Puggalapannatti

Header

Data entry: Sri Lanka Tripitaka Project

Date of this version: 2025-05-28

Source:

  • .

Publisher: Göttingen Register of Electronic Texts in Indian Languages (GRETIL), SUB Göttingen

Licence:

Distributed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 4.0 International License.

Interpretive markup: none

Notes:

Due to the heterogeneity of the sources the header markup might be suboptimal. For the sake of transparency the header of the legacy file is documented below.



Puggalapannatti

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project


[PTS Vol Pug -] [\z Pp /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol Pug -] [\z Pp /] [\w I /]
[BJT Page 240] [\x 240/]

Abhidhammapiṭake

Puggalapaññattippakaraṇaṃ

Abhidhammapiṭake

Puggala paññattippakaraṇaṃ

Revisions:

  • 2025-04-02: TEI encoding by mass conversion
  • 2025-04-22: metadata structuring
  • 2025-05-28: Added several metadata fields.

Text

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

1. Mātikā

Cha paññattiyo: khandhapaññatti, āyatanapaññatti, dhātupaññatti, saccapaññatti,

indriyapaññatti, puggalapaññattī ti.

Kittāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti: yāvatā pañcakkhandho, rūpakkhandho

vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho. Ettāvatā

khandhānaṃ khandhapaññatti.

Kittāvatā āyatanānaṃ āyatanapaññatti: yāvatā dvādasāyatanāni cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ

sotāyatanaṃ saddāyatanaṃ ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ

kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ. Ettāvatā āyatanānaṃ

āyatanapaññatti.

Kittāvatā dhātūnaṃ dhātupaññatti: yāvatā aṭṭhārasadhātuyo, cakkhudhātu rūpadhātu

cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu

ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu

kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu. Ettāvatā dhātūnaṃ

dhātupaññatti.

[PTS Page 002] [\q 2/]

Kittāvatā saccānaṃ saccapaññatti: yāvatā cattāri saccāni, dukkhasaccaṃ samudayasaccaṃ

nirodhasaccaṃ maggasaccaṃ. Ettāvatā saccānaṃ saccapaññatti.

[BJT Page 242] [\x 242/]

Kittāvatā indriyānaṃ indriyānaṃ indriyapaññatti: yāvatā bāvīsatindriyāni: cakkhundriyaṃ

sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ purisindriyaṃ

jīvitindriyaṃ sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ

upekkhindriyaṃ saddhindriyaṃ viriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ

anaññātaññāssāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ. Ettāvatā indriyānaṃ

indriyapaññatti.

Kittāvatā praggalānaṃ puggalapaññatti:

1. Samayavimutto 2. Asamayavimutto

3. Kuppadhammo

4. Akuppadhammo

5. Parihānadhammo

6. Aparihānadhammo

7. Cetanābhabbo

8. Anurakkhanābhabbo

9. Puthujjano

10. Gotrabhū

11. Bhayūparato

12. Abhayūparato

13. Bhabbāgamano

14. Abhabbāgamano

15. Niyato

16. Aniyato

17. Paṭipannako

18. Phaleṭhīto

19. Samasīsī

20. hītakappī

21. Ariyo

22. Anariyo

23. Sekho1

24. Asekho2

25. Nevasekho nāsekho3

26. Tevijjo

27. Chaḷabhiñño

[PTS Page 003] [\q 3/]

28. Sammāsambuddho

29. Paccekabuddho4

30. Ubhatobhāgavimutto

31. Paññāvimutto

32. Kāyasakkhī

33. Diṭṭhappatto

34. Saddhāvimutto

35. Dhammānusārī

36. Saddhānusārī

37. Sattakkhattuparamo

38. Kolaṃkolo

39. Ekabījī

40. Sakadāgāmī

41. Anāgāmi.

42. Antarāparinibbāyī

43. Upahaccaparinibbāyī

44. Asaṅkhāraparinibbāyī

45. Sasaṅkhāraparinibbāyī

46. Uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmi

1. Sekkho - machasaṃ sīmu.

2. Asekkho - machasaṃ

3. Nevasekkhanāsekkho - machasaṃ

4. Paccekasambuddho - machasaṃ

[BJT Page 244] [\x 244/]

47. Sotāpanno, sotāpattiphala sacchikiriyāya paṭipanno

48. Sakadāgāmī, sakadāgāmīphala sacchikiriyāya paṭipanno

49. Anāgāmī, anāgāmīphala sacchikiriyāya paṭipanno.

50. Arahā, arahattaphala sacchikiriyāya1 paṭipanno

Ekaka mātikā niṭṭhitā

2. Duka mātikā

1. Kodhano ca upanāhī ca

2. Makkhī ca paḷāsī ca

3. Issūkī ca maccharī ca

4. Saṭho ca māyāvī ca

5. Ahiriko ca anottappī ca

6. Dubbavo ca pāpamitto ca

[PTS Page 004] [\q 4/]

7. Indriyesu aguttadvāro ca bhojane amattaññū ca

8. Muṭṭhassati ca asampajāno ca

9. Sīlavipanno ca diṭṭhivipanno ca

10. Ajjhattasaññojano ca bahiddhāsaññojano ca

11. Akkodhano ca anupanāhī ca

12. Amakkhī ca apalāsī ca

13. Anissūkī ca amaccharī ca

14. Asaṭho ca amāyāvī ca

15. Hirimā ca ottappi ca

16. Suvaco ca kalyāṇamitto ca

17. Indriyesu guttadvāro ca bhojane mattaññū ca

18. Upaṭṭhitasati ca sampajāno ca

19. Sīlasampanno ca diṭṭhisampanno ca

20. Dve puggalā dullabhā lokasmiṃ

21. Dve puggalā dutappayā

22. Dve puggalā sutappayā

23. Dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti

25. Hīnādhimutto ca paṇītādhimutto ca

26. Titto ca tappetā ca

Draka mātikā niṭṭhitā

1. Arahattāya - [PTS.]

[BJT Page 246] [\x 246/]

3. Tika mātikā

1. Nirāyo āsaṃso vigatāso.

2. Tayo gilānūpamā puggalā.

3. Kāyasakkhī diṭṭhippanno saddhāvimutto.

4. Gūthabhāṇī pupphabhāṇī madhubhāṇī.

5. Arukūpama1 citto puggalo vijjūpamacitto puggalo vajirūpamacitto puggalo.

6. Andho ekacakkhu dvicakkhu.

7. Avakujjapañño puggalo ucchaṅgapañño puggalo puthrapañño puggalo.

[PTS Page 005] [\q 5/]

8. Atthekacco puggalo kāmesu ca bhavesu ca avītarāgo, atthekacco puggalo kāmesu

vītarāgo bhavesu avītarāgo, atthekacco puggalo kāmesu ca bhavesu ca vītarāgo.

9. Pāsāṇalekhupamo puggalo paṭhavilekhūpamo puggalo udakalekhupamo puggalo.

10. Tayo potthakupamā puggalā.

11. Tayo kāsikavatthūpamā puggalā.

12. Suppameyyo, duppameyyo, appameyyo.

13. Atthekacco puggalo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo.

Atthekacco puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo, atthekacco puggalo sakkatvā

sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.

14. Atthekacco puggalo jigucchitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo,

Atthekacco puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo,

Atthekacco puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.

1. Aruṇupama - [PTS]

[BJT Page 248] [\x 248/]

15. Atthekacco puggalo sīlesu paripūrakārī samādhismiṃ mattasokārī paññāya mattasokārī.

Atthekacco puggalo sīlesu ca paripūrakāri samādhismiṃ ca paripūrakārī paññāya

mtatasokārī.

Atthekacco puggalo sīlesu ca paripūrakārī samādhismiṃ ca paripūrakārī paññāya ca

paripūrakārī.

16. Tayo satthāro, aparepi tayo satthāro.

Taki mātikā niṭṭhitā.

4. Catukka mātikā

1. Asappuriso, asappurisena asappurisataro, sappuriso. Sappurisena sappurisataro.

2. Pāpo, pāpena pāpataro, kalyāṇo, kalyāṇena kalyāṇa taro.

[PTS Page 006] [\q 6/]

3. Pāpadhammo, pāpadhammena pāpadhammataro, kalyāṇadhammo, kalyāṇadhammena

kalyāṇadhammataro.

4. Sāvajjo, vajjabahulo, appavajjo, anavajjo.

5. Ugghaṭitaññū, vipañcitaññū1, neyyo, padaparamo.

6. Yuttapaṭibhāno no muttapaṭibhāno, muttapaṭibhāno no yuttapaṭibhāno, yuttapaṭibhāno

ca muttapaṭibhāno ca, neva yuttapaṭibhāno no muttapaṭibhāno.

7. Cattāro dhammakathikā puggalā.

8. Cattāro valāhakūpamā puggalā.

9. Cattāro mūsikūpamā puggalā.

10. Cattāro amabūpamā puggalā.

11. Cattāro kumbhūpamā puggalā.

12. Cattāro udakarahadupamā puggalā.

13. Cattāro balivaddūpamā2 puggalā.

14. Cattāro āsivisūpamā puggalā.

1. Vipacitaññū - sīmu.

2. Balībaddūpamā - machasaṃ.

[BJT Page 250] [\x 250/]

15. Atthekacco puggalo, ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassā vaṇṇaṃ bhāsitā hoti,

Atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti,

Atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā appasādaniye ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitā

hoti,

Atthekacco puggalo ananuvicca apariyogāhetvā pasādaniye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsitā

hoti.

16. Atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti,

Atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇaṇaṃ bhāsitā hoti,

Atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā appasādaniye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsitā hoti,

Atthekacco puggalo anuvicca pariyogāhetvā pasādaniye ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitāhoti.

17. Atthekacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca

kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena,

Atthekacco puggalo vaṇaṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca kho

avaṇṇārahassa avaṇṇa. Bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena,

Atthogacco puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti [PTS Page 007] [\q 7/]

bhūtaṃ tacchaṃ kālena, vaṇṇarahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena.

Atthekacco puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no

ca vaṇṇārasahha vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena.

[BJT Page 252] [\x 252/]

18. Uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī,

Puññaphalūpajīvī no uṭṭhānaphalūpajīvī,

Uṭṭhānaphalūpajīvī ca puññaphalūpajīvī ca.

Neva uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī.

19. Tamotama parāyano, tamo jotiparāyano, jotiparāyano, jotitamaparāyano, joti joti

parāyano.

20. Onatonato, onatunnato, unnatonato, unnatunnato.

21. Cattāro rukkhupamā puggalā.

22. Rūpappamāṇo rūpappasanno, ghosappamāṇo ghosappasanno, lūkhappamāṇo

lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasanno.

23. Atthekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya,

Atthekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya,

Atthekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca,

Atthekacco puggalo nevattahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.

24. Atthekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto,

Atthekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto,

Atthekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca

paraparitāpanānuyogamanuyutto,

[BJT Page 254] [\x 254/]

Atthekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto, na parannapo

na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭhevadhamme nicchāto

nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati.

25. Sarāgo, sadoso, samoho, samāno.

26. Atthekacco puggalo lābhī hoti ajjhattaṃ ceto samathassa, na lābhī

adhipaññādhammavipassanāya.

[PTS Page 008] [\q 8/]

Atthekacco puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya, na lābhī ajjhattaṃ

cetosamathassa.

Atthekacco puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, lābhī

adhipaññādhammavipassanāya.

Atthekacco puggalo neva lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa na lābhī

adhipaññādhammavipassanāya.

27. Anusotagāmī puggalo, paṭisotagāmī puggalo, ṭhitatto puggalo, tiṇṇo pāragato1. Thale

tiṭṭhati brāhmaṇo.

28. Appassuto sutena anuppanno, appassuto sutena uppanno, bahussuto sutena anuppanno,

bahussuto sutena uppanno.

29. Samaṇacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.

Catukka mātikā niṭṭhitā.

1. Paraṅgato - machasaṃ.

[BJT Page 256] [\x 256/]

5. Pañcaka mātikā

1. Atthekacco puggalo ārabhati1 ca vippaṭisārī ca hoti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā

nirujjhanti.

Atthekacco puggalo ārabhati na vippaṭisārī ca hoti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā

nirujjhanti.

Atthekacco puggalo nārabhati vippaṭisārī hoti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Atthekacco puggalo nārabhati na vippaṭisārī hoti tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

Atthekacco puggalo nārabhati na vippaṭisārī hoti tañca ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ pajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

[PTS Page 009] [\q 9/]

2. Datvā avajānāti, saṃvāsena avajānāti, ādheyyamukho hoti, lolo hoti mando momūho hoti.

3. Pañca yodhājīvūpamā puggalā.

9. Pañca āraññikā.

4. Pañca piṇḍapātikā.

10. Pañca rukkhamūlikā.

5. Pañca khalupacchābhattikā.

11. Pañca abbhokāsikā.

6. Pañca ekāsanikā.

12. Pañca nesajjikā.

7. Pañca paṃsukūlikā.

13. Pañca yathāsanthatikā.

8. Pañca tecīvarikā. 14. Pañca sosānikā. Pañcaka mātikā niṭṭhitā.

1. Ārabbhati - machasaṃ.

[BJT Page 258] [\x 258/]

6. Chakka mātikā

1. Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati,

tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvaṃ.

Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, na ca

tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti na ca balesu1 vasībhāvaṃ.

Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati

diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, na ca sāvakapāramiṃ pāpuṇāti.

Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati na ca

diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, anāgāmī hoti anāgannā itthattaṃ.

Atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati na ca

diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, āgāmī hoti āgannā itthattaṃ.

Chakka mātikā niṭṭhitā.

[PTS Page 010] [\q 10/]

7. Sattaka mātikā

1. Satta udakūpamā puggalā: sakiṃ nimuggo nimuggova hoti, ummujjitvā nimujjati,

ummujjitvā ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati, ummujjitvā

paṭigādhappatto hoti, ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

2. Ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhappatto, saddhāvimutto,

dhammānusārī, saddhānusārī.

Sattaka mātikā niṭṭhitā.

1. Phalesu - [PTS.]

[BJT Page 260] [\x 260/]

8. Aṭṭhaka mātikā

1. Cattāro maggasamaṅgino, cattāro phalasamaṅgino-puggalā.

Aṭṭhaka mātikā niṭṭhitā

9. Navaka mātikā

1. Sammā sambuddho, pacceka buddho, ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī,

diṭṭhappatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.

Navaka mātikā niṭṭhitā

10. Dasaka mātikā

1. Pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā.

Dasaka mātikā niṭṭhitā

Puggalapaññatti mātikā niṭṭhitā.

[BJT Page 262] [\x 262/]

[PTS Page 011] [\q 11/]

1. Ekaka niddeso

1. Katamo ca puggalo samayavimutto: idhekacco puggalo kālena kālaṃ samayena samayaṃ

aṭṭhavimokkhe kāyena phassitvā1 viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā

honti. Ayaṃ vuccati puggalo samaya vimutto.

2. Katamo ca puggalo asamayavimutto: idhekacco puggalo naheva kho kālena kālaṃ

samayena samayaṃ aṭṭhavimokkhe kāyena phassitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā

parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo asamayavimutto. Sabbepi ariya puggalā

ariyavimokkhe asamayavimuttā.

3. Katamo ca puggalo kuppadhammo: idhekacco puggalo lābhī hoti. Rūpasahagatānaṃ vā

arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ, so ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na

akasiralābhī, na yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatī'pi vuṭṭhātipi. hānaṃ

kho panetaṃ vijjati yaṃ tassa puggalassa pamādamāgamma tā samāpattiyo kuppeyyuṃ.

Ayaṃ vuccati puggalo kuppadhammo.

4. Katamo ca puggalo akuppadhammo: idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā

arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ. So ca kho nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī,

yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjatī'pi vuṭṭhāti'pi. Aṭṭhānametaṃ

anavakāso yaṃ tassa puggalassa pamādamāgamma tā samāpattiyo kuppeyyuṃ. Ayaṃ vuccati

puggalo akuppadhammo. Sabbepi ariyapuggalā ariye vimokkhe akuppadhammā.

1. Phusitvā - machasaṃ.

[BJT Page 264] [\x 264/]

5. Katamo ca puggalo parihānadhammo: idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā

[PTS Page 012] [\q 12/] arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ, so ca kho na nikāmalābhī

hoti na akicchalābhī na akasiralābhī, na yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ

samāpajjatī pi vuṭṭhāti'pi. hānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ so puggalo pamādamāgamma tāhi

samāpattīhi parihāyeyya, ayaṃ vuccati puggalo parihānadhammo.

6. Katamo ca puggalo aparihānadhammo: idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā

arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ, so ca kho nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī,

yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjati'pi vuṭṭhātipi. Aṭṭhānametaṃ

anavākāso yaṃ so puggalo pamādamāgamma tāhi samāpattīhi parihāyeyya, ayaṃ vuccati

puggalo aparihāna dhammo. Sabbepi ariyapuggalā ariye vimokkhe aparihānadhammā.

7. Katamo ca puggalo cetanābhabbo: idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā

arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ, so ca kho na nikāmalābhī hoti, na akicchalābhī, na

akasiralābhī, yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjati'pi vuṭṭhāti'pi. Sace

anusañceteti na parihāyati tāhi samāpattīhi, sace na anusañceteti parihāyati tāhi

samāpattīhi. Ayaṃ vuccati puggalo cetanābhabbo.

8. Katamo ca puggalo anurakkhanābhabbo: idhekacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ

vā arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ, so ca kho na nikāmalābhī hoti na akicchalābhī na

akasiralābhī, na yatthicchakaṃ yadicchakaṃ yāvaticchakaṃ samāpajjati pi vuṭṭhāti'pi. Sace

anurakkhati na parihāyati tāhi samāpattīhi, sace na anurakkhati parihāyati tāhi samāpattīhi.

Ayaṃ vuccati puggalo anurakkhanābhabbo.

[BJT Page 266] [\x 266/]

9. Katamo ca puggalo puthujjano: yassa puggalassa tīṇi saṃyojanāni appahīnāni na ca tesaṃ

dhammānaṃ pahānāya paṭipanno, ayaṃ vuccati puggalo puthujjano.

[PTS Page 013] [\q 13/]

10. Katamo ca puggalo gotrabhū: yesaṃ dhammānaṃ samanantarā ariyadhammassa

avaknanti hoti tehi dhammehi samannāgato, ayaṃ vuccati puggalo gotrabhū.

11-12. Katamo ca puggalo bhayūparato: satta sekhkhā bhayūparatā, ye ca puthujjanā

sīlavanto: arahā abhayūparato.

