṃ bhāsati,

sāssa hoti micchāvācā. Santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ natthi paro lokoti āha. Ye te

arahanto paralokaviduno tesamayaṃ paccanīkaṃ karoti. Santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ

natthi paro lokoti āha. Ye te arahanto paralokaviduno tesamayaṃ paccanīkaṃ karoti.

Santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ natthi paro lokoti paraṃ saññāpeti.1 Sāssa hoti

asaddhammasaññatti tāya ca pana asaddhammasaññattiyā attānukkaṃseti. Paraṃ vambheti.

Iti pubbeva kho panassa susīlyaṃ pahīnaṃ hoti, dussīlyaṃ paccupaṭṭhitaṃ, ayañca

micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṃ paccanīkatā asaddhammasaññatti

attukkaṃsanā paravambhanā. Evaṃsime2 aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti

micchādiṭṭhipaccayā.

[PTS Page 403] [\q 403/]

Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: sace kho natthi paro loko evamayaṃ

bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaṃ karissati. Sace kho atthi paro loko

evamayaṃ bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinīpātaṃ

nirayaṃ upapajjissati. Kāmaṃ kho panamāhu: paro loko hotu nesaṃ bhavataṃ

samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ. Atha ca panā'yaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva

dhamme viññūnaṃ gārayho: dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi natthikavādoti. Sace kho

attheva paro loko, evaṃ imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho: yañca

diṭṭheva dhamme viññūnaṃ gārayho, yañca kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ

vinīpātaṃ nirayaṃ upapajjissati. Evamassā'yaṃ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno

ekaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati. Riñcati kusalaṃ ṭhānaṃ.

-------------------------

1. Saññapeti-sīmu.Syā 2. Evamassime-machasaṃ.

[BJT Page 112] [\x 112/]

Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: atthi dinnaṃ, atthi

yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko,

atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā

sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

pavedentīti. Tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ

manoduccaritaṃ ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṃ kāyasucaritaṃ.

Vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ, ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti taṃ kissa hetu:

passanti hi te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ

saṅkilesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ. Santaṃyeva kho

pana paraṃ lokaṃ 'atthi paro loko' tissa diṭṭhi hoti. Sāssa hoti sammādiṭṭhi. Santaṃyeva kho

pana paraṃ lokaṃ 'atthi paro loko'ti saṅkappeti, svāssa hoti sammāsaṅkappo. Santaṃyeva kho

pana paraṃ lokaṃ 'atthi paro loko'ti vācaṃ bhāsati, sāssa hoti sammāvācā. Santaṃyeva kho

pana paraṃ lokaṃ 'atthi paro loko'ti āha. Ye te arahanto paralokaviduno tesamayaṃ na

paccanīkaṃ karoti. Santaṃyeva kho pana paraṃ lokaṃ 'atthi paro loko'ti [PTS Page 404] [\q

404/] paraṃ saññāpeti, sāssa hoti saddhammasaññatti. Tāya ca pana

saddhammasaññattiyā nevattānukkaṃseti. Na paraṃ vambheti. Iti pubbeva kho panassa

dussīlyaṃ pahīnaṃ hoti. Susīlyaṃ paccupaṭṭhitaṃ, ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo

sammāvācā ariyānaṃ apaccanīkatā saddhammasaññatti. Anattukkaṃsanā aparavambhanā.

Evaṃsime1 aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā.

Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: sace kho atthi paro loko evamayaṃ

bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati.

Kāmaṃ kho panamāhu paro loko, hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ

vacanaṃ. Atha ca panāyaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso

'sīlavā purisapuggalo sammādiṭṭhī atthikavādo'ti. Sace kho attheva paro loko, evaṃ imassa

bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho: yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso,

yañca kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. Evamassāyaṃ

apaṇṇako dhammo susamatto samādinno ubhayaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati. Riñcati akusalaṃ

ṭhānaṃ.

Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: karoto2 kārayato

chindato chedāpayato pacato pācayato3 socayato socāpayato kilamato kilamāpayato

phandato phandāpayato pāṇamatipātayato4 adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ

harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ

--------------------------

1. Evamassime-machasaṃ 2. Karato - sīmu.Syā. 3. Pācāpayato-machasaṃ ,pacāpayato-syā. 4.

Pāṇamatipāpayato-sīmu. Pāṇamatipātāpayato-syā.

[BJT Page 114] [\x 114/]

Gacchato musā bhaṇato, karoto na karīyati pāpaṃ, khurapariyantena cepi cakkena yo imissā

paṭhaviyā1 pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya. Natthi tato nidānaṃ pāpaṃ,

natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto

chedāpento pacanto pācento. Natthi tato nidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo, uttarañcepi

gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento2. Natthi tato nidānaṃ puññaṃ,

natthi puññassa āgamo. Dānena damena saññamena saccavajjena natthi puññaṃ, natthi

puññassa āgamoti. Tesaṃyeva kho gahapatayo samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇabrāhmaṇā

[PTS Page 405] [\q 405/] ujuvipaccanīkavādā. Te evamāhaṃsu: karoto kārayato chindato

chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato

phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato

ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato. Karoto karīyati

pāpaṃ, khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ

ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, atthi tato nidānaṃ pāpaṃ, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi

gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento. Atthi

tato nidānaṃ pāpaṃ atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto

dāpento yajanto yājento dānena damena saṃyamena saccavajjena.3 Atthi puññaṃ, atthi

puññassa āgamoti. Taṃ kimmaññatha gahapatayo: nanume samaṇabrāhmaṇā

aññamaññassa ujuvipaccanīkavādāti. Evaṃ bhante.

Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: karoto kārayato

chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato

phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato

ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato. Karoto na

karīyati pāpaṃ, khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ

ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo, dakkhiṇañcepi

gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento natthi

tato nidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya, dadanto

dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena

damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ, natthi puññassa āgamoti. Tesametaṃ

pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ, ime tayo kusale dhamme

abhinivajjetvā yamidaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ

--------------------------

1.Pathaviyā-machasaṃ.

2.Yājāpento-machasaṃ. Syā. 3. Saccavācena-machasaṃ.

[BJT Page 116] [\x 116/]

Manoduccaritaṃ, ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. Taṃ kissa hetu: na hi te

bhonto samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ.

Kusalānaṃ dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ. Santaṃyeva kho pana

kiriyaṃ 'natthi kiriyā'tissa diṭṭhi hoti. Sāssa hoti micchādiṭṭhi. Santaṃyeva kho pana kiriyaṃ

natthi kiriyā'ti saṅkappeti, svāssa hoti micchā saṅkappo. Santaṃyeva kho pana kiriyaṃ 'natthi

kiriyā'ti vācaṃ bhāsati, sāssa hoti micchāvācā. Santaṃ yeva kho pana kiriyaṃ 'natthi kiriyā'ti

āha. Ye te arahanto kiriyavādā tesamayaṃ paccanīkaṃ karoti. Santaṃyeva kho pana kiriyaṃ

natthi kiriyāti paraṃ saññāpeti. Sāssa hoti asaddhammasaññatti. Tāya ca pana

asaddhammasaññattiyā attānukkaṃseti. Paraṃ vambheti. Iti pubbe kho panassa susīlyaṃ

pahīnaṃ hoti, dussīlyaṃ paccupaṭṭhitaṃ. Ayañca [PTS Page 406] [\q 406/] micchādiṭṭhi

micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṃ paccanīkatā asaddhammasaññatti attukkaṃsanā

paravambhanā evaṃsime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā.

Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: sace kho natthi kiriyā. Evamayaṃ bhavaṃ

purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaṃ karissati. Sace so atthi kiriyā. Evamayaṃ

bhavaṃ purisapuggalo kāyassa hedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinīpātaṃ nirayaṃ

upapajjissati. Kāmaṃ kho panamāhu kiriyā hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ

saccaṃ vacanaṃ, atha ca panāyaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ

gārayho, dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi akiriyavādoti. Sace kho attheva kiriyā. Evaṃ

imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho, yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṃ

gārayho, yañca kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinīpātaṃ nirayaṃ

upapajjissati. Evamassāyaṃ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno ekaṃsaṃ pharitvā

tiṭṭhati. Riñcati kusalaṃ ṭhānaṃ.

Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: karoto kārayato

chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato

phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato

ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto karīyati

pāpaṃ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ

ekamaṃsapuñjaṃ kareyya. Atthi tato nidānaṃ pāpaṃ atthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi

gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, atthi tato

nidānaṃ pāpaṃ, atthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto dāpento

yajanto yājento, atthi tato nidānaṃ puññaṃ, atthi puññassa āgamo. Dānena damena

saṃyamena saccavajjena atthi puññaṃ, atthi puññassa āgamoti. Tesametaṃ.

[BJT Page 118] [\x 118/]

Pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ, ime tayo akusale

dhamme abhinivajjetvā yamidaṃ kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ, ime tayo

kusale dhamme samādāya vattissanti. Taṃ kissa hetu: passanti hi te bhonto

samaṇabrāhmaṇā akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ. Kusalānaṃ

dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ. Santaṃyeva kho pana kiriyaṃ 'atthi

kiriyā'tissa diṭṭhi hoti. Sāssa hoti sammādiṭṭhi. Santaṃyeva kho pana kiriyaṃ 'atthi kiriyā'ti

saṅkappeti. Svāssa hoti sammāsaṅkappo. Santaṃyeva kho pana kiriyaṃ 'atthi kiriyā'ti vācaṃ

bhāsati. Sāssa hoti sammāvācā. Santaṃyeva kho pana atthi kiriyāti āha. Ye te arahanto

kiriyavādā tesamayaṃ na paccanīkaṃ karoti. Santaṃ yeva kho pana kiriyaṃ 'atthi kiriyā'ti

paraṃ saññapeti. Sāssa hoti saddhammasaññatti. [PTS Page 407] [\q 407/] tāya ca pana

saddhammasaññattiyā nevattānukkaṃseti. Na paraṃ vambheti. Iti pubbeva kho panassa

dussīlyaṃ pahīnaṃ hoti. Susīlyaṃ paccupaṭṭhitaṃ. Ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo

sammāvācā ariyānaṃ apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkaṃsanā aparavambhanā.

Evaṃsime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā.

Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati. Sace kho atthi kiriyā evamayaṃ bhavaṃ

purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. Kāmaṃ kho

panamāhu kiriyā, hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ. Atha ca

panā'yaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso sīlavā purisapuggalo

sammādiṭṭhi kiriyavādoti. Sace kho attheva kiriyā, evaṃ imassa bhoto purisapuggalassa

ubhayattha kaṭaggaho, yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso, yañca kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. Evamassāyaṃ apaṇṇako dhammo

susamatto samādinno ubhayaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati. Riñcati akusalaṃ ṭhānaṃ.

Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: natthi hetu natthi

paccayo sattānaṃ saṅkilesāya, ahetu appaccayā sattā saṅkilissanti natthi hetu, natthi paccayo

sattānaṃ visuddhiyā ahetu appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi

purisathāmo natthi purisaparakkamo. Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā

abalā aviriyā niyati saṅgatibhāvapariṇatā1 chassevābhijātisu sukhadukkhaṃ

paṭisaṃvedentīti. Tesaṃ yeva kho gahapatayo samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇabrāhmaṇā

ujuvipaccanīkavādā, te evamāhaṃsu: atthi hetu atthi paccayo sattānaṃ saṅkilesāya, sahetu

sappaccayā sattā saṅkilissanti. Atthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Sahetu sappaccayā sattā

visujjhanti. Atthi balaṃ atthi viriyaṃ atthi purisathāmo atthi purisaparakkamo, na sabbe2

sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā3 niyatisaṅgatibhāvapariṇatā

chassevābhijātisu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentīti. Taṃ kiṃ maññatha gahapatayo: [PTS Page

408] [\q 408/] nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādāti. Evaṃ

bhante.

-------------------------

1. Niyatisaṅgati sabhāvaparinatā-sīmu. 2, Sabbe-syā. 3.Savasā sabalā savirayā-syā

avīriyā-machasaṃ.

[BJT Page 120] [\x 120/]

Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: natthi hetu natthi

paccayo sattānaṃ saṅkilesāya, ahetu appaccayā sattā saṅkilissanti natthi hetu, natthi paccayo

sattānaṃ visuddhiyā ahetu appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi

purisathāmo natthi purisaparakkamo. Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā

abalā aviriyā niyati saṅgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentīti.

Tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ ime tayo

kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Ime

tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. Taṃ kissa hetu: na hi te bhonto

samaṇabrāhmaṇā passanti akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ kusalānaṃ

dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ. Santaṃyeva kho pana hetu natthi

hetū'tissa diṭṭhi hoti. Sāssa hoti micchādiṭṭhi. Santaṃ yeva kho pana hetu natthi hetū'ti

saṅkappeti. Svāssa hoti micchāsaṅkappo. Santaṃyeva kho pana hetu natthi hetū'ti vācaṃ

bhāsati. Sāssa hoti micchāvācā. Santaṃ yeva kho pana hetu natthi hetū'ti āha. Ye te arahanto

hetuvādā tesamayaṃ paccanīkaṃ karoti, santaṃyeva kho pana hetu natthi hetū'ti paraṃ

saññapeti. Sāssa hoti asaddhammasaññatti. Tāya ca pana asaddhammasaññattiyā

attānukkaṃseti. Paraṃ vambheti. Iti pubbe va kho panassa susīlyaṃ pahīnaṃ hoti, dussīlyaṃ

paccupaṭṭhitaṃ. Ayañca micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā ariyānaṃ paccanīkatā

asaddhammasaññatti attukkaṃsanā paravambhanā: evaṃsime aneke pāpakā akusalā dhammā

sambhavanti micchādiṭṭhipaccayā.

Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: sace kho natthi hetu, evamayaṃ bhavaṃ

purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaṃ karissati, sace kho atthi hetu, evamayaṃ

bhavaṃ purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinīpātaṃ nirayaṃ

upapajjissati. Kāmaṃ kho pana māhu hetu. Hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ

saccaṃ vacanaṃ. Atha ca panāyaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ

gārayho dussīlo purisapuggalo micchādiṭṭhi ahetuvādo'ti1 sace kho attheva hetu. Evaṃ

imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha [PTS Page 409] [\q 409/] kaliggaho: yañca

diṭṭheva dhamme viññūnaṃ gārayho, yañca kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ.

Vinīpātaṃ nirayaṃ upapajjissati. Evamassā'yaṃ apaṇṇako dhammo dussamatto samādinno

ekaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati. Riñcati kusalaṃ ṭhānaṃ2.

Tatra gahapatayo ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino:atthi hetu atthi paccayo

sattānaṃ saṅkilesāya, sahetu sappaccayā sattā saṅkilissanti. Atthi paccayo sattānaṃ

visuddhiyā. Sahetu sappaccayā sattā visujjhanti. Atthi balaṃ atthi viriyaṃ atthi purisathāmo

atthi purisaparakkamo, na sabbe2 sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā

aviriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentīti.

Tesametaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yamidaṃ kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ mano duccaritaṃ, ime tayo

akusale dhamme abhinivajjetvā. Yamidaṃ kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ, ime

tayo kusale dhamme samādāya vattissanti taṃ kissa hetu: passanti hi te bhonto

samaṇabrāhmaṇā akusalānaṃ dhammānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ, kusalānaṃ

dhammānaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ vodānapakkhaṃ santaṃyeva kho pana hetu atthi

hetutissa diṭṭhi hoti, sāssa hoti sammādiṭṭhi.

---------------------------

1. Ahetukavādoti-machasaṃ,syā 2. Kusalaṭṭhānaṃ-syā.

[BJT Page 122] [\x 122/]

Santaṃyeva kho pana hetu atthi hetū'ti saṅkappeti. Svāssa hoti sammāsaṅkappo. Santaṃyeva

kho pana hetu atthi hetūti vācaṃ bhāsati, sāssa hoti sammāvācā. Santaṃyeva kho pana hetuṃ

atthi hetūti āha. Ye te arahanto hetuvādā tesama'yaṃ na paccanīkaṃ karoti. Santaṃyeva kho

pana hetuṃ atthi hetūti paraṃ saññapeti. Sāssa hoti saddhammasaññatti. Tāya ca pana

saddhammasaññattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti iti pubbeva kho panassa

dussīlyaṃ pahīnaṃ hoti. Susīlaṃ paccupaṭṭhitaṃ ayañca sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo

sammāvācā ariyānaṃ apaccanīkatā saddhammasaññatti anattukkaṃsanā aparavambhanā.

Evaṃsime1 aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiṭṭhipaccayā.

Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: sace kho atthi hetu, evamayaṃ bhavaṃ

purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. Kāmaṃ kho

pana māhu hetu. Hotu nesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ. Atha ca

panāyaṃ bhavaṃ purisapuggalo diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso: sīlavā purisapuggalo

sammādiṭṭhi hetuvādo'ti. Sace kho attheva [PTS Page 410] [\q 410/] hetu.2 Evaṃ imassa

bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaṭaggaho: yañca diṭṭheva dhamme viññūnaṃ pāsaṃso,

yañca kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati. Evamassāyaṃ

apaṇṇako dhammo susamatto samādinno ubhayaṃsaṃ pharitvā tiṭṭhati. Riñcati kusalaṃ

ṭhānaṃ.

Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃ diṭṭhino: 'natthi sabbaso

āruppā'ti. Tesaṃyeva kho gahapatayo samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇabrāhmaṇā

ujuvipaccanīkavādā. Te evaṃ māhaṃsu: 'atthi sabbaso āruppā'ti. Taṃ kiṃ maññatha

gahapatayo nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa ujuvipaccanīkavādāti - evambhante.

Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā

evaṃvādino evaṃdiṭṭhino 'natthi sabbaso āruppā'ti. Idamme adiṭṭhaṃ, yepi te bhonto

samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino 'atthi sabbaso āruppā'ti. Idamme aviditaṃ.

Ahañceva kho pana ajānanto apassanto ekaṃsena ādāya vohareyyaṃ: 'idameva saccaṃ

moghamaññanti. Nametaṃ assa patirūpaṃ. Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino

evaṃdiṭṭhino 'natthi sabbaso āruppā'ti. Sace tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ

vacanaṃ. hānametaṃ vijjati. Ye te devā rūpino manomayā apaṇṇakamme tatruppatti

bhavissati. Ye pana te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino 'atthi sabbaso

āruppā'ti. Sace tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ. hānametaṃ vijjati ye

te devā arūpino saññāmayā, apaṇṇakamme tatruppatti bhavissati. Dissante3 kho pana

rūpādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādāna -kalaha - viggaha -

vivādatuvantuvampesuññamusāvādā. Natthi kho panetaṃ sabbaso arūpeti. So iti

paṭisaṅkhāya rūpānaṃyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

-------------------------

1. Evamassime-machasaṃ 2.Atthi hetu-machasaṃ 3. Dissanti-machasaṃ.

[BJT Page 124] [\x 124/]

Santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: natthi sabbaso

bhavanirodho'ti. Tesaṃyeva kho gahapatayo samaṇabrāhmaṇānaṃ eke samaṇabrāhmaṇā

ujuvipaccanīkavādā te evamāhaṃsu: atthi [PTS Page 411] [\q 411/] sabbaso

bhavanirodho'ti. Taṃ kimmaññatha gahapatayo nanume samaṇabrāhmaṇā aññamaññassa

ujuvipaccanīkavādāti. Evaṃ bhante.

Tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā

evaṃvādino: evaṃdiṭṭhino: natthi sabbaso bhavanirodho'ti. Idaṃ me adiṭṭhaṃ, yepi te bhonto

samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: 'atthi sabbaso bhavanirodho'ti. Idamme

aviditaṃ. Ahaṃñceva kho pana ajānanto apassanto ekaṃsena ādāya vohareyyaṃ: 'idameva

saccaṃ moghamañña'nti. Na metaṃ assa patirūpaṃ ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṃ

vādino evaṃ diṭṭhino 'natthi sabbaso bhava bhavanirodho'ti sace tesaṃ bhavataṃ

samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ. hānametaṃ vijjati. Ye te devā arūpino saññāmayā

apaṇṇakamme tatruppatti bhavissati. Ye pana te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino

evaṃdiṭṭhino 'atthi sabbaso bhavanirodho'ti. Sace tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ

saccaṃ vacanaṃ. hānametaṃ vijjati yaṃ diṭṭheva dhamme parinibbāyissāmi. Ye kho te

bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃ diṭṭhino: 'natthi sabbaso bhavanirodho'ti.

Tesamayaṃ diṭṭhi sārāgāya1 santike, saṃyogāya santike, abhinandanāya santike, ajjhosānāya

santike, upādānāya santike. Ye pana te bhonto samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino:

'atthi sabbaso bhavanirodho'ti. Tesamayaṃ diṭṭhi asārāgāya santike asaṃyogāya santike

anabhinandanāya santike anajjhosānāya santike anupādānāya santiketi. So itipaṭisaṅkhāya

bhavānaṃyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭipanno hoti.

Cattārome gahapatayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ, katame cattāro: idha

gahapatayo ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogaṃ anuyutto. Idha

gahapatayo ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogaṃ anuyutto. Idha

gahapatayo ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogaṃ anuyutto. Parantapo ca

paraparitāpanānuyogaṃ anuyutto. Idha gahapatayo ekacco puggalo nevattantapo hoti

nāttaparitāpanānuyogaṃ anuyutto. Na parantapo na paraparitāpanānuyogaṃ anuyutto. [PTS

Page 412] [\q 412/] so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto

sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati.

------------------------

1.Sarāgāya-syāṃ

[BJT Page 126] [\x 126/]

Katamo ca gahapatayo puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto: idha gahapatayo

ekacco puggalo acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano, na ehibhadantiko, na

tiṭṭhabhadantiko, nābhihaṭaṃ, na uddissa kaṭaṃ, na nimantanaṃ sādiyati. So na

kumbhimukhā patigaṇhāti. Na khaḷopimukhā patigaṇhāti. Na eḷakamantaraṃ na

daṇḍamantaraṃ na musalamantaraṃ, na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ, na gabbhiniyā, na

pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saṅkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha

makkhikā saṇḍasaṇḍacārīnī, na macchaṃ, na maṃsaṃ, na suraṃ, na merayaṃ, na

thusodakaṃ pibati.

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko. Sattāgāriko vā hoti sattālopiko.

Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti, sattahipi dattīhi yāpeti, ekāhikampi āhāraṃ

āhāreti, dvīhikampi āhāraṃ āhāreti sattāhikampi āhāraṃ āhāreti. Iti evarūpaṃ

addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati so sākabhakkho vā hoti,

sāmākabhakkho vā hoti. Nīvārabhakkho vā hoti. Daddulabhakkho vā hoti. Haṭabhakkho vā

hoti, kaṇabhakkho vā hoti. Ācāmabhakkho vā hoti. Piññākabhakkho vā hoti. Tiṇabhakkho

vā hoti. Gomayabhakkho vā hoti. Vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattapalabhojī.

So sāṇānipi dhāreti. Masāṇānipi dhāreti. Chavadussānipi dhāreti. Paṃsukūlānipi dhāreti.

Tirīṭānipi dhāreti. Ajinānipi dhāreti. Ajinakkhipampi dhāreti. Kusacīrampi dhāreti.

Vākacīrampi dhāreti. Eḷakacīrampi dhāreti. Kesakambalampi dhāreti. Vāḷakambalampi

dhāreti. Ulūkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti

kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbaṭṭakopi hoti āsanapaṭikkhitto. Ukkuṭikopi hoti

ukkuṭikappadhānamanuyutto. Kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti.

Sāyatatiyakampi udakorohaṇānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa

ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṃ vuccati gahapatayo puggalo attantapo

attaparitāpanānuyogamanuyutto.

Katamo ca gahapatayo puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto: idha

gahapatayo ekacco puggalo orabbhiko hoti, sūkariko sākuntiko māgaviko luddo

macchaghātako coro coraghātako bandhanāgāriko, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā,

ayaṃ vuccati gahapatayo puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Katamo ca gahapatayo puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca

paraparitāpanānuyogamanuyutto: idha gahapatayo ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo

muddhāvasitto, brāhmaṇo vā mahāsāḷo ,so puratthimena nagarassa navaṃ santhāgāraṃ

kārāpetvā kesamassuṃ ohāretvā kharājinaṃ nivāsetvā sappitelena kāyaṃ abbhañjitvā

migavisāṇena piṭṭhiṃ kaṇḍūvamāno santhāgāraṃ pavisati saddhiṃ mahesiyā brāhmaṇena

ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritupattāya seyyaṃ kappeti, ekissā gāviyā

sarūpavacchāya yaṃ ekasmiṃ thane khīraṃ hoti, tena rājā yāpeti. Yaṃ dutiyasmiṃ thane

khīraṃ hoti, tena mahesī yāpeti. Yaṃ tatiyasmiṃ thane khīraṃ hoti tena brāhmaṇo purohito

yāpeti. Yaṃ catutthasmiṃ thane khīraṃ hoti, tena aggiṃ juhanti. Avasesena vacchako yāpeti,

so evamāha: ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya,

ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā

haññantu yaññatthāya, ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya, ettakā dabbā lūyantu

barihisatthāyāti. Yepassa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā

bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. Ayaṃ vuccati gahapatayo puggalo

attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca

paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Katamo ca gahapatayo puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na

parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva

dhamme nicchāto nibbuto sitabhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati: idha

gahapatayā tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato

lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā, so imaṃ

lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ

sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṃ deseti: ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ

pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

pakāseti. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule

paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena

samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā,

nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ

brahmacariyaṃ carituṃ, yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ

pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ

vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajati.

So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti,

dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya

brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā

paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ

pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya,

amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ

vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā

hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpaṃ vācaṃ bhāsitā

hoti. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī

atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ

pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato

vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti.

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti

āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti.

Tulākūṭakaṃsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato

hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena

yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhīsakuṇo yena yeneva

ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evamevaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena,

kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā

ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti.

So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ,

ghānindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṃ,

kāyindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvaraṃ paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ

āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ

paṭisaṃvedeti.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti,

sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti,

asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate

ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena

samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati.

Araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ

palālapuñjaṃ.

So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ panidhāya,

parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati,

abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati

sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti, thīnamiddhaṃ pahāya

vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṃ parisodheti,

uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā

cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu

dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti.

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi

vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena

paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi

jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo

evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato

cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata

bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena

samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto

sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti,

[BJT Page 128] [\x 128/]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe [PTS Page 413] [\q 413/] pariyodāte anaṅgaṇe

vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ

abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti

yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ

dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti.

Ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti.

Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato

kāmāsavāpi pi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavā pi cittaṃ vimuccati.

Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,

nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.

Ayaṃ vuccati gahapatayo puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na

parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva

dhamme nicchāto nibbuto sītībhuto sukhapaṭisaṃvedi brahmabhūtena attanā viharatī'ti.

Evaṃ vutte sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ: abhikkantaṃ bho

gotama, abhikkantaṃ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,

paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ

dhāreyya. Cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena

dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca

bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gateti.

[PTS Page 414] [\q 414/]

Apaṇṇaka suttaṃ dasamaṃ.

Gahapati vaggo paṭhamo

Tassa vaggassa uddānaṃ

Kandaranāgarasekhavato ca potaliyo puna jīvakabhacco,

Upāli damatho kukkura abhayo bahuvedaniyāpaṇṇakato dasamo.

[BJT Page 130] [\x 130/]

2.2.1

Ambalaṭṭhika1 rāhulovāda suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena

kho pana samayena āyasmā rāhulo ambalaṭṭhikāyaṃ viharati. Atha kho bhagavā

sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena ambalaṭṭhikā yenāyasmā rāhulo tenupasaṅkami.

Addasā kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna āsanaṃ paññāpesi2

udakañca pādānaṃ. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho

rāhulo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Atha kho bhagavā parittaṃ udakāvasesaṃ udakādhāne ṭhapetvā āyasmantaṃ rāhulaṃ

āmantesi 'passasi no tvaṃ rāhula imaṃ parittaṃ udakāvasesaṃ udakādhāne ṭhapita'nti.

Evambhante, evaṃ parittaṃ3 kho rāhula tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde

lajjāti.

Atha kho bhagavā taṃ parittaṃ udakāvasesaṃ chaḍḍetvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi.

'Passasi no tvaṃ rāhula taṃ parittaṃ udakāvasesaṃ chaḍḍita'nti. Evambhanteti. Evaṃ

chaḍḍitaṃ kho rāhula tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjāti.

Atha kho bhagavā taṃ udakādhānaṃ nikkujjitvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi passasi no

tvaṃ rāhula imaṃ udakādhānaṃ nikkujjita'nti. Evambhante, evaṃ nikkujjitaṃ kho rāhula tesaṃ

sāmaññaṃ, yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjāti.

Atha kho bhagavā taṃ udakādhānaṃ ukkujjitvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi. Passasi no

tvaṃ rāhula imaṃ udakādhānaṃ rittaṃ tucchanti. Evambhante. Evaṃ rittaṃ tucchaṃ kho

rāhula tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjāti.

Seyyathāpi rāhula rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā4 abhijāto saṅgāmāvacaro. So5

saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti,

purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ

karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi [PTS Page 415]

[\q 415/] kammaṃ karoti, rakkhateva soṇḍaṃ. Tattha hatthārohassa evaṃ hoti: ayaṃ kho

rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā4 abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi

kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti,

pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti,

dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, rakkhateva soṇḍaṃ, apariccattaṃ

kho rañño nāgassa jīvitanti. Yato kho rāhula

------------------------

1. Ambalaṭṭhakā-[PTS 2.] Paññapesi-sīmu. 3. Parittakaṃ-machasaṃ 4.

Urūḷhavā-machasaṃ,syā. 5. So-machasaṃ (ūnaṃ)

[BJT Page 132] [\x 132/]

Rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā4 abhijāto saṅgāmāvacaro. So saṅgāmagato purimehipi

pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ

karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ

karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, soṇḍāyapi kammaṃ

karoti. Tattha hatthārohassa evaṃ hoti: ayaṃ kho rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā1 abhijāto

saṅgāmāvacaro saṅgāmagato ayaṃ kho rañño nāgo īsādanto ubbūḷhavā abhijāto

saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehi pi pādehi

kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti,

sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti,

naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, soṇḍāyapi kammaṃ karoti. Pariccattaṃ kho rañño nāgassa

jīvitaṃ, natthidāni kiñci rañño nāgassa karaṇīyanti. Evameva kho rāhula yassa kassaci

sampajānamusāvāde natthi lajjā, nāhaṃ tassa kiñci pāpaṃ2 akaraṇīyanti vadāmi. Tasmātiha

rāhula3 hassāpi na musā bhaṇissāmī'ti evaṃ hi te rāhula sikkhitabbaṃ.

Taṃ kimmaññasi rāhula kimatthiyo ādāsoti. Paccavekkhanattho bhanteti. Evameva kho

rāhula paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyena kammaṃ kātabbaṃ, paccavekkhitvā

paccavekkhitvā vācāya kammaṃ kātabbaṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manasā kammaṃ

kātabbaṃ4

Yadeva tvaṃ rāhula kāyena kammaṃ kattukāmo ahosi5 tadeva te kāyakammaṃ

paccavekkhitabbaṃ: yannu kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo, idaṃ me

kāyakammaṃ attavyābādhāyapi saṃvatteyya, paravyābādhāyapi saṃvatteyya,

ubhayavyābādhāyapi saṃvatteyya, akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ

dukkhavipākanti. Sace tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ

kāyena kammaṃ kattukāmo, idamme kāyakammaṃ attavyābādhāyapi saṃvatteyya,

paravyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayavyābādhāyapi saṃvatteyya, akusalaṃ idaṃ

kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Evarūpaṃ te rāhula kāyena kammaṃ

sasakkaṃ na karaṇīyaṃ [PTS Page 416] [\q 416/] sace pana tvaṃ rāhula

paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo, idaṃ me

kāyakammaṃ nevattavyābādhāya saṃvatteyya, na paravyābādhāya saṃvatteyya, na

ubhayavyābādhāya saṃvatteyya, kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākanti.

