Anguttaranikaya 5

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Anguttaranikaya 5

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project


[PTS Vol A - 5] [\z A /] [\f V /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol A - 6] [\z A /] [\w VI /]
[BJT Page 002] [\x 2/]

Aṅguttaranikāye

Dasakanipāto
Namo tassa bhagavato sammāsambuddhassa

Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-07: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

1. Ānisaṃsavaggo

Kimatthiyasuttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando

bhagavantaṃ etadavoca:

Kimatthiyāni bhante kusalāni sīlāni, kimānisaṃsānīti?

Avippaṭisāratthāni kho ānanda kusalāni sīlāni, avippaṭisārānisaṃsānīti.

Avippaṭisāro pana bhante kimatthiyo, kimānisaṃsoti?

Avippaṭisāro kho ānanda pāmojjattho, pāmojjānisaṃsoti.

Pāmojjaṃ pana bhante kimatthiyaṃ, kimānisaṃsanti?

Pāmojjaṃ kho ānanda pītatthaṃ, pītānisaṃsanti.

Pīti pana bhante kimatthiyā, kimānisaṃsāti?

Pīti kho ānanda passaddhatthā, passaddhānisaṃsāti.

1. Pāmujjattho pāmujjānisaṃsotisīmu. Syā. [Pts.]

[BJT Page 004] [\x 4/]

Passaddhi pana bhante kimatthiyā, kimānisaṃsāti?

Passaddhi kho ānanda sukhatthā, sukhānisaṃsāti.

Sukhaṃ pana bhante kimatthiyaṃ, kimānisaṃsanti?

Sukhaṃ kho ānanda samādhatthaṃ, [PTS Page 002] [\q 2/] samādhānisaṃsanti.

Samādhi pana bhante kimatthiyo, kimānisaṃsoti?

Samādhi kho ānanda yathābhūtañāṇadassanattho, yathābhūtañāṇadassanānisaṃsoti.

Yathābhūtañāṇadassanaṃ pana bhante kimatthiyaṃ, kimānisaṃsanti?

Yathābhūtañāṇadassanaṃ kho ānanda nibbidāvirāgatthaṃ, nibbidāvirāgānisaṃsanti. .

Nibbidāvirāgo pana bhante kimatthiyo, kimānisaṃsoti?

Nibbidāvirāgo kho ānanda vimuttiñāṇadassanattho, vimuttiñāṇadassanānisaṃsoti.

Iti kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni. Avippaṭisāro

pāmojjattho, pāmojjānisaṃso. Pāmojjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ. Pīti passaddhatthā,

passaddhānisaṃsā. Passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā. Sukhaṃ samādhatthaṃ

samādhānisaṃsaṃ. Samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso.

Yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidāvirāgānisaṃsaṃ. Nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho

vimuttiñāṇadassanānisaṃso. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni anupubbena aggāya parentīti.

1. Arahattāya pūrentī tisyā. [Pts.]

[BJT Page 006] [\x 6/]

10. 1. 1. 2

Cetanākaraṇīya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa na cetanāya karaṇīyaṃ ''avippaṭisāro me uppajjatu''ti.

Dhammatā esā bhikkhave yaṃ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati.

Avippaṭisārissa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ''pāmojjaṃ uppajjattu''ti. Dhammatā esā

bhikkhave yaṃ avippaṭisārissa pāmojjaṃ uppajjati. Pamuditassa bhikkhave na cetanāya

karaṇīyaṃ ''pīti me uppajjatu''ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ pamuditassa [PTS Page 003]

[\q 3/] pīti uppajjati. Pītimanassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'kāyo me

passambhatu'ti dhammatā esā bhikkhave yaṃ pītimanassa kāyo passambhati.

Passaddhakāyassa bhikkhave na cetanāya ya karaṇīyaṃ 'sukhaṃ vediyāmī'ti. Dhama*matā

esā bhikkhave yaṃ passaddhakāyo sukhaṃ vediyati. Yati. Sukhino bhikkhave na cetanāya

karaṇīyaṃ 'cittaṃ me samādhiyatu'ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ sukhino cittaṃ

samādhiyati. Samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'yathābhūtaṃ taṃ jānāmi

passāmī'ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ samāhito yathābhūtaṃ jānāti passati. Yathābhūtaṃ

bhikkhave jānato passato na cetanāya karaṇīyaṃ, virajjāmī'ti. Dhammatā esā bhikkhave yaṃ

yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati virajjati. Nibbindassa bhikkhave virajjantassa na

cetanāya karaṇīyaṃ' vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaromi mī'ti. Dhammatā esā bhikkhave

yaṃ nibbiṇṇo2 viratto vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaroti. Iti kho bhikkhave nibbidāvirāgo

vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso. Yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidā

virāgatthaṃ nibbidā virāgānisaṃsaṃ. Samādhi yathābhūtañāṇadassanattho

yathābhūtañāṇadassanānisaṃso. Sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ. Passaddhi

sukhatthā sukhānisaṃsā. Pīti passaddhatthā passaddhānisaṃsā. Pāmojjaṃ pītatthaṃ

pītānisaṃsaṃ. Avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṃso. Kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni

avippaṭisārānisaṃsāni.

Iti kho bhikkhave dhammāvadhamme [PTS Page 004] [\q 4/] abhisandenti,

dhammāvadhamme paripūrenti apārāpāraṃ gamanāyāti.

1. Avippaṭisārassamachasaṃ

2. Nibabindosīmū

[BJT Page 008] [\x 8/]

10. 1. 1. 3

Paṭhama upanisasuttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Dussīlassa bhikkhave sīlavipantassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre asati

avippaṭisāravipantassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipantassa

hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipantassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā

asati passaddhivipantassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipantassa hatūpaniso

hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipantassa hatūpanisaṃ hoti

yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipantasassa

hatupaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati . Nibbidāvirāgavipantassa hatūpanisaṃ

hoti vimuttiñāṇadassanaṃ

Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati

tacopi pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evameva kho bhikkhave dussīlassa

sīlavipantassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ.

Pāmojje asati pāmojjavipantassa hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipantassa hatupanisā

hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipantasa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati

sukhavipantassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhi.

Sammāsamādhi vipantassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipantasassa hatūpaniso hoti

Nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipantassa hatūpanisaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

Sīlavato bhikkhave sīlasamipannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati

avippaṭisārasamipannassa upanisasmapannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati

pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa

upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passasaddhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti

sammāsamādhi. [PTS Page 5] [\q 5/] sammāsamādhimhi sati

sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti

nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati

tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati. Evameva kho bhikkhave sīlavato

sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati

avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati

pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa

upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passasaddhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti

sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ

hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge

sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.

[BJT Page 010] [\x 10/]

10. 1. 1. 4

Dutiya upanisasuttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi: dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso

hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pītiyā asati

pītivipantassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipannassa

hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipantassa hatūpaniso hoti ti sammāsamādhi.

Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipantassa hatūpanisaṃ hoti

yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipantasassa

hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati

Nibbidāvirāgavipantassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi āvuso rukkho sākhā palāsavipanto, tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi

pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evameva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa

hatūpaniso hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti

pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipannassa hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipantassa

hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipantassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ.

Sukhe asati sukhavipantassa hatūpaniso heti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati

sammāsamādhi vipantassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūta ñāṇadassanavipantasassa hatūpaniso hoti

nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipantassa hatūpanisaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati

avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati

pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa

upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passasaddhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti

sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ

hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge

sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi āvuso rukkho sākhā palāsasampanno, tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi

pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati. Evameva kho āvuso sīlavato sīlasampannassa

upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa

upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti

pīti. Pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati

passasaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa

upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge

sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.

[PTS Page 006] [\q 6/]

10. 1. 1. 5

Tatiya upanisasuttaṃ

(Sāvatthi)

Tatra kho āyasmā ānando bhikkhu āmantesi: dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso

hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ.

Pāmojje asati pāmojjavipannassa hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā

hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe

asati sukhavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi.

[BJT Page 012] [\x 12/]

Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipantassa hatūpanisaṃ hoti

yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadasasanavipannassa

hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāga vipannassa hatūpanisaṃ

hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanto tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi

pheggupi sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evameva kho āvuso dussīlassa sīlavipantassa

hatūpaniso hoti. Avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāra vipannassa hatūpanisaṃ hoti

pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipannassa hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipannassa

hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ.

Sukhe asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati

sammāsamādhivipantassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadasasanavipannassa hatūpaniso hoti

nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāga vipannassa hatūpanisaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati

avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmujje sati

pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa

upanisasampannaṃ hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passaddhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti

sammāsamādhi. Sammā samādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ

hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassasane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibibidāvirāgo. Nibbidāvirāge

sati nibbidāvirāga sampannassa upanisasmapannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi āvuso rukkho [PTS Page 007] [\q 7/] sākhāpalāsasampanno tassa

papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi pheggupi sāropi pāripūriṃ gacchati. Evameva kho

āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati

avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati

pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa

upanisasampannaṃ hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passaddhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti

sammā samādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhi sampannassa upanisasampannaṃ

hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassasane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge

sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.

[BJT Page 014] [\x 14/]

10. 1. 1. 6

Samādhi suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamanataṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca:

Siyānu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idha lokasaññī

assa. Na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assā ti?

Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī

assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na

ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī

assa. Na paraloke paralokasaññī assa. Saññī ca pana assāti.

Yathā kathampana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhi paṭilābho yathā neva

paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposadaññī assa, na tejasmiṃ tejosadaññī [PTS

Page 008] [\q 8/] assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane

ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa. Saññī ca pana assāti.

[BJT Page 016] [\x 16/]

Idhānanda bhikkhu evaṃ saññī hoti: etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ

sabbasaṅkhārasamatho sabbupadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti.

Evaṃ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī ca pana assāti.

10. 1. 1. 7

Sāriputta suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā

sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca:

. Siyānu kho āvuso sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatananasaññī [PTS Page 009] [\q 9/]

assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane

ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī

assa, na idha loke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa. Saññī ca pana

assāti?

[BJT Page 018] [\x 18/]

Siyā āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhi paṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī

Assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatananasaññī assa, na

viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī

assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke

idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa. Saññī ca pana assāti?

Yathā kathaṃ panāvuso sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhi paṭilābho, yathā siyā

āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhi paṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī

assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī

Assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatananasaññī assa, na

viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī

assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke

idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa. Saññī ca pana assāti?

Ekamidāhaṃ āvuso ānanda samayaṃ idheva sāvatthiyaṃ viharāmi andhavanasmiṃ tatthāhaṃ

tathārūpaṃ samādhiṃ samāpajjiṃ yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī ahosiṃ, na āpasmiṃ

āposaññī ahosiṃ, na tejasmiṃ tejosaññī ahosiṃ, na vāyasmiṃ vāyosaññī ahosiṃ. Na

ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī ahosiṃ, na viññānañcāyatane

viññānañcāyatanasaññī ahosiṃ, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī ahosiṃ, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsasaññāyatanasaññī ahosiṃ, na idhaloke

idhalokasaññī ahosiṃ, na paraloke paralokasaññī ahosinti.

Kiṃ saññī panāyasmā sāriputto tasmiṃ samaye ahosīti?

Bhavanirodho nibbānaṃ, bhavanirodho nibbānanti kho me āvuso aññāva saññā uppajjati,

aññāva saññā nirujjhati, seyyathāpi āvuso sakalikaggissa jhāyamānassa aññāva acci uppajjati,

aññāva acci nirujjhati, evameva kho me āvuso bhavanirodho nibbānaṃ bhavanirodho

nibbānanti aññāva saññā [PTS Page 010] [\q 10/] uppajjati, aññāva saññā nirujjhati.

Bhavanirodho nibbānanti saññī ca panāhaṃ āvuso tasmiṃ samaye ahosinti

[BJT Page 020] [\x 20/]

10. 1. 1. 8

Saddhā suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā'ti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto . Evaṃ so tenaṅgena aparipūro

hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto cā''ti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto , evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko. Evaṃ so

tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā

ca bahussuto ca dhammakathiko cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā

ca bahussuto ca dhammakathiko ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca

parisāvacaro. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ

saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cā'ti. Yato ca kho

bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyya'nti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado

ca parisāya dhammaṃ deseti, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro

hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca

dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, vinayadharo

cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca, evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca no ca āraññako pantasenāsano.

Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. ''Kinnāhaṃ saddho ca

assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya

dhammaṃ deseyyaṃ, vinayadharo ca āraññakoca pantasenāsano 'ti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado

ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano, evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano no ca

catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti

akicchalābhī akasiralābhī. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ

''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca

visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano

catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ

akicchalābhī akasiralābhī cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca

bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti

vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, evaṃ so

tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano

catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti

akicchalābhī akasiralābhī no ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ so tenaṅgena

aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. ''Kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca

bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca dhammaṃ deseyyaṃ

vinayadharo ca āraññako capantasenāsano catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī āsavānañca

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihareyya'nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca

bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti

vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī ca āsavānañca

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ

Abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti,

[BJT Page: 022 [\x 22/] ]

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhamimakathiko ca

parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, vinayadharo ca āraññako ca

pantasenāsano, catunnañca jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ [PTS Page 011] [\q 11/]

diṭṭhadhammasukhavihāranaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañca

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti

sabbākāra paripūrovāti.

10. 1. 1. 9

Santavimokkha suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā''ti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto . Evaṃ so tenaṅgena aparipūro

hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto cā''ti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca , evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko. Evaṃ so

tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā

ca bahussuto ca dhammakathiko cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā

ca bahussuto ca dhammakathiko ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca

parisāvacaro. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ

saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cā'ti. Yato ca kho

bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyya ' nti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado

ca parisāya dhammaṃ deseti, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro

hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca

dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo

cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca, evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca no ca āraññako pantasenāsano.

Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ ''kinnāhaṃ saddho ca

assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya

dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano 'ti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado

ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano, evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano no ca

ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te kāyena phassitvā viharati. Evaṃ so

tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ ''kinnāhaṃ saddho assaṃ sīlavā ca

bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ

vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te

ca kāyena phassitvā vihareyya 'nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca

bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti

vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te

ca kāyena phassitvā viharati, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te

santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phassitvā viharati [PTS Page 012] [\q

12/] ca no ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati . Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena

taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. ''Kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca

dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, vinayadharo

ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena

phassitvā vihareyyaṃ āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya 'nti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado

ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako ca pantasenāsano ye te santā

vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phassitvā viharati āsavānañca khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati , evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

[BJT Page 024] [\x 24/]

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca

parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, vinayadharo ca āraññako ca

pantasenāsano ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā te ca kāyena phassitvā viharati

āsavānaṃ ca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti. Imehi kho bhikkhave

dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti, sabbākāra paripūro cāti.

Santavimokkhasuttaṃ navamaṃ

10. 1. 1. 10

Vijjā suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti, tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā'' ti. [PTS Page 013] [\q 13/]

yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca no ca bahussuto . Evaṃ so tenaṅgena aparipūro

hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto cā''ti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca, evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko. Evaṃ so

tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā

ca bahussuto ca dhammakathiko cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā

ca bahussuto ca dhammakathiko ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca

parisāvacaro. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ

saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cā'ti. Yato ca kho

bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ

aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyya 'nti. Yato ca kho bhikkhave

bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado

ca parisāya dhammaṃ deseti, evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro

hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ. ''Kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca

dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo

cā'ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko

ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca, evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca no ca anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ

anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi

jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo

jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe

anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ nānussarati. Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ.

" Kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca

visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ

anussareyyaṃ seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi

jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo

jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe

anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ.

Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussareyya nti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca

parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca anekavihitañca

pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi

jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo

paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe

anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgātto

evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto

amutra upapādi. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Evaṃ so tenaṅgena paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya ca dhammaṃ deseti vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ

anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi

jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo

jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe

anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ.

Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati. No ca dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte

passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate

yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā

vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā 'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte na passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte na pajānāti.

Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ, ''kinnāhaṃ saddho ca

assaṃ sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya ca

dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ,

seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi

jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi,

jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, dibbena ca cakkhunā atikkantamānusakena satte passeyyaṃ

cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage

satte pajāneyyaṃ..

Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā

manoduccaritena samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā

micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena

samannāgatā manosucaritena samannāgatā, ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā

sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapannā 'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ

cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage

satte pajāneyya 'nti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca

parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca anekavihitañca

pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi

jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo

paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe

anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto

evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto

amutra upapādiṃ tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

Dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne

hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti, ime vata

bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena

samannāgatā, ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te

kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana

bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena

samannāgatā, ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te

kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā 'ti. Iti dibbena cakkhunā

visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte

suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Evaṃ so tenaṅgena

paripūro hoti.

Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro

ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ

anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyocatassopi jātiyo pañcapi jātiyo

dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo

sātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe

anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭa kappe. Amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṅgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno 'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati.

Dibbenaca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne

hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ime vata

bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena

samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto

sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. No ca āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacichikatvā upasampajja

viharati,

Evaṃ so tenaṅgena aparipūro hoti.

[BJT Page 026] [\x 26/]

Teta taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ ''kinnāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca bahussuto ca

dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ, vinayadharo

ca anekavihitañca pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo,

tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampijātiyo

cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi

saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo

evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So

tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ ,

dibbena ca cakkhunā [PTS Page 014] [\q 14/] visuddhe atikkantamānusakena satte

passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate

yathākammūpage satte te pajāneyyaṃ, ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā

vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā. Ariyānaṃ upavādakā

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vināpātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ. Āsavānañca khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

vihareyyanti.

Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca

parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti, vinayadharo ca anekakavihitañca

pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi

jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo

paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe

anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto

evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto

amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhakapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto . So tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, dibbena ca cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate yathākamimūpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena

samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ

upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassabhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Āsavānañca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaṃ so

tenaṅgena paripūro hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu hoti samantapāsādiko ca hoti

sabbākāraparipūrocāti.

Ānisaṃsavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ

Kimatthiyaṃ cetanā sīlaṃ upanisā ānanda pañcamaṃ,

Samādhi sāriputto ca saddho santena vijjayāti, 1

[PTS Page 015] [\q 15/]

1. Kimatthiyaṃ cetanā ca tayo upanisā pica samādhisāriputto ca jhānaṃ santena

vijjayātimachasaṃ

[BJT Page 028] [\x 28/]

2. Nāthavaggo

10. 1. 2. 1

Senāsana suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Pañcaṅgasamannāgato bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno

bhajamāno na cirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya,

Kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti:

1. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ: ''iti pi so bhagavā

arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro

purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti.

2. Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya

nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya.

3. Asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvīkattā satthari vā viññasu vā

sabrahmacārisu.

4. Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ

upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.

5. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya

sammādukkhakkhayagāminiyā.

Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.

6. Kathañca bhikkhave senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti?

Idha bhikkhave senāsanaṃ nātidūraṃ hoti nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ

7. Divā appakiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ.

8. Appaḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassaṃ.

[BJT Page 030] [\x 30/]

9. Tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasiraneva uppajjanti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ.

10. Tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhu viharanti bahussutā āgatāgamā [PTS Page 016]

[\q 16/] dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā

paripucchati paripañhati: ''idambhante kathaṃ imassa ko attho''ti. Tassa te āyasmanto

avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti. Anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu

dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti.

Evaṃ kho bhikkhave senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti. Pañcaṅgasamannāgato kho

bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno na cirasseva

āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttaṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ

abhiññāsacchikatvā upasampajja vihareyyāti.

10. 1. 2. 2

Pañcaṅga suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Pañcaṅgavippahīno bhikkhave bhikkhu pañcaṅga samannāgato imasmiṃ dhammavinaye

kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccati.

Kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti:

Idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, vyāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṃ

pahīnaṃ hoti, uddhacchakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti, evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.

Kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti:

Idha bhikkhave bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena

samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti,

asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena

samannāgato hoti, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.

[BJT Page 032] [\x 32/]

Pañcaṅgavippahīno bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato imasmiṃ dhammavinaye

kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatīti.

1. Kāmacchando ca vyāpādo thīnamiddhañca bhikkhuno,

Uddhaccaṃ vicikicchā ca sabbasova na vijjati.

[PTS Page 017] [\q 17/]

2. Asekhena ca sīlena asekhena samādhinā

Vimuttiyā ca sampanno ñāṇena ca tathāvidho.

3. Sa ve pañcaṅgasampanno pañcaṅgānivivajjayaṃ1

Imasmiṃ dhammavinaye kevalīti pavuccatīti.

10. 1. 2. 3

Saṃyojana suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Dasa imāni bhikkhave saṃyojanāni, katamāni dasa: pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni,

pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni.

Katamāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni: sakkāyadiṭṭhiṃ, vicikicchā sīlabbataparāmāso,

kāmacchando, byāpādoti. Imāni pañcorambhāgiya saṃyojanāni.

Katamāni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni: rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā,

imāni kho pañcuddhambhāgiyāni, saṃyojanāni. Imāni kho bhikkhave dasasaṃyojanānīti.

1. Pañcaaṅge vivajjayaṃ machasaṃ.

[BJT Page 034] [\x 34/]

10. 1. 2. 4

Cetokhila suttaṃ

(Sāvatthiyaṃ)

Yassa kasasaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā pañca cetokhilā appahīnā pañca

cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā rattī vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā

kusalesu dhammesu no vuddhi.

Katamassa pañcacetokhilā appahīnā honti:

Idha bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimucchati na sampasīdati, yo so

bhikkhave bhikkhu sattharikaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na

namati ātappāya anuyogāya [PTS Page 018] [\q 18/] sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ

na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo

appahīno hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na

sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ

na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ dutiyo cetokhīlo

appahīno hoti. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu saṅghe kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati

na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa

cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ tatiyo cetokhilo

appahīno hoti. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaṅkhati vicikiccati

nādhimuccati na sampasīdati tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya

padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ

catuttho cetokhīlo appahīno hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto

khilajāto. Tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo

appahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā appahīnā honti.

Katamassa pañcacetaso vinibandhā asamucchinno honti:

Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso

avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti,

avigatacando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno

hoti.

[BJT Page 036] [\x 36/]

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo

avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so bhikkhave kāye avītarāgo hoti,

avigatacando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno

hoti. Rūpe avītarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho

avigatataṇho, yo so bhikkhave bhikkhu rūpe avītarāgo hoti, avigatacando avigatapemo

avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya

sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya,

evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Udarāvadehakaṃ bhuñjitvā

seyyasukhaṃ phassasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati. Aññataraṃ devanikāyaṃ

paṇidhāya brahmacariyaṃ carati ''imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena

vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraṃ deva nikāyaṃ

paṇidhāya brahmacariyaṃ carati imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacari yena

vā devo vā bhavissāmi devaññataro vāti. Tassa cittaṃ na namati [PTS Page 019] [\q 19/]

ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati anuyogāya sātaccāya

padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Imassa

pañcacetaso vinibandhā asamucchinnā honti.

Yassa kassavi bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañcacetokhilā appahīnā ime

pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva

pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

Seyyathāpi bhikkhave kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati. Hāyateva

vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohaparināhena, emameva kho

bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā, ime

pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacichati hāniyeva

pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhīlā pahīnā pañca

cetaso vinibandhā samucchinnā1 tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva

pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.

Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti,

Idha bhikkhave bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati, adhimuccati sampasīdati. Yo

so bhikkhave bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa

cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti.

1. Susamucchinnāmachasaṃ

[BJT Page 038] [\x 38/]

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamime na kaṅkhati na vicikicchati, adhimuccati

sampasīdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati

sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetekhilo pahīno

hoti. Saṅghe na kaṅkhati sikkhāya na [PTS Page 020] [\q 20/] kaṅkhati

Na vicikicchati, adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya

padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ

paṭhamo cetokhilo pahīno hoti. Sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati, adhimuccati

sampasīdati, yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati

sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno

hoti. Sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacinno na khilajāto, yo so bhikkhave

bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto tassa cittaṃ

namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo pahīno

hoti. Evamassa pañcacetokhilā pahīnā honti.

Katamassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti:

Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacichando vigatapemo vigatapipāso

vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatachando

vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya

anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho susamucchinno

hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo

vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye vītarāgo hoti

vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati

ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho

susamucchinno hoti. Rūpe vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso

vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu rūpe vītarāgo hoti vigatachando

vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati

ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaṃ paṭhamo cetaso vinibandho

susamucchinno hoti. Na yāvadatthaṃ, udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ

middhasukhaṃ anuyutto viharati. Na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ

carati: ''imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi,

devaññataro vā''ti.

Yo so bhikkhave bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati

'imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi

devaññataro vā' ti. Tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa

cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya evamassāyaṃ pañcamo cetaso

vinibandho susamucchinno hoti. Imassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti.

[BJT Page 040] [\x 40/]

Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañcacetokhilā pahīnā ime

pañcacetaso vinibandhā [PTS Page 021] [\q 21/] susamucchinnā tassa yā ratti vā divaso

vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni

Seyyathāpi bhikkhave juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍateva

vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohaparināhena. Evameva kho

bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañcacetokhilā pahīnā ime

pañcacetaso vinibandhā susamucchinno, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva

pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānīti.

10. 1. 2. 5

Appamāda suttaṃ

1. Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā

arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati

arahaṃ sammāsabbuddho. Evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te

appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ1 aggamakkhāyati.

2. Seyyathāpi bhikkhave yāni kānici jaṅgamānaṃ2 pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni

hatthipade samodhānaṃ gacchanti, hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ

mahantattena, evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā sabbe te appamādamūlakā

appamādasamosaraṇā appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

3. Seyyathāpi bhikkhave kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā

kūṭasamosaraṇā, kūṭo tāsaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave ye keci kusalā

dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ

aggamakkhāyati.

[PTS Page 022] [\q 22/]

1. Tesaṃmachasaṃ.

2. Jaṅgalānaṃmachasaṃ

[BJT Page 042] [\x 42/]

42

4. Seyyathāpi bhikkhave ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati,

evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā

appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

5. Seyyathāpi bhikkhave ye keci sāragandhā lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, evameva

kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā,

appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

6. Seyyathāpi bhikkhave ye keci pupphagandhā, vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, evameva

kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā,

appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

7. Seyyathāpi bhikkhave ye keci kuḍḍarājāno, 1sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā

bhavanti, rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati, evameva kho bhikkhave ye keci kusalā

dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ

aggamakkhāyati.

8. Seyyathāpi bhikkhave yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā, sabbā tā candappabhāya kalaṃ

nāgghanti soḷasiṃ candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati, evameva kho bhikkhave ye keci

kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ

dhammānaṃ aggamakkhāyati.

9. Seyyathāpi bhikkhave saradasamaye viddho vigatavalāhake deve ādicco nahaṃ

abbhussukkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati

ca. Evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā

appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati.

10. Seyyathāpi bhikkhave yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaṃ: gaṅgā, yamunā aciravatī,

sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaṅgamā samuddaninnā samuddaponā samuddapabbhārā,

mahāsamuddo tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā,

sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ

aggamakkhāyatīti.

[PTS Page 023] [\q 23/]

10. 1. 2. 6

Āhuneyya suttaṃ

Dasa ime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ

puññakkhettaṃ lokassa. Katame dasa:

Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho, paccekabuddho, ubhatobhāga vimutto, paññāvimutto,

kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī, gotrabhū.

Ime kho bhikkhave dasa puggalā āhuneyyā pāhuneyyā, dakkhiṇeyyā, añjalikaraṇīyā

anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

1. Buddarājāno, machasaṃ.

[BJT Page 044] [\x 44/]

10. 1. 2. 7

Paṭhama nāthakaraṇa suttaṃ

Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati. Dasa ime

bhikkhave nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa:

1. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Yampi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,

.

Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo, ye te

dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā, sabyañjanā

kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpassa dhammā

bahussutā honti dhatā vacasā parivitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, yampi

bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo, ye te dhammā ādikalyāṇā

majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā, sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā parivitā

manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ayampi dhammo nāthakaraṇo.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti [PTS Page 024] [\q 24/]

kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, yampi bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti,

kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, ayampi dhammo nāthakaraṇo.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi

samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Yampi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti

sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ, ayampi

dhammo nāthakaraṇo.

[BJT Page 046] [\x 46/]

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni,

tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ

saṃvidhātuṃ. Yampi bhikkhave bhikkhu yānitāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni

kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ

alaṃ saṃvidhātuṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme

abhivinaye uḷārapāmojjo. Yampi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro

abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo ayampi dhammo nāthakaraṇo.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro

kusalesu dhammesu, yampi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ

dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo

anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, ayampi dhammo nāthakaraṇo.

[PTS Page 025] [\q 25/]

8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvara

piṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena, yampi bhikkhave bhikkhu

santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, ayampi

dhammo nāthakaraṇo.

9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato

cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, yampi bhikkhave bhikkhu satimā hoti

paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, ayampi

dhammo nāthakaraṇo.

[BJT Page 048] [\x 48/]

10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya

samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Yampi bhikkhave

bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya

sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati, ime kho

bhikkhave dasa nāthakaraṇā dhammāti.

10. 1. 2. 8

Dutiyanāthakaraṇa suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā, dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati. Dasa ime

bhikkhave nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa:

1. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

'Sīlavā vatāyaṃ bhikkhu hoti pātimokkha saṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno

aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesū'ti. Therāpi naṃ bhikkhu

[PTS Page 026] [\q 26/] vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimāpi bhikkhu naṃ

bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ

maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva

pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo, ye te

dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā, sabyañjanā

kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā

bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā,

'bahussuto vatāyaṃ bhikkhu sutadharo sutasannīcayo, ye te dhammā ādikalyāṇā

majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā, sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ abhivadanti. Tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā

manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā'ti. Therāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ

maññanti. Majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi bhikkhu

vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhamānukampitassa

navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi

dhammo nāthakaraṇo.

[BJT Page 050] [\x 50/]

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

'Kalyāṇamitto vatāyaṃ bhikkhu kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, ti therāpi naṃ

vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhamāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti.

Navāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa

majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no

parihāni, ayampi dhammo nāthakaraṇo.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi

samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ, suvaco vatāyaṃ bhikkhu

sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaninti therāpi

naṃ vattabbaṃ [PTS Page 027] [\q 27/] anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimāpi bhikkhu

vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti.

Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā

kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni,

tattha dakkho hoti analaso, tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ

saṃvidhātuṃ, yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho vatāyaṃ

bhikkhu analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃkātuṃ alaṃsaṃvidhātunti. Therāpi

naṃ vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ

maññanti. Navāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa

majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no

parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

[BJT Page 052] [\x 52/]

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme

abhivinaye uḷārapāmojjo. 'Dhammakāmo vatāyaṃ bhikkhu piyasamudāhāro abhidhamme

abhivinaye uḷārapāmojjo, ti therāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti.

Majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi bhikkhu vattabbaṃ

anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa

vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo

anikkhittadhuro kusalesu dhammesu 'āraddhaviriyo vatāyaṃ bhikkhu viharati akusalānaṃ

dhammānaṃ pahānāya [PTS Page 028] [\q 28/] kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya

thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu' ti therāpi naṃ bhikkhu

vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti.

Navāpi bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa

majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no

parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti

Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena 'santuṭṭho vatāyaṃ

bhikkhu itarītaracīvara piṇḍapātasenāsana gilānapaccaya bhesajjaparikkhārenā'ti therāpi

naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhu vattabbaṃ

anusāsitabbaṃ maññanti. Navāpi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa

therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā

kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

[BJT Page 054] [\x 54/]

9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato

cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. 'Satimā vatāyaṃ bhikkhu paramena

satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā'ti therāpi naṃ

bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Majjhimā pi naṃ bhikkhu vattabbaṃ

anusāsitabbaṃ maññanti. Navā pi naṃ bhikkhu vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa

therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā

kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya

samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā paññavā vatāyaṃ

bhikkhu udayatthagāminiyā, paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya

Sammādukkhakakkhayagāminiyā'ti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti,

majjhimā pi bhikkhu vattabbaṃ [PTS Page 029] [\q 29/] anusāsitabaṃ maññanati. Tassa

Therānukampitassamajjhimānukampitassanavānukampitassa vuddhiyeva

Pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.

Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā, dukkhaṃ bhikkhave anātho viharati. Ime kho

bhikkhave dasanāthakaraṇā dhammāti.

10. 1. 2. 9

Paṭhamāriyavāsa suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Dasa ime bhikkhave ariyavāsā yadariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa:

Idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho

caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo

pasasaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño. Ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā

yadariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā ti.

[BJT Page 056] [\x 56/]

10. 1. 2. 10

Dutiya ariyavāsa suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāssadammaṃ [PTS Page 30] [\q 30/]

nāma kurūnaṃ nigamo, tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi idha bhikkhave bhikkhu

pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno

panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro

suvimuttacitto suvimuttapañño. Bhagavā etadavoca, ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā

yadariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā, katame dasa:

Idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅga samannāgato ekārakkho,

caturāpasseno, panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo

passaddhakāyasaṅkāro suvimuttacitto suvimuttapañño.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti: idha bhikkhave bhikkhuno

kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti,

uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

pañcaṅgavippahīno hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako viharati sato sampajāno.

Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako viharati sato sampajāno.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako viharati sato

sampajāno. Jivhāya rasaṃ sāyitvā neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako viharati sato

sampajāno kāyena poṭṭabbaṃ phusitvā neva sumano hoti, na dummano. Upekkhako

viharati sato sampajāno. Manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti, na dummano.

Upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato

hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti: idha bhikkhave bhikkhu satārakkhena

cetasā samannāgato hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti.

1. Ye ariyā.. Majasaṃ

[BJT Page 058] [\x 58/]

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti: idha bhikkhave bhikkhu saṅkhāyekaṃ

paṭisevati. Saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti. Saṅkhāyekaṃ vinodeti. Evaṃ

kho bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti.

[PTS Page 031] [\q 31/]

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti: idha bhikkhave bhikkhuno yāni

tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni seyyathīdaṃ:sassato lokoti vā asassato

lokoti vā antavā lokoti vā anantavā lokoti vā taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ

sarīranti vā hoti tathāgato parammaraṇāti vā na hoti tathāgato parammaraṇāki vā hoti ca

na hoti ca tathāgato parammaraṇāti vā neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇāti vā,

sabbāni tāni nuṇṇāni honti panuṇṇāni, cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni,

evaṃ kho bhikkhave bhikkhu panuṇṇa paccekasacco hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti: idha bhikkhave bhikkhuno

kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti: idha bhikkhave bhikkhuno

kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṃsāsaṅkappo pahīno hoti,

evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti: idha bhikkhave bhikkhu

sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā

adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthajhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.

[BJT Page 060] [\x 60/]

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu suvimuttacitto hoti: idha bhikkhave bhikkhuno rāgā cittaṃ

vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti, mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti, evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu suvimuttacitto hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu suvimuttapañño hoti: [PTS Page 032] [\q 32/] idha

bhikkhave bhikkhu rāgo me pahīno, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato. Āyatiṃ

anuppādadhammoti pajānāti. Doso me pahīno, ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato.

Āyatiṃ anuppādadhammoti pajānāti. Moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato

anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammoti pajāniti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

suvimuttapañño hoti.

Yehi keci bhikkhave atītamaddhānaṃ ariyā ariyavāse āvasiṃsu, sabbe te imeva dasa

ariyavāse āvasiṃsu. Ye hi keci bhikkhave anāgatamaddhānaṃ ariyā ariyavāse āvasissanti,

sabbe te imeva dasaariyavāse āvasissanti. Ye hi keci bhikkhave etarahi ariyā ariyavāse

āvasanti sabbe te imeva dasaariyavāse āvasanti. Ime kho bhikkhave dasaariyavāsā ye ariyā

āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vāti.

Nāthavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ:

Senāsanañca aṅgāni saṃyojana

Khīlena ca appamādo āhuneyyā dvenāthā dveariyavāsā cā, ti.

1. Senāsanañca pañcaṅgaṃ saṃyojanā khīlena ca

Appamādo āhuneyyo deva nāthā deva ariyavāsāti. Machasaṃ.

[BJT Page 062] [\x 62/]

3. Mahāvaggo

10. 1. 3. 1

Sīhanāda suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Sīho bhikkhave migarājā sāyanhasamayaṃ āsayā nikkhamati. Āsayā nikkhamitvā vijambhati:

vijambhitvā samantā catudadisaṃ1 [PTS Page 033] [\q 33/] anuviloketi. Samantā

catuddisaṃ anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadati. Tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā

gocarāya pakkamati. Taṃ kissa hetu: ''māhaṃ khuddakepāṇe visamagate saṅghātaṃ

āpādesinti''.

Sīhoti kho bhikkhave tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammā sambuddhassa: yaṃ kho

bhikkhave tathāgato parisāya dhammaṃ deseti, idamassa hoti sīhanādasmiṃ.

Dasa imāni bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato

āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahamacakkaṃ pavatteti. Katamāni

dasa:

1. Idha bhikkhave tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajanāti.

Yampi bhikkhave tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti,

idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ

ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ

ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi bhikkhave tathāgato

atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ

pajānāti, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma tathāgato

āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato sabbatthagāminīpaṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.

Yampi bhikkhave tathāgato sabbatthagāminīpaṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi

bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ

paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

1. Catuddisā syā kaṃ:

[BJT Page 064] [\x 64/]

4. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato [PTS Page 034] [\q 34/]

anekadhātu1nānādhātu1lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi bhikkhave tathāgato anekadhātu

nānādhātu lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti.

Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,

brahmacakkaṃ pavatteti.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti,

yampi bhikkhave tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi

bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ

paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato parasattātaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ

yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi bhikkhave tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ

indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ

hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,

brahmacakkaṃ pavatteti.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato jhānavimokkhasamādhisampattīnaṃ saṃkilesaṃ

vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi bhikkhave tathāgato

jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti,

idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ

ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ:

ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, vatassopi jātiyo, pañcapi jātiyo [PTS Page 035] [\q

35/] anekepi saṃvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe,

amutrāsiṃ evannāmo, evaṃgotto, evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ, dasapi jātiyo anekepi saṃvaṭṭakappe,

anekepi vivaṭṭakappe, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo, evaṃgotto,

evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato vuto

amutra upapādiṃ, vīsampi jātiyo, tiṃsampi jātiyo, cattārīsampi jātiyo, paññāsampi jātiyo,

jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe, anekepi

vivaṭṭakappe, anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo, evaṃgotto, evaṃvaṇṇo

evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato vuto amutra

upapādiṃ.

1. Anekadhātuṃ nānādhātuṃ machasaṃ

[BJT Page 066] [\x 66/]

Tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati. Yampi bhikkhave tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati,

seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo, dasapi

jātiyo, vīsampi jātiyo, tiṃsampi jātiyo, cattārīsampi jātiyo, paññāsampi jātiyo, jātisatampi,

jātisahassampi, jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ

anussarati, idampi bhikkhave tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato

āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahma cakkaṃ pavattenti.

9. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena

satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate

yathākammūpage satte pajānāti: ''ime vata bhonto sattā kāya duccaritena samannāgatā, vacī

duccaritena samannāgatā, mano duccaritena samannāgatā āriyānaṃ upavādakā,

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikamma samādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacī sucaritena samannāgatā mano sucaritena samannāgatā. Ariyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena. Satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. [PTS Page 036] [\q 36/]

yampi bhikkhave tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte

passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate

yathākammūpage satte pajānāti. Yampi bhikkhave tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Idampi bhikkhave tathāgatassa

tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu

sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

[BJT Page 068] [\x 68/]

10. Puna ca paraṃ bhikkhave tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati yampi

bhikkhave tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi bhikkhave

tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti,

parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

Imāni kho bhikkhave dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato

āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati. Brahmacakkaṃ pavattenti.

Sīhanāda suttaṃ paṭhamaṃ.

10. 1. 3. 2

Adhivuttipada suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā

etadavoca:

Ye te ānanda, dhammā tesaṃ tesaṃ adhivuttipadānaṃ1 abhiññā sacchikiriyāya saṃvattanti.

Visārado ahaṃ ānanda tatra paṭijānāmi tesaṃ tesaṃ tathā tathā dhammaṃ desetuṃ, yathā

yathā paṭipanno santaṃ vā atthīti ñassati, asantaṃ vā natthīti ñassati, hīnaṃ vā hīnanti

ñassati, paṇītaṃ vā paṇītanti ñassati. Sa uttaraṃ vā sa uttaranti ñassati, anuttaraṃ vā

anuttaranti ñassati, yathā yathā vā pana taṃ ñāteyyaṃ vā [PTS Page 037] [\q 37/]

daṭṭheyyaṃ vā sacchikātayyaṃ vā tathā tathā ñassati vā dakkhati vā sacchikarissatīti vā

ṭhānametaṃ vijjati. Etadanuttariyaṃ2 ānanda ñāṇānaṃ yadidaṃ tattha tattha

yathābhūtañāṇaṃ, etasmā cāhaṃ ānanda ñāṇā aññaṃ ñāṇaṃ uttarītaraṃ vā paṇītataraṃ vā

natthīti vadāmi.

1. Adhimuttipadānaṃ adhimuttipadhānaṃ katthaci.

2. Etadānutatariyaṃ machasaṃ

[BJT Page 070] [\x 70/]

Dasa imāni ānanda, tathāgatassa tathāgatabalāni yehi, balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ

ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti, katamāni dasa:

1. Idhānanda, tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti,

yampanānanda tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ

panānanda tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ

paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

2. Puna ca paraṃ ānanda, tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ

ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampanānanda tathāgato ṭhānañca ṭhānato

aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ panānanda tathāgatassa tathāgata balaṃ

hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,

brahmacakkaṃ pavatteti. Idampanānanda tathāgatassa tathāgata balaṃ hoti, yaṃ balaṃ

āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ

pavatteti.

3. Puna ca paraṃ ānanda, tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ

panānanda tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ

paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Yampanānanda tathāgato

ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Idampanānanda tathāgatassa

tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu

sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

4. Puna ca paraṃ ānanda, tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.

Yampanānanda tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti

idampanānanda tathāgatassa tathāgata balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ

ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahvacakkaṃ pavatteti.

[PTS Page 038] [\q 38/]

5. Puna ca paraṃ ānanda, tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti.

Yampanānanda tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti

idampanānanda tathāgatassa tathāgata balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ

ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

6. Puna ca paraṃ ānanda, tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriya paropariyattaṃ

yathābhūtaṃ pajānāti. Yampanānanda tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato

yathābhūtaṃ pajānāti idampanānanda tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma

tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

7. Puna ca paraṃ ānanda tathāgato jhānavimokkhasamādhisampattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ

vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampanānanda tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca

aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti idampanānanda tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ

āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ

pavatteti.

8. Puna ca paraṃ ānanda, tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ:

ekampijātiṃ dvepijātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo, dasapi jātiyo, vīsampi

jātiyo, tiṃsampi jātiyo, cattārīsampi jātiyo, paññāsampi jātiyo, jātisatampi, jātisahassampi,

jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe, anekepi vivaṭṭakappe, anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo, evaṃgotto, evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ, iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yampanānanda tathāgato ṭhānañca

ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti idaṃ panānanda tathāgatassa

tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu

sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

[BJT Page 072] [\x 72/]

9. Puna ca paraṃ ānanda tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena

satte pasasati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate

yathākammūpage satte pajānāti. ''Ime vata bhonto sattā kāya duccaritena samannāgatā vacī

duccaritena samannāgatā mano duccaritena samannāgatā āriyānaṃ upavādakā,

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikamma samādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena

samannāgatā vacī sucaritena samannāgatā mano sucaritena samannāgatā. Āriyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena. Satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yampanānanda tathāgato

ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti idampanānanda tathāgatassa

tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsahaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu

sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

10. Puna ca paraṃ ānanda tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampanānanda

tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idampanānanda tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti.

Yambalaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati,

brahmacakkaṃ pavattenti.

Imāni kho ānanda dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato āsabhaṃ

ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavattetīti.

[PTS Page 039] [\q 39/]

10. 1. 3. 3

Kāya suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Atthi bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya. Atthi bhikkhave dhammā vācāya

pahātabbā no kāyena. Atthi bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya

disvā disvā pahātabbā.

Katame va bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya:

Idha bhikkhave bhikkhu akusalaṃ āpanno hoti kañcideva desaṃ1 kāyena. Tamenaṃ anuvicca

viññū sabrahmacārī evamāhaṃsu: ''āyasmā kho akusalaṃ āpanno kañcideva desaṃ kāyena,

sādhu vatāyasmā kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāvetu'' ti. So anuvicca viññūhi

sabrahmacārīhi vuccamāno kāya duccaritaṃ pahāya kāya sucaritaṃ bhāveti. Ime vuccanti

bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya.

1. Kiṃci desaṃ machasaṃ

[BJT Page 074] [\x 74/]

Katame ca bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena:

Idha bhikkhave bhikkhu akusalaṃ āpanno hoti kañcideva desaṃ vācāya. Tamenaṃ

anuvivacca viññū sabrahmacārī evamāhaṃsu: āyasmā kho akusalaṃ āpanno kañcideva desaṃ

vācāya, sādhuvatāyasmā vacī duccaritaṃ pahāya vacī sucaritaṃ bhāvetu''ti. So anuvicca

viññūhi sabrahmacārīhi vuccamāno vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti. Ime

vuccanti bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā, no kāyena.

Katame ca bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā

pahātabbā:

Lobho bhikkhave neva kāyena pahātabbo, no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbo. Doso

bhikkhave neva kāyena pahātabbo, no vācāya. Paññāya disvā disvā pahātabbo. Moho

bhikkhave neva kāyena pahātabbo, no vācāya. Paññāya disvā disvā pahātabbo. Kodho

bhikkhave neva kāyena pahātabbo, no vācāya. Paññāya disvā disvā pahātabbo. Upanāho

bhikkhave neva kāyena pahātabbo, no vācāya. Paññāya disvā disvā pahātabbo. Makkho

bhikkhave neva kāyena pahātabbo, no vācāya. Paññāya disvā disvā pahātabbo. Paḷāso [PTS

Page 040] [\q 40/] bhikkhave neva kāyena pahātabbo, no vācāya, paññāya disvā disvā

pahātabbo. Macchariyaṃ bhikkhave neva kāyena pahātabbo no vācāya, paññāya disvā disvā

pahātabbaṃ. Pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā

pahātabbā.

Katamā ca bhikkhave pāpikā issā:

Idha bhikkhave ijjhati gahapatissa vā gahapatiputtassa vā dhanena vā dhaññena vā rajatena

vā jātarūpena vā. Tatraññatatarassa dāsassa vā opavāsassa vā evaṃ hoti. ''Aho vatimassa

gahapatissa vā gahapatiputtassa vā na ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā

jātarūpena vā''ti. Samaṇo vā pana brāhmaṇevā lābhī hoti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ tatraññatarassa samaṇassa vā

brāhmaṇassa vā evaṃ hoti: ''aho vata ayamāyasmā na lābhī assa

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti''. Ayaṃ vuccati bhikkhave

pāpikā issā, pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā

pahātabbā.

[BJT Page 076] [\x 76/]

Pāpikā bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.

Katamā ca bhikkhave pāpikā icchā:

Idha bhikkhave ekacco assaddho samāno 'saddho'ti maṃ jāneyyunti icchati, dussīlo samāno

'sīlavā'ti maṃ jāneyyunti icchati, appassuto samāno 'bahussuto' ti maṃ jāneyyunti icchati,

saṅgaṇikārāmo samāno pavivittoti maṃ jāneyyunti icchati, kusīto samāno āraddhaviriyoti

maṃ jāneyyunti icchati, muṭṭhassatisamāno upaṭṭhitasatīti maṃ jāneyyunti icchati

asamāhito samāno samāhito ti maṃ jāneyyunti icchati, duppañño samāno paññavāti maṃ

jāneyyunti icchati, akhīṇāsavo samāno khīṇāsavoti maṃ jāneyyunti icchati, [PTS Page 041]

[\q 41/] ayaṃ vuccati bhikkhave pāpikā icchā, pāpikā bhikkhave icchā neva kāyena

pahātabbā no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.

Taṃ ce bhikkhave bhikkhu, lobho abhibhuyya irīyati. Doso abhibhuyya irīyati. Moho

abhibhuyya irīyati. Kodho abhibhuyya irīyati. Upanāho abhibhuyya irīyati. Makkho

abhibhuyya irīyati. Paḷāso abhibhuyya irīyati. Macchariyaṃ pāpikā issā abhibhuyya irīyati.

Pāpikā icchā abhibhuyya irīyati, so evamassa veditabbo: na ayamāyasmā tathā pajānāti,

yathā pajānato lobho na hoti, tathā himaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya irīyati, na

ayamāyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti moho na hoti kodho na hoti

upanāho na hoti makkho na hoti paḷāso na hoti macchariyaṃ na hoti pāpikā issā na hoti

pāpikā icchā na hoti tathā himaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya irīyati. Tañce

bhikkhave bhikkhuṃ loho nābhibhuyya irīyati. Doso nābhibhuyya irīyati. Moho

nābhibhuyya irīyati. Kodho nābhibhuyya irīyati. Upanāho nābhibhuyya irīyati. Makkho

nābhibhuyya irīyati. Paḷāso nābhibhuyya irīyati. Pāpikā issā nābhibhuyya irīyati. Pāpikā

icchā nābhibhuyya irīyati. So evamassa veditabbo: na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā

pajānato lobho na hoti, tathā himaṃ āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya irīyati, tathā

yamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti. Moho na hoti. Kodho na hoti. Upanāho na

hoti. Makkho na hoti. Paḷāso na hoti. Macchariyaṃ na hoti. Pāpikā issā na hoti. Pāpikā icchā

na hoti. Tathā hi maṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā nābhibhuyya irīyatīti.

[BJT Page 078] [\x 78/]

10. 1. 3. 4

Mahācunda suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahācundo cetīsu viharati sahajātiyaṃ. Tatra kho āyasmā

mahācundo bhikkhu āmantesi āvuso bhikkhavoti. 'Āvuso'ti kho te [PTS Page 042] [\q 42/]

bhikkhu āyasmato mahācundassa paccassosuṃ. Āyasmā mahācundo etadavoca.

Ñāṇavādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno jānāmimaṃ dhammaṃ passāmimaṃ dhamma''nti.

Tañce āvuso bhikkhuṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Doso abhibhuyya tiṭṭhati. Moho

abhibhuyya tiṭṭhati. Kodho abhibhuyya tiṭṭhati. Upanāho abhibhuyya tiṭṭhati. Makkho

abhibhuyya tiṭṭhati. Paḷāso abhibhuyya tiṭṭhati. Macchariyaṃ abhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā

issā abhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati. So evamassa veditabbo: na

ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti. Tathā himaṃ āyasmantaṃ lobho

abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti. Moho na

hoti. Kodho na hoti. Upanāho na hoti. Makkho na hoti. Paḷāso na hoti. Macchariyaṃ na hoti.

Pāpikā issā na hoti. Pāpikā icchā na hoti. Tathā himaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya

tiṭṭhati.

Bhāvanāvādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto

bhāvitapaññoti. Tañce āvuso bhikkhuṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Doso abhibhuyya tiṭṭhati.

Moho abhibhuyya tiṭṭhati. Kodho abhibhuyya tiṭṭhati. Upanāho abhibhuyya tiṭṭhati.

Makkho abhibhuyya tiṭṭhati. Paḷāso abhibhuyya tiṭṭhati. Macchariyaṃ abhibhuyya tiṭṭhati.

Pāpikā abhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā issā abhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā icchā abhibhuyya

tiṭṭhati. So evamassa veditabbo: na ayamāyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na

hoti. Tathā hi maṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayamāyasmā tathā pajānāti,

yathā pajānato doso na hoti. Moho na hoti. Kodho na hoti. Upanāho na hoti. Makkho na

hoti. Paḷāso na hoti. Macchariyaṃ na hoti. Pāpikā issā na hoti. Pāpikā icchā na hoti. Tathā

himaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.

[BJT Page 080] [\x 80/]

Ñāṇavādañca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca jānāmimaṃ dhammaṃ

passāmimaṃ dhammaṃ. Bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti. Tañce

āvuso bhikkhuṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Doso abhibhuyya tiṭṭhati. Moho abhibhuyya

tiṭṭhati. Kodho abhibhuyya tiṭṭhati. Upanāho abhibhuyya tiṭṭhati. Makkho abhibhuyya

tiṭṭhati. Paḷāso abhibhuyya tiṭṭhati. Macchariyaṃ abhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā issā

abhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā icchā [PTS Page 043] [\q 43/] abhibhuyya tiṭṭhati. So

evamassa veditabbo: ''na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti. Tathā

himaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato

doso na hoti moho na hoti. Kodho na hoti. Upanāho na hoti. Makkho na hoti. Paḷāso na

hoti. Macchariyaṃ na hoti. Pāpikā issā na hoti. Pāpikā icchā na hoti. Tathā himaṃ

āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.

Seyyathāpi āvuso puriso daḷiddova samāno aḍḍhavādaṃ vadeyya, adhanova samāno

dhanavādaṃ vadeyya, abhogavāva samāno bhogavādaṃ vadeyya. So kismiñcideva dhana

karaṇīye samuppanno na sakkuṇeyya upanihattuṃ1 dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā

jātarūpaṃ vā. Tamenaṃ evaṃ jāneyya: daḷiddova ayamāyasmā samāno aḍḍhavādaṃ vadeti,

adhanova ayamāyasmā samāno dhanavādaṃ vadeti, abhogavāva ayamāyasmā samāno

bhogavādaṃ vadeti. Taṃ kissa hetu: tathā hi ayamāyasmā kismiñcideva dhana karaṇīye

samuppannena na sakkoti upanihattuṃ dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vāti.

Evameva kho āvuso ñāṇavādañca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca jānāmimaṃ

dhammaṃ passāmimaṃ dhammaṃ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvita citto bhāvitapaññoti.

Tañce āvuso bhikkhuṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso abhibhuyya tiṭṭhati. Moho

abhibhuyya tiṭṭhati. Kodho abhibhuyya tiṭṭhati. Upanāho abhibhuyya tiṭṭhati. Makkho

abhibhuyya tiṭṭhati. Paḷāso abhibhuyya tiṭṭhati. Macchariyaṃ abhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā

issā abhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati. So evamassa veditabbo: ''na

ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti. Tathā himaṃ āyasmantaṃ lobho

abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayamāyasmā tathā pajānāti yathā pajānato doso na hoti moho na

hoti kodho na hoti upanāho na hoti makkho na hoti paḷāso na hoti macchariyaṃ na hoti

[PTS Page 044] [\q 44/] pāpikā issā na hoti pāpikā icchā na hoti. Tathā himaṃ

āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.

1. Upanihanatuṃ sīmu. Upanihātuṃ machasaṃ

[BJT Page 082] [\x 82/]

Ñāṇavādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno jānāmimaṃ dhammaṃ passāmimaṃ dhammanti.

Tañce āvuso bhikkhuṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati doso nābhibhuyya tiṭṭhati. Moho

nābhibhuyya tiṭṭhati. Kodho nābhibhuyya tiṭṭhati. Upanāho nābhibhuyya tiṭṭhati. Makkho

nābhibhuyya tiṭṭhati. Paḷāso nābhibhuyya tiṭṭhati. Macchariyaṃ nābhibhuyya tiṭṭhati.

Pāpikā issā nābhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati. So evamassa veditabbo:

tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti: tathā himaṃ āyasmantaṃ lobho

nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā āyamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti. Meho na

hoti. Kodho na hoti. Upanāho na hoti. Makkho na hoti. Paḷāso na hoti. Macchariyaṃ na hoti.

Pāpikā issā na hoti. Pāpikā icchā na hoti. Tathā himaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā

nābhibhuyya tiṭṭhati.

Bhāvanāvādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto

bhāvitapaññoti, tañce āvuso bhikkhuṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Doso nābhibhuyya

tiṭṭhati. Moho nābhibhuyya tiṭṭhati. Kodho nābhibhuyya tiṭṭhati. Upanāho nābhibhuyya

tiṭṭhati. Makkho nābhibhuyya tiṭṭhati. Paḷāso nābhibhuyya tiṭṭhati. Macchariyaṃ

nābhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā issā nābhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati.

So evamassa veditabbo: tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti. Tathāhi

maṃ āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato

doso na hoti moho na hoti kodho na hoti upanāho na hoti makkho na hoti paḷāso na hoti

macchariyaṃ na hoti pāpikā issā na hoti pāpikā icchā na hoti. Tathā himaṃ āyasmantaṃ

pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati.

Ñāṇavādañca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca jānāmimaṃ dhammaṃ

passāmimaṃ dhammaṃ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti. Tañce

āvuso bhikkhuṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Doso nābhibhuyya tiṭṭhati. Moho nābhibhuyya

tiṭṭhati. Kodho nābhibhuyya tiṭṭhati. Upanāho nābhibhuyya tiṭṭhati. Makkho nābhibhuyya

tiṭṭhati. Paḷāso nābhibhuyya tiṭṭhati. Macchariyaṃ nābhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā issā

nābhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati. So evamassa veditabbo: tathā

ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti. [PTS Page 045] [\q 45/] tathā himaṃ

āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na

hoti. Moho na hoti. Kodho na hoti. Upanāho na hoti. Makkho na hoti. Paḷāso na hoti.

Macchariyaṃ na hoti. Pāpikā issā na hoti. Pāpikā icchā na hoti. Tathā himaṃ āyasmantaṃ

pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati.

[BJT Page 084] [\x 84/]

Seyyathāpi āvuso puriso aḍḍho va samāno aḍḍhavādaṃ vadeyya, dhanavāva samāno

dhanavādaṃ vadeyya, bhogavāva samāno bhogavādaṃ vadeyya, so kismiñcideva

dhanakaraṇīye samuppanne sakkuṇeyya upanihattūṃ dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā

jātarūpaṃ vā. Tamenaṃ evaṃ jāneyyuṃ: ''aḍḍhova ayamāyasmā samāno aḍḍhavādaṃ vadeti,

dhanavāva ayamāyasmā samāno dhanavādaṃ vadeti, bhogavāva ayamāyasmā samāno

bhogavādaṃ vadeti. Taṃ kissa hetu: tathāhi ayamāyasmā kismiñci deva dhanakaraṇīye

samuppanne sakkoti upanihattuṃ dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā''ti.

Evameva kho āvuso ñāṇavādañca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañca jānāmimaṃ

dhammaṃ passāmimaṃ dhammaṃ, bhāvitakāyomhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapaññoti.

Tañce āvuso bhikkhuṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Doso nābhibhuyya tiṭṭhati. Moho

nābhibhuyya tiṭṭhati. Kodho nābhibhuyya tiṭṭhati. Upanāho nābhibhuyya tiṭṭhati. Makkho

nābhibhuyya tiṭṭhati. Paḷāso nābhibhuyya tiṭṭhati. Macchariyaṃ nābhibhuyya tiṭṭhati.

Pāpikā issā nābhibhuyya tiṭṭhati. Pāpikā icchā nābhibhuyya tiṭṭhati. So evamassa veditabbo:

tathā ayamāyasmā pajānāti yathā pajānato lobho na hoti, tathāhi maṃ āyasmantaṃ lobho

nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā yamāyasmā pajānāti yathā pajānato doso na hoti. Moho na hoti.

Kodho na hoti. Upanāho na hoti. Makkho na hoti. Paḷāso na hoti. Macchariyaṃ na hoti.

Pāpikā issā na hoti. Pāpikā icchā na hoti. Tathā himaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā

nābhibhuyya tiṭṭhatīti.

[PTS Page 046] [\q 46/]

10. 1. 3. 5

Kasiṇa suttaṃ

Dasa imāni bhikkhave kasiṇāyatanāni, katamāni dasa: paṭhavikasiṇameko sañjānāti uddhaṃ

adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Āpokasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ

appamāṇaṃ. Tejokasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.

Vāyokasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Nīlakasiṇameko

sañajānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Pītakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ

adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Lohitakasiṇa meko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ

advayaṃ appamāṇaṃ. Odātakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ

appamāṇaṃ. Ākāsakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.

Viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Imāni kho

bhikkhave dasa kasiṇāyatanānīti.

[BJT Page 086] [\x 86/]

10. 1. 3. 6

Kālī suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākaccāno avantīsu viharati kuraraghare pavatte pabbate. Atha

kho kālī upāsikā kuraragharikā yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ mahākaccānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kālī

upāsikā kuraragharikā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca:

Vuttamidaṃ bhante bhagavatā kumāri pañhesu:

1. ''Atthassa pattiṃ hadayassa santiṃ

Jetvāna senaṃ piyasātarūpaṃ

Ekohaṃ jhāyaṃ sukhamanubodhiṃ

Tasmā jane1 na karomi sakkhiṃ2

Sakkhī3 na sampajjati kenacī me''ti.

[PTS Page 047] [\q 47/]

Imassa nu kho bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho

daṭṭhabboti?

Paṭhavikasiṇasamāpattiparamā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ4.

Yāvatā kho bhagini paṭhavi kasiṇasamāpatti paramatā, tadabhiññāsi bhagavā.

Tadabhiññāya bhagavā ādimaddasa, 5 ādīnavamaddasa, nissaraṇamaddasa,

maggāmaggañāṇadassanamaddasa, tassa ādi dassanahetu6 ādīnavadassanahetu

nissaraṇadassanahetu maggāmaggañānadassanahetu atthassa patti, hadayassa santi viditā

hoti.

Āpokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ. Yāvatā

kho bhagini āpo kasiṇasamāpatti paramatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya bhagavā

ādimaddasa, ādīnavamaddasa, nissaraṇamaddasa, maggāmaggañāṇadassanamaddasa, tassa

ādi dassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañānadassanahetu

atthassa patti, hadayassa santi viditā hoti.

Tejokasiṇasamāpatti paramā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ. Yāvatā

kho bhagini tejo kasiṇasamāpatti paramatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya bhagavā

ādimaddasa, ādīnavamaddasa, nissaraṇamaddasa, maggāmaggañāṇadassanamaddasa, tassa

ādi dassanahetu6 ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañānadassanahetu

atthassa patti, hadayassa santi viditā hoti.

Vāyokasiṇasamāpatti paramā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ.

Yāvatā kho bhagini vāyo kasiṇasamāpatti paramatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya

bhagavā ādimaddasa, ādīnavamaddasa, nissaraṇamaddasa,

maggāmaggañāṇadassanamaddasa, tassa ādi dassanahetu ādīnavadassanahetu

nissaraṇadassanahetu maggāmaggañānadassanahetu atthassa patti, hadayassa santi viditā

hoti.

Nīlakasiṇasamāpatti paramā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ.

Yāvatā kho bhagini nīla kasiṇasamāpatti paramatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya

bhagavā ādimaddasa, ādīnavamaddasa, nissaraṇamaddasa,

maggāmaggañāṇadassanamaddasa, tassa ādi dassanahetu ādīnavadassanahetu

nissaraṇadassanahetu maggāmaggañānadassanahetu atthassa patti, hadayassa santi viditā

hoti.

Pītakasiṇasamāpatti paramā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ. Yāvatā

kho bhagini pīta kasiṇasamāpatti paramatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya bhagavā

ādimaddasa, ādīnavamaddasa, nissaraṇamaddasa, maggāmaggañāṇadassanamaddasa, tassa

ādi dassanahetu ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañānadassanahetu

atthassa patti, hadayassa santi viditā hoti.

[BJT Page 088] [\x 88/]

Lohitakasiṇasamāpatti paramā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ.

Yāvatā kho bhagini lohita kasiṇasamāpatti paramatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya

bhagavā ādimaddasa, ādīnavamaddasa, nissaraṇamaddasa,

maggāmaggañāṇadassaṇamaddasa, tassa ādi dassanahetu ādīnavamaddasa,

ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu maggāmaggañānadassanahetu atthassa

Patti, hadayassa santi viditā hoti.

Odātakasiṇasamāpatti paramā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ.

Yāvatā kho bhagini odāta kasiṇasamāpatti paramatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya

bhagavā ādimaddasa, ādīnavamaddasa, nissaraṇamaddasa,

maggāmaggañāṇadassanamaddasa, tassa ādi dassanahetu ādīnavadassanahetu

nissaraṇadassanahetu maggāmaggañānadassanahetu atthassa patti, hadayassa santi viditā

hoti.

Ākāsakasiṇasamāpatti paramā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ.

Yāvatā kho bhagini ākāsakasiṇasamāpatti paramatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya

bhagavā ādimaddasa, ādīnavamaddasa, nissaraṇamaddasa,

maggāmaggañāṇadassanamaddasa, tassa ādi dassanahetu ādīnavadassanahetu

nissaraṇadassanahetu maggāmaggañānadassanahetu atthassa patti, hadayassa santi viditā

hoti.

Viññāṇakasiṇasamāpatti paramā kho bhagini eke samaṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ.

Yāvatā kho bhagini viññāṇakasiṇasamāpatti paramatā, tadabhiññāsi bhagavā. Tadabhiññāya

bhagavā ādimaddasa, ādīnavamaddasa, nissaraṇamaddasa,

maggāmaggañāṇadassanamaddasa, tassa ādi dassanahetu ādīnavadassanahetu

nissaraṇadassanahetu maggāmaggañānadassanahetu atthassa patti, hadayassa santi viditā

hoti.

Iti kho bhagini yantaṃ vuttaṃ bhagavatā kumāri pañhesu:

2. Atthassa pattiṃ hadayassa santiṃ

Jetvāna senaṃ piya sātarūpaṃ

Ekohaṃ jhāyaṃ sukhamanubodhiṃ [PTS Page 048] [\q 48/]

Tasmā jane na karomi sakkhiṃ

Sakkhī na sampajjati kenacī meti.

Imassa kho bhagini, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti.

1 . Tasmā janenamachasaṃ. 4. Atthoti abhi nībabatetasuṃ machasaṃ

2. Sakhiṃ machasaṃ. 5. Asasādamaddasaṃmachasaṃ.

3. Sakhī machasaṃ. 6. Asasāda dassanahetumachasaṃ

10. 1. 3. 7

Paṭhama mahāpañha suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharaki jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho

sambhahulā bhikkhu pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya

pavisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi:

''Atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yannūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ

paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā''ti.

Atha kho te bhikkhu yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu.

Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ

kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhu te

aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ.

[BJT Page 090] [\x 90/]

''Samaṇo āvuso gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti: etha tumhe bhikkhave sabbaṃ

dhammaṃ abhijānātha: sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya abhiññāya viharathā''ti. Mayampi kho

āvuso sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema: ''etha tumhe āvuso sabbaṃ dhammaṃ abhijānātha:

sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya abhiññāya viharathā''ti.

Idha no āvuso ko viseso, ko adhippāyo, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa

amhākaṃ vā yadidaṃ [PTS Page 049] [\q 49/] dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ,

anusāsaniyā vā anusāsaninti''?

Atha kho te bhikkhu tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ neva abhinandiṃsu na

paṭikkosiṃsu, anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu bhagavato santike

etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmāti.

Atha kho te bhikkhu sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchā bhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā

yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaṃ etadavocuṃ

Idha mayaṃ bhante, pubbanhasamayaṃ nivāsetvā patta cīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya

pavisimha. Tesaṃ no bhante, amhākaṃ etadahosi: ''atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya

carituṃ, yannūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo

tenupasaṅkameyyāmā''ti. Atha kho mayaṃ bhante yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ

ārāmo, tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ

sammodimha. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha.