13. Katamo ca puggalo abhabbāgamano: ye te puggalā kammāvaraṇena samannāgatā

kilesāvaraṇena samannāgatā vipākāvaraṇena samannāgatā assaddhā acchandikā duppaññā

eḷā1 abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, ime vuccanti puggalā

abhabbāgamanā.

14. Katamo ca puggalo bhabbāgamano: ye te puggalā na kammāvaraṇena samannāgatā, na

kilesāvaraṇena samannāgatā, na vipākāvaraṇena samannāgatā, saddhā chandikā

paññāvantā aneḷā2 bhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, ime

vuccanti puggalā bhabbāgamanā.

15-16. Katamo ca puggalo niyato: pañca puggalā ānantariyakā ye ca micchā diṭṭhikā niyatā,

aṭṭha ca ariyapuggalā niyatā. Avasesā puggalā aniyatā.

17-18. Katamo ca puggalo paṭipannako: cattāro magga samaṅgino puggalā paṭipannakā,

cattāro phalasamaṅgino puggalā phale ṭhitā.

19. Katamo ca puggalo samasīsi: yassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānaṃ ca

hoti jīvitapariyādānaṃ ca, ayaṃ vuccati puggalo samasīsi.

1. Eḷā - sīmu - jalā - [PTS. 2.] Paññavantā - sīmu.

[BJT Page 268] [\x 268/]

20. Katamo ca puggalo ṭhitakappī: ayaṃ ca puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno

assa, kappassa ca uḍḍayhanavelā assa. Neva tāva kappo uḍḍayheyya, yāvāyaṃ puggalo na

sotāpattiphalaṃ sacchikaroti. Ayaṃ vuccati puggalo ṭhitakappi [PTS Page 014] [\q 14/]

sabbepi maggasamaṅgino puggalā ṭhitakappino.

21-22. Katamo ca puggalo ariyo: aṭṭhāriyapuggalā ariyā, avasesā pugagalā anariyā.

23-25. Katamo ca puggalo sekho: cattāro maggasamaṅgino tayo phalasamaṅgino puggalā

sekhā, arahā asekho, avasesā puggalā neva sekhā nāsekkhā.

26. Katamo puggalo tevijjo: tīhi vijjāhi samannāgato puggalo tevijjo.

27. Katamo ca puggalo chaḷabhiñño: chahi abhiññāhi samannāgato puggalo chaḷabhiñño.

28. Katamo ca puggalo sammāsambuddho: idhekacco puggalo pubbe ananussutesu

dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu ca

vasībhāvaṃ. Ayaṃ vuccati puggalo sammāsambuddho.

29. Katamo ca puggalo paccekasambuddho: idhekacco puggalo pubbe ananussutesu

dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, na ca tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti na ca balesu

vasībhāvaṃ. Ayaṃ vuccati puggalo paccekasambuddho.

30. Katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto: idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena

phassitvā1 viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo

ubhatobhāga vimutto.

Phusitvā - machasaṃ.

[BJT Page 270] [\x 270/]

31. Katamo ca puggalo paññāvimutto: idhekacco puggalo naheva kho aṭṭha vimokkhe

kāyena phassitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati

puggalo paññā vimutto.

32. Katamo ca puggalo kāyasakkhī: idhekacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phassitvā

[PTS Page 015] [\q 15/] viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti.

Ayaṃ vuccati puggalo kāyasakkhī.

33. Katamo ca puggalo diṭṭhappatto: idhe kacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ

pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ

pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā

cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā

parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo diṭṭhappatto.

34. Katamo ca puggalo saddhāvimutto: idhekacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ

pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ

pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā

cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā

parikkhīṇā honti, no ca kho yathā diṭṭhappattassa ayaṃ vuccati puggalo saddhāvimutto.

35. Katamo ca puggalo dhammānusārī: yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya

paṭipannassa paññindiyaṃ adhimattaṃ hoti paññāvāhi paññāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ

bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo dhammānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno

puggalo dhammānusārī. Phale ṭhito diṭṭhappatto.

[BJT Page 272] [\x 272/]

36. Katamo ca puggalo saddhānusārī: yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya

paṭipannassa saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti saddhāvāhi saddhāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ

bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo saddhānusāri, sotāpattiphala sacchikiriyāya paṭipanno

puggalo saddhānusārī, phale ṭhito saddhāvimutto.

37. Katamo ca puggalo sattakkhattuparamo: idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ

parikkhayā [PTS Page 016] [\q 16/] sotāpannā hoti aaivinipātadhammo niyato

sambodhiparāyano, so sattakkhattuṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā

dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ vuccati puggalo sattakkhattuparamo.

38. Katamo ca puggalo kolaṃkolo: idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā

sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano, so dve vā tīṇi vā kulāni

sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ vuccati puggalo kolaṅkolo.

39. Katamo ca puggalo ekabījī: idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā

sotāpanno hoti avinipākadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, so ekaṃ yeva mānusakaṃ

bhavaṃ nibbattetvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ vuccati puggalo ekabījī.

40. Katamo ca puggalo sakadāgāmī: idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā

rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti sakideva imaṃ lokaṃ āganatvā dukkhassantaṃ

karoti. Ayaṃ vuccati puggalo sakadāgāmī.

41. Katamo ca puggalo anāgāmī: idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā loko,

ayaṃ vuccati puggalo anāgāmī.

[BJT Page 274] [\x 274/]

42. Katamo ca puggalo antarāparinibbāyī: idhekacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā, so

uppannaṃ vā samanantarā, appattaṃ vā vemajjhaṃ āyuppamāṇaṃ ariyamaggaṃ sañjaneti

upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya. Ayaṃ vuccati puggalo antarāparinibbāyī.

43. Katamo ca puggalo upahaccaparinibbāyī: idhekacco puggalo pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ [PTS Page 017] [\q 17/] saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti

tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā, so atikkamitvā vemajjhaṃ āyuppamāṇaṃ

upahacca vā kālakiriyaṃ ariyamaggaṃ sañjaneti upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya.

Ayaṃ vuccati puggalo upahaccaparinibbāyī.

44. Katamo ca puggalo asaṅkhāraparinibbāyī: idhekacco puggalo pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā. So asaṅkhārena ariyamaggaṃ sañjaneti upariṭṭhimānaṃ

saṃyojanānaṃ pahānāya. Ayaṃ vuccati puggalo asaṅkhāraparinibbāyī.

45. Katamo ca puggalo sasaṅkhāraparinibbāyī: idhekacco puggalo pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī

anāvattidhammo tasmā lokā, so sasaṅkhārena ariyamaggaṃ sañjaneti upariṭṭhimānaṃ

saṃyojanānaṃ pahānāya. Ayaṃ vuccati puggalo sasaṅkhāraparinibbāyi.

46. Katamo ca puggalo uddhaṃsoto akaniṭṭhāgāmī: idhekacco puggalo pañcannaṃ

orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi

anāvattidhammo tasmā lokā, so avihā cuto atappaṃ gacchati, atappā cuto sudassaṃ gacchati,

sudassā cuto sudassiṃ gacchati, sudassito vuto akaniṭṭhaṃ gacchati, akaniṭṭhaṃ

ariyamaggaṃ sañjaneti upariṭṭhimānaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya. Ayaṃ vuccati puggalo

uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī.

[BJT Page 276] [\x 276/]

47. Tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya paṭipanno puggalo sotāpattiphalasacchikiriyāya

paṭipanno, yassa puggalassa tīṇi saṃyojanāni pahīnāni. Ayaṃ vuccati puggalo sotāpanno.

48. Kāmarāgavyāpādānaṃ tanubhāvāya paṭipanno puggalo sakadāgāmiphalasacchikiriyāya

paṭipanno, yassa puggalassa kāmarāgavyāpādā tanubhūtā. Ayaṃ vuccati puggalo

sakadāgāmī.

49. Kāmarāgavyāpānaṃ anavasesappahānāya paṭipanno [PTS Page 018] [\q 18/]

puggalo anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, yassa puggalassa kāmarāgavyāpādā

anavasesā pahīnā. Ayaṃ vuccati puggalo anāgāmī.

50. Rūparāga arūparāga māna uddhacca avijjā anavasesappahānāya paṭipanno puggalo

arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno, yassa puggalassa rūparāgo arūparāgo māno

uddhaccaṃ avijjā anavasesā pahīnā. Ayaṃ vuccati puggalo arahā.

Ekaka niddeso niṭṭhito.

[BJT Page 278] [\x 278/]

2. Duka niddeso

1. Katamo ca puggalo koṣano tattha katamo kodho, so kodho kujjhanā kujjhitattaṃ, doso

dussanā dussitattaṃ, vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaṃ, virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ,

asuropo anattamanatā cittassa. Ayaṃ vuccati kodho. Yassa puggalassa ayaṃ kodho

appahīno, ayaṃ vuccati puggalo kodhano.

Katamo ca puggalo upanāhī: tattha katamo upanāho: pubbakālaṃ kodho aparakālaṃ

upanāho, yo evarūpo upanāho upanayhanā upanayhitattaṃ aṭṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā

anusaṃsandanā anuppabandhanā daḷhīkammaṃ kodhassa, ayaṃ vuccati upanāho. Yassa

puggalassa ayaṃ upanāho appahīno, ayaṃ vuccati puggalo upanāhī.

2. Katamo ca puggalo makkhī: tattha katamo makkho: yo makkho makkhāyanā

makkhāyitattaṃ1 niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ, ayaṃ vuccati makkho. Yassa puggalassa

ayaṃ makkho appahīno, ayaṃ vuccati puggalo makkhī.

Katamo ca puggalo palāsī: tattha katamo palāso yo palāso palāsāyanā [PTS Page 019] [\q

19/] palāsāyitattaṃ palāsāhāro vivādaṭṭhānaṃ yugaggāho appaṭinissaggo, ayaṃ vuccati

palāso yassa puggalassa ayaṃ palāso. Appasīno, ayaṃ vuccati puggalo palāsī.

3. Katamo ca puggalo issuki: tattha katamā issā: yā paralābha sakkāra garukāra mānana

vandana pūjanāsu issā issāyanā issāyitattaṃ usūyā usūyanā usūyitattaṃ, ayaṃ vuccati issā.

Yassa puggalassa ayaṃ issā appahīnā, ayaṃ vuccati puggalo issukī.

Katamo ca puggalo maccharī: tattha katamaṃ macchariyaṃ: pañca

macchariyāni-āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ

cammamacchariyaṃ, yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ maccharayānā maccharāyitattaṃ vevicchaṃ

kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa, idaṃ vuccati macchariyaṃ. Yassa puggalassa

idaṃ macchariyaṃ appahīnaṃ, ayaṃ vuccati puggalo maccharī.

1. Makkhīyanā makkhīyitattā sī, mu.

[BJT Page 280] [\x 280/]

4. Katamo ca puggalo saṭho: tattha katamaṃ sāṭheyyaṃ: idhekacco puggalo saṭho hoti

parisaṭho, yaṃ tattha saṭhaṃ saṭhatā sāṭheyyaṃ kakkharatā kakkariyaṃ parikkhattatā

parikkhattiyaṃ, idaṃ vuccati sāṭheyyaṃ. Yassa puggalassa idaṃ sāṭheyyaṃ appahīnaṃ. Ayaṃ

vuccati puggalo saṭho.

Katamo ca puggalo māyāvī: tattha katamā māyā: idhekacco kāyena duccaritaṃ caritvā

vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ

paṇidahati 'mā maṃ jaññā'ti icchati, 'mā maṃ chaññā'ti saṃkappeti, 'mā maṃ jaññā'ti vācaṃ

bhāsati, 'mā maṃ jaññā'ti kāyena parakkamati, yā eva rūpā māyā māyāvitā accasarā vañcanā

nikati nikiraṇā pariharaṇaṃ gūhanā parigūhanā chādanā parichādanā anuttānīkammaṃ

anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā, ayaṃ vuccati māyā. Yassa puggalassa ayaṃ māyā

appahīṇā, ayaṃ vuccati puggalo māyāvī.

5. Katamo ca puggalo ahiriko: kattha katamaṃ ahirikaṃ: yaṃ na hirīyati hirīyitabbena, na

hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati ahirikaṃ, iminā

ahirikena samannāgato puggalo ahiriko.

Katamo ca puggalo anottappī: tattha katamaṃ anottappaṃ: yaṃ na ottappati ottappitabbena,

na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Idaṃ vuccati anottappaṃ,

iminā anottappena samannāgato puggalo anottappī.

6. Katamo ca puggalo dubbavo: tattha katamā dovacassatā: sahadhammike vuccamāne

dovacassāyaṃ dovacassiyaṃ dovacassatā vippaṭikūlagāhitā vipaccanikasātatā anādariyaṃ

anādariyatā agāravatā appatissavatā. Ayaṃ vuccati dovacassatā, tāya samannāgato puggalo

dubbavo.

[BJT Page 282] [\x 282/]

Katamo ca puggalo pāpamitto: tattha katamā pāpamittā: yo te puggalā assaddhā dussīlā

appassutā maccharino duppaññā, yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā nambhajanā

bhatti sambhatti taṃsampavaṅkatā. Ayaṃ vuccati pāpamittatā, imāya pāpamittatāya

samannāgato puggalo pāpamitto.

7. Katamo ca puggalo indriyesu aguttadvāro: tattha katamā indriyesu aguttadvāratā:

idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī,

yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya na paṭipajjati na rakkhati cakkhundriyaṃ,

cakkhundriyena saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā -pe ghānena gandhaṃ

ghāyitvājivhāya rasaṃ sāyitvā- kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā- manasā dhammaṃ viññāya

nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ

viharantaṃ, abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya na

paṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye [PTS Page 021] [\q 21/] na saṃvaraṃ

āpajjati. Yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ agutti agopanā anārakkho asaṃvaro. Ayaṃ vuccati

indriyesu aguttadvāratā. Imāya indriyesu aguttadvāratāya samannāgato puggalo indriyesu

aguttadvāro.

Katamo ca puggalo bhojane amattaññū: tattha katamā bhojane amattaññutā: idhekacco

puggalo appaṭisaṅkhā ayoniso āhāraṃ āhāreti, davāya madāya maṇḍanāya vibhūsanāya yā

tattha asantuṭṭhitā amattaññutā appaṭisaṅkhā bhojane. Ayaṃ vuccati bhojane amattaññutā,

imāya bhojane amattaññutāya samannāgato puggalo bhojane amattaññū.

[BJT Page 284] [\x 284/]

8. Katamo ca puggalo muṭṭhassati: tattha katamā muṭṭhasaccaṃ: yā asati ananussati

appaṭissati assati asaraṇatā adhāraṇatā pilāpanatā pammussanatā. Idaṃ vuccati

muṭṭhasaccaṃ, iminā muṭṭhasaccena samannāgato puggalo muṭṭhassati.

Katamo ca puggalo asampajāno: tattha katamaṃ asampajaññaṃ: yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ

anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṅgāhanā apariyogāhanā

asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ

moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ

avijjālaṅgi moho akusalamūlaṃ, idaṃ vuccati asampajaññaṃ. Iminā asampajaññena

samannāgato puggalo asampajāno.

9. Katamo ca puggalo sīlavipanno: tattha katamā sīlavipatti kāyiko vītikkamo vācasiko

vītikkamo kāyikavācasiko vītikkamo, ayaṃ vuccati sīlavipatti, sabbampi dussīlyaṃ

sīlavipatti. Imāya sīlavipattiyā samannāgato puggalo sīlavipanno.

Katamo ca puggalo diṭṭhivipanno: tattha katamā diṭṭhivipatti: natthi dinnaṃ natthi diṭṭhi

natthi hutaṃ natthi sukaṭadukkaṭānaṃ1 kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ [PTS Page

022] [\q 22/] loko, natthi paraloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi

loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ

sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ

diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyitaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho

abhinivoso paramāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesagāho.

Ayaṃ vuccaci diṭṭhivipatti, sabbāpi micchādiṭṭhi diṭṭhivipatti, imāya diṭṭhivipattiyā

samannāgato puggalo diṭṭhivipanno.

1. Sukata dukkhatānaṃ - sīmu.

[BJT Page 286] [\x 286/]

10. Katamo ca puggalo ajjhattasaññojano: yassa puggalassa pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni

appahīnāni. Ayaṃ vuccati puggalo ajjhattasaññojano.

Katamo ca puggalo bahiṅ saññojano: yassa puggalassa pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni

appahīnāni. Ayaṃ vuccati puggalo bahiṅsaññojano.

11. Katamo ca puggalo akkodhano: tattha katamo kodho: yo kodhā kujjhanā kujjhitattaṃ,

doso dussanā dussitattaṃ, vyāpatti vyāpajjanā vyāpajjitattaṃ, virodho paṭivirodho

caṇḍikkaṃ, asuropo anattamanatā cittassa, ayaṃ vuccati kodho. Yassa puggalassa ayaṃ

kodho pahīno, ayaṃ vuccati puggalo akkodhano.

Katamo ca puggalo anupanāhī: tattha katamo upanāho: pubbakālaṃ kodho aparakālaṃ

upanāho, yo evarūpo upanāho upanayhanā upanayhitattaṃ aṭṭhapanā ṭhapanā saṇḍapanā

anusaṃsandanā anuppabandhanā daḷhīkammaṃ kodhassa, ayaṃ vuccati upanāho. Yassa

puggalassa ayaṃ upanāho pahīno, ayaṃ vuccati puggalo anupanāhī.

12. Katamo ca puggalo amakkhī: tattha katamo makkho: yo makkho makkhiyanā

makkhīyitattaṃ niṭṭhuriyaṃ niṭṭhuriyakammaṃ, ayaṃ vuccati makkho. Yassa puggalassa

ayaṃ makkho pahīno, ayaṃ vuccati puggalo amakkhī.

Katamo ca puggalo apalāsī: tattha katamo palāso: yo palāso palāsayanā palāsāyitattaṃ

palāsāhāro vivādaṭṭhānaṃ yugaggāho appaṭinissaggo, ayaṃ vuccati paḷāso. Yassa

puggalassa ayaṃ paḷāso pahīno, ayaṃ vuccati puggalo apalāsī.

[BJT Page 288] [\x 288/]

[PTS Page 023] [\q 23/]

13. Katamo ca puggalo anissukī: tattha katamā issā: yā paralābhasakkāra garukāra mānana

vandana pūjanāsu issā issāyanā issāyitattaṃ, usūyā usūyanā usūyitattaṃ, ayaṃ vuccati issā.

Yassa puggalassa ayaṃ issā pahīnā, ayaṃ vuccati puggalo anissukī.

