Anguttaranikaya 4

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Anguttaranikaya 4

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project


[PTS Vol A - 4] [\z A /] [\f IV /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
Aṅguttaranikāyo


2. Catuttho bhāgo
Sattakanipāto
[BJT Page 278] [\x 278/]

Aṅguttaranikāyo

Sattakanipāto
1. Paṭhamo paṇṇāsako

1. Dhana vaggo

Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-07: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

7. 1. 1. 1.

(Paṭhama piyabhikkhū suttaṃ)

1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti

amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhū lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca, 1 anavaññattikāmo ca, ahiriko

ca, anottappī ca, pāpiccho ca, micchādiṭṭhi ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ appiyo ca

hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo

ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi sattahī:

[PTS Page 002] [\q 2/]

Idha bhikkhave, bhikkhū na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca, na anavaññattikāmo ca,

hirimā ca, ottappī ca, appiccho ca, sammādiṭṭhi ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahī dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ piyo ca

hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

1 Bhoti machasaṃ.

[BJT Page 280] [\x 280/]

7. 1. 1. 2

(Dutiya piyabhikkhū suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

2. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti

amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi sattahī:

Idha bhikkhave, bhikkhū lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca, anavaññattikāmo ca, ahiriko

ca, anottappi ca, issūkī ca, maccharī ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū sabrahmacārīnaṃ appiyo ca

hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti manāpo

ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi sattahī?

Idha bhikkhave bhikkhu na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca, na anavaññattikāmo ca,

hirimā ca, ottappī ca, anussukī ca, amaccharī ca.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca

hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

[PTS Page 003] [\q 3/]

7. 1. 1. 3

(Saṅkhitta sattabala suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

3. Sattimāni bhikkhave, balāni. Katamāni satta:

Saddhābalaṃ, viriyabalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ, satibalaṃ, samā dhibalaṃ, paññābalaṃ.

Imāni kho bhikkhave sattabalāni.

1. Saddhābalaṃ viriyabalaṃ hiriottappiyaṃ balaṃ 1

Satibalaṃ samādhī ca paññā ve sattamaṃ balaṃ.

Etehi balavā bhikkhū sukhaṃ jīvatī paṇḍito.

2. Yoniso vicine dhammaṃ paññāyatthaṃ vipassati.

Pajjotasseva nibbānaṃ vimokkho hoti cetaso, ti.

1Saddhābalaṃ viriyañca hiri ottappiyaṃ balaṃ machasaṃ.

[BJT Page 282] [\x 282/]

7. 1. 1. 4

(Vitthatasattabala suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

4. Sattimānī bhikkhave, balāni. Katamāni satta:

Saddhābalaṃ, viriyabalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.

(1) Katamañca bhikkhave, saddhābalaṃ:

Idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiṃ: "itipi so bhagavā

arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro

purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti. Idaṃ vuccati bhikkhave

saddhābalaṃ.

(2) Katamañca bhikkhave, viriyabalaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako āraddhaviriyo viharati: akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya,

kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu

dhammesu. Idaṃ vuccati bhikkhave, viriyabalaṃ.

(3) Katamañca bhikkhave, hiribalaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti, hirīyati kāyaduccaritena, vacīduccaritena,

manoduccaritena, hirīyati [PTS Page 004] [\q 4/] pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ

samāpattiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave, hiribalaṃ.

(4) Katamañca bhikkhave, ottappabalaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti, ottapati kāyaduccaritena, vacīduccaritena,

manoduccaritena, ottapati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati

bhikkhave, ottappabalaṃ.

(5) Katamañca bhikkhave, satibalaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi

cirabhāsitampi saritā anussaritā. Idaṃ vuccati bhikkhave, satibalaṃ.

(6) Katamañca bhikkhave, samādhibalaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ

savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ catutthaṃjhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati

bhikkhave, samādhibalaṃ.

[BJT Page 284] [\x 284/]

(7) Katamañca bhikkhave, paññābalaṃ:

Idha bhikkhave ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya

nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave, paññābalaṃ.

Imāni kho bhikkhave, sattabalāni.

3. Saddhābalaṃ viriyabalaṃ1 hiriottappiyaṃ balaṃ

Satibalaṃ samādhi ca paññā ve sattamaṃ balaṃ.

Etehi balavā bhikkhū sukhaṃ jīvati paṇḍito.

4. Yoniso vicine dhammaṃ paññāyatthaṃ vipassati

Pajjotasseva nibbānaṃ vimokho hoti cetaso, ti.

7. 1. 1. 5

(Saṅkhitta dhana suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

5. Sattimāni bhikkhave, dhanāni. Katamāni satta:

Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hiridhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ,

paññādhanaṃ.

[PTS Page 005] [\q 5/]

Imāni kho bhikkhave, satta dhanānī, ti

5. Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiri ottappiyaṃ dhanaṃ

Sutadhanaṃ ca cāgo ca paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.

6. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā

Adaḷiddoti taṃ āhu amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

7. Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ

Anuyuñjetha medhāvī saraṃ buddhāna sāsanaṃ, ti.

7. 1. 1. 6

(Vitthatadhana suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

6. Sattimāni bhikkhave, dhanāni, katamāni satta:

Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hiridhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ,

paññādhanaṃ.

(1) Katamañca bhikkhave, saddhādhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti. Saddahati tathāgatassa bodhiṃ: itipi so bhagavā

arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro

purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti idaṃ vuccati bhikkhave,

saddhādhanaṃ.

1Saddhābalaṃ ciriyañca machasaṃ

[BJT Page 286] [\x 286/]

(2) Katamañca bhikkhave, sīladhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti,

kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmeraya

majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave, sīladhanaṃ.

(3) Katamañca bhikkhave, hiridhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti. Hiriyati kāyaduccaritena vacīduccaritena,

manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati

bhikkhave, hiridhanaṃ.

(4) Katamañca bhikkhave, ottappadhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako ottappī hoti. Ottapati kāyaduccaritena, vaciduccaritena,

manoduccaritena, ottapati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati

bhikkhave, ottappadhanaṃ.

(5) Katamañca bhikkhave, sutadhanaṃ:

[PTS Page 006] [\q 6/] idha bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti sutadharo

sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ

savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ, brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa

dhammā bahussutā honti, dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā,

idaṃ vuccati bhikkhave, sutadhanaṃ.

(6) Katamañca bhikkhave, cāgadhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati, muttacāgo

payatapāṇī vossaggarato yāvayogo dānasaṃvibhāgarato. Idaṃ vuccati bhikkhave,

cāgadhanaṃ.

(7) Katamañca bhikkhave, paññādhanaṃ:

Idha bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya

nibbedhikāya sammā dukkhakkhaya gāminiyā. Idaṃ vuccati bhikkhave, paññādhanaṃ.

Imāni kho bhikkhave, satta dhanānī, ti.

8. Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiri ottappiyaṃ dhanaṃ

Sutadhanaṃ ca cāgo ca paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.

9. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā

Adaḷiddoti taṃ āhu amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

10. Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṃ dhammadassanaṃ

Anuyuñjetha medhāvi saraṃ buddhāna sāsananti.

[BJT Page 288] [\x 288/]

7. 1. 1. 7.

(Uggamahāmattasuttaṃ) (sāvatthinidānaṃ)

7. Atha kho uggo rājamahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uggo rājamahāmatto bhagavantaṃ

etadavoca:

Acchariyaṃ bhante, abbhūtaṃ bhante, yāva aḍḍho cāyaṃ bhante, migāro rohaṇeyyo yāva

mahaddhano yāva mahābhogoti.

[PTS Page 007] [\q 7/]

Kiva aḍḍhā panugga, migāro rohaṇeyyo kīva mahaddhano kīva mahābhogoti.

Sataṃ bhante, sahassānaṃ hiraññassa, ko pana vādo rūpiyassāti?

Atthi kho1 etaṃ ugga dhanaṃ, netaṃ natthiti vadāmi. Tañca kho etaṃ ugga, dhanaṃ

sādhāraṇaṃ agginā udakena rājūhi corehi appiyehi dāyādehi.

Satta kho imāni ugga, dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhī corehi appiyehi

dāyādehi. Katamāni satta:

Saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hiridhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ,

paññādhanaṃ. Imāni kho ugga, satta dhanāni asādhāraṇāni agginā udakena rājūhī corehi

appiyehi dāyādehi, ti.

11. Saddhādhanaṃ sīladhanaṃ hiri ottappiyaṃ dhanaṃ

Sutadhanaṃ ca cāgo ca paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.

12. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā

Save mahaddhano loke ajeyyo devamānuse.

13. Tasmā saddhañca sīlañca pasādaṃ dhammadassanaṃ

Anuyuñjetha medhāvi saraṃ buddhāna sāsananti.

7. 1. 1. 8

(Sattasaññojana suttaṃ)

(Sāvatthi nidānaṃ)

8. Sattimāni bhikkhave, saññojanānī. Katamāni satta:

Anunayasaññojanaṃ, paṭighasaññojanaṃ, diṭṭhisaññojanaṃ, vicikicchāsaññojanaṃ,

mānasaññojanaṃ, bhavarāgasaññojanaṃ, avijjāsaññojanaṃ.

Imāni kho bhikkhave satta saññojanānīti.

1. Atthiko sīmu.

[BJT Page 290] [\x 290/]

7. 1. 1. 9

(Saññojanappahāna suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

9. Sattannaṃ bhikkhave, saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.

Katamesaṃ sattannaṃ:

[PTS Page 008] [\q 8/]

Anunayasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Paṭighasaññojanassa

pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Diṭṭhisaññojanassa pahānāya

samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Vicikicchāsaññojanassa pahānāya samucchedāya

brahmacariyaṃ vussati. Mānasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.

Bhavarāgasaññojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Avijjāsaññojanassa

pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.

Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ saññojanānaṃ pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ

vussati.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayasaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ

tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ yato ca kho bhikkhave

bhikkhuno anunayapaṭighasaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ

anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno

anunayadiṭṭhisaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ

āyatiṃ anuppāda dhammaṃ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayavicikicchāsaññojanaṃ

pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ

yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayamānasaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ

tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ yato ca kho bhikkhave

bhikkhuno anunayabhavarāgasaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ

anabhāvakataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ yato ca kho bhikkhave bhikkhuno

anunayaavijjāsaññojanaṃ pahīnaṃ hoti ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvakataṃ āyati

anuppādadhammaṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu acchecchi taṇhaṃ, vāvattayi

saññojanaṃ, sammā mānābhi samayā antamakāsi dukkhassāti.

7. 1. 1. 10

(Macchariyasaṃyojana suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

10. Sattimānī bhikkhave, saññojanāni: katamāni satta:

Anunayasaññojanaṃ, paṭighasaññojanaṃ, diṭṭhisaññojanaṃ, vicikicchāsaññojanaṃ,

mānasaññojanaṃ, issāsaññojanaṃ, macchariyasaññojanaṃ

Imāni kho bhikkhave, satta saññojanānīti.

Dhanavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

[PTS Page 009] [\q 9/]

Dvepiyāni balaṃdhanaṃ, saṅkhittaṃceva vitthataṃ

Uggaṃsaññojanaṃceva pahānaṃ macchariyenacā, ti. 1

1 Dve piyadve bala dhanaṃ asaññi me saṅkhittañceva vitthataṃ.

Uggasaññojanaṃ ceva pahānamacchariyena cā, ti sīmu.

[BJT Page 292] [\x 292/]

2. Anusayavaggo

7. 1. 2. 1

(Anusaya suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

11. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta:

Kāmārāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo,

bhavarāgānusayo, avijjānusayo.

Ime kho bhikkhave, satta anusayāti.

7. 1. 2. 2

(Anusayappahāna suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

12. Sattannaṃ bhikkhave anusayānaṃ pahānāya1 samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.

Katamesaṃ sattannaṃ:

Kāmarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati.

Paṭighānusayassapahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Diṭṭhānusayassa

pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Vicikicchānusayassa pahānāya

samucchedāya brahmacariyaṃ vussati. Mānānusayassa pahānāya samucchedāya

brahmacariyaṃ vussati. Bhavarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaṃ

vussati. Avijjānusayassa pahānāya mucchedāya brahmacariyaṃ vussati.

Imesaṃ kho bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ pahānāya samucchodāya brahmacariyaṃ

vussati.

Yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno kāmarāgānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo

tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhūno

paṭighānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiṃ

anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno diṭṭhānusayo pahīno hoti

ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca kho

bhikkhave, bhikkhuno vicikicchānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato

anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno mānānusayo

pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca

kho bhikkhave, bhikkhuno bhavarāgānusayo pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato

anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno avijjānusayo

pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo, ayaṃ

vuccati bhikkhave bhikkhu niranusayo3 acchecchi taṇhaṃ vāvattayi4 saññojanaṃ sammā

mānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti.

[PTS Page 010] [\q 10/]

7. 1. 2. 3.

(Kulūpagamana suttaṃ)*

(Sāvatthinidānaṃ)

13. Sattahi bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ,

upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ. Katamehi sattahī:

Na manāpena paccuṭṭhenti. Na manāpena abhivādenti. Na manāpena āsanaṃ denti.

Santamassa pariguhanti. Bahukampi thokaṃ denti. Paṇītampi lūkhaṃ denti. Asakkaccaṃ

denti no sakkaccaṃ.

Imehi kho bhikkhave, sattahi aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ,

upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ.

1. "Samugghātāya" itica, sīmu. 2. Anabhāvaṃkato machasaṃ 3. Niranusayo machasaṃ,

nadissate 4. Vivattayi machasaṃ, *kulasutta machasaṃ.

[BJT Page 294] [\x 294/]

Sattahi bhikkhave aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ upagantuṃ, upagantvā

vā alaṃ upanisīdituṃ. Katamehi sattahi

Manāpena paccuṭṭhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaṃ denti, santamassa na

pariguhanti, bahukampi bahukaṃ denti, paṇītampi paṇītaṃ denti, sakkaccaṃ denti no

asakkaccaṃ.

Imehi kho bhikkhave sattahi aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ upagantuṃ,

upagantvā vā alaṃ upanisīditunti.

7. 1. 2. 4

(Āhuneyyapuggala suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

14. Sattime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

Ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhappatto, saddhāvimutto,

dhammānusārī, saddhānusārī,

[PTS Page 011] [\q 11/]

Ime kho bhikkhave satta puggalā āhuneyyā, pāhuneyyā, dakkhiṇeyyā, añjalikaraṇīyā,

anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

7. 2. 9. 5

(Udakūpamapuggala suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

15. Sattime bhikkhave udakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame satta:

Idha bhikkhave ekacco puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti. Idha pana bhikkhave

ekacco puggalo ummujjitvā nimujjati. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā ṭhito

hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā vipassati. Viloketi. Idha pana

bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā patarati. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo

ummujjitvā patigādhappatto hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā tiṇṇo

hoti pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

(1) Kathañca bhikkhave puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti: idha pana bhikkhave

ekacco puggalo samannāgato hoti ekanta kāḷakehi akusalehi dhammehī. Evaṃ kho

bhikkhave puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti.

[BJT Page 296] [\x 296/]

(2) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā nimujjati: idha bhikkhave ekacco puggalo

ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu

ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu

dhammesū"ti tassa sā saddhā neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva.Tassa sā hiri neva

tiṭṭhati,no vaḍḍhati,hāyateva. Tassa taṃ ottappaṃ neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva.

Tassa taṃ viriyaṃ neva tiṭṭhati, no vaḍḍhati, hāyateva. Tassa sā paññā neva tiṭṭhati, no

vaḍḍhati, hāyateva. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā nimujjati.

(3) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā ṭhito hoti: [PTS Page 012] [\q 12/] idha

bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādha hiri

kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu

dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesu"tī. Tassa sā saddhā neva hāyati, no vaḍḍhati,

ṭhitā hoti. Tassa sā hiri neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Tassa taṃ ottappaṃ neva hāyati,

no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Tassa taṃ viriyaṃ neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti, tassa sā

paññā neva hāyati, no vaḍḍhati, ṭhitā hoti. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā ṭhito

hoti.

(4) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā vipassati, viloketi: idha pana bhikkhave ekacco

puggalo ummujjati "sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu,

sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā

kusalesu dhammesū"ti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti

avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā

vipassati. Viloketi.

(5) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā patarati: idha bhikkhave ekacco puggalo

ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu

ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu

dhammesū"ti. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmi

hoti. Sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Evaṃ kho bhikkhave puggalo

ummujjitvā patarati.

(6) Kathañca bhikkhave puggaloummujjitvā patigādhappatto hoti: idha bhikkhave ekacco

puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu,

sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā

kusalesu dhammesū"ti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko

hoti tatthaparinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Evaṃ kho bhikkhave puggalo

ummujjitvā patigādhappatto hoti.

(7) Kathañca bhikkhave puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo:

[PTS Page 013] [\q 13/] idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati "sādhu saddhā

kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaṃ kusalesu dhammesu,

sādhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sādhu paññā kusalesu dhammesu"ti. So āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati. Evaṃ kho bhikkhave puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale

tiṭṭhati brāhmaṇo.

Ime kho bhikkhave satta udakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 298] [\x 298/]

7. 1. 2. 6

(Aniccānupassī suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

16. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

(1) Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati aniccasaññī

aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo

puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ

lokassa.

Aniccānupassī

(2) Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati

aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno

paññāya pariyogāhamāno. Tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti

jīvitapariyādānañca. Ayaṃ bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

(3) Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati

aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno

paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ [PTS Page 014] [\q 14/] orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo

pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

(4) Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati

aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno

paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

upahaccaparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

(5) Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati

aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno

paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

(6) Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati

aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno

paññāya pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, chaṭṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaṅkhāresu aniccānupassī viharati

aniccasaññī aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno aññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti

akaniṭṭhagāmī. Ayaṃ bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo, pāhuneyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo

anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

7. 1. 2. 7

(Dukkhānupassi suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

17. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaṅkhāresu dukkhānupassī viharati dukkhasaññī

dukkhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave, satta puggalā

āhuneyyo

Pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassasāti.

[BJT Page 300] [\x 300/]

7. 1. 2. 8

(Anattānupassī suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

18. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbadhammesu anattānupassī viharati anattasaññī

anattapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave, satta puggalā

āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

7. 1. 2. 9

(Sukhānupassī suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

19. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññi

sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo

puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ

lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññi

sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. Tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca.

Ayaṃ bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo

anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññi

sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

antarāparinibbāyī hoti ayaṃ bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

[PTS Page 015] [\q 15/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī

sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

upahaccaparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī

sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī

sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

sasaṅkhāraparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave chaṭṭhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassī viharati sukhasaññī

sukhapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti

akaniṭṭhagāmī. Ayaṃ bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā

anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

[BJT Page 302] [\x 302/]

7. 1. 2. 10

(Niddasavatthusuttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

20. Sattimāni bhikkhave, niddasavatthūni, katamāni satta.

Idha bhikkhave, bhikkhū sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkhāsamādāne

avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo.

Icchāvinaye tibbacchando hoti āyatiñca icchāvinaye avigatapemo, paṭisallāne tibbacchando

hoti āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Viriyārambhe tibbacchando hoti āyatiñca

viriyārambhe avigata pemo. Satinepakke tibbacchando hoti āyatiñca satinepakke

avigatapemo. Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.

Imāni kho bhikkhave, satta niddasavatthuniti.

Anusayavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ:

Dve anusayā kulaṃ puggalaṃ udakūpamañca pañcamaṃ,

Aniccaṃ dukkhaṃ anattā ca sukha niddasa vatthuhī te dasāti,

[PTS Page 016] [\q 16/]

[BJT Page 304] [\x 304/]

3. Vajjisattaka vaggo.

7. 1. 3. 1

(Sārandada suttaṃ)

21. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati sārandade cetiye.

Atha kho sambahulā licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te licchavi bhagavā

etadavoca:

Satta vo licchavi, aparihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhūkaṃ manasi karotha,

bhāsissāmiti. Evambhanteti kho te licchavī bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katame ca licchavī satta aparihānīyā dhammā:

(1) Yāvakīvañca licchavī, vajjī abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā,

vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(2) Yāvakīvañca licchavī, vajjī samaggā sannipatissantī, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā

vajjīkaraṇīyāni karissanti vuddhiyeva licchavī vajjīnaṃ pāṭikkhā no parihāni.

(3) Yāvakīvañca licchavī, vajjī apaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na

samucchindissanti, yathā paññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva

licchavī vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(4) Yāvakīvañca licchavī, vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkarissanti, garukarissanti,

mānessanti, pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihāni.

(5) Yāvakīvañca licchavī, vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okassa1 pasayha

vāsessanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(6) Yāvakīvañca licchavī, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca,

tāni sakkarissanti, garukarissanti, [PTS Page 017] [\q 17/] mānessanti. Pūjessanti,

tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti, vuddhiyeva licchavī,

vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

1 Okkassa syā

[BJT Page 306] [\x 306/]

(7) Yāvakīvañca licchavī, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇaguttī susaṃvihitā

bhavissati "kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ

vihareyyunti" vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ pāṭiṅkhā no parihānī.

Yāvakīvañca licchavī, ime satta aparihāniyā dhammā vajjisu ṭhassanti, imesu ca sattasu

aparihāniyesu dhammesu vajjī sandissanti, vuddhiyeva licchavī, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no

parihānīti.

7. 1. 3. 2

(Vassakārasuttaṃ)

22. Evamme sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati, gijjhakūṭe pabbate. Tena kho

pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehi putto vajji abhiyātukāmo hoti.

So evamāha: ahaṃ ime vajji evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve ucchecchāmi1 vajji

vināsessāmi vajji anayabyasanaṃ āpādessāmīti.

Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehi putto vassakāraṃ brāhmaṇaṃ

magadhamahāmattaṃ2 āmantesi: ehi tvaṃ brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama,

upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, appābādhaṃ appātaṅkaṃ

lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha:

"Rājā bhante māgadho ajātasattu vedehi putto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ

appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī, ti. Evañca vadehi: rājā bhante

māgadho ajātasattu vedehiputto vajji abhiyātukāmo, so evamāha: ahaṃ ime vajji evaṃ

mahiddhike evaṃ mahānubhāve ucchecchāmi1 vajji vināsessāmi vajji anayabyasanaṃ [PTS

Page 018] [\q 18/] āpādessāmi, ti. Yathā3 bhagavā vyākararoti taṃ sādhukaṃ uggahetvā

mama āroceyyāsī, na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantī"ti.

Evaṃ bhoti kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto4 rañño māgadhassa ajātasattussa

vedehiputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisīnno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto4 bhagavantaṃ

etadavoca:

Rājā bho gotama māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati,

appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati.

1. Ucchejjīssāmi syā. 2. Māgadhamahā mattaṃ, machasaṃ. 3. Yathā te machasaṃ 4.

Māgadhamavāmatto machasaṃ

[BJT Page 308] [\x 308/]

Rājā bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajji abhiyātukāmo. So evamāha: ahaṃ

ime vajji evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve ucchecchāmi, vajji vināsessāmi, vajji

anayabyasanaṃ āpādessāmiti.

Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito1 hoti bhagavantaṃ vijayamāno.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānanda āmantesi:

(1) Kinti te ānanda sutaṃ vajji abhiṇhaṃ sannipātā sannipāta bahulāti?

Sutaṃ me taṃ bhante, vajji abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulāti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti, sannipātabahulā, vuddhiyeva

ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(2) Kinti te ānanda, sutaṃ, vajji samaggā sannipatanti samaggā vuṭṭhahanti samaggā

vajjikaraṇīyāni karontīti?

Sutaṃ me taṃ bhante, vajji samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti samaggā

vajjikaraṇīyāni karontīti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti samaggā [PTS

Page 019] [\q 19/] vajjikaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā

no parihāni.

(3) Kinti te ānanda, sutaṃ vajji apaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti,

yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantīti. ?

Sutaṃ metaṃ bhante, vajji apaññattaṃ na paññāpenti, paññattaṃ na samucchindanti,

yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantīti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji paññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na samucachindissanti,

yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihāni.

(4) Kinti te ānanda, sutaṃ vajji ye te vajjīnaṃ vajji mahallakā, te sakkaronti garukaronti1

mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññanti?

Sutaṃ metaṃ bhante, vajji ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkaronti garukaronti mānenti

pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantīti.

1. Piṭaṭhito ṭhito machasaṃ 1 garuṃkaronti machasaṃ.

[BJT Page 310] [\x 310/]

Yāvakīvañca ānanda, vajji ye te vajjīnaṃ vajji mahallakā te sakkarissanti garukarissanti

mānessanti pūjessanti tesañca sotabbaṃ maññissantī, vuddhiyeva ānanda, vajjīnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihāni.

(5) Kinti te ānanda, sutaṃ vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentīti?

Sutaṃ metaṃ bhante, vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentīti,

Yāvakīvañca ānanda, vajji yā tā kulittiyo kulakumāriyo tā na okassa1 pasayha vāsessantī,

vuddhiyeva ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(6) Kinti te ānanda, sutaṃ vajji yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca

tāni sakkaronti garukaronti mānenti pūjentī, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ

baliṃ no parihāpentīti?

Sutaṃ metaṃ bhante, vajji yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni

sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ

no parihāpentīti.

Yāvakīvañca ānanda, vajji [PTS Page 020] [\q 20/] yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni

abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti, garukarissanti mānessanti, pūjessanti,

tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti, vuddhiyeva ānanda,

vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(7) Kinti te ānanda, sutaṃ vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā,

"kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ

vihareyyu"nti.

Sutaṃ metaṃ bhante vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā

bhavissati " kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ

vihareyyu'nti.

Yāvakīvañca ānanda, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā

bhavissati "kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsuṃ

vihareyyunti' vuddhiyeva ānanda vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

1 Okkassa syā

[BJT Page 312] [\x 312/]

Atha kho bhagavā vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ āmantesi. Ekamidāhaṃ

brāhmaṇa, samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaṃ brāhmaṇa vajjīnaṃ ime

satta aparihāniye dhamme desesiṃ. Yāvakīvañca brāhmaṇa, ime satta aparihāniyā dhammā

vajjisu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajji sandissanti, vuddhiyeva

brāhmaṇa, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

Evaṃ vutte vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca: ekamekenapi

bho gotama, aparihāniyena dhammena samannāgatānaṃ vajjīnaṃ vuddhiyeva pāṭikaṅkhā no

parihāni, ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi? Akaraṇīyā ca bho gotama, vajji

raññā māgadhena ajātasattunā vedehi puttena yadidaṃ yuddhassa aññatra [PTS Page 021]

[\q 21/] upalāpanā1 aññatra mithubhedā.

Handacadāni mayaṃ bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahūkaraṇiyāti. Yassadāni

tvaṃ brāhmaṇa, kālaṃ maññasīti.

Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā

anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmiti.

7. 1. 3. 3.

(Bhikkhu aparihānīya suttaṃ)

23. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati. Gijjhakuṭe pabbate. Tatra kho

bhagavā bhikkhū āmantesi: satta vo bhikkhave aparihāniye dhamme desissāmi. Taṃ suṇātha

sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ

bhagavā etadavoca:

Katame ca bhikkhave satta aparihānīyā dhammā:

(1) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṃ sannipātā bhavissanti sannipātabahulā,

vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

(2) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissantī, samaggā vuṭṭhahissanti,

samaggā saṅghakaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no

parihāni.

(3) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū appaññattaṃ na paññāpessanti, paññattaṃ na

samucchindissanti, yathā paññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti, vuddhiyeva

bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī.

(4) Yāvakīvañca bhikkhave bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññucirapabbajitā saṅghapitaro

saṅghaparināyakā2, te sakkarissanti garukarissanti mānessanti pūjessanati, tesañca sotabbaṃ

maññissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

1Upalāpanāya machasaṃ 2. Saṅghaparināyikā sīmu.

[BJT Page:314] [\x 314/]

(5) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobhavikāya na vasaṃ

gacchissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.

(6) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu araññesu1 senāsanesu sāpekkhā [PTS Page 022] [\q

22/] bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

(7) Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū paccattaṃyeva satiṃ upaṭṭhapessanti: kinti anāgatā ca

pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsuṃ vihareyyunti,

vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca

sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkā no parihānīti.

7. 1. 3. 4

(Dutiyabhikkhū aparihāniya suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

24. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi. Taṃ sunātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā:

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na kammārāmā bhavissanti, na kammārāmataṃ anuyuttā,

vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti na bhassāramataṃ

anuyuttā,vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca

bhikkhave, bhikkhū na niddārāmā bhavissanti na niddāramataṃ anuyuttā,vuddhiyeva

bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na

saṅgaṇikārāmā bhavissanti na saṅgaṇikārāmataṃ anuyuttā,vuddhiyeva

bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na

pāpicchā bhavissanti pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā bhavissanti vuddhiyeva

bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū na

pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaṅkā bhavissanti vuddhiyeva

bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu na

oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṃ āpajjissanti, vuddhiyeva bhikkhave,

bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca

sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihānīti.

7. 1. 3. 5

(Tatiyabhikkhū aparihānīya suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

25. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi

karotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca: [PTS Page 023] [\q 23/] katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihāni.

1Āraññakesu machasaṃ

[BJT Page 316] [\x 316/]

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū hirimā1 bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu ottāpino bhavissanti vuddhiyeva

bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū bahussutā

bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca

bhikkhave, bhikkhu āraddhaviriyā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu satimā2 bhavissanti vuddhiyeva

bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu

paññāvanto bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti. Imesu ca

sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihānīti.

7. 1. 3. 6

(Catutthabhikkhu aparihānīya suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

26. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā:

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū satisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave,

bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti vuddhiyeva

bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu

viriyasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no

parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū pītisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti vuddhiyeva

bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū

passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no

parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū samādhi sambojjhaṅgaṃ bhāvessanti. Vuddhiyeva

bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu

upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no

parihāni.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca

sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihānīti.

[PTS Page 024] [\q 24/]

7. 1. 3. 7

(Pañcama bhikkhū aparihānīya suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

27. Satta vo bhikkhave, aparihānīye dhamme desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānīyā dhammā:

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū aniccasaññaṃ bhāvessantī, vuddhiyeva bhikkhave,

bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānīti.

Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū anattasaññaṃ bhāvessanti,vuddhiyeva bhikkhave,

bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhu asubhasaññaṃ

bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca

bhikkhave, bhikkhū ādīnavasaññaṃ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū pahānasaññaṃ bhāvessanti

vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave

bhikkhu virāgasaññaṃ bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no

parihāni. Yāvakīvañca bhikkhave, bhikkhū nirodhasaññaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva

bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihānī.

Yāvakīvañca bhikkhave, ime satta aparihānīyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca

sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhūnaṃ

pāṭikaṅkhā no parihānīti.

1. Hirimanto machasaṃ, 2 satimanto machasaṃ.

[BJT Page 318] [\x 318/]

7. 1. 3. 8

(Sekha aparihānīya suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

28. Sattime bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā,

bhojane amattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyānī, tatra sekho bhikkhu iti

paṭisañcikkhati. " Santi kho pana saṅghe therā rattaññū cirapabbajitā bhāravāhino te tena

paññāyissantī"ti attanā voyogaṃ1 āpajjati.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

Sattime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

[PTS Page 025] [\q 25/]

Na kammārāmatā, na niddārāmatā, na bhassārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu

guttadvāratā, bhojane mattaññutā, santi kho pana saṅghe saṅghakaraṇīyāni, tatra sekho

bhikkhu iti paṭisañcikkhati: " santi kho pana saṅghe therā rattaññu cirapabbajitā

bhāravāhino te tena paññāyissantī"ti attanā na voyogaṃ āpajjati.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantiti.

7.1.3.9

(Upāsaka aparihānīya suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

Sattime bhikkhave, dhammā upāsakassa parihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Bhikkhu dassanaṃ hāpeti, saddhammasavaṇaṃ pamajjati, adhisīle na sikkhati,

appasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesuca majjhimesu ca, upārambhacitto

dhammaṃ suṇāti randhagavesī, ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati, tattha ca

pubbakāraṃ karoti.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā upāsakassa parihānāya saṃvattanti.

1. Na tesu yogaṃ machasaṃ

[BJT Page:320] [\x 320/]

Sattime bhikkhave, dhammā upāsakassa aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Bhikkhudassanaṃ na hāpeti. Saddhammasavaṇaṃ nappamajjati. Adhisīle sikkhati.

Pasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto

dhammaṃ suṇāti na randhagavesī. Na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati. Idha ca

pubbakāraṃ karoti.

Ime kho bhikkhave, satta dhammā upāsakassa aparihānāya saṃvattantīti. 1

[PTS Page 026] [\q 26/]

14. Dassanaṃ bhāvitattānaṃ yo hāpeti upāsako,

Savaṇaṃ ca ariyadhammānaṃ adhisīle na sikkhati.

15. Appasādo ca bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,

Upārambhacitto ca saddhammaṃ sotu micchati.

16. Ito ca bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ gavesati,

Tattheva ca pubbakāraṃ yo karoti upāsako,

17. Ete kho parihānīye satta dhamme sudesite,

Upāsako sevamāno saddhammā parihāyati.

18. Dassanaṃ bhāvitattānaṃ yo na hāpeti upāsako,

Savaṇaṃ ca ariyadhammānaṃ adhisīle ca sikkhati.

19. Pasādo cassa bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,

Anupārambhacitto ca saddhammaṃ sotumicchati.

20. Nayito bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ gavesati,

Idheva ca pubbakāraṃ yo karoti upāsako.

21. Ete kho aparihānīye satta dhamme sudesite,

Upāsako sevamāno saddhammā na parihāyati.

7. 1. 3. 10

(Upāsaka vipatti suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

30. Sattimā bhikkhave, upāsakassa vipattiyo bhikkhu dassanaṃ hāpeti, saddhammasavaṇaṃ

pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesu ca

majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaṃ suṇāti randhagavesi, ito ca bahiddhā

dakkhiṇeyyaṃ gavesati, tattha ca pubbakāraṃ karoti

Sattimā bhikkhave, upāsakassa sampattiyo bhikkhudassanaṃ na hāpeti. Saddhammasavaṇaṃ

nappamajjati. Adhisīle sikkhati. Pasādabahulo hoti bhikkhusu theresu ceva navesu ca

majjhimesu ca. Anupārambhacitto dhammaṃ suṇāti na randhagavesī. Na ito bahiddhā

dakkhiṇeyyaṃ gavesati. Idha ca pubbakāraṃ karoti.

1. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā. Machasaṃ

[BJT Page 322] [\x 322/]

7. 1. 3. 11

(Upāsaka parābhava suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

31. Sattime bhikkhave, upāsakassa parābhavā bhikkhu dassanaṃ hāpeti, saddhammasavaṇaṃ

pamajjati, adhisīle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ceva navesu ca

majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaṃ suṇāti randhagavesī, ito ca bahiddhā

dakkhiṇeyyaṃ gavesati, tattha ca pubbakāraṃ karoti.

Sattime bhikkhave, upāsakassa bambhavā. 1. Katame satta:

Bhikkhudassanaṃ na hāpeti. Saddhammasavaṇaṃ nappamajjati. Adhisīle sikkhati.

Pasādabahulo hoti bhikkhūsu theresu ca navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto

dhammaṃ suṇāti na randhagavesi. Na ito baviddhā dakkhiṇeyyaṃ gavesati. Idha ca

pubbakāraṃ karoti.

Ime kho bhikkhave, satta upāsakassa sambhavāti.

[PTS Page 027] [\q 27/]

22. Dassanaṃ bhāvitattānaṃ yo hāpeti upāsako,

Savaṇañca ariyadhammānaṃ adhisīle na sikkhati.

23. Appasādo ca bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,

Upārambhacitto ca saddhammaṃ sotu micchati.

24. Ito ca bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ gavesati,

Tattheva ca pubbakāraṃ yo karoti upāsako,

25. Ete kho parihānīye satta dhamme sudesite,

Upāsako sevamāno saddhammā parihāyati.

26. Dassanaṃ bhāvitattānaṃ yo na hāpeti upāsako,

Savaṇaṃ ca ariyadhammānaṃ adhisīle ca sikkhati.

27. Pasādo cassa bhikkhūsu bhiyyo bhiyyo pavaḍḍhati,

Anupārambhacitto ca saddhammaṃ sotumicchati.

28. Nayito bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ gavesati,

Idheva ca pubbakāraṃ yo karoti upāsako.

29. Ete kho aparihānīye satta dhamme sudesite,

Upāsako sevamāno saddhammā na parihāyatī'ti.

Vajjisattakavaggo tatiyo*

Tassuddānaṃ

Sārandado vassakāro aparihānīya pañcakaṃ2

Sekho ca parihānī ca vipatti ca parābhavo cāti.

1. Sattimā bhikkhave, upāsakassa sampadā machasaṃ

2. Sārandavassakāro ca tisattakāni bhikkhukā,

Bodhisaññā dve ca hāni vipatti ca parābhavo"ti machasaṃ

Sārandado vassakāro bhikkhukammaṃ ca saddhiyaṃ

Bodhisaññaṃ sekho ca parihāni vipattiparābhavo cāti sīmu.

* Vajjivaggosīmu, syā

[BJT Page 324] [\x 324/]

4 Devatā vaggo.

7. 1. 4. 1

(Appamādagārava suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

32. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ

jetavanaṃ obhāsetvā yena [PTS Page 028] [\q 28/] bhagavā tenupasaṅkamī.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā

devatā bhagavantaṃ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā,

appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno

aparihānāya saṃvattantī, tī

Idamavoca sā devatā, samanuñño ahosi satthā.

Atha kho sā devatā samanuñño me satthāti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

tatthevantaradhāyī.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: imaṃ bhikkhave, rattiṃ aññatarā

devatā abhikkantāya ratatiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho

bhikkhave sā devatā maṃ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā,

appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā, . Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno

aparihānāya saṃvattantī, tī.

Idamavoca bhikkhave sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

tatthevantaradhāyi, tī.

30. Satthugaru dhammagaru saṅghe ca tibbagāravo,

Samādhigaru ātāpi sikkhāya tibbagāravo.

31. Appamādagaru bhikkhū paṭisanthāragāravo,

Abhabbo parihānāya nibbānasseva santike, ti.

[BJT Page 326] [\x 326/]

7. 1. 4. 2

(Hirigārava suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

33. Imaṃ bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā

kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā [PTS Page 029] [\q 29/] yenāhaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, sā

devatā maṃ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā,

hirigāravatā, ottappagāravatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya

saṃvattanti, ti.

Idamavoca bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

tatthevantaradhāyī, tī.

32. Satthugaru dhammagaru saṅghe ca tibbagāravo,

Samādhigaru ātāpī sikkhāya tibbagāravo.

33. Hirottappasampanno sappatisso sagāravo,

Abhabbo parihānāya nibbānasseva santike"ti.

7. 1. 4. 3

(Paṭhamasovacassatā suttaṃ)

(Sāvatthi nidānaṃ)

34. Imaṃ bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā

kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā,

sovacassatā, kalyāṇamittatā, ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya

Saṃvattantīti.

Idamavoca bhikkhave, sā devatā idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā

katthevantaradhāyīti.

34. Satthugaru dhammagaru saṅghe ca tibbagāravo,

Samādhigaru ātāpi sikkhāya tibbagāravo.

35. Kalyāṇamitto suvaco sappatisso sagāravo,

Abhabbo parihānāya nibbānasseva santiketi.

[PTS Page 030] [\q 30/]

[BJT Page 328] [\x 328/]

7. 1. 4. 4.

(Dutiya sovacassatā suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

35. Imaṃ bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā

kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca:

Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame satta:

Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā,

sovacassatā, kalyāṇamittatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya

saṃvattantīti.

Idamavo ca bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

tatthevantaradhāyīti.

Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: imassa kho ahaṃ bhante, bhagavatā

saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi:

Idha bhante, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe

bhikkhū na satthugāravā, te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā

tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti

dhammagāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na dhammagāravā ke ca

dhammagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū dhammagāravā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati

bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca saṅghagāravo hoti saṅghagāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye

caññe bhikkhū na saṅghagāravā te ca saṅghagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū

saṅghagāravā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kāleka.Attanā ca sikkhāgāravo hoti

sikkhāgāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na sikkhāgāravā te ca sikkhāgāravatāya

samādapeti. Ye caññe bhikkhū sikkhāgāravā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ

kālena. Attanā ca samādhigāravo hoti samādhigāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū

na samādhigāravā teca samādhigāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū samādhigāravā

tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca suvaco hoti sovacassatāya ca

vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na suvacā te ca sovacassatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū

suvacā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca kalyāṇamitto hoti

kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na kalyāṇamittā, te ca kalyāṇamittatāya

samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā, tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ

kālenā, ti.

Idamassa1 kho ahaṃ bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ

ājānāmiti.

Sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaṃ sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ

vitthārena atthaṃ ajānāsi.

1 Idhassa machasaṃ.

[BJT Page 330] [\x 330/]

Idha sāriputta bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugaravatāya ca vaṇṇāvādī. Ye

caññe bhikkhū na satthugāravā, te ca satthugāravatāya [PTS Page 031] [\q 31/]

samādapeti. Ye caññe bhikkhū satthugāravā tesaṃ ca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ

kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti dhammagāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū

na dhammagāravā te ca dhammagāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū dhammagāravā

tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca saṅghagāravo hoti

saṅghagāravatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na saṅghagāravā te ca saṅghagāravatāya

samādapeti. Ye caññe bhikkhū saṅghagāravā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ

kālena. Attanā ca sikkhāgāravo hoti sikkhāgāravatāya ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū na

sikkhāgāravā te ca sikkhāgāravatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū sikkhāgāravā tesañca

vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca samādhigāravo hoti samādhigāravatāya

ca vaṇṇavādī.Ye caññe bhikkhū na samādhigāravā te ca samādhigāravatāya samādapeti. Ye

caññe bhikkhū samādhigāravā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Attanā ca

suvaco hoti sovacassatāya ca vaṇṇavādī. Ye caññe bhikkhū na suvacā te ca sovacassatāya

samādapeti. Ye caññe bhikkhū suvacā tesañca vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena.

Attanā ca kalyāṇamitto hoti kalyāṇamittatāya ca vaṇṇavādī. Ye cañaññe bhikkhū na

kalyāṇamittā, te ca kalyāṇamittatāya samādapeti. Ye caññe bhikkhū kalyāṇamittā, tesañca

vaṇṇaṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālenā, ti.

Imassa kho sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.

7. 1. 4. 5.

(Mitta suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

36. Sattahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato mitto sevitabbo, katamehi sattahī:

Duddadaṃ dadāti, dukkaraṃ karoti, dukkhamaṃ khamati, guyhamassa āvikaroti, guyhaṃ

assa pariguhati, āpadāsu na jahati, khīṇena nātimaññati. Imehi kho bhikkhave, sattahaṅgehi

samannāgato mitto sevitabboti.

36. Duddadaṃ dadāti vittaṃ1 dukkaraṃ cāpi kubbati,

Athopissa duruttāni khamati dukkhamānipi.

37. Guyhaṃ cassa2 akkhāti guyhassa parigūhati,

Āpadāsu na jahāti khīṇena nātimaññati,

38. Yasmiṃ etāni ṭhānāni saṃvijjantīdha puggale,

So mitto mittakāmena bhajitabbo tathāvidhoti.

[PTS Page 032] [\q 32/]

7. 1. 4. 6

(Bhikkhumitta suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

37. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhūmitto sevitabbo bhajitabbo

payirupāsitabbo api panujjamānenapi. Katamehi sattahi:

Piyo ca hoti manāpo ca, garu ca, bhāvanīyo ca, vattā ca, vacanakkhamo ca, gambhīrañca

kathaṃ kattā hoti, no ca aṭṭhāne niyojeti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhumitto sevitabbo bhajitabbo

payirupāsitabbo api panujjamānenapī'ti.

1. Duddadaṃdadāti mitto machasaṃ 2. Guyhañca tassa machasaṃ

[BJT Page 332] [\x 332/]

39. Piyo ca garu bhāvanīyo vattā ca vacanakkhamo,

Gambhīrañca kathaṃ kattā no caṭṭhāne niyojaye.

40. Yasmiṃ etāni ṭhānāni saṃvijjantīdha puggale,

So mitto mittakāmena atthakāmānukampako,

Api nāsiyamānena bhajitabbo tathāvidhoti.

7. 1. 4. 7

(Paṭhamapaṭisambhidā suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

38. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva catasso paṭisambhidā

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhū idaṃ me cetaso līnattanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ajjhattaṃ

saṅkhittaṃ vā cittaṃ ajjhattaṃ me saṅkhittaṃ cittanti yathābhūtaṃ pajānāti. Bahiddhā

vikkhittaṃ vā cittaṃ bahiddhā me vikkhittaṃ cittanti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa viditā

vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti,

viditā upaṭṭhahanti, [PTS Page 033] [\q 33/] viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā vitakkā

uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Sappāyāsappāyesu kho panassa

dhammesu hīnappaṇītesu kaṇhasukkasappaṭibhāgesu nimittaṃ suggahītaṃ hoti

sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividitaṃ paññāya.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva catasso

paṭisambhidā sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti.

[PTS Page 034] [\q 34/]

7. 1. 4. 8.

(Dutiya paṭisambhidā suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

39. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto catasso paṭisambhidā sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, sāriputto idaṃ me cetaso līnattanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ajjhattaṃ

saṅkhittaṃ vā cittaṃ ajjhattaṃ me saṅkhittaṃ cittanti yathābhūtaṃ pajānāti. Bahiddhā

vikkhittaṃ vā cittaṃ bahiddhā me vikkhittaṃ cittanti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa viditā

vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti.

[BJT Page 334] [\x 334/]

Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā vitakkā

uppajjanti,

Viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Sappāyāsappāyesu kho panassa

dhammesu hīnappaṇītesu kaṇhasukkasappaṭibhāgesu nimittaṃ suggahītaṃ hoti

sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya.

Imehi kho bhikkhave sattahi dhammehi samannāgato sāriputto catasso paṭisambhidā sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī"ti.

7. 1. 4. 9.

(Paṭhama cittavasavattana suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

40. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū cittaṃ vasevatteti, no ca bhikkhu

cittassa vasena vattati. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu samādhikusalo hoti, samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa

ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, samādhissa kallitakusalo1 hoti,

samādhissa gocarakusalo hoti, samādhissa abhinīhārakusalo hoti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū cittaṃ vase vatteti, no ca

bhikkhū cittassa vasena vattati.

7. 1. 4. 10.

(Dutiya cittavasavattana suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

41. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto cittaṃ vase vatteti, no ca sāriputto

cittassa vasena vattatī. Katamehi sattahī:

Idha bhikkhave, sāriputto samādhikusalo hoti, samādhissa samāpattikusalo, samādhissa

ṭhitikusalo, samādhissa vuṭṭhānakusalo, samādhissa kallitakusalo, 1samādhissa

gocarakusalo, samādhissa abhinīhārakusalo hoti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato sāriputto cittaṃ vase vatteti, no ca

sāriputto cittassa vasena vattati"ti.

1Kalyāṇakusalo machasaṃ

[BJT Page 336] [\x 336/]

7. 1. 4. 11

(Paṭhama niddasavatthu suttaṃ)

42. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho

āyasmā sāriputto pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya

pāvisi.

Atha kho āyasmato [PTS Page 035] [\q 35/] sāriputtassa etadahosi: atippago kho tāva

sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yannūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo

tenupasaṅkameyyanti. Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ

ārāmo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi.

Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Tena kho pana samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ

sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ

parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, " niddaso bhikkhū, ti alaṃ vacanāyāti.

Atha kho āyasmā sāriputto tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandi,

na paṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. 'Bhagavato santike

etassa bhisitassa atthaṃ ājānissāmīti.

Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ

etadavoca:

Idhāhaṃ bhante, pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya

pāvisiṃ. Tassa mayhaṃ bhante, etadahosi: atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ,

yannūnāhaṃ yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyanti. Atha khvāhaṃ

bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā tehi

aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ

vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Tena kho pana bhante, samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ

paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ [PTS Page 036] [\q 36/] sannipatitānaṃ ayamantarā kathā

udapādi: yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati,

"niddaso bhikkhū, ti alaṃ vacanāyā, ti. Atha khvāhaṃ bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ

paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃ, na paṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā

uṭṭhāyāsanā pakkāmiṃ "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmi, ti.

Sakkā nu kho bhante, imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso

bhikkhūti paññapetūnti.

Na kho sāriputta, sakkā imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso

bhikkhūti paññāpetuṃ.

Satta kho imāni sāriputta, niddasavatthūni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni.

Katamāni satta:

[BJT Page 338] [\x 338/]

Idha sāriputta, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyatiñca sikkhāsamādāne

avigatapemo. Dhammanisantiyā1 tibbacchando hoti āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo.

Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando

hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Viriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca

viriyāramhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo.

Diṭṭipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.

Imāni kho sāriputta, satta niddasavatthūni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni.

Imehi kho sāriputta, sattahi niddasavatthūhi, samannāgato bhikkhū dvādasa cepi vassāni

paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāya.

Catuvīsatiṃ cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti

[PTS Page 037] [\q 37/] alaṃ vacanāya. Chantiṃsati cepi vassāni paripuṇṇaṃ

parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāya. Aṭṭhacattārīsañcepi

vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

7. 1. 4. 12

(Dutiya niddasavatthu suttaṃ)

43. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho

āyasmā ānando pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya kosambiyaṃ piṇḍāya

pāvisi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: atippago kho tāva kosambiyaṃ piṇḍāya

carituṃ, yannūnā, haṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyanti.

Atha kho āyasmā ānando yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi. Sammodaniyaṃ kathaṃ

sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Tena kho pana samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ

sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ

parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, " niddaso bhikkhū, ti alaṃ vacanāyāti,

Atha kho āyasmā ānando tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandi, na

paṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi "bhagavato santike etassa

bhāsitassa atthaṃ ājānissāmi, ti.

Atha kho āyasmā ānando kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto

yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando [PTS Page 038] [\q 38/] bhagavantaṃ

etadavoca:

1. Dhammanikantiyā sīmu.

[BJT Page 340] [\x 340/]

Idhāhaṃ bhante, pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya kosambiyaṃ piṇḍāya

pāvisiṃ. Tassa mayhaṃ bhante, etadahosi: atippago kho tāva kosambiyaṃ pīṇḍāya carituṃ,

yannūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyantī.

Atha khvāhaṃ bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃ.

Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ

sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ.

Tena kho pana bhante, samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ

ayamantarā kathā udapādi:

Yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso

bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Atha khvāhaṃ bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃ, na

paṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃ "bhagavato santike

etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmī, ti.

Sakkā nu kho bhante, imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ vassagaṇanamattena niddaso

bhikkhūti1 paññāpetunti. Na kho ānanda sakkā imasmiṃ dhammavinaye kevalaṃ

vassagaṇanamattena

Niddaso bhikkhūti1 paññāpetunti.

Satta kho imāni ānanda niddasavatthuni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni.

Katamāni satta:

Idhānanda, bhikkhu saddho hoti. Hirimā hoti. Ottappī hoti. Bahussuto hoti. Āraddhavīriyo

hoti. Satimā hoti. Paññavā hoti.

Imāni kho ānanda satta niddasavatthuni mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā paveditāni.

[PTS Page 039] [\q 39/]

Imehi kho ānanda sattahi niddasavatthuhi samannāgato bhikkhū dvādasa cepi vassāni

paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Catuvīsatiñcepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti

alaṃ vacanāya. Chattiṃsati cepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati,

niddaso bhikkhūti alaṃ vacanāya. Aṭṭhacattārīsañcepi vassāni paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ carati, niddaso bhikkhūti alaṃ vacanā yāti.

Devatāvaggo catuttho

Tassuddānaṃ

Appamādo hiri ceva dve dve suvacā mittā,

Dve paṭisamhidā dve vasā dve niddasavatthunāti. 2

1 Niddaso bhikkhu sīmu,

2. Appamādo hirimā cha dve sutavā duve balaṃ

Duve paṭisamahidā ca niddasavatthu pare duveti sīmu.

[BJT Page 342] [\x 342/]

5. Mahāyaññā vaggo

7. 1. 5. 1

(Viññāṇaṭṭhiti suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

44. Sattimā bhikkhave viññāṇaṭṭhitiyo. Katamā satta:

1. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā nānattasaññino: seyyathāpi manussā ekacce ca devā

ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.

[PTS Page 040] [\q 40/]

2. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino:seyyathāpi devā brahmakāyikā

paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.

3. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino: seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyā

viññāṇaṭṭhiti.

4. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino: seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ

catutthā viññāṇaṭṭhiti.

5. Santi bhikkhave, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā

nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ pañcamā

viññāṇaṭṭhiti.

6. Santi bhikkhave, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti

viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhā viññāṇaṭṭhiti.

7. Santi bhikkhave, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ sattamā viññāṇaṭṭhiti.

Imā kho bhikkhave, satta viññāṇaṭṭhitiyoti.

7. 1. 5. 2

(Samādhiparikkhāra suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

45. Sattime bhikkhave, samādhiparikkhārā. Katame satta:

Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā ājīvo,

sammāvāyāmo, sammāsati.

Yā kho bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassekaggatā parikkhatā, ayaṃ vuccati bhikkhave

ariyo sammāsamādhi "saupaniso" itipi " saparikkhāro" itipī, ti.

[PTS Page 041] [\q 41/]

[BJT Page 344] [\x 344/]

7. 1. 5. 3

(Paṭhama aggi suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

46. Sattime bhikkhave, aggī. Katame satta:

Rāgaggi, dosaggi, mohaggi, āhuṇeyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi, kaṭṭhaggi. Ime kho

bhikkhave, satta aggī, ti.

7. 1. 5. 4

(Mahāyañña suttaṃ)

47. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. *Tena

kho pana samayena uggatasarīrassa brāhmaṇassa mahāyañño upakkhaṭo1 hoti. Pañca

usabhasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca vacchatarasatāni thuṇūpanītāni honti

yaññatthāya. Pañca vacchatarīsatānī thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca ajasatāni

thuṇūpanītāni honti yaññatthāya. Pañca urabhasatāni thuṇūpanītāni honti yaññatthāya.

Atha kho uggatasariro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

Sutaṃ metaṃ bho gotama, aggissa ādānaṃ2 yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti

mahānisaṃsanti.

Mayāpi kho etaṃ brāhmaṇa, sutaṃ aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti

mahānisaṃsanti.

Dutiyampi kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: "sutaṃ metaṃ bho gotama,

aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti. Mayāpi kho etaṃ

brāhmaṇa,sutaṃ aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti.

Tatiyampi kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: " sutaṃ metaṃ bho gotama,

aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti. Mayāpi kho etaṃ

brāhmaṇa, sutaṃ aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti",

tayidaṃ bho [PTS Page 042] [\q 42/] gotama, sameti bhoto ceva gotamassa amhākañca

yadidaṃ sabbena sabbanti.

* Ayaṃ pāṭho maramma potthake na dissate: 1. Upakkhaṭhomajasaṃ upakaṭṭho

aṭṭhakathā 2. Ādhānaṃ syā

[BJT Page 346] [\x 346/]

Evaṃ vutte āyasmā ānando uggatasarīraṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: na kho brāhmaṇa,

tathāgatā evaṃ pucchitabbā: sutammetaṃ bho gotama, aggissa ādānaṃ yūpassa ussāpanaṃ

mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti.

Evañca kho brāhmaṇa, tathāgatā pucchitabbā: ahaṃ hi bhante, aggiṃ ādātukāmo, yūpaṃ

ussāpetukāmo. Ovadatu maṃ bhante bhagavā, anusāsatu maṃ bhante bhagavā, yaṃ mama

assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti,

Atha kho uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: ahaṃ hi bho gotama, aggiṃ

ādātukāmo, yūpaṃ ussāpetukāmo. Ovadatu maṃ bhavaṃ gotamo, anusāsatu maṃ bhavaṃ

gotamo, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.

Aggiṃ brāhmaṇa, ādento1 yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññātīṇī satthāni ussāpeti akusalāni

dukkhudrayānī2 dukkhavipākānī. Katamāni tīṇī:

Kāyasatthaṃ, vacīsatthaṃ, manosatthaṃ.

Aggiṃ brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā evaṃ cittaṃ uppādeti: ettakā

usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo

haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu

yaññatthāyāti. So puññaṃ karomīti apuññaṃ karoti. Kusalaṃ karomīti akusalaṃ karoti.

Sugatimaggaṃ3 pariyesāmīti duggatimaggaṃ4 pariyesati. Aggiṃ brāhmaṇa, ādento yūpaṃ

[PTS Page 043] [\q 43/] ussāpento pubbeva yaññā idaṃ paṭhamaṃ manosatthaṃ

ussāpeti akusalaṃ dukkhūdrayaṃ dukkhavipākaṃ.

Puna ca paraṃ brāhmaṇa, aggiṃ ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā evaṃ vācaṃ

bhāsati: ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya,

ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā

haññantu yaññatthāyāti. So puññaṃ karomīti apuññaṃ karoti. Kusalaṃ karomīti akusalaṃ

karoti. Sugatimaggaṃ 3 pariyesāmīti duggatimaggaṃ4 pariyesati. Aggiṃ brāhmaṇa, ādento

yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā idaṃ dutiyaṃ vacīsatthaṃ ussāpeti akusalaṃ dukkhudrayaṃ

dukkhavipākaṃ.

Punaca paraṃ brāhmaṇa, aggiṃ ādento yūpaṃ ussānto pubbeva yaññā sayaṃ paṭhamaṃ

samārambhati5 usabhe hantuṃ 6 yaññatthāya. Sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati vacchatare

hantuṃ yaññatthāya. Sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati vacchatarī hantuṃ yaññatthāya. Sayaṃ

paṭhamaṃ samārambhati vacchatarī bhantuṃ yaññatthāya. Sayaṃ paṭhamaṃ samārambhati

aje hantuṃ yaññatthāya. Sayaṃ paṭhama samārambhati urabbhe hantuṃ yaññatthāyāti.

1. Ādhento syā. 2. Drakkhuddayāti sīmu 3. Sugatiyā maggaṃ machasaṃ

4. Duggatiyā maggaṃ machasaṃ 5. Samārabhati syā, samārabbhati sīmu 6. Haññantu

sīmu

[BJT Page 348] [\x 348/]

So puññaṃ karomiti apuññaṃ karoti. Kusalaṃ karomiti akusalaṃ karoti. Sugatimaggaṃ

pariyesāmīti duggatimaggaṃ pariyesati. Aggiṃ brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpentā pubbeva

yaññā idaṃ tatiyaṃ kāyasatthaṃ ussāpeti akusalaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipākaṃ.

Aggiṃ brāhmaṇa, ādento yūpaṃ ussāpento pubbeva yaññā imāni tīṇi satthāni ussāpeti

akusalāni dukkhudrayāni dukkhavipākāni.

Tayo me brāhmaṇa, aggi pahātabbā parivajjetabbā na sevitabbā. Katame tayo. [PTS Page

044] [\q 44/] rāgaggi, dosaggi, mohaggi.

Kasmā cāyaṃ brāhmaṇa, rāgaggī pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ?

Ratto kho brāhmaṇa, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya

duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ

caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapajjati. Tasmāyaṃ rāgaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo.

Kasmā cāyaṃ brāhmaṇa, dosaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ?

Duṭṭho kho brāhmaṇa, dosena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya

duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ

caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapajjati. Tasmāyaṃ dosaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo.

Kasmā cāyaṃ brāhmaṇa, mohaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ?

Mūḷho kho brāhmaṇa, mohena abhibhūto pariyādinnacitto kāyena duccarita1 carati, vācāya

duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ

caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapajjati. Tasmāyaṃ mohaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo.

Ime kho brāhmaṇa, tayo aggī pahātabbā, parivajjetabbā na sevitabbā.

Tayo kho brāhmaṇa, aggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbā.

Katame tayo:

[PTS Page 045] [\q 45/]

Āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggī.

Katamo ca brāhmaṇa āhuneyyaggī? Idha brāhmaṇa, yassa te honti mātāti vā pitāti vā, ayaṃ

vuccati brāhmaṇa āhuneyyaggi. Taṃ kissa hetu: atohayaṃ1 brāhmaṇa, āhuto sambhuto.

Tasmāyaṃ āhuneyyaggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbo.

Katamo ca brāhmaṇa, gahapataggi. Idha brāhmaṇa, yassa te honti puttāti vā dārāti vā

dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā. Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, gahapataggi. Tasmāyaṃ

gahapataggi sakkatvā garukatvā manetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbo.

1 Atoyaṃ sīmu.

[BJT Page 350] [\x 350/]

Katamo ca brāhmaṇa, dakkhiṇeyyaggi: idha brāhmaṇa, ye te samaṇabrāhmaṇā

madappamādā2 paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ

samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti. Ayaṃ vuccati brāhmaṇa dakkhiṇeyyaggi. Tasmāyaṃ

dakkhiṇeyyaggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ parihātabbo.

Ime kho brāhmaṇa, tayo aggi sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā sammā sukhaṃ

parihātabbā.

Ayaṃ kho pana brāhmaṇa, kaṭṭhaggi kālena kālaṃ ujjaletabbo, kālena kālaṃ

ajjhupekkhitabbo, kālena kālaṃ nibbāpetabbo, kālena kālaṃ nikkhipitabboti.

Evaṃ vutte uggatasarīro brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama,

abhikkantaṃ bho gotama, upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu, ajjatagge [PTS Page 046]

[\q 46/] pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ.

Esāhaṃ bho gotama, pañca usabhasatāni muñcāmi jīvitaṃ vitanomi, 1 pañca vacchatarasatāni

muñcāmi jīvitaṃ vitanomi, pañca vacchatarīsatāni muñcāmi jīvitaṃ vitanomi, pañca

ajasatāni muñcāmi jīvitaṃ vitanomi, pañca urabbhasatāni muñcāmi jīvitaṃ vitanomi, haritāni

ceva tīṇāni khādantu, sītāni ca pānīyāni pivantu, sīto ca tesaṃ vāyo vāyatūti. 2.

7. 1. 5. 5.

(Saṅkhittasattasaññā suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

48. Sattimā bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānā. Katamā satta:

Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā,

anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā.

Imā kho bhikkhave, sattasaññā bhavitā bahulīkatā mahapapphalā honti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānā, ti.

7. 1. 5. 6

(Vitthatasattasaññā suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

49. Sattimā bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānā. Katamā satta:

Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā

anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā.

1. Jīvitaṃ demi machasaṃ, 2. Sito ca nesaṃ vāto upavāyataṃ machasaṃ

[BJT Page 352] [\x 352/]

Imā kho bhikkhave, satta saññā, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānā, ti.

(1) Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā

amatapariyosānāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:

Asubhasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhūno cetasā bahulaṃ viharato

methunadhammasamāpattiyā cittaṃ [PTS Page 047] [\q 47/] patilīyati patikuṭati

pativaṭṭati na sampasārīyati. Upekkhā1 vā paṭikkulyatā vā2 saṇṭhāti.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaṃ vā nahārudaddulaṃ vā3 aggimhi pakkhīttaṃ

patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno

asubhasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato methunadhammasamāpattiyā cittaṃ

patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Upekkhā vā paṭikkūlyatā vā2 saṇṭhāti.

Sace bhikkhave, bhikkhuno asubhasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato

methunadhammasamāpattiyā cittaṃ anusandati4 appaṭikūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaṃ

bhikkhave, bhikkhunā "abhāvitā me asubhasaññā natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ

me bhāvanāphalanti5 itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave bhikkhūno asubhasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato

methunadhammasamāpattiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati6 na sampasārīyati

upekkhā vā paṭikkūlyatā vā2 saṇṭhāti, veditabbametaṃ bhikkhave, bhikkhunā bhāvitā7 me

asubhasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me bhāvanāphalanti5 itiha tattha

sampajāno hoti.

Asubhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā

amatapariyosānāti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭiccavuttaṃ.

(2) Maraṇasaññā bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā [PTS Page 048] [\q 48/]

hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ:

Maraṇasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato jīvitanikantiyā cittaṃ

patilīyati patikuṭati pativaṭṭati5 na sampasārīyati. Upekkhā vā paṭikkūlyatā vā2 saṇṭhāti.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaṃ vā nahārudaddulaṃ vā3 aggimhi pakkhittaṃ patilīyati

patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Evameva kho bhikkhave bhikkhuno maraṇasaññā

paricitena cetasā bahulaṃ viharato jīvitanikantiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na

sampasārīyati. Upekkhā vā1 paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti.

1. Upekhāsīmu. 2. Pāṭikulyatāvā machasaṃ 3. Nāhārūdadadulaṃ machasaṃ

4. Anusaṇṭhāti sīmu. 5. Bhāvanābalanti machasaṃ 6. Pativattati machasaṃ

7. Subhāvitā machasaṃ

[BJT Page 354] [\x 354/]

Sace bhikkhave, bhikkhuno maraṇasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato jīvitanikantiyā

cittaṃ anusandati, 1 appaṭikūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaṃ bhikkhave, bhikkhunā

"abhāvitā me maraṇasaññā, natti me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me bhāvanāphalanti"2

itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno maraṇasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato

jīvitanikantiyā cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā3

paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaṃ bhikkhave, bhikkhunā "bhāvitā me maraṇasaññā,

atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me bhāvanāphalanti" itiha tattha sampajāno hoti.

Maraṇasaññā bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā [PTS Page 049] [\q 49/] hoti

mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

(3) Āhāre paṭikkūlasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ.

Āhāre paṭikkūlasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato rasataṇhāya

cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā3 paṭikkūlyatā vā

saṇṭhāti,

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaṃ vā nahārudaddulaṃ vā4 aggimhi pakkhittaṃ patilīyati

patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno āhāre

paṭikkūlasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato rasataṇhāya cittaṃ patilīyati patikuṭati

pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti,

Sace bhikkhave, bhikkhuno āhāre paṭikkūlasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato

rasataṇhāya cittaṃ anusandati, appaṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaṃ bhikkhave,

bhikkhuno abhāvitā me āhāre paṭikkūlasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me

bhāvanāphalanti, itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno āhāre paṭikkūlasaññāparicitena cetasā bahulaṃ viharato

rasataṇhāya cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā vā3

paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaṃ bhikkhave, bhikkhunā "bhāvitā5 me āhāre

paṭikkūlasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me bhāvanāphalanti" itiha tattha

sampajāno hoti.

[PTS Page 050] [\q 50/]

Āhāre paṭikkūlasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ

1. Anusaṇṭhāti. Sīmu 2. Bhāvanā balantimachasaṃ 3. Upekhāvāsīmu 4. Nahāruda laṃ vā

machasaṃ 5subhāvitā machasaṃ

[BJT Page 356] [\x 356/]

(4) Sabbaloke anabhiratasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulikatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:

Sabbaloke anabhiratasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato

lokacittesu cittaṃ patilīyati patikūṭati pativaṭṭati na sampasārīyati. Upekkhā vā paṭikkūlyatā

vā saṇṭhāti.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaṃ vā nahāru daddulaṃ vā aggimhi pakkhittaṃ patilīyati

patikūṭati. Pativaṭṭati na sampasārīyati, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke

anabhiratasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato lokacittesu1 cittaṃ patilīyati patikūṭati

pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā2 vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññā paricitena cetasā bahulaṃ

viharato lokacittesu1 cittaṃ anusandati, appaṭikkūlyatā3 vā saṇṭhāti. Veditabbametaṃ

bhikkhave, bhikkhunā "abhāvitā me sabbaloke anabhiratasaññā, natthi me pubbenāparaṃ

viseso, appattaṃ me bhāvanāphalanti" itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, [PTS Page 051] [\q 51/] bhikkhuno sabbaloke anabhiratasaññā

paricitena cetasā bahulaṃ viharato lokacittesu 1 cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na

sampasārīyati, upekkhā vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā

" bhāvitā me sabbaloke anabhiratasaññā, atthi me pubbonāparaṃ viseso, pattaṃ me bhāvanā

phalanti" itiha tattha sampajāno hoti.

Sabbaloke anabhiratasaññā bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahappalā hoti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaṃtaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

(5) Aniccasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahanisaṃsā amatogadhā

amatapariyosānāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:

Aniccasaññāparicitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato lābhasakkārasiloke

cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, upekkhā2 vā paṭikkūlyatā vā

saṇṭhāti.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭapattaṃ vā nahārudaddulaṃ vā aggimhi pakkhittaṃ patilīyati

patikuṭati pativaṭṭati na sampasārīyati, evameva kho bhikkhave bhikkhuno aniccasaññā

paricitena cetasā bahulaṃ viharato lābhasakkārasiloke cittaṃ patilīyati, patikuṭati pativaṭṭati

na sampasāriyati. Upekkhā vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti.

1 Loka citresu machasaṃ 2. Upekhā sīmu 3. Appaṭikulyatā machasaṃ

4. Bhāvanābalanti machasaṃ

[BJT Page 358] [\x 358/]

Sace bhikkhave, bhikkhuno aniccasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato

lābhasakkārasiloke cittaṃ anusandati, appaṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaṃ

bhikkhave bhikkhunā abhāvitā me aniccasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ

me bhāvanā phalanti itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno aniccasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato

lābhasakkārasiloke cittaṃ patilīyati [PTS Page 052] [\q 52/] patikuṭati pativaṭṭati na

sampasārīyati, upekkhā vā paṭikkūlyatā vā saṇṭhāti, veditabbametaṃ bhikkhave bhikkhunā

bhāvitā me aniccasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso,

Atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me bhāvanā phalanti itiha tattha sampajāno hoti.

Aniccasaññā bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā

amatapariyosānāti, iti yantaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ

(6) Anicce dukkhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaṃ vūttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:

Anicce dukkhasaññāparicitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato ālasye kosajje

vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhanāya tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti,

seyyathāpi ukkhittāsike vadhake.

Sace bhikkhave, bhikkhuno anicce dukkhasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato ālasye

kosajje vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhanāya tibbā bhayasaññā na

paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake, veditabbametaṃ bhikkhave, bhikkhunā

abhāvitā me anicce dukkhasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me bhāvanā

phalanti, itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno anicce dukkhasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato

ālasye kosajje vissaṭṭhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhanāya tibbā bhayasaññā

paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake, veditabbametaṃ bhikkhave, bhikkhunā

subhāvitā me anicce dukkhasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me

bhāvanāphalanti itiha tattha sampajāno hoti.

[BJT Page 360] [\x 360/]

Anicce dukkhasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā [PTS Page 053] [\q 53/]

hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānāti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca

vuttaṃ

(7) Dukkhe anattasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:

Dukkhe anattasaññā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaṃ viharato imasmiñca

saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiṃkāramamiṃkāramānāpagataṃ mānasaṃ

hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimuttaṃ.

Sace bhikkhave, bhikkhuno dukkhe anattasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato

imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu abhiṃkāramamiṃkāramānāpagataṃ

mānasaṃ na hoti vidhāsamatikkantaṃ santaṃ suvimuttaṃ, veditabbametaṃ bhikkhave,

bhikkhunā abhāvitā me dukkhe anattasaññā, natthi me pubbenāparaṃ viseso, appattaṃ me

bhāvanāphalanti. Itiha tattha sampajāno hoti.

Sace pana bhikkhave, bhikkhuno dukkhe anattasaññā paricitena cetasā bahulaṃ viharato

imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu abhiṃkāramamiṃkāramānāpagataṃ

mānasaṃ na hoti vidhāsamatikkantaṃ santaṃ suvimuttaṃ, veditabbametaṃ bhikkhave,

bhikkhunā subhāvitā me dukkhe anattasaññā, atthi me pubbenāparaṃ viseso, pattaṃ me

bhāvanāphalanti. Itiha tattha sampajāno hoti.

Dukkhe anattasaññā bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ

Imā kho bhikkhave satta saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānāti.

[PTS Page 054] [\q 54/]

[BJT Page 362] [\x 362/]

7. 1. 5. 7

(Methuna suttaṃ)

(Sāvatthi nidānaṃ)

50. Atha kho jānussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho jānussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

Bhavamipi no samaṇo gotamo brahmacārī paṭijānātīti.

"Yaṃ hi taṃ brāhmaṇa, sammā vadamāno vadeyya. Akhaṇḍaṃ acchiddaṃ asabalaṃ

akammāsaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caratīti, mamevetaṃ brāhmaṇa,

sammā vadamāno vadeyya" ahaṃ hi brāhmaṇa, akhaṇḍaṃ acchiddaṃ asabalaṃ akammāsaṃ

paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carāmīti.

Kimpana bho gotama, brahmacariyassa khaṇḍampi jiddampi sabalampi kammāsampīti.

(1) Idha brāhmaṇa, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī paṭijānamāno na

heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, api ca kho

mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanaṃ sādiyati, so tadassādeti, taṃ

nikāmeti. Tena ca vittiṃ āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyayassa khaṇḍampi

jiddampi sabalampi kammāsampi.

Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati saṃyutto methunena

saṃyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi

upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

[PTS Page 055] [\q 55/]

(2) Puna ca paraṃ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī

paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃ dvayasamāpattiṃ samāpajjati, napi

mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanaṃ sādiyati. Api ca kho

mātugāmena saddhiṃ sañjagghati saṅkīḷati saṅkelāyati. So tadassādeti, taṃ nikāmeti tena ca

vittiṃ āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi

dammāsampi.

Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati saṃyutto methunena

saṃyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi

upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.

(3) Puna ca paraṃ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī

paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, napi

mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaṃ sādiyati. Napi mātugāmena

saddhiṃ sañjagghati saṅkiḷati saṅkelāyati, api ca kho mātugāmassa cakkhunā cakkhuṃ

upanijjhāyati pekkhati. So tadassādeti, taṃ nikāmeti. Tena ca vittiṃ āpajjati. Idampi kho

brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi dammāsampi.

Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati saṃyutto methunena

saṃyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi

upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.

(4) Puna ca paraṃ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇovā sammā brahmacārī

paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvaya samāpattiṃ samāpajjati, napi

mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaṃ sādiyati. Napi mātugāmena

saddhiṃ sañjagghati saṅkiḷati saṅkelāyati, napi mātugāmassa cakkhunā cakkhūṃ

upanijjhāyati pekkhati, api ca kho mātugāmassa saddaṃ suṇāti, tirokuḍḍaṃ vā tiropākāraṃ

vā hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā. So tadassādeti. Taṃ nikāmeti.

Tena ca vittiṃ āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi

sabalampi kammāsampi.

Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati saṃyutto methunena

saṃyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi

upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.

(5) Punaca paraṃ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā sammā brahmacārī

paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, napi

mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanaṃ sādiyati. Napi mātugāmena

saddhiṃ sañjagghati saṅkiḷati saṅkelāyatinapi mātugāmassa cakkhunā cakkhuṃ upanijjhāyati

pekkhati napi mātugāmassa saddaṃ suṇāti, tirokuḍḍaṃ vā tiropākāraṃ vā hasantiyā vā

bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā, api ca kho yānissa tāni pubbe mātugāmena

saddhiṃ hasitalapitakīḷitāni, tāsi anussarati. So tadassādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ

āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi chiddampi sabalampi

kammāsampi.

Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati saṃyutto methunena

saṃyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi

upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.

[BJT Page 364] [\x 364/]

(6)

Puna ca paraṃ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇovā sammā brahmacārī

paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, napi

mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaṃ sādiyati. Napi mātugāmena

saddhiṃ sañjagghati saṅkiḷati saṅkelāyati, napi mātugāmassa cakkhunā cakkhuṃ

upanijjhāyati pekkhati na pi mātugāmassa saddaṃ suṇāti, tirokuḍḍaṃ vā tiropākāraṃ vā

hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā napi yānissa tāni pubbe mātugā mena

saddhiṃ hasitalapitakiḷitāni tāni anussarati. Api ca kho passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ

vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricāriyamānaṃ. So tadassādeti, taṃ

nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi

chiddampi sabalampi dammāsampi.

Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati saṃyutto methunena

saṃyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi

upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi.

(7)

Puna ca paraṃ brāhmaṇa, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇovā sammā brahmacārī

paṭijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, napi

mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaṃ sādiyati. Napi mātugāmena

saddhiṃ sañjagghati saṅkiḷati saṅkelāyati, napi mātugāmassa cakkhunā cakkhuṃ

upanijjhāyati pekkhati na pi mātugāmassa saddaṃ suṇāti, tirokuḍḍaṃ vā tiropākāraṃ vā

hasantiyā vā bhaṇantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā napi yānissa tāni pubbe mātugā mena

saddhiṃ hasitalapitakiḷitāni tāni anussarati. Napi passati gahapatiṃ, vāgahapatiputtaṃ vā

pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgibhūtaṃ paricāriyamānaṃ api ca kho aññataraṃ

devanikāyaṃ paṇīdhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā

brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. So kadassādeti, 2 tannikāmeti, tena

ca vittiṃ āpajjati.

Idampi kho brāhmaṇa, brahmacariyassa khaṇḍampi jiddampi sabalampi kammāsampi.

Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, [PTS Page 056] [\q 56/] aparisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati,

saṃyutto methunena saṃyogena na parimuccati, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi

dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Yāvakīvañcāhaṃ brāhmaṇa imesaṃ sattannaṃ methunasaṃyogānaṃ aññataraññataraṃ3

methunasaṃyogaṃ attani appahīnaṃ samanupassiṃ, neva tāvāhaṃ brāhmaṇa, sadevake loke

samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abhisambuddho paccaññāsiṃ.

Yato ca kho ahaṃ brāhmaṇa, imesaṃ sattannaṃ methunasaṃyogānaṃ na aññataraññataraṃ

methunasaṃyogaṃ attani appahīnaṃ samanupassiṃ, athāhaṃ brāhmaṇa, sadevake loke

samārake sabrahmake, sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ

sammāsambodhiṃ abhisambuddho, paccaññāsiṃ.

Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi: akuppā me cetovimutti, ayamantimā jāti, natthidāni

punabbhavoti.

Evaṃ vutte jānussoṇī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca abhikkantaṃ bho gotama

abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā

vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, "

cakkhūmanto rūpāni dakkhinti"2ti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo

pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotama saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhu saṅghañca.

Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[PTS Page 057] [\q 57/]

7. 1. 5. 8.

(Saṃyogavisaṃyoga dhammapariyāya suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

51. Saṃyogavisaṃyogaṃ vo bhikkhave, dhammapariyāyaṃ desissāmi. Taṃ sunātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca so bhikkhave saṃyogavisaṃyogo dhammapariyāyo:

Itthi bhikkhave ajjhattaṃ itthindriyaṃ manasikaroti itthikuttaṃ itthākappaṃ itthividhaṃ

itthicchandaṃ itthissaraṃ itthālaṅkāraṃ sā tattha rajjati, tatrābhiramati. Sā tattha rattā

tatrābhiratā bahiddhā purisindriyaṃ manasikaroti purisakuttaṃ purisākappaṃ purisavidhaṃ

purisacchandaṃ purisassaraṃ purisālaṅkāraṃ. Sā tattha rajjati, tatrābhiramati. Sā tattha rattā

tatrābhiratā bahiddhā saṃyogaṃ ākaṅkhati. Yañcassā saṃyogapaccayā uppajjati sukhaṃ

somanassaṃ, tañca ākaṅkhati. Itthatte bhikkhave, abhiratā sattā purisesu saṃyogaṃ gatā.

Evaṃ kho bhikkhave, itthi itthattaṃ nātivattati.

1. Parivārayamānaṃmachasaṃ 2. Taṃ assādeti machasaṃ 3. Aññataraṃ sīmu.

[BJT Page 366] [\x 366/]

Puriso bhikkhave, ajjhattaṃ purisindriyaṃ manasikaroti purisakuttaṃ purisākappaṃ

purisavidhaṃ purisacchandaṃ purisassaraṃ purisālaṅkāraṃ. So tattha rajjati tatrābhiramati. So

tattha ratto tatrābhirato bahiddhā itthindriyaṃ manasikaroti itthikuttaṃ itthākappaṃ

itthividhaṃ itthicchandaṃ itthissaraṃ itthālaṅkāraṃ. So tattha rajjati, tatrābhiramati. So tattha

ratto tatrābhirato bahiddhā saṃyogaṃ ākaṅkhati. Yañcassa saṃyogapaccayā uppajjati sukhaṃ

somanassaṃ, tañca ākaṅkhati. Purisatte bhikkhave, abhiratā sattā itthisu saṃyogaṃ gatā. [PTS

Page 058] [\q 58/] evaṃ kho bhikkhave, purise purisattaṃ nātivattati.

Evaṃ kho bhikkhave, saṃyogo hoti

Kathañca bhikkhave, visaṃyogo hoti

Itthi bhikkhave, ajjhattaṃ itthindriyaṃ na manasikaroti itthikuttaṃ itthākappaṃ itthividhaṃ

itthicchandaṃ itthissaraṃ itthālaṅkāraṃ. Sā tattha na rajjati. Tattha nābhiramati. Sā tattha

arattā tatra anabhiratā bahiddhā purisindriyaṃ na manasikaroti purisakuttaṃ purisākappaṃ

purisavidhaṃ purisacchandaṃ purisassaraṃ purisālaṅkāraṃ. Sā tattha na rajjati, tattha

nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā saṃyogaṃ nākaṅkhati. Yaṃ cassā

saṃyogapaccayā uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, tañca nākaṅkhati. Itthatte kho bhikkhave,

anabhiratā sattā purisesu visaṃyogaṃ gatā. Evaṃ kho bhikkhave, itthi itthattaṃ ativattati.

Puriso bhikkhave, ajjhattaṃ purisindriyaṃ na manasikaroti purisakuttaṃ purisākappaṃ

purisavidhaṃ purisacchandaṃ purisassaraṃ purisālaṅkāraṃ. So tattha na rajjati tatrābhiramati.

So tattha ratto tatra anabhirato bahiddhā itthindriyaṃ namanasikaroti itthikuttaṃ itthākappaṃ

itthividhaṃ itthicchandaṃ itthissaraṃ itthālaṅkāraṃ. So tattha na rajjati, tatranābhiramati. So

tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā saṃyogaṃ nākaṅkhati. Yañcassa saṃyogapaccayā

uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, tañca nākaṅkhati. Purisatte bhikkhave, anabhiratā sattā itthisu

visaṃyogaṃ gatā. Evaṃ kho bhikkhave, puriso purisattaṃ ativattati.

Evaṃ [PTS Page 059] [\q 59/] kho bhikkhave, visaṃyogo hoti,

Ayaṃ kho bhikkhave, saṃyoga visaṃyogo dhammapariyāyoti.

1Nābhirato sīmu.

[BJT Page 368] [\x 368/]

7. 1. 5. 9

(Dānamahapphala suttaṃ)

52. Ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggārāya pokkharaṇīyā tire. Atha kho

sambahulā campeyyakā upāsakā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho

campeyyakā upāsakā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavocuṃ:

Cirassutā no bhante sāriputta, bhagavato sammukhā dhammikathā. Sādhu mayaṃ bhante,

labheyyāma bhagavato santikā dhammiṃ kathaṃ savaṇāyāti.

Tena hāvuso tadahuposathe āgaccheyyātha appevanāma labheyyātha bhagavato sammukhā

dhammiṃ kathaṃ1 savaṇāyāti. Evaṃ bhanteti kho te campeyyakā upāsakā āyasmato

sāriputtassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

pakkamiṃsu.

Atha kho te campeyyakā upāsakā tadahuposathe yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu.

Atha kho āyasmā sāriputto tehi campeyyakehi upāsakehi saddhiṃ yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca:

[PTS Page 060] [\q 60/] siyā nu kho bhante, idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ na

mahapphalaṃ2na mahānisaṃsaṃ. Siyā pana bhante, idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ

mahapphalaṃ3 mahānisaṃsanti.

Siyā sāriputta, idhekaccassa tādisaṃ yeva dānaṃ dinnaṃ na mahapphalaṃ2 na mahānisaṃsaṃ.

Siyā pana sāriputta, idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ3 mahānisaṃsanti.

Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo yena idhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ na

mahapphalaṃ hoti, na mahānisaṃsaṃ. Ko pana bhante4 hetu ko paccayo yena idhekaccassa

tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti?

1. Bhagavatā dhammi kathaṃ syā 2. Na mahapphalaṃ hoti machasaṃ 3. Mahapphalaṃ

hotimachasaṃ 4. Ko nukho bhante machasaṃ

[BJT Page 370] [\x 370/]

(1) Idha sāriputta, ekacco sāpekho1 dānaṃ deti, paṭibaddhacitto dānaṃ deti, sannidhipekho

dānaṃ deti, imaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ deti samaṇassa vā

brāhmaṇassa vā, annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyā sathapadipeyyaṃ.

Taṃ kiṃ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaṃ dānanti. Evaṃ bhante,

Tatra sāriputta, yvāyaṃ sāpekho1 dānaṃ deti, paṭibaddha citto dānaṃ deti, sannidhipekho

dānaṃ deti, imaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. So taṃ [PTS Page 061] [\q 61/]

dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjati. So taṃ kammaṃ khepetvā taṃ iddhiṃ taṃ yasaṃ taṃ ādhipateyyaṃ2 āgāmī hoti

āgantā itthattaṃ.

(2) Idha pana sāriputta, ekacco na heva kho sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ

deti, na sannidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhūñjissāmīti dānaṃ deti. Api ca kho

sāhu dānanti dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassavā, annaṃ pānaṃ

vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyā sathapadīpeyyaṃ.

Taṃ kiṃ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaṃ dānanti, evaṃ bhante.

Tatra sāriputta yvāyaṃ na sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ deti, na

sannidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhūñjissāmiti dānaṃ deti. Api ca kho sāhu

dānanti dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ

devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. So taṃ kammaṃ khepetvā taṃiddhiṃ taṃ yasaṃ taṃ

ādhipateyyaṃ2 āgāmī hoti āgantā itthattaṃ

(3) Idha pana sāriputta, ekaccona heva kho sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ

deti, na sannidhipekho dānaṃ deti, naimaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. Napi

sāhudānanti dānaṃ deti api ca kho dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi

porāṇaṃkulavaṃsaṃ hāpetunti dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā,

annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyā sathapadipeyyaṃ

Taṃ kiṃ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaṃ dānanti evaṃ bhante.

Tatra sāriputta, yvāyaṃ na heva kho sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ deti, na

sannidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhūjjissāmiti dānaṃ deti. Napi sāhudānanti

dānaṃ deti. Apica kho dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi

porāṇaṃkulavaṃsaṃ hāpetunti dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parama

maraṇā cātummahā rājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati so taṃ kammaṃ khepetvātaṃ

iddhiṃ taṃ yasaṃ taṃ ādhipateyyaṃ2 āgāmī hoti āgantā itthattaṃ

(4) Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ

deti, na sānnidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. Napi

sāhudānanti dānaṃ deti napi dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaṃ

kulavaṃsaṃ hāpetunti dānaṃ deti. Api ca kho ahaṃ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi

pacanto apacantānaṃ adātunti dānaṃ deti so taṃ dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā,

annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyā sathapadipeyyaṃ

Taṃ kiṃ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaṃ dānanti, evaṃ bhante.

Tatra sāriputta, yvāyaṃ na sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ deti, na

sannidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. Napi sāhudānanti

dānaṃ deti dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaṃ kulavaṃsaṃ

hāpetunti dānaṃ deti. Api ca kho ahaṃ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto

apacantānaṃ adātunti dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā

cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati so taṃ kammaṃ khepetvā taṃ iddhiṃ

taṃ yasaṃ taṃ ādhipateyyaṃ āgāmī hoti āgantā itthattaṃ

(5) Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ

deti, na sānnidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. Napi

sāhudānanti dānaṃ deti napi dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaṃ

kulavaṃsaṃ hāpetunti dānaṃ deti. Napi

Ahaṃ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṃ adātunti dānaṃ deti api ca kho

yathā tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni mahāyaññāni ahesuṃ, seyyathīdaṃ: aṭṭakassa

vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aṅgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa

kassapassa bhaguno, evaṃ me ayaṃ dāna saṃvibhāgo bhavissatīti dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ

deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā, annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ

seyyā sathapadipeyyaṃ

Taṃ kiṃ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaṃ dānanti, evaṃ bhante.

Tatra sāriputta, yvāyaṃ na sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ deti, na

sannidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. Napi sāhudānanti

dānaṃ deti dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaṃ kulavaṃsaṃ

hāpetunti dānaṃ deti. Napi ahaṃ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi

Pacanto apacantānaṃ adātunti dānaṃ deti. Api ca kho yathā tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni

mahāyaññāni ahesuṃ, seyyathīdaṃ:aṭṭakassa cāmakassa vāmadevassa vessāmittassa

yamataggino aṅgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaṃ me ayaṃ

dānasaṃvibhāgo bhavissatīti dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedāparammaraṇā

cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati so taṃ kammaṃ khepetvā taṃ iddhiṃ

taṃ yasaṃ taṃ ādhipateyyaṃ āgāmī hoti āgantā itthattaṃ

(6) Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ

deti, na sānnidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. Napi

sāhudānanti dānaṃ deti napi dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaṃ

kulavaṃsaṃ hāpetunti dānaṃ deti. Napi

Ahaṃ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṃ adātunti dānaṃ deti napi yathā

tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni mahāyaññāni ahesuṃ, seyyathīdaṃ:

Aṭṭakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aṅgīrasassa bhāradvājassa

vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaṃ me ayaṃ dāna saṃvibhāgo bhavissatīti dānaṃ deti.