Ekamantaṃ nisinno kho bhante aññatitthiyā paribbājakā amhe etadavocuṃ: ''samaṇo āvuso

gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti: 'etha tumhe bhikkhave sabbaṃ dhammaṃ

abhijānātha, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya abhiññāya viharathā'ti. Mayampi kho āvuso

sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema: ''etha tumhe āvuso sabbaṃ dhammaṃ abhijānātha,

sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya abhiññāya viharathā'ti. Idha no āvuso ko viseso, ko adhippāyo

kiṃnānā karaṇaṃ, samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ dhammadesanāya vā

dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsaninti''.

[BJT Page 092] [\x 92/]

Atha [PTS Page 050] [\q 50/] kho mayaṃ bhante tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ

bhāsitaṃ neva abhinandimha, na paṭikkosimha. Anabhinanditvā apaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā

pakkamimha. ''Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā''ti.

Evaṃ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā: ''eko āvuso pañho, eko

uddeso, ekaṃ veyyākaraṇaṃ, dve pañhā, dve uddesā, dve veyyākaraṇāni, tayo pañhā, tayo

uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, cattāro pañhā, cattāro uddesā, cattāri veyyākaraṇāni, pañca

pañhā, pañcuddesā, pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā, cha uddesā, cha veyyākaraṇāni, satta

pañhā, satta uddesā, satta veyyākaraṇāni, aṭṭha pañhā, aṭṭha uddesā, aṭṭha veyyākaraṇāni,

nava pañhā, nava uddesā, nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā, dasuddesā, dasa

veyyākaraṇānīti. Evaṃ puṭṭho bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti,

uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu: yathā taṃ bhikkhave avisayasmiṃ. Nāhantaṃ

bhikkhave passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇa brāhmaṇiyā pajāya

sadeva manussāya, yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra

tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā, ito vā pana sutvā.

1. Eko pañho, eko uddeso, ekaṃ veyyākaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: ekadhamme bhikkhave bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā

vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca1 diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti, katamasmiṃ eka dhamme: sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. [PTS Page 051]

[\q 51/] imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā

virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva

dhamme dukkhassantakaro hoti. Eko pañho, eko uddeso, ekaṃ veyyākaraṇanti iti vuttaṃ,

idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

1. Sammadatthaṃ abhisamecca machasaṃ

[BJT Page 094] [\x 94/]

2. Dve pañhā, dve uddesā, dve veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: dvīsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno

sammāvimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca1 diṭṭheva dhamme

dukkassantakaro hoti, katamesu dvīsu: nāme ca rūpe ca. Imesu kho bhikkhave dvīsu

dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammāvimuccamāno sammā

pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Dve

pañhā, dve uddesā. Dve veyyākaraṇānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭiccavuttaṃ.

3. Tayo pañhā, tayo uddesā, tayo veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: tīsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno

sammāvimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca1 diṭṭheva dhamme

dukkassantakaro hoti, katamesu tīsu: tīsu vedanāsu. Imesu kho bhikkhave tīsu dhammesu

bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammāvimuccamāno sammā

pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Tayo

pañhā, tayo uddesā. Tīṇi veyyākaraṇānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭiccavuttaṃ.

4. Cattāro pañhā, cattāro uddesā, cattāri veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ

paṭicca vuttaṃ: [PTS Page 052] [\q 52/] catūsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā

nibbindamāno sammāvirajjamāno sammāvimuccamāno sammā pariyantadassāvī

sammatthābhisamecca1 diṭṭheva dhamme dukkassantakaro hoti, katamesu catūsu: catūsu

āhāresu. Imesu kho bhikkhave catūsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā

virajjamāno sammāvimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva

dhamme dukkhassantakaro hoti. Cattāro pañhā, cattāro uddesā. Cattāri veyyākaraṇānīti, iti

yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭiccavuttaṃ.

[BJT Page 096] [\x 96/]

5. Pañca pañhā, pañcuddessā, pañca veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ

paṭicca vuttaṃ:

Pañcasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā

vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca1 diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti.

Sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkassantakaro hoti, katamesu pañcasu: pañcasu upādānakkhandhesu. Imesu kho

bhikkhave pañcasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā

vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti. Pañca pañhā, pañcuddesā pañcaveyyākaraṇānīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ

idametaṃ paṭiccavuttaṃ.

Dukkhassantakaro hoti pañca pañhā, pañcuddesā, pañcaveyyākaraṇānīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ

idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

6. Cha pañhā, cha uddesā cha veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: chasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno

sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkassantakaro hoti, katamesu chasu. Chasu ajjhattikesu āyatanesu. Imesu kho bhikkhave

chasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimaccamāno

sammā puriyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dakkhassantakaro hoti.

Ja pañhā, ja uddesā, ja veyyākaraṇānīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

[PTS Page 053] [\q 53/]

7. Satta pañhā satta uddesā satta veyyākaraṇānīti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ. Sattasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno

sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti. Katamesu sattasu: sattasu viññāṇaṭṭhitisu. Imesu kho bhikkhave

sattasu dhammesu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā

pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti.

Sattapañhā, satta uddesā, satta veyyākaraṇānīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

[BJT Page 098] [\x 98/]

8. Aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā, aṭṭha veyyākaraṇānīti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ

paṭicca vuttaṃ. Aṭṭhasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā

virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva

dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamesu aṭṭhasu: aṭṭhasu lokadhammesu. Imesu kho

bhikkhave aṭṭhasu dhammesu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā

vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti. Aṭṭha pañhā aṭṭhuddesā aṭṭha veyyākaraṇānīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ

idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

9. Nava pañhā nava uddesā, nava veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: navasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno

sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca1 diṭṭheva

Dhamme dukkassantakaro hoti, katamesu navasu: navasu sattāvāsesu. [PTS Page 054] [\q

54/] imesu kho bhikkhave navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā

virajjamāno sammāvimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva

dhamme dukkhassantakaro hoti. Nava pañhā, nava uddesā. Nava veyyākaraṇānīti iti yaṃ

taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

10. Dasa pañhā, dasuddesā, dasa veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca

vuttaṃ: dasasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno

sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkassantakaro hoti, katamesu dasasu: dasasu akusalesu dhammesu, 1 imesu kho

bhikkhave dasasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā

vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti.

Dasa pañhā, dasuddesā, dasa veyyākaraṇānīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti.

1. Akusalesu kammapathesu, machasaṃ.

[BJT Page 100] [\x 100/]

10. 1. 3. 8

Dutiya mahā pañha suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kajaṅgalāyaṃ viharati veḷuvane. Atha kho sambahulā kajaṅgalā1

upāsakā yena kajaṅgalā2 bhikkhunī tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā kajaṅgalaṃ

bhikkhuniṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu ekamantaṃ nisinnā kho kajaṅgalā upāsakā

kajaṅgalaṃ bhikkhuniṃ etadavocuṃ.

Vuttamidaṃ ayye bhagavatā mahāpañhesu: ekopañho, eko uddeso, ekaṃ veyyākaraṇaṃ. Dve

uddesā dve veyyākaraṇāni, tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, [PTS Page 055] [\q

55/] cattāro pañhā. Cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇāni. Pañca pañhā pañcuddesā

pañca veyyākaraṇāni. Cha pañhā cha uddesā, cha veyyākaraṇāni. Satta pañhā satta uddesā,

satta veyyākaraṇāni. Aṭṭha pañhā aṭṭha uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni. Nava pañhā nava

uddesā nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā dasa uddesā dasa veyyākaraṇānīti. Imassa nu kho

ayye bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabboti?

Na kho panetaṃ āvuso bhagavato sammukhā sutaṃ, sammukhā paṭiggahītaṃ. Napi

manobhāvanīyānaṃ bhikkhūnaṃ sammukhā sutaṃ, sammukhā paṭiggahītaṃ, api ca yathā

mettha khāyati, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ ayyeti kho

kajaṅgalā upāsakā kajaṅgalāya bhikkhuniyā paccassosuṃ. Kajaṅgalā bhikkhunī etadavoca:

Eko pañho, eko uddeso, ekaṃ veyyākaraṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā, kiñcetaṃ

paṭicca vuttaṃ. Ekadhamme āvuso bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno

sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti. Katamasmiṃ ekadhamme: sabbe sattā āhāraṭṭhitikā, imasmiṃ kho

āvuso ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno, sammā

vimuccamāno sammāpariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti. Eko pañho, eko uddeso, ekaṃ veyyākaraṇanti iti yaṃ taṃ vuttaṃ

bhagavatā idametaṃ paṭiccavuttaṃ.

1. Kajaṅgalakā machasaṃ 2. Kajaṅgalikā machasaṃ

[BJT Page 102] [\x 102/]

[PTS Page 055] [\q 55/]

Dve pañhā, dve uddesā, dve veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā, kiñcetaṃ

paṭicca vuttaṃ. Dvīsu āvuso dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno

sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti. Katamesu dvīsu: nāme ca rūpe ca. Imesu kho bhikkhave dvīsu

dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā

pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Dve

pañhā, dve uddesā. Dve veyyākaraṇānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Katamesu tīsu: tīsu vedanāsu. Imesu kho āvuso tīsu dhammesu bhikkhu sammā

nibbindamāno, sammā virajjamāno, sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī

sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, tayo pañhā tayo uddesā,

tīṇi veyyākaraṇānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Cattāro pañhā, cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, kiñcetaṃ

paṭicca vuttaṃ: catusu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā

pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti.

Katamesu catusu: catūsu satipaṭṭhānesu. Imesu kho āvuso catusu dhammesu bhikkhu

sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti. Cattāro pañhā, cattāro uddesā, cattāri veyyākaraṇānīti iti yaṃ taṃ

vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Pañca pañhā, pañcuddesā, pañca veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā,

kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: pañcasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā

pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti.

Katamesu pañcasu: pañcasu indriyesu. Imesu kho bhikkhave pañcasu dhammesu bhikkhu

sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī

sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti pañca pañhā, pañcuddesā,

pañca veyyākaraṇānīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Katamesu chasu: [PTS

Page 057] [\q 57/] chasu nissāraṇīyāsu dhātusu. Imesu kho bhikkhave chasu

dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā

pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Cha

pañhā, cha uddesā, cha veyyākaraṇānīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Katamesu sattasu: sattasu bojjhaṅgesu. Imesu kho bhikkhave sattasu dhammesu sammā

nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī

sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Satta pañhā, satta uddesā,

satta veyyākaraṇānīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Katamesu aṭṭhasu: ariye

aṭṭhaṅgike magge1 imesu kho āvuso aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto

sammā pariyantadassāvī, sammatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti.

Aṭṭha pañhā, aṭṭha uddesā, aṭṭha veyyākaraṇānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ

paṭicca vuttaṃ.

1. Aṭṭhasu ariyaaṭṭhaṅgikamaggesumachasaṃ

[BJT Page 104] [\x 104/]

Nava pañhā, navuddesā nava veyyākaraṇānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, kiñcetaṃ

paṭicca vuttaṃ: navasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno

sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthābhisamecca diṭṭheva dhamme

dukkhassantakaro hoti. Katamesu navasu: navasu sattāvāsesu. Imesu kho āvuso navasu

dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā

pariyantadassāvī sammadatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Nava

pañhā, navuddesā nava veyyākaraṇānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca

vuttaṃ.

Dasa pañhā dasa uddesā, dasa veyyākaraṇānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā, kiñcetaṃ

paṭicca vuttaṃ: dasasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā

pariyantadassāvī sammadatthābhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti.

Katamesu dasasu: dasasu kusalesu kammapathesu: [PTS Page 058] [\q 58/] imesu kho

āvuso dasasu dhammesu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī

sammadatthāhisamecca diṭṭhevadhamme dukkhassantakaro hoti. Dasa pañhā, dasuddesā,

dasa veyyākaraṇānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Iti kho āvuso yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā mahāpañhesu1 eko pañho, eko uddeso, ekaṃ

veyyākaraṇaṃ iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Dasaveyyākaraṇānīti

imassa kho ahaṃ āvuso bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi.

Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āvuso bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ

puccheyyātha2, yathā no bhavā vyākaroti3, tathā naṃ dhāreyyāthāti.

Evaṃ ayyeti kho kajaṅgalā upāsakā kajaṅgalāya bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinanditvā

anumoditvā uṭṭhāyāsanā kajaṅgalaṃ bhikkhuniṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena

bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

Ekamantaṃ nisinnā kho kajaṅgalā upāsakā yāvatako ahosi kajaṅgalāya bhikkhuniyā saddhiṃ

kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesuṃ.

1. Saṅkhittena bhāsītaṃsu mahāpañhāsu machasaṃ.

2. Paṭipuccheyyātha machasaṃ.

3. Yathā no taṃ machasaṃ.

[BJT Page 106] [\x 106/]

Sādhu, sādhu gahapatayo, paṇḍitā gahapatayo kajaṅgalā bhikkhunī mahāpaññā gahapatayo

kajaṅgalā bhikkhunī. Sacepi1 tumhe gahapatayo maṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ

puccheyyātha, ahampi cetaṃ [PTS Page 059] [\q 59/] evameva byākareyyaṃ yathā taṃ

kajaṅgalāya bhikkhuniyā byākataṃ. Eso ceva tassattho, evañca taṃ dhāreyyathāti.

10. 1. 3. 9

Paṭhamakosala suttaṃ

(Sāvatthi)

1. Yāvatā bhikkhave kāsikosalā, yāvatā rañño pasenadissa kosalassa vijite2, rājā tattha

pasenadī kosalo rājā aggamakkhāyati. Raññopi kho bhikkhave pasenadissa kosalassa

attheva aññathattaṃ, atthi vipariṇāmo. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmimpi

nibbindati. Tasmiṃ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṃ.

2. Yāvatā bhikkhave candimasuriyā pariharanti, disā bhanti virocanā, tāva sahassadhā loko.

Tasmiṃ sahassadhā loke sahassaṃ candānaṃ, sahassaṃ suriyānaṃ2, sahassaṃ

sinerupabbatarājānaṃ, sahassaṃ jambudīpānaṃ, sahassaṃ aparagoyānānaṃ sahassaṃ

uttarakurūnaṃ, sahassaṃ pubbavidehānaṃ, cattāri mahāsamuddasahassāni, cattāri

mahārājasahassāni, sahassaṃ cātummahārājikānaṃ, sahassaṃ tāvatiṃsānaṃ, sahassaṃ

yāmānaṃ, sahassaṃ tusitānaṃ, sahassaṃ nimmāṇaratīnaṃ, sahassaṃ

paranimmitavasavattīnaṃ, sahassaṃ brahmalokānaṃ, yāvatā bhikkhave sahassīlokadhātu,

mahābrahmā tattha aggamakkhāyati. [PTS Page 060] [\q 60/] mahābrahmunopi kho

bhikkhave attheva aññathattaṃ, atthi vipariṇāmo evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako

tasmimpi nibbindati. Tasmiṃ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṃ.

1. Mañce machasaṃ.

2. Vijitaṃ machasaṃ

3. Sūriyānaṃ machasaṃ

[BJT Page 108] [\x 108/]

3. Hoti kho so bhikkhave samayo, yaṃ ayaṃ loko saṃvaṭṭati, saṃvaṭṭamāne bhikkhave loke

yebhuyyena sattā ābhassara saṃvattanikā1 bhavanti, te tattha honti manomayā, pītibhakkhā

sayaṃ pabhā antalikkhe carā subhaṭṭhāyino ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti.

Saṃvaṭṭamāne bhikkhave loke ābhassarā devā aggamakkhāyanti. Ābhassarānampi kho

bhikkhave devānaṃ attheva aññathattaṃ. Atthi vipariṇāmo, evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā

ariyasāvako tasmimpi nibbindati, tasmiṃ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṃ.

4. Dasaimāni bhikkhave kasiṇāyatanāni. Katamāni dasa: paṭhavikasiṇameko sañjānāti

uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Āpokasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho, tiriyaṃ

advayaṃ appamāṇaṃ. Tejokasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho, tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.

Vāyokasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho, tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Nīlakasiṇameko

sañjānāti uddhaṃ adho, tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Pītakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ

adho, tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Lohitakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho, tiriyaṃ

advayaṃ appamāṇaṃ. Odātakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho, tiriyaṃ advayaṃ

appamāṇaṃ. Ākāsakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho, tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.

Viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho, tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ imāni kho

bhikkhave dasa kasiṇāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ dasannaṃ kasiṇāyatanānaṃ yadidaṃ

viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ, evaṃsaññinopi

kho bhikkhave santi sattā. Evaṃ saññīnampi bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ, atthi

vipariṇāmo. Evaṃ [PTS Page 061] [\q 61/] passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako

tasmimpi nibbindati. Tasmiṃ nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṃ.

5. Aṭṭhimāni bhikkhave abhibhāyatanāni, katamāni. Aṭṭha: ajjhattaṃ rūpasaññī eko

bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇa dubbaṇṇāni. ''Tāni abhibhuyya jānāmi

passāmī''ti evaṃsaññī hoti idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ rūpasaññī ekobahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇa dubbaṇṇāni, tāni

abhibhuyya jānāmi, passāmī'ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ''tāni

abhibhuyya jānāmi, passāmī'' ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.

1. Vantanikā sīmu.

[BJT Page 110] [\x 110/]

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, 'tāni

abhibhuyya jānāmi passāmī'ti evaṃ saññī hoti idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīla nidassanāni nīla

nibhāsāni seyyathāpi nāma ummā pupphaṃ1 nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīladassanaṃ nīlanibhāsaṃ,

seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāga vimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ

nīladassanaṃ nīla nibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati

nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni. 'Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī'ti evaṃ saññī hoti,

imaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni,

pītanibhāsāni seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ

pītanibhāsaṃ,

Seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ [PTS Page 062] [\q 62/] bārāṇaseyyakaṃ

ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Evamevaṃ

ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni

pītanibhāsāni. 'Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī'ti evaṃ saññī hoti idaṃ chaṭṭhaṃ

abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni

lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ

lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ

bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ

lohitaka nibhāsaṃ. Evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni

lohitakavaṇṇāni lohitaka nidassanāni lohitaka nibhāsāni tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī'ti

evaṃ saññī hoti idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni

odāta nibhāsāni.

1. Umā puppaṃ, machasaṃ

[BJT Page 112] [\x 112/]

Seyyathāpi nāma osadhītārakā odātā odātavaṇṇā odātanidasasanā odātanibhāsā. Seyyathāpi

vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ

odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati

odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. 'Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī'ti

evaṃsaññī hoti idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.

Imāni kho bhikkhave aṭṭha abhibhāyatanāni. Etadaggaṃ bhikkhave imesaṃ aṭṭhannaṃ

abhibhāyatanānaṃ yadidaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni

odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti evaṃ

saññī hoti. Evaṃ saññinopi kho bhikkhave santi sattā. Evaṃ saññīnampi kho bhikkhave

sattānaṃ attheva [PTS Page 063] [\q 63/] aññathattaṃ, atthi vipariṇāmo, evaṃ passaṃ

bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṃ nibbindanto agge virajjati,

pageva hīnasmiṃ.

6. Catasso imā bhikkhave paṭipadā. Katamā catasso: dukkhā paṭipadā dandhābhiññā,

dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhāpaṭipadā dandhābhiññā, sukhāpaṭipadā

khippābhiññā. Imā kho bhikkhave catasso paṭipadā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ catunnaṃ

paṭipadānaṃ yadidaṃ sukhā paṭipadā khippābhiññā. Evaṃ paṭipannāpi kho bhikkhave santi

sattā. Evaṃ paṭipannānampi kho bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ, atthi vipariṇāmo.

Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṃ nibbindanto agge

virajjati, pageva hīnasmiṃ.

7. Catasso imā bhikkhave saññā, katamā catasso: parittameko sañjānāti, mahaggatameko

sañjānāti, appamāṇameko sañjānāti natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti, imā kho

bhikkhave catasso saññā. Etadaggaṃ bhikkhave imāsaṃ catunnaṃ saññānaṃ yadidaṃ ''natthi

kiñcī''ti ākiñcaññāyatanameko sañjānāti. Evaṃ saññinopi kho bhikkhave santi sattā. Evaṃ

saññīnampi kho bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ, atthi vipariṇāmo evaṃ passaṃ

bhikkhave sutavā, ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṃ nibbindanto agge virajjati,

pageva hīnasmiṃ.

[BJT Page 114] [\x 114/]

8. Etadaggaṃ bhikkhave bāhirakānaṃ diṭṭhigatānaṃ yadidaṃ no cassaṃ, no ca me siyā, na

bhavissāmi, na me bhavissantīti. Evaṃdiṭṭhino bhikkhave etaṃ pāṭikaṅkhaṃ: yā cāyaṃ bhave

appaṭikulyatā, sā cassa [PTS Page 064] [\q 64/] na bhavissati, yācāyaṃ bhavanirodhe

pāṭikulyatā, sā cassa na bhavissatīti. Evaṃ diṭṭhinopi kho bhikkhave santi sattā. Evaṃ

diṭṭhinampi kho bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ, atthi vipariṇāmo. Evaṃ passaṃ

bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati. Tasmiṃ nibbindanto agge virajjati,

pageva hīnasmiṃ.

9. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā paramatthavisuddhiṃ paññāpenti. Etadaggaṃ

bhikkhave paramatthavisuddhiṃ paññāpentānaṃ yadidaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ

samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Te tadabhiññāya tassa

sacchikiriyāya dhammaṃ desenti. Evaṃ vādinopi kho bhikkhave santi sattā. Evaṃ vādīnampi

kho bhikkhave sattānaṃ attheva aññathattaṃ, atthi vipariṇāmo. Evaṃ passaṃ bhikkhave

sutavā ariyasāvako tasmimpi nibbindati, tasmiṃ nibbindanto agge virajjati. Pageva

hīnasmiṃ.

10. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā paramadiṭṭhadhammanibbānavādā. Te

paramadiṭṭhadhammaṃ nibbānaṃ paññāpenti. Etadaggaṃ bhikkhave paramadiṭṭhadhamma

nibbānaṃ paññāpentānaṃ yadidaṃ channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthagamañca

assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādā vimokkho. Evaṃ vādiṃ

kho maṃ bhikkhave evamakkhāyiṃ. Eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena

abbhācikkhanti: na samaṇo gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Na rūpānaṃ pariññaṃ

paññāpeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpetīti. [PTS Page 065] [\q 65/] kāmānaṃ kho

ahaṃ bhikkhave pariññaṃ paññāpemi, rūpānañca pariññaṃ paññāpemi, vedanānañca

pariññaṃ paññāpemi diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto anupādā parinibbānaṃ

paññāpemīti.

[BJT Page 116] [\x 116/]

10. 1. 3. 10

Dutiya kosala suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho

pana samayena rājā pasenadī kosalo uyyodhikāya1 nivatto hoti vijitasaṅgāmo

laddhādhippāyo atha kho rājā pasenadi kosalo yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā

yānassabhūmi, yānena gantvā yānā paccārohitvā pattikova ārāmaṃ pāvisi. Tena kho pana

samayena sambahulā bhikkhu abbhokāse caṅkamanti. Atha kho rājā pasenadī kosalo yeta

te bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhu etadavoca:

Kahannu kho bhante bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammā sambuddho? Dassanakāmā hi

mayaṃ bhante taṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhanti.

Eso mahārāja vihāro saṃvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṃ

pavisitvā ukkāsitvā aggalaṃ ākoṭehi, vivarissati te bhagavā dvāranti.

Atha kho rājā pasenadī kosalo yena so vihāro saṃvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā

ataramāno ālindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggalaṃ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṃ. Atha kho

rājā pasenadi kosalo vihāraṃ pavisitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni

mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmaṃ ca sāveti: 'rājāhaṃ bhante

pasenadī kosalo, rājāhaṃ bhante pasenadī kosalo'ti.

Kampana tvaṃ mahārāja atthavasaṃ sampassamāno imasmiṃ sarīre evarūpaṃ

paramanipaccākāraṃ karosi mettupahāraṃ upadaṃsesīti?

[PTS Page 066] [\q 66/]

Kataññutaṃ kho ahaṃ bhante kataveditaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ

paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahārāṃ upadaṃsemi.

1. Bhagavā hi bhante bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya, bahunojanassa ariye ñāye

patiṭṭhāpitā yadidaṃ kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya, yampi bhante bhagavā

bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ñāye patiṭṭhāpitā yadidaṃ

kalyāṇadhammatāya kusaladhammatāya, idampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ

sampassamāno bhagavatī evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ

upadaṃsemi.

1. Uyyodhikā machasaṃ

[BJT Page 118] [\x 118/]

2. Puna ca paraṃ bhante bhagavā sīlavā vuddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena

samannāgato. Yampi bhante bhagavā sīlavā vuddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo kusalasīlena

samannāgato, imampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ

paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ upadaṃsemi.

3. Puna ca paraṃ bhante bhagavā dīgharattaṃ āraññako araññe vanapatthāni pantāni

senāsanāni paṭisevati. Yampi bhante bhagavā dīgharattaṃ āraññako araññe [PTS Page 067]

[\q 67/] vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevati, imampi kho ahaṃ bhante

atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ

upadaṃsemi.

4. Puna ca paraṃ bhante bhagavā santuṭṭho itarītaracīvara

piṇḍapātasayanāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, yampi bhante bhagavā santuṭṭho

itarītara cīvarapiṇḍapātasayanāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, imampi kho ahaṃ

bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi

mettupahāraṃ upadaṃsemi.

5. Puna ca paraṃ bhante bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo

anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Yampi bhante bhagavā āhuneyyo pāhuneyyā

dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, imampi kho ahaṃ bhanto

atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ

upadaṃsemi.

[BJT Page 120] [\x 120/]

6. Puna ca paraṃ bhante bhagavā yāyaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā,

seyyathīdaṃ: appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṃsaggakathā,

viriyārambhakathā, sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā,

vimuttiñāṇadassanakathā evarūpiyā kathāya nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Yampi

bhante bhagavā yāyaṃ kathā abhisallekhikā ceto vivaraṇasappāyā seyyathīdaṃ:

appicchakathā, santuṭṭhikathā, pavivekakathā, asaṃsaggakathā, viriyārambhakathā,

sīlakathā, samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā, vimuttiñāṇadassanakathā. Evarūpiyā

kathāya nikāmalābhī, akicchalābhī akasiralābhī. Imampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ

sampassamāno bhagavatī evarūpaṃ parama nipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ

upadaṃsemi.

7. Puna ca paraṃ bhante bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ [PTS Page 068] [\q 68/] nikāmalābhī akicchalābhī

akasiralābhī. Yampi bhante bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, imampi kho ahaṃ

bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavatī evarūpaṃ parama nipaccākāraṃ karomi,

mettupahāraṃ upadaṃsemi.

8. Puna ca paraṃ bhante bhagavā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ:

ekampijātiṃ, dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, visampi

jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi,

jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ

sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yampi bhante bhagavā anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo, catassopi

jātiyo, pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, visampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo

paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi, jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe

anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto

evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto

idhūpapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Imampi kho

ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi.

Mettupahāraṃ upadaṃsemi.

[BJT Page 122] [\x 122/]

9. Puna ca paraṃ bhante bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte

passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā

kammūpage satte pajānāti. ''Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā

vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā [PTS Page

069] [\q 69/] micchādiṭṭhakā micchādiṭṭhakammasamādānā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāya

sucaritena samannāgatā vacī sucaritena samannāgatā mano sucaritena samannāgatā

ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhakā sammādiṭṭhakammasamādānā, te kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satteta passati cavamāno upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yampi bhante bhagavā dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena yathākammūpage satte pajānāti. Imampi kho

ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno bhagavati eva rūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi.

Mettupahāraṃ upadaṃsemi.

10. Puna ca paraṃ bhante bhagavā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi bhante bhagavā

āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharati. Imampi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno

bhagavati evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ upadaṃsemi.

Handadāni mayaṃ bhante gacchāma bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyāti.

Yassadāni tvaṃ mahārāja kālaṃ maññasīti.

Atha kho rājā pasenadi kosalo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

pakkāmī ti.

Mahāvaggo tatiyo.

Tatruddānaṃ:

Sīhādhivuttikāyena cundena kasiṇena ca

Kālī dve mahāpaññā kosalehi pare duve.

[BJT Page 124] [\x 124/]

[PTS Page 070] [\q 70/]

4. Upālivaggo

10. 1. 4. 1

Upāli suttaṃ

(Sāvatthi)

Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ

etadavoca:

Kati nukho bhante atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ ?

Pātimokkhaṃ uddiṭṭhanti?

Dasa kho upāli atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ

pātimokkhaṃ uddiṭṭhaṃ katame dasa: saṅghasuṭṭhutāya, saṅghaphāsutāya, dummaṅkunaṃ

puggalānaṃ niggahāya, pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsu vihārāya, diṭṭhadhammikānaṃ

āsavānaṃ saṃvarāya, samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya, appasannānaṃ pasādāya,

pasannānaṃ bhiyyobhāvāya, saddhammaṭṭhitiyā, vinayānuggahāya,

Ime kho upāli dasa atthavase paṭicca tathāgatena sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ,

pātimokkhaṃ uddiṭṭhanti.

10. 1. 4. 2

Pātimokkhaṭṭhapana suttaṃ

(Sāvatthi)

Kati nu kho bhante pātimokkhaṭṭhapanānīti?

Dasa kho upāli pātimokkhaṭṭhapanā katame dasa: pārājiko tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti,

pārājikakathā vippakatā hoti, anupasampanno tassaṃ parisāyaṃ [PTS Page 071] [\q 71/]

nisinno hoti, anupasampannakathā vippakatā hoti, sikkhaṃ paccakkhātako tassaṃ parisāyaṃ

nisinno hoti, sikkhaṃ paccakkhātakathā vippakatā hoti, paṇḍako tassaṃ parisāyaṃ nisinno

hoti, paṇḍakakathā vippakatā hoti, bhikkhunīdūsako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti,

bhikkhunīdūsakakathā vippakathā hoti. Ime kho upāli dasa pātimokkhaṭṭhapanāti.

[BJT Page 126] [\x 126/]

10. 1. 4. 3

Ubbāhikā suttaṃ

(Sāvatthi)

Kati hi nu kho bhante dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammantitabbo hoti?

Dasahi kho upāli dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannītabbo katamehi

dasahi: idhūpāli bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati,

ācāragocarasampananno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,

bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā

diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti

suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso, vinaye kho pana ṭhito hoti

asaṃhīro, paṭibalo hoti ubho attapaccatthike saññāpetuṃ paññāpetuṃ nijjhāpetuṃ pekkhetuṃ

pasādetuṃ, adhikaraṇasamuppādavūpasamakusalo [PTS Page 072] [\q 72/] hoti,

adhikaraṇaṃ jānāti adhikaraṇasamudayaṃ jānāti adhikaraṇanirodhaṃ jānāti,

adhikaraṇanirodhagāminīpaṭipadaṃ jānāti. Imehi kho upāli dasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu ubbāhikāya sammannītabboti.

10. 1. 4. 4

Upasampadā suttaṃ

(Sāvatthi)

Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbanti?

Dasahi kho upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ. Katamehi

dasahi: idhūpāli bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,

bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā

diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

[BJT Page 128] [\x 128/] pātimokkhaṃ kho panassa vitthārena svāgataṃ hoti suvibhattaṃ

suppavattaṃ suvinicchitaṃ suttaso anubyañjanaso, paṭibalo hoti gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā

upaṭṭhāpetuṃ vā, paṭibalo hoti anabhiratiṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, paṭibalo hoti

uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, paṭibalo hoti uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato

vivecetuṃ, paṭibalo hoti adhisīle samādapetuṃ, paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṃ,

paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṃ. Imehi kho upāli dasahi dhammehi samannāgatena

bhikkhunā upasampādetabbanti.

[PTS Page 073] [\q 73/]

10. 1. 4. 5

Nissaya suttaṃ

(Sāvatthi)

Katihi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabboti?

Dasahi kho upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo. Katamehi dasahi:

idhūpāli bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno

anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti

sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā

sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa

dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā,

pātimokkhaṃ kho panassa vitthārena svāgataṃ hoti suvibhattaṃ suppavattaṃ suvinicchitaṃ

suttaso anubyañjanaso, paṭibalo hoti gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ vā, paṭibalo hoti

anabhiratiṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, paṭibalo hoti uppannaṃ kukkuccaṃ

dhammato vinodetuṃ, paṭibalo hoti uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ, paṭibalo

hoti adhisīle samādapetuṃ, paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṃ, paṭibalo hoti adhipaññāya

samādapetuṃ. Imehi kho upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo

dātabboti.

[BJT Page 130] [\x 130/]

10. 1. 4. 6

Sāmaṇera suttaṃ

(Sāvatthi)

Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabboti?

Dasahi kho upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabbo.

Katamehi dasahi: idhūpāli bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,

bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā

diṭṭhiyā suppaṭividdhā, pātimokkhaṃ kho panassa vitthārena svāgataṃ hoti suvibhattaṃ

suppavattaṃ suvinicchitaṃ suttaso anubyañjanaso, paṭibalo hoti gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā,

upaṭṭhāpetuṃ vā, paṭibalo hoti anabhiratiṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā, paṭibalo hoti

uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ, paṭibalo hoti uppannaṃ diṭṭhagataṃ

dhammato vivecetuṃ, paṭibalo hoti adhisīle samādapetuṃ. Paṭibalo hoti adhicitte

samādapetuṃ. Paṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṃ. Imehi kho upāli dasahi dhammehi

samannāgatena bhikkhunā sāmaṇero upaṭṭhāpetabboti.

10. 1. 4. 7

Saṅghabheda suttaṃ

(Sāvatthi)

Saṅghabhedo saṅghabhedoti bhante vuccati. Kittāvatā nukho bhante saṅgho bhinno hotīti?

Idhūpāli bhikkhu adhammaṃ ''dhammo' ti dipenti, dhammaṃ 'adhammo' ti dīpenti,

avinayaṃ 'vinayo'ti [PTS Page 074] [\q 74/] dīpenti, vinayaṃ avinayo' ti dīpenti,

abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena'bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenā'ti dīpenti, bhāsitaṃ lapitaṃ

tathāgatena 'abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenā'ti dīpenti, anāciṇṇaṃ tathāgatena 'āciṇṇaṃ

tathāgatenā'ti dīpenti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenā'ti dīpenti, appaññattaṃ

tathāgatena 'paññattaṃ tathāgatenā'ti dīpenti, paññattaṃ tathāgatena, appaññattaṃ

tathāgatenāti dīpenti. Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti, vavakassanti, āveni kammāni

karonti, āveni pātimokkhaṃ uddisanti. Ettāvatā kho upāli saṅgho bhinno hotī ti.

[BJT Page 132] [\x 132/]

10. 1. 4. 8

Saṅghasāmaggi suttaṃ

(Sāvatthi)

Saṅghasāmaggi saṅghasāmaggīti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante saṅgho samaggo

hotī ti:

Idhūpāli bhikkhu adhammaṃ adhammoti dīpenti, dhammaṃ dhammo ti dīpenti, avinayaṃ

avinayoti dīpenti. Vinayaṃ vinayoti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ

alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti

dīpenti, anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṃ tathāgatena

āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenā ti dīpenti,

paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti. Te imehi dasahi vatthūhi na

avakassanti, na vavakassanti, na āvenikammāni karonti, na āvenipātimokkhaṃ uddisanti.

Ettāvatā kho upāli saṅgho samaggo hotī ti.

[BJT Page 134] [\x 134/]

[PTS Page 075] [\q 75/]

10. 1. 4. 9

Paṭhamaānanda suttaṃ

(Sāvatthi)

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca:

Saṅgha bhedo saṅghabhedoti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante saṅgho bhinno hotī ti.

Idhānanda bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpenti, dhammaṃ adhammoti dīpenti, avinayaṃ

vinayoti dīpenti, vinayaṃ avinayoti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ

tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti,

anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenā ti dīpenti āciṇṇaṃ, tathāgatena anāciṇṇaṃ

tathāgatenā'ti dīpenti. Appaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti. Paññattaṃ

tathāgatena appaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti. Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti,

vavakassanti, āvenikammāni karonti, āveni pātimokkhaṃ uddisanti. Ettāvatā kho ānanda

saṅgho bhinno hoti ti.

Samaggaṃ pana bhante saṅghaṃ bhinditvā1 kiṃ so pasavatī ti?

Kappaṭṭhiyaṃ2 ānanda kibbisaṃ pasavatīti.

Kiṃ pana bhante kappaṭṭhiyaṃ kibbisanti?

Kappaṃ ānanda nirayamhi paccatīti.

[PTS Page 076] [\q 76/]

1. Āpāyiko nerayiko kappaṭṭho saṅghabhedako

Vaggarato adhammaṭṭho yogakkhemā3padhaṃsati

Saṅghaṃ samaggaṃ bhetvāna kappaṃ nirayamhi paccatīti.

1. Bhetvāsīmu

2. Kappaṭṭhikaṃmachasaṃ

3. Yogakkhematosīmu

[BJT Page 136] [\x 136/]

10. 1. 4. 10

Dutiyaānanda suttaṃ

(Sāvatthi)

Saṅghasāmaggi saṅghasāmaggīti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante saṅgho samaggo

hotī ti?

Idhānanda bhikkhu adhammaṃ adhammoti dīpenti. Dhammaṃ dhammoti dīpenti.

Avinayaṃ avinayoti dīpenti, vinayaṃ vinayoti dīpenti. Abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena

abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti. Bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ

tathāgatenāti dīpenti. Anāciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti. Āciṇṇaṃ

tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti. Apaññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti

dīpenti. Paññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti. Te imehi dasahi vatthūhi na

avakassanti, na vavakassanti na āvenikakammāni karonti. Na āvenipātimokkhaṃ uddisanti.

Ettāvatā kho ānanda saṅgho samaggo hotīti.

Bhinnaṃ pana bhante saṅghaṃ samaggaṃ katvā kiṃ so pasavatī ti?

Brahmaṃ ānanda puññaṃ pasavatīti.

Kiṃ pana bhante brahmaṃ puññanti?

Kappaṃ ānanda saggamhi modatīti.

[PTS Page 077] [\q 77/]

1. Sukhā saṅghassa sāmaggi samaggānañca anuggaho

Samaggarato dhammaṭṭho yogakkhemā na dhaṃsati

Saṅghaṃ samaggaṃ katvāna kappaṃ saggamhi modatīti.

Upālivaggo catuttho.

Tatruddānaṃ:

Upāliṭṭhapana ubbāho upasampada nissayena ca

Sāmaṇero ca dve bhedā ānandehi pare duveti.

[BJT Page 138] [\x 138/]

5. Akkosavaggo

10. 1. 5. 1

Vivāda suttaṃ

(Sāvatthi)

Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaṃ

etadavoca:

''Ko nu kho bhante hetu, ko paccayo yena saṅghe bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti

bhikkhu ca na phāsu viharantī''ti?

Idhūpāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti dīpenti, dhammaṃ adhammoti dīpenti, avinayaṃ

vinayoti dīpenti, vinayaṃ avinayoti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ

tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti,

anāciṇṇaṃ tathāgatena āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ

tathāgatenāti dīpenti, apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti [PTS Page 078] [\q

78/] dīpenti, paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ tathāgatenāti dīpenti. Ayaṃ kho upāli

hetu ayaṃ paccayo yena saṅghe bhaṇḍana kalaha viggaha vivādā uppajjanti, bhikkhu ca na

phāsu viharantī ti.

[BJT Page 140] [\x 140/]

10. 1. 5. 2

Paṭhama vivādamūla suttaṃ

(Sāvatthīnidānaṃ)

Kati nu kho bhante vivādamūlānīti?

Dasa kho upāli vivādamūlāni. Katamāni dasa: idhūpāli bhikkhu adhammaṃ dhammoti

dīpenti. Dhammaṃ adhammoti dīpenti. Avinayaṃ vinayoti dīpenti. Vinayaṃ avinayoti

dīpenti. Abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ tathāgatenāti dīpenti, bhāsitaṃ

lapitaṃ tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ tathāgatenāti dīpenti. Anāciṇṇaṃ tathāgatena

āciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti, āciṇṇaṃ tathāgatena anāciṇṇaṃ tathāgatenāti dīpenti.

Apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpenti. Paññattaṃ tathāgatena apaññattaṃ

tathāgatenāti dīpenti. Imāni kho upāli dasa vivādamūlānīti.

10. 1. 5. 3

Dutiya vivādamūla suttaṃ

(Sāvatthīnidānaṃ)

Kati nu kho bhante vivādamūlānīti?

Dasa kho upāli vivāda mūlānī. Katamāni dasa? Idhūpāli bhikkhu anāpattiṃ āpattīti dīpenti.

Āpattiṃ anāpattīti dīpenti. Lahukaṃ āpattiṃ garukaṃ āpattīti dīpenti. Garukaṃ āpattiṃ

lahukaṃ āpattīti dīpenti. Duṭṭhullaṃ apattiṃ aduṭṭhullā appattīti dīpenti. Aduṭṭhullaṃ

āpattiṃ duṭṭhullāpattīti dīpenti. Sāvasesaṃ āpattiṃ anavasesā āpattīti dīpenti. Anavasesaṃ

āpattiṃ sāvasesāpattīti dīpenti. Sappaṭikammaṃ [PTS Page 079] [\q 79/] āpattiṃ

appaṭikammā āpattīti dīpenti. Appaṭikammaṃ āpattiṃ sappaṭikammā āpattīti dīpenti.

Imāni kho upāli dasa vivādamūlānīti:

[BJT Page 142] [\x 142/]

10. 1. 5. 4

Kusinārā suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho bhagavā

bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Codakena bhikkhave bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ

paccavekkhitvā pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paro codetabbo katame pañca

dhammā ajjhattaṃ paccavekkhitabbā:

Codakena bhikkhave bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ:

parisuddhakāyasamācāro nu khomahi, parisuddhenamhi kāyasamācārena samannāgato

acchiddena appaṭimaṃsena. Saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti. No ce bhikkhu

parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena

appaṭimaṃsena, tassa bhavanti cattāro ''iṅgha tāva āyasmā kāyikaṃ sikkhassū''ti itissa

bhavanti vattāro.

Puna ca paraṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ

paccavekkhitabbaṃ: ''parisuddhavacīsamācāro nu khomahi'' parisuddhenamhi

vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena saṃvijjati nu kho me eso dhammo,

udāhu noti no ce bhikkhave bhikkhu parisuddha vacīsamācāro hoti, parisuddhena

vacīsamācārena samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, tassa bhavanti cattāro, ''iṅgha tāva

āyasmā vācasikaṃ sikkhassū''ti. Itissa bhavanti vattāro.

[PTS Page 080] [\q 80/]

Puna ca paraṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ

paccavekkhitabbaṃ: ''mettaṃ nu kho me cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ sabrahmacārīsu anāghātaṃ,

saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no''ti. No ce bhikkhave bhikkhuno mettaṃ cittaṃ

paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu anāghātaṃ, tassa bhavanti cattāro, ''iṅgha tāva āyasmā

sabrahmacārīsu mettaṃ cittaṃ paccupaṭṭhapehī''ti. Itissa bhavanti vattāro.

[BJT Page 144] [\x 144/]

Puna ca paraṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ

paccavekkhitabbaṃ: ''bahussuto nu khomhi sutadharo sutasannīcayo ye te dhammā

ādikalyāṇā, majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ

parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti. Tathārūpā me dhammā bahussutā honti dhatā

vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, saṃvijjati nu kho me eso

dhammo, udāhuno''ti. No ce bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo,

ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā

kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā

bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Tassa

bhavanti cattāro: ''iṅgha tāva āyasmā āgamaṃ pariyāpuṇassū''ti. Itissa bhavanti vattāro,

Puna ca paraṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ codetukāmena evaṃ

paccavekkhitabbaṃ. ''Ubhayāni nu kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti,

suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Saṃvijjati nu kho me eso

dhammo. Udāhu no''ti. No ce bhikkhave bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni [PTS Page 081]

[\q 81/] vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso

anubyañjanaso. Idaṃ panāyasmā ''kattha vuttaṃ bhagavatā''ti iti puṭṭho na sampāyati, tassa

bhavanti cattāro: ''iṅgha tāva āyasmā vinayaṃ sikkhassū''ti itissa bhavanti vattāro. Ime pañca

dhammā ajjhattaṃ paccavekkhitabbā.

Katame pañcadhammā ajjhattaṃ upaṭṭhapetabbā: kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena

vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṃhitena vakkhāmi no

anatthasaṃhitena. Mettacitto vakkhāmi no dosantaroti. Ime pañca dhammā ajjhattaṃ

upaṭṭhapetabbā.

Codakena bhikkhave bhikkhunā ime pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā, ime pañca

dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paro codetabboti.

[BJT Page 146] [\x 146/]

10. 1. 5. 5

Rājantepurappavesana suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasa ime bhikkhave ādīnavā rājantepurappavesane. Katame dasa:

1. Idha bhikkhave rājā mahesiyā saddhiṃ nisinno hoti, tatra bhikkhu pavisati, mahesī vā

bhikkhuṃ disvā sitaṃ pātu karoti, bhikkhu vā mahesiṃ disvā sitaṃ pātu karoti. Tattha rañño

evaṃ hoti: ''addhā imesaṃ kataṃ vā karissanti vā''ti. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo ādīnavo

rājantepurappavesane.

2. Puna ca paraṃ bhikkhave rājā bahukicco bahukaraṇīyo aññataraṃ itthiṃ gantvā na sarati,

sā tena gabbhaṃ gaṇhāti, tattha rañño evaṃ hoti: '' na kho idha [PTS Page 082] [\q 82/]

añño koci pavisati. Aññatra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kammanti. Ayaṃ

bhikkhave dutiyo ādīnavo rājante purappavesane.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave rañño antepure aññataraṃ ratanaṃ nassati tattha rañño evaṃ

hoti: ''na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa

kammanti''. Ayaṃ bhikkhave tatiyo ādīnavo rājantepurappavesane.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave rañño antepure abbhantarā guyhavantā bahiddhā sambhedaṃ

gacchanti. Tattha rañño evaṃ hoti: ''na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā

nu kho pabbajitassa kammanti. Ayaṃ bhikkhave catuttho ādīnavo rājantepurappavesane.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave rañño antepure pitā vā puttaṃ pattheti, putto, vā, pitaraṃ,

pattheti, tesaṃ evaṃ hoti: ''na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā nu kho

pabbajitassa kammanti, ayaṃ bhikkhave pañcamo ādīnavo rājantepurappavesane.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave rājā nīcaṭṭhānīyaṃ ucce ṭhāne ṭhapeti. Yesaṃ taṃ amanāpaṃ

tesaṃ evaṃ hoti: ''rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho, siyānu kho pabbajitassa kammanti. '' Ayaṃ

bhikkhave chaṭṭho ādīnavo rājantepurappavesane.

[BJT Page:148] [\x 148/]

7.

Puna ca paraṃ bhikkhave rājā uccaṭṭhānīyaṃ nīce ṭhāne ṭhapeti yesaṃ taṃ amanāpaṃ tesaṃ

evaṃ hoti: ''rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kammanti''. Ayaṃ kho

bhikkhave sattamo ādīnavo rājantepurappavesane.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave rājā akāle senaṃ uyyojeti, yesaṃ taṃ amanāpaṃ, tesaṃ evaṃ hoti:

''rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kammanti. '' Ayaṃ bhikkhave

aṭṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane.

9. Puna ca paraṃ bhikkhave rājā kāle senaṃ uyyojetvā antarāmaggato nivattāpeti, yesaṃ taṃ

amanāpaṃ tesaṃ [PTS Page 083] [\q 83/] evaṃ hoti. ''Rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho,

siyā nu kho pabbajitassa kammanti. '' Ayaṃ bhikkhave navamo ādīnavo.

Rājantepurappavesane.

10. Puna ca paraṃ bhikkhave rañño antepuraṃ hatthisammaddaṃ assasammaddaṃ

rathasammaddaṃ1 rajanīyāni rūpa sadda gandharasaphoṭṭhabbāni yāni na pabbajita

sāruppāni. Ayaṃ bhikkhave dasamo ādīnavo rājantepurappavesane.

Ime kho bhikkhave dasa ādinavā rājantepurappavesaneti.

10. 1. 5. 6

Sakya suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme atha kho

sambahulā sakkyā2 upāsakā tadahuposathe yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu,

upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho

sakye upāsake bhagavā etadavoca: ''api nu kho tumhe sakyā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ

uposathaṃ upavasathā''ti?

''Appekadā mayaṃ bhante aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasāma, appekadā na

upavasāmā''ti. Tesaṃ vo sakyā alābhā tesaṃ dulladdhaṃ ye tumhe evaṃ sokasabhaye jīvite

maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasatha, appekadā

na upavasatha, taṃ kiṃ maññatha sakyā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja3

akusalaṃ divasaṃ aḍḍhakahāpaṇe nibbiseyya, [PTS Page 084] [\q 84/] dakkho puriso

uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti? Evaṃ bhante,

1. Hatthisammadaṃ, assasammadaṃ, rathasammadaṃ, sīmu 2. Sakkyā, machasaṃ

3. Anāpapajajaṃ, sīmu.

[BJT Page 150] [\x 150/]

Taṃ kiṃ maññatha sakyā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṃ

divasaṃ kahāpaṇaṃ nibbiseyya, dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti? Evaṃ

bhante,

Taṃ kiṃ maññatha sakkā, idha puriso yena kenaci kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṃ

divasaṃ dve kahāpaṇe nibbiseyya, dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti?

Evaṃ bhante, tayo kahāpaṇe nibbiseyya, dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ

vacanāyati? Evaṃ bhante, cattāro kahāpaṇe nibbiseyya, dakkho puriso uṭṭhānasampannoti

alaṃ vacanāyāti? Evaṃ bhante. Pañca kahāpaṇe nibbiseyya,

Dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti? Evaṃ bhante, cha kahāpaṇe nibbiseyya,

dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyati? Evaṃ bhante, satta kahāpaṇe

nibbiseyya, dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti? Evaṃ bhante, aṭṭha

kahāpaṇe nibbiseyya, dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti? Evaṃ bhante,

nava kahāpaṇe nibbiseyya, dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti? Evaṃ

bhante, dasa kahāpaṇe nibbiseyya, dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ vacanāyāti?

Evaṃ bhante, vīsati kahāpaṇe nibbiseyya, dakkho puriso uṭṭhānasampannoti alaṃ

vacanāyāti? Evaṃ bhante, tiṃsa kahāpaṇe nibbiseyya, dakkho puriso uṭṭhānasampannoti

alaṃ vacanāyāti? Evaṃ bhante. Cattārīsaṃ kahāpaṇe nibbiseyya, paññāsaṃ kahāpaṇe

nibbiseyya, ''dakkho puriso uṭṭhānasampanno''ti alaṃ vacanāyāti? Evaṃ bhante,

Taṃ kimmaññatha sakkyā, apinu so puriso divase divase kahāpaṇasataṃ kahāpaṇasahassaṃ

nibbisamāno laddhaṃ laddhaṃ nikkhipanto vassasatāyuko vassasatajīvī mahantaṃ

bhogakkhandhaṃ adhigaccheyyāti? Evaṃ bhante,

Taṃ kiṃ maññatha sakyā, api nu so puriso bhogahetu bhoganidānaṃ bhogādhikaraṇaṃ ekaṃ

vā rattiṃ ekaṃ vā divasaṃ upaḍḍhaṃ vā rattiṃ upaḍḍhaṃ vā divasaṃ

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyyāti? No hetaṃ bhante,

Taṃ kissa hetu?

Kāmā hi bhante aniccā tucchā musā mosa dhammāti.

Idha kho pana vo sakkyā mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpi pahitatto viharanto

yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni [PTS Page

085] [\q 85/] satampi vassasahassāni satampi vassasatasahassāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno, tiṭṭhantu sakyā dasa vassāni.

[BJT Page 152] [\x 152/]

. Idha mama sāvako nava vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ

tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satamapi vassasahassāni satampi vassasatasahassāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno, idha mama sāvako aṭṭha vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā

mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasahassāni satampi

vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā

anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno,

Satta vassāni appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno

Satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni satampi vassasatasahassāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno,

Cha vassāni appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno

satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni satampi vassasatasahassāni

ekanta sukha paṭisaṃvedī vihareyya: so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno, pañca vassāni appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā

paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni satampi

vassasatasahassāni ekanta sukha paṭisaṃvedī vihareyya: so ca khavassa sakadāgāmī vā

anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, cattāri vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto

yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi

vassasahassāni satampi vassasatasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya: so ca

khavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, tīṇi vassāni appamatto

ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi

vassasatāni satampi vassasahassāni satampi vassasatasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī

vihareyya: so ca khavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, dve

vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno

satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni satampi vassasatasahassāni

ekanta sukha paṭisaṃvedī vihareyya: so ca khavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā

apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, ekaṃ vassaṃ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā

mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni ekanta sukha paṭisaṃvedī vihareyya:

so ca khavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni

satampi vassasahassāni ekanta sukha paṭisaṃvedī vihareyya: so ca khavassa sakadāgāmī vā

anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī

vihareyya: so ca khavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno:

Tiṭṭhatu sakyā ekaṃ vassaṃ. Idha pana sāvako dasa māse appamatto ātāpī pahitatto

viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni

satampi vassasahassāni satampi vassasata sahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya so

ca khavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasahassāni

ekantasukhapaṭisaṃvidī vihereyya so ca khavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno, satampi vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya so ca khavassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

Tiṭṭhantu sakyā dasa māsā idha mama sāvako nava māse appamatto ātāpi pahitatto

viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekantapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca bavassa sakadāgāmī

vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassa sahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī

vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi.

Vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā

anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanto,

Aṭṭha māse appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā

Paṭipajjamāno satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampivassasatāni

Ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno, satampi vassa sahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī

Vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi. Vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī

vihareyya, so ca khavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

Satta māse appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathāmayānusiṭṭhaṃ tathā

Paṭipajjamāno satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni

ekantapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno satampi vassa sahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi. Vassasatasahassāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca bavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno.

Cha māse appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathāmayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno

satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī

vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekantapaṭisaṃvedī

Vihareyya, so ca bavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi

vassasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī

vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi. Vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī

vihareyya, so ca bavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

Pañca māse appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathāmayānusiṭṭhaṃ tathā

Paṭipajjamāno satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno, satampi vassasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi. Vassasatasahassāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno.

Cattāro māse appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathāmayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno

satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā vā

anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekantasukhapaṭisaṃvedī

vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno

satampivassa sahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā

anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi. Vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī

vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

Tayo māse appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathāmayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno

satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā vā

anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekantasukhapaṭisaṃvedī

vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno,

satampivassa sahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā

anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi. Vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī

vihareyya, so ca bavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

Dve māse appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathāmayānusiṭṭhaṃ tathā

Paṭipajjamāno satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno, satampivassa sahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi. Vassasatasahassāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca bavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno.

Ekaṃ māsaṃ appamatto ātāpi pahitatto viharanto yathāmayānusiṭṭhaṃ tathā

Paṭipajjamāno satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno, satampivassa sahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi. Vassasatasahassāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca bavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno.

Addhamāsaṃ appamatto ātāpi pahitattoviharanto yathāmayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno

satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī

vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca

bavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno satampivassa sahassāni

ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ

vā sotāpanno, satampi. Vassasatasahassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca

khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

Tiṭṭhatu sakyā addhamāso idha mama sāvako dasa rattindive appamatto ātāpī pahitatto

viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasatāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasahassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasatasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

Tiṭṭhatu sakkyā dasa rattindivā. Idha mama sāvako nava rattindive appamatto ātāpī

pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasatāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasahassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasatasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

Aṭṭha rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā

paṭipajjamāno satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno satampi vassasatasahassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā vā apaṇṇakaṃ

Anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

Satta rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā

paṭipajjamāno satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya sakadāgāmī vā

anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. Satampi

Vassasatasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā

anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

[PTS Page 086] [\q 86/]

Cha rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā

paṭipajjamāno satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno satampi vassasatasahassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno.

Pañca rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā

paṭipajjamāno satampi vassāni ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno satampi vassasatasahassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno.

Cattāro rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā

paṭipajjamāno satampi vassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatasahassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno.

Tayo rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā

paṭipajjamāno satampi vassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatasahassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno.

Dvo rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā

paṭipajjamāno satampi vassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatasahassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno.

Ekaṃ rattindivaṃ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā

paṭipajjamāno satampi vassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā

sotāpanno, satampi vassasahassāni ekanta sukhapaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa

sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno, satampi vassasatasahassāni ekanta

sukhapaṭisaṃvedī vihareyya,

[BJT Page 154] [\x 154/]

So ca khavassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno.

Tesaṃ vo sakyā alābhā, tesaṃ dulladdhaṃ, ye tumhe evaṃ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye

jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasatha, appekadā na upavasathāti.

Ete mayaṃ bhante ajjatagge aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasissāmāti.

10. 1. 5. 7

Mahāli suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ atha kho mahāli

licchavī yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahāli licchavi bhagavantaṃ etadavoca:

''Ko nu kho bhante hetu, ko paccayo, pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa

pavattiyāti?''

Lobho kho mahāli hetu, lobho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa

pavattiyā. Doso kho mahāli hetu, doso paccayo, pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa

kammassa pavattiyā, moho kho mahāli hetu, moho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya,

pāpassa kammassa pavattiyā, ayoniso manasikāro. Kho mahāli hetu, ayoniso manasikāro

[PTS Page 087] [\q 87/] paccayo pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa

pavattiyā, micchā paṇihitaṃ kho mahāli cittaṃ hetu, micchā paṇihitaṃ cittaṃ paccayo

pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, ayaṃ kho mahāli hetu, ayaṃ

paccayo pāpassa kammassa kiriyāya, pāpassa kammassa pavattiyā ti.

[BJT Page 156] [\x 156/]

Ko pana bhante hetu, ko paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya, kalyāṇassa kammassa

pavattiyāti?

Alobho kho mahāli hetu, alobho paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya, kalyāṇassa

kammassa pavattiyā, adoso kho mahāli hetu, adoso paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya,

kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Amoho kho mahāli hetu, amoho paccayo kalyāṇassa

kammassa kiriyāya, kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Yoniso manasikāro kho mahāli hetu,

yoniso manasikāro paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya, kalyāṇassa kammassa pavattiyā.

Sammāpaṇihitaṃ kho mahāli cittaṃ hetu, sammāpaṇihitaṃ cittaṃ paccayo, kalyāṇassa

kammassa kiriyāya, kalyāṇassa kammassa pavattiyā. Ayaṃ kho mahāli hetu ayaṃ paccayo,

kalyāṇassa kammassa kiriyāya, kalyāṇassa kammassa pavattiyā.

Ime ca kho mahāli dasa dhammā loke na saṃvijjeyyuṃ, nayidaṃ paññāyetha adhammacariyā

visamacariyāti vā, dhammacariyā samacariyāti vā, yasmā ca kho mahāli ime dasa dhammā

loke saṃvijjanti, tasmā paññāyati adhammacariyā visamacariyāti vā dhammacariyā

samacariyāti vāti.

10. 1. 5. 8

Dasadhamma suttaṃ

(Sāvatthinidānaṃ)

Dasa ime bhikkhave dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhītabbā. Katame dasa:

1. ''Vevaṇṇiyamhi ajjhupagato''ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ,

2. ''Parapaṭibaddhā me jīvikā''ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ.

[PTS Page 088] [\q 88/]

3. ''Añño me ākappo karaṇīyo''ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ.

[BJT Page 158] [\x 158/]

4. ''Kaccinu kho me attā sīlato na upavadatī''ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ.

5. ''Kaccinu kho maṃ anuvicca viññū sabrahmacārī sīlato na upavadantī''ti pabbajitena

abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ.

6. '' Sabbehi me piyehi manāpehi nānā bhāvo vinābhāvoti'' pabbajitena abhiṇhaṃ

paccavekkhitabbaṃ.

7. ''Kammassakomhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo yaṃ

kammaṃ karissāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādo bhavissāmīti'' pabbajitena

abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ.

8. ''Kathaṃ bhūtassa me rattindivā vītipatantī''ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ.

9. ''Kaccinu khohaṃ suññāgāre abhiramāmī''ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ.

10. ''Atthinu kho me uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassana viseso adhigato sohaṃ

pacchime kāle sabrahmacārīhi puṭṭho na maṅkubhavissāmī''ti pabbajitena abhiṇhaṃ

paccavekkhitabbaṃ.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbā ti.

10. 1. 5. 9

Sarīraṭṭhadhamma suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasa ime bhikkhave dhammā sarīraṭṭhā, katame dasa: sītaṃ, uṇhaṃ, jighacchā, pipāsā,

uccāro, passāvo, kāyasaṃvaro, vacīsaṃvaro, ājīvasaṃvaro, ponobhaviko1 bhavasaṅkhāro. Ime

kho bhikkhave dasa dhammā sarīraṭṭhā ti.

1. Ponobbhaviko, machasaṃ

[BJT Page 160] [\x 160/]

10. 1. 5. 10

Bhaṇḍana suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, tena kho

pana samayena [PTS Page 089] [\q 89/] sambahulā bhikkhu pacchābhattaṃ

piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā kalahajātā

vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhu āmantesi. ''Kāyanuttha

bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā''ti?

''Idha mayaṃ bhante pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhāna sālāyaṃ sannisinnā

sannipatitā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā

viharāmā''ti.

''Na kho pana idaṃ bhikkhave tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā, aññamaññaṃ

mukhasantīhi vitudantā vihareyyātha''

Dasa ime bhikkhave dhammā sārāṇiyā1 piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya

sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame dasa:

1. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati,

ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Yampi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati,

ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā

ekībhāvāya saṃvattati.

1. Sārāṇīyā (machasaṃ)

[BJT Page 162] [\x 162/]

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā

ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevala paripuṇṇaṃ

parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā

vacasā [PTS Page 090] [\q 90/] paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā

ekībhāvāya saṃvattati.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

Yampi bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ayampi

dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya

saṃvattati.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi

samannāgato, khamo padakkhiṇāhī anusāsaniṃ yampi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti

sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ, ayampi

dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya

saṃvattati.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni

tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ

saṃvidhātuṃ. Yampi bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni

kiṅkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ

alaṃ saṃvidhātuṃ. Yampi bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃ

karaṇīyāni tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ

saṃvidhātuṃ ayampi dhammo sārāṇiyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya

sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme

abhivinaye uḷārapāmojjo, yampi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro

abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Ayampi dhammo sārāṇīyo, piyakaraṇo garukaraṇo

saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

[BJT Page 164] [\x 164/]

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro

kusalesu dhammesu. Yampi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ

dhammānaṃ [PTS Page 091] [\q 91/] pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya

thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayampi dhammo sārāṇīyo

piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati:

8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapāta senāsana

gilānapaccaya bhesajjaparikkhārena. Yampi bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti itarītara

cīvarapiṇḍapātasenāsana gilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Ayampi dhammo sārāṇīyo

piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato

cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yampi bhikkhave bhikkhu satimā hoti

paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Ayampi

dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya

saṃvattati:

10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya

samannāgato' ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Yampi bhikkhave

bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya

sammā dukkhakkhayagāminiyā. Ayampi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo

saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.

Ime kho bhikkhave dasadhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya

ekībhāvāya saṃvattantī'ti.

Akkosavaggo pañcamo.

Tatruddānaṃ:

[PTS Page 092] [\q 92/]

Vivādā dve ca mūlāni kusinārā pavesane,

Sakkā mahāli dhammā ca sarīraṭṭhā ca bhaṇḍanāti.

Paṭhamo paṇṇāsako samatto.

[BJT Page 166] [\x 166/]

2. Dutiyo paṇṇāsako

1. Sacittavaggo

10. 2. 1. 1.

Sacitta suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho

bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca.

No ce1 kho bhikkhave bhikkhu paracittapariyāya kusalo hoti, atha 'sacittapariyāya kusalo

bhavissā2mī'ti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

Kathañca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāya kusalo hoti: seyyathāpi bhikkhave itthī vā

puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte

sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā, tasseva

rajassa vā aṅgaṇassa vā, pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā

tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo ''lābhā vata me paripuṇṇaṃ vata me''ti. Evameva

kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhaṇā bahūkārā hoti kusalesu dhammesu. Abhijjhālū

[PTS Page 093] [\q 93/] nu kho bahulaṃ viharāmi, anabhijjhālū nu kho bahulaṃ

viharāmi, vyāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi, avyāpannacitto nu kho bahulaṃ

viharāmi, thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṃ viharāmi, vigatathīnamiddho nu kho

bahulaṃ viharāmi, uddhato nu kho bahulaṃ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaṃ viharāmi,

vicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi, kodhano nu

kho bahulaṃ viharāmi. Akkodhano nu kho bahulaṃ viharāmi, saṅkiliṭṭhacitto nu kho

bahulaṃ viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi, sāraddhakāyo nu kho bahulaṃ

viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaṃ viharāmi, kusīto nu kho bahulaṃ viharāmi,

āraddhaviriyo nu kho bahulaṃ viharāmi, asamāhito nu kho bahulaṃ viharāmi, samāhito nu

kho bahulaṃ viharāmī ti.

1. No ca, sīmu

2. Bhavisasāmāti syā

[BJT Page 168] [\x 168/]

Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: ''abhijjhālū bahulaṃ viharāmi,

byāpannacitto bahulaṃ viharāmi, thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaṃ viharāmi, uddhato

bahulaṃ viharāmi. Vicikiccho bahulaṃ viharāmi, kodhano bahulaṃ viharāmi. Saṃkiliṭṭhacitto

bahulaṃ viharāmi, sāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi, kusīto bahulaṃ viharāmi, asamāhito

bahulaṃ viharāmī''ti. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca

sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Seyyathāpi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva

celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca

appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya, evameva, kho tena bhikkhunā tesaṃ yeva

pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca

ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

[PTS Page 094] [\q 94/]

Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: ''anabhijjhālū bahulaṃ

viharāmi, avyāpannacitto bahulaṃ viharāmi, vigatathīnamiddho bahulaṃ viharāmi,

anuddhato bahulaṃ viharāmi, tiṇṇavicikiccho bahulaṃ viharāmi, akkodhano bahulaṃ

viharāmi, asaṅkiliṭṭhacitto bahulaṃ viharāmi, asāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi,

āraddhaviriyo bahulaṃ viharāmi. Samāhito bahulaṃ viharāmī ti. Tena bhikkhave bhikkhunā

tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyo ti.

10. 2. 1. 2

Sāriputta suttaṃ

(Sāvatthi)

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi ''āvuso bhikkhavo''ti. ''Āvuso''ti kho te bhikkhu

āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

No ce āvuso bhikkhu paracittapariyāya kusalo hoti, atha sacittapariyāya kusalo

bhavissāmī''ti. Evaṃ hi vo āvuso sikkhitabbaṃ.

[BJT Page 170] [\x 170/]

Kathañca āvuso bhikkhu sacittapariyāya kusalo hoti, seyyathāpi āvuso itthī vā puriso vā

daharo yuvā maṇḍanaka jātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapante sakaṃ

mukhanimintaṃ paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā, tasseva rajassa

vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā,

tenevattamano hoti, paripuṇṇo saṅkappo, ''lābhā vata me parisuddhaṃ vata me''ti. Evameva

kho āvuso bhikkhuno paccavekkhanā bahūkārā hoti kusalesu dhammesu: ''abhijjhālū nu kho

[PTS Page 095] [\q 95/] bahulaṃ viharāmi, anabhijjhālū nu kho bahulaṃ viharāmi,

byāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi, abyāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi,

thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṃ viharāmi, vigatathīnamiddho nu kho bahulaṃ

viharāmi, uddhato nu kho bahulaṃ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaṃ viharāmi,

vicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi, kodhano nu

kho bahulaṃ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaṃ viharāmi, saṅkiliṭṭhacitto nu kho

bahulaṃ viharāmi, asaṃkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi, sāraddhakāyo nu kho

bahulaṃ viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaṃ viharāmi, kusīto nu kho bahulaṃ

viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaṃ viharāmi, samāhito nu kho bahulaṃ viharāmi,

asamāhito nu kho bahulaṃ viharāmī''ti.

Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: abhijjhālū bahulaṃ viharāmi,

, Byāpannacitto bahulaṃ viharāmi, thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaṃ viharāmi, uddhato

bahulaṃ viharāmi, vicikiccho bahulaṃ viharāmi, kodhano bahulaṃ viharāmi, saṅkiliṭṭhacitto

bahulaṃ viharāmi, sāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi, kusīto bahulaṃ viharāmi, asamāhito

bahulaṃ viharāmī''ti. Tenāvuso bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhica appaṭivānī ca sati ca

sampajaññañca karaṇīyaṃ. Seyyathāpi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā

sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca

appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya, eva meva kho āvuso tena bhikkhunā

tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca

ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: ''anabhijjhālū bahulaṃ viharāmi,

avyāpannacitto bahulaṃ viharāmi, vigatathīnamiddho bahulaṃ viharāmi, anuddhato

bahulaṃ viharāmi, tiṇṇavicikiccho bahulaṃ viharāmi, akkodhano bahulaṃ viharāmi,

asaṅkiliṭṭhacitto bahulaṃ viharāmi, asāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi, āraddhaviriyo bahulaṃ

viharāmi. Samāhito bahulaṃ viharāmī''ti. Tenāvuso bhikkhunā tesuyeva kusalesu dhammesu

patiṭṭhāya uttariṃ āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyo''ti.

[PTS Page 096] [\q 96/]

[BJT Page 172] [\x 172/]

10. 2. 1. 3

hiti suttaṃ

(Sāvatthi)

hitimpāhaṃ1 bhikkhave na vaṇṇayāmi kusalesu dhammesu pageva parihāniṃ, vuddhiṃ ca

kho ahaṃ bhikkhave vaṇṇayāmi kusalesu dhammesu no ṭhitiṃ no hāniṃ.

Kathañca bhikkhave hāni hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no vuddhi. Idha bhikkhave

bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena. Tassa te

dhammā neva tiṭṭhanti, no vaḍḍhanti. Hānimetaṃ bhikkhave vadāmi, kusalesu dhammesu.

No ṭhiti, no vuddhi.

Kathañca bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dhammesu, no hāni no vuddhi. Idha bhikkhave

bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena. Tassa te

dhammā neva hāyanti, no vaḍḍhanti. hitimetaṃ bhikkhave vadāmi, kusalesu dhammesu.

No hāniṃ no vuddhiṃ. Evaṃ kho bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dhammesu no vuddhi no

hāni.

Kathañca bhikkhave vuddhi hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti, no hāni, idha bhikkhave

bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena sutena cāgena paññāya paṭibhānena. Tassa te

dhammā neva tiṭṭhanti no hāyanti, vuddhimetaṃ bhikkhave vadāmi, kusalesu dhammesu.

No ṭhitiṃ no hāniṃ, evaṃ kho bhikkhave vuddhi hoti kusalesu dhammesu no ṭhiti, no hāni.

No ce bhikkhave bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha sacittapariyāyakusalo

bhavissāmī''ti, evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ

1. hitimpahaṃ, sīmu.

[BJT Page 174] [\x 174/]

Kathañca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti, [PTS Page 097] [\q 97/]

seyyathāpi bhikkhave itthī vā puriso vā daharo vā yuvā maṇḍanajātiko ādāse vā

parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sace

tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā, tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati, no

ce tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā tenevattamano hoti paripuṇṇasaṅkappo ''lābhā vata

me parisuddhaṃ vata me''ti.

Evameva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu

''abhijjhālū nu kho bahulaṃ viharāmi anabhijjhālū nu kho bahulaṃ viharāmi' byāpannacitto

nu kho bahulaṃ viharāmi, abyāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi,

thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahulaṃ viharāmi, vigata thīnamiddho nu kho bahulaṃ

viharāmi, uddhato nu kho bahulaṃ viharāmi, anuddhato nu kho bahulaṃ viharāmi,

vicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi, kodhano nu

kho bahulaṃ viharāmi, akkodhano nu kho bahulaṃ viharāmi, saṃkiliṭṭhacitto nu kho

bahulaṃ viharāmi, asaṃkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi, sāraddhakāyo nu kho

bahulaṃ viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaṃ viharāmi, kusīto nu kho bahulaṃ

viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaṃ viharāmi, samāhito nu kho bahulaṃ viharāmi,

asamāhito nu kho bahulaṃ viharāmī''ti.

Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: abhijjhālū bahulaṃ viharāmi,

byāpannacitto bahulaṃ viharāmi, thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaṃ viharāmi, uddhato

bahulaṃ viharāmi, vicikiccho bahulaṃ viharāmi, kodhano bahulaṃ viharāmi, saṃkiliṭṭhacitto

bahulaṃ viharāmi, sāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi, kusīto bahulaṃ viharāmi, asamāhito

bahulaṃ viharāmī''ti. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ

dhammānaṃ [PTS Page 098] [\q 98/] pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho

ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

[BJT Page 176] [\x 176/]

Seyyathāpi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya

adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca, ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca

sampajaññañca kareyya. Evameva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ

akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca

appaṭivāni ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: 'anabhijjhālū bahulaṃ viharāmi,

abyāpannacitto bahulaṃ viharāmi, vigatathīnamiddho bahulaṃ viharāmi, tiṇṇavicikiccho

bahulaṃ viharāmi, akkodhano bahulaṃ viharāmi, asaṃkiliṭṭhacitto bahulaṃ viharāmi,

asāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi, āraddhaviriyo bahulaṃ viharāmi, samāhito bahulaṃ

viharāmī''ti. Tena bhikkhave bhikkhunā tesuyeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ

āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyo ti.

10. 2. 1. 4

Samatha suttaṃ

(Sāvatthi)

No ce bhikkhave bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha ''sacittapariyāyakusalo

bhavissāmī''ti evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.

Kathañca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāya kusalo hoti, seyyathāpi bhikkhave itthī vā

puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte

sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā, tasseva

rajassa vā aṅgaṇassa vā pahāṇāya vāyamati, no ce tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā,

tenevattamano [PTS Page 099] [\q 99/] hoti paripuṇṇasaṅkappo ''lābhā vata me

parisuddhaṃ vata me''ti. Evameva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhaṇā bahukārā hoti

kusalesu dhammesu. ''Lābhī nu khomhi ajjhattaṃ cetosamathassa, na nu khomhi lābhī

ajjhattaṃ cetosamathassa, lābhī nu khomhi adhipaññādhammavipassanāya. Na nu khomhi

lābhī adhipaññādhammavipassanāyā''ti.

[BJT Page 178] [\x 178/]

Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: ''lābhīmhi ajjhattaṃ cetosamathassa,

na lābhī adhipaññādhammavipassanāyā''ti. Tena bhikkhave bhikkhunā ajjhattaṃ

cetosamathe patiṭṭhāya adhipaññā dhammavipassanāya yogo karaṇīyo so aparena

samayena lābhiceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.

Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: ''lābhīmhi

adhipaññādhammavipassanāya na lābhī ajjhattaṃ cetosamatassā''ti. Tena bhikkhave

bhikkhunā adhipaññādhammavipassanāya patiṭṭhāya ajjhattaṃ cetosamathe yogo karaṇīyo.

So aparena samayena lābhī ceva hoti adhipaññādhammavipassanāya lābhī ca ajjhattaṃ

cetosamathassa.

Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: ''na lābhī ajjhattaṃ

cetosamathassa na lābhī adhipaññādhammavipassanāyā''ti. Tena bhikkhave bhikkhunā

tesaṃyeva kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca

ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā tasse va celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya

adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca

sampajaññañca kareyya, evameva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaṃyeva kusalānaṃ

dhammānaṃ, paṭilābhāya adhimatto chando ca [PTS Page 100] [\q 100/] vāyāmo ca

ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ so aparena samayena

lābhīceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī ca adhipaññādhammavipassanāya.

Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: ''lābhimhi ajjhattaṃ

cetosamathassa, lābhī adhipaññādhammavipassanāyā''ti tena bhikkhave bhikkhunā tesuyeva

kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyo.

[BJT Page 180] [\x 180/]

Cīvarampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi. Sevitabbampi asevitabbampi.

Piṇḍapātampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi. Sevitabbampi asevitabbampi.

Senāsanampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi. Sevitabbampi asevitabbampi.

Gāmanigamampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampi.

Janapadapadesampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampi.

Puggalampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampi.

''Cīvarampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi''ti iti kho

panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Tattha yaṃ jaññā cīvaraṃ ''idaṃ kho me cīvaraṃ

sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyantī''ti. Evarūpaṃ cīvaraṃ

na sevitabbaṃ, tattha yaṃ jaññā cīvaraṃ idaṃ kho me cīvaraṃ sevato akusalā, dhammā

parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti''ti. Eva rūpaṃ cīvaraṃ sevitabbaṃ,

cīvarampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampi iti yaṃ taṃ vuttaṃ

idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

''Piṇḍapātampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampi''ti iti kho

panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: tattha yaṃ jaññā piṇḍapātaṃ imaṃ kho me

piṇḍapātaṃ seveto akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā [PTS Page 101] [\q 101/]

dhammā parihāyanti, evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā piṇḍapātaṃ imaṃ

kho me piṇḍapātaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī ti.

Evarūpo piṇḍapāto sevitabbo. Piṇḍapātampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi,

sevitabbampi asevitabbampī'ti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Senāsanampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampīti. Iti kho

panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: tattha yaṃ jaññā senāsanaṃ idaṃ kho me senāsanaṃ

sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī''ti. Evarūpaṃ senāsanaṃ

na sevitabbaṃ. Tattha yaṃ jaññā senāsanaṃ idaṃ kho me senāsanaṃ sevato akusalā dhammā

parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantī ti. Evarūpaṃ senāsanaṃ sevitabbaṃ.

Senāsanampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampī ti. Iti yaṃ

vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

[BJT Page 182] [\x 182/]

''Gāmanigamampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbaṃ asevitabbampīti'' iti kho

panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: ''tattha yaṃ jaññā gāmanigamaṃ idaṃ kho me

gāmanigamaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo

gāmanigamo na sevitabbo, tattha yaṃ jaññā gāmanigamaṃ imaṃ kho me gāmanigamaṃ

sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti. Evarūpo

gāmanigamo sevitabbo. Gāmanigamampāhaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi

asevitabbampīti, iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

''Janapadapadesampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampīti'' iti

kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: tattha yaṃ jaññā janapada padesaṃ imaṃ kho

me janapadapadesaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, [PTS Page 102] [\q 102/]

kusalā dhammā parihāyantīti. Evarūpo janapada padeso na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā

janapadapadesaṃ imaṃ kho me janapadapadesaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā

dhammā abhivaḍḍhantīti. Evarūpo janapadapadeso sevitabbo. Janapadapadesampahaṃ

bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ

paṭicca vuttaṃ.

''Puggalampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampīti'' iti kho

panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: tattha yaṃ jaññā puggalaṃ imaṃ kho me puggalaṃ

sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyantīti. Evarūpo puggalo na

sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā puggalaṃ imaṃ kho me puggalaṃ sevato akusalā dhammā

parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhantīti. Evarūpo puggalo sevitabbo. Puggalampahaṃ

bhikkhave duvidhena vadāmi, sevitabbampi asevitabbampīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ

paṭicca vuttanti.

[BJT Page 184] [\x 184/]

10. 2. 1. 5

Parihāna suttaṃ

(Sāvatthi)

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi āvuso bhikkhavoti, āvusoti kho te bhikkhu

āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

Parihānadhammo puggalo parihānadhammo puggaloti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso

parihānadhammo puggalo vutto bhagavatā, kittāvatā ca pana aparihānadhammo puggalo

vutto bhagavatāti?

Dūratopi kho mayaṃ āvuso āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa

atthamaññātuṃ, sādhuvatāyasmantaṃ yeva sāriputtaṃ paṭibhātu, etassa bhāsitassa [PTS Page

103] [\q 103/] attho. Āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhu dhāressantīti.

Tenahāvuso suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evamāvusoti kho te bhikkhu

āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

Kittāvatā nu kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto bhagavatā: idhāvuso bhikkhu

assutañceva dhammaṃ na suṇāti, sutā cassa dhammā sammohaṃ gacchanti. Ye cassa

dhammā pubbe cetaso samphuṭṭhapubbā, te ca na samudācaranti. Aviññātañca na vijānāti.

Ettāvatā kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto bhagavatā.

Kittāvatā ca panāvuso aparihānadhammo puggalo vutto bhagavatā: idhāvuso

Bhikkhu assutañceva dhammaṃ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammohaṃ gacchanti. Ye

cassa dhammā pubbe cetaso sameṭṭhapubbā, te ca samudācaranti, aviññātañca vijānāti

ettāvatā kho āvuso aparihānadhammo puggalo vutto bhagavatā.

[BJT Page 186] [\x 186/]

No ce āvuso bhikkhu paracittapariyāya kusalo hoti, atha sacittapariyāya kusalo bhavissāmī

ti evaṃ hi vo āvuso sikkhitabbaṃ.

Kathañcāvuso bhikkhu sacittapariyāya kusalo hoti: seyyathāpi āvuso itthī vā puriso vā

daharo yuvā maṇḍanaka jātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte, acche vā udapatte sakaṃ

mukhanimittaṃ paccacavekkhamāno sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā, tassa rajassa vā

aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ vā, tenevattamano

hoti [PTS Page 104] [\q 104/] paripuṇṇasaṃkappo, lābhā vata me, parisuddhaṃ vata

meti. Evameva kho āvuso bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu.

Anabhijjhālū nu kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no

abyāpannacitto nu kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no.

Vigatathīnamiddho bahulaṃ viharāmi. Saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no.

Anuddhato nu kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no.

Tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no.

Akkodhano nu kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no.

Asaṃkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no.

Lābhī nu khomhi ajjhattaṃ dhammapāmujjassa, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu

no. Lābhī nu khomhi ajjhattaṃ ceto samathassa, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu

no. Lābhī nu khomhi adhipaññā dhammavipassanāya, saṃvijjati nu kho me eso dhammo,

udāhu noti.

Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepi me kusale dhamme attani na samanupassati,

tenahāvuso bhikkhunā sabbesaññeva imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto

chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

Seyyathāpi āvuso ādittacelo vā ādittasiso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya

adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca

sampajaññañca kareyya, evameva kho āvuso tena bhikkhunā sabbesaññeva imesaṃ

kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca

appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

[BJT Page 188] [\x 188/]

Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno ekacce kusale dhamme attani samanupassati,

ekacce kusale dhamme [PTS Page 105] [\q 105/] attani na samanupassati, tenāvuso

bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati, tesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya,

ye kusale dhamme attani na samanupassati, tesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya

adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca

karaṇīyaṃ.

Seyyathāpi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tasse va celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya

adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca

sampajaññañca kareyya, evameva kho āvuso tena bhikkhunā ye kusale dhamme attani

samanupassati, tesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya ye kusale dhamme attani na

samanupassati, tesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca

ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ.

Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe pi me kusale dhamme attani

samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesuyeva imesu kusalesu dhammesu patiṭṭhāya

uttariṃ āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyoti.

10. 2. 1. 6

Paṭhamasaññā suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasa imā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā

amatapariyosānā katamā dasa:

Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhārepaṭikkūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā,

anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā. Imā kho

bhikkhave dasasaññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā

amatapariyosānāti.

[PTS Page 106] [\q 106/]

[BJT Page 190] [\x 190/]

10. 2. 1. 7

Dutiya saññā suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasa imā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā

amatapariyosānā katamā dasa:

Aniccasaññā anattasaññā maraṇasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā

aṭṭhikasaññā, pulavakasaññā vinīlakasaññā vicchiddakasaññā uddhumātakasaññā.

Imā kho bhikkhave dasa saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā

amatogadhā amatapariyosānāti.

10. 2. 1. 8

Mūlaka suttaṃ

(Sāvatthi)

Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: ''kimmūlakā āvuso sabbe

dhammā, kiṃ sambhavā sabbe dhammā, kiṃsamudayā sabbe dhammā kiṃsamosaraṇā sabbe

dhammā, kiṃpamukhā sabbe dhammā, kimādhipateyyā sabbe dhammā, kiṃuttarā sabbe

dhammā, kiṃsārā sabbe dhammā, kiṃogadhā sabbeba dhammā, kiṃpariyosānā sabbe

dhammāti?'' Evaṃ phuṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ kinti

byākareyyāthāti?

Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavanenattikā, bhagavaṃpaṭisaraṇā sādhu vata

bhante bhagavantaṃ yeva paṭihātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhu

dhāressantīti.

Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī ti. Evaṃ bhanteti kho te

bhikkhu bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

[BJT Page 192] [\x 192/]

Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: kimmūlakā āvuso sabbe

dhammā, kiṃsambhavā sabbe dhammā. Kiṃsamudayā sabbe dhammā, kiṃsamosaraṇā [PTS

Page 107] [\q 107/] sabbe dhammā, kiṃpamukhā sabbe dhammā, kiṃādhipateyyā sabbe

dhammā, kiṃuttarā sabbe dhammā, kiṃsārā sabbe dhammā, kiṃogadhā sabbe dhammā,

kiṃpariyosānā sabbe dhammāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ

paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha:

Chandamūlakā āvuso sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā,

phassasamudayā sabbe dhammā vedanā samosaraṇa sabbe dhammā, samādhipamukhā

sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, paññuttarā sabbe dhammā, vimuttisārā

sabbe dhammā, amatogadhā sabbe dhammā, nibbāna pariyosānā sabbe dhammāti. Evaṃ

puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyāthāti.

10. 2. 1. 9

Pabbajjā suttaṃ

(Sāvatthi)

Tasmātiha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ: yathā pabbajjāparicitañca no cittaṃ bhavissati. Na

vuppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya ṭhassanti. Aniccasaññāparicitañca no

cittaṃ bhavissati anattasaññā paricitañca no cittaṃ bhavissati. Asubhasaññāparicitañca no

cittaṃ bhavissati ādīnavasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati. Lokassa samañca visamañca

ñatvā taṃ saññāparicitañca no cittaṃ bhavissati. Lokassa sambhavañca vibhavañca ñatvā taṃ

saññāparicitañca no cittaṃ bhavissati. Lokassa samudayañca atthaṅgamañca ñatvā taṃ

saññāparicitañca no cittaṃ bhavissati. Pahānasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati.

Virāgasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissati. Nirodhasaññāparicitañca no cittaṃ bhavissatīti.

[PTS Page 108] [\q 108/] evaṃ hi vo sikkhitabbaṃ.

[BJT Page 194] [\x 194/]

Yato kho bhikkhave bhikkhuno yathā pabbajjāparicitañca cittaṃ hoti. Na vuppannā pāpakā

akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Aniccasaññā paricitañca cittaṃ hoti.

Anattasaññā paricitañca cittaṃ hoti. Asubhasaññā paricitañca cittaṃ hoti.

Ādīnavasaññāparicitañca cittaṃ hoti. Lokassa samañca visamañca ñatvā taṃ saññāparicitañca

cittaṃ hoti. Lokassa sambhavañca vibhavañca ñatvā taṃ saññāparicitañca cittaṃ hoti. Lokassa

samudayañca atthaṅgamañca ñatvā taṃ saññā paricitañca cittaṃ hoti. Pahānasaññā

paricitañca cittaṃ hoti. Virāgasaññā paricitañca cittaṃ hoti. Nirodhasaññā paricitañca cittaṃ

hoti. Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati

vā upādisese anāgāmitāti.

10. 2. 1. 10

Girimānanda suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho

pana samayena āyasmā girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā

ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

Āyasmā bhante girimānando ābādhiko hoti dukkhino bāḷhagilāno. Sādhu bhante bhagavā

yenāyasmā girimānando tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti.

Sace kho tvaṃ ānanda girimānandassa bhikkhuno upasaṅkamitvā dasasaññā bhāseyyāsi,

ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ girimānandassa bhikkhuno dasasaññā sutvā so ābādho

ṭhānaso paṭippassambheyya.

Katamā dasa:

[PTS Page 109] [\q 109/]

Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā,

nirodhasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā, sabbasaṅkhāresu aniccasaññā, ānāpānasati.

[BJT Page 196] [\x 196/]

1. Katamācānanda aniccasaññā:

Idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisaṃcikkhati:

''rūpaṃ aniccaṃ vedanā aniccā saññā aniccā saṅkhārā aniccā viññāṇaṃ aniccanti''. Iti imesu

pañcasupādānakkhandhesu aniccānupassī viharati. Ayaṃ vuccatānanda aniccasaññā.

2. Katamācānanda anattasaññā:

Idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisaṃcikkhati:

''cakkhuṃ1 anattā, rūpā2 anattā sotaṃ anattā, saddā anattā, ghānaṃ anattā, gandhā anattā,

jivhā anattā, rasā anattā, kāyo anattā, phoṭṭhabbā anattā, mano anattā, dhammā anattā''ti. Iti

imesu chasu ajjhattika bāhiresu āyatanesu anattānupassī viharati. Ayaṃ vuccatānanda

anattasaññā.

3. Katamācānanda asubhasaññā:

Idhānanda bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ

pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: ''atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā

taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ

papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo

assu vasā khelo siṅghānikā lasikā muttanti'' iti imasmiṃ kāye asubhānupassī viharati, ayaṃ

vuccatānanda asubhasaññā.

3. Katamācānanda ādīnavasaññā:

Idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā itipaṭisañcikkhati:

''bahu dukkho kho [PTS Page 110] [\q 110/] ayaṃ kāyo bahu ādīnavo, iti imasmiṃ kāye

vividhā ābādhā uppajjanti, seyyathīdaṃ: cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo

sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo

[BJT Page 198] [\x 198/]

Dantarogo kāso sāso pināso ḍaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sūlā visūcikā

kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso apamāro daddū kaṇḍu kacchu rakhasā1 vitacchikā lohitapittaṃ

madhumeho aṃsā piḷakā bhagandalā pittasamuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā,

vātasamuṭṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā

opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo''ti.

Iti imasmiṃ kāye ādīnavānupassī viharati. Ayaṃ vuccatānanda ādīnavasaññā.

5. Katamācānanda pahānasaññā:

Idhānanda bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vyāpādavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsā vitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti

anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti

byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Ayaṃ vuccatānanda pahānasaññā.

6. Katamācānanda virāgasaññā:

Idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati:

''etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo,

taṇhakkhayo virāgo nibbānanti. Ayaṃ vuccatānanda virāgasaññā.

7. Katamācānanda nirodhasaññā:

Idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati:

''etaṃ santaṃ [PTS Page 111] [\q 111/] etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho

sabbūpadhipaṭinissaggo, taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti''. Ayaṃ vuccatānanda

nirodhasaññā.

1. Nakhasā machasaṃ

[BJT Page 200] [\x 200/]

8. Katamācānanda sabbaloke anabhiratasaññā:

Idhānanda bhikkhu ye loke upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahanto

viramati na upādiyanto. Ayaṃ vuccatānanda sabbaloke anabhiratasaññā.

9. Katamācānanda sabbasaṅkhāresu aniccasaññā:

Idhānanda bhikkhu sabbasaṅkhārehi aṭṭīyati harāyati jigucchati. Ayaṃ vuccatānanda

sabbasaṅkhāresu aniccasaññā.

10. Katamācānanda ānāpānasati:

Idhānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ

ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So sato va assasati, sato

passasati.

Dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti. Dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti

pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā passasanto rassaṃ

passāmīti pajānāti. Sabbakāya paṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sabbakāya paṭisaṃvedī

passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ

kāyasaṅkāraṃ passasissāmīti sikkhati.

Pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Pītipaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati.

Sukhapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sukhapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati.

Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmīti

sikkhati. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ

passasissāmīti sikkhati.

[BJT Page 202] [\x 202/]

Cittapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Cittapaṭisaṃvedī passasissāmīti [PTS Page 112] [\q

112/] sikkhati. Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Abhippamodayaṃ cittaṃ

passasissāmīti sikkhati. Samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Samādahaṃ cittaṃ

passasissāmīti sikkhati. Vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Vimocayaṃ cittaṃ

passasissāmīti sikkhati.

Aniccānupassī assasissāmīti sikkhati. Aniccānupassī passasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī

assasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī passasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī assasissāmīti

sikkhati. Nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī assasissāmīti

sikkhati. Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Ayaṃ vuccatānanda ānāpānasati.

Sace kho tvaṃ ānanda girimānandassa bhikkhuno upasaṅkamitvā imā dasa saññā

bhāseyyāsi, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ girimānandassa bhikkhuno imā dasa saññā sutvā

so ābādho ṭhānaso paṭippassambheyyāti.

Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike imā dasa saññā uggahetvā yenāyasmā

girimānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmato girimānandassa imā dasa saññā

abhāsi. Atha kho āyasmato girimānandassa imā dasa saññā sutvā so ābādho ṭhānaso

paṭippassambhī, vuṭṭhāhi cāyasmā girimānando tamhā ābādhā tathā pahīno ca

panāyasmato girimānandassa so ābādho ahosīti.

Sacittavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

Sacitta sārīputtā ca ṭhitiñca samathena ca

Parihānā ca dve saññā mūlā pabbajitā girīti.

[BJT Page 204] [\x 204/]

[PTS Page 113] [\q 113/]

2. Yamakavaggo

10. 2. 2. 1

Avijjā suttaṃ

(Sāvatthi)

Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya 'ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā

sambhavī'ti. Evametaṃ bhikkhave vuccati, atha ca pana paññāyati 'idappaccayā avijjā'ti.

Avijjampahaṃ1 bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro avijjāya: pañca nīvaraṇā

tissa vacanīyaṃ. Pañcapahaṃ2 bhikkhave nīvaraṇe sāhāre vadāmi no anāhāre. Ko cāhāro

pañcannaṃ nivaraṇānaṃ: tīṇi duccaritānītissa vacanīyaṃ. Tīṇipahaṃ3 bhikkhave

duccaritāni sāhārāni vadāmi no anāhārāni ko cāhāro tiṇṇannaṃ duccaritānaṃ:

indriyāsaṃvaro4 tissa vacanīyaṃ. Indriyāsaṃvarampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no

anāhāraṃ, ko cāhāro indriyāsaṃvarassa: asatāsampajañjantissa vacanīyaṃ.

Asatāsampajañchampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro

asatāsampajaññassa: ayoniso manasikārotissa vacanīyaṃ. Ayoniso manasikārampahaṃ

bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro ayoniso manasikārassa: assaddhiyantissa

vacanīyaṃ. Assaddhiyampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro

assaddhiyassa: asaddhammasavaṇantissa vacanīyaṃ. Asaddhammasavaṇampahaṃ

bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro asaddhammasavaṇassa:

asappurisasaṃsevotissa vacanīyaṃ.

Iti kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripuro asaddhammasavaṇaṃ paripūreti.

Asaddhammasavaṇaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti. Assaddhiyaṃ paripūraṃ

ayonisomanasikāraṃ paripūreti. Ayoniso manasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti.

Asatāsampajaññaṃ paripūraṃ [PTS Page 114] [\q 114/] indriyāsaṃvaraṃ paripūreti.

Indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti. Tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca

nīvaraṇe paripūrenti. Pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. Evametissā avijjāya āhāro

hoti. Evañca pāripūri.

1. Avijjāhaṃ machasaṃ: avijjāpahaṃ sīmu

2. Pañcapāhaṃ machasaṃ

3. Tīṇipāhaṃ machasaṃ

4. Indriyaasaṃvaro machasaṃ

[BJT Page 206] [\x 206/]

Seyyathāpi bhikkhave upari pabbate phullaphusitake deve vassante deve galagalāyante1 taṃ

udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti,

pabbatakandarapadarasākha paripūrā kussūbbhe2 paripūrenti, kussubbhā2 paripūrā

mahāsobhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā

mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti.

Evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūrī.

Evameva kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammasavanaṃ paripūreti

asaddhammasavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ

ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayoniso manasikāro paripūro asatā'sampajaññaṃ paripūreti,

asatā'sampajaññaṃ paripūraṃ indriyā'saṃvaraṃ paripūreti, indriyā'saṃvaro paripūro tīṇi

duccaritāni paripūreti. Tīṇi duccaritāni paripūrāni pañcanīvaraṇe paripūrenti,

pañcanīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. Evametissā avijjāya āhāro hoti. Evañca pāripūri.

Vijjāvimuttimpahaṃ3 bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā:

''sattabojjhaṅgā''tissa vacanīyaṃ. Sattapahaṃ4 bhikkhave bojjhaṅge sāhāre vadāmi no anāhāre.

Ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ: ''cattāro satipaṭṭhānā''tissa vacanīyaṃ. Cattāropahaṃ

bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi no anāhāre. Kocāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ:

''tīṇi sucaritānī'tissa [PTS Page 115] [\q 115/] vacanīyaṃ. Tīṇipahaṃ bhikkhave

sucaritāni sāhārāni vadāmi no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṃ sucaritānaṃ:

''indriyasaṃvaro''tissa vacanīyaṃ. Indriyasaṃvarampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no

anāhāraṃ ko cāhāro indriyasaṃvarassa: ''satisampajaññantissa'' vacanīyaṃ.

Satisampajaññampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ.

1. Machasaṃ natthi 3. Vijjāvimuttimpāhaṃ machasaṃ.

2. Kussobebha machasaṃ. 4. Sattapāhaṃ machasaṃ.

[BJT Page 208] [\x 208/]

Ko cāhāro satisampajaññassa: ''yonisomanasikāro'' tissa vacanīyaṃ,

yonisomanasikārampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ. Ko cāhāro

yonisomanasikārassa: ''saddhā'' tissa vacanīyaṃ. Saddhampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi

no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhāya: ''saddhammasavanantissa'' vacanīyaṃ.

Saddhammasavanampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro

saddhammasavanassa: ''sappurisasaṃsevo''tissa vacanīyaṃ.

Iti kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammasavanaṃ paripūreti,

saddhammasavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ

paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ

paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti,

tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā

sattabojjhaṅge paripūrenti, sattabojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti. Evametissā

vijjāvimuttiyā āhāro hoti. Evañca pāripūri.

Seyyathāpi bhikkhave upari pabbate phullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taṃ

udakaṃ yathā ninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti,

pabbatakandarapadarasākha paripūrā kussubbhe2 paripūrenti, kussubbhā2 paripūrā

mahāsobhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā

mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā [PTS Page 116] [\q 116/] mahāsamuddaṃ

sāgaraṃ paripūrenti. Evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūrī.

Evameva kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammasavanaṃ paripūreti,

saddhammasavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ

paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ

paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti,

tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā

sattabojjhaṅge paripūrenti, sattabojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti. Evametissā

vijjāvimuttiyā āhāro hoti. Evañca pāripūrīti.

[BJT Page 210] [\x 210/]

10. 2. 2. 2

Taṇhā suttaṃ

(Sāvatthi)

''Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati bhavataṇhāya, ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha

pacchā sambhavī1''ti. Evañcetaṃ bhikkhave vuccati, atha ca pana paññāyati ''idapaccayā

bhavataṇhā''ti.

Bhavataṇhampahaṃ2 bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ, ko cāhāro bhavataṇhāya:

'avijjā'tissa vacanīyaṃ. Avijjampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro

avijjāya: ''pañca nīvaraṇā'' tissa vacanīyaṃ. Pañcapahaṃ bhikkhave nīvaraṇe sāhāre vadāmi,

no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ: ''tīṇi duccaritānī''tissa6 vacanīyaṃ.

Tīṇipahaṃ bhikkhave duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṃ

duccaritānaṃ: ''indriyāsaṃvaro''tissa vacanīyaṃ indriyāsaṃvarampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ

vadāmi. No anāhāraṃ. Ko cāhāro indriyāsaṃvarassa: asatāsampajaññanti''tissa vacanīyaṃ.

Asatāsampajaññampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no [PTS Page 117] [\q 117/]

anāhāraṃ ko cāhāro asatā sampajaññassa: ''ayonisomanasikāro''tissa vacanīyaṃ.

Ayonisomanasikārampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi. No anāhāraṃ ko cāhāro

ayonisomanasikārassa: ''assaddhiya''ntissa vacanīyaṃ. Assaddhiyampahaṃ bhikkhave

sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ ko cāhāro assaddhiyassa: ''asaddhammasavana''ntissa

vacanīyaṃ. Asaddhammasavanampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko

cāhāro asaddhammasavanassa: asappurisasaṃsevotissa vacanīyaṃ.

Iti kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammasavanaṃ paripūreti.

Asaddhammasavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ

ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti,

asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyāsaṃvaraṃ paripūreti, indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi

duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañcanīvaraṇe paripūrenti.

Pañcanīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. Avijjā paripūrā bhavataṇhaṃ paripūreti.

Evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri.

1. Sambhavīti machasaṃ

2. Bhavataṇhāmpāhaṃ machasaṃ

[BJT Page 212] [\x 212/]

Seyyathāpi bhikkhave upari pabbate phullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taṃ

udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti,

pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobhe

paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo

paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti. Evametassa

mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.

Evameva kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammasavanaṃ paripūreti,

asaddhammasavanaṃ1 paripūraṃ [PTS Page 118] [\q 118/] assaddhiyaṃ paripūreti,

assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti. Ayonisomanasikāro paripūro

asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyāsaṃvaraṃ paripūreti,

indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni

pañcanīvaraṇe paripūrenti. Pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. Avijjā paripūrā

bhavataṇhaṃ paripūreti. Evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti evaṃ ca pāripūri.

Vijjāvimuttimpahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ, ko cāhāro vijjāvimuttiyā:

sattabojjhaṅgātissa vacanīyaṃ. Sattapahaṃ bhikkhave bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre

ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ: cattāro satipaṭṭhānātissa vacanīyaṃ. Cattāropahaṃ

bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ:

tīṇi sucaritānī'tissa vacanīyaṃ. Tīṇipahaṃ bhikkhave sucaritāni sāhārāni vadāmi, no

anāhārāni, ko cāhāro tiṇṇannaṃ sucaritānaṃ: indriyasaṃvarotissa vacanīyaṃ.

Indriyasaṃvarampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ. Ko cāhāro

indriyasaṃvarassa: satisampajaññantissa vacanīyaṃ. Satisampajaññampahaṃ bhikkhave

sāhāraṃ vadāmi. No anāhāraṃ. Ko cāhāro satisampajaññassa: yonisomanasikārotissa

vacanīyaṃ. Yonisomanasikārampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro

yoniso manasikārassa: saddhātissa vacanīyaṃ: saddhampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi,

no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhāya: saddhammasavanantissa vacanīyaṃ.

Saddhammasavanampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro

saddhammasavanassa: sappurisasaṃsevotissa vacanīyaṃ.

1. Asaddhammasavanā machasaṃ

[BJT Page 214] [\x 214/]

Iti kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammasavanaṃ paripūreti

saddhammasavanaṃ paripūraṃ, saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ

paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ

paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro, tīṇi sucaritāni paripūreti

tīṇi sucaritāni paripūrāni, cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā

satta bojjhaṅge [PTS Page 119] [\q 119/] paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā

vijjāvimuttiṃ paripūrenti. Evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti. Evañca pāripūri.

Seyyathāpi bhikkhave upari pabbate phullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taṃ

udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti,

pabbatakandarapadarasākha paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobhe

paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo

paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti. Evametassa

mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.

Evameva kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammasavanaṃ paripūreti

saddhammasavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ

paripūreti. Yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ

paripūraṃ indriyasaṃvarā paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro, tīṇi sucaritāni paripūreti tīṇi

sucaritāni paripūrāni, cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta

bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti. Evametissā

vijjāvimuttiyā āhāro hoti. Evañca pāripūrīti.

[BJT Page 216] [\x 216/]

10. 2. 2. 3

Niṭṭhaṅgata suttaṃ

(Sāvatthi)

Ye keci bhikkhave mayi niṭṭhaṃ gatā, sabbe te diṭṭhisampannā, tesaṃ diṭṭhisampannānaṃ

pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā, katamesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā:

[PTS Page 120] [\q 120/] sattakkhattuparamassa kolaṅkolassa ekabījissa sakadāgāmissa,

yo ca diṭṭheva dhamme arahā, imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā,

Katamesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā: antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa,

asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṃ sotassa akaniṭṭhagāmino.

Imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Ye keci bhikkhave mayi niṭṭhaṃ gatā, sabbe te

diṭṭhisampannā. Tesaṃ diṭṭhisampannānaṃ imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti.

10. 2. 2. 4

Aveccappasanna suttaṃ

(Sāvatthi)

Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā tesaṃ sotāpannānaṃ pañcannaṃ

idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā:

sattakkhattuparamassa kolaṅkolassa ekabījissa sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme

arahā imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā.

Katamesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā: antarāparinibbāyissa upahaccaparinibbāyissa

asaṅkhāraparinibbāyissa sasaṅkhāraparinibbāyissa uddhaṃsotassa akaniṭṭhagāmino. Imesaṃ

pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā.

Tesaṃ sotapannānaṃ imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya

niṭṭhāti.

[BJT Page 218] [\x 218/]

10. 2. 2. 5

Paṭhamasukha suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto magadhesu, viharati nālakagāmake. Atha kho

sāmaṇḍakāni paribbājako [PTS Page 121] [\q 121/] yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ1

vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako

āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca. Kinnu kho āvuso sāriputta sukhaṃ kiṃ dukkhanti.

Abhinibbatti kho āvuso dukkhā, anabhinibbatti sukhā. Abhinibbattiyā āvuso sati idaṃ

dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ. Sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo aggisamphasso

daṇḍasamphasso satthasamphasso ñātipi mittāpi saṅgamma samāgamma rosenti.

Abhinibbattiyā āvuso sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ.

Anabhinibbattiyā āvuso sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhaṃ. Na sītaṃ na uṇhaṃ na jighacchā na

pipāsā na uccāro na passāvo na aggisamphasso na satthasamphasso ñātipi mittāpi

saṅgamma samāgamma na rosenti. Anabhinibbattiyā āvuso sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhanti.

10. 2. 2. 6

Dutiyasukha suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto magadhesu, viharati nālakagāmake. Atha kho

sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā

sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako [PTS Page 122] [\q 122/]

āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca. Kinnu kho āvuso sāriputta imasmiṃ dhamma vinaye

sukhaṃ kiṃ dukkhanti.

1. Sāraṇīyaṃ machasaṃ

[BJT Page 220] [\x 220/]

Anabhirati kho āvuso imasmiṃ dhammavinaye dukkhā. Abhirati sukhā. Anabhiratiyā āvuso

sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ: gacchannopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. hitopi sukhaṃ

sātaṃ nādhigacchati. Nisinnopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Sayānopi sukhaṃ sātaṃ

nādhigacchati. Gāmagatopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Araññagatopi sukhaṃ sātaṃ

nādhigacchati rukkhamūlagatopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Suññāgāragatopi sukhaṃ sātaṃ

nādhigacchati. Abbhokāsagatopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Bhikkhumajjhagatopi sukhaṃ

sātaṃ nādhigacchati. Anabhiratiyā āvuso sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ.

Abhiratiyā āvuso sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhaṃ: gacchannopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati.

hitopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Nisinnopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Sayānopi sukhaṃ

sātaṃ adhigacchati. Gāmagatopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Araññagatopi sukhaṃ sātaṃ

adhigacchati. Rukkhamūlagatopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Suññāgāragatopi sukhaṃ sātaṃ

adhigacchati. Abbhokāsagatopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Bhikkhumajjhagatopi sukhaṃ

sātaṃ adhigacchati. Abhiratiyā āvuso sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhanti.

10. 2. 2. 7

Paṭhamanaḷakapāna suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena

naḷakapānaṃ nāma kosalānaṃ nigamo, tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā naḷakapāne viharati

palāsavane, tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto

nisinno hoti. Atha kho bhagavā bahudevarattiṃ bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā

samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ

anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi.

Vigatathīnamiddho1 kho sāriputta bhikkhusaṅgho, paṭibhātu taṃ [PTS Page 123] [\q 123/]

sāriputta bhikkhūnaṃ dhammī kathā, piṭṭhi me āgilāyati, tamhaṃ āyamissāmīti.

'Evambhante'ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi.

1. Vigatathīnamiddho machasaṃ.

[BJT Page 222] [\x 222/]

Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ

kappesi. Pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, tatra kho

āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi ''āvuso bhikkhavo''ti. 'Āvuso'ti kho te bhikkhu āyasmato

sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu hiri1 natthi ottappaṃ natthi, viriyaṃ2

natthi, paññā natthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva

pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathāpi āvuso kāḷapakkhe candassa yā ratti

vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati

ārohapariṇāhena. Eva meva kho āvuso yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri

natthi, ottappaṃ natthi, viriyaṃ natthi, paññā natthi, kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā

divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

''Assaddho purisapuggalo''ti āvuso parihānametaṃ. ''Ahiriko purisapuggalo''ti āvuso

parihānametaṃ. ''Anottappīpurisa puggalo''ti āvuso parihānametaṃ. ''Kusīto

purisapuggalo''ti āvuso parihānametaṃ. ''Duppañño purisapuggalo'' ti āvuso parihānametaṃ.

''Kodhano purisapuggalo''ti āvuso parihānametaṃ. ''Upanāhī purisapuggalo''ti āvuso

parihānametaṃ. ''Pāpicchopurisapuggalo''ti āvuso parihānametaṃ. ''Pāpamittato

purisapuggalo''ti āvuso parihānametaṃ. ''Micchādiṭṭhiko purisapuggalo''ti āvuso

parihānametaṃ.

Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi, ottappaṃ atthi, [PTS Page

124] [\q 124/] paññā atthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,

vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Seyyathāpi āvuso juṇhapakkhe

candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vaḍḍhateva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena,

vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena. Evameva kho āvuso yassa kassaci saddhā

atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi, ottappaṃ atthi, viriyaṃ atthi. Paññā atthi kusalesu

dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu

dhammesu, no parihāni.

1. Hiri machasaṃ.

2. Viriya machasaṃ.

[BJT Page 224] [\x 224/]

''Saddho purisapuggalo'' ti āvuso aparihānametaṃ. ''Hirimā purisapuggalo''ti āvuso

aparihānametaṃ. Ottappī purisapuggalo''ti āvuso aparihānametaṃ. ''Āraddhaviriyo

purisapuggalo''ti āvuso aparihānametaṃ. Paññavā purisapuggalo''ti āvuso aparihānametaṃ.

Akkodhano purisapuggalo''ti āvuso aparihānametaṃ. ''Anupanāhī purisapuggalo''ti āvuso

aparihānametaṃ. ''Appiccho purisapuggalo''ti āvuso aparihānametaṃ. ''Kalyāṇamitto

purisapuggalo''ti āvuso aparihānametaṃ. ''Sammādiṭṭhiko purisapuggalo''ti āvuso

aparihānametanti.

Atha kho bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi sādhu sādhu sāriputta,

yassa kassaci sāriputta, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi, ottappaṃ natthi,

viriyaṃ natthi, paññā natthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,

hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

Seyyathāpi sāriputta kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva [PTS

Page 125] [\q 125/] vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati

ārohapariṇāhena. Evameva kho sāriputta yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu,

hiri natthi, ottappaṃ natthi, viriyaṃ natthi, paññā natthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti

vā divaso vā āgacchati, kusalesu dhammesu, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no

vuddhi.

''Assaddho purisapuggalo''ti sāriputta parihānametaṃ, ahiriko purisapuggalo''ti sāriputta

parihānametaṃ, ''anottappī purisapuggalo''ti sāriputta parihānametaṃ, ''kusīto

purisapuggalo''ti sāriputta parihānametaṃ, ''duppañño purisapuggalo''ti sāriputta

parihānametaṃ, ''kodhano purisapuggalo''ti sāriputta parihānametaṃ, ''upanāhī

purisapuggalo''ti sāriputta parihānametaṃ. ''Pāpiccho purisapuggalo''ti sāriputta

parihānametaṃ, ''pāpamitto purisapuggalo''ti sāriputta parihānametaṃ, ''micchādiṭṭhiko

purisapuggalo''ti sāriputta parihānametaṃ.

Yassa kassaci sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ottappaṃ atthi viriyaṃ

atthi paññā atthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva

pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Seyyathāpi sāriputta juṇhapakkhe candassa

yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena. Vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati

ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena.

[BJT Page 226] [\x 226/]

Eva meva kho sāriputta yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu. Hiri atthi ottappaṃ

atthi viriyaṃ atthi paññā atthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati

vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni.

''Saddho purisapuggalo''ti sāriputta aparihānametaṃ, ''hirimā purisapuggalo''ti sāriputta

aparihānametaṃ, ''ottappī purisapuggalo''ti sāriputta aparihānametaṃ, ''āraddhaviriyo

purisapuggalo''ti sāriputta aparihānametaṃ. ''Paññavā purisapuggalo''ti sāriputta

aparihānametaṃ, ''akkodhano purisapuggalo''ti sāriputta aparihānametaṃ, ''anupanāhī

purisapuggalo''ti sāriputta aparihānametaṃ, ''apapiccho purisapuggalo''ti sāriputta

aparihānametaṃ. ''Kalyāṇamitto purisapuggalo''ti sāriputta aparihānametaṃ,

''sammādiṭṭhiko purisapuggalo''ti sāriputta aparihānametanti.

10. 2. 2. 8

Dutiya naḷakapāna suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā naḷakapāne viharati palāsavane. Tena kho pana samayena

tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho bhagavā bahudevarattiṃ

bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā

tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi.

Vigatathīnamiddho kho sārīputta bhikkhusaṅgho, paṭibhātu taṃ sāriputta [PTS Page 126]

[\q 126/] bhikkhūnaṃ dhammīkathā, piṭṭhi me āgilāyati, tamahaṃ āyamissāmīti. ''Evaṃ

bhante''ti kho āyasmā sārīputto bhagavato paccassosi.

Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ

kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, tatra kho

āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi ''āvuso bhikkhave''ti. 'Āvuso'ti kho te bhikkhu āyasmato

sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca.

[BJT Page 228] [\x 228/]

Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi kusalesu dhammesu,

ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi

kusalesu dhammesu, sotāvadhānaṃ natthi kusalesu dhammesu, dhamma dhāraṇā natthi

kusalesu dhammesu atthūpaparikkhā natthi kusalesu dhammesu,

dhammānudhammapaṭipatti natthi kusalesu dhammesu, appamādo natthi kusalesu

dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva kusalesu dhammesu, no vuddhi.

Seyyathāpi āvuso kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena,

hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena. Evameva kho āvuso yassa

kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu. Hiri natthi kusalesu dhammesu. Ottappaṃ natthi

kusalesu dhammesu. Viriyaṃ natthi kusalesu dhammesu. Paññā natthi kusalesu dhammesu.

Sotāvadhānaṃ natthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā natthi kusalesu dhammesu.

Atthūpaparikkhā natthi kusalesu dhammesu. Dhammānudhammapaṭipatti natthi kusalesu

dhammesu. Appamādo natthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,

hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu. No vuddhi.

Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu. Hiri atthi kusalesu dhammesu.

Ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ atthi kusalesu dhammesu. Paññā atthi kusalesu

dhammesu. Sotāvadhānaṃ atthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā atthi kusalesu

dhammesu. Atthūpaparikkhā atthi kusalesu dhammesu. Dhammānudhammapaṭipatti atthi

kusalesu dhammesu. Appamādo atthi kusalesu dhammesu. Tassā yā ratti vā divaso vā

āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Seyyathāpi āvuso [PTS

Page 127] [\q 127/] juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva

vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhasi ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena, evameva

kho āvuso yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu. Hiri atthi kusalesu dhammesu.

Ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ atthi kusalesu dhammesu. Paññā atthi kusalesu

dhammesu. Sotāvadhānaṃ atthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā atthi kusalesu

dhammesu. Atthūpaparikkhā atthi kusalesu dhammesu. Dhammānudhammapaṭipatti atthi

kusalesu dhammesu. Appamādo atthi kusalesu dhammesu. Tassā yā ratti vā divaso vā

āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu. No parihānīti:

Atha kho bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi. Sādhu sādhu sāriputta

yassa kassaci sāriputta, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi kusalesu dhammesu,

ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ natthi

kusalesu dhammesu, sotāvadhānaṃ natthi kusalesu dhammesu, dhamma dhāraṇā natthi

kusalesu dhammesu atthūpaparikkhā natthi kusalesu dhammesu,

dhammānudhammapaṭipatti natthi kusalesu dhammesu, appamādo natthi kusalesu

dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu,

no vuddhi. Seyyathāpi sāriputta kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,

hāyateva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena, evameva

kho sāriputta yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi kusalesu

dhammesu. Ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ natthi kusalesu dhammesu. Paññā

natthi kusalesu dhammesu. Sotāvadhānaṃ natthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā

natthi kusalesu dhammesu. Atthūpaparikkhā natthi kusalesu dhammesu.

Dhammānudhammapaṭipatti natthi kusalesu dhammesu. Appamādo natthi kusalesu

dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu.

No vuddhi.

[BJT Page 230] [\x 230/]

Yassa kassaci sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu. Hiri atthi kusalesu dhammesu.

Ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ atthi kusalesu dhammesu. Paññā atthi kusalesu

dhammesu. Sotāvadhānaṃ atthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā atthi kusalesu

dhammesu. Atthūpaparikkhā atthi kusalesu dhammesu. Dhammānudhammapaṭipatti atthi

kusalesu dhammesu. Appamādo atthi kusalesu dhammesu. Tassā yā ratti vā divaso vā

āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Seyyathāpi sāriputta

juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena, [PTS Page

128] [\q 128/] vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena,

evameva kho sāriputta yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu. Hiri atthi kusalesu

dhammesu. Ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ atthi kusalesu dhammesu. Paññā

atthi kusalesu dhammesu. Sotāvadhānaṃ atthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā atthi

kusalesu dhammesu. Atthūpaparikkhā atthi kusalesu dhammesu.

Dhammānudhammapaṭipatti atthi kusalesu dhammesu. Appamādo atthi kusalesu

dhammesu. Tassā yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu

dhammesu. No parihānīti:

10. 2. 2. 9

Paṭhama kathāvatthu suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho

pana samayena sambahulā bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṃ

sannisinnā sannipatitā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathīdaṃ

rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ

annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ

yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ

visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ

samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vāti.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhu

āmantesi: ''kāyanuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kāsi pana vo

antarākathā vippakatāti?

[BJT Page 232] [\x 232/]

Idha mayaṃ bhante pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā, upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā

sannipatitā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharāma. Seyyathīdaṃ:

Rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ

annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ

yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ

visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ

samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vāti. Na kho panetaṃ bhikkhave tumhākaṃ

patirūpaṃ [PTS Page 129] [\q 129/] kulaputtānaṃ saddhāya agārasmā anagāriyaṃ

pabbajitānaṃ, yaṃ tumhe anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā vihareyyātha.

Seyyathīdaṃ:

Rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ

annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ

yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ

visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ

samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vāti.

Dasa imāni bhikkhave kathāvatthūni. Katamāni dasa: appicchakathā santuṭṭhikathā

pavivekakathā asaṃsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā

vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathāti. Imāni kho bhikkhave dasakathāvatthūni.

Imesaṃ ce tumhe bhikkhave dasannaṃ kathāvatthūnaṃ upādāyupādāya kathaṃ katheyyātha,

imesampi candimasuriyānaṃ evaṃ mahiddhikānaṃ evaṃ mahānubhāvānaṃ tejasā tejaṃ

pariyādiyeyyātha, ko pana vādo aññatitthiyānaṃ paribbājakānanti.

10. 2. 2. 10

Dutiyakathāvatthu suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho

pana samayena sambahulā bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṃ

sannisinnā sannipatitā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathīdaṃ:

rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ

annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ

yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ

visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ

samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vāti.

1. Dasa imāni bhikkhave pāsaṃsāni ṭhānāni. Katamāni dasa: [PTS Page 130 [\q 130/]

'']idha bhikkhave bhikkhu attanā ca appiccho hoti, appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti.

''Appiccho bhikkhu appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā''ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

2. Attanā ca santuṭṭho hoti. Santuṭṭhīkathañca bhikkhūnaṃ kattā ''santuṭṭho hoti, bhikkhu

santuṭṭhīkathañca bhikkhūnaṃ kattā''ti. Pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

[BJT Page 234] [\x 234/]

3. Attanā ca pavivitto hoti, pavivekakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. ''Pavivitto bhikkhu

pavivekakathañca bhikkhūnaṃ kattā''ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

4. Attanā ca asaṃsaṭṭho hoti, asaṃsaṭṭhakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti, asaṃsaṭṭho

bhikkhu asaṃsaṭṭhakathañca bhikkhūnaṃ kattā''ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

5. Attanā ca āraddhaviriyo hoti, viriyārambhakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti.

''Āraddhaviriyo bhikkhu viriyārambhakathañca bhikkhūnaṃ kattā''ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

6. Attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. ''Sīlasampanno

bhikkhu sīlasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā''ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

7. Attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti.

''Samādhisampanno bhikkhu samādhisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā''ti pāsaṃsametaṃ

ṭhānaṃ

8.

Attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti.

"Paññāsampanno bhikkhu paññāsampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā''ti pāsaṃsametaṃ

ṭhānaṃ.

9.

Attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti.

''Vimuttisampanno bhikkhu vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā''ti pāsaṃsametaṃ

ṭhānaṃ.

10.

Attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadākathañca

bhikkhūnaṃ kattā hoti. 'Vimuttiñāṇadassana'sampanno bhikkhu

vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā''ti pāsaṃsametaṃ ṭhanāṃ. Imāni kho

bhikkhave dasa pāsaṃsāni ṭhānānīti.

Yamakavaggo dutiyo.

Tatruddānaṃ:

[PTS Page 131] [\q 131/]

Avijjā taṇhā niṭṭhā ca aveccadeva sukhāni ca

Naḷakapāne dve vuttā kathāvatthu apare dveti.

[BJT Page 236] [\x 236/]

3. Ākaṅkhavaggo

10. 2. 3. 1

Ākaṅkheyya suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme, tatra kho

bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti: bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca. Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā,

pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāra gocarasampannā, aṇumattesu vajjesu

bhayadassāvino samādāya sikkhatha sikkhāpadesu.

1. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ''sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ manāpo ca garu ca

bhāvanīyo cā''ti. Sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ. Cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno

vipassanāya samannāgato brūhenā suññāgārānaṃ.

2. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu''lābhī assaṃ

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna''nti. Sīlesvevassa paripūrakārī

ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā

suññāgārānaṃ.

3. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ''yesāhaṃ paribhujjhāmi

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ te kārā mahapphalā assu

mahānisaṃsā''ti sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno

vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.

4. Ākaṅkheyya ce [PTS Page 132] [\q 132/] bhikkhave bhikkhu ''ye me petā ñātisālohitā

kālakatā pasannacittā anussaranti, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ assa mahānisaṃsa''nti sīlesvevassa

paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato

brūhetā suññāgārānaṃ.

5. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ''santuṭṭho assaṃ

itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā''ti. Sīlesvevassa

paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato

brūhetā suññāgārānaṃ.

[BJT Page 238] [\x 238/]

6. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ''khamo assaṃ sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya

ḍaṃsamakasavātānapasiriṃsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ

uppannānaṃ. Sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ

amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko assanti sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ

cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.

7. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ''arati rati saho assaṃ, na ca maṃ arati rati saheyya,

uppannaṃ arati ratiṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya''nti, sīlesvevassa paripūrakārī

ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā

suññāgārānaṃ.

8. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ''bhayabherava saho assaṃ, naca maṃ bhayabheravo

saheyya, uppannaṃ bhayabheravaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya''nti, sīlesvevassa

paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato

brūhetā suññāgārānaṃ.

9. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ''catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ

diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī''ti, sīlesvevassa

paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato

brūhetā suññāgārānaṃ.

10. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ''āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva [PTS Page 133] [\q 133/] dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja vihareyya''nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto

anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.

Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaṃvarasaṃvutā

viharatha ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvīno samādāya sikkhatha

sikkhāpadesu''ti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti.

[BJT Page 240] [\x 240/]

10. 2. 3. 2

Kaṇṭaka suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ sambahulehi

abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ āyasmatā ca cālena1 āyasmatā ca

upacālena2 āyasmatā ca kakkaṭena3 āyasmatā ca kaṭimbena4 āyasmatā ca kaṭena5 āyasmatā

ca kaṭissaṅgena6 aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ.

Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī bhaddehi bhaddehi

yānehi carapurāya7 uccāsaddā mahāsaddā mahāvanaṃ ajjhogāhantī bhagavantaṃ dassanāya.

Atha kho tesaṃ āyasmantānaṃ etadahosi: ''ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā licchavī

bhaddehi bhaddehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā mahāvanaṃ ajjhogāhanti

bhagavantaṃ dassanāya. Saddakaṇṭakā kho pana jhānā vuttā bhagavatā, yannūna mayaṃ

yena gosiṅgasālavanadāyo [PTS Page 134] [\q 134/] tenupasaṅkameyyāma, tattha mayaṃ

appasaddā appakiṇṇā phāsuṃ8 vihareyyāmā''ti. Atha kho te āyasmanto yena

gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkamiṃsu. Tattha te āyasmanto appasaddā appakiṇṇā phāsuṃ

viharanti.

Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: ''kahannukho bhikkhave cālo? Kahaṃ upacālo? Kahaṃ

kakkaṭo? Kahaṃ kaṭimbo? Kahaṃ kaṭo? Kahaṃ kaṭisaṅgo? Kahannū kho te bhikkhave therā

sāvakā gatāti?

Idha bhante tesaṃ āyasmantānaṃ etadahosi: ''ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā.

Licchavī bhaddehi bhaddehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā mahāvanaṃ

ajjhogāhantī bhagavantaṃ dassanāya, saddakaṇṭakā kho pana jhānā vuttā bhagavatā,

yannūna mayaṃ yena gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkameyyāma, tattha mayaṃ appasaddā

appakiṇṇā phāsuṃ vihareyyāmā''ti. Atha kho te bhante āyasmanto yena

gosiṅgasālavanadāyo tenupasaṅkamiṃsu. Tattha te āyasmanto appasaddā appakiṇṇā phāsuṃ

viharantīti.

1. Āyasamatā cālena ca machasaṃ 5. Nikaṭena machasaṃ

2. Upapalena syā. 6. Kaṭissahena machasaṃ

3. Kukkuṭena machasaṃ. 7 Parapūrāya machasaṃ pamapurarāya . Syā syā. 4. Kaṭimbhena

machasaṃ. 8. Phāsu syā.

[BJT Page 242] [\x 242/]

Sādhu sādhu bhikkhave yathā te mahāsāvakā sammā byākaramānā byākareyyuṃ.

Saddakaṇṭakā hi bhikkhave jhānā vuttā mayā.

Dasayime bhikkhave kaṇṭakā, katame dasa: pavivekārāmassa saṅghanikārāmatā kaṇṭako,

asubhanimittānuyogamanuyuttassa subhanimittānuyogo kaṇṭako, indriyesu guttadvārassa

visūkadassanaṃ kaṇṭako, brahmacārissa1 mātugāmopavicāro2 kaṇṭako, paṭhamassa [PTS

Page 135] [\q 135/] jhānassa saddo kaṇṭako, dutiyassa jhānassa vitakkavicārā kaṇṭako3

tatiyassa jhānassa pīti kaṇṭako, catutthassa jhānassa assāsapassāsā4 kaṇṭako,

saññāvedayitanirodhasamāpattiyā saññā ca vedanā ca kaṇṭako, rāgo kaṇṭako, deso

kaṇṭako, moho kaṇṭako, akaṇṭakā bhikkhave viharatha, nikkaṇṭakā bhikkhave viharatha.

Akaṇṭakā bhikkhave arahanto, nikkaṇṭakā bhikkhave arahanto, akaṇṭa nikkaṇṭakā

bhikkhave arahantoti.

10. 2. 2. 3

Iṭṭhadhamma suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasayime bhikkhave dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ, katame dasa:

Bhogā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ, vaṇṇo iṭṭho kanto manāpo dullabho

lokasmiṃ, ārogyaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ, brahmacariyaṃ iṭṭhaṃ

kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ, mittā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ,

bāhusaccaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ, paññā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā

lokasmiṃ, dhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ, saggā iṭṭhā kantā manāpā

dullabhā lokasmiṃ.

[PTS Page 136] [\q 136/]

Ime kho bhikkhave dasadhammā iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ.

1. Brahmacariyassa machasaṃ.

2. Mātugāmūpacāro machasaṃ.

3. Kaṇṭakā machasaṃ.

4. Asasāsapasasāso machasaṃ.

[BJT Page 244] [\x 244/]

Imesaṃ kho bhikkhave dasannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ

lokasmiṃ, dasadhammā paripanthā: ālassaṃ1 anuṭṭhānaṃ bhogānaṃ paripantho, amaṇḍanā

abhūsaṇā2 vaṇṇassa paripantho, asappāya kiriyā ārogyassa paripantho, pāpamittatā sīlānaṃ

paripantho, indriyāsaṃvaro brahmacariyassa paripantho, visaṃvādanā mittānaṃ paripantho,

asajjhāya kiriyā bāhusaccassa paripantho, asussusā aparipucchā paññāya paripantho,

ananuyogo apaccavekkhanā dhammānaṃ paripantho. Micchāpaṭipatti saggānaṃ paripantho.

Imesaṃ kho bhikkhave dasannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ

lokasmiṃ ime dasa dhammā paripanthā.

Imesaṃ kho bhikkhave dasannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ

lokasmiṃ dasadhammā āhārā anālassaṃ uṭṭhānaṃ bhogānaṃ āhāro. Maṇḍanāvibhūsanā

vaṇṇassa āhāro. Sappāyakiriyā ārogyassa āhāro. Kalyāṇamittatā sīlānaṃ āhāro.

Indriyasaṃvaro brahmacariyassa āhāro. Avisaṃvādanā mittānaṃ āhāro. Sajjhāyakiriyā

bāhusaccassa āhāro. Sussusā paripucchā paññāya āhāro. Anuyogo paccavekkhanā

dhammānaṃ āhāro. Sammāpaṭipatti saggānaṃ āhāro.

Imesaṃ kho bhikkhave dasannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ

lokasmiṃ ime dasadhammā āhārāti.

[PTS Page 137] [\q 137/]

10. 2. 3. 4

Vaḍḍha suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasahi bhikkhave vaḍḍhahi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati,

sārādāyī ca hoti varadāyī kāyassa. Katamehi dasahi:

Khettavatthūhi vaḍḍhati. Dhanadhaññena vaḍḍhati. Puttadārehi vaḍḍhati.

Dāsakammakāra porisehi vaḍḍhati. Catuppadehi vaḍḍhati. Saddhāya vaḍḍhati. Sīlena

vaḍḍhati. Sutena vaḍḍhati. Cāgena vaḍḍhati. Paññāya vaḍḍhati. Imāhi kho bhikkhave

dasahi vaḍḍhahi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhayā vaḍḍhati sārādāyī ca hoti

varādāyī kāyassāti.

1. Ālasyaṃ machasaṃ.

2. Avibhūsaṇā machasaṃ.

[BJT Page 246] [\x 246/]

1.

Dhanena dhaññena ca yodha vaḍḍhati

Puttehi dārehi catuppadehi ca

Sa bhogavā hoti yasassi pūjito

Ñātīhi mittehi athopi rājuhi.

2.

Saddhāya sīlena ca yodha vaḍḍhati

Paññāya cāgena sutena cūbhayaṃ

So tādiso sappuriso vicakkhaṇo

Diṭṭheva dhamme ubhayena vaḍḍhatīti

10. 2. 3. 5

Migasālā suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho

āyasmā ānando pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya

nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho migasālā upāsikā

yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho migasālā upāsikā āyasmantaṃ ānandaṃ

etadavoca:

Kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ bhante ānanda bhagavatā [PTS Page 138] [\q 138/] dhammo

desino aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā

bhavissanti abhisamparāyaṃ? Pitā me bhante purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato

methunā gāmadhammā. So kālakato bhagavatā vyākato sakadāgāmī satto tusitaṃ kāyaṃ

uppanno'ti. Pettā pi yo me bhante isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi

kālakato bhagavatā byākato sakadāgāmī satto tusitaṃ kāyaṃ upapanno'ti.

Kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ bhante ānanda bhagavatā dhammo desino aññeyyo, yatra hi nāma

brahvacārī ca abrahmacārī ca ubhosamasamagatikā bhavissanti abhisamparāyanti. Evaṃ kho

panetaṃ bhagini bhagavatā byākatanti.

[BJT Page 248] [\x 248/]

Atha kho āyasmā ānando migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaṃ gahetvā uṭṭhāyāsanā

pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

Idhāhaṃ bhante pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya

nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃ. Atha kho bhante

migasālā upāsikā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho bhante migasālā upāsikā maṃ etadavoca:

Kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ bhante ānanda bhagavatā dhammo [PTS Page 139] [\q 139/]

desino aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā

bhavissanti abhisamparāyaṃ? Pitā me bhante purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato

methunā gāmadhammā. So kālakato bhagavatā byākato sakadāgāmī satto tusitaṃ kāyaṃ

upapannoti. Pettāpi yo me bhante isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. So'pi

kālakato bhagavatā byākato sakadāgāmī satto tusitaṃ kāyaṃ upapannoti.

Kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ bhante ānanda bhagavatā dhammo desino aññeyyo, yatra hi nāma

brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyanti, evaṃ

vutte ahaṃ bhante migasālaṃ upāsikaṃ etadavocaṃ: evaṃ kho panetaṃ bhagini bhagavatā

byākatanti.

Kā cānanda migasālā upāsikā bālā abyattā ambakā ambakapaññā1? Ke ca

purisapuggalaparopariyañāṇo?

Dasayime ānanda puggalo santo saṃvijjamānā lokasmi. Katame dasa:

1. Idhānanda ekacco puggalo dussīlo hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ

nappajānāti, yatthassa taṃ dussīlyaṃ aparisesaṃ nirujjhati, tassa savaṇena pi akataṃ hoti,

bāhusaccena pi akataṃ hoti diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṃ hoti, sāmayikampi2 vimuttiṃ na

labhati, so kāyassabhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmī yeca hoti no

visesagāmī.

1.

Amamakā amamakapaññā machasaṃ.

Andhakā andhakapaññā syā.

2. Sāmāyikamapi sīmu. Machasaṃ

[BJT Page 250] [\x 250/]

2. Idha panānanda ekacco puggalo dussīlo hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ pajānāti, [PTS Page 140] [\q 140/] yatthassa taṃ dussīlyaṃ aparisesaṃ

nirujjhati, tassa savaṇena,pi kataṃ hoti, bāhusaccena, pi kataṃ hoti diṭṭhiyā, pi paṭividdhaṃ

hoti, sāmayikampi2 vimuttiṃ labhati, so kāyassabhedā parammaraṇā visesāya pareti, no

hānāya, visesagāmī yeva hoti, no hānagāmī.