Katamo ca puggalo amaccharī: tattha katamaṃ macchariyaṃ: pañcamacchariyāni -

āvāsamacchariyaṃ kulamacchariyaṃ lābhamacchariyaṃ vaṇṇamacchariyaṃ

dhammamacchariyaṃ. Yaṃ evarūpaṃ maccheraṃ1 maccharāyanā maccharāyitattaṃ, vevicchaṃ

kadariyaṃ kaṭukañcukatā aggahitattaṃ cittassa. Idaṃ vuccati macchariyaṃ. Yassa puggalassa

idaṃ macchariyaṃ pahīnaṃ, ayaṃ vuccati puggalo amaccharī.

14. Katamo ca puggalo asaṭho: tattha katamaṃ sāṭheyyaṃ: idhekacco puggalo saṭho hoti

parisaṭho, yaṃ tattha saṭhaṃ saṭhatā sāṭheyyaṃ kakkaratā kakkariyaṃ parikkhattatā

parikkhattiyaṃ, idaṃ vuccati sāṭheyaṃ. Yassa puggalassa idaṃ sāṭheyyaṃ pahīnaṃ, ayaṃ

vuccati puggalo asaṭho.

Katamo ca puggalo amāyāvī: tattha katamā māyā: idhekacco kāyena duccaritaṃ caritvā

vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā tassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ

paṇidahati 'mā maṃ jaññā'ti icchati, 'mā maṃ chaññā'ti saṃkappeti, 'mā maṃ jaññā'ti vācaṃ

bhāsati, 'mā maṃ jaññā'ti kāyena parakkamati, yā eva rūpā māyā māyāvitā accasarā vañcanā

nikati nikiraṇā pariharaṇaṃ gūhanā parigūhanā chādanā parichādanā anuttānīkammaṃ

anāvikammaṃ vocchādanā pāpakiriyā, ayaṃ vuccati māyā. Yassa puggalassa ayaṃ māyā

ppahīṇā, ayaṃ vuccati puggalo amāyāvī.

1. Vacchariyaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 290] [\x 290/]

15. Katamo ca puggalo hirimā: tattha katamā hiri: [PTS Page 024] [\q 24/] yā hiri

hirīyati hirīyitabbena, hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, ayaṃ

vuccati hiri, imāya hiriyā samannāgato puggalo hirimā.

Katamo ca puggalo ottappī: tattha katamaṃ ottappaṃ: yaṃ ottappati ottappitabbena,

ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, idaṃ vuccati ottappaṃ. Iminā

ottappena samannāgato puggalo ottappī.

16. Katamo ca puggalo suvaco: tattha katamā sovacassatā: sahadhammike vuccamāne

sovacassāyaṃ sovacassiyaṃ sovacassatā avippaṭikūlagāhitā avipaccanikasātatā sagārāvatā

sappatissavatā, ayaṃ vuccati sovacassatā. Imāya sovacassatāya samannāgato puggalo suvaco.

Katamo ca puggalo kalyāṇamitto: tattha katamā kalyāṇamittatā: ye te puggalā saddhā

sīlavanto bahussutā paññāvanto cāgavanto yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā

sambhajanā bhatti sambhatti taṃsampavaṅkatā, ayaṃ vuccati kalyāṇamittatā. Imāya

kalyāṇamittatāya samannāgato puggalo kalyāṇamitto.

17. Katamo ca puggalo indriyesu guttadvāro: tattha katamā indriyesu guttadvāratā:

idhekacco cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjajaggāhī

yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā

akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ,

cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā-ghānena gandhaṃ ghāyitvā-jivhāya

rasaṃ sāyitvā-kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā-manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī

hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ

abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati

rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Yā imesaṃ channaṃ indriyānaṃ gutti

gopanā ārakkho saṃvaro, [PTS Page 025] [\q 25/] ayaṃ vuccati indriyesu guttadvāratā.

Imāya indiyesu guttadvāratāya, samannāgato puggalo indriyesu guttadvāro.

[BJT Page 292] [\x 292/]

Katamo ca puggalo bhojane mattaññū: tattha katamā bhojane mattaññutā: idhekacco puggalo

paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya

yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti

purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me

bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā'ti yā tattha santuṭṭhitā mattaññutā paṭisaṅkhā

bhojane, ayaṃ vuccati bhojane mattaññutā. Imāya bhojane mattaññutāya samannāgato

puggalo bhojane mattaññū.

18. Katamo ca puggalo upaṭṭhitasati: tattha katamā sati: yā sati anussati paṭissati sati

saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā apammussanatā sati satindriyaṃ sati balaṃ sammāsati. Ayaṃ

vuccati sati. Imāya satiyā samannāgato puggalo upaṭṭhisati.

Katamo ca puggalo sampajāno: tattha katamaṃ sampajaññaṃ: yā paññā pajānanā vicayo

pavicayo dhammavicayo sallakkhanā upalakkhanā paccupalakkhanā paṇḍiccaṃ kosallaṃ

nepuññaṃ vebhavyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā parināyikā vipassanā sampajaññaṃ

patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko

paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, idaṃ vuccati

sampajaññaṃ. Iminā sampajaññena samannāgato puggalo sampajāno.

19. Katamo ca puggalo sīlasampanno: tattha katamā sīlasampadā: kāyiko avītikkamo

vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo, ayaṃ vuccati sīlasampadā, sabbo'pi

sīlasaṃvaro sīlasampadā imāya sīlasampadāya samannāgato puggalo sīlasampanno.

[BJT Page 294] [\x 294/]

Katamo ca puggalo diṭṭhisampanno: [PTS Page 026] [\q 26/] tattha katamā

diṭṭhisampadā atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ

phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā,

atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ

sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Yā evarūpā paññā pajānanā -pe amoho

dhammavicayo sammādiṭṭhi ayaṃ vuccati diṭṭhisampadā, sabbā'pi sammādiṭṭhi

diṭṭhisampadā imāyadiṭṭhisampadāya samannāgato puggalo diṭṭhisampanno.

20. Katame dve puggalā dullabhā 'lokasmiṃ: yo ca pubbakārī yo ca kataññū katavedī. Ime

dve puggalā lokasmiṃ.

21. Katame dve puggalā dutappayā? Yo ca laddhaṃ laddhaṃ nikkhipati, 1 yo ca laddhaṃ

laddhaṃ vissajjeti, ime dve puggalā duttappayā.

22. Katame dve puggalā sutappayā: yo ca laddhaṃ laddhaṃ na nikkhipati, yo ca laddhaṃ

laddhaṃ na vissajjeti, ime dve puggalā sutappayā.

23. Katamesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā vaḍḍhanti: yo ca na kukkuccāyitabbaṃ

kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyati, imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā

vaḍḍhanti.

24. Katamesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na vaḍḍhanti: yo ca na kukkuccāyitabbaṃ na

kukkuccāyati, yo ca kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyati, imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ āsavā na

vaḍḍhanti.

1. Nikkhapati - sīmu.

[BJT Page 296] [\x 296/]

25. Katamo ca puggalo hīnādhimutto: idhe'kacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo, so

aññaṃ dussīlaṃ pāpadhammaṃ sevati bhajati payirupāsati, ayaṃ vuccati puggalo

hīnādhimutto.

Katamo ca puggalo paṇītādhimutto: idhe'kacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo, so

aññaṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ sevati bhajati payirupāsati, ayaṃ vuccati puggalo

paṇītādhimutto.

[PTS Page 027] [\q 27/]

26. Katamo ca puggalo titto: paccekabuddho1 ye ca tathāgatasāvakā arahanto tittā.

Sammāsambuddho titto ca tappetā ca. Ayaṃ vuccati puggalo titto.

Dukaniddeso niṭṭhito.

1. Paccekasambuddho-machasaṃ.

[BJT Page 298 [\x 298/] 3.] Tika niddeso

1. Katamo ca puggalo nirāso: idhe'kacce puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci

saṃkassarasamācāro paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño abrahmacārī

brahmacārīpaṭiñño antopūti avassuto kasamabujāto. So suṇāti itthannāmo kira bhikkhu

āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharatī'ti. Tassa na evaṃ hoti: 'kudassu nāma ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharissāmī'ti, ayaṃ vuccati puggalo nirāso.

Katamo ca puggalo āsaṃso: idhe'kacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo, so suṇāti

'itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimrattiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī'ti. Tassa evaṃ hoti 'kudassu nāma

ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ

abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī'ti, ayaṃ vuccati puggalo āsaṃso.

Katamo ca puggalo vigatāso: idhe'kacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññāsacchikatvā upasampajja viharati. So suṇāti

'itthannāmo kira bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññāsacchikatvā upasampajja viharatī'ti tassa naha evaṃ hoti.

'Kudassu nāma ahampi āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissāmī'ti. Taṃ kisasahetu: yāhi'ssa

pubbe avimuttassa vimuttāsā sāssa1. Paṭippassaddhā, ayaṃ vuccati puggalo vigatāso.

1. Sā - machasaṃ.

[BJT Page 300] [\x 300/]

2. Tattha katame tayo gilānūpamā puggalā tayo gilānāidhe'kaccogilāno labhanto vā

sappāyāni [PTS Page 028] [\q 28/] bhojanāni, alabhanto vā sappāyāni bhojanāni,

labhanto vā sappāyāni bhesajjāni alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṃ

upaṭṭhākaṃ alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ, neva vuṭṭhāti tamhā ābādhā, idha pana

ekacco gilāno labhanto vā sappāyāni bhojanāni, alabhanto vā sappāyāni bhojanāni, labhanto

vā sappāyāni bhesajjāni, alabhanto vā sappāyāni bhesajjāni, labhanto vā patirūpaṃ

upaṭṭhākaṃ alabhanto vā patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ vuṭṭhāti tamhā ābādhā. Idha pana ekacco

gilāno labhantova sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhantova sappāyāni bhesajjāni no

alabhanto, labhantova patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ no alabhanto, vuṭṭhāti tamhā ābādhā. Tatra

svāyaṃ gilāno labhantova sappāyāni bhojanāni no alabhanto, labhantova sappāyāni

bhesajjāni no alabhanto, labhantova patirūpaṃ upaṭṭhākaṃ no alabhanto vuṭṭhāti tamhā

ābādhā. Imaṃ gilānaṃ paṭicca gilānabhattaṃ anuññataṃ, gilānabhesajjaṃ anuññataṃ,

gilānupaṭṭhāko anuññāto, imañca pana gilānaṃ paṭicca aññe'pi gilānā upaṭṭhātabbā.

Evameva1 tayo gilānūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ katame tayo: idhe'kacco

puggalo labhanto vā tathāgataṃ dassanāya, alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya, labhanto vā

tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya, alabhanto vā tathāgatappaveditaṃ

dhammavinayaṃ savanāya, neva okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Idha

pana ekacco pugagalo labhanto vā tathāgataṃ dassanāya alabhanto vā tathāgataṃ dassanāya,

labhanto vā tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya, alabhanto vā

tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya. Okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu

sammattaṃ. Idha pana ekacco puggalo labhantova tathāgataṃ dassanāya no alabhanto,

labhantova tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya no alabhanto, okkamati niyāmaṃ

kusalesu dhammesu sammattaṃ. Tatra svāyaṃ puggalo labhantova tathāgataṃ dassanāya no

alabhanto, labhantova tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya no alabhanto

okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ. Imaṃ puggalaṃ paṭicca bhagavatā

dhammadesanā anuññātā, imañca pana puggalaṃ paṭicca [PTS Page 029] [\q 29/]

aññesampi dhammo desetabbo. Ime tayo gilānūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

1. Evamevaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 302] [\x 302/]

3. Katamo ca puggalo kāyasakkhī: idhe'kacco puggalo aṭṭhavīmokkhe kāyena phassitvā1

viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo

kāyasakkhi.

Katamo ca puggalo diṭṭhappatto: idhe'kacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti,

ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti,

ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa

dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā

honti. Ayaṃ vuccati puggalo diṭṭhappatto.

Katamo ca puggalo saddhāvimutto: idhe'kacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti

-pe- tathāgatappaveditā cassa dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa

disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti. No ca kho yathā diṭṭhappattassa. Ayaṃ vuccati

puggalo saddhāvimutto.

4. Katamo ca puggalo gūthabhāṇī: idhe kacco pugagalo musāvādī hoti, sahaggato2 vā,

parisaggato3 vā ñātimajjhagato vā, pūgamajjhagato vā, rājakulamajjhagato vā, abhinīto

sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa 4 yaṃ jānāsi taṃ vadehī'ti so ajānaṃvā āha 5 jānāmīti, jānaṃ

vā āha na jānāmīti, apassaṃ vā āha passāmīti, passaṃ vā āha na passāmīti, iti attahetu vā

parahetu vāāmisakiñcikkhahetu vā, sampajānamusā bhāsitā hoti. Ayaṃ vuccati puggalo

gūthabhāṇī.

1. Phusitvā - machasaṃ. 2. Sabhāgato - sī. 3. Parisagato - sī. 4. Ehi bho purisa - syā. 5. Ahaṃ

- sīmu.

[BJT Page 304] [\x 304/]

Katamo ca puggalo pupphabhāṇī: idhe'kacco puggalo musāvādaṃ pahāya musāvādā

paṭivirato hoti sahaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā

rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa yaṃ jānāsi taṃ vadehī'ti, so

ajānaṃ vā āha na jānāmīti, jānaṃ vā āha jānāmīti, apassaṃ vā āha na passāmīti, passaṃ vā

āha passāmīti, iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā

hoti, ayaṃ vuccati puggalo pupphabhāṇi.

Katamo ca puggalo madhubhāṇī: idhe'kacco puggalo yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemanīyo [PTS Page 030] [\q 30/] hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā

tathārūpī vācaṃ bhāsitā hoti. Ayaṃ vuccati puggalo madhubhāṇī.

5. Katamo ca puggalo arukūpamacitto: idhe'kacco puggalo kodhano hoti upāyābahulo,

appampi vutto samāno abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthiyati1 kopañca dosañca

appaccayañca pātu karoti seyyathāpi nāma duṭṭhārukā2 kaṭṭhena vā kaṭhalena vā

ghaṭṭitā3 bhiyyosomattāya assandati. 4 Evameva idhekacco puggalo kodhano hoti

upāyābahulo. Appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati, patitthiyati, kopañca

dosañca appaccayañca pātukaroti. Ayaṃ vuccati puggalo arukūpamacitto.

Katamo ca puggalo vijjūpamacitto: idhe'kacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti,

ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti,

ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Seyyathāpi nāma cakkhumā

puriso rattandhakāratimisāyaṃ5 vijjantarikāya rūpāni passeyya, evameva idhekacco puggalo

idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ

pajānāti, ayaṃ vuccati puggalo vijjūpamacitto.

1. Patiṭaṭhaḍhiyati - syā. 2. Duṭṭhāruko - machasaṃ. 3. Ghaṭaṭito - machasaṃ. 4. Āsaṃvadeti

- sīmu, machasaṃ. 5. Ratatanadhakāratimisāya - machasaṃ.

[BJT Page 306] [\x 306/]

Katamo ca puggalo vajirūpamacitto: idhe'kacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ

cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja

viharati. Seyyathāpi nāma vajirassa natthi kiñci abhejjaṃ maṇī vā pāsāno vā, evameva

idhe'kacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva

dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, ayaṃ vuccati puggalo

vajirūpamacitto.

6. Katamo ca puggalo andho: idhe'kaccassa puggalassa tathā rūpaṃ cakkhu na hoti,

yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya adhigataṃ vā bhogaṃ

phātikareyya, 1 tathārūpampanassa 2 cakkhu na hoti, yathārūpena cakkhunā kusalākusale

dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya,

kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya, ayaṃ vuccati puggalo andho.

Katamo ca puggalo ekacakkhu: idhe'kaccassa puggalassa tathā rūpaṃ cakkhu hoti,

yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya [PTS Page 031] [\q 31/]

adhigataṃ vā bhogaṃ phātikareyya, tathārūpampanassa cakkhu na hoti, yathārūpena

cakkhunā kusalākusale dhamme jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte

dhamme jāneyya, kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya, ayaṃ vuccati puggalo

ekacakkhu.

Katamo ca puggalo dvicakkhu: idhe'kaccassa puggalassa tathā rūpaṃ cakkhu hoti,

yathārūpena cakkhunā anadhigataṃ vā bhogaṃ adhigaccheyya adhigataṃ vā bhogaṃ

phātikareyya, tathārūpampanassa cakkhu hoti, yathārūpena cakkhunā kusalākusale dhamme

jāneyya, sāvajjānavajje dhamme jāneyya, hīnappaṇīte dhamme jāneyya,

kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme jāneyya, ayaṃ vuccati puggalo dvicakkhu.

1. Phāniṃ kareyya - machasaṃ. 2. Tathārūpamapissa - ma cha saṃ.

.

[BJT Page 308] [\x 308/]

7. Katamo ca puggalo avakujjapañño: idhe'kacco puggalo ārāmaṃ gantā1 hoti, abhikkhaṇaṃ

bhikkhūnaṃ santike dhammasavanāya, 2 tassa bhikkhu dhammaṃ desenti: ādikalyāṇaṃ

majjhe kalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

buhmacariyaṃ pakāsenti, so tasmiṃ āsane nisinno tastā kathāya neva ādiṃ manasikaroti, na

majjhaṃ manasikaroti na pariyosānaṃ manasikaroti vuṭṭhito'pi tamhaṃ āsanā tassā kathāya

neva ādiṃ manasikaroti. Na majjhaṃ manasikaroti, na pariyosānaṃ manasikaroti. Seyyathāpi

nāma kumbho nikakujjo3 tatra udakaṃ āsittaṃ vivaṭṭati no saṇṭhāti, evameva idhe'kacco

puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammasavanāya, tassa

bhikkhu dhammaṃ desenti, ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ

savyajjhanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane

nisinno tassā kathāya neva ādiṃ manasikaroti, na majjhaṃ manasikaroti, na pariyosānaṃ

manasikaroti, vuṭṭhito'pi tamhā āsanā tassā kathāya neva ādiṃ manasikaroti, na majjhaṃ

manasikaroti na pariyosānaṃ manasikaroti, ayaṃ vuccati puggalo avakujjapañño.

Katamo ca puggalo ucchaṅgapañño: idhe kacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ

bhikkhūnaṃ santike dhammasavanāya. Tassa bhikkhu dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ

majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ pakāsenti, so tasmiṃ āsane nisinno tassā tathāya ādimpi manasikaroti,

majjhampi manasikaroti. Pariyosānampi manasikaroti, vuṭṭhito ca kho tamhā āsanā tassā

kathāya neva ādiṃ manasikaroti, na majjhaṃ manasikaroti, na pariyosānaṃ manasikaroti,

seyyathāpi nāma purisassa ucchaṅge nānā khajjāni ākiṇṇāni [PTS Page 032] [\q 32/]

tilā taṇḍulā4 modakā badarā, so tamhā āsanā vuṭṭhahanto satisammosā pakireyya.