Evarūpaṃ te rāhula kāyena kammaṃ karaṇīyaṃ.

Karontenapi te rāhula kāyena kammaṃ tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ: yannu

kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi. Idamme kāyakammaṃ attavyābādhāyapi saṃvattati,

paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ

dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Sace tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ

kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi, idamme kāyakammaṃ attavyābādhāyapi saṃvattati,

paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ

dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ rāhula evarūpaṃ kāyakammaṃ. Sace

pana tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ

karomi, idamme kāyakammaṃ nevattavyābādhāya saṃvattati, na paravyābādhāya saṃvattati,

na ubhayavyābādhāya saṃvattati, kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākanti.

Anupadajjeyyāsi tvaṃ rāhula evarūpaṃ kāyakammaṃ.

------------------------

1.Urūḷhavā-machasaṃ,syā 2. Pāpaṃ kammaṃ- sīmu, syā 3. Tasmā pana rāhula-sīmu.

4.Kattabbaṃ-machasaṃ 5. Hosi-sīmu.

[BJT Page 134] [\x 134/]

Katvāpi te rāhula kāyena kammaṃ tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ: yannu kho

ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ, idamme kāyakammaṃ attavyābādhāyapi saṃvattati,

paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ

dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Sace tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ

kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ, idamme kāyakammaṃ attavyābādhāyapi saṃvattati,

paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ

dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Evarūpaṃ te rāhula kāyakammaṃ satthari vā viññūsu vā

sabrahmacārīsu desetabbaṃ, vivaritabbaṃ, uttānīkātabbaṃ, desetvā vīvaritvā uttānīkatvā

āyatiṃ [PTS Page 417] [\q 417/] saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ. Sace pana tvaṃ rāhula

paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ idamme

kāyakammaṃ nevattavyābādhāya saṃvattati, na paravyābādhāya saṃvattati, na

ubhayavyābādhāya saṃvattati, kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākanti.

Teneva tvaṃ rāhula pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.

Yadeva tvaṃ rāhula vācāya kammaṃ kattukāmo ahosi.1 Tadeva te vacīkammaṃ

paccavekkhitabbaṃ: yannu kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo, idamme vacīkammaṃ

attavyābādhāyapi saṃvatteyya, paravyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayavyābādhāyapi

saṃvatteyya, akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Sace tvaṃ rāhula

paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo, idamme

vacīkammaṃ attavyābādhāyapi saṃvatteyya, paravyābādhāyapi saṃvatteyya,

ubhayavyābādhāyapi saṃvatteyya, akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ

dukkhavipākanti. Evarūpaṃ te rāhula vācāya kammaṃ sasakkaṃ na karaṇīyaṃ. Sace pana

tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ

kattukāmo, idamme vacīkammaṃ nevattavyābādhāya saṃvatteyya, na paravyābādhāya

saṃvatteyya, na ubhayavyābādhāya saṃvatteyya, kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ sukhudrayaṃ

sukhavipākanti. Evarūpaṃ te rāhula vācāya kammaṃ karaṇīyaṃ.

Karontenapi te rāhula vācāya kammaṃ tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ: yannu

kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi, idamme vacīkammaṃ attavyābādhāyapi saṃvattati,

paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ

dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Sace tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ

kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi, idamme vacīkammaṃ attavyābādhāyapi saṃvattati,2

paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ

dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ rāhula evarūpaṃ vacīkammaṃ. Sace

pana tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ

karomi. Idamme vacīkammaṃ nevattavyābādhāya [PTS Page 418] [\q 418/] saṃvattati,

na paravyābādhāya saṃvattati, na ubhayavyābādhāya saṃvattati, kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ

sukhudrayaṃ sukhavipākanti. Anupadajjeyyāsi tvaṃ rāhula evarūpaṃ vacīkammaṃ.

------------------------

1.Hosi-sīmu. 2.Saṃvatti-[PTS.]

[BJT Page 136] [\x 136/]

Katvāpi te rāhula vācāya kammaṃ tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ: yannu kho

ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ, idamme vacīkammaṃ attavyābādhāyapi saṃvattati.1

Paravyābādhāyapi saṃvattati. Ubhayabyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ

dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Sace tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ

kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ, idamme vacīkammaṃ attavyābādhāyapi saṃvattati,

paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ

dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Evarūpaṃ te rāhula vacīkammaṃ satthari vā viññūsu vā

sabrahmacārīsu desetabbaṃ, vivaritabbaṃ uttānīkātabbaṃ. Desetvā vivaritvā uttānīkatvā

āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ. Sace pana tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ

kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ, idamme vacīkammaṃ nevattavyābādhāya saṃvattati.

Na paravyābādhāya saṃvattati, na ubhayavyābādhāya saṃvattati, kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ

sukhudrayaṃ sukhavipākanti. Teneva tvaṃ rāhula pītipāmujjena vihareyyāsi aho

rattānusikkhī kusalesu dhammesu.

Yadeva tvaṃ rāhula manasā kammaṃ kattukāmo ahosi.2 Tadeva te manokammaṃ

paccavekkhitabbaṃ: yannu kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo, idamme

manokammaṃ attavyābādhāyapi saṃvatteyya, paravyābādhāyapi saṃvatteyya,

ubhayavyābādhāyapi saṃvatteyya, akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ

dukkhavipākanti. Sace tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ

manasā kammaṃ kattukāmo, idamme manokammaṃ attavyābādhāyapi saṃvatteyya,

paravyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayavyābādhāyapi saṃvatteyya akusalaṃ idaṃ

manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Evarūpaṃ te rāhula manasā kammaṃ

sasakkaṃ na karaṇīyaṃ. Sace pana tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho

pana ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo, idaṃ me manokammaṃ nevattavyābādhāya

saṃvatteyya, na paravyābādhāya saṃvatteyya, na ubhayavyābādhāya saṃvatteyya, kusalaṃ

idaṃ manokammaṃ [PTS Page 419] [\q 419/] sukhudrayaṃ sukhavipākanti. Evarūpaṃ te

rāhula manasā kammaṃ karaṇīyaṃ.

Karontenapi te rāhula manasā kammaṃ tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ: yannu

kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi, idamme manokammaṃ attavyābādhāyapi

saṃvattati, paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ

manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Sace tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ

jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi, idamme manokammaṃ

attavyābādhāyapi saṃvattati, paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati,

akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ rāhula

evarūpaṃ manokammaṃ.

------------------------

1.Saṃvatti-[PTS 2.] Hosi-sīmu.

[BJT Page 138] [\x 138/]

Sace pana tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā

kammaṃ karomi. Idamme manokammaṃ nevattavyābādhāya saṃvattati, na paravyābādhāya

saṃvattati, na ubhayavyābādhāya saṃvattati, kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ

sukhavipākanti. Anupadajjeyyāsi tvaṃ rāhula evarūpaṃ manokammaṃ.

Katvāpi te rāhula manasā kammaṃ tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ: yannu kho

ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ. Idamme manokammaṃ attavyābādhāyapi saṃvattati,

paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ manokammaṃ

dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti. Sace tvaṃ rāhula paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi: yaṃ

kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ. Idamme manokammaṃ attavyābādhāyapi saṃvattati,

paravyābādhāyapi saṃvattati, ubhayavyābādhāyapi saṃvattati, akusalaṃ idaṃ manokammaṃ

dukkhudrayaṃ dukkhavipākanti.

Evarūpe2 te rāhula manokamme3 aṭṭīyitabbaṃ, harāyitabbaṃ, jigucchitabbaṃ, aṭṭīyitvā

harāyitvā jigucchitvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ. Sace pana tvaṃ rāhula paccavekkhamāno

evaṃ jāneyyāsi: yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ. Idamme manokammaṃ

nevattavyābādhāya saṃvattati, na paravyābādhāya saṃvattati, na ubhayavyābādhāya

saṃvattati, kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipākanti. Teneva tvaṃ rāhula

pītipāmujjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.

[PTS Page 420] [\q 420/]

Ye hi keci rāhula atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhesuṃ,

vacīkammaṃ parisodhesuṃ, manokammaṃ parisodhesuṃ, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā

paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhesuṃ. Paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ

parisodhesuṃ. Paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhesuṃ.

Ye hi keci rāhula anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ

parisodhessanti, vacīkammaṃ parisodhessanti, manokammaṃ parisodhessanti, sabbe te

evamevaṃ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhessanti. Paccavekkhitvā

paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhessanti. Paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ

parisodhessanti.

Yehipi keci rāhula etarahi samaṇā vā brahmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhenti, vacīkammaṃ

parisodhenti, manokammaṃ parisodhenti, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā

paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhenti. Paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ

parisodhenti. Paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhenti.

------------------------

1.Saṃvattatīti-sīmu, saṃvatti-[PTS 2.] Evarūpaṃ pana -machasaṃ, evarūpaṃ pana-syā 3.

Manokammaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 140] [\x 140/]

Tasmātiha rāhula, paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhessāma1

paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhessāma.1 Paccavekkhitvā

paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhessāmāti2 evaṃ hi vo 3 rāhula sikkhitabbannati.

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Ambalaṭṭhika rāhulovāda suttaṃ paṭhamaṃ.

------------------------

1. Parisodhessāmi-machasaṃ,syā 2. Parisodhessāmīti-machasaṃ.Sya 3. Evaṃ hi te -machasaṃ.

Syā

[BJT Page 142] [\x 142/]

2.2.2.

Mahārāhulovāda suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiyaṃ

piṇḍāya pāvisi. Āyasmāpi kho rāhulo pubbanhasamayaṃ [PTS Page 421] [\q 421/]

nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā

apaloketvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi:

Yaṃ kiñci rāhula rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā

sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ netaṃ mama

nesohamasmi na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbanti.

Rūpameva nu kho bhagavā, rūpameva nu kho sugatāti. Rūpampi rāhula, vedanāpi rāhula,

saññāpi rāhula, saṅkhārāpi rāhula, viññāṇampi rāhulāti,

Atha kho āyasmā rāhulo 'kona'jja bhagavatā sammukhā ovādena ovadito gāmaṃ piṇḍāya

pavisissatī'ti tato paṭinivattitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ

kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Addasā kho āyasmā sāriputto

āyasmantaṃ rāhulaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ

paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Disvāna āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi:

ānāpānasatiṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Ānāpānasati rāhula bhāvitā bahulīkatā mahapphalā

hoti mahānisaṃsāti.

Atha kho āyasmā rāhulo sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca: kathaṃ bhāvitā nu kho bhante

ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsāti.

Yaṃ kiñci rāhula ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhalaṃ kharigataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: kesā

lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhī aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ

kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ yaṃ vā panaññampi kiñci

ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhalaṃ kharigataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccati rāhula ajjhattikā

paṭhavīdhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā paṭhavīdhātu yā ca bāhirā paṭhavīdhātu

paṭhavīdhāturevesā. Taṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ

sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. [PTS Page 422] [\q 422/] evametaṃ yathābhūtaṃ

sammappaññāya disvā paṭhavīdhātuyā nibbindati. Paṭhavīdhātuyā cittaṃ virājeti.

[BJT Page 144] [\x 144/]

Katamā ca rāhula āpodhātu: āpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca rāhula ajjhattikā

āpodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: pittaṃ semhaṃ

pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā khelo siṅghānikā lasikā muttaṃ, yaṃ vā panaññampi

kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccati rāhula ajjhattikā āpodhātu.

Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu, yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā. Taṃ netaṃ

mama, nesohamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati. Āpodhātuyā cittaṃ

virājeti.

Katamā ca rāhula tejodhātu: tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca rāhula ajjhattikā

tejodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ: yena ca

santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā

pariṇāmaṃ gacchati. Yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ,

ayaṃ vuccati rāhula ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu, yā ca bāhirā

tejodhātu tejodhātu revesā. Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti evametaṃ

yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā

tejodhātuyā nibbindati. Tejodhātuyā cittaṃ virājeti.

Katamā ca rāhula vāyodhātu: vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca rāhula

ajjhattikā vāyodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ:

uddhaṅgamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koṭṭhasayā1 vātā aṅgamaṅgānusārino

vātā assāso passāso iti. Yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ

upādinnaṃ, ayaṃ vuccati rāhula ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu,

yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā. Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti

evametaṃ yathābhūtaṃ [PTS Page 423] [\q 423/] sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati. Vāyodhātuyā cittaṃ

virājeti.

Katamā ca rāhula ākāsadhātu: ākāsadhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā ca rāhula

ajjhattikā ākāsadhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ ākāsaṃ ākāsagataṃ upādinnaṃ, seyyathīdaṃ

kaṇṇacchiddaṃ nāsacchiddaṃ mukhadvāraṃ, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ ajjhoharati

yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṃ santiṭṭhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sāyitaṃ

adhobhāgā2 nikkhamati. Yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ ākāsaṃ ākāsagataṃ

upādinnaṃ3 ayaṃ vuccati rāhula

-----------------------

1. Koṭṭhāsayā-machasaṃ 2. Adhobhāgaṃ-machasaṃ. 3. Aghaṃ aghagataṃ cīvaraṃ

cīvaragataṃ asaṃphuṭṭhaṃ maṃsalohitehi upādinnaṃ-machasaṃ.Syā.

[BJT Page 146] [\x 146/]

Ajjhattikā ākāsadhātu. Yāceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu,

ākāsadhāturevesā. Taṃ 'netaṃ mama, ne'sohamasmi. Na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ

sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā ākāsadhātuyā

nibbindati. Ākāsadhātuyā cittaṃ virājeti.

Paṭhavīsamaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāveti, paṭhavīsamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato

uppannā manāpā'manāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti. Seyyathāpi rāhula

paṭhaviyā sucimpi nikkhipanti, asucimpi nikkhipanti, gūthagatampi nikkhipanti,

muttagatampi nikkhipanti, kheḷagatampi nikkhipanti, pubbagatampi nikkhipanti,

lohitagatampi nikkhipanti. Na ca tena paṭhavī aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā

evameva kho tvaṃ rāhula paṭhavīsamaṃ bhāvanaṃ bhāvehi. Paṭhavīsamaṃ hi te rāhula

bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpā'manāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.

Āposamaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi, āposamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato uppannā

manāpā'manāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti. Seyyathāpi rāhula āpasmiṃ sucimpi

dhovanti, asucimpi dhovanti, gūthagatampi dhovanti, muttagatampi dhovanti, kheḷagatampi

dhovanti, pubbagatampi dhovanti, lohitagatampi dhovanti. Na ca tena āpo aṭṭīyati vā

harāyati vā jigucchati vā evameva [PTS Page 424] [\q 424/] kho tvaṃ rāhula āposamaṃ

bhāvanaṃ bhāvehi. Āposamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpā'manāpā

phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.

Tejosamaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi, tejosamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato uppannā

manāpā'manāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti. Seyyathāpi rāhula tejo sucimpi

ḍahati,1 asucimpi ḍahati, gūthagatampi ḍahati, muttagatampi ḍahati, kheḷagatampi ḍahati,

pubbagatampi ḍahati. Lohitagatampi ḍahati . Na ca tena tejo aṭṭīyati vā harāyati vā

jigucchati vā evameva kho tvaṃ rāhula tejosamaṃ bhāvanaṃ bhāvehi. Tejosamaṃ hi te rāhula

bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpā'manāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.

Vāyosamaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi, vāyosamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato2

uppannā manāpā'manāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti. Seyyathāpi rāhula vāyo

sucimpi upavāyati, asucimpi upavāyati, gūthagatampi upavāyati, muttagatampi upavāyati,

kheḷagatampi upavāyati, pubbagatampi upavāyati, lohitagatampi upavāyati . Na ca tena

vāyo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva kho tvaṃ rāhula vāyosamaṃ bhāvanaṃ

bhāvehi. Vāyosamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpā'manāpā phassā

cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti.

Ākāsasamaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi ākāsasamaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato

uppannā manāpāmanāpā phassā cittaṃ na pariyādāya ṭhassanti, seyyathāpi rāhula ākāso na

katthaci patiṭṭhito, evameva kho tvaṃ rāhula ākāsasamaṃ bhāvanaṃ bhāvehi. Ākāsasamaṃ hi

te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato uppannā manāpā'manāpā phassā cittaṃ na pariyādāya

ṭhassanti.

------------------------

1.Dahati-machasaṃ 2.Cittaṃ bhāvayato [PTS.]

[BJT Page 148] [\x 148/]

Mettaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Mettaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato yo vyāpādo so

pahīyissati. Karuṇaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Karuṇaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato

yā vihesā sā pahīyissati. Muditaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Muditaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ

bhāvayato yā arati sā pahīyissati. Upekkhaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Upekkhaṃ hi te

rāhula bhāvanaṃ bhāvayato yo paṭigho so pahīyissati.

Asubhaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Asubhaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato yo rāgo so

pahīyissati. Aniccasaññaṃ rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. [PTS Page 425] [\q 425/]

aniccasaññaṃ hi te rāhula bhāvanaṃ bhāvayato yo asmimāno so pahīyissati.

Ānāpānasatiṃ1 rāhula bhāvanaṃ bhāvehi. Ānāpānasati rāhula2 bhāvitā bahulīkatā

mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca rāhula ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā

mahapphalā hoti mahānisaṃsā: idha rāhula bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā

suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ

upaṭṭhapetvā. So satova assasati, sato passasati, dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti

pajānāti, dīghaṃ cā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti, rassaṃ vā assasanto rassaṃ

assasāmīti pajānāti, rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti, sabbakāyapaṭisaṃvedī

assasissāmīti sikkhati, sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ

kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati,

pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, pītipaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati.

Sukhapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, sukhapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati,

cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmiti

sikkhati, passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ

passasissāmīti sikkhati, cittapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati, cittapaṭisaṃvedī

passasissāmīti sikkhati, abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati, abhippamodayaṃ

cittaṃ passasissāmīti sikkhati, samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati, samādahaṃ.

--------------------------

1.Ānāpānassatiṃ-machasaṃ, 2. Ānāpānassati hi te rāhula -machasaṃ.

[BJT Page 150] [\x 150/]

Cittaṃ passasissāmīti sikkhati, vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati, vimocayaṃ cittaṃ

passasissāmīti sikkhati, aniccānupassī assasissāmīti sikkhati, aniccānupassī passasissāmīti

sikkhati, virāgānupassī assasissāmīti sikkhati, virāgānupassī passasissāmīti sikkhati,

nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati, nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati,

paṭinissaggānupassī assasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati.

Evaṃ bhāvitā kho rāhula ānāpānasati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā, evaṃ

bhāvitāya kho rāhula ānāpānasatiyā [PTS Page 426] [\q 426/] evaṃ bahulīkatāya yepi te

carimakā assāsapassāsā1 tepi viditāva nirujjhanti no aviditāti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Mahārāhulovādasuttaṃ dutiyaṃ.

------------------------

1.Assāsā-machasaṃ.

[BJT Page 152] [\x 152/]

2.2.3

Cūḷamāluṅkya suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho āyasmato māluṅkyaputtassa rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso

parivitakko udapādi: yāni'māni diṭṭhigatāni bhagavatā abyākatāni ṭhapitāni paṭikkhittāni.

Sassato loko itipi, asassato loko itipi, antavā loko itipi, anantavā loko itipi, taṃ jīvaṃ taṃ

sarīraṃ itipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ itipi, hoti tathāgato parammaraṇā itipi, na hoti

tathāgato parammaraṇā itipi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā itipi, neva hoti na

na hoti tathāgato parammaraṇā itipi, tāni me bhagavā na byākaroti. Yāni me bhagavā na

byākaroti, tamme na ruccati, tamme na khamati, so'haṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā

etamatthaṃ pucchissāmi. Sace me bhagavā byākarissati: sassato lokoti vā, asassato lokoti vā,

antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti

vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti

tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā evā'haṃ

bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi. No ce me bhagavā byākaroti: sassato lokoti vā, asassato

lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ

sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca

na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, evāhaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti.

[PTS Page 427] [\q 427/]

Atha kho āyasmā māluṅkyaputto sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā māluṅkyaputto bhagavantaṃ etadavoca:

Idha mayhaṃ bhante rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: yānimāni

diṭṭhigatāni bhagavatā abyākatāni ṭhapitāni paṭikkhittāni: sassato loko itipi, asassato loko

itipi antavā loko itipi, anantavā loko itipi, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ itipi, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ

sarīraṃ itipi,hoti tathāgato parammaraṇā itipi, na hoti tathāgato parammaraṇā itipi, hoti ca

na ca hoti tathāgato parammaraṇā itipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā itipi,

tāni me bhagavā na byākaroti. Yāni me bhagavā na byākaroti, tamme na ruccati, tamme na

khamati. Sohaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchissāmi. Sace me bhagavā

byākarissati. Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ

jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na

hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti

na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, evāhaṃ bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi. No ce

me bhagavā byākarissati: sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā

lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato

parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato

parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, evāhaṃ sikkhaṃ

paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti.

[BJT Page 154] [\x 154/]

Sace bhagavā jānāti, 'sassato loko'ti, sassato lokoti me bhagavā byākarotu. Sace bhagavā

jānāti, 'asassato loko'ti asassato lokoti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti, 'sassato

lokoti vā asassato lokoti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṃ hoti yadidaṃ, 'na

jānāmi na passāmī'ti.

Sace bhagavā jānāti, 'antavā loko'ti, antavā lokoti me bhagavā byākarotu. Sace bhagavā

jānāti, 'anantavā loko'ti anantavā lokoti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti, 'antavā

lokoti vā anantavā lokoti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṃ hoti yadidaṃ, 'na

jānāmi na passāmī'ti.

Sace bhagavā jānāti 'taṃ jīvaṃ taṃ sarīra'nti. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti me bhagavā byākarotu.

Sace bhagavā jānāti 'aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra'nti. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti me bhagavā

byākarotu. No ce bhagavā jānāti 'taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra'nti vā,

ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṃ hoti yadidaṃ 'na jānāmi na passāmī'ti.

Sace bhagavā jānāti 'hoti tathāgato parammaraṇā'ti. Hoti tathāgato parammaraṇāti [PTS

Page 428] [\q 428/] me bhagavā byākarotu. Sace bhagavā jānāti 'na hoti tathāgato

parammaraṇā'ti. Na hoti tathāgato parammaraṇāti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā

jānāti hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāti vā ajānato kho

pana apassato etadeva ujukaṃ hoti yadidaṃ 'na jānāmi na passāmī'ti.

Sace bhagavā jānāti 'hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā'ti. Hoti ca na ca hoti

tathāgato parammaraṇāti me bhagavā byākarotu. Sace bhagavā jānāti 'neva hoti na na hoti

tathāgato parammaraṇā'ti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti me bhagavā

bākarotu. No ce bhagavā jānāti hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na

na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaṃ hoti,

yadidaṃ na jānāmi na passāmī'ti.

Kinnu1 tāhaṃ māluṅkyaputta evaṃ avacaṃ: ehi tvaṃ māluṅkyaputta mayi brāhmacariyaṃ

cara, ahante byākarissāmi: sassato lokoti vā asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā

lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato

parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato

parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vāti. - No hetaṃ bhante.

Tvaṃ vā pana maṃ evaṃ avaca: ahaṃ bhante bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi, bhagavā

me byākarissati: sassato lokoti vā asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ

jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na

hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti

na na hoti tathāgato parammaraṇāti vāti no hetaṃ bhante.

-------------------------

1. Kinnu kho -syā.

[BJT Page 156] [\x 156/]

Iti kira māluṅkyaputta nevāhantaṃ vadāmi: ehi tvaṃ māluṅkyaputta mayi brahmacariyaṃ

cara, ahaṃ te byākarissāmi: sassato lokoti vā asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā

lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato

parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato

parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vāti. Napi kira maṃ tvaṃ

vadesi: ahaṃ bhante bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi bhagavā me byākarissati: sassato

lokoti vā asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā,

aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato

parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti

tathāgato parammaraṇāti vāti. Evaṃ sante moghapurisa ko santo kaṃ paccācikkhasi.

Yo kho māluṅkyaputta evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ bhagavati brahmacariyaṃ carissāmi, yāva

me bhagavā na byākarissati: sassato lokoti vā asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā

lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato

parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti [PTS Page 429] [\q 429/] vā, hoti

ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti

vāti. Abyākatameva taṃ māluṅkyaputta tathāgatena assa. Atha so puggalo kālaṃ kareyya,

seyyathāpi māluṅkyaputta puriso sallena viddho assa savisena gāḷhapalepanena. Tassa

mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhapeyyuṃ, so evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ

imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ purisaṃ jānāmi, yenamhi viddho: khattiyo vā brāhmaṇo

vā vesso vā suddovāti.

So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ purisaṃ jānāmi, yenamhi

viddho: evaṃnāmo evaṃgotto itivāti.

So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ purisaṃ jānāmi, yenamhi

viddho dīgho vā rasso vā majjhimo vāti.

So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ purisaṃ jānāmi yenamhi

viddho: kālo vā sāmo vā maṅguracchavi vāti.

So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi, yāva na taṃ purisaṃ jānāmi, yenamhi

viddho: asukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vāti.

So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi yāva na taṃ dhanuṃ jānāmi, yenamhi

viddho: yadi vā cāpo yadivā kodaṇḍoti.

So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi, yāva na taṃ jiyaṃ jānāmi yāyamhi

viddho: yadi vā akkassa yadi vā saṇṭhassa1 yadi vā nahārussa yadi vā maruvāya yadi vā

khīrapaṇṇinoti.

-------------------------

1. Saṇhassa - machasaṃ.

[BJT Page 158] [\x 158/]

So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ kaṇḍaṃ jānāmi. Yenamhi

viddho: yadi vā kacchaṃ yadi vā ropimanti.

So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ kaṇḍaṃ jānāmi yenamhi

viddho: yassa pattehi vājitaṃ, yadi vā gijjhassa yadi vā kaṅkassa yadi vā kulalassa yadi vā

morassa yadi vā sithilahaṇunoti.

So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ kaṇḍaṃ jānāmi. Yenamhi

viddho: yassa nahārunā2 parikkhittaṃ, yadi vā gavassa yadi vā mahisassa2 yadi vā

roruvassa. Yadi vā semhārassāti.

So evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ imaṃ sallaṃ āharissāmi. Yāva na taṃ sallaṃ jānāmi. Yenamhi

viddho: yadi vā sallaṃ yadi vā khurappaṃ yadi vā vekaṇḍaṃ yadi vā nārācaṃ yadi vā

vacchadantaṃ yadi vā karavīrapattanti. [PTS Page 430] [\q 430/] aññātameva taṃ

māluṅkyaputta tena purisena assa. Atha so puriso kālaṃ kareyya.

Evameva kho māluṅkyaputta yo evaṃ vadeyya: na tāvāhaṃ bhagavati brahmacariyaṃ

carissāmi, yāva me bhagavā na byākarissati: sassato lokoti vā asassato lokoti vā, antavā

lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti

tathāgato parammaraṇāti vā, na hoti tathāgato parammaraṇāti vā, hoti ca na ca hoti

tathāgato parammaraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vāti.

Abyākatameva taṃ māluṅkyaputta tathāgatena assa. Atha so puggalo kālaṃ kareyya.

Sassato lokoti vā māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaṃ no.

Asassato lokoti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evampi no.

Sassato lokoti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati asassato lokoti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi

jarā, atthi maraṇaṃ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā yesāhaṃ diṭṭheva dhamme

nighātaṃ paññāpemi.

Antavā lokoti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaṃ no.

Anantavā lokoti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evampi no.

Antavā lokoti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati anantavā lokoti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi

jarā, atthi maraṇaṃ, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā yesā'haṃ diṭṭheva dhamme

nighātaṃ paññāpemi.

------------------------

2.Nahārūnā-machasaṃ. 2. Mahiṃsassa -machasaṃ.

[BJT Page 160] [\x 160/]

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaṃ no.

Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti maluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.

Evampi no. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati aññaṃ jīvaṃ aññaṃ

sarīranti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṃ, santi

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā yesāhaṃ diṭṭheva dhamme nighātaṃ paññāpemi.

Hoti tathāgato parammaraṇāti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.

Evaṃ no. Na hoti tathāgato parammaraṇāti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso

abhavissāti. Evampi no. Hoti tathāgato parammaraṇāti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati. Na hoti

tathāgato parammaraṇāti vā diṭṭhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraṇaṃ, [PTS Page

431] [\q 431/] santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Yesā'haṃ diṭṭheva dhamme

nighātaṃ paññāpemi.

Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso

abhavissāti. Evaṃ no. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti māluṅkyaputta

diṭṭhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi no. Hoti ca na ca hoti tathāgato

parammaraṇāti māluṅkyaputta diṭṭhiyā sati neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti

vā diṭṭhiyā sati attheva jāti atthi jarā, atthi maraṇaṃ, santi

sokaparidevadukkhadomanassupāsāyā, yesā'haṃ diṭṭheva dhamme nighātaṃ paññāpemi.

Tasmātiha māluṅkyaputta abyākatañca me abyākatato dhāretha. Byākatañca me byākato

dhāretha. Kiñca māluṅkyaputta mayā abyākataṃ: sassato lokoti maluṅkyaputta mayā

abyākataṃ, asassato lokoti mayā abyākataṃ, antavā lokoti mayā abyākataṃ, anantavā lokoti

mayā abyākataṃ, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti mayā abyākataṃ, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti mayā

abyākataṃ, hoti tathāgato parammaraṇāti mayā abyākataṃ, na hoti tathāgato parammaraṇāti

mayā abyākataṃ, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti mayā abyākataṃ, neva hoti na

na hoti tathāgato parammaraṇāti mayā abyākataṃ kasmā cetaṃ māluṅkyaputta mayā

abyākataṃ: na hetaṃ māluṅkyaputta atthasaṃhitaṃ, nādibrahmacariyakaṃ, netaṃ1 nibbidāya.

Na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya. Na nibbānāya

saṃvattati. Tasmā taṃ mayā abyākataṃ,

-------------------------

1. Na nibbidāya-[PTS -]machasaṃ.

[BJT Page 162] [\x 162/]

Kiñca māluṅkyaputta mayā byākataṃ: idaṃ dukkhanti māluṅkyaputta mayā byākataṃ, ayaṃ

dukkhasamudayoti mayā byākataṃ, ayaṃ dukkhanirodhoti mayā byākataṃ, ayaṃ

dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti mayā byākataṃ. Kasmā cetaṃ māluṅkyaputta mayā

byākataṃ: etañhi māluṅkyaputta atthasaṃhitaṃ, etaṃ ādibrahmacariyakaṃ etaṃ nibbidāya

virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Tasmā taṃ

mayā byākataṃ. Tasmātiha māluṅkyaputta [PTS Page 432] [\q 432/] abyākatañca me

abyākatato dhāretha. Byākatañca me byākatato dhārethāti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā māluṅkyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Cūḷamāluṅkyasuttaṃ tatiyaṃ.

[BJT Page 164] [\x 164/]

2.2.4.

Mahāmāluṅkyasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme, tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: dhāretha no tumhe bhikkhave mayā desitāni

pañcorambhāgiyāni saṃyojanānīti.