Tatrānanda pamāṇikā pamiṇanti 'imassāpi teva dhammā, aparassāpi teva dhammā. Kasmā

tesaṃ eko hīno, eko paṇīto'ti. Taṃ hi tesaṃ ānanda hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

Tatrānanda yvāyaṃ puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūkaṃ

pajānāti. Yatthassa taṃ dussīlyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Tassa savaṇena'pi kataṃ hoti,

bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyā'pi paṭividdhaṃ hoti. Sāmayikampi vimuttiṃ labhati, ayaṃ

ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa

hetu: imaṃ hi ānanda puggalaṃ dhammasoto nibbaha1ti. Tadantaraṃ2 ko jāneyya aññatra

tathāgatena. Tasmātihānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaṃ

gaṇhittha, khaññatihānanda puggalo puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto, ahaṃ cānanda3

puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ, yo vāpanassa mādiso. [PTS Page 141] [\q 141/]

3. Idha panānanda ekacco puggalo sīlavā hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa taṃ sīlaṃ aparisesaṃ nirujjhati, tassa savaṇena pi akataṃ

hoti, bāhusaccena pi akataṃ hoti, diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṃ hoti, sāmayikampi vimuttiṃ na

labhati, so kāyassabhedā parammaraṇā hānāya pareti, no visesaṃ hānagāmī yeva hoti, no

visesagāmī.

4. Idha panānanda ekacco puggalo sīlavā hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ pajānāti, yatthassa taṃ sīlaṃ aparisesaṃ nirujjhati, tassa savaṇena pi kataṃ hoti,

bāhusaccena pi kataṃ hoti, diṭṭhiyā pi paṭividdhaṃ hoti,

1. Nibbāhati bahusu.

2. Tadanantaraṃ syā.

3. Ahañcānanda sīmu. Syā.

[BJT Page 252] [\x 252/]

Sāmayikampi vimuttiṃ labhati, so kāyassabhedā parammaraṇā visesāya pareti, no hānāya.

Visesagāmīyeva hoti, no hānagāmī.

Tatrānanda pamāṇikā pamiṇanti 'imassāpi teva dhammā, aparassāpi teva dhammā. Kasmā

tesaṃ eko hīno, eko paṇito'ti. Taṃ hi tesaṃ ānanda hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

Tatrānanda yvāyaṃ puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūkaṃ

pajānāti. Yatthassa taṃ dussīlyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Tassa savaṇena'pi kataṃ hoti,

bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyā'pi paṭividdhaṃ hoti. Sāmayikampi vimuttiṃ labhati, ayaṃ

ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa

hetu: imaṃ hi ānanda puggalaṃ dhammasoto nibbaha1ti. Tadantaraṃ2 ko jāneyya aññatra

tathāgatena. Tasmātihānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaṃ

gaṇhittha, khaññatihānanda puggalo puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto, ahaṃ cānanda

puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ, yo vā panassa mādiso.

5.

Idha panānanda ekacco puggalo tibbarāgo hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati, tassa savaṇenapi akataṃ

hoti, bāhusaccena pi akataṃ hoti, diṭṭhiyāpi apaṭividdhaṃ hoti,

Sāmayikampi vimuttiṃ na labhati, so kāyassabhedā parammaraṇā hānāya pareti, no visesaṃ.

Hānagāmī yeva hoti, no visesagāmī.

6. Idha panānanda ekacco puggalo tibbarāgo hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ pajānāti, yatthassa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savaṇenapi kataṃ hoti,

bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmayikampi vimuttiṃ labhati. So

[PTS Page 142] [\q 142/] kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya,

visesagāmīyeva hoti no hānagāmī.

Tatrānanda pamāṇikā pamiṇanti 'imassāpi teva dhammā, aparassāpi teva dhammā. Kasmā

tesaṃ eko hīno, eko paṇito'ti. Taṃ hi tesaṃ ānanda hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

Tatrānanda yvāyaṃ puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūkaṃ

pajānāti. Yatthassa taṃ dussīlyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Tassa savaṇena'pi kataṃ hoti,

bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyā'pi paṭividdhaṃ hoti. Sāmayikampi vimuttiṃ labhati, ayaṃ

ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa

hetu: imaṃ hi ānanda puggalaṃ dhammasoto nibbaha1ti. Tadantaraṃ2 ko jāneyya aññatra

tathāgatena. Tasmātihānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaṃ

gaṇhittha, byaññatihānanda puggalo puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto, ahaṃ cānanda

puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ, yo vā panassa mādiso.

7.

Idha panānanda ekacco puggalo kodhano hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti. Yatthassa so kodho apariseso nirujjhati, tassa savaṇenapi akataṃ

hoti, bāhusaccenapi akataṃ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṃ hoti, sāmayikampi vimuttiṃ na

labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmīyeva hoti no

visesagāmī.

1. Sāmayikamapi, machasaṃ.

[BJT Page 254] [\x 254/]

8. Idha panānanda ekacco puggalo kodhano hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ pajānāti. Yatthassa so kodho apariseso nirujjhati, tassa savaṇenapi kataṃ hoti,

bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmayikampi vimuttiṃ labhati. So

kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmīyeva hoti no hānagāmī.

Tatrānanda pamāṇikā pamiṇanti 'imassāpi teva dhammā, aparassāpi teva dhammā. Kasmā

tesaṃ eko hīno, eko paṇito'ti. Taṃ hi tesaṃ ānanda hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

Tatrānanda yvāyaṃ puggalo dussīlo hoti. Tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūkaṃ

pajānāti. Yatthassa taṃ dussīlyaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Tassa savaṇena'pi kataṃ hoti,

bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyā'pi paṭividdhaṃ hoti. Sāmayikampi vimuttiṃ labhati, ayaṃ

ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa

hetu: imaṃ hi ānanda puggalaṃ dhammasoto nibbaha1ti. Tadantaraṃ2 ko jāneyya aññatra

tathāgatena. Tasmātihānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu pamāṇaṃ

gaṇhittha, byaññatihānanda puggalo puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto, ahaṃ cānanda

puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ, yo vā panassa mādiso.

9.

Idha panānanda ekacco puggalo uddhato hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti. Yatthassa taṃ uddhaccaṃ aparisesaṃ nirujjhati, tassa savaṇenapi

akataṃ hoti, bāhusaccenapi akataṃ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṃ hoti, sāmayikampi

vimuttiṃ na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pareti no visesāya,

hānagāmīyeva hoti no visesagāmī.

10. Idha panānanda ekacco puggalo uddhato hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ pajānāti. Yatthassa taṃ uddhaccaṃ aparisesaṃ nirujjhati,

Tassa savaṇenapi kataṃ hoti, bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi [PTS Page 143] [\q 143/]

paṭividdhaṃ

Hoti, sāmayikampi vimuttiṃ labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no

hānāya. Visesagāmīyeva hoti no hānagāmī.

Tatrānanda pamāṇikā pamiṇanti ''imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā

nesaṃ eko hīno eko paṇīto''ti. Taṃ hi tesaṃ ānanda hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

Tatrānanda yvāyaṃ puggalo uddhato hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ

pajānāti. Yatthassa taṃ uddhaccaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Tassa savaṇenapi kataṃ hoti,

bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmayikampi vimuttiṃ labhati.

[BJT Page 256] [\x 256/]

Ayaṃ ānanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ

kissa hetu: imaṃ hetaṃ ānanda puggalaṃ dhammasoto nibbahati. Tadantaraṃ1 ko jāneyya

aññatra tathāgatena. Tasmā tihānanda mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha, mā puggalesu

pamāṇaṃ gaṇhittha. Khaññatihānanda puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto. Ahaṃ vā ānanda

puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ, yo vā panassa mādiso.

Kā cānanda migasālā upāsikā bālā abyattā ambakā ambakapaññā, ke ca

purisapuggalaparopariye ñāṇe. Ime kho ānanda dasapuggalā santo saṃvijjamānā lokasmi.

Yathārūpena ānanda sīlena purāṇo samannāgato ahosi, tathārūpena sīlena isidatto

samannāgato abhavissa, nayidha purāṇo isidattassa gatimpi aññassa. [PTS Page 144] [\q

144/] yathārūpāya ca ānanda paññāya isidatto samannāgato ahosi, yathārūpāya paññāya

purāṇo samannāgate abhavissa, nayidha isidatto purāṇassa gatimpi aññassa. Iti kho ānanda

ime puggalā ubho ekaṅgahīnāti.

10. 2. 3. 6

Tayodhamma suttaṃ

(Sāvatthi)

Tayo me bhikkhave dhammā loke na saṃvijjeyyuṃ, na tathāgato loke uppajjeyya arahaṃ

sammāsambuddho, na tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippeyya. Katame tayo:

Jāti ca jarā ca maraṇañca. Ime kho bhikkhave tayo dhammā loke na saṃvijjeyyuṃ, na

tathāgato loke uppajjeyya arahaṃ sammāsambuddho, na tathāgatappavedito dhammavinayo

leke dippeyya. Yasmā ca kho bhikkhave ime tayo dhammā loke saṃvijjanti, tasmā tathāgato

loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho. Tasmā tathāgatappavedito dhammavinayo loke

dippati.

1. Tayome bhikkhave dhammā appahāya abhabbo jātiṃ pahātuṃ jaraṃ pahātuṃ maraṇaṃ

pahātuṃ. Katame tayo: rāgaṃ appahāya dosaṃ appahāya mohaṃ appahāya. Ime kho

bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo jātiṃ pahātuṃ jaraṃ pahātuṃ maraṇaṃ pahātuṃ.

1. Tadanantaraṃ naṃ sīmu.

2. Kahaṃ machasaṃ,

[BJT Page 258] [\x 258/]

2. Tayome bhikkhave dhamme appahāya abhabbo rāgaṃ pahātuṃ dosaṃ pahātuṃ mohaṃ

pahātuṃ. Katame tayo: sakkāyadiṭṭhiṃ appahāya vicikicchaṃ appahāya sīlabbataparāmāsaṃ

appahāya. Ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo rāgaṃ pahātuṃ dosaṃ

pahātuṃ mohaṃ pahātuṃ.

[PTS Page 145] [\q 145/]

3. Tayome bhikkhave dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiṭṭhiṃ pahātuṃ, vicikicchaṃ

pahātuṃ sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ. Katame tayo: ayonisomanasikāraṃ appahāya

kummaggasevanaṃ appahāya cetaso līnattaṃ appahāya. Ime kho bhikkhave tayo dhamme

appahāya abhabbo sakkāya diṭṭhiṃ pahātuṃ vicikicchaṃ pahātuṃ sīlabbataparāmāsaṃ

pahātuṃ.

4. Tayome bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ayonisomanasikāraṃ pahātuṃ

kummaggasevanaṃ pahātuṃ cetaso līnattaṃ pahātuṃ. Katame tayo:' muṭṭhasaccaṃ appahāya

asampajaññaṃ appahāya cetaso vikkhepaṃ appahāya. Ime kho bhikkhave tayo dhamme

appahāya abhabbo ayonisomanasikāraṃ pahātuṃ kummaggasevanaṃ pahātuṃ cetaso līnattaṃ

pahātuṃ.

5. Tayome bhikkhave dhamme appahāya abhabbo muṭṭhasaccaṃ pahātuṃ asampajaññaṃ

pahātuṃ cetaso vikkhepaṃ pahātuṃ. Katame tayo: ariyānamadassanakamyataṃ appahāya

ariyadhammassa asotukamyataṃ appahāya upārambhacittaṃ appahāya. Ime kho bhikkhave

tayo dhamme appahāya abhabbo muṭṭhasaccaṃ pahātuṃ asampajaññaṃ pahātuṃ cetaso

vikkhepaṃ pahātuṃ.

6. Tayome bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ariyānamadassanakamyataṃ pahātuṃ

ariyadhammassa asotukamyataṃ pahātuṃ upārambhacittataṃ pahātuṃ. Katame tayo:

uddhaccaṃ appahāya asaṃvaraṃ appahāya dussīlyaṃ appahāya. Ime kho bhikkhave tayo

dhamme appahāya abhabbo ariyānamadassanakamyataṃ pahātuṃ ariyadhammassa

asotukamyataṃ pahātuṃ upārambhacittataṃ pahātuṃ.

[PTS Page 146] [\q 146/]

7. Tayome bhikkhave dhamme appahāya abhabbo uddhaccaṃ pahātuṃ asaṃvaraṃ pahātuṃ

dussīlyaṃ pahātuṃ. Katame tayo: assaddhiyaṃ appahāya avadaññutaṃ appahāya kosajjaṃ

appahāya. Ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo uddhaccaṃ pahātuṃ.

Asaṃvaraṃ pahātuṃ dussīlyaṃ pahātuṃ.

[BJT Page 260] [\x 260/]

8. Tayo me bhikkhave dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaṃ pahātuṃ avadaññutaṃ

pahātuṃ kosajjaṃ pahātuṃ. Katame tayo: anādariyaṃ appahāya dovacassataṃ appahāya

pāpamittataṃ appahāya. Ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaṃ

pahātuṃ avadaññutaṃ pahātuṃ kosajjaṃ pahātuṃ.

9. Tayo me bhikkhave dhamme appahāya abhabbo anādariyaṃ pahātuṃ dovacassataṃ

pahātuṃ pāpamittataṃ pahātuṃ. Katame tayo: ahirikaṃ appahāya anottappaṃ appahāya

pamādaṃ appahāya. Ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo anādariyaṃ

pahātuṃ dovacassataṃ pahātuṃ pāpamittataṃ pahātuṃ.

10. Ahirikoyaṃ bhikkhave anottappī1 pamatto hoti, so pamatto samāno abhabbo anādariyaṃ

pahātuṃ dovacassataṃ pahātuṃ pāpamittaṃ pahātuṃ, so pāpamitto samāno abhabbo

assaddhiyaṃ pahātuṃ avadaññutaṃ pahātuṃ kosajjaṃ pahātuṃ, so kusīto samāno abhabbo

uddhaccaṃ pahātuṃ asaṃvaraṃ pahātuṃ dussīlyaṃ pahātuṃ, so dussīlo samāno abhabbo

ariyānamadassanakamyataṃ pahātuṃ ariyadhammassa asotukamyataṃ pahātuṃ,

upārambhacittataṃ pahātuṃ, so upārambhacitto samāno abhabbo muṭṭhasaccaṃ pahātuṃ

asampajaññaṃ pahātuṃ cetaso vikkhepaṃ pahātuṃ so [PTS Page 147] [\q 147/] vikkhitta

citto samāno abhabbo ayonisomanasikāraṃ pahātuṃ kummaggasevanaṃ pahātuṃ cetaso

līnattaṃ pahātuṃ, so līnacitto samāno abhabbo sakkāyadiṭṭhiṃ pahātuṃ vicikicchaṃ pahātuṃ

sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ, so vicikiccho samāno abhabbo rāgaṃ pahātuṃ dosaṃ pahātuṃ

mohaṃ pahātuṃ, so rāgaṃ appahāya dosaṃ appahāya mohaṃ appahāya abhabbo jātiṃ

pahātuṃ jaraṃ pahātuṃ maraṇaṃ pahātuṃ.

1. Tayo me bhikkhave dhamme pahāya bhabbo jātiṃ pahātuṃ jaraṃ pahātuṃ maraṇaṃ

pahātuṃ. Katame tayo: rāgaṃ pahāya dosaṃ pahāya mohaṃ pahāya. Ime kho bhikkhave tayo

dhamme pahāya bhabbo jātiṃ pahātuṃ jaraṃ pahātuṃ maraṇaṃ pahātuṃ.

2.

Tayo me bhikkhave dhamme pahāya bhabbo rāgaṃ pahātuṃ dosaṃ pahātuṃ mohaṃ pahātuṃ.

Katame tayo: sakkāyadiṭṭhiṃ pahāya vicikicchaṃ pahāya sīlabbataparāmāsaṃ pahāya. Ime

kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo rāgaṃ pahātuṃ dosaṃ pahātuṃ mohaṃ pahātuṃ.

1. Anottāpī machasaṃ.

[BJT Page 262] [\x 262/]

3. Tayome bhikkhave dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiṃ pahātuṃ vicikicchaṃ pahātuṃ

sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ. Katame tayo: ayonisomanasikāraṃ pahāya kummaggasevanaṃ

pahāya cetaso līnattaṃ pahāya. Ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo sakkāya

diṭṭhiṃ pahātuṃ vicikicchaṃ pahātuṃ sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ.

4. Tayome bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraṃ pahātuṃ

kummaggasevanaṃ pahātuṃ cetaso līnattaṃ pahātuṃ. Katame tayo: muṭṭhasaccaṃ pahāya

asampajaññaṃ pahāya cetaso vikkhepaṃ pahāya. Ime kho bhikkhave

Tayo dhamme pahāya bhabbo ayoniso manasikāraṃ pahātuṃ kummaggasevanaṃ pahātuṃ

cetaso līnattaṃ pahātuṃ.

[PTS Page 148] [\q 148/]

5. Tayome bhikkhave dhamme pahāya bhabbo muṭṭhasaccaṃ pahātuṃ asampajaññaṃ

pahātuṃ cetaso vikkhepaṃ pahātuṃ. Katame tayo: ariyānamadassanakamyataṃ pahāya

ariyadhammassa asotukamyataṃ pahāya upārambhacittataṃ pahāya. Ime kho bhikkhave

tayo dhamme pahāya bhabbo muṭṭhasaccaṃ pahātuṃ asampajaññaṃ pahātuṃ cetaso

vikkhepaṃ pahātuṃ.

6. Tayome bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ariyānamadassanakamyataṃ pahātuṃ

ariyadhammassa asotukamyataṃ pahātuṃ upārambhacittataṃ pahātuṃ. Katame tayo:

uddhaccaṃ pahāya asaṃvaraṃ pahāya dussīlyaṃ pahāya. Ime kho bhikkhave tayo dhamme

pahāya bhabbo ariyānamadassanakamyataṃ pahātuṃ ariyadhammassa asotukamyataṃ

Pahātuṃ upārambhacittataṃ pahātuṃ.

7. Tayome bhikkhave dhamme pahāya bhabbo uddhaccaṃ pahātuṃ asaṃvaraṃ pahātuṃ

dussīlyaṃ pahātuṃ. Katame tayo: assaddhiyaṃ pahāya avadaññutaṃ pahāya kosajjaṃ pahāya.

Ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo uddhaccaṃ pahātuṃ.

Asaṃvaraṃ pahātuṃ dussīlyaṃ pahātuṃ.

8. Tayome bhikkhave dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaṃ pahātuṃ avadaññutaṃ pahātuṃ

kosajjaṃ pahātuṃ. Katame tayo: anādariyaṃ pahāya dovacassataṃ pahāya pāpamittataṃ

pahāya. Ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaṃ pahātuṃ

avadaññutaṃ pahātuṃ kosajjaṃ pahātuṃ.

[BJT Page 264] [\x 264/]

9. Tayo me bhikkhave dhamme pahāya bhabbo anādariyaṃ pahātuṃ dovacassataṃ pahātuṃ

pāpamittataṃ pahātuṃ. Katame tayo: ahirikaṃ pahāya anottappaṃ pahāya pamādaṃ pahāya.

Ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo anādariyaṃ pahātuṃ dovacassataṃ

pahātuṃ pāpamittataṃ pahātuṃ.

10. Hirimāyaṃ bhikkhave ottappī appamatto hoti, so appamatto samāno bhabbo anādariyaṃ

pahātuṃ dovacassataṃ pahātuṃ pāpamittataṃ pahātuṃ. So kalyāṇamitto [PTS Page 149] [\q

149/] samāno bhabbo assaddhiyaṃ pahātuṃ avadaññutaṃ pahātuṃ kosajjaṃ pahātuṃ. So

āraddhaviriyo samāno bhabbo uddhaccaṃ pahātuṃ asaṃvaraṃ pahātuṃ dussīlyaṃ pahātuṃ.

So sīlavā samāno bhabbo ariyānamadassanakamyataṃ pahātuṃ ariyadhammassa

asotukamyataṃ pahātuṃ upārambhacittataṃ pahātuṃ. So anupārambhacitto samāno bhabbo

muṭṭhasaccaṃ pahātuṃ asampajaññaṃ pahātuṃ cetaso vikkhepaṃ pahātuṃ. So avikkhittacitto

samāno bhabbo ayonisomanasikāraṃ pahātuṃ kummaggasevanaṃ pahātuṃ cetaso līnattaṃ

pahātuṃ. So alīnacitto samāno bhabbo sakkāyadiṭṭhiṃ pahātuṃ vicikicchaṃ pahātuṃ,

sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ. So avicikiccho samāno bhabbo rāgaṃ pahātuṃ dosaṃ pahātuṃ

mohaṃ pahātuṃ. So rāgaṃ pahāya dosaṃ pahāya mohaṃ pahāya bhabbo jātiṃ pahātuṃ jaraṃ

pahātuṃ maraṇaṃ pahātunti.

10. 2. 3. 7

Kāka suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasahi bhikkhave asaddhammehi samannāgato kāko. Katamehi dasahi: dhaṃsī ca pagabbho

ca tintino ca mahagghaso ca luddo ca akāruṇiko ca dubbalo ca oravitā ca muṭṭhassatī ca

necayiko1ca. Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato kāko.

Evameva kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhu. Katamehi

dasahi: dhaṃsī ca pagabbho ca tintino ca mahagghaso ca luddo ca akāruṇiko ca dubbalo ca

oravitā ca muṭṭhassatī ca necayiko ca. Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi

samannāgato pāpabhikkhūti.

1. Nerasīko sīmu.

[BJT Page 266] [\x 266/]

[PTS Page 150] [\q 150/]

10. 2. 3. 8

Nigaṇṭha suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasahi bhikkhave asaddhammehi samannāgatā nigaṇṭhā. Katamehi dasahi: assaddhā

bhikkhave nigaṇṭhā, dussīlā bhikkhave nigaṇṭhā, ahirikā bhikkhave nigaṇṭhā, anottappino

bhikkhave nigaṇṭhā, asappurisambhattino bhikkhave nigaṇṭhā, attukkaṃsakaparavambhakā

bhikkhave nigaṇṭhā, sandiṭṭhiparāmāsā ādhānagāhī duppaṭinissaggino bhikkhave

nigaṇṭhā, kuhakā bhikkhave nigaṇṭhā, pāpicchā bhikkhave nigaṇṭhā, micchādiṭṭhikā

bhikkhave nigaṇṭhā. Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgatā nigaṇṭhāti.

10. 2. 3. 9

Āghātavatthu suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasa imāni bhikkhave āghātavatthūni. Katamāni dasa: anatthamme acarīti āghātaṃ bandhati,

anattamme caratīti āghātaṃ bandhati, anatthamme carissatīti āghātaṃ bandhati. Piyassa me

manāpassa anatthaṃ acarīti āghātaṃ bandhati, anatthaṃ caratīti āghātaṃ bandhati, anatthaṃ

carissatīti āghātaṃ bandhati. Appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari āghātaṃ bandhati,

atthaṃ carati āghātaṃ bandhati, atthaṃ carissatīti āghātaṃ bandhati, aṭṭhāne ca kuppati.

Imāni kho bhikkhave dasa āghātavatthūnīti.

10. 2. 3. 10

Āghātapaṭivinaya suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasa ime bhikkhave āghātapaṭivinayā. Katame dasa: anatthamme acari, taṃ kutettha

labbhāti āghātaṃ [PTS Page 151] [\q 151/] paṭivineti. Anatthamme carati, taṃ kutettha

labbhāti āghātaṃ paṭivineti. Anatthamme carissati,taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti.

Piyassa me manāpassa anatthaṃ acari, taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti. Anattaṃ

carati, taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti. Anatthaṃ carissati, taṃ kutettha labbhāti

āghātaṃ paṭivineti.

Appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti. Piyassa me

manāpassa atthaṃ carati taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti. Appiyassa me amanāpassa

atthaṃ carissati taṃ kutettha labbhāti āghātaṃ paṭivineti. Aṭṭhāne ca na kuppati. Ime kho

bhikkhave dasa āghāta paṭivinayāti.

Ākaṅkhavaggo tatiyo.

Tatruddānaṃ

Ākaṅkho kaṇṭako iṭṭhāvaḍḍhī ca migasālāyā1

Abhabbo ceva kākoca nigaṇṭhā dve ca vatthūnīti2

1 . Migasālāya machasaṃ 2. Āsākati machasaṃ

[BJT Page 268] [\x 268/]

10. 2. 4. 1

Bāhuna suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Atha kho āyasmā

bāhuno1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bāhuno bhagavantaṃ etadavoca:

Katihi nu kho bhante dhammehi tathāgato nissaṭṭho visaṃyutto vippamutto

vimariyādīkatena cetasā viharitīti ? [PTS Page 152] [\q 152/]

Dasahi kho pana bāhuna dhammehi tathāgato nissaṭṭho visaṃyutto vippamutto

vimariyādīkatena cetasā viharati. Katamehi dasahi: rūpena kho bāhuna tathāgato nissaṭṭho

visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Vedanāya kho bāhuna tathāgato

nissaṭṭho visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Saññāya kho bāhuna

tathāgato nissaṭṭho visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Saṅkhārehi kho

bāhuna tathāgato nissaṭṭho visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati.

Viññāṇena kho bāhuna tathāgato nissaṭṭho visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā

viharati. Jātiyā kho bāhuna tathāgato nissaṭṭho visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena

cetasā viharati. Jarāya kho bāhuna tathāgato nissaṭṭho visaṃyutto vippamutto

vimariyādīkatena cetasā viharati. Maraṇena kho bāhuna tathāgato nissaṭṭho visaṃyutto

vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Dukkhehi kho bāhuna tathāgato nissaṭṭho

visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati. Kilesehi kho bāhuna tathāgato

nissaṭṭho visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā viharati.

Seyyathāpi bāhuna uppalaṃ vā padumaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā udake jātaṃ udake

saṃvaḍḍhaṃ udakā accuggamma tiṭṭhati anupalittaṃ udakena. Emameva kho bāhuna imehi

dasahi dhammehi tathāgato nissaṭṭho visaṃyutto vippamutto vimariyādīkatena cetasā

viharitīti.

10. 2. 4. 2

Ānanda suttaṃ

(Sāvatthi)

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā

etadavoca:

1. Cāhano machasaṃ

[BJT Page 270] [\x 270/]

1. So vatānanda bhikkhu assaddho samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

2. So vatānanda bhikkhu dussīlo samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

3. So vatānanda bhikkhu appassuto samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

4. So vatānanda bhikkhu dubbaco samāno imasmiṃ dhammavinaye [PTS Page 153] [\q

153/] vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

5. So vatānanda bhikkhu pāpamitto samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

6. So vatānanda bhikkhu kusīto samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

7. So vatānanda bhikkhu muṭṭhassati samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

8. So vatānanda bhikkhu asantuṭṭho samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

9. So vatānanda bhikkhu pāpiccho samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūlhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

10. So vatānanda bhikkhu micchādiṭṭhiko samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ

virūlhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

[BJT Page 272] [\x 272/]

So vatānanda bhikkhu imehi dasahi dhammehi samannāgato imasmiṃ dhammavinaye

vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

1. So vatānanda bhikkhu saddho samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

2. So vatānanda bhikkhu sīlavā samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ

āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

3. So vatānanda bhikkhu bahussuto sutadharo samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ

virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

4. So vatānanda bhikkhu suvaco samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

5. So vatānanda bhikkhu kalyāṇamitto samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

6. So vatānanda bhikkhu āraddhaviriyo samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

7. So vatānanda bhikkhu upaṭṭhitasati samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ [PTS Page 154] [\q 154/] āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

8. So vatānanda bhikkhu santuṭṭho samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

9. So vatānanda bhikkhu appiccho samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

[BJT Page 274 [\x 274/] 10.] So vatānanda bhikkhu sammādiṭṭhiko samāno imasmiṃ

dhamma vinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

So vatānanda bhikkhu imehi dasahi dhammehi samannāgato imasmiṃ dhammavinaye

vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjatīti.

10. 2. 4. 3

Puṇṇiya suttaṃ

(Sāvatthi)

Atha kho āyasmā puṇṇiyo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā puṇṇiyo bhagavantaṃ

etadavoca: ''ko nu kho bhante, hetu, ko paccayo, yena appekadā tathāgataṃ dhammadesanā

paṭibhāti, appekadā nappaṭibhātī?''Ti.

Saddho ca puṇṇiya bhikkhu hoti, no ca upasaṅkamitā, neva tāva tathāgataṃ dhammadesanā

paṭibhāti. Yato ca kho puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaṅkamitā ca, evaṃ tathāgataṃ

dhammadesanā paṭibhāti.

Saddho ca puṇṇiya bhikkhu hoti upasaṅkamitā ca, no ca payirupāsitā payirupāsitā ca, no

ca paripucchitā, paripucchitā ca, noca ohitasoto dhammaṃ suṇāti, ohitasoto ca dhammaṃ

suṇāti, no ca sutvā dhammaṃ dhāreti, sutvā ca dhammaṃ dhāreti, no ca dhatānaṃ

dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati. Dhatānañca dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, no ca

[PTS Page 155] [\q 155/] atthamaññāya dhamma maññāya

dhammānudhammapaṭipanno hoti. Atthamaññāya dhammamaññāya

dhammānudhammapaṭipanno ca hoti. No ca kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā

vācāya samannāgato vissaṭṭhāya aneḷagalāya atthassa viññāpaniyā. Kalyāṇavāco ca hoti

kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya aneḷagalāya atthassa

viññāpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako

sabrahmacārīnaṃ. Na ca tāva tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti.

[BJT Page 276] [\x 276/]

Yato ca kho puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaṅkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā

ca, ohitasoto ca dhammaṃ suṇāti, sutvā ca dhammaṃ dhāreti. Dhatānañca dhammānaṃ

atthaṃ upaparikkhati. Atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammapaṭipanno ca

hoti, kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya

aneḷagalāya atthassa viññāpaniyā. Sandassako ca hoti samādapako samuttejako

sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ. Evaṃ tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti. Imehi kho

puṇṇiya, dasahi dhammehi samannāgato ekantapaṭibhānaṃ tathāgataṃ dhammadesanā

hotīti.

10. 2. 4. 4.

Byākaraṇa suttaṃ

(Sāvatthi)

Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhu āmantesi 'āvuso bhikkhavo1'ti. Āvuso'ti kho te

bhikkhu āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:

Idhāvuso bhikkhu aññaṃ byākaroti ''khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ

nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī''ti. Tamenaṃ tathāgato vā [PTS Page 156] [\q 156/]

tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo

samanuyuñjati, samanugāhati, samanubhāsati. So tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā

jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno

samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno irīṇaṃ āpajjati, vipinaṃ2 āpajjati. Anayaṃ āpajjati.

Byasanaṃ āpajjati. Anayabyasanaṃ āpajjati.

Tamenaṃ tathāgato vā, tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca manasikaroti:

1. Āvuso bhikkhave machasaṃ

2. Vicinaṃ machasaṃ, vijinaṃ sīmu

[BJT Page 278] [\x 278/]

''Kinnukho ayamāyasmā aññaṃ byākaroti khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ

karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī''ti.

1. Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpatti kusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca pajānāti: kodhano kho pana ayamāyasmā,

kodhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati, kodhapariyuṭṭhānaṃ kho pana

tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

2. Upanāhī kho pana ayamāyasmā, upanāhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

upanāhapariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

3. Makkhī kho pana ayamāyasmā, makkhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

makkhapariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

4. Palāsī kho pana ayamāyasmā, palāsapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

palāsapariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

5. Issukī kho pana ayamāyasmā, issāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

issāpariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

6. Maccharī kho pana ayamāyasmā, maccherapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

maccherapariyuṭṭhānaṃ [PTS Page 157] [\q 157/] kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

7. Saṭho kho pana ayamāyasmā, sāṭheyyapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

sāṭheyyapariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

8. Māyāvī kho pana ayamāyasmā, māyāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

māyāpariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

[BJT Page 280] [\x 280/]

9. Pāpiccho kho pana ayamāyasmā icchāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

icchāpariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

10. Muṭṭhassati1 kho pana ayamāyasmā uttarikaraṇīye oramattakena visesādhigamena

antarāvosānaṃ āpanno, antarāvosānagamanaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye

parihānametaṃ.

So vatāvuso bhikkhu ime dasadhamme appahāya imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ

virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasadhamme

pahāya imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ

vijjatīti.

10. 2. 4. 5

Katthī suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā mahācundo cetīsu viharati sahajātiyaṃ. Tatra kho āyasmā

mahācundo bhikkhu āmantesi 'āvuso bhikkhavo'ti āvusoti kho te bhikkhu āyasmato

mahācundassa paccassosuṃ. Āyasmā mahācundo etadavoca:

Idhāvuso bhikkhu katthī hoti vikatthi adhigamesu ''ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi

vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ

samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ

[PTS Page 158] [\q 158/] ākāsānañcāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ

viññāṇañcāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjāmipi

vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ

saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipī''ti.

1. Sati machasaṃ

[BJT Page 282] [\x 282/]

Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati. So tathāgatena vā

tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena

samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno irīṇaṃ āpajjati vipinaṃ

āpajjati anayaṃ āpajjati byasanaṃ āpajjati anayabyasanaṃ āpajjati.

Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca manasikaroti, kinnu kho ayamāyasmā

katthi hoti vikatthi adhigamesu ''ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ

dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi

vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ

ākāsānañcāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ viññāṇañcāyatanaṃ samāpajjāmipi

vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ

nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ

samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipī''ti.

Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca pajānāti.

1. Dīgharattaṃ kho pana ayamāyasmā, khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī kammāsakārī na

sannatakārī na sannatavuttī sīlesu dussīlo kho panāyamāyasmā, dussīlyaṃ kho pana

tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

2. Assaddho kho pana ayamāyasmā, assaddhiyaṃ kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

3. Appassuto kho pana ayamāyasmā, anācāro, appasaccaṃ kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

[PTS Page 159] [\q 159/]

4. Dubbaco kho pana ayamāyasmā, dovacassatā kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

5. Pāpamitto kho pana ayamāyasmā, pāpamitto kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

6. Kusīto kho pana ayamāyasmā, kosajjaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye

parihānametaṃ.

[BJT Page 284] [\x 284/]

7.

Muṭṭhassati kho pana ayamāyasmā, muṭṭhasaccaṃ kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

8. Kuhako kho pana ayamāyasmā, kohaññaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye

parihānametaṃ.

9. Dubbharo kho pana ayamāyasmā, dubbharatā kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

10. Duppañño kho pana ayamāyasmā, duppaññatā kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

Seyyathāpi āvuso sahāyako sahāyakaṃ evaṃ vadeyya: yadā te samma dhanena

dhanakaraṇīyaṃ assa, yācissasi1 maṃ dhanaṃ, dassāmi te dhananti. So kismicideva

dhanakaraṇīye samuppanne sahāyako sahāyakaṃ evaṃ vadeyya:

''Attho me samma dhanena, dehi me dhananti''. So evaṃ vadeyya: ''tena hi samma idha

khanāhī''ti. So tatra khananto nādhigaccheyya, so evaṃ vadeyya: ''alikaṃ maṃ samma avaca,

tucchakaṃ maṃ samma avaca ''idha khanāhī''ti. So evaṃ vadeyya ''nāhaṃ taṃ samma alikaṃ

avacaṃ, tucchakaṃ avacaṃ, tena hi samma idha khanāhī''ti. So tatrapi khananto

nādhigaccheyya, so evaṃ vadeyya ''alikaṃ maṃ samma avaca, tucchakaṃ maṃ samma avaca

'idha khanāhī'ti. So evaṃ vadeyya ''nāhaṃ taṃ samma alikaṃ avacaṃ, na tucchakaṃ avacaṃ,

tena hi samma idha khanāhī, ti. So tatrapi khananto nādhigaccheyya, so evaṃ vadeyya

''alikaṃ maṃ samma avaca, tucchakaṃ maṃ samma avaca 'idha khanāhī'ti. So evaṃ vadeyya

''nāhaṃ taṃ samma alikaṃ avacaṃ, tucchakaṃ avacaṃ, tena hi samma idha khanāhī''ti. So

tatrapi khananto nādhigaccheyya, so evaṃ vadeyya ''alikaṃ maṃ samma avaca, tucchakaṃ

maṃ samma avaca 'idha khanāhī''ti. So evaṃ vadeyya ''nāhaṃ taṃ samma alikaṃ avacaṃ,

tucchakaṃ [PTS Page 160] [\q 160/] avacaṃ, api ca ahameva ummādaṃ pāpuṇiṃ cetaso

vipariyāya''nti.

1. Sāceyyāsi machasaṃ

[BJT Page 286] [\x 286/]

Evameva kho āvuso bhikkhu katthī vikatthī adhigamesu ''ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ

tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi

vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ ākāsānañcāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ

viññāṇañcāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhāhāmipi. Ahaṃ ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjāmipi

vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi ahaṃ

saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipī''ti.

Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyi samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati. So tathāgatena vā

tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena

samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno irīṇaṃ āpajjati byasanaṃ

āpajjati anayabyasanaṃ āpajjati.

Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca manasikaroti, kinnu kho āyamāyasmā

katthī hoti vikatthī adhigamesu ''ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi.

Ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi

vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ

ākāsānañcāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ viññāṇañcāyatanaṃ samāpajjāmipi

vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ

nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipi. Ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ

samāpajjāmipi vuṭṭhahāmipī''ti.

1. Tamenaṃ tathāgato vā tathāgata sāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca pajānāti: [PTS Page 161] [\q 161/]

dīgharattaṃ kho ayamāyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī kammāsakārī na

sannatakārī na santatavutti sīlesu. Dussīlo kho ayamāyasmā, dussīlyaṃ kho pana

tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

2. Assaddho kho pana ayamāyasmā, assaddhiyaṃ kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

1. Samanuggāhati machasaṃ

[BJT Page 288] [\x 288/]

3. Appassuto kho pana ayamāyasmā anācāro, appasaccaṃ kho pata tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

4. Dubbaco kho pana ayamāyasmā, dovacassatā kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

5. Pāpamitto kho pana ayamāyasmā, pāpamitto kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

6. Kusīto kho pana ayamāyasmā, kosajjaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye

parihānametaṃ.

7. Muṭṭhassati kho pana ayamāyasmā, muṭṭhasaccaṃ kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

8. Kuhako kho pana ayamāyasmā, kohaññaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye

parihānametaṃ.

9. Dubbharo kho pana ayamāyasmā, dubbharatā kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

10. Duppañño kho pana ayamāyasmā, duppaññatā kho pana tathāgatappavedite

dhammavinaye parihānametaṃ.

So vatāvuso bhikkhu ime dasadhamme appahāya imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ

virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme

pahāya imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjatīti ṭhānametaṃ vijjatīti.

10. 2. 4. 6

Adhimāna suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ āyasmā mahākassapo rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Tatra

kho āyasmā [PTS Page 162] [\q 162/] mahākassapo bhikkhū āmantesi 'āvuso

bhikkhavo'2ti. Āvuso'ti kho te bhikkhu āyasmato mahākassapassa paccassosuṃ. Āyasmā

mahākassapo etadavoca:

1. Kuhanā sīmu

2. Bhikkhavetī machasaṃ.

[BJT Page 290] [\x 290/]

Idhāvuso bhikkhu aññaṃ byākaroti ''khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ

nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī''ti. Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī

samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati

samanubhāsati. So tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena

paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno

samanubhāsiyamāno irīṇaṃ āpajjati, vipinaṃ āpajjati, anayaṃ āpajjati, byasanaṃ āpajjati,

anayabyasanaṃ āpajjati.

Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca manasikaroti ''kiṃ nu kho ayamāyasmā

aññaṃ byākaroti 'khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti

pajānāmī''ti.

Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca pajānāti.

Adhimāniko kho ayamāyasmā adhimānasacco appatte pattasaññī akate katasaññī

anadhigate adhigatasaññī adhimānena aññaṃ byākaroti 'khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ

kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī''ti.

Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca manasikaroti ''kinnu kho ayamāyasmā

nissāya adhimāniko adhimānasacco appatte pattasaññī akate katasaññī anadhigate

adhigatasaññī adhimānena aññaṃ byākaroti 'khīṇā [PTS Page 163] [\q 163/] jāti vusitaṃ

brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī'ti. ''

[BJT Page 292] [\x 292/]

Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca pajānāti.

Bahussuto kho pana ayamāyasmā sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā,

majjhekalyāṇā, pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ abhivadanti. Tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā

manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Tasmā ayamāyasmā adhimāniko adhimāna

sacco appatte pattasaññī akate katasaññī anadhigate adhigatasaññī adhimānena aññaṃ

byākaroti 'khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ katakaraṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmī'ti.

Tamenaṃ tathāgato vā tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo

paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca pajānāti, abhijjhālū kho pana ayamāyasmā

abhijjhāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati, abhijjhāpariyuṭṭhānaṃ kho pana

tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

Byāpanno kho pana ayamāyasmā byāpādapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

byāpādapariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

Thīnamiddho kho pana ayamāyasmā thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

thīnamiddhapariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

Uddhato kho pana ayamāyasmā uddhaccapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

uddhaccapariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

Vicikiccho kho pana ayamāyasmā vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,

vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

[BJT Page 294] [\x 294/]

Kammārāmo kho pana ayamāyasmā kammarato kammārāmataṃ anuyutto. [PTS Page 164]

[\q 164/] kammārāmatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

Bhassārāmo kho pana ayamāyasmā bhassarato bhassārāmataṃ anuyutto, bhassārāmatā kho

pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

Niddārāmo kho pana ayamāyasmā niddārato niddārāmataṃ anuyutto. Niddārāmatā kho

pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

Saṅgaṇikārāmo kho pana ayamāyasmā. Saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto,

saṅgaṇikārāmatā kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye parihānametaṃ.

Muṭṭhassati kho pana ayamāyasmā uttariṃ karaṇīye oramattakena visesādhigamena

antarāvosānaṃ āpanno. Antarāvosānagamanaṃ kho pana tathāgatappavedite dhammavinaye

parihānametaṃ.

So vatāvuso bhikkhu ime dasadhamme appahāya imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ

virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

So vatāvuso bhikkhu ime dasadhamme pahāya imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ

vepullaṃ āpajjissatīti ṭhānametaṃ vijjatīti:

10. 2. 4. 7

Adhikaraṇika suttaṃ

(Sāvatthi)

Tatra kho bhagavā kalandakaṃ1 bhikkhuṃ ārabbha bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti.

Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

1. Idha bhikkhave bhikkhu adhikaraṇiko hoti, adhikaraṇasamathassa na vaṇṇavādī. Yampi

bhikkhave bhikkhu adhikaraṇiko hoti, adhikaraṇasamathassa na vaṇṇavādī, ayampi

dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṃvattati.

1. Kālaḍakataṃ machasaṃ, kālaka bhikkhuṃ syā.

[BJT Page 296] [\x 296/]

[PTS Page 165] [\q 165/]

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu na sikkhākāmo hoti, sikkhāsamādānassa na

vaṇṇavādī. Yampi bhikkhave bhikkhu na sikkhākāmo hoti, sikkhāsamādānassa na

vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na

ekībhāvāya saṃvattati.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pāpiccho hoti, icchā vinayassa na vaṇṇavādī. Yampi

bhikkhave bhikkhu pāpiccho hoti, icchāvinayassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na

piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṃvattati.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kodhano hoti, kodhavinayassa na vaṇṇavādī. Yampi

bhikkhave bhikkhu kodhano hoti, kodhavinayassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na

piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṃvattati.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti, makkha vinayassa na vaṇṇavādī, yampi

bhikkhave bhikkhu makkhī hoti, makkhavinayassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na

piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṃvattati.

6. Puna ca paraṃ bhikkhave saṭho hoti, sāṭheyya vinayassa na vaṇṇavādī. Yampi

bhikkhave bhikkhu saṭho hoti, sāṭheyyavinayassa na vaṇṇavādī ayampi dhammo na

piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṃvattati.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu māyāvī hoti, māyāvinayassa na vaṇṇavādī, yampi

bhikkhave bhikkhu māyāvī hoti, māyāvinayassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na

piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṃvattati.

[PTS Page 166] [\q 166/]

8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammānaṃ na nisāmakajātiyo hoti dhamma nisantiyā

na vaṇṇavādī. Yampi bhikkhave bhikkhu dhammānaṃ na nisāmakajātiyo hoti, dhamma

nisantiyā na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na

sāmaññāya na ekībhāvāya saṃvattati.

298.

9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu na paṭisallāno hoti, paṭisallānassa na vaṇṇavādī

yampi bhikkhave bhikkhu na paṭisallāno hoti, paṭisallānassa na vaṇṇavādī, ayampi

dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṃvattati.

10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṃ na paṭisanthārako hoti,

paṭisanthārakassa na vaṇṇavādī. Yampi bhikkhave bhikkhu na paṭisanthārako hoti,

paṭisanthārakassa na vaṇṇavādī, ayampi dhammo na piyattāya, na garuttāya na bhāvanāya

na sāmaññāya na ekībhāvāya saṃvattati.

Evarūpassa bhikkhave bhikkhuno kiñcāpi evaṃ icchā uppajjeyya: 'aho vata maṃ

sabrahmacārī sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyunti'. Atha kho naṃ

sabrahmacārī na ceva sakkaronti, na garukaronti, na mānenti, na pūjenti, taṃ kissahetu:

Tathā hissa bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme appahīne

samanupassanti.

Seyyathāpi bhikkhave assakhaluṅkassa kiñcāpi evaṃ icchā uppajjeyya: aho vata maṃ

manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapeyyuṃ, ājānīyahe janañca bhojeyyuṃ, ājānīyaparimajjanañca

parimajjeyyunti''. Atha kho naṃ manussā na ceva ājānīyaṭṭhāne ṭhapenti, na ca

ājānīyabhojanaṃ bhojenti, na ca ājānīyaparimajjanaṃ parimajjanti. [PTS Page 167] [\q 167/]

taṃ kissa hetu: tathā hissa bhikkhave viññū manussā tāni sāṭheyyāni, kūṭeyyāni

jimbheyyāni vaṅkeyyāni appahīnāni samanupassanti. Evameva kho bhikkhave evarūpassa

bhikkhuno kiñcāpi evaṃ icchā uppajjeyya: ''aho vata maṃ sabrahmacārī sakkareyyuṃ

garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyunti''. Atha kho naṃ sabrahmacārī na ceva sakkaronti, na

garukaronti, na mānenti, na pūjenti. Taṃ kissa hetu: tathā hissa bhikkhave viññū

sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme appahīne samanupassanti.

1. Idha pana bhikkhave bhikkhu na adhikaraṇiko hoti, adhikaraṇasamathassa vaṇṇavādī.

Yampi bhikkhave bhikkhu na adhikaraṇiko hoti, adhikaraṇasamathassa vaṇṇavādī,

ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

[BJT Page 300] [\x 300/]

2. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sikkhākāmo hoti, sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī,

yampi bhikkhave bhikkhu sikkhākāmo sikkhāsamādānassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo

piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu appiccho hoti, icchāvinayassa vaṇṇavādī, yampi

bhikkhave bhikkhu appiccho hoti, icchāvinayassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo piyattāya

garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu akkodhano hoti, kodhavinayassa vaṇṇavādī yampi

bhikkhave bhikkhu akkodhano hoti, kodhavinayassa vaṇṇavādī. Ayampi dhammo

piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu amakkhī hoti, makkhavinayassa vaṇṇavādī. Yampi

bhikkhave bhikkhu amakkhī hoti, makkhavinayassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo piyattāya

garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

[PTS Page 168] [\q 168/]

6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu asaṭho hoti, sāṭheyya vinayassa vaṇṇavādī. Yampi

bhikkhave bhikkhu asaṭho hoti, sāṭheyyavinayassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo piyattāya

garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu amāyāvī hoti, māyāvinayassa vaṇṇavādī. Yampi

bhikkhave amāyāvī hoti, māyāvinayassa vaṇṇavādī ayampi dhammo piyattāya garuttāya

bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammānaṃ nisāmakajātiyo hoti, dhammanisantiyā

vaṇṇavādī. Yampi bhikkhave bhikkhu dhammānaṃ nisāmakajātiyo hoti, dhammanisantiyā

vaṇṇavādī, ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya

saṃvattati.

9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu paṭisallīno hoti, paṭisallānassa vaṇṇavādī, yampi

bhikkhave bhikkhu paṭisallīno hoti, paṭisallānassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo piyattāya

garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.

[BJT Page 302] [\x 302/]

10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṃ paṭisanthārako hoti,

paṭisanthārakassa vaṇṇavādī. Yampi bhikkhave bhikkhu paṭisanthārako hoti,

paṭisanthārakassa vaṇṇavādī, ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya, sāmaññāya

ekībhāvāya saṃvattati.

Evarūpassa bhikkhave bhikkhuno kiñcāpi na evaṃ icchā uppajjeyya, ''aho vata maṃ

sabrahmacārī sakkareyyuṃ garukareyyuṃ, māneyyuṃ pūjeyyunti''. Atha kho naṃ

sabrahmacārī sakkaronti, garukaronti, mānenti, pūjenti, taṃ kissa hetu: tathā hissa bhikkhave

viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme pahīne samanupassanti.

Seyyathāpi bhikkhave bhaddassa assājānīyassa kiñcāpi na evaṃ icchā uppajjeyya: ''aho vata

maṃ manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapeyyuṃ ājānīyabhojananañca bhojeyyuṃ,

ājānīyaparimajjanañca parimajjeyyunti'', atha kho naṃ manussā ājānīyaṭṭhāne ṭhapenti,

ājānīyabhojanañca [PTS Page 169] [\q 169/] bhojentī, ājānīyaparimajjanañca

parimajjanti. Taṃ kissa hetu: tathā hissa bhikkhave viññū manussā tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni

jimheyyāni vaṅkeyyāni pahīnāni samanupassanti.

Evameva kho bhikkhave evarūpassa bhikkhuno kiñcāpi na evaṃ icchā uppajjeyya: ''aho vata

maṃ sabrahmacārī sakkareyyuṃ, garukareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyunti'', atha kho naṃ

sabrahmacārī sakkaronti, garukaronti, mānenti, pūjenti taṃ kissa hetu: tathā hissa bhikkhave

viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme pahīne samanupassantīti.

10. 2. 4. 8

Akkosakasuttaṃ

(Sāvatthi)

Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ,

aṭṭhānametaṃ anavakāso1 yaṃ so dasannaṃ byasanānaṃ aññataraṃ byasanaṃ na

nigaccheyya. Katamesaṃ dasannaṃ:

1. hānametaṃ avakāso yaṃ so dasannaṃ byasanānaṃ aññataraṃ byasanaṃ nigaccheyya

machasaṃ

[BJT Page 304] [\x 304/]

Anadhigataṃ nādhigacchati, adhigatā parihāyanti, saddhammassa na vodānayanti. 1

Saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaṃ carati, aññataraṃ vā

saṅkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati, gāḷhaṃ vā rogātaṅkaṃ phusati, ummādaṃ vā pāpuṇāti

cittakkhepaṃ, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ

vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

Yo so bhikkhave bhikkhu akkosaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ. hānametaṃ

avakāso, yaṃ so imesaṃ dasannaṃ byasanānaṃ aññataraṃ byasanaṃ nigaccheyyāti. [PTS Page

170] [\q 170/]

10. 2. 4. 9

Kokālika suttaṃ

(Sāvatthi)

Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ

etadavoca: ''pāpicchā bhante sāriputta moggallānā, pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā''ti.

Mā hevaṃ kokālika, mā hevaṃ kokālika, pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaṃ,

pesalā sāriputtamoggallānāti.

Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ''kiñcāpi me bhante bhagavā

saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ

gatā''ti.

Mā hevaṃ kokālika mā hevaṃ kokālika, pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaṃ,

pesalā sāriputtamoggallānāti.

1. Na vodāyanti machasaṃ, na vodānanti sīmu.

[BJT Page 306] [\x 306/]

Tatiyampi kho1 kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ''kiñcāpi me bhante bhagavā

saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ

gatā''ti.

Mā hevaṃ kokālika, mā hevaṃ kokālika, pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu cittaṃ,

pesalā sāriputtamoggallānāti.

Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

pakkāmi. Acirapakkantasseva kokālikassa bhikkhuno sāsapamattāhi piḷakāhi sabbo kāyo

phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṃ. Muggamattiyo hutvā

kalāyamattiyo ahesuṃ. Kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṃ. Kolaṭṭhimattiyo hutvā

kolamattiyo ahesuṃ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṃ. Āmalakamattiyo hutvā

beluvasalāṭukamattiyo ahesuṃ. Beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṃ.

Billamattiyo hutvā pabhijjiṃsu. [PTS Page 171] [\q 171/] pubbañca lohitañca

pagghariṃsu. Svāssudaṃ kadalipattesu seti macchova visagilito.

Atha kho tudu pacceka brahmā2 yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā

vehāse ṭhatvā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca: ''pasādehi kokālika sāriputtamoggallānesu

cittaṃ, pesalā sāriputta moggallānā''ti.

Kosi tvaṃ āvusoti?

Ahaṃ tudu paccekabrahmāti.

Nanu tvaṃ āvuso bhagavatā anāgāmī vyākato, atha kiṃ carahi idhāgato? Passa yāvañca te

idaṃ aparaddhanti.

Atha kho tudu paccekabrahmā kokālikaṃ bhikkhuṃ gāthāhi ajjhabhāsi:

1.

Purisassa hi jātassa kuṭhārī jāyate mukhe,

Yāya chindati attānaṃ bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.

2.

Yo nindiyaṃ pasaṃsati taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo,

Vicināti mukhena so kaliṃ kalinā tena sukhaṃ na vindati.

1. Tatiyampi kho bhikkhave machasaṃ.

2. Turupacecaka brahmā machasaṃ. Tudipacecakabrahmā syā.

[BJT Page 308] [\x 308/]

3.

Appamatto1 ayaṃ kali yo akkhesu dhanaparājayo,

Sabbassāpi sahāpi attanā ayameva mahantataro2 kali

Yo sugatesu manaṃ padosaye

4.

Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsati pañca ca abbudāni

Yamariyagarahī nirayaṃ upetī, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakanti''.

[PTS Page 172] [\q 172/]

Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi, kālakato ca kokāliko bhikkhu

padumanirayaṃ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā.

Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ

obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca:

''kokāliko bhante bhikkhu kālakato, kālakato ca bhante kokāliko bhikkhu padumanirayaṃ

uppanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā''ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ

vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhu āmantesi. Imaṃ bhikkhave rattiṃ brahmā

sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā

yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.

Ekamantaṃ ṭhito kho bhikkhave brahmā sahampati maṃ etadavoca: ''kokāliko bhante

bhikkhu kālakato, kālakato ca bhante kokāliko bhikkhu padumanirayaṃ upapanno,

sāriputtamuggallānesu cittaṃ āghātetvā''ti. Idamavoca bhikkhave brahmā sahampati idaṃ

vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.

Dīghaṃ evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: ''kīvanukho bhante padume

niraye āyuppamāṇanti''. Dīghaṃ kho bhikkhu padume niraye āyuppamāṇaṃ, na taṃ

sukaraṃ saṅkhātuṃ ''ettakāni [PTS Page 173] [\q 173/] vassānī''ti vā ''ettakāni

vassasatānī''ti vā ''ettakāni vassasahassānī''ti vā ''ettakāni vassa satasahassānī''ti vāti.

1. Appamattako machasaṃ.

2. Mahattataro machasaṃ.

3. Padusaye machasaṃ.

[BJT Page 310] [\x 310/]

Sakkā pana bhante upamaṃ kātunti.

''Sakkā bhikkhū''ti bhagavā avoca.

Seyyathāpi bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho, tato puriso vassasatassa vassasatassa

accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyya, khippataraṃ kho so bhikkhu vīsatikhāriko kosalako

tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, natveva eko abbudo

nirayo.

Seyyathāpi bhikkhu vīsati abbudā nirayā evameko nirabbudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu

vīsati nirabbudā nirayā evameko ababo nirayo, seyyathāpi bhikkhu vīsati ababā nirayā

evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati ahahā nirayā evameko aṭaṭo nirayo.

Seyyathāpi bhikkhu vīsati aṭaṭā nirayā evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati

kumudā nirayā evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati sogandhikā nirayā

evameko uppalako nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati uppalakā nirayā eva mevako

puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi bhikkhu vīsati puṇḍarikā nirayā evameko padumo nirayo.

Padumaṃ kho pana bhikkhu nirayaṃ kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu

cittaṃ āghātetvāti.

Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā.

[PTS Page 174] [\q 174/]

1.

Purisassa hi jātassa kuṭhārī jāyate mukhe,

Yāya chindati attānaṃ bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.

2.

Yo nindiyaṃ pasaṃsati taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo,

Vicināti mukhena so kaliṃ kalinā tena sukhaṃ na vindati.

[BJT Page 312] [\x 312/]

3.

Appamatto ayaṃ kali yo akkhesu dhanaparājayo,

Sabbassāpi sahāpi attanā ayameva mahantataro kali

Yo sugatesu manaṃ padosaye.

4.

Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsati pañca ca abbudāni

Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakanti.

10. 2. 4. 10

Khīṇāsavabala suttaṃ

(Sāvatthi)

Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā

etadavoca: ''kati nu kho sāriputta khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti 'khīṇā me āsavā'ti''

Dasa bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu

āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti ''khīṇā me āsavā''ti.

Katamāni dasa:

1. Idha bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ

sammappaññāya sudiṭṭhā honti.

[PTS Page 175] [\q 175/]

Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saṅkhārā yathābhūtaṃ

sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Idampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ

balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti ''khīṇā me āsavā''ti.

2. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā kāmā yathābhūtaṃ

sammappaññāya sudiṭṭhā honti. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakāsūpamā

kāmā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti, idampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno

balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti ''khīṇā me

āsavā''ti.

[BJT Page 314] [\x 314/]

3. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ

vivekapabbhāraṃ vavakaṭṭhaṃ1 nekkhammābhirataṃ vyantībhūtaṃ sabbaso āsavaṭṭhānīyehi

dhammehi. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ

vivekapabbhāraṃ vavakaṭṭhaṃ nekkhammābhirataṃ vyantībhūtaṃ sabbaso āsavaṭṭhānīyehi

dhammehi, idampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, ''khīṇā me āsavā''ti.

4. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti

subhāvitā. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti

subhāvitā, idampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, ''khīṇā me āsavā'ti.

5. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro sammappadhānā bhāvitā honti

subhāvitā. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro sammappadhānā bhāvitā honti

subhāvitā, idampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, ''khīṇā me āsavā'ti.

6. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro iddhipādā bhāvitā honti subhāvitā.

Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro iddhipādā bhāvitā honti subhāvitā, idampi

bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu

āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, ''khīṇā me āsavā'ti.

7. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti

Subhāvitāni. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno pañcindriyāni bhāvitāni honti

Subhāvitāni, idampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, ''khīṇā me āsavā'ti.

8. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno pañcabalāni bhāvitāni honti

Subhāvitāni. [PTS Page 176] [\q 176/] yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno

pañcabalāni bhāvitāni honti

Subhāvitāni, idampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, ''khīṇā me āsavā'ti.

9. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno sattabojjhaṅgā bhāvitā honti

Subhāvitā. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno sattabojjhaṅgā bhāvitā honti

Subhāvitā, idampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, ''khīṇā me āsavā'ti.

10. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti

subhāvito. Yampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti

subhāvito, idampi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti yaṃ balaṃ āgamma

khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti, ''khīṇā me āsavā'ti.

Imāni kho bhante dasa khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khīṇāsavo

bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti ''khīṇā me āsavā''ti.

Theravaggo catuttho.

Tatruddānaṃ:

Bāhuno ānando ca puṇṇiyo ca byakaraṇaṃ,

Katthi aññādhikaraṇaṃ kokāliko ca balāni cā1 ti.

1.

Vicekaṭṭhaṃ, machasaṃ.

1.

Vāhanānando puṇaṇiyo byākaraṃ katthimāniko,

Napiyakekā sakokāli khīṇāsavabalenacāti machasaṃ.

[BJT Page 316] [\x 316/]

10. 2. 5. 1

Kāmabhogī suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho

anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ

bhagavā etadavoca:

[PTS Page 177] [\q 177/]

Dasa ime gahapati kāmabhogī santo saṃvijjamāno lokasmiṃ. Katame dasa.

1. Idha gahapati ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena. Adhammena

bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaṃ sukheti pīneti na saṃvibhajati na puññāni karoti.

2. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena.

Adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati, na puññāni

karoti.

3. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena.

Adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena, attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati, puññāni

karoti.

4. Idha pana ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena

pi. Dhammādhammena bhogepariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi na attānaṃ sukheti

pīneti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti.

5. Idha pana ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena

pi. Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaṃ sukheti pīneti,

na saṃvibhajati, na puññāni karoti.

6. Idha pana ekacco kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena

pi. Dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaṃ sukheti pīneti,

saṃvibhajati, puññāni karoti.

[BJT Page 318] [\x 318/]

7. Idha pana ekacco kāmabhogī dhammena bhege pariyesati asāhasena. Dhammena bhege

pariyesitvā asāhasena na attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti.

8.

Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati, asāhasena. Dhammena

bhoge pariyesitvā [PTS Page 178] [\q 178/] asāhasena attānaṃ sukheti pīneti, na

saṃvibhajati, na puññāni karoti.

9. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena.

Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati, puññāni karoti.

Te ca bhoge gathito mucchito ajjhāpanno ānādīnava dassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati.

10. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena.

Dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati, puññāni karoti.

Te ca bhoge agathito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati.

1. Tatra gahapati yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena

bhoge pariyesitvā sāhasena, na attānaṃ sukheti, pīneti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti,

ayaṃ gahapati kāmabhogī tīhi ṭhānehi gārayho: 'adhammena bhoge pariye sati sāhasenā'ti

iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. 'Na attānaṃ sukheti pīneti'ti iminā dutiyena ṭhānena

gārayho na saṃvibhajati, na puññāni karotī'ti iminā tatiyena ṭhānena gārayho ayaṃ gahapati

kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi gārayho.

[BJT Page 320] [\x 320/]

2. Tatra gahapati yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena

bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti, pīneti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti, ayaṃ

gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi gārayho, ekena ṭhānena pāsaṃso. 'Adhammena bhoge

pariyesati sāhasenā'ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. , Attānaṃ sukheti pīnetī'ti iminā

eketa ṭhānena pāsaṃso. 'Na saṃvibhajati, na puññāni karotīti iminā dutiyena ṭhānena

gārayho. Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho. Iminā ekena ṭhānena

pāsaṃso.

[PTS Page 179] [\q 179/]

3. Tatra gahapati yvāyaṃ kāmabhogī adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena

bhoge pariyesitvā sāhasena attānaṃ sukheti, pīneti, saṃvibhajati, puññāni karoti, ayaṃ

gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena gārayho, dvīhi ṭhānehi pāsaṃso. 'Adhammena bhoge

pariyesati sāhasenā'ti iminā ekena ṭhānena gārayho. , Attānaṃ sukheti pīnetī'ti iminā

paṭhameta ṭhānena pāsaṃso. Saṃvibhajati, puññāni karotī, ti iminā dutiyena ṭhānena

pāsaṃso. Ayaṃ gahapati kāmabhogī iminā ekena ṭhānena gārayho. Imehi dvīhi ṭhānehi

pāsaṃso.

4. Tatra gahapati yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi

asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi na attānaṃ

sukheti pīneti na saṃvibhajati, na puññāni karoti, ayaṃ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena

pāsaṃso, tīhi ṭhānehi gārayho. 'Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā'ti iminā ekena

ṭhānena pāsaṃso. 'Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā'ti iminā paṭhamena ṭhānena

gārayho, 'na attānaṃ sukheti pīnetī'ti iminā dutiyena ṭhāne gārayho. 'Na saṃvibhajati, na

puññāni karotī'ti iminā tatiyena ṭhānena gārayho. Ayaṃ gahapati kāmabhogī iminā ekena

ṭhānena pāsaṃso. Imehi tīhi ṭhānehi gārayho.

[BJT Page 322] [\x 322/]

5. Tatra gahapati yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi

asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi, attānaṃ

sukheti pīneti na saṃvibhajati na puññāni karoti. Ayaṃ gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi

pāsaṃso: dvīhi ṭhānehi gārayho: 'dhammena bhoge pariyesati asāhasenā'ti iminā paṭhamena

ṭhānena pāsaṃso. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā'ti iminā paṭhamena ṭhanena

gārayho, 'attānaṃ sukheti pīnetī'ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. Na saṃvibhajati, na

puññāni karotī'ti iminā dutiyena ṭhānena gārayho. [PTS Page 180] [\q 180/] ayaṃ

gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso, imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.

6. Tatra gahapati yvāyaṃ kāmabhogī dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi

asāhasena pi dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi, attānaṃ

sukheti pīneti, saṃvibhajati puññāni karoti. Ayaṃ gahapati kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṃso:

ekena ṭhānena gārayho: 'dhammena bhoge pariyesati asāhasenā'ti iminā paṭhamena ṭhānena

pāsaṃso. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā'ti iminā ekena ṭhānena gārayho, 'attānaṃ

sukheti pīnetī'ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso. Saṃvibhajati, puññāni karotī'ti iminā

tatiyena ṭhānena pāsaṃso. Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso, iminā

ekena ṭhānena gārayho.

7. Tatra gahapati yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena

bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti

ayaṃ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṃso: dvīhi ṭhānehi gārayho: dhammena

bhoge pariyesati asāhasenā'ti iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. 'Na attānaṃ sukheti pīnetī'ti,

iminā paṭhamena ṭhānena gārayho. 'Na saṃvibhajati, na puññāni karotī'ti iminā dutiyena

ṭhānena gārayho. Ayaṃ gahapati kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṃso. Imehi dvīhi

ṭhānehi gārayho.

[BJT Page 324] [\x 324/]

8. Tatra gahapati, yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena

bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati, na puññāni karoti ayaṃ

gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṃso: ekena ṭhānena gārayho: dhammena bhoge

pariyesati asāhasenā'ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. Attānaṃ sukheti pīnetī'ti, iminā

dutiyena ṭhānena pāsaṃso. Na saṃvibhajati na puññāni karotī'ti iminā enena ṭhānena

gārayho. [PTS Page 181] [\q 181/]

Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso. Iminā ekena ṭhānena gārayho.

9. Tatra gahapati, yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena

bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti, pīneti saṃvibhajati, puññāni karoti, teca bhoge

gathito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. Ayaṃ

gahapati, kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṃso ekena ṭhānena gārayho: 'dhammena bhoge

pariyesati asāhasenā'ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso, 'attānaṃ sukheti pīnetī'ti iminā

dutiyena ṭhānena pāsaṃso. Saṃvibhajati puññāni karotī'ti iminā tatiyena ṭhānena pāsaṃso.

'Te ca bhoge gathito mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño

paribhuñjatī'ti, iminā ekena ṭhānena gārayho. Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi

pāsaṃso. Iminā ekena ṭhānena gārayho.

10. Tatra gahapati yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati, asāhasena, dhammena

bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīneti saṃvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge

agathito amucchito anajjhāpanno, ādīnavadassāvī nissaraṇa pañño paribhuñjati. Ayaṃ

gahapati, kāmabhogī catūhi ṭhānehi pāsaṃso: dhammena bhoge pariyesati asāhasenāti iminā

paṭhamena ṭhānena pāsaṃso. Attānaṃ sukheti pīnetī'ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso.

Saṃvibhajati, puññāni karotī'ti iminā tatiyena ṭhānena pāsaṃso te ca bhoge agathito

amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatī'ti, iminā catutthena

ṭhānena pāsaṃso.

[BJT Page 326] [\x 326/]

Ayaṃ gapahati kāmabhogī imehi catūhi ṭhanehi pāsaṃso.

Ime kho gahapati dasa kāmabhogī santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Imesaṃ kho gahapati

dasannaṃ kāmabhogīnaṃ yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena. [PTS

Page 182] [\q 182/] dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena, attānaṃ sukheti pīneti.

Saṃvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agathito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī

nissaraṇa pañño paribhuñjati, ayaṃ imesaṃ dasannaṃ kāmabhogīnaṃ aggo ca seṭṭho ca

pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca.

Seyyathāpi gahapati gavā khīraṃ, khīramhā dadhi, dadhimhā navanītaṃ, navanītamhā

sappi, sappimhā sappimaṇḍo tattha aggamakkhāyati, eva meva kho gagapati imesaṃ

dasannaṃ kāmabhogīnaṃ yvāyaṃ kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena,

dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīneti saṃvibhajati, puññāni karoti,

te ca bhoge agathito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇa pañño paribhuñjati.

Ayaṃ imesaṃ dasannaṃ kāmabhogīnaṃ aggo ca seṭṭho ca pāmokkho ca uttamo ca

pavarocāti.

10. 2. 5. 2

Bhaya suttaṃ

(Sāvatthi)

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ

gahapatiṃ bhagavā etadavoca:

Yato kho gahapati ariyasāvakassa pañcabhayāni verāni vūpasantāni honti, catūhi

sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti, ariyo cassa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho,

ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ vyākareyya:

[BJT Page 328] [\x 328/]

Khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto

sotāpanno hamasmī, avinipāta dhammo niyato sambodhi parāyanoti. Katamāni pañca

bhayāni verāni vūpasantāni honti:

[PTS Page 183] [\q 183/]

Yaṃ gahapati, pāṇātipātī pāṇātipātappaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaṃ bhayaṃ veraṃ pasavati na samparāyikaṃ

bhayaṃ veraṃ pasavati na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, pāṇātipātā

paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasannaṃ hoti.

Yaṃ gahapati adinnādāyī adinnādānapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Adinnādānā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaṃ bhayaṃ veraṃ pasavati na samparāyikaṃ

bhayaṃ veraṃ pasavati na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, adinnādānā

paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vupasannaṃ hoti.

Yaṃ gahapati kāmesu micchācārī kāmesu micchācārapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ

veraṃ pasavati,

Samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Kāmesumicchācārā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaṃ bhayaṃ veraṃ pasavati na

samparāyikaṃ bhayaṃ veraṃ pasavati na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti,

kāmese micchācārā paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vupasannaṃ hoti.

Yaṃ gahapati musāvādī musāvādapaccayā diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Musāvādā paṭivirato neva diṭṭhadhammikaṃ bhayaṃ veraṃ pasavati na samparāyikaṃ

bhayaṃ veraṃ pasavati na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, musāvādā

Paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vupasannaṃ hoti.

Yaṃ gahapati surāmeraya majjapamādaṭṭhāyī surāmeraya majjapamādaṭṭhānapaccayā

diṭṭhadhammikampi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikampi bhayaṃ veraṃ pasavati,

cetasikampi dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Surāmeraya majjapamādaṭṭhānā

paṭivirato neva diṭṭhadhammikaṃ bhayaṃ veraṃ pasavati na samparāyikaṃ bhayaṃ veraṃ

pasavati na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, surāmeraya majjapamādaṭṭhānā

paṭiviratassa evaṃ taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasannaṃ hoti.

Taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasannaṃ hoti. Imāni pañcabhayāni verāni vūpasantāni honti.

Katamehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti:

Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: ''itipi so bhagavā

arahaṃ sammā sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro

purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā''ti. Dhamme

aveccappasādena samannāgato hoti: ''svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko

ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī''ti.

[BJT Page 330] [\x 330/]

Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti: ''supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho,

ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato sāvaka saṅgho,

sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni

aṭṭhapurisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuṇeyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā''ti.

Ariyakantehi sīlehi samannāgato [PTS Page 184] [\q 184/] hoti, akhaṇḍehi acchiddehi

asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi

imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti.

Katamo cassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho:

Idha gahapati ariyasāvako itipaṭisaṃcikkhati: ''iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ

uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ avijjāpaccayā

saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇa paccayā nāma rūpaṃ, nāmarūpa paccayā

saḷāyatanaṃ, saḷāyatana paccayā phasso, phassa paccayā vedanā, vedanā paccayā taṇhā,

taṇhā paccayā upādānaṃ, upādāna paccayā bhavo bhava paccayā jāti, jāti paccayā

jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkha domanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa

dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

Avijjāyatveva asesavirāga nirodhā saṅkhāra nirodho, saṅkhāra nirodhā viññāṇa nirodho,

viññāṇa nirodhā nāmarūpa nirodho, nāmarūpa nirodhā saḷāyatana nirodho, saḷāyatana

nirodhā phassa nirodho, phassa nirodhā vedanā nirodho, vedanā nirodhā taṇhā nirodho,

taṇhā nirodhā upādāna nirodho, upādāna nirodhā bhava nirodho, bhava nirodhā jāti

nirodho, jāti nirodhā jarā maraṇaṃ sokaparidevadukkha domanassupāyāsā nirujjhanti.

Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayañcassa ariyo ñāyo paññāya

sudiṭṭho hoti suppaṭi viddho.

[BJT Page 332] [\x 332/]

Yato kho gahapati ariyasāvakassa imāni pañcabhayāni verāni vūpasantāni honti. Imehi

catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. Ayamassa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti

suppaṭividdho, so ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ vyākareyya: ''khīṇanirayomhi

khīṇatiracchānayoniyo khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto. Sotāpanno hamasmi

avinipāta dhammo niyato sambodhiparāyanoti.

[PTS Page 185] [\q 185/]

10. 2. 5. 3

Kiṃdiṭṭhika suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme atha kho

anāthapiṇḍiko gahapati divā divassa sāvatthiyā nikkhami. Bhagavantaṃ dassanāya. Atha

kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi: ''akālo kho tāva bhagavantaṃ dassanāya,

patisallīno bhagavā, mano bhāvanīyā nampi bhikkhūnaṃ akālo dassanāya, patisallīnā

manobhāvanīyā bhikkhu. Yannūnāhaṃ yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo

tenupasaṅkameyyanti''. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena aññatitthiyānaṃ

paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami.

Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino

uccāsaddā mahāsaddā anekavihitaṃ tiracchāna kathaṃ kathentā nisinnā honti. Addasaṃsu

kho te aññatitthiyā parībbājakā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ, disvā

aññamaññaṃ saṇṭhapesuṃ: ''appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, ayaṃ

anāthapiṇḍiko gahapati āgacchati samaṇassa gotamassa sāvako, yāvatā kho pana

samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṃ paṭivasanti, ayaṃ tesaṃ aññataro

anāthapiṇḍiko gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasadda vinītā

appasaddassa vaṇṇavādino. Appeva nāma appasaddaṃ parisaṃviditvā upasaṃkamitabbaṃ

maññeyyā''ti. Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.

[BJT Page 334] [\x 334/]

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena te aññatitthiyā paribbājakā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā tehi: aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ

[PTS Page 186] [\q 186/] sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ

kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ: ''vadehi gahapati

kindiṭṭhiko samaṇo gotamo''ti. ''Na kho ahaṃ bhante bhagavato sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāmī''ti.

Iti kira tvaṃ gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāsi, vadehi gahapati kiṃ

diṭṭhikā bhikkhū''ti. ''Bhikkhū nampi kho ahaṃ bhante na sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāmī''ti.

Iti kira tvaṃ gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāsi, na pi bhikkhūnaṃ

sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāsi, vadehi gahapati, kiṃ diṭṭhikosi tvanti'' etaṃ kho bhante amhehi na

dukkaraṃ vyākātuṃ ''yaṃ diṭṭhikā mayanti''. Iṅgha tāva āyasmanto yathāsakāni diṭṭhigatāni

byākarontu, pacchāpetaṃ amhehi na dukkaraṃ bhavissati byākātuṃ sandiṭṭhikā mayanti.

Evaṃ vutte aññataro paribbājako anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca: ''sassato loko,

idameva saccaṃ, moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti, aññataropi paribbājako

anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca: ''asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ

diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti. Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ

etadavoca: 'antavā loko' idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti.

'Anantavā loko' idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti. 'Taṃ

jīvaṃ taṃ sarīraṃ' idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti. 'Aññaṃ

jīvaṃ, aññaṃ sarīraṃ' idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti.

'Hotī tathāgato parammaraṇā' idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ

gahapatī''ti. 'Na hoti tathāgato parammaraṇā' idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ

diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti. 'Hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā' idameva saccaṃ

moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti, neva hoti, na na hoti tathāgato

parammaraṇā', idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti.

[BJT Page 336] [\x 336/]

Evaṃ vutte anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake etadavoca: yvāyaṃ bhante, āyasmā

evamāha: 'sassato loko, ida meva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ [PTS Page

187] [\q 187/] gahapatī'ti, imassāyasmato diṭṭhi attano vā ayoniso manasikārahetu

uppannā, paratoghosappaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā

paṭiccasamuppannā, yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ

tadaniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadeva so1 āyasmā allīno tadeva so1

āyasmā ajjhūpagato.

Yopāyaṃ bhante, āyasmā evamāha: asassato loko, ida meva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ

diṭṭhiko ahaṃ gahapatī'ti, imassapi2 āyasmato3 diṭṭhi attano vā ayoniso manasikārahetu

uppannā paratoghosappaccayā4 vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā

paṭiccasamuppannā, yaṃ kho pana kiñcī bhūtaṃ saṅkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ

tadaniccaṃ, yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadeva so1 āyasmā allīno tadeva so

āyasmā ajjhupagato.

Yo pāyaṃ bhante āyasmā evamāha: 'anantavā loko' idameva saccaṃ

Moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti. 'Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ' idameva saccaṃ

moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti. 'Aññaṃ jīvaṃ, aññaṃ sarīraṃ' idameva

saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti. 'Hotī tathāgato parammaraṇā'

idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti. 'Na hoti tathāgato

parammaraṇā' idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti. 'Hoti ca

na hoti ca tathāgato parammaraṇā' idameva saccaṃ moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ

gahapatī''ti, neva hoti, na na hoti tathāgato parammaraṇā', idameva saccaṃ

moghamaññanti'' evaṃ diṭṭhiko ahaṃ gahapatī''ti. Imassapi āyasmato diṭṭhi attano vā

ayoniso manasikārahetu uppannā, paratoghosappaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā

saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā.

Yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṃkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ, tadaniccaṃ,

yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā

ajjhupagatoti.

[PTS Page 188] [\q 188/]

Evaṃ vutte te paribbājakā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavocuṃ: byākatāni kho gahapati

amhehi sabbeheva yathāsakāni diṭṭhigatāni, vadehi gahapati, kiṃ diṭṭhikosi tvanti'.

1. Tadeveso machasaṃ.

2. Imassāpi machasaṃ

3. Ayamāyasmato machasaṃ.

4. Paraghosappaccayā vā sīmu.

[BJT Page 338] [\x 338/]

Yaṃ kho bhante kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ, tadaniccaṃ.

Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ taṃ netaṃ mama, neso hamasmi, na me so attāti

evaṃdiṭṭhiko ahaṃ bhanteti.

Yaṃ kho gahapati kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ tadaniccaṃ,

yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadeva tvaṃ gahapati allīno, tadeva tvaṃ gahapati

ajjhupagatoti.

Yaṃ kho bhante kiñci bhūtaṃ saṃkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ tadaniccaṃ,

yadaniccaṃ, taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ taṃ netaṃ mama, neso'hamasmi' na meso attāti

evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ tassa ca uttariṃ nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ

pajānāmīti. Evaṃ te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā

pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṃsu.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe

adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho

anāthapiṇḍiko gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ

kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.

Sādhu sādhu gahapati, evaṃ kho te gahapati moghapurisā kālena kālaṃ sahadhammena

suniggahītaṃ niggahetabbāti. Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dhammiyā

kathāya saṃdassesi, samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho anāthapiṇḍiko

gahapati bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito

[PTS Page 189] [\q 189/] uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

pakkāmi.

Atha kho bhagavā acirapakkante anāthapiṇḍike gahapatimhi bhikkhū āmantesi. Yopi so

bhikkhave bhikkhu vassasatūpasampanno imasmiṃ dhammavinaye, sopi evamevaṃ

aññatitthiye paribbājake sahadhammena suniggahitaṃ nigganheyya yathā taṃ

anāthapiṇḍikena gahapatinā niggahītāti.

[BJT Page 340] [\x 340/]

10. 2. 5. 4

Vajjiyamāhita suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggārāya pokkharaṇiyā tīre, atha kho

vajjiyamāhito gahapati divā divassa campāyā nikkhami bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho

vajjiyamāhitassa1 gahapatissa etadahosi: akālo kho tāva bhagavantaṃ dassanāya, patisallīno

bhagavā, manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṃ akālo dassanāya, patisallānā manobhāvanīyā

bhikkhu. Yannū nāhaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyanti.

Atha kho vajjiyamāhito gahapati yenaññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami.

Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino

uccāsaddā mahāsaddā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā nisinnā honti.

Addasaṃsu2 kho te aññatitthiyā paribbājakā vajjiyamāhitaṃ gahapatiṃ duratova āgacchantaṃ.

Disvā aññamaññaṃ saṇṭhapesuṃ appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, ayaṃ

vajjiyamāhito gahapati āgacchati, samaṇassa gotamassa sāvako, yāvatā kho [PTS Page 190]

[\q 190/] pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā campāyaṃ paṭivasanti,

ayaṃ tesaṃ aññataro. Vajjiyamāhito gahapati appasaddakāmā kho pana te ayasmanto

appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino appevanāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā

upasaṅkamitabbaṃ maññeyyāti.

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho vajjiyamāhito gahapati yena

te paribbājakā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ

sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinnaṃ kho vajjiyamāhitaṃ gahapatiṃ te paribbājakā etadavocuṃ:

''Saccaṃ kira gahapati samaṇo gotamo sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhājīviṃ

ekaṃsena upakkosati upavadatī'ti?

1. Vajajiyāmahitassa sīmu.

2. Adadasāsuṃ sīmu.

[BJT Page 342] [\x 342/]

Na kho bhante bhagavā sabbaṃ tapaṃ garahati, na pi sabbaṃ tapassiṃ lūkhājiviṃ ekaṃsena

upakkosati upavadati. Gārayhaṃ kho pana bhante bhagavā garahati, pāsaṃsiyaṃ pasaṃsati,

gārayhaṃ kho pana bhante bhagavā garahanto, pāsaṃsīyaṃ1 pasaṃsanto vibhajjavādo

bhagavā. Na so bhagavā ettha ekaṃsavādoti.

Evaṃ vutte aññataro paribbājako vajjiyamāhitaṃ gahapatiṃ etadavoca:

''Āgamehi tvaṃ gahapati yassa tvaṃ samaṇassa gotamassa vaṇṇaṃ bhāsasi so samaṇo

gotamo venayiko appaññattikotī.

Etthapāhaṃ bhante āyasmante vakkhāmi sahadhammena idaṃ kusalanti bhante bhagavatā

paññattaṃ, idaṃ akusalanti bhante bhagavatā paññattaṃ. Iti kusalākusalaṃ bhagavā

paññāpayamāno sappaññattiko bhagavā, na so bhagavā venayiko appaññattikoti.

Evaṃ vutte te paribbājakā [PTS Page 191] [\q 191/] tuṇhībhūtā maṅkubhūtā

pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyante appaṭibhānā nisīdiṃsu. Atha kho vajjiyamāhito

gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante

appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vajjiyamāhito gahapati

yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato

ārocesi.

Sādhu sādhu gahapati. Evaṃ kho te gahapati moghapurisā kālena kālaṃ sahadhammena

suniggahitaṃ niggahetabbā. Nāhaṃ gahapati sabbaṃ tapaṃ tapitabbanti vadāmi, . Na

panāhaṃ gahapati sabbaṃ tapaṃ na tapitabbanti vadāmi. Nāhaṃ gahapati sabbaṃ samādānaṃ

samādātabbanti2 vadāmi. Na panāhaṃ gahapati sabbaṃ samādānaṃ na samādātabbanti

vadāmi. Nāhaṃ gahapati sabbaṃ padhānaṃ padahitabbanti vadāmi. Na panāhaṃ gahapati

sabbaṃ padhānaṃ na padahitabbanti vadāmi. Nāhaṃ gahapati sabbo paṭinissaggo

paṭinissajitabboti vadāmi. Na panāhaṃ gahapati sabbo paṭinissaggo na paṭinissajitabboti

vadāmi. Nāhaṃ gahapati sabbā vimutti vimuccitabbāti vadāmi, na panāhaṃ gahapati sabbā

vimutti na vimuccitabbāti vadāmi.

1. Pasaṃsitabbaṃ machasaṃ pasaṃ siyaṃ sīmu.

2. Samāditababanati machasaṃ

[BJT Page 344] [\x 344/]

Yaṃ hi gahapati tapaṃ tapato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, . Kusalā dhammā

parihāyanti, evarūpaṃ tapaṃ na tapitabbanti vadāmi. Yañcakhvāssa gahapati tapaṃ tapato

akusalā dhammā parihāyanti kusalā [PTS Page 192] [\q 192/] dhammā abhivaḍḍhanti,

evarūpaṃ tapaṃ tapitabbanti vadāmi.

Yaṃ hi gahapati samādānaṃ samādiyato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā

parihāyanti, evarūpaṃ samādānaṃ na samāditabbanti vadāmi, yañcakhvāssa gahapati

samādānaṃ samādiyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,

evarūpaṃ samādānaṃ samāditabbanti vadāmi.

Yaṃ hi gahapati padhānaṃ padahato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā

parihāyanti, evarūpaṃ padhānaṃ na padahitabbanti vadāmi. Yañcakhvāssa gahapati

padhānaṃ padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṃ

padhānaṃ padahitabbanti vadāmi.

Yaṃ gahapati paṭinissaggaṃ paṭinissajjayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā

dhammā parihāyanti, evarūpo paṭinissaggo paṭinissajitabboti vadāmi. Yañcakhvāssa

gahapati paṭinisaggaṃ paṭinisajjayato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā

abhivaḍḍhanti, evarūpo paṭinissaggo na paṭinissajitabboti vadāmi.

Yaṃ hi gahapati vimuttiṃ vimuccayato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā

parihāyanti, evarūpā vimutti na vimuccitabbati vadāmi. Yañcakhvāssa gahapati vimuttiṃ

vimuccayato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpā vimutti

vimuccitabbāti vadāmīti.

Atha kho vajjiyamāhito gahapati bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito

samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā

pakkāmi.

[BJT Page: 346 [\x 346/] ]

Atha kho bhagavā acirapakkante vajjiyamāhite gahapatimhi bhikkhu āmantesi yo pi so

bhikkhave bhikkhu dīgharattaṃ apparajakkho imasmiṃ dhammavinaye, so pi evameva

aññatitthiye paribbājake sahadhammena suniggatahiṃ niggaṇheyya yathā taṃ

vajjiyamāhitena gahapatinā niggahītāti.

[PTS Page 193] [\q 193/]

10. 2. 5. 5

Uttiya suttaṃ

Atha kho uttiyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho uttiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca:

Kinnukho bho gotama sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti?

Avyākataṃ kho evaṃ uttiya mayā 'sassato loko, idameva saccaṃ, moghamaññanti'?

Kīṃ pana bho gotama 'asassato loko, ida meva saccaṃ moghamaññanti'?

Etampi kho uttiya avyākataṃ mayā 'asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti'?

Kinnū kho bho gotama antavā loko, idameva saccaṃ moghamaññanti? Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ

idameva saccaṃ moghamaññanti? Aññaṃ jīvaṃ, aññaṃ sarīraṃ idameva saccaṃ

moghamaññanti? Hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti? Hoti ca na

hoti ca tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti? Neva hoti na nahoti

tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti?

Etampi kho uttiya avyākataṃ mayā 'neva hoti na nahoti tathāgato parammaraṇā, idameva

saccaṃ moghamaññanti.

[BJT Page 348] [\x 348/]

Kinnu kho bho gotama sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti iti puṭṭho samāno

'avyākataṃ kho etaṃ uttiya mayā sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti' vadesi.

Kimpana bho gokama asassato loko idameva saccaṃ moghamaññani iti puṭṭho samāno

etampi kho uttiya avyākataṃ mayā 'asassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti'' vadesi.

Kinnū kho bho gotama antavā loko idameva saccaṃ moghamaññanti iti puṭṭho samāno

'etampi kho uttiya abyākataṃ mayā antavā loko idameva saccaṃ moghamaññanti vadesi.

Anantavā loko idameva saccaṃ moghamaññanti iti puṭṭho samāno 'etampi kho uttiya

abyākataṃ mayā anantavā loko idameva saccaṃ moghamaññanti vadesi. Taṃ jīvaṃ taṃ

sarīraṃ idameva saccaṃ moghamaññanti iti puṭṭho [PTS Page 194] [\q 194/] samāno

'etampi kho uttiya abyākataṃ mayā taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ idameva saccaṃ moghamaññanti

vadesi. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ idameva saccaṃ moghamaññanti iti puṭṭho samāno

'etampi kho uttiya abyākataṃ mayā aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ idameva saccaṃ

moghamaññanti vadesi. Hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti iti

puṭṭho samāno 'etampi kho uttiya abyākataṃ mayā hoti tathāgato parammaraṇā idameva

saccaṃ moghamaññanti vadesi. Na hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ

moghamaññanti iti puṭṭho samāno 'etampi kho uttiya abyātaṃ mayā na hoti tathāgato

parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti' vadesi. Hoti ca na hoti ca tathāgato

parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti iti puṭṭho samāno 'etampi kho uttiya

abyākataṃ mayā hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti'

vadesi. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti iti

puṭṭho samāno 'etampi kho uttiya abyākataṃ mayā neva hoti na na hoti tathāgato

parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti vadesi. Atha kiñcarahi bhotā gotamena

vyākatanti?

Abhiññāya kho ahaṃ uttiya sāvakānaṃ dhammaṃ desemi sattānaṃ visuddhiyā

sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya

nibbānassa saccikiriyāyāti.

Yaṃ panetaṃ bhavaṃ gotamo abhiññāya abhiññāya sāvakānaṃ dhammaṃ deseti sattānaṃ

visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa

adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya sabbo vā tena loko nīyissati1 upaḍḍho vā tibhāgo vā

ti? Evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi.

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: 'māhevaṃ kho uttiyo paribbājako pāpakaṃ

diṭṭhigataṃ paṭilabhi. 'Sabbasāmukkaṃsikaṃ vata me samaṇo gotamo pañhaṃ puṭṭho

saṃsādeti, no vissajjeti, na nūna visahatī'ti. Tadassa uttiyassa paribbājakassa dīgharattaṃ

ahitāya dukkhāyā'ti.

1. Nīyati machasaṃ nīyyāyati syā

[BJT Page 350] [\x 350/]

Atha kho āyasmā ānando uttiyaṃ paribbājakaṃ etadavoca: tena hāvuso uttiya upamate

karissāmi. Upamāya pi idhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.

Seyyathāpi āvuso uttiya rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷahuddāpaṃ1 daḷhapākāratoraṇaṃ

ekadvāraṃ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṃ nivāretā, [PTS Page 195]

[\q 195/] ñātānaṃ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṃ

anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṃ vā pākāravivaraṃ vā antamaso biḷāra

nikkamanamattampi, no ca khavassa evaṃ ñāṇaṃ hoti: ettakā pāṇā imaṃ nagaraṃ pavisanti

vā nikkhamanti vāti. Atha khvassa evamettha hoti: ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṃ nagaraṃ

pavisanti vā nikkhamanti vā sabbe te iminā dvārena pavisanti ca nikkhamanti cāti.

Evameva kho āvuso uttiya na taṃ tathāgatassa evaṃ ussukkataṃ hoti 'sabbo vā tena loko

nīyissati, upaḍḍho vā tibhāgo vā'ti. Atha kho evamettha tathāgatassa hoti: ye kho keci

lokamhā nīyiṃsu vā nīyanti vā nīyissanti vā, sabbe te pañcanīvaraṇe pahāya cetaso

upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supaṭṭhitacittā satta bojjhaṅge

yathābhūtaṃ bhāvetvā evamete lokamhā nīyiṃsu vā nīyanti vā nīyissanti vā'ti.

Yadeva kho tvaṃ āvuso uttiya bhagavantaṃ pañhaṃ apucchi2 tadevetaṃ paññaṃ

bhagavantaṃ aññena pariyāyena apucchi. Tasmā te taṃ bhagavā na vyākāsīti.

[PTS Page 196] [\q 196/]

10. 2. 5. 6

Kokanada suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando rājagahe viharati tapodārāme. Atha kho āyasmā ānando

rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodā tenupasaṅkami gattāni parisiñcītuṃ,

tapode3 gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.

Kokanadopi kho paribbājako rattiyā paccūsasamayaṃ paccupaṭṭhāya yena tapodā

tenupasaṅkami gattāni parisiñcītuṃ. Addasā kho kokanado paribbājako āyasmantaṃ

ānandaṃ dūrato va āgacchantaṃ. Disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:

1. Daḷahuddhāpaṃ machasaṃ 3. Tapodāya syā. [Pts.]

2. Āpucachī: sī. Mu.

[BJT Page 352] [\x 352/]

Ko' ttha1 āvusoti?

Ahamāvuso, bhikkhūti.

Katamesaṃ āvuso bhikkhūnanti?

Samaṇānaṃ āvuso sakyaputtiyānanti.

Puccheyyāma mayaṃ āyasmantaṃ kiñcideva desaṃ sace āyasmā okāsaṃ karoti pañhassa

veyyākaraṇāyāti.

Pucchāvuso, sutvā vedissāmāti.

Kinnu kho bho 'sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti' evaṃ diṭṭhi bhavanti?

Na kho ahaṃ āvuso evaṃ diṭṭhi 'sassato loko idameva saccaṃ moghamañña'nti.

Kimpana bho asassato loko idameva saccaṃ, moghamañña'nti evandiṭṭhi bhavanti?

Na kho ahaṃ āvuso, evandiṭṭhi 'asassato loko idameva saccaṃ, moghamañña'nti.

Kinnu kho bho, antavā loko idameva saccaṃ, moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti?

Anantavā loko idameva saccaṃ, moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti? Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ

idameva saccaṃ, moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti? Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ idameva

saccaṃ, moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti? Hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ,

moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti? Na hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ,

moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti? Hoti ca na ca [PTS Page 197] [\q 197/] hoti ca

tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ, moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti? Neva hoti

na na hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ, moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti?

Na kho ahaṃ āvuso, evaṃdiṭṭhi 'neva hoti na na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva

saccaṃ, moghamañña'nti.

Tenahi bhavaṃ na jānāti na passatīti? Na kho ahaṃ āvuso na jānāmi, na passāmi, jānāmahaṃ

āvuso passāmī ti.

1.

Kevattha āvusoti machasaṃ.

Kotettha āvusoti sīmu. Kavattha [pts.]

[BJT Page 354] [\x 354/]

Kinnu kho bho sassato loko, idameva saccaṃ, moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti iti

puṭṭho samāno 'na kho ahaṃ āvuso evandiṭṭhi sassato loko ida meva saccaṃ

moghamaññanti' vadesi.

Kinnu kho bho asassato loko, idameva saccaṃ, moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti iti

puṭṭho samāno 'na kho ahaṃ āvuso evandiṭṭhi asassato loko ida meva saccaṃ

moghamaññanti' vadesi.

Kinnu kho bho antavā loko ida meva saccaṃ, moghamaññanti evaṃ diṭṭhi bhavanti iti

puṭṭho samāno na kho ahaṃ āvuso evandiṭṭhi antavā loko, idameva saccaṃ moghamaññanti

vadesi. Anantavā loko ida meva saccaṃ, moghamaññanti evaṃ diṭṭhi bhavanti iti puṭṭho

samāno na kho ahaṃ āvuso evandiṭṭhi anantavā loko, idameva saccaṃ moghamaññanti

vadesi. Taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ idameva saccaṃ, moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti iti

puṭṭho samāno na kho ahaṃ āvuso evandiṭṭhi taṃ jīvaṃ taṃ śarīraṃ, idameva saccaṃ

moghamaññanti vadesi. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ idameva saccaṃ, moghamaññanti evaṃ

diṭṭhi bhavanti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ āvuso evandiṭṭhi aññaṃ jīvaṃ aññaṃ

sarīraṃ, idameva saccaṃ moghamaññanti vadesi. Hoti tathāgato parammaraṇā idameva

saccaṃ, moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ āvuso

evandiṭṭhi hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti vadesi. Na hoti

tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti iti puṭṭho

samāno na kho ahaṃ āvuso evandiṭṭhi na hoti tathāgato parammaraṇā, idameva saccaṃ

moghamaññanti vadesi. Hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ,

moghamaññanti evandiṭṭhi bhavanti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ āvuso evandiṭṭhi hoti

ca na hoti ca tathāgato parammaraṇā, ida meva saccaṃ moghamaññanti vadesi. Neva hoti,

na na hoti tathāgato parammaraṇā ida meva saccaṃ, moghamaññanti evaṃ diṭṭhi bhavanti

iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ āvuso evandiṭṭhi neva hoti na na hoti tathāgato

parammaraṇā, ida meva saccaṃ moghamaññanti vadesi.

Tena hi bhavaṃ na jānāti na passatī ti iti puṭṭho samāno na kho ahaṃ āvuso na jānāmi na

passāmi, jānāmahaṃ āvuso passāmī ti vadesi. Yathā kathampanāvuso imassa bhāsitassa

attho daṭṭhabboti?

Sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti kho āvuso diṭṭhigatametaṃ. Asassato loko

idameva saccaṃ, moghamaññanti kho āvuso diṭṭhigatametaṃ. Antavā loko idameva saccaṃ,

moghamaññanti kho āvuso diṭṭhigatametaṃ. Anantavā loko idameva saccaṃ,

moghamaññanti kho āvuso diṭṭhigatametaṃ. Taṃ jīvaṃ taṃ śarīraṃ idameva saccaṃ

moghamaññanti kho āvuso diṭṭhigatametaṃ. Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ śarīraṃ idameva saccaṃ

moghamaññanti kho āvuso diṭṭhigatametaṃ. Hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ

moghamaññanti kho āvuso diṭṭhigatametaṃ. Na hoti tathāgato parammaraṇā idameva

saccaṃ moghamaññanti kho āvuso diṭṭigatametaṃ. Hoti ca na hoti ca tathāgato

parammaraṇā idameva saccaṃ moghamaññanti kho āvuso diṭṭhigatametaṃ. Neva hoti na na

hoti tathāgato parammaraṇā idameva saccaṃ [PTS Page 198] [\q 198/] moghamaññanti

kho āvuso diṭṭhigatametaṃ.

1. Diṭaṭhiṭaṭhāna adhiṭaṭhāna pariyuṭaṭhāna samuṭhavāna samugghāto sīmu, [pts.]

[BJT Page 356] [\x 356/]

Yāvatā āvuso diṭṭhigatā yāvatā diṭṭhiṭṭhānaṃ diṭṭhādhiṭṭhānaṃ diṭṭhi pariyuṭṭhānaṃ

diṭṭhisamuṭṭhānaṃ diṭṭhisamugghāto. Tamahaṃ jānāmi, tamahaṃ passāmi tamahaṃ jānanto

tamahaṃ passanto kyāhaṃ vakkhāmī 'najānāmi, na passāmī'ti. 'Jānāhaṃ āvuso passāmī'ti.

Ko nāmo āyasmā? Kathañca panāyasmantaṃ sabrahmacārī jānantī ti?

Ānandoti kho me āvuso nāmaṃ, ānandoti ca pana maṃ sabrahmacārī jānantī ti.

Mahācariyena vata kira bhotā saddhiṃ mantayamānā na jānimha 'āyasmā ānando'ti. Sace hi

mayaṃ sañjāneyyāma 'āyasmā ānando'ti ettakampi no nappaṭibhāseyya. Khamatu ca me

āyasmā ānandoti.

10. 2. 5. 7

Āhuneyya suttaṃ

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi dasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvara saṃvuto viharati

ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthaṃ [PTS Page 199] [\q 199/] sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ

parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā,

vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

Kalyāṇamitto ca hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

Sammādiṭṭhiko hoti sammādassanena samannāgato.

[BJT Page 358] [\x 358/]

Anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko

hoti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍhaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati

seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi

abhijjamāne gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhi

sakuṇo. Ime pi candima suriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimasati

parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.

Dibbāya sotadhātuya visuddhāya atikkantamānusakāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse

ca ye dūre ca santike ca,

Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti

pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti. Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti

pajānāti. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti. Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti

pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ

cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ

amahaggataṃ cittanti pajānāti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti.

Savuttaraṃ vā cittaṃ savuttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti

pajānāti. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ

cittanti pajānāti. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ

vimuttaṃ cittanti pajānāti.

Anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo, tissopi jātiyo

catassopi jātiyo [PTS Page 200] [\q 200/] pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, visampi jātiyo

tiṃsampi jātiyo, cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo, jātisatampi jātisahassampi jāti

satasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭa

vivaṭṭakappe amutrāsiṃ, evaṃ nāmo, evaṃ gotto, evaṃ vaṇṇo, evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato vuto amutra upapādiṃ. Tatupāsiṃ

evannāmo evaṃgotto, evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukha dukkha paṭisaṃvedī, evamāyu

pariyanto. So tato cuto idhūpapannoti iti sākāraṃ savuddesaṃ anekavihitaṃ pubbe nivāsaṃ

anussarati.

[BJT Page 360] [\x 360/]

Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne

hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. 'Ime vata

bhonto sattā kāya duccaritena samannāgatā vacī duccaritena samannāgatā mano duccaritena

samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhi kamma samādānā, te

kāyassabhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Imevā pana

bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacī sucaritena samannāgatā mano sucaritena

samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikamma samādānā, te

kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ lokaṃ upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena

atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe

dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharati.

[PTS Page 201] [\q 201/]

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuṇeyyo

dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

10. 2. 5. 8

Thera suttaṃ

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati.

Phāsuyeva viharati. Katamehi dasahi:

Thero hoti rattaññū cirapabbajito. Sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthā, sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā

diṭṭhiyā suppaṭividdho. Ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti

suvibhattāni suppa vattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso adhikaraṇa samuppāda

vūpasame kusalo hoti. Dhammakāmo hoti piyasamudācāro, abhidhamme abhivinaye

uḷārapāmujjo, santuṭṭho hoti.

[BJT Page 362] [\x 362/]

Itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Pāsādiko hoti

abhikkante paṭikkante. Susaṃvuto antaragharepi nisajjāya, catunnaṃ jhānānaṃ

ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī

āsavānañca khayā anāsavaṃ ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharati.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaṃ yassaṃ disāyaṃ

viharati phāsuyeva viharatīti.

10. 2. 5. 9

Upāli suttaṃ

Atha kho āyasmā upāli yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ [PTS Page 202] [\q 202/] nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

upāli bhagavantaṃ etadavoca: icchāmahaṃ bhante araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni

paṭisevitunti.

Durabhisambhavāni kho upāli araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṃ pavivekaṃ

durabhiramaṃ ekatte haranti maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa bhikkhuno. Ye

kho upāli evaṃ vadeyya: 'ahaṃ samādhiṃ alabhamāno *araññe vanapatthāni pantāni

senāsanāni paṭisevissā mi'ti. Tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ saṃsīdissati vā1 uppilavissativā.

* Araññavanapatanāni machasaṃ

1. Upalavisasativā machasaṃ

[BJT Page 364] [\x 364/]

Seyyathāpi upāli mahā udakarahado, atha āgaccheyya hatthināgo sattaratano vā aṭṭharatano

vā. Tassa evamassa: 'yannūnāhaṃ imaṃ udakarahadaṃ ogāhetvā kaṇṇasandhopikampi

khiḍḍaṃ kīḷeyyaṃ, piṭṭhisandhopikampī khiḍḍaṃ kīḷeyyaṃ. Kaṇṇasandhopikampi

khiḍḍaṃ kīḷitvā piṭṭhisandhopikampi khiḍḍaṃ kīḷitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā

yena kāmaṃ pakkhameyya'nti. So udakarahadaṃ ogāhetvā kaṇṇasandhopikampi khiḍḍaṃ

kīḷeyya. Piṭṭhisandhopikampi khiḍḍaṃ kīḷeyya. Kaṇṇasandhopikampi khiḍḍaṃ kīḷitvā

piṭṭhisandhopikampi khiḍḍaṃ kīḷitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṃ

pakkameyya. Taṃ kissahetu: mahāhupāli attabhāvo gambhīre gādhaṃ vindati,

Atha āgaccheyya saso vā biḷāro vā. Tassa eva massa: ko cāhaṃ, ko ca hatthināgo?

Yannūnāhaṃ imaṃ udakarahadaṃ ogāhetvā kaṇṇasandhopikampi khiḍḍaṃ kīḷeyyaṃ

piṭṭhisandhopikampi khiḍḍaṃ [PTS Page 203] [\q 203/] kīḷeyyaṃ

kaṇṇasandhopikampi khiḍḍaṃ kīḷitvā piṭṭhisandhopikampi khiḍḍaṃ kīḷitvā nahātvā ca

pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṃ pakkameyyanti. Sotaṃ udakarahadaṃ1 sahasā

appaṭisaṅkhāya pakkhandeyya.

Tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ saṃsīdissati vā uppilavissati vā taṃ kissahetu: paritto hupāli attabhāvo

gambhīre gādhaṃ na vindati. Evameva kho upāli yo evaṃ vadeyya: ahaṃ samādhiṃ

alabhamāno araññe vanapatthāni pattāni senāsanāni paṭisevissāmī ti. Tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ,

saṃsīdissati vā uppilavissati vā.

Seyyathāpi upāli daharo kumāro mando uttānaseyyako sakena muttakarīsena kīḷati, taṃ kiṃ

maññasi upāli, nanvāyaṃ kevalā paripūrā bālakiḍḍāti? Evaṃ bhante.

Sa kho so upāli kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṃ paripākamanvāya

yāni tāni kumārakānaṃ kīḷāpanakāni bhavanti. Seyyathīdaṃ: vaṅkakaṃ, 2 ghaṭikaṃ,

mokkhacikaṃ, ciṅgulakaṃ pattāḷhakaṃ, ratakaṃ dhanukaṃ, tehi kīḷati. Taṃ kiṃ maññasi

upāli. Nanvāyaṃ khiḍḍā purimāya khiḍḍāya abhikkantatarā ca paṇītatarā cāti? Evaṃ

bhante.

1. Upasaṃyitvā sahasā appacisaṃkhāya sīmu.

2. Vaṅka sīmu [pts.]

[BJT Page 366] [\x 366/]

Sakho so upāli kumāro aparena samayena vuddhimanvāya indriyānaṃ paripākamanvāya

pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto parivāreti cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi

kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi,

ghāṇaviññeyyehi gandhehi, jivhāviññeyyehi rasehi, kāya viññeyyehi [PTS Page 204] [\q

204/] phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piya rūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi,

taṃ kiṃ maññasi upāli, nanvāyaṃ khiḍḍā purimāhi khiḍḍāhi abhikkantatarā ca paṇītatarā

cāti?

Evaṃ bhante

Idhaṃ kho pana vo upāli tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā: so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ

pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti

ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevala paripuṇṇaṃ

pariśuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati sutto vā aññatarasmiṃ

vā kule paccājāto so taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati, so tena

saddhāpaṭilābhena samannāgato itipaṭisaṃcikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho,

abbhokāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekanta

parisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā

kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti. So aparena samayena

appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā

ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni

vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.

So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihita daṇḍo nihitasattho lajji dayāpanno

sabbapāṇabhūtānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti

dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena suci bhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya

brahmacārī hoti [PTS Page 205] [\q 205/] ārācārī virato methunā gāmadhammā,

musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko

avisaṃvādako lokassa, pisunaṃvācaṃ pahāya pisuṇāyavācāya paṭivirato hoti.

[BJT Page 368] [\x 368/]

Na ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ

bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato

samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya

vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā neḷā kaṇṇasukhā pemaṇīyā hadayaṅgamā porī

bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya

samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī

nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti. Rattuparato virato

vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti,

mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti

uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Āmakadhañña paṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Itthīkumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭa sūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Hatthigavāssavaḷavā paṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Dūteyya pahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti. Kayavikkayā paṭivirato hoti,

tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato [PTS Page 206] [\q 206/] hoti. Ukkoṭana

vañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasāhakārā

paṭivirato hoti.

So santuṭṭho hoti kāyapārihārikena cīvarena kucchipārihārikena piṇḍapātena yena yeneva

pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi pakkhīsakuṇo yena yeneva ḍeti,

sapattabhārova ḍeti. Evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyapārihārikena cīvarena

kucchipārihārikena piṇḍapātena yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati so iminā

ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti:

[BJT Page 370] [\x 370/]

So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hotī nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ

āpajjati. Ghāṇena gandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇametaṃ ghānendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānendriyaṃ,

ghānendriye saṃvaraṃ āpajjati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti

nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā

domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati. Rakkhati

jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ āpajjati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phūsitvā na nimittagāhī

hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇametaṃ kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā

domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati

kāyendriyaṃ, kāyendriye saṃvaraṃ āpajjati. Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti,

nānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā

domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati

manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato

ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti,

sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti,

asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti. Uccāra passāvakamme sampajānakārī hoti.

Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. .

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca [PTS Page 207] [\q 207/]

ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato

vicittaṃ senāsanaṃ bhajati: araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ

vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ so araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato

vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

372 So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. Abhijjhāya cittaṃ parisodheti.

Vyāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī,

vyāpādapadosā cittaṃ parisodheti. Thīnamiddhaṃ pahāya vīgata thīnamiddho viharati

ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya

anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasannacitto uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti.

Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya

cittaṃ parisodheti.

So iminā pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalī karaṇe vivicceva

kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ kiṃ maññasi upāli, nanvāyaṃ vihāro purimehi vihārehi

abhikkantataro ca paṇītataro cāti?

Evaṃ bhante.

Imampi kho upāli mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā araññe vanapatthāni

pantāni senāsanāni paṭisevanti. No ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

Puna ca paraṃ upāli bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Taṃ kiṃ maññasi upāli, nanvāyaṃ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca

paṇītataro cā ti?

Evaṃ bhante.

Imampi kho upāli mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā [PTS Page 208] [\q 208/]

araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti. No ca kho tāva anuppattasadatthā

viharanti.

Puna ca paraṃ upāli bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno,

sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti,

tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati taṃ kiṃ maññasi upāli nanvāyaṃ vihāro purimehi

vihārehi abhikkantataro ca paṇītatarocā ti?

Evaṃ bhante.

[BJT Page 374] [\x 374/]

Imampi kho upāli mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā araññe vanapatthāni

panthāni senāsanāni paṭisevanti. No ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

Puna ca paraṃ upāli bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsati pārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati, taṃ kiṃ maññasi upāli nanvāyaṃ viharo purimehi vihārehi

abhikkantataro ca paṇītataro cā ti?

Evaṃ bhante.

Imampi kho upāli mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā araññe vanapatthāni

pantāni senāsanāni paṭisevanti. No ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

Puna ca paraṃ upāli bhikkhu sabbaso rūpa saññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. Taṃ kiṃ maññasi upāli, nanvāyaṃ vihāro purimehi vihārehi abhikkantaro ca

paṇītataro cāti?

Evaṃ bhante.

Imampi kho upāli, mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā araññe vanapatthāni

pantāni senāsanāni paṭisevanti. No ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

Puna ca paraṃ upāli bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ

viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati: taṃ kiṃ maññasi upāli, nanvāyaṃ

vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cāti? Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ

samatikkamma natthi kiñcī ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Taṃ kiṃ maññasi

upāli, nanvāyaṃ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cāti?

Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma 'santametaṃ, paṇītameta'nti [PTS Page 209] [\q

209/] nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, taṃ kiṃ maññasi upāli, nanvāyaṃ

vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cāti?

Evaṃ bhante.

Imampi kho upāli mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā araññe vanapatthāni

pantāni senāsanāni paṭisevanti. No ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.

[BJT Page 376] [\x 376/]

Puna ca paraṃ upāli bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma

saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.

Taṃ kiṃ maññasi upāli, nanvāyaṃ vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā

ti?

Evaṃ bhante.

Imampi kho upāli mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā araññe vanapatthāni

pantāni senāsanāni paṭisevanti. No ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. Iṅgha tvaṃ

upāli, saṅghe viharāhi, saṅghe te viharato phāsu bhavissatī ti.

10. 2. 5. 10

Bhabbābhabba suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhamme appahāya abhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ katame dasa:

Rāgaṃ dosaṃ mohaṃ kodhaṃ upanāhaṃ makkhaṃ palāsaṃ issaṃ macchariyaṃ mānaṃ.

Ime kho bhikkhave dasa dhamme appahāya abhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ.

Dasayime bhikkhave dhamme pahāya bhabbo arahattaṃ sacchikātuṃ katame dasa:

Rāgaṃ dosaṃ mohaṃ kodhaṃ upanāhaṃ makkhaṃ palāsaṃ issaṃ macchariyaṃ mānaṃ.

Ime kho bhikkhave dasa dhamme pahāya bhabbo arahattaṃ sacchikātunti.

[PTS Page 210] [\q 210/]

Upālivaggo pañcamo.

Tatruddānaṃ:

Kāmabhogī veraṃ diṭṭhivajja uttiyā ubho

Kokanado āhuniyo: thero upāli abhabboti.

Dutiyo paṇṇāsako niṭṭhito.

[BJT Page 378] [\x 378/]

Tatiyo paṇṇāsako

10. 3. 1. 1

Samaṇasaññā suttaṃ

Tisso imā bhikkhave samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā sattadhamme paripūrenti. Katamā

tisso:

Vevaṇṇīyamhi ajjhupagato, paṭapaṭibaddhā me jīvikā, añño me ākappo karaṇīyoti. Imā

kho bhikkhave tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā sattadhamme paripūrenti. Katame

satta:

Niccaṃ santatakārī1 hoti santatavutti2 sīlesu, anabhijjhālū hoti. Avyāpajjho hoti. Anatimānī

hoti sikkhākāmo [PTS Page 211] [\q 211/] hoti, idamatthantissa hoti jīvitaparikkhāresu

āraddhaviriyo ca viharati. Imā kho bhikkhave tisso samaṇaññā bhāvitā bahulīkatā ime satta

dhamme paripūrentī ti.

10. 3. 1. 2

Bojjhaṅga suttaṃ

Sattime bhikkhave bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā tisso vijjā paripūrenti. Katame satta:

Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, viriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo,

passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo, ime kho bhikkhave

sattabojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā tisso vijjā paripūrenti. Katamā tisso:

Idha bhikkhave bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ

dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo, vīsampi jātiyo

tiṃsampi jātiyo, cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo, jātisatampi jātisahassampi jāti

satasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭa

vivaṭṭakappe amutrāsiṃ, evaṃnāmo evaṃgotto evaṃ vaṇṇo, evamāhāro evaṃ

sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiṃ. Tatrāpāsiṃ

evannāmo evaṃ gotto. Evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukha dukkha paṭisaṃvedī, evamāyu

pariyanto. So tato cuto idhupapannoti iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ

anussarati.

1.

Sanatakārī hoti. Machasaṃ. Aṭṭhakathā.

Satatakārīhoti syā. [Pts.]

2.

Satatavutti syā. [Pts.]

3.

Āraddha viriyoca machasaṃ.

[BJT Page 380] [\x 380/]

Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne

hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharati.

Ime kho bhikkhave satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā imā tisso vijjā paripūrentī ti.

10. 3. 1. 3

Micchatta suttaṃ

Micchattaṃ bhikkhave āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā. Kathañca bhikkhave

micchattaṃ āgamma virādhanā hoti no ārādhanā:

Micchādiṭṭhikassa bhikkhave micchāsaṃkappo pahoti, micchāsaṅkappassa micchāvācā

pahoti, micchāvācassa [PTS Page 212] [\q 212/] micchākammanto pahoti,

micchākammantassa micchā ājīvo pahoti, micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti,

micchāvāyāmassa micchāsati pahoti, micchāsatissa micchāsamādhi pahoti, micchāsamādhissa

micchāñāṇaṃ pahoti, micchāñāṇissa1 micchāvimutti pahoti. Evaṃ kho bhikkhave micchattaṃ

āgamma virādhanā hoti no ārādhanā.

Sammattaṃ bhikkhave āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā kathañca bhikkhave sammattaṃ

āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā:

Sammādiṭṭhikassa bhikkhave sammāsaṅkappo pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā

pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti, sammākammantassa sammā ājīvo pahoti,

sammā ājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammā vāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa

sammā samādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti, sammāñāṇissa2

sammāvimutti pahoti. Evaṃ kho bhikkhave sammattaṃ āgamma ārādhanā hoti no virādhanā

ti.

1. Micchāñāṇassa. [Pts.]

2. Sammāñāṇassa. [Pts.]

[BJT Page 382] [\x 382/]

10. 3. 1. 4

Bīja suttaṃ

Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisa puggalassa micchā saṃkappassa micchā vācassa

micchā kammantassa micchā ājīvassa micchā vāyāmassa micchā satissa micchā

samādhissa micchā ñāṇissa micchā vimuttissa yañceva1 kāyakammaṃ yathādiṭṭhi

samattaṃ samādinnaṃ2, yañca vacīkammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yañca

manokammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, yā ca cetanā yā ca patthanā, yo ca

paṇidhi, ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā, aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya

dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi3 bhikkhave pāpikā.

Seyyathāpi bhikkhave nimbabījaṃ vā kosātakī bījaṃ tittakālābu bījaṃ vā allāya paṭhaviyā

nikkhittaṃ [PTS Page 213] [\q 213/] yañceva1 paṭhavirasaṃ upādiyati. Yañca āporasaṃ

upādiyati. Sabbaṃ taṃ tittakattāya kaṭukattāya asātattāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: bījaṃ

hi bhikkhave pāpakaṃ.

Evameva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisa puggalassamicchā saṃkappassa micchā

vācassa micchā kammantassamicchā ājīvassamicchā vāyāmassa micchā satissa micchā

samādhissa micchā ñāṇissa micchā vimuttissa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ

samādinnaṃ, yañca vacīkammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yañca manokammaṃ

yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, yā ca cetanā yā ca patthanā, yo ca paṇidhi, ye ca

saṅkhārā, sabbe te dhammā, aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti.

Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave pāpikā.

Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa sammā saṃkappassa sammā vācassa

sammā kammantassa sammā ājīvassa sammā vāyāmassa sammā satissa sammā

samādhissa sammā ñāṇissa sammā vimuttissa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ

samādinnaṃ, yañca vacīkammaṃ yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ yañca manokammaṃ

yathādiṭṭhi samattaṃ samādinnaṃ, yā ca cetanā, yā ca patthanā yo ca paṇidhi, ye ca

saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa

hetu: diṭṭhi hi4 bhikkhave bhaddikā.

1. Yañca, machasaṃ. 3. Diṭṭhi hissa machasaṃ

2. Samādinnaṃ. [Pts. 4.] Diṭṭhihihissa machasaṃ,

[BJT Page 384] [\x 384/]

Seyyathāpi bhikkhave, ucchubījaṃ vā sāḷi bījaṃ vā muddikā bījaṃ vā allāya paṭhaviyā

nikkhittaṃ yañceva paṭhavirasaṃ upādiyati, yañca āporasaṃ upādiyati, sabbaṃ taṃ sātattāya

madhurattāya asecanakattāya saṃvattati. Taṃ kissa hetu: bījaṃ hi bhikkhave bhaddakaṃ.

Evameva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa sammā saṃkappassa

sammāvācassa sammākammantassa [PTS Page 214] [\q 214/] sammā ājīvassa sammā

vāyāmassa sammā satissa sammā samādhissa sammā ñāṇassa sammā vimuttissa yañceva

kāyakammaṃ yathādiṭṭhī samattaṃ samādinnaṃ, yañca vacīkammaṃ yathādiṭṭhī samattaṃ

samādinnaṃ yañca manokammaṃ yathādiṭṭhī samattaṃ samādinnaṃ, yā ca cetanā, yā ca

patthanā yo ca paṇidhi, ye ca saṅkhārā sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya

sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu: diṭṭhi hi bhikkhave bhaddikāti.

10. 3. 1. 5

Vijjā suttaṃ

Avijjā bhikkhave pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Anvadeva ahirikaṃ

anottappaṃ. Avijjāgatassa bhikkhave aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti. Micchādiṭṭhikassa

micchāsaṅkappo pahoti. Micchā saṅkappassa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa

micchākammanto pahoti. Micchā kammantatassa micchā ājīvo pahoti. Micchā ājīvassa

micchāvāyāmo pahoti. Micchā vāyāmassa micchāsati pahoti. Micchā satissa micchāsamādhi

pahoti. Micchā samādhissa micchāñāṇaṃ pahoti. Micchāñāṇissa micchāvimutti pahoti.

[BJT Page 386] [\x 386/]

Vijjā ca kho bhikkhave pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Anvadeva

hirotappaṃ. Vijjāgatassa bhikkhave viddasuno sammādiṭṭhi pahoti. Sammā diṭṭhikassa

sammā saṅkappo pahoti, sammā saṅkappassa sammāvācā pahoti. Sammā vācassa sammā

kammanto pahoti. Sammā kammantassa sammā ājīvo pahoti. Sammā ājīvassa

sammāvāyāmo pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammā samādhi

pahoti. Sammāsamādhissa sammā ñāṇaṃ pahoti. Sammāñāṇassa sammā vimutti pahotī'ti

[PTS Page 215] [\q 215/]

10. 3. 1. 6

Nijjara suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasa imāni bhikkhave nijjaravatthūni. Katamāni dasa:

1. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchādiṭṭhipaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammādiṭṭhipaccayā

ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

2. Sammāsaṃkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo nijjiṇṇo hoti. Ye ca

micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa nijjiṇṇā

honti, sammā saṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

3. Sammāvācassa bhikkhave micchāvācā nijjiṇṇo hoti. Ye ca micchāvācāpaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāvācāpaccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

4. Sammākammantassa bhikkhave micchākammanto nijjiṇṇo hoti, ye ca micchākammanta

paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇṇā honti.

Sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

5. Sammā ājīvassa bhikkhave micchāājīvo nijjiṇṇo hoti. Ye ca micchāājīvapaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāājīva paccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

[BJT Page 388] [\x 388/]

6. Sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti. Ye ca micchāvāyāmapaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇā honti. Sammāvāyāma paccayā

ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

7. Sammā satissa bhikkhave micchā sati nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā

akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāsati paccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

8. Sammā samādhissa bhikkhave micchā samādhi nijjiṇṇo hoti. Ye ca micchā samādhi

paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇṇā honti.

Sammāsamādhipaccayā ca aneke [PTS Page 216] [\q 216/] kusalā dhammā bhavanā

pāripūriṃ gacchanti.

9. Sammā ñāṇassa bhikkhave micchā ñāṇaṃ nijjiṇṇaṃ hoti. Ye ca micchāñāṇa paccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāñāṇapaccayā

ca aneke kusalā dhammā bhavanā pāripūriṃ gacchanti.

10. Sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti nijjiṇṇā hoti. Yeca micchivimuttipaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāvimutti

paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Imāni kho bhikkhave

dasanijjarāvatthunī ti.

10. 3. 1. 7

Dhovana suttaṃ

(Sāvatthi)

Atthi bhikkhave dakkhiṇesu janapadesu dhovanaṃ nāma tattha hoti annampi pānampi

khajjampi bhojjampi leyyampi peyyampi naccampi gitampi vāditampi. Atthetaṃ bhikkhave

dhovanaṃ, netaṃ natthiti vadāmi. Tañca kho etaṃ bhikkhave dhovanaṃ hīnaṃ gammaṃ

pothujjanikaṃ anariyaṃ anattha saṃhitaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na

upasamayā na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvatta ti.

[BJT Page 390] [\x 390/]

Ahañca kho bhikkhave ariyaṃ dhovanaṃ desissāmī. Yaṃ dhovanaṃ ekantanibbidāya

virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Yaṃ dhovanaṃ

āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti,

maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmī ti. Evaṃ bhante ti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ

bhagavā etadavoca:

Katamañca taṃ bhikkhave ariyaṃ dhovanaṃ yaṃ dhovanaṃ ekanta nibbidāya virāgāya

nirodhāya upasamāya [PTS Page 217] [\q 217/] abhiññāya sambodhāya nibbānāya

saṃvattati, yaṃ dhovanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā

jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti.

Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi niddhotā hoti, ye ca micchā diṭṭhipaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa niddhotā honti. Sammādiṭṭhipaccayā ca

aneke kusalā dhammā bhavanā pāripūriṃ gacchanti

Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo niddhoto hoti, ye ca micchāsaṅkappapaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa niddhotā honti.

Sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāvācassa bhikkhave micchāvācā niddhotā hoti, ye ca sammāvācā paccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa niddhotā honti. Sammāvācāpaccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammākammantassa bhikkhave

micchākammanto niddhoto hoti, ye ca micchākammanta paccayā aneke pāpakā akusalā

dhammā sambhavanti, te cassa niddhotā honti. Sammākammantapaccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammā ājīvassa bhikkhave micchāājīvo niddhoto

hoti, ye ca micchāājīvapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa

niddhotā honti. Sammāājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammā vāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo niddhoto hoti, ye ca micchāvāyāma paccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa niddhotā honti. Sammāvāyāma

paccayāca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammāsatissa bhikkhave

micchāsati niddhotā hoti, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā

sambhavanti, te cassa niddhotā honti. Sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti. Sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi niddhoto hoti, ye ca

micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa niddhotā

honti. Sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaṃ niddhotaṃ hoti, ye ca micchāñāṇapaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa niddhotā honti. Sammāñāṇapaccayā ca

aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammā vimuttissa bhikkhave

micchāvimutti niddhotā hoti. Ye ca micchāvimutti paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā

sambhavanti, te cassa niddhotā honti. Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā

bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

[BJT Page 392] [\x 392/]

Idaṃ kho taṃ bhikkhave ariyaṃ dhovanaṃ, yaṃ dhovanaṃ ekanta nibbidāya virāgāya

nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati, yaṃ dhovanaṃ āgamma

jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti,

maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassu

pāyāsehi parimuccantī ti.

[PTS Page 218] [\q 218/]

10. 3. 1. 8

Tikicchaka suttaṃ

Tikicchakā bhikkhave virecanaṃ denti pittasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ paṭighātāya,

semhasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ paṭighātāya, vātasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ

paṭighātāya, atthetaṃ bhikkhave virecanaṃ netaṃ natthi ti vadāmi. Tañca kho etaṃ

bhikkhave virecanaṃ sampajjatipi, virajjatipi.

Ahañca kho bhikkhave ariyaṃ virecanaṃ desissāmi, yaṃ virecanaṃ sampajjatiyeva no

vipajjati, yaṃ virecanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā

jarāya parimuccanti maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā soka parideva

dukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṃ sunātha, sādhukaṃ manasikarotha,

bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamañca taṃ bhikkhave ariyaṃ virecanaṃ, yaṃ virecanaṃ āgamma jāti dhammā sattā jātiyā

parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena

parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā

sokaparidevadukkhadomanassu pāyāsehi parimuccanti:

Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi viritto hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa virittā honti. Sammādiṭṭhi paccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

[BJT Page 394] [\x 394/]

Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṃkappo viritto hoti, ye ca micchāsaṅkappapaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa virittā honti. Sammāsaṅkappa paccayā

ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammāvācassa bhikkhave micchāvācā

virittā hoti, ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa

virittā honti. Sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammākammantassa bhikkhave micchākammanto viritto hoti, ye ca

micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa virittā honti.

Sammākammanta paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāājīvassa bhikkhave micchāājīvo viritto hoti, ye ca micchāājīvapaccayā aneke pāpakā

akusalā dhammā sambhavanti, te cassa virittā honti. Sammāājīva paccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo virito

hoti, ye ca micchāvāyāmapaccayā anete pāpatā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa

virittā honti. Sammāvāyāma paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāsatissa bhikkhave micchāsati virittā hoti, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā

akusalā dhammā sambhavanti, te cassa virittā honti. Sammāsati paccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvakā pāripūriṃ gacchanti. [PTS Page 219] [\q 219/] sammāsamādhissa

bhikkhave micchāsamādhi viritto hoti, ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā

dhammā sambhavanti, te cassa virittā honti. Sammāsamādhi paccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammāñāṇissa bhikkhave micchāñāṇaṃ virittaṃ hoti,

ye ca micchāñāṇa paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa virittā

honti. Sammāñāṇa paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti virittā hoti, ye ca micchāvimutti paccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa virittā honti. Sammāvimutti paccayā ca

aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Idaṃ kho taṃ bhikkhave ariyaṃ virecanaṃ, yaṃ virecanaṃ sampajjati. Yeca no vipajjati. Yaṃ

virecanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti. Jarādhammā sattā jarāya

parimuccanti. Maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī ti.

10. 3. 1. 9

Vamana suttaṃ

Tikicchakā bhikkhave vamanaṃ denti, pittasamuṭṭhānānaṃ ābādhānaṃ paṭighātāya,

semhasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ paṭighātāya, vātasamuṭṭhānānampi ābādhānaṃ

paṭighātāya, atthetaṃ bhikkhave vamanaṃ, netaṃ natthi ti vadāmi. Tañca kho etaṃ

bhikkhave vamanaṃ sampajjatipi, vipajjatipi.

Ahañca kho bhikkhave ariyaṃ vamanaṃ desissāmi, yaṃ vamanaṃ sampajjatiyeva no vipajjati,

yaṃ vamanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya

parimuccanti maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṃ sunātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

[BJT Page 396] [\x 396/]

Katamañca taṃ bhikkhave ariyaṃ vamanaṃ: yaṃ vamanaṃ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṃ

vamanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti. Jarādhammā sattā jarāya

parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, [PTS Page 220] [\q 220/]

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti.

Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi vantā hoti ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa vantā honti. Sammādiṭṭhipaccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo vanto hoti ye ca micchāsaṅkappapaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa vantā honti. Sammāsaṅkappapaccayā

ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammā vācassa, bhikkhave

micchāvācā vantā hoti ye ca micchāvācā paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā

sambhavanti. Te tassa vantā honti. Sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti. Sammākammantassa bhikkhave micchākammanto vanto hoti ye ca

micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa vantā honti.

Sammākammantapaccayā aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammā

ājīvassa bhikkhave micchāājīvo vanto hoti ye ca micchāājīvapaccayā aneke pāpakā akusalā

dhammā sambhavanti te cassa vantā honti. Sammāājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā

bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo vanto hoti ye ca

micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa vantā honti.

Sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammāsatissa

Bhikkhave micchāsati vantā hoti ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā

sambhavanti te cassa vantā honti. Sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti. Sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi vanto hoti ye ca

micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa vantā honti.

Sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāñāṇissa bhikkhave micchāñāṇaṃ vantaṃ hoti ye ca micchāñāṇapaccayā aneke pāpakā

akusalā dhammā sambhavanti te cassa vantā honti. Sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti vantā

hoti. Ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa

vantā honti. Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Idaṃ kho taṃ bhikkhave ariyaṃ vamanaṃ, yaṃ vamanaṃ sampajjatiyeva no vipajjati, yaṃ

vamanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti. Jarādhammā sattā jarāya

parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti,

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā

sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantī ti.

10. 3. 1. 10

Niddhamaniya suttaṃ

Dasa ime bhikkhave niddhamaniyā dhammā. Katame dasa:

Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi niddhantā hoti. Ye ca micchā diṭṭhi paccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa niddhantā honti, sammādiṭṭhi

paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ [PTS Page 221] [\q 221/] gacchanti.

[BJT Page 398] [\x 398/]

Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo niddhanto hoti, ye ca

micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa niddhantā

honti. Sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāvācassa bhikkhave micchāvācā niddhantā hoti, ye ca sammāvācā paccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa niddhantā honti. Sammāvācāpaccayā ca

aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammākammantassa bhikkhave

micchākammanto niddhanto hoti, ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā

dhammā sambhavanti, te cassa niddhantā honti. Sammākammantapaccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammā ājīvassa bhikkhave micchāājīvo niddhanto

hoti, ye ca micchāājīvapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa

niddhantā honti. Sammāājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammā vāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo niddhanto hoti, ye ca micchāvāyāma paccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā samabhavanti, te cassa niddhantā honti, sammā vāyāma

paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammāsatissa bhikkhave

micchāsati niddhantā hoti, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā

sambhavanti, te cassa niddhantā honti. Sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti. Sammāsamādhissa bhikkhave micchā samādhi niddhanto hoti, ye ca

micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa niddhantā

honti. Sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāñāṇissa bhikkhave micchāñāṇaṃ niddhantā hoti, ye ca micchāñāṇapaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te tassa niddhantā honti. Sammāñāṇapaccayā ca

aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sammā vimuttissa bhikkhave

micchāvimutti niddhantā hoti. Ye ca micchāvimutti paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā

sambhavanti, te cassa niddhantā honti. Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā

bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Ime kho bhikkhave dasa niddhamaniyā dhammā ti.

10. 3. 1. 11

Aseka suttaṃ

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca.

Asekho asekho tī bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante bhikkhu asekho hotī ti?

Idha bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena

samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammā kammantena

samannāgato hotī, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena

samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā

samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammā vimuttiyā

samannāgato hoti. Evaṃ kho bhikkhu, bhikkhu asekho hotī ti.

[PTS Page 222] [\q 222/]

[BJT Page 400] [\x 400/]

10. 3. 1. 12

Asekhiyadhamma suttaṃ

Dasa ime bhikkhave asekhiyā dhammā. Katame dasa:

Asekhā sammādiṭṭhi, asekho sammāsaṅkappo, asekhā sammāvācā, asekho

sammākammanto, asekho sammāājīvo, asekho sammā vāyāmo, asekho sammāsati, asekho

sammāsamādhi, asekhā sammā ñāṇaṃ, asekhā sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa

asekhiyā dhammāti.

Samaṇasaññāvaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ:

Saññā bojjhaṅgā micchattaṃ

Bījaṃ vijjāya nijjarā

Dhovanañca tikicchā ca

Niddhamanaṃ dve asekhāti.

[BJT Page 402] [\x 402/]

Tatiyo paṇṇāsako

2. Paccorohaṇīvaggo

10. 3. 2. 1

Paṭhama adhamma suttaṃ

Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañca

viditvā anatthañca dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā

paṭipajjitabbaṃ.

Katamo ca bhikkhave adhammo ca anattho ca: micchādiṭṭhi micchā saṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. [PTS Page 223] [\q 223/] ayaṃ vuccati bhikkhave adhammo ca anattho

ca.

Katamo ca bhikkhave dhammo ca attho ca: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave dhammo ca attho ca.

Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañca

viditvā anatthañca dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā

paṭipajjitabbanti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttanti.

10. 3. 2. 2

Dutiya adhamma suttaṃ

Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca.

Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho

tathā paṭipajjitabbaṃ:

Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho katamo ca attho.

1. Micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammādiṭṭhi dhammo. Ye ca micchādiṭṭhi paccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti ayaṃ anattho. Sammādiṭṭhipaccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti ayaṃ attho.

[BJT Page 404] [\x 404/]

2. Micchāsaṅkappo bhikkhave adhammo, sammāsaṅkappo dhammo. Ye ca

micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho.

Sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

3. Micchāvācā bhikkhave adhammo, sammāvācā dhammo, ye ca micchāvācā paccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

4. Micchākammanto bhikkhave adhammo, sammākammanto dhammo. Ye ca

micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, [PTS Page 224] [\q

224/] ayaṃ anattho. Sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

5. Micchāājīvo bhikkhave adhammo, sammāājīvo dhammo. Ye ca micchāājīvapaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāājīvapaccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

6. Micchāvāyāmo bhikkhave adhammo, sammāvāyāmo dhammo. Ye ca

micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Ayaṃ anattho.

Sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

7. Micchāsati bhikkhave adhammo, sammāsati dhammo. Ye ca micchāsati paccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, sammāsatipaccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

8. Micchāsamādhi bhikkhave adhammo, sammāsamādhi dhammo. Ye ca micchā

samādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho.

Sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Ayaṃ attho.

9. Micchāñāṇaṃ bhikkhave adhammo, sammāñāṇaṃ dhammo. Ye ca micchā ñāṇapaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāñāṇapaccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Ayaṃ attho.

[BJT Page 406. [\x 406/] ]

10. Micchāvimutti bhikkhave adhammo, sammāvimutti dhammo. Ye ca micchā

vimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho.

Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Ayaṃ attho.

Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañca

viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca, yathā dhammo yathā attho tathā

paṭipajjitabbanti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti.

10. 3. 2. 3

Tatiya adhamma suttaṃ

Adhammo ca bhikkhave veditabbo, dhammo ca. Anattho ca veditabbo attho ca,

adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca, yathā dhammo yathā attho

[PTS Page 225] [\q 225/] tathā paṭipajjitabbanti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato

uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ''idaṃ kho no āvuso

bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ

paviṭṭho ''adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca,

adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca, yathā dhammo yathā attho

tathā paṭipajjitabba''nti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa

vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti.

Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: 'ayaṃ kho āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito,

sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā

saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ

vibhajituṃ.

[BJT Page 408] [\x 408/]

Yannūna mayaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ

ānandaṃ etamatthaṃ puccheyyāma, yathā no āyasmā ānando vyākarissati, tathā naṃ

dhāressāmā''ti.

Atha kho te bhikkhu yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitavā āyasmatā

ānandena saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ

nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho te bhikkhu āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ:

Idaṃ kho no āvuso ānanda bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ

avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca,

anattho ca veditabbo attho ca, adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā

atthañca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbanti'. Tesaṃ no āvuso amhākaṃ

acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 'idaṃ kho no āvuso bhagavā [PTS Page 226] [\q

226/] saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ

paviṭṭho, adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca.

Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca, yathā dhammo yathā attho

tathā paṭipajjitabbanti. Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa

vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti. Tesaṃ no āvuso amhākaṃ

etadahosi: ''ayaṃ kho āyasmā ānando satthū ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ

sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa

uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ

yenāyasmā ānando tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ

puccheyyāma, yathā no āyasmā ānando vyākarissati tathā naṃ dhāreyyāmā''ti. Vibhajitu

āyasmā ānandoti.

[BJT Page 410] [\x 410/]

Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rūkkhassa

tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ atikkammakhandhaṃ sākhā palāse sāraṃ

pariyesitabbaṃ maññeyya, evaṃ sampadamidaṃ āyasmantānaṃ satthari sammukhībhūte taṃ

bhagavantaṃ atiyitvā1 amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. Sohāvuso bhagavā

jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā

pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo

ahosi, yaṃ tumhe bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā [PTS Page 227] [\q 227/] etamatthaṃ

puccheyyātha, yathā vo bhagavā vyākareyya tathā naṃ dhāreyyathā ti.

Addhāvuso ānanda bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati. Cakkhubhūto ñāṇabhūto

dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammasāmi

tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaṃ mayaṃ bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā

etamatthaṃ puccheyyāma, yathā no bhagavā vyākareyya tathā naṃ dhāreyyāma. Api ca

āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabirahmacārīnaṃ, pahoti

cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ

avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajatāyasmā ānando agaru karitvāti.

Tena hāvuso suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmī ti. Eva māvusoti kho te bhikkhu

āyasmato ānandassa paccassosuṃ. Āyasmā ānando etadavoca:

Yaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā

uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca

veditabbo attho ca, adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca, yathā

dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabba''nti.

1. Atisītvā machasaṃ.

[BJT Page 412] [\x 412/]

Katamo cāvuso adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho:

''Micchādiṭṭhi āvuso adhammo sammādiṭṭhi dhammo. Ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Micchāsaṅkappo āvuso adhammo, sammāsaṅkappo dhammo, ye ca micchāsaṅkappapaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāsaṅkappapaccayā ca

aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, aya attho. Micchāvācā āvuso adhammo,

sammāvācā [PTS Page 228] [\q 228/] dhammo, ye ca micchāvācāpaccayā ca aneke

akusalā dhammā sambhavanti. Ayaṃ anattho. Micchākammanto āvuso adhammo, ye ca

micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho.

Sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Micchāājīvo āvuso adhammo, sammā ājīvo dhammo, ye ca micchāājīvapaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāājīvapaccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micachāvāyāmo āvuso adhammo,

sammāvāyāmo dhammo, ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpākā akusalā dhammā

sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micchāsati āvuso adhammo, sammāsati dhammo, ye ca

micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho.

Sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Micchāsamādhi āvuso adhammo, sammā samādhi dhammo, ye ca micchāsamādhipaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāsamādhipaccayā aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micchāñāṇaṃ āvuso adhammo,

sammā ñāṇaṃ dhammo, ye ca micchāñāṇaṃpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā

sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāñāṇaṃpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micchāvimutti āvuso adhammo, sammāvimuttidhammo, ye

ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho.

Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Yaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā

uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca

veditabbo attho ca, adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca, yathā

dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabba''nti. Imassa kho ahaṃ āvuso bhagavatā saṅkhittena

uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi.

Ākaṅkamānā ca pana tumhe āvuso bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ

puccheyyātha. Yathā vo bhagavā vyākaroti. Tathā naṃ dhāreyyathāti.

'Evamāvuso'ti kho te bhikkhu āyasmato ānandassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaṃ etadavocuṃ:

[BJT Page 414] [\x 414/]

''Yaṃ kho no bhante bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā

uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho ''adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca

veditabbo attho ca, adhammañca viditvā dhammañca anatthañca viditvā atthañca, yathā

dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabba'nti. Tesaṃ no bhante amhākaṃ acirapakkantassa

bhagavato etadahosi: ''idaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā [PTS Page

229] [\q 229/] vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho 'adhammo ca

bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañca viditvā

dhammañca, anatthañca viditvā atthañca, yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabba'nti.

Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ

avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā''ti. Tesaṃ no bhante amhākaṃ etadahosi: ''ayaṃ kho

āyasmā ānando satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti

cāyasmā ānando imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ

avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūnamayaṃ yenāyasmā ānando

tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmā ānandaṃ etamatthaṃ puccheyyāma, yathā no

āyasmā ānando vyākarissati, tathā naṃ dhāressāmāti.

Atha kho mayaṃ bhante yenāyasmā ānando tenupasaṃkamimha, upasaṃkamitvā

āyasmantaṃ ānandaṃ etamatthaṃ apucchimha. Tesaṃ no bhante āyasmatā ānandena imehi

ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho suvibhatto''ti.

Sādhu sādhu bhikkhave paṇḍito bhikkhave ānando, mahāpañño bhikkhave ānando.

Mamañcepi tumhe bhikkhave upasaṃkamitvā etamatthaṃ puccheyyātha, ahampi cetaṃ

atthaṃ evameva vyākareyyaṃ, yathā taṃ ānandena vyākataṃ. Eso cetassa attho, evañca naṃ

dhāreyyāthāti.

[BJT Page 416] [\x 416/]

10. 3. 2. 4

Ajita suttaṃ

Atha kho ajito paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ

sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ [PTS Page 230] [\q

230/] nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho ajito paribbājako bhagavantaṃ etadavoca:

Amhākaṃ bho gotama paṇḍito nāma sabrahmacārī. Tena pañcamattāni cittaṭṭhānasatāni

cintitāni, yehi aññatitthiyā upāraddhā1 pajānanti upāraddhambhāti. 2

Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: dhāretha no tumhe bhikkhave paṇḍitavatthūnīti?

Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā bhāseyya, bhagavato sutvā bhikkhū

dhāressantīti.

Tena hi bhikkhave suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti.

Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Idha bhikkhave ekacco adhammikena vādena adhammikaṃ vādaṃ abhiniggaṇhāti,

abhinippīḷeti. Tena ca adhammikaṃ parisaṃ rañjeti. Tena sā adhammikā parisā uccāsaddā

mahāsaddā hoti. Paṇḍito vata bho, paṇḍito vata bhoti.

1. Upāraddhāvajānanti machasaṃ

2. Uparaddhasmāti machasaṃ

[BJT Page 418] [\x 418/]

Idha pana bhikkhave ekacco adhammikena vādena dhammikaṃ ca vādaṃ adhammikañca

vādaṃ abhiniggaṇhāti, abhinippīḷeti. Tena ca adhammikaṃ parisaṃ rañjeti. Tena sā

adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti paṇḍito vata bho, paṇḍito vata bho'ti.

Idha pana bhikkhave ekacco dhammikena vādena dhammikaṃ ca vādaṃ adhammikañca

vādaṃ abhiniggaṇhāti, abhinippīḷeti. Tena ca [PTS Page 231] [\q 231/] adhammikaṃ

parisaṃ rañjeti. Tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti 'paṇḍito vata bho,

paṇḍito vata bho''ti. *

Idha pana bhikkhave ekacco dhammikena vādena dhammikaṃ vādaṃ abhiniggaṇhāti,

abhinippīḷeti. Tena ca dhammikaṃ parisaṃ rañjeti. Tena ca sā dhammikā parisā uccāsaddā

mahāsaddā hoti paṇḍito vata bho, paṇḍito vata bho'ti.

Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca.

Adhammañca viditvā dhammañca, anatthaṃ ca viditvā atthañca, yathā dhammo yathā attho

paṭipajjitabbaṃ.

Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo: katamo ca anattho, katamo ca attho:

Micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhi paccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammādiṭṭhipaccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti ayaṃ attho.

Micchāsaṅkappo bhikkhave adhammo, sammāsaṅkappo dhammo, ye ca

micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho.

Sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, aya attho.

Micchāvācā bhikkhave adhammo, sammāvācā dhammo, ye ca micchāvācāpaccayā ca aneke

akusalā dhammā sambhavanti. Ayaṃ anattho. Micchākammanto bhikkhave adhammo, ye ca

micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho.

Sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

*Marammapotthakesu etāni deva baṇḍāni na dissante

[BJT Page 420] [\x 420/]

Micchāājīvo bhikkhave adhammo, sammā ājīvo dhammo, ye ca micchāājīvapaccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho.

Sammāājīvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Micachāvāyāmo bhikkhave adhammo, sammāvāyāmo dhammo, ye ca micchāvāyāmapaccayā

aneke pāpākā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāvāyāmapaccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micchāsati bhikkhave adhammo,

sammāsati dhammo, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,

ayaṃ anattho. Sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti,

ayaṃ attho. Micchāsamādhi bhikkhave adhammo, sammā samādhi dhammo, ye ca

micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho.

Sammāsamādhipaccayā aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Micchāñāṇaṃ bhikkhave adhammo, sammā ñāṇaṃ dhammo, ye ca micchāñāṇaṃpaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāñāṇaṃpaccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micchāvimutti bhikkhave

adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā

dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā

bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca,

anattho ca veditabbo attho ca, adhammañca viditvā dhammañca, [PTS Page 232] [\q 232/]

anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo, yathā attho tathā paṭipajjitabbanti iti yaṃ taṃ

vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttanti.

10. 3. 2. 5

Saṅgārava suttaṃ

Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

''Kiṃ nu kho bho gotama orimaṃ tīraṃ, kiṃ pārimaṃ tīra''nti?

Micchādiṭṭhi kho brāhmaṇa orimaṃ tīraṃ, sammādiṭṭhi pārimaṃ tīraṃ. Micchāsaṅkappo

orimaṃ tīraṃ, sammāsaṅkappo pārimaṃ tīraṃ. Micchāvācā orimaṃ tīraṃ, sammāvācā

pārimaṃ tīraṃ. Micchākammanto orimaṃ tīraṃ sammākammanto pārimaṃ tīraṃ. Micchā

ājīvo orimaṃ tīraṃ, sammā ājīvo pārimaṃ tīraṃ. Micchāvāyāmo orimaṃ tīraṃ, sammā

vāyāmo pārimaṃ tīraṃ. Micchāsati orimaṃ tīraṃ, sammāsati pārimaṃ tīraṃ. Micchāsamādhi

orimaṃ tīraṃ, sammāsamādhi pārimaṃ tīraṃ. Micchāñāṇaṃ orimaṃ tīraṃ, sammāñāṇaṃ

pārimaṃ tīraṃ. Micchāvimutti orimaṃ tīraṃ, sammāvimutti pārimaṃ tīraṃ. Idaṃ kho

brāhmaṇa orimaṃ tīraṃ, idaṃ pārimaṃ tīranti.

[BJT Page 422] [\x 422/]

1. Appakā te manussesu ye janā pāragāmino,

Athāyaṃ itarā pajā tīramevānudhāvati.

2. Ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino,

Te janā pāramessanti maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

3. Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito,

Okā anokaṃ āgamma viveke yattha dūramaṃ.

4. Tatrābhiratimiccheyya hitvā kāme akiñcano,

Pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito.

[PTS Page 233] [\q 233/]

5. Yesaṃ sambodhi aṅgesu sammācittaṃ subhāvitaṃ,

Ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā,

Khīṇāsavā jutīmanto te loke parinibbutā ti.

10. 3. 2. 6

Orimatīra suttaṃ

Orimañca kho bhikkhave tīraṃ desissāmi, pārimañca tīraṃ. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamañca bhikkhave orimaṃ tīraṃ, katamañca pārimaṃ tīraṃ:

Micchādiṭṭhi bhikkhave orimaṃ tīraṃ, sammādiṭṭhi pārimaṃ tīraṃ. Micchāsaṅkappo orimaṃ

tīraṃ, sammāsaṅkappo pārimaṃ tīraṃ. Micchāvācā orimaṃ tīraṃ, sammāvācā pārimaṃ tīraṃ.

Micchākammanto orimaṃ tīraṃ sammākammanto pārimaṃ tīraṃ. Micchā ājīvo orimaṃ tīraṃ,

sammā ājīvo pārimaṃ tīraṃ. Micchāvāyāmo orimaṃ tīraṃ, sammā vāyāmo pārimaṃ tīraṃ.

Micchāsati orimaṃ tīraṃ, sammāsati pārimaṃ tīraṃ. Micchāsamādhi orimaṃ tīraṃ,

sammāsamādhi pārimaṃ tīraṃ. Micchāñāṇaṃ orimaṃ tīraṃ, sammāñāṇaṃ pārimaṃ tīraṃ.

Micchāvimutti orimaṃ tīraṃ, sammāvimutti pārimaṃ tīraṃ. Idaṃ kho bhikkhave orimaṃ

tīraṃ, idaṃ pārimaṃ tīranti.

[BJT Page 424] [\x 424/]

1. Appakā te manussesu ye janā pāragāmino,

Athāyaṃ itarā pajā tīramevānudhāvati.

2. Ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino,

Te janā pāramessanti maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

3. Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito,

Okā anokaṃ āgamma viveke yattha dūramaṃ.

4. Tatrābhiratimiccheyya hitvā kāme akiñcano,

Pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito.

5. Yesaṃ sambodhi aṅgesu sammācittaṃ subhāvitaṃ,

Ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā,

Khīṇāsavā jutīmanto te loke parinibbutā ti.

10. 3. 2. 7

Paṭhama paccorohaṇī suttaṃ

Tena kho pana samayena jāṇussoṇī1 brāhmaṇo tadahuposathe sīsaṃ2nahāto navaṃ

khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ [PTS Page 234] [\q 234/] ādāya bhagavato

avidūre ekamantaṃ ṭhito hoti.

Addasā kho bhagavā jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ tadahuposathe sīsaṃ nahātaṃ navaṃ khoma

yugaṃ nivatthaṃ allaṃ kusamuṭṭhiṃ ādāya avidūre ekamantaṃ ṭhitaṃ. Disvā jāṇussoṇiṃ

brāhmaṇaṃ etadavoca:

Kiṃ nu kho tvaṃ brāhmaṇa, tadahuposathe sīsaṃ nahāto navaṃ khomayugaṃ nivattho allaṃ

kusamuṭṭhiṃ ādāya ekamantaṃ ṭhito? Kiṃ navajja brāhmaṇakulassāti?

Paccorohaṇī bho gotama, ajja brāhmaṇakulassāti.

Yathākathaṃ pana brāhmaṇa, brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī hotī ti?

1. Jānussoṇī machasaṃ

2. Sīsaṃ nahāto machasaṃ sīsanahāto syā.

[BJT Page: 426 [\x 426/] ]

Idha bho gotama, brāhmaṇā tadahuposathe sīsaṃ nahātā navaṃ khomayugaṃ nivatthā

allena gomayena paṭhaviṃ opuñchitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaṃ antarā ca

aggvvvyāgāraṃ seyyaṃ kappenti. Te taṃ rattiṃ tikkhattuṃ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiṃ

namassanti ''paccorohāma bhavantaṃ, paccorohāma bhavanta''nti. Pahūtena ca sappitelena

navanītena aggiṃ santappenti. Tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādanīyena

bhojanīyena brāhmaṇe santappenti. Evaṃ kho bho gotama, brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī

hotīti.

Aññathā kho brāhmaṇa, brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī aññathā ca pana ariyassa vinaye

paccorohaṇī hotī ti.

Yathākathaṃ pana bho gotama, ariyassa vinaye paccorohaṇī hotīti? Sādhu me bhavaṃ

gotamo tathā dhammaṃ desetu, yathā ariyassa vinaye paccorohaṇī hotīti.

Tena hi brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti.

Evaṃ bhoti kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavato paccassosi, bhagavā etadavoca: [PTS Page

235] [\q 235/]

Idha brāhmaṇa, ariyasāvako itī paṭisañcikkhati: ''micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe

ceva dhamme, abhisamparāyañcā''ti, so iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṃ pajahati,

micchādiṭṭhiyā paccorohati.

Micchāsaṅkappassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti

paṭisaṅkhāya micchāsaṅkappaṃ pajahati, micchāsaṅkappā paccorohati.

Micchāvācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme, abhisamparāyañcāti. So iti

paṭisaṅkhāya micchāvācaṃ pajahati. Micchāvācāya paccorohati.

Micchākammantassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme, abhisamparāyañcāti. So iti

paṭisaṅkhāya micchākammantaṃ pajahati. Micchākammantā paccorohati.

[BJT Page 428] [\x 428/]

Micchāājīvassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāājīvaṃ pajahati. Micchāājīvā paccorohati.

Micchāvāyāmassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāvāyāmaṃ pajahati. Micchā vāyāmā paccorohati.

Micchāsatiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāsatiṃ pajahati. Micchāsatiyā paccorohati.

Micchāsamādhissa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāsamādhiṃ pajahati. Micchāsamādhimhā paccorohati.

Micchāñāṇassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāñāṇaṃ pajahati. Micchāñāṇā paccorohati.

Micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāvimuttiṃ pajahati. Micchāvimuttiyā paccorohati.

Evaṃ kho brāhmaṇa, ariyassa vinaye paccorohaṇī hotīti.

Aññathā bho gotama, brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye

paccorohaṇī hotīti. Imissā ca kho bho gotama, ariyassa vinaye paccorohaṇiyā

brāhmaṇānaṃ paccorohaṇi kalaṃ nāgghati soḷasiṃ.

[PTS Page 236] [\q 236/]

Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūlhassa vā maggaṃ ācikkheyya' andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya, 'cakkhumanto rūpāni dakkhinti'2ti, evameva bhotā gotamena

anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi

dhammañca bhikkhu saṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[BJT Page 430] [\x 430/]

10. 3. 2. 8

Dutiya paccorohaṇī suttaṃ

Ariyaṃ kho bhikkhave paccorohaṇiṃ desissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha,

bhāsissāmīti. Katamā ca bhikkhave ariyā paccorohaṇī:

Idha bhikkhave ariyasāvako itī paṭisañcikkhati: ''micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe

ceva dhamme, abhisamparāyañcā''ti, so iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṃ pajahati,

micchādiṭṭhiyā paccorohati.

Micchāsaṅkappassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti

paṭisaṅkhāya micchāsaṅkappaṃ pajahati, micchāsaṅkappā paccorohati.

Micchāvācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme, abhisamparāyañcāti. So iti

paṭisaṅkhāya micchāvācaṃ pajahati. Micchāvācāya paccorohati.

Micchākammantassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme, abhisamparāyañcāti. So iti

paṭisaṅkhāya micchākammantaṃ pajahati. Micchākammantā paccorohati.

Micchāājīvassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāājīvaṃ pajahati. Micchāājīvā paccorohati.

Micchāvāyāmassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāvāyāmaṃ pajahati. Micchā vāyāmā paccorohati.

Micchāsatiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāsatiṃ pajahati. Micchāsatiyā paccorohati.

Micchāsamādhissa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāsamādhiṃ pajahati. Micchāsamādhimhā paccorohati.

Micchāñāṇassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāñāṇaṃ pajahati. Micchāñāṇā paccorohati.

Micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti so iti

paṭisaṅkhāya micchāvimuttiṃ pajahati. Micchāvimuttiyā paccorohati.

Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyā paccorohaṇīti.

10. 3. 2. 9

Pubbaṅgama suttaṃ

Suriyassa bhikkhave udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ yadidaṃ aruṇaggaṃ.

Evameva kho bhikkhave kusalānaṃ dhammānaṃ etaṃ pubbaṅgamaṃ, etaṃ pubbanimittaṃ,

yadidaṃ sammādiṭṭhi. Sammādiṭṭhissa1 bhikkhave sammā saṅkappo pahoti.

Sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa sammākammanto pahoti.

Sammākammantassa sammāājīvo pahoti. Sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti.

Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi [PTS Page 237] [\q 237/]

pahoti. Sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti. Sammāñāṇissa sammāvimutti pahotīti.

1. Sammādiṭṭhikassa machasaṃ

[BJT Page 432] [\x 432/]

10. 3. 2. 10

Āsavakkhaya suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattanti. Katame

dasa:

Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammā

vāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, sammāñāṇaṃ, sammāvimutti.

Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattantīti.

Paccorohaṇīvaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ:

Tayo adhammā ajito saṅgāravo ca orimaṃ

Dve ceva paccorohaṇī pubbaṅgamaṃ āsavo cāti.

[BJT Page 434] [\x 434/]

3. Parisuddhavaggo

10. 3. 3. 1

Paṭhama suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhammā parisuddhā pariyodātā nāññatra sugatavinayā katame dasa:

Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo

sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasadhammā

parisuddhā pariyodātā nāññatra sugatavinayāti.

10. 3. 3. 2

Dutiya suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhammā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa:

[PTS Page 238] [\q 238/] sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Ime

kho bhikkhave dasadhammā anuppannā uppajjanti nāññatra sugatavinayāti.

10. 3. 3. 3

Tatiya suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhammā mahapphalā mahānisaṃsā nāññatra sugatavinayā. Katame

dasa: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo

sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Ime kho bhikkhave

dasa dhammā mahapphalā mahānisaṃsā nāññatra sugatavinayāti.

10. 3. 3. 4

Catuttha suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhammā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinaya pariyosānā honti,

mohavinayapariyosānā honti, nāññatra sugatavinayā. Katame dasa: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyamo sammāsati

sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasadhammā

rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti,

nāññatra sugatavinayāti.

[BJT Page 436] [\x 436/]

10. 3. 3. 5

Pañcama suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya

sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Nāññatra sugatavinayā. Katame dasa: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti, ime kho bhikkhave dasadhammā

ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya

saṃvattanti, nāññatra sugatavinayāti.

10. 3. 3. 6

Chaṭṭhama suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra

sugatavinayā, katame dasa: [PTS Page 239] [\q 239/] sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo

sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi

sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasadhammā bhāvitā bahulīkatā

anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayāti.

10. 3. 3. 7

Sapata suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā nāññatra

sugatavinayā. Katame dasa: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Ime

kho bhikkhave dasadhammā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā, nāññatra

sugatavinayāti.

10. 3. 3. 8

Aṭṭhama suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā honti,

dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti, nāññatra sugatavinayā katame

dasa: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo

sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Ime kho bhikkhave

dasadhammā bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti,

mohavinayariyosānā honti, nāññatra sugatavinayāti.

[BJT Page 438] [\x 438/]

10. 3. 3. 9

Navama suttaṃ

Dasa ime bhikkhave dhammā bhāvitā dhammā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya

nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti, nāññatra sugatavinayā.

Katame dasa: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo

sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Ime kho bhikkhave

dasadhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya

sambodhāya nibbānāya saṃvattanti, nāññatra sugatavinayāti.

[PTS Page 240] [\q 240/]

10. 3. 3. 10

Dasama suttaṃ

Dasa ime bhikkhave micchattā. Katame dasa: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa micchattāti.

10. 3. 3. 11

Ekādasama suttaṃ

Dasa ime bhikkhave sammattā. Katame dasa: sammādiṭṭhi sammā saṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa sammattāti.

Parisuddhavaggo tatiyo.

[BJT Page: 440 [\x 440/] ]

4. Sādhuvaggo

10. 3. 4. 1

Sādhu suttaṃ

Sādhuñca vo bhikkhave desissāmi, asādhuñca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha

bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamañca bhikkhave āsādhuṃ1: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto miccāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

vicchāvimutti. Idaṃ vuccati bhikkhave asādhuṃ1.

Katamañca bhikkhave sādhuṃ:1 [PTS Page 241] [\q 241/] sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo

sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi

sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Idaṃ vuccati bhikkhave sādhunti.

10. 3. 4. 2

Ariyadhamma suttaṃ

Ariyadhammañca vo bhikkhave desissāmi2 anariyadhammañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave anariyo dhammo. Micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave anariyo dhammo.

Katamo ca bhikkhave ariyo dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo dhammoti.

10. 3. 4. 3

Kusala suttaṃ

Kusalañca3 vo bhikkhave desissāmi2 akusalañca. 4 Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha

bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamañca bhikkhave akusalaṃ: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto

micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ micchāvimutti. Idaṃ

vuccati bhikkhave akusalaṃ.

Katamañca bhikkhave kusalaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Idaṃ

vuccati bhikkhave kusalanti.

1. Asādhu machasaṃ 3. Akusalañca machasaṃ

2. Desessāmi machasaṃ 4. Kusalañca machasaṃ

[BJT Page 442] [\x 442/]

10. 3. 4. 4

Attha suttaṃ

Atthañca vo bhikkhave desissāmi anatthañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha

bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave anattho: [PTS Page 242] [\q 242/] micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo

micchāvācā micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi

micchāñāṇaṃ micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave anattho.

Katamo ca bhikkhave attho: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Ayaṃ

vuccati bhikkhave atthoti.

10. 3. 4. 5

Dhamma suttaṃ

Dhammañca vo bhikkhave desissāmi, adhammañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha

bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ: bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave adhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhammo.

Katamo ca bhikkhave dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto

sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Ayaṃ

vuccati bhikkhave dhammoti.

10. 3. 4. 6

Sāsava suttaṃ

Sāsavañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, anāsavañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sāsavo dhammo.

Katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave anāsavo dhammoti.

10. 3. 4. 7

Sāvajja suttaṃ

Sāvajjañca kho bhikkhave dhammaṃ desissāmi, anavajjañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo.

Katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave anavajjo dhammoti.

[PTS Page 243] [\q 243/]

[BJT Page 444] [\x 444/]

10. 3. 4. 8

Tapanīya suttaṃ

Tapanīyañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, atapanīyañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave tapanīyo dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave katamo ca tapanīyo dhammo.

Bhikkhave atapanīyo dhammo: sammā diṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave atapanīyo dhammoti.

10. 3. 4. 9

Ācayagāmī suttaṃ

Ācayagāmiñca vo bhikkhave desissāmi, apacayagāmiñca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave ācayagāmī dhammo: micchādiṭṭhi micachāsaṅkappo micchāvācā

micacchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave ācayagāmī dhammo.

Katamo ca bhikkhave apacayagāmī dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave apacayagāmī dhammoti.

10. 3. 4. 10

Dukkhudraya suttaṃ

Dukkhudrayañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, sukhudrayañca. Taṃ suṇātha

sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave dukkhudrayo dhammo.

Katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammoti.

[PTS Page 244] [\q 244/]

10. 3. 4. 11

Dukkhavipāka suttaṃ

Dukkhavipākañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, sukhavipākañca, taṃ suṇātha

sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave dukkhavipāko dhammo.

Katamo ca bhikkhave sukha vipāko dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammoti.

Sādhuvaggo catuttho.

[BJT Page 446] [\x 446/]

5. Ariyavaggo

10. 3. 5. 1

Ariyamagga suttaṃ

Ariyamaggañca vo bhikkhave1 desissāmi, anariyamaggañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave anariyamaggo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave anariyo maggo.

Katamo ca bhikkhave ariyo maggo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo maggoti.

10. 3. 5. 2

Sukkamagga suttaṃ

Sukkamaggañca2 vo bhikkhave1 desissāmi kaṇhamaggañca3. [PTS Page 245] [\q 245/]

katamo ca bhikkhave kaṇhamaggo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave kaṇhamaggo.

Katamo ca bhikkhave sukkamaggo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sukkamaggoti.

10. 3. 5. 3

Saddhamma suttaṃ

Saddhammañca vo bhikkhave desissāmi, asaddhammañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave asaddhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaddhammo.

Katamo ca bhikkhave saddhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave saddhammoti.

1. Bhikkhave dhammaṃ machasaṃ

2. Sukkamaggañca machasaṃ

3. Kaṇhamaggañca machasaṃ

[BJT Page 448] [\x 448/]

10. 3. 5. 4

Sappurisadhamma suttaṃ

Sappurisadhammañca vo bhikkhave desissāmi, asappurisadhammañca. Taṃ suṇātha

sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave asappurisadhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave asappurisadhammoti.

Katamo ca bhikkhave sappurisadhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sappurisadhammoti.

10. 3. 5. 5

Uppādetabba suttaṃ

Uppādetabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, na uppādetabbañca. Taṃ suṇātha

sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave na uppādetabbo dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave na uppādetabbo dhammo.

[PTS Page 246] [\q 246/]

Katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave uppādetabbodhammoti.

10. 3. 5. 6

Āsevitabba suttaṃ

Āsevitabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, na sevitabbañca. Taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave na sevitabbo dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave na sevitabbo dhammo.

Katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammoti.

10. 3. 5. 7

Bhāvetabba suttaṃ

Bhāvetabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, na bhāvetabbañca. Taṃ suṇātha

sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave na bhāvetabbo dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave na bhāvetabbo dhammo.

Katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammoti.

[BJT Page 450] [\x 450/]

10. 3. 5. 8

Bahulīkattabba suttaṃ

Bahulīkattabbañca1 vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, na bahulīkattabbañca1. Taṃ suṇātha

sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave na bahulīkattabbo dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo

micchāvācā micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi

micchāñāṇaṃ micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave na bahulīkattabbo dhammo.

Katamo ca bhikkhave bahulīkattabbo dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave bahulīkattabbo dhammoti.

[PTS Page 247] [\q 247/]

10. 3. 5. 9

Anussaritabba suttaṃ

Anussaritabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, nānussaritabbañca1. Taṃ suṇātha

sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave nānussaritabbo dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave nānussaritabbo dhammo.

Katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammoti.

10. 3. 5. 10

Sacchikātabba suttaṃ

Sacchikātabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, na sacchikātabbañca. Taṃ suṇātha

sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo: micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā

micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchāñāṇaṃ

micchāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave na sacchikātabbo dhammo.

Katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā

sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammāñāṇaṃ

sammāvimutti. Ayaṃ vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammoti.

Ariyavaggo pañcamo.

Tatiyo paṇṇāsako.

1. Kātabbañca machasaṃ

[BJT Page 452] [\x 452/]

Catuttha paṇṇāsako

Puggalavaggo

10. 4. 1. 1

Sevitabba suttaṃ

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. Katamehi dasahi: [PTS

Page 248] [\q 248/] micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti,

micchākammanto hoti, micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti,

micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti, micchāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi

dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo, katamehi dasahi:

sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti,

sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī

hoti, sammāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo

sevitabboti.

10. 4. 1. 2 12

Bhajitabbādi suttāni

2. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo na bhajitabbo. Katamehi dasahi: micchādiṭṭhiko

hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchāājīvo hoti,

micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti, micchāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo na bhajitabboti.

Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo bhajitabbo, katamehi dasahi: sammādiṭṭhiko hoti,

sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti,

sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo bhajitabboti.

3. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo na payirupāsitabbo. Katamehi dasahi:

micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti,

micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti,

micchāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo na payirupāsitabboti.

Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo payirupāsitabbo, katamehi dasahi: sammādiṭṭhiko

hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti,

sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo payirupāsitabboti.

4. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo na pujjo hoti. Katamehi dasahi: micchādiṭṭhiko

hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchāājīvo hoti,

micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti, micchāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo na pujjo hotiti.

Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo pujjo hoti, katamehi dasahi: sammādiṭṭhiko hoti,

sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti,

sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo pujjo hotīti.

5. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo na pāsaṃso hoti. Katamehi dasahi:

micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti,

micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti,

micchāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo na pāsaṃso hotīti.

Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo pāsaṃso hoti, katamehi dasahi: sammādiṭṭhiko

hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti,

sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo pāsaṃso hotīti.

6. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo agāravo hoti. Katamehi dasahi: micchādiṭṭhiko

hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchāājīvo hoti,

micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti, micchāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo agāravo hoti.

Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo sagāravo hoti, katamehi dasahi: sammādiṭṭhiko

hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti,

sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo sagāravo hotīti.

[BJT Page 454] [\x 454/]

7. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo appatisso1 hoti. Katamehi dasahi:

micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti,

micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti,

micchāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo appatisso hoti.

Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo sappatisso2 hoti, katamehi dasahi: sammādiṭṭhiko

hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti,

sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo sappatisso hotīti.

8. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo nārādhako hoti. Katamehi dasahi:

micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti,

micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti,

micchāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo nārādhako hoti.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo ārādhako hoti, katamehi dasahi:

sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti,

sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī

hoti, sammāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo ārādhako

hotīti.

9. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo na visujjhati. Katamehi dasahi: micchādiṭṭhiko

hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchāājīvo hoti,

micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti, micchāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo na visujjhati.

Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo visujjhati. Katamehi dasahi: sammādiṭṭhiko hoti,

sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti,

sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī hoti, sammāvimutti

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo visujjhatīti.

10. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo mānaṃ nādhibhoti. Katamehi dasahi:

Micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti,

micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti,

micchāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo mānaṃ nādhibhoti.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo mānaṃ adhibhoti. Katamehi dasahi:

sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti,

sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī

hoti, sammāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo mānaṃ

adhibhotīti.

[PTS Page 249] [\q 249/]

11. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo paññāya na vaḍḍhati. Katamehi dasahi:

micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti,

micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī hoti,

micchāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo paññāya na

vaḍḍhati.

Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo paññāya vaḍḍhati. Katamehi dasahi:

sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti,

sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī

hoti, sammāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo paññāya

vaḍḍhatīti.

12. Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo bahuṃ apuññaṃ pasavati. Katamehi dasahi:

micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti,

micchāājīvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micacchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchāñāṇī

hoti, micchāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi samannāgato puggalo bahuṃ apuññaṃ

pasavati.

Dasahi bhikkhave samannāgato puggalo bahuṃ puññaṃ pasavati. Katamehi dasahi:

sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti,

sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammāñāṇī

hoti, sammāvimutti hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo

bahuṃ puññaṃ pasavatīti.

Puggalavaggo paṭhamo.

1. Appatikkho sīmu. 2. Sappatikkho sīmu.

[BJT Page 456] [\x 456/]

Jāṇussoṇi vaggo

10. 4. 2. 1

Brāhmaṇa paccorohaṇī suttaṃ

Tena kho pana samayena jāṇussoṇi brāhmaṇo tadahuposathe sīsaṃ nahāto1 navaṃ

khomayugaṃ nivattho allaṃ kusamuṭṭhiṃ ādāya bhagavato avidūre ekamantaṃ ṭhito hoti.

Addasā kho bhagavā jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ tadahuposathe sīsaṃ nahātaṃ2 navaṃ

khomayugaṃ nivatthaṃ allaṃ kusamuṭṭhiṃ ādāya ekamantaṃ ṭhitaṃ disvā jāṇussoṇiṃ

brāhmaṇaṃ etadavoca:

Kiṃ nu kho tvaṃ brāhmaṇa tadahuposathe sīsaṃ nahāto navaṃ khomayugaṃ nivattho allaṃ

kusamuṭṭhiṃ ādāya ekamantaṃ ṭhito, kintvajja3 brāhmaṇa brāhmaṇa kulassāti. 4

Paccorohaṇī bho gotama ajja brāhmaṇa kulassā'ti.

[PTS Page 250] [\q 250/]

Yathā kathaṃ pana brāhmaṇa brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī hotīti?

Idha bho gotama brāhmaṇā tadahuposathe sīsaṃ nahātā navaṃ khomayugaṃ nivatthā allena

gomayena paṭhaviṃ opuñchitvā5 haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaṃ antarā ca

aggvvvyāgāraṃ seyyaṃ kappenti, te taṃ rattiṃ tikkhattuṃ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiṃ

namassanti ''paccorohāma bhavantaṃ paccorohāma bhavanta''nti. Pahūtena ca sappitelena

navanītena aggiṃ santappenti. Tassā ca rattiyā tena paṇītena khādanīyena bhojanīyena

brāhmaṇe santappenti. Evaṃ kho bho gotama brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī hotīti.

Aññathā kho brāhmaṇa brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye

paccorohaṇī hotīti.

Yathā kathaṃ pana bho gotama ariyassa vinaye paccorohaṇī hotīti, sādhu me bhavaṃ

gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye paccorohaṇī hotīti.

1. Nahāto machasaṃ.

2. Nahātaṃ machasaṃ.

3. Kinavajjabrāhmaṇakulassāti machasaṃ.

4. Kulassāti pucchi sīmu.

5. Opuñjitvā machasaṃ.

[BJT Page 458] [\x 458/]

Tena hi brāhmaṇa suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti. Evambhoti kho jāṇussoṇī

brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Idha brāhmaṇa ariyasāvako iti paṭisaṃcikkhati: pāṇātipātassa kho pāpako vipāko diṭṭhe

ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So itipaṭisaṅkhāya pāṇātipātaṃ pajahati, pāṇātipātā

paccorohati, adinnādānassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti.

So iti paṭisaṅkhāya adinnādānaṃ pajahati, adinnādānā paccorohati. Kāmesu micchācārassa

kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya kāmesu

micchācāraṃ pajahati, kāmesu micchācārā paccorohati. Musāvādassa kho pāpako vipāko

diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti, so iti [PTS Page 251] [\q 251/] paṭisaṅkhāya

musāvādaṃ pajahati, musāvādā paccorohati, pisunāya vācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe

ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya pisunaṃ vācaṃ pajahati. Pisunāya

vācāya paccorohati. Pharusāya vācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme

abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya pharusaṃ vācaṃ pajahati, pharusāya vācāya

paccorohati, samphappalāpassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme

abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya samphappalāpaṃ pajahati, samphappalāpā

paccorohati, abhijjhāya kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti

paṭisaṅkhāya abhijjhaṃ pajahati. Abhijjhāya paccorohati. Vyāpādassa kho pāpako vipāko

diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti, so iti paṭisaṅkhāya vyāpādaṃ pajahati, vyāpādā

paccorohati, micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti,

so iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṃ pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati, evaṃ kho brāhmaṇa

ariyassa vinaye paccorohaṇī hotīti.

Aññathā bho gotama brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī, aññathā ca pana ariyassa vinaye

paccorohaṇī hotīti. Imissā ca bho gotama ariyassa vinaye paccorohaṇiyā brāhmaṇānaṃ

paccorohaṇī kalaṃ nāgghati soḷasiṃ.

Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhinti. Evamevaṃ bhotā gotamena

anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma

dhammañca bhikkhu saṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[BJT Page 460] [\x 460/]

10. 4. 2. 2

Ariyapaccorohaṇī suttaṃ

Ariyaṃ vo bhikkhave paccorohaṇiṃ desissāmi, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha

bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

[PTS Page 252] [\q 252/]

Idha bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati, pāṇātipātassa kho pāpako vipāko diṭṭhe

ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya pāṇātipātaṃ pajahati. Pāṇātipātā

paccorohati, adinnādānassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti.

So iti paṭisaṅkhāya adinnādānaṃ pajahati, adinnādānā paccorohati. Kāmesu micchācārassa

kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya kāmesu

micchācāraṃ pajahati, kāmesu micchācārā paccorohati. Musāvādassa kho pāpako vipāko

diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti, so iti paṭisaṅkhāya musāvādaṃ pajahati,

musāvādā paccorohati, pisunāya vācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme

abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya pisunaṃ vācaṃ pajahati. Pisunāya vācāya

paccorohati. Pharusāya vācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme

abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya pharusaṃ vācaṃ pajahati, pharusāya vācāya

paccorohati, samphappalāpassa kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme

abhisamparāyañcāti. So iti paṭisaṅkhāya samphappalāpaṃ pajahati, samphappalāpā

paccorohati, abhijjhāya kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti. So iti

paṭisaṅkhāya abhijjhaṃ pajahati. Abhijjhāya paccorohati. Vyāpādassa kho pāpako vipāko

diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti, so iti paṭisaṅkhāya vyāpādaṃ pajahati, vyāpādā

paccorohati, micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañcāti,

so iti paṭisaṅkhāya micchādiṭṭhiṃ pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati, ayaṃ vuccati

bhikkhave ariyā paccoroṇīti.

10. 4. 2. 3

Saṅgārava suttaṃ

Atha kho saṅgāravo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho saṅgāravo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: kinnū kho bho

gotama orimaṃ tīraṃ? Kiṃ pārimaṃ tīranti?

Pāṇātipāto kho brāhmaṇa orimaṃ tīraṃ, pāṇātipātā veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Adinnādānaṃ

kho brāhmaṇa orimaṃ tīraṃ, adinnādānā veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Kāmesu micchācāro kho

brāhmaṇa orimaṃ tīraṃ, kāmesu micchācārā veramaṇī pārimaṃ tiraṃ. Musāvādo orimaṃ

tiraṃ, musāvādā veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Pisunāvācā orimaṃ tīraṃ pisunāya vācāya

veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Pharusā vācā orimaṃ tiraṃ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaṃ

tiraṃ. Samphappalāpo orimaṃ tiraṃ, samphappalāpā veramaṇī pārimaṃ tiraṃ. Abhijjhā

orimaṃ tīraṃ. Anabhijjhā pārimaṃ tīraṃ. Vyāpādo orimaṃ tīraṃ, avyāpādo pārimaṃ tīraṃ.

Micchādiṭṭhi orimaṃ tīraṃ, sammādiṭṭhi pārimaṃ tīraṃ, idaṃ kho brāhmaṇa orimaṃ tīraṃ,

idaṃ pārimaṃ tīranti.

[BJT Page 462] [\x 462/]

[PTS Page 253] [\q 253/]

1. Appakā te manussesu ye janā pāragāmino,

Athāyaṃ itarā pajā tīramevānu dhāvatī,

2. Ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino,

Te janā pāramessanti maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

3. Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito

Okā anokaṃ āgamma viveke yattha dūramaṃ.

4. Tatrābhiratimiccheyya hitvā kāme akiñcano

Pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito.

5. Yesaṃ sambodhi aṅgesu sammā cittaṃ subhāvitaṃ

Ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā

Khīṇāsavā jutīmanto te loke parinibbutā ti.

Saṅgārava suttaṃ tatiyaṃ.

10. 4. 2. 4

Orimatīra suttaṃ

Orimañca vo bhikkhave tiraṃ desissāmi, pārimañca tīraṃ, taṃ suṇātha sādhukaṃ

manasikarotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca: katamañca bhikkhave orimaṃ tīraṃ? Katamañca pārimaṃ tīraṃ?

Pāṇātipāto kho bhikkhave orimaṃ tīraṃ, pāṇātipātā veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Adinnādānā

orimaṃ tīraṃ, adinnādānā veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Kāmesu micchācāro orimaṃ tīraṃ,

kāmesu micchācārā veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Musāvādo orimaṃ tīraṃ, musāvādā veramaṇī

pārimaṃ tīraṃ. Pisuṇā vācā orimaṃ tīraṃ, pisuṇāya vācāya veramaṇī pārimaṃ tīraṃ.

Pharusā vācā orimaṃ tīraṃ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Samphappalāpo

orimaṃ tīraṃ, samphappalāpā veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Abhijjhā orimaṃ tīraṃ, anabhijjhā

pārimaṃ tīraṃ. Vyāpādo orimaṃ tīraṃ, avyāpādo pārimaṃ tīraṃ. Micchādiṭṭhi orimaṃ tīraṃ,

sammā diṭṭhi pārimaṃ tīraṃ. Idaṃ kho bhikkhave orimaṃ tīraṃ, idaṃ pārimaṃ tīranti.

1. Appakā te manussesu ye janā pāragāmino athāyaṃ itarā pajā tīramevānudhāvati

[BJT Page 464] [\x 464/]

[PTS Page 254] [\q 254/]

2. Ye ca kho sammadakkhāte dhamme dhammānuvattino,

Te janā pāramessanti maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

3. Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito

Okā anokaṃ āgamma viveke yattha dūramaṃ.

4. Tatrābhiratimiccheyya hitvā kāme akiñcano

Pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito.

5. Yesaṃ sambodhi aṅgesu sammā cittaṃ subhāvitaṃ

Ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā

Khīṇāsavā jutīmanto te loke parinibbutā ti.

10. 4. 2. 5

Paṭhama adhamma suttaṃ

Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañca

viditvā anatthañca, dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā

paṭipajjitabbaṃ.

Katamo ca bhikkhave adhammo ca anattho ca.

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisunāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhammo ca

anattho ca.

Katamo ca bhikkhave dhammo ca attho ca:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisunāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati bhikkhave dhammo ca attho

ca.

Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhammañca

viditvā anatthañca dhammañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho tathā

paṭipajjitabbanti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttanti.

[BJT Page 466] [\x 466/]

[PTS Page 255] [\q 255/]

10. 4. 2. 6

Dutiya adhamma suttaṃ

Adhammo ca bhikkhave veditabbo, dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca.

Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho

tathā paṭipajjitabbanti idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: idaṃ kho no āvuso

bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ

paviṭṭho, ''adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca.

Adhammaṃ ca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca, yathā dhammo yathā attho

tathā paṭipajjitabbanti.

Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ

avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti?

Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi:

Ayaṃ kho āyasmā mahā kaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ

sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā mahā kaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa

uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ

yenāyasmā mahā kaccāno tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahā kaccānaṃ

etamatthaṃ puccheyyāma. Yathā no āyasmā mahākaccāno vyākarissati, tathā naṃ

dhāressāmāti.

Atha kho te bhikkhu yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā

mahā kaccānena saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā

ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhu āyasmantaṃ mahā kaccānaṃ

etadavocuṃ:

[BJT Page 468] [\x 468/]

''Idaṃ kho no āvuso kaccāna bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ

avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, ''adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca,

anattho ca veditabbo attho ca, adhammañca [PTS Page 256] [\q 256/] viditvā

dhammañca anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbanti''.

Tesaṃ no āvuso acirapakkantassa bhagavato etadahosi: ''idaṃ kho no āvuso bhagavā

saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho.

''Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca,

adhammañca viditvā dhammañca anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo, yathā attho,

tathā paṭipajjitabbanti. ''

Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ

avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā''ti tesaṃ no āvuso amhākaṃ etadahosi:

Ayaṃ kho āyasmā mahā kaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ

sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā mahā kaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa

uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūnamayaṃ

yenāyasmā mahā kaccāno tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahā kaccānaṃ

etamatthaṃ puccheyyāma. Yathā no āyasmā mahākaccāno vyākarissati, tathā naṃ

dhāressāmā''ti. Vibhajanāyasmā mahākaccāno ti.

Seyyāthāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesi sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa

tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ, atikkamma khandhaṃ, sākhāpalāse sāraṃ

pariyesitabbaṃ maññeyya, evaṃ sampadamidaṃ. Āyasmantaṃ satthari sammukhībhūte taṃ

bhagavantaṃ atisitvā amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. Sohāvuso bhagavā

jānaṃ jānāti, passaṃ passati. Cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā

pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So ceva panetassa kālo

ahosi yaṃ tumhe [PTS Page 257] [\q 257/] bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ

puccheyyātha. Yathā kho1 bhagavā vyākareyya, tathā naṃ dhāreyyāthā ti.

1. Yathā no, sīmu,

[BJT Page 470] [\x /]

Addhā āvuso kaccāna bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhu bhūto ñāṇabhūto

dhammabhūto brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammasāmī

tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi: yaṃ mayaṃ bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā

etamatthaṃ puccheyyāma, yathā no bhagavā vyākareyya, tathā naṃ dhāreyyāma, apicāyasmā

mahā kaccāno satthu ceva saṃvaṇṇato, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ,

pahoticāyasmā mahā kaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa

vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajatāyasmā mahā kaccāno

agaruṃ karitvā1ti.

Tenahāvuso suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmīti. 'Evamāvuso'ti kho te bhikkhū

āyasmato mahākaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahā kaccāno etadavoca:

Yaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā

uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, ''adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca

veditabbo attho ca, adhammañca viditvā dhammañca, anatthaṃ ca viditvā atthañca yathā

dhammo, yathā attho, tathā paṭipajjitabbanti. ''

Katamo cāvuso adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho:

Pāṇātipāto āvuso adhammo, pāṇātipātā veramaṇī dhammo, ye ca pāṇātipāta paccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Pāṇātipātā veramaṇī paccayā

ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Adinnādānaṃ āvuso adhammo, adinnādānā veramaṇī dhammo, yeca adinnādānapaccayā

[PTS Page 258] [\q 258/] aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho,

adinnādānā veramaṇī paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ

attho.

1. Agaru karitvāti sīmu.

[BJT Page 472] [\x 472/]

Kāmesu micchācāro āvuso adhammo, kāmesu micchācārā veramaṇī dhammo, ye ca kāmesu

micchācārapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Kāmesu

micchācārā veramaṇī paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ

attho.

Musāvādo āvuso adhammo, musāvādā veramaṇī dhammo. Yeca musāvāda paccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, musāvādā veramaṇī paccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti ayaṃ attho.

Pisunā vācā āvuso adhammo, pisunāya vācāya veramaṇī dhammo, ye ca pisunā vācā

paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Pisunāya vācāya

veramaṇī paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Pharusā vācā āvuso adhammo, pharusāya vācāya veramaṇī dhammo, ye ca pharusavācā

paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Pharusāya vācāya

veramaṇī paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Samphappalāpo āvuso adhammo, samphappalāpā veramaṇī dhammo, ye ca

samphappalāpa paccayā aneke pāpakā akusalā dhammo sambhavanti, ayaṃ anattho.

Samphappalāpā veramaṇī paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ, gacchanti,

ayaṃ attho.

Abhijjhā āvuso adhammo, anabhijjhā dhammo, ye ca abhijjhāpaccayā aneke pāpakā akusalā

dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, anabhijjhā paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Vyāpādo āvuso adhammo, avyāpādo dhammo, ye ca vyāpādapaccayā aneke pāpakā akusalā

dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, avyāpāda paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā

pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Micchādiṭṭhi āvuso adhammo sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhi paccayā aneke

pāpakā akusalā dhammā sambhavanti ayaṃ anattho, sammā diṭṭhipaccayā ca aneke kusalā

dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

[BJT Page 474] [\x 474/]

Yaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena [PTS Page 259] [\q

259/] atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho 'adhammo ca bhikkhave

veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañca viditvā dhammañca,

anatthañca viditvā atthañca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbanti''. Imassa kho

ahaṃ āvuso bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa

evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi, ākaṅkhamānā ca pana tumhe āvuso bhagavantaṃ yeva

upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyātha, yathā no1 bhagavā vyākaroti tathā naṃ

dhāreyyāthāti.

Evamāvusoti kho te bhikkhu āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā

uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā

ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaṃ etadavocuṃ:

Yaṃ kho no bhante bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā

uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, ''adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca

veditabbo attho ca, adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca, yathā

dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbanti''. Tesaṃ no bhante amhākaṃ acirapakkantassa

bhagavato etadahosi: ''idaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena

atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho ''adhammo ca bhikkhave veditabbo

dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca adhammañca viditvā dhammañca anatthañca

viditvā attañca yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabbanti. ''

Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ

vibhajeyyā''ti. Tesaṃ no bhante amhākaṃ etadahosi:

''Ayaṃ kho āyasmā mahā kaccāno satthuceva sammantiko sambhāvito ca viññūnaṃ

sabrahmacārīnaṃ pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa

[PTS Page 260] [\q 260/] uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ

vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā

āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ puccheyyāma yathā no āyasmā mahākaccāno

vyākarissati tathā naṃ dhāressammā''ti. Atha kho mayaṃ bhante yenāyasmā mahākaccāno

tenupasaṅkamimhā. Upapasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ pucchimhā:

tesaṃ no bhante āyasmatā mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi vyañjanehi attho

suvibhattoti.

1. Co machasaṃ.

[BJT Page 476] [\x 476/]

Sādhu sādhu bhikkhave, paṇḍito bhikkhave mahākaccāno, mahāpañño bhikkhave

mahākaccāno, maṃ cepi tumhe bhikkhave upasaṅkamitvā etamatthaṃ puccheyyātha ahampi

cetaṃ evamevaṃ vyākareyyaṃ yathā taṃ mahākaccānena vyākataṃ. Eso cevetassa attho, evaṃ

ca naṃ dhāreyyāthāti.

10. 4. 2. 7

Tatiya adhamma suttaṃ

Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañca

viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca, yathā dhammo, yathā attho tathā

paṭipajjitabbaṃ.

Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho,

pāṇātipāto bhikkhave adhammo, pāṇātipātā veramaṇī dhammo, ye ca pāṇātipātapaccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Pāṇātipātā veramaṇī paccayā

ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Adinnādānaṃ bhikkhave adhammo, adinnādānā veramaṇī dhammo, yeca

adinnādānapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, adinnādānā

veramaṇī paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Kāmesu micchācāro [PTS Page 261] [\q 261/] bhikkhave adhammo, kāmesu micchācārā

veramaṇī dhammo, ye ca kāmesu micchācārapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā

sambhavanti, ayaṃ anattho. Kāmesu micchācārā veramaṇī paccayā ca aneke kusalā dhammā

bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Musāvādo bhikkhave adhammo, musāvādā veramaṇī dhammo. Yeca musāvāda paccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, musāvādā veramaṇī paccayā ca

aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti ayaṃ attho.

Pisunā vācā bhikkhave adhammo, pisunāya vācāya veramaṇī dhammo, ye ca pisunā vācā

paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Pisunāya vācāya

veramaṇī paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Pharusā vācā bhikkhave adhammo, pharusāya vācāya veramaṇī dhammo, ye ca

pharusavācā paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho. Pharusāya

vācāya veramaṇī paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ

attho.

Samphappalāpo bhikkhave adhammo, samphappalāpā veramaṇī dhammo, ye ca

samphappalāpa paccayā aneke pāpakā akusalā dhammo sambhavanti, ayaṃ anattho.

Samphappalāpā veramaṇī paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ, gacchanti,

ayaṃ attho.

Abhijjhā bhikkhave adhammo, anabhijjhā dhammo, ye ca abhijjhāpaccayā aneke pāpakā

akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, anabhijjhā paccayā ca aneke kusalā dhammā

bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Vyāpādo bhikkhave adhammo, avyāpādo dhammo, ye ca vyāpādapaccayā aneke pāpakā

akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, avyāpāda paccayā ca aneke kusalā dhammā

bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

Micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhi paccayā

aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti ayaṃ anattho, sammā diṭṭhipaccayā ca aneke

kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.

''Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca.

Adhammañca viditvā dhammañca, anatthañca viditvā atthañca yathā dhammo yathā attho,

tathā paṭipajjitabbanti''. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭiccavuttanti.

[BJT Page 478] [\x 478/]

10. 4. 2. 8

Kammanidānasuttaṃ

Pāṇātipātampahaṃ bhikkhave tividhaṃ vadāmi lobhahetukampi dosahetukampi

mohahetukampi. Adinnādānampahaṃ bhikkhave kividhaṃ vadāmi lobhahetukampi

dosahetukampi mohahetukampi. Kāmesu micchācārampahaṃ bhikkhave tividhaṃ vadāmi

lobhahetukampi dosahetukampi mohahetukampi. Musāvādampahaṃ bhikkhave tividhaṃ

vadāmi lobhahetukampi dosahetukampi mohahetukampi. Pisuṇaṃvācampahaṃ bhikkhave

tividhaṃ vadāmi lobhahetukampi dosahetukampi mohahetukampi. Pharusaṃvācampahaṃ

bhikkhave tividhaṃ vadāmi lobhahetukampi dosahetukampi mohahetukampi.

Samphappalāpampahaṃ bhikkhave tividhaṃ vadāmi lobhahetukampi dosahetukampi

mohahetukampi. Abhijjhampahaṃ [PTS Page 262] [\q 262/] bhikkhave tividhaṃ vadāmi

lobhahetukampi dosahetukampi mohahetukampi. Vyāpādampahaṃ bhikkhave tividhaṃ

vadāmi lobhahetukampi dosahetukamapi mohahetukampi. Micchādiṭṭhimpahaṃ bhikkhave

tividhaṃ vadāmi lobhahetukampi dosahetukampi mohahetukampi.

Iti kho bhikkhave lobho kammanidānasambhavo, doso kammanidānasambhavo, moho

kammanidānasambhavo. Lobhakkhayā kammanidānasaṅkhayo, dosakkhayā

kammanidānasaṅkhayo, mohakkhayā kammanidānasaṅkhayoti.

10. 4. 2. 9

Saparikkamana suttaṃ

Saparikkamano ayaṃ bhikkhave dhammo, nāyaṃ dhammo aparikkamano. Kathañca

bhikkhave saparikkamano ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo aparikkamano:

Pāṇātipātissa bhikkhave pāṇātipātā veramaṇī parikkamanaṃ hoti. Adinnādānassa

bhikkhave adinnādānā veramaṇī parikkamanaṃ hoti. Kāmesu micchācārissa1 bhikkhave

kāmesu micchācārā veramaṇī parikkamanaṃ hoti. Musāvādissa2 bhikkhave musāvādā

veramaṇī parikkamanaṃ hoti.

1. Kāmesu miccachācārassa, sī. Mu.

2. Musāvādassa, sī. Mu.

[BJT Page 480] [\x 480/]

Pisunāvācassa bhikkhave pisunāvācā veramaṇī parikkamanaṃ hoti. Pharusāvācassa

bhikkhave pharusāya vācāya veramaṇī parikkamanaṃ hoti. Samphappalāpissa1 bhikkhave

samphappalāpā veramaṇī parikkamanaṃ hoti. Abhijjhālussa bhikkhave anabhijjhā

parikkamanaṃ hoti. Vyāpannassa2 bhikkhave avyāpādo parikkamanaṃ hoti.

Micchādiṭṭhikassa3 bhikkhave sammā diṭṭhi parikkamanaṃ hoti.

Evaṃ kho bhikkhave, saparikkamano ayaṃ dhammo nāyaṃ dhammo aparikkamanoti.

[PTS Page 263] [\q 263/]

10. 4. 2. 10

Cunda suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ bhagavā pāvāyaṃ4 viharati cundassa kammāra puttassa

ambavane. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho cundaṃ

kammāraputtaṃ bhagavā etadavoca: kassa no tvaṃ cunda soceyyāni roceyyāsīti5?

Brāhmaṇā bhante pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārakā6 udakorohakā

soceyyāni paññāpenti. Tesāhaṃ soceyyāni rocemīti.

Yathā kathaṃ pana cunda, brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā

aggiparicārikā udakorohakā soceyyānī paññāpentīti?

Idha bhante brāhmaṇā pacchā bhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggiparicārikā

udakorohakā te sāvake7 evaṃ samādapenti: ''ehi tvaṃ ambho purisa, kālasseva8

uṭṭhahantova9 sayanamhā paṭhaviṃ āmaseyyāsi, no ce paṭhaviṃ āmaseyyāsi allāni

gomayāni āmaseyyāsi, no ce allāni gomayāni āmaseyyāsi haritāni tiṇāni āmaseyyāsi.

1. Samphappalāpassa sīmu 5. Rocesīti machasaṃ.

2. Vyāpanana cittassa machasaṃ 6. Aggiparicārikā machasaṃ.

3. Micchādiṭṭhissa machasaṃ. 7. Sāvakaṃ machasaṃ, sīmu.

4. Vāpāyaṃ machasaṃ. 8. Sakālasseva syā.

9. Uṭṭhahanto syā.

[BJT Page 482] [\x 482/]

No ce haritāni tiṇāni āmaseyyāsi aggiṃ paricareyyāsi, no ce aggiṃ paricareyyāsi pañjaliko

ādiccaṃ namasseyyāsi, no ce pañjaliko ādiccaṃ namasseyyāsi sāyatatiyakaṃ udakaṃ

oroheyyāsīti. Evaṃ kho bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā

aggiparicārakā udakorohakā soceyyāni paññāpenti. Tesāhaṃ soceyyāni rocemīti.

Aññathā kho cunda brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālikā aggiparicārakā

udakorohakā soceyyāni paññāpenti. Aññathā ca [PTS Page 264] [\q 264/] pana ariyassa

vinaye soceyyaṃ hotīti.

Yathā kathaṃ pana bhante ariyassa vinaye soceyyaṃ hoti? Sādhu me bhante bhagavā tathā

dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye soceyyaṃ hotīti.

Tena hi cunda suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho cundo

kammāraputto bhagavato paccassosī. Bhagavā etadavoca:

Tividhaṃ kho cunda kāyena asoceyyaṃ hoti, catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti, tividhaṃ

manasā asoceyyaṃ hoti.

Kathañca cunda tividhaṃ kāyena asoceyyaṃ hoti:

1. Idha cunda ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahaṭe1 niviṭṭho adayāpanno

sabbapāṇa bhūtesu.

2. Adinnādāyī hoti yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vaṃ, taṃ

adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti,

3. Kāmesu micchācārī hoti yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā

bhagiṇirakkhitā ñātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso

mālāgulaparikkhittāpi. Tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti,

Evaṃ kho cunda kāyena asoceyyaṃ hoti.

1. Hatapahate, machasaṃ.

[BJT Page 484] [\x 484/]

Kathañca cunda catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti:

4. Idha cunda ekacco musāvādī hoti sabhāgato1 vā parisagato2 vā ñātimajjha gato vā

pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho ''ehambho purisa yaṃ

jānāsi taṃ vadehī'ti'. So ajānaṃ vā āha 'jānāmī'ti, jānaṃ vā āha 'na jānāmī' ti apassaṃ vā āha

'passāmī'ti. * Passaṃ vā āha 'na passāmī'ti. Iti [PTS Page 265] [\q 265/] attahetu vā

parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.

5. Pisunāvāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ

akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo

vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

6. Pharusavāco hoti yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā

asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

7. Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī

anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. Evaṃ

kho cunda catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti. Kathañca cunda tividhaṃ manasā asoceyyaṃ

hoti:

8. Idha cunda ekacco abhijjhālū hoti yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā hoti,

''aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti. 3

9. Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ''ime sattā haññantu vā bajjhantu vā

ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuṃ iti vā''ti. 4

10. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano, ''natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko natthi ayaṃ loko natthi paroloko natthi mātā

natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā

sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī''ti.

Evaṃ kho cunda tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hotīti.

1. Sabhaggato machasaṃ.

2. Parisaggato machasaṃ.

3. Aho vatāyaṃ parassa taṃ mama assāti. Sīmu. *So ajānaṃ vā ahaṃ jānāmīti, jānaṃ vā ahaṃ

na jānāmīti, apassaṃ vā ahaṃ passāmīti, passā vā ahaṃ na passāmīti. [Pts.]

4. Mā vā ahesunti, machasaṃ.

[BJT Page 486] [\x 486/]

[PTS Page 266] [\q 266/]

Ime kho cunda dasa akusalakammapathā. Imehi kho cunda dasahi akusalehi kammapathehi

samannāgato kālasseva vuṭṭhahantova sayanambhā paṭhaviñcepi āmasati asuciyeva hoti.

No cepi paṭhaviṃ āmasati asuciyeva hoti, allāni cepi gomayāni āmasati asuciyeva hoti, no

cepi allāni gomayāni āmasati asuciyeva hoti, haritāni cepi tiṇāni āmasati asuciyeva hoti, no

cepi haritāni tiṇāni āmasati asuciyeva hoti, aggiñcepi paricarati asuciyeva hoti, no cepi aggiṃ

paricarati asuciyeva hoti, pañjaliko cepi ādiccaṃ namassati asuciyeva hoti, no cepi pañjaliko

ādiccaṃ namassati asuciyeva hoti, sāyatatiyakañcepi udakaṃ orohati asuciyeva hoti, no cepi

sāyatatiyakaṃ udakaṃ orohati asuciyeva hoti.

Taṃ kissa hetu?

Ime cunda dasa akusalakammapathā asuciyeva1 honti, asucikaraṇā ca. Imesaṃ pana cunda

dasannaṃ akusalānaṃ kammapathānaṃ samannāgamanahetu nirayo paññāyati,

tiracchānayoni paññāyati, pettivisayo paññāyati, yā vā pana aññāpi2 kāci duggatiyo.

Tividhaṃ kho cunda kāyena soceyyaṃ hoti, catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti, tividhaṃ

manasā soceyyaṃ hoti.

Kathaṃ cunda tividhaṃ kāyena soceyyaṃ hoti:

1. Idha cunda ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo

nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

2. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ

gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā

piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā4 dhammarakkhitā

sassāmikā saparidaṇḍā [PTS Page 267] [\q 267/] antamaso mālāgulaparikkhittāpi,

tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti.

Evaṃ kho cunda tividhaṃ kāyena soceyyaṃ hoti.

1. Asuci cecava syā.

2. Yā vā panaññāpi machasaṃ.

3. Duggati hoti syā.

4. Gotatarakkhitā dhammarakkhitā machasaṃ.

[BJT Page 488] [\x 488/]

Kathañca cunda catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti:

4. Idha cunda ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, sabhāgato vā parisagato

vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho,

''ehambho purisa yaṃ jānāsi, taṃ vadehī''ti so ajānaṃ vā āha 'na jānāmī'ti, 'jānaṃ vā āha

jānāmī'ti, apassaṃ vā āha 'na passāmī'ti, passaṃ vā āha 'passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu

vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

5. Pisunā vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti. Na ito sutvā amutra akkhātā

imesaṃ bhedāya. Na amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā

sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī

samaggakaraṇaṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

6. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemaṇīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā

hoti.

7. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti, kālavādī bhūtavādī atthavādī

dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ

atthasaṃhitaṃ.

Evaṃ kho cunda catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti.

Kathañca cunda tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti:

8. Idha cunda ekacco anabhijjhālū hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ, taṃ nābhijjhitā

hoti aho vata yaṃ parassa taṃ mama assāti.

9. Avyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṃkappo, ''ime sattā averā avyāpajjā anīghā sukhī

attānaṃ pariharantu''ti.