Evameva idhe'kacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti, abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike

dhammasavanāya, tassa bhikkhu dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ

pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ

pakāsenti, so tasmiṃ āsane nisinne tassā kathāya ādimpi manasikaroti, majjhampi

manasikaroti, pariyosānampi manasikaroti vuṭṭhito tamhā āsanā tassā kathāya neva ādimpi

manasikaroti na majjhimpi manasikaroti na pariyosānampi manasikaroti. Ayaṃ vuccati

puggalo ucchaṅgapañño.

1. Gato sīmu, gantvā - syā. 2. Dhammasasavaṇayaya - ma cha saṃ, syā. 3. Nikujjo - syā. 4.

Tilakaṇḍulā - machasaṃ.

[BJT Page 310] [\x 310/]

Katamo ca puggalo puthupañño: idhe'kacco puggalo ārāmaṃ gantā hoti abhikkhaṇaṃ

bhikkhunaṃ santike dhammasavanāya tassa bhikkhu dhammaṃ desenti, ādikalyāṇaṃ majjhe

kalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane nisinno tassā kathāya ādimpi manasikaroti,

majjhampi manasikaroti, pariyosānampi manasikaroti; vuṭṭhito'pi tamhā āsanā tassā kathāya

ādimpi manasikaroti, majjhampi manasikaroti, pariyosānampi manasikaroti. Seyyathāpi

nāma kumbho ukkujjo. Tatra udakaṃ āsittaṃ saṇṭhāti no vivaṭṭati. Evameva idhe'kacco

puggalo ārāmaṃ gantā hoti: abhikkhaṇaṃ bhikkhūnaṃ santike dhammasavanāya. Tassa

bhikkhu dhammaṃ desenti ādikalyāṇaṃ majjhekalyānaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ

savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsenti. So tasmiṃ āsane

nisinno tassā kathāya ādimpi manasikaroti. Majjhampi manasikaroti, pariyosānampi

manasikaroti, vuṭṭhito'pi tamhā āsanā tassā kathāya ādimpi manasikaroti, majjhampi

manasikaroti, pariyosānampi manasikaroti. Ayaṃ vuccati puggalo puthupañño.

8. Katamo ca puggalo kāmesu ca bhavesu ca avītarāgo: sotāpannasakadāgāmino, ime

vuccanti puggalā kāmesu ca bhavesu ca avītarāgā.

Katamo ca puggalo kāmesu vītarāgo bhavesu avītarāgo: anāgāmī. Ayaṃ vuccati puggalo

kāmesu vītarāgo, bhavesu avītarāgo.

Katamo ca puggalo ca kāmesu ca bhavesu ca vītarāgo: arahā. Ayaṃ vuccati puggalo kāmesu

ca bhavesu ca vītarāgo.

9. Katamo ca puggalo pāsāṇalekhūpamo: idhe'kacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati, so ca

khvassa kodho ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Seyyathāpi nāma pāsāṇalekhā na khippaṃ lujjati

vātena vā udakena vā ciraṭṭhitikā hoti. Evameva idhe'kacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati, so

ca khvasasa kodho ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Ayaṃ vuccati puggalo pāsāṇalekhūpamo.

[BJT Page 312] [\x 312/]

Katamo ca puggalo paṭhavilekhūpamo: idhe'kacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati, so ca

khavassa kodho na ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Seyyathāpi nāma paṭhaviyā lekhā khippaṃ

lujjati vātena vā udakena vā na ciraṭṭhitikā hoti. Evameva idhe'kacco puggalo abhiṇhaṃ

kujjhati so ca khavassa kodho na ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Ayaṃ vuccati puggalo

paṭhavilekhūpamo.

Katamo ca puggalo udakalekhūpamo: idhe'kacco puggalo āgāḷhena pi vuccamāne

pharusena'pi vuccamāno amanāpena'pi vuccamāno saṃsandatimeva, sandhīyatimeva;

sammodatimeva seyyathāpi nāma [PTS Page 033] [\q 33/] udake lekhā khippaṃ lujjati,

na ciraṭṭhitikā hoti, evameva idhe'kacco puggalo āgāḷhena'pi vuccamāno pharusena'pi

vuccamāno amanāpena'pi vuccamāno saṃsandatimeva, sandhīyatimeva, sammodatimeva.

Ayaṃ vuccati puggalo udakalekhūpamo.

10. Tattha katame tayo potthakūpamā puggalā: tayo potthakā, navo'pi potthakā

dubbaṇṇoceva hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca, majjhimo ca potthako

dubbaṇṇoceva hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca. Jiṇṇo'pi potthako dubbaṇṇo ceva

hoti dukkhasamphasso ca appaggho ca. Jiṇṇampi potthakaṃ ukkhaliparimajjanaṃ vā

karonti. Saṅkārakūṭe vā naṃ chaḍḍenti. 'Evameva tayo potthakūpamā puggalā santo

saṃvijjamānā bhikkhūsu.

Katame tayo: navoce'pi bhikkhu hoti dussīlo pāpadhammo idamassa dubbaṇṇatāya,

seyyathāpi so potthako dubbaṇṇo tathūpamo ayaṃ puggalo yo kho panassa sevanti bhajanti

payirupāsanti diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.

Idimassa dukkhasamphassatāya. Seyyathāpi so potthako dukkhasamphasso tathūpamo ayaṃ

puggalo yesaṃ kho pana patigaṇhāti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ. Tesaṃ taṃ na mahapphalaṃ hoti

na mahānisaṃsaṃ.

[BJT Page 314] [\x 314/]

Idamassa appagghatāya seyyathāpi so potthako appaggho tathūpamo ayaṃ puggalo.

Majjhimo ce'pi bhikkhu hoti -pethero ce'pi bhikkhu hoti, dussīlo pāpadhammo, idamassa

dubbaṇṇatāya, seyyathāpi so potthako dubbaṇṇo tathūpamo ayaṃ puggalo. Yo kho

panassa sevanti. Bhajanti, parirupāsanti, diṭṭhānugatiṃ āpajjanti, tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ

ahitāya dukkhāya. Idamassa dukkhasamphassatāya. Seyyathāpi so potthako

dukkhasamphasso tathūpamo ayaṃ puggalo. Yesaṃ kho pana patigaṇhāti1.

Cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ, tesaṃ taṃ na mahapphalaṃ hoti

na mahānisaṃsaṃ idamassa appagghatāya. Seyyathāpi so potthako appaggho tathūpamo

ayaṃ puggalo. Evarūpo thero ce'pi bhikkhu saṅghamajjhe bhaṇati. Tamenaṃ bhikkhu

evamāhaṃsu: kinnukho tuyhaṃ bālassa avyattassa bhaṇitena tvampi nāma bhaṇitabbaṃ

maññasīti. So kupito anattamano tathārūpiṃ vācaṃ nicchāreti. Yathārūpāya vācāya saṅgho

ukkhipati saṅkārakūṭe'va naṃ potthakaṃ. [PTS Page 034] [\q 34/] ime tayo

potthakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu.

11. Tattha katame tayo kāsikavatthūpamā puggalā: tīṇi kāsikavatthāni, navampi kāsikaṃ

vatthaṃ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca, majjhimampi kāsikaṃ

vatthaṃ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca. Jiṇṇampi kāsikaṃ

vatthaṃ vaṇṇavantañceva hoti sukhasamphassañca mahagghañca. Jiṇṇampi kāsikaṃ

vatthaṃ ratana paḷiveṭhanaṃ vā karonti, gandhakaraṇḍake vā naṃ nikkhipanti. Evameva

tayo kāsikavatthupamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu.

Katame tayo: navo ce'pi bhikkhu hoti sīlavā kalyāṇadhammo idamassa suvaṇṇatāya.

Seyyathāpi taṃ kāsikaṃ vatthaṃ vaṇṇavantaṃ tathūpamo ayaṃ puggalo. Ye kho panassa

sevanti bhajanti payirupāsanti diṭṭhānugati āpajjanti tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ hitāya

sukhāya. Idamassa sukhasamphassatāya.

1. Paṭiggaṇhāti - machasaṃ.

[BJT Page 316] [\x 316/]

Seyyathāpi taṃ kāsikaṃ vatthaṃ sukhasamphassaṃ tathūpamo ayaṃ puggalo. Yesaṃ kho pana

patigaṇhāti1 cīvarapiṇḍapāta senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ tesaṃ taṃ

mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ. Idamassa mahagghatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikaṃ vatthaṃ

mahagghaṃ tathūpamo ayaṃ puggalo. Majjhimo ce'pi bhikkhu -pethero ce'pi bhikkhu hoti

sīlavā kalyāṇadhammo idamassa suvaṇṇatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikaṃ vatthaṃ

vaṇṇavantaṃ, tathūpamo ayaṃ puggalo ye kho panassa sevanti bhajanti payirupāsanti

diṭṭhānugatiṃ āpajjanti. Tesaṃ taṃ hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya, idamassa

sukhasamphassatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikaṃ vatthaṃ sukhasamphassaṃ, tathūpamo ayaṃ

puggalo. Yesaṃ kho pana patigaṇhāti'

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ. Tesaṃ taṃ mahapphalaṃ hoti

mahānisaṃsaṃ. Idamassa mahagghatāya. Seyyathāpi taṃ kāsikaṃ vatthaṃ magagghaṃ,

tathūpamo ayaṃ puggalo. Evarūpo ca thero bhikkhusaṅghamajjhe bhaṇati, tamenaṃ bhikkhu

evamāhaṃsu appasaddā āyasmanto hotha, thero bhikkhu dhammañca vinayañca bhaṇatīti.

Tassa taṃ vacanaṃ ādheyyaṃ gacchati gandhakaraṇḍake'va [PTS Page 035] [\q 35/] na

kāsikaṃ vatthaṃ, ime tayo kāsikavatthūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhūsu.

12. Katamo ca puggalo suppameyyo: idhe'kacco puggalo uddhato hoti unnalo capalo

mukhatharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto asaṃvutindriyo.

Ayaṃ vuccati puggalo suppameyyo.

Katamo ca puggalo duppameyyo: idhe'kacco puggalo anuddhato hoti anunnalo acapalo

amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitasati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo. Ayaṃ

vuccati puggalo duppameyyo.

Katamo ca puggalo appameyyo: idhe'kacco puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaṃ

vuccati puggalo appameyyo.

1. Paṭigaṇhāti - machasaṃ.

[BJT Page 318] [\x 318/]

13. Katamo ca puggalo na sevitabbo, na bhajitabbo na payirupāsitabbo: idhe'kacco puggalo

hīno hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo puggalo na sevitabbo, na bhajitabbo, na

payirupāsitabbo aññatra anuddayā, aññatra anukampā.

Katamo ca puggalo sevitabbo, bhajitabbo payirupāsitabbo: idhekacco puggalo sadiso hoti

sīlena samādhinā paññāya, evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo, taṃ

kissahetu: sīlasāmaññagatānaṃ sataṃ sīlakathā ca no bhavissati nā ca no phāsu bhavissati.

Sā ca no pavattanī1 bhavissati. Samādhi sāmaññagatānaṃ sataṃ samādhikathā ca no

bhavissati. Sā ca no phāsu bhavissati, sā ca no pavattanī1 bhavissati. Paññāsāmaññagatānaṃ

sataṃ paññākathā ca no bhavissati. Sā ca no phāsu bhavissati, sā ca no pavattanī bhavissati.

Tasmā evarūpo puggalo sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo.

Katamo ca puggalo sakkatvā garukatvā2 sevitabbo, bhajitabbo payirupāsitabbo idhe'kacco

puggalo adhiko hoti sīlena samādhinā paññāya. Evarūpo puggalo sakkatvā garukatvā

sevitabbo bhajitabbo, payirupāsitabbo. Taṃ kissahetu aparipūraṃ vā sīlakkhandhaṃ

paripūressāmi, paripūraṃ vā sīlakkhandhaṃ [PTS Page 036] [\q 36/] tattha tattha

paññāya anuggahessāmi, aparipūraṃ vā samādhikkhandhaṃ paripūressāmi, paripūraṃ vā

samādhikkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmi. Aparipūraṃ vā paññākkhandhaṃ

paripūressāmi, paripūraṃ vā paññākkhandhaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmī'ti.

Tasmā evarūpo puggalo sakkatvā garukatvā2 sevitabbo, bhajitabbo, payirupāsitabbo.

1. Pavatatīni - machasaṃ. 2. Garuṃ katvā - machasaṃ.

[BJT Page 320] [\x 320/]

14. Katamo ca puggalo jigucchitabbo na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo:

idhekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo asuci saṅkassarasamācāro

paṭicchannakammanto assamaṇo samaṇapaṭiñño, abrahmacārī brahmacāripaṭiñño anto

puti avassuto kasambujāto evarūpo puggalo jigucchitabbo na sevitabbo. Na bhajitabbo, na

payirupāsitabbo' taṃ kissahetu: kiñcāpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati atha

kho naṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchati pāpamitto purisapuggalo pāpasahāyo

pāpasampavaṅko'ti. Seyyathāpi nāma abhi gūthagato kiñcāpi na daṃsati atha kho naṃ

makkheti, evameva kiñcāpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati atha kho naṃ

pāpako kittisaddo abbhuggacchati pāpamitto purisapuggalopāpasahāyo pāpasampavaṅkhoti

tasmā evarūpopa puggalo jigucchitabbo na sevitabbo, na bhajitabbo, na payirupāsitabbo.

Katamo ca puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na payirupāsitabbo:

idhe'kacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati

vyāpajjati patitthiyati, kopañca dosañca appaccañce pātukaroti, seyyathāpi nāma duṭṭhārukā

kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭitā bhiyyosomattāya assandati, evameva idhe'kacco puggalo

kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāno abhisajjati kuppati vyāpajjati,

patitthiyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, seyyathāpi nāma tindukālātaṃ

kaṭṭhena vā kaṭhalayā vā ghaṭṭhitaṃ bhiyyosomattāya cicciṭāyati ciṭiciṭāyati, evameva

idhekacco puggalo kodhano hoti upāyāsabahulo appampi vutto samāne abhisajjati kuppati

vyāpajjati patitthiyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, seyyathāpi nāma

gūthakūpo kaṭṭhena vā kaṭhalāya vā ghaṭṭito bhiyyosomattāya duggandho hoti, evameva

idhekacco puggalo kodhano hoti upāyasabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati

vyāpajjati patitthiyati kopañca dosañca appaccayañca [PTS Page 037] [\q 37/]

pātukaroti, evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo na sevitabbo na bhajitabbo na

payirupāsitabbo. Taṃ kissahetu: akkoseyyapi maṃ paribhāseyyapi maṃ anatthampi me1

kareyyāti, tasmā evarūpo puggalo ajjhupekkhitabbo, na sevitabbo, na bhajitabbo, na

payirupāsitabbo.

Anatthampi maṃ - sīmu.

[BJT Page 322] [\x 322/]

Katamo ca puggalo sevitabbo, bhajitabbo, payirupāsitabbo: idhe'kacco puggalo sīlavā hoti,

kalyāṇadhammo, evarūpo puggalo sevitabbo, bhajitabbo, payirupāsitabbo, taṃ kissa hetu:

kiñcāpi evarūpassa puggalassa na diṭṭhānugatiṃ āpajjati atha kho naṃ kalyāṇo kittisaddo

abbhuggacchati. Kalyāṇamitto purisapuggalo, kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko'ti tasmā

evarūpo puggalo sevitabbo, bhajitabbo, payirupāsitabbo.

15. Katamo ca puggalo sīlesu paripūrakārī samādhismiṃ mattasokārī paññāya mattasokārī:

sotāpannasakadāgāmino. Ime vuccanti puggalā sīlesu paripūrakārino, samādhismiṃ

mattasokārino, paññāya mattasokārino.

Katamo ca puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī paññāya

mattasokārī: anāgāmī. Ayaṃ vuccati puggalo sīlesu ca paripūrakārī samādhismiñca

paripūrakārī, paññāya mattasokārī.

Katamo ca puggalo sīlesu ca paripūrakārī, samādhismiñca paripūrakārī, paññāya ca

paripūrakārī: arahā. Ayaṃ vuccati puggalo sīlesu ca paripūrakārī samādhismiñca

paripūrakārī, paññāya ca paripūrakārī.

16. Tattha katame tayo satthāre: idhe'kacco satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti, na rūpānaṃ

pariññaṃ paññāpeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti. Idha pana ekacco satthā kāmānañca

pariññaṃ paññāpeti. Rūpānañca pariññaṃ paññāpeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti, idha

pana ekacco satthā kāmānañca pariññaṃ paññāpeti, rūpānañca pariññaṃ paññāpeti

vedanānañca pariññaṃ paññāpeti. Tatra yvāyaṃ satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti, na

rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti1 rūpāvacarasamāpattiyā

lābhī satthā tena daṭṭhabbo [PTS Page 038] [\q 38/] tatra yvāyaṃ satthā kāmānañca

pariññaṃ paññāpeti rūpānañca pariññaṃ paññāpeti na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti

arūpāvacarasamāpattiyā lābhī satthā tena daṭṭhabbo. Tatra yvāyaṃ satthā kāmānañca

pariññaṃ paññāpeti, rūpānañca pariññaṃ paññāpeti, vedanānañca pariññaṃ paññāpeti,

sammāsambuddho satthā tena daṭṭhabbo, ime tayo satthāro.

1. Paññāpeti - machasaṃ.

[BJT Page 324] [\x 324/]

17. Tattha katame aparepi tayo satthāro: idhekacco satthā diṭṭheva dhamme attānaṃ saccato

thetato paññāpeti, abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato paññāpeti idha pana ekacco

satthā diṭṭheva dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti, no ca kho abhisamparāyaṃ

attānaṃ saccato thetato paññāpeti, idha pana ekacco satthā diṭṭheceva dhamme attānaṃ

saccato thetato na paññāpeti. Abhisamparāyañca attānaṃ saccato thetato paññāpeti. Tatra

yvāyaṃ satthā diṭṭheceva dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti, abhisamparāyañca

attānaṃ saccato thetato paññāpeti sassatavādo satthā tena daṭṭhabbo, tatra yvāyaṃ satthā

diṭṭhe'va dhamme attānaṃ saccato thetato paññāpeti no ca kho abhisamparāyaṃ attānaṃ

saccato thetato paññāpeti ucchedavādo satthā tena daṭṭhabbo. Tatra yāvāyaṃ satthā

diṭṭheceva dhamme attānaṃ saccato thetato na paññāpeti. Abhisamparāyañca attānaṃ

saccato thetato na paññāpeti. Sammā sambuddho satthā tena daṭṭhabbo, ime apare'pi tayo

satthāro.