Evaṃ vutte āyasmā māluṅkyaputto bhagavantaṃ etadavoca: 'ahaṃ kho bhante dhāremi

bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanānī'ti, yathā kathaṃ pana tvaṃ

māluṅkyaputta dhāresi mayā desitāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanānī'ti. Sakkāyadiṭṭhiṃ

kho ahaṃ bhante bhagavatā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ desitaṃ dhāremi. Vicikicchaṃ kho

ahaṃ bhante bhagavatā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ desitaṃ dhāremi. Sīlabbataparāmāsaṃ kho

ahaṃ bhante bhagavatā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ desitaṃ dhāremi, kāmacchandaṃ kho ahaṃ

bhante bhagavatā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ desitaṃ dhāremi, byāpadaṃ kho ahaṃ bhante

bhagavatā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ desitaṃ dhāremi. Evaṃ kho ahaṃ bhante dhāremi

bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanānīti.

Kassa kho nāma tvaṃ māluṅkyaputta mayā evaṃ pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni desitāni

dhāresi. Nanu māluṅkyaputta aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena

upārambhissanti. Daharassa hi māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa

sakkāyotipi na hoti [PTS Page 433] [\q 433/] kuto panassa uppajjissati sakkāyadiṭṭhi.

Anusetitvevassa sakkāyadiṭṭhānusayo,

Daharassa hi māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa dhammātipi na hoti.

Kuto panassa uppajjissati dhammesu vicikicchā, anusetitvevassa vicikicchānusayo,

Daharassa hi māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sīlātipi na hoti. Kuto

panassa uppajjissati silesu sīlabbataparāmāso. Anusetitvevassa sīlabbataparāmāsānusayo.

Daharassa hi māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāmātipi na hoti. Kuto

panassa uppajjissati kāmesu kāmacchando, anusetitvevassa kāmarāgānusayo.

Daharassa hi māluṅkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sattātipi na hoti, kuto

panassa uppajjissati sattesu byāpādo, anusetitvevassa byāpādānusayo. Nanu māluṅkyaputta

aññatitthiyā paribbājakā iminā taruṇūpamena upārambhena upārambhissantīti.

[BJT Page 166] [\x 166/]

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo,

yaṃ bhagavā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni deseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū

dhāressantīti, tena hānanda suṇāhi sādhukaṃ manasi karohi bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti.

Kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Idhānanda assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme

avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto

sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena, cetasā viharati sakkāyadiṭṭhiparetena, uppannāya ca

sakkāyadiṭṭhiyā nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa sā sakkāyadiṭṭhi thāmagatā

appaṭivinītā orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ, vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati

vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, tassa sā

vicikicchā thāmagatā appaṭivinītā orambhāgiyaṃ saññojanaṃ.

Sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati sīlabbataparāmāsaparetena, uppannassa ca

sīlabbataparāmāsassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa so sīlabbataparāmāso

thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ. Kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati

kāmarāgaparetena, [PTS Page 434] [\q 434/] uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti, tassa so kāmarāgo thāmagato appaṭivinīto orambhāgiyaṃ

saṃyojanaṃ. Byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca

byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, tassa so byāpādo thāmagato appaṭivinīto

orambhāgiyaṃ saṃyojanaṃ.

Sutavā ca kho ānanda ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme

suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto,

na sakkāyadiṭṭhipariyuṭṭhitena cetasā viharati na sakkāyadiṭṭhiparetena, uppannāya ca

sakkāyadiṭṭhiyā nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, tassa sā sakkāyadiṭṭhi sānusayā

pahīyati.1.

Na vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena. Uppannāya ca

vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa sā vicikicchā sānusayā pahīyati1.

Na sīlabbataparāmāsapariyuṭṭhitena cetasā viharati na sīlabbataparāmāsaparetena,

uppannassa ca sīlabbataparāmāsassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, tassa so

sīlabbataparāmāso sānusayo pahīyati.

Na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca

kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, tassa so kāmarāgo sānusayo pahīyati1.

Na byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa

nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, tassa so byāpādo sānusayo pahīyati1.

-------------------------

1. Pahīyissati- sīmu.

[BJT Page 168] [\x 168/]

Yo ānanda maggo yā paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya, taṃ

maggaṃ taṃ paṭipadaṃ anāgamma pañcorambhāgiyāni saññojanāni ñassati vā dakkhiti1,vā

pajahissati2 vāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi ānanda mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato

tacaṃ acchetvā phegguṃ acchetvā sāracchedo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Evameva kho

ānanda yo maggo yā paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya taṃ

maggaṃ taṃ paṭipadaṃ anāgamma pañcorambhāgiyāni saññojanāni ñassati vā dakkhiti1 vā

pajahissati vāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo ca kho ānanda maggo yā paṭipadā pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya [PTS Page 435] [\q 435/] taṃ maggaṃ taṃ

paṭipadaṃ āgamma pañcorambhāgiyāni saññojanāni ñassati vā dakkhiti1 vā pajahissati vāti

ṭhānametaṃ vijjati. Seyyathāpi ānanda mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato tacaṃ chetvā

phegguṃ chetvā sāracchedo bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Evameva kho ānanda yo maggo

yā paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya taṃ maggaṃ taṃ paṭipadaṃ

āgamma pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni ñassati vā dakkhiti vā pajahissati vāti ṭhānametaṃ

vijjati.

Seyyathāpi ānanda gaṅgā nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyo, atha dubbalako puriso

āgaccheyya ahaṃ imissā gaṅgāya nadiyā tiriyaṃ bāhāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ

gacchāmī'ti3. So na sakkuṇeyya gaṅgāya nadiyā tiriyaṃ bāhāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ

gantuṃ. Evameva kho ānanda yassa kassaci sakkāya nirodhāya dhamme desiyamāne cittaṃ

na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati. Seyyathāpi so dubbalako puriso

evamete daṭṭhabbā.

Seyyathāpi ānanda gaṅgā nadī pūrā udakassa samatittikā kākapeyyo. Atha balavā puriso

āgaccheyya ahaṃ imissā gaṅgāya nadiyā tiriyaṃ bāhāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ

gacchāmī'ti.3 So sakkuṇeyya gaṅgāya nadiyā tiriyaṃ bāhāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ

gantuṃ. Evameva kho ānanda yassa kassaci sakkāya nirodhāya dhamme desiyamāne cittaṃ

pakkhandati, pasīdati, santiṭṭhati, vimuccati. Seyyathāpi so balavā puriso evamete

daṭṭhabbā.

Katamo cānanda maggo katamā paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

pahānāya: idhānanda bhikkhu upadhivivekā akusalānaṃ dhammānaṃ pahānā sabbaso

kāyaduṭṭhullānaṃ paṭipassaddhiyā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So

yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ.

-------------------------

1. Dakkhīti. 2.Pahīyissati-sīmu. 3. Gacchissāmīti - machasaṃ, syā.

[BJT Page 170] [\x 170/]

Te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti.1. So tehi dhammehi

cittaṃ paṭivāpetvā2 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ

sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So

tatthaṭṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. Teneva

dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho ānanda maggo

ayaṃ paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya.

Puna ca paraṃ ānanda bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti.1. So tehi dhammehi

cittaṃ paṭivāpetvā2 amatāya [PTS Page 436] [\q 436/] dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. Etaṃ

santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhi paṭinissaggo taṇhakkhayo

virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, no ce āsavānaṃ

khayaṃ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā

ayampi kho ānanda maggo ayaṃ paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

pahānāya.

Puna ca paraṃ ānanda bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ tatiyajhānaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti.1. So tehi dhammehi

cittaṃ paṭivāpetvā2 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ

sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So

tatthaṭṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. Teneva

dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho ānanda maggo

ayaṃ paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya.

Punaca paraṃ ānanda bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ

viññāṇagataṃ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato

palokato suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti.1. So tehi

dhammehi cittaṃ paṭivāpetvā2 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. Etaṃ santaṃ etaṃ

paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo

nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā

ayampi kho ānanda maggo ayaṃ paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

pahānāya.

Punaca paraṃ ānanda bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti rūpagataṃ

vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te dhamme aniccato dukkhato rogato

gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati, so tehi

dhammehi cittaṃ paṭivāpeti.1. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpetvā2 amatāya dhātuyā cittaṃ

upasaṃharati. Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhi

paṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho ānanda maggo ayaṃ paṭipadā pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya.

Puna ca paraṃ ānanda bhikkhu sabbaso viññānañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṃ saññāgataṃ

saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato

ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaṃ

paṭivāpeti.1. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpetvā2 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati.

Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo

taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaṭṭhito [PTS Page 437] [\q 437/]

āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. Teneva dhammarāgena tāya

dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti

tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho ānanda maggo ayaṃ paṭipadā

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāyāti.

-------------------------

1. Paṭipāpeti-syā. 2. Paṭipāpetvā-syā.

[BJT Page 172] [\x 172/]

Eso ce bhante maggo esā paṭipadā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya atha

kiñcarahi idhekacce bhikkhū cetovimuttino ekacce bhikkhū paññāvimuttinoti. Ettha kho

tesāhaṃ1 ānanda indriyavemattataṃ vadāmīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Mahāmāluṅkyasuttaṃ catutthaṃ.

-------------------------

1.Panesāhaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 174] [\x 174/]

2.2.5.

Bhaddālisuttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: ahaṃ kho bhikkhave ekāsanabhojanaṃ bhuñjāmi.

Ekāsanabhojanaṃ kho ahaṃ bhikkhave bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi

appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi bhikkhave

ekāsanabhojanaṃ bhuñjatha, ekāsanabhojanaṃ kho bhikkhave tumhepi bhuñjamānā

appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcāti.

Evaṃ vutte āyasmā bhaddāli bhagavantaṃ etadavoca: ' ahaṃ kho bhante na ussahāmi

ekāsanabhojanaṃ bhuñjituṃ. Ekāsanabhojanaṃ hi me bhante bhuñjato siyā kukkuccaṃ, siyā

vippaṭisāroti. Tena hi tvaṃ bhaddāli yattha nimantito assasi tattha ekadesaṃ bhuñjitvā

ekadesaṃ nīharitvāpi bhuñjeyyāsi. Evampi [PTS Page 438] [\q 438/] kho tvaṃ bhaddāli

bhuñjamāno2 yāpessasīti. Evampi kho ahaṃ bhante na ussahāmi bhuñjituṃ. Evampi hi me

bhante bhuñjato siyā kukkuccaṃ siyā vippaṭisāroti. Atha kho āyasmā bhaddāli bhagavatā

sikkhāpade paññāpiyamāne3 bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesi.

Atha kho āyasmā bhaddāli sabbantaṃ temāsaṃ na bhagavato sammukhībhāvaṃ adāsi yathā

taṃ satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti,

niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti. Atha kho āyasmā bhaddāli

yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhī saddhiṃ sammodi,

sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

āyasmantaṃ bhaddāliṃ te bhikkhū etadavocuṃ: 'idaṃ kho āvuso bhaddāli bhagavato

cīvarakammaṃ karīyati. Niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī'ti.

Iṅghāvuso bhaddāli etaṃ desakaṃ4 sādhukaṃ manasi karohi. Mā te pacchā dukkarataraṃ

ahosīti.

-------------------------

2.Bhuñjamāno ekāsano- machasaṃ. 3. Paññāpayamāne-sīmu. 4. Dosakaṃ -sīmu,machasaṃ.

Desaṃ-syā.

[BJT Page 176] [\x 176/]

Evamāvusoti kho āyasmā bhaddāli tesaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā bhaddāli bhagavantaṃ etadavoca: accayo maṃ bhante accagamā

yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yohaṃ bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne

bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesiṃ. Tassa me bhante bhagavā

accayaṃ accayato patigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti.

Taggha tvaṃ bhaddāli accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yaṃ tvaṃ

mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ

pavedesi.

Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi, bhagavā kho sāvatthiyaṃ viharati. Bhagavāpi

maṃ jānissati bhaddāli nāma bhikkhu satthu sāsane sikkhāya aparipūrakārīti. Ayampi kho

te bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi.

Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi. Sambahulā [PTS Page 439] [\q 439/] kho

bhikkhū sāvatthiyaṃ vassaṃ upagatā, tepi maṃ jānissanti: 'bhaddāli nāma bhikkhu

satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī'ti. Ayampi kho te bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi.

Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi. Sambahulā kho bhikkhuniyo sāvatthiyaṃ

vassaṃ upagatā, tāpi maṃ jānissanti: 'bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya

aparipūrakārī'ti. Ayampi kho te bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi.

Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi. Sambahulā kho upāsakā sāvatthiyaṃ

paṭivasanti. Tepi maṃ jānissanti: 'bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya

aparipūrakārī'ti. Ayampi kho te bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi.

Samayo pi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi: sambahulā kho upāsikā sāvatthiyaṃ

paṭivasanti. Tāpi maṃ jānissanti: bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya

aparipūrakārī'ti. Ayampi kho te bhaddāli samayo appaṭividdho ahosi.

Samayopi kho te bhaddāli appaṭividdho ahosi: sambahulā kho nānā titthiyā

samaṇabrāhmaṇā sāvatthiyaṃ vassaṃ upagatā, tepi maṃ jānissanti: 'bhaddāli nāma bhikkhu

samaṇassa gotamassa sāvako theraññataro satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī'ti. Ayampi

kho te bhaddāli samayo appaṭividdho ahosīti.

Accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yo'haṃ bhagavatā

sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesiṃ.

Tassa me bhante bhagavā accayaṃ accayato patigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti, taggha tvaṃ

bhaddāli accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ yaṃ tvaṃ mayā

sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesi.

[BJT Page 178] [\x 178/]

Taṃ kiṃ maññasi bhaddāli: idhassa bhikkhu ubhatobhāgavimutto, tamahaṃ evaṃ vadeyyaṃ:

'ehi me tvaṃ bhikkhu paṅke saṅkamo hohī'ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṃ

sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaṃ bhante. Taṃ kiṃ maññasi bhaddāli: 'idhassa

bhikkhu paññāvimutto , tamahaṃ evaṃ vadeyyaṃ: 'ehi me tvaṃ bhikkhu paṅke saṅkamo

hohī'ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṃ sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaṃ

bhante. Taṃ kiṃ maññasi bhaddāli:

Idhassa bhikkhu kāyasakkhī, tamahaṃ evaṃ vadeyyaṃ: 'ehi me tvaṃ bhikkhu paṅke saṅkamo

hohī'ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṃ sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaṃ

bhante. Taṃ kiṃ maññasi bhaddāli: idhassa bhikkhu diṭṭhappatto, tamahaṃ evaṃ vadeyyaṃ:

'ehi me tvaṃ bhikkhu paṅke saṅkamo hohī'ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṃ

sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaṃ bhante. Taṃ kiṃ maññasi bhaddāli: idhassa

bhikkhu saddhāvimutto, tamahaṃ evaṃ vadeyyaṃ: 'ehi me tvaṃ bhikkhu paṅke saṅkamo

hohī'ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṃ sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaṃ

bhante. Taṃ kiṃ maññasi bhaddāli: idhassa bhikkhu dhammānusārī, tamahaṃ evaṃ

vadeyyaṃ: 'ehi me tvaṃ bhikkhu paṅke saṅkamo hohī'ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā

kāyaṃ sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaṃ bhante. Taṃ kiṃ maññasi bhaddāli: idhassa

bhikkhu saddhānusārī, tamahaṃ evaṃ vadeyyaṃ: 'ehi me tvaṃ bhikkhu paṅke saṅkamo

hohī'ti. Apinu so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṃ sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaṃ

bhante. Taṃ kiṃ maññasi bhaddāli: 'api nu tvaṃ bhaddāli tasmiṃ samaye ubhato

bhāgavimutto vā hosi, paññāvimutto [PTS Page 440] [\q 440/] cā kāyasakkhī vā

diṭṭhappatto vā saddhāvimutto vā dhammānusārī cā saddhānusārī vāti. No hetaṃ bhante.

Nanu tvaṃ bhaddāli tasmiṃ samaye ritto tuccho aparaddhoti. Evaṃ bhante. Accayo maṃ

bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ, yohaṃ bhagavatā sikkhāpade

paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesi. Tassa me

bhante bhagava accayaṃ accayato patigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyāti.

Taggha tvaṃ bhaddāli accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ yaṃ tvaṃ

mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ

pavedesi. Yato ca kho tvaṃ bhaddāli accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi. Taṃ

te mayaṃ patigaṇhāma. Vuddhi hesā bhaddāli ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā

yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati.

Idha bhaddāli ekacco bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī1 hoti, tassa evaṃ hoti:

yannūnāhaṃ vivittaṃ senāsanaṃ bhajeyyaṃ, araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ

giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ paḷālapuñjaṃ. Appevanāmāhaṃ

uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyyanti. So vivittaṃ

senāsanaṃ bhajati, araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ

abbhokāsaṃ paḷālapuñjaṃ. Tassa tathā vūpakaṭṭhassa viharato satthāpi upavadati. Anuvicca

pi viññū sabrahmacārī upavadanti. Devatāpi upavadanti. Attāpi attānaṃ upavadati. So

satthārāpi upavadito anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi upavadito devatāhipi upavadito

attanāpi attānaṃ upavadito na uttarimanussadhammā2 alamariyañāṇadassanavisesaṃ

sacchikaroti. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti, yathā taṃ satthusāsane sikkhāya

aparipūrakārissa.

--------------------------

1. Satthusāsane aparipūrakārī hoti- [PTS 2.] Uttariṃ manussadhammā-syā.

[BJT Page 180] [\x 180/]

Idha bhaddāli ekacco bhikkhu satthusāsane sikkhāya paripūrakārī hoti, tassa evaṃ hoti:

yannūnāhaṃ vivittaṃ senāsanaṃ bhajeyyaṃ, araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ

giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ [PTS Page 441] [\q 441/] paḷālapuñjaṃ.

Appevanāmāhaṃ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyyanti. So

vivittaṃ senāsanaṃ bhajati, araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ

vanapatthaṃ abbhokāsaṃ paḷālapuñjaṃ. Tassa tathā vūpakaṭṭhassa viharato satthāpi na

upavadati. Anuvicca pi viññū sabrahmacārī na upavadanti. Na devatāpi na upavadanti.

Attāpi attānaṃ na upavadati. So satthārāpi anupavadito anuvicca viññūhi sabrahmacārīhi

anupavadito devatāhipi anupavadito attanāpi attānaṃ anupavadito uttarimanussadhammā2

alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikaroti.

So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ

paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti yathātaṃ

satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.

Puna ca paraṃ bhaddāli bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya

paripūrakārissa.

Puna ca paraṃ bhaddāli bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti,

tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti yathātaṃ

satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.

Puna ca paraṃ bhaddāli bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhā satipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti yathātaṃ satthusāsane

sikkhāya paripūrakārissa.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte4 pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi

jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo

evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato

cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Taṃ kissa hetu: evaṃ [PTS Page 442] [\q

442/] hetaṃ bhaddāli hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.

[BJT Page 182] [\x 182/]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cūtūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata

bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena

samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto

sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ

bhaddāli hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ

dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ

pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti.

Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti

yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavā pi cittaṃ vimuccati.

Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavā pi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti

ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti

pajānāti. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya

paripūrakārissāti.

Evaṃ vutte āyasmā bhaddāli bhagavantaṃ etadavoca: konu kho bhante hetu ko paccayo

yenamidhekaccaṃ bhikkhuṃ pavayha pavayha kāraṇaṃ karonti. Ko pana bhante hetu ko

paccayo yenamidhekaccaṃ bhikkhuṃ no tathā pavayha pavayha1 kāraṇaṃ karontīti.

Idha bhaddāli ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko hoti āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno

aññenaññaṃ paṭicarati. Bahiddhā kathaṃ apanāmeti. Kopañca dosañca appaccayañca

pātukaroti. Na sammā vattati. Na lomaṃ pāteti. Na netthāraṃ vattati. Yena saṅgho attamano

[PTS Page 443] [\q 443/] hoti taṃ karomīti nāha. Tatra bhaddāli bhikkhūnaṃ evaṃ hoti:

ayaṃ kho āvuso bhikkhu abhiṇhāpattiko āpattibahulo, so bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṃ

paṭicarati. Bahiddhā kathaṃ apanāmeti. Kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Na

sammā vattati. Na lomaṃ pāteti. Na netthāraṃ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṃ

karomīti nāha. Sādhu vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha

yathāssidaṃ2 adhikaraṇaṃ na khippameva vūpasameyyāti. Tassa kho etaṃ bhaddāli

bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṃ2 adhikaraṇaṃ na khippameva

vūpasammati.

Idha pana baddāli ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko hoti āpatti bahulo. So bhikkhūhi

vuccamāno nāññenaññaṃ paṭicarati. Na bahiddhā kathaṃ apanāmeti. Na kopañca dosañca

appaccayañca pātukaroti. Sammā vattati, lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati. Yena saṅgho

attamano hoti taṃ karomīti āha. Tatra bhaddāli bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: 'ayaṃ kho āvuso

bhikkhu abhiṇhāpattiko āpattibahulo, so bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṃ paṭicarati.

--------------------------

1.Pasayha pasayha-machasaṃ. 2. Yathayidaṃ-syā.

[BJT Page 184] [\x 184/]

Na bahiddhā kathaṃ apanāmeti. Na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sammā

vattati. Lomaṃ pāteti netthāraṃ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṃ karomīti āha. Sādhu

vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṃ1 adhikaraṇaṃ

khippameva vūpasameyyāti. Tassa kho etaṃ bhaddāli bhikkhuno bhikkhū tathā tathā

upaparikkhanti yathāssidaṃ1 adhikaraṇaṃ khippameva vūpasammati.

Idha bhaddāli ekacco bhikkhu adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno

aññenaññaṃ paṭicarati. Bahiddhā kathaṃ apanāmeti kopañca dosañca appaccayañca

pātukaroti. Na sammā vattati. Na lomaṃ pāteti. Na netthāraṃ vattati, yena saṅgho attamano

hoti taṃ karomīti nāha. Tatra bhaddāli bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: ayaṃ kho āvuso bhikkhu

adhiccāpattiko anāpattibahulo, so bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṃ paṭicarati. Bahiddhā

kathaṃ apanāmeti. Kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Na sammā vattati. Na lomaṃ

pāteti. Na netthāraṃ vattati yena saṅgho attamano hoti taṃ karomīti nāha. Sādhu

vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ na

khippameva vūpasameyyāti. Tassa kho etaṃ bhaddāli bhikkhuno bhikkhū tathā tathā

upaparikkhanti yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ [PTS Page 444] [\q 444/] na khippameva

vūpasammati.

Idha pana bhaddāli ekacco bhikkhū adhiccāpattiko hoti anāpatti bahulo. So bhikkhūhi

vuccamāno nāññenaññaṃ paṭicarati. Na bahiddhā kathaṃ apanāmeti. Na kopañca dosañca

appaccayañca pātukaroti. Sammā vattati. Lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati. Yena saṅgho

attamano hoti taṃ karomīti āha, tatra bhaddāli bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: 'ayaṃ kho āvuso

bhikkhu adhiccāpattiko anāpatti bahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṃ paṭicarati.

Na bahiddhā kathaṃ apanāmeti. Na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. Sammā

vattati. Lomaṃ pāteti. Netthāraṃ vattati. Yena saṅgho attamano hoti taṃ karomīti āha.

Sādhuvatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ

khippameva vūpasameyyāti. Tassa kho etaṃ bhaddāli bhikkhuno bhikkhū tathā tathā

upaparikkhanti yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ khippameva vūpasammati.

Idha bhaddāli ekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Tatra bhaddāli

bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: 'ayaṃ kho āvuso bhikkhu saddhā mattakena vahati pemamattakena.

Sace mayaṃ imaṃ bhikkhuṃ pavayha: pavayha2 kāraṇaṃ karissāma. Mā'yampissa taṃ

saddhāmattakaṃ pemamattakaṃ tamhāpi parihāyīti. Seyyathāpi bhaddāli purisassa ekaṃ

cakkhuṃ tassa mittāmaccā ñātisālohitā taṃ ekaṃ cakkhuṃ rakkheyyuṃ: mā yampissa taṃ ekaṃ

cakkhuṃ tamhāpi parihāyī'ti. Evameva kho bhaddāli idhekacco bhikkhu saddhāmattakena

vahati pemamattakena. Tatra bhaddāli bhikkhūnaṃ evaṃ hoti: ' ayaṃ kho āvuso bhikkhu

saddhāmattakena vahati pemamattakena. Sace maya1 imaṃ bhikkhuṃ pavayha pavayha1

---------------------------

1. Yathayidaṃ-syā. 2. Pasayha pasayha-machasaṃ.

[BJT Page 186] [\x 186/]

Kāraṇaṃ karissāma, māyampissa taṃ saddhāmattakaṃ pemamattakaṃ tamhāpi parihāyī'ti.

Ayaṃ kho bhaddāli hetu ayaṃ paccayo yenamidhekaccaṃ bhikkhuṃ pavayha pavayha

kāraṇaṃ karonti. Ayaṃ pana bhaddāli hetu ayaṃ paccayo yenamidhekaccaṃ bhikkhuṃ no

tathā pavayha pavayha kāraṇaṃ karontīti.

Ko nu kho bhante hetu, ko paccayo, yena pubbe appatarāni [PTS Page 445] [\q 445/]

ceva sikkhāpadāni ahesuṃ, bahutarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahiṃsu. Ko pana bhante hetu

ko paccayo yenetarahi bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti. Appatarā ca bhikkhū aññāya

saṇṭhahantīti.

Evaṃ hetaṃ bhaddāli hoti: sattesu hāyamānesu saddhamme antaradhāyamāne bahutarāni

ceva sikkhāpadāni honti. Appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahanti.

Na tāva bhaddāli satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti. Yāva na idhekacce

āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Yato ca kho bhaddāli idhekacce

āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti.

Tesaṃ yeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya.

Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho

mahattaṃ patto hoti. Yato ca kho bhaddāli saṅgho mahattaṃ patto hoti. Atha idhekacce

asavaṭṭhāniyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti

tesaṃ yeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya.

Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho

lābhaggaṃ patto hoti. Yato ca kho bhaddāli saṅgho lābhaggaṃ patto hoti. Atha idhekacce

asavaṭṭhāniyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti

tesaṃ yeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya.

Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho

yasaggaṃ patto hoti. Yato ca kho bhaddāli saṅgho yasaggaṃ patto hoti. Atha idhekacce

asavaṭṭhāniyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti

tesaṃ yeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya.

Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho

bāhusaccaṃ patto hoti. Yato ca kho bhaddāli saṅgho bāhusaccaṃ patto hoti. Atha idhekacce

asavaṭṭhāniyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti

tesaṃ yeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya.

Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho

rattaññutaṃ patto hoti. Yato ca kho bhaddāli saṅgho rattaññutaṃ patto hoti. Atha idhekacce

asavaṭṭhāniyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti

tesaṃ yeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya.

Appakā kho tumhe bhaddāli tena samayena ahuvattha yadā vo ahaṃ ājānīyasusūpamaṃ

dhammapariyāyaṃ desesiṃ, sarasi tvaṃ1 bhaddālīti. No hetaṃ bhante. Tatra bhaddāli kaṃ

hetuṃ paccesīti. So hi nūnāhaṃ bhante dīgharattaṃ satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī

ahosinti. Na kho bhaddāli eseva hetu esa paccayo, api ca me tvaṃ bhaddāli dīgharattaṃ

cetasā ceto paricca vidito. Nacāyaṃ2 moghapuriso mayā dhammaṃ desiyamāne aṭṭhikatvā3

manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇātīti. Api ca te ahaṃ

bhaddāli ājānīyasusūpamaṃ dhammapariyāyaṃ desissāmi taṃ suṇāhi, sādhukaṃ

manasikarohi, [PTS Page 446] [\q 446/] bhāsissāmīti, evaṃ bhanteti kho āyasmā

bhaddāli bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

--------------------------

1. Taṃ sarasi-machasaṃ,syā. 2. Na cāyaṃ-[PTS 3.] Aṭṭhiṃ katvā-machasaṃ.

[BJT Page 188] [\x 188/]

Seyyathāpi bhaddāli dakkho assadamako bhadraṃ assājānīyaṃ labhitvā paṭhameneva

mukhādhāne kāraṇaṃ kāreti. Tassa mukhādhāne kāraṇaṃ kāriyamānassa hontiyeva

visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṃ akāritapubbaṃ kāraṇaṃ

kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbāyati. Yato kho

bhaddāli bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbuto hoti.

Tamenaṃ assadamako uttariṃ1 kāraṇaṃ kāreti yugādhāne. Tassa yugādhāne kāraṇaṃ

kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṃ

akāritapubbaṃ kāraṇaṃ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne

parinibbāyati. Yato kho bhaddāli bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ

ṭhāne parinibbuto hoti. Tamenaṃ assadamako uttariṃ1 kāraṇaṃ kāreti anukkame maṇḍale

khurakāse2 dhāve3 ravatthe4 rājaguṇe rājavaṃse uttame jave uttame haye uttame sākhalye.

Tassa uttame jave uttame haye uttame sākhalye kāraṇaṃ kāriyamānassa hontiyeva

visūkāyitāni visevitāni vipphanditāti kānici kānici, yathā taṃ akāritapubbaṃ kāraṇaṃ

kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbāyati. Yato ca kho

bhaddāli bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbuto hoti,

tamenaṃ assadamako uttariṃ1 vaṇṇiyañca valiyañca5. Anuppavecchati imehi kho bhaddāli

dasahaṅgehi samannāgato bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅganteva

saṅkhaṃ gacchati.

Evameva kho bhaddāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuṇeyyo hoti pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi dasahi: idha

bhaddāli bhikkhu asekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti. Asekkhena

sammāsaṅkappena samannāgato hoti. Asekkhāya sammāvācāya samannāgato hoti.

Asekkhena sammākammantena samannāgato hoti. Asekkhena sammāājivena samannāgato

hoti asekkhena sammāvāyāmena samannāgato hoti. Asekkhāya [PTS Page 447] [\q 447/]

sammāsatiyā samannāgato hoti. Asekkhena sammāsamādhinā samannāgato hoti.

Asekkhena sammāñāṇena samannāgato hoti. Asekkhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti.

Imehi kho bhaddāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuṇeyyo hoti, pāhuṇeyyo

dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā bhaddāli bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Bhaddāli suttaṃ pañcamaṃ

-------------------------

1. Uttari-machasaṃ 2.Khurakāye-sīmu,[PTS]

3. Dhāvane - pu 4.Davatthe-sīmu,machasaṃ 5. Pāṇiyañca-machasaṃ,

[BJT Page 190] [\x 190/]

2.2.6

Laṭukikopama suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ

nigamo. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya āpaṇaṃ

piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro

vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā1 aññatarasmiṃ

rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.

Āyasmāpi kho udāyi pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya āpaṇaṃ piṇḍāya

pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena so vanasaṇḍo

tenupasaṅkami divāvihārāya, taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā1 aññatarasmiṃ rukkhamūle

divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho āyasmato udāyissa rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso

parivitakko udapādi: 'bahunnaṃ vata no bhagavā dukkhadhammānaṃ apahattā bahunnaṃ

vata no bhagavā sukhadhammānaṃ upahattā, bahunnaṃ2 vata no bhagavā akusalānaṃ

dhammānaṃ apahattā bahunnaṃ2 vata no bhagavā kusalānaṃ dhammānaṃ upahattā'ti.