Api ca kho imaṃ me dānaṃ dadato cittaṃ pasidati, attamanatā somanassaṃ upajāyatīti3

dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā, annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ

mālāgandhavilepanaṃ seyyā vasathapadīpeyyaṃ

Taṃ kiṃ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaṃ dānanti, evaṃ bhante.

Tatra sāriputta, yvāyaṃ na sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ deti, na

sannidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. Napi sāhudānanti

dānaṃ deti dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaṃ kulavaṃsaṃ

hāpetunti dānaṃ deti. Napi ahaṃ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi

Pacanto apacantānaṃ adātunti dānaṃ deti. Napi yathā tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni

mahāyaññāni ahesuṃ, seyyathīdaṃ:aṭṭakassa cāmakassa vāmadevassa vessāmittassa

yamataggino aṅgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaṃ me ayaṃ

dānasaṃvibhāgo bhavissatīti dānaṃ deti. Api ca kho imaṃ me dānaṃ dadato cittaṃ pasīdati,

attamanatā somanassaṃ upajāyatīti dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā

parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati so taṃ kammaṃ khepetvā

taṃ iddhiṃ taṃ yasaṃ taṃ ādhipateyyaṃ āgāmī hoti āgantā itthattaṃ

(7)

Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ deti,

na sānnidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. Napi sāhudānanti

dānaṃ deti napi dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaṃ kulavaṃsaṃ

hāpetunti dānaṃ deti. Napi

Ahaṃ pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṃ adātunti dānaṃ deti napi yathā

tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni mahāyaññāni ahesuṃ, seyyathīdaṃ:

Aṭṭakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aṅgīrasassa bhāradvājassa

vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaṃ me ayaṃ dāna [PTS Page 062] [\q 62/]

saṃvibhāgo bhavissatīti dānaṃ deti. Napi imaṃ me dānaṃ dadato cittaṃ pasidati, attamanatā

somanassaṃ

Upajāyatīti3 dānaṃ deti. Api ca kho cittālaṃkāraṃ cittaparikkhāranti dānaṃ deti. So taṃ

dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā, annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ

mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ

Taṃ kiṃ maññasi sāriputta, dadeyya idhekacco evarūpaṃ dānanti, evaṃ bhante.

1 Sāpekkhosyā 2 ādhipaccaṃmachasaṃ 3 upapādiyatisīmu.

[BJT Page 372] [\x 372/]

Tatra sāriputta, yvāyaṃ na heva sāpekho dānaṃ deti, na paṭibaddhacitto dānaṃ deti, na

sannidhipekho dānaṃ deti, na imaṃ pecca paribhuñjissāmiti dānaṃ deti. Napi sāhudānanti

dānaṃ deti napi dinnapubbaṃ katapubbaṃ pitupitāmahehi, nārahāmi porāṇaṃ kulavaṃsaṃ

hāpetunti dānaṃ deti. Napi ahaṃ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi

Pacanto apacantānaṃ dānaṃ adātunti dānaṃ deti. Napi yathā tesaṃ pubbakānaṃ isīnaṃ tāni

mahāyaññāni ahesuṃ, seyyathīdaṃ:aṭṭakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa

yamataggino aṅgīrasassa bhāradvājassa vāseṭṭhassa kassapassa bhaguno, evaṃ me ayaṃ

dānasaṃvibhāgo bhavissatīti dānaṃ deti. Napi imaṃ me dānaṃ

Dadato cittaṃ pasīdati, attamanatā somanassaṃ upajāyatīti dānaṃ deti.

Api ca kho cittālaṃkāraṃ cittaparikkhāranti2 dānaṃ deti. So taṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā

parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. So taṃ [PTS Page 063] [\q

63/] kammaṃ khepetvā taṃ iddhiṃ taṃ yasaṃ taṃ ādhipateyyaṃ anāgāmī hoti anāgantā

itthattaṃ.

Ayaṃ kho sāriputta hetu ayaṃ paccayo, yena midhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ na

mahapphalaṃ hoti, na mahānisaṃsaṃ.

Ayaṃ pana sāriputta, hetu ayaṃ paccayo yena midhekaccassa tādisaṃyeva dānaṃ dinnaṃ

mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsanti.

7. 1. 5. 10

(Nandamātu suttaṃ)

53. Evamme sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno

dakkhiṇāgirismiṃ cārikaṃ caranti mahatā bhikkhu saṅghena saddhiṃ. Tena kho pana

samayena veḷukaṇṭakī nandamātā upāsikā rattiyā paccūsasamayaṃ paccūṭṭhāya pārāyaṇaṃ

sarena bhāsati.

Tena kho pana samayena vessavaṇo mahārājā uttarāya disāya3 dakkhiṇaṃ disaṃ gacchati

kenacideva karaṇīyena. Assosi kho vessavaṇo mahārājā nandamātāya upāsikāya pārāyaṇaṃ

sarena bhāsantiyā. Sutvā kathāpariyosānaṃ āgamayamāno aṭṭhāsi. Atha kho nandamātā

upāsikā pārāyaṇaṃ sarena bhāsitvā tuṇhī ahosi.

Atha kho vessavaṇo mahārājā nandamātāya upāsikāya kathāpariyosānaṃ viditvā

abbhanumodi: sādhu bhagini, sādhu bhaginīti.

Ko panesa bhadramukhāti.

Ahaṃ te bhaginī bhātā vessavaṇo mahārājāti.

Sādhu bhadramukha, tena hi yo me ayaṃ dhammapariyāyo bhaṇito, idante hotu

ātitheyyanti.

Sādhu bhaginī, etaṃ ceva me [PTS Page 064] [\q 64/] hotu ātitheyyaṃ: sve ca sāriputta

moggallānapamukho bhikkhusaṅgho akatapātarāso veḷukaṇṭakaṃ āgamissati. Tañca

bhikkhusaṅghaṃ parivisitvā mama dakkhiṇaṃ ādiseyyāsi. Evañca me bhavissati ātitheyyanti.

1. Upajāyātīti machasaṃ, upapādiyatīti sīmu. 2. Cittālaṃkāracitataparikkhāraṃ machasaṃ

3. Uttaradisāya sīmu.

[BJT Page 374] [\x 374/]

Atha kho nandamātā upāsikā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ

bhojanīyaṃ paṭiyādāpesi. Atha kho sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaṅgho

akatapātarāso yena veḷukaṇṭako tadavasarī.

Atha kho nandamātā upāsikā aññataraṃ purisaṃ āmantesi: ehi tvaṃ ambho purisa, ārāmaṃ

gantvā bhikkhūsaṅghassa kālaṃ ārocehi: "kālo bhante, ayyāya nandamātuyā nivesane

niṭṭhitaṃ bhatta, nti. Evaṃ ayye, ti kho so puriso nandamātāya upāsikāya paṭissutvā ārāmaṃ

gantvā bhikkhūsaṅghassa kālaṃ ārocesi: "kālo bhante, ayyāya nandamātuyā nivesane

niṭṭhitaṃ bhattanti, "

Atha kho sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaṅgho pubbanhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaraṃ ādāya yena nandamātuyā upāsikāya nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

paññattāsane nisīdi.

Atha kho nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena

khādanīyena bhojanīyena sahatvā santappesi sampavāresi. Atha kho nandamātā upāsikā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇīṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ

kho nandamātaraṃ upāsikaṃ āyasmā sāriputto etadavoca:

Ko pana te nandamāte, bhikkhusaṅghassa abbhāgamanaṃ ārocesīti.

Idhāhaṃ bhante, rattiyā paccusasamayaṃ paccuṭṭhāya pārāyaṇaṃ sarena bhāsitvā tuṇhī

ahosiṃ. Atha kho bhante, vessavaṇo [PTS Page 065] [\q 65/] mahārājā mama

kathāpariyosānaṃ viditvā abbhanumodi "sādhu bhaginī, sādhu bhaginī, ti.

Ko paneso bhadramukhāti ahaṃ te bhagini, bhātā vessavaṇo mahārājā.

Sādhu bhadramukha, tena hi yo me ayaṃ dhammapariyāyo bhaṇito, idaṃ te hotu

ātitheyyanti. Sādhu bhagini, etañceva me hotu ātitheyyaṃ: sve ca

sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaṅgho akatapātarāso veḷukaṇṭakaṃ āgamissati.

Tañca bhikkhūsaṅghaṃ parivisitvā mama dakkhiṇaṃ ādiseyyāsi. Etañca me bhavissati

ātitheyyanti. Yadidaṃ bhante, dāne puññaṃ hi taṃ1 vessavaṇassa mahārājassa sukhāya

hotuti.

(1) Acchariyaṃ nandamāte, abbhūtaṃ nandamāte, yatra hi nāma vessavaṇena mahārājena

evaṃ mahiddhikena evaṃ mahesakkhena devaputtena sammukhā sallapissatīti.

(2) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññepi acchariyo

abbhuto dhammo:

Idha me bhante nando nāma2 eko puttako piyo manāpo. Taṃ rājāno kismiñcideva pakaraṇe

okkassa paggayha jīvitā voropesuṃ. Tasmiṃ kho panāhaṃ bhante, dārake gahite vā

gayhamāne vā baddhe vā vajjhamāne vā hate vā haññamāne vā nābhijānāmi cittassa

aññathattanti.

1 Puññaṃ puññamahīti machasaṃ, puññamahaṃ[pts.] Puññamahitaṃ syā 2. Nandako

nāmasīmu.

[BJT Page 376] [\x 376/]

Acchariyaṃ nandamāte, abbhūtaṃ nandamāte, yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessatīti.

(3) Na kho me [PTS Page 066] [\q 66/] bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi

me aññopi acchariyo abbhuto dhammo:

Idha me bhante, sāmiko kālakato assa aññataraṃ yakkhayoniṃ upapanno. 1 So me teneva

purimena attabhāvena uddasseti. Na kho panāhaṃ bhante, abhijānāmi tato nidānaṃ cittassa

aññathattanti.

Acchariyaṃ nandamāte, abbhūtaṃ nandamāte, yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessatīti.

(4) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo

abbhuto dhammo:

Yatohaṃ bhante, sāmikassa daharasseva daharā ānītā, nābhijānāmi sāmikaṃ manasāpi

aticaritā, kuto pana kāyenāti.

Acchariyaṃ nandamāte, abbhutaṃ nandamāte, yatra hi nāma cittuppādamattampi

parisodhessatīti.

(5) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo

abbhuto dhammo:

Yadāhaṃ bhante, upāsikā paṭidesitā, nābhijānāmi kiñci sikkhāpadaṃ sañcicca vītikkamitāti.

Acchariyaṃ nandamāte, abbhutaṃ nandamāteti.

(6) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo

abbhuto dhammo:

Idhāhaṃ bhante, yāvadeva2 ākaṅkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vicekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi.

Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ

samādhijaṃ3 pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Pītiyā ca virāgā upekkhakā

ca viharāmi, satā ca sampajānā sukhañca [PTS Page 067] [\q 67/] kāyena

paṭisaṃvedemi. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhantī upekkhako satimā sukhavihāriti tatiyaṃ jhanaṃ

upasampajja viharāmi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharāmi.

1. Yakkhayoniyaṃ uppanno sīmu. 2. Yāvade machasaṃ 3 vivekajaṃ machasaṃ.

[BJT Page 378] [\x 378/]

Acchariyaṃ nandamāne abbhutaṃ nandamāteti.

(7) Na kho me bhante esova1 acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me aññopi acchariyo

abbhuto dhammo:

Yānīmāni bhante, bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saññojanāni, nāhaṃ tesaṃ kiñci

attani appahīnaṃ samanupassāmi.

Acchariyaṃ nandamāte, abbhutaṃ nandamāteti.

Atha kho āyasmā sāriputto nandamātaraṃ upāsikaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā

samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmiti.

Nandamātusuttaṃ dasamaṃ

Mahāyaññavaggo2pañcamo.

Tassuddānaṃ:

hiti parikkhāramaggi3 yaññaṃ saññā parā duve4

Methunā saṃyogo dānaṃ5 nandamātena te dasā, ti.

Paṭhamo paṇṇāsako niṭṭhito. 6

1. Eseva machasaṃ, 2. Mahāpuññavaggo [pts 3.] Cittaparikkhāraṃ dve aggisīmu

Aggisaññāaparā duve sīmu 4. Aggisaññā ca dve parāmachasaṃ

5. Methunā ca saṃyogo annaṃ sīmu, 6. Paṇṇasako samanto machasaṃ.

[BJT Page 380] [\x 380/]

Dutiyo paṇṇāsako

1. Abyākata vaggo

7. 2. 1. 1.

(Abyākatavatthu suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

1. Atha kho aññataro bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā [PTS Page 068] [\q 68/] ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so

bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:

Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nūppajjati

avyākatavatthusu. 1

Diṭṭhinirodhā kho bhikkhu, sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nūppajjati avyākatavatthusu.

"Hoti tathāgato parammaraṇā"ti, kho bhikkhu, diṭṭhigata metaṃ. " Na hoti tathāgato

parammaraṇā"ti kho bhikkhu diṭṭhigatametaṃ. "Hoti ca na hoti ca tathāgato

parammaraṇā"ti kho bhikkhu, diṭṭhigatametaṃ " neva hoti na na hoti tathāgato

parammaraṇā"ti kho bhikkhu diṭṭhigatametaṃ.

Assutavā bhikkhū, puthujjano diṭṭhiṃ nappajānāti, diṭṭhisamudayaṃ nappajānāti,

diṭṭhinirodhaṃ nappajānāti, diṭṭhinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ nappajānāti. Tassa sā diṭṭhi

pavaḍḍhati. So na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena2 sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Sutavā ca kho bhikkhu, ariyasāvako diṭṭhiṃ pajānāti, diṭṭhisamudayaṃ pajānāti,

diṭṭhinirodhaṃ pajānāti, diṭṭhinirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Tassa sā diṭṭhi nirujjhati.

So parimuccati jātiyā jarāmaraṇe sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāyehi,

parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Evaṃ jānaṃ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ "hoti tathāgato parammaraṇāti"pi

na vyākaroti. " Na hoti tathāgato parammaraṇāti"pi na vyākaroti. " Hoti ca na hoti ca

tathāgato parammaraṇāti"pi na vyākaroti. " Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti,

pi na vyākaroti. Evaṃ jānaṃ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ evaṃ

avyākaraṇadhammo hoti avyākatavatthusu.

Evaṃ jānaṃ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ nacchamhati, na kampati, na

calati, na vedhati, 3 na santāsaṃ āpajjati avyākatavatthusu.

1. Vatthūsūti machasaṃ 2 jarāya maraṇenamachasaṃ 3. Na calati ūnaṃ machasaṃ

[BJT Page 382] [\x 382/]

"Hoti tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhu, taṇhāgatametaṃ, 1 saññāgatametaṃ, [PTS

Page 069 [\q 69/] 2] maññitametaṃ, 3 papañcitametaṃ, 4 upādānagatametaṃ, 5

vippaṭisāro eso.

"Na hoti tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhu taṇhāgatametaṃ, 1, saññāgatametaṃ, 2,

maññitametaṃ, 3 papañcitametaṃ, 4, upādānagatametaṃ, 5 vippaṭisāro eso. " Hoti ca na hoti

ca tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhu taṇhāgatametaṃ, 1 saññāgatametaṃ,

maññitametaṃ, papañcitametaṃ, upādānagatametaṃ vippaṭisāro eso. "Neva hoti na na hoti

tathāgato parammaraṇā"ti kho bhikkhū taṇhāgatametaṃ, 1 saññāgatametaṃ, maññitametaṃ,

papañcitametaṃ, 4upādānagatametaṃ vippaṭisāro eso.

Assutavā bhikkhu, puthujjano vippaṭisāraṃ nappajānāti. Vippaṭisāra samudayaṃ

nappajānāti, vippaṭisāranīrodhaṃ nappajānāti, vippaṭisāranirodha gāminiṃ paṭipadaṃ

nappajānāti. Tassa so vippaṭisāro pavaḍḍhati. So na parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi

paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Sutavā bhikkhu, ariyasāvako vippaṭisāraṃ nappajānāti. Vippaṭisāra samudayaṃ pajānāti,

vippaṭisāranīrodhaṃ pajānāti, vippaṭisāranirodha gāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti. Tassa so

vippaṭisāro nirujjhati. So parimuccati jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Evaṃ jānaṃ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ "hoti tathāgato parammaraṇā"tipi

na vyākaroti, " na hoti tathāgato parammaraṇā"tipi na vyākaroti, "hoti ca na hoti ca

tathāgato parammaraṇā"tipi na vyākaroti, " neva hoti na na hoti tathāgato

parammaraṇā"tipi na vyākaroti.

Evaṃ jānaṃ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ evaṃ avyākaraṇadhammo hoti

avyākatavatthusu.

Evaṃ jānaṃ kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaṃ passaṃ nacchambhati, na kampatina na

calati, na vedhati, na santāsaṃ āpajjati avyākatavatthusu.

[PTS Page 070] [\q 70/]

Ayaṃ kho bhikkhu, hetu, ayaṃ paccayo yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nuppajjati

avyākatavatthusūti.

7. 2. 1. 2

(Purisagati suttaṃ)

(Sāvatthi nidānaṃ)

2. Satta ca bhikkhave6 purisagatiyo desissāmi anupādā ca parinibbānaṃ. Taṃ suṇātha,

sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca.

1. Taṇahāgatametaṃ pe machasaṃ 2. Saññāgatametaṃ pemachasaṃ 3.

Maññitametaṃpemachasaṃ, sīmu, 4. Papañavītametaṃpe machasaṃ 5. Upādānagatametaṃ

pe machasaṃ 6. Satta bhikkhave sīmu.

[BJT Page 384] [\x 384/]

Katamā ca bhikkhave, satta purisagatiyo:

(1) Idha bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na

ca me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So bhave na

rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati. Tañca

khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo

pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ

avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarā

parinibbāyī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā

nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na

bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So

bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati.

Tañca khvāssa padaṃ na [PTS Page 071] [\q 71/] sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti.

Tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo

pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti.

(2)

Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati,

na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So bhave na

rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati. Tañca

khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo

pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ

avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarā

parinibbāyī hoti.

1. Atthuttaripadaṃmachasaṃ, syā

[BJT Page 386] [\x 386/]

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā

nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na

bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So

bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati.

Tañca khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ

mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena

sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

antarā parinibbāyī hoti.

(3)

Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati,

na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So bhave na

rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati. Tañca

khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo

pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ

avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā antarā

parinibbāyī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā

anupahacca talaṃ nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. [PTS Page

072] [\q 72/] na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti

upekkhaṃ paṭilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ

sammappaññāya passati. Tañca khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa

na sabbena sabbaṃ mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno

hoti. Na sabbena sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti.

(4)

Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na

Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So

bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati.

Tañca khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ

mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena

sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

upahacca parinibbāyī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā

upahacca talaṃ nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na

bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So

bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati.

Tañca khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ

mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena

sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

upahacca parinibbāyī hoti.

(5)

Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na

Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So

bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati.

Tañca khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ

mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena

sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

asaṅkhāraparinibbāyī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā

paritte tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi

janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva parittaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā

pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na

bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So

bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati.

Tañca khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ

mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena

sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

asaṅkhāraparinibbāyī hoti.

[PTS Page 073] [\q 73/]

(6)

Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati,

na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So bhave na

rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati. Tañca

khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ mānānusayo

pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ

avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

sasaṅkhāraparinibbāyī hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā

vipule tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi

janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva vipulaṃ tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā

pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya,

[BJT Page 388] [\x 388/]

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na

bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So

bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati.

Tañca khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ

mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena

sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

sasaṅkāraparinibbāyī hoti.

(7)

Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na

Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So

bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati.

Tañca khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ

mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena

sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī.

Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle haññamāne papaṭikā nibbattitvā uppatitvā

mahante tiṇapuñje vā kaṭṭhapuñje vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhūmampi

janeyya, aggimpi janetvā dhūmampi janetvā tameva mahantaṃ [PTS Page 074] [\q 74/]

tiṇapuñjaṃ vā kaṭṭhapuñjaṃ vā pariyādiyitvā kacchampi1 daheyya, dāyampi daheyya,

kacchampi dahitvā dāyampi dahitvā haritantaṃ vā patthantaṃ2vā selantaṃ vā udakantaṃ vā

ramaṇīyaṃ vā bhūmibhāgaṃ āgamma anāhārā nibbāyeyya,

Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na

bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So

bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati.

Tañca khvāssa padaṃ na sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa na sabbena sabbaṃ

mānānusayo pahīno hoti. Na sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Na sabbena

sabbaṃ avijjānusayo pahīno hoti. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

uddhaṃ soto hoti akaniṭṭhagāmī.

Imā kho bhikkhave, satta purisagatiyo.

Katamañca bhikkhave, anupādāparinibbānaṃ:

Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na

Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti upekkhaṃ paṭilabhati. So

bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariṃ padaṃ1 santaṃ sammappaññāya passati.

Tañca khvāssa padaṃ sabbena sabbaṃ sacchikataṃ hoti. Tassa sabbena sabbaṃ mānānusayo

pahīno hoti. Sabbena sabbaṃ bhavarāgānusayo pahīno hoti. Sabbena sabbaṃ avijjānusayo

pahīno hoti. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Idaṃ vuccati bhikkhave anupādāparinibbānaṃ.

Imā kho bhikkhave, sattapurisagatiyo anupādā ca parinibbānanti.

1. Gacchampi daheyya machasaṃ 2. Pathantaṃ machasaṃ.

[BJT Page: 390 [\x 390/] ]

7. 2. 1. 3.

(Tissabrahma suttaṃ)

3. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho

dve devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ [PTS Page 075]

[\q 75/] obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho ekā devatā bhagavantaṃ etadavoca:

Etā bhante bhikkhuniyo vimuttāti. Aparā devatā bhagavantaṃ etadavoca etā bhante

bhikkhuniyo anupādisesā suvimuttāti. Idamavocuṃ tā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha

kho tā devatā samanuñño satthāti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

tatthevantaradhāyiṃsu.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi: imaṃ bhikkhave, rattiṃ dve

devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ gijjhakūṭaṃ obhāsetvā yenāhaṃ

tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā

kho bhikkhave ekā devatā maṃ etadavoca:

Etā bhante, bhikkhuniyo vimuttāti. Aparā devatā maṃ etadavoca: etā bhante, bhikkhūniyo

anupādisesā suvimuttāti. Idamavocuṃ bhikkhave, tā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā

padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyiṃsu, ti.

Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha

kho āyasmato mahā moggallānassa etadahosi:

Katamesānaṃ kho devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti savupādisese vā savupādisesoti, anupādisese vā

anupādisesoti.

Tena kho pana samayena tisso nāma bhikkhū adhunā kālakato aññataraṃ brahmalokaṃ

upapanno hoti. Tatrapi naṃ evaṃ jānanti: "tisso brahmā mahiddhiko mahānubhāvo"ti.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ

pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evamevaṃ gijjhakūṭe pabbate antarahito tasmiṃ

brahmaloke pāturahosi. Addasā kho tisso brahmā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūratova

āgacchantaṃ disvāna [PTS Page 076] [\q 76/] āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca:

[BJT Page 392] [\x 392/]

Ehi kho mārisa moggallāna, svāgataṃ mārisa moggallāna, cīrassaṃ kho mārisa moggallāna,

imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīda mārisa moggallāna, idamāsanaṃ

paññattanti. Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. Tissopi kho brahmā

āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

tissaṃ brahmānaṃ āyasmā mahā moggallāno etadavoca:

Katamesānaṃ kho tissa, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese

vā anupādisesoti

Brahmakāyikānaṃ kho mārisa moggallāna, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti: saupādisese vā

saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Sabbesaṃyeva nu kho1 tissa, brahmakāyikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti: saupādisese vā

saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Na kho mārisa moggallāna, sabbesaṃ brahmakāyikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti:

saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Ye kho te mārisa moggallāna,

brahmakāyikā devā brahmena āyunā santuṭṭhā, brahmena vaṇṇena brahmena sukhena

brahmena yasena brahmena ādhipateyyena santuṭṭhā, tassa ca uttariṃ2 nissaraṇaṃ

yathābhūtaṃ nappajānantī, tesaṃ na evaṃ ñāṇaṃ hoti: saupādisese vā saupādisesoti,

anupādisese vā anupadisesoti.

Ye ca kho te mārisa moggallāna, brahmakāyikā devā brahmena āyunā asantuṭṭhā, brahmena

vaṇṇena brahmena sukhena brahmena yasena brahmena ādhipateyyena asantuṭṭhā, tassa

cauttariṃ2 nissaraṇaṃ [PTS Page 077] [\q 77/] yathābhūtaṃ pajānanti, tesaṃ evaṃ ñāṇaṃ

hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Idha mārisa moggallāna bhikkhu ubhatobhāgavimutto hoti tamenaṃ devā1 evaṃ jānanti:

ayaṃ kho āyasmā ubhatobhāgavimutto, yāvassa kāyo ṭhassati tāva naṃ dakkhinti

devamanussā, kāyassa bhedā na naṃ dakkhinti devamanussāti evampi kho mārisa

moggallāna, tesaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā

anupādisesoti.

1. Sabbesaññeca kho machasaṃ,

Te uttariṃ machasaṃ

[BJT Page 394] [\x 394/]

Idha pana mārisa moggallāna, bhikkhu paññāvimutto hoti tamenaṃ te devā evaṃ jānanti:

ayaṃ kho āyasmā paññāvimutto, yāvassa kāyo ṭhassati tāva naṃ dakkhinti devamanussā,

kāyassa bhedā, na naṃ dakkhinti devamanussāti. Evampi kho mārisa moggallāna, tesaṃ

devānaṃ ñāṇaṃ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu kāyasakkhī hoti. Tamenaṃ te devā evaṃ jānanti: ayaṃ

kho āyasmā kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno

kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva

agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa moggalāna, tesaṃ

devānaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu diṭṭhappatto hoti. Tamenaṃ te devā evaṃ jānanti:

ayaṃ kho āyasmā kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni

paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa

moggalāna, tesaṃ devānaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā

anupādisesoti.

Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu saddhāvimutto hoti. Tamenaṃ te devā evaṃ jānanti:

ayaṃ kho āyasmā kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni

paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā

sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa

moggalāna, tesaṃ devānaṃ ñāṇaṃ hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā

anupādisesoti.

Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu dhammānusārī hoti. Tamenaṃ te devā evaṃ jānanti:

ayaṃ kho āyasmā [PTS Page 078] [\q 78/] kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā

anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni

samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,

tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa moggalāna, tesaṃ devānaṃ ñāṇaṃ hoti

saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

seyyāthāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ

sammiñjeyya, evameva brahmaloke antarahito gijjhakūṭe pāturahosi.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

mahāmoggallāno yāvatako ahosi tissena brahmunā saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ

bhagavato ārocesi.

Nahi pana te moggallāna tisso brahmā sattamaṃ animittavihāriṃ puggalaṃ desesīti.

Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā sattamaṃ animittavihāriṃ puggalaṃ

deseyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.

[BJT Page 396] [\x 396/]

Tena hi moggallāna suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti. Evambhanteti kho

āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Idha moggallāna, bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ

upasampajja viharati. Tamenaṃ te devā evaṃ jānanti: ayaṃ kho āyasmā sabbanimittānaṃ

amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati. Appevanāma ayamāyasmā

anulomikāni senāsanāni paṭisevamāno kalyāṇamitte bhajamāno indriyāni

samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,

tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā [PTS Page 079] [\q

79/] sacchikatvā upasampajja vihareyyāti.

Evaṃ kho moggallāna, tesaṃ devānaṃ ñāṇaṃ hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese

vā anupādisesoti.

7. 2. 1. 4

(Sīhasenāpati suttaṃ)

4. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho sīho

senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho siho senāpati bhagavantaṃ etadavoca:

Sakkā nu kho bhante sandiṭṭhikaṃ dānaphalaṃ paññāpetunti.

Tenhi sīha, taṃyeva tattha1 paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi.

(1) Taṃ kiṃ maññasi sīha, idhassu dve purisā2 eko puriso assaddho maccharī kadariyo

paribhāsako, eko puriso saddho dānapati anuppadānarato. Taṃ kiṃ maññasi sīha kaṃ nu

kho arahanto paṭhamaṃ anukampantā anukampeyyuṃ. Yo vā so puriso assaddho maccharī

kadariyo paribhāsako, yo vā puriso saddho dānapati anuppadānaratoti?

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kintaṃ arahanto paṭhamaṃ

anukampantā anukampessanti. 3 Yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati

anuppadānarato, taṃyeva arahanto paṭhamaṃ anukampantā anukampeyyuṃ.

1. Kaññevettha machasaṃ 2. Idha dve purisāmachasaṃ 3. Anukampissanti machasaṃ.

[BJT Page 398] [\x 398/]

(2) Taṃ kiṃ maññasi sīha, kaṃ nu kho arahanto paṭhamaṃ upasaṅkamantā

upasaṅkameyyuṃ: yo vā so puriso assaddho macchirī kadariyo paribhāsako, yo vā so [PTS

Page 080] [\q 80/] puriso saddho dānapati anuppadānaratoti?

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiṃ taṃ arahanto paṭhamaṃ

upasaṅkamantā upasaṅkamissanti yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati

anuppadānarato, taṃyeva arahanto paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkameyyuṃ.

(3) Taṃ kiṃ maññasi sīha, kassa nukho arahanto paṭhamaṃ patigaṇhantā patigaṇheyyuṃ:

yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati

anuppadānarato? Ti.

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiṃ tassa arahanto

paṭhamaṃ patigaṇhantā patigaṇhissanti. Yo ca kho so bhante, pariso saddho dānapati

anuppadānarato. Tasseva arahanto paṭhamaṃ patigaṇhantā patigaṇheyyuṃ.

(4) Taṃ kiṃ maññasi sīha, kassa nu kho arahanto paṭhamaṃ dhammaṃ desentā deseyyuṃ,

yo vā so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati

anuppadānaratoti?

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiṃ tassa1 arahanto

paṭhamaṃ dhammaṃ desentā desissanti, yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati

anuppadānarato, tasseva arahanto paṭhamaṃ dhammaṃ desentā deseyyuṃ.

(5) Taṃ kiṃ maññasi sīha, kassa nu kho kalyāṇo kittisaddo abbhuggaccheyya yo vā so

puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso assaddho macchari

kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti?

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako kiṃ tassa1 kalyāṇo kittisaddo

abbhuggacchissati, yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, tasseva

kalyāṇo kitti saddo abbhuggaccheyya.

(6) Taṃ kiṃ maññasi sīha, ko nu kho yaññadeva parisaṃ upasaṅkameyya yadi

khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ [PTS Page

081] [\q 81/] visārado upasaṅkameyya amaṅkubhūto, yo vā so puriso assaddho

maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti?

1. Kiṃtaṃ tassa machasaṃ,

[BJT Page 400] [\x 400/]

Yo so bhante, puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiṃ so yaññadeva1 parisaṃ

upasaṅkamissati, yadi khattīyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi

samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, yo ca kho so bhante, puriso saddho

dānapati anuppadānarato, so yaññadeva parisaṃ upasaṅkameyya yadi khattiyaparisaṃ yadi

brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkamati

amaṅkubhūto.

(7) Taṃ kiṃ maññasi sīha, ko nu kho kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapajjissati, yo ca kho so puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso

saddho dānapati anuppadānaratoti?

Yo so bhante puriso assaddho maccharī kadariyo paribhāsako, kiṃ so kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissati, yo ca kho so bhante, puriso dānapati

anuppadānarato, so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya.

Yānimāni bhante, bhagavatā cha sandiṭṭhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaṃ ettha

bhagavato saddhāya gacchāmi. Ahampetāni jānāmi.

Ahaṃ bhante, dāyako dānapati. Maṃ arahanto paṭhamaṃ anukampantā anukampanti. Ahaṃ

bhante, dāyako dānapati. Maṃ arahanto paṭhamaṃ upasaṅkamantā upasaṅkamanti ahaṃ

bhante, dāyako dānapati. Mayhaṃ arahanto paṭhamaṃ patigaṇhantā patigaṇhanti. Ahaṃ

bhante, dāyako dānapati. Mayhaṃ arahanto paṭhamaṃ dhammaṃ desentā desentī. Ahaṃ

bhante, dāyako dānapati. Mayhaṃ kalyāṇo kitatisaddo abbhuggato: "sīho senāpati dāyako

kārako saṅghūpaṭṭhāko, ti. [PTS Page 082] [\q 82/] ahaṃ bhante, dāyako dānapati.

Yaññadeva parisaṃ upasaṅkamāmi yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi

gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamāmi amaṅkubhūto.

Yānīmāni bhante, bhagavatā cha sandiṭṭhikāni dānaphalāni, akkhātāni, nāhaṃ ettha

bhagavato saddhāya gacchāmi. Ahampetāni jānāmi.

Yaṃ ca kho maṃ bhante, bhagavā evamāha: "dāyako sīha, dānapati kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī, ti. Etāhaṃ na jānāmi. Ettha ca panāhaṃ

bhagavato saddhāya gacchāmi.

Evametaṃ sīha, evametaṃ sīha, dāyako sīha, dānapati kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ

saggaṃ lokaṃ upapajjatīti.

1. Yaṃ yadeva parisaṃ machasaṃ

[BJT Page 402] [\x 402/]

7. 2. 1. 5.

(Arakkheyya suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

5. Cattārimāni bhikkhave, tathāgatassa arakkheyyāni. Tīhi ca anupavajjo.

Katamāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni:

(1) Parisuddhakāyasamācāro bhikkhave, tathāgato natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, yaṃ

tathāgato rakkheyya " mā me idaṃ paro aññāsī" ti. (2) Parisuddhavacīsamācāro bhikkhave,

tathāgato. Natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya "mā me idaṃ paro

aññāsī"ti. (3) Parisuddhamanosamācāro bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa

manoduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya " mā me idaṃ paro aññāsī"ti. (4) Parisuddhājivo

bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa micchājivo. 1 Yaṃ tathāgato rakkheyya "mā me

idaṃ paro aññāsī"ti.

Imāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni

Katamehi tīhi anupavajjo

[PTS Page 083] [\q 83/]

(1) Svākkhātadhammo bhikkhave, tathāgato. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo

vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati "itipi tvaṃ na2

svākkhātadhammo"ti. Nimittametaṃ bhikkhave, na samanupassāmi. Etampahaṃ3bhikkhave,

nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

(2) Supaññattā kho pana me bhikkhave, sāvakānaṃ nibbānagāmiṇīpaṭipadā yathāpaṭipannā

mama sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā

devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessati "itipi te na

supaññattā sāvakānaṃ nibbānagāmiṇī paṭipadā yathā paṭipannā tathāgatasāvakā4 āsavānaṃ

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharantī"ti. Nimittametaṃ bhikkhave na samanupassāmi. Etampahaṃ3

bhikkhave, nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

1. Cicchāājivo, machasaṃ 2. Itipi te na sīmu. 3. Etamahaṃ machasaṃ 4: tavasāvakā

machasaṃ.

[BJT Page 404] [\x 404/]

(3) Anekasatā kho pana me bhikkhave, sāvakaparisā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharantī. Tatra

vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ

sahadhammena paṭicodessati "itipi te na anekasatā sāvakaparisā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharantī"ti. Nimittametaṃ bhikkhave, na samanupassāmi. Etampahaṃ bhikkhave, [PTS Page

084] [\q 84/] nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto

viharāmi.

Imehi tīhi anupavajjo.

Imāni kho bhikkhave, cattāri tathāgatassa arakkheyyāni. Imehi tīhi anupavajjoti.

7. 2. 1. 6.

(Kimbila suttaṃ)

6. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kimbilāyaṃ viharati veḷuvane. 1 Atha kho āyasmā

kimbilo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kimbilo bhagavantaṃ etadavoca:

"Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko

hotī"ti.

Idha kimbila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhūniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā

viharantī appatissā, dhamme agāravā viharantī appatissā, saṅghe agāravā viharantī

appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, samādhismiṃ agāravā viharanti appatissā,

appamāde agāravā viharantī appatissā, paṭisanthāre agāravā viharanti appatissā.

Ayaṃ kho kimbila hetu ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbūte saddhammo na ciraṭṭhitiko

hotīti.

Ko pana bhante, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko, hotī,

ti.

1. Niculavane machasaṃ

[BJT Page 406] [\x 406/]

Idha kimbila tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari

sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā

viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, samādhismiṃ sagāravā

viharanti sappatissā, appamāde sagāravā viharanti sappatissā, paṭisanthāre sagāravā

viharanti sappatissā.

Ayaṃ kho kimbila hetu, ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko

hotī, ti.

[PTS Page 085] [\q 85/]

7. 2. 1. 7

(Sattadhamma suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

7. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave, bhikkhū saddho hoti. Sīlavā hoti. Bahussuto hoti paṭisallīno hoti.

Āraddhaviriyo hoti. Satimā hoti. Paññavā hoti.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihareyyāti.

7. 1. 2. 8

(Pacalāyana suttaṃ)

8. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane

migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno magadhesu

kallavālamuttagāme1 pacalāyamāno nisinno hoti. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā

visuddhena atikkantamānusakena āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ magadhesu

kallavālamuttagāme pacalāyamānaṃ nisinnaṃ. Disvā seyyathāpi nāma balavā puriso

sammiñjitaṃ2 vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva bhaggesu

suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye antarahito magadhesu kallavālamuttagāme

āyasmato mahāmoggallānassa pamukhe pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja

kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca.

1. Kallavālaputtagāme machasaṃ 2. Samañjitaṃ machasaṃ.

[BJT Page 408] [\x 408/]

Pacalāyasi no tvaṃ moggallāna, pacalāyasi no tvaṃ moggallānāti. Evaṃ bhanteti.

(1) Tasmātiha tvaṃ moggallāna yathā saññino1 te viharato taṃ middhaṃ okkamati, taṃ

saññaṃ mā manasākāsi. [PTS Page 086 [\q 86/] 2] taṃ saññaṃ mā bahulamakāsi. 3

hānaṃ kho panetaṃ moggallāna vijjati yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.

(2) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha. Tato tvaṃ moggallāna yathā sutaṃ

yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakkeyyāsi, anūvicāreyyāsi, manasānupekkheyyāsi. 4

hānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.

(3) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna, yathāsutaṃ

yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ kareyyāsi. hānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ te

evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.

(4) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna, ubho kaṇṇasotāni

āviñjeyyāsi5 pāṇinā gattāni anumajjeyyāsi. hānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ te evaṃ viharato

taṃ middhaṃ pahīyetha.

(5) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna, uṭṭhāyāsanā

udakena akkhīni anumajjitvā6 disā anuvilokeyyāsi. Nakkhattāni tārakarūpāni ullokeyyāsi.

hānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.

(6) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna, ālokasaññaṃ

manasikareyyāsi, divāsaññaṃ adhiṭṭheyyāsi. Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā

iti vivaṭena7 cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveyyāsi. hānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.

[PTS Page 087] [\q 87/]

(7) No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna, pacchāpuresaññi

caṅkamaṃ adhiṭṭheyyāsi antogatehi indriyehi abahigatena mānasena. hānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha.

No ce te evaṃ viharato taṃ middhaṃ pahīyetha, tato tvaṃ moggallāna dakkhiṇena passena

sīhaseyyaṃ kappeyyāsi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ

manasikaritvā. Paṭibuddheneva8 te moggallāna, khippaṃyeva paccuṭṭhātabbaṃ: na

seyyasukhaṃ na phassasukhaṃ na middhasukhaṃ anuyutto viharissāmiti. Evaṃ hi te

moggallāna, sikkhitabbaṃ.

1. Saññissa machasaṃ, 2 manasikareyyāsi syā 3. Taṃsaññaṃmābahulaṃkareyyāsi syā. 4.

Anupekkheyyāsi machasaṃ. 5. Āviñcheyyāsi machasaṃ. 6. Apanijitvā aṭṭhakathāyaṃ,

parimajjitvā machasaṃ, syā. 7. Vivaṭṭena syā. 8. Paṭibuddhenaca machasaṃ.

[BJT Page 410] [\x 410/]

Tasmātiha moggallāna evaṃ sikkhitabbaṃ: na uccāsoṇḍaṃ paggahetvā kulāni

upasaṅkamissāmiti. Evaṃ hi te moggallāna, sikkhitabbaṃ.

Sace moggallāna, bhikkhū uccāsoṇḍaṃ paggahetvā kulāni upasaṅkamati, santi hi

moggallāna, kulesu kiccakaraṇīyānī yena1 manussā āgataṃ bhikkhūṃ na manasikaronti.

Tatra bhikkhussa evaṃ hoti: kosudāni2 maṃ imasmiṃ kule paribhindi. Virattarūpādāni me

manussāti. 3 Itissa alābhena maṅkubhāvo. Maṅkubhūtassa uddhaccaṃ. Uddhatassa asaṃvaro.

Asaṃvutassa ārā cittaṃ samādhimhā.

Tasmātiha moggallāna, evaṃ sikkhitabbaṃ: na viggāhikakathaṃ kathessāmiti.

Evaṃ hi te moggallāna, sikkhitabbaṃ. Viggāhikāya moggallāna kathāya sati kathābāhullaṃ

pāṭikaṅkhaṃ. Kathābāhulle sati uddhaccaṃ. Uddhatassa asaṃvaro. Asaṃvutassa ārā cittaṃ

samādhimhā.

Nāhaṃ moggallāna, sabbeheva saṃsaggaṃ vaṇṇayāmi. [PTS Page 088] [\q 88/] na

panāhaṃ moggallāna sabbeheva saṃsaggaṃ na vaṇṇayāmi. Sagahaṭṭhapabbajitehi kho ahaṃ

moggallāna saṃsaggaṃ na vaṇṇayāmi. Yāni ca kho tāni senāsanāni appasaddāni

appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallānasāruppāni, tathārūpehi

senāsanehi saṃsaggaṃ vaṇṇayāmīti.

Evaṃ vutte āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca: kittāvatā nu kho bhante,

bhikkhu saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī

accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānanti?

Idha moggallāna, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti. Evaṃ cetaṃ

moggallāna, bhikkhuno sutaṃ hoti sabbe dhammā nālaṃ abhinivesāyāti.

So sabbaṃ dhammaṃ abhijānāti. So sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya sabbaṃ dhammaṃ

parijānāti. Sabbaṃ dhammaṃ pariññāya yaṃ kiñci vedanaṃ vediyati sukhaṃ vā dukkhaṃ vā

adukkhamasukhaṃ vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassī viharati, virāgānupassī viharati,

nirodhānupassī viharati, paṭinissaggānu passī viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassī

viharanto, virāgānupassī viharanto, nirodhānupassī viharanto, paṭinissāggānupassī

viharanto na ca kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati. Aparitassaṃ paccattaṃyeva

parinibbāyati. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti

pajānāti.

1. Yehi machasaṃ 2. Kosunāmaidāni machasaṃ 3. Cirattarūpādāni me mayi manussā

machasaṃ

[BJT Page 412] [\x 412/]

Ettāvatā kho moggallāna, bhikkhū saṅkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho

accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno. Seṭṭho devamanussānanti.

7. 2. 1. 9

(Māpuññabhāyi suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

9. Mā bhikkhave, puññānaṃ bhāyittha. Sukhassetaṃ [PTS Page 089] [\q 89/] bhikkhave,

adhivacanaṃ yadidaṃ puññanti. 1. Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave, dīgharattaṃ katānaṃ

puññānaṃ dīgharattaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ. Sattavassāni mettaṃ

cittaṃ2 bhāvesiṃ. Sattavassāni mettaṃ cittaṃ bhāvetvā sattasaṃvaṭṭavivaṭṭakappe3 nayimaṃ

lokaṃ punarāgamāsiṃ. Saṃvaṭṭamānassudāhaṃ4 bhikkhave, loke ābhassarūpago homi.

Vivaṭṭamāne loke suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi. Tatra sudaṃ bhikkhave,

(sattakkhattuṃ) brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso vasavattī.

Chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ bhikkhave sakko ahosiṃ devānamindo. Anekasatakkhattuṃ

rājā ahosiṃ cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvi janapadatthāvariyappatto

sattaratanasamannāgato. Tassa mayhaṃ bhikkhave, imāni sattaratanānī ahesuṃ.

Seyyathīdaṃ: cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ

gahapatiratanaṃ parināyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho pana me bhikkhave,

puttā ahesuṃ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. Sohaṃ imaṃ paṭhaviṃ 5

sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasinti. 6

41. Passa puññānaṃ vipākaṃ kusalānaṃ sukhesino7

Mettaṃ cittaṃ vībhāvetvā sattavassāni bhikkhave,

Satta saṃvaṭṭa vivaṭṭakappe nayimaṃ lokaṃ punāgamaṃ.

[PTS Page 090] [\q 90/]

42. Saṃvaṭṭamāne lokambhi homi ābhassarūpago,

Vivaṭṭamāne lokambhi suññaṃ brahmūpago8 ahuṃ.

43. Sattakkhattuṃ mahābrahmā vasavatti tadā ahuṃ.

Chattiṃsakkhattuṃ devindo devarajjamakārayiṃ

44. Cakkavatti ahuṃ rājā jambudīpassa issaro

Muddhāvasitto khattiyo manussādhipatī ahuṃ.

45. Adaṇḍena asatthena vijeyya paṭhaviṃ imaṃ

Asāhasena dhammena samena anusāsiyaṃ. 9

46. Dhammena rajjaṃ kāretvā asmiṃ paṭhavimaṇḍale10

Mahaddhane mahābhoge aḍḍhe ajāyisaṃ11 kule

1. Puññānanti machasaṃ 2. Mettacittaṃ syā. 3. Sattasaṃvaṭṭakappe sīmu

4. Saṃvaṭṭamānesudāhaṃ syā. 5. So imaṃ paṭhaviṃ sīmu. 6. Ajjhāvasati sīmu. 7.

Sukhesinaṃ sīmu. 8. Suññabrahamūpago machasaṃ, syā. 9. Manusāsitaṃ machasaṃ, syā

manusāsiṃ[pts.] Manusāsiyaṃ katthaci. 10. Puthavimaṇḍalesīmu. 11 Ajāyihaṃmachasaṃ

[BJT Page 414] [\x 414/]

47. Sabbakāmehi sampanno ratanehi ca sattahi,

Buddhā saṅgāhakā loke tehi etaṃ1 sudesitaṃ.

48. Esa2 hetumahantassa pathavyo3 yena vuccati.

Pahūtavittūpakaraṇo rājā homi4 patāpavā

49. Iddhimā yasavā homi jambusaṇḍassa issaro.

Ko sutvā nappasīdeyya api kaṇhābhijātiyo.

[PTS Page 091] [\q 91/]

50. Tasmā hi atthakāmena5 mahattamabhikaṅkhatā6

Saddhammo garukātabbo saraṃ buddhāna sāsanaṃ.

7. 2. 1. 10

(Sattabhariyā suttaṃ)

10. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. * Atha

kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena anāthapiṇḍikassa

gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Tena kho pana samayena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesane manussā uccāsaddā

mahāsaddā honti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca:

Kinnu te gahapati nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilopeti?

Ayaṃ bhante, sujātā gharasuṇhā aḍḍhā aḍḍhakulā ānītā. Sā neva sassuṃ ādiyati. Na

sasuraṃ ādiyati. Na sāmikaṃ ādiyati. Bhagavantampi na sakkaroti, na garukaroti na māneti,

na pūjetīti.

Atha kho bhagavā sujātaṃ gharasuṇhaṃ āmantesi ehi sujāteti. Evambhanteti kho sujātā

gharasuṇhā bhagavato paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sujātaṃ gharasuṇhaṃ

bhagavā [PTS Page 092] [\q 92/] etadavoca:

Satta kho imā sujāte, purisassa bhariyāyo. Katamā satta:

Vadhakasamā, corisamā, ayyasamā, mātusamā, bhaginisamā, sakhīsamā, dāsīsamā, imā kho

sujāte, satta purisassa bhariyāyo

Tāsaṃ tvaṃ katamāti.

Na kho ahaṃ bhante, imassa bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi.

1. Tehenaṃ katthaciṃ 2. Eso machasaṃ, 3. Puthaveyyā sīmu 4. Hoti machasaṃ 5.

Attakāmena sīmu. 6. Mahatthamabhikaṅkhatā sīmu. *Ayaṃ pāṭho marammapotthake

nadissate.

[BJT Page 416] [\x 416/]

Sādhu me bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu, yathā ahaṃ imassa bhagavatā saṅkhittena

bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti.

Tena hi sujāte, sūṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho sujātā

gharasuṇhā bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

51. Paduṭṭhacittā ahitānukampinī

Aññesu rattā atimaññate patiṃ,

Dhanena kītassa vadhāya ussukā,

Yā evarūpā purisassa bhariyā

Vadhakā ca bhariyāti ca sā pavuccati

52. Yaṃ itthiyā vindati sāmiko dhanaṃ

Sippaṃ vaṇijjañca kasiṃ adhiṭṭhahaṃ,

Appampi tasmā1 apahātumicchati,

Yā evarūpā purisassa bhariyā

Cori ca bhariyāti ca sā pavuccati.

53. Akammakāmā alasā mahagghasā

Pharusā caṇḍī ca duruttavādinī,

Uṭṭhāyakānaṃ abhibhuyya vattati,

Yā evarūpā purisassa bhariyā

Ayyā ca bhariyāti ca sā pavuccati.

[PTS Page 093] [\q 93/]

54. Yā sabbadā hoti hitānukampinī

Mātāva puttaṃ anurakkhate patiṃ,

Tato dhanaṃ sambhatamassa rakkhati,

Yā evarūpā purisassa bhariyā

Mātā ca bhariyāti ca sā pavuccati.

55. Yathāpi jeṭṭhe2 bhaginī kaniṭṭhā

Sagāravā hoti sakamhi sāmike,

Hirimanā3 bhattuvasānuvattīnī,

Yā evarūpā purisassa bhariyā

Bhagini ca bhariyāti ca sā pavuccati.

56. Yā cīdha disvāna patiṃ pamodati

Sakhī sakhāraṃva cirassamāgataṃ,

Koleyyakā sīlavatī patibbatā,

Yā eva rūpā purisassa bhariyā

Sakhī ca bhariyāti ca sā pavuccati.

57. Akkuddhasantā4 vadhadaṇḍatajjitā,

Aduṭṭhacittā patino titikkhati,

Akkodhanā bhattuvasānuvattīnī,

Yā evarūpā purisassa bhariyā

Dāsī ca bhariyāti ca sā pavuccati.

1. Appampi tassa machasaṃ, appampissa katthaci. 2. Jeṭṭhā sīmū. 3. Hirīmatāsīmu. 4.

Akkuṭṭhasantā jātaka aṭṭhakathā.

[BJT Page 418] [\x 418/]

58. Yā cīdha bhariyā vadhakāti vuccati,

Cori ca ayyāti ca yā pavuccati,

Dussīlarūpā pharusā anādarā

Kāyassa bhedā nirayaṃ vajanti tā.

59. Yā cīdha mātā bhaginī sakhī ca

Dāsī ca bhariyāti ca yā pavuccati,

Sīle ṭhitattā cirarattasaṃvutā

Kāyassa bhedā sugatiṃ vajanti tā.

Imā kho sujāte satta purisassa bhariyāyo. Tāsaṃ tvaṃ katamāti? [PTS Page 094] [\q 94/]

ajjatagge maṃ bhante, bhagavā dāsi samaṃ sāmikassa bhariyaṃ dhāretūti.

7. 2. 1. 11

(Kodhana suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

11. Sattime bhikkhave, dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaṃ āgacchanti itthiṃ vā

purisaṃ vā. Katame satta:

(1) Idha bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ dubbaṇṇo assāti. Taṃ kissa

hetu: na bhikkhave, sapatto sapattassa vaṇṇavatāya nandati. Kodhanoyaṃ bhikkhave

purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Kiñcāpi so hoti sunahāto suvilitto

kappitakesamassu odātavatthavasano, atha kho so dubbaṇṇova hoti kodhābhibhūto. Ayaṃ

bhikkhave, paṭhamo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā

purisaṃ vā.

(2) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ dukkhaṃ sayeyyāti.

Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa sukhaseyyāya nandati. Kodhanoyaṃ

bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Kiñcāpi so pallaṅke seti

goṇakatthate paṭikatthate paṭalikatthate kādalimigapavarapaccattharaṇe sauttaracchade

ubhato lohitakūpadhāne, atha kho so dukkhaṃyeva seti kodhābhibhūto. Ayaṃ bhikkhave

dutiyo dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.

[BJT Page 420] [\x 420/]

(3) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ na pacurattho

assāti. Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa pacuratthatāya [PTS Page 095] [\q

95/] nandatī. Kodhanoyaṃ bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto.

Anatthampi gahetvā attho me gahitoti maññati. Atthampi gahetvā anattho me gahitoti

maññati. Tassime dhammā aññamaññaṃ vipaccanīkā gahitā dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya

saṃvattanti kodhābhibhūtassa. Ayaṃ kho bhikkhave, tatiyo dhammo sapattakanto

sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.

(4) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ na bhogavā assāti.

Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa bhogavatāya nandati. Kodhanassa

bhikkhave, purisapuggalassa kodhābhibhūtassa kodhaparetassa yepissa te honti bhogā

uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā, tepirājāno

rājakosaṃ pavesenti kodhābhibhūtassa. Ayaṃ bhikkhave, catuttho dhammo sapattakanto

sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.

(5) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ na yasavā assāti.

Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa yasavatāya nandati. Kodhanoyaṃ

bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Yopissa so hoti yaso

appamādādhigato tamhāpi dhaṃsati kodhābhibhūto. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo dhammo

sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.

(6) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ na mittavā assāti.

Taṃ kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa mittavatāya nandati. Kodhanoyaṃ

bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhūto kodhapareto. Yepissa te honti mittāmaccā

ñātisālohitā, tepi ārakā taṃ parivajjentī kodhābhibhūtaṃ. Ayaṃ bhikkhave,

Chaṭṭho dhammo sapattakanto sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.

[PTS Page 096] [\q 96/]

(7) Punacaparaṃ bhikkhave, sapatto sapattassa evaṃ icchati: aho vatāyaṃ kāyassa bhedā

parammaraṇa apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyāti. Taṃ kissa hetu? Na

bhikkhave, sapatto sapattassa sugatigamanena nandati. Kodhanoyaṃ bhikkhave,

purisapuggalo kodhābhibhuto kodhapareto kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ

carati, manasā duccaritaṃ carati so kāyena duccaritaṃ caritvā so vācāya duccharitaṃ caritvā

so manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapajjati. Kodhābhi bhūto. Ayaṃ bhikkhave, sattamo dhammo sapattakanto

sapattakaraṇo kodhanaṃ āgacchati itthiṃ vā purisaṃ vā.

[BJT Page 422] [\x 422/]

Ime kho bhikkhave, satta dhammā sapattakantā sapattakaraṇā kodhanaṃ āgacchanti itthiṃ

vā purisaṃ vāti.

60. Kodhano dubbaṇṇo hoti atho dukkhampi seti so

Atho atthaṃ gahetvāna anatthaṃ adhipajjati. 1

61. Tato kāyena vācāya vadhaṃ2 katvāna kodhano,

Kodhābhibhūto puriso dhanajāniṃ nigacchati,

62. Kodhasammadasammatto āyasakayyaṃ nigacchati

Ñātimittā suhajjā ca parivajjenti kodhanaṃ.

63. Anatthajanano kodho kodho cittappakopano,

Bhayamantarato jātaṃ taṃ jano nāvabujjhati.

64. Kuddho atthaṃ na jānāti kūddho dhammaṃ na passati,

Andhantamaṃ tadā hoti yaṃ kodho sahate naraṃ.

[PTS Page 097] [\q 97/]

65. Yaṃ kuddho uparodheti sukaraṃ viya dukkaraṃ,

Pacchā so vigate kodhe aggidaḍḍhova tappati.

66. Dummaṅkuyaṃ sadasseti dhūmaggi viya pāvako3

Yato patāyatī kodho yena kujjhanti mānavā.

67. Nāssa hiri na ottappaṃ na vāco hoti gāravo,

Kodhena abhibhūtassa na dīpaṃ hoti kiñcanaṃ.

68. Tapanīyāni kammāni yāni dhammehi ārakā,

Tāni ārocayissāmi taṃ suṇātha yathā tathaṃ:

69. Kuddhohi pitaraṃ hanti kuddho hanti samātaraṃ,

Kuddho hi brahmaṇaṃ hanti hanti kuddho puthujjanaṃ.

70. Yāya mātu bhato poso imaṃ lokaṃ avekkhati,

Tampi pāṇadadiṃ santiṃ hanti kuddho puthujjano.

71. Attūpamāya4 te sattā attā hi paramaṃ5 piyo,

Hanti kuddho puthuttānaṃ nānārūpesu mucchito,

72. Asinā hantī attānaṃ visaṃ khādanti mucchitā,

Rajjuyā6 bajjha mīyanti pabbatāmapi kandare.

[PTS Page 098] [\q 98/]

73. Bhūtabhaccāni kammāni attamāraṇīyānī ca,

Karontā nāvabujjhanti kodhajāto parābhavo

74. Itā, yaṃ kodharūpena maccupāso guhāsayo7

Taṃ damena samucchinde paññā viriyena diṭṭhiyā.

1. Adhigacchati sīmu. Paṭipajjati machasaṃ, syā. 2. Vaṇaṃ [pts. 3.] Dummaṅkuyaṃ

padasseti dhūmaṃ dhūmiva pāvako, machasaṃ 4. Attūpamāhi machasaṃ 5. Paramo

machasaṃ 6. Rajjubaddhā sīmu. 7. Guhāsamo sīmu.

[BJT Page 424] [\x 424/]

75. Ekametaṃ akusalaṃ samucchindetha paṇḍito,

Tatheva dhamme sikkhetha mā no dummaṅkuyaṃ ahu.

76. Vītakodhā anāyāsā vītamohā anussukā,

Dantā kodhaṃ pahatvāna parinibbanti anāsavāti.

Abyākata vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ:

Abyākato purisagati tissasīhārakkheyya1 kimbilo

Sattapacalāyana māpuñña bhariyākodhanekādasā, ti. 2

1. Sīharakkhitapañcamaṃ sīmu, machasaṃ 2. Tatra vata maṃ kimbilo satta bhariyāya

kodhanā sīmu. Kimilaṃ satta pacalā mettā bhariyā kodhekādasāti machasaṃ

[BJT Page 426] [\x 426/]

[PTS Page 099] [\q 99/]

2. Mahāvaggo

7. 2. 2. 1

(Hirottappa suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

12. Hirottappe bhikkhave, asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaṃvaro.

Indriyasaṃvare asati indriyasaṃvaravipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ. Sīle asati1

sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammā samādhi. Sammāsamādhimhi asati

sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti

nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati,

tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati, evameva kho bhikkhave, hirottappe asati

hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaṃvaro. Indriyasaṃvare asati

indriyasaṃvaravipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ. Sīle asati1 sīlavipannassa hatūpaniso hoti

sammā samādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti

yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati

yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati

nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Hirottappe bhikkhave sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaṃvaro,

indriyasaṃvare sati indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ, sīle sati

sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati

sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ,

yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti

nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati,

tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati, evameva kho bhikkhave, hirottappe sati

hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaṃvaro indriyasaṃvaresati

indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ, sīle sati sīlasampannassa

upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ, yathābhūtañāṇadassane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge

sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.

[PTS Page 100] [\q 100/]

7. 2. 2. 2.

(Sattasuriyuggamana suttaṃ)

13. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū

āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

1. Sīlesu asati sīmu.

[BJT Page 428] [\x 428/]

Aniccā bhikkhave, saṅkhārā, addhuvā bhikkhave, saṅkhārā, anassāsikā bhikkhave, saṅkhārā.

Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ

vimuccituṃ.

Sineru bhikkhave, pabbatarājā caturāsīti yojanasahassāni āyāmena, caturāsītiyo

janasahassāni vitthārena, caturāsītiyojanasahassāni mahāsamudde ajjhogāḷho

caturāsitiyojanasahassāni mahāsamuddā accuggato.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaṃ bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni

vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni devo na vassati. Deve kho pana bhikkhave,

avassante ye kecime bījagāmabhūtagāmā osadhitiṇavanaspatayo1 te ussussanti visussanti

visussanti na bhavanti.

Evaṃ aniccā bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ anassāsikā

bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabba saṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ

virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena dutiyo

suriyo pātubhavati. Dutiyassa bhikkhave, suriyassa pātubhāvā yā tā kunnadiyo2 kussubbhā3

tā ussussanti, visussanti, na bhavanti.

[PTS Page 101] [\q 101/]

Evaṃ aniccā bhikkhave saṅkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave saṅkhārā, evaṃ anassāsikā

bhikkhave saṅkhārā. Yāvañcidaṃ bhikkhave alameva sabba saṅkhāresu nibbindituṃ alaṃ

virajjituṃ. Alaṃ vimuccituṃ.

Hoti kho so bhikkhave samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tatiyo

suriyo pātubhavati. Tatiyassa bhikkhave suriyassa pātubhāvā yā kāci mahānadiyo

seyyathīdaṃ: gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, tā ussussanti visussanti na bhavanti.

Evaṃ aniccā bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave saṅkhārā, evaṃ anassāsikā

bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ

virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena catuttho

suriyo pātubhavati. Catutthassa bhikkhave, suriyassa pātubhāvā ye te mahāsarā yato imā

mahānadiyo sambhavantī4, seyyathīdaṃ: anotattaṃ, sīhapapātaṃ rathakāraṃ,

kaṇṇamuṇḍaṃ, kuṇālaṃ, chaddantaṃ mandākinī. 5 Tā ussussanti visussanti. Na bhavanti.

Evaṃ aniccā bhikkhave, saṅkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave saṅkhārā, evaṃ anassāsikā

bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ

virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.

1. Osadhītiṇavanappatayo machasaṃ 2. Yā kāci kunnadiyo machasaṃ 3. Kusobbhā

machasaṃ 4. Pavattanti machasaṃ 5. Mandākīniyā machasaṃ

[BJT Page 430] [\x 430/]

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena pañcamo

suriyo pātubhavati. Pañcamassa bhikkhave, suriyassa pātubhāvā yojanasatikānipī

mahāsamudde udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti,

tiyojana satikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, catutthayojana satikānipi

mahāsamudde udakāni ogacchanti, vvvpaṃcamayojana satikānipi mahā samudde udakāni

ogacchanti ṣaḍvvvyojana satikānipi mahā samudde udakāni ogacchanti, sattayojana

satikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, sattatālampi mahāsamudde udakaṃ saṇṭhāti,

chatālampi pañcatālampi catutālampi titālampi dvitālampi [PTS Page 102] [\q 102/]

tālamattampi mahāsamudde udakaṃ saṇṭhāti, sattaporisampi mahāsamudde udakaṃ

saṇṭhāti, chaporisamipi mahāsamudde udakaṃ saṇṭhāti, pañcaporisampi mahāsamudde

udakaṃ saṇṭhāti, catuporisampi mahāsamudde udakaṃ saṇṭhāti, tiporisampi mahāsamudde

udakaṃ saṇṭhāti, dviporisampi mahāsamudde udakaṃ saṇṭhāti, tāla porisampi

mahāsamudde udakaṃ saṇṭhāti, aḍḍhaporisamattampi mahāsamudde udakaṃ saṇṭhāti,

kaṭīmattampi mahāsamudde udakaṃ saṇṭhāti, jaṇṇukāmattampi mahāsamudde udakaṃ

saṇṭhāti, gopphakamattampi mahāsamudda udakaṃ saṇṭhāti.

Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye thullaphusitake deve vassante tattha tattha gopadesu

udakāni ṭhitāni honti, evameva kho bhikkhave, tattha tattha gopadamattāni mahāsamudde

udakāni ṭhitāni hontī. Pañcamassa bhikkhave, sūriyassa pātubhāvā

aṅgulapabbatemanamattampi1 mahā samudde udakaṃ na hoti.

Evaṃ aniccā bhikkhave saṃkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave saṅkhārā, evaṃ anassāsikā

bhikkhave saṅkhārā, yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ

virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena chaṭṭho

suriyo pātubhavati. Chaṭṭhassa bhikkhave suriyassa pātubhāvā ayañca mahāpaṭhavī sineru

ca pabbatarājā dhūpāyanti sandhūpāyanti sampadhūpāyanti. Seyyathāpi bhikkhave,

kumbhakārapāko ālimpito2 paṭhamaṃ paṭhamaṃ dhūpeti sandhūpeti sampadhūpeti. 3

Evameva kho bhikkhave, chaṭṭhassa suriyassa pātubhāvā ayañca mahāpaṭhavi sineru ca

pabbatarājā dhūpāyanti sandhūpāyanti4 sampadhūpāyanti.

Evaṃ aniccā bhikkhave saṅkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave saṅkhārā, evaṃ anassāsikā

bhikkhave saṅkhārā, yāvañcidaṃ bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ

virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci dighassa addhuno accayena sattamo

suriyo pātubhavati. [PTS Page 103] [\q 103/] sattamassa bhikkhave suriyassa pātubhāvā

ayañca mahāpaṭhavī sineru ca pabbatarājā ādippanti, pajjalanti, ekajālā bhavanti. Imissā ca

bhikkhave, mahāpaṭhaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṃ ḍayhamānānaṃ aggi

vātena khittā yāva brahmalokāpi gacchanti. 5

1. Aṅgulipabbamattampi machasaṃ 2. Ālepito machasaṃ, 3. Dhūmeti. Sandhūmeti,

sampadhūmeti machasaṃ. 4. Dhūmāyati, sādhumāyati, sampadhūmāyati macha:saṃ 5.

Gacchatimachasaṃ

[BJT Page 432] [\x 432/]

Sinerussa ca bhikkhave, pabbatarājassa jhāyamānassa ḍayhamānassa vinassamānassa

mahatā tejokhandhena abhibhūtassa yojanasatikānipi kūṭāni palujjanti, dviyojanasatikānipi

kūṭāni palujjanti, tiyojanasatikānipi kūṭāni palujjanti, catuyojanasatikānipi kūṭāni palujjanti,

pañcayojanasatikānipi kuṭāni palujjanti.

Imissā ca bhikkhave, mahāpaṭhaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṃ

ḍayhamānānaṃ neva chārikā paññāyati1 na masī seyyathāpi bhikkhave, sappissa vā telassa

vā jhāyamānassa ḍayhamānassa neva chārikā paññāyati na masi, evameva kho bhikkhave,

imissā ca mahā paṭhaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaṃ ḍayhamānānaṃ neva

chārikā paññāyati na masī.

Evaṃ aniccā bhikkhave saṅkhārā, evaṃ addhuvā bhikkhave saṅkhārā, evaṃ anassāsikā

bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṃ bhikkhave alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ

virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.

Tatra bhikkhave, ko mantā, ko saddhātā ayañca mahāpaṭhavi sineru ca pabbatarājā

ḍayhissanti, vinassissanti, na bhavissantiti aññatra diṭṭhapadehi.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa

kho pana bhikkhave, [PTS Page 104] [\q 104/] satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ.

Sunetto bhikkhave satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya dhammaṃ deseti. Ye kho pana

bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa sabbena

sabbaṃ sāsanaṃ ājāniṃsu, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ brahmalokaṃ upapajjiṃsu.

2 Ye na sabbena sabbaṃ sāsanaṃ ājānīṃsu. Te kāyassa bhedā parammaraṇā appekacce

paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjiṃsu. 2 Appekacce nimmānaratīnaṃ

devānaṃ sahavyataṃ upapajjiṃsu. 2 Appekacce tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjiṃsu.

Appekacce yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjiṃsu. Appekacce tāvatiṃsānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjiṃsu appekacce cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjiṃsu.

Appekacce khattiyamahāsālānaṃ sahavyataṃ upajjiṃsu. Appekacce brāhmaṇamahāsālānaṃ

sahavyataṃ upapajjiṃsu. Appekacce gahapatimahāsālānaṃ sahavyataṃ upapajjiṃsu.

Atha kho bhikkhave sunettassa satthuno etadahosi. Na kho panetaṃ patirūpaṃ yohaṃ

sāvakānaṃ samasamagatiyo3 assaṃ abhisamparāyaṃ yannūnāhaṃ uttariṃ mettaṃ4

bhāveyyantī. Atha kho bhikkhave, sunetto satthā sattavassāni mettaṃ cittaṃ bhāvesi.

Sattavassāni mettaṃ cittaṃ bhāvetvā sattasaṃvaṭṭavivaṭṭakappe nayimaṃ lokaṃ

punarāgamāsi. Saṃvaṭṭamāne sudaṃ [PTS Page 105] [\q 105/] bhikkhave, loke

ābhassarūpago hoti, vivaṭṭamāne loke suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjati.

1. Paññāyanti sīmu. 2. Uppajjiṃsuṃ sīmu. 3. Samagatiyo katthaci 4. Uttarimettaṃ

machasaṃ, syā

[BJT Page 434] [\x 434/]

Tatra sudaṃ bhikkhave, brahmā hoti mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthu daso

vasavatti. Chattiṃsakkhattuṃ kho pana bhikkhave, sakko ahosi devānamindo.

Anekasatakkhattuṃ rājā ahosi cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī

janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Parosahassaṃ kho panassa puttā ahesuṃ

surā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena

asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi.

So hi nāma bhikkhave, sunetto satthā evaṃ dīghāyuko samāno evaṃ ciraṭṭhitiko aparimutto

ahosi jātiyā jarāmaraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Aparimutto

dukkhasmāti vadāmi.

Taṃ kissa hetu. Catunnaṃ dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā. Katamesaṃ catunnaṃ:

ariyassa sīlassa ananubodhā appaṭivedhā, ariyassa samādhissa, ariyāya paññāya, ariyāya

vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā.

Tayidaṃ bhikkhave ariyaṃ sīlaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, ariyo samādhi anubuddho

paṭividdho, ariyā paññā anubuddhā paṭividdhā, 1 ariyā vimuttī anubuddhā2 paṭividdhā,

ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthidāni punabbhavoti. [PTS Page 106] [\q 106/]

idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

77. Sīlaṃ samādhi paññā ca vimutti ca anuttarā,

Anubuddhā ime dhammā gotamena yasassinā.

78. Iti buddho abhiññāya dhammamakkhāsi bhikkhūnaṃ,

Dukkhassantakaro satthā cakkhumā parinibbuto

7. 2. 2. 3

(Nagarūpama suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

14. Yato kho bhikkhave, rañño paccantimaṃ nagaraṃ sattahi nagaraparikkhārehi

suparikkhataṃ2 hoti, catunnañca āhārānaṃ nikāmalābhi hoti akicchalābhī akasiralābhī. Idaṃ

vuccati bhikkhave rañño paccantimaṃ nagaraṃ akaraṇīyaṃ bāhirehi paccatthikehi

paccāmittehi.

1. Ariyassasamādhissa ananubodhā appaṭivedhā ariyāya paññāya ananubodhā

appavaṭivedhā machasaṃ 2. Anubodhā machasaṃ 3. Suparikkhittaṃ katthaci, parikkhittaṃ

aṭṭhakathā, suparikhataṃ sīmu.

[BJT Page 436] [\x 436/]

Katamehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṃ hoti:

(1) Idha bhikkhave, rañño paccantime nagare esikā hoti gambhīranemā sunikhātā acalā

asampavedhī. Iminā paṭhamena nagaraparikkhārena suparikkhataṃ hoti rañño paccantimaṃ

nagaraṃ abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya.

(2) Punacaparaṃ bhikkhave, rañño paccantime nagare parikhā khatā hoti gambhirā ceva

vitthatā ca. Iminā dutiyena nagara parikkhārena suparikkhataṃ hoti rañño paccantimaṃ

nagaraṃ abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya.

[PTS Page 106] [\q 106/]

(3) Punacaparaṃ bhikkhave, rañño paccantime nagare anupariyāya patho hoti ucco ceva

vitthato ca. Iminā tatiyena nagara parikkhārena sūparikkhataṃ hoti rañño paccantimaṃ

nagaraṃ abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya.

(4) Punacaparaṃ bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṃ āvudhaṃ sannicitaṃ hoti

salākaṃ ceva jevaniyañca. Iminā catutthena nagaraparikkhārena suparikkhataṃ hoti rañño

paccantimaṃ nagaraṃ abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya.

(5) Punacaparaṃ bhikkhave, rañño paccantime nagare bahu balakāyo paṭivasati

seyyathīdaṃ: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyīkā uggā

rājaputtā pakkhandino mahānāgā surā papphālikā. Cammayodhino dāsakaputtā. Iminā

pañcamena nagaraparikkhārena suparikkhataṃ hoti rañño paccantimaṃ nagaraṃ

abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya.

(6) Punaca paraṃ bhikkhave, rañño paccantime nagare dovāriko hoti paṇḍito vyatto

medhāvi aññātānaṃ nivāretā ñātānaṃ pavesetā. Iminā chaṭṭhena nagaraparikkhārena

suparikkhataṃ hoti rañño paccantimaṃ nagaraṃ abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ

paṭighātāya.

(7) Punacaparaṃ bhikkhave, rañño paccantime nagare pākāro hoti ucco ceva vitthato ca

vāsanalepanasampanno ca. Iminā sattamena nagaraparikkhārena suparikkhataṃ hoti rañño

paccantimaṃ nagaraṃ abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya.

[PTS Page 108] [\q 108/]

Imehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataṃ hoti.

Katamesaṃ catunnaṃ āhārānaṃ nikāmalābhi hoti akicchalābhī akasiralābhī:

(1) Idha bhikkhave rañño paccantime nagare bahuṃ tiṇakaṭṭhodakaṃ santicitaṃ hoti

abbhantarānaṃ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaṃ paṭighātāya.

1. Jevanikañcasīmu. Machasaṃ.

[BJT Page 438] [\x 438/]

(2) Punacaparaṃ bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṃ sāliyavakaṃ sannicitaṃ hoti

abbhantarānaṃ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṃ paṭighātāya.

(3) Punacaparaṃ bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṃ tilamāsamuggāparannaṃ

sannicītaṃ hoti abbhantarānaṃ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaṃ paṭighātā ya.

(4) Punacaparaṃ bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṃ bhesajjaṃ sannicitaṃ hoti

seyyathīdaṃ: sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ loṇaṃ abbhantarānaṃ ratiyā

aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaṃ paṭighātāya.

Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ āhārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Yato kho bhikkhave, rañño paccantimaṃ nagaraṃ imehi sattahi nagaraparikkhārehi

suparikkhataṃ hoti, imesaṃ catunnaṃ āhārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī,

idaṃ vuccati bhikkhave, rañño paccantimaṃ nagaraṃ akaraṇīyaṃ bāhirehi paccatthikehi

paccāmittehi.

Evameva kho bhikkhave, yato ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti,

catunnañca [PTS Page 109] [\q 109/] jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ayaṃ vuccati

bhikkhave, ariyasāvako akaraṇīyo mārassa akaraṇīyo pāpimato.

Katamehi sattahi saddhammehi samannāgato:

(1) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare esikā hoti gambhīranemā sunikhātā

acalā asampavedhī abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave,

ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ itipi so bhagavā arahaṃ sammā

sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā

devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Saddhesiko bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati,

kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati. Iminā

paṭhamena saddhammena samannāgato hoti.

(2) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare parikhā hoti gambhīrā ceva vitthatā ca

abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako hirimā

hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena hirīyati pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Hiriparikho1 bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ

pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati.

Iminā dutiyena saddhammena samannāgato hoti.

1 Hirīparikkho kho machasaṃ.

[BJT Page 440] [\x 440/]

(3) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare anupariyāya patho hoti ucco ceva

vitthatā ca abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave,

ariyasāvako ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena,

ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā ottappaparīyāya patho

bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ [PTS Page 110] [\q 110/] bhāveti,

sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati. Iminā tatiyena

saddhammena samannāgato hoti.

(4) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṃ āvudhaṃ sannicitaṃ hoti, salākaṃ

ceva jevaniyañca abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave,

ariyasāvako bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe

kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā savyañjanā kevalaparipuṇṇā parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, kathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā

diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Sutāvudho bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ

bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati. Iminā catutthena

saddhammena samannāgate hoti.

(5) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare bahu balakāyo paṭivasati, seyyathīdaṃ:

hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piṇḍadāyikā uggā rājaputtā

pakkhandino mahānāgā sūrā cammayodhino dāsakaputtā abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ

paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ

dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo

anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Viriyabalakāyo bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ

pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati.

Iminā pañcamena saddhammena samannāgato hoti.

(6) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare dovāriko hoti paṇḍito viyatto medhāvī

aññātānaṃ nivaretā ñātānaṃ pavesetā abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ [PTS Page 111] [\q

111/] paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena

satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Sati dovāriko

bhikkhave, ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃbhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ

bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharati. Iminā chaṭṭhena saddhammena samannāgato hoti.

(7) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare pākāro hoti ucco ceva vitthato ca

vāsanalepanasampanno ca abbhantarānaṃ guttiyā bāhirānaṃ paṭighātāya, evameva kho

bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya

nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Paññāvāsanalepanasampanno bhikkhave,

ariyasāvako akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti,

suddhaṃ attānaṃ pariharati. Iminā sattamena saddhammena samannāgato hoti.

Imehi sattahi dhammehi samannāgato hoti.

[BJT Page 442] [\x 442/]

Katamesaṃ catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī

hoti akicchalābhī akasiralābhī:

(1) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṃ tiṇakaṭṭhodakaṃ sannicitaṃ hoti

abbhantarānaṃ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṃ paṭighātāya, evameva kho

bhikkhave, ariyasāvako, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, attano ratiyā aparitassāya

phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa.

(2) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare [PTS Page 112] [\q 112/] bahuṃ

sāliyavakaṃ sannicitaṃ hoti abbhantarānaṃ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaṃ

paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako citakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ

dutiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, okkamanāya

nibbānassa.

(3) Seyyathāpi bhikkhave rañño paccantime nagare bahuṃ tilamuggamāsāparannaṃ

sannicitaṃ hoti abbhantarānaṃ ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṃ paṭighātāya,

evameva kho bhikkhave, ariyasāvako pītiyāca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca

sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācīkkhanti upekkhako satimā

sukhavihārīti tatiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya,

okkamanāya nibbānassa.

(4) Seyyathāpi bhikkhave, rañño paccantime nagare bahuṃ bhesajjaṃ sannicitaṃ hoti

seyyathīdaṃ: sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ loṇaṃ abbhantarānaṃ ratiyā

aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaṃ paṭighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako

sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā

adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati attano

ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa.

Imesaṃ catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti

akicchalābhī akasiralābhī.

[PTS Page 113] [\q 113/]

Yato ca kho bhikkhave, ariyasāvako imehi sattahi saddhammehi samannāgato hoti, imesaṃ

catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti

akicchalābhī akasiralābhī

Ayaṃ vuccati bhikkhave, ariyasāvako akaraṇīyo mārassa akaraṇīyo pāpimatoti.

[BJT Page 444] [\x 444/]

7. 2. 2. 4

(Dhammaññū suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

15. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo hoti

dakkhiṇeyyo hoti aṃjalikaraneyyo hoti anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi sattahi:

Idha bhikkhave bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca

parisaññū ca puggalaparovaraññū ca.

(1) Kathañca bhikkhave bhikkhū dhammaññū hoti. Idha bhikkhave, bhikkhū dhammaṃ jānāti

suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhūtadhammaṃ vedallaṃ.

No ce bhikkhave, bhikkhū dhammaṃ jāneyya suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ

itivuttakaṃ jātakaṃ abbhūtadhammaṃ vedallaṃ nayidha dhammaññuti vucceyya. Yasmā ca

kho bhikkhave, bhikkhū dhammaṃ jānāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ

itivuttakaṃ jātakaṃ abbhūtadhammaṃ vedallaṃ, no ce bhikkhave, bhikkhu dhammaṃ

jāneyyati suttaṃ geyya veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhūtadhammaṃ

vedallaṃ nayidha dhammaññuti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhū dhammaṃ

jānāti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhūtadhammaṃ

vedallaṃ, tasmā bhikkhū dhammaññuti vuccati. Iti dhammaññū.

(2) Atthaññū ca kathaṃ hoti. Idha bhikkhave, bhikkhu tassa tasseva bhāsitassa atthaṃ jānāti

"ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa attho"ti. No ce bhikkhave, bhikkhū

tassa tasseva bhāsitassa atthaṃ jāneyya" ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃimassa bhāsitassa

atthoti" nayidha atthaññūti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhū tassa tasseva

bhāsitassa atthaṃ jānāti "ayaṃ imassa bhāsitassa attho, [PTS Page 114] [\q 114/] ayaṃ

imassa bhāsitassa attho"ti. Tasmā atthaññūti vuccati. Iti dhammaññū atthaññū.

(3) Attaññū ca kathaṃ hoti. Idha bhikkhave, bhikkhu attānaṃ jānāti ettakomhi saddhāya

sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānenāti. No ce bhikkhave, bhikkhu attānaṃ jāneyya

ettakomhi saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānenāti, nayidha attaññūti

Vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhu attānaṃ jānāti ettakomhī saddhāya sīlena

sutena cāgena paññāya paṭibhānenāti. Tasmā attaññūti vuccati. Iti dhammaññū atthaññū

attaññū.

(4) Mattaññū ca kataṃ hoti. Idha bhikkhave, bhikkhu mattaṃ jānāti cīvarapiṇḍapātasenāsana

gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ paṭiggahaṇāya. No ce bhikkhave, bhikkhū mattaṃ

jāneyya cīvarapiṇḍātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ paṭiggahaṇāya.

Nayidha mattaññūti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhū mattaṃ jānāti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārānaṃ paṭiggahaṇāya, tasmā

mattaññūti vuccati. Iti dhammaññū atthaññū, attaññū mattaññū.

1. Puggala paroparaññū machasaṃ

[BJT Page 446] [\x 446/]

(5) Kālaññū ca kathaṃ hoti. Idha bhikkhave, bhikkhū kālaṃ jānāti: ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ

kālo paripucchāya, ayaṃ kālo yogassa, ayaṃ kālo paṭisallānāyāti. 1 No ce bhikkhave, bhikkhū

kālaṃ jāneyya, ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ kālo paripucchāya, ayaṃ kālo yogassa, ayaṃ kālo

paṭisallānāyāti1 nayidha kālaññūti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhu kālaṃ jānāti:

ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ kālo paripucchāya, ayaṃ kālo yogassa, ayaṃ kālo paṭisallānāyā,

ti 1 tasmā kālaññuti vuccati. Iti dhammaññu atthaññū attaññū mattaññū kālaññū.

(6) Parisaññū ca kathaṃ hoti. Idha bhikkhave bhikkhu parisaṃ jānāti: ayaṃ khattiyaparisā,

ayaṃ brāhmaṇa parisā, ayaṃ gahapatiparisā, ayaṃ samaṇaparisā, tattha evaṃ

upasaṅkamitabbaṃ, evaṃ [PTS Page 115] [\q 115/] ṭhātabbaṃ, evaṃ kattabbaṃ, evaṃ

nisīditabbaṃ, evaṃ bhāsitabbaṃ, evaṃ tuṇhībhavitabbanti. No ce bhikkhave, bhikkhū

parisaṃ jāneyya: ayaṃ khattiyaparisā, ayaṃ brāhmaṇaparisā, ayaṃ gahapati parisā, ayaṃ

samaṇaparisā, tattha evaṃ upasaṅkamitabbaṃ, evaṃ ṭhātabbaṃ, evaṃ kattabbaṃ, evaṃ

nisīditabbaṃ, evaṃ bhāsitabbaṃ, evaṃ tuṇhībhavitabbanti. Nayidha parisaññūti vucceyya.

Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhu parisaṃ jānāti: ayaṃ khattiyaparisā, ayaṃ brāhmaṇaparisā

ayaṃ gahapatiparisā, ayaṃ samaṇaparisā, tattha evaṃ upasaṅkamitabbaṃ, evaṃ ṭhātabbaṃ,

evaṃ kattabbaṃ, evaṃ nisīditabbaṃ, evaṃ bhāsitabbaṃ, evaṃ tuṇhībhavitabbanti. Tasmā

parisañuñūti cuccati. Iti dhammaññū atthaññū attaññū mattaññū kālaññū parisaññū.

(7) Puggalaparovaraññū ca2 kathaṃ hoti. Idha bhikkhave, bhikkhuno dvayena puggalā viditā

honti. Dve puggalā: eko ariyānaṃ dassanakāmo, eko ariyānaṃ na dassanakāmo. Yvāyaṃ

puggalo ariyānaṃ na dassanakāmo evaṃ so tenaṅgena3 gārayho. Yvāyaṃ puggalo ariyānaṃ

dassanakāmo evaṃ so tenaṅgena3 pāsaṃso.

Dve puggalā ariyānaṃ dassanakāmā: eko saddhammaṃ sotukāmo, eko saddhammaṃ na

sotukāmo. Yvāyaṃ puggalo saddhammaṃ na sotukāmo, evaṃ so tenaṅgena3 gārayho.

Yvāyaṃ puggalo saddhammaṃ sotukāmo, evaṃ so tenaṅgena3 pāsaṃso.

Dve puggalā saddhammaṃ sotukāmā: eko ohitasoto dhammaṃ suṇāti, eko anohitasoto

dhammaṃ suṇāti. Yvāyaṃ puggalo anohitasoto dhammaṃ suṇāti, evaṃ so tenaṅgena

gārayho, yvāyaṃ puggalo [PTS Page 116] [\q 116/] ohitasoto dhammaṃ suṇāti, evaṃ so

tenaṅgena pāsaṃso.

1. Paṭisallānassāti machasaṃ 2. Puggalaparoparaññūca machasaṃ 3. Tena tena sīmu.

[BJT Page 448] [\x 448/]

Dve puggalā ohitasotā dhammaṃ suṇanti: eko sutvā dhammaṃ dhāreti, eko sutvā dhammaṃ

na dhāreti. Yvāyaṃ puggalo sutvā dhammaṃ na dhāreti, evaṃ so tenaṅgena1 gārayho,

yvāyaṃ puggalo sutvā dhammaṃ dhāreti, evaṃ so tenaṅgena1 pāsaṃso.

Dve puggalā sutvā dhammā dhārenti: eko dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, eko

dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ na upaparikkhati. Yvāyaṃ puggalo dhatānaṃ dhammānaṃ

atthaṃ na upaparikkhati, evaṃ so. Tenaṅgena1 gārayho. Yvāyaṃ puggalo dhatānaṃ

dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, evaṃ so tenaṅgena1 pāsaṃso.

Dve puggalā dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhanti: eko atthamaññāya

dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno, eko na atthamaññāya dhammamaññāya

dhammānudhammapaṭipanno. Yvāyaṃ puggalo na atthamaññāya dhammamaññāya

dhammānudhammapaṭipanno, evaṃ so tenaṅgena1 gārayho. Yvāyaṃ puggalo atthamaññāya

dhammaññāya dhammānudhammapaṭipanno, evaṃ so tenaṅgena1 pāsaṃso.

Dve puggalā atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipannā. Eko attahitāya

paṭipanno no parahitāya. Eko attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca. Yvāyaṃ puggalo

attahitāya paṭipanno no parahitāya, evaṃ so tenaṅgena1 gārayho,

Yvāyaṃ puggalo attahitāya ca paṭipanno parahitāya ca, evaṃ so tenaṅgena1 pāsaṃso.

Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhuno dvayena puggalā viditā honti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhū puggalaparovaraññū hoti.

[PTS Page 117] [\q 117/]

Imehi kho bhikkhave sattahi saddhammehi samannāgato bhikkhū āhuneyyo hoti pāhuneyyo

hoti dakkhiṇeyyo hoti añjalikaraṇīyo hoti anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

7. 2. 2. 5

(Pāricchattaka suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

16. Yasmiṃ bhikkhave samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro paṇḍupalāso

hoti. Attamanā bhikkhave devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti: "paṇḍupalāsodāni

pāricchattako koviḷāro, na cirasseva dāni sannapalāso2 bhavissatī, ti.

Yasmiṃ bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro sannapalāso hoti,

attamanā bhikkhave devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti: sannapalāsodāni pāricchattako

koviḷāro na cirassevadāni jālakajāto bhavissatī, ti.

1. Tena tena machasaṃ, 2 pannapalāso machasaṃ

[BJT Page 450] [\x 450/]

Yasmiṃ bhikkhave samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro jālakajāto hoti,

attamanā bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti jālakajātodāni pāricchattako

koviḷāro, na cirassevadāni khārakajāto bhavissatīti.

Yasmiṃ bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro khārakajāto hoti,

attamanā bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti khārakajātodāni pāricchattako

koviḷāro na cirassevadāni kuḍumalakajāto1 bhavissatīti.

Yasmiṃ bhikkhave samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro kuḍumalakajāto

hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiṃsā tasmiṃ samaye honti kuḍumalakajātodāni

pāricchattako koviḷāro, na cirassevadāni [PTS Page 118] [\q 118/] kokāsakajāto

bhavissatī, ti.

Yasmiṃ bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro kokāsakajāto hoti,

attamanā bhikkhave, devā tāvatiṃsā honti

Kokāsakajātodāni pāricchattako koviḷāro na cirassevadāni sabbapāliphullo3 bhavissatīti.