Tika niddeso niṭṭhito.

[BJT Page 326] [\x 326/]

4. Catukka niddeso

1. Katamo ca puggalo asappuriso: idhe'kacco puggalo pāṇātipātī hoti, adinnādāyī moti,

kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti, surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Ayaṃ vuccati

puggalo asappuriso.

[PTS Page 039] [\q 39/]

Katamo ca puggalo asappurisena asappurisataro: idhe'kacco puggalo attanā ca pāṇātipātī

hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti. Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne

samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañca kāmesu micchācāre samādapeti,

attanā ca musāvādī hoti, parañca musāvāde samādapeti, attanā ca

surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhāne samādapeti,

ayaṃ vuccati puggalo asappurisena asappurisataro.

Katamo ca puggalo sappuriso: idhe'kacco puggalo pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā

paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti,

surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti, ayaṃ vuccati puggalo sappuriso.

Katamo ca puggalo sappurisena sappurisataro: idhe'kacco puggalo attanā ca pāṇātipātā

paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātāveramaṇiyā samādapeti. Attanā ca adinnādānā paṭivirato

hoti, parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato

hoti, parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca musāvādā paṭivirato

hoti, parañca musāvādā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā

paṭivirato hoti, parañca surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiyā samādapeti. Ayaṃ

vuccati puggalo sappurisena sappurisataro.

[BJT Page 328] [\x 328/]

2. Katamo ca puggalo pāpo: idhe'kacco puggalo pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu

micachācārī hoti, musāvādī hoti, pisunavāco1 hoti, pharusavāco2 hoti, samphappalāpī hoti,

abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti, ayaṃ vuccati puggalo pāpo.

Katamo ca puggalo pāpena pāpataro: idhe'kacco puggalo attanā ca pāṇātipātī hoti. Parañca

pāṇātipāte samādapeti. Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca adinnādāne samādapeti, attanā

ca kāmesu micchācārī hoti parañca kāmesu micchācāre samādapeti, attanā ca musāvādī

hoti, parañca musāvāde samādapeti, attanā ca pisunavāco1 hoti, parañca pisunāya vācāya

samādapeti, attanā ca pharusavāco [PTS Page 040] [\q 40/] hoti, parañca pharusāya

vācāya samādapeti, attanā ca samphappalāpī hoti, parañca samphappalāpe samādapeti,

attanā ca abhijjhālū hoti, parañca abhijjhāya samādapeti, attanā ca vyāpannacitto hoti,

parañca vyāpāde samādapeti, attanā ca micchādiṭṭhi hoti, parañca micchādiṭṭhiyā

samādapeti: ayaṃ vuccati puggalo pāpena pāpataro.

Katamo ca puggalo kalyāṇo: idhe'kacco puggalo pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādākā

paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti.

Pisunāyavācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato

hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. Ayaṃ vuccati puggalo

kalyāṇo.

Katamo ca puggalo kalyāṇena kalyāṇataro: idhe'kacco puggalo attanā ca pāṇātipātā

paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, attanā ca adinnādānā paṭivirato

hoti. Parañca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato

hoti, parañca kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca musāvādā paṭivirato

hoti,

1. ( Pisunāvāco - sīmu.

2. Pharusāvāco - sīmu. ( Pisuṇavāco - machasaṃ.

[BJT Page 330] [\x 330/]

Parañca musāvādā veramaṇiyā samādapetā, attanā ca pisunāya vācāya paṭivirato hoti,

parañca pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato

hoti, parañca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca samphappalāpā

paṭivirato hoti, parañca samphappalāpā veramaṇiyā samādapeti. Attanā ca anabhijjhālu

hoti, parañca anabhijjhāya samādapeti. Attanā ca avyāpannacitto hoti. Parañca avyāpāde

samādapeti. Attanā ca sammādiṭṭhi hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaṃ vuccati

puggalo kalyāṇena kalyāṇataro.

3. Katamo ca puggalo pāpadhammo: idhe'kacco puggalo pāṇātipātī hoti - pe - micchādiṭṭhī

hoti, ayaṃ vuccati puggalo pāpadhammo.

Katamo ca puggalo pāpadhammena pāpadhammataro: idhe'kacco puggalo attanā ca

pāṇātipātātī hoti, parañca pāṇātipāte samādapeti. Attanā ca adinnādāyī hoti, parañca

adinnādāne samādapeti - pe - attanā ca micchādiṭṭhi hoti, parañca micchādiṭṭhiyā

samādapeti. Ayaṃ vuccati puggalo pāpadhammena pāpadhammataro.

Katamo ca puggalo kalyāṇadhammo: idhe'kacco puggalo pāṇātipātā paṭivirato hoti,

adinnādānā paṭivirato hoti - pe - sammādiṭṭhi hoti. Ayaṃ vuccati puggalo kalyāṇadhammo.

Katamo ca puggalo kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro: idhe'kacco puggalo attanāca

pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti. - Pe - attanā ca

sammādiṭṭhi hoti, parañca sammādiṭṭhiyā samādapeti. Ayaṃ vuccati puggalo

kalyāṇadhammena kalyāṇadhammataro.

[PTS Page 041] [\q 41/]

4. Katamo ca puggalo sāvajjo: idhe'kacco puggalo sāvajjena kāyakammena samannāgato hoti;

sāvajjena vacīkammena samannāgato hoti, sāvajjena manokammena samannāgato hoti.

Ayaṃ vuccati puggalo sāvajjo.

[BJT Page 332] [\x 332/]

Katamo ca puggalo sāvajjabahulo: idhekacco puggalo sāvajjena bahulaṃ kāyakammena

samannāgato hoti appaṃ anavajjena, sāvajjena bahulaṃ vacīkammena samannāgato hoti -

appaṃ anavajjena, sāvajjena bahulaṃ manokammena samannāgato hoti appaṃ anavajjena,

ayaṃ vuccati puggalo sāvajja bahulo.

Katamo ca puggalo appasāvajjo: idhe'kacco puggalo anavajjena bahulaṃ kāyakammena

samannāgato hoti appaṃ sāvajjena, anavajjena bahulaṃ vacīkammena samannāgato hoti

appaṃ sāvajjena, anavajjena bahulaṃ manokammena samannāgato hoti appaṃ sāvajjena.

Ayaṃ vuccati puggalo appasāvajjo.

Katamo ca puggalo anavajjo: idhe'kacco puggalo anavajjena kāyakammena samannāgato

hoti, anavajjena vacīkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato

hoti, ayaṃ vuccati puggalo anavajjo.

5. Katamo ca puggalo ugghaṭitaññū: yassa puggalassa sahaudāhaṭavelāya

dhammābhisamayo hoti. Ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññu.

Katamo ca puggalo vipacitaññū: yassa puggalassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthe

vibhajiyamāne. Dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo vipacitaññū.

Katamo ca puggalo neyye: yassa puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto

kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato evaṃ anupubbena dhammābhisamayo hoti. Ayaṃ

vuccati puggalo neyyo.

Katamo ca puggalo padaparamo: yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato

bahumpi dhārayato bahumpi vācayato, na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti. Ayaṃ vuccati

puggalo padaparamo.

[PTS Page 042] [\q 42/]

[BJT Page 334] [\x 334/]

6. Katamo ca puggalo muttapaṭibhāno, no yuttapaṭibhāno: idhe'kacco puggalo pañhaṃ

puṭṭho samāno yuttaṃ vadati no sīghaṃ. Ayaṃ vuccati puggalo yuttapaṭibhāno no

muttapaṭibhāno.

Katamo ca puggalo muttapaṭibhāno, no yuttapaṭibhāno: idhe'kacco puggalo pañhaṃ puṭṭho

samāno sīghaṃ vadati no yuttaṃ. Ayaṃ vuccati puggalo muttapaṭibhāno, no yuttapaṭibhāno.

Katamo ca puggalo yuttapaṭibhāno ca muttapaṭibhāno ca: idhe'kacco puggalo pañhaṃ

puṭṭho samāno yuttañca vadati. Sīghañca ayaṃ vuccati puggalo yuttapaṭibhāno ca

muttapaṭibhāno ca.

Katamo ca puggalo neva yuttapaṭibhāno no muttapaṭibhāno: idhe'kacco puggalo pañhaṃ

puṭṭho samāno neva yuttaṃ vadati, no sīghaṃ. Ayaṃ vuccati puggalo neva yuttapaṭibhāno

no muttapaṭibhāno.

7. Tattha katame cattāro dhammakathikā puggalā: cattāro dhammakathikā - idhe'kacco

dhammakathiko appañca bhāsati, asahitañca parisā cassa na kusalā hoti sahitāsahitassa,

evarūpo dhammakathiko evarūpāya parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṃ gacchati. Idha

pana ekacco dhammakathiko appañca bhāsati sahitañca, parisāya cassa kusalā hoti

sahitāsahitassa, evarūpo dhammakathiko evarūpāya parisā dhammakathikotveva saṅkhaṃ

gacchati. Idha pana ekacco dhammakathiko bahuñca bhāsati asahitañca parisācassa na

kusalā hoti sahitāsahitassa, evarūpo dhammakathiko evarūpāya parisāya

dhammakathikotveva saṅkhaṃ gacchati. Idha pana ekacco dhammakathiko bahuñca bhāsati

sahitañca, parisā cassa kusalā hoti sahitāsahitassa, evarūpo dhammakathiko evarūpāya

parisāya dhammakathikotveva saṅkhaṃ gacchati. Ime cattāro dhammakathikā puggalā.

[BJT Page 336] [\x 336/]

8. Tattha katame cattāro valāhakūpamā puggalā: cattāro valāhakā; gajjitā no vassitā vassitā,

no gajjitā, gajjitā ca vassitā ca, neva gajjitā no vassitā. Evameva [PTS Page 043] [\q 43/]

cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro: gajjitā no

vassitā, vassitā no gajjitā, gajjitā ca vassitā ca, neva gajjitā no vassitā.

Kathañca puggalo gajjitā hoti no vassitā: idhe'kacco puggalo bhāsitā hoti no kattā. Evaṃ

puggalo gajjitā hoti no vassitā. Seyyathāpi so valāhako gajjitā no vassitā. Tathūpamo ayaṃ

puggalo.

Kathañca puggalo vassitā hoti no gajjitā: idhe'kacco puggalo kattā hoti no bhāsitā. Evaṃ

puggalo vassitā hoti no gajjitā. Seyyathāpi so valāhako vassitā no gajjitā. Tathūpamo ayaṃ

puggalo.

Kathañca puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca: idhe kacco puggalo bhāsitā ca hoti kattā ca evaṃ

puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca. Seyyathāpi so valāhako gajjitā ca vassitā ca. Tathūpamo

ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo neva gajjitā hoti no vassitā: idhe'kacco puggalo neva bhāsitā hoti no kattā,

evaṃ puggalo neva gajjitā hoti no vassitā, seyyathāpi so valāhako neva gajjitā no vassitā,

tathūpamo ayaṃ puggalo. Ime cattāro valāhakūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

9. Tattha katame cattāro mūsikūpamā puggalā: catasso mūsika: gādhaṃ katta no vasitā, vasitā

no gādhaṃ kattā. Gādhaṃ kattā ca vasitā ca, neva gādhaṃ kattā no vasitā. Evameva cattāro

mūsikūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro: gādhaṃ kattā no vasitā,

vasitā no gādhaṃ kattā, gādhaṃ kattā ca, vasitā ca, neva gādhaṃ kattā no vasitā.

[BJT Page 338] [\x 338/]

Kathañca puggalo gādhaṃ kattā hoti no vasitā: idhe'kacco puggalo dhammaṃ pariyāpuṇāti:

suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ.

Vedallaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ

nappajānāti ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī

paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ puggalo gādhaṃ kattā hoti no vasitā. Seyyathāpi

sā mūsikā gādhaṃ kattā no vasitā, tathūpamo ayaṃ puggalo.

[PTS Page 044] [\q 44/]

Kathañca puggalo vasitā hoti no gādhaṃ kattā: idhe'kacco puggalo na dhammaṃ

pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ

abbhutadhammaṃ vedallaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ puggalo vasitā hoti no gādhaṃ

kattā seyyathāpi sā mūsikā vasitā no gādhaṃ kattā. Tathupamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo gādhaṃ kattā ca hoti vasitā ca: idhe'kacco puggalo dhammaṃ

pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ

abbhutadhammaṃ vedallaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ puggalo gādhaṃ kattā ca hoti

vasitā ca. Seyyathāpi sā mūsikā gādhaṃ kattā ca hoti vasitā ca-tathupamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo neva gādhaṃ kattā hoti no vasitā; idhe'kacco puggalo na dhammaṃ

pariyāpuṇāti; suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jākataṃ

abbhutadhammaṃ vedallaṃ, so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ

dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ

nappajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānāti, evaṃ puggalo

neva gādhaṃ kattā hoti no vasitā. Seyyathāpi sā mūsikā. Neva gādhaṃ kattā no vasitā,

tathūpamo ayaṃ puggalo. Ime cattāro mūsikūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

[BJT Page 340] [\x 340/]

10. Tattha katame cattāro ambūpamā puggalā: cattāri ambāti, āmaṃ pakkavaṇṇi, pakkaṃ

āmavaṇṇi, āmaṃ āmavaṇṇi, pakkaṃ pakkavaṇṇi. Evameva1 cattāro ambūpamā puggalā

santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro: āmo pakkavaṇṇi, pakko āmavaṇṇī, āmo

āmavaṇṇī, pakko pakkavaṇṇī.

Kathañca puggalo āmo hoti pakkavaṇṇī: idhe'kaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti

abhikkantaṃ paṭiknantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ

saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ

dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ

nappajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ puggalo

āmo hoti pakkavaṇṇī. Seyyathāpi taṃ ambaṃ āmaṃ pakkavaṇṇi, tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo pakko hoti āmavaṇṇī: [PTS Page 045] [\q 45/] idhe'kaccassa

puggalassa na pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ

pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ puggalo pakko hoti

āmavaṇṇī. Seyyathāpi taṃ ambaṃ pakkaṃ āmavaṇṇī, tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo āmo hoti āmavaṇṇī: idhe'kaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti

abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ

saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānāti -pe- ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ puggalo āmo hoti

āmavaṇṇī. Seyyathāpi taṃ ambaṃ āmaṃ āmavaṇṇī, tathūpamo ayaṃ puggalo.

1. Evameva - machasaṃ.

342

Kathañca puggalo pakko hoti pakkavaṇṇī: idhe'kaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti

abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ

saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti -pe- ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ puggalo pakko hoti

pakkavaṇṇī. Seyyathāpi taṃ ambaṃ pakkaṃ pakkavaṇṇi. Tathupamo ayaṃ puggalo. Ime

cattāro ambūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

11. Tattha katame cattāro kumabhūpamā puggalā: cattāro kumbhā: tuccho pihito, pūro

vivaṭo, tuccho vivaṭo, pūro pihito. Evameva cattāro kumbhūpamā puggalā santo

saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro: tuccho pihito, pūro vivaṭo, tuccho vivaṭo, puro

pihito.

Kathañca puggalo tucchā hoti pihite: idhe'kaccassa pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ paṭikkantaṃ

ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So idaṃ dukkhanti

yathābhūtaṃ nappajānāti -pe- ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ

nappajānāti. Evaṃ puggalo tuccho hoti pihito. Seyyathāpi so kumbho tuccho pihito,

tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo pūro hoti vivaṭo: idhe'kaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ

paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti -pe- ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ

pajānāti. Evaṃ puggalo pūro hoti vivaṭo. Seyyathāpi so kumbho pūro vivaṭo, tathūpamo

ayaṃ puggalo.

[PTS Page 046] [\q 46/]

Kathañca puggalo tuccho hoti vivaṭo: idhe'kaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti

abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ

saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ so idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānāti -pe- ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ puggalo tuccho hoti

vivaṭo. Seyyathāpi so kumbho tuccho vivaṭo, tathūpamo ayaṃ puggalo. [BJT Page 344] [\x

344/]

Kathañca puggalo pūro hoti pihito: idhe'kaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti abhikkantaṃ

paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ1. Pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So

idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti -pe- ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti

yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ puggalo pūro hoti pihito. Seyyathāpi so kumbho pūro pihito,

tathūpamo ayaṃ puggalo. Ime cattāro kumbhūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

12. Tattha katame cattāro udakarahadūpamā puggalā: cattāro udakarahadā: uttāno

gambhīrobhāso, gambhīro uttānobhāso uttāno uttānobhāso, gambhīro gambhīrobhāso.

Evameva cattāro udakarahadūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro:

uttāno gambhīrobhāso, gambhīro uttāno bhāso, uttāno uttānobhāso, gambhīro

gambhīrobhāso.

Kathañca puggalo uttāno hoti gambhīrobhāso: idhekaccassa puggalassa pāsādikaṃ hoti

abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ

saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānāti - pe - ayaṃ

dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ puggalo uttāno hoti

gambhīro bhāso. Seyyathāpi so udakarahado uttāno gambhīrobhāso tathūpamo ayaṃ

puggalo.

Kathañca puggalo gambhīro hoti uttānobhāso: idhekaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti

abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ

saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti - pe - ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ puggalo gambhīro hoti uttāno

bhāso seyyathāpi so udakarahado gambhīro uttānobhāso tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo uttāno hoti uttānobhāso: idhekaccassa puggalassa na pāsādikaṃ hoti

abhikkantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ pasāritaṃ

saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānāti -pe- ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ nappajānāti. Evaṃ puggalo uttāno hoti

uttānobhāse. Seyyathāpi so udakarahado uttāno uttānobhāso tathūpamo ayaṃ puggalo.

1. Samiñjitaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 346] [\x 346/]

Kathañca puggalo gambhīro hoti gambhirobhāso: [PTS Page 047] [\q 47/] idhe'kaccassa

puggalassa pāsādikaṃ hoti abhiknantaṃ paṭikkantaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ sammiñjitaṃ

pasāritaṃ saṅghāṭipattacīvaradhāraṇaṃ. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti -pe- ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ puggalo gambhīro hoti

gambhīrobhāso. Seyyathāpi so udakarahado gambhīro gambhīrobhāso, tathūpamo ayaṃ

puggalo. Ime cattaro udakarahadupamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

13. Tattha katame cattāro balivaddūpamā puggalā: cattāro balavaddā - sagavacaṇḍo1 no

paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, neva

sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo. Evameva cattāro balivaddūpamā puggalā santo

saṃvijjamānā lokasmiṃ, katame cattāro: sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, paragavacaṇḍo

no sagavacaṇḍo, sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca neva sagavacaṇḍo no

paragavacaṇḍo.