Atha kho āyasmā udāyi sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ [PTS Page 448] [\q 448/] nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā udāyi bhagavantaṃ etadavoca. " Idha mayhaṃ bhante

rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: ' bahunnaṃ vata no bhagavā

dukkhadhammānaṃ apahattā bahunnaṃ vata no bhagavā sukhadhammānaṃ upahattā,

bahunnaṃ vata no bhagavā akusalānaṃ dhammānaṃ apahattā bahunnaṃ2 vata no bhagavā

kusalānaṃ dhammānaṃ upahattā'ti.

Mayaṃ hi bhante pubbe sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Ahuṃ kho so bhante

samayo yaṃ bhagavā bhikkhū āmantesi: 'iṅgha tumhe bhikkhave etaṃ divāvikālabhojanaṃ

pajahathā'ti. Tassa mayhaṃ bhante ahudve aññathattaṃ ahu3 domanassaṃ. Yampi no saddhā

gahapatikā4 divā vikāle paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ denti. Tassapi no bhagavā

pahānamāha. Tassapi no sugato paṭinissaggamāhāti.

---------------------------

1.Ajjhogāhetvā- machasaṃ,[PTS 2.] Bahūnaṃ-machasaṃ 3. Ahudeva-machasaṃ,syā

4.Gahapati-sīmu.

[BJT Page 192] [\x 192/]

Te mayaṃ bhante bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca sampassamānā evaṃ taṃ

divāvikālabhojanaṃ pajahimhā1. Te mayā bhante sāyañcava bhuñjāma pāto ca. Ahu kho so

bhante samayo yaṃ bhagavā bhikkhū āmantesi: iṅgha tumhe bhikkhave etaṃ rattiṃ

vikālabhojanaṃ pajahathā'ti. Tassa mayhaṃ bhante ahudeva aññathattaṃ. Ahu2 domanassaṃ

yampi no imesaṃ dvinnaṃ bhattānaṃ paṇītasaṅkhātataraṃ tassapi no bhagavā pahānamāha.

Tassapi no sugato paṭinissaggamāhā'ti.

Bhūtapubbaṃ bhante aññataro puriso divā sūpeyyaṃ labhitvā evamāha: 'handa ca imaṃ

nikkhipatha, sāyaṃ sabbeva samaggā bhuñjissāmā'ti. Yā kāci bhante saṅkhatiyo sabbā tā

rattiṃ, appā divā. Te mayaṃ bhante bhagavati pemañca gāravañca hiriñca ottappañca

sampassamānā evaṃ taṃ rattiṃ vikālabhojanaṃ pajahimhā.

Bhūtapubbaṃ bhante bhikkhū rattandhakāratimisāyaṃ piṇḍāya carantā candanikampi

pavisanti. Oligallepi papatanti. Kaṇṭakāvaṭṭampi2 ārohanti, suttampi gāviṃ ārohantiṃ

māṇavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipi. Mātugāmopi te

asaddhammena nimanteti.

Bhūtapubbāhaṃ bhante rattandhakāratimisāyaṃ piṇḍāya carāmi. Addasā kho maṃ bhante

aññatarā itthī vijjantarikāya bhājanaṃ dhovantī, disvā maṃ bhītā vissaramakāsi: 'abbhuṃ

me3, pisāco vata ma'nti. Evaṃ vutte ahaṃ bhante taṃ itthiṃ etadavocaṃ: nāhaṃ bhagini,

pisāco, bhikkhu [PTS Page 449] [\q 449/] piṇḍāya ṭhito'ti. Bhikkhussa ātumāri,

bhikkhussa mātumāri, varante bhikkhu tiṇhena govikantanena kucchi parikanto natveva4

yaṃ5 rattandhakāratimisāyaṃ kucchihetu piṇḍāya carasīti6.

Tassa mayhaṃ bhante tadanussarato evaṃ hoti: 'bahunnaṃ vata no bhagavā

dukkhadhammānaṃ apahattā, bahunnaṃ vata no bhagavā sukhadhammānaṃ upahattā,

bahunnaṃ vata no bhagavā akusalānaṃ dhammānaṃ apahattā. Bahunnaṃ vata no bhagavā

kusalānaṃ dhammānaṃ upahattā'ti.

Evameva panudāyi idhekacce moghapurisā: 'idaṃ pajahathā'ti mayā vuccamānā te

evamāhaṃsu: 'kimpanimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṃ samaṇo'ti.

Te tañceva nappajahanti. Mayi ca appaccayaṃ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā,

tesaṃ taṃ udāyi hoti balavaṃ bandhanaṃ daḷhaṃ bandhanaṃ thiraṃ bandhanaṃ apūtikaṃ

bandhanaṃ thullo7 kaliṅgaro,

-------------------------

1. Pajahimha-sīmu. 2. Kaṇikavāṭampi- sīmu, machasaṃ. Kaṇikarājimpi-syā. 3.

Abhuṃme-machasaṃ. 4. Natvevavaraṃ-machasaṃ. 5. Natvavayā-sīmu 6. Carasāti-sīmu. 7.

Thulo-machasaṃ,syā.[PTS.]

[BJT Page 194] [\x 194/]

Seyyathāpi udāyi laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṃ vā

bandhaṃ vā maraṇaṃ vā āgameti. Yo nu kho udāyi evaṃ vadeyya: 'yena sā laṭukikā

sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṃ vā bandhaṃ vā maraṇaṃ vā

āgameti, taṃ hi tassā abalaṃ bandhanaṃ dubbalaṃ bandhanaṃ pūtikaṃ bandhanaṃ asārakaṃ

bandhana'nti. Sammā nu kho so udāyi vadamāno vadeyyā'ti. No hetaṃ bhante. Yena sā

bhante laṭukikā sakuṇikā pūtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaṃ vā bandha vā

maraṇaṃ vā āgameti. Taṃ hi tassā balavaṃ bandhanaṃ daḷhaṃ bandhanaṃ thiraṃ bandhanaṃ

apūtikaṃ bandhanaṃ thullo1 kaliṅgaro'ti.

Evameva panudāyi idhekacce moghapurisā: 'idaṃ pajahathā'ti mayā vuccamānā te

evamāhaṃsu: kiṃ panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaṃ samaṇo'ti.

Te tañceva nappajahanti. Mayi ca appaccayaṃ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā,

tesaṃ taṃ udāyi hoti balavaṃ bandhanaṃ daḷhaṃ bandhanaṃ thiraṃ bandhanaṃ apūtikaṃ

bandhanaṃ thullo kaliṅgaro.

Idha panudāyi ekacce kulaputtā: 'idaṃ pajahathā'ti [PTS Page 450] [\q 450/] mayā

vuccamānā te evamāhaṃsu: 'kimpanimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa

yassa no bhagavā pahānamāha. Yassa no sugato paṭinissaggamāhā'ti. Te tañceva pajahanti.

Mayi ca na appaccayaṃ upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā. Te taṃ pahāya

appossukkā pannalomā paradavuttā2 migabhūtena cetasā viharanti. Tesantaṃ udāyi hoti

abalaṃ bandhanaṃ dubbalaṃ bandhanaṃ pūtikaṃ bandhanaṃ asārakaṃ bandhanaṃ.

Seyyathāpi udāyi rañño nāgo īsādanto ubbuḷhavābhijāto3 saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi4

bandhanehi baddho īsakaññeva kāyaṃ sannāmetvā tāni bandhanāni sañchinditvā

sampadāḷetvā yena kāmaṃ pakkamati. Yo nu kho udāyi evaṃ vadeyya: yehi so rañño nāgo

īsādanto ubbuḷhavābhijāto3 saṅgāmāvacaro daḷhehi varattehi bandhanehi baddho

īsakaññeva kāyaṃ sannāmetvā tāni bandhanāni sañchinditvā sampadāḷetvā yena kāmaṃ

pakkamati. Taṃ hi tassa balavaṃ bandhanaṃ daḷhaṃ bandhanaṃ thiraṃ bandhanaṃ apūtikaṃ

bandhanaṃ thullo1 kaliṅgaroti, sammā nu kho so udāyi vadamāno vadeyyāti no hetaṃ

bhante. Yehi so bhante rañño nāgo īsādanto ubbuḷhavābhijāto3 saṅgāmāvacaro daḷhehi

varattehi bandhanehi baddho īsakaññeva kāyaṃ sannāmetvā tāni bandhanāni sañchinditvā

sampadāḷetvā yena kāmaṃ pakkamati. Taṃ hi tassa abalaṃ bandhanaṃ dubbalaṃ bandhanaṃ

pūtikaṃ bandhanaṃ asārakaṃ bandhananti.

------------------------

1. Thūlo-macasaṃ,syā 2. Paradattavuttā-machasaṃ. 3. Uruḷhavāabhijāto-machasaṃ.

Uruḷhavābhijāto- syā. 4. Vārattehi-sīmu.

[BJT Page 196] [\x 196/]

Evameva kho udāyi idhekacce kulaputtā idaṃ pajahathā'ti mayā vuccamānā te evamāhaṃsu:

kiṃ panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha.

Yassa no sugato paṭinissaggamāhāti. Te tañceva pajahanti. Mayi ca na appaccayaṃ

upaṭṭhāpenti. Ye ca bhikkhū sikkhākāmā te tampahāya appossukkā pannalomā

paradavuttā1 migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṃ taṃ udāyi hoti abalaṃ bandhanaṃ

dubbalaṃ bandhanaṃ pūtikaṃ bandhanaṃ asārakaṃ bandhanaṃ.

Seyyathāpi udāyi puriso daḷiddo assako anāḷhiyo2 tassassa ekaṃ agārakaṃ oluggaviluggaṃ

kākātidāyiṃ na paramarūpaṃ. Ekā khaṭopikā oluggaviluggā na paramarūpā, ekissā [PTS Page

451] [\q 451/] kumbhiyā dhaññasamavāpakaṃ na paramarūpaṃ, ekā jāyikā na

paramarūpā. So ārāmagataṃ bhikkhuṃ passeyya sudhotahatthapādaṃ manuññaṃ bhojanaṃ

bhuttāviṃ sitāya chāyāya nisinnaṃ adhicitte yuttaṃ. Tassa evamassa: sukhaṃ vata bho

sāmaññaṃ, ārogyaṃ vata bho sāmaññaṃ, so vatassaṃ3 yohaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni

vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. So na sakkuṇeyya ekaṃ agārakaṃ

oluggaviluggaṃ kākātidāyiṃ na paramarūpaṃ pahāya, ekaṃ khaṭopikaṃ oluggaviluggaṃ na

paramarūpaṃ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṃ na paramarūpaṃ pahāya, ekaṃ

jāyikaṃ na paramarūpaṃ pahāya, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ.

Yo nu kho udāyi evaṃ vadeyya: yehi so puriso bandhanehi baddhona sakkoti, ekaṃ

agārakaṃ olugga-viluggaṃ kākātidāyiṃ na paramarūpaṃ. Ekaṃ khaṭopikaṃ oluggaviluggaṃ

na paramarūpā, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṃ na paramarūpaṃ, ekaṃ jāyikaṃ na

paramarūpaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajituṃ. Taṃ hi tassa abalaṃ bandhanaṃ dubbalaṃ bandhanaṃ pūtikaṃ

bandhanaṃ asārakaṃ bandhananti. Sammā nu 4 kho so udāyi vadamāno vadeyyāti. No

hetaṃ bhante . Yehi so bhante puriso bandhanehi baddho na sakkoti ekaṃ agārakaṃ

oluggaviluggaṃ kākātidāyiṃ na paramarūpaṃ pahāya, ekaṃ khaṭopikaṃ oluggaviluggaṃ na

paramarūpaṃ pahāya, ekissā kumbhiyā dhaññasamavāpakaṃ na paramarūpaṃ pahāya, ekaṃ

jāyikaṃ na paramarūpaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Taṃ hi tassa balavaṃ bandhanaṃ daḷhaṃ bandhanaṃ thiraṃ

bandhanaṃ apūtikaṃ bandhanaṃ thullo kaliṅgaroti. Ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā

agārasmā

Evameva kho udāyi idhekacce moghapurisā idaṃ pajahathā'ti mayā vuccamānā te

evamāhaṃsu: kiṃ panimassa appamattakassa oramattakassa. Adhisallikhatevāyaṃ samaṇo'ti.

Te tañceva nappajahanti. Mayi ca appaccayaṃ upaṭṭhāpenti ye ca bhikkhū sikkhākāmā

tesantaṃ udāyi hoti balavaṃ bandhanaṃ daḷhaṃ bandhanaṃ thiraṃ bandhanaṃ apūtikaṃ

bandhanaṃ thullo kaliṅgaro.

--------------------------

1.Paradattavuttā-machasaṃ 2. Anāḷiyo - syā 3. Vatassa-pasū. 4. Sammannuko-musī.

[BJT Page 198] [\x 198/]

Seyyathāpi udāyi gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho [PTS Page 452] [\q 452/]

mahaddhano mahābhogo, nekānaṃ nikkhagaṇānaṃ cayo nekānaṃ dhaññagaṇānaṃ cayo

nekānaṃ khettagaṇānaṃ cayo nekānaṃ vatthugaṇānaṃ cayo nekānaṃ bhariyāgaṇānaṃ cayo

nekānaṃ dāsagaṇānaṃ cayo nekānaṃ dāsigaṇānaṃ cayo, so ārāmagataṃ bhikkhuṃ passeyya

sudhotahatthapādaṃ manuññaṃ bhojanaṃ bhuttāviṃ sītāya chāyāya nisinnaṃ adhicitte

yuttaṃ, tassa evamassa: sukhaṃ vata bho sāmaññaṃ, ārogyaṃ vata bho sāmaññaṃ, so

vatassaṃ yohaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ

pabbajeyya'nti. So sakkuṇeyya nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya,

nekāni khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyāgaṇāni pahāya,

nekāni dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsi gaṇāni pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni

vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ.

Yo nu kho udāyi evaṃ vadeyya: yehi so gahapati vā gahapati putto vā bandhanehi baddho

sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni khettagaṇāni

pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyāgaṇāni pahāya, nekāni dāsagaṇāni

pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ taṃ hi tassa balavaṃ bandhanaṃ daḷhaṃ bandhanaṃ thiraṃ

bandhanaṃ apūtikaṃ bandhanaṃ thullo kaliṅgaroti. Sammā nu1 kho so udāyi vadamāno

vadeyyā'ti. No hetaṃ bhante. Yehi so bhante gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi

baddho sakkoti nekāni nikkhagaṇāni pahāya, nekāni dhaññagaṇāni pahāya, nekāni

khettagaṇāni pahāya, nekāni vatthugaṇāni pahāya, nekāni bhariyāgaṇāni pahāya, nekāni

dāsagaṇāni pahāya, nekāni dāsigaṇāni pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni

acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Taṃ hi tassa abalaṃ bandhanaṃ dubbalaṃ

bandhanaṃ pūtikaṃ bandhanaṃ asārakaṃ bandhananti. Evameva kho udāyi idhekacce

kulaputtā, idaṃ pajahathāti mayā vuccamānā te evamāhaṃsu: ' kiṃ panimassa

appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha. Yassa no

sugato paṭinissaggamāhā'ti te tañceva pajahanti. Mayi ca na appaccayaṃ upaṭṭhāpenti. Ye

ca bhikkhū sikkhākāmā [PTS Page 453] [\q 453/] te taṃ pahāya appossukkā pannalomā

paradavuttā migabhūtena cetasā viharanti. Tesaṃ taṃ udāyi hoti abalaṃ bandhanaṃ dubbalaṃ

bandhanaṃ pūtikaṃ bandhanaṃ asārakaṃ bandhanaṃ.

Cattāro me udāyi puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ, katame cattāro: idhūdāyi ekacco

puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṃ upadhipahānāya

paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya upadhipaṭisaññuttā sarasaṅkappā samudācaranti. So te

adhivāseti, nappajahati, na vinodeti. Na byantīkaroti. Na anabhāvaṃ gameti. Imaṃ kho ahaṃ

udāyi puggalaṃ saññutto'ti vadāmi no visaññutto. Taṃ kissa hetu: indriyavemattatā hi me

udāyi imasmiṃ puggale viditā.

-------------------------

1. Sammannu-sīmu.

[BJT Page 200] [\x 200/]

Idha panudāyi ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya.

Tamenaṃ upadhipahānāya paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya, upadhipaṭisaññuttā

sarasaṅkappā samudācaranti. So te nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṃ

gameti. Imampi kho ahaṃ udāyi puggalaṃ saññuttoti vadāmi no visaññutto. Taṃ kissa hetu:

indriyavemattatā hi me udāyi imasmiṃ puggale viditā.

Idha panudāyi ekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti upadhipaṭinissaggāya.

Tamenaṃ upadhipahānāya paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya kadāci karahaci satisammosā

upadhipaṭisaññuttā sarasaṅkappā samudācaranti. Dandho udāyi satuppādo. Atha kho naṃ

khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṃ gameti. Seyyathāpi udāyi puriso

divasasantatte ayokaṭāhe dve vā tīṇi vā udakaphusitāni nipāteyya. Dandho udāyi

udakaphusitānaṃ nipāto. Atha kho naṃ khippameva parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya.

Evameva kho udāyi idhekacco puggalo upadhipahānāya paṭipanno hoti

upadhipaṭinissaggāya. Tamenaṃ upadhipahānāya paṭipannaṃ upadhipaṭinissaggāya, kadāci

karahaci satisammosā upadhipaṭisaññuttā sarasaṅkappā samudācaranti. Dandho udāyi

satuppādo. Atha kho naṃ khippameva pajahati, vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṃ gameti.

Imampi kho ahaṃ udāyi puggalaṃ saññutto'ti vadāmi no visaññutto, [PTS Page 454] [\q

454/] taṃ kissa hetu: indriyavemattatā hi me udāyi imasmiṃ puggale viditā.

Idha panudāyi ekacco puggalo 'upadhi dukkhassa mūla'nti iti viditvā nirupadhi hoti

upadhisaṅkhaye vimutto, imaṃ kho ahaṃ udāyi puggalaṃ visaññutto'ti vadāmi no saññutto.

Taṃ kissa hetu: indriyavemattatā hi me udāyi imasmiṃ puggale viditā.

Pañca kho ime udāyi kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā

piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā1. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā1. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā1. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā

rajanīyā1. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā

rajanīyā1. Ime kho udāyi pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho udāyi ime pañcakāmaguṇe paṭicca

uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati kāmasukhaṃ mīḷhasukhaṃ puthujjanasukhaṃ

anariyasukhaṃ na sevitabbaṃ2 na bhāvetabbaṃ na bahulīkātabbaṃ. Bhāyitabbaṃ etassa

sukhassāti vadāmi.

Idhūdāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā

ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ

dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca

sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā

sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca

pahānā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthaṃgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhā sati

pārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati nekkhammasukhaṃ

pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhasukhaṃ āsevitabbaṃ bhāvetabbaṃ

bahulīkātabbaṃ. Na bhāyitabbaṃ etassa sukhassāti vadāmi.

--------------------------

1.Rajaniyyā-sīmu. 2. Āsevitabbaṃ-[PTS.]

[BJT Page 202] [\x 202/]

Idhūdāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ahaṃ udāyi

iñjitasmiṃ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṃ: yadeva tattha vitakkavicārā aniruddhā honti, idaṃ

tattha iñjitasmiṃ.

Idhūdāyi bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ

avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idampi kho

ahaṃ udāyi iñjitasmiṃ vadāmi. Kiñca tattha iñjitasmiṃ: yadeva tattha pītisukhaṃ aniruddhaṃ

hoti, idaṃ tattha iñjitasmiṃ.

Idhūdāyi bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca

kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Idampi kho ahaṃ udāyi iñjitasmiṃ vadāmi kiñca tattha

iñjitasmiṃ: yadeva tattha upekkhāsukhaṃ [PTS Page 455] [\q 455/] aniruddhaṃ hoti.

Idaṃ tattha iñjitasmiṃ.

Idhūdāyi bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ

catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ahaṃ udāyi aniñjitasmiṃ vadāmi.

Idhūdāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho ahaṃ udāyi analanti

vadāmi. Pajahathāti vadāmi. Samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo: idhūdāyi

bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ

avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ tassa

samatikkamo. Idampi kho ahaṃ udāyi analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi,

samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo: idhūdāyi bhikkhu pītiyā ca virāgā

upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā

ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ

tassa samatikkamo. Idampi kho ahaṃ udāyi analanti vadāmi. Pajahathāti vadāmi.

Samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo: idhūdāyi bhikkhu sukhassa ca pahānā

dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā1 adukkhaṃ asukhaṃ2

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ3 upasampajja viharati. Ayaṃ tassa samatikkamo.

Idampi kho ahaṃ udāyi analanti vadāmi. Pajahathāti vadāmi. Samatikkamathāti vadāmi. Ko

ca tassa samatikkamo: idhūdāyi bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā

paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti

ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ tassa samatikkamo. Idampi kho ahaṃ udāyi

analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi, samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo:

idhūdāyi bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti

viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ tassa samatikkamo, idampi kho ahaṃ udāyi

analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi, samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo:

idhūdāyi bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ tassa samatikkamo. Idampi kho ahaṃ udāyi

analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi, samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo:

idhūdāyi bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ [PTS

Page 456] [\q 456/] upasampajja viharati. Ayaṃ tassa samatikkamo, idampi kho ahaṃ

udāyi

[BJT Page 204] [\x 204/]

Analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi, samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo:

idhūdāyi bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ

upasampajja viharati. Ayaṃ tassa samatikkamo. Iti kho ahaṃ udāyi

nevasaññānāsaññāyatanassapi pahānaṃ vadāmi. Passasi no tvaṃ udāyi taṃ saṃyojanaṃ anuṃ

vā thūlaṃ vā, yassāhaṃ no pahānaṃ vadāmīti. No hetaṃ bhanteti.

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā udāyi bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Laṭukikopama suttaṃ chaṭṭhaṃ.

[BJT Page 206] [\x 206/]

2.2.7

Cātuma suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā cātumāyaṃ viharati āmalakīvane tena kho pana

samayena sāriputtamoggallānapamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ anuppattāni

honti bhagavantaṃ dassanāya. Te ca āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ

paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā

mahāsaddā ahesuṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi1: 'ke panete ānanda

uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe maccavilope'ti.

'Etāni bhante sāriputtamoggallānapamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ

anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Te āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ

paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā

mahāsaddā'ti. Tena hānanda mama vacanena te bhikkhū āmantehi. Satthāyasmante

āmantetī'ti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: 'satthāyasmante āmantetī'ti.

Evamāvusoti kho [PTS Page 457] [\q 457/] te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā

yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca: 'kinnu tumhe bhikkhave

uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope'ti.

Imāni bhante sāriputtamoggallānapamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ

anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ

paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā

mahāsaddā'ti. 'Gacchatha bhikkhave paṇāmemi vo, na vo mama santike vatthabba'nti. Evaṃ

bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā

padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya pakkamiṃsu.

Tena kho pana samayena cātumeyyakā sakyā santhāgāre sannipatitā honti kenacideva

karaṇīyena, addasaṃsu1 kho cātumeyyakā sakyā te bhikkhū dūratova gacchante, disvāna

yena te bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavocuṃ: 'handa kahaṃ

pana tumhe āyasmanto gacchathā'ti. Bhagavatā kho āvuso bhikkhusaṅgho paṇāmito'ti. 'Tena

hāyasmanto muhuttaṃ nisīdatha, appeva nāma mayaṃ sakkuṇeyyāma bhagavantaṃ

pasādetu'nti. Evamāvusoti kho te bhikkhū cātumeyyakānaṃ sakyānaṃ paccassosuṃ.

--------------------------

1. Addasāsuṃ-sīmu,[PTS.]

[BJT Page 208] [\x 208/]

Atha kho cātumeyyakā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho cātumeyyakā sakyā bhagavantaṃ

etadavocuṃ: 'abhinandatu bhante bhagavā bhikkhusaṅghaṃ, abhivadatu bhante bhagavā

bhikkhusaṅghaṃ, seyyathāpi bhante bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva1

bhagavā etarahi anugaṇhātu bhikkhusaṅghaṃ. Santettha bhante bhikkhū navā acirapabbajitā

adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya alabhantānaṃ siyā

aññathattaṃ , siyā viparināmo. Seyyathāpi bhante bījānaṃ taruṇānaṃ udakaṃ alabhantānaṃ

siyā aññathattaṃ, siyā viparināmo, evameva kho bhante santettha bhikkhū navā

acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya

alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā viparināmo.

Seyyathāpi bhante bījānaṃ taruṇānaṃ udakaṃ alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā

viparināmo. Evameva kho bhante santettha [PTS Page 458] [\q 458/] bhikkhū navā

acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya

alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā viparināmo.

Seyyathāpi bhante vacchassa taruṇassa mātaraṃ apassantassa siyā aññathattaṃ, siyā

viparināmo. Evameva kho bhante santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ

dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ apassantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā viparināmo.

Abhinandatu bhante bhagavā bhikkhusaṅghaṃ, abhivadatu bhante bhagavā bhikkhusaṅghaṃ.

Seyyathāpi bhante bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho [PTS Page 459] [\q 459/]

anuggahito, evameva bhagavā etarahi anugaṇhātu bhikkhu saṅgha'nti.

--------------------------

1.Evamevaṃ-sīmu.

[BJT Page 210] [\x 210/]

Asakkhiṃsu kho cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati bhagavantaṃ pasādetuṃ

bījūpamena ca taruṇūpamena ca. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi:

'uṭṭhahathāvuso, gaṇhātha pattacīvaraṃ, pasādito bhagavā cātumeyyakehi ca sakyehi

brahmuṇā ca sahampatinā bījūpamena ca taruṇūpamena cā'ti. Evamāvusoti kho te bhikkhū

āyasmato mahāmoggallānassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā pattacīvaraṃ ādāya yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu,

ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca: kinti te sāriputta ahosi

mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite'ti. Evaṃ kho me bhante ahosi bhagavatā bhikkhusaṅghe

paṇāmite1. Appossukko'dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharissati.

Mayampidāni appossukkā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyuttā viharissāmā'ti. Āgamehi

tvaṃ sāriputta, āgamehi tvaṃ sāriputta, diṭṭhadhammasukhavihāranti na kho te sāriputta

punapi evarūpaṃ cittaṃ uppādetabbanti2.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi. 'Kinti te moggallāna ahosi mayā

bhikkhusaṅghe paṇāmiteti. Evaṃ kho me bhante ahosi bhagavatā bhikkhusaṅghe paṇāmite

appossukko'dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharissati. Ahañcadāni

āyasmā ca sāriputto bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmā'ti. Sādhu sādhu moggallāna, ahaṃ vā hi

moggallāna bhikkhusaṅghaṃ parihareyyaṃ sāriputta moggallānā vāti.

Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: cattārimāni bhikkhave bhayāni udakorohante

pāṭikaṅkhitabbāni, katamāni cattāri: ūmībhayaṃ kumbhīḷabhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ

susukābhayaṃ. Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni udakorohante pāṭikaṅkhitabbāni.

Evameva kho bhikkhave cattārimāni bhayāni idhekacce puggale imasmiṃ dhammavinaye

agārasmā anagāriyaṃ pabbajite pāṭikaṅkhitabbāni. Katamāni [PTS Page 460] [\q 460/]

cattāri: ūmībhayaṃ kumbhīlabhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ susukābhayaṃ.

Katamañca bhikkhave ūmībhayaṃ: idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito hoti, 'otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appeva nāma imassa kevalassa

dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā'ti. Tamenaṃ tathā pabbajitaṃ samānaṃ

sabrahmacārī ovadanti anusāsanti: 'evante abhikkamitabbaṃ. Evante paṭikkamitabbaṃ.

Evante ālokitabbaṃ. Evante vilokitabbaṃ. Evante sammiñjitabbaṃ. Evante pasāretabbaṃ.3

Evante saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāretabba'nti. Tassa evaṃ hoti:

--------------------------

1. Bhikkhusaṅgho paṇāmito-machasaṃ 2. Na kho te - pe- uppādetabbaṃ -machasaṃ natthi 3.

Pasāritabbaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 212] [\x 212/]

Mayaṃ kho pubbe agāriyabhūtā samānā aññe ovadāmapi1 anusāsāmapi2 ime panamhākaṃ

puttamattā maññe, nattamattā maññe, amhe ovaditabbaṃ anusāsitabbaṃ maññantīti. So

sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ vuccati bhikkhave ūmībhayassa bhīto sikkhaṃ

paccakkhāya hīnāyāvatto ūmībhayanti kho bhikkhave kodhūpāyāsassetaṃ adhivacanaṃ.

Katamañca bhikkhave kumbhīlabhayaṃ: idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito hoti, otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa

dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā'ti.

Tamenaṃ tathā pabbajitaṃ samānaṃ sabrahmacārī ovadanti. Anusāsanti: 'idaṃ te

khāditabbaṃ idaṃ te na khāditabbaṃ, idaṃ te bhuñjitabbaṃ, idaṃ te na bhuñjitabbaṃ, idaṃ te

sāyitabbaṃ, idaṃ te na sāyitabbaṃ, idaṃ te pātabbaṃ, idaṃ te na pātabbaṃ, kappiyaṃ te

khāditabbaṃ, akappiyaṃ te na khāditabbaṃ, kappiyaṃ te bhuñjitabbaṃ, akappiyaṃ te na

bhuñajitabbaṃ, kappiyaṃ te sāyitabbaṃ, akappiyaṃ te na sāyitabbaṃ, kappiyaṃ te pātabbaṃ,

akappiyaṃ te na pātabbaṃ, kāle te khāditabbaṃ, vikāle te na khāditabbaṃ, kāle te

bhuñjitabbaṃ, vikāle te na bhuñjitabbaṃ, kāle te sāyitabbaṃ, vikāle te na sāyitabbaṃ, kāle te

pātabbaṃ, vikāle te na pātabba'nti. Tassa [PTS Page 461] [\q 461/] evaṃ hoti: mayaṃ kho

pubbe agāriyabhūtā samānā yaṃ icchāma taṃ khādāma, yaṃ na icchāma na taṃ khādāma,

yaṃ icchāma taṃ bhuñjāma, yaṃ na icchāma na taṃ bhuñjāma, yaṃ icchāma taṃ sāyāma, yaṃ

na icchāma na taṃ sāyāma, yaṃ icchāma taṃ pivāma3 yaṃ na icchāma na taṃ pivāma.

Kappiyampi khādāma, akappiyampi khādāma, kappiyampi bhuñjāma, akappiyampi

bhuñjāma, kappiyampi sāyāma, akappiyampi sāyāma, kappiyampi pivāma, akappiyampi

pivāma. Kālepi khādāma, vikālepi khādāma, kālepi bhuñjāma vikālepi bhuñjāma, kālepi

sāyāma, vikālepi sāyāma, kālepi pivāma, vikālepi pivāma. Yampi no saddhā gahapatikā divā

vikāle paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ denti, tatthapi me mukhāvaraṇaṃ maññe karontī'ti.

So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ vuccati bhikkhave kumbhīlabhayassa bhīto

sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. Kumbhīlabhayanti kho bhikkhave odarikattassetaṃ

adhivacanaṃ.

--------------------------

1.Ovadāma-machasaṃ. 2. Anusāsāma-machasaṃ 3. Pipāma-sīmu.[PTS]

[BJT Page 214] [\x 214/]

Katamañca bhikkhave āvaṭṭabhayaṃ, idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito hoti. Otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa

dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā'ti. So evaṃ pabbajito samāno pubbanhasamayaṃ

nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati arakkhiteneva

kāyena, arakkhitāya vācāya, anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati

gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ

paricārayamānaṃ. Tassa evaṃ hoti: mayaṃ kho pubbe agāriyabhūtā samānā pañcahi

kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārimha. Saṃvijjante1 kho kule2 bhogā, sakkā

bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca kātu'nti. So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ

vuccati bhikkhave āvaṭṭabhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. Āvaṭṭabhayanti

kho bhikkhave pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ.