Yasmiṃ bhikkhave, samaye devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro sabbapāliphullo

hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiṃsā pāricchattakassa koviḷārassa mūle dibbe cattāro

māse pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā parivārenti. Sabbapāliphullassa

bhikkhave, pāricchattakassa koviḷārassa samantā paññāsa yojanāni ābhāya phūṭaṃ hoti,

anuvātaṃ yojanasataṃ gandho gacchati. Ayamanubhāvo pāricchattakassa koviḷārassa.

(1) Evameva kho bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya

ceteti, paṇḍupalāso bhikkhave, ariyasāvako tasmiṃ samaye hoti devānaṃva tāvatiṃsānaṃ

pāricchattako koviḷāro.

(2) Yasmiṃ bhikkhave, samaye ariyasāvako kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni

acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, sannapalāso bhikkhave tasmiṃ samaye

ariyasāvako hoti devānaṃva tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro.

(3) Yasmiṃ bhikkhave, samaye ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃjhānaṃ upasampajja viharati, jālakajāto

bhikkhave, ariyasāvako tasmiṃ samaye hoti devānaṃva tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro.

(4) Yasmiṃ bhikkhave samaye ariyasāvako vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ

dutiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati, khārakajāto bhikkhave, ariyasāvako tasmiṃ samaye hoti

devānaṃva tavatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro.

1. Kuṭumalaka jāto machasaṃ 2. Korakajāto machasaṃ 3. Sabba phālithulelā machasaṃ

[BJT Page 452] [\x 452/]

(5) Yasmiṃ bhikkhave, [PTS Page 119] [\q 119/] samaye ariyasāvako pītiyā ca

virāgāupekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ

ariyā ācikkhantī: upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṃjhānaṃ upasampajja viharati.

Kuḍumalakajāto bhikkhave, ariyasāvako tasmiṃ samaye hoti devānaṃva tāvatiṃsānaṃ

pāricchattako koviḷāro.

(6) Yasmiṃ bhikkhave, samaye ariyasāvako sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā

pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ

catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, kokāsakajāto bhikkhave ariyasāvako tasmiṃ samaye

hoti devānaṃva tāvatiṃsānaṃ pāricchattako koviḷāro.

(7) Yasmiṃ bhikkhave, samaye ariyasāvako āsavānaṃ khayā ānāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati,

sabbapāliphullo bhikkhave, ariyasāvako tasmiṃ samaye hoti devānaṃva tāvatiṃsānaṃ

pāricchattako koviḷāro.

Tasmiṃ bhikkhave, samaye bhummā devā saddamanussāventi "eso itthannāmo āyasmā

itthinnāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamāvā agārasmā anagāriyaṃ

pabbajito, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī"ti bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā

cātummahārājikā devā saddamanussāventi

Eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā

nigamā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti

cātummahārājikānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā tāvatiṃsā devā saddamanussāventi eso

itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhi vihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajito āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti

Tāvatiṃsānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā yāmā devāsaddamanussāventi eso itthannāmo āyasmā

itthannāmassa āyasmato

Saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito āsavānaṃ

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharatī

Yāmānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā tusitā devā saddamanussāventi eso itthannāmo āyasmato

saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito āsavānaṃ

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharatīti

Tusitānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā nimmānaratī devā saddamanussāventi, eso itthannāmo

āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti

Nimmānaratīnaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā paranimmitavasavattī devā saddamanussāventi eso

itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā

agārasmā anagāriyaṃ pabbajito āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti

Paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā brahmakāyikā devā saddamanussāventi

eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā

vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchitvā upasampajja viharatīti.

[PTS Page 120] [\q 120/]

Itiha tena khaṇena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo1 abbhuggacchati.

Ayamanubhāvo khīṇāsavassa bhikkhunoti.

7. 2. 2. 6

(Sakkāragarukāra suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

17. Atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko

udapādi: kinnu kho bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya

kusalaṃ bhāveyyā, ti.

1. Sādhukārasadedā aṭṭhakathā.

[BJT Page 454] [\x 454/]

Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: " satthāraṃ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā

upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya, kusalaṃ bhāveyya. Dhammaṃ kho bhikkhu

sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya saṅghaṃ

kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya, kusalaṃ

bhāveyya. Sikkhaṃ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ

pajaheyya, kusalaṃ bhāveyya. Samādhiṃ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya

viharanto akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya. Appamādaṃ kho bhikkhū sakkatvā

garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya, kusalaṃ bhāveyya. Paṭisanthāraṃ kho

bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya, kusalaṃ bhāveyyāti.

Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahesi: " ime kho me dhammā parisuddhā pariyodātā,

yannūnāhaṃ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṃ, evamme ime dhammā parisuddhā

ceva bhavissanti parisuddha saṅkhatatarā ca. " Seyyathāpi nāma puriso suvaṇṇanikkhaṃ

adhigaccheyya parisuddhaṃ pariyodātaṃ, tassa evamassa: ayaṃ kho me suvaṇṇanikkho

parisuddho parayodāto, yannūnāhaṃ imaṃ suvaṇṇanikkhaṃ gantvā kammārānaṃ

dasseyyaṃ, evameva ayaṃ sūvaṇṇanikkho kammāragato parisuddho ceva bhavissati

parisuddhasaṅkhattaro cāti, evamme ime dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṃ ime

dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṃ, evamme ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti

parisuddhasaṅkhatatarā cāti.

Atha kho [PTS Page 121] [\q 121/] āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ patisallānā

vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca:

Idha mayhaṃ bhante, rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: "kinnu

kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto, akusalaṃ pajaheyya, kusalaṃ

bhāveyyā"ti. Tassa mayhaṃ bhante etadahosi:

" Satthāraṃ kho bhikkhū sakkatvā garukatva upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya

kusalaṃ bhāveyya, dhammaṃ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto

akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya, saṅghaṃ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya

viharanto akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya, sikkhaṃ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā

upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya, samādhiṃ kho bhikkhū

sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya,

appamādaṃ kho bhikkhū sakkatvā garukatvā unissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ

bhāveyya, paṭisanthāraṃ kho bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ

pajaheyya kusalaṃ bhāveyyāti.

Tassa mayhaṃ bhante, etadahosi. "Ime kho me dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṃ

ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṃ, evamme ime dhammā parisuddhā ceva

bhavissanti parisuddhasaṅkhatatarā ca. "

Seyyathāpi nāma puriso suvaṇṇanikkhaṃ adhigaccheyya, parisuddhaṃ pariyodātaṃ, tassa

evamassa: ayaṃ kho me suvaṇṇanikkho, parisuddho pariyodāto, yannūnāhaṃ imaṃ

suvaṇṇanikkhaṃ gantvā kammārānaṃ dasseyyaṃ evamme ayaṃ suvaṇṇanikkho

kammāragato parisuddho ceva bhavissati parisuddhasaṅkhatataro cāti, evamme ime

dhammā parisuddhā pariyodātā, yannūnāhaṃ ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaṃ,

evamme ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti [PTS Page 122] [\q 122/]

parisuddhasaṅkhatatarā cāti.

[BJT Page 456] [\x 456/]

Sādhu sāriputta, satthāraṃ kho sāriputta, bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto

akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya, dhammaṃ kho sāriputta, bhikkhū sakkatvā garukatvā

upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya, saṅghaṃ kho sāriputta, bhikkhū

sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya, sikkhaṃ

kho sāriputta, bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya

kusalaṃ bhāveyya, samādhiṃ kho sāriputta bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissā viharanto

akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya, appamādaṃ kho sāriputta, bhikkhu sakkatvā

garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ bhāveyya, paṭisanthāraṃ kho

sāriputta, bhikkhū sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaṃ pajaheyya kusalaṃ

bhāveyyāti.

Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: imassa kho ahaṃ bhante bhagavatā

saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi:

So vata bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme sagāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Yo so bhante, bhikkhū satthari agāravo dhammepi so agāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe sagāravo bhavissatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjatī. Yo so bhante bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saṅghepi so

agāravo:

So vata bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saṅgho agāravo sikkhāya

sagāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Yo so bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe, agāravo sikkhāyapi so

agāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe āravo sikkhāya agāravo

samādhismiṃ sagāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Yo so bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo

samādhismimpi so agāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo

samādhismiṃ agāravo appamāde sagāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

[BJT Page 458] [\x 458/]

Yo so bhante, bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo

samādhismiṃ [PTS Page 123] [\q 123/] agāravo appamādepi so agāravo.

So vata bhante bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo

samādhismiṃ agāravo appamāde agāravo paṭisanthāre sagāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ

vijjati.

Yo so vata bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya

agāravo samādhismiṃ agāravo appamāde agāravo paṭisanthārepi so agāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme agāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Yo so bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhammepi so sagāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe agāravo bhavissatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati, yo so bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo, saṅghepi so

sagāravo.

So vata bhante bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya

agāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo so bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme

sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāyapi so sagāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya

sagāravo samādhismiṃ agāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo so bhante, bhikkhū

satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiṃpi so

sagāravo.

So vata bhante, [PTS Page 124] [\q 124/] bhikkhū satthari sagāravo. Dhamme sagāravo

saṅghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiṃ sagāravo appamāde agāravo bhavissatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

[BJT Page 460] [\x 460/]

Yo so bhante bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya

sagāravo, samādhismiṃ sagāravo appamādepi so sagāravo.

So vata bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya

sagāravo samādhismiṃ sagāravo appamāde sagāravo paṭisanthāre agāravo bhavissatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Yo so bhante, bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya

sagāravo samādhismiṃ sagāravo appamāde sagāravo paṭisanthārepi so sagāravoti.

Imassa kho ahaṃ bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi.

Sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaṃ sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ

vitthārena atthaṃ ājānāsi.

So vata sāriputta, bhikkhū satthari agāravo dhamme sagāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ

vijjati.

Yo so sāriputta, bhikkhū satthari agāravo dhammepi so agāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe sagāravo bhavissatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati so vata sāriputta bhikkhū satthari agāravo dhamme agāravo saṅghepi so

agāravo.

So vata sāriputta, bhikkhū satthari agāravo. Dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya

sagāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

So vata sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāyapi so

agāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya

agāravo samādhismiṃ sagāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo so vata sāriputta

bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiṃpi

so agāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya

agāravo samādhismiṃ agāravo appamāde sagāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo so

sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya agāravo

samādhismiṃ agāravo appamāde so agāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo sikkhāya

agāravo samādhismiṃ agāravo appamāde agāravo paṭisanthāre sagāravo bhavissatīti netaṃ

ṭhānaṃ vijjati. Yo so sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saṅghe agāravo

sikkhāya agāravo, samādhismiṃ agāravo appamāde agāravo paṭisanthārepi so agāravo.

So vata sāriputta, bhikkhū satthari sagāravo dhamme agāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ

vijjati. Yo so sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo.

[PTS Page 125] [\q 125/]

So vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe agāravo bhavissatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati so vata sāriputta bhikkhū satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghepi

so sagāravo.

So vata sāriputta, bhikkhū satthari sagāravo. Dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya

agāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

So vata sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāyapi

so sagāravo.

Saṅghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiṃ agāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Yo so vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya

sagāravo samādhismiṃpi so sagāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya

sagāravo samādhismiṃ sagāravo appamāde agāravo bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo so

sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya sagāravo

samādhismiṃ sagāravo appamāde so sagāravo.

So vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saṅghe sagāravo sikkhāya

sagāravo samādhismiṃ sagāravo appamāde sagāravo paṭisanthāre agāravo bhavissatīti

netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo so sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme sagāravo saṅghe

sagāravo sikkhāya sagāravo, samādhismiṃ sagāravo appamāde sagāravo paṭisanthārepi so

sagāravo.

Imassa kho sāriputta, saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.

[BJT Page 462] [\x 462/]

7. 2. 2. 7

(Bhāvanānuyutta suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

18. Bhāvanaṃ ananuyuttassa bhikkhave bhikkhuno viharato kiñcāpi evaṃ icchā uppajjeyya:

aho vata me anupādāya āsavehi cittaṃ vimucceyyā, ti. Atha khvassa neva anupādāya

āsavehi cittaṃ vimuccati. Taṃ kissa hetu: abhāvitattātissa vacanīyaṃ. Kissa abhāvitattā:

catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ, catunnaṃ sammappadhānānaṃ, catunnaṃ iddhipādānaṃ,

pañcannaṃ indriyānaṃ, pañcannaṃ balānaṃ, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa

maggassa.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuṭiyā

na sammā adhisayitāni na sammā pariseditāni na sammā paribhāvitāni. [PTS Page 126] [\q

126/] kiñcāpi tassā kukkuṭiyā evaṃ icchā uppajjeyya: "aho vata me kukkuṭapotakā

pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā

abhinibbhijjeyyunti. "

Atha kho abhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā

aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṃ. Taṃ kissa hetu: tathā hi bhikkhave

kukkuṭiyā aṇḍāni na sammā adhisayitāni na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni,

evameva kho bhikkhave bhāvanaṃ ananuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi evaṃ icchā

uppajjeyya: aho vata me anupādāya āsavehi cittaṃ vimucceyyāti. Atha khavassa neva

anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccati. Taṃ kissa hetu:abhāvitattātissa vacanīyaṃ. Kissa

abhāvitattā: catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ, catunnaṃ sammappadhānānaṃ, catunnaṃ

iddhipādānaṃ, pañcannaṃ indriyānaṃ, pañcannaṃ balānaṃ, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ, ariyassa

aṭṭhaṅgikassa maggassa.

Bhāvanaṃ anuyuttassa bhikkhave, bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṃ icchā uppajjeyya: aho

vata me anupādāya āsavehi cittaṃ vimucceyyāti, atha khvassa anupādāya āsavehi cittaṃ

vimuccati. Taṃ kissa hetu: bhāvitattātissa vacanīyaṃ. Kissa bhāvitattā: catunnaṃ

satipaṭṭhānānaṃ, catunnaṃ sammappadhānānaṃ, catunnaṃ iddhipādānaṃ, pañcannaṃ

indriyānaṃ, pañcannaṃ balānaṃ, sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa.

Seyyathāpi bhikkhave, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuṭiyā

sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na

evaṃ icchā uppajjeyya: "aho vata me kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā

mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyunti. "Atha kho

bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ

Padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṃ. Taṃ kissa hetu: tathāhi bhikkhave kukkuṭiyā aṇḍāni

sammā adhisayitāni sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni,

[BJT Page 464] [\x 464/]

Evameva kho bhikkhave bhāvanaṃ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṃ icchā

uppajjeyya: [PTS Page 127] [\q 127/] aho vata me anupādāya āsavehi cittaṃ

vimucceyyāti. Atha khvassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccati. Taṃ kissa hetu:

bhāvitattātissa vacanīyaṃ. Kissa bhāvitattā: catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ, catunnaṃ

sammappadhānānaṃ, catunnaṃ iddhipādānaṃ, pañcannaṃ indriyānaṃ, pañcannaṃ balānaṃ,

sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa.

Seyyathāpi bhikkhave, palagaṇḍassa1vā palagaṇḍantevāsikassa2 vā dissanteva vāsijaṭe

aṅgulipadāni dissati aṅguṭṭhapadaṃ. 3 No ca khvāssa evaṃ ñāṇaṃ hoti: ettakaṃ vā me ajja

vāsijaṭassa khīṇaṃ, ettakaṃ hīyyo, ettakaṃ pareti. Atha khvāssa khīṇe khīṇantveva ñāṇaṃ

hoti. Evameva kho bhikkhave, bhāvanaṃ anuyuttassa bhikkhuno viharato kiñcāpi na evaṃ

ñāṇaṃ hoti: ettakaṃ vā me ajja āsavānaṃ khīṇaṃ, ettakaṃ vā bhiyyo, ettakaṃ vā pareti. Atha

khavāssa khīṇe khīṇantveva ñāṇaṃ hoti.

Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabaddhāya chammāsāni udake

pariyādāya hemantikena thale ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena

meghena ahippavaṭṭāni appakasireneva paṭippassambhanti putikāni bhavanti, evameva kho

bhikkhave, bhāvanaṃ anuyuttassa bhikkhuno viharato appakasireneva saṃyojanāni

paṭippassambhanti pūtikānī bhavantīti.

[PTS Page 128] [\q 128/]

7. 2. 2. 8

( Aggikkhandhopama suttaṃ)

19. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhu saṅghena saddhiṃ.

Addasā kho bhagavā addhānamaggapaṭipanno aññatarasmiṃ padese mahantaṃ

aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ. Disvāna maggā okkamma aññatarasmiṃ

rukkhamūle paññattāsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: passatha no tumhe

bhikkhave amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtantī. Evaṃ

bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ

ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āliṅgitvā upanisīdeyyavā upanipajjeyyavā yaṃ vā

khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakaññaṃ vā, gahapati kaññaṃ vā mudutaluṇahatthapādiṃ

āliṅgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vāti. Etadeva bhante, caraṃ yaṃ khattiyakaññaṃ vā

brāhmaṇakaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā mudutaluṇahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdeyya vā

upanipajjeyya vā. Dukkhaṃ hetaṃ bhante, yaṃ amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ

sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āliṅgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vāti.

1. Phalagaṇḍassa machasaṃ. Sīmu. 2. Phalagaṇḍintevavāsikassa machasaṃ sīmu.

3. Dissanteva vāsijaṭe dissanti aṅgulipadāni sīmu.

[BJT Page 466] [\x 466/]

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṃ dussīlassa

pāpadhammassa asucisaṃkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa

samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brāhmacārī paṭiññassa anto pūtissa avassutassa

kasambujātassa yaṃ amuṃ mahantaṃ aggikkhandhaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ

āliṅgitvā upanisīdeyya vā upanipajjeyya vā. Taṃ kissa hetu: tato nidānaṃ hi so bhikkhave

maraṇaṃ [PTS Page 129] [\q 129/] vā nigaccheyya, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Natveva

tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya.

Yañca kho so bhikkhave, dussilo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro paṭicchanna

kammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiññassa antopūti

avassuko kasambujāto khattiyakaññaṃ vā brāhmaṇakaññaṃ vā gahapatikaññaṃ vā

mudutaluṇahatthapādiṃ āliṅgitvā upanisīdati vā upanipajjati vā taṃ hi tassa bhikkhave, hoti

dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapajjati.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso daḷhāya vālarajjūyā

ubho jaṅghā veṭhetvā ghaṃseyya, sā chaviṃ jindeyya, chaviṃ chetvā cammaṃ chindeyya,

cammaṃ chetvā maṃsaṃ chindeyya, maṃsaṃ chetvā nahāruṃ chindeyya, nahāruṃ chetvā

aṭṭhiṃ chindeyya, aṭṭhiṃ chetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭheyya, yaṃ vā khattiyamahāsālānaṃ

vā brāhmaṇa mahā sālānaṃ vā gahapati mahāsālānaṃ vā abhivādanaṃ sādiyeyyāti. Etadeva

bhante, varaṃ yaṃ khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ

vā abhivādanaṃ sādiyeyya. Dukkhaṃ hetaṃ bhante, yaṃ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā,

uho chaṅghā veṭhetvā ghaṃseyya, sā chaviṃ chindeyya, chaviṃ chetvā cammaṃ chindeyya,

cammaṃ chetvā maṃsaṃ chindeyya, maṃsaṃ chetvā nahāruṃ chindeyya nahāruṃ chetvā

aṭṭhiṃ chindeyya, aṭṭhiṃ chetvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭheyyāti.

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṃ, dussīlassa

pāpadhammassa asucisaṃkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa

samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brāhmacārī paṭiññassa antopūtissa avassutassa

kasambujātassa yaṃ balavā puriso daḷhāya vālarajjuyā ubho chaṅghā veṭhetvā ghaṃseyya,

sā chaviṃ chindeyya, chaviṃ chetvā cammaṃ chindeyya, cammaṃ chetvā maṃsaṃ chindeyya,

maṃsaṃ chetvā nahāruṃ chindeyya, nahāruṃ chetvā aṭṭhiṃ chindeyya, aṭṭhiṃ chetvā

aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭheyya. Taṃ kissa hetu: tato nidānaṃ hi so bhikkhave, maraṇaṃ vā

nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. [PTS Page 130] [\q 130/] yañca kho so

bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaṃkassarasamācāro paṭicchannakammanto

assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujāto

khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā

Abhivādanaṃ sādiyati. Taṃ hi tassa bhikkhave, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

[BJT Page 468] [\x 468/]

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamannu kho varaṃ yaṃ balavā puriso tiṇhāya sattiyā

teladhotāya paccorasmiṃ pahareyya, yaṃ vā khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ

vā gahapatimahāsālānaṃ vā añjalikammaṃ sādiyeyyāti. Etadeva bhante varaṃ yaṃ

khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā añjalikammaṃ

sādiyeyya. Dukkhaṃ hetaṃ bhante, yaṃ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya

paccorasmiṃ pahareyyāti.

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṃ dussīlassa

pāpadhammassa asucisaṃkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa

samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brāhmacārī paṭiññassa antopūtissa avassutassa

kasambujātassa yaṃ balavā puriso tiṇhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiṃ pahareyya. Taṃ

kissa hetu, tatonidānaṃ hi so bhikkhave, maraṇaṃ vā nigaccheyya, maraṇamattaṃ vā

dukkhaṃ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapajjeyya. Yaṃ ca kho so bhikkhave, dussīlo pāpadhammo

asucisaṃkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño

Abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujāto khattiyamahāsālānaṃ vā

brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapati mahāsālanaṃ vā añjalikammaṃ sādiyati, taṃ hi tassa

bhikkhave, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nū kho varaṃ yaṃ balavā puriso tattena ayopaṭṭena

ādittena [PTS Page 131] [\q 131/] sampajjalitena sajotibhūtena kāyaṃ sampaliveṭheyya,

yaṃ vā khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā

saddhādeyyaṃ cīvaraṃ paribhūñjeyyāti. Etadeva bhante, varaṃ yaṃ khattiyamahāsālānaṃ vā

brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ cīvaraṃ paribhūñjeyya,

dukkhaṃ hetaṃ bhante, yaṃ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalite na

sajotibhūtena kāyaṃ sampaliveṭheyyāti.

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassavaraṃ dussīlassa

pāpadhammassa asucisaṃkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa

samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brāhmacārī paṭiññassa antopūtissa avassutassa

kasambujātassa yaṃ balavā puriso tattena ayopaṭṭena ādittena sampajjalitena sajotibhūtena

kāyaṃ sampaliveṭheyya. Taṃ kissa hetu: tato nidānaṃ hi so bhikkhave, maraṇaṃ vā

nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Yaṃ ca kho so bhikkhave, dussīlo

pāpadhammo asucisaṃkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño

abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūtī avassuto kasambujāto yaṃ khattiyamahāsālānaṃ

vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā saddhādeyya cīvaraṃ paribhuñjati.

Taṃ hi tassa bhikkhave, dīgharattaṃ ahitāya hoti dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

[BJT Page 470] [\x 470/]

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamannu kho varaṃ:yaṃ balavā puriso tattena ayosaṅkunā

ādittena sampajjalitena sajotibhūtena mukhaṃ vivaritvā tattaṃ lohagulaṃ ādittaṃ

sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ mukhe pakkhipeyya, taṃ tassa oṭṭhampi daheyya, mukhampi

daheyya, jivhampi daheyya, kaṇṭhampi1 daheyya, urampi [PTS Page 132] [\q 132/]

daheyya, antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhameyya, yaṃ vā

khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇa mahāsālānaṃ vā gahapatimahāsalānaṃ vā saddhādeyyaṃ

piṇḍapātaṃ paribhūñjeyyāti. Etadeva bhante, varaṃ yaṃ khattiyamahā sālānaṃ vā brāhmaṇa

mahāsālānaṃ vā gahapati mahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjeyya.

Dukkhaṃ hetaṃ bhante, yaṃ balavā puriso tattena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena

sajotibhūtena mukhaṃ vivaritvā tattaṃ lohagulaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ mukhe

pakkhipeyya, taṃ tassa oṭṭhampi daheyya, mukhampi daheyya, jivhampi daheyya

kaṇṭhampi1 daheyya, urampi daheyya, antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā

nikkhameyyāti.

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṃ dussīlassa

pāpadhammato asucisaṃkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño

abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujātassa yaṃ balavā puriso

tattena ayosaṅkunā ādittena sampajjalitena sajotibhūtena mukhaṃ vivaritvā tattaṃ lobhagulaṃ

ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ mūkhe pakkhipeyya, taṃ tassa oṭṭhampi daheyya

mukhampi daheyya, jivhampi daheyya, kaṇṭhampi1 daheyya, urampi daheyya antampi

antaguṇaṃ ādāya adhobhāgā nikkhameyya. Taṃ kissa hetu: tato nidānaṃ hi so bhikkhave

maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Yañca kho so bhikkhave,

dussīlo pāpadhammassato asucisaṃkassamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo

samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujāto

khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ

piṇḍapātaṃ paribhuñjati, taṃ hi tassa bhikkhave, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

Kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamannukho varaṃ yaṃ balavā puriso sīse vā gahetvā

khandhe vā [PTS Page 133] [\q 133/] gahetvā tattaṃ ayo mañcaṃ vā ayo pīṭhaṃ vā

ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ ahinisīdāpeyya vā ahinipajjāpeyya vā, yaṃ

khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ

mañcapīṭhaṃ paribhūñjeyyāti. Etadeva bhante, varaṃ yaṃ khattīyamahāsālānaṃ vā

brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ mañcapīṭhaṃ

paribhūñjeyya. Dukkhaṃ hetaṃ bhante, yaṃ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā

gahetvā tattaṃ ayo mañcaṃ vā ayo pīṭhaṃ vā ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ

abhinisīdāpeyya vā ahinipajjeyya vā.

1. Kaṇṇampi machasaṃ.

[BJT Page 472] [\x 472/]

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaṃ dussīlassa

pāpadhammassa asucisaṃkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa

samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brāhmacārī paṭiññassa antopūtissa avassutassa

kasambujātassa yaṃ balavā puriso sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaṃ ayo mañcaṃ

vā ayo pīṭhaṃ vā ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ abhinisīdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā

yaṃ khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā

saddhādeyyaṃ mañcapīṭhaṃ paribhūñjeyyāti. Etadeva bhante, varaṃ yaṃ

khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahā sālānaṃ vā saddhādeyyaṃ

mañcapīṭhaṃ paribhuñjeyya. Dukkhaṃ hetaṃ bhante, yaṃ balavā puriso sīsevā gahetvā

khandhe vā gahetvā tattaṃ ayo mañcaṃ vā ayo pīṭhaṃ vā ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ

abhinisīdāpeyya vā abhinipajjeyya vā taṃ kissa hetu: tato nidānaṃ hi so bhikkhave,

maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Yañca kho so bhikkhave

dussīlo pāpadhammo asucisaṃkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo

samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño antopūti avassuto kasambujāto khattīya

mahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ va gahapatimahāsālānaṃvā saddhādeyyaṃ

mañcapīṭhaṃ paribhūñjati, taṃ hi tassa bhikkhave, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkāya.

Kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamaṃ nu kho varaṃ yaṃ balavā puriso uddhapādaṃ

adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya,

so tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya

sakimpi tiriyaṃ gaccheyya. Yaṃ vā khattiyamahā sālānaṃ [PTS Page 134] [\q 134/] vā

brāhmaṇamahāsālānaṃ vā, gahapatimahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ vihāraṃ paribhuñjeyyāti.

Etadeva bhante, varaṃ yaṃ khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā

gahapatimahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ vihāraṃ paribhuñjeyya. Dukkhaṃ hetaṃ bhante, yaṃ

balavā puriso uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya

sampajjalitāya sajotibhūtāya, so tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ

gaccheyya, sakimpi adho gaccheyya, sakimpi tiriyaṃ gaccheyyāti.

Ārocayāmi vo bhikkhave, paṭivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassavaraṃ dussīlassa

pāpadhammassa asucisaṃkassarasamācārassa paṭicchannakammantassa assamaṇassa

samaṇapaṭiññassa abrahmacārissa brahmacārīpaṭiññassa antopūtissa avassutassa

kasambujātassa yaṃ balavā puriso uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā

pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya, so tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno

sakimpi tiriyaṃ gaccheyya sakimpi adho gaccheyya, sakimpi tiriyaṃ gaccheyyāti taṃ kissa

hetu: tato nidānaṃ hi so bhikkhave, maraṇaṃ vā nigaccheyya, maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.

Na tveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ

upapajjati. Yañca kho so bhikkhave, dussīlo pāpadhammo asucisaṃkassarasamācāro

paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brāhmacārī paṭiñño

antopūti avassuto kasambujāto

Khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapati mahāsālānaṃ vā saddhādeyyaṃ

vihāraṃ paribhūñjati, taṃ hi tassa bhikkhave, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

[BJT Page 474] [\x 474/]

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ:yesañca mayaṃ paribhuñjāma

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ tesaṃ te kārā mahapphalā

bhavissanti, mahānisaṃsā. Amhākaṃ cevāyaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayāti

evaṃhi vo bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Attatthaṃ vā bhikkhave, sampassamānena alameva

appamādena sampādetuṃ, paratthaṃ vā bhikkhave sampassamānena [PTS Page 135] [\q

135/] alameva appamādena sampādetuṃ. Ubhayatthaṃ vā bhikkhave sampassamānena

alameva appamādena sampādetunti.

Idamavoca bhagavā. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭimattānaṃ

bhikkhūnaṃ uṇhaṃ lohitaṃ mukhato uggañji. Saṭṭhi mattā bhikkhū sikkhaṃ paccakkhāya

hīnāyāvattīṃsu dukkaraṃ bhagavā, sudukkaraṃ bhagavāti. Saṭṭimattānaṃ bhikkhūnaṃ

anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsūti.

7. 2. 2. 9

(Sunettasuttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

20. Bhūtapubbaṃ bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vītarāgo.

Sunettassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Sunetto nāma satthā

sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desesi. Ye kho bhikkhave2 sunettassa

satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desentassa cittāni nappasādesuṃ3, te kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana

bhikkhave sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni

pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, mūgapakkho nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vītarāgo.

Mūgapakkhassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Mūgapakkho

nāma satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desesi. Ye kho bhikkhave2

mūgapakkhassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desentassa cittāni

nappasādesuṃ3, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ

upapajjiṃsu. Ye kho pana bhikkhave mūgapakkhassa satthuno brahmalokasahavyatāya

dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ

lokaṃ upapajjiṃsu.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, aranemi nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu

Vītarāgo. Aranemissa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Aranemi

nāma satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desesi. Ye kho bhikkhave2

aranemissa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desentassa cittāni nappasādesuṃ3,

te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho

pana bhikkhave aranemissa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni

pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, kuddālo nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vītarāgo.

Kuddālassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Kuddālo nāma

satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desesi. Ye kho bhikkhave2 kuddālassa

satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desentassa cittāni nappasādesuṃ3, te kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana

bhikkhave kuddālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni

pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, hatthipālo nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vītarāgo.

Hatthipālassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Hatthipālo nāma

satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desesi. Ye kho bhikkhave2

hatthipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desentassa cittāni

nappasādesuṃ3, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ

upapajjiṃsu. Ye kho pana bhikkhave hatthipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya

dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ

lokaṃ upapajjiṃsu.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, jotipālo nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vītarāgo. Jotipālassa

kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Jotipālo nāma satthā sāvakānaṃ

brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desesi. Ye kho bhikkhave2 jotipālassa satthuno

brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desentassa cittāni nappasādesuṃ3, te kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana bhikkhave

jotipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ, te

kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, arako nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu

Vītarāgo. Arakassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Arako

nāma satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ desesi. Ye kho bhikkhave2

arakassa satthuno [PTS Page 136] [\q 136/] brahmalokasahavyatāya1 dhammaṃ

desentassa cittāni nappasādesuṃ3, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ

vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana bhikkhave arakassa satthuno

brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ, te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, yo ime satta satthāre titthakare kāmesu vītarāge

anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṃ so

apuññaṃ pasaveyyāti.

Evaṃ bhante.

1. Brahmaloka sahabyatāya machasaṃ. 2. Ye kho pana bhikkhave machasaṃ,

3. Na pasādesuṃ sīmu.

[BJT Page 476] [\x 476/]

Yo kho bhikkhave, ime satta satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre

sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṃ so apuññaṃ pasaveyya yo

ekaṃ diṭṭhisampannaṃ puggalaṃ paduṭṭhacitto akkosati paribhāsati, ayaṃ tato bahutaraṃ

apuññaṃ pasavati. Taṃ kissahetu: nāhaṃ bhikkhave, itobahiddhā evarūpiṃ khantiṃ vadāmi,

yathā amhaṃ sabrahmacārisu. 1.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ: natveva amhaṃ sabrahmacārīsu2 cittāni

paduṭṭhāni bhavissantīti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

7. 2. 2. 10 ( Arakasuttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

21. Bhūtapubbaṃ bhikkhave, arako nāma satthā ahosi, titthakaro kāmesu vītarāgo: arakassa

kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Arako satthā sāvakānaṃ evaṃ

dhammaṃ deseti:appakaṃ brāhmaṇā, jīvitaṃ manussānaṃ parittaṃ lahukaṃ bahudukkhaṃ

bahupāyāsaṃ mantāya3 boddhabbaṃ4 [PTS Page 137] [\q 137/] kattabbaṃ kusalaṃ,

caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Natthi jātassa amaraṇaṃ.

Seyyathāpi brāhmaṇā, tiṇagge ussāvabindu suriye uggacchante khippameva paṭivigacchati

na ciraṭṭhitikaṃ hoti, evameva kho brāhmaṇā, ussāvabinadupamaṃ jīvitaṃ manussānaṃ

parittaṃ lahukaṃ bahudukkhaṃ bahūpāyāsaṃ, mantāya boddhabbaṃ. Kattabbaṃ kusalaṃ,

caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Natthi jātassa amaraṇaṃ.

Seyyathāpi brāhmaṇā, thullaphusitake deve vassante udakabubbūḷaṃ khippameva

paṭivigacchati na ciraṭṭhitikaṃ hoti, evameva kho brāhmaṇā, udakabubbūḷupamaṃ jīvitaṃ

manussānaṃ parittaṃ lahukaṃ bahudukkhaṃ bahūpāyāsaṃ, mantāya boddhabbaṃ. 4

Kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Natthi jātassa amaraṇaṃ.

Seyyathāpi brāhmaṇā, udake daṇḍarāji khīppaṃ yeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti,

evameva kho brāhmaṇā, udake daṇḍa rājūpamaṃ jīvitaṃ manussānaṃ parittaṃ lahukaṃ

bahudukkhaṃ bahūpāyāsaṃ mantāya boddhabbaṃ kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ

brahmacariyaṃ. : Natthi jātassa amaraṇaṃ.

Seyyathāpi brāhmaṇā, nadī pabbateyyā dūraṅgamā sīghasotā hārahārīnī natthi so khaṇo

vā layo vā muhutto vā yaṃ sātharati, atha kho sā gacchateva vattateva sandateva, evameva

kho brāhmaṇā, nadīpabbateyyupamaṃ jīvitaṃ manussānaṃ parittaṃ lahukaṃ bahudukkhaṃ

bahūpāyāsaṃ, mantāya boddhabbaṃ. Kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Natthi

jātassa amaraṇaṃ.

1. Yathā maṃ sabrahmarīsuṃ machasaṃ. 2. Nano sabrahmarisu machasaṃ 3. Mantāyaṃ

machasaṃ 4. Bodhabbaṃ sīmu.

[BJT Page 478] [\x 478/]

Seyyathāpi brāhmaṇā, balavā puriso jivhagge kheḷapiṇḍaṃ saññuhitvā appakasireneva

vameyya, evameva kho brāhmaṇā khelapiṇḍūpamaṃ jīvitaṃ manussānaṃ parittaṃ lahukaṃ

bahudukkhaṃ bahūpāyāsaṃ, mantāya boddhabbaṃ. 4 Kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ

brahmacariyaṃ. Natthi jātassa amaraṇaṃ

Seyyathāpi brāhmaṇā, divasasaṃtatte [PTS Page 138] [\q 138/] ayokaṭāhe maṃsapesī

pakkhittā khippaṃyeva paṭivigacchati, na ciraṭṭhitikā hoti, evameva kho brāhmaṇā,

maṃsapesūpamaṃ jīvitaṃ manussānaṃ parittaṃ lahukaṃ bahudukkhaṃ bahūpāyāsaṃ,

mantāya boddhabbaṃ. Kattabbaṃ kusalaṃ caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Natthi jātassa

amaraṇaṃ.

Seyyathāpi brāhmaṇā, gāvī vajjhā āghātanaṃ nīyamānā yaññadeva pādaṃ uddharati

santikeva hoti vadhassa santikeva maraṇassa, evameva kho brāhmaṇa, gāvī vajjhūpamaṃ

jīvitaṃ manussānaṃ parittaṃ lahukaṃ bahudukkhaṃ bahūpāyāsaṃ mantāya boddhabbaṃ.

Kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ, natthi jātassa amaraṇanti.

Tena kho pana bhikkhave samayena manussānaṃ saṭṭhivassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi.

Pañcavassasatikā kumārikā alampateyyā ahosi. Tena kho pana bhikkhave, samayena

manussānaṃ chaḷeva ābādhā ahesuṃ:sītaṃ, uṇhaṃ, jigacchā, pipāsā, uccāro, passāvo. So hi

nāma bhikkhave, arako satthā evaṃ dīghāyukesu manussesu evaṃ ciraṭṭitikesu evaṃ

appābādhesu sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desessati:

"Appakaṃ brāhmaṇā, jīvitaṃ manussānaṃ parittaṃ lahukaṃ bahudukkhaṃ bahūpāyāsaṃ

mantāya khoddhabbaṃ. Kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Natthi jātassa

amaraṇa"nti.

Etarahi kho taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya appakaṃ jīvitaṃ manussānaṃ

parittaṃ lahukaṃ bahudukkhaṃ bahūpāyāsaṃ mantāya khoddhabbaṃ. Kattabbaṃ kusalaṃ,

caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Natthi jātassa amaraṇanti. Etarahi kho bhikkhave, yo ciraṃ jīvati,

so vassasataṃ appaṃ vā bhīyyo vā.

Vassasataṃ kho pana bhikkhave, jīvanto tīṇīyeva utusatāni jīvati: utusataṃ hemantānaṃ,

utusataṃ gimhānaṃ, utusataṃ vassānaṃ. Tīṇi kho pana bhikkhave, utusatāni jīvanto

dvādasayeva māsasatāni jīvati: cattāri māsasatāni [PTS Page 139] [\q 139/] hemantānaṃ,

cattāri māsasatāni gimhānaṃ, cattāri māsasatāni vassānaṃ. Dvādasaṃ kho, pana bhikkhave,

māsasatāni jīvanto catuvīsatiṃ eva addhamāsasatāni jīvati: aṭṭhaddha māsasatāni

hemantānaṃ aṭṭhaddhamāsasatāni gimhānaṃ, aṭṭhaddhamāsasatāni vassānaṃ.

1. Yaṃ sā avattatimachasaṃ maratisyā.

[BJT Page 480] [\x 480/]

Catuvisatiṃ kho pana bhikkhave, aṭṭhaddhamāsasatāni jīvanto chattiṃsaṃyeva ratti

sahassāni jīvati:dvādasa rattisahassāni hemantānaṃ, dvādasarattisahassāni gimhānaṃ,

dvādasarattisahassāni gimhānaṃ, dvādasarattisahassāni vassānaṃ. Chattiṃsaṃ kho pana

bhikkhave, ratti sahassāni jīvanto dvesattatiṃ eva bhattasahassāni bhuñjati: catuvīsati

bhattasahassāni hemantānaṃ, catuvīsati bhattasahassāni gimhānaṃ, catuvīsati

bhattasahassāni vassānaṃ saddhiṃ mātuthaññāya, saddhiṃ bhattantarāya. 1 Tatirame

bhattantarāyā: kupitopi2 bhattaṃ na bhuñjati, dukkhitopi bhattaṃ na bhuñajati, vyādhitopi

bhattaṃ na bhūñjati, uposathikopi bhattaṃ na bhūñjati, alābhakenapi bhattaṃ na bhuñjati.

Iti kho bhikkhave, mayā vassasatāyukassa manussassa āyupi saṅkhātaṃ, āyuppamāṇampi

saṅkhātaṃ, utupi saṅkhātā, saṃvaccharāpi saṅkhātā, māsāpi saṅkhātā, addhamāsāpi saṅkhātā,

rattipi saṅkhātā, divāpi saṅkhātā, bhattāpi saṅkhātā, bhattantarāyāpi saṅkhātā.

Yaṃ bhikkhave satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya,

kataṃ vo taṃ mayā. Etāni bhikkhave, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni. Jhāyatha bhikkhave,

māpamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti.

[PTS Page 140] [\q 140/]

Mahāvaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ:

Hirīsuriya3 nāgaraṃ upamā dhammaññupāricchattakaṃ

Sakkacchaṃ bhāvanaṃ aggi sunettaarakena te dasāti.

1. Bhattantarāyena machasaṃ. 2. Kapimiddhopi machasaṃ 3. Hirisūriyaṃ upamā

dhammaññupārichattakaṃ sakkaccaṃ bhāvanāaggi sutettaarakenacāti machasaṃ

[BJT Page 482] [\x 482/]

3. Vinaya vaggo

7. 2. 3. 1.

(Paṭhama vinayadhara suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

22. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi:

Āpattiṃ jānāti. Anāpattiṃ jānāti. Lahukaṃ āpattiṃ jānāti. Garukaṃ āpattiṃ jānāti. Sīlavā hoti

pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu

bhayadassāvi, samādāya sikkhati sikkhāpadesu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ [PTS Page 141] [\q 141/] nikāmalābhī hoti akicchalābhī

akasiralābhī. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭheva dhamme sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotīti.

7. 2. 3. 2

(Dutiya vinayadhara suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

23. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo hoti. Katamehi sattahi:

Āpattiṃ jānāti. Anāpattiṃ jānāti. Lahukaṃ āpattīṃ jānāti. Garukaṃ āpattīṃ jānāti. Ubhayānī

kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni

suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhīcetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotīti.

7. 2. 3. 3.

(Tatiya vinayadhara suttaṃ)

(Sāvatthi nidānaṃ)

24. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi:

Āpattiṃ jānāti. Anāpattiṃ jānāti. Lahukaṃ āpattiṃ jānāti. Garukaṃ āpattiṃ jānāti. Vinaye kho

pana ṭhito hoti asaṃhīro. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotīti.

[BJT Page 484] [\x 484/]

[PTS Page 142] [\q 142/]

7. 2. 3. 4

(Catuttha vinayadhara suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

25. Sattahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo hoti. Katamehi sattahi:

Āpattiṃ jānāti. Anāpattiṃ jānāti. Lahukaṃ āpattiṃ jānāti. Garukaṃ āpattiṃ jānāti. Anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo

pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi

jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi

vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiṃ evannāmo, evaṅgotto evaṃvaṇṇo

evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra

upapādiṃ1, tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo hotīti.

7. 2. 3. 5

(Paṭhama vinayadharasobhana suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

26. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo sobhati. Katamehi

sattahi:

Āpattiṃ jānāti, anāpattiṃ jānāti, lahukaṃ āpattiṃ jānāti, garukaṃ āpattiṃ jānāti, sīlavā hoti

pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu

bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo sobhatīti.

7. 2. 3. 6

(Dutiya vinayadharasobhana suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

27. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo sobhati. Katamehi

sattahi:

Āpattiṃ jānāti. Anāpattiṃ jānāti. Lahukaṃ āpattīṃ jānāti. Garukaṃ āpattīṃ jānāti. Ubhayānī

kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni

suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhīcetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ tikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati.

[PTS Page 143] [\q 143/]

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo sobhatīti.

[BJT Page 486] [\x 486/]

7. 2. 3. 7

(Tatiyavinayadharasobhana suttaṃ)

(Sāvatthi nidānaṃ)

28. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo sobhati. Katamehi

sattahi:

Āpattiṃ jānāti. Anāpattiṃ jānāti. Lahukaṃ āpattiṃ jānāti. Garukaṃ āpattiṃ jānāti. Vinaye kho

pana ṭhito hoti asaṃhīro. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme saya abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo sobhatīti.

7. 2. 3. 8

(Catutthavinayadharasobhana suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

29. Sattahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo sobhati. Katamehi

sattahi:

Āpattiṃ jānāti. Anāpattiṃ jānāti. Lahukaṃ āpattiṃ jānāti. Garukaṃ āpattiṃ jānāti. Anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo

pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi

jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi

vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiṃ evannāmo, evaṅgotto evaṃvaṇṇo

evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra

upapādiṃ1, tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇaṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hine paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhū vinayadharo sobhatīti.

7. 2. 3. 9

(Satthusāsana suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

30. Atha kho āyasmā upālī, yena bhagavā tenupasaṅkami. Tenupasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ

etadavoca:

Sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yaṃ ahaṃ bhagavato dhammaṃ

sutvā eko vupakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.

[BJT Page 488] [\x 488/]

Ye kho tvaṃ upāli dhamme jāneyyāsi "ime dhammā na ekantanibbidāya virāgaya nirodhāya

upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī"ti, ekaṃ senupāli dhāreyyāsi: neso

dhammo, nese vinayo, netaṃ satthusāsananti. Ye ca kho tvaṃ upāli, dhamme jāneyyāsi: "ime

dhammā ekantanibbidāya virāgaya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya

saṃvattantī"ti, ekaṃ senupāli, dhāreyyāsi: eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsanantī

[PTS Page 144] [\q 144/]

7. 2. 3. 10

(Adhikaraṇasamatha suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

31. Sattime bhikkhave, adhikaraṇasamatha dhammā uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ

samathāya vūpasamāya. Katame satta:

Sammukhā vinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāta karaṇaṃ

dātabbaṃ, yebhūyyasikā dātabbā, tassapāpiyyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbā.

Ime kho bhikkhave, satta adhikaraṇasamathā dhammā uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ

samathāya vūpasamāyāti.

Vinayavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ:

Caturo vinayadharā caturo vinayadharasobhanā honti

Sāsanaṃ tatiyavagge dasupāli adhikaraṇasamathenāti.

[BJT Page 490] [\x 490/]

4. Samaṇavaggo

7. 2. 4. 1

(Bhikkhudhamma suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

32. Sattannaṃ bhikkhave dhammānaṃ bhinnattā bhikkhū hoti. Katamesaṃ sattannaṃ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo

bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaṃ kho bhikkhave sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhū hotīti.

7. 2. 4. 2

(Samaṇadhamma suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

33. Sattannaṃ bhikkhave dhammānaṃ samitattā samaṇo hoti. Katamesaṃ sattannaṃ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo

bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaṃ kho bhikkhave sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhū hotīti.

7. 2. 4. 3

(Brāhmaṇadhamma suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

34. Sattannaṃ bhikkhave dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo hoti. Katamesaṃ sattannaṃ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo

bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaṃ kho bhikkhave sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhū hotīti.

7. 2. 4. 4

(Sotthiyadhamma suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

35. Sattannaṃ bhikkhave dhammānaṃ nissutattā sotthiyo hoti. Katamesaṃ sattannaṃ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo

bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaṃ kho bhikkhave sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhū hotīti.

7. 2. 4. 5

(Nahātakadhamma suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

36. Sattannaṃ bhikkhave dhammānaṃ nahātattā nahātako hoti. Katamesaṃ sattannaṃ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo

bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaṃ kho bhikkhave sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhū hotīti.

[PTS Page 145] [\q 145/]

7. 2. 4. 6

(Vedagudhamma suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

37. Sattannaṃ bhikkhave dhammānaṃ viditattā vedagu hoti. Katamesaṃ sattannaṃ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo

bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaṃ kho bhikkhave sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhū hotīti.

[BJT Page 492] [\x 492/]

7. 2. 4. 7

(Ariyadhamma suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

38. Sattannaṃ bhikkhave dhammānaṃ arahattā ariyo hoti. Katamesaṃ sattannaṃ:

Sakkāyadiṭṭhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sīlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo

bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti.

Imesaṃ kho bhikkhave sattannaṃ dhammānaṃ bhinnattā bhikkhū hotīti.

7. 2. 4. 8

(Arahatta dhammasuttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

39. Sattannaṃ bhikkhave dhammānaṃ ārakattā arahā hoti. Katamesaṃ sattannaṃ:

Sakkāyadiṭṭhi ārakā hoti, vicikicchā ārakā hoti, sīlabbataparāmāso ārako hoti, rāgo ārako

hoti, doso ārako hoti, moho ārako hoti, māno ārako hoti.

Imesaṃ kho bhikkhave sattannaṃ dhammānaṃ ārakattā arahā hotīti.

7. 2. 4. 9

(Asaddhammasuttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

40. Sattime bhikkhave, asaddhammā. Katame satta:

Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottāpī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti,

duppañño hoti.

Ime kho bhikkhave, satta asaddhammā.

7. 2. 4. 10

(Saddhammasuttaṃ)

40. Sattime bhikkhave, saddhammā. Katame satta:

Saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, satimā hoti,

paññavā hoti.

Ime kho bhikkhave, satta saddhammā.

Samaṇavaggo catuttho.

Tassuddānaṃ:

Bhikkhu samaṇabrāhmaṇa sotthiyo ca nahātako

Vedagu ariyo arahā dve ca dhammāti te dasa*

* Bhikkhuṃ samaṇobrāhmaṇe sotthiyoceva nahātako

Vedaguariyo arahā asaddhammā ca saddhammāti, machasaṃ

[BJT Page 494] [\x 494/]

5 Āhuneyyavaggo

7. 2. 5. 1

( Cakkhu aniccānupassī suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

1 Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo cakkhūsmiṃ aniccānupassī viharati, aniccasaññī

aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā [PTS Page 146] [\q 146/] sacchikatvā upasampajja viharati.

Ayaṃ kho bhikkhave, paṭhamo puggalo āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo

anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Punacaparaṃ bhikkhave ekacco puggalo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharati, aniccasaññī

aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. Tassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca.

Ayaṃ bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo

anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Punacaparaṃ bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharati aniccasaññī

aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokkiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

antarāparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Punacaparaṃ bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharati aniccasaññī

aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokkiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

upahaccaparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Punacaparaṃ bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharati aniccasaññī

aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokkiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

asaṃkhāraparinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Punacaparaṃ bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharati aniccasaññī

aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokkiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā sasaṃkhāra

parinibbāyī hoti. Ayaṃ bhikkhave, chaṭṭho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Punacaparaṃ bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharati aniccasaññī

aniccapaṭisaṃvedī satataṃ samitaṃ abbokkiṇṇaṃ cetasā adhimuccamāno paññāya

pariyogāhamāno. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā uddhaṃsoto hoti

akaniṭṭhagāmī. Ayaṃ bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.

Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā

anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

7. 2. 5. 2

(Cakkhudukkhānupassī suttādinī)

(Sāvatthidānāni)

2. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassa. Katame satta:

Idha bhikkhave, ekacco puggalo cakkhūsmiṃ dukkhānupassī viharati, pe

[BJT Page 496] [\x 496/]

3. Pe cakkhusmiṃ anattānupassī viharati pe

4. Pe cakkhusmiṃ khayānupassī viharati pe

5. Pe cakkhusmiṃ vayānupassī viharati pe

6. Pe cakkhusmiṃ virāgānupassī viharati pe

7. Pe cakkhusmiṃ nirodhānupassī viharati pe

8. Pe cakkhusmiṃ paṭinissaggānupassī viharati pe

7. 2. 5. 9 520.

( Sotaaniccānupassī suttādīni )

(Sāvatthi nidānaṃ)

9 96. Sotasmi pe ghānasmi pe jivhāya pe kāyasmiṃ pe manasmiṃ pe rūpesu pe

saddesu pe gandhesu pe rasesu pe [PTS Page 147] [\q 147/]

Phoṭṭhabbesu pe dhammesu pe

97 144. Cakkhuviññāṇe pe sotaviññāṇe pe ghānaviññāṇe pe jivhāviññāṇe pe

kāyaviññāṇe pe manoviññāṇe pe

145 192. Cakkhusamphasse pe sotasamphasse pe ghānasamphasse pe jivhāsamphasse

pe kāyasamphasse pe manosamphasse pe

193 240. Cakkhusamphassajāya vedanāya pe sotasamphassajāya vedanāya pe

ghānasamphassajāya vedanāya pe jivhāsamphassajāya vedanāya pe kāyasamphassajāya

vedanāya pe manosamphassajāya vedanāya pe

241 288. Rūpasaññāya pe saddasaññāya pe gandhasaññāya pe rasasaññāya pe

phoṭṭhabbasaññāya pe dhammasaññāya pe

289 336. Rūpasañcetanāya pe saddasañcetanāya pe gandhasañcetanāya pe

rasasañcetanāya pe phoṭṭhabbasañcetanāya pe dhammasañcetanāya pe

337 384. Rūpataṇhāya pe saddataṇhāya pe gandhataṇhāya pe rasataṇhāya pe

phoṭṭhabbataṇhāya pe dhammataṇhāya pe

385 432. Rūpavitakke pe saddavitakke pe gandhavitakke pe rasavitakke pe

phoṭṭhabbavitakke pe dhammavitakke pe

433 480. Rūpavicāre pe saddavicāre pe gandhavicāre pe rasavicāre pe

phoṭṭhabbavicāre pe dhammavicāre pe

[BJT Page 498] [\x 498/]

481 520. Rūpakkhandhe pe vedanākkhandhe pe saññākkhandhe pe saṅkhārakkhandhe

pe viññāṇakkhandhe aniccānupassī viharati. Pe dukkhānapassī viharati pe

anattānupassī viharati pe khayānupassī viharati pe vayānupassī viharati pe

virāgānupassī viharati pe nirodhānupassī viharati pe paṭinissaggānupassī viharati.

Āhuneyyavaggo *

* Yathā ' cakkhusmiṃ aniccānupassī viharati ' iccādivasena ' cakkhuṃ ' nissāya aṭṭhasuttāni

honti. Tatheva sotādī catusaṭṭhipadesu ekekaṃ nissāya pi anicca dukkha anatta khaya

vaya virāga nirodha paṭinissagga anupassanā vasena aṭṭhaṭṭhasuttāni labbhanti. Tasmā

imasmiṃ vagge vīsatyadhika pañcasatasuttāni honti.

[PTS Page 148] [\q 148/]

[BJT Page 500] [\x 500/]

Rāgādipeyyālasuttāni

1 510.

(Rāgādipeyyāla suttāni )

(Sāvatthinidānaṃ)

1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya sattadhammā bhāvetabbā. Katame satta:

Satisambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime sattadhammā bhāvetabbā.

2. Rāgassa bhikkhave abhiññāya sattadhammā bhāvetabbā. Katame satta:

Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā,

nirodhasaññā,

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime sattadhammā bhāvetabbā.

3. Rāgassa bhikkhave abhiññāya sattadhammā bhāvetabbā. Katame satta :

Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā,

anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā,

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime sattadhammā bhāvetabbā.

4 30. Rāgassa bhikkhave, pariññāya sattadhammā bhāvetabbā pe ( rāgassa bhikkhakave )

parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe

cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti.

31 60. Dosassa bhikkhave abhiññāya sattadhammā bhāvetabbā pe dosassa bhikkhave

pariññāya pe parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe

nirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti.

61 90. Mohassa bhikkhave abhiññāya sattadhammā bhāvetabbā pe pariññāya pe

parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe

cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti.

91 120. Kodhassa bhikkhave abhiññāya pe

121 250. Upanāhassa bhikkhave abhiññāya pe

[BJT Page 500] [\x 500/]

151 180. Makkhassa bhikkhave abhiññāya pe

181 210. Palāsassa bhikkhave abhiññāya pe

211 240. Issāya bhikkhave abhiññāya pe

241 270. Macchariyassa bhikkhave abhiññāya pe

271 300. Māyāya bhikkhave abhiññāya pe

301 330. Sāṭheyyassa bhikkhave abhiññāya pe

331 360. Thambhassa bhikkhave abhiññāya pe 361 390. Sārambhassa bhikkhave

abhiññāya pe

391 420. Mānassa bhikkhave abhiññāya pe

421 450. Atimānassa bhikkhave abhiññāya pe

451 480. Madassa bhikkhave abhiññāya pe

481 510. Pamādassa bhikkhave abhiññāya pe pariññāya pe parikkhayāya pe pahānāya

pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya pe

ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti.

Rāgādipeyyālaṃ niṭṭhitaṃ*

[PTS Page 149] [\q 149/]

Sattaka nipāte samatto

* Rāgapadato paṭṭhāya pamādapadapariyantesu sattarasasu padesu ekamekaṃ abhiññāyādī

dasapadehi yojetvā sattadhammā bhāvetabbā ' ti niddiṭṭhehi tīhi sattabojjhaṅga satta

aniccasaññādi satta asubhasaññādī suttehi paccekaṃ ghaṭitāni sabbasuttāni

dasādhikapañcasatāsi honti.

[BJT Vol A - 5] [\z A /] [\w V /]

[BJT Page 002] [\x 2/]

[PTS Vol A - 4] [\z A /] [\f IV /]

[PTS Page 150] [\q 150/]

Suttantapiṭake

Aṅguttaranikāyo

Pañcamo bhāgo

Aṭṭhakanipāto

Paṭhamo paṇṇāsako

1. Mettāvaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

8. 1. 1. 1

Mettānisaṃsa suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya 1

vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya aṭṭhānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame

aṭṭha:

Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti,

amanussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati, uttariṃ

appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti.

Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya 1

vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime aṭṭhānisaṃsā pāṭikaṅkhāti.

1. Yānikathāyamachasaṃ.

[BJT Page 4] [\x 4/]

1. Yo ca mettaṃ bhāvayati, appamāṇaṃ patissato1

Tanū2 saṃyojanā honti, passato upadhikkhayaṃ.

2. Ekampi [PTS Page 151] [\q 151/] ce pāṇamaduṭṭhacitto, mettāyati kusalī tena hoti,

Sabbeva3 pāṇe manasānukampī, pahūtamariyo pakaroti puññaṃ.

3. Ye sattasaṇḍaṃ paṭhaviṃ jinitvā4, rājīsayo5 yajamānānupariyagā6,

Sassamedhaṃ7 purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ vācapeyyaṃ8 niraggaḷaṃ.

4. Mettassa cittassa subhāvitassa,

Kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ,

Candappabhā tāragaṇāca sabbe,

Yathā na agghanti kalampi soḷasiṃ.

5. Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye,

Mettaṃ so sabbabhūtānaṃ, veraṃ tassa na kenacīti.

8. 1. 1. 2

Ādibrahmacariyapaññā suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhime bhikkhave, hetu aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya

paṭilābhāya, paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattanti.

Katame aṭṭha.

1. Idha bhikkhave, bhikkhu satthāraṃ upanissāya viharati, aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ

sabrahmacāriṃ yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemañca gāravo ca, ayaṃ

bhikkhave, paṭhamo hetu paṭhamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya

paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

1. Paṭissatomachasaṃ.

2. Tanusīmu.

3. Sabbe camachasaṃ.

4. Vijetvāmachasaṃ.

5. Rājisayomachasaṃ.

6. Yajamānā anupariyagāmachasaṃ.

7. Assamedhaṃsīmu.

8. Vājapeyyaṃsyā, sīmu.

[BJT Page 06] [\x 6/]

Aṭṭhakanipāto

2. So [PTS Page 152] [\q 152/] taṃ satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā

garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ, yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti. Pemañca

gāravo ca, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati, paripañhati. Idaṃ bhante kathaṃ?

Imassa kvatthoti2? Tassa te āyasmanto avivaṭaṃ ceva vivaranti. Anuttānīkataṃ ca

uttānīkaronti. Anekavihitesu3 kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Ayaṃ

bhikkhave, dutiyo hetu dutiyo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya

paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

3. So taṃ dhammaṃ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti, kāyavūpakāsena ca

cittavūpakāsena ca. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo hetu tatiyo paccayo ādibrahmacariyikāya

paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya

pāripūriyā saṃvattati.

4. Sīlavā ca hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu

vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṃ bhikkhave, catuttho hetu

catuttho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya

bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

5. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti. Dhatā4 vacasā paricitā

manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo hetu pañcamo

paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya

bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

6. Āraddhaviriyo [PTS Page 153] [\q 153/] viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya

kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu

dhammesu. Ayaṃ bhikkhave, chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya

appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā

saṃvattati.

1. Viharantomachasaṃ.

2. Ko atthotimachasaṃ.

3. Anekavihitesu camachasaṃ.

4. Dhātāmachasaṃ

[BJT Page 8] [\x 8/]

Aṭṭhakanipāto

7. Saṃghagato kho pana anānākathiko hoti, atiracchānakathiko hoti, sāmaṃ vā dhammaṃ

bhāsati, paraṃ vā ajjhesati, ariyaṃ vā tuṇhībhāvaṃ nātimaññati. Ayaṃ bhikkhave, sattamo

hetu sattamo paccayo ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya

paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

8. Pañcasu kho pana upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati "iti rūpaṃ, iti rūpassa

samudayo, iti rūpassa atthagamo1, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya

atthagamo1, iti saññā iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo, iti saṅkhārā, iti

saṅkhārānaṃ samudayo iti saṅkhārānaṃ atthagamo, iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo,

viññāṇassa atthagamo'ti. Ayaṃ bhikkhave, aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo

ādibrahmacariyikāya paññāya appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya

vepullāya bhāvanāya pāripūriyā saṃvattati.

Tamenaṃ sabrahmacārī evaṃ sambhāvayanti2: "ayaṃ kho āyasmā satthāraṃ upanissāya

viharati, aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ, yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ

paccupaṭṭhitaṃ hoti pemañca gāravo ca. Addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī"ti.

Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

Taṃ kho panāyamāyasmā satthāraṃ upanissāya viharanto aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ

sabrahmacāriṃ yatthassa tibbaṃ hirottappaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti pemañca [PTS Page 154]

[\q 154/] gāravo ca, te3 kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati: idaṃ

bhante kathaṃ? Imassa kvatthoti4?"

Tassa te āyasmanto avivaṭaṃ ceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti. Anekavihitesu

ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti

passaṃ passatīti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya

saṃvattati.

1. Atthaṅgamo machasaṃ

2. Sambhāventi machasaṃ

3. So sīmu.

4. Ko atthe machasaṃ

[BJT Page 10] [\x 10/]

8. 1. 1. 2

"Taṃ kho panāyamāyasmā dhammaṃ sutvā dvayena vūpakāsena sampādeti kāyavūpakāsena

ca cittavūpakāsena ca: addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī"ti. Ayampi dhammo

piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

"Sīlavā kho pana ayamāyasmā pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati. Ācāragocarasampanno

aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Addhā ayamāyasmā

jānaṃ jānāti passaṃ passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya

ekībhāvāya saṃvattati.

"Bahussuto kho pana ayamāyasmā sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā

majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ abhivadanti, tathā rūpassa dhammā bahussutā honti. Dhatā1 vacasā paricitā

manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti, passaṃ

passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya

saṃvattati.

"Āraddhaviriyo kho pana ayamāyasmā viharati. Akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya,

kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu

dhammesu, addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya

garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

"Saṃghagato [PTS Page 155] [\q 155/] kho pana ayamāyasmā anānākathiko hoti

atiracchānakathiko, sāmaṃ vā dhammaṃ bhāsati, paraṃ vā ajjhesati, ariyaṃ vā tuṇhībhāvaṃ

nātimaññati. Addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti passaṃ passatī"ti. Ayampi dhammo piyattāya

garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

1. Dhātāmachasaṃ

[BJT Page 12] [\x 12/]

(8. 1. 1. 3)

"Pañcasu kho pana ayamāyasmā upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati; iti

rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthagamo, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti

vedanāya atthagamo, iti saññā, iti saññāya samudayo, iti saññāya atthagamo, iti saṃkhārā,

iti saṃkhārānaṃ samudayo, iti saṃkhārānaṃ atthagamo, iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa

samudayo, iti viññāṇassa atthagamoti, addhā ayamāyasmā jānaṃ jānāti, passaṃ passatī"ti.

Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattatīti.

Ime kho bhikkhave, aṭṭha hetu aṭṭha paccayā ādibrahmacariyikāya paññāya

appaṭiladdhāya paṭilābhāya paṭiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā

saṃvattantīti.

8. 1. 1. 3

Paṭhamapiya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti,

amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca. Katamehi aṭṭhahi:

Idha [PTS Page 156] [\q 156/] bhikkhave, bhikkhu appiyapasaṃsī ca hoti. Piyagarahī ca

lābhakāmo ca sakkārakāmo ca ahiriko ca anottappī ca pāpiccho ca micchādiṭṭhī ca. Imehi

kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca hoti

amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

Aṭṭhahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti

manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na appiyapasaṃsī ca hoti na piyagarahī ca na lābhakāmo ca na

sakkārakāmo ca, hirimā ca hoti ottappī ca appiccho ca sammādiṭṭhī ca. Imehi kho

bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti,

manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

[BJT Page 14] [\x 14/]

8. 1. 1. 4

Dutiyapiya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārinaṃ appiyo ca hoti

amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu lābhakāmo ca hoti. Sakkārakāmo ca anavaññattikāmo ca akālaññū

ca amattaññū ca asuci ca bahubhāṇī ca akkosakaparibhāsako ca sabrahmacārīnaṃ.

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ appiyo ca

hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanīyo ca.

Aṭṭhahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo ca hoti

manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca. Katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na lābhakāmo ca hoti. Na sakkārakāmo ca na anavaññattikāmo ca

kālaññū ca mattaññū ca suci ca na bahubhāṇī ca na akkosakaparibhāsako ca

sabrahmacārīnaṃ.

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārinaṃ piyo ca

hoti. Manāpo ca garu ca bhāvanīyo cāti.

8. 1. 1. 5

Paṭhamalokadhamma suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhime bhikkhave, loka dhammā lokaṃ anuparivattanti, loko ca aṭṭhalokadhamme

anuparivattati. Katame aṭṭha:

Lābho [PTS Page 157] [\q 157/] ca alābho ca ayaso ca yaso ca nindā ca pasaṃsā ca

sukhaṃ ca dukkhaṃ ca, ime kho bhikkhave aṭṭhalokadhammā lokaṃ anuparivattanti, loko

ca ime aṭṭhalokadhamme anuparivattatīti.

[BJT Page 16] [\x 16/]

Aṭṭhakanipāto

(8. 1. 1. 6)

1. Lābho alābho *ayaso yaso ca

Nindā pasaṃsā ca sukhaṃ ca dukkhaṃ,

Ete aniccā manujesu dhammā

Asassatā viparīnāmadhammā

2. Ete ca ñatvā satimā sumedho

Avekkhatī viparināmadhamme,

Iṭṭhassa dhammā na mathenti cittaṃ

Aniṭṭhato no paṭighātameti.

3. Tassānurodhā athavā virodhā

Vidhūpitā atthagatā na santi,

Padañca ñatvā virajaṃ asokaṃ

Sammappajānāti bhavassa pāragūti.

8. 1. 1. 6

Dutiyalokadhamma suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhime bhikkhave, lokadhammā lokaṃ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme

anuparivattati. Katame aṭṭha:

Lābho ca alābho ca yaso ca ayaso ca nindā ca pasaṃsā ca sukhaṃ ca dukkhaṃ ca, ime kho

bhikkhave, aṭṭhalokadhammā lokaṃ anuparivattanti. Loko ca ime aṭṭhalokadhamme

anuparivattati.

Assutavato bhikkhave, puthujjanassa uppajjati lābhopi alābhopi yasopi ayasopi nindāpi

pasaṃsāpi sukhampi dukkhampi.

Sutavatopi kho bhikkhave, ariyasāvakassa uppajjati lābhopi alābhopi, yasopi ayasopi nindāpi

pasaṃsāpi sukhampi dukkhampi.

Tatra bhikkhave, ko viseso [PTS Page 158] [\q 158/] ko adhippayāso1 kiṃ nānākaraṇaṃ2

sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenāti:

Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavantettikā, bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata

bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū

dhāressantīti.

1. Adhippāyo[pts] sīmu. Machasaṃ

Adhippāyasosyā.

2. Nānā kāraṇaṃsīmu.

*Yasāyasocamachasaṃ

[BJT Page 18] [\x 18/]

Aṭṭhakanipāto

Tena hi bhikkhave, suṇātha sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

3 Assutavato bhikkhave, puthujjanassa uppajjati lābho, so na iti paṭisañcikkhati: uppanno

kho me ayaṃ lābho, so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhūtaṃ

nappajānāti. Uppajjati alābho, so na iti paṭisañcikkhati: uppanno kho me ayaṃ alābho, so ca

kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhūtaṃ nappajānāti. Uppajjati yaso, so na iti

paṭisañcikkhati: uppanno kho me ayaṃ yaso, so ca kho anicco dukkho

viparināmadhammoti, yathābhūtaṃ nappajānāti. Uppajjati ayaso, so na iti paṭisañcikkhati:

uppanno kho me ayaṃ ayaso, so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhūtaṃ

nappajānāti. Uppajjati nindā so na iti paṭisañcikkhati: uppannā kho me ayaṃ nindā, sā ca

kho aniccā dukkhā viparināmadhammāti, yathābhūtaṃ nappajānāti. Uppajjati pasaṃsā so na

itipaṭisañcikkhati: uppannā kho me ayaṃ pasaṃsā, sā ca kho aniccā dukkhā

viparināmadhammāti, yathābhūtaṃ nappajānāti. Uppajjati sukhaṃ, so na iti paṭisañcikkhati:

uppannaṃ kho me idaṃ sukhaṃ, taṃ ca kho aniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammanti,

yathābhūtaṃ nappajānāti. Uppajjati dukkhaṃ, so na itipaṭisañcikkhati uppannaṃ kho me

idaṃ dukkhaṃ, taṃ ca kho aniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammanti. Yathābhūtaṃ

nappajānāti.

Tassa lābhopi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, alobho pi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, yasopi cittaṃ

pariyādāya tiṭṭhati, ayasopi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, nindā pi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati,

pasaṃsāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Sukhampi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, dukkhampi cittaṃ

pariyādāya tiṭṭhati. So uppantaṃ lābhaṃ anurujjhati alābhe paṭivirujjhati. Uppantaṃ yasaṃ

anurujjhati ayase paṭivirujjhati uppannaṃ pasaṃsaṃ anurujjhati nindāya paṭivirujjhati.

Uppannaṃ sukhaṃ anurujjhati. Dukkhe paṭivirujjhati so evaṃ anurodhavirodhasamāpanno

na parimuccati, jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,

na parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

4. Sutavato ca kho bhikkhave, ariyasāvakassa uppajjati lābho. So iti paṭisañcikkhati; uppanto

kho me ayaṃ lābho so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti yathābhūtaṃ pajānāti.

Uppajjati alābho. So iti paṭisañcikkhati uppanto kho me ayaṃ alābho so ca kho anicco

dukkho viparināmadhammoti yathābhūtaṃ pajānāti. Uppajjati yaso. [PTS Page 159] [\q 159/]

so iti paṭisañcikkhati uppanto kho me ayaṃ yaso. So ca kho anicco dukkho

viparināmadhammoti yathābhūtaṃ pajānāti. Uppajjati ayaso. So iti paṭisañcikkhati uppanno

kho me ayaṃ ayaso. So ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti yathābhūtaṃ pajānāti.

Uppajjati nindā. So iti paṭisañcikkhati uppantā kho me ayaṃ nindā. Sā ca kho aniccā dukkhā

viparināmadhammāti yathābhūtaṃ pajānāti. Uppajjati pasaṃsā. So iti paṭisañcikkhati uppantā

kho me ayaṃ pasaṃsā. Sā ca kho aniccā dukkhā viparināmadhammāti yathābhūtaṃ pajānāti.

Uppajjati sukhaṃ. So iti paṭisañcikkhati uppantaṃ kho me idaṃ sukhaṃ. Taṃ ca kho aniccaṃ

dukkhaṃ viparināmadhammanti yathābhūtaṃ pajānāti. Uppajjati dukkhaṃ. So iti

paṭisañcikkhati:

[BJT Page 20] [\x 20/]

Uppannaṃ kho me idaṃ dukkhaṃ. Tañca kho aniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammanti

yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa lābho'pi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, alobho'pi cittaṃ na

pariyādāya tiṭṭhati, yaso'pi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, ayaso'pi cittaṃ na pariyādāya

tiṭṭhati, nindā'pi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, pasaṃsā'pi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati,

sukhampi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, dukkhampi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. So

uppannaṃ lābhaṃ nānurujjhati, alābhe nappaṭivirujjhati. Uppannaṃ yasaṃ nānurujjhati,

ayase nappaṭivirujjhati. Uppannaṃ pasaṃsaṃ nānurujjhati, nindāya nappaṭivirujjhati.

Uppannaṃ sukhaṃ nānurujjhati, dukkhe nappaṭivirujjhati. So evaṃ

anurodhavirodhavippahīno parimuccati jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi

domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmi.

Ayaṃ kho bhikkhave, viseso ayaṃ adhippayāso1 idaṃ nānākaraṇaṃ2 sutavato ariyasāvakassa

assutavatā puthujjanenāti.

1. Lābho alābho ayaso yaso ca

Nindā pasaṃsā ca sukhañca3 dukkhaṃ,

Ete aniccā manujesu dhammā

Asassatā viparīnāmadhammā.

2. Ete ca ñatvā satimā sumedho

Avekkhati viparīnāmadhamme

Iṭṭhassa dhammā na mathenti cittaṃ

Aniṭṭhato no paṭighātameti.

3. Tassānurodhā [PTS Page 160] [\q 160/] athavā virodhā

Vidhūpitā atthagatā na santi,

Padañca ñatvā virajaṃ asokaṃ

Sammappajānāti bhavassapāragūti.

8. 1. 1. 7

Devadattavipatti suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra

kho bhagavā devadattaṃ ārabbha bhikkhū āmantesi:

1. Adhippāyaso syā.

2. Nānākāraṇaṃ sīmu.

3. Sukhaṃ dukkhaṃca machasaṃ

[BJT Page 22] [\x 22/]

Sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ attavipattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave,

bhikkhu kālena kālaṃ paravipattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena

kālaṃ attasampattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ

parasampattiṃ paccavekkhitā hoti, aṭṭhahi bhikkhave, asaddhammehi abhibhuto

pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi aṭṭhahi.

Lābhena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho

atekiccho. Alābhena bhikkhave abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko

kappaṭṭho atekiccho. Yasena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko

nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Ayasena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto

āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Sakkārena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto

devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Asakkārena bhikkhave, abhibhūto

pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpicchatāya bhikkhave,

abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpamittatāya

bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko

nerayiko kappaṭṭho, atekiccho.

Sādhu bhikkhave bhikkhu uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ

alābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya. Uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ sakkāraṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ [PTS Page 161] [\q 161/] asakkāraṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ pāpicchataṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya. Uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya.

Kiñca bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya, yaṃ hissa bhikkhave uppannaṃ lābhaṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsavā

vighātapariḷāhā. Uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na

honti.

Yaṃ hissa bhikkhave uppannaṃ alābhaṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsavā

vighātapariḷāhā. Uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā

na honti. Yaṃ hissa bhikkhave uppannaṃ yasaṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsavā

vighātapariḷāhā. Uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na

honti. Yaṃ hissa bhikkhave uppannaṃ ayasaṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsavā

vighātapariḷāhā. Uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na

honti. Yaṃ hissa bhikkhave uppannaṃ sakkāraṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsāvā

vighātapariḷāhā. Uppannaṃ sakkāraṃ abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā

na honti. Yaṃ hissa bhikkhave uppannaṃ asakkāraṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ

āsavā vighātapariḷāhā. Uppannaṃ asakkāraṃ abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā

vighātapariḷāhā na honti. Yaṃ hissa bhikkhave uppannaṃ pāpicchataṃ anabhibhuyya

viharato uppajjeyyu āsavā vighātapariḷāhā. Uppannaṃ pāpicchataṃ abhibhuyya viharato

evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaṃ hissa bhikkhave uppannaṃ pāpamittataṃ

anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsāvā vighātapariḷāhā. Uppannaṃ pāpamittataṃ

abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.

[BJT Page 24] [\x 24/]

Idaṃ kho bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya, uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ yasaṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya,

uppannaṃ sakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ asakkāraṃ abhibhuyya

abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ pāpicchataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ

pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ:

uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya

abhibhuyya viharissāma. Uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaṃ

ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaṃ sakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya

viharissāma. Uppannaṃ asakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaṃ

pāpicchataṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya

abhibhuyya viharissāmāti. Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti.

8. 1. 1. 8

Uttara suttaṃ

Ekaṃ [PTS Page 162] [\q 162/] samayaṃ āyasmā uttaro mahisavatthusmiṃ viharati

saṅkheyyake pabbate dhavajālikāyaṃ1. Tatra kho āyasmā uttaro bhikkhū āmantesi

bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū āyasmato uttarassa paccassosuṃ. Āyasmā uttaro

etadavoca:

Sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ attavipattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena

kālaṃ paravipattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ

paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ parasampattiṃ paccavekkhitā hotīti.

Tena kho pana samayena vessavaṇo mahārājā uttarāya disāya dakkhiṇaṃ disaṃ gacchati

kenacideva karaṇīyena. Assosi kho vessavaṇo mahārājā āyasmato uttarassa

mahisavatthusmiṃ saṅkheyyake pabbate dhavajālikāyaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ

desentassa, 'sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ attavipattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso

bhikkhu kālena kālaṃ paravipattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ

attasampattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ parasampattiṃ

paccavekkhitā hotī'ti.

Atha kho vessavaṇo mahārājā seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ

pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva mahisavatthusmiṃ saṅkheyyake

pabbate dhavajālikāyaṃ1 antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi.

1. Vaṭṭhajālikāyasyā. Vaṭhajālikāyaṃ machasaṃ.

2. Samiñjitaṃ machasaṃ

[BJT Page 26] [\x 26/]

Atha kho vessavaṇo mahārājā yena sakko devānamindo tenupasaṅkami upasaṅkamitvā

sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca, 'yagghe mārisa, jāneyyāsi, eso āyasmā uttaro

mahisavatthusmiṃ saṅkheyyake pabbate dhavajālikāyaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti:

sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ attavipattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena

kālaṃ paravipattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ

paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ parasampattiṃ paccavekkhitā hoti'ti.

Atha kho sakko devānamindo seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ

pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva devesu tāvatiṃsesu antarahito

mahisavatthusmiṃ saṅkheyyake [PTS Page 163] [\q 163/] pabbate dhavajālikāyaṃ

āyasmato uttarassa pamukhe1. Pāturahosi: atha kho sakko devānamindo yenāyasmā uttaro

tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uttaraṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo āyasmantaṃ uttaraṃ etadavoca:

Saccaṃ kira bhante, āyasmā uttaro bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ desesi: sādhāvuso bhikkhu

kālena kālaṃ attavipattiṃ paccavekkhitā hoti. Sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ paravipattiṃ

paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ paccavekkhitā hoti,

sādhāvuso bhikkhu kālena kālaṃ parasampattiṃ paccavekkhitā hotī'ti. ?

Evaṃ devānamindāti.

Kiṃ panidaṃ2. Bhante, āyasmato uttarassa sakaṃ paṭibhānaṃ, udāhu tassa bhagavato

vacanaṃ arahato sammāsambuddhassāti?

Tena hi devānaminda, upamaṃ te karissāmi, upamāyapi idhekacce3 viññū purisā bhāsitassa

atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi devānaminda, gāmassa vā nigamassa vā avidūre

mahādhaññarāsi, tato mahājanakāyo dhaññaṃ āhareyya kājehipi piṭakehipi ucchaṅgehipi

[PTS Page 164] [\q 164/] añjalīhipi. Yo nu kho devānaminda taṃ mahājanakāyaṃ

upasaṅkamitvā evaṃ puccheyya: kuto imaṃ dhaññaṃ āharathāti? Kathaṃ taṃ vyākaramāno4.

Nu kho devānaminda, so mahājanakāyo sammā vyākaramāno vyākareyyāti?

1. Sammukhe machasaṃ

2. Kiṃ pana syā.

3. Upamāya midhekacce machasaṃ

4. Kathaṃ vyākaramāno machasaṃ.

[BJT Page 28] [\x 28/]

Amumhā dhaññarāsimhā āharāmāti kho bhante, so mahājanakāyo sammā vyākaramāno

vyākareyyāti.

Evameva kho devānaminda, yaṃ kiñci subhāsitaṃ sabbaṃ taṃ tassa bhagavato vacanaṃ

arahato sammāsambuddhassa, tato upādāyupādāya mayañcaññe ca bhaṇāmāti.

Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yāva subhāsitamidaṃ1. Bhante, āyasmatā uttarena yaṃ

kiñci subhāsitaṃ sabbaṃ taṃ tassa bhagavato vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa, tato

upādāyupādāya mayañcaññe ca bhaṇāmāti,

Ekamidaṃ bhante, uttara, samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakuṭe pabbate

acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaṃ ārabbha bhikkhū āmantesi:

Sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ attavipattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave,

bhikkhu kālena kālaṃ paravipattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena

kālaṃ attasampattiṃ paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ

parasampattiṃ paccavekkhitā hotīti.

Aṭṭhahi bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto apāyiko nerayiko

kappaṭṭho atekiccho. Katamehi aṭṭhahi:

Lābhena2 bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho

atekiccho. Alābhena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko

kappaṭṭho atekiccho. Yasena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko

nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Ayasena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto

āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Sakkārena bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto

devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Asakkārena bhikkhave abhibhūto

pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpicchatāya bhikkhave,

abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpamittatāya

[PTS Page 165] [\q 165/] bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko

nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi asaddhammehi abhibhūto

pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho.

Sādhu bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ

alābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya, uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ sakkāraṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ asakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya,

uppannaṃ pāpicchataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ pāpamittataṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya.

1. Yāva subhasitaṃ cidaṃ machasaṃ.

2. Lābhena hi machasaṃ.

[BJT Page 30] [\x 30/]

Kiñca bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya

vihareyya. Uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ yasaṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya,

uppannaṃ sakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya uppannaṃ asakkāraṃ abhibhuyya

abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ pāpicchataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaṃ

pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya.

Yaṃ hissa bhikkhave, uppannaṃ lābhaṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsavā

vighātapariḷāhā, uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya viharato evaṃ sa te āsavā vighātapariḷāhā na

honti. Yaṃ hissa bhikkhave, uppannaṃ alābhaṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsavā

vighātapariḷāhā, uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya viharato evaṃ sa te āsavā vighātapariḷāhā

na honti. Yaṃ hissa bhikkhave, uppannaṃ yasaṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsavā

vighātapariḷāhā, uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya viharato evaṃ sa te āsavā vighātapariḷāhā na

honti. Yaṃ hissa bhikkhave uppannaṃ ayasaṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ āsavā

vighātapariḷāhā, uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷābhā

na honti. Yaṃ hisasa bhikkhave, uppannaṃ sakkāraṃ anabhibhuyya viharato uppajjeyyuṃ

āsavā vighātapariḷāhā, uppannaṃ asakkāraṃ abhibhuyya viharato evaṃsa te āsavā

vighātapariḷāhā na honti. Yaṃ hissa bhikkhave, uppannaṃ pāpicchataṃ anabhibhuyya

viharato uppajjeyyuṃ āsavā visātapariḷāhā, uppannaṃ pāpicchataṃ abhibhuyya viharato

evaṃsa te āsavā vighātapariḷābhā na honti. Uppannaṃ pāpamittataṃ anabhibhuyya viharato

uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya viharato evaṃsa te

āsavā vighātapariḷāhā na honti. Idaṃ kho bhikkhave, bhikkhu atthavasaṃ paṭicca uppannaṃ

[PTS Page 166] [\q 166/] lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ alābhaṃ

abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ yasaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya.

Uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ sakkāraṃ abhibhuyya

abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ asakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ

pāpicchataṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya

abhibhuyya vihareyya.

Tasmātiha bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ uppannaṃ lābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya

viharissāma, uppannaṃ alābhaṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaṃ yasaṃ

abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaṃ ayasaṃ abhibhuyya abhibhuyya

viharissāma. Uppannaṃ sakkāraṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaṃ asakkāraṃ

abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaṃ pāpicchataṃ abhibhuyya abhibhuyya

viharissāma, uppannaṃ pāpamittataṃ abhibhuyya abhibhuyya viharissāmāti. Evaṃ hi vo

bhikkhave sikkhitabbanti.

Ettāvatā bhante uttara, manussesu catasso parisā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo.

Nāyaṃ dhammapariyāyo kismiñci patiṭṭhito1. Uggaṇhātu bhante, āyasmā uttaro imaṃ

dhammapariyāyaṃ pariyāpuṇātu bhante, āyasmā uttaro imaṃ dhammapariyāyaṃ dhāretu

bhante, āyasmā uttaro imaṃ dhammapariyāyaṃ, atthasaṃhito ayaṃ bhante, dhammapariyāyo

ādibrahmacariyakoti.

1. Upaṭṭhito machasaṃ.

[BJT Page 32] [\x 32/]

8. 1. 1. 9

Nanda suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Kulaputto' ti bhikkhave, nandaṃ sammāvadamāno vadeyya: balavāti bhikkhave, nandaṃ

sammā vadamāno vadeyya; pāsādikoti bhikkhave, nandaṃ sammā vadamāno vadeyya;

tibbarāgoti bhikkhave, nandaṃ sammāvadamāno vadeyya.

Kimaññatra bhikkhave, nando indriyesu guttadvāro bhojanesu mattaññū jāgariyaṃ anuyutto

satisampajaññena samannāgato. Yehi

Nando sakkoti paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carituṃ:

Tatiradaṃ bhikkhave, nandassa indriyesu guttadvāratāya hoti: sace [PTS Page 167] [\q 167/]

bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā

nando puratthimaṃ disaṃ āloketi, 'evaṃ me puratthimaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhā

domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī'ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace

bhikkhave, nandassa pacchimā disā āloketabbā hoti. Sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando

pacchimaṃ disaṃ āloketi, 'evaṃ me pacchimaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhā domanassā

pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī'ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave,

nandassa uttarā disā āloketabbā hoti. Sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando uttaraṃ disaṃ

āloketi, 'evaṃ me uttaraṃ disaṃ ālokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssavissantī'ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa dakkhiṇā disā

āloketabbā hoti, sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando dakkhiṇaṃ disaṃ āloketi, 'evaṃ me

dakkhiṇaṃ disaṃ ālokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī'

ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa uddhaṃ ulloketabbā hoti. Sabbaṃ

cetasā samannāharitvā nando uddhaṃ ulloketi, 'evaṃ me uddhaṃ ullokayato na abhijjhā

domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī' ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace

bhikkhave, nandassa adho oloketabbā hoti. Sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando adho

oloketi, 'evaṃ me adho olokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssavissantī' ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa anudisā

anuviloketabbā hoti. Sabbaṃ cetasā samannāharitvā nando anudisaṃ anuviloketi, 'evaṃ me

anudisaṃ anuvilokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantī' ti,

itiha tattha sampajāno, idaṃ kho bhikkhave, nandassa indriyesu guttadvāratāya hoti.

Tatiradaṃ bhikkhave, nandassa bhojane mattaññutāya hoti: idha bhikkhave nando

paṭisaṅkhāyoniso āhāraṃ āhāreti: neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya,

yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti

purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me

bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Idaṃ kho bhikkhave, nandassa bhojane

mattaññutāya hoti.

[BJT Page 34] [\x 34/]

Tatiradaṃ bhikkhave, nandassa jāgariyānuyogasmiṃ hoti. Idha [PTS Page 168] [\q 168/]

bhikkhave, nando divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti.

Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti.

Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti. Pāde pādaṃ accādhāya

sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā. Rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya

caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Idaṃ kho bhikkhave,

nandassa jāgariyānuyogasmiṃ hoti.

Tatiradaṃ bhikkhave, nandassa satisampajaññasmiṃ hoti: idha bhikkhave, nandassa viditā

vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti, viditā saññā uppajjanti,

viditā upaṭṭhāhanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā

upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti, idaṃ kho bhikkhave, nandassa

satisampajaññasmiṃ hoti.

Kimaññatra bhikkhave, nando indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū jāgariyaṃ anuyutto

satisampajaññena samannagato yehi nando sakkoti paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ caritunti.

8. 1. 1. 10

Kāraṇḍava suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Tena kho pana

samayena bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno

aññenaññaṃ1. Paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca

pātukaroti. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi. Niddhamathetaṃ [PTS Page 169] [\q 169/]

bhikkhave puggalaṃ, niddhamathetaṃ bhikkhave, puggalaṃ, apaneyyeso bhikkhave

puggalo. Kiṃ vo paraputto viheṭhīyati. 2.

Idha bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaṃ yeva hoti. Abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ

vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ saṃghāṭipatta cīvaradhāraṇaṃ. Seyyathāpi aññesaṃ

bhaddakānaṃ bhikkhūnaṃ yāvassa bhikkhū āpattiṃ na passanti, yato ca khvāssa bhikkhū

āpattiṃ passanti tamenaṃ evaṃ jānanti. Samaṇadūsī cāyaṃ samaṇapalāpo

samaṇakāraṇaḍavoti. Tamenaṃ iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taṃ kissa hetu: mā aññe

bhaddake bhikkhū dūsesīti.