Kathañca puggalo sagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo: idhe'kacco puggalo sakaparisaṃ

ubbejitā hoti no paraparisaṃ evaṃ puggalo sagavacaṇḍo hoti, no paragavacaṇḍo.

Seyyathāpi so balivaddo sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo, tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo paragavacaṇḍo hoti no sagavacaṇḍo: idhe'kacco puggalo paraparisaṃ

ubbejitā hoti no sakaparisaṃ evaṃ puggalo paragavacaṇḍo hoti no sagavacaṇḍo. Seyyathāpi

so balivaddo paragavacaṇḍo no sagavacaṇḍo, tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo sagavacaṇḍo ca hoti paragavacaṇḍo ca: idhe'kacco puggalo

sakaparisañca ubbejitā hoti paraparisañca, evaṃ puggalo sagavacaṇḍo ca hoti

paragavacaṇḍo ca. Seyyathāpi so balivaddo sagavacaṇḍo ca paragavacaṇḍo ca, tathūpamo

ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo neva sagavacaṇḍo hoti no paragavacaṇḍo: idhe'kacco puggalo neva

sakaparisaṃ ubbejitā hoti no paraparisaṃ, evaṃ puggalo neva sagavacaṇḍo hoti no

paragavacaṇḍo, seyyathāpi so balivaddo neva sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo. Tathūpamo

ayaṃ puggalo. Ime cattāro balivaddūpamā puggalā. Santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

1. Sakagavacaṇḍo - machasaṃ.

[BJT Page 348] [\x 348/]

[PTS Page 048] [\q 48/]

14. Tattha katame cattāro āsivisūpamā puggalā: cattāro āsivisā āgataviso no ghoraviso,

ghoraviso, no āgataviso, āgataviso ca ghoraviso ca, neva āgataviso no ghoraviso. Evameva

cattāro āsivisūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro: āgataviso no

ghoraviso, ghoraviso no āgataviso, āgataviso ca ghoraviso ca, neva āgataviso no ghoraviso.

Kathañca puggalo āgataviso hoti no ghoraviso: idhe'kacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati, so ca

khavassa kodho na ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Evaṃ puggalo āgataviso hoti no ghoraviso,

seyyathāpi so āsiviso āgataviso no ghoraviso, tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo ghoraviso hoti no āgataviso: idhe'kacco puggalo neva kho abhiṇhaṃ

kujjhati, so ca khavassa kodho ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Evaṃ puggalo ghoraviso hoti no

āgataviso, seyyathāpi so āsiviso1 ghoraviso no āgataviso, tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca: idhe'kacco puggalo abhiṇhaṃ kujjhati, so

ca khavassa kodho ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Evaṃ puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca.

Seyyathāpi so āsiviso āgataviso ca ghoraviso ca, tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo neva āgataviso hoti no ghoraviso: idhekacco puggalo naheva kho

abhiṇhaṃ kujjhati, so ca khavassa kodho na ciraṃ dīgharattaṃ anuseti. Evaṃ puggalo neva

āgataviso hoti no ghoraviso. Seyyathāpi so āsiviso neva āgataviso no ghoraviso, tathūpamo

ayaṃ puggalo. Ime cattāro āsivisūpamā puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ.

1. Āsiviso - machasaṃ.

[BJT Page 350] [\x 350/]

15. Kathañca puggalo ananuvicca apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti:

idhe'kacco puggalo duppaṭipannānaṃ micchāpaṭipannānaṃ titthiyānaṃ titthiyasāvakānaṃ

vaṇṇaṃ bhāsati supaṭipannā1. Itipi, sammāpaṭipannā itipī ti. Evaṃ puggalo ananuvicca

apariyogāhetvā avaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti.

Kathañca puggalo ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇarahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti: [PTS

Page 049] [\q 49/] idhe'kacco puggalo supaṭipannānaṃ sammāpaṭipannānaṃ

buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, duppaṭipannā itipi, micchāpaṭipannā itipī

ti. Evaṃ puggalo ananuvicca apariyogāhetvā vaṇṇārahassa avaṇṇaṃbhāsitā hoti.

Kathañca puggalo ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitā hoti:

idhe'kacco puggalo duppaṭipadāya micchāpaṭipadāya pasādaṃ janeti supaṭipadā2. Itipi,

sammāpaṭipadā itipī ti evaṃ puggalo ananuvicca apariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne

pasādaṃ upadaṃsitā hoti.

Kathañca puggalo ananuvicca apariyogā hetvā pasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsitā

hoti: idhe'kacco puggalo supaṭipadāya sammāpaṭipadāya appasādaṃ janeti duppaṭipadā

itipi, micchāpaṭipadā itipī ti. Evaṃ puggalo ananuvicca apariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne

appasādaṃ upadaṃsitā hoti.

16. Kathañca puggalo ananuvicca pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti:

idhe'kacco puggalo duppaṭipannānaṃ micchāpaṭipannānaṃ titthiyānaṃ titthiyasāvakānaṃ

avaṇṇaṃ bhāsati duppaṭipannā itipi, micchāpaṭipannā itipī'ti. Evaṃ puggalo ananuvicca

pariyogāhetvā avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti.

Kathañca puggalo anuvicca pariyogāhetvā vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti: idhe'kacco

puggalo supaṭipannānaṃ sammāpaṭipannānaṃ buddhānaṃ buddhasāvakānaṃ vaṇṇaṃ

bhāsati supaṭipannā itipi, sammāpaṭipannā itipī'ti, evaṃ puggalo anuvicca pariyogāhetvā

vaṇṇarahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti, 1. Suppaṭipapannā - sīmu.

2. Suppaṭipadā - sīmu, machasaṃ.

Suppaṭipannā - machasaṃ.

[BJT Page 352] [\x 352/]

Kathañca puggalo anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne appasādaṃ upadaṃsitā hoti:

idhe'kacco puggalo duppaṭipadāya micchāpaṭipadāya appasādaṃ janeti, duppaṭipadā itipi

micchāpaṭipadā itipī'ti' evaṃ puggalo anuvicca pariyogāhetvā appasādanīye ṭhāne

appasādaṃ upadaṃsitā hoti.

Kathañca puggalo anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitā hoti: [PTS

Page 050] [\q 50/] idhe'kacco puggalo supaṭipadāya sammāpaṭipadāya pasādaṃ janeti,

supaṭipadā itipi, sammāpaṭipadā itipī'ti evaṃ puggalo anuvicca pariyogāhetvā pasādanīye

ṭhāne pasādaṃ upadaṃsitā hoti.

17. Kathañca puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca

kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, idhe'kacce puggale vaṇṇo'pi

saṃvijjati. Avaṇṇo'pi saṃvijjati, yo tattha avaṇṇo taṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena, yo

tattha vaṇṇo taṃ na bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Evaṃ puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ

bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca kho vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ

tacchaṃ kālena.

Kathañca puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūta tacchaṃ kālena no ca kho

avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena idhe'kacce puggale vaṇṇo'pi

saṃvijjati, avaṇṇo'pi saṃvijjati, yo tattha vaṇṇo taṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena, yo

tattha avaṇṇo taṃ na bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena evaṃ puggalo vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ

bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, no ca kho avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ

tacchaṃ kālena.

Kathañca puggalo avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena

vaṇṇārahassa ca vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena: idhe'kacce puggale avaṇṇo'pi

saṃvijjati, vaṇṇopi saṃvijjati. Yo tattha avaṇṇo taṃ bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena yo pi

tattha vaṇṇo tampi bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena. Tatra kālaññū hoti tassa pañhassa

veyyākaraṇāya. Evaṃ puggalo avaṇṇārahassa ca avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ

kālena. Vaṇṇarahassa ca vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena.

[BJT Page 354] [\x 354/]

Kathañca puggalo ne: va avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, nopi

vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitaṃ hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena: idhe'kacce puggale vaṇṇo'pi

saṃvijjati, avaṇṇo'pi saṃvijjati. Yo tattha avaṇṇo taṃ na bhaṇati bhūtaṃ tacchaṃ kālena,

yopi tattha vaṇṇo tampi na bhaṇati bhūtaṃ [PTS Page 051] [\q 51/] tacchaṃ kālena.

Upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ puggalo neva avaṇṇārahassa avaṇṇaṃ bhāsitā

hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena, nopi vaṇṇārahassa vaṇṇaṃ bhāsitā hoti bhūtaṃ tacchaṃ kālena.

18. Katamo ca puggalo uṭṭhānaphalūpajīvī no puññapalūpajīvī: yassa puggalassa

uṭṭhahato ghaṭato vāyamato ājīvo abhinibbattati no puññato, ayaṃ vuccati puggalo

uṭṭhānaphalūpajīvī no puññapalūpajīvī.

Katamo ca puggalo puññapalūpajīvī no uṭṭhānaphalūpajīvī: paranimmitavasavattideve

upādaya tatūpari devā puññaphalūpajīvino no uṭṭhānaphalūpajīvino.

Katamo ca puggalo uṭṭhānaphalūpajīvī ca puññaphalūpajīvī ca: yassa puggalassa

uṭṭhahato ghaṭato vāyamato ājīvo abhinibbattati puññato ca, ayaṃ vuccati puggalo

uṭṭhānaphalūpajīvī ca puññaphalūpajīvī ca.

Katamo ca puggalo neva uṭṭhānaphalūpajīvī no puññaphalūpajīvī: nerayikā neva

uṭṭhānaphalūpajīvino no puññaphalūpajīvino.

19. Kathañca puggalo tamo hoti tamaparāyaṇo: idhe'kacco puggalo nīce kule paccājāto hoti

caṇḍālakule vā nesādakule vā veṇakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā daḷidde

appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati, so ca hoti

dubbaṇṇo duddisiko okoṭimako bavhābādho kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā

na lābhī annassa pānassa vatvathassa yānassa mālāgandhavilepanassa

seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā

duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ

caritvā, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati evaṃ

puggalo tamo hoti tamparāyaṇo.

[BJT Page 356] [\x 356/]

Kathañca puggalo tamo hoti jotiparāyaṇo: idhe'kacco puggalo nīce kule paccājāto hoti

caṇḍālakule vā nesādakule vā veṇakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā daḷiddo

appannapānabhojane kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati, so ca hoti

dubbaṇṇo duddisiko okoṭimako bavhābādho. Kāṇo vā kuṇī vā khañjo vā pakkhahato vā

na lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa

seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṃ carati, vācāya sucaritaṃ carati, manasā

sucaritaṃ carati. So kāyena sucaritaṃ caritvā, vācāya sucaritaṃ [PTS Page 052] [\q 52/]

caritvā manasā sucaritaṃ caritvā, kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ

uppajjati. Evaṃ puggalo tamo hoti jotiparāyaṇo.

Kathañca puggalo joti hoti tamparāyaṇo: idhe'kacco puggalo ucce kule paccājāto hoti

khattiyamahāsāḷakule vā brāhmaṇamahāsāḷakule vā gahapatimahāsāḷakule vā aḍṭhe

mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇa pahūtadhanadhaññe. So

ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Lābhī

annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So

kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati manasā duccaritaṃ carati so kāyena

duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā

parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Evaṃ puggalo joti hoti

tamparāyano. Kathañca puggalo joti hoti jotiparāyaṇo: idhe'kacco puggalo ucce kule

paccājāto hoti khattiyamahāsāḷakule vā brāhmaṇamahāsāḷakule vā gahapatimahāsāḷakule

vā aḍṭhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtacittūpakaṇe

pahutadhanadhaññe. So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya

samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa

seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena sucaritaṃ carati, vācāya sucaritaṃ carati, manasā

sucaritaṃ carati so kāyena sucaritaṃ caritvā, vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ

caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā sugakiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Evaṃ puggalo joti

hoti jotiparāyaṇo.

[BJT Page 358] [\x 358/]

20. Kathañca puggalo onatonato hoti: idhekacco puggalo nīce kule paccājāto -pe- evaṃ

puggalo onatonato hoti. Kathañca puggalo onatunnatohoti -pe evaṃ puggalo onatunnato

hoti. Kathañca puggalo unnatonato hoti idhekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti -pe evaṃ

puggalo unnatonato hoti. Kathañca puggalo unnatunnato hoti -pe- evaṃ puggalo

unnatunnato hoti.

21. Tattha katame cattāro rukkhupamā puggalā: cattāro rukkhā, pheggusāraparivāro, sāro

phegguparivāro, pheggu pheggu parivāro, sāro sāraparivāro. Evamevaṃ cattāro rukkhupamā

puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame ttāro: pheggu sāraparivāro, sāro

phegguparivāro, pheggu phegguparivāro, sāro sāraparivāro. [PTS Page 053] [\q 53/]

kathañca puggalo pheggu hoti sāraparivāro: idhe kacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo

parisā ca khvassa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaṃ puggalo pheggu hoti sāraparivāro.

Seyyathāpi so rukkho pheggu sāraparivāro. Tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo sāro hoti phegguparivāro: idhe'kacco puggalo sīlavā hoti

kalyāṇadhammo parisā ca khvassa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaṃ puggalo sāro hoti

phegguparivāro. Seyyathāpi so rukkho sāro phegguparivāro, tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo pheggu hoti phegguparivāro: idhe'kacco puggalo dussīlo hoti

pāpadhammo. Parisāpi'ssa hoti dussīlā pāpadhammā. Evaṃ puggalo pheggu hoti

phegguparivāro seyyathāpi so rukkho pheggu phegguparivāro. Tathūpamo ayaṃ puggalo.

Kathañca puggalo sāro hoti sāraparivāro: idhe'kacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo,

parisāpissa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā. Evaṃ puggalo sāro hoti sāraparivāro, seyyathāpi

so rukkho sāro sāraparivāro, tathūpamo ayaṃ puggalo. Ime cattāro rukkhūpamā puggalā

santā saṃvijjamānā lokasmiṃ.

[BJT Page 360] [\x 360/]

22. Katamo ca puggalo rūpappamāṇo rūpappasanto: idhe'kacco puggalo ārohaṃ vā passitvā

pariṇāhaṃ vā passitvā saṇṭhānaṃ vā passitvā paripūraṃ vā passitvā tattha pamāṇaṃ gahetvā

pasādaṃ janeti, ayaṃ vuccati puggalo rūpappamāṇo rūpappasanto.

Katamo ca puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno: idhe'kacco puggalo paravaṇṇanāya

parathomanāya parapasaṃsanāya paravaṇṇahārikāya1 tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ

janeti. Ayaṃ vuccati puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno.

Katamo ca pugagalo lūkappamāṇo lūkhappasanno: idhe'kacco puggalo cīvaralūkhaṃ vā

passitvā, senāsanalūkhaṃ vā passitvā vividhaṃ vā dukkarakārikaṃ passitvā, tattha pamāṇaṃ

gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo lūkhappamāṇo lūkhappasanno.

Katamo ca puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno: idhe'kacco puggalo sīlaṃ vā

passitvā samādhiṃ vā passitvā [PTS Page 054] [\q 54/] paññaṃ vā passitvā tattha

pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo dhamamappamāṇo

dhammappasanno.

23. Kathañca puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya: idhe'kacco puggalo attanā

sīlasampanno hoti no paraṃ sīlasampadāya samādapeti, attanā samādhisampanno hoti no

paraṃ samādhisampadāya samādapeti, attanā paññāsampanno hoti paraṃ paññāsampadāya

samādapeti. Attanā vimuttisampanno hoti no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti, attanā

vimuttiñāṇadassasampanno hoti no paraṃ vimuttiñāṇadassasampadāya samādapeti. Evaṃ

puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.

1. Paravaṇṇahāriyā - sīmu.

[BJT Page 362] [\x 362/]

Kathañca puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya: idhe'kacco puggalo attanā na

sīlasampanno hoti paraṃ sīlasampadāya samādapeti, attanā na samādhisampanno hoti

paraṃ samādhisampadāya samādapeti. Attanā na paññāsampanno hoti paraṃ

paññāsampadāya samādapeti: attanā na vimuttisampanno hoti paraṃ vimuttisampadāya

samādapeti. Attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti paraṃ

vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti, evaṃ puggalo parahitāya paṭipanno hoti no

attahitāya.

Kathañca puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca: idhe'kacco puggalo attanā

ca sīlasampanno hoti parañca sīlasampadāya samādapeti, attanā ca samādhisampanno hoti

parañca samādhisampadāya samādapeti attanā ca paññāsampanno hoti parañca

paññāsampadāya samādapeti attanā ca vimuttisampanno hoti parañca vimuttisampadāya

samādapeti. Attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti parañca

vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Evaṃ puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti

parahitāya ca.

Kathañca puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya: idhe'kacco puggalo attanā

na sīlasampanno hoti no paraṃ sīlasampadāya samādapeti. Attanā na samāṣisampanno hoti

no paraṃ samādhisampadāya samādapeti. Attanā na paññāsampanno hoti no paraṃ

paññāsampadāya samādapeti, attanā [PTS Page 055] [\q 55/] na vimuttisampanno hoti

no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti, attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti no

paraṃ vimuttiñāṇadassana sampadāya samādapeti. Evaṃ puggalo neva attahitāya paṭipanno

hoti no parahitāya.

[BJT Page 364] [\x 364/]

24. Kathañca puggalo attannapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto: idhe'kacco puggalo

acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano, na ehibhadantiko, na tiṭṭhabhadantiko, na

abhihaṭaṃ, na uddissakaṭaṃ, na nimantanaṃ sādiyati. So na kumbhimukhā patigaṇhāti, na

khalopimukā1 patigaṇhāti, na phalakamantaraṃ, na daṇḍamantaraṃ, na musalamantaraṃ,

na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ, na gabbhanīyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na

saṃkitakīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārīni, na

macchaṃ, na maṃsaṃ, na suraṃ, na merayaṃ, na thusodakaṃ pivati. So ekāgāriko vā hoti

ekālopiko vā, dvāgāriko vā hoti dvālopikovā, sattāgāriko vā hoti sattālopiko vā, ekissā'pi

dattiyā yāpeti dvīhi'pi dattīhi yāpeti -pe- sattahipi dattīhi yāpeti, ekāhikampi āhāraṃ

āhāreti, dvāhikampi2 āhāraṃ āhāreti, -pesattāhikampi āhāraṃ āhāreti. Iti evarūpaṃ

addhamāsikampi3 pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.