Katamañca bhikkhave susukābhayaṃ, idha bhikkhave [PTS Page 462] [\q 462/] ekacco

kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena

sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto,

appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā'ti. So evaṃ

pabbajito samāno pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā

piṇḍāya pavisati arakkhiteneva kāyena, arakkhitāya vācāya, anupaṭṭhitāya satiyā,

asaṃvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa

mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti, so

rāgānuddhastena3 cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ vuccati bhikkhave

susukābhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. Susukābhayanti kho bhikkhave

mātugāmassetaṃ adhivacanaṃ.

Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni idhekacce puggale imasmiṃ dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajite pāṭikaṅkhitabbānīti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Cātuma suttaṃ sattamaṃ.

--------------------------

1. Saṃvijjanti-machasaṃ. 2. Pana me kule-machasaṃ. 3. Rāgānuddhaṃsena-machasaṃ.

[BJT Page 216] [\x 216/]

2.2.8.

Naḷakapāna suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati naḷakapāne palāsavane. Tena kho

pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā kulaputtā bhagavantaṃ uddissa saddhā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā honti. Āyasmā ca anuruddho āyasmā ca bhaddiyo āyasmā ca

kimbilo1 āyasmā ca bhagu āyasmā kuṇḍadhāno2 āyasmā ca revato āyasmā ca ānando: aññe

ca abhiññātā abhiññātā kulaputtā.

Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto [PTS Page 463] [\q 463/]

abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhu āmantesi, ye te

bhikkhave kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, kacci te

bhikkhave bhikkhū abhiratā brahmacariye'ti. Evaṃ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ.

Dutiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi, ye te bhikkhave kulaputtā

mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, kacci te bhikkhave bhikkhū abhiratā

brahmacariye'ti. Evaṃ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Tatiyampi kho bhagavā te kulaputte

ārabbha bhikkhū āmantesi, ye te bhikkhave kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajitā, kacci te bhikkhū abhiratā brahmacariye'ti. Tatiyampi kho te bhikkhū

tuṇhī ahesuṃ.

Atha kho bhagavato etadahosi: yannūnāhaṃ teva3 kulaputte puccheyya'nti. Atha kho

bhagavā āyasmantaṃ anuruddhaṃ āmantesi: kacci tumhe anuruddhā abhiratā

brahmacariye'ti. Taggha mayaṃ bhante abhiratā brahmacariyeti. Sādhu sādhu anuruddhā

etaṃ kho anuruddhā tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ

pabbajitānaṃ yaṃ tumhe abhirameyyātha brahmacariye. Yena tumhe anuruddhā bhadrena

yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susu kālakesā kāme paribhuñjeyyātha. Tena

tumhe anuruddhā bhadrena4 yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susu kālakesā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Te kho5 pana tumhe anuruddhā neva rājābhinītā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajitā, na corābhinītā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, na iṇaṭṭā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajitā, na bhayaṭṭā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, na ājīvikāpakatā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi

paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto appevanāma

imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā'ti. Nanu tumhe anuruddhā

evaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā'ti. Evaṃ bhante. Evaṃ pabbajitena ca pana

anuruddhā kulaputtena kimassa.

--------------------------

1. Kimilo-machasaṃ 2. Koṇḍañño-machasaṃ. 3. Te- machasaṃ 4. Bhadrenapi-machasaṃ. 5. Te

ca kho-machasaṃ.

[BJT Page 218] [\x 218/]

Karaṇīyaṃ: 'vivekaṃ anuruddhā kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ

nādhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ. Tassa abhijjhāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati.

Byāpādopi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Thīnamiddhampi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati.

Uddhaccakukkuccampi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Vicikicchāpi [PTS Page 464] [\q 464/]

cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Aratīpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Tandīpi cittaṃ pariyādāya

tiṭṭhati. Vivekaṃ anuruddhā kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ nādhigacchati

aññaṃ vā tato santataraṃ. Vivekaṃ anuruddhā kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi

pītisukhaṃ adhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ. Tassa abhijjhāpi cittaṃ na pariyādāya

tiṭṭhati. Byāpādopi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. Thīnamiddhampi cittaṃ na pariyādāya

tiṭṭhati. Uddhaccakukkuccampi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. Vicikicchāpi cittaṃ na

pariyādāya tiṭṭhati. Aratīpi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. Tandīpi cittaṃ na pariyādāya

tiṭṭhati. Vivekaṃ anuruddhā kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ adhigacchati

aññaṃ vā tato santataraṃ.

Kinti vo anuruddhā mayi hoti: ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā

āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā, appahīnā te tathāgatassa. Tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati,

saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodetī'ti.

Na kho no bhante bhagavati evaṃ hoti: 'ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā

dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā, appahīnā te tathāgatassa. Tasmā tathāgato

saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ

vinodetī'ti.

Evaṃ kho no bhante bhagavati hoti: ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā

āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā, pahīnā te tathāgatassa. Tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati,

saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodetī'ti. Sādhu sādhu

anuruddhā, tathāgatassa anuruddhā, ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā

āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā1 āyatiṃ

anuppādadhammā. Seyyathāpi anuruddhā tālo matthakacchinno abhabbo punavirūḷhiyā

evameva kho anuruddhā tathāgatassa ye āsavā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā

dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇīyā. Pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā

anabhāvakatā1 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati,

saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodetī'ti.

---------------------------

1. Anabhāvaṃ katā - machasaṃ.

[BJT Page 220] [\x 220/]

Taṃ kimmaññasi anuruddhā kaṃ atthavasaṃ sampassamāno tathāgato sāvake abbhatīte

kālakate upapattīsu byākaroti: 'asu amutra upapanno, asu amutra upapanno'ti. [PTS Page

465] [\q 465/]

Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavannettikā, bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata

bhante bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū

dhāressanti'ti.

Na kho anuruddhā tathāgato janakuhanatthaṃ na janalapanatthaṃ na

lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, na iti maṃ jano jānātū'ti sāvake abbhatīte kālakate

upapattīsu byākaroti: 'asu amutra upapanno, asu amutra upapanno'ti. Santi ca kho

anuruddhā kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā1 'te taṃ sutvā tathattāya cittaṃ

upasaṃharanti. Tesantaṃ anuruddhā hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: 'itthannāmo bhikkhu kālakato2 so bhagavatā byākato

'aññāya saṇṭhahī'ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavasuto vā,

'evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi, evampañño so āyasmā

ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṃ vimutto so āyasmā ahosi itipīti. So tassa

saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya [PTS Page 466] [\q

466/] cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: 'itthannāmo bhikkhu kālakato, so bhagavatā byākato:

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā'ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavasuto3

vā: 'evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi, evampañño so

āyasmā ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṃ vimutto so āyasmā ahosi itipīti.

So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya cittaṃ

upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: 'itthannāmo bhikkhu kālakato, so bhagavatā byākato tiṇṇaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī, sakideva imaṃ lokaṃ

āgantvā dukkhassantaṃ karissatī'ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti

anussavasuto3 vā. Evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi,

evampañño so āyasmā ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṃ vimutto so āyasmā

ahosi itipīti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya

cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

--------------------------

1.Pāmujjā-sīmu. 2. Kālaṃkato-machasaṃ 3. Anussavassuto-machasaṃ.

[BJT Page 222] [\x 222/]

Idhānuruddhā bhikkhu suṇāti: 'itthannāmo bhikkhu kālakato, so bhagavatā byākato tiṇṇaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo'ti. So kho

panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavasuto vā: 'evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi,

evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi, evampañño so āyasmā ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā

ahosi itipi, evaṃ vimutto so āyasmā ahosi itipīti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca

paññañca anussaranto tathattāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā bhikkhuno

phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: 'itthannāmā bhikkhunī kālakatā, sā bhagavatā byākatā :

'aññāya saṇṭhahī'ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavasutā vā:

'evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā sā ahosi itipi, evampaññā sā bhaginī ahosi

itipi, evaṃvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṃ vimuttā sā bhaginī ahosi itipīti. Sā tassā

saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṃ upasaṃharati.

Evampi kho anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: 'itthannāmā bhikkhunī kālakatā1, sā bhagavatā byākatā

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī

anāvattidhammā tasmā lokā'ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavasutā

vā. 'Evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā sā ahosi itipi, evampaññā sā bhaginī ahosi

itipi, evaṃvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṃ vimuttā sā bhaginī ahosi itipīti. Sā tassa

saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṃ upasaṃharati.

Evampi kho anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: 'itthannāmā bhikkhunī kālakatā, sā bhagavatā byākatā:

'tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāminī, sakideva imaṃ

lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī'ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti

anussavasutā vā. 'Evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā sā ahosi itipi, evampaññā sā

bhaginī ahosi itipi, evaṃvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṃ vimuttā sā bhaginī ahosi

itipīti'ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṃ

upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhunī suṇāti: 'itthannāmā bhikkhunī kālakatā, sā bhagavatā byākatā

'tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā'ti.

[PTS Page 467] [\q 467/] sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavasutā vā.

'Evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā sā ahosi itipi, evaṃpaññā sā bhaginī ahosi

itipi, evaṃvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṃ vimuttā sā bhaginī ahosi itipīti. Sā tassa

saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṃ upasaṃharati.

Evampi kho anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

-------------------------

1.Kālaṃkatā -machasaṃ.

[BJT Page 224] [\x 224/]

Idhānuruddhā upāsako suṇāti:'itthannāmo upāsako kālakato, so bhagavatā byākato:

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā'ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavasuto

vā: 'evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi. Evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi. Evaṃpañño so

āyasmā ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṃ vimutto so āyasmā ahosi itipīti.

So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya cittaṃ

upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā upāsako suṇāti: 'itthannāmo upāsako kālakato, so bhagavatā byākato: tiṇṇaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī, sakideva imaṃ lokaṃ

āgantvā dukkhassantaṃ karissatī'ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti

anussavasuto vā: 'evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi. Evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi.

Evaṃpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṃ vimutto so āyasmā

ahosi itipīti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tathattāya

cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā upāsako suṇāti: itthannāmo upāsako kālakato, so bhagavatā byākato: 'tiṇṇaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo'ti. So kho

panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavasuto vā: 'evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi.

Evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi. Evaṃpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā

ahosi itipi, evaṃ vimutto so āyasmā ahosi itipīti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca

paññañca anussaranto tathattāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā upāsakassa

phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā upāsikā suṇāti: 'itthannāmā upāsikā kālakatā1 sā bhagavatā byākatā:

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī

anāvattidhammā tasmā lokā'ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavasutā

vā: 'evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃpaññā sā

bhaginī ahosi itipi, evaṃvihārinī [PTS Page 468] [\q 468/] sā bhaginī ahosi itipi, evaṃ

vimuttā sā bhaginī ahosi itipīti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca

anussarantī tathattāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā upāsikāya phāsuvihāro

hoti.

--------------------------

1.Kālaṃkatā-machasaṃ.

[BJT Page 226] [\x 226/]

Idhānuruddhā upāsikā suṇāti: 'itthannāmā upāsikā kālakatā1 sā bhagavatā byākatā: 'tiṇṇaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṃ lokaṃ

āgantvā dukkhassantaṃ karissatī'ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti

anussavasutā vā: 'evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā sā bhaginī ahosi itipi,

evaṃpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṃ vimuttā sā

bhaginī ahosi itipīti. Sā tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī

tathattāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā upāsikāya phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā upāsikā suṇāti: 'itthannāmā upāsikā kālakatā1 sā bhagavatā byākatā:'tiṇṇaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā'ti. Sā kho

panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavasutā vā: 'evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi,

evaṃdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃvihārinī sā

bhaginī ahosi itipi, evaṃ vimuttā sā bhaginī ahosi itipīti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca

cāgañca paññañca anussarantī tathattāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho anuruddhā

upāsikāya phāsuvihāro hoti.

Iti kho anuruddhā tathāgato na janakuhanatthaṃ, na janalapanatthaṃ, na

lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ, na iti maṃ jano jānātū'ti sāvake abbhatīte kālakate

upapattīsu byākaroti: 'asu amutra upapanno asū amutra upapanno'ti. Santi ca kho

anuruddhā kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṃ sutvā tathattāya cittaṃ

upasaṃharanti. Tesaṃ taṃ anuruddhā hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. [PTS

Page 469] [\q 469/]

Naḷakapāna suttaṃ aṭṭhamaṃ.

-------------------------

1.Kālaṃ katā-machasaṃ.

[BJT Page 228] [\x 228/]

Gulissāni suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena

kho pana samayena gulissāni1 nāma bhikkhu āraññako2 padarasamācāro3 saṅghamajjhe

osaṭo hoti kenacideva karaṇīyena. Tatra kho āyasmā sāriputto gulissāniṃ bhikkhuṃ ārabbha

bhikkhū āmantesi.

Āraññakena'hāvuso4 bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena sabrahmacārīsu

sagāravena bhavitabbaṃ sappatissena. Sace āvuso āraññako2 bhikkhu saṅghagato saṅghe

viharanto sabrahmacārīsu agāravo hoti appatisso. Tassa bhavanti vattāro: 'kimpanimassa

āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā sabrahmacārīsu agāravo5

appatisso'tissa6 bhavanti vattāro. Tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe

viharantena sabrahmacārīsu sagāravena bhavitabbaṃ sappatissena.

Āraññakena' hāvuso4 bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena

bhavitabbaṃ 'iti there ca bhikkhū nānupakhajja nisīdissāmi. Nave ca bhikkhū na āsanena

paṭibāhissāmī'ti. Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto na

āsanakusalo7 hoti. Tassa bhavanti vattāro: kimpanimassa āyasmato āraññakassa ekassāraññe

serivihārena, yo ayamāyasmā ābhisamācārikampi dhammaṃ na jānātī'tissa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaṃ.

Āraññakena'hāvuso4 bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo

pavisitabbo. Nāti divā paṭikkamitabbaṃ. Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe

viharanto atikālena gāmaṃ pavisati, atidivā7 paṭikkamati. Tassa bhavanti vattāro.

Kimpanimassa āyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā atikālena

gāmaṃ pavisati, atidivā paṭikkamatī'tissa6 bhavanti vattāro. Tasmā āraññakena bhikkhunā

saṅghagatena saṅghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo. Nāti divā paṭikkamitabbaṃ.

---------------------------

1. Goliyāni-machasaṃ golissāni- syā 2. Āraññikomachasaṃ 3. Padasamācāro- machasaṃ. 4.

Araññakenāvuso - machasaṃ, syā. 5. Agāravo hoti- machasaṃ. 6.Tassa-machasaṃ, sīmu. Syā

7. Āsanakusalo na hotītimachasaṃ,sīmu. 8. Divā-[PTS.]

[BJT Page 230] [\x 230/]

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṃ [PTS Page

470] [\q 470/] pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjitabbaṃ. Sace āvuso āraññako1 bhikkhu

saṅghagato saṅghe viharanto purebhattaṃ pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjati, tassa

bhavanti vattāro: ayannūnimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena viharato

vikālacariyā bahulīkatā, tamenaṃ saṅghagatampi samudācaratī'tissa2 bhavanti vattāro.

Tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena na purebhattaṃ

pacchābhattaṃ kulesu cārittaṃ āpajjitabbaṃ.

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena anuddhatena bhavitabbaṃ

acapalena. Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto uddhato hoti. Capalo

tassa bhavanti vattāro: 'idannūnimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena

viharato uddhaccaṃ cāpalyaṃ bahulīkataṃ, tamenaṃ saṅghagatampi samudācaratī'tissa2

bhavanti vattāro. Tasmā āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena

anuddhatena bhavitabbaṃ acapalena.

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṃ

avikiṇṇavācena. Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto mukharo

hotivikiṇṇavāco. Tassa bhavanti vattāro: 'kampanimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe

serivihārena, yo ayamāyasmā mukharo vikiṇṇavāco'tissa bhavanti vattāro. Tasmā

āraññakena bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena amukharena bhavitabbaṃ

avikiṇṇavācena.

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena subbacena3 bhavitabbaṃ

kalyāṇamittena. Sace āvuso āraññako bhikkhu saṅghagato saṅghe viharanto dubbaco hoti

pāpamitto, tassa bhavanti vattāro: 'kimpanimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe

serivihārena. Yo ayamāyasmā dubbaco pāpamitto tissa bhavanti vattāro. Tasmā āraññakena

bhikkhunā saṅghagatena saṅghe viharantena subbacena2 bhavitabbaṃ kalyāṇamittena.

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaṃ. Sace āvuso āraññako

bhikkhu indriyesu aguttadvāro hoti, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato

āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā [PTS Page 471] [\q 471/]

indriyesu aguttadvāro'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āraññakena bhikkhunā indriyesu

guttadvārena bhavitabbaṃ.

-------------------------

1.Āraññiko- machasaṃ 2 tassa-machasaṃ.Sīmu. Syā. 3. Suvacena-machasaṃ,syā,[PTS.]

[BJT Page 232] [\x 232/]

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṃ. Sace āvuso āraññako

bhikkhu bhojane amattaññū hoti, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato āraññakassa

ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā bhojane amattaññū' tissa1 bhavanti vattāro. Tasmā

āraññakena bhikkhunā bhojane mattaññunā bhavitabbaṃ.

Āraññakena' hāvuso bhikkhunā jāgariyaṃ anuyuttena bhavitabbaṃ. Sace āvuso āraññako

bhikkhu jāgariyaṃ ananuyutto hoti, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato

āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā jāgariyaṃ ananuyuttotissa bhavanti

vattāro. Tasmā āraññakena bhikkhunā jāgariyaṃ anuyuttena bhavitabbaṃ.

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā āraddhaviriyena bhavitabbaṃ. Sace āvuso āraññako bhikkhu

kusīto hoti. Tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe

serivihārena, yo ayamāyasmā kusīto'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āraññakena bhikkhunā

āraddhaviriyena bhavitabbaṃ.

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā upaṭṭhitasatinā2 bhavitabbaṃ. Sace āvuso āraññako bhikkhu

muṭṭhassatī hoti, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe

serivihārena, yo ayamāyasmā muṭṭhassatī'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āraññakena

bhikkhunā upaṭṭhitasatinā bhavitabbaṃ.

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṃ. Sace āvuso āraññako bhikkhu

asamāhito hoti, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe

serivihārena, yo ayamāyasmā asamāhito'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āraññakena

bhikkhunā samāhitena bhavitabbaṃ.

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṃ. Sace āvuso āraññako bhikkhu

duppañño hoti, tassa bhavanti [PTS Page 472] [\q 472/] vattāro: kimpanimassāyasmato

āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā duppañño'tissa bhavanti vattāro.

Tasmā āraññakena bhikkhunā paññavatā bhavitabbaṃ.

Āraññakena'hāvuso bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo. Santāvuso

āraññakaṃ bhikkhuṃ abhidhamme abhivinaye pañhaṃ pucchitāro. Sace āvuso āraññako

bhikkhu abhidhamme abhivinaye pañhaṃ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro:

kimpanimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā abhidhamme

abhivinaye pañhaṃ puṭṭho na sampāyatī'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āraññakena

bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaṇīyo

------------------------

1. Amattaññūti'tassa - sīmu, machasaṃ, syā. 2. Upaṭṭhitassatinā-machasaṃ.

[BJT Page 234] [\x 234/]

Āraññakena' hāvuso bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, tattha yogo

karaṇīyo. Santāvuso āraññakaṃ bhikkhuṃ ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā,

tattha pañhaṃ pucchitāro. Sace āvuso āraññako bhikkhu ye te santā vimokkhā atikkamma

rūpe āruppā tattha pañhaṃ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro:

kimpanimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā ye te santā

vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, tattha pañhaṃ puṭṭho na sampāyatī'tissa bhavanti

vattāro. Tasmā āraññakena bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, tattha

yogo karaṇīyo.

Āraññakena hāvuso bhikkhunā uttarimanussadhamme yogo karaṇīyo. Santāvuso āraññakaṃ

bhikkhuṃ uttarimanussadhamme pañhaṃ pucchitāro. Sace āvuso āraññako bhikkhu

uttarimanussadhamme pañhaṃ puṭṭho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro:

kimpanimassāyasmato āraññakassa ekassāraññe serivihārena, yo ayamāyasmā yassatthāya

pabbajito tamatthaṃ na jānātī'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āraññakena bhikkhunā

uttarimanussadhamme yogo karaṇīyoti.

Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: āraññakeneva nu

kho āvuso sāriputta bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā udāhu [PTS Page 473] [\q

473/] gāmantavihārināpīti. Āraññakenāpi kho āvuso moggallāna bhikkhunā ime

dhammā samādāya vattitabbā. Pageva gāmantavihārināti.

Gulissāni suttaṃ navamaṃ.

[BJT Page 236] [\x 236/]

2.2.10

Kīṭāgiri suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā kāsīsu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena

saddhiṃ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: ahaṃ kho bhikkhave aññatreva rattibhojanā

bhuñjāmi, aññatra kho panāhaṃ bhikkhave rattibhojanā bhuñjamāno appābādhatañca

sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi bhikkhave

aññatreva rattibhojanā bhuñjatha, aññatra kho pana bhikkhave tumhepi rattibhojanā

bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca

pāsuvihārañcā'ti. Evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Atha kho bhagavā

kāsīsu anupubbena cārikaṃ caramāno yena kīṭāgiri nāma kāsīnaṃ nigamo tadavasari. Tatra

sudaṃ bhagavā kīṭāgirismiṃ viharati kāsīnaṃ nigame.

Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma bhikkhū kīṭāgirismiṃ āvāsikā honti. Atha

kho sambahulā bhikkhū yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

assajipunabbasuke bhikkhū etadavocuṃ: bhagavā kho āvuso aññatreva rattibhojanā bhuñjati

bhikkhu saṅgho ca, aññatra kho panāvuso rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca

sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi āvuso

aññatreva rattibhojanā bhuñjatha, aññatra kho panāvuso tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā

appābādhatañca sañjānissatha, appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā'ti.

[PTS Page 474] [\q 474/] evaṃ vutte assajipunabbasukā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṃ:

'mayaṃ kho āvuso sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Te mayaṃ sāyañceva

bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātaṅkatañca

lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca, te mayaṃ kiṃ sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ

anudhāvissāma, sāyañceva mayaṃ bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle'ti. Yato kho te

bhikkhu nāsakkhiṃsu assajipunabbasuke bhikkhū saññāpetuṃ. Atha yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu,

ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ.

"Idha mayaṃ bhante yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā

assajipunabbasuke bhikkhū etadavocumha: 'bhagavā kho āvuso aññatreva rattibhojanā

bhuñjati bhikkhusaṅgho ca, aññatra kho panāvuso rattibhojanā bhuñjamānā appābādhatañca

sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi āvuso

aññatreva rattibhojanā bhuñjatha, aññatra kho panāvuso tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā

appābādhatañca sañjānissatha, appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā'ti.

Evaṃ vutte bhante assajipunabbasukā bhikkhū amhe etadavocuṃ: 'mayaṃ kho āvuso

sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle. Te mayaṃ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā

ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca,

te mayaṃ kiṃ sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvissāma, sāyañceva mayaṃ bhuñjissāma

pāto ca divā ca vikāle'ti. Yato kho mayaṃ bhante nāsakkhimha assajipunabbasuke bhikkhū

saññapetuṃ. Atha mayaṃ etamatthaṃ bhagavato ārocemā"ti.

[BJT Page 238] [\x 238/]

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: ehi tvaṃ bhikkhu mama vacanena

assajipunabbasuke bhikkhū āmantehi, satthāyasmante āmantetī'ti. Evambhanteti kho so

bhikkhu bhagavato paṭissutvā yena assajipunabbasukā bhikkhū tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā assajipunabbasuke bhikkhū etadavoca: 'satthāyasmante āmantetī'ti.

Evamāvusoti kho assajipunabbasukā bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Ekamantaṃ nisinne kho assajipunabbasuke bhikkhū bhagavā etadavoca,

'Saccaṃ kira bhakkhave sambahulā bhikkhū tumhe upasaṅkamitvā etadavocuṃ: bhagavā kho

āvuso aññatreva rattibhojanā bhuñjati bhikkhusaṅgho ca. Aññatra kho panāvuso rattibhojanā

bhuñjamānā appabādhatañca sañjānanti appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca

phāsuvihārañca, etha tumhepi āvuso aññatreva rattibhojanā bhuñjatha, aññatra kho

panāvuso tumhepi rattibhojanā bhuñjamānā [PTS Page 475] [\q 475/] appābādhatañca

sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā'ti. Evaṃ vutte kira

bhikkhave tumhe te bhikkhū evaṃ avacuttha: 'mayaṃ kho āvuso sāyañceva bhuñjāma pāto

ca divā ca vikāle, te mayaṃ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle, appabādhatañca

sañjānāma appataṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca, te mayaṃ kiṃ

sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvissāma, sāyañceva mayaṃ bhuñjissāma pāto ca divā ca

vikāle'ti.Evambhante.

Kinnu me tumhe bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha. Yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo

paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tassa akusalā dhammā

parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti. No'hetaṃ bhante. Nanu me tumhe bhikkhave

evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha, 'idhekaccassa evarūpaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyato1 akusalā

dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Idha panekaccassa evarūpaṃ sukhaṃ

vedanaṃ vediyato1 akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

Idhekaccassa evarūpaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyato1 akusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

Kusalā dhammā parihāyanti. Idhapanekaccassa evarūpaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyato

akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Idhekaccassa evarūpaṃ

adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā

parihāyanti. Idha panekaccassa evarūpaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā

dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti evambhante.

--------------------------

1.Vedayato- machasaṃ, syā.

[BJT Page 240] [\x 240/]

Sādhu bhikkhave mayā'cetaṃ bhikkhave aññātaṃ abhavissa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ

aphassitaṃ paññāya: idhekaccassa evarūpaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā dhammā

abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyantīti. Evamahaṃ ajānanto'evarūpaṃ sukhaṃ

vedanaṃ pajahathā'ti vadeyyaṃ, api nu me etaṃ bhikkhave patirūpaṃ abhavissā'ti. No hetaṃ

bhante, yasmā ca kho etaṃ bhikkhave mayā ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phassitaṃ

paññāya, 'idhekaccassa evarūpaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā [PTS Page 476] [\q

476/] dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī'ti. Tasmāhaṃ 'evarūpaṃ

sukhaṃ vedanaṃ pajahathā'ti vadāmi.

Mayā'cetaṃ bhikkhave aññātaṃ abhavissa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ

paññāya: 'idhekaccassa evarūpaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā dhammā parihāyanti,

kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti. Evamahaṃ ajānanto 'evarūpaṃ sukhaṃ vedanaṃ

upasampajja viharathā'ti. Vadeyyaṃ. Api nu me etaṃ bhikkhave patirūpaṃ abhavissāti. No

hetaṃ bhante. 'Yasmā ca kho etaṃ bhikkhave mayā ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ

phassitaṃ paññāya 'idhekaccassa evarūpaṃ sukhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā dhammā

parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti. Tasmāhaṃ evarūpaṃ sukhaṃ vedanaṃ

upasampajja viharathā'ti vadāmi.

Mayā'cetaṃ bhikkhave aññātaṃ abhavissa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ

paññāya: 'idhekaccassa evarūpaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā dhammā

abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāntī'ti. Evamahaṃ ajānanto 'evarūpaṃ dukkhaṃ

vedanaṃ pajahathā'ti vadeyyaṃ. Api nu me etaṃ bhikkhave patirūpaṃ abhavissāti. No hetaṃ

bhante. 'Yasmā ca kho etaṃ bhikkhave mayā ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ phassitaṃ

paññāya 'idhekaccassa evarūpaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā dhammā

abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī'ti. Tasmāhaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ vedanaṃ

pajahathāti vadāmi.

Mayā'cetaṃ bhikkhave aññātaṃ abhavissa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ

paññāya: 'idhekaccassa evarūpaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā dhammā parihāyanti,

kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti. Evamahaṃ ajānanto 'evarūpaṃ dukkhaṃ vedanaṃ

upasampajja viharathā'ti. Vadeyyaṃ.'Api nu me etaṃ bhikkhave patirūpaṃ abhavissā'ti. No

hetambhante. 'Yasmā ca kho etaṃ bhikkhave mayā ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ sacchikataṃ

phassitaṃ paññāya 'idhekaccassa evarūpaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā dhammā

parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti. Tasmāhaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ vedanaṃ

upasampajja viharathā'ti vadāmi.

Mayā'cetaṃ bhikkhave aññātaṃ abhavissa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ

paññāya: 'idhekaccassa evarūpaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā dhammā

abhivaḍḍhayanti, kusalā dhammā parihāyantī'ti. Evamahaṃ ajānanto 'evarūpaṃ

adukkhamasukhaṃ vedanaṃ pajahathā'ti vadeyyaṃ. 'Api nu me etaṃ bhikkhave patirūpaṃ

abhavissā'ti. No hetambhante. 'Yasmā ca kho etaṃ bhikkhave mayā ñātaṃ diṭṭhaṃ viditaṃ

sacchikataṃ phassitaṃ paññāya 'idhekaccassa evarūpaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyato

akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī'ti. Tasmāhaṃ evarūpaṃ

adukkhamasukhaṃ vedanaṃ pajahathā'ti vadāmi

[BJT Page 242] [\x 242/]

Mayā'cetaṃ bhikkhave aññātaṃ abhavissa adiṭṭhaṃ aviditaṃ asacchikataṃ aphassitaṃ

paññāya: 'idhekaccassa evarūpaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyato akusalā dhammā

parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhayantī'ti. Evamahaṃ ajānanto'evarūpaṃ

adukkhamasukhaṃ vedanaṃ upasampajja viharathā'ti vadeyyaṃ. 'Api nu me etaṃ bhikkhave

patirūpaṃ abhavissāti. No hetaṃ bhante. 'Yasmā ca kho etaṃ bhikkhave mayā ñātaṃ diṭṭhaṃ

viditaṃ sacchikataṃ phassitaṃ paññāya 'idhekaccassa evarūpaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ

vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'ti. Tasmāhaṃ

evarūpaṃ [PTS Page 477] [\q 477/] adukkhamasukhaṃ vedanaṃ upasampajja viharathā'ti

vadāmi

Nāhaṃ bhikkhave sabbesaṃyeva bhikkhūnaṃ appamādena karaṇīyanti vadāmi. Naṃ

panāhaṃ bhikkhave sabbesaṃyeva bhikkhūnaṃ nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Ye te

bhikkhave bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā

anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññā vimuttā. Tathārūpānāhaṃ

bhikkhave bhikkhūnaṃ nāppamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetu: kataṃ tesaṃ

appamādena abhabbā te pamajjituṃ,

Ye ca kho te bhikkhave bhikkhū sekkhā appattamānasā anuttaraṃ yogakkhemaṃ

patthayamānā viharanti. Tathārūpānāhaṃ bhikkhave bhikkhūnaṃ appamādena karaṇīya'nti

vadāmi. Taṃ kissa hetu: appevanāmime āyasmanto anulomikāni senāsanāni paṭisevamānā

kalyāṇamitte bhajamānā indriyāni samannānayamānā yassatthāya kulaputtā sammadeva

agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyu'nti. Imaṃ kho ahaṃ bhikkhave imesaṃ

bhikkhūnaṃ appamādaphalaṃ sampassamāno appamādena karaṇīyanti vadāmi.