1. Taṃ anabhijjhitā hoti machasaṃ.

2. Ime sattā avaro hontu avyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantu machasaṃ.

[BJT Page 490] [\x 490/]

10. Sammādiṭṭhiko [PTS Page 268] [\q 268/] hoti aviparītadassano, ''atthi dinnaṃ, atthi

yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ lokā

atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi satto opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā

sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imaṃ ca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

pavedentī''ti.

Evaṃ kho cunda tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti.

Ime kho cunda dasa kusalakammapathā.

Imehi kho dasahi kusalakammapathehi samannāgato kālasseva uṭṭhahantova sayanambhā

paṭhaviṃ cepi āmasati, suciyeva hoti. No cepi paṭhaviṃ āmasati, suci yeva hoti. Allāni cepi

gomayāni āmasati suciyeva hoti. No cepi allāni gomayāni āmasati, suciyeva hoti. Haritāni

cepi tiṇāni āmasati, suciyeva hoti no cepi haritāni tiṇāni āmasati, suciyeva hoti aggiñcepi

paricarati, suciyeva hoti. No cepi aggiṃ paricarati, suciyeva hoti pañjaliko cepi ādiccaṃ

namassati, suciyeva hoti. No cepi pañjaliko ādiccaṃ namassati, suciyeva hoti.

Sāyatatiyakañcepi udakaṃ orohati, suciyeva hoti. No cepi sāyatatiyakaṃ udakaṃ orohati,

suciyeva hoti.

Taṃ kissa hetu.

Ime cunda dasa kusalakammapathā suciyeva honti, sucikaraṇā ca imesañca pana cunda

dasannaṃ kusalānaṃ kammapathānaṃ samannāgamanahetu devā paññāyanti, manussā

paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyoti.

Evaṃ vutte cundo kammāraputto bhagavantaṃ etadavoca:

Abhikkantaṃ bhante abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya

paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ

dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhinti. Evameva bhotā gotamena anekapariyāyena

dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhu

saṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

[PTS Page 269] [\q 269/]

10. 4. 2. 11

Jāṇussoṇī suttaṃ

Atha kho jāṇussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi,

ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

[BJT Page 492] [\x 492/]

Mayamassu bho gotama brāhmaṇā nāma dānāni dema saddhāni karoma: ''idaṃ dānaṃ

petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappatu, idaṃ dānaṃ petā ñātisālohitā paribhuñjantu'ti. Kacci taṃ

bho gotama dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappati? Kacci te petā ñātisālohitā taṃ dānaṃ

paribhuñjanti ti?

hāne kho brāhmaṇa upakappati, no aṭṭhāneti.

Katamañca1 bho gotama ṭhānaṃ? Katamaṃ aṭṭhānanti?

Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti, musāvādī

hoti, pisunavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto

hoti, micchādiṭṭhiko hoti, so kāyassabhedā paraṃ maraṇā nirayaṃ upapajjati. Yo

nerayikānaṃ sattānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati. Idampi kho

brāhmaṇa aṭṭhānaṃ yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati.

Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti,

musāvādī hoti, pisunavāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti,

vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ

upapajjati. Yo tiracchānayonikānaṃ sattānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti, tena so tattha

tiṭṭhati. Idampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati.

Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu

micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya [PTS Page 270] [\q 270/]

vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti,

anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā

manussānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Yo manussānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti, tena so

tattha tiṭṭhati. Idampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati.

1. Kathamañca pana machasaṃ.

[BJT Page 494] [\x 494/]

Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu

micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti,

pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti,

avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā devānaṃ

sahavyataṃ upapajjati. Yo devānaṃ āhāro tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati.

Idampi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ na upakappati.

Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti,

musāvādī hoti, pisunavāco hoti, parusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti,

vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā petti visayaṃ

upapajjati. Yo pettivesayikānaṃ sattānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti. Tena so tattha tiṭṭhati.

Yaṃ vā panassa anuppavecchanti2 mittā vā amaccā vā ñāti vā sālohitā vā, tena so tattha

yāpeti. Tena so tattha tiṭṭhati. Idaṃ kho brāhmaṇa ṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ dānaṃ

upakappatī ti.

Sace pana bho gotama so peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ anuppanno hoti, ko taṃ dānaṃ

paribhuñjatīti?

Aññepissa brāhmaṇa petā ñāti sālohitā taṃ ṭhānaṃ anupapattā honti. Te taṃ dānaṃ

paribhuñjantī ti.

Sace pana bho gotama so ceva peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ anupapanno hoti, aññepissa petā

ñātisālohitā taṃ ṭhānaṃ anupapannā hontī. Ko taṃ dānaṃ paribhuñjatī ti?

Aṭṭhānaṃ kho etaṃ brāhmaṇa, anavakāso yaṃ taṃ ṭhānaṃ vicittaṃ assa iminā dīghena

addhunā yadidaṃ [PTS Page 271] [\q 271/] petehi ñāti sālohitehi. Api ca brāhmaṇa

dāyakopi anipphalo hoti.

Aṭṭhānepi bhavaṃ gotamo parikappaṃ vadatīti? Aṭṭhānepi kho ahaṃ brāhmaṇa parikappaṃ

vadāmi

1. Yattha ṭhitassa taṃdānaṃ upakappati machasaṃ.

2. Mittāmaccā vā ñātisālohitā vā machasaṃ

[BJT Page 496] [\x 496/]

Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti. Adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti,

musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti,

vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti, so dātā hoti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ

pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So kāyassa bhedā

paraṃ maraṇā hatthinaṃ sahavyataṃ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālā

nānālaṅkārassa.

Yaṃ kho brahmaṇa idha pāṇātipātī, adinnādāyī, kāmesu micchācārī, musāvādī,

pisunavāco, pharusavāco, samphappalāpī, abhijjhālū, vyāpannacitto, micchādiṭṭhiko, tena so

kāyassabhedā parammaraṇā hatthīnaṃ sahavyataṃ upapajjati. Yaṃ ca kho so dātā hoti

samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ,

seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālā nānālaṃkārassa.

Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti. Adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti,

musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti,

vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti, so dātā hoti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ

pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So kāyassa bhedā

paraṃ maraṇā assānaṃ sahavyataṃ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālā

nānālaṅkārassa.

Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti. Adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti,

musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti,

vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti, so dātā hoti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ

pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So kāyassa bhedā

paraṃ maraṇā gunnaṃ sahavyataṃ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālā

nānālaṅkārassa.

Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti. Adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti,

musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti,

vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti, so dātā hoti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ

pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So kāyassa bhedā

paraṃ maraṇā kukkurānaṃ sahavyataṃ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa mālā

nānālaṅkārassa.

Yaṃ kho brahmaṇa idha pāṇātipātī, adinnādāyī, kāmesu micchācārī, musāvādī,

pisunavāco, pharusavāco, samphappalāpī, abhijjhālū, [PTS Page 272] [\q 272/]

vyāpannacitto, micchādiṭṭhiko, so tena kāyassabhedā parammaraṇā kukkurānaṃ sahavyataṃ

upapajjati. Yaṃ ca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ

yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ, seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tena so tattha lābhī hoti annassa

pānassa mālā nānālaṅkārassa.

[BJT Page 498] [\x 498/]

Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu

micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāvācā paṭivirato hoti, pharusāya

vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto

hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ

yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā

manussānaṃ sahavyataṃ upapajjati. So tattha lābhī hoti mānusakānaṃ pañcannaṃ

kāmaguṇānaṃ.

Yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu

micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāvācā paṭivirato hoti, pharusā

yavācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto

hoti, sammādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṃ sahavyataṃ

upapajjati, yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ

yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Tena so tattha lābhī hoti

mānusakānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ.

Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu

micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāvācā paṭivirato hoti, pharusāya

vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto

hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ

yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā

devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. So tattha [PTS Page 273] [\q 273/] lābhī hoti dibbānaṃ

pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ.

Yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti,

kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunāvācā paṭivirato hoti,

pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti,

avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko. Tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā devānaṃ

sahavyataṃ upapajjati. Yañca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ

vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tena so tattha lābhī hoti

dibbānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ. Api ca brāhmaṇa, dāyako pi anipphalo ti.

Acchariyaṃ bho gotama, abbhūtaṃ bho gotama, yāvañcidaṃ bho gotama alameva dānāni

dātuṃ, alaṃ saddhāni kātuṃ, yatrahi nāma dāyako pi anipphalo hoti.

Eva metaṃ brāhmaṇa, evametaṃ brāhmaṇa, 1 dāyakopi hi brāhmaṇa anipphalo2 hoti.

Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama. Seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhinti. Evamevaṃ bhotā gotamena

anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma

dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Jāṇussoṇīvaggo dutiyo.

1. Eva metaṃ brāhmaṇa machasaṃ.

2. Anipphaloti machasaṃ.

[BJT Page 500] [\x 500/]

3. Sādhuvaggo

10. 4. 3. 1

Sādhu suttaṃ

Sādhuñca vo bhikkhave desissāmi, asādhuñca, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha,

bhāsissāmī'ti. Evaṃ [PTS Page 274] [\q 274/] bhanteti kho te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamañca bhikkhave asādhu1:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Idaṃ vuccati bhikkhave asādhu2.

Katamañca bhikkhave sādhu3:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhi.

Idaṃ vuccati bhikkhave sādhūti.

10. 4. 3. 2

Ariyadhamma suttaṃ

Ariyadhammañca vo bhikkhave desissāmi, anariyadhammañca taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave anariyo dhammo:

Pāṇātipāto micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave anariyo dhammo.

Katamo ca bhikkhave ariyo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhi.

Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo dhammoti.

1. Asādhuṃ sīmu.

2. Asādhuṃ sīmu.

3. Sādhuṃ sīmu.

[BJT Page 502] [\x 502/]

10. 4. 3. 3

Kusala suttaṃ

Kusalañca vo bhikkhave desissāmi, akusalañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha,

bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamañca bhikkhave akusalaṃ:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Idaṃ vuccati bhikkhave akusalaṃ.

[PTS Page 275] [\q 275/]

Katamañca bhikkhave kusalaṃ:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Idaṃ vuccati bhikkhave kusalanti.

10. 4. 3. 4

Attha suttaṃ

Atthañca vo bhikkhave desissāmi, anatthañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha,

bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave anattho:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave anattho.

Katamo ca bhikkhave attho:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhīti.

Ayaṃ vuccati bhikkhave attho ti.

10. 4. 3. 5

Dhamma suttaṃ

Dhammañca vo bhikkhave desissāmi, adhammañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha,

bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave adhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave adhammo.

Katamo ca bhikkhave dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave dhammo ti.

[BJT Page 504] [\x 504/]

10. 4. 3. 6

Sāsavadhamma suttaṃ

Sāsavañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, anāsavañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave sāsavo dhammo.

[PTS Page 276] [\q 276/]

Katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave anāsavo dhammo ti.

10. 4. 3. 7

Sāvajja suttaṃ

Sāvajjañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, anavajjañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo.

Katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave anavajjo dhammo ti.

10. 4. 3. 8

Tapanīya suttaṃ

Tapanīyañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, atapanīyañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

manasikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave tapanīyo dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave tapanīyo

dhammo.

Katamo ca bhikkhave atapanīyo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave atapanīyo dhammo ti.

[BJT Page 506] [\x 506/]

10. 4. 3. 9

Ācayagāmī suttaṃ

Ācayagāmiñca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, apacayagāmiñca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave ācayagāmī dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave ācayagāmī

dhammo.

[PTS Page 277] [\q 277/]

Katamo ca bhikkhave apacayagāmī dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave apacayagāmī dhammo ti.

10. 4. 3. 10

Dukkhudraya suttaṃ

Dukkhudrayañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, sukhudrayañca. Taṃ suṇātha,

sādhukaṃ masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave dukkhudrayo

dhammo.

Katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammo ti.

10. 4. 3. 11

Dukkhavipāka suttaṃ

Dukkhavipākañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, sukhavipākañca. Taṃ suṇātha,

sādhukaṃ masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave dukkhavipāko

dhammo.

Katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammo ti.

Sādhuvaggo tatiyo.

[BJT Page 508] [\x 508/]

[PTS Page 278] [\q 278/]

4. Ariyamaggavaggo

10. 4. 4. 1

Ariyamagga suttaṃ

Ariyamaggañca vo bhikkhave desissāmi, anariyamaggañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave anariyo maggo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave anariyo maggo.

Katamo ca bhikkhave ariyo maggo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo maggo ti.

10. 4. 4. 2

Kaṇhamagga suttaṃ

Kaṇhamaggañca vo bhikkhave desissāmi, sukkamaggañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave kaṇho maggo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave kaṇho maggo.

Katamo ca bhikkhave sukko maggo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave sukko maggo ti.

10. 4. 4. 3

Saddhamma suttaṃ

Saddhammañca vo bhikkhave desissāmi, asaddhammañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave asaddhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave asaddhammo.

Katamo ca bhikkhave saddhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave saddhammo ti.

[BJT Page 510] [\x 510/]

[PTS Page 279] [\q 279/]

10. 4. 4. 4

Sappurisadhamma suttaṃ

Sappurisadhammañca vo bhikkhave desissāmi, asappurisadhammañca. Taṃ suṇātha,

sādhukaṃ masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave asappurisadhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave

asappurisadhammo.

Katamo ca bhikkhave sappurisadhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave sappurisadhammo ti.

10. 4. 4. 5

Uppādetabbadhamma suttaṃ

Uppādetabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, na uppādetabbañca. Taṃ suṇātha,

sādhukaṃ masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave na uppādetabbo dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave na uppādetabbo

dhammo.

Katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave uppādetabbo dhammoti.

10. 4. 4. 6

Āsevitabbadhamma suttaṃ

Āsevitabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, nāsevitabbañca. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ

masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Katamo ca bhikkhave nāsevitabbo dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave nāsevitabbo

dhammo.

Katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammoti.

[BJT Page 512] [\x 512/]

[PTS Page 280] [\q 280/]

10. 4. 4. 7

Bhāvetabbadhamma

Bhāvetabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, nabhāvetabbañca. Taṃ suṇātha,

sādhukaṃ masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave nabhāvetabbo dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave na bhāvetabbo

dhammo.

Katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammoti.

10. 4. 4. 8

Bahulīkātabbadhamma

Bahulīkātabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, nabahulīkātabbañca. Taṃ suṇātha,

sādhukaṃ masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave na bahulīkātabbo

dhammo.

Katamo ca bhikkhave bahulīkātabbo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave bahulīkātabbo dhammoti.

10. 4. 4. 9

Anussaritabbadhamma

Anussaritabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, nānussaritabbañca. Taṃ suṇātha,

sādhukaṃ masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave nānussaritabbo dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave nānussaritabbo

dhammo.

Katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammoti.

[BJT Page 514] [\x 514/]

[PTS Page 281] [\q 281/]

10. 4. 4. 10

Sacchikātabbadhamma suttaṃ

Sacchikātabbañca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi, na sacchikātabbañca. Taṃ suṇātha,

sādhukaṃ masikarotha, bhāsissāmī'ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ.

Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo:

Pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro, musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā,

samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiṭṭhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave na sacchikātabbo

dhammo.

Katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo:

Pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī, musāvādā

veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā

veramaṇī, anabhijjhā, avyāpādo, sammādiṭṭhī.

Ayaṃ vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammoti.

Ariyamagga vaggo catuttho.

[BJT Page 516] [\x 516/]

5. Aparapuggala vaggo

10. 4. 5. 1 12

Sevitabbādi dvādasa suttāni

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo, katamehi dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchāchārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo,

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. Katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya [PTS Page 282] [\q 282/] paṭivirato hoti,

pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti,

avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi

samannāgato puggalo sevitabboti.

2. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo, katamehi dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo,

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo bhajitabbo. Katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti,

imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo bhajitabboti.

3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na payirupāsitabbo, katamehi dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchāchārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na payirupāsitabbo,

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo payirupāsitabbo, katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti,

imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo payirupāsitabboti.

4. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na pujjo hoti, katamehi dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchāchārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na pujjo hoti.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo pujjo hoti. Katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti,

imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo pujjo hoti ti.

5. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na pāsaṃso hoti, katamehi dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchāchārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na pāsaṃso hoti.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo pāsaṃso hoti. Katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti,

imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo pāsaṃso hoti ti.

6. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo agāravo hoti, katamehi dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchāchārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo agāravo hoti.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sagāravo hoti. Katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hotīti.

Sāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti,

avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi

samannāgato puggalo sagāravo hoti ti.

7. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo appatisso hoti, katamehi dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchāchārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo appatisso hoti.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sappatisso2 hoti. Katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti,

imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo sappatisso hotiti.

8. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo nārādhako hoti, katamehi dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchāchārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo nārādhako hoti.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo ārādhako hoti. Katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti,

imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo ārādhako hotīti.

9. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na visujjhati, katamehi dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchāchārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na visujjhati.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo visujjhati. Katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti,

imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo visujjhatīti.

10. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo mānaṃ nābhibhoti, katamehi dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchāchārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo mānaṃ nābhibhoti.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo mānaṃ anabhibhoti, katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti,

imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo mānaṃ anabhibhotīti.

11. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo paññāya na vaḍḍhati, katamehi

dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchāchārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo paññāya na vaḍḍhati.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo paññāya vaḍḍhati, katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti,

imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo paññāya vaḍḍhatīti.

1. Pisuṇavāco machasaṃ.

2. Appatikkohoti pe sappatikkho, sīmu.

[BJT Page 518] [\x 518/]

12. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo bahuṃ apuññaṃ pasavati, katamehi

dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco hoti,

pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko

hoti, imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuṃ apuññaṃ pasavati

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo bahuṃ puññaṃ pasavati, katamehi

dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammā diṭṭhiko hoti,

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuṃ puññaṃ pasavatīti.

Puggalavaggo pañcamo.

Catuttho paṇṇāsako.

[BJT Page 520] [\x 520/]

[PTS Page 283] [\q 283/]

Paṇṇāsātireka suttāni

1. Karajakāyavaggo

10. 5. 1. 1

Paṭhamaniraya suttaṃ

(Sāvatthi)

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi

dasahi:

1. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno

sabbapāṇabhūtesu.

2. Adinnādāyī hoti. Yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ

adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācārī hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā

bhaginīrakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā

antamaso mālā gulaparikkhittāpi, tathā rūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti.

4. Musāvādī hoti sabhāgato1 vā parisagato vā ñāti majjhagato vā pūgamajjhagato vā

rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa, yaṃ jānāhi, taṃ vadehī'ti. So

ajānaṃ vā āha 'jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha 'na jānāmī'ti apassaṃ vā āha, 'passāmī'ti passaṃ vā

āha, na passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā

bhāsitā hoti.

5. Pisunāvāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ

akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā, bhinnānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo

vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

6. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā

asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

1. Sabhāgato vā hoti parisaggato vā machasaṃ,

[BJT Page 522] [\x 522/]

7. Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī

anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. [PTS

Page] [\q /]

8. Abhijjhālū hoti yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ, taṃ abhijjhitā hoti, 'ahovata1 yaṃ

parassa taṃ mama assā'ti.

9. Byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo, 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā

ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesunti''.

10. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano, 'natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi

mātā, natthi pitā. Natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā

sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi

dasahi:

1. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo

nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

2. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ

gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā,

piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhātu rakkhitā, bhaginīrakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā,

dhammarakkhitā, sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittāpi, tathārūpāsu na

cārittaṃ āpajjitā hoti.

1. Vatāyaṃ sīmu,

[BJT Page 524] [\x 524/]

4. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato

vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho, ''ehambho purisa, yaṃ

jānāhi, taṃ vadehī''ti. So ajānaṃ vā āha: 'na jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha, 'jānāmī'ti, apassaṃ vā

āha 'na passāmī'ti. Passaṃ vā āha, 'passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā

āmisakiñcikkhahetu vā na [PTS Page 285] [\q 285/] sampajānamusā bhāsitā hoti.

5. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti. Na ito sutvā amutra akkhātā

imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā

sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagga nandī

samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

6. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā tā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemaṇīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

7. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Kālavādī bhūtavādī atthavādī

dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti, kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ

atthasaṃhitaṃ.

8. Anabhijjhālū hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ, taṃ anabhijjhitā hoti, ''aho vata yaṃ

parassa taṃ mama assā''ti.

9. Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo, 'ime sattā averā hontu avyāpajjā anīghā

sukhī attānaṃ pariharantu''ti.

[BJT page 526 10.] Sammādiṭṭhiko diṭṭhiko hoti aviparītadassano, 'atthi dinnaṃ atthi

yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko,

atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā

sammaggatā, sammā paṭipannā, yo imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā

pavedentī'ti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.

10. 5. 1. 2

Dutiyaniraya suttaṃ

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi

dasahi:

1. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho

Adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.

2. Adinnādāyī hoti. Yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ

adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācārī hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā

bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā

antamaso mālā gulaparikkhittāpi, tathā rūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti.

4. Musāvādī hoti sabhāgato1 vā parisagato vā ñāti majjhagato vā pūgamajjhagato vā

rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa, yaṃ jānāhi, taṃ vadehī'ti. So

ajānaṃ vā āha 'jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha 'na jānāmī'ti apassaṃ vā āha, 'passāmī'ti passaṃ vā

āha, na passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā

bhāsitā hoti.

5. Pisunāvāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ

akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā, bhinnānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo

vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

6. Pharusāvāco hoti, [PTS Page 286] [\q 286/] yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā

parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

7. Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī

anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ.

8. Abhijjhālū hoti yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ, taṃ abhijjhitā hoti, 'ahovata1 yaṃ

parassa taṃ mama assā'ti.

9. Byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo, 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā

ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesunti''.

10. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano, 'natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi

mātā, natthi pitā. Natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā

sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ nirayeti.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi

dasahi:

[BJT Page 528] [\x 528/]

1. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo

nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

2. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ

gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā,

piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhātu rakkhitā, bhaginīrakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā,

dhammarakkhitā, sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittāpi, tathārūpāsu na

cārittaṃ āpajjitā hoti.

4. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato

vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho, ''ehambho purisa, yaṃ

jānāhi, taṃ vadehī''ti. So ajānaṃ vā āha: 'na jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha, 'jānāmī'ti, apassaṃ vā

āha 'na passāmī'ti. Passaṃ vā āha, 'passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā

āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

5. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti. Na ito sutvā amutra akkhātā

imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā

sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī

samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

6. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemaṇīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

7. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Kālavādī bhūtavādī atthavādī

dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti, kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ

atthasaṃhitaṃ.

8. Anabhijjhālū hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ, taṃ anabhijjhitā hoti, ''aho vata yaṃ

parassa taṃ mama assā''ti.

9. Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo, 'ime sattā averā hontu avyāpajjā anīghā

sukhī attānaṃ pariharantu''ti.

10. Sammā diṭṭhiko hoti aviparītadassano, 'atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā,

atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā, sammā paṭipannā,

ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.

10. 5. 1. 3

Mātugāma suttaṃ

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Katamehi dasahi:

[PTS Page 287] [\q 287/]

Pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunā vāco hoti,

pharusā vāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpanna citto hoti, micchā diṭṭhiko

hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṃ nikkhitte evaṃ

niraye.

[BJT Page 530] [\x 530/]

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge.

Katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ

saggeti.

10. 5. 1. 4

Upāsikā suttaṃ

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.

Katamehi dasahi:

Pāṇātipātinī hoti, adinnādāyinī hoti, kāmesu micchācāriṇī hoti, musāvādinī hoti,

pisunāvācā hoti, pharusāvācā hoti, samphappalāpinī hoti, abhijjhālūnī hoti, byāpanna cittā

hoti, micchādiṭṭhikā hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ

niraye.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge.

Katamehi dasahi:

Pāṇātipātā paṭiviratā hoti, adinnādānā paṭiviratā hoti, kāmesu micchācārā paṭiviratā hoti,

musāvādā paṭiviratā hoti, pisunāya vācāya paṭiviratā hoti, pharusāya vācāya paṭiviratā hoti,

samphappalāpā paṭiviratā hoti, anabhijjhālū hoti, abyāpannacittā hoti, sammādiṭṭhikā hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataṃ nikkhittā evaṃ

saggeti.

[BJT Page 532] [\x 532/]

[PTS Page 288] [\q 288/]

10. 5. 1. 5

Visārada suttaṃ

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraṃ ajjhāvasati. Katamehi

dasahi:

Pāṇātipātinī hoti, adinnādāyinī hoti, kāmesu micchācārinī hoti, musāvādinī hoti,

pisunāvācā hoti, pharusavācā hoti, samphappalāpinī hoti, abhijjhālūnī hoti, byāpanna cittā

hoti, micchādiṭṭhikā hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraṃ ajjhāvasati.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraṃ ajjhāvasati. Katamehi

dasahi:

Pāṇātipātā paṭiviratā hoti, adinnādānā paṭiviratā hoti, kāmesu micchācārā paṭiviratā hoti,

musāvādā paṭiviratā hoti, pisunāya vācāya paṭiviratā hoti, pharusāya vācāya paṭiviratā hoti,

samphappalāpā paṭiviratā hoti, anabhijjhālunī hoti, abyāpannacittā hoti, sammādiṭṭhikā

hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraṃ ajjhāvasatīti.

10. 5. 1. 6

Saṃsappaniya pariyāya suttaṃ

Saṃsappaniyapariyāyaṃ vo bhikkhave desissāmi taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha,

bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca so bhikkhave saṃsappanīyapariyāyo dhamma pariyāyo:

Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā,

yaṃ kammaṃ karonti kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyadā bhavanti.

[BJT Page 534] [\x 534/]

[PTS Page 289] [\q 289/]

Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno

sabbapāṇabhūtesu, so saṃsappati kāyena, saṃsappati vācāya, saṃsappati manasā, tassa

jimhaṃ kāyakammaṃ hoti, jimhaṃ vacīkammaṃ, jimhaṃ manokammaṃ, jimhā gati,

jimhupapatti. Jimhagatikassa kho panāhaṃ bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ

aññataraṃ gatiṃ vadāmi, ye vā ekantadukkhā nirayā, yā vā saṃsappajātikā tiracchānayoni.

Katamā ca sā bhikkhave saṃsappajātikā tiracchānayoni: abhivicchikā, satapadī, nakulā,

biḷārā, mūsikā, ulūkā, ye vā panaññe pi keci tiracchāna yonikā sattā manusse disvā

saṃsappanti. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṃ karoti, tena upapajjati,

upapannametaṃ phassā phusanti. Evaṃpahaṃ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.

Idha pana bhikkhave ekacco adinnādāyī hoti. Yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ

gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

Kāmesu micchācārī hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā

bhaginīrakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā

antamaso mālā gulaparikkhittāpi, tathā rūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti.

Musāvādī hoti sabhāgato1 vā parisagato vā ñāti majjhagato vā pūgamajjhagato vā

rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa, yaṃ jānāhi, taṃ vadehī'ti. So

ajānaṃ vā āha 'jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha 'na jānāmī'ti apassaṃ vā āha, 'passāmī'ti passaṃ vā

āha, na passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā

bhāsitā hoti.

Pisunavāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā

amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā, bhinnānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo

vaggarato vagganadī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusavāco hoti, yā sā vācā

aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā tathārūpiṃ

vācaṃ bhāsitā hoti.

Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī

anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ.

Abhijjhālū hoti yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ, taṃ abhijjhitā hoti, 'ahovata1 yaṃ

parassa taṃ mama assā'ti.

Byāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo, 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu

vā vinassantu vā mā vā ahesunti''.

Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano,

'Natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ

vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā,

natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca

lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī''ti. So saṃsappati kāyena, saṃsappati vācāya,

saṃsappati manasā, tassa jimhaṃ kāyakammaṃ hoti, jimhaṃ vacīkammaṃ, jimhaṃ

manokammaṃ, jimhā gati, [PTS Page 290] [\q 290/] jimhupapatti.

Jimhagatikassa kho panāhaṃ bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ

vadāmi, ye vā ekantadukkhā nirayā, yā vā saṃsappajātikā tiracchānayoni.

1. Saṃ sappati pariyāyaṃ aṭṭhakathā

[BJT Page 536] [\x 536/]

Katamā ca sā bhikkhave saṃsappajātikā tiracchānayoni: ahīvicchikā, satapadī, nakulā,

biḷārā, mūsikā, ulūkā, ye vā panaññe pi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā

saṃsappanti. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti, yaṃ karoti, tena upapajjati,

upapannametaṃ phassā phusanti. Evaṃpahaṃ bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.

Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā,

yaṃ kammaṃ karonti kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādā bhavanti.

Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihita daṇḍo

nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So na saṃsappati kāyena,

na saṃsappati vācāya na saṃsappati manasā. Tassa ujuṃ kāya kammaṃ hoti, ujuṃ

vacīkammaṃ, ujuṃ mano kammaṃ, uju gati, ujūpapatti. Ujugatikassa kho panāhaṃ

bhikkhave ujūpapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi, ye vā ekantasukhā

saggā, yāni vā pana tāni uccakulāni khattiyamahāsāḷakulāni vā brāhmaṇamahāsāḷakulāni

vā gahapati mahāsāḷakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni

pahūta cittūpakaraṇāni pahūtadhanadhaññāni.

Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti hoti yaṃ karoti, tena upapajjati, upapannametaṃ

phassā phussanti. Evaṃpahaṃ bhikkhave kammadāyādā sattāti vadāmi.

Idha pana bhikkhave ekacco adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ

parassa paracittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ

ādātā hoti.

Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā,

piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhātu rakkhitā, bhaginīrakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā,

dhammarakkhitā, sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittāpi, tathārūpāsu na

cārittaṃ āpajjitā hoti.

[PTS Page 291] [\q 291/]

Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato vā

pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho, ''ehambho purisa, yaṃ

jānāhi, taṃ vadehī''ti. So ajānaṃ vā āha: 'na jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha, 'jānāmī'ti, apassaṃ vā

āha 'na passāmī'ti. Passaṃ vā āha, 'passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā

āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti. Na ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ

bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā

sahitānaṃ vā anuppadātā samaggarāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ

bhāsitā hoti.

Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemaṇīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Kālavādī bhūtavādī atthavādī

dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti, kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ

atthasaṃhitaṃ.

Anabhijjhālū hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ, taṃ anabhijjhitā hoti, ''aho vata yaṃ

parassa taṃ mama assā''ti.

Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo, 'ime sattā averā hontu avyāpajjā anīghā

sukhī attānaṃ pariharantu''ti.

Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano:

1. Ujuṃ machasaṃ.

[BJT Page 538] [\x 538/]

Atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko,

atthi ayaṃ loko, atthi, paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke

samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā pavedentī ti. So na saṃsappati kāyena, na saṃsappati vācāya, na

saṃsappati manasā, tassa ujuṃ kāya kammaṃ hoti, ujuṃ vacīkammaṃ, ujuṃ mano kammaṃ,

ujugati, ujupapatti.

Ujugatikassa kho panāhaṃ bhikkhave ujupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ

vadāmi. Ye vā ekantasukhā saggā, yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsāḷa kulāni vā,

brāhmaṇa mahāsāḷakulāni vā gahapati mahāsāḷa kulāni vā, aḍḍhāni mahaddhanāni mahā

bhogāni pahuta jātarūparajatāni pahutacittūpakaraṇāni, pahutadhanadhaññāni, iti kho

bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti, hoti yaṃ karoti, tena upapajjati upapannamenaṃ phassā

phusanti. Evaṃpahaṃ bhikkhave kammadāyādā sattāti vadāmi.

Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā

yaṃ kammaṃ karonti kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā tassa dāyādā bhavanti.

Ayaṃ kho so bhikkhave saṃsappaniyapariyāyo dhamma pariyāyoti.

[PTS Page 292] [\q 292/]

10. 5. 1. 7

Paṭhamasañcetanika suttaṃ

Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā

vyantībhāvaṃ vadāmi. Tañca kho diṭṭhe va dhamme upapajje1 vā apare vā pariyāye. Na

tve vāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā

dukkhassantakiriyaṃ vadāmi.

1. Upapajjaṃ vā sī. Mu. Majasaṃ

[BJT Page 540] [\x 540/]

Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā

dukkhavipākā hoti. Catubbidhā vacīkammanta sandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Tividhā mano kammantasandosabyāpatti

akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkha vipākā hoti.

Kathañca bhikkhave tividhākāyakammanta sandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti:

1. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno

sabbapāṇabhūtesu.

2. Adinnādāyī hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā

adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginīrakkhitā

ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālā

gulaparikkhittāpi, tathā rūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti.

Evaṃ kho bhikkhave tividhā kāya kammanta sandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Kathañca bhikkhave catubbidhā vacī kammanta sandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkha vipākā hoti.

[PTS Page 293] [\q 293/]

4. Idha bhikkhave ekacco musāvādī hoti, sabhāgato vā1 parisagato vā1 ñātimajjhagato vā

pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho, ''ehambho purisa yaṃ

jānāsi taṃ vadehī''ti. So ajānaṃ vā āha 'jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha 'na jānāmi' ti. Apassaṃ vā āha,

'passāmī'ti, passaṃ vā āha, 'na passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā

sampajānamusā bhāsitā hoti.

1. Sabhagagato vā parisagagato vā machasaṃ

[BJT Page 542] [\x 542/]

5. Pisunavāco hoti. Ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ

akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā, bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo

vaggarato vagganandi vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

6. Pharusavāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā

asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

7. Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādi

anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ.

Evaṃ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammanta sandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Kathañca bhikkhave tividhāmano kammanta sandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

8. Idha bhikkhave ekacco abhijjhālū hoti, yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā

hoti: aho vata yaṃ1 parassa taṃ mamassā''ti.

9. Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṃkappo 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā

ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesunti.

10. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano, natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi

mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, [PTS Page 294] [\q 294/] natthi loke

samaṇabrāhmaṇā samaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ

abhiññā sacchikatvā pavedentīti.

Evaṃ kho bhikkhave tividhā mano kammanta sandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

1. Vatāyaṃ sīmu.

[BJT Page 544] [\x 544/]

Tividha kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā hetu vā bhikkhave, sattā

kāyassabhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Catubbidhavacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā hetu vā bhikkhave, sattā

kāyassabhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Tividhamano kammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā hetu vā bhikkhave, sattā

kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Seyyathāpi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṃ khitto yena yeneva patiṭṭhāti,

suppatiṭṭhitāyeva patiṭṭhāti, evameva kho bhikkhave tividha

kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā hetu vā sattā kāyassabhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Catubbidhavacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Tividha mano

kammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṃ duggatiṃ nirayaṃ upapajjanti.

Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā

vyantībhāvaṃ vadāmi. Tañca kho diṭṭhe va dhamme upapajje vā apare vā pariyāye.

Na tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā

dukkhassantakiriyaṃ vadāmi.

Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā

hoti, catubbidhā vacīkammanta sampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti,

tividhā manokammantasampatti [PTS Page 295] [\q 295/] kusalasañcetanikā sukhudrayā

sukhavipākā hoti.

[BJT Page 546] [\x 546/]

Kathañca bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kulasañcetanikā sukhudrayā

sukhavipākā hoti.

1. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo

nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

2. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ

gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā,

piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhāturakkhitā bhaginīrakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā,

dhammarakkhitā, sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittāpi, tathārūpāsu na

cārittaṃ āpajjitā hoti.

Evaṃ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā

sukhavipākā hoti.

Kathañca bhikkhave catubbidhā vacīkammanta sampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā

sukha vipākā hoti:

4. Idha bhikkhave ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhāgato vā

parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto

sakkhipuṭṭho ''ehambho purisa, yaṃ jānāhi, taṃ vadehī''ti. So ajānaṃ vā āha: 'na jānāmī'ti.

Jānaṃ vā āha, 'jānāmī'ti, apassaṃ vā āha 'na passāmī'ti. Passaṃ vā āha, 'passāmī'ti. Iti

attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

5. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti. Na ito sutvā amutra akkhātā

imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā [PTS

Page 296] [\q 296/] sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato

samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

[BJT Page 548] [\x 548/]

6. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā neḷā kaṇṇasukhā

pemaṇīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

7. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Kālavādī bhūtavādī atthavādī

dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti, kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ

atthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā

sukhudrayā sukhavipākā hoti.

Kathañca bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā

sukhavipākā hoti:

8. Idha bhikkhave ekacco anabhijjhālū hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ, taṃ

anabhijjhitā hoti, ''aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā''ti.

9. Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo, 'ime sattā averā hontu avyāpajjā anīghā

sukhī attānaṃ pariharantu''ti.

10. Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano, 'atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā,

atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā, sammā paṭipannā,

yo imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti.

Evaṃ kho bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā

sukhavipākā hoti.

Tividhakāyakammantasampatti kusalasañcetanikā hetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Catubbidhavacīkammantasampatti

kusalasañcetanikā hetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ

lokaṃ upapajjanti. Tividha mano kammanta sampatti kusalasañcetanikā hetu vā bhikkhave

sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

[BJT Page 550] [\x 550/]

Seyyathāpi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṃ khitto yena yeneva patiṭṭhāti

suppatiṭṭhitaṃ yeva patiṭṭhāti. Evameva kho bhikkhave tividha kāyakammantasampatti

[PTS Page 297] [\q 297/] kusalasañcetanikā hetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā

sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

Catubbidhavacīkammantasampatti kusalasañcetanikā hetu vā sattākāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

Tividha manokammantasampatti kusalasañcetanikā hetu vā sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ vyantībhāvaṃ vadāmi.

Tañca kho diṭṭhe vā dhamme, upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṃ bhikkhave

sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā dukkhassa antakiriyaṃ

vadāmīti.

10. 5. 1. 8

Dutiya sañcetanika suttaṃ

Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ vyantībhāvaṃ vadāmi.

Tañca kho diṭṭhe vā dhamme, upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṃ bhikkhave

sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā dukkhassa antakiriyaṃ

vadāmī.

Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā

dukkhavipākā hoti. Catubbidhā vācākammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Tividhā manokammantasandosabyāpatti

akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkha vipākā hoti.

Kathañca bhikkhave tividhā kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti:

1. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno

sabbapāṇabhūtesu.

2. Adinnādāyī hoti. Yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā

adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginīrakkhitā

ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālā

gulaparikkhittāpi, tathā rūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti.

Evaṃ kho bhikkhave tividhā kāya kammanta sandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

[BJT Page 552] [\x 552/]

Kathañca bhikkhave catubbidhā vacīkammanta sandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkha vipākā hoti.

Idha bhikkhave ekacco musāvādī hoti, sabhāgato vā1 parisagato vā1 ñātimajjhagato vā

pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho, ''ehambho purisa yaṃ

jānāsi taṃ vadehī''ti. So ajānaṃ vā āha 'jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha 'na jānāmi' ti. Apassaṃ vā āha,

'passāmī'ti, passaṃ vā āha, 'na passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā

sampajānamusā bhāsitā hoti.

Pisunavāco hoti. Ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā

amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā, bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato

vagganandi vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusavāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā

parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā

hoti.

Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādi

anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. [PTS

Page 298] [\q 298/]

Evaṃ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammanta sandosa byāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Kathañca bhikkhave tividhāmano kammanta sando sabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Idha bhikkhave ekacco abhijjhālū hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhatā

hoti: aho vata yaṃ1 parassa taṃ mamassā''ti.

Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṃkappo 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā ucchijjantu

vā vinassantu vā mā vā ahesunti.

Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano, natthidinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi

mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā samaggatā

sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti.

Evaṃ kho bhikkhave tividhā mano kammanta sandosabyāpatti akusalasañcetanikā

dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.

Tividha kāyakammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Catubbidhavacīkammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā

kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Tividhamanokammantasandosabyāpatti akusalasañcetanikā hetu vā bhikkhave sattā kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā

byantībhāvaṃ vadāmi. Tañca kho diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Na

tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā

dukkhassantakiriyaṃ vadāmi.

Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā

hoti. Catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.

Tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.

Kathañca bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kulasañcetanikā sukhudrayā

sukhavipākā hoti.

1. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo

nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

2. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ

gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā,

piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhātu rakkhitā, bhaginīrakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā,

dhammarakkhitā, sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittāpi, tathārūpāsu na

cārittaṃ āpajjitā hoti.

Evaṃ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā

sukhavipākā hoti.

Kathañca bhikkhave catubbidhā vacīkammanta sampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā

sukha vipākā hoti:

4. Idha bhikkhave ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhāgato vā

parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto

sakkhipuṭṭho ''ehambho purisa, yaṃ jānāhi, taṃ vadehī''ti. So ajānaṃ vā āha: 'na jānāmī'ti.

Jānaṃ vā āha, 'jānāmī'ti, apassaṃ vā āha 'na passāmī'ti. Passaṃ vā āha, 'passāmī'ti. Iti

attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

5. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti. Na ito sutvā amutra akkhātā

imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā

sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī

samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

6. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemaṇīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

7. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Kālavādī bhūtavādī atthavādī

dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti, kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ

atthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā

sukhudrayā sukhavipākā hoti.

[BJT Page 554] [\x 554/]

[PTS Page 299] [\q 299/]

Kathañca bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā

sukhavipākā hoti:

8. Idha bhikkhave ekacco anabhijjhālū hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ, taṃ

anabhijjhitā hoti, ''aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā''ti.

9. Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo, 'ime sattā averā hontu avyāpajjā anīghā

sukhī attānaṃ pariharantu''ti.

10. Sammā diṭṭhiko hoti aviparītadassano, 'atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā,

atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā, sammā paṭipannā,

yo imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti.

Evaṃ kho bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā

sukhavipākā hoti.

Tividhakāyakammantasampatti kusalasañcetanikā hetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Catubbidhavacīkammantasampatti

kusalasañcetanikā hetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ

lokaṃ upapajjanti. Tividha mano kammanta sampatti kusalasañcetanikā hetu vā bhikkhave

sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

Seyyathāpi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṃ khitto yena yeneva patiṭṭhāti

suppatiṭṭhitaṃ yeva patiṭṭhāti. Evameva kho bhikkhave tividha kāyakammantasampatti

kusalasañcetanikā hetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

upapajjanti.

Catubbidhavacīkammantasampatti kusalasañcetanikā hetu vā sattākāyassa bhedā

parammaraṇāsugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

Tividha manokammantasampatti kusalasañcetanikā hetu vā sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.

Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ vyantībhāvaṃ vadāmi.

Tañca kho diṭṭhe vā dhamme, upapajje vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaṃ bhikkhave

sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā dukkhassa antakiriyaṃ

vadāmīti.

10. 5. 1. 9

Karajakāya suttaṃ

Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā1

vyantībhāvaṃ vadāmi. Tañce kho diṭṭhe vā dhamme upapajje2 vā apare vā pariyāye. Na

tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā

dukkhassantakiriyaṃ vadāmi.

Sa kho so bhikkhave ariyasāvako evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo asammūḷho sampajāno

patissato mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ

tathā catutthaṃ3 iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ

mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā

viharati.

So evaṃ pajānāti: ''pubbe kho me idaṃ cittaṃ parittaṃ ahosi abhāvitaṃ. Etarahi pana me idaṃ

cittaṃ appamāṇaṃ subhāvitaṃ. Yaṃ kho pana kiñci pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ

tatrāvasissati. Na taṃ tatrāvatiṭṭhatī'ti.

[PTS Page 300] [\q 300/]

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave daharatagge ce so ayaṃ5 kumāro mettaṃ ceto vimuttiṃ

bhāveyya, api nu kho pāpakammaṃ kareyyāti? No hetaṃ bhante.

1. Appaṭisaṃveditvā machasaṃ 4. Sabbatthatāya sī. Mu

2. Upapajjaṃ vā sīmu. Machasaṃ 5. Ce ayaṃ syā.

3. Tathā catutthiṃ machasaṃ

[BJT Page 556] [\x 556/]

Akarontaṃ kho pana pāpakammaṃ api nu kho dukkhaṃ phuseyyāti?

No hetaṃ bhante, akarontaṃ hi bhante pāpakammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatī ti.

Bhāvetabbā kho panāyaṃ bhikkhave mettācetovimutti itthiyā vā bhikkhave purisena vā.

Itthiyā vā bhikkhave purisassa vā nāyaṃ kāyo ādāya gamanīyo. Cittantaro bhikkhave macco.

So evaṃ pajānāti: ''yaṃ kho me 1idha kiñcī pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṃ kataṃ,

sabbaṃ taṃ idha vedanīyaṃ, na taṃ anugaṃ bhavissatī''ti.

Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave mettācetovimutti anāgāmitāya saṃvattati, idha paññassa

bhikkhuno uttariṃ vimuttiṃ appaṭivijjhato.

Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Muditā sahagatena cetasā ekaṃ disaṃ

pharitvā viharati. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ

tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ

lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena

pharitvā viharati.

So evaṃ pajānāti, ''pubbe kho me idaṃ cittaṃ appamāṇaṃ parittaṃ ahosi abhāvitaṃ, etarahi

pana me idaṃ cittaṃ subhāvitaṃ. Yaṃ kho pana me kiñci pamāṇakataṃ [PTS Page 301] [\q

301/] kammaṃ, na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhatī''ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave daharatagge ce so ayaṃ kumāro upekkhaṃ cetovimuttiṃ

bhāveyya, api nu kho pāpakammaṃ kareyyāti?

No hetaṃ bhante.

Akarontaṃ kho pana pāpakammaṃ api nu kho dukkhaṃ phuseyyāti?

No hetaṃ bhante.

Akarontaṃ hi bhante pāpakammaṃ kuto dukkhaṃ phusissatī ti.

1. Idaṃ machasaṃ

[BJT Page 558] [\x 558/]

Bhāvetabbā kho panāyaṃ bhikkhave upekkhā cetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā

bhikkhave purisassa vā nāyaṃ kāyo ādāya gamanīyo. Cittantaro ayaṃ bhikkhave macco. So

evaṃ pajānāti: ''yaṃ kho me idha kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṃ kataṃ,

sabbaṃ taṃ idha vedaniyaṃ. Na taṃ anugaṃ bhavissatī ti. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave

upekkhā cetovimutti anāgāmitāya saṃvatta ti. Idha paññassa bhikkhuno uttariṃ vimuttiṃ

appaṭivijjhato ti,

10. 5. 1. 10

Adhammacariyā suttaṃ

Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā

saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.

Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

Ko nu kho bho gotama hetu, ko paccayo, yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī ti?

Adhammacariyā visamacariyā hetu kho brāhmaṇa evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantīti.

Ko pana bho gotama hetu, ko paccayo, yenamidhekacce sattā kāyassa [PTS Page 302] [\q

302/] bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti?

Dhammacariyā samacariyā hetu kho brāhmaṇa evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti.

1. Sāraṇīyaṃ, machasaṃ

[BJT Page 560] [\x 560/]

Na kho ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānāmi.

Sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathāhaṃ imassa bhoto gotamassa

saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyanti.

Tena hi brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi bhāsissāmīti.

Evaṃ hoti kho so brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Tividhā1 kho brāhmaṇa, kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti. Catubbidhā2 vācāya

adhammacariyā visamacariyā hoti. Tividhā manasā adhammacariyā visamacariyā hoti.

Kathañca brāhmaṇa, tividhā1 kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti:

1. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno

sabbapāṇabhūtesu.

2. Adinnādāyī hoti. Yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā

adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā

bhaginīrakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā

antamaso mālā gulaparikkhittāpi, tathā rūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti.

Evaṃ kho3 brāhmaṇa, tividhā kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti.

Kathañca brāhmaṇa catubbidhā2 vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti.

4. Idha brāhmaṇa ekacco musāvādī hoti, sabhāgato vā1 parisagato vā1 ñātimajjhagato vā

pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho, ''ehambho purisa yaṃ

jānāsi taṃ vadehī''ti. So ajānaṃ vā āha 'jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha 'na jānāmi' ti. Apassaṃ vā āha,

'passāmī'ti, passaṃ vā āha, 'na passamī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā

sampajānamusā bhāsitā hoti.

5. Pisunavāco hoti. Ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ

akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā, bhinnānaṃ vā anuppadātā vaggārāmo

vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

6. Pharusavāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā

asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

7. Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī

anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ.

Evaṃ kho3 brāhmaṇa, catubbidhā vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti.

Kathañca brāhmaṇa tividhā1 manasā adhammacariyā visamacariyā hoti:

8. Idha brāhmaṇa ekacco abhijjhālū hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhitā

hoti: aho vata yaṃ1 parassa taṃ mamassā'ti.

9. Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṃkappo 'ime sattā haññantu vā bajjhantu vā

ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesunti.

10. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano, 'natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi

mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā

sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti.

Evaṃ kho3 brāhmaṇa, tividhā manasā adhammacariyā visamacariyā hoti.

Evaṃ adhammacariyā visamacariyā hetu kho brāhmaṇa, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.

Tividhā1 kho brāhmaṇa, kāyena dhammacariyā samacariyā hoti. Catubbidhā2 vācāya

dhammacariyā samacariyā hoti. Tividhā manasā dhammacariyā samacariyā hoti.

1. Tividhaṃ. Sīmu.

2. Catubbidhaṃ. Sīmu.

3. Evaṃ brāhmaṇa, machasaṃ

[BJT Page 562] [\x 562/]

Kathañca brāhmaṇa, tividhā kāyena dhammacariyā samacariyā hoti:

1. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo

nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.

2. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ

gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.

3. Kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā,

piturakkhitā, mātāpiturakkhitā, bhātu rakkhitā, bhaginirakkhitā, ñātirakkhitā, gottarakkhitā,

dhammarakkhitā, sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāgulaparikkhittāpi, tathārūpāsu na

cārittaṃ āpajjitā hoti.

[PTS Page 303] [\q 303/]

Evaṃ kho brāhmaṇa, tividhā kāyena dhammacariyā samacariyā hoti.

Kathañca brāhmaṇa catubbidhā vācāya dhammacariyā samacariyā hoti:

4. Idha brāhmaṇa ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhāgato vā

parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto

Sakkhipuṭṭho ''ehambho purisa, yaṃ jānāhi, taṃ vadehī''ti. So ajānaṃ vā āha: 'na jānāmī'ti.

Jānaṃ vā āha, 'jānāmī'ti, apassaṃ vā āha 'na passāmī'ti. Passaṃ vā āha, 'passāmī'ti. Iti

attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.

5. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti. Na ito sutvā amutra akkhātā

imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā

sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī

samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

6. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemaṇīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

7. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Kālavādī bhūtavādī atthavādī

dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti, kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ

atthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā

sukhudrayā sukhavipākā hoti.

Kathañca brāhmaṇa tividhā manasā dhammacariyā samacariyā hoti:

8. Idha brāhmaṇa ekacco anabhijjhālū hoti, yaṃ taṃ parassa paracittūpakaraṇaṃ, taṃ

anabhijjhitā hoti, ''aho vata yaṃ parassa taṃ mama assā''ti.

9. Abyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo, 'ime sattā averā hontu avyāpajjā anīghā

sukhī attānaṃ pariharantu''ti.

10. Sammā diṭṭhiko hoti aviparītadassano, 'atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi

sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā,

atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā, sammā paṭipannā,

yo imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti.

Evaṃ kho brāhmaṇa, tividhā manasā dhammacariyā samacariyā hoti.

Evaṃ dhammacariyā samacariyā hetu kho brāhmaṇa evamidhekacce sattā kāyassa bhedā

parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī ti.

Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā

ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā

telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhinti. Evamevaṃ bhotā gotamena

anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma

dhammañca bhikkhu saṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge

pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Karajakāyavaggo paṭhamo.

[BJT Page. 564 [\x 564/] ]

10. Sāmaññavaggo

10. 5. 2. 1

Paṭhama suttaṃ

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi

dasahi:

Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇāvāco hoti,

pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti. Micchādiṭṭhiko

hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ

niraye.

[PTS Page 304] [\q 304/]

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi

dasahi:

Pāṇātipātā paṭivirato hoti. Adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,

musāvādā paṭivirato hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti,

samphappalāpā paṭivirato hoti. Anabhijjhālū hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.

Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.

10. 5. 2. 2

Dutiya suttaṃ

Visatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi

visatiyā:

Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti. Attanā ca adinnādāyī hoti,

parañca adinnādāne samādapeti.

[BJT Page 566] [\x 566/]

Attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañca kāmesu micchācāre samādapeti, attanā ca

musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti. Attanā ca pisunavāco hoti, parañca pisunāya

vācāya samādapeti. Attanā ca pharusāvāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti.

Attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti. Attanā ca abhijjhālū

hoti, parañca abhijjhāya samādapeti. Attanā ca vyāpannacitto hoti, parañca vyāpāde

samādapeti. Attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Imehi kho

bhikkhave vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Vīsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge, katamehi

vīsatiyā,

Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca

adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca kāmesu

micchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca

musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca pisunāya

vācāya paṭivirato hoti, parañca pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti. Attanā [PTS Page

305] [\q 305/] ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pharusāyā vācāya

veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā

veramaṇiyā samādapeti. Attanā

Ca anabhijjhālū hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti. Attanā ca abyāpannacitto hoti,

parañca abyāpāde samādapeti. Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā

samādapeti.

Imehi kho bhikkhave vīsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.

[BJT Page 568] [\x 568/]

10. 5. 2. 3

Tatiya suttaṃ

Tiṃsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi

tiṃsāya:

Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti.

Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti.

Attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañca kāmesu micchācāre samādapeti, kāmesu

micchācāre ca samanuñño hoti. Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti,

musāvāde ca samanuñño hoti. Attanā ca pisunavāco hoti, parañca pisunāya vācāya

samādapeti. Pisunāya vācāya ca samanuñño hoti, attanā ca pharusavāco hoti, parañca

pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca samanuñño hoti, attanā ca

samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño

hoti. Attanā ca abhijjhālū hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti.

Attanā ca vyāpanna citto hoti, parañca vyāpāde samādapeti, vyāpāde ca samanuñño hoti.

Attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti, micchādiṭṭhiyā ca

samanuñño hoti. Imehi kho bhikkhave tiṃsāya dhammehi samannāgato yathābhataṃ

nikkhitto evaṃ nirayeti.

Tiṃsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi

tiṃsāya:

[PTS Page 306] [\q 306/]

Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti.

Pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti. Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca

adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti. Attanā ca

kāmesu micchācāri paṭivirato hoti. Parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti,

kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti.

[BJT Page 570] [\x 570/]

Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā

veramaṇiyā ca samanuñño hoti. Attanā ca pisunāya vācāya paṭivirato hoti, parañca

pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti.

Attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca parusāya vācāya veramaṇiyā

samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti. Attanā ca samphappalāpā

paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti. Samphappalāpā

veramaṇiyā ca samanuñño hoti. Attanā ca anabhijjhālū hoti parañca anabhijjhāya

samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti. Attanā ca abyāpanna citto hoti, parañca

avyāpāde samādapeti, avyāpāde ca samanuñño hoti. Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca

sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, imehi kho bhikkhave

tiṃsāya dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.

10. 5. 2. 4

Catuttha suttaṃ

Cattārisāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi

cattārisāya:

Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti. Pāṇātipāte ca samanuñño hoti.

Pāṇātipātassa ca vaṇṇaṃ bhāsati. Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne

samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti, adinnādānassa ca vaṇṇaṃ bhāsati. Attanā ca

kāmesu micchācārī hoti. Parañca kāmesu micchācāre samādapeti. [PTS Page 307] [\q 307/]

kāmesu micchācāre ca samanuñño hoti, kāmesu micchācārassa ca vaṇṇaṃ bhāsati.

Attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti,

musāvādassa ca vaṇṇaṃ bhāsati. Attanā ca pisunavāco hoti, parañca pisunāya vācāya

samādapeti, pisunāya vācāya samanuñño hoti. Pisunāya ca vācāya vaṇṇaṃ bhāsati.

[BJT Page 572] [\x 572/]

Attanā ca pharusavāco hoti, parañca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya vācāya ca

samanuñño hoti. Pharusāya vācāya ca vaṇṇaṃ bhāsati. Attanā ca samphappalāpī hoti,

parañca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanuñño hoti, samphappalāpassa

ca vaṇṇaṃ bhāsati. Attanā ca abhijjhālū hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca

samanuñño hoti, abhijjhāya ca vaṇṇaṃ bhāsati. Attanā ca vyāpannacitto hoti, parañca

vyāpāde samādapeti, vyāpāde samanuñño hoti, vyāpādassa ca vaṇṇaṃ bhāsati. Attanā ca

micchādiṭṭhiko hoti, parañca micchādiṭṭhiyā samādapeti. Micchādiṭṭhiyā ca samanuñño

hoti. Micchādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati. Imehi kho bhikkhave cattārīsāya dhammehi

samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

Cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge, katamehi

cattārīsāya:

Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti,

pāṇātipātā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati.

Attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti,

adinnādānā veramaṇiyā ca samanuñño hoti, adinnādānā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati.

Attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā

samādapeti. Kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño hoti. Kāmesu micchācārā

veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati.

Attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā

veramaṇiyā ca samanuñño hoti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati. Attanā ca [PTS

Page 308] [\q 308/] pisunāya vācāya paṭivirato hoti, parañca pisunāya vācāya

veramaṇiyā samādapeti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pisunāya vācāya

veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati. Attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañca

pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño

hoti, pharusāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati.

[BJT Page 574] [\x 574/]

Attanā ca samphappalāpā paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti.

Samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño hoti. Samphappalāpā ca veramaṇiyā vaṇṇaṃ

bhāsati. Attanā ca anabhijjhālū hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti. Anabhijjhāya ca

samanuñño hoti, anabhijjhāya ca vaṇṇaṃ bhāsati. Attanā ca avyāpannacitto hoti, parañca

avyāpāde samādapeti, avyāpāde ca samanuñño hoti, avyāpādassa ca vaṇṇaṃ bhāsati.

Attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca

samanuñño hoti, sammādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati, imehi kho bhikkhave cattārīsāya

dhammehi samannāgato yathābhataṃ nikkhitto evaṃ saggeti.

10. 5. 2. 5.

Pañcamādi suttāni

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati pe akkhataṃ

anupahataṃ attānaṃ pariharati pe

10. 5. 2. 6.

Vīsatiyā bhikkhave pe

10. 5. 2. 7.

Tiṃsāya bhikkhave pe

10. 5. 2. 8.

Cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato khataṃ upahataṃ attānā pariharati pe

akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati.

[BJT Page 576] [\x 576/]

10. 5. 2. 9.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ [PTS Page 309] [\q 309/] nirayaṃ upapajjati. Pe idhekacco kāyassa

bhedā parammaraṇā sugati saggaṃ lokaṃ upapajjati.

10. 5. 2. 10.

Vīsatiyā bhikkhave pe

10. 5. 2. 11.

Tiṃsāya bhikkhave pe

10. 5. 2. 12.

Cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā

apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati pe idhekacco kāyassa bhedā parammaraṇā

sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.

10. 5. 2. 13.

Dasahi bhikkhave dhammehi samannagato bālo veditabbo pepaṇḍito veditabbo pe

10. 5. 2. 14.

Vīsatiyā bhikkhave pe

10. 5. 2. 15.

Tiṃsāya bhikkhave pe

10. 5. 2. 16.

Cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannagato bālo veditabbo pe paṇḍito veditabbo pe

imehi kho bhikkhave cattārīsāya dhammehi samannāgato paṇḍito veditabboti.

Sāmaññavaggo dutiyo

[BJT Page 578] [\x 578/]

Rāgādipeyyālaṃ

10. 5. 3. 1.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasadhammā bhāvetabbā. Katame dasa: asubhasaññā

maraṇasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā aniccasaññā anicce

dukkhasaññā dukkhe anattasaññā pahānasaññā virāgasaññā nirodhasaññā, rāgassa

bhikkhave abhiññāya ime dasadhammā bhāvetabbā [PTS Page 310] [\q 310/]

.

10. 5. 3. 2.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasadhammā bhāvetabbā. Katame dasa: aniccasaññā

anattasaññā āhāre paṭikkūlasaññā sabbaloke anabhiratasaññā aṭṭhikasaññā pulavakasaññā1

vinīlakasaññā vipubbakasaññā vicchiddakasaññā uddhumātakasaññā. Rāgassa bhikkhave

abhiññāya ime dasadhammā bhāvetabbāti.

10. 5. 3. 3.

Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasadhammā bhāvetabbā. Katame dasa: sammādiṭṭhi

sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati

sammāsamādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime

dasadhammā bhāvetabbāti.

10. 5. 3. 46.

Rāgassa bhikkhave pariññāya pe

10. 5. 3. 79

Rāgassa bhikkhave parikkhayāya pe

10. 5. 3. 1012

Rāgassa bhikkhave pahānāya pe

1. Pulavakasaññā machasaṃ.

[BJT Page 580 [\x 580/] 10. 5. 3. 1315]

Rāgassa bhikkhave khayāya pe

10. 5. 3. 1618

Rāgassa bhikkhave vayāya pe

10. 5. 3. 1921

Rāgassa bhikkhave virāgāya pe

10. 5. 3. 2224

Rāgassa bhikkhave nirodhāya pe upasamāya pe*

10. 5. 3. 2527

Rāgassa bhikkhave cāgāya pe

10. 5. 3. 2830

Rāgassa bhikkhave paṭinissaggāya pe ime dasadhammā bhāvetabbāti.

10. 5. 3. 3160

Dosassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 90

Mohassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 120

Kodhassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 150

Upanāhassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 180

Makkhassa bhikkhave pe

*'Upasamāyā'ti padaya dakanipātādisu rāgapeyyāle adissamānattā aṭṭhāna patipatti maññe,

[BJT Page 582] [\x 582/]

10. 5. 3. 210

Palāsassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 240

Issāya bhikkhave pe

10. 5. 3. 270

Macchariyassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 300

Māyāya bhikkhave pe

10. 5. 3. 330

Sāṭheyyassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 360

Thambhassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 390

Sārambhassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 420.

Mānassa bhikkhavepe

10. 5. 3. 450.

Atimānassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 480

Madassa bhikkhave pe

10. 5. 3. 510

Pamādassa bhikkhave abhiññāya pe pariññāya pe parikkhayāya pe pahānāya pekhayāya pe

vayāya pe virāgāya penirodhāya pe upasamāya pe cāgāya pepaṭinissaggāya ime

dasadhammā bhāvetabbāti.

Rāgādipeyyālaṃ niṭṭhitaṃ.

Dasanipāto niṭṭhito.

[PTS Page 311] [\q 311/]

Ekādasako nipāto

Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa

1. Nissayavaggo

11. 1. 1.

Kimatthiya suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa

ārāme.

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca:

Kimatthiyāni bhante kusalāni sīlāni kimānisaṃsānīti. Avippaṭisāratthāni kho ānanda

kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṃsānīti.

Avippaṭisāro pana bhante kimatthiyo kimānisaṃsoti? Avippaṭisāro kho ānanda pāmojjattho1

pāmojjānisaṃso.

Pāmojjaṃ1 pana bhante kimatthiyaṃ kimānisaṃsanti: pāmojjaṃ kho ānanda pītatthaṃ

pītānisaṃsaṃ.

Pīti pana bhante kimatthiyā kimānisaṃsāti. Pīti kho ānanda passaddhatthā

passaddhānisaṃsā.

Passaddhi pana bhante kimatthiyā kimānisaṃsāti? Passaddhi kho ānanda sukhatthā

sukhānisaṃsā.

Sukhaṃ pana bhante kimatthiyaṃ kimānisaṃsanti? Sukhaṃ kho ānanda samādhatthaṃ

samādhānisaṃsaṃ.

1. Pāmujjattho pāmujjānisaṃso sī. Mu

[BJT Page 586] [\x 586/]

Samādhi pana bhante kimattho kimānisaṃsoti? Samādhi kho ānanda

yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso.

Yathābhūtañāṇadassanaṃ pana bhante kimatthiyaṃ kimānisaṃsanti?

Yathābhūtañāṇadassanaṃ kho ānanda nibbindanatthaṃ nibbidānisaṃsaṃ.

Nibbidā pana bhante kimattho kimānisaṃsoti? Nibbidā kho ānanda virāgatthā [PTS Page

312] [\q 312/] virāgānisaṃsā.

Virāgo kho ānanda vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃsoti.

Iti kho ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni, avippaṭisārānisaṃsāni. Avippaṭisāro

pāmojjattho pāmojjānisaṃso. Pāmojjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ. Pīti passaddhatthā

passaddhānisaṃsā. Passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā. Sukhaṃ samādhatthaṃ

samādhānisaṃsaṃ. Samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso.

Yathābhūtañāṇadassanā nibbindatthaṃ nibbidānisaṃsaṃ, nibbidā virāgatthā virāgānisaṃsā,

virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso. Iti kho ānanda kusalāni sīlāni

anupubbena aggāya parentīti.

11. 1. 2.

Na cetanākaraṇīya suttaṃ

Sīlavato bhikkhave sīlasamapannassa na cetanāya karaṇīyaṃ 'avippaṭisāro me uppajjatū'ti.

Dhammatā kho esā bhikkhave yaṃ sīlavato sīlasampannassa avippaṭisāro uppajjati.

Avippaṭisārissa1 bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'pāmojjaṃ me uppajjatū'ti. Dhammatā

esā bhikkhave yaṃ avippaṭisārissa1 pāmojjaṃ uppajjati.

1. Avippaṭisārassa machasaṃ

[BJT Page 588] [\x 588/]

Pamuditassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ. Pīti me uppajjatū'ti dhammatā esā

bhikkhave yaṃ pamuditassa pīti uppajjati.

Pītamanassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'kāyo me passambhatūti. Dhammatā esā

bhikkhave pītamanassa kāyo passambhati.

Passaddhakāyassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'sukhaṃ vediyāmī'ti. Dhammatā esā

bhikkhave yaṃ passaddhakāyassa sukhaṃ uppajjati.

Sukhino bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'cittaṃ me samādhīyatū'ti. Dhammatā esā

bhikkhave yaṃ sukhino cittaṃ samādhiyati.

Samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'yathābhūtaṃ1 pajānāmi, passāmī'ti.

Dhammatā [PTS Page 313] [\q 313/] esā bhikkhave yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajānāti

passati1.

Yathābhūtaṃ bhikkhave jānato passato na cetanāya kāraṇīyaṃ 'nibbindāmī'ti. Dhammatā esā

bhikkhave yaṃ yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati.

Nibbinnassa2 bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'virajjāmī'ti dhammatā esā bhikkhave yaṃ

nibbinno3 virajjati.

Virattassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ 'vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaromī'ti.

Dhammatā esā bhikkhave yaṃ viratto vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaroti.

Iti kho bhikkhave virāgo vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso. Nibbidā

virāgatthā virāgānisaṃsā. Yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthaṃ nibbidānisaṃsaṃ. Samādhi

yathābhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso. Sukhaṃ samādhatthaṃ

samādhānisaṃsaṃ. Passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā. Pīti passaddhatthā passaddhānisaṃsā.

1. Jānāmi. Jānāti machasaṃ 2. Nibbindassa sīmu 3. Nibbindo sīmu

[BJT Page 590] [\x 590/]

Pāmojjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ. Avippaṭisāro pāmojjattho pāmojjānisaṃso. Kusalāni sīlāni

avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni.