1. Aññenāññaṃ syā.

2. Kiṃ vo tena paraputtena visodhitena machasaṃ.

Kiṃ vo paraputto viheṭheti [PTS.]

[BJT Page 36] [\x 36/]

Seyyathāpi bhikkhave, sampanne yavakaraṇe yavadūsī jāyetha, yavapalāpo

yavakāraṇḍavo. Tassa tādisaṃyeva mūlaṃ hoti. Seyyathāpi aññesaṃ bhaddakānaṃ yavānaṃ,

tādisaṃyeva nālaṃ hoti seyyathāpi aññesaṃ bhaddakānaṃ yavānaṃ, tādisaṃyeva pattaṃ hoti

seyyathāpi aññesaṃ bhaddakānaṃ yavānaṃ, yāvassa sīsaṃ na nibbattati, yato ca khvāssa1.

Sīsaṃ nibbattati. Tamenaṃ evaṃ jātanti: yavadūsī cāyaṃ yavapalāpo yavakāraṇḍavoti.

Tamenaṃ iti viditvā samūlaṃ uppāṭetvā bahiddhā yavakaraṇassa chaḍḍhenti. Taṃ kissa

hetu: mā aññe bhadrake yave dūsesīti.

Evameva kho bhikkhave idhekaccassa puggalassa tādisaṃyeva hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ

ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. Seyyathāpi aññesaṃ

bhaddakānaṃ bhikkhūnaṃ yāvassa bhikkhū āpattiṃ na passanti. Yato ca khvāssa bhikkhū

āpattiṃ passanti. Tamenaṃ evaṃ jānanti: samaṇadusī cāyaṃ samaṇapalāpo

samaṇakāraṇḍavoti. Tamenaṃ iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taṃ kissa hetu: mā aññe

bhadrake bhikkhū dūsesīti.

Seyyathāpi bhikkhave, mahato dhaññarāsissa pūyamānassa2. Tattha yāni dhaññāni daḷhāni

sāravannāni tāni ekamantaṃ puñjaṃ hoti, yāni pana tāni dhaññāni dubbalāni palāpāni tāni

vāto ekamantaṃ apakassati. Tamenaṃ sāmikā (apa)sammajjaniṃ gahetvā bhiyyo somattāya

apasammajjanti. Taṃ kissa hetu: mā aññe bhadrake dhaññe dūsesīti.

Evameva kho bhikkhave, idhekaccassa puggalassa tādisaṃyeva hoti abhikkantaṃ

paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ.

Seyyathāpi nāma aññesaṃ bhaddakānaṃ bhikkhūnaṃ yato ca khvāssa bhikkhū āpattiṃ

passanti, tamenaṃ evaṃ jānanti; [PTS Page 171] [\q 171/] samaṇadūsī cāyaṃ

samaṇapalāpo samaṇakāraṇḍavoti. Tamenaṃ iti viditvā bahiddhā nāsenti, taṃ kissa hetu:

mā aññe bhaddake bhikkhū dūsesīti.

1. Yāvāssa sīmu.

2. Vuyhamānassa sīmu. Phusayamānassa machasaṃ. Phussayamānassa syā.

[BJT Page 38] [\x 38/]

Seyyathāpi bhikkhave puriso udapānapaṇāliyā atthiko tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya vanaṃ

paviseyya, so taṃ tadeva1 rukkhaṃ kuṭhāripāsena ākoṭeti. Tattha yāni tāni rukkhāni daḷhāni

sāravantāni kuṭhāripāsena ākoṭitāni kakkhalaṃ paṭinadanti, yāni tāni rukkhāni antopūtīni

avassutāni kasambujātāni tāni kuṭhāripāsena ākoṭitāni daddaraṃ paṭinadanti. Tamenaṃ

mūle chindati, mūle chetvā agge chindati, agge chetvā anto suvisodhitaṃ visodheti, anto

suvisodhitaṃ visodhetvā udapānapaṇāliyaṃ yojeti.

Evameva kho bhikkhave idhekaccassa puggalassa tādisaṃ yeva hoti abhikkantaṃ

paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ,

seyyathāpi nāma aññesaṃ bhaddakānaṃ bhikkhūnaṃ yāvassa bhikkhū āpattiṃ na passanti.

Yato ca khvāssa bhikkhū āpattiṃ passanti, tamenaṃ evaṃ jānanti: samaṇadūsī cāyaṃ

samaṇapalāpo samaṇakāraṇḍavoti. Tamenaṃ iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taṃ kissa hetu:

mā aññe bhaddake bhikkhū dūsesīti.

1. Saṃvāsā [PTS Page 172] [\q 172/] yaṃ2. Vijānātha, pāpiccho kodhano iti,

Makkhī thambhī palāsī ca issukī maccharī saṭho.

2. Santavāco janavati, samaṇo viya bhāsati,

Raho karoti kaṭanaṃ3. Pāpadiṭṭhi anādaro.

3. Saṃsappī ca musāvādī, taṃ viditvā yathātathaṃ,

Sabbe samaggā hutvāna, abhinibbajjayātha, 4. Naṃ.

4. Kāraṇḍavaṃ niddhamatha, kasambuñcāpakassatha 5.

Tato palāpe vāhetha, assamaṇe samaṇamānine.

5. Niddhamitvāna pāpicche, pāpakācāragocare,

Suddhāsuddhehi saṃvāsaṃ, kappayavho patissatā

Tato samaggā nipakā, dukkhassantaṃ karissathāti.

Mettāvaggo paṭhamo.

Tatruddānaṃ

Mettā paññā ca dve piyā, dve lokā dve vipattiyo,

Devadatto ca uttaro, nando kāraṇḍavena cāti.

1. Yaṃyadeva machasaṃ

2. Saṃvāsāya sīmu.

3. Karaṇaṃ machasaṃ.

4. Abhinibijjayetha katthaci.

5. Kasambuñcāpakaḍḍhatha katthaci.

[BJT Page 40] [\x 40/]

2. Mahāvaggo

8. 1. 2. 1.

Verañja suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā verañjāyaṃ viharati nalerupucimanda mūle atha kho

verañjo brāhmaṇo [PTS Page 173] [\q 173/] yena bhagavā tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā

ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

Sutaṃ metaṃ bho gotama, na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake

addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī"ti tayidaṃ bho

gotama, tatheva, nahi bhavaṃ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuddhe mahallake addhagate

vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti, tayidaṃ bho gotama na

sampannamevāti.

Nāhaṃ taṃ brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā

pajāya sadevamanussāya yamahaṃ abhivādeyyaṃ vā paccuṭṭheyyaṃ vā āsanena vā

nimanteyyaṃ. Yaṃ hi brāhmaṇa, tathāgato abhivādeyya vā paccuṭṭheyya vā āsanena vā

nimanteyya muddhāpi tassa vipateyyāti.

1. Arasarūpo bhavaṃ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya

'arasarūpo samaṇo gotamo' ti. Ye te brāhmaṇa, rūparasā saddarasā gandharasā rasarasā

poṭṭhabbarasā te tathāgatassa pahīnā, ucchinnamūlā tālāvatthukatā1. Anabhāvakatā2. Āyatiṃ

anuppādadhammā, ayaṃ kho brāhmaṇa pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammāvadamāno

vadeyya arasarūpo samaṇo gotamo'ti. No ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesi.

1. Tālavatthukatā katthaci.

2. Anabhāvaṃkatā machasaṃ.

[BJT Page 42] [\x 42/]

2. Nibbhogo [PTS Page 174] [\q 174/] bhavaṃ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya,

nibbhogo samaṇo gotamo'ti. Ye te brāhmaṇa, rūpabhogā saddabhogā gandhabhogā

rasabhogā poṭṭhabbabhogā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā1.

Anabhāvakatā2. Āyatiṃ anuppādadhammā, ayaṃ kho brāhmaṇa pariyāyo yena pariyāyena

sammā vadamāno vadeyya nibbhogo samaṇo gotamoti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya

vadesi.

3. Akiriyavādo bhavaṃ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya,

akiriyavādo samaṇo gotamo' ti. Ahaṃ hi brāhmaṇa, akiriyaṃ vadāmi kāyaduccaritassa

vacīduccaritassa manoduccaritassa, anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ

akiriyaṃ vadāmi. Ayaṃ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno

vadeyya akiriyavādo samaṇo gotamoti. No ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesi.

4. Ucchedavādo bhavaṃ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya,

ucchedavādo samaṇo gotamo' ti. Ahaṃ hi brāhmaṇa, ucchedaṃ vadāmi rāgassa dosassa

mohassa, anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ ucchedaṃ vadāmi. Ayaṃ kho

brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo

samaṇo gotamo' ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesi.

1. Tālavatthukatā katthaci.

2. Anabhāvakatā machasaṃ.

[BJT Page 44] [\x 44/]

5. Jegucchī bhavaṃ gotamoti,

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya

'jegucchī samaṇo gotamo'ti, ahaṃ hi brāhmaṇa, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena

manoduccaritena, anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ [PTS Page 175] [\q

175/] samāpattiyā jigucchāmi, ayaṃ kho brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena

sammā vadamāno vadeyya, 'jegucchī samaṇo gotamo'ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya

vadesi.

6. Venayiko bhavaṃ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya,

'venayiko samaṇo gotamo' ti. Ahaṃ hi brāhmaṇa, vinayāya dhammaṃ desemi rāgassa

dosassa mohassa, anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vinayāya dhammaṃ

desemi. Ayaṃ kho brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya

'venayiko samaṇo gotamo' ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesi.

7. Tapassī bhavaṃ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'tapassī

samaṇo gotamo'ti, tapanīyāhaṃ brāhmaṇa, pāpake akusale dhamme vadāmi kāyaduccaritaṃ

vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ, yassa kho brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā

pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tamahaṃ

tapassī'ti vadāmi, tathāgatassa kho brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā

ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, ayaṃ kho brāhmaṇa,

pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'tapassī samaṇo gotamo'ti, no ca

kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesi.

[BJT Page 46] [\x 46/]

8. Apagabbho bhavaṃ gotamoti.

Atthi khvesa brāhmaṇa, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya,

'apagabbho samaṇo gotamo'ti. Yassa kho brāhmaṇa, āyatiṃ gabbhaseyyā

punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ

anuppādadhammā, [PTS Page 176] [\q 176/] tamahaṃ apagabbhoti vadāmi tathāgatassa

kho brāhmaṇa, āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā

tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, ayaṃ kho brāhmaṇa pariyāyo yena

maṃ pariyāyena, sammā vadamāno vadeyya 'apagabbho samaṇo gotamo' ti no ca kho yaṃ

tvaṃ sandhāya vadesi.

Seyyathāpi brāhmaṇa, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuṭiyā

sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, yo nu kho tesaṃ

kukkuṭacchāpakānaṃ paṭhamataraṃ pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ

padāḷetvā sotthinā abhinibbhijjeyya, kinti svāssa vacanīyo jeṭṭho vā kaṇiṭṭho vāti?

Jeṭṭhotissa bho gotama, vacanīyo, so hi tesaṃ jeṭṭho hotī'ti.

Evameva kho ahaṃ brāhmaṇa, avijjāgatāya pajāya aṇḍabhūtāya, pariyonaddhāya

avijjaṇḍakosaṃ padāletvā eko'va loke anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho, ahaṃ hi

brāhmaṇa jeṭṭho seṭṭho lokassa.

Āraddhaṃ kho pana me brāhmaṇa, viriyaṃ1 ahosi asallīnaṃ upaṭṭhitā pati asammuṭṭhā. 2

Passaddho kāyo asāraddho; samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ brāhmaṇa, vivicceva

kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ

jhānaṃ upasampajja viharāmi.

Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ

samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ [PTS Page 177] [\q 177/] jhānaṃ upasampajja viharāmi.

1. Viriyaṃ machasaṃ.

2. Appamuṭaṭhā machasaṃ. Sīmu.

[BJT Page 48] [\x 48/]

Pītiyā ca virāgā upekkhako1 ca viharāmi. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena

paṭisaṃvedemi, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti. 'Upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharāmi.

Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā

adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhute

kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ.

So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi

jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo

cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiṃ evannāmo,

evaṅgotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So

tato cuto amutra upapādiṃ, tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti,

avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino

pahitattassa viharato. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ

kho me brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā avijjā vihatā vijjā uppannā

tamo vihato āloko uppanno yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṃ kho

me brāhmaṇa, paṭhamā abhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.

So [PTS Page 178] [\q 178/] evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe

vigatūpakkilese mudubhute kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ

abhininnāmesiṃ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi

cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage

satte pajānāmi. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacīduccaritena

samannāgatā, manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

uppannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne

uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte

pajānāmi. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato,

āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṃ kho me

brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā tamo

vihato āloko uppanno yathā taṃ appamattassa atāpino pahitattassa viharato, ayaṃ kho me

brāhmaṇa, dutiyā abhinibbhidā ahosi. Kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.

1. Upekhako katthaci.

[BJT Page 50] [\x 50/]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ, so idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadāti

yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

Ime āsavāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ [PTS Page 179] [\q 179/] āsavasamudayoti

yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ

āsavanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ.

Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṃ

vimuccittha, diṭṭhāsavāpi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Vimuttasmiṃ

vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ

itthattāyāti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho me brāhmaṇa, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā

adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno yathā taṃ appamattassa

ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṃ kho me brāhmaṇa, tatiyā abhinibbhidā ahosi

kukkuṭaccāpakasseva aṇḍakosambhāti.

Evaṃ vutte verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: jeṭṭho bhavaṃ gotamo, seṭṭho

bhavaṃ gotamo, abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama

nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya'

andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhintī' ti, evameva bhotā

gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ

gacchāmi dhammañca bhikkhu saṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

8. 1. 2. 2.

Sīhasenāpati suttaṃ.

Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana

samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā

anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Saṅghassa

vaṇṇaṃ bhāsanti.

[BJT Page 52] [\x 52/]

Tena [PTS Page 180] [\q 180/] kho pana samayena sīho senāpati nigaṇṭhasāvako tassaṃ

parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho sīhassa senāpatissa etadahosi; nissaṃsayaṃ kho so bhagavā

arahaṃ sammāsambuddho bhavissati. Tathā hi 'me sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī

santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti.

Dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Yannūnāhaṃ taṃ bhagavantaṃ

dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddhanti.

Atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ

nātaputtaṃ etadavoca: icchāmahaṃ bhante, samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitunti.

Kiṃ pana tvaṃ sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya

upasaṅkamissasi. Samaṇo hi sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca

sāvake vinetīti.

Atha kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamiyābhisaṅkhāro1 bhagavantaṃ dassanāya, so

paṭippassambhi.

Dutiyampi kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā

anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa

vaṇṇaṃ bhāsanti.

Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi: nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho bhavissati. Tathā hi 'me sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī

santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti,

dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Yannūnāhaṃ taṃ bhagavantaṃ

dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ [PTS Page 181] [\q 181/] sammāsambuddhanti.

Atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nātaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ

nātaputtaṃ etadavoca: icchāmahaṃ bhante, samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitunti.

Kiṃ pana tvaṃ sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya

upasaṅkamissasi, samaṇo hi sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca

sāvake vinetīti.

1. Gamikābhisaṅkhāro, sīmu.

[BJT Page 54] [\x 54/]

Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamiyābhisaṅkhāro bhagavantaṃ dassanāya, so

paṭippassambhi.

Tatiyampi kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā

anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa

vaṇṇaṃ bhāsanti.

Tatiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi: nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho bhavissati. Tathā hi' me sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī

santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti,

dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Kiṃ hi'me karissanti nigaṇṭhā

apalokitā vā anapalokitā vā, yannūnāhaṃ anapalokitāva nigaṇṭhe taṃ bhagavantaṃ

dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddhanti.

Atha kho sīho senāpati pañcamattehi rathasatehi divādivassa vesāliyā niyyāsi bhagavantaṃ

dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṃ

pāvisi. Atha kho sīho senāpati yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ

etadavoca:

Sutaṃ me'taṃ bhante, akiriyavādo samaṇo gotamo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca

sāvake vinetīti. Ye te bhante, evamāhaṃsu: akiriyavādo samaṇo gotamo akiriyāya dhammaṃ

[PTS Page 182] [\q 182/] deseti, tena ca sāvake vinetīti. Kacci te bhante, vuttavādino?

Na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, ? Dhammassa cānudhammaṃ vyākaronti. Na

ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati? Anabbhakkhātukāmāhi

mayaṃ bhante, bhagavantanti.

1. Atthi sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo

samaṇo gotamo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

2. Atthi sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, kiriyavādo

samaṇo gotamo kiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

[BJT Page 56] [\x 56/]

3. Atthi sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo

samaṇo gotamo ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

4. Atthi sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, jegucchī samaṇo

gotamo jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

5. Atthi sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, venayiko samaṇo

gotamo vinayāya dhammaṃ deseti. Tena ca sāvake vinetīti.

6. Atthi sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya tapassī samaṇo

gotamo tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

7. Atthi sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, apagabbho

samaṇo gotamo apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

8. Atthi sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, assāsako1 samaṇo

gotamo assāsāya dhammaṃ deseti. Tena ca sāvake vinetīti.

1. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo

samaṇo gotamo akiriyāya [PTS Page 183] [\q 183/] dhammaṃ deseti, tena ca sāvake

vinetīti: ahaṃ hi sīha, akiriyaṃ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa,

anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ akiriyaṃ vadāmi. Ayaṃ kho sīha,

pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo samaṇo gotamo

akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

2. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya kiriyavādo

samaṇo gotamo kiriyāya dhammaṃ deseti. Tena ca sāvake vinetīti: ahaṃ hi sīha, kiriyaṃ

vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa, anekavihitānaṃ kusalānaṃ

dhammānaṃ kiriyaṃ vadāmi. Ayaṃ kho sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā

vadamāno vadeyya kiriyavādo samaṇo gotamo kiriyāya dhammaṃ deseti. Tena ca sāvake

vinetīti.

1. Assāsanto sīmu.

[BJT Page 58] [\x 58/]

3. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo

samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti: ahaṃ hi sīha,

ucchedaṃ vadāmi rāgassa dosassa mohassa, anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ ucchedaṃ vadāmi. Ayaṃ kho sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā

vadamāno vadeyya ucchedavādo samaṇo gotamo ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca

sāvake vinetīti.

4. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya jegucchī

samaṇo gotamo jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti: ahaṃ hi sīha,

jigucchāmi. Kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, anekavihitānaṃ pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā jigucchāmi. Ayaṃ kho sīha, pariyāyo yena maṃ

pariyāyena sammā vadamāno vadeyya jegucchī samaṇo gotamo jegucchitāya dhammaṃ

deseti, tena ca sāvake vinetīti.

5. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: venayiko

samaṇo gotamo vinayāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti: ahaṃ hi sīha, vinayāya

dhammaṃ desemi. Rāgassa dosassa mohassa, anekavihitānaṃ [PTS Page 184] [\q 184/]

pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vinayāya dhammaṃ desemi. Ayaṃ kho sīha, pariyāyo

yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya venayiko samaṇo gotamo, vinayāya

dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

6. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: tapassī

samaṇo gotamo tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti: tapanīyāhaṃ sīha,

pāpake akusale dhamme vadāmi. Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ, yassa kho

sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā

āyatiṃ anuppādadhammā. Tamahaṃ tapassīti vadāmi. Tathāgatassa kho sīha, tapanīyā

pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ

anuppādadhammā. Ayaṃ kho sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno

vadeyya tapassī samaṇo. Gotamo tapassitāya dhammaṃ deseti. Tena ca sāvake vinetīti.

[BJT Page 60] [\x 60/]

7. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya apagabbho

samaṇo gotamo apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Yassa kho sīha,

āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā, ucchinnamūlā tālāvatthukatā

anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā, tamahaṃ apagabbhoti vadāmi. Tathāgatassa kho

sīha, āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā

anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena

sammā vadamāno vadeyya apagabbho samaṇo gotamo apagabbhatāya dhammaṃ deseti,

tena ca sāvake vinetīti.

8. Katamo ca sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya assāsako

samaṇo gotamo assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Ahaṃ hi sīha, assāsako

[PTS Page 185] [\q 185/] paramena assāsena, assāsāya ca dhammaṃ desemi, tena ca

sāvake vinemi. Ayaṃ kho sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya

assāsako samaṇo gotamo assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.

Evaṃ vutte sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante,

seyyathāpi bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā

maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti,

evameva bhante anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ

gacchāmi dhammaṃ ca bhikkhusaṅghaṃ ca. Upāsakaṃ maṃ bhante, bhagavā dhāretu

ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Anuviccakāraṃ kho sīha, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotīti.

Iminā pahaṃ bhante bhagavato bhīyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhagavā

evamāha: anuviccakāraṃ kho sīha, karohi, anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ

sādhu hotīti.

[BJT Page 62] [\x 62/]

Mamaṃ hi bhante, aññatitthiyā sāvakaṃ labhitvā kevalakappaṃ vesāliṃ paṭākaṃ

parihareyyuṃ: sīho amhākaṃ senāpati sāvakattaṃ upagatoti. Atha ca pana maṃ bhagavā

evamāha: anuviccakāraṃ kho sīha, karohi. Anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ

sādhu hotīti. Esāhaṃ bhante, dutiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca

bhikkhusaṅghañca, upāsakaṃ maṃ bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ

gatanti.

Dīgharattaṃ kho te sīha, nigaṇṭhānāṃ opānabhūtaṃ kulaṃ yena tesaṃ upagatānaṃ

piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsīti.

Imināpahaṃ bhante, bhagavato bhīyyosomattāya attamano abhiraddho yaṃ maṃ bhagavā

evamāha: dīgharattaṃ kho te sīha, nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ yena tesaṃ upagatānaṃ

piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsīti.

Sutaṃ me taṃ bhante, samaṇo gotamo evamāha: mayhameva [PTS Page 186] [\q 186/]

dānaṃ dātabbaṃ na aññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ, mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ na

aññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ dinnaṃ

mahapphalaṃ, mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ nāññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ

mahapphalanti. Atha ca pana maṃ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. Api ca bhante,

mayametthakālaṃ jānissāma. Esāhaṃ bhante tatiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi.

Dhammañca bhikkhusaṅghañca upāsakaṃ maṃ bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Atha kho bhagavā sīhassa senāpatissa ānupubbīkathaṃ1 kathesi. Seyyathīdaṃ: dāna kathaṃ

sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ

pakāsesi.

1. Anupubbiṃkathaṃ machasaṃ anupubbīkathaṃ syā.

[BJT Page 64] [\x 64/]

Yadā bhagavā aññāsi sīhaṃ senāpatiṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ

pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi: dukkhaṃ

samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ, seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ

sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya, evameva sīhassa senāpatissa tasmiṃ yeva āsane virajaṃ

vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbantaṃ

nirodhadhammanti.

Atha kho sīho senāpati diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo

tiṇṇavicikiccho vigatakathaṅkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ

etadavoca:

Adhivāsetu me bhante, bhagavā svātanāya [PTS Page 187] [\q 187/] bhattaṃ saddhiṃ

bhikkhusaṅghenāti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho sīho senāpati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ

abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho sīho senāpati aññataraṃ purisaṃ āmantesi: gaccha tvaṃ ambho purisa,

pavattamaṃsaṃ jānāhīti. Atha kho sīho senāpati tassā rattiyā accayena sake nivesane

paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi. Kālo bhante,

niṭṭhitaṃ bhattanti.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sīhassa senāpatissa

nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena.

Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṃ rathikāya rathikaṃ1 siṅghāṭakena

siṅghāṭakaṃ bāhā paggayha kandanti. Ajja sīhena senāpatinā thullaṃ pasuṃ vadhitvā

samaṇassa gotamassa bhattaṃ kataṃ. Taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakaṭaṃ maṃsaṃ

paribhuñjati paṭicca kammanti.

1. Rathiyāya rathiyaṃ sīmu.

[BJT Page 66] [\x 66/]

Atha kho aññataro puriso yena sīho senāpati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā sīhassa

senāpatissa upakaṇṇake ārocesi. Yagghe bhante, jāneyyāsi: ete sambahulā nigaṇṭhā

vesāliyaṃ rathikāya rathikaṃ1 siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ bāhā paggayha kandanti. Ajja

sīhena senāpatinā thullaṃ pasuṃ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṃ kataṃ, taṃ samaṇo

gotamo jānaṃ uddissakaṭaṃ maṃsaṃ paribhuñjati [PTS Page 188] [\q 188/]

paṭiccakammanti.

Alaṃ ayyo dīgharattampi te āyasmanto avaṇṇakāmā buddhassa, avaṇṇakāmā dhammassa,

avaṇṇakāmā saṅghassa na ca panete āyasmanto jīranti taṃ bhagavantaṃ asatā tucchā musā

abhūtena abbhācikkhantā, na ca mayaṃ jīvitahetūpi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyāmāti.

Atha kho sīho senāpati buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena

bhojanīyena sahatthā santappesi. Sampavāresi. Atha kho sīho senāpati bhagavantaṃ

bhuttāviṃ onītapattapāṇīṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sīhaṃ senāpatiṃ

bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapekvā samuttejetvā sampahaṃsetvā

uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.

8. 1. 2. 3.

Ājañña suttaṃ

(Sāvatthi nidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo

rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati, katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca. Yassaṃ

disāyaṃ aññepi bhadrā assājāniyā jāyanti tassaṃ disāyaṃ jāto hoti, yaṃ kho panassa bhojanaṃ

denti allaṃ vā sukkhaṃ vā, taṃ sakkaccaṃ yeva paribhuñjati avikiranto, jegucchī hoti uccāraṃ

vā passāvaṃ vā abhinisīdituṃ vā abhinipajjituṃ vā, sorato hoti [PTS Page 189] [\q 189/]

sukhasaṃvāso, na aññe asse ubbejetā, yāni kho panassa honti sāṭheyyāni kūṭeyyāni

jimbheyyāni vaṅkeyyāni tāni yathābhūtaṃ sārathissa āvīkattā hoti.

1. Rathiyā rathiyaṃ simu.

[BJT Page 68] [\x 68/]

Tesamassa sārathī abhinimmadanāya vāyamati, vāhī kho pana hoti kāmaññe assā vahantu

vā mā vā ahamettha vahissāmīti cittaṃ uppādeti, gacchanto kho pana ujumaggeneva

gacchati, thāmavā hoti yāva jīvitamaraṇapariyādānā thāmaṃ upadaṃsetā, imehi kho

bhikkhave, aṭṭhahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo,

rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati.

Evameva kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti,

pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, katamehi

aṭṭhahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati.

Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,

yaṃ kho panassa bhojanaṃ denti lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā taṃ sakkaccaṃyeva paribhuñjati

avihaññamāno, jegucachī hoti kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, jegucchī

hoti anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, sorato hoti

sukhasaṃvāso, na aññe bhikkhū ubbejetā. Yāni kho panassa honti sāṭheyyāni kūṭeyyāni [PTS

Page 190] [\q 190/] jimbheyyāni vaṅkeyyāni tāni yathābhūtaṃ āvīkantā hoti satthari vā

viññūsu vā sabrahmacārisu, tesamassa satthā vā viññū vā sabrahmacārī abhinimmadanāya

vāyamati. Sikkhitā kho pana hoti. Kāmaññeva bhikkhū sikkhantu vā mā vā ahamettha

sikkhissāmīti cittaṃ uppādeti. Gacchanto kho pana ujumaggeneva gacchati. Tatrāyaṃ

ujumaggo seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto,

sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, āraddhaviriyo viharati kāmaṃ taco

ca nahāru ca aṭṭhi ca avasissatu sarīre upasussatu maṃsalohitaṃ, yantaṃ purisathāmena

purisaviriyena purisaparakkamena pattababaṃ, na taṃ apāpūṇitvā viriyassa santhānaṃ

bhavissatīti. Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti,

pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

[BJT Page 70] [\x 70/]

8. 1. 2. 4.

Khaluṅka suttaṃ.

(Sāvatthi nidānaṃ)

Aṭṭha ca bhikkhave assakhaluṅke desissāmi aṭṭha ca assadose, aṭṭha ca purisakhaluṅke

aṭṭha ca purisadose, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho

te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

1. Katame ca bhikkhave, aṭṭha assakhaluṅkā aṭṭha ca assadosā: idha bhikkhave, ekacco

assakhaluṅko 'pehī' ti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭisakkati1 piṭṭhito

[PTS Page 191] [\q 191/] rathaṃ paṭivatteti2. Evarūpopi bhikkhave idhekacco

assakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo assadoso.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco assakhaluṅko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito

sārathinā pacchā laṃghati3 kubbaraṃ hanti. Tidaṇḍaṃ bhañjati. Evarūpopi bhikkhave,

idhekacco assakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave dutiyo assadoso.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco assakhaluṅko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito

sārathinā rathisāya satthiṃ ussajjitvā4 rathisaṃ yeva ajjhomaddati, evarūpopi bhikkhave,

idhekacco assakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave tatiyo assadoso.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco assakhaluṅko 'pehī'ti vutto viddho samāno codito

sārathinā ummaggaṃ gaṇhāti, ubbaṭumaṃ rathaṃ karoti. Evarūpopi bhikkhave idhekacco

assakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave catuttho assadoso.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave, idhekacco assakhaluṅko 'pehī' ti vutto viddho samāno codito

sārathinā laṅghati purimaṃ kāyaṃ, paggaṇhāti purime pāde. Evarūpopi bhikkhave idhekacco

assakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo assadoso.

1. Paṭikkamati machasaṃ 2. Pavatteti katthaci 3. Pacchālaṅghipati syā. 4. Ussajitvā sīmu.

[BJT Page 72] [\x 72/]

6. Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco assakhaluṅko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito

sārathinā anādiyitvā sārathīṃ anādiyitvā patodaṃ1 dantehi2 mukhādhānaṃ vidaṃsitvā3 [PTS

Page 192] [\q 192/] yena kāmaṃ pakkamati, evarūpopi bhikkhave, idhekacco

assakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave, chaṭṭho assadoso.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco assakhaluṅko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito

sārathinā, neva abhikkamati, no paṭikkamati, tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti. Evarūpopi

bhikkhave, idhekacco assakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave, sattamo, assadoso.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave idhekacco assakhaluṅko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito

sārathinā purime ca pāde saṃharitvā pacchime ca pāde saṃharitvā tattheva cattāro pāde

abhinisīdati. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave, aṭṭhamo

assadoso. Ime kho bhikkhave, aṭṭha assakhaluṅkā aṭṭha ca assadosā.

1. Katame ca bhikkhave aṭṭha ca purisakhaluṅkā, aṭṭha ca purisadosā: idha bhikkhave

bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā codiyamāno na sarāmīti

asatiyāva nibbeṭheti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluṅko pehīti vutto viddho samāno

codito sārathinā pacchato paṭisakkati piṭṭhito rathaṃ paṭivatteti. Tathūpamāhaṃ bhikkhave,

imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluṅko hoti. Ayaṃ

bhikkhave, paṭhamo purisadoso.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti so bhikkhu bhikkhūhi

āpattiyā codiyamāno codakaṃ [PTS Page 193] [\q 193/] yeva paṭippharati. Kiṃ nukho

tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena tvampi nāma bhaṇitabbaṃ maññasīti. Seyyathāpi so

bhikkhave assakhaluṅko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchālaṃghati,

kubbaraṃ bhanti, tidaṇḍaṃ bhañjati. Tathūpamāhaṃ bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi.

Evarūpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave dutiyo purisadoso.

1. Patodalaṭṭhiṃ machasaṃ. 2. Patodadantehi sīmu. 3. Viddhaṃsitā sīmu.

[BJT Page 74] [\x 74/]

3. Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi

āpattiyā codiyamāno codakasseva paccāropeti tvampi khosi itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno

tvaṃ tāva paṭhamaṃ paṭikarohīti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluṅko pehīti vutto

viddho samāno codito sārathinā rathisāya satthiṃ ussajjitvā rathisaṃ yeva ajjhomaddati.

Tathūpamāhaṃ bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco

purisakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo purisadoso.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi

āpattiyā codiyamāno aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca

appaccayaṃ ca pātukaroti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluṅko pehīti vutto viddho

samāno codito sārathinā ummaggaṃ gaṇhāti, ubbaṭumaṃ rathaṃ karoti. Tathūpamāhaṃ

bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluṅko hoti.

Ayaṃ bhikkhave, catuttho purisadoso.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi

āpattiyā codiyamāno saṅghamajjhe bāhā vikkhepaṃ bhaṇati. Seyyathāpi so bhikkhave [PTS

Page 194] [\q 194/] assakhaluṅko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā laṅghati

purimaṃ kāyaṃ, paggaṇhāti purime pāde, tathūpamāhaṃ bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi

evarūpopi bhikkhave idhekacco purisakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave, pañcamo purisadoso.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi

āpattiyā codiyamāno anādiyitvā saṅghaṃ anādiyitvā codakaṃ sāpattikova yena kāmaṃ

pakkamati. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluṅko pehīti vutto viddho samāno codito

sārathinā anādiyitvā sārathiṃ anādiyitvā patodaṃ dantehi mukhādhānaṃ vidaṃsitvā1 yena

kāmaṃ pakkamati. Tathūpamāhaṃ bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi. Eva rūpopi

bhikkhave, idhekacco purisakhaluṅko hoti. Ayaṃ bhikkhave chaṭṭho purisadoso.

1. Viddhaṃsitvā sī. Mu.

[BJT Page 76] [\x 76/]

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi

āpattiyā codiyamāno nevāhaṃ āpannomhi na panāhaṃ āpannomhīti tuṇhibhāvena saṅghaṃ

viheseti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluṅko pehīti vutto viddho samāno codito

sārathinā neva abhikkamati, no paṭikkamati, tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti. Tathūpamāhaṃ

bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluṅko hoti.

Ayaṃ bhikkhave, sattamo purisadoso.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhū bhikkhuṃ āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhūhi āpattiyā

codiyamāno evamāha; [PTS Page 195] [\q 195/] kiṃ nukho tumhe āyasmanto atibāḷhaṃ

mayi byāvaṭā, idānāhaṃ sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmīti, so sikkhaṃ paccakkhāya

hīnāyāvattitvā evamāha: idāni kho tumhe āyasmanto attamanā hothā'ti, seyyathāpi so

bhikkhave assakhaluṅko pehīti vutto viddho samāno codito sārathinā purime ca pāde

saṃharitvā pacchime va pāde saṃharitvā tattheva cattāro pāde abhinisīdati. Tathūpamāhaṃ

bhikkhave imaṃ puggalaṃ vadāmi. Evarūpopi bhikkhave idhekacco purisakhaluṅko hoti.

Ayaṃ bhikkhave aṭṭhamo purisadoso. Ime kho bhikkhave aṭṭha purisakhaluṅkā aṭṭha ca

purisadosāti.

8. 1. 2. 5.

Mala suttaṃ

(Sāvatthi nidānaṃ)

Aṭṭhimāni bhikkhave malāni katamāni aṭṭha.

Asajjhāya malā bhikkhave mantā, anuṭṭhānamalā bhikkhave gharā, malaṃ bhikkhave

vaṇṇassa kosajjaṃ, pamādo bhikkhave rakkhato malaṃ. Malaṃ bhikkhave itthiyā duccaritaṃ.

Maccheraṃ bhikkhave dadato malaṃ. Malā bhikkhave pāpakā akusalā dhammā asmiṃ loke

parambhi ca. Tato bhikkhave malā malataraṃ avijjā paramaṃ malaṃ. Imāni kho bhikkhave

aṭṭha malānīti.

[BJT Page 78] [\x 78/]

1. Asajjhāya malā mantā anuṭṭhānamalā gharā,

Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ pamādo rakkhato malaṃ

2. Malitthiyā duccaritaṃ maccheraṃ dadato malaṃ,

Malā ve pāpakā dhammā asmiṃ loke parambhi ca

Tato malā malataraṃ avijjā paramaṃ malanti.

8. 1. 2. 6

Dūteyya suttaṃ

(Sāvatthi nidānaṃ)

Aṭṭhahi [PTS Page 196] [\q 196/] bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu dūteyyaṃ

gantumarahati. Katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave bhikkhu sotā ca hoti sāvetā ca, uggahetā ca dhāretā ca, viññātā ca viññāpetā

ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako. Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi

samannāgato bhikkhu duteyyaṃ gantumarahati.

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgato sāriputto duteyyaṃ gantumarahati. Katamehi

aṭṭhahi:

Idha bhikkhave sāriputto sotā ca hoti sāvetā ca, uggahetā ca, dhāretā ca, viññātā ca,

viññāpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi

dhammehi samannāgato sāriputto duteyyaṃ gantumarahatīti.

1. Yo ve na vedhati1 patvā parisaṃ uggavādiniṃ2.

Na ca hāpeti vacanaṃ na ca chādeti sāsanaṃ,

2. Asandiddhañca bhaṇati pucchito na ca kuppati,

Sa ve tādisako bhikkhu duteyyaṃ gantumarahatīti.

1. Byathati machasaṃ, syā. 2. Uggavādinaṃ sīmu.

[BJT Page 80] [\x 80/]

8. 1. 2. 7

Purisabandhana suttaṃ

(Sāvatthi nidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave ākārehi itthi purisaṃ bandhati, katamehi aṭṭhahi: rūpena bhikkhave, itthi

purisaṃ bandhati, hasitena bhikkhave itthi purisaṃ bandhati, bhaṇitena bhikkhave itthi

purisaṃ bandhati. Gītena bhikkhave itthi purisaṃ bandhati. . [PTS Page 197] [\q 197/]

ruṇṇena1. Bhikkhave itthi purisaṃ bandhati, ākappena bhikkhave itthi purisaṃ

Bandhati. Vanabhaṅgena bhikkhave, itthī purisaṃ bandhati. Phassena bhikkhave itthi

purisaṃ bandhati. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi ākārehi itthi purisaṃ bandhati. Te bhikkhave

sattā subaddhā ye2 phassena baddhāti. 3*

8. 1. 2. 8.

Itthibandhana suttaṃ.

(Sāvatthi nidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave ākārehi puriso itthiṃ bandhati, katamehi aṭṭhahi:

Rūpena bhikkhave puriso itthiṃ bandhati, hasitena bhikkhave puriso itthiṃ bandhati.

Bhaṇitena bhikkhave puriso itthiṃ bandhati. Gītena bhikkhave puriso itthiṃ bandhati.

Ruṇṇena1 bhikkhave puriso itthiṃ bandhati. Ākappena bhikkhave puriso itthiṃ bandhati.

Vanabhaṅgena bhikkhave, puriso itthiṃ bandhati. Phassena bhikkhave puriso itthiṃ

bandhati. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi ākārehi puriso itthiṃ bandhati, te bhikkhave sattā

subaddhā ye2 phassena baddhāti. 3*

1. Roṇṇena sīmu. 2. Subandhā sīmu. Syā. 3. Bandhā sīmu syā. *Machasaṃ, potthake

imāni dve suttāni aññathā dissanti.

[BJT Page 82] [\x 82/]

8. 1. 2. 9

Pahārāda suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā verañjāyaṃ viharati naḷeru pucimanda mūle. Atha kho pahārādo

asurindo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho pahārādaṃ asurindaṃ bhagavā etadavoca: api

pana pahārāda, [PTS Page 198] [\q 198/] asurā mahāsamudde abhiramantīti.

Abhiramanti bhante, asurā mahāsamuddeti:

Kati pana pahārāda, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā

mahāsamudde abhiramantīti.

Aṭṭha bhante, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā

mahāsamudde abhiramanti katame aṭṭha?:

1. Mahāsamuddo bhante, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na

āyatakeneva papāto. Yampi bhante, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo

anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto, ayaṃ bhante, mahāsamudde paṭhamo acchariyo

abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

2. Puna ca paraṃ bhante, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati. Yampi bhante,

mahā samuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati, ayaṃ bhante, mahāsamudde dutiyo

acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

3. Puna ca paraṃ bhante, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati, yaṃ hoti

mahāsamudade mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippaṃyeva1 tīraṃ vāheti, thalaṃ ussādeti2 yampi

bhante, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati. Yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ

kuṇapaṃ taṃ khippaṃ yeva tīraṃ vāheti, thalaṃ ussādeti2 ayaṃ bhante, mahāsamudde tatiyo

acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

1. Khippameva machasaṃ 2. Ussāreti machasaṃ.

[BJT Page 84] [\x 84/]

4. Puna ca paraṃ bhante, yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaṃ: gaṅgā, yamunā, aciravatī,

sarabhū, mahī, tā mahā samuddaṃ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva

[PTS Page 199] [\q 199/] saṅkhaṃ gacchanti. Yampi bhante, yā kāci mahānadiyo

seyyathīdaṃ gaṅgā yamunā aciravatī sarabhu mahī tā mahāsamuddaṃ patvā jahanti

purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saṅkhaṃ gacchanti. Ayaṃ bhante mahāsamudde

catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

5. Puna ca paraṃ bhante, yā ca1 loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā

dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati, yampi bhante,

yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena

mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati, ayaṃ bhante, mahāsamudde pañcamo

acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahā samudde abhiramanti.

6. Puna ca paraṃ bhante, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, yampi bhante, mahāsamuddo

ekaraso loṇaraso, ayaṃ bhante, mahā samudde chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo yaṃ

disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

7. Puna ca paraṃ bhante, mahāsamuddo bahuratano anekaratano2 tatiramāni ratanāni,

seyyathīdaṃ: muttā. Maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ. Rajataṃ, jātarūpaṃ, lohitaṅko,

masāragallaṃ, yampi bhante, mahā samuddo bahuratano anekaratano. Tatiramāni ratanāni,

seyyathīdaṃ muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ, rajataṃ, jātarūpaṃ, lohitaṅko,

masāragallaṃ, ayaṃ bhante, mahāsamudde [PTS Page 200] [\q 200/] sattamo acchariyo

abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

8. Puna ca paraṃ bhante, mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso. Tatirame bhūtā: timī

timiṅgalā timirapiṅgalā3 asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahā samudde yojanasatikāpi

attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi

attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā.

1. Yā kāci. [P. T. S. .] Bahutaratano machasaṃ. 3. Timiṅgalo timirapiṅgalomachasaṃ.

[BJT Page 86] [\x 86/]

Yampi bhante, mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso. Tatirame bhūtā: timi, timiṅgalā

timirapiṅgalā, asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā,

dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā,

pañcayojanasatikāpi attabhāvā, ayaṃ bhante, mahā samudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto

dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

Ime kho bhante, mahāsamudde aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā

mahāsamudde abhiramantīti.

Api pana bhante, bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramantīti?

Abhiramanti pahārāda, bhikkhū imasmiṃ dhammavinayeti.

Kati pana bhante, imasmiṃ dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā

bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramantīti, ?

Aṭṭha pahārāda imasmiṃ dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā

bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti. Katame aṭṭha:

1. Seyyathāpi pahārāda mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro

na āyatakeneva papāto. [PTS Page 201] [\q 201/] evameva kho pahārāda imasmiṃ

dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā. Na āyatakeneva aññā

paṭivedho. Yampi pahārāda, imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā

anupubbapaṭipadā na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Ayaṃ pahārāda, imasmiṃ

dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ

dhammavinaye abhiramanti.

2. Seyyathāpi pahārāda, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati, evameva kho

pahārāda, yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā jīvitahetūpi

nātikkamanti. Yampi pahārāda, mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā

jīvitahetupi nātikkamanti. Ayaṃ pahārāda, imasmiṃ dhammavinaye dutiyo acchariyo

abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

[BJT Page 88] [\x 88/]

3. Seyyathāpi pahārāda mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati. Yaṃ hoti

mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippaññeva1. Tiraṃ vāheti, thalaṃ ussādeti2 evameva

kho pahārāda, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro

paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño.

Antopūti avassuto kasambujāto. Na tena saṅgho saṃvasati. Atha kho naṃ khippaññeva3

sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno. 4 Atha kho so

ārakāva saṅghamhā saṅgho ca tena. Yampi pahārāda yo so puggalo dussīlo pāpadhammo

asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī

brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na [PTS Page 202] [\q 202/] tena

saṅgho saṃvasati. Atha kho naṃ khippaññeva sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe

bhikkhusaṅghassa nisinno4 atha kho so ārakāva saṅghamhā saṅgho ca tena. Ayaṃ pahārāda

imasmiṃ dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū

imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

4. Seyyathāpi pahārāda, yākāci mahā nadiyo, seyyathīdaṃ: gaṅgā yamunā aciravatī sarabhu

mahī, tā mahāsamuddaṃ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saṅkhaṃ

gacchanti evameva kho pahārāda, cattārome vaṇṇā, khattiyā brāhmaṇā vessā suddā, te

tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā jahanti purimāni

nāmagottāni. 'Samaṇā sakyaputtiyā' tveva saṅkhaṃ gacchanti, yampi pahārāda cattārome

vaṇṇā khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, 'samaṇā sakyaputtiyā' tveva saṅkhaṃ

gacchanti. Ayaṃ pahārāda, imasmiṃ dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto dhammo

yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

1. Khippameva machasaṃ 2. Ussāreti machasaṃ. 3. Khippameva naṃ machasaṃ. 4.

Sannisinno machasaṃ.

[BJT Page 90] [\x 90/]

5. Seyyathāpi pahārāda, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti yā ca antalikkhā dhārā

papatanti. Na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati evameva kho

pahārāda, bahu cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti. Na tena

nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Yampi pahārāda, bahū cepi bhikkhū

anūpādisesāya nibbānadhātuyā [PTS Page 203] [\q 203/] parinibbāyanti, na tena

nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Ayaṃ pahārāda, imasmiṃ dhammavinaye

pañcamo acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye

abhiramanti.

6. Seyyathāpi pahārāda, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, evameva kho pahārāda, ayaṃ

dhammavinayo ekaraso vimuttiraso, yampi pahārāda, ayaṃ dhammavinayo ekaraso

vimuttiraso, ayaṃ pahārāda imasmiṃ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo,

yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

7. Seyyathāpi pahārāda, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni,

seyyathīdaṃ, muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko

masāragallaṃ. Evameva kho pahārāda, ayaṃ dhammavinayo bahuratano anekaratano,

tatiramāni ratanāni: seyyathīdaṃ, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā cattāro

iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Yampi

pahārāda, ayaṃ dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni seyyathīdaṃ:

cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni

satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ayaṃ pahārāda, imasmiṃ dhammavinaye sattamo

acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

8. Seyyathāpi pahārāda mahā samuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatirame bhūtā: timi

timiṅgalā timirapiṅgalā [PTS Page 204] [\q 204/] asurā nāgā gandhabbā, santi mahā

samudde yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā,

catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā.

Evameva kho pahārāda, ayaṃ dhammavinayo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso tatirame bhūtā:

sotāpanto, sotāpatti phalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmi

phalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmi phalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā,

arahattāya paṭipanno. Yampi pahārāda, ayaṃ dhammavinaye mahataṃ bhūtānaṃ āvāso,

tatirame bhūtā, sotāpanno, sotāpatti phalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī,

sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmi phalasacchikiriyāya

paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno, ayaṃ pahārāda imasmiṃ dhammavinaye aṭṭhamo

acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

Ime kho pahārāda, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā

disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramantīti.

8. 1. 2. 10.

Uposatha suttaṃ.

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana

samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho āyasmā

ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante paṭhame yāme uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ

karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca:

Abhikkantā bhante ratti nikkhanto paṭhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho, uddisatu

bhante bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhanti. Evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi

[PTS Page 205] [\q 205/] kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante majjhime

yāme uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā

bhagavantaṃ etadavoca:

[BJT Page 94] [\x 94/]

Abhikkantā bhante, ratti nikkhanto majjhimo yāmo, ciranisinno bhikkhusaṅgho, uddisatu

bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhanti, dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi, tatiyampi

kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante pacchime yāme uddhaste aruṇe

nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ

paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: "abhikkantā bhante, ratti, nikkhanto pacchimo yāmo

uddhastaṃ aruṇaṃ nandimukhī ratti, ciranisinno bhikkhusaṅgho uddisatu bhante, bhagavā

bhikkhūnaṃ pātimokkhanti. Aparisuddhā ānanda parisāti. Atha kho āyasmato moggallānassa

etadahosi: kaṃ nu kho bhagavā puggalaṃ sandhāya evamāha: 'aparisuddhā ānanda parisā'

ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sabbāvantaṃ bhikkhusaṅghaṃ cetasā ceto paricca

manasākāsi.

Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ dussīlaṃ pāpadhammaṃ asuciṃ

saṅkassarasamācāraṃ paṭicchannakammantaṃ assamaṇaṃ samaṇapaṭiññaṃ abrahmacāriṃ

brahmacārīpaṭiññaṃ antopūtiṃ avassutaṃ kasambujātaṃ majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnaṃ,

disvāna uṭṭhāyāsanā yena so puggalo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ puggalaṃ

etadavoca: uṭṭhehi āvuso1 diṭṭhosi bhagavatā, natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāsoti.

Evaṃ vutte so puggalo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ

etadavoca: uṭṭhehi āvuso1 diṭṭhosi bhagavatā, natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāsoti.

Dutiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ

puggalaṃ etadavoca: [PTS Page 206] [\q 206/] uṭṭhehi āvuso, diṭṭhosi bhagavatā, natthi

te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāsoti, tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosi.

Atha kho āyasmā mahā moggallāno taṃ puggalaṃ bāhāyaṃ gahetvā bahidvārakoṭṭhakā

nikkhāmetvā sūcighaṭikaṃ datvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

etadavoca:

1. Uṭṭhehāvuso machasaṃ.

[BJT Page 96] [\x 96/]

Nikkhāmito so bhante puggalo mayā, parisuddhā parisā, uddisatu bhante bhagavā

bhikkhūnaṃ pātimokkhanti.

Acchariyaṃ moggallāna, abbhutaṃ moggallāna, yāva bāhā gahaṇāpi nāma so moghapuriso

āgamessatīti1 atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi, tumhevadāni bhikkhave, uposathaṃ, 2

kareyyātha. Pātimokkhaṃ uddiseyyātha. Nadānāhaṃ bhikkhave, ajjatagge uposathaṃ

karissāmi. Pātimokkhaṃ uddisissāmi. Aṭṭhānametaṃ bhikkhave, anavakāso yaṃ tathāgato

aparisuddhāya parisāya3 uposathaṃ kareyya pātimokkhaṃ uddiseyya.

Aṭṭhime bhikkhave, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā

mahāsamudde abhiramanti. Katame aṭṭha:

1. Mahāsamuddo bhikkhave, anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro na

āyatakeneva papāto. Yampi bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo

anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto, ayaṃ bhikkhave, mahāsamudde paṭhamo

acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati. Yampi

bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati, ayaṃ bhikkhave, mahāsamudde

dutiyo acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati, yaṃ hoti

mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippaṃyeva1 tīraṃ vāheti, thalaṃ ussādeti2. Yampi

bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati. Yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ

kuṇapaṃ taṃ khippaṃ yeva tīraṃ vāheti, thalaṃ ussādeti2 ayaṃ bhikkhave, mahāsamudde

tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaṃ: gaṅgā, yamunā, aciravatī.

Sarabhū, mahī, tā mahā samuddaṃ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva

saṅkhaṃ gacchanti. Yampi bhikkhave, yā kāci mahā nadiyo, seyyathīdaṃ gaṅgā, yamunā,

aciravatī, sarabhu, mahī, tā mahāsamuddaṃ patvā jahanti purimāni nāmagottāni,

mahāsamuddotveva saṅkhaṃ gacchanti. Ayaṃ bhikkhave mahāsamudde catuttho acchariyo

abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave, yā ca1 loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā

dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati, yampi

bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti,

na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati, ayaṃ bhikkhave, mahāsamudde

pañcamo acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahā samudde abhiramanti.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, yampi bhikkhave,

mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, ayaṃ bhikkhave, mahāsamudde chaṭṭho acchariyo abbhuto

dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano tatiramāni ratanāni,

seyyathīdaṃ: muttā. Maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ. Rajataṃ, jātarūpaṃ, lohitaṅko,

masāragallaṃ, yampi bhikkhave, mahā samuddo bahuratano anekaratano. Tatiramāni

ratanāni, seyyathīdaṃ muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ, rajataṃ, jātarūpaṃ,

lohitaṅko, masāragallaṃ, ayaṃ bhikkhave, mahāsamudde sattamo acchariyo abbhuto

dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave, mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso. Tatirame bhūtā: timī

timiṅgalā timirapiṅgalā. 4. , [PTS Page 207] [\q 207/] asurā, nāgā, gandhabbā. Santi

mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi

attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pañcayojanasatikāpi attabhāvā.

Yampi bhikkhave, mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso. Tatirame bhūtā: timī timiṅgalā

timirapiṅgalā, asurā, nāgā, gandhabbā. Santi5 mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā,

dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā,

pañcayojanasatikāpi attabhāvā, ayaṃ bhikkhave, mahā samudde aṭṭhamo acchariyo abbhuto

dhammo yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.

Ime kho bhikkhave, mahāsamudde aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā6 asurā

mahāsamudde abhiramanti.

1. Āgamissatīti sīmu. 2. Bhikkhave ito paraṃ uposathaṃ vū 3. Uposathaṃ kareyya

machasaṃ ūnaṃ. 4. Timi timiṅgalo timirapiṅgalo machasaṃ. 5. Vasanti mahāsamudde

machasaṃ 6. Yaṃ disvā disvā machasaṃ.

[BJT Page 98] [\x 98/]

Evameva kho bhikkhave, aṭṭha imasmiṃ dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā ye

disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti,

Katame aṭṭha:

1. Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro

na āyatakeneva papāto. Evameva kho bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā

anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā. Na āyatakeneva aññāpaṭivedho. Yampi bhikkhave,

imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā na

āyatakeneva aññāpaṭivedho. Ayaṃ bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye paṭhamo acchariyo

abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

2. Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati, evameva kho

bhikkhave, yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā jīvitahetūpi

nātikkamanti. Yampi bhikkhave, mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā

jīvitahetūpi nātikkamanti. Ayaṃ bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye dutiyo acchariyo

abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

3. Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati. Yaṃ hoti

mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippaññeva1. Tīraṃ vāheti, thalaṃ ussādeti. Evameva

kho bhikkhave, yo so puggalo dussīlo pāpadhammo asucisaṅkassarasamācāro

paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī brahmacārīpaṭiñño.

Antopūti avassuto kasambujāto. Na tena saṅgho saṃvasati. Atha kho naṃ khippaññeva.

Sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno. Atha kho so

ārakāva saṅghamhā saṅgho ca tena. Yampi bhikkhave yo so puggalo dussīlo pāpadhammo

asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī

brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṃvasati. Atha kho naṃ

khippaññeva sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno. Atha

kho so ārakāva saṅghamhā saṅgho ca tena. Ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye tatiyo

acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

4. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahā nadiyo, seyyathīdaṃ: gaṅgā, yamunā, aciravatī,

sarabhu, mahī, tā mahāsamuddaṃ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva

saṅkhaṃ gacchanti evameva kho bhikkhave, cattārome vaṇṇā, khattiyā, brāhmaṇā, vessā

suddā, te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā jahanti

purimāni nāmagottāni. "Samaṇā sakyaputtiyā'tveva saṅkhaṃ gacchanti, yampi bhikkhave,

cattārome vaṇṇā khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Te tathāgatappavedite dhammavinaye

agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, 'samaṇā sakyaputtiyātveva

saṅkhaṃ gacchanti. Ayaṃ bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto

dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

5. Seyyathāpi bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti yā ca antalikkhā

dhārā papatanti. Na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati evameva kho

bhikkhave, bahū cepi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti. Na tena

nibbāna dhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Yampi bhikkhave, bahū cepi bhikkhū

anūpādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ

vā paññāyati. Ayaṃ bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye pañcamo acchariyo abbhuto

dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

6. Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, evameva kho bhikkhave, ayaṃ

dhammavinayo ekaraso vimuttiraso, yampi bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo ekaraso

vimuttiraso, ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo,

yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

7. Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni,

seyyathīdaṃ, muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko

masāragallaṃ. Evameva kho bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo bahuratano anekaratano,

tatiramāni ratanāni: seyyathīdaṃ, cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro

iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Yampi

bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni seyyathīdaṃ:

cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni

satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ayaṃ bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye sattamo

acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

8. Seyyathāpi bhikkhave mahā samuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso tatirame bhūtā: 1 "timi

timiṅgalā timirapiṅgalā asurā nāgā gandhabbā, 2 santi mahā samudde yojanasatikāpi

attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi

attabhāvā, pañcayojanasatikāpi [PTS Page 208] [\q 208/] attabhāvā.

Evameva kho bhikkhave, ayaṃ dhammavinayo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso tatirame bhūtā:

sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī, sakadāgāmi

phalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā,

arahattāya paṭipanno, yampi bhikkhave, ayaṃ dhammavinaye mahataṃ bhūtānaṃ āvāso,

tatirame bhūtā sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmī,

sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmi phalasacchikiriyāya

paṭipanno, arahā, arahattāya paṭipanno, ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye aṭṭhamo

acchariyo abbhuto dhammo yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.

Ime kho bhikkhave, imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā

disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramantīti.

Mahāvaggo dutiyo.

Tatruddānaṃ

Verañjosīho ājaññā khaluṅkena malāni ca

Dūteyyaṃ dve ca bandhanā pahārādo uposathoti,

1. Timi timiṅgalo timirapiṅgalo machasaṃ

2. Vasanti machasaṃ.

[BJT Page 100] [\x 100/]

3. Gahapativaggo

8. 1. 3. 1

Vesālika-ugga suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kuṭagārasālāyaṃ tatra kho bhagavā

bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Aṭṭhahi bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṃ uggaṃ gahapatiṃ

vesālikaṃ dhārethāti. Idamavoca [PTS Page 209] [\q 209/] bhagavā, idaṃ vatvāna sugato

uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. Atha kho aññataro bhikkhu pubbanhasamayaṃ nivāsetvā

pattacīvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena so bhikkhu

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinnaṃ kho uggaṃ gahapatiṃ vesālikaṃ so bhikkhu etadavoca:

Aṭṭhahi kho tvaṃ gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā

vyākato. Katame te gahapati, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā yehi tvaṃ samannāgato

bhagavatā vyākatoti.

Na kho ahaṃ bhante, jānāmi katamehi aṭṭhahi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā

vyākato. Api ca bhante, ye me aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṃvijjanti te suṇāhi,

sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti.

Evaṃ gahapatīti kho so bhikkhu uggassa gahapatino vesālikassa paccassosi. Uggo gahapati

vesāliko etadavoca:

[BJT Page 102] [\x 102/]

1. Yadāhaṃ bhante, bhagavantaṃ paṭhamaṃ duratova addasaṃ sahadassaneneva me bhante

bhagavato cittaṃ pasīdi. Ayaṃ kho me bhante paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo

saṃvijjati.

2. So kho ahaṃ bhante, pasannacitto bhagavantaṃ payirupāsiṃ. Tassa me bhagavā

ānupubbīkathaṃ kathesi, seyyathīdaṃ:dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ

ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā maṃ bhagavā aññāsi

kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ

[PTS Page 210] [\q 210/] sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi, dukkhaṃ

samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ

sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya, evameva kho me tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vītamalaṃ

dhammacakkhuṃ udapādi, yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti.

So kho ahaṃ bhante, diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo

tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva

buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ agamāsiṃ. Brahmacariyapañcamāni ca

sikkhāpadāni samādiyiṃ. Ayaṃ kho me bhante, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo saṃvijjati.

3. Tassa mayhaṃ bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuṃ. Atha khvāhaṃ bhante, yena

tā pajāpatiyo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā tā pajāpatiyo etadavocaṃ: mayā kho

bhaginiyo brahmacariyapañcamāni sikkhāpadāni samādinnāni. Yā icchati sā idheva bhoge

ca bhuñjatu! Puññāni ca karotu! Sakāni vā ñātikulāni gacchatu! Hoti vā pana

purisādhippāyā, kassa vo dammīti. Evaṃ vutte sā bhante jeṭṭhā pajāpatī maṃ etadavoca:

itthaṃnāmassa maṃ ayyaputta purisassa dehīti.

Atha khvāhaṃ bhante, taṃ purisaṃ pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiṃ gahetvā

dakkhiṇena hatthena bhiṅkāraṃ gahetvā tassa purisassa onojesiṃ. Komāriṃ kho panāhaṃ

bhante, dāraṃ pariccajanno nābhijānāmi cittassa aññathattaṃ. Ayaṃ kho me bhante, tatiyo

acchariyo dhammo saṃvijjati.

[BJT Page 104] [\x 104/]

4. Saṃvijjanti [PTS Page 211] [\q 211/] kho pana me bhante, kule bhogā. Te ca kho

appaṭivibhattā sīlavantehi kalyāṇadhammehi. Ayaṃ kho me bhante, catuttho acchariyo

abbhuto dhammo saṃvijjati.

5. Yaṃ kho pana ahaṃ bhante, bhikkhuṃ payirupāsāmi, sakkaccaṃyeva payirupāsāmi no

asakkaccaṃ. Ayaṃ kho me bhante, pañcamo acchariyo abbhuto dhammo saṃvijjati.

6. So ce1 me bhante, āyasmā dhammaṃ deseti sakkaccaṃ yeva suṇāmi, no asakkaccaṃ. No

ce me so āyasmā dhammaṃ deseti ahamassa dhammaṃ desemi. Ayaṃ kho me bhante,

chaṭṭho acchariyo abbhuto dhammo saṃvijjati.

7. Anacchariyaṃ kho pana maṃ bhante, devatā upasaṅkamitvā ārocenti: svākkhāto gahapati,

bhagavatā dhammoti. Evaṃ vutte ahaṃ bhante, tā devatā evaṃ vadāmi: vadeyyātha vā evaṃ

kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammoti, na kho

panāhaṃ bhante, abhijānāmi tatonidānaṃ cittassa uṇṇatiṃ, maṃ vā devatā upasaṅkamanti

ahaṃ vā devatāhi sallapāmīti. Ayaṃ kho me bhante, sattamo acchariyo abbhuto dhammo

saṃvijjati.

8. Yānimāni bhante, bhagavatā desitāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni, nāhaṃ tesaṃ kiñci

attani appahīnaṃ samanupassāmīti. Ayaṃ kho me bhante, aṭṭhamo acchariyo abbhuto

dhammo saṃvijjati.

Ime [PTS Page 212] [\q 212/] kho bhante, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṃvijjanti.

No ca kho ahaṃ jānāmi. Katamehipahaṃ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi

samannāgato bhagavatā vyākatoti.

Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino vesālikassa nivesane piṇḍapātaṃ gahetvā

uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

1. Ca sīmu.

[BJT Page 106] [\x 106/]

Atha kho so bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi ekamantaṃ nisinno kho so

bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā vesālikena saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ

bhagavato ārocesi.

Sādhu sādhu bhikkhu, yathā taṃ uggo gahapati vesāliko sammā vyākaramāno vyākareyya

imeheva bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo gahapati

vesāliko mayā byākato.

Imehi ca pana bhikkhu, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṃ uggaṃ gahapatiṃ

vesālikaṃ dhārethāti.

[BJT Page 106] [\x 106/]

8. 1. 3. 2

Hatthigāmaka ugga suttaṃ.

Ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati hatthigāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi

bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Aṭṭhahi bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṃ uggaṃ gahapatiṃ

hatthigāmakaṃ dhārethā'ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ

pāvisi.

Atha kho aññataro bhikkhu pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena uggassa

gahapatino hatthigāmakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane

nisīdi. Atha kho uggo gahapati hatthigāmako yena so bhikkhu tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

uggaṃ gahapatiṃ hatthigāmakaṃ so bhikkhu etadavoca:

Aṭṭhahi [PTS Page 213] [\q 213/] kho tvaṃ gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi

samannāgato bhagavatā vyākato. Katame te gahapati, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā yehi

tvaṃ samannāgato bhagavatā vyākatoti?

[BJT Page 108] [\x 108/]

Na kho ahaṃ bhante, jānāmi katamehipahaṃ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi

samannāgato bhagavatā vyākato. Apica bhante, ye me aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā

saṃvijjanti te suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti. Evaṃ gahapatīti so bhikkhu

uggassa gahapatino hatthigāmakassa paccassosi. Uggo gahapati hatthigāmako etadavoca:

1. Yadāhaṃ bhante, nāgavane parivārento bhagavantaṃ paṭhamaṃ duratova addasaṃ.

Sahadassaneneva me bhante, bhagavato cittaṃ pasīdi. Surāmado ca pahīyi. Ayaṃ kho me

bhante, paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṃvijjati.

2. So kho ahaṃ bhante, pasannacitto bhagavantaṃ payirupāsiṃ. Tassa me bhagavā

ānupubbīkathaṃ kathesi, seyyathīdaṃ:dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ

ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā maṃ bhagavā aññāsi

kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ

sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi, dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ.

Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ patigaṇheyya,

evameva kho me tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi, yaṃ kiñci

samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti.

So kho ahaṃ bhante, diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo

tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva

[PTS Page 214] [\q 214/] buddhaṃ ca dhammaṃ ca saṅghaṃ ca saraṇaṃ agamāsiṃ.

Brahmacariyapañcamāni ca sikkhāpadāni samādiyiṃ. Ayaṃ kho me bhante, dutiyo acchariyo

abbhuto dhammo saṃvijjati.

[BJT Page 110] [\x 110/]

3. Tassa mayhaṃ bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuṃ. Atha khvāhaṃ bhante, yena

tā pajāpatiyo tenupasaṅkamiṃ. Upasaṅkamitvā tā pajāpatiyo etadavocaṃ: mayā kho

bhaginiyo brahmacariyapañcamāni sikkhāpadāni samādinnāni. Yā icchati sā idheva bhoge

ca bhuñjatu! Puññāni ca karotu! Sakāni vā ñātikulāni gacchatu! Hoti vā pana

purisādhippāyā, kassa vo dammīti. Evaṃ vutte sā bhante jeṭṭhā pajāpatī maṃ etadavoca:

itthannāmassa maṃ ayyaputta purisassa dehīti. Atha khvāhaṃ bhante, taṃ purisaṃ

pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena bhiṅkāraṃ gahetvā

tassa purisassa onojesiṃ. Komāriṃ kho panāhaṃ bhante, dāraṃ pariccajanno nābhijānāmi

cittassa aññathattaṃ. Ayaṃ kho me bhante, tatiyo acchariyo dhammo saṃvijjati.

4. Saṃvijjanti kho pana me bhante, kule bhogā. Te ca kho appaṭivibhattā sīlavantehi

kalyāṇadhammehi. Ayaṃ kho me bhante, catuttho acchariyo abbhuto dhammo saṃvijjati.

5. Yaṃ [PTS Page 215] [\q 215/] kho pana ahaṃ bhante, bhikkhuṃ payirupāsāmi,

sakkaccaṃyeva payirupāsāmi no asakkaccaṃ. So ce me bhante, āyasmā dhammaṃ deseti

sakkaccaṃ yeva suṇāmi, no asakkaccaṃ. No ce me so āyasmā dhammaṃ deseti, ahamassa

dhammaṃ desemi. Ayaṃ kho me bhante, pañcamo acchariyo abbhuto dhammo saṃvijjati.

6. Anacchariyaṃ kho pana me bhante, saṅghe nimantite devatā upasaṅkamitvā ārocenti:

asuko gahapati, bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko paññāvimutto, asuko kāyasakkhī,

asuko diṭṭhappatto asuko saddhāvimutto, asuko saddhānusārī, asuko dhammānusārī,

asuko sīlavā kalyāṇadhammo, asuko dussīlo pāpadhammoti. Saṃghaṃ kho panāhaṃ bhante,

parivisanto nābhijānāmi. Evaṃ cittaṃ uppādetā: imassa vā thokaṃ demi imassa vā bahukanti.

Athakhvāhaṃ bhante, samacittova demi. Ayaṃ kho me bhante, chaṭṭho acchariyo abbhuto

dhammo saṃvijjati.

[BJT Page 112] [\x 112/]

7. Acchariyaṃ kho pana me bhante, devatā upasaṅkamitvā ārocenti: 'svākkhāto gahapati

bhagavatā dhammo' ti. Evaṃ vutte ahaṃ bhante, tā devatā evaṃ vadāmi. 'Vadeyyātha vā

evaṃ kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammo' ti. Na

kho panāhaṃ bhante, abhijānāmi tato nidānaṃ cittassa uṇṇatiṃ. Maṃ vā devatā

upasaṅkamanti. Ahaṃ vā devatāhi sallapāmīti. Ayaṃ kho me bhante, sattamo acchariyo

abbhuto dhammo saṃvijjati.

8. Sace [PTS Page 216] [\q 216/] kho panāhaṃ bhante, bhagavato paṭhamataraṃ

kālaṅkareyyaṃ anacchariyaṃ kho panetaṃ yaṃ maṃ bhagavā evaṃ vyākareyya; natthi taṃ

saṃyojanaṃ yena saṃyojanena saṃyutto uggo gahapati hatthigāmako puna imaṃ lokaṃ

āgaccheyyāti. Ayaṃ kho me bhante, aṭṭhamo acchariyo abbhuto dhammo saṃvijjati.

Ime kho bhante, aṭṭha acchariyā abbhutā dhammā saṃvijjanti. No ca kho ahaṃ jānāmi.

Katamehipahaṃ aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākatoti.

Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesane piṇḍapātaṃ gahetvā

uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena

bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so

bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā hatthigāmakena saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ

sabbaṃ bhagavato ārocesi.

Sādhu sādhu bhikkhu, yathā taṃ uggo gahapati hatthigāmako sammā vyākaramāno

vyākareyya imeheva bhikkhu, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo

gahapati hatthigāmako mayā vyākato. Imehi ca pana bhikkhu aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi

dhammehi samannāgataṃ uggaṃ gahapatiṃ hatthigāmakaṃ dhārethāti.

[BJT Page 114] [\x 114/]

8. 1. 3. 3.

Hatthakāḷavaka suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhū

āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Sattahi [PTS Page 217] [\q 217/] bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi

samannāgataṃ hatthakaṃ āḷavakaṃ dhāretha. Katamehi sattahi:

Saddho bhikkhave, hatthako āḷavako, sīlavā bhikkhave, hatthako āḷavako, hirimā

bhikkhave, hatthako āḷavako, ottappī bhikkhave, hatthako āḷavako. Bahussuto bhikkhave,

hatthako āḷavako. Cāgavā bhikkhave, hatthako āḷavako, paññavā bhikkhave, hatthako

āḷavako. Imehi kho bhikkhave, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṃ

hatthakaṃ āḷavakaṃ dhārethāti, idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ

pāvisi.

Atha kho aññataro bhikkhu pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena

hatthakassa āḷavakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

Atha kho hatthako āḷavako yena so bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinnaṃ kho hatthakaṃ āḷavakaṃ so bhikkhu

etadavoca: sattahi kho tvaṃ āvuso, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā

vyākato. Katamehi sattahi:

Saddho bhikkhave, hatthako āḷavako, sīlavā bhikkhave, hatthako āḷavako, hirimā

bhikkhave hatthako āḷavako, ottappī bhikkhave hatthako āḷavako, bahussuto bhikkhave

hatthako āḷavako, cāgavā bhikkhave hatthako āḷavako, paññavā bhikkhave hatthako

āḷavakoti. Imehi kho tvaṃ āvuso, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato

bhagavatā vyākatoti.

Kaccittha bhante, na koci gihī ahosi odātavasanoti?

Na khottha1. Āvuso, koci gihī ahosi odātavasanoti.

Sādhu bhante, yadettha na koci gihī ahosi odātavasanoti.

1. Nahettha machasaṃ.

[BJT Page 116] [\x 116/]

Atha kho so bhikkhu hatthakassa āḷavakassa nivesane piṇḍapātaṃ gahetvā uṭṭhāyāsanā

pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā

tenupasaṅkami. [PTS Page 218] [\q 218/] upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: idhāhaṃ

bhante, pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena hatthakassa āḷavakassa

nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃ, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃ. Atha kho bhante

hatthako āḷavako yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi: ekamantaṃ nisinnaṃ kho ahaṃ bhante, hatthakaṃ āḷavakaṃ etadavocaṃ.

Sattahi kho tvaṃ āvuso, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato.

Katamehi sattahi: saddho bhikkhave, hatthako āḷavako, sīlavā bhikkhave, hatthako āḷavako,

hirimā bhikkhave, hatthako āḷavako, ottappī bhikkhave, hatthako āḷavako, bahussuto

bhikkhave, hatthako āḷavako, cāgavā bhikkhave, hatthako āḷavako, paññavā bhikkhave,

hatthako āḷavakoti. Imehi kho tvaṃ āvuso, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi

samannāgato bhagavatā vyākatoti.

Evaṃ vutte bhante, hatthako āḷavako maṃ etadavoca: kaccittha bhante, na koci gihī ahosi

odātavasanoti. Na khottha āvuso, koci gihī ahosi odāta vasanoti. Sādhu bhante, yadettha na

koci gihī ahosi odātavasanoti.

Sādhu sādhu bhikkhu, appiccho so bhikkhu kulaputto santeyeva attani kusale dhamme na

icchati parehi ñāyamāne, tena hi tvaṃ bhikkhu, imināpi aṭṭhamena acchariyena abbhutena

dhammena samannāgataṃ hatthakaṃ āḷavakaṃ dhārehi yadidaṃ appicchatāyāti.

8. 1. 3. 4

Hatthakāḷavaka saṅgahavatthu suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Atha kho hatthako āḷavako

pañcamattehi upāsakasatehi [PTS Page 219] [\q 219/] parivuto yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinnaṃ kho hatthakaṃ āḷavakaṃ bhagavā etadavoca:

[BJT Page 118] [\x 118/]

Mahatī kho tyāyaṃ hatthaka, parisā, kathaṃ pana tvaṃ hatthaka, imaṃ mahatiṃ parisaṃ

saṅgaṇhāhīti? Yānimāni bhante, bhagavatā desitāni cattāri saṅgahavatthūni tenāhaṃ imaṃ

parisaṃ saṅgaṇhāmi. Ahaṃ bhante, yaṃ jānāmi, 'ayaṃ dānena saṅgahetabbo' ti, taṃ dānena

saṅgaṇhāmi. Yaṃ jānāmi 'ayaṃ peyyavajjena saṅgahetabbo' ti taṃ peyyavajjena saṅgaṇhāmi,

yaṃ jānāmi 'ayaṃ atthacariyāya saṅgahetabbo' ti taṃ atthacariyāya saṅgaṇhāmi, yaṃ jānāmi

'ayaṃ samānattatāya saṅgahetabbo' ti taṃ samānattatāya saṅgaṇhāmi, saṃvijjanti kho pana

me bhante, kule bhogā. Daḷiddassa kho no tathā sotabbaṃ maññantīti, .

Sādhu sādhu hatthaka, yoni kho tyāyaṃ hatthaka, mahatiṃ parisaṃ saṅgahetuṃ, yehi keci

hatthaka, atītamaddhānaṃ parisaṃ saṅgahesuṃ, sabbe te imeheva catūhi saṅgahavatthūhi

mahatiṃ parisaṃ saṅgahesuṃ. Yepi hi keci hatthaka, anāgatamaddhānaṃ mahatiṃ parisaṃ

saṅgahessanti sabbe te imeheva catūhi saṅgahavatthuhi mahatiṃ parisaṃ saṅgahissanti.

Yepi hi keci hatthaka, etarahi mahatiṃ parisaṃ saṅgaṇhanni sabbe te imeheva catūhi

saṅgahavatthūhi mahatiṃ parisaṃ saṅgaṇhantīti. Atha kho hatthako āḷavako bhagavatā

dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

[PTS Page 220] [\q 220/]

Atha kho bhagavā acirapakkante hatthake āḷavake bhikkhū āmantesi: aṭṭhahi bhikkhave,

acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṃ hatthakaṃ āḷavakaṃ dhāretha, katamehi

aṭṭhahi: saddho bhikkhave, hatthako āḷavako, sīlavā bhikkhave, hatthako āḷavako, hirimā

bhikkhave, hatthako āḷavako, ottappī bhikkhave, hatthako āḷavako, bahussuto bhikkhave,

hatthako āḷavako, cāgavā bhikkhave, hatthako āḷavako, paññavā bhikkhave, hatthako

āḷavako. Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataṃ

hatthakaṃ āḷavakaṃ dhārethāti.

[BJT Page 120] [\x 120/]

8. 1. 3. 5

Mahānāma suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme, atha kho

mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca:

Kittāvatā nu kho bhante, upāsako hotīti:

Yato kho mahānāma, buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ

saraṇaṃ gato hoti, ettāvatā kho mahānāma, upāsako hotīti.

Kittāvatā pana bhante, upāsako sīlavā hotīti:

Yato kho mahānāma, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti,

kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti,

surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ettāvatā kho mahānāma, upāsako sīlavā

hotīti.

Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya paṭipanno hoti no parahitāyāti:

Yato [PTS Page 221] [\q 221/] kho mahānāma, upāsako attanā saddhāsampanno hoti, no

paraṃ saddhāsampadāya samādapeti. Attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ sīlasampadāya

samādapeti. Attanā cāgasampanno hoti, no paraṃ cāgasampadāya samādapeti. Attanā

bhikkhūnaṃ dassanakāmo hoti, no paraṃ bhikkhūnaṃ dassane samādapeti. Attanā

saddhammaṃ sotukāmo hoti, no paraṃ saddhammasavaṇe samādapeti. Attanā sutānaṃ

dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti, no paraṃ dhammadhāraṇāya samādapeti. Attanā1

dhatānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhī hoti no paraṃ atthūpaparikkhāya samādapeti. Attanā

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, no paraṃ

dhammānudhammapaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho mahānāma upāsako attahitāya

paṭipanno hoti no parahitāyāti.

1. Attanāva machasaṃ.

[BJT Page 122] [\x 122/]

Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya ca paṭipanno hoti, parahitāya cāti:

Yato kho mahānāma upāsako attanā ca saddhāsampanno hoti parañca saddhāsampadāya

samādapeti. Attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti. Attanā ca

cāgasampanno hoti, parañca cāgasampadāya samādapeti, attanā ca bhikkhūnaṃ

dassanakāmo hoti, parañca bhikkhūnaṃ dassane samādapeti. Attanā ca saddhammaṃ

sotukāmo hoti, parañca saddhammasavaṇe samādapeti. Attanā ca sutānaṃ dhammānaṃ

dhāraṇajātiko hoti, parañca dhammadhāraṇāya samādapeti. Attanā ca dhatānaṃ

dhammānaṃ atthūparikkhī hoti parañca atthūpaparikkhāya samādapeti. Attanā ca

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, parañca

dhammānudhammapaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho mahānāma, upāsako attahitāya ca

paṭipanno hoti parahitāya cāti.

8. 1. 3. 6.

Jīvaka suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakambavane. Atha kho jīvako komārabhacco

yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi,

ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca:

Kittāvatā nu kho bhante upāsako hotīti:

Yato kho jīvaka, buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ

gato hoti, ettāvatā kho jīvaka, upāsako hotīti.

Kittāvatā pana bhante, upāsako sīlavā hotīti:

Yato kho jīvaka, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu

micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā

paṭivirato hoti. Ettāvatā kho jīvaka, upāsako sīlavā hotīti.

[BJT Page 124] [\x 124/]

Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya paṭipanno hoti no parahitāyāti:

Yato [PTS Page 223] [\q 223/] kho jīvaka, upāsako attanā saddhāsampanno hoti, no

paraṃ saddhāsampadāya samādapeti. Attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ sīlasampadāya

samādapeti. Attanā cāgasampanno hoti, no paraṃ cāgasampadāya samādapeti, attanā

bhikkhūnaṃ dassanakāmo hoti, no paraṃ bhikkhūnaṃ dassane samādapeti. Attanā

saddhammaṃ sotukāmo hoti, no paraṃ saddhammasavaṇe samādapeti. Attanā sutānaṃ

dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti, no paraṃ dhammadhāraṇāya samādapeti. Attanā dhatānaṃ

dhammānaṃ atthūpaparikkhī hoti, no paraṃ atthūpaparikkhāya samādapeti. Attanā

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, no paraṃ

dhammānudhammapaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho jīvaka upāsako attahitāya

paṭipanno hoti no parahitāyāti.

Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya ca paṭipanno hoti, parahitāya cāti:

Yato kho jīvaka, upāsako attanā ca saddhāsampanno hoti, parañca saddhāsampadāya

samādapeti. Attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti. Attanā ca

cāgasampanno hoti, parañca cāgasampadāya samādapeti, attanā ca bhikkhūnaṃ

dassanakāmo hoti, parañca bhikkhūnaṃ dassane samādapeti. Attanā ca saddhammaṃ

sotukāmo hoti, parañca saddhammasavaṇe samādapeti. Attanā ca sutānaṃ dhammānaṃ

dhāraṇajātiko hoti, parañca dhammadhāraṇāya samādapeti. Attanā ca dhatānaṃ

dhammānaṃ atthūpaparikkhī hoti parañca atthūpaparikkhāya samādapeti. Attanā ca

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, parañca

dhammānudhammapaṭipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho jīvaka, upāsako attahitāya ca

paṭipanno hoti parahitāya cāti.

8. 1. 3. 7

Bala suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhimāni bhikkhave, balāni, katamāni aṭṭha: ruṇṇabalā bhikkhave, dārakā, kodhabalo

mātugāmo, āvudhabalā corā, issariyabalā rājāno, ujjhattibalā bālā, nijjhattibalā1 paṇḍitā,

paṭisaṅkhānabalā bahussutā, khantibalā samaṇabrāhmaṇā, imāni kho bhikkhave,

aṭṭhabalānīti.

1. Nijjhantibalā sīmu.

[BJT Page 126] [\x 126/]

8. 1. 3. 8

Khīṇāsavabala suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ [PTS Page

224] [\q 224/] bhagavā etadavoca:

Kati nukho sāriputta, khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo

bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti khīṇā me āsavāti?

Aṭṭha bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balāni yehi balehi samantāgato khīṇāsavo

āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti khīṇā me āsavāti. Katamāni aṭṭha:

1. Idha bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ

sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe

saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi bhante, khīṇāsavassa

bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti

khīṇā me āsavāti.

2. Puna ca paraṃ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṃ

sammappaññāya sudiṭṭhā honti, yampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā

kāmā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi bhante, khīṇāsavassa

bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti

khīṇā me āsavāti.

3. Puna ca paraṃ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti. Vivekapoṇaṃ

vivekapabbhāraṃ vavakaṭṭhaṃ1 nekkhammābhirataṃ vyantībhūtaṃ sabbaso āsavaṭṭhānīyehi

dhammehi, yampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno vivekanintaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ

vivekapabbhāraṃ vavakaṭṭhaṃ nekkhammābhirataṃ vyantībhūtaṃ sabbaso āsavaṭṭhānīyehi

dhammehi, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti khīṇā me āsavāti.

1. Vivekaṭṭhaṃ machasaṃ.

[BJT Page 128] [\x 128/]

4. Puna ca paraṃ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti

subhāvitā. Yampi bhante, khīṇāsavassa [PTS Page 225] [\q 225/] bhikkhuno cattāro

satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā. Idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti

yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, khīṇā me āsavāti.

5. Puna ca paraṃ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro iddhipādā bhāvitā honti

subhāvitā. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro iddhipādā bhāvitā honti

subhāvitā, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, khīṇā me āsavāti.

6. Puna ca paraṃ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti

subhāvitāni. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti

subhāvitāni, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, khīṇā me āsavāti.

7. Puna ca paraṃ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno sattabojjhaṅgā bhāvitā honti subhāvitā.

Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno sattabojjhaṅgā bhāvitā honti subhāvitā, idampi

bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu

āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, khīṇā me āsavāti.

8. Puna ca paraṃ bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti

subhāvito. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti

subhāvito, idampi bhante, khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, khīṇā me āsavāti.

Imāni kho bhante, aṭṭha khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti khīṇā me āsavāti.

8. 1. 3. 9

Akkhaṇa suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Khaṇakicco loko khaṇakicco lokoti bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati no ca kho so

jānāti khaṇaṃ vā akkhaṇaṃ vā. Aṭṭhime bhikkhave, akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya.

Katame aṭṭha.

1. Idha bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammā sambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī

sugatappavedito, ayaṃ ca puggalo nirayaṃ upapanno hoti. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo

akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

[BJT Page 130] [\x 130/]

2. Puna ca paraṃ [PTS Page 226] [\q 226/] bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti

arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro

purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati

opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito, ayañca puggalo tiracchānayoniṃ

upapanno hoti. Ayaṃ bhikkhave, dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammā sambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī

sugatappavedito, ayañca puggalo pettivisayaṃ upapanno hoti. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo

akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammā sambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī

sugatappavedito, ayañca puggalo aññataraṃ dīghāyukaṃ devanikāyaṃ upapanno hoti. Ayaṃ

bhikkhave catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammā sambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī

sugatappavedito, ayañca puggalo paccantimesu janapadesu paccājāto hoti aviññātāresu

milakkhesu. Yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Ayaṃ

bhikkhave pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammā sambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī

sugatappavedito, ayaṃñca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti micchādiṭṭhiko

viparītadassano natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukaṭadukkaṭānaṃ

kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi

sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca

lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Ayaṃ bhikkhave chaṭṭho

akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

[BJT Page 132] [\x 132/]

7. Puna ca paraṃ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammā sambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā. Dhammo ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī

sugatappavedito, ayaṃñca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti so ca hoti

duppañño jaḷo elamūgo. Na paṭibalo subhāsita dubbhāsitassa atthamaññātuṃ. Ayaṃ

bhikkhave sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammā sambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā. Dhammo ca na desīyati [PTS Page 227] [\q 227/] opasamiko

parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito, ayaṃñca puggalo majjhimesu janapadesu

paccājāto hoti so ca hoti paññavā ajaḷo anelamūgo paṭibalo subhāsita dubbhāsitassa

atthamaññātuṃ. Ayaṃ bhikkhave, aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya. Ime kho

bhikkhave, aṭṭha akkhaṇā asamayā brahmacariyavāsāya.

Ekova bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāya. Katamo eko: idha bhikkhave,

tathāgato ca loke uppanno hoti, arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato

lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. Dhammo

ca desīyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo

majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti paññavā ajaḷo anelamūgo paṭibalo

subhāsita dubbhāsitassa atthamaññātuṃ. Ayaṃ bhikkhave, ekova khaṇo ca samayo ca

brahmacariyavāsāyāti.

1. Manussalābhaṃ laddhāna saddhamme suppavedite,

Ye khaṇaṃ nādhigacchanti atināmenti te khaṇaṃ.

2. Bahū hi akkhaṇā vuttā maggassa antarāyikā,

Kadāci karahaci loke uppajjanti tathāgatā.

3. Tassidaṃ sammūkhībhūtaṃ yaṃ lokasmiṃ sudullabhaṃ,

Manussapaṭilābho ca saddhammassa ca desanā

Alaṃ vāyamituṃ tattha attakāmena jantunā.

[BJT Page 134] [\x 134/]

4. Kathaṃ [PTS Page 228] [\q 228/] vijaññā saddhammaṃ khaṇo ve mā upaccagā

Khaṇātītā hi socanti nirayamhi samappitā.

5. Idha ceva naṃ virādheti saddhammassa niyāmataṃ,

Vāṇijova atītattho cirattaṃ anutapessati.

6. Avijjānivuto poso saddhammaṃ aparādhiko,

Jātimaraṇasaṃsāraṃ ciraṃ paccanubhossati.

7. Ye ca laddhā manussattaṃ saddhamme suppavedite,

Akaṃsu tattha vacanaṃ karissanti karonti vā.

8. Khaṇaṃ paccaviduṃ loke brahmacariyaṃ anuttaraṃ,

Ye maggaṃ paṭipajjiṃsu tathāgatappaveditaṃ.

9. Ye saṃvarā cakkhumatā desitādiccabandhunā,

Tesu gutto sadā sato vihare anavassuto.

10. Sabbe anusaye chetvā māradheyya sarānuge,

Te ve pāragatā loke ye pattā āsavakkhayanti.

8. 1. 3. 10

Anuruddha suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye. Tena

kho pana samayena āyasmā anuruddho cetīsu viharati pācīnavaṃsadāye. Atha kho

āyasmato anuruddhassa rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi:

[BJT Page 136] [\x 136/]

Appicchassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo mahicchassa, santuṭṭhassāyaṃ dhammo [PTS

Page 229] [\q 229/] nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa, pavivittassāyaṃ dhammo nāyaṃ

dhammo saṅgaṇikārāmassa. Āraddha viriyassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo kusītassa,

upaṭṭhitasatissāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa, samāhitassāyaṃ dhammo

nāyaṃ dhammo asamāhitassa, paññāvato ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassāti.

Atha kho bhagavā āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya seyyathāpi nāma

balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya evameva

bhaggesu suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye antarahito cetīsu pācīnavaṃsadāye

āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi.