Sattime bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame satta: ubhatobhāgavimutto

paññāvimutto kāyasakkhī diṭṭhappatto1 saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī.

Katamo ca bhikkhave puggalo ubhatobhāgavimutto: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te

santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā2 viharati, paññāya cassa disvā

āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo ubhatobhāgavimutto. Imassa kho

ahaṃ bhikkhave bhikkhuno na appamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetu: kataṃ tassa

appamādena abhabbo so pamajjituṃ.

--------------------------

1.Diṭṭhippatto-sīmu, machasaṃ,syā 2. Pusitvā-sīmu, machasaṃ,syā.

[BJT Page 244] [\x 244/]

Katamo ca bhikkhave puggalo paññāvimutto: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā

vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā1 viharati, paññāya cassa disvā āsavā

parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave [PTS Page 478] [\q 478/] puggalo

paññāvimutto. Imassa pi kho ahaṃ bhikkhave bhikkhuno na appamādena karaṇīyanti

vadāmi. Taṃ kissa hetu: kataṃ tassa appamādena abhabbo so pamajjituṃ.

Katamo ca bhikkhave puggalo kāyasakkhī: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā

vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā1 viharati, paññāya cassa disvā ekacce

āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo kāyasakkhi. Imassa kho ahaṃ

bhikkhave bhikkhuno appamādena

Karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetu: appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni

paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaṃ kho ahaṃ

bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaṃ sampassamāno appamādena karaṇīyanti

vadāmi.

Katamo ca bhikkhave puggalo diṭṭhappatto: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā

vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā1 viharati, paññāya cassa disvā ekacce

āsavā parikkhīṇā honti. Tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti

vocaritā. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo diṭṭhappatto.2 Imassa pi kho ahaṃ bhikkhave

bhikkhuno appamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetu: appevanāma ayamāyasmā

anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni

samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,

tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihareyyāti. Imaṃ kho ahaṃ bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaṃ

sampassamāno appamādena karaṇīyanti vadāmi.

Katamo ca bhikkhave puggalo saddhāvimutto: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā

vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā1 viharati, paññāya cassa disvā ekacce

āsavā parikkhīṇā honti. Tathāgate cassa saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā. Ayaṃ

vuccati bhikkhave puggalo saddhāvimutto. Imassa pi kho ahaṃ bhikkhave bhikkhuno

appamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetu: appevanāma ayamāsasmā

------------------------

1.Phusitvā-sīmu, machasaṃ,syā 2. Diṭṭhippatto-sīmu, machasaṃ,syā.

[BJT Page 246] [\x 246/]

Anulomikāni [PTS Page 479] [\q 479/] senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte

bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā

anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaṃ kho ahaṃ bhikkhave imassa bhikkhuno

appamādaphalaṃ sampassamāno appamādena karaṇīyanti vadāmi.

Katamo ca bhikkhave puggalo dhammānusārī: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā

vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā1 viharati, paññāya cassa disvā āsavā

aparikkhīṇā1 honti, tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya mattaso nijjhānaṃ

khamanti. Api cassa ime dhammā honti, seyyathīdaṃ: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ

satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo

dhammānusārī. Imassa pi kho ahaṃ bhikkhave bhikkhuno appamādena karaṇīyanti

vadāmi. Taṃ kissa hetu: appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno

kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva

agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaṃ kho ahaṃ bhikkhave imassa

bhikkhuno appamādaphalaṃ sampassamāno appamādena karaṇīyanti vadāmi.

Katamo ca bhikkhave puggalo saddhānusārī: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā

vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā

aparikkhīṇā1 honti. Tathāgate cassa saddhāmattaṃ hoti pemamattaṃ. Api cassa ime

dhammā honti. Seyyathīdaṃ: saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ

paññindriyaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhave puggalo saddhānusārī. Imassa pi kho ahaṃ

bhikkhave bhikkhuno na appamādena karaṇīyanti vadāmi. Taṃ kissa hetu: appevanāma

ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni

samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,

tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihareyyāti. Imaṃ kho ahaṃ bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaṃ

sampassamāno appamādena karaṇīyanti vadāmi.

Nāhaṃ bhikkhave ādikeneva aññārādhanaṃ vadāmi. Api ca bhikkhave anupubbasikkhā

anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā [PTS Page 480] [\q 480/] aññārādhanā hoti.

------------------------

1. Ekacce āsavā parikkhīṇā- machasaṃ,syā.

[BJT Page 248] [\x 248/]

Kathañca bhikkhave anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā aññārādhanā hoti:

idha bhikkhave saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṃ

odahati, ohitasoto1 dhammaṃ suṇāti, sutvā dhammaṃ dhāreti, dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ

upaparikkhati, atthaṃ upaparikkhato dhammā nijjhānaṃ khamanti,

dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā2 tuleti, tulayitvā

padahati, pahitatto3 samāno kāyena ceva paramaṃ saccaṃ sacchikaroti, paññāya ca naṃ

paṭivijjha4 passati.

Sāpi nāma bhikkhave saddhā nāhosi. Tampi nāma bhikkhave upasaṅkamanaṃ nāhosi. Sāpi

nāma bhikkhave payirupāsanā nāhosi. Tampi nāma bhikkhave sotāvadhānaṃ nāhosi. Tampi

nāma bhikkhave dhammasavanaṃ nāhosi. Sāpi nāma5 bhikkhave dhammadhāraṇā nāhosi.

Sāpi nāma bhikkhave atthūpaparikkhā nāhosi. Sāpi nāma bhikkhave dhammanijjhānakkhanti

nāhosi. Sopi nāma bhikkhave chando nāhosi. Sopi nāma bhikkhave ussāho nāhosi. Sāpi

nāma bhikkhave tulanā nāhosi. Tampi nāma bhikkhave padhānaṃ nāhosi. Vippaṭipannā'ttha

bhikkhave. Micchāpaṭipannā'ttha bhikkhave. Kīvadūrevime bhikkhave moghapurisā

apakkantā imasmā dhammavinayā,

Atthi bhikkhave catuppadaṃ veyyākaraṇaṃ yassuddiṭṭhassa viññū puriso na cirasseva

paññāyatthaṃ ājāneyya. Uddisissāmi vo bhikkhave. Ājānissatha metanti. Ke ca mayaṃ bhante,

ke ca dhammassa aññātāroti. Yopi so bhikkhave satthā āmisagaru āmisadāyādo āmisehi

saṃsaṭṭho viharati, tassapayaṃ evarūpī paṇopaṇaviyā na upeti. Evañca no assa, atha naṃ

kareyyāma. Na ca no evamassa, na naṃ kareyyāmāti. Kimpana bhikkhave yaṃ tathāgato

sabbaso āmisehi visaṃsaṭṭho viharati. Saddhassa bhikkhave sāvakassa satthusāsane

pariyogāya6 vattato ayamanudhammo hoti: satthā bhagavā, sāvako hamasmi. Jānāti

bhagavā, nāhaṃ jānāmīti. Saddhassa bhikkhave sāvakassa satthusāsane [PTS Page 481] [\q

481/] pariyogāya vattato rumhaniyaṃ7 satthusāsanaṃ hoti ojavantaṃ. Saddhassa

bhikkhave sāvakassa satthusāsane pariyogāya5 vattato ayamanudhammo hoti: ' kāmaṃ taco

ca nahāru ca aṭṭhi ca avasissatu upasussatu sarīre maṃsalohitaṃ. Yaṃ taṃ purisatthāmena

purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaṃ, na taṃ apāpuṇitvā viriyassa satthānaṃ

bhavissatī'ti. Saddhassa bhikkhave sāvakassa satthusāsane pariyogāya vattato dvinnaṃ

phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ: diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese

anāgāmitāti.

-------------------------

1. Odahitasoto- sīmu. 2. Ussāhetvā-machasaṃ 3. Padahitatto - sīmu. 4. Ativijja- machasaṃ

[PTS 5.] Tampināma-sīmu. 6. Pariyogāhiya-machasaṃ pariyogayha-syā. 7.

Rūḷhanīyaṃ-machasaṃ,syā .

[BJT Page 250] [\x 250/]

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Kīṭāgirisuttaṃ dasamaṃ.

Bhikkhuvaggo dutiyo

Tassa vaggassa uddānaṃ

Kuñjara rāhula sassata lokā māluṅkyaputto ca bhaddāli nāmo

Khuddadijātha sahampati yācaṃ nālaka raññikīṭāgirināmo.

[BJT Page 252] [\x 252/]

2.3.1

Tevijjavacchagotta suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena

kho pana samayena vacchagotto paribbājako ekapuṇḍarīke paribbājakārāme paṭivasati.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya vesāliyaṃ piṇḍāya

pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi. Atippago kho tāva vesāliyaṃ piṇḍāya carituṃ.

Yannūnāhaṃ yena ekapuṇḍarīko paribbājakārāmo, yena vacchagotto paribbājako,

tenupasaṅkameyyanti. Atha kho bhagavā yena ekapuṇḍarīko paribbājakārāmo yena

vacchagotto paribbājako tenupasaṅkami.

Addasā kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna

bhagavantaṃ etadavoca: etu kho bhante bhagavā, svāgataṃ bhante bhagavato, cirassaṃ kho

bhante bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu bhante bhagavā

idamāsanaṃ paññattanti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Vacchagottopi kho paribbājako

aññataraṃ [PTS Page 482] [\q 482/] nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bhante, samaṇo

gotamo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti: carato ca me tiṭṭhato

ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitanti. Ye te bhante

evamāhaṃsu: samaṇo gotamo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti:

carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ

paccupaṭṭhitanti. Kacci te bhante bhagavato vuttavādino na ca bhagavantaṃ abhūtena

abbhācikkhanti. Dhammassa cānudhammaṃ byākaronti. Na ca koci sahadhammiko

vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī'ti.

Ye te vaccha, evamāhaṃsu: samaṇo gotamo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ

ñāṇadassanaṃ paṭijānāti: carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ

ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhita'nti. Na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maṃ te

asatā abhūtenā'ti.

Kathaṃ byākaramānā pana mayaṃ bhante vuttavādino ceva bhagavato assāma, na ca

bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkheyyāma. Dhammassa cānudhammaṃ byākareyyāma. Na

ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyyā'ti.

[BJT Page 254] [\x 254/]

'Tevijjo samaṇo gotamo'ti kho vaccha byākaramāno vuttavādī ceva me assa, na ca maṃ

abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaṃ byākareyya, na ca koci

sahadhammiko vādānuvādo1 gārayhaṃ ṭhānaṃ āgaccheyya. Ahaṃ hi vaccha yāvadeva

ākaṅkhāmi anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo,

tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo

cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo

evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato

cuto amutra udapādiṃ tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ahaṃ hi vaccha yāvadeva ākaṅkhāmi

dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,

hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Ime vata

bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena

samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto

sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Ahaṃ hi vaccha āsavānaṃ

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharāmi. 'Tevijjo samaṇo gotamo'ti [PTS Page 483] [\q 483/] kho vaccha

byākaramāno vuttavādī ceva me assa na ca maṃ abhūtena abbhācikkheyya, dhammassa

cānudhammaṃ byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo1 gārayhaṃ ṭhānaṃ

āgaccheyyā'ti.

Evaṃ vutte vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: atthi nu kho bho gotama koci

gihī gihīsaññojanaṃ appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro'ti2. Natthi kho vaccha koci

gihī gihīsaññojanaṃ appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro'ti2.

Atthi pana bho gotama koci gihī gihīsaññojanaṃ appahāya kāyassa bhedā saggūpago'ti. Na

kho vaccha ekaññeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni,

atha kho bhiyyova ye gihīsaññojanaṃ appahāya kāyassa bhedā saggūpagā'ti.

Atthi nu kho bho gotama koci ājīvako kāyassa bhedā dukkhassantakaro'ti. Natthi kho

vaccha koci ājīvako kāyassa bhedā dukkhassantakaro'ti.

Atthi pana bho gotama koci ājīvako kāyassa bhedā saggūpago'ti. Ito kho so vaccha

ekanavuto kappo yamahaṃ anussarāmi. Nābhijānāmi kañci ājīvakaṃ saggūpagaṃ aññatra

ekena, sopāsi kammavādī kiriyavādīti.

Evaṃ sante bho gotama suññaṃ aduṃ titthāyatanaṃ antamaso saggūpagenāpīti. Evaṃ sante

vaccha suññaṃ aduṃ titthāyatanaṃ antamaso saggūpagenāpīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano vacchagotto paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Tevijjavacchagotta suttaṃ paṭhamaṃ.3.

--------------------------

1.Vādānupāto-sīmu. 2. Dukkhassantaṃ karoti- sīmu. 3. Tevijjavacchasuttaṃ niṭṭhitaṃ

paṭhamaṃ- machasaṃ.

[BJT Page 256] [\x 256/]

2.3.2

Aggivacchagotta suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. [PTS Page 484] [\q

484/] upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ

vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ

etadavoca:

Kinnu kho bho gotama ' sassato loko idameva sacchaṃ moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ

gotamo'ti. Na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī 'sassato loko idameva sacchaṃ moghamañña'nti.

Kimpana bho gotama 'asassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ

gotamo'ti. Na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī. 'Asassato loko idameva saccaṃ.

Moghamañña'nti.

Kinnu kho gotama 'antavā loko idameva saccaṃ moghamaññanti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ

gotamo'ti. Na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī. 'Antavā loko idameva saccaṃ, moghamañña'nti.

Kimpana bho gotama 'anantavā loko idameva saccaṃ moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ

gotamoti. Na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī, 'anantavā loko idameva saccaṃ.

Moghamañña'nti.

Kinnu kho bho gotama 'taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ idameva saccaṃ moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī

bhavaṃ gotamoti. Na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ idameva saccaṃ,

moghamañña'nti.

Kimpana bho gotama, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ idameva saccaṃ moghamañña'nti

evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti. Na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ

idameva saccaṃ, moghamañña'nti.

Kinnu kho bho gotama, hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamañña'nti

evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti. Na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī, 'hoti tathāgato parammaraṇā

idameva saccaṃ moghamañña'nti.

[BJT Page 258] [\x 258/]

Kimpana bho gotama,'na hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamañña'nti

evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti. Na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī. 'Na hoti tathāgato

parammaraṇā idameva saccaṃ,moghamañña'nti.

Kinnu kho bho gotama,'hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ,

moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti. [PTS Page 485] [\q 485/] na kho ahaṃ

vaccha evaṃdiṭṭhī. 'Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā idameva

saccaṃ,moghamañña'nti.

Kimpana bho gotama,'neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ

moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti. Na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī, 'neva hoti

na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ, moghamañña'nti.

Kinnu kho bho gotama, 'sassato loko, idameva saccaṃ, moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ

gotamoti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī, 'sassato loko, idameva saccaṃ

moghamaññantī'ti vadesi2. Kimpana bho gotama 'asassato loko, idameva saccaṃ,

moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti iti puṭṭho samāno ' na kho ahaṃ vaccha

evaṃdiṭṭhī, 'asassato loko, idameva saccaṃ, moghamaññantī'ti vadesi.

Kinnu kho bho gotama, 'antavā loko, idameva saccaṃ, moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ

gotamoti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī, 'antavā loko, idameva saccaṃ

moghamaññantī'ti vadesi2 kimpana bho gotama 'anantavā loko, idameva saccaṃ,

moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ vaccha

evaṃdiṭṭhī, 'anantavā loko, idameva saccaṃ, moghamaññantī'ti vadesi.

Kinnu kho bho gotama, 'taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ ,idameva saccaṃ, moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī

bhavaṃ gotamoti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī, 'taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ,

idameva saccaṃ moghamaññantī'ti vadesi. Kimpana bho gotama'aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ,

idameva saccaṃ, moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti iti puṭṭho samāno 'na kho

ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī 'aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ, idameva saccaṃ, moghamaññantī'ti

vadesi.

---------------------------

1. Samaṇo gotamo[PTS 2.@]Māghamaññanti vadesi-machasaṃ.Syā.

[BJT Page 260] [\x 260/]

Kinnu kho bho gotama 'hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ moghamañña'nti

evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī 'hoti

tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññantī'ti vadesi. Kimpana bho gotama

'na hoti tathāgato parammaraṇā. Idameva saccaṃ moghamañña'ti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ

gotamoti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaṃ vaccha evaṃdiṭṭhī, ' na hoti tathāgato

parammaraṇā, idameva saccaṃ, moghamaññantī'ti vadesi.

Kinnu kho bho gotama 'hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ

moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaṃ vaccha

evaṃdiṭṭhī, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ moghamaññantī'ti

vadesi. Kimpana bho gotama 'neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ

moghamañña'nti evaṃdiṭṭhī bhavaṃ gotamoti iti puṭṭho samāno 'na kho ahaṃ vaccha

evaṃdiṭṭhī, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ

moghamaññantī'ti vadesi. Kimpana bhavaṃ gotamo ādīnavaṃ sampassamāno evaṃ imāni

sabbaso diṭṭhigatāni anupagatoti.

Sassato lokoti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ

diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ. Na

nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na

nibbānāya saṃvattati.

Asassato lokoti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ

diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ. Na

nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na

nibbānāya saṃvattati.

Antavā lokoti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ

diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ. Na

nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na

nibbānāya saṃvattati.

Anantavā lokoti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ

diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ. Na

nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na

nibbānāya saṃvattati.

Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ

diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ

sapariḷāhaṃ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na

sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.

Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ

diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, sadukkhaṃ savighā taṃ saupāyāsaṃ

sapariḷāhaṃ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na

sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.

Hoti tathāgato parammaraṇāti kho [PTS Page 486] [\q 486/] vaccha diṭṭhigatametaṃ

diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ,

sadukkhaṃ savighātaṃ saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na

upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.

Na hoti tathāgato parammaraṇāti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ

diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, sadukkhaṃ savighātaṃ

saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na

abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.

Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraṇāti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ

diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, sadukkhaṃ savighātaṃ

saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na

abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati.

Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti kho vaccha diṭṭhigatametaṃ diṭṭhigahanaṃ

diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisañañojanaṃ, sadukkhaṃ savighātaṃ

saupāyāsaṃ sapariḷāhaṃ. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na

abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Imaṃ kho ahaṃ vaccha ādīnavaṃ

sampassamāno evaṃ imāni sabbaso diṭṭhigatāni anupagatoti.

'Atthi pana bhoto gotamassa kiñci diṭṭhigata'nti. Diṭṭhigatanti kho vaccha apanītametaṃ

tathāgatassa. Diṭṭhaṃ hetaṃ vaccha tathāgatena: iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa

atthaṅgamo, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaṅgamo, iti saññā, iti

saññāya samudayo, iti saññāya atthaṅgamo, iti saṅkhārā, iti saṃkhārānaṃ samudayo, iti

saṅkhārānaṃ atthaṃgamo, iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa

atthaṅgamoti. Tasmā tathāgato sabbamaññitānaṃ sabbamathitānaṃ

sabbaahiṅkāramamiṅkāramānānusayānaṃ1 khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anupādā

vimuttoti vadāmīti.

--------------------------

1. Sabbaahaṃkāramamaṃkāramānānusayānaṃ- machasaṃ. Sabbāhaṃkāra...Syā:

[BJT Page 262] [\x 262/]

Evaṃ vimuttacitto pana bho gotama bhikkhu kuhiṃ upapajjatīti? Upapajjatīti kho vaccha na

upeti. Tena hi bho gotama na upapajjatīti? Na upapajjatīti kho vaccha na upeti. Tena hi bho

gotama upapajjatīti ca na ca upapajjatīti? Upapajjati ca na ca upapajjatīti kho vaccha na

upeti. Tena hi bho gotama neva upapajjati na nūpapajjatīti? Neva upapajjati na nūpapajjatīti

kho vaccha na upetīti.

Evaṃ vimuttacitto pana bho gotama bhikkhu kuhiṃ upapajjatīti iti puṭṭho samāno

'upapajjatīti kho vaccha na upetī'ti vadesi. Tena hi bho gotama na upapajjatī'ti iti puṭṭho

samāno 'na upapajjatīti kho vaccha na upetī'ti vadesi. Tena hi bho gotama upapajjati ca na

ca upapajjatīti iti puṭṭho samāno 'upapajjati ca na ca upapajjatīti kho vaccha na upetī'ti

vadesi. Tena hi bho gotama neva upapajjati na nūpapajjatīti iti puṭṭho samāno 'neva

upapajjati, [PTS Page 487] [\q 487/] na nūpapajjatīti kho vaccha na upetī'ti vadesi.

Etthāhaṃ bho gotama aññāṇamāpādiṃ, ettha sammohamāpādiṃ. Yāpi me esā bhoto

gotamassa purimena kathāsallāpena ahu pasādamattā, sāpi me etarahi antarahitāti.

Alaṃ hi te vaccha aññāṇāya, alaṃ sammohāya. Gambhīrohāyaṃ1 vaccha dhammo duddaso

duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. So tayā dujjāno

aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarucikena aññatrayogena aññatthācariyakena.2 Tena hi

vaccha taññe'vettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi.

Taṃ kiṃ maññasi vaccha, sace te purato aggi jaleyya, jāneyyāsi tvaṃ ayaṃ me purato aggi

jalatīti? Sace me bho gotama purato aggi jaleyya, jāneyyāhaṃ 'ayaṃ me purato aggi jalatī'ti.

Sace pana taṃ vaccha evaṃ puccheyya, 'yo te ayaṃ purato aggi jalati, ayaṃ aggi kiṃ paṭicca

jalatī'ti. Evaṃ puṭṭho tvaṃ vaccha kinti byākareyyāsīti? Sace maṃ bho gotama evaṃ

puccheyya 'yo te ayaṃ purato aggi jalati, ayaṃ aggi kiṃ paṭicca jalatī'ti. Evaṃ puṭṭho ahaṃ

bho gotama evaṃ byākareyyaṃ. 'Yo me ayaṃ purato aggi jalati, ayaṃ aggi

tiṇakaṭṭhūpādānaṃ paṭicca jalatīti. Sace te vaccha purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāsi tvaṃ

ayaṃ me purato aggi nibbutoti? Sace me bho gotama purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāhaṃ

ayaṃ me purato aggi nibbutoti. Sace pana taṃ vaccha evaṃ puccheyya 'yo te ayaṃ purato

aggi nibbuto so aggi ito katamaṃ disaṃ gato, puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā

dakkhiṇaṃ vāti. Evaṃ puṭṭho tvaṃ vaccha kinti byākareyyāsīti? Na upeti bho gotama. Yaṃ

hi so gotama aggi tiṇakaṭṭhūpādānaṃ paṭicca ajali 3 tassa ca pariyādānā aññassa ca

anupahārā anāhāro nibbuto'teva saṅkhaṃ gacchatī'ti.

------------------------

1.Gambhīro hayaṃ-syā. 2. Aññatrācariyakena-machasaṃ 3. Jalati -syā.

[BJT Page 264] [\x 264/]

Evameva kho vaccha yena rūpena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ rūpaṃ

tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ

anuppādadhammaṃ. Rūpasaṅkhāvimutto1 kho vaccha tathāgato gambhīro appameyyo

duppariyogāho2 seyyathāpi mahāsamuddo, upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti,

[PTS Page 488] [\q 488/] upapajja ti ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na

nūpapajjatīti na upeti. Yāya vedanāya tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, sā vedanā

tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāva katā āyatiṃ anuppādadhammā.

Vedanā saṅkhāvimutto3 kho vaccha tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho

seyyathāpi mahāsamuddo, upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca

upapajjatīti na upeti, neva upapajjati nūpapajjatīti na upeti. Yāya saññāya tathāgataṃ

paññāpayamāno paññāpeyya, sā saññā tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā

anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Saññāsaṅkhāvimutto kho vaccha tathāgato

gambhīro appameyyo duppariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo, upapajjatīti na upeti, na

upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na

nūpapajjatīti na upeti. Yehi saṅkhārehi tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya, te saṅkhārā

tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā.

Saṅkhārasaṅkhāvimutto kho vaccha tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho

seyyathāpi mahāsamuddo, upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca

upapajjatīti na upeti, neva upapajjati na nūpapajjatīti na upeti. Yena viññāṇena tathāgataṃ

paññāpayamāno paññāpeyya, taṃ viññāṇaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ

tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Viññāṇasaṅkhāvimutto kho

vaccha tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāho seyyathāpi mahāsamuddo,

upapajjatīti na upeti, na upapajjatīti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatīti na upeti, neva

upapajjati na nūpapajjatīti na upetīti.

Evaṃ vutte vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: seyyathāpi bho gotama

gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahāsāḷarukkho, tassa aniccatā sākhāpalāsaṃ4 palujjeyya

tacapapaṭikaṃ5 palujjeyya6 pheggu palujjeyya. So aparena samayena apagatasākhā palāso

apagatatacapapaṭiko apagataphegguko suddho assa sāre patiṭṭhito, evamevidaṃ bhoto

gotamassa pāvacanaṃ apagatasākhāpalāsaṃ apagatatacapapaṭikaṃ apagatapheggukaṃ

suddhaṃ sāre patiṭṭhitaṃ. Abhikkantaṃ bho gotama. Abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi

bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ

ācikkheyya' andhakāre [PTS Page 489] [\q 489/] vā telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto

rūpāni dakkhintī'ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ

bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ

bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Aggivacchagotta suttaṃ dutiyaṃ

-------------------------

1. Rūpasaṅkhayavimutto- machasaṃ 2. Duppariyogāḷho-machasaṃ 3.

Vedanāsaṅkhaya-machasaṃ. 4. Sākhāpalāsā-sīmu, machasaṃ 5.Tacapapaṭikā-sīmu,machasaṃ

6. Palujjeyyuṃ-sīmu.Machasaṃ.

[BJT Page 266] [\x 266/]

2.3.3.

Mahāvacchagotta suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha

kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaṃ etadavoca:

Dīgharattāhaṃ bhotā gotamena sahakathī, sādhu me bhavaṃ gotamo saṅkhittena

kusalākusalaṃ desetū'ti.

Saṅkhittenapi kho te ahaṃ vaccha kusalākusalaṃ deseyyaṃ, vitthārenapi kho te ahaṃ vaccha

kusalākusalaṃ deseyyaṃ. Api ca te ahaṃ vaccha saṅkhittena kusalā-kusalaṃ desissāmi. Taṃ

suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi bhāsissāmīti.

Evaṃ bhoti kho vacchagotto paribbājako bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Lobho kho vaccha akusalaṃ, alobho kusalaṃ. Doso kho vaccha akusalaṃ, adoso kusalaṃ.

Moho kho vaccha akusalaṃ, amoho kusalaṃ. Iti kho vaccha ime tayo dhammā akusalā, tayo

dhammā kusalā. Pāṇātipāto kho vaccha akusalaṃ, pāṇātipātā veramaṇī kusalaṃ.

Adinnādānaṃ kho vaccha akusalaṃ, adinnādānā veramaṇī kusalaṃ. Kāmesumicchācāro kho

vaccha akusalaṃ, kāmesumicchācārā veramaṇī kusalaṃ. Musāvādo kho vaccha akusalaṃ,

musāvādā veramaṇī kusalaṃ pisunā vācā kho vaccha [PTS Page 490] [\q 490/]

akusalaṃ, pisunā vācā1 veramaṇī kusalaṃ. Pharusā vācā kho vaccha akusalaṃ, pharusā

vācā2 veramaṇī kusalaṃ. Samphappalāpā kho vaccha akusalaṃ, samphappalāpā veramaṇī

kusalaṃ. Abhijjhā kho vaccha akusalaṃ, anabhijjhā kusalaṃ. Byāpādo kho vaccha akusalaṃ,

abyāpādo kusalaṃ. Micchādiṭṭhi kho vaccha akusalaṃ, sammādiṭṭhi kusalaṃ. Iti kho vaccha

ime dasa dhammā akusalā, dasa dhammā kusalā.

Yatho kho vaccha bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā3

āyatiṃ anuppādadhammā. So hoti bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo

ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññāvimuttoti.

-------------------------

1. Pisuṇāya vācāya-machasaṃ,syā[PTS 2.] Pharusāya vācāya-machasaṃ syā,[PTS]

3. Anabhāvaṃkatā-machasaṃ anabhāvaṃgatā-syā.

[BJT Page 268] [\x 268/]

Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo. Atthi pana bhoto gotamassa ekabhikkhūpi sāvako1 āsavānaṃ

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharatīti.

Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni,

atha kho bhiyyova ye bhikkhū mama sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti.

Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū. Atthi pana bhoto gotamassa ekabhikkhunīpi

sāvikā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti.

Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni,

atha kho bhiyyova yā bhikkhuniyo mama sāvikā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantīti.

Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū. Tiṭṭhantu bhikkhuniyo. Atthi pana bhoto

gotamassa ekūpāsakopi sāvako gihī odātavasano brahmacārī pañcannaṃ2 orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokāti.

Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni.

Atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā brahmacārino pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ [PTS Page 491] [\q 491/] parikkhayā opapātikā tattha

parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokāti.

Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī

odātavasanā brahmacārino. Atthi pana bhoto gotamassa ekūpāsakopi gihī odātavasano

kāmabhogī sāsanakaro ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho3 vigatakathaṅkatho vesārajjappatto

aparappaccayo satthusāsane viharatīti.

Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni.

Atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihī odātavasanā kāmabhogino sasanakarā

ovādapatikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā satthusāsane viharantī'ti.

--------------------------

1. Sāvako yo-machasaṃ. 2. Yo pañcannaṃ- machasaṃ. 3. Yo tiṇṇavicikiccho -machasaṃ.

[BJT Page 270] [\x 270/]

Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī

odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino. Atthi pana

bhoto gotamassa ekūpāsikāpi sāvikā gihinī odātavasanā brahmacāriṇī pañcannaṃ1

orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā

tasmā lokāti.

Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni.

Atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyiniyo

anāvattidhammā tasmā lokāti.

Tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tiṭṭhantu bhikkhū, tiṭṭhantu bhikkhuniyo, tiṭṭhantu upāsakā gihī

odātavasanā brahmacārino, tiṭṭhantu upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino, tiṭṭhantu

upāsikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo. Atthi pana bhoto gotamassa ekūpāsikāpi

sāvikā gihinī odātavasanā kāmabhoginī2 sāsanakarā ovādapatikarā tiṇṇavicikicchā

vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharatīti.

Na kho vaccha ekaṃyeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañcasatāni.

Atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo3 odātavasanā kāmabhoginiyo

sāsanakarā ovādapatikarā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṅkathā vesārajjappattā aparappaccayā

satthusāsane viharantīti.

Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavaññeva gotamo ārādhako abhavissa. No ca kho

bhikkhū ārādhakā [PTS Page 492] [\q 492/] abhaviṃsu. Evamidaṃ brahmacariyaṃ

aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva

gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā. Evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena.

Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca

ārādhakā abhaviṃsu, no ca kho bhikkhuniyo ārādhikā abhaviṃsu, evamidaṃ brahmacariyaṃ

aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva

gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā, bhikkhūniyoca ārādhikā, evamidaṃ brahmacariyaṃ

paripūraṃ tenaṅgena.

--------------------------

1. Yā pañcannaṃ-machasaṃ 2. Kāmabhoginiyo- sīmu 3. Gihī-sīmu.

[BJT Page 272] [\x 272/]

Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca

ārādhakā abhaviṃsu, bhikkhūniyo ca ārādhikā abhaviṃsu, no ca kho upāsakā gihī

odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhaviṃsu, evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ

abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo

ārādhako, bhikkhu ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā

brahmacārino ārādhakā, evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena.

Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca

ārādhakā abhaviṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhaviṃsu, upāsakā ca gihī odātavasanā

brahmacārino ārādhakā abhaviṃsu, no ca kho upāsakā gihī odātavasanā kāmabhogino

ārādhakā abhaviṃsu, evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca

kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako, bhikkhū ca ārādhakā,

bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino ārādhakā upāsakā ca

gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā, evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena

Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca

ārādhakā abhaviṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhaviṃsu, upāsakā ca gihī odātavasanā

brahmacārino ārādhakā abhaviṃsu, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā

abhaviṃsu, no ca kho upāsikā gihiniyo odātavasanā [PTS Page 493] [\q 493/]

brahmacāriṇiyo ārādhikā abhaviṃsu, evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ abhavissa

tenaṅgena. Yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako

bhikkhū ca ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā upāsakā ca gihī odātavasanā brahmacārino

ārādhakā upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā upāsikā ca gihiniyo

odātavasanā brahmacāriṇiyo ārādhikā, evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena.

Sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhū ca

ārādhakā abhaviṃsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhaviṃsu, upāsakā ca gihī odātavasanā

brahmacārino ārādhakā abhaviṃsu, upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā

abhaviṃsu, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo ārādhikā abhaviṃsu, no ca kho

upāsikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā abhaviṃsu, evamidaṃ brahmacariyaṃ

aparipūraṃ abhavissa tenaṅgena. Yasmā ca kho bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavañceva

gotamo ārādhako bhikkhū ca ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā upāsakā ca gihī

odātavasanā brahmacārino ārādhakā upāsakā ca gihī odātavasanā kāmabhogino ārādhakā

upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriṇiyo ārādhikā upāsikā ca gihiniyo odātavasanā

kāmabhoginiyo ārādhikā. Evamidaṃ brahmacariyaṃ paripūraṃ tenaṅgena.

[BJT Page 274] [\x 274/]

Seyyathāpi bho gotama gaṅgānadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabhārā

samuddaṃ āhacca tiṭṭhati. Evamevāyaṃ bhoto gotamassa parisā sagahaṭṭhapabbajitā

nibbānaninnā nibbānapoṇā nibbānapabbhārā nibbānaṃ āhacca tiṭṭhati. Abhikkantaṃ bho

gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,

paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaṃ

dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena

dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca

bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ labheyyaṃ

upasampadanti. [PTS Page 494] [\q 494/]

Yo kho vaccha aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati

upasampadaṃ. So cattāro māse parivasati. Catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā

bhikkhū pabbājenti, upa sampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā

viditāti.

Sace bhante aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā

upasampadaṃ cattāro māse parivasanti. Catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū

pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi. Catunnaṃ

maṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu

bhikkhubhāvāyāti. Alattha kho vacchagotto paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha

upasampadaṃ.

Acirūpasampanno kho panāyasmā vacchagotto addhamāsūpasampanno yena bhagavā

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā vacchagotto bhagavantaṃ etadavoca: 'yāvatakaṃ bhante sekhena ñāṇena

sekhāya vijjāya pattabbaṃ, anuppattaṃ taṃ mayā uttariṃ me bhagavā dhammaṃ desetūti.

Tena hi tvaṃ vaccha, dve dhamme uttariṃ1 bhāvehi, samathañca vipassanañca. Ime kho te

vaccha dve dhammā uttariṃ1 bhāvitā, samatho ca vipassanāca. Anekadhātupaṭivedhāya

saṃvattissanti. So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi, anekavihitaṃ iddhividhaṃ

paccanubhaveyyaṃ, ekopi hutvā bahudhā assaṃ, bahudhāpi hutvā eko assaṃ, āvībhāvaṃ

tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ seyyathāpi ākāse,

paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ kareyyaṃ seyyathāpi udake, udakepi abhejjamāne2

gaccheyyaṃ seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kameyyaṃ seyyathāpi pakkhī

sakuṇo, imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṃ,

parimajjeyyaṃ, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyya'nti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ

pāpuṇissasi sati sati āyatane.

So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: dibbāya sotadhātuyā [PTS Page 495] [\q 495/]

visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ, dibbe ca mānuse ca , ye dūre

santike cāti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyatane.

--------------------------

1.Uttari-machasaṃ 2.Abhejjamāno-sīmu.

[BJT Page 276] [\x 276/]

So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca

pajāneyyaṃ. Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ

cittanti pajāneyyaṃ, sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ

vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ

vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ,

vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ

cittanti pajāneyyaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, sa uttaraṃ vā

cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ,

samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti

pajāneyyaṃ, vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ

cittanti pajāneyyanti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyatane .

So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ,

seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi

jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi

jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ5 tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussareyyanti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyatane.

[PTS Page 496] [\q 496/]

So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi: dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena

satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne, hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate

yathākammūpage satte pajāneyyaṃ, ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā

vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā, ime vā pana1 bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyanti. Tatra tatreva

sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyatane.

-------------------------

1.Ime vata-sīmu.

[BJT Page 278] [\x 278/]

So tvaṃ vaccha yāvadeva ākaṅkhissasi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti. Tatra

tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇissasi sati sati āyataneti.

Atha kho āyasmā vacchagotto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā vacchagotto eko

vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ

brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca kho

panāyasmā vacchagotto arahataṃ ahosi.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavantaṃ dassanāya gacchanti addasā kho

āyasmā vacchagotto te bhikkhū dūratova gacchante. Disvāna yena te bhikkhū

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca: [PTS Page 497] [\q 497/] handa

kahaṃ pana tumhe āyasmanto gacchathā'ti bhagavantaṃ kho mayaṃ āvuso dassanāya

gacchāmāti. Tena'hāyasmanto mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha, evaṃ ca

vadetha. 'Vacchagotto bhante bhikkhu bhagavato pāde sirasā vandati, evañca vadeti,

pariciṇṇo me bhagavā pariciṇṇo me sugato'ti. Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato

vacchagottassa paccassosuṃ. Atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu,

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te

bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: āyasmā bhante vacchagotto bhagavato pāde sirasā

vandati, evañca vadeti: pariciṇṇo me bhagavā, pariciṇṇo me sugato'ti.

Pubbeva me bhikkhave vacchagotto bhikkhu cetasā ceto paricca vidito. Tevijjo vacchagotto

bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo'ti. Devatāpi me etamatthaṃ ārocesuṃ: tevijjo bhante

vacchagotto bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo'ti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Mahāvacchagottasuttaṃ tatiyaṃ.

[BJT Page 280] [\x 280/]

2.3.4

Dīghanakha suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate

sūkarakhatāyaṃ1. Atha kho dīghanakho paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā

ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīghanakho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca:

Ahaṃ hi bho gotama evaṃ vādī evaṃdiṭṭhī, sabbaṃ me na khamatīti. Yāpi kho te esā

aggivessana diṭṭhi sabbaṃ me na khamatīti, esāpi te diṭṭhi na khamatīti. Esā ce me bho

gotama diṭṭhi khameyya tampassa tādisameva, tampassa [PTS Page 498] [\q 498/]

tādisamevāti. Ato kho te aggivessana bahūhi bahutarā lokasmiṃ ye evamāhaṃsu: tampassa

tādisameva, tampassa tādisamevāti. Te tañceva diṭṭhiṃ nappajahanti, aññañca diṭṭhiṃ

upādiyanti. Ato kho te aggivessana tanūhi tanutarā lokasmiṃ ye evamāhaṃsu: tampassa

tādisameva, tampassa tādisamevāti. Te tañceva diṭṭhiṃ pajahanti, aññañca diṭṭhiṃ na

upādiyanti.

Santaggivessana eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me khamatī'ti.

Santaggivessana eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me na khamatī'ti.

Santaggivessana eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ekaccaṃ me khamati,

ekaccaṃ me na khamatīti.

Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me khamatī'ti.

Tesamayaṃ diṭṭhi sārāgāya santike saṃyogāya santike abhinandanāya santike ajjhosānāya

santike upādānāya santike.

Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃ vādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me na

khamatī'ti. Tesamayaṃ diṭṭhi asārāgāya santike asaṃyogāya santike anabhinandanāya

santike anajjhosānāya santike anupādānāya santiketi.

Evaṃ vutte dīghanakho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: ukkaṃsati me bhavaṃ gotamo

diṭṭhigataṃ samukkaṃsati me bhavaṃ gotamo diṭṭhigata'nti.

-------------------------

1.Gijjhakūṭe sūkarakhatāyaṃ-[PTS.]

[BJT Page 282] [\x 282/]

Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: ekaccaṃ me khamati,

ekaccaṃ me na khamatī'ti. Yā hi kho nesaṃ khamati sāyaṃ diṭṭhi sārāgāya santike

saṃyogāya santike abhinandanāya santike ajjhosānāya santike upādānāya santike. Yāhi kho

tesaṃ na khamati sāyaṃ diṭṭhi asārāgāya santike asaṃyogāya santike anabhinandanāya

santike anajjhosānāya santike anupādānāya santike.

Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me khamatī'ti.

Tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati: yā kho me ayaṃ diṭṭhi sabbaṃ me khamatī'ti.

Imañce ahaṃ diṭṭhiṃ thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaṃ: idameva saccaṃ,

moghamañña'nti. Dvīhi me assa viggaho. Yo cāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī

[PTS Page 499] [\q 499/] evaṃdiṭṭhī: sabbaṃ me khamatīti. Yocāyaṃ samaṇo vā

brāhmaṇo vā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī: ekaccaṃ me khamati, ekaccaṃ me na khamatī'ti. Imehi

me assa dvīhi viggaho, iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā. Iti so

viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṃ pajahati.

Aññañca diṭṭhiṃ na upādiyati. Evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti. Evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ

paṭinissaggo hoti.

Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino sabbaṃ me na khamatī'ti.

Tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati: yā kho me ayaṃ diṭṭhi sabbaṃ me na khamatī'ti.

Imañce ahaṃ diṭṭhiṃ thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaṃ: idameva saccaṃ,

moghamañña'nti. Dvīhi me assa viggaho. Yo cāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī

evaṃdiṭṭhī: sabbaṃ me khamatī'ti. Yocāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī:

ekaccaṃ me khamati, ekaccaṃ me na khamatī'ti. Imehi me assa dvīhi viggaho, iti viggahe

sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā. Iti so viggahañca vivādañca vighātañca

vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṃ pajahati. Aññañca diṭṭhiṃ na upādiyati.

Evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti. Evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hoti.

Tatraggivessana ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino 'ekaccaṃ me khamati.

Ekaccaṃ me na khamatīti tattha viññū puriso iti paṭisañcikkhati: yā kho me ayaṃ diṭṭhi:

ekaccaṃ me khamati, ekaccaṃ me na khamatīti. Imañce ahaṃ diṭṭhiṃ thāmasā parāmassa

abhinivissa vohareyyaṃ: idameva saccaṃ, moghamañña'nti. Dvīhi me assa viggaho. Yo

cāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī: sabbaṃ me khamatī'ti. Yocāyaṃ

samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃvādī evaṃdiṭṭhī: 'sabbaṃ me na khamatīti, imehi me assa

dvīhi viggaho, iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā. Iti so

viggahañca vivādañca vighātañca vihesañca attani sampassamāno tañceva diṭṭhiṃ pajahati.

Aññañca diṭṭhiṃ na upādiyati. Evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti. Evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ

paṭinissaggo hoti. [PTS Page 500] [\q 500/]

[BJT Page 284] [\x 284/]

Ayaṃ kho panaggivessana kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātā pettikasambhavo

odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedana viddhaṃsanadhammo aniccato

dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato

samanupassitabbo. Tassimaṃ kāyaṃ aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato

ābādhato parato jalokato suññato anattato samanupassato yo kāyasmiṃ kāyacchando

kāyasneho kāyanvayatā sā pahīyati.

Tisso kho imā aggivessana vedanā: sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā.

Yasmiṃ aggivessana samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti. Neva tasmiṃ samaye dukkhaṃ

vedanaṃ vedeti. Na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti. Sukhaṃyeva tasmiṃ samaye

vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ aggivessana samaye dukkhaṃ vedanaṃ vedeti, neva tasmiṃ samaye

sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti, dukkhaṃyeva tasmiṃ

samaye vedanaṃ vedeti. Yasmiṃ aggivessana samaye adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedeti,

neva tasmiṃ samaye sukhaṃ vedanaṃ vedeti, na dukkhaṃ vedanaṃ vedeti.

Adukkhamasukhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti.

Sukhāpi kho aggivessana vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā

vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā, dukkhāpi kho aggivessana vedanā aniccā

saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā,

adukkhamasukhāpi kho aggivessana vedanā aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā

khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā.

Evaṃ passaṃ aggivessana sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi

vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā

vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ

karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Evaṃ vimuttacitto kho aggivessana bhikkhu na

kenaci saṃvadati. Na kenaci vivadati. Yañca loke vuttaṃ teneva voharati aparāmasanti.

Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato [PTS Page 501] [\q 501/] piṭṭhito

ṭhito hoti bhagavantaṃ vījayamāno.1 Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: tesaṃ tesaṃ

kira no bhagavā dhammānaṃ abhiññā pahāṇamāha. Tesaṃ tesaṃ kira no sugato dhammānaṃ

abhiññā paṭinissaggamāhāti. Iti'hidaṃ āyasmato sāriputtassa paṭisañcikkhato anupādāya

āsavehi cittaṃ vimucci. Dīghanakhassa pana paribbājakassa virajaṃ vītamalaṃ

dhammacakkhuṃ udapādi: yaṃ kiñci samudaya dhammaṃ, sabbantaṃ nirodhadhammanti.

--------------------------

1. Vījamāno-[PTS.]

[BJT Page 286] [\x 286/]

Atha kho dīghanakho paribbājako diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo

pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo

satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca:

Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti, evamevaṃ bhotā gotamena

anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi

dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Dīghanakhasuttaṃ catutthaṃ.

[BJT Page 288] [\x 288/]

2.3.5

Māgandiya suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāssadammaṃ1 nāma kurūnaṃ

nigamo bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasantharake2. Atha kho bhagavā

pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya kammāssadammaṃ1 piṇḍāya pāvisi.

Kammāssadamme1 piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro

vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ

rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. [PTS Page 502] [\q 502/]

Atha kho māgandiyo3 paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena

bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami. Addasā kho māgandiyo

paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasantharakaṃ2 paññattaṃ, disvāna

bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: 'kassa nvayaṃ bhoto bhāradvājassa agyāgāre

tiṇasantharako paññatto. Samaṇaseyyārūpaṃ maññeti.

Atthi bho māgandiya samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṃ kho pana

bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 'itipi so bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī

satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti. Tassesā bhoto gotamassa seyyā paññattāti.

Duddiṭṭhaṃ vata bho bhāradvāja addasāma4 ye mayaṃ tassa bhoto gotamassa bhūnahuno5

seyyaṃ addasāmāti. 'Rakkhassetaṃ māgandiya vācaṃ, rakkhassetaṃ māgandiya vācaṃ, bahū

hi tassa bhoto gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi

samaṇapaṇḍitāpi abhippasannā vinītā ariye ñāye dhamme kusale'ti. Taṃ kissa hetu: evaṃ

hi no sutte ocaratīti. Sace taṃ bhoto māgandiyassa agaru āroceyyametaṃ6 samaṇassa

gotamassāti. Appossukko bhavaṃ bhāradvājo vuttova naṃ vadeyyāti.

--------------------------

1. Kammāsadhammaṃ-machasaṃ.Syā 2. Tiṇasanthārake-machasaṃ. 3. Māgaṇḍiyo -

syā.Machasaṃ 4. Dvikkhattumudīraṇaṃ-machasaṃ 5. Bhunahanassa-syā. 6.

Ārocessāmitaṃ-machasaṃ ārocessāmi taṃ-syā.

[BJT Page 290] [\x 290/]

Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya1

bhāradvājagottassa brāhmaṇassa māgandiyena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhāradvājagottassa

brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā nisīdi2 paññatte3 tiṇasantharake.

Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca: 'ahu

pana te bhāradvāja māgandiyena paribbājakena [PTS Page 503] [\q 503/] saddhiṃ

imaṃyeva tiṇasantharakaṃ ārabbha kocideva kathāsallāpo'ti. Evaṃ vutte bhāradvājagotto4

brāhmaṇo saṃviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṃ etadavoca: 'etadeva kho pana mayaṃ

bhoto gotamassa ārocetukāmā, atha ca pana bhavaṃ gotamo anakkhātaṃyeva akkhāsīti.

Ayañca hidaṃ5 bhagavato bhāradvājagottena brāhmaṇena saddhiṃ antarā kathā vippakatā

hoti. Atha māgandiyo paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena

bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ, yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā

bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho māgandiyaṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca.

Cakkhuṃ kho māgandiya rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ. Taṃ tathāgatassa dantaṃ

guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ māgandiya

sandhāya bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho gotama

sandhāya bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Taṃ kissa hetu: evaṃ hi no sutte ocaratīti.

Sotaṃ kho māgandiya saddārāmaṃ saddarataṃ saddasammuditaṃ. Taṃ tathāgatassa dantaṃ

guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ māgandiya

sandhāya bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho gotama

sandhāya bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Taṃ kissa hetu: evaṃ hi no sutte ocaratīti.

Ghānaṃ kho māgandiya gandhārāmaṃ gandharataṃ gandhasammuditaṃ. Taṃ tathāgatassa

dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ

māgandiya sandhāya bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho

gotama sandhāya bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Taṃ kissa hetu: evaṃ hi no sutte

ocaratīti.

Jivhā kho māgandiya rasārāmā rasārattā rasasammuditā. Sā tathāgatassa dantā guttā

rakkhitā saṃvutā. Tassā ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ māgandiya sandhāya

bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho gotama sandhāya bhāsitaṃ:

'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Taṃ kissa hetu: evaṃ hi no sutte ocaratī'ti.

Kāyo kho māgandiya phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato phoṭṭhabbammudito. So

tathāgatassa danto gutto rakkhito saṃvuto. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te

etaṃ māgandiya sandhāya bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho

gotama sandhāya bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Taṃ kissa hetu: evaṃ hi no sutte

ocaratī'ti.

Mano kho māgandiya dhammārāmo dhammarato dhammasammudito. So tathāgatassa

danto gutto rakkhito saṃvuto. Tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ

māgandiya sandhāya bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho

gotama sandhāya bhāsitaṃ: 'bhūnahu samaṇo gotamo'ti. Taṃ kissa hetu: evaṃ hi no sutte

ocaratī'ti.

--------------------------

1.Atikkantamānusikāya-sīmu. Machasaṃ. 2. Nisīdibhagavā-machasaṃ 3. Paññatteva -sīmu.

4. Bhāradvājo-sīmu. 5. Ayañca hi-machasaṃ.

[BJT Page 292] [\x 292/]

Taṃ kiṃ maññasi māgandiya idhekacco cakkhuviññeyyehi [PTS Page 504] [\q 504/]

rūpehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi

rajanīyehi. So aparena samayena rūpānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca

ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā rūpataṇhaṃ pahāya rūpapariḷāhaṃ

paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya

kimassa vacanīyanti: na kiñci bho gotama.

Taṃ kiṃ maññasi māgandiya idhekacco sotaviññeyyehi saddehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi

kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena

saddānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca

yathābhūtaṃ viditvā saddataṇhaṃ pahāya saddapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso

ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa vacanīyanti: na kiñci

bho gotama.

Taṃ kiṃ maññasi māgandiya idhekacco ghānaviññeyyehi gandhehi paricāritapubbo assa,

iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena

gandhānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca

yathābhūtaṃ viditvā gandhataṇhaṃ pahāya gandhapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso

ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa vacanīyanti: na kiñci

bho gotama.

Taṃ kiṃ maññasi māgandiya idhekacco jivhāviññeyyehi rasehi paricāritapubbo assa, iṭṭhehi

kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena

rasānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ

viditvā rasataṇhaṃ pahāya rasapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ

vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa vacanīyanti: na kiñci bho

gotama.

Taṃ kiṃ maññasi māgandiya idhekacco kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa,

iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena

poṭṭhabbānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca

yathābhūtaṃ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṃ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭivinodetvā

vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa

vacanīyanti: na kiñci bho gotama.

Ahaṃ kho pana māgandiya pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito

samaṅgībhūto paricāresiṃ. Cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi

kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi.

Sotaviññeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi.

Ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi

rajanīyehi.

Jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi.

Kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi

rajanīyehi. Tassa mayhaṃ māgandiya tayo pāsādā ahesuṃ: eko vassiko eko hemantiko eko

gimhiko. So kho ahaṃ māgandiya vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi turiyehi

paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohāmi. So aparena samayena kāmānaṃyeva

samudayañca atthaṃgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā

kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto

viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne

kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ na pihemi. Na tattha

abhiramāmi. Taṃ kissa hetu: yā hayaṃ māgandiya ratī aññatreva kāmehi aññatra akusalehi

dhammehi api dibbaṃ [PTS Page 505] [\q 505/] sukhaṃ samadhigayha tiṭṭhati, tāya

ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi. Na tattha abhiramāmi.

Seyyathāpi māgandiya gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo

pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya. Cakkhuviññeyyehi rūpehi

iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Sotaviñañeyyehi saddehi

iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi ghānaviññeyyehi gandhehi

iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Jivhāviññeyyehi rasehi

iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Kāyaviññeyyehi

phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So kāyena

sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahavyataṃ.

[BJT Page 294] [\x 294/]

So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito

samaṅgīto paricāreyya. So passeyya gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi

samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ. Taṃ kiṃ maññasi māgandiya, api nu so

devaputto nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito

samaṅgībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya

mānusakānaṃ vā pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ, mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyāti. No hidaṃ

bho gotama, taṃ kissa hetu: mānusakehi bho gotama kāmehi dibbā kāmā abhikkantatarā

paṇītatarā cāti.

Evameva kho ahaṃ māgandiya pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito

samaṅgībhūto paricāresiṃ: cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi

kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Sotaviñañeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi

kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi kantehi manāpehi

piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi kantehi manāpehi

piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi

manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṃyeva

samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā

kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto

viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne

kāmapariḷāhena [PTS Page 506] [\q 506/] pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ

na pihemi, na tattha abhiramāmi, taṃ kissa hetu: yā ha'yaṃ māgandiya rati aññatreva kāmehi

aññatra akusalehi dhammehi api dibbaṃ sukhaṃ samadigayha tiṭṭhati, tāya ratiyā

ramamāno hīnassa na pihemi. Na tattha abhiramāmi.

Seyyathāpi māgandiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi

vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya, tassa mittāmaccā

ñātisāḷohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ, tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ

kareyya, so taṃ bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya arogo assa sukhī serī sayaṃvasī

yena kāmaṅgamo. So aññaṃ kuṭṭhiṃ purisaṃ passeyya arugattaṃ pakkagattaṃ kimīhi

khajjamānaṃ nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamānaṃ aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpentaṃ.

Taṃ kiṃ maññasi māgandiya, 'api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya,

aṅgārakāsuyā vā bhesajjapaṭisevanāya vā'ti. No hidaṃ bho gotama, taṃ kissa hetu: roge hi

bho gotama sati bhesajjena karaṇīyaṃ hoti, roge asati bhesajjena karaṇīyaṃ na hotī'ti.

Evameva kho ahaṃ māgandiya pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito

samaṅgībhūto paricāresiṃ. Cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi

kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Sotaviñañeyyehi saddehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi

kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Ghānaviññeyyehi gandhehi iṭṭhehi kantehi manāpehi

piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Jivhāviññeyyehi rasehi iṭṭhehi kantehi manāpehi

piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi

manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṃyeva

samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ

[BJT Page 296] [\x 296/]

Viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ

vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne

kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ na pihemi, na tattha

abhiramāmi, taṃ kissa hetu yā ha'yaṃ māgandiya rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi

dhammehi api dibbaṃ sukhaṃ samadigayha tiṭṭhati, tāya ratiyā ramamāno hīnassa na

pihemi. Na tattha abhiramāmi.

[PTS Page 507] [\q 507/]

Seyyathāpi māgandiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi

vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā

ñātisāḷohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ

kareyya. So taṃ bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya. Arogo assa sukhī serī sayaṃvasī

yena kāmaṅgamo. Tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ

upakaḍḍheyyuṃ. Taṃ kiṃ maññasi māgandiya, api nu so puriso iti cīti ceva kāyaṃ

sannāmeyyā'ti. Evaṃ bho gotama. Taṃ kissa hetu: 'asu hi bho gotama aggi dukkhasamphasso

ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāhocā'ti. Taṃ kiṃ maññasi māgandiya, idāneva nu kho so

aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca, udāhu pubbepi so aggi

dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cāti. Idāni ceva bho gotama so aggi

dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. Pubbepi so aggi

dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca, asuhi ca bho gotama kuṭṭhī

puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno

upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiṃ sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthāti.

Evameva kho māgandiya atītampi addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca

mahāpariḷāhā ca. Anāgatampi addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca

mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppannaṃ addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva

mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca. Ime ca māgandiya sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi

khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesveva1

kāmesu sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthuṃ.

Seyyathāpi māgandiya kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi

vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti. Yathā yathā kho māgandiya

asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni

vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti, tathā tathāssa tāni vaṇamukhāni [PTS

Page 508] [\q 508/] asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni ca. Hoti ceva

kāci sātamattā assādamattā yadidaṃ vaṇamukhānaṃ kaṇḍūvanahetu. Evameva kho

māgandiya sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena

pariḍayhamānā kāme paṭisevanti. Yathā yathā kho māgandiya sattā kāmesu avītarāgā

kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā kāme paṭisevanti, tathā tathā

tesaṃ sattānaṃ kāmataṇhā ceva pavaḍḍhati, kāmapariḷāhena ca pariḍayhanti. Hoti ceva

kāci sātamattā assādamattā yadidaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca.

--------------------------

1. Dukkhasamphassesu yeva-machasaṃ.Syā.

[BJT Page 298] [\x 298/]

Taṃ kiṃ maññasi māgandiya: api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi

kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṃ appahāya

kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā, viharati vā,

viharissati vāti. No hidaṃ bho gotama. Sādhu māgandiya, mayāpi kho etaṃ māgandiya neva

diṭṭhaṃ na sutaṃ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto

paricārayamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso

ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā, viharati vā, viharissati vā. Atha kho māgandiya ye hi keci

samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihaṃsu1 vā, viharanti vā,

viharissanti vā. Sabbe te kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca

nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā

vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihaṃsu1 vā, viharanti vā, viharissanti vāti.

Atha kho bhagavā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:

Ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ,

Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṃ khemaṃ amatagāminanti.

Evaṃ vutte māgandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca : 'acchariyaṃ bho gotama,

abbhutaṃ bho gotama, yāva subhāsitañcidaṃ bhotā gotamena: [PTS Page 509] [\q 509/]

'Ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukha'nti.

Mayāpi kho etaṃ bho gotama sutaṃ pubbakānaṃ paribbājakānaṃ ācariyapācariyānaṃ

bhāsamānānaṃ:

'Ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukha'nti.

Tayidaṃ bho gotama sametīti.

Yampana te etaṃ māgandiya sutaṃ pubbakānaṃ paribbājakānaṃ ācariyapācariyānaṃ

bhāsamānānaṃ:

'Ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukha'nti.

'Katamantaṃ ārogyaṃ, katamantaṃ nibbāna'nti. Evaṃ vutte māgandiyo paribbājako sakāneva

sudaṃ gattāni pāṇinā anomajjati. Idantaṃ bho gotama ārogyaṃ, idantaṃ nibbānaṃ. Ahaṃ hi

bho gotama etarahi arogo sukhī, na maṃ kiñci ābādhayatī'ti.

---------------------------

1. Vihariṃsu-sīmu. Vihāsuṃ-machasaṃ.

[BJT Page 300] [\x 300/]

Seyyathāpi māgandiya jaccandho puriso, so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya

nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya

mañjeṭṭhakāni1 rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya

candimasuriye, so suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa: 'chekaṃ vata bho odātaṃ vatthaṃ

abhirūpaṃ nimmalaṃ sucinti2. So odātapariyesanaṃ careyya. Tamenaṃ aññataro3 puriso

telamasikatena4 sāhuḷacīvarena5 vañceyya: idante amho purisa odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ

nimmalaṃ sucinti2. So taṃ paṭigaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupitvā attamano

attamanavācaṃ nicchāreyya: 'chekaṃ vata bho odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ suci'nti.

Taṃ kiṃ maññasi māgandiya, api nu so jaccandho puriso jānanto passanto amuṃ

telamasikataṃ sāhuḷacīvaraṃ paṭigaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupitvā attamano

attamanavācaṃ nicchāreyya: 'chekaṃ vata bho odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ suci'nti,

udāhu cakkhumato saddāyāti. Ajānanto hi bho gotama apassanto so jaccandho puriso amuṃ

telamasikataṃ sāhuḷacīvaraṃ paṭigaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupitvā attamano

attamanavācaṃ nicchāreyya: [PTS Page 510] [\q 510/] chekaṃ vata bho odātaṃ vatthaṃ

abhirūpaṃ nimmalaṃ sucinti, cakkhumate saddhāyāti. Evameva kho māgandiya aññatitthiyā

paribbājakā andhā acakkhukā, ajānantā ārogyaṃ, apassantā nibbānaṃ. Atha ca pani'maṃ

gāthaṃ bhāsanti.

'Ārogya paramā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukha'nti.

Pubbakehesā māgandiya arahantehi sammāsambuddhehī gāthā bhāsitā.

'Ārogyaparamā lābhā nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ,

Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṃ khemaṃ amatagāmina'nti.

Sā etarahi anupubbena puthujjanagatā. Ayaṃ kho pana māgandiya kāyo rogabhūto

gaṇḍabhūto sallabhūto aghabhūto ābādhabhūto. So tvaṃ imaṃ kāyaṃ rogabhūtaṃ

gaṇḍabhūtaṃ sallabhūtaṃ aghabhūtaṃ ābādhabhūtaṃ 'idaṃ taṃ bho gotama ārogyaṃ idaṃ taṃ

nibbāna'nti vadesi. Taṃ hi te māgandiya ariyaṃ cakkhuṃ natthi yena tvaṃ ariyena cakkhunā

ārogyaṃ jāneyyāsi, nibbānaṃ passeyyāsīti.

Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa, pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ,

yathāhaṃ ārogyaṃ jāneyyaṃ, nibbānaṃ passeyya'nti.

---------------------------

1. Mañjiṭṭhakāni-machasaṃ 2. Sucīti-machasaṃ 3. Tamenaññataro - sīmu. 4.

Telamalikatena-macasaṃ 5. Sāhuḷīcīrena-machasaṃ.

[BJT Page 302] [\x 302/]

Seyyathāpi māgandiya jaccandho puriso, so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya

nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya

mañjeṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya

candimasuriye, tassa mittāmaccā ñātisāḷohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa

so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya. So taṃ bhesajjaṃ

Āgamma na cakkhūni uppādeyya, na cakkhūni visodheyya. Taṃ kiṃ maññasi māgandiya,

nanu so vejjo yāvadeva kilamathassa vighātassa bhāgī assā'ti. Evaṃ bho gotama. Evameva

kho māgandiya ahañceva1 te dhammaṃ deseyyaṃ idantaṃ ārogyaṃ, idantaṃ nibbānanti. So

tvaṃ ārogyaṃ na jāneyyāsi, nibbānaṃ na passeyyāsi. So mamassa kilamatho, sā mamassa

vihesā'ti. [PTS Page 511] [\q 511/]

Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa, pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ,

yathāhaṃ ārogya jāneyyaṃ nibbānaṃ passeyyanti.