Iti kho bhikkhave dhammā ca dhamme1 abhisandenti. Dhammā ca dhamme paripūrenti

apārā pāraṅgamanāyāti. 2

11. 1. 3

Paṭhama upanisasuttaṃ

Dussīlassa bhikkhave sīlavipantassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati

avippaṭisāravipantassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipantassa

hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipantassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā

asati passaddhi vipantassa [PTS Page 314] [\q 314/] hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe

asati sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati

sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā.

Nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo. Virāge asati virāgavipannassa

hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanto tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ3 gacchati.

Tacopi na pāripūriṃ gacchati, pheggupi na pāripūriṃ gacchati sāropi na pāripūriṃ gacchati.

Evameva kho bhikkhave dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro.

Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati

pāmojjavipannassa hatūpanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā hoti

passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati

sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati

sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti

nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

1. Dhammā dhamme machasaṃ. 2. Aparāparaṃgamanāyati sīmu 3. Paripūriṃ machasaṃ.

[BJT Page 592] [\x 592/]

Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati

avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati pāmojja

sampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti

passaddhi. Passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe

sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati

sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti

nibbidā. Nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampannā hoti virāgo. Virāge sati

virāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati,

tacopi pāripūriṃ gacchati, pheggupi pāripūriṃ gacchati, sāropi pāripūriṃ gacchati. Evameva

kho bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre

sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati

pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa

upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passaddhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti

sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ

hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā. Nibbidāvirāge sati

nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.

[PTS Page 315] [\q 315/]

11. 1. 4

Dutiya upanisasuttaṃ

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi 'āvuso bhikkhavo'ti. 'Āvuso'ti kho te bhikkhu

āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

Dussīlassa āvuso sīlavipantassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati

avippaṭisāravipantassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipantassa

hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipantassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā

asati passaddhi vipantassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipannassa

hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa

hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati

yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā. Nibbidāya asati

nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo. Virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

[BJT Page 594] [\x 594/]

Seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi

na pāripūriṃ gacchati, pheggupi na pāripūriṃ gacchati, sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evameva

kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati

avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipannassa

hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā

asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipannassa

hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa

hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati

yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā. Nibbidāya asati

nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo. Virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati

avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati pāmojja

sampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa upanisasampannā hoti

passaddhi. Passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe

sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati

sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti

nibbidā. Nibbidāya sati [PTS Page 316] [\q 316/] nibbidāsampannassa upanisasampannā

hoti virāgo. Virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi

pāripūriṃ gacchati, pheggupi pāripūriṃ gacchati, sāropi pāripūriṃ gacchati. Evameva kho

āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati

avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati

pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa

upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passaddhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti

sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ

hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge

sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.

11. 1. 5

Tatiya upanisasuttaṃ

Tatra kho āyasmā ānando bhikkhu āmantesi 'āvuso bhikkhavo'ti. 'Āvuso'ti kho te bhikkhu

āyasmato ānandassa paccassosuṃ. Āyasmā ānando etadavoca:

Dussīlassa āvuso sīlavipantassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati

avippaṭisāravipantassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati pāmojjavipantassa

hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipantassa hatupanisā hoti passaddhi. Passaddhiyā

asati passaddhi vipantassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati sukhavipannassa

hatupanisā hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa

hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati

yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā. Nibbidāya asati

nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo. Virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti

vimuttiñāṇadassanaṃ.

[BJT Page 596] [\x 596/]

Seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi

na pāripūriṃ gacchati, pheggupi na pāripūriṃ gacchati, sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evameva

kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro,

Avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje asati

pāmojjavipannassa hatupanisā hoti pīti. Pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā hoti

passaddhi. Passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe asati

sukhavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati

sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ.

Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā.

Nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo. Virāge asati virāgavipannassa

hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro. Avippaṭisāre sati

avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati [PTS Page 317] [\q

317/] pāmojja sampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa

upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passaddhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti

sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ

hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā. Nibbidāya sati

nibbidāsampannassa upanisasampannā hoti virāgo. Virāge sati virāgasampannassa

upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.

Seyyathāpi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi

pāripūriṃ gacchati, pheggupi pāripūriṃ gacchati, sāropi pāripūriṃ gacchati. Evameva kho

āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati

avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti pāmojjaṃ. Pāmojje sati

pāmojjasampannassa upanisasampannā hoti pīti. Pītiyā sati pītisampannassa

upanisasampannā hoti passaddhi. Passaddhiyā sati passaddhisampannassa

upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ. Sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti

sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ

hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati

yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge

sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti.

11. 1. 6

Vyasana suttaṃ

Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako1 ariyūpavādī2 sabrahmacārīnaṃ

aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so ekādasannaṃ vyasanānaṃ aññataraṃ vyasanaṃ na

nigaccheyya. Katamesaṃ ekādasannaṃ:

1. Akkosako paribhāsako machasaṃ.

2. Ariyupavādo machasaṃ

[BJT Page 598] [\x 598/]

Anadhigataṃ nādhigacchati, adhigataṃ1 parihāyati, saddhammassa na vodāyati,

saddhammesu vā adhimāniko hoti. Anabhirato vā brahmacariyaṃ carati, aññataraṃ vā [PTS

Page 318] [\q 318/] saṅkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati. Sikkhaṃ vā paccakkhāya hīnāyāvattati,

gāḷhaṃ vā rogātaṅkaṃ phusati, ummādaṃ vā pāpuṇāti cittakkhepaṃ, sammūḷho kālaṃ karoti,

kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ,

aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ so imesaṃ ekādasannaṃ vyasanānaṃ aññataraṃ vyasanaṃ na

nigaccheyyāti.

11. 1. 7

Paṭhama saññā suttaṃ

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ

etadavoca:

Siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa.

Na idha loke idha lokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa. Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ

mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca

pana assāti.

1. Adhigatā sīmu

* Siṃhala potvvv nvvvèti koṭasakvvv mvvv sūtrayehi mula eyi.

[BJT Page 600] [\x 600/]

Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī

assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na

ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī

assa, na paraloke [PTS Page 319] [\q 319/] paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ

mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca

pana assāti.

Yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva

paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na

vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na

viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī

assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke

idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

Idhānanda bhikkhu evaṃ saññī hoti: ''etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ

sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna''nti.

Evaṃ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā

Neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa,

na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na

viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī

assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke

idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

[BJT Page 602] [\x 602/]

Atha kho āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā

bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ

vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ

sāriputtaṃ etadavoca:

Siyā nu kho āvuso sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathāneva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

Siyā āvuso ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

Yathākathaṃ panāvuso sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva

paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na

vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na

viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī

assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke

idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

Idhāvuso ānanda bhikkhu evaṃ saññī hoti: 'etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ

sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna''nti,

evaṃ kho āvuso ānanda, siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññā nāsaññāyatanasaññīassa, na idhaloke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

Acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ āvuso, yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho

byañjanena byañjanaṃ saṃsaṃdissati samessati na viggahissati, yadidaṃ aggapadasmiṃ.

[BJT Page 604] [\x 604/]

Idānāhaṃ āvuso bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ apucchiṃ. Bhagavāpi me eteheva

padehi etehi byañjanehi etamatthaṃ vyākāsi, seyyathāpi āyasmā sāriputto. Acchariyaṃ āvuso,

abbhutaṃ āvuso, yatra hi nāma satthu ca sāvakassa ca atthena attho byañjanena byañjanaṃ

saṃsaṃdissati, samessati, na viggahissati, yadidaṃ

Aggapadasminti.

11. 1. 8

Manasikāra suttaṃ

Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā [PTS Page 320] [\q 320/] ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā

ānando bhagavantaṃ etadavoca:

Siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuṃ manasi

kareyya, na rūpaṃ manasi kareyya, na sotaṃ manasi kareyya, na saddaṃ manasi kareyya, na

ghānaṃ manasi kareyya, na gandhaṃ manasi kareyya, na jivhaṃ manasi kareyya, na kāyaṃ

manasi kareyya, na phoṭṭhabbaṃ manasi kareyya, na paṭhaviṃ manasi kareyya, na āpaṃ

manasi kareyya, na tejaṃ manasi kareyya, na vāyaṃ manasi kareyya, na ākāsānañcāyatanaṃ

manasi kareyya, na viññāṇañcāyatanaṃ manasi kareyya, na ākiñcaññāyatanaṃ manasi

kareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ manasi kareyya, na idha lokaṃ manasi kareyya, na

paralokaṃ manasi kareyya, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ

anuvicaritaṃ manasā, tampi na manasi kareyya, manasi ca pana kareyyāti.

[BJT Page 606] [\x 606/]

Siyā ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuṃ manasi kareyya, na

rūpaṃ manasi kareyya, na sotaṃ manasi kareyya, na saddaṃ manasi kareyya, na ghānaṃ

manasi kareyya, na gandhaṃ manasi kareyya, na jivhaṃ manasi kareyya, na kāyaṃ manasi

kareyya, na phoṭṭhabbaṃ manasi kareyya, na paṭhaviṃ manasi kareyya, na āpaṃ [PTS Page

322] [\q 322/] manasi kareyya, na tejaṃ manasi kareyya, na vāyaṃ manasi kareyya, na

ākāsānañcāyatanaṃ manasi kareyya, na viññāṇañcāyatanaṃ manasi kareyya, na

ākiñcaññāyatanaṃ manasi kareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ manasi kareyya, na idha

lokaṃ manasi kareyya, na paralokaṃ manasi kareyya, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi na manasi kareyya, manasi ca pana

kareyyāti.

Yathā kathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuṃ

manasi kareyya, na rūpaṃ manasi kareyya, na sotaṃ manasi kareyya, na saddaṃ manasi

kareyya, na ghānaṃ manasi kareyya, na gandhaṃ manasi kareyya, na jivhaṃ manasi kareyya,

na kāyaṃ manasi kareyya, na phoṭṭhabbaṃ manasi kareyya, na paṭhaviṃ manasi kareyya, na

āpaṃ manasi kareyya, na tejaṃ manasi kareyya, na vāyaṃ manasi kareyya, na

ākāsānañcāyatanaṃ manasi kareyya, na viññāṇañcāyatanaṃ manasi kareyya, na

ākiñcaññāyatanaṃ manasi kareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ manasi kareyya, na idha

lokaṃ manasi kareyya, na paralokaṃ manasi kareyya, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi na manasi kareyya, manasi ca pana

kareyyāti.

Idhānanda bhikkhu evaṃ manasi karoti: ''etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ

sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna''nti

evaṃ kho ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuṃ manasi

kareyya, na rūpaṃ manasi kareyya, na sotaṃ manasi kareyya, na saddaṃ manasi kareyya, na

ghānaṃ manasi kareyya, na gandhaṃ manasi kareyya, na jivhaṃ manasi kareyya, na kāyaṃ

manasi kareyya, na phoṭṭhabbaṃ manasi kareyya, na paṭhaviṃ manasi kareyya, na āpaṃ

manasi kareyya, na tejaṃ manasi kareyya, na vāyaṃ manasi kareyya, na ākāsānañcāyatanaṃ

manasi kareyya, na viññāṇañcāyatanaṃ manasi kareyya, na ākiñcaññāyatanaṃ manasi

kareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ manasi kareyya, na idha lokaṃ manasi kareyya, na

paralokaṃ manasi kareyya, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ

anuvicaritaṃ manasā, tampi na manasi kareyya, manasi ca pana kareyyāti.

[BJT Page 608] [\x 608/]

11. 1. 9

Sandha suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike viharati [PTS Page 323] [\q 323/] giñjakāvasathe atha

kho āyasmā sandho1 yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sandhaṃ bhagavā

etadavoca:

Ājānīyajjhāyitaṃ sandhajhāya2, mā khaluṅkajjhāyitaṃ. Kathañca khaluṅkajjhāyitaṃ hoti:

Assakhaluṅko hi sandha doṇiyā3 baddho 'yavasaṃ yavasanti' jhāyati, taṃ kissa hetu: na hi

sandha assakhaluṅkassa doṇiyā, baddhassa evaṃ hoti, kiṃ nu kho maṃ ajja

assadammasārathī kāraṇaṃ kāressati? Kimassāhaṃ patikaromī'ti? So doṇiyā baddho

'yavasaṃ yavasanti, jhāyati.

Evameva kho sandha idhekacco purisakhaluṅko araññagatopi rukkhakamūlagatopi

suññāgāragatopi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena. Uppannassa ca

kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. So kāmarāgaṃ yeva antaraṃ karitvā

jhāyati pajjhāyati nijjhāyati, apajjhāyati. Vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati

thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati

vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchā paretena. Uppannāya ca vicikicchāya

nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. So vicikicchaṃ yeva antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati

[PTS Page 224] [\q 224/] nijjhāyati apajjhāyati. So paṭhavimpi nissāya jhāyati, āpampi

nissāya jhāyati, tejampi nissāya jhāyati, vāyampi nissāya jhāyati, ākāsānañcāyatanampi

nissāya jhāyati, viññāṇañcāyatanampi nissāya jhāyati, ākiñcaññāyatanampi nissāya jhāyati,

nevasaññānāsaññāyatanampi nissāya jhāyati, idha lokampi nissāya paralokampi nissāya

jhāyati, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā,

tampi nissāya jhāyati. Evaṃ kho sandha purisakhaluṅkajjhāyitaṃ hoti.

1. Saddho machasaṃ. 2. Jhāyatha sīmu. 3. Bandho syā,

[BJT Page 610] [\x 610/]

Kathañca sandha ājānīyajjhāyitaṃ hoti: bhadro hi sandha assājānīyo doṇiyā baddho na

yavasaṃ yavasanti jhāyati. Taṃ kissa hetu: bhadrassa hi sandha assājānīyassa doṇiyā

baddhassa evaṃ hoti: kiṃ nu kho maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ kāressati? Kimassāhaṃ

patikaromī'ti? So doṇiyā baddho na yavasaṃ yavasanti jhāyati. Bhadrohi sandha assājānīyo

yathā iṇaṃ yathā baddhaṃ1 yathā jāniṃ yathā kaliṃ, evaṃ patodassa ajjhoharaṇaṃ

samanupassati.

Evameva kho sandha bhadro purisājānīyo araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi

na kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca

kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.

Na vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati na vyāpādaparetena, uppannassa ca vyāpādassa

nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Na thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati na

thīnamiddhaparetena, uppannassa ca thīnamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Na

uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati na uddhaccakukkuccaparetena, uppannāya

ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Na vicikicchāpariyuṭṭhitena

cetasā viharati na vicikicchā paretena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ

pajānāti. So. 6Neva paṭhaviṃ nissāya jhāyati. Na āpaṃ nissāya jhāyati, na tejaṃ nissāya

jhāyati, na vāyaṃ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na

viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na ākiñcaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na

nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na [PTS Page 325] [\q 325/] idha lokaṃ

nissāya jhāyati, na paralokaṃ nissāya jhāyati. Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ

pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā. Tampi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana evaṃ

jhāyiñca pana sandha bhadraṃ purisājānīyaṃ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakāva

namassanti:

Namo te purisājañña na mo te purisuttama

Yassa te nābhijānāma yampi nissāya jhāyasī ti.

Evaṃ vutte āyasmā sandho bhagavantaṃ etadavoca:

1. Bandhaṃ machasaṃ.

[BJT Page 612] [\x 612/]

Kathaṃ jhāyī pana bhante bhadro1 purisa jānīyo jhāyati, so neva paṭhaviṃ nissāya jhāyati.

Na āpaṃ nissāya jhāyati, na tejaṃ nissāya jhāyati, na vāyaṃ nissāya

Jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jāyati, na

ākiñcaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na idha

lokaṃ nissāya jhāyati, na paralokaṃ nissāya jhāyati. Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā. Tampi nissāya jhāyati, jhāyati ca pana

kathaṃ jhāyiñca pana bhante bhadraṃ purisājānīyaṃ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā

ārakāva namassanti:

Namo te purisājañña namo te purisuttama

Yassa te nābhijānāma yampi nissāya jhāyasī ti.

Idha sandha bhadrassa purisajānīyassa paṭhaviyā1 paṭhavisaññā vibhūtā hoti, āpasmiṃ

āposaññā vibhūtā hoti, tejasmiṃ tejosaññā vibhūtā hoti, vāyasmiṃ vāyosaññā vibhūtā hoti,

ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññā vibhūtā hoti, viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññā [PTS Page 326] [\q 326/] vibhūtā hoti, ākiñcaññāyatane

ākiñcaññāyatanasaññā vibhūtā hoti, nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññā

vibhūtā hoti, idha loke idhalokasaññā vibhūtā hoti, paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti.

Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tatrāpi

saññā vibhūtā hoti evaṃ jhāyī kho sandha bhadro purisājānīyo neva paṭhaviṃ nissāya

jhāyati, na āpaṃ nissāya jhāyati, na tejaṃ nissāya jhāyati, na vāyaṃ nissāya jhāyati, na

ānāsānañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na

ākiñcaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na

idhalokaṃ nissāya jhāyati, na paralokaṃ nissāya jhāyati, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tampi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana

evaṃ jhāyiñca pana sandha bhadraṃ purisājānīyaṃ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā

ārakāva namassanti:

Namo te purisājañña namo te purisuttama

Yassa te nābhijānāma yampi nissāya jhāyasīti.

1. Paṭhaviyaṃ machasaṃ.

[BJT Page 614] [\x 614/]

11. 1. 10

Moranivāpa suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati moranivāpe paribbājakārāme. Tatra kho bhagavā

bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā

etadavoca:

Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī

accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ katamehi tīhi: asekhena

sīlakkhandhena asekhena samādhikkhandhena asekhena paññākkhandhena. Imehi kho

bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu [PTS Page 327] [\q 327/] accantaniṭṭho

hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.

Aparehipi bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti

accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.

Katamehi tīhi: iddhipāṭihāriyena, ādesanāpāṭihāriyena anusāsanīpāṭihāriyena. Imehi kho

bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī

accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.

Aparehipi bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti

accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ,

katamehi tīhi: sammādiṭṭhiyā, sammāñāṇena, sammā vimuttiyā imehi kho bhikkhave tīhi

dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti, accantayogakkhemī,

accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.

[BJT Page 616] [\x 616/]

Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī

accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ. Katamehi dvīhi: vijjāya ca

caraṇena ca. Imehi kho bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniṭṭho hoti

accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.

Brahmuna pesā bhikkhave sanaṃkumārena gāthā bhāsitā:

Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ ye gottapaṭisārino

Vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuseti.

Sā kho panesā bhikkhave brahmunā sanaṃkumārena gāthā sugītā, no duggītā subhāsitā no

dubbhāsitā, [PTS Page 328] [\q 328/] atthasaṃhitā no anatthasaṃhitā anumatā mayā.

Ahampi bhikkhave evaṃ vadāmi.

Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ ye gottapaṭisārino

Vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuseti.

Nissayavaggo paṭhamo.

Tatruddānaṃ:

Kimatthiyā cetanā tayo upanisā vyasanena ca

Dve saññā manasikāro sandho moranivāpakanti.

[BJT Page: 618 [\x 618/] ]

2. Anussativaggo

11. 2. 1

Mahānāma suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana

samayena sambahulā bhikkhu bhagavato cīvarakammaṃ karonti, 'niṭṭhitacīvaro bhagavā

temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī'ti. Assosi kho mahānāmo sakko sambahulā kira

bhikkhu bhagavato cīvarakammaṃ karonti 'niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ

pakkamissatī'ti. Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā

bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko

bhagavantaṃ etadavoca:

Sutaṃ me taṃ bhante 'sambahulā kira bhikkhu bhagavato cīvarakammaṃ karonti

niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī'ti. Tesaṃ no bhante

nānāvihārehi viharataṃ kenassa vihārena vihātabbanti?

[PTS Page 329] [\q 329/]

Sādhu sādhu mahānāma, etaṃ kho mahānāma tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ yaṃ tumhe

tathāgataṃ upasaṅkamitvā puccheyyātha, 'tesaṃ no bhante nānā vihārehi viharataṃ kenassa

vihārena vihātabba''nti.

Saddho kho mahānāma ārādhako hoti no assaddho, āraddhaviriyo ārādhako hoti, no kusīto:

upaṭṭhitasatī ārādhako hoti, no muṭṭhassatī: samāhito ārādhako hoti, no asamāhito

paññavā ārādhako hoti no duppañño. Imesu kho tvaṃ mahānāma pañcasu dhammesu

patiṭṭhāya chadhamme uttariṃ bhāveyyāsi.

Idha tvaṃ mahānāma tathāgataṃ anussareyyāsi, 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā'ti.

1. Kena syā

[BJT Page 620] [\x 620/]

Yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye

rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ

hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Tathāgataṃ ārabbha ujugatacitto kho pana

mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ, labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ pamuditassa pīti jāyati, pītamanassa kāyo passambhati,

passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati mahānāma

ariyasāvako visamagatāya pajāya sampanno viharati, sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho

viharati, dhammasotasamāpanno buddhānussatiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ tvaṃ mahānāma dhammaṃ anussareyyāsi, 'svākkhāto bhagavatā dhammo

sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti yasmiṃ mahānāma

samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ [PTS

Page 330] [\q 330/] cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ

cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Dhammaṃ ārabbha ujugatacitto kho

pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ, labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ pamuditassa pīti jāyati, pītamanassa kāyo passambhati,

passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati mahānāma

ariyasāvako visamagatāya pajāya sampanno viharati, sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho

viharati, dhammasotasamāpanno dhammānussatiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ tvaṃ mahānāma saṅghaṃ anussareyyāsi, 'supaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni

aṭṭhapurisapuggalā. Esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'ti.

[BJT Page 622] [\x 622/]

Yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye

rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ

hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Saṅghaṃ ārabbha ujugatacitto kho pana

mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ, labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyati, pītamanassa kāyo passambhati,

passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati mahānāma

ariyasāvako visamagatāya pajāya sampanno viharati, sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho

viharati, dhammasotasamāpanno saṅghānussatiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ tvaṃ mahānāma attano sīlāni anussareyyāsi akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni

akammāsāni bhujissāni viññūppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ

mahānāma samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ

cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na [PTS Page 331] [\q 331/]

mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti sīlaṃ ārabbha.

Ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ,

labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyati, pītamanassa kāyo

passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedivayati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati

mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya sampatto viharati, sabyāpajjhāya pajāya

abyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno sīlānussatiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ tvaṃ mahānāma attano cāgaṃ anussareyyāsi, 'lābhā vata me, suladdhaṃ vata

me, yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ

ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato'ti.

[BJT Page 624] [\x 624/]

Yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako cāgaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye

rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ

hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti. Cāgaṃ ārabbha ujugatacitto kho pana

mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ labhati dhammavedaṃ, labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītamanassa kāyo passambhati,

passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati mahānāma

ariyasāvako visamagatāya pajāya sampatto viharati, sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho

viharati, dhammasotasamāpanno cāgānussatiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ tvaṃ mahānāma devatā anussareyyāsi, 'santi devā cātummahārājikā, santi

devā tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmāṇaratino, santi devā

paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttariṃ yathā rūpāya

saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha [PTS Page 332] [\q 332/] uppannā,

mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena samannāgatā devatā ito cutā

tattha uppannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā

devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati. Yathārūpena cāgena

samannāgatā, tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati.

Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā

paññā saṃvijjatī''ti.

Yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca

sutañca cāgañca paññañca anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti,

na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ

samaye cittaṃ hoti devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati

atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti

jāyati, pītamanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vediyati. Sukhino cittaṃ

samādhiyati. Ayaṃ vuccati mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya sampatto viharati.

Sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho viharati dhammasotasamāpanno devatānussatiṃ bhāvetī'ti.

[BJT Page 626] [\x 626/]

11. 2. 2

Dutiya mahānāma suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme, tena kho pana

samayena mahānāmo sakko gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tena kho pana

samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti 'niṭṭhitacīvaro bhagavā

temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī'ti.

Assosi kho mahānāma sakko 'sambahulā kira bhikkhu bhagavato cīvarakammaṃ karonti,

niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī'ti. Atha kho mahānāmo sakko

yena bhagavā tenupasaṅkami. [PTS Page 333] [\q 333/] upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ

etadavoca:

Sutaṃ metaṃ bhante, 'sambahulā kira bhikkhu bhagavato cīvarakammaṃ karonti

'niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī'ti. Tesaṃ no bhante

nānāvihārehi viharataṃ kenassa vihārena vihātabbanti?

Sādhu sādhu mahānāma, etaṃ kho mahānāma tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ yaṃ tumhe

tathāgataṃ upasaṅkamitvā puccheyyātha, 'tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ kenassa

vihārena vihātabba'nti.

Saddho kho mahānāma ārādhako hoti no assaddho, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto,

upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati. Samāhito ārādhako hoti no asamāhito, paññavā

ārādhako hoti no duppañño. Imesu kho tvaṃ mahānāma pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cha

dhamme uttariṃ bhāveyyāsi.

[BJT Page 628] [\x 628/]

Idha tvaṃ mahānāma tathāgataṃ anussareyyāsi 'itipi so bhagavā arahaṃ sammā sambuddho

vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ

buddho bhagavā'ti. Yasmiṃ samaye mahānāma ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa

tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na

mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ

ārabbha. Ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati

dhammavedaṃ labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītamanassa

kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Imaṃ kho

tvaṃ mahānāma buddhānussatiṃ gacchantopi bhāveyyāsi, ṭhitopi bhāveyyāsi, nisinnopi

bhāveyyāsi, sayānopi bhāveyyāsi, kammantaṃ adiṭṭhahantopi bhāveyyāsi,

puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantopi bhāveyyāsi.

[PTS Page 334] [\q 334/]

Puna ca paraṃ tvaṃ mahānāma dhammaṃ anussareyyāsi, 'svākkhāto bhagavatā dhammo

sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti yasmiṃ mahānāma

samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ

hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa

tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, dhammaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako

labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ.

Pamuditassa pīti jāyati, pītamanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati,

sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya

sampatto viharati, sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno

dhammānussatiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ tvaṃ mahānāma saṅghaṃ anussareyyāsi, 'supaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato

sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni

aṭṭhapurisapuggalā. Esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo

añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'ti.

Puna ca paraṃ tvaṃ mahānāma attano sīlāni anussareyyāsi akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni

akammāsāni bhujissāni viññūppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ

mahānāma samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ

cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti.

Ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti sīlaṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana mahānāma

ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ

pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyati, pītamanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ

vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati mahānāma ariyasāvako visamagatāya

pajāya sampatto viharati, sabyāpajjhāya pajāya abyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno

sīlānussatiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ tvaṃ mahānāma attano cāgaṃ asussareyyāsi, 'lābhā vata me, suladdhaṃ vata

me, yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ

ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato'ti.

Puna ca paraṃ tvaṃ mahānāma devatā anussareyyāsi, 'santi devā cātummahārājikā, santi

devā tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmāṇaratino, santi devā

paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttariṃ.

Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā mayhampi tathārūpā

saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā

mayhampi tathārūpā sīlaṃ saṃvijjati. Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā

tattha upapannā mayhampi tathārūpā sutaṃ saṃvijjati. Yathārūpena cāgena samannāgatā tā

devatā ito cutā tattha upapannā mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati. Paññāya samannāgatā

tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatīti.

Yasmiṃ mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca

sutañca cāgañca paññañca anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti,

na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti. Ujugatamevassa tasmiṃ

samaye cittaṃ hoti devatā ārabbha. Ujugatacitto kho pana mahānāma ariyasāvako labhati

atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti

jāyati, pītamanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaṃ vediyati. Sukhino cittaṃ

samādhiyati, imaṃ kho tvaṃ mahānāma devatānussatiṃ gacchantopi bhāveyyāsi, ṭhitopi

bhāveyyāsi, nisinnopi bhāveyyāsi, sayānopi bhāveyyāsi, kammantaṃ adhiṭṭhahantopi

bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasantopi bhāveyyāsīti.

[BJT Page 630] [\x 630/]

11. 2. 3

Nandiya suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme tena kho pana

samayena bhagavā sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagantukāmo hoti. Assosi kho nandiyo sakko

''bhagavā kira sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagantukāmo''ti. Atha kho nandiyassa [PTS Page

335] [\q 335/] sakkassa etadahosi: yannūnāhampi sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ

upagaccheyyaṃ, tattha kammantaññeva adhiṭṭhahissāmi, bhagavantañca lacchāmi kālena

kālaṃ dassanāyāti.

Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagañchi. Nandiyopi kho sakko sāvatthiyaṃ

vassāvāsaṃ upagañchi. Tattha kammantañceva adhiṭṭhāsi. Bhagavantañca labhi kālena kālaṃ

dassanāya.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu bhagavato cīvarakammaṃ karonti

''niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī''ti. Assosi kho nandiyo sakko

''sambahulā kira bhikkhu bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā

temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī''ti. Atha kho nandiyo sakko yena bhagavā

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ

nisinno kho nandiyo sakko bhagavantaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bhante 'sambahula kira

bhikkhu bhagavato cīvarakammaṃ karonti niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ

pakkamissatī'ti. Tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ kenassa vihārena vihātabbanti. ?

Sādhu sādhu nandiya, etaṃ kho nandiya tumhādisānaṃ1 patirūpaṃ kulaputtānaṃ yaṃ tumhe

tathāgataṃ upasaṅkamitvā puccheyyātha 'tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ kenassa

vihārena vihātabba''nti.

1. Tumhākaṃ sīmu.

[BJT Page 632] [\x 632/]

Saddho kho nandiya ārādhako hoti. No assaddho sīlavā ārādhako hoti no dussīlo.

Āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto. Upaṭṭhitasati ārādhako hoti no muṭṭhassati.

Samāhito ārādhako hoti no asamāhito, paññavā ārādhako hoti no duppañño. Imesu kho te

nandiya chasu dhammesu patiṭṭhāya pañcasu dhammesu ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

Idha tvaṃ nandiya tathāgataṃ anussareyyāsi: ''itipi [PTS Page 336] [\q 336/] so bhagavā

arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro

purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā''ti. Iti kho te nandiya

tathāgataṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

Puna ca paraṃ tvaṃ nandiya dhammaṃ anussareyyāsi, 'svākkhāto bhagavatā dhammo

sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññūhī ti. Iti kho te nandiya

dhammaṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

Puna ca paraṃ tvaṃ nandiya kalyāṇamitte anussareyyāsi, 'lābhā vata me suladdhaṃ vata me,

yassa me kalyāṇamittā anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā''ti. Iti kho te nandiya

kalyāṇamitte ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

Puna ca paraṃ tvaṃ nandiya attano cāgaṃ anussareyyāsi, 'lābhā vata me, suladdhaṃ vata me

yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi

muttacāgo payatapāṇī vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato'ti. Iti kho te nandiya

cāgaṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā.

Puna ca paraṃ tvaṃ nandiya devatā anussareyyāsi 'yā devatā atikkammeva

kabaliṅkārāhārabhakkhānaṃ1 devānaṃ sahavyataṃ aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapannā,

tā karaṇīyaṃ attano na samanupassanti, katassa vā paticayaṃ. '

1. Kabaliṅkārabhakkhānaṃ sīmu. Syā [pts]

[BJT Page 634] [\x 634/]

Seyyathāpi nandiya bhikkhu asamayavimutto karaṇīyaṃ attano na samanupassati, katassa

vā paticayaṃ, evameva kho nandiya yā tā devatā atikkammeva kabaliṅkārāhārabhakkhānaṃ

devānaṃ sahavyataṃ aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapannā, tā karaṇīyaṃ [PTS Page 337]

[\q 337/] attano na samanupassanti katassa vā paticayaṃ. Iti kho te nandiya devatā

ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhāpetabbā. Imehi kho nandiya ekādasahi dhammehi

samannāgato ariyasāvako pajahateva pāpake akusale dhamme, na upādiyati.

Seyyathāpi nandiya kumbho nikkujjo1 vamateva udakaṃ, no vantaṃ pacchā vamati.

Seyyathā vā2 pana nandiya sukkhe tiṇadāye aggimukko3 ḍahaṃ yeva gacchati, no

daḍḍhaṃ paccudāvattati.

Eva meva kho nandiya imehi ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahate va

pāpake akusale dhamme, na upādiyatīti.

11. 2. 4

Subhūti suttaṃ

Atha kho āyasmā subhūti saddhena bhikkhunā saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami.

Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho

āyasmantaṃ subhūti bhagavā etadavoca:

Konāmo ayaṃ4 subhūti bhikkhūti?

''Saddho nāmāyaṃ bhante bhikkhu saddhassa2 upāsakassa putto saddhā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito''ti.

Kacci panāyaṃ subhūti saddho bhikkhu saddhassa5 upāsakassa putto saddhā agārasmā

anagāriyaṃ pabbajito sandissati saddhāpadānesūti?

1. Nikujjo machasaṃ, 2. Seyyathāpi cā machasaṃ 3. Aggimutto sīmu 4. Ko nāmāyaṃ

machasaṃ. Ko nāmo ayaṃ sīmu. Ko nāma ayaṃ syā. 5. Sudattassa machasaṃ

[BJT Page 636] [\x 636/]

Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā saddhassa saddhāpadānāni bhāseyya.

Idānāhaṃ jānissāmi yadi vāyaṃ bhikkhu sandissati saddhāpadānesu yadi vā no'ti.

Tena hi subhūti suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmīti.

Evaṃ bhante ti kho āyasmā subhūti bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

[PTS Page 338] [\q 338/]

1. Idha subhūti bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

Yampi subhūti bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati

ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu,

idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

2. Puna ca paraṃ subhūti bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo. Ye te dhammā

ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ

parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathā rūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā,

vacasā paricitā, manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā, yampi subhūti bhikkhu

bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā

pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

abhivadanti, tathā rūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā, vacasā, paricitā,

manasānupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā, idampi saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

3. Puna ca paraṃ subhūti, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

Yampi subhūti bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, idampi

subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

4. Puna ca paraṃ subhūti, bhikkhu suvaco hoti sovacassa karaṇehi dhammehi samannāgato,

khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ, yampi subhūti bhikkhu suvaco hoti

sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Idampi

subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

[BJT Page 638] [\x 638/]

5. Puna ca paraṃ subhūti, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni, kiṅkaraṇīyāni

tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ

saṃvidhātuṃ. Yampi subhūti bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṅkaraṇīyāni,

tatthadakkho hoti analaso tatrūpāyāya samannāgato alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Idampi

subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

[PTS Page 339] [\q 339/]

6. Puna ca paraṃ subhūti, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme

abhivinaye uḷārapāmojjo. Yampi subhūti bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro

abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

7. Puna ca paraṃ subhūti bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya

kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu

dhammesu. Yampi subhūti bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ

pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro

kusalesu dhammesu. Idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

8. Puna ca paraṃ subhūti bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukha

vihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī yampi subhūti bhikkhu catunnaṃ

jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhamma sukha vihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī

akasiralābhī. Idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

9. Puna ca paraṃ subhūti, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ:

ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi

jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jāti sahassampi jāti

satasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ

[BJT Page 640] [\x 640/]

Evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyu

pariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ, tatrāpāsiṃ evaṃ nāmo evaṃ gotto evaṃvaṇṇo

evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhupapannoti.

Iti sākāraṃ sa uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yampi subhūti [PTS Page 340]

[\q 340/] bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ekampi jātiṃ

dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tīsampi

jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jāti sahassampi jāti satasahassampi

anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutāsiṃ.

Evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādi, tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃ gotto

evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto

idhūpapannoti. Iti sākāraṃ sa uddesaṃ anekavihitaṃ pubbe nivāsaṃ anussarati. Idampi

subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

10. Puna ca paraṃ subhūti, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena

satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate,

yathākammūpage satte pajānāti, ''ime vata bhonto sattā kāya duccaritena samannāgatā vacī

duccaritena samannāgatā mano duccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā na bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā

vacī sucaritena samannāgatā mano sucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammā

diṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, ke kāyassabhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ

lokaṃ upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati

cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā

kammūpage satte pajānāti. Yampi subhūti, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena

atikantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe

sugate duggate yathā kammūpage satte pajānāti. Idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ

hoti.

11. Puna ca paraṃ subhūti, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi subhūti, bhikkhu

āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā

sacchikatvā upasampajja viharati. Idampi subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hotī ti.

[BJT Page 642] [\x 642/]

Evaṃ vutte āyasmā subhūti bhagavantaṃ etadavoca: yānimāni bhante bhagavatā saddhassa

saddhāpadānāni bhāsitāni saṃvijjanti tāni imassa bhikkhuno, ayañca bhikkhu etesu

sandissati. Ayaṃ bhante bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati.

Ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.

[PTS Page 341] [\q 341/]

Ayaṃ bhante bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannīcayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā

majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā

manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

Ayaṃ bhante bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko.

Ayaṃ bhante bhikkhu suvaco hoti, sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo

padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ.

Ayaṃ bhante bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃ karaṇīyāni, tattha dakkho

hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ, alaṃ saṃvidhātuṃ.

Ayaṃ bhante bhikkhu dhammakāmo hoti, piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye

uḷārapāmojjo.

Ayaṃ bhante bhikkhu āraddhaviriyo viharati thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro

kusalesu dhammesu.

Ayaṃ bhante bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ

nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.

Ayaṃ bhante bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ. Ekampi jātiṃ

dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo

tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jāti sahassampi jāti

satasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi

saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ. Evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkha paṭisaṃvedī evamāyu pariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ,

tatrāpāsiṃ. Evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī

evamāyupariyanto so tato cuto idhupapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ

pubbenivāsaṃ anussarati.

[BJT Page 644] [\x 644/]

Ayaṃ bhante bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati

cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate,

yathākammūpage satte pajānāti, ''ime vata bhonto sattā kāya duccaritena samannāgatā vacī

duccaritena samannāgatā mano duccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā

micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ

duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāya sucaritena

samannāgatā vacī sucaritena samannāgatā mano sucaritena samannāgatā ariyānaṃ

anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassabhedā parammaraṇā

sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā''ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena

satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate

yathā kammūpage satte pajānāti.

Ayaṃ bhante bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññā vimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.

Yānimāni bhante bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni saṃvijjanti, tāni imassa

bhikkhuno. Ayañca bhikkhu etesu sandissatī ti.

Sādhu sādhu subhūti, tena hi tvaṃ subhūti iminā saddhena bhikkhunā saddhiṃ vihareyyāsi.

Yadā ca tvaṃ subhūti ākaṅkheyyāsi tathāgataṃ dassanāya iminā ca saddhena bhikkhunā

saddhiṃ upasaṅkameyyāsi tathāgataṃ dassanāyā ti.

[PTS Page 342] [\q 342/]

11. 2. 5

Mettānisaṃsa suttaṃ

Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya

anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame ekādasa:

Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati. Manussānaṃ piyo hoti,

amanussānaṃ piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggī vā visaṃ vā satthaṃ vā kamati,

tuvaṭaṃ cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo vippasīdati, asammūḷho kālaṃ karoti, uttariṃ

appaṭivijjhanto brahmalokūpago hoti.

Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya

anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhāti.

[BJT Page 646] [\x 646/]

11. 2. 6

Aṭṭhakanāgara suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati beluva gāmake. Tena kho pana samayena

dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭalīputtaṃ anuppatto hoti kenaci deva karaṇīyena. Atha

kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro yena kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu

tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: kahaṃ nu kho bhante āyasmā

ānando etarahi viharati? Dassanakāmā hi mayaṃ bhante āyasmantaṃ ānandanti. Eso

gahapati āyasmā ānando vesāliyaṃ viharati beluvagāmake ti.

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro pāṭalīputte taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena vesāli

beluvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro

[PTS Page 343] [\q 343/] āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:

''Atthi nu kho bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā vā āsavā parikkhīṇaṃ gacchanti, ananuppattaṃ

vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī''ti.

''Atthi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo

sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā

cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ

yogakkhemaṃ anupāpuṇātī''ti.

[BJT Page 648] [\x 648/]

''Katamo ca pana bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttaṃ vā cittaṃ muccati. Aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ

vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī''ti.

Idha gahapati bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ

vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisaṃcikkhati: ''idampi

kho paṭhamaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ

abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti. Tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā.

''Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo sammadakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ

vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī''ti.

[PTS Page 344] [\q 344/]

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pīti sukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. So iti paṭisaṃcikkhati: ''idampi kho dutiyaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ,

yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti:

so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpunāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpunāti. Teneva

dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pīti sukhaṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. So iti paṭisaṃcikkhati: ''idampi kho tatiyaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ,

yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhammanti pajānāti:

so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpunāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ pāpunāti. Teneva

dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā

opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pīti sukhaṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. So iti paṭisaṃcikkhati: ''idampi kho catutthaṃ jhānaṃ abhisaṅkhataṃ

abhisañcetayitaṃ, yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ

nirodhadhammanti pajānāti: so tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpunāti. No ce āsavānaṃ

khayaṃ pāpunāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

''Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ

vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī''ti.

[BJT Page 650] [\x 650/]

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā

dutiyaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā tatiyaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā catutthaṃ disaṃ

pharitvā viharati. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati. So iti paṭisañcikkhati: ''ayampi kho mettā ceto vimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā.

Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, tadaniccaṃ nirodhadhammanti''

pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti,

teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

''Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā [PTS Page 345] [\q 345/] passatā arahatā

sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino

pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ

gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī''ti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati.

Tathā dutiyaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā tatiyaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā catutthaṃ

disaṃ pharitvā viharati. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati. So iti paṭisañcikkhati:

''Ayampi kho karuṇā ceto vimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā. Yaṃ kho pana kiñci

abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, tadaniccaṃ nirodhadhammanti'' pajānāti. So tattha ṭhito

āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya

dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti

tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati.

Tathā dutiyaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā tatiyaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā catutthaṃ

disaṃ pharitvā viharati. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā

viharati. So iti paṭisañcikkhati:

''Ayampi kho muditā ceto vimutti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā. Yaṃ kho pana kiñci

abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, tadaniccaṃ nirodhadhammanti'' pajānāti. So tattha ṭhito

āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya

dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti

tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati.

Tathā dutiyaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā tatiyaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā catutthaṃ

disaṃ pharitvā viharati. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ

upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena

pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati: ''ayampi kho upekkhā ceto vimutti abhisaṅkhatā

abhisañcetayitā. Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ, tadaniccaṃ

nirodhadhammanti'' pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, no ce āsavānaṃ

khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

''Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ

vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī''ti.

[BJT Page 652] [\x 652/]

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ

atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja

viharati. So iti paṭisañcikkhati: ayampi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā

abhisañcetayitā. Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ

nirodhadhammanti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No [PTS Page 346]

[\q 346/] ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā.

''Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo sammadakkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ

vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī''ti.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ

viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ayampi kho

viññāṇañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā. Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ

abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodha dhammanti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti, no ce āsavānaṃ khayaṃ

Pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.

Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti

ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: ayampi kho

ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā. Yaṃ kho pana kiñci abhisaṅkhataṃ

abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodha dhammanti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ

pāpuṇāti, no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā.

''Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena

ekadhammo sammadakkhāto tattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato

avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati. Aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ

vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī''ti.

[BJT Page 654] [\x 654/]

Evaṃ vutte dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: seyyathāpi

bhante ānanda puriso ekaṃ nidhimukhaṃ gavesanto sakideva ekādasa nidhimukhāni

adhigaccheyya. Evameva kho ahaṃ bhante ekaṃ amatadvāraṃ gavesanto sakideva

ekādasannaṃ1 amatadvārānaṃ alatthaṃ savaṇāya. Seyyathāpi bhante purisassa agāraṃ

ekādasadvāraṃ, [PTS Page 347] [\q 347/] so tasmiṃ agāre āditte ekamekenapi dvārena

sakkuṇeyya attānaṃ sotthiṃ kātuṃ.

Evameva kho ahaṃ bhante imesaṃ ekādasannaṃ amatadvārānaṃ ekamekenapi amatadvārena

sakkuṇissāmi attānaṃ sotthiṃ kātuṃ. Ime hi nāma bhante aññatitthiyā ācariyassa

ācariyadhanaṃ pariyesissanti. Kiṃ panāhaṃ āyasmato ānandassa pūjaṃ na karissāmīti.

Atha kho dasamo gahapati aṭṭhakanāgaro vesālikañca pāṭalīputtakañca bhikkhusaṅghaṃ

sannipātetvā paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatvā santappesi sampavāresi.

Ekamekañca bhikkhuṃ pacceka dussayugena acchādesi āyasmantañca ānandaṃ ticīvarena.

Āyasmatā ca ānandassa pañcasataṃ vihāraṃ kārāpesīti.

11. 2. 7

Gopālaka suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ2. Katamehi ekādasahi. Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū hoti, na

lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā3 hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti. Na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohī

ca hoti. Ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ,

phātikattuṃ2.

1. Ekādasa amatadvārāni machasaṃ. 2. Phātiṃkātuṃ, machasaṃ. Phātikātuṃ syā. [Pts 3.]

Sārethā. Machasaṃ.

[BJT Page 656] [\x 656/]

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ

dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi ekādasahi:

[PTS Page 348] [\q 348/]

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā1 hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therārattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

1. Sāretā majasaṃ

[BJT Page 658] [\x 658/]

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇamenaṃ1

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati2.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇamenaṃ1

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena [PTS Page 349] [\q 349/] gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti

anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇamenaṃ1 ghānendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā

domanassā pāpanā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na

rakkhati ghānendriyaṃ, ghānendriye na saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇamenaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī,

'yatvādhikaraṇamenaṃ1 kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyendriyaṃ,

kāyendriye na saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṅkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

1. Yatvādhikaraṇametaṃ sīmu 2. Cakkhundriye saṃvaraṃ nāpajjati machasaṃ.

[BJT Page 660] [\x 660/]

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: [PTS Page 350] [\q 350/] idha

bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca.Na mettaṃ mano kammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tena

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ,

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti. Lakkhaṇakusalo

hoti, āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ

jānāti, vīthiṃ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī hoti, ye te usabhā gopitaro

goparināyakā, te atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi

samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ, phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ

dhamma vinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ katamehi ekādasahi:

[BJT Page 662] [\x 662/]

[PTS Page 351] [\q 351/]

Idha bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti lakkhaṇa kusalo hoti, āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, vaṇaṃ

paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti, gocarakusalo hoti,

sāvasesadohī hoti, ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro

saṅghaparināyakā, te atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpantī

yathābhūtaṃ pajānāti, evaṃ kho bhikkhave bhikkhū rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu

'kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ pajānāti, evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byāntīkaroti, anabhāvaṃ gameti, uppannaṃ

vyāpādavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ

vihiṃsā vitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti.

Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantīkaroti

anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā

rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Ghānenana ghandhaṃ ghāyitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī

yatvādhikaraṇamenaṃ ghānendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati ghānendriyaṃ,

ghānendriye saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye saṃvaraṃ

āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī

yatvādhikaraṇamenaṃ kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati kāyendriyaṃ,

kāyendriye saṃvaraṃ āpajjati.

Manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti, nānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa [PTS Page 352] [\q 352/] saṃvarāya āpajjati. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

[BJT Page 664] [\x 664/]

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ

yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṅkamitvā paripucchati, paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti ? Tassa te

āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti. Anekavihitesu ca

kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu titthaṃ

jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ

maggaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhu saddhā

gahapatikā abhiṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ jānāti

paṭiggahanāya. [PTS Page 353] [\q 353/] evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī

hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro

saṅghaparināyakā te atirekapūjāya pūjetā hoti.

[BJT Page 666] [\x 666/]

Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro

saṅghaparināyakā tesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Mettaṃ

vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Mettaṃ manokammaṃ paccacupaṭṭhāpeti

āvī ceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te atireka pūjāya pūjetā hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ

dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjitunti.

11. 2. 8

Paṭhama samādhi suttaṃ

(Sāvatthi)

Atha kho sambahulā bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ

abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaṃ

etadavocuṃ:

Siyā nu kho bhante bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ taṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti?

Siyā bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, [PTS Page 354] [\q 354/] na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ

tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī

assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane

ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī

assa, na idha loke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ

sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ taṃ manasā, tatrāpi na saññī assa,

saññī ca pana assāti.

[BJT Page 668] [\x 668/]

Yathā kathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva

paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na

vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na

viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī

assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke

idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ taṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana

assāti?

Idha bhikkhave bhikkhu evaṃsaññī hoti: ''etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhāra

samatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti''. Evaṃ kho

bhikkhave siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

11. 2. 9

Dutiya samādhi suttaṃ

(Sāvatthi)

Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Siyā nu kho bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ [PTS

Page 355] [\q 355/] paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī

assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na

viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī

assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke

idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana

assāti?

[BJT Page 670] [\x 670/]

Bhagavammūlakā no bhante dhammā, bhagavannettikā, bhagavampaṭisaraṇā, sādhu vata

bhante bhagavantaññe va paṭibhātu etassa bhāsitassa attho bhagavato sutvā bhikkhu

dhāressantīti.

Tena hi bhikkhave suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmīti. Evambhanteti kho te

bhikkhu bhagavato paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Siyā bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

Yathā kathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva

paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na

vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na

viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī

assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke

idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana

assāti?

Idha bhikkhave bhikkhu evaṃsaññī hoti: ''etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhāra

samatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti''. Evaṃ kho

bhikkhave siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī [PTS Page 356] [\q 356/] assa, na ākiñcaññāyatane

ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī

assa, na idha loke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ

sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī

ca pana assāti.

11. 2. 10

Tatiya samādhi suttaṃ

(Sāvatthi)

Atha kho sambahulā bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā

āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā

ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhu āyasmantaṃ sāriputtaṃ

etadavocuṃ.

[BJT Page 672] [\x 672/]

Siyānu kho āvuso sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti?

Siyā āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī

assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na

ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

Yathā kathampana āvuso sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva

paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na

vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na

viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī

assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke

idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana

assāti?

[PTS Page 357] [\q 357/]

Idhāvuso bhikkhu evaṃsaññī hoti: ''etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhāra

samatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti''. Evaṃ kho āvuso

siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na

āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na

ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

11. 2. 11

Catuttha samādhi suttaṃ

(Sāvatthi)

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato

paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Siyānu kho āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ

paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ

vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

[BJT Page 674] [\x 674/]

Dūratopi kho mayaṃ āvuso āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa

atthamaññātuṃ. Sādhu vatāyasmantaṃ yeva sāriputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho.

Āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhu dhāressantīti.

Tenahāvuso suṇātha sādhukaṃ [PTS Page 358] [\q 358/] manasikarotha bhāsissāmīti.

Evamāvusoti kho te bhikkhu āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto

etadavoca:

Siyā āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī

assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na

ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

Yathā kathampana āvuso sāriputta siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva

paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na

vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na

viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī

assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke

idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ

viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana

assāti?

Idhāvuso bhikkhu evaṃsaññī hoti: ''etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhāra

samatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti''. Evaṃ kho āvuso

siyā bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na

āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na

ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane

viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na

nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idha loke idhalokasaññī

assa, na paraloke paralokasaññī assa, yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ

pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana assāti.

Anussativaggo dutiyo.

Tatraddānaṃ:

Dve mahānāmā ca nandiyena subhūtinā ca mettā,

Dasamo dve ca gopālo cattāro ca samādhināti.

[PTS Page 359] [\q 359/]

[BJT Page 676] [\x 676/]

11. 3. 1

3. Sāmañña vaggo

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo cakkhusmiṃ aniccānupassī viharituṃ.

11. 03. 02

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu,

kammalakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ dukkhānupassī viharituṃ.

11. 03. 03

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ anattānupassī viharituṃ.

11. 03. 04

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ khayānupassī viharituṃ.

11. 03. 05

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ vayānupassī viharituṃ.

11. 03. 06

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ virāgānupassī viharituṃ.

11. 03. 07

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ nirodhānupassī viharituṃ.

11. 03. 08

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvuta viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 9

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sotasmiṃ

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo sotasmiṃ aniccānupassī viharituṃ.

11. 3. 10

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sotasmiṃ

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo sotasmiṃ dukkhānupassī viharituṃ.

11. 3. 11

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sotasmiṃ

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo sotasmiṃ anattānupassī viharituṃ.

11. 3. 12

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sotasmiṃ

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo sotasmiṃ khayānupassī viharituṃ.

11. 3. 13

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sotasmiṃ

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo sotasmiṃ vayānupassī viharituṃ.

11. 3. 14

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sotasmiṃ

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkha ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo sotasmiṃ virāgānupassī viharituṃ.

11. 3. 15

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sotasmiṃ

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo sotasmiṃ nirodhānupassī viharituṃ.

11. 3. 16

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo sotasmiṃ

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo sotasmiṃ paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 17

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo ghāṇasmiṃ

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo ghāṇasmiṃ aniccānupassī viharituṃ.

11. 3. 18

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo ghāṇasmiṃ

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo ghāṇasmiṃ dukkhānupassī viharituṃ.

11. 3. 19

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo ghāṇasmiṃ

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo ghāṇasmiṃ anattānupassī viharituṃ.

11. 3. 20

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo ghāṇasmiṃ

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo ghāṇasmiṃ khayānupassī viharituṃ.

11. 3. 21

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo ghāṇasmiṃ

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo ghāṇasmiṃ vayānupassī viharituṃ.

11. 3. 22

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo ghāṇasmiṃ

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo ghāṇasmiṃ virāgānupassī viharituṃ.

11. 3. 23

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo ghāṇasmiṃ

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkha therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo ghāṇasmiṃ nirodhānupassī viharituṃ.

11. 3. 24

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo ghāṇasmiṃ

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo ghāṇasmiṃ paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 25

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo jivhāya

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo jivhāya aniccānupassī viharituṃ.

11. 3. 26

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo jivhāya

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjha domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo jivhāya dukkhānupassī viharituṃ.

11. 3. 27

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo jivhāya

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo jivhāya anattānupassī viharituṃ.

11. 3. 28

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo jivhāya

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo jivhāya khayānupassī viharituṃ.

11. 3. 29

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo jivhāya

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo jivhāya vayānupassī viharituṃ.

11. 3. 30

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo jivhāya

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo jivhāya virāgānupassī viharituṃ.

11. 3. 31

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo jivhāya

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tasa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo jivhāya nirodhānupassī viharituṃ.

11. 3. 32

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo jivhāya

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo jivhāya paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 33

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo kāyasmiṃ

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo kāyasmiṃ aniccānupassī viharituṃ.

11. 3. 34

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo kāyasmiṃ

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo kāyasmiṃ dukkhānupassī viharituṃ.

11. 3. 35

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo kāyasmiṃ

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo kāyasmiṃ anattānupassī viharituṃ.

11. 3. 36

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo kāyasmiṃ

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo kāyasmiṃ khayānupassī viharituṃ.

11. 3. 37

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo kāyasmiṃ

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo kāyasmiṃ vayānupassī viharituṃ.

11. 3. 38

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo kāyasmiṃ

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo kāyasmiṃ virāgānupassī viharituṃ.

11. 3. 39

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo kāyasmiṃ

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo kāyasmiṃ nirodhānupassī viharituṃ.

11. 3. 40

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo kāyasmiṃ

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo kāyasmiṃ paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 41

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo manasmiṃ

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hota anubyañjanaggāhī,

'yatvādhikaraṇametaṃ1 kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ,

kāyindriye na saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo manasmiṃ aniccānupassī viharituṃ.

11. 3. 42

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo manasmiṃ

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo manasmiṃ dukkhānupassī viharituṃ.

11. 3. 43

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo manasmiṃ

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo manasmiṃ anattānupassī viharituṃ.

11. 3. 44

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo manasmiṃ

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo manasmiṃ khayānupassī viharituṃ.

11. 3. 45

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo manasmiṃ

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo manasmiṃ vayānupassī viharituṃ.

11. 3. 46

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo manasmiṃ

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo manasmiṃ virāgānupassī viharituṃ.

11. 3. 47

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo manasmiṃ

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo manasmiṃ nirodhānupassī viharituṃ.

11. 3. 48

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo manasmiṃ

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo manasmiṃ paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 49

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rūpesu

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rūpesu aniccānupassī viharituṃ.

11. 03. 50

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rūpesu

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo rūpesu dukkhānupassī viharituṃ.

11. 03. 51

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rūpesu

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo rūpesu anattānupassī viharituṃ.

11. 03. 52

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rūpesu

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakka adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo rūpesu khayānupassī viharituṃ.

11. 03. 53

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rūpesu

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo rūpesu vayānupassī viharituṃ.

11. 03. 54

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rūpesu

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo rūpesu virāgānupassī viharituṃ.

11. 03. 55

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rūpesu

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo rūpesu nirodhānupassī viharituṃ.

11. 03. 56

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na kā na rūpaññu hoti, na

lakkhaṇa kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā

hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi

ca hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho

bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rūpesu

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvuta viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atirekapūjāya pūjetā ho ti. Imehi kho bhikkhave bhikkhu ekādasahi dhammehi samannāgato

bhikkhu abhabbo rūpesu paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 57

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo saddesu

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo saddesu aniccānupassī viharituṃ.

11. 3. 58

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo saddesu

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo saddesu dukkhānupassī viharituṃ.

11. 3. 59

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo saddesu

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo saddesu anattānupassī viharituṃ.

11. 3. 60

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo saddesu

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo saddesu khayānupassī viharituṃ.

11. 3. 61

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo saddesu

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo saddesu vayānupassī viharituṃ.

11. 3. 62

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo saddesu

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkha ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo saddesu virāgānupassī viharituṃ.

11. 3. 63

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo saddesu

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo saddesu nirodhānupassī viharituṃ.

11. 3. 64

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo saddesu

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo saddesu paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 65

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na tittha jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu aniccānupassī viharituṃ.

11. 3. 66

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvara nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu dukkhānupassī viharituṃ.

11. 3. 67

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu anattānupassī viharituṃ.

11. 3. 68

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu khayānupassī viharituṃ.

11. 3. 69

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā

Rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu vayānupassī viharituṃ.

11. 3. 70

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindri na saṃvaraṃ

āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu virāgānupassī viharituṃ.

11. 3. 71

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkha therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnaña mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu nirodhānupassī viharituṃ.

11. 3. 72

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 73

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesa kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu aniccānupassī viharituṃ.

11. 3. 74

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjha domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu dukkhānupassī viharituṃ.

11. 3. 75

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu anattānupassī viharituṃ.

11. 3. 76

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkha yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu khayānupassī viharituṃ.

11. 3. 77

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu vayānupassī viharituṃ.

11. 3. 78

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhata kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu virāgānupassī viharituṃ.

11. 3. 79

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tasa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu nirodhānupassī viharituṃ.

11. 3. 80

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo rasesu

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo rasesu paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 81

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo

phoṭṭhabbesu aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo phoṭṭhabbesu aniccānupassī viharituṃ.

11. 3. 82

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo

phoṭṭhabbesu dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo phoṭṭhabbesu dukkhānupassī viharituṃ.

11. 3. 83

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo

phoṭṭhabbesu anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo phoṭṭhabbesu anattānupassī viharituṃ.

11. 3. 84

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo

phoṭṭhabbesu khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesa kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo phoṭṭhabbesu khayānupassī viharituṃ.

11. 3. 85

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo

phoṭṭhabbesu vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo phoṭṭhabbesu vayānupassī viharituṃ.

11. 3. 86

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo

phoṭṭhabbesu virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo phoṭṭhabbesu virāgānupassī viharituṃ.

11. 3. 87

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo

phoṭṭhabbesu nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo kāyasmiṃ phoṭṭhabbesu viharituṃ.

11. 3. 88

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pīta jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti, ye

te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo

phoṭṭhabbesu paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo phoṭṭhabbesu paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 89

Aniccānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo dhammesu

aniccānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hota anubyañjanaggāhī,

'yatvādhikaraṇametaṃ1 kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ,

kāyindriye na saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresa desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo dhammesu aniccānupassī viharituṃ.

11. 3. 90

Dukkhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo dhammesu

dukkhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo dhammesu dukkhānupassī viharituṃ.

11. 3. 91

Anattānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo dhammesu

anattānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo dhammesu anattānupassī viharituṃ.

11. 3. 92

Khayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo dhammesu

khayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo dhammesu khayānupassī viharituṃ.

11. 3. 93

Vayānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo dhammesu

vayānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo dhammesu vayānupassī viharituṃ.

11. 3. 94

Virāgānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi hoti, ye

te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo dhammesu

virāgānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo dhammesu virāgānupassī viharituṃ.

11. 3. 95

Nirodhānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo dhammesu

nirodhānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadhara mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo dhammesu nirodhānupassī viharituṃ.

11. 3. 96

Paṭinissaggānupassanā suttaṃ

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ

phātikattuṃ, katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako na rūpaññu hoti, na lakkhaṇa

kusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na

titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohi ca hoti,

ye te usabhā gopitaro goparināyakā te na atirekapūjāya pūjetā hoti, imehi kho bhikkhave

ekādasahi aṅgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikattuṃ.

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo dhammesu

paṭinissaggānupassī viharituṃ.

Katamehi ekādasahi:

Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Na lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti,

na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na pītaṃ jānāti, na

gocarakusalo hoti. Anavasesadohī ca hoti. Ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā

saṅghapitaro saṅghaparināyakā te na atireka pūjāya pūjetā hoti.

1. Kathañca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti: idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ

sabbaṃ taṃ rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpanti

yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhū na rūpaññū hoti.

2. Kathañca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu, kamma

lakkhaṇo bālo, kammalakkhaṇo paṇḍito'ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.

3. Kathañca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ

kāmavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti.

Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na

anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ adhivāseti nappajahati na vinodeti na

byantīkaroti, na anabhāvaṃ gameti. Uppannūppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti

nappajahati na vinodeti na byantīkaroti na anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu

na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.

4. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti: idha bhikkhave bhikkhu

cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Sotena saddaṃ sutvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati sotindriyaṃ, sotindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Ghānena gandhaṃ ghāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ

ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati ghānindriyaṃ, ghānindriye

saṃvaraṃ āpajjati.

Jivhāya rasaṃ sāyitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati jivhindriyaṃ, jivhindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, 'yatvādhikaraṇametaṃ1

kāyendriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpanā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati kāyindriyaṃ, kāyindriye na

saṃvaraṃ āpajjati.

Manasādhammaṃ viññāya nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇametaṃ

manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati, manindriyaṃ manindriye

saṃvaraṃ nāpajjati. Evaṃ bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.

5. Kathañca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti: idha bhikkhave bhikkhu na

yathāsutaṃ yathāpariyantaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā hoti. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu na dhūmaṃ kattā hoti.

6. Kathañca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū

bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ

upasaṃkamitvā na paripucchati, na paripañhati, 'idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko atthoti?

Tassa te āyasmanto avivaṭañceva na vivaranti, anuttānīkatañca na uttānīkaronti.

Anekavivihitetasu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ na paṭivinodenti. Evaṃ kho

bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti.

7. Kathañca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu tathāgatappavedite

dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati dhammavedaṃ, na labhati

dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti.

8. Kathañca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti: idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ

aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ

jānāti.

9. Kathañca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti: idha bhikkhave bhikkhu cattāro

satipaṭṭhāne yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.

10. Kathañca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti: idha bhikkhave bhikkhuṃ saddhā

gahapatikā abhihaṭṭhuṃ pavārenti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Tatra bhikkhu mattaṃ na jānāti

paṭiggahanāya, evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti.

11. Kathañca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu therā rattaññū cirapabbajitā saṅgha pitaro

saṅghaparināyakā, te na atireka pūjāya pūjetā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhu

therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu na mettaṃ kāyakammaṃ

paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho ca. Na mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī ceva raho

ca. Na mettaṃ manokammaṃ pacacupaṭṭhāpeti āvīceva raho ca. Evaṃ kho bhikkhave

bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na

atireka pūjāya pūjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu

abhabbo dhammesu paṭinissaggānupassī viharituṃ.

11. 3. 97144

Cakkhuviññāṇe pe sotaviññāṇe pe ghānaviññāṇe pejivhāviññāṇe pe kāyaviññāṇe pe

manoviññāṇe pe

11. 3. 145192

Cakkhusamphasse pe sotasamphasse pe ghāṇasamphasse pe jivhāsamphasse pe

kāyasamphasse pe manosamphasse pe

11. 3. 193240

Cakkhusamphassajāya vedanāya pe sotasamphassajāya vedanāya pe ghāṇasamphassajāya

vedanāya pe jivhāsamphassajāya vedanāya pe kāyasamphassajāya vedanāya

pemanosamphassajāya vedanāya pe

11. 3. 241288

Rūpasaññāya pe saddasaññāya pe gandhasaññāya pe rasasaññāya pe phoṭṭhabba [PTS

Page 360] [\q 360/] saññāya pe dhammasaññāya pe

11. 3. 289 336

Rūpasañcetanāya pe saddasañcetanāya pe gandhasañcetanāya pe rasasañcetanāya

pephoṭṭhabbasañcetanāya pe dhammasañcetanāya pe

11. 3. 337 384

Rūpataṇhāya pe saddataṇhāya pe gandha taṇhāya pe rasataṇhāya pe phoṭṭhabba taṇhāya

pe dhammataṇhāya pe

11. 3. 285432

Rūpavitakke pe saddavitakke pe gandhavitakke pe rasavitakke pe phoṭṭhabbavitakke pe

dhammavitakke pe

678

11. 3. 433480

Rūpavicāre pe saddavicārepe gandhavicāre perasavicārepe phoṭṭhabbavicāre pe

dhammavicāre pe aniccānupassī viharituṃ pe dukkhānupassī viharituṃ pe anattānupassī

viharaītuṃ pe khayānupassī viharituṃ pe vayānupassī viharituṃ pe virāgānupassī viharituṃ

pe nirodhānupassī viharituṃ pe paṭinissaggānupassī viharitunti.

11. 3. 481 960

Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ,

phātikattuṃ. Katamehi ekādasahi: idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti pe

Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo cakkhusmiṃ

aniccānupassī viharituṃ pe paṭinissaggānupassī viharitunti.

Sāmaññavaggo tatiyo.

[BJT Page 682. [\x 682/] ] Rāgādipeyyālo

11. 4. 1

Rāgassa bhikkhave abhiññāya ekādasadhammā bhāvetabbā. Katame ekādasa: paṭhamaṃ

jhāṇaṃ, dutiyaṃ jhāṇaṃ, tatiyaṃ jhāṇaṃ, catutthaṃ jhāṇaṃ, mettācetovimutti,

karuṇācetovimutti, muditācetovimutti upekkhācetovimutti, ākāsānañcāyatanaṃ,

viññāṇañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ, rāgassa bhikkhave abhiññāya ime ekādasadhammā

bhāvetabbāti.

11. 4. 210

Rāgassa bhikkhave pariññāya pe parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe

virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paṭinissaggāya ime ekādasadhammā bhāvetabbāti.

[PTS Page 361] [\q 361/]

11. 4. 11170

Dosassa pe mohassa pe kodhassa pe upanāhassa pe makkhassa pepalāsassa pe issāya pe

macchariyassa pe māyāya pe sāṭheyyassa pe thambhassa pesārambhassa pe mānassa pe

atimānassa pe madassa pepamāssa abhiññāya pe pariññāya pe parikkhayāya pepahānānāya

pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pecāgāya pe paṭinissaggāya ime

ekādasadhammā bhāvetabbāti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Rāgādipeyyālo niṭṭhito.

Nava suttasahassāni bhīyo pañcasatāni ca,

Sattapaññāsasuttāni 1 aṅguttarasamāyutāti.

Ekādasanipāto niṭṭhito.

Aṅguttaranikāyo samatto.

1. Sattapaññāsasuttā machasaṃ.

*****************************************


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Anguttaranikaya 5. Anguttaranikaya 5. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D26E-0