Nisīdi bhagavā paññatte āsane āyasmāpi kho anuruddho bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca:

sādhu sādhu anuruddha, sādhu kho tvaṃ anuruddha, yaṃ taṃ mahāpurisavitakkaṃ

vitakkesi: appicchassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo mahicchassa, santuṭṭhassāyaṃ dhammo

nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa, pavivittassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa,

āraddhaviriyassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo kusītassa, upaṭṭhitasatissāyaṃ dhammo

nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissa, samāhitassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo asamāhitassa,

paññavato ayaṃ dhammo nāyaṃ dhammo duppaññassāti.

[BJT Page 138] [\x 138/]

Tena hi tvaṃ anuruddha, imampi aṭṭhamaṃ mahāpurisavitakkaṃ vitakkehi:

nippapañcārāmassāyaṃ dhammo nippapañcaratino nāyaṃ dhammo papañcārāmassa

papañcaratinoti.

Yato kho tvaṃ anuruddha, ime aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṃ anuruddha,

yāvadeva ākaṅkhissasi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi [PTS Page 230] [\q

230/] savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja

viharissasi.

Yato kho tvaṃ anuruddha, ime aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi tato tvaṃ anuruddha,

yāvadeva ākaṅkhissasi vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharissasi.

Yato kho tvaṃ anuruddha, ime aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi tato tvaṃ anuruddha,

yāvadeva ākaṅkhissasi, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharissasi, sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedissasi, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti

tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharissasi.

Yato kho tvaṃ anuruddha, ime aṭṭha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaṃ anuruddha,

yāvadeva ākaṅkhissasi, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharissasi.

Yato [PTS Page 231] [\q 231/] kho tvaṃ anuruddha, ime ca aṭṭhamahāpurisavitakke

vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ

nikāmalābhī bhavissasi, akicchalābhī, akasiralābhī, tato tuyhaṃ anuruddha, seyyathāpi

nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānārattānaṃ dussānaṃ dussakaraṇḍako pūro,

evameva te paṃsukulaṃ cīvarānaṃ khāyissati, santuṭṭhassa viharato, ratiyā aparitassāya,

phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa.

[BJT Page 140] [\x 140/]

Yato kho tvaṃ anuruddha, ime ca aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ

jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi,

akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā

gahapatiputtassa vā sālīnaṃ odano vigatakāḷako anekasūpo anekavyañjano, evameva te

piṇḍiyālopaṃ bhojanānaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya

phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.

Yato kho tvaṃ anuruddha, ime ca aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ

jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi,

akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā

gahapatiputtassa vā kuṭāgāraṃ ullittāvalittaṃ nivātaṃ phussitaggaḷaṃ1 pihitavātapānaṃ,

evameva te rukkhamūlaṃ senāsanānaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya

phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.

Yato kho tvaṃ anuruddha, ime ca aṭṭhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesañca catunnaṃ

jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī bhavissasi,

akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā

gahapatiputtassa vā pallaṅko goṇakatthato paṭikatthato paṭalikatthato

kādalimigapavarapaccattharaṇo sauttaracchado ubhato lohitakūpadhāno, evameva te

tiṇasanthārako sayanāsanānaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā aparitassāya

phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.

1. Phassitaggalaṃ katthaci.

[BJT Page 142] [\x 142/]

Yato [PTS Page 232] [\q 232/] kho tvaṃ anuruddha, ime ca aṭṭha mahāpurisavitakke

vitakkessasi, imesañca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ

nikāmalābhī bhavissasi akicchalābhī akasiralābhī, tato tuyhaṃ anuruddha, seyyathāpi nāma

gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānā bhesajjāni, seyyathīdaṃ: sappinavanītaṃ telaṃ

madhuphāṇītaṃ. Evameva te pūtimuttaṃ bhesajjānaṃ khāyissati santuṭṭhassa viharato ratiyā

aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa.

Tena hi tvaṃ anuruddha, āyatikampi vassāvāsaṃ idheva cetīsu pācīnavaṃsadāye

vihareyyāsīti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā anuruddho bhagavato paccassosi.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ anuruddhaṃ iminā ovādena ovaditvā seyyathāpi nāma

balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evameva

cetīsu pācīnavaṃsadāye antarahito bhaggesu suṃsumāragire bhesakalāvane migadāye

pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi: aṭṭha

kho bhikkhave, mahāpurisavitakke desissāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha

bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Katame ca bhikkhave, aṭṭha mahā purisavitakkā:

Appicchassāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo mahicchassa; santuṭṭhassāyaṃ

bhikkhave dhammo nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassa; pavivittassāyaṃ bhikkhave, dhammo

nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassa. Āraddhaviriyassāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ

dhammo kusītassa, upaṭṭhitasatissāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo

muṭṭhassatissa. Samāhitassāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo asamāhitassa.

Paññavato ayaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo duppaññassa, [PTS Page 233] [\q

233/] nippapañcārāmassāyaṃ bhikkhave, dhammo nippapañcaratino nāyaṃ dhammo

papañcārāmassa papañcaratino.

[BJT Page 144] [\x 144/]

1. Apapicchassāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo mahicchassā'ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: idha bhikkhave bhikkhu appiccho samāno appicchoti maṃ

jāneyyunti na icchati, santuṭṭho samāno santuṭṭhoti maṃ jāneyyunti na icachati, pavivitto

samāno pavivittoti maṃ jāneyyunti na icchati, āraddhaviriyo samāno āraddhaviriyoti maṃ

jāneyyunti na icchati, upaṭṭhitasati samāno upaṭṭhitasatīti maṃ jāneyyunti na icachati,

samāhito samāno samāhitoti maṃ jāneyyunti na icchati, paññavā samāno paññavāti maṃ

jāneyyunti na icchati, nippapañcārāmo samāno nippapaññārāmoti maṃ jāneyyunti na icchati.

'Appicchassāyaṃ dhammo nāyaṃ dhammo mahicchassā' ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ

paṭicca vuttaṃ.

2. 'Santuṭṭhassāyaṃ bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo asantuṭṭhassā' ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: idha bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti

itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, 'santuṭṭhassāyaṃ

bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo asaṭṭhantussā' ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca

vuttaṃ.

3. 'Pavivittassāyaṃ bhikkhave, dhammo, nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassā' ti iti kho

panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: idha bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato

bhavanti upasaṅkamitāro bhikkhū bhikkhūniyo, upāsakā upāsikāyo rājāno rājamahāmattā

titthiyā titthiyasāvakā. Tatra bhikkhu vivekaninnena cittena vivekapoṇena

vivekapabbhārena vavakaṭṭhena nekkhammābhiratena aññadatthu

uyyojanikapaṭisaṃyuttaṃyeva kathaṃ kattā hoti. 'Pavivittassāyaṃ [PTS Page 234] [\q 234/]

bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo saṅgaṇikārāmassā' ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ

paṭicca vuttaṃ.

[BJT Page 146. [\x 146/] ]

4. 'Āraddhaviriyassāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo kusītassā'ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: idha bhikkhave, bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ

dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo

anikkhittadhuro kusalesu dhammesu 'āraddhaviriyassāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ

dhammo kusītassā' ti iti yaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

5. 'Upaṭṭhitasatissāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissā' ti iti kho

panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: idha bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena

satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā.

'Upaṭṭhitasatissāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo muṭṭhassatissā' ti iti yantaṃ

vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

6. 'Samāhitassāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo asamāhitassā' ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: idha bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi

dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ

avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā

upekkhako ca viharati, satoca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā

ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa

ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā

adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

'Samāhitassāyaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo asamāhitassā' ti iti yantaṃ vuttaṃ,

idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

7. 'Paññavato ayaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo duppaññassā' ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: idha bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā

paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. 'Paññavato

ayaṃ bhikkhave, dhammo nāyaṃ dhammo duppaññassā' ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ

paṭicca vuttaṃ.

8. 'Nippapañcārāmassāyaṃ [PTS Page 235] [\q 235/] bhikkhave, dhammo

nippapañcaratino nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino' ti iti kho panetaṃ vuttaṃ,

kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: idha bhikkhave bhikkhuno papañcanirodhe cittaṃ pakkhandati

pasīdati, santiṭṭhati, vimuccati, 'nippapañcārāmassāyaṃ bhikkhave, dhammo

nippapañcaratino nāyaṃ dhammo papañcārāmassa papañcaratino' ti iti kho panetaṃ vuttaṃ,

idametaṃ paṭicca vuttanti.

[BJT Page 148] [\x 148/]

Atha kho āyasmā anuruddho āyatikampi vassāvāsaṃ tattheva cetīsu pācīnavaṃsadāye

vihāsi. Atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto

na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti,

tadanuttaraṃ brahmacariya pariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ ittatthāyāti

abbhaññāsi.

Aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataṃ ahosi. Atha kho āyasmā anuruddho

arahattappatto tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi.

1. Mama saṅkappamaññāya satthā loke anuttaro,

Manomayena kāyena iddhiyā upasaṅkami.

2. Yathā me ahu saṅkappo tato uttari desayī,

Nippapañcarato buddho nippapañcaṃ adesayi.

3. Tassāhaṃ dhammamaññāya vihāsiṃ sāsane rato,

Tisso vijjā anuppatto kataṃ buddhassa sāsanaṃ.

Gahapativaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ:

Dve uggā dve ca hatthakā mahānāmena jīvako,

Dve balā akkhaṇā vuttā anuruddhena te dasāti.

[BJT Page 150] [\x 150/]

4. Dānavaggo

8. 1. 4. 1

Dāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhimāni [PTS Page 236] [\q 236/] bhikkhave dānāni. Katamāni aṭṭha:

Āsajja dānaṃ deti, bhayā dānaṃ deti, adāsi meti dānaṃ deti, dassati meti dānaṃ deti, sāhu

dānanti dānaṃ deti, ahaṃ pacāmi ime na pacanti na arahāmi pacanto apacantānaṃ dānaṃ

adātunti dānaṃ deti, imaṃ me dānaṃ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatīti dānaṃ

deti. Cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṃ dānaṃ deti, imāni kho bhikkhave aṭṭha dānānīti.

8. 1. 4. 2

Dutiyadāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Saddhā hiriyaṃ kusalañca dānaṃ

Dhammā ete sappurisānuyātā,

Etaṃ hi maggaṃ diviyaṃ vadantī

Etehi gacchati devalokanti.

8. 1. 4. 3

Dānavatthu suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhimāni bhikkhave, dānavatthūni, katamāni aṭṭha:

Chandā dānaṃ deti, dosā dānaṃ deti, mohā dānaṃ deti, garahā dānaṃ deti, 1 dinnapubbaṃ

katapubbaṃ pitupitāmahegi nārahāmi porāṇaṃ2. Kulavaṃsaṃ hāpetunti dānaṃ deti, imāhaṃ

dānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjissāmīti dānaṃ deti,

imaṃ me dānaṃ dadato cittaṃ pasīdati attamanataṃ [PTS Page 237] [\q 237/]

somanassaṃ upajāyatīti dānaṃ deti, cittālaṅkāracittaparikkhāratthaṃ dānaṃ deti. Imāni kho

bhikkhave aṭṭha dānavatthūnīti.

1. Bhayā dānaṃ deti sīmu. 2. Porāṇānaṃ sīmu katthaci.

[BJT Page 152] [\x 152/]

8. 1. 4. 4

Khettūpama suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhaṅgasamannāgate bhikkhave, khette bījaṃ vuttaṃ na mahapphalaṃ hoti. Na

mahassādaṃ na phātiyeyyāti. Kathaṃ aṭṭhaṅgasamantāgate:

Idha bhikkhave, khettaṃ unnāmaninnāmī ca hoti pāsāṇasakkharillañca hoti. Ūsarañca hoti.

Na ca gambhīrasītaṃ hoti. Na āyasampannaṃ hoti, na apāyasampannaṃ hoti, na

mātikāsampannaṃ hoti, na mariyādāsampannaṃ hoti, evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgate bhikkhave

khette bījaṃ vuttaṃ na mahapphalaṃ hoti. Na mahassādaṃ. Na phātiyeyyāti.

Evameva kho bhikkhave aṭṭhaṅgasamannāgatesu samaṇabrāhmaṇesu dānaṃ dinnaṃ na

mahapphalaṃ hoti, na mahānisaṃsaṃ na mahājutikaṃ na mahāvipphāraṃ. Kathaṃ

aṭṭhaṅgasamannāgatesu:

Idha bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā micchādiṭṭhikā honti micchāsaṅkappā micchāvācā

micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatino micchāsamādhino. Evaṃ

aṭṭhaṅgasamannāgatesu bhikkhave samaṇabrāhmaṇesu dānaṃ dinnaṃ na mahapphalaṃ

hoti. Na mahānisaṃsaṃ na mahājutikaṃ na mahāvipphāraṃ.

Aṭṭhaṅgasamannāgate bhikkhave, khette bījaṃ vuttaṃ mahapphalaṃ hoti mahassādaṃ

phātiyeyyāti. Kathaṃ aṭṭhaṅgasamannāgate:

Idha bhikkhave, khettaṃ anunnāmaninnāmī ca hoti, apāsāṇasakkharillañca hoti, anusarañca

hoti. Gambhīrasītaṃ [PTS Page 238] [\q 238/] hoti, āyasampannaṃ hoti,

apāyasampannaṃ hoti, mātikāsampannaṃ hoti, mariyādāsampannaṃ hoti, evaṃ

aṭṭhaṅgasamannāgate bhikkhave, khette bījaṃ vuttaṃ mahapphalaṃ hoti, mahassādaṃ

phātiyeyyāti.

[BJT Page 154] [\x 154/]

Evameva kho bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgatesu samaṇabrāhmaṇesu dānaṃ dinnaṃ

mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ mahājutikaṃ mahāvipphāraṃ. Kathaṃ

aṭṭhaṅgasamannāgatesu: idha bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā sammādiṭṭhikā honti

sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsatino

sammāsamādhino. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgatesu bhikkhave, samaṇabrāhmaṇesu dānaṃ

dinnaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ mahājutikaṃ mahāvipphāranti.

1. Yathāpi khette sampanne pavuttā bījasampadā,

Deve sampādayantamhi hoti dhaññassa sampadā

2. Anīti sampadā hoti virūḷhī bhavati sampadā,

Vepullasampadā hoti phalaṃ ve hoti sampadā.

3. Evaṃ sampannasīlesu dinnā bhojanasampadā,

Sampadānaṃ upaneti sampannaṃ hissa taṃ kataṃ

4. Tasmā sampadamākaṅkhī sampannatthudha puggalo,

Sampannapaññe sevetha evaṃ ijjhanti sampadā.

5. Vijjācaraṇasampanno laddhā cittassa sampadaṃ,

Karoti kammasampadaṃ labhati ca1 atthasampadaṃ.

6. Lokaṃ ñatvā yathābhūtaṃ pappuyya diṭṭhisampadaṃ,

Maggasampadamāgamma yāti sampannamānaso.

7. Odhunitvā [PTS Page 239] [\q 239/] malaṃ sabbaṃ patvā nibbāna sampadaṃ,

Muccati sabbadukkhehi sā hoti sabbasampadā.

1. Ce sī. Mu.

[BJT Page 156] [\x 156/]

8. 1. 4. 5

Dānūpapatti suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhimā bhikkhave dānūpapattiyo katamā aṭṭha:

1. Idha bhikkhave ekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ

yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, so yaṃ deti. Taṃ paccāsiṃsati. So

passati khattiyamahāsāle vā brāhmaṇamahāsāle vā gahapatimahāsāle vā pañcahi

kāmaguṇehi samappite samaṅgībhūte paricārayamāne. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ

kāyassabhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā brahmaṇamahāsālānaṃ vā

gahapatimahāsālānaṃ vā sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ

adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttariṃ abhāvitaṃ

tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā

brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā sahavyataṃ upapajjati. Tañca kho

sīlavato vadāmi, no dussīlassa. Ijjhati bhikkhave. Sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

2. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaṃ deti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ

vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, so yaṃ deti taṃ paccāsiṃsati,

tassa sutaṃ hoti: cātummahārājikā devā [PTS Page 240] [\q 240/] dīghāyukā

vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: ahovatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ

adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ cittaṃ hīne muttaṃ uttariṃ abhāvitaṃ tatrūpapattiyā

saṃvattati, kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi, no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi

visuddhattā.

[BJT Page 158] [\x 158/]

3. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaṃ deti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ

vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, so yaṃ deti. Taṃ

paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti: tāvatiṃsā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa

evaṃ hoti: ahovatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ

cittaṃ hīne vimuttaṃ uttariṃ abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā

parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no

dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

4. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaṃ deti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ

vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, so yaṃ deti. Taṃ

paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti: yāmā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ

hoti: ahovatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ

cittaṃ hīne vimuttaṃ uttariṃ abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā

parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no

dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

5. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaṃ deti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ

vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, so yaṃ deti. Taṃ

paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti: tusitā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa

evaṃ hoti: ahovatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ

cittaṃ hīne vimuttaṃ uttariṃ abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā

parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no

dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.

6. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaṃ deti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ

vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, so yaṃ deti. Taṃ

paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti: nimmāṇaratī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti.

Tassa evaṃ hoti: ahovatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti.

Tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttariṃ abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā

parammaraṇā nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi

no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi, visuddhattā.

7. Idha pana bhikkhave ekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ

vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, so yaṃ deti. Taṃ

paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti: paranimmitavasavattino devā dīghāyukā vaṇṇavanto

sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: ahovatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ

cittaṃ adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttariṃ abhāvitaṃ

tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato

cetopaṇidhi visuddhattā.

8. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaṃ deti. Samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ

vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, so yaṃ deti. Taṃ taṃ

paccāsiṃsati. Tassa sutaṃ hoti: brahmakāyikā devā dīghāyukā [PTS Page 241] [\q 241/]

vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: ahovatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā

brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ

adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttariṃ abhāvitaṃ

tatrūpapattiyā saṃvattati. Kāyassa bhedā parammaraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa, ijjhati bhikkhave sīlavato

cetopaṇidhi vītarāgattā. Imā kho bhikkhave, aṭṭhadānūpapattiyoti.

8. 1. 4. 6

Puññakiriyavatthu suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Tīṇimāni bhikkhave, puññakiriyavatthūni, katamāni tīṇi.

Dānamayaṃ puññakiriyavatthu1 sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ

puññakiriyavatthu.

1. Puññakiriyavatthuṃ [PTS. ,]

[BJT Page 160] [\x 160/]

1. Idha bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu parittaṃ kataṃ hoti, sīlamayaṃ

puññakiriyavatthu parittaṃ kataṃ hoti bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu nābhisambhoti. So

kāyassa bhedā parammaraṇā manussadobhaggaṃ1 upapajjati.

2. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu mattaso kataṃ hoti,

sīlamayaṃ puññakiriyavatthu mattaso kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu

nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā manussasobhaggaṃ2 upapajjati.

3. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti,

sīlamayaṃ puññakiriyavatthu [PTS Page 242] [\q 242/] adhimattaṃ kataṃ heti,

bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā

cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Tatra bhikkhave, cattāro mahārājāno

dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā3 sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ

karitvā4 cātummahārājike deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhanti dibbena āyunā, dibbena

vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi

saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

4. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti,

sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu

nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjati. Tatra bhikkhave, sakko devānamindo dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ

karitvā, sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā tāvatiṃse deve dasahi ṭhānehi

adhigaṇhāti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena

ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi

phoṭṭhabbehi.

5. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti,

sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu

nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati.

Tatra bhikkhave, suyāmo devaputto dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā,

sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, yāme deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti

dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena

ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi

phoṭṭhabbehi.

1. Dobhagya machasaṃ 2. Sobhagyaṃ machasaṃ. 3. Katvākatthaci.

[BJT Page 162] [\x 162/]

6. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti,

sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu

nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati.

Tatra [PTS Page 243] [\q 243/] bhikkhave, santusito devaputto dānamayaṃ

puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, tusite

deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena,

dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi,

dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

7. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti,

sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu

nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjati. Tatra bhikkhave, sunimmito devaputto dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ

karitvā, sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, nimmāṇaratī deve dasahi ṭhānehi

adhigaṇhāti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena

ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi

phoṭṭhabbehi.

8. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti,

sīlamayaṃ puññakiriyavatthu adhimattaṃ kataṃ hoti, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu

nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjati. Tatra bhikkhave, vasavattī devaputto dānamayaṃ

puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā, sīlamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā,

paranimmitavasavattī deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhāti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena,

dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi,

dibbehi gandhehi, dibbehirasehi, dibbehi phoṭṭhabbehi.

Imāni kho bhikkhave, tīṇi puññakiriyavatthūnīti.

[BJT Page 164] [\x 164/]

8. 1. 4. 7

Sappurisadāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

37. Aṭṭhimāni bhikkhave, sappurisadānāni, katamāni aṭṭha:

Suciṃ [PTS Page 244] [\q 244/] deti, paṇītaṃ detī, kālena deti, kappiyaṃ deti, viceyya

deti, abhiṇhaṃ deti, dadaṃ cittaṃ pasādeti. Datvā attamano hoti, imāni kho bhikkhave, aṭṭha

sappurisadānānīti.

1. Suciṃ paṇītaṃ kālena kappiyaṃ pānabhojanaṃ

Abhiṇhaṃ dadāti dānaṃ sukhettesu1 brahmacārīsu.

2. Na ca2 vippaṭisārissa cajitvā āmisaṃ bahuṃ,

Evaṃ dinnāni dānāni vaṇṇayanti vipassino.

3. Evaṃ yajitvā medhāvī saddho muttena cetasā,

Abyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ paṇḍito upapajjatīti.

8. 1. 4. 8

Sappurisa suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Sappuriso bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti

mātāpitunnaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti. Puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti,

dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mittāmaccānaṃ atthāya hitāya

sukhāya hoti. Pubbapetānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, rañño atthāya hitāya sukhāya hoti

devatānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti.

1. Sukhette. [PTS. 2.] Neva machasaṃ.

[BJT Page 166] [\x 166/]

Seyyathāpi bhikkhave, mahāmegho sabbasassānusampādento bahuno janassa atthāya hitāya

sukhāya hoti. Evameva kho bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya

hitāya sukhāya hoti. Mātāpitunnaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti. Puttadārassa atthāya hitāya

sukhāya hoti. Dāsakammakaraporissa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mittāmaccānaṃ atthāya

hitāya sukhāya hoti, pubbapettānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti, rañño atthāya hitāya

sukhāya [PTS Page 245] [\q 245/] hoti. Devatānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti.

Samaṇabrāhmaṇānaṃ atthāya hitāya sukhāya hoti.

1. Bahunnaṃ 1. Vata atthāya sappañño gharamāvasaṃ,

Mātaraṃ pitaraṃ pubbe rattindivamatandito.

2. Pūjeti sahadhammena pubbe katamanussaraṃ,

Anāgāre pabbajite apace2. Brahamacārayo3

3. Niviṭṭhasaddho pūjeti ñatvā dhammedhapesale, 4

Rañño hito devahito ñātīnaṃ sakhinaṃ hito.

4. Sabbesaṃ so hito5 hoti saddhamme suppatiṭṭhito,

Vineyya maccheramalaṃ salokaṃ bhajate sivanti.

8. 1. 4. 9

Puññābhisanda suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhime bhikkhave, puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā

saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Katame aṭṭha:

1. Idha bhikkhave, ariyasāvako buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ayaṃ bhikkhave, paṭhamo

puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko

iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

1. Bahunaṃ machasaṃ. 2. Apāpe syā. 3. Brahmacārino syā. 4. Pesalo sī. Mu. 5. Sahito syā

[PTS.]

[BJT Page 168] [\x 168/]

2. Puna ca paraṃ bhikkhave, ariyasāvako dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ayaṃ bhikkhave,

dutiyo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko

saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave, ariyasāvako saṃghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo

puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko

iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

4. Pañcimāni [PTS Page 246] [\q 246/] bhikkhave, dānāni mahādānāni aggaññāni

rattaññāni vaṃsaññāni porāṇāni asaṅkiṇṇāni asaṅkiṇṇapubbāni na saṅkīyanti na

saṅkīyissanti appatikuṭṭhāni samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Katamāni pañca:

Idha bhikkhave, ariyasāvako pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti. Pāṇātipātā

paṭivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ deti. Averaṃ deti.

Abyāpajjhaṃ deti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā averaṃ datvā abyāpajjhaṃ datvā

aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Imaṃ bhikkhave, paṭhamaṃ

dānaṃ mahādānaṃ, aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṅkiṇṇaṃ asaṅkiṇṇapubbaṃ

na saṅkīyati na saṅkīyissati appatikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaṃ bhikkhave

catuttho puññābhisāndo kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko

saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

5. Idha bhikkhave, ariyasāvako adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti.

Adinnādānā paṭivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ deti.

Averaṃ deti. Abyāpajjhaṃ deti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā averaṃ datvā

abyāpajjhaṃ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Imaṃ

bhikkhave, dutiyaṃ dānaṃ mahādānaṃ, aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ

asaṅkiṇṇaṃ asaṅkiṇṇapubbaṃ na saṅkīyati na saṅkīyissati appatikuṭṭhaṃ samaṇehi

brāhmaṇehi viññūhi. Ayaṃ bhikkhave pañcamo puññābhisando kusalābhisando

sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya

sukhāya saṃvattati.

6. Idha bhikkhave, ariyasāvako kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato

hoti. Kāmesu micchācārā paṭivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ

deti. Averaṃ deti. Avyāpajjhaṃdeti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā averaṃ datvā

abyāpajjhaṃ datvā aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Imaṃ

bhikkhave, tatiyaṃ dānaṃ mahādānaṃ, aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṅkiṇṇaṃ

asaṅkiṇṇapubbaṃ na saṅkīyati na saṅkīyissati appatikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi

viññūhi. Ayaṃ bhikkhave chaṭṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro

sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya

saṃvattati.

7. Idha bhikkhave, ariyasāvako musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Musāvādā

paṭivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ deti. Averaṃ deti.

Abyāpajjhaṃ deti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā averaṃ datvā abyāpajjhaṃ datvā

aparimāṇassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Imaṃ bhikkhave, catutthaṃ

dānaṃ mahādānaṃ, aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṅkiṇṇaṃ asaṅkiṇṇapubbaṃ

na saṅkīyati na saṅkīyissati appatikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaṃ bhikkhave

sattamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko

saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

8. Idha bhikkhave, ariyasāvako surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya

surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato

bhikkhave, ariyasāvako aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ deti. Averaṃ deti. Abyāpajjhaṃ

deti. Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā averaṃ datvā abyāpajjhaṃ datvā aparimāṇassa

abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgī hoti. Imaṃ bhikkhave, pañcamaṃ dānaṃ

mahādānaṃ, aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ asaṅkiṇṇaṃ asaṅkiṇṇapubbaṃ na

saṅkīyati na saṅkīyissati appatikuṭṭhaṃ samaṇehi brāhmaṇehi viññūhi. Ayaṃ bhikkhave

aṭṭhamo puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko

saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

[BJT Page 170] [\x 170/]

Idaṃ bhikkhave, pañcamaṃ dānaṃ mahādānaṃ aggaññaṃ rattaññaṃ vaṃsaññaṃ porāṇaṃ

asaṅkiṇṇaṃ asaṅkiṇṇapubbaṃ na saṅkīyati na saṅkīyissati appatikuṭṭhaṃ samaṇehi

brāhmaṇehi viññūhi. Ayaṃ bhikkhave aṭṭhamo puññābhisando kusalābhisando [PTS Page

247] [\q 247/] sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya

manāpāya hitāya sukhāya saṃvattati.

Imā kho bhikkhave, aṭṭha puññābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā

sukhavipākā saggasaṃvattanikā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattantīti.

8. 1. 4. 10

Apāyasaṃvattanika suttaṃ)

(Sāvatthinidānaṃ)

1. Pāṇātipāto bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko

tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattaniko, yo sabbalahuso pāṇātipātassa vipāko

manussabhūtassa appāyukasaṃvattaniko hoti.

2. Adinnādānaṃ bhikkhave, āsevitaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ nirayasaṃvattanikaṃ

tiracchānayonisaṃvattanikaṃ pettivisayasaṃvattanikaṃ, yo sabbalahuso adinnādānassa vipāko

manussabhūtassa bhogavyasana saṃvattaniko hoti.

3. Kāmesu micchācāro bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko

tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattaniko, yo sabbalahuso kāmesu micchācārassa

vipāko manussabhūtassa verasapattasaṃvattaniko hoti.

[BJT Page 172] [\x 172/]

4. Musāvādo bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko

tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattaniko, yo sabbalahuso1. Musāvādassa vipāko

manussabhūtassa abhūtabyākkhānasaṃvattaniko hoti.

5. Pisuṇā bhikkhave, vācā āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā

tiracchānayonisaṃvattanikā pettivisayasaṃvattanikā, yo sabbalahuso pisuṇāya vācāya vipāko

manussabhūtassa mittehi bhedanasaṃvattaniko hoti.

6. Pharusā [PTS Page 248] [\q 248/] bhikkhave, vācā āsevitā bhāvitā bahulīkatā

nirayasaṃvattanikā tiracchānayonisaṃvattanikā pettivisayasaṃvattanikā, yo sabbalahuso

pharusāya vācāya vipāko manussabhūtassa amanāpasaddasaṃvattaniko hoti.

7. Samphappalāpo bhikkhave, āsevito bhāvito bahulīkato nirayasaṃvattaniko

tiracchānayonisaṃvattaniko pettivisayasaṃvattaniko, yo sabbalahuso samphappalāpassa

vipāko manussabhūtassa anādeyya vācāsaṃvattaniko hoti.

8. Surāmerayapānaṃ bhikkhave, āsevitaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ nirayasaṃvattanikaṃ

tiracchānayonisaṃvattanikaṃ pettivisayasaṃvattanikaṃ, yo sabbalahuso surāmerayapānassa

vipāko manussabhūtassa ummattakasaṃvattaniko hoti.

Dānavaggo catuttho.

Tatruddānaṃ:

Dve dānāni vatthuñca mettaṃ dānūpapattiyo kiriyaṃ devasappurisā abhisando saṃvattati.

1. Sabbalahuko syā.

[BJT Page 174] [\x 174/]

5. Uposathavaggo

8. 1. 5. 1

Saṅkhitta aṭṭhaṅguposatha suttaṃ.

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Aṭṭhaṅgasamannāgato bhikkhave, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṃso

mahājutiko mahāvipphāro.

Kathaṃ upavuttho ca bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti

mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro:

1. Idha [PTS Page 249] [\q 249/] bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yāvajīvaṃ

arahanto pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī

dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

divasaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmī. Imināpahaṃ1 aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho

ca me upavuttho bhavissatīti iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti.

2. Yāvajīvaṃ arahanto adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī

dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

rattiṃ imañca divasaṃ adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī

dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhutena attanā viharāmi. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ

anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā dutiyena aṅgena samannāgato

hoti.

1. Imināpaṅgenapahaṃ machasaṃ.

[BJT Page 176] [\x 176/]

3. Yāvajīvaṃ arahanto abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā

gāmadhammā, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī

ārācārī virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi.

Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā tatiyena aṅgena samannāgato hoti.

4. Yāvajīvaṃ arahanto musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā

thetā paccayikā avisaṃvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ musāvādaṃ

pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī [PTS Page 250] [\q 250/] saccasandho theto

paccayiko avisaṃvādako lokassa. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me

upavuttho bhavissatīti iminā catutthena aṅgena samannāgato hoti.

5. Yāvajīvaṃ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmeraya

majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato

imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā

pañcamena aṅgena samannāgato hoti.

6. Yāvajīvaṃ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiṃ

imañca divasaṃ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ

anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā chaṭṭhena aṅgena samannāgato

hoti.

7. Yāvajīvaṃ arahanto

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā

paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā

paṭivirato. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti.

Iminā sattamena aṅgena samannāgato hoti.

[BJT Page 178] [\x 178/]

8. Yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā

nīcaseyyaṃ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṃ

kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, [PTS Page

251] [\q 251/] uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā aṭṭhamena aṅgena

samannāgato hoti.

Evaṃ upavuttho kho bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti

mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāroti.

8. 1. 5. 2

Vitthata aṭṭhaṅguposatha suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhaṅgasamannāgato bhikkhave, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṃso

mahājutiko mahāvipphāro. Kathaṃ upavuttho ca bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho

mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahavipphāro:

1. Idha bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yāvajīvaṃ arahanto pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā

sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imipanāhaṃ1 aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho

ca me upavuttho bhavissatīti iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti.

2. Yāvajīvaṃ arahanto adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnadāyī

dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhutena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

divasaṃ adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena

sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me

upavuttho bhavissatīti iminā dutiyena aṅgena samannāgato hoti.

3. Yāvajīvaṃ arahanto abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā

gāmadhammā, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī

ārācārī virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi.

Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā tatiyena aṅgena samannāgato hoti.

4. Yāvajīvaṃ arahanto musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā

thetā paccayikā avisaṃvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ musāvādaṃ

pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.

Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā

catutthena aṅgena samannāgato hoti.

5. Yāvajīvaṃ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmeraya

majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato

imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā

pañcamena aṅgena samannāgato hoti.

6. Yāvajīvaṃ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiṃ

imañca divasaṃ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ

anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā chaṭṭhena aṅgena samannāgato

hoti.

7. Yāvajīvaṃ arahanto

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā

paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā

paṭivirato. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti.

Iminā sattamena aṅgena samannāgato hoti.

[BJT Page 180] [\x 180/]

8. Yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā

nīcaseyyaṃ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṃ

kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho

ca me upavuttho bhavissatīti iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti.

Evaṃ upavuttho kho bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti

mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāroti.

[PTS Page 252] [\q 252/]

Kīvamahapphalo hoti kīvamahānisaṃso kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro:

.

Seyyathāpi bhikkhave, yo imesaṃ soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ pahūtasattaratanānaṃ

issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreyya, seyyathīdaṃ: aṅgānaṃ magadhānaṃ kāsīnaṃ kosalānaṃ

vajjīnaṃ mallānaṃ cetīnaṃ vaṅgānaṃ kurūnaṃ pañcālānaṃ macchānaṃ surasenānaṃ

assakānaṃ avantīnaṃ gandhārānaṃ kambojānaṃ, aṭṭhaṅgasamantāgatassa uposathassa etaṃ

kalaṃ nāgghati soḷasiṃ. Taṃ kissa hetu: kapaṇaṃ bhikkhave, mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ

sukhaṃ upanidhāya.

Yānimāni bhikkhave, mānusakāni paññāsavassāni cātummahārājikānaṃ devānaṃ eso eko

rattindivo, tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena

saṃvaccharena pañcavassasatāni cātummahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho

panetaṃ bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ

uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ

mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

[BJT Page 182] [\x 182/]

Yaṃ bhikkhave mānusakaṃ vassasataṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo; tāya rattiyā

tiṃsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo tena saṃvaccharena dibbaṃ

vassasahassaṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ [PTS Page 253] [\q 253/] āyuppamāṇaṃ. hānaṃ

kho panetaṃ bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ

uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ

upapajjeyya, idaṃ kho panetaṃ bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ

dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni bhikkhave, mānusakāni dve vassasatāni yāmānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo, tāya

rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena

dibbāni dve vassasahassāni yāmānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ

bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ

upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya, idaṃ

kho panetaṃ bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ

upanidhāya.

Yāni kho bhikkhave, mānusakāni cattāri vassasatāni tusitānaṃ eso eko rattindivo; tāya rattiyā

tiṃsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni

cattāri vassasahassāni tusitānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ bhikkhave,

vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā

kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ

bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni bhikkhave, mānusakāni aṭṭhavassasatāni nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo.

Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena

dibbāni aṭṭhavassasahassāni nimmāṇaratīṇaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ

bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ [PTS Page 254]

[\q 254/] uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjeyya, imaṃ kho panetaṃ bhikkhave sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ

mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

[BJT Page 184] [\x 184/]

Yāni bhikkhave, mānusakāni soḷasavassasatāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ eso eko

rattindivo; tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena

saṃvaccharena dibbāni soḷasavassasahassāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ

āyuppamāṇaṃ ṭhānaṃ kho panetaṃ bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthi vā puriso vā

aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā

paranimmitasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya idaṃ kho panetaṃ bhikkhave,

sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāyāti.

1. Pāṇaṃ na hāne na ca dinnamādiye

Musā na bhāse na ca majjapo siyā

Abrahmacariyā virameyya methunā

Rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.

2. Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare

Mañce chamāyaṃ ca sayetha santhate

Etaṃ hi aṭṭhaṅgikamāhu posathaṃ

Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.

3. Cando ca suriyo ca ubho sudassanā

Obhāsayaṃ anupariyanti yāvatā,

Tamonudā te pana antalikkhagā

Nabhe pabhāsenti disāvirocanā.

4. Etasmiṃ [PTS Page 255] [\q 255/] yaṃ vijjati antare dhanaṃ

Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṃ

Siṅgīsuvaṇṇaṃ athavāpi kañcanaṃ

Yaṃ jātarūpaṃ haṭakanti vuccati

Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa

Kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ

Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.

5. Tasmāhi nārī ca naro ca sīlavā

Aṭṭhaṅgupetaṃ upavassuposathaṃ

Puññāni katvāna sukhudāyāni

Aninditā saggamupenti ṭhānanti.

[BJT Page 186] [\x 186/]

8. 1. 5. 3

Visākhūposatha suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho

visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca:

Aṭṭhaṅgasamannāgato kho visākhe, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṃso

mahājutiko mahāvipphāro.

Kathaṃ upavuttho ca visākhe aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti

mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro:

1. Idha visākhe, ariyasāvako iti paṭisañcīkkhati: yāvajīvaṃ arahanto pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā

sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmī. Imipanāhaṃ1 aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho

ca me upavuttho bhavissatīti iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti.

2. Yāvajīvaṃ arahanto adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī

dinnapāṭikaṅkhī athenena suvibhūtena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

divasaṃ adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena

sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. [PTS Page 256] [\q

256/] uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā dutiyena aṅgena samannāgato hoti.

3. Yāvajīvaṃ arahanto abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā

gāmadhammā, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī

ārācārī virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi.

Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā tatiyena aṅgena samannāgato hoti.

4. Yāvajīvaṃ arahanto musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā

thetā paccayikā avisaṃvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ musāvādaṃ

pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.

Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā

catutthena aṅgena samannāgato hoti.

5. Yāvajīvaṃ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmeraya

majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato

imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā

pañcamena aṅgena samannāgato hoti.

6. Yāvajīvaṃ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiṃ

imañca divasaṃ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ

anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā chaṭṭhena aṅgena samannāgato

hoti.

7. Yāvajīvaṃ arahanto

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā

paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā

paṭivirato. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti.

Iminā sattamena aṅgena samannāgato hoti.

8. Yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā

nīcaseyyaṃ kappenti mañcake vā tiṇasatthārake vā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṃ

kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho

ca me upavuttho bhavissatīti iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti.

Evaṃ upavuttho kho visākhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti

mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāroti.

Kīva mahapphalo hoti, kīva mahānisaṃso kīva mahājutiko kīva mahāvipphāro:

[BJT Page 188] [\x 188/]

Seyyathāpi visākhe, yo imesaṃ soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ pahūtasattaratanānaṃ

issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreyya, seyyathīdaṃ: aṅgānaṃ magadhānaṃ kāsīnaṃ kosalānaṃ

vajjīnaṃ mallānaṃ cetīnaṃ vaṅgānaṃ kurūnaṃ pañcālānaṃ macchānaṃ surasenānaṃ

assakānaṃ avantīnaṃ gandhārānaṃ kambojānaṃ, aṭṭhaṅgasamantāgatassa uposathassa etaṃ

kalaṃ nāgghati soḷasiṃ. Taṃ kissa hetu:

Kapaṇaṃ visākhe, mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya. Yāni visākhe, mānusakāni

paññāsavassāni cātummahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiṃsarattiyo

māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena pañcavassasatāni

cātummahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ visākhe, vijjati yaṃ

idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā

parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ uppajjeyya. [PTS Page 257] [\q

257/] idaṃ kho panetaṃ visākhe sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ

sukhaṃ upanidhāya.

Yaṃ visākhe, mānusakaṃ vassasataṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo; tāya rattiyā

tiṃsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo. Tena saṃvaccharena dibbaṃ

vassasahassaṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ bhikkhave, vijjati

yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa

bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya, idaṃ kho panetaṃ

bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni visākhe, mānusakāni dve vassasatāni yāmānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo, tāya rattiyā

tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni dve

vassasahassāni yāmānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ bhikkhave, vijjati yaṃ

idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā

parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya, idaṃ kho panetaṃ bhikkhave,

sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni kho visākhe, mānusakāni cattāri vassasatāni tusitānaṃ eso eko rattindivo; tāya rattiyā

tiṃsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni

cattāri vassasahassāni tusitānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ bhikkhave,

vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā

kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ

bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni visākhe, mānusakāni aṭṭhavassasatāni nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo.

Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena

dibbāni aṭṭhavassasahassāni nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ

bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ

upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya,

imaṃ kho panetaṃ bhikkhave sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ

upanidhāya.

Yāni visākhe, mānusakāni soḷasavassasatāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ eso eko

rattindivo; tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena

saṃvaccharena dibbāni soḷasavassasahassāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ

āyuppamāṇaṃ,

[BJT Page 190] [\x 190/]

hānaṃ kho panetaṃ bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā

aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā

paranimmitasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya idaṃ kho panetaṃ bhikkhave,

sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāyāti.

1. Pāṇaṃ na hāne na ca dinnamādiye

Musā na bhāse na ca majjapo siyā

Abrahmacariyā virameyya methunā

Rattaṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.

2. Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare

Mañce [PTS Page 258] [\q 258/] chamāyaṃ ca sayetha santhate

Etaṃ hi aṭṭhaṅgikamāhu posathaṃ

Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.

3. Cando ca suriyo ca ubho sudassanā

Obhāsayaṃ anupariyanti yāvatā,

Tamonudā te pana antalikkhagā

Nabhe pabhāsenti disāvirocanā.

4. Etasmiṃ yaṃ vijjati antare dhanaṃ

Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṃ

Siṅgīsuvaṇṇaṃ athavāpi kañcanaṃ

Yaṃ jātarūpaṃ haṭakanti vuccati

Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa

Kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ

Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.

5. Tasmāhi nārī ca naro ca sīlavā

Aṭṭhaṅgupetaṃ upavassuposathaṃ

Puññāni katvāna sukhudrayāni

Aninditā saggamupenti ṭhānanti.

8. 1. 5. 4

Vāseṭṭhuposatha suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho vāseṭṭho

upāsako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi, ekamantaṃ nisinnaṃ kho vāseṭṭhaṃ upāsakaṃ bhagavā etadavoca:

[BJT Page 192] [\x 192/]

Aṭṭhaṅgasamannāgato vāseṭṭha, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṃso

mahājutiko mahāvipphāro.

Kathaṃ upavuttho ca bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti

mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro:

1. Idha vāseṭṭha, ariyasāvako iti paṭisañcīkkhati: yāvajīvaṃ arahanto pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā

sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmī. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho

ca me upavuttho bhavissatīti iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti.

2. Yāvajīvaṃ arahanto adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī

dinnapāṭikaṅkhī athenena suvibhūtena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

rattiṃ adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena

suvibhūtena attanā viharāmi. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me

upavuttho bhavissatīti iminā dutiyena aṅgena samannāgato hoti.

3. Yāvajīvaṃ arahanto abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā

gāmadhammā, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī

ārācārī virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi.

Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā tatiyena aṅgena samannāgato hoti.

4. Yāvajīvaṃ arahanto musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā

thetā paccayikā avisaṃvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ musāvādaṃ

pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.

Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā

catutthena aṅgena samannāgato hoti.

5. Yāvajīvaṃ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmeraya

majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato

imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā

pañcamena aṅgena samannāgato hoti.

6. Yāvajīvaṃ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiṃ

imañca divasaṃ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ

anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā chaṭṭhena aṅgena samannāgato

hoti.

7. Yāvajīvaṃ arahanto

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāranamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā

paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā

paṭivirato. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti.

Iminā sattamena aṅgena samannāgato hoti.

8. Yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā

nīcaseyyaṃ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṃ

kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho

ca me upavuttho bhavissatīti iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti.

Evaṃ upavuttho kho vāseṭṭha aṭṭhaṅga samannāgato uposatho mahapphalo hoti

mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro.

Evaṃ vutte vāseṭṭho upāsako bhagavantaṃ etadavoca:

Piyā [PTS Page 259] [\q 259/] me bhante ñātisālohitā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ

upavaseyyuṃ. Piyānampi me assa ñātisālohitānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi

bhante, khattiyā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, sabbesampissa

khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, brāhmaṇā

aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, sabbesampissa brāhmaṇānaṃ dīgharattaṃ

hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, vessā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ,

sabbesampissa vessānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, suddā

aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ sabbesampissa suddānaṃ dīgharattaṃ

hitāya sukhāyāti.

Evametaṃ vāseṭṭha, evametaṃ vāseṭṭha, sabbe cepi vāseṭṭha, khattiyā

aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, sabbesampissa khattiyānaṃ dīgharattaṃ

hitāya sukhāya. Sabbe cepi vāseṭṭha, brāhmaṇā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ

upavaseyyuṃ, sabbesampissa brāhmaṇānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi

vāseṭṭha, vessā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, sabbesampissa vessānaṃ

dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi vāseṭṭha, suddā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ

upavaseyyuṃ, sabbesampissa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sadevako cepi

vāseṭṭha, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā1 te

aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ, sadevakassapissalokassa samārakassa

sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṃ hitāya

sukhāya. Ime cepi vāseṭṭha mahāsālā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavaseyyuṃ.

Imesampissa mahāsālānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Ko pana vādo manussabhūtassāti.

8. 1. 5. 5

(Bojjhuposatha suttaṃ)

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho

bojjhā upāsikā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bojjhaṃ upāsikaṃ bhagavā etadavoca:

Aṭṭhaṅgasamannāgato kho bojjhe, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṃso

mahājutiko mahāvipphāro.

1. Sassamaṇa brāhmaṇiyā pajāya devamanussāya katthaci.

[BJT Page 194] [\x 194/]

Kathaṃ [PTS Page 260] [\q 260/] upavuttho ca bojjhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho

mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro:

1. Idha bojjhe, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: yāvajīvaṃ arahanto pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā lajjī dayāpannā

sabbapāṇabhūtahitānukampino viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imināpahaṃ1 aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho

ca me upavuttho bhavissatīti iminā paṭhamena aṅgena samannāgato hoti.

2. Yāvajīvaṃ arahanto adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī

dinnapāṭikaṅkhī athenena suvibhūtena attanā viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

rattiṃ imañca divasaṃ adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī

dinnapāṭikaṅkhī athenena suvibhūtena attanā viharāmi. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ

anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā dutiyena aṅgena samannāgato

hoti.

3. Yāvajīvaṃ arahanto abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā

gāmadhammā, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī

ārācārī virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi.

Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā tatiyena aṅgena samannāgato hoti.

4. Yāvajīvaṃ arahanto musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādino saccasandhā

thetā paccayikā avisaṃvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ musāvādaṃ

pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.

Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā

catutthena aṅgena samannāgato hoti.

5. Yāvajīvaṃ arahanto surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmeraya

majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato

imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā

pañcamena aṅgena samannāgato hoti.

6. Yāvajīvaṃ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiṃ

imañca divasaṃ ekahabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ

anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti iminā chaṭṭhena aṅgena samannāgato

hoti.

7. Yāvajīvaṃ arahanto

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā

paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā

paṭivirato. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatīti.

Iminā sattamena aṅgena samannāgato hoti.

8. Yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā

nīcaseyyaṃ kappenti mañcake vā tiṇasanthārake vā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭivirato nīcaseyyaṃ

kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpahaṃ aṅgena arahataṃ anukaromi, uposatho

ca me upavuttho bhavissatīti iminā aṭṭhamena aṅgena samannāgato hoti.

Evaṃ upavuttho kho bojjhe, aṭṭhaṅgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaṃso

mahājutiko mahāvipphāroti.

Kīvamahapphalo hoti, kīvamahānisaṃso, kīvamahājutiko kīvamahāvipphāro:

Seyyathāpi bojjhe, yo imesaṃ soḷasannaṃ mahājanapadānaṃ pahūtasattaratanānaṃ

issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreyya, seyyathīdaṃ: aṅgānaṃ magadhānaṃ kāsīnaṃ kosalānaṃ

vajjīnaṃ mallānaṃ cetīnaṃ vaṅgānaṃ kurūnaṃ pañcālānaṃ macchānaṃ surasenānaṃ

assakānaṃ [PTS Page 261] [\q 261/] avantīnaṃ gandhārānaṃ kambojānaṃ,

aṭṭhaṅgasamantāgatassa uposathassa etaṃ kalaṃ nāgghati soḷasiṃ. Taṃ kissa hetu: kapaṇaṃ

bhikkhave, mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni bojjhe, mānusakāni paññāsavassāni cātummahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo,

tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena

pañcavassasatāni cātummahārājikānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ.

[BJT Page 196] [\x 196/]

hānaṃ kho panetaṃ bojjhe, vijjati yaṃ idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ

uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ uppajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ bojjhe, sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ

rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yaṃ bojjhe, mānusakaṃ vassasataṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo; tāya rattiyā

tiṃsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbaṃ

vassasahassaṃ tāvatiṃsānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ bhikkhave, vijjati

yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa

bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya, idaṃ kho panetaṃ

bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni bojjhe, mānusakāni dve vassasatāni yāmānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo, tāya rattiyā

tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni dve

vassasahassāni yāmānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ bhikkhave, vijjati yaṃ

idhekacco itthi vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā

parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya, idaṃ kho panetaṃ bhikkhave,

sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni bojjhe, mānusakāni cattāri vassasatāni tusitānaṃ eso eko rattindivo; tāya rattiyā

tiṃsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbāni

cattāri vassasahassāni tusitānaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ bhikkhave,

vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā

kāyassa bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya. Idaṃ kho panetaṃ

bhikkhave, sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāya.

Yāni bojjhe, mānusakāni aṭṭhavassasatāni nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ eso eko rattindivo.

Tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena

dibbāni aṭṭhavassasahassāni nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ. hānaṃ kho panetaṃ

bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ

upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā nimmāṇaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya,

imaṃ kho panetaṃ bhikkhave sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ

upanidhāya.

Yāni bojjhe, mānusakāni soḷasavassasatāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ eso eko

rattindivo; tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena

saṃvaccharena dibbāni soḷasavassasahassāni paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ

āyuppamāṇaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco itthī vā puriso vā

aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā kāyassa bhedā parammaraṇā

paranimmitasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyya idaṃ kho panetaṃ bhikkhave,

sandhāya bhāsitaṃ kapaṇaṃ mānusakaṃ rajjaṃ dibbaṃ sukhaṃ upanidhāyāti.

1. Pāṇaṃ na hāne na ca dinnamādiye

Musā na bhāse na ca majjapo siyā

Abrahmacariyā [PTS Page 262] [\q 262/] virameyya methunā

Rattaṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.

2. Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare

Mañce chamāyaṃ ca sayetha santhate

Etaṃ hi aṭṭhaṅgikamāhu posathaṃ

Buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.

3. Cando ca suriyo ca ubho sudassanā

Obhāsayaṃ anupariyanti yāvatā,

Tamonudā te pana antalikkhagā

Nabhe pabhāsenti disāvirocanā.

[BJT Page 198] [\x 198/]

4. Etasmiṃ yaṃ vijjati antare dhanaṃ

Muttā maṇi veḷuriyañca bhaddakaṃ

Siṅgīsuvaṇṇaṃ athavāpi kañcanaṃ

Yaṃ jātarūpaṃ haṭakanti vuccati

Aṭṭhaṅgupetassa uposathassa

Kalampi te nānubhavanti soḷasiṃ

Candappabhā tāragaṇā ca sabbe.

5. Tasmāhi nārī ca naro ca sīlavā

Aṭṭhaṅgupetaṃ upavassuposathaṃ

Puññāni katvāna sukhudrayāni

Aninditā saggamupenti ṭhānanti.

8. 1. 5. 6

Anuruddhamanāpakāyika suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā

anuruddho divāvihāragato hoti patisallīno. Atha kho sambahulā manāpakāyikā devatā yena

āyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho tā devatā āyasmantaṃ anuruddhaṃ

etadavocuṃ:

Mayaṃ bhante [PTS Page 263] [\q 263/] anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā tīsu

ṭhānesu issariyaṃ kārema. Vasaṃ vattema. Mayaṃ bhante anuruddha, yādisakaṃ vaṇṇaṃ

ākaṅkhāma tādisakaṃ vaṇṇaṃ ṭhānaso paṭilabhāma. Yādisakaṃ sukhaṃ ākkhaṅkhāma

tādisakaṃ sukhaṃ ṭhānaso paṭilabhāma. Yādisakaṃ saraṃ ākaṅkhāma tādisakaṃ saraṃ

ṭhānaso paṭilabhāma. Mayaṃ bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā imesu tīsu

ṭhānesu issariyaṃ kārema vasaṃ vattemāti.

Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva nīlā assu

nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa

cittamaññāya sabbā nīlā ahesuṃ nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā. Atha kho āyasmato

anuruddhassa etadahosi: aho vatimā sabbāva pītā assu pītā vaṇṇā pītāvatthā pītālaṅkārāti.

Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittamaññāya sabbāva pītāvaṇṇā pītāvatthā

pītālaṅkārā. Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: aho vatimā sabbāva lohitakā assu

lohitakā vaṇṇā lohitakā vatthā lohitālaṅkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa

cittamaññāya sabbāva lohitakā vaṇṇā lohitakā vatthā lohitakālaṅkārā. Atha kho āyasmato

anuruddhassa etadahosi : aho vatimā sabbāva odātā assu odātavaṇṇā odātavatthā

odātālaṅkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittamaññāya sabbāva odātā

ahesuṃ odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā.

[BJT Page 200] [\x 200/]

Atha kho tā devatā ekā ca1 gāyi, ekā ca nacci, ekā ca accharikaṃ vādesi2 seyyathāpi nāma

pañcaṅgikassa turiyassa3 suvinītassa suppaṭipatāḷitassa kusalehi susamannāgatassa saddo

hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca, evameva [PTS Page 264]

[\q 264/] tāsaṃ devatānaṃ alaṅkārānaṃ saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca

pemanīyo ca madanīyo ca. Atha kho āyasmā anuruddho indriyāni okkhipi.

Atha kho tā devatā na kho ayyo anuruddho sādīyatīti tatthevantaradhāyiṃsu.

Atha kho āyasmā anuruddho sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaṃ etadavoca:

Idhāhaṃ bhante, divāvihāragato homi patisallīno. Atha kho bhante, sambahulā

manāpakāyikā devatā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā

ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhitā kho bhante, tā devatā maṃ etadavocuṃ:

Mayaṃ bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā, tīsu ṭhānesu issariyaṃ kārema,

vasaṃ vattema, mayaṃ bhante anuruddha yādisakaṃ vaṇṇaṃ ākaṅkhāma, tādisakaṃ vaṇṇaṃ

ṭhānaso paṭilabhāma, yādisakaṃ saraṃ ākaṅkhāma, tādisakaṃ saraṃ ṭhānaso paṭilabhāma,

yādisakaṃ saraṃ ākaṅkhāma, tādisakaṃ saraṃ ṭhānaso paṭilabhāma, yādisakaṃ sukhaṃ

ākaṅkhāma, tādisakaṃ sukhaṃ ṭhānaso paṭilabhāma, mayaṃ bhante anuruddha,

manāpakāyikā nāma devatā imesu tīsu ṭhānesu issariyaṃ kārema, vasaṃ vattemāti.

1. Ekāva syā. [PTS]

2. Accharaṃ vādesi machasaṃ.

3. Turiyassa. Machasaṃ.

[BJT Page 202] [\x 202/]

Tassa mayhaṃ bhante etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva nīlā assu nīlavaṇṇā nīlavatthā

nīlālaṅkārāti. Atha kho bhante tā devatā mama cittamaññāya sabbāva nīlā ahesuṃ

nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā. Tassa mayihaṃ bhante etadahosi: aho vatimā devatā

sabbāva pītā assu pītavaṇṇovvv pītavatthā pītālaṅkārāti. Atha kho bhante tā devatā mama

cittamaññāya sabbāva pītā ahesuṃ pītā vaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā. Tassa mayhaṃ

etadahosi:

Aho vatimā devatā sabbāva lohitakā assu lohitakā vaṇṇā lohitakāvatthā lohitakālaṅkārāti.

Atha kho bhante tā devatā mama cittamaññāya sabbāva lohitakā ahesuṃ lohitakā vaṇṇā

lohitakā vatthā lohitakālaṅkārā. Tassa mayhaṃ bhante etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva

odātā assu odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārāti. Atha [PTS Page 265] [\q 265/] kho

bhante tā devatā mama cittamaññāya sabbāva odātā ahesuṃ odātavaṇṇā odātavatthā

odātālaṅkārā.

Atha kho bhante tā devatā ekā ca gāyi, ekā ca nacci, ekā ca accharikaṃ vādesi1 seyyathāpi

nāma pañcaṅgikassa turiyassa suvinītassa suppaṭipatāḷitassa kusalehi susamannāgatassa

saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamanīyo ca pemanīyo ca madanīyo ca, evameva tāsaṃ

devatānaṃ alaṅkārānaṃ saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca kamaniyo ca pemanīyo ca

madanīyo ca athakhvāhaṃ bhante indriyāni okkhipiṃ. Atha kho bhante tā devatā na kho

ayyo anuruddho sādiyatīti tatthevantaradhāyiṃsu,

Kati hi nu kho bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā

manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjatīti.

Aṭṭhahi kho anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā

manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi:

1. Idha anuruddha, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti, atthakāmā hitesino

anukampakā anukampaṃ upādāya, tassa hoti pubbuṭṭhāyinī pacchānipātinī

kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī.

2. Ye te bhattugaruno honti, mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā te sakkaroti

garukaroti māneti pūjeti abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjeti.

1. Accharaṃ vādesī machasaṃ.

[BJT Page 204] [\x 204/]

3. Ye te bhattu abbhantarakammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā tattha dakkhā hoti analasā

tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgatā alaṅkātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ.

4. Yo so bhatatu abbhantaro anto jano [PTS Page 266] [\q 266/] dāsāti vā pessāti vā

kammakarāti vā tesaṃ katañca katato jānāti, akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṃ

jānāti, khādanīyaṃ bhojanīyañcassa paccaṃsena1 saṃvibhajati.

5. Yaṃ bhattu āharati dhanaṃ vā dhaññaṃ vā jātarūpaṃ vā taṃ ārakkhena guttiyā sampādeti

tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā.

6. Upāsikā kho pana hoti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ

gatā.

7. Sīlavatī kho pana hoti pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā.

8. Cāgavatī kho pana hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttavāgā

payatapāṇī vossaggaratā yācayogā dānasaṃvibhāgaratā. Imehi kho anuruddha, aṭṭhahi

dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaṃ

devānaṃ sahavyataṃ upapajjati.

1. Yo naṃ bharati sabbadā niccaṃ ātāpī ussuko,

Taṃ sabbakāmadaṃ2 posaṃ bhattāraṃ nātimaññati.

2. Na cāpi sotthī bhattāraṃ issāvādena rosaye,

Bhattu ca garuno sabbe patipūjeti paṇḍitā.

3. Uṭṭhāyikā3 analasā saṅgahītaparijjanā,

Bhattu manāpaṃ carati sambhataṃ anurakkhati.

4. Yā evaṃ vattatī nārī bhattu chandavasānugā,

Manāpā nāma te devā4 yattha sā upapajjatīti.

1. Paccaṃsena sī 2. Sabbakāmaharaṃ [PTS.] Syā. 3. Manāpakāyikā devā katthaci.

[BJT Page 206] [\x 206/]

8. 1. 5. 7

Visākhamanāpakāyika suttaṃ

Ekaṃ [PTS Page 267] [\q 267/] samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme

migāramātupāsāde . Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca:

Aṭṭhahi kho visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā

manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi:

1. Idha visākhe, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti, atthakāmā hitesino

anukampakā anukampaṃ upādāya, tassa hoti pubbuṭaṭhāyinī pacchānipātinī

kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī.

2. Ye te bhattugaruno honti, mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā te sakkaroti

garukaroti māneti pūjeti abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjeti.

3. Ye te bhattu abbhantarakammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā tattha dakkhā hoti analasā

tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgatā alaṅkātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ.

4. Yo so bhatatu abbhantaro anto jano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tesaṃ katañca

katato jānāti, akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṃ jānāti, khādanīyaṃ

bhojanīyañcassa paccaṃsena saṃvibhajati.

5. Yaṃ bhattu āharati dhanaṃ vā dhaññaṃ vā jātarūpaṃ vā taṃ ārakkhena guttiyā sampādeti

tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā.

6. Upāsikā kho pana hoti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ

gatā.

7. Sīlavatī kho pana hoti pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. 8. Cāgavatī kho

pana hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇī

vossaggaratā yācayogā dānasaṃvibhāgaratā. Imehi kho anuruddha, aṭṭhahi dhammehi

samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā manāpakāyikānaṃ devānaṃ

sahavyataṃ upapajjati.

1. Yo naṃ bharati sabbadā niccaṃ ātāpī ussuko,

Taṃ sabbakāmadaṃ posaṃ bhattāraṃ nātimaññati.

2. Na cāpi sotthī bhattāraṃ issāvādena rosaye,

Bhattu ca garuno sabbe patipūjeti paṇḍitā.

3. Uṭṭhāyikā analasā saṅgahītaparijjanā,

Bhattu manāpaṃ carati sambhataṃ anurakkhati.

4. Yā evaṃ vattatī nārī bhattu chandavasānugā,

Manāpā nāma te devā yattha sā upapajjatīti.

[BJT Page 208] [\x 208/]

8. 1. 5. 8

Nakulamātumanāpakāyika suttaṃ

Ekaṃ [PTS Page 268] [\q 268/] samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati suṃsumāragire1.

Bhesakalāvane migadāye. Atha kho nakulamātā gahapatāni yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho

nakulamātaraṃ gahapatāniṃ bhagavā etadavoca:

Aṭṭhahi kho nakulamāte, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā

manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Katamehi aṭṭhahi:

1. Idha nakulamāte, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti, atthakāmā hitesino

anukampakā anukampaṃ upādāya, tassa hoti pubbuṭṭhāyinī pacchānipātinī

kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī.

2. Ye te bhattugaruno honti, mātāti vā pitāti vā samaṇabrāhmaṇāti vā te sakkaroti

garukaroti māneti pūjeti abbhāgate ca āsanodakena paṭipūjeti.

3. Ye te bhattu abbhantarakammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā tattha dakkhā hoti analasā

tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgatā alaṅkātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ.

4. Yo so bhatatu abbhantaro anto jano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tesaṃ katañca

katato jānāti, akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṃ jānāti, khādanīyaṃ

bhojanīyañcassa paccaṃsena saṃvibhajati.

5. Yaṃ hattu āharati dhanaṃ vā dhaññaṃ vā jātarūpaṃ vā taṃ ārakkhena guttiyā sampādeti

tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā.

6. Upāsikā kho pana hoti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ

gatā.

7. Sīlavatī kho pana hoti pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā

paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā.

[BJT Page 210] [\x 210/]

8. Cāgavatī kho pana hoti vigatamalamaccherena cetasā [PTS Page 269] [\q 269/] agāraṃ

ajjhāvasati muttacāgā payatapāṇī vossaggaratā yācayogā dānasaṃvibhāgaratā. Imehi kho

anuruddha, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraṇā

manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati.

Imehi kho nakulamāte, aṭṭhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā

parammaraṇā manāpakāyikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjatīti.

1. Yo naṃ bharati sabbadā niccaṃ ātāpī ussuko,

Taṃ sabbakāmadaṃ posaṃ bhattāraṃ nātimaññati.

2. Na cāpi sotthī bhattāraṃ issāvādena rosaye,

Bhattu ca garuno sabbe patipūjeti paṇḍitā.

3. Uṭṭhāyikā analasā saṅgahītaparijjanā,

Bhattu manāpaṃ carati sambhataṃ anurakkhati.

4. Yā evaṃ vattatī nārī bhattu chandavasānugā,

Manāpā nāma te devā yattha sā upapajjatīti.

8. 1. 5. 9

Paṭhamalokavijaya suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho

visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca:

Catūhi kho visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti,

ayaṃsā loko āraddho hoti. Katamehi catūhi: idha visākhe, mātugāmo susaṃvihitakammanto

hoti saṅghahitaparijanā, bhattu manāpaṃ carati, sambhataṃ anurakkhati.

1. Payatapāṇī sī, sya [PTS]

[BJT Page 212] [\x 212/]

1. Katamañca visākhe, mātugāmo susaṃvihitakammanno hoti: idha visākhe, mātugāmo ye

te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā hoti analasā,

tatrūpāyāya vimaṃsāya samannāgatā alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Evaṃ kho visākhe,

mātugāmo susaṃvihitakammanto [PTS Page 27o] [\q 27/] hoti.

2. Kathañca visākhe mātugāmo saṅgahītaparijano hoti, idha visākhe mātugāmo yo so bhattu

abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṃ katañca katato jānāti.

Akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṃ jānāti, khādanīyabhojanīyañcassa

paccaṃsena saṃvibhajati. Evaṃ kho visākhe, mātugāmo saṅgahitaparijano hoti.

3. Katañca visākhe, mātugāmo bhattu manāpaṃ carati, idha visākhe, mātugāmo yaṃ bhattu

amanāpasaṅkhātaṃ, taṃ jīvitahetupi na ajjhācarati. Evaṃ kho visākhe, mātugāmo bhattu

manāpaṃ carati.

4. Kathañca visākhe mātugāmo sambhataṃ anurakkhati, idha visākhe, mātugāmo yaṃ bhattā

āharati, dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā, taṃ ārakkhena guttiyā sampādeti.

Tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā, evaṃ kho visākhe, mātugāmo samabhataṃ

anurakkhati. Imehi kho visākhe, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo idha

lokavijayāya paṭipanno hoti, ayaṃsā loko1 āraddho hoti.

Catūhi kho visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti,

parassāloko āraddho hoti. Katamehi catūhi: idha visākhe, mātugāmo saddhā sampanno hoti

sīlasampanno hoti, cāgasampanno hoti, paññāsampanno hoti.

5. Kathañca visākhe mātugāmo saddhāsampanno hoti, idha visākhe, mātugāmo saddho hoti,

saddahati tathāgatassa bodhiṃ itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavāti. Evaṃ kho visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti.

1. Ayaṃ saloko syā ayaṃ loko machasaṃ. [PTS]

[BJT Page 214] [\x 214/]

6. Kathañca visākhe, mātugāmo sīlasampanno hoti: idha [PTS Page 271] [\q 271/]

visākhe mātugāmo pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu

micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti surāmeraya majjapamādaṭṭhānā

paṭivirato hoti. Evaṃ kho visākhe, mātugāmo sīla sampanno hoti.

7. Kathañca visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti: idha visākhe mātugāmo

vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttācāgo payatapāṇī1 vossaggarato

yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Evaṃ kho visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti.

8. Kathañca visākhe, mātugāmo paññāsampanno hoti: idha visākhe, mātugāmo paññavā hoti

udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya

sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaṃ kho visākhe, mātugāmo paññāsampanno hoti. Imehi

kho visākhe, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti,

parassā loko2 āraddho hotīti.

1. Susaṃvihitakammantā saṅgahītaparijjanā

Bhattu manāpaṃ carati sambhataṃ anurakkhati.

2. Saddhā sīlena sampannā vadaññū vītamaccharā,

Niccaṃ maggaṃ visodheti sotthānaṃ samparāyikaṃ

3. Iccete aṭṭha dhammā ca yassā vijjanti nāriyā,

Tampi sīlavatiṃ āhu dhammaṭṭhaṃ saccavādiniṃ.

4. Soḷasākārasampannā aṭṭhaṅgasusamāgatā,

Sā tādisī sīlavatī upāsikā upapajjati devalokaṃ manāpaṃ

8. 1. 5. 10

Dutiyalokavijaya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paṭipanno hoti,

ayaṃsā loko āraddho hoti. Katamehi catūhi:

Idha [PTS Page 272] [\q 272/] bhikkhave mātugāmo susaṃvihitakammanto hoti

saṅgahitaparijanā, bhattu manāpaṃ carati, sambhataṃ anurakkhati.

[BJT Page 216] [\x 216/]

1. Katañca bhikkhave, mātugāmo susaṃvihitakammanno hoti: idha bhikkhave mātugāmo ye

te bhattu abbhantarā kammantā uṇṇāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā hoti analasā,

tatrūpāyāya vimaṃsāya samannāgatā alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Evaṃ kho bhikkhave,

mātugāmo susaṃvihitakammanto hoti.

2. Kathañca bhikkhave mātugāmo saṅgahītaparijano hoti, idha visākhe mātugāmo yo so

bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaṃ katañca katato jānāti.

Akatañca akatato jānāti, gilānakānañca balābalaṃ jānāti, khādanīyabhojanīyañcassa

paccaṃsena saṃvibhajati. Evaṃ kho bhikkhave, mātugāmo saṅgahitaparijano hoti.

3. Katañca bhikkhave, mātugāmo bhattu manāpaṃ carati, idha visākhe, mātugāmo yaṃ

bhattu amanāpasaṅkhātaṃ, taṃ jīvitahetupi na ajjhācarati. Evaṃ kho bhikkhave, mātugāmo

bhattu manāpaṃ carati.

4. Kathañca bhikkhave mātugāmo sambhataṃ anurakkhati, idha visākhe, mātugāmo yaṃ

bhattā āharati, dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā, taṃ ārakkhena guttiyā

sampādeti. Tattha ca hoti adhuttī athenī asoṇḍī avināsikā, evaṃ kho bhikkhave, mātugāmo

sambhataṃ anurakkhati. Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo

idha lokavijayāya paṭipanno hoti, ayaṃsā loko āraddho hoti.

Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paṭipanno hoti,

parassāloko āraddho hoti. Katamehi catūhi: idha bhikkhave, mātugāmo saddhā sampanno

hoti sīlasampanno hoti, cāgasampanno hoti, paññāsampanno hoti.

5. Kathañca bhikkhave mātugāmo saddhāsampanno hoti, idha bhikkhave, mātugāmo

saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavāti. Evaṃ [PTS Page 273] [\q 273/] kho bhikkhave mātugāmo

saddhāsampanno hoti.

6. Kathañca bhikkhave, mātugāmo sīlasampanno hoti: idha bhikkhave mātugāmo

pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti

musāvādā paṭivirato hoti surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Evaṃ kho

bhikkhave, mātugāmo sīlasampanno hoti.

[BJT Page 218] [\x 218/]

7. Kathañca bhikkhave, mātugāmo cāgasampanno hoti: idha bhikkhave mātugāmo

vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttācāgo payatapāṇī1. Vossaggarato

yācayogo dānasaṃvibhāgarato. Evaṃ kho bhikkhave, mātugāmo cāgasampanno hoti.

8. Kathañca bhikkhave, mātugāmo paññāsampanno hoti: idha bhikkhave, mātugāmo

paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya

sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaṃ kho bhikkhave, mātugāmo paññāsampanno hoti.

Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya

paṭipanno hoti, parassa loko āraddho hotīti.

1. Susaṃvihitakammantā saṅgahītaparijjanā

Bhattu manāpaṃ carati sambhataṃ anurakkhati.

2. Saddhā sīlena sampannā vadaññū vītamaccharā,

Niccaṃ maggaṃ visodheti sotthānaṃ samparāyikaṃ

3. Iccete aṭṭha dhammā ca yassā vijjanti nāriyā,

Tampi sīlavatiṃ āhu dhammaṭṭhaṃ saccāvādiniṃ.

4. Soḷasākārasampannā aṭṭhaṅgasusamāgatā,

Sā tādisī sīlavatī upāsikā upapajjati devalokaṃ manāpaṃ

Uposathavaggo pañcamo

Tatruddānaṃ:

Saṅkhitte vitthate visākhe vāseṭṭho bojjhāya pañcamaṃ

Anuruddha puna visākhe nakulā idha lokikā1. Dveti.

Paṭhamo paṇṇāsako.

1. Lokiyā sīmu. * Paṇṇāsakaṃ paṭhamaṃ sīmu.

[BJT Page 220] [\x 220/]

Dutiyo paṇṇāsako

6. Gotamīvaggo

8. 2. 6. 1

Gotamī suttaṃ

[PTS Page 274] [\q 274/] ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ

nigrodhārāme. Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami,

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho

mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca:

Sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjanti.

Alaṃ gotamī, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāti.

Dutiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca: sādhu bhante, labheyya

mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti.

Alaṃ gotami, mā te rucci, mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāti.

Tatiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca: sādhu bhante, labheyya

mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti.

Alaṃ gotami, mā te rucci, mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāti.

Atha kho mahāpajāpatī gotamī na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite

dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti dukkhī dummanā assumukhī rudamānā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

[BJT Page 222] [\x 222/]

Atha kho bhagavā kapilavatthusmiṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena vesāli tena cārikaṃ

pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesāli tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā

vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ.

Atha kho mahāpajāpatī gotamī kese chedāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā sambahulābhi

sākiyānīhi saddhiṃ yena vesāli [PTS Page 275] [\q 275/] tena pakkāmi. Anupubbena

yena vesāli mahāvane kūṭāgārasālaṃ tenupasaṅkami.

Atha kho mahāpajāpatī gotamī sunehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā

assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi, addasā kho āyasmā ānando

mahāpajāpatiṃ gotamiṃ sunehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhiṃ dummanaṃ

assumukhiṃ rudamānaṃ bahidvārakoṭṭhake ṭhitaṃ, disvāna mahāpajāpatiṃ gotamiṃ

etadavoca:

Kinnu tvaṃ gotami, sunehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā assumukhī

rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitāti?

Tathā hi pana bhante ānanda, na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite

dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti.

Tena hi gotamī, idheva tāva1 hohi, yāvāhaṃ bhagavantaṃ yācāmi mātugāmassa

tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca:

"Esā bhante, mahāpajāpatī gotamī sunehi pādehi rajokiṇṇena gattena dukkhī dummanā

assumukhī rudamānā bahidvārakoṭṭhake ṭhitā, na bhagavā anujānāti mātugāmassa

tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. "

1. Muhuttaṃ idheva tāva vū pāḷi.

[BJT Page 224] [\x 224/]

Sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjanti. "

Alaṃ ānanda, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjāti.

Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "sādhu bhante, labheyya mātugāmo

tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. "

Tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: "sādhu bhante, labheyya mātugāmo

tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti. "

Alaṃ ānanda, māte rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhamma vinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjanti.

Atha [PTS Page 276] [\q 276/] kho āyasmato ānandassa etadahosi: na bhagavā anujānāti

mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ.

Yannūnāhaṃ aññenapi pariyāyena bhagavantaṃ yāceyyaṃ mātugāmassa tathāgatappavedite

dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajjanti.

Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: bhabbo nu kho bhante, mātugāmo

tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā sotapattiphalaṃ vā

sakadāgāmiphalaṃ vā anāgāmiphalaṃ vā arahattaphalaṃ vā sacchikātunti?

Bhabbo ānanda mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ

pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi

sacchikātunti.

Sace bhante, bhabbo mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ

pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi

sacchikātuṃ, bahukārā1 bhante, mahāpajāpatī gotamī bhagavato mātucchā āpādikā posikā,

bhagavantaṃ janettiyā kālakatāya2 thaññaṃ pāyesi.

Sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ

pabbajjanti.

Sace ānanda, mahāpajāpatī gotamī aṭṭhagarudhamme patigaṇhāti, sāvassā hotu

upasampadā.

1. Bahupakārā cu pāḷi machasaṃ syā.

2. Kālaṅkatāya machasaṃ.

[BJT Page 226] [\x 226/]

1. "Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno

abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikamma sāmīcikammaṃ kattabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā

garukatvā1 mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

2. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ upagantabbaṃ, ayampi dhammo sakkatvā

garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

3. Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dvedhammo paccāsiṃsitabbā:

uposathapucchakañca ovadūpasaṅkamanañca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā

mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

4. Vassaṃ vutthāya bhikkhuniyā ubhato saṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbā: diṭṭhena sutena

parisaṅkāya. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo.

5. Garudhammaṃ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhato saṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ.

Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

6. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhato saṅghe upasampadā

pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo.

7. Na kenaci pariyāyena bhikkhuniyā bhikkhū akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo

sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

8. Ajjatagge ānanda, ovaṭo bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṃ

bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo. "

Sace ānanda, mahāpajāpatī gotamī ime aṭṭhagarudhamme patigaṇhāti, sāvassā hotu

upasampadāti.

[BJT Page 228] [\x 228/]

Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike ime aṭṭhagarudhamme uggahetvā yena

mahāpajāpatī gotamī tenupasaṅkami upasaṅkamitvā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ etadavoca:

Sace kho tvaṃ gotami, aṭṭhagarudhamme patigaṇheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā.

"Vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno

abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikamma sāmīcikammaṃ kattabbaṃ. Ayampi dhammo sakkatvā

garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ upagantabbaṃ, ayampi dhammo sakkatvā

garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dvedhammo paccāsiṃsitabbā:

uposathapucchakañca ovadūpasaṅkamanañca. [PTS Page 277] [\q 277/] ayampi dhammo

sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Vassaṃ vutthāya bhikkhuniyā ubhato saṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbā: diṭṭhena sutena

parisaṅkāya. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo.

Garudhammaṃ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhato saṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ.

Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhato saṅghe upasampadā

pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyo.

Na kenaci pariyāyena bhikkhuniyā bhikkhū akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo

sakkatvā garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo.

Ajjatagge ānanda, ovaṭo [PTS Page 278] [\q 278/] bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu

vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṃ bhikkhunīsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā

garukatvā mānetvā pūjetvā yāvajīvaṃ anatikkamanīyo. "

Sace kho tvaṃ gotamī, ime aṭṭhagarudhamme patigaṇhayyāsi, sāva te bhavissati

upasampadāti.

Seyyathāpi bhante ānanda, itthi vā puriso vā daharo yuvāmaṇḍanakajātiko sīsaṃ nahāto

uppalamālaṃ vā vassikamālaṃ vā atimuttakamālaṃ vā lahitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā

uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhāpeyya1 evameva kho ahaṃ bhante, ime aṭṭhagarudhamme

patigaṇhissāmi yāvajīvaṃ anatikkamanīyeti.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca:

Paṭiggahītā bhante, mahāpajāpatiyā gotamiyā aṭṭha garudhammā yāvajīvaṃ

anatikkamanīyāti. 2

Sace ānanda, nālabhissa3 mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā

anagāriyaṃ pabbajjaṃ, ciraṭṭhitikaṃ ānanda, brahmacariyaṃ abhavissa, vassasahassameva

saddhammo patiṭṭhaheyya, yato ca kho ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite

dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, nadāni ānanda, brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ

bhavissati, pañcevadāni ānanda, vassasatāni saddhammo ṭhassati.

1. Patiṭṭhapeyya vū pā.

2. Aṭṭhagaru dhammā. Upasampannā bhagavato mātucchāti cū pā.

3. Nālabhissā cū pā.

[BJT Page 230] [\x 230/]

Seyyathāpi ānanda, yāni kānici kulāni bahukitthikāni1 appurisakāni, tāni suppadhaṃsiyāni

honti corehi kumbhatthenakehi. Evameva kho ānanda, yasmiṃ dhammavinaye labhati

mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ, na taṃ brahmacariyaṃ viraṭṭhitikaṃ hoti.

Seyyathāpi ānanda, sampanne sālikkhette setaṭṭhikā nāmarogajāti nipatati, evaṃ taṃ

sālikkhettaṃ [PTS Page 279] [\q 279/] na ciraṭṭhitikaṃ hoti. Evameva kho ānanda,

yasmiṃ dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ na taṃ

brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.

Seyyathāpi ānanda, sampanne ucchukkhette mañjeṭṭhikā nāma rogajāti nipatati, evaṃ taṃ

ucchukkhettaṃ na ciraṭṭhitikaṃ hoti, evameva kho ānanda, yasmiṃ dhammavinaye labhati

mātugāmo agārasmā anagāriyaṃ pabbajjaṃ na taṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti.

Seyyathāpi ānanda, puriso mahato taḷākassa paṭigacceva āḷiṃ bandheyya yāvadeva

udakassa anatikkamanāya, evameva kho ānanda mayā paṭigacceva bhikkhunīnaṃ aṭṭha

garudhammā paññattā yāvajīvaṃ anatikkamanīyāti.

8. 2. 6. 2

Bhikkhunovādaka suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ atha kho āyasmā

ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

Kati hi nū kho bhante, dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhuno vādako

sammantitabboti.

[BJT Page 232] [\x 232/]

Aṭṭhahi kho ānanda, dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhuno vādako sammannitabbo.

Katamehi aṭṭhahi:

Idhānanda, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati. Ācāragocarasampanno

aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti

sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā

sātthā savyañjanā kovalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa

dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

Ubhayāni kho panassa pātimokkhāni

Vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattinī suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso.

Kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya

atthassa viññāpanīyā, paṭibalo hoti [PTS Page 280] [\q 280/] bhikkhunīsaṅghassa

dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ, yebhuyyena

bhikkhunīnaṃ piyo hoti manāpo, na kho panetaṃ bhagavantaṃ uddissa pabbajitāya

kāsāyavatthavasanāya garudhammaṃ ajjhāpannapubbo hoti, vīsativasso vā hoti atirekavīsati

vasso vā.

Imehi kho ānanda, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako

sammantitabboti.

8. 2. 6. 3

Saṅkhitta gotamiyovāda suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ, atha kho

mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ

etadavoca:

Sādhu bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā

vūpakaṭṭhā appamattā ātāpinī pahitattā vihareyyanti.

[BJT Page 234] [\x 234/]

Ye kho tvaṃ gotamī, dhamme jāneyyāsi ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no visaṃyogāya,

ācayāya saṃvattanti no apacayāya, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā

saṃvattanti no santuṭṭhiyā. Saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya. Kosajjāya saṃvattanti no

viriyārambhāya. Dubharatāya saṃvattanti no subharatāya, ekaṃsena gotami, dhāreyyāsi neso

dhammo neso vinayo netaṃ satthusāsananti.

Ye ca kho tvaṃ gotamī, dhamme jāneyyāsi ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya,

visaṃyogāya saṃvattanti no saṃyogāya, apacayāya saṃvattanti no ācayāya, appicchatāya

saṃvattanti no mahicchatāya, santuṭṭhiyā saṃvattanti no asantuṭṭhiyā, pavivekāya

saṃvattanti no saṅgaṇikāya, [PTS Page 281] [\q 281/] viriyārambhāya saṃvattanti no

kosajjāya, subharatāya saṃvattanti no dubharatāyāti. Ekaṃsena gotamī, dhāreyyāsi eso

dhammo eso vinayo etaṃ satthusāsananti.

8. 2. 6. 4

Vyagghapajja suttaṃ

4. Ekaṃ samayaṃ bhagavā koliyesu viharati kakkarapattaṃ nāma koliyānaṃ nigamo. Tatra1

kho dīghajāṇu koliyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho dīghajāṇu koliyaputto bhagavantaṃ

etadavoca:

Mayaṃ bhante, gihī kāmabhogī2 puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasāma, kāsikacandanaṃ

paccanubhoma, mālāgandhavilepanaṃ dhārayāma, jātarūparajataṃ sādiyāma. Tesaṃ no

bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu, ye ambhākaṃ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya

diṭṭhadhammasukhāya samparāya hitāya samparāyasukhāyāti.

1. Atha kho ma cha saṃ.

2. Gihī kāmabhogino ma cha saṃ.

[BJT Page 236] [\x 236/]

Cattāro me vyagghapajja, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti

diṭṭhadhammasukhāya. Katame cattāro: uṭṭhānasampadā ārakkhasampadā kalyāṇamittatā

samajīvikatā. 1

1. Katamā ca vyagghapajja, uṭṭhānasampadā: idha vyagghapajja kulaputto yena

kammaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti, yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi

issatthena2 yadi rājaporisena yadi sippaññatarena. Tattha dakkho hoti analaso tatrapāyāya

vimaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ, ayaṃ vuccati vyagghapajja,

uṭṭhānasampadā.

2. Katamā ca vyagghapajja, ārakkhasampadā: idha vyagghapajja, kulaputtassa bhogā honti

uṭṭhānaviriyādhigatā [PTS Page 282] [\q 282/] bāhābalaparicitā sedāvakkhittā

dhammikā dhammaladdhā, te ārakkhena guttiyā sampādeti 'kinti me ime bhoge neva rājāno

hareyyuṃ na corā hareyyuṃ na aggi ḍaheyya na udakaṃ vaheyya na appiyā dāyādā

hareyyunti. Ayaṃ vuccati vyagghapajja, ārakkhasampadā.

3. Katamā ca vyagghapajja, kalyāṇamittatā: idha vyagghapajja, kulaputto yasmiṃ gāme vā

nigame vā paṭivasati. Tattha ye te honti gahapati vā gahapatiputto vā daharā vā

vuddhasīlino vuddhā vā vuddhasīlā saddhāsampannā sīlasampannā cāgasampannā

paññāsampannā' tehi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati. Yathā rūpānaṃ

saddhāsampannānaṃ saddhāsampadaṃ anusikkhati, yathārūpānaṃ sīlasampannānaṃ

sīlasampadaṃ anusikkhati yathārūpānaṃ cāgasampannānaṃ cāgasampadaṃ anusikkhati,

yathārūpānaṃ paññāsampannānaṃ paññāsampadaṃ anusikkhati. Ayaṃ vuccati vyagghapajja,

kalyāṇamittatā.

4. Katamā ca vyagghapajja samajīvikatā: idha vyagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṃ

viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ jīvikaṃ kappeti nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ, evaṃ me

āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatīti.

1. Samajīvitā ma cha saṃ

2. Issattena. Ma cha saṃ.

[BJT Page 238] [\x 238/]

Seyyathāpi vyagghapajja, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṃ paggahetvā jānāti ettakena

vā onataṃ ettakena vā unnatanti. Evameva kho vyagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṃ

viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ jīvikaṃ kappeti, na ca accogāḷhaṃ na atihīnaṃ.

Evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati, [PTS Page 283] [\q 283/] na ca me vayo āyaṃ

pariyādāya ṭhassatīti. Sacāyaṃ vyagghapajja, kulaputto appāyo samāno uḷāraṃ jīvikaṃ

kappeti, tassa bhavanti cattāro udumbarakhādīkaṃ vāyaṃ1 kulaputto bhoge bādatī'ti.

Sace panāyaṃ vyagghapajja, kulaputto mahāyo samāno kasiraṃ jīvikaṃ kappeti, tassa

bhavanti vattāro 'ajaddhumārikaṃ vāyaṃ2 kulaputto marissatīti.

Yato ca khvāyaṃ vyagghapajja, kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ

viditvā samaṃ jīvikaṃ kappeti na accogāḷhaṃ nātihīnaṃ, evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya

ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatī ti. Ayaṃ vuccati vyagghapajja,

samajīvikatā.

Evaṃ samuppannānaṃ vyagghapajja bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni honti: itthidhutto hoti

surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. Seyyathāpi vyagghapajja,

mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni. Cattāri ca apāyamukhāni, tassa puriso yāni ceva

āyamukhāni tāni pidabheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya, devo ca na

sammādhāraṃ anuppaveccheyya, evaṃ hi tassa vyagghapajja mahato taḷākassa hāniyeva

pāṭikaṅkhā. No vuddhī. Evameva kho vyagghapajja, evaṃ samuppannānaṃ bhogānaṃ cattāri

apāyamukhāni honti: itthidhutto hoti surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo

pāpasampavaṅko.

1. Udumbarakhādicāyaṃ machasaṃ

2. Ajeḷamaraṇaṃ cāyaṃ machasaṃ

[BJT Page 240] [\x 240/]

Evaṃ samuppannānaṃ vyagghapajja, bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti. Na itthidhutto hoti

na surādhutto na akkhadhutto [PTS Page 284] [\q 284/] kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo

kalyāṇasampavaṅko. Seyyathāpi vyagghapajja, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni

cattāri ceva apāyamukhāni, tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca

apāyamukhāni tāni pidaheyya, devo ca sammā dhāraṃ anuppaveccheyya, evaṃ hi tassa

vyagghapajja, mahato taḷākassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā no parihāni, evameva kho

vyagghapajja, evaṃ samuppannānaṃ% bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti na itthidhutto

hoti, na surādhutto na akkhadhutto kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

Ime kho vyagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti,

diṭṭhadhammasukhāyāti.

Cattāro me vyagghapajja, dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti

samparāyasukhāya, katame cattāro: saddhāsampadā sīlasampadā cāgasampadā

paññāsampadā.

5. Katamā ca vyagghapajja, saddhāsampadā: idha vyagghapajja, kulaputto saddho hoti

saddahati tathāgatassa bodhiṃ: iti'pi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavāti. Ayaṃ vuccati vyagghapajja saddhāsampadā.

6. Katamā ca vyagghapajja, sīlasampadā: idha vyagghapajja kulaputto pāṇātipātā paṭivirato

hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti

surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, ayaṃ vuccati vyagghapajja sīlasampadā.