So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho

vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti,

piññākabhakkho vā hoti, tiṇhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro

yāpeti, pavattaphalahojī. So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti,

paṃsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinānipi dhāreti, ajinakakhipampi dhāreti,

kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti,

vālakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti

kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭha kopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti

ukkuṭikappadhāna manuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyakappeti,

sāyatatiyakampi4 udakorohanānuyogamanuyutto viharati. Iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa

atāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. [PTS Page 056] [\q 56/] evaṃ puggalo

attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto.

1. Kalopimukhā - sīmu, 2. Dvahikampi - sīmu. 3. Aḍḍhamāsakampi - sīmu, machasaṃ, syā,

4. Sāyaṃ tatiyakampi - syā.

[BJT Page 366] [\x 366/]

Kathañca puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto: idhe'kacco puggalo

orabbhīko hoti sukariko sākuṇiko māgaviko luddo macchāghātako coro coraghātako*

bandhanāgāriko, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā. Evaṃ puggalo parantapo hoti

paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Kathañca puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca hoti

paraparitāpanānuyogamanuyutto: idhekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhābhisitto1

brāhmaṇo vā mahāsāḷo, so puratthimena nagarassa navaṃ yaññāgāraṃ2 kārāpetvā,

kesamassuṃ ohāretvā khurājinaṃ3 nivāsetvā sappitelena kāyaṃ abbhañjitvā, migavisāṇena4

piṭṭhiṃ kaṇḍuyamāno5 yaññāgāraṃ2 paṭisati saddhiṃ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena.

So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritūpattāya seyyaṃ kappeti. Ekissā gāviyā

sarūpavacchāya yaṃ ekasmiṃ thane khīraṃ hoti tena rājā yāpeti yaṃ dutiyasmiṃ thane

khīraṃ hoti tena mahesī yāpeti, yaṃ tatiyasmiṃ thane khīraṃ hoti tena brāhmaṇo purohito

yāpeti, yaṃ catutthasmiṃ thane khīraṃ hoti tena aggiṃ juhati. Avasesena vacchako yāpeti.

So evamāha: ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya,

ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññanti yaññatthāya, ettakā urabbhā

haññantu yaññatthāya ettakā rukkhā chijjantu yupatthāya, ettakā dabbhā lūyantu

barihisatthāyāti6 yepissa te honti dāsāni vā pessāti vā kammakarāti vā tepi daṇḍatajjitā

bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti, evaṃ puggalo attantapo ca hoti

attaparitāpanānuyogamanuyutto, parattapo ca hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Kathañca puggalo nevattantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo hoti

na paraparitāpanānuyogamanuyutto: so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto

nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati: idha tathāgato loke

uppajjati arahaṃ sammāsambuddho [PTS Page 057] [\q 57/] vijjācaraṇasampanno

sugato lokavidū anuttaro purisadasmasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā, so

imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ

sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ

majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ

brahmacariyaṃ pakāseti, taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ

vā kule paccājāto.

1. Mudhāvasitto - sīmu, machasaṃ.

2. Sandhāgāraṃ - machasaṃ.

*. Goghātako - syā, machasaṃ, adhitaṃ. Santhāgāraṃ - syā, pa.

3. Kharājīnaṃ - sīmu. 4. Magavighāṇena - sīmu. 5. Kaṇaḍuvamāno - syā, machasaṃ. 6.

Parahiṃsatthaya - sīmu.

[BJT Page 368] [\x 368/]

So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati, so tesa saddhāpaṭilābhena

samannāgato iti paṭisañcikkhati: sambādho gharāvāso rājāpatho, abbhokāso pabbajjā,

nayidaṃ sukaraṃ āgāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ

brahmacariyaṃ carituṃ yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā

āgārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyanti, so aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ

pahāya, mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya, appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya, mahantaṃ

vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā

anagāriyaṃ pabbajati.

So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya

pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajji dayāpanno

sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati, adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti

dinnādāyi dinnapaṭikaṅkhī athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya

brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā, musāvādaṃ pahāya musāvādā

paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunāvācaṃ

pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya,

amutra vā sutvā na imesaṃ ākkhātā amūsaṃ bhedāya, bhinnānaṃ vā satdhātā sahitānaṃ vā

anuppadātā, samaggā rāmo samaggarato samagganandi samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitaṃ

hoti. Pharusāvācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā

pemaniyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.

Samphappalāpaṃ [PTS Page 058] [\q 58/] pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti,

kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti

kālesa sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasahitaṃ.

[BJT Page 370] [\x 370/]

So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti, ekabhattiko hoti rattūparato virato

vikālabhojanā, naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti.

Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoki,

uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti, jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,

āmakadhañña paṭiggahaṇā paṭivirato hoti, āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,

itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.

Ajelakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,

hatthigavāssavaḷavāpaṭiggahaṇā paṭivirato hoti, khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti,

dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti, kāyavikkayā paṭivirato hoti,

tulākūṭamānakūṭā paṭivirato hoti, ukkoṭanavañcana nikatisāciyogā paṭivirato hoti,

chedanavadhabandhanaviparāmosa ālopasahasākārā paṭivirato hoti.

So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena, so yena

yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti

sappatabhārova ḍeti. Evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena

kucchiparihārikena piṇḍapātena, yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati, so iminā

ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti.

So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggahī hoti nānuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ

cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā

anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭijjati rakkhati cakkhundriyaṃ cakkhundiiraye saṃvaraṃ

āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā, -pe ghānena gandhaṃ sāyitvā -pe- jivhāya rasaṃ sāyitvā -pe

kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā -pe- mānasā dhammā viññāya na nimittaggāhī hoti

nānuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ

abhijjhādomanassaṃ pāpakā akusalā dhammā anvāssavyeṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati

rakkhati manindriyaṃ manindriye [PTS Page 059] [\q 59/] saṃvaraṃ āpajjati, so iminā

ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ avyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti.

[BJT Page 372] [\x 372/]

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite vilokite sampajānakārī hoti,

sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti,

asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate

ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaṃvarena

samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā

samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ

susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjiṃ.

So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya

parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati,

abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Vyāpādadosaṃ pahāya avyāpannacitto viharati,

sabbapāṇabhūtahitānukampi vyāpādapadosā cittaṃ parisodheti, thīnamiddhaṃ pahāya

vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṃ parisodheti.

Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasannacitto uddhaccakukkuccā

cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu

dhammesu vicikicchāya cittaṃ parisodheti.

So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe viviccava kāmehi

vivicceva akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ

upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso

ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja

viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena

paṭisaṃvedetiyaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti-tatiya jhānaṃ

upasampajja viharati sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva

somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ

jhānaṃ upasampajja viharati.

[PTS Page 060] [\q 60/]

[BJT Page 374] [\x 374/]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite aneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti, so

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo,

catassopi jātiyo pañcapi dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo

paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe

anekepi vivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro

evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra uppādiṃ, tatrāpāsiṃ

evaṃnāmo -peevamāyupariyanto so tato cuto idhupapannoti, iti sākāraṃ sauddasaṃ

anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkīlese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena

cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne

paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā kammūpage satte pajānāti: ime vata

bhonto sattā kāya duccaritena samannāgatā, vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena

samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa

bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto

sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacīsucaritena samannāgatā, manosucaritena

samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te

kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannoti iti dibbena cakkhunā

visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte

suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

[BJT Page 376] [\x 376/]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte

kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti, so idaṃ

dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ

pajānāti, [PTS Page 061] [\q 61/] ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ

āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ

āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato

kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati,

vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ

nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Evaṃ puggalo neva attantapo hoti na

attaparitāpanānūyogamanuyutto, na parantapo hoti na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So

anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī

brahmabhūtena attanā viharati.

25. Katamo ca puggalo sarāgo: yassa puggalassa rāgo appahīṇo, ayaṃ vuccati puggalo

sarāgo. Katamo ca puggalo sadoso, yassa puggalassa doso appahīṇo, ayaṃ vuccati puggalo

sadoso. Katamo ca puggalo samoho: yassa puggalasasa moho appahīṇo, ayaṃ vuccati

puggalo samoho. Katamo ca puggalo samāno, yassa puggalassa māno appahīṇo, ayaṃ

vuccati puggalo samāno.

26. Kathañca puggalo lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa na lābhī

adhipaññādhammavipassanāya, idhe'kacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā

arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ na lābhī lokuntaramaggassa vā phalassa vā evaṃ

puggalo lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya.

[BJT Page 378] [\x 378/]

Kathañca puggalo lābhī hoti adhipaññādhammavipassanāya na lābhī ajjhattaṃ

cetosamathassa: idhe'kacco puggalo lābhī hoti lokuttaramaggassa vā phalassa vā, na lābhī

rūpasahagatānaṃ vā arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ evaṃ puggalo lābhī hoti

adhipaññādhammavipassanāya na lābhī ajjhattaṃ cetosamathassa. [PTS Page 062] [\q 62/]

Kathañca puggalo lābhī ceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī ca hoti

adhipaññādhammavipassanāya. Idhe'kacco puggalo lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā

arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ, lābhī lokuttaramaggassa vā phalassa vā evaṃ puggalo

lābhī ceva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, lābhī adhipaññādhammavipassanāya.

Kathañca puggalo neva lābhī hoti ajjhattaṃ ceto samathassa, na lābhī

adhipaññādhammavipassanāya: idhe'kacco puggalo neva lābhī hoti rūpasahagatānaṃ vā

arūpasahagatānaṃ vā samāpattīnaṃ, lābhī na lokuttaramaggassa vā phalassa vā evaṃ

puggalo neva lābhī hoti ajjhattaṃ cetosamathassa, na lābhī adhipaññādhammavipassanāya.

27. Katamo ca puggalo anusotagāmī: idhekacco puggalo kāme ca paṭisevati pāpañca

kamamaṃ karoti, ayaṃ vuccati puggalo anusotagāmī.

Katamo ca puggalo paṭisotagāmī: idhe'kacco puggalo kāme ca na sevati, pāpañca kammaṃ

na karoti, so sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho rudamāno paripuṇṇaṃ

parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carati, ayaṃ vuccati puggalo paṭisotagāmī.

Katamo ca puggalo ṭhitatto: idhe'kacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ

parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā, ayaṃ vuccati

puggalo ṭhitatto.

[BJT Page 380] [\x 380/]

Katamo ca puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo: idhe'kacco puggalo āsavānaṃ

khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati- ayaṃ vuccati puggalo tiṇṇo pāragato thale tiṭṭhati brahmaṇo.

28. Kathañca puggalo appassuto hoti sutena anuppanno: idhe'kaccassa puggalassa appakaṃ

sutaṃ hoti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ

abbhutadhammaṃ vedallaṃ, so tassa appakassa sutassa na atthamaññāya dhammamaññāya

[PTS Page 063] [\q 63/] dhammānudhammapaṭipanno hoti. Evaṃ puggalo appassuto

hoti sutena anuppanno.

Kathañca puggalo appassuto hoti sutena uppanno: idhekaccassa puggalassa appakaṃ sutaṃ

hoti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ

vedallaṃ, so tassa appakassa sutassa atthamaññāya dhammamaññāya

dhammānudhammapaṭipanno hoti. Evaṃ puggalo appasusato hoti sutena uppanno.

Kathañca puggalo bahussuto hoti sutena anuppanno: idhe'kaccassa puggalassa bahukaṃ

sutaṃ hoti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ

abbhutadhammaṃ vedallaṃ, so tassa bahukassa sutassa na atthamaññāya na

dhammamaññāya na dhammānudhammapaṭipanno hoti, evaṃ puggalo bahussuto hoti

sutena anuppanno.

Kathañca puggalo bahussuto hoti sutena uppanno: idhe'kaccassa puggalassa bahukaṃ sutaṃ

hoti suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ

vedallaṃ so tassa bahukassa sutassa atthamaññāya dhammamaññāya

dhammānudhammapaṭipanno hoti, evaṃ puggalo bahussuto hoti sutena uppanno,

[BJT Page 382] [\x 382/]

29. Katamo ca puggalo samaṇamacalo: idhe'kacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā

sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, ayaṃ vuccati puggalo

samaṇamacalo.

Katamo ca puggalo samaṇapadumo: idhe'kacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā

rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ

karoti, ayaṃ vuccati puggalo samaṇapadumo.

Katamo ca puggalo samaṇapuṇḍarīko: idhe'kacco puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ

saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā,

ayaṃ vuccati puggalo samaṇapuṇḍariko.

Katamo ca puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo: idhe'kacco puggalo āsavānaṃ khayā

anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā

upasampajja viharati, ayaṃ vuccati puggalo samaṇesu samaṇasukhumālo.

Catukka niddeso niṭṭhito.

[BJT Page 384] [\x 384/]

[PTS Page 064] [\q 64/]

5. Pañcaka niddeso

1. Tatra yvāyaṃ puggalo ārambhati1 ca vippaṭisārī ca hoti. Tañca cetovimuttiṃ

paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā

aparisesā nirujjhanti. So evamassa vacanīyo: āyasmato kho ārambhajā āsavā saṃvijjanti,

vippaṭisārajā ca āsavā pavaḍḍhanti, sādhuvatāyasmā ārambhaje āsave pahāya vippaṭisāraje

āsave paṭivinodetvā cittaṃ paññca bhāvetu. Evamāyasmā amunā pañcamena puggalena

samasamo bhavissatīti.

Tatra yvāyaṃ puggalo ārambhati na vippaṭisārī hoti. Tañca ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

So evamassa vacanīyo-āyasmato kho ārambhajā āsavā saṃvijjanti, vippaṭisārajā āsavā

nappavaḍḍhanti, sādhuvatāyasmā ārambhaje āsave pahāya cittaṃ paññca bhāvetu

evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatīti.

Tatra yvāyaṃ puggalo na ārambhati vippaṭisārī hoti. Tañca ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti.

So evamassa vacanīyo-āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṃvijjanti, vippaṭisārajā āsavā

ppavaḍḍhanti, sādhuvatāyasmā vippaṭisāraje āsave paṭivinodetvā cittaṃ paññca bhāvetu

evamāyasmā amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatīti.

Tatra yvāyaṃ puggalo nārambhati na vippaṭisārī hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ

yathābhūtaṃ nappajānāti, yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā

nirujjhanti. So evamassa vacanīyo-āyasmato kho ārambhajā āsavā na saṃvijjanti,

vippaṭisārajā āsavā nappavaḍḍhanti. Sādhu vatāyasmā cittaṃ paññca bhāvetu evamāyasmā

amunā pañcamena puggalena samasamo bhavissatīti. Iti ime cattāro puggalā amunā

pañcamena puggalena evaṃ ovadiyamānā, evaṃ anusāsiyamānā anupubbena āsavānaṃ

khayaṃ pāpuṇanti.

1. Ārabhati - machasaṃ.

[PTS Page 065] [\q 65/]

[BJT Page 386] [\x 386/]

2. Kathañca puggalo datvā avajānāti: idhe'kacco puggalo puggalassa deti

cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ tassa evaṃ hoti ahaṃ dammi,

ayaṃ1 patigaṇhātīti2, tamenaṃ datvā avajānāti, evaṃ puggalo datvā avajānāti.

Kathañca puggalo saṃvāsena avajānāti: idhe'kacco puggalo puggalena saddhiṃ saṃvasati dve

vā tīṇi vā vassāni, tamenaṃ saṃvāsena avajānāti, evaṃ puggalo saṃvāsena avajānāti.

Kathañca puggalo ādheyyamukho hoti: idhe'kacco puggalo parassa vaṇṇe vā avaṇṇe vā

bhāsiyamāne khippaññeva adhimuccitā hoti, evaṃ puggalo ādheyyamukho hoti.

Kathañca puggalo lolo hoti: idhe'kacco puggalo ittarasaddho hoti, ittarabhattī, ittarapemo,

ittarapasādo, evaṃ puggalo lolo hoti.

Kathañca puggalo mando momūho hoti: idhe'kacco puggalo kusalākusale dhamme na jānāti.

Sāvajjānavajje dhamme na jānāti. Hīnappaṇīte dhamme na jānāti: kaṇhasukkasappaṭibhāge

dhamme na jānāti. Evaṃ puggalo momūho hoti.

3. Tattha katame pañca yodhājivūpamā puggalā pañca yodhājīvā, idhe'kacco yodhājīvo

rajaggaññeva disvā saṃsīdati, visīdati, na santhamahati3 na sakkoti saṃgāmaṃ otarituṃ

evarūpopi idhe'kacco yodhājīvo hoti ayaṃ paṭhamo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

Punacaparaṃ idhe'kacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ. Api ca kho dhajaggaññeva disvā

saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ, evarūpopi idhe'kacco

yodhājīvo hoti. Ayaṃ dutiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

1. Ayaṃ, pana - syā. 2. Paṭigganhatī ti - syā. Machasaṃ. 3. Satthambhati - sīmu,

[BJT Page 388] [\x 388/]

Punacaparaṃ idhe'kacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, api ca kho uppādanaṃ

yeva sutvā saṃsīdati, visīdati na santhambhati1 na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evarūpo'pi

idhe'kacco yodhājīvo hoti. Ayaṃ tatiyo yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

Punacaparaṃ idhe'kacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, [PTS Page 066] [\q 66/] sahati

dhajaggaṃ, sahati ussādanaṃ. Api ca kho sampahāre haññati vyāpajjati, evarūpo'pi

idhe'kacco yodhājīvo hoti, ayaṃ catuttho yodhājīvo santo saṃvijjamāno lokasmiṃ.

Punacaparaṃ idhe'kacco yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussādanaṃ,

sahati sampahāraṃ, so taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ

ajjhāvasati. Evarūpo'pi idhe'kacco yodhājīvo hoti ayaṃ pañcamo yodhājīvo santo

saṃvijjamāno lokasmiṃ.

Ime pañca yodhājīvā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ, evameva pañca yodhājīvūpamā puggalā

santo saṃvijjamānā bhikkhūsu, katame pañca: idhe'kacco bhikkhu rajaggaññeva disvā

saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ2. Sikkhā

dubbalyaṃ āvīkatvā, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Kimassa rajaggasmiṃ: idha

bhikkhu suṇāti, amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthī vā kumārī vā abhirūpā

dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatāti. So taṃ sutvā saṃsīdati,

visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ, sikkhādubbalyaṃ ācīkatvā3

sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa rajaggasmiṃ. Seyyathāpi so yodhājīvo

rajaggaññeva disvā saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ.

Tathupamo ayaṃ puggalo. Evarūpo'pi idhe'kacco puggalo hoti ayaṃ paṭhamo

yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.