Seyyathāpi māgandiya jaccandho puriso so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya

nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya

mañjeṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya

candimasuriye. So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa 'chekaṃ vata bho odātaṃ vatthaṃ

abhirūpaṃ nimmalaṃ suci'nti. So odātapariyesanaṃ careyya. Tamenaññataro puriso

telamasikatena sāhuḷacīvarena2 vañceyya, idante ambho purisa odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ

nimmalaṃ sucinti. So taṃ paṭigaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya. Tassa mittāmaccā

ñātisāḷohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ

kareyya: uddhavirecanaṃ3 adhovirecanaṃ añjanaṃ paccañjanaṃ natthukammaṃ. So taṃ

bhesajjaṃ āgamma cakkhūni uppādeyya, cakkhūni visodheyya. Tassa saha cakkhuppādā yo

amusmiṃ telamasikate sāhuḷacīvare chandarāgo, so pahīyetha. Tañca naṃ purisaṃ

amittatopi daheyya. Paccatthikatopi daheyya. Api ca jīvitā voropetabbaṃ maññeyya,

'dīgharattaṃ vata bho ahaṃ iminā purisena telamasikatena sāhuḷacīvarena nikato vañcito

paluddho. 'Idante ambho purisa odātaṃ vatthaṃ chekaṃ abhirūpaṃ4 nimmalaṃ sucinti.

Evameva kho māgandiya ahañceva te dhammaṃ deseyyaṃ: 'idantaṃ ārogyaṃ, idantaṃ

nibbāna'nti. So tvaṃ ārogyaṃ jāneyyāsi, nibbānaṃ passeyyāsi. Tassa te saha cakkhuppādā yo

pañcasupādānakkhandhesu chandarāgo, so pahīyetha, api ca te evamassa dīgharattaṃ vata

bho ahaṃ iminā cittena nikato cañcito paluddho ,ahaṃ hi rūpaṃyeva upādiyamāno

-------------------------

1. Ahañce-machasaṃ, 2. Sāhuḷacīrena- machasaṃ. 3. Uddhaṃ virecanaṃ-machasaṃ 4. Vatthaṃ

abhirūpaṃ - machasaṃ.[PTS.]

[BJT Page 304] [\x 304/]

Upādiyiṃ, vedanaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ, saññaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ,

saṅkhāreyeva upādiyamāno upādiyiṃ, viññāṇaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ. Tassa me

upādānapaccayā bhavo, bhava paccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā [PTS Page 512] [\q 512/] sambhavanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī'ti.

Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa: pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ,

yathāhaṃ imamhā āsanā anandho vuṭṭhaheyya'nti.

Tena hi tvaṃ māgandiya sappurise bhajeyyāsi, yato kho tvaṃ māgandiya sappurise

bhajissasi, tato tvaṃ māgandiya saddhammaṃ sossasi. Yato kho tvaṃ māgandiya

saddhammaṃ sossasi, tato tvaṃ māgandiya dhammānudhammaṃ paṭipajjissasi. Yato kho

tvaṃ māgandiya dhammānudhammaṃ paṭipajjissasi, tato tvaṃ māgandiya sāmaṃyeva

ñassasi, sāmaṃ dakkhisi.1 Ime rogā gaṇḍā sallā, idha rogā gaṇḍā sallā aparisesā nirujjhanti,

tassa me upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa nirodho hotī'ti.

Evaṃ vutte māgandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama

abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā

vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya,

'cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo

pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.

Labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada'nti.

Yo kho māgandiya aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ,

ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati, catunnaṃ māsānaṃ accayena

āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha

puggalacemattatā viditāti.

Sapaca bhante aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā

upasampadaṃ, cattāro māse parivasanti, catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū

pabbājenti. Upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi. Catunnaṃ

maṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu

bhikkhubhāvāyāti. [PTS Page 513] [\q 513/]

--------------------------

1. Dakkhissasi-machasaṃ,sīmu.

[BJT Page 306] [\x 306/]

Alattha kho māgandiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ.

Acirūpasampanno kho panāyasmā māgandiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto

viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,

tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ

itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca kho panāyasmā māgandiyo arahataṃ ahosīti.

Māgandiyasuttaṃ pañcamaṃ1.

--------------------------

1.Māgandiya suttaṃ niṭṭhitaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 308] [\x 308/]

2.3.6.

Sandaka suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana

samayena sandako paribbājako pilakkha guhāyaṃ paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya

saddhiṃ pañcamattehi paribbājakasatehi. Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṃ

patisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi 'āyāmāvuso yena devakaṭasobbho1

tenupasaṅkamissāma guhādassanāyā'ti. Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa

paccassosuṃ. Atha kho āyasmā ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ yena

devakaṭasobbho tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sandako paribbājako mahatiyā

paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya2 anekavihitaṃ

tiracchānakathaṃ kathentiyā. Seyyathīdaṃ: rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakataṃ

senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ yānakathaṃ

sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ

nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ purisakathaṃ3 sūrakathaṃ visikhākathaṃ

kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ

[PTS Page 514] [\q 514/] itibhavābhavakathaṃ iti vā.

Addasā kho sandako paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna

sakaṃ parisaṃ saṇṭhapesi4 appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, ayaṃ

samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati samaṇo ānando. Yāvatā kho pana samaṇassa

gotamassa sāvakā kosambiyaṃ paṭivasanti ayaṃ tesaṃ aññataro samaṇo ānando.

Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino,

appevanāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā'ti. Atha kho te

paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.

Atha kho āyasmā ānando yena sandako paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho sandako

paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: etu kho bhavaṃ ānando, svāgataṃ5 bhoto

ānandassa cirassaṃ kho bhavaṃ ānando imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya,

------------------------

1. Devakatasobbho-sīmu,machasaṃ,syā 2. Uccāsaddāya mahāsaddāya-[PTS 3.] Purisakathaṃ

- machasaṃ,syā,[PTS,]ūnaṃ 4:saṇṭhāpesi-machasaṃ 5. Sāgataṃ sīmu.

[BJT Page 310] [\x 310/]

Nisīdatu bhavaṃ ānando, idamāsanaṃ paññattanti. Nisīdi kho āyasmā ānando paññatte

āsane. Sandakopi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sandakaṃ paribbājakaṃ āyasmā ānando etadavoca: 'kāyanuttha

sandaka etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā'ti. Tiṭṭhatesā bho

ānanda kathā, yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā bhoto ānandassa kathā dullabhā

bhavissati pacchāpi savaṇāya. Sādhu vata bhavantaṃyeva ānandaṃ paṭibhātu sake ācariyake

dhammī kathā'ti. Tena hi sandaka suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī'ti. Evaṃ

bhoti kho sandako paribbājako āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca:

'Cattārome sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

abrahmacariyavāsā akkhātā, cattāri ca anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni, yattha viññū

puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto vā1 na ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ

kusala'nti.

Katame pana te bho ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā, yattha [PTS Page 515] [\q 515/] viññū puriso

sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto vā1 na ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti:

Idha sandaka ekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: 'natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi

hutaṃ natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paro loko

natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā

sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti,

cātummahābhūtiko2 ayaṃ puriso yadā kālaṃ karoti paṭhavī paṭhavīkāyaṃ anupeti

anupagacchati. Āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati,

vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti, āsandipañcamā purisā

mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti,

bhassantāhutiyo dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci

atthikavādaṃ vadanti, bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti

parammaraṇā'ti. Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaṃ kho bhavaṃ satthā

evaṃvādī evaṃdiṭṭhī. 'Natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukaṭadukkaṭānaṃ

kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi

sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca

lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti, cātummahābhūtiko ayaṃ puriso,

yadā kālaṃ karoti paṭhavī paṭhavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti

anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati,

--------------------------

1. Vasanto ca- machasaṃ. Syā 2. Cātumahābhūtiko-machasaṃ.

[BJT Page 312] [\x 312/]

Vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati, ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti, āsandi pañcamā

purisā mataṃ ādāya gacchanti, yāva āḷāhanā padāni paññāyanti, kāpotakāni aṭṭhīni

bhavanti, bhassantāhutiyo, dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ, tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye

keci atthikavādaṃ vadanti, bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti, vinassanti, na honti

parammaraṇāti. Sace imassa bhoto satthuno saccaṃ vacanaṃ, akatena me ettha kataṃ,

abbusitena1 me ettha vusitaṃ, ubhopi mayaṃ ettha samasamā sāmaññaṃ pattā, yo cāhaṃ na

vadāmi: 'ubho kāyassa bhedā ucchijjissāma vinassissāma, na bhavissāma parammaraṇā'ti.

Atirekaṃ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṃ muṇḍiyaṃ ukkuṭikappadhānaṃ

kesamassulocanaṃ, yohaṃ puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasanto kāsikacandanaṃ

paccanubhonto mālāgandhavilepanaṃ dhārento jātarūparajataṃ sādiyanto iminā bhotā

satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṃ, sohaṃ kiṃjānanto kiṃpassanto

imasmiṃ satthari brahmacariyaṃ carissāmi, so abrahmacariyaṃ vāso aya'nti iti viditvā tasmā

brahmacariyā nibbijja pakkamati. Ayaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena paṭhamo abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṃ

brahmacariyaṃ [PTS Page 516] [\q 516/] na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ

dhammaṃ kusalaṃ.

Punacaparaṃ sandaka idhekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: 'karato2 kārayato

chindato chedāpayato pacato pācayato3 socayato socāpayato kilamato kilamāpayato

phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ

harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musābhaṇato, karato2 na

karīyati pāpaṃ khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ4

ekamaṃsapuñjaṃ5 kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo dakkhiṇañcepi

gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento6 natthi

tato nidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo, uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto

dāpento yajanto yājento7 natthi tato nidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo, dānena

damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ, natthi puññassa āgamo'ti.

--------------------------

1. Avusitena-machasaṃ.[PTS 2.] Karoto-machasaṃ 3. Pacāpayato-machasaṃ. Syā 4. Ekaṃ

maṃsakhalaṃ-machasaṃ.Syā 5. Ekaṃ puñjaṃ-machasaṃ.Syā 6. Pācāpentā-machasaṃ

7.Sajāpento-machasaṃ,syā.

[BJT Page 314] [\x 314/]

Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ayaṃ kho bhavaṃ satthā evaṃvādī

evaṃdiṭṭhī: 'karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socayato kilamayato

phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ

harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musābhaṇato karato na

karīyati pāpaṃ. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paṭhaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ

ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tato nidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇañcepi

gaṅgāya tīraṃ gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento natthi

tato nidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttarañcepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya dadanto

dāpento yajanto yājento natthi tato nidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo, dānena

damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ, natthi puññassa āgamoti.

Sace imassa bhoto satthuno saccaṃ vacanaṃ, akatena me ettha kataṃ, abbusitena me ettha

vusitaṃ. Ubhopi mayaṃ ettha samasamā sāmaññaṃ pattā yo cāhaṃ na vadāmi, 'ubhinnaṃ

kurutaṃ na karīyati pāpa'nti. Atirekaṃ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṃ muṇḍiyaṃ

ukkuṭikappadhānaṃ kesamassulocanaṃ, yohaṃ puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasanto

kāsikacandanaṃ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṃ dhārento jātarūparajataṃ sādiyanto

iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṃ. Sohaṃ kiṃjānanto

kiṃpassanto imasmiṃ satthari brahmacariyaṃ carissāmi, so 'abrahmacariyavāso ayanti' iti

viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.1 Ayaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā

passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo abrahmacariyavāso akkhāto, yattha viññū

puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya, vasanto vā na ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ

kusalaṃ.

Punacaparaṃ sandaka idhekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: natthi hetu natthi

paccayo sattānaṃ saṅkilesāya, ahetu appaccayā sattā saṅkilissanti. Natthi hetu natthi paccayo

sattānaṃ visuddhiyā, ahetu appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi

purisatthāmo [PTS Page 517] [\q 517/] natthi purisaparakkamo, sabbe sattā sabbe pāṇā

sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chassevābhijātisu

sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī'ti.

---------------------------

1.Nibbijjāpakkamati-sīmu.

[BJT Page 316] [\x 316/]

Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaṃ kho bhavaṃ satthā evaṃvādī

evaṃdiṭṭhī: natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṅkilesāya. Ahetu appaccayā sattā

saṅkilissanti. Natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetu appaccayā sattā

visujjhanti. Natthi balaṃ natthi viriyaṃ natthi purisatthāmo natthi purisaparakkamo, sabbe

sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā aviriyā niyatisaṅgatibhāvapariṇatā

chassevābhijātisu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī'ti. Sace imassa bhoto satthuno saccaṃ

vacanaṃ, akatena me ettha kataṃ, abbusitena me ettha vusitaṃ. Ubhopi mayaṃ ettha

samasamā sāmaññaṃ pattā, yocāhaṃ na vadāmi, ubho ahetu appaccayā visujjhissāmā'ti.

Atirekaṃ kho panimassa bhoto satthuno naggiyaṃ muṇḍiyaṃ ukkuṭikappadhānaṃ

kesamassu locanaṃ. Yohaṃ puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasanto kāsikacandanaṃ

paccanubhonto mālāgandhavilepanaṃ dhārento jātarūparajataṃ sādiyanto iminā bhotā

satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaṃ. Sohaṃ kiṃjānanto kiṃpassanto

imasmiṃ satthari brahmacariyaṃ carissāmi. So abrahmacariyavāso aya'nti iti viditvā tasmā

brahmacariyā nibbijja pakkamati. Ayaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena tatiyo abrahmacariyavāso akkhāto, yattha viññū puriso sasakkaṃ

brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

Punacaparaṃ sandaka idhekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhī: sattime kāyā akaṭā

akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti na

viparinamanti.1 Nāññamaññaṃ vyābādhenti. Nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā

sukhadukkhāya vā. Katame satta: paṭhavīkāyo āpokāyo tejokāyo vāyo kāyo sukhe dukkhe

jīve sattime. Ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā

esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti, na viparinamanti1, nāññamaññaṃ vyābādenti, nālaṃ

aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā

vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā yepi tiṇhena satthena sīsaṃ chindati. Na koci

kañci jīvitā voropeti. Sattannaṃ tveva kāyānamantarena satthaṃ vivaramanupatati.

-------------------------

1.Viparināmenti- machasaṃ.Syā.

[BJT Page 318] [\x 318/]

Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saṭṭhiñca satāni cha ca satāni. Pañca ca

kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca, dvaṭṭhi

paṭipadā, dvaṭṭhantarakappā, chaḷābhijātiyo, aṭṭha purisabhūmiyo, ekūnapaññāsa

ājīvasate,1 ekūnapaññāsa paribbājakasate, ekūnapaññāsa [PTS Page 518] [\q 518/]

nāgāvāsasate, vīse indriyasate, tiṃse nirayasate, chattiṃsa rajodhātuyo, satta saññīgabbhā,

satta asaññīgabbhā, satta nigaṇṭhīgabbhā,2 satta devā, satta mānusā, satta pesācā,3 satta

sarā, satta pavuṭā,4 satta papātā, satta papātasatāni, sattasupinā, sattasupinasatāni,

cullāsītimahākappuno5 satasahassāni yāni bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā

dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā

brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi, paripakkaṃ vā kammaṃ phussa

phussa byantīkarissāmīti6. Hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe, pariyantakaṭe saṃsāre,

natthi hāyanavaḍḍhane, natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma suttaguḷe khitte

nibbeṭhiyamānameva paleti, evamevaṃ bāle vā paṇḍite vā sandhāvitvā saṃsaritvā

dukkhassantaṃ karissantīti.

Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ayaṃ kho bhavaṃ satthā evaṃvādī

evandiṭṭhī: sattime kāyā akaṭā akaṭavidhā animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā

esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti, na viparinamanti, nāññamaññaṃ vyābādhenti, nālaṃ

aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta: paṭhavīkāyo

āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jīve sattime. Ime satta kāyā akaṭā akaṭavidhā

animmitā animmātā vañjhā kūṭaṭṭhā esikaṭṭhāyiṭṭhitā. Te na iñjanti, na viparinamanti,

nāññamaññaṃ vyābādhenti. Nālaṃ aññamaññassa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya

vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā viññātā vā viññāpetā vā yopi tiṇhena

satthena sīsaṃ chindati, na koci kañci jīvitā voropeti, sattannaṃ yeva kāyānamantarena

satthaṃ vivaramanupatati.

Cuddasa kho panimāni yoni pamukhasatasahassāni saṭṭhi ca satāni cha ca satāni pañca ca

kammuno satāni pañca ca kammāni tīṇi ca kammāni kamme ca aḍḍhakamme ca

dvaṭṭhipaṭipadā dvaṭṭhantarakappā chaḷābhijātiyo aṭṭha purisabhūmiyo ekūnapaññāsa

ājīvasate1 ekūnapaññāsa paribbājakasate ekūnapaññāsa nāgāvāsasate vīse indirayasate tiṃse

nirayasate chattiṃsa rajodhātuyo satta saññīgabbhā satta asaññīgabbhā satta

nigaṇṭhīgabbhā sattadevā sattamānusā sattapesācā satta sarā satta pavuṭā satta papātā satta

papātasatāni satta supinā supinasatāni cullāsīti mahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca

---------------------------

1. Ājīvakasate-sīmu, machasaṃ 2. Niganthagabbhā-syā 3. Pisācā-machasaṃ,syā

4. Pamuṭā-sīmu. 5. Mahākappino-machasaṃ,sya 6.Byantiṃkarissāmītimachasaṃ.

[BJT Page 320] [\x 320/]

Paṇḍite ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissanti. Tattha natthi imināhaṃ sīlena

vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaṃ vā kammaṃ paripācessāmi,

paripakkaṃ vā phussa phussa vyantīkarissāmīti. Hevaṃ natthi doṇamite sukhadukkhe,

pariyantakaṭe saṃsāre, natthi hāyanavaḍḍhane natthi ukkaṃsāvakaṃse. Seyyathāpi nāma

suttaguḷe khitte nibbeṭhiyamānameva paleti. Evamevaṃ bāle ca paṇḍite ca sandhāvitvā

saṃsaritvā dukkhassannaṃ karissantī'ti.

Sace imassa bhoto satthuno sacchaṃ vacanaṃ, akatena me ettha kataṃ abbusitena me ettha

vusitaṃ. Ubhopi mayaṃ ettha samasamā sāmaññaṃ pattā, yo cāhaṃ na vadāmi: ubho

sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissāmā'ti. Atirekaṃ kho panimassa bhoto satthuno

naggiyaṃ muṇḍiyaṃ ukkuṭikappadhānaṃ kesamassulocanaṃ, yohaṃ

puttasambādhasayanaṃ1 ajjhāvasanto kāsikacandanaṃ paccanubhonto mālāgandhavilepanaṃ

dhārento jātarūparajataṃ sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi

abhisamparāyaṃ. Sohaṃ kiṃjānanto kiṃpassanto imasmiṃ satthari brahmacariyaṃ carissāmi.

So abrahmacariyavāso ayanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati ayaṃ kho

sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho

abrahmacariyavāso akkhāto yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya

vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Ime kho te sandaka tena bhagavatā jānatā

passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā [PTS Page 519] [\q

519/] yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto vā nārādheyya

ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti.

Acchariyaṃ bho ānanda, abbhutaṃ bho ānanda, yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā

arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā vasamānā abrahmacariyavāsāti

akkhātā yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya

ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti.

Katamāni pana tāni bho ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ

na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti:

---------------------------

1.Vasanaṃ-sīmu, machasaṃ.

[BJT Page 322] [\x 322/]

Idha sandaka ekacco satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti:

carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ

paccupaṭṭhitanti. So suññampi agāraṃ pavisati, piṇḍampi na labhati, kukkuropi ḍasati,1

caṇḍenapi hatthinā samāgacchati, caṇḍenapi assena samāgacchati, caṇḍenapi goṇena

samāgacchati, itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchati, gāmassapi nigamassapi

nāmampi maggampi pucchati, so kimidanti puṭṭho samāno suññaṃ me agāraṃ pavisitabbaṃ

ahosi, tena pāvisiṃ. Piṇḍaṃ me aladdhabbaṃ ahosi, tena nālatthaṃ. Kukkurena ḍasitabbaṃ

ahosi, tenamhi daṭṭho. Caṇḍena hatthinā samāgantabbaṃ ahosi, tena samāgamaṃ.2

Caṇḍena assena samāgantabbaṃ ahosi, tena samāgamaṃ. Caṇḍena goṇena samāgantabbaṃ

ahosi, tena samāgamaṃ. Itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaṃ ahosi, tena

pucchiṃ. Gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchitabbaṃ ahosi, tenāpucchinti.

Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaṃ kho bhavaṃ satthā sabbaññū

sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti: carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca

jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitanti. So suññampi agāraṃ pavisati,

piṇḍampi na labhati, kukkuropi ḍasati,1 caṇḍenapi hatthinā samāgacchati, caṇḍenapi

assena samāgacchati, caṇḍenapi goṇena samāgacchati, itthiyāpi purisassapi nāmampi

gottampi pucchati, gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchati, so kimidanti

puṭṭho samāno suññaṃ me agāraṃ pavisitabbaṃ ahosi, tena pāvisiṃ. Piṇḍaṃ me

aladdhabbaṃ ahosi, tena nālatthaṃ. Kukkurena ḍasitabbaṃ ahosi, tenamhi daṭṭho. Caṇḍena

hatthinā samāgantabbaṃ ahosi, tena samāgamaṃ.2 Caṇḍena assena samāgantabbaṃ ahosi,

tena samāgamaṃ. Caṇḍena goṇena samāgantabbaṃ ahosi, tena samāgamaṃ. Itthiyāpi

purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaṃ ahosi, tena pucchiṃ. Gāmassapi nigamassapi

nāmampi maggampi pucchitabbaṃ ahosi, tenāpucchinti. So anassāsikaṃ idaṃ

brahmacariyanti, iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. Idaṃ kho sandaka tena

bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamaṃ anassāsikaṃ

brahmacariyaṃ akkhātaṃ, [PTS Page 520] [\q 520/] yattha viññū puriso sasakkaṃ

brahmacariyaṃ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

Puna ca paraṃ sandaka idhekacco satthā anussaviko hoti anussavasacco. So anussavena

itihitiha paramparāya piṭakasampadāya dhammaṃ deseti. Anussavikassa kho pana sandaka

satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti, dussutampi hoti. Tathāpi hoti. Aññathāpi hoti.

Yatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: 'ayaṃ kho bhavaṃ satthā anussaviko

anussavasacco. So anussavena itihitiha paramparāya piṭakasampadāya dhammaṃ deseti.

Anussavikassa kho pana satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti, dussutampi hoti,

tathāpi hoti, aññathāpi hoti. So anassāsikaṃ idaṃ brahmacariyanti iti viditvā tasmā

brahmacariyā nibbijja pakkamati. Idaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena dutiyaṃ anassāsikaṃ brahmacariyaṃ akkhātaṃ, yattha viññū puriso

sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.:

Puna ca paraṃ sandaka idhekacco satthā takkī hoti vīmaṃsī. So takkapariyāhataṃ

vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhānaṃ dhammaṃ deseti. Takkissa kho pana sandaka satthuno

vīmaṃsissa sutakkitampi hoti, duttakkitampi hoti, tathāpi hoti, aññathāpi hoti. Tatra

sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati: ayaṃ kho bhavaṃ satthā takkī vīmaṃsī. So

takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ sayampaṭibhānaṃ dhammaṃ deseti. Takkissa kho pana

satthuno vīmaṃsissa sutakkitampi hoti, duttakkitampi hoti, tathāpi hoti, aññathāpi hoti. So

anassāsikaṃ idaṃ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. Idaṃ

kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyaṃ anassāsikaṃ

brahmacariyaṃ akkhātaṃ yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya. Vasanto

vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

--------------------------

1.Ḍaṃsati-machasaṃ 2.Samāgamiṃ-machasaṃ.

[BJT Page 324] [\x 324/]

Puna ca paraṃ sandaka idhekacco satthā mando hoti momūho. So mandattā momūhattā

tathā tathā1 pañhaṃ [PTS Page 521] [\q 521/] puṭṭho samāno vācā vikkhepaṃ āpajjati

amarāvikkhepaṃ, evampi2 me no, tathāpi3 me no, aññathāpi4 me no, notipi me no, no

notipi me noti. Tatra sandaka viññū puriso iti paṭisañcikkhati. Ayaṃ kho bhavaṃ satthā

mando momūho, so mandattā momūhattā tathā tathā pañhaṃ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṃ

āpajjati amarāvikkhepaṃ. Evampi2 me no, tathāpi3 me no, aññathāpi4 me no, notipi me no,

no no tipi me noti. So anassāsikaṃ idaṃ brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā

nibbijja pakkamati. Idaṃ kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammāsambuddhena catutthaṃ anassāsikaṃ brahmacariyaṃ akkhātaṃ, yattha viññū puriso

sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

Imāni kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā sambuddhena cattāri

anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni, yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na

vaseyya vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti.

Acchariyaṃ bho ānanda abbhutaṃ bho ānanda, yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā

arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāneva brahmacariyāni anassāsikāni

brahmacariyānīti akkhātāni. Yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ na vaseyya,

vasanto vā nārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Yo pana so bho ānanda satthā kiṃvādī

kimakkhāyī yattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya, vasanto vā ārādheyya

ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti.

Idha sandaka tathāgato loke uppajjati 'arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno

sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So

imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ

sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṃ deseti: ādikalyāṇaṃ

majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ pakāseti. Taṃ dhammaṃ suṇāti. Gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ

vā kule paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena

saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho,

abbhokāso pabbajjā, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ

ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ, yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā

kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. So aparena samayena

appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā

ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni

vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.

So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti,

dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya

brahmacārī hoti, ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā

paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ vācaṃ

pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya,

amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ

vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā

hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpaṃ vācaṃ bhāsitā

hoti. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī

atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ

pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattūparato virato

vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti.

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti.

Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahanā paṭivirato hoti

āmakadhaññapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Itthikumārikapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Ajeḷakapaṭiggahanā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahanā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahanā paṭivirato hoti.

Dūteyyapahīnagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti.

Tulākūṭakaṃsakuṭamānakūṭā paṭivirato hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato

hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti.

So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena, kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena

yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhīsakuṇo yena yeneva

ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evamevaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena,

kucchiparihārikena piṇḍapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā

ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti.

So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ,

ghānindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phūsitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyindriyaṃ,

kāyindriye saṃvaraṃ āpajjati.

Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvaraṃ paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ

āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ

paṭisaṃvedeti.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti,

sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti,

asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate

ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena

samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati.

Araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ

palālapuñjaṃ.

So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ panidhāya,

parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati,

abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati

sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodeti, thīnamiddhaṃ pahāya

vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno. Thīnamiddhā cittaṃ parisodheti,

uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā

cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu

dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti.

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi

vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītikhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. Yasmiṃ kho5 sandaka satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ6

adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya, vasanto vā ārādheyya

ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ

------------------------

1. Tattha tattha- machasaṃ 2. Evantipi-machasaṃ.Syā 3. Tathātipi-machasaṃ.Syā 4.

Aññathātipi-machasaṃ.Syā 5.Kho pana-syā 6. Uḷāravisesaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 326] [\x 326/]

Puna ca paraṃ sandaka bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Yasmiṃ kho sandaka satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ1 adhigacchati. Tattha

viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ

kusalaṃ.

Puna ca paraṃ sandaka bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yasmiṃ kho sandaka satthari sāvako evarūpaṃ

uḷāraṃ visesaṃ adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya, vasanto

vā ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

Puna ca paraṃ sandaka bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ2 upekkhāsatipārisuddhiṃ

catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yasmiṃ kho sandaka satthari sāvako evarūpaṃ

uḷāraṃ visesaṃ1 adhigacchati. [PTS Page 522] [\q 522/] tattha viññū puriso sasakkaṃ

brahmacariyaṃ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte4 pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo

catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi

jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evannāmo

evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato

cuto amutra udapādiṃ5 tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yasmiṃ kho sandaka satthari sāvako

evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ

vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte4 sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yasmiṃ kho

sandaka satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchati. Tattha viññū puriso sasakkaṃ

brahmacariyaṃ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

--------------------------

1. Uḷāravisesaṃ-machasaṃ.

[BJT Page 328] [\x 328/]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ

dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ

pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti.

Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadāti

yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati.

Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ

hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.

Yasmiṃ kho sandaka satthari sāvako evarūpaṃ uḷāraṃ visesaṃ adhigacchati. Tattha viññū

puriso sasakkaṃ brahmacariyaṃ vaseyya, vasanto vā ārādheyya ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti.

Yo pana so bho ānanda bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro

anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Paribhuñjeyya [PTS

Page 523] [\q 523/] so kāmeti.

Yo so sandaka bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro

anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Abhabbo so

pañcaṭhānāni ajjhācarituṃ: abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetuṃ,

abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātuṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu

methunaṃ dhammaṃ patisevetuṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ,

abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjituṃ seyyathāpi pubbe

agāriyabhūto. Yo so sandaka bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro

anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Abhabbo so imāni

pañcaṭhānāni ajjhācaritu'nti.

Yo pana so bho ānanda bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro

anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Tassa carato ceva

tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ: 'khīṇā

me āsavā'ti.

Tena hi sandaka upamante karissāmi, upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ

ājānanti. Seyyathāpi sandaka purisassa hatthapādā chinnā, tassa carato ceva tiṭṭhato ca

suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ chinnā va hatthapādā. Api ca kho pana taṃ

paccavekkhamāno jānāti: chinnā me hatthapādāti. Evameva kho sandaka yo so bhikkhu

arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho

parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Tassa carato ceva tiṭṭhato ca suttassa ca

jāgarassa ca satataṃ samitaṃ khīṇāva āsavā. Api ca kho naṃ paccavekkhamāno jānāti: khīṇā

me āsavāti.

[BJT Page 330] [\x 330/]

Kīva bahukā pana bho ānanda imasmiṃ dhammavinaye niyyātāroti. 'Na kho sandaka ekaṃ

yeva sataṃ na dve satāni na tīṇi satāni na cattāri satāni na pañca satāni. Atha kho hiyyova

ye imasmiṃ dhammavinaye niyyātāro'ti. Acchariyaṃ bho ānanda, abbhutaṃ bho ānanda, na

ca nāma sadhammokkaṃsanā bhavissati na paradhammāvasādanā1 āyatane ca

dhammadesanā. Tāva [PTS Page 524] [\q 524/] bahukā ca niyyātāro paññāyissanti. Ime

panā'jīvakā puttamatāya puttā. Attānañceva ukkaṃsenti, pare ca vambhenti. Tayo ceva

niyyātāro paññāpenti. Seyyathīdaṃ: 'nandaṃ vacchaṃ, kisaṃ saṅkiccaṃ, makkhaligosāla'nti.

Atha kho sandako paribbājako sakaṃ parisaṃ āmantesi: 'carantu bhonto samaṇe gotame

brahmacariyavāso, nadāni sukaraṃ amhehi lābhasakkārasiloke pariccajitu'nti. Itihidaṃ

sandako paribbājako sakaṃ parisaṃ uyyojesi bhagavati brahmacariyeti.

Sandakasuttaṃ chaṭṭhaṃ.


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Majjhimanikaya 1. Majjhimanikaya 1. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D27D-F