7. Katamā ca vyagghapajja cāgasampadā: idha vyagghapajja, kulaputto

vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato

yācayogo dānasaṃvibhāgarato, ayaṃ vuccati vyagghapajja cāgasampadā.

[BJT Page 242] [\x 242/]

8. Katamā ca vyagghapajja paññāsampadā: idha [PTS Page 285] [\q 285/] vyagghapajja,

kulaputto paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya

sammādukkhakkhayagāminiyā, ayaṃ vuccati vyagghapajja paññāsampadā.

Ime kho vyagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti

samparāyasukhāyāti.

1. Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā,

Samaṃ kappeti jīvikaṃ1 sambhataṃ anurakkhati.

2. Saddho sīlena sampanno vadaññū vītamaccharo,

Niccaṃ maggaṃ visodheti sotthānaṃ samparāyikaṃ

3. Iccete aṭṭha dhammā ca saddhassa gharamesino,

Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā.

4. Diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca

Evametaṃ gahaṭṭhānaṃ cāgo puññaṃ pavaḍḍhatīti.

8. 2. 6. 5

Ujjaya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Atha kho ujjayo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho ujjayo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

Mayaṃ bho gotama, pavāsaṃ gantukāmā, tesaṃ no bhavaṃ gotamo amhākaṃ tathā dhammaṃ

desetu yenamhākaṃ assu dhammā diṭṭhadhammahitāya diṭṭhadhammasukhāya

samparāyahitāya samparāyasukhāyāti.

Cattārome brāhmaṇa, dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti

diṭṭhadhammasukhāya. Katame cattāro:

Uṭṭhānasampadā [PTS Page 285] [\q 285/] ārakkhasampadā kalyāṇamittatā

samajīvikatā:

1. Jīvitaṃ sīmu. Machasaṃ

[BJT Page 244] [\x 244/]

1. Katamā ca brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā: idha brāhmaṇa, kulaputto yena kammaṭṭhānena

jīvikaṃ kappeti yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena

yadi sippaññatarena, tattha dakkho hoti analaso tatrapāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ

kātuṃ alaṃ saṃvidhātunti. Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, uṭṭhānasampadā.

2. Katamā ca brāhmaṇa ārakkhasampadā: idha brāhmaṇa, kulaputtassa bhogā honti

uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparivitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā te

ārakkhena guttiyā sampādeti, kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṃ na corā hareyyuṃ na

aggi ḍaheyya na udakaṃ vaheyya na appiyā dāyādā hareyyunti. Ayaṃ vuccati brāhmaṇa

ārakkhasampadā.

3. Katamā ca brāhmaṇa, kalyāṇamittatā: idha brāhmaṇa, kulaputto yasmiṃ gāme vā nigame

vā paṭivasati. Tattha ye te honti gahapati vā gahapatiputto vā daharā vā vuddhasīlino

vuddhā vā vuddhasīlā saddhāsampannā sīlasampannā cāgasampannā paññāsampannā' tehi

saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati. Yathā rūpānaṃ saddhāsampannānaṃ

saddhāsampadaṃ anusikkhati, yathārūpānaṃ sīlasampannānaṃ sīlasampadaṃ anusikkhati

yathārūpānaṃ cāgasampannānaṃ cāgasampadaṃ anusikkhati, yathārūpānaṃ

paññāsampannānaṃ paññāsampadaṃ anusikkhati. Ayaṃ vuccati brāhmaṇa, kalyāṇamittatā.

4. Katamā ca brāhmaṇa samajīvikatā: idha brāhmaṇa, kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā

vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ jīvikaṃ kappetī nāccogāḷhaṃ [PTS Page 287] [\q 287/]

nātihīnaṃ, evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya

ṭhassatīti.

[BJT Page 246] [\x 246/]

Seyyathāpi brāhmaṇa, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṃ paggahetvā jānāti ettakena vā

onataṃ ettakena vā unnatanti. Evameva kho brāhmaṇa kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā

vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ jīvikaṃ kappeti, na ca accogāḷhaṃ na atihīnaṃ. Evaṃ me

āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatīti.

Sacāyaṃ brāhmaṇa, kulaputto appāyo samāno uḷāraṃ jīvikaṃ kappeti, tassa bhavanti cattāro

'udumbarakhādikaṃ vāyaṃ kulaputto bhoge bādatī'ti.

Sace panāyaṃ brāhmaṇa, kulaputto mahāyo samāno kasiraṃ jīvikaṃ kappeti, tassa bhavanti

vattāro 'ajaddhumārikaṃ vāyaṃ kulaputto marissatīti.

Yato ca khvāyaṃ brāhmaṇa kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā

samaṃ jīvikaṃ kappeti na accogāḷhaṃ nātihīnaṃ, evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati,

na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatī ti. Ayaṃ vuccati brāhmaṇa samajīvikatā.

Evaṃ samuppannānaṃ brāhmaṇa bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni honti: itthidhutto hoti

surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko.

Seyyathāpi brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni. Cattāri ca apāyamukhāni,

tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidabheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya,

devo ca na sammādhāraṃ anuppaveccheyya, evaṃ tassa brāhmaṇa [PTS Page 288] [\q 288/]

mahato taḷākassa parihāniyeva pāṭikaṅkhā. No vuddhī.

Evameva kho brāhmaṇa, evaṃ samuppannānaṃ bhogānaṃ cattāri apāyamukhāni honti:

itthidhutto surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaṅko. Evaṃ

samuppannānaṃ brāhmaṇa, bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti. Na itthidhutto hoti na

surādhutto na akkhadhutto kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

[BJT Page 248] [\x 248/]

Seyyathāpi brāhmaṇa, mahato taḷākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni,

tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya,

devo ca sammādhāraṃ anuppaveccheyya, evaṃ hi tassa brāhmaṇa, mahato taḷākassa

vuddhiyeva pāṭikaṅkhā no parihāni, evameva kho brāhmaṇa, evaṃ samuppannānaṃ

bhogānaṃ cattāri āyamukhāni honti: na itthidhutto hoti, na surādhutto na akkhadhutto

kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

Ime kho brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa diṭṭhadhammahitāya saṃvattanti,

diṭṭhadhammasukhāya.

Cattāro me brāhmaṇa, dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti

samparāyasukhāya, katame cattāro: saddhāsampadā sīlasampadā cāgasampadā

paññāsampadā.

5. Katamā ca brāhmaṇa, saddhāsampadā: idha brāhmaṇa, kulaputto saddho hoti saddahati

tathāgatassa bodhiṃ: iti'pi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno

sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti.

Ayaṃ vuccati vyagghapajja saddhāsampadā.

6. Katamā ca brāhmaṇa, sīlasampadā: idha brāhmaṇa kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti

adinnādānā paṭivirato hoti kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti

surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, ayaṃ vuccati brāhmaṇa sīlasampadā.

7. Katamā ca brāhmaṇa cāgasampadā: idha [PTS Page 289] [\q 289/] vyagghapajja,

kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi

vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato, ayaṃ vuccati brāhmaṇa, cāgasampadā.

8. Katamā ca brāhmaṇa paññāsampadā: idha vyagghapajja, kulaputto paññavā hoti

udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya

sammādukkhakkhayagāminiyā, ayaṃ vuccati brāhmaṇa paññāsampadā.

[BJT Page 250] [\x 250/]

Ime kho brāhmaṇa, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saṃvattanti

samparāyasukhāyāti.

1. Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā,

Samaṃ kappeti jīvikaṃ sambhataṃ anurakkhati.

2. Saddho sīlena sampanno vadaññū vītamaccharo,

Niccaṃ maggaṃ visodheti sotthānaṃ samparāyikaṃ

3. Iccete aṭṭha dhammā ca saddhassa gharamesino,

Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā.

4. Diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca

Evametaṃ gahaṭṭhānaṃ cāgo puññaṃ pavaḍḍhatīti.

8. 2. 6. 6

Kāmādhivacana suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Bhayanti bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ, dukkhanti bhikkhave, kāmānametaṃ

adhivacanaṃ, rogoti bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ, gaṇḍoti bhikkhave,

kāmānametaṃ adhivacanaṃ, sallanti bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ, saṅgoti

bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ paṅkoti bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ.

Gabbhoti bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ.

Kasmā ca bhikkhave, bhayanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ: yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ

bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi

[PTS Page 290] [\q 290/] bhayā na parimuccati, tasmā bhayanti kāmānametaṃ

adhivacanaṃ.

Kasmā ca bhikkhave, rogoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ: yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ

bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi rogā na parimuccati, samparāyikāpi

rogā na parimuccati, tasmā rogoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ.

Kasmā ca bhikkhave, gaṇḍoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ: yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ

bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi gaṇḍā na parimuccati, samparāyikāpi

gaṇḍā na parimuccati, tasmā gaṇḍoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ.

Tasmā ca bhikkhave, sallanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ: yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ

bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi sallā na parimuccati, samparāyikāpi

sallā na parimuccati, tasmā sallanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ.

Kasmā ca bhikkhave, saṅgoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ: yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ

bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi saṅgā na parimuccati, samparāyikāpi

saṅgā na parimuccati, tasmā saṅgoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ.

Kasmā ca bhikkhave, paṅkoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ: yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ

bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi paṅkā na parimuccati, samparāyikāpi

paṅkā na parimuccati, tasmā paṅkoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ.

Tasmā ca bhikkhave, gabbhoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ:

[BJT Page 252] [\x 252/]

Yasmā ca kāmarāgarattāyaṃ bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi gabbhā

na parimuccati, samparāyikāpi gabbhā na parimuccati. Tasmā gabbhoti kāmānametaṃ

adhivacanaṃ. Parimuccati, tasmā bhayanti kāmānametaṃ adhivacanaṃ.

1. Bhayaṃ dukkhañca rogo ca gaṇḍo sallañca saṅgo ca,

Paṅko gabbho ca ubhayaṃ ete kāmā pavuccanti,

Yattha satto puthujjano.

2. Otiṇṇo sātarūpena punagabbhāya gacchati,

Yato ca bhikkhu ātāpī sampajaññaṃ na riñcati1

3. So imaṃ palipaṃ duggaṃ atikkamma tathāvidho,

Pajaṃjāti jarūpetaṃ phandamānaṃ avekkhatīti.

1. Riccati sīmu.

8. 2. 6. 7

Paṭhama āhuneyyabhikkhu suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati.

Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,

bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthā savyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā

diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Kalyāṇamitto hoti , kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

Sammādiṭṭhiko hoti, sammādassanena samannāgato. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti, akicchalābhī akasiralābhī. Anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo

pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi

jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi

vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiṃ evannāmo, evaṅgotto evaṃvaṇṇo

evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra

upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno' ti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne upajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena

samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ

upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā . Te kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimutti

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

[PTS Page 291] [\q 291/]

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuneyyo,

dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

[BJT Page 254] [\x 254/]

8. 2. 6. 8

Dutiyāhuneyyabhikkhu suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, katamehi aṭṭhahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati.

Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,

bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā

diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Āraddhaviriyo viharati thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro

kusalesu dhammesu. Āraññiko hoti pantha senāsano. Aratirati saho hoti, uppannaṃ aratiṃ

abhibhuyya abhibhuyya viharati. Bhayabheravasaho hoti, uppannaṃ bhayabheravaṃ

abhibhuyya abhibhuyya viharati. Catunna jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati.

[PTS Page 292] [\q 292/]

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuneyyo,

dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

8. 2. 6. 9

Paṭhama aṭṭhapuggala suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi aṭṭha:

Sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmi sakadāgāmiphala

sacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā

arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno. Ime kho bhikkhave, aṭṭhapuggalā āhuneyyā,

pāhuneyyā, dakkhiṇeyyā, añjalikaraṇīyā, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

1. Cattāro ca paṭipannā cattāro ca phale ṭhitā

Esa saṅgho ujubhūto paññāsīlasamāhito.

2. Yajamānānaṃ manussānaṃ puññapekkhānapāṇinaṃ1.

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ saṅghe dinnaṃ mahapphalanti.

1. Puññapekhāna pāṇinaṃ katthaci.

[BJT Page 256] [\x 256/]

8. 2. 6. 10

Dutiya aṭṭhapuggala suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassa. Katame aṭṭha:

[PTS Page 293] [\q 293/]

Sotāpanno sotāpannaphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmi sakadāgāmiphala

sacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā

arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno. Ime kho bhikkhave, aṭṭhapuggalā āhuneyyā,

pāhuneyyā, dakkhiṇeyyā, añjalikaraṇīyā, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

1. Cattāro ca paṭipannā cattāro ca phale ṭhitā

Esa saṅgho ujubhūto paññāsīlasamāhito.

2. Yajamānānaṃ manussānaṃ puññapekkhānapāṇinaṃ

Karotaṃ opadhikaṃ puññaṃ saṅghe dinnaṃ mahapphalanti.

Gotamīvaggo chaṭṭho.

Tatruddānaṃ:

Gotamī ovādaṃ saṅkhittaṃ dīghajāṇu ca ujjayo,

Bhayaṃ dve āhuneyyā ca dve ca aṭṭhapuggalā ti.

[BJT Page 258] [\x 258/]

7. Cāpālavaggo

8. 2. 7. 1

Lābhicchā suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhime bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame aṭṭha:

1. Idha bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya.

So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho

nūppajjati, so tena alābhena socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya. [PTS Page 294] [\q 294/]

uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. Na ca lābhī, socī ca paridevī ca cuto ca saddhammā.

2. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati

lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya

lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave,

bhikkhū iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya lābhī ca madī ca

pamādī ca cuto ca saddhammā.

3. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati

lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato

avāyamato lābhāya, lābho nūppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati urattāḷiṃ

kandati sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, na

uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhī socī ca paridevī ca cuto ca

saddhammā.

[BJT Page 260] [\x 260/]

4. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati

lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato

avāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaṃ

vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati

lābhāya. Lābhī ca madī ca pamādī ca vuto ca saddhammā.

5. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati

lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato [PTS

Page 295] [\q 295/] lābhāya lābho nūppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati, na

paridevati, na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu

iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya na ca lābhī na ca socī na ca

paridevī accuto ca saddhammā.

6. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyatta vuttino icchā uppajjati

lābhāya. So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya

lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaṃ vuccati

bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya lābhī ca na

ca madī ca na ca pamādī accuto ca saddhammā.

7. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati

lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato na

vāyamato lābhāya lābho nūppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na

urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati

lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhī na ca socī, na ca

paridevī accuto ca saddhammā.

[BJT Page 262] [\x 262/]

8. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati

lābhāya. So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato na

vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na

pamādamāpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na

ghaṭati na vāyamati lābhāya. Lābhī ca na ca madī ca na ca pamādī accuto ca saddhammā.

Ime kho bhikkhave, aṭṭha puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.

[PTS Page 296] [\q 296/]

8. 2. 7. 2

Alaṃ suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

1. Chahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, alaṃ paresaṃ. Katamehi

chahi:

Idha bhikkhave bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu, sutānaṃ dhammānaṃ

dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti, atthamaññāya

dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, kalyāṇavāco ca hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ.

Imehi kho bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ.

[BJT Page 264] [\x 264/]

2. Pañcahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ. Katamehi pañcahi:

Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca

dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaṃ atthūpparikkhitā hoti,

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, kalyāṇavāco hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ.

Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, alaṃ paresaṃ.

3. Catūhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano nālaṃ paresaṃ. Katamehi

catūhi:

Idha bhikkhave, bhikkhu khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu, sutānañca dhammānaṃ

dhāraṇajātiko [PTS Page 297] [\q 297/] hoti, dhatānañca dhammānaṃ atthūpparikkhitā

hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti. No ca

kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya

atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako

sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhū alaṃ attano,

nālaṃ paresaṃ.

4. Catūhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano. Katamehi

catūhi:

Idha bhikkhave, bhikkhu khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu, sutānañca dhammānaṃ

dhāraṇajātiko hoti, no va dhatānaṃ dhammānaṃ atthūpparikkhitā hoti, na ca atthamaññāya

dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, kalyāṇavāco ca hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ.

Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, alaṃ paresaṃ.

[BJT Page 266] [\x 266/]

5. Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ. Katamehi

tīhi:

Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisasti ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca

dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaṃ atthūpparikkhitā hoti,

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, no ca kalyāṇavāco

hoti, kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya [PTS Page 298] [\q 298/]

anelagalāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako

sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato

bhikkhū alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ.

6. Tīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ. Nālaṃ attano1 katamehi

tīhi:

Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca

dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti. No ca dhatānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti. No ca

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Kalyāṇavāco ca hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ.

Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano.

1

7. Dvīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ, 2

Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisastī ca hoti kusalesu dhammesu. No ca

sutānaṃ dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti,

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, no ca kalyāṇavāco

hoti, kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako

sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhū alaṃ attano,

nālaṃ paresaṃ. 2

1. No attano sīmu.

2. No paresaṃ sīmu.

[BJT Page 268] [\x 268/]

8. Dvīhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano1. Katamehi

dvīhi:

Idha bhikkhave, bhikkhu naheva kho khippanisanti hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaṃ

dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti. No ca dhatānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhitā [PTS Page

299] [\q 299/] hoti, no ca atthamaññāya dhammamaññāya

dhammānudhammapaṭipanno hoti. Kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya

samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā. Sandassako ca hoti samādapako

samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho bhikkhave, dvīhi dhammehi

samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attanoti. 1

8. 2. 7. 3

Saṅkhittadesita suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:

Sādhu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ

sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti.

Evameva panidhekacce moghapurisā mamaññeva ajjhesanti. Dhamme ca bhāsite

mamaññeva anubandhitabbaṃ maññanti.

Desetu me bhante, bhagavā saṅkhittena dhammaṃ, desetu sugato saṅkhittena dhammaṃ,

appevanāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa atthaṃ ājāneyyaṃ, appevanāmāhaṃ bhagavato

bhāsitassa dāyādo assantī.

1. No attano sīmu.

[BJT Page 270] [\x 270/]

Tasmātīha te bhikkhū, evaṃ sikkhitabbaṃ: ajjhattameva1 cittaṃ ṭhitaṃ bhavissati

susaṇṭhitaṃ. Na cuppannā2. Pāpakā akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya ṭhassantīti. Evaṃ

hi te bhikkhu, sikkhitabbaṃ.

Yato kho te bhikkhu, ajjhattaṃ cittaṃ ṭhitaṃ hoti susaṇṭhitaṃ, na cuppannā pāpakā akusalā

dhammā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, tato te bhikkhu, evaṃ sikkhitabbaṃ: [PTS Page 300] [\q

300/] mettā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā

paricitā susamāraddhāti. Evaṃ hi te bhikkhu, sikkhītabbaṃ.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti bahulīkato tato tvaṃ bhikkhū, imaṃ

samādhiṃ savitakkampi savicāraṃ3 bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaṃ4 bhāveyayāsi.

Avitakkampi avicāraṃ5. Bhāveyyāsi. Sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi,

sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaṃ

sikkhitabbaṃ: karuṇā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā

anuṭṭhitā paricitā susamāraddhāti. Evaṃ hi te bhikkhu, sikkhitabbaṃ.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaṃ

sikkhitabbaṃ: muditā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā

anuṭṭhitā parivitā susamāraddhāti. Evaṃ hi te bhikkhu, sikkhitabbaṃ.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaṃ

sikkhitabbaṃ: upekkhā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulīkatā yānīkatā vatthukatā

anuṭṭhitā paricitā susamāraddhāti. Evaṃ hi te bhikkhu, sikkhitabbaṃ.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito tato tvaṃ bhikkhū, imaṃ

samādhiṃ savitakkampi savicāraṃ bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaṃ bhāveyayāsi.

Avitakkampi avicāraṃ bhāveyyāsi. Sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi,

sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi.

1. Ajjhattaṃ me machasaṃ

2. Na ca uppannā machasaṃ

3. Savitakkasavicārampi machasaṃ

4. Avitakkavicāramattampi machasaṃ

5. Avitakkaavicārampi machasaṃ

[BJT Page 272] [\x 272/]

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaṃ

sikkhitabbaṃ: kāye kāyānupassi viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassanti. Evaṃ hi te bhikkhu, sikkhitabbaṃ.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti bahulīkato tato tvaṃ bhikkhū, imaṃ

samādhiṃ savitakkampi savicāraṃ bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaṃ [PTS Page 301] [\q

301/] bhāveyyāsi. Avitakkampi avicāraṃ bhāveyyāsi. Sappītikampi bhāveyyāsi,

nippītikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaṃ

sikkhitabbaṃ: vedanāsu vedanānupassi viharissāmi ātāpi sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassanti. Evaṃ hi te bhikkhu sikkhitabbaṃ.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaṃ

sikkhitabbaṃ: cittesu cittānupassi viharissāmi ātāpi sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassanti. Evaṃ hi te bhikkhu sikkhitabbaṃ.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaṃ

sikkhitabbaṃ: dhammesu dhammānupassi viharissāmi ātāpi sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassanti. Evaṃ hi te bhikkhu, sikkhitabbaṃ.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito hoti bahulīkato tato tvaṃ bhikkhū, imaṃ

samādhiṃ savitakkampi savicāraṃ bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaṃ bhāveyyāsi.

Avitakkampi avicāraṃ bhāveyyāsi. Sappītikampi bhāveyyāsi, nippītikampi bhāveyyāsi,

sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi.

Yato kho te bhikkhu, ayaṃ samādhi evaṃ bhāvito bhavissati subhāvito, tato tvaṃ bhikkhu,

yena yeneva gacchasi phāsuññeva gacchasi. Yattha yattha ṭhassasi phāsuññeva ṭhassasi.

Yattha yattha nisīdissasi phāsuññeva nisīdissasi. Yattha yattha seyyaṃ kappessasi

phāsuññeva' seyyaṃ kappessasīti.

[BJT Page 274] [\x 274/]

Atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva

yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ

brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.

Khīṇā jāti [PTS Page 302] [\q 302/] vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ

itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti.

8. 2. 7. 4

Adhidevañāṇadassana suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi

bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

1. Pubbāhaṃ bhikkhave, sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsaññeva

kho1 sañjānāmi, no ca rūpāni passāmi.

2. Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaṃ obhāsañceva sañjāneyyaṃ, rūpāni ca

passeyyaṃ, evaṃ me idaṃ ñāṇadassanaṃ parisuddhataraṃ assāti. So kho ahaṃ bhikkhave,

aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi rūpāni ca

passāmi. No ca kho tāhi devatāhi saddhiṃ santiṭṭhāmi, sallapāmi, sākacchaṃ samāpajjāmi.

3. Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaṃ obhāsañceva sañjāneyyaṃ rūpāni ca

passeyyaṃ tāhi ca devatāhi saddhiṃ santiṭṭheyyaṃ sallapeyyaṃ sākacchaṃ samāpajjeyyaṃ,

evaṃ me idaṃ ñāṇadassanaṃ parisuddhataraṃ assāti.

So kho ahaṃ bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsañceva

sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṃ santiṭṭhāmi, sallapāmi, sākacchaṃ

samāpajjāmi. No ca kho tā devatā jānāmi, imā devatā amukamhā vā amukamhā vā

devanikāyāti.

[PTS Page 303] [\q 303/]

1. Obhāsaṃ hi kho sīmu.

[BJT Page 276] [\x 276/]

4. Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaṃ obhāsañceva sañjāneyyaṃ, rūpāni ca

passeyyaṃ, tāhi ca devatāhi saddhiṃ santiṭṭheyyaṃ sallapeyyaṃ sākacchaṃ samāpajjeyyaṃ,

tā ca devatā jāneyyaṃ imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti, evaṃ ce idaṃ

ñāṇadassanaṃ parisuddhataraṃ assāti.

So kho ahaṃ bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsañceva

sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṃ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṃ

samāpajjāmi. Tā ca devatā jānāmi imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti. No

ca kho tā devatā jānāmi imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannāti, tā

ca devatā jāneyyaṃ imā devatā evamāhārā evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedaniyoti, tā ca devatā

jāneyyaṃ imā devatā evaṃ dīghāyukā evaṃ ciraṭṭhitikāti, tā ca devatā jāneyyaṃ yadi vā me

imāhi devatāhi saddhiṃ sannivutthapubbaṃ yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaṃ me idaṃ

ñāṇadassanaṃ parisuddhataraṃ assāti.

5. Tā ca devatā jānāmi, imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannā' ti.

No ca kho tā devatā jānāmi. Imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvediniyoti. Tā ca devatā jāneyyaṃ imā devatā evaṃ dīghāyukā evaṃ

ciraṭṭhitikāni, tā ca devatā jāneyyaṃ yadi vā me imāhi devatāhi saddhiṃ sannivutthapubbaṃ

yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaṃ me idaṃ ñāṇadassanaṃ parisuddhataraṃ assāti.

6. Tā ca devatā jānāmi, imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvediniyoti, no ca kho tā devatā jānāmi. Imā devatā evaṃ dīghāyukā

evaṃ ciraṭṭhitikāti. Tā ca devatā jāneyyaṃ yadi vā me imāhi devatāhi saddhiṃ

sannivutthapubbaṃ yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaṃ me idaṃ ñāṇadassanaṃ

parisuddhataraṃ assāti.

7. Tā ca devatā jānāmi, imā devatā evaṃ dīghāyukā evaṃ ciraṭṭhitikāti. No ca kho tā devatā

jānāmi, yadi vā me imāhi devatāhi saddhiṃ sannivutthapubbaṃ yadi vā na

sannivutthapubba'nti.

8. Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaṃ obhāsañceva sañjāneyyaṃ, rūpāni ca

passeyyaṃ, tāhi ca devatāhi saddhiṃ santiṭṭheyyaṃ sallapeyyaṃ sākacchaṃ [PTS Page 304]

[\q 304/] samāpajjeyyaṃ, tā ca devatā jāneyyaṃ imā devatā amukamhā vā amukamhā vā

devanikāyāti, tā ca devatā jāneyyaṃ imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha

uppannāti, tā ca devatā jāneyyaṃ imā devatā evamāhārā evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedaniyoti, tā ca devatā jāneyyaṃ imā devatā evaṃ dīghāyukā evaṃ

ciraṭṭhitikāti, tā ca devatā jāneyyaṃ yadi vā me imāhi devatāhi saddhiṃ sannivuttapubbaṃ

yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaṃ me idaṃ ñāṇadassanaṃ parisuddhataraṃ assāti.

So kho ahaṃ bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsañceva

sañjānāmi, rūpāni ca passāmi tāhica devatāhi saddhiṃ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṃ

samāpajjāmi,

[BJT Page 278] [\x 278/]

Tā ca devatā jānāmi: imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti. Tā ca devatā

jānāmi: imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannāti. Tā ca devatā

jānāmi: imā devatā evamāhārā evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvediniyoti. Tā ca devatā jānāmi imā

devatā evaṃ dīghāyukā evaṃ ciraṭṭhitikāti. Tā ca devatā jānāmi: yadi vā me imāhi devatāhi

saddhiṃ sannivutthapubbaṃ, yadi vā na sannivutthapubbanti.

Yāvakīvañca me bhikkhave, evaṃ aṭṭhaparivaṭṭaṃ adhidevañāṇadassanaṃ na suvisuddhaṃ

ahosi, neva tāvāhaṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā

pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti paccaññāsiṃ, yato

ca kho me bhikkhave, evaṃ aṭṭhaparivattaṃ adhidevañāṇadassanaṃ suvisuddhaṃ ahosi.

Athāhaṃ bhikkhave, [PTS Page 305] [\q 305/] sadevake loke samārake sabrahmake

sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ

abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi: "akuppā me

cetovimutti. Ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo" ti.

8. 2. 7. 5

Abhibhāyatana suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

1. Aṭṭhimāni bhikkhave, abhibhāyatanāni, katamāni aṭṭha: ajjhattaṃ rūpasaññī eko

bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti

evaṃ saññī hoti, idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

2. Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni

abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

3. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni

abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

[BJT Page 280] [\x 280/]

4. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni

abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ.

5. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni

nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti. Idaṃ pañcamaṃ

abhibhāyatanaṃ.

6. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni

pītanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ

abhibhāyatanaṃ.

[PTS Page 306] [\q 306/]

7. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni

lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti.

Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.

8. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni

odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ

abhibhāyatanaṃ. Imāni kho bhikkhave, aṭṭhaabhibhāyatanānīni.

8. 2. 7. 6

Vimokkha suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhime bhikkhave, vimokkhā katame aṭṭha:

1. Rūpi rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho.

2. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko1 bahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyo vimokkho.

1. Eko, machasaṃ natthi.

[BJT Page 282] [\x 282/]

3. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyā vimokkho.

4. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthagamā1 nānattasaññānaṃ

amanasikārā ananto ākāsoti ākāsanañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ catuttho

vimokkho.

5. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ

upasampajja viharati. Ayaṃ pañcamo vimokkho.

6. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ chaṭṭho vimokkho.

7. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho.

8. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitaṃ nirodhaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkhoti. Ime kho bhikkhave aṭṭha vimokkhāti.

[PTS Page 307] [\q 307/]

8. 2. 7. 7

Anariyavohāra suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhime bhikkhave, anariyavohārā. Katame aṭṭha:

Adiṭṭhe diṭṭhavāditā, asute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā, diṭṭhe

adiṭṭhavāditā, sute asutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā. Imā kho

bhikkhave, aṭṭha anariyavohārāti.

1. Atthaṅgamā machasaṃ.

[BJT Page 284] [\x 284/]

8. 2. 7. 8

Ariyavohārasuttaṃ

Aṭṭhime bhikkhave, ariyavohārā. Katame aṭṭha:

Adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, asute asutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā,

diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā. Ime kho

bhikkhave, aṭṭha ariyavohārāti.

8. 2. 7. 9

Parisa suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhimā bhikkhave parisā katamā aṭṭha: khattiyaparisā, brāhmaṇā parisā, gahapatiparisā,

samaṇaparisā, cātummahārājikaparisā, tāvatiṃsaparisā, māraparisā, brahmaparisā.

Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave, anekasataṃ khattiyaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi

mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha

yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako

mayhaṃ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi,

sampahaṃsemi, bhāsamānañca maṃ na jānanti, ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso

vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā

antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

[PTS Page 308] [\q 308/]

Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave, anekasataṃ brāhmaṇaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi

mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha

yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako

mayhaṃ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi,

sampahaṃsemi, bhāsamānañca maṃ na jānanti, ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso

vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā

antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave, anekasataṃ gahapatiparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi

mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha

yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako

mayhaṃ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi,

sampahaṃsemi, bhāsamānañca maṃ na jānanti, ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso

vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā

antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave, anekasataṃ samaṇaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi

mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha

yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako

mayhaṃ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi,

sampahaṃsemi, bhāsamānañca maṃ na jānanti, ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso

vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā

antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave, anekasataṃ cātummahārājikaparisaṃ upasaṅkamitā.

Tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha

yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako

mayhaṃ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi,

sampahaṃsemi, bhāsamānañca maṃ na jānanti, ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso

vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā

antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave, anekasataṃ tāvatiṃsaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi

mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tatta

yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako

mayhaṃ saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi,

sampahaṃsemi, bhāsamānañca maṃ na jānanti, ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso

vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā

antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave, anekasataṃ māraparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako

tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ

saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaṃsemi,

bhāsamānañca maṃ na jānanti, ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā

kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi.

Antarahitañca maṃ na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti.

Abhijānāmi kho panāhaṃ bhikkhave, anekasataṃ brahmaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā

sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako

tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti, yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ

saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaṃsemi,

bhāsamānañca maṃ na jānanti, ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā

kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi.

Antarahitañca maṃ na jānanti ko nukho ayaṃ antarahito devo vā manusso vāti. Imā kho

bhikkhave, aṭṭhaparisāti.

[BJT Page 286] [\x 286/]

8. 2. 7. 10

Bhumicāla suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhagavā

pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliyaṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyā

piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi;

gaṇhāhi ānanda nisīdanaṃ, yena cāpālaṃ cetiyaṃ1 tenupasaṅkamissāma divāvihārāyāti.

Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanamādāya bhagavantaṃ

piṭṭhito piṭṭhito anubandhi.

Atha kho bhagavā yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane

nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: [PTS Page 309] [\q 309/]

Ramaṇīyā ānanda vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ,

ramaṇīyaṃ sattambaṃ2 cetiyaṃ ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ

cetiyaṃ ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. *

Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā

paricitā susamāraddhā, ākaṅkhamāno so, ānanda kappaṃ vā3. Tiṭṭheyya, kappāvasesaṃ vā.

Tathāgatassa kho ānanda cattā iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā

paricitā susamāraddhā, ākaṅkhamāno ānanda4 tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya, kappāvasesaṃ

vāti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse

kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na bhagavantaṃ yāci: tiṭṭhatu bhante, bhagavā kappaṃ

tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya

sukhāya devamanussānanti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

1. Pācālacetiyaṃ, syā. Cāpālanacetiyaṃ [PTS]

2. Sattambakaṃ sīmu [PTS]

* Dīghanikāye mahāparinibbānasutte "ramaṇīyaṃ udenanacetiyaṃ pe ramaṇīyaṃ

cāpālacetiyaṃ"

3. Mayā ākaṅkamāne kappaṃ cā dīni.

4. Yo ākaṅkamāno ānanda dīni.

[BJT Page 288] [\x 288/]

Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: ramaṇīyā ānanda, vesāli,

ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambakaṃ

cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ

cāpālaṃ cetiyaṃ.

Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā

paricitā susamāraddhā, ākaṅkhamāno so, ānanda kappaṃ vā1 tiṭṭheyya, kappāvasesaṃ vā.

Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā

anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, ākaṅkhamāno ānanda2. Tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya,

kappāvasesaṃ vāti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne

oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na bhagavantaṃ yāci: tiṭṭhatu bhante,

bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya

atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto.

Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: ramaṇīyā ānanda, vesāli,

ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambakaṃ

cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ

cāpālaṃ cetiyaṃ.

Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā

paricitā susamāraddhā, ākaṅkhamāno so, ānanda kappaṃ vā tiṭṭheyya, kappāvasesaṃ vā.

Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā

anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, ākaṅkhamāno ānanda tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya,

kappāvasesaṃ vāti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā [PTS Page 310] [\q 310/]

oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ. Na

bhagavantaṃ yāci: tiṭṭhatu bhante, bhagavā kappaṃ tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya

bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, yathā taṃ

mārena pariyuṭṭhita citto.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: gaccha tvaṃ ānanda, yassadāni kālaṃ

maññasīti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā bhagavato avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle

nisīdi.

Atha kho māro pāpimā acirapakkhante āyasmante ānando bhagavantaṃ etadavoca;

parinibbātu bhante, bhagavā. Parinibbātu sugato. Parinibbānakālodāni bhante, bhagavato.

Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaṃ pāpima, parinibbāyissāmi yāva me

bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā

dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā3 sāmīcipaṭipannā anudhammacārino sakaṃ

ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desissanti4 paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti

vibhajissanti uttāni5 karissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahītaṃ

niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desissantīti.

A

1. So ākaṅkhamāno kappaṃ vā dī. Ni.

2. So ākaṅkhamāno ānanda dī. Ni. 3.

3. Dhammānudhammapaṭipannā sāmīcippaṭipannā katthaci.

4. Desessanati dī. Ni. Ma. Su.

5. Uttāniṃ katthaci.

[BJT Page 290] [\x 290/]

Etarahi bhante bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā

bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti

vivaranti vibhajanti uttāni karonti. Uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahītaṃ

niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā parinibbātu

sugato, parinibbānakālo'dāni bhante, bhagavato.

Bhāsitā khopanesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi, yāva me

bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti. Viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā

dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ

ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti, desissanti, paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti

vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ

niggahetvā sappaṭihāriyaṃ dhammaṃ desissantīti.

Etarahi bhante bhikkhaniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā

bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti

vivaranti vibhajanti uttānīkaronti. Uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahītaṃ

niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu 'dāni bhante bhagavā parinibbātu

sugato, parinibbānakālo ' kāsi bhante bhagavato.

Bhāsitā khopanesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaṃ pāpima. Parinibbāyissāmi, yāva me

upāsakā [PTS Page 311] [\q 311/] na sāvakā bhavissanti. Viyattā vinītā visāradā

pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacāriniyo sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti, desissanti, paññāpessanti

paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ

sahadhammena suniggahītaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desissantīti.

Etarahi bhante upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā

bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā

anudhammacārino sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti

vivaranti vibhajanti uttānīkaronti. Uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ

niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātu ' dāni bhante bhagavā parinibbātu

sugato, parinibbānakālo ' dāni bhante, bhagavato. Sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā

sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desissantīti.

Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaṃ pāpima. Parinibbāyissāmi, yāva me

upāsikā na sāvikā bhavissanti. Viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā

dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ

ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti, desissanti, paññāpessanti paṭṭhapessanti vivarissanti

vibhajissanti uttānīkarissanti uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ

niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desissantīti.

Etarahi bhante upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā pattayogakkhemā bahussutā

dhammadharā dhammānudhammapaṭipannā sāmīcipaṭipannā anudhammacāriniyo sakaṃ

ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti

uttānikaronti. Uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā

sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti.

Parinibbātu 'dāni bhante bhagavā parinibbātu sugato, parinibbāna kālo' dāni bhante

bhagavato. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaṃ pāpima parinibbāyissāmi.

Yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhaṃ ceva bhavissati phitañca vitthārikaṃ1 bāhujaññaṃ

puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitanti. Etarahi bhante bhagavato brahmacariyaṃ

iddhañceva phitañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi

suppakāsitaṃ.

Parinibbātu 'dāni bhante bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbāna kālo' dāni bhante

bhagavatoti.

1. Vitthāritaṃ katthaci.

[BJT Page 292] [\x 292/]

Appossukko tvaṃ pāpima hohi, naciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati, ito tiṇṇaṃ

māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatīti.

Atha kho bhagavā cāpāle cetiye1 sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossaji. Ossaṭṭhe ca

bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhumicālo ahosi hiṃsanako2 salomahaṃso. 3 Devadundubhiyo

ca caliṃsu. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi.

[PTS Page 312] [\q 312/]

1. Tulamatulañca sambhavaṃ

Bhavasaṅkhāramavassaji4 munī,

Ajjhattarato samāhito

Abhindi kavacamivattasambhavanti.

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: mahāvatāyaṃ bhūmicālo, sumahāvatāyaṃ

bhūmicālo hiṃsanako salomahaṃso devadundubhiyo ca eliṃsu. Ko nukho hetu. Ko paccayo

mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti:

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca:

*Mahāvatāyaṃ bhante bhūmicālo* sumahāvatāyaṃ bhante bhūmicālo hiṃsanako salomahaṃso.

Devadundubhiyo ca caliṃsu. Ko nukho bhante hetu, ko paccayo mahato bhūmicālassa

pātubhāvāyāti:

Aṭṭhime ānanda5 hetu, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya, katame aṭṭha:

1. Cāpālacetiye dī. Ni.

2. Hīsanako katthaci

3. Lomahaṃsano katthaci

4. Mossaji sīmu.

* "Acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho mahāvatāyaṃ bhūmicālo" iccādivaseta

mahāparinibbāna sutte dissati.

5. Aṭṭha kho ime ānanda dī. Ni. Ma. Sū.

[BJT Page 294] [\x 294/]

1. Ayaṃ ānanda mahāpaṭhavi1 udake patiṭṭhitā. Udakaṃ vāte ṭhitaṃ, vāto ākāsaṭṭho hoti.

So ānanda2 samayo yaṃ mahāvātā vāyanti, mahāvātā vāyantā udakaṃ kampenti. Udakaṃ

kampitaṃ paṭhaviṃ kampeti. Ayaṃ ānanda paṭhamo hetu3 paṭhamo paccayo mahato

bhūmicālassa pātubhāvāya.

2. Puna ca paraṃ ānanda samaṇo vā brāhmaṇo vā iddhimā ceto vasippatto devatā vā

mahiddhikā mahānubhāvā4 tassa parittā paṭhavisaññā bhāvitā hoti, appamāṇā āposaññā. So

imaṃ paṭhaviṃ kampeti. Saṅkampeti, sampakampeti5 ayaṃ ānanda* dutiyo hetu, dutiyo

paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

3. Puna ca paraṃ ānanda yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṃ

okkamati, tadāyaṃ [PTS Page 313] [\q 313/] paṭhavī kampati saṅkampati

sampakampati5. Ayaṃ ānanda* tatiyo hetu. Tatiyo paccayo mahato bhūmicālassa

pātubhāvāya.

4. Puna ca paraṃ ānanda yadā bodhisatto sato sampajāno mātu kucchismā nikkhamati,

tadāyaṃ paṭhavī kampati saṅkampati sampakampati. Ayaṃ ānanda* catuttho hetu catuttho

paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

5. Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato anuttaraṃ sammā sambodhiṃ abhisambujjhati.

Tadāyaṃ paṭhavī kampati, saṅkampati sampakampati6. Ayaṃ ānanda* pañcamo hetu

pañcamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

6. Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti, tadāyaṃ

paṭhavī kampati, saṅkampati sampakampati6. Ayaṃ ānanda* chaṭṭho paccayo mahato

bhūmicālassa pātubhāvāya.

1. Mahāpathavi machasaṃ

2. So kho ānandadī. Ni. Ma. Sū.

3. Ayaṃ paṭhamo hetu dī. Ni. Ma. Sū.

*'Ānanda' itipadaṃ ma. Pa. Sutte natthi

4. Devā vā mahiddiko mahānubhāvo machasaṃ

5. Sampakamepati sampavedheti dī. Ni. Ma. Sū.

6. Sampati sampavedheti dī. Ni. Ma. Sū.

[BJT Page 296] [\x 296/]

7. Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajati, 2 tadāyaṃ

paṭhavī kampati, saṅkampati, sampakampati1. Ayaṃ ānanda* sattamo hetu, sattamo

paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.

8. Puna ca paraṃ ānanda yadā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati,

tadāyaṃ paṭhavī kampati, saṅkampati, sampakampati. 1 Ayaṃ ānanda* aṭṭhamo hetu,

aṭṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Ime kho ānanda aṭṭhahetu,

aṭṭhapaccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti.

Cāpālavaggo sattamo.

Tatruddānaṃ:

[PTS Page 314] [\q 314/]

Icchā alañca saṅkhittaṃ gayā abhibhunā saha

Vimokkho dve ca vohārā parisā bhūmicālenāti.

1. Sampakampati sampavedhati dī. Ni. Mahāparinibbānasutta

2. Osasajjati machasaṃ

3. * 'Ānanda' ihi padaṃ ma. Pa. Sutetanatthi

* "Acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho mahāvatāyaṃ bhūmicālo" icchādivasena

mahāparinibbānasutte dissati.

[BJT Page 298] [\x 298/]

8. Yamakavaggo

8. 2. 8. 1

Paṭhama samantapāsādika suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Saddho ca1 bhikkhave bhikkhu hoti, no ca sīlavā2 , evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena

taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ 'kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā' ti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca no ca bahussuto evaṃ so tenaṅgena aparipūro

hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ "kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto cā" ti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca, evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko, tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ,'kintāhaṃ saddho ca asasaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

cāti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca

parisāvacaro, evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, 'kintāhaṃ

saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cā" ti. Yato ca kho

bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca parisāvacaro

ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti, evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ, " kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyya " nti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti, sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado

da parisāya dhammaṃ deseti. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca paresaṃ dhammaṃ deseti. No ca catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, so tenaṅgena

aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca

bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca paresaṃ dhammaṃ deseyya"

nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

ca parisāvacaro ca visārado ca paresaṃ dhammaṃ deseti, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, evaṃ so

tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca paresaṃ dhammaṃ deseti. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti, akicchalābhī akasiralābhī. No ca āsavānaṃ

khayāanāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati, evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti.

Tena taṃ aṅgaṃ [PTS Page 315] [\q 315/] paripūretabbaṃ, kintāhaṃ saddho ca assaṃ

sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ

deseyyaṃ, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhi

assaṃ akicchalābhī akasiralābhī āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti.

1. Saddho syā

2. Nosīlavā syā.

[BJT Page 300] [\x 300/]

Yato ca kho bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca

parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikamalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhehi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti

sabbākāraparipūro cāti.

8. 2. 8. 2

Dutiya samantapāsādika suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, no ca sīlavā. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cāti. Yato ca kho bhikkhave, bhikkhu

saddho ca hoti sīlavā ca. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca no ca bahussuto evaṃ so tenaṅgena aparipūro

hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ "kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto cā" ti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca, evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko. Evaṃ so

tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ " kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā

ca bahussuto ca dhammakathiko cāti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā

ca bahussuto ca dhammakathiko ca evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca

parisāvacaro. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. " Kintāhaṃ

saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cāti. Yato ca kho

bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parināvacaro

ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti. Evaṃ so tena aṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ. " Kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyanti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado

ca parisāya dhammaṃ deseti. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, no ca ye te santi vimokkhā atikkamma rūpena

āruppā te kāyena phusitvā viharati. Evaṃ so tena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ

paripūretabbaṃ. " Kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca

parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, ye te santā vimokkhā atikkamma

rūpe āruppā te kāyena phusitvā vihareyya "nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca

hoti, sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya

dhammaṃ deseti, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati,

so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti. [PTS Page 316] [\q 316/] ye te santā vimokkhā

atikkamma rūpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, no ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

acetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharati. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. " Kintāhaṃ

saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca

parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena

phusitvā vihareyyaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya nti.

[BJT Page 302] [\x 302/]

Yato ca kho bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca

parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, ye te sattā vimokkhā atikkamma rūpe

āruppā te kāyena phusitvā viharati. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Imehi kho bhikkhave, aṭṭhehi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti

sabbākāraparipūro cāti.

8. 2. 8. 3

Paṭhama maraṇasati suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike1 viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū

āmantesi [PTS Page 317] [\q 317/] bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Maraṇasati bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā

amatapariyosānā. Bhāvetha no tumhe bhikkhave maraṇasatinti?

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ahaṃ kho bhante, bhāvemi

maraṇasatinti.

Yathā kathaṃ pana tvaṃ bhikkhu, bhāvesi maraṇasatinti? Idha mayhaṃ bhante, evaṃ hoti:

aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ

assāti. Evaṃ kho ahaṃ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

1. Nātike machasaṃ, nāṭike [PTS]

[BJT Page 304] [\x 304/]

2. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi

maraṇasatinti.

Yathā kathaṃ pana tvaṃ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti? Idha mayhaṃ bhante, evaṃ hoti:

aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ

assāti. Evaṃ kho ahaṃ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

3. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi

maraṇasatinti.

Yathā kathaṃ pana tvaṃ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti? Idha mayhaṃ bhante, evaṃ hoti:

aho vatāhaṃ upaḍḍhaḍadivasaṃ jīveyyaṃ bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata

me kataṃ assāti. Evaṃ kho ahaṃ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

4. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi

maraṇasatinti.

Yathā kathaṃ pana tvaṃ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti? Idha mayhaṃ bhante, evaṃ hoti:

aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato

sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ assāti. Evaṃ kho ahaṃ bhante, bhāvemi

maraṇasatinti.

5. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi

maraṇasatinti. Yathā kathaṃ pana tvaṃ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti. ?

Idha mayhaṃ bhante, evaṃ hoti: aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ

upaḍḍhapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ

assāti. Evaṃ kho ahaṃ bhante bhāvemi maraṇasatinti.

[BJT Page 306] [\x 306/]

6. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi

maraṇasatinti. Yathā kathaṃ pana tvaṃ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti?

Idha mayhaṃ [PTS Page 318] [\q 318/] bhante, evaṃ hoti: aho vatāhaṃ tadantaraṃ

jīveyyaṃ, yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi. Bhagavato sāsanaṃ

manasikareyyaṃ bahuṃ vata me kataṃ assāti. Evaṃ kho ahaṃ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

7. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi

maraṇasatinti. Yathā kathaṃ pana tvaṃ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti?

Idha mayhaṃ bhante, evaṃ hoti: aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ, yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ

saṅkhāditvā ajjhoharāmi. Bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ assāti.

Evaṃ kho ahaṃ bhante, bhāvemi maraṇasatinti.

8. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi

maraṇasatinti.

Yathā kathaṃ pana tvaṃ bhikkhu bhāvesi maraṇasatinti? Idha mayhaṃ bhante, evaṃ hoti:

aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ, yadantaraṃ assasitvā vā passāmi, passasitvā vā assasāmi,

bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ assāti. Evaṃ kho ahaṃ bhante,

bhāvemi maraṇasatinti.

[BJT Page 308] [\x 308/]

Evaṃ vutte bhagavā te bhikkhū etadavoca: yvāyaṃ bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇasati

bhāveti: aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ bahuṃ vata

me kataṃ assāti, yopāyaṃ bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ bhāveti: [PTS Page 319] [\q

319/] aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me

kataṃ assāti. Yopāyaṃ bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ bhāveti. Aho vatāhaṃ

upaḍḍhaḍadivasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ

assāti, yopāyaṃ bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ bhāveti: aho vatāhaṃ tadantaraṃ

jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ,

bahuṃ vata me kataṃ assāti. Yopāyaṃ bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ bhāveti: aho

vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ, yadantaraṃ upaḍḍhapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato

sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ assāti, yopāyaṃ bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ

bhāveti: aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ cattāro vā pañca ālope saṅkhāditvā

ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ assāti, ime vuccanti

bhikkhave bhikkhū pamattā viharanti dandhaṃ maraṇasatiṃ bhāventi āsavānaṃ khayāya:

Yo ca khvāyaṃ bhikkhave bhikkhu evaṃ maraṇasatiṃ bhāveti; aho vatāhaṃ tadantaraṃ

jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ

manasikareyyaṃ bahuṃ vata me kataṃ assāti, yopāyaṃ bhikkhave bhikkhu maraṇasatiṃ

bhāveti: aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ, yadantaraṃ assasitvā passasāmī ca passasitvā vā

assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasikareyyaṃ, bahuṃ vata me kataṃ assāti, ime vuccanti

bhikkhave bhikkhū appamattā viharanti tikkhaṃ maraṇasatiṃ bhāventi āsavānaṃ khayāya.

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: appamattā viharissāma, tikkhaṃ maraṇasatiṃ

bhāveyyāma āsavānaṃ khayāyāti. Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbanti.

[PTS Page 320] [\q 320/]

[BJT Page 310] [\x 310/]

8. 2. 8. 4

Dutiyamaraṇasati suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi

bhikkhavoti. Bhadanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Maraṇasati bhikkhave bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā

amatapariyosānā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, maraṇasati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā

hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā:

Idha bhikkhave bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya1 itipaṭisañcikkhati: bahukā kho

me paccayā maraṇassa. Abhi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā

maṃ ḍaṃseyya, tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo, upakkhalitvā vā

papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me

kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ, manussā vā maṃ upakkameyyuṃ, amanussā vā

maṃ upakkameyyuṃ, tena me assa kālakiriyā, so mama assa antarāyoti.

Tena bhikkhave bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: atthī nū kho me pāpakā akusalā

dhammā appahīnā ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyāti. Sace bhikkhave bhikkhu

paccavekkhamāno evaṃ jānāti: atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye me assu

rattaṃ kālaṃ karontassa antarāyāyāti. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca

appaṭivānī ca sati ca sampajaññaṃ ca karaṇīyaṃ.

1. Paṭihitāya [PTS.]

[BJT Page 312] [\x 312/]

Seyyathāpi bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya

adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca

sampajaññañca kareyyaṃ, evameva kho bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ

[PTS Page 321] [\q 321/] akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca

vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: natthi me pāpakā akusalā

dhammā appahīnā ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyāti, tena bhikkhave

bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Idha pana bhikkhave bhikkhu rattiyā nikkhantāya divase patihite itipaṭisañcikkhati: bahukā

kho me paccayā maraṇassa. Ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā

maṃ ḍaṃseyya, tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyāti. Upakkhalitvā vā

papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me

kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ, manussā vā maṃ upakkameyyuṃ, amanussā vā

maṃ upakkameyyuṃ, tena me assa kālakiriyā, so mama assa antarāyāti. Tena bhikkhave

bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā ye

me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyāti.

Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: atthī me pāpakā akusalā dhammā

appahīnā ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāti. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃ

yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho

ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaṃ ca karaṇīyaṃ.

[BJT Page 314] [\x 314/]

Seyyathāpi bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya

adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca

sampajaññañca kareyya, evameva kho bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca

appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

Sace pana bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: natthi me pāpakā akusalā

dhammā [PTS Page 322] [\q 322/] appahīnā. Ye me assu divākālaṃ karontassa

antarāyāyāti, tena bhikkhave bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ

ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave maraṇasati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānāti.

8. 2. 8. 5

Paṭhamasampadā suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhimā bhikkhave sampadā. Katamā aṭṭha: uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā,

kalyāṇamittatā, samajīvikatā, saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadā,

imā kho bhikkhave, aṭṭha sampadāti:

1. Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā

Samaṃ kappeti jīvikaṃ sambhataṃ anurakkhati.

2. Saddho sīlena sampanno vadaññū vitamaccharo,

Niccaṃ maggaṃ visodheti sotthānaṃ samparāyikaṃ.

3. Iccete aṭṭha dhammā ca saddhassa gharamesino

Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā.

4. Diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca

Evametaṃ gahaṭṭhānaṃ cāgo puññaṃ pavaḍḍhaḍatīti.

[BJT Page 316] [\x 316/]

8. 2. 8. 6

Dutiya sampadā suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhimā bhikkhave sampadā: katamā aṭṭha: uṭṭhānasampadā, ārakkhasampadā,

kalyāṇamittatā, samajīvikatā, saddhāsampadā, sīlasampadā, cāgasampadā, paññāsampadāti.

1. Katamā ca bhikkhave uṭṭhānasampadā:

Idha bhikkhave kulaputto yena kammaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti yadi kasiyā yadi vaṇijjāya

yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena, [PTS Page 323] [\q

323/] tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ

saṃvidhātuṃ, ayaṃ vuccati bhikkhave uṭṭhānasampadā.

2. Katamā ca bhikkhave ārakkhasampadā:

Idha bhikkhave kulaputtassa bhogā honti uṭṭhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā

sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā so te1 ārakkhena guttiyā sampādeti 'kinti me

bhoge neva rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi ḍaheyya, na udakaṃ vaheyya, na

appiyā dāyādā hareyyunti. Ayaṃ vuccati bhikkhave ārakkhasampadā.

3. Katamā ca bhikkhave, kalyāṇamittatā:

Idha bhikkhave, kulaputto yasmiṃ gāme vā nigame vā paṭivasati. Tattha ye te honti

gahapati vā gahapatiputto vā daharā vā vuddhasīlino vuddhā vā vuddhasīlā

saddhāsampannā sīlasampannā cāgasampannā paññāsampannā' tehi saddhiṃ santiṭṭhati

sallapati sākacchaṃ samāpajjati. Yathārūpānaṃ saddhāsampannānaṃ saddhāsampadaṃ

anusikkhati, yathārūpānaṃ sīlasampannānaṃ sīlasampadaṃ anusikkhati yathārūpānaṃ

cāgasampannānaṃ cāgasampadaṃ anusikkhati, yathārūpānaṃ paññāsampannānaṃ

paññāsampadaṃ anusikkhati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, kalyāṇamittatā.

1. Sotena katthaci.

[BJT Page 318] [\x 318/]

4. Katamā ca bhikkhave samajīvikatā: idha bhikkhave, kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā

vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ jīvikaṃ kappetī nāccogāḷhaṃ nātihīnaṃ, evaṃ me āyo

vayaṃ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatīti.

Seyyathāpi bhikkhave, tulādhāro vā tulādhārantevāsī vā tulaṃ paggahetvā jānāti ettakena vā

onataṃ [PTS Page 324] [\q 324/] ettakena vā unnatanti. Evameva kho brāhmaṇa

kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā samaṃ jīvikaṃ kappeti, na ca

accogāḷhaṃ na atihīnaṃ. Evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati, na ca me vayo āyaṃ

pariyādāya ṭhassatīti.

Sacāyaṃ bhikkhave, kulaputto appāyo samāno uḷāraṃ jīvikaṃ kappeti, tassa bhavanti cattāro

udumbarakhādikaṃ vāyaṃ1 kulaputto bhoge khādatī'ti. Sace panāyaṃ bhikkhave, kulaputto

mahāyo samāno kasiraṃ jīvikaṃ kappeti, tassa bhavanti vattāro 'ajaddhumārikaṃ vāyaṃ

kulaputto marissa tī'ti.

Yato ca khvāyaṃ bhikkhave kulaputto āyañca bhogānaṃ viditvā vayañca bhogānaṃ viditvā

samaṃ jīvikaṃ kappeti na accogāḷhaṃ nātihīnaṃ, evaṃ me āyo vayaṃ pariyādāya ṭhassati,

na ca me vayo āyaṃ pariyādāya ṭhassatīti ayaṃ vuccati bhikkhave samajīvikatā.

5. Katamā ca bhikkhave, saddhāsampadā: idha bhikkhave, kulaputto saddho hoti saddahati

tathāgatassa bodhiṃ: iti'pi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno

sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti.

Ayaṃ vuccati bhikkhave saddhāsampadā.

6. Katamā ca bhikkhave, sīlasampadā: idha bhikkhave kulaputto pāṇātipātā paṭivirato hoti

adinnādānā paṭivirato hoti kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Musāvādā paṭivirato hoti

surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, ayaṃ vuccati bhikkhave sīlasampadā.

7. Katamā ca bhikkhave cāgasampadā: idha bhikkhave, kulaputto vigatamalamaccherena

cetasā agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato,

ayaṃ vuccati bhikkhave, cāgasampadā.

1. Ayañca katthaci. 2. Udumbarabādī cāya machasaṃ. 3. Ajeḷamaraṇaṃ: cāyaṃmachasaṃ

[BJT Page 320] [\x 320/]

8. Katamā ca bhikkhave paññāsampadā: [PTS Page 325] [\q 325/] idha bhikkhave

kulaputto paññavā hoti udayatthāgāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya

sammādukkhakkhayagāminiyā, ayaṃ vuccati bhikkhave paññāsampadā.

Imā kho bhikkhave, aṭṭhasampadāti.

21. Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā,

Samaṃ kappeti jīvikaṃ sambhataṃ anurakkhati.

22. Saddho sīlena sampanno vadaññū vītamaccharo,

Niccaṃ maggaṃ visodheti sotthānaṃ samparāyikaṃ

23. Iccete aṭṭha dhammā ca saddhassa gharamesino,

Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā.

24. Diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca

Evametaṃ gahaṭṭhānaṃ cāgo puññaṃ pavaḍḍhatīti.

8. 2. 8. 7

Icchā suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti, āvusoti kho te bhikkhu

āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ āyasmā sāriputto etadavoca:

Aṭṭhime bhikkhave puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame aṭṭha:

Idhāvuso bhikkhūno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So

uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya. Tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho

nūppajjati, so tena alābhena socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya. Uṭṭhahati [PTS Page 326] [\q

326/] ghaṭati vāyamati lābhāya. Na ca lābhī, socī ca paridevī ca cuto ca saddhammā.

[BJT Page 322] [\x 322/]

2. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya.

So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho

uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave,

bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya lābhī ca madī ca

pamādī ca cuto ca saddhammā.

3. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya.

So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato

lābhāya, lābho nūppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati

sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhū iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati

na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhī socī ca paridevī ca cuto ca saddhammā.

4. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya.

So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato avāyamato

lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaṃ vuccati

bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya.

Lābhī ca madī ca pamādī ca cuto ca saddhammā.

5. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya.

So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho

nūppajjati. So tena alābhena na socati na [PTS Page 327] [\q 327/] kilamati, na

paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati, ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu

iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya na ca lābhī na ca socī na ca

paridevī accuto ca saddhammā.

[BJT Page 324] [\x 324/]

6. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyatta vuttino icchā uppajjati lābhāya.

So uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya, tassa uṭṭhahato ghaṭato vāyamato lābhāya lābho

uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaṃ vuccati

bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, uṭṭhahati ghaṭati vāyamati lābhāya lābhī ca na

ca madī na ca pamādī accuto ca saddhammā.

7. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya.

So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato na vāyamato

lābhāya lābho nūppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ

kandati, na sammohaṃ āpajjati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, na

uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhī na ca socī, na ca paridevī accuto ca

saddhammā.

8. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya.

So na uṭṭhahati na ghaṭati na vāyamati lābhāya, tassa anuṭṭhahato aghaṭato na vāyamato

lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaṃ

vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uṭṭhahati [PTS Page 328] [\q 328/]

na ghaṭati na vāyamati lābhāya. Lābhī ca na ca madī na ca pamādī accuto ca

saddhammā.

Ime kho bhikkhave, aṭṭha puggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.

[BJT Page 326] [\x 326/]

8. 2. 8. 8

Alaṃ suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Chahi āvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano alaṃ paresaṃ

katamehi chahi:

Idhāvuso bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu, sutānañca dhammānaṃ

dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaṃ atthūpparikkhitā hoti, atthamaññāya

dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, kalyāṇavāco ca hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ.

Imehi kho bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano alaṃ paresaṃ.

Pañcahāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, alaṃ paresaṃ. Katamehi pañcahi:

Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca

dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaṃ atthūpaparikkhī hoti,

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, kalyāṇavāco hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ.

[PTS Page 329] [\q 329/]

Imehi kho bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, alaṃ paresaṃ.

Catūhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano nālaṃ paresaṃ. 1 Katamehi catūhi:

Idhāvuso bhikkhu khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaṃ

dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaṃ atthūpaparikkhitā hoti, atthamaññāya

dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti. No ca kalyāṇavāco hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako

sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhū alaṃ attano,

nālaṃ paresaṃ. 1.

1. No paresaṃ sīmu.

[BJT Page 328] [\x 328/]

Catuhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano. 1. Katamehi

catūhi:

Idhāvuso bhikkhu khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca dhammānaṃ

dhāraṇajātiko hoti, no va dhatānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhī hoti, na ca atthamaññāya

dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti, kalyāṇavāco ca hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ.

Imehi kho bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato alaṃ paresaṃ. Nālaṃ attano. 1

Tīhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ. 2 Katamehi tīhi:

Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisasti ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca

dhammānaṃ [PTS Page 330] [\q 330/] dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaṃ

atthūpaparikkhī hoti, atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca

hoti, no ca kalyāṇavāco hoti, kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya

anelagalāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako

sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato

bhikkhū alaṃ attano, nālaṃ paresaṃ. 2

Tīhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ. Nālaṃ attano1 katamehi tīhi:

Idhāvuso bhikkhu na bheva kho khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. Sutānañca

dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti. No ca dhatānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhī hoti. No ca

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Kalyāṇavāco ca hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ.

Imehi kho bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano. 1

Dvīhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ attano, no paresaṃ, 2 katamehi dvīhi:

Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisantī ca hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaṃ

dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti, dhatānañca dhammānaṃ atthūpaparikkhī hoti,

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca hoti, no ca kalyāṇavāco

hoti, kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako

sabrahmacārīnaṃ. Imehi kho bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhū alaṃ attano,

nālaṃ paresaṃ. 3

1. No attano sīmu.

2. No paresaṃ sīmu.

3. No paresaṃ sīmu.

[BJT Page 330] [\x 330/]

[PTS Page 331] [\q 331/]

Dvīhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attano1 katamehi dvīhi:

Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisanti hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaṃ

dhammānaṃ dhāraṇajātiko hoti. No ca dhatānaṃ dhammānaṃ atthūpaparikkhī hoti, no ca

atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno hoti. Kalyāṇavāco ca hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa

viññāpaniyā. Sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ.

Imehi kho bhikkhave, dvīhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ paresaṃ, nālaṃ attanoti.

1

8. 2. 8. 9

Sekhaparihāniya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhame bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame aṭṭha:

Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā,

bhojane amattaññutā, saṃsaggārāmatā, papañcārāmatā. Ime kho bhikkhave aṭṭha dhammā

sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

Aṭṭhime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame aṭṭha:

Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu

guttadvāratā, bhojane mattaññutā, asaṃsaggārāmatā, nippapañcārāmatā. Ime kho bhikkhave

aṭṭha dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantīti.

1. No attano sīmu.

[BJT Page 332] [\x 332/]

[PTS Page 332] [\q 332/]

8. 2. 8. 10

Kusītārambhavatthu suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhimāni bhikkhave kusītavatthūni. Katamāni aṭṭha:

1. Idha bhikkhave bhikkhunā kammaṃ kattabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti: kammaṃ kho me

kattabbaṃ bhavissati. Kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati handāhaṃ

nipajjāmīti. So nipajjati, na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya

asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ kusītavatthu.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho

kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmīti. So

nipajjati. Na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa

sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave dutiyaṃ kusītavatthu.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti: 'maggo me

gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati. Handāhaṃ

nipajjāmī'ti. So nipajjati na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya

asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave, tatiyaṃ kusītavatthu.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho maggaṃ

agamāsiṃ, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī'ti, so

nipajjati, na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa

sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave catutthaṃ kusītatthu.

[BJT Page 334] [\x 334/]

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati

lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ [PTS Page 333] [\q

333/] hoti: ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā

paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo kilanto, akammaññohaṃ,

nipajjāmī'ti. So nipajjati, na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya

asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave pañcamaṃ kusītavatthu.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati

lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho

gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa

yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa me kāyo garuko akammañño, māsāvitaṃ1 maññe, handāhaṃ

nipajjāmī' ti so nipajjati na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya

asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave, chaṭṭhaṃ kusītavatthu.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho, tassa evaṃ hoti:

"uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho, atthi kappo2 nipajjituṃ3 handāhaṃ nipajjāmī"

ti. So nipajjati. Na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya

asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave sattamaṃ kusītavatthu.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti, aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ

hoti: ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño.

Handāhaṃ nipajjāmīti. So nipajjati, na viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa

adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave aṭṭhamaṃ kusītavatthu.

Imāni kho bhikkhave aṭṭha kusītavatthūnī ti.

1. Māsāvitakaṃ sīmu.

2. Aṭṭhikappo sīmu.

3. Nippajjituṃ sīmu.

[BJT Page 336] [\x 336/]

[PTS Page 334] [\q 334/]

Aṭṭhimāni bhikkhave ārambhavatthūni, katamāni aṭṭha:

1. Idha bhikkhave bhikkhunā kammaṃ kattabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti; kammaṃ kho me

kattabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ

manasikātuṃ, handāhaṃ paṭigacceva viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa

adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti so viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā

anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave paṭhamaṃ

ārambhavatthu.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho

kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho panāhaṃ karonto nāsakkhiṃ buddhasāsanaṃ manasikātuṃ,

handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa

sacchikiriyāya. So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya

asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave dutiyaṃ ārambhavatthu.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti: maggo me

gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ

manasikātuṃ. Handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya

asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa

adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave tatiyaṃ ārambhavatthu.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho maggaṃ

agamāsiṃ, maggaṃ kho panāhaṃ gacchanto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasikātuṃ,

handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa

sacchikiriyāya. So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya

asacchikatassa sacchikiriyāya idaṃ bhikkhave catutthaṃ ārambhavatthu.

[PTS Page 335] [\q 335/]

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati

lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho

gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa

yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi

appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaṃ

ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya idaṃ

bhikkhave pañcamaṃ ārambhavatthu.

[BJT Page 338] [\x 338/]

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati

lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti: ahaṃ kho

gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa

yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṃ viriyaṃ ārabhāmi

appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyā "ti. So viriyaṃ

ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ

bhikkhave, chaṭṭhaṃ ārambhavatthu.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti:

uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho. hānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ābādho

pavaḍḍheyya, handāhaṃ paṭigacceva viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa

adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā

anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave, sattamaṃ

ārambhavatthu.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti, acira vuṭṭhito gelaññā. Tassa

evaṃ hoti: ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito, aciravuṭṭhito gelaññā. hānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ

me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṃ paṭigacceva viriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā

anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaṃ ārabhati appattassa

pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ bhikkhave, aṭṭhamaṃ

ārambhavatthu.

Imāni kho bhikkhave, aṭṭha ārambhavatthūnīti.

Yamakavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ:

[PTS Page 336] [\q 336/]

Dve saddhā dve maraṇasatī dve sampadā athāpare

Icchā alaṃ parihānaṃ kusītaṃ ārambhavatthanīti.

[BJT Page 340] [\x 340/]

9. Sativaggo

8. 2. 9. 1

Satisampajañña suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Satisampajañño bhikkhave, asati sampajaññavipannassa hatūpanisaṃ hoti hirottappaṃ.

Hirottappe asati hirottappavipannassa hatūpaniso hoti indriyasaṃvaro. Indriyasaṃvare asati

indriyasaṃvaravipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ. Sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti

sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti

yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa

hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanne, tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati,

tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evameva kho bhikkhave, satisampajaññe asati

satisampajañña vipannassa hatūpanisaṃ hoti hirottappaṃ. Hirottappe asati hirottappa

vipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ. Sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi.

Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti

yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa

hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

Satisampajaññe bhikkhave, sati satisampajaññasampannassa upanisasampannaṃ hoti

hirottappaṃ. Hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaṃvaro.

Indriyasaṃvare sati indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ. Sīle sati

sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammā samādhimhi sati

sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassana sampannassa upanisasampanno hoti

[PTS Page 337] [\q 337/] nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidā virāgasampannassa

upanisasampannaṃ hoti vimuttīñāṇadassanaṃ.

[BJT Page 342] [\x 342/]

Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati,

tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati. Evameva kho bhikkhave satisampajaññe sati

satisampajaññasampannassa upanisasampannaṃ hoti hirottappaṃ, hirottappe sati

hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indirayasaṃvaro. Indriyasaṃvare sati

indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ. Sīle sati sīlasampannassa

upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge

sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

8. 2. 9. 2

Puṇṇiya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Atha kho āyasmā puṇṇiyo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā puṇṇiyo bhagavantaṃ

etadavoca:

Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena appekadā tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti,

appekadā nappaṭibhātīti?

Saddho ca puṇṇiya, bhikkhu hoti, no ca upasaṅkamitā. Neva tāva tathāgataṃ

dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya, bhikkhu saddho ca hoti, upasaṅkamitā ca.

Evaṃ tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti.

Saddho ca puṇṇiya, bhikkhu hoti, upasaṅkamitā ca no ca payirupāsitā, neva tāva tathāgataṃ

dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaṅkamitā ca

payirupāsitā ca, evaṃ tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti. Saddho ca puṇṇiya bhikkhu

hoti upasaṅkamitā ca payirupāsitā ca no ca paripucchitā. Neva tāva tathāgataṃ

dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaṅkamitā ca

payirupāsitā ca paripucchitā ca. Evaṃ tathāgataṃ dhammaṃ paṭibhāti. Saddho ca puṇṇiya

bhikkhu hoti upasaṅkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca no ca ohitasoto dhammaṃ

suṇāti neva tāva tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya bhikkhu

saddho ca hoti upasaṃkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohita soto ca dhammaṃ

suṇāti, evaṃ tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti.

Saddho ca puṇṇiya bhikkhu hoti upasaṃkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto

ca no ca sutvā dhammaṃ dhāreti. Neva tāva tathāgataṃ dhammadesanaṃ paṭibhāti. Yato ca

kho puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaṅkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca

ohitasoto ca dhammaṃ suṇāti sutvā ca dhammaṃ dhāreti, evaṃ tathāgataṃ dhammadesanā

paṭibhāti. Saddho ca puṇṇiya bhikkhu hoti upasaṅkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā

ca ohitasoto ca dhammaṃ suṇāti. Sutvā ca dhammaṃ dhāreti no ca dhatānaṃ dhammānaṃ

atthaṃ upaparikkhati, neva tāva tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya

bhikkhu saddho ca hoti upasaṅkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca

dhammaṃ suṇāti, sutvā ca dhammaṃ dhāreti dhatānañca dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati,

evaṃ tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti. Saddho ca puṇṇiya bhikkhu hoti upasaṅkamitā

ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaṃ suṇāti, sutvā ca dhammaṃ dhāreti,

dhatānañca dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, no ca atthamaññāya dhammamaññāya

dhammānudhammapaṭipanno hoti, neva tāva tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti.

Yato ca kho puṇṇiya, bhikkhu saddho [PTS Page 338] [\q 338/] ca hoti upasaṅkamitā

ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaṃ suṇāti, sutvā ca dhammaṃ dhāreti,

dhatānañca dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, atthamaññāya dhammamaññāya

dhammānudhammapaṭipanno ca hoti. Evaṃ tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti. Imehi kho

puṇṇiya aṭṭhahi dhammehi samannāgato ekantapaṭibhānaṃ tathāgataṃ dhammadesanā

hotīti.

[BJT Page 344] [\x 344/]

8. 2. 9. 3

Kiṃmūlaka suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Sace bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: kiṃmūlakā āvuso, sabbe

dhammā, kiṃsambhavā sabbe dhammā, kiṃ samudayā sabbe dhammā, kiṃsamosaraṇā sabbe

dhammā, kiṃpamukhā sabbe dhammā. Kiṃādhipateyyā sabbe dhammā, kiṃuttarā sabbe

dhammā, kiṃsārā sabbe dhammāti? Evaṃ puṭṭhā tumbhe bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ

paribbājakānaṃ kinti byākareyyāthāti?

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavannettikā bhagavaṃ paṭisaraṇā. Sādhu bhante,

bhagavantaṃ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti

Tena hi bhikkhave, suṇātha1. Sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmiti. Evaṃ bhanteti kho te

bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Sace bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: kimmūlakā āvuso, sabbe

dhammā, kiṃsambhavā sabbe dhammā, kiṃ samudayā sabbe dhammā, kiṃsamosaraṇā sabbe

dhammā, kiṃpamukhā sabbe dhammā, [PTS Page 339] [\q 339/] kiṃ ādhipateyyā sabbe

dhammā, kiṃuttarā sabbe dhammā, kiṃ sārā sabbe dhammāti? Evaṃ puṭṭhā tumhe

bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha:

Chandamūlakā āvuso, sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā,

phassasamudayā sabbe dhammā, vedanā samosaraṇā sabbe dhammā, samādhipamukhā

sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, paññuttarā sabbe dhammā, vimuttisārā

sabbe dhammā'ti. Evaṃ phuṭṭhā tumhe bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ

evaṃ byākareyyāthāti.

1. Desessami. Taṃ suṇātha machasaṃ

[BJT Page 346] [\x 346/]

8. 2. 9. 4

Mahā coraṅga suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato mahācoro khippaṃ pariyāpajjati, na ciraṭṭhitiko

hoti. Katamehi aṭṭhahi:

Appaharantassa paharati, anavasesaṃ ādiyati, itthiṃ hanati, kumāriṃ dūseti, pabbajitaṃ

vilumpati, rājakosaṃ vilumpati, accāsanne kammaṃ karoti, na ca nidhānakusalo hoti, imehi

kho bhikkhave, aṭṭhahaṅgehi samannāgato mahācoro khippaṃ pariyāpajjati, na ciraṭṭhitiko

hoti.

Aṭṭhahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato mahācoro na khippaṃ pariyāpajjati, ciraṭṭhitiko

hoti. Katamehi aṭṭhahi:

Na appaharantassa paharati, na anavasesaṃ ādiyati, na itthiṃ hanti, na kumāriṃ dūseti, na

pabbajitaṃ vilumpati, na rājakosaṃ vilumpati, na accāsanne kammaṃ karoti, nidhānakusalo

ca hoti, imehi kho bhikkhave, aṭṭhahi aṅgehi samannāgato mahācoro na khippaṃ

pariyāpajjati, ciraṭṭhitiko hoti.

[PTS Page 340] [\q 340/]

8. 2. 9. 5

Tathāgatādhivacana suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Samaṇoti bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.

Brāhmaṇoti bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.

Bhisakkoti bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Vedagūti

bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Nimmaloti

bhikkhave, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Vimaloti bhikkhave,

tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsamābuddhassa. Ñāṇīti bhikkhave

tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. Vimuttoti bhikkhave,

tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassāti.

[BJT Page 348] [\x 348/]

1. Yaṃ samaṇena pattabbaṃ brāhmaṇena vusīmatā,

Yaṃ vedagunā pattabbaṃ bhisakkena anuttaraṃ

2. Yaṃ nimmalena pattabbaṃ vimalena sudhīmatā,

Yaṃ ñāṇinā pattabbaṃ vimuttena anuttaraṃ.

3. Sohaṃ vijitasaṅgāmo mutto mocemi bandhanā,

Nāgomhi paramo danto asekho parinibbutoti

8. 2. 9. 6

Nāgita suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena

icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā

icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṃ kho icchānaṅgalakā brāhmaṇa

gahapatikā samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṃ

anupatto icchānaṅgale viharati [PTS Page 341] [\q 341/] icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṃ kho

pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato; 'itipi so bhagavā arahaṃ

sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī

satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā' ti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ

dassanaṃ hotīti.

Atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṃ khādanīyaṃ

bhojanīyaṃ ādāya yena icchānaṅgalā vanasaṇḍo tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṃsu uccāsaddā mahāsaddā.

Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā

āyasmantaṃ nāgitaṃ āmantesi: 'ke pana te nāgita, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe

macchavilope' ti?

Ete bhante icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya

bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaṃyeva uddissa bhikkhusaṅghañcāti.

[BJT Page 350] [\x 350/]

Māhaṃ nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso, yo kho nāgita, nayimassa

nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī

assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa

upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī. So taṃ

mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyyāti.

Adhivāsetu'dāni bhante, bhagavā, adhivāsetu sugato, adhivāsanakālo'dāni bhante,

bhagavato. Yena yenevadāni bhante, bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissati

brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi [PTS Page 342] [\q 342/]

bhante, thullaphusitake deve vassante yatā ninnaṃ udakāni pavattanti, evameva kho bhante,

yena yenevadāni bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissati brāhmaṇā gahapatikā negamā

ceva jānapadā ca taṃ kissa hetu: tathā hi bhante, bhagavato sīlapaññāṇanti.

Māhaṃ nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso, yo kho nāgita, nayimassa

nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī

assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhamma sukhassa pavivekasukhassa

upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī so taṃ

mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyya.

Devatāpi kho nāgita, ekaccā nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa

upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhiniyo assu akicchalābhiniyo

akasiralābhiniyo. Yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa

sambodhasukhassa nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī.

1. Tathā hi me sīmu.

[BJT Page 352] [\x 352/]

1. Tumbhākampi kho nāgita, saṅgamma samāgamma saṅgaṇikavihāraṃ anuyuttānaṃ

viharataṃ evaṃ hoti: nahanūna me āyasmanto imassa nekkhammasukhassa

pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu, akicchalābhino

akasiralābhino, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa

sambodhasukhassa nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī. Tathā hi paname1

āyasmanto [PTS Page 343] [\q 343/] saṅgamma samāgamma saṅgaṇika vihāraṃ

anuyuttā viharanti.

2. Idhāhaṃ nāgita, bhikkhū passāmi aññamaññaṃ aṅgulipatodakehi sañjagghante saṅkīḷante.

Tassa mayhaṃ nāgita, evaṃ hoti: nahanūname2 āyasmanto imassa nekkhammasukhassa

pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino akicchalābhino assu

akasiralābhino yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa

sambodhasukhassa nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī tathā hi paname1

āyasmanto aññamaññaṃ aṅgulipatodakehi sañjagghanti3 saṅkīḷanti.

3. Idhāhaṃ4 nāgita, bhikkhū passāmi yāvaatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ

passasukhaṃ5 middhasukhaṃ anuyutte viharante. Tassa mayhaṃ nāgita, evaṃ hoti: nahanūna

me2 āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa

sambodhasukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino yassāhaṃ nekkhamma

sukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assaṃ,

akicchalābhī akasiralābhī tathā hi me āyasmanto yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā

seyyasukhaṃ passasukhaṃ5 middhasukhaṃ anuyuttā viharanti.

4. Idhāhaṃ4 nāgita, bhikkhuṃ passāmi gāmantavihāriṃ samāhitaṃ nisinnaṃ, tassa mayhaṃ

nāgita, evaṃ hoti:

1. Tathā hi me sīmu

2. Nahinuname machasaṃ

3. Sañjaganti, machasaṃ

4. Imāhaṃ, machasaṃ

5. Phassasukhaṃ sīmu.

[BJT Page 354] [\x 354/]

Idāni imaṃ āyasmantaṃ ārāmiko vā paccessati samaṇuddeso vā, taṃ tamhā samādhimhā

cāvessatīti. Tenāhaṃ [PTS Page 344] [\q 344/] nāgita tassa bhikkhuno na attamano homi

gāmantavihārena.

5. Idha panāhaṃ nāgita bhikkhuṃ passāmi āraññakaṃ āraññe pacalāyamānaṃ nisinnaṃ. Tassa

mayhaṃ nāgita evaṃ hoti: idāni ayaṃ āyasmā imaṃ niddākilamathaṃ paṭivinodetvā

araññasaññaṃ yeva manasikarissati ekattanti: tenāhaṃ nāgita tassa bhikkhuno attamano

homi araññavihārena.

6. Idha panāhaṃ nāgita bhikkhuṃ passāmi āraññakaṃ araññe asamāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa

mayhaṃ nāgita evaṃ hoti: idāni ayamāyasmā asamāhitaṃ vā cittaṃ samādahissati, samāhitaṃ

vā cittaṃ anurakkhissatīti. Tenāhaṃ nāgita tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.

7. Idha panāhaṃ nāgita bhikkhuṃ passāmi āraññakaṃ araññe samāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa

mayhaṃ nāgita evaṃ hoti: idāni ayamāyasmā avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccissati, vimuttaṃ vā

cittaṃ anurakkhissatīti. Tenāhaṃ nāgita tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.

8. Yasmāhaṃ nāgita samaye addhānamaggapaṭipanno na kañci passāmi purato vā pacchato

vā, phāsu me nāgita tasmiṃ samaye hoti antamaso uccārapassāvakammāyāti.

8. 2. 9. 7

Pattanikkujjana suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṃ

nikkujjeyya. Katamehi aṭṭhahi:

Bhikkhūnaṃ [PTS Page 345] [\q 345/] alābhāya parisakkati, bhikkhūnaṃ anatthāya

parisakkati bhikkhūnaṃ avāsāya parisakkati, bhikkhūnaṃ akkosati paribhāsati. Bhikkhū

bhikkhūhi bhedeti, buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa

avaṇṇaṃ bhāsati, imehi kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa upāsakassa

ākaṅkhamāno saṅgho pattaṃ nikkujjeyya.

1. Anāvāsāya sīmu. Syā.

[BJT Page 356] [\x 356/]

Aṭṭhahi bhikkhave aṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṃ

ukkujjeyya. Katamehi aṭṭhahi:

Na bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ anatthāya parisakkati na bhikkhūnaṃ

avāsāya parisakkati, na bhikkhūnaṃ akkosati paribhāsati. Na bhikkhū bhikkhūhi bhedeti

buddhassa vaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsati, imehi

kho bhikkhave aṭṭhahaṅgehi samannāgatassa upāsakassa ākaṅkhamāno saṅgho pattaṃ

ukkujjeyyāti.

8. 2. 9. 8

Appasādappasāda suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā

appasādaṃ pavedeyyuṃ. Katamehi aṭṭhahi:

Gihīnaṃ alābhāya parisakkati, gihīnaṃ anatthāya parisakkati, gihīnaṃ akkosati paribhāsati,

gihī gihīhi bhedeti. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa

avaṇṇaṃ bhāsati, agocare ca taṃ passanti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi

samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā appasādaṃ pavedeyyuṃ.

Aṭṭhahi [PTS Page 346] [\q 346/] bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno

ākaṅkhamānā upāsakā pasādaṃ pavedeyyuṃ. Katamehi aṭṭhahi:

Na gihīnaṃ alābhāya parisakkati, na gihīnaṃ anatthāya parisakkati, na gihīnaṃ akkosati

paribhāsati, na gihī gihīhi bhedeti. Buddhassa vaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa vaṇṇaṃ

bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsati, gocare ca taṃ passanti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi

dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamānā upāsakā pasādaṃ pavedeyyunti.

[BJT Page 358] [\x 358/]

8. 2. 9. 9

Paṭisāraṇiyakamma suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho

paṭisāraṇiyakammaṃ kareyya. Katamehi aṭṭhahi:

Gihīnaṃ alābhāya parisakkati, gihīnaṃ anatthāya parisakkati, gihīnaṃ akkosati paribhāsati.

Gihī gihīhi bhedeti. Buddhassa avaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa avaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa

avaṇṇaṃ bhāsati, dhammikañca gihīpaṭissavaṃ na saccāpeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi

dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīya kammaṃ

kareyya.

Aṭṭhahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaṅkhamāno saṅgho

paṭisāraṇiya kammaṃ paṭippassamheyya. Katamehi aṭṭhahi:

Na gihīnaṃ alābhāya parisakkati, na gihīnaṃ anatthāya parisakkati, na gihīnaṃ akkosati

paribhāsati. Na gihī gihīhi bhedeti. Buddhassa vaṇṇaṃ bhāsati, dhammassa [PTS Page 347]

[\q 347/] vaṇṇaṃ bhāsati, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsati, dhammikañca gihīpaṭissavaṃ

saccāpeti. Imehi kho bhikkhave aṭṭhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno

ākaṅkhamāno saṅgho paṭisāraṇīya kammaṃ paṭippassamheyyāti.

8. 2. 9. 10

Tassapāpiyyasikā sammāvattana suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Tassapāpiyyasikākammakatena bhikkhave bhikkhunā aṭṭhasu dhammesu sammā

vattitabbaṃ. Na upasampādetabbaṃ. Na nissayo dātabbo, na sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo, na

bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā, na kāci

saṅghasammuti sāditabbā, na kismiñci paccekaṭṭhāne ṭhapetabbo. Na ca tenamūlena

vuṭṭhāpetabbaṃ.

Tassa pāpiyyasikākammakatena bhikkhave bhikkhunā imesu aṭṭhasu dhammesu sammā

vattitabbanti.

Sativaggo navamo.

Tassuddānaṃ:

Sati puṇṇiyamūlena corādhivacana1. Pañcamaṃ

Nāgita pattāppasādo2. Paṭisāraṇīyañca vattatī.

1. Vorasamaṇena sīmu.

2. Yaso pattapayādena sīmu.

[BJT Page 360. [\x 360/] ]

10. Sāmaññavaggo

8. 2. 10. 1 27

(Sāvatthinidānaṃ)

Atha kho bojjhā upāsikā pe sirimā padumā sudhanā manujā uttarā muttā khemā

somā1 ruci cundī rājakumāri bimbī2 upāsikā sumanā rājakumārī mallikā [PTS Page 348]

[\q 348/] devī tissā upāsikā tissāya mātā3 soṇā soṇāya mātā4 kāṇā kāṇāya mātā5

uttarā nandamātā visākhā migāramātā bujjuttarā upāsikā sāmāvatī upāsikā suppavāsā

koliyaṭhitā6 suppiyā upāsikā nakulamātā gahapatāni pe*

Sāmaññavaggo dasamo.

Dutiyo paṇṇāsako samatto.

1. Somā iti machasaṃ potthakesu na dissate.

2. Vimabi. Sīmu

3. Tismatātā machasaṃ

4. Soṇamātā machasaṃ

5. Kāṇamātā machasaṃ

6. Koḷiyaṭhitā syā. [PTS]

* "Imāsaṃ ettakānaṃ aṭṭhaṅgasamannāgata uposathakamma meva kathitaṃ" iti

aṭṭhakathāyaṃ dissati icchantena heṭṭhā 192 piṭṭhe bojjhajuposatha sutte vuttana yena

vitthāretvā kathetabbaṃ.

[BJT Page 362] [\x 362/]

11. Rāgādipeyyālaṃ

8. 11. 1. 3

Aṭṭhamaggaṅga suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Rāgassa bhikkhave abhiññāya aṭṭha dhammā bhāvetabbā, katame aṭṭha:

Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo

sammāsati sammāsamādhi. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime aṭṭha dhammā bhāvetabbāti.

8. 11. 2

Aṭṭhaabhibhāyatana suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Rāgassa bhikkhave abhiññāya aṭṭha dhammā bhāvetabbā. Katame aṭṭha:

Ajjhattaṃ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni

abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti. Ajjhattaṃ rūpasaññī bahiddhā rūpāni passati

appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti.

Ajjhattaṃ [PTS Page 349] [\q 349/] arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni

suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti. Ajjhattaṃ

arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya

jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti.

Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni, nīlanidassanāni

nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti.

Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni, pītanidassanāni

pītanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti.

Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni,

lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti.

Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni, odātanidassanāni

odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ saññi hoti. Rāgassa bhikkhave

abhiññāya ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā.

[BJT Page 364] [\x 364/]

8. 11. 3

Aṭṭhavimokkha suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Rāgassa bhikkhave abhiññāya aṭṭha dhammā bhāvetabbā. Katame aṭṭha:

Rūpī rūpāni passati, ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati. Subhantveva adhimutto

hoti. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ

amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso

ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja

viharati.

Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja

viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja

viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ

upasampajja viharati. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā.