Punacaparaṃ idhe'kacco bhikkhu sahati rajaggaṃ api ca kho dhajaggaññeva disvā saṃsīdati,

visīdati, na santhambhati. Na sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ, sikkhādubbalyaṃ ācīkatvā,

sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvantati, kimassa dhajaggasmiṃ: idha bhikkhu naheva kho

suṇāti, amukasmiṃ nāma gāme vā nigame vā itthi vā kumāri vā abhirūpā dassanīyā

pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatāti.

1. Satthambhati - sīmu. 2. Saṃdhāretu - machasaṃ. 3. Ācikattha - machasaṃ.

[BJT Page 390] [\x 390/]

Api ca kho sāmaṃ yeva passati1 itthiṃ vā kumāriṃ vā abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ

paramāya vaṇaṇapokkharatāya samannāgataṃ. So taṃ disvā saṃsīdati, visīdati, na

santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ, sikkhādubbalyaṃ ācīkatvā sikkhaṃ

paccakakhāya hīnāyāvattati. Idamassa dhajaggasmiṃ. Seyyathāpi [PTS Page 067] [\q 67/]

so yodhājīvo sahati rajaggaṃ. Api ca kho dhajaggaññeva disvā saṃsīdati visīdati na

santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ tathupamo ayaṃ puggalo. Evarūpopi idhe'kacco

puggalo hoti. Ayaṃ dutiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhūsu.

Punacaparaṃ idhe'kacco bhikkhu sahati rajaggaṃ sahati dhajaggaṃ. Api ca kho

ussādanaṃyeva sutvā saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ

santānetuṃ2 sikkhādubbalyaṃ ācīkatvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, kimassa

ussādanāyaṃ. Idha bhikkhuṃ araññagataṃ vā, rukkhamūlagataṃ vā, suññāgāragataṃ vā

mātugāmo upasaṃkamitvā ūhasati ullapati ujjhagghati uppaṇḍeti. So mātugāmena

ūhasiyamāno ullapiyamāno ujjhagghiyamāno uppaṇḍiyamāno saṃsīdati, visīdati, na

satthambhati, na sakkoti brahmacariyaṃ santānetuṃ sikkhādubbalyaṃ ācīkatvā sikkhaṃ

paccakkhāya hīnāyāvattati. Idamassa ussādanāya. Seyyathāpi so yodhājīvo sahati rajaggaṃ,

sahati dhajaggaṃ. Apica kho ussādanaṃyeva sutvā saṃsīdati, visīdati, na santhambhati, na

sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Tathūpamo ayaṃ puggalo, evarūpopi idhe'kacco puggalo hoti.

Ayaṃ tatiyo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno bhikkhusu.

Punacaparaṃ idhe'kacco bhikkhu sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati ussādanaṃ. Api

ca kho sampahāre haññati vyāpajjati. Kimassa sampahārasmiṃ. Idha bhikkhuṃ araññagataṃ

vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṃkamitvā abhinisīdati,

abhinipajjati, ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno

ajjhotthariyamāno sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvīkatvā methunaṃ dhammaṃ

patisevati, idamasassa sampahārasmiṃ. Seyyathāpi so yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati

dhajaggaṃ, sahati ussādanaṃ. Apica kho sampahāre haññati vyāpajjati tathūpamo ayaṃ

puggalo. Evarūpopi idhe'kacco puggalo hoti, ayaṃ catuttho yodhājīvūpamo puggalo santo

saṃvijjamāno bhikkhūsu.

1. Sāmaṃ passati - machasaṃ. 2. Saṃdhāretu - machasaṃ.

[BJT Page 392] [\x 392/]

Punacaparaṃ idhe'kacco bhikkhu sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ sahati usasādanaṃ sahati

sampahāraṃ. So taṃ saṃṅgāmaṃ abhivijinitvā vijita saṅgāmo tameva saṅgamasīsaṃ

ajjhāvasati. Kimassa saṅgāmavijayasmiṃ [PTS Page 068] [\q 68/] idha bhikkhuṃ

araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā mātugāmo upasaṃkamitvā

abhinisīdati, abhinipajjati ajjhottharati. So mātugāmena abhinisīdiyamāno abhinipajjiyamāno

ajjhotthariyamāno vinivaṭṭetvā vinimocetvā yena kāmaṃ pakkamati. So vivittaṃ senāsanaṃ

bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ

abbhokāsaṃ palālapuñjiṃ.

So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ

kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā so abhijjhaṃ loko pahāya vigatābhijjhena

cetasā viharati abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Vyāpādadosaṃ pahāya avyāpannacitto viharati.

Sabbapāṇabhūtahitānukampi. Vyāpādadosā cittaṃ parisodheti. Thīnamiddhaṃ pahāya

vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno thīnamiddhā cittaṃ parisodheti

uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati. Ajjhattaṃ vūpasannacitto.

Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati

akathaṅkathi kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti.

So ime pañcanīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivivacceva

kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ

paṭhamaṃjhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā dutiyaṃ jhānaṃ -pe-

tatiyaṃ jhānaṃ -pecatutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So evaṃ samāhite citte parisuddhe

pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ

khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ

dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ

dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti.

[BJT Page 384] [\x 384/]

Ime āsavānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ

āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ

pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ

vimuccati avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti, khīṇā jāti,

vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Idamassa

saṅgāmavijayasmiṃ. Seyyathāpi so yodhājīvo sahati rajaggaṃ, sahati dhajaggaṃ, sahati

ussādanaṃ, sahati sampahāraṃ. So taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā [PTS Page 069] [\q 69/]

vijikasaṅgāmo tameva saṅgamasīsaṃ ajjhāvasati. Tathūpamo ayaṃ puggalo. Evarūpopi

idhe'kacco puggalo hoti. Ayaṃ pañcamo yodhājīvūpamo puggalo santo saṃvijjamāno

bhikkhūsu. Ime pañca yodhājīvūpamā puggalā santo saṃvijjamānā bhikkhusu.

4. Tattha katame pañca piṇḍapātikā: mandattā momūhattā piṇḍapātiko hoti, pāpiccho

icchāpakato piṇḍapātiko hoti, ummādā cittakkhepā piṇḍapātiko hoti. Vaṇṇitaṃ buddhehi

buddha sāvakehīti piṇḍapātiko hoti. Api ca appicchataṃyeva nissāya, santuṭṭhiṃyeva

nissāya, sallekhaṃyeva nissāya, idamaṭṭhitaṃyeva nissāya piṇḍapātiko hoti.

Tatra svāyaṃ piṇḍapātiko appicchataṃyeva1 nissāya, santuṭṭhiṃ yeva nissāya,

sallekhaṃyeva nissāya, idamaṭṭhitaṃyeva2 nissāya, piṇḍapātiko hoti. Ayaṃ imesaṃ

pañcannaṃ piṇḍapātikānaṃ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi

nāma gāvā khīraṃ, khīramhā dadhi, dadhimhā nonītaṃ, nonītamhā sappi sappimhā

sappimaṇḍo. Sappimaṇḍaṃ tattha aggamakkhāyati. Evameva yvāyaṃ piṇḍapātiko

appicchataṃyeva nissāya santuṭṭhiṃ yeva nissāya sallekhaṃyeva nissāya idamaṭṭhitaṃyeva

nissāya piṇḍapātiko hoti, ayaṃ imesaṃ pañcannaṃ piṇḍapātikānaṃ aggo ca seṭṭho ca

mokkho ca uttamo ca pavaro ca, ime pañca piṇḍapātikā.

1. Appicchaṃ, yeva - syā. 2. Idamatthikaṃyeva - machasaṃ.

[BJT Page 396] [\x 396/]

5-14. Tattha katame pañca khalupacchābhattikā -pe- pañca ekāsanikā -pe- pañcapaṃsukūlikā

-pe- pañca tecīvarikā -pepañca āraññikā -pe- pañca rukkhamūlikā -pe- pañca abbhokāsikā

-pe- pañca nesajjikā -pe- pañca yathāsanthatikā -pe- pañca sosānikā.

Tattha katame pañca sosānikā: mandattā momūhattā sosāniko hoti, pāpiccho icchāpakato

sosāniko hoti, ummādā cittavikkhepo sosāniko hoti. Vaṇṇitaṃ buddhehi buddhasāvakehīti

sosāniko hoti, apica appicchataṃyeva nissāya santuṭṭhiṃyeva nissāya sallekhaṃyeva nissāya

idamaṭṭhitaṃyeva nissāya sosāniko hoti.

Tatra yvāyaṃ sosāniko appicchataṃyeva nissāya santuṭṭhiyeva [PTS Page 070] [\q 70/]

nissāya sallekhaṃyeva nissāya idamaṭṭhitaṃyeva nissāya sosāniko hoti, ayaṃ imesaṃ

pañcannaṃ sosānikānaṃ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathāpi

nāma gāvā khīraṃ khīramhā dadhi dadhimhā nonītaṃ nonītamhā sappi, sappimhā

sappimaṇḍo, sappimaṇḍā tattha aggamakkhāyati, evameva yvāyaṃ sosāniko

appicchataṃyeva nissāya santuṭṭhiṃyeva nissāya sallekhaṃyeva nissāya idamaṭṭhitaṃyeva

nissāya sosāniko hoti, ayaṃ imesaṃ pañcannaṃ sosānikānaṃ aggo ca seṭṭho ca mokkho ca

uttamo ca pavaro ca. Ime pañca sosānikā.

Pañcaka niddeso niṭṭhito.

[BJT Page 398] [\x 398/]

6. Chakka niddeso

1. Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati.

Tatra ca sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvaṃ. Sammāsambuddho tena daṭṭhabbo.

Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, na ca

tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti na ca balesu vasībhāvaṃ. Paccekasambuddho tena daṭṭhabbo.

Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati

diṭṭheva dhamme dukkhassantaṃ karoti1 sāvakapāramiñca pāpuṇāti, sāriputtamoggallānā

tena daṭṭhabbā.

Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati,

diṭṭheva dhamme dukkhassantaṃ karoti na ca sāvakapāramiṃ pāpuṇāti, avasesā arahantā

tena daṭṭhabbā.

Tatra yvāyaṃ puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, na

ca diṭṭheva dhamme dukkhassantaṃ karoti anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ, [PTS Page 071]

[\q 71/] anāgāgamī tena daṭṭhabbo.

Tatra yvāyaṃ puggalo prabbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni anabhisambujjhati, na

ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, āgāmī hoti āgantā itthattaṃ,

sotāpannasakadāgāmino tesa daṭṭhabbā.

Chakka niddeso niṭṭhito.

1. Dukkhasayantakaro hoti - machasaṃ.

[BJT Page 400] [\x 400/]

7. Sattaka niddeso

1. Kathañca puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti: idhe'kacco puggalo samannāgato hoti

ekantakāḷakehi akusalehi dhammehi evaṃ puggalo sakiṃ nimuggo nimuggova hoti.

Kathañca puggalo ummujjitvā nimujjati: idhe'kacco puggalo ummujjati sāhu1 saddhā

kusalesu dhammesu sāhu hiri kusalesu dhammesu sāhu ottappaṃ kusalesu dhammesu sāhu

viriyaṃ kusalesu dhammesu sāhu paññā kusalesu dhammesūti, tassa sā saddhā neva tiṭṭhati

no vaḍḍhati, hāyatimeva, tassa sā hiri neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatimeva, tassa taṃ

ottappaṃ neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatimeva, tassa taṃ viriyaṃ2 neva tiṭṭhati no

vaḍḍhati hāyatimeva, tassa sā paññā neva tiṭṭhati no vaḍḍhati hāyatimeva, evaṃ puggalo

ummujjitvā nijjati.

Kathañca puggalo ummujjitvā ṭhito hoti: idhe'kacco puggalo ummujjati, sāhu saddhā

kusalesu dhammesu sāhu hiri kusalesu dhammesu sāhu ottappaṃ kusalesu dhammesu sāhu

viriyaṃ kusalesu dhammesu sāhu paññā kusalesu dhammesūti. Tassa sā saddhā neva hāyati

no vaḍḍhati ṭhitā hoti, tassa sā hiri neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitā hoti, tassa taṃ ottappaṃ

neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitaṃ hoti, tassa taṃ viriyaṃ neva hāyati no vaḍḍhati ṭhitaṃ hoti,

tassa sā paññā neva hāyati, no vaḍḍhati ṭhitā hoti evaṃ puggalo ummujjitvā ṭhito hoti.

Kathañca puggalo ummujjitvā vipassati viloketi: idhe'kacco puggalo ummujjati, sāhu saddhā

kusalesu dhammesu, sāhu hiri kusalesu dhammesu, sāhu ottappaṃ kusalesu dhammesu,

sāhu viriyaṃ kusalesu dhammesu. [PTS Page 072] [\q 72/] sāhu paññā kusalesu

dhammesūti. So tiṇṇā saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato

sambodhiparāyaṇo. Evaṃ puggalo ummujjitvā vipassati viloketi.

1. Sādhu - machasaṃ. 2. Viriyaṃ - machasaṃ.

[BJT Page 402] [\x 402/]

Kathañca puggalo ummujjitvā patarati: idhe'kacco puggalo ummujjati, sāhu saddhā kusalesu

dhammesu, sāhu hiri kusalesu dhammesu sāhu ottappaṃ kusalesu dhammesu, sāhu viriyaṃ

kusalesu dhammesu, sāhu paññā kusalesu dhaṣammesūti, so tiṇṇaṃ saññojanānaṃ

parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā

dukkhassantaṃ karoti. Evaṃ puggalo ummujjitvā patarati.

Kathañca puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti: idhe'kacco puggalo ummujjati, sāhu

saddhā kusalesu dhammesu sāhu hiri kusalesu dhammesu, sāhu ottappaṃ kusalesu

dhammesu, sāhu viriyaṃ kusalesu dhammesu sāhu paññā kusalesu dhammesūti, so

pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi

anāvattidhammo tasmā lokā. Evaṃ puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti.

Kathañca puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti pāragato thale tiṭṭhati brāhmaṇo: idhekacco

puggalo ummujjati, sāhu saddhā kusalesu dhammesu, sāhu hiri kusalesu, dhammesu, sāhu

ottappaṃ kusalesu dhammesu, sāhu viriyaṃ kusalesu dhammesu, sāhu paññā kusalesu

dhammesūti, so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme

sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ puggalo ummujjitvā tiṇṇo hoti

pāraṃgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo.

2. Katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto: idhe'kacco puggalo aṭṭhavimokkhe kāyena

phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ayaṃ vuccati puggalo

ubhatobhāga vimutto.

Katamo ca puggalo paññāvimutto -pe- kāyasakkhī -pediṭṭhippatto -pesaddhāvimutto -pe-

dhammānusārī -pekatamo ca puggalo saddhānusārī. Yassa puggalassa

sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhāvāhī

saddhāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ bhāveti. Ayaṃ vuccati puggalo saddhānusārī.

Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī. Phale ṭhito saddhāvimutto.

Sattaka niddeso niṭṭhito.

[BJT Page 404] [\x 404/]

[PTS Page 073] [\q 73/]

8. Aṭṭhaka niddeso

1. Tattha katame cattāro maggasamaṅgino, cattāro phalasamaṅgino puggalā:

Sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paripanno sakadāgāmī,

sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno,

arahā, arahattaphalasacchikiriyāya1 paṭipanno. Ime cattāro maggakasamaṅgino, cattāro

phalasamaṅgino puggalā.

Aṭṭhaka niddeso niṭṭhito.

1. Arahatatāya - syā.

[BJT Page 406] [\x 406/]

9. Navaka niddeso

1. Katamo ca puggalo sammāsambuddho: idhe'kacco puggalo pubbe ananussutesu

dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇāti, balesu ca

vasībhāvaṃ. Ayaṃ vuccati puggalo sammāsambuddho.

Katamo ca puggalo paccekabuddho: idhekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu

sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, na ca tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti, na ca balesu

vasībhāvaṃ. Ayaṃ vuccati puggalo paccekabuddho.

Katamo ca puggalo ubhatobhāgavimutto: idhe'kacco puggalo aṭṭhavimokkhe kāyena

phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayaṃ vuccati puggalo

ubhatobhāgavimutto.

Katamo ca puggalo paññāvimutto: idhe'kacco puggalo naheva aṭṭha vimokkhe kāyena

phusitvā viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti, ayaṃ vuccati puggalo paññā

vimutto.

Katamo ca puggalo kāyasakkhī: idhe'kacco puggalo aṭṭha vimokkhe kāyena phusitvā

viharati, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā honti, ayaṃ vuccati puggalo

kāyasakkhī.

[PTS Page 074] [\q 74/]

Katamo ca puggalo diṭṭhippatto: idhe'kacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti,

ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti,

ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa

dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā

honti, ayaṃ vuccati puggalo diṭṭhippatto.

[BJT Page 408] [\x 408/]

Katamo ca puggalo saddhāvimutto: idhe'kacco puggalo idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti

-pe- ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti, tathāgatappaveditā cassa

dhammā paññāya vodiṭṭhā honti vocaritā, paññāya cassa disvā ekacce āsavā parikkhīṇā

honti no ca kho yathādiṭṭhippattassa, ayaṃ vuccati puggalo saddhāvimutto.

Katamo ca puggalo dhammānusārī: yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya

paṭipannassa paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, paññāvāhī paññāpubbaṅgamaṃ ariyamaggaṃ

bhāveti, ayaṃ vuccati puggalo dhammānusārī sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno

puggalo dhammānusārī phale ṭhito diṭṭhippatto.

Katamo ca puggalo saddhānusārī: yassa puggalassa sotāpattiphalasacchikiriyāya

paṭipannassa saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, saddhāvāhī saddhāpubbaṅgamaṃ

ariyamaggaṃ bhāveti, ayaṃ vuccati puggalo saddhānusārī sotāpattiphalasacchikiriyāya

paṭipanno puggalo saddhānusārī phale ṭhito saddhāvimutto.

Navaka niddeso niṭṭhito.

[BJT Page 410] [\x 410/]

10. Dasaka niddeso

Katamesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā: sattakkhattuparamassa kolaṅkolassa ekabījissa

sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā.

Katamesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā: antarāparinibbāyissa upahaccaparinibbāyissa

asaṅkhāraparinibbāyissa sasaṅkhāraparinibbāyissa uddhaṃsotassa akaniṭṭhagāmino. Imesaṃ

pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti.

Ettāvatā puggalānaṃ puggalapaññatti.

Dasaka niddeso niṭṭhito.

Puggalapaññattippakaraṇaṃ samattaṃ.


Holder of rights
GRETIL project

Citation Suggestion for this Object
TextGrid Repository (2025). Pali Collection. Puggalapannatti. Puggalapannatti. GRETIL. GRETIL project. https://hdl.handle.net/21.11113/0000-0016-D262-C