8. 11. 4 510

Sāvatthinidānaṃ

Rāgassa bhikkhave pariññāya pe parikkhayāya. Pe pahānāya. Pe khayāya pevayāya pe

virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya pe ime aṭṭha dhammā bhāvetabbā.

Dosassa pe mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa palāsassa issāya macchariyassa

[PTS Page 350 [\q 350/] ] māyāya sāṭheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa

atimānassa madassa pamādassa abhiññāya pe pariññāya parikkhayāya pahānāya

khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya pe ime aṭṭha dhammā

bhāvetabbāti.

Rāgādipeyyālaṃ niṭṭhitaṃ*

* Rāgapadato paṭṭhāya pamādapadapariyantesu sattarassu padesu ekamekaṃ abhiññāyādi

dasapadehi yojetvā 'aṭṭha dhammā bhāvetabbā' ti niddiṭṭhehi tīhi aṭṭhamaggaṅga aṭṭha

abhibhāyatana aṭṭhavimokkha suttehi paccekaṃ ghaṭitāni sabbasuttāni dasādhika

pañcasatāni honti.

[BJT Page 366] [\x 366/]

Navakanipāto

Paṭhamo paṇṇāsako

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

Sambodhivaggo

9. 1. 1. 1

Sambodhipakkhiya suttaṃ

Evaṃ [PTS Page 351] [\q 351/] me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati

jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi. Bhikkhavoti.

Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: sambodhipakkhiyānaṃ1 āvuso

dhammānaṃ kā upanisā bhāvanāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ

paribbājakānaṃ kinti byākareyyāthāti.

Bhagavammūlakā no bhante dhammā bhagavannettikā, bhagavampaṭisaraṇā, sādhu vata

bhante bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitasya attho. Bhagavato sutvā bhikkhū

dhāressantīti.

Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te

bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ sambodhipakkhiyānaṃ āvuso

dhammānaṃ kā upanisā bhāvanāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ

paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha:

1. Sambodhipakkhikānaṃ machasaṃ.

[BJT Page 368] [\x 368/]

1. Idhāvuso bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. [PTS Page 352]

[\q 352/] sambodhipakkhiyānaṃ āvuso dhammānaṃ ayaṃ paṭhamā upanisā bhāvanāya.

2. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Sambodhipakkhiyānaṃ āvuso dhammānaṃ ayaṃ dutiyā upanisā bhāvanāya.

3. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhū yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā

seyyathīdaṃ: appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā

viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā

vimuttiñāṇadassanakathā. Evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Sambodhipakkhiyānaṃ āvuso dhammānaṃ ayaṃ tatiyā upanisā bhāvanāya.

4. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya,

kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu

dhammesu. Sambodhipakkhiyānaṃ āvuso dhammānaṃ ayaṃ catutthi1 upanisā bhāvanāya.

5. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato

ariyāya nibbedhikāya sammādukkhayagāminiyā. Sambodhipakkhiyānaṃ āvuso dhammānaṃ

ayaṃ pañcamī upanisā bhāvanāya.

Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa

kalyāṇasampavaṅkassa sīlavā bhavissati pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharissati

ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvi samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa

kalyāṇasampavaṅkassa yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā seyyathīdaṃ:

appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā

samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā. Evarūpiyā kathāya

nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhī.

1. Catutthā sīmu.

[BJT Page 370] [\x 370/]

Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa

kalyāṇasampavaṅkassa: āraddhaviriyo viharissati [PTS Page 353] [\q 353/] akusalānaṃ

dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo

anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.

Kalyāṇamittassetaṃ bhikkhave bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa

kalyāṇasampavaṅkassa: paññavā bhavissati udayatthagāminiyā paññāya samannāgato

ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhagāminiyā.

Tena ca pana bhikkhave bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā

uttariṃ bhāvetabbā:

6 9. Asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya. Mettā bhāvetabbā vyāpādassa pahānāya.

Ānāpānasati bhāvetabbā vitakkupacchedāya. Aniccasaññā bhāvetabbā

asmimānasamugghātāya, aniccasaññino bhikkhave bhikkhuno anattasaññā saṇṭhāti.

Anattasaññī asmimānasamugghātaṃ pāpuṇāti, diṭṭheva dhamme nibbānanti.

9. 1. 1. 2

Nissayasampanna suttaṃ

(Sāvatthinādānaṃ)

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:

nissayasampanno nissayasampannoti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu

nissayasampanno hotīti.

Saddhañce bhikkhu, bhikkhu nissāya1 akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāveti pahīnamevassa taṃ

akusalaṃ hoti.

Hiriñce bhikkhu, bhikkhu nissāya2 akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāveti pahīnamevassa taṃ

akusalaṃ hoti.

Ottappañce bhikkhu, bhikkhu nissāya3 akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāveti pahīnamevassa

taṃ akusalaṃ hoti.

Viriyañce bhikkhu, bhikkhu nissāya4 akusalaṃ pajahati kusalaṃ bhāveti pahīnamevassa taṃ

akusalaṃ hoti.

[PTS Page 354] [\q 354/] paññañce bhikkhu, bhikkhu nissāya5 akusalaṃ pajahati kusalaṃ

bhāveti pahīnamevassa taṃ akusalaṃ

Hoti.

Taṃ hi'ssa bhikkhuno akusalaṃ pahīnaṃ hoti suppahīnaṃ, yaṃsa ariyāya paññāya disvā

pahīnaṃ.

1. Saddhañceva bhikkhu nissāya sīmu

2. Hiriñce bhikkhu nissāya sīmu.

3. Ottappañce bhikkhu nissāya sīmu.

4. Viriyañce bhikkhu nissāya sīmu.

5. Paññañce bhikkhu nissāya sīmu.

[BJT Page 372] [\x 372/]

Tena naca pana bhikkhū, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā

upanissāya vihātabbā. Katame cattāro: idha bhikkhu, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati,

saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti, evaṃ kho bhikkhū,

bhikkhu nissayasampanno hotīti.

9. 1. 1. 3

Meghiya suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā cālikāyaṃ viharati cālikāya pabbate. Tena kho pana

samayena āyasmā meghiyo bhagavato upaṭṭhāko hoti, atha kho āyasmā meghiyo yena

bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca: icchāmahaṃ bhante,

chantugāmaṃ1 piṇḍāya pavisitunti. Yassadāni tvaṃ meghiya kālaṃ maññasīti.

Atha kho āyasmā meghiyo pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṃ

piṇḍāya pāvisi: jantugāme piṇḍāya caritvā paccābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena

kimikālāya nadiyā tīraṃ tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā meghiyo kimikālāya nadiyā

tīre jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno ambavanaṃ [PTS Page 355] [\q 355/]

pāsādikaṃ ramaṇīyaṃ. Disvānassa etadahosi: pāsādikaṃ vatidaṃ ambavanaṃ ramaṇīyaṃ.

Alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṃ bhagavā anujāneyya,

āgaccheyyāhaṃ imaṃ ambavanaṃ padhānāyāti.

Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ

etadavoca: idhāhaṃ bhante pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya jantugāmaṃ

piṇḍāya pāvisiṃ. Jantugāme piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena

kimikālāya nadiyā tīraṃ tenupasaṅkamiṃ.

1. Jatugāmaṃ syā.

[BJT Page 374] [\x 374/]

Addasaṃ kho ahaṃ bhante, kimikālāya nadiyā tīre jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno

anuvicaramāno ambavanaṃ pāsādikaṃ ramaṇīyaṃ, disvāna me etadahosi: pāsādikaṃ vatidaṃ

ambavanaṃ ramaṇīyaṃ, alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maṃ

bhagavā anujāneyya āgaccheyyāhaṃ imaṃ ambavanaṃ padhānāyāti. Sace maṃ bhagavā

anujāneyya gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyāti.

Āgamehi tāva meghiya, ekakamhā1 tāva yāva aññepi koci bhikkhu āgacchatīti. 2

Dutiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca: bhagavato bhante, natthi kiñci

uttariṃ karaṇīyaṃ, natthi katassa paticayo. Mayhaṃ kho pana bhante, atthi uttariṃ

karaṇīyaṃ, atthi katassa paticayo. Sace maṃ bhagavā anujāneyya, gaccheyyāhaṃ taṃ

ambavanaṃ padhānāyāti.

Āgamehi tāva meghiya, ekakamhā1 tāva yāva aññepi koci bhikkhu āgacchatīti. 2

Tatiyampi [PTS Page 356] [\q 356/] kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca:

bhagavato bhante, natthi kiñci uttariṃ karaṇīyaṃ, natthi katassa paticayo. Mayhaṃ kho pana

bhante, atthi uttariṃ karaṇīyaṃ, atthi katassa paticayo. Sace maṃ bhagavā anujāneyya,

gaccheyyāhaṃ taṃ ambavanaṃ padhānāyāti.

Padhānanti kho meghiya vadamānaṃ kinti vadeyyāma, yassadāni tvaṃ meghiya kālaṃ

maññasīti.

Atha kho āyasmā meghiyo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena

taṃ ambavanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ ambavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ

rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho āyasmato meghiyassa tasmiṃ ambavane

viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti. Seyyathīdaṃ:

kāmavitakko vyāpādavitakko vihiṃsāvitakko. Atha kho āyasmato meghiyassa etadahosi:

acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, saddhāya vata camhi agārasmā anagāriyaṃ

pabbajito. Atha ca pana imehi tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsatto kāmavitakkena

vyāpādavitakkena vihiṃsāvitakkenāti.

1. Ekakamhi machasaṃ 2. Dissatuti sīmu.

[BJT Page 376] [\x 376/]

Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ

etadavoca: idha mayhaṃ bhante tasmiṃ ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā

akusalā vitakkā samudācaranti. Seyyathīdaṃ: kāmavitakko vyāpādavitakko vihiṃsāvitakko.

Tassa mayhaṃ bhante, etadahosi: acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, saddhāya

vatacamhī agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Atha ca panimehi [PTS Page 357] [\q 357/]

tīhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsatto kāmavitakkena vyāpādavitakkena

vihiṃsāvitakkenāti.

Aparipakkāya meghiya cetovimuttiyā pañcadhammā paripakkāya saṃvattanti. Katame

pañca:

1. Idha meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

Aparipakkāya meghiya ceto vimuttiyā ayaṃ paṭhamo dhammo paripakkāya saṃvattati.

2. Puna ca paraṃ meghiya bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Aparipakkāya meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ dutiyo dhammo paripakkāya saṃvattati.

3. Puna ca paraṃ meghiya bhikkhu yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā

seyyathīdaṃ: appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā

viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā

vimuttiñāṇadassanakathā. Evarūpiyā kathāya nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Aparipakkāya meghiya, cetovimuttiyā ayaṃ tatiyo dhammo paripakkāya saṃvattati.

4. Puna ca paraṃ meghiya bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo

anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Aparipakkāya meghiya cetovimuttiyā ayaṃ catuttho

dhammo paripakkāya saṃvattati.

5. Puna ca paraṃ meghiya bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato

ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Aparipakkāya meghiya cetovimuttiyā

ayaṃ pañcamo dhammo paripakkāya saṃvattati.

[BJT Page 378] [\x 378/]

Kalyāṇamittassetaṃ meghiya bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa

kalyāṇasampavaṅkassa sīlavā bhavissati pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharissati

ācāragocarasampanno [PTS Page 358] [\q 358/] aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī

samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Kalyāṇamittassetaṃ meghiya bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa

kalyāṇasampavaṅkassa: yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā, seyyathīdaṃ;

appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā

samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā. Evarūpiyā kathāya

nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Kalyāṇamittassetaṃ meghiya bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa,

kalyāṇasampavaṅkassa āraddhaviriyo viharissati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya

kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu

dhammesu.

Kalyāṇamittassetaṃ meghiya bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa

kalyāṇasampavaṅkassa: paññavā bhavissati udayatthagāminiyā paññāya samannāgato

ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.

69 Tena ca pana meghiya bhikkhuno imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā

uttariṃ bhāvetabbā: asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā vyāpādassa

pahānāya, ānāpānasati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasaññā bhāvetabbā

asmimānasamugghātāya. Aniccasaññino meghiya anattasaññā saṇṭhāti. Anattasaññī

asmimānasamugghātaṃ pāpuṇāti. Diṭṭheva dhamme nibbānanti.

9. 1. 1. 4

Nandaka suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho

pana samayena āyasmā nandako upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandesseti

samādapeti samuttejeti sampahaṃseti.

[BJT Page 380] [\x 380/]

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhāsi kathāpariyosānaṃ

āgamayamāno. Atha kho bhagavā kathāpariyosānaṃ viditvā ukkāsitvā aggalaṃ [PTS Page

359] [\q 359/] ākoṭesi. Vivariṃsu kho te bhikkhu bhagavato dvāraṃ. Atha kho bhagavā

upaṭṭhānasālaṃ pāvisi. Pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ

nandakaṃ etadavoca: dīgho kho tyāyaṃ nandaka dhammapariyāyo bhikkhūnaṃ paṭibhāsi.

Api ca me1 piṭṭhi āgilāyati bahidvārakoṭṭhake ṭhitassa kathāpariyosānaṃ

āgamayamānassāti.

Evaṃ vutte āyasmā nandako sārajjāyamānarūpo2 bhagavantaṃ etadavoca, na kho mayhaṃ

bhante jānāma bhagavā bahidvārakoṭṭhake ṭhitoti. Sace hi mayaṃ bhante jāneyyāma

bhagavā bahidvārakoṭṭhake ṭhitoti ettakampi3 no nappaṭibhāseyyāti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandakaṃ sārajjāyamānarūpaṃ viditvā āyasmantaṃ nandakaṃ

etadavoca: sādhu sādhu nandaka, evaṃ kho nandaka, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ

saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe dhammiyā kathāya sannisīdeyyātha.

Sannipatitānaṃ vo nandaka dvayaṃ karaṇīyaṃ: dhammī vā kathā, ariyo vā tuṇhībhāvo.

Saddho ca nandaka bhikkhu hoti no ca sīlavā, evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ: kinnāhaṃ saddho ca assaṃ [PTS Page 360] [\q 360/] sīlavā cāti.

Yato ca kho nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca nandaka bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca lābhī ajjhattaṃ cetosamathassa. Evaṃ so

tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ: kiṃ nāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā

ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamathassāti. Yato ca kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sīlavā

ca, lābhī ca ajjhattaṃ cetosamathassa, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti. Saddho ca nandaka

bhikkhu hoti sīlavā ca, lābhī ca ajjhattaṃ ceto samathassa. Na lābhī

adhipaññādhammavipassanāya. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti.

1. Api me machasaṃ

2. Sārajjamānarūpo machasaṃ

Sārajjayamānarūpo sīmu.

3. Ettakampi dhammaṃ machasaṃ.

[BJT Page 382] [\x 382/]

Seyyathāpi nandaka pāṇako catuppādako, tassassa eko pādo omako lāmako, evaṃ so

tenaṅgena aparipūro assa, evameva kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca

ajjhattaṃ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, evaṃ so tenaṅgena

aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ; kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca lābhī ca

ajjhattaṃ cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyāti yato ca kho nandaka,

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī ca

adhipaññādhammavipassanāya, evaṃ so tenaṅgena paripūro hotīti.

Idamavo ca bhagavā idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

Atha kho āyasmā nandako acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi: idānāvuso

bhagavā catūhi padehi kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetvā [PTS Page

361] [\q 361/] uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: "saddho ca nandaka bhikkhu hoti, no ca

sīlavā, evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti, tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ: kinnāhaṃ saddho

ca assaṃ sīlavā cāti. Yato ca kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so

tenaṅgena paripūro hoti. Saddho ca nandaka bhikkhu hoti sīlavā ca, no ca lābhī ajjhattaṃ

cetosamathassa, lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyāti yato ca kho nandaka, bhikkhu

saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamathassa na lābhī

adhipaññādhammavipassanāya, evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti.

Seyyathāpi nandaka, pāṇako catuppādako, tassassa eko pādo omako lāmako, evaṃ so

tenaṅgena aparipūro assa, evameva kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca

ajjhattaṃ cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāya, evaṃ so tenaṅgena

aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ; kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca lābhī ca

ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāyāti yato ca kho nandaka,

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca lābhī ca ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī ca

adhipaññādhammavipassanāya, evaṃ so tenaṅgena paripūro hotīti.

[BJT Page 384] [\x 384/]

Pañcime āvuso. Ānisaṃsā kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāya. Katame pañca:

Idhāvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ

pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ

majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ pakāseti. Tathā tathā so satthupiyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca

ayaṃ āvuso, paṭhamo ānisaṃso kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāya.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ

pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ

majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ pakāseti. Tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti

dhammapaṭisaṃvedī ca, ayaṃ āvuso, dutiyo ānisaṃso kālena dhammasavaṇe, kālena

dhammasākacchāya.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ

pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ

majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ pakāseti. Tathā tathā so tasmiṃ dhamme gambhīraṃ atthapadaṃ paññāya

ativijjha passati, ayaṃ āvuso tatiyo ānisaṃso kālena dhammasavaṇe, kālena

dhammasākacchāya.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ

pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

[PTS Page 362] [\q 362/] pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ

deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ

kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Tathā tathā naṃ sabrahmacārī

uttariṃ sambhāventi. "Addhā ayamāyasmā patto vā pacchati vā" ti, ayaṃ āvuso, catuttho

ānisaṃso kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāya.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ

pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ

majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ pakāseti. Tattha tattha ye te bhikkhū sekhā appattamānasā anuttaraṃ

yogakkhemaṃ patthayamānā viharanti, te taṃ dhammaṃ sutvā viriyaṃ ārabhanti appattassa

pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ye pana tattha bhikkhu

arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā

parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, te taṃ dhammaṃ sutvā

diṭṭhadhammasukhavihāraññeva [PTS Page 363] [\q 363/] anuyuttā viharanti. Ayaṃ

āvuso, pañcamo ānisaṃso kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāya. Ime kho

āvuso, pañca ānisaṃsā kālena dhammasavaṇe, kālena dhammasākacchāyāti.

1. Pajjati vā machasaṃ gacchati vā syā.

[BJT Page 386] [\x 386/]

9. 1. 1. 5

Balasaṅgahavatthu suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Cattārimāni bhikkhave balāni, katamāni cattāri: paññābalaṃ viriyabalaṃ anavajjabalaṃ

saṅgahabalaṃ. Katamañca bhikkhave paññābalaṃ: ye dhammā akusalā akusalasaṅkhātā, ye

dhammā kusalā kusalasaṅkhātā, ye dhammā sāvajjā sāvajjasaṅkhātā, ye dhammā anavajjā

anavajjasaṅkhātā, ye dhammā kaṇhā kaṇhasaṅkhātā, ye dhammā sukkā sukkasaṅkhātā, ye

dhammā asevitabbā asevitabbasaṅkhātā, ye dhammā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā, ye

dhammā nālamariyā nālamariyasaṅkhātā, ye dhammā alamariyā alamariyasaṅkhātā, tyāssa

dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā honti. Idaṃ vuccati bhikkhave paññābalaṃ.

Katamañca bhikkhave viriyabalaṃ: ye dhammā akusalā akusalasaṅkhātā, ye dhammā sāvajjā

sāvajjasaṅkhātā, ye dhammā kaṇhā kaṇhasaṅkhātā, ye dhammā asevitabbā

asevitabbasaṅkhātā, ye dhammā nālamariyā nālamariyasaṅkhātā, tesaṃ dhammānaṃ

pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ye dhammā

kusalā kusalasaṅkhātā, ye dhammā anavajjā anavajjasaṅkhātā, ye dhammā sukkā

sukkasaṅkhātā, ye dhammā sevitabbā sevitabbasaṅkhātā, [PTS Page 364] [\q 364/] ye

dhammā alamariyā alamariyasaṅkhātā, tesaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya chandaṃ janeti

vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Idaṃ vuccati bhikkhave viriyabalaṃ.

[BJT Page 388] [\x 388/]

Katamañca bhikkhave, anavajjabalaṃ: idha bhikkhave ariyasāvako anavajjena kāyakammena

samannāgato hoti. Anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena

samannāgato hoti. Idaṃ vuccati bhikkhave anavajjabalaṃ.

Katamañca bhikkhave, saṅgahabalaṃ: cattārimāni bhikkhave saṅgahavatthūni. Dānaṃ

peyyavajjaṃ atthacariyā samānattatā. Etadaggaṃ bhikkhave, dānānaṃ yadidaṃ

dhammadānaṃ. Etadaggaṃ bhikkhave, peyyavajjānaṃ yadidaṃ atthikassa ohitasotassa

punappunaṃ dhammaṃ deseti. Etadaggaṃ bhikkhave, atthacariyānaṃ yadidaṃ assaddhaṃ

saddhāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti. Dussīlaṃ sīlasampadāya samādapeti

nivesati patiṭṭhāpeti, macchariṃ cāgasampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti.

Duppaññe paññāsampadāya samādapeti niveseti patiṭṭhāpeti, etadaggaṃ bhikkhave,

samānattatānaṃ yadidaṃ sotāpanno sotāpannassa samānatto, sakadāgāmī sakadāgāmissa

samānatto, anāgāmī anāgāmissa samānatto, arahaṃ arahato samānatto. Idaṃ vuccati

bhikkhave saṅgahabalaṃ. Imāni kho bhikkhave cattāri balānīti.

Imehi kho bhikkhave catūhi balehi samannāgato ariyasāvako pañcabhayāni samatikkanto

hoti, katamāni pañca: ājīvikabhayaṃ asilokabhayaṃ, parisasārajjabhayaṃ, maraṇabhayaṃ,

[PTS Page 365] [\q 365/] duggatibhayaṃ. Sa kho so bhikkhave ariyasāvako

itipaṭisañcikkhati:

Nāhaṃ ājīvikabhayassa bhāyāmi, kissāhaṃ ājīvikabhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri

balāni, paññābalaṃ viriyabalaṃ anavajjabalaṃ saṅgahabalaṃ. Duppañño kho ājīvikabhayassa

bhāyeyya, kusīto ājīvikabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacīkammanto

manokammanto ājīvikabhayassa bhāyeyya, asaṅgāhako ājīvikabhayassa bhāyeyya.

Nāhaṃ asilokabhayassa bhāyāmi. Kissāhaṃ asilokabhayassa bhāyissāmi. Atthi me cattāri

balāni, paññābalaṃ viriyabalaṃ anavajjabalaṃ saṅgahabalaṃ. Duppañño kho asilokabhayassa

bhāyeyya, kusīto asilokabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanetā vacīkammanto

manokammanetā asilokabhayassa bhāyeyya, asaṅgāhako asilokabhayassa bhāyeyya.

Nāhaṃ parisasārajjabhayassa bhāyāmi, kissāhaṃ parisasārajjabhayassa bhāyissāmi, atthi me

cattāri balāni, paññābalaṃ viriyabalaṃ anavajjabalaṃ saṅgahabalaṃ. Duppañño kho

parisasārajjabhayassa bhāyeyya, kusīto parisasārajjabhayassa bhāyeyya,

sāvajjakāyakammanto vacīkammanto manokammanto parisasārajjabhayassa bhāyeyya,

asaṅgāhako parisasārajjabhayassa bhāyeyya.

Nāhaṃ maraṇabhayassa bhāyāmi, kissāhaṃ maraṇabhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri

balāni, paññābalaṃ viriyabalaṃ anavajjabalaṃ saṅgahabalaṃ. Duppañño kho maraṇabhayassa

bhāyeyya, kusīto maraṇabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacīkammanto

manokammanto maraṇabhayassa bhāyeyya, asaṅgāhako maraṇabhayassa bhāyeyya.

Nāhaṃ duggatibhayassa bhāyāmi, kissāhaṃ duggatibhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri

balāni, paññābalaṃ viriyabalaṃ anavajjabalaṃ saṅgahabalaṃ. Duppañño kho duggatibhayassa

bhāyeyya, kusīto duggatibhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacīkammanto

manokammanto duggatibhayassa bhāyeyya, asaṅgāhako duggatibhayassa bhāyeyya.

Imehi kho bhikkhave catūhi balehi samannāgato ariyasāvako imāni pañcabhayāni

samatikkanto hotīti.

[BJT Page 390] [\x 390/]

9. 1. 1. 6

Sevitabbāsevitabba suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti, āvusoti kho te bhikkhū

āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ, āyasmā sāriputto etadavoca: puggalopi āvuso duvidhena

veditabbo sevitabbopi asevitabbopi, cīvarampi āvuso duvidhena veditabbaṃ sevitabbampi

asevitabbampi. Piṇḍapātopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopi,

senāsanampi āvuso duvidhena veditabbaṃ sevitabbampi asevitabbampi. Gāmanigamopi

āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi [PTS Page 366] [\q 366/] asevitabbopi.

Janapadapadesopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopi.

"Puggalopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" iti kho panetaṃ vuttaṃ

kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ tattha yaṃ jaññā puggalaṃ "imaṃ kho me puggalaṃ sevato akusalā

dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā parihāyanti ye ca kho me pabbajitena jīvita

parikkhārā samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca

kasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, so ca me

sāmaññattho na bhāvanā pāripūriṃ gacchati" ti. Tenāvuso, puggalena so puggalo rattibhāgaṃ

vā divasabhāgaṃ vā saṅkhāpi anāpucchā pakkamitabbaṃ nānubandhitabbo:

Tattha yaṃ jaññā puggalaṃ "imaṃ kho me puggalaṃ sevato akusalā dhammā

abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā paribhāyanti. Ye ca kho me pabbajitena jīvitaparikkhārā

samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca

appakasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, so ca

me sāmaññattho na bhāvanā pāripūriṃ gacchatīti, tenāvuso puggalena so puggalo saṅkhāpi

anāpucchā pakkamitabbaṃ nānubandhitabbo.

[BJT Page 392] [\x 392/]

Tattha yaṃ jaññā puggalaṃ "imaṃ kho me puggalaṃ sevato akusalā [PTS Page 367] [\q 367/]

dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti. Ye ca kho me pabbajitena

jīvitaparikkhārā samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,

te ca kasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, so ca

me sāmaññattho bhāvanā pāripūriṃ gacchatīti, tenāvuso puggalena so puggalo saṅkhāpi

anubandhitabbo na pakkamitabbaṃ.

Tattha yaṃ jaññā puggalaṃ "imaṃ kho me puggalaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti

kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti. Ye ca kho me pabbajitena jīvitaparikkhārā

samudānetabbā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca

appakasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, so ca

me sāmaññattho bhāvanā pāripūriṃ gacchatīti, tenāvuso puggalena so puggalo yāvajīvaṃ

anubandhitabbo na pakkamitabbaṃ api panujjamānena. "Puggalopi āvuso duvidhena

veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭiccavuttaṃ.

Cīvarampi kho āvuso1 duvidhena veditabbaṃ sevitabbampi asevitabbampī" ti. Iti kho

panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: tattha yaṃ jaññā cīvaraṃ "idaṃ kho me cīvaraṃ

sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā parihāyantī" ti. Evarūpaṃ

cīvaraṃ na sevitabbaṃ tattha yaṃ jaññā cīvaraṃ idaṃ kho me cīvaraṃ sevato akusalā

dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍantī" ti. Evarūpaṃ cīvaraṃ sevitabbaṃ.

"Cirampi [PTS Page 368] [\q 368/] kho āvuso duvidhena veditabbaṃ sevitabbampi

asevitabbampī" ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

"Piṇḍapātopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti. Iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: tattha yaṃ jaññā piṇḍapātaṃ "imaṃ kho me piṇḍapātaṃ

sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā parihāyantī" ti. Evarūpo

piṇḍapāto na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā piṇḍapātaṃ imaṃ kho me piṇḍapātaṃ sevato

akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍantī" ti. Evarūpo piṇḍapāto

sevitabbo "piṇaḍapātopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti iti yaṃ taṃ

vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

1. Civarampi āvuso machasaṃ

[BJT Page 394] [\x 394/]

"Senāsanampi kho āvuso duvidhena veditabbaṃ sevitabbampi asevitabbampī" ti. Iti kho

panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭiccavuttaṃ: tattha yaṃ jaññā senāsanaṃ "idaṃ kho me senāsanaṃ

sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā parihāyantī" ti. Evarūpaṃ

senāsanaṃ na sevitabbaṃ. Tattha yaṃ jaññā senāsanaṃ idaṃ kho me senāsanaṃ sevato akusalā

dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍantī" ti. Evarūpaṃ senāsanaṃ sevitabbaṃ.

"Senāsanampi āvuso duvidhena veditabbaṃ sevitabbampi asevitabbampī" ti iti yaṃ taṃ

vuttaṃ idametaṃ paṭiccavuttaṃ.

"Gāmanigamopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti. Iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: tattha yaṃ jaññā gāmanigamaṃ "imaṃ kho me gāmanigamaṃ

sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti kusalā dhammā parihāyantī" ti. Evarūpo

gāmanigamo na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā gāmanigamaṃ "imaṃ kho me gāmanigamaṃ

[PTS Page 369] [\q 369/] sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā

abhivaḍḍhaḍantī" ti. Evarūpo gāmanigamo sevitabbo "gāmanigamopi āvuso duvidhena

veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

"Janapadapadesopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopī" ti. Iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: tattha yaṃ jaññā janapadapadesaṃ "imaṃ kho me

janapadapadesaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhaḍanti" ti.

Evarūpo janapadapadeso na sevitabbo. "Janapadapadesopi āvuso duvidhena veditabbo

sevitabbopi asevitabbopī" ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti.

[BJT Page 396] [\x 396/]

9. 1. 1. 7

Sutavāparibbājaka suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho

sutavā paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ

sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho sutavā paribbājako bhagavantaṃ etadavoca:

Ekamidaṃ bhante, samayaṃ bhagavā idheva rājagahe viharati giribbaje, tatra me bhante,

bhagavato sammukhā paṭiggahītaṃ "yo so sutavā1 bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā

katakaraṇīyo ohitabhāro [PTS Page 370] [\q 370/] anuppattasadattho

parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto, abhabbo so pañcaṭhānāni ajjhācarituṃ.

Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetuṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu

adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātuṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ

patisevituṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ, abhabbo khīṇāsavo

bhikkhu sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjituṃ, seyyathāpi pubbe agārikabhūtoti. " Kacci

metaṃ bhante, bhagavato sussutaṃ suggahītaṃ sumanasikataṃ sūpadhāritanti.

Taggha tetaṃ2 sutavā, sussutaṃ suggahītaṃ sumanasikataṃ supadhāritaṃ. Pubbevāhaṃ

sutavā, etarahi ca evaṃ vadāmi. "Yo so bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo

ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññāvimutto. Abhabbo

sonavaṭhānāni ajjhācarituṃ: abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetuṃ,

abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātuṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu

methunaṃ dhammaṃ patisevituṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ,

abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārake kāme paribhuñjituṃ, seyyathāpi pubbe

agāriyabhūto.

1. Sutaṃ syā 2. Te etaṃ machasaṃ

[BJT Page 398] [\x 398/]

Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu buddhaṃ paccakkhātuṃ1 abhabbo khīṇāsavo bhikkhu

dhammaṃ paccakkhātuṃ2 abhabbo khīṇāsavo bhikkhu saṅghaṃ paccakkhātuṃ3 abhabbo

khīṇāsavo bhikkhu sikkhaṃ paccakkhātuṃ4 pubbevāhaṃ [PTS Page 371] [\q 371/]

sutavā, etarahi ca evaṃ vadāmi: yo so bhikkhu arahaṃ vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro

anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto. Abhabbo so imāni

navaṭhānāni ajjhācaritunti.

9. 1. 1. 8

Sajjhaparibbājaka suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sajjho

paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi,

sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho

sajjho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca:

Ekamidaṃ bhante, samayaṃ bhagavā idheva rājagahe viharati giribbaje, tatra me bhante,

bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ "yo so sajjha, bhikkhu arahaṃ

khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho

parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto, abhabbo so pañcaṭhānāni ajjhācarituṃ.

Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetuṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu

adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātuṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ

patisevituṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ, abhabbo khīṇāsavo

bhikkhu sannidhikārake kāme paṭisevituṃ, seyyathāpi pubbe agāriyabhūtoti. Kacci metaṃ

bhante, bhagavato sussutaṃ suggahītaṃ sumanasikataṃ sūpadhāritanti.

1. Paccācikkhituṃ sīmu chandagatiṃ ganatuṃ machasaṃ

2. Paccāvikkhituṃ, sīmu dosāgatiṃ ganatuṃ machasaṃ

3. Paccāvikkhituṃ, sīmu mohāgatiṃ ganatuṃ machasaṃ

4. Paccāvikkhituṃ, sīmu bhayāgatiṃ ganatuṃ machasaṃ

[BJT Page 400] [\x 400/]

Taggha [PTS Page 372] [\q 372/] tetaṃ1 sajjha, sussutaṃ suggahītaṃ sumanasikataṃ

supadhāritaṃ. Pubbecāhaṃ sajjha, etarahi ca evaṃ vadāmi. "Yo so bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo

vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano

sammadaññāvimutto. Abhabbo so navaṭhānāni ajjhācarituṃ: abhabbo khīṇāsavo bhikkhu

sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetuṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ

ādātuṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ patisevituṃ, abhabbo khīṇāsavo

bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārake kāme

paribhuñjituṃ, seyyathāpi pubbe agāriyabhūto.

Dhammaṃ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu chandāgatiṃ gantuṃ abhabbo khīṇāsavo bhikkhu

dosāgatiṃ gantuṃ, abhabbo khīṇāsavo bhikkhu mohāgatiṃ gantuṃ, abhabbo khīṇāsavo

bhikkhu bhayāgatiṃ gantuṃ. Pubbecāhaṃ sajjha, etarahi ca evaṃ vadāmi. "Yo kho bhikkhu

arahaṃ khīṇāsavo vusitvā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho

parikkhīṇabhavasaññojano, sammadaññā vimutto, abhabbo so imāni navaṭhānāni

ajjhācaritu" nti.

9. 1. 1. 9

Puggala suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Nava ime bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ, katame nava: arahā, arahattāya

paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphalaṃ sacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmi,

sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya

paṭipanno, puthujjano. Ime kho bhikkhave, navapuggalā santo saṃvijjamānā lokasminti.

9. 1. 1. 10

Āhuneyyapuggala suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Nava [PTS Page 273] [\q 273/] ime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuṇeyyā

dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame nava: arahā,

arahattāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphala sacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmi,

sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya

paṭipanno, gotrabhū. Ime kho bhikkhave, navapuggalā āhuneyyā pāhuṇeyyā dakkhiṇeyyā

añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

Sambodhivaggo paṭhamo.

Tatruddānaṃ:

Sambodhinissayo ceva meghiyaṃ nandakaṃ balaṃ,

Sevanā sutavā sajjhe puggalo āhuneyyo cāti.

1. Te etaṃ machasaṃ.

[BJT Page 402] [\x 402/]

2. Sīhanādavaggo

9. 1. 2. 1

Sāriputta sīhanāda suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, atha kho

āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: "vuttho

me bhante, sāvatthiyaṃ vassāvāso, icchāmahaṃ bhante, janapadacārikaṃ pakkamitu" nti.

Yassadāni tvaṃ sāriputta, kālaṃ maññasīti. Atha kho āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha [PTS Page 374] [\q 374/] kho aññataro bhikkhu acirapakkante sāriputte

bhagavantaṃ etadavoca: "āyasmā maṃ bhante, sāriputto āsajja appaṭinissajja cārikaṃ

pakkanto" ti.

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi: "ehi tvaṃ bhikkhu, mama vacanena

sāriputtaṃ āmantesi: 'satthā taṃ āvuso sāriputta, āmantetī' ti". "Evaṃ bhante" ti kho so

bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: "satthā taṃ āvuso sāriputta, āmantetī" ti. Evamāvusoti kho

āyasmā sāriputto tassa bhikkhuno paccassosi.

Tena kho pana samayena āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca ānando avāpuraṇaṃ1

ādāya vihārena vihāraṃ anvāhiṇḍanti2 abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto,

idānāyasmā sāriputto bhagavato sammukhā sīhanādaṃ nadissatīti.

Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā

etadavoca: idha te sāriputta, aññataro sabrahmacārī khīyanadhammaṃ āpanno. "Āyasmā

maṃ bhante, sāriputto āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkanto" ti.

1. Apāpūraṇaṃ, syā

2. Āhiṇḍanti, machasaṃ. Vihāraṃ āhiṇḍanti, syā.

[BJT Page 404] [\x 404/]

1. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṃ sabrahmacāriṃ

āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyya. Seyyathāpi bhante, paṭhaviyaṃ1 sucimpi

nikkhipanti, asucimpi nikkhipanti, gūthagatampi nikkhipanti, muttagatampi nikkhipanti,

khelagatampi nikkhipanti, pubbagatampi nikkhipanti, lohitagatampi nikkhipanti, na ca tena

paṭhavī aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva [PTS Page 375] [\q 375/] kho

ahaṃ bhante paṭhavisamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjhena.

2. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṃ sabrahmacāriṃ

āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyya. Seyyathāpi bhante, āpasmiṃ sucimpi dhovanti,

asucimpi dhovanti, gūthagatampi dhovanti, muttagatampi dhovanti, khelagatampi dhovanti,

lohitagatampi dhovanti, na ca tena āpo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva kho

ahaṃ bhante āposamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjhena.

3. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṃ sabrahmacāriṃ

āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyya. Seyyathāpi bhante, tejo sucimpi ḍahati, asucimpi

ḍahati, gūthagatampi ḍahati, muttagatampi ḍahati, khelagatampi ḍahati, pubbagatampi

ḍahati, lohitagatampi ḍahati. Na ca tena tejo aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva

kho ahaṃ bhante tejosamena cetasā viharāmi, vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjhena.

Yassa nūna bhante kāye kāyagatā sati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṃ sabrahmacārīṃ

āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyya. Seyyathāpi bhante, vāyo sucimpi upavāyati,

asucimpi upavāyati, gūthagatampi upavāyati, muttagatampi upavāyati, khelagatampi

upavāyati, pubbagatampi upavāyati, lohitagatampi upavāyati. Na ca tena vāyo aṭṭīyati vā

harāyati vā jigucchati vā. Evameva kho ahaṃ bhante, vāyosamena cetasā viharāmi, vipulena

mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena.

1. Pathaviyaṃ, machasaṃ.

[BJT Page 406] [\x 406/]

5. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṃ sabrahmacāriṃ

āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyya. Seyyathāpi [PTS Page 376] [\q 376/] bhante,

rajoharaṇaṃ sucimpi puñachati. Asucimpi puñchati, gūthagatampi puñchati muttagatampi

puñchati, khelagatampi puñchati. Pubbagatampi puñchati, lohitagatampi puñchati. Na ca

tena rajoharaṇaṃ aṭṭīyati vā harāyati vā jigucchati vā. Evameva kho ahaṃ bhante

rajoharaṇasamena cetasā viharāmi, vipulena mahaggatena appamāṇena averena

abyāpajjhena.

6. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṃ sabrahmacāriṃ

āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyya, seyyathāpi bhante caṇḍālakumārako vā

caṇḍālakumārikā vā kaḷopibhattho nattakavāsī gāmaṃ vā nigamaṃ vā pavisasto

nīvacittaññeva upaṭṭhapetvā pavisati. Evameva kho ahaṃ bhante caṇḍālakumārakasamena

cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena.

7. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṃ sabrahmacāriṃ

āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyya. Seyyathāpi bhante usabho chinnavisāṇo sorato1

sudanto suvinīto rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ anvāhiṇḍanto na kiñci

hiṃsati pādena vā visāṇena vā. Evameva kho ahaṃ bhante usabhacchinnavisāṇasamena

cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena.

8. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa. So idha aññataraṃ sabrahmacāriṃ

āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyya. Seyyathāpi bhante itthi vā puriso vā daharo vā

yuvā vā maṇḍanaka jātiko sīsaṃ nahāto ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena [PTS Page 377]

[\q 377/] vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭīyeyya, harāyeyya jiguccheyya.

Evameva kho ahaṃ bhante iminā pūtikāyena aṭṭiyāmi harāyāmi jigucchāmi.

1. Surato syā. [PTS.] Surato katthaci.

[BJT Page 408] [\x 408/]

9. Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa so idha aññataraṃ sabrahmacāriṃ

āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyya. Seyyathāpi bhante puriso medakathālikaṃ

parihareyya chiddaṃ vicchiddaṃ1 uggharantaṃ paggharantaṃ. Evameva kho ahaṃ bhante

imaṃ kāyaṃ pariharāmi. Chiddaṃ vicchiddaṃ uggharantaṃ paggharantaṃ.

Yassa nūna bhante kāye kāyagatāsati anupaṭṭhitā assa, so idha aññataraṃ sabrahmacāriṃ

āsajja appaṭinissajja cārikaṃ pakkameyyāti.

Atha kho so bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā

nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca: "accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ

yathāakusalaṃ. Yohaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhiṃ.

Tassa me bhante bhagavā accayaṃ accayato patigaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā" ti.

Taggha taṃ2 bhikkhu accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathā akusalaṃ yo tvaṃ

sāriputtaṃ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhi. Yato ca kho tvaṃ bhikkhu accayaṃ

accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ patigaṇhāma. Vuddhihesā bhikkhu

ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti āyatiṃ saṃvaraṃ

āpajjatīti.

Atha [PTS Page 378] [\q 378/] kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi: khama

sāriputta imassa moghapurisassa purāssa ettheva sattadhā muddhā phalissatīti.

Khamāmahaṃ bhante tassa āyasmato sace maṃ so āyasmā eva māha: khamatu ca me3 so

āyasmāti.

1. Chiddavachiddaṃ machasaṃ

2. Taggha tvaṃ sīmu. [PTS]

3. Khamatu me. Sīmu.

[BJT Page 410] [\x 410/]

9. 1. 2. 2

Sopādisesa suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho

āyasmā sāriputto pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya

pāvisi. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: "atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya

carituṃ, yannūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyya" nti.

Atha kho āyasmā sāriputto yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ

sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Tena kho pana samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ

sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: "yo hi koci āvuso sopādiseso1 kālaṃ karoti sabbo

so aparimutto nirayā, aparimutto tiracchānayoniyā, aparimutto pettivisayā, aparimutto

apāya duggati vinipātāti.

Atha kho āyasmā sāriputto tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandi,

na paṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi, "bhagavato santike

etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmī" ti. Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaṃ piṇḍāya

caritvā pacchābhattaṃ [PTS Page 379] [\q 379/] piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca:

"Idāhaṃ bhante pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya

pāvisiṃ. Tassa mayhaṃ bhante etadahosi: "atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ,

yannūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyya" nti.

Athakhvāhaṃ bhante yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃ,

upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃ. Sammodanīyaṃ kathaṃ

sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃ.

1. Saupādiseso machasaṃ sīmu.

[BJT Page 412] [\x 412/]

Tena kho pana bhante samayena tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ sannisinnānaṃ

sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: "yohi koci āvuso sopādiseso kālaṃ karoti, sabbo

so aparimutto nirayā, aparimutto tiracchānayoniyā, aparimutto pettivisayā aparimutto

apāyaduggativinipātā" ti. Athakhvāhaṃ bhante tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ

bhāsitaṃ neva abhinandiṃ na paṭikkosiṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā

pakkāmiṃ bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmī'ti

Ke ca1 sāriputta aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā, ke ca sopādisesaṃ2 vā upādisesoti

jānissanti, anupādisesaṃ vā anupādisesoti jānissanti.

Nava ime sāriputta puggalā sopādisesā kālaṃ kurumānā parimuttā pettivisayā, parimuttā

apāyaduggativinipātā. Katame nava:

1. Idha [PTS Page 380] [\q 380/] sāriputta ekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti,

samādhismiṃ paripūrakārī, paññāya mattasokārī3 so pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā antarā parinibbāyī hoti. Ayaṃ sāriputta, paṭhamo puggalo

sopādiseso kālaṃ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto

pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā.

2. Puna ca paraṃ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ

paripūrakārī paññāya mattasokārī4. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā upahacca parinibbāyī hoti. Ayaṃ sāriputta, dutiyo puggalo sopādiseso kālaṃ

kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto

apāyaduggativinipātā.

3. Puna ca paraṃ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ

paripūrakārī paññāya mattasokārī4. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā asaṅkhāraparinibbāyī hoti. Ayaṃ sāriputta, tatiyo puggalo sopādiseso kālaṃ

kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto

apāyaduggativinipātā.

4. Puna ca paraṃ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ

paripūrakārī, paññāya mattasokārī. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā sasaṅkhāra parinibbāyī hoti. Ayaṃ sāriputta, catuttho puggalo sopādiseso kālaṃ

kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto

apāyaduggativinipātā.

5. Puna ca paraṃ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ

paripūrakārī, paññāya mattasokārī. So pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā uddhaṃsoto hoti akaṇiṭṭhagāmī. Ayaṃ sāriputta, pañcamo puggalo sopādiseso

kālaṃ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā,

parimutto apāyaduggativinipātā.

1. Keci [PTS 2.] Saupādisesaṃ machasaṃ, sīmu.

3. Na paripūrakāri, sīmu. 4. Na paripūrakārī, sīmu.

[BJT Page 414] [\x 414/]

6. Puna ca paraṃ sāriputta, idhekacco puggalo, sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ

paripūrakārī paññāya mattasokārī1. So tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ

tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ

sāriputta, chaṭṭho puggalo sopādiseso kālaṃ kurumāno parimutto nirayā, parimutto

tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggati vinipātā.

7. Puna ca paraṃ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī, hoti samādhismiṃ

mattasokārī1, paññāya mattasokārī1. So tiṇṇaṃ saññojanānaṃ parikkhayā ekabījī hoti

ekaññeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā dukkhassantaṃ [PTS Page 381] [\q 381/]

karoti. Ayaṃ sāriputta sattamo puggalo sopādiseso kālaṃ kurumāno parimutto nirayā,

parimutto tiracchānayoniyā, parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā.

8. Puna ca paraṃ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti, samādhismiṃ

mattasokārī, paññāya mattasokārī, so tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā kolaṅkolo hoti, dve

vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantakaro. Ayaṃ sāriputta, aṭṭhamo

puggalo sopādiseso kālaṃ kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā,

parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā.

9. Puna ca paraṃ sāriputta idhekacco puggalo sīlesu paripūrakārī hoti samādhismiṃ

mattasokārī paññāya mattasokārī. So tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sattakkhattuparamo

hoti, sattakkhattuparamaṃ deve ca mānuse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti.

Ayaṃ sāriputta navamo puggalo sopādiseso kālaṃ kurumāno parimutto nirayā, parimutto

tiracchānayoniyā, parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā.

Ke ca sāriputta aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā, ke ca sopādisesaṃ vā sopādisesoti

jānissanti. Anupādisesaṃ vā anupādisesoti jānissanti.

Ime kho sāriputta nava puggalā sopādisesā kālaṃ kurumānā parimuttā nirayā, parimuttā

tiracchānayoniyā, parimuttā pettivisayā, parimuttā apāyaduggativinipātā. Na tāvāyaṃ

sāriputta dhammapariyāyo paṭibhāsi bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ.

Taṃ kissa hetu: māyimaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā pamādaṃ āhariṃsūti, api [PTS Page 382]

[\q 382/] ca mayā sāriputta dhammapariyāyo pañhādhippāyena bhāsitoti.

1. Na paripūrakārī, sīmu.

[BJT Page 416] [\x 416/]

9. 1. 2. 3

Mahākoṭṭhita suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Atha kho āyasmā mahākoṭṭhito1 yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā

āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ sāriputtaṃ

etadavoca:

Kinnukho āvuso sāriputta yaṃ kammaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ taṃ me kammaṃ

samparāyavedanīyaṃ hotūti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatiti? No hidaṃ

āvuso.

Kimpanāvuso sāriputta yaṃ kammaṃ samparāyavedanīyaṃ, tamme kammaṃ

diṭṭhadhammavedaniyaṃ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? No

hidaṃ āvuso.

Kinnukho āvuso sāriputta yaṃ kammaṃ sukhavedaniyaṃ, taṃ me kammaṃ sukhavedaniyaṃ2

hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? No hidaṃ āvuso.

Kinnu kho āvuso sāriputta yaṃ kammaṃ dukkhavedanīyaṃ, taṃ me kammaṃ

sukhavedanīyaṃ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? No hidaṃ āvuso.

Kinnukho kinnu kho āvuso sāriputta yaṃ kammaṃ paripakkavedaniyaṃ, taṃ me kammaṃ

aparipakkavedanīyaṃ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? No hidaṃ

āvuso.

Kimpana āvuso sāriputta yaṃ kammaṃ aparipakkavedaniyaṃ, taṃ me kammaṃ

paripakkavedanīyaṃ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? No hidaṃ

āvuso.

Kinnu kho āvuso sāriputta yaṃ kammaṃ bahuvedanīyaṃ, taṃ me kammaṃ appavedanīyaṃ

hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? No hidaṃ āvuso.

1. Mahākoṭṭhiko machasaṃ, 2. Dukkhavedanīyaṃ machasaṃ

[BJT Page 418] [\x 418/]

Kimpanāvuso sāriputta, [PTS Page 383] [\q 383/] yaṃ kammaṃ appa vedanīyaṃ taṃ me

kammaṃ bahuvedanīyaṃ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? No hidaṃ

āvuso.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ vedanīyaṃ taṃ me kammaṃ avedanīyaṃ hotūti

etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti? Nohidaṃ āvuso.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ taṃ me kammaṃ

samparāyavedanīyaṃ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti iti puṭṭho

samāno nohidaṃ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ samparāyavedanīyaṃ taṃ me kammaṃ

diṭṭhadhammavedanīyaṃ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti iti

puṭṭho samāno nohidaṃ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ sukhavedanīyaṃ taṃ me kammaṃ sukhavedanīyaṃ

hotūti. Etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaṃ āvusoti

vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ dukkhavedanīyaṃ taṃ me kammaṃ

sukhavedanīyaṃ hotūti. Etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti iti puṭṭho samāno

nohidaṃ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ paripakkavedanīyaṃ taṃ me kammaṃ

aparipakkavedanīyaṃ hotūti. Etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti iti puṭṭho

samāno nohidaṃ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ aparipakkavedanīyaṃ taṃ me kammaṃ

paripakkavedanīyaṃ hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ [PTS Page 384] [\q

384/] vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaṃ āvusoti vadesi.

1. Dukkhavedanīyaṃ, machasaṃ

[BJT Page 420] [\x 420/]

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ bahuvedanīyaṃ taṃ me kammaṃ appavedanīyaṃ

hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaṃ āvusoti

vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ appavedanīyaṃ taṃ me kammaṃ bahuvedanīyaṃ

hotūti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaṃ āvusoti

vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ vedanīyaṃ taṃ me kammaṃ avedanīyaṃ hotūti

etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaṃ āvusoti vadesi.

Kinnu kho āvuso sāriputta, yaṃ kammaṃ avedanīyaṃ taṃ me kammaṃ vedanīyaṃ hotūti

etassa atthāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti iti puṭṭho samāno nohidaṃ āvusoti vadesi.

Atha kimatthaṃ carahāvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti?

Yaṃ khvassāvuso, 1 aññātaṃ adiṭṭhaṃ appattaṃ asacchikataṃ anabhisametaṃ, tassa ñāṇāya

dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti.

Kimpanassāvuso, aññātaṃ adiṭṭhaṃ appattaṃ asacchikataṃ anabhisametaṃ yassa ñāṇāya

dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti?

Idaṃ dukkhanti khvassa āvuso aññātaṃ adiṭṭhaṃ appattaṃ asacchikataṃ anabhisametaṃ.

Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaṃ

vussatīti. Ayaṃ [PTS Page 385] [\q 385/] dukkhasamudayoti khvassa āvuso aññātaṃ

adiṭṭhaṃ appattaṃ asacchikataṃ anabhisametaṃ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā

sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti.

Ayaṃ dukkhanirodhoti khvassa āvuso aññātaṃ adiṭṭhaṃ appattaṃ asacchikataṃ

anabhisametaṃ tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati

brahmacariyaṃ vussatīti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti khvassa āvuso aññātaṃ

adiṭṭhaṃ appattaṃ asacchikataṃ anabhisametaṃ. Tassa ñāṇāya dassanāya pattiyā

sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti.

Idaṃ khvassa āvuso aññātaṃ adiṭṭhaṃ appattaṃ asacchikataṃ anabhisametaṃ. Tassa ñāṇāya

dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti.

1. Yaṃ khvassa āvuso machasaṃ

[BJT Page 422] [\x 422/]

9. 1. 2. 4

Samiddhi suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Atha kho āyasmā samiddhi yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ

samiddhiṃ āyasmā sāriputto etadavoca:

'Kimārammaṇā samiddhi, purisassa saṅkappavitakkā uppajjantīti? Nāmarūpārammaṇā

bhanteti.

Te pana samiddhi, kva nānattaṃ gacchantīti? Dhātusu bhanteti.

Te pana samiddhi, kiṃ samudayāti? Phassasamudayā bhanteti.

Te pana samiddhi, kiṃ samosaraṇāti? Vedanā samosaraṇā bhanteti.

Te pana samiddhi, kiṃ pamukhāti? Samādhipamukhā bhanteti.

Te pana samiddhi, kiṃ ādhipateyyāti? Satādhipateyyā bhanteti.

Te pana samiddhi, kimuttarāti? Paññuttarā bhanteti.

Te pana samiddhi, kiṃ sārāti? Vimuttisārā bhanteti.

Te pana samiddhi kiṃ ogadhāti? Amatogadhā bhanteti.

Kimārammaṇā samiddhi, purisassa saṅkappavitakkā uppajjantīti? Iti puṭṭho samāno

nāmarūpārammaṇā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kva nānattaṃ gacchantīti iti [PTS Page 386] [\q 386/] puṭṭho samāno

dhātusu bhanteti vadesi.

[BJT Page 424] [\x 424/]

Te pana samiddhi, kiṃsamudayāti iti puṭṭho samāno phassasamudayā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiṃsamosaraṇāti iti puṭṭho samāno vedanā samosaraṇā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiṃpamukhāti iti puṭṭho samāno samādhipamukhā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiṃādhipateyyāti iti puṭṭho samāno satādhipateyyā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiṃuttarāti iti puṭṭho samāno paññuttarā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiṃsārāti iti puṭṭho samāno vimuttisārā bhanteti vadesi.

Te pana samiddhi, kiṃogadhāti iti puṭṭho samāno amatogadhā bhanteti vadesi.

Sādhu sādhu samiddhi, sādhu kho tvaṃ samiddhi, pañhaṃ puṭṭho vissajjesi. Tena ca mā

maññīti.

9. 1. 2. 5

Gaṇḍopama suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Seyyathāpi bhikkhave, gaṇḍo anekavassagaṇiko tassassu nava vaṇamukhāni nava

abhedanamukhāni, tato yaṃ kiñci pagghareyya asuciññeva pagghareyya, duggandhañceva

pagghareyya, jegucchiyaññeva pagghareyya. Yaṃ kiñci pasaveyya asuciññeva pasaveyya,

duggandhaññeva pasaveyya, jegucchiyaññeva pasaveyya.

[BJT Page 426] [\x 426/]

'Gaṇḍo' ti kho bhikkhave, imasseva cātummahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṃ

mātāpettikasambhavassa odanakummāsupacayassa aniccucchādanaparimaddana bhedana

viddhaṃsanadhammassa tassa nava vanamukhāni, nava abhedanamukhāni, tato yaṃ kiñci

paggharati asuciññeva paggharati, duggandhaññeva paggharati, jegucchiyaññeva [PTS Page

387] [\q 387/] paggharati. Yaṃ kiñci pasavati asuciññeva pasavati, duggandhaññeva

pasavati, jegucchiyaññeva pasavati. Tasmātiha bhikkhave imasmiṃ kāye nibbindathāti.

9. 1. 2. 6

Saññā suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Nava imā bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahāniṃsā amatogadhā

amatapariyosānā. Katamā nava?

Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā,

anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāga saññā. Imā kho bhikkhave,

nava saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā

amatapariyosānāti.

)

9. 1. 2. 7

Kulopagamana suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Navahi bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ,

upagantvā vā nālaṃ upanisīdituṃ1 katamehi navahi:

Na manāpena paccuṭṭhenti, na manāpena abhivādenti, na manāpena āsanaṃ denti,

santamassa parigūhanti, bahukampi thokaṃ denti, paṇītampi lūkhaṃ denti, asakkaccaṃ denti

no sakkaccaṃ, na upanisīdanti dhammasavaṇāya, bhāsitassa na rasīyanti. Imehi kho

bhikkhave, navahaṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā nālaṃ upagantuṃ, upagantvā

vā nālaṃ upanisīdituṃ.

1. Nisīdituṃ machasaṃ

[BJT Page 428] [\x 428/]

Navahi bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupaganatvā vā alaṃ upagantuṃ,

upagantvā vā alaṃ upanisīdituṃ. Katamehi navahi:

Manāpena paccuṭṭhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaṃ denti, santamassa

parigūhanti, bahukampi [PTS Page 388] [\q 388/] bahukaṃ denti, paṇītampi paṇītaṃ

denti, sakkaccaṃ denti no asakkaccaṃ, upanisīdanni dhammasavaṇāya, bhāsitassa rasīyanti.

Imehi kho bhikkhave, navahaṅgehi samannāgataṃ kulaṃ anupagantvā vā alaṃ upagantuṃ,

upagantvā vā alaṃ upanisīditunti.

9. 1. 2. 8

Navaṅguposatha suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Navahaṅgehi samannāgato1 bhikkhave uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaṃso

mahājutiko mahāvipphāro. Kathaṃ upavuttho ca bhikkhave, navahaṅgehi samannāgato

uposatho mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro:

1. Idha bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati.

"Yāvajīvaṃ arahanto pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭiviratā nihitadaṇḍā nihitasatthā

lajjī dayāpannā sabbapāṇabhūtahitānukampī2 viharanti. Ahampajja imañca rattiṃ imañca

divasaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharāmi. Imānāpaṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me

upavuttho bhavissatī" ti. Iminā paṭhamenaṅgena samannāgato hoti.

2. "Yāvajīvaṃ arahanto adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭiviratā dinnādāyī

dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharanti, ahampajja imañca rattiṃ imañca

divasaṃ adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena

sucibhūtena attanā viharāmi. Imināpaṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho

bhavissatī" ti. Iminā dutiyenaṅgena samannāgato hoti.

. 2

1. Navahi bhikkhave aṅgehi samannāgato machasaṃ

2. Sabbapāṇabhūtahitānukampino machasaṃ

[BJT Page 430] [\x 430/]

3. "Yāvajīvaṃ [PTS Page 389] [\q 389/] arahanto abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī

ārācārī viratā methunā gāmadhammā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī virato methunā gāmadhammā. Imināpaṅgena arahataṃ

anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī" ti. Iminā tatiyenaṅgena samannāgato

hoti.

4. "Yāvajīvaṃ arahanto musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭiviratā saccavādī saccasandhā

thetā paccayikā avisaṃvādakā lokassa, ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ musāvādaṃ

pahāya musāvādā paṭivirato saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa.

Imināpaṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī" ti. Iminā

catutthenaṅgena samannāgato hoti.

5. "Yāvajīvaṃ arahanto surāmeraya majjapamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmeraya

majjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ surāmeraya

majjamādaṭṭhānaṃ pahāya surāmeraya majjapamādaṭṭhānā paṭivirato imināpaṅgena

arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī" ti. Iminā pañcamenaṅgena

samannāgato hoti.

6. "Yāvajīvaṃ arahanto ekabhattikā rattūparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja imañca rattiṃ

imañca divasaṃ ekabhattiko rattūparato virato vikālabhojanā. Viharāmi. Imināpaṅgena

arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatīti. Iminā chaṭṭhenaṅgena

samannāgato hoti.

7. Yāvajīvaṃ arahanto

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhusanaṭṭhānā

paṭiviratā. Ahampajja imañca rattiṃ imañca divasaṃ

naccagītavāditavisūkadassanamālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhusanaṭṭhānā

paṭivirato viharāmi. Imināpaṅgena arahataṃ anukaromi. Uposatho ca me upavuttho

bhavissatī ti. Iminā sattamenaṅgena samannāgato hoti.

8. Yāvajīvaṃ arahanto uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā paṭiviratā

nīcaseyyaṃ kappenti [PTS Page 390] [\q 390/] mañcake vā tiṇasanthārake vā ahampajja

imañca rattiṃ imañca divasaṃ uccāsayanamahāsayanaṃ pahāya uccāsayanamahāsayanā

paṭivirato nīcaseyyaṃ kappemi mañcake vā tiṇasanthārake vā. Imināpaṅgena arahataṃ

anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatī" ti. Iminā aṭṭhamenaṅgena samannāgato

hoti.

9. Idha bhikkhave, ariyasāvako mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā

dutiyaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā tatiyaṃ disaṃ pharitvā viharati. Iti uddhamadho tiriyaṃ

sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena

appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Iminā navamenaṅgena samannāgato

hoti.

Evaṃ upavuttho kho bhikkhave, navahaṅgehi samannāgato uposatho mahapphalo hoti

mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāroti.

[BJT Page 432] [\x 432/]

9. 1. 2. 9

Devatā suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Imaṃ1 bhikkhave, rattiṃ sambahulā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā

kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā maṃ

abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhikkhave, tā devatā maṃ

etadavocuṃ:

Upasaṅkamiṃsu no bhante, pubbe manussabhūtānaṃ pabbajitā agārāni, tā mayaṃ2 bhante,

paccuṭṭhimha, no ca kho abhivādimha, tā mayaṃ bhante, aparipuṇṇakammantā

vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo3 hīnaṃ kāyaṃ upapannā" ti.

Aparāpi [PTS Page 391] [\q 391/] maṃ bhikkhave, sambahulā devatā upasaṅkamitvā

etadavocuṃ "upasaṅkamiṃsu no bhante pubbe manussabhūtānaṃ pabbajitā agārāni tā2

mayaṃ bhante paccuṭṭhimha, abhivādimha4 no ca kho5 āsanaṃ adamha, tā mayaṃ bhante,

aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaṃ kāyaṃ upapannā" ti.

Aparāpi maṃ bhikkhave, sambahulā devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ "upasaṅkamiṃsu no

bhante pubbe manussabhūtānaṃ pabbajitā agārāni, tā mayaṃ bhante paccuṭṭhimha,

abhivādimha āsanañca adamha6 no ca kho yathāsatti yathābalaṃ saṃvibhajimha. Tā mayaṃ

bhante, aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaṃ kāyaṃ upapannā "

ti.

Aparā pi maṃ bhante sambahulā devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ. " Upasaṅkamiṃsu no

bhante pubbe manussabhūtānaṃ pabbajitā agārāni, tā mayaṃ bhante paccupaṭṭhimha,

abhivādimha, āsanañca adamha, yathāsatti yathābalaṃ saṃvibhajimha, no ca kho

upanisīdimha dhammasavaṇāya. Tā mayaṃ bhante aparipuṇaṇakammantā vippaṭisāriniyo

pacchānutāpiniyo hīnaṃ kāyaṃ upapannā" ti.

Aparāpi maṃ bhikkhave sambahulā devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ. " Upasaṅkamiṃsu no

bhante, pubbe manussabhūtānaṃ pabbajitā agārāni, tā mayaṃ bhante paccupaṭṭhimha,

abhivādimha, āsanañca adamha, yathāsatti yathābalaṃ saṃvijimha, upanisīdimha 7

dhammasavaṇāya no ca kho ohitasoto dhammaṃ suṇimha. Tā mayaṃ bhante

aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaṃ kāyaṃ upapannā " ti.

Aparāpi maṃ bhikkhave sambahulā devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ. " Upasaṅkamiṃsu no

bhante pubbe manussabhūtānaṃ pabbajitā agārāni. Tā mayaṃ bhante paccupaṭṭhimha,

abhivādimha, āsanaṃ adamha, yathāsatti yathābalaṃ saṃvibhajimha. Upanisīdimha 7

dhammasavaṇāya, ohitasoto 8 dhammaṃ suṇimha. No ca sutvā dhammaṃ dhārayimha. Tā

mayaṃ bhante aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaṃ kāyaṃ

upapannā "ti.

Aparāpi maṃ bhikkhave sambahulā devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ. " Upasaṅkamiṃsu no

pubbe manussabhūtānaṃ pabbajitā agārāni, tā mayaṃ bhante paccupaṭṭhimha, abhivādimha,

āsanañca adamha, yathāsatti yathābalaṃ saṃvibhajimha upanisīdimha dhammasavaṇāya,

ohitasoto dhammaṃ suṇimha, sutvā 9 dhammaṃ dhārayimha, no ca dhatānaṃ 10

dhammānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhimha, tā mayaṃ bhante aparipuṇṇakammantā

vippaṭisāriniyo pacchānutāpiniyo hīnaṃ kāyaṃ upapannā " ti.

Aparāpi maṃ bhikkhave sambahulā devatā upasaṅkamitvā ecadavocuṃ. " Upasaṅkamiṃsu no

bhante pubbe manussabhūtānaṃ pabbajitā agārāni. Tā mayaṃ bhante paccupaṭṭhimha,

abhivādimha, ānasañca adamha, yathāsatti yathābalaṃ saṃvibhajimha, upanisīdimha

dhammasavaṇāya, ohitasoto dhammaṃ suṇimha, sutvā dhammaṃ dhārayimha, dhatānaṃ 11

dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhimha no ca atthamaññāya dhammamaññāya

dhammānudhammaṃ paṭipajjimha. Tā mayaṃ bhante aparipuṇṇakammantā vippaṭisāriniyo

pacchānutāpiniyo hīnaṃ kāyaṃ upapannā " ti. Ti.

1. Imañca machasaṃ 6. Āsanaṃ adamha machasaṃ

2. Te mayaṃ: machasaṃ 7. Upanisidimha ca syā

3. Paccānutāpiniyo machasaṃ 8. Ohitasotā ca machasaṃ

4. Pavuṭṭhimaha ca abhivādimha ca syā 9. Sutvā ca machasaṃ

5. No ca tesaṃ machasaṃ 10. Dhātānaṃ machasaṃ

11. Dhātānañca machasaṃ

[BJT Page 434] [\x 434/]

Aparāpi maṃ bhikkhave, sambahulā devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ:

"Upasaṅkamiṃsu no bhante, pubbe manussabhūtānaṃ pabbajitā agārāni. Tā mayaṃ bhante,

paccuṭṭhimha, abhivādimha, āsanaṃ adamha, yathāsatti [PTS Page 392] [\q 392/]

yathābalaṃ saṃvibhajimha, upanisīdimha dhammasavaṇāya, ohitasotā ca dhammaṃ

suṇimha, sutvā ca dhammaṃ dhārayimha, dhatānañca dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhimha.

Atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjimha. Tā mayaṃ bhante,

paripuṇṇakammantā avippaṭisāriniyo apacchānutāpiniyo paṇītaṃ kāyaṃ upapannā" ti.

Etāni bhikkhave, rukkhamūlāni etāni suññāgārāni jhāyatha bhikkhave, mā pamādattha, mā

pacchā vippaṭisārino ahuvattha, seyyathāpi tā purimikā devatāti.

9. 1. 2. 10

Velāma suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, atha kho

anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ

bhagavā etadavoca:

Api nu te gahapati, kule dānaṃ dīyatīti? Dīyati me bhante, kule dānaṃ, tañca kho lūkhaṃ

kaṇākaṃ bilaṅgadutiyanti.

Lūkhañcepi1 gahapati, dānaṃ deti paṇītaṃ vā, tañca asakkaccaṃ deti. Avintīkatvā2 deti,

apaviddhaṃ3 deti, anāgamanadiṭṭhiko deti. Yattha yattha tassa tassa dānassa vipāko

nibbattati, na uḷārāya bhattabhogāya cittaṃ namati, na uḷārāya vatthabhogāya cittaṃ namati,

na uḷārāya yānabhogāya cittaṃ namati, na uḷāresu pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaṃ

namati. Yepissa te honti [PTS Page 393] [\q 393/] puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti

vā kammakarāti vā, tepi na sussūsanti, na sotaṃ odāhanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti. Taṃ

kissahetu: evaṃ hetaṃ4 gahapati, hoti asakkaccakatānaṃ5 kammānaṃ vipāko.

1. Lukhaṃ cāpi syā

2. Apacittiṃ katvā syā. Acittikatvā: [PTS]

3. Apaviṭṭhaṃ syā

4. Evañetaṃ syā

5. Asakkaccaṃ katānaṃ machasaṃ

[BJT Page 436] [\x 436/]

Lūkhañcepi gahapati, dānaṃ deti paṇītaṃ vā, tañca sakkaccaṃ deti. Cittīkatvā deti, sahatthā

deti, anapaviddhaṃ deti, āgamanadiṭṭhiko deti. Yattha yattha tassa tassa dānassa vipāko

nibbattati, uḷārāya bhattabhogāya cittaṃ namati. Uḷārāya vatthabhogāya cittaṃ namati.

Uḷārāya yānabhogāya cittaṃ namati. Uḷāresu pañcasu kāmaguṇesu bhogāya cittaṃ namati.

Yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi sussūsanti

sotaṃ odahanti, aññāya cittaṃ upaṭṭhapenti. Taṃ kissa hetu: evaṃ hetaṃ gahapati, hoti

sakkaccakatānaṃ1 kammānaṃ vipāko.

Bhūtapubbaṃ gahapati, velāmo nāma brāhmaṇo ahosi, so evarūpaṃ dānaṃ adāsi mahādānaṃ:

caturāsītisuvaṇṇapātisahassāni adāsi rūpiya pūrāni. Caturāsīti rūpiyapātisahassāni adāsi

suvaṇṇapūrāni, caturāsīti kaṃsapātisahassāni adāsi hiraññapūrāni, caturāsi hatthisahassāni

adāsi sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālasañchannāni. Caturāsīti rathasahassāni

adāsi sīhacammaparivārāni vyagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni

paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālasañchannāni2

caturāsīti dhenusahassāni adāsi dukūlasandassanāni3. Kaṃsūpadhāraṇāni

caturāsītikaññāsahassāni adāsi āmuktamaṇikuṇḍalāyo.4 Caturāsītipallaṅkasahassāni adāsi

goṇakatthatāni [PTS Page 394] [\q 394/] paṭikatthatāni paṭalikatthatāni

kādalimigapavarapaccattharaṇāni5 sauttaracchadāni ubhato lohitakūpadhānāni. Caturāsīti

vatthakoṭisahassāni adāsi khomasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ

kappāsikasukhumānaṃ. Ko pana vādo annassa pānassa bajjassa bhojjassa leyyassa peyyassa?

Najjo maññe vissandanti6

Siyā kho pana te gahapati evamassa "añño nūna tena samayena velāmo brāhmaṇo ahosi. So

taṃ dānaṃ adāsi mahādānanti na kho panetaṃ gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ, ahaṃ tena

samayena velāmo brāhmaṇo ahosiṃ, ahaṃ taṃ dānaṃ adāsiṃ mahādānaṃ.

Tasmiṃ kho pana gahapati, dāne na koci dakkhiṇeyyo ahosi. Na taṃ koci dakkhiṇaṃ

visodheti. Yaṃ gahapati, velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo cekaṃ

dīṭṭhisampannaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ.

1. Sakkaccaṃ katānaṃ machasaṃ

2. Hemajālappaṭicchannāni machasaṃ

3. Dukulasandhanāni machasaṃ. Dukulasaṇḍanāni; syā dukulasanthanāni [PTS]

4. Āmuttamaṇikuṇḍalāyo: sīmu, machasaṃ

5. Kadalimigapavarapaccattharaṇāni machasaṃ

6. Vissandati; sīmu [PTS]

[BJT Page 438] [\x 438/]

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ca ekaṃ diṭṭhisampannaṃ

bhojeyya, yo ca sataṃ diṭṭhisampannānaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ca sataṃ diṭṭhisampannānaṃ

bhojeyya, yo cekaṃ sakadāgāmiṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ca sataṃ sakadāgāmīnaṃ

bhojeyya, yo cekaṃ anāgāmiṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādāna, yo cekaṃ anāgāmiṃ bhojeyya, yo

ca sataṃ anāgāminaṃ bhojeyya, idaṃ tato pahapphalataraṃ,

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ca sataṃ anāgāmīnaṃ

bhojeyya, yo cekaṃ arahantaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādāna, yocekaṃ arahantaṃ bhojeyya. Yo

ca sataṃ arahantānaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ca sataṃ arahantānaṃ bhojeyya, yo cekaṃ

paccekabuddhaṃ bhojeyya, [PTS Page 395] [\q 395/] idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dāna adāsi mahādāna, yo cekaṃ paccekabuddhaṃ

bhojeyya, yo ca sataṃ paccekabuddhānaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ca sataṃ paccekabuddhānaṃ bhojeyya, yo ca

tathāgataṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ bhojeyya. Idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ca arahantaṃ

sammāsambuddhaṃ bhojeyya. Yo ca buddhapamukhaṃ1 bhikkhusaṅghaṃ bhojeyya, idaṃ

tato mahapphalataraṃ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ca buddhapamukhaṃ

bhikkhusaṅghaṃ bhojeyya, yo ca cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa vihāraṃ kārāpeyya, idaṃ tato

mahapphalataraṃ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ca cātuddisaṃ saṅghaṃ

uddissa vihāraṃ kārāpeyya, yo ca pasannacitto buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ

gaccheyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo pasannacitto buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃ

gaccheyya, yo ca pasannacitto sikkhāpadāni samādiyeyya pāṇātipātā veramaṇiṃ,

adinnādānā veramaṇiṃ, kāmesumicchācārā veramaṇiṃ, musāvādā veramaṇiṃ,

surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiṃ, yo ca antamaso gandhūhanamattampi2

mettacittaṃ bhāveyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Bhāveyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ.

Yañca gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo cekaṃ diṭṭhisampannaṃ

bhojeyya, yo ca sataṃ diṭṭhisampannānaṃ bhojeyya, yo cekaṃ sakadāgāmiṃ bhojeyya, yo ca

sataṃ sakadāgāmīnaṃ bhojeyya, yo cekaṃ anāgāmiṃ bhojeyya, yo ca sataṃ anāgāmīnaṃ

bhojeyya, yo cekaṃ arahantaṃ bhojeyya, yo ca sataṃ arahantānaṃ bhojeyya, yo cekaṃ

paccekabuddhaṃ bhojeyya, yo ca sataṃ paccekabuddhānaṃ bhojeyya. Yo ca tathāgataṃ

arahantaṃ sammāsambuddhaṃ bhojeyya, yo ca buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhojeyya,

yo ca cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa vihāraṃ kārāpeyya, yo ca pasannacitto buddhañca

dhammañca saṅghañca saraṇaṃ gaccheyya, yo ca pasannacitto sikkhāpadāni samādiyeyya

pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesumicchācārā veramaṇī musāvādā

veramaṇī surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī. Yo ca antamaso gandhūhanamattampi

mettacittaṃ bhāveyya, [PTS Page 396] [\q 396/] yo ca accharāsaṅghātamattampi

aniccasaññaṃ bhāveyya, idaṃ tato mahapphalataranti.

Sīhanādavaggo dutiyo

Tassuddānaṃ:

Nādo1 sa upādiseso ca koṭṭhitena samiddhinā

Gaṇḍasaññā tulaṃ mettā devatā velāmenacāti

1. Sodheti aṭṭhakathāyaṃ

2. Buddhappamukhaṃ machasaṃ

3. Ganedhāhanamattampi machasaṃ gadduhanamattampi katthaci.

[BJT Page 440] [\x 440/]

3. Sattāvāsavaggo

9. 1. 3. 1

hāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Tīhi bhikkhave, ṭhānehi uttarakurukā manussā deve ca tāvatiṃse adhigaṇhanti1

jambudīpike ca manusse. Katamehi tīhi:

Amamā apariggahā, niyatāyukā, visesabhuno. 1 Imehi kho bhikkhave, tīhi ṭhānehi

uttarakurukā manussā deve ca tāvatiṃse adhigaṇhanti jambudīpike ca manusse.

Tīhi bhikkhave, ṭhānehi devā tāvatiṃsā uttarakuruke ca manusse adhigaṇhanti jambudīpike

ca manusse katamehi tīhi:

Dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, imehi kho bhikkhave, tīhi ṭhānehi

devā tāvatiṃsā uttarakuruke ca manusse adhigaṇhanti jambudīpike ca manusse.

Tīhi bhikkhave, ṭhānehi jambudīpikā manussā uttarakuruke ca manusse adhigaṇhanti deve

ca tāvatiṃse. Katamehi tīhi:

Sūrā, satimanto, idha brahmacariyavāso. Imehi kho bhikkhave, tīhi ṭhānehi jambudīpikā

manussā uttarakuruke ca manusse adhigaṇhanti deve ca tāvatiṃseti.

9. 1. 3. 2

Khaluṅka suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Tayo [PTS Page 397] [\q 397/] ca bhikkhave, assakhaluṅke desissāmi tayo ca

purisakhaluṅke, tayo ca assasadasse2 tayo ca purisasadasse3 tayo ca bhadre assājānīye tayo

ca bhadre purisājānīye. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti.

1. Visesaguṇā machasaṃ

2. Assaparasse machasaṃ

3. Purisaparasse machasaṃ

4. Bhadde machasaṃ

[BJT Page 442] [\x 442/]

Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Katame ca bhikkhave, tayo assakhaluṅkā:

Idha bhikkhave, ekacco assakhaluṅko javasampanno ca hoti, na vaṇṇasampanno, na

ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco, assakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca na

ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco assakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca

ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave tayo assakhaluṅkā.

Katame ca bhikkhave, tayo purisakhaluṅkā: idha bhikkhave, ekacco purisakhaluṅko

javasampanno hoti na ca vaṇṇasampanno hoti, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco purisakhaluṅko javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, na

ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco purisakhaluṅko javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca,

ārohapariṇāha sampanno ca.

Kathañca bhikkhave, purisakhaluṅko, javasampanno hoti na vaṇṇasampanno, na

ārohapariṇāha sampanno:

Idha bhikkhave, bhikkhu 'idaṃ dukkha'nti yathābhūtaṃ pajānāti, 'ayaṃ dukkhasamudayo'ti

yathābhūtaṃ pajānāti, 'ayaṃ dukkhanirodho' ti yathābhūtaṃ pajānāti 'ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadā' ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idamassa [PTS Page 398] [\q 398/]

javasmiṃ vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti, no

vissajjeti, idamassa na vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, idamassa na

ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave, purisakhaluṅko javasampanno hoti na

vaṇṇasampanno, na ārohapariṇāha sampanno.

[BJT Page 444] [\x 444/]

Kathañca bhikkhave, purisakhaluṅko javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca, na

ārohapariṇāha sampanno:

Idha bhikkhave, bhikkhu 'idaṃ dukkha'nti yathābhūtaṃ pajānāti, 'ayaṃ dukkhasamudayo'ti

yathābhūtaṃ pajānāti, 'ayaṃ dukkhanirodho' ti yathābhūtaṃ pajānāti, 'ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadā' ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idamassa javasmiṃ vadāmi.

Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti no saṃsādeti. Idamassa

vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, idamassa na

ārohapariṇāhasmiṃ vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave, purisakhaluṅko javasampanno ca hoti na

vaṇṇa sampanno ca, na ārohapariṇāha sampanno.

Katañca bhikkhave, purisakhaluṅko java sampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca

ārohapariṇāha sampanno ca:

Idha bhikkhave, bhikkhu 'idaṃ dukkha'nti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti

yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, 'ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadā'ti yathābhūtaṃ pajānāti, idamassa javasmiṃ vadāmi.

Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti no saṃsādeti. Idamassa

vaṇṇasmiṃ vadāmi. Lābhī [PTS Page 399] [\q 399/] kho pana hoti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, idamassa ārohapariṇāhasmiṃ

vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave, purisakhaluṅko javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca

ārohapariṇāha sampanno ca. Ime kho bhikkhave, tayo purisakhaluṅkā.

Katame ca bhikkhave, tayo assasadassā1

Idha bhikkhave, ekacco assasadasso javasampanno ca hoti, na vaṇṇasampanno, na

ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco, assasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca na

ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco assasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca

ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave tayo assasadassā.

Katame ca bhikkhave, tayo purisa sadassā: idha bhikkhave, ekacco purisasadasso

javasampanno hoti na ca vaṇṇasampanno hoti, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco purisasadasso javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, na

ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco purisasadasso javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca,

ārohapariṇāha sampanno ca.

1. Assaparassā machasaṃ

[BJT Page 446] [\x 446/]

Kathañca bhikkhave, purisasadasso javasampanno hotā na vaṇṇasampanno, na

ārohapariṇāha sampanenā:

Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko

hoti tattha parinibbāyī hoti anāvattidhammo tasmā lokā idamassa javasmiṃ vadāmi.

Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti no vissajjeti, idamassa

vaṇṇasmaṃ vadāmi. Na lābhī kho pana hoti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, idamassa ārohapariṇāhasmiṃ

vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave purisasadasso javasampanno hoti na vaṇṇasampanno, na

ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave purisasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca . Na

ārohapariṇāhasampanno.

Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko

hoti tattha parinibbāyī hoti anāvattidhammo tasmā lokā idamassa javasmiṃ vadāmi.

Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti no saṃsādeti, idamassa

vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, idamassa ārohapariṇāhasmiṃ

vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave purisasadasso javasampanno hoti vaṇṇasampanno ca, na

ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave purisasadasso javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca

ārohapariṇāhasampanno ca

Idha bhikkhave, bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko

hoti tattha parinibbāyī hoti anāvattidhammo tasmā lokā, idamassa javasmiṃ vadāmi.

Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti no saṃsādeti, idamassa

vaṇṇasmiṃ vadāmi. Lābhī kho pana hoti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, idamassa ārohapariṇāhasmiṃ

vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave, purisasadasso javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca

ārohapariṇāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave, tayo purisasadassā.

Katame ca bhikkhave, tayo bhadrā assājānīyā:

Idha bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo javasampanno hoti, na vaṇṇasampanno, na

ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca

na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro assājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca

ārohapariṇāhasampanno ca. Ime [PTS Page 400] [\q 400/] kho bhikkhave tayo bhadrā

assājāniyā.

Katame ca bhikkhave, tayo bhadrā purisājānīyā:

Idha bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo javasampanno hoti na ca vaṇṇasampanno hoti,

na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno

ca, na ārohapariṇāha sampanno.

Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno

ca, ārohapariṇāha sampanno ca.

Kathañca bhikkhave, bhadro purisājānīyo javasampanno hoti na vaṇṇasampanno, na

ārohapariṇāhasampanno:

Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiṃ vadāmi.

Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti no vissajjeti. Imassa

vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṃ

vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave bhadro purisājānīyo javasampanno hoti na vaṇṇasampanno

na ārohapariṇāhasampanno.

Katañca bhikkhave bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti, vaṇṇasampanno ca, na

ārohapariṇāhasampanno.:

Idha bhikkhave bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko

hoti tattha parinibbāyī hoti anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiṃ vadāmi.

Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti no saṃsādeti. Idamassa

vaṇṇasmiṃ vadāmi. Na kho pana lābhī hoti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Idamassa ārohapariṇāhasmiṃ

vadāmi. Evaṃ kho bhikkhave, bhadro purisājānīyo javasampanno hoti, vaṇṇasampanno ca,

na ārohapariṇāhasampanno.

Kathañca bhikkhave bhadro purisājānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca

ārohapariṇāhasampanno ca

Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiṃ vadāmi.

Abhidhamme kho pana abhivinaye pañhaṃ puṭṭho vissajjeti, no saṃsādeti, idamassa

vaṇṇasmiṃ vadāmi. Lābhī kho pana hoti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, idamassa ārohapariṇāhasmiṃ

vadāmi.

Evaṃ kho bhikkhave, bhadro purisajānīyo javasampanno ca hoti vaṇṇasampanno ca

ārohapariṇāha sampanno ca. Ime kho bhikkhave, tayo bhadrā purisājānīyāti.

[BJT Page 448] [\x 448/]

9. 1. 3. 3

Taṇhāmūlaka suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Nava bhikkhave, taṇhāmūlake dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha,

bhāsissāmīti. Evaṃ bhante ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katame ca bhikkhave, nava taṇhāmūlakā dhammā? Taṇhaṃ paṭicca pariyesanā. Pariyesanaṃ

paṭicca lābho, lābhaṃ paṭicca vinicchayo vinicchayaṃ paṭicca chandarāgo, chandarāgaṃ

paṭicca ajjhosānaṃ, ajjhosānaṃ paṭicca pariggaho pariggahaṃ paṭicca macchariyaṃ,

macchariyaṃ paṭicca ārakkhā, ārakkhādhikaraṇaṃ daṇḍādānasatthādāna1 [PTS Page 401]

[\q 401/] kalaha viggaha vivādā2 tuvaṃtuvapesuññamusāvādā aneke pāpakā akusalā

dhammā samabhavanti. Ime kho bhikkhave, nava taṇhāmūlakā dhammāti.

9. 1. 3. 4

Sattāvāsa suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Nava ime bhikkhave, sattāvāsā. Katame nava:

1. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā nānatta saññino seyyathāpi manussā ekacce ca devā

ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamo sattāvāso.

2. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā

paṭhamābhinibbattā ayaṃ dutiyo sattāvāso.

3. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā abhassarā. Ayaṃ tatiyo

sattāvāso.

4. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ

catuttho sattāvāso.

1. Daṇḍādānaṃ satthādānaṃ machasaṃ

2. Kālahaviggaha vivāda machasaṃ

[BJT Page 450] [\x 450/]

5. Santi bhikkhave sattā asaññino appaṭisaṃvedino, seyyathāpi devā asaññasattā. Ayaṃ

pañcamo sattāvāso.

6. Santi bhikkhave sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā

nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso' ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭho

sattāvāso.

7. Santi bhikkhave sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ viññāṇanti'

viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ sattamo sattāvāso.

8. Santi bhikkhave sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi kiñcī' ti

ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ aṭṭhamo sattāvāso.

9. Santi bhikkhave sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṃ navamo sattāvāso.

Ime kho bhikkhave nava sattāvāsāti.

9. 1. 3. 5

Paññāparicita suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Yato [PTS Page 402] [\q 402/] kho bhikkhave bhikkhuno paññāya cittaṃ suparicitaṃ

hoti, tassetaṃ bhikkhave, bhikkhuno kallaṃ vacanāya 'khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ

kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātī ti.

Kathañca bhikkhave bhikkhuno paññāya cittaṃ suparicitaṃ hoti. Vītarāgaṃ me cittanti

paññāya cittaṃ suparicitaṃ hoti. Vītadosaṃ me cittanti paññāya cittaṃ suparicitaṃ hoti,

vītamohaṃ me cittanti paññāya cittaṃ suparicitaṃ hoti. Asārāgadhammaṃ1 me cittanti

paññāya cittaṃ suparicitaṃ hoti. Asandosadhammaṃ me cittanti paññāya cittaṃ suparicitaṃ

hoti.

1. Asarāga dhammaṃ machasaṃ

[BJT Page 452] [\x 452/]

Asammohadhammaṃ me cittanti paññāya cittaṃ suparicitaṃ hoti anāvattidhammaṃ me

cittaṃ kāmabhavāyāti paññāya cittaṃ suparicitaṃ hoti. Anāvattidhammaṃ me cittaṃ

rūpabhavāyāti paññāya cittaṃ suparicitaṃ hoti. Anāvattidhammaṃ me cittaṃ arūpabhavāyāti

paññāya cittaṃ suparicitaṃ hoti.

Yato kho bhikkhave bhikkhuno paññāya cittaṃ suparicitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhave

bhikkhuno kallaṃ vacanāya khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ

itthattāyā'ti pajānāmīti.

9. 1. 3. 6

Silāyūpopama suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca candikāputto1 rājagahe

viharani2 veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi:

āvuso bhikkhavoti, āvusoti kho te bhikkhū āyasmato candikāputtassa paccassosuṃ. Āyasmā

candikāputto etadavoca: "devadatto āvuso bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti: yato ca3 kho

āvuso bhikkhuno cetasā cittaṃ paricitaṃ hoti4 tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya

[PTS Page 403 [\q 403/] ']khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ

itthattāyāti pajānāmīti.

Atha kho5 āyasmā sāriputto āyasmantaṃ candikāputtaṃ etadavoca: "na kho āvuso

candikāputta, devadatto bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti:" yato kho āvuso bhikkhuno

cetasā cittaṃ paricitaṃ hoti3 tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya khīṇā jāti vusitaṃ

brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī' ti. Evañca kho āvuso

candikāputta devadatto bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti: 'yato kho āvuso bhikkhuno cetasā

cittaṃ suparicitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya 'khīṇā jāti vusitaṃ

brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī' ti.

1. Chandikāputto sī 1.

2. Viharati machasaṃ

3. Yato kho machasaṃ

4. Cetasā vitaṃ hoti machasaṃ

5. Evaṃ vutte machasaṃ

[BJT Page 454] [\x 454/]

Dutiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi: devadatto āvuso bhikkhūnaṃ evaṃ

dhammaṃ deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaṃ paricitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno

kallaṃ veyyākaraṇāya 'khīṇā jāti vusitaṃ' brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ

itthattāyāti pajānāmī' ti.

Dutiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ candikāputtaṃ etadavoca: na kho āvuso

candikāputta, devadatto bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti: yato kho āvuso, bhikkhuno

cetasā cittaṃ paricitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya khīṇājāti vusitaṃ

brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti. Evañca kho āvuso

candikāputta devadatto bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā

cittaṃ suparicitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya ' khīṇā jāti vusitaṃ

buhmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānīmī 'ti.

Tatiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhū āmantesi : devadatto āvuso bhikkhūnaṃ evaṃ

dhammaṃ deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaṃ paricitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno

kallaṃ veyyākaraṇāya 'khīṇā jāti vusitaṃ' brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ

itthattāyāti pajānāmī' ti.

Tatiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ candikāputtaṃ etadavoca: na kho āvuso

candikāputta, devadatto bhikkhūnaṃ evaṃ dhammaṃ deseti: yato kho āvuso, bhikkhuno

cetasā cittaṃ paricitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya khīṇājāti vusitaṃ

brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmīti. Evañca kho āvuso

candikāputta devadatto bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā

cittaṃ suparicitaṃ hoti, tassetaṃ bhikkhuno kallaṃ veyyākaraṇāya 'khīṇā jāti vusitaṃ

brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī' ti.

Kathañca āvuso bhikkhuno cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti: vītarāgaṃ [PTS Page 404] [\q

404/] me cittanti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti. Vītadosaṃ me cittanti cetasā cittaṃ

suparicitaṃ hoti. Vītamohaṃ me cittanti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti. Asārāgadhammaṃ me

cittanti1. Cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti. Asandosadhammaṃ me cittanti2 cetasā cittaṃ

suparicitaṃ hoti. Asammohadhammaṃ me cittanti3 cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti.

Anāvattidhammaṃ me cittaṃ kāmabhavāyāti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti.

Anāvattidhammaṃ me cittaṃ rūpabhavāyāti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti. Anāvattidhammaṃ

me cittaṃ arūpabhavāyāti cetasā cittaṃ suparicitaṃ hoti.

1. Asarāgadhammaṃ me cittanti, machasaṃ

2. Asadosa dhammaṃ me cittanti, machasaṃ

3. Asamoha dhammaṃ me cittanti, machasaṃ

[BJT Page 456] [\x 456/]

Evaṃ sammā vimuttacittassa kho āvuso bhikkhuno bhusā cepi cakkhuviññeyyā rūpā

cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti amissīkatamevassa cittaṃ hoti

ṭhitaṃ āneñjappattaṃ vayañcassānupassati.

Bhusā cepi sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti.

Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi

ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti.

Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi

jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti.

Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi

kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā kāyassa āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti.

Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi

manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti.

Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. 2

Seyyathāpi āvuso silāyūpo soḷasakukkuko, tassassu aṭṭhakukku heṭṭhā nemassa

aṭṭhakukku uparinemassa atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva

naṃ kampeyya na saṅkampeyya na sampakampeyya [PTS Page 405] [\q 405/] na

sampavedheyya, atha pacchimāya cepi disāya atha pacchimāya cepi disāya āgaccheyya

bhusā vātavuṭṭhi neva naṃ kampeyya na saṅkampeyya na sampavedheyya, atha uttarāya

cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi neva naṃ kampeyya na saṅkampeyya na

sampakampeyya na sampavedheyya, atha dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya bhusā

vātavuṭṭhi neva naṃ kampeyya na saṅkampeyya na sampakampeyya, taṃ kissa hetu:

gambhīrattā āvuso nemassa, sunikhātattā na sampavedheyya silāyūpassa.

Evameva kho āvuso evaṃ sammā vimuttacittassa kho āvuso bhikkhuno bhusā cepi

cakkhuviññeyyā rūpā cakkhussa āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti

amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ vayañcassānupassati. Bhusā cepi

sotaviññeyyā saddā sotassa āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti.

Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi

ghānaviññeyyā gandhā ghānassa āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti.

Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi

jivhāviññeyyā rasā jivhāya āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti.

Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi

kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā kāyassa āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti.

Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati. Bhusā cepi

manoviññeyyā dhammā manassa āpāthaṃ āgacchanti. Nevassa cittaṃ pariyādiyanti.

Amissīkatamevassa cittaṃ hoti ṭhitaṃ āneñjappattaṃ, vayañcassānupassati.

9. 1. 3. 7

Paṭhamaverabhaya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ

gahapatiṃ bhagavā etadavoca:

[BJT Page 458] [\x 458/]

Yato kho gahapati ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. Catūhi ca

sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. So ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya:

khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇaapāyaduggativinipāto

sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano1

Katamāni [PTS Page 406] [\q 406/] pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti:

1. Yaṃ gahapati pāṇātipātī pāṇātipātappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ

pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti. Pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti. Pāṇātipātā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

2. Yaṃ gahapati adinnādāyī adinnādānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ

pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti. Adinnādānā paṭivirato neva diṭṭhadhammakampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti. Adinnādānā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

3. Yaṃ gahapati kāmesu micchācārī kāmesu micchācārappaccayā diṭṭhadhammikampi

bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Kāmesumicchācārā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṃ

veraṃ pasavati, na samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na cetasikampi dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Kāmesumicchācārā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ

vūpasantaṃ hoti.

4. Yaṃ gahapati musāvādī musāvādappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Musāvādā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na samparāyikampi

bhayaṃ veraṃ pasavati, na cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Musāvādā

paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

5. Yaṃ gahapati surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī, surāmerayamajjapamādaṭṭhānappaccayā

diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato

neva diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na samparāyikampi bhayaṃ veraṃ

pasavati, na cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti. Imāni

pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. Hoti.

Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

6. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: itipi so bhagavā

arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro

purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti.

7. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti. 'Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko

akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī' ti.

1. Parāyaṇoti machasaṃ

[BJT Page 460] [\x 460/]

8. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti. 'Supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho

ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno [PTS Page 407] [\q 407/]

bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri

purisayugāni aṭṭhapurisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'ti.

9. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi

bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Imehi catūhi

sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

Yato kho gahapati ariyasāvakassa imāni pañcabhayāni verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi

sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya:

khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇaapāyaduggativinipāto

sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti.

9. 1. 3. 8

Dutiyaverabhaya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Yato kho gahapati ariyasāvakassa pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti. Catūhi ca

sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. So ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya:

khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇaapāyaduggativinipāto

sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano.

Katamāni pañca bhayāni verāni vūpasantāni honti:

1. Yaṃ gahapati pāṇātipātī pāṇātipātappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ

pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti. Pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti. Pāṇātipātā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

2. Yaṃ gahapati adinnādāyī adinnādānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ

pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedetī. Adinnādānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ

paṭisaṃvedeti. Adinnādānā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

3. Yaṃ gahapati kāmesu micchācārī kāmesu micchācārappaccayā diṭṭhadhammikampi

bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedetī. Kāmesumicchācārā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi

bhayaṃ veraṃ pasavati, na samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na cetasikampi dukkhaṃ

domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Kāmesumicchācārā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ

vūpasantaṃ hoti.

4. Yaṃ gahapati musāvādī musāvādappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedetī.

Musāvādā paṭivirato neva diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na samparāyikampi

bhayaṃ veraṃ pasavati, na cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Musāvādā

paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.

5. Yaṃ gahapati surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī, surāmerayamajjapamādaṭṭhānappaccayā

diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedetī. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato

neva diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, na samparāyikampi bhayaṃ veraṃ

pasavati, na cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantāni hoti.

Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

6. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: itipi so bhagavā

arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro

purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti.

7. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti. 'Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko

akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī' ti.

8. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti. 'Supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho

ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho

sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭhapurisapuggalā

esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassā'ti.

9. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti, akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi

bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Imehi catūhi

sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

[BJT Page 462] [\x 462/]

Yato [PTS Page 408] [\q 408/] kho gahapati ariyasāvakassa imāni pañcabhayāni verāni

vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, so ākaṅkhamāno

attanāva attānaṃ byākareyya: khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo

khīṇaapāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato

sambodhiparāyanoti.

[BJT Page 462] [\x 462/]

9. 1. 3. 9

Āghātavatthu suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Nava imāni bhikkhave āghātavatthūni, katamāni nava:

Anatthaṃ me acarīti āghātaṃ bandhati. Anatthaṃ me caratīti āghātaṃ bandhati, anatthaṃ me

carissatīti āghātaṃ bandhati.

Piyassa me manāpassa anatthaṃ acarīti āghātaṃ bandhati. Piyassa me manāpassa anatthaṃ

caratīti āghātaṃ bandhati, piyassa me manāpassa anatthaṃ carissatīti āghātaṃ bandhati.

Appiyassa me amanāpassa atthaṃ acarīti āghātaṃ bandhati. Appiyassa me amanāpassa

atthaṃ caratīti āghātaṃ bandhati, appiyassa me amanāpassa atthaṃ carissatīti āghātaṃ

bandhati. Imāni kho bhikkhave nava āghātavatthūnīti.

9. 1. 3. 10

Āghātapaṭivinaya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Nava ime bhikkhave āghāta paṭivinayā, katame nava:

Anatthaṃ me acari taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti, anatthaṃ me carati taṃ kutettha

labbhāti āghātaṃ paṭivineti, anatthaṃ me carissati taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti.

Piyassa me manāpassa anatthaṃ acari taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti, piyassa me

manāpassa anatthaṃ carati taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti, piyassa me manāpassa

anatthaṃ [PTS Page 409] [\q 409/] carissati taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti.

Appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti. Appiyassa

me amanāpassa atthaṃ carissati. Taṃ kutettha labbhāti, āghātaṃ paṭivineti, ime kho

bhikkhave nava āghātapaṭivinayāti.

[BJT Page 464] [\x 464/]

9. 1. 3. 11

Anupubbanirodha suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Nava ime bhikkhave anupubbanirodhā, katame nava

Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti. Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa

vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaṃ

jhānaṃ samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa

rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatana saññā

niruddhā hoti, ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti.

Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti.

Saññāvedayitaṃ nirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti. Ime kho

bhikkhave nava anupubbanirodhāti.

Sattāvāsavaggo tatiyo

Tatruddānaṃ:

hānabaluṅkā taṇhā ca sattapaññā sīlāyupo,

Dve verā ca dve āghātāni, anupubbanirodhena cāti.

[BJT Page 466] [\x 466/]

4. Mahāvaggo

9. 1. 4. 1

Anupubbavihāra suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Idha [PTS Page 410] [\q 410/] bhikkhave vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakka

vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ

samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca

viharati. Sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā āvikkhanti:

upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca

pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā

adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ

amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso

ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ

upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso

ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso

nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati.

Ime kho bhikkhave, nava anupubba vihārāti.

[BJT Page 468] [\x 468/]

9. 1. 4. 2

Anupubbavihārasamāpatti suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Nava imā bhikkhave, anupubbavihārasamāpattiyo desessāmi. 1 Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamā ca bhikkhave, nava anupubbavihāra samāpattiyo:

1. Yattha kāmā nirujjhanti, ye ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto

nicchātā nibbutā nittaṇhā2 [PTS Page 411] [\q 411/] pāragatā tadaṅgenāti vadāmi.

'Kattha kāmā nirujjhanti, ke ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti: ahametaṃ na jānāmi,

ahametaṃ na passāmī' ti iti yo evaṃ vadeyya, so evamassa vacanīyo:

'Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ettha kāmā nirujjhanti, te ca

kāme nirodhetvā nirodhetvā viharantiti. Addhā bhikkhave, asaṭho amāyāvī sādhūti bhāsitaṃ

abhinandeyya anumodeyya sādhūti bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā namassamāno

pañjaliko payirupāseyya.

2. Yattha vitakkavicārā nirujjhanti, ye ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti,

addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaṅgenāti vadāmi. Kattha

vitakkavicārā nirujjhanti. Ke ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti? Ahametaṃ na

jānāmi ahametaṃ na passāmīti. Iti yo evaṃ vadeyya, so evamassa vacanīyo: "idhāvuso,

bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ

avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ettha vitakkavicārā

nirujjhanti, te ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharantīti. Addhā bhikkhave, asaṭho

amāyāvī sādhūti bhāsitaṃ abhinandeyya anumodeyya, sādhūti bhāsitaṃ abhinanditvā

anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

1. Desissāmi sīmu.

2. Tiṇṇa sīmu. Machasaṃ

[BJT Page 470] [\x 470/]

3. Yattha piti nirujjhati, ye ca pītiṃ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto

nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaṅgenāti vadāmi. Kattha pīti nirujjhati: ke ca pītiṃ

nirodhetvā nirodhetvā viharantīti: ahametaṃ na jānāmi. Ahametaṃ na passāmīti. Iti yo evaṃ

vadeyya, so evamassa vacanīyo:

Idhāvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca

kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Ettha pīti nirujjhati, taṃ ca pītiṃ nirodhetvā nirodhetvā [PTS

Page 412] [\q 412/] viharantīti. Addhā bhikkhave, asaṭho amāyāvī sādhūti bhāsitaṃ

abhinandeyya anumodeyya, sādhūti bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā namassamāno

pañjaliko payirupāseyya.

4. Yattha upekhāsukhaṃ1 nirujjhati, ye ca upekhāsukhaṃ nirodhetvā nirodhetvā viharanti.

Addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaṅgenāti vadāmi. "Kattha

upekhāsukhaṃ nirujjhati. Ke ca upekkhāsukhaṃ nirodhetvā nirodhetvā viharanti? Ahametaṃ

na jānāmi, ahametaṃ na passāmīti iti yo evaṃ vadeyya, so evamassa vacanīyo: "idhāvuso,

bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ

atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Ettha upekhāsukhaṃ nirujjhati, te ca upekhāsukhaṃ nirodhetvā nirodhetvā

viharantī" ti. Addhā bhikkhave, asaṭho amāyāvī 'sādhu' bhāsitaṃ abhinandeyya

anumodeyya, 'sādhū' ti bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko

payirupāseyya.

5. Yattha rūpasaññā2 nirujjhanti3, ye ca rūpasaññā2 nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Addhā

te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaṅgenāti vadāmi, "kattha rūpasaññā

nirujjhanti, ke ca rūpasaññā nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ahametaṃ na jānāmi, ahametaṃ

na passāmī" ti. Iti yo evaṃ vadeyya so evamassa vacanīyo: "idhāvuso, bhikkhu sabbaso

rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā

ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ettha rūpasaññā nirujjhanti.

1. Upekkhāsukhaṃ machasaṃ

2. Rūpasaññaṃ machasaṃ

3. Nirujjhati machasaṃ

[BJT Page 472] [\x 472/]

Te va rūpasaññā nirodhetvā nirodhetvā viharantīti. Addhā bhikkhave, asaṭho amāyāvī

sādhūti bhāsitaṃ abhinandeyya anumodeyya, sādhūti bhāsitaṃ abhinandeyya anumodeyya,

sādhuti bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

6. Yattha [PTS Page 413] [\q 413/] ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati. Ye ca

ākāsānañcāyatanasaññaṃ nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te1 āyasmanto nicchātā

nibbutā nittaṇhā2. Pāragatā tadaṅgenāti vadāmi. "Kattha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati,

ke ca ākāsānañcāyatanasaññaṃ nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaṃ na jānāmi

ahametaṃ na passāmī" ti iti so evaṃ vadeyya, so evamassavacanīyo: "idhāvuso, bhikkhu

sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ

upasampajja viharati ettha ākāsānañcāyatanasaññā nirujjhati. Te ca ākāsānañcāyatanasaññaṃ

nirodhetvā viharantī" ti. Addhā bhikkhave asaṭho amāyāvī sādhūti bhāsitaṃ abhinandeyya

anumodeyya, sādhūti bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko

payirupāseyya.

7. Yattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ye ca viññāṇañcāyatanasaññaṃ nirodhetvā

nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā2 pāragatā tadaṅgenāti

vadāmi. "Kattha viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, ke ca viññāṇañcāyatanasaññaṃ

nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaṃ na jānāmi, ahametaṃ na passāmīti yo evaṃ

vadeyya, so evamassa vacanīyo: idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ

samatikkamma 'natthi kiñcī'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ettha

viññāṇañcāyatanasaññā nirujjhati, te ca viññāṇañcāyatanasaññaṃ nirodhetvā nirodhetvā

viharantī" ti. Addhā bhikkhave asaṭho amāyāvī 'sādhū' ti bhāsitaṃ abhinandeyya

anumodeyya, 'sādhū' ti bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko

payirupāseyya.

1. Te ca machasaṃ

2. Tiṇṇā machasaṃ

[BJT Page 474] [\x 474/]

8. Yattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca ākiñcaññāyatanasaññaṃ nirodhetvā

nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā tadaṅgenāti

vadāmi. "Kattha ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati?, Ke ca ākiñcaññāyatanasaññaṃ nirodhetvā

nirodhetvā viharanti. Ahametaṃ [PTS Page 414] [\q 414/] na jānāmi, ahametaṃ na

passāmī'ti yo evaṃ vadeyya, so evamassa vacanīyo: idhāvuso, bhikkhu sabbaso

ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ettha

ākiñcaññāyatanasaññā nirujjhati, te ca ākiñcaññāyatanatanasaññaṃ nirodhetvā nirodhetvā

viharantī" ti. Addhā bhikkhave asaṭho amāyāvī 'sādhū' ti bhāsitaṃ abhinandeyya

anumodeyya, 'sādhū' ti bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko

payirupāseyya.

9. Yattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati, ye ca nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ

nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaṇhā pāragatā

tadaṅgenāti vadāmi. "Kattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati. Ke ca

nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaṃ na jānāmi,

ahametaṃ na passāmī" ti iti yo evaṃ vadeyya, so evamassa vacanīyo: "idhāvuso bhikkhu

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja

viharati. Ettha nevasaññānāsaññāyatanasaññā nirujjhati. Te ca

nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ nirodhetvā nirodhetvā viharantī" ti. Addhā bhikkhave

asaṭho amāyāvī sādhūti bhāsitaṃ abhinandeyya, anumodeyya 'sādhū' ti bhāsitaṃ

abhinanditvā anumoditvā namassamāno pañjaliko payirupāseyya.

Imā kho bhikkhave, nava anupubba vihārasamāpattiyoti.

[BJT Page 476] [\x 476/]

9. 1. 4. 3

Nibbānasukha suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane

kalandakanivāpe, tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi āvuso bhikkhavoti. Āvusoti

kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca: sukhamidaṃ

āvuso nibbānaṃ sukhamidaṃ āvuso, nibbānanti.

Evaṃ vutte āyasmā udāyī āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: kiṃ [PTS Page 415] [\q 415/]

panettha āvuso sāriputta sukhaṃ yadettha natthi vedayitanti? Etadeva khottha1 āvuso

sukhaṃ, yadettha natthi vedayitaṃ.

Pañcime āvuso kāmaguṇā, katame pañca:

Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā

saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā

kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā

piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā.

Ime kho āvuso pañcakāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ. Idaṃ vuccatāvuso

kāmasukhaṃ.

1. Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. Tassa ce āvuso bhikkhuno iminā vihārena viharato kāmasahagatā

saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaṃ

uppajjeyya, yāvadeva ābādhāya, evamevassa te kāmasahagatā saññāmanasikārā

samudācaranti svāssa hoti ābādho, yo kho panāvuso ābādho dukkhametaṃ vuttaṃ

bhagavatā. Imināpi kho etaṃ āvuso pariyāyena veditabbaṃ yathāsukhaṃ nibbānanti.

2. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakka vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Tassa ce āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato vitakkasahagatā

saññāmanasikārā [PTS Page 416] [\q 416/] samudācaranti, svāssa hoti ābādho.

Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa te

vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso

ābādho dukkhametaṃ vuttaṃ bhagavatā. Imināpi kho etaṃ āvuso pariyāyena veditabbaṃ

yathāsukhaṃ nibbānanti.

1. Khvettha machasaṃ

[BJT Page 478] [\x 478/]

3. Puna ca paraṃ āvuso pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca

kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Tassa te āvuso bhikkhuno iminā vihārena viharato pītisahagatā

saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso, sukhino dukkhaṃ

uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa te pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti

svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaṃ vuttaṃ bhagavatā. Imināpi kho

etaṃ āvuso, pariyāyena veditabbaṃ yathāsukhaṃ nibbānanti.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Tassa ce āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato upekkhā

sahagatā [PTS Page 417] [\q 417/] saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho.

Seyyathāpi āvuso, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa te upekkhā

sahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho

dukkhametaṃ vuttaṃ bhagavatā. Imināpi kho etaṃ āvuso, pariyāyena veditabbaṃ

yathāsukhaṃ nibbānanti.

6. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Tassa ce āvuso bhikkhuno iminā

vihārena viharato ākāsānañcāyatanasahagatā saññā manasikārā samudācaranti, svāssa hoti

ābādho. Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamassa te

ākāsānañcāyatanasahagatā saññā manasikārā samudācaranti. Svāssa hoti ābādho, yo kho

panāvuso ābādho, dukkhametaṃ vuttaṃ bhagavatā. Imināpi kho etaṃ āvuso pariyāyena

veditabbaṃ yathā sukhaṃ nibbānanti.

7. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcī' ti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Tassa ce āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato

viññāṇañcāyatana sahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi

āvuso, sukhino dukkhā uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa te

viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Yo kho

panāvuso ābādho dukkhametaṃ vuttaṃ bhagavatā. Imināpi kho etaṃ āvuso pariyāyena

veditabbaṃ yathāsukhaṃ nibbānanti.

8. Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Tassa ce āvuso bhikkhuno iminā vihārena

viharato ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho.

Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa te

ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Yo kho

panāvuso ābādho, dukkhametaṃ vuttaṃ bhagavatā. Imināpi kho etaṃ āvuso, pariyāyena

veditabbaṃ yathāsukhaṃ nibbānanti.

9. Puna ca paraṃ [PTS Page 418] [\q 418/] āvuso bhikkhu sabbaso

nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati,

paññāyaṃ vassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Imināpi kho etaṃ āvuso pariyāyena

veditabbaṃ yathā sukhaṃ nibbānanti.

9. 1. 4. 4

Gāvīupamā suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Seyyathāpi bhikkhave, gāvī pabbateyyā bālā abyattaṃ akhettaññū akusalā visame pabbate

carituṃ, tassā evamassa: 'yannūnāhaṃ agatapubbañceva disaṃ gaccheyyaṃ, akhāditapubbāni

ca tiṇāni khādeyyaṃ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyanti. Sā purimaṃ pādaṃ na

suppatiṭṭhitaṃ patiṭṭhāpetvā pacchimaṃ pādaṃ uddhareyya, sā na ceva agatapubbaṃ disaṃ

gaccheyya, na ca akhāditapubbāni tiṇāni khādeyya. Na ca apītapubbāni ca pānīyāni

piveyya, yasmiṃ cassā padese ṭhitāya evamassa: yannūnāhaṃ agatapubbañceva disaṃ

gaccheyyaṃ, abāditapubbāni ceva tiṇāni khādeyyaṃ, apītapubbāni ce va pānīyāni

pibeyyanti, tañca padesaṃ na sotthinā paccāgaccheyya. Taṃ kissa hetu: tathā hi sā bhikkhave,

gāvī pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṃ.

[BJT Page 482] [\x 482/]

Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu bālo abyatto akhettaññū akusalo vivicceva

kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati1 so taṃ nimittaṃ na āsevati. Na bhāveti, na bahulīkaroti, na

svādhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhāti.

Tassa evaṃ hoti: 'yannūnāhaṃ vitakka vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

vihareyyanti. So na sakkoti vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharituṃ. Tassevaṃ hoti; yannūnāhaṃ vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja [PTS Page 419]

[\q 419/] vihareyyanti. So na sakkoti vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharituṃ. Ayaṃ

vuccati bhikkhave, bhikkhu ubhato bhaṭṭho ubhato parihīno. Seyyathāpi sā gāvī

pabbateyyā bālā abyattā akhettaññū akusalā visame pabbate carituṃ.

Seyyathāpi bhikkhave gāvī pabbateyyā paṇḍitā byattā khettaññū kusalā visame pabbate

carituṃ. Tassā evamassa: 'yannūnāhaṃ agatapubbañceva disaṃ gaccheyyaṃ, akhāditapubbāni

ca tiṇāni khādeyyaṃ, apītapubbāni ca pānīyāni piveyyanti. Sā purimaṃ pādaṃ

suppatiṭṭhitaṃ patiṭṭhāpetvā pacchimaṃ pādaṃ uddhareyya, sā agatapubbañceva disaṃ

gaccheyya, akhāditapubbāni ceva tiṇāni khādeyya, apītapubbāni ca pānīyāni piveyya.

Yasmiṃ cassā padese ṭhitāya evamassa: yannūnāhaṃ agatapubbañceva disaṃ gaccheyyaṃ,

akhāditapubbāni ceva tiṇāni khādeyyaṃ apītapubbāni ceva pānīyāni piveyyanti' tañca

padesaṃ sotthinā paccāgaccheyya. Taṃ kissa hetu: tathā hi sā bhikkhave gāvī pabbateyyā

paṇḍitā vyattā khettaññu kusalā visame pabbate carituṃ.

Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu paṇḍito byatto khettaññu kusalo vivicceva

kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṃ

adhiṭṭhāti.

Tassa evaṃ hoti: vitakka vicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ

avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyyanti. ' So

dutiyaṃ jjhānaṃ anabhihiṃsamāno vitakkavicārānaṃ vūpasamā dutiyaṃ jjhānaṃ upasampajja

viharati. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādiṭṭhitaṃ adhiṭṭhāti.

1. Viharituṃ sīmu.

[BJT Page 484] [\x 484/]

Tassa evaṃ hoti: "yannūnāhaṃ pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṃ, sato ca sampajāno

sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeyyaṃ, yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārī

'ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyyanti' so pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato

ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā upekkhako satimā sukhavihārīti

tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti

svādhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhāti.

Tassa evaṃ hoti: ' yannūnāhaṃ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsati pārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja vihareyyanti. So catutthaṃ jhānaṃ anabhihiṃsamāno sukhassa ca pahānā

dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ

upekkhāsati pārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So taṃ nimittaṃ āsevati,

bhāveti, bahulīkaroti, svādhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhāti.

Tassa evaṃ hoti: ' yannūnāhaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ' ananto ākāso ' ti ākānāsañcāyatanaṃ upasampajja

vihareyyanti. So ākāsānañcāyatanaṃ anabhihiṃsamāno sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā

paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ' ananto ākāso ' ti

ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So taṃ nimittaṃ āsevati, bhāveti, bahulīkaroti,

svādhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhāti.

Tassa evaṃ hoti: ' yannūnāhaṃ sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ' anantaṃ

viññāṇanti' viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyyanti. So viññāṇañcāyatanaṃ

anibhihiṃsamāno sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti

viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti

svādhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhāti.

Tassa evaṃ hoti: 'yannūnāhaṃ sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyyanti. So ākiñcaññāyatanaṃ anabhihiṃsamāno sabbaso

viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So

taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svādhiṭṭhitaṃ adhiṭṭhāti.

Tassa evaṃ hoti: ' yannūnāhaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyyanti. So nevasaññānāsaññāyatanaṃ

anabhihiṃsamāno sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ

upasampajja viharati. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svidhiṭṭhitaṃ dhiṭṭhāti.

1. Atthagamā sīmu.

[BJT Page 486] [\x 486/]

Tassa evaṃ hoti: ' yannūnāhaṃ sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññā

vedayitanirodhaṃ upasampajja vihareyyanti. So saññāvedayitanirodhaṃ anabhihiṃsamāno

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja

viharati.

Yato kho bhikkhave bhikkhu taṃ tadevasamāpattiṃ samāpajjatipi vuṭṭhāti pi. Tassa muduṃ

cittaṃ hoti kammaññaṃ,mudunā citte kammaññena appamāṇo samādhi hoti subhāvito. So

appamāṇena samādhinā subhāvitena yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa

cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati

āyatane.

So sace ākaṅkhati " anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ, ekopi hutvā bahudhā

assaṃ bahudhāpi hutvā eko assaṃ āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ

tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ seyyathāpi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanimujjaṃ

kareyyaṃ seyyathāpi udake, udake pi abhijjamāne gaccheyyaṃ seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāse

pi pallaṅkena kameyyaṃ seyyathāpi pakkhisakuṇo, imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike

mahānubhāve pāṇinā parimaseyyaṃ parimajjeyyaṃ, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ

vatteyya" nti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati " dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde

suṇeyyaṃ dibbe ca mānuse ca ye dūre ye santike cā"ti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ

pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ sarāgaṃ vā

cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ,

sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti

pajāneyyaṃ, samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ vā cittaṃ

vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ,

vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ

cittanti pajāneyyaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, sauttaraṃ vā

cittaṃ sauttaraṃ citatanti pajāneyyaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ,

samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti

pajāneyyaṃ, vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ

cittanti pajāneyyanti. Tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati " nekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathīdaṃ : ekampi jātiṃ

dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo

tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi

jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno ' ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussareyya "nti tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ

cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage

satte pajāneyyaṃ. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena

samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā. ' Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapannā' ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ

cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage

satte pajāneyya " nati tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

So sace ākaṅkhati " āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya "nti tatra tatreva

sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.Ti.

[BJT Page 488] [\x 488/]

9. 1. 4. 5

Jhānanisasaya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Paṭhamampahaṃ1 bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmi.

Dutiyampahaṃ2 bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmi.

Tatiyampahaṃ bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmi.

Catutthampahaṃ bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmi.

Ākāsānañcāyatanampahaṃ bhikkhave3 nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmi.

Viññānañcāyatanampahaṃ bhikkhave nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmi.

Ākiñcāyatanampahaṃ bhikkhave nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmi.

Nevasaññānāsaññāyatanampahaṃ bhikkhave nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmi.

Saññāvedayitanirodhampahaṃ bhikkhave nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmi.

"Paṭhamampahaṃ bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ;

Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato [PTS Page 423] [\q 423/] anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ

paṭivāpeti4 so tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati.

"Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo

taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce

āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi

anāvattidhammo tasmā lokā.

1. Paṭhamampāhaṃ machasaṃ 3. Jhānaṃ sī 1.

2. Dutiyampāhaṃ machasaṃ 4. Patiṭṭhāpeti syā.

5. Paṭṭhāpetvā syā.

[BJT Page 490] [\x 490/]

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake1 vā mattikāpuñje vā yoggaṃ

karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa

padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ

savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi

cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ

yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho

nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti

teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Paṭhamampahaṃ

[PTS Page 424] [\q 424/] bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti yaṃ

taṃ vuttaṃ. Idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

"Dutiyampahaṃ bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ;

Idha bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicārā samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi

cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ

yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho

nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti

teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaṃ

karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa

padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4

So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ

etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo

nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

"Dutiyampahaṃ bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ.

Idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

"Tatiyampahaṃ bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ;

Idha bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaṃ

ca kāyena paṭisaṃ vedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ

tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi

cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ

yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho

nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti

teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaṃ

karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa

padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno

sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyāācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4

So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ

etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo

nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

"Tatiyampahaṃ bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ.

Idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

"Catutthampahaṃ bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ;

Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṃgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi

cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ

yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho

nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti

teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaṃ

karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa

padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṃgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsati pārisuddhi catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4

So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ

etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo

nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

"Catutthampahaṃ bhikkhave jhānaṃ nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ.

Idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

" Ākāsānañcāyatanampahaṃ bhikkhave nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ;

Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā3

nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi

cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ

yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho

nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti

teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

1. Tiṇapurisarūpake machasaṃ.

2. Padālitā machasaṃ,

3. Atthagamā sīmu.

[BJT Page 492] [\x 492/]

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaṃ

karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa

padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4

So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ

etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo

nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

"Ākāsānañcāyatanampahaṃ bhikkhave nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti yaṃ taṃ

vuttaṃ. Idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

"Viññāṇañcāyatanampahaṃ bhikkhave nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ;

Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ' anantaṃ viññāṇanti

' viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi

cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ

yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho

nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti

teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaṃ

karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa

padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ' anantaṃ

viññāṇanti' viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4

So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ

etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo

nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

"Viññāṇañcāyatanaṃ bhikkhave nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ.

Idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

"Ākiñcaññāyatanampahaṃ bhikkhave nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti kho panetaṃ

vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ;

Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4 so tehi dhammehi

cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ

yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho

nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti

teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsī vā tiṇapurisake 1 vā mattikāpuñje vā yoggaṃ

karitvā so aparena samayena durepātī ca hoti akkhaṇavedhī ca mahato ca kāyassa

padāḷetā. 2

Evameva kho bhikkhave bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.

So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te

dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato

suññato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpeti4

So tehi dhammehi cittaṃ paṭivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati. "Etaṃ santaṃ

etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo

nirodho nibbāna" nti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā.

"Ākiñcaññāyatanampahaṃ bhikkhave nissāya āsavānaṃ khayaṃ vadāmī" ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ.

Idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Iti kho bhikkhave yāvatā saññāsamāpatti tāvatā aññāpaṭivedho yāni ca kho imāni bhikkhave

āyatanāni nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti ca saññāvedayitanirodho ca jhāyīhete

bhikkhave bhikkhūhi samāpattikusalehi samāpattivuṭṭhānakusalehi samāpajjitvā

vuṭṭhahitvā samakkhātabbānīti1 vadāmīti.

1. Sammā ajjhātabbānīti machasaṃ

[BJT Page 494] [\x 494/]

9. 1. 4. 6

Ānanda suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ ekaṃ: samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tatra kho

āyasmā ānando bhikkhū āmantesi. Āvuso bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato

ānandassa paccassosuṃ. Āyasmā ānando etadavoca:

Acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ āvuso; yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā

sammā sambuddhena sambādho okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā

sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya

nibbānassa sacchikiriyāya. Tadeva nāma cakkhuṃ bhavissati te rūpā tañcāyatanaṃ [PTS Page

427] [\q 427/] no paṭisaṃvedissati. Tadeva nāma sotaṃ bhavissati, te saddā,

tañcāyatanaṃ no paṭisaṃvedissati. Tadeva nāma ghānaṃ bhavissati, te gandhā.

Tañcāyatanaṃ, no paṭisaṃvedissati. Sā ca nāma jivhā bhavissati, te rasā. Tañcāyatanaṃ no

paṭisaṃvedissati, so ca nāma kāyo bhavissati te phoṭṭhabbā tañcāyatanaṃ no

paṭisaṃvedissatīti.

Evaṃ vutte āyasmā udāyī āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "saññimeva nukho āvuso ānanda

tadāyatanaṃ no paṭisaṃvedeti udāhu asaññī" ti? Saññīmeva kho āvuso tadāyatanaṃ no

paṭisaṃvediti. No asaññīti.

Kiṃ saññī panāvuso tadāyatanaṃ no paṭisaṃvedetīti?

Idhāvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā

nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati.

Evaṃ saññīpi kho āvuso tadāyatanaṃ no paṭisaṃvedeti.

[BJT Page 496] [\x 496/]

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Evaṃ saññīpi kho āvuso tadāyatanaṃ

no paṭisaṃvedeti.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcī' ti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Evaṃ saññīpi kho āvuso tadāyatanaṃ no

paṭisaṃvedetīti.

Ekamidāhaṃ āvuso, samayaṃ sākete viharāmi añjanavane migadāye. Atha kho āvuso,

jaṭilagāhiyā1 bhikkhunī [PTS Page 428] [\q 428/] yenāhaṃ tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho āvuso,

jaṭilabhāgiyā bhikkhunī maṃ etadavoca: "yāyaṃ bhante ānanda samādhi nacābhinato na

cāpanato na ca sasaṅkhāra niggayha vāritavate"2 vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito

santusitattā no paritassati. Ayaṃ bhante ānanda samādhi kiṃphalo vutto bhagavatāti?

Evaṃ vutte ahaṃ3 āvuso jaṭilagāhiyaṃ bhikkhuniṃ etadavocaṃ: yāyaṃ bhagini samādhi na

cābhinato na cāpanato, na sasaṅkhāraniggayha vāritavato, vimuttattā ṭhito, ṭhitattā

santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṃ bhagini samādhi aññāphalo vutto bhagavatāti.

Evaṃ saññīpi kho āvuso tadāyatanaṃ no paṭisaṃvedeti.

9. 1. 4. 7

Lokāyatika brāhmaṇa suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Atha kho dve lokāyatikā brahmaṇā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā

bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te brāhmaṇā bhagavantaṃ etadavocuṃ:

Pūraṇo bho gotama kassapo sabbaññū sabbadassāvī aparisesañāṇadassanaṃ4 paṭijānāti

"carato ca me tiṭṭhito ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ

paccupaṭṭhitanti. So evamāha: "ahaṃ anantena ñāṇena antavantaṃ5 lokaṃ jānaṃ passaṃ

viharāmī" ti.

1. Jaṭilavāsakā, machasaṃ

2. Yasaṅkhāraniggayihacāritagato, machasaṃ

3. Sohaṃ, machasaṃ

4. Aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ, machasaṃ

5. Anantaṃ machasaṃ

[BJT Page 498] [\x 498/]

Ayampi1 [PTS Page 429] [\q 429/] bho gotama, nigaṇṭho nātaputto 2 sabbaññū

sabbadassāvī aparisesa ñāṇadassanaṃ paṭijānāti 'carato ca me tiṭṭhito ca suttassa ca

jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitanti'. So evamāha: "ahaṃ

antavantena3 ñāṇena antavantaṃ lokaṃ jānaṃ passaṃ viharāmīti. Imesaṃ bho gotama,

ubhinnaṃ ñāṇavādānaṃ ubhīnnaṃ aññamaññaṃ vipaccanīkavādānaṃ ko saccaṃ āha ko

musāti?

Alaṃ brāhmaṇā, tiṭṭhatetaṃ "imesaṃ ubhinnaṃ ñāṇavādānaṃ ubhinnaṃ aññamaññaṃ

vipaccanīkavādānaṃ ko saccaṃ āha ko musā" ? Ti. Dhammaṃ vo brāhmaṇā, desessāmi, 4 taṃ

suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhoti kho te brāhmaṇā bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Seyyathāpi brāhmaṇā, cattāro purisā catuddisā ṭhitā paramāya gatiyā ca javena ca

samannāgatā5 paramena ca padavītihārena. Te evarūpena javena samannāgatā assu,

seyyathāpi nāma brāhmaṇā, daḷhadhammo6 dhanuggaho sikkhito katahattho katūpāsano

lahukena asanena appakasirena tiriyaṃ tālacchāyaṃ7 atipāteyya, evarūpena ca

padavītihārena. Seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Atha

puratthimāya disāya ṭhito puriso evaṃ vadeyya: "ahaṃ gamanena lokassa antaṃ

pāpuṇissāmī"ti. So aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatreva8 uccārapassāvakammā

aññatreva8 niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṃ gantvā

appatvāva lokassa antaṃ antarā kālaṃ [PTS Page 430] [\q 430/] kareyya.

Atha pacchimāya disāya ṭhito puriso evaṃ vadeyya: "ahaṃ gamanena lokassa antaṃ

pāpuṇissāmī"ti. So aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatreva uccārapassāvakammā

aññatreva8 niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṃ gantvā

appatvāva lokassa antaṃ antarā kālaṃ kareyya.

Atha uttarāya disāya ṭhito puriso evaṃ vadeyya: "ahaṃ gamanena lokassa antaṃ

pāpuṇissāmī"ti. So aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatreva uccārapassāvakammā

aññatreva niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṃ gantvā

appatvāva lokassa antaṃ antarā kālaṃ kareyya.

Atha dakkhiṇāya disāya ṭhito puriso evaṃ vadeyya: "ahaṃ gamanena lokassa antaṃ

pāpuṇissāmī"ti. So aññatreva asitapītakhāyitasāyitā aññatreva uccārapassāvakammā

aññatreva niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṃ gantvā

appatvāva lokassa antaṃ antarā kālaṃ kareyya.

Taṃ kissa hetu: nāhaṃ brāhmaṇā, evarūpāya sandhāvanikāya lokassa antaṃ ñāteyyaṃ

daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi. Na cāhaṃ brāhmaṇā, appatvāva lokassa antaṃ

dukkhassantakiriyaṃ vadāmīti.

1. Ayampi hi syā,

2. Nāṭaputto, machasaṃ

3. Anantena machasaṃ

4. Desissāmi sīmu.

5. Paramena javena ca samannāgato machasaṃ

6. Daḷhadhammā machasaṃ

7. Tālacchāti sī. Syā [PTS]

8. Aññatra machasaṃ

[BJT Page 500] [\x 500/]

Pañcime brāhmaṇā, kāmaguṇā ariyassa vinaye lokoti vuccati, katame pañca?

Cakkhu viññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sota viññeyyā

saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghāna viññeyyā gandhā iṭṭhā

kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhā viññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā

piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, kāya viññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā,

Ime kho brāhmaṇā, pañcakāmaguṇā ariyassa vinaye lokoti vuccati.

Idha bhikkhave vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.

Ayaṃ vuccati brāhmaṇā, bhikkhu lokassa antaṃ āgamma lokassa ante viharati. Tamaññe

evamāhaṃsu "ayampi lokapariyāpanno, anissaṭo lokamhā" ti. Ahampi brāhmaṇā, evaṃ

vadāmi: "ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā" ti.

Puna ca paraṃ [PTS Page 431] [\q 431/] brāhmaṇā, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā

ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ

dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca

sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā

sukhavihārīti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca

pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ

upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati brāhmaṇā,

bhāvanābalaṃ. Imāni kho bhikkhave dve balānīti.

Puna ca paraṃ brāhmaṇā, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ vuccati brāhmaṇā, bhikkhu lokassa antaṃ āgamma lokassa ante viharati,

tamaññe evamāhaṃsu: "ayaṃmpi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā" ti. Ahampi

brāhmaṇā evaṃ vadāmi: "ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā" ti.

Puna ca paraṃ brāhmaṇā, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Evaṃ saññīpi kho āvuso tadāyatanaṃ

no paṭisaṃvedeti.

Puna ca paraṃ brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcī'

ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Evaṃ saññīpi kho āvuso tadāyatanaṃ no

paṭisaṃvedetīti.

Puna ca paraṃ brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati brāhmaṇā, bhikkhu lokassa

antaṃ āgamma lokassa ante viharati. Tamaññe evamāhaṃsu:

[BJT Page 502] [\x 502/]

"Ayampi lokapariyāpanto ayampi anissaṭo lokamhā" ti. Ahampi brāhmaṇā, evaṃ vadāmi:

"ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaṭo lokamhā" ti.

Puna ca paraṃ brāhmaṇā, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ayaṃ vuccati brāhmaṇā, bhikkhu lokassa [PTS Page 432] [\q 432/] antaṃ āgamma

lokassa ante viharati. Tiṇṇo loke visattikanti.

. 1

9. 1. 4. 8

Devāsurasaṅgāma suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samūpabbuḷho ahosi. Tasmiṃ kho pana

bhikkhave, saṅgāme asurā jiniṃsu devā parājiyiṃsu. 1 Parājitā ca bhikkhave devā

apayaṃsveva2 uttarena mukhā3 abhiyaṃsu4 asurā. Atha kho bhikkhave, devānaṃ etadahosi:

'abhiyanteva kho asurā yannūna mayaṃ dutiyampi asurehi5 saṅgāmeyyāmā' ti. Dutiyampi

kho bhikkhave, devā asurehi saṅgāmesuṃ dutiyampi kho bhikkhave, asurāva jiniṃsu devā

parājiyiṃsu1 parājitā ca bhikkhave devā bhītā apayaṃsveva uttarenamukhā abhiyaṃsu asurā:

Atha kho bhikkhave devānaṃ etadahosi: "abhiyanteva kho asurā, yannūna mayaṃ tatiyampi

asurehi saṅgāmeyyāmāti". Tatiyampi kho bhikkhave, devā asurehi saṅgāmesuṃ. Tatiyampi

kho bhikkhave, asurāva jiniṃsu devā parājiyiṃsu. Parājitā ca bhikkhave, devā bhītā

devapuraṃ yeva pavisiṃsu.

Devapuragatānañca pana bhikkhave, devānaṃ etadahosi: "bhīruttānaṃ gatena kho dāni

mahaṃ etarahi [PTS Page 433] [\q 433/] attanā viharāma. Akaraṇīyā asurehī" ti.

Asurānampi bhikkhave, etadahosi: "bhīruttānagatena kho dāni devā etarahi attanā viharanti.

Akaraṇīyā ambhehī" ti.

1. Parājayiṃsu machasaṃ

2. Apayiṃsuyeva machasaṃ

3. Uttarenābhimukhā machasaṃ

4. Abhiniyiṃsu machasaṃ

5. Asure si;

[BJT Page 504] [\x 504/]

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, devāsurasaṅgāmo samūpabbuḷho ahosi. Tasmiṃ kho pana

bhikkhave, saṅgāme devā jīniṃsu. Asurā parājiyisu1 parājitā ca bhikkhave asurā

apayaṃsveva dakkhiṇena mukhā, abhiyaṃsu devā. Atha kho bhikkhave, asurānaṃ etadahosi:

abhiyanteva kho devā yannūna mayaṃ dutiyampi devehi saṅgāmeyyāmāti. Dutiyampi kho

bhikkhave, asurā devehi saṅgāmesuṃ. Dutiyampi kho bhikkhave, devo ca jiniṃsu. Asurā

parājiṃsu. Parājitā ca bhikkhave, asurā apayaṃsve va dakkhiṇena mukhā. Abhiyaṃsu devā.

Atha kho bhikkhave asurānaṃ etadahosi: "abhiyanteva kho devā, yannūna mayaṃ tatiyampi

devehi saṅgāmeyyāmāti. Tatiyampi kho bhikkhave, asurā devehi saṅgāmesuṃ, tatiyampi kho

bhikkhave, devā va jiniṃsu asurā parājiyiṃsu. Parājitā va bhikkhave, asurā bhītā

asurapuraññeva pavisiṃsu. Asurapura gatānañca pana bhikkhave, asurānaṃ etadahosi:

abhīruttānagatena kho dāni mayaṃ etarahi attanā viharāma. Akaraṇīyā devehī" ti.

Devānampi bhikkhave, etadahosi: "bhīruttāna gatena kho dāni asurā etarahi attanā

viharanti, akaraṇīyā amhehī" ti.

Evameva kho bhikkhave, yasmiṃ samaye bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi

dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Tasmiṃ bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṃ hoti: "bhīruttānagatena kho dānāhaṃ

etarahi attanā [PTS Page 434] [\q 434/] viharāmi, akaraṇīyo mārassā" ti.

Mārassapi bhikkhave, pāpimato evaṃ hoti: "bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi

attanā viharati. Akaraṇīyo mayhanti".

Yasmiṃ bhikkhave samaye bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ

cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena

paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Tasmiṃ bhikkhave, samaye bhikkhussa evaṃ hoti:

"bhīruttānagatena kho dānāhaṃ etarahi attanā viharāmi, akaraṇīye mārassā" ti. Mārassāpi

bhikkhave, pāpimato evaṃ hoti: "bhīruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati,

akaraṇīyo mayhanti"

1. Parājayiṃsumachasaṃ

[BJT Page 506] [\x 506/]

Yasmiṃ bhikkhave samaye bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu antamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā

māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.

Yasmiṃ bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu

antamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcī'

ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu antamakāsi

māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhikkhu

antamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ adassanaṃ gato pāpimato.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ayaṃ vuccati bhikkhave, bhikkhu antamakāsi māraṃ apadaṃ vadhitvā māracakkhuṃ

adassanaṃ gato pāpimato, tiṇṇaṃ loke visattikanti.

9. 1. 4. 9

Āraññakanāgopama suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Yasmiṃ [PTS Page 435] [\q 435/] bhikkhave samaye āraññakassa nāgassa

gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpi purato gantvā tiṇaggāni

chindanti, tena bhikkhave, āraññako nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati. Yasmiṃ bhikkhave,

samaye āraññakassa nāgassa gocarapasutassa hatthīpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi

hatthicchāpāpi obhaggobhaggaṃ sākhābhaṅgaṃ khādanti. Tena bhikkhave, āraññako nāgo

aṭṭīyati harāyati jigucchati.

Yasmiṃ bhikkhave, samaye āraññakassa nāgassa ogāhaṃ otiṇṇassa hatthīpi hatthiniyopi

hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato ganatvā soṇḍāya udakaṃ ālolenti. Tena

bhikkhave, āraññako nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati.

Yasmiṃ bhikkhave, samaye āraññakassa nāgassa ogāhaṃ otiṇṇassa hatthīniyo kāyaṃ

upanighaṃsantiyo gacchanti, tena bhikkhave, āraññako nāgo aṭṭīyati harāyati jigucchati.

[BJT Page 508] [\x 508/]

Tasmiṃ bhikkhave, samaye āraññakassa nāgassa evaṃ hoti: "ahaṃ kho etarahi ākiṇṇo

viharāmi, hatthihi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiṇāni

khādāmi. Obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādanti. Āvilāniceva pānīyāni pivāmi

ogāhaṃ me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti yannūnāhaṃ eko

gaṇasmā vūpakaṭṭho vihareyyanti. "

So aparena samayena eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati acchinnaggāniceva tiṇāni khādati.

Obhaggobhaggañcassa sākhābhaṅgaṃ [PTS Page 436] [\q 436/] na khādanti. Anāvilāni

ca pāniyāni pivati. Ogāhañcassa otiṇṇassa na hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti.

Tasmiṃ bhikkhave, samaye āraññakassa nāgassa evaṃ hoti:

"Ahaṃ kho pubbe ākiṇṇo vihāsiṃ hatthihi hatthinīhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi,

chinnaggāni ceva tiṇāni khādiṃ, obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ khādiṃsu. Āvilāni ca

pānīyāni āpāyiṃ, ogāhañca me otiṇṇassa hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo agamaṃsu.

Sohaṃ etarahi eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharāmi, acchinnaggāni ceva tiṇāni khādāmi.

Obhaggobhaggañca me sākhābhaṅgaṃ na khādanti anāvilāni ca pānīyāni pivāmi, ogāhañca

otiṇṇassa na hatthiniyo kāyaṃ upanighaṃsantiyo gacchanti. " So soṇḍāya sākhābhaṅgaṃ

bhañjitvā sākhābhaṅgena kāyaṃ parimadditvā attamano1 kaṇḍuṃ saṃhanti. '

Evameva kho bhikkhave, yasmiṃ samaye bhikkhu ākiṇṇo viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi

upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tasmiṃ samaye

bhikkhussa evaṃ hoti: ahaṃ kho etarahi ākiṇṇo viharāmi, bhikkhūhī bhikkhunīhi upāsakehi

upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Yannūnāhaṃ eko gaṇasmā

vūpakaṭṭho vihareyyanti. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati: araññaṃ rukkhamūlaṃ [PTS Page

437] [\q 437/] pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ

palālapuñjaṃ. So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ

ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

1. Parimaditvā attamano soṇḍaṃ saṃharati machasaṃ.

[BJT Page 510] [\x 51/]

So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittaṃ parisodheti,

byāpāda padosaṃ pahāya abyāpanna citto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpāda

padosā cittaṃ parisodheti. Thīna middhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññi

sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṃ parisodheti, uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato

viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti, vicikicchaṃ pahāya

tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti.

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi

vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati.

So attamano kaṇḍuṃ saṃhanti. 1 Vitakkavicārānaṃ vūpasamā dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. So attamano kaṇḍuṃ saṃhanti so attamano kaṇḍuṃ saṃhanti. Pe tatiyaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. So attamano kaṇḍuṃ saṃhanti. Pecatutthaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. So attamano kaṇḍuṃ saṃhanti.

Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ

amanasikārā ananto ākāsoti, ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati, so attamano kaṇḍuṃ

saṃhanti.

Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkama anantaṃ viññānanti, viññānañcāyatanaṃ

upasampajja viharati, so attamano kaṇḍuṃ saṃhanti. Sabbaso viññānañcāyatanaṃ

samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, sabbaso

ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, so

attamano kaṇḍuṃ saṃhanti.

Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ [PTS Page 438] [\q 438/] samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

So attamano kaṇḍuṃ saṃhantīti

1. Soṇḍaṃ saṃharati machasaṃ kaṇḍuṃ saṃhanti syā.

9. 1. 4. 10

Tapussagahapati suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā malatesu1 viharati uruvelakappaṃ nāma malatānaṃ2

nigamo. Atha kho bhagavā pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya uruvelakappaṃ

piṇḍāya pāvisi. Uruvelakappe piṇḍāya caritvā paccābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto

āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi. 'Idheva tāva tvaṃ ānanda hohi, yāvāhaṃ mahāvanaṃ

ajjhogāhāmi divāvihārāyā' ti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha

kho bhagavā mahāvanaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.

Atha kho tapusso gahapati yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho tapusso gahapati

āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:

Mayaṃ bhante ānanda, gihī kāmabhogī kāmārāmā kāmaratā kāmasammuditā. Tesaṃ no

bhante, ambhākaṃ gihīnaṃ kāmabhogīnaṃ kāmārāmānaṃ kāmaratānaṃ kāmasammuditānaṃ

papāto viya bāyati yadidaṃ nekkhammaṃ. Sutaṃ metaṃ bhante, imasmiṃ dhammavinaye

daharānaṃ daharānaṃ bhikkhūnaṃ nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati

vimuccati. Etaṃ santanti passataṃ, nayidaṃ bhante imasmiṃ dhammavinaye bhikkhūnaṃ

bahunā janena visabhāgo yadadiṃ nekkhammanti.

Atthi [PTS Page 439] [\q 439/] kho etaṃ gahapati, kathāpābhataṃ bhagavantaṃ

dassanāya, āyāma gahapati, yena bhagavā tenupasaṃkamissāma, upasaṅkamitvā bhagavato

etamatthaṃ ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissatī tathā naṃ dhāressāmāti, evaṃ

bhanteti kho tapusso gahapati āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ānando

tapussena gahapatinā saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca:

1. Mallosu machasaṃ, mallakesu syā.

2. Malalānaṃ machasaṃ, mallakānaṃ syā.

[BJT Page 514] [\x 514/]

Ayaṃ bhante tapusso gahapati evamāha: mayaṃ bhante ānanda gihī kāmabhogī kāmārāmā

kāmāratā kāmasammuditā. Tesaṃ no bhante, ambhākaṃ gihīnaṃ kāmabhogīnaṃ

kāmārāmānaṃ kāmaratānaṃ kāmasammuditānaṃ papāto viya khāyati yadidaṃ nekkhammaṃ.

Sutaṃ metaṃ bhante, imasmiṃ dhammavinaye daharānaṃ daharānaṃ bhikkhūnaṃ

nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passataṃ1

tayidaṃ bhante, imasmiṃ dhammavinaye bhikkhūnaṃ bahunā janena visabhāgo yadidaṃ

nekkhammanti.

Evametaṃ ānanda, evametaṃ ānanda, mayhampi kho ānanda, pubbeva sambodhā

anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: 'sādhu nekkhammaṃ, sādhu

paviveko'ti. Tassa mayhaṃ ānanda nekkhamme cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na

santiṭṭhati na vimuccati, etaṃ santanti passato. Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: ko nukho

hetu, ko paccayo yena me nekkhamme cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na

vimuccati, etaṃ santanti passato. Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: kāmesu kho me ādīnavo

adiṭṭho, so ca me abahulīkato, nekkhamme ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. [PTS

Page 440] [\q 440/] tasmā nekkhamme cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati

na vimuccati etaṃ santanti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaṃ kāmesu ādīnavaṃ disvā taṃ

bahulīkareyyaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ me nekkhamme cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya etaṃ

santanti passato.

So kho ahaṃ ānanda, aparena samayena kāmesu ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ,

nekkhamme ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ, tassa mayhaṃ ānanda, nekkhamme cittaṃ

pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati, 'etaṃ santanti' passato.

So kho ahaṃ ānanda, aparena samayena vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi

savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa

mayhaṃ ānanda, iminā vihārena viharato kāmasahagatā saññā manasikārā samudācaranti.

Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva

ābādhāya, evamevassa me kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa me hoti

ābādho.

1. Passato sīmu, machasaṃ

[BJT Page 516] [\x 516/]

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: "yannūnāhaṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ

jhānaṃ upasampajja vihareyyanti" tassa mayhaṃ ānanda, avitakke cittaṃ na pakkhandati,

nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccatī "etaṃ santanti" passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: "ko nu kho hetu, ko paccayo yena me avitakke cittaṃ na

pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati "etaṃ santanti" passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: "vitakkesu kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me

abahulīkato, avitakke ānisaṃso anadhigato, so ca [PTS Page 441] [\q 441/] me anāsevito.

Tasmā me avitakke cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati. "Etaṃ

santanti" passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: "sace kho ahaṃ vitakkesu ādīnavaṃ disvā taṃ

bahulīkareyyaṃ avitakke ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati

yaṃ me avitakke cittaṃ pakkhandeyya, pasīdeyya, santiṭṭheyya, vimucceyya 'etaṃ santanti'

passato.

So kho ahaṃ ānanda, aparena samayena vitakkesu ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ.

Avitakke ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. Tassa mayhaṃ ānanda, avitakke cittaṃ

pakkhandati, pasīdati, santiṭṭhati, vimuccati 'etaṃ santanti' passato.

2. So kho ahaṃ ānanda, aparena samayena vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ

sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharāmi, tassa mayhaṃ ānanda, iminā vihārena viharato

vitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho seyyathāpi ānanda,

sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me vitakkasahagatā

saññāmanasikārā samudācarantī, svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: "yannūnāhaṃ pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṃ

sato ca sampajāno, sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeyyaṃ. Yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako

satimā sukhavihārī 'ti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyyanti. Tassa mayhaṃ ānanda,

nippītike cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati "etaṃ santanti"

passato. Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi, "ko nu kho hetu ko paccayo, yena me nippītike

cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, [PTS Page 442] [\q 442/] na

vimuccati "etaṃ santanti" passato.

[BJT Page 518] [\x 518/]

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: pītiyā kho me ādīnavo adiṭṭho, yo ca me abahulīkato.

Nippītike ānisaṃso anadhigato so ca me anāsevito. Tasmā me nippītike cittaṃ na

pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati "etaṃ santi" nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda etadahosi: "sace kho ahaṃ pītiyā ādīnavaṃ disvā taṃ bahulīkareyyaṃ,

nippītike ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ me nippītike

cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya, santiṭṭheyya vimucceyya "etaṃ santanti" passato.

So kho ahaṃ ānanda, aparena samayena pītiyā ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ.

Nippītike ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ, tassa mayhaṃ ānanda, nippītike cittaṃ

pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati etaṃ santanti passato.

3. So kho ahaṃ ānanda, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukhañca

kāyena paṭisaṃvedemi, yanataṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārī 'ti taṃ

tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ ānanda, iminā vihārena viharato

pītisahagatā saññāmanasikārā samudācaranti svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda,

sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me pītisahagatā

saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'yannūnāhaṃ sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā

pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ

catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyyanti. Tassa mayhaṃ ānanda, adukkhamasukhe cittaṃ

na pakkhandati. Nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo yena me adukkhamasukhe

cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati' 'etaṃ santa' nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'upekkhāsukhe kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me

abahulīkato. Adukkhamasukhe ca ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me

adukkhamasukhe cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati "etaṃ

santa" nti passato.

[BJT Page 520] [\x 520/]

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaṃ upekkhāsukhe ādīnavaṃ disvā taṃ [PTS

Page 443] [\q 443/] bahulīkareyyaṃ, adukkhamasukhe ānisaṃsaṃ adhigamma

tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ me adukkhamasukhe cittaṃ pakkhandeyya

pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya 'etaṃ santanti' passato.

So kho ahaṃ ānanda, aparena samayena upekkhāsukhe ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ,

adukkhamasukhe ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ, tassa mayhaṃ ānanda adukkhamasukhe

cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

4. So kho ahaṃ ānanda aparena samayena sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā

pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ

catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ ānanda iminā vihārena viharato

upekkhāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi

ānanda sukhino dukkhaṃ upapajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa me upekkhāsahagatā

saññāmanasikārā samudācaranti, svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'yannūnāhaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā

paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti,

ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya'nti, tassa mayhaṃ ānanda. Ākāsānañcāyatane

cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo yena me ākāsānañcāyatane

cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'rūpesu kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me abahulīkato.

Ākāsānañcāyatane ānisaṃso anadhigato. So ca me anāsevito. Tasmā me ākāsānañcāyatane

cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaṃ santa'nti [PTS Page 444]

[\q 444/] passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaṃ rūpesu ādīnavaṃ disvā taṃ

bahulīkareyyaṃ, ākāsānañcāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho

panetaṃ vijjati yaṃ me ākāsānañcāyatane cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya

vimucceyya 'etaṃ santa'nti passato.

[BJT Page 522] [\x 522/]

So kho ānanda, aparena samayena rūpesu ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ,

ākāsānañcāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ, tassa mayhaṃ ānanda,

ākāsānañcāyatane cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

So kho ānanda, sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā

nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti, ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi.

Tassa mayhaṃ ānanda, iminā vihārena viharato rūpasahagatā saññāmanasikārā

samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya,

yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me rūpasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa

me hoti ābādho.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: yannūnāhaṃ sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma

anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyyanti. ' Tassa mayhaṃ ānanda

viññāṇañcāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati etaṃ

santanti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo, yena me viññāṇañcāyatane

cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: ākāsānañcāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me

abahulīkato. Viññāṇañcāyatane ca ānisaṃso anadhigato. So ca me anāsevito. Tasmā me

viññāṇañcāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati' 'etaṃ

santa'nti passato.

Sace kho ahaṃ ākāsānañcāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ bahulīkareyyaṃ, [PTS Page 445] [\q

445/] viññāṇañcāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ me viññāṇañcāyatane cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya santiṭṭheyya vimucceyya

'etaṃ santa'nti passato.

So kho ahaṃ ānanda, aparena samayena ākāsānañcāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ

bahulamakāsiṃ, viññāṇañcāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ. Tassa mayhaṃ ānanda,

viññāṇañcāyatane cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

[BJT Page 524] [\x 524/]

6. So kho ahaṃ ānanda, sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti

viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ ānanda, iminā vihārena viharato

ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho.

Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me

ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaṃ ānanda etadahosi: 'yannūnāhaṃ sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma

natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya'nti. Tassa mayhaṃ ānanda,

ākiñcaññāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaṃ

santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: ko nu kho hetu, ko paccayo, yena me ākiñcaññāyatane

cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda etadahosi: "viññāṇañcāyatane ca ānisaṃso anadhigato, so ca me

anāsevito. Tasmā me ākiñcaññāyatane cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na

vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda etadahosi: 'sace kho ahaṃ viññāṇañcāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ

bahulīkareyyaṃ, ākiñcaññāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho panetaṃ

vijjati yaṃ me ākiñcaññāyatane [PTS Page 446] [\q 446/] cittaṃ pakkhandeyya pasīdeyya

santiṭṭheyya vimucceyya "etaṃ santa" nti passato.

So kho ahaṃ ānanda, aparena samayena viññāṇañcāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ

bahulamakāsiṃ ākiñcaññāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseviṃ, tassa mayhaṃ ānanda

ākiñcaññāyatane cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

7. So kho ahaṃ ānanda sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi. Tassa mayhaṃ ānanda, iminā vihārena viharato

viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho.

[BJT Page 526] [\x 526/]

Seyyathāpi ānanda sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa me

viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'yannūnāhaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya'nti. Tassa mayhaṃ ānanda,

nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati,

'etaṃ santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'ko nukho hetu, ko paccayo, yena me

nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati

'etaṃ santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: ākiñcaññāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca me

abahulīkato, nevasaññānāsaññāyatane ānisaṃso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me

nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati

'etaṃ santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaṃ ākiñcaññāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ

bahulīkareyyaṃ, nevasaññānāsaññāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ, ṭhānaṃ kho

panetaṃ vijjati yaṃ me nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ pakkhandeyya, pasīdeyya,

santiṭṭheyya, vimucceyya, 'etaṃ santa'nti passato.

So [PTS Page 447] [\q 447/] kho āhaṃ ānanda, aparena samayena ākiñcaññāyatane

ādīnavaṃ disvā taṃ bahulamakāsiṃ. Nevasaññānāsaññāyatane ānisaṃsaṃ adhigamma

tamāseviṃ, tassa mayhaṃ ānanda nevasaññānāsaññāyatane cittaṃ pakkhandati pasīdati

santiṭṭhati vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

[BJT Page 528] [\x 528/]

8. So kho ahaṃ ānanda, sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāmi, tassa mayhaṃ ānanda, iminā vihārena

viharato ākiñcaññāyatana sahagatā saññāmanasikārā samudācaranti' svāssa me hoti ābādho.

Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaṃ uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me

ākiñcaññāyatanasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'yannūnāhaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññā vedayitanirodhaṃ upasampajja vihareyyanti' tassa mayhaṃ ānanda,

saññāvedayitanirodhe cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati na santiṭṭhati, na vimuccati, 'etaṃ

santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'ko nukho hetu, ko paccayo, yena me

saññāvedayitanirodhe cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaṃ

santa'nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'nevasaññānāsaññāyatane kho me ādīnavo adiṭṭho, so ca

me abahulīkato saññāvedayitanirodhe ānisaṃso anadhigato. So ca me anāsevito. Tasmā me

saññāvedayitanirodhe cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccati 'etaṃ

santi' nti passato.

Tassa mayhaṃ ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaṃ nevasaññānāsaññāyatane ādīnavaṃ disvā

taṃ bahulīkareyyaṃ saññāvedayitanirodhe ānisaṃsaṃ adhigamma tamāseveyyaṃ ṭhānaṃ kho

panetaṃ vijjati yaṃ me saññāvedayitanirodhe cittaṃ pakkhandeyyaṃ, pasīdeyya,

santiṭṭheyya, vimucceyya 'etaṃ santa'nti passato.

So kho ahaṃ ānanda, aparena samayena nevasaññānāsaññāyatane ādīnavaṃ disvā taṃ

bahulamakāsiṃ, [PTS Page 448] [\q 448/] saññāvedayitanirodhe ānisaṃsaṃ adhigamma

tamāseviṃ. Tassa mayhaṃ ānanda, saññāvedayitanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati

santiṭṭhati vimuccati 'etaṃ santa'nti passato.

[BJT Page 530] [\x 530/]

9. So kho ahaṃ ānanda sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharāmi, paññāya ca me disvā āsavā parikkhayaṃ

agamaṃsu.

Yāvakīvañcāhaṃ ānanda imā nava anupubbavihārasamāpattiyo na evaṃ anulomapaṭilomaṃ

samāpajjimpi, vuṭṭhahimpi neva tāvāhaṃ ānanda sadevake loke samārake sabrahmake

sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ

abhisambuddhoti paccaññāsiṃ.

Yato ca kho ahaṃ ānanda, imā nava anupubbavihārasamāpattiyo evaṃ anulomapaṭilomaṃ

samāpajjimpi vuṭṭhahimpi, athāhaṃ ānanda, sadevake loke samārake sabrahmake

sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraṃ sammāsambodhiṃ

abhisambuddhoti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me

cetovimutti. Ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti.

Mahāvaggo catuttho.

Tassuddānaṃ:

Dve vihārā ca nibbānaṃ gāvijhānena pañcamaṃ,

Ānando brāhmaṇo devo nāgena tapussena cāti.

[BJT Page 532] [\x 532/]

5. Sāmaññavaggo

9. 1. 5. 1

Sambādha suttaṃ

Evaṃ [PTS Page 449] [\q 449/] me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ

viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā udāyī yenāyasmā ānando tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ

vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā udāyī āyasmantaṃ ānandaṃ

etadavoca: vuttamidaṃ āvuso, pañcālacaṇḍena devaputtena:

1. "Sambādhe vata1 okāsaṃ avindi2 bhuri medhaso

Yo jhānamabudhā3. Buddho patilīnanisabho munī" ti.

Katamo nu kho āvuso sambādho katamo sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatāti:

Pañcime āvuso kāmaguṇā sambādho vutto bhagavatā. Katame pañca: cakkhuviññeyyā rūpā

iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā

manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā

piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho āvuso pañcakāmaguṇā sambādho vutto bhagavatā.

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso

sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā. Pariyāyena tattha'patthi sambādho, kiñca tattha

sambādho:1 yadeva [PTS Page 450] [\q 450/] tattha vitakkavicārā aniruddhā honti

ayamettha sambādho.

1. Sambādhegataṃ machasaṃ

2. Avidavā machasaṃ

3. Jhānamabujjhi machasaṃ

[BJT Page 534] [\x 534/]

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tattha

patthi sambādho. Kiñca tattha sambādho: yadeva tattha: pīti aniruddhā hoti, ayamettha

sambādho.

Puna ca paraṃ āvuso pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca

kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambodhe okāsādhigamo vutto

bhagavatā pariyāyena. Tattha'patthi sambādho, kiñca tattha sambādho: yadeva tattha

upekkhāsukhaṃ1 aniruddhaṃ hoti, ayamettha sambādho.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto

bhagavatā. Tattha'patthi sambādho. Kiñca tattha sambādho yadeva tattha rūpasaññā

aniruddhā hoti, ayamettha sambādho.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena,

tattha'patthi sambādho. Kiñca: tattha sambādho yadeva tattha ākāsānañcāyatanasaññā

aniruddhā hoti. Ayamettha sambādho.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ [PTS Page 451] [\q 451/] upasampajja viharati. Ettāvatā

pi kho āvuso sambodhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena, tattha'patthi sambādho.

Kiñca tattha sambādho yadeva tattha viññāṇañcāyatanasaññā aniruddhā hoti. Ayamettha

sambādho.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo

vutto bhagavatā pariyāyena, tattha'patthi sambādho. Kiñca tattha sambādho: yadeva tattha

ākiñcaññāyatanasaññā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho.

1. Upekhāsukhaṃ sīmu.

[BJT Page 536] [\x 536/]

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe

okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena, tattha patthi sambādho. Kiñca tattha sambādho:

yadeva tattha nevasaññānāsaññāyatanasaññā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 2

Kāyasakkhi suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Kāyasakkhi kāyasakkhī" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso kāyasakkhi vutto

bhagavatāti.

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ

tathā tathā naṃ kāyena phassitvā1. Viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ [PTS Page 452] [\q 452/] āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā

ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ

dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati. Ettāvatā pi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā1

viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena.

1. Phusitvā machasaṃ, syā.

[BJT Page 538] [\x 538/]

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamma paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso' ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi

kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā

naṃ kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ

kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso

kāyasakkhi vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 3

Paññāvimutta suttaṃ

(Kosambinidāna)

"Paññāvimutto paññāvimutto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso paññāvimutto vutto

bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāya ca naṃ pajānāti.

Ettāvatāpi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā

pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhañca

kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso paññāvimutto

vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso, paññāvimutto

vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā

pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatā pi

kho āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso

paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena,

[BJT Page 540] [\x 540/]

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho

āvuso paññāvimutto vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ [PTS Page 453] [\q 453/] āvuso bhikkhu sabbaso

nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati.

Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ

kāyena phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso paññāvimutto vutto

bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 4

Ubhatobhāgavimutta suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Ubhatobhāgavimutto ubhatobhāgavimutto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso

ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ

tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso

ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca

naṃ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā āvikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso ubhatobhāgavimutto

vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā

viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso, ubhatobhāgavimutto vutto

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatā pi

kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā

naṃ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso

ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto

bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ

kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso

ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena,

[BJT Page 542] [\x 542/]

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati. Paññāya ca naṃ

pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 5

Sandiṭṭhikadhamma suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso

sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ

tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso

sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca

naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo

vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā

viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, sandiṭṭhiko dhammo vutto

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi

kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā

naṃ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko

dhammo vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto

bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ

kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko

dhammo vutto bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhiko dhammo vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 6

Sandiṭṭhikanibbāna suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ sandiṭṭhikaṃ nibbāna" nti. Āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso

sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ

tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso

sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca

naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ

vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā

viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi pi

kho āvuso sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā

naṃ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaṃ

nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ

vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ

kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaṃ

nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso sandiṭṭhikaṃ nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā nippariyāyenāti.

[BJT Page 544] [\x 544/]

9. 1. 5. 7

Nibbāna suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

" Nibbānaṃ [PTS Page 454] [\q 454/] nibbāna" nti. Āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso

nibbāna' vuttaṃ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ

tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso

nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca

naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā

viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā

pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi

kho āvuso nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā

naṃ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso nibbānaṃ

vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā

pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ

kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 8

Parinibbāna suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

" Parinibbānaṃ parinibbāna" nti. Āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso parinibbānaṃ nti

vuttaṃ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ

tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso

parinibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca

naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā

viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso, parinibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā

pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatā pi

kho āvuso parinibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā

naṃ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaṃ

vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ

kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaṃ

vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 9

Tadaṅganibbāna suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

" Tadaṅganibbānaṃ tadaṅganibbāna" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso

tadaṅganibbānaṃ vuttaṃ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ

tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso

tadaṅganibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati, paññāya ca

naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaṅganibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaṅganibbānaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā

viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, tadaṅganibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā

pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi

kho āvuso tadaṅganibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā

naṃ kāyena phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso

tadaṅganibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ kāyena

phassitvā viharati paññāya ca naṃ pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso tadaṅganibbānaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaṃ tathā tathā naṃ

kāyena phassitvā viharati, paññāya ca naṃ pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaṅganibbānaṃ

vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso tadaṅganibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 10

Diṭṭhadhammanibbāna suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Diṭṭhadhammanibbānaṃ diṭṭhadhammanibbāna" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso

diṭṭhadhammanibbānaṃ vuttaṃ bhagavatāti?

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso

diṭṭhadhammanibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaṃ

vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso, diṭṭhadhammanibbānaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso

diṭṭhadhammanibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Paññāyacaparaṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti. Ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti

ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti, ettāvatāpi kho āvuso diṭṭhadhammanibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Raṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatā pi kho āvuso diṭṭhadhamma nibbānaṃ vuttaṃ bhagavatā nippariyāyenāti.

Sāmaññavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ:

Sambādho kāyasakkhi paññā1

Ubhato2 sandiṭṭhikā duve

Nibbānaṃ parinibbānaṃ

Tadaṅga diṭṭhadhammikena cāti.

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

Pañcālavaggo sīmu.

1. Pañcālokāyasakkhī [PTS Page 455] [\q 455/] ca sīmu

2. Ubho sīmu.

[BJT Page 546] [\x 546/]

Dutiyo paṇṇāsako

1. Khemavaggo

9. 2. 1. 1

Khema suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Khemaṃ khema" nti. Āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso khemaṃ vuttaṃ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā

parikkhīṇā honti, ettāvatāpi kho āvuso khemaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatā pi kho āvuso khemaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho

āvuso, khemaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti. Ettāvatā pi kho āvuso khemaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti

ettāvatāpi kho āvuso khemaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti, ettāvatāpi kho āvuso khemaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso khemaṃ vuttaṃ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 1. 5. 12

Khemappatta suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Khemappatto khemappatto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso khemappattaṃ vuttaṃ

bhagavatāti?

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā

parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaṃ

vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho

āvuso, khemappattaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaṃ

vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti

ettāvatāpi kho āvuso khemappattaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti, ettāvatāpi kho āvuso khemappattaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaṃ vuttaṃ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 2. 1. 3

Amata suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Amataṃ amata" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso amataṃ vuttaṃ bhagavatāti.

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā

parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca

kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho

āvuso amataṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho

āvuso, amataṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti

ettāvatāpi kho āvuso amataṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti, ettāvatāpi kho āvuso amataṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena,

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso amataṃ vuttaṃ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 2. 1. 4

Amatappatta suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Amatappatto amatappatto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso amatappatto vutto

bhagavatāti.

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā

parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto

vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti . Ettāvatāpi kho

āvuso, amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto

vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti

ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti, ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

[BJT Page 548] [\x 548/]

9. 2. 1. 5

Abhaya suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Abhayaṃ abhaya" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso abhayaṃ vuttaṃ bhagavatāti:

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā

parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso abhayaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho

āvuso, abhayaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaṃ vuttaṃ

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti

ettāvatāpi kho āvuso abhayaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti, ettāvatāpi kho āvuso abhayaṃ vuttaṃ bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso abhayaṃ vuttaṃ bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 2. 1. 6

Abhayappatta suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Abhayappatto abhayappatto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso abhayappatto vutto

bhagavatāti?

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā

parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto

vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca

kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho

āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho

āvuso, abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto

vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti

ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti, ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 2. 1. 7

Passaddhi suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

"Passaddhi passaddhī" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso passaddhi vuttā

bhagavatāti?

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā

parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti

taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Paññāyacassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho

āvuso, passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā

bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā

Pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti

ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma

nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā

honti, ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena.

Puna ca paraṃ āvuso bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā nippariyāyenāti.

9. 2. 1. 8

Anupubbapassaddhi [PTS Page 456] [\q 456/] suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

'Anupubbapassaddhi anupubbapassaddhī' ti āvuso vuccati pe

9. 2. 1. 9

Nirodha suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

'Nirodho nirodho'ti āvuso vuccati pe

9. 2. 1. 10

Anupubba nirodha suttaṃ

(Kosambinidānaṃ)

Anupubbanirodho anupubbanirodhoti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso

anupubbanirodho vutto bhagavatāti.

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi pe

[BJT Page 550] [\x 550/]

9. 2. 1. 11

Arahattā bhabbābhabbadhamma suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Nava bhikkhave dhamme appahāya abhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ. Katame nama:

Rāgaṃ, dosaṃ, mohaṃ, kodhaṃ, upanāhaṃ, makkhaṃ, palāsaṃ, issaṃ, macchariyaṃ. Ime kho

bhikkhave nava dhamme appahāya abhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ.

Nava bhikkhave dhamme pahāya bhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ. Katame nava:

Rāgaṃ, dosaṃ, mohaṃ, kodhaṃ, upanāhaṃ, makkhaṃ, palāsaṃ, issaṃ macchariyaṃ. Ime kho

bhikkhave nava dhamme pahāya bhabbo arahattaṃ sacchikātunti.

Khemavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

Khemā dve amatā dve ca dve bhayā passaddhiyā duve,

Nirodho anupubbo ceva bhabbābhabbenekādasāti.

Khemo [PTS Page 457] [\q 457/] ca amataṃ ceva abhayaṃ passaddhiyena ca nirodho

anupubbo ceva dhammaṃ pahāya bhabbena cāti sīmu.

1. Chaṭṭhe sīmu.

[BJT Page 552] [\x 552/]

2. Satipaṭṭhānavaggo

9. 2. 2. 1

Sikkhādubbalya satipaṭṭhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcimāni bhikkhave sikkhādubbalyāni. Katamāni pañca: pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu

micchācāro, musāvādo, surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ. Imāni kho bhikkhave pañca sikkhā

dubbalyāni. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ sikkhādubbalyānaṃ pahānāya cattāro

satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ sikkhādubbalyānaṃ pahānāya

ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.

9. 2. 2. 2

Nīvaraṇa satipaṭṭhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcimāni bhikkhave nīvaraṇāni. Katamāni pañca:

Kāmacchandanīvaraṇaṃ, vyāpādanīvaraṇaṃ, thīnamiddhanīvaraṇaṃ, [PTS Page 458] [\q

458/] uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ. Imāni kho bhikkhave pañca

nīvaraṇāni.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā.

Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ pahānāya ime

cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.

9. 2. 2. 3

Kāmaguṇa satipaṭṭhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcime bhikkhave kāmaguṇā. Katame pañca:

Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā

saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūsaṃhitā rajanīyā. Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā

kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā

piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā

kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave pañcakāmaguṇā.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcantaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā.

Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassi viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ime

cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.

9. 2. 2. 4

Upādānakkhandha satipaṭṭhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcime bhikkhave upādānakkhandhā. Katame pañca:

Rūpūpādānakkhandho, vedanūpādānakkhandho, saññūpādānakkhandho,

saṅkhārūpādānakkhandho, viññānūpādānakkhandho. Ime [PTS Page 459] [\q 459/] kho

bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ

pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ

pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.

9. 2. 2. 5

Orambhāgiya satipaṭṭhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcimāni bhikkhave orambhāgiyāni saññojanāni. Katamāni pañca:

Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo. Imāni kho bhikkhave

pañcorambhāgiyāni saññojanāni.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya cattāro

satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.

[BJT Page 566] [\x 566/]

9. 2. 2. 6

Gati satipaṭṭhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcimā bhikkhave gatiyo. Katame pañca:

Nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā. Imā kho bhikkhave pañca gatiyo.

Imāsaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ gatīnaṃ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā.

Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ gatīnaṃ pahānāya ime cattāro

satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.

9. 2. 2. 7

Macchariya satipaṭṭhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcimāni bhikkhave macchariyāni. Katamāni pañca:

Āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ,

dhammamacchariyaṃ. Imāni kho bhikkhave pañca macchariyāni.

Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ macchariyānaṃ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā

bhāvetabbā. Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ macchariyānaṃ pahānāya ime

cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.

9. 2. 2. 8

Uddhambhāgiya satipaṭṭhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcimāni [PTS Page 460] [\q 460/] bhikkhave, uddhambhāgiyāni saññojanāni, katamāni

pañca:

Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā. Imāni kho bhikkhave pañcuddhambhāgiyāni

saññojanāti.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ pahānāya cattāro

satipaṭṭhānā bhāvetabbā. Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ pahānāya ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.

[BJT Page 558] [\x 558/]

9. 2. 2. 9

Cetokhila satipaṭṭhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcime bhikkhave cetokhilā. Katame pañca:

Idha bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so

bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati, vicikicchati, nādhimuccati, na sampasīdati, tassa cittaṃ

na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ paṭhamo cetokhilo.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na

sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati, vicikicchati, nādhimuccati, na

sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ

na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ dutiyo cetokhilo.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na

sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu saṅghe kaṅkhati, vicikicchati, nādhimuccati, na

sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ

na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ tatiyo cetokhilo.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na

sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaṅkhati, vicikicchati, nādhimuccati, na

sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ

na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ catuttho cetokhilo.

Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārisu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa

cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya, sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ pañcamo cetokhilo. Ime kho bhikkhave pañca

cetokhilā.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ cetokhilānaṃ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbā.

Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ cetokhilānaṃ pahānāya ime

cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.

[BJT Page 560] [\x 560/]

9. 2. 2. 10

Vinibandha satipaṭṭhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcime [PTS Page 461] [\q 461/] bhikkhave cetaso vinibandhā, katame pañca:

Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso

avigatapariḷāho avigatataṇho . Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti

avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷābho avigatataṇho, tassa cittaṃ na

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ paṭhamo cetaso vinibandho.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo

avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti

avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷābho avigatataṇho, tassa cittaṃ na

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ dutiyo cetaso vinibandho.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu rūpe avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo

avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu rūpesu avītarāgo

hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷābho avigatataṇho, tassa cittaṃ

na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ tatiyo cetaso vinibandho.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ

passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu yāvadatthaṃ

udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati,

tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati

ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ catuttho cetaso vinibandho.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati,

imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi

devaññataro vā'ti.

Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ

sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti,

tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya, sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati

ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ pañcamo cetaso vinibandho. Ime kho

bhikkhave, pañca cetaso vinibandhā.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ cetaso vinibandhānaṃ pahānāya cattāro satipaṭṭhānā

bhāvetabbā. Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke

abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya

loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ setaso vinibandhānaṃ pahānāya

ime cattāro satipaṭṭhānā bhāvetabbāti.

Satipaṭṭhānavaggo dutiyo

Tassuddānaṃ:

Sikkhā [PTS Page 462] [\q 462/] nīvaraṇā kāmā khandhā ca orambhāgiyā gati,

Maccherañceva uddhambhāgiyā aṭṭhamaṃ cetokhila vinibandhāti.

1. Sattamo sīmu.

[BJT Page 562] [\x 562/]

3. Sammappadhānavaggo

9. 2. 3. 1

Sikkhādubbalyasammappadhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcimāni bhikkhave sikkhādubbalyāni, katamāni pañca:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ.

Imāni kho bhikkhavepuna ca paraṃkkhādubbalyāni.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ sikkhādubbalyānaṃ pahānāya cattāro sammappadhānā

bhāvetabbā. Katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya

chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ

pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati

cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti

vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ

ṭhitiyā asammosāya bhīyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti

vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ

sikkhādubbalyānaṃ pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbāti.

9. 2. 3. 2 9

(Sāvatthinidānaṃ)

(Dutiyasuttato paṭṭhāya yāva navamā, yathā satipaṭṭhāna vagge tathā

sammappadhānavasena vitthāretabbā)

[BJT Page 564] [\x 564/]

9. 2. 3. 10

Vinibandha sammappadhāna suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcime [PTS Page 463] [\q 463/] bhikkhave cetaso vinibandhā, katame pañca: idha

bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti pe ime kho bhikkhave pañca cetaso vinibandhā.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ cetaso vinibandhānaṃ pahānāya cattāro sammappadhānā

bhāvetabbā, katame cattāro:

Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya

chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ

pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati

cittaṃ paggaṇhāti padahati, anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti

vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ

ṭhitiyā asammosāya bhīyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti

vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ

cetaso vinibandhānaṃ pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbāti.

Sammappadhānavaggo tatiyo

[BJT Page 566] [\x 566/]

4. Iddhipādavaggo

9. 2. 4. 1

Sikkhādubbalya iddhipāda suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcimāni bhikkhave sikkhādubbalyāni, katamāni pañca:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, surāmerayamajjapamādaṭṭhānaṃ.

Imāni kho bhikkhave pañcasikkhādubbalyāni.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ sikkhā dubbalyānaṃ pahānāya. Cattāro iddhipādā

bhāvetabbā. Katame cattāro: idha [PTS Page 464] [\q 464/] bhikkhave bhikkhu

chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Imesaṃ kho bhikkhave

pañcannaṃ sikkhādubbalyānaṃ pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbāti.

9. 2. 4. 2 9

(Sāvatthinidānaṃ)

(Dutiyasuttato paṭṭhāya yāva navamā yathā satipaṭṭhānavagge tathā iddhipādavasena

vitthāretabbaṃ)

[BJT Page 568] [\x 568/]

9. 2. 4. 10

Vinibandha iddhipāda suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Pañcime bhikkhave cetaso vinibandhā, katame pañca: idha bhikkhave bhikkhu kāmesu

avītarāgo hoti pe ime kho bhikkhave pañca cetaso vinibandhā.

Imesaṃ kho bhikkhave pañcannaṃ cetaso vinibandhānaṃ pahānāya cattāro sammappadhānā

bhāvetabbā, katame cattāro:

Idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ

bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.

Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Imesaṃ kho bhikkhave

pañcannaṃ cetaso vinibandhānaṃ pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbāti.

Iddhipādavaggo catuttho1.

Dutiyo paṇṇāsako samatto

Tassuddānaṃ:

Cattāro satipaṭṭhānā padhānā caturo pade,

Cattāro iddhipādāpi purimehi ca yojaye.

Yatheva satipaṭṭhānā padhānā caturo pi ca, cattāro iddhipādā ca tatheva sampayojayeti:

machasaṃ

1. Navamo sīmu.

5. Rāgādipeyyālaṃ

9. 2. 5. 1

Navasaññā suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Rāgassa [PTS Page 465] [\q 465/] bhikkhave abhiññāya nava dhammā bhāvetabbā.

Katame nava: asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā,

aniccasaññā, anicce dukkhasaññā. Dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā. Rāgassa

bhikkhave abhiññāya ime nava dhammā bhāvetabbāti.

9. 2. 5. 2

Jhānasamāpatti suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Rāgassa bhikkhave abhiññāya nava dhammā bhāvetabbā. Katame nava: paṭhamaṃ jhānaṃ,

dutiyaṃ jhānaṃ, tatiyaṃ jhānaṃ, catutthaṃ jhānaṃ, ākāsānañcāyatanaṃ, viññāṇañcāyatanaṃ,

ākiñcaññāyatanaṃ, nevasaññānāsaññāyatanaṃ, saññāvedayitanirodho, rāgassa bhikkhave

abhiññāya ime nava dhammā bhāvetabbāti.

9. 2. 5. 3 18

(Sāvatthinidānaṃ)

Rāgassa bhikkhave pariññāya pe parikkhāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe

virāgāya penirodhāya pe cāgāya pepaṭinissaggāya ime nava dhammā bhāvetabbā.

[BJT Page 572] [\x 572/]

9. 2. 5. 19 340

(Sāvatthinidānaṃ)

Dosassa pe mohassa pe kodhassa pe upanāhassa pe makkhassa pe palāsassa pe issāya pe

macchariyassa pe māyāya pe sāṭheyyassa pe thambhassa pe sārambhassa pe mānassa pe

atimānassa pe madassa pepamādassa pe abhiññāya pe pariññāya pe parikkhayāya

pepahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya penirodhāya [PTS Page 466] [\q 466/] pe

cāgāya pepaṭinissaggāya ime nava dhammā bhāvetabbāti. Idamavoca bhagavā attamanā te

bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Rāgādipeyyālaṃ niṭṭhitaṃ

Navakanipāto samatto

Rāgapadato paṭṭhāya pamādapada pariyantesu sattarasasu padesu ekamekaṃ abhiññāyādī

dasahi padehi yojetvā "nava dhammā bhāvetabbā" ti niddiṭṭha navasaññā

navajhānasamāpattīhi paccekaṃ ghaṭitāni sabbasuttāni cattālīsādhikatisatāni (340) honti:


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Anguttaranikaya 4. Anguttaranikaya 4. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D